Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis - Strasbūra

5. Par Marokas tomātu importu ES (Lūgumraksts Nr. 1565/2009) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par Marokas tomātu importu ES (Lūgumraksts Nr. 1565/2009, ko iesniedzis Spānijas valstspiederīgais José Maria Pozancos), kuru Lūgumrakstu komitejas vārdā izklāstīs Erminia Mazzoni (O-000040/2011 – B7-0211/2011).

  Erminia Mazzoni, autore. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā Lūgumrakstu komiteja mēs iesniedzām jautājumu, kas parāda, ka mūsu Komiteja nav apmierināta ar atbildi, kuru sniedza Komisija uz Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības jautājumu.

Faktiski Komisija koncentrēja savu uzmanību uz dalībvalstu atbildību cenu noteikšanā, neņemot vērā lūgumraksta būtību — ziņot par nelikumīgu tomātu un citu dārzeņu importu no Marokas.

Iespējamās nelikumības būtībā jau vairākus gadus konstatē regulatīvā iestāde OLAF, kura ir norādījusi, ka tiek ļaunprātīgi izmantota atskaitījumu aprēķināšanas metode, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 3223/94, kura nosaka trīs dažādas aprēķina metodes. Šīs situācijas dēļ Eiropas Savienība gūst mazākus ieņēmumus, tajā ir negodīga konkurence un tirgus noteikumu pārkāpumi, kā arī vērojama Eiropas ražotāju un eksportētāju pakāpeniska finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, un īpaši nelabvēlīga situācija ir Spānijā, Grieķijā, Portugālē, Francijā un Itālijā.

Komisija risina sarunas par jaunu divpusēju vienošanos ar Maroku, un kārtējo reizi šķiet, ka nolīgumā netiek ņemti vērā satraucošie fakti, bet tiek turpināts iet pa labi iemītu taciņu, lai īstenotu eksporta plūsmu no Marokas uz Eiropas Savienību, kaut gan šis process ir slikti reglamentēts un neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Uzskatu, ka mums ir jāpievēršas šim jautājumam. Tas attiecas uz šobrīd ļoti jutīgu tēmu par migrācijas plūsmu. Patiesībā nesenie notikumi Rozarno liecina, ka milzīgais ieceļotāju skaits, kas ierodas Eiropas Savienībā no valstīm, kas atrodas gar Ziemeļāfrikas krasta līniju, tostarp Marokā, bieži vien ir laukstrādnieki.

Mums rada grūtības šo cilvēku uzņemšana. Visa Eiropas Savienība un īpaši Itālija saskaras ar problēmām, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem iztiku. Ja vēl vairāk samazināsim lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu mūsu valstīs, Francijai, Spānijai, Itālijai un Portugālei, kur jau šobrīd ir nopietnas problēmas, radīsies būtiski zaudējumi. Es gribētu zināt, kāda būs Komisijas rīcība šajā situācijā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju centīšos atbildēt uz dažiem lūgumrakstā minētajiem jautājumiem. Es gribētu pateikties Mazzoni kundzei par šī jautājuma aktualizēšanu, lai mēs varētu izskaidrot savu nostāju šajā lietā.

Vispirms es gribētu apliecināt Parlamentam, ka Komisija rūpīgi un uzmanīgi uzrauga no Marokas importēto tomātu daudzumu, izmantojot savstarpējas pārbaudes sistēmu, kurā tiek norādīts Marokas uzņēmēju importētais produktu daudzums un ikdienas importa uzskaite, ko veic valsts muitas dienests. Komisijas rīcībā pagaidām nav pierādījumu par sistēmisku krāpšanu vai sistēmas nepilnībām. Mums ir informācija par vienu gadījumu, kam es pievērsīšos vēlāk. Tas ir saistīts ar 2007. gada paziņojumu, kad OLAF tiešām uzsvēra, ka pašlaik spēkā esošā sistēma varētu veicināt oportūnistiskas darbības, bet ne obligāti pārkāpumus.

Ir zināms, ka ievešanas cenu sistēmas piemērošana un iespējamā ievedmuitas nodokļa uzlikšana saistībā ar šo mehānismu ir dalībvalstu muitas dienestu ekskluzīvā kompetencē.

