Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 9. maijs - Strasbūra

18. Radiofrekvenču spektra politika (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Gunnar Hökmark ziņojums Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā par radiofrekvenču spektra politiku (COM(2010)0471 – C7-0270/2010 – 2010/0252(COD)) (A7-0151/2011).

  Gunnar Hökmark, referents. – Priekšsēdētāja kungs, šis ziņojums attiecas uz to, kā Eiropu padarīt par svarīgāko reģionu pasaulē, tāpēc mūsu šodienas diskusija ir ļoti atbilstoša. 1950. gadā, kad Schuman kungs ierosināja dibināt šo Savienību, uzsvars tika likts uz oglēm un tēraudu, savukārt tagad ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas nākotni izšķirs informāciju tehnoloģijas un zināšanas.

Es priecājos teikt, ka ziņojums, kuru mēs šodien iesniedzam, ir tapis teicamas sadarbības rezultātā ar ēnu referentiem Trautmann kundzi, Rohde kungu, Chichester kungu un Lamberts kungu, kuri ir atbalstījuši šo priekšlikumu. Es esmu ļoti pateicīgs par to, jo mēs šodien apspriežam priekšlikumu, kas var dot Eiropai iespēju atgūt līderpozīcijas mobilo sakaru, mobilā interneta un moderno informācijas tehnoloģiju nodrošināšanā.

Es uzskatu, ka diskusija par dažādajiem priekšlikumiem šajā ziņojumā attiecas uz to, vai Eiropa būs pirmajā vai trešajā vietā. Man šķiet, ka izvēle ir vienkārša. Dažkārt, kad mēs runājam par pasaules lielākajām ekonomikām, mēs runājam par ASV un Ķīnu, piemirstot, ka Eiropas Savienība ir lielākā ekonomika, kaut arī mums nav lielākie tirgi. Šodien mums ir jāapspriež, vai mēs veiksim pasākumus, kuri varētu ieviest izmaiņas.

Ja mums tas ir jādara, tad, lai nodrošinātu līderpozīcijas reģionā pēc reģiona attiecībā uz telekomunikāciju un platjoslas attīstību, es vēlos, lai Eiropai būtu labākā platjoslas jauda un lielākais ātrums, jo tādā gadījumā Eiropa kļūs par vietu, kur attīstīsies visi jaunie pakalpojumi, kas būs izšķiroši modernajai ekonomikai un mūsu konkurētspējai. Es vēlos, lai Eiropā tiktu izstrādāta Google, Yahoo, Apple un visu citu sabiedrību nākamā paaudze, jo tā ir konkurētspējas un inovāciju izpausme. Mēs to spējam paveikt, tomēr ir arī iespējams, ka vadību pārņem citas ekonomikas — Amerika, Ķīna vai Indija, tāpēc mums ir jāizdara izvēle.

Šajā ziņojumā es esmu ierosinājis sekot plānam nodrošināt 800 MHz joslas pieejamību no 2013. gada. Turklāt es esmu ierosinājis, ka mums jābūt ambiciozākiem, norādot, ka Eiropas Savienībai būtu jāatbrīvo 1200 MHz 1,5 GHz joslā un 2,3 GHz joslā un ka mums būtu arī jāuzsāk sarunas par 700 MHz joslu — tāpēc, ka, ja mēs to neuzsāksim tagad, mums nebūs iespējas pieņemt lēmumus turpmāk —, un mums būtu jāizmanto 5 GHz josla kopējai lietošanai bez licences visām vietējām mobilā interneta komunikācijām.

Šeit ir priekšlikums. Es vēlētos gūt visu iespējamo atbalstu no Parlamenta, jo tad mēs varēsim apspriesties ar dalībvalstīm un uzdot jautājumu, vai tās visas vēlas kļūt par līderi, vai arī tās apmierina atrašanās trešajā pozīcijā. Es domāju, ka izvēle ir vienkārša, un es ar prieku gaidu šīs debates un balsošanu trešdien.

  Neelie Kroes, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs, tas ir nepārprotams aicinājums rīkoties, un es uzskatu, ka tas tiešām ir izteiksmes veids, kas Eiropai ir vajadzīgs. No savas puses es jo īpaši gribu pateikties referentam Hökmark kungam par smago darbu, kuru viņš ir paveicis pie pirmās radiofrekvenču spektra politikas programmas izveides.

Šis ir jautājums par informāciju un tehnoloģijām, un par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz to, kādu nostāju Eiropai ieņemt — starp Tālajiem Austrumiem un Tālajiem Rietumiem ir vairāki svarīgi šī pasākuma dalībnieki, tomēr Eiropa tiešām var būt līderis.

Programma ir būtiska digitālajai Eiropai, Eiropas ekonomikai un mūsu sabiedrībai kopumā. No šī ziņojuma kļūst skaidrs, ka Parlaments atbalsta Komisijas viedokli attiecībā uz saskaņotas un efektīvas spektra politikas nozīmi platjoslas mērķu sasniegšanā.

