Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis - Strasbūra

10.3. Zimbabve

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Zimbabvi⁽¹⁾.

  Jaroslav Paška, autors. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, šī nav pirmā reize, kad diskutējam par Robert Mugabe un viņa partijas izmantoto pārvaldības metodi. 2008. gada jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju sankciju īstenošanai pret Robert Mugabe un viņa sabiedrotajiem. Šī lēmuma iemesls, tāpat kā šodien, bija nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kurus īsteno pie varas esošā pārvalde.

Jauni politisko pretinieku iebiedēšanas, apcietināšanas un arī neizmeklētas pazušanas gadījumi, kurus īsteno valdošā politiskā partija, apliecina, ka Robert Mugabe un viņa politiskā partija zina, ka godīgā un pārredzamā politiskajā sacensībā viņi varētu zaudēt varu un saņemt sodu par iedzīvotāju terorizēšanu un valsts izlaupīšanu daudzu gadu garumā.

Mēs visi noteikti varam būt vienisprātis par rezolūcijas projekta pieņemšanu, cerībā, ka šie ES ierosinātie pasākumi varētu nodrošināt atbalstu Zimbabves iedzīvotājiem, kurus terorizē viņu valsts valdība, lai viņi ar pilsonisko un opozīcijas līderu palīdzību mainītu pašreizējo sarežģīto situāciju valstī, izmantojot pēc iespējas mierīgākus līdzekļus. Ja Eiropas Savienība akreditētu Robert Mugabe iecelto vēstnieku, šajā situācijā tas pavisam noteikti tiktu uzskatīts par apvainojumu godīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc, dāmas un kungi, aicinu vismaz ar mūsu politisko attieksmi censties veicināt politiskas pārmaiņas Dienvidāfrikā.

  Geoffrey Van Orden, autors. – Priekšsēdētāja kungs, kopš es strādāju šajā Parlamentā —jau aptuveni divpadsmit gadus —, mēs cenšamies palīdzēt Zimbabves iedzīvotājiem nodrošināt labāku dzīvi un optimistiskākas nākotnes izredzes.

Mēs esam sapratuši divas lietas. Pirmkārt, kamēr pie varas būs Robert Mugabe, kuru aizsargā neliels pašapkalpes elements Zanu-PF un drošības spēki, kuri izlaupa valsts bagātības, lai vairotu savu pārticību, ir ļoti maz izredžu kaut ko reāli mainīt. Otrkārt, nepieciešamo pārmaiņu īstenošana bija Zimbabves iedzīvotāju ziņā ar tās Āfrikas kaimiņvalstu atbalstu — un šeit es, protams, īpaši pieminu Dienvidāfriku.

Varbūt — tikai varbūt — beidzot notiek kāda kustība pareizajā virzienā. Jūs jau zināt, ka tad, kad R. Mugabe satraucas, viņu pārņem panika. Viņa kontrolētie policijas un zemessardzes spēki sāk uzbrukt ikvienam, kuru viņi uzskata par oponentu. MDC ir jādarbojas koalīcijā ar dalītu varu, bet pēdējās dienās MDC ministri un deputāti, kā arī cilvēktiesību aktīvisti ir tikuši piekauti un apcietināti.

Es pieņemu, ka Robert Mugabe arvien vairāk nervozē divu lietu dēļ. Viņš redzēja, kas notika ar viņa draugu un galveno baņķieri M. Gaddafi, un tikai pirms nedēļas, 31. martā, Dienvidāfrikas attīstības kopiena, kurā ietilpst Dienvidāfrika un visas Zimbabves kaimiņvalstis, visbeidzot pauda savas nopietnās bažas par vardarbības atjaunošanos Zimbabvē. Tā ir pieprasījusi izbeigt šo vardarbību un īstenot visus vispārējā politiskā nolīguma elementus. Tā ir iecēlusi komandu, kurai ir jāizstrādā ceļvedis mierīgu, brīvu un godīgu vēlēšanu norisei Zimbabvē, un šodien šī komanda atrodas Hararē.

Mēs aicinām Eiropas valstu valdības un ES pastiprināt savu līdzdalību un izmantot visu savu politisko ietekmi Dienvidāfrikā, lai palīdzētu īstenot krasas pārmaiņas, kuru mērķis ir labāka Zimbabve, un izveidotu pamatu atbilstoši pārraudzītām vēlēšanām, kuras notiek no iebiedēšanas brīvā gaisotnē.

Kamēr nebūs liecību par to, ka notiek reālas pārmaiņas, ir jāturpina ierobežojošu pasākumu īstenošana, kuri īpaši vērsti pret Robert Mugabe un viņam tuvu stāvošiem sabiedrotajiem. Šajā sakarā ES nekādā gadījumā nedrīkst par vēstnieku akreditēt Robert Mugabe vienpusēji iecelto sūtni. Tiklīdz Zimbabves iedzīvotāji būs panākuši savas brīvības atjaunošanu, patiesu demokrātiju un tiesiskumu, es esmu pārliecināts, ka starptautiskā kopiena, tostarp ES, būs gatava sniegt dāsnu atbalstu.

  Judith Sargentini, autore. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar maniem aprēķiniem, Zimbabves situācijas risināšanā esmu bijusi iesaistīta aptuveni desmit gadus. Es kādreiz strādāju attīstības organizācijā Amsterdamā, un ik pa laikam mēs uz Nīderlandi, uz Eiropu, atvedām Zimbabves cilvēktiesību aktīvistus, lai viņiem nodrošinātu atelpas brīdi. Ne tikai tādēļ, lai viņi varētu iepazīties ar citiem aktīvistiem un apmainīties ar pieredzi, bet arī tādēļ, lai viņiem dotu iespēju uz īsu brīdi pamest Zimbabvi.

Viens no cilvēkiem, kuru es tolaik satiku, bija Abel Chikomo, kuru arī esam minējuši šajā rezolūcijā. Cilvēktiesību aktīvists, kurš cīņā par mērķa sasniegšanu visu šo gadu laikā nekad nav zaudējis savu entuziasmu un motivāciju. Mēs pieņemam šādas rezolūcijas tādu cilvēku dēļ kā viņš, jo, godīgi sakot, es nedomāju, ka R. Mugabe par šiem dokumentiem īpaši satraucas. Šo rezolūciju mērķis patiesībā ir nodrošināt, lai Abel Chikomo un viņa kolēģi no MDC atkal atgūtu motivāciju turpināt savu darbu. Kāds gan varētu būt šo mūsu rezolūciju mērķis, ja ne sankciju piemērošana?

Tāpēc es uzstāju uz Kimberli procesa stiprināšanu attiecībā uz tirdzniecību ar „konfliktu dimantiem” tādā mērā, lai Zimbabves dimantu nonākšana tirgū tiktu pilnīgi aizliegta, jo tie ir iemesls, kāpēc valdība pārkāpj cilvēktiesības, apspiež iedzīvotājus, izmanto bērnu darbaspēku utt. Mūsu iesaistīšanās Zimbabvē ir labi zināma, bet tieši tādu cilvēku dēļ kā Abel Chikomo mums būtu jāturpina to nepārtraukti pieminēt.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs, ir ārkārtīgi satraucoši, ka cilvēktiesību situācija Zimbabvē jo īpaši pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājusies, un šīs bažas ir saistītas ar Zanu-PF apzināti liktiem šķēršļiem Zimbabves nacionālās vienotības valdībai.

Eiropas Parlamentam ir jāpieprasa, lai nekavējoties tiktu izbeigta Zanu-PF politisko oponentu, pilsonisko aktīvistu, kurus apcietina un spīdzina, un NVO, kurās tiek veiktas kratīšanas un kuru locekļi tiek patvaļīgi aizturēti, vajāšana. ES ierobežojošie pasākumi būtu jāvērš pret personām un organizācijām, kuras ir saistītas ar R. Mugabe pie varas esošo režīmu, līdz brīdim, kad mūsu rīcībā nonāks reāli pierādījumi par pārmaiņām, kuras nāk par labu Zimbabvei.

Zimbabves iedzīvotājiem būtu arī jānodrošina vārda brīvība bez vardarbīgas vajāšanas, patvaļīgas ieslodzīšanas vai spīdzināšanas draudiem, bet tie, kuri ir veikuši sistemātiskas politiskās vajāšanas, būtu jātiesā.

  Ana Gomes, autore. – (PT) Zimbabvi pārņēmušais apspiešanas vilnis skaidri norāda uz nemieriem, kas notiks pirms gaidāmajām vēlēšanām. Starptautiskā kopiena un jo īpaši šī reģiona politiskie spēki, piemēram, Dienvidāfrikas attīstības kopiena, nevar pieļaut vajāšanas un patvaļīgos arestus, kurus pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un MDC locekļiem un atbalstītājiem veic Zanu-PF un drošības spēki, un pirms vēlēšanām viņiem ir jāpieprasa plašāku cilvēktiesību nodrošināšana.

Policijas reidi cilvēktiesību organizāciju birojos, piemēram, Zimbabves Cilvēktiesību forumā un vairākās citās vietās, lai it kā meklētu valsti apdraudošus materiālus, un dažādu NVO darbinieku un MDC locekļu, kā arī studentu un jauno aktīvistu apcietināšanas, kas kopš februāra ir pastiprinājušās, ir nepieņemamas iebiedēšanas kampaņas taktika. Tā vietā, lai uzsāktu terorisma kampaņu pret tiem, kuri atsakās parakstīt lūgumrakstu pret ES piemērotajiem ierobežojošiem pasākumiem pret līderiem, kuri ir saistīti ar Robert Mugabe, Zanu-PF līderiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība mācībām, kas gūstamas no „arābu pavasara”, un jāļauj organizēt patiesi brīvas vēlēšanas.

  Seán Kelly, autora pārstāvis. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikt, ka es runāju sava kolēģa Alain Cadec vārdā, kuram šodien šeit bija jārunā. Trīs apspriesto jautājumu vidū šis ir vissmagākais un, iespējams, atkārtojas visbiežāk, kā to norādīja iepriekšējie runātāji. Robert Mugabe jau pārāk ilgi soļo pa pasaules platformu un pret saviem tautiešiem, it sevišķi pret savas valsts oponentiem, izturas ārkārtīgi diktatoriski un brutāli.

Nacionālās vienotības valdība, kuru 2009. gadā izveidoja nolūkā radīt demokrātiju, acīmredzami nedarbojas, jo Robert Mugabe cenšas panākt, lai tā nedarbotos. Oponentu iebiedēšana, patvaļīga apcietināšana un bezvēsts pazušana, kas varbūt ir vēl viens veids, kā nosaukt masveida eksekūcijas, jo īpaši pēdējos mēnešos ir nepieņemama. No tā nav paglābušās pat NVO — to biroji tika pārmeklēti un to darbinieki tika aizturēti, tādējādi tas ir acīmredzami, ka ir jāvēršas pret šo diktatoru.

Kā norādīja Van Orden kungs, vismaz Āfrikas Savienība tagad sāk veidot kādu opozīcijas bloku pret Robert Mugabe, un tas mums šeit, Eiropas Savienībā, dod iespēju nostāties šīs opozīcijas pusē un izmantot visu mūsu rīcībā esošo diplomātisko spēku, lai šo jautājumu ietekmētu un lai nodrošinātu, ka, pirmkārt, R. Mugabe izbeidz arestus un sodīšanas, un, otrkārt, ka tiek pieņemta konstitūcija Zimbabves iedzīvotāju brīvības nodrošināšanai, kā rezultātā Zimbabvē būs iespējamas brīvas vēlēšanas un izveidota patiesi demokrātiskas valdības izveide.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka 2009. gadā īstenotais 2008. gada nolīgums par varas dalīšanu starp Robert Mugabe un Morgan Tsvangirai jeb starp Zanu-PF un MDC nebija ideāls, tas arī nebija nolīgums par ideālas pasaules radīšanu, bet tas bija vienīgais iespējamais nolīgums, lai Zimbabvē censtos uzlabot cilvēktiesību situāciju un demokrātijas stāvokli. Fakts ir tāds, ka R. Mugabe un viņa sabiedrotie ir darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums nedarbojas. Viņi ir izmantojuši spiedienu un iebaidīšanu, lai censtos salauzt opozīcijas kustību, kas parlamenta apakšnamā tagad veido vairākumu. Pirms dažām minūtēm tika ziņots par uzbrukumiem un vardarbību pret cilvēkiem, kuri bija sapulcējušies pie MDC kareivjiem veltītā memoriāla.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES neizliktos neredzam notikumus Zimbabvē un lai tā neļautu R. Mugabe gūt panākumus šīs pēdējās viltības īstenošanā attiecībā uz vēstnieka iecelšanu, neievērojot valsts konstitucionālos mehānismus, un lai ES nodrošinātu, ka R. Mugabe un viņa sabiedrotie negūtu peļņu no dimantu tirdzniecības.

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ne visi Zimbabvē būs priecīgi par šīsdienas debatēm, jo pēc dažām dienām — 18. aprīlī —būs Zimbabves Neatkarības diena. Tiem, kuri šajā valstī veic ļaunprātības, būs sabojātas svinības.

Bieži vien varas sadales nolīgumi ir problemātiski. Tas Tā iemesls ir apstāklis, ka tie kopumā atspoguļo nevis pilsoņu demokrātisku lēmumu rezultātu, bet gan situācijas uzspiestu kompromisu. Tieši tā tas notika Zimbabves gadījumā. Tomēr nolīgumi par varas sadali var būt pieņemami un tiem var būt pozitīva ietekme uz sabiedrību, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi. Viens no šiem nosacījumiem ir situācijas uzlabošana cilvēktiesību jomā. Tieši tāpēc mēs šajā valstī risinām cilvēktiesību problēmas. Piemēram, ir šaubas par to, vai ierobežojošie pasākumi ir nepieciešams un efektīvs instruments. Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek piekauti un mocīti cilvēki, kuri nevēlas parakstīt lūgumrakstu attiecībā uz pieprasījumu atcelt šos pasākumus. Tāpēc mēs aizstāvam tos, kuri cīnās par cilvēktiesībām.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā teica mani kolēģi, R. Mugabe partija un tās mehānismu pārstāvji pašreiz draud, spīdzina un vēršas pret ikvienu, kurš Zimbabvē cīnās par demokrātiju, demokrātiskām brīvībām un pāreju uz mierīgu demokrātisku režīmu.

Mēs esam atbildīgi par Āfrikā notiekošo. Šī kontinenta demokrātijas vēstures gaitā mēs esam vairākkārt iejaukušies, it sevišķi sākumā, kad notika šo jauno valstu veidošanas process, un mēs kavējām demokrātiskās procedūras, kad tās apdraudēja mūsu intereses. Tāpēc mums ir divkāršs pienākums palīdzēt Zimbabvei iegūt demokrātiski ievēlētu valdību.

Emocionālajā ziņā grieķiem šī situācija ir ārkārtīgi svarīga. Mūsu valstī no 1967. gada līdz 1974. gadam pastāvēja ļoti barga diktatūra, un tajā laikā ikviena reize, kad Eiropas Padome vai kādas starptautiskās organizācija pauda tam nosodījumu, deva cerību pilsoņiem, kuri cīnījās Grieķijā.

Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut nekādas attiecības ar nelikumīgi ieceltiem Zimbabves pārstāvjiem un bijušajiem R. Mugabe režīma sabiedrotajiem, un Eiropas Savienībai kopā ar reģiona valstīm ir jānodrošina Zimbabves pāreja uz demokrātiju un Kimberli procesa piemērošana.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ES atbalsta Kimberli procesu, kura mērķis ir no globālā tirgus izskaust Āfrikas „konfliktu dimantus” jeb tā dēvētos „asins dimantus”. Tomēr nesenie notikumi Zimbabvē rada satraukumu. Kimberli procesa priekšsēdētājs Mathieu Yamba no Kongo Demokrātiskās Republikas ir vienpusēji un nekonsultējoties pieņēmis lēmumu atļaut tirgot no Zimbabves Marange raktuvēm iegūtos dimantus. Šīs raktuves, par kurām Parlaments debatēja pagājušajā gadā, sagrāba prezidents Robert Mugabe un viņa sabiedrotie. Simtiem cilvēku tika atņemtas mājas, un mūsu rīcībā ir uzticama informācija par to, ka viņa drošības spēki vietējos iedzīvotājus spīdzina, izvaro un pat nogalina.

No Marange raktuvēm iegūtu dimantu tirdzniecība palīdzēs R. Mugabe vēl vairāk nostiprināt savu tirānisko varu pār Zimbabvi un padarīs bagātākus viņa Zanu-PF algotos slepkavas. Tāpēc es mudinu Eiropas Savienību kā Kimberli Procesa pusi aktualizēt šo skandālu augstākajā līmenī un uzstāt uz vienprātīgas lēmumu pieņemšanas atjaunošanu Kimberli procesā. Vispārīgāk runājot, es jau ilgu laiku esmu pieprasījis līdzīgu sistēmu, apliecinājumu, kas ietvertu citus Āfrikā iegūtos dabas resursus, lai novērstu, ka brutālas valdības vai partizānu grupas šos derīgos izrakteņus pārdod, lai finansētu ieroču iegādi. Esmu gandarīts, ka strādāju kopā ar starptautiski pazīstamu cilvēktiesību NVO Global Witness, kuras galvenā mītne ir Londonā, lai paveiktu šo darbu, kurā vadībā ir izvirzījusies ASV administrācija, pieņemot „Dodd-Frank Act” likumu,.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt ar to, ka vienmēr, kad dzirdu runas par Robert Mugabe, es savā priekšā redzu Rumānijas diktatoru Nicolae Ceauşescu. Patiesībā 1980. gados R. Mugabe un arī M. Gaddafi bija regulāri N. Ceauşescu viesi. Esmu pateicīgs Van Orden kungam, jo viņš man atgādināja par saikni starp R. Mugabe un M. Gaddafi.

Patiesībā es uzskatu, ka R. Mugabe no N. Ceauşescu kaut ko ir iemācījies, proti, naidu pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Tie 46 pilsoniskās sabiedrības locekļi, kurus 19. februārī Zimbabvē apcietināja drošības spēki, pašlaik tiek apsūdzēti valsts nodevībā. Tagad viņiem draud nāvessods. Tāds ir šis sods. Viņu vienīgais „noziegums” ir tas, ka viņi pārrunāja Ēģiptes un Tunisijas notikumus.

Risinājums R. Mugabe režīmam patiesībā ir taisnīgu un brīvu vēlēšanu organizēšana. Cerēsim, ka tas šajā gadījumā būs iespējams.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, februārī ES Ārlietu padome pieņēma lēmumus attiecībā uz situāciju Zimbabvē. ES spēkā esošo sankciju periods būtu jāturpina, jo šīs valsts iekšējās reformās nav panākts nekāds atbilstošs progress.

Lai atceltu ierobežojumus, ir jāpanāk konkrēts progress 2008. gada politiskās varas sadales nolīguma īstenošanā. Šis spēkā esošais varas sadales nolīgums nespēja novērst to, ka R. Mugabe drošības spēki turpina vajāt viņa oponentus, un pašlaik viņi tiek apcietināti, spīdzināti un nogalināti, un par upuriem kļūst pat valdības līmeņa pārstāvji.

Tā kā ES sankcijas nav vērstas pret Zimbabves iedzīvotājiem, šobrīd ES joprojām šai valstij sniedz vislielāko palīdzību, kas ir īpaši vērsta uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. ES jāturpina izdarīt spiedienu uz R. Mugabe, un, ja tiks pieņemts lēmums rīkot vēlēšanas, ES būtu jāpiedalās to novērošanā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopš mūsu pēdējām debatēm par Zimbabvi pagājušā gada oktobrī situācija šajā Dienvidāfrikas valstī nav mainījusies. Bezdarbs ir sasniedzis 90 %, vidējais dzīves ilgums ir 44 gadi, un šīs valsts pilsoņiem nav pieejami veselības aprūpes pamata pakalpojumi. Ir acīmredzams, ka politiskais nolīgums, ko pirms diviem gadiem noslēdza prezidents R. Mugabe un premjerministrs M. Tsvangirai, nav attaisnojis uz to liktās cerības un ir nepieciešams jauns, pilnīgi demokrātisks risinājums. Pēdējos sešu mēnešu laikā Zimbabves iekšējā situācija nav mainījusies, bet ārējā situācija ir notikušas pārmaiņas. Šodien mēs runājam par valsti Āfrikas „tautu pavasara” ietvaros, un, kaut arī Harare atrodas 6 000 kilometru attālumā no Tunisijas, nesenais Kotdivuāras gadījums apliecina, ka dažreiz demokrātijai nav nekādu šķēršļu. Tāpēc Eiropas Parlaments mudina Zimbabves valdību ņemt vērā pašreizējo starptautisko situāciju un vietējo politikas virzienu spēcīgo pārorientēšanos un galvenokārt pārtraukt politiskās opozīcijas apspiešanu, atbrīvot tās pārstāvjus no ieslodzījuma un ļaut viņiem piedalīties vēlēšanās.

Pirms sešiem mēnešiem es teicu, ka tāda nabadzīga valsts kā Zimbabve nevar atļauties meklēt alternatīvas problēmas. Šodien es uzskatu, ka Āfrikas „tautu pavasaris” rada papildus spiedienu attiecībā uz prezidenta R. Mugabe politisko parādu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs, kā Delegācijas attiecībām ar Panāfrikas parlamentu loceklis es esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai un īpaši Ashton kundzei būtu jāpauž stingra nostāja pret R. Mugabe režīma darbībām, kas ietver cilvēktiesību aktīvistu iebiedēšanu un vajāšanu, un būtu jāaicina ievērot sabiedrības tiesības un brīvības, tostarp vārda un pulcēšanās brīvību, ko Zimbabve starptautiskajā līmenī ir oficiāli apņēmusies darīt. Zimbabvei ir jāievēro savas starptautiskās saistības, tajā skaitā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta, atceļot visus tos valsts likumus, kuri ir pretrunā starptautiskajiem dokumentiem par cilvēktiesību aizsardzību.

Es arī esmu patiešām pārliecināts, ka šī reģiona valstis — lielākoties Dienvidāfrika — varētu iesaistīties demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas atjaunošanā Zimbabvē.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējie notikumi Zimbabvē rada trauksmi attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Āfrikas kontinentā. Tā kā jūnijā ir paredzētas vēlēšanas, prezidents R. Mugabe pret saviem sāncenšiem īsteno iebiedēšanas kampaņu. Pēdējo divu mēnešu laikā ir apcietināti simtiem valsts ierēdņu, cilvēktiesību aktīvistu un režīma pretinieku. Šī situācija ir nepieņemama.

Turklāt R. Mugabe uz gadu atlika demokrātiskas konstitūcijas izstrādi. Jaunais pamatlikums būtu nodrošinājis vēlēšanu pārredzamu norisi.

Es gribētu uzsvērt, ka ir ievērojami ietekmēta valsts ekonomiskā situācija. Prezidents atbalsta kalnrūpniecības nozares nacionalizēšanu, kas ir galvenā Zimbabves tautsaimniecības nozare. Šāds pasākums ir bīstams, jo tieši ārvalstu investīcijas, iestājoties ekonomikas krīzei, šajā nozarē ir saglabājušas valsts stabilitāti.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, prezidents R. Mugabe un Zanu-PF partija Zimbabvē nav spējusi ievērot 2009. gadā noslēgtā vispārējā politiskā nolīguma nosacījumus. Zimbabve nav spējusi tuvināties demokrātijai. Tieši pretēji, pēdējo pāris mēnešu laikā ir acīmredzami pieaudzis politisko oponentu iebiedēšanas gadījumu un patvaļīgu arestu, kā arī personu pazušanas gadījumu skaits. Centieni radīt stabilitāti šādā politiskajā vidē nebūs veiksmīgi.

Zimbabve joprojām ir valsts, kur pret jums var vērst vardarbību vai spīdzināšanu jūsu politisko uzskatu dēļ. Likumdošanas sistēma, kas apspiež brīvu un atklātu žurnālistiku, ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Žurnālisti tiek mocīti. Būtu jādara viss, lai atbalstītu šīs valsts progresu ceļā uz patiesu demokrātiju un saimniecisko attīstību.

Šī gada februārī pieņemtais Eiropadomes lēmums paplašināt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz cilvēkiem un organizācijām, kas ir saistītas ar R. Mugabe režīma administrāciju, un sastādīt „melno sarakstu”, ir pareizs un atbilstošs. Es arī uzskatu, ka šie pasākumi būtu jāturpina, līdz mūsu rīcībā nonāk patiesas liecības par to, ka Zimbabvē notiek īstas pārmaiņas. Tomēr šie pasākumi būtu jāvērš tikai pret korumpēto Zimbabves valdību — nedrīkst pieļaut Zimbabves iedzīvotāju nožēlojamā stāvokļa pasliktināšanos.

  Albert Deß (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kad es biju bērns, es saņēmu vēstules no tolaik pastāvošās Rodēzijas. Trīs mana vectēva māsas toreizējā Rodēzijā un Dienvidāfrikā kalpoja kā katoļu mūķenes. Viņas nekad nerakstīja, ka Rodēzijas iedzīvotāji ciestu badu. Tas, ko šodien dzirdam par šo valsti, ir vienkārši neizturami. Rodēzija, vēlāk Zimbabve, bija Dienvidāfrikas labības klēts. R. Mugabe — sociālistu komunistiskais diktators — šo labības klēti ir pārvērtis par badacietēju zonu.

Es gribētu pateikties visiem kolēģiem, kuri šo jautājumu atgrieza atpakaļ darba kārtībā. Tas ir nepiedodami, ka šim diktatoram R. Mugabe tik ilgi tika ļauts terorizēt Zimbabves iedzīvotājus. Es uzskatu, ka risinājums šīs situācijas pārtraukšanai ir saistīts ar Dienvidāfriku. Man diemžēl ir jāsaka, ka, kamēr Dienvidāfrika nespēs šim diktatoram parādīt viņa īsto vietu, viņš turpinās terorizēt savus tautiešus.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka jautājums par Zimbabvi un tās cilvēktiesību pārkāpumiem mūsu darba kārtībā ir bijis pārāk ilgi. Ikvienu cerību par kādiem pozitīviem notikumiem nekavējoties sagrauj politiskās apspiešanas un vardarbības uzliesmojumi. Tieši tas atkal notika pirms pāris mēnešiem. Tāpēc Eiropas Savienībai šī gada februārī jau astoto reizi bija jāatjauno savi ierobežojošie pasākumi.

Ar šo nepārprotamo žestu mēs gribējām uzsvērt to, cik ārkārtīgi svarīga ir starp valdības partijām panākta vienošanās par nepieciešamajiem soļiem, lai to rezultātā šajā valstī notiktu vēlēšanas. Šajā kontekstā ES uzsvēra savu vēlmi, reaģējot uz turpmākiem konkrētiem notikumiem šajā valstī, pārskatīt savu lēmumu.

ES ārkārtīgi satrauc politiskās vardarbības uzliesmojums, kas pēdējos mēnešos tika novērots Zimbabvē. 11. martā ES kopā ar 21 vēstniecību un pārstāvniecību sniedza paziņojumu par savām bažām attiecībā uz politiski motivētas iebiedēšanas un vardarbības pieaugumu.

Šajā kontekstā ES atzinīgi vērtē nesen, 2011. gada 31. martā, notikušā SADC samita rezultātus. SADC paziņojumā pieprasīta tūlītēja vardarbības, iebiedēšanas, nomelnošanas un vajāšanas izbeigšana, un Zimbabves valdībai izvirzīta prasība īstenot visus nepieciešamos soļus, lai rīkotu vēlēšanas. Tā piedāvā palīdzību, lai vēlēšanas tiktu rīkotas saskaņā ar SADC principiem un demokrātisku vēlēšanu vadlīnijām. Šī iemesla dēļ SADC iecels amatpersonas, kuras pievienosies Dienvidāfrikas atbalsta grupai un sadarbosies ar kopējas uzraudzības un īstenošanas komiteju.

ES uzskata, ka pastiprinātie SADC un Dienvidāfrikas atbalsta un starpniecības centieni ir galvenie elementi, lai Zimbabvē novērstu turpmāku nestabilitāti. ES atzinīgi vērtē šī reģiona centienus Zimbabves krīzē piedalīties kā starpniekam.

Dienvidāfrika kā atbalsta sniedzēja kopā ar SADC kā vispārējā politiskā nolīguma nodrošinātāju ir nolēmusi akreditēt Zimbabves vēstnieku. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt atvērtu oficiālo saziņas kanālu ar Zimbabvi un uzturēt dialogu ar iekļaujošo valdību, un mums nevajadzētu apdraudēt ES vēstnieka amatu Hararē. ES rīkosies un turpinās darboties, cieši saskaņojot pasākumus ar visām ES dalībvalstīm.

ES joprojām Zimbabvei sniedz lielāko atbalstu attīstībai. Mēs vēlamies skaidri paust, ka pret režīmu mēs izturamies bargi, bet mēs cenšamies atbalstīt cilvēkus. Kā jau es teicu, mēs esam lielākie ziedotāji, jo kopš vispārējā politiskā nolīguma stāšanās spēkā 2009. gadā esam izmaksājuši aptuveni 365 miljonus.

Resursi tiek nosūtīti tikai ar ANO iestāžu un specializēto NVO starpniecību. Kopš 2009. gada ES ir atbalstījusi arī pārvaldības reformas, kā to nosaka vispārējais politiskais nolīgums, tostarp konstitucionālās reformas procesu. ES arī finansē cilvēktiesību programmas, tostarp programmas cilvēktiesību aizstāvjiem. Mums vienkārši ir jācer, ka starptautiskais spiediens Zimbabvē beidzot nodrošinās brīvu un taisnīgu vēlēšanu norisi un ka šīs valsts ārkārtīgi sarežģītā situācija pakāpeniski normalizēsies.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Pēdējo mēnešu laikā Zimbabves varas iestādes ir patvaļīgi apcietinājušas daudzus R. Mugabe režīma oponentus, kā arī NVO pārstāvjus. R. Mugabe partija ir sistemātiski traucējusi 2009. gadā izveidotajai Zimbabves nacionālās vienotības valdībai izveidot pamatu ceļam uz demokrātisku pāreju un uzticamām vēlēšanām. Ir nekavējoties jāizbeidz visa R. Mugabe atbalstītāju īstenotā politiskā vardarbība. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm kopā ar Āfrikas Savienību un Dienvidāfrikas Attīstības kopienu ir aktīvi jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka nākamās vēlēšanas nenotiek gaisotnē, kurā valda iebiedēšana un vardarbība. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā visas Zimbabves politiskās partijas aicinātas līdz nākamajām vēlēšanām kopīgi strādāt pie jaunas, demokrātiskas konstitūcijas izstrādes, kas būtu pieņemama visiem Zimbabves iedzīvotājiem.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – (RO) Mēs jau atkal redzam, ka iebiedēšana, apcietināšana, vardarbība un pat spīdzināšana ir ieroči, kurus pret saviem politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību izmanto R .Mugabe. Viņam uzticīgie spēki ir iebiedējuši nacionālās vienotības valdības opozīcijas ministrus. Viņi ir mocījuši cilvēktiesību organizāciju vadītājus un apcietinājuši 46 pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, apsūdzot viņus valsts nodevībā, turklāt daži no viņiem apcietinājumā tika piekauti un pat spīdzināti. Nav iespējams izveidot ilgtspējīgu struktūru, pamatojoties uz bailēm un teroru vai pretrunā pilsoniskām un politiskām brīvībām.

Es aicinu Eiropas Savienības augsto pārstāvi atbalstīt centienus Zimbabvē organizēt brīvas vēlēšanas, kurās nav pieļaujama vardarbība un iebiedēšana. Ir jāizveido likumīga valdība, kas ievēros tiesības un pamatbrīvības, citiem vārdiem runājot, izrādīs cieņu pret. Vienam no pasākumiem ir jābūt Eiropas Savienības ierobežojumu pastiprināšanai attiecībā uz R. Mugabe lojālajiem cilvēkiem.

(1) Sk. protokolu