Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis - Strasbūra

3. Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskats (debates)

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavoja Cutaş kungs, par Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskatu (2010/2248/INI) (A7-0073/2011).

  George Sabin Cutaş, referents. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums par Eiropas Investīciju bankas darbību ir daļa no ikgadējā demokrātiskā procesa, kas ietilpst Bankas pienākumos pret Eiropas Parlamentu.

Lai gan šis process tiek īstenots regulāri, to nedrīkst banalizēt, jo tajā tiek sniegti ieteikumi par svarīgiem jautājumiem, kuri ietekmē Eiropas Savienības nākotni. Kad 2009. gada decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums, Eiropas Investīciju banka kļuva par Eiropas Savienības ārējās politikas atbalsta instrumentu un vienlaicīgi arī par svarīgu partneri Savienības ekonomikas stimulēšanā.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par ziņojumā veiktajiem uzlabojumiem. Gribu pateikties par lielisko sadarbību arī visiem bankas darbiniekiem, jo īpaši priekšsēdētājam P. Maystadt un priekšsēdētāja vietniekam M. Kolatz-Ahnen.

Mēs visi meklējam veidu, kā salāgot dalībvalstu pieaugošos parādus un deficītu ar izvirzītajiem mērķiem attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, piemēram, stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem, kuru īstenošanai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi izglītības, veselības, tehnoloģijas, ilgtspējīgas enerģijas un infrastruktūras nozarēs. Manuprāt, šai problēmai ir vajadzīgs Eiropas mēroga risinājums, un šajā situācijā būtiska loma ir jāuztic Eiropas Investīciju bankai.

Es jums sniegšu divus nozīmīgus piemērus par to, kā Eiropas Investīciju banka ir uzlabojusi un turpinās uzlabot Eiropas ekonomiku. Pirmkārt, runa ir par aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī par projektu obligācijām. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka 99 % Eiropas uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi. Ieguldīšana MVU ir veids, kā ievērojami veicināt inovācijas, pētniecības un izstrādes attīstību Eiropas Savienībā. Eiropas Investīciju banka 2009. un 2010. gadā maziem un vidējiem uzņēmumiem piedāvāja finansējumu, kas pārsniedza tās noteikto mērķi attiecīgajam laikposmam, proti, EUR 7,5 miljardus.

2010. gadā tika izveidots arī Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments — tam tika piesaistīti līdzekļi EUR 200 miljonu apjomā, kurus piešķīra tiem, kuriem bija vajadzīgi mikrokredīti. Tomēr mēs redzam, ka uzņēmējiem joprojām ir grūti saņemt finansējumu.

Es uzskatu, ka mums ir jāuzlabo pārredzamība bankas finanšu starpnieku atlases procedūrās un tiem piemērotajās aizdevumu piešķiršanas procedūrās. Eiropas Investīciju bankas pienākums ir arī piedāvāt tehnisku palīdzību un līdzfinansējumu konverģences reģioniem, lai palīdzētu tiem plašāk apgūt pieejamos līdzekļus.

Es vēlos pievērsties arī jautājumam par projektu obligācijām. Vai mums ir pamats likt uz šo finanšu instrumentu tik lielas cerības? Es domāju, ka ir. Tā mērķis ir palielināt uzņēmumu emitēto obligāciju kredītreitingu, piesaistot privātus ieguldījumus un tādējādi papildinot vietējos un no Kohēzijas fonda pieejamos ieguldījumus. Šī ieguldījumus palielinošā faktora dēļ uzņēmumi iegūs vairāk līdzekļu infrastruktūras projektu īstenošanai transporta, enerģētikas, IT un ilgtspējīgas attīstības jomā. Ir būtiski galveno uzmanību veltīt konkrētiem svarīgākajiem projektiem, piemēram, ilgtspējīgai attīstībai, ceļu un dzelzceļu infrastruktūrai un ostu savienošanai ar Eiropas tirgiem, kā arī tādiem projektiem, kuri sekmēs neatkarību enerģētikas jomā, piemēram, gāzes vadam Nabucco vai ITGI projektam.

Tā kā mēs šodien apspriežam iespējamos risinājumus pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanai, mēs nonākam pie jautājuma par pārredzamību un nodokļu oāzēm. Finanšu starpnieku darbības nepārredzamības sekas ir nelikumīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpniecība, un tā arī ir viens no iemesliem, kādēļ mēs esam nonākuši tik sarežģītā situācijā.

Eiropas Investīciju bankai kā Eiropas bankai ir pienākums neiesaistīties darbībās, kas tiek īstenotas ar tādu jurisdikciju starpniecību, kuras, kā konstatē dažādas starptautiskas iestādes, atsakās sadarboties. Tomēr ar šiem sarakstiem joprojām nepietiek. Eiropas Investīciju banka šajā jomā var palīdzēt, veicot pienācīgus novērtējumus un regulāri publicējot to rezultātus.

Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais jautājums, ko vēlos pieminēt, ir EIB nozīme ārpus Eiropas Savienības — valstīs, kuras ir ceļā uz pievienošanos ES, un valstīs, uz kurām attiecas sadarbības un attīstības politika. Šajās valstīs Eiropas Investīciju banka atbalsta Eiropas Savienības ārlietu politikas mērķu īstenošanu. Tādēļ es uzskatu, ka mums šajā jomā ir gan jānorīko lielāks speciālistu skaits, gan jāpalielina vietējā līmeņa dalībnieku līdzdalība projektā.

Es ar prieku uzklausīšu plenārsēžu zālē klātesošo deputātu viedokļus un debašu beigās runāšu vēlreiz.

  Philippe Maystadt, EIB priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms ļaujiet man jums pateikties par atkārtotu uzaicinājumu piedalīties debatēs par jūsu ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas darbību — tas kļūst par īstu tradīciju.

Es vēlos īpaši pateikties jūsu referentam Cutaş kungam. Viņš bija korekts un aplūkoja ne tikai pagātni, bet arī sniedza ieteikumus nākotnei. Tieši par to, ja drīkst, es šodien vēlos ar jums runāt. Jūs norādāt, ka mūsu direktoru padome ir izstrādājusi trīs pīlāru pieeju Eiropas Investīciju bankas darbībai turpmākajiem gadiem. Mēs attīstīsim savu darbību šādās trīs jomās — stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, cīņa pret klimata pārmaiņām un atbalsts ES ārpolitikas jomā.

Saskaroties ar finanšu un pēc tam ekonomikas krīzi, kas sākās 2008. gadā, ES dalībvalstis nodrošināja īstermiņa reakciju — dažādus valstu plānus, kuru sākotnējais mērķis bija glābt bankas un pēc tam veicināt ekonomikas atlabšanu. Kā jūs zināt, šie valstu plāni bija balstīti uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kuru 2008. gada decembrī pieņēma Eiropadome. EIB loma bija saistīta ar tās aizdevumu summas palielināšanu no EUR 48 miljardiem 2007. gadā līdz EUR 79 miljardiem 2009. gadā, ieguldot šos papildu finanšu līdzekļus Padomes noteiktajās reālās ekonomikas prioritārajās nozarēs, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanā, kā nupat uzsvēra jūsu referents.

Taču pēc šīs īstermiņa reakcijas, kas mums palīdzēja izvairīties no visļaunākā, tagad ir vajadzīgs ilgtermiņa risinājums. Tā ir stratēģija „Eiropa 2020”, un tās galvenais uzdevums ir palielināt nodarbinātības līmeni un produktivitāti, balstoties uz bieži piesaukto „zināšanu trijstūri” — apmācību, pētniecību un inovāciju. EIB ir gatava sniegt ievērojamu ieguldījumu šīs stratēģijas īstenošanā. Banka jau 2010. gadā nodrošināja vairāk nekā EUR 4 miljardus lielu finansējumu projektiem izglītības nozarē un vairāk nekā EUR 7 miljardus RDI — pētniecības, attīstības un inovācijas — projektiem.

EIB plāno palielināt finansējumu šajās jomās, un tādēļ tā ir iecerējusi arī turpmāk ar Eiropas Komisiju īstenot kopīgus uz pētniecību vērstus finanšu instrumentus, kuru pamatā ir RDFM — riska dalīšanas finanšu mehānisma — modelis, jo šāda veida instrumenti veicina plašāku ES budžeta līdzekļu izmantošanu. Kopīgie instrumenti sniedz iespēju atbalstīt no Eiropas budžeta daudz lielākus ieguldījumus, nepalielinot no Eiropas budžeta piešķirto finansējumu, un vienlaicīgi tie mazina spiedienu arī uz EIB kapitālu. Tas nozīmē, ka, nepalielinot kapitālu, EIB var palielināt savu aizdevumu summu.

Es pieminēju RDFM — riska dalīšanas finanšu mehānismu pētniecībai. Tas ir labs piemērs. 2010. gada beigās ar budžeta finansējumu aptuveni EUR 390 miljonu apmērā un EIB kapitāla piešķīrumu apmēram EUR 700 miljonu apmērā mums faktiski izdevās aizdot vairāk nekā EUR 6 miljardus, ar ko tika finansēti vairāk nekā EUR 16 miljardus vērti ieguldījumi pētniecībā. Līdz ar to jūs varat redzēt, ka šis instruments rada divkāršu efektu, un tādējādi mums kļūst skaidrs, ka EIB ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” būs vēl efektīvāks, jo varēsim paļauties uz pragmatisku sadarbību ar Komisiju un arī citām finanšu iestādēm.

Otrā darbības joma ir cīņa pret klimata pārmaiņām un to dažkārt traģiskajām sekām. Tā ir kļuvusi par Eiropas Savienības un attiecīgi arī EIB prioritāti. Kodolkatastrofa Fukušimas atomelektrostacijā un tās radītie jautājumi vēl vairāk pastiprina vajadzību veikt ievērojamus ieguldījumus energotaupības, atjaunīgo energoresursu un jaunu energotehnoloģiju izstrādes jomās.