Protams, ir būtiski saglabāt un uzlabot Eiropas ekonomikas konkurētspējīgo stāvokli, kā arī palielināt tās sociālo un kultūras ietekmi, nodrošinot inovatīvus pakalpojumus iedzīvotāju interesēs. Es vēlētos izcelt terminu „kultūras ietekme”, jo tas ir samērā svarīgi. Ja mēs runājam par internetu, tas ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai sniegtu vairāk iespēju Eiropas sabiedrības locekļiem iegūt personīgas zināšanas un viedokli par kultūras ietekmi.

Pamatoti pieminēts ir tas, ka šis ir izvēles moments. Jautājums vairs nav par skaistiem vārdiem, jo šis ir patiesības brīdis un mums ir jāuzņemas atbildība. Nav iespējams ieņemt augstāko pozīciju, kas tiešām ir līderpozīcija, neizdarot vajadzīgās izvēles.

Runājot par kultūras aspektiem, tieši to — kultūras elementu — es vēlos uzsvērt vispirms, jo man ir zināms, ka tas Parlamenta deputātiem ir radījis nopietnas bažas.

Starp citu, es saskatu daudz sinerģiju starp spektra lietošanu satura un kultūras izplatīšanai, īpaši, runājot par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu saturu un bezvadu platjoslu. Digitālā televīzija un bezvadu platjosla var veiksmīgi attīstīties paralēli, un mums nevajadzētu aizmirst, ka platjoslas interneta piekļuve sniedz arī augstu kultūras un sociālo vērtību. Turklāt bezvadu sakari ir būtiski reģionos, kuros šobrīd šāda piekļuve ir liegta.

Ar šo priekšlikumu tiek ne vien aizsargāta, bet arī nodrošināta to vērtīgo kultūras un ekonomisko pakalpojumu turpmākā attīstība, kuri, starp citu, rada bagātīgu plašsaziņas līdzekļu saturu un piegādā pievilcīgu kultūras pienesumu nākotnes datu kanāliem. Protams, nāksies atrisināt jautājumu par atlikušajiem šķēršļiem, tādiem kā traucējumi gaisa satiksmes kontrolei vai kabeļtelevīzijai, — par to nav ne mazāko šaubu.

Mēs visi apzināmies, ka apraidei nav robežu. Eiropas Savienības politikai būs vajadzīgs pienācīgs atbalsts starptautiskajās sarunās, un arī dalībvalstīm var būt vajadzīga palīdzība sarunās ar kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis. Gatavojoties šīm debatēm, es, protams, jau esmu sazinājusies ar ministriem konkrētās dalībvalstīs, kuras ir vairāk saskārušās ar kaimiņvalstu aspektiem.

Pievēršoties ziņojuma saturam, Komisija var gandrīz pilnībā atbalstīt Parlamenta pieeju, dažkārt veicot nelielas izmaiņas. Komisija izsaka īpašu gandarījumu un piekrīt ziņojumā paustajai nostājai attiecībā uz vairākiem jautājumiem. Pirmkārt, spektra nozīme attiecībā uz Digitālo programmu, lai visiem pilsoņiem nodrošinātu labu piekļuvi platjoslas pārklājumam. Nav šaubu, ka mēs pilnīgi esam jūsu pusē.

Otrkārt — iespēju pārskatīšana attiecībā uz papildus spektru, lai apmierinātu patērētāju augošo pieprasījumu pēc bezvadu platjoslas. Pilnīgi jums piekrītam, un, pat ja jūsu norādītais ātrums varbūt ir nedaudz augstāks, esiet droši, ka mēs to apzināmies kā nākamo soli.

Treškārt, 2013. gada apstiprināšana par pēdējo termiņu, līdz kuram ir jāatbrīvo 800 MHz digitālās dividendes platjosla, tanī pat laikā apzinoties vajadzību pieļaut atkāpes līdz 2015. gadam. Tādā veidā 2013. gads ir mērķis, tomēr ar iespējamām atkāpēm līdz 2015. gadam īpašos tehniskos apstākļos, kā arī ar turpmākām atkāpēm sakarā ar saskaņošanas jautājumu risināšanu ar trešām valstīm, kuru es pieminēju agrāk.

Ceturtkārt, citu svarīgu Savienības politikas virzienu atspoguļojums, izņemot elektroniskās komunikācijas, — es runāju par vidi, transportu un pētniecību, un vajadzību nodrošināt ievērojama apjoma spektra pieejamību.

Piektkārt, spektra izmantošanas efektīvas uzskaites nozīme, kas ir būtiska iedarbīgas un progresīvas politikas programmas izveides daļa.

Sestkārt, vajadzība saskaņot ES politikas veicināšanu starptautiskā līmenī un atbalstīt dalībvalstis to sarunās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Ir vairāki citi svarīgi jautājumi, kuros ziņojumā pausts atbalsts Komisijas priekšlikumam, un tas vieš cerības. Tomēr zināmi grozījumi Komisijai ir jāizstrādā mazliet niansētāk. Attiecībā uz pārstrukturēšanu principu un mērķu pārskatam nevajadzētu mazināt izpratni par spektra efektīvas izmantošanas principu, kas būtu pēc iespējas vairāk jāpiemēro visās jomās. Vēl viens niansēts jautājums: lai arī es saprotu pievienoto vajadzību nodrošināt pietiekamu spektru audiovizuālajiem pakalpojumiem, tajā nevajadzētu izcelt specifiskus sniegšanas veidus.

Vēl viena nianse starp Komisijas pausto viedokli un referenta ziņojumu attiecas uz konkurētspēju. Spektra rezervēšana jauniem tirgus dalībniekiem zināmos gadījumos var būt piemērots instruments, bet tikai, izvairoties no nevajadzīgām procedūrām — tā mēs varētu savstarpēji tuvināties. Vēl viens jautājums, tikai ar vienu niansi — kaut gan dalībvalstu pārejas izmaksu kompensācija, bez šaubām, ir ļoti svarīga tēma, tai ir jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem. Es domāju, ka mūsu viedokļi neatšķiras, tomēr tās ir lietas, kuras jāpiemin.

Komisijai ir nelielas grūtības tikai ar divu ierosinājumu akceptēšanu. Pirmais no tiem — spektram, kas jau ir tehniski saskaņots, saistību atļaut tā izmantošanu līdz 2012. gadam nevajadzētu aizstāt ar mazāk bargu saistību, lai nodrošinātu šī spektra pieejamību. Pastāvošās pozīcijas jau to pieprasa, un mums ir jāpāriet pie spektra efektīvas licencēšanas — mums ir jādodas uz priekšu, nevis atpakaļ.

Otrs jautājums, kas ir atšķirīgs un ko mums ir grūti akceptēt, attiecas uz spektru platjoslas satelītpakalpojumu piekļuvei, kuras pieejamību Komisija vēlas nodrošināt. Attiecībā uz abiem šiem jautājumiem — atļaut un nodrošināt pieejamību — ir jārod risinājums, un es esmu pārliecināta, ka to varētu rast.

Nobeigumā vēl dažas piebildes. Parlaments un Komisija atzīst, ka ir vēlama priekšlikuma drīza pieņemšana, ņemot vērā turpmākā darba nozīmi šīs programmas īstenošanā. Ir vajadzīgs skaidrs paziņojums, un jo ātrāk, jo labāk. Komisija darīs visu iespējamo procesa atbalstīšanā, un es esmu pilnīgi pārliecināta, ka Parlaments savlaicīgi iesaistīsies dialogā ar Padomi, lai panāktu ātru un veiksmīgu nobeigumu.

Laiks paiet. Šajā ziņā laiks nestrādā mums par labu, un galu galā, ja mēs vēlamies risinājumu un atbalstām nostāju attiecībā uz Hökmark kunga pieprasīto līderpozīcijas iegūšanu, tad mums pēc iespējas ātrāk ir jādodas šajā virzienā.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Petra Kammerevert, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi, politiskās iniciatīvas visaptverošai ātru interneta savienojumu attīstīšanai principā ir apsveicamas. Tomēr radiofrekvenču spektrs ir ārkārtīgi ierobežots resurss un, pirmām kārtām, tas ir sabiedriskais īpašums. Tāpēc Kultūras un izglītības komitejai bija īpaši svarīgi skaidri norādīt, ka spektrs ir un paliek būtisks daudzu sociālo un kultūras funkciju izpildei. Tāpēc mums bija īpaši svarīgi, lai netiktu ignorēti Telekom tiesību paketes noteikumi plašsaziņas līdzekļu plurālisma un kultūras daudzveidības nodrošināšanai.

Gan sabiedriskā, gan privātā apraide ir svarīgi plašsaziņas līdzekļu plurālisma un viedokļu daudzveidības garanti Eiropā. Mums jānodrošina, lai tā varētu netraucēti turpināt pildīt savas būtiskās funkcijas arī turpmāk. Tāpēc Kultūras un izglītības komiteja ierosināja sākumā neatvērt 790 MHz joslu, tomēr Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja diemžēl neievēroja mūsu priekšlikumu. Kaut arī vairākkārt ir minēts, ka jāņem vērā apraides intereses, Kultūras un izglītības komiteja būtu vēlējusies skaidrāku formulējumu šajā ziņā.

Mums bija īpaši svarīgi pirms spektra piešķiršanas izstrādāt saprotamus noteikumus, lai, piemēram, teātri un ikviens, kas izmanto bezvadu mikrofonus, netiktu apgrūtināts ar izmaksām par frekvences maiņu vai par jaunu tehnoloģiju.

Mēs visi tiekam aicināti turpināt nodrošināt visu ieinteresēto pušu interešu pareizu līdzsvarošanu. Es ceru, ka mums šajā ziņā veiksies arī turpmāk.

  Pilar del Castillo Vera, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, es vēlētos sākt ar apsveikumu referentam, mūsu kolēģim Hökmark kungam, sakarā ar teicamo darbu. Darbs ir ne vien teicams, bet tas sniedz arī nākotnes redzējumu, kas, manuprāt, to padara īpaši vērtīgu. Tāpat kā to darīja referents, atļaujiet arī man pateikties visiem ēnu referentiem. Visa šī darba rezultāts bija vienbalsīgs atbalsts, ko šis ziņojums ieguva Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā.

Protams, šā ziņojuma sagatavošanu ir virzījis noteikts mērķis — kā Eiropas ekonomiku padarīt konkurētspējīgāku globālajā pasaulē. Tas ir šī ziņojuma galvenais mērķis, un tāpēc es uzskatu, ka tas ir ļoti atbilstīgs.

Es neiedziļināšos detaļās, tomēr vēlētos pievērsties diviem vai trim aspektiem, kurus es uzskatu par galvenajiem. Pirmkārt, mēs atrodamies situācijā — un šajā ziņojumā tam ir pievērsta uzmanība — kurā bezvadu platjosla ar 800 MHz piešķiršanu mobilajiem sakariem Eiropā būs realitāte. Tomēr ziņojumā ir iets daudz tālāk, vairāk domājot par nākotni.

Mēs runājam par 700 MHz frekvences joslu, kurai ir arī īpaši liela kapacitāte attiecībā uz mobilajiem sakariem un to attīstību. Es uzskatu, ka arī tāpēc mums ziņojumā sniegtie ierosinājumi ir jāaplūko un jānovērtē ļoti pozitīvi. Tas nav triviāls jautājums, jo ekonomiskajai darbībai vajadzīgais spektrs šobrīd veido 3 % no Eiropas iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir tikai sākums.

Es vēlētos pieminēt video izmantošanas eksponenciālā pieauguma nozīmi, jo video ir saziņas elements starp dažādiem cilvēkiem, dažādām iestādēm un uzņēmumiem. Pašlaik video izmantošana veido 40 % no visas pasaules datu pārraides, un tas ir tikai sākums — 2014. gadā tā veidos 91 % no gala lietotāju datu pārraides.

Ziņojums kā tāds reālistiski ietilpst nākotnes redzējumā, tāpēc es uzskatu, ka mums tas parīt būtu pilnībā jāatbalsta.

  Catherine Trautmann, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, mēs gatavojamies sniegt spriedumu pirmajā lasījumā par radiofrekvenču spektra politikas programmas projektu, un es vēlētos pateikties Komisijai, ka tā ir atbalstījusi un pārveidojusi šo priekšlikumu, kurš pirmoreiz tika iesniegts apspriešanai mūsu debašu laikā par Telekom tiesību aktu paketi.

Es vēlētos arī uzslavēt mūsu referentu Hökmark kungu, kā arī savus kolēģus ēnu referentus par mūsu labo sadarbību, sagatavojot ziņojumu, kurā, paslēpti aiz ļoti tehniskiem aspektiem, tiek atklāti vairāki svarīgi politiski jautājumi. Mums ir bijušas plašas debates, kas tiešām likušas man saprast, ka Parlamentam un Komisijai, gluži dabiski, ir kopējs viedoklis un mērķis.

Atzinumā norādīts, ka spektrs ir ierobežots resurss, kas neatzīst robežas. Šķiet, ka tam visi piekrīt. Tomēr tas atkarīgs no risinājumiem, kuri rodami tā pārvaldības uzlabošanai, un no vispārējiem uzskatiem, ka ir pieļaujamas dažas atšķirības, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstīm, kurām, es nenoliedzu, vēsturiski ir bijusi zināma suverēna atbildība.

Kaut arī ne visi kompromisi, kas iesniegti apspriešanai un pieņemti Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, ir tik pārdomāti, kā es personīgi to būtu vēlējusies, es tiešām atbalstu vispārējo rīcību tādas spektra pārvaldības pieejas izveidē, kas būtu labāk integrēta, reālistiska un pievērstos mūsu līdzpilsoņu sociālajām, kultūras un ekonomiskajām vajadzībām. Tas, komisāre, ir kopīgs elements visās nostājās, kuras pieņēmis mūsu Parlaments, kā tas bija saistībā ar manas kolēģes Toia kundzes pašiniciatīvas ziņojumu vai saistībā ar ierosinājumiem, kurus es pati aizstāvēju kā viena no Telekom tiesību aktu paketes referentiem.

Attiecībā uz radiofrekvenču spektra politikas programmu mana grupa un es mūsu grozījumos īpaši uzsvērām vairākus jautājumus. Pie tiem pieder pārskatāmības ieviešana, lai noskaidrotu, kā spektrs tiek piešķirts un pārvaldīts pašlaik, tas ir, uzskaites princips, kā arī inovatīvu un oriģinālu risinājumu meklēšana elektroniskās saziņas nozares augošajam pieprasījumam pēc frekvenču izmantošanas. Tiem jābūt ne vien kvantitatīviem, bet arī kvalitatīviem risinājumiem. Uzsverot spektra efektivitāti, mēs labosim šo situāciju, neierobežojot spektrā pieejamo pakalpojumu daudzveidību.

To darot, mēs spektru izmantojam arī kā līdzekli digitālās plaisas pārvarēšanai un jaunu pakalpojumu attīstīšanai, kuri būtu sasniedzami ne vien lieliem telekomunikāciju uzņēmumiem, bet arī MVU un jaunu uzņēmumu veidotājiem, kam tie būs nepieciešami. Es uzskatu, ka šī ekonomikas dimensija ir būtiska.

Nobeigumā es vēlētos teikt pāris vārdu par nākamo posmu. Kā jūs minējāt, jau sākotnēji bija skaidrs, ka pirmais lasījums nav apspriežams, tomēr mums ir ļoti svarīgi panākt vienošanos līdz gada beigām. Tas ir būtiski mūsu sabiedriskajiem pakalpojumiem, patērētāju vēlmju apmierināšanai un interneta attīstīšanai neatkarīgi no pašreizējās infrastruktūras. Tas ir svarīgi arī Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas plānošanai, pateicoties šim resursam.

  Jens Rohde, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, labāka un lētāka datu pārraide caur ātrdarbīgu platjoslas pieslēgumu visiem iedzīvotājiem 2020. gadā — tas ir vērienīgs politikas mērķis, man jāsaka, un es to pilnīgi atbalstu. Tomēr paraudzīsimies uz to — tas nebūs viegli sasniedzams. Taču es uzskatu, ka ar Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā mēs spēsim gūt panākumus šī mērķa sasniegšanā.

Jāprecizē, ka platjosla visiem iedzīvotājiem nenozīmē tikai pārliecināšanos par to, ka ikvienam ir pieejams Facebook profils. Jautājums ir par Eiropas kā vadošas, uz zināšanām pamatotas ekonomikas vietu pasaulē. Ja mums izdosies sasaistīt 500 miljonus cilvēku, tad mūsu iedzīvotāji un uzņēmumi spēs saņemt visas digitālās ekonomikas sniegtās priekšrocības un iespējas. Ja Eiropa to vēlas panākt, ir jāizmaina divas lietas.

Pirmkārt, mums ir vajadzīgs efektīvi funkcionējošs un uz konkurenci orientēts telekomunikāciju tirgus Eiropas līmenī. Tādēļ mēs esam ieviesuši noteikumus par konkurētspējas pārbaudi. Dalībvalstīm nevajadzētu atļaut piešķirt tikko atbrīvotu spektru specifiskam tirgus dalībniekam, ja tas varētu mazināt vai sagrozīt konkurenci tirgū.

Otrkārt, mums ir vajadzīga efektīvāka spektra piešķiršana — tāda piešķiršana, kas arī aktīvāk atspoguļotu šodienas dažādās prasības un vajadzības attiecībā uz spektru. Tāpēc mēs šo politikas programmu virzām ne vien uz 800 MHz joslas atbrīvošanu, bet arī uz papildu joslu atbrīvošanu, kuru jauda līdz 2015. gadam sasniegtu vismaz 1200 MHz.

Ļaujiet man beigt uzstāšanos ar pateicību Komisijai, komisārei, referentam un maniem kolēģiem ēnu referentiem par izcili labo sadarbību — bez tās sasniegt šo mērķu un uzdevumu līmeni nebūtu bijis iespējams.

  Giles Chichester, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlos apsveikt referentu Hökmark kungu sakarā ar to, ka viņam veiksmīgi izdevies izvadīt šo ziņojumu cauri komitejai un panākt lielu vienprātību. Es pievienojos citiem ēnu referentiem un pateicos viņam par darbu.

Es ļoti atbalstu viņa vēlmi izdot tiesību aktus, lai būtu iespējams pārliecināties, ka Eiropa atrisina tehnoloģiskās problēmas šajā jomā un saglabā līderpozīcijas pasaulē. Tā ir pati progresīvākā tehnoloģija, un tas ir ļoti svarīgi. Galvenais ir panākt pareizo līdzsvaru starp dažādajām iesaistītajām interesēm — apraidītājiem, kas jau darbojas tirgū, mobilajiem operatoriem, platjoslas pakalpojumu sniedzējiem un oficiālajiem lietotājiem, tostarp militārajiem un civilajiem avārijas dienestiem.

Es tikai vēlos izteikt nelielu brīdinājumu, ka mums jāievēro subsidiaritāte un valstu kompetences šajā nozarē un šajā procesā. Tiesību aktu izdošana šajā politikas jomā ir īpaši grūta, jo iesaistītās tehnoloģijas mainās un progresē tik strauji un tik lielā mērā, ka tas nozīmē, ka mēs ar tiesību aktu izdošanu vienmēr atpaliekam, nevis apsteidzam šīs norises. Tomēr es domāju, ka mums ir jārīkojas, lai pavērtu ceļu jaunajai tehnoloģijai un tai nepieciešamā spektra ekspluatācijai un izlietošanai, un es ceru, ka ar šo priekšlikumu un ar šo ziņojumu tieši tas tiks panākts.

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos turpināt, atbildot uz vairākiem apspriestajiem jautājumiem, un es sākšu ar Trautmann kundzes sacīto, ka „mums ziņoja — un tā ir taisnība — ka radiofrekvenču resurss ir ļoti ierobežots resurss”.

Pirmkārt, es vēlētos uzsvērt, ka tas ir koplietojams īpašums. Tas ir īpašums, uz kuru neviens nevar pieprasīt ekskluzīvas īpašumtiesības. Ciktāl tas attiecas uz mums, tad neviena ieinteresētā persona, neatkarīgi no tā, kas viņa vai viņš ir, nevar pieprasīt jebkādas pirmtiesības vai likumīgās tiesības uz radiofrekvenču spektru, un es uzskatu, ka tas ir jānorāda šajā ziņojumā.

Tā kā spektrs ir koplietojama un reta vērtība, mums ir jābūt labai izpratnei, pirmkārt, par to, kā spektrs tiek izmantots šobrīd, no kā izriet ideja par vērienīgu, visaptverošu pētījumu attiecībā uz to, kā spektru patlaban izmanto visas ieinteresētās puses, tostarp tās, kuras nupat norādīja Chichester kungs, proti, civilās aizsardzības dienesti un pat militārie dienesti. Tiešām ir svarīgi saprast, kā šis ierobežotais resurss tiek faktiski izmantots tagad, jo mēs nedomājam, ka tas tiek izmantots optimāli — līdz tam ir tālu. Otrkārt, mums ir vajadzīgs pārskatāms process attiecībā uz šī ierobežotā resursa piešķiršanu, tomēr tam ir jābūt pietiekami dinamiskam, lai atkal neļautu rasties idejām par likumīgām tiesībām.

Es arī vēlētos, lai mēs pievērstu uzmanību spektra piešķiršanas un izsolīšanas principiem, jo tas visos gadījumos nav obligāti jādara komerciālos nolūkos — peļņas gūšanai. Es, protams, domāju par kultūras dimensiju, kura ir akcentēta, kā arī par spektra izmantošanu sabiedriskajai darbībai — mums faktiski būtu jārunā gan par civilās aizsardzības pakalpojumiem, gan par militāriem nolūkiem.

Ja mēs aplūkojam tikai uz tirgu orientētu pieeju, tad mēs neapšaubāmi riskējam ar prioritāšu vai pārmērīgi plašu tiesību piešķiršanu tirgus dalībniekiem, kuri, kā mums zināms, spēj sagrozīt tirgu sava lieluma dēļ, citiem vārdiem sakot, mēs zinām, ka nelielie operatori ne vienmēr var konkurēt ar viņiem.

Visbeidzot, es vēlos pievērst uzmanību tam, ka radiofrekvenču spektra eksponenciāla izmantošana arī nopietni apdraud sabiedrības veselību. Es zinu, ka tas nav ziņojuma priekšmets, tomēr es uzskatu, ka mums jāīsteno rūpīga uzraudzība attiecībā uz šo jautājumu, jo tiek ietekmēti mūsu līdzpilsoņi.

  Sabine Verheyen (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Kroes kundze, spektrs ir vērtīgs un ierobežots resurss, kas jāpārvalda rūpīgi un apdomīgi, ņemot vērā sabiedrību kā veselumu. Tāpēc radiofrekvenču spektra politikas programma ir īpaši svarīga. Spektrs ir jāizmanto efektīvi, ievērojot ekonomiskos, sociālos un kultūras aspektus. Tāpēc mums pilnībā jāizmanto mums pieejamie tehniskie līdzekļi visās joslās, lai panāktu lielāko iespējamo efektivitāti.

Pagājušajā gadā pieņemtajai Telekom tiesību aktu paketei ir jāveido pamats mūsu radiofrekvenču spektra politikai, jo arī tajā ir paredzēts, ka ES un tās dalībvalstu īstenotajā spektra pārvaldībā līdzvērtīga vērība jāpievērš kultūras, sociālajām un ekonomiskajām interesēm. Tas jāņem vērā, jo īpaši attiecībā uz spektra izmantošanas saskaņošanu Eiropas Savienībā.

Šajā sakarā es vēlētos norādīt, ka pirmās digitālās dividendes īstenošana dalībvalstīs līdz šim ir attīstījusies ļoti atšķirīgos tempos. Tāpēc sevišķi augstu frekvenču joslas (UHF) tālāku atvēršanu, īpaši zemāk par 800 MHz, vajadzētu apsvērt tikai pēc tam, kad būs izvērtēta mūsu pieredze saistībā ar šīs joslas neizmantotajām daļām.

Vēl ir līdz galam jāatrisina daudzi tehniski un finansiāli jautājumi. Joprojām nav apmierinoši atrisināta traucējumu problēma un izmaksu kompensēšanas jautājumi kultūras objektiem un vietējām iestādēm sakarā ar tehnisko modernizāciju, piemēram, attiecībā uz radio mikrofoniem.

Piešķirot frekvences joslas, ir atbildīgi jāizvērtē dažādās un atšķirīgās intereses. No vienas puses, visaptveroša mobilās platjoslas tīkla nodrošināšana ir pamatprasība, kas ir Eiropas pilsoņu interesēs, tomēr, no otras puses, ir jāņem vērā attīstība sabiedriskās un privātās apraides nozarē kā svarīgs instruments kultūras daudzveidībai un informācijas sniegšanai. Mums ir jānosaka pareizais kurss tehniskajai attīstībai un Eiropas nostājai digitālās informācijas tehnoloģiju un kultūras daudzveidības jomā.

  Teresa Riera Madurell (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, es noteikti vēlos mūs šodien sveikt sakarā ar šīm debatēm.

Pārāk bieži mēs esam dzirdējuši, ka spektra plānošana un pārvaldība ir tehnisks jautājums, kas atrodas ekskluzīvā dalībvalstu kompetencē. Šodien, pateicoties Parlamenta noteiktībai telekomunikāciju paketes apspriešanas laikā, ko tik lieliski novadīja mūsu kolēģe Trautmann kundze, norisinās šī diskusija par radiofrekvenču spektru attiecīgi Eiropas Savienības politikas jomā.

Fakts, ka tas ir ierobežots sabiedriskais resurss, kā arī tā pārrobežu mērogs padara mūsu kā ES likumdevēju iejaukšanos lietderīgu, tomēr mums nevajadzētu uzlūkot šo procesu kā konfrontāciju starp atšķirīgajiem lietojumiem, kādi mums jāpiešķir frekvences joslām.

Nepārtraukts tehnoloģiskais progress nozīmē, ka pieaug mūsu spējas pārraidīt vairāk datu, izmantojot mazāk spektra frekvenču un ar mazākiem traucējumiem. Mūsu mērķim ir jābūt dinamisku plānošanas bāzu izveidei, kuras izmantotu tehnoloģisko progresu nolūkā padarīt savienojamākas dažādās lietotāju grupas, tā no šī vērtīgā resursa iegūstot lielāku ekonomisko un sociālo labumu.

Mēs šajā procesā nevēlamies būt nedz uzvarētāji, nedz zaudētāji, bet drīzāk operatori, kuri nodevušies spektra izmantošanas un piešķiršanas pastāvīgai uzlabošanai un tāpēc, pirmkārt, ir orientēti uz sabiedrības sociālo un ekonomisko attīstību.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Kroes kundze, Hökmark kungs, dāmas un kungi, es vēlētos sākt ar apsveikumu savam draugam Hökmark kungam sakarā ar viņa teicamo ziņojumu un atklātības atmosfēru, ko viņš ir uzturējis visu šo debašu laikā.

Ar šo ziņojuma projektu tiek plaši atbalstīts Eiropas Komisijas priekšlikums, jo īpaši attiecībā uz vajadzību no 2013. gada 1. janvāra nodrošināt pieejamību 800 MHz joslai, kura atbrīvota sakarā ar pāreju uz digitālo televīziju un analogās televīzijas apraides pilnīgu pārtraukšanu.

Sakarā ar virszemes televīzijas apraides digitizāciju ir pieejams liels frekvenču apjoms, dēvēts par digitālajām dividendēm. Vispāratzītas ir šīm frekvencēm piemītošās īpašības, kas attiecas uz pārklājumu un iekļūšanu ēkās — tās tiek dēvētas par „zelta frekvencēm” (golden frequencies).

Šajā situācijā Eiropas Komisija ierosina pirmo programmu, lai periodā no 2011. gada līdz 2015. gadam tiktu izveidota pieeja stratēģiskajiem radiofrekvenču spektra jautājumiem, ar kuriem saskārusies Eiropas Savienība.

Kroes kundze, Hökmark kungs, es tomēr vēlētos uzsvērt divus aspektus, kuri man šķiet svarīgi. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums būtu jāizveido 8. punktā ierosinātā uzskaite, jo ir vēlams paļauties uz precīzu, profesionāli sagatavotu uzskaiti, lai noteiktu jaunas joslas pirms tiešas saskaņoto frekvenču joslu nosaukšanas. Ja ir jāseko mērķim atrast vairāk frekvenču bezvadu platjoslas komunikācijām, varētu šķist atbilstīgi turpināt strādāt, vadoties pēc šīs uzskaites — neplānojot rezultātus un izvēloties — bez jebkādas iepriekšējas tehniskās ekspertīzes — vienu vai vairākas īpašas frekvences joslas.

Pēdējais jautājums, kuru es vēlētos apspriest, attiecas uz to frekvenču joslu izmantošanu, kuras patlaban tiek lietotas militāriem nolūkiem. Komisija noteikti nav pilnvarota izpētīt iespējas attiecībā uz spektra dalīšanu ar militāras izmantošanas jomām. Tāpēc es esmu pret 7. punkta 3. apakšpunkta grozījumu, kurš pievēršas īpašu ES politikas jomu vajadzībām pēc radiofrekvencēm un kurā ierosināta civilo frekvenču izmantošana militāriem nolūkiem.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, šodien apspriežamais jautājums ir sākums pirmajai Eiropas radiofrekvenču spektra politikas programmai. Tās mērķis ir radiofrekvenču spektra izmantošanas stratēģiska plānošana un saskaņošana, lai nodrošinātu iekšējā tirgus funkcionēšanu. Būtībā ar šo programmu tiks veicināta spektra pieejamība, palielināta spēja būt elastīgiem tā izmantošanā un uzlabota izmantošanas efektivitāte, pamatojoties uz vispārējām atļaujām; novērsti konkurences traucējumi, kaitīgie traucējumi un darbības apgrūtinājums, kā arī nodrošināta tehnisko noteikumu saskaņošana un veselības aizsardzība.

Saskaņā ar lēmumu Komisija kopā ar dalībvalstīm sagatavos uzskaiti par līdzšinējo spektra izmantošanu un iespējamām turpmākajām spektra vajadzībām Eiropas Savienībā, jo īpaši diapazonā no 300 MHz līdz 3 GHz.

Mēs izmantojām iesniegtos grozījumus, pieprasot digitālās plaisas mazināšanu, lai līdz 2020. gadam visiem ES pilsoņiem nodrošinātu piekļuvi platjoslas sakaru infrastruktūrai ar ātrumu vismaz 30 Mb/s un lai ar palielinātas platjoslas jaudas palīdzību tiktu sniegtas iespējas gan komerciālajai jomai, gan sabiedriskajiem pakalpojumiem. Mēs arī esam lūguši nodrošināt jauno sadzīves ierīču un tehnoloģiju pieejamību, tādā veidā sniedzot patērētājiem atbalstu pārejai uz digitālo tehnoloģiju un digitālās dividendes efektīvu izmantošanu. Es atzīstu nozīmi, kāda piešķirta pieprasītā radiofrekvenču spektra pieejamības nodrošināšanai attiecībā uz atmosfēras un zemes virsmas uzraudzīšanu. Tā sniedz iespēju izstrādāt un izmantot ar kosmosu saistītus lietojumus, kā arī uzlabot transporta sistēmas, sevišķi attiecībā uz Galileo un GSM sistēmām, kā arī labi izstrādātām drošības un pārvaldības sistēmām transporta nozarei.

  Patrizia Toia (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es uzskatu, ka viens aspekts, kam mēs visi piekrītam un ko mēs esam nostiprinājuši, ir tas, ka šī programma frekvenču harmonizācijai un saskaņotai spektra izmantošanai var kalpot diviem mērķiem.

Es uzskatu — tas ir galvenais, kas vienmēr jāatceras —, ka ar šo programmu mēs varam attīstīt lielu potenciālu, lai šo jomu ekonomiski varētu izmantot telekomunikāciju nozarē, audiovizuālajā nozarē un jaunos pakalpojumos, tajā pašā laikā strauji palielinot ar telekomunikāciju nozari saistīto nozaru ekonomisko attīstību. Mēs varam arī veicināt potenciālu kultūras un sociālajai attīstībai, ko šie divi mērķi atļauj un pieprasa.

Komisāre, manuprāt, šī programma ir jāuzlūko arī kā iespēja, lai, izdarot izvēles, mēs respektētu un atbalstītu zināmus pamatprincipus.

Pirmkārt, plašsaziņas līdzekļu plurālisma princips. Ļoti svarīga ir sistēmas pārskatīšana radiofrekvenču pārvaldībai Eiropas līmenī, un es uzskatu, ka mums ir noteikti jānovērš frekvenču tiesību uzkrāšanās, kā arī monopolu un oligopolu izveidošanās, kuri diemžēl pastāv dažās Eiropas valstīs un kuri kļūst spēcīgāki un nostiprinās apraides nozarē.

Otrkārt, līdzsvara princips starp liberalizāciju un tirgus atvēršanu jauniem operatoriem, no vienas puses, un godīgumu, lai pieņemtās saistības ar šiem operatoriem, kuri snieguši būtisku ieguldījumu, varētu veicināt, atbalstīt un saglabāt tirgū, no otras puses.

Beidzot, pārskatāmība un labi pārvaldītas un labi administrētas frekvenču piešķiršanas garantija. Mēs runājam par izsolēm ne vien, lai koncentrētos uz tirgus aspektu, kas būtu jāsaskaņo ar visiem iespējamajiem spektra izmantošanas veidiem, bet arī, lai pateiktu, ka attiecībā uz radiofrekvencēm nevajadzētu izmantot diskrētumu un nevajadzētu sniegt negodīgas priekšrocības. Arī šis punkts prasa rūpīgu uzmanību.

Diemžēl man nav laