Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 7. aprīlis - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 09.00)

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskats (debates)

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā sagatavoja Cutaş kungs, par Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskatu (2010/2248/INI) (A7-0073/2011).

  George Sabin Cutaş, referents. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums par Eiropas Investīciju bankas darbību ir daļa no ikgadējā demokrātiskā procesa, kas ietilpst Bankas pienākumos pret Eiropas Parlamentu.

Lai gan šis process tiek īstenots regulāri, to nedrīkst banalizēt, jo tajā tiek sniegti ieteikumi par svarīgiem jautājumiem, kuri ietekmē Eiropas Savienības nākotni. Kad 2009. gada decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums, Eiropas Investīciju banka kļuva par Eiropas Savienības ārējās politikas atbalsta instrumentu un vienlaicīgi arī par svarīgu partneri Savienības ekonomikas stimulēšanā.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem par ziņojumā veiktajiem uzlabojumiem. Gribu pateikties par lielisko sadarbību arī visiem bankas darbiniekiem, jo īpaši priekšsēdētājam P. Maystadt un priekšsēdētāja vietniekam M. Kolatz-Ahnen.

Mēs visi meklējam veidu, kā salāgot dalībvalstu pieaugošos parādus un deficītu ar izvirzītajiem mērķiem attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, piemēram, stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem, kuru īstenošanai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi izglītības, veselības, tehnoloģijas, ilgtspējīgas enerģijas un infrastruktūras nozarēs. Manuprāt, šai problēmai ir vajadzīgs Eiropas mēroga risinājums, un šajā situācijā būtiska loma ir jāuztic Eiropas Investīciju bankai.

Es jums sniegšu divus nozīmīgus piemērus par to, kā Eiropas Investīciju banka ir uzlabojusi un turpinās uzlabot Eiropas ekonomiku. Pirmkārt, runa ir par aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī par projektu obligācijām. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka 99 % Eiropas uzņēmumu ir mazie un vidējie uzņēmumi. Ieguldīšana MVU ir veids, kā ievērojami veicināt inovācijas, pētniecības un izstrādes attīstību Eiropas Savienībā. Eiropas Investīciju banka 2009. un 2010. gadā maziem un vidējiem uzņēmumiem piedāvāja finansējumu, kas pārsniedza tās noteikto mērķi attiecīgajam laikposmam, proti, EUR 7,5 miljardus.

2010. gadā tika izveidots arī Eiropas progresa mikrofinansēšanas instruments — tam tika piesaistīti līdzekļi EUR 200 miljonu apjomā, kurus piešķīra tiem, kuriem bija vajadzīgi mikrokredīti. Tomēr mēs redzam, ka uzņēmējiem joprojām ir grūti saņemt finansējumu.

Es uzskatu, ka mums ir jāuzlabo pārredzamība bankas finanšu starpnieku atlases procedūrās un tiem piemērotajās aizdevumu piešķiršanas procedūrās. Eiropas Investīciju bankas pienākums ir arī piedāvāt tehnisku palīdzību un līdzfinansējumu konverģences reģioniem, lai palīdzētu tiem plašāk apgūt pieejamos līdzekļus.

Es vēlos pievērsties arī jautājumam par projektu obligācijām. Vai mums ir pamats likt uz šo finanšu instrumentu tik lielas cerības? Es domāju, ka ir. Tā mērķis ir palielināt uzņēmumu emitēto obligāciju kredītreitingu, piesaistot privātus ieguldījumus un tādējādi papildinot vietējos un no Kohēzijas fonda pieejamos ieguldījumus. Šī ieguldījumus palielinošā faktora dēļ uzņēmumi iegūs vairāk līdzekļu infrastruktūras projektu īstenošanai transporta, enerģētikas, IT un ilgtspējīgas attīstības jomā. Ir būtiski galveno uzmanību veltīt konkrētiem svarīgākajiem projektiem, piemēram, ilgtspējīgai attīstībai, ceļu un dzelzceļu infrastruktūrai un ostu savienošanai ar Eiropas tirgiem, kā arī tādiem projektiem, kuri sekmēs neatkarību enerģētikas jomā, piemēram, gāzes vadam Nabucco vai ITGI projektam.

Tā kā mēs šodien apspriežam iespējamos risinājumus pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanai, mēs nonākam pie jautājuma par pārredzamību un nodokļu oāzēm. Finanšu starpnieku darbības nepārredzamības sekas ir nelikumīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpniecība, un tā arī ir viens no iemesliem, kādēļ mēs esam nonākuši tik sarežģītā situācijā.

Eiropas Investīciju bankai kā Eiropas bankai ir pienākums neiesaistīties darbībās, kas tiek īstenotas ar tādu jurisdikciju starpniecību, kuras, kā konstatē dažādas starptautiskas iestādes, atsakās sadarboties. Tomēr ar šiem sarakstiem joprojām nepietiek. Eiropas Investīciju banka šajā jomā var palīdzēt, veicot pienācīgus novērtējumus un regulāri publicējot to rezultātus.

Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais jautājums, ko vēlos pieminēt, ir EIB nozīme ārpus Eiropas Savienības — valstīs, kuras ir ceļā uz pievienošanos ES, un valstīs, uz kurām attiecas sadarbības un attīstības politika. Šajās valstīs Eiropas Investīciju banka atbalsta Eiropas Savienības ārlietu politikas mērķu īstenošanu. Tādēļ es uzskatu, ka mums šajā jomā ir gan jānorīko lielāks speciālistu skaits, gan jāpalielina vietējā līmeņa dalībnieku līdzdalība projektā.

Es ar prieku uzklausīšu plenārsēžu zālē klātesošo deputātu viedokļus un debašu beigās runāšu vēlreiz.

  Philippe Maystadt, EIB priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms ļaujiet man jums pateikties par atkārtotu uzaicinājumu piedalīties debatēs par jūsu ziņojumu par Eiropas Investīciju bankas darbību — tas kļūst par īstu tradīciju.

Es vēlos īpaši pateikties jūsu referentam Cutaş kungam. Viņš bija korekts un aplūkoja ne tikai pagātni, bet arī sniedza ieteikumus nākotnei. Tieši par to, ja drīkst, es šodien vēlos ar jums runāt. Jūs norādāt, ka mūsu direktoru padome ir izstrādājusi trīs pīlāru pieeju Eiropas Investīciju bankas darbībai turpmākajiem gadiem. Mēs attīstīsim savu darbību šādās trīs jomās — stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana, cīņa pret klimata pārmaiņām un atbalsts ES ārpolitikas jomā.

Saskaroties ar finanšu un pēc tam ekonomikas krīzi, kas sākās 2008. gadā, ES dalībvalstis nodrošināja īstermiņa reakciju — dažādus valstu plānus, kuru sākotnējais mērķis bija glābt bankas un pēc tam veicināt ekonomikas atlabšanu. Kā jūs zināt, šie valstu plāni bija balstīti uz Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu, kuru 2008. gada decembrī pieņēma Eiropadome. EIB loma bija saistīta ar tās aizdevumu summas palielināšanu no EUR 48 miljardiem 2007. gadā līdz EUR 79 miljardiem 2009. gadā, ieguldot šos papildu finanšu līdzekļus Padomes noteiktajās reālās ekonomikas prioritārajās nozarēs, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanā, kā nupat uzsvēra jūsu referents.

Taču pēc šīs īstermiņa reakcijas, kas mums palīdzēja izvairīties no visļaunākā, tagad ir vajadzīgs ilgtermiņa risinājums. Tā ir stratēģija „Eiropa 2020”, un tās galvenais uzdevums ir palielināt nodarbinātības līmeni un produktivitāti, balstoties uz bieži piesaukto „zināšanu trijstūri” — apmācību, pētniecību un inovāciju. EIB ir gatava sniegt ievērojamu ieguldījumu šīs stratēģijas īstenošanā. Banka jau 2010. gadā nodrošināja vairāk nekā EUR 4 miljardus lielu finansējumu projektiem izglītības nozarē un vairāk nekā EUR 7 miljardus RDI — pētniecības, attīstības un inovācijas — projektiem.

EIB plāno palielināt finansējumu šajās jomās, un tādēļ tā ir iecerējusi arī turpmāk ar Eiropas Komisiju īstenot kopīgus uz pētniecību vērstus finanšu instrumentus, kuru pamatā ir RDFM — riska dalīšanas finanšu mehānisma — modelis, jo šāda veida instrumenti veicina plašāku ES budžeta līdzekļu izmantošanu. Kopīgie instrumenti sniedz iespēju atbalstīt no Eiropas budžeta daudz lielākus ieguldījumus, nepalielinot no Eiropas budžeta piešķirto finansējumu, un vienlaicīgi tie mazina spiedienu arī uz EIB kapitālu. Tas nozīmē, ka, nepalielinot kapitālu, EIB var palielināt savu aizdevumu summu.

Es pieminēju RDFM — riska dalīšanas finanšu mehānismu pētniecībai. Tas ir labs piemērs. 2010. gada beigās ar budžeta finansējumu aptuveni EUR 390 miljonu apmērā un EIB kapitāla piešķīrumu apmēram EUR 700 miljonu apmērā mums faktiski izdevās aizdot vairāk nekā EUR 6 miljardus, ar ko tika finansēti vairāk nekā EUR 16 miljardus vērti ieguldījumi pētniecībā. Līdz ar to jūs varat redzēt, ka šis instruments rada divkāršu efektu, un tādējādi mums kļūst skaidrs, ka EIB ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” būs vēl efektīvāks, jo varēsim paļauties uz pragmatisku sadarbību ar Komisiju un arī citām finanšu iestādēm.

Otrā darbības joma ir cīņa pret klimata pārmaiņām un to dažkārt traģiskajām sekām. Tā ir kļuvusi par Eiropas Savienības un attiecīgi arī EIB prioritāti. Kodolkatastrofa Fukušimas atomelektrostacijā un tās radītie jautājumi vēl vairāk pastiprina vajadzību veikt ievērojamus ieguldījumus energotaupības, atjaunīgo energoresursu un jaunu energotehnoloģiju izstrādes jomās.

EIB aizdevumi projektiem, kuri tiešā veidā sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, 2010. gadā pieauga līdz nepilniem EUR 20 miljardiem jeb gandrīz 30 % no mūsu kopējā aizdevumu apjoma. Aizdevumu apjoms atjaunīgo energoresursu projektiem bija EUR 6,2 miljardi no mūsu kopējiem aizdevumiem, un šis finansējums pārsvarā tika izmantots vēja un saules enerģijas projektiem. Aizdevumu summa energoefektivitātes uzlabošanas projektiem 2010. gadā pieauga līdz EUR 2,3 miljardiem. Turpmākajos gados tā tiks palielināta, jo energotaupības potenciāls, it īpaši attiecībā uz daudzu Eiropas pilsētu un lielpilsētu sabiedriskajām un dzīvojamām ēkām, ir milzīgs. Savukārt ieguldījumiem sabiedriskā transporta attīstībā un tādējādi arī privāto transportlīdzekļu radītā piesārņojuma samazināšanā EIB 2010. gadā aizdevumos piešķīra EUR 7,9 miljardus.

Mēs grasāmies šos centienus turpināt. Mēs plānojam arī turpmāk atbalstīt energotaupības, energoefektivitātes un atjaunīgo energoresursu nozares un esam arī izstrādājuši nebijušu metodi — tas, ņemot vērā tehniskās grūtības, nenoliedzami ir bijis sarežģīti — precīzākai visu mūsu finansēto projektu radīto oglekļa dioksīda emisiju novērtēšanai. Šādā veidā mēs apliecinām savu vēlmi padarīt cīņu pret klimata pārmaiņām par nozīmīgu prioritāti.

Visbeidzot, nobeigumā pievērsīšos trešajai jomai — neviena politiskā vara bez finansiāla atbalsta nevar cerēt uz veiksmīgu ārpolitiku. Ķīna to ir sapratusi. Lai atbalstītu savus ārpolitikas mērķus, tā izvērš finanšu darbību visā pasaulē. Ja Eiropas Savienība patiešām vēlas izveidot tādu ārpolitiku, kurai ir zināma ietekme pasaules mērogā, arī tai ir vajadzīgs savs finanšu instruments. Ja Eiropas Savienība vēlas, EIB ir gatava kļūt par šo instrumentu. Tas ir viens no secinājumiem M. Camdessus ziņojumā par EIB ārējām pilnvarām. Laiks rādīs, vai dalībvalstis, kuras ir arī EIB akcionāres, atbalstīs šo ieteikumu un pieņems konkrētu lēmumu, izstrādājot 2014.–2020. gada finanšu plānus.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es jums sniedzu pārskatu par EIB trīs pīlāru pieeju, ko tā īstenos turpmākajos gados.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties mūsu referentam Cutaş kungam par lielisko ziņojumu. Es arī vēlos sveikt Maystadt kungu šajā plenārsēdē, jo ir ļoti svarīgi, lai Komisija izteiktu atzinību arī viņam un EIB par pastāvīgi spēcīgo reakciju uz pasaules finanšu krīzes radītajām sekām.

EIB palīdzībai bija ļoti liela nozīme. EIB mums palīdzēja risināt kredītu trūkuma problēmu tirgū, un tas bija svarīgi ne tikai ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm, bet arī mūsu partneriem no visas pasaules. EIB izdevās ievērojami palielināt tās piešķirto aizdevumu apjomu un vienlaicīgi arī novirzīt šo finansējuma pieaugumu uz galvenajām izaugsmi veicinošajām jomām.

Komisija pievienojas Parlamenta uzskatam par to, ka EIB darbības pamatmērķi ir ES kohēzijas politikas atbalstīšana, kā arī pāreja uz ekonomiku ar zemu CO2 emisiju līmeni. Tādēļ Komisija apvienoja spēkus ar EIB grupu, lai atbalstītu konverģences režīmus, izmantojot mums ļoti labi zināmos kopējos finanšu instrumentus — JASPERS, JEREMIE un jauno papildinājumu ELENA — cīņā pret klimata pārmaiņām. Mēs arī atzinīgi vērtējam MVU piešķirto aizdevumu apjoma palielināšanu un piekrītam jūsu aicinājumam īstenot kvalitatīvākus pasākumus, lai padarītu EIB grupas rīcību šajā jomā pārredzamāku un lietderīgāku.

Saistībā ar to, šķiet, ir vajadzīgs optimāla EIB un EIF darba sadalījuma novērtējums. Milzīgie EIB īstenotie centieni rāda, cik svarīgi ir optimizēt EIB kapitāla izmantošanu. Ir ļoti svarīgi panākt pienācīgu līdzsvaru starp lielāku aizdevumu apjomu un augsta riska darbībām, kuras prasa lielākus ieguldījumus, taču nodrošina lielāku EIB grupas darba atdevi.

Es vēlos pateikt pāris vārdu par finanšu instrumentiem. Mēs uzskatām, ka ir jāpaplašina inovatīvu finanšu instrumentu izmantošana un galvenās finanšu iestādes, piemēram, EIB. Instrumenti, izmantojot tūlītējus aizdevumus, pašu kapitālu un garantijas, palīdz maksimizēt ES budžeta radīto ietekmi, piesaistot papildu līdzekļus no trešām personām. Papildus tam plašāka kopējo finanšu instrumentu izmantošana un riska dalīšana ar ES budžetu varētu sekmēt kapitāla atbrīvošanu, palielināt EIB pašu resursu atdevi un paplašināt tās darbības jomu. Galu galā tas nozīmē, ka ir vairāk stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas projektu un ir nodrošināts lielāks atbalsts tās mērķu sasniegšanai.

Ļoti labs piemērs ir ar stratēģiju „Eiropa 2020” saistītā projektu obligāciju iniciatīva, par kuru patlaban notiek sabiedriskā apspriešana. Stratēģijā „Eiropa 2020” tiek aicināts veikt apjomīgus pārrobežu ieguldījumus, lai sekmētu stratēģijas pamatiniciatīvas un attīstītu „viedu”, modernizētu un pilnībā savstarpēji savienotu infrastruktūru. Projektu obligāciju iniciatīva atbalstītu īpašu projektu finansēšanu transporta, enerģētikas un sakaru infrastruktūras jomā un, iespējams, arī citās nozarēs, kuras var palīdzēt nodrošināt pamatu ilgtspējīgai turpmākajai izaugsmei un nodarbinātībai. Esmu gandarīts, ka jūsu ziņojumā šī iniciatīva tiek atbalstīta.

Izstrādājot priekšlikumus nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, Komisija veic stratēģisku pārskatīšanu un analīzi, lai, īstenojot dialogu ar EIB un citām finanšu iestādēm un tādējādi izmantojot to kompetenci finanšu nozarē un pieredzi tirgū, nodrošinātu jauno instrumentu optimālu izmantošanu.

Nobeigumā es vēlos izteikt dažas piebildes par EIB ārējo darbību. Attiecībā uz EIB finansējumu ārpus ES — Komisija atbalsta aizdevumu maksimālā apjoma palielināšanu, ko Parlaments ierosināja EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskatīšanā, jo īpaši finansējuma Vidusjūras valstu reģionam palielināšanu par EUR 1 miljardu. Mēs zinām, cik tas šobrīd ir svarīgi. Ir būtiski, lai EIB varētu turpināt savu darbību un atbalstīt mūsu partnervalstu demokrātisku pārveidi. Mēs arī atkārtojam, ka ir tikpat svarīgi, lai EIB atkārtoti izmantotu atkal ieplūdušos līdzekļus no iepriekšējiem ieguldījumiem Vidusjūras valstu reģionā un veiktu riska kapitāla ieguldījumus reģiona privātā sektora MVU. Turklāt mēs atbalstām progresīvu EIB attīstības spējas nostiprināšanu, jo, lai varētu īstenot šīs papildu darbības, būtu pakāpeniski jāpalielina attīstības aspektos specializējušos darbinieku skaits.

Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu pēc EIB ārējo pilnvaru starpposma pārskatīšanas Komisija izveidos darba grupu ES sadarbības un attīstības platformas iespējamās izveides izpētei. Mērķis ir optimizēt mehānismu darbību, apvienot piešķirtās dotācijas un aizdevumus, iesaistot Komisiju, EIB un citas daudzpusējas un divpusējas iestādes. Šādas platformas izveide palīdzētu panākt sinerģiju un sekmēt EIB un citu finanšu iestāžu sadarbību. Saistībā ar to es vēlos piebilst, ka marta sākumā tika parakstīts Komisijas, EIB un ERAB saprašanās memorands.

  Jean-Pierre Audy, Budžeta kontroles komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Maystadt kungs, es vēlos jums izteikt atzinību par uzmanību, ko veltāt EP deputātiem, jo jums kā starpvaldību bankas priekšsēdētājam tas nav jādara. Mēs to novērtējam. Savā runā es pievērsīšos Eiropas Investīciju bankas stabilitātei un kopieniskošanai.

Attiecībā uz jautājumu par stabilitāti, Maystadt kungs, jūs teicāt, ka EIB vēlas kļūt par ES atbalsta un finanšu instrumentu. Jūs drīkstat to darīt, taču saglabājot AAA reitingu. Turklāt mēs, Budžeta kontroles komiteja, jau vairākus gadus esam teikuši, ka ir jāveic EIB regulatīva uzraudzība. Mēs ierosinām, lai šo uzraudzību veic Eiropas Centrālā banka vai, pamatojoties uz EIB izvēli, jaunā Eiropas Banku iestāde kopā ar vienu vai vairākiem dalībvalstu regulatoriem vai bez tiem, un mēs aicinām jūs, komisāra kungs, izteikt priekšlikumus.

Priekšsēdētāja kungs! Savas runas noslēgumā es atgādināšu par mūsu priekšlikumu, kas paredz, ka Eiropas Savienībai jākļūst par Eiropas Investīciju bankas locekli, lai starpvaldību instrumentu pakāpeniski padarītu par Kopienas instrumentu.

  Danuta Maria Hübner, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es, tāpat kā priekšsēdētājs P. Maystadt, vēlos runāt par nākotni un pievērsties trim aspektiem. Pirmkārt, Eiropai ir vajadzīga izaugsme un pārstrukturēšana un līdz ar to arī ieguldījumi un to finansējums.

Šobrīd pamatots jautājums būtu — kur šo finansējumu iegūt? Būtiska atbildes daļa ir Eiropas Investīciju banka un ar to saistītās iestādes. Manuprāt, ir svarīgi atcerēties arī to, ka turpmākajos gados pastāvēs milzīga un globāla konkurence uz finansējuma saņemšanu. Valstu budžetos tiks plānoti turpmāki samazinājumi. Arī banku nozarē pēc ierasto finansēšanas darbību atsākšanas pastāvēs daudz neskaidrību, un, protams, Eiropas budžets kā parasti būs pārāk mazs, lai būtu efektīvs un atrisinātu mūsu problēmas. Tādējādi EIB būs ārkārtīgi liela nozīme.

  Thijs Berman, S&D grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es izsaku atzinību savam kolēģim Cutaş kungam par lielisko ziņojumu par EIB 2009. gada pārskatu. Es izsaku atzinību arī par kopsavilkumu, ko viņš mums sniedza šajās debatēs.

Taču es vēlos komentēt vienu konkrētu aspektu, proti, Padomes un Parlamenta attiecības. Eiropas Parlaments ir viens no Eiropas Investīciju bankas ārējo pilnvaru likumdevējiem attiecībā uz visām bankas darbībām ārpus ES — gan kaimiņvalstīs, gan jaunattīstības valstīs. Taču izskatās, ka Padomei ir ārkārtīgi grūti uztvert Parlamenta priekšlikumus ārējo pilnvaru pārskatīšanai nopietni. Man par pārsteigumu Padomei ir izveidojies paradums augstprātīgi noraidīt visdažādākos Parlamenta ierosinātos jaunos priekšlikumus kā „nepieņemamus”.

Ar to es domāju priekšlikumus par aktīvu EIB iesaistīšanos pasākumos klimata pārmaiņu apkarošanai un lielāku EIB lomu mikrofinansēšanā. Vai šie priekšlikumi ir „nepieņemami”? Vai Padomes darbs būtu noteikt, kādus tematus Eiropas Parlaments drīkst apspriest? Nē, Eiropas Parlaments un Padome ir vienlīdzīgi likumdevēji, un tiem kopā un ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju ir jāizvirza EIB ārējo darbību nosacījumi. Tādēļ ir vajadzīga abu likumdevēju apspriešanās, kopēji apsvērumi, kompromiss un atklātība. Tāpēc ir bezjēdzīgi un neproduktīvi izmantot apzīmējumu „nepieņemams”, lai raksturotu priekšlikumus, kurus Eiropas Parlamenta vairākums uzskata par svarīgiem. Man jāteic, ka tik ignorējoša Padomes attieksme ir nepieņemama. Tas, ka šajās debatēs nav neviena Padomes pārstāvja, ir absurdi un apliecina to, cik ļoti Padome ignorē situāciju.

EIB ir nozīmīgs instruments ES ārpolitikas pasākumu īstenošanai visā pasaulē. Publiskai bankai, kura ar aizdevumiem var sekmēt ekonomikas izaugsmi un infrastruktūras uzlabošanu, ir izšķirīga nozīme mūsu kaimiņvalstu attīstībā. Tas pats attiecas arī uz mūsu attiecībām ar jaunattīstības valstīm. Arī šajā jomā publiskai bankai ir ārkārtīgi liela nozīme. Šādai bankai ir jāievēro Lisabonas līgums un tā mērķi. Viens no šiem mērķiem ir nabadzības samazināšana. Eiropas Parlaments vēlas nepārprotami iekļaut šo lomu bankas ārējās pilnvarās. Es gaidu no Padomes atklātu un konstruktīvu attieksmi, kas palīdzēs mums kopīgi atrisināt šo situāciju.

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs! Es vēlos uzsvērt vienu aspektu.

Kad sākām strādāt pie šā ziņojuma, Eiropas Savienībā piedzīvoto notikumu dēļ jau pastāvēja acīmredzama vajadzība veikt ilgtermiņa ieguldījumus. Krīze pierādīja, ka mūsu darbs, kā teiktu Tommaso Padoa-Schioppa, bija pārāk tuvredzīgs. Mums patiešām ir vajadzīgi ilgtermiņa ieguldījumi, un jūsu iestādei tajā ir ļoti liela nozīme.

Visi pēdējā laika notikumi — ar to es domāju notikumus Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, un, iespējams, vairāku grūtību apzināšanos attiecībā uz mūsu izvēli enerģētikas jomā — liek vēl vairāk atbalstīt jūsu darbu un palīdzēt jums. Šajā Parlamentā vienmēr būs deputāti, kuri atbalstīs jūsu darbu. Taču es arī piekrītu Audy kunga teiktajam — ļoti svarīga ir arī virzība uz lielāku uzraudzību, ko mēs jau esam panākuši vairākās citās iestādēs.

Ar to es gribu teikt, ka, lai gan atbalstu projektu obligācijas un daudzas pašreiz aktuālās idejas, es ļoti gribu panākt, lai mēs nepieņemtu pārsteidzīgu lēmumu par labu publiskajām un privātajām partnerībām un rūpīgāk pārbaudītu, kā tās tiks izveidotas un cik tās galu galā izmaksās nodokļu maksātājiem un visiem tajās iesaistītajiem. Manuprāt, tās varētu kļūt par ļoti lietderīgiem instrumentiem, taču Eiropā arī patlaban ir pieejami līdzekļi — ar to es domāju fondu Marguerite, kā arī ieguldījumu organizācijas, kuras ir uzsākušas pārrobežu iniciatīvas —, tādēļ es atbalstu lielākus ilgtermiņa ieguldījumus un uzraudzību, kas atbilstu mūsu kopējiem mērķiem. Manuprāt, tas ir vismazākais, ko mums vajadzētu sagaidīt.

Katrā ziņā mēs jūs atbalstām un gribētu, lai visi pēdējā laika notikumi pamudinātu uz tālredzīgākām un plašākām debatēm.

  Pascal Canfin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisār! Kā jūs zināt, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir tradicionāla EIB atbalstītāja. Mūsuprāt, tā ir ārkārtīgi svarīgs sabiedriskās politikas instruments, un tieši tādēļ, ka mēs to ļoti atbalstām, mēs pret EIB esam arī ļoti prasīgi — tas ir savstarpēji saistīti.

Mēs uzskatām, ka EIB būtībā ir banka un tādējādi uz to attiecas banku nozares ierobežojumi, kuri ir jāņem vērā. Vairāki mani kolēģi deputāti pamatoti atsaucās uz faktu, ka EIB, iespējams, vajadzētu ņemt vērā jaunos ar banku nozari saistītos ierobežojumus. Vienlaicīgi EIB ir arī patiešām unikāla banka, jo faktiski to finansē no nodokļu maksātāju naudas. Tās uzdevums ir arī darīt to, ko citas bankas nedara, un pieņemt noteikumus, kuru mērogs pārsniedz privātā sektora iespējas.

Es gribu uzsvērt vienu vai divas jomas, kurās, manuprāt, EIB varētu darboties vēl labāk, lai gan pēdējo mēnešu laikā ir panākts progress. Pirmkārt, runa ir par nodokļu oāzēm. Tā ir cīņa, kas ir ārkārtīgi svarīga ne tikai mums, bet, manuprāt, arī lielākajai daļai manu Parlamenta kolēģu. Krīze pierādīja, ka nodokļu oāzes novājina un grauj visu finanšu sistēmu un pasaules ekonomiku.

Tādēļ EP deputātu vairākums šajā ziņojumā atbalsta uzskatu, ka EIB vajadzētu nodrošināt vēl lielāku pārredzamību attiecībā uz aizdevumiem, kurus jūs piešķirat uzņēmumiem un kuriem tiek piemērotas nodokļu oāzes. Es uzskatu, ka šāda rīcība ir jāpārtrauc. Es ļoti labi apzinos, ka jūs saskaraties ar operatīviem ierobežojumiem, taču šai situācijai ir arī politisks aspekts, proti, ja jūs esat Eiropas atbalsta instruments, jums ir jācīnās. Ja jūs cīnāties, tad, manuprāt, vienai no cīņām ir jābūt vērstai pret nodokļu oāzēm.

Mūsu nostāja ir šāda — mēs noteikti vēlamies iet tālāk, citiem vārdiem sakot, mēs gribam, lai jūs piemērotu nosacījumus EIB aizdevumiem tādiem uzņēmumiem, kuri neatbilst ar nodokļu oāzēm saistītajai vērtību sistēmai, un vismaz tiem uzņēmumiem, kuri ir iekļauti ESAO melnajā sarakstā, kurš patlaban tiek pārskatīts.

Otrs jautājums, kuram vēlamies pievērst uzmanību, ir uzraudzība un pārvaldība. Par to nupat runāja Goulard kungs. Es uzskatu, ka mums ir jāpaplašina atlase un jāpalielina kopējās pārskatatbildības līmenis, lai izvēle par labu projektiem, kuros ir iesaistīti nodokļu maksātāju līdzekļi, notiktu pēc iespējas demokrātiski un pārredzami.

Trešais jautājums ir jūsu darbības lietderības noteikšana. Jūs, protams, to nosakāt arī pēc finansiāliem kritērijiem. Kā jau iepriekš sacīju — jūs pēc būtības esat banka, tādēļ jums ir jāpārvar ar riska un peļņas attiecību saistītas grūtības. Taču jūsu mērķis ir nodrošināt arī citus ieguvumus, un tādēļ tiek izmantoti publiskie līdzekļi. Jūsu mērķis ir sekmēt sociālo kohēziju, cīņu pret nabadzību, kā arī vides aizsardzību. Es domāju, ka jūs varētu vēl vairāk uzlabot šo nefinansiālo ieguvumu publiskošanu un noteikšanu, jo tie ir jūsu darbības un likumības galvenais pamats. Es domāju, ka jums ir nevis jāsalīdzina finansiālie un nefinansiālie ieguvumi, bet gan jāveic pēc iespējas plašāks novērtējums, neaprobežojoties tikai ar monetārajiem un finanšu jautājumiem.

Visbeidzot, manas runas pēdējais punkts attiecas uz klimata pārmaiņām. Ziņojumā ir īpaši norādīts, ka jums ir jāatbalsta visi ES mērķi. Viens no Eiropas Savienības oficiālajiem mērķiem ir līdz 2050. gadam par 80 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tas neizdosies, ja mēs turpināsim finansēt ar oglēm darbināmas spēkstacijas, kuru kalpošanas ilgums ir 40 gadu un kuras izdala milzīgu CO2 emisiju apjomu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Vai Canfin kungs apzinās, ka EIB kā sabiedriskās politikas instrumenta izmantošanu, uz ko aicina viņš un viņa partija, tiešā veidā apmaksās ES nodokļu maksātāji un jo īpaši Lielbritānijas nodokļu maksātāji? Vai viņš to vispār ir ņēmis vērā?

  Pascal Canfin (Verts/ALE). – (FR) Man uz šo jautājumu ir ļoti vienkārša atbilde. Es uzskatu, ka EIB Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem ir izmaksājusi daudz mazāk nekā citas, pilnīgi privātas Apvienotās Karalistes bankas, un, manuprāt, EIB sabiedrības interesēm, tostarp Apvienotās Karalistes nodokļu maksātāju interesēm, kalpo daudz labāk nekā citas Apvienotās Karalistes bankas, kuras nodokļu maksātājiem ir nācies izpirkt.

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Parlaments šajā plenārsēžu zālē ir veltījis daudzas stundas diskusijām par to, kā nodrošināt, lai par mūsu finanšu pakalpojumu uzraudzību atbildīgās Eiropas iestādes kļūtu par vispārredzamākajām un pārskatatbildīgākajām organizācijām. Risinājums bija izveidot Eiropas uzraudzības iestādes, kuras pilnībā uzrauga šis Parlaments. Tomēr, ņemot vērā jauno finanšu krīzes aizsākto pārskatatbildības laikmetu un ar Lisabonas līgumu ieviestās pārmaiņas, mums ir jānodrošina līdzvērtīgs pašreizējo ES iestāžu, tostarp EIB, uzraudzības un pārbaudes līmenis.

Ņemot vērā to, cik izšķirīgu lomu EIB ir ieguvusi ES dalībvalstu stratēģiju un ES ārvalstu darbību finansēšanā, ir pienācis laiks palielināt tās darbības pārskatatbildību šim Parlamentam. EIB aizdevumu saraksts, kā arī vispārējās bankas un aizdevumu darbības ir jāizvērtē tieši tāpat, kā mēs vērtētu mūsu komercbankas. Ir jāveic stingra „stresa pārbaude”, un visiem finanšu darījumiem ir jābūt redzamiem bilancē. Riska vai aizņēmumu gadījumā mums ir jānosaka riska robežas, jo saistību nepildīšanas gadījumā atkal būs jāmaksā nodokļu maksātājiem. Ir pienācis laiks, kad Parlamentam ir jāmēģina ciešāk uzraudzīt EIB darbību, jo īpaši tādēļ, ka pieaug bankas nozīme jaunu finanšu instrumentu izstrādē.

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas Investīciju bankas (EIB) galvenais uzdevums ir sekmēt ES mērķu īstenošanu, ilgtermiņā finansējot dzīvotspējīgus instrumentus. Tas nozīmē arī to, ka EIB ir jāievēro ES vērtības, citiem vārdiem sakot, sociālie standarti, pārredzamība, augsti standarti attiecībā uz vidi, ilgtspējīgas ekonomikas attīstība un darbavietu izveide. Taču no NVO, kuras ir iesaistītas EIB finansēto projektu vietējā mēroga īstenošanā, mēs dzirdam, ka šo standartu ievērošana nebūt netiek pastāvīgi nodrošināta. To jau pieminēja arī citi runātāji. NVO kritizē pārredzamības trūkumu attiecībā uz aizdevumu uzraudzību ES un visā pasaulē, to izmantošanu un to, kā par tiem informē EIB finanšu starpnieki. Cik lielā mērā EIB ir informēta par šo kritiku un cik lielā mērā EIB tajā patiešām ieklausās? To mēs gribētu zināt.

Mūsuprāt, vismaz daļa no NVO prasībām EIB ir diezgan pieņemamas — lielāka finanšu starpnieku piešķirto kredītu pārredzamība un skaidrāku finanšu starpniekiem piemērojamo finansēšanas noteikumu izstrāde, kā arī aizdevumu piešķiršanas efektivitātes kritēriju izstrāde. Lai uzlabotu pārredzamību, NVO ierosina pirms EIB finansēto projektu apstiprināšanas publicēt to finansiālo un ar vidi saistīto informāciju. Jo īpaši ir jānodrošina neatkarīgi trešās valstīs īstenoto EIB projektu ilgtspējības novērtējumi, lai noteiktu attiecīgo projektu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko ietekmi.

Taču izskatās, ka papildus pārredzamībai pastāv arī citas problēmas. NVO kritiku ir izpelnījusies arī atbilstības ES vides, sociālajiem un iepirkuma standartiem uzraudzība. Stingrai šo standartu ievērošanas uzraudzībai vajadzētu attiekties uz visām EIB finanšu darbībām. Projektus, kuri šiem standartiem neatbilst, nevajadzētu atbalstīt.

Visbeidzot, es vēlos izteikt komentāru par enerģētikas politiku. Tas, ka ilgtspējīgas un nekaitīgas energoapgādes veicināšana jau ir kļuvusi par vienu no EIB pašreizējiem mērķiem, rada gandarījumu. Ņemot vērā ar Fukušimas kodolreaktoru saistīto katastrofu, visās jomās, kurās EIB veic ieguldījumus, galvenā prioritāte ir jāpiešķir energoefektivitātes veicināšanai, kā arī tālredzīgiem un atjaunīgiem energoresursiem, kuru ieguve nav saistīta ar CO2 un kodolenerģiju.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) priekšsēdētāja nākotnes vīziju EIB, tāpat kā Ķīna, varētu kļūt par attīstības virzītājspēku jaunattīstības valstīs. Jūs šai attīstības sadarbībai nupat veltījāt kritiku. Vai jūs varētu par to izteikties nedaudz konkrētāk, kā arī izteikt savu viedokli par uzskatu, ka EIB varētu būt ļoti piemērots instruments, ar kuru papildināt Ķīnas darbību jaunattīstības valstīs vai radīt tai pretsvaru?

  Jürgen Klute (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, šobrīd, ņemot vērā pieejamo laiku, ir grūti šajā jautājumā iedziļināties detalizēti. Taču esmu saņēmis ļoti daudz NVO ziņojumu, kurus ar prieku darīšu pieejamus. Es domāju, ka ar tiem ir iepazinusies arī Eiropas Investīciju banka (EIB). Šajos ziņojumos tiek runāts par to, kā EIB atbalsta attīstības palīdzību Āfrikas un Āzijas valstīs, kā arī pausta kritika par to. Es ar lielāko prieku darīšu šos ziņojumus pieejamus, taču šobrīd es nevaru sniegt detalizētu atbildi.

  Godfrey Bloom, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šodien es stājos Parlamenta priekšā, lai sniegtu vienu vai divus komentārus, kuri varētu noderēt. Es esmu pavadījis 35 gadus, strādājot par ieguldījumu baņķieri, ieguldījumu pārvaldnieku, ieguldījumu konsultantu un ekonomikas stratēģi, un pa šo laiku nekad neesmu nopircis „tukšu banku”. Es saviem klientiem nekad neesmu nopircis „tukšu banku”, taču pēdējo gadu laikā politiķi un birokrāti man kā nodokļu maksātājam ir pielikuši pie deniņiem pistoli un likuši nopirkt vairāk „tukšu banku” nekā iespējams aptvert. Runa pat nav par „tukšām” britu bankām, runa ir par ārvalstu bankām, un tagad es dzirdu, ka Lielbritānijas nodokļu maksātājiem tiek prasīts izmest naudu par Portugāli.

Ja es gribēšu ieguldīt ārvalstīs, es iegādāšos fondu jaunietekmes tirgos. Es negribu, lai kaut kāda nacionalizēta Mikimausa banka ar varu ieguldītu manu vai manu vēlētāju naudu. Maystadt kungs, es saku „Mikimausa banka” tāpēc, ka līdz šim no jums esmu dzirdējis tikai to, kā jūs ieguldīsiet naudu laikapstākļu mainīšanā. Tādas muļķības es vēl nebiju dzirdējis! Es nezinu, kas jūs konsultē, taču statistika liecina, ka laikapstākļi faktiski nav mainījušies aptuveni 15 vai 16 gadus — kur gan jūs grasāties izmest visu šo naudu?

Es negribu ieguldīt jūsu bankā, un to negrib arī britu tauta. Ja jūs vēlaties saglabāt savu AAA statusu, es jums iesaku ignorēt šā Parlamenta — kas ir pilns ekscentriķu, „zaļo” un garlaikotu mājsaimnieču — aicinājumus, jo īpašībā attiecībā uz ziņojuma 48. punktu. Izvietojot saules paneļus gnu, žirafu un bongo bungu zemē, jūs ātri vien zaudēsiet savu AAA vērtējumu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Noklausoties komentārus, kurus nupat izteica britu runātājs, un paskatoties uz faktiskajiem pēdējo gadu notikumiem finanšu tirgos un bankās, kurām mums ir tik ļoti jāuzticas, parādās tāda kā nošķirtība no realitātes.

Atgriežoties pie tā, ko vēlējos pateikt, — Eiropas Investīciju banka (EIB) ir būtisks instruments trijās jomās. Manuprāt, Klute kunga sacītais būtu jāiekļauj stratēģijā attiecībā uz ārpasauli. Ir satraucoši redzēt, kā ķīniešu ieguldītāji, valsts atbalstīti ieguldītāji, aizvien vairāk grauj politiskās sistēmas, pamatojoties uz to, ka ir iesaistījušies pāris vietējo tiltu būvniecības projektos. Ja meklējam līdzīgu Eiropas Savienības rīcību, mēs nevaram atrast gandrīz neko. Es domāju, ka jums šis ceļš ir jāturpina.

Otrā joma ir mazie un vidējie uzņēmumi — parastās bankas, kuru vienīgais mērķis ir maksimāla peļņa, tos ir bezatbildīgi pametušas novārtā.

Trešā joma ir pārmaiņas enerģētikas politikā. Lai gan ar Japānas kodolreaktoru saistītā katastrofa ir patiešām traģisks notikums, tā varētu jūs pamudināt darīt kaut ko šajā jomā Eiropā.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisāra kungs! Pēc nupat dzirdētajām piezīmēm, kuras nav Parlamenta cienīgas, es gribu jums pateikt, ka Parlamenta vairākums EIB darbību vērtē ļoti labvēlīgi. Ar Lisabonas līgumu panāktie uzlabojumi nodrošina jaunu rīcības mērogu, kam vajadzētu palīdzēt EIB kļūt vēl efektīvākai un nodrošināt atbilstīgus pasaules finanšu krīzes risinājumus.

Kā jūs uzsvērāt, EIB nodrošina reālu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sniedz ievērojamu ieguldījumu ES kohēzijas politikas konverģences mērķa īstenošanā. Šie pasākumi ir jāturpina un, ja iespējams, jāpaplašina.

EIB ir vairāk jāveicina stratēģiskie ieguldījumi Eiropā, tādēļ es aicinu jūs atbalstīt organizācijas, kuras ir uzsākušas iniciatīvas ilgtermiņa finansējuma uzlabošanai, un jo īpaši investīciju organizācijas − caisse des dépôts un cassa dei depositi − un KfW. Manuprāt, tās ir jāatbalsta, jo pašreizējais banku darbības un grāmatvedības regulējums neveicina līdzdalību ilgtermiņa ieguldījumos un rada lielas neērtības tiem, kuri to izvēlas. Turklāt — pretēji regulāri atkārtotajam apgalvojumam — mums ir vajadzīgas pārmaiņas, nevis vienkārši pielāgojumi. Ilgtermiņa finansējums, kā jau jūs teicāt, ir ļoti vajadzīgs, lai pavērtu Eiropai jaunu horizontu.

Jums ir taisnība, ka EIB ārpus Eiropas Savienības ir jādarbojas kā dzinējspēkam, tāpēc ir jāierosina iniciatīvas, jo īpaši Vidusjūras reģiona valstu finansēšanai. Šajos nestabilajos apstākļos, kuri ietekmē daudzas no reģiona valstīm, EIB kā ES pārstāve, nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu, var ievērojami sekmēt Vidusjūras reģiona ekonomisko attīstību un tādējādi arī palīdzēt izveidot demokrātisku civilizāciju valstīs, kuru nākotne joprojām ir neskaidra.

Es piefiksēju jūsu vēlmi sniegt šo palīdzību, ja ES tā vēlēsies, un es ceru, ka ES šādu vēlmi izteiks.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt atzinību Cutaş kungam par lielisko ziņojumu.

Eiropas Investīciju bankai ir jānodrošina lielāki, labāki un ātrāki rezultāti. Bankas nozīmi visu ekonomikas nozaru projektu finansēšanā atbilstoši Eiropas Savienības interesēm vēl vairāk ir pastiprinājusi ekonomikas krīze.

Krīze ir apgrūtinājusi kredītu saņemšanu, kā arī pastiprinājusi vajadzību rūpīgi pārskatīt mūsu ekonomikas modeli. EIB uzdevums ir ļoti nozīmīgs. Lai šo uzdevumu īstenotu, tai ir jāsaglabā augsts likviditātes līmenis un pietiekami spēcīga finansiālā pozīcija, lai tā ar labvēlīgiem nosacījumiem varētu saņemt finansējumu kapitāla tirgos. Tai arī ir vajadzīgi instrumenti, kas palīdzētu īstenot tādus vajadzīgus projektus, kuri neiegūtu finansējumu no komercbankām un kuriem būtu ļoti grūti saņemt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus citur.

EIB darbības rezultāti 2009. gadā bija diezgan pozitīvi — tās aktivitāte pieauga par 40 %, finansējums, ko tā piešķīra maziem un vidējiem uzņēmumiem palielinājās par 55 %, bet finansējuma apjoms mazāk attīstītiem reģioniem — par 36 %, savukārt finansējums cīņai pret klimata pārmaiņām un energoefektivitātes veicināšanai pieauga par 73 %.

Tomēr joprojām ir daudz darāmā, un Eiropas Savienības stratēģisko mērķu īstenošanai joprojām ir vajadzīgs ilgtspējīgs un ilgtermiņa finansējums. Krīzes dēļ šāda finansējuma pieejamība ir samazinājusies.

Tādēļ mums ir jāveicina eiroobligāciju izmantošana. Mums ir jāievieš jauni instrumenti un jauni pasākumi finanšu inženierijas jomā, kā arī jāizveido kopēja platforma, kurā iesaistīt citas starptautiskās finanšu iestādes. Tas jāpapildina arī ar pašas EIB pārvaldības uzlabošanu un tās iekšējās darbības pilnvaru pārskatīšanu. Īsi sakot, EIB ir jākļūst par efektīvu saikni starp ieguldījumiem un ES vajadzībām.

  James Elles (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu kā britu pārstāvis, kurš uzskata, ka mums ir jābūt Eiropas Savienības daļai un jāmaina tā. Bloom kungs, runājot Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas vārdā, nepārstāv britu tautu. Viņa partija nav pārstāvēta Pārstāvju palātā, un tai arī nav nekādu cerību tuvākajā nākotnē tajā iekļūt.

(Aplausi)

Manuprāt, šajās debatēs mēs skatāmies uz pragmatisku politiku un meklējam veidu, kā nodrošināt Eiropas pilsoņiem atdevi no niecīgajiem resursiem. Es izsaku atzinību Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājam par viņa daudzus gadus ilgo darbu pie šīs iestādes uzticamības veidošanas. Mani jautājumi attiecas uz projektu obligācijām.

Kad jūnijā tiks saņemts dokuments, vai jūs iesniegsiet kādu dokumentu papildus Komisijas sagatavotajam tekstam, lai, gatavojot daudzgadu finanšu perspektīvu, mēs zinātu, kādi ir jūsu uzskati, vai arī viss būs salikts kopā?

Vai šie līdzekļi tiks izmantoti projektu obligācijām mērķu īstenošanai ārpus Savienības, vai arī obligācijas attieksies tikai uz projektiem transporta jomā un citās komisāra minētajās jomās?

Pēdējais un, iespējams, svarīgākais jautājums — vai mums būs iespēja ietaupīt struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļus, ņemot vērā to, ka jūs nodrošināt papildu finansējumu infrastruktūrai? Situācijā, kad pastāv iespēja, ka finanšu perspektīva būs „jāiesaldē” līdz 2020. gadam, šis ir svarīgākais jautājums.

  Claudio Morganti (EFD). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņojumā par Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbību ir uzsvērti vairāki nozīmīgi un apsveicami aspekti. Pirmais aspekts ir vajadzība censties vēl vairāk atvieglot mazu un vidēju uzņēmumu iespējas saņemt kredītu. Es arī atzinīgi vērtēju atsauci uz projektu obligāciju iniciatīvu, kas, manuprāt, ir lietderīgs instruments izaugsmes un attīstības veicināšanai tik stratēģiski nozīmīgā nozarē kā infrastruktūra.

Mani nedaudz mulsina atsauce uz EIB ārējām darbībām, kurām tiek pieprasīti lielāki finansiālie un cilvēkresursi. EIB 2009. gada pārskatā ir norādītas EIB aizdevumu saņēmējas valstis, un man par lielu vilšanos jāteic, ka lauvas tiesu — gandrīz trešdaļu no visa finansējuma, kas piešķirts valstīm ārpus ES, — saņem Turcija. Šis skaitlis nedaudz vairāk par ceturtdaļu pārsniedz summu, kas ir piešķirta vienai no galvenajām EIB akcionārēm — Itālijai. Itālijai arī ir vajadzīgi ievērojami aizdevumi un dotācijas. Tādējādi, manuprāt, ir vērojama absurda nelīdzsvarotība. Es uzskatu, ka ir nepieņemami piešķirt tik apjomīgus resursus tādai valstij kā Turcija, kura nav ES dalībvalsts un kurai, pēc manām domām, nekad nevajadzētu par tādu kļūt.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribu pateikt, ka šajā Parlamentā reti gadās redzēt tik īsu, precīzu un skaidru ziņojumu par šo tematu. Eiropas Investīciju bankai nenoliedzami ir ļoti liela un svarīga loma Eiropas attīstībā. Taču es gribu sniegt dažus komentārus par ziņojumu un šajā sēžu zālē pateikto.

Pirmkārt, raugoties no iekšējas perspektīvas, es atbalstu Eiropas Investīciju bankas politiku attiecībā uz mazu un vidēju uzņēmumu attīstību. Manuprāt, šis jautājums Eiropai ir daudz nozīmīgāks nekā cīņa pret klimata pārmaiņām. Bankai ir jāvelta galvenā uzmanība šai jomai, nevis videi nekaitīgu tehnoloģiju izstrādei. Turklāt, atbalstot mazus un vidējus uzņēmumus, tiks attīstīta arī šī nozare.

Papildus tam, raugoties no iekšējās perspektīvas, es arī piekrītu Budžeta kontroles komitejas uzskatam par uzraudzību, ko varētu veikt par šādiem pasākumiem atbildīgā jaunā iestāde — Eiropas banku iestāde.

Visbeidzot, dati, kurus nupat nosauca Morganti kungs, ir ārkārtīgi satraucoši. Arī es piekrītu paustajam viedoklim par to, ka jo īpaši ārvalstu ieguldījumu gadījumā ir vajadzīga arī parlamentāra kontrole, jo nav pieņemami, ka valstis, kuras atrodas ārpus ES, saņem vairāk Eiropas līdzekļu nekā pašas ES dalībvalstis.

  Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā piekrītu Gauzès kungam. Eiropas Investīciju bankai (EIB) vienmēr ir bijusi liela un būtiska loma Eiropas Savienības attīstībā. Tās loma un rīcība kļūst vēl svarīgāka pašreizējos krīzes apstākļos.

Nesen īstenoto ekonomikas pārvaldības reformu un krīzes radītās ietekmes dēļ dalībvalstis varētu samazināt finansējumu, ko tās piešķir tādiem būtiskiem projektiem kā visas ES attīstībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras izveide. Viens no piemēriem ir TEN-T dzelzceļa transporta projekts.

Es atbalstu Eiropas Komisijas projektu obligāciju iniciatīvu. Projektu obligācijas ir lielisks risinājums, ar ko nodrošināt finansējumu un nostiprināt infrastruktūru, kas Eiropai ir vajadzīga, lai varētu modernizēt un pilnībā izmantot iekšējā tirgus potenciālu. Tādēļ Eiropas Investīciju bankai ir izšķirīga nozīme šo obligāciju emitēšanā un pārvaldīšanā.

Ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir jāpalielina finansējums maziem un vidējiem uzņēmumiem, un es piekrītu, ka EIB rīcībai ir jābūt mērķtiecīgai un vērstai uz rezultātu. Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man pateikt, ka saistībā ar bankas rīcību ir radušies vairāki būtiski jautājumi. Es īpaši vēlos norādīt, ka daudzi mazie un vidējie uzņēmumi bieži vien nevar izmantot piedāvātās iespējas, jo, lai projekti saņemtu finansējumu, ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi un organizācija, kas ievērojami ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību.

Vēl viena problēma ir procedūru īstenošanai vajadzīgais laiks. Šīs procedūras bieži ir juceklīgas un birokrātiskas, un neatbilst attiecīgās nozares darbībai un vajadzībām. Man nav jāatkārto, cik liela ir mazo un vidējo uzņēmumu sociālekonomiskā nozīme, tādēļ ceru, ka ar tiem ir iespējams uzsākt dialogu, kas palīdzētu paātrināt procedūras un pēc iespējas samazināt birokrātiju.

EIB var būt nozīmīga loma — un tādai tai arī jābūt — neseno Vidusjūras reģiona notikumu risināšanā. Eiropai ir jādomā ne tikai par ārkārtas situācijām, bet arī jāīsteno ilgtermiņa stratēģija, lai nodrošinātu finansējumu un ieguldījumus in situ, pamatojoties uz kopīgiem lēmumiem un tādējādi veicinot demokrātiju un sociālās un tirgus ekonomikas attīstību.

  Olle Ludvigsson (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzsvērt divus svarīgākos šā ziņojuma punktus. Pirmkārt, Eiropas Investīciju bankai ir galvenā loma stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā. Tas īpaši attiecas uz ieguldījumiem videi nekaitīgā infrastruktūrā. Lai Eiropas ekonomika būtu spēcīga un ilgtspējīga, ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi dzelzceļos un ostās. Tiem arī ir jābūt saistītiem ar ceļu tīkliem būtiskos transporta mezglos. Infrastruktūra ir jāizveido par labi funkcionējošu kopumu. Eiropas Investīciju bankai šajās prioritārajās jomās ir jārīkojas vēl aktīvāk. Tādēļ attiecībā uz elastīgiem finanšu risinājumiem ir vajadzīga jauna veida domāšana. Eiropas projektu obligācijas ir lielisks solis pareizajā virzienā, taču tās ir jāpapildina ar citām jaunām finansējuma iespējām. Pats galvenais — es redzu iespēju izstrādāt modeli, kurā notiek produktīvāka sadarbība Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī.

Otrkārt, Eiropas Investīciju bankai ir svarīga loma ES attīstības politikā. Darbību šajā jomā noteikti varētu uzlabot. Bankas rīcība ir jāpadara pārredzamāka, tai ir jākļūst lokālākai un nepārprotami vērstai uz svarīgāko ES attīstības mērķu īstenošanu. Eiropas Investīciju bankas lēmumos vienmēr ir jāņem vērā ar vidi, nabadzību un attīstību saistīti aspekti.

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! EIB nodrošina EUR 1 miljardu lielu finansējumu vēja turbīnu un citiem atjaunīgās enerģijas projektiem Apvienotajā Karalistē. Lai gan tas pilnībā atbilst klimata pārmaiņu apkarošanas stratēģijai, mani satrauc, ka pašreizējie EIB finansējuma pārvaldības kritēriji nenodrošina pārredzamību un pārskatabildību attiecībā uz šo projektu novērtēšanu un pienācīgu pārbaudi. Saskaņā ar Maystadt kunga teikto, vēja saimniecību attīstībai visā ES ir piešķirti EUR 6 miljardi, taču EIB vienkārši pieņem valdību pieteikumus finansējumam, neveicot to rūpīgu pārbaudi. Manuprāt, tā nav labi.

Apvienotās Karalistes atjaunīgās enerģijas uzņēmumi apgalvo, ka to vēja turbīnu noslodzes faktors ir 30 %. Patiesībā visa pagājušā gada laikā to noslodzes faktors bija tikai 21 %. Tās nedarbojas, kad ārā ir ļoti auksti un elektroenerģijas pieprasījums ir sasniedzis maksimumu. Šīs turbīnas nav ekonomiski dzīvotspējīgas, un tās divkāršos vai pat trīskāršos elektroenerģijas patēriņa cenas, taču nesamazinās CO2 emisijas. Šī situācija pamazām kļūst par finanšu skandālu, un EIB ir jāpārtrauc vēja enerģijas ieguves finansēšana.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet man pateikties James Elles par viņa komentāriem par Bloom kunga izteikumiem un norādīt kolēģiem no AKNP, ka, ja viņi vēlas kaut ko pateikt vai iebilst saviem kolēģiem, nav mūs jāapvaino, lai to izdarītu. Bloom kungs raksturoja deputātus kā ekscentriķus, „zaļos” un garlaikotas mājsaimnieces; es gribētu, lai viņš mums pasaka, kurā kategorijā ietilpst viņš.

Tagad pievērsīšos svarīgākajam — Eiropas Investīciju bankai. Īrijā MVU ir saņēmuši finansējumu, taču varbūt priekšsēdētājs vai pārējie deputāti varētu komentēt, cik tas ir pieejams, jo MVU pārstāvji nopriecājas par publicētajiem paziņojumiem, bet, kad uzņēmēji piesakās kredītlīnijai, viņi saprot, ka to iegūt ir ārkārtīgi sarežģīti. Manuprāt, šis jautājums MVU nozarei ir ārkārtīgi svarīgs, un es gribētu saņemt uz to atbildi.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Investīciju banka (EIB) tika izveidota, lai palīdzētu īstenot Eiropas Savienības mērķus un politiku gan pašā ES, gan citur. Šīs bankas finansējumu nodrošina obligācijas, kuras garantē ES dalībvalstis.

Referents, Cutaş kungs, mums norādīja, ka no ES budžeta piešķirtās garantijas EIB darbībām 2009. gada beigās sasniedza gandrīz EUR 20 miljardus. Tā ir liela summa pat Eiropas Savienībai, tādēļ Parlaments, manuprāt, diezgan pamatoti sagaida paskaidrojumu par riskiem saistībā ar šo pienākumu. Būtu labi arī uzzināt vairāk par administratīvajām izmaksām, kas tiek nodrošinātas no ES budžeta, kā arī par to, kā tiks izmantoti no aizdevumiem iegūtie procenti.

EIB ir jāatskaitās ES dalībvalstīm, Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai. Cutaş kunga ziņojumā iekļautais priekšlikums ieviest regulatīvu uzraudzību attiecībā uz finanšu kvalitāti, finansiālo situāciju, darbības rezultātu precīzu novērtēšanu un atbilstību paraugpraksei man šķiet laba ideja, tāpēc es iesaku Komisijai nopietni apsvērt tās īstenošanu, lai nodrošinātu lielāku ES resursu pārvaldības pārredzamību.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos izteikt atzinību Cutaş kungam par īpaši labi strukturēta ziņojuma sagatavošanu.

Eiropas Investīciju bankas darbībām ir jābūt mērķtiecīgākām, selektīvākām un vērstām uz konkrētiem rezultātiem. Bankai ir jāsadarbojas ar pārskatatbildīgiem un pārredzamiem finanšu starpniekiem. Ir jāpalielina stratēģiskie ilgtermiņa ieguldījumi Eiropā. Galvenā uzmanība mums ir jāpievērš Eiropas mēroga infrastruktūrai un kohēzijai. Es atzinīgi vērtēju bankas koncentrēšanos uz jomām, kuras krīze ir skārusi vissmagāk — MVU, konverģences reģioniem un rīcību klimata jomā.

Attiecībā uz piešķirtajiem aizdevumiem EIB ir jāīsteno aktīva informēšanas politika, sniedzot informāciju tās tīmekļa vietnē. Uzmanības centrā ir jābūt piešķirtajām summām, piešķīrumu skaitam un šos līdzekļus saņēmušajiem reģioniem.

  Antonio Cancian (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ņemot vērā ekonomikas krīzi, krīzi Vidusjūras valstu reģionā un enerģētikas krīzi, kuras piemērs kodolenerģijas jomā ir Japāna, es uzskatu, ka Eiropas Investīciju bankai (EIB), kura ir mūsu politikas īstenošanas līdzeklis, ir izšķirīga nozīme. Manuprāt, EIB ir jādarbojas gan Eiropā, gan ārpus tās. Šobrīd jaunā un nozīmīgā plānā, kuru pēc iespējas drīz ir jāsāk īstenot, ir iesaistīts Vidusjūras reģions.

Kā mums tas jāīsteno? Kā jau mēs bieži esam atkārtojuši, tas jādara, ieviešot jaunus finanšu mehānismus, piemēram, projektu obligācijas. Komisār, lūdzu, pastāstiet mums vairāk par projektu obligāciju īstenošanu un to īstenošanas grafiku.

Es gribu pajautāt EIB priekšsēdētājam, kas ir noticis ar fondu, kurš tika izveidots no līdzekļiem, kas palika pāri no pirms pāris mēnešiem uzsāktā atveseļošanas plāna. Tā kā šobrīd laikam ir izšķirīga nozīme, pastāstiet mums kaut ko par šo principu, kā arī par fondu Marguerite, jo es nezinu, kas ar to ir noticis. Attiecībā uz šiem fondiem, kuriem ir jāstimulē un jāuzlabo ekonomika, patlaban būtiskākais faktors ir īstenošanas savlaicīgums.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Priekšsēdētāj! Manuprāt, iesniegtais 2009. gada bankas pārskats būtu atbalstāms un apstiprināms. Runājot par nākotni, es piekrītu daudziem, kas te uzstājās. No savas puses domāju, ka būtu vērtīgi veikt stratēģiskas pārdomas un analīzi par investīciju finansēšanu, neizslēdzot tai skaitā subsīdijas, EIB kapitālā iemaksāto dalībvalstu līdzekļu atmaksāšanu, aizdevumus, inovatīvos instrumentus, finanšu plānošanu un pārvaldību, kas virzīta uz tādiem ilgtermiņa projektiem, kuri nesniedz tūlītējus rezultātus, kā arī garantiju shēmu pilnveidošanu, investīciju iedaļas izveidi Savienības budžetā, finanšu konsorciju starp Eiropas, valsts, vietējām iestādēm, politisku un publisko partnerību, kā arī citas iespējas. Tas dos vēl augstāku kvalitāti bankas darbībai. Paldies!

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Koncentrējot savus ieguldījumus uz konverģences reģioniem, MVU un klimata pārmaiņu apkarošanas pasākumiem, EIB reaģē uz krīzes ietekmi tajos reģionos, kurus tā skārusi vissmagāk.

Konverģences reģioni saņem ievērojamu EIB atbalstu. Struktūrprogrammu īstenošanai piešķirto aizdevumu mērķis ir palielināt līdzekļu apguves līmeni, nodrošināt efektīvāku to izmantošanu, kā arī palielināt Eiropas finansiālās palīdzības resursu sviras efektu, jo īpaši reģionos, kuros ir zema finansējuma pieejamība. EIB un Komisijas kopējo konverģences atbalsta iniciatīvu mērķis ir veicināt MVU piekļuvi finansējumam un attīstīt mikrokredītu jomu, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un radītu jaunas darbavietas, kā arī atbalstītu ilgtspējīgus ieguldījumus pilsētu teritorijās. Finanšu instrumentu JESSICA, JEREMIE un JASPERS darbība ir bijusi patiešām lietderīga. To veiksmīgās izmantošanas dēļ es atbalstu instrumentu darbības jomas paplašināšanu un inovatīvu finanšu instrumentu noteikšanu nākotnē.

Es izsaku atzinību Cutaş kungam par viņa lielisko ziņojumu.

  Werner Kuhn (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Maystadt kungs! Šīs debates ir ļoti nozīmīgas mūsu dalībvalstu ekonomikai. Ir pierādījies, ka tās valstis, kurās ir pietiekams lielo koncernu un mazo un vidējo uzņēmumu līdzsvars, ir vislabāk pārvarējušas krīzi. Ja palūkojamies uz Vāciju, redzam, ka 70 % ekonomikas veido MVU, tādējādi mēs varam nodrošināt pienācīgu darbavietu un apmācību vietu skaitu.

Mums ir jāpavēsta dažādajām dalībvalstu bankām, ka tas atvieglo ieguldījumu veikšanu, ka mazos un vidējos uzņēmumus ir iespējams paplašināt un ka Eiropas Investīciju banka nodrošina tam atbalstu. Tas ir ļoti svarīgi, ja vēlamies, lai atsāktos mūsu ekonomikas izaugsme un tā varētu tirgū vis-à-vis konkurēt ar Ameriku un Dienvidaustrumāziju. Tādēļ es uzskatu, ka šī Eiropas Investīciju bankas iniciatīva ir ārkārtīgi svarīga. Taču tai ir arī efektīvi jāveicina izaugsme, lai palīdzētu mums izkļūt no ekonomikas un finanšu krīzes.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Vairāki godājamie deputāti pievērsās jautājumam par pienācīgu regulatīvo uzraudzību. Es jums apliecinu, ka Komisija rūpīgi izskata jautājumu par EIB regulatīvo uzraudzību. Lai nodrošinātu EIB augstā kredītreitinga pastāvīgu saglabāšanu, patiešām ir vajadzīga atbilstoša uzraudzības sistēma. Tomēr ir pietiekami jāņem vērā EIB pārvalstiskā būtība un uz EIB attiecināmās tiesību normas, kuras ir noteiktas Līgumā.

EIB nesen īstenoja konkrētus pasākumus, lai reaģētu uz šo situāciju, jo īpaši nostiprinot savu revīzijas komiteju, kurai ir ievērojama pieredze banku darbības uzraudzībā. Turklāt, tā kā EIB ir saņēmusi refinansējumu no ECB, tā ievēro arī visas pārskatu iesniegšanas prasības vis-à-vis ECB.

No otras puses, mēs uzskatām, ka Eiropas banku iestāde un ECB nevar nodrošināt EIB regulatīvo uzraudzību, taču mēs, protams, neizslēgsim iespēju, ka EIB varētu finansēt cita veida pasākumus, pamatojoties uz EIB izvēli saistībā ar citām iestādēm.

Runājot par sadarbību un Komisijas lomu sadarbībā ar EIB, es gribu uzsvērt, ka Komisijai jau šobrīd ir liela nozīme EIB pārvaldībā — tā sniedz atzinumu par visiem EIB aizdevumiem, par pašu resursiem, kā arī ir pārstāvēta EIB direktoru padomē. Es jums apliecinu, ka Komisijas un EIB sadarbība ir teicama un nevainojama.

Attiecībā uz ES ārējo programmu un ar tām saistīto atmaksas procedūru uzraudzību, neskaitot tās EIB darbības, kuras uzrauga Eiropas Attīstības fonds, proti, galvenokārt ĀKK ieguldījumu instrumentu, ko īsteno atbilstīgi īpašam EAF finanšu regulējumam, mēs neesam informēti par nevienu citu ES budžeta darbību, kura tiktu īstenota kopā ar EIB resursiem un kurai netiktu piemērota parastā atmaksas procedūra.

Atbildot Hübner kundzei, man jāteic, ka mēs, protams, pilnībā atbalstām aicinājumus maksimāli palielināt EIB potenciālu, radot jaunas iespējas palielināt kredītu piešķiršanas potenciālu un palīdzību MVU, jo īpaši šobrīd, kad finanšu krīze nupat ir beigusies un kredītu nozare saskaras ar spiedienu. Tādēļ mēs arī meklējam inovatīvus veidus, kā to izdarīt. Es tikai vēlos Parlamentam atgādināt, ka nesen tika grozīta ES finanšu regula, tajā skaidri iekļaujot aicinājumu izmantot inovatīvus instrumentus. Mēs tos jau izmantojam, jo īpaši programmās, kuras ir vērstas uz pētniecības un inovācijas finansēšanu. Esmu pārliecināts, ka šajā projektā gūtā pieredze palīdzēs izmantot inovatīvos finanšu instrumentus arī citās jomās.

  Philippe Maystadt, EIB priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos visiem runātājiem par sniegtajiem komentāriem, lai gan, manuprāt, viens no tiem bija īpaši neprecīzs. Protams, man atvēlētajā laikā es nevaru detalizēti atbildēt uz visiem ārkārtīgi interesantajiem izvirzītajiem jautājumiem. Dažus no tiem, manuprāt, varētu padziļinātāk izskatīt komitejā.

Īpaši svarīgu jautājumu izvirzīja Hübner kundze. Ja jūs vēlaties, lai EIB patiešām varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā, jo īpaši kopā ar Komisiju izstrādājot kopējus instrumentus, tas nenoliedzami ir jāparedz tiesiskajā regulējumā. Tā kā jūs patlaban apspriežat jauno finanšu regulējuma projektu, manuprāt, jums ir jānodrošina, lai Eiropas Investīciju banka patiešām varētu sniegt šādu ieguldījumu. Raugoties no šāda skatupunkta, Komisijas izvirzītais priekšlikums mums šķiet pilnībā pieņemams. Taču tam ir jāsaņem arī Padomes un Parlamenta piekrišana. Tādējādi arī jūsu rīcībai finanšu noteikumu pārskatīšanā ir nozīme.

Manuprāt, būtu lietderīgi veikt padziļinātāku pētījumu arī par citiem izvirzītajiem jautājumiem — piemēram, Canfin kunga aizskarto jautājumu par nodokļu oāzēm. Es varu viņam apstiprināt, ka Eiropas Investīciju bankas politika šajā jautājumā ir stingrāka nekā citām starptautiskajām finanšu iestādēm. Tas arī ir iemesls, kādēļ mums nesen nācās atteikt līdzfinansējumu atsevišķiem projektiem ar Āfrikas Attīstības banku, Pasaules Banku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku — tie neatbilda mūsu stingrajiem kritērijiem attiecībā uz šo jomu.

Es varu apliecināt Canfin kungam, ka mēs nekādā gadījumā nefinansējam projektu īstenotājus, kuri atrodas ESAO melnajā sarakstā iekļautajās valstīs, taču es esmu gatavs detalizētāk izskatīt gan šo jautājumu, gan arī Klute kunga izvirzītos jautājumus par maziem un vidējiem uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem un to pārredzamību. Es nedomāju, ka ir daudz finanšu iestāžu, kuras būtu gatavas sniegt tikpat plašu informāciju par piešķīrumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, un es vēlos uzsvērt, ka ir ievērojami pieaudzis to MVU skaits, kuri ir saņēmuši starpnieku bankām piešķirtos Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Šos aizņēmumus 2010. gadā saņēma vairāk nekā 60 000 mazo uzņēmumu.

Es vēlos uzsvērt trīs iezīmes, kuras padara Eiropas Investīciju banku par diezgan unikālu iestādi. Pirmkārt, pretēji kāda deputāta teiktajam, mēs neizmantojam nodokļu maksātāju naudu.

Es izteikšos skaidri — mēs no Apvienotās Karalistes nodokļu maksātājiem neprasām nevienu pašu centu.

(FR) Mēs neizmantojam nodokļu maksātāju naudu. Mēs izmantojam līdzekļus, kurus ik dienu nopelnām pasaules finanšu tirgos. Tieši tādēļ ir svarīgi, lai mēs saglabātu savu AAA kredītreitingu. Mēs aizņemamies Āzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs un no šiem līdzekļiem varam finansēt projektus ar labvēlīgiem nosacījumiem. Vienīgā ietekme uz budžetu ir garantijas attiecībā uz politisko risku, kas rodas, īstenojot Padomes un Parlamenta noteiktās pilnvaras. Saistībā ar to patiešām tiek sniegtas garantijas, kas Eiropas budžetam rada provizoriskas izmaksas, jo mēs rezervējam 9 % no visiem ārējo pilnvaru īstenošanai piešķirtajiem aizdevumiem — mēs to darām divus gadus pēc pirmās izmaksas —, un šī summa, protams, pieaug, kad aizdevumi tiek atmaksāti. Tādējādi, tā kā mums šo garantiju patiesībā nenākas izmantot, Eiropas budžetam galu galā netiek radītas izmaksas. Pilnīgi nekādas! Tātad, ir svarīgi saprast, ka mēs noteikti neesam tāda iestāde, kura tērē nodokļu maksātāju naudu.

Otrā iezīme — mēs esam vienīgā patiešām eiropeiskā finanšu iestāde. Mūsu akcionāri ir visas dalībvalstis, un tās ir tikai Eiropas Savienības dalībvalstis. Mēs esam vienīgā finanšu iestāde, kurai saskaņā ar Līgumu ir likumīgs pienākums finansiāli atbalstīt Eiropas Savienības politisko mērķu īstenošanu. Turklāt mēs esam vienīgā finanšu iestāde, kura nedrīkst finansēt projektu, ja tas nav saņēmis labvēlīgu Eiropas Komisijas atzinumu. Eiropas Komisija savu sniedz atzinumu pēc tam, kad visi dienesti un ģenerāldirektorāti — sākot ar Konkurences ģenerāldirektorātu un beidzot ar Vides ģenerāldirektorātu — ir veikuši novērtējumu. Tādējādi mūsu pienākums ir stingri ievērot Eiropas noteikumus un politiku. Trīspušu nolīgumā noteiktajā apjomā mūsu darbības revīziju veic Revīzijas palāta. Mēs vienmēr sadarbojamies ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), un es gribu piebilst, ka mēs grasāmies piekrist jaunās Eiropas Banku iestādes īstenotai uzraudzībai. Jebkurā gadījumā, ciktāl tas attiecas uz Eiropas Investīciju banku, mēs ar lielāko prieku piekristu oficiālai bankas uzraudzībai. Mūsu darbību netieši uzrauga, piemēram, mūsu revīzijas komitejā iesaistītie cilvēki, kuriem ir pieredze banku uzraudzībā. Taču es vēlreiz apliecinu, ka mēs pilnīgi piekrītam pienācīgai šīs jaunās Eiropas iestādes veiktai uzraudzībai.

Nobeigumā pievērsīšos trešajai iezīmei, kuru vēlos uzsvērt, proti, faktam, ka Eiropas Investīciju banku unikālu dara arī tās uzkrātās pieredzes veids. Mēs esam iestāde, kura pastāvīgi nodarbina vairāk nekā 100 inženieru, kā arī vairākus speciālistus-konsultantus, kas banku nozarē ir retums.

Turklāt mums ir atzīta pieredze un kompetence konkrētās jomās. Kā piemēru varu minēt to, ka mūs aicina sniegt tehniskās konsultācijas par projektiem, kurus mēs nevaram finansēt, jo tos īsteno reģionos, uz kuriem neattiecas mūsu pilnvaras. Tādēļ es domāju, ka būtu grēks šo kompetenci neizmantot. Atsevišķās jomās, piemēram, pilsētas transporta, energoefektivitātes, ūdens cikla un MVU atbalsta jomā, EIB nenoliedzami ir ieguvusi diezgan unikālu kompetenci. Tādēļ nobeigumā sacīšu, ka būtu grēks pilnībā neizmantot šo potenciālu sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, kas, iespējams, ir sistemātiskāka un strukturētāka.

Tika uzdoti vairāki ļoti pamatoti jautājumi. Mēs piešķiram lielāku finansējumu Turcijai tikai tādēļ, ka tas atbilst mūsu pilnvarām, par kurām ir vienojusies Padome un Parlaments. Mums tika uzdots ieguldīt lielāku finansējumu kandidātvalstīs, un tas nozīmē, ka Turcijai un Horvātijai mēs piešķiram proporcionāli lielāku finansējumu nekā citām valstīm. Mūsu uzdevums ir īstenot pilnvaras, ko mums noteikušas Eiropas iestādes un jo īpaši Padome un Parlaments. Tādēļ, manuprāt, tas varētu būtu pietiekams iemesls sistemātiskai un strukturētākai sadarbībai ar Eiropas Parlamentu.

(Aplausi)

  George Sabin Cutaş, referents. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties visiem šo konstruktīvo debašu dalībniekiem. Maystadt kungs, man jāteic, ka, neraugoties uz dažiem kritiskiem komentāriem, visi mani kolēģi deputāti, kuri uzstājās, atzina Eiropas Investīciju bankas lielo nozīmi pašreizējos ekonomikas un finanšu krīzes apstākļos.

Eiropas Savienībai noteikti ir vajadzīgi ieguldījumi un ilgtspējīgas attīstības projekti. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jāīsteno un jāizskata vērienīgas idejas un nav jābaidās no to ierosināšanas.

Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais punkts, ko vēlos uzsvērt nobeigumā — neaizmirsīsim par pārredzamību un labāku saziņu ar visām Eiropas iestādēm.

Visbeidzot, Maystadt kungs, domāju, ka savu kolēģu vārdā varu teikt, ka jūs turpmāk varat rēķināties ar Eiropas Parlamenta atbalstu.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsojums notiks rīt, pēcpusdienā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs apzināmies, cik nopietni aizņēmumi no Eiropas Investīciju bankas (EIB) var ietekmēt attīstību un sociālo progresu, ņemot vērā to zemās likmes un ilgos atmaksas periodus.

Taču bankas piedāvātās iespējas nav ne pietiekami pārredzamas, ne skaidras, turklāt tās valstis un reģioni, kuriem EIB aizdevumi ir visvairāk nepieciešami, nav šo aizņēmumu lielākās saņēmējas. Tādēļ šajā ziņojumā, kuru mēs atbalstām, ir izteikta zināma kritika, ierosinājumi un priekšlikumi.

Tomēr mēs neatbalstām EIB pārveidošanu par vienkāršu instrumentu, ar kuru ES īstenot savu politiku, kā arī risināt problēmas saistībā ar sociālo un ekonomikas kohēziju un sociālo attīstību, jo tās ir jārisina ar ES budžeta politikas, ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda palīdzību. Nenoliedzami, EIB var uzraudzīt un uzlabot šos centienus, taču tā nedrīkst kļūt par ES budžeta politikas aizstājēju.

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. – (HU) Būtiskākās Eiropas Investīciju bankai izvirzītās prasības ir, lai tās darbības kļūtu vēl pārredzamākas Eiropas Parlamentam un tās piesaistītie finanšu instrumenti tiktu izmantoti vēl mērķtiecīgāk. Mēs iesakām apsvērt priekšlikumu par šīs iestādes regulatīvas uzraudzības ieviešanu, lai panāktu gan EIB finanšu stāvokļa un rezultātu kvalitātes precīzu novērtēšanu, gan atbilstību efektīvas un veiksmīgas uzņēmējdarbības praksei. Vēlos uzsvērt, ka mēs izvirzām šo priekšlikumu nevis tādēļ, ka apšaubītu EIB darbības regularitāti, bet gan tādēļ, ka, mūsuprāt, kā pirms diviem gadiem tika skaidri paziņots G20 Londonas deklarācijā, „visām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm, tirgiem un instrumentiem [noteikti] ir jāpiemēro pienācīga regulēšana un uzraudzība”. Mēs ierosinām aicināt Eiropas Komisiju līdz 2011. gada 30. novembrim iesniegt Eiropas Parlamentam juridisku analīzi par EIB regulatīvas uzraudzības iespējām, jo saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem nevienai Eiropas iestādei nav tiesību uzraudzīt EIB. Taču arvien lielāka EIB nozīme, kā arī tai piešķirto ES garantiju paplašināšana ir pietiekams pamatojums steidzamai šā noteikuma mainīšanai. Būtu pamatoti izveidot lielāku profesionālo un sociālo uzraudzību, kura līdzinātos praksei, kas pēdējā laikā ir aizsākta citās nebanku finanšu iestādēs. Turpmāk EIB aizdošanas darbībām ir jākļūst selektīvākām, efektīvākām un vairāk orientētām uz rezultātu, jo īpaši attiecībā uz MVU finansēšanu. Tādēļ ir arī sistemātiskāk jāapkopo un jāpublicē informācija par piešķirtajiem aizdevumiem.

4. Vakcinēšana pret infekciozo katarālo drudzi (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Janusz Wojciechowski ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2000/75/EK attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi (COM(2010)0666 – 05499/2011 – C7-0032/2011 – 2010/0326(COD)) (A7-0121/2011).

  Janusz Wojciechowski, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts, ka varu iesniegt Parlamentam ziņojumu par grozījumiem direktīvā attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi. Tā ir slimība, kas lielā mērā apdraud liellopu, aitu un kazu audzēšanu daudzās ES dalībvalstīs. Es esmu ļoti priecīgs par to, ka pirms trim gadiem šā Parlamenta iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā man bija tas gods iesniegt ziņojumu par dzīvnieku jauno veselības stratēģiju, kuras pamatā bija princips „labāk novērst nekā ārstēt”. Ar pašreizējiem grozījumiem direktīvā attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi šis princips tiek realizēts praktiski. Tādējādi mēs palielinām aizsardzību pret šo slimību un sniedzam ieguldījumu dzīvnieku veselības aizsardzības uzlabošanā. Izmaksas, kas saistītas ar to ārstēšanu būs zemākas, un vakcinācijas process kopumā būs labāk organizēts.

Grozījumi ir saistīti ar to, ka pašreiz spēkā esošās 2000. gada direktīvas noteikumi bija piemēroti tā laika apstākļiem un tirgū pieejamajām vakcīnām. Vakcīnas ir bijušas un arī joprojām ir vajadzīgas, tomēr attiecībā uz minētajām vakcīnām bija jānosaka daži ierobežojumi, jo tās varēja radīt vakcīnas vīrusa nevēlamu cirkulāciju nevakcinētu dzīvnieku vidū. Tas nozīmē, ka vakcīnas drīkstēja izmantot tikai slimības skartajos apgabalos, uz kuriem attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi, bet tādējādi tika radīts nevēlams slogs mājlopu audzētājiem, vienlaikus ierobežojot minēto vakcīnu izmantošanas efektivitāti. Par laimi, zinātnē pēdējos gados ir sperts solis uz priekšu, izstrādājot jau pārbaudītas otrās paaudzes vakcīnas, kuras var izmantot bez jebkādām bažām par to, ka vīruss varētu pārceļot uz nevakcinētiem dzīvniekiem, tādēļ šīs vakcīnas var lietot, neattiecinot uz tām pašreiz spēkā esošos ierobežojumus. Mājlopu audzētāji varēs tās efektīvāk izmantot, tādējādi mazinot minētās slimības radīto slogu lauksaimniecībai. Šīm vakcīnām būs daudz plašāks pielietojums.

Šajā jautājumā procedūras norit ļoti ātri. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja veica savu darbu neilgi pēc tam, kad bija saņēmusi tiesību aktu projektu no Eiropas Komisijas, un pašlaik ar to iepazīstina Parlamentu. Mēs ceram, ka šovasar, pielietojot jaunās vakcīnas, būs iespējams veikt masveida vakcināciju. Šāds ir galvenais grozījumu iemesls, tādēļ Parlaments savos grozījumos, ko tas veicis manā ziņojumā, ir noteicis termiņus, kuros dalībvalstīm ir jāpielāgo savi tiesību akti direktīvas prasībām, lai vakcināciju varētu veikt jau šogad un nebūtu jāgaida nākamā sezona.

Es gribētu jums atgādināt par pretrunām, kas radušās šajā ziņojumā un direktīvā izdarītajos grozījumos attiecībā uz Komisijas ierosinātajām atbilstību tabulām. Kas attiecas uz manu ziņojumu, tad mēs piekrītam, ka tiek noteikta obligāta prasība iekļaut atbilstību tabulas, kas satur informāciju par direktīvas transponēšanu dalībvalstu tiesību aktos un ar kuru īpašajiem noteikumiem direktīvas noteikumi tiek transponēti dalībvalstu tiesību aktos. Dažu dalībvalstu iestādes šo prasību uzskata par birokrātisku, bet to vajadzētu aplūkot no dažādiem aspektiem. Tas padarīs Eiropas tiesību aktus pārredzamākus. Tādējādi Eiropas iedzīvotājiem būs vieglāk pārbaudīt, vai un kādā veidā direktīva ir transponēta dalībvalstu tiesību aktos. Manuprāt, tā ir laba prakse. Cik man zināms, šī ir pirmā vai viena no pirmajām direktīvām, kurā ir ietverta šāda prasība, un, manuprāt, tas ir pareizi. Tai vajadzētu kļūt par ierastu praksi attiecībā uz mūsu tiesību aktiem.

Es vēlreiz gribētu pateikties par man doto iespēju iepazīstināt jūs ar šo ziņojumu, un, manuprāt, mēs uzlabojam mājlopu audzētāju situāciju, kā arī mazinām dzīvnieku ciešanas ES.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija ir pateicīga Parlamentam par to, ka tas atbalsta priekšlikumu turpmāk veicināt vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, kā arī par tā ieteikumiem šajā ļoti svarīgajā jautājumā. Es jo īpaši vēlos pateikties referentam Wojciechowski kungam par viņa veikto ieguldījumu.

Infekciozais katarālais drudzis ir iemesls visu ES lauksaimnieku bažām. Līdz 1990. gadam infekciozais katarālais drudzis tika uzskatīts par reti sastopamu slimību ES, kuras uzliesmojumi retos gadījumos tika novēroti Eiropas dienvidos. Diemžēl pēdējos gados šīs slimības epidēmijas viļņi ir skāruši arī daudzas Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, radot vērā ņemamus zaudējumus lopkopības nozarei, kā arī traucējumus tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem.

Dažos pēdējos gados pēc masveida vakcinācijas kampaņām, ko līdzfinansēja galvenokārt ES, situācija saistībā ar infekciozo katarālo drudzi ir būtiski uzlabojusies. ES piešķīrumi 2008. gadā bija EUR 150 miljoni, 2009. gadā — EUR 120 miljoni, bet nākamajos gados — EUR 100 miljoni. Saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem vakcinācija ir atļauta tikai tajos apgabalos, uz kuriem attiecas zināmi ierobežojumi konstatētā infekciozā katarālā drudža slimības dēļ. Ar ierosinātajiem direktīvas grozījumiem tiks nodrošināta inaktivēto vakcīnu izmantošanas iespēja visās ES dalībvalstīs. Šie grozījumi ļaus plašāk izmantot profilaktisko vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, tādējādi nodrošinot labāku šīs slimības kontroli un mazinot lauksaimniekiem radīto slogu.

Parlamenta ziņojums ir ļoti savlaicīgs un svarīgs no dzīvnieku veselības aizsardzības viedokļa. Tajā ir pamatoti atzīta tūlītēja nepieciešamība dot dalībvalstīm pietiekami daudz laika, lai tās varētu veikt dzīvnieku vakcināciju pirms nākamās infekciozā katarālā drudža sezonas sākuma. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka, lai gan situācija saistībā ar infekciozo katarālo drudzi pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, minētā slimība vēl pilnībā nav izskausta. ES joprojām pastāv jaunu slimības epidēmijas viļņu risks, tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstīm tiktu nodrošināta iespēja aizsargāt dzīvniekus pret minēto vīrusu gadījumos, kad tie ir pakļauti šādam riskam. Dalībvalstīm ir jāoptimizē savas vakcinācijas programmas, lai mazinātu turpmāko infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu ietekmi ES. Dažas dalībvalstis jau ir norādījušas, ka vēlas iespējami drīz īstenot šo pasākumu.

Referents ir izvirzījis ļoti sarežģīto jautājumu par atbilstību tabulām. Tām ir ļoti liela nozīme, lai nodrošinātu ES tiesību aktu pareizu transponēšanu dalībvalstu tiesību sistēmās. Šis jautājums tika izvirzīts sen, un mums Parlamentā ir bijušas vairākas debates par to, kā kontrolēt un uzraudzīt ES tiesību aktu transponēšanu. Mēs zinām, ka atbilstību tabulas šajā ziņā ir vislabākais instruments.

Vienlaikus mēs ļoti labi zinām, ka, sevišķi tādos gadījumos, kad tiek apspriests tik steidzams jautājums kā šis, mums ir ļoti nopietni jāstrādā, lai rastu risinājumu Parlamenta un Padomes starpā, lai izvairītos no nevajadzīgiem šķēršļiem. Es ceru, ka Padome izrādīs pienācīgu elastību, lai šos tiesību aktus varētu pieņemt pirms sezonas sākuma, kuras laikā var uzliesmot infekciozais katarālais drudzis.

  Elisabeth Jeggle, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Kā jau tika atzīmēts, priekšlikums direktīvai attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi ir ļoti nozīmīgs solis, lai izskaustu šo bīstamo dzīvnieku slimību. Tā ir slimība, kas skar tādus atgremotājus kā liellopi, aitas un kazas un veicina šo dzīvnieku mirstību. Jauno inaktivēto vakcīnu izmantošana ļaus novērst inficēšanās risku, tāpēc tās varēs sekmīgi izmantot arī apgabalos, kurus minētā slimība vēl nav skārusi.

Tas palīdzēs dalībvalstīm efektīvāk izmantot vakcīnas, lai mazinātu infekciozā katarālā drudža radīto slogu lauksaimniecības nozarei. Ar jaunajām vakcīnām tiks nodrošinātas plašas iespējas cīņā pret šo slimību, un es ceru, ka dalībvalstis un lauksaimnieki tās izmantos. Minētās vakcīnas garantēs lielāku drošību un būs liels ieguldījums dzīvnieku veselības aizsardzības stiprināšanā.

Jo vairāk mēs ierobežosim infekciozā katarālā drudža izplatīšanos, izmantojot jaunās vakcīnas, jo lielākas būs lauksaimniecības dzīvnieku eksporta iespējas, tādējādi veicinot ekonomikas attīstību.

Lai direktīva varētu stāties spēkā un būtu pieejamas jaunās vakcīnas, mums ir ātri jāpieņem lēmums. Pirmdien Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja mums darīja zināmu, ka ir vienbalsīgi pieņēmusi ziņojumu, un Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa to atbalstīs šodienas plenārsēdes balsojumā. Es atbalstu referenta aicinājumu saglabāt ziņojumā atbilstību tabulas. Galu galā, mēs Eiropā nevaram pieņemt lēmumus, ja dalībvalstis nesniegs informāciju par to, kā tiek īstenoti tiesību akti. Es vēlos nepārprotami norādīt, ka mums ir arī jānodrošina pārredzamība, lai vairotu uzticamību ES.

Nobeigumā es vēlos pateikties referentam par labi paveikto darbu un konstruktīvo sadarbību. Liels paldies! Mēs atbalstīsim šo ziņojumu.

  John Stuart Agnew (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Man drīzāk ir paziņojums, nevis jautājums. Balsojums nebija vienbalsīgs, jo es nebalsoju „par”.

  Sergio Gutiérrez Prieto, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Infekciozais katarālais drudzis ir bijis pastāvīgs drauds mūsu lauksaimniecības dzīvniekiem un vienlaikus arī sabiedrības veselībai.

Līdz šim cīņā pret šo slimību mēs izmantojām dzīvās novājinātās vakcīnas, kuru izmantošana paredzēja dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumus atsevišķos apgabalos, lai novērstu vīrusa nevēlamu cirkulāciju nevakcinētu dzīvnieku vidū.

Agrāk vakcinēšana tika veikta tikai tajos apgabalos, kur bija atklāti inficēti dzīvnieki, bet tādējādi tika nodarīts kaitējums lauksaimniekiem, kuri cieta gan no minētās dzīvnieku slimības, gan arī noteikto ierobežojumu dēļ.

Visas šīs problēmas var novērst, izmantojot jaunās inaktivētās vakcīnas, kuras papildus iespējamo traucējumu novēršanai iekšējā mājlopu tirgū veicinātu jaunu, visaptverošu profilaktisko stratēģiju cīņā ar šo slimību, un tas patiešām ir ļoti svarīgi.

Tādēļ lopkopības nozares pārstāvjiem ir ļoti svarīgi, lai mēs iespējami drīz izdarītu grozījumus šajā direktīvā un ļautu izmantot jaunās vakcīnas.

Dāmas un kungi! Atbilstības nodrošināšanai mūsu līgumu prasībām, it sevišķi attiecībā uz atbilstību tabulām, nevajadzētu būt attaisnojumam, lai kavētu šīs regulas stāšanos spēkā līdz vasarai. Šāda kavēšanās var radīt papildu zaudējumus lauksaimniekiem.

  Marit Paulsen, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu teikt lielu paldies Wojciechowski kungam par viņa lielisko un efektīvo darbu. Iepriekšējie runātāji jau atzīmēja, par ko ir runa, proti, par jaunu, efektīvu vakcīnu. Tādēļ es gribētu izmantot sev atvēlēto laiku, lai uzsvērtu, ka šis, iespējams, ir pirmais reālais pierādījums tam, ar ko būs spiesta saskarties mūsu lauksaimniecības nozare, kad krasi mainīsies klimats. Zviedrijā, kuru es pārstāvu, pirms četriem vai pieciem gadiem neviens pat iedomāties nevarēja, ka mūsu valstī atgremotājus varētu skart tāda slimība kā infekciozais katarālais drudzis. Eiropas dienvidos šī slimība bija sporādiska. Pašlaik tā ir realitāte, un mēs jau esam saskārušies ar pirmo epidēmiju. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzsākt vakcināciju, bet, kas attiecas uz klimatu, vidi un mūsu nākotni, tad ir jāsaprot, ka sausums vai nokrišņi nebūs vienīgās pārmaiņas. Klimata pārmaiņas veicinās arī pavisam ko citu, proti, cilvēku un dzīvnieku slimību epidēmijas un epizootijas. Mums tas ir jāņem vērā, kad apspriedīsim, piemēram, stratēģiju „Eiropa 2020”. Kāds būs mūsu virziens? Arī tas mums kā likumdevējiem ir svarīgi. Mēs varam pieņem lēmumus tikai, pamatojoties uz līdz šim iegūtajām zināšanām, bet mums ir jābūt elastīgiem, lai spētu pieņemt jaunus lēmumus tad, kad būsim ieguvuši jaunas zināšanas, un šajā gadījumā tās ir jaunās vakcīnas.

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos pateikties Wojciechowski kungam par ātri paveikto darbu, iesniedzot šo ziņojumu Parlamentam. Viņš patiešām ir smagi strādājis. Tagad es vēlos atgriezties pie atbilstību tabulām. Komisāra kungs atzīmēja, ka cer uz labāko, tomēr jāsaka, ka ar cerību vien ir par maz. Minētā slimība, kura mums šovasar jākontrolē, ir ļoti nopietna, un tās pārnēsātāji ir knišļi.

Wojciechowski kungs ir savlaicīgi paveicis savu darbu, tādēļ viņu nekādā gadījumā nevar vainot par kavēšanos. Būtu ļoti žēl, ja kavēšanās notiktu iekšējās cīņas Briselē vai pārmērīgas birokrātijas dēļ. Slimība izplatās neticami ātri, tādēļ ir nekavējoties jārīkojas, lai paspētu veikt dzīvnieku vakcināciju ārpus tās skartajām teritorijām. Es vēlos atgādināt Parlamentam, ka daudzos gadījumos, kā jau to uzsvēra Wojciechowski kungs un citi deputāti, profilakse ir labāka nekā ārstēšana. Manuprāt, šajā gadījumā mēs esam uz pareizā ceļa, un es vēlos, lai Komisija dotu mums pārliecību par to, ka birokrātija neradīs lieku kavēšanos.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  John Stuart Agnew, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kas attiecas uz šo slimību, tad lauksaimniekiem, atkarībā no apstākļiem, ir jāpieņem pašiem savs lēmums. Es, kā Apvienotās Karalistes lauksaimnieks, paļaujos uz veterinārārstu ieteikumiem, nevis citu valstu birokrātu viedokli. Es novērtēju britu nodokļu maksātāju atbalstu, kuri finansē manas vakcīnas, un esmu neapmierināts ar to, ka Eiropas Savienībai vienmēr un visur ir jāiejaucas. Jūs esat veicinājuši šās slimības izplatību. Lūdzu, nesarežģījiet situāciju vēl vairāk.

Mēs tagad apspriežam šo jautājumu, kaut arī garantijas, ko dod Lisabonas līgums, nav nodrošinājušas būtiskas pārmaiņas. Ja tas tā ir, kāpēc tik daudzi nozīmīgi un mazāk nozīmīgi pasākumi, kā, piemēram, šis, ir jāpārskata, lai nodrošinātu atbilstību Līgumam par Eiropas Savienības darbību? Mēs nezinām, kā tiks atrisināts jautājums par atbilstību tabulām, turklāt šis jautājums pilnībā atspoguļo neskaidrības, ko var radīt tā sauktais koplēmums. Kaut arī Apvienotās Karalistes valdība rīkosies atbilstīgi jūsu domāšanas veidam, citas dalībvalstis, iespējams, uz to raugās citādi.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentam par šo ziņojumu. Kaut arī es kopumā atbalstu tā iemeslu, vēlos piebilst, ka šo vakcīnu vajadzētu izmantot tikai tad, kad kompetentā iestāde būs konstatējusi nopietnu apdraudējumu mājlopu populācijai. Ziemeļīrijā gan lauksaimnieki, gan Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija ir smagi strādājuši, lai saglabātu Ziemeļīrijas brīvās zonas statusu.

Ir svarīgi, lai Komisija un Padome atzītu brīvo zonu statusu ES un īstenotu tajās attiecīgos drošības pasākumus. Tomēr Eiropā joprojām pastāv risks, ka šī slimība var izplatīties, tādēļ, manuprāt, Ziemeļīrijai ir jānodrošina iespēja izmantot minētās vakcīnas. Svarīgi ir arī tas, lai kompetentās iestādes kontrolētu mājlopu pārvietošanu un vajadzības gadījumā noteiktu tirdzniecības aizliegumu, lai apturētu infekciozā katarālā drudža izplatīšanos, kā arī, lai visas iesaistītās puses ievērotu labās prakses principu.

Ir jāpanāk visu dalībvalstu konstruktīva sadarbība, lai mazinātu šīs slimības izplatīšanās risku un aizsargātu nozari kopumā no jauna slimības uzliesmojuma. Saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju ir būtisks slimības uzliesmojuma uzraudzības un kontroles aspekts, un es vēlos, lai tā tiktu nodrošināta.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Tādas epidēmijas kā, piemēram, infekciozais katarālais drudzis, nopietni ietekmē ne tikai lopkopjus, bet arī patērētājus un ES ekonomiku kopumā, jo veicina dzīvnieku mirstību un rada tirgus traucējumus.

Dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi ir negatīvi ietekmējuši to apgabalu vai reģionu saimnieciskos resursus, attiecībā uz kuriem šie ierobežojumi ir noteikti. Saskaņā ar spēkā esošajos tiesību aktos paredzēto profilaktiskās vakcinācijas kampaņu aizlieguma zona ir jāsaglabā arī tad, ja nav reģistrēti infekciozā katarālā drudža gadījumi. Tādēļ Komisijas ierosinātais pasākums ir pamatots un sniegs ekonomisko labumu gan ražotājiem, gan patērētājiem. Vienlaikus šis pasākums ir atbilstīgs principam par visu zinātnes sasniegumu izmantošanu lauksaimniecības nozarē.

Es vēlos pieminēt arī Eiropas fondu līdzšinējo nozīmīgo ieguldījumu, lai uzlabotu situāciju attiecībā uz infekciozā katarālā drudža epidēmiju. Kā jau uzsvēra komisāra kungs, ES pēdējos trīs gados ir līdzfinansējusi plašas vakcinācijas kampaņas, ieguldot šajā pasākumā aptuveni EUR 370 miljonus. Manuprāt, vakcinācijas programmu līdzfinansēšana ir jāturpina arī turpmākajos gados, ņemot vērā to efektivitāti un jauno, šodien apspriežamo daudz vienkāršāko tiesisko pamatu.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es vēlos pateikties Wojciechowski kungam un visiem opozīcijas referentiem par veikto darbu šā ziņojuma izstrādē, kura mērķis ir padarīt elastīgākus noteikumus attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ir darījusi visu iespējamo un apstiprinājusi šo tekstu, lai līdz vasaras sākumam varētu uzsākt vakcinācijas kampaņu.

Eiropas Komisija bija iesniegusi priekšlikumu, kurā nebija ņemts vērā apstiprinātais Lisabonas līgums. Citiem vārdiem sakot, tā bija atstājusi lēmumu pieņemšanas pilnvaras tikai Padomei, pilnībā ignorējot Parlamentu. Pēc spraigām diskusijām, par kurām es vēlos pateikties Parlamenta Juridiskajam dienestam, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sekretariātam, mums ir izdevies panākt vienošanos par to, ka, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktu, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ir jāmaina priekšlikuma juridiskais pamats.

Tagad mēs ceram, ka Padome strādās efektīvi, lai pieņemtu mūsu nostāju un iekļautu dokumentā atbilstību tabulas, tādējādi sniedzot drīzu atbildi Eiropas lopkopjiem.

  Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Dažādo vakcīnu un dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumu dēļ infekciozā katarālā drudža uzliesmojumi pēdējos gados ir mazinājušies. Šī slimība rada dzīvniekiem lielas ciešanas un izraisa nāvi, tādējādi ļoti negatīvi ietekmējot ekonomiku lauku apvidos, kā arī to iedzīvotājus. Es atzinīgi vērtēju pasākumus, kas ļauj dalībvalstīs izmantot inaktivētās vakcīnas pret infekciozo katarālo drudzi slimības neskartajās zonās, kā arī vēlos pateikties referentam par viņa darbu pie šā jautājuma.

Dalībvalstīm vajadzētu atļaut būt proaktīvām un izmantot tehnoloģiju attīstību vakcīnu ražošanā, lai mazinātu šīs slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei, kā arī novērstu minētās slimības uzliesmojumu, neatņemot tām no slimības brīvu valstu statusu, kā tas bija līdz šim. Vakcinācija ir efektīvs veterinārais pasākums, kas tiek veikts, reaģējot uz infekciozo katarālo drudzi, bet, lai šo slimību Eiropā varētu izskaust pilnībā, tas ir jāīsteno kopā ar citiem pasākumiem, piemēram, uzraudzību.

Saistībā ar kontroles pasākumiem veiktā vakcinēšana, kuras mērķis ir izskaust slimību, palīdzēs mazināt ekonomiskos zaudējumus un sniegs ieguldījumu Eiropas lopkopības nozarē.

  Julie Girling (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīta par to, ka šis tiesību akts nodrošinās lauksaimniekiem rīcības elastību, izvēli un cerības.

Mūsu vakcinācijas stratēģijas pilnveidošanu pārāk ilgi ir kavējis tas, ka mēs neesam varējuši izstrādāt pietiekami modernus produktus, lai ļautu vakcinēt dzīvniekus ārpus drošības zonām. Atrašanās drošības zonā negatīvi ietekmē lauksaimnieku ekonomisko situāciju, un tajā ir grūti aizsargāt dzīvniekus pret slimībām, it sevišķi tādām kā iznīcinošais un bīstamais infekciozais katarālais drudzis. Jauno vakcīnu izstrāde un izmaiņas noteikumos, par kurām Parlaments, cerams, šodien vienosies, ļaus Apvienotajai Karalistei iegūt no infekciozā katarālā drudža brīvas valsts statusu. Tādējādi tiks nodrošināta dzīvnieku brīvāka pārvietošana un ietaupīti līdzekļi lauku apvidos.

Tomēr ir ļoti svarīgi, lai šie noteikumi stātos spēkā iespējami drīz. Lauksaimniekiem Anglijas dienvidrietumos ir jādod iespēja pabeigt vakcināciju līdz maija beigām, lai nodrošinātu dzīvnieku pilnīgu aizsardzību. Mēs visi zinām par cīņu, kas norisinās iestāžu starpā par atbilstību tabulām, bet es vēlos uzsvērt, ka lauksaimnieki, kurus pārstāvu, to nesaprot un paļaujas uz mums, proti, viņu ievēlētajiem pārstāvjiem, kas izlems viņu vietā. Šis jautājums ir jārisina steidzami, turklāt no veselā saprāta viedokļa. Darīsim to, ātri vienosimies par šādām steidzamām lietām un uzsāksim savu mājlopu vakcināciju.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Infekciozais katarālais drudzis ir dzīvnieku slimība, kas skar atgremotājus, un tā jau ir nodarījusi lielu kaitējumu gan lopkopības, gan ražošanas nozarei. Kopš šīs slimības epidēmijas uzliesmojuma 2000. gadā vairāku dalībvalstu ekonomikai ir nodarīts liels kaitējums. Kā jau vienmēr, kad ekonomikai tiek radīti zaudējumi, tas finansiāli visvairāk skar tos, kuri ražošanas ķēdē atrodas viszemāk. Šajā gadījumā visvairāk cieta ienesīgā liellopu tirdzniecības nozare, kas tika pilnībā sagrauta. Neraugoties uz vakcināciju, eksports dažās valstīs bija paralizēts. Arī Austrijā, kur ir senas lopkopības tradīcijas, daudzu lauksaimnieku ekonomiskā izdzīvošana bija apdraudēta.

Mums ir jāatvēl laiks profilaktiskajiem pasākumiem. Minētā slimība vēl nav izskausta un atkal var uzliesmot jebkurā brīdī. Mums ir jāmācās no pieredzes un jāspēj ātri sniegt palīdzību. Situācija vairs nav tāda, kāda tā bija pirms desmit gadiem. Vecā 2000. gada direktīva par pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai ir jāuzlabo un jāatjaunina.

Noteikumi par vakcināciju, kas tika piemēroti tajā laikā, ir jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai, lai efektīvāk cīnītos pret infekciozo katarālo drudzi un mazinātu lauksaimniekiem radīto slogu. Agrākie noteikumi bija izstrādāti, lai izmantotu dzīvu novājinātu vakcīnu, kas bija vienīgā pieejamā laikā, kad pirms 10 gadiem tika pieņemta minētā direktīva. Mums ir jāņem vērā tas, ka tagad vakcīnas ir uzlabotas.

Es atzinīgi vērtēju Komisijas un Parlamenta ātro rīcību un iestājos par jaunās direktīvas iespējami drīzu īstenošanu. Kā lauksaimnieku kopienas pārstāve es zinu, cik svarīgi ir domāt par gada ciklu. Lēmumu ātra pieņemšana veicinās praktiski piemērojama un vienota regulējuma pieņemšanu līdz rudenim, un tas ir gan dalībvalstu, gan arī lopkopju un lauksaimnieku interesēs. Liels paldies referentam.

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Man nav būtisku iebildumu pret šo normatīvās rezolūcijas priekšlikumu, un es gribētu apsveikt Komisiju par šo iniciatīvu, kuras mērķis ir atzīt zinātnes attīstību un atļaut izmantot jaunās vakcīnas pret infekciozo katarālo drudzi ārpus zonām, attiecībā uz kurām ir noteikts dzīvnieku pārvietošanas aizliegums, jo šāda veida vakcīnas nerada vīrusa nevēlamas cirkulācijas risku.

Es vēlos apsveikt referentu Wojciechowski kungu un izteikt viņam pateicību par Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas labā veikto darbu, kā arī pateikties šīs komitejas priekšsēdētājam De Castro kungam par to, ka viņš ļāva Padomei un Komisijai ātri vienoties par šā priekšlikuma juridisko pamatu. Pretēji sākotnēji ierosinātajam, saskaņā ar Lisabonas līgumā paredzēto parasto likumdošanas procedūru likumdošanas pilnvaras Parlamentam un Padomei ir kopīgas.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ir apspriedusi un apstiprinājusi savu ziņojumu īsā laikā, lai šodien varētu notikt balsošana un lai iespējami drīz varētu panākt vienošanos ar Padomi, tādējādi veicinot šās direktīvas jauno noteikumu stāšanos spēkā. Tādēļ es aicinu Padomi panākt kompromisu ar Komisiju un Parlamentu attiecībā uz nostāju, kas, manuprāt, šodien šeit tiks pieņemta ar balsu vairākumu.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā uzsvērts Jaunajā dzīvnieku veselības stratēģijā 2007.–2013. gadam, kuras princips ir „profilakse ir labāka nekā ārstēšana”, jaunā ES vakcinācijas politika paredz pielāgot noteikumus par vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi.

Ja mēs vēlamies efektīvāk cīnīties pret tādu epidēmiju kā infekciozais katarālais drudzis un mazināt tā negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem, ir vajadzīga elastīgāka dzīvnieku vakcinācijas procedūra. Lielāka elastība un profilakse būtu vajadzīga cīņā arī pret daudzām citām dzīvnieku slimību epidēmijām.

Stingrā pret vakcināciju vērstā politika, kuru mēs ilgi esam īstenojuši ES, vairs nav aktuāla. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs šeit speram pareizu soli. Es vēlos paust savu atbalstu arī Paulsen kundzei, kura teica, ka klimata pārmaiņu dēļ mēs tuvākajā nākotnē būsim spiesti saskarties arī ar citām dzīvnieku slimību epidēmijām. Tas savukārt liecina par to, ka mums ir vajadzīga skaidra stratēģija, un šeit, mēs, protams, to varam pareizi izstrādāt. Ņemot vērā teikto, es gribētu atkārtoti uzsvērt, ka Komisijā vairs nevajadzētu apspriest jautājumu par dzīvnieku nokaušanu piespiedu kārtā.

Kas attiecas uz infekciozo katarālo drudzi, tad mēs, protams, šajā ziņā esam ieguvēji no tāda viedokļa, ka atbalstījām pētniecību, un tagad mums ir inaktivētā vakcīna, kuru varēsim izmantot, lai veiktu plašu vakcinācijas kampaņu, kas līdz šim bija ļoti bīstami un sarežģīti. Tādējādi ir izveidojusies jauna situācija.

Es gribētu arī pateikties referentam par ātri padarīto darbu. Kā liecina līdzšinējā pieredze, mums ir jābūt gataviem pirmajam slimības uzliesmojumam vasaras beigās vai rudenī. Tādēļ dalībvalstīm ir jāizstrādā un jāīsteno vakcinācijas stratēģija.

Agnew kungam es gribētu teikt, ka, ja jums ir labs veterinārārsts, tad viņš ieteiks vakcinēt dzīvniekus, jo man pazīstamie veterinārārsti to vēlas, un diskusijās es šādu viedokli bieži esmu dzirdējusi.

Tomēr ar vakcinēšanu vien ir par maz. Komisijai ir jāizstrādā īstenošanas regulas, kuras jāpielāgo jaunajam procesam, turklāt tas jādara tikpat ātri, kā šeit Parlamentā. Tādēļ es aicinu Komisiju pasteigties, lai mēs varētu izmantot minēto zinātnes sasniegumu praksē jau līdz šā gada beigām.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es esmu pateicīgs mūsu kolēģim deputātam Wojciechowski kungam par viņa ziņojumu, kas mums atgādina, cik liela nozīme ir atbilstīgiem tiesību aktiem šajā jomā.

Tomēr neatkarīgi no tā, vai vakcīna ir dzīva novājināta, vai inaktivēta, ņemot vērā mūsu pašreizējās zināšanas, asins analīzes nepalīdzēs noteikt, kā patogēnais organisms ir nonācis dzīvnieku asinīs, proti, vai ar vakcīnu, vai dabiskā ceļā. Tāpēc, ja nebūtu izstrādāta inaktivētā vakcīna, kurā patogēnā organisma izcelsme ir vakcīna, tad būtu neiespējami noteikt atšķirību starp vakcinētu un dabīgā ceļā ar vīrusu inficētu dzīvnieku. Tā kā šis ir būtisks nosacījums, lai konkrētu reģionu vai valsti pasludinātu par brīvu no infekcijām, pastāv liels risks, ka no infekcijām aizsargātās valstis liks šķēršļus tirdzniecībai ar tām valstīm, kurās tiek izmantota inaktivētā vakcīna.

Tāpēc Eiropas Savienībai ir pienākums veicināt marķētas inaktivētās vakcīnas pastāvīgu izpēti, lai garantētu lielāku bioloģisko drošību, ļaujot mums efektīvāk saskaņot pieeju veselības aizsardzības un tirdzniecības jomās.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Ir svarīgi atcerēties to, ko teica komisāra kungs, proti, ka infekciozais katarālais drudzis no 2008. gadā konstatētajiem 48 000 gadījumu ir samazinājies līdz 120 gadījumiem 2010. gadā. Tomēr mēs joprojām nevaram zināt, kā būs turpmāk, tāpēc inaktivētās vakcīnas izstrāde un diskusijas par tās pielietojumu ir vērtējamas atzinīgi.

Būtu lietderīgi, ja Padomes pārstāvji būtu ieradušies šeit, jo tad mēs varētu viņiem uzdot jautājumu par to, vai tiks nodrošinātas atbilstību tabulas, kuras Parlaments un Komisija uzskata par ļoti svarīgām. Iespējams, ka Padome mūs par to drīz informēs. Visu slimību, it sevišķi infekciozā katarālā drudža profilakses pamatā ir laba lopkopības prakse, dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi, aizsardzība pret saskari ar slimības pārnēsātājiem, kā arī vakcinācija, ko mēs šorīt šeit apspriežam.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Problēma ar inaktivētās vakcīnas izmantošanu ārpus slēgtās zonas ir tāda, ka dzīvniekiem seroloģiskajos testos tiks uzrādīti pozitīvi rezultāti, un, lai konstatētu, vai tie ir vakcinēti, vai faktiski slimi, būs jāveic virusoloģiskais tests, kas ir daudz dārgāks. Tas radīs ar dzīvnieku tirdzniecību un pārvietošanu saistītas problēmas. Ņemot vērā to, ka direktīva ir jātransponē dalībvalstu tiesību aktos līdz 2011. gada 30. jūnijam, procesuālu iemeslu dēļ šajā termiņā būs ļoti grūti iekļauties. Arī es nepiekrītu tam, ka direktīvas spēkā stāšanās datums tiek mainīts no 20. datuma uz nākamo dienu pēc tās publicēšanas. Mums ir arī jāsaprot, ka atbilstību tabulu izstrāde būs papildu administratīvais slogs.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs progresējam, jo esam sapratuši, ka šī problēma skar ne tikai atsevišķus Eiropas reģionus, Eiropas dienvidu daļu un Āfriku. Manuprāt, šis pasākums ir vērtējams pozitīvi.

Es gribētu pajautāt Tarabella kungam, vai viņam un Komisijai nešķiet, ka steidzami būtu jārisina arī problēma, kas saistīta ar piemērošanu veterinārajiem dienestiem, lai tiktu īstenots pasākums minētās problēmas novēršanai visā ES?

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pret infekciozo katarālo drudzi vērsto vakcinācijas pasākumu uzlabošana ir ļoti svarīgs jautājums. Jaunās inaktivētās vakcīnas dos iespēju ražotājiem pirmo reizi izslēgt inficēšanās risku ar šo bīstamo slimību, jo turpmāk vakcīnas varēs lietot arī tajās teritorijās, kurās infekciozais katarālais drudzis iepriekš nav konstatēts. Ņemot vērā teikto, mums ir atkārtoti jāuzsver, ka lauksaimniecība, tostarp vaislas dzīvnieku eksports, ir ļoti svarīgs faktors visās ES dalībvalstīs. Tāpēc ir jāpanāk, lai lauksaimnieki varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz vakcīnas izstrādē pielietotās jaunākās zināšanas par dzīvnieku veselību.

Pašlaik mums ir vajadzīgas divas lietas. Pirmā ir steidzams risinājums jautājumam par praksi ES. Otrā, manuprāt, ir obligāta prasība dalībvalstīm ziņot Komisijai par tajās veiktajiem pasākumiem.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos pateikties Parlamentam par stingro atbalstu attiecībā uz šo priekšlikumu, kā arī par šā jautājuma steidzamā rakstura apzināšanos un ātri veiktajām procedūrām.

Vairāki no jums pieminēja ar atbilstību tabulām saistīto problēmu. Es tikai vēlos atgādināt, ka Priekšsēdētāju konferencē šā jautājuma risināšanai tika dots jauns stimuls, kā arī piešķirta lielāka nozīme, atzīstot problēmu, ko rada ES tiesību aktu transponēšana dalībvalstu tiesību aktos.

Es gribētu pajautāt dalībvalstīm, vai tiešām ir grūti paziņot Komisijai par juridisko pamatu ES regulas transponēšanai savās tiesību sistēmās? Vai tas ir tik sarežģīti? Esmu pārliecināts, ka tad, kad dalībvalstis apsver, kā transponēt tiesību aktus, tām ir jāsagatavojas šim procesam un jāizlemj, kā to darīt.

Manuprāt, mēs visi apzināmies to, un mums par šo tēmu ir bijušas jau vairākas debates, ka Eiropas Savienībai rada problēmas nevienmērīga ES tiesību aktu transponēšana. Tik svarīgā jautājumā kā šis nepareiza tiesību aktu transponēšana var radīt ļoti negatīvas sekas.

Vienlaikus, kā jau es teicu savas runas ievadā, es vēlos uzsvērt, ka Komisija nešaubīgi ir pret lieku kavēšanos. Mēs pilnībā apzināmies, ka šis jautājums ir jārisina steidzami, tādēļ es ceru, ka ar lielāku elastību un intensīvām sarunām šo problēmu varēs atrisināt. Komisija darīs visu iespējamo, lai mēs varētu pieņemt šo tiesību aktu līdz sezonas sākumam, kad var uzliesmot infekciozais katarālais drudzis.

Kas attiecas uz Komisijas gatavību īstenot šo pasākumu, es gribētu darīt zināmu Schnellhardt kungam un Uggias kungam, ka Komisija savu darbu ir paveikusi. Mūsu īstenošanas pasākumi ir gandrīz pabeigti. Tagad ir vajadzīgs, lai šo priekšlikumu apstiprinātu likumdevēja iestāde. Kad tas būs izdarīts, turpmākais process noritēs ļoti ātri.

Es vēlreiz gribētu pateikties referentam un Parlamentam par stingro atbalstu, risinot šo jautājumu.

  Janusz Wojciechowski, referents. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās debatēs un izteica atbalstu manam ziņojumam. Paldies visiem opozīcijas referentiem un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem, kuri mums palīdzēja tik ātri un efektīvi sagatavot šo ziņojumu. Tas nav bieži, kad mēs spējam vienprātīgi pieņemt šādu pozitīvu dokumentu, kura mērķis nešaubīgi ir panākt situācijas uzlabojumu.

Kas attiecas uz atbilstību tabulām, kas tika pieminētas diskusijās kā iespējamo problēmu avots, tad, manuprāt, šajā ziņā būs grūti iegūt dalībvalstu pārvaldes iestāžu vai valdību simpātijas. Tabulu izveidošana un nosūtīšana Komisijai nesagādās lielas problēmas. Grūtāk būs iedzīvotājiem, kuri gribēs pārbaudīt, vai dalībvalstu tiesību akti atbilst ES tiesību aktiem. Ja nebūs minēto tabulu, tad tieši viņi būs tie, kam vajadzēs īstenot centienus un veikt izpēti, kā līdz šim. ES tiesību aktos nav viegli orientēties. Es domāju un ceru, ka šis instruments vajadzības gadījumā būs viegli pieejams ikvienam interesentam, nevis tikai Komisijai. Tas būs arī ļoti noderīgs dokuments.

Es aicinu Padomi skatīt šo dokumentu, neietverot tajā atbilstību tabulas, lai jaunās vakcīnas varētu lietot jau šajā sezonā, kā tas bija paredzēts. Mēs nedrīkstam pieļaut nekādu aizkavēšanos, jo pretējā gadījumā nevarēsim ātri un efektīvi veikt savu darbu. Vēlreiz liels paldies visiem par sadarbību šā ziņojuma izstrādē.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc neilga brīža.

5. Par Marokas tomātu importu ES (Lūgumraksts Nr. 1565/2009) (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par Marokas tomātu importu ES (Lūgumraksts Nr. 1565/2009, ko iesniedzis Spānijas valstspiederīgais José Maria Pozancos), kuru Lūgumrakstu komitejas vārdā izklāstīs Erminia Mazzoni (O-000040/2011 – B7-0211/2011).

  Erminia Mazzoni, autore. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā Lūgumrakstu komiteja mēs iesniedzām jautājumu, kas parāda, ka mūsu Komiteja nav apmierināta ar atbildi, kuru sniedza Komisija uz Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības jautājumu.

Faktiski Komisija koncentrēja savu uzmanību uz dalībvalstu atbildību cenu noteikšanā, neņemot vērā lūgumraksta būtību — ziņot par nelikumīgu tomātu un citu dārzeņu importu no Marokas.

Iespējamās nelikumības būtībā jau vairākus gadus konstatē regulatīvā iestāde OLAF, kura ir norādījusi, ka tiek ļaunprātīgi izmantota atskaitījumu aprēķināšanas metode, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 3223/94, kura nosaka trīs dažādas aprēķina metodes. Šīs situācijas dēļ Eiropas Savienība gūst mazākus ieņēmumus, tajā ir negodīga konkurence un tirgus noteikumu pārkāpumi, kā arī vērojama Eiropas ražotāju un eksportētāju pakāpeniska finansiālā stāvokļa pasliktināšanās, un īpaši nelabvēlīga situācija ir Spānijā, Grieķijā, Portugālē, Francijā un Itālijā.

Komisija risina sarunas par jaunu divpusēju vienošanos ar Maroku, un kārtējo reizi šķiet, ka nolīgumā netiek ņemti vērā satraucošie fakti, bet tiek turpināts iet pa labi iemītu taciņu, lai īstenotu eksporta plūsmu no Marokas uz Eiropas Savienību, kaut gan šis process ir slikti reglamentēts un neatbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Uzskatu, ka mums ir jāpievēršas šim jautājumam. Tas attiecas uz šobrīd ļoti jutīgu tēmu par migrācijas plūsmu. Patiesībā nesenie notikumi Rozarno liecina, ka milzīgais ieceļotāju skaits, kas ierodas Eiropas Savienībā no valstīm, kas atrodas gar Ziemeļāfrikas krasta līniju, tostarp Marokā, bieži vien ir laukstrādnieki.

Mums rada grūtības šo cilvēku uzņemšana. Visa Eiropas Savienība un īpaši Itālija saskaras ar problēmām, lai nodrošinātu šiem cilvēkiem iztiku. Ja vēl vairāk samazināsim lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu mūsu valstīs, Francijai, Spānijai, Itālijai un Portugālei, kur jau šobrīd ir nopietnas problēmas, radīsies būtiski zaudējumi. Es gribētu zināt, kāda būs Komisijas rīcība šajā situācijā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju centīšos atbildēt uz dažiem lūgumrakstā minētajiem jautājumiem. Es gribētu pateikties Mazzoni kundzei par šī jautājuma aktualizēšanu, lai mēs varētu izskaidrot savu nostāju šajā lietā.

Vispirms es gribētu apliecināt Parlamentam, ka Komisija rūpīgi un uzmanīgi uzrauga no Marokas importēto tomātu daudzumu, izmantojot savstarpējas pārbaudes sistēmu, kurā tiek norādīts Marokas uzņēmēju importētais produktu daudzums un ikdienas importa uzskaite, ko veic valsts muitas dienests. Komisijas rīcībā pagaidām nav pierādījumu par sistēmisku krāpšanu vai sistēmas nepilnībām. Mums ir informācija par vienu gadījumu, kam es pievērsīšos vēlāk. Tas ir saistīts ar 2007. gada paziņojumu, kad OLAF tiešām uzsvēra, ka pašlaik spēkā esošā sistēma varētu veicināt oportūnistiskas darbības, bet ne obligāti pārkāpumus.

Ir zināms, ka ievešanas cenu sistēmas piemērošana un iespējamā ievedmuitas nodokļa uzlikšana saistībā ar šo mehānismu ir dalībvalstu muitas dienestu ekskluzīvā kompetencē.

Vēl viens svarīgs aspekts šī jautājuma sakarā ir tā starptautiskais konteksts, un šajā ziņā dominējošais ir Dohas sarunu kārtas pārstāvju viedoklis, turklāt sarunas vēl turpinās. Jebkuras izmaiņas ievešanas cenu sistēmā un tās pašreizējā piemērošanas mehānismā var nelabvēlīgi ietekmēt līdz šim sasniegtos rezultātus. Jaunais divpusējais nolīgums ar Maroku nekaitēs Eiropas ražotāju interesēm, saglabājot tomātu ikmēneša tarifu kvotu sistēmu un stingru kontroli pār šo dārzeņu importa daudzumu.

Turklāt nolīgums paredz uzlabot sadarbību un pārredzamību saistībā ar tirgus datiem augļu un dārzeņu nozarē. Tomātu kvotu apjoma palielinājums ir ierobežots līdz 52 000 tonnām, kas jau ir ievērojami zemāks par ierasto tirdzniecības līmeni, un pieaugums ir progresīvs un sadalīts pa četriem tirdzniecības gadiem, tādējādi saglabājot pašreizējās tirgus daļas un tradicionālo piegādi Eiropas Savienībai. Šī iemesla dēļ Komisija uzskata, ka, veicot jebkuras izmaiņas pašreizējā ievešanas cenu sistēmā, ir jāievēro atbilstīgi starptautisko nolīgumu nosacījumi.

Komisija nodrošina regulas atbilstīgu piemērošanu, un tāpēc tā ir veikusi izmeklēšanu ar OLAF starpniecību. Iespējams šī situācija attiecas uz Mazzoni kundzes pieminēto jautājumu – vai, piemērojot regulu, tās nepareizas interpretācijas rezultātā pastāv nelikumību iespējamība? Tomēr tā ir valsts muitas dienesta atbildība sekot līdzi izmeklēšanas rezultātiem. Rekuperācija tiek īstenota, bet datu publicēšana ir kompetento muitas dienestu striktā pārziņā.

Kas attiecības uz uzraudzības organizāciju, tad šis bija viens no jautājumiem, kam uzmanību pievērsa Mazzoni kundze. Šajā sakarā man jāsaka, ka Komisija, kā iepriekš minēju, uzrauga tomātu importu no Marokas, izmantojot savstarpējas pārbaudes sistēmu. Ievesto produktu apjoms, par ko ik nedēļu ziņo Marokas varasiestādes, tiek uzraudzīts. Šie dati tiek salīdzināti ar tāda valsts muitas dienesta datiem, kas veic sistēmas apsekojumus, kā arī ar Eurostat datiem. Es domāju, ka mums ir ļoti laba un precīza informācija, un, ja būtu novērota sistemātiska krāpniecība un nelikumības, mēs būtu to pamanījuši un rīkojušies.

  Esther Herranz García, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties Lūgumrakstu komitejai par ieguldīto smago darbu pēc Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības iesniegtās sūdzības saņemšanas, pamatojoties uz OLAF (Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai) 2007. gadā publicēto ziņojumu. Es uzskatu, ka šī ziņojuma secinājumi ir ļoti skaidri un ļoti labi pamato Eiropas Komisijas rīcību — un tai jau sen vajadzēja pievērst uzmanību šim jautājumam — precizēt ievešanas cenu režīma darbību, vismaz attiecībā uz tomātu importa jomu.

Tomēr Komisija ne tikai nespēja izveidot konkrētu rīcības plānu dažāda veida krāpniecības novēršanai, kura ir iespējama pašreizējās Ievešanas cenu regulas dēļ, bet arī veica pārrunas ar Maroku par jauno lauksaimniecības nolīgumu, vēl pirms tā ir novērsusi šobrīd spēkā esošā importa režīma nepilnības.

Dāmas un kungi, ir pienācis brīdis, kad Eiropas Komisijai vajadzētu nopietni pārdomāt savus pienākumus, sākot izmeklēt krāpniecisko darbību veikšanas apstākļus, un, iespējams, pieprasīt atmaksāt nesamaksātos muitas nodokļus. Es uzskatu, ka nevajadzētu ratificēt jauno nolīgumu ar Maroku, pirms netiks rasts risinājums visiem jautājumiem, uz ko esam vērsuši uzmanību.

Mūsu mērķis nav kavēt jauno starptautisko nolīgumu stāšanos spēkā, bet pārliecināties, ka tie neradīs nopietnu kaitējumu Eiropas ražotāju interesēm un ka noteikumi, kas paredzēti šādos nolīgumos, tiks stigri ievēroti.

Attiecībā uz jauno nolīgumu ar Maroku visi Eiropas augļu un dārzeņu nozares pārstāvji pieprasa, lai tiktu garantēta jauno nosacījumu ievērošana. To varēs īstenot vienīgi, reformējot ievešanas cenu režīmu. Mēs nevaram atbalstīt jauno nolīgumu ar Maroku, kamēr mums nav jaunas ievešanas cenu sistēmas. Mēs nevarēsim ratificēt nolīgumu, kuru Komisija jau ir noslēgusi.

Turklāt, ja šis uzraudzības uzdevums būtu dalībvalstu pārziņā, tām būtu jāveic ievērojami finanšu ieguldījumi. Jāatzīst, arī tā ir taisnība, ka mēs jau sen aicinām izveidot Eiropas Robežu un muitas sistēmu, kas līdzinātos Savienoto Valstu modelim, šādā veidā nodrošinot efektīvu kontroli.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, S&D grupas vārdā. – (PL) Saskaņā ar Spānijas lauksaimnieku teikto, kuri iesniedza lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, situācija, kad Marokas tomāti tiek ievesti par dempinga cenām, rada apdraudējumu Eiropas pārtikas ražotājiem. Viņi atsaucas uz dempinga cenu minimālo likmi, kas bija noteikta aptuveni EUR 46 par 100 kg preferenciālā importa un eksporta nolīgumā starp ES un Maroku. Saskaņā ar EUROSTAT datiem, 2010. gada decembrī Maroka eksportēja vairāk nekā 70 000 tonnu tomātu, kas gandrīz divkārt pārsniedz ES un Marokas nolīgumā paredzēto kvotas apjomu. Minētās situācijas dēļ Eiropas ražotāji ir cietuši milzīgus zaudējumus, turklāt ievērojami zaudējumi ir radušies no nesamaksātajiem muitas maksājumiem. OLAF jau ir izteicis savu viedokli par to, savā 2007. gada ziņojumā norādot, ka tomātu ievešanā no Marokas ir iespējamas nelikumības saistībā ar dempinga cenu piemērošanu, salīdzinot ar ES sākotnēji atzīto cenu, kas faktiski pieļauj papildu muitas nodevu nemaksāšanu. Pievienojoties pārējo Lūgumrakstu komitejas locekļu viedoklim, es tomēr vēlētos vaicāt, vai Komisijai ir nodoms pārskatīt šāda veida nosacījumus un vai ir iespējams atgūt nenomaksātās muitas nodevas?

  Ramon Tremosa i Balcells, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pagājušā gada oktobrī es Komisijai iesniedzu rakstisku jautājumu saistībā ar neatbilstībām dažādu Eiropas organizāciju rādītājos par tomātu importu no Marokas Eiropas Savienībā.

2008. gadā tika novērota aptuveni 100 000 tonnu starpība DG TAXUD un Eurostat uzrādītajā informācijā. Komisija sniedza atbildi, ka problēma ir apzināta un tiek risināta, tomēr man nav skaidrs, vai Komisija uzlabos situāciju par labu Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ražotājiem.

Eiropas Savienībā tomāti tiek ievesti ne tikai no Marokas, bet arī citām trešajām valstīm. Mums jāmēģina veidot tāds sarunu process, kurā būtu vienlīdz godīga attieksme pret visām iesaistītajām pusēm, nevis jāmēģina ietaupīt uz Eiropas lauksaimniecības nozares rēķina. Mums ir arī jāatrod paņēmiens tādu produktu kontrolei, kas tiek ievesti no citām, ārpus ES esošām, valstīm, jo īpaši caur dažām Ziemeļeiropas ostām. Neieviešot efektīvu robežkontroli, Eiropas lauksaimniecības nozari nākotnē gaida grūti laiki.

Ja ES–Marokas nolīguma dēļ Eiropas tomātu audzēšanas nozarei tiks nodarīts kaitējums, būs ļoti grūti to atjaunot ES teritorijā. Noteikumi un saistības būtu jāpiemēro visiem, kas nozīmētu godīgu konkurenci. Mēs nevaram pieņemt dažādu nosacījumu un nodokļu piemērošanu Eiropas ražotājiem un ārpus ES esošajiem lauksaimniecisko produktu ražotājiem. Pieņemot šādu situāciju, tas nozīmē pieņemt ievērojamu konkurētspējas pazemināšanos mūsu lauksaimniecības nozarē un ārkārtīgi lielas izmaiņas darbaspēka jomā Eiropā. Es atbalstu brīvo tirdzniecību, bet tikai ievērojot vienotus informācijas un ražošanas nosacījumus. Ja tas netiek ņemts vērā, brīvā tirdzniecība vairs nav godīga tirdzniecība un konkurence vairs nav godīga konkurence.

Visbeidzot, es nedomāju, ka Parlamentam ir jāratificē ES–Marokas nolīgums, neiekļaujot klauzulu attiecībā uz darba tirgu, sociālo aspektu un vidi Marokā. Ja šīs prasības netiks ievērotas, mēs varam zaudēt aktīvi darboties spējīgu Eiropas lauksaimniecības nozari un pārtikas tīkla industriju.

  João Ferreira, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, debašu laikā tika izteikti vairāki brīdinājumi par tirdzniecības nolīgumiem saistībā ar lauksaimniecības produkciju starp Maroku un citām Vidusjūras valstīm, piemēram, Ēģipti un Izraēlu. Mēs brīdinājām, ja tie tiks noslēgti, tie palielinās spiedienu uz ES lauksaimniekiem samazināt produktu cenas, īpaši tādās valstīs kā Portugāle, un radīs papilu grūtības savas produkcijas realizēšanā. Mēs nosodām augļu un dārzeņu tirdzniecības liberalizāciju, kas parasti ir Vidusjūras reģiona produkti, jo tas radīs iespēju lielveikaliem pārdot produktus par pazeminātām cenām, kuri bieži vien ir atbrīvoti no tādu noteikumu un standartu ievērošanas, kas izvirzīti ES lauksaimniekiem. Mēs vēlētos atzīmēt, ka lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizācija veicina intensīvu ražošanas modeļu attīstību eksporta vajadzībām, kas rada priekšrocības liela apjoma agrorūpniecības funkcionēšanai uz mazo un vidējo lauku saimniecību, ģimenes saimniecību, kā arī vietējo un reģionālo tirgu apgādes rēķina. Šī situācija rada negatīvas sekas attiecībā uz suverenitāti, drošību un pārtikas kvalitāti, kā arī ietekmi uz vidi.

Šī situācija bija iemesls, lai izteiktu brīdinājumus, ko Komisija diemžēl nav ņēmusi vērā un joprojām turpina neņemt vērā. Tā ir ignorējusi nepieciešamību aizstāvēt ES ražotāju intereses, lai nodrošinātu godīgas cenas attiecībā uz ražošanas un uzņēmējdarbības nepārtrauktību, jo īpaši mazām un vidējām lauksaimniecībām. Vēl jo vairāk, mēs tagad zinām, ka Komisija arīdzan nav ņēmusi vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumu, kurā tika nosodītas nelikumības tomātu ievešanā no Marokas, ziņojumā atzīstot šāda importa ietekmi uz tomātu cenu pazemināšanu ES tirgū. Neesot mierā ar šo atzinumu, apspriešanā esošā nolīguma ar Maroku jaunajā nodaļā par lauksaimniecību Komisija ir nolēmusi turpmāk palielināt tomātu importu uz ES.

Kad beidzot šis liberālais fundamentālisms, kurš dažu lielāko Eiropas korporāciju un starptautisko eksportētāju interesēs upurē visu, tiks izskausts? Kā Komisija plāno atlīdzināt Eiropas ražotājiem nešaubīgi nodarītos zaudējumus? Mēs atstājam šos jautājumus jūsu ziņā.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, tomātu audzētājiem no Kanāriju salām, Mursijas, Andalūzijas un Valensijas kopienas, no kuriem visi ir Eiropas Savienības ražotāji, ir svarīgi, lai Komisija rīkotos enerģiski attiecībā uz netaisnīgo situāciju, kas nodara tiem nopietnu kaitējumu. Ir veiktas krāpnieciskas darbības, un jūs to zināt.

Nolīguma ar ES dēļ Maroka gūst labumu no ievešanas cenas, kuru tā precīzi neievēro. Turklāt mums vajadzētu aplūkot šo jautājumu ne tikai 2007. gada, bet arī 2010. gada kontekstā. Komisija labi apzinās, ka netaisnīgu nosacījumu dēļ Spānijas tomātu audzētājiem ir jākonkurē ar Marokas audzētājiem, jo pirmajiem ir jāsedz daudz augstākas ražošanas izmaksas, kas izriet no stingrajiem Eiropas kvalitātes, pārtikas nekaitīguma un darba drošības standartiem, kā arī ierobežojumiem attiecībā uz pesticīdu lietošanu, kas netiek prasīts no trešajām valstīm.

Neraugoties uz to, mūsu audzētāji iegulda lielas pūles un atbildību kvalitātes nodrošināšanā un turpina smagi strādāt, lai saglabātu savas lauksaimniecības kultūras. Tādējādi nav pieļaujams, ka Komisija neņem vērā ievešanas cenu režīma darbības pārkāpumus, kura sarežģītība, kā norādījis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, veicina krāpniecību, un ka tā izliekas nemanām, ka tomātu kvotas, par kurām ir spēkā vienošanās ar Maroku, netiek ievērotas.

Ar to vien nepietiek, ka Komisija informē mūs, ka par uzraudzību ir atbildīgas dalībvalstis. Ja tās cieš neveiksmi, pildot savus uzdevumus, jārīkojas ir Komisijai. Ir nepieņemami, ka tiek pārkāptas regulas par Marokas importa kvotām un ka piemērotie muitas nodokļi netiek nomaksāti, un no Komisijas puses neseko nekāda rīcība.

Komisija vēlas, lai mēs apstiprinātu jauno nolīgumu ar Maroku. Ja vien mums netiek dota garantija, ka cenu sistēma tiks mainīta, lai novērstu negodīgu konkurenci starp Marokas un Spānijas ražotājiem, mēs noteikti neatbalstīsim šo ierosinājumu.

Tas ir jūsu pienākums nodrošināt nolīgumu ievērošanu, tāpat jūsu pienākums ir arī aizstāvēt audzētāju intereses Kanāriju salās, Mursijā, Valensijā un Andalūzijā. Dariet to, pirms nav par vēlu!

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, aicinājumi mainīt Ievešanas cenu regulu sākās 2003. gadā. Lūgumu ir izteicis gan Parlaments, gan dalībvalstis, proti, Spānija un Francija ar Itālijas, Grieķijas un Portugāles atbalstu.

Iemesls tam ir fakts, ka regula netiek pienācīgi piemērota, neveicot noteiktu nodokļu nomaksu un izmantojot neobjektīvu aprēķinu metodi. Tas atstāj nelabvēlīgas sekas uz nozari kopumā, pastāv negodīga konkurence, un dalībvalstis iekasē mazāk ieņēmumu no muitas nodokļiem.

Īpašās Augļu un dārzeņu inspektoru vienības ir pārbaudījušas informācijas patiesumu, norādot, ka šīs regulas 5. pants pieļauj neobjektīvu piemērošanu, un, kā jau šajā Parlamentā iepriekš minēts, OLAF, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai, ir paziņojis, ka izmantotā aprēķina metode dod iespēju nemaksāt papildu nodokļus.

Šī jautājuma atrisināšana ir atkarīga tikai no Komisijas. Ir jāpiedāvā risinājums gan ražošanas sistēmas sakārtošanai, gan dalībvalstu skaidrības labad. Šī situācija turpinās jau 16 gadus.

Nozarei tiek nodarīts kaitējums. Nelabvēlīgu ietekmi piedzīvo gan Eiropas augļu un dārzeņu nozare, gan Spānijas augļu un dārzeņu nozare Valensijā, Mursijā un Andalūzijā, un te ir jārod risinājums. Šī situācija arīdzan ietekmē patērētājus.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūgumraksts šodienas diskusijas sakarā ir atsūtīts laikā, kad Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja un Starptautiskās tirdzniecības komiteja apspriež jaunu nodaļu par lauksaimniecību nolīgumā ar Maroku.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) apstiprina, ka ir notikušas nelikumības, aprēķinot nodokļus par tomātu importu, un ka tas ir radījis zaudējumus Eiropas ražotājiem, tiem pašiem ražotājiem, kas pauž bažas par paredzamo tomātu un augļu un dārzeņu importa pieaugumu kopumā, kas notiks, ja nolīgums tiks parakstīts.

Mēs neapšaubāmi reaģējam uz bažām, ko rada divpusēji nolīgumi, kuros lauksaimniecības nozīmīgums bieži vien tiek upurēts par labu plašākām rūpniecības interesēm. Tas nav pareizais attīstības virziens, un mēs turpināsim to atgādināt Eiropas Komisijai. Tomēr es gribētu norādīt, ka pašreizējai ekonomikas un politiskajai krīzei visā Magribas zonā vajadzētu mudināt mūs rūpīgi un ar lielāku solidaritāti apsvērt šo nolīgumu.

  Iratxe García Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā to prasa Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības lūgumraksta iesniedzēji, Komisijai ir jāgroza — un šeit es atkārtoju Spānijas un citu dalībvalstu izvirzīto lūgumu — daži regulas panti, uz kuriem mēs atsaucamies.

Runājot par aprēķinu metodi ievešanas cenu noteikšanai — ir jālikvidē viena no trim pašreiz izmantotajām metodēm, kas zināma kā ‘deduktīvā’ metode. Šīs izmaiņas ir būtiski nepieciešamas, paturot prātā, ka importētāji izvēlas metodi, kas jebkurā brīdī tiem ļauj izvairīties no papildu nodokļu nomaksas.

Šobrīd, kad Parlamentam jāpieņem jaunais nolīgums ar Maroku, lai tas stātos spēkā, Komisija noteikti pierādīs savu nozīmīgumu, reizi par visām reizēm veicot izmaiņas sistēmā. Mēs atkal šodien aicinām to darīt, jo pareizi noregulētas ievešanas cenas kalpo kā atlīdzība, kuru mūsu audzētāji var pamatoti sagaidīt, kad būs panākta vienošanās par nolīguma stāšanos spēkā.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šodienas debates par Spānijas Augļu, dārzeņu, ziedu un augu audzētāju un eksportētāju savienības iesniegto lūgumrakstu ir piemērotas un savlaicīgas, ņemot vērā to, ka vienlaicīgi Parlamentā tiek apspriests arī tirdzniecības nolīgums ar Maroku.

Ir skaidrs, ka lūgumraksts izvirza jautājumu, uz kuru Komisija, šķiet, vēl nav sniegusi atbildi. Parlaments nopietni aicina sniegt atbildi, pirms jaunais nolīgums tiek parakstīts, jo nav pieņemama situācija, kad Eiropas lauksaimniekiem jāmaksā par vēlmi uzturēt brīvo tirdzniecību, kas pārņem Eiropu.

Mums ir jāaizstāv un jāaizsargā mūsu lauksaimnieki, ne tikai attiecībā uz tomātu audzēšanu, bet arī attiecībā uz visu augļu un dārzeņu audzēšanu, kas tiktu nopietni skarta, ja tiktu atvērts tirgus, kurā nepastāvētu atšķirības.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šorīt dzirdētā kritika saistībā ar iesniegto lūgumrakstu ir saprotama. Es uzskatu, ka joprojām ir tāls ceļš ejams, pirms mēs varam nodrošināt, ka iespējamais vispārējais nolīgums ar Maroku par lauksaimniecības produktiem saņem vienprātīgu apstiprinājumu. No vienas puses, nolīgumā ir jāievēro līdzsvara nepieciešamība, nevis jārada nopietni sarežģījumi Eiropas lauksaimniecības produktu ražotājiem. No otras puses, tajā jāievēro vajadzība pēc skaidriem un pārredzamiem konkurences noteikumiem lauksaimniecības tirgos. Šis ir pareizais ceļš, lai nodrošinātu pozitīvas attiecības Eiropas Savienības un Marokas starpā.

Tādēļ es aicinu Komisiju meklēt piemērotus risinājumus, kas nezaudē izpratni par ražotāju interesēm, bet kas nezaudē izpratni arī par atjaunotās politikas augstsirdību pret Maroku, jo īpaši ņemot vērā notikumus Magribā.

Būtu ļoti svarīgi saprast, un es nevēlos, lai mēs nonāktu situācijā, ka lauksaimniecības produktu un tomātu vietā faktiski importējam tomātu novācējus. Tādējādi ir svarīgi veikt rūpīgu izmeklēšanu, lai veidotu jaunu Eiropas politiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka politikas virziens „uzņēmējdarbība kā ierasts” jau ir bijusi par cēloni daudzām mūsu neveiksmēm pagātnē. Tāpēc mums jābūt ļoti piesardzīgiem, jo īpaši attiecībā uz pašreizējo situāciju Ziemeļāfrikā. Tieši tādēļ es vēlētos pievienoties tiem, kuri uzskatīja, ka pašreizējos apstākļos tirdzniecības nolīgums ar Maroku ir nepiemērots tālākai virzībai.

Kā Zivsaimniecības komitejas atzinuma sagatavotājs es uzskatu, ka mums ir nepieciešams rūpīgi precizēt progresu pašreizējā pamatsistēmā. Mums ir arī skaidri jāformulē prasības, lai tomāti vai jebkurš cits produkts, kas tiek ievests Eiropas Savienībā, būtu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi jāievēro vietējiem audzētājiem. Tā kā šāda nodrošinājuma nav, mums vajadzētu — mums noteikti vajag — pārdomāt visas pamatsistēmas būtību, un ceru, ka tieši to šis Parlaments arī darīs.

Tā vietā, lai veidotu protekcionisma politiku, es uzskatu, ka ir vajadzīga cieša apņemšanās ievērot godīgu tirdzniecību. Mums arī jābūt pārliecinātiem par to, kāda ir pamatsistēma, lai mēs zinātu un rīkotos tik atbildīgi, cik iespējams.

  Cristina Gutiérrez-Cortines (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, man ir jāpateicas visiem kolēģiem deputātiem, kuri saprot šo problēmu attiecībā uz Vidusjūras reģionu, Spānijas delegācijai, un visiem tiem, kuri saprot, ka mēs Kanāriju salās, Mursijā, Valensijā un Almērijā, papildus neapmierinātībai par Komisijas nespēju ievērot nolīguma nosacījumus un redzot to, ka daudzi uzņēmumi spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību, joprojām esam iekļuves punkts imigrantiem no Subsahāras Āfrikā, iekļuves punkts Marokas imigrantiem, un aizsargbarjera pret krīzi. Tas notiek tāpēc, ka mēs pašlaik, šajā pilnīgas ekonomiskās nabadzības laikā, atbalstām cilvēkus, kuri ir spējīgi strādāt un sūta naudu mājās savām ģimenēm.

Tāpēc es uzskatu, ka Komisijai arīdzan ir jārīkojas atbildīgi attiecībā uz pilnvarām, ko tai piešķir dažādi nolīgumi. Domāju, ka Komisija vispār nav domājusi par nepieciešamību aizstāvēt sabiedrības intereses vai nepieciešamību novērst nediskriminējošo politiku, kas turklāt liek mums ievest produktus, kas auguši ārkārtīgi apšaubāmos fitosanitāros apstākļos.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, viens no iemesliem iekšējā tirgus izveidei bija nodrošināt labāku aizsardzību Eiropas patērētājiem. Visā Eiropas Savienībā patērētājiem ir tiesības uz veselīgu, godīgi ražotu produktu iegādi.

Tirgus atvēršanai, citiem vārdiem sakot, kontrolēto importa kvotu piemērošanas vajadzībām ir jāievēro vismaz trīs prasības. Pirmkārt, ir jābūt skaidri definētai atļautā importa daudzuma kontrolei. Tas galvenokārt attiecas uz kvantitatīvo aspektu. Otrkārt, arī produktu kvalitāte ir jākontrolē. Tas attiecas arī uz ražošanas standartiem. Treškārt, ir jāņem vērā ietekme uz lauksaimniekiem Eiropas Savienībā. Uzņēmējdarbība, kas kaitē trešajām pusēm — un šajā gadījumā, tas parasti nozīmē biznesu, kas tiek veidots par labu ražošanas nozarei, bet par sliktu lauksaimniecībai, — ir jānovērš.

Tāpēc es aicinu Komisiju atstāt nolīgumu ar Maroku turpmākai rūpīgai pārbaudei un neparakstīt to, līdz netiks veikta tā turpmāka pārskatīšana.

  Michel Dantin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Spānijas ražotājiem, kas iesniedza mums šo savlaicīgo lūgumrakstu.

Patiešām, vairāku mēnešu garumā mēs Parlamentā mēģinām brīdināt Komisiju par apdraudējumu, ko mūsu iekšējam tirgum varētu radīt vairāki divpusēji nolīgumi. Neapšaubāmi, mēs jutīgi uztveram Marokas attīstības jautājumu. Neapšaubāmi, mēs saprotam, ka stabilitātes nodrošināšana Marokas iedzīvotājiem viņu pašu valstī ir labākais iespējamais risinājums un ka daudzu imigrācijas problēmu risināšana nākotnē kļūtu lieka. Tomēr, ja Komisija mums saka, ka jaunais nolīgums vienkārši atrisinās situāciju, mēs tomēr pēc Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumiem skaidri redzam, ka situācija, uz kuru atsaucas Komisija, nav vajadzīgais risinājums.

Turklāt es gribētu brīdināt Komisiju par vēl vienu aspektu. Mums ir teikts, ka vienošanās, kas panākta sarunu — atkārtoti veiktu sarunu — rezultātā, veicinās mūsu atbalstu Marokas ražotājiem. Par kādiem ražotājiem īsti ir runa? Eksportētāji galvenokārt ir lieli lauksaimniecības produktu uzņēmumi, kas Marokā ir izveidojuši milzīgas lauku saimniecības. Mazie Marokas ražotāji nav tie, kuri gūst labumu no mūsu nolīgumiem, jo viņiem nav iespējas nodrošināt Eiropas tirgum atbilstošus ražošanas apstākļus. Nepadarīsim šo jautājumu pārāk sarežģītu, bet arī nemaldināsim deputātus — tas ir mans lūgums Komisijai.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, ar jūsu atļauju es sākšu ar dažiem rādītājiem, jo savos paziņojumos tos pieminēja vairāki runātāji. Es šim nolūkam izmantošu Comext datus.

Tomātu imports no Marokas ES pieauga no 185 000 tonnām 1999. un 2000. gada sezonas laikā līdz 295 000 tonnām 2009. un 2010. gada laikā, ievērojot ierastās tendences svaigu augļu un dārzeņu importam no visas pasaules. Tajā pašā laikā kopējais papildu tomātu imports ES palielinājās no 242 000 tonnām līdz 493 000 tonnām. Es gribētu uzsvērt, ka no kopējā ES importa Marokas daļa faktiski ir samazinājusies no 76% līdz 59%. Tomātu audzēšana ES svārstās starp 16 un 18 miljoniem tonnu gadā, no kurām 6,5–7,5 tonnas ir paredzētas svaigo produktu tirgum. Es domāju, ir ļoti labi paturēt šos rādītājus prātā, lai mēs varētu turpināt šo diskusiju un lai tā būtu proporcionāli atbilstoša problēmas svarīgumam.

Attiecībā uz jauno nolīgumu ar Maroku, mēs Komisijā uzskatām, ka tas ir pieticīgs un līdzsvarots. Ja tas tiks pieņemts, Komisija, protams, garantēs, lai visi tās nosacījumi un noteikumi tiktu pilnībā ievēroti. Papildu apjoms saskaņā ar tarifu likmes kvotu tiks saglabāts zemāks par tradicionāliem vidējiem piegāžu apjomiem ES. Pašreizējais vidējais apjoms gadā ir 300 000 tonnas. Ar papildus 52 000 tonnām tarifa likmes kvota ietvers 285 000 tonnas, tāpēc joprojām importa vajadzībām būs 15 000 tonnu rezerve saskaņā ar ierasto erga omnes režīmu.

Tagad pievērsīšos citai izvirzītajai problēmai, proti, pretenzijai, ka mēs neesam atbilstīgi rīkojušies, — man tiešām grūti to pieņemt, jo mēs sistēmā neatradām nevienu sistēmas kļūdu. Šodien šeit tika minēts viens gadījums, kurā OLAF izmeklēja šo problēmu un nodeva visu lietu ar atzinumiem Francijas tiesai, kas neatbalstīja OLAF secinājumus pilnā mērā, tomēr daļēja nenomaksāto nodokļu atgūšana ir sākusies.

Vēlos arī apliecināt Parlamentam, ka attiecībā uz fitosanitāro standartu kontroli Komisija garantē visaugstāko iespējamo kontroli un augstākā līmeņa standartus svaigu augļu un dārzeņu importam Eiropas Savienībā. Tajā pašā laikā man jāsaka, ka es saprotu Eiropas Parlamenta deputātu modrību un lauksaimniecības nozares modrību šo nozarei tik aktuālo jautājumu sakarā. Es gribētu viņiem apliecināt to, ka gadījumā, ja organizācijām ir konkrēti pierādījumi par krāpniecisku darbību, tās tiek aicinātas pievērst tam Komisijas uzmanību, kas rūpīgi analizēs situāciju un, ja nepieciešams, veiks atbilstošus pasākumus.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka plkst. 12.00)

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

6. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsojuma rezultāti un cita informācija: skatīt protokolu)

****

  Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar Reglamenta 110. pantu Komisija var lūgt vārdu paziņojuma sniegšanai par būtisku jautājumu. Mēs negaidīti esam saņēmuši ekonomiski satraucošus, taču paredzamus jaunumus, ka vēl viena valsts ir nonākusi grūtībās un ka Portugālei būs nepieciešams atbalsts. Vai drīkstu vaicāt, vai esat saņēmusi Komisijas pārstāvju lūgumu šodien sniegt paziņojumu par Portugāles jautājumu? Ja nē, vai komisārs varētu sniegt šādas rīcības pamatojumu? Vai viņš uzskata, ka atbalsts Portugālei nav pietiekami būtisks jautājums, lai Parlaments to apspriestu, vai arī viņš izliekas problēmu neredzam?

  Priekšsēdētāja. – Farage kungs, jūs esat izteicis savu viedokli, un esmu pārliecināta, ka komisārs jūsu sacīto dzirdēja. Katrai institūcijai ir privilēģija paust savu reakciju. Jūs esat sadzirdēts, mums atliek gaidīt turpmāko.

  Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, vai atbilde uz manu jautājumu ir „jā” vai „nē”? Vai no Komisijas esat saņēmusi lūgumu sniegt steidzamu paziņojumu Portugāles jautājumā?

  Priekšsēdētāja. – Farage kungs, tā ir komisāra privilēģija, un jums bija iespēja tikt uzklausītam. Turpināsim ar balsojumu.

6.1. Vakcinēšana pret infekciozo katarālo drudzi (A7-0121/2011, Janusz Wojciechowski) (balsošana)

– Pirms balsojuma:

  Paolo De Castro, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšsēdētājs – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es runāšu īsi un vēlos uzsvērt Wojciechowski kunga sagatavotā ziņojuma par infekciozo katarālo drudzi nozīmīgumu institucionāla jautājuma kontekstā, kas skar mūs visus.

Komisijai, Parlamentam un Padomei nav domstarpību par ziņojuma saturu. Tomēr atbilstības tabulu iekļaušana tā tekstā joprojām ir jutīgs jautājums. Neraugoties uz Padomes spēcīgajiem iebildumiem, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nolēma balsot par ziņojuma tekstu, kurā iekļautas atbilstības tabulas. Tās dalībvalstīm uzliek par pienākumu ziņot par direktīvas transponēšanu.

Tagad Padomes ziņā ir izlemt, vai piekrist atbilstības tabulu iekļaušanai ziņojumā un noslēgt nolīgumu pirmajā lasījumā, vai arī atbildēt Eiropas lauksaimniekiem par to, ka šogad vakcinēšana pret infekciozo katarālo drudzi nenotiks tikai tāpēc, lai nevajadzētu piekāpties šajā jautājumā.

Es domāju, ka šis ziņojums varētu noderēt kā precedents turpmākajās sarunās ar Padomi. Mums ir jābūt vienotiem un neatlaidīgiem, lai aicinātu dalībvalstis ievērot vislielāko iespējamo pārredzamību un rīkoties saskaņā ar ES tiesību aktiem.

  Priekšsēdētāja. – Manuprāt, arī referents vēlas izteikties.

  Janusz Wojciechowski, referents. – (PL) Priekšsēdētājas kundze, De Castro kungs būtībā pateica visu, ko es vēlējos sacīt. Es vienīgi vēlos pievienoties aicinājumam Padomei nelikt šķēršļus direktīvas drīzai īstenošanai. Atbilstības tabulas ir sākums un precedents tam, kas, manuprāt, veidos labu praksi nākotnē un ļaus viegli uzraudzīt dalībvalstu un ES tiesību aktu atbilstību.

6.2. Secinājumi, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolnegadījuma Japānā (B7-0236/2011) (balsošana)

6.3. Stāvoklis Sīrijā, Bahreinā un Jemenā (B7-0249/2011) (balsošana)

6.4. Ceturtā Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par vismazāk attīstītajām valstīm (B7-0228/2011) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 16. pantu:

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos, lai pēc vārdiem „klimata pārmaiņu radītā riska novērtējums” sekotu „kas nerada kaitējumu tirdzniecībai”.

(Mutiski sniegtais grozījums tika noraidīts)

6.5. Īslandes 2010. gada progresa ziņojums (B7-0226/2011) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 2. grozījumu:

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, es ierosinu aizstāt:

„Mudina Islandes iedzīvotājus atbalstīt šo nolīgumu” ar „Iedrošina Islandes iedzīvotājus atbalstīt šo nolīgumu.”

  Priekšsēdētāja. – Preda kungs, atvainojiet, bet man šķiet, ka jūs esat izlasījis nepareizo mutiski sniegto grozījumu. Jums ir divi, izlasiet, lūdzu, otro. Tas būtu ļoti noderīgi.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, 2. grozījumā es ierosinu aizstāt:

„Sākt konstruktīvas sarunas” ar „Turpināt konstruktīvas sarunas”.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es aicinu visus Parlamenta locekļus noraidīt šo grozījumu, kā arī mudinu Islandi aizsargāt tās zivju krājumus ...

(Priekšsēdētāja pārtrauc runātāju)

(Starpsaucieni)

(Mutiski sniegtais grozījums tika pieņemts.)

6.6. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojums (B7-0225/2011) (balsošana)

– Pirms balsojuma:

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar 177. pantu es vēlos iesniegt priekšlikumu par debašu pārtraukšanu, jo Zoran Thaler kungs, kas sagatavoja ziņojumu, laikraksta „Sunday Times” izvirzīto smago apsūdzību dēļ vairs nestrādā kopā ar mums. Manuprāt, uz viņu attiecas nevainīguma prezumpcija, tomēr, ņemot vērā izvirzītās apsūdzības, ziņojums par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku nav uzticams. Labākajā gadījumā tas tiks uzlūkots ar šaubām. Tāpēc es aicinu pārtraukt šīs debates, iecelt jaunu referentu, kā arī atkārtoti iesniegt ziņojumu pēc trijiem mēnešiem, lai saglabātu Parlamenta integritāti.

  Priekšsēdētāja. – Mums jau ir jauns referents, kas ir pārņēmis ziņojuma sagatavošanu. Vigenin kungs, ja jūs vēlaties, aicinu jūs īsi izteikties.

  Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, mums nevajadzētu ļauties šāda veida propagandai. Ziņojums jau ir apspriests.

(Aplausi)

Visas politiskās grupas bija vienisprātis par šo ziņojumu. To ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma Ārlietu komiteja. Turklāt vakar bija veiksmīgas debates, tāpēc es tagad aicinu sākt balsojumu.

(Prasība atlikt balsojumu tika noraidīta)

– Pirms balsojuma par 1. grozījumu:

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos ierosināt to, lai galīgais balsojums par šo rezolūciju tiktu veikts kā balsojums pēc saraksta.

  Priekšsēdētāja. – Pagaidīsim līdz galīgajam balsojumam un tad redzēsim, vai Parlaments vēlas šādi rīkoties.

– Pirms galīgā balsojuma:

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar Reglamentu balsojumu pēc saraksta var veikt, ja 24 stundas iepriekš ir iesniegts paziņojums. Ja ir kāds cits pants, kam ir augstāks spēks un kas paredz, ka Parlaments var izlemt par balsojuma pēc saraksta piemērošanu, lūdzu, paziņojiet šī panta numuru. Pretējā gadījumā ikviens no mums varētu pieprasīt balsojumu pēc saraksta, kad vien ienāk prātā.

  Priekšsēdētāja. – Būdama priekšsēdētāja vietas izpildītāja, esmu pilnvarota izlemt, vai veikt balsojumu pēc saraksta, vai nē. Šīs pilnvaras man nodrošina 20. pants, tomēr es lūgšu Parlamenta viedokli. Lūdzu pacelt rokas. Vai vēlaties balsot pēc saraksta? Ir skaidrs, ka Parlaments vēlas balsot pēc saraksta, tas saskan arī ar manu vēlmi, tāpēc es atklāju balsošanu par galīgo rezolūcijas priekšlikumu.

(Parlaments atbalstīja prasību veikt balsojumu pēc saraksta)

6.7. Stāvoklis Kotdivuārā (B7-0256/2011) (balsošana)

6.8. Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana — Austrumu dimensija (B7-0198/2011) (balsošana)

6.9. Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana — Dienvidu dimensija (B7-0199/2011) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 7. grozījumu:

  Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos jautāt, vai būtu iespējams veikt labojumu manis iesniegtajā grozījumā. Šis labojums ir pilnībā izklāstīts balsojuma saraksta beigās. Tas galvenokārt uzsver nepieciešamību atsaukties ne tikai uz notikumiem Lībijā, lai neradītu iespaidu, ka šis labojums, mūsu darbs, ir piemērojams tikai specifiskos gadījumos. Mums būtu jāatsaucas arī uz notikumiem Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos un jāuzsver fakts, ka divas trešdaļas finansējuma (dalījums — divas trešdaļas pret vienu trešdaļu) tika piešķirts kā labas gribas žests ar nolūku apliecināt, ka Dienvidu dimensija mums ir ļoti nozīmīga.

(Mutiski sniegtais grozījums netika pieņemts)

6.10. Seksuālās vardarbības izmantošana Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos notiekošajos konfliktos (B7-0244/2011) (balsošana)

6.11. Eiropas Investīciju bankas 2009. gada pārskats (A7-0073/2011, George Sabin Cutaş) (balsošana)

  Priekšsēdētāja. – Ar šo balsojums tiek slēgts.

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Janusz Wojciechowski (A7-0121/2011)

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs par šo ziņojumu nobalsojām ar skaidru balsu vairākumu. Tieši šāds darbs Eiropas Parlamentam ir jādara, lai saglabātu sabiedrības ticību šai sistēmai.

Taču kāpēc es gribēju vēlreiz pievērsties šim tematam tagad, ka balsojums ir beidzies? Tāpat kā referente, es vēlos uzsvērt, ka šis ir svarīgs jautājums, jo starpiestāžu aspektā, un šīs atbilstības tabulas ir svarīgs sākums. Es ceru, ka tas darbosies līdz galam bez strīdiem starp iestādēm, lai to varētu īstenot iespējami ātri.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šis ir svarīgs pasākums lauksaimniecības pasaulei. Taču pēc šā pasākuma tūlīt ir vajadzīga Padomes un dalībvalstu valdību apņemšanās pieņemt to nekavējoties līdz sezonas beigām, lai atrisinātu šo problēmu, kas ietekmē ne tikai Eiropas dienvidu daļu, bet gan visu Eiropu, kā to parāda šodienas balsojums.

Infekciozais katarālais drudzis skar aitas un liellopus mūsu saimniecībās. Tāpēc rīcība, lai to pilnīgi izskaustu, ir veselības politikas mērķis, ko dalībvalstu valdības vislabāk var sekmēt, elastīgi piemērojot šo pasākumu. Tas ir arī nekavējoties jāpieņem, transponējot direktīvu.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0236/2011 par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolnegadījuma Japānā

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Šis bija ārkārtīgi svarīgs debašu temats, un es domāju, ka būtu bijis svarīgi, lai Parlaments raidītu skaidru signālu, ka mēs esam ļoti nobažījušies par notikušo. Mēs gribam parādīt sabiedrībai, ka mēs darām visu iespējamo, lai padarītu atomelektrostacijas Eiropā un pasaulē kopumā iespējami drošākas. Taču mēs arī gribam parādīt, ka ir iespējams turpināt attīstīt kodolenerģiju, ja ir lielāka noteiktība šajā jautājumā. Tomēr žēl, ka lielākā daļa šeit balsoja pret to un ka tāpēc skaidrs signāls šodien netika raidīts.

  Bernd Lange (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Esmu nedaudz vīlies, ka Parlaments šodien nespēja ar balsu vairākumu apstiprināt šo priekšlikumu, lai izdarītu saprātīgus secinājumus pēc reaktora katastrofas Japānā. Manuprāt, tas neapšaubāmi nozīmē organizēt skaidru enerģētikas politikas maiņu, atsakoties no kodolenerģijas izmantošanas — citiem vārdiem sakot, pakāpeniskas samazināšanas sākumu — Eiropas līmenī. Otrkārt, vajadzētu būt arī pilnīgi skaidram, ka, ja mēs veiksim noturības testus, jebkura atomelektrostacija, kas neizturēs šīs pārbaudes, būs jāizslēdz no tīkla.

Neviens no šiem priekšlikumiem balsojumā neguva vairākuma atbalstu. Tāpēc es nevarēju atbalstīt šo rezolūciju. Es ceru, ka drīz mums izdosies organizēt vienotu enerģētikas politiku, kura mums garantēs drošu un saprātīgu enerģiju nākotnē, kas nozīmēs virzību uz energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Protams, nav šaubu, ka Fukušimas avārija parādīja, ka jāievieš stingrāki vērtējumi attiecībā uz pašreizējo kodolspēkstaciju darbību un jaunu kodolspēkstaciju būvniecību. Būs jāpārskata un jāpielāgo tiesību akti, kā arī Eiropas atomelektrostaciju noturības testu parametri, pamatojoties uz kopējiem kritērijiem, ko piemēro visā ES. Ņemot vērā, ka šī ir globāla problēma, kam nav robežu, būtu lietderīga pat starpkontinentāla vienošanās, ietverot globālās iestādes.

Taču mēs nedrīkstam steigties, jo, iespējams, mēs kopā ar ūdeni no vannas izliesim arī bērnu. Tas ir jautājums par tīri profesionālu problēmu risināšanu, kuru politizācija var tikai nodarīt ļaunumu. Mēs katru dienu gan plašsaziņas līdzekļos, gan arī šeit, Eiropas Parlamentā, saskaramies ar daudziem demagoģiskiem apgalvojumiem, kuriem nekādā ziņā nav profesionāla pamatojuma.

Tā kā Eiropas Parlamenta debašu secinājumi pilnīgi atspoguļo šo viedokļu konfliktu, es galīgajā balsojumā par Parlamenta nostāju atturējos.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es arī nevarēju balsot par šo rezolūciju vai vismaz ne tās pašreizējo veidu, kad mēs bijām nonākuši līdz balsojumam.

Eiropā mūsu iedzīvotāji baidās par savu drošību, un tam ir pamats. Šai tagad vajadzētu būt mūsu prioritātei. Mums ir vajadzīgi konkrēti pasākumi, lai cilvēkos radītu lielāku drošības sajūtu.

Šī rezolūcija izraisīja viedokļu dalīšanos Parlamentā. Tas nedrīkstētu būt jautājums par to, vai mēs esam pret vai par kodolenerģiju: mēs pieprasām drošības standartu minimumu visā Eiropā. Komisijas ierosinātie noturības testi paši par sevi nebūs pietiekami, lai nomierinātu sabiedrību. Komisijai ir jāizpēta alternatīvi enerģijas risinājumi nākotnei, vienlaikus ņemot vērā atšķirīgās ES dalībvalstu vajadzības enerģijas jomā. Manuprāt, ieguldījumiem kodolenerģijas jomā nevajadzētu nozīmēt to, ka būs mazāk pētniecības vai produktu izstrādes atjaunojamu energoresursu avotu jomā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Fukušimas katastrofa sabiedrībā ir radījusi pamatotas bailes no kodolenerģijas izmantošanas, un tāpēc ir lietderīgi domāt par pašreizējo situāciju ES un veikt izšķirīgus pasākumus, lai palielinātu drošību, ko es atbalstu tāpat kā kodolspēkstaciju darbības pārredzamību un cilvēku veselības aizsardzību. Pašreizējā situācijā pēc labākās gribas nav iespējams iedomāties funkcionējošu, konkurētspējīgu elektroenerģijas tirgu bez kodolenerģijas ieguldījuma līdzsvarotā enerģijas avotu struktūrā — patīk mums tas, vai nē.

ES un dalībvalstīm ir pienākums izveidot tādu enerģētikas politiku, kas nodrošinātu katras valsts suverenitāti, politisko neatkarību un ekonomisko drošību. Instrumenti šā mērķa sasniegšanai ietver piemērotu enerģijas avotu struktūru, atbilstīgu ražošanas jaudu, piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, ekonomikā patērētās enerģijas apjoma samazināšanu un tā tālāk.

Es nebaidos uzsvērt, ka kodolenerģija ir elektroenerģijas ražošanai nozīmīgs resurss, jo tā sekmē lielāku energoapgādes drošību, sevišķi valstīs ar ierobežotām cieto kurināmo rezervēm. Es atturējos galīgajā balsojumā, jo tajā bija ietverts priekšlikums noteikt moratoriju attiecībā uz jauniem reaktoriem. Es tam noteikti nepiekrītu.

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par grozījumu, kurā bija prasīta Eiropas nākotne bez kodolenerģijas. Fukušimas traģēdija parāda milzīgos draudus, ko kodolenerģija rada attiecībā uz cilvēci un vidi. Masveida katastrofas iespējamība un tas, ka nav droša veida, kā atbrīvoties no izlietotās kodoldegvielas, nozīmē, ka kodolenerģija nav drošs veids enerģijas ražošanas attīstībai.

Traģēdija uzsver arī to, ka privātiem labuma guvējiem nevar uzticēt būtiski svarīgo enerģijas ražošanas un enerģijas sadales uzdevumu. Galu galā par šo krīzi ir atbildīga kapitālistu dzīšanās pēc peļņas, neņemot vērā cilvēku dzīvību, cilvēku drošību vai vidi.

Es aicinu nacionalizēt enerģētikas nozari un piemērot tai darba ņēmēju īstenotu demokrātisku kontroli un pārvaldību. Uz šāda pamata mēs varētu izstrādāt racionālu un ilgtspējīgu enerģijas ražošanas, sadales un izmantošanas plānu, lai nodrošinātu lētu un drošu enerģiju visiem, vienlaikus aizsargājot vidi. Šāda plāna uzmanības centrā jābūt ilgtermiņa programmai, kas paredz ieguldījumus atjaunojamu energoresursu avotos, lai pakāpeniski aizstātu naftu, gāzi, ogles un kodolspēkstacijas.

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pēc Fukušimas traģēdijas mums visiem ir jāapstājas un jāpadomā. Kodolenerģija atkal ir uzmanības centrā, un es uzskatu, ka mums ir jādomā galvenokārt par nākotni, par mūsu bērnu nākotni. Ir taisnība, ka mums ir vajadzīga enerģija, bet mums ir vajadzīga tīra enerģija un droša enerģija. Drošība — tas ir labi, bet ar to nepietiek. Ar moratoriju nepietiek, mums jāiet vēl tālāk.

Fukušimas traģēdija mums parāda, ka attiecībā uz kodolspēkstacijām nav nulles riska. Pats galvenais, tā mums parāda, ka ir jāorganizē strauja atteikšanās no kodolenerģijas izmantošanas un jākoncentrē mūsu uzmanība uz alternatīviem atjaunojamu energoresursu avotiem. Eiropai ir vajadzīga jauna enerģētikas politika, lai apturētu jaunu kodolspēkstaciju būvniecību, ņemot vērā to briesmīgo ietekmi, kāda šīm spēkstacijām varētu būt uz drošību, vidi, klimatu un nākamajām paaudzēm. Ir vajadzīgas radikālas izmaiņas virzienā uz drošu nākotni, kuru pamatā jābūt enerģijas taupīšanai un atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanai.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu. Rezolūcija tika iecerēta kā solidaritātes apliecinājums dabas katastrofas un tai sekojošās kodolkatastrofas upuriem un arī kā pateicības un atzinības apliecinājums visiem tiem, kuri riskē ar savu dzīvību, lai novērstu vēl lielāku katastrofu. Arī es apbrīnoju to solidaritāti, drosmi un apņēmību, ar kādu Japānas iedzīvotāji reaģē uz šo katastrofu.

Es piekrītu secinājumam, ka Eiropas Savienībai ir visaptveroši jāpārskata sava pieeja kodoldrošībai, taču mēs nevaram piespiest dalībvalstis pārtraukt darbības, kas garantē to energoapgādes drošību, tāpēc es esmu gandarīts, ka mēs savā rezolūcijā esam noraidījuši nereālos un bīstamos nosacījumus.

  Giommaria Uggias (ALDE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Itālijas delegācija no Italia dei Valori balsoja pret rezolūcijas tekstu par kodolenerģiju, jo tajā nebija pietiekami skaidri pateikts „nē” kodolenerģijai.

Diemžēl visi grozījumi, kas varētu uzlabot tekstu un izvēlēties no kodolenerģijas brīvu Eiropu bez pašreizējām kodolspēkstacijām un bez jebkādām kodolspēkstacijām nākotnē, tika noraidīti. No kodolenerģijas brīva Eiropa ir vienīgais iespējamais ceļš, ja mēs gribam garantēt saviem bērniem un nākamajām paaudzēm nākotni, kas būtu aizsargāta no tādu katastrofu, kā, piemēram, Fukušimas un Černobiļas katastrofas, atkārtošanās.

Šīs mācības mums parāda, ka nav tādas lietas kā teorētiska drošība. Tāpēc mums ir jāsaka skaidrs „nē” kodolenerģijas izmantošanas iespējai un ir jāiegulda pētniecībā un jauninājumos attiecībā uz citiem enerģijas avotiem, kas ir patiesi zaļi, atjaunojami un tīri.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, un man ir ļoti žēl, ka Parlamentam šodien neizdevās panākt vienotu nostāju. Es jo īpaši vēršos pie tiem deputātiem, kuri prasa vairāk. Es uzskatu, ka būtu bijis labāk balsot par kompromisu, jo es apzinos, ka Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgi viedokļi jautājumā par kodolenerģiju.

Tieši tāpēc, ka ietekmei uz vidi un katastrofu ietekmei nav valsts robežu, es uzskatu, ka ir svarīgi pieņemt un akceptēt prasību minimumu. Pirmkārt, mums ir vajadzīgs vienots drošības standarts visā Eiropas Savienībā. Otrkārt, mums ir jāievieš drošības pasākumi attiecībā uz jebkādiem turpmākiem negadījumiem vai katastrofām — citiem vārdiem sakot, mums ir vajadzīgs Eiropas negadījumu plāns. Treškārt, mums nevajadzētu turpmāk atstāt bez ievērības pētījumus atjaunojamu energoresursu jomā, kā arī kodolsintēzes un uzglabāšanas iekārtu izveidošanas un oglekļa degvielu pārstrādes jomā.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es esmu vīlusies, ka Parlaments nespēja raidīt līdzsvarotu un saprātīgu signālu. Nav šaubu, ka kaitējums Fukušimas atomelektrostacijai ir katastrofa, taču galu galā bojā gājušie netiks skaitīti tūkstošos vai simtos, un, iespējams, pat ne desmitos.

Pasaulē spēcīgākās zemestrīces, kas reģistrēta šajā reģionā, rezultātā nāves gadījumu skaits tiek lēsts robežās no 30 000 līdz 40 000, un to iemesls ir sagrauti ceļi, tilti, dzelzceļa līnijas un ēkas. Vai mums katram gadījumam nevajadzētu nojaukt visas līdzīgās struktūras Eiropas Savienībā? Tāds ir mans jautājums.

Nav vainojamas Japānas kodoltehnoloģijas, bet gan to atrašanās vieta. Tāpēc paniskā reakcija Eiropā ir ne tikai smieklīga, bet arī var kaitēt videi, jo patiesībā kodolenerģijai nav uzticamu zemu oglekļa emisiju piegādes alternatīvu, un fosilā kurināmā izmantošana zels un plauks. Vai mēs patiešām to gribam?

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Eiropā visiem būtu jārūpējas par drošību, un tas ir svarīgi. Mums ir jāveido sistēmas, kas ir drošas.

Protams, ir jāsaka, ka reakcija pēc Fukušimas negadījuma ir nedaudz pārspīlēta. No otras puses, tas ir tikai dabiski. Es atceros laiku, kad nogrima prāmis Estonia: daži uzskatīja, ka ir jāaizliedz visi kuģi, jo tie ir bīstami. Protams, cilvēkiem var būt šādas domas. Taču patlaban mums ir jāpatur prātā, ka tikai viena no 54 kodolspēkstacijām neizturēja pārbaudījumu, kādu tai uzlika cunami un zemestrīce.

Par spīti tam mums šobrīd situācija ir jāapsver mierīgi un jāatceras, ka nedrīkst vispārināt, pamatojoties uz atsevišķu gadījumu. Patiesībā katru gadu 300 000 eiropiešu mirst no fosilā kurināmā emisiju radītās ietekmes, un tas mums būtu jāņem vērā vispirms. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai kodoltehnoloģijas būtu drošas, un es esmu pārliecināts, ka Eiropā mēs turpmāk būvēsim drošas kodolspēkstacijas, un tam ir jāpievērš uzmanība. Taču šādai histērijai absolūti nav pamata.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos teikt, ka es atturējos no visiem balsojumiem par šo tematu. Iemesls nebija tas, ka mani nesatrauktu šis jautājums, jo es patiešām esmu nobažījies par šo jautājumu, taču es saprotu, ka reakcijai jābūt niansētai un nav vienkāršu atbilžu.

Es dzīvoju Īrijā, es pārstāvu Dublinu, kas atrodas Īrijas austrumu krastā. Lielbritānijas rietumu krastā darbojas piecas kodolspēkstacijas; man nav nekādu iebildumu pret tām. Tomēr es domāju, ka kodoldrošības jomā un labu kaimiņattiecību interesēs būtu lietderīgi ieviest sava veida kopīgu Lielbritānijas un Īrijas — sakot „Īrijas”, es domāju Ziemeļu–dienvidu Īriju — drošības pārskatu par šo kodolspēkstaciju darbību, lai mēs būtu informēti par riskiem, ja tādi pastāv. Turklāt avārijas gadījumā mēs varētu piedalīties evakuācijā, ja tāda būtu vajadzīga Velsas vai Anglijas iedzīvotājiem, jo tādējādi mēs varētu dot savu ieguldījumu kā labi kaimiņi.

Dalībvalstīs, kuru kaimiņvalstīs ir šādas iekārtas, ir jābūt labai sadarbībai kaimiņattiecību jomā. Tas ir iemesls, kāpēc es vēlējos sniegt šo paskaidrojumu.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0249/2011 par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Sīrijā, Bahreinā un Jemenā cilvēki ir centušies atbalstīt cilvēka cieņu, pārredzamību, pamattiesības un tiesības uz demokrātiju.

Eiropas Savienība ir izrādījusi vēlmi un spēju aizsargāt Lībijas civiliedzīvotājus un atbalstīt demokrātisko revolūciju. Mums ir jāizvairās no dubultstandartiem un jāparāda, ka Eiropas Savienības ārpolitikā mēs rīkosimies saskaņā ar mūsu vērtībām.

Situācija Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir patiesi skarba pārbaude Eiropas jaunajam Ārējās darbības dienestam. Dzīvotspējīgai, godīgai sabiedrībai ir vajadzīgs patiess dialogs un sadarbība starp pilsonisko sabiedrību un politisko lēmumu pieņēmējiem. Ir nepieciešams, lai cilvēki tiktu uzklausīti, un to mēs gribam atgādināt Sīrijai, Bahreinai un Jemenai. Mēs nekūdām uz revolūciju.

Iedzīvotāju apmierinātība, drošība un labklājība ir prioritāte valstij, kas ievēro tiesiskumu. Ar šo rezolūciju mēs parādām, ka Eiropa savā ārpolitikā aizstāv tās vērtības, uz kuru pamata tā ir izveidota.

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Es atturējos balsojumā par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā. Revolucionāras kustības, kas sākās Tunisijā, ir iedrošinājušas miljoniem cilvēku visā Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos iesaistīties tautas protestos pret brutālajiem režīmiem, kas gadu desmitiem ir diktatoriski valdījuši šajās valstīs.

Šie protesti ir vēlreiz apliecinājuši strādnieku šķiras un nabadzīgo iedzīvotāju potenciālu sacelties un sakaut savus apspiedējus. Es nosodu to ES un citu Rietumvalstu vadītāju liekulību, kuri šobrīd nosoda diktatūru līderu nežēlīgās represijas, bet kuri vēl nesen atbalstīja to režīmus un finansēja to glābšanas pasākumus.

Šobrīd ļaužu masām ir būtiski apvienoties, neskatoties uz etniskajām un reliģiskajām atšķirībām, lai atbrīvotos no korumpētās elites un izveidotu patiesi demokrātisku sabiedrību, kas var nodrošināt pienācīgas darbavietas, pienācīgu izglītību un izskaust nabadzību. Lai to panāktu, strādnieku šķirai un nabadzīgajiem iedzīvotājiem jāpārņem kontrole pār ekonomiku un bagātībām, kas pastāv konkrētajā reģionā, un jāizmanto tās vairākuma interesēs.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs nesen pieredzējām masu demonstrācijas tādās valstīs kā Sīrija, Bahreina un Jemena. Protestētāji pieprasa demokrātiju sabiedriskajā dzīvē, diktatoru atkāpšanos no amata, un arī, jo īpaši Sīrijā, ārkārtas stāvokļa atcelšanu. Taču šo valstu iestādes izmanto brutālu spēku pret demonstrantiem, nogalinot daudzus cilvēkus. Jo īpaši satrauc tas, ka apdraudēts ir viss reģions. Spēka izmantošana pret savas valsts iedzīvotājiem ir visu tiesību aktu pārkāpums. Uguns atklāšanai uz iedzīvotājiem nav nekāda attaisnojuma, un tā ir kategoriski jānosoda. Es cilvēktiesību vārdā, tostarp tiesību uz miermīlīgiem protestiem un vārda brīvību vārdā, lūdzu šo valstu valdības apturēt represijas. Es aicinu Eiropas iestādes un attiecīgās starptautiskās organizācijas piemērot diplomātiskos līdzekļus, lai aizsargātu demonstrantus. Es ceru, ka, pieņemot šodienas rezolūciju, mēs arī palīdzēsim aizsargāt cilvēku pamattiesības šajās valstīs.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība, protams, zina, ka tai savā politikā ir jāīsteno savas pamatvērtības. Cilvēktiesības ir ļoti svarīga joma; tās ir jāievieš arī Tuvajos Austrumos. Mums patiešām ir jāpiedāvā koncepcija un izpratne par to, ko nozīmē cilvēktiesības. Tas nav viegli, jo Tuvo Austrumu kultūras pamatā ir citas vērtības. Mēs Eiropā esam uzauguši pasaulē, kurā valda jūdaisma un kristietības vērtības, savukārt viņu vērtības izriet no islāmiskā domāšanas veida. Abos gadījumos cilvēki tiek uztverti atšķirīgi, un cilvēka jēdziens ir atšķirīgs.

Katrā ziņā Sīrijā kopš 1963. gada spēkā ir likums par ārkārtas stāvokli. Tas ļauj nogalināt cilvēkus bez tiesas sprieduma. Tagad šī sacelšanās parāda, ka Eiropā mums patiešām ir jāatver acis un jāierauga, ka vienīgais Tuvo Austrumu veiksmes stāsts ir tās vienīgā demokrātiskā valsts: Izraēla, kurā pastāv cilvēktiesības, uzskatu brīvība un demokrātija.

Mums patlaban vajadzētu vairāk īstenot šādu ietekmi Sīrijā, Bahreinā un Jemenā, lai tās varētu pieņemt cilvēktiesības visiem, turklāt arī sieviešu un bērnu tiesības, tādējādi, iespējams, sākot virzīties uz demokrātiju. Tomēr es neesmu naivs un zinu, ka islāma pasaulē būs grūti turpmāk pieņemt šādas vērtības. Taču mums kā eiropiešiem būtu jācenšas tās ieviest un veicināt.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0226/2011 (Islandes 2010. gada progresa ziņojums)

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Es atturējos balsojumā par Islandes 2010. gada progresa ziņojumu. Finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā Islande vairs nav piektā bagātākā valsts pasaulē, bet gan krīzes skarta valsts, kuras banku sistēmā valda sabrukums, kurā 40% mājsaimniecību nevar samaksāt savus rēķinus un pensionāri ir zaudējuši savus mūža ietaupījumus.

Pagājušajā gadā 93% Islandes iedzīvotāju referendumā noraidīja nodomu maksāt vairāk nekā EUR 3,5 miljardus Apvienotās Karalistes un Nīderlandes valdībām. Lai arī ir panāktas dažas izmaiņas, balsojumā, kas notiks 9. aprīlī, viņiem tiek piedāvāts būtībā tāds pats darījums. Viņi nebūtu jāiebaida pieņemt šo darījumu; darījums būtu jānoraida. Islandes iedzīvotāji nav atbildīgi par krīzes apmaksāšanu. Darba ņēmēji, pensionāri un nabadzīgie cilvēki nav radījuši šo krīzi, un viņiem nav par to jāmaksā ne Islandē, ne Grieķijā, ne Portugālē, ne Spānijā, ne Īrijā, ne arī kur citur. Ir jāmaksā tiem starptautiskajiem spekulantiem, kuri masveidā ir guvuši labumu no ierobežojumu finanšu tirgiem atcelšanas.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vienmēr priecājos, kad Eiropas Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, tāpēc es arī balsoju par šo priekšlikumu. Taču es gribētu, lai pievienošanās sarunu laikā skaidri būtu likti uz galda visi jautājumi un lai tie būtu jau iepriekš apspriesti un izskatīti. Problēmas, kas pārprastas laipnības apsvērumu dēļ netiek aplūkotas, nekur nepazudīs. Bieži vien to risināšana vēlāk ir grūtāks un ilgstošāks process, un rezultāts ir savstarpēja vilšanās. Es vēlos vēlreiz uzsvērt: es vienmēr priecājos, kad jauna dalībvalsts pievienojas ES, taču katrai dalībvalstij ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0225/2011 (2010. gada progresa ziņojums par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku)

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es atvainojos par incidentu pirms balsojuma. Jums bija pilnīga taisnība.

Eiropas Savienība ir solījusi Balkānu valstīm paplašināšanās iespēju. Es uzskatu, ka tā ir vienīgā miera garantija šajā reģionā, kā pirms manis jau minēja Martti Ahtisaari.

Jau otro gadu pēc kārtas Komisija iesaka sākt iestāšanās sarunas attiecībā uz Maķedoniju. Eiropas Savienība nevar slēpties aiz strīda par Maķedonijas nosaukumu tās pievienošanās procesā. Formālas iestāšanās prasības, protams, ir jāpilda, un reformas ir jāīsteno.

Strīds par Maķedonijas nosaukumu nav pirmā reize, kad jauna dalībvalsts ir izvirzījusi neatrisināmu problēmu. Mums visiem vajadzētu paskatīties spogulī. Kāpēc mums vajadzētu izturēties pret Maķedoniju savādāk? Maķedonijas progress, pirmkārt un galvenokārt, ir atkarīgs no pašas Maķedonijas, taču ES nedrīkst aizvērt durvis tās priekšā politisku iemeslu dēļ, piemēram, strīda par tās nosaukumu dēļ.

  Martin Kastler (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es arī balsoju par šo ziņojumu un par šo rezolūciju — par Maķedoniju. Tomēr, ja mēs vēlamies būt godīgi šajā saistībā, tad ir jāpiemin kāds sīkums. Mēs nevaram likt tautām un etniskajām grupām citās valstīs pārdēvēt savu valodu tāpēc, ka citām valstīm nepatīk, kā viņi to sauc. Tas ir noteikts starptautiskajos tiesību aktos, un mums kā eiropiešiem ir jābūt pārliecinātiem, ka mēs joprojām esam godīgi šajā saistībā.

Es biju ļoti neapmierināts, ka diemžēl tika pieņemts viens grozījums, kurā norādīts, ka maķedoniešus nedrīkst saukt par maķedoniešiem, un es balsoju pret šo grozījumu. Maķedonija ir valsts ar lielisku perspektīvu Eiropā, galvenokārt tāpēc, ka tai ir arī labas ekonomikas perspektīvas Balkānos, reģionā, kam ir patiesas grūtības, kas ir ekonomiski plaukstošs, un veic sarunas ar élan — kas ir ļoti pozitīvi.

Ņemot vērā šo pozitīvo attieksmi, es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas balsoja par šo rezolūciju, kā arī visiem tiem, kuri Eiropas Parlamenta delegācijas sastāvā strādāja kopā ar Maķedonijas parlamentu. Mums ir skaidri jāparāda šīs izredzes Maķedonijas iedzīvotājiem, kuri vēlas būt daļa no Eiropas. Strādāsim kopā, lai to panāktu!

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0256/2011 (Stāvoklis Kotdivuāras Republikā)

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Brutālā cīņa par varu starp bijušo un nesen ievēlēto Kotdivuāras prezidentu, kura plosās jau vairāk nekā četrus mēnešus, ir pretrunā ar visiem principiem, uz kuru pamata darbojas mūsdienu pasaule. Asiņainās cīņas ir izraisījušas vairāku simtu cilvēku nāvi šajā valstī. Vairāk nekā miljonam Kotdivuāras iedzīvotāju ir nācies pamest savas mājas, un daudz bēgļu joprojām meklē patvērumu kaimiņvalstīs. Ir jādara viss, lai sauktu pie atbildības šajos noziegumos vainīgos. Galvenokārt ir jānoskaidro, vai ir noticis genocīds un noziegumi pret cilvēci. Tāpat ir būtiski nodrošināt kārtību un iedzīvotāju drošību, pārtraucot jebkādu vardarbību. Nedrīkst pieļaut iedzīvotāju un ārvalstu novērotāju iebiedēšanu. Demokrātisko vēlēšanu rezultāti ir pilnīgi jāievēro. Šajā saistībā būtu jānosoda bijušā prezidenta darbības, kas pārkāpj tautas gribu. Kompetentām starptautiskām iestādēm ir jāpieņem spriedums par varas uzurpāciju, mudināšanu uz vardarbību un cilvēktiesību pārkāpšanu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0198/2011 (Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskats)

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es ar prieku balsoju par šo rezolūciju. Es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi pieņemt skaidru un stingru nostāju attiecībā uz Baltkrieviju, kas ir acīmredzams kauna traips Eiropas kartē. Mums ir jāīsteno pasākumi, kas ļautu Baltkrievijai rast ceļu uz demokrātiju.

Tomēr jo īpaši un arī saistībā ar balsošanu es gribu pievērsties grozījumiem Nr. 1.–10., kurus iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un kuros viņi paziņoja, ka ES partnervalstīm ir ilgtermiņa iespēja pievienoties ES. Es balsoju pret to, jo es nedomāju, ka mums vajadzētu padarīt pievienošanos automātisku vai arī spēlēties ar domu, ka jebkura valsts var kļūt par dalībvalsti, ja tā ir partnervalsts. Mēs zinām, ko sabiedrība domā par sasteigtu paplašināšanos, un šā iemesla dēļ šādus priekšlikumus nevajadzētu pieņemt. Tāpēc es balsoju pret to.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensija ir stratēģisks elements Eiropas Savienības starptautiskajās attiecībās. Turpmāka paplašināšanās notiks šajā virzienā. Tāpēc ir būtiski palielināt līdzekļus, lai attīstītu demokrātiskās struktūras šajās valstīs. Es vēlos aicināt aktīvi atbalstīt vietējās demokrātijas iestādes šajās valstīs, izmantojot partnerības programmas. Asociācijas nolīgumi ir svarīgs instruments reformu veicināšanā, un, jo lielāku finansējumu un tehnisko atbalstu tie var sniegt, jo labāki ir to rezultāti. Arī intelektuālās bāzes paplašināšanai, izmantojot stipendiju programmas, ir vajadzīgi papildu līdzekļi. Es aicinu palielināt finansējumu, lai atbalstītu cilvēktiesības un pilsonisku sabiedrību attīstību. Sociālās integrācijas padziļināšana palīdzēs veicināt sociālās un politiskās pārmaiņas, un tas ir būtiski svarīgs ieguldījums nākotnē. Tāpēc es atbalstu šo rezolūciju.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0199/2011 (Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskats)

  Cristiana Muscardini (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! 21 atsaucē uz dokumentiem, 21 paskaidrojuma piezīmē un 63 punktos ir apkopotas Parlamenta prasības attiecībā uz rezolūcijas priekšlikumu, kopā veidojot 105 punktus. Šķiet, tas ir pārāk daudz, lai būtu efektīvi. Taču šajā saistībā nav priekšlikumu par to, kā starptautiskās tirdzniecības attīstība varētu palīdzēt panākt stabilitāti un tādējādi klusumu un mieru Vidusjūras reģiona dienvidu reģionos.

Starptautiskā tirdzniecība ir kļuvusi par jaunu ārpolitiku, un tā varētu palīdzēt radīt labākus dzīves apstākļus visā reģionā. Eiropas Savienība nedrīkst atstāt bez ievērības neko, kas varētu veicināt atbilstīgu tirdzniecības attiecību attīstību, sekmējot ražošanu dažādās nozarēs. Visi panākumi šajā jomā palīdzēs veicināt demokrātiju un cilvēktiesības, aizsargāt sieviešu cieņu, palielināt drošību, stabilitāti, labklājību un taisnīgu ienākumu un bagātību sadali, kā arī novērst traģēdiju, kad tūkstošiem cilvēku bēg no bada un emigrē bez jebkādām reālām cerībām.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Janusz Wojciechowski (A7-0121/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, ar ko groza Direktīvu 2000/75/EK. Gan Padome, gan Parlaments piekrīt juridiskā pamata mainīšanai sakarā ar to, ka Komisijas priekšlikums ir iesniegts pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Manuprāt, šie grozījumi ir pamatoti slimības izplatīšanās dēļ un tāpēc, ka zinātniski atklātās vakcīnas nerada tos riskus, kas bija saistīti ar iepriekšējām vakcīnām.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Wojciechowski kunga ziņojumu, kurš ar virkni interesantu grozījumu Komisijas tekstā cenšas atjaunināt un padarīt elastīgāku novecojušu tiesību aktu, kas vairs neatbilst potenciālajām vajadzībām. Tas palīdzētu dalībvalstīm efektīvāk izmantot vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, tādējādi samazinot šīs slimības izplatību lauksaimniecības nozarē.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es priecājos par šajā direktīvā izklāstītajiem grozījumiem, kas padara noteikumus attiecībā uz vakcināciju elastīgākus. Pateicoties jaunajām tehnoloģijām, ir pieejamas „inaktivētās vakcīnas” pret infekciozo katarālo drudzi, un tās nerada nekādu risku nevakcinētiem dzīvniekiem. Tagad ir panākta vienošanās, ka vakcinācija ar inaktivētu vakcīnu ir labākais līdzeklis, kā kontrolēt infekciozo katarālo drudzi un novērst klīniskās slimības Eiropas Savienībā. Plaša šo vakcīnu izmantošana 2008. un 2009. gada vakcinācijas kampaņu laikā ievērojami uzlaboja veselības stāvokli. Es gribētu aicināt grozīt pašreizējos noteikumus par vakcināciju, kas izklāstīti Direktīvā 2000/75/EK, lai ņemtu vērā jaunāko tehnoloģisko progresu vakcīnu ražošanā, nodrošinātu, ka infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatība tiek labāk kontrolēta, un samazinātu šīs slimības radīto slogu uz lauksaimniecības nozari.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr, lai gan es ticu principam, kas ļauj kompetentai iestādei, tas ir, dalībvalstij, vakcinēt dzīvniekus pret infekciozo katarālo drudzi, es esmu pret principu, ka tiesību aktos tiek iekļauta prasība nodrošināt tabulas par transponēšanu valstu tiesību aktos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Agrāk vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi veica, izmantojot dzīvo novājināto vakcīnu, kas prasīja virkni ierobežojumu attiecībā uz vakcināciju, lai novērstu vīrusa cirkulāciju nevakcinēto dzīvnieku vidū. Tomēr zinātniskie sasniegumi ir ļāvuši izveidot jaunās inaktivētās vakcīnas. Pretēji dzīvajām novājinātajām vakcīnām, tās var lietot droši un bez jebkādiem ierobežojumiem, jo tās nerada nekādu aktīva vīrusa cirkulācijas risku. Ņemot vērā infekciozā katarālā drudža nopietnās sekas attiecībā uz mājlopu audzēšanu, būtu jāveic visi pasākumi, kas padara vakcināciju vieglāku un efektīvāku, lai aizsargātu lauksaimniekus no dzīvnieku zaudēšanas un, visbeidzot, lai aizsargātu pārtikas drošumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas galvenokārt skar atgremotājdzīvniekus, piemēram, aitas, kazas un govis, un tas var izpausties kā epidēmija, ja vides un klimatiskie apstākļi tam ir labvēlīgi, jo īpaši vasaras beigās un rudens sākumā. Kaut arī nav reģistrēti cilvēku inficēšanās gadījumi, ir svarīgi atzīt šo slimību un censties īstenot pasākumus tās izskaušanai. ES līmenī šī slimība pirmo reizi tika novērota dienvidos, pēc tam Eiropas centrālajā daļā un ziemeļos. Pateicoties secīgajām vakcinācijas kampaņām, ko līdzfinansēja Eiropas Savienība, atsevišķu vakcīnu izmantošana var nevis izskaust šo slimību, bet ļaut tai turpināt izplatīties. Tāpēc tika izstrādāta tāda veida vakcīna, kas nodrošina šīs slimības kontroli un novēršanu Eiropas Savienībā, taču tās izmantošanu ierobežo pašreizējie noteikumi. Tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas pašreizējā direktīvā. Tā kā šis priekšlikums direktīvai, ar ko groza Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/75/EK, atbilst stratēģijai dzīvnieku veselības jomā 2007.–2013. gadam un liecina par elastīgāku pieeju vakcinēšanas sistēmā, tādējādi uzlabojot izplatītāko dzīvnieku slimību kontroli, es balsoju „par”.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma mērķis ir atjaunināt Direktīvu 2000/75/EK, ar ko pieņem konkrētus nosacījumus attiecībā uz pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai un izskaušanai. Pēdējos gados dzīvnieku vakcinācijas jomā ir panākts progress. Tā dēvēto „dzīvo novājināto vakcīnu” radītie riski vairs nav drauds, jo tagad ir pieejamas jaunas inaktivētās vakcīnas. Šīs inaktivētās vakcīnas, pretēji „dzīvajām novājinātajām vakcīnām”, nerada risku, ka vīrusa vakcīna var izraisīt nevēlamu cirkulāciju, un to var droši lietot ārpus zonām, uz kurām attiecas ierobežojumi. Tas ir norādīts ziņojumā.

Mēs uzskatām, ka lielāka elastība vakcinēšanā pret infekciozo katarālo drudzi, ņemot vērā tehnoloģisko progresu vakcīnu ražošanā, uzlabos šīs slimības kontroli un samazinās slogu, ko tā radījusi lauksaimniecības nozarei. Mēs arī uzskatām, ka šīs direktīvas grozījumi ir jāievieš iespējami drīzāk, lai dotu labumu lauksaimniecības nozarei.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas skar atgremotājus (piemēram, liellopus, aitas un kazas). Kopš 2000. gada daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, ir bijuši vairāki epidēmijas viļņi, radot būtiskus zaudējumus, kas saistīti ar dzīvnieku saslimstību, mirstību un traucējumiem tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem. Līdz šim infekciozā katarālā drudža kontroles un izskaušanas nosacījumi ir bijuši pamatoti uz pieredzi, kas gūta, izmantojot dzīvās novājinātās vakcīnas, kuras bija vienīgās pieejamās vakcīnas. Šīs vakcīnas var radīt nevēlamu vakcīnas vīrusa cirkulāciju nevakcinēto dzīvnieku vidū. Tomēr jau dažus gadus ir pieejamas jaunās inaktivētās vakcīnas. Pretēji dzīvajām novājinātajām vakcīnām, šīs inaktivētās vakcīnas nerada nevēlamu vakcīnas vīrusa cirkulācijas risku, līdz ar to tās var veiksmīgi izmantot ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Šis priekšlikums atvieglotu dažus ierobežojumus, kas ir kļuvuši nevajadzīgi, ņemot vērā jaunākās tendences vakcīnu ražošanā. Jaunie noteikumi palīdzētu dalībvalstīm efektīvāk izmantot vakcināciju, lai kontrolētu infekciozo katarālo drudzi un mazinātu šīs slimības radīto slogu uz lauksaimniecības nozari.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Tehnisko jauninājumu rezultātā tirgū ir parādījušās jaunākas vakcīnas pret infekciozo katarālo drudzi, kas nebija pieejamas laikā, kad Komisija izstrādāja savu direktīvu. Tāpēc es atbalstu referenta viedokli, ka būtu jāatjaunina noteikumi, kas reglamentē vakcinācijas, tādējādi ļaujot dzīvnieku audzētājiem vieglāk izaudzēt veselīgus dzīvniekus. Padarot noteikumus elastīgākus un liberalizējot tos, būs iespējams nodrošināt efektīvāku audzēšanu, un, galvenais, tas padarīs efektīvāku dzīvnieku aizsardzību pret nevēlamām un bīstamām slimībām. Es arī pilnīgi atbalstu šo iniciatīvu no tās būtības viedokļa, jo, lai tiesību sistēmu padarītu efektīvāku, mums tā būtu pēc iespējas vairāk jāvienkāršo un jāpadara elastīgāka, un iepriekšminētais ziņojums atbilst šim mērķim.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Infekciozais katarālais drudzis ir briesmīga dzīvnieku epidēmija, kas skar atgremotājus un kas ir radījusi lielus kaitējumus visā lopkopības nozarē. Lauksaimniecības nozare ir smagi cietusi no ekonomiskajiem zaudējumiem un zaudējumiem, ko izraisījis tirdzniecības apsīkums. Arī Austrijā, kur ir senas lopkopības tradīcijas, daudzu lauksaimnieku iztika ir apdraudēta. Tagad ir svarīgi īstenot atbalsta pasākumus un pārskatīt veco regulējumu, pirms izcēlusies nākamā epidēmija. Vakcinācijas noteikumi, ko piemēroja toreiz, ir jāpielāgo tehnoloģiju attīstībai, lai efektīvāk apkarotu infekciozo katarālo drudzi un samazinātu lauksaimniekiem radīto slogu. Es atzinīgi vērtēju straujo rīcību ES līmenī un atbalstu jaunās direktīvas drīzu īstenošanu. Būdama lauksaimnieku kopienas pārstāve, es zinu, cik svarīgi ir domāt ikgadējā cikla izteiksmē. Ātra lēmuma pieņemšana mums ļaus ieviest izmantojamu un vienotu regulējumu līdz rudenim, kas ir dalībvalstu interesēs un, galvenokārt, to interesēs, kuri audzē dzīvniekus.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas skar atgremotājus. Kopš 2000. gada tā ir radījis ievērojamus to dzīvnieku zaudējumus, kurus skārusi šī slimība. Šīs problēmas risināšanai Eiropa nāca klajā ar Padomes Direktīvu 2000/75/EK, ieviešot noteikumus, kas reglamentē „novājināto vakcīnu” izmantošanu, lai efektīvi apkarotu šīs parādības sekas. Līdz šim izmantotās vakcīnas, tās, uz kurām attiecās minētā direktīva, radīja risku, ka vīruss var izplatīties nevakcinēto dzīvnieku vidū, un tas ir iemesls, kāpēc vakcinācija tika atļauta tikai īpaši noteiktās zonās. Atšķirībā no tām vakcīnām, kas bija pieejamas tirgū laikā, kad tika ieviesta Padomes Direktīva 2000/75/EK, jaunās vakcīnas ir „inaktivētās vakcīnas” un nerada šāda veida risku. Es balsoja par šo ziņojumu, jo jaunie noteikumi ļaus dalībvalstīm kontrolēt šo parādību, tādējādi samazinot šīs slimības negatīvo ietekmi uz daudziem Eiropas lopkopjiem. Es ceru, ka tas palīdzēs tuvāko mēnešu laikā iespējami ātrāk pieņemt steidzamos pasākumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. Es atbalstu Komisijas priekšlikuma būtību. Šis priekšlikums paredz vienkāršot dažus ierobežojumus, kas ir kļuvuši nevajadzīgi, ņemot vērā jaunākās tendences vakcīnu ražošanā. Jaunie noteikumi palīdzēs dalībvalstīm efektīvāk izmantot vakcinēšanu, lai kontrolētu infekciozo katarālo drudzi un mazinātu šīs slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vakcinācijā pret infekciozo katarālo drudzi izmantoja dzīvo novājināto vakcīnu, kas prasīja virkni ierobežojumu attiecībā uz vakcināciju, lai izvairītos no vīrusa izplatīšanās nevakcinēto dzīvnieku vidū. Taču nesenā tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi atklāt jaunas vakcīnas bez dzīvā vīrusa. Šīs jaunās vakcīnas var izmantot drošāk un bez jebkādiem ierobežojumiem, jo vairs nav aktīvā vīrusa izplatīšanās riska. Ņemot vērā katarālā drudža nopietnās sekas uz lopkopības saimniecībām, būtu jāpieņem visi pasākumi, kas veicina labu praksi vakcinācijas jomā, lai aizsargātu lauksaimniekus no dzīvnieku zuduma, kas var izraisīt tādu kaitējumu, kas šādām saimniecībām bieži izrādās liktenīgs.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Dzīvnieku epidēmijas joprojām var iznīcināt lauksaimnieku ienākumu avotus. Viena no tām ir infekciozais katarālais drudzis, un kopš 2000. gada Ziemeļeiropā ir bijuši atkārtoti šīs epidēmijas viļņi, kas var radīt īpaši lielu kaitējumu. Īpaši smagi šī slimība, ko izraisa odu pārnēsāts vīruss, ir skārusi liellopus un aitas. Slimība ir novērota arī kazām, bet to gadījumā slimības gaita ir daudz mazāk dramatiska nekā citu sugu gadījumā. Vakcinācijas iespēja pirmo reizi tika atļauta 2000. gadā, taču uz to attiecās stingri noteikumi, jo neārstēti dzīvnieki varēja inficēties ar vīrusiem arī no vakcīnas.

Taču tagad ir jauna vakcinācijas metode, kas nerada šo risku, ļaujot veikt vēl elastīgāku vakcinēšanu. Es balsoju par ziņojumu, jo es uzskatu, ka ir labi un pareizi aizsargāt mūsu mājlopus no epidēmiskām slimībām. Prasītais elastīgums ļaus lauksaimniekiem aizsargāt savus dzīvniekus.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Jau vairākus gadus ir bijuši atkārtoti saslimšanas gadījumi, kas saistīti ar infekciozo katarālo drudzi, jo īpaši Ziemeļeiropā. Šī ir dzīvnieku epidēmija, kas skar atgremotājus, piemēram, liellopus, aitas un kazas. Sekas bija nopietnas gan mājlopiem, gan lauksaimniekiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas atbalsta inovatīvas vakcīnas ieviešanu, kura, atšķirībā no tās priekštecēm, nerada risku, ka vakcinācijas rezultātā var inficēties veseli dzīvnieki.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā uzlabotā Komisijas priekšlikuma par vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi mērķis ir padarīt noteikumus par vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi elastīgākus, jo īpaši atļaujot izmantot inaktivētās vakcīnas ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Jaunie noteikumi palīdzēs dalībvalstīm efektīvāk izmantot vakcinēšanu, lai kontrolētu infekciozo katarālo drudzi un mazinātu šīs slimības radīto slogu lauksaimniecības nozarei. Patiešām, kopš 2004. gada pasākumi mobilitātes un prečspējas ierobežošanai ir radījuši vajadzību pēc būtiskiem ierobežojumiem attiecīgajiem produktiem, ietekmējot parastos tirdzniecības kanālus tajā zonā, uz kuru attiecas ierobežojumi, un palielinot izmaksas ražotājiem. Šā iemesla dēļ es balsoju par ziņojumu attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Infekciozais katarālais drudzis ir slimība, kas skar atgremotājus, piemēram, liellopus, aitas un kazas. Kopš 2000. gada daudzās dalībvalstīs, ieskaitot Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstis, ir bijuši vairāki epidēmijas viļņi, radot būtiskus zaudējumus, kas saistīti ar dzīvnieku saslimstību, mirstību un traucējumiem tirdzniecībā ar dzīviem dzīvniekiem. Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti īpaši noteikumi infekciozā katarāla drudža apkarošanai un izskaušanai, tostarp vakcinācijas noteikumi. Šie noteikumi tika izstrādāti tā dēvēto „dzīvo novājināto vakcīnu” izmantošanai, kuras pirms desmit gadiem, kad direktīvu pieņēma, bija vienīgās pieejamās vakcīnas. Minēto vakcīnu izmantošana var radīt vakcīnas vīrusa nevēlamu cirkulāciju nevakcinētu dzīvnieku vidū. Tādēļ atbilstīgi Direktīvas 2000/75/EK noteikumiem vakcinēt drīkst tikai īpaši noteiktās zonās, kurās šī slimība ir izplatījusies un uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Taču pēdējos gados ir izstrādātas jaunas inaktivētas vakcīnas. Pretēji dzīvām novājinātām vakcīnām, šīs inaktivētās vakcīnas nerada risku, ka var sākties vakcīnas vīrusa nevēlama cirkulācija, un tādēļ tās var veiksmīgi lietot ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Lai nodrošinātu efektīvāku cīņu pret infekciozo katarālo drudzi un samazinātu tās radīto slogu lauksaimniecības nozarei, ir jāatjaunina pašreizējie vakcinācijas noteikumi. Ziņojuma, par kuru šodien notika balsošana, mērķis ir padarīt pašreizējos noteikumus elastīgākus, jo tagad ir pieejamas inaktivētās vakcīnas. Tās var veiksmīgi izmantot ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Priekšlikums atbilst jaunajai stratēģijai dzīvnieku veselības jomā Eiropas Savienībā 2007.–2013. gadam saskaņā ar principu „Profilakse ir labāka nekā ārstēšana”, jo tajā ietverta gan elastīgāka pieeja vakcinācijai, gan to pašreizējo pasākumu uzlabošana, kas paredzēti dzīvnieku galveno slimību apkarošanai.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. – EPLP pilnīgi atbalsta ziņojumu, kura mērķis ir grozīt Direktīvu 2000/75/EK, lai ļautu izmantot inaktivētās vakcīnas pret infekciozo katarālo drudzi ārpus zonām, uz kurām attiecas dzīvnieku pārvietošanas ierobežojumi. Jaunais tiesību akts pirmo reizi paredz jaunu infekciozā katarālā drudža vakcīnas izmantošanu, kas ņem vērā priekšrocības, ko radījusi zinātnes attīstība kopš iepriekšējo noteikumu stāšanās spēkā. Jaunās vakcīnas būs „inaktivētas” potes un mazinās lauksaimnieku bažas attiecībā uz tradicionālajām „dzīvajām” vakcīnām. EPLP ir gandarīta, ka ES ir ieviesusi šo jauno tiesību aktu, kas dod reālu labumu lauksaimniekiem Apvienotajā Karalistē. Tas novērš lauksaimnieku bažas par nāvējošo slimību un pašreizējo vakcināciju, jo līdz ar siltāka laika iestāšanos tuvojas infekciozā katarālā drudža sezona. Tagad lauksaimniekiem būs pieejama jauna un drošāka vakcīna, un viņiem tiks piešķirtas lielākas pilnvaras attiecībā uz savām vakcinācijas programmām. Līdz šim lauksaimnieki būtu zaudējuši tiesības vakcinēt savus dzīvniekus, ja Apvienotā Karaliste tiktu atzīta par pilnīgi brīvu no infekciozā katarālā drudža. Taču saskaņā ar jauno tiesību aktu lauksaimniekiem ir tiesības turpināt vakcinēšanu pašiem sava miera dēļ, vienlaikus gūstot labumu no eksporta atvieglojumiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas palīdzēs cīņā pret infekciozo katarālo drudzi ES.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es balsoju par izmaiņām noteikumos attiecībā uz vakcināciju pret infekciozo katarālo drudzi, lai ļautu izmantot efektīvākas vakcīnas un lai mazinātu birokrātijas slogu lauksaimniekiem. Jaunais tiesību akts dos reālu labumu lauksaimniekiem visā Eiropā un jo īpaši Velsā. Apvienotajai Karalistei tiks piešķirts no katarālā drudža brīvas valsts statuss, taču lauksaimnieki arī turpmāk varēs vakcinēt savus dzīvniekus pret šo nāvējošo slimību. Lielāku pilnvaru piešķiršana lauksaimniekiem pieņemt pašiem savus lēmumus attiecībā uz vakcināciju ir atzinīgi vērtējams stimuls lauksaimniecības nozarei Velsā, un tas nodrošinās to, ka lauksaimniecības dzīvniekus varēs eksportēt bez pašreizējiem ierobežojumiem.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0236/2011 par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo tās galvenais mērķis ir nodrošināt visaugstāko drošības līmeni iedzīvotājiem pēc katastrofām, piemēram, pēc katastrofas, kas nesen notika Japānā. Būtu ļoti rūpīgi jāapsver drošas enerģijas ieguves tehniskie aspekti, jo tādai situācijai, kāda ir šobrīd, papildus tās materiālajai ietekmei var būt vēl nopietnākas sekas gan attiecībā uz cilvēka veselību, gan uz vidi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju pret rezolūciju par secinājumiem, kas ir jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā. Es balsoju pret šo rezolūciju, jo, balsojot par piekto apakšpunktu, Eiropas Parlamenta deputātu vairākums apstiprināja tā otro daļu, kas aicina noteikt moratoriju kodolenerģijas attīstībai jaunu kodolreaktoru izstrādei un darbības sākšanai Eiropas Savienībā.

Šo nosacījumu pieņēma, lai gan mana grupa — Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa — balsoja pret to. Zaudējot balsojumā par šo svarīgo jautājumu, es nevarēju balsot par šo rezolūciju. Tāpēc es balsoju pret to, pretējā gadījumā es būtu balsojusi pret savas valsts — Lietuvas — enerģētikas stratēģiju, kuras galvenais mērķis ir enerģētiskā neatkarība. Jau vairākus gadus Lietuva gatavojas būvēt jaunu kodolspēkstaciju, un vairākus gadus tiek veikti sagatavošanās darbi.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Fukušimas kodolkatastrofa ir izraisījusi plašu rezonansi Eiropas politikā. Pirmais secinājums, ko ES izdarīja no Japānas katastrofas, ir tūlītēju pasākumu veikšana, lai pastiprinātu kodoliekārtu drošuma pārbaudes, veicot noturības testus. Visām kodoliekārtām — gan Eiropā, gan ārpus tās — ir potenciāls kļūt par iznīcināšanas ieroci. Es domāju, ka neviens no mums nevēlētos vēlreiz piedzīvot katastrofu, kāda 1986. gada 26. aprīlī notika Černobiļā.

Otrais secinājums ir tas, ka zinātnes un tehnoloģiju attīstībā ir iespējami milzīgi lēcieni uz priekšu visās jomās, bet tajā vienmēr ir jāņem vērā būtisks ierobežojums, proti, daba un tās neprognozējamība. Tieši to notikumu dēļ, kuri ir ārpus cilvēku kontroles, mums ir jādažādo savi energoavoti, tostarp mobilizējot mums pieejamos atjaunojamos energoresursu avotus.

Tomēr, ja par energoavotu būtu jāizvēlas kodolenerģija, tad cilvēki vispirms būtu jāinformē par šādas izvēles izmaksām, ieguvumiem un sekām. Ir svarīgi neaizmirst, ka šīs tehnoloģijas izvēle iedzīvotājiem ir jāapstiprina vienprātīgi un ka cilvēku viedoklis ir jāuzklausa un jāievēro.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu vairāku tā trūkumu dēļ, sākot ar tā pieeju kodolenerģijas jautājumam. Pēc Japānas traģēdijas vairs nav iespējams diskutēt par kodolenerģiju, raugoties tikai no drošības viedokļa. Ziņojuma nosaukums ir „par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā”, taču nav jāizdara nekādi īpaši secinājumi, izņemot to, ka šis negadījums apstiprina, ka ir praktiski neiespējami kontrolēt nopietnu kodolavāriju riskus un sekas. Rezolūcija par šo tematu nedrīkst būt koncentrēta uz kodoldrošības jautājumu, nepievēršot uzmanību pašai svarīgākajai kodolmateriālu drošības problēmai, kas ir izejas stratēģija no kodolenerģijas kā tādas.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mums ir jāreaģē uz kodolnegadījumu Japānā. Tas nenozīmē, ka mums vajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus. Mums jārīko mierīgas, objektīvas diskusijas par kodolenerģijas situāciju Eiropā un par līdzekļiem, kā nodrošināt maksimālu drošību. Tādēļ es atbalstu nodomu, ka Eiropas kodolspēkstacijās jāveic plaši noturīguma testi, kas paredzēti kopīgajā rezolūcijā. Attiecībā uz plašāko jautājumu par energoavotiem Eiropā es vēlētos atgādināt, ka mums ir jāpatur prātā mērķis līdz 2020. gadam samazināt CO2 emisijas par 20 %, kā arī ES enerģētiskās neatkarības aizsardzība.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kaut arī balsojuma laikā netika pieņemti visi grozījumi, ko ierosināja Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. Rezolūcijas tekstā ir ietverti īpaši svarīgi nosacījumi attiecībā uz Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā plānotajām kodolspēkstacijām. Rezolūcijā ir norādīts, ka minētajā būvniecībā pastāv nopietnas problēmas saistībā ar starptautiskajās konvencijās paredzēto attiecīgo pienākumu ievērošanu. Šīs problēmas skar ne tikai Lietuvu, kas robežojas ar Baltkrieviju un Kaļiņingradas apgabalu, bet arī visu Eiropu. Dokumentā ietverti arī svarīgi priekšlikumi nodrošināt atbilstību augstākajām kodoldrošības prasībām un veikt visaptverošas pārbaudes kodolspēkstacijās, kuras jau darbojas ES, lai būtu iespējams novērtēt šo atomstaciju patieso drošuma situāciju.

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Eiropas Savienības reakcija uz katastrofu Japānā ir pareiza: mēs esam reaģējuši ātri, bez panikas. Mēs esam nekavējoties radījuši iespēju veikt rūpīgu izmeklēšanu Eiropas uzraudzībā. Ir izšķiroši svarīgi, lai, pirmkārt, noturīguma testus veiktu neatkarīgi eksperti, un, otrkārt, lai, šo testu rezultāti tiktu stingri ievēroti. Tas nozīmē, ka tās kodoliekārtas, kuras neatbilst standartiem, kuras joprojām netiek pilnveidotas, būtu jāslēdz. Protams, atomstacijām citviet Eiropā, ārpus ES, būtu jāpiemēro tādas pašas neatkarīgas pārbaudes Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras uzraudzībā. Visas valstis, kas atteiksies piedalīties šajās pārbaudēs, padarīs sevi par izstumto no starptautiskās kopienas, arī attiecībā uz starptautisko tirdzniecību. Kodolenerģija ir un joprojām būs pārejas tehnoloģija — tehnoloģija, no kuras mēs diemžēl būsim atkarīgi vēl desmitiem gadu. Mums pat būs jāveic jauni ieguldījumi, lai apmierinātu savas vajadzības enerģētikas jomā un vienlaikus konsolidētu savus klimata mērķus. Šajā laikā mums jādara viss iespējamais, lai samazinātu negadījumu risku līdz līmenim, kas ir tuvu nullei.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Kodolenerģijas lobijiem joprojām ir spoža nākotne! Nav jēgas pāriet pie šīs rezolūcijas konteksta, tas bija pilnīgi skaidrs. Tomēr Eiropas Parlamentam nav nostājas attiecībā uz kodolenerģiju. Tas ir patiešām skumji. Tika apspriesti vairāki skaidri noteikti jautājumi: moratorijs jaunu kodolspēkstaciju būvniecībai, neatkarīgu noturīguma testu veikšana, atjaunojamu energoresursu avotu veidu attīstība un centieni galvenajās energoefektivitātes jomās. Tomēr sākotnēji labie kopīgās rezolūcijas nodomi ātri tika sagrauti drupās: tā kā katra parlamentārā grupa ieņēma nostāju „par” vai „pret”, beigās kļuva neiespējami balsot par šo projektu, kurā nav politiska signāla. Teikšu atklāti: es esmu pieradis no Eiropas Parlamenta sagaidīt daudz vairāk. Ir skaidrs, ka kodolenerģijas lobijiem joprojām ir spoža nākotne, un vienlaikus ir skaidrs, ka daudzi Eiropas Parlamenta deputāti joprojām neizprot sabiedrības domas un noskaņojumu attiecībā uz šo jautājumu.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Esmu nobažījies, ka Eiropas Parlaments (EP) pēc kodolnegadījuma Japānā šodien neapstiprināja rezolūcijas par kodoldrošību Eiropā kompromisa variantu. Manuprāt, ir apkaunojoši, ka EP nespēj sabiedrībai sniegt savu viedokli par kodolenerģiju. Šīs sašķeltības dēļ ir iespējams, ka turpmākajās Eiropas organizāciju sarunās par kodolspēkstaciju noturības testiem EP tiks ignorēts. Zaļie un sociālisti acīmredzami nespēja akceptēt to, ka netika pieņemti viņu priekšlikumi pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu vai slēgt tās kodolspēkstacijas, kas ir uzbūvētas līdz 1980. gadam.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo kopīgās rezolūcijas priekšlikumu. Kompromisa rezolūcija bija labs sākumpunkts, un es atbalstīju grozījumus, kas paredzēja rūpīgi plānotu un sagatavotu kodolenerģijas izmantošanas pakāpenisku pārtraukšanu, atspoguļojot cīņu pret globālo sasilšanu. Es balsoju arī par tiem grozījumiem, kuros prasīti ieguldījumi pētniecībā un jauninājumos, lai veicinātu enerģijas taupīšanu un ievērojami palielinātu atjaunojamu energoresursu avotu skaitu. Tomēr balsojuma — nesakarīgā balsojuma — iznākums piespieda mani balsot pret grozīto rezolūciju. Tagad ir būtiski rīkot padziļinātas debates par visiem šiem jautājumiem un solidāri veikt pāreju energoresursu jomā, ņemot vērā situāciju visās dalībvalstīs.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es esmu vīlusies balsojumā par šo rezolūciju. Mēs apspriežam secinājumus attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc negadījuma Japānā. Tomēr mana stingra pārliecība ir tāda, ka nav tādas lietas kā droša kodolenerģija un ka noturības testi, kas šogad tiek veikti, ir uzmanības novēršana no patiesās problēmas — pārejas uz Eiropu, kas iegūst enerģiju no atjaunojamiem energoresursu avotiem. Ņemot vērā jaunākos pētījumus, ir skaidrs, ka tehniski ir iespējams līdz 2050. gadam 95 % no mūsu energoapgādes nodrošināt, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, piemēram, vēja, plūdmaiņu, viļņu, saules un biomasas enerģiju. Paturot prātā šo mērķi un to, ka šobrīd mēs izdarām ilgtermiņa izvēli enerģijas jomā, mums tuvākajos gados visā Eiropā būtu pakāpeniski jāatsakās no kodolspēkstacijām.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Man žēl, ka Parlaments neko nav mācījies no tā, kas notika Japānā. Turpināt noliegt lielo risku, kas saistīts ar kodolenerģijas izmantošanu, nav labākais veids, kā kalpot sabiedrībai. Parlaments plenārsēdē nespēja pieņemt rezolūciju; sēdē pavērās atbaidoša aina, kurā grupas pārtrauca cita citu un noraidīja cita citas priekšlikumus, nespējot pieņemt neko kopīgu. No risku starptautiskā rakstura un šo katastrofu sekām, un cilvēku drošības būtu bijis jāmācās vairāk. Acīmredzamiem secinājumiem vajadzēja būt kodoldrošības stiprināšanai, trūkumu pārbaudei, atomenerģētikas paplašināšanās projektu apturēšanai Eiropas Savienībā un vēl efektīvākiem ieguldījumiem tīrā enerģijā un enerģijas saglabāšanā. Acu pievēršana uz to, kas noticis Japānā, un izlikšanās, ka nekas nav noticis, ir nesaprātīga un bīstama. Černobiļa un Fukušima ir tikai pastiprinājušas prasību pēc lielākas pārredzamības un plašākas informācijas par riskiem un katastrofām.

  Brian Crowley (ALDE), rakstiski. – Es vēlos, lai protokolā ierakstītu faktu, ka es nepiedalījos balsojumā par kopīgās rezolūcijas atsevišķiem punktiem un grozījumiem tajā. Lai gan es esmu konsekventi iebildis pret kodolenerģiju, es uzskatu, ka šo diskusiju izmantoja strīda par kodolenerģiju abu pušu galējo uzskatu pārstāvji, tādējādi nodrošinot, ka Parlamentā neizdevās rast kopsaucēju. Manuprāt, mums ir jānodrošina, lai visas kodoliekārtas tiktu pārbaudītas nolūkā garantēt kodoliekārtu maksimālo aizsardzību un, vēl svarīgāk, tuvumā mītošo iedzīvotāju drošību un drošumu. Protams, mums ir ilgtspējīgi jānodrošina energoapgādes drošība, un mums ir iespēja meklēt alternatīvus energoavotus, ko mēs varam izmantot, vienlaikus palīdzot videi. Tomēr šīs ideoloģiskās debates nedrīkst novērst mūsu uzmanību no akūtās vajadzības visos iespējamajos veidos palīdzēt Japānas iedzīvotājiem atgūties no šīs katastrofas. Tāpēc galīgajā balsojumā es atturējos.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Man ir ļoti žēl, ka katastrofa, kas skārusi Japānu, tiek izmantota savtīgos nolūkos. Eiropas Parlaments ir palaidis garām iespēju raidīt spēcīgu signālu dalībvalstīm un Eiropas Komisijai nolūkā uzlabot drošību kodolspēkstacijās Eiropā un tās kaimiņvalstīs, jo īpaši veicot noturības testus. Tam vajadzētu būt šodienas debašu centrā, lai mēs sabiedrības vārdā varētu nodrošināt, ka tas enerģijas veids, kas joprojām ir energoavotu galvenais komponents vairumā Eiropas valstu — un noteikti tāds būs arī nākamajos gados, līdz to varēs aizstāt ar ilgtspējīgu, atjaunojamu CO2 emisijas neradošu energoavotu, kas spēs apmierināt mūsu sabiedrības vajadzības elektoenerģijas jomā — ir tik drošs, cik drošs tas potenciāli var būt.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 11. martā Japānu skāra spēcīga zemestrīce, kurai sekoja cunami, un tas ir izraisījis lielāko kodolenerģijas krīzi šīs valsts vēsturē, nodarot nopietnu strukturālu kaitējumu Fukušimas kodolspēkstacijai, kurai kopš tā brīža neizbēgami draud smaga kodolkatastrofa. Šiem notikumiem sekoja reakcijas vilnis Eiropā — komisārs Oettinger pieprasīja sasaukt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ārkārtas sanāksmi, Vācijas kanclere nolēma uz trim mēnešiem atlikt lēmumu par kodolspēkstaciju darbības laika pagarināšanu savā valstī un Austrijas vides ministrs Berlakivich kungs pieprasīja veikt testus Eiropas kodolspēkstacijās. Ir būtiski izdarīt visus iespējamos secinājumus no Fukušimas katastrofas, jo īpaši attiecībā uz drošības noteikumiem Eiropas kodolspēkstacijās, lai garantētu šo spēkstaciju un galu galā Eiropas sabiedrības drošību. Šajā sarežģītajā brīdī es gribētu vēlreiz izmantot iespēju izteikt visdziļāko līdzjūtību tiem cilvēkiem Japānā, kurus ir skārusi šī katastrofa, un paust solidaritāti ar viņiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Problēmas, kas radušās Fukušimas kodolspēkstacijā, darba kārtībā ir izvirzījušas diskusijas par kodolsintēzes enerģiju, jo 30 % no ES patērētās enerģijas ir kodolenerģija, un ir valstis, kurās vietējā ražošana sasniedz 80 %, piemēram, Francija, kā arī valstis, kurās nav nevienas kodolspēkstacijas, piemēram, Portugāle un Austrija. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai ES sekmētu programmu drošības pārbaudei tās kodolspēkstacijās, jo īpaši veicot tā sauktos „noturības testus”. Šī vērtēšana jāveic, pamatojoties uz saskaņotu un stingru vērtēšanas modeli, kas aptver visus jebkāda veida iespējamos riskus Eiropai reālu notikumu gadījumos Eiropas līmenī, un šie novērtējumi neatkarīgi un saskaņoti būtu jāveic līdz šā gada beigām attiecībā uz visām ES jau esošajām un vēl plānotajām kodoliekārtām. Pašlaik kodolenerģija ir būtiska, lai Eiropā nodrošinātu apgādi ar zemas oglekļa emisijas radošu enerģiju. Tomēr mums ir jāvirzās uz lielāku energoefektivitāti un plašāku atjaunojamu energoresursu izmantošanu. Lai garantētu uzticamu energoapgādi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāiegulda Eiropas enerģētikas infrastruktūras modernizācijā un paplašināšanā, kā arī tīklu starpsavienojumu izveidē.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kodoliekārtu drošums un negadījumu riska novēršana visos iespējamos veidos ir svarīgi jautājumi, kas risināti šajā rezolūcijā, kurā ietverts arī aicinājums dalībvalstīm noteikt „moratoriju jaunu kodolreaktoru izstrādei un darbības sākšanai, vismaz uz laiku, kamēr tiek veikti un izvērtēti noturības testi”. Tomēr mums jānodrošina, lai Japānā notikusī traģēdija nekļūtu par iespēju lobijiem gūt panākumus vai panākt šķietamu progresu šodien, kas nākotnē būs jāpārskata. Mācības ir jāuztver nopietni, un mums ir jāmācās no šīs pieredzes, lai noteiktu tās neveiksmes un trūkumus plānošanas un ekspluatācijas ziņā, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus citās iekārtās. Šī pieredze ir jāņem vērā arī saistībā ar turpmākajām darbībām enerģētikas jomā.

Šajā vērtēšanā, saglabājot savu uzdevumu, pilnvaras, autonomiju un neatkarību, jāpiedalās ekspertiem no specializētajām struktūrām dalībvalstīs, kā arī no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA). Kā tehniskai, autonomai un neatkarīgai struktūrai ieteikumi par šo tematu ir jāsniedz IAEA ar pienācīgu ES atbalstu, nevis pretēji. Ir nožēlojami, ka šī rezolūcija tiek izmantota kā iegansts tā sauktās kopējās enerģētikas politikas un tās enerģētikas sektora liberalizēšanas mērķu aizstāvēšanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis nebija labākais rezolūcijas priekšlikums. Tieši tāpēc tas tika noraidīts, lai gan tajā bija daži pozitīvi aspekti, un tāpēc mēs atturējāmies.

Kodoliekārtu drošums un negadījumu riska novēršana visos iespējamos veidos ir svarīgi jautājumi, kas risināti šajā rezolūcijā, kurā ietverts arī aicinājums dalībvalstīm noteikt „moratoriju jaunu kodolreaktoru izstrādei un darbības sākšanai, vismaz uz laiku, kamēr tiek veikti un izvērtēti noturības testi”.

Tomēr mums jānodrošina, ka Japānā notikusī traģēdija nekalpo par tramplīnu ekonomikas interešu grupām jaunu iespēju pavēršanai, kaitējot sabiedrības interesēm un drošībai.

Tā vietā ir svarīgi noteikt tās neveiksmes un trūkumus plānošanā un ekspluatācijā, kas varētu izraisīt nelaimes gadījumus citās iekārtās. Šajā vērtēšanā, saglabājot savu uzdevumu, pilnvaras, autonomiju un neatkarību, jāpiedalās ekspertiem no specializētajām struktūrām dalībvalstīs, kā arī no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA). Mācība ir jāuztver nopietni, un šīs pieredzes analīzes rezultāti ir jāiekļauj turpmākajām darbībām enerģētikas jomā. Mēs neatbalstām iejaukšanos dalībvalstu vai trešo valstu enerģētikas politikā: kā tehniskai, autonomai un neatkarīgai struktūrai ieteikumi par šo tematu ir jāsniedz IAEA ar pienācīgu atbalstu no ES.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Japāna piedzīvo savu lielāko pēckara katastrofu. Valsts vadītāji iznīcinošo zemestrīci un milzu cunami viļņiem, un sekojošos kodoldraudus raksturoja kā visļaunāko krīzi kopš laika, kad ASV karaspēks nometa atombumbas uz Hirosimas un Nagasaki. Daba ir cietusi milzīgus un neatgriezeniskus zaudējumus, jo īpaši tas attiecas uz cilvēku dzīvībām un īpašumu. Taču situācija Fukušimas kodolspēkstacijā joprojām rada draudus. Cenšoties novērst līdzīgus draudus nākotnē, būtu pareizi apsvērt tā saukto kodolspēkstaciju noturības testu ieviešanu ES dalībvalstīs. Šiem testiem vajadzētu parādīt, cik lielā mērā kodolspēkstacijas spēj izturēt līdzīgas katastrofas. Līdzīga situācija tai, ko piedzīvoja Japāna, ir iespējama jebkurā vietā Eiropā. Tādēļ vēlama ir arī stingrāka kodolspēkstaciju drošības sistēmu uzraudzība, stiprinot to vājos aspektus un novēršot jebkādus trūkumus. Atsevišķas valstis var meklēt risinājumu kodolenerģijas problēmai — vai nu veicot drošības uzlabojumus, vai pilnīgi pārtraucot to ekspluatāciju —, un tas ir arī šo valstu interesēs. Tomēr sadarbība Eiropas līmenī ir būtiska. Kaut arī Eiropu neapdraud milzu cunami viļņi, 21. gadsimtā pastāv tādi draudi kā, piemēram, teroristu uzbrukumi, datorhakeru uzbrukumi kodolspēkstaciju sistēmām un tā tālāk. Raugoties no drošības viedokļa, pakāpe, kādā kodolspēkstacijas var pretoties šādiem potenciāliem draudiem, ir ļoti atklāts jautājums.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Es neatbalstīju šo rezolūciju, jo, pirmkārt, tajā papildus aizliegumiem, ierobežojumiem un vispārējai nepatikai pret kodoltehnoloģiju nav veicināts nekas pozitīvs. Otrkārt, tajā nav norādīts nekāds veids, kā izkļūt no pilnīgi jaunas situācijas attiecībā uz enerģētikas politiku kopumā. Piemēram, 19., 20. un 21. punktā varēja būt ieviestas jaunas idejas un virzieni integrētai domāšanai par energoefektivitāti, jo īpaši efektivitāti attiecībā uz enerģiju no pirmavotiem, kas mums nodrošina vislielākās rezerves, sevišķi fosilo kurināmo. Treškārt, ziņojumā iekļauto radikālo ierosinājumu īstenošanai vajadzīgs valsts referendums, kuram manā valstī jānotiek pēc kreisā spārna partiju iniciatīvas. Iespējams, šāds referendums būtu jāveic ES līmenī. Ceturtkārt, līdzšinējo nepareizo ES noteikumu dēļ mana valsts ir bijusi spiesta pārtraukt būtiskus ieguldījumus ogļu spēkstacijās, un tagad tas pats lobijs saka, ka mums ir jāpārtrauc ieguldījumi kodoltehnoloģijās. Tad kas ir atlicis? Rezolūcijā ir norādīta tikai enerģija, ko iegūst no atjaunojamu energoresursu avotiem. Manā valstī šo resursu kopējā jauda apmierinātu tikai 13 %, lielākais — 20 % no pamatvajadzībām. Varbūt Zviedrijā situācija ir atšķirīga, jo tai ir lielas hidroenerģijas rezerves, bet Polijā tādu nav. Saistībā ar Fukušimas gadījumu ir jāpārskata visa pašreizējā Eiropas Savienības enerģētikas politika.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Uzbudinājums, kas pēc Fukušimas kodolnegadījuma ir pārņēmis zināmas politiskās grupas, jo tās cerēja uz tā rēķina palielināt savu politisko reitingu, ir nepieņemams. Es neatceros, ka pēc 1986. gada Černobiļas katastrofas komunisti būtu bijuši tik dzēlīgi. Tādējādi tā ir taisnība: attiecībā uz kodolenerģiju nav tāda jēdziena kā „nulles risks”. Dzīvē nav tādas lietas kā nulles risks, punkts. Mums jādara viss iespējamais, lai šo risku samazinātu. Tomēr šobrīd mums nav nevienas uzticamas alternatīvas. Dalībvalstu piespiešana steidzami atteikties no šā enerģijas avota, pārtraukt būvēt jaunas kodolspēkstacijas un slēgt pašreizējās spēkstacijas ir absolūti pretrunā ar pilnīgu fosilās enerģijas noraidīšanu, aizbildinoties, ka tās izmantošana varētu veicināt globālo sasilšanu.

Kodolenerģija vai fosilā enerģija: jūs varat atbalstīt vienu no tām, taču jūs nevarat izslēgt tās abas. Ne hidroenerģija, ne šodienas alternatīvās enerģijas avoti neatbilst mūsu energoapgādes vajadzībām. Tās valstis, kas ir pārtraukušas kodolenerģijas izmantošanu — bet nesludina tās pārtraukšanu citām valstīm —, patiesībā ir ļoti laimīgas, ka to kaimiņvalstis, kuras nodrošina to energoapgādi, nav izdarījušas šādu pašu izvēli! Beidziet liekuļot!

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Parlamenta rezolūcijā par secinājumiem, kas jāizdara pēc kodolnegadījuma Japānā ir ietverti daži ļoti pozitīvi punkti attiecībā uz kodolspēkstaciju drošumu, iesakot, piemēram, lai „noturības testus” saskaņoti ES līmenī veiktu neatkarīgas struktūras, kas darbojas pilnīgi pārredzami un saskaņā ar visaugstākajiem standartiem. Turklāt — tāpat kā visi pārējie Francijas sociālistu delegācijas locekļi — es atbalstīju tos grozījumus, kuros atbalstīta rūpīgi plānota un sagatavota kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšana, atspoguļojot cīņu pret globālo sasilšanu. Kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanai būs jāiet rokrokā ar lielākiem ieguldījumiem pētniecībā un jauninājumos, lai mazinātu mūsu enerģētisko atkarību un palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ES dalībvalstu enerģijas patēriņā. Taču es balsoju pret šo priekšlikumu kopumā, jo tas bija tikai viedokļu pretstatījums, kas veido nekonsekventu priekšlikumu. Pēc tik postoša notikuma kā negadījums Fukušimā uz jautājumu par tik jūtīgas nozares kā kodolenerģija nākotni ir vajadzīga labāka atbilde nekā steigā sagatavota rezolūcija. Tagad mums būs jāvelta vajadzīgais laiks tam, lai organizētu patiesi konstruktīvas debates, risinot visus saistītos jautājumus, vienlaikus ļaujot visiem izteikt savu viedokli.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Šajā rezolūcijā nevar sīki aplūkot visus debašu par kodolenerģiju aspektus.

Tomēr es joprojām esmu pārliecināts, ka mūsu mērķim jābūt pakāpeniskai šā enerģijas avota izmantošanas pārtraukšanai un plašākai atjaunojamu avotu enerģijas izmantošanai.

Grozījumā Nr. 10 bija arī ierosināts, ka pierobežu reģionu kodolspēkstaciju gadījumā vietējām un reģionālajām iestādēm jābūt iesaistītām lēmumu pieņemšanā abās robežas pusēs.

Šo grozījumu nepieņēma. Lai gan daži rezolūcijas aspekti ir patiesi pozitīvi, man izšķirošs bija grozījums Nr. 10. Tāpēc es nolēmu vairs neatbalstīt šo rezolūciju un atturēties.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es priecājos, ka Eiropas Parlaments noraidīja šo rezolūciju.

Secinājumi, kas mums jāizdara pēc Fukušimas negadījuma, ietver šādas darbības: ieteikt ieviest noturīguma testus, noteikt jaunus drošības standartus Eiropas Savienībā un aizsargāt pašiem sevi no visiem iespējamiem scenārijiem.

Taču moratorija ieviešana attiecībā uz jaunām kodolspēkstacijām ieviešana uz laiku, kamēr tiek veikti noturības testi ES, ir nepieņemama. Tas kavēs daudz drošāku jaunas paaudzes kodolspēkstaciju attīstību.

Mērķis šajā gadījumā nav noteikt, vai būtu jāapšauba šā enerģijas avota nopelni, nedz arī pakļauties to ideālistiskajām obskurantu vērtībām, kuri gribētu to aizliegt.

Pārtraukt izmantot kodolenerģiju nozīmē veicināt ārkārtīgi piesārņojošās ogļu spēkstacijas; tas nozīmē nonākšanu atpakaļ naftas uzņēmumu rokās, pie nestabilām naftas cenām un milzīga novājinātas ekonomikas riska, un tādējādi tas nozīmē beigas mūsu enerģētikas neatkarībai.

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret kopīgo rezolūciju, jo Parlaments noraidīja divus galvenos grozījumus, ko iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, par vidēja termiņa līdz ilgtermiņa stratēģiju izstrādi kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanai un saistošu mērķu noteikšanu atjaunojamu energoresursu jomā.

Parlamenta balsojums pret visu rezolūciju uzsver to, ka kodolenerģijas jautājums vairs nav tikai lielākas drošības jautājums. Tagad ir būtiski sākt nopietni domāt par enerģētikas problēmu un par ieguldījumiem atjaunojamā enerģijā. Japānas traģiskā pieredze mums ir parādījusi, cik svarīgi ir padziļināti apspriest kodolenerģiju. Šajā nozīmē Eiropas Parlamenta balsojums ir pirmais solis ceļā uz virziena maiņu enerģētikas politikas izvēlē gan Eiropas, gan starptautiskā mērogā.

  Carl Haglund, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Katastrofa Japānā ir atmodinājusi cilvēku bažas par kodoldrošību. Eiropas liberāļu un demokrātu apvienības grupas rezolūcijā mēs uzsvērām, ka mēs gribam panākt, lai ierosinātie noturības testi dalībvalstīm būtu obligāti un lai šo testu īstenošanu ļautu vadīt neatkarīgiem ekspertiem, kā arī to, ka šiem testiem jābūt pārredzamiem.

Mēs atturējāmies no balsojuma par kopīgo rezolūciju, jo tajā bija ietverts arī priekšlikums noteikt moratoriju jaunu kodolreaktoru izstrādei, kamēr tiek veikti noturības testi.

Visas problēmas galvenokārt ir saistītas ar vecākiem reaktoriem, kuros ir vecākas tehnoloģijas, nevis ar jauniem kodolreaktoriem, kuros izmantotas jaunas tehnoloģijas. Mēs nevēlamies aizliegt izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas atbilstu ES mērķim samazināt oglekļa dioksīda emisijas.

Mēs esam pret kodolenerģijas aizliegšanas ideju kopumā. Pēc Černobiļas katastrofas 1986. gadā Zviedrija ieviesa noteikumus, kas aizliedza gatavošanos kodolspēkstaciju būvniecībai.

Mēs arī uzskatām, ka Somijai un Zviedrijai būtu jāiegulda kodolenerģijas pētniecībā un jāuzņemas vadošā loma nākamās paaudzes kodolreaktoru izstrādē.

Secinājums, ko var izdarīt no katastrofas Japānā, ir tāds, ka nevajadzētu darbināt kodolspēkstacijas tik daudzus gadus. Var uzskatīt, ka šī katastrofa sniedz iedvesmu būvēt jaunus kodolreaktorus.

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu un paužu nožēlu, ka Parlaments nespēja vienoties ne par vienu no rezolūciju projektiem par šo aktuālo jautājumu. Es uzskatu, ka kodolenerģijai ir jāsaglabājas kā svarīgam un drošam Eiropas enerģijas avotam. Es atbalstu prasību pēc visaptverošiem noturības testiem, kuri būtu jāveic gan visās esošajās, gan projektējamās atomelektrostacijās un kuru apmierinošiem rezultātiem ir jābūt par priekšnoteikumu šo staciju tālākai darbībai. Es pievienojos rezolūcijas projektā paustajām bažām par to, ka jaunu kodolprojektu izstrāde Baltkrievijā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā) rada nopietnas bažas par kodoldrošības standartiem un starptautiskajās konvencijās paredzēto attiecīgo pienākumu ievērošanu un ka uz šīm bažām eiropiešiem, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai ir jāatbild solidāri. Tāpēc mūsu Savienībai ir jāpanāk, ka šie noturības testi un to rezultātā noteiktie kodoldrošības standarti tiktu piemēroti ne vien ES, bet arī attiecināti uz jau uzbūvētām vai vēl projektējamām atomelektrostacijām Eiropas kaimiņvalstīs.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Pēc kodolnegadījuma Japānā tūkstošiem cilvēku gāja bojā un pazuda bez vēsts. Ir nodarīti arī ievērojami materiāli zaudējumi, un negadījuma sekām būs ilgtermiņa ietekme uz cilvēku veselību. Arī tagad mēs vēl joprojām izjūtam Černobiļas sekas, tāpēc šodien mums ir jāpārvērtē sava pieeja kodoldrošībai Eiropas Savienībā un pārējā pasaulē. Attiecībā uz kodolspēkstaciju projektu uzlabošanu Baltkrievijā un Kaļiņingradā ir lielas problēmas saistībā ar kodoldrošības standartiem un starptautiskajās konvencijās paredzēto attiecīgo pienākumu ievērošanu, jo šīs problēmas skar ne tikai tās dalībvalstis, kuras robežojas ar šiem reģioniem, bet arī visu Eiropu, un ES struktūrām un Eiropas Komisijai ir jārīkojas kopīgi, ievērojot subsidiaritātes principu. Rezolūcija par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un makroreģionu nozīme turpmākajā kohēzijas politikā norāda, ka, ņemot vērā plānoto kodolenerģijas attīstību Baltijas jūras reģionā, ES dalībvalstīm ir jāievēro visstingrākie drošības un vides aizsardzības standarti, un Eiropas Komisijai ir jāuzrauga un jāpārbauda, vai kaimiņvalstis pie ES ārējām robežām ievēro šādu pašu pieeju un starptautiskās konvencijas. Kodolspēkstacijām, kas tiek būvētas pie ES ārējām robežām, ir jāatbilst starptautiskajiem kodoldrošības un vides aizsardzības standartiem. Šobrīd energoefektivitāte un enerģijas taupīšana, atjaunojama un ilgtspējīga enerģija, un Eiropas mēroga elektroenerģijas tīklu ieviešana ir kļuvusi īpaši svarīga. Turklāt ir svarīgi izveidot viedos elektrotīklus, kas spēj darboties, iegūstot enerģiju no decentralizētiem enerģijas ģeneratoriem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Nopietnais negadījums, kas notika Fukušimas Daiichi atomelektrostacijā 2011. gada 11. martā un ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošs cunami, vides piesārņojuma dēļ radīja kaitējumu un ilgtermiņa sekas cilvēku veselībai. Ievērojot Starptautiskās atomenerģijas aģentūras brīdinājumus par šobrīd novecojušām kodoliekārtām, šķiet, būtu jānosaka pasākumi, lai novērtētu drošības līmeni iekārtās. Izšķiroša ir sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm, jo šādas krīzes ne tikai skar tās valstis, kurās ir uzbūvētas šīs iekārtas, bet atstāj arī plašāku ietekmi. Japānas notikumi parāda, ka, lai novērstu šāda mēroga katastrofas, Eiropai ir jāīsteno virkne ļoti stingru pasākumu, lai izvērtētu pašreizējos drošības līmeņus. Saistībā ar jaunu kodolenerģijas iekārtu izstrādi Baltkrievijā un Krievijā Komisijai ir jārīkojas, sākot dialogu ar šīm valstīm nolūkā garantēt drošību ne tikai to kaimiņvalstīm, bet arī Eiropai kopumā.

  Jörg Leichtfried (S&D), rakstiski. – (DE) Principā es atbalstu šo rezolūciju, jo tajā ir aicināts spert pirmo soli ceļā uz pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas visā Eiropas Savienībā. Tomēr attiecībā uz šīs rezolūcijas būtību es teiktu, ka — kā tas bieži ir šāda veida rezolūciju gadījumā — to var raksturot ar vārdiem „pārāk maz, pārāk lēni”. Galu galā tajā dominē mazākā kopsaucēja princips, kas, protams, nevar būt apmierinošs ilgtermiņā. Vienīgais pareizais risinājums būtu pilnīgi pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu visā Eiropas Savienībā, un darīt to iespējami drīzāk. Es darīšu visu, ko varu, lai to panāktu.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Aprīlī mēs balsojām par kopīgu rezolūciju par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā. Es balsoju pret šo rezolūciju, jo, izņemot aizliegumus un moratoriju kodolenerģijas attīstībai un ierosinājumu pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas (kas ir nereāli), tajā nav ierosināts nekas pozitīvs, un nav arī sniegti nekādi risinājumi attiecībā uz enerģētikas nozares nākotni kopumā. Situācija pēc Fukušimas traģēdijas ir pilnīgi mainījusi filozofiju par pieeju enerģijas ražošanas nākotnei Eiropā un Polijā. Mūsu valstī enerģētikas nozare, kurā 95 % elektrības iegūst no oglēm, jau ir cietusi klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma pieņemšanas dēļ. Ir pārtraukti arī ieguldījumi, kas tika veikti, lai uzbūvētu divas kodolspēkstacijas. Rezolūcijā vienīgi uzsvērts, cik svarīga ir enerģija, ko iegūst no atjaunojamu energoresursu avotiem, kas Polijā nodrošina tikai 13 %, lielākais — 20 % no mūsu vajadzībām. Turklāt Polijā joprojām vēl ir jārīko referendums par kodolenerģijas nozari, pēc kreiso ierosinājuma, tādējādi pat no šīs rezolūcijas izdarītie secinājumi ir priekšlaicīgi. Es atzinīgi vērtēju to, ka vairākums balsoja pret šo rezolūciju.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka mums jāizvairās no tūlītēju, tālejošu politisku lēmumu pieņemšanas saistībā ar kodolenerģijas nozīmi enerģijas avotu struktūrā vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ir svarīgi, lai mums būtu skaidra aina, pamatojoties uz precīziem datiem par to, kas notika Fukušimas kodolelektrostacijā. Mēs nedrīkstam aizmirst, par kodolenerģijas priekšrocībām, kura rada zemāka oglekļa dioksīda satura emisijas, izmaksā salīdzinoši mazāk un nodrošina enerģētikas neatkarību. Saskaņā ar statistiku, kodolenerģija līdz šim ir bijusi drošākais enerģijas veids ar mazāko nelaimes gadījumu upuru skaitu salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem (piemēram, gāzi un naftu). Būtiski ir arī ievērot dalībvalstu lēmumus, nosakot savas enerģijas avotu struktūras sastāvu. Kodolenerģijai ir svarīga loma to Eiropas Savienības mērķu īstenošanā, kas noteikti stratēģijā „Eiropa 2020” un enerģētikas stratēģijā šai desmitgadei.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju pret rezolūciju par kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā. Iemesls manam balsojumam pret to ir rezolūcijā paustais aicinājums noteikt moratoriju jaunu kodolspēkstaciju būvniecībai. Es domāju, ka kodolenerģijas ražošanas drošos apstākļos ir ārkārtīgi svarīga. Es piekrītu noturības testu veikšanai. Tomēr es uzskatu, ka moratorija noteikšana uz nenoteiktu laikposmu ir neatbilstīga. Šis laikposms var būt ārkārtīgi svarīgs kodolspēkstacijām, kas pašlaik tiek plānotas, jo īpaši no finansējuma perspektīvas. Enerģijas avotu struktūra ir dalībvalstu atbildība. Tāpēc es uzskatu, ka šādu lēmumu nevar piemērot ES līmenī.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo rezolūciju, jo pieņemto grozījumu rezultātā mēs esam ieguvuši tekstu, kurā kodoldrošības jautājumiem nav pievērsta pietiekama uzmanība.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Fukušimas katastrofa atgādināja planētai, ka attiecībā uz kodolenerģiju nav nulles riska. Draudi, ko kodolenerģija rada cilvēcei, ir absolūti neilgtspējīgi, tāpat kā lielais risks saistībā ar tās radītajiem atkritumiem. Tāpēc mums ir jāiet tālāk, garantējot drošību un uzlabojot drošības pārbaudes. Šie divi kritēriji būtu minimālais nosacījums vienošanās panākšanai.

Vēl nav garantēta neviena izejas stratēģija, lai panāktu reālas izmaiņas Eiropas enerģētikas politikā, kurā vajadzīga alternatīvu noteikšana, un atteikšanās no kodolenerģijas izmantošanas ļaus pakāpeniski atteikties no kodolenerģijas nozares Eiropā. Es balsoju pret šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka nav garantēts neviens no iepriekš minētajiem priekšnoteikumiem.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Fukušimas katastrofa atgādina pasaulei, ka attiecībā uz kodolenerģiju nav nulles riska. Kodolenerģija rada nepieņemamu risku cilvēcei. Tāpēc mums ir jāiet tālāk par drošības palielināšanu un drošības pārbaudēm. Mums ir jāizstrādā Eiropas plāns, lai nekavējoties pārtrauktu kodolenerģijas izmantošanu. Kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšana prasa laiku. Nesākšana gatavoties tam tagad ir noziegums pret cilvēci. Es neatbalstīšu šo rezolūciju, ja tiks noraidīti tie grozījumi, kuros aicināts pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šis rezolūcijas priekšlikums par kodoldrošību Eiropā bija vairāk kā nepieciešams. Tajā ir aplūkoti visi kodolenerģijas radītie draudi, un es ceru, ka tā radīs stimulu visaptveroši pārdomāt kodolenerģijas izmantošanu Eiropā. Daudzie grozījumi, ko iesniedza Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa, bija nepieciešami, lai tieši risinātu pastāvošos plaša spektra riskus, un tajos tiek aicināts ātri atteikties no kodolenerģijas izmantošanas.

Tā kā es esmu pārliecināts, ka cilvēks nekad nespēs pilnīgi kontrolēt kodolspēkstaciju radītos riskus, es atbalstu šo ātro atteikšanos un atbalstīju ar to saistītos grozījumus. Tā kā rezolūcijas priekšlikums galu galā ir solis šajā virzienā, es balsoju par to.

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Balsojumā par rezolūciju par kodolenerģijas drošību pēc Fukušimas negadījuma es balsoju pret grozījumu projektu attiecībā uz CO2 samazināšanas mērķiem trīs iemeslu dēļ: a) šis jautājums neattiecas uz kodoldrošības tematu; b) noteiktie mērķi neproporcionāli lielu nozīmi piešķir ES lomai vienpusējā CO2 izmešu samazināšanā; c) šāds vērienīgs — un patiesībā nereāls — CO2 izmešu samazinājums būtu pieņemams tikai tad, ja papildus tam ieviestu CO2 nodokli importam, kas varētu nopietni ietekmēt Eiropas rūpniecības konkurētspēju, kā arī izraisīt to, ka vadošie Eiropas uzņēmumi pārvietotu ražošanu uz valstīm, kurās nav CO2 ierobežojumu, tādējādi nopietni ietekmējot ES ekonomiku un nodarbinātību.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju pret kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par secinājumiem kodoldrošībai Eiropā pēc kodolavārijas Japānā šādu iemeslu dēļ: vismaz septiņi iesniegtie grozījumi ir zinātniski nereāli; daudzas teksta daļas ir vienkārši skaņas virknējumi bez reālas jēgas, un arī tajās teksta daļās, kurās pausta nostāja pret kodolenerģiju, nav sniegti alternatīvi risinājumi tās izmantošanai. Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — man jānorāda, ka man ir žēl, ka Eiropas Parlaments nav pieņēmis nostāju attiecībā uz šo jautājumu. Tomēr nostājai, kas jāpieņem, ir jābūt līdzsvarotai, pragmatiskai un pamatotai uz zinātniski dokumentētu realitāti, kā arī uz reālistiskiem risinājumiem.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ir pēdējais laiks pārdomāt kodolenerģijas izmantošanu Eiropā. Tagad mums ir jāsāk rīkoties, jāslēdz bīstamie kodolreaktori un vidējā termiņā jāatrod veids, kā pilnīgi atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Mums reizi par visām reizēm jānoraida nepareizais uzskats, ka cilvēks kontrolē visus kodolenerģijas radītos draudus. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par rezolūciju par kodoldrošību, jo pēc nesenajiem notikumiem Japānā mēs nevaram atļauties nerisināt šo problēmu atbildīgi un piemērojot objektīvus kritērijus. Es uzskatu, ka Eiropai ir svarīgi pārskatīt savus noteikumus par drošību kodolenerģijas iekārtās, lai garantētu absolūtu drošības līmeni, ko var noteikt, veicot noturības testus, kuri parādīs visus ar kodolenerģijas izmantošanu saistītos riskus un ierobežojumus. Rezolūcijas mērķis ir parādīt, ka par spīti visam ir iespējams izdarīt secinājumus no katastrofām un skaidri un efektīvi reaģēt, lai nodrošinātu, ka tās neatkārtojas. Tajā arī uzsvērta vajadzība koncentrēt uzmanību uz alternatīviem enerģijas avotiem, piemēram, atjaunojamu enerģiju, lai gan kodolenerģija joprojām ir neaizstājams zema oglekļa emisiju satura enerģijas avots.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret rezolūciju par secinājumiem kodoldrošībai Eiropā pēc kodolavārijas Japānā, jo es neuzskatu, ka Parlaments dažās stundās var atrisināt jautājumu par kodolenerģijas nākotni — mūsu līdzpilsoņiem izšķirošu jautājumu — , ieviešot grozījumus, kas pieņemti bez reālām debatēm. Visi šie jautājumi ir jāapspriež, un nedrīkst izslēgt nevienu iespēju, tāpēc mums ir vajadzīgs laiks. Uz spēles ir likta Parlamenta uzticamība un mūsu iedzīvotāju labklājība; iedzīvotāji nesaprastu — un pamatoti —, ja mēs uzņemtos ilgtermiņa darbības, ko mēs iepriekš neesam mierīgi un pilnībā apsprieduši, ņemot vērā atšķirīgās valstu situācijas un mūsu kopīgās cīņas pret klimata pārmaiņām ierobežojumus. Visbeidzot es gribu pateikt, cik ļoti man žēl, ka abu pušu ekstrēmistu dēļ Parlaments šoreiz nespēja apstiprināt tūlītēju kodolspēkstaciju drošības palielināšanu, kaut arī mēs savā grupā panācām vienprātību, pieprasot iespējami nopietnākās, pārredzamākās un neatkarīgākās pārbaudes.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Esmu neapmierināta, ka Eiropas Parlaments šodien noraidīja rezolūciju par tik būtisku jautājumu kā secinājumi, kas jāizdara pēc Fukušimas kodolkatastrofas. Attiecībā uz mūsu iestādi nav dalījuma pirms 2011. gada 11. marta un pēc šā datuma. Tomēr stingrie signāli bija! Galu galā nebija pārāk grūti vienoties par dažiem vienkāršiem principiem:

– principu atbalstīt Komisiju, lai tā kopā ar dalībvalstīm varētu veikt šos „noturības testus” 143 kodolreaktoros, kas darbojas Eiropā;

– principu līdz 15. aprīlim iesniegt precīzu grafiku attiecībā uz pieņemtajiem kritērijiem: neatkarīgiem ekspertiem, prioritāti, kas piešķirta to kodoliekārtu drošumam, kuras dabisku iemeslu dēļ ir bīstamākas saistībā ar to atrašanos seismiskās vai piekrastes teritorijās, un drošības ziņojumiem sabiedrībai;

– principu nekavējoties slēgt iekārtas, kas neiztur „noturības testus”.

Eiropas iedzīvotāji gaida, lai mūsu iestāde rīkotos atbildīgi un saprātīgi, īpaši attiecībā uz tik pretrunīgu jautājumu kā atomenerģija. Tā, iespējams, galu galā nav slikta enerģijas izvēle, tāpēc izvēle atteikties no kodolenerģijas izmantošanas, vai nē paliek tikai un vienīgi valsts kompetencē.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju pret. Es ļoti priecājos, ka beigās kodolenerģijas lobijs ir cietis neveiksmi. Ir pilnīgi neizprotami, ka PPE grupa un citas grupas balsoja pret, sakot, ka nulles riska nav, pret pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas izmantošanas, sākot no šā brīža, pret virzīšanos uz mērķi līdz 2050. gadam panākt gandrīz 100 % energoefektīvu atjaunojamu energoresursu ekonomiku, pret nākotni bez kodolenerģijas Eiropā un tā tālāk. Galīgais teksts bija pilnīgi nepieņemams, un es priecājos, ka Parlamenta vairākums atbalstīja mūs, zaļos, šīs kopīgās rezolūcijas noraidīšanā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Nopietnais kodolnegadījums Fukušimas Daiichi kodolspēkstacijā 11. martā izraisīja tūkstošiem cilvēku nāvi, kā arī radīja neiedomājamus materiālus zaudējumus visai Japānas ekonomikai.

Šī masu slepkavība liek visām pasaules valstīm pārskatīt savu nostāju attiecībā uz atomenerģijas tehnoloģiju izmantošanu. Diemžēl daudzos gadījumos šo izvēli paātrina nesenie traģiskie notikumi, un plašas aprindas prasa nekavējoties pilnīgi demontēt kodolenerģijas iekārtas.

Eiropas Savienība jau kādu laiku ir pārskatījusi savu pieeju kodoldrošībai kopumā, taču ir svarīgi ņemt vērā to, ka dažās dalībvalstīs turpmākajos gados šī tehnoloģija joprojām būs daļa no enerģijas avotu struktūras. Var būt, ka nākotnē būs iespējams apmierināt mūsu vajadzības pēc enerģijas, izmantojot atjaunojamus energoresursu avotus, taču pašlaik tas nav iespējams un nebūs iespējams vēl ilgu laiku.

Es atbalstu stingrākus drošības pasākumus attiecībā uz kodolenerģijas iekārtām — atbilstīgi tiem pasākumiem, ko piemēro jaunākās paaudzes iekārtām. Tomēr es uzskatu, ka izvēle vienā dienā pārtraukt kodolenerģijas ražošanu ir gan tuvredzīga, gan bezjēdzīga. To vairāk diktē emocijas, nevis patiesās vajadzības, un tas varētu nospiest uz ceļiem pasaules vadošo industrializēto valstu ekonomikas.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Pēc kodolkatastrofas, kas skārusi Japānu, mums nav citas izvēles, kā pārskatīt Eiropas enerģētikas plānu. Mums jāpievērš īpaša uzmanība gan kodolspēkstacijām, kas jau darbojas, gan arī tām, kas tiek plānotas. Eiropas Savienība jau ir nodrošinājusi, lai noturības testi tiktu veikti visās kodolspēkstacijās, tostarp kaimiņvalstīs, kurām ir attiecības ar Eiropas Savienību.

Šajā rezolūcijā paredzēts arī moratorijs jaunu kodolspēkstaciju būvniecībai, lai ļautu pienācīgi izvērtēt saistītos riskus. Mums jāapzinās, ka turpmākajās desmitgadēs daudzas valstis joprojām būs atkarīgas no kodolenerģijas, taču vienlaikus mēs Eiropā nedrīkstam pieļaut tādas kodolspēkstacijas, kas apdraud iedzīvotājus. Ir jāpārtrauc to kodolspēkstaciju ekspluatācija, kas celtas līdz 1980. gadam.

Dažās valstīs, piemēram, Itālijā, tiek veikti novērtējumi, lai izlemtu, vai atteikties no kodolenerģijas, un ir būtiski īstenot kopīgus lēmumus arī Eiropas līmenī. Pārsteidzoši, ka Eiropas Parlaments nav spējis izteikties par tādu jautājumu kā šodien apspriežamais temats, kas ir svarīgs un rada nopietnas bažas iedzīvotājiem. Faktiski visas rezolūcijas ir noraidītas, arī tā kopīgā rezolūcija, kuru mēs atbalstījām.

  Marco Scurria (PPE), rakstiski. – (IT) Pirms dažām dienām uzstājoties rūpnieku sanāksmē, Itālijas finanšu ministrs Tremonti kungs radīja jaunu frāzi — „kodolenerģijas parāds”. Tās dalībvalstis, kas ir ieguldījušas kodolenerģijā, ir valstis, kurām ir vislielākie valsts parādi. Cik izmaksā slēgt pirmās un otrās paaudzes kodolspēkstacijas? Cik izmaksā noturības testi, par kuriem mēs šodien tik ilgi runājam? Ja spēkstacija izrādīsies „nenoturīga”, cik maksās tās padarīšana par „noturīgu”? Turklāt cik izmaksā radioaktīvo atkritumu apglabāšana? Neviens vēl mums nav to teicis.

Mēs kā Eiropas Savienība varētu sākt domāt par dažādām iespējām, ko parādīt dalībvalstīm. Vēl jo vairāk — ņemot vērā, ka Komisijai mums būs jānodrošina ceļvedis, kāpēc nesākt domāt par reālu ieguldīšanu ceturtās paaudzes kodolenerģijā — tīrā kodolenerģijā vai kodolsintēzes enerģijā — vai pat nesākt apsvērt vispārēju enerģijas plānu? Mēs gaidām, ka Komisijas paziņojums iezīmēs virzību attiecībā uz šo tematu un centīsies norādīt Eiropas Savienībai skaidru virzienu vismaz šajā nozarē.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Kodolnegadījums Fukušimas kodolspēkstacijā ir izraisījis milzīgu katastrofu, un arī radioaktīvais piesārņojums ir ietekmējis daudzus cilvēkus, kas atradās kodolspēkstacijas tuvumā un guva ievainojumus. Daudzas slimnīcas piesārņojuma radītā riska dēļ atsakās to atzīt un ārstēt viņus.

Lai gan Japānas premjerministrs ir paziņojis, ka Fukušimas kodolspēkstacija tiks demontēta, šī situācija joprojām nav atrisināta: viena reaktora dzesēšanas sistēma nedarbojas, un apkārtējā vidē nonāk ievērojams daudzums radiācijas. Ņemot to vērā, ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu sniegta visa vajadzīgā humānā un finansiālā palīdzība, un noteikt iespējami uzticamākus starptautiskos drošības noteikumus nolūkā turpmāk novērst Japānas katastrofai līdzīgas katastrofas.

Tāpēc es balsoju pret šo rezolūciju, jo tajā nav iekļauti grozījumi, kuros dalībvalstis tika aicinātas izstrādāt iespējamās stratēģijas attiecībā uz kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanu un nekavējoties informēt reģionālās un vietējās pārrobežu iestādes par savas valsts programmām, ja to īstenošanai varētu būt ietekme pārrobežu līmenī.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Lai gan šis ir jutīgs laikposms īsi pēc milzīgajām kodoldrošības problēmām Japānā, kodolenerģija joprojām nodrošina būtiskāko daļu ES un pasaules energoapgādē. To Parlamenta deputātu izteiktie viedokļi, kuri cenšas piespiest priekšlaicīgi slēgt kodolspēkstacijas un atteikties no politikas šajā jautājumā, balsošanu par šā ziņojuma elementiem padarīja ļoti sarežģītu pragmatisku iemeslu dēļ, nevis konkrētas pieejas par labu kodolenerģijai vai pret to dēļ. Es nevarēju atbalstīt „agresīvus” grozījumus, kuri būtu varējuši kaitēt „jauktās” pieejas enerģijas piegādes politikai, kuras mērķis ir samazināt CO2 emisijas un eventuāli palielināt atjaunojamas enerģijas izmantošanu.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Mēs šodien neesam panākuši nekādu vienošanos par šo rezolūciju, kas bija paredzēta, lai izdarītu secinājumus no kodolnegadījuma Japānā. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa jau gadiem ir atbalstījusi kodolenerģijas izmantošanas pārtraukšanu, jo tās radītais risks cilvēkiem un videi ir nepieņemami liels, un arī tāpēc, ka ir vairāk nekā pietiekami daudz alternatīvu. Jo īpaši to ir parādījusi Fukušimas avārija. Skumji, ka Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) un Eiropas Liberāļu un demokrātu grupa joprojām tic saviem kodolenerģētikas sapņiem, pat ja tie, kā to jau skaidri ir parādījusi Japāna un Černobiļa, galu galā beidzas ar šausmām. Par spīti tam joprojām ir daudz cilvēku, kas nevēlas pamosties no saviem sliktajiem kodolenerģijas sapņiem. Vienīgā patiesi drošā kodolenerģija ir enerģija, kas nav kodolenerģija. Grozījumu, kurā tika aicināts atteikties no kodolenerģijas izmantošanas, noraidīja. Šķiet, vairākums Parlamenta deputātu nesaprot, ka tehniski un ekonomiski ir absolūti iespējams četrdesmit gadu laikā mūsu elektrību ražot pilnīgi ilgtspējīgi, izmantojot tādus līdzekļus kā energoefektivitāte un paļaušanās uz sauli, vēju, ģeotermālo enerģiju, ūdeni un biomasu. Pašlaik šķiet, ka kodolenerģijas lobijs ir izvirzījies priekšplānā. Tādējādi mans balsojums galīgajā balsojumā ir „nē”.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Galīgajā balsojumā es balsoju pret šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka mums ir vajadzīgas debates par šo jautājumus kopējās ES enerģijas stratēģijas kontekstā, nevis Japānas kodoltraģēdijas kontekstā.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Pēc kodolnegadījuma, kas pašreiz notiek Japānā, ir vajadzīgas padziļinātas debates par kodolspēkstacijām Francijā un Eiropā. Noturības testi ir jāveic visām pašreizējām kodolspēkstacijām, īpaši tām, kas atrodas seismiskajās zonās. Es jo īpaši domāju Fesenheimas spēkstaciju Reinas augštecē. Turklāt es uzskatu, ka, moratorija noteikšana jaunu kodolreaktoru izstrādei un darbības sākšanai bez laika ierobežojuma nav ekonomiski dzīvotspējīgs risinājums un tas var apdraudēt daudzas darbavietas, vienlaikus bīstami vājinot mūsu enerģijas ražošanu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par secinājumiem kodoldrošībai Eiropā pēc kodolavārijas Japānā, jo tās mērķis ir paaugstināt kodoldrošību Eiropas Savienībā, nevis aizliegt kodolenerģijas ražošanu un izmantošanu. Tāpēc es balsoju pret visiem grozījumiem, kuru mērķis ir atteikties no kodolenerģijas Eiropas enerģijas avotu struktūrā. Lai gan es nebalsoju par moratorija noteikšanu jaunu kodolreaktoru izstrādei, es uzskatu, ka tad, ja šāds moratorijs tiktu ieviests, tas būtu jāattiecina tikai uz laiku, kamēr kodolreaktoriem ES tiek veikti „noturības testi”. Tas ļautu jaunu reaktoru būvniecībā izmantot noturības testu secinājumus, nodrošinot, ka kodoldrošība palielināsies.

Pašlaik kodolenerģija veido 30 % no Eiropas enerģijas avotu struktūras. Savu „20-20-20” mērķu īstenošanā Eiropas Savienība lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu enerģijas avotu struktūras. Mēs nevaram nolemt atbrīvoties no kodolenerģētikas, nenosakot, kādi ilgtspējīgi enerģijas avoti būs pieejami, kas turpmākajos gados var apmierināt ES pieprasījumu enerģijas jomā par iedzīvotājiem pieejamām cenām. ES ir jāiegulda energoefektivitātes pasākumos, īpaši ēkās un transportā, kā arī atjaunojamu energoresursu avotu izmantošanā.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Kodolkrīze Japānā bija kā katalizators vairākām idejām, kas ir līdzvērtīgas iracionālam cunami. Tagad kodolenerģija tiek dēmonizēta, un ir aizvien lielāks spiediens, pieprasot pilnīgu pāreju no kodolenerģijas uz tā saucamajiem alternatīvajiem enerģijas avotiem. Taču šis uzskatu virziens robežojas ar pilnīgu māņticību. Fukušimas kodolreaktors piedzīvoja vēl nepieredzētu katastrofu apvienojumu. Šis negadījums pierāda, ka daba ir neprognozējama un ka cunami nevar aizliegt, taču tā nepierāda, ka vainīga ir kodolenerģija. Attiecībā uz kodolenerģijas drošumu statistikas rādītāji ir daudz labāki nekā attiecībā uz jebkuru citu enerģijas avotu. Salīdzinājumā ar naftu, kas neapšaubāmi izraisa izmantošanu, atkarību, karus un diktatūru, kodolenerģija vēsturiski ir daudz drošāka. Mūsu galvenās bažas attiecībā uz kodolenerģiju patiešām būtu riska novērtējums un vienotas drošības procedūras Eiropas līmenī. Ja šie kritēriji tiek izpildīti un ievēroti, tad kodolenerģija varētu pārtraukt vai stingri ierobežot enerģētiskās atkarības politiku. Un, ja arī dabas katastrofas nevar novērst, kodolenerģija pati par sevi tomēr nav nopietns risks. Reālos draudus nerada labi ekspluatēti kodolreaktori — tos rada kodolreaktori, kas pakļauti nepareizai politiskajai kontrolei. Citiem vārdiem sakot, skatieties uz Irānu, nevis uz Japānu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es uzskatu, ka šī rezolūcija bija pašsaprotama saprotama reakcija uz traģisko stāvokli Japānā, tāpēc nebija pietiekami daudz laika debatēm par tiem jautājumiem, kas saistīti ar kodolspēkstaciju drošību ES. Kodolenerģija ir svarīgs enerģijas avots visā Eiropā, kurā dažas dalībvalstis 75 % elektroenerģijas iegūst no kodolenerģijas, un prioritātei ir jābūt kodolspēkstaciju drošības pārskatīšanai, tostarp noturības testiem pašreizējām spēkstacijām. Taču tā rezultātā nevajadzētu slēgt pašreizējās spēkstacijas, ja tās nerada bažas par drošību, vai kavēt jaunu kodoliekārtu darbības sākšanu, lai aizstātu novecojušās spēkstacijas. Mums ir vajadzīgas dziļas un nopietnas debates par šiem jautājumiem, lai nodrošinātu līdzsvarotu atjaunojamu energoresursu avotu un citu zema oglekļa satura enerģijas avotu struktūru, kas garantē to, ka Eiropa nepaliks bez elektrības.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0237/2011 par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā

  David Martin (S&D), rakstiski. – Pēc kopīgās rezolūcijas priekšlikuma sakāves es balsoju par šo tekstu, kurā, kaut arī tas nav ideāls, ir panākts labs līdzsvars starp kodoldrošību un pragmatisku pieeju šim jautājumu.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0242/2011 par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo Zaļo/ALE grupas rezolūciju, jo visas pārējās rezolūcijas par šo tematu bija cietušas neveiksmi. Es to atbalstīju, lai paustu atbalstu drošības ieteikumiem, taču mani neapmierināja šīs rezolūcijas galēji ekstrēmā nostāja attiecībā uz kodolenerģiju.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0243/2011 par secinājumiem, kas jāizdara attiecībā uz kodoldrošību Eiropā pēc kodolavārijas Japānā

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo rezolūciju, kuru es uzskatu par gandrīz naivi vērstu uz kodolenerģiju.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0249/2011 par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Demonstranti Bahreinā, Sīrijā un Jemenā ir izteikuši likumīgas demokrātiskas cerības un stingru tautas prasību pēc politiskām, ekonomikas un sociālajām reformām ar mērķi panākt patiesi demokrātisku valsti un korupcijas apkarošanu, nodrošināt tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, samazināt sociālo nevienlīdzību un radīt labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus. Šo valstu valdības uz cilvēku likumīgajiem demokrātiskajiem centieniem reaģēja ar vardarbīgu apspiešanu, patvaļīgiem arestiem un spīdzināšanu, kā rezultātā ir zaudētas dzīvības, gūti nopietni ievainojumi un notikusi cilvēku ieslodzīšana cietumā. Vardarbībai, ko šo valstu valdības vērsušas pret savu tautu, ir jābūt tiešai ietekmei uz to divpusējām attiecībām ar Eiropas Savienību. ES var izmantot daudzus instrumentus, piemēram, aktīvu iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus u.c., un tai ir tas jādara, lai novērstu šādas darbības. ES ir jāpārskata sava politika attiecībā uz šīm valstīm un pilnīgi un efektīvi jāizmanto pašreizējais atbalsts, kas piešķirts ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu un Stabilitātes instrumentu, lai nekavējoties palīdzētu Tuvo Austrumu un Persijas līča valstīm un pilsoniskajām sabiedrībām īstenot pāreju uz demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tunisija, Ēģipte un Lībija 2011. gada sākumā bija svarīgākās ziņas. Tomēr šīs nav vienīgās valstis ar demokrātiskiem centieniem. Plašas kustības ir radušās arī Bahreinā, Jemenā un Sīrijā. Arī šajās valstīs diemžēl vadošās iestādes ir reaģējušas, izmantojot apspiešanu un vardarbību. Tas ir nepieņemami. Valsts nevar pielietot vardarbību pret saviem iedzīvotājiem un palikt Eiropas Savienības nesodīta saistībā ar tās divpusējām attiecībām. Ar šo rezolūciju Eiropas Savienība atbalsta Sīrijas iedzīvotājus viņu centienos patiešām atcelt ārkārtas stāvokli, kas noteikts kopš 1963. gada, pauž solidaritāti ar visiem šo valstu iedzīvotājiem un aicina Eiropas Savienību pārskatīt savas attiecības ar šo valsti atbilstīgi reformās panāktajam progresam.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka Eiropas Savienībai vairāk nekā jebkad agrāk ir jāveicina demokrātiskās vērtības un jāizrāda solidaritāte ar Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm to centienos izveidot demokrātisku sabiedrību.

Situācija arābu valstīs man atgādina komunistisko režīmu krišanu Centrāleiropā un Austrumeiropā. Arī mēs piedzīvojām līdzīgus notikumus un varam saprast šo cilvēku prasības, tāpēc mūsu morālais pienākums ir parādīt savu solidaritāti ar šo valstu iedzīvotājiem.

Protesti, kas šajās valstīs notiek dažās pēdējās nedēļās, ir skaidrs pierādījums, ka nedemokrātiskie režīmi neatbalsta iedzīvotāju centienus un ka tie nevar šo valstu sabiedrībām sniegt politisko stabilitāti un pārticību.

Augstajai pārstāvei un Komisijai būtu stingri jāiebilst pret vardarbības izmantošanu pret demonstrantiem un jāizdara spiediens uz iestādēm Sīrijā, Jemenā un Bahreinā, lai tās iesaistītos konstruktīvā politiskā dialogā, kas ļautu atrisināt šo situāciju.

Turklāt es domāju, ka ES un Sīrijas asociācijas nolīguma noslēgšanai vajadzētu būt atkarīgai no Sīrijas iestāžu gatavības veikt reformas ar mērķi izveidot demokrātiju. Eiropas Savienībai šis instruments ir pieejams, un es domāju, ka tas būtu jāizmanto pēc iespējas vairāk, lai palīdzētu izveidot demokrātiju arābu valstīs.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenie protesti vairākās arābu valstīs liecina, ka nedemokrātiski un autoritāri režīmi nevar nodrošināt uzticamu stabilitāti un ka demokrātiskajām vērtībām ir galvenā nozīme ekonomiskās un politiskās partnerattiecībās. Es aicinu Bahreinas, Sīrijas un Jemenas iestādes ievērot starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā. Ir svarīgi, lai tās iespējami drīzāk sāktu atklātu un būtisku politiska dialoga procesu, iesaistot visus demokrātiskos politiskos spēkus un pilsonisko sabiedrību ar mērķi sagatavot ceļu patiesai demokrātijai, lai atceltu ārkārtas stāvokli un lai īstenotu reālas, vērienīgas un ievērojamas politiskās, ekonomikas un sociālās reformas, kas ir būtiskas ilgtermiņa stabilitātei un attīstībai.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Bahreinai ir risks kļūt par vietu, kur notiek sadursme starp Irānu un Saūda Arābiju. Šādā situācijā mēs nevaram aizmirst reliģijas elementu šā reģiona notikumos laikā, kad Irāna atbalsta šiītu opozīciju, savukārt sunnītu dinastiju šajā reģionā atbalsta monarhijas. Turklāt ciešajām saitēm starp Irānu, Sīriju, „Hamas” un „Hezbollah”, kā arī reliģiskajam saspīlējumam starp sunnītiem un alavītiem Sīrijā vajadzētu likt mums kļūt piesardzīgiem, jo pastāv milzīgs risks, ka vardarbības pastiprināšanās, ja notiks iejaukšanās no ārpuses, izraisīs pilsoņu karu arī Sīrijā. Grupējuma „Hamas” slaktiņš 1982. gadā, kura upuru vidū bija 20 000 sīriešu, ir traģisks brīdinājums; šāds brīdinājums ir arī neveiksmes Somālijā, Afganistānā un Irākā attiecībā uz to, kā Rietumiem ir jārīkojas šajā reģionā, kura ļoti specifiskās īpatnības nevar ignorēt. Es uzskatu, ka mums vajag vairāk diplomātijas un mazāk bruņota spēka, mums vairāk jārūpējas par cilvēktiesību un civiliedzīvotāju aizsardzību un mazāk jādomā par ārējas iejaukšanās vēlēšanu potenciālu, kā arī lielāka uzmanība jāpievērš nabadzībai un korupcijai, ar ko saskaras šīs sabiedrības, jo īpaši Jemenā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es nosodu to, ka Bahreinas, Sīrijas un Jemenas drošības spēki vardarbīgi apspieda miermīlīgus demonstrantus. Es vēlos paust savu atbalstu un solidaritāti ar šo valstu iedzīvotājiem, kas, likumīgu demokrātisku cerību iedvesmoti, izrāda lielu drosmi un apņēmību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Sīriju, Bahreinu un Jemenu ir sašūpojuši protesti, kas tika nežēlīgi apspiesti. Es aicinu šo valstu valdības iesaistīties auglīgā dialogā ar demonstrantiem. Vardarbība, kas vērsta pret šīm tautām, nespēs tās bezgalīgi apturēt pieprasīt to, kas, viņuprāt, tām pamatoti pienākas. Tas tikai aizkavēs šās tautas izmantot šīs tiesības, padarīs stāvokli vēl ļaunāku un sekmēs asākas reakcijas nākotnē. Arī Makjavelli, kurš plaši teoretizēja par to, ka ir labāk, ja no tevis baidās, nevis tevi mīl, brīdināja pasaules prinčus, ka ir nevajadzīgi un kaitīgi likt sevi ienīst. Būtu labāk, ja iestādes šajās valstīs veiktu konkrētas reformas, nodrošinātu saviem iedzīvotājiem tādus demokrātijas brīvības un tiesiskuma standartus, kas ir līdzvērtīgi labākajiem standartiem pasaulē.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis piemērs uzliek Eiropas Savienībai vēsturisku pienākumu iestāties pret visiem cilvēktiesību pārkāpumiem un cīnīties par cilvēku tiesībām uz pašnoteikšanos, izmantojot gan atmaskošanu, gan arī attīstības palīdzību. Pašreizējā situācija Bahreinā — kam ir stratēģiska nozīme attiecībā uz līdzsvaru līcī — zem normāluma aizsega ir ļoti saspringta, un pastāvīgi tiek aizturēti cilvēki, kuri tiek apsūdzēti par to, kas nav nekas vairāk kā tiesību uz vārda brīvību pārkāpšana. Sīrijā vairākās pilsētās ir brutāli apspiesti protesti, par spīti ES aicinājumiem ievērot tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās tiesības. Visbeidzot, Jemenā situācija ir dziļi satraucoša, un ES to jau ir nosodījusi represiju pret demonstrantiem dēļ, pret kurām mēs nevaram būt vienaldzīgi. Tāpēc es piekrītu ne tikai to nosodīšanai, kuri ir atbildīgi par masu slepkavībām šajās valstīs, bet arī pasākumiem, kas ierosināti šajā rezolūcijā, un ceru, ka tie stāsies spēkā iespējami drīz, lai varētu pārtraukt šo valstu iedzīvotāju pazemošanu. Es arī atzinīgi vērtēju iniciatīvu aicināt ANO Cilvēktiesību komisiju nosodīt šos pamattiesību pārkāpumus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs saskaramies ar vēl vienu liekulības piemēru no Parlamenta deputātu vairākuma puses. Pirmkārt, tāpēc, ka viņi vienā rezolūcijā apvieno dažādas situācijas un valstis. Viņi to dara apzināti, ierosinot pārejas „dialogu”, lai palīdzētu saviem sabiedrotajiem (Bahreinai un Jemenai) un izdarītu spiedienu uz tiem, kas neaizstāv viņu intereses (Sīrija). Pastāv ievērojamas atšķirības starp to, kas notika Lībijā, kurā dialoga vietā tika īstenota militāra agresija, padarot neiespējamu jebkādu konflikta risinājumu miermīlīgā ceļā. Mērķi ir skaidri: nomaskēt karaspēka pārvietošanos no Saūda Arābijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem uz Bahreinu, lai palīdzētu turienes oligarhu režīmam, saņemot atbalstu no ASV — valsts, kuras galvenā Persijas līča flote atrodas Bahreinā —, un apspiest Bahreinas tautas cīņu par sociālām pārmaiņām un demokrātiju. Tas pats notiek Jemenā, kurā tiek aizstāvēts režīms, kas vardarbīgi apspiež savus iedzīvotājus un viņu cīņu par demokrātiskām pārmaiņām un labākiem dzīves apstākļiem, lai aizsargātu sabiedroto tā sauktajā „karā pret terorismu”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija ir vēl viens liekulības piemērs no Parlamenta deputātu vairākuma puses. Pirmkārt, tāpēc, ka viņi vienā rezolūcijā apvieno dažādas situācijas un valstis. Viņi to dara apzināti, ierosinot pārejas „dialogu”, lai palīdzētu saviem sabiedrotajiem (Bahreinai un Jemenai) un izdarītu spiedienu uz tiem, kas neaizstāv viņu intereses (Sīrija). Vai nebūtu atbilstīgi pajautāt, kāpēc bombardēšanas vietā „dialogs” netika atbalstīts Lībijā?

Mērķi ir skaidri: nomaskēt karaspēka pārvietošanos no Saūda Arābijas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem uz Bahreinu, lai palīdzētu turienes oligarhu režīmam, saņemot atbalstu no ASV — valsts, kuras galvenā Persijas līča flote atrodas Bahreinā —, un apspiest Bahreinas tautas cīņu par sociālām pārmaiņām un demokrātiju.

Tas pats notiek Jemenā, kurā tiek aizstāvēts režīms, kas vardarbīgi apspiež savus iedzīvotājus un viņu cīņu par demokrātiskām pārmaiņām un labākiem dzīves apstākļiem, lai aizsargātu sabiedroto tā sauktajā „karā pret terorismu”.

Tagad ir mēģinājums slēpt ārēju iejaukšanos Sīrijā, finansējot un apbruņojot tā sauktos „miermīlīgos protestētājus” valstī, kas ir paudusi antiimperiālistisku attieksmi, nosodot Izraēlas un ASV politiku šajā reģionā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo pēc līdzīgiem notikumiem citās arābu valstīs demonstranti Bahreinā, Sīrijā un Jemenā ir izteikuši likumīgas demokrātiskas cerības un stingru tautas prasību pēc politiskām, ekonomiskām un sociālām reformām ar mērķi panākt patiesu demokrātiju, apkarot korupciju un nepotismu, nodrošinot tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, mazināt sociālo nevienlīdzību un radīt labākus ekonomiskos un sociālos apstākļus. Tādēļ Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāatbalsta Bahreinas, Sīrijas un Jemenas iedzīvotāju miermīlīgie demokrātiskie centieni, un šo valstu valdības nedrīkst reaģēt, pastiprinot vardarbīgu apspiešanu. Nav iespējams attaisnot smagus noziegumus, piemēram, ārpustiesas slepkavības, nolaupīšanu un cilvēku pazušanu, patvaļīgus arestus, spīdzināšanu un netaisnīgus tiesas procesus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. Es uzskatu, ka ES ir jāpārvērtē savas divpusējās attiecības ar Sīriju, Bahreinu un Jemenu, ņemot vērā šo valstu vardarbīgās represijas pret demonstrantiem, un sarunas par turpmāko asociācijas nolīgumu ar Sīriju ir jāaptur. Esmu nobažījies arī par starptautiskā karaspēka klātbūtni Bahreinā un aicinu izmeklēt 54 protestētāju Jemenā nāves apstākļus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) ES vairākuma ārpolitikā joprojām dominē dubultstandarti. Šī rezolūcija tam ir lielisks piemērs. Tajā pamatoti ir kritizēts Ali Abdullah Saleh un Bashar al Assad, taču ne Bahreinas karalis. Ir minēti Jemenas un Sīrijas valdību represiju rezultātā mirušie un ievainotie, taču nav minēti mirušie un ievainotie Bahreinā. Nav pamatojuma šādas attieksmes izrādīšanai. Es atsakos atbalstīt šo liekulīgo tekstu, kurā, aizbildinoties ar dažu nosodīšanu, citiem tiek piedots.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Sīrijā, Bahreinā un Jemenā ir notikusi virkne tautas sacelšanos, kas ir varmācīgi apspiestas. Manuprāt, tas nav labākais veids, kā rīkoties šādā situācijā, jo vardarbība izraisa tikai vēl lielāku vardarbību. Šo valstu valdībām jāmeklē iespēja iesaistīties dialogā ar demonstrāciju vadītājiem, lai varētu panākt tādu saprašanās līmeni, kas novērstu dzīvību zaudēšanu un asinspirti. Šo valstu iestādēm būtu jāuzņemas konkrētu reformu veikšana, kas nodrošinātu to iedzīvotājiem tādu pašu piekļuvi demokrātijai, brīvībai un taisnīgumam, kāds pastāv lielākajā daļā valstu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka Eiropas Savienība var censties ar diplomātijas palīdzību sekmēt demokrātisku un miermīlīgu pārmaiņu procesu Bahreinā, Jemenā un Sīrijā. Es atbalstu šo valstu iedzīvotājus, kuri, tāpat kā mēs visi, grib labākus ekonomiskos apstākļus, mazāku sociālo nevienlīdzību, korupcijas un nepotisma apkarošanu, demokrātisku reformu īstenošanu un galveno cilvēktiesību garantēšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Par. Es atbalstu šo EP prasību, kurā stingri nosodīta miermīlīgo demonstrantu vardarbīgā apspiešana, ko īstenojuši drošības spēki Bahreinā, Sīrijā un Jemenā, un izteikta līdzjūtība cietušo ģimenēm; EP pauž solidaritāti ar šo valstu iedzīvotājiem, izsaka atzinību par viņu drosmi un apņēmību, un stingri atbalsta viņu likumīgos demokrātiskos centienus. EP arī mudina Bahreinas, Sīrijas un Jemenas iestādes atturēties vērst vardarbību pret protestētājiem un ievērot viņu pulcēšanās tiesības un tiesības uz vārda brīvību; nosoda Bahreinas un Jemenas varas iestādes par iejaukšanos medicīnas pakalpojumu sniegšanā un piekļuves medicīnas iestādēm ierobežošanu; uzsver, ka ir jāsauc pie atbildības un jātiesā personas, kuras ir vainīgas par radītajiem ievainojumiem un zaudētajām dzīvībām; aicina varas iestādes nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un tos, kuri ir apcietināti par miermīlīgām darbībām saistībā ar šiem protestiem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējo situāciju vairākās Āfrikas valstīs, kā arī Bahreinā, Sīrijā un Jemenā, ir izraisījuši iedzīvotāju likumīgie centieni panākt politiskas, ekonomiskas un sociālas reformas ar mērķi ieviest patiesu demokrātiju. Ir labi zināms, ka šajās valstīs vienmēr spēkā ir bijuši represīvi likumi, kas ierobežo iedzīvotājus viņu pilsonisko un politisko tiesību īstenošanā. Tā rezultātā iedzīvotāju vidū ir spēcīga vēlme pēc politiskām un sociālām reformām.

Diemžēl valdības uz šīm likumīgajām prasībām reaģē ar vardarbīgu apspiešanu un pretterorisma likumu piemērošanu, lai attaisnotu nāves sodu izpildīšanu bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu, nolaupīšanu un daudzu demonstrantu pazušanu. Pašlaik nāves gadījumu, negadījumu un arestu skaits Sīrijā, Bahreinā un Jemenā ir ļoti liels. Pārmērīgi pielietojot spēku pret demonstrantiem, valdības ir pārkāpušas visas starptautiskās konvencijas par pilsoņu un politiskajām tiesībām.

Es pievienojos referentam, nosodot drošības spēku vardarbīgo vēršanos pret miermīlīgiem demonstrantiem šajās valstīs, tādējādi sagraujot viņu likumīgās demokrātiskās cerības. Mums ir jāpauž mūsu pilnīgā solidaritāte un jāatbalsta drosme un apņēmība, ko šīs tautas demonstrē visai pasaulei.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Situācija Sīrijā, Bahreinā un Jemenā ir neprognozējams nepārtraukts process, nevis asiņains, taču neapturams maršs ceļā uz demokrātiju. Politiskais fons Sīrijā un Jemenā ilgu laiku ir bijis autoritārs vai tieši diktatorisks. Taču tas nepadara opozīciju par pilnīgi demokrātisku alternatīvu. Īpaši Jemenā nelikumīga, sadrumstalota valsts iekārta, spēki, kas apvienojas zem opozīcijas jumta, varētu bruģēt ceļu teroristiem vai radikāliem antidemokrātiskiem spēkiem vai atbalstīt tos. Agrāk „stabilitāte” ārpolitikā Tuvajiem Austrumiem bija sinonīms bezdarbībai vai status quo. Tā noteikti bija pārvērtēta koncepcija. Tagad tā var kļūt nepietiekami novērtēta. Eiropas un lielā mērā demokrātiskajām interesēm labāk noderētu racionāla pieeja, kas nav pamatota uz emocijām. Vajadzībai pēc demokrātijas valstīs ar ilgstošu politiskas apspiešanas vēsturi nevajadzētu kļūt par turpmākā demokrātijas procesa bojāeju. Tas nenozīmē, ka Assad vai Saleh režīmi būtu jāatbalsta, bet tas nozīmē, ka risinājums varētu būt drīzāk apspriesta izejas stratēģija, nevis vardarbīga un nekontrolēta režīma maiņa. Valstīs un reģionos, kas varētu pāriet no vienas apspiešanas sistēmas uz citu, daudz vairāk piemērota ir piesardzība un skaidri vadīta politika.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments šodien pieņēma rezolūciju, kurā tiek aicināts pārvērtēt ES attiecības ar Sīriju, ņemot vērā tautas sacelšanos šajās valstīs. Ja es domātu, ka tas patiešām bija Eiropas iestāžu nodoms, es to pilnīgi atbalstītu. Galvenais elements šajā rezolūcijā ir aicinājums „apturēt tālākas sarunas par ES un Sīrijas asociācijas nolīgumu, kurš vēl aizvien nav parakstīts”, un fakts, ka „šāda nolīguma noslēgšanai jābūt atkarīgai no Sīrijas varas iestāžu spējas veikt būtiskas gaidītās demokrātiskās reformas”. Nodoms pieņemts zināšanai. Tomēr man jānorāda, un arī rezolūcijā ir atzīts, ka „šā nolīguma parakstīšana pēc Sīrijas lūguma tiek atlikta jau kopš 2009. gada oktobra”. Tādējādi var tikai brīnīties, kāda tad reāli būs šīs deklarācijas ietekme. Tāpēc es atturējos balsojumā par šo tekstu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Šis mūsu Parlamenta balsojums, kas notiek pēc tam, kad pieņemtas vairākas rezolūcijas kopš Jasmīnu revolūcijas Tunisijā, ir pierādījums tam, ka arābu pasaulē notikumi ir vilnis, kura mērogu un ilgmūžību neviens nevar paredzēt. Protams, katrā valstī situācija ir atšķirīga, bet galu galā šīs tautas kustības ir nesatricināmas vēlmes pēc demokrātijas, brīvības un tiesiskuma izpausme. Eiropas Savienība nedrīkst pieļaut, ka vardarbīgi tiek apspiestas iedzīvotāju likumīgi un miermīlīgi izteiktās prasības, kas diemžēl, šķiet, ir vienīgā šo režīmu izmisīgā reakcija. Eiropai ir stingri jāpauž sava nostāja, jo īpaši ar Augstās pārstāves/Komisijas priekšsēdētāja vietnieces starpniecību, lai apstiprinātu savu atbalstu tautas demonstrācijām, kas prasa, lai šajās valstīs tiktu ievērotas tās pamatvērtības, ko veicina un aizsargā Eiropas Savienība. Mūsu Parlamentam, kas tiek uzskatīts par demokrātijas templi, ir atkārtoti jāapliecina sava solidaritāte ar šīm tautām un jāatbalsta šīs valstis to demokrātiskajā pārejas procesā. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pārskatītu savas attiecības ar Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu valstīm, tā, lai mēs kopīgi varētu veiksmīgi veidot stabilitātes, miera un labklājības telpu.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0228/2011 par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ceturto konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu. Es uzskatu, ka ir svarīgi palielināt attīstības atbalsta efektivitāti un ka ir vajadzīga saskaņota atbalsta politika tādās jomās kā tirdzniecība un attīstības sadarbība, klimata pārmaiņas, lauksaimniecība utt. ES ir jāturpina ievērot kopēju nostāju attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm (VAV), un nedrīkst pieļaut, ka ekonomikas un finanšu krīzes pakļauj riskam partnerattiecību ar VAV attīstību. Ir būtiski, lai šīs konferences laikā atkārtoti tiktu apstiprinātas globālās saistības risināt VAV īpašās vajadzības saistībā ar attīstības ilgtspēju visos tās ekonomiskajos, sociālajos un vides aspektos un atbalstīt to centienus izskaust nabadzību.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Pirms Stambulas konferences maijā ES ir vēlreiz apliecinājusi savu atbalstu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošanai jaunattīstības valstīs un vēlreiz apliecinājusi apņemšanos nodrošināt īpašas atbalsta programmas. Lai gan dažās valstīs un reģionos ir panākts ievērojams progress, mērķis samazināt nabadzības līmeni pasaulē uz pusi joprojām ne tuvu nav sasniegts. Vienpadsmit miljoni bērnu joprojām katru gadu mirst no ārstējamām slimībām, lielākā daļa no viņiem vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu; katram ceturtajam cilvēkam nav piekļuves dzeramajam ūdenim, 114 miljoniem bērnu joprojām nav pieejama pamatizglītība; apmēram 600 miljoni sieviešu joprojām ir analfabētes, un tikpat daudziem cilvēkiem nav iespēju izmantot progresa sasniegumus.

Tas, ka nav izdevies sasniegt 2001. gadā izvirzītos mērķus, neatturēs rūpnieciski attīstītās valstis — gluži pretēji, tās turpinās nodrošināt, lai valstis, kurām vajadzīgs atbalsts, būtu viena no starptautiskās darba kārtības prioritātēm, sekmējot jaunus mērķtiecīgus finansējuma avotus un sadarbības programmu izveidi. Šo valstu atkārtotai izvirzīšanai starp prioritātēm un nākotnes izredžu došanai tūkstošiem cilvēkiem vajadzīgas saistības, liela politiska apņemšanās un saskaņota finanšu resursu mobilizācija — visi nosacījumi, ko ES ievēro.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret kopīgo rezolūciju par ceturto Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm, jo priekšlikumā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība starptautiskās palīdzības neefektivitātes problēmai. Priekšlikumā un Komisijas paziņojumā, kas tika sniegts parlamentāro debašu laikā, ir ignorētas pašreizējās kritiskās diskusijas par pēdējiem starptautiskās palīdzības pasaules dienvidu valstīm 50 gadiem, kā arī ignorēti secinājumi, kas jāizdara no pagātnes neveiksmēm un panākumiem. Kāpēc palīdzība Āfrikai ir cietusi fundamentālu neveiksmi? Kāpēc fundamentālu neveiksmi cietusi Pasaules Bankas politika attīstības un nabadzības samazināšanas jomā? Kāpēc notiek milzīgais skandāls par ārvalstu palīdzības sniegšanu Afganistānai pēdējos 10 gados? Kāpēc nabadzības izskaušanas politika guvusi milzīgus panākumus Ķīnā, Vjetnamā un Brazīlijā? Ja mēs nevaram atbildēt uz šiem sarežģītajiem jautājumiem, tad mēs nekad nespēsim izmantot EUR 60 miljardus attīstības atbalstam vismazāk attīstītajām valstīm.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju. Ceturtajai Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencei par vismazāk attīstītajām valstīm būtu jākoncentrējas uz attīstības politikas saskaņotību, jo tas ir svarīgs faktors, lai mazinātu nabadzību. Papildus esošajiem izaicinājumiem vismazāk attīstītajās valstīs situāciju ir saasinājušas nesenās globālās finanšu, pārtikas, klimata pārmaiņu un enerģētikas krīzes. Tādēļ šai ANO konferencei vajadzētu būt orientētai uz rezultātu, pamatojoties uz skaidriem rādītājiem, un uz mērķi līdz 2020. gadam samazināt vismazāk attīstīto valstu skaitu uz pusi, vienlaikus ieviešot efektīvus un pārredzamus uzraudzības un kontroles mehānismus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir nožēlojami, ka pašlaik 48 valstis ir klasificētas kā vismazāk attīstītās valstis (VAV) un ka 75 % no 800 miljoniem šo valstu iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā USD 2 dienā. Ilgtermiņa mērķim sadarbībai attīstības jomā jābūt apstākļu radīšanai ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un taisnīgai resursu pārdalei. Miers un drošība ir būtiski attīstības politikas efektivitātes priekšnoteikumi, un ES būtu labāk jākoordinē sava pieeja, lai atrisinātu stabilitātes problēmas vismazāk attīstītajās valstīs un atbalstītu centienus radīt iespējas, kas vajadzīgas miermīlīgu, demokrātisku un iekļaujošu valstu izveidei. Svarīgi ir arī piešķirt prioritāti nodrošinātībai ar pārtiku, lauksaimniecībai, infrastruktūrai, spēju palielināšanai un jo īpaši ekonomiskajai izaugsmei un piekļuvei tehnoloģijām, kā arī vismazāk attīstīto valstu tautas attīstībai un sociālajai attīstībai.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Tā kā iepriekšējās konferences bija orientētas uz principiem, es ceru, ka Ceturtā ANO konference būs vērsta uz rezultātu noteikšanu un skaidru rādītāju izstrādāšanu, lai līdz 2020. gadam uz pusi samazinātu vismazāk attīstīto valstu skaitu. No 51 vismazāk attīstītās valsts, kur 78 % iedzīvotāju iztiek ar mazāk nekā USD 1,25 dienā, pēdējos gados tikai trīs valsts ir izkļuvušas no šīs kategorijas. Situācija ir satraucoša, jo šīs valstis ir visneaizsargātākās pret smagiem pārbaudījumiem, piemēram, finanšu un pārtikas krīzēm un klimata pārmaiņām, turklāt tās arī saskaras ar galēju nabadzību, infrastruktūras trūkumu un pieaugošo bezdarba līmeni.

Šī realitāte uzsver, ka starptautiskā sabiedrība diemžēl nav izpildījusi tās saistības, kas noteiktas Briseles rīcības programmā. Es ceru, ka šajā konferencē, kurā es pārstāvēšu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, mēs galveno uzmanību pievērsīsim tam, lai panāktu saskaņotību attiecībā uz attīstības politiku un metodēm inovatīvu finansējuma mehānismu ieviešanai ar mērķi nodrošināt efektīvāku palīdzību tām valstīm, kuras ir jārosina īstenot piemērotu politiku.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka ceturtajai Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencei par vismazāk attīstītajām valstīm ir jāizvirza pasākumi, kas padara iespējamu šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā un kas uzlabo to piekļuvi ES tirgiem. Eiropas Komisijai būtu jāapsver iespēja palielināt atbalstu šīm valstīm, lai samazinātu izmaksas, ko rada to tirgu liberalizācija.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai arī daudzus gadus vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) sniegta tehniskā un finansiālā palīdzība, ir būtiski atzīt, ka šīm valstīm nav izdevies atbrīvoties no šī statusa un ka tajās vēl aizvien ir pastāvīgi trūkumi un vajadzības. Ir tikai taisnīgi minēt ārkārtas apstākļus Kaboverdē, kā tas darīts pieņemtajā rezolūcijā, jo, lai arī šajā valstī ir resursu trūkums, tai ir izdevies pārvarēt dažas grūtības, ar ko tā saskaras, un uzlabot savu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Tāpēc es gribētu apsveikt Kaboverdes iedzīvotājus, viņu valdības un viņu partijas par šo sasniegumu, jo viņi ir spējuši rīkoties atbildīgi un ar cieņu: šī portugāļu valodā runājošā valsts šodien ir piemērs, kam vismazāk attīstītajām valstīm ir jāseko. Kaut arī ir tirdzniecības ierobežojumi un problēmas saistībā ar apmācību un piekļuvi informācijai, ar resursiem un ražošanas vienībām, nav iespējams par daudz uzsvērt to, ka vismazāk attīstīto valstu atpalicība ir atkarīga galvenokārt no to lēmumu pieņēmēju prasmju trūkuma un to iestāžu neefektivitātes, jo šo valstu iedzīvotāju ir ļoti spējīgi citādā ziņā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ceturtā Apvienoto Nāciju Organizācijas konference par vismazāk attīstītajām valstīm (LDC-IV) notiks Stambulā, Turcijā, šā gada 9.—13. maijā. Eiropas Savienība, kas vienmēr rādījusi virzienu jaunattīstības valstu atbalstīšanā, īstenojot nabadzības izskaušanas programmas, kurām finanšu piešķīrums pēdējos gados ir trīskāršojies, ir ļoti iesaistīta šīs sanāksmes organizēšanā. Arī Parlamentu pārstāvēs delegācija, kas iesniegs rūpīgi pārdomātus priekšlikumus, kaut arī novērotāja statusa dēļ Parlamenta redzamība nebūs liela, un es ceru, ka tas būs ievērojams stimuls, lai uzvarētu „cīņā” par šo valstu ilgtspējīgu attīstību un taisnīgu izaugsmi. Ņemot vērā, ka visām valstīm ir pienākums atbalstīt vismazāk attīstītās valstis (VAV), lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, es atbalstu priekšlikumus, kas iekļauti šajā kopīgās rezolūcijas priekšlikumā, un es vēlos, lai mērķis līdz 2020. gadam uz pusi samazināt vismazāk attīstīto valstu skaitu tiktu īstenots. LDC-IV ir jāatbalsta konkrēti pasākumi, kas palīdzēs rast risinājumus vismazāk attīstīto valstu vajadzībām attīstības jomā, apkarot nabadzību un nodrošināt pienācīgus ienākumus un dzīves apstākļus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Saistībā ar Ceturto Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm ir atbilstīgi ņemt vērā Tūkstošgades attīstības mērķus, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pieņēma 2000. gadā, un novērtēt to īstenošanu, konkrēti: izskaust nabadzību un badu, veicināt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, palielināt un uzlabot mātes/bērna veselības aprūpi, ierobežot HIV/AIDS, attīstīt vides ilgtspēju un nodrošināt visiem iedzīvotājiem pamatizglītību. Attiecībā uz attīstības politiku atšķirība starp ES vārdiem un darbiem ir skaidra. Mūsu rīcībā ir resursi nabadzības izskaušanai. Zinātniskās un tehnoloģiskās attīstības sasniegumu dēļ tie pat ir palielinājušies. Tomēr mēs redzam nabadzības pieaugumu pasaules mērogā. To rada sistēma, kas valda visā pasaulē: kapitālisms, kas savā būtībā ir netaisnīgs un nevienlīdzīgs. Mēs vēlamies uzsvērt to, cik svarīga ir alternatīvā rezolūcija, ko iesniedza Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, kā arī grozījumi kopīgajai rezolūcijai — ko vairākums diemžēl noraidīja —, galveno uzmanību cita starpā pievēršot, piemēram, šādiem jautājumiem: nodrošinātības ar pārtiku suverenitātei, lauksaimniecības attīstībai un vajadzībai izbeigt Eiropas Savienības šantāžu attiecībā uz daudzām jaunattīstības valstīm, pamatojoties uz tā saucamajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir būtiski atbalstīt šīs planētas nabadzīgākās un nestabilākās valstis; ir gandrīz šādas 50 valstis, kuru iedzīvotāji cieš no sekām, ko radījis tas, ka nav īstenoti vairāku secīgi notikušo ANO konferenču secinājumi.

Vairumā gadījumu šo situāciju ir izraisījis koloniālisms un šo valstu bagātību un iedzīvotāju izmantošana. Tā nav nedz likteņa nenovēršamība, nedz arī neizbēgami dabas radīti ierobežojumi, kas padara šīs valstis nabadzīgas. Gluži pretēji: vairākas no tām ir bagātas — ļoti bagātas — ar dabas resursiem.

Citos gadījumos nevienlīdzību rada un uztur kapitālistiskās ekspluatācijas turpināšana, pastāvot netaisnībai un sistēmas necilvēcībai — kas ir pasaulē dominējošais ekonomiskās un sociālās organizācijas veids, kā pamatā ir asimetriskas attiecības.

To izraisīja brīvās tirdzniecība, finanšu tirgus liberalizācija, nelikumīga, taču atļauta kapitāla aizplūšana uz nodokļu oāzēm un kari un konflikti, ko baro strīdi par dabas resursiem.

Šo tautu emancipācijas iespējas un šo valstu attīstības iespējas slēpjas šīs sistēmas pamatu sagraušanā un patiesā uz solidaritāti pamatotā sadarbības un attīstības palīdzības politikā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Vairāk nekā 40 valstis pasaulē pieder vismazāk attīstīto valstu kategorijai. Es atzinīgi vērtēju ES mēģinājumu aktīvi piedalīties augstākā līmeņa ANO konferencē, un es no šīs konferences gaidu konkrētas saistības. Pēdējos 10 gados nabadzīgākās valstis ir panākušas lielāku progresu nekā iepriekšējā desmitgadē. Taču joprojām pastāv daudzas problēmas: pieaugoša atkarība no preču importa, nabadzība, zems cilvēkkapitāla līmenis un neaizsargātība pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām. Šīs problēmas ir jārisina visaptveroši, bet divi aspekti ir īpaši svarīgi. Pirmkārt, šīm valstīm jāiegūst ieguldījumi, kas ieplūst tautsaimniecības ražošanas nozarēs. Otrkārt, ir jāpalīdz izveidot demokrātiskas struktūras šajās valstīs, radot tām iespēju neatkarīgi lemt par stratēģiskām prioritātēm bez citu valstu iejaukšanās. Specifisks jautājums, kas ir jāatrisina, ir patēriņa preču tirgus svārstības un to radītās sekas. No ilgtermiņa perspektīvas atbilde ir ekonomikas dažādošana. No īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvas ir svarīgi kontrolēt cenu svārstības, jo īpaši pārtikas produktu jomā. Attiecībā uz ES nostāju ir svarīgi koncentrēties uz saskaņotu ārējo politiku. Komisijas 16. februāra dokuments ir izsmeļošs, taču tajā ir jāņem kritiskāka pieeja. Mums ir jāatzīst, ka ne visas ES darbības tirdzniecības jomā vai tiešo ārvalstu investīciju jomā atbilst attīstības politikai. Manuprāt, tām vajadzētu būt pakārtotām šai politikai.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo kopš Trešās Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences par vismazāk attīstītajām valstīm (LDC-III) un Briseles rīcības programmas pieņemšanas ir veikti daži pozitīvi pasākumi, piemēram, iniciatīva „Viss, izņemot ieročus” un oficiālās attīstības palīdzības palielināšana, kas laikposmā no 2000. gada līdz 2008. gadam ir divkāršota, un ārvalstu tiešās investīcijas, kas ir pieaugušas no USD 6 miljardiem līdz USD 33 miljardiem, ļaujot 19 valstīm palielināt izaugsmi par 3 %. LDC-IV vajadzētu būt orientētai uz rezultātu sasniegšanu, pamatojoties uz precīziem rādītājiem un izvirzot mērķi laikā līdz 2020. gadam samazināt vismazāk attīstīto valstu skaitu uz pusi, vienlaikus īstenojot efektīvus un pārredzamus uzraudzības un kontroles mehānismus. Es vēlos uzsvērt vajadzību piešķirt prioritāti nodrošinājumam ar pārtiku, lauksaimniecībai, infrastruktūrai, spēju palielināšanai, iekļaujošai ekonomiskajai izaugsmei, piekļuvei tehnoloģijām un tautas un sociālajai attīstībai vismazāk attīstītajās valstīs.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. Es uzskatu, ka LDC-IV būtu jākoncentrējas uz attīstības politikas saskaņotību, kas ir būtisks faktors politikas maiņai valsts un starptautiskā līmenī; tādēļ politikas veidošanā visās jomās, piemēram, tirdzniecībā, zivsaimniecībā, vides aizsardzībā, lauksaimniecībā, klimata pārmaiņu, enerģētikas, ieguldījumu un finanšu jomā jāaicina atbalstīt vismazāk attīstīto valstu attīstības vajadzības, lai cīnītos pret nabadzību un nodrošinātu pienācīgus ienākumus un iztiku. Es mudinu ES pildīt savas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum un parādu sloga atvieglošanu un atkārtoti apstiprināt, cik svarīgi ir sasniegt oficiālās attīstības palīdzības mērķi attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, proti, piešķirot tai 0,15—0,20 % no nacionālā kopienākuma, šim mērķim mobilizējot gan vietējos resursus, gan kā papildu pasākumu izmantojot novatoriskus finansēšanas mehānismus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka Ceturtajai Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencei par vismazāk attīstītajām valstīm ir jāierosina pasākumi, kas vajadzīgi, lai padarītu iespējamu šo valstu integrāciju pasaules ekonomikā un uzlabotu to piekļuvi ES tirgiem. Taču par spīti visu centieniem mērķi vēl nav sasniegti, lai gan Kaboverde šajā ziņā izceļas, jo tā ir guvusi zināmus panākumus un palielinājusi savu iedzīvotāju dzīves kvalitāti līdz līmenim, kas ir augstāks nekā citu vismazāk attīstīto valstu dzīves kvalitātes līmenis.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Ekonomikas krīze attīstītajās valstīs ir radījusi tirdzniecības ierobežojumus, kā rezultātā ir uzlikts milzīgs slogs vismazāk attīstīto valstu ekonomikai. Ģimenes, kas dzīvo uz galējas nabadzības sliekšņa, pēdējos sešos mēnešos ir piedzīvojušas pārtikas cenu kāpumu par 15 %, un tās, saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, ir palielinājušās par 29 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tādējādi nevar neņemt vērā nabadzīgo valstu nesen iesniegto oficiālo prasību atcelt eksporta ierobežojumus. Ekonomikas krīze, protams, apgrūtina sarunas; taču grūtas sarunas uz to cilvēku rēķina, kas dzīvo galējā nabadzībā, labākajā gadījumā ir morāli apšaubāmas.

Šajā konkrētajā rezolūcijas priekšlikumā, ko es atbalstīju, ir uzsvērti īpaši politikas virzieni, lai mainītu šo situāciju gan valstu, gan starptautiskā līmenī daudzās jomās, piemēram, tirdzniecības, zivsaimniecības, vides, lauksaimniecības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, ieguldījumu un finanšu nozarē.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments tiecas dot ieguldījumu Ceturtajā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par vismazāk attīstītajām valstīm. Es atbalstu šo ieguldījumu, jo es arī uzskatu, ka šai konferencei būtu jāveicina saskaņota attīstības politika, sekmējot pasākumus visās jomās — piemēram, tirdzniecības, zivsaimniecības, vides, lauksaimniecības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, ieguldījumu un finanšu nozarē —, lai nodrošinātu stingru atbalstu attīstības vajadzībām vismazāk attīstītajās valstīs (VAV), kas ļautu apkarot nabadzību un nodrošināt pienācīgus ienākumus un dzīves apstākļus. Tāpat kā norādīts rezolūcijā, par kuru es balsoju, es arī vēlētos uzsvērt, ka 2007. gadā Kaboverde bija viena no trim valstīm, kas izkļuva no vismazāk attīstīto valstu saraksta. Šī ir valsts, kurā ir maz resursu, bet kura spēja strādāt, lai panāktu izaugsmi un apkarotu nabadzību. Tāpēc es gribētu apsveikt Kaboverdes iedzīvotājus un valdības.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Par. Šajā rezolūcijā EP: 1 uzskata, ka LDC-IV vajadzētu būt orientētai uz rezultātu sasniegšanu, pamatojoties uz precīziem rādītājiem un izvirzot mērķi līdz 2020. gadam samazināt vismazāk attīstīto valstu skaitu uz pusi, vienlaikus īstenojot efektīvus un pārredzamus uzraudzības un kontroles mehānismus; 2. uzskata, ka konferencē būtu jāpievērš uzmanība attīstības politikas saskaņotībai, kas ir būtisks faktors politikas maiņai valsts un starptautiskā līmenī; tādēļ aicina politikas veidošanā visās jomās, piemēram, tirdzniecībā, zivsaimniecībā, vides aizsardzībā, lauksaimniecībā, klimata pārmaiņu, enerģētikas, ieguldījumu un finanšu jomā atbalstīt vismazāk attīstīto valstu attīstības vajadzības, lai cīnītos pret nabadzību un nodrošinātu pienācīgus ienākumus un iztiku; 3. mudina ES pildīt savas saistības attiecībā uz piekļuvi tirgum un parādu sloga atvieglošanu; atkārtoti apstiprina, cik svarīgi ir sasniegt oficiālās attīstības palīdzības mērķi attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm, proti, piešķirot tai 0,15—0,20 % no nacionālā kopienākuma, un šim mērķim mobilizējot gan vietējos resursus, gan kā papildu pasākumu izmantojot novatoriskus finansēšanas mehānismus.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pasaulē ir 48 valstis, kas ir klasificētas kā vismazāk attīstītās valstis, un tajās dzīvo apmēram 800 miljoni cilvēku, kas iztiek ar mazāk nekā USD 2 dienā. Laikposmā no 2000. līdz 2010. gadam vidējais tautas attīstības indekss attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm pieauga tikai par 0,04 %. Šis niecīgais pieaugums pakāpeniski attālina tās no astoņiem tūkstošgades attīstības mērķiem, ko Apvienoto Nāciju Organizācija noteica 2000. gadā.

Par laimi, pēc Trešās Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences tika veikti daži pozitīvi pasākumi oficiālās attīstības palīdzības jomā, ļaujot apmēram 19 valstīm panākt izaugsmes pieaugumu par 3 %. Es piekrītu referenta viedoklim, uzsverot Ceturtās Apvienoto Nāciju Organizācijas konferences svarīgo nozīmi. Galvenajos mērķos uzmanībai jābūt vērstai uz attīstības politiku, lauksaimniecību un zivsaimniecību, un ir jācenšas panākt konkrētus rezultātus un inovatīvu finansējumu. Es ceru, ka ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā izpaudīsies arī kā atbalsts veselībai, izglītībai un demokrātijas veicināšanai, un stingri turēsies pie cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas kā Eiropas Savienības attīstības politikas būtiskas sastāvdaļas.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Pašlaik ir 48 vismazāk attīstītās valstis (VAV), kas nozīmē to, ka šajā kategorijā ietilpst katrā piektā pasaules valsts. ANO Ģenerālā asambleja izveidoja VAV kategoriju 1970. gadu sākumā — pirms vairāk nekā 40 gadiem. Kopš tā laika vismazāk attīstīto valstu skaits ir divkāršojies, un tikai trīs valstis (Botsvāna, Maldivu salas un Kaboverde) ir spējušas izkļūt no šīs grupas. Tas parāda, ka nabadzība izplatās un līdz šim veikto darbību efektivitāte ir tikko manāma. Kritisko situāciju vēl vairāk saasinājusi ekonomiskā krīze. Tās sekas lielā mērā ir ietekmējušas vismazāk attīstītās valstis un izraisījušas tur pastāvošo problēmu padziļināšanos. Jo īpaši šīs problēmas izraisa parādi, augstās pārtikas un degvielas cenas un klimata pārmaiņas. Tāpēc atbalstīju rezolūciju par Ceturto Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm, darot to ar pilnīgu pārliecību par tās svarīgo nozīmi.

Ir vajadzīga dziļa, vispusīga vismazāk attīstīto valstu situācijas analīze un diagnoze un konkrēti priekšlikumi risinājumiem, kuru mērķis īstermiņā ir uzlabot šo valstu iedzīvotāju dzīves apstākļus, bet ilgtermiņā — izkļūt no šīs grupas. Būdama ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas locekle, es gribētu pievērst īpašu uzmanību tam, ka trūkst kontroles mehānismu attiecībā uz darbu, ko mēs esam uzņēmušies. Mums netrūkst politiskās gribas un vēlmes palīdzēt, taču diemžēl mēs atbilstīgi neuzraugām savus centienus, un rezultāts ir tāds, ka tie nav īpaši efektīvi.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Būdama viena no rezolūcijas par Ceturto Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) autoriem, es uzskatu, ka ir izšķiroši svarīgi, lai Eiropas Parlaments parādītu nelokāmu apņemšanos attiecībā uz vismazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem. To valstu skaita palielināšanās, kuras ietilpst šajā kategorijā (kopš 1971. gada vismazāk attīstīto valstu skaits ir pieaudzis no 25 līdz 48), prasa starptautiskajai sabiedrībai dubultot savus centienus, lai sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam uz pusi samazināt vismazāk attīstīto valstu skaitu. No šāda viedokļa raugoties, ir būtiski nodrošināt patiesu saskanību starp tiem politikas virzieniem, kas tieši ietekmē vismazāk attīstītās valstis, piemēram, attīstības atbalsta, tirdzniecības, zivsaimniecības, vides, lauksaimniecības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, ieguldījumu un finanšu jomā, lai cīnītos pret nabadzību un nodrošinātu pienācīgus ienākumus un iztiku vismazāk attīstīto valstu iedzīvotājiem.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Ceturto Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenci par vismazāk attīstītajām valstīm. Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments atbalsta saskaņotības principu starp dažādām ES politikām attīstības atbalsta un sadarbības jomā. Tas nozīmē, ka ES attiecībās ar vismazāk attīstītajām valstīm, politikai visās jomās — tostarp tirdzniecības, zivsaimniecības, vides, lauksaimniecības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, ieguldījumu un finanšu jomā — jābūt izstrādātai tā, lai atbalstītu šo valstu attīstības vajadzības. Turklāt rezolūcijā ir atgādināts, cik svarīgi ir sasniegt OAP mērķi šo valstu atbalstam piešķirt 0,15 līdz 0,2 % no IKP, un izteikts brīdinājums par lauksaimniecības zemes iegādes negatīvo ietekmi, piemēram, mazo lauksaimnieku ekspropriācija un neilgtspējīga zemes un ūdens izmantošana. Saskaņotības princips ir paredzēts, lai novērstu paziņojumus par labiem nodomiem, kas nekad netiek praktiski īstenoti, un pretrunīgus nozaru politikas virzienus. Tagad atliek tikai to pienācīgi īstenot.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es gribēju izmantot savu balsojumu, lai vēlreiz paustu savu stingro apņemšanos cīnīties pret nabadzību — gan pret tās cēloņiem, gan sekām. Starp vismazāk attīstītajām valstīm un pasaules ekonomiku paveras nepārvarama plaisa, radot apburto loku, kurā cietušie ir iedzīvotāji. Mēs visi esam atbildīgi par kavēšanos Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanā, un tādēļ steidzami ir vajadzīga ES un ANO saskaņota rīcība. Prioritārās jomas ir labi zināmas: nodrošinātība ar pārtiku, piekļuve dzeramajam ūdenim un veselības aprūpei un lasītprasme. Labi zināmi ir arī risinājumi, taču diemžēl paziņojumi par labiem nodomiem reti tiek īstenoti praksē. Un tomēr mums ir jāstrādā pie tā, lai labāk sadalītu bagātības, atbalstītu vismazāk attīstītās valstis ceļā uz izaugsmi un demokrātiju un cīnītos pret neprātīgajām spekulācijām ar izejvielu cenām, kas ļaus šīm ārkārtīgi neaizsargātajām valstīm izkļūt no nabadzības apburtā loka. Tas nav tikai pienākums; tā ir drošības prasība Eiropas Savienībai, jo nabadzība diemžēl bieži vien ir nestabilitātes avots.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0226/2011 (Islandes 2010. gada progresa ziņojums)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski . – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu Islandes pievienošanos ES ar nosacījumu, ka tās valdībai izdosies nodrošināt savu pilsoņu atbalstu šīm valsts politiskajām saistībām.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Es atzinīgi vērtēju paredzamo Islandes pievienošanos ES, jo Islandē ir spēcīgas demokrātiskās tradīcijas un pilsoniskā kultūra, kas tai bez kavēkļiem ļaus pievienoties ES dalībvalstu saimei. Es uzskatu, ka Islandes pievienošanās ES vairotu Eiropas Savienības izredzes īstenot aktīvāku un konstruktīvāku lomu Ziemeļeiropā un Arktikā, sniedzot ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā un noturīgu politikas risinājumu izstrādē šajā reģionā. Islande jau pašlaik ir aktīvi piedalās Ziemeļu Padomē, kā arī ES Ziemeļu dimensijas politikā, Barenca–Eiroarktikas Padomē un Arktikas Padomē, kas ir galvenais daudzpusējās sadarbības forums Arktikā. Islandes pievienošanās ES vēl vairāk nostiprinātu ES klātbūtni Arktikas Padomē. Islande ar savu pieredzi atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas izmantošanā, vides aizsardzībā un klimata pārmaiņu radīto problēmu novēršanā, var sniegt vērtīgu ieguldījumu arī ES vides un enerģētikas politikā.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Islandes 2010. gada progresa ziņojumu, kuru sagatavoja mans kolēģis Cristian Preda, jo es uzskatu, ka ir pienācis laiks novērtēt šīs valsts izredzes pievienoties ES. Visā sarunu laikā ar ES Islandes iestādes ir izrādījušas patiesu apņemšanos īstenot šo procesu, kā arī stipru politisko gribu savlaicīgi izpildīt visus pievienošanās kritērijus.

Vispirms jāmin, ka Islandei ir senas demokrātijas tradīcijas. Cilvēktiesību aizsardzība un sadarbība ar vadošajām starptautiskajām organizācijām Islandes politikas programmā tiek uzskatīta par prioritāti. Ekonomikas jomā iestādes ir jau izstrādājušas pirmspievienošanās stratēģiju, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības nozaru dažādošanu un apturētu lejupslīdi. Es uzskatu, ka Islande spēj uzņemties saistības, kas izriet no dalības ES. Man jāpiebilst, ka pašlaik Islande ir nodrošinājusi atbilstību 10 sarunu sadaļu prasībām. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas iniciatīvu šā gada jūnijā sākt pievienošanās sarunas ar Islandi.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums sniedz labu pārskatu par Eiropas Savienības un Islandes attiecību pašreizējo stāvokli. Jau kopš Parīzes līguma noslēgšanas mēs ar šo valsti esam uzturējuši draudzīgas, ciešas un uz sadarbību vērstas attiecības. Islandi smagi skāra ekonomikas, finanšu un banku krīze. Ir jāveic reformas, un mums tās ir jāatbalsta.

Kopš pievienošanās sarunu sākuma mēs ar Islandes valdību īstenojam atklātu un konstruktīvu dialogu, un tā ir izteikusi vēlēšanos pievienoties arī eiro zonai. Paplašināšanās, uzņemot Islandi, mums ļaus īstenot saskaņotāku politiku Arktikas reģionā, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecību, jūras transportu, zinātnisko pētniecību un vides saglabāšanu. Tomēr Eiropa nav atbalsta spieķis vai brīnumzāles glābšanai no ekonomikas krīzes. Ir skaidrs, ka Islandei pašai ir jāizstrādā plāns integrācijai ar pārējām Eiropas valstīm.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju perspektīvu uzņemt ES jaunu dalībvalsti ar spēcīgām demokrātiskām tradīcijām un stabilu pilsonisko kultūru. Islande ir sasniegusi labus rezultātus cilvēktiesību aizsardzībā un augsta līmeņa sadarbības nodrošināšanā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem. Tādējādi Islandes pievienošanās ES stiprinās Eiropas Savienības nozīmi cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizstāvēšanā visā pasaulē. Islande ar savu pieredzi spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu ES politikā atjaunojamās enerģijas nozarē, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas izmantošanas, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu radīto problēmu novēršanas jomā. Islandes pievienošanās ES uzlabos Eiropas Savienības izredzes īstenot aktīvāku un konstruktīvāku lomu Ziemeļeiropā un Arktikā, sniedzot ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā un noturīgu politisko risinājumu izstrādē šajā reģionā.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu. Es baidos, ka steigā uz paplašināšanos Parlaments un ES iestādes ignorē jautājumus, kas dalībvalstīm ir stratēģiski svarīgi. Ar nožēlu ir jānorāda, ka Islande un Farēru salas 2011. gadā neadekvāti palielināja ierosinātos makreļu nozvejas apjomus, apdraudot krājumus un mūsu pelaģiskās zvejas nozares dzīvotspēju. Šī šokējošā rīcība apliecina, ka apgalvojumi par to, ka Islande ir ilgtspējīgas zivsaimniecības nozares pārvaldības avangarda valsts, ir melīgi. Pagājušajā vasarā mums sacīja, ka, reaģējot uz Islandes nelokāmo nostāju šajā jautājumā, Komisija apsver iespēju pārtraukt sarunas par Islandes pievienošanos ES, tomēr šķiet, šajā jautājumā gandrīz nekas nav mainījies. Jautājumu par Islandes dalību „ES klubā” nevar un nedrīkst turpināt virzīt, kamēr Islande atklāti ignorē šī „kluba” noteikumus. Kādā avīzes virsrakstā bija jautāts, vai mēs tiešām ļausim Islandei pēc tās banku sagrāves pievērsties arī mūsu vērtīgākā zivsaimniecības resursa iznīcināšanai?

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Islandes 2010. gada progresa ziņojumu, jo uzskatu, ka mums jāatbalsta vienas no vecākajām Eiropas demokrātiskajām valstīm pievienošanās ES ar nosacījumu, ka tā izpildīs vajadzīgās prasības, piemēram, aizliegs vaļu zveju un vaļu produktu tirdzniecību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) No visām valstīm, kuru pievienošanās Eiropas Savienībai ir ierosināta, Islande dalībai Eiropas Savienībā ir sagatavota vislabāk, un tā ir gatava pieņemt vērtības un principus, kas nosaka Eiropas Savienības pastāvēšanu. Es uzskatu, ka Islandes pievienošanās būs ieguvums Eiropas Savienībai. Kopumā Islandē ir spēkā tādi paši standarti, uz kādu sasniegšanu tiecas Eiropas Savienība, un dažos gadījumos Islandē tie ir augstāki. Es uzskatu, ka pielāgojumi, kas Islandei vēl jāveic, nespēs pārāk ilgi aizkavēt tās pievienošanās procesu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums attiecas uz Islandes 2010. gada progresa ziņojumu par panākumiem, kas gūti ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Sarunas par Islandes pievienošanos sākās 2010. gada jūlijā. Es uzskatu, ka ir jārada nepieciešamie apstākļi Islandes pievienošanās procesa pabeigšanai un jāpanāk, lai šī pievienošanās būtu veiksmīga — Islande ir valsts ar spēcīgām demokrātiskām tradīcijām un pilsonisko kultūru, un tās pievienošanās palielinās Eiropas Savienības lomu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizstāvības veicināšanā visā pasaulē. Islande ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, un tajā darbojas tirgus ekonomika, kas ES varētu sniegt konkrētas priekšrocības, jo īpaši atjaunojamās enerģijas jomā. Tomēr Islandei ir jāapliecina tās patiesa ieinteresētība un jāsadarbojas, lai sakārtotu neatrisinātus jautājumus zivsaimniecības pārvaldības nozarē. Saskaņā ar iesniegto ziņojumu ir panākts zināms progress, bet priekšā vēl ir garš ceļš, jo īpaši zivsaimniecības nozarē. Es ceru, ka šie nesakārtotie jautājumi tiks ātri atrisināti, lai Islandes pievienošanās process būtu veiksmīgs.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsu principiālā nostāja attiecībā uz jaunu valstu pievienošanās procesu Eiropas Savienībai ir labi zināma — kad tiek pieņemts šis lēmums, tam jābalstās uz attiecīgās tautas gribu, kas ir jāņem vērā. Tāpēc mēs gaidām, kad Islandes tauta paudīs savu nostāju pievienošanās jautājumā, lai mēs ar to turpmāk varētu rēķināties. Mēs atturējāmies no balsošanas ne tikai šī principa dēļ, bet arī ES paplašināšanās procesa galvenā pamatprincipa dēļ, ņemot vērā integrācijas procesa kapitālistisko raksturu un tā mērķus. Līdzko ir izsmeltas iespējas, ko sniedza iepriekšējo paplašināšanās procesu rezultātā uzņemtie attālākie reģioni, Eiropas Savienībai ir jāturpina augt un sasniegt jauni tirgi.

Mūs neapmierina dažas prasības, kuras Eiropas Savienība izvirza Islandei, tostarp arī ar tās, kas minētas šajā ziņojumā, piemēram, prasība liberalizēt vairākas nozares, jo īpaši finanšu nozari. Šī prasība ir īpaši bīstama, jo tā bija viena no nozarēm, kas Islandē radīja krīzi, no kuras bija iespējams izkļūt, tikai pateicoties nepārprotamai valsts intervencei.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Iemesls, kāpēc mēs atturējāmies no balsošanas, ir mūsu nostāja par Eiropas Savienības paplašināšanos. Mēs gaidām, kad Islandes tauta paudīs savu nostāju pievienošanās jautājumā, lai mēs to turpmāk varētu ņemt vērā.

Turklāt mūs neapmierina dažas prasības, kuras Eiropas Savienība izvirza Islandei, tostarp arī ar tās, kas minētas šajā ziņojumā un kurām mēs pilnīgi nepiekrītam, piemēram, prasība liberalizēt vairākas nozares, jo īpaši finanšu nozari. Šī prasība ir īpaši bīstama, jo finanšu joma bija viena no nozarēm, kas Islandē izraisīja krīzi, no kuras bija iespējams izkļūt, tikai pateicoties tam, ka iejaucās valsts un tauta.

Mēs gaidām turpmākos notikumus, jo īpaši 2011. gada 9. aprīļa referendumu, lai iegūtu skaidrāku priekšstatu par valsts nostāju saistībā ar dalību ES.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es vēlos paskaidrot, kāpēc es atturējos balsot par šo tekstu, ko es daru vienmēr, kad tiek balsots par ziņojumu saistībā ar pievienošanās sarunām ar kādu no Eiropas valstīm. Es tā nerīkojos tāpēc, ka apstrīdu Islandes tiesības pievienoties Eiropas Savienībai, bet gan tāpēc, ka neuzskatu tās pievienošanos par labu domu. Šķiet, ka vairākumam cilvēku Islandē ir tāds pats viedoklis. Lēmums iesniegt pieteikumu dalībai tika pieņemts panikas brīdī pēc Islandes banku sistēmas sabrukuma, lai gūtu labumu no Eiropas atbalsta.

Visi zina, ka Islande vēlas pieņemt euro, neiestājoties Eiropas Savienībā, un tas ir muļķīgi, zinot, ko tas nozīmē, kā arī to, ka Islande ir Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas zonas dalībvalsts. Galu galā, tas jebkurā gadījumā ir jāizlemj Islandes tautai. Un es ceru, ka gadījumā, ja tā teiks „nē”, tā tiks uzklausīta.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo pievienošanās sarunas ar Islandi tika sāktas 2010. gada jūlijā un ir būtiski radīt apstākļus Islandes pievienošanās procesa pabeigšanai, un nodrošināt, lai šis process būtu veiksmīgs. Islande ar savu pieredzi spēj sniegt vērtīgu ieguldījumu ES politikā atjaunojamās enerģijas jomā, jo īpaši ģeotermiskās enerģijas izmantošanas, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu radīto problēmu novēršanas jomā. Islandes pievienošanās ES uzlabos Eiropas Savienības izredzes īstenot aktīvāku un konstruktīvāku lomu Ziemeļeiropā un Arktikā, sniedzot ieguldījumu daudzpusējā pārvaldībā un noturīgu politisko risinājumu izstrādē šajā reģionā. Ir svarīgi sniegt ES pilsoņiem skaidru, visaptverošu un uz faktiem balstītu informāciju par Islandes pievienošanās ES ietekmi. Tam ir jāvelta pūles, un, manuprāt, vienlīdz svarīgi ir uzklausīt pilsoņu bažas un jautājumus un rast tiem risinājumu, kā arī reaģēt uz pilsoņu uzskatiem un interesēm.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnīgi atbalstu šo rezolūciju par Islandes 2010. gada progresa ziņojumu, par ko bija jābalso Parlamentā. Pagājušajā gadā Islande apliecināja savu gatavību daudzās jomās nodrošināt atbilstību Eiropas politikai un principiem, kas to iedvesmo. Pateicoties tās spēcīgajām pilsoniskajām un demokrātiskajām tradīcijām, panākumiem tiesu varas neatkarības stiprināšanā un lielajai uzmanībai, ko tā velta ekonomiskajam aspektam, rūpējoties par to, lai tas atbilstu Eiropas noteiktajiem kritērijiem, šīs valsts pievienošanās ir vērtējama tikai pozitīvi — arī tāpēc, ka tā stiprinātu Eiropas lomu Arktikas Padomē. Cilvēktiesību aizsardzība, tiesiskās vides nostiprināšana attiecībā uz vārda brīvību un piekļuvi informācijai, kā arī lielie ieguldījumi izglītībā, pētniecībā un attīstībā, lai risinātu augstā bezdarba līmeņa problēmu jauniešu vidū, apliecina šīs valsts neatlaidīgo darbu un tās ciešo apņemšanos pievienoties Eiropai. Pēdējais vārds ir jāsaka Islandes tautai — tai būs jābalso referendumā, un es ceru, ka tā izvēlēsies pievienoties mūsu lielajai Eiropas saimei.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kurā cita starpā norādīts, ka Eiropas Parlaments „atzinīgi vērtē Islandes, Nīderlandes un Apvienotās Karalistes valdību pārstāvju panākto vienošanos Icesave jautājumā, jo īpaši par to izmaksu atmaksas garantēšanu, kas gūtas, izmaksājot minimālās garantijas noguldītājiem Landsbanki Islands hf. filiālēs Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē; atzinīgi vērtē Islandes parlamenta piekrišanu, kuru 2011. gada 17. februārī sniedza ar trīs ceturtdaļu deputātu balsu vairākumu” un „ņem vērā Islandes prezidenta lēmumu nodot likumu referendumam un pauž cerību, ka tiks izbeigta pienākumu neizpildes procedūra, kuru EBTA Uzraudzības iestāde uzsāka pret Islandes valdību 2010. gada 26. maijā”.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Tekstā ir nosodīta Islandes tautas atteikšanās atmaksāt privātu banku parādus, lai gan iedzīvotāji ar lielu balsu vairākumu noraidīja parādu atmaksu. Ziņojumā Islandei ir noteikts pienākums stingri piemērot Kopenhāgenas kritērijus, kā arī atzinīgi novērtēti Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) plāni attiecībā uz šo valsti. Tajā ir ierosināts pirms Islandes referenduma par iestāšanos ES Komisijas vadībā organizēt uz Īrijas kampaņas modeļa balstītu kampaņu. Es balsoju pret šo atkārtoto spēka demonstrāciju pret Islandes tautu un pret tekstā ietverto primitīvo liberālas normalizācijas loģiku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Islande ir spērusi konkrētus soļus ceļā uz gaidāmo pievienošanos ES, un salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm tai ir vislabākās iespējas nodrošināt atbilstību pievienošanās prasībām. Tomēr problēma, kas nesen radās saistībā ar naudas atmaksu Nīderlandei un Apvienotajai Karalistei, lai kompensētu zaudējumus, kuri radās šo valstu pilsoņiem, veicot ieguldījumus bankrotējušajā Islandes bankā, var radīt šķēršļus Islandes uzņemšanai ES.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Islande, būdama Eiropas Ekonomikas zonas, Šengenas nolīgumu un Dublinas regulas dalībvalsts, jau tagad cieši sadarbojas ar Eiropas Savienību. Islandei ir arī ļoti labi panākumi cilvēktiesību aizsardzībā. Islandes ieguldījumu līmenis izglītībā, pētniecībā un attīstībā ir augsts, tāpēc starptautiskajā kontekstā tās panākumi šajās jomās ir atzīstami. Tomēr, lai runātu par pievienošanos ES, ir nepieciešama Islandes iedzīvotāju piekrišana.

Būtu vēlams apturēt jebkādu ES propagandu, kuras mērķis ir islandiešu pārliecināšana par ieguvumiem, ko sniegs Islandes pievienošanās ES. Attiecībā uz ekonomiku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2010. gada maija ziņojumā ir teikts, ka Islandei ir izdevies nostiprināt ekonomiku un ka, neraugoties uz finanšu krīzi, tās ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju vēl joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē. Tāpēc es atbalstu šo projektu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Vispirms es vēlos paskaidrot, ka Islandes iespējamā pievienošanās Eiropas Savienībai ir atkarīga no Islandes tautas piekrišanas. Lēmuma pieņemšana ir jāatstāj Islandes tautas ziņā, un ES to turpmāk nedrīkst ietekmēt. Par progresa ziņojumu varu teikt, ka Islande daudzās jomās iztur starptautisku salīdzinājumu un dažās jomās tā pat ir vadībā. Es ar to domāju tādas jomas kā ienākumi uz vienu iedzīvotāju, izglītība, pētniecība un attīstība, kā arī cilvēktiesību aizsardzība. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Islande ir viena no Eiropas vecākajām demokrātiskajām valstīm. To valstu vidū, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, tā neapšaubāmi ir sagatavota vislabāk — ne tikai tāpēc, ka tās demokrātiskie principi un vērtības līdzinās Eiropas Savienības principiem un vērtībām, bet arī tāpēc, ka tai ir tie paši vai pat augstāki attīstības standarti. Es balsoju par šo 2010. gada progresa ziņojumu, jo uzskatu, ka pēc tam, kad tiks izpildītas nepieciešamās pievienošanās prasības, kuru vidū es vēlos uzsvērt vaļu medību un vaļu produktu tirdzniecības aizliegumu, ES gūs labumu no šīs valsts pievienošanās.

Tomēr jautājums par šīs valsts pievienošanos ir jāapsver Eiropas Savienības kopējās politikas un jo īpaši kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā. Ņemot vērā samērā lielo zivsaimniecības nozares nozīmi Islandes ekonomikā, var rasties grūtības saistībā ar šīs nozares politikas saskaņošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments cita starpā atzinīgi vērtē perspektīvu uzņemt ES jaunu dalībvalsti ar spēcīgām demokrātiskām tradīcijām un pilsonisko kultūru, uzsver, ka Islandes pievienošanās ES turpinās stiprināt Eiropas Savienības kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicinātājas un aizstāves lomu visā pasaulē, pauž atzinību Islandei saistībā ar tās labajiem panākumiem cilvēktiesību jomā un augsta līmeņa sadarbības nodrošināšanā ar starptautiskiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem, pauž atbalstu darbam, kas šobrīd noris, lai nostiprinātu tiesisko vidi attiecībā uz vārda brīvību un pieeju informācijai, atzinīgi vērtē Islandes moderno plašsaziņas līdzekļu iniciatīvu, kas gan Islandei, gan ES ļauj sevi ļauj sevi stingri pozicionēt vārda un informācijas brīvības tiesiskās aizsardzības jomā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Islande ir bijusi Eiropas Savienības kandidātvalsts kopš 2010. gada. Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo esmu pārliecināta, ka šai valstij ir stabilas demokrātiskas tradīcijas un pilsoniskā kultūra un ka tās pievienošanās palielinās ES kā cilvēktiesību un pamatbrīvību veicinātājas un aizstāves lomu visā pasaulē.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu Islandes pievienošanos ES.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0225/2011 (2010. gada progresa ziņojums par Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir ieteikta ar ES noslēgtā Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošana, bet pausta nožēla, ka Padome nav pieņēmusi lēmumu sākt pievienošanās sarunas, kā to ierosināja Komisija. Es vēlos izteikt bažas par etniskā saspīlējuma pieaugumu, nepietiekamu politisko dialogu un preses brīvības trūkumu. Politiskajām partijām ir jāizbeidz valsts parlamenta boikots un jāuzsāk dialogs ar iestādēm. Nožēlu rada arī tas, ka konflikts ar Grieķiju turpina kavēt valsts virzību uz dalību ES. Iesaistītajām pusēm ir jāatrisina divpusējie jautājumi labu kaimiņattiecību garā, vispirms ņemot vērā Eiropas intereses.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu, kas iesniegts, noslēdzot debates par Eiropadomes un Komisijas paziņojumiem par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojumu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti līdzsvarots priekšlikums. Tajā ir paustas bažas par pašreizējo politisko situāciju šajā valstī, tostarp opozīcijas partiju īstenoto parlamenta boikotu un risku, ka šāda notikumu attīstība varētu negatīvi ietekmēt procesu, kura rezultātā šī valsts vēlas pievienoties ES. Priekšlikumā Eiropas Parlaments arī apsveic Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku Ohridas nolīguma 10. gadadienā, kas joprojām ir valsts etnisko kopienu savstarpējo attiecību stūrakmens, un aicina valsts valdību veicināt visaptverošu dialogu starp etniskajām kopienām. Es augstu vērtēju arī pozitīvo novērtējumu, kas sniegts Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nepārtrauktajiem centieniem stabilizēt reģionu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas locekle Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā es uzmanīgi vēroju šīs valsts progresu un ar tās pieteikumu pievienoties Eiropas Savienībai saistīto procesu. Lai gan tai vēl ir daudz darba politiskajā, tiesu sistēmas, valsts pārvaldes, korupcijas apkarošanas un vārda brīvības jomā, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir panākusi ievērojamu progresu tādās jomās kā decentralizācija, izglītība un cietumu sistēmas reforma. Šīs valsts divpusējās problēmas attiecībās ar Grieķiju nedrīkst kavēt pievienošanās sarunu uzsākšanu. Es balsoju par šo sarunu uzsākšanu. Turklāt es vēlos norādīt, ka jūnijā valstī notiks pirmstermiņa vēlēšanas. Tāpēc es aicinu visas politiskās partijas apvienoties un cieši sadarboties, lai nodrošinātu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es piekritu ziņojumā teiktajam. 2005. gadā Eiropadome piešķīra Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu, bet kopš tā laika tai nav izdevies noteikt sarunu sākšanas datumu, neraugoties uz ievērojamo šīs valsts progresu ceļā uz pievienošanos ES. Lai gan ir gūti panākumi, Maķedonijā vēl aizvien valda politiska nestabilitāte, kas var apdraudēt Eiropas integrācijas procesu. Nepietiekams dialogs starp valdību un opozīcijas partijām kavē vienošanos par strukturālo reformu īstenošanu valstī. Tiesu sistēmas reforma nav pabeigta, plašsaziņas līdzekļi un valsts pārvalde ir politizēta, un neatrisinātais etnisko grupu integrācijas jautājums liedz Maķedonijai sasniegt lielāku progresu un īstenot vajadzīgās reformas, lai nodrošinātu tiesiskumu un demokrātiju. Es uzskatu, ka Maķedonijas valdībai lēmumu pieņemšanā ir vairāk jāiesaista opozīcijas partijas un jānodrošina atklāts un konstruktīvs dialogs par visām aktuālajām valsts problēmām.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojumu, jo uzskatu, ka Balkānu valstu Eiropas Savienības perspektīva ir būtiska šā reģiona stabilitātes nodrošināšanā. Tāpēc sadarbība ar Grieķiju ir īpaši svarīga.

Strīdam par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas nosaukumu ir liela nozīme diskusijās par pievienošanās sarunām, jo tas ir viens no šķēršļiem sarunu uzsākšanai. Pārejas procesā uz ES dalībvalsts statusu ir svarīgas labas kaimiņattiecības. Tāpēc Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Grieķijai ir jāatrisina jautājums par to, kā saukt šo valsti. Līdz šim attiecībā uz citām sadaļām Grieķija ir bijusi uzticama sarunu partnere. Abām valstīm ir pienācis pēdējais laiks panākt vienošanos, lai turpmākās pievienošanās sarunas noritētu ar visu ES dalībvalstu atbalstu. Šajā ziņā varētu būt noderīgs aicinājums šī strīda risināšanā iesaistīt ārējus neitrālus starpniekus, piemēram, ANO ģenerālsekretāru.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Atbilstīgi iepriekšējām Parlamenta rezolūcijām es nožēloju, ka Padome nav pieņēmusi lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu, kā to jau otro gadu pēc kārtas ierosina Komisija. ES paplašināšanās ir spēcīgs stimuls miera, stabilitātes un samierināšanās procesa veicināšanai šajā reģionā. Es esmu īpaši nobažījusies par nemainīgi augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū, un tā ir problēma, kas skar daudzas šī reģiona valstis. Es vēlos aicināt valdību nekavējoties īstenot efektīvākus pasākumus, lai uzlabotu valsts ieguldījumu, kas vērsts uz nodarbinātības politikas īstenošanu, kā arī darbaspēka nodarbināšanu kvalitatīvās, stabilās un atbilstošās darba vietās. Tomēr esmu gandarīta par to, ka nesen ir pieņemts Enerģētikas tiesību akts, kura mērķis ir liberalizēt valsts elektrības tirgu un kurš atbilst attiecīgajām Eiropas Savienības direktīvām. Es atzinīgi vērtēju valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pieņemšanu, tomēr ir jāvelta lielākas pūles, lai īstenotu tiesību aktus vides jomā, un šim nolūkam ir jāatvēl pienācīgs finansējums. Es vēlos aicināt Maķedoniju ciešāk sadarboties starptautisko vides problēmu risināšanā, pamatojoties uz ES standartiem, jo īpaši ūdens kvalitātes uzlabošanas, atkritumu apsaimniekošanas un dabas aizsardzības jomā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu zaļo kreiso spēku konfederālā grupa principiāli atbalsta paplašināšanos Rietumbalkānu virzienā, ja šā reģiona iedzīvotāji to vēlas. Es atturējos no balsošanas par šo konkrēto ziņojumu, jo tajā cita starpā ir daži problemātiski punkti attiecībā uz ierosinātajām ekonomikas reformām un neatrisināto valsts nosaukuma jautājumu. No līdzšinējās paplašināšanās pieredzes mēs zinām, ka sadarbībai ar Rietumbalkānu valstīm un to integrācijas procesam, jo īpaši ekonomikas krīzes laikā, būtu jāsekmē paplašināšanās valstu un Eiropas Savienības ilgtspējīga attīstība, kā arī iedzīvotāju ekonomiskā un sociālā labklājība.

Taču ziņojumā ir pieprasīts atbalstīt tādas izvēles kā karaspēka nosūtīšana uz Afganistānu un citām vietām vai atbalsts tādai ekonomikas politikai kā privatizācija, kas padziļina lejupslīdi, palielinot bezdarbu un sociālo nevienlīdzību, kā arī ierobežojot sociālās tiesības. Turklāt integrācijas procesa īstenošanā ir jāievēro starptautisko tiesību akti un starptautiskās procedūras. Šajā konkrētajā gadījumā attiecībā uz valsts nosaukumu ziņojumā būtu jārosina ievērot un atbalstīt procedūru, lai Apvienoto Nāciju Organizācijas vadībā rastu abpusēji pieņemamu risinājumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā kārtējo reizi Padome ir rosināta pieņemt lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. 2005. gadā Padome piešķīra šai valstij kandidātvalsts statusu, bet kopš tā laika tā nav noteikusi sarunu sākuma datumu, lai gan šī valsts ceļā uz pievienošanos ES ir panākusi ievērojamu progresu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ir notikusi kavēšanās Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas integrācijas procesā. Neraugoties uz to, Maķedonija atbilstīgi ES ieteikumam ir panākusi progresu Kopienas acquis pārņemšanā un savu iestāžu nodrošināšanā ar uzticamām struktūrām un paraugpraksi. Politiskā krīze, kas ir pārņēmusi šo valsti, uzskatāmi apliecina, ka daudz kas vēl ir jāpaveic un ka vēl ir ejams garš ceļš, lai valsts spētu objektīvi izpildīt visus kritērijus, kas tai nodrošinātu reālas izredzes pievienoties ES. Es vēlos aicināt Grieķiju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku censties pārvarēt savas domstarpības un apliecināt, ka tās ir uzticīgas cēlajam ES dibināšanas garam, kas mums visiem šodien ir tik ļoti vajadzīgs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir aplūkots progress, ko Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika pēdējā gada laikā ir panākusi ceļā uz integrāciju ES. 2005. gada 16. decembrī Padome piešķīra Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu. 2008. gadā tika noteikti pievienošanās principi, prioritātes un nosacījumi, un tos pārrauga Komisija. Lai gan novērtējums bija pozitīvs, tomēr ir vairāki aspekti, kuru risināšana būtu jāpaātrina, piemēram, dialogs ar Grieķiju par jaunās dalībvalsts statusu, valsts pārvaldes un tiesu sistēmas reforma, organizētās noziedzības un korupcijas apkarošana, vārda brīvības nodrošināšana un iestāžu sadarbība. Pašreizējā politiskā situācija, tostarp opozīcijas partiju īstenotais valsts parlamenta boikots, var negatīvi ietekmēt ar ES saistīto valsts prioritāšu īstenošanu. Ieinteresētajām pusēm labu kaimiņattiecību garā ir jāatrisina divpusējie jautājumi. Visām iesaistītajām pusēm ir jāpastiprina centieni un atbildīgi un apņēmīgi jārisina nesakārtotie jautājumi, kas kavē šīs kandidātvalsts pievienošanās procesu un ES politikas īstenošanu šajā reģionā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo 2005. gadā Eiropadome piešķīra Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai ES kandidātvalsts statusu, bet vēl līdz šim laikam nav noteikusi datumu sarunu uzsākšanai, neraugoties uz ievērojamo šīs valsts sasniegto progresu ceļā uz pievienošanos ES. Es balsoju par dokumenta pieņemšanu arī tāpēc, ka divpusējiem strīdīgiem jautājumiem nevajadzētu būt šķērslim un tos nevajadzētu izmantot kā šķērsli pievienošanās procesā, bet tie būtu jāatrisina vēl pirms dalībvalsts statusa piešķiršanas, kā arī tāpēc, ka pievienošanās procesa turpināšana veicinātu Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas stabilitāti un vēl vairāk stiprinātu dialogu starp etniskajām kopienām. Iesaistītajām pusēm divpusējie strīdīgie jautājumi ir jāatrisina labu kaimiņattiecību garā un ņemot vērā ES vispārējās intereses. Visiem svarīgākajiem dalībniekiem un iesaistītajām personām ir jāpastiprina to centieni, jāuzņemas atbildība un jāapliecina apņēmība atrisināt visus strīdīgos jautājumus, kuri ne vien kaitē šīs kandidātvalsts pievienošanās procesam un ES politikai šajā reģionā, bet arī negatīvi ietekmē attiecības starp etniskajām kopienām, reģiona stabilitāti un ekonomikas attīstību. Dokumentā atbildīgās iestādes ir mudinātas stiprināt plašsaziņas līdzekļu neatkarību un brīvību, attiecinot uz tiem vienādus standartus un nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz to īpašniekiem. Mani satrauc nepietiekamais dialogs starp valdību un opozīcijas partijām un vispārējā neuzticēšanās un konfrontācijas gaisotne. Ir jāturpina tiesu sistēmas reforma, lai nodrošinātu profesionalitāti, efektīvu darbību un neatkarību no politiskā spiediena, jāpastiprina cīņa pret korupciju un jāuzlabo uzņēmējdarbības vide.

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) ES paplašināšanās process ir spēcīgs stimuls miera, stabilitātes un samierināšanās procesa veicināšanai Balkānos. Maķedonija ir sasniegusi ievērojamu progresu valsts demokratizācijā, tieši pateicoties politiskajai gribai pilntiesīgi pievienoties Eiropas valstu saimei. Eiropas Komisija šo progresu ir novērtējusi un jau otro gadu pēc kārtas aicina Eiropadomi uzsākt iestāšanās sarunas ar Maķedoniju. Un Padome jau otro gadu pēc kārtas nepieņem šo lēmumu. Rodas iespaids, ka viens no nepamatotiem šķēršļiem šo sarunu uzsākšanai ir divpusējie strīdīgie jautājumi, tai skaitā attiecības ar Grieķiju. Šie strīdi nedrīkst bloķēt Maķedonijas pievienošanās procesu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pievienošanās procesa turpināšana veicinātu stabilitāti un vēl vairāk stiprinātu dialogu starp etniskajām kopienām Maķedonijā.

Protams, Maķedonijai ir vēl ārkārtīgi daudz darāmā, lai reformētu valsts pārvaldes un tiesu iestādes, sekmīgi apkarotu organizēto noziedzību un korupciju, kā arī attīstītu demokrātiskos dialogus sabiedrībā. Protams, jebkuras jaunas dalībvalsts, arī Maķedonijas, uzņemšana ES notiks tikai tad, kad tās būs izpildījušas visas prasības, un tikai ar ES iestāžu un ES dalībvalstu nepārprotamu piekrišanu. Un tieši tāpēc ir svarīgi uzsākt iestāšanās sarunu procesu, kurš, es esmu pārliecināta, veicinās pozitīvas pārmaiņas Maķedonijā un reģionā kopumā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Rezolūcijas priekšlikums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojumu, par kuru balsoja Parlaments, tika apstiprināts ar lielu balsu vairākumu un vairāku politisko grupu piekrišanu. Es atzinīgi vērtēju Maķedonijas centienus panākt atbilstību Eiropas standartiem. Tiesu sistēmas reforma, cīņa pret korupciju un valsts pārvaldes un cietumu reforma ir daži no Maķedonijas ievērojamajiem sasniegumiem attiecībā uz atbilstības nodrošināšanu acquis communautaire. Tikpat uzteicama ir pievēršanās autonomijas piešķiršanai vietējām kopienām un diskriminācijas novēršanas likuma pieņemšanai, kā arī saistību uzņemšanās, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību. Tomēr vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu neatkarības jautājumi vēl joprojām ir problemātiski. Turklāt rada bažas valstī pieaugošais saspīlējums starp dažādām etniskajām grupām. Tāpēc es uzskatu, ka, neraugoties uz pozitīvajiem rezultātiem, jāturpina veltīt uzmanība iestāžu jautājumam, kurš ir ļoti jutīgs un kuram pašlaik ir jāiztur pārbaudījums. Noslēgumā es vēlētos izteikt cerību, ka tuvināšanās procesu ar Eiropu stiprinās pasākumi, kuru mērķis ir novērst pašreizējos trūkumus.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, lai paustu atzinīgu vērtējumu Maķedonijas progresam ceļā uz integrāciju Eiropā un uzsvērtu mērķus, kuri šīs valsts iedzīvotāju labā ir vēl jāsasniedz. Ir svarīgi sniegt Maķedonijai pozitīvu signālu attiecībā uz tās nākotni Eiropas Savienībā, lai uzturētu stimulu virzībai uz ES un veicinātu aizsākto politisko dialogu. Starp Maķedoniju un Grieķiju pastāvošās domstarpības par nosaukumu ir divpusējs jautājums, kam nevajadzētu traucēt pievienošanās sarunu sākšanu. Turklāt saskaņā ar 1995. gada 13. septembra Pagaidu nolīgumu starp Grieķiju un Maķedoniju Grieķija piekrita neiebilst Maķedonijas pieteikumu iesniegšanai starptautiskās iestādēs, un tas attiecas arī uz ES un Maķedonijas sarunu procesu. Ārlietu komitejā es iesniedzu dažus grozījumus attiecībā uz valsts pārvaldi, tiesu sistēmu un korupcijas novēršanas pasākumiem.

Valsts stratēģijas pieņemšana valsts pārvaldes reformai un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma apakškomitejas izveide ir pozitīvi vērtējami pasākumi, lai nodrošinātu valsts pārvaldes veiktspēju un profesionalitāti. Es uzsveru, ka tiesu prakses unificēšana un visu tiesas lēmumu publicēšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko sistēmu un sabiedrības uzticēšanos.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju ziņojumu par Maķedoniju un atzinīgi vērtēju tās pastāvīgos centienus apkarot korupciju, par ko cita starpā liecina Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) otrā posma ieteikumu īstenošana un Kriminālkodeksa grozījumu stāšanās spēkā. Es mudinu iestādes turpināt korupcijas apkarošanai paredzēto tiesību aktu īstenošanu, kā arī palielināt tiesu iestāžu neatkarību un efektivitāti un piešķirt tām vairāk finansējuma. Tomēr korupcija joprojām plaukst, un es aicinu to apkarot vēl intensīvāk.

Es uzsveru, ka nevilcinoties ir efektīvi un pilnībā jāpiemēro pretkorupcijas tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz politisko partiju finansēšanu un interešu konfliktiem. Es vēršu uzmanību uz to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai tiesu sistēma darbotos bez politiskas iejaukšanās, un atzinīgi vērtēju centienus veicināt tiesu sistēmas efektivitāti un pārredzamību. Es uzsveru nepieciešamību apkopot vairāk datu par veikto kriminālvajāšanu un piespriestajiem sodiem, lai varētu noteikt sasniegto progresu, un aicinu unificēt tiesu praksi, lai nodrošinātu prognozējamu tiesisko sistēmu un sabiedrības uzticēšanos.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. – (EL) Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā preses un tiesu neatkarības un pilsētvides attīstības plāna „Skopje 2014” pārkāpumi ir ikdienišķa parādība. Arī politiskais dialogs ir apturēts. Ņemot vērā neatrisināto valsts nosaukuma jautājumu, kas padziļina iekšējās grūtības, ir skaidrs, ka šīs valsts izredzes pievienoties Eiropai ir problemātiskas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā rezolūcijā Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika tiek aicināta darīt visu iespējamo, lai liberalizētu savu ekonomiku un elektroenerģijas tirgu. Šajā dokumentā valstij tiek sniegtas pamācības demokrātijas nodrošināšanā un pat attiecībā uz žurnālistiku. Es balsoju pret šo augstprātīgo un vājo tekstu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika savā ceļā uz pievienošanos ES ir saskārusies ar vairākiem šķēršļiem. Lai gan tā ir guvusi panākumus visa Kopienas acquis pārņemšanas jomā, nodrošinot uzticamas iestāžu struktūras un paraugpraksi, tomēr to gaida vēl garš ceļš. Vēl ir daudz darāmā, un to apliecina politiskā krīze, kas šai valstij ir radījusi problēmas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) 2001. gada 9. aprīlī Maķedonija kļuva par pirmo valsti Rietumbalkānos, kas parakstīja Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību. Kopš 2001. gada īstenoto reformu gaitu var daudzējādā ziņā novērtēt kā pozitīvu. Tiesu sistēmas jomā ir pieņemtas tiesību normas, kas nodrošina efektivitāti un neatkarību no politiskā spiediena. Apsveicami ir arī uzlabojumi tiesu sistēmas pārredzamības jomā, jo īpaši samazinot neizskatīto lietu skaitu, kas ir tipiska situācija lielākajā daļā tiesu iestāžu. Var redzēt, ka valsts gūst panākumus, tuvojoties pārejai uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, lai gan vēl ir daudz darāmā. Tikai Maķedonijas strīds ar Grieķiju par valsts nosaukumu kavē tās pievienošanos ES, un jācer, ka šī problēma tuvākajā nākotnē tiks atrisināta. Tomēr es atturējos no balsošanas, jo daži ziņojuma aspekti ir ļoti vienpusēji.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada pārraudzības ziņojumu. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pievienošanās process ir ievērojami aizkavējies, lai gan valstī ir panākts politisks, kā arī sociāls un ekonomisks progress. Es ceru, ka pašreizējās domstarpības un reģionālās problēmas tiks pārvarētas visas Eiropas interesēs.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Šī rezolūcija faktiski apliecina, ka EP piekrīt Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojumā sniegtajam novērtējumam un pauž nožēlu, ka Padome nav pieņēmusi lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu, kā to jau otro gadu pēc kārtas ierosina Komisija un atbilstīgi iepriekšējām Parlamenta rezolūcijām. Ziņojumā ir paustas bažas par pašreizējo politisko situāciju, tostarp opozīcijas partiju īstenoto valsts parlamenta boikotu, un par risku, ka šāda notikumu attīstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt procesu, kura rezultātā šī valsts vēlas pievienoties ES. Ziņojumā arī atgādināts, ka Parlaments ir ieteicis Padomei nekavējoties sākt pievienošanās sarunas.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir pienācis laiks sākt reālas un pienācīgas pievienošanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Faktiski kopš 2005. gada 16. decembra, kad Eiropadome piešķīra šai valstij ES kandidātvalsts statusu, šā jautājuma risināšanā nav sperti nekādi būtiski soļi. Tas vispirms skaidrojams ar virkni problēmu Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, jo īpaši ar opozīcijas partiju īstenoto valsts parlamenta boikotu. Šī un citas problēmas, piemēram, vajadzība nodrošināt brīvu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu darbību, kas nepieciešami, lai attīstītos stabila demokrātija, ir jāatrisina pēc iespējas drīzāk, lai abas iesaistītās puses varētu atkal pievērsties ES paplašināšanās procesam austrumu virzienā.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret šo konkrēto ziņojumu, jo, kā jau norādīju iepriekš plenārsēdē, es uzskatu, ka, ņemot vērā nopietnos apgalvojumus laikraksta Sunday Times 20. martā numurā, kas vērsti pret referentu Zoran Thaler, kurš sākotnēji iesniedza šo tekstu, par ko 16. martā, pirms pret viņu tika izvirzīti apvainojumi, notika balsošana Ārlietu komitejā, un kurš var izmantot nevainīguma prezumpciju, kā arī tāpēc, ka ziņojumu sniedza cits referents, šis rezolūcijas priekšlikums nav uzskatāms par uzticamu. Es uzskatu, ka mēs pieļautu kļūdu attiecībā uz Parlamenta integritāti un uzticamību, ja balsotu par šo priekšlikumu pirms izmeklēšanas rezultātu publiskošanas pēc saskaņošanas procedūras sākuma.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0256/2011 (Stāvoklis Kotdivuāras Republikā)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo krīzes situācija Kotdivuārā ir nekavējoties jāizbeidz — tā jau ir novedusi pie daudzu cilvēku nāves. Starptautiskā sabiedrība atzīst Ouattara kunga demokrātisku vēlēšanu ceļā gūto uzvaru, un tagad tai ir jādivkāršo centieni, lai palīdzētu viņam sākt savu pienākumu izpildi mierīgā ceļā. Tā kā šī ir nopietna situācija, kas ne tikai apdraud vēlētāju likumīgo izvēli, bet arī izraisa cilvēktiesību pārkāpumus, ES ir jārīkojas diplomātiski un jāizmanto visi tai pieejamie mehānismi, lai normalizētu situāciju un — kas ir vissvarīgākais — novērstu turpmākus nāves gadījumus.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo pēdējos četros mēnešos Kotdivuāra ir nonākusi dziļā politiskā krīzē, ko izraisījusi amatā esošā prezidenta Laurent Gbagbo atteikšanās nodot varu likumīgajam prezidentam Alassane Ouattara, lai gan Ouattara kungs 2010. gada novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās un starptautiskā sabiedrība ir atzinusi viņa uzvaru, un Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) apstiprināja vēlēšanu rezultātus. Saskaņā ar ANO datiem laikā kopš 2010. decembra Kotdivuārā ir gājuši bojā simtiem cilvēku, un faktiskais upuru skaits droši vien ir daudz lielāks, jo par vardarbību valsts iekšienē presē ne vienmēr tiek ziņots. Uzbrukumi ar nolūku tiek vērsti pret ANO miera uzturētāju vienībām un iestādēm. Es piekrītu, ka ir vajadzīga tūlītēja starptautiska politiska rīcība, lai risinātu humanitāro situāciju Kotdivuārā un novērstu jaunu migrācijas vilni šajā reģionā. Komisijai un dalībvalstīm ir jāsaskaņo pasākumi ar citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem, lai nodrošinātu Kotdivuāras un tās kaimiņvalstu iedzīvotāju steidzamās vajadzības. Es atbalstu sankcijas, tostarp vīzu izsniegšanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu, kuras visām personām un organizācijām, kas pretojas likumīgā prezidenta varai, ir piemērojusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome, Āfrikas Savienība un Eiropas Savienības Padome, kā arī to, ka šīm sankcijām jāpaliek spēkā līdz laikam, kad vara tiks nodota likumīgajām iestādēm.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es stingri nosodu bijušā prezidenta L. Gbagbo un viņa atbalstītāju centienus vardarbīgi uzurpēt Kotdivuāras tautas gribu, un es vēlos pievienoties prasībai, lai L. Gbagbo nekavējoties atkāptos no amata. Žēl, ka Kotdivuāras iedzīvotājiem jāmaksā tik augsta cena, lai nodrošinātu, ka tiek izpildīta viņu demokrātiskā griba, ko viņi izteica 2010. gada novembra prezidenta vēlēšanās. Es vēlos apliecināt savu atbalstu prezidentam Ouattara kungam, viņa valdībai, Kotdivuāras tautai, kurai ir jāpanāk samierināšanās, ekonomikas atveseļošana un ilgtspējīga attīstība. Es vēlos aicināt sākt sarunas, lai atjaunotu kārtību, mieru, stabilitāti un drošību valstī, kura īsteno grūto uzdevumu — veicināt nacionālo apvienošanos.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju šo rezolūciju par stāvokli Kotdivuārā, kurā nosodīti bijušā prezidenta L. Gbagbo vardarbīgie centieni uzurpēt varu un uzsvērts, ka viņam ir nekavējoties jāatkāpjas no amata un jānodod vara demokrātiski ievēlētajam prezidentam A. Ouattara, lai valstī tiktu atjaunots miers un demokrātija.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neskatoties uz Félix Houphouët-Boigny grandiozo redzējumu, Kotdivuāra pašlaik ir valsts, ko plosa konflikts starp L. Gbagbo un A. Ouattara, un pastāv draudi, ka tas turpināsies mūžīgi. Kotdivuāras iedzīvotāji ar bažām un bailēm ir vērojuši attiecīgo grupējumu militārās akcijas, baidoties no drošības līmeņa straujas pazemināšanās un valsts turpmākas destabilizācijas. Kotdivuāra ir vēl viens piemērs briesmām, ko rada ilgstošas diktatūras, kas pēc režīma pastāvēšanas beigām atstāj institucionālu vakuumu, kā arī demokrātijas un brīvību izmantošanas prakses trūkumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Atbilstīgi piemēram, ko Eiropas Savienība ir sniegusi visā savas pastāvēšanas laikā, tai ir vēsturisks pienākums iestaties pret visiem cilvēktiesību pārkāpumiem un veicināt tautu pašnoteikšanās tiesību ievērošanu gan ar nosodījuma, gan ar attīstības programmu palīdzību. Nesen mēs bijām liecinieki vardarbības pieaugumam un apstiprinātām masu slepkavībām Kotdivuārā, kuras iedzīvotāju vidū ir cilvēki, kuri pretojas demokratizācijas procesam. Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas par politisko stāvokli šajā valstī, jo īpaši 2010. gada 16. decembrī. Citas ES iestādes un starptautiskās organizācijas, piemēram, ANO Drošības padome, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas (ECOWAS) Valstu vadītāju institūcija, ir nosodījušas cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī, kas sekoja pēc tam, kad gāztais prezidents L. Gbagbo neatzina ANO apstiprinātos vēlēšanu rezultātus, izraisot valstī vardarbības uzplūdus, kuru rezultātā ir gājuši bojā simtiem cilvēku un aptuveni miljons cilvēku ir devušies bēgļu gaitās. Tāpēc es atbalstu pasākumus, kas ierosināti ziņojumā, un balsoju par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka Parlamentam ir jāatbalsta politika, kas balstās uz vērtībām, ne tikai uz ekonomiskām interesēm.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs nebalsojām par šo rezolūciju, un mūs vēl joprojām satrauc kara stāvoklis Kotdivuārā, šīs valsts ekonomikas paralīze un augstais vardarbības līmenis, kas skar iedzīvotājus un ir izvērties par humanitāru krīzi.

Mēs zinām, ka šai nopietnajai situācijai Kotdivuārā ir seni cēloņi, jo īpaši nabadzība un sociālā nevienlīdzība, kas ir iepriekšējās koloniālās sistēmas mantojums vai gadiem ilgi piemēroto SVF strukturālo pielāgojumu plānu sekas.

Pēdējie četri ciešanu mēneši, kas sekoja vēlēšanām, ir apliecinājuši, cik nosodāmi, ka starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, nav pietiekamā mērā izmantojusi diplomātiskos kanālus, lai krīzei rastu mierīgu politisku risinājumu. Īpaši neveiksmīga ir Francijas rīcība, jo tā ir devusi priekšroku nevis diplomātijai, bet militārai intervencei.

Tāpēc mēs pieprasām, lai abas puses pārtrauktu karu un vardarbību, un mudinām ES veikt pienācīgus pasākumus.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija ir nodevības meistardarbs. Tajā ir sasniegta pārsteidzoša meistarība, izvairoties no negatīva vērtējuma paušanas par A. Ouattara nometni, kuras pārstāvju paveikto zvērību apjomu Apvienoto Nāciju Organizācija tomēr pašlaik pārbauda uz vietas. Tomēr A. Ouattara, musulmanis, kura izcelsme nav saistīta ar Kotdivuāru un kurš ir apmācīts SVF Vašingtonā, ir ieguvis jūsu atbalstu. Rezolūcijā ir ļoti cildināts ANO īpašās misijas darbs Kotdivuārā (UNOCI), lai gan ANO bija jālūdz Francijas palīdzība tās misijas un jo īpaši ārzemnieku aizsardzības nodrošināšanai.

Tas ir teicams efektivitātes un lietderības apliecinājums! Attiecībā uz pūlēm, kuras jūs veltāt, lai nodrošinātu šo apstrīdēto vēlēšanu rezultātu atzīšanu, es varu sacīt, ka būtu labi, ja jūs šādu nepārtrauktu uzmanību nodrošinātu gadījumos, kad Eiropas tautas noraida līgumus, kurus jūs tām piedāvājat. Jūs atbalstāt tikai tos rezultātus, kas jums ir izdevīgi. Šādu īsredzīgu un kategorisku pieeju nav iespējams atbalstīt, un tāpat nav iespējams balsot par rezolūciju, kurā ir sniegta tikpat nepilnīga informācija kā avīžu rakstos, uz kuriem tā, šķiet, ir balstīta.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo pēdējo četru mēnešu laikā Kotdivuāra ir nonākusi dziļā politiskajā krīzē, ko ir izraisījusi amatā esošā prezidenta Laurent Gbagbo atteikšanās nodot varu likumīgajam prezidentam Alassane Ouattara, lai gan A. Ouattara 2010. gada novembrī uzvarēja prezidenta vēlēšanās un starptautiskā sabiedrība ir atzinusi viņa uzvaru, un Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprināja vēlēšanu rezultātus. Visi diplomātiskie centieni rast miermīlīgu risinājumu politiskajam strupceļam, kas radās pēc vēlēšanām, tostarp Āfrikas Savienības, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas un Dienvidāfrikas prezidenta centieni, ir cietuši neveiksmi. Kopš februāra vidus karadarbība ir kļuvusi intensīvāka gan galvaspilsētā, gan valsts rietumos, un pienāk uztraucošas ziņas par smagās artilērijas pastiprinātu lietošanu pret civiliedzīvotājiem. Kotdivuārā ir pastrādāti noziegumi, tostarp ir notikuši seksuālās vardarbības gadījumi, cilvēku nolaupīšana, nāvessodi bez tiesas sprieduma, kā arī pārmērīga un haotiska spēka lietošana pret civiliedzīvotājiem, ko var uzskatīt par noziegumu pret cilvēci. Tāpēc Parlaments aicina prezidentu A. Ouattara veicināt mieru un nācijas samierināšanos.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Nopietnā politiskā un institucionālā krīze, kas jau vairākus mēnešus satricina Kotdivuāru, ir izraisījusi vardarbības uzplūdus, kuriem, šķiet, nav redzams gals. Es stingri nosodu bijušā prezidenta L. Gbagbo mēģinājumu ar varu apstrīdēt likumīgos vēlēšanu rezultātus, kurās viņu uzvarēja Alassane Ouattara. Jau vairākus mēnešus Kotdivuāras pilsētās notiek partizānu karš starp uzvarētā prezidenta atbalstītājiem un tautu. Es uzskatu, ka Eiropai, jo īpaši šādās situācijās, kad tiek nopietni apdraudētas cilvēka pamattiesības un pats demokrātijas ideāls, ir skaidri un sadzirdami jāpauž sava nostāja, nosodot šādus vardarbības aktus un apliecinot savu nepatiku un sašutumu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, jo tajā visi politiskie spēki Kotdivuārā ir mudināti cienīt tautas gribu, ko tā brīvi pauda 2010. gada 28. novembra vēlēšanās, kuru rezultātus pasludināja Kotdivuāras Neatkarīgā vēlēšanu komisija (CEI) un apstiprināja ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis, kurš atzina Alassane Dramane Ouattara par Kotdivuāras ievēlēto prezidentu. Rezolūcijā visas Kotdivuāras partijas tiek aicinātas atturēties no jebkādām prettiesiskas vardarbības izpausmēm un cilvēktiesību pārkāpumiem, novērst tos un aizsargāt no tiem civiliedzīvotājus.

Rezolūcijā ir stingri nosodīti bijušā prezidenta L. Gbagbo un viņa atbalstītāju centieni uzurpēt Kotdivuāras tautas gribu, musinot uz vardarbību un graujot vēlēšanu procesa integritāti. Tajā ir uzsvērts, ka visām pusēm ir jārespektē demokrātisko vēlēšanu rezultāti, tostarp arī uzvarētajiem kandidātiem, un ka atteikšanās atzīt šos rezultātus apdraudēs mieru un stabilitāti Kotdivuārā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Demokrātijas nostādņu ievērošana ir neatņemams Eiropas Savienības princips. Tāpēc mums ir stingri jānosoda notikumi Kotdivuārā. L. Gbagbo izmantotā vardarbība, vēršoties pret Kotdivuāras civiliedzīvotājiem pēc sakāves vēlēšanās, ir nepieņemama, un viņam ir jāatkāpjas no amata un nekavējoties jānodod pilnvaras jaunajam prezidentam. Vainīgie nedrīkst palikt nesodīti, un mums ir jādara viss iespējamais, lai viņus atrastu un sodītu par noziegumiem pret civiliedzīvotājiem — vajadzības gadījumā pat starptautiskā līmenī, un ES spēs sniegt vajadzīgo atbalstu izmeklēšanai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Uzzinot vēlēšanu rezultātus Kotdivuārā, prezidents L. Gbagbo, kurš cieta sakāvi demokrātiskās vēlēšanās, nebija gatavs pieņemt amata zaudējumu. Ne sarunu mēģinājumi, ne starptautiskās sabiedrības kritika nesniedza vēlamos rezultātus, un tā rezultātā radās krīzes situācija, kas izpaudās vardarbīgā konfliktā. Ir svarīgi izdarīt starptautisku spiedienu, piemēram, stingri nosodot cilvēktiesību pārkāpumus un noziegumus, kas paveikti, pārkāpjot humanitārās tiesības, un piemērojot sankcijas.

Pasākumi attiecībā uz nolaupītām civilpersonām, tostarp ES pilsoņiem, ir vienlīdz svarīgi. Tomēr šajā rezolūcijā ir aplūkoti tikai tie noziegumi, kurus pastrādājis uzvarētā prezidenta L. Gbagbo karaspēks, nepievēršot uzmanību apsūdzībām, kas vērstas pret jaunievēlētā prezidenta A. Ouattara karaspēku. Ja ir pastrādāta vardarbība, attieksmei būtu jābūt vienādai, neskatoties uz to, kurš ir vainīgais.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) ES ir stingri jānosoda smagie cilvēktiesību pārkāpumi un vardarbības akti, kurus paveicis uzvarētais prezidents L. Gbagbo. Ja turpināsies humanitāro tiesību pārkāpumi, ir jāpiemēro konkrētas sankcijas. Tomēr ir svarīgi, lai tiktu sodīti abu pušu paveikti noziegumi, citiem vārdiem runājot, arī tie, kuru pastrādāšanā ir apsūdzēts jaunais prezidents A. Ouattara. Uzbrukumu upuriem ir vienalga, kurš pavēlēja lietot vardarbību. Es uzskatu, ka šajā ziņā rezolūcija ir pārāk vienpusīga.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā politisko krīzi, kurai šajā valstī ir nopietnas sociālas sekas, es atzinīgi vērtēju saistības, kuras ir uzņēmusies Eiropas Savienība un izklāstījusi komisāre Georgieva kundze, lai palīdzētu atrisināt humanitāro krīzi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Es pievienoju savu balsi tiem, kuri: 1) pauž nožēlu, ka politiskais strupceļš, kas radās pēc vēlēšanām, netika atrisināts mierīgā veidā un ka visi diplomātiskie centieni to panākt bija nesekmīgi; 2) nosoda to, ka vardarbībā, kas sekoja pēc vēlēšanām, tika zaudētas dzīvības un īpašumi, un aicina L. Gbagbo un A. Ouattara nodrošināt cilvēktiesību un tiesiskuma principu ievērošanu; 3) aicina L. Gbagbo un M. Ouattara uzņemties atbildību un novērst valstī vardarbību un represijas pēc cīņām, kā arī apliecināt apņemšanos nodrošināt mierīgu un demokrātisku pārejas posmu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējos četros mēnešos Kotdivuāra ir iegrimusi dziļā politiskā krīzē. Aizejošā prezidenta Laurent Gbagbo atteikšanās nodot varu Alassane Ouattara, 2010. gada novembra prezidenta vēlēšanu uzvarētājam, ir izraisījusi vardarbības spirāli visā valstī, un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par to, ka tā varētu rimties. Kopš februāra vidus galvaspilsētā un valsts rietumos karadarbība ir kļuvusi intensīvāka, un mūs sasniedz satraucošas ziņas par aizvien biežāku smagās artilērijas izmantošanu pret civiliedzīvotājiem. Līdz šim starptautiskās sabiedrības diplomātiskie centieni nav snieguši panākumus, neraugoties uz to, ka vēlēšanu rezultātus ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Ir pienācis laiks nosodīt bijušā prezidenta L. Gbagbo un viņa atbalstītāju centienus vardarbīgi pretoties Kotdivuāras tautas gribai. L. Gbagbo ir nekavējoties jāatkāpjas no amata un jānodod vara likumīgi ievēlētajam prezidentam A. Ouattara.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Četrus mēnešus Kotdivuāra atrodas dziļā politiskā krīzē, ko izraisīja amatā esošā prezidenta L. Gbagbo atteikšanās nodot varu likumīgajam prezidentam A. Ouattara. Šai situācijai ir sevišķi postošas humanitāras sekas. Vēlēšanām sekojušās vardarbības dēļ vairāk nekā miljons cilvēku ir kļuvuši par iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem. Vēl ļaunāk ir tas, ka šis masveida bēgļu pieplūdums var no jauna saasināt acīmredzamo saspīlējumu šajā reģionā. Tāpēc krīze droši vien turpināsies. Lai gan es atzinīgi vērtēju Komisijas lēmumu pieckārtīgi palielināt humānās palīdzības apjomu, tādējādi paredzot Eiropas palīdzībai EUR 30 miljonus, ir būtiski, lai Eiropas Savienība darītu visu iespējamo, lai palīdzētu visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām un pārraudzītu viņu mainīgās vajadzības.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es ļoti vēlējos atbalstīt šo rezolūciju, kurā ir nepārprotami nosodīti aizejošajam Kotdivuāras prezidentam L. Gbagbo lojālo kaujinieku paveiktie noziegumi pret civiliedzīvotājiem. Labāk būtu bijis atrisināt konfliktu ar diplomātiskiem līdzekļiem, bet vardarbības līmenis Abidžanā un gāztā prezidenta nelokāmā un pašiznīcinošā nostāja noteica vajadzību pēc ANO intervences, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un palīdzētu likumīgajam prezidentam A. Ouattara pārņemt varu. Tāpēc šajā rezolūcijā ir atbalstīta ANO kontrolē īstenotā Francijas karaspēka intervence, kas palīdz nodrošināt likuma varu un vēlēšanu rezultātu ievērošanu, kā arī aizsargāt civiliedzīvotāju un eiropiešu dzīvības. Kad būs atjaunots tiesiskums, likumīgajām Kotdivuāras iestādēm ar starptautiskās sabiedrības palīdzību būs jānodrošina, lai Laurent Gbagbo, kandidāts, kurš zaudēja nesenajās Kotdivuāras prezidenta vēlēšanās, kopā ar amatpersonām, kuras tur aizdomās par cilvēktiesību pārkāpumiem, tiktu sodīti par savu rīcību. Visbeidzot, es uzskatu, ka ES ir jāturpina pildīt savas saistības, sniedzot Kotdivuārai ilgtermiņa atbalstu, lai palīdzētu šai nācijai panākt samierināšanos, kā arī atjaunot stabilitāti valstī.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0198/2011 (Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskats)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir izvirzīti svarīgi mērķi, piemēram, vīzu režīma atvieglošana, brīvās tirdzniecības nolīgumi, saikne ar pilsonisko sabiedrību un spēka neizmantošana attiecībā uz ES iesaistīšanos konfliktos, kā arī pašnoteikšanās un teritoriālā integritāte.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Kopš 2004. gada, kad tika uzsākta Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP), ir nostiprinātas attiecības ar partnervalstīm. Austrumu partnerība ir nozīmīga politiskā sistēma attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm, kuras pamatā ir līdzdalība un līdzatbildība. Austrumu partnerības prioritātes ir demokrātijas attīstība, laba pārvaldība un stabilitāte, ekonomiska integrācija un konverģence ar ES politiku, jo īpaši attiecībā uz vidi, klimata pārmaiņām un energodrošību. EKP īstenošanu traucē konkrēti šķēršļi, tāpēc tās pārskatā ir jāietver skaidri definētas rīcības prioritātes, salīdzinoša novērtēšana un diferencēšana pēc darbības rezultātiem. EKP arī turpmāk ir jābalstās uz demokrātijas principiem, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un pamatbrīvībām, kā arī tai jāatbalsta mūsu tuvāko partneru politiskās, sociālās un ekonomikas reformas.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Komisijas un Padomes iniciatīvu pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensiju. Savas elastības dēļ šī politika ir nodrošinājusi labus rezultātus, un tagad tā ir jāpielāgo Eiropas jaunajiem apstākļiem. Tieši tāpēc tā ir jāpielāgo katras programmā iekļautās valsts īpašajiem apstākļiem.

Es uzskatu, ka svarīgākajam apsvērumam jābūt partnervalstu ieguldījumam, nevis to ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Taču valstī īstenotu reformu centrā ir cilvēki. Austrumu un dienvidu valstīm ir jānodrošina vienādas iespējas, tāpēc ir atkārtoti jāveic mūsu kaimiņattiecību politikas līdzsvarošana. Bijušajām padomju valstīm arī ir jāsadarbojas ar ES —šo ideju atbalstīja arī Joe Biden, nesen apmeklējot Kišiņevu. Es vēlos piebilst, ka Moldovas Republika ir vadošā reformu īstenotāja Austrumu partnerības ietvaros.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskats ietver tādus svarīgus mērķus kā demokrātiskie procesi, laba pārvaldība un stabilitāte, ekonomiska integrācija, vide, klimata pārmaiņas un energodrošība. Eiropas Parlaments uzskata, ka korupcijas apkarošanai, jo īpaši tiesu varas iestādēs un policijā, ir jābūt ES galvenajai prioritātei, attīstot attiecības ar saviem austrumu partneriem. Turklāt ir intensīvāk jāapkaro starptautiskie organizētās noziedzības tīkli un jāpastiprina policijas un tiesu sadarbība ar kompetentajām ES aģentūrām. Ir svarīgi, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas aktīvi turpina savu darbu, jo īpaši cilvēktiesību, demokrātisko procesu veicināšanas un plašsaziņas līdzekļu brīvības nodrošināšanas jomā. Es vēlos uzsvērt lielo nozīmi, kas demokrātijas attīstībā ir vārda brīvībai un brīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp internetam. Es vēlētos uzsvērt arī arodbiedrību un sociālā dialoga būtisko lomu mūsu austrumu partneru demokrātisko procesu attīstībā.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Komisijas ziņojumi par EKP ne tikai atspoguļo labu kaimiņattiecību politikas nodrošinātos faktiskos ieguvumus, bet arī tās problēmas. EKP ir jāpārskata, un, Eiropas Savienībai reaģējot uz kaimiņvalstu sociālo un ekonomisko reformu progresu, ir jāīsteno citāda pieeja, proti, jāsniedz tām finansiāls un politisks atbalsts un tas jāpielāgo katras valsts īpašajām vajadzībām.

Austrumu partnerība piedāvā politisku sistēmu attiecību nostiprināšanai starp ES un tās austrumu kaimiņvalstīm, kā arī sociālo un ekonomisko reformu turpināšanai partnervalstīs.

Katras valsts progress ir jānovērtē, izmantojot salīdzinošu analīzi, kas balstīta uz iepriekš noteiktiem kritērijiem, tajā pašā laikā ņemot vērā ikvienas valsts īpašās iezīmes. „Eiropas perspektīva, tostarp Līguma par Eiropas Savienību 49. pants”, varētu būt reformu virzītājspēks šajās valstīs. Parlamentam ir jāsniedz svarīgs ieguldījums kritēriju noteikšanā, kā arī brīvības un demokrātijas stiprināšanā kaimiņu partnervalstīs.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Vispirms es vēlos apsveikt savu kolēģi Siwiec kungu par teicami paveikto darbu un sadarbību vai, precīzāk izsakoties, ideju sintēzi, ko esam panākuši attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskata pamatprincipu. Papildus viedoklim, ko es jau esmu izklāstījis saistībā ar rezolūciju par dienvidu dimensiju, kuras sagatavošanā es piedalījos kā referents, es vēlos uzsvērt vajadzību abu EKP dimensiju ietvaros turpmāk izvēlēties augšupēju pieeju un piebilst, ka tikai lielāka vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās nodrošinās ES maksimālu efektivitāti EKP īstenošanā. Es ceru, ka ES nedos priekšroku īstermiņa stabilitātei, par to maksājot ar sabiedrības interesēm un tās pastāvīgu aizsardzību, kā arī sabiedrības locekļu individuālo un kolektīvo brīvību un jo īpaši sieviešu tiesībām, kā es jau minēju savā runā. Lai gan es ļoti atzinīgi vērtēju šo abu ziņojumu rezultātus, es tomēr nožēloju, ka Parlaments un Komisija nav pilnā mērā izmantojusi šo iespēju, lai šoreiz nošķirtu EKP austrumu partnervalstis no tām valstīm, kas, iespējams, kļūs par mūsu dienvidu EKP partnervalstīm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) austrumu dimensiju mērķis ir ierosināt, lai nākamajā stratēģiskajā EKP pārskatā tiktu pastiprināta valstu diferencēšana, pamatojoties uz to mērķiem un saistībām, ja tām seko reāls progress un konkrēti pasākumi. Ir jāņem vērā ikviena partnera īpatnības, tostarp tā mērķi un potenciāls. EKP tika izveidota, balstoties uz Eiropas pamatvērtībām, proti, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tiesu varas neatkarību un korupcijas apkarošana, un šīm vērtībām ir jābūt galvenajiem kritērijiem austrumu partnervalstu ieguldījuma novērtējumā. Veidojot attiecības ar šīm valstīm, Eiropas Savienības prioritātēm ir jābūt preses brīvībai un cīņai pret korupciju, un tas ir jāatspoguļo arī vispārējās iestāžu attīstības pamatnostādnēs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) ES mērķi ir ļoti plaši, un tie ir balstīti uz paplašināšanos kaimiņvalstu virzienā, lai radītu plašu telpu, kurā ir spēkā personu brīvas pārvietošanās un preču brīvas aprites princips. Šajos apstākļos Eiropas kaimiņattiecību politikai (EKP) ir liela nozīme Eiropas Savienības attīstības un izaugsmes stratēģijā. Šajā nolūkā ir pieņemti vairāki instrumenti un rezolūcijas, un īpaša nozīme ir Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam (EKPI), kā arī būtiskiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem. Tāpēc es esmu gandarīts par šā ziņojuma un ierosināto pasākumu pieņemšanu, jo īpaši finansējuma palielinājumu un dažādu nozaru sadarbību, kā arī Austrumu partnerības otrās augstākā līmeņa sanāksmes organizēšanu 2011. gada otrajā pusē. Es vēlos norādīt, ka ES ir jāpastiprina dialogs ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām šajās valstīs, veicinot brīvo tirdzniecību un stabilitāti, sekmējot pieredzes apmaiņu un mobilitāti starp dalībvalstīm un šīm valstīm, kā arī atbalstot daudzpusējas sarunas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu dimensijas pārskats ietver tādus pamatmērķus kā demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību. Tajā ir uzsvērts, ka EKP joprojām ir stratēģiski svarīgs instruments attiecību padziļināšanai un stiprināšanai ar mūsu tuvākajiem partneriem, lai atbalstītu to politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas, kā arī norādīts, ka ir svarīgi saglabāt kopīgas līdzdalības principu programmu un rīcības plānu izstrādē un īstenošanā. Austrumu partnerība tika izveidota kā politiska sistēma EKP austrumu aspekta attīstībai, kuras mērķis ir padziļināt un stiprināt ES un tās austrumu kaimiņu attiecības, turpinot darbu pie politiskās asociācijas, ekonomiskās integrācijas un tiesību aktu tuvināšanas un vienlaikus atbalstot politiskās un sociāli ekonomiskās reformas partnervalstīs. Es vēlos uzsvērt, ka ekonomiskajām reformām jānotiek līdztekus politiskajām reformām un ka labu pārvaldību var sasniegt vienīgi atvērtā un pārredzamā lēmumu pieņemšanas procesā, kura pamatā ir demokrātiskās institūcijas. Ir īpaši svarīgi atbalstīt reģionālo sadarbību Melnās jūras apkārtnē un uzlabot ES politiku attiecībā uz Melnās jūras reģionu, jo īpaši iesākot vērienīgu stratēģiju šim reģionam un nodrošinot nepieciešamo finansējumu un cilvēkresursus, lai to varētu efektīvi īstenot.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – Es vienmēr esmu atbalstījis Eiropas Savienības austrumu kaimiņattiecību politiku, un par to liecina mana iepriekšējā darbība. Es atbalstu Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatu galvenokārt tāpēc, ka tas ir vajadzīgs, lai būtiski veicinātu cilvēktiesību un politisko principu labāku integrāciju trešo valstu politiskās situācijas analīzē. Tajā ir uzsvērti pozitīvi sasniegumi cilvēktiesību un demokratizācijas jomā dažās partnervalstīs, kā arī negatīvi vērtējami notikumi citās valstīs, jo īpaši Baltkrievijā. Es uzskatu, ka svarīgi ir arī tas, ka pārskatā īpaša uzmanība ir veltīta studentu, augstskolu pasniedzēju, pētnieku un uzņēmēju mobilitātei, nodrošinot pietiekamu resursu pieejamību, kā arī stiprinot un paplašinot jau pieejamās stipendiju programmas. Visu minēto iemeslu dēļ es atbalstu Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Kaimiņattiecību politikas pārskatā ir jāturpina risināt īpašās problēmas, ar kurām saskaras reģioni, kas atrodas pie Eiropas Savienības robežām. Es uzskatu, ka ir vajadzīga ievērojama administratīvā veiktspēja, lai risinātu tik dažādas problēmas. Neskaitot demogrāfiskās problēmas, klimata pārmaiņas, ekonomisko konkurētspēju un dzīves kvalitāti, reģioniem, kuriem ir kopīgas robežas ar valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienības sastāvā, ir jāsaskaras ar tādu problēmu sekām, kuras netiek pienācīgi risinātas. Tas, piemēram, attiecas uz dabas katastrofu radīto seku novēršanas veidu. Intervence ārkārtas situācijās ir ļoti apgrūtināta, ja kaimiņvalstīm nav katastrofas seku novēršanai vajadzīgo spēju, un neviens reģions nevar novērst radušos situāciju tikai saviem spēkiem. Tāpēc es esmu ierosinājis, ka reģioni, kuri atrodas ES pierobežā un robežojas ar vismaz divām valstīm, kuras neietilpst ES, ir jāuzskata par „platformas” reģioniem un attiecīgi jāatbalsta. Lai risinātu sarežģītas problēmas, kaimiņattiecību politikā ir jāņem vērā to reģionu iespējas, kuri atrodas ES un kuriem ir ārējās robežas. Šādiem gadījumiem ir jānodrošina atbilstošs finansiālais atbalsts.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju un mudinu valstis šajos reģionos īstenot ciešāku savstarpēju sadarbību un iesaistīties pilnvērtīgā un ilgstošā dialogā visos attiecīgajos līmeņos par tādiem jautājumiem kā brīvība, drošība, tiesiskums un jo īpaši robežu pārvaldība, migrācija un patvēruma piešķiršana, cīņa pret organizēto noziedzību, cilvēku tirdzniecība, nelegālā imigrācija, terorisms, naudas atmazgāšana un narkotiku tirdzniecība, kā arī sadarbība policijas un tiesu lietās. Rezolūcijā ir atgādināts, ka labas kaimiņattiecības visām EKP valstīm ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem virzībai uz iestāšanos ES.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Jaunā Eiropas kaimiņattiecību politika, kas mums apsolīta, ir vairāk vai mazāk tā pati vecā politika, kurā reizēm pavīd demokrātijas uzplaiksnījumi. Attiecībā uz austrumu dimensiju redzamas visas vecās idejas — brīvās tirdzniecības zonas, atbalsts Nabucco un AGRI projektiem un „migrācijas plūsmu pārvaldības” uzticēšana ārpakalpojumu sniedzējiem. Nekas nav mainījies. Es balsoju pret šo rezolūciju. ES nav ne valsts, ne demokrātija, bet tā jau tagad izturas kā imperiālistiska lielvara.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Sākotnēji trīs Dienvidkaukāza valstis nebija iekļautas Eiropas kaimiņattiecību politikā, bet tikai tās darbības rādiusā. Rīcības plāni divpusējo attiecību padziļināšanai ir svarīgs Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments, kas tiek izstrādāts katrai valstij atsevišķi, jo praksē katra valsts īsteno savu politiku. Dienvidkaukāza reģionam jo īpaši ir raksturīgi konflikti, kuru risinājums pat ekspertu skatījumā dažkārt ir grūti panākams.

Tāpēc ir svarīgi atkārtoti norādīt, ka ES kaimiņattiecību politika automātiski nenodrošina pievienošanos ES (kā paplašināšanās procesā). Tā drīzāk attiecas uz drošības politikas aspektiem un stabilitātes palielināšanu. Rezolūcijā tas nav pietiekami skaidri izklāstīts, tāpēc es to neatbalstīju.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas kaimiņattiecību politika ir instruments stabilitātes nodrošināšanai un miermīlīgu un demokrātisku struktūru atbalstam, kā arī divpusējo attiecību padziļināšanai ar ES kaimiņvalstīm. Īpaši daudz darāmā ir Dienvidkaukāza valstīs, jo šajā reģionā bieži rodas konflikti. Eiropas kaimiņattiecību politika nav un nedrīkst būt ES paplašināšanās politikas sagatavošanas posms. Es uzskatu, ka rezolūcijā tas nav pateikts pietiekami skaidri, un tāpēc es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) ir sevi ir apliecinājusi kā efektīvs ārpolitikas instruments, kas veicina attiecību nostiprināšanu ar trešām valstīm, sniedzot konkrētus ieguvumus. Galvenais efektīvas kaimiņattiecību politikas mērķis ir garantēt mieru. Austrumu partnerība ir svarīga politiskā sistēma attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un to starpā, pamatojoties uz kopīgiem pienākumiem un uzdevumiem. Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka attiecību stiprināšanai ar visām valstīm, kā ieteikts šajā rezolūcijā, ir nepieciešamas lielākas kopīgas saistības un virzība uz labu pārvaldību un demokrātiskiem standartiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir atkārtoti apstiprināta vajadzība pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), kas balstās uz ES pamatvērtībām un principiem un uz lielāku pilsoniskās sabiedrības un vietējo kopienu iesaistīšanos, un kurā ir uzsvērta EKP austrumu dimensijas lielā nozīme, jo tā ir instruments, kas palīdz stiprināt ES attiecības ar tās austrumu kaimiņiem, lai atbalstītu politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas šajās valstīs un Eiropas integrācijas procesa kontekstā palielinātu saistības atbalstīt tādas kopīgas vērtības un principus kā demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un laba pārvalde.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Es pievienojos tiem, kuri atzinīgi vērtē progresu attiecībās starp ES un kaimiņvalstīm, kuras piedalās EKP, un atkārtoti apliecina vērtības, principus un saistības, uz kurām balstās EKP, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tirgus ekonomiku, ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldi, tiem, kuri uzskata, ka EKP vēl joprojām ir stratēģiskas nozīmes instruments attiecību padziļināšanai un stiprināšanai ar mūsu tuvākajiem partneriem, lai atbalstītu to politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas, un tiem, kuri uzsver, ka ir svarīgi saglabāt kopīgas līdzdalības principu programmu un rīcības plānu izstrādē un īstenošanā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu Eiropas Savienība veido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu. Kā redzam, Eiropas kaimiņattiecību politika ir palīdzējusi stiprināt attiecības ar partnervalstīm un nodrošinājusi virkni konkrētu ieguvumu vispārējās interesēs. Tomēr vēl joprojām pastāv problēmas, un tagad ir jāpievēršas rīcības prioritātēm, nodrošinot efektīvākus kritērijus, jo īpaši attiecībā uz Austrumu partnerību. Partnerattiecības ar mūsu austrumu kaimiņiem ir politiskā sistēma, kas ir ļoti svarīga Eiropas labklājībai, un tās darba platforma balstās uz četrām tēmām — demokrātiju, labu pārvaldību, ekonomikas integrāciju un konverģenci ar ES politiku. Diemžēl konflikti, kas šajās valstīs ir izcēlušies, pašlaik nopietni kavē to ekonomisko, sociālo un politisko attīstību un ir nopietns šķērslis sadarbībai un reģionālajai drošībai, ko apliecina nesenie nemieri Tunisijā un Ēģiptē. Es vēlos redzēt Eiropas kaimiņattiecību politikas stratēģisku pārskatu, kas balstās uz Eiropas Savienības vērtībām, iestājas pret despotiskiem režīmiem un atbalsta austrumu tautu likumīgos demokrātiskos centienus.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas kaimiņattiecību politika kopš tās izstrādes ir sniegusi konkrētus ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. Tā nodrošina pamatu sadarbībai, kas ir stratēģiski svarīga mūsu tuvāko partneru politisko, sociālo un ekonomisko reformu atbalstam. Austrumu partnerība ir vērsta uz demokrātijas attīstību, labu pārvaldību un stabilitāti, ekonomikas integrāciju un ciešāku konverģenci ar ES politiku. Kopš EKP izveides daudzās partnervalstīs ir panākts ievērojams progress cilvēktiesību aizstāvībā, sabiedrības dzīves demokratizācijā un ekonomikas reformu īstenošanā. Tikai Baltkrievijas sadarbība ar ES ir ierobežota, un šīs valsts turpmākās līdzdalības EKP priekšnosacījums būs gatavība ievērot demokrātijas un brīvības pamatprincipus.

Ir jāpievērš uzmanība cīņai ar korupciju, kā arī tam, lai vēlēšanu likums un vēlēšanu norise atbilstu starptautisko tiesību standartiem. Ir jāsniedz atbalsts EURONEST parlamentārajai asamblejai, uzsverot tās nozīmi demokrātijas stiprināšanā un sadarbības attīstīšanā ar Austrumu partnerības valstīm.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatu ir paredzēta problēmu risināšanai, kas pēdējo mēnešu laikā ir radušās mūsu kaimiņvalstīs gan austrumu, gan dienvidu dimensijā. Šie notikumi ir uzskatāmi parādījuši, ka pašreizējā ES līdzdalība kaimiņattiecībās ir bijusi neveiksmīga. Eiropas Parlamenta ierosinātā ES politikas paradigmas maiņa no „pirmajā vietā stabilitāte” uz „pirmajā vietā demokratizācija un cilvēktiesības” ir nepieciešama. Mēs vairs nedrīkstam izlikties, ka politiskais status quo, t. i., autoritāru režīmu atbalstīšana, Eiropai un tās drošībai ir vēlamāka. Ir pienācis laiks apliecināt solidaritāti mūsu kaimiņiem.

Neraugoties uz atšķirībām, vairākumam kaimiņvalstu ir līdzīgas iezīmes — ierobežota vai neesoša brīvība, kā arī nepietiekama valsts modernizācijā. Lai izveidotu stabilas ES kaimiņattiecības, vajadzība piešķirt dāsnu papildu finansējumu šķiet neizbēgama. Tāpēc EKP arī turpmāk jābalstās uz nosacījumiem, divpusēju un daudzpusēju sadarbību, un tā jāpaplašina, īstenojot iestāžu integrāciju, veicot vīzu režīma atvieglošanu, atverot Eiropas tirgu un atbalstot pilsonisko sabiedrību. Ir vērts vēlreiz atgādināt Polijas, ES secīgas paplašināšanās atbalstītājas, nostāju, kura pirms diviem gadiem kopā ar Zviedriju mudināja stiprināt EKP austrumu dimensiju, ieviešot Austrumu partnerības iniciatīvu.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju, Polijai ir simboliska nozīme. Polija ar tās vēsturisko pieredzi, kas gūta, pārveidojot valsts sociālo un ekonomisko sistēmu, mūsdienu politiskajā situācijā var būt laba padomdevēja un sniegt piemēru gan ES austrumu, gan dienvidu kaimiņiem.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas kaimiņattiecību politika (EKP) ir viens no galvenajiem ES ārpolitikas instrumentiem, kas veicina ciešākas attiecības ar partnervalstīm, sniedzot ieguvumus abām iesaistītajām pusēm. Grozījumi, kas tika veikti pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, ir paredzēti, lai nodrošinātu lielāku ES ārējās dimensijas saskaņotību, efektivitāti un likumību. Tomēr ir svarīgi to pārskatīt un norādīt uz pagātnes kļūdām. EKP un Austrumu partnerības pārskatā ir jānosaka konkrētas rīcības prioritātes attiecībā uz katru partneri, kā arī jāveic salīdzinoša novērtēšana un diferencēšana, pamatojoties uz veikto darbu un sasniegtajiem rezultātiem. Augšupēja pieeja, atbalstot pilsonisko sabiedrību un demokratizācijas procesus, ir ilgtspējas un izaugsmes priekšnoteikums.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš apmācībai, izglītībai, pētniecībai un mobilitātei, lai risinātu šī reģiona sociālās un ekonomiskās problēmas. Visbeidzot, es vēlos uzsvērt atbalstu, ko ES ir sniegusi Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai demokrātisko un sociālo reformu stiprināšanā, lai šī valsts varētu piedalīties EKP un citu nozaru politikā.

Rezolūcijas priekšlikums B7-0199/2011 (Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšana)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šos paziņojumus, kuros norādīts, ka ir jāņem vērā jaunākie notikumi, pagātnes kļūdas un atbalsts demokrātiskai pārveidei, kā arī reģiona ekonomiskās un sociālās reformas, korupcijas apkarošana un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana. Vissvarīgāk ir attīstīt daudzpusējo dimensiju un radīt sinerģiju starp šīs partnerības divpusējo un daudzpusējo dimensiju, tostarp stimulējot Vidusjūras reģiona valstu savienības darbību un stiprinot arodbiedrību lomu iedzīvotāju vidū. Ir svarīgi arī norādīt, ka ir jāpalielina šai politikai atvēlētais finansējums un ka tas ir jāizmanto mērķtiecīgāk.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Mums ir vēlreiz jāpārdomā mūsu politika attiecībā uz Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm. Eiropas kaimiņattiecību politikas uzdevums bija atbalstīt demokrātijas un cilvēktiesību vērtības, tomēr notikumi Vidusjūras dienvidu valstīs laikā kopš šā gada sākuma liecina, ka mēs šajā jautājumā esam cietuši neveiksmi. Jāatzīst, ka sadarbība izglītībā un ekonomikas modernizācijā ir bijusi auglīga. Tomēr to nevar teikt par labu pārvaldību, tiesu reformu un demokrātiju, kas ir Eiropas kaimiņattiecību politikas galvenie mērķi. Šī teksta nopelns ir tas, ka tajā ir ierosināti risinājumi radikālai šīs politikas pārveidei. Es ceru, ka Eiropas Komisija un Padome smelsies no tā iedvesmu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien plenārsēdes debatēs Strasbūrā Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP) tika veikti svarīgi stratēģiski grozījumi. Tie liecina par to, ka Eiropa ir spējīga uz aktīvu rīcību, ja tā to vēlas, un ka tā spēj saglabāt vienotību ap ideālu. Šodien mēs to vēlreiz pierādījām. Esmu gandarīts to vērot saistībā ar rezolūciju, kuru man bija tas gods sagatavot. Es priecājos, ka komisārs Š. Füle atzinīgi novērtēja gandrīz visus mūsu priekšlikumus, par ko debašu laikā pirms balsošanas varēja pārliecināties viss Parlaments. Tagad es aicinu Komisiju tās pārskatīšanas procesā 10. maijā apliecināt šim brīdim atbilstīgu mērķtiecību attiecībā uz kaimiņattiecību politiku, kas ir pielāgota katrai valstij atsevišķi un ietver skaidrus kritērijus un rūpīgu izvērtējumu. Tas ļaus nākotnē izveidot Vidusjūras reģiona valstu ekonomisko telpu ar jaunām demokrātiskām valstīm dienvidos, un es ceru, ka draudzīgās gaisotnes un sadarbības rezultātā, kas pastāvēja, strādājot pie šī jautājuma, Parlaments pastāvīgi iesaistīsies šīs politikas plānošanā un novērtēšanā. Es uzskatu, ka šajā rezolūcijā izklāstīto iemeslu dēļ ir ļoti svarīgi, lai ES turpmāk izvēlētos augšupēju pieeju kaimiņattiecību politikai.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es balsoju pret šo priekšlikumu. Lai gan ir svarīgi censties nodrošināt mieru un demokrātiju Vidusjūras reģiona valstīs, ir skaidrs, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas stratēģija līdz šim ir bijusi neveiksmīga. Šī politika reģiona nodokļu maksātājiem izmaksā aptuveni pusotru miljardu euro gadā, tomēr tā ir bijusi acīmredzami neauglīga. Pašlaik šajā teritorijā pastāv bēgļu krīze, un daudzi režīmi vēršas paši pret savu tautu. Es nešaubos, ka drīz mūs lūgs apstiprināt papildu finansējumu. Trūkstot skaidriem mērķiem un darba programmai, šī juceklīgā politika nespēs palīdzēt šī reģiona visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Ir skaidrs arī tas, ka Augstajai pārstāvei nav izdevies efektīvi koordinēt atbildes reakciju uz ieilgušo drošības un humanitārās situācijas pasliktināšanos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenie notikumi Vidusjūras reģiona dienvidos, kas sākās 2010. gada decembrī Tunisijā, vēl vairāk palielina vajadzību steidzami pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Parlamentam ir jāuzrauga demokrātiskās pārejas procesi Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs un kopā ar citām Eiropas iestādēm jāsniedz atbalsts, lai šī pāreja notiktu pēc iespējas ātrāk un mierīgāk, nodrošinot būtisku palīdzību ar tās rīcībā esošo instrumentu starpniecību, kuru mērķis ir veicināt politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas. Demokrātijas stiprināšana, tiesiskums, laba pārvaldība, korupcijas apkarošana un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir būtiski aspekti politiskajā dialogā starp ES un tās dienvidu kaimiņiem. Ņemot vērā šos notikumus, Vidusjūras reģiona valstu savienība ir jāatjauno un jānostiprina, ņemot vērā EKP dienvidu dimensiju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas kvalitāti un tās pieņemšanu un vēlos apsveikt savu kolēģi David kungu. ES mērķi ir ļoti plaši, un tie ir balstīti uz paplašināšanos kaimiņvalstu virzienā, lai radītu plašu telpu, kurā ir spēkā personu brīvas pārvietošanās un preču brīvas aprites princips. Šajos apstākļos Eiropas kaimiņattiecību politikai (EKP) ir liela nozīme Eiropas Savienības attīstības un izaugsmes stratēģijā. Šajā nolūkā ir pieņemti vairāki instrumenti un rezolūcijas, un īpaša nozīme ir Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentam (EKPI), kā arī būtiskiem kopējās ārpolitikas un drošības politikas lēmumiem. Tomēr EKP pārskatīšanai tagad ir vēl jo lielāka nozīme notikumu dēļ Vidusjūras reģiona dienvidos un austrumos. ES ir jāgūst mācība no notikumiem dienvidos, jo īpaši Tunisijā un Ēģiptē, un jāpārskata sava demokrātijas un cilvēktiesību atbalsta politika, iekļaujot cilvēktiesību klauzulas īstenošanas mehānismu visos nolīgumos ar trešām valstīm. EKP pārskatīšanā prioritāte ir jāpiešķir kritērijiem saistībā ar tiesu varas neatkarību, pamatbrīvību ievērošanu, plurālismu, preses brīvību un cīņu pret korupciju.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā nesenos notikumus Vidusjūras baseina valstīs, kā arī to seku tiešo un netiešo ietekmi uz Eiropas valstīm, mums ir jāveic steidzama un rūpīga Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana. Eiropas jaunajai stratēģijai ir jābalstās uz to resursu pārdalīšanu, kas pieejami Vidusjūras reģiona valstīm, palielinot finanšu līdzekļus, kas paredzēti politisko, ekonomisko un sociālo reformu veicināšanai šā reģiona valstīs, kā arī paredzot līdzekļus imigrācijas jautājuma risināšanai. Turklāt es uzskatu, ka saistībā ar mūsu dienvidu kaimiņvalstīs notiekošajām radikālajām pārmaiņām ir pienācis laiks pieņemt jaunu Eiropas nostādni ar mērķi ne tikai aizstāvēt demokrātiju, bet arī veikt konkrētus pasākumus, lai mazinātu migrācijas spiedienu un garantētu energoapgādes drošību. Tāpēc ir būtiski pēc iespējas drīzāk likt pamatus jaunai un stiprākai partnerībai ar mūsu dienvidu kaimiņvalstīm, kuras mērķim jābūt stabilitātes, ekonomikas attīstības un demokrātiskās pārbūves veicināšanai šajā reģionā. Paturot to prātā, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jācenšas panākt, lai tai būtu galvenā loma šā reģiona ģeopolitiskajā kontekstā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tajā ir uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot sevišķo uzdevumu grupu, iesaistot Parlamentu, lai reaģētu uz demokrātisko pārmaiņu dalībnieku aicinājumiem pārraudzīt demokrātisko pārmaiņu procesu, jo īpaši attiecībā uz brīvām un demokrātiskām vēlēšanām un iestāžu, tostarp neatkarīgu tiesu iestāžu, izveidošanu. ES tiek aicināta atbalstīt politisko, ekonomisko un sociālo reformu procesu šajā reģionā, izmantojot visus austrumu kaimiņattiecību politikas ietvaros pieejamos instrumentus un vajadzības gadījumā pieņemot jaunus instrumentus, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu demokrātiskās pārejas procesā, galveno uzmanību veltot pamatbrīvībām, labai pārvaldībai, tiesu iestāžu neatkarībai un cīņai pret korupciju, tādējādi reaģējot uz mūsu dienvidu kaimiņvalstu iedzīvotāju vajadzībām un cerībām. Mums ir jānodrošina mērķtiecīgāka palīdzība, kas īpaši vērsta uz pilsonisko sabiedrību un vietējām kopienām saskaņā ar augšupēju pieeju. Tomēr jebkuram piešķirtā finansējuma palielinājumam ir jābalstās uz precīzu vajadzību novērtējumu un jāatbilst īstenoto programmu efektivitātes pieaugumam, kā arī jābūt pielāgotam un hierarhiski strukturētam atkarībā no katras saņēmējvalsts vajadzībām.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kurā, ņemot vērā pašreizējos notikumus Vidusjūras reģiona dienvidu valstīs, jo īpaši Tunisijā un Ēģiptē, ir pausts atgādinājums par to, ka EKP nav spējusi veicināt un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu trešās valstīs, un ES tiek mudināta gūt atziņas no šiem notikumiem un pārskatīt demokrātijas un cilvēktiesību atbalsta politiku, lai visos nolīgumos ar trešām valstīm iedibinātu cilvēktiesību klauzulas īstenošanas mehānismu, un kurā ir norādīts, ka Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšanā par prioritāti jāizvirza tādi kritēriji kā tiesas varas neatkarība, pamatbrīvību, plurālisma un preses brīvības ievērošana, kā arī korupcijas apkarošana, un pieprasīts to labāk koordinēt ar citām Eiropas Savienības politikas nostādnēm attiecībā uz šīm valstīm.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Jaunā Eiropas kaimiņattiecību politika, kas mums apsolīta, ir vairāk vai mazāk tā pati vecā politika, kurā ir iekļauti daži nepieciešami demokrātiski apsvērumi. Runājot par pārējo, ar diktatoriem apspriesto nolīgumu darbība var turpināties. Brīvās tirdzniecības zonas, „migrācijas plūsmu pārvaldības” uzticēšana ārpakalpojumu sniedzējiem, ES energoapgādes drošība — ziņojumā tas viss ir minēts. ES nemaz nerūp demokrātisko norišu pastiprināšanās šajās valstīs. Es balsoju pret šo rezolūciju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Vairākus gadus ES kaimiņattiecību politika ir bijusi vērsta uz ekonomikas liberalizāciju, cerot, ka tas sniegs arī pozitīvus politiskos rezultātus. Tomēr ekonomisko reformu dinamiku jau sen ir ierobežojuši autoritārie režīmi, pastiprinot valstī īstenotās represijas. Ņemot vērā notikumu attīstību Lībijā, jāšaubās, vai Eiropas kaimiņattiecību politika patiešām spēj veicināt lielāku stabilitāti.

Šķiet, ka Barselonas procesa izraisītās cerības Magribas valstīs var daļēji piepildīties, lai gan ar sekām, kuras ES nebija paredzējusi un kurām tā nebija gatava, neraugoties uz to, ka tās parasti ir saistītas ar pārmaiņu procesiem. Barselonas process kā tāds ir vērtējams pozitīvi, un balsojot es ņēmu vērā arī šo aspektu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas kaimiņattiecību politika ir guvusi apliecinājumu kā efektīvs ārpolitikas instruments. Eiropas Parlamentam ar parlamentu sadarbības delegāciju un Vidusjūras reģiona valstu savienības parlamentārās asamblejas starpniecību ir jāuzņemas atbildība popularizēt ideju, ka Eiropas stabilitāte un labklājība ir cieši saistīta ar demokrātisku pārvaldību un ekonomisko un sociālo progresu dienvidu kaimiņvalstīs, kā arī sekmēt politiskās debates, patiesu brīvību, demokrātiskas reformas un tiesiskumu kaimiņu partnervalstīs. Šo rezolūcijā pausto ideju dēļ es balsoju par tās pieņemšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenie protesti vairākās ES dienvidu kaimiņvalstīs, jo īpaši Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā, ir skaidri apliecinājuši, ka ES ir jāmaina sava kaimiņattiecību politika, nodrošinot tai vērienīgākus un efektīvākus instrumentus, kas tai ļaus veicināt un atbalstīt pieprasītās politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatā būtu atspoguļoti šie notikumi, sniedzot iespēju pienācīgi reaģēt uz to radītajām problēmām un uzsverot demokrātisko vērtību un pamattiesību bezkompromisa aizsardzību, kā arī apņemoties vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un vietējās kopienas. Referents David kungs šajā ziņojumā to ļoti labi ir izklāstījis, un es vēlos viņu uzslavēt par teicamo darbu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Eiropas Parlaments vēlreiz apliecina vērtības, principus un saistības, uz kurām ir balstīta EKP, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī sieviešu tiesību ievērošanu, labu pārvaldību, tirgus ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību, kā arī atgādina, ka EKP ir jākļūst par darboties spējīgu sistēmu nolūkā padziļināt un stiprināt attiecības ar mūsu tuvākajiem partneriem, lai veicinātu un atbalstītu to politiskās, sociālās un ekonomiskās reformas, kas ir izstrādātas, lai iedibinātu un konsolidētu demokrātiju un progresu, kā arī visu iedzīvotāju sociālās un ekonomiskās iespējas. Eiropas Parlaments uzsver, ka ir būtiski saglabāt kopīgas atbildības un piekritības principu, izstrādājot EKP programmu koncepcijas un tās īstenojot, un uzskata, ka EKP kā vienota politiska platforma un uz rādītāju sasniegšanu orientētas diferencēšanas un īpaši pielāgotas palīdzības mehānisms jau kopš tās ieviešanas 2004. gadā ir sniegusi konkrētu labumu gan EKP partneriem, gan ES.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 8. pantu ES ir jāveido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu. Demokrātijas un cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību ievērošana un veicināšana ir Eiropas Savienības pamatprincipi, un tiem ir jābūt Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstu kopīgām vērtībām. Tautas sacelšanos, kas pašlaik notiek Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā, ir izraisījusi iedzīvotāju vispārējā neapmierinātība ar totalitārajiem režīmiem, un tā izplatās visā austrumu reģionā. Ņemot vērā politisko un sociālo apstākļu maiņu, ES kaimiņattiecību politikā ir jāveic efektīvi pielāgojumi, lai sekmīgi atbalstītu reformu procesu cilvēktiesību un demokrātijas jomās. ES precīzi jānosaka stratēģiskās prioritātes partnerattiecībās ar tās austrumu un dienvidu kaimiņiem. Es vēlētos, lai Eiropas Savienība rīkojas, balstoties uz vēlmi ierosināt demokratizācijas procesu, jo īpaši attiecībā uz sieviešu aktīvāku iesaistīšanos sabiedrības dzīvē un labāku sociālās un ekonomiskās attīstības plānošanu.

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pašreizējiem notikumiem mūs būtu jāmudina veikt nevis nelielus pielāgojumus kaimiņattiecību politikā, bet to pilnīgi reformēt. No ekonomiskā, tirdzniecības un politiskā viedokļa tiesību un brīvību nodrošināšanai vienlaikus ir jābūt mūsu sadarbības noteikumam un mērķim. Finansiālā palīdzība, ko ES paredz šim nolūkam, ir ievērojami jāpalielina, un tai jāatbilst minētajam noteikumam un mērķim. Mums ir jāatjauno arī Vidusjūras reģiona valstu savienība, pamatojoties uz morāles principiem attiecībā uz tai izvirzītajām prasībām un uz praktiskiem apsvērumiem attiecībā uz tās sasniegumiem. Mūsu sadarbība vairs nedrīkst aprobežoties ar sakariem ar valdošajām aprindām — Eiropas Savienībai par prioritāti jāizvirza kontakti ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un jāveicina politiska plurālisma attīstība un organizācija šajā reģionā. Atbalstot likumīgi organizētu varas maiņu, mums vairs nebūs jārisina dilemma attiecībā uz bezierunu atbalsta sniegšanu valdībām ar vienīgo mērķi nodrošināt stabilitāti un izvairīties no haosa. Turklāt, šoreiz balstot mūsu sadarbību uz vērtībām, mēs nodrošināsim tai sabiedrībā atzītu leģitimitāti un nepārtrauktību, kas vajadzīga reģiona vēsturisko problēmu atrisināšanai.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Šodienas balsojumā es atbalstīju rezolūcijas par Eiropas kaimiņattiecību politikas austrumu un dienvidu dimensiju pārskatīšanu. Ņemot vērā nesenos notikumus dienvidu reģionā, šīs rezolūcijas ir īpaši svarīgas. Mums jo īpaši jāņem vērā sabiedrības neatlaidīgās prasības vairākās ES dienvidu kaimiņvalstīs gāzt diktatūru un iedibināt demokrātiju. Eiropas kaimiņattiecību politikas stratēģiskajā pārskatā šie notikumi ir jāņem vērā un tie jāapsver.

Abas rezolūcijas — gan par dienvidu, gan austrumu dimensiju — ir svarīgas savstarpēji izdevīgai sadarbībai starp ES un tās dažādajām kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu pareizu demokrātijas, cilvēktiesību, ekonomikas un drošības attīstību. Eiropas stabilitāte un labklājība ir cieši saistīta ar EKP dienvidu kaimiņu panākumiem demokrātiskā pārvaldībā, kā arī ekonomikā un sociālajā jomā, tāpēc ir būtiski atbalstīt politisko debašu, pilnvērtīgu brīvību, demokrātisko reformu un tiesiskuma principus kaimiņattiecību politikas partnervalstīs. Pateicos par uzmanību.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Sacelšanās Tunisijā, Ēģiptē un Lībijā pārsteidza Eiropu nesagatavotu, un visi ir vienisprātis, ka tai jāpārskata sadarbības noteikumi ar Vidusjūras reģiona valstīm. Mums jau tagad ir vairākas izvēles iespējas attiecībā uz ilgtermiņa atbalsta sniegšanu mūsu dienvidu kaimiņu demokrātiskajai pārveidei, ekonomikas attīstībai un reģionālajai integrācijai. Eiropas Savienības rīcībā ir divi instrumenti —Vidusjūras reģiona valstu savienība un Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments. Ir atklājies, ka abiem instrumentiem ir savas nepilnības, bet patiesas politiskas saistības var labot mūsu kļūdas. Tāpēc es atbalstu šo rezolūciju, kas paredz skaidras nostādnes un konkrētus mērķus nākamajai Eiropas kaimiņattiecību politikai. Es tomēr vēlos vērst savu kolēģu uzmanību uz šīs politikas pārrobežu dimensiju. Tai ir paredzēti tikai 5 % no EKPI kopēja budžeta, centrālā valdība to ignorē, un tās plānošana satraucoši kavējas. Tomēr šī dimensija var būt katalizators daudzām strukturētām sadarbības iniciatīvām Vidusjūras reģionā. Īstas ES un Vidusjūras reģiona partnerības izveide nenozīmē tikai lielāku tautu cerībām un vēlmēm veltītu uzmanību, bet arī reālu ieguldījumu veikšanu konkrētos projektos.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju rezolūciju par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu. Kā Sieviešu tiesību komitejas locekle es jo īpaši vēlos vērst jūsu uzmanību uz dzimumu līdztiesības politikas būtisko nozīmi, jo tā ir cilvēktiesību neatņemama sastāvdaļa un viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Sieviešu tiesībām jābūt prioritāram jautājumam sarunās ar Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstīm.

Saskaņā ar rezolūciju sieviešu tiesības ir jāiekļauj kodificēto tiesību (konstitucionālo tiesību, krimināltiesību, ģimenes tiesību un visu civillikuma daļu) pārskatīšanā, kā arī dialogā par cilvēktiesībām ar EKP partnervalstīm. Mums ir arī jāvelta uzmanība pasākumiem, kas veicina sieviešu sociālo integrāciju. Mums ir vajadzīgas programmas, kas sekmē sieviešu izglītību, un ir jāveicina viņu nodarbinātība un plašāka iesaistīšanās sabiedriskajā dzīvē. Dzimumu līdztiesības veicināšanas pasākumu rezultāti EKP valstīs ir pastāvīgi jāpārrauga, un neveiksmes šajā jomā ir kategoriski jānosoda un pat jāsoda.

Es atbalstu to, ka ES nav jānostiprina attiecības ar tām trešām valstīm, kas pietiekamā mērā neiekļauj sievietes savā politikā un institūcijās, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar pilsoniskās sabiedrības organizēšanu (jo īpaši cilvēktiesību organizācijās un sieviešu organizācijās).

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas, ņemot vērā nesenos notikumus ES dienvidu kaimiņvalstīs, ir ļoti svarīgs. Ir svarīgi, lai atjaunotā politika nodrošinātu atbalstu demokratizācijai un īstām reformām minētajās valstīs.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos liecina ne tikai par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) efektivitātes trūkumu, bet arī par ES jaunajiem uzdevumiem reģionālajā politikā. Uz ES vērtībām balstītas labklājības un labu kaimiņattiecību telpas izveidei arī turpmāk ir jāveido pamats attiecībām ar EKP partnervalstīm — šajā gadījuma ar Vidusjūras reģiona valstīm. Es uzskatu, ka mums vispirms ir jāpārskata indikatīvās programmas 2011.–2013. gadam, ņemot vērā vissteidzamākās vajadzības un nodrošinot lielāku finanšu instrumentu elastību, jo īpaši attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu (EKPI) un Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu (EIDHR), lai sniegtu tiešu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Es arī vēlētos aicināt nostiprināt Vidusjūras reģiona valstu savienību, piešķirot tai lielāku finansējumu un dalībvalstīm uzņemoties lielākas saistības, jo tā ir iecienīts forums paraugprakses apmaiņai, kurā būtu jānosaka skaidra Vidusjūras reģiona valstu politika, pamatojoties uz partnerattiecību politiku un kopīgas atbildības un nosacītības principiem. Visbeidzot, es uzskatu, ka steidzami ir jārod risinājums, lai izbeigtu karu Lībijā un sagatavotu pasākumu kopumu valsts atjaunošanai pēc konflikta beigām.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments pieņēma šo rezolūciju, kuras ietvaros ir izvērtēts Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu partnerības turpmākais virziens un pieņemti attiecīgi lēmumi. Mans atbalsts abu Vidusjūras krastu tuvināšanai mani pamudināja iesniegt vairākus priekšlikumus, kurus, man ar gandarījumu jāatzīst, mani kolēģi ir apstiprinājuši. Es jo īpaši uzsvēru vajadzību pārskatīt Eiropas kaimiņattiecību politiku, ņemot vērā notikumus arābu valstīs, pastiprinot dialogu ar pilsonisko sabiedrību, veicinot paraugprakses apmaiņu, garantējot cilvēktiesību ievērošanu mūsu asociācijas nolīgumos un atbalstot demokrātiskās pārejas procesu šajās valstīs. EKP mums sniedz lielisku iespēju popularizēt mūsu vērtības un stiprināt attiecības ar valstīm Eiropas pierobežā. Tāpēc es ceru, ka mūsu partnerattiecības ar kaimiņvalstīm Vidusjūras reģiona dienvidos kļūs par mūsu ārpolitikas prioritāti. Es centīšos nodrošināt, lai mēs sadarbotos uz vienlīdzīgiem pamatiem un lai mūsu mērķa sasniegšanai — izveidot Vidusjūras reģionu par miera, labklājības un sadarbības telpu — tiktu nodrošināti pietiekami līdzekļi.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0244/2011 (Seksuālās vardarbības izmantošana konfliktos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo tajā ir aizsargātas galvenās civiltiesības, jo īpaši tās, kas saistītas ar vārda brīvību. Aprakstītajam izturēšanās veidam ir jārada sekas attiecībās starp ES un jebkuru valsti, kas veic šādus uzbrukumus brīvībai. Bez spēcīga politiska spiediena piemērošanas šīm valstīm būs grūti panākt mieru. ES vienmēr ir jābūt vadošajai šādu uzbrukumu apkarotājai un uzmanīgi jāpārrauga turpmākie notikumi šajā reģionā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par seksuālās vardarbības izmantošanu konfliktos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Sievietes, kuras ir aktīvi piedalījušās nemieros, lai Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos panāktu plašāku demokrātiju, tiesības un brīvības, ir pelnījušas mūsu cieņu un atbalstu. Eiropas Savienība nedrīkst klusēt, ja pret šīm varonīgajām cīnītājām par demokrātiju un brīvību izturas nežēlīgi. Tā kā šajās valstīs pie varas esošo režīmu pārstāvji šo revolūciju laikā notikušajos konfliktos kā ieroci izmantoja seksuālus vardarbību pret sievietēm, mēs aicinām Komisiju un dalībvalstu valdības stingri nosodīt seksuālo uzbrukumu izmantošanu, iebiedēšanu un vēršanos pret sievietēm Lībijā un Ēģiptē. Ēģiptes iestādēm ir jāveic steidzami pasākumi, lai izbeigtu spīdzināšanu, izmeklētu visus pret miermīlīgiem demonstrantiem vērstas vardarbības gadījumus un pārtrauktu civiliedzīvotāju vajāšanu militārajās tiesās. Es esmu pārliecināta, ka pašlaik notiekošās pārmaiņas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos veicinās sieviešu diskriminācijas izbeigšanu un viņu pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgos apstākļos ar vīriešiem.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Dažu pēdējo nedēļu laikā konfliktos Ziemeļāfrikā pret sievietēm un bērniem vērstie vardarbības akti nepārsteidz, jo bruņotās sadursmēs sievietes diemžēl aizvien biežāk kļūst par mērķi pazemošanai, spīdzināšanai, izvarošanai un verdzībai nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt konkrētu grupu.

Turklāt nevienam nav tiesību aizskart sieviešu cieņu tikai tāpēc, ka viņas uzdrīkstas pieprasīt tiesības uz vārda brīvību, aktīvi piedaloties miermīlīgas un demokrātiskas pasaules veidošanā un — svarīgākais — pieprasot tiesības uz dzimumu līdztiesību. Necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās, piemēram, elektrošoka izmantošana, „jaunavības pārbaudes”, fiziska un psiholoģiska vardarbība, izvarošana un verdzība ir nepieļaujama rīcība, un mums ir jāpieprasa tās pārtraukšana.

Attiecībā uz notiekošo šajās Ziemeļāfrikas valstīs būtu pareizi, ja cilvēki, kuri ir atbildīgi par šiem nopietnajiem pārkāpumiem, tiktu sodīti tāpat kā jebkurā citā konfliktā pasaulē, jo mēs šajā gadījumā saskaramies ne tikai ar civiliedzīvotājiem, bet, kas ir vēl jo vairāk nosodāmi, arī ar karavīriem. Es patiešām ceru, ka ES izdosies izdarīt spiedienu uz šīm valstīm, lai tās steidzami ratificētu starptautiskos tiesiskos instrumentus, tostarp arī Starptautiskās Krimināltiesas statūtus un 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ir steidzami jāpārtrauc vardarbība pret sievietēm un viņu seksuāla izmantošana. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir stingri jānosoda seksuāla izmantošana, iebiedēšana, spīdzināšana un vardarbība pret sievietēm Lībijā un Ēģiptē. Mums jāpieprasa, lai Ēģiptes Augstākā militārā padome nekavējoties veic pasākumus pret sievietēm vērstās vardarbības izbeigšanai. Mums ir jānodrošina, lai visiem drošības spēkiem un armijai tiktu sniegtas skaidras instrukcijas par to, ka spīdzināšana un noziegumi nav pieļaujami, šādi nodarījumi tiks izmeklēti un vainīgie saukti pie atbildības. Turklāt ikvienam iedzīvotājam ir jābūt tiesībām paust savu viedokli par savas valsts demokrātisko nākotni, nekļūstot par aizturēšanas, spīdzināšanas vai pazemojošas un diskriminējošas rīcības upuri.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sievietēm nemieru laikā ir bijusi svarīga loma, pieprasot demokrātiju, tiesības un brīvības Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Diemžēl Lībijas un Ēģiptes režīmi izmanto vardarbību, lai iebiedētu un pazemotu sievietes, padarot tās vēl neaizsargātākas. Es stingri nosodu Ēģiptes armijas vardarbības aktus pret arestētajām sievietēm, kuras piedalījās protestos Tahrira laukumā. Ir steidzami jāveic pasākumi, lai pārtrauktu šo pazemojošo izturēšanos un nodrošinātu, ka drošības spēki un armija saņem nepārprotamu informāciju, ka spīdzināšana un citi nepieļaujamas izturēšanās veidi tiks rūpīgi izmeklēti. Ēģiptes iestādēm ir jāveic steidzami pasākumi, lai pārtrauktu spīdzināšanu, izmeklētu visus vardarbības gadījumus pret miermīlīgiem protestantiem un izbeigtu civiliedzīvotāju tiesāšanu militārajās tiesās. Es mudinu Komisiju un dalībvalstu valdības enerģiski vērsties pret sieviešu pakļaušanu seksuālajai agresijai, iebiedēšanai un vajāšanai Lībijā un Ēģiptē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir stingri nosodīti Lībijas un Ēģiptes režīmi par seksuālas vardarbības izmantošanu konfliktu laikā, kas notika pašreizējo revolūciju ietvaros. Sievietēm šajos nemieros ir bijusi būtiska nozīme — viņas cīnījās un riskēja ar dzīvību, lai panāktu plašāku demokrātiju, tiesības un brīvības. Ir svarīgi nodrošināt, lai pārmaiņas, kas notiek Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, veicinātu pret sievietēm vērstās diskriminācijas pārtraukšanu un nodrošinātu to pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē apstākļos, kas ir vienlīdzīgi ar vīriešiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs visi zinām, ka apvērsumi un bruņoti konflikti diemžēl saasina vardarbību pret sievietēm un bērniem, un to rezultātā pieaug seksuālas izmantošanas gadījumu skaits. Šāda prakse, tāpat kā spīdzināšana, grupveida izvarošana, jaunavības pārbaudes, draudi, gan fiziska, gan psiholoģiska vardarbība, kas vērsta pret sievietēm nolūkā viņas iebiedēt vai ierobežot viņu tiesības attiecībā uz līdzdalību politiskajās norisēs, kā tas notiek Ēģiptē un Lībijā, ir kategoriski nosodāma. ES un jo īpaši Parlamentam ir jābūt pamattiesību un cilvēka cieņas aizsardzības bastionam un skaidri un nepārprotami jānosoda visi šo vērtību pārkāpumi. Es stingri nosodu vardarbību pret sievietēm un bērniem, kas notikusi nesenajos konfliktos Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, un es vēlos aicināt veikt pienācīgus pasākumus, lai aizsargātu viņu pamattiesības un cieņu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Cīņa pret cilvēktiesību pārkāpumiem ir ES un tās iestāžu galvenais mērķis. Tāpēc šīs iestādes ir paudušas visstingrāko nosodījumu jebkurā konfliktā pieļautajiem seksuālās vardarbības gadījumiem. Parlaments ir pieņēmis daudz rezolūciju, kurās tas ir nosodījis vardarbību pret sievietēm. Šajā kopīgas rezolūcijas priekšlikumā galvenā uzmanība ir pievērsta vardarbībai, jo īpaši seksuālajai vardarbībai pret sievietēm Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Līdz mums nonākušie ziņojumi par vardarbību kara un represiju laikā ir patiešām šausmīgi un ir radījuši riebumu un sašutumu. Šajos nodarījumos vainīgie nedrīkst palikt nesodīti, pat ja tos aizsargā diktatori un par attaisnojumu tiek minēta garīga atpalicība. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir nosodīta jebkāda vardarbība pret sievietēm jebkurā reģionā, pieprasīts bargi sodīt vainīgos un par prioritāti noteikta ES atbalsta sniegšana sieviešu, jo īpaši to, kuras uzdrīkstējās piedalīties tā dēvētajā „arābu pavasarī”, iespēju palielināšanas procesam, veicinot to pilnvērtīgu līdzdalību sabiedrības dzīvē valstīs, kurās tās dzīvo.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Diskusijās par seksuālo vardarbību konfliktu laikā Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos Komisija solīja nelokāmi aizstāvēt seksuālās vardarbības un verdzības izbeigšanu, kas Ženēvas Konvencijā ir atzītas par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.

Kā teikts mūsu iesniegtajā rezolūcijas projektā, ir svarīgi uzstāt uz efektīvu diplomātisko rīcību, kategoriski nosodot seksuālo agresiju, sieviešu iebaidīšanu un vajāšanu Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un jebkur citur pasaulē.

Mēs arī vēlamies uzsvērt, ka ir būtiski atzīt sieviešu nozīmi revolūcijās, kā arī vajadzību garantēt sieviešu tiesības, tostarp tiesības līdzdarboties šo valstu jaunajās demokrātiskajās, tieslietu, ekonomiskajās un politiskajās struktūrās, izbeidzot gadsimtiem ilgo sieviešu pakļaušanu diskriminācijai.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par seksuālās vardarbības izmantošanu konfliktos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Tajā Komisija un dalībvalstis ir aicinātas stingri nosodīt seksuālus uzbrukumus, iebaidīšanu un vēršanos pret sievietēm Lībijā un Ēģiptē. Es uzskatu, ka ikvienam ir jābūt tiesībām paust viedokli par savas valsts demokrātisko nākotni, nekļūstot par upuri aizturēšanai, spīdzināšanai vai pakļaušanai pazemojošai un diskriminējošai rīcībai. Ir jāatzīst sieviešu loma revolūcijās un demokratizācijas procesos un jāuzsver īpašie draudi, ar kuriem tās saskaras, kā arī vajadzība atbalstīt un aizstāvēt to tiesības.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments aicina Komisiju un dalībvalstu valdības stingri nosodīt seksuālos uzbrukumus sievietēm, viņu iebaidīšanu un vēršanos pret viņām Lībijā un Ēģiptē, kategoriski nosoda jaunavības piespiedu pārbaudes, ko Ēģiptes armija veic attiecībā uz Tahrira laukumā aizturētajām protestējošām sievietēm, uzskatot šo praksi par nepieņemamu, jo tas ir spīdzināšanas veids, aicina Ēģiptes Augstāko militāro padomi veikt tūlītējus pasākumus, lai izbeigtu šo pazemojošo rīcību un nodrošinātu visu drošības spēku un armijas informēšanu par to, ka spīdzināšana un cita veida nepieļaujama izturēšanās, tostarp piespiedu jaunavības pārbaudes, nav pieļaujama un tiks rūpīgi izmeklēta.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kara stāvoklim pielīdzināmos konfliktos nereti tieši sievietes un bērni ir īstie upuri. Jau sen zināms, ka izvarošana un spīdzināšana ir biežas parādības. Saskaņā ar ārvalstu žurnālistu ziņojumiem situācija Lībijā un Ēģiptē nav atšķirīga. Ēģiptē sievietes, kuras piedalījās demonstrācijās, tika apcietinātas un pakļautas jaunavības pārbaudēm, kas tika arī dokumentētas. Lībijā karavīri izvaroja un spīdzināja sievietes. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka sievietes, kuras pastāstīja par piedzīvoto, tagad gaida represijas, proti, apvainojumi nomelnošanā. Jau atkal notiek smagi cilvēktiesību pārkāpumi, un ir jārīkojas, lai to novērstu, — tas jādara arī rietumu valstīm.

Es balsoju par šo rezolūciju, jo ES nedrīkst ignorēt šīs zvērības, un ir tikai pamatoti pieprasīt, lai Ēģiptes un Lībijas valdības izmeklētu visus šos gadījumus bez izņēmuma un sauktu vainīgos pie atbildības, lai šīs valstis varētu turpināt ceļu uz demokrātiju un brīvību.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Nemieru laikā Ēģiptē un Lībijā starptautiskā prese ziņoja par vairākkārtējiem traģiskiem uzbrukumiem un vardarbības aktiem pret sievietēm. Spīdzināšana un izvarošana bieži paliek nesodīta, jo iestādes klusībā izbeidz šīs lietas, vai arī — vēl ļaunāk — pret sievietēm tiek vērsti apvainojumi nomelnošanā. Upura un vainīgā lomas patriarhālā sabiedrībā ir mainītas vietām. ES nedrīkst to vērot no malas bezdarbībā, bet tai ir jādara daudz vairāk, lai aizsargātu sievietes un bērnus, kā arī nodrošinātu tiesiskuma principa ievērošanu attiecībā uz ikvienu cilvēku Ēģiptē un Lībijā. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas projektu.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Kopīgas rezolūcijas priekšlikumā par seksuālās vardarbības izmantošanu konfliktos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos ir kategoriski nosodīti noziegumi, kas konstatēti Ēģiptē un Lībijā. Vēršanās pret sievietēm abās valstīs un jaunavības pārbaudes, par ko ir saņemtas sūdzības un ko militārpersonas piemēroja sievietēm, kuras tie ielenca Tahrira laukumā un pēc tam izvaroja un spīdzināja, lai viņas varētu tiesāt militārajās tiesās par nespēju izturēt jaunavības pārbaudes, ir necilvēcīga un noziedzīga rīcība, ar ko tiek pārkāpta Ženēvas Konvencija par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem.

Papildus šim stingrajam nosodījumam rezolūcijas priekšlikumā, kuru es atbalstīju, ir pausts aicinājums Komisijai un dalībvalstu valdībām stingri nosodīt seksuālo vardarbību, sieviešu iebiedēšanu un vēršanos pret viņām Lībijā un Ēģiptē un veikt īpašus koordinētus pasākumus, lai nekavējoties izbeigtu šādu praksi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju tāpēc, ka tajā ir nosodīta ar dzimumu saistīta vardarbība un, protams, seksuālas vardarbības izmantošana konfliktos. Es piekrītu vajadzībai, kas pausta rezolūcijā, par to, ka, demokratizācijas procesa kontekstā īstenojot Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) pasākumus, cilvēktiesību apsvērumi jāuzskata par galvenajiem, kā arī vajadzībai dalīties ar šīm valstīm ar ES pieredzi, kas gūta, īstenojot līdztiesības politiku un cīnoties pret dzimuma vardarbību.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Sievietes aktīvi piedalījās nemieros Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, pieprasot demokrātijas un pamattiesību nodrošināšanu. Diemžēl pie varas esošie režīmi Lībijā un Ēģiptē kā vienmēr izmantoja seksuālus uzbrukumus kā ieroci, lai vērstos pret sievietēm. Mums ir jānosoda seksuālas vardarbības izmantošana sieviešu iebaidīšanai un pazemošanai, neaizmirstot, ka varas vakuums, kas pašlaik ir radies, var novest pie viņu tiesību ierobežošanas. Viens svarīgs gadījums ir lieta, kad Lībijas iedzīvotāja martā kādā Tripoles viesnīcā pastāstīja dažiem žurnālistiem, ka karavīri viņu grupveidā izvarojuši. Pašlaik viņu apsūdz neslavas celšanā pret vīriešiem, kas viņu izvaroja. Mums ir jārīkojas un stingri jānosoda bruņotu konfliktu nesamērīgi lielā ietekme uz sievietēm un jāveicina viņu nozīme miera nodrošināšanā. Esmu pārliecināta, ka ES visstingrākajā veidā nosodīs vardarbību pret sievietēm un bērniem, jo īpaši bruņotu konfliktu laikā, kā arī pret viņiem vērstu visu veidu diskrimināciju Ženēvas Konvencijas izpratnē.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es pilnīgi atbalstīju šo rezolūciju par seksuālās vardarbības apkarošanu konfliktos Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Masveida seksuāla vardarbība pret sievietēm ir pastāvīga bruņotu konfliktu sastāvdaļa Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (UNICEF) cita starpā sniedz piemēru par Keniju, samērā stabilu valsti, kurā pirmsvēlēšanu nemieri noveda pie seksuālas vardarbības upuru skaita dubultošanās pāris dienu laikā.

Seksuāla vardarbība kļūst par epidēmiju. Faktiski tā ir kļuvusi par kara taktiku. Eiropas Savienība nedrīkst šajā jautājumā saglabāt neitralitāti. Tāpēc ir svarīgi iekļaut dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu Eiropas kaimiņattiecību politikas galvenajā virzienā, lai izveidotu efektīvu un strukturētu pieeju dzimumu līdztiesībai valstīs, uz kurām attiecas šī politika. Cilvēktiesībām, kuru neatņemams aspekts ir vīriešu un sieviešu līdztiesība, ir jākļūst par būtisku demokrātisko procesu sastāvdaļu trešās valstīs. Šokējoši ir tas, ka, neraugoties uz lielo seksuālās vardarbības izplatību, Āfrikas valstu valdības tās apkarošanu neuzskata par prioritāti, kā to redzam no Dienvidāfrikas piemēra.

ES ir jāpievērš īpaša uzmanība sievietēm. Rezolūcijā iekļautie priekšlikumi par sieviešu sociālās integrācijas uzlabošanu, viņu nodarbinātības veicināšanu, cīņu pret analfabētismu sieviešu vidū, sievietēm kaitējošiem tradicionāliem paradumiem, ir ļoti svarīgi. Sieviešu un meiteņu izglītības programmās ir jāietver arī informēšana par tiesībām, kas tām pienākas.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Nesenajos notikumos Ziemeļāfrikā pie varas esošie režīmi Lībijā un Ēģiptē izmantoja seksuālus uzbrukumus kā ieroci to sieviešu iebiedēšanai un vajāšanai, kuras piedalījās nemieros. Ir svarīgi, lai, pirmkārt, vainīgie šajos vardarbības aktos tiktu tiesāti par saviem noziegumiem, un, otrkārt, lai sievietes, kas cieta no šādas nežēlības, tiktu pasargātas no jebkādas atriebības. Es pati esmu apmeklējusi Kivu reģionu Kongo Demokrātiskajā Republikā, kur šo šausmīgo praksi regulāri izmanto karavīri un bruņotu grupējumu dalībnieki. Es varu liecināt par šo izvarošanas upuru dziļajām ciešanām un šo zvērību vaininieku nesodāmību. Starptautiskajai sabiedrībai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka vainīgie šajos noziegumos nepaliek nesodīti.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Informācija par goda aizstāvēšanas noziegumiem un pazemojumiem, ko nemieru laikā arābu valstīs piedzīvoja sievietes, mani šokēja un satrauca, un es esmu gandarīta, ka Parlaments ir nosodījis pret sievietēm pastrādātās zvērības. Eiropa nedrīkst pieļaut, ka tās partnervalstīs Eiropas kaimiņos tiek pastrādāti un atstāti nesodīti šādi cilvēktiesību un pamatvērtību pārkāpumi, kas notiek miermīlīgu demonstrāciju laikā. Tāpēc es uzstāju, lai šādi barbariski akti tiek izmeklēti un vainīgie sodīti. Mūsu rezolūcijā ir aplūkota šo valstu nākotnei būtiska prasība, proti, lai sievietēm arābu sabiedrības demokratizācijas procesā tiktu piešķirta centrāla nozīme. Sievietēm atbrīvošanās kustībās bija vadoša — lai gan noklusēta un pat pietiekami nenovērtēta — loma, un es uzskatu, ka bija svarīgi šajā tekstā apliecināt viņām cieņu. Eiropa ir apņēmusies atbalstīt Ziemeļāfrikas, Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu valstu demokratizācijas procesu. Tagad mums šajā pieejā ir jāiekļauj garantijas, ka tiks ievērotas cilvēktiesības un vīriešu un sieviešu līdztiesība.

Ziņojums: George Sabin Cutaş (A7-0073/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir pienācīgi aplūkoti tādi svarīgi jautājumi kā Eiropas Investīciju bankas (EIB) jaunie statūti pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, projektu obligācijas, finanšu krīzes ietekme uz EIB plānoto finansējumu, tās finansējums pēc 2013. gada un tās darbība ārpus ES, jo īpaši attīstības projekti, ekoloģiskie projekti un stingrāka nostāja pret ārzonas finanšu centriem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Investīciju bankai ir izšķiroša nozīme MVU atbalstīšanā, jo īpaši šajā finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes laikā. Ņemot vērā MVU milzīgo nozīmi Eiropas ekonomikā, tika panākta vienošanās, ka no 2008. līdz 2011. gadam MVU jāsaņem aizdevumi vairāk nekā EUR 30 miljardu apmērā. 2010. gada martā izveidoja Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu, paredzot tam Komisijas un EIB finansējumu EUR 200 miljonu apmērā. Tomēr, cenšoties saņemt kredītu, MVU nākas sastapties ar grūtībām. Kā teikts Bank Watch ziņojumā, MVU, jo īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, nespēj izmantot tām paredzētā atbalsta priekšrocības. EIB ir jāparedz skaidri finansēšanas noteikumi un stingrāki aizdevumu efektivitātes kritēriji finanšu starpniekiem, kas piešķir aizdevumus. Valstu finanšu starpniekiem tika atvēlēts divu gadu periods, lai izsniegtu aizdevumus, bet, kā teikts ziņojumā, daži finanšu starpnieki piešķīra tikai mazu daļu no aizdevumiem vai nepiešķīra nekādus aizdevumus, lai gan vajadzīgie resursi bija to kontos. Turklāt EIB interneta vietnē vēl joprojām nav publiski pieejamu datu par aizdevumu izlietojumu un piešķirtā finansējuma saņēmējiem. Es uzskatu, ka EIB ir jāpalielina pārredzamība attiecībā uz aizdevumu piešķiršanu ar finanšu starpnieku palīdzību un katru gadu jāziņo par aizdevumiem MVU, ietverot ziņojumā arī šo aizdevumu pieejamības un efektivitātes novērtējumu un aizdevumu saņēmēju sarakstus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es vispirms vēlos apsveikt Eiropas Investīciju banku (EIB) saistībā ar paveikto darbu, jo īpaši saistībā ar tās atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), piešķirot tiem finansējumu, kas kopš 2008. gada ir nepārtraukti palielināts, kā arī 2010. gada martā izveidojot Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu. Es uzskatu, ka projektu obligāciju ideja, kuru mērķis ir palielināt to obligāciju kredītreitingu, kuras emitē uzņēmumi un kuras tiek izmantotas, lai finansētu Eiropas transportu, enerģētiku un IT infrastruktūras, ir pozitīvs pasākums. Tagad būtu vēlams, lai Komisija un EIB iesniedz konkrētus priekšlikumus par projektu obligācijām. Ir vērts arī uzsvērt lielo darbu, ko EIB veic stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros, vienkāršojot procedūras un pastiprināti izmantojot rezultātus palielinošos faktorus, lai piesaistītu publiskos un privātos investorus. Attiecībā uz EIB finansējumu ārpus ES, manuprāt, būtu vēlams parakstīt saprašanās memorandu starp EIB, ERAB un Komisiju, lai nostiprinātu sadarbību starp valstīm, kurās darbojas minētās organizācijas, lai īstenotu divkāršu mērķi — saskaņotu to aizdevumu politiku savstarpēji, kā arī ar ES politikas mērķiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Investīciju banka (EIB), ko izveidoja 1958. gadā saskaņā ar Romas līgumu, ir ES finanšu kopiena, kuras galvenais mērķis ir veicināt ES līdzsvarotu attīstību ar ekonomikas integrācijas un teritoriālās kohēzijas palīdzību. Es atzinīgi vērtēju izmaiņas, kas tika veiktas saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, pieļaujot lielāku elastību EIB finansējuma piešķiršanā. Es vēlos atgādināt izmaiņas, kas tika ieviestas ar Lisabonas līgumu un ar kuru palīdzību tiek skaidroti EIB finansējuma piešķiršanas mērķi trešām valstīm un ar kurām ir jāatbalsta LES 3. panta 5. punktā minētie visaptverošie principi, kas nosaka ES sadarbību ar pārējo pasauli, un jāgarantē atbalsts ES ārējās darbības mērķi. Šai finanšu iestādei katru gadu ir jāiesniedz Parlamentam dokuments ar savas darbības pārskatu. Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir sniegta 2009. gada ziņojuma analīze. Šajā dokumentā ir aplūkoti ne tikai uzlabojumi, kas izrietēja no jauno statūtu pieņemšanas, bet arī EIB darbība.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atzīstam lielo nozīmi, kas zemo procentu likmju un ilgā atmaksājumu perioda dēļ Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem var būt attīstības un sociālā progresa veicināšanā. Tomēr tās izvēle ir ne vienmēr pietiekami pārredzama un skaidra. Turklāt valstis un reģioni, kam šie aizdevumi ir visvairāk vajadzīgi, ne vienmēr tos saņem. Tāpēc šajā ziņojumā, kuru mēs atbalstām, ir dažas kritiskas piezīmes, ierosinājumi un priekšlikumi.

Mēs tomēr nepiekrītam EIB pārveidošanai, lai tā kļūtu tikai par instrumentu ES politikas īstenošanai vai sociālās un ekonomiskās kohēzijas un sociālās attīstības problēmu risināšanai, kas iekļaujams ES budžetā, kā arī ES struktūrfondos un kohēzijas fondos. EIB, protams, var pārraudzīt un pilnveidot šos centienus, bet tā nevar aizstāt ES budžeta politiku.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Investīciju bankai (EIB) pašlaik ir neaizstājama loma finansējuma nodrošināšanā ES un pārējai pasaulei. Iesniegtajā ziņojumā ir pozitīvi vērtēts fakts, ka EIB rīkojās pareizi, krīzes laikā atbalstot Eiropas Savienības MVU. Četru gadu laikā banka patiešām oficiāli ieguldīja EUR 30 miljardus, lai atbalstītu MVU. Tomēr problēmu rada apstāklis, ka visi līdzekļi nesasniedza MVU. Konkrēti runājot, tikai aptuveni puse no nodrošinātā finansējuma pirmajā periodā sasniedza MVU V4 reģionā. EIB finansējuma sadalei atvēlēja bankām neizprotami ilgu laiku — divus gadus, kā arī nenoteica tām nekādas sankcijas gadījumā, ja šis termiņš netiek ievērots. Centrāleiropas bankas, kuras smagi skāra krīze, labprāt izmantoja iespēju ilgāk paturēt savā pārziņā šo finansējumu. Finansējums, kas bija paredzēts MVU atbalstam, faktiski kļuva par atbalstu ārvalstu banku filiālēm Centrāleiropā. Ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas nenotika nejauši, bet ar nolūku.

Īsi apkopojot teikto, jāsaka, ka EIB ir problēmas attīstības jomā. Tai ir jānolīgst lielāks skaits darbinieku, kas specializējas attīstības jomā. EIB pašlaik trūkst darbinieku, neraugoties uz tās ietekmi tā dēvētajās jaunattīstības valstīs. Es piekrītu referentam, ka EIB ir jāveic konkrētas izmaiņas finansējuma sistēmā, kurā tiek iesaistīti starpnieki, jo tas var novest pie nodokļu oāžu izmantošanas.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE), rakstiski. – (HU) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments novērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) gada ziņojumu, lai gan pārāk vispārīgos vilcienos. EIB ir izšķiroša nozīme krīzes apkarošanā. Tomēr es uzskatu, ka jautājumi saistībā ar pārredzamību un izmērāmiem rezultātiem vēl joprojām rada šaubas. EIB darbība ir īpaši vērsta uz trim jomām, kurās krīze Eiropu skārusi vissmagāk, proti, uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), konverģences reģionu un pasākumiem klimata jomā. MVU ir galvenā loma Eiropas ekonomikas atveseļošanā un bezdarba apkarošanā, un tāpēc būtu lietderīgi atvieglot to piekļuvi kapitālam, kas vajadzīgs MVU attīstībai. Šajā ziņā būtu lietderīgi katru gadu saņemt aizdevumu pieejamības un efektivitātes novērtējumu, kas nodrošinātu aizdevumu galīgā mērķa pārredzamību un uzlabotu to administrēšanas procesu. Es uzskatu, ka šajā ziņā ir arī ļoti svarīgi, lai EIB pilnveidotu savu politiku attiecībā uz ārzonas finanšu centriem un izvirzītu tiem stingrākus noteikumus.

EIB ir liela nozīme Eiropas Savienības konverģences veicināšanā — tehniskā atbalsta un līdzfinansējuma dēļ, ko tā piedāvā, reģioni, kam izvirzīti konverģences mērķi, var izmantot aizvien lielāku tiem pieejamā finansējuma daļu. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka EIB nozīmes palielināšana ir praktiska un atbalstāma.

Visbeidzot, es ierosinu apsvērt priekšlikumu ieviest pārredzamu regulatīvu uzraudzību, lai nodrošinātu EIB finansiālās situācijas kvalitāti, darbības rezultātu precīzu novērtēšanu un atbilstību efektīvas un veiksmīgas uzņēmējdarbības prakses noteikumiem.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Es atbalstu faktu, ka šajā krīzes laikā Eiropas Investīciju bankai galvenā uzmanība būtu jāvērš uz palīdzības sniegšanu MVU, kas ir mūsu sabiedrības pamats. Ir atzinīgi vērtējams dialogs ar vietējiem finanšu starpniekiem un viņu iesaistīšana. Manuprāt, ļoti svarīgi ir veltīt lielu uzmanību atjaunojamai enerģijai ES kandidātvalstīs. Šā iemesla dēļ es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē pārmaiņas, kuras ieviesa ar Lisabonas līgumu un kuras pieļauj lielāku EIB finansējuma elastību, tostarp līdzdalību akciju kapitālā kā papildinājumu parastajām bankas darbībām, iespēju dibināt filiāles un citas struktūras, regulēt tā sauktās īpašās darbības un sniegt plašākus tehniskās palīdzības pakalpojumus, kā arī stiprināt Revīzijas komiteju. Tajā ir ieteikts apsvērt ierosinājumu ieviest regulatīvo uzraudzību attiecībā uz EIB finanšu stāvokļa kvalitāti, darbības rezultātu precīzu novērtēšanu un atbilstību pareizas uzņēmējdarbības prakses noteikumiem. Tajā ir atzinīgi vērtēta ideja par projektu obligācijām, kuru mērķis ir palielināt to obligāciju kredītreitingu, kurus uzņēmumi emitē saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un kuras izmanto Eiropas transporta, enerģētikas un IT infrastruktūras, kā arī videi nekaitīgas ekonomikas attīstības finansēšanai. Šāda projektu obligāciju emisija labvēlīgi ietekmētu kapitāla pieejamību ilgtspējīgām investīcijām izaugsmes un darba vietu izveides veicināšanai, papildinot dalībvalstu investīcijas un Kohēzijas fonda finansējumu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir ierosināti šādi pasākumi, lai stiprinātu EIB nozīmi attīstībā: a) iedalīt lielāku skaitu īpaši norīkotu speciālistu, kuriem ir nepieciešamās iemaņas darbam ar attīstības jautājumiem un jaunattīstības valstīm, kā arī palielināt trešās valstīs strādājošo darbinieku skaitu, b) palielināt vietēja līmeņa dalībnieku līdzdalību projektos, c) piešķirt papildu līdzekļus projektiem, kas īpaši paredzēti attīstības veicināšanai, d) piešķirt vairāk subsīdiju, e) izpētīt iespēju visas EIB trešās valstīs veiktās darbības sagrupēt vienkopus.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos paust apmierinājumu ar to, ka G. S. Cutas ziņojums par Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2009. gada pārskatu tika apstiprināts. Es vēlos uzsvērt arī teicamo darbu, ko EIB veica mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam ekonomisko grūtību laikā, kad piekļuve aizdevumiem bija ierobežota. Es turklāt atbalstu EIB un Komisijas ideju par projektu obligāciju ieviešanu lielu infrastruktūras projektu finansēšanai transporta enerģētikas un telekomunikāciju jomā, kas ir svarīgi, lai panāktu izaugsmi un kohēziju Eiropas Savienībā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2009. gada pārskatā ir uzsvērta EIB būtiskā nozīme mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstīšanā, jo īpaši šajā finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes laikā. EIB ir pastiprināti pievērsusies trim jomām, kuras vissmagāk skāra krīze, kas piemeklēja Eiropu, proti, MVU, konverģences reģioni un pasākumi klimata jomā. MVU nozīme Eiropas ekonomikā ir neapšaubāma, tāpēc es atzinīgi vērtēju MVU piešķirtā EIB finansējuma palielināšanu laikposmā no 2008. līdz 2011. gadam, tam sasniedzot EUR 30,8 miljardus, kā arī Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumenta izveidi, paredzot tam Komisijas un EIB finansējumu aptuveni EUR 200 miljonu apmērā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Lai gan tas nav tāds teksts, kādu būtu sagatavojuši mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, mēs uzskatījām to par pietiekami pieņemamu, lai balsotu par tā pieņemšanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Dokumentā, kas šodien tika apstiprināts, ir uzsvērta nepārprotama vajadzība pēc Eiropas Investīciju bankas (EIB) papildu atbalsta jomās, kas ir stratēģiski svarīgas Eiropas ekonomikas atveseļošanas procesam, proti, attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, vidēja kapitalizācijas apjoma uzņēmumiem un infrastruktūrai, kā arī citiem izaugsmi un nodarbinātību veicinošiem projektiem stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros. Ziņojumā EIB tiek mudināta investēt kravu pārvadāšanā pa Eiropas dzelzceļu, kā arī citos Eiropas kravu pārvadājumu tīklos, galveno uzmanību pievēršot Vidusjūras, Melnās jūras un Baltijas jūras ostām, lai beidzot tās savienotu ar Eiropas tirgiem. Turklāt EIB vajadzētu sniegt lielāku atbalstu TEN–T izveidei ar mērķi veicināt publiskā un privātā sektora investīciju piesaisti. Lai sasniegtu šo mērķi, projektu obligācijas var kalpot kā investīciju instruments, kas papildina TEN–T fondam paredzētos budžeta līdzekļus.

8. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.20 un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

9. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

10. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)

10.1. Ai WeiWei lieta Ķīnā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem attiecībā uz Ai Weiwei lietu Ķīnā⁽¹⁾.

  Guy Verhofstadt, autors. – Priekšsēdētāja kungs, šī ir pirmā reize, kad es piedalos debatēs, kuras notiek ceturtdienas pēcpusdienā, tāpēc, manuprāt, gūšu kādu mācību, kas noderēs Priekšsēdētāju konferencē, lai plenārsēdi padarītu pievilcīgāku.

Esmu gandarīts, ka šis punkts ir ietverts darba kārtībā, jo Ai Weiwei gadījums ir diezgan dramatisks. Kā liecina mums pieejamā jaunākā informācija, Ķīnas varas iestādes noteikti negatavojas viņu atbrīvot. Labākais, ko mēs varam darīt, ir apstiprināt steidzamo rezolūciju, par kuru ir vienojušās visas grupas, lai mēs uz Ķīnas varas iestādēm varētu izdarīt lielāku spiedienu.

Man ir jāsaka, ka es šaubos par to, vai šī rezolūcija kādā veidā mainīs Ķīnas Komunistiskās partijas un Ķīnas varas iestāžu attieksmi. Patiesībā cilvēktiesību jomā mēs ar Ķīnu spēlējam spēli. Mēs runājam par cilvēktiesībām, viņi saka, ka uzsāks dialogu, un mēs domājam, ka kaut kas ir mainījies. Nekas nemainīsies. Tā ir realitāte. Ir Nobela balvas ieguvējs, kurš nevarēja ierasties uz tikšanos Oslo. Tagad mums ir Ai Weiwei, kurš ir plaši pazīstams mākslinieks un viens no pēdējiem disidentiem, kuram bija iespēja kaut ko pateikt.

Vienīgā lieta, ko mēs varam darīt, ir steidzamā rezolūcijā paust nosodījumu notiekošajam. Jebkurā gadījumā, es cerēju, ka mēs varētu uzdot jautājumu, kāpēc mums arī turpmāk būtu jāpiedalās Ķīnas Komunistiskās partijas rīkotajās diskusijās ar mūsu politiskajām partijām. Ar nožēlu jāsaka, ka citas grupas nesniedza pietiekamu atbalstu, lai panāktu vienošanos šajā jautājumā. Mēs vismaz varējām vienoties par principu turpmāk vairs nepiedalīties diskusijās ar Ķīnas Komunistisko partiju, ja Weiwei kungs un citi disidenti netiek atbrīvoti. Vismaz šī iemesla dēļ es cerēju uz visu grupu atbalstu — kopā ar Zaļo grupas iesniegto grozījumu, pat ja no tā tika izslēgta labākā daļa. Jā, tā ir taisnība, viņi iesniedza brīnišķīgu grozījumu, taču no tā izslēdza labāko daļu! Labi, tā acīmredzot bija nevis viņu, bet gan citu vaina.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Es varbūt runāju nedaudz ilgāk nekā parasti, bet Ai Weiwei tas acīmredzot aizņems par desmit gadiem vairāk. Ja mēs varam runāt, aizstāvot kādu, kurš gadiem ilgi, iespējams, atradīsies ieslodzījumā, par minūti ilgāka runa nav pārāk daudz, priekšsēdētāja kungs!

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es nezinu, cik bieži šeit ir Verhofstadt kungs. Es viņam gribēju pavaicāt, vai viņam nevajadzētu ierasties biežāk, jo tad viņš redzētu, ka šeit notiekošās sēdes vienmēr ir ļoti interesantas. Diemžēl daži cilvēki tās neapmeklē, bet to ir iespējams mainīt. Sēdes ir ārkārtīgi interesantas.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es spilgti atceros pirmo reizi, kad ieraudzīju ķīniešu mākslinieka Ai Weiwei darbu. Tolaik, aptuveni 2000. gadā, es Lisabonā lasīju lekcijas par mākslas vēsturi, un mūsdienu mākslinieku antoloģijā bija aplūkojama viņa milzīgā, telpas lieluma lustra, apgāzta un saplēsta. Tas bija ārkārtīgi skaisti un tajā pašā laikā — diezgan aizkustinoši un skumji. Šis tēls zināmā mērā arī atspoguļo Ķīnas tēlu — tās prasmi sevi parādīt kā greznu, bagātu, attīstītu valsti, kura spēj sevi apliecināt pasaulei, kā tas notika Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. Tā ir attīstītā Ķīna, taču tās iekšienē kaut kas ir ļoti aizlauzts. Šis „kaut kas” ir pašu Ķīnas iedzīvotāju griba, vārda un gara brīvība.

Šodien mēs esam tikušies, lai apspriestu mākslinieka Ai Weiwei lietu, un mēs Ķīnas varas iestādēm esam pieprasījuši viņu atbrīvot, ļaut viņam runāt ar savu advokātu un sievu, un izvirzīt patiesas, ja tādas ir, nevis uz vietas izdomātas apsūdzības. Mēs šeit esam sapulcējušies jo īpaši tādēļ, lai pateiktu, ka šī mākslinieka radošuma, iztēles un humora gars pavisam noteikti dzīvos ilgāk nekā to cilvēku gars, kuri viņu apcietināja.

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs, mēs atkal diskutējam par Ķīnu un tās valdības neiecietību pret disidentiem. Kā jau zinām no pagājušā mēnesī notikušajām debatēm par komunistiskā režīma veikto senās pilsētas Kašgaras izpostīšanu, Ķīna neatlaidīgi cenšas apspiest kultūras izpausmes, kas neatbilst tam, ko komunistiskie vadītāji uzskata par atbilstošu.

Ai Weiwei ir Ķīnas brīnišķīgo un seno mākslas tradīciju mantinieks. Viņš ir arī izmantojis savu māksliniecisko talantu, lai plašāk informētu par Ķīnas drūmajiem rādītājiem attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu un politiskās brīvības trūkumu. Ķīnā acīmredzami nepastāv arī vārda brīvība. Kā gan citādi šis režīms var paskaidrot Ai kunga apcietināšanu par ekonomikas noziegumu veikšanu un atbilstošo izceļošanas procedūru neizpildi, lai dotos uz Taivānu. Tas nepārprotami ir aizbildinājums. Patiesībā īsto iemeslu vēlāk izskaidroja valstij piederošs laikraksts Global Times draudīgā ievadrakstā, kurā tika minēts, ka Ai kungs samaksās par savu pretošanos.

Mēs izjūtam riebumu pret Ķīnas valdības apkaunojošo attieksmi pret šo izcilo mākslinieku. Mēs, Parlamenta deputāti, pieprasām viņu nekavējoties atbrīvot un vēlreiz paužam nožēlu, ka Ķīna ar tādiem pasākumiem vēršas pret tiem, kuri uzdrošinās iestāties par savām cilvēka pamattiesībām.

  Cristian Dan Preda, autors. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, vairāk nekā pirms gada mēs šajā sēžu zālē runājām par Liu Xiaobo piespriesto cietumsodu. Šodien mēs runājam par cilvēku, kurš parakstīja „Hartu 08” un kuru ir aizturējušas Ķīnas varas iestādes.

Kā jau tika minēts iepriekš, Ai Weiwei ir ne tikai slavens mākslinieks, bet arī viens no lielākajiem komunistiskā režīma kritiķiem. Viņu apcietināja svētdien, un nav cerību, ka viņš varētu tikt atbrīvots. Turklāt šodien mēs dzirdējām Ķīnas varas iestāžu apgalvojumu, ka šī apcietināšana tika veikta ekonomisku, nevis politisku iemeslu dēļ, kas ir pilnīgi klaji meli.

Kā zināms, Ai Weiwei tika liegta iespēja apmeklēt Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Viņa apcietināšana bija daļa no plašākām represijām pret cilvēktiesību aktīvistiem. Savā rezolūcijā esam ietvēruši sarakstu ar cilvēkiem, kuri, manuprāt, Ashton kundzei būtu jāpiemin ikreiz, kad viņai rodas tāda iespēja. Es uzskatu, ka mums ir vispārīgi jāpārskata mūsu dialogs cilvēktiesību jomā.

  Heidi Hautala, autore. – Priekšsēdētāja kungs, tas, ka pēc Ziemeļāfrikā notikušajām revolūcijām vai šo nemieru laikā pret Ķīnas žurnālistiem, disidentiem, cilvēktiesību aktīvistiem un juristiem tiek vērsti arvien represīvāki pasākumi, nav sagadīšanās. Nesen Ķīnā interneta vidē tika aizliegts lietot vārdu „jasmīns”.

Šodienas jaunumi, kurus uzsvēra Preda kungs, ir ļoti nozīmīgi, jo tagad mēs redzam, kā diktatori viens otru atdarina un apmainās viedokļiem. Ir redzams, ka Venecuēla un Kazahstāna pret tiem uzņēmējiem, kuri pārāk pietuvinās politiskajai ietekmei un kuri vēlas izveidot opozīcijas partijas, izmanto tās pašas metodes, kuras Krievija izmantoja pret M. Hodorkovski un P. Ļebedevu: viņi visi tiek sodīti par ekonomikas noziegumu veikšanu. Sods par ekonomikas nozieguma veikšanu — tā viņi sauc politiskās represijas. Mums ir jāsaprot, ka agrāk Ķīnā tas īpaši bieži nenotika. Šis ir pavērsiens, kas neko labu nesola.

Ir svarīgi, lai Eiropas Parlamenta deputāti nosauktu vajāto aktīvistu vārdus, apmeklējot Ķīnu un tiekoties ar kolēģiem šajā valstī, un pieprasītu iespēju apmeklēt viņus cietumā. Mēs zinām, ka daudzi no vajātajiem Ķīnas cietumos tiek šausmīgi spīdzināti, dažkārt nonākot vietās, ko mēs saucam par „melnajiem cietumiem”, jo tās ir pilnīgi nezināmas vietas.

Šis ir atgādinājums visām Eiropas Parlamenta delegācijām par to, ka visu šo delegāciju pārstāvjiem, apmeklējot valstis, ir tiesības un pienākums pildīt savas saistības attiecībā uz cilvēktiesībām. Mēs pieprasām nekavējoties atbrīvot Ai Weiwei.

  Ana Gomes, autore. – (PT) Ai Weiwei pazušana jāskata arvien plašāku politisko represiju kontekstā, kuras veic Ķīnas varas iestādes. Tas viss notiek tāpēc, ka varas iestādes baidās par to, ka arābu valstu revolucionārais nosakņojums pāries uz Ķīnas sabiedrību. Tomēr ES var kaut ko mainīt. Politiskajā dialogā ar Ķīnu tai pastāvīgi jāiekļauj jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem, un šis dialogs būtu jāpārvērtē, lai nodrošinātu konkrētus rezultātus, it sevišķi attiecībā uz to tiesas spriedumu pārskatīšanu, kuru rezultātā cilvēktiesību aktīvisti ir nonākuši cietumā.

Sarunās par jauno pamatnolīgumu nedrīkst atstāt novārtā cilvēktiesību jautājumu, visu pakļaujot komerciālajām interesēm. Īstenojot savas ekonomiskās intereses, ES ir pienākums atbalstīt tādus aktīvistus kā Ai Weiwei, Liu Xiaobo un Hu Jun, kuri Ķīnā ir drosmīgi cīnījušies par steidzamām politikas reformām, pret apspiešanu un par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Ķīnai kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgajai loceklei ir īpašs pienākums attiecībā uz cilvēktiesībām, kas ir noteiktas ANO Hartā, un tai par to ievērošanu ir jāatbild ne tikai pilsoņiem, bet arī pārējai pasaulei.

  Sari Essayah, PPE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es esmu ļoti gandarīta, ka Eiropas Parlaments varēja tik ātri papildināt steidzamo lūgumrakstu sarakstu, iekļaujot tajā pašreizējos cilvēktiesību pārkāpumus.

Kā mums ir zināms, Ai Weiwei lieta patiesībā nav vienīgais nopietnais cilvēktiesību pārkāpums, kurus nemitīgi pieļauj Ķīnas Komunistiskā partija, bet, kā jau Hautala kundze iepriekš norādīja, Ķīnā demokrātijas kustībai jaunu stimulu ir devusi sacelšanās Ziemeļāfrikā.

Pēdējo nedēļu laikā amatpersonas ir palielinājušas valdības kritizētāju uzraudzību, un daudziem disidentiem, aktīvistiem un cilvēktiesību juristiem tika piemērots mājas arests vai apcietinājums policijas uzraudzībā. Kā norādīja Amnesty International, Ai Weiwei arests ir satraucošs notikumu pavērsiens arvien biežāko uzbrukumu kontekstā, ko pret disidentiem vērš Ķīnas varas iestādes. Nedrīkst pieļaut, ka ekonomiskās intereses aizmiglo cilvēktiesību jautājumu un attur no prasības paušanas nekavējoties atbrīvot tos, kuri ir ieslodzīti savas pārliecības dēļ.

  Rosario Crocetta, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pekinas pamatojums mākslinieka Ai Weiwei apcietināšanai sakarā ar ekonomiskiem noziegumiem nav pārliecinošs, un tas pats attiecas uz nepieciešamību tik bargi izturēties pret brīvu mākslinieku–disidentu. Pamatojums nav pārliecinošs, jo šis arests ir viens no simtiem oponentu arestu un daļa no sistemātiskas visa veida pazīmju apkarošanas, kas liecina par atšķirīgiem uzskatiem.

Laikā, kad arābu valstīs notiek nemieri, mēs atsaucam atmiņā cietsirdīgo vardarbību, kas Tjaņaņmeņas laukumā tika vērsta pret Ķīnas jauniešiem, kuri, tieši tāpat kā šodienas „jasmīnu revolucionāri”, pieprasīja brīvību un demokrātiju.

Ķīna Rietumvalstīm ir atvērusi savu ekonomiku, taču nesaista ražošanu ar vides prasību ievērošanu un darba drošību, un tā nekādā veidā nespēj pieņemt demokrātiju un plurālismu. Šī no mūsu puses nav iejaukšanās Ķīnas iekšlietās, kā to apgalvo Pekina, bet gan vīriešu un sieviešu, kustību un partiju, kuras visos kontinentos vēlas izveidot no neiecietības brīvu pasauli, prasība.

Pekinas valdībai būtu jāskatās, kas notiek pasaulē, lai saprastu, ka, ja tā nemainīsies, tad Ķīnu mainīs vēsturiski notikumi un Ķīnas pilsoņi.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, arvien biežāk tiek saņemti ziņojumi par satraucošo situāciju cilvēktiesību jomā Ķīnas Tautas Republikā. Parlamenta darba kārtībā šis jautājums parādās gandrīz katrā sesijā. Tāpat kā tradicionālie apspiešanas cikli, arī jaunākās represijas notiek jau ilgāku laiku, un tas varētu norādīt uz cīņām par varu starp Komunistu partijas reformu atbalstītājiem un to pretiniekiem.

Ķīnas valdība ir sarežģījusi piekļuvi ārvalstu tīmekļa vietnēm, bloķējusi šifrēšanas programmatūru, ko izmanto, lai pārvarētu ķīniešu sarunvalodā tā dēvēto „Ķīnas lielo ugunsmūri”, apgrūtinājusi piekļuvi Googlemail pakalpojumiem un ir pastiprinājusi arestus, tostarp apcietinot starptautiski slavenu mākslinieku un pie varas esošā režīma kritiķi Ai Weiwei. Ir nepieciešama apņēmīga rīcība. Tāpēc es aicinu augsto pārstāvi Ashton kundzi veikt demaršu attiecībā uz Pekinu. Ai Weiwei ir nekavējoties jāatbrīvo.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ai Weiwei bija — un tā ir ļoti skumja patiesība — viens no pēdējiem drošsirdīgajiem Ķīnas pārvaldes kritizētājiem. Viņa apcietināšana, bez šaubām, bija ne tikai visa kritiķu apcietināšanas viļņa kulminācija, bet arī signāls visiem pārējiem, ka pat starptautiska popularitāte personu nevar pasargāt no Ķīnas varas iestāžu veiktas ieslodzīšanas cietumā vai pat no pilnīgas pazušanas. Tajā pašā laikā dialogā cilvēktiesību jomā, ko Eiropas Savienība visos līmeņos risina ar Ķīnas pārstāvjiem, mūsu protesti tiek pastāvīgi ignorēti — ar draudzīgu smaidu, tomēr ignorēti un noraidīti.

Mums rodas jautājums par to, kādu stratēģiju mēs varam izmantot, lai uz to reaģētu. Es uzskatu, ka ir jāreaģē, izmantojot mūsu delegāciju Ķīnā, un nākamajā vizītē šajā valstī ir skaidri jānosaka, ka mēs vēlamies apmeklēt arī šos kritiķus, ka mēs gribam viņus satikt — pretējā gadījumā vairs nav nekādas jēgas turpināt mūsu dialogu cilvēktiesību jomā. Mums nav nekādas vēlēšanās turpināt sarunu ar „ķieģeļu mūri”.

  Paul Murphy, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es nosodu Ai Weiwei apcietināšanu un pieprasu viņu nekavējoties atbrīvot. Viņa aizturēšana ir daļa no gadu desmitu laikā bargākajām policijas īstenotajām represijām. Kopš 2008. gada Ķīnas iekšējās drošības budžets neticamā kārtā ir pāraudzis militārajiem mērķiem paredzēto budžetu. Šobrīd tā neticamais apmērs ir USD 95 miljardi. Ar šiem līdzekļiem tiek finansēts milzīgais valsts represiju aparāts, tostarp algojot vairāk nekā 40 000 policistu, kuru vienīgais darbs ir internetā meklēt atšķirīgus viedokļus.

Šīs represijas tiek pastiprinātas, jo pie varas esošais režīms baidās no tā, ka izplatīsies Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas revolūcijas. Režīma pārstāvjiem ir iemesls baidīties. Šajās valstīs notiekošās revolūcijas apliecina, ka protestējoši strādnieki un nabadzīgie iedzīvotāji ir daudz varenāki par visnežēlīgākajām apspiešanas metodēm, visrepresīvākajiem režīmiem.

Ir nepieciešama masveida cīņa, jo īpaši neatkarīgas, demokrātiskas strādnieku šķiras masveida organizāciju izveide. Cīņa pret diktatūrām ir jāsaista ar cīņu par patiesām sociālistiskām pārmaiņām Ķīnā, kuru rezultātā milzīga daļa bagātības un resursu Ķīnā nonāktu demokrātiskā valsts sektorā, un tautsaimniecība tiktu plānota demokrātiski, lai paaugstinātu vidusmēra iedzīvotāju dzīves līmeni.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Ai Weiwei kā mākslinieks „piešķīra seju” bērniem, kas kļuva par Sičuaņas zemestrīces upuriem. Kā pilsoņtiesību aktīvists viņš „piešķīra seju” „Hartai 08”. Tagad viņš „piešķir seju” tiem cilvēkiem, kuri ir pazuduši Ķīnas cietumos un ieslodzījumu vietās — tūkstoši no viņiem ir anonīmi. Simts no viņiem mums ir zināmi, un šeit, Parlamentā, mums ir jāpārstāv šie cilvēki, kuri aizstāv cilvēktiesības, bet kuri pagaidām ir apklusināti.

Tāpēc es skaidri norādu, ka šīs debates un dialogs par cilvēktiesībām, bez šaubām, ir nepieciešams. Es saprotu tos, kuri saka, ka viņi nevēlas turpināt sarunu ar „ķieģeļu sienu”. Tomēr, ja mēs pārstāsim runāt ar šo „ķieģeļu sienu”, diktatori būs panākuši to, ko viņi gribēja.

Zhou Enlai bija dižs reformators. Viņš nebija demokrāts, bet viņš bija Ķīnas patriots, kurš atvēra šo valsti ārpasaulei. Mums ir vajadzīgs demokrātiski noskaņots Zhou Enlai, kurš sagatavotu savas valsts demokrātisku atvēršanu. Ja šī valsts nespēj īstenot demokrātiskas reformas, tā nonāks tādā pašā krīzē kā 20. gadsimta 30. gados.

Ķīniešu interesēs ir palīdzēt panākt cilvēktiesību ievērošanu, un tāpēc mums ir jāatbalsta arī šīs iniciatīvas.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, starptautisku slavu ieguvušais mākslinieks Ai Weiwei ir bagātinājis Ķīnas kultūru un mākslu. Tā vietā, lai viņu apbalvotu un izrādītu viņam cieņu, Ķīna viņu ir ieslodzījusi cietumā.

Cilvēktiesības nav tikai Eiropas jēdziens — tās ir vispārēji principi, kas ir cilvēka cieņas pamatā. Eiropas Savienības Ārējās darbības dienesta un ES delegācijas Ķīnā pārstāvjiem augstākajā diplomātiskajā līmenī Ķīnas varas iestādēm ir jāuzsver Ai Weiwei gadījums.

Tomēr nedrīkst pieļaut, ka cilvēktiesību dialogs ar Ķīnu nenonāks tālāk par diplomātisko runu līmeni. Ņemot vērā pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumus un smago situāciju cilvēktiesību jomā, Eiropas Savienībai ir jāizdara secinājumi un jāpārskata savas attiecības ar Ķīnu. Cilvēktiesību dialogs nedrīkst būt tikai tukši vārdi — ir jāsper pozitīvi soļi un jāīsteno kontroles pasākumi un divpusēja diskusija.

Turklāt kultūra un māksla bagātina sabiedrību un to attīsta gan šeit, rietumos, gan austrumos, dienvidos un ziemeļos.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, Ķīna ir noslēpums. No vienas puses, tā ir kļuvusi mūsdienīga un pārņēmusi daudzas Rietumvalstu prakses, kā to redzējām Olimpisko spēļu laikā, kuras man bija tā privilēģija apmeklēt, un tās patiešām bija ļoti veiksmīgas. Tomēr, kaut arī atsevišķos aspektos tā ir kļuvusi rietumnieciskāka, citās jomās, it sevišķi attiecībā uz pamattiesībām, jo īpaši vārda brīvību, Ķīna ir arhaiska. Ai Weiwei gadījums ir ideāls piemērs. Viņš pasaulslavens mākslinieks, kuru 3. aprīlī bez jebkāda acīmredzama iemesla apcietināja. Kopš tā laika neviens par viņu neko daudz nav dzirdējis, un tas, protams, ir pilnīgi un pavisam nepieņemami. Mēs šeit šodien pieprasām, lai viņš atgrieztos pie savas sievas, saviem draugiem un saviem palīgiem. Jo viena lieta ir pilnīgi droša — un ķīniešiem tas būtu jāņem vērā — Ai Weiwei kungu atcerēsies un viņš būs slavens vēl ilgi pēc tam, kad tie, kuri ir atbildīgi par viņa apcietināšanu, būs aizmirsti.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka tas, ko ķīnieši dara, ir apzināta politiskā provokācija jeb, citiem vārdiem runājot, politisks pārbaudījums. Tā mērķis ir pārbaudīt demokrātisko valstu spēku, lemtspēju un uzticamību. Tā uzbrūk cilvēktiesībām. Tas tiesa, ka ir jārisina dialogs, bet tieši tāpēc mums Ķīnas Tautas Republikai skaidri jānorāda, ka turpmākai ekonomiskajai sadarbībai jābūt cieši saistītai ar šīs valsts turpmāku demokratizāciju. Tāpēc mēs pieprasām Ai Weiwei atbrīvošanu.

Starp citu, kad diktatori vēlas izvairīties no apsūdzībām par politiski motivētām tiesas prāvām, viņi vienmēr „izspēlē” izvairīšanās no nodokļu maksāšanas vai ekonomisko noziegumu kārti. Tas tā bija bijušajā VDR, tas tā ir Krievijā un diemžēl arī Ķīnas Tautas Republikā. Tāpēc mēs šo rezolūciju bez šaubām atbalstām.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vispirms gribētu piekrist Verhofstadt kungam. Tas patiešām ir apkaunojoši, ka šīs debates par cilvēktiesībām, kas mums, eiropiešiem, kuri tic vērtībām, patiesībā ir ļoti svarīgas, vienmēr notiek ceturtdienas pēcpusdienā, kad lielākā daļa cilvēku jau ir aizgājuši. Es gribētu, lai to vēlreiz atzīmē protokolā. Tas mums ir jāmaina.

Tomēr šobrīd mēs runājam par Ķīnu un šajā jautājumā, kā jau iepriekš tika teikts, esam vairāk vai mazāk bezspēcīgi. Lichtenberger kundze runāja par ķieģeļu sienu. Starp citu, Posselt kungs, es neuzskatu, ka Ķīnas interesēs patiešām ir — kā jūs teicāt — palīdzēt ievērot cilvēktiesības. Tas acīmredzami nav Ķīnas valdības interesēs, kaut arī tas neapšaubāmi ir Ķīnas iedzīvotāju interesēs.

Šodien mēs runājam par daudziem cilvēkiem: jau tika minēti Ai Weiwei un Liu Xiaobo. Agrāk mēs bieži debatējām par to, kā varam īstenot cilvēktiesību ievērošanu. Tas nav tikai jautājums par to, ka jāmudina Ashton kundze nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus Ķīnā ikreiz, kad ir šāda iespēja. Tas ir jādara visiem mūsu ārlietu ministriem un pārstāvjiem, un mums ir jāturas kopā. Es domāju, ka tas ir vienīgais veids, kā mēs patiešām varam nedaudz ietekmēt Ķīnu. Pretējā gadījumā Ķīna kā ekonomiski spēcīga valsts mūs sanaidos un mēs neko nepanāksim. Tas būtu ļoti slikti, jo īpaši attiecībā uz iesaistītajiem cilvēkiem.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, izcilā ķīniešu mākslinieka Ai Weiwei aizturēšana 3. aprīlī Pekinas lidostā, kad viņš mēģināja doties uz Honkongu, ir pamatoti satraukusi starptautisko sabiedrību. Ar publiskā paziņojuma un Eiropas Savienības delegācijas Ķīnā starpniecību nekavējoties tika pausts nosodījums cilvēktiesību aizstāvju, juristu un aktīvistu arvien patvaļīgāku aizturēšanu šajā valstī un tika uzsvērtas ES bažas par Ai Weiwei.

Šobrīd mums nav nekādas informācijas par Ai kunga atrašanās vietu, un es šodien gribētu uzsvērt, ka ES uzskata, ka patvaļīgu aizturēšana un bezvēsts prombūtne ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums, un tas jebkurā gadījumā ir nepieņemami. Mēs pieprasām nekavējoties atbrīvot Ai Weiwei.

Turklāt, kā skaidri norādīts Parlamenta rezolūcija, Ai Weiwei aizturēšana ir tikai viens gadījums no daudzajiem pēdējā laikā veiktajiem patvaļīgas aizturēšanas un pazušanas gadījumiem Ķīnā. Ir ziņots, ka kopš februāra policija ir apcietinājusi vairākus izcilus Ķīnas juristus, kuri bieži vien veic aizstāvju pienākumus cilvēktiesību pārkāpumu lietās, un kopš tā laika viņi nav redzēti.

Satraukumu par attieksmi pret šiem cilvēkiem vēl vairāk pastiprina jurista Gao Zhisheng pazušana, kurš, izņemot īslaicīgu parādīšanos 2010. gada aprīlī, ir pazudis jau divus gadus. Augsto pārstāvi satrauc informācija, kuras pamatā ir Gao kunga 2010. gada aprīlī veiktās intervijas, ka sākotnējā pazušanas periodā viņš tika turēts apcietinājumā dažādās nesankcionētās ieslodzījuma vietās bez tiesībām sazināties, un pret viņu izturējās neatbilstoši.

Turklāt ir saņemta informācija, ka pēdējo nedēļu laikā ievērojams skaits emuāru autoru un politisko aktīvistu tika apsūdzēti kriminālnoziegumos, piemēram, par valsts varas apdraudēšanu, vai arī viņi tika aizturēti bez jebkādas apsūdzības.

Es Parlamentam varu apstiprināt, ka priekšsēdētāja vietniece / augstā pārstāve Catherine Ashton ļoti uzmanīgi seko līdzi notikumiem un, līdzko radīsies iespēja, uzdos šos jautājumus Ķīnas varas iestādēm, un ka arī ES nākamajā ES un Ķīnas dialoga kārtā par cilvēktiesību jautājumiem, kura organizēšanai esam ierosinājuši datumus maijā, Ķīnas varas iestādēm paudīs savas bažas. Es gribētu atbalstīt Meissner kundzes nostādni, ka patiešām ir vajadzīga vienota nostāja, kopīgs vēstījums, ko pauž ne tikai ES iestādes, bet arī visas ES dalībvalstis.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc neilga brīža.

(1) Sk. protokolu

10.2. Aizliegums rīkot trimdā Nepālā esošās Tibetas valdības vēlēšanas

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par aizliegumu rīkot trimdā Nepālā esošās Tibetas valdības vēlēšanas⁽¹⁾.

  Jaroslav Paška, autors. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, esmu pārliecināts, ka mēs visi ar atbalstu un apbrīnu esam sekojuši līdzi Tibetas iedzīvotāju centieniem iegūt tiesības pārvaldīt pašiem savu valsti. Trimdā esošās valdības vai Tibetas garīgā līdera Dalai Lama daudzie mēģinājumi sarunās ar Ķīnas vadošo varu rast saprātīgu risinājumu vienmēr ir beigušies neveiksmīgi. Ir skaidrs, ka ķīnieši tibetiešus neuzskata par vienlīdzīgiem partneriem kopīgā valstī, bet gan par šķērsli, kas viņiem neļauj okupētajā teritorijā pilnībā pārņemt varu.

Tāpēc Nepālas valdības stāvoklis ir sarežģīts. No vienas puses, tai ir jāievēro savas starptautiskās saistības un Tibetas kopienai jānodrošina vispārējās tiesības, bet, no otras puses, tā nevar neņemt vērā sava milzīgā kaimiņa viedokli. Nepālas valdības nostāja attiecībā uz trimdā esošās Tibetas valdības vēlēšanām mums skaidri norāda, kurš šajā reģionā ir patiesais globālais spēlētājs. Nepālas valdība uzskata, ka tā ir Ķīna.

Mēs, eiropieši, varam sniegt simboliskus žestus un paziņot savus iebildumus attiecībā uz vājo Nepālas valdību. Tomēr, ja mēs patiešām gribam, lai Tibetas iedzīvotāju situācija mainītos, mūsu partnerim šajā dialogā jābūt Ķīnas valdībai, jo tā šajā reģionā ir politiskais līderis, kas ietekmē reģionālās politikas nosacījumus. Mēs, protams, varam ar deklarāciju vērsties pie Nepālas valdības, bet tas šo problēmu neatrisinās.

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs, kopš tika atcelta Nepālas monarhija un Katmandu tika ievēlēta maoistu valdība, Nepāla un Ķīna ir nenovēršami satuvinājušās. Tāpēc nav pārsteigums, ka Nepālas varas iestādes neļauj Nepālā dzīvojošajiem Tibetas bēgļiem balsot par premjerministru un parlamentu trimdā.

Pagājušā gada oktobrī Nepālas policija pārtrauca līdzīgu vēlēšanu plānu, un tas neapšaubāmi notika, reaģējot uz Pekinas spiedienu. Tas, ka Ķīna centās iejaukties neoficiālās vēlēšanās, kuras notika citā neatkarīgā kaimiņvalstī, norāda, ka tās līderi necienīgi izturas pret demokrātiju un ka viņiem attiecībā uz Tibetu ir paranoja.

Ķīnai acīmredzami nav būtiski tas, ka Tibetas garīgais līderis Dalai Lama ik pa laikam ir uzsvēris, ka viņš vēlas panākt Tibetas maksimālu autonomiju, nevis neatkarību. Es ceru, ka augstā pārstāve, kura šodien nav ieradusies, izvirzīs jautājumu par šo gadījumu sarunās ar Ķīnu un arī Nepālu, kuras pašas jaunizveidoto demokrātiju uztur ES nodokļu maksātāju nauda finansiālā atbalsta veidā.

Es arī gribētu izmantot iespēju un paust atzinību Tibetas iedzīvotāju drosmei, sīkstumam un miermīlīgas pretošanās īstenošanai, un viņu sniegtais piemērs mums visiem var kalpot kā iedvesma. Nepāla gan ģeopolitiskajā, gan ģeogrāfiskajā ziņā atrodas jutīgā situācijā, bet tai būtu jāsmeļas iedvesma no savas demokrātiskās dienvidu kaimiņvalsts Indijas, nevis no represīvās diktatūras, kas atrodas tās ziemeļos, proti, ĶTR. Es ceru, ka kādreiz demokrātija visā Āzijā būs norma.

  Priekšsēdētājs. – Tannock kungs, jūs izmantojāt tikai pusotru minūti. Nākamreiz es jums ļaušu runāt vēl papildus pusminūti!

  Eva Lichtenberger, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, acīmredzot nepietiek ar to, ka kopš 2008. gada Olimpiskajām spēlēm Ķīnā arvien vairāk pieaug Tibetas kultūras apspiešana. Kopš tām situācija būtībā ir tikai pasliktinājusies. Nav notikusi nekāda virzība uz priekšu. Tagad spiediens tiek izdarīts arī ārvalstīs, lai pēc iespējas vairāk apgrūtinātu vai pilnīgi liegtu iespēju tibetiešiem izmantot viņu tiesības balsot par parlamentu trimdā. Mēs jau vairākus gadus esam redzējuši, cik milzīgs spiediens tiek izdarīts uz Nepālu — vai tas būtu attiecībā uz bēgļu uzņemšanu vai tādiem jautājumiem kā balsošanas tiesības tibetiešiem. Tomēr mums būtu jābūt gandarītiem, ka šādas lietas tiek nodrošinātas. Eiropas Savienībai no tā būtu jāgūst mācība.

Ķīnas līderi izdara spiedienu uz savu sabiedroto partiju, pat uz Nepālu kopumā, lai panāktu pret tibetiešiem vērstus pasākumus — un Nepāla padodas. Mums jāpastiprina savi centieni, lai tam pretotos, un tas ietver jebkāda atbalsta atcelšanu.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs, ir trīs lietas, ko es gribētu paust attiecībā uz Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas grozījumiem šajā rezolūcijā.

Pirmkārt, grozījumu pamatojums ir balstīts uz Ķīnas Tautas Republikas īstenotās Tibetas okupācijas cēlonisko raksturu attiecībā uz centieniem Nepālā traucēt Tibetas vēlēšanas. Kaut arī šī rezolūcija ir vērsta uz Tibetas trimdā esošās valdības vēlēšanu aizliegšanu Nepālā, šo jautājumu nevar izraut no plašāka Tibetas statusa konteksta.

Otrkārt, ja nebūtu sniegta neviena atsauce uz Ķīnas īstenoto Tibetas okupāciju, kas ir cēlonis tam, kāpēc Pekina izdara spiedienu uz Nepālas valdību, to varētu salīdzināt ar runām par Pirmo pasaules karu, nepieminot Franča Ferdinanda slepkavību.

Visbeidzot, aicinājums Tibetai nodrošināt pilnvērtīgu autonomiju ir vienīgais konstruktīvais priekšlikums, ko var paust Eiropas Parlaments, lai izvairītos no Tibetas vēlēšanu atkārtotas aizliegšanas Nepālā. Es aicinu kolēģus to atbalstīt.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, valstij, no kuras es nāku, ir ļoti liela pieredze, runājot par trimdā esošajām valdībām. Laikā no 1939. gada līdz 1990. gadam Poliju politiskajā trimdā kopumā pārvaldīja 15 Polijas premjerministri un seši prezidenti. Poļi neatteicās no centieniem panākt demokrātiju, un visbeidzot sarkanā solidaritātes krāsa varēja tikt papildināta ar balto vēlēšanu biļetenu krāsu, lai 1989. gadā radītu jaunu, demokrātisku valsti.

Šodien arī Nepālas Federatīvajai Demokrātiskajai Republikai ir iespēja sākt visu no jauna, pateicoties konstitūcijai, kas stāsies spēkā 28. maijā. Būtu žēl, ja Nepāla sabojātu šos svētkus, turpinot ierobežojot Tibetas mazākumtautības tiesības, tā rezultātā saņemot starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Es uzskatu, ka aizliegums Nepālas tibetiešiem piedalīties nesenajās trimdā esošā premjerministra vēlēšanās ir nepieņemams pilsoņu pamattiesību pārkāpums. Eiropas Savienībai būtu jāizmanto visi diplomātiskie un finanšu līdzekļi, lai neitralizētu Ķīnas spiedienu uz Nepālu un ilgtermiņā nodrošinātu, ka tibetiešiem ir tiesības balsot, biedroties un paust savus uzskatus.

Tāpat kā Polijas gadījumā, kad nebija iespējams apturēt trimdā esošā 21 valdības pārstāvja darbu, esmu pārliecināta, ka arī Dalai Lama sekotāji nepārtrauks savas darbības. Nepālai un Ķīnai tas būtu jāpatur prātā.

  Thomas Mann, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, 20. martā aptuveni 80 000 trimdā esošu tibetiešu visā pasaulē piedalījās jauna premjerministra un valdības locekļu tiešās vēlēšanās. Eiropas Parlamenta deputāti, tostarp Eiropas Parlamenta Tibetas sadarbības grupas locekļi, piedalījās kā vēlēšanu novērotāji. Mana pieredze Šveicē neatšķīrās no pieredzes, ko mani kolēģi guva citās valstīs, proti, vēlēšanas notika godīgi, mierīgi un pilnīgi atbilstoši demokrātiskajiem noteikumiem. Vienīgais izņēmums bija Nepāla, kur drošības spēki, pakļaujoties Ķīnas valdības spiedienam, desmitiem tūkstošu tibetiešu liedza piedalīties vēlēšanās. To darot, viņi turpināja iepriekšējā gadā uzsāktos mērķtiecīgos pasākumus, kad tika konfiscētas vēlēšanu urnas un slēgti vēlēšanu iecirkņi. Tomēr Nepāla nav no Ķīnai pakļauta valsts.

Katmandu valdībai jāpierāda, ka tā var atbrīvoties no Ķīnas ietekmes. Pamattiesības ietver vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un, kas nav mazsvarīgi, brīvas vēlēšanas. Komisār, Eiropas Ārējās darbības dienestam ir neatlaidīgi jāuzstāj, lai šīs cilvēktiesības tiktu aizstāvētas.

  Elena Băsescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Nepālas varas iestāžu aizliegums rīkot Tibetas trimdā strādājošās valdības vēlēšanas rada jautājumu par cilvēktiesību situāciju šajā valstī. Es gribētu uzsvērt, ka Tibetas kopienas locekļi šo procesu organizēja ar mērķi savas iestādes padarīt demokrātiskas. Šāda iniciatīva ir jāveicina, lai kur tā arī tiktu īstenota. Nepālai ir pienācis īstais brīdis parādīt, ka tās demokrātija darbojas gan vietējā, gan starptautiskajā mērogā, jo īpaši nodrošinot, lai nodotās balsis līdz 15. aprīlim varētu nosūtīt Centrālajai vēlēšanu komisijai, kur tās tiktu apstiprinātas.

Es lūdzu Nepālas valdību izmantot šo iespēju, lai šajā valstī labotu situāciju pamattiesību jomā. Šis aspekts ir būtisks, lai nodrošinātu efektīvu kaimiņattiecību politiku.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mums ir jācīnās par demokrātiskajām tiesībām ne tikai mūsu kaimiņvalstīs, ne tikai Ziemeļāfrikā, bet it visur. Mums ir jāīsteno standarta Eiropas politika attiecībā uz valdībām, kuras nav ievēlētas demokrātiskā veidā, un valdībām, kuras neievēro demokrātiskās tiesības.

Verhofstadt kungs teica, ka mēs zināmā mērā esam liekuļi. Tā ir taisnība, jo bieži vien mēs nevienu citu principu nenostādām augstāk par tirdzniecību. Viens tipisks piemērs ir Mercosur nolīgums, kura gadījumā tirdzniecības liberalizācijas interesēs mēs labprātīgi upurējam 11 % Amazones un miljoniem Eiropas lauksaimnieku.

Komisār, tajā visā ir vainojama Komisija. Bieži vien tirdzniecības komisārs pret citiem Eiropas politikas virzieniem izturas vienaldzīgi. Tomēr, ja mēs tā turpināsim, mēs arī turpmāk būsim liekuļi. Nepālai ir jāievēro Tibetas bēgļu demokrātiskās tiesības, bet Eiropas Savienībai ir jāizmanto ikviena tās rīcībā esošā iespēja un šis jautājums jāierosina visu programmu ietvaros, ne tikai saistībā ar cilvēktiesībām. Tā nav tikai Ashton kundzes atbildība, tā ir arī De Gucht kunga un visas Komisijas atbildība.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien Nepāla, kuru pārāk ilgus gadus iebiedē Ķīnas varas iestādes, tibetiešiem tiek liegtas politiskās pamattiesības — tiesības balsot. Viena lieta ir pilnīgi droša — Pekina ir atradusi jaunu sabiedroto Tibetas iedzīvotāju vajāšanā, un šis jaunais sabiedrotais ir Nepāla. Tomēr realitātē problēma sniedzas tālāk par vēlēšanām, jo jau vairākus gadus Nepālas valdība, uz kuru Ķīnas varas iestādes izdara spiedienu, arvien vairāk ierobežo tās teritorijā dzīvojošo trimdas tibetiešu vārda brīvību.

Pagājušā gada jūnijā Katmandu varas pārstāvji Ķīnas varas iestādēm nodeva tibetiešu bēgļus. Preventīvi aresti un demonstrāciju, pulcēšanās un pat pārvietošanās aizliegumi Nepālā dzīvojošajiem tibetiešiem ir kļuvusi par bieži sastopamu parādību.

Tāpēc mūsu Parlamentam ir jābeidz izturēties liekulīgi un jāpauž ne tikai protesti, bet arī stingri jānosoda šīs apspiešanas, kuras veic Nepāla, un, runājot vispārīgāk, daudzos — pārāk daudzos — cilvēktiesību un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām pārkāpumus. Turklāt mēs pieprasām, lai Nepāla izbeigtu politisko bēgļu vajāšanu un neatbilstošu izturēšanos un vienkārši ievērotu viņu tiesības. Ja aplūkojam Nepālas kā bēgļu uzņēmējas valsts vēsturi, kura līdz nesenai pagātnei vienmēr uzņēma tibetiešus, galu galā ir ļoti skumīgi redzēt, ko šī valdība nodara politiskajiem bēgļiem.

  Raül Romeva i Rueda, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi necilvēcīgi, ka Katmandu dzīvojošajiem tibetiešiem nebija atļauts balsot vēlēšanās Ķīnas izdarītā spiediena dēļ. Ķīnas spiediens uz Nepālu, kura neļauj bēgļiem izmantot starptautiskajās tiesībās noteiktās minimālās tiesības, ir kas tāds, kas mums kā eiropiešiem būtu jānosoda. Mums arī būtu jāpauž bažas par to, ka Ķīna liedz citai valstij iespēju nodrošināt cilvēkiem humāno palīdzību.

Ir svarīgi, lai augstā pārstāve ar ES delegācijas Katmandu starpniecību cieši pārraudzītu situāciju. To mēs pieprasām jau ilgu laiku. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, mēs vairs nevaram gaidīt ilgāk. Mums ir jādara viss iespējamais, lai pretotos Ķīnas izdarītajam spiedienam, un, ja mēs to nedarīsim tagad, kad cenšamies uzsākt šo dialogu ar Ķīnu, baidos, ka mēs to neizdarīsim nekad.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka pietiekami slikti jau ir tas, ka tibetiešiem savā dzimtajā valstī nav tiesību uz pašnoteikšanos, tomēr uz viņiem vēl arī tiek izdarīts spiediens, lai liegtu demokrātiskās pamattiesības ārpus viņu valsts, jo daudziem no viņiem bija jāpieņem grūtais lēmums doties trimdā vai viņi bija spiesti to darīt. Viens no argumentiem, ko vienmēr izmantoja tie, kuri kritizēja Tibetas pretošanos, bija tāds, ka šai pretestībai, kas koncentrējas uz Dalai Lama tēlu, bija daudz nedemokrātisku aspektu. Tagad, kad tibetiešu pretestība atrodas demokratizācijas procesā, ir ārkārtīgi žēl, ka Nepāla, valsts, kurā dzīvo tik daudz tibetiešu, nav ļāvusi normālā veidā organizēt demokrātiskas vēlēšanas. Tomēr es jūs gribētu lūgt ņemt vērā vienu aspektu: bieži vien mūsu valdības pirmās neiztur Ķīnas valdības spiedienu, lai radītu Ķīnas līderu sapņiem un vēlmēm atbilstošu realitāti. Mums ir jāsaprot, ka Nepālas valdība, domājams, gribēja darīt to pašu. Tāpēc, ja mēs vēlamies izdarīt spiedienu uz Nepālas valdību, lai tā rīkotos citādi, mums ir jāsāk izdarīt spiediens arī uz mūsu pašu valdībām, lai parādītu, ka sarunās ar Ķīnas varas iestādēm tām ir kaut kāds mugurkauls.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pēc Ķīnas valdības spiediena Nepālas varas iestādes aptuveni 20 000 Nepālas tibetiešu neļāva piedalīties trimdā esošās Tibetas valdības premjerministra vēlēšanās. Tiesības balsot, kā arī tiesības uz brīvām vēlēšanām un miermīlīgām demonstrācijām, ir ikvienas personas un kopienas pamattiesības. Jo vairāk šķēršļu, kas neļauj cilvēkiem izmantot šīs tiesības, jo lielāka ir viņu apņēmība tās izmantot. Es pārliecināta, ka arī Nepālas tibetiešiem ir lielāka vēlme ievēlēt savas trimdā esošās valdības vadītāju. Nepālas un Ķīnas varas iestāžu centieniem viņus kontrolēt iebiedējot ir pilnīgi pretējs rezultāts.

Es aicinu Eiropas Savienības augsto pārstāvi, risinot sarunas ar Nepālas un Ķīnas varas iestādēm, skaidri informēt par Eiropas Parlamenta prasībām un pasākumiem.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Ķīna ir palielinājusi savu spiedienu uz Tibetas valdību trimdā. Vairāk nekā 10 000 Nepālas tibetiešu tika liegta iespēja balsot par trimdā esošās valdības premjerministru un parlamenta deputātiem. Atrodoties Ķīnas spiediena ietekmē, Nepālas galvenās partijas atbalsta tā dēvēto vienotas Ķīnas politiku, un viņi Tibetu uzskata par neatņemamu Ķīnas daļu. Šo iemeslu dēļ Tibetas bēgļi Nepālā tiek visu laiku stingri uzraudzīti.

Kaut arī šī rezolūcija attiecas uz vēlēšanu aizliegumu, tās fonu veido Ķīnas okupētā Tibeta. Pieaugot Ķīnas ekonomiskajai ietekmei, pastāvīgi palielinās arī tās vara un izdarītais spiediens.

Šis dokuments, tāpat kā iepriekšējā rezolūcija par Ai Weiwei, apliecina to, cik nomācoša ir Ķīnas Komunistiskās partijas īstenotā politika. Kā teica komisārs, Eiropai savā politikā attiecībā uz Ķīnu jābūt vienotai.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es nebiju paredzējis runāt par šo jautājumu, bet nākamajā ceturtdienā Dalai Lama apmeklēs manu valsti un uzstāsies manā vēlēšanu apgabalā, Limerikas Universitātē, kur, esmu pārliecināts, viņam par šo un citiem jautājumiem būs daudz sakāmā. Neapšaubāmi, Nepālas iekšlietu ministrijas rīcība, konfiscējot vēlēšanu urnas, ir pilnīgi nosodāma. Kas attiecas uz notikumiem Katmandu — dziesmās un stāstos slavinātu reģionu, kas šo jautājumu padara vēl skumjāku, — netika atļauts ieskaitīt līdz pat 10 000 balsu.

Varam cerēt vienīgi uz to, ka mēs Eiropas Savienībā, vienbalsīgi paužot savu viedokli, spēsim izdarīt kādu spiedienu ne tikai uz Nepālu, bet arī uz tās saimnieci Ķīnu, lai tā censtos būt nedaudz atsaucīgāka, jo īpaši attiecībā uz Tibetu un Dalai Lama.

Visbeidzot, es gribu teikt, ka Dalai Lama Īrijā ir tikpat gaidīts viesis kā Anglijas karaliene un prezidents B. Obama, kurš arī ieradīsies.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, tiesības piedalīties demokrātiskās vēlēšanās ir vispārējas pamattiesības. Gaidāmās vēlēšanas ir svarīgas, lai saglabātu Tibetas identitāti un kultūru. Tibetieši balso par jaunu garīgo līderi, jo pašreizējais Dalai Lama atkāpjas.

2009. gadā mēs vienojāmies, ka ES savās starptautiskajās attiecībās atbalstīs demokrātiju un iesaistošu pārvaldību. Mums jānodrošina saskanība un jāatbalsta šī mūsu politika.

Nepāla acīmredzami nostājas Ķīnas pusē spiediena dēļ. Nepālai ir jāatgādina par tās starptautiskajām cilvēktiesību saistībām tibetiešiem nodrošināt demokrātiskas tiesības, un tai nebūtu jākavē brīvu vēlēšanu norise.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, kā jums ir zināms, Nepālā dzīvo aptuveni 20 000 tibetiešu, un lielākā daļa no viņiem tur dzīvo jau sen. Viņi ir baudījuši tiesības uz brīvu saimniecisko darbību, tiesības dzīvot Nepālā un — līdz šim — arī brīvu politisko telpu savstarpējām debatēm par Tibetas nākotni.

Nesenās vēlēšanas, kas notika 20. martā, bija svarīgs notikums ārpus Tibetas dzīvojošajai kopienai un liecina par svarīgu soli garajā reformu procesā, ko paredzēja Dalai Lama.

Ņemot vērā šo kontekstu, mēs ar bažām atzīmējam, ka Nepālas varas iestādes pastiprina savu kontroli pār Nepālā dzīvojošo tibetiešu politiskajām aktivitātēm. 20. martā varas iestādes faktiski neļāva balsot vairāk nekā 10 000 tibetiešu. Šī nav pirmā reize, kad notiek kas tāds. Pagājušā gada 3. oktobrī, kad Nepālā notika iepriekšējais vēlēšanu posms, Nepālas varas iestādes šīs vēlēšanas ierobežoja, konfiscējot vēlēšanu urnas un slēdzot tibetiešu kopienas vēlēšanu iecirkņus.

Eiropas Savienība ar savas delegācijas Katmandu un ES dalībvalstu vēstniecību starpniecību šos notikumus pārraudzīja, uzturot ciešu saziņu ar Tibetas kopienu un valdību. ES uzskata, ka saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām Tibetas bēgļiem būtu jāļauj izmantot viņu tiesības brīvi biedroties. Tas būtu jādara tā, lai šīs tiesības varētu viegli īstenot.

Būtu jāsaglabā piekļuve Nepālas teritorijai un jāievēro neoficiālā vienošanās starp Nepālas valdību un ANO Augsto cilvēktiesību komisāru bēgļu jautājumos. Tibetieši, kas ierodas Nepālā un ko ceļā uz Katmandu aiztur Nepālas varas iestādes, būtu nekavējoties jānodod HCHR aprūpē. Tibetieši, kuri ieradās pirms 1990. gada un kurus Nepālas valdība ir atzinusi par bēgļiem, Nepālā būtu atbilstoši jāreģistrē.

Es gribētu Parlamentam apliecināt, ka ES šo jautājumu arī turpmāk izvirzīs sarunās ar varas iestādēm un turpinās pārraudzīt un ziņot par turpmākajiem notikumiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc neilga brīža.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Tibetas Dalai Lama ir pieņēmis lēmumu atkāpties no politisko pienākumu veikšanas un turpmāk darboties kā savas tautas garīgais līderis. Viņš, protams, ir viens no pazīstamākajiem līderiem, un cilvēki visā pasaulē ir guvuši spēku un mierinājumu no viņa idejām par labestību, sapratni un pacifismu.

Viņa garīgā loma saglabāsies, bet viņa politiskie pienākumi tagad tiks nodoti trimdā esošās Tibetas valdības premjerministram. Tomēr tas nenotiks bez sarežģījumiem. Ķīnas valdības pieaugošā spiediena dēļ aptuveni 20 000 Nepālā dzīvojošo tibetiešu bija liegta iespēja balsot. Nepālas valdība paziņoja, ka tibetiešu demonstrācijas ir pretrunā vienotas Ķīnas politikai, un tā ir apstiprinājusi, ka savā teritorijā nepieļaus „pret Pekinu vērstus pasākumus”. Tāpēc tā tibetiešu grupām ir piemērojusi aizliegumu balsot.

Tas nav nekāds pārsteigums, jo Nepālas varas iestādes vairākkārt ir pārkāpušas trimdā dzīvojošo tibetiešu tiesības brīvi paust uzskatus, kā arī viņu cilvēktiesības. Tas notiek, neskatoties uz to, ka Nepāla ir parakstījusi ANO starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Eiropas Ārējās darbības dienestam ar savas Katmandu delegācijas starpniecību būtu uzmanīgi jāpārrauga politiskā situācija Nepālā un jo īpaši izturēšanās pret Tibetas bēgļiem, kā arī jānodrošina viņu tiesību ievērošana. Ja vēlamies aizsargāt un stiprināt tibetiešu identitāti gan Tibetā, gan ārpus tās, ir svarīgi ievērot pie demokrātijas principus.

  Tadeusz Zwiefka (PPE), rakstiski. – (PL) Visa pasaule ļoti labi apzinās, cik sarežģītā situācijā ir nonākuši Tibetas iedzīvotāji, kuri desmitiem gadu Ķīnas valdībai ir pieprasījuši vairs ne tik daudz neatkarības nodrošināšanu, kā vismaz autonomijas pamattiesību ievērošanu. Tautu ar tik bagātu un unikālu kultūru pastāvīgi apdraud tās varenais kaimiņš. Tagad, kad Dalai Lama ir atkāpies no politiskās vadības par labu jaunai demokrātisko līderu paaudzei, tibetiešiem ir radusies iespēja stiprināt demokrātiskās tradīcijas, neskatoties uz to, ka Tibetas valdība joprojām ir spiesta darboties trimdā. Tomēr tūkstošiem Nepālā dzīvojošo tibetiešu šīs tiesības tika liegtas. Liekas, ka Ķīnas izdarītais spiediens iedarbojas spēcīgi, un līdz šim miermīlīgās demonstrācijas vārda brīvības un pamattiesību aizsardzībai var kļūt par grūti kontrolējamu situāciju, un tas pavisam noteikti atbalsosies starptautiskajā mērogā. Galu galā, mēs varam iztēloties, cik ļoti Ķīnas valdība gribēs izrēķināties ar tiem, kuri „traucē mieru” Tibetā. Nesenajiem notikumiem būtu pasaulei jāatgādina, ka Tibetas iedzīvotāju tiesības pastāvīgi tiek pārkāptas un ka Tibetas jautājums nav slēgts, jo tibetieši pavisam noteikti turpinās uzstāt, lai tiktu ievērota viņu neatkarība, un viņi to darīs, īstenojot arvien lielākus protestus.

(1) Sk. protokolu

10.3. Zimbabve

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par Zimbabvi⁽¹⁾.

  Jaroslav Paška, autors. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, šī nav pirmā reize, kad diskutējam par Robert Mugabe un viņa partijas izmantoto pārvaldības metodi. 2008. gada jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju sankciju īstenošanai pret Robert Mugabe un viņa sabiedrotajiem. Šī lēmuma iemesls, tāpat kā šodien, bija nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kurus īsteno pie varas esošā pārvalde.

Jauni politisko pretinieku iebiedēšanas, apcietināšanas un arī neizmeklētas pazušanas gadījumi, kurus īsteno valdošā politiskā partija, apliecina, ka Robert Mugabe un viņa politiskā partija zina, ka godīgā un pārredzamā politiskajā sacensībā viņi varētu zaudēt varu un saņemt sodu par iedzīvotāju terorizēšanu un valsts izlaupīšanu daudzu gadu garumā.

Mēs visi noteikti varam būt vienisprātis par rezolūcijas projekta pieņemšanu, cerībā, ka šie ES ierosinātie pasākumi varētu nodrošināt atbalstu Zimbabves iedzīvotājiem, kurus terorizē viņu valsts valdība, lai viņi ar pilsonisko un opozīcijas līderu palīdzību mainītu pašreizējo sarežģīto situāciju valstī, izmantojot pēc iespējas mierīgākus līdzekļus. Ja Eiropas Savienība akreditētu Robert Mugabe iecelto vēstnieku, šajā situācijā tas pavisam noteikti tiktu uzskatīts par apvainojumu godīgajiem iedzīvotājiem. Tāpēc, dāmas un kungi, aicinu vismaz ar mūsu politisko attieksmi censties veicināt politiskas pārmaiņas Dienvidāfrikā.

  Geoffrey Van Orden, autors. – Priekšsēdētāja kungs, kopš es strādāju šajā Parlamentā —jau aptuveni divpadsmit gadus —, mēs cenšamies palīdzēt Zimbabves iedzīvotājiem nodrošināt labāku dzīvi un optimistiskākas nākotnes izredzes.

Mēs esam sapratuši divas lietas. Pirmkārt, kamēr pie varas būs Robert Mugabe, kuru aizsargā neliels pašapkalpes elements Zanu-PF un drošības spēki, kuri izlaupa valsts bagātības, lai vairotu savu pārticību, ir ļoti maz izredžu kaut ko reāli mainīt. Otrkārt, nepieciešamo pārmaiņu īstenošana bija Zimbabves iedzīvotāju ziņā ar tās Āfrikas kaimiņvalstu atbalstu — un šeit es, protams, īpaši pieminu Dienvidāfriku.

Varbūt — tikai varbūt — beidzot notiek kāda kustība pareizajā virzienā. Jūs jau zināt, ka tad, kad R. Mugabe satraucas, viņu pārņem panika. Viņa kontrolētie policijas un zemessardzes spēki sāk uzbrukt ikvienam, kuru viņi uzskata par oponentu. MDC ir jādarbojas koalīcijā ar dalītu varu, bet pēdējās dienās MDC ministri un deputāti, kā arī cilvēktiesību aktīvisti ir tikuši piekauti un apcietināti.

Es pieņemu, ka Robert Mugabe arvien vairāk nervozē divu lietu dēļ. Viņš redzēja, kas notika ar viņa draugu un galveno baņķieri M. Gaddafi, un tikai pirms nedēļas, 31. martā, Dienvidāfrikas attīstības kopiena, kurā ietilpst Dienvidāfrika un visas Zimbabves kaimiņvalstis, visbeidzot pauda savas nopietnās bažas par vardarbības atjaunošanos Zimbabvē. Tā ir pieprasījusi izbeigt šo vardarbību un īstenot visus vispārējā politiskā nolīguma elementus. Tā ir iecēlusi komandu, kurai ir jāizstrādā ceļvedis mierīgu, brīvu un godīgu vēlēšanu norisei Zimbabvē, un šodien šī komanda atrodas Hararē.

Mēs aicinām Eiropas valstu valdības un ES pastiprināt savu līdzdalību un izmantot visu savu politisko ietekmi Dienvidāfrikā, lai palīdzētu īstenot krasas pārmaiņas, kuru mērķis ir labāka Zimbabve, un izveidotu pamatu atbilstoši pārraudzītām vēlēšanām, kuras notiek no iebiedēšanas brīvā gaisotnē.

Kamēr nebūs liecību par to, ka notiek reālas pārmaiņas, ir jāturpina ierobežojošu pasākumu īstenošana, kuri īpaši vērsti pret Robert Mugabe un viņam tuvu stāvošiem sabiedrotajiem. Šajā sakarā ES nekādā gadījumā nedrīkst par vēstnieku akreditēt Robert Mugabe vienpusēji iecelto sūtni. Tiklīdz Zimbabves iedzīvotāji būs panākuši savas brīvības atjaunošanu, patiesu demokrātiju un tiesiskumu, es esmu pārliecināts, ka starptautiskā kopiena, tostarp ES, būs gatava sniegt dāsnu atbalstu.

  Judith Sargentini, autore. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar maniem aprēķiniem, Zimbabves situācijas risināšanā esmu bijusi iesaistīta aptuveni desmit gadus. Es kādreiz strādāju attīstības organizācijā Amsterdamā, un ik pa laikam mēs uz Nīderlandi, uz Eiropu, atvedām Zimbabves cilvēktiesību aktīvistus, lai viņiem nodrošinātu atelpas brīdi. Ne tikai tādēļ, lai viņi varētu iepazīties ar citiem aktīvistiem un apmainīties ar pieredzi, bet arī tādēļ, lai viņiem dotu iespēju uz īsu brīdi pamest Zimbabvi.

Viens no cilvēkiem, kuru es tolaik satiku, bija Abel Chikomo, kuru arī esam minējuši šajā rezolūcijā. Cilvēktiesību aktīvists, kurš cīņā par mērķa sasniegšanu visu šo gadu laikā nekad nav zaudējis savu entuziasmu un motivāciju. Mēs pieņemam šādas rezolūcijas tādu cilvēku dēļ kā viņš, jo, godīgi sakot, es nedomāju, ka R. Mugabe par šiem dokumentiem īpaši satraucas. Šo rezolūciju mērķis patiesībā ir nodrošināt, lai Abel Chikomo un viņa kolēģi no MDC atkal atgūtu motivāciju turpināt savu darbu. Kāds gan varētu būt šo mūsu rezolūciju mērķis, ja ne sankciju piemērošana?

Tāpēc es uzstāju uz Kimberli procesa stiprināšanu attiecībā uz tirdzniecību ar „konfliktu dimantiem” tādā mērā, lai Zimbabves dimantu nonākšana tirgū tiktu pilnīgi aizliegta, jo tie ir iemesls, kāpēc valdība pārkāpj cilvēktiesības, apspiež iedzīvotājus, izmanto bērnu darbaspēku utt. Mūsu iesaistīšanās Zimbabvē ir labi zināma, bet tieši tādu cilvēku dēļ kā Abel Chikomo mums būtu jāturpina to nepārtraukti pieminēt.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs, ir ārkārtīgi satraucoši, ka cilvēktiesību situācija Zimbabvē jo īpaši pēdējo mēnešu laikā ir pasliktinājusies, un šīs bažas ir saistītas ar Zanu-PF apzināti liktiem šķēršļiem Zimbabves nacionālās vienotības valdībai.

Eiropas Parlamentam ir jāpieprasa, lai nekavējoties tiktu izbeigta Zanu-PF politisko oponentu, pilsonisko aktīvistu, kurus apcietina un spīdzina, un NVO, kurās tiek veiktas kratīšanas un kuru locekļi tiek patvaļīgi aizturēti, vajāšana. ES ierobežojošie pasākumi būtu jāvērš pret personām un organizācijām, kuras ir saistītas ar R. Mugabe pie varas esošo režīmu, līdz brīdim, kad mūsu rīcībā nonāks reāli pierādījumi par pārmaiņām, kuras nāk par labu Zimbabvei.

Zimbabves iedzīvotājiem būtu arī jānodrošina vārda brīvība bez vardarbīgas vajāšanas, patvaļīgas ieslodzīšanas vai spīdzināšanas draudiem, bet tie, kuri ir veikuši sistemātiskas politiskās vajāšanas, būtu jātiesā.

  Ana Gomes, autore. – (PT) Zimbabvi pārņēmušais apspiešanas vilnis skaidri norāda uz nemieriem, kas notiks pirms gaidāmajām vēlēšanām. Starptautiskā kopiena un jo īpaši šī reģiona politiskie spēki, piemēram, Dienvidāfrikas attīstības kopiena, nevar pieļaut vajāšanas un patvaļīgos arestus, kurus pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un MDC locekļiem un atbalstītājiem veic Zanu-PF un drošības spēki, un pirms vēlēšanām viņiem ir jāpieprasa plašāku cilvēktiesību nodrošināšana.

Policijas reidi cilvēktiesību organizāciju birojos, piemēram, Zimbabves Cilvēktiesību forumā un vairākās citās vietās, lai it kā meklētu valsti apdraudošus materiālus, un dažādu NVO darbinieku un MDC locekļu, kā arī studentu un jauno aktīvistu apcietināšanas, kas kopš februāra ir pastiprinājušās, ir nepieņemamas iebiedēšanas kampaņas taktika. Tā vietā, lai uzsāktu terorisma kampaņu pret tiem, kuri atsakās parakstīt lūgumrakstu pret ES piemērotajiem ierobežojošiem pasākumiem pret līderiem, kuri ir saistīti ar Robert Mugabe, Zanu-PF līderiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība mācībām, kas gūstamas no „arābu pavasara”, un jāļauj organizēt patiesi brīvas vēlēšanas.

  Seán Kelly, autora pārstāvis. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikt, ka es runāju sava kolēģa Alain Cadec vārdā, kuram šodien šeit bija jārunā. Trīs apspriesto jautājumu vidū šis ir vissmagākais un, iespējams, atkārtojas visbiežāk, kā to norādīja iepriekšējie runātāji. Robert Mugabe jau pārāk ilgi soļo pa pasaules platformu un pret saviem tautiešiem, it sevišķi pret savas valsts oponentiem, izturas ārkārtīgi diktatoriski un brutāli.

Nacionālās vienotības valdība, kuru 2009. gadā izveidoja nolūkā radīt demokrātiju, acīmredzami nedarbojas, jo Robert Mugabe cenšas panākt, lai tā nedarbotos. Oponentu iebiedēšana, patvaļīga apcietināšana un bezvēsts pazušana, kas varbūt ir vēl viens veids, kā nosaukt masveida eksekūcijas, jo īpaši pēdējos mēnešos ir nepieņemama. No tā nav paglābušās pat NVO — to biroji tika pārmeklēti un to darbinieki tika aizturēti, tādējādi tas ir acīmredzami, ka ir jāvēršas pret šo diktatoru.

Kā norādīja Van Orden kungs, vismaz Āfrikas Savienība tagad sāk veidot kādu opozīcijas bloku pret Robert Mugabe, un tas mums šeit, Eiropas Savienībā, dod iespēju nostāties šīs opozīcijas pusē un izmantot visu mūsu rīcībā esošo diplomātisko spēku, lai šo jautājumu ietekmētu un lai nodrošinātu, ka, pirmkārt, R. Mugabe izbeidz arestus un sodīšanas, un, otrkārt, ka tiek pieņemta konstitūcija Zimbabves iedzīvotāju brīvības nodrošināšanai, kā rezultātā Zimbabvē būs iespējamas brīvas vēlēšanas un izveidota patiesi demokrātiskas valdības izveide.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi zinām, ka 2009. gadā īstenotais 2008. gada nolīgums par varas dalīšanu starp Robert Mugabe un Morgan Tsvangirai jeb starp Zanu-PF un MDC nebija ideāls, tas arī nebija nolīgums par ideālas pasaules radīšanu, bet tas bija vienīgais iespējamais nolīgums, lai Zimbabvē censtos uzlabot cilvēktiesību situāciju un demokrātijas stāvokli. Fakts ir tāds, ka R. Mugabe un viņa sabiedrotie ir darījuši visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums nedarbojas. Viņi ir izmantojuši spiedienu un iebaidīšanu, lai censtos salauzt opozīcijas kustību, kas parlamenta apakšnamā tagad veido vairākumu. Pirms dažām minūtēm tika ziņots par uzbrukumiem un vardarbību pret cilvēkiem, kuri bija sapulcējušies pie MDC kareivjiem veltītā memoriāla.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES neizliktos neredzam notikumus Zimbabvē un lai tā neļautu R. Mugabe gūt panākumus šīs pēdējās viltības īstenošanā attiecībā uz vēstnieka iecelšanu, neievērojot valsts konstitucionālos mehānismus, un lai ES nodrošinātu, ka R. Mugabe un viņa sabiedrotie negūtu peļņu no dimantu tirdzniecības.

  Filip Kaczmarek, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ne visi Zimbabvē būs priecīgi par šīsdienas debatēm, jo pēc dažām dienām — 18. aprīlī —būs Zimbabves Neatkarības diena. Tiem, kuri šajā valstī veic ļaunprātības, būs sabojātas svinības.

Bieži vien varas sadales nolīgumi ir problemātiski. Tas Tā iemesls ir apstāklis, ka tie kopumā atspoguļo nevis pilsoņu demokrātisku lēmumu rezultātu, bet gan situācijas uzspiestu kompromisu. Tieši tā tas notika Zimbabves gadījumā. Tomēr nolīgumi par varas sadali var būt pieņemami un tiem var būt pozitīva ietekme uz sabiedrību, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi. Viens no šiem nosacījumiem ir situācijas uzlabošana cilvēktiesību jomā. Tieši tāpēc mēs šajā valstī risinām cilvēktiesību problēmas. Piemēram, ir šaubas par to, vai ierobežojošie pasākumi ir nepieciešams un efektīvs instruments. Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek piekauti un mocīti cilvēki, kuri nevēlas parakstīt lūgumrakstu attiecībā uz pieprasījumu atcelt šos pasākumus. Tāpēc mēs aizstāvam tos, kuri cīnās par cilvēktiesībām.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā teica mani kolēģi, R. Mugabe partija un tās mehānismu pārstāvji pašreiz draud, spīdzina un vēršas pret ikvienu, kurš Zimbabvē cīnās par demokrātiju, demokrātiskām brīvībām un pāreju uz mierīgu demokrātisku režīmu.

Mēs esam atbildīgi par Āfrikā notiekošo. Šī kontinenta demokrātijas vēstures gaitā mēs esam vairākkārt iejaukušies, it sevišķi sākumā, kad notika šo jauno valstu veidošanas process, un mēs kavējām demokrātiskās procedūras, kad tās apdraudēja mūsu intereses. Tāpēc mums ir divkāršs pienākums palīdzēt Zimbabvei iegūt demokrātiski ievēlētu valdību.

Emocionālajā ziņā grieķiem šī situācija ir ārkārtīgi svarīga. Mūsu valstī no 1967. gada līdz 1974. gadam pastāvēja ļoti barga diktatūra, un tajā laikā ikviena reize, kad Eiropas Padome vai kādas starptautiskās organizācija pauda tam nosodījumu, deva cerību pilsoņiem, kuri cīnījās Grieķijā.

Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut nekādas attiecības ar nelikumīgi ieceltiem Zimbabves pārstāvjiem un bijušajiem R. Mugabe režīma sabiedrotajiem, un Eiropas Savienībai kopā ar reģiona valstīm ir jānodrošina Zimbabves pāreja uz demokrātiju un Kimberli procesa piemērošana.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ES atbalsta Kimberli procesu, kura mērķis ir no globālā tirgus izskaust Āfrikas „konfliktu dimantus” jeb tā dēvētos „asins dimantus”. Tomēr nesenie notikumi Zimbabvē rada satraukumu. Kimberli procesa priekšsēdētājs Mathieu Yamba no Kongo Demokrātiskās Republikas ir vienpusēji un nekonsultējoties pieņēmis lēmumu atļaut tirgot no Zimbabves Marange raktuvēm iegūtos dimantus. Šīs raktuves, par kurām Parlaments debatēja pagājušajā gadā, sagrāba prezidents Robert Mugabe un viņa sabiedrotie. Simtiem cilvēku tika atņemtas mājas, un mūsu rīcībā ir uzticama informācija par to, ka viņa drošības spēki vietējos iedzīvotājus spīdzina, izvaro un pat nogalina.

No Marange raktuvēm iegūtu dimantu tirdzniecība palīdzēs R. Mugabe vēl vairāk nostiprināt savu tirānisko varu pār Zimbabvi un padarīs bagātākus viņa Zanu-PF algotos slepkavas. Tāpēc es mudinu Eiropas Savienību kā Kimberli Procesa pusi aktualizēt šo skandālu augstākajā līmenī un uzstāt uz vienprātīgas lēmumu pieņemšanas atjaunošanu Kimberli procesā. Vispārīgāk runājot, es jau ilgu laiku esmu pieprasījis līdzīgu sistēmu, apliecinājumu, kas ietvertu citus Āfrikā iegūtos dabas resursus, lai novērstu, ka brutālas valdības vai partizānu grupas šos derīgos izrakteņus pārdod, lai finansētu ieroču iegādi. Esmu gandarīts, ka strādāju kopā ar starptautiski pazīstamu cilvēktiesību NVO Global Witness, kuras galvenā mītne ir Londonā, lai paveiktu šo darbu, kurā vadībā ir izvirzījusies ASV administrācija, pieņemot „Dodd-Frank Act” likumu,.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man sākt ar to, ka vienmēr, kad dzirdu runas par Robert Mugabe, es savā priekšā redzu Rumānijas diktatoru Nicolae Ceauşescu. Patiesībā 1980. gados R. Mugabe un arī M. Gaddafi bija regulāri N. Ceauşescu viesi. Esmu pateicīgs Van Orden kungam, jo viņš man atgādināja par saikni starp R. Mugabe un M. Gaddafi.

Patiesībā es uzskatu, ka R. Mugabe no N. Ceauşescu kaut ko ir iemācījies, proti, naidu pret pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem. Tie 46 pilsoniskās sabiedrības locekļi, kurus 19. februārī Zimbabvē apcietināja drošības spēki, pašlaik tiek apsūdzēti valsts nodevībā. Tagad viņiem draud nāvessods. Tāds ir šis sods. Viņu vienīgais „noziegums” ir tas, ka viņi pārrunāja Ēģiptes un Tunisijas notikumus.

Risinājums R. Mugabe režīmam patiesībā ir taisnīgu un brīvu vēlēšanu organizēšana. Cerēsim, ka tas šajā gadījumā būs iespējams.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, februārī ES Ārlietu padome pieņēma lēmumus attiecībā uz situāciju Zimbabvē. ES spēkā esošo sankciju periods būtu jāturpina, jo šīs valsts iekšējās reformās nav panākts nekāds atbilstošs progress.

Lai atceltu ierobežojumus, ir jāpanāk konkrēts progress 2008. gada politiskās varas sadales nolīguma īstenošanā. Šis spēkā esošais varas sadales nolīgums nespēja novērst to, ka R. Mugabe drošības spēki turpina vajāt viņa oponentus, un pašlaik viņi tiek apcietināti, spīdzināti un nogalināti, un par upuriem kļūst pat valdības līmeņa pārstāvji.

Tā kā ES sankcijas nav vērstas pret Zimbabves iedzīvotājiem, šobrīd ES joprojām šai valstij sniedz vislielāko palīdzību, kas ir īpaši vērsta uz lauksaimniecību un pārtikas ražošanu. ES jāturpina izdarīt spiedienu uz R. Mugabe, un, ja tiks pieņemts lēmums rīkot vēlēšanas, ES būtu jāpiedalās to novērošanā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, kopš mūsu pēdējām debatēm par Zimbabvi pagājušā gada oktobrī situācija šajā Dienvidāfrikas valstī nav mainījusies. Bezdarbs ir sasniedzis 90 %, vidējais dzīves ilgums ir 44 gadi, un šīs valsts pilsoņiem nav pieejami veselības aprūpes pamata pakalpojumi. Ir acīmredzams, ka politiskais nolīgums, ko pirms diviem gadiem noslēdza prezidents R. Mugabe un premjerministrs M. Tsvangirai, nav attaisnojis uz to liktās cerības un ir nepieciešams jauns, pilnīgi demokrātisks risinājums. Pēdējos sešu mēnešu laikā Zimbabves iekšējā situācija nav mainījusies, bet ārējā situācija ir notikušas pārmaiņas. Šodien mēs runājam par valsti Āfrikas „tautu pavasara” ietvaros, un, kaut arī Harare atrodas 6 000 kilometru attālumā no Tunisijas, nesenais Kotdivuāras gadījums apliecina, ka dažreiz demokrātijai nav nekādu šķēršļu. Tāpēc Eiropas Parlaments mudina Zimbabves valdību ņemt vērā pašreizējo starptautisko situāciju un vietējo politikas virzienu spēcīgo pārorientēšanos un galvenokārt pārtraukt politiskās opozīcijas apspiešanu, atbrīvot tās pārstāvjus no ieslodzījuma un ļaut viņiem piedalīties vēlēšanās.

Pirms sešiem mēnešiem es teicu, ka tāda nabadzīga valsts kā Zimbabve nevar atļauties meklēt alternatīvas problēmas. Šodien es uzskatu, ka Āfrikas „tautu pavasaris” rada papildus spiedienu attiecībā uz prezidenta R. Mugabe politisko parādu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs, kā Delegācijas attiecībām ar Panāfrikas parlamentu loceklis es esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai un īpaši Ashton kundzei būtu jāpauž stingra nostāja pret R. Mugabe režīma darbībām, kas ietver cilvēktiesību aktīvistu iebiedēšanu un vajāšanu, un būtu jāaicina ievērot sabiedrības tiesības un brīvības, tostarp vārda un pulcēšanās brīvību, ko Zimbabve starptautiskajā līmenī ir oficiāli apņēmusies darīt. Zimbabvei ir jāievēro savas starptautiskās saistības, tajā skaitā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību harta, atceļot visus tos valsts likumus, kuri ir pretrunā starptautiskajiem dokumentiem par cilvēktiesību aizsardzību.

Es arī esmu patiešām pārliecināts, ka šī reģiona valstis — lielākoties Dienvidāfrika — varētu iesaistīties demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas atjaunošanā Zimbabvē.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pašreizējie notikumi Zimbabvē rada trauksmi attiecībā uz cilvēktiesību situāciju Āfrikas kontinentā. Tā kā jūnijā ir paredzētas vēlēšanas, prezidents R. Mugabe pret saviem sāncenšiem īsteno iebiedēšanas kampaņu. Pēdējo divu mēnešu laikā ir apcietināti simtiem valsts ierēdņu, cilvēktiesību aktīvistu un režīma pretinieku. Šī situācija ir nepieņemama.

Turklāt R. Mugabe uz gadu atlika demokrātiskas konstitūcijas izstrādi. Jaunais pamatlikums būtu nodrošinājis vēlēšanu pārredzamu norisi.

Es gribētu uzsvērt, ka ir ievērojami ietekmēta valsts ekonomiskā situācija. Prezidents atbalsta kalnrūpniecības nozares nacionalizēšanu, kas ir galvenā Zimbabves tautsaimniecības nozare. Šāds pasākums ir bīstams, jo tieši ārvalstu investīcijas, iestājoties ekonomikas krīzei, šajā nozarē ir saglabājušas valsts stabilitāti.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, prezidents R. Mugabe un Zanu-PF partija Zimbabvē nav spējusi ievērot 2009. gadā noslēgtā vispārējā politiskā nolīguma nosacījumus. Zimbabve nav spējusi tuvināties demokrātijai. Tieši pretēji, pēdējo pāris mēnešu laikā ir acīmredzami pieaudzis politisko oponentu iebiedēšanas gadījumu un patvaļīgu arestu, kā arī personu pazušanas gadījumu skaits. Centieni radīt stabilitāti šādā politiskajā vidē nebūs veiksmīgi.

Zimbabve joprojām ir valsts, kur pret jums var vērst vardarbību vai spīdzināšanu jūsu politisko uzskatu dēļ. Likumdošanas sistēma, kas apspiež brīvu un atklātu žurnālistiku, ierobežo tiesības uz vārda brīvību. Žurnālisti tiek mocīti. Būtu jādara viss, lai atbalstītu šīs valsts progresu ceļā uz patiesu demokrātiju un saimniecisko attīstību.

Šī gada februārī pieņemtais Eiropadomes lēmums paplašināt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz cilvēkiem un organizācijām, kas ir saistītas ar R. Mugabe režīma administrāciju, un sastādīt „melno sarakstu”, ir pareizs un atbilstošs. Es arī uzskatu, ka šie pasākumi būtu jāturpina, līdz mūsu rīcībā nonāk patiesas liecības par to, ka Zimbabvē notiek īstas pārmaiņas. Tomēr šie pasākumi būtu jāvērš tikai pret korumpēto Zimbabves valdību — nedrīkst pieļaut Zimbabves iedzīvotāju nožēlojamā stāvokļa pasliktināšanos.

  Albert Deß (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kad es biju bērns, es saņēmu vēstules no tolaik pastāvošās Rodēzijas. Trīs mana vectēva māsas toreizējā Rodēzijā un Dienvidāfrikā kalpoja kā katoļu mūķenes. Viņas nekad nerakstīja, ka Rodēzijas iedzīvotāji ciestu badu. Tas, ko šodien dzirdam par šo valsti, ir vienkārši neizturami. Rodēzija, vēlāk Zimbabve, bija Dienvidāfrikas labības klēts. R. Mugabe — sociālistu komunistiskais diktators — šo labības klēti ir pārvērtis par badacietēju zonu.

Es gribētu pateikties visiem kolēģiem, kuri šo jautājumu atgrieza atpakaļ darba kārtībā. Tas ir nepiedodami, ka šim diktatoram R. Mugabe tik ilgi tika ļauts terorizēt Zimbabves iedzīvotājus. Es uzskatu, ka risinājums šīs situācijas pārtraukšanai ir saistīts ar Dienvidāfriku. Man diemžēl ir jāsaka, ka, kamēr Dienvidāfrika nespēs šim diktatoram parādīt viņa īsto vietu, viņš turpinās terorizēt savus tautiešus.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi esam vienisprātis, ka jautājums par Zimbabvi un tās cilvēktiesību pārkāpumiem mūsu darba kārtībā ir bijis pārāk ilgi. Ikvienu cerību par kādiem pozitīviem notikumiem nekavējoties sagrauj politiskās apspiešanas un vardarbības uzliesmojumi. Tieši tas atkal notika pirms pāris mēnešiem. Tāpēc Eiropas Savienībai šī gada februārī jau astoto reizi bija jāatjauno savi ierobežojošie pasākumi.

Ar šo nepārprotamo žestu mēs gribējām uzsvērt to, cik ārkārtīgi svarīga ir starp valdības partijām panākta vienošanās par nepieciešamajiem soļiem, lai to rezultātā šajā valstī notiktu vēlēšanas. Šajā kontekstā ES uzsvēra savu vēlmi, reaģējot uz turpmākiem konkrētiem notikumiem šajā valstī, pārskatīt savu lēmumu.

ES ārkārtīgi satrauc politiskās vardarbības uzliesmojums, kas pēdējos mēnešos tika novērots Zimbabvē. 11. martā ES kopā ar 21 vēstniecību un pārstāvniecību sniedza paziņojumu par savām bažām attiecībā uz politiski motivētas iebiedēšanas un vardarbības pieaugumu.

Šajā kontekstā ES atzinīgi vērtē nesen, 2011. gada 31. martā, notikušā SADC samita rezultātus. SADC paziņojumā pieprasīta tūlītēja vardarbības, iebiedēšanas, nomelnošanas un vajāšanas izbeigšana, un Zimbabves valdībai izvirzīta prasība īstenot visus nepieciešamos soļus, lai rīkotu vēlēšanas. Tā piedāvā palīdzību, lai vēlēšanas tiktu rīkotas saskaņā ar SADC principiem un demokrātisku vēlēšanu vadlīnijām. Šī iemesla dēļ SADC iecels amatpersonas, kuras pievienosies Dienvidāfrikas atbalsta grupai un sadarbosies ar kopējas uzraudzības un īstenošanas komiteju.

ES uzskata, ka pastiprinātie SADC un Dienvidāfrikas atbalsta un starpniecības centieni ir galvenie elementi, lai Zimbabvē novērstu turpmāku nestabilitāti. ES atzinīgi vērtē šī reģiona centienus Zimbabves krīzē piedalīties kā starpniekam.

Dienvidāfrika kā atbalsta sniedzēja kopā ar SADC kā vispārējā politiskā nolīguma nodrošinātāju ir nolēmusi akreditēt Zimbabves vēstnieku. Šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt atvērtu oficiālo saziņas kanālu ar Zimbabvi un uzturēt dialogu ar iekļaujošo valdību, un mums nevajadzētu apdraudēt ES vēstnieka amatu Hararē. ES rīkosies un turpinās darboties, cieši saskaņojot pasākumus ar visām ES dalībvalstīm.

ES joprojām Zimbabvei sniedz lielāko atbalstu attīstībai. Mēs vēlamies skaidri paust, ka pret režīmu mēs izturamies bargi, bet mēs cenšamies atbalstīt cilvēkus. Kā jau es teicu, mēs esam lielākie ziedotāji, jo kopš vispārējā politiskā nolīguma stāšanās spēkā 2009. gadā esam izmaksājuši aptuveni 365 miljonus.

Resursi tiek nosūtīti tikai ar ANO iestāžu un specializēto NVO starpniecību. Kopš 2009. gada ES ir atbalstījusi arī pārvaldības reformas, kā to nosaka vispārējais politiskais nolīgums, tostarp konstitucionālās reformas procesu. ES arī finansē cilvēktiesību programmas, tostarp programmas cilvēktiesību aizstāvjiem. Mums vienkārši ir jācer, ka starptautiskais spiediens Zimbabvē beidzot nodrošinās brīvu un taisnīgu vēlēšanu norisi un ka šīs valsts ārkārtīgi sarežģītā situācija pakāpeniski normalizēsies.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Pēdējo mēnešu laikā Zimbabves varas iestādes ir patvaļīgi apcietinājušas daudzus R. Mugabe režīma oponentus, kā arī NVO pārstāvjus. R. Mugabe partija ir sistemātiski traucējusi 2009. gadā izveidotajai Zimbabves nacionālās vienotības valdībai izveidot pamatu ceļam uz demokrātisku pāreju un uzticamām vēlēšanām. Ir nekavējoties jāizbeidz visa R. Mugabe atbalstītāju īstenotā politiskā vardarbība. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm kopā ar Āfrikas Savienību un Dienvidāfrikas Attīstības kopienu ir aktīvi jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka nākamās vēlēšanas nenotiek gaisotnē, kurā valda iebiedēšana un vardarbība. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā visas Zimbabves politiskās partijas aicinātas līdz nākamajām vēlēšanām kopīgi strādāt pie jaunas, demokrātiskas konstitūcijas izstrādes, kas būtu pieņemama visiem Zimbabves iedzīvotājiem.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – (RO) Mēs jau atkal redzam, ka iebiedēšana, apcietināšana, vardarbība un pat spīdzināšana ir ieroči, kurus pret saviem politiskajiem oponentiem un pilsonisko sabiedrību izmanto R .Mugabe. Viņam uzticīgie spēki ir iebiedējuši nacionālās vienotības valdības opozīcijas ministrus. Viņi ir mocījuši cilvēktiesību organizāciju vadītājus un apcietinājuši 46 pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, apsūdzot viņus valsts nodevībā, turklāt daži no viņiem apcietinājumā tika piekauti un pat spīdzināti. Nav iespējams izveidot ilgtspējīgu struktūru, pamatojoties uz bailēm un teroru vai pretrunā pilsoniskām un politiskām brīvībām.

Es aicinu Eiropas Savienības augsto pārstāvi atbalstīt centienus Zimbabvē organizēt brīvas vēlēšanas, kurās nav pieļaujama vardarbība un iebiedēšana. Ir jāizveido likumīga valdība, kas ievēros tiesības un pamatbrīvības, citiem vārdiem runājot, izrādīs cieņu pret. Vienam no pasākumiem ir jābūt Eiropas Savienības ierobežojumu pastiprināšanai attiecībā uz R. Mugabe lojālajiem cilvēkiem.

(1) Sk. protokolu

11. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsojuma rezultāti un cita informācija: skatīt protokolu)

11.1. Ai WeiWei lieta Ķīnā (B7-0274/2011) (balsošana)

11.2. Aizliegums rīkot trimdā Nepālā esošās Tibetas valdības vēlēšanas (B7-0238/2011) (balsošana)

11.3. Zimbabve (B7-0239/2011) (balsošana)

  Priekšsēdētājs. – Balsošana ir beigusies.

12. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

13. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

14. Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 123. pants) (sk. protokolu)

15. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)

16. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)

17. Sesijas pārtraukšana

  Priekšsēdētājs. – Paziņoju, ka Eiropas Parlamenta sesija tiek pārtraukta.

(Sēdi slēdza plkst. 16:30)

Kā Padome vērtē politisko stāvokli Ukrainā, jo īpaši attiecībā uz tiesiskuma principu un mazākumtautību tiesībām, un kādus pasākumus tā veic, lai šo valsti tuvinātu Eiropas Savienībai, piemēram, Melnās jūras un Donavas reģionam paredzētās stratēģijas ietvaros?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Cilvēktiesību, demokrātisko principu un tiesiskuma ievērošana ir ES pamatvērtības, ko ES nemainīgi veicina savās attiecībās ar trešām valstīm.

Eiropas Savienības un Ukrainas 14. augstākā līmeņa sanāksmē, kas 2010. gada 22. novembrī notika Briselē, valstu vadītāji atzina, ka Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības ir balstītas uz kopīgām vērtībām un kopīgu vēsturi un ka Eiropas Savienība ir atzinīgi novērtējusi Ukrainas centienus tuvināties Eiropai un ir apsveikusi tās izvēli par labu Eiropai. Viņi arī atzīmēja, ka Eiropas Savienības un Ukrainas attiecību dziļumu noteiks reformu īstenošana un turpmākā kopīgo vērtību nostiprināšana.

Puses apsprieda jautājumu par cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātisko vērtību un tiesiskuma ievērošanu, balstoties uz neatkarīgu un objektīvu tiesu sistēmu. Sevišķi tika uzsvērta brīvu plašsaziņas līdzekļu esamības nozīme. Pēc nesenajām pašvaldību vēlēšanām valstu vadītāji atgādināja par nepieciešamību vēl vairāk stiprināt demokrātisko attīstību Ukrainā, jo īpaši vēlēšanu sistēmu.

Valstu vadītāji ņēma vērā neseno konstitucionālo attīstību Ukrainā. ES puse iedrošināja Ukrainas atbildīgās iestādes uzņemties integrējošas un visaptverošas konstitucionālās reformas īstenošanu ciešā sadarbībā ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju.

Valstu vadītāji pauda apmierinātību ar Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās sasniegto progresu. Šajā sakarā viņi uzsvēra Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas nolīguma nozīmi, par kuru pašlaik notiek sarunas, un pauda cerību par iespējami drīzāku sarunu noslēgšanu, vienlaicīgi saglabājot asociācijas nolīguma kvalitāti un dzīvotspēju.

Padome ir nobažījusies par nepārtrauktiem un plaši izplatītiem ziņojumiem par situācijas pasliktināšanos Ukrainā pamattiesību un demokrātijas principu ievērošanas jomā. Sevišķi satraucošas ir sūdzības par plašsaziņas līdzekļu brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesībām apvienoties arodbiedrībās. Eiropas Savienība arī turpmāk izmantos katru iespēju, lai uzsvērtu pilnīgas tiesiskuma ievērošanas nozīmi, tostarp kriminālās izmeklēšanas un iztiesāšanas procesos, un jo īpaši saistībā ar taisnīgas, objektīvas un neatkarīgas tiesas izveidi, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt, lai krimināllikums netiktu izmantots politisko mērķu sasniegšanai.

Eiropas Savienība arī cieši seko līdzi to personu stāvoklim, kas pieder pie Ukrainas mazākumtautībām, un uzrauga notikumus Ukrainā, kas veicina progresu modernas tiesiskās sistēmas izveides virzienā, nodrošinot pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, un Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības pamatkonvencijas īstenošanas virzienā. Eiropas Savienība arī turpmāk regulāri risinās šos jautājumus ar Ukrainas atbildīgajām iestādēm tās pašreizējā dialogā ar Ukrainu.

Vai Padome var sniegt viedokli par pašreizējo Mercosur sarunu lauksaimniecības aspektiem?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā visās tirdzniecības sarunās, kas tiek risinātas, iesaistoties Tirdzniecības politikas komitejai, Padome cieši seko līdzi notikumiem sarunās ar Mercosur. Galveno uzmanību Padome pievērš to nosacījumu izpildei, kas ir noteikti sarunu pilnvarojumā, ko Padome pieņēma 1999. gada 13. septembrī. Padome ir rūpīgi ņēmusi vērā Komisijas apņemšanos nepārkāpt šī pilnvarojuma robežas un arī turpmāk būt uzmanīgai saistībā ar jebkādu negatīvu ietekmi, ko var radīt iespējama nolīguma noslēgšana, jo īpaši attiecībā uz precēm, par kurām šobrīd ir vislielākā interese.

Šajā ziņā jāuzsver, ka komisārs Ciolos kungs vairākkārtīgi ir uzsvēris Eiropas Savienības lauksaimniecības nozares ieinteresētību Mercosur sarunās. Nesen Padomes sanāksmē 2011. gada 17. martā viņš apliecināja Padomei, ka Komisija šajās sarunās ievēro piesardzīgu pieeju, ņemot vērā Eiropas Savienības defensīvās un ofensīvās intereses lauksaimniecības nozarē.

Jautājumā par konsekvences ievērošanu starp lauksaimniecības politiku un tirdzniecības politiku un par Mercosur sarunu atsākšanas sekām vēlos pievērst godājamā deputāta uzmanību Padomes 2010. gada jūnijā pieņemtajiem secinājumiem par starptautisko Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozares modeli⁽¹⁾.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2011. gada 3. februārī paziņoja, ka pēc septiņu mēnešu nepārtraukta pieauguma pārtikas cenas janvārī bija sasniegušas vēsturē nepieredzēti augstu līmeni un ka gaidāms — nākamajos mēnešos šī paaugstināšanās arvien turpināsies. Zinot, ka 2011. gada 21. februārī notika lauksaimniecības ministru sanāksme, ar kādiem īpašiem pasākumiem Padome ir paredzējusi mudināt dalībvalstis veikt ieguldījumus lauksaimniecībā, konkrēti, graudaugu audzēšanā, lai novērstu, ka globālā pārtikas krīze skar Eiropas Savienības iedzīvotājus, un lai nodrošinātu viņiem pārtikas pamatproduktu pieejamību par pieņemamu cenu? Ar kādiem pasākumiem Padome ieteic Eiropas Savienībai sniegt atbalstu graudu eksportēšanā uz valstīm, ko pārtikas krīze ir skārusi vissmagāk?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Arvien pieaugošais iedzīvotāju skaits pasaulē rada lielāku pieprasījumu pēc pārtikas. To ir veicinājis sausums, plūdi un dabas katastrofas kopā ar pieaugošām enerģijas cenām un eksporta ierobežojumiem, ko īsteno daži mūsu globālie partneri. Turklāt pārmērīga cenu nepastāvība var destabilizēt lauksaimniecības ekonomiku un vietējā un reģionālā līmenī ietekmēt nodrošinātību ar pārtiku.

Šajos apstākļos īpaši svarīgi ir divi no Līgumā izvirzītajiem KLP mērķiem. Pirmkārt, nodrošināt, ka pārtikas krājumi ir patērētājiem sasniedzami par atbilstošām cenām. Otrkārt, palielināt lauksaimniecības produktivitāti, veicinot tehnisko progresu un nodrošinot racionālu lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un optimālu ražošanas faktoru, jo īpaši darbaspēka, izmantošanu.

2010. gada jūnijā Eiropadome secināja, ka ilgtspējīga, produktīva un konkurētspējīga lauksaimniecības nozare sniegs nozīmīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā, ņemot vērā lauku reģionu izaugsmes un nodarbinātības potenciālu, vienlaicīgi nodrošinot godīgu konkurenci.

Prezidentūras secinājumos par KLP virzību uz 2020. gadu⁽¹⁾, ko pagājušajā mēnesī atbalstīja ļoti liels Padomes deputātu vairākums, tika atzīts, ka ekonomiski dzīvotspējīga un vides ziņā ilgtspējīga pārtikas ražošana arī turpmāk būs galvenais KLP mērķis.

Padome ir ņēmusi vērā Eiropas Parlamenta viedokli, ko tas ir paudis nesen pieņemtajās rezolūcijās, jo īpaši saistībā ar lauksaimniecības atzīšanu par nodrošinātībai ar pārtiku stratēģiski svarīgu nozari, par proteīna deficītu Eiropas Savienībā un par saikni starp Eiropas Savienības lauksaimniecību un starptautisko tirdzniecību. Padome ar nepacietību gaida debates ar Parlamentu par Komisijas priekšlikumiem KLP jomā pēc 2013. gada, kas norisināsies šī gada otrajā pusē.

Nodrošinot virzību uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, Eiropas Savienība var izpildīt saistības, ko tā uzņēmusies attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī samazināt bezdarbu.

Vai Padome varētu izklāstīt pasākumus, ko Eiropas Savienība veic, lai sekmētu ieguldījumus videi saudzīgu jauninājumu izstrādē un infrastruktūrā?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Savos 2010. gada 20. decembrī pieņemtajos secinājumos par vides politikas instrumentu uzlabošanu Padome atzinīgi novērtēja to, ka tādās stratēģiskajās iniciatīvās kā stratēģija „Eiropa 2020” lielākā mērā ir ņemti vērā vides apsvērumi, izvirzot resursu ziņā efektīvāku, videi saudzīgāku un konkurētspējīgāku ekonomiku⁽¹⁾. Padome arī aicināja daudz intensīvāk ņemt vērā vidi saudzējošos aspektus ES finanšu shēmā, tostarp arī veicinot pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku, kas ir ar zemu oglekļa emisiju līmeni, resursu ziņā efektīva, bioloģisko daudzveidību saudzējoša un noturīga pret klimata pārmaiņām.⁽²⁾.

Savos 2011. gada 4. februāra secinājumos⁽³⁾ Eiropas Padome uzsvēra, ka ir būtiski svarīgi veicināt tādu regulatīvo sistēmu, kas ir pievilcīga investoriem. Tika uzsvērts, ka Eiropas Savienība un tās dalībvalstis veicinās ieguldījumus atjaunojamās, drošās un zema oglekļa emisijas līmeņa tehnoloģijās un pievērsīsies to tehnoloģisko prioritāšu īstenošanai, kas ir noteiktas Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā (ETS) plānā.⁽⁴⁾ Turklāt tiek norādīts, ka valsts līmenī dalībvalstis atceras par gatavību vismaz 50 % no ETS ieņēmumiem veltīt ar klimata pārmaiņām saistīto pasākumu, tostarp jauninājumu izstrādes projektu, finansēšanai. Eiropadome arī uzsvēra, ka ieguldījumi energoefektivitātē palielinās konkurētspēju un veicinās nodrošinātību ar enerģiju un ilgtspējību par zemu cenu un ka ir izlēmīgi jārīkojas, lai izmantotu ievērojamo potenciālu, ko sniedz lielāki energoietaupījumi no ēkām, transporta, ražojumiem un procesiem.⁽⁵⁾

Padome savos secinājumos par dokumentu „Enerģētika 2020: konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija”, kas tika pieņemti 2011. gada 28. februārī⁽⁶⁾, uzsvēra arī to, ka, pamatojoties uz ETS plāna pasākumiem, jāievieš iniciatīvas saistībā ar tehnoloģijām elektroenerģijas uzglabāšanas, ilgtspējīgas bioloģiskās degvielas, viedo tīklu un viedo pilsētu, kā arī viedo automobiļu, okeānu un jūras enerģijas jomā. Padome arī uzsvēra, ka Eiropas Savienības konkurētspējas stāvoklis ir jāatspoguļo attiecīgās nozares finansiālajās saistībās, kā arī valsts finansējuma noteikumos un ka tas tiktu uzlabots, izmantojot virkni finanšu instrumentu. Drošu un ilgtspējīgu zemas oglekļa emisijas tehnoloģiju pētniecībai, izstrādei un izmantošanai jākļūst par prioritāti turpmākajās programmās.

Padome arī apsvēra, ka jāveicina esošo līdzekļu sviras efekta izmantošana, izmantojot inovatīvus finansēšanas mehānismus. Iespējamie inovatīvie finansēšanas līdzekļi būs papildus jāanalizē, un tiem jābūt elastīgiem, lai tie atbilstu katras atsevišķās valsts apstākļiem.

Eiropas enerģētikas programma enerģētikas atveseļošanai (EEPEA)⁽⁷⁾ nodrošina finansējumu enerģētikas projektiem, lai, cita starpā, veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Ar papildu pasākumu, kas tika pieņemts 2010. gadā⁽⁸⁾, tika izveidots finanšu līdzeklis, ar kuru papildu atbalsts tika piešķirts energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas iniciatīvām.

Kopumā Eiropas Savienības atbalsts atjaunojamās enerģijas veidiem kopumā sasniedza aptuveni EUR 3,26 miljardus gadā 2007. līdz 2009. gadā⁽⁹⁾. Viens no lielākajiem jaunajiem finansiālā atbalsta avotiem atjaunojamajai enerģijai Eiropas Savienības līmenī ir „NER 300” programma⁽¹⁰⁾.

Ieguldījumi „zaļajos” jauninājumos un infrastruktūrā tiek atbalstīti arī no Kohēzijas politikas⁽¹¹⁾, programmas „Saprātīga enerģija Eiropai”⁽¹²⁾ (tostarp izmantojot instrumentu ELENA) un Septītās pamatprogrammas pētījumiem, tehnoloģiskajai izstrādei un demonstrējumiem (2007.–2013. gads)⁽¹³⁾.

2011. gada martā Komisija sniedza paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g.”⁽¹⁴⁾ (oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas ceļvedis 2050. gadam) un paziņojumu par „2011. gada energoefektivitātes plānu”⁽¹⁵⁾, kas pašlaik tiek apspriesti Padomē.

Svarīgi lēmumi tiks pieņemti nākamajos dažos mēnešos, piemēram, daudzgadu finanšu shēma, Baltās grāmata par transportu īstenošana, Energoefektivitātes plāns un kopējās lauksaimniecības politika. Tādēļ ir būtiski svarīgi, lai Vides padome savā sanāksmē jūnijā vienotos par vairākiem secinājumiem, kuros ir noteikti stratēģiski un operatīvi turpmākie soļi.

Ņemot vērā iepriekš teikto, 14. martā Vides padome atzinīgi novērtēja Komisijas prezentāciju par Oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas ceļvedi 2050. gadam un norādīja, ka tās uzdevums jūnija Vides padomes sanāksmē ir pieņemt Padomes secinājumus par šo ceļvedi, gaidot 2011. gada jūnija Eiropadomes sanāksmi. Turklāt, tā kā energoefektivitātei ir būtiska nozīme zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa ekonomikas izaugsmē un tā ir cieši saistīta ar Oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas ceļvedi 2050. gadam, ir svarīgi ņemt vērā, ka Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas lietu (TTE) Padome arī gatavojas pieņemt Padomes secinājumus par 2011. gada energoefektivitātes plānu.

Vai Padome varētu sniegt informāciju par to, kādas iniciatīvas ES veic, lai palīdzētu bezpajumtniekiem atbalstīt dalībvalstu stratēģijas cīņai pret bezpajumtniecību?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Eiropas Savienība cīnās pret bezpajumtniecību un atstumtību mājokļa jomā, pamatojoties uz Eiropas stratēģiju 2020. gadam, ko Eiropas Padome pieņēma 2010. gada 17. jūnijā⁽¹⁾. Konkrētāki pasākumi šajā jautājumā tiek veikti, īstenojot pamatiniciatīvu „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: Eiropas pamatprogramma sociālai un teritoriālai kohēzijai”⁽²⁾. Šī platforma veidos pamatu dinamiskai rīcības pamatprogrammai, lai nodrošinātu, ka tie, kuri cieš no nabadzības un sociālās atstumtības, varētu dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un aktīvi piedalīties sabiedriskajās norisēs⁽³⁾. Padome savos secinājumos par šo platformu, ko tā pieņēma 2011. gada 7. martā, atgādināja, „ka noteiktām iedzīvotāju grupām īpaši draud nabadzība un sociālā atstumtība, kamēr citas ir pakļautas visgalējākām nabadzības formām (piemēram, bezpajumtniecībai)”⁽⁴⁾.

Bezpajumtniecības jautājums tiek risināts, izmantojot atklāto koordinēšanas metodi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā (sociālā AKM), tostarp profesionālapskates. Lai atbalstītu valstu stratēģijas cīņā pret bezpajumtniecību, Padome savā darbā balstās uz Eiropas konsensa konferences par bezpajumtniecību rezultātiem, kuru 2010. gada decembrī organizēja prezidentvalsts Beļģija⁽⁵⁾, un uz Kopīgo ziņojumu par sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu 2010. gadā⁽⁶⁾. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka integrētām stratēģijām atstumtības mājokļa jomā un bezpajumtniecības risināšanā ir svarīga nozīme pēckrīzes perioda politikā, lai veidotu saskanīgu un vides ziņā ilgstpējīgu sabiedrību⁽⁷⁾. Ieguldījumā, ko Sociālās aizsardzības komiteja sniedza Eiropadomes sanāksmei (2011. gada 24.–25. marts), tā uzsver, ka turpinās strādāt, risinot jautājumu par bezpajumtniecību un atstumtību mājokļa jomā⁽⁸⁾.

2010. gada decembrī Padome pieņēma deklarāciju „Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību: sadarbība cīņā pret nabadzību 2010. gadā un pēc tam”⁽⁹⁾, lai atzīmētu šī Eiropas gada noslēgumu. Šajā deklarācijā Padome uzsvēra, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš neaizsargātajām sabiedrības grupām un galējām nabadzības formām, piemēram, bezpajumtniecībai. Padome arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāstrādā kopā Eiropas, valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī cīņā pret nabadzību.

Turcija ir pievienojusies Ženēvas 1951. gada konvencijai par bēgļiem un tās protokolam. Tomēr tā ir ieviesusi arī ģeogrāfiskus ierobežojumus. Respektīvi, Turcija ir nolēmusi izskatīt tikai tos patvēruma pieteikumus, kuri saistīti ar Eiropā notikušiem faktiem. Tas nozīmē, ka Turcija nepieņem to iedzīvotāju patvēruma pieteikumus, kuri nenāk no Eiropas valstīm. Līdz ar to ir pārkāptas Ženēvas konvencijā noteiktās bēgļu tiesības, un tas ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (18. un 19. pants) un vienlīdzīgas attieksmes principam.

Vai Eiropas Savienība aktīvi vai noklusējot ir pieņēmusi šos paradoksālos ierobežojumus saistībā ar Ženēvas konvenciju, kuri ir pretrunā humānisma un vienlīdzīgas attieksmes principiem? Vai tā ir pieprasījusi Turcijai šos ierobežojumus atcelt?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome labi apzinās to, ka Turcija saglabā ģeogrāfiskos ierobežojumus saistībā ar Ženēvas konvenciju par bēgļiem un tās protokolu. ES nostāja šajā jautājumā joprojām ir ļoti skaidra — šis ierobežojums neatbilst ES acquis par patvērumu un Turcijai tas ir jāatceļ un pilnībā jāīsteno Ženēvas konvencija un tās protokols.

Turcijai kā kandidātvalstij ir jāatbilst visiem politiskajiem kritērijiem, ko ir noteikusi Kopenhāgenas Eiropadome, jo īpaši izpildot sarunu programmas un pievienošanās partnerības prasības. Saskaņā ar sarunu programmu no Turcijas sagaida arī, ka tā pakāpeniski saskaņos savu politiku ar ES acquis — tostarp patvēruma jomā.

Šī ģeogrāfiskā ierobežojuma atcelšana kā prioritāte ir arī uzsvērta pārskatītājā pievienošanās partnerībā ar Turciju. Vēlos atgādināt, ka Padome sistemātiski aicina Turciju pastiprināt tās centienus sarunu programmā norādīto prasību ievērošanā, kuras, cita starpā, attiecas arī uz pievienošanās partnerības īstenošanu. Nepieciešamību īstenot ilgtspējīgus pasākumus patvēruma jomā Savienība īpaši uzsvēra Eiropas Savienības un Turcijas Asociācijas padomes sanāksmē (ministru līmenī) 2010. gada 10. maijā, un šo jautājumu Komisija regulāri risina savās sanāksmēs ar Turcijas pārstāvjiem.

Līdz ar to varu apliecināt godājamajam deputātam, ka šim jautājumam tiks cieši sekots līdzi un ka tas tiks sistemātiski risināts visos attiecīgajos līmeņos, jo pilnīga 1951. gada Ženēvas konvencijas un tās 1967. gada protokola ievērošana ir to prasību sastāvdaļa, atbilstoši kurām tiek mērīts Turcijas progress pievienošanās sarunās.

Vai Padome neuzskata, ka, ņemot vērā plašos protestus vairāku Ziemeļāfrikas valstu pilsētu ielās, ES vajadzētu uzņemties aktīvāku lomu, veidojot attiecības ar šīm valstīm un mudinot tās izvēlēties demokrātijas ceļu?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Notikumi, kas vēršas plašumā mūsu dienvidu kaimiņvalstīs, apmēru ziņā kļūst vēsturiski un ļoti strauji attīstās. Tie liecina par dziļu pārveides procesu Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs.

Šīs pārmaiņas radīs ilgstošas sekas attiecībā uz reģiona iedzīvotājiem un valstīm. Mēs apliecinām cieņu drosmei, ko ir parādījuši iedzīvotāji šajā reģionā. Viņi godam ir cīnījušies par saviem likumīgajiem centieniem panākt demokrātiskas pārmaiņas. Pašlaik notiekošās pārmaiņas rada cerību par labāku dzīvi un par lielāku cilvēktiesību, plurālisma, tiesiskuma un sociālā taisnīguma ievērošanu.

Virzība uz demokrātiju nav viegls ceļš — ar šādu pāreju ir saistīti vairāki riski un neskaidrības. Lai arī Eiropas Savienība apzinās grūtības, tā nepārprotami ir izvēlējusies atbalstīt šī reģiona iedzīvotāju prasības panākt demokrātiskas pārmaiņas.

Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt valstis, kuras cenšas īstenot pāreju no autokrātiska režīma uz demokrātiju, kas sevišķi tika panākts Centrāleiropā un Austrumeiropā.

Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt visus pasākumus demokrātiskas pārveides virzienā, dodot iespēju panākt miermīlīgu pāreju, izaugsmi un labklājību dienvidu kaimiņu reģionā. Eiropas Padome to ir apstiprinājusi augstākajā līmenī ārkārtas sanāksmē 2011. gada 11. martā. Valstu un valdību vadītāji apsprieda notikumus šajā reģionā un pilnībā atbalstīja notiekošo demokrātiskās pārveides procesu. Viņi uzsvēra mūsu kopīgās intereses redzēt demokrātisku, stabilu, turīgu un miermīlīgu Vidusjūras dienvidu reģionu.

Lai veiktu kvalitatīvu soli uz priekšu mūsu attiecībās ar dienvidu kaimiņiem, Komisija un Augstā pārstāve 8. martā izdeva kopīgu paziņojumu ”Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”.

Paziņojums ir balstīts uz kopīgas apņemšanās principu īstenot kopīgās vērtības, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesības, sociālo taisnīgumu, labu pārvaldību un tiesiskumu. Prasības pēc politiskās līdzdalības, cilvēka cieņas, brīvības un nodarbinātības iespējām, kas tika paustas pēdējo nedēļu laikā, ir iespējams risināt, tikai īstenojot vērienīgas politiskās un ekonomiskās reformas. Visām valstīm šajā reģionā ir jāuzņemas vai jāpaātrina šādu politisko un ekonomisko reformu veikšana.

Mūsu atjaunotajā politikā ir jāņem vērā katras situācijas un šī reģiona valsts konkrētās īpatnības. Pašreizējās partnerības un palīdzības programmas tiks pārskatītas ciešā sadarbībā ar šī reģiona partneriem ar mērķi labāk risināt pašreizējās vajadzības, ar atsevišķu pieeju katrai konkrētai valstij.

Šobrīd TEN-T politikas pārskatīšanas process ir sasniedzis noslēguma fāzi. Tiek sagaidīts, ka Komisijas priekšlikums jaunām TEN-T pamatnostādnēm tiks saņemts līdz 2011. gada vidum. Komisija savā dienestu darba dokumentā par TEN-T, kas publicēts 2011. gada janvārī, izklāsta iespējamu plānošanas metodoloģiju jaunajam TEN-T. Tiek plānots, ka turpmākajam TEN-T būs divu slāņu tīkla struktūra, kas sastāvēs no visaptveroša tīkla un pamattīkla.

Vai Padome piekrīt ierosinātajai plānošanas metodoloģijai un uzskata to par labu pamatu jaunā TEN-T pamattīkla noteikšanai? Kādi uzlabojumi pēc Padomes ieskata ir nepieciešami plānošanas metodoloģijai?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Kā jau godājamais deputāts savā jautājumā norādīja, tiek gaidīts, ka Komisijas priekšlikums par jaunām TEN-T pamatnostādnēm tiks saņemts līdz 2011. gada vidum. Padome gaida šo jauno priekšlikumu un sāks izskatīt šo dokumentu, tiklīdz Komisija to iesniegs.

Līdz brīdim, kad Padomei tiks dota iespēja apspriest iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu, jaunākā Padomes nostāja ir atrodama Padomes secinājumos par Komisijas Zaļo grāmatu: TEN-T politikas pārskats⁽¹⁾. Minētajos secinājumos Padome no jauna apliecina, ka „ir jāturpina ieguldīt investīcijas transporta infrastruktūrā, lai nodrošinātu atbilstošu TEN-T izstrādi visos transporta veidos kā Savienības iekšējā tirgus un konkurētspējas, ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un tās savienojuma ar kaimiņvalstīm pamatu, galveno uzmanību pievēršot „Eiropas pievienotajai vērtībai” un nākotnes TEN-T politikas definēšanā ņemot vērā arī mērķus vides jomā”. Tā arī uzsver, ka „lai gan lielākās pārrobežu satiksmes plūsmas ir svarīgs kritērijs TEN-T plānošanā, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija un piekļuve TEN-T arī ir būtiski svarīga un lielā mērā tiek risināta, izmantojot visaptverošo pašreizējā TEN-T tīkla slāni; līdz ar to un, ņemot vērā, ka tas kalpo par pamatu vairākiem tiesību aktiem transporta nozarē, aizstāv šī visaptverošā tīkla saglabāšanu”.

Ņemot vērā globālās enerģētikas drošības pieaugošo nozīmi un neseno avāriju Fukušimas atomelektrostacijā Japānā — vai Komisija var izklāstīt, kādus drošības pasākumus tā ir paredzējusi veikt kopīgi ar Komisiju (to kopējās kompetences jomā), lai samazinātu risku, ko slēpj sevī Eiropas 195 atomelektrostacijas?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

Padome vērš godājamās deputātes uzmanību uz to, ka, pēc Padomes rīcībā esošās informācijas, Eiropas Savienības teritorijā pašlaik darbojas 143 kodolreaktori (un kodolelektrostacijas). Vēl 51 kodolreaktors darbojas Krievijas Federatīvajā Republikā, Šveicē un Ukrainā⁽¹⁾.

Savā ārkārtas sanāksmē par enerģētiku 2011. gada 21. martā⁽²⁾ Padome apsprieda reakciju uz nesenajiem notikumiem Japānā ES un dalībvalstu līmenī. Prezidentūra uzsvēra, ka pirmā un galvenā prioritāte ir nodrošināt šo valsti ar humāno, kā arī ar tehnisko palīdzību.

Attiecībā uz kodoldrošību tajā pašā sanāksmē Padome uzsvēra, ka prioritāte ir nodrošināt, lai tiktu ieviesti visaugstākie standarti un lai drošības uzlabošana būtu nepārtraukts process. Padome arī atzinīgi novērtēja valstu atbildīgo iestāžu un nozares uzņēmumu brīvprātīgos pasākumus saistībā ar kodolelektrostaciju drošības pārbaudi.

Padome ņēma arī vērā, ka pastāv vispārēja gatavība ieviest Eiropas kodolelektrostaciju visaptverošu risku un drošības novērtēšanas (noturības testu) procesu. Šajos apstākļos Padome uzsvēra pārredzamības nozīmi gan attiecībā uz šī novērtējuma rezultātiem, gan uz dalībvalstu līmenī veiktiem pasākumiem.

Tajā pašā sanāksmē dalībvalstis un Komisija uzaicināja ENSREG (Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa) un citas attiecīgās iestādes definēt šādu testu piemērošanas jomu un modalitātes, izmantojot pieejamās zināšanas un savlaicīgi gūtu mācību no nesen notikušās avārijas. Padome norādīja uz iespējamām jomām (plūdu risks, seismiskais risks, rezerves datu sistēmas, ārkārtas procedūras), kas varētu kalpot par šāda novērtējuma pamatu. Padome uzsvēra arī nepieciešamību iesaistīt kaimiņu trešās valstis līdzīgā drošības un riska novērtējuma procesā attiecībā uz pašreizējām un turpmākajām kodolelektrostacijām.

Šos secinājumus Eiropadome apstiprināja savā sanāksmē 2011. gada 24.–25. martā⁽³⁾. Eiropadome uzsvēra, ka novērtējumus (noturības testus) veiks neatkarīgas valstu atbildīgās iestādes, kā arī profesionālapskatēs un ka par to rezultātiem un jebkādiem iespējamiem turpmākiem pasākumiem, kas tiks veikti, ir jāinformē Komisija un ENSREG, un tiem ir jābūt publiski pieejamiem. Sākotnējos konstatējumus Eiropadome novērtēs līdz 2011. gada beigām, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu.

Eiropadome uzsvēra, ka prioritārā prasība nodrošināt kodolelektrostaciju drošību, protams, nevar būt piemērojama tikai mūsu robežās un ka ES prasīs, lai līdzīgi noturības testi tiktu veikti arī kaimiņu valstīs un visā pasaulē attiecībā gan uz pašreizējām, gan nākotnē plānotajām kodolelektrostacijām. Šajā ziņā pilnībā jāizmanto attiecīgās starptautiskās organizācijas.

Šajā ziņā Eiropadome arī uzsvēra, ka ir jāīsteno visaugstākie kodoldrošības standarti un ka tie ir nepārtraukti jāuzlabo Eiropas Savienībā, kā arī jāveicina starptautiskā mērogā.

ANO Ģenerālā asambleja 2011. gada 1. martā nolēma apturēt Lībijas dalību ANO Cilvēktiesību padomē. Tas bija spēcīgs signāls — ne vien pulkvedim Kadafi un viņa režīmam, bet arī tām pasaules valstīm, kurās bieži un plašā apmērā tiek pārkāptas cilvēktiesības. Eiropas Parlaments savā ziņojumā par ANO Cilvēktiesību padomi un Eiropas Savienības lomu tajā, kurš tika pieņemts 2009. gada februārī, stingri iestājās par kritēriju noteikšanu dalībai šajā nozīmīgajā ANO struktūrā. Lībijas gadījumā ANO Ģenerālā asambleja ir rīkojusies saskaņā ar EP rezolūciju un ir pieņēmusi pareizu un savlaicīgu lēmumu.

Kāda ir Padomes nostāja attiecībā uz to, lai ieviestu skaidrus kritērijus dalībai ANO Cilvēktiesību padomē? Vai Padomes ir veikusi kādus soļus šajā virzienā?

(EN) Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada aprīļa sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijā Nr. 60/251, ar ko izveido Cilvēktiesību padomi (CTP), ir norādīts, ka šīs organizācijas dalībvalstīm ir „jāatbalsta visaugstākie standarti cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā un pilnībā jāsadarbojas ar Padomi”. Tāpēc. ievēlot 47 CTP dalībvalstis, Ģenerālajai asamblejai jāņem vērā visu kandidātvalstu pārkāpumi un saistības cilvēktiesību jomā.

Līdz šim ANO Ģenerālā asambleja nav pilnībā īstenojusi šo principu, kā redzējām Lībijas gadījumā. Tāpēc jautājumam par „kvalitatīvu dalību” jākļūst par nozīmīgu pašlaik notiekošās CTP pārskatīšanas procesa sastāvdaļu, un patiešām — ANO Ģenerālā asambleja izlēma iekļaut šo jautājumu pārskatīšanas procesa Ņujorkas posma ietvaros. Līdzkoordinatori, ko ir iecēlis Ģenerālās asamblejas priekšsēdētājs, lai Ņujorkā vadītu debates par CTP pārskatu, pirmo sanāksmi organizēja 29. martā, kas īpaši bija veltīta šī jautājuma risināšanai. Sniedzot savu ieguldījumu šajās debatēs, ES ir izvirzījusi konkrētas idejas, piemēram, pirms vēlēšanām sarīkot CTP kandidātvalstu noklausīšanās sesijas, iesaistot dalībvalstis, NVO un atsevišķo valstu cilvēktiesību institūcijas. Šajās noklausīšanās sesijās galvenā uzmanība ir jāvērš uz brīvprātīgiem solījumiem un saistībām, kā arī uz to, kā attiecīgā kandidātvalsts ievēro prasību par visaugstāko standartu ievērošanu cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā.

Vai Komisija saistībā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai 2007. līdz 2013. gadā varētu izklāstīt, kādus pētījumus tā ir veikusi un ierosina veikt tuvākajos gados, lai veicinātu to, ka sporta aktivitātes Eiropas Savienībā dod labumu sociālajā jomā, veselībai un sabiedrībai?

(EN) Lai gan Septītajā pamatprogrammā pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7, 2007.–2013. gadā) ar sportu saistītie pasākumi atsevišķi netiek paredzēti, FP7 veicina pētniecību par veselības ieguvumiem no fiziskām aktivitātēm.

Tomēr fiziskās aktivitātes jautājums un tā saikne ar veselības veicināšanu un slimību profilaksi, un attīstību tiek risināts FP7 veselības un pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības biotehnoloģiju un zināšanu reģionu pasākumos, ar virkni FP7 projektu. Šādu pētījumu finansēšanā ir ieguldīti apmēram EUR 39 miljoni 2005. līdz 2010. gadā, kas ir sadalīti aptuveni astoņos ES projektos. Pašlaik notiekošās vērtēšanas rezultātā var tikt pieņemta arī citu projektu finansēšana šajā jomā.

Pēdējo četru gadu laikā ir finansēti būtiski FP7 projekti. PAPA projekta mērķis ir veicināt pusaudžu veselību ar uzvedības pārmaiņu intervences palīdzību, kā mērķis, savukārt, ir uzlabot viņu līdzdalību fiziskās aktivitātēs, iesaistot jauniešus sporta veidos, jo īpaši futbolā. TEMPEST un ENERGY projekti, kuros ar fizisko aktivitāti saistītie jautājumi tiek risināti tā darba ietvaros, kas tiek veikts saistībā ar faktoriem, kuri nosaka veselības stāvokli, un DALI projekts, kurā viens no mērķiem ir noteikt fiziskās aktivitātes kā profilaktiska pasākuma lomu pret gestācijas diabēta rašanos http://www.dali-project.eu" . EXGENSIS projektā (FP6) galvenā uzmanība ir vērsta uz šūnu signāla nodošanas ceļiem vingrinājumu laikā un šo vingrinājumu ietekmi. TOYBOX projektā tiek izmantoti uzvedības modeļi, lai izprastu un veicinātu jautrību, veselīgu pārtiku, rotaļas un politiku profilaksei pret korpulenci agrā bērnībā, turpretī I.FAMILY projektā, kurš tiks uzsākts 2012. gada martā, tiks izpētīts, kā ierastās vides ietekme uz fizisko aktivitāti, mazkustīgs dzīvesveids un miegs ietekmē ēšanas paradumus.

Reģionālā līmeņa AFRESH projekta mērķis ir izstrādāt pētījumu programmu par to, kā samazināt ar diētu un fiziskās aktivitātes trūkumu saistīto (hronisku) slimību, piemēram, cukura diabēta, korpulences, sirds un asinsvadu saslimšanas un dažādu vēža paveidu, izplatību, izstrādājot inovatīvus produktus un pakalpojumus uztura un fiziskās aktivitātes jomā.

Visbeidzot, Komisija pilnībā atzīst, ka fiziskā aktivitāte ir svarīgākais faktors būtiskāko ar dzīvesveidu saistīto slimību, piemēram, korpulences, profilaksē un ka šajā jomā ir jāveic attiecīgi pētījumi, lai nodrošinātu pamatu lietderīgākai un efektīvākai, uz pierādījumiem balstītai stratēģijai veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā.

Vai Komisija varētu visaptveroši izklāstīt, kādā līmenī notiek ES un ASV sadarbība pētniecības, inovācijas, zinātnes un tehnoloģiju jomā?

Kādas iniciatīvas Komisija ir īstenojusi kopš 2010. gada februāra, lai paplašinātu sadarbību šajā jomā?

(EN) Amerikas Savienotās Valstis ir tā starptautiskā partnere, ar kuru Eiropas Savienības attiecības zinātnes un tehnoloģiju (ZT) jomā ir visintensīvākās. Tas atbilst patiesībai no visiem aspektiem — savstarpējo investīciju apjomiem pētniecības un izstrādes jomā (R&D), zinātnieku un pētnieku plūsmas, sadarbības pasākumu apjomiem un līdzautoru publikāciju un patentu skaita. Starptautiskā sadarbība ir svarīga stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu atbalstīšanai, un tāpēc pasākumiem Savienotajās Valstīs ir piešķirama prioritāte. Par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Tajani kungs 2010. gadā divas reizes apmeklēja Amerikas Savienotās Valstis (ASV), lai veicinātu Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbību, arī savā pirmajā ārvalstu apmeklējumā kā komisārs.

Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7, 2007.–2013. gads) ir galvenais finansēšanas mehānisms pētniecībai Eiropas līmenī, un tajā tiek atbalstīta arī ES starptautiskā sadarbība. Ārpus Eiropas Amerikas Savienotās Valstis ir lielākais Septītās pamatprogrammas dalībnieks, ar kuru ir parakstīti krietni vairāk nekā 300 dotāciju nolīgumi un īstenoti citi sadarbības veidi. ASV līdzdalība ir īpaši izteikta tādās tematiskajās sadaļās kā veselība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nanotehnoloģijas un materiāli, pārtika, lauksaimniecība un zivsaimniecība, un biotehnoloģijas, kā arī vide.

Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības nolīgums zinātnes un tehnoloģiju jomā tika atjaunots 2009. gadā. 2010. gada maijā Vašingtonā, Kolumbijas apgabalā, notika gadskārtējā kopējā sanāksme šī nolīguma ietvaros, ko no Amerikas Savienoto Valstu puses koordinēja ASV Valsts departaments. Abas puses izvērtēja šajā nolīgumā panākto progresu, un pašlaik tiek izstrādāti jauni sadarbības veidi. To diapazons ir plašs, sākot no divpusējās sadarbības projektiem līdz savstarpējo pētniecības programmu uzsākšanai, piemēram, veselības pētniecības jomā kopā ar Nacionālajiem Veselības institūtiem (NIH). Nākamā sanāksme šī nolīguma ietvaros ir plānota Briselē, 2011. gada septembrī.

S&T nolīgums paredz arī vairāku īstenošanas nolīgumu sistēmu ar konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu valdības departamentiem un aģentūrām. Viens no piemēriem ir īstenošanas nolīgums, kas noslēgts ar Iekšlietu departamentu par pētniecību civilās drošības jomā un kuru 2010. gada novembrī parakstīja par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Tajani kungs. Kopīgo pētījumu centrs pašlaik vada pārrunas par jaunu vienošanos ar Nacionālo okeānu un atmosfēras pārvaldi (NOAA) dažādos jautājumos — vidi piesārņojošās vielas, piekrastes draudi, laika apstākļi Visumā, klimata pārmaiņas un krīžu pārvarēšana. Šogad notiks arī mūsu 20 gadu seno attiecību ar Amerikas Savienotajām Valstīm atjaunošana biotehnoloģiju pētniecības jomā, kā arī mūsu dialoga turpināšana par sadarbību civilās kosmosa apguves jomā.

Inovācijas ir joma, kurā Eiropa ir ārkārtīgi ieinteresēta dalīties pieredzē ar Amerikas Savienotajām Valstīm par to, kā vislabāk pārvērst zināšanas spēcīgākā ekonomikas izaugsmē un darba vietu izveidē. Starp interesantākajiem pagājušā gada notikumiem ir pieminama jaunā Transatlantiskā inovācijas rīcības partnerības izveidošana, kas tika uzsākta Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) ietvaros. Šī partnerība atbilst politiskajam virzienam, kas TEP tika piešķirts pēdējā Eiropas Savienības un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, proti, veicināt inovācijas, vienkāršot regulējumu un likvidēt šķēršļus tirdzniecībai un investīcijām. 2010. gada decembrī TEP vienojās par sākotnējo inovāciju rīcības partnerības darba plānu. Darbs ir iesākts bio-ekonomikas un izejvielu jomā un saistībā ar inovāciju politikas starpnozaru aspektiem.

Vēl viens nozīmīgs jaunums ir Eiropas Savienības un ASV Enerģētikas padome, kas ir izveidota 2009. gada beigās. Ir izveidojušās trīs darba grupas: enerģētikas politikas, tehnoloģiju izstrādes un tirgus jomā, kuras pašas ir vienojušās par saviem 2010. gadā veicamajiem darba uzdevumiem. Darba grupa tehnoloģiju un pētniecības un izstrādes jomā ir veikusi visus organizatoriskos pasākumus, lai panāktu konkrētus darbības rezultātus. ES sadarbojas arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm daudzpusējos pasākumos, piemēram, sintēzes reaktora ITER izstrādē⁽¹⁾.

Lai panāktu vēl vairāk kopīgo pasākumu, Komisija turpinās strādāt, lai pievērstu stratēģiskāku uzmanību mūsu sadarbībai pētniecības jomā. Līdz ar to tā koncentrēsies uz globālām problēmām, ievērojot konsekvenci ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, kā arī ar iniciatīvas „Inovācijas Savienība” mērķiem.

Komisija nesen pieņēma iniciatīvu „Inovācijas Savienība”, kura ir stratēģiska pieeja attiecībā uz jaunradi un kuras galvenais mērķis ir īstenot idejas tā, lai tiktu radītas darbavietas un panākta videi nekaitīga izaugsme un sociālais progress.

Ja pētniecības un izstrādes jomā ES vēlas gūt līdzīgus sasniegumus kā ASV, tai jāveicina dalībvalstu sadarbība, jāuzlabo kopīgas iniciatīvas pētniecības jomā un jāļauj noteiktos reģionos izvērst pētniecību un izstrādi, lai labumu gūtu visi. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus, piemēram, Īrija, varētu būt vislabākā vieta, kur veikt izmēģinājumus un uzlabot vēja enerģijas ieguvi, savukārt Spānija varētu būt noteicēja saules kolektoru izstrādes uzlabošanā.

Vai tiešām Komisija plāno nevis izlīdzināt pētniecībai un izstrādei paredzēto ES finansējumu pa reģioniem, bet gan likt uzsvaru uz kopēju pētniecības un izstrādes darbību?

(EN) Kā godājamais deputāts ir pareizi norādījis, „Inovācijas Savienība” ir mūsu stratēģijas galvenā iniciatīva izaugsmes un darbavietu izveides jomā. Tā palīdzēs nodrošināt ES ekonomikas izaugsmi nākotnē, palielinot mūsu spējas radīt jaunas zināšanas un pārveidot tās veiksmīgos izstrādājumos. Noteicošā loma šajā procesā būs uzlabotai sadarbībai pētniecības jomā starp dalībvalstīm, proti, veicot kopīgo plānošanu.

Attiecībā uz pētniecības un izstrādes paplašināšanos dažos reģionos, pamatprincips, kas regulē pētniecībai pieejamā finansējuma piešķiršanu pamatprogrammā, ir izcilība. Tas nozīmē, ka finansējuma piešķiršanā tiek atlasīti tikai vislabākie pētniecības priekšlikumi. Līdz ar to nav iespējams, nedz arī ir vēlams Komisijai censties novirzīt PP ietvaros pētniecībai pieejamo finansējumu konkrētiem reģioniem.

Tomēr, kā ierosina godājamais deputāts, ir skaidrs, ka dažiem reģioniem ir nepārprotamas priekšrocības attiecīgajās pētniecības jomās — dabas priekšrocības vai priekšrocības, kas saistītas ar iepriekš veiktām investīcijām pētniecības kapacitātes uzlabošanā, tostarp cilvēkresursos. Reģioni, kuriem ir šādas priekšrocības, ir labā pozīcijā, lai iesniegtu spēcīgus priekšlikumus pētniecības jomā, kam ir lieliskas izredzes piesaistīt pētniecībai paredzēto ES finansējumu.

Protams, ka reģionālās priekšrocības ne vienmēr būs tik pašsaprotamas kā saule Spānijā vai vējš Īrijā. Tāpēc reģioniem jāspēj identificēt un attīstīt savas iespējamās priekšrocības. Tādēļ Komisija stingri atbalsta pārdomātās specializācijas stratēģiju izstrādāšanu reģionos.

Pārdomātā specializācija ir viena no valstu un reģionālās pētniecības un inovācijas sistēmu labas darbības desmit nosacījumiem „Inovācijas Savienības” pašnovērtējuma instrumenta ietvaros. Tās mērķis ir iedrošināt valstu un reģionālās atbildīgās iestādes koncentrēt resursus uz ierobežotu skaitu prioritāšu, lai nodrošinātu efektīvāku budžeta līdzekļu izlietošanu un veicinātu privāto investīciju ietekmes paplašināšanu.

Pārdomātās specializācijas stratēģija ir līdzeklis reģionālās daudzveidības izmantošanai, sadarbības stimulēšanai starp dažādām valstīm un reģioniem un jaunu iespēju pavēršanai, izvairoties no sadrumstalotības un nodrošinot brīvāku zināšanu plūsmu visā Eiropas Savienībā. Tās var būt noderīgas, palīdzot reģioniem identificēt gan to galvenās vērtības, gan jaunradi traucējošos faktorus, koncentrēt resursus uz galvenajām prioritātēm un izstrādāt pareizu politisko virzienu sadalījumu pārdomātas izaugsmes sasniegšanai. Tās var arī nodrošināt efektīvāku un papildu vērtību radošu ES līdzekļu un valstu un reģionālo investīciju izmantošanu.

Lai šajā procesā reģioniem palīdzētu, Komisija pašlaik ir „Pārdomātas specializācijas platformas” uzsākšanas procesā, un tai ir visi nepieciešamie resursi informācijas izplatīšanai, savstarpējās izglītošanas veicināšanai un spēju un prasmju palielināšanai.

HIV/AIDS un malārija vissmagāk skar Subsahāras Āfriku. Gan Eiropas, gan pasaules līmenī ir jāveicina un par ārkārtīgi svarīgiem jāuzskata pētījumi, kas palīdzētu mazināt un, ja iespējams, izskaust šīs šausmīgās slimības, un tie būtu milzīgs atbalsts Subsahāras Āfrikā dzīvojošām kopienām, kurām šīs slimības nodara lielu postu. Kādus pasākumus Komisija veic, meklējot finansējumu pētījumiem, kas varētu palīdzēt atrisināt šīs ārkārtīgi smagās problēmas?

(EN) Komisija uzskata pētniecību HIV/AIDS un malārijas jomās par augsti prioritāru un atbalsta to, izmantojot pētniecības pamatprogrammas (PP), kuru vispārējais mērķis ir strukturēt un integrēt pētniecību Eiropā, izveidojot ciešas partnerattiecības starp pētniecības darba grupām Eiropā un valstīs, kurās izplatās šīs slimības, kā arī starp pētniecību rūpniecības nozarē un valsts sektorā.

No 1998. līdz 2010. gadam Eiropas Savienība atbalstīja sadarbības pētniecību, ieguldot EUR 259,9 miljonus 84 ar HIV/AIDS saistītos projektos un EUR 150,3 miljonus 59 ar malāriju saistītos projektos. ES finansētā pētniecība ietver jaunas ārstnieciskās un profilaktiskās stratēģijas pret šīm abām slimībām, sākot no agrīnās diagnosticēšanas brīža līdz klīniskai jaunu zāļu, iespējamās vakcīnas, HIV mikrobicīdu un jaunu malārijas vektora kontroles līdzekļu testēšanai. Visā finansējuma piešķiršanas procesā stingrs uzsvars tiek likts uz sadarbību ar valstīm, kurās izplatās šīs slimības, jo īpaši ar Subsahāras valstīm Āfrikā. Sevišķi liels sasniegums ir datu kopumu salīdzināmība attiecībā uz jaunām zālēm vai iespējamo vakcīnu, ļaujot saskaņot preklīniskos testus un dzīvnieku modeļus un palielinot Eiropas pētniecības konkurētspēju starptautiskā līmenī.

Divi konkrēti piemēri — HIVIS projekts, kura rezultātā tika radīta iespējamā vakcīna pret HIV/AIDS, kas pašlaik atrodas vēlīnā klīnisko izmēģinājumu fāzē, kad tiek novērtēta drošība un imunogenitāte, un malārijas fundamentālo pētījumu tīkls BioMalPar, kas ir kļuvis par Eiropas Savienības fundamentālo pētījumu stūrakmeni, izveidojot integrētu malārijas pētniecības augstskolu. Pašlaik Komisija nosaka savas prioritātes turpmākai HIV/AIDS un malārijas jomu finansēšanai no nākamās 2012. gada Septītās pamatprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (FP7, 2007.–2013. gads) veselības sadaļas.

2003. gadā Eiropas Savienība izveidoja Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerību (EDCTP), lai sniegtu atbalstu klīniskajiem pētījumiem un spēju palielināšanai trīs galveno ar nabadzību saistīto slimību: HIV/AIDS, malārijas un tuberkulozes jomā, galveno uzmanību pievēršot Subsahāras Āfrikai. EDCTP ir pirmā iniciatīva, kas ir balstīta uz ES līguma 169. pantu (tagad 185. pants). Tai piešķirtais ES finansējums ir EUR 200 miljoni no FP6 un līdzfinansējums EUR 200 miljoni no 16 Eiropas EDCTP partnervalstīm. Papildu līdzfinansējumu piešķir trešās puses. Kopš 2003. gada EDCTP atbalstīja 163 projektus, kuru kopējā vērtība ir aptuveni EUR 311 miljons. Starp šiem projektiem ir 54 klīnisko izmēģinājumu projekti, tostarp 24 attiecas uz HIV/AIDS (EUR 102 miljoni) un 12 — uz malāriju (EUR 68 miljoni). EDCTP ir guvusi panākumus īstas partnerības veidošanā starp Eiropu un Āfriku.

Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas ir galvenais Eiropas Savienības instruments pētniecības finansēšanai. Septītajai pamatprogrammai laikposmam no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim tika piešķirti EUR 32, 413 miljoni. Programmā līdzekļi bija sadalīti pa tēmām, starp kurām viena bija pārtikas produkti, lauksaimniecība un biotehnoloģijas, un pētniecībai šajā jomā tika piešķirta summa EUR 1, 935 miljoni.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Komisija var izklāstīt savu nostāju attiecībā uz turpmāko rīcību, kā arī informēt par nākamajā pamatprogrammā lauksaimniecības nozarei paredzētajām apropriācijām?

(EN) Komisija plāno nodrošināt, lai ES finansējums pētniecībai un inovācijām, sākot no 2014. gada, tiktu piešķirts, izmantojot Vienoto stratēģisko satvaru pētniecības un inovāciju finansēšanai.

Vienotais stratēģiskais satvars tika ierosināts ES budžeta pārskatīšanā. Tajā tika izklāstīti galvenie principi, kas būs tā pamatā — galveno „Eiropa 2020” politikas prioritāšu atbalstīšana, ES pievienotās vērtības palielināšana un lielāku rezultātu panākšana no ES izdevumiem.

Vienotā stratēģiskā pamata mērķis ir panākt lielāku ES finansējuma efektivitāti pētniecības un inovāciju jomā, panākot labākus rezultātus un nodrošinot vienkāršāku tā pieejamību visiem dalībniekiem.

2011. gada 9. februārī Komisija pieņēma Zaļo grāmatu ar nosaukumu „No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”⁽¹⁾.

Zaļajā grāmatā ir izklāstīti trīs galvenie Vienotā stratēģiskā satvara mērķi — sabiedrības problēmu risināšana, Eiropas rūpniecības konkurētspējas stiprināšana un izcilības paaugstināšana visos Eiropas zinātniskās bāzes līmeņos. Pētniecība pārtikas ražošanas, lauksaimniecības un biotehnoloģiju jomā var veicināt šo problēmu atrisināšanu.

Komisija cenšas panākt, lai pēc iespējas lielāks ieinteresēto personu loks sniegtu savu ieguldījumu, tostarp arī ieinteresētās personas no citām ES institūcijām. Ieinteresētās personas tiek aicinātas sniegt savu ieguldījumu līdz 2011. gada 20. maijam.

Komisija pašlaik apspriežas ar ieinteresētajām personām, un šo apspriežu rezultāts tiks izmantots tās turpmākajā priekšlikuma izstrādē. Tāpēc šajā posmā ir vēl pāragri apspriest iespējamo turpmākās programmas struktūru vai konkrēto tēmu vai sadaļu lomu, tostarp iespējamos budžetus. Kopējā budžeta apmērs būs atkarīgs no lēmumiem par turpmāko daudzgadu finanšu perspektīvu periodam pēc 2013. gada.

Vairāki pētījumi un ziņojumi (Apvienotās Karalistes prognozes „Pārtikas un lauksaimniecības nākotne”, pašreizējais darbs lauksaimniecības prognožu izstrādāšanā, ko veic Lauksaimniecības zinātniskās pētniecības pastāvīgā komiteja, 2009. gada ESAO ziņojums par „Lauksaimniecības pētniecības problēmām” utt.) liecina par vērienīgu pētniecības programmu īstenošanu lauksaimniecības jomā. Galvenā uzmanība tajās tiek pievērsta problēmām, uz kādām lauksaimniecības nozarei būs jāreaģē vairākos nākamajos gadu desmitos — rūpes par pieaugoša iedzīvotāju skaita vajadzībām pēc pārtikas, izmantojot resursu ziņā efektīvākus un vides ziņā ilgtspējīgākus procesus, kas izriet no lielākas resursu nepietiekamības (ūdens, enerģijas, augsnes noplicināšana utt.), ņemot vērā prasības mazināt klimata pārmaiņu radītās sekas un tām pielāgoties.

Šajā kontekstā rodas vairāki svarīgi jautājumi. Kā, izmantojot pētniecību un inovācijas, vislabāk var uzlabot pārdomātu bioloģisko resursu (dzīvnieku un augu ražošana un veselība un to resursi, biomasas pieejamība, mežu apsaimniekošana un atkritumi) un fizisko resursu (zemes izmantošana, augsnes integritāte, ūdens pieejamība, klimata pārmaiņas utt.) izmantošanu? Kā, izmantojot pētniecību un inovācijas, vislabāk var veicināt ražas apjomu palielināšanu un ilgtspējīgu augsnes uzlabošanos, vienlaicīgi saglabājot ekosistēmas? Kā vislabāk var veicināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju, izmantojot zinātni un tehnoloģijas lauksaimniecībā, pārtikas pārstrādē un bioloģiskajās rūpniecības nozarēs? Visi šie jautājumi un vēl daudzi citi tiks rūpīgi izskatīti nākamajos mēnešos.

Vai, ņemot vērā manu rakstisko jautājumu par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem Kaliakras ragā un citās „Natura 2000” tīklā ietvertās aizsargājamās teritorijās Bulgārijā un Komisijas 2010. gada 30. septembra atbildi, Komisija varētu sniegt informāciju par pasākumiem, kurus tā ir veikusi vai plāno veikt saistībā ar šiem pārkāpumiem?

Konkrēti Komisijas rīcībā ir bijuši vairāk nekā astoņi mēneši, lai novērtētu Bulgārijas valdības atbildes rīcību uz papildu oficiāla paziņojuma vēstuli, kas Bulgārijai tika nosūtīta 2010. gada 18. martā. Kādus pasākumus Komisija paredz veikt, lai novērstu attiecīgajā vēstulē minētos pārkāpumus? Kad Komisija plāno uzsākt nākamo posmu un nosūtīt Bulgārijai pamatotu atzinumu?

Ņemot vērā, ka ir veikti šādi smagi Savienības tiesību aktu pārkāpumi, kādēļ Komisija kavējas uzsākt LESD 258. pantā paredzēto procedūru, lai pārtrauktu šo situāciju?

Ir pagājuši jau vairāk nekā trīs gadi, kopš Komisija sāka pārkāpumu tiesvedību pret Bulgāriju par Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas neievērošanu, kas izraisīja lielu kaitējumu starptautiski svarīgām dzīvotnēm un putnu sugām.

Lai arī ir sākta pārkāpumu tiesvedība, kaitējuma apjoms ir palielinājies un joprojām nav novērsts tādās vietās kā Kaliakra rags, kas ir nozīmīga vieta, kur pārlidojumu laikā atpūšas desmitiem tūkstoši gājputnu, tostarp pasaulē apdraudētās sarkankakla zosis.

Tā kā ES vēlas sasniegt 2020. gadam noteikto bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķi un tā kā ir nepieciešama juridiskā noteiktība, Komisijai stingri jāvēršas pret šādiem pārkāpumu gadījumiem un tie jārisina nekavējoties. Komisija var sniegt informāciju par to, ko tā ir nodomājusi darīt, lai atrisinātu situāciju Bulgārijā, un kā tā plāno uzlabot ES vides tiesību aktu turpmāko īstenošanu?

(EN) Atbildot uz godājamās deputātes jautājumu par pasākumiem, kādus Komisijas ir veikusi, reaģējot uz iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem vides jomā saistībā ar Kaliakra ragu un citām Natura 2000 aizsargātajām teritorijām Bulgārijā, Komisija vēlas norādīt uz vairākām pārkāpumu procedūrām, ko tā ir uzsākusi pret Bulgāriju, un uz konstruktīvo dialogu, kādā tā ir iesaistījusies ar Bulgārijas atbildīgajām iestādēm un vides NVO.

Konkrēti, attiecībā uz Natura 2000 īpaši aizsargājamām zonām (ĪAZ) Bulgārijā iepriekš minētā dialoga rezultātā Komisija gaida, ka tiks veikti konkrēti pasākumi Rilas, Pirinas, Lomovetes, Balkānu centrālās daļas un Rodopes rietumu daļas ĪAZ paplašināšanai. Bulgārijas atbildīgās iestādes apņēmās līdz 2011. gada martam precizēt un formāli apstiprināt šos paplašinājumus. Komisija tika informēta, ka 2011. gada 11. martā Nacionālā bioloģiskās daudzveidības padome, kas ir Bulgārijas Vides un ūdenskrātuvju ekspertu konsultatīvā struktūra, ir apspriedusi konkrētus priekšlikumus iepriekš minēto ĪAZ paplašināšanai. Tas norāda, ka attiecīgās valsts procedūras izpilde notiek saskaņā ar vienošanos. Attiecībā uz Kaliakaras ĪAZ nesen gan Bulgārijas atbildīgās iestādes, gan vides NVO iesniedza lielu daudzumu tehniskās informācijas, ko attiecīgie Komisijas dienesti pašlaik pēta un izvērtē.

Atbildot uz godājamās deputātes jautājumu par pasākumiem, kādus Komisija veiks, lai nodrošinātu, ka papildu oficiālā paziņojuma vēstulē (OPV), kas Bulgārijas atbildīgajām iestādēm tika nosūtīta 2010. gada 18. martā, norādītās nepilnības tiek novērstas, Komisija vēlas norādīt uz lielo tehniskās informācijas apjomu, ko Bulgārijas atbildīgās iestādes iesniedza vēstulē, atbildot uz 2010. gada 20. maija papildu OPV, un papildu 2010. gada 8. septembra paziņojumā. Šī OPV ir papildinājums 2009. gada 3. novembrī nosūtītajai OPV. Abās vēstulēs risināts jautājums par vairākiem plāniem un projektiem, kas ir apstiprināti, neņemot vērā īpašas nozīmes putnu aizsardzības teritoriju un īpaši aizsargājamo teritoriju aizsardzību. Ņemot vērā saņemtās informācijas apjomu un sarežģītības pakāpi, jautājuma tehniskais novērtējums ir nodots ārpakalpojumā, un paredzēts, ka tas tiks precizēts līdz 2011. gada beigām. Turklāt 2011. gada 3. martā vides NVO iesniedza Komisijai papildu tehnisko informāciju. Šī informācija pašlaik tiek rūpīgi pētīta un vērtēta.

Atbildot uz godājamās deputātes jautājumu par to, kad Komisija plāno pāriet uz nākamo posmu un nosūtīt Bulgārijai „pamatotu atzinumu”, kādēļ Komisija kavējas sākt LESD 258. pantā paredzēto procedūru⁽¹⁾, un kad Komisija plāno atrisināt šo situāciju Bulgārijā, Komisija vēlas norādīt, ka attiecīgās lietas ir saistītas ar faktu un tehniskās analīzes veikšanu augstā līmenī. Tā kā Komisijai ir jāuzņemas pierādījumu slogs jebkurā pārkāpumu procedūrā, Komisijas dienestiem ir rūpīgi jāpārbauda un jāanalizē visa pieejamā informācija. Turklāt jebkuri turpmākie lēmumi saistībā ar pārkāpumu procedūrām pret Bulgāriju par neapmierinošu ES tiesību aktu piemērošanu vides jomā ir lēmumi, kas jāpieņem Komisijai kopumā, un tie tiks balstīti gan uz pamatotu juridisko analīzi, gan uz precīziem faktiem un zinātnisko informāciju.

Eiropa nesasniedza mērķus, kas bija izvirzīti pēdējā bioloģiskās daudzveidības stratēģijā. Tomēr vairākās dalībvalstīs, tostarp Nīderlandē, ir atskanējušas balsis par Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas mērķu mazināšanu.

Vai Komisija visā pilnībā tiecas uz Eiropas vides jomas tiesību aktu mērķu sasniegšanu? Ja jā — kādus pasākumus Komisija veiks, lai panāktu, ka dalībvalstis īsteno Eiropas tiesību aktus vides jomā?

(EN) Kā Komisija atzina savā 2010. gada paziņojumā par virzību uz jaunu ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, Eiropas Savienība nav sasniegusi savus 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķus. Tikai 17 % no visām aizsargājamām sugām un dzīvotnēm Eiropā, kas ir aizsargātas ar ES Dzīvotņu direktīvu, ir labvēlīgs aizsardzības statuss.

Lai sasniegtu 2020. gada Eiropas Savienības pamatmērķi apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot ekosistēmas un to sniegtos pakalpojumus, būs vajadzīgs paātrināt Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas īstenošanu, lai nodrošinātu ievērojama un izmērāma progresa panākšanu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanā Eiropas mēroga nozīmes sugām un dzīvotnēm. Šis pamatmērķis tiks risināts jaunajā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, ko Komisija gatavojas drīz pieņemt. Stratēģijā arī atbilstoši tiks ņemtas vērā globālās saistības, ko ES uzņēmās Nagojā pagājušā gada oktobrī atbilstoši Konvencijai par bioloģisko daudzveidību.

ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva ir būtiski nozīmīgi instrumenti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanai, un pašreizējā variantā tie pilnībā atbilst savam nolūkam. Tādēļ Komisija nepieļaus to vājināšanu šajā būtiski svarīgajā īstenošanas brīdī.

Attiecībā uz ES tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu vides jomā vispār Komisija plāno sniegt jaunu paziņojumu 2011. gada otrajā pusē, lai uzlabotu vispārējo pārvaldības struktūru un zināšanu bāzi, kas ir acquis īstenošanas pamats vides jomā. Šīs iniciatīvas ietvaros Komisija detalizēti apsvērs pieejamās uzraudzības un kontroles stiprināšanas iespējas ES līmenī un valstu inspekcijas sistēmas.

Saskaņā ar vides raksturlielumu indeksu (EPI — „environmental performance index”) 2010. gadā, ko izstrādāja Jeilas universitātes zinātnieki un ar kuru nosaka valstu valdību vides politikas jomā noteikto mērķu sasniegšanas sekmīgumu, starp labākajām 10 (no 163 valstīm) tikai trīs ir ES dalībvalstis. Atbilstīgi saviem vides raksturlielumiem viszemāk ierindotās ES dalībvalstis ir Grieķija, Beļģija un Kipra. Bulgārija, Polija, Igaunija un Slovēnija nav īpaši labākas.

Vai, pieņemot lēmumus vides jomā, Komisija ņem vērā zinātnieku sniegtos vērtējumus?

Ja jā, kādi pasākumi ir veikti, lai valstis, kurām ir grūtības sasniegt vides jomā nospraustos mērķus, saņemtu atbalstu, ko sniedz ekspertu atzinumu un materiālās palīdzības veidā?

(EN) Komisija ir atbilstoši ņēmusi vērā zinātnisko novērtējumu, kas attiecas uz lēmumiem vides jautājumos. Šo prasību faktiski nosaka ES līgums, kurā konkrēti ir noteikts, ka, nosakot vides politiku, ir jāņem vērā pieejamie zinātniskie dati, un Komisija ir saglabājusi uzticību uz pierādījumiem balstītai un zinātniskai pieejai politikas veidošanā.

Izstrādājot un īstenojot ES vides politiku, Komisija izmanto Eiropas Vides aģentūras un Kopīgo pētījumu centra pētījumus, datus un analīzi un citus ES finansētos pētījumus. Tā arī uzdod veikt īpašus pētījumus ar mērķi apvienot būtiskākās, labākās un jaunākās zināšanas, kad tas ir vajadzīgs.

Lai gan dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par pilnīgu un pareizu Eiropas tiesību aktu un prasību īstenošanu vides jomā, Komisija ievēro stingru, bet lietderīgu pieeju savam uzdevumam nodrošināt, ka tās izpilda šīs saistības. No vienas puses tā ievēro stingru, bet līdzsvarotu pieeju attiecībā uz pārkāpumiem, turpretī no otras puses — cenšas piedāvāt pēc iespējas vairāk palīdzības to centienos īstenot ES vides politikas mērķu izpildi, lai panāktu uzlabojumus visas Eiropas Savienības mērogā.

Solidaritāte ir viens no galvenajiem ES principiem. Viens no veidiem, kā solidaritāte tiek pausta, ir ES budžeta izstrāde. Finansiālais atbalsts dalībvalstīm ir pieejams no videi paredzētā „LIFE Plus” finanšu instrumenta. Ir iespējams saņemt arī atbalstu no struktūrfondiem. Piemēram, no Kohēzijas fonda vides infrastruktūrā tiek ieguldīti aptuveni EUR 6,5 miljardi gadā, galveno uzmanību vēršot uz notekūdeņu attīrīšanu, ūdensapgādi un atkritumu apsaimniekošanu, galvenokārt jaunajās dalībvalstīs.

Citi ievērojamākie ar vidi saistītie finansējuma veidi ir pieejami Lauku attīstības programmā, ko pārvalda Kopējā lauksaimniecības politikā. Turklāt, izmantojot ES finansētos pētījumus, tiek atbalstīta zinātnisko spēju veidošana vides jomā.

Komisija atbalsta arī dalībvalstu centienus sasniegt mērķus vides jomā vairākos citos veidos, tostarp arī izdodot pamatnostādnes, kuru mērķis ir sniegt noderīgu informāciju tiem, kas īsteno vides politiku. Konkrētās politikas jomās, kur tas tiek uzskatīts par lietderīgu, šīs pamatnostādnes pārsniedz ES vides tiesību aktos sniegtās informācijas nozīmi un tiek izstrādātas ar mērķi panākt labāku īstenošanu. Turklāt atsevišķām dalībvalstīm Eiropas Komisija piedāvā konkrētas konsultācijas, piemēram, rīkojot periodiskas „pasākumu paketes sanāksmes”, kurās var risināt vairākus vides politikas īstenošanas jautājumus divpusējās sarunās. Turklāt Komisija sniedz individuālo ekspertu konsultācijas dažādu līmeņu amatpersonām dalībvalstīs pēc to lūguma. Visbeidzot, Eiropas Vides aģentūra, kuras uzdevums ir arī sniegt atbalstu dalībvalstīm un citiem par plašu politikas jautājumu diapazonu, piedāvā plašu atbalsta pasākumu kopumu.

Tā kā Eiropai ir vajadzīgs liels daudzums vērtīgu izejvielu, resursu efektivitātes iniciatīva ir īpaši svarīga. Tāpēc elektronikas atkritumu savākšanai ir īpaša nozīme — piemēram, lai saražotu divus gramus zelta, ir jāpiesūcina ar cianīdu viena tonna rūdas ar nelielu zelta saturu, bet no vienas tonnas mobilo telefonu būtu iespējams iegūt 300 gramus zelta.

Es ierosinu, lai Eiropas Savienība aizliedz šo tehnoloģiju, kas ir ārkārtīgi bīstama un novecojusi, un lai tā pievēršas elektronikas atkritumu pārstrādei, lai iegūtu jaunus un efektīvākus izejvielu resursus.

Vai, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūciju par vispārēju aizliegumu Eiropas Savienības kalnrūpniecībā izmantot cianīdu, Komisija ir paredzējusi efektīvāk un tiešāk atbalstīt elektronikas atkritumu pārstrādi? Kad Komisija ir paredzējusi iesniegt tiesību akta priekšlikumu par tehnoloģijām, kuras ir balstītas uz cianīda izmantošanu kalnrūpniecībā?

(EN) Gaidāms, ka nākamajos gados krasi pieaugs pieprasījums pēc visiem izejvielu veidiem — tostarp pēc dārgmetāliem. Lai pārvarētu šo problemātisko situāciju, ir būtiski svarīgi radīt resursu ziņā efektīvāku ES ekonomisko un ekoloģisko drošību.

Ņemot to vērā, Komisija nesen pieņēma trīs savstarpēji saistītus paziņojumus:

1. paziņojumu par „Resursu ziņā efektīvu Eiropu”⁽¹⁾, kurā ir sniegtas stratēģiskās pamatnostādnes pārejai uz resursu ziņā efektīvu izaugsmi Eiropā. Protams, atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana, lai izmantotu atkritumus kā resursu, ir galvenais šīs stratēģijas elements;

2. ziņojums par Tematisko stratēģiju atkritumu rašanās novēršanai un otrreizējai pārstrādei⁽²⁾, kurā tiek identificēti galvenie Eiropas otrreizējās pārstrādes politikas panākumi un ierobežojumi un ietverti precīzi priekšlikumi progresa panākšanai ceļā uz „pārstrādājošu sabiedrību”;

3. paziņojums par izejvielām⁽³⁾, ko veido integrēta stratēģija ilgtspējīgas izejmateriālu pieejamības nodrošināšanai, jo īpaši nodrošinot resursu efektivitāti un otrreizējo pārstrādi.

Elektronisko atkritumu vākšanas un otrreizējās pārstrādes apjomu palielināšana ir viens no praktiskajiem šo stratēģiju elementiem, un Komisija piekrīt godājamajam deputātam, ka šajā ziņā ir jādara daudz vairāk. Elektronisko atkritumu savākšana no daudziem nelieliem avotiem ir liels kolektīvs uzdevums, ko vislabāk var īstenot, nosakot nepārprotamu un vērienīgu tiesisko pamatu. Šis ir iemesls, kāpēc ir izstrādāta Direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem jeb EEIA⁽⁴⁾. Pašreizējais savākšanas apjoms ir aptuveni viena trešdaļa no visām saražotajām elektriskajām un elektroniskajām iekārtām, un pastāv reālas iespējas līdz 2016. gadam to palielināt līdz 85 %, kā ir ierosinājusi Komisija⁽⁵⁾ un ko pirmajā lasījumā ir atbalstījis Parlaments. Padome ir ierosinājusi lielāku termiņu (2020. vai 2022. gadu) tik vērienīga apjoma sasniegšanai, un nākamajos mēnešos šajā jautājumā ir gaidāmas jaunas daudzsološas debates, lai precizētu šo dokumentu otrajā lasījumā.

EEIA direktīvā ir iekļauti arī minimālo savākšanas apjomu mērķi, kas ir noteikti katrai iekārtu kategorijai. Saskaņā ar „ražotāju atbildības” principu ražotāji ir atbildīgi par to, lai izveidotu sistēmas atbilstošai savākto EEIA apstrādei. Dārgmetālu reģenerācija tiem ir izdevīga, kas patiešām ir nozīmīgs nereti dārgo otrreizējo izejvielu avots.

Diemžēl tuvākajā nākotnē ar otrreizējo pārstrādi pirmreizējās izejvielas pilnībā netiks aizstātas. Pieprasījums pēc jauniem ražojumiem turpina pieaugt, resursi kļūst pieejami tikai pēc noteikta laika un otrreizējās pārstrādes apjomi nesasniedz 100 %. Savākšanas un otrreizējās pārstrādes apjomi iespēju robežās ir jāpalielina. Un, lai gan joprojām ir nepieciešama pirmreizējo izejvielu ieguves kalnrūpniecība, joprojām ir vajadzīgi noteikumi, kas nodrošinātu, ka ieguves uzņēmumi strādātu vides ziņā ilgtspējīgā veidā.

Tādēļ ir ieviests visaptverošs noteikumu kopums, tostarp Direktīva par ietekmes uz vidi novērtējumu, Vides stratēģiskā novērtējuma direktīva un Direktīva par rūpnieciskajām emisijām. Atbildot konkrētāk, cianīda tehnoloģiju izmantošanu kalnrūpniecībā regulē Kalnrūpniecības atkritumu direktīva. Komisijas prioritāte ir nodrošināt pilnīgu šīs direktīvas īstenošanu. Tajā ir ietvertas vairākas prasības, lai nodrošinātu kalnrūpniecības atkritumu savākšanas iekārtu drošību un ierobežotu to ietekmi uz vidi. Šajā direktīvā ir noteikti stingras cianīda koncentrācijas normas — cik Komisijai zināms, visstingrākās visā pasaulē.

Atkritumu savākšanas iekārtu ekspluatācija ir jāveic, izmantojot „vislabākā iespējamā paņēmiena” koncepciju, kas ir definēta publiski pieejamā uzziņas dokumentā. Komisija tagad strādā pie inspekcijas norādījumu izstrādāšanas dalībvalstīm, lai nodrošinātu pilnīgu šīs direktīvas īstenošanu.

Noslēgumā — Komisija vēlas uzsvērt virzības nozīmīgumu uz resursu ziņā efektīvu sabiedrību. Godājamā deputāta sniegtais piemērs par atkritumos izmesto mobilo tālruņu pārstrādi ir īpaši nozīmīgs. Pārstrādājot vairāk, rodas vairākas priekšrocības: sākot ar ietekmes uz vidi mazināšanu un beidzot ar ilgtspējīgas un stabilas piekļuves izejmateriālu pieejamības nodrošināšanu un darbavietu un jauninājumu radīšanu Savienībā.

2011. gada martā Eiropas Komisija Apvienotajai Karalistei piešķīra papildu laiku līdz šā gada jūnijam, lai nodrošinātu atbilstību ES gaisa kvalitātes standartam attiecībā uz gaisa pārnēsātām daļiņām (PM10) Lielajā Londonā. Šādu papildu laiku Komisija piešķīra ar nosacījumu, ka AK ātri sagatavos rīcības plānu piesārņojuma samazināšanai.

Vai Komisija varētu precizēt, kādu rīcību tā uzskatītu par apmierinošu un par kādiem termiņiem ir runa? Vai Komisija sagaida tikai „ārkārtas” rīcību, ko veidotu vienreizēja kontrole vai īslaicīgs piesārņojuma samazinājums, lai jūnijā gaisa kvalitāte atbilstu ES normām (PM10 dienas norma var tikt pārsniegta maksimāli 35 reizes gadā), vai tā pieprasa izmaiņas ilgākā termiņā, kas ļautu Londonai pakāpeniski, bet ievērojami samazināt emisiju un līdz ar to uzlabot sabiedrības veselību?

(EN) 2011. gada 11. martā Komisija pieņēma lēmumu⁽¹⁾ par Apvienotās Karalistes lūgumu to atbrīvot no saistībām par PM10 normu piemērošanu Londonā un Gibraltārā. Attiecībā uz Londonu šī bija jau otrā reize, kad Apvienotā Karaliste lūdza atbrīvojumu pēc tam, kad 2009. gada decembrī Komisija noraidīja tās pirmo lūgumu.

Saskaņā ar šo lēmumu Apvienotās Karalistes atbildīgajām iestādēm līdz 2011. gada 11. jūnijam ir jākoriģē Londonas gaisa kvalitātes plāns. Tas ir termiņš, kad beidzas atbrīvojums un būs jāievēro atbilstība PM10 dienas normai.

Kā norādīts Komisijas lēmumā, Apvienotā Karaliste ir izstrādājusi gaisa kvalitātes plānu, kurā ir norādīts, kā tā panāks atbilstību līdz 2011. gada 11. jūnijam. Taču, ņemot vērā ārkārtīgi nelielo rezervi, ar kādu tiek prognozēta šīs atbilstības ievērošana, un šīs normas turpmākās pārsniegšanas risku, Komisija ir uzdevusi Apvienotās Karalistes atbildīgajām iestādēm veikt papildu pasākumus, ar kuriem tiktu efektīvi kontrolētas vai, ja nepieciešams, apturētas tādas darbības, kas veicina normas pārsniegšanas risku. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā normas pārsniegšanas novēršanai ir pieejams pilns līdzekļu kopums, neatkarīgi no tā, vai šāda pārsniegšana tiks pieļauta.

Lēmumu pieņemšana par to, kādus pasākumus izmantot, ir vienīgi dalībvalstu kompetencē. Saskaņā ar „subsidiaritātes” principu tiek atzīts, ka dalībvalstis un to pašvaldības ir vislabākajā pozīcijā, lai identificētu visefektīvākos un individuāli izstrādātos pasākumus augstas koncentrācijas līmeņa novēršanai savās gaisa kvalitātes zonās.

Tā kā jau pašreizējā gaisa kvalitātes plānā ir paredzēti ilgtermiņa pasākumi, īstermiņa pasākumu mērķis ir novērst jebkādu pārsniegšanas risku, piemēram, konkrētu piesārņojuma gadījumu periodā. Tādēļ šie pasākumi nav paredzēti ilgstošas normu pārsniegšanas novēršanai ilgtermiņā, bet gan tiek uzskatīti par papildu, nevis „ārkārtas” pasākumiem.

Pasākumi, kas ietilpst šajā kategorijā, varētu būt ar autotransporta plūsmu, celtniecības darbiem, rūpnieciskām ražotnēm vai ražojumiem un mājokļa apkuri saistītie pasākumi. Tie var būt tādu darbību kontrole un, ja nepieciešams, apturēšana, ar kurām tiek veicināts normas pārsniegšanas risks. Var tikt apsvērta arī konkrētu pasākumu izmantošana riskam pakļauto iedzīvotāju grupu, tostarp bērnu, aizsardzībai.

Pašlaik Polijā ir vērojama Ķīnas uzņēmumu darbības paplašināšanās ceļu un tiltu būvniecībā un dzelzceļa nozarē. Šiem uzņēmumiem tiek dota priekšroka, jo tie piedāvā zemas projektu īstenošanas izmaksas. Tomēr ES uzņēmumiem ir lielas šaubas gan par darbu praktisko īstenošanu, gan attiecībā uz dempingu. Dažas valdības sekmē šo paplašināšanos vai pat apzināti to atbalsta. Polijā, piemēram, jau ievērojami aizkavējusies A-2 autoceļa posma būvniecība starp Lodzu un Varšavu, ko veic Ķīnas uzņēmēji. Dzelzceļa vagonu remonta uzņēmuma bankrota gadījumā valdība aicināja Ķīnas uzņēmumus pārņemt šos darbus. Autors jau saņēmis arodbiedrību un uzņēmumu vadības pārstāvju protestus. Vai Komisija var izskatīt šos gadījumus un ieņemt skaidru nostāju jautājumā par godīgas konkurences principu ievērošanu?

(EN) Komisija saprot godājamā deputāta bažas. Līdzīgas rūpes ir pauduši arī citi Eiropas Parlamenta deputāti, dalībvalstis un Eiropas rūpniecības pārstāvji.

Pašlaik Eiropas Savienībai publiskā iepirkuma jomā nav starptautisku saistību pret Ķīnu. Tā rezultātā piegādātājiem no Ķīnas un tās precēm nav nodrošināta piekļuve ES iepirkuma tirgiem, atšķirībā no Vispārējā partnerības nolīguma (VPN) vai Brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) partneriem nozarēs, uz kurām attiecas šie nolīgumi. Tā kā Ķīna pašlaik risina sarunas par pievienošanos VPN, šī situācija nākamajos gados var mainīties. Pievienošanās procesa ietvaros ES prasa, lai Ķīna apņemtos nospraust vērienīgus tirgus piekļuves mērķus.

2011. gadā Komisija iesniegs likumprojektu, kurā tiks precizēti piekļuves noteikumi ES publiskā iepirkuma tirgiem attiecībā uz konkursa pieteikumiem un piegādātājiem no trešām valstīm, kas attieksies uz starptautisku iepirkuma saistību uzņemšanos un neuzņemšanos. Šī priekšlikuma mērķis būs atjaunot godīgu konkurenci iekšējā tirgū un nodrošināt lielāku ES ietekmi starptautiskās sarunās. Par šo priekšlikumu ir informējusi Komisija savā paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”⁽¹⁾ un „Tirdzniecība, izaugsme un pasaules norises”⁽²⁾. Šajā priekšlikumā tiks precizēta trešo valstu (un to piegādātāju) pozīcija, kuras nav nekādu starptautisko saistību dalībnieces šajā jomā, pretstatā ES, un tā pamatā jābūt savstarpīguma principam. Komisija pašlaik veic ietekmes novērtējumu ar mērķi veikt pieejamo iespēju izmaksu un ieguvumu analīzi.

Pašreizējie ES noteikumi par publisko iepirkumu jau ietver noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šie noteikumi piešķir līgumslēdzējām iestādēm pilnvaras pēc piedāvājumu veidojošo elementu pārbaudes noraidīt piedāvājumu, ja tās uzskata, ka nav pietiekamu garantiju par to, ka piedāvājuma iesniedzējs izpildīs līgumu atbilstoši piedāvātajiem noteikumiem. Turklāt līgumslēdzējām iestādēm ir jāprasa no līgumslēdzējiem, lai tie veiktu visus darbus atbilstoši noslēgtā līguma noteikumiem, un tās saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos definētajiem nosacījumiem drīkst prasīt kompetentajai tiesu iestādei izdot izbeigšanas rīkojumu, lai sasniegtu savu mērķi.

Salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, ar ASV, Eiropas uzņēmumiem patentu reģistrēšanas izmaksas ir ievērojami lielākas. Jo īpaši tas skar uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas pētniecības, inovācijas un zinātnes jomā.

Vai Komisija varētu izklāstīt, kādus pasākumus tā īsteno, lai Eiropas Savienībā samazinātu patentu reģistrēšanas izmaksas?

(EN) Komisija apzinās, ka uzņēmējdarbības nozarei Eiropā, un jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ir jāuzņemas nesamērīgi lielas izmaksas, cenšoties panākt savu patentu aizsardzību Eiropā. Lielāko daļu šo izmaksu rada dalībvalstu noteikto patentu tulkošanas prasību izmaksas. Ir skaidrs, ka šīs izmaksas negatīvi ietekmē Eiropas inovācijas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē.

2000. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu ar mērķi izveidot Eiropas Savienības patentu. Eiropas Savienības patents ļaus MVU patentu aizsardzību, iesniedzot tikai vienu pieteikumu visas Eiropas Savienības teritorijā. Arī tulkošanas prasības tiktu ierobežotas.

Tomēr dalībvalstis nespēja panākt vienbalsīgu vienošanos, kas būtu bijusi vajadzīga Eiropas Savienības patenta izveidošanai. Šo neveiksmi apstiprināja Konkurences padome 2010. gada 10. decembra sanāksmē, un tāpēc 25 dalībvalstis izlēma uzsākt plašāku sadarbību vienotas patentu aizsardzības izveides jomā.

2011. gada 10. martā pēc Eiropas Parlamenta sniegtās piekrišanas Konkurences padome atļāva sākt paplašināto sadarbību starp 25 dalībvalstīm. Spānija un Itālija pašlaik ir izlēmušas nepiedalīties. Tām ir iespēja pievienoties vēlāk.

Komisija drīzumā iesniegs savus priekšlikumus par īstenošanas noteikumiem, kas paredzēs vienkāršotas reģistrācijas un tulkošanas prasības. Savlaicīga šo noteikumu pieņemšana Padomē un Eiropas Parlamentā nodrošinātu, ka Eiropas MVU varētu panākt patentu aizsardzību 25 dalībvalstu teritorijā par gandrīz 10% mazāku maksu salīdzinājumā to, kas tām ir jāmaksā šodien par patentu aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Turklāt tām arī turpmāk būtu iespējams iesniegt pieteikumus patentu aizsardzībai Spānijā un Itālijā. Ja tās iesniedz šādu pieteikumu, tām tik un tā kopā nebūtu jāmaksā vairāk par 20 % no summas, ko tās šodien maksā par patentu aizsardzību 27 valstīs.

Sarkano dubļu radītā katastrofa Ungārijā saasināja uzmanību uz sarkano dubļu rūpnieciskās izmantošanas un otrreizējās pārstrādes tehnoloģiju darbību, kā to ir uzsvēruši vairāki Eiropas un starptautiskie eksperti. Zinātniski aprēķini liecina, ka no sarkanajiem dubļiem var iegūt ievērojamu daudzumu dzelzs, titāna un citu retzemju metālu, bet šo materiālu var arī izmantot būvniecībā, proti, cementa ražošanā. Šādi testi tika veikti Japānā un Indijā. Vietējie aprēķini rāda, ka ES teritorijā glabājas aptuveni 220 miljoni tonnu sarkano dubļu dažādos veidos. Šie risinājumi „atrodas rokas stiepiena attālumā”. Tomēr, lai tos atrisinātu līdz galam, joprojām ir nepieciešami pētījumi, un to piemērošanai ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi.

Vai Komisija uzskata, ka šādu tehnoloģiju pētījumi ir Eiropas iedzīvotāju interesēs? Kādus varbūtējus Eiropas finanšu līdzekļus var izmantot šim mērķim?

(EN) Paziņojumā par izejmateriāliem, kas tika pieņemts 2011. gada 2. februārī, Komisija norādīja, ka lietderīgo izejvielu iegūšana no atkritumiem, tostarp no kalnrūpniecības atkritumiem, ir viens no galvenajiem metālu un minerālu avotiem Eiropas rūpniecībai. Tika arī atzīts, ka otrreizējo izejvielu izmantošana veicina resursu efektivitāti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vides saudzēšanu un ārējās atkarības mazināšanu izejvielu jomā.

Ņemot to vērā, vēl nav pilnībā ticis izmantots daudzu šo resursu potenciāls un joprojām ir jānovērš šķēršļi, kas kavē otrreizējās pārstrādes veikšanu.

Lai novērstu šo situāciju, 2011. gadā Komisija novērtēs, vai ir jāievieš inovācijas partnerība izejvielu jomā stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvas „Inovācijas Savienība” ietvaros. Šāda partnerība varētu veicināt inovācijas pārstrādes posmā un citās izejvielu vērtības ķēdes posmos. Šajā partnerībā varētu apsvērt resursu inovatīvu reģenerāciju no kalnrūpniecības atkritumiem, tostarp no sarkanajiem dubļiem.

Saskaņā ar nākamo FP7 paziņojumu par priekšlikumu iesniegšanu, kas tiks publicēts 2011. gada jūlijā, rūpniecisko tehnoloģiju tematiskajā sadaļā ar nosaukumu „Nanozinātne, nanotehnoloģijas, materiāli un jaunās ražošanas tehnoloģijas” jeb NMR ir paredzēts finansēt pētniecības un izstrādes priekšlikumus par jaunām, videi draudzīgām minerālu pārstrādes metodēm.

Plānotā minerālu pārstrādes tēma tieši attiecas uz jautājumu saistībā ar pētniecības un izstrādes mērķiem šādās jomās:

jaunās tehnoloģijas zemas kvalitātes izejvielu un detaļu pārstrādei, tās labāk attīrot no piemaisījumiem un veicot izmantojamo minerālu reģenerāciju, tostarp ne tikai smago metālu un dārgmetālu, bet arī Eiropas Savienībai būtiski svarīgu izejvielu, piemēram, retzemju elementu, reģenerāciju;

slēgtā procesa sistēma bez toksisko reaģentu izmantošanas, kura ietekme uz apkārtējo vidi ir tuva nullei un kurā tiek izmantotas atbilstošas pārvietojamās minerālu pārstrādes iekārtas;

uzlabota atkritumu, ūdens un enerģijas resursu apsaimniekošana;

labāka procesu kontrole un automatizēšana, izmantojot inteliģentas, ar IT aprīkotas sistēmas procesu intensificēšanai un iedarbības uz cilvēku mazināšanai.

Sarkano dubļu pārstrāde arī pieder pie šīs zinātniskās tēmas. Vairākos pētniecības projektos ir paredzēts iztērēt aptuveni EUR 15 līdz 20 miljonus.

Turklāt vides un dabas aizsardzības projekti visā Eiropas Savienībā tiek atbalstīti arī no ES finanšu instrumenta LIFE. No LIFE līdzekļiem 2003. gadā tika finansēts Grieķijas projekts „Pamestu boksīta virszemes raktuvju sanācija, tās aizpildot ar alumīnija oksīda sarkanajiem dubļiem”. Šajā projektā (LIFE03 ENV/GR/000213) izdevās izstrādāt pilnu projektu pamestu atklāto karjeru piepildīšanai no jauna ar sarkanajiem dubļiem. Tajā veiktie testi liecināja par veiksmīgu iznākumu un iespējamiem ieguvumiem videi no šīs inovatīvās sarkano dubļu sausās likvidācijas sistēmas, izmantojot to kā veidu gan pamesto karjeru sanācijai, gan jūras piesārņojuma mazināšanai.

Programmu LIFE veido trīs darbības virzieni („LIFE+ daba un bioloģiskā daudzveidība”, „LIFE+ vides politika un pārvaldība” un „LIFE+ informācija un komunikācijas”). Projekts par sarkano dubļu rūpniecisku atkārtoto izmantošanu un pārstrādi Eiropā var tikt finansēts no darbības virziena „LIFE+ vides politika un pārvaldība” līdzekļiem.

Programmas LIFE+ 2011. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus tika publicēts 2011. gada 26. februārī, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2011. gada 18. jūlijam.

Visbeidzot, pārstrāde ir viena no Konkurences un inovāciju pamatprogrammas ekoloģisko jauninājumu darbības virziena prioritātēm. Izmēģinājumu projektos tiek atbalstīti tādi inovatīvi risinājumi, kas ir saistīti ar inovatīvu ekoloģisko tehnoloģiju, preču, pakalpojumu vai procesu izmēģinājumiem. Šis instruments tiek orientēts uz MVU, un tā mērķis ir likvidēt atšķirības starp pētniecību un tās pielietojumu tirgū, kā arī veicināt ekoloģisko jauninājumu plašāku izmantošanu tirgū.

Kā rāda statistikas pārskati, daudziem bērniem ir apmācības traucējumi (piemēram, disleksija, diskalkulija vai disgrāfija), kā arī uzvedības problēmas un grūtības iekļauties kolektīvā. Šādi bērni, nesaņemot īpašu palīdzību, pamatizglītības beigās nokļūst ļoti neizdevīga situācijā, kādēļ viņiem ir ļoti grūti pāriet uz vidējo izglītību un augstāko izglītību. Ilgtermiņā apmācības traucējumi pasliktina nodarbinātības iespējas un rezultātā sekas ir trūkums un sociālā atstumtība, kā arī Eiropas konkurētspējas mazināšanās.

Ko ir iecerējusi darīt Komisija, lai nodrošinātu, ka bērni ar apmācības traucējumiem saņemtu visu nepieciešamo atbalstu visos izglītības posmos visā mācīšanās gaitā?

(EN) Attiecībā uz apmācības traucējumiem Komisija, izmantojot atklāto koordinēšanas metodi, atbalsta 2008. gada Padomes secinājumu īstenošanu par Eiropas sadarbību skolās. Šajos secinājumos dalībvalstis tiek aicinātas paaugstināt lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķināšanas prasmi, konstatēt apmācības traucējumus un nodrošināt savlaicīgu un piemērotu apmācības atbalstu katram skolēnam.

Turklāt Komisija sadarbojas ar Eiropas speciālās izglītības attīstības aģentūru un sniedz ieguldījumu tās darbā, kas sniedz dalībvalstīm iespējas apmainīties ar pieredzi un mācīties no viņu dažādās prakses atbalsta sniegšanā cilvēkiem ar dažādiem apmācības traucējumiem. Komisija cieši uzrauga notikumus šajā izglītības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jomā, izstrādājot gadskārtējos progresa ziņojumus.

Izmantojot Mūžizglītības programmu, Komisija arī sniedz finansiālo atbalstu šo bērnu un pieaugušo ar īpašām vajadzībām izglītības un integrācijas veicināšanā. Piemēram, viena no Comenius programmas prioritātēm ir efektīvu metožu identificēšana un izplatīšana šajā jomā un palīdzība skolotājiem un skolu vadītājiem pilnīgas integrācijas veicināšanā.

Turklāt Eiropas Savienība kopš 2011. gada 22. janvāra ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām dalībniece. Konvenciju ir parakstījušas visas dalībvalstis, un vairākums dalībvalstu to ir arī ratificējušas. Konvencijas 24. pantā ir noteiktas saistības dalībvalstīm īstenot personu ar invaliditāti tiesības uz izglītību.

Lai atbalstītu šīs konvencijas īstenošanu, Komisija 2010. gadā pieņēma Eiropas Stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)⁽¹⁾. Izglītība tajā ir minēta kā viena no astoņām darbības jomām, kurā mērķis ir veicināt integrējošu izglītību un mūžizglītību skolēniem un studentiem ar invaliditāti. Tai pievienotajā Komisijas darba dokumentā⁽²⁾ ir ietverts sākotnējais pasākumu saraksts šī mērķa sasniegšanai.

Eiropai ir jābūt gatavai tam, ka tās sabiedrība strauji noveco. Inovācijas mums ir nozīmīgs instruments, kas sniegs palīdzību šajā ziņā. Lai reaģētu uz demogrāfiskajām pārmaiņām un izmantotu brieduma priekšrocības, ir nepieciešama cieša sadarbība starp atbildīgajiem par dažādām politikas jomām, ieskaitot digitālo politiku, veselības aizsardzības politiku un rūpniecības politiku. Tādēļ ir ļoti labi, ka Komisija 2010. gada beigās uzsāka partnerību, kuras temats ir „aktīva un veselīga novecošana”.

Vai Komisija var norādīt, kas vēl tiks darīts, pēc tam kad ir notikusi apspriešanās un izveidota vadības grupa?

Kāda loma pēc Komisijas domām Eiropas gadā aktīvām vecumdienām un paaudžu solidaritātei ir inovāciju partnerībai?

Kad Komisija uzsāks otru inovāciju partnerību un, to darot, kā Komisija izmantos pirmo pieredzi un rezultātus, kas gūti pašreizējā inovāciju partnerībā?

(EN) Nesenajos Padomes secinājumos par sagatavošanās darbu eksperimentālo Eiropas Inovācijas partnerību (EIP) „Aktīva un veselīga novecošana”, ko Padome pieņēma savā sanāksmē 2011. gada 9.–10. martā („Konkurētspēja”), iezīmē eksperimentālās EIP darbības sākumu, izveidojot vadības grupu un nodrošinot dalībvalstu (proti, Beļģijas, Spānijas, Ungārijas un Polijas) pārstāvju paredzēto līdzdalību šīs partnerības darbā.

Šobrīd mūsu rīcībā ir visi nepieciešamie elementi, lai uzsāktu sagatavošanās darbu pie eksperimentālās partnerības, proti, līdz 2011. gada vasaras beigām izstrādātu ieteikumus Stratēģiskajam īstenošanas plānam, pamatojoties uz kuru tiks izvirzītas dažādas iniciatīvas, izmantojot atbilstošos institucionālos kanālus eksperimentālās EIP īstenošanai. Pēc tam Komisija līdz 2011. gada beigām savā paziņojumā Padomei un Parlamentam piedāvās savu redzējumu un priekšlikumus, lai saņemtu tiem politisku atbalstu.

Komisija centīsies veidot sinerģiju starp eksperimentālo EIP „Aktīva un veselīga novecošana” un 2012. gadu, kas ir Eiropas Aktīvas novecošanas gads. Eiropas Aktīvas novecošanas gads (2012.) nodrošinās lielāku pārredzamību EIP. No otras puses, EIP, kas turpināsies līdz 2020. gadam, varētu būt labs instruments dažu to saistību īstenošanai, ko iesaistītās puses uzņemsies saistībā ar Eiropas Aktīvas novecošanas gadu, un reaģēšanai uz Padomes aicinājumu ieviest kopējus aktīvas novecošanas principus (EPSCO Padomes secinājumi par aktīvu novecošanu, kas tika pieņemti 2010. gada 7. jūnijā).

Pamatojoties uz 2010. gada 2. novembra Padomes secinājumiem, kā arī ņemot vērā pašreizējo eksperimentālās EIP izveidošanas pieredzi, iesaistīto pušu viedokli un eksperimentālā EIP novērtēšanu šī gada otrajā pusē, Komisija līdz 2011. gada beigām plāno sākt otru inovācijas partnerību kārtu.

Tiešsaistes veikals Apple ir paziņojis par jaunu preses abonēšanas pakalpojumu, kas pieejams AppStore, un prasījis laikrakstu īpašniekiem pārdot izdevumus par vislabāko piedāvāto cenu un par pakalpojumu maksāt Apple 30 % lielu daļu no abonēšanas ienākumiem. Patlaban izdevēji izstrādā jaunus uzņēmējdarbības modeļus gan drukātajiem izdevumiem, gan digitālajā vidē izdotajiem un tāpēc saskaras ar ievērojamām ieguldījumu izmaksām. Es pārstāvu nelielu dalībvalsti — Igauniju, kur laikrakstu izplatīšana ir samērā mazā apjomā, taču izmaksas par pāreju uz digitālo vidi ir tādas pašas kā nozarē kopumā. Tāpēc, maksājot Apple tik lielu abonēšanas ienākumu daļu, varētu tikt paceltas cenas, kas ietekmēs patērētājus. Eiropas Savienībai vajadzētu nodrošināt, ka izdevēju rīcībā ir piemērots tiesisks regulējums, saskaņā ar kuru viņi izstrādā savus plašsaziņas līdzekļu piedāvājumus. Ar to saistīta PVN nepiemērošana vai tā samazinātas likmes piemērošana gan drukātajiem, gan tiešsaistes laikrakstiem. Turklāt izdevējiem ir sevišķi svarīga brīvība norēķinu sistēmu izvēlē, kā arī tiešas saziņas saglabāšana ar abonentiem. Kā Komisija šajā sakarā rīkosies?

(EN) Komisija aktīvi seko līdzi attīstībai elektronisko publikāciju jomā planšetdatoros. Komisijas vērtējums ir šāds — šo preču ražošana vēl ir sākuma stadijā. Daudz detalizētas informācijas par to, kā šis tirgus/tirgi darbosies, pašlaik ir intensīvas apspriešanas stadijā sarunās starp šajā tirgū iesaistītajām pusēm. Protams, valsts iestāžu interesēs ir, lai veidotos tāda uzņēmējdarbības prakse, kas nodrošinātu ilgtspējīgu pamatu inovatīvām precēm un pakalpojumiem.

Apple rīcība būtu ES noteikumu pārkāpums, ja Apple gatavotos īstenot pret konkurenci vērstus nolīgumus, ar kuriem tiktu liegta konkurence vai ļaunprātīgi izmantots dominējošais stāvoklis attiecīgajā tirgū/tirgos. Tā kā ir vairākas platformas un liels skaits ierīču, kas spēj nodrošināt līdzīgu funkcionalitāti, nav iespējams skaidri apgalvot, ka kāds viens uzņēmums, tostarp arī Apple, šajā posmā būtu ieguvis dominējošu stāvokli.

Ja netiek izkropļota konkurence, Komisija vēlme ir, lai inovatīvi ražojumi izmantotu pilnu vienotā tirgus brīvību, lai pilsoņi varētu lietot digitālo, tostarp preses saturu jebkurā vietā un jebkurā laikā.

Komisija drīzumā gatavojas paziņot par viena vai vairāku augsta līmeņa darba grupu izveidi, kas cita starpā izskatīs arī jautājumu par ziņu mediju nākotni. Notikumi planšetdatoru jomā noteikti tiks pārrunāti šajās grupās, un Komisija turpinās cieši sekot tiem līdzi.

Par PVN likmju saskaņošanu elektroniskajiem un drukātajiem preses izdevumiem jau tiek debatēts. Godājamais deputāts droši vien ir informēts, ka Komisija savā 2010. gada decembrī publicētajā Zaļajā grāmatā ir uzsākusi daudz plašākas politiskās debates par PVN sistēmas pārveidošanu. Ar to saistītā apspriešana turpināsies līdz 2011. gada maijam. Atbildes uz jautājumiem, kas tiek uzdoti šajā Zaļajā grāmatā, neapšaubāmi nodrošinās pierādījumus, palīdzot orientēties turpmākajās politiskajās atsauksmēs, proti, vai pašreizējā PVN struktūra kavē efektīvu vienotā tirgus darbību, izkropļojot konkurenci; vai tā rada asimetrisku attieksmi pret salīdzināmām precēm, proti, tiešsaistes preses pakalpojumiem salīdzinājumā ar citiem preses izstrādājumiem un pakalpojumiem ar līdzīgu saturu; kā arī, vai tā rada augstu atbilstības izmaksu draudus uzņēmumiem.

Vai Komisija var apstiprināt, ka pēc jaunā starptautiskā mērķa pieņemšanas bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā, kas būtu jāsasniedz līdz 2020. gadam, reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā tiks iekļauta saskaņota vides iniciatīvu sistēma, kurā būs ietvertas šādas iniciatīvas:

obligāta vides aspekta iekļaušana pirmajā pīlārā lauku saimniecību līmenī, paredzot tajā virkni labu lauksaimniecības pasākumu, piemēram, augseku un videi draudzīgu infrastruktūru izmantošanu;

konkrēti noteikumi pirmajā pīlārā attiecībā uz lauksaimniekiem, kuri darbojas Natura 2000 teritorijā, un bioloģiskām lauksaimniecībām un ganībām, kā arī intensīvi izmantotām pļavām;

otrais pīlārs, kurā tiek precīzi noteikti mērķi, kuram tiek piešķirti pietiekami līdzekļi un kurā tiek ietverti efektīvi, brīvprātīgi un daudzgadu plāni tādu lauksaimnieku atbalstam, kas dara vairāk, nekā tikai veic labus pamatpasākumus, un palīdz sasniegt ES mērķus klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības un ūdens apsaimniekošanas jomā?

(FR) Vidi saudzējošas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) izveidošana ir galvenais iemesls, kāpēc tika uzsākta reforma, kuras uzdevums ir labāka vides problēmu risināšana. Turpmākajai KLP ir jāsniedz ievērojams ieguldījums dabas resursu pārvaldīšanā, jo īpaši ar mērķi veicināt ES starptautisko saistību izpildi. Patiešām, klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības jomā izpildāmie mērķi ir neatņemama stratēģijas „Eiropa 2020” sastāvdaļa, kurā KLP ir piešķirta nopietna loma.

Tādēļ saskaņā ar KLP reformu projekta plašajām pamatnostādnēm, kas ir izklāstītas 2010. gada 18. novembra Komisijas paziņojumā⁽¹⁾, turpmākajai KLP vienlaicīgi ir jāatbilst gan nodrošinātības ar pārtiku, gan dabas resursu pārvaldības, gan arī lauku reģionu vitalitātes prasībām. Attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām gan pirmajam, gan otrajam KLP pīlāram ir jāpalīdz sasniegt šos mērķus. Komisija ierosina īpašu vidi saudzējošu elementu pirmā pīlāra ietvaros, lai iestrādātu tajā saistības lauksaimniekiem veikt tādus pasākumus kā, piemēram, patstāvīgu pļavu uzturēšanu, kultūraugu rotāciju, veģetācijas un atmatas nodrošināšanu, kā arī tos pasākumus, kas ir paredzēti „Natura 2000” ietvertajos reģionos.

Komisija pašlaik meklē dažādus iespējamos veidus, kā to īstenot. Ja vidi saudzējošai KLP jābūt efektīvai, ir būtiski atrast pareizo līdzsvaru attiecīgo pasākumu izmaksu/ieguvumu ziņā un nodrošināt, lai tiešo maksājumu pārvaldības un uzraudzības sistēma nekļūtu neelastīga. Tajā pašā laikā tiešie maksājumi vides aizsardzības veicināšanai tiks piešķirti vienlaicīgi ar jaunu nosacījumu un attiecīgo lauku attīstības pasākumu definēšanu. Pašlaik tiek veikts ietekmes novērtējums, lai līdz gada beigām varētu piedāvāt konkrētus likumprojektus.

Vai Komisija plāno ņemt vērā viedokļus, ko Parlaments pauda ziņojumā par lauksaimniecību un starptautisko tirdzniecību, ko ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma marta plenārsesijā (P7_TA(2011)0083)?

Vai Komisija var atbildēt uz Tirdzniecības ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieka komentāriem, ka ziņojuma pieņemšana nemazina Komisijas apņēmību pildīt nolīgumu (ar Dienvidu puslodes kopējo tirgu)?

(EN) Komisija sniegs Eiropas Parlamentam visaptverošu atbildi uz rezolūciju par ES lauksaimniecību un starptautisko tirdzniecību⁽¹⁾, uz ko godājamā deputāte norādīja savā jautājumā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par Komisijas turpmāko darbu saistībā ar nenormatīvajām Parlamenta rezolūcijām.

Lai gan ir fakts, ka tirdzniecības liberalizācija rada problēmas lauksaimniecībai Eiropas Savienībā, ir svarīgi uzsvērt, ka tirdzniecības nolīgumi sniedz jaunas iespējas ES lauksaimniekiem, kas izriet no mūsu partneru koncesijām, un būtu nepareizi vienkārši atspoguļot tirdzniecības atvērtību tikai kā scenāriju, saskaņā ar kuru visi Eiropas Savienības lauksaimniecības nozarē ir zaudētāji. Turklāt jāņem vērā plašāki iespējamie ieguvumi, ko Eiropas ekonomikai kopumā sniedz tirdzniecības atvēršana.

Attiecībā uz konkrēto jautājumu par sarunām ar Mercosur, no jauna ir uzsāktas sarunas par Eiropas Savienības un Mercosur asociācijas nolīguma noslēgšanu ar mērķi panākt līdzsvarota un visaptveroša nolīguma noslēgšanu starp abiem reģioniem, kā rezultātā padziļinātos attiecības un abām pusēm tiktu radīti ievērojami politiskie un ekonomiskie ieguvumi. Komisija ir pilnībā apņēmusies īstenot šo mērķi. Šo sarunu atsākšanu ir atbalstījušas abas iesaistītās puses un Eiropas Parlaments.

Mercosur ir liels un dinamisks tirgus, kura IKP pieauguma rādītājs 2010. gadā sasniedza aptuveni 8 %. Nolīgums ar Mercosur būtu pirmais visaptverošais tirdzniecības darījums ar mūsu Dienvidamerikas partneriem. Tas nodrošinātu ES eksportētājiem priekšrocības salīdzinājumā ar viņu konkurentiem pārējā pasaules daļā, nodrošinot priviliģētu piekļuvi 260 miljonu iedzīvotāju lielam tirgum ar vidēju ienākumu līmeni vienā pasaules reģionā ar vislielāko pirktspējas pieaugumu.

Kopumā, risinot sarunas par daudzpusējiem vai divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem, kas ietekmē ES lauksaimniecību, rast pareizo līdzsvaru starp mūsu ofensīvajām un defensīvajām interesēm lauksaimniecībā, kā arī starp lauksaimniecību un citām mūsu tirdzniecības sarunu jomām, ir īsts izaicinājums. Komisija ļoti labi to apzinās un turpinās centienus īstenot tik ievērojamu mērķi ciešā sadarbībā ar Parlamentu un Padomi, ņemot vērā pašreiz notiekošo sarunu diapazonu, kuras ES joprojām ir pilnībā apņēmusies īstenot daudzpusējā vai divpusējā kontekstā.

Šogad Ēģiptē notiks parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Kā Komisija gatavojas atbalstīt vēlēšanu norisi Ēģiptē? Vai ES nosūtīs uz šo valsti ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misiju?

Kā Komisija plāno palīdzēt gados jauniem cilvēkiem sagatavoties šīm vēlēšanām? Vai Komisija sniegs finansiālu atbalstu, lai organizētu seminārus un apmācību jauniešiem, kas vēlas iesaistīties politikā?

Tā kā vēlēšanas notiks relatīvi īsā laika posmā, ir būtiski svarīgi, ka ES nekavējoties un stingri sniedz jebkādu palīdzību. Ir ļoti svarīgi, ka ES nosūta uz Ēģipti ekspertus un speciālistus, jo īpaši no Centrāleiropas un Austrumeiropas, kuri varētu dalīties ar specializētām zināšanām un pieredzi par to, kā gatavoties vēlēšanām, izstrādāt vēlēšanu programmas un organizēt vēlēšanu kampaņas.

(EN) Eiropas Savienība ir paudusi gatavību mobilizēt resursus demokrātiskās pārveides procesa atbalstam Ēģiptē. Šis atbalsts cita starpā var būt paredzēts spēju palielināšanai un tehniskajai palīdzībai, lai sagatavotos vēlēšanām, institūciju izveidei, kā arī vēlēšanu novērošanai. Pašlaik Ēģiptē notiekošo reformu turpmākā gaita ir Ēģiptes varas iestāžu un Ēģiptes tautas rokās. Komisija ir gatava sniegt atbalstu, tiklīdz Ēģipte to lūgs. Komisija jau iepriekš ir atkārtoti paudusi interesi piedalīties vēlēšanu procesa novērošanā Ēģiptē. Ņemot vērā pašlaik notiekošo demokrātisko pārveidi, šis jautājums kļūst arvien nozīmīgāks. ES būs gatava nosūtīt pilntiesīgu vai ierobežotāku vēlēšanu novērtēšanas vai vēlēšanu eksperta misiju, ja Ēģiptes varas iestādes mūs aicinās to darīt.

Tautas sacelšanās 2011. gada 25. janvārī aizsākās, pateicoties jauniešu un jaunu politisko kustību līdzdalībai. ES piešķir lielu nozīmi darbam ar šīm pilsoniskās sabiedrības grupām. Šī iemesla dēļ no Stabilitātes instrumenta līdzekļiem ir piešķirti EUR 2 miljoni tūlītējam pilsoniskās sabiedrības organizāciju un pilsoņu kustību atbalstam. Galvenais šīs programmas mērķis būs palielināt viņu spēju piedalīties notiekošajā pārveides procesā, radīt platformas viedokļu apmaiņai, sniegt konsultācijas un apmācību un veicināt sabiedrības informētību. Programmas ietvaros tiks mobilizēti eksperti no Eiropas, tostarp no Centrālās un Austrumeiropas, kā arī no arābu valstu reģiona. Īpaša uzmanība tiks veltīta sieviešu lomai.

Uz vietas Kairā tiek īstenota pilsoniskās sabiedrības atbalsta pasākumu pakete EUR 17,7 miljonu apmērā, izmantojot aicinājumus iesniegt priekšlikumus. To termiņš ir garāks un projekti galvenokārt tiks uzsākti apmēram vasarā, un galvenā uzmanība tajos tiek vērsta uz sieviešu, jauniešu, bērnu, plašsaziņas līdzekļu, ticības brīvības, vārda brīvības tiesībām, cīņu pret spīdzināšanas izmantošanu utt.

Nākot klajā ar „zilās zonas” („Blue Belt”) projektu 2010. gada novembrī, Komisija nolēma galveno uzmanību pievērst kuģiem, kuri iesaistīti vienīgi ES iekšējā tirdzniecībā. Projektā jo īpaši ir uzsvērta „SafeSeaNet” izmantošanas lietderība, jo tas ir instruments administratīvā sloga samazināšanai tuvsatiksmes kuģošanā. Tomēr arī dziļjūras kuģošana varētu iegūt, izmantojot „SafeSeaNet” kā līdzekli administratīvā sloga samazināšanai, jo daļa no šo operatoru veiktajiem starptautiskajiem reisiem ir arī kravu pārvadājumi starp ES ostām.

Kā Komisija nodrošinās to, ka dziļjūras kuģošana arī gūst labumu no „Blue Belt” projektā paredzētajiem iespējamiem atvieglojumiem, un kā Komisija plāno pilnībā integrēt šos operatorus izmēģinājuma projektos?

Vai Komisija turpinās darbu, lai panāktu patiesi vienotas Eiropas jūras telpas izveidi, kurā gan tuvsatiksmes, gan dziļjūras kuģošana varētu izmantot „SafeSeaNet” priekšrocības, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgus konkurences apstākļus ar citiem transporta veidiem un samazinot administratīvo slogu visās kuģniecības nozares jomās?

(EN) Kā norādīts Baltajā grāmatā par transporta politiku⁽¹⁾, ir vajadzīga vēl papildu administratīvo procedūru vienkāršošana jūras transporta jomā, lai veicinātu pilnīgu jūras transporta iespēju izmantošanu.

Šajā ziņā eksperimentālais projekts „Blue Belt”, ko sadarbībā ar muitas iestādēm un vairākiem brīvprātīgiem kuģniecības uzņēmumiem ir uzsākusi Eiropas Jūras drošības aģentūra un kas tiks pabeigts 2011. gadā, parādīs muitas iestādēm, kā ES uzraudzības iespējas, ko šī aģentūra ir izstrādājusi, var tiem palīdzēt viņu ikdienas darbā un cik vienkārši ir iespējams atvieglot administratīvo formalitāšu veikšanu, nesamazinot atbilstības līmeni ar dažādiem tiesību aktiem. Starp vairāk nekā diviem simtiem kuģu, kuri piedalīsies eksperimentālajā projektā, daži ir iesaistīti dziļjūras kuģošanā. Tas nozīmē, ka vispārējais „Blue Belt” eksperimentālā projekta mērķis ir veicināt jūras transporta izmantošanu preču pārvadājumiem ES iekšienē, jo eksperimentālajā projektā tiks arī izpētītas administratīvā sloga atvieglošanas iespējas visos jūras transporta pakalpojumos.

Komisija arī īpaši analizēs jautājumus, kas saistīti ar iekšējiem ES kuģniecības pakalpojumiem, kas piestāj trešās valsts ostā, kā ir paziņots darbības plānā par Eiropas Jūras transporta telpu bez barjerām⁽²⁾, kas tika pieņemts 2009. gadā.

Ņemot vērā problēmas ar atomelektrostacijas „Fukušima 1” reaktoriem, kuri cieta postošajā zemestrīcē, Eiropas Savienība ir nolēmusi pārbaudīt visu Eiropas atomelektrostaciju drošību. Par enerģētiku atbildīgais komisārs Günther Oettinger ir paziņojis, ka būtu no jauna jāizvērtē Bulgārijā Belenē paredzētās atomelektrostacijas būvniecības projekts. Patiesi, 1977. gadā zemestrīce, kuras stiprums bija 7,2 balles pēc Rihtera skalas un kurā saskaņā ar oficiālajiem datiem bojā gāja aptuveni 120 cilvēki, skāra Svištovas pilsētu, kas atrodas 18 kilometrus no Belenes AES būvlaukuma. Vai Komisijas rīcībā ir oficiāls Bulgārijas iestāžu ziņojums par seismisko aktivitāti šajā zonā un, ja tāda nav, vai Komisija paredz to pieprasīt?

(EN) 2011. gada 25. martā Eiropas Padome kā prioritāru uzsvēra darbu, kas jāturpina, lai pārbaudītu visu kodolelektrostaciju drošību Eiropā. Šo procesu koordinēs Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. Turklāt līdz šī gada beigām Komisija pārskatīs pašreizējo tiesisko un regulatīvo kodoliekārtu drošības sistēmu. Šajā kontekstā tiks analizēti seismiskie riski, kas pastāv Belenes atomelektrostacijas (AES) teritorijā.

Kurš no Komisijas locekļiem ir devies vizītē uz Indiju, kopš Komisija pašreizējā sastāvā uzsāka savu darbību? Ko Komisija dara, lai sekmētu Eiropas Savienības un Indijas attiecības?

(EN) Tālāk ir sniegts Eiropas komisāru apmeklējumu saraksts uz Indiju, kas veikti no 2009. gada septembra.

ES veicina Eiropas Savienības un Indijas attiecības visās jomās, īstenojot Eiropas Savienības un Indijas kopīgo rīcības plānu. Šajā iniciatīvā, ko abas puses izveidoja 2005. gadā un vēlāk pārskatīja 2008. gadā, ir noteikts plašs pasākumu spektrs, ar kuriem ir paredzēts atbalstīt Eiropas Savienības un Indijas stratēģiskās partnerattiecības, veicinot mieru un drošību, ilgtspējīgu attīstību, pētniecību un tehnoloģiju izstrādi, personiskos kontaktus un apmaiņu kultūras jomā.

Pašreizējās prioritārās jomas darbībai, kas paredzēta Eiropas Savienības un Indijas attiecību veicināšanai, ir darbība cīņas pret terorismu, kiberdrošības un cīņas pret pirātismu jomā, tirdzniecības un uzņēmējdarbības diplomātijas jomā, kur turpinās darbs pie brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas un kurā tiek īstenoti centieni reaģēt uz Indijas premjerministra Singh kunga aicinājumu, ko viņš iepriekšējā augstākā līmeņa sanāksmē izteica Eiropas Savienībai, lielākā mērā iesaistīties Indijas ekonomikas modernizācijā, kā arī konkrētās sadarbības jomās, sākot no enerģētikas, vides un klimata pārmaiņām līdz prasmju attīstīšanai, zinātnei un tehnoloģijām, un migrācijas jomai.

Turklāt tiks īstenoti centieni uzlabot Eiropas Savienības profilu Indijā, veicot publiskās diplomātijas pasākumus.

ES KOMISĀRU VIZĪTES UZ INDIJU 2009.–2010. GADĀ

DATUMI

KOMISĀRS

2009

2.–4. septembris

Marianne Fischer Boel, Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre

3.–5. septembris

Catherine Ashton, Tirdzniecības komisāre

16.–17. novembris

Neelie Kroes, Konkurences komisāre

5.–6. novembris

Benita Ferrero-Waldner, Ārējo attiecību un Eiropas kaimiņattiecību politikas komisāre

5.–6. novembris

Catherine Ashton, Tirdzniecības komisāre

6. novembris

José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs (Eiropas Savienības un Indijas augstākā līmeņa sanāksme)

2010

4. marts

Karel De Gucht, Tirdzniecības komisārs

7.–9. aprīlis

Connie Hedegaard, Klimata politikas komisāre

21.–24. jūnijs

Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Virkne nesen notikušu skandālu saistībā ar it kā notiekošu lobistu darbību un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem Parlamentā liecina, ka steidzami jāpieņem stingrākas normas un noteikumi.

Parlaments 2008. gada 8. maija rezolūcijā ((P6_TA(2008)0197) aicināja nodrošināt lielāku pārredzamību un pieprasīja noslēgt iestāžu nolīgumu par Padomes, Komisijas un Parlamenta tāda kopīga obligāta reģistra izveidošanu, kuru piemērotu visām iestādēm un kurā tiktu iekļauta pilnīga informācija par finansēm, kopējs mehānisms izslēgšanai no reģistra un vispārējs ētikas kodekss, kā arī tiktu paredzēts, ka kopīga obligāta reģistra neesamības gadījumā vismaz tiek savstarpēji atzīti atsevišķi reģistri.

Vai Komisija ir gatava kopā ar Parlamentu un Padomi uzsākt jaunu apspriešanos par noteikumiem, kas reglamentētu visu iestāžu interešu pārstāvju obligātu kopīgu reģistru?

Vai Komisija piekrīt, ka, izstrādājot ētikas kodeksu, kas būtu paredzēts visām iesaistītajām personām, Padomes, Komisijas un Parlamenta pārstāvjiem, par prioritāru kritēriju jāizvirza absolūta pārredzamība?

(EN) Komisija ir labi informēta par nesenajiem starpgadījumiem Eiropas Parlamentā, kas ir pilnībā nepieņemami. Primārais Parlamenta un tā deputātu pienākums ir veikt nepieciešamās darbības un pasākumus, lai turpmāk novērstu tamlīdzīgu uzvedību.

Komisija ir izstrādājusi uzvedības kodeksu komisāriem, kas ir stingrāks nekā tās iepriekšējais kodekss un ir viens no visstingrākajiem pašlaik spēkā esošajiem kodeksiem. Tā projekts jau ir apspriests ar Parlamentu, un Komisija iespējami drīz pieņems jauno kodeksu, ņemot vērā Parlamenta komentārus.

Tas netraucēs Komisijai un Parlamentam kopīgi pārdomāt, kā varētu atrast vislabākos iespējamos standartus visu iestāžu locekļiem, ņemot vērā viņu konkrētos uzdevumus un pilnvaras. Tomēr debašu ierosināšana par noteikumiem, ko tas varētu paredzēt attiecībā uz Parlamenta deputātiem, ir paša Parlamenta ziņā. Komisija nevēlas radīt iespaidu, ka tā cenšas regulēt Parlamenta deputātu darbu.

Attiecībā uz Pārredzamības reģistru, godājamais deputāts droši vien zina, ka Konstitucionālo lietu (AFCO) komiteja pašlaik izskata līguma projektu par kopīgu Parlamenta un Komisijas pārredzamības reģistru, ko ir sagatavojusi Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces D. Wallis un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka M. Šefčovič vadītā darba grupa (priekšsēdētāja C. Casini ziņojums). Komisija un Parlaments uzaicināja Padomi pievienoties šim nolīgumam, un pašlaik notiek saziņa par šo jautājumu.

Īpaši pašreizējos apstākļos Komisija stingri iesaka šo nolīgumu drīz pieņemt tādu, kāds tas ir pašlaik, un lūdz to neaizkavēt ar jaunām juridiskām un politiskām diskusijām par šī reģistra brīvprātīgumu vai obligātumu. Debates un īpaši likumdošanas process norisināsies vairākus mēnešus un gadus, līdz šis reģistrs tiks izveidots.

Komisijai un Parlamentam ir jāņem vērā, ka mums nav vajadzīgs reģistrs, lai aizliegtu tādu uzvedību, kas nepārprotami ir neētiska un, iespējams, pat krimināli sodāma. Pašreizējo likumu īstenošana ir Eiropas Biroja korupcijas apkarošanai (OLAF), prokuroru un tiesas iestāžu uzdevums.

Pārredzamības reģistra ieguldījums būs sniegt informāciju pilsoņiem, civilajiem ierēdņiem un mums visiem par tām organizācijām, kuras ietekmē abās mūsu iestādēs notiekošās debates.

Visi, kuri reģistrēsies — interešu pārstāvji, pētniecības centri, NVO vai citi — sniegs informāciju par saviem mērķiem, finansēm un galvenajiem darbības veidiem. Tie apņemsies ievērot uzvedības kodeksu un sankciju sistēmu, kas tiek piemērota šo noteikumu pārkāpumu gadījumā. Pašlaik šādā Komisijas reģistrā jau ir aptuveni 3800 šādu organizāciju.

Visiem tiem, kuri nebūs iekļauti Pārredzamības reģistrā, būs jājautā, kāpēc tie nav reģistrējušies un vai tiem nav kaut kas slēpjams. Un visiem, kuri sadarbojas ar šādām organizācijām, vajadzētu būt vairāk nekā piesardzīgiem.