EIB aizdevumi projektiem, kuri tiešā veidā sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, 2010. gadā pieauga līdz nepilniem EUR 20 miljardiem jeb gandrīz 30 % no mūsu kopējā aizdevumu apjoma. Aizdevumu apjoms atjaunīgo energoresursu projektiem bija EUR 6,2 miljardi no mūsu kopējiem aizdevumiem, un šis finansējums pārsvarā tika izmantots vēja un saules enerģijas projektiem. Aizdevumu summa energoefektivitātes uzlabošanas projektiem 2010. gadā pieauga līdz EUR 2,3 miljardiem. Turpmākajos gados tā tiks palielināta, jo energotaupības potenciāls, it īpaši attiecībā uz daudzu Eiropas pilsētu un lielpilsētu sabiedriskajām un dzīvojamām ēkām, ir milzīgs. Savukārt ieguldījumiem sabiedriskā transporta attīstībā un tādējādi arī privāto transportlīdzekļu radītā piesārņojuma samazināšanā EIB 2010. gadā aizdevumos piešķīra EUR 7,9 miljardus.

Mēs grasāmies šos centienus turpināt. Mēs plānojam arī turpmāk atbalstīt energotaupības, energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu nozares un esam arī izstrādājuši nebijušu metodi — tas, ņemot vērā tehniskās grūtības, nenoliedzami ir bijis sarežģīti — precīzākai visu mūsu finansēto projektu radīto oglekļa dioksīda emisiju novērtēšanai. Šādā veidā mēs apliecinām savu vēlmi padarīt cīņu pret klimata pārmaiņām par nozīmīgu prioritāti.

Visbeidzot, nobeigumā pievērsīšos trešajai jomai — neviena politiskā vara bez finansiāla atbalsta nevar cerēt uz veiksmīgu ārpolitiku. Ķīna to ir sapratusi. Lai atbalstītu savus ārpolitikas mērķus, tā izvērš finanšu darbību visā pasaulē. Ja Eiropas Savienība patiešām vēlas izveidot tādu ārpolitiku, kurai ir zināma ietekme pasaules mērogā, arī tai ir vajadzīgs savs finanšu instruments. Ja Eiropas Savienība vēlas, EIB ir gatava kļūt par šo instrumentu. Tas ir viens no secinājumiem M. Camdessus ziņojumā par EIB ārējām pilnvarām. Laiks rādīs, vai dalībvalstis, kuras ir arī EIB akcionāres, atbalstīs šo ieteikumu un pieņems konkrētu lēmumu, izstrādājot 2014.–2020. gada finanšu plānus.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es jums sniedzu pārskatu par EIB trīs pīlāru pieeju, ko tā īstenos turpmākajos gados.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties mūsu referentam Cutaş kungam par lielisko ziņojumu. Es arī vēlos sveikt Maystadt kungu šajā plenārsēdē, jo ir ļoti svarīgi, lai Komisija izteiktu atzinību arī viņam un EIB par pastāvīgi spēcīgo reakciju uz pasaules finanšu krīzes radītajām sekām.

EIB palīdzībai bija ļoti liela nozīme. EIB mums palīdzēja risināt kredītu trūkuma problēmu tirgū, un tas bija svarīgi ne tikai ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, bet arī mūsu partneriem no visas pasaules. EIB izdevās ievērojami palielināt tās piešķirto aizdevumu apjomu un vienlaicīgi arī novirzīt šo finansējuma pieaugumu uz galvenajām izaugsmi veicinošajām jomām.

Komisija pievienojas Parlamenta uzskatam par to, ka EIB darbības pamatmērķi ir ES kohēzijas politikas atbalstīšana, kā arī pāreja uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni. Tādēļ Komisija apvienoja spēkus ar EIB grupu, lai atbalstītu konverģences režīmus, izmantojot mums ļoti labi zināmos kopējos finanšu instrumentus — JASPERS, JEREMIE un jauno papildinājumu ELENA — cīņā pret klimata pārmaiņām. Mēs arī atzinīgi vērtējam MVU piešķirto aizdevumu apjoma palielināšanu un piekrītam jūsu aicinājumam īstenot kvalitatīvākus pasākumus, lai padarītu EIB grupas rīcību šajā jomā pārredzamāku un lietderīgāku.

Saistībā ar to, šķiet, ir vajadzīgs optimāla EIB un EIF darba sadalījuma novērtējums. Milzīgie EIB īstenotie centieni rāda, cik svarīgi ir optimizēt EIB kapitāla izmantošanu. Ir ļoti svarīgi panākt pienācīgu līdzsvaru starp lielāku aizdevumu apjomu un augsta riska darbībām, kuras prasa lielākus ieguldījumus, taču nodrošina lielāku EIB grupas darba atdevi.

Es vēlos pateikt pāris vārdu par finanšu instrumentiem. Mēs uzskatām, ka ir jāpaplašina inovatīvu finanšu instrumentu izmantošana un galvenās finanšu iestādes, piemēram, EIB. Instrumenti, izmantojot tūlītējus aizdevumus, pašu kapitālu un garantijas, palīdz maksimizēt ES budžeta radīto ietekmi, piesaistot papildu līdzekļus no trešām personām. Papildus tam plašāka kopējo finanšu instrumentu izmantošana un riska dalīšana ar ES budžetu varētu sekmēt kapitāla atbrīvošanu, palielināt EIB pašu resursu atdevi un paplašināt tās darbības jomu. Galu galā tas nozīmē, ka ir vairāk stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas projektu un ir nodrošināts lielāks atbalsts tās mērķu sasniegšanai.

Ļoti labs piemērs ir ar stratēģiju „Eiropa 2020” saistītā projektu obligāciju iniciatīva, par kuru patlaban notiek sabiedriskā apspriešana. Stratēģijā „Eiropa 2020” tiek aicināts veikt apjomīgus pārrobežu ieguldījumus, lai sekmētu stratēģijas pamatiniciatīvas un attīstītu „viedu”, modernizētu un pilnībā savstarpēji savienotu infrastruktūru. Projektu obligāciju iniciatīva atbalstītu īpašu projektu finansēšanu transporta, enerģētikas un sakaru infrastruktūras jomā un, iespējams, arī citās nozarēs, kuras var palīdzēt nodrošināt pamatu ilgtspējīgai turpmākajai izaugsmei un nodarbinātībai. Esmu gandarīts, ka jūsu ziņojumā šī iniciatīva tiek atbalstīta.

Izstrādājot priekšlikumus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, Komisija veic stratēģisku pārskatīšanu un analīzi, lai, īstenojot dialogu ar EIB un citām finanšu iestādēm un tādējādi izmantojot to kompetenci finanšu nozarē un pieredzi tirgū, nodrošinātu jauno instrumentu optimālu izmantošanu.

Nobeigumā es vēlos izteikt dažas piebildes par EIB ārējo darbību. Attiecībā uz EIB finansējumu ārpus ES — Komisija atbalsta aizdevumu maksimālā apjoma palielināšanu, ko Parlaments ierosināja EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskatīšanā, jo īpaši finansējuma Vidusjūras valstu reģionam palielināšanu par EUR 1 miljardu. Mēs zinām, cik tas šobrīd ir svarīgi. Ir būtiski, lai EIB varētu turpināt savu darbību un atbalstīt mūsu partnervalstu demokrātisku pārveidi. Mēs arī atkārtojam, ka ir tikpat svarīgi, lai EIB atkārtoti izmantotu atkal ieplūdušos līdzekļus no iepriekšējiem ieguldījumiem Vidusjūras valstu reģionā un veiktu riska kapitāla ieguldījumus reģiona privātā sektora MVU. Turklāt mēs atbalstām progresīvu EIB attīstības spējas nostiprināšanu, jo, lai varētu īstenot šīs papildu darbības, būtu pakāpeniski jāpalielina attīstības aspektos specializējušos darbinieku skaits.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pēc EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskatīšanas Komisija izveidos darba grupu ES sadarbības un attīstības platformas iespējamās izveides izpētei. Mērķis ir optimizēt mehānismu darbību, apvienot piešķirtās dotācijas un aizdevumus, iesaistot Komisiju, EIB un citas daudzpusējas un divpusējas iestādes. Šādas platformas izveide palīdzētu panākt sinerģiju un sekmēt EIB un citu finanšu iestāžu sadarbību. Saistībā ar to es vēlos piebilst, ka marta sākumā tika parakstīts Komisijas, EIB un ERAB saprašanās memorands.

  Jean-Pierre Audy, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Maystadt kungs, es vēlos jums izteikt atzinību par uzmanību, ko veltāt EP deputātiem, jo jums kā starpvaldību bankas priekšsēdētājam tas nav jādara. Mēs to novērtējam. Savā runā es pievērsīšos Eiropas Investīciju bankas stabilitātei un kopieniskošanai.

Attiecībā uz jautājumu par stabilitāti, Maystadt kungs, jūs teicāt, ka EIB vēlas kļūt par ES atbalsta un finanšu instrumentu. Jūs drīkstat to darīt, taču saglabājot AAA reitingu. Turklāt mēs, Budžeta kontroles komiteja, jau vairākus gadus esam teikuši, ka ir jāveic EIB regulatīva uzraudzība. Mēs ierosinām, lai šo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka vai, pamatojoties uz EIB izvēli, jaunā Eiropas Banku iestāde kopā ar vienu vai vairākiem dalībvalstu regulatoriem vai bez tiem, un mēs aicinām jūs, komisāra kungs, izteikt priekšlikumus.

Priekšsēdētāja kungs! Savas runas noslēgumā es atgādināšu par mūsu priekšlikumu, kas paredz, ka Eiropas Savienībai jākļūst par Eiropas Investīciju bankas locekli, lai starpvaldību instrumentu pakāpeniski padarītu par Kopienas instrumentu.

  Danuta Maria Hübner, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es, tāpat kā priekšsēdētājs P. Maystadt, vēlos runāt par nākotni un pievērsties trim aspektiem. Pirmkārt, Eiropai ir vajadzīga izaugsme un pārstrukturēšana un līdz ar to arī ieguldījumi un to finansējums.

Šobrīd pamatots jautājums būtu — kur šo finansējumu iegūt? Būtiska atbildes daļa ir Eiropas Investīciju banka un ar to saistītās iestādes. Manuprāt, ir svarīgi atcerēties arī to, ka turpmākajos gados pastāvēs milzīga un globāla konkurence uz finansējuma saņemšanu. Valstu budžetos tiks plānoti turpmāki samazinājumi. Arī banku nozarē pēc ierasto finansēšanas darbību atsākšanas pastāvēs daudz neskaidrību, un, protams, Eiropas budžets kā parasti būs pārāk mazs, lai būtu efektīvs un atrisinātu mūsu problēmas. Tādējādi EIB būs ārkārtīgi liela nozīme.

  Thijs Berman, S&D grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku atzinību savam kolēģim Cutaş kungam par lielisko ziņojumu par EIB 2009. gada pārskatu. Es izsaku atzinību arī par kopsavilkumu, ko viņš mums sniedza šajās debatēs.

Taču es vēlos komentēt vienu konkrētu aspektu, proti, Padomes un Parlamenta attiecības. Eiropas Parlaments ir viens no Eiropas Investīciju bankas ārējo pilnvaru likumdevējiem attiecībā uz visām bankas darbībām ārpus ES — gan kaimiņvalstīs, gan jaunattīstības valstīs. Taču izskatās, ka Padomei ir ārkārtīgi grūti uztvert Parlamenta priekšlikumus ārējo pilnvaru pārskatīšanai nopietni. Man par pārsteigumu Padomei ir izveidojies paradums augstprātīgi noraidīt visdažādākos Parlamenta ierosinātos jaunos priekšlikumus kā „nepieņemamus”.

Ar to es domāju priekšlikumus par aktīvu EIB iesaistīšanos pasākumos klimata pārmaiņu apkarošanai un lielāku EIB lomu mikrofinansēšanā. Vai šie priekšlikumi ir „nepieņemami”? Vai Padomes darbs būtu noteikt, kādus tematus Eiropas Parlaments drīkst apspriest? Nē, Eiropas Parlaments un Padome ir vienlīdzīgi likumdevēji, un tiem kopā un ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju ir jāizvirza EIB ārējo darbību nosacījumi. Tādēļ ir vajadzīga abu likumdevēju apspriešanās, kopēji apsvērumi, kompromiss un atklātība. Tāpēc ir bezjēdzīgi un neproduktīvi izmantot apzīmējumu „nepieņemams”, lai raksturotu priekšlikumus, kurus Eiropas Parlamenta vairākums uzskata par svarīgiem. Man jāteic, ka tik ignorējoša Padomes attieksme ir nepieņemama. Tas, ka šajās debatēs nav neviena Padomes pārstāvja, ir absurdi un apliecina to, cik ļoti Padome ignorē situāciju.

EIB ir nozīmīgs instruments ES ārpolitikas pasākumu īstenošanai visā pasaulē. Publiskai bankai, kura ar aizdevumiem var sekmēt ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras uzlabošanu, ir izšķirīga nozīme mūsu kaimiņvalstu attīstībā. Tas pats attiecas arī uz mūsu attiecībām ar jaunattīstības valstīm. Arī šajā jomā publiskai bankai ir ārkārtīgi liela nozīme. Šādai bankai ir jāievēro Lisabonas līgums un tā mērķi. Viens no šiem mērķiem ir nabadzības samazināšana. Eiropas Parlaments vēlas nepārprotami iekļaut šo lomu bankas ārējās pilnvarās. Es gaidu no Padomes atklātu un konstruktīvu attieksmi, kas palīdzēs mums kopīgi atrisināt šo situāciju.

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs! Es vēlos uzsvērt vienu aspektu.

Kad sākām strādāt pie šā ziņojuma, Eiropas Savienībā piedzīvoto notikumu dēļ jau pastāvēja acīmredzama vajadzība veikt ilgtermiņa ieguldījumus. Krīze pierādīja, ka mūsu darbs, kā teiktu Tommaso Padoa-Schioppa, bija pārāk tuvredzīgs. Mums patiešām ir vajadzīgi ilgtermiņa ieguldījumi, un jūsu iestādei tajā ir ļoti liela nozīme.

Visi pēdējā laika notikumi — ar to es domāju notikumus Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, un, iespējams, vairāku grūtību apzināšanos attiecībā uz mūsu izvēli enerģētikas jomā — liek vēl vairāk atbalstīt jūsu darbu un palīdzēt jums. Šajā Parlamentā vienmēr būs deputāti, kuri atbalstīs jūsu darbu. Taču es arī piekrītu Audy kunga teiktajam — ļoti svarīga ir arī virzība uz lielāku uzraudzību, ko mēs jau esam panākuši vairākās citās iestādēs.

Ar to es gribu teikt, ka, lai gan atbalstu projektu obligācijas un daudzas pašreiz aktuālās idejas, es ļoti gribu panākt, lai mēs nepieņemtu pārsteidzīgu lēmumu par labu publiskajām un privātajām partnerībām un rūpīgāk pārbaudītu, kā tās tiks izveidotas un cik tās galu galā izmaksās nodokļu maksātājiem un visiem tajās iesaistītajiem. Manuprāt, tās varētu kļūt par ļoti lietderīgiem instrumentiem, taču Eiropā arī patlaban ir pieejami līdzekļi — ar to es domāju fondu Marguerite, kā arī ieguldījumu organizācijas, kuras ir uzsākušas pārrobežu iniciatīvas —, tādēļ es atbalstu lielākus ilgtermiņa ieguldījumus un uzraudzību, kas atbilstu mūsu kopējiem mērķiem. Manuprāt, tas ir vismazākais, ko mums vajadzētu sagaidīt.

Katrā ziņā mēs jūs atbalstām un gribētu, lai visi pēdējā laika notikumi pamudinātu uz tālredzīgākām un plašākām debatēm.

  Pascal Canfin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisār! Kā jūs zināt, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir tradicionāla EIB atbalstītāja. Mūsuprāt, tā ir ārkārtīgi svarīgs sabiedriskās politikas instruments, un tieši tādēļ, ka mēs to ļoti atbalstām, mēs pret EIB esam arī ļoti prasīgi — tas ir savstarpēji saistīti.

Mēs uzskatām, ka EIB būtībā ir banka un tādējādi uz to attiecas banku nozares ierobežojumi, kuri ir jāņem vērā. Vairāki mani kolēģi deputāti pamatoti atsaucās uz faktu, ka EIB, iespējams, vajadzētu ņemt vērā jaunos ar banku nozari saistītos ierobežojumus. Vienlaicīgi EIB ir arī patiešām unikāla banka, jo faktiski to finansē no nodokļu maksātāju naudas. Tās uzdevums ir arī darīt to, ko citas bankas nedara, un pieņemt noteikumus, kuru mērogs pārsniedz privātā sektora iespējas.

Es gribu uzsvērt vienu vai divas jomas, kurās, manuprāt, EIB varētu darboties vēl labāk, lai gan pēdējo mēnešu laikā ir panākts progress. Pirmkārt, runa ir par nodokļu oāzēm. Tā ir cīņa, kas ir ārkārtīgi svarīga ne tikai mums, bet, manuprāt, arī lielākajai daļai manu Parlamenta kolēģu. Krīze pierādīja, ka nodokļu oāzes novājina un grauj visu finanšu sistēmu un pasaules ekonomiku.

Tādēļ EP deputātu vairākums šajā ziņojumā atbalsta uzskatu, ka EIB vajadzētu nodrošināt vēl lielāku pārredzamību attiecībā uz aizdevumiem, kurus jūs piešķirat uzņēmumiem un kuriem tiek piemērotas nodokļu oāzes. Es uzskatu, ka šāda rīcība ir jāpārtrauc. Es ļoti labi apzinos, ka jūs saskaraties ar operatīviem ierobežojumiem, taču šai situācijai ir arī politisks aspekts, proti, ja jūs esat Eiropas atbalsta instruments, jums ir jācīnās. Ja jūs cīnāties, tad, manuprāt, vienai no cīņām ir jābūt vērstai pret nodokļu oāzēm.

Mūsu nostāja ir šāda — mēs noteikti vēlamies iet tālāk, citiem vārdiem sakot, mēs gribam, lai jūs piemērotu nosacījumus EIB aizdevumiem tādiem uzņēmumiem, kuri neatbilst ar nodokļu oāzēm saistītajai vērtību sistēmai, un vismaz tiem uzņēmumiem, kuri ir iekļauti ESAO melnajā sarakstā, kurš patlaban tiek pārskatīts.

Otrs jautājums, kuram vēlamies pievērst uzmanību, ir uzraudzība un pārvaldība. Par to nupat runāja Goulard kungs. Es uzskatu, ka mums ir jāpaplašina atlase un jāpalielina kopējās pārskatatbildības līmenis, lai izvēle par labu projektiem, kuros ir iesaistīti nodokļu maksātāju līdzekļi, notiktu pēc iespējas demokrātiski un pārredzami.

Trešais jautājums ir jūsu darbības lietderības noteikšana. Jūs, protams, to nosakāt arī pēc finansiāliem kritērijiem. Kā jau iepriekš sacīju — jūs pēc būtības esat banka, tādēļ jums ir jāpārvar ar riska un peļņas attiecību saistītas grūtības. Taču jūsu mērķis ir nodrošināt arī citus ieguvumus, un tādēļ tiek izmantoti publiskie līdzekļi. Jūsu mērķis ir sekmēt sociālo kohēziju, cīņu pret nabadzību, kā arī vides aizsardzību. Es domāju, ka jūs varētu vēl vairāk uzlabot šo nefinansiālo ieguvumu publiskošanu un noteikšanu, jo tie ir jūsu darbības un likumības galvenais pamats. Es domāju, ka jums ir nevis jāsalīdzina finansiālie un nefinansiālie ieguvumi, bet gan jāveic pēc iespējas plašāks novērtējums, neaprobežojoties tikai ar monetārajiem un finanšu jautājumiem.

Visbeidzot, manas runas pēdējais punkts attiecas uz klimata pārmaiņām. Ziņojumā ir īpaši norādīts, ka jums ir jāatbalsta visi ES mērķi. Viens no Eiropas Savienības oficiālajiem mērķiem ir līdz 2050. gadam par 80 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas neizdosies, ja mēs turpināsim finansēt ar oglēm darbināmas spēkstacijas, kuru kalpošanas ilgums ir 40 gadu un kuras izdala milzīgu CO2 emisiju apjomu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Vai Canfin kungs apzinās, ka EIB kā sabiedriskās politikas instrumenta izmantošanu, uz ko aicina viņš un viņa partija, tiešā veidā apmaksās ES nodokļu maksātāji un jo īpaši Lielbritānijas nodokļu maksātāji? Vai viņš to vispār ir ņēmis vērā?

  Pascal Canfin (Verts/ALE). – (FR) Man uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša atbilde. Es uzskatu, ka EIB Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi daudz mazāk nekā citas, pilnīgi privātas Apvienotās Karalistes bankas, un, manuprāt, EIB sabiedrības interesēm, tostarp Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju interesēm, kalpo daudz labāk nekā citas Apvienotās Karalistes bankas, kuras nodokļu maksātājiem ir nācies izpirkt.

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Parlaments šajā plenārsēžu zālē ir veltījis daudzas stundas diskusijām par to, kā nodrošināt, lai par mūsu finanšu pakalpojumu uzraudzību atbildīgās Eiropas iestādes kļūtu par vispārredzamākajām un pārskatatbildīgākajām organizācijām. Risinājums bija izveidot Eiropas uzraudzības iestādes, kuras pilnībā uzrauga šis Parlaments. Tomēr, ņemot vērā jauno finanšu krīzes aizsākto pārskatatbildības laikmetu un ar Lisabonas līgumu ieviestās pārmaiņas, mums ir jānodrošina līdzvērtīgs pašreizējo ES iestāžu, tostarp EIB, uzraudzības un pārbaudes līmenis.

Ņemot vērā to, cik izšķirīgu lomu EIB ir ieguvusi ES dalībvalstu stratēģiju un ES ārvalstu darbību finansēšanā, ir pienācis laiks palielināt tās darbības pārskatatbildību šim Parlamentam. EIB aizdevumu saraksts, kā arī vispārējās bankas un aizdevumu darbības ir jāizvērtē tieši tāpat, kā mēs vērtētu mūsu komercbankas. Ir jāveic stingra „stresa pārbaude”, un visiem finanšu darījumiem ir jābūt redzamiem bilancē. Riska vai aizņēmumu gadījumā mums ir jānosaka riska robežas, jo saistību nepildīšanas gadījumā atkal būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Ir pienācis laiks, kad Parlamentam ir jāmēģina ciešāk uzraudzīt EIB darbību, jo īpaši tādēļ, ka pieaug bankas nozīme jaunu finanšu instrumentu izstrādē.

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas Investīciju bankas (EIB) galvenais uzdevums ir sekmēt ES mērķu īstenošanu, ilgtermiņā finansējot dzīvotspējīgus instrumentus. Tas nozīmē arī to, ka EIB ir jāievēro ES vērtības, citiem vārdiem sakot, sociālie standarti, pārredzamība, augsti standarti attiecībā uz vidi, ilgtspējīgas ekonomikas attīstība un darbavietu izveide. Taču no NVO, kuras ir iesaistītas EIB finansēto projektu vietējā mēroga īstenošanā, mēs dzirdam, ka šo standartu ievērošana nebūt netiek pastāvīgi nodrošināta. To jau pieminēja arī citi runātāji. NVO kritizē pārredzamības trūkumu attiecībā uz aizdevumu uzraudzību ES un visā pasaulē, to izmantošanu un to, kā par tiem informē EIB finanšu starpnieki. Cik lielā mērā EIB ir informēta par šo kritiku un cik lielā mērā EIB tajā patiešām ieklausās? To mēs gribētu zināt.

Mūsuprāt, vismaz daļa no NVO prasībām EIB ir diezgan pieņemamas — lielāka finanšu starpnieku piešķirto kredītu pārredzamība un skaidrāku finanšu starpniekiem piemērojamo finansēšanas noteikumu izstrāde, kā arī aizdevumu piešķiršanas efektivitātes kritēriju izstrāde. Lai uzlabotu pārredzamību, NVO ierosina pirms EIB finansēto projektu apstiprināšanas publicēt to finansiālo un ar vidi saistīto informāciju. Jo īpaši ir jānodrošina neatkarīgi trešās valstīs īstenoto EIB projektu ilgtspējības novērtējumi, lai noteiktu attiecīgo projektu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi.

Taču izskatās, ka papildus pārredzamībai pastāv arī citas problēmas. NVO kritiku ir izpelnījusies arī atbilstības ES vides, sociālajiem un iepirkuma standartiem uzraudzība. Stingrai šo standartu ievērošanas uzraudzībai vajadzētu attiekties uz visām EIB finanšu darbībām. Projektus, kuri šiem standartiem neatbilst, nevajadzētu atbalstīt.

Visbeidzot, es vēlos izteikt komentāru par enerģētikas politiku. Tas, ka ilgtspējīgas un nekaitīgas energoapgādes veicināšana jau ir kļuvusi par vienu no EIB pašreizējiem mērķiem, rada gandarījumu. Ņemot vērā ar Fukušimas kodolreaktoru saistīto katastrofu, visās jomās, kurās EIB veic ieguldījumus, galvenā prioritāte ir jāpiešķir energoefektivitātes veicināšanai, kā arī tālredzīgiem un atjaunīgiem energoresursiem, kuru ieguve nav saistīta ar CO2 un kodolenerģiju.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētāja nākotnes vīziju EIB, tāpat kā Ķīna, varētu kļūt par attīstības virzītājspēku jaunattīstības valstīs. Jūs šai attīstības sadarbībai nupat veltījāt kritiku. Vai jūs varētu par to izteikties nedaudz konkrētāk, kā arī izteikt savu viedokli par uzskatu, ka EIB varētu būt ļoti piemērots instruments, ar kuru papildināt Ķīnas darbību jaunattīstības valstīs vai radīt tai pretsvaru?

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, šobrīd, ņemot vērā pieejamo laiku, ir grūti šajā jautājumā iedziļināties detalizēti. Taču esmu saņēmis ļoti daudz NVO ziņojumu, kurus ar prieku darīšu pieejamus. Es domāju, ka ar tiem ir iepazinusies arī Eiropas Investīciju banka (EIB). Šajos ziņojumos tiek runāts par to, kā EIB atbalsta attīstības palīdzību Āfrikas un Āzijas valstīs, kā arī pausta kritika par to. Es ar lielāko prieku darīšu šos ziņojumus pieejamus, taču šobrīd es nevaru sniegt detalizētu atbildi.

  Godfrey Bloom, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šodien es stājos Parlamenta priekšā, lai sniegtu vienu vai divus komentārus, kuri varētu noderēt. Es esmu pavadījis 35 gadus, strādājot par ieguldījumu baņķieri, ieguldījumu pārvaldnieku, ieguldījumu konsultantu un ekonomikas stratēģi, un pa šo laiku nekad neesmu nopircis „tukšu banku”. Es saviem klientiem nekad neesmu nopircis „tukšu banku”, taču pēdējo gadu laikā politiķi un birokrāti man kā nodokļu maksātājam ir pielikuši pie deniņiem pistoli un likuši nopirkt vairāk „tukšu banku” nekā iespējams aptvert. Runa pat nav par „tukšām” britu bankām, runa ir par ārvalstu bankām, un tagad es dzirdu, ka Lielbritānijas nodokļu maksātājiem tiek prasīts izmest naudu par Portugāli.

Ja es gribēšu ieguldīt ārvalstīs, es iegādāšos fondu jaunietekmes tirgos. Es negribu, lai kaut kāda nacionalizēta Mikimausa banka ar varu ieguldītu manu vai manu vēlētāju naudu. Maystadt kungs, es saku „Mikimausa banka” tāpēc, ka līdz šim no jums esmu dzirdējis tikai to, kā jūs ieguldīsiet naudu laikapstākļu mainīšanā. Tādas muļķības es vēl nebiju dzirdējis! Es nezinu, kas jūs konsultē, taču statistika liecina, ka laikapstākļi faktiski nav mainījušies aptuveni 15 vai 16 gadus — kur gan jūs grasāties izmest visu šo naudu?

Es negribu ieguldīt jūsu bankā, un to negrib arī britu tauta. Ja jūs vēlaties saglabāt savu AAA statusu, es jums iesaku ignorēt šā Parlamenta — kas ir pilns ekscentriķu, „zaļo” un garlaikotu mājsaimnieču — aicinājumus, jo īpašībā attiecībā uz ziņojuma 48. punktu. Izvietojot saules paneļus gnu, žirafu un bongo bungu zemē, jūs ātri vien zaudēsiet savu AAA vērtējumu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Noklausoties komentārus, kurus nupat izteica britu runātājs, un paskatoties uz faktiskajiem pēdējo gadu notikumiem finanšu tirgos un bankās, kurām mums ir tik ļoti jāuzticas, parādās tāda kā nošķirtība no realitātes.

Atgriežoties pie tā, ko vēlējos pateikt, — Eiropas Investīciju banka (EIB) ir būtisks instruments trijās jomās. Manuprāt, Klute kunga sacītais būtu jāiekļauj stratēģijā attiecībā uz ārpasauli. Ir satraucoši redzēt, kā ķīniešu ieguldītāji, valsts atbalstīti ieguldītāji, aizvien vairāk grauj politiskās sistēmas, pamatojoties uz to, ka ir iesaistījušies pāris vietējo tiltu būvniecības projektos. Ja meklējam līdzīgu Eiropas Savienības rīcību, mēs nevaram atrast gandrīz neko. Es domāju, ka jums šis ceļš ir jāturpina.

Otrā joma ir mazie un vidējie uzņēmumi — parastās bankas, kuru vienīgais mērķis ir maksimāla peļņa, tos ir bezatbildīgi pametušas novārtā.

Trešā joma ir pārmaiņas enerģētikas politikā. Lai gan ar Japānas kodolreaktoru saistītā katastrofa ir patiešām traģisks notikums, tā varētu jūs pamudināt darīt kaut ko šajā jomā Eiropā.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisāra kungs! Pēc nupat dzirdētajām piezīmēm, kuras nav Parlamenta cienīgas, es gribu jums pateikt, ka Parlamenta vairākums EIB darbību vērtē ļoti labvēlīgi. Ar Lisabonas līgumu panāktie uzlabojumi nodrošina jaunu rīcības mērogu, kam vajadzētu palīdzēt EIB kļūt vēl efektīvākai un nodrošināt atbilstīgus pasaules finanšu krīzes risinājumus.

Kā jūs uzsvērāt, EIB nodrošina reālu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sniedz ievērojamu ieguldījumu ES kohēzijas politikas konverģences mērķa īstenošanā. Šie pasākumi ir jāturpina un, ja iespējams, jāpaplašina.

EIB ir vairāk jāveicina stratēģiskie ieguldījumi Eiropā, tādēļ es aicinu jūs atbalstīt organizācijas, kuras ir uzsākušas iniciatīvas ilgtermiņa finansējuma uzlabošanai, un jo īpaši investīciju organizācijas − caisse des dépôts un cassa dei depositi − un KfW. Manuprāt, tās ir jāatbalsta, jo pašreizējais banku darbības un grāmatvedības regulējums neveicina līdzdalību ilgtermiņa ieguldījumos un rada lielas neērtības tiem, kuri to izvēlas. Turklāt — pretēji regulāri atkārtotajam apgalvojumam — mums ir vajadzīgas pārmaiņas, nevis vienkārši pielāgojumi. Ilgtermiņa finansējums, kā jau jūs teicāt, ir ļoti vajadzīgs, lai pavērtu Eiropai jaunu horizontu.

Jums ir taisnība, ka EIB ārpus Eiropas Savienības ir jādarbojas kā dzinējspēkam, tāpēc ir jāierosina iniciatīvas, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstu finansēšanai. Šajos nestabilajos apstākļos, kuri ietekmē daudzas no reģiona valstīm, EIB kā ES pārstāve, nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu, var ievērojami sekmēt Vidusjūras reģiona ekonomisko attīstību un tādējādi arī palīdzēt izveidot demokrātisku civilizāciju valstīs, kuru nākotne joprojām ir neskaidra.

Es piefiksēju jūsu vēlmi sniegt šo palīdzību, ja ES tā vēlēsies, un es ceru, ka ES šādu vēlmi izteiks.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt atzinību Cutaş kungam par lielisko ziņojumu.

Eiropas Investīciju bankai ir jānodrošina lielāki, labāki un ātrāki rezultāti. Bankas nozīmi visu ekonomikas nozaru projektu finansēšanā atbilstoši Eiropas Savienības interesēm vēl vairāk ir pastiprinājusi ekonomikas krīze.

Krīze ir apgrūtinājusi kredītu saņemšanu, kā arī pastiprinājusi vajadzību rūpīgi pārskatīt mūsu ekonomikas modeli. EIB uzdevums ir ļoti nozīmīgs. Lai šo uzdevumu īstenotu, tai ir jāsaglabā augsts likviditātes līmenis un pietiekami spēcīga finansiālā pozīcija, lai tā ar labvēlīgiem nosacījumiem varētu saņemt finansējumu kapitāla tirgos. Tai arī ir vajadzīgi instrumenti, kas palīdzētu īstenot tādus vajadzīgus projektus, kuri neiegūtu finansējumu no komercbankām un kuriem būtu ļoti grūti saņemt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus citur.

EIB darbības rezultāti 2009. gadā bija diezgan pozitīvi — tās aktivitāte pieauga par 40 %, finansējums, ko tā piešķīra maziem un vidējiem uzņēmumiem palielinājās par 55 %, bet finansējuma apjoms mazāk attīstītiem reģioniem — par 36 %, savukārt finansējums cīņai pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātes veicināšanai pieauga par 73 %.

Tomēr joprojām ir daudz darāmā, un Eiropas Savienības stratēģisko mērķu īstenošanai joprojām ir vajadzīgs ilgtspējīgs un ilgtermiņa finansējums. Krīzes dēļ šāda finansējuma pieejamība ir samazinājusies.

Tādēļ mums ir jāveicina eiroobligāciju izmantošana. Mums ir jāievieš jauni instrumenti un jauni pasākumi finanšu inženierijas jomā, kā arī jāizveido kopēja platforma, kurā iesaistīt citas starptautiskās finanšu iestādes. Tas jāpapildina arī ar pašas EIB pārvaldības uzlabošanu un tās iekšējās darbības pilnvaru pārskatīšanu. Īsi sakot, EIB ir jākļūst par efektīvu saikni starp ieguldījumiem un ES vajadzībām.

  James Elles (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu kā britu pārstāvis, kurš uzskata, ka mums ir jābūt Eiropas Savienības daļai un jāmaina tā. Bloom kungs, runājot Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vārdā, nepārstāv britu tautu. Viņa partija nav pārstāvēta Pārstāvju palātā, un tai arī nav nekādu cerību tuvākajā nākotnē tajā iekļūt.

(Aplausi)

Manuprāt, šajās debatēs mēs skatāmies uz pragmatisku politiku un meklējam veidu, kā nodrošināt Eiropas pilsoņiem atdevi no niecīgajiem resursiem. Es izsaku atzinību Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājam par viņa daudzus gadus ilgo darbu pie šīs iestādes uzticamības veidošanas. Mani jautājumi attiecas uz projektu obligācijām.

Kad jūnijā tiks saņemts dokuments, vai jūs iesniegsiet kādu dokumentu papildus Komisijas sagatavotajam tekstam, lai, gatavojot daudzgadu finanšu perspektīvu, mēs zinātu, kādi ir jūsu uzskati, vai arī viss būs salikts kopā?

Vai šie līdzekļi tiks izmantoti projektu obligācijām mērķu īstenošanai ārpus Savienības, vai arī obligācijas attieksies tikai uz projektiem transporta jomā un citās komisāra minētajās jomās?

Pēdējais un, iespējams, svarīgākais jautājums — vai mums būs iespēja ietaupīt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, ņemot vērā to, ka jūs nodrošināt papildu finansējumu infrastruktūrai? Situācijā, kad pastāv iespēja, ka finanšu perspektīva būs „jāiesaldē” līdz 2020. gadam, šis ir svarīgākais jautājums.

  Claudio Morganti (EFD). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņojumā par Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbību ir uzsvērti vairāki nozīmīgi un apsveicami aspekti. Pirmais aspekts ir vajadzība censties vēl vairāk atvieglot mazu un vidēju uzņēmumu iespējas saņemt kredītu. Es arī atzinīgi vērtēju atsauci uz projektu obligāciju iniciatīvu, kas, manuprāt, ir lietderīgs instruments izaugsmes un attīstības veicināšanai tik stratēģiski nozīmīgā nozarē kā infrastruktūra.

Mani nedaudz mulsina atsauce uz EIB ārējām darbībām, kurām tiek pieprasīti lielāki finansiālie un cilvēkresursi. EIB 2009. gada pārskatā ir norādītas EIB aizdevumu saņēmējas valstis, un man par lielu vilšanos jāteic, ka lauvas tiesu — gandrīz trešdaļu no visa finansējuma, kas piešķirts valstīm ārpus ES, — saņem Turcija. Šis skaitlis nedaudz vairāk par ceturtdaļu pārsniedz summu, kas ir piešķirta vienai no galvenajām EIB akcionārēm — Itālijai. Itālijai arī ir vajadzīgi ievērojami aizdevumi un dotācijas. Tādējādi, manuprāt, ir vērojama absurda nelīdzsvarotība. Es uzskatu, ka ir nepieņemami piešķirt tik apjomīgus resursus tādai valstij kā Turcija, kura nav ES dalībvalsts un kurai, pēc manām domām, nekad nevajadzētu par tādu kļūt.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribu pateikt, ka šajā Parlamentā reti gadās redzēt tik īsu, precīzu un skaidru ziņojumu par šo tematu. Eiropas Investīciju bankai nenoliedzami ir ļoti liela un svarīga loma Eiropas attīstībā. Taču es gribu sniegt dažus komentārus par ziņojumu un šajā sēžu zālē pateikto.

Pirmkārt, raugoties no iekšējas perspektīvas, es atbalstu Eiropas Investīciju bankas politiku attiecībā uz mazu un vidēju uzņēmumu attīstību. Manuprāt, šis jautājums Eiropai ir daudz nozīmīgāks nekā cīņa pret klimata pārmaiņām. Bankai ir jāvelta galvenā uzmanība šai jomai, nevis videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādei. Turklāt, atbalstot mazus un vidējus uzņēmumus, tiks attīstīta arī šī nozare.

Papildus tam, raugoties no iekšējās perspektīvas, es arī piekrītu Budžeta kontroles komitejas uzskatam par uzraudzību, ko varētu veikt par šādiem pasākumiem atbildīgā jaunā iestāde — Eiropas banku iestāde.

Visbeidzot, dati, kurus nupat nosauca Morganti kungs, ir ārkārtīgi satraucoši. Arī es piekrītu paustajam viedoklim par to, ka jo īpaši ārvalstu ieguldījumu gadījumā ir vajadzīga arī parlamentāra kontrole, jo nav pieņemami, ka valstis, kuras atrodas ārpus ES, saņem vairāk Eiropas līdzekļu nekā pašas ES dalībvalstis.

  Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā piekrītu Gauzès kungam. Eiropas Investīciju bankai (EIB) vienmēr ir bijusi liela un būtiska loma Eiropas Savienības attīstībā. Tās loma un rīcība kļūst vēl svarīgāka pašreizējos krīzes apstākļos.

Nesen īstenoto ekonomikas pārvaldības reformu un krīzes radītās ietekmes dēļ dalībvalstis varētu samazināt finansējumu, ko tās piešķir tādiem būtiskiem projektiem kā visas ES attīstībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras izveide. Viens no piemēriem ir TEN-T dzelzceļa transporta projekts.

Es atbalstu Eiropas Komisijas projektu obligāciju iniciatīvu. Projektu obligācijas ir lielisks risinājums, ar ko nodrošināt finansējumu un nostiprināt infrastruktūru, kas Eiropai ir vajadzīga, lai varētu modernizēt un pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu. Tādēļ Eiropas Investīciju bankai ir izšķirīga nozīme šo obligāciju emitēšanā un pārvaldīšanā.

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir jāpalielina finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem, un es piekrītu, ka EIB rīcībai ir jābūt mērķtiecīgai un vērstai uz rezultātu. Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man pateikt, ka saistībā ar bankas rīcību ir radušies vairāki būtiski jautājumi. Es īpaši vēlos norādīt, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar izmantot piedāvātās iespējas, jo, lai projekti saņemtu finansējumu, ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi un organizācija, kas ievērojami ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību.

Vēl viena problēma ir procedūru īstenošanai vajadzīgais laiks. Šīs procedūras bieži ir juceklīgas un birokrātiskas, un neatbilst attiecīgās nozares darbībai un vajadzībām. Man nav jāatkārto, cik liela ir mazo un vidējo uzņēmumu sociālekonomiskā nozīme, tādēļ ceru, ka ar tiem ir iespējams uzsākt dialogu, kas palīdzētu paātrināt procedūras un pēc iespējas samazināt birokrātiju.

EIB var būt nozīmīga loma — un tādai tai arī jābūt — neseno Vidusjūras reģiona notikumu risināšanā. Eiropai ir jādomā ne tikai par ārkārtas situācijām, bet arī jāīsteno ilgtermiņa stratēģija, lai nodrošinātu finansējumu un ieguldījumus in situ, pamatojoties uz kopīgiem lēmumiem un tādējādi veicinot demokrātiju un sociālās un tirgus ekonomikas attīstību.

  Olle Ludvigsson (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzsvērt divus svarīgākos šā ziņojuma punktus. Pirmkārt, Eiropas Investīciju bankai ir galvenā loma stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā. Tas īpaši attiecas uz ieguldījumiem videi nekaitīgā infrastruktūrā. Lai Eiropas ekonomika būtu spēcīga un ilgtspējīga, ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi dzelzceļos un ostās. Tiem arī ir jābūt saistītiem ar ceļu tīkliem būtiskos transporta mezglos. Infrastruktūra ir jāizveido par labi funkcionējošu kopumu. Eiropas Investīciju bankai šajās prioritārajās jomās ir jārīkojas vēl aktīvāk. Tādēļ attiecībā uz elastīgiem finanšu risinājumiem ir vajadzīga jauna veida domāšana. Eiropas projektu obligācijas ir lielisks solis pareizajā virzienā, taču tās ir jāpapildina ar citām jaunām finansējuma iespējām. Pats galvenais — es redzu iespēju izstrādāt modeli, kurā notiek produktīvāka sadarbība Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

Otrkārt, Eiropas Investīciju bankai ir svarīga loma ES attīstības politikā. Darbību šajā jomā noteikti varētu uzlabot. Bankas rīcība ir jāpadara pārredzamāka, tai ir jākļūst lokālākai un nepārprotami vērstai uz svarīgāko ES attīstības mērķu īstenošanu. Eiropas Investīciju bankas lēmumos vienmēr ir jāņem vērā ar vidi, nabadzību un attīstību saistīti aspekti.

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! EIB nodrošina EUR 1 miljardu lielu finansējumu vēja turbīnu un citiem atjaunīgās enerģijas projektiem Apvienotajā Karalistē. Lai gan tas pilnībā atbilst klimata pārmaiņu apkarošanas stratēģijai, mani satrauc, ka pašreizējie EIB finansējuma pārvaldības kritēriji nenodrošina pārredzamību un pārskatabildību attiecībā uz šo projektu novērtēšanu un pienācīgu pārbaudi. Saskaņā ar Maystadt kunga teikto, vēja saimniecību attīstībai visā ES ir piešķirti EUR 6 miljardi, taču EIB vienkārši pieņem valdību pieteikumus finansējumam, neveicot to rūpīgu pārbaudi. Manuprāt, tā nav labi.

Apvienotās Karalistes atjaunīgās enerģijas uzņēmumi apgalvo, ka to vēja turbīnu noslodzes faktors ir 30 %. Patiesībā visa pagājušā gada laikā to noslodzes faktors bija tikai 21 %. Tās nedarbojas, kad ārā ir ļoti auksti un elektroenerģijas pieprasījums ir sasniedzis maksimumu. Šīs turbīnas nav ekonomiski dzīvotspējīgas, un tās divkāršos vai pat trīskāršos elektroenerģijas patēriņa cenas, taču nesamazinās CO2 emisijas. Šī situācija pamazām kļūst par finanšu skandālu, un EIB ir jāpārtrauc vēja enerģijas ieguves finansēšana.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man pateikties James Elles par viņa komentāriem par Bloom kunga izteikumiem un norādīt kolēģiem no AKNP, ka, ja viņi vēlas kaut ko pateikt vai iebilst saviem kolēģiem, nav mūs jāapvaino, lai to izdarītu. Bloom kungs raksturoja deputātus kā ekscentriķus, „zaļos” un garlaikotas mājsaimnieces; es gribētu, lai viņš mums pasaka, kurā kategorijā ietilpst viņš.

Tagad pievērsīšos svarīgākajam — Eiropas Investīciju bankai. Īrijā MVU ir saņēmuši finansējumu, taču varbūt priekšsēdētājs vai pārējie deputāti varētu komentēt, cik tas ir pieejams, jo MVU pārstāvji nopriecājas par publicētajiem paziņojumiem, bet, kad uzņēmēji piesakās kredītlīnijai, viņi saprot, ka to iegūt ir ārkārtīgi sarežģīti. Manuprāt, šis jautājums MVU nozarei ir ārkārtīgi svarīgs, un es gribētu saņemt uz to atbildi.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Investīciju banka (EIB) tika izveidota, lai palīdzētu īstenot Eiropas Savienības mērķus un politiku gan pašā ES, gan citur. Šīs bankas finansējumu nodrošina obligācijas, kuras garantē ES dalībvalstis.

Referents, Cutaş kungs, mums norādīja, ka no ES budžeta piešķirtās garantijas EIB darbībām 2009. gada beigās sasniedza gandrīz EUR 20 miljardus. Tā ir liela summa pat Eiropas Savienībai, tādēļ Parlaments, manuprāt, diezgan pamatoti sagaida paskaidrojumu par riskiem saistībā ar šo pienākumu. Būtu labi arī uzzināt vairāk par administratīvajām izmaksām, kas tiek nodrošinātas no ES budžeta, kā arī par to, kā tiks izmantoti no aizdevumiem iegūtie procenti.

EIB ir jāatskaitās ES dalībvalstīm, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai. Cutaş kunga ziņojumā iekļautais priekšlikums ieviest regulatīvu uzraudzību attiecībā uz finanšu kvalitāti, finansiālo situāciju, darbības rezultātu precīzu novērtēšanu un atbilstību paraugpraksei man šķiet laba ideja, tāpēc es iesaku Komisijai nopietni apsvērt tās īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku ES resursu pārvaldības pārredzamību.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos izteikt atzinību Cutaş kungam par īpaši labi strukturēta ziņojuma sagatavošanu.

Eiropas Investīciju bankas darbībām ir jābūt mērķtiecīgākām, selektīvākām un vērstām uz konkrētiem rezultātiem. Bankai ir jāsadarbojas ar pārskatatbildīgiem un pārredzamiem finanšu starpniekiem. Ir jāpalielina stratēģiskie ilgtermiņa ieguldījumi Eiropā. Galvenā uzmanība mums ir jāpievērš Eiropas mēroga infrastruktūrai un kohēzijai. Es atzinīgi vērtēju bankas koncentrēšanos uz jomām, kuras krīze ir skārusi vissmagāk — MVU, konverģences reģioniem un rīcību klimata jomā.

Attiecībā uz piešķirtajiem aizdevumiem EIB ir jāīsteno aktīva informēšanas politika, sniedzot informāciju tās tīmekļa vietnē. Uzmanības centrā ir jābūt piešķirtajām summām, piešķīrumu skaitam un šos līdzekļus saņēmušajiem reģioniem.

  Antonio Cancian (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ņemot vērā ekonomikas krīzi, krīzi Vidusjūras valstu reģionā un enerģētikas krīzi, kuras piemērs kodolenerģijas jomā ir Japāna, es uzskatu, ka Eiropas Investīciju bankai (EIB), kura ir mūsu politikas īstenošanas līdzeklis, ir izšķirīga nozīme. Manuprāt, EIB ir jādarbojas gan Eiropā, gan ārpus tās. Šobrīd jaunā un nozīmīgā plānā, kuru pēc iespējas drīz ir jāsāk īstenot, ir iesaistīts Vidusjūras reģions.

Kā mums tas jāīsteno? Kā jau mēs bieži esam atkārtojuši, tas jādara, ieviešot jaunus finanšu mehānismus, piemēram, projektu obligācijas. Komisār, lūdzu, pastāstiet mums vairāk par projektu obligāciju īstenošanu un to īstenošanas grafiku.

Es gribu pajautāt EIB priekšsēdētājam, kas ir noticis ar fondu, kurš tika izveidots no līdzekļiem, kas palika pāri no pirms pāris mēnešiem uzsāktā atveseļošanas plāna. Tā kā šobrīd laikam ir izšķirīga nozīme, pastāstiet mums kaut ko par šo principu, kā arī par fondu Marguerite, jo es nezinu, kas ar to ir noticis. Attiecībā uz šiem fondiem, kuriem ir jāstimulē un jāuzlabo ekonomika, patlaban būtiskākais faktors ir īstenošanas savlaicīgums.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Priekšsēdētāj! Manuprāt, iesniegtais 2009. gada bankas pārskats būtu atbalstāms un apstiprināms. Runājot par nākotni, es piekrītu daudziem, kas te uzstājās. No savas puses domāju, ka būtu vērtīgi veikt stratēģiskas pārdomas un analīzi par investīciju finansēšanu, neizslēdzot tai skaitā subsīdijas, EIB kapitālā iemaksāto dalībvalstu līdzekļu atmaksāšanu, aizdevumus, inovatīvos instrumentus, finanšu plānošanu un pārvaldību, kas virzīta uz tādiem ilgtermiņa projektiem, kuri nesniedz tūlītējus rezultātus, kā arī garantiju shēmu pilnveidošanu, investīciju iedaļas izveidi Savienības budžetā, finanšu konsorciju starp Eiropas, valsts, vietējām iestādēm, politisku un publisko partnerību, kā arī citas iespējas. Tas dos vēl augstāku kvalitāti bankas darbībai. Paldies!

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Koncentrējot savus ieguldījumus uz konverģences reģioniem, MVU un klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem, EIB reaģē uz krīzes ietekmi tajos reģionos, kurus tā skārusi vissmagāk.

Konverģences reģioni saņem ievērojamu EIB atbalstu. Struktūrprogrammu īstenošanai piešķirto aizdevumu mērķis ir palielināt līdzekļu apguves līmeni, nodrošināt efektīvāku to izmantošanu, kā arī palielināt Eiropas finansiālās palīdzības resursu sviras efektu, jo īpaši reģionos, kuros ir zema finansējuma pieejamība. EIB un Komisijas kopējo konverģences atbalsta iniciatīvu mērķis ir veicināt MVU piekļuvi finansējumam un attīstīt mikrokredītu jomu, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas, kā arī atbalstītu ilgtspējīgus ieguldījumus pilsētu teritorijās. Finanšu instrumentu JESSICA, JEREMIE un JASPERS darbība ir bijusi patiešām lietderīga. To veiksmīgās izmantošanas dēļ es atbalstu instrumentu darbības jomas paplašināšanu un inovatīvu finanšu instrumentu noteikšanu nākotnē.

Es izsaku atzinību Cutaş kungam par viņa lielisko ziņojumu.

  Werner Kuhn (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs! Šīs debates ir ļoti nozīmīgas mūsu dalībvalstu ekonomikai. Ir pierādījies, ka tās valstis, kurās ir pietiekams lielo koncernu un mazo un vidējo uzņēmumu līdzsvars, ir vislabāk pārvarējušas krīzi. Ja palūkojamies uz Vāciju, redzam, ka 70 % ekonomikas veido MVU, tādējādi mēs varam nodrošināt pienācīgu darbavietu un apmācību vietu skaitu.

Mums ir jāpavēsta dažādajām dalībvalstu bankām, ka tas atvieglo ieguldījumu veikšanu, ka mazos un vidējos uzņēmumus ir iespējams paplašināt un ka Eiropas Investīciju banka nodrošina tam atbalstu. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies, lai atsāktos mūsu ekonomikas izaugsme un tā varētu tirgū vis-à-vis konkurēt ar Ameriku un Dienvidaustrumāziju. Tādēļ es uzskatu, ka šī Eiropas Investīciju bankas iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga. Taču tai ir arī efektīvi jāveicina izaugsme, lai palīdzētu mums izkļūt no ekonomikas un finanšu krīzes.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Vairāki godājamie deputāti pievērsās jautājumam par pienācīgu regulatīvo uzraudzību. Es jums apliecinu, ka Komisija rūpīgi izskata jautājumu par EIB regulatīvo uzraudzību. Lai nodrošinātu EIB augstā kredītreitinga pastāvīgu saglabāšanu, patiešām ir vajadzīga atbilstoša uzraudzības sistēma. Tomēr ir pietiekami jāņem vērā EIB pārvalstiskā būtība un uz EIB attiecināmās tiesību normas, kuras ir noteiktas Līgumā.

EIB nesen īstenoja konkrētus pasākumus, lai reaģētu uz šo situāciju, jo īpaši nostiprinot savu revīzijas komiteju, kurai ir ievērojama pieredze banku darbības uzraudzībā. Turklāt, tā kā EIB ir saņēmusi refinansējumu no ECB, tā ievēro arī visas pārskatu iesniegšanas prasības vis-à-vis ECB.

No otras puses, mēs uzskatām, ka Eiropas banku iestāde un ECB nevar nodrošināt EIB regulatīvo uzraudzību, taču mēs, protams, neizslēgsim iespēju, ka EIB varētu finansēt cita veida pasākumus, pamatojoties uz EIB izvēli saistībā ar citām iestādēm.

Runājot par sadarbību un Komisijas lomu sadarbībā ar EIB, es gribu uzsvērt, ka Komisijai jau šobrīd ir liela nozīme EIB pārvaldībā — tā sniedz atzinumu par visiem EIB aizdevumiem, par pašu resursiem, kā arī ir pārstāvēta EIB direktoru padomē. Es jums apliecinu, ka Komisijas un EIB sadarbība ir teicama un nevainojama.

Attiecībā uz ES ārējo programmu un ar tām saistīto atmaksas procedūru uzraudzību, neskaitot tās EIB darbības, kuras uzrauga Eiropas Attīstības fonds, proti, galvenokārt ĀKK ieguldījumu instrumentu, ko īsteno atbilstīgi īpašam EAF finanšu regulējumam, mēs neesam informēti par nevienu citu ES budžeta darbību, kura tiktu īstenota kopā ar EIB resursiem un kurai netiktu piemērota parastā atmaksas procedūra.

Atbildot Hübner kundzei, man jāteic, ka mēs, protams, pilnībā atbalstām aicinājumus maksimāli palielināt EIB potenciālu, radot jaunas iespējas palielināt kredītu piešķiršanas potenciālu un palīdzību MVU, jo īpaši šobrīd, kad finanšu krīze nupat ir beigusies un kredītu nozare saskaras ar spiedienu. Tādēļ mēs arī meklējam inovatīvus veidus, kā to izdarīt. Es tikai vēlos Parlamentam atgādināt, ka nesen tika grozīta ES finanšu regula, tajā skaidri iekļaujot aicinājumu izmantot inovatīvus instrumentus. Mēs tos jau izmantojam, jo īpaši programmās, kuras ir vērstas uz pētniecības un inovācijas finansēšanu. Esmu pārliecināts, ka šajā projektā gūtā pieredze palīdzēs izmantot inovatīvos finanšu instrumentus arī citās jomās.

  Philippe Maystadt, EIB priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos visiem runātājiem par sniegtajiem komentāriem, lai gan, manuprāt, viens no tiem bija īpaši neprecīzs. Protams, man atvēlētajā laikā es nevaru detalizēti atbildēt uz visiem ārkārtīgi interesantajiem izvirzītajiem jautājumiem. Dažus no tiem, manuprāt, varētu padziļinātāk izskatīt komitejā.

Īpaši svarīgu jautājumu izvirzīja Hübner kundze. Ja jūs vēlaties, lai EIB patiešām varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā, jo īpaši kopā ar Komisiju izstrādājot kopējus instrumentus, tas nenoliedzami ir jāparedz tiesiskajā regulējumā. Tā kā jūs patlaban apspriežat jauno finanšu regulējuma projektu, manuprāt, jums ir jānodrošina, lai Eiropas Investīciju banka patiešām varētu sniegt šādu ieguldījumu. Raugoties no šāda skatupunkta, Komisijas izvirzītais priekšlikums mums šķiet pilnībā pieņemams. Taču tam ir jāsaņem arī Padomes un Parlamenta piekrišana. Tādējādi arī jūsu rīcībai finanšu noteikumu pārskatīšanā ir nozīme.

Manuprāt, būtu lietderīgi veikt padziļinātāku pētījumu arī par citiem izvirzītajiem jautājumiem — piemēram, Canfin kunga aizskarto jautājumu par nodokļu oāzēm. Es varu viņam apstiprināt, ka Eiropas Investīciju bankas politika šajā jautājumā ir stingrāka nekā citām starptautiskajām finanšu iestādēm. Tas arī ir iemesls, kādēļ mums nesen nācās atteikt līdzfinansējumu atsevišķiem projektiem ar Āfrikas Attīstības banku, Pasaules Banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku — tie neatbilda mūsu stingrajiem kritērijiem attiecībā uz šo jomu.

Es varu apliecināt Canfin kungam, ka mēs nekādā gadījumā nefinansējam projektu īstenotājus, kuri atrodas ESAO melnajā sarakstā iekļautajās valstīs, taču es esmu gatavs detalizētāk izskatīt gan šo jautājumu, gan arī Klute kunga izvirzītos jautājumus par maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem un to pārredzamību. Es nedomāju, ka ir daudz finanšu iestāžu, kuras būtu gatavas sniegt tikpat plašu informāciju par piešķīrumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, un es vēlos uzsvērt, ka ir ievērojami pieaudzis to MVU skaits, kuri ir saņēmuši starpnieku bankām piešķirtos Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Šos aizņēmumus 2010. gadā saņēma vairāk nekā 60 000 mazo uzņēmumu.

Es vēlos uzsvērt trīs iezīmes, kuras padara Eiropas Investīciju banku par diezgan unikālu iestādi. Pirmkārt, pretēji kāda deputāta teiktajam, mēs neizmantojam nodokļu maksātāju naudu.

Es izteikšos skaidri — mēs no Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem neprasām nevienu pašu centu.

(FR) Mēs neizmantojam nodokļu maksātāju naudu. Mēs izmantojam līdzekļus, kurus ik dienu nopelnām pasaules finanšu tirgos. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai mēs saglabātu savu AAA kredītreitingu. Mēs aizņemamies Āzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs un no šiem līdzekļiem varam finansēt projektus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Vienīgā ietekme uz budžetu ir garantijas attiecībā uz politisko risku, kas rodas, īstenojot Padomes un Parlamenta noteiktās pilnvaras. Saistībā ar to patiešām tiek sniegtas garantijas, kas Eiropas budžetam rada provizoriskas izmaksas, jo mēs rezervējam 9 % no visiem ārējo pilnvaru īstenošanai piešķirtajiem aizdevumiem — mēs to darām divus gadus pēc pirmās izmaksas —, un šī summa, protams, pieaug, kad aizdevumi tiek atmaksāti. Tādējādi, tā kā mums šo garantiju patiesībā nenākas izmantot, Eiropas budžetam galu galā netiek radītas izmaksas. Pilnīgi nekādas! Tātad, ir svarīgi saprast, ka mēs noteikti neesam tāda iestāde, kura tērē nodokļu maksātāju naudu.

Otrā iezīme — mēs esam vienīgā patiešām eiropeiskā finanšu iestāde. Mūsu akcionāri ir visas dalībvalstis, un tās ir tikai Eiropas Savienības dalībvalstis. Mēs esam vienīgā finanšu iestāde, kurai saskaņā ar Līgumu ir likumīgs pienākums finansiāli atbalstīt Eiropas Savienības politisko mērķu īstenošanu. Turklāt mēs esam vienīgā finanšu iestāde, kura nedrīkst finansēt projektu, ja tas nav saņēmis labvēlīgu Eiropas Komisijas atzinumu. Eiropas Komisija savu sniedz atzinumu pēc tam, kad visi dienesti un ģenerāldirektorāti — sākot ar Konkurences ģenerāldirektorātu un beidzot ar Vides ģenerāldirektorātu — ir veikuši novērtējumu. Tādējādi mūsu pienākums ir stingri ievērot Eiropas noteikumus un politiku. Trīspušu nolīgumā noteiktajā apjomā mūsu darbības revīziju veic Revīzijas palāta. Mēs vienmēr sadarbojamies ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), un es gribu piebilst, ka mēs grasāmies piekrist jaunās Eiropas Banku iestādes īstenotai uzraudzībai. Jebkurā gadījumā, ciktāl tas attiecas uz Eiropas Investīciju banku, mēs ar lielāko prieku piekristu oficiālai bankas uzraudzībai. Mūsu darbību netieši uzrauga, piemēram, mūsu revīzijas komitejā iesaistītie cilvēki, kuriem ir pieredze banku uzraudzībā. Taču es vēlreiz apliecinu, ka mēs pilnīgi piekrītam pienācīgai šīs jaunās Eiropas iestādes veiktai uzraudzībai.

Nobeigumā pievērsīšos trešajai iezīmei, kuru vēlos uzsvērt, proti, faktam, ka Eiropas Investīciju banku unikālu dara arī tās uzkrātās pieredzes veids. Mēs esam iestāde, kura pastāvīgi nodarbina vairāk nekā 100 inženieru, kā arī vairākus speciālistus-konsultantus, kas banku nozarē ir retums.

Turklāt mums ir atzīta pieredze un kompetence konkrētās jomās. Kā piemēru varu minēt to, ka mūs aicina sniegt tehniskās konsultācijas par projektiem, kurus mēs nevaram finansēt, jo tos īsteno reģionos, uz kuriem neattiecas mūsu pilnvaras. Tādēļ es domāju, ka būtu grēks šo kompetenci neizmantot. Atsevišķās jomās, piemēram, pilsētas transporta, energoefektivitātes, ūdens cikla un MVU atbalsta jomā, EIB nenoliedzami ir ieguvusi diezgan unikālu kompetenci. Tādēļ nobeigumā sacīšu, ka būtu grēks pilnībā neizmantot šo potenciālu sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, kas, iespējams, ir sistemātiskāka un strukturētāka.

Tika uzdoti vairāki ļoti pamatoti jautājumi. Mēs piešķiram lielāku finansējumu Turcijai tikai tādēļ, ka tas atbilst mūsu pilnvarām, par kurām ir vienojusies Padome un Parlaments. Mums tika uzdots ieguldīt lielāku finansējumu kandidātvalstīs, un tas nozīmē, ka Turcijai un Horvātijai mēs piešķiram proporcionāli lielāku finansējumu nekā citām valstīm. Mūsu uzdevums ir īstenot pilnvaras, ko mums noteikušas Eiropas iestādes un jo īpaši Padome un Parlaments. Tādēļ, manuprāt, tas varētu būtu pietiekams iemesls sistemātiskai un strukturētākai sadarbībai ar Eiropas Parlamentu.

(Aplausi)

  George Sabin Cutaş, referents. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties visiem šo konstruktīvo debašu dalībniekiem. Maystadt kungs, man jāteic, ka, neraugoties uz dažiem kritiskiem komentāriem, visi mani kolēģi deputāti, kuri uzstājās, atzina Eiropas Investīciju bankas lielo nozīmi pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos.

Eiropas Savienībai noteikti ir vajadzīgi ieguldījumi un ilgtspējīgas attīstības projekti. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jāīsteno un jāizskata vērienīgas idejas un nav jābaidās no to ierosināšanas.

Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais punkts, ko vēlos uzsvērt nobeigumā — neaizmirsīsim par pārredzamību un labāku saziņu ar visām Eiropas iestādēm.

Visbeidzot, Maystadt kungs, domāju, ka savu kolēģu vārdā varu teikt, ka jūs turpmāk varat rēķināties ar Eiropas Parlamenta atbalstu.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, pēcpusdienā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs apzināmies, cik nopietni aizņēmumi no Eiropas Investīciju bankas (EIB) var ietekmēt attīstību un sociālo progresu, ņemot vērā to zemās likmes un ilgos atmaksas periodus.

Taču bankas piedāvātās iespējas nav ne pietiekami pārredzamas, ne skaidras, turklāt tās valstis un reģioni, kuriem EIB aizdevumi ir visvairāk nepieciešami, nav šo aizņēmumu lielākās saņēmējas. Tādēļ šajā ziņojumā, kuru mēs atbalstām, ir izteikta zināma kritika, ierosinājumi un priekšlikumi.

Tomēr mēs neatbalstām EIB pārveidošanu par vienkāršu instrumentu, ar kuru ES īstenot savu politiku, kā arī risināt problēmas saistībā ar sociālo un ekonomikas kohēziju un sociālo attīstību, jo tās ir jārisina ar ES budžeta politikas, ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda palīdzību. Nenoliedzami, EIB var uzraudzīt un uzlabot šos centienus, taču tā nedrīkst kļūt par ES budžeta politikas aizstājēju.

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. – (HU) Būtiskākās Eiropas Investīciju bankai izvirzītās prasības ir, lai tās darbības kļūtu vēl pārredzamākas Eiropas Parlamentam un tās piesaistītie finanšu instrumenti tiktu izmantoti vēl mērķtiecīgāk. Mēs iesakām apsvērt priekšlikumu par šīs iestādes regulatīvas uzraudzības ieviešanu, lai panāktu gan EIB finanšu stāvokļa un rezultātu kvalitātes precīzu novērtēšanu, gan atbilstību efektīvas un veiksmīgas uzņēmējdarbības praksei. Vēlos uzsvērt, ka mēs izvirzām šo priekšlikumu nevis tādēļ, ka apšaubītu EIB darbības regularitāti, bet gan tādēļ, ka, mūsuprāt, kā pirms diviem gadiem tika skaidri paziņots G20 Londonas deklarācijā, „visām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm, tirgiem un instrumentiem [noteikti] ir jāpiemēro pienācīga regulēšana un uzraudzība”. Mēs ierosinām aicināt Eiropas Komisiju līdz 2011. gada 30. novembrim iesniegt Eiropas Parlamentam juridisku analīzi par EIB regulatīvas uzraudzības iespējām, jo saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nevienai Eiropas iestādei nav tiesību uzraudzīt EIB. Taču arvien lielāka EIB nozīme, kā arī tai piešķirto ES garantiju paplašināšana ir pietiekams pamatojums steidzamai šā noteikuma mainīšanai. Būtu pamatoti izveidot lielāku profesionālo un sociālo uzraudzību, kura līdzinātos praksei, kas pēdējā laikā ir aizsākta citās nebanku finanšu iestādēs. Turpmāk EIB aizdošanas darbībām ir jākļūst selektīvākām, efektīvākām un vairāk orientētām uz rezultātu, jo īpaši attiecībā uz MVU finansēšanu. Tādēļ ir arī sistemātiskāk jāapkopo un jāpublicē informācija par piešķirtajiem aizdevumiem.