Vēl viens svarīgs aspekts šī jautājuma sakarā ir tā starptautiskais konteksts, un šajā ziņā dominējošais ir Dohas sarunu kārtas pārstāvju viedoklis, turklāt sarunas vēl turpinās. Jebkuras izmaiņas ievešanas cenu sistēmā un tās pašreizējā piemērošanas mehānismā var nelabvēlīgi ietekmēt līdz šim sasniegtos rezultātus. Jaunais divpusējais nolīgums ar Maroku nekaitēs Eiropas ražotāju interesēm, saglabājot tomātu ikmēneša tarifu kvotu sistēmu un stingru kontroli pār šo dārzeņu importa daudzumu.

Turklāt nolīgums paredz uzlabot sadarbību un pārredzamību saistībā ar tirgus datiem augļu un dārzeņu nozarē. Tomātu kvotu apjoma palielinājums ir ierobežots līdz 52 000 tonnām, kas jau ir ievērojami zemāks par ierasto tirdzniecības līmeni, un pieaugums ir progresīvs un sadalīts pa četriem tirdzniecības gadiem, tādējādi saglabājot pašreizējās tirgus daļas un tradicionālo piegādi Eiropas Savienībai. Šī iemesla dēļ Komisija uzskata, ka, veicot jebkuras izmaiņas pašreizējā ievešanas cenu sistēmā, ir jāievēro atbilstīgi starptautisko nolīgumu nosacījumi.

Komisija nodrošina regulas atbilstīgu piemērošanu, un tāpēc tā ir veikusi izmeklēšanu ar OLAF starpniecību. Iespējams šī situācija attiecas uz Mazzoni kundzes pieminēto jautājumu – vai, piemērojot regulu, tās nepareizas interpretācijas rezultātā pastāv nelikumību iespējamība? Tomēr tā ir valsts muitas dienesta atbildība sekot līdzi izmeklēšanas rezultātiem. Rekuperācija tiek īstenota, bet datu publicēšana ir kompetento muitas dienestu striktā pārziņā.

Kas attiecības uz uzraudzības organizāciju, tad šis bija viens no jautājumiem, kam uzmanību pievērsa Mazzoni kundze. Šajā sakarā man jāsaka, ka Komisija, kā iepriekš minēju, uzrauga tomātu importu no Marokas, izmantojot savstarpējas pārbaudes sistēmu. Ievesto produktu apjoms, par ko ik nedēļu ziņo Marokas varasiestādes, tiek uzraudzīts. Šie dati tiek salīdzināti ar tāda valsts muitas dienesta datiem, kas veic sistēmas apsekojumus, kā arī ar Eurostat datiem. Es domāju, ka mums ir ļoti laba un precīza informācija, un, ja būtu novērota sistemātiska krāpniecība un nelikumības, mēs būtu to pamanījuši un rīkojušies.

  Esther Herranz García, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Lūgumrakstu komitejai par ieguldīto smago darbu pēc Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības iesniegtās sūdzības saņemšanas, pamatojoties uz OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) 2007. gadā publicēto ziņojumu. Es uzskatu, ka šī ziņojuma secinājumi ir ļoti skaidri un ļoti labi pamato Eiropas Komisijas rīcību — un tai jau sen vajadzēja pievērst uzmanību šim jautājumam — precizēt ievešanas cenu režīma darbību, vismaz attiecībā uz tomātu importa jomu.

Tomēr Komisija ne tikai nespēja izveidot konkrētu rīcības plānu dažāda veida krāpniecības novēršanai, kura ir iespējama pašreizējās Ievešanas cenu regulas dēļ, bet arī veica pārrunas ar Maroku par jauno lauksaimniecības nolīgumu, vēl pirms tā ir novērsusi šobrīd spēkā esošā importa režīma nepilnības.

Dāmas un kungi, ir pienācis brīdis, kad Eiropas Komisijai vajadzētu nopietni pārdomāt savus pienākumus, sākot izmeklēt krāpniecisko darbību veikšanas apstākļus, un, iespējams, pieprasīt atmaksāt nesamaksātos muitas nodokļus. Es uzskatu, ka nevajadzētu ratificēt jauno nolīgumu ar Maroku, pirms netiks rasts risinājums visiem jautājumiem, uz ko esam vērsuši uzmanību.

Mūsu mērķis nav kavēt jauno starptautisko nolīgumu stāšanos spēkā, bet pārliecināties, ka tie neradīs nopietnu kaitējumu Eiropas ražotāju interesēm un ka noteikumi, kas paredzēti šādos nolīgumos, tiks stigri ievēroti.

