Ana Gomes, autore. – (PT) Ai Weiwei pazušana jāskata arvien plašāku politisko represiju kontekstā, kuras veic Ķīnas varas iestādes. Tas viss notiek tāpēc, ka varas iestādes baidās par to, ka arābu valstu revolucionārais nosakņojums pāries uz Ķīnas sabiedrību. Tomēr ES var kaut ko mainīt. Politiskajā dialogā ar Ķīnu tai pastāvīgi jāiekļauj jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem, un šis dialogs būtu jāpārvērtē, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus, it sevišķi attiecībā uz to tiesas spriedumu pārskatīšanu, kuru rezultātā cilvēktiesību aktīvisti ir nonākuši cietumā.
Sarunās par jauno pamatnolīgumu nedrīkst atstāt novārtā cilvēktiesību jautājumu, visu pakļaujot komerciālajām interesēm. Īstenojot savas ekonomiskās intereses, ES ir pienākums atbalstīt tādus aktīvistus kā Ai Weiwei, Liu Xiaobo un Hu Jun, kuri Ķīnā ir drosmīgi cīnījušies par steidzamām politikas reformām, pret apspiešanu un par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Ķīnai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir īpašs pienākums attiecībā uz cilvēktiesībām, kas ir noteiktas ANO Hartā, un tai par to ievērošanu ir jāatbild ne tikai pilsoņiem, bet arī pārējai pasaulei.