Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis - Strasbūra

10.2. Aizliegums rīkot trimdā Nepālā esošās Tibetas valdības vēlēšanas

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par aizliegumu rīkot trimdā Nepālā esošās Tibetas valdības vēlēšanas⁽¹⁾.

  Jaroslav Paška, autors. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka mēs visi ar atbalstu un apbrīnu esam sekojuši līdzi Tibetas iedzīvotāju centieniem iegūt tiesības pārvaldīt pašiem savu valsti. Trimdā esošās valdības vai Tibetas garīgā līdera Dalai Lama daudzie mēģinājumi sarunās ar Ķīnas vadošo varu rast saprātīgu risinājumu vienmēr ir beigušies neveiksmīgi. Ir skaidrs, ka ķīnieši tibetiešus neuzskata par vienlīdzīgiem partneriem kopīgā valstī, bet gan par šķērsli, kas viņiem neļauj okupētajā teritorijā pilnībā pārņemt varu.

Tāpēc Nepālas valdības stāvoklis ir sarežģīts. No vienas puses, tai ir jāievēro savas starptautiskās saistības un Tibetas kopienai jānodrošina vispārējās tiesības, bet, no otras puses, tā nevar neņemt vērā sava milzīgā kaimiņa viedokli. Nepālas valdības nostāja attiecībā uz trimdā esošās Tibetas valdības vēlēšanām mums skaidri norāda, kurš šajā reģionā ir patiesais globālais spēlētājs. Nepālas valdība uzskata, ka tā ir Ķīna.

Mēs, eiropieši, varam sniegt simboliskus žestus un paziņot savus iebildumus attiecībā uz vājo Nepālas valdību. Tomēr, ja mēs patiešām gribam, lai Tibetas iedzīvotāju situācija mainītos, mūsu partnerim šajā dialogā jābūt Ķīnas valdībai, jo tā šajā reģionā ir politiskais līderis, kas ietekmē reģionālās politikas nosacījumus. Mēs, protams, varam ar deklarāciju vērsties pie Nepālas valdības, bet tas šo problēmu neatrisinās.

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs, kopš tika atcelta Nepālas monarhija un Katmandu tika ievēlēta maoistu valdība, Nepāla un Ķīna ir nenovēršami satuvinājušās. Tāpēc nav pārsteigums, ka Nepālas varas iestādes neļauj Nepālā dzīvojošajiem Tibetas bēgļiem balsot par premjerministru un parlamentu trimdā.

Pagājušā gada oktobrī Nepālas policija pārtrauca līdzīgu vēlēšanu plānu, un tas neapšaubāmi notika, reaģējot uz Pekinas spiedienu. Tas, ka Ķīna centās iejaukties neoficiālās vēlēšanās, kuras notika citā neatkarīgā kaimiņvalstī, norāda, ka tās līderi necienīgi izturas pret demokrātiju un ka viņiem attiecībā uz Tibetu ir paranoja.

Ķīnai acīmredzami nav būtiski tas, ka Tibetas garīgais līderis Dalai Lama ik pa laikam ir uzsvēris, ka viņš vēlas panākt Tibetas maksimālu autonomiju, nevis neatkarību. Es ceru, ka augstā pārstāve, kura šodien nav ieradusies, izvirzīs jautājumu par šo gadījumu sarunās ar Ķīnu un arī Nepālu, kuras pašas jaunizveidoto demokrātiju uztur ES nodokļu maksātāju nauda finansiālā atbalsta veidā.

Es arī gribētu izmantot iespēju un paust atzinību Tibetas iedzīvotāju drosmei, sīkstumam un miermīlīgas pretošanās īstenošanai, un viņu sniegtais piemērs mums visiem var kalpot kā iedvesma. Nepāla gan ģeopolitiskajā, gan ģeogrāfiskajā ziņā atrodas jutīgā situācijā, bet tai būtu jāsmeļas iedvesma no savas demokrātiskās dienvidu kaimiņvalsts Indijas, nevis no represīvās diktatūras, kas atrodas tās ziemeļos, proti, ĶTR. Es ceru, ka kādreiz demokrātija visā Āzijā būs norma.

  Priekšsēdētājs. – Tannock kungs, jūs izmantojāt tikai pusotru minūti. Nākamreiz es jums ļaušu runāt vēl papildus pusminūti!

  Eva Lichtenberger, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, acīmredzot nepietiek ar to, ka kopš 2008. gada Olimpiskajām spēlēm Ķīnā arvien vairāk pieaug Tibetas kultūras apspiešana. Kopš tām situācija būtībā ir tikai pasliktinājusies. Nav notikusi nekāda virzība uz priekšu. Tagad spiediens tiek izdarīts arī ārvalstīs, lai pēc iespējas vairāk apgrūtinātu vai pilnīgi liegtu iespēju tibetiešiem izmantot viņu tiesības balsot par parlamentu trimdā. Mēs jau vairākus gadus esam redzējuši, cik milzīgs spiediens tiek izdarīts uz Nepālu — vai tas būtu attiecībā uz bēgļu uzņemšanu vai tādiem jautājumiem kā balsošanas tiesības tibetiešiem. Tomēr mums būtu jābūt gandarītiem, ka šādas lietas tiek nodrošinātas. Eiropas Savienībai no tā būtu jāgūst mācība.

Ķīnas līderi izdara spiedienu uz savu sabiedroto partiju, pat uz Nepālu kopumā, lai panāktu pret tibetiešiem vērstus pasākumus — un Nepāla padodas. Mums jāpastiprina savi centieni, lai tam pretotos, un tas ietver jebkāda atbalsta atcelšanu.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs, ir trīs lietas, ko es gribētu paust attiecībā uz Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas grozījumiem šajā rezolūcijā.

Pirmkārt, grozījumu pamatojums ir balstīts uz Ķīnas Tautas Republikas īstenotās Tibetas okupācijas cēlonisko raksturu attiecībā uz centieniem Nepālā traucēt Tibetas vēlēšanas. Kaut arī šī rezolūcija ir vērsta uz Tibetas trimdā esošās valdības vēlēšanu aizliegšanu Nepālā, šo jautājumu nevar izraut no plašāka Tibetas statusa konteksta.

Otrkārt, ja nebūtu sniegta neviena atsauce uz Ķīnas īstenoto Tibetas okupāciju, kas ir cēlonis tam, kāpēc Pekina izdara spiedienu uz Nepālas valdību, to varētu salīdzināt ar runām par Pirmo pasaules karu, nepieminot Franča Ferdinanda slepkavību.

Visbeidzot, aicinājums Tibetai nodrošināt pilnvērtīgu autonomiju ir vienīgais konstruktīvais priekšlikums, ko var paust Eiropas Parlaments, lai izvairītos no Tibetas vēlēšanu atkārtotas aizliegšanas Nepālā. Es aicinu kolēģus to atbalstīt.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, valstij, no kuras es nāku, ir ļoti liela pieredze, runājot par trimdā esošajām valdībām. Laikā no 1939. gada līdz 1990. gadam Poliju politiskajā trimdā kopumā pārvaldīja 15 Polijas premjerministri un seši prezidenti. Poļi neatteicās no centieniem panākt demokrātiju, un visbeidzot sarkanā solidaritātes krāsa varēja tikt papildināta ar balto vēlēšanu biļetenu krāsu, lai 1989. gadā radītu jaunu, demokrātisku valsti.

Šodien arī Nepālas Federatīvajai Demokrātiskajai Republikai ir iespēja sākt visu no jauna, pateicoties konstitūcijai, kas stāsies spēkā 28. maijā. Būtu žēl, ja Nepāla sabojātu šos svētkus, turpinot ierobežojot Tibetas mazākumtautības tiesības, tā rezultātā saņemot starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Es uzskatu, ka aizliegums Nepālas tibetiešiem piedalīties nesenajās trimdā esošā premjerministra vēlēšanās ir nepieņemams pilsoņu pamattiesību pārkāpums. Eiropas Savienībai būtu jāizmanto visi diplomātiskie un finanšu līdzekļi, lai neitralizētu Ķīnas spiedienu uz Nepālu un ilgtermiņā nodrošinātu, ka tibetiešiem ir tiesības balsot, biedroties un paust savus uzskatus.

Tāpat kā Polijas gadījumā, kad nebija iespējams apturēt trimdā esošā 21 valdības pārstāvja darbu, esmu pārliecināta, ka arī Dalai Lama sekotāji nepārtrauks savas darbības. Nepālai un Ķīnai tas būtu jāpatur prātā.

  Thomas Mann, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, 20. martā aptuveni 80 000 trimdā esošu tibetiešu visā pasaulē piedalījās jauna premjerministra un valdības locekļu tiešās vēlēšanās. Eiropas Parlamenta deputāti, tostarp Eiropas Parlamenta Tibetas sadarbības grupas locekļi, piedalījās kā vēlēšanu novērotāji. Mana pieredze Šveicē neatšķīrās no pieredzes, ko mani kolēģi guva citās valstīs, proti, vēlēšanas notika godīgi, mierīgi un pilnīgi atbilstoši demokrātiskajiem noteikumiem. Vienīgais izņēmums bija Nepāla, kur drošības spēki, pakļaujoties Ķīnas valdības spiedienam, desmitiem tūkstošu tibetiešu liedza piedalīties vēlēšanās. To darot, viņi turpināja iepriekšējā gadā uzsāktos mērķtiecīgos pasākumus, kad tika konfiscētas vēlēšanu urnas un slēgti vēlēšanu iecirkņi. Tomēr Nepāla nav no Ķīnai pakļauta valsts.

Katmandu valdībai jāpierāda, ka tā var atbrīvoties no Ķīnas ietekmes. Pamattiesības ietver vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un, kas nav mazsvarīgi, brīvas vēlēšanas. Komisār, Eiropas Ārējās darbības dienestam ir neatlaidīgi jāuzstāj, lai šīs cilvēktiesības tiktu aizstāvētas.

  Elena Băsescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Nepālas varas iestāžu aizliegums rīkot Tibetas trimdā strādājošās valdības vēlēšanas rada jautājumu par cilvēktiesību situāciju šajā valstī. Es gribētu uzsvērt, ka Tibetas kopienas locekļi šo procesu organizēja ar mērķi savas iestādes padarīt demokrātiskas. Šāda iniciatīva ir jāveicina, lai kur tā arī tiktu īstenota. Nepālai ir pienācis īstais brīdis parādīt, ka tās demokrātija darbojas gan vietējā, gan starptautiskajā mērogā, jo īpaši nodrošinot, lai nodotās balsis līdz 15. aprīlim varētu nosūtīt Centrālajai vēlēšanu komisijai, kur tās tiktu apstiprinātas.

Es lūdzu Nepālas valdību izmantot šo iespēju, lai šajā valstī labotu situāciju pamattiesību jomā. Šis aspekts ir būtisks, lai nodrošinātu efektīvu kaimiņattiecību politiku.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mums ir jācīnās par demokrātiskajām tiesībām ne tikai mūsu kaimiņvalstīs, ne tikai Ziemeļāfrikā, bet it visur. Mums ir jāīsteno standarta Eiropas politika attiecībā uz valdībām, kuras nav ievēlētas demokrātiskā veidā, un valdībām, kuras neievēro demokrātiskās tiesības.

Verhofstadt kungs teica, ka mēs zināmā mērā esam liekuļi. Tā ir taisnība, jo bieži vien mēs nevienu citu principu nenostādām augstāk par tirdzniecību. Viens tipisks piemērs ir Mercosur nolīgums, kura gadījumā tirdzniecības liberalizācijas interesēs mēs labprātīgi upurējam 11 % Amazones un miljoniem Eiropas lauksaimnieku.

Komisār, tajā visā ir vainojama Komisija. Bieži vien tirdzniecības komisārs pret citiem Eiropas politikas virzieniem izturas vienaldzīgi. Tomēr, ja mēs tā turpināsim, mēs arī turpmāk būsim liekuļi. Nepālai ir jāievēro Tibetas bēgļu demokrātiskās tiesības, bet Eiropas Savienībai ir jāizmanto ikviena tās rīcībā esošā iespēja un šis jautājums jāierosina visu programmu ietvaros, ne tikai saistībā ar cilvēktiesībām. Tā nav tikai Ashton kundzes atbildība, tā ir arī De Gucht kunga un visas Komisijas atbildība.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien Nepāla, kuru pārāk ilgus gadus iebiedē Ķīnas varas iestādes, tibetiešiem tiek liegtas politiskās pamattiesības — tiesības balsot. Viena lieta ir pilnīgi droša — Pekina ir atradusi jaunu sabiedroto Tibetas iedzīvotāju vajāšanā, un šis jaunais sabiedrotais ir Nepāla. Tomēr realitātē problēma sniedzas tālāk par vēlēšanām, jo jau vairākus gadus Nepālas valdība, uz kuru Ķīnas varas iestādes izdara spiedienu, arvien vairāk ierobežo tās teritorijā dzīvojošo trimdas tibetiešu vārda brīvību.

Pagājušā gada jūnijā Katmandu varas pārstāvji Ķīnas varas iestādēm nodeva tibetiešu bēgļus. Preventīvi aresti un demonstrāciju, pulcēšanās un pat pārvietošanās aizliegumi Nepālā dzīvojošajiem tibetiešiem ir kļuvusi par bieži sastopamu parādību.

Tāpēc mūsu Parlamentam ir jābeidz izturēties liekulīgi un jāpauž ne tikai protesti, bet arī stingri jānosoda šīs apspiešanas, kuras veic Nepāla, un, runājot vispārīgāk, daudzos — pārāk daudzos — cilvēktiesību un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpumus. Turklāt mēs pieprasām, lai Nepāla izbeigtu politisko bēgļu vajāšanu un neatbilstošu izturēšanos un vienkārši ievērotu viņu tiesības. Ja aplūkojam Nepālas kā bēgļu uzņēmējas valsts vēsturi, kura līdz nesenai pagātnei vienmēr uzņēma tibetiešus, galu galā ir ļoti skumīgi redzēt, ko šī valdība nodara politiskajiem bēgļiem.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi necilvēcīgi, ka Katmandu dzīvojošajiem tibetiešiem nebija atļauts balsot vēlēšanās Ķīnas izdarītā spiediena dēļ. Ķīnas spiediens uz Nepālu, kura neļauj bēgļiem izmantot starptautiskajās tiesībās noteiktās minimālās tiesības, ir kas tāds, kas mums kā eiropiešiem būtu jānosoda. Mums arī būtu jāpauž bažas par to, ka Ķīna liedz citai valstij iespēju nodrošināt cilvēkiem humāno palīdzību.

Ir svarīgi, lai augstā pārstāve ar ES delegācijas Katmandu starpniecību cieši pārraudzītu situāciju. To mēs pieprasām jau ilgu laiku. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, mēs vairs nevaram gaidīt ilgāk. Mums ir jādara viss iespējamais, lai pretotos Ķīnas izdarītajam spiedienam, un, ja mēs to nedarīsim tagad, kad cenšamies uzsākt šo dialogu ar Ķīnu, baidos, ka mēs to neizdarīsim nekad.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka pietiekami slikti jau ir tas, ka tibetiešiem savā dzimtajā valstī nav tiesību uz pašnoteikšanos, tomēr uz viņiem vēl arī tiek izdarīts spiediens, lai liegtu demokrātiskās pamattiesības ārpus viņu valsts, jo daudziem no viņiem bija jāpieņem grūtais lēmums doties trimdā vai viņi bija spiesti to darīt. Viens no argumentiem, ko vienmēr izmantoja tie, kuri kritizēja Tibetas pretošanos, bija tāds, ka šai pretestībai, kas koncentrējas uz Dalai Lama tēlu, bija daudz nedemokrātisku aspektu. Tagad, kad tibetiešu pretestība atrodas demokratizācijas procesā, ir ārkārtīgi žēl, ka Nepāla, valsts, kurā dzīvo tik daudz tibetiešu, nav ļāvusi normālā veidā organizēt demokrātiskas vēlēšanas. Tomēr es jūs gribētu lūgt ņemt vērā vienu aspektu: bieži vien mūsu valdības pirmās neiztur Ķīnas valdības spiedienu, lai radītu Ķīnas līderu sapņiem un vēlmēm atbilstošu realitāti. Mums ir jāsaprot, ka Nepālas valdība, domājams, gribēja darīt to pašu. Tāpēc, ja mēs vēlamies izdarīt spiedienu uz Nepālas valdību, lai tā rīkotos citādi, mums ir jāsāk izdarīt spiediens arī uz mūsu pašu valdībām, lai parādītu, ka sarunās ar Ķīnas varas iestādēm tām ir kaut kāds mugurkauls.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pēc Ķīnas valdības spiediena Nepālas varas iestādes aptuveni 20 000 Nepālas tibetiešu neļāva piedalīties trimdā esošās Tibetas valdības premjerministra vēlēšanās. Tiesības balsot, kā arī tiesības uz brīvām vēlēšanām un miermīlīgām demonstrācijām, ir ikvienas personas un kopienas pamattiesības. Jo vairāk šķēršļu, kas neļauj cilvēkiem izmantot šīs tiesības, jo lielāka ir viņu apņēmība tās izmantot. Es pārliecināta, ka arī Nepālas tibetiešiem ir lielāka vēlme ievēlēt savas trimdā esošās valdības vadītāju. Nepālas un Ķīnas varas iestāžu centieniem viņus kontrolēt iebiedējot ir pilnīgi pretējs rezultāts.

Es aicinu Eiropas Savienības augsto pārstāvi, risinot sarunas ar Nepālas un Ķīnas varas iestādēm, skaidri informēt par Eiropas Parlamenta prasībām un pasākumiem.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Ķīna ir palielinājusi savu spiedienu uz Tibetas valdību trimdā. Vairāk nekā 10 000 Nepālas tibetiešu tika liegta iespēja balsot par trimdā esošās valdības premjerministru un parlamenta deputātiem. Atrodoties Ķīnas spiediena ietekmē, Nepālas galvenās partijas atbalsta tā dēvēto vienotas Ķīnas politiku, un viņi Tibetu uzskata par neatņemamu Ķīnas daļu. Šo iemeslu dēļ Tibetas bēgļi Nepālā tiek visu laiku stingri uzraudzīti.

Kaut arī šī rezolūcija attiecas uz vēlēšanu aizliegumu, tās fonu veido Ķīnas okupētā Tibeta. Pieaugot Ķīnas ekonomiskajai ietekmei, pastāvīgi palielinās arī tās vara un izdarītais spiediens.

Šis dokuments, tāpat kā iepriekšējā rezolūcija par Ai Weiwei, apliecina to, cik nomācoša ir Ķīnas Komunistiskās partijas īstenotā politika. Kā teica komisārs, Eiropai savā politikā attiecībā uz Ķīnu jābūt vienotai.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es nebiju paredzējis runāt par šo jautājumu, bet nākamajā ceturtdienā Dalai Lama apmeklēs manu valsti un uzstāsies manā vēlēšanu apgabalā, Limerikas Universitātē, kur, esmu pārliecināts, viņam par šo un citiem jautājumiem būs daudz sakāmā. Neapšaubāmi, Nepālas iekšlietu ministrijas rīcība, konfiscējot vēlēšanu urnas, ir pilnīgi nosodāma. Kas attiecas uz notikumiem Katmandu — dziesmās un stāstos slavinātu reģionu, kas šo jautājumu padara vēl skumjāku, — netika atļauts ieskaitīt līdz pat 10 000 balsu.

Varam cerēt vienīgi uz to, ka mēs Eiropas Savienībā, vienbalsīgi paužot savu viedokli, spēsim izdarīt kādu spiedienu ne tikai uz Nepālu, bet arī uz tās saimnieci Ķīnu, lai tā censtos būt nedaudz atsaucīgāka, jo īpaši attiecībā uz Tibetu un Dalai Lama.

Visbeidzot, es gribu teikt, ka Dalai Lama Īrijā ir tikpat gaidīts viesis kā Anglijas karaliene un prezidents B. Obama, kurš arī ieradīsies.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, tiesības piedalīties demokrātiskās vēlēšanās ir vispārējas pamattiesības. Gaidāmās vēlēšanas ir svarīgas, lai saglabātu Tibetas identitāti un kultūru. Tibetieši balso par jaunu garīgo līderi, jo pašreizējais Dalai Lama atkāpjas.

2009. gadā mēs vienojāmies, ka ES savās starptautiskajās attiecībās atbalstīs demokrātiju un iesaistošu pārvaldību. Mums jānodrošina saskanība un jāatbalsta šī mūsu politika.

Nepāla acīmredzami nostājas Ķīnas pusē spiediena dēļ. Nepālai ir jāatgādina par tās starptautiskajām cilvēktiesību saistībām tibetiešiem nodrošināt demokrātiskas tiesības, un tai nebūtu jākavē brīvu vēlēšanu norise.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, kā jums ir zināms, Nepālā dzīvo aptuveni 20 000 tibetiešu, un lielākā daļa no viņiem tur dzīvo jau sen. Viņi ir baudījuši tiesības uz brīvu saimniecisko darbību, tiesības dzīvot Nepālā un — līdz šim — arī brīvu politisko telpu savstarpējām debatēm par Tibetas nākotni.

Nesenās vēlēšanas, kas notika 20. martā, bija svarīgs notikums ārpus Tibetas dzīvojošajai kopienai un liecina par svarīgu soli garajā reformu procesā, ko paredzēja Dalai Lama.

Ņemot vērā šo kontekstu, mēs ar bažām atzīmējam, ka Nepālas varas iestādes pastiprina savu kontroli pār Nepālā dzīvojošo tibetiešu politiskajām aktivitātēm. 20. martā varas iestādes faktiski neļāva balsot vairāk nekā 10 000 tibetiešu. Šī nav pirmā reize, kad notiek kas tāds. Pagājušā gada 3. oktobrī, kad Nepālā notika iepriekšējais vēlēšanu posms, Nepālas varas iestādes šīs vēlēšanas ierobežoja, konfiscējot vēlēšanu urnas un slēdzot tibetiešu kopienas vēlēšanu iecirkņus.

Eiropas Savienība ar savas delegācijas Katmandu un ES dalībvalstu vēstniecību starpniecību šos notikumus pārraudzīja, uzturot ciešu saziņu ar Tibetas kopienu un valdību. ES uzskata, ka saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām Tibetas bēgļiem būtu jāļauj izmantot viņu tiesības brīvi biedroties. Tas būtu jādara tā, lai šīs tiesības varētu viegli īstenot.

Būtu jāsaglabā piekļuve Nepālas teritorijai un jāievēro neoficiālā vienošanās starp Nepālas valdību un ANO Augsto cilvēktiesību komisāru bēgļu jautājumos. Tibetieši, kas ierodas Nepālā un ko ceļā uz Katmandu aiztur Nepālas varas iestādes, būtu nekavējoties jānodod HCHR aprūpē. Tibetieši, kuri ieradās pirms 1990. gada un kurus Nepālas valdība ir atzinusi par bēgļiem, Nepālā būtu atbilstoši jāreģistrē.

Es gribētu Parlamentam apliecināt, ka ES šo jautājumu arī turpmāk izvirzīs sarunās ar varas iestādēm un turpinās pārraudzīt un ziņot par turpmākajiem notikumiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc neilga brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Tibetas Dalai Lama ir pieņēmis lēmumu atkāpties no politisko pienākumu veikšanas un turpmāk darboties kā savas tautas garīgais līderis. Viņš, protams, ir viens no pazīstamākajiem līderiem, un cilvēki visā pasaulē ir guvuši spēku un mierinājumu no viņa idejām par labestību, sapratni un pacifismu.

Viņa garīgā loma saglabāsies, bet viņa politiskie pienākumi tagad tiks nodoti trimdā esošās Tibetas valdības premjerministram. Tomēr tas nenotiks bez sarežģījumiem. Ķīnas valdības pieaugošā spiediena dēļ aptuveni 20 000 Nepālā dzīvojošo tibetiešu bija liegta iespēja balsot. Nepālas valdība paziņoja, ka tibetiešu demonstrācijas ir pretrunā vienotas Ķīnas politikai, un tā ir apstiprinājusi, ka savā teritorijā nepieļaus „pret Pekinu vērstus pasākumus”. Tāpēc tā tibetiešu grupām ir piemērojusi aizliegumu balsot.

Tas nav nekāds pārsteigums, jo Nepālas varas iestādes vairākkārt ir pārkāpušas trimdā dzīvojošo tibetiešu tiesības brīvi paust uzskatus, kā arī viņu cilvēktiesības. Tas notiek, neskatoties uz to, ka Nepāla ir parakstījusi ANO starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Eiropas Ārējās darbības dienestam ar savas Katmandu delegācijas starpniecību būtu uzmanīgi jāpārrauga politiskā situācija Nepālā un jo īpaši izturēšanās pret Tibetas bēgļiem, kā arī jānodrošina viņu tiesību ievērošana. Ja vēlamies aizsargāt un stiprināt tibetiešu identitāti gan Tibetā, gan ārpus tās, ir svarīgi ievērot pie demokrātijas principus.

  Tadeusz Zwiefka (PPE), rakstiski. – (PL) Visa pasaule ļoti labi apzinās, cik sarežģītā situācijā ir nonākuši Tibetas iedzīvotāji, kuri desmitiem gadu Ķīnas valdībai ir pieprasījuši vairs ne tik daudz neatkarības nodrošināšanu, kā vismaz autonomijas pamattiesību ievērošanu. Tautu ar tik bagātu un unikālu kultūru pastāvīgi apdraud tās varenais kaimiņš. Tagad, kad Dalai Lama ir atkāpies no politiskās vadības par labu jaunai demokrātisko līderu paaudzei, tibetiešiem ir radusies iespēja stiprināt demokrātiskās tradīcijas, neskatoties uz to, ka Tibetas valdība joprojām ir spiesta darboties trimdā. Tomēr tūkstošiem Nepālā dzīvojošo tibetiešu šīs tiesības tika liegtas. Liekas, ka Ķīnas izdarītais spiediens iedarbojas spēcīgi, un līdz šim miermīlīgās demonstrācijas vārda brīvības un pamattiesību aizsardzībai var kļūt par grūti kontrolējamu situāciju, un tas pavisam noteikti atbalsosies starptautiskajā mērogā. Galu galā, mēs varam iztēloties, cik ļoti Ķīnas valdība gribēs izrēķināties ar tiem, kuri „traucē mieru” Tibetā. Nesenajiem notikumiem būtu pasaulei jāatgādina, ka Tibetas iedzīvotāju tiesības pastāvīgi tiek pārkāptas un ka Tibetas jautājums nav slēgts, jo tibetieši pavisam noteikti turpinās uzstāt, lai tiktu ievērota viņu neatkarība, un viņi to darīs, īstenojot arvien lielākus protestus.

(1) Sk. protokolu