Attiecībā uz jauno nolīgumu ar Maroku visi Eiropas augļu un dārzeņu nozares pārstāvji pieprasa, lai tiktu garantēta jauno nosacījumu ievērošana. To varēs īstenot vienīgi, reformējot ievešanas cenu režīmu. Mēs nevaram atbalstīt jauno nolīgumu ar Maroku, kamēr mums nav jaunas ievešanas cenu sistēmas. Mēs nevarēsim ratificēt nolīgumu, kuru Komisija jau ir noslēgusi.

Turklāt, ja šis uzraudzības uzdevums būtu dalībvalstu pārziņā, tām būtu jāveic ievērojami finanšu ieguldījumi. Jāatzīst, arī tā ir taisnība, ka mēs jau sen aicinām izveidot Eiropas Robežu un muitas sistēmu, kas līdzinātos Savienoto Valstu modelim, šādā veidā nodrošinot efektīvu kontroli.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, S&D grupas vārdā. – (PL) Saskaņā ar Spānijas lauksaimnieku teikto, kuri iesniedza lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, situācija, kad Marokas tomāti tiek ievesti par dempinga cenām, rada apdraudējumu Eiropas pārtikas ražotājiem. Viņi atsaucas uz dempinga cenu minimālo likmi, kas bija noteikta aptuveni EUR 46 par 100 kg preferenciālā importa un eksporta nolīgumā starp ES un Maroku. Saskaņā ar EUROSTAT datiem, 2010. gada decembrī Maroka eksportēja vairāk nekā 70 000 tonnu tomātu, kas gandrīz divkārt pārsniedz ES un Marokas nolīgumā paredzēto kvotas apjomu. Minētās situācijas dēļ Eiropas ražotāji ir cietuši milzīgus zaudējumus, turklāt ievērojami zaudējumi ir radušies no nesamaksātajiem muitas maksājumiem. OLAF jau ir izteicis savu viedokli par to, savā 2007. gada ziņojumā norādot, ka tomātu ievešanā no Marokas ir iespējamas nelikumības saistībā ar dempinga cenu piemērošanu, salīdzinot ar ES sākotnēji atzīto cenu, kas faktiski pieļauj papildu muitas nodevu nemaksāšanu. Pievienojoties pārējo Lūgumrakstu komitejas locekļu viedoklim, es tomēr vēlētos vaicāt, vai Komisijai ir nodoms pārskatīt šāda veida nosacījumus un vai ir iespējams atgūt nenomaksātās muitas nodevas?

  Ramon Tremosa i Balcells, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada oktobrī es Komisijai iesniedzu rakstisku jautājumu saistībā ar neatbilstībām dažādu Eiropas organizāciju rādītājos par tomātu importu no Marokas Eiropas Savienībā.

2008. gadā tika novērota aptuveni 100 000 tonnu starpība DG TAXUD un Eurostat uzrādītajā informācijā. Komisija sniedza atbildi, ka problēma ir apzināta un tiek risināta, tomēr man nav skaidrs, vai Komisija uzlabos situāciju par labu Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ražotājiem.

Eiropas Savienībā tomāti tiek ievesti ne tikai no Marokas, bet arī citām trešajām valstīm. Mums jāmēģina veidot tāds sarunu process, kurā būtu vienlīdz godīga attieksme pret visām iesaistītajām pusēm, nevis jāmēģina ietaupīt uz Eiropas lauksaimniecības nozares rēķina. Mums ir arī jāatrod paņēmiens tādu produktu kontrolei, kas tiek ievesti no citām, ārpus ES esošām, valstīm, jo īpaši caur dažām Ziemeļeiropas ostām. Neieviešot efektīvu robežkontroli, Eiropas lauksaimniecības nozari nākotnē gaida grūti laiki.

Ja ES–Marokas nolīguma dēļ Eiropas tomātu audzēšanas nozarei tiks nodarīts kaitējums, būs ļoti grūti to atjaunot ES teritorijā. Noteikumi un saistības būtu jāpiemēro visiem, kas nozīmētu godīgu konkurenci. Mēs nevaram pieņemt dažādu nosacījumu un nodokļu piemērošanu Eiropas ražotājiem un ārpus ES esošajiem lauksaimniecisko produktu ražotājiem. Pieņemot šādu situāciju, tas nozīmē pieņemt ievērojamu konkurētspējas pazemināšanos mūsu lauksaimniecības nozarē un ārkārtīgi lielas izmaiņas darbaspēka jomā Eiropā. Es atbalstu brīvo tirdzniecību, bet tikai ievērojot vienotus informācijas un ražošanas nosacījumus. Ja tas netiek ņemts vērā, brīvā tirdzniecība vairs nav godīga tirdzniecība un konkurence vairs nav godīga konkurence.

Visbeidzot, es nedomāju, ka Parlamentam ir jāratificē ES–Marokas nolīgums, neiekļaujot klauzulu attiecībā uz darba tirgu, sociālo aspektu un vidi Marokā. Ja šīs prasības netiks ievērotas, mēs varam zaudēt aktīvi darboties spējīgu Eiropas lauksaimniecības nozari un pārtikas tīkla industriju.

  João Ferreira, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, debašu laikā tika izteikti vairāki brīdinājumi par tirdzniecības nolīgumiem saistībā ar lauksaimniecības produkciju starp Maroku un citām Vidusjūras valstīm, piemēram, Ēģipti un Izraēlu. Mēs brīdinājām, ja tie tiks noslēgti, tie palielinās spiedienu uz ES lauksaimniekiem samazināt produktu cenas, īpaši tādās valstīs kā Portugāle, un radīs papilu grūtības savas produkcijas realizēšanā. Mēs nosodām augļu un dārzeņu tirdzniecības liberalizāciju, kas parasti ir Vidusjūras reģiona produkti, jo tas radīs iespēju lielveikaliem pārdot produktus par pazeminātām cenām, kuri bieži vien ir atbrīvoti no tādu noteikumu un standartu ievērošanas, kas izvirzīti ES lauksaimniekiem. Mēs vēlētos atzīmēt, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācija veicina intensīvu ražošanas modeļu attīstību eksporta vajadzībām, kas rada priekšrocības liela apjoma agrorūpniecības funkcionēšanai uz mazo un vidējo lauku saimniecību, ģimenes saimniecību, kā arī vietējo un reģionālo tirgu apgādes rēķina. Šī situācija rada negatīvas sekas attiecībā uz suverenitāti, drošību un pārtikas kvalitāti, kā arī ietekmi uz vidi.

Šī situācija bija iemesls, lai izteiktu brīdinājumus, ko Komisija diemžēl nav ņēmusi vērā un joprojām turpina neņemt vērā. Tā ir ignorējusi nepieciešamību aizstāvēt ES ražotāju intereses, lai nodrošinātu godīgas cenas attiecībā uz ražošanas un uzņēmējdarbības nepārtrauktību, jo īpaši mazām un vidējām lauksaimniecībām. Vēl jo vairāk, mēs tagad zinām, ka Komisija arīdzan nav ņēmusi vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumu, kurā tika nosodītas nelikumības tomātu ievešanā no Marokas, ziņojumā atzīstot šāda importa ietekmi uz tomātu cenu pazemināšanu ES tirgū. Neesot mierā ar šo atzinumu, apspriešanā esošā nolīguma ar Maroku jaunajā nodaļā par lauksaimniecību Komisija ir nolēmusi turpmāk palielināt tomātu importu uz ES.

Kad beidzot šis liberālais fundamentālisms, kurš dažu lielāko Eiropas korporāciju un starptautisko eksportētāju interesēs upurē visu, tiks izskausts? Kā Komisija plāno atlīdzināt Eiropas ražotājiem nešaubīgi nodarītos zaudējumus? Mēs atstājam šos jautājumus jūsu ziņā.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tomātu audzētājiem no Kanāriju salām, Mursijas, Andalūzijas un Valensijas kopienas, no kuriem visi ir Eiropas Savienības ražotāji, ir svarīgi, lai Komisija rīkotos enerģiski attiecībā uz netaisnīgo situāciju, kas nodara tiem nopietnu kaitējumu. Ir veiktas krāpnieciskas darbības, un jūs to zināt.

Nolīguma ar ES dēļ Maroka gūst labumu no ievešanas cenas, kuru tā precīzi neievēro. Turklāt mums vajadzētu aplūkot šo jautājumu ne tikai 2007. gada, bet arī 2010. gada kontekstā. Komisija labi apzinās, ka netaisnīgu nosacījumu dēļ Spānijas tomātu audzētājiem ir jākonkurē ar Marokas audzētājiem, jo pirmajiem ir jāsedz daudz augstākas ražošanas izmaksas, kas izriet no stingrajiem Eiropas kvalitātes, pārtikas nekaitīguma un darba drošības standartiem, kā arī ierobežojumiem attiecībā uz pesticīdu lietošanu, kas netiek prasīts no trešajām valstīm.

Neraugoties uz to, mūsu audzētāji iegulda lielas pūles un atbildību kvalitātes nodrošināšanā un turpina smagi strādāt, lai saglabātu savas lauksaimniecības kultūras. Tādējādi nav pieļaujams, ka Komisija neņem vērā ievešanas cenu režīma darbības pārkāpumus, kura sarežģītība, kā norādījis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, veicina krāpniecību, un ka tā izliekas nemanām, ka tomātu kvotas, par kurām ir spēkā vienošanās ar Maroku, netiek ievērotas.

Ar to vien nepietiek, ka Komisija informē mūs, ka par uzraudzību ir atbildīgas dalībvalstis. Ja tās cieš neveiksmi, pildot savus uzdevumus, jārīkojas ir Komisijai. Ir nepieņemami, ka tiek pārkāptas regulas par Marokas importa kvotām un ka piemērotie muitas nodokļi netiek nomaksāti, un no Komisijas puses neseko nekāda rīcība.

Komisija vēlas, lai mēs apstiprinātu jauno nolīgumu ar Maroku. Ja vien mums netiek dota garantija, ka cenu sistēma tiks mainīta, lai novērstu negodīgu konkurenci starp Marokas un Spānijas ražotājiem, mēs noteikti neatbalstīsim šo ierosinājumu.

Tas ir jūsu pienākums nodrošināt nolīgumu ievērošanu, tāpat jūsu pienākums ir arī aizstāvēt audzētāju intereses Kanāriju salās, Mursijā, Valensijā un Andalūzijā. Dariet to, pirms nav par vēlu!

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, aicinājumi mainīt Ievešanas cenu regulu sākās 2003. gadā. Lūgumu ir izteicis gan Parlaments, gan dalībvalstis, proti, Spānija un Francija ar Itālijas, Grieķijas un Portugāles atbalstu.

Iemesls tam ir fakts, ka regula netiek pienācīgi piemērota, neveicot noteiktu nodokļu nomaksu un izmantojot neobjektīvu aprēķinu metodi. Tas atstāj nelabvēlīgas sekas uz nozari kopumā, pastāv negodīga konkurence, un dalībvalstis iekasē mazāk ieņēmumu no muitas nodokļiem.

Īpašās Augļu un dārzeņu inspektoru vienības ir pārbaudījušas informācijas patiesumu, norādot, ka šīs regulas 5. pants pieļauj neobjektīvu piemērošanu, un, kā jau šajā Parlamentā iepriekš minēts, OLAF, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, ir paziņojis, ka izmantotā aprēķina metode dod iespēju nemaksāt papildu nodokļus.

Šī jautājuma atrisināšana ir atkarīga tikai no Komisijas. Ir jāpiedāvā risinājums gan ražošanas sistēmas sakārtošanai, gan dalībvalstu skaidrības labad. Šī situācija turpinās jau 16 gadus.

Nozarei tiek nodarīts kaitējums. Nelabvēlīgu ietekmi piedzīvo gan Eiropas augļu un dārzeņu nozare, gan Spānijas augļu un dārzeņu nozare Valensijā, Mursijā un Andalūzijā, un te ir jārod risinājums. Šī situācija arīdzan ietekmē patērētājus.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūgumraksts šodienas diskusijas sakarā ir atsūtīts laikā, kad Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un Starptautiskās tirdzniecības komiteja apspriež jaunu nodaļu par lauksaimniecību nolīgumā ar Maroku.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) apstiprina, ka ir notikušas nelikumības, aprēķinot nodokļus par tomātu importu, un ka tas ir radījis zaudējumus Eiropas ražotājiem, tiem pašiem ražotājiem, kas pauž bažas par paredzamo tomātu un augļu un dārzeņu importa pieaugumu kopumā, kas notiks, ja nolīgums tiks parakstīts.

Mēs neapšaubāmi reaģējam uz bažām, ko rada divpusēji nolīgumi, kuros lauksaimniecības nozīmīgums bieži vien tiek upurēts par labu plašākām rūpniecības interesēm. Tas nav pareizais attīstības virziens, un mēs turpināsim to atgādināt Eiropas Komisijai. Tomēr es gribētu norādīt, ka pašreizējai ekonomikas un politiskajai krīzei visā Magribas zonā vajadzētu mudināt mūs rūpīgi un ar lielāku solidaritāti apsvērt šo nolīgumu.

  Iratxe García Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā to prasa Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības lūgumraksta iesniedzēji, Komisijai ir jāgroza — un šeit es atkārtoju Spānijas un citu dalībvalstu izvirzīto lūgumu — daži regulas panti, uz kuriem mēs atsaucamies.

Runājot par aprēķinu metodi ievešanas cenu noteikšanai — ir jālikvidē viena no trim pašreiz izmantotajām metodēm, kas zināma kā ‘deduktīvā’ metode. Šīs izmaiņas ir būtiski nepieciešamas, paturot prātā, ka importētāji izvēlas metodi, kas jebkurā brīdī tiem ļauj izvairīties no papildu nodokļu nomaksas.

Šobrīd, kad Parlamentam jāpieņem jaunais nolīgums ar Maroku, lai tas stātos spēkā, Komisija noteikti pierādīs savu nozīmīgumu, reizi par visām reizēm veicot izmaiņas sistēmā. Mēs atkal šodien aicinām to darīt, jo pareizi noregulētas ievešanas cenas kalpo kā atlīdzība, kuru mūsu audzētāji var pamatoti sagaidīt, kad būs panākta vienošanās par nolīguma stāšanos spēkā.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šodienas debates par Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības iesniegto lūgumrakstu ir piemērotas un savlaicīgas, ņemot vērā to, ka vienlaicīgi Parlamentā tiek apspriests arī tirdzniecības nolīgums ar Maroku.

Ir skaidrs, ka lūgumraksts izvirza jautājumu, uz kuru Komisija, šķiet, vēl nav sniegusi atbildi. Parlaments nopietni aicina sniegt atbildi, pirms jaunais nolīgums tiek parakstīts, jo nav pieņemama situācija, kad Eiropas lauksaimniekiem jāmaksā par vēlmi uzturēt brīvo tirdzniecību, kas pārņem Eiropu.

Mums ir jāaizstāv un jāaizsargā mūsu lauksaimnieki, ne tikai attiecībā uz tomātu audzēšanu, bet arī attiecībā uz visu augļu un dārzeņu audzēšanu, kas tiktu nopietni skarta, ja tiktu atvērts tirgus, kurā nepastāvētu atšķirības.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šorīt dzirdētā kritika saistībā ar iesniegto lūgumrakstu ir saprotama. Es uzskatu, ka joprojām ir tāls ceļš ejams, pirms mēs varam nodrošināt, ka iespējamais vispārējais nolīgums ar Maroku par lauksaimniecības produktiem saņem vienprātīgu apstiprinājumu. No vienas puses, nolīgumā ir jāievēro līdzsvara nepieciešamība, nevis jārada nopietni sarežģījumi Eiropas lauksaimniecības produktu ražotājiem. No otras puses, tajā jāievēro vajadzība pēc skaidriem un pārredzamiem konkurences noteikumiem lauksaimniecības tirgos. Šis ir pareizais ceļš, lai nodrošinātu pozitīvas attiecības Eiropas Savienības un Marokas starpā.

Tādēļ es aicinu Komisiju meklēt piemērotus risinājumus, kas nezaudē izpratni par ražotāju interesēm, bet kas nezaudē izpratni arī par atjaunotās politikas augstsirdību pret Maroku, jo īpaši ņemot vērā notikumus Magribā.

Būtu ļoti svarīgi saprast, un es nevēlos, lai mēs nonāktu situācijā, ka lauksaimniecības produktu un tomātu vietā faktiski importējam tomātu novācējus. Tādējādi ir svarīgi veikt rūpīgu izmeklēšanu, lai veidotu jaunu Eiropas politiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka politikas virziens „uzņēmējdarbība kā ierasts” jau ir bijusi par cēloni daudzām mūsu neveiksmēm pagātnē. Tāpēc mums jābūt ļoti piesardzīgiem, jo īpaši attiecībā uz pašreizējo situāciju Ziemeļāfrikā. Tieši tādēļ es vēlētos pievienoties tiem, kuri uzskatīja, ka pašreizējos apstākļos tirdzniecības nolīgums ar Maroku ir nepiemērots tālākai virzībai.

Kā Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotājs es uzskatu, ka mums ir nepieciešams rūpīgi precizēt progresu pašreizējā pamatsistēmā. Mums ir arī skaidri jāformulē prasības, lai tomāti vai jebkurš cits produkts, kas tiek ievests Eiropas Savienībā, būtu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi jāievēro vietējiem audzētājiem. Tā kā šāda nodrošinājuma nav, mums vajadzētu — mums noteikti vajag — pārdomāt visas pamatsistēmas būtību, un ceru, ka tieši to šis Parlaments arī darīs.

Tā vietā, lai veidotu protekcionisma politiku, es uzskatu, ka ir vajadzīga cieša apņemšanās ievērot godīgu tirdzniecību. Mums arī jābūt pārliecinātiem par to, kāda ir pamatsistēma, lai mēs zinātu un rīkotos tik atbildīgi, cik iespējams.

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, man ir jāpateicas visiem kolēģiem deputātiem, kuri saprot šo problēmu attiecībā uz Vidusjūras reģionu, Spānijas delegācijai, un visiem tiem, kuri saprot, ka mēs Kanāriju salās, Mursijā, Valensijā un Almērijā, papildus neapmierinātībai par Komisijas nespēju ievērot nolīguma nosacījumus un redzot to, ka daudzi uzņēmumi spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību, joprojām esam iekļuves punkts imigrantiem no Subsahāras Āfrikā, iekļuves punkts Marokas imigrantiem, un aizsargbarjera pret krīzi. Tas notiek tāpēc, ka mēs pašlaik, šajā pilnīgas ekonomiskās nabadzības laikā, atbalstām cilvēkus, kuri ir spējīgi strādāt un sūta naudu mājās savām ģimenēm.

Tāpēc es uzskatu, ka Komisijai arīdzan ir jārīkojas atbildīgi attiecībā uz pilnvarām, ko tai piešķir dažādi nolīgumi. Domāju, ka Komisija vispār nav domājusi par nepieciešamību aizstāvēt sabiedrības intereses vai nepieciešamību novērst nediskriminējošo politiku, kas turklāt liek mums ievest produktus, kas auguši ārkārtīgi apšaubāmos fitosanitāros apstākļos.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viens no iemesliem iekšējā tirgus izveidei bija nodrošināt labāku aizsardzību Eiropas patērētājiem. Visā Eiropas Savienībā patērētājiem ir tiesības uz veselīgu, godīgi ražotu produktu iegādi.

Tirgus atvēršanai, citiem vārdiem sakot, kontrolēto importa kvotu piemērošanas vajadzībām ir jāievēro vismaz trīs prasības. Pirmkārt, ir jābūt skaidri definētai atļautā importa daudzuma kontrolei. Tas galvenokārt attiecas uz kvantitatīvo aspektu. Otrkārt, arī produktu kvalitāte ir jākontrolē. Tas attiecas arī uz ražošanas standartiem. Treškārt, ir jāņem vērā ietekme uz lauksaimniekiem Eiropas Savienībā. Uzņēmējdarbība, kas kaitē trešajām pusēm — un šajā gadījumā, tas parasti nozīmē biznesu, kas tiek veidots par labu ražošanas nozarei, bet par sliktu lauksaimniecībai, — ir jānovērš.

Tāpēc es aicinu Komisiju atstāt nolīgumu ar Maroku turpmākai rūpīgai pārbaudei un neparakstīt to, līdz netiks veikta tā turpmāka pārskatīšana.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Spānijas ražotājiem, kas iesniedza mums šo savlaicīgo lūgumrakstu.

Patiešām, vairāku mēnešu garumā mēs Parlamentā mēģinām brīdināt Komisiju par apdraudējumu, ko mūsu iekšējam tirgum varētu radīt vairāki divpusēji nolīgumi. Neapšaubāmi, mēs jutīgi uztveram Marokas attīstības jautājumu. Neapšaubāmi, mēs saprotam, ka stabilitātes nodrošināšana Marokas iedzīvotājiem viņu pašu valstī ir labākais iespējamais risinājums un ka daudzu imigrācijas problēmu risināšana nākotnē kļūtu lieka. Tomēr, ja Komisija mums saka, ka jaunais nolīgums vienkārši atrisinās situāciju, mēs tomēr pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumiem skaidri redzam, ka situācija, uz kuru atsaucas Komisija, nav vajadzīgais risinājums.

Turklāt es gribētu brīdināt Komisiju par vēl vienu aspektu. Mums ir teikts, ka vienošanās, kas panākta sarunu — atkārtoti veiktu sarunu — rezultātā, veicinās mūsu atbalstu Marokas ražotājiem. Par kādiem ražotājiem īsti ir runa? Eksportētāji galvenokārt ir lieli lauksaimniecības produktu uzņēmumi, kas Marokā ir izveidojuši milzīgas lauku saimniecības. Mazie Marokas ražotāji nav tie, kuri gūst labumu no mūsu nolīgumiem, jo viņiem nav iespējas nodrošināt Eiropas tirgum atbilstošus ražošanas apstākļus. Nepadarīsim šo jautājumu pārāk sarežģītu, bet arī nemaldināsim deputātus — tas ir mans lūgums Komisijai.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju es sākšu ar dažiem rādītājiem, jo savos paziņojumos tos pieminēja vairāki runātāji. Es šim nolūkam izmantošu Comext datus.

Tomātu imports no Marokas ES pieauga no 185 000 tonnām 1999. un 2000. gada sezonas laikā līdz 295 000 tonnām 2009. un 2010. gada laikā, ievērojot ierastās tendences svaigu augļu un dārzeņu importam no visas pasaules. Tajā pašā laikā kopējais papildu tomātu imports ES palielinājās no 242 000 tonnām līdz 493 000 tonnām. Es gribētu uzsvērt, ka no kopējā ES importa Marokas daļa faktiski ir samazinājusies no 76% līdz 59%. Tomātu audzēšana ES svārstās starp 16 un 18 miljoniem tonnu gadā, no kurām 6,5–7,5 tonnas ir paredzētas svaigo produktu tirgum. Es domāju, ir ļoti labi paturēt šos rādītājus prātā, lai mēs varētu turpināt šo diskusiju un lai tā būtu proporcionāli atbilstoša problēmas svarīgumam.

Attiecībā uz jauno nolīgumu ar Maroku, mēs Komisijā uzskatām, ka tas ir pieticīgs un līdzsvarots. Ja tas tiks pieņemts, Komisija, protams, garantēs, lai visi tās nosacījumi un noteikumi tiktu pilnībā ievēroti. Papildu apjoms saskaņā ar tarifu likmes kvotu tiks saglabāts zemāks par tradicionāliem vidējiem piegāžu apjomiem ES. Pašreizējais vidējais apjoms gadā ir 300 000 tonnas. Ar papildus 52 000 tonnām tarifa likmes kvota ietvers 285 000 tonnas, tāpēc joprojām importa vajadzībām būs 15 000 tonnu rezerve saskaņā ar ierasto erga omnes režīmu.

Tagad pievērsīšos citai izvirzītajai problēmai, proti, pretenzijai, ka mēs neesam atbilstīgi rīkojušies, — man tiešām grūti to pieņemt, jo mēs sistēmā neatradām nevienu sistēmas kļūdu. Šodien šeit tika minēts viens gadījums, kurā OLAF izmeklēja šo problēmu un nodeva visu lietu ar atzinumiem Francijas tiesai, kas neatbalstīja OLAF secinājumus pilnā mērā, tomēr daļēja nenomaksāto nodokļu atgūšana ir sākusies.

Vēlos arī apliecināt Parlamentam, ka attiecībā uz fitosanitāro standartu kontroli Komisija garantē visaugstāko iespējamo kontroli un augstākā līmeņa standartus svaigu augļu un dārzeņu importam Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā man jāsaka, ka es saprotu Eiropas Parlamenta deputātu modrību un lauksaimniecības nozares modrību šo nozarei tik aktuālo jautājumu sakarā. Es gribētu viņiem apliecināt to, ka gadījumā, ja organizācijām ir konkrēti pierādījumi par krāpniecisku darbību, tās tiek aicinātas pievērst tam Komisijas uzmanību, kas rūpīgi analizēs situāciju un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka plkst. 12.00)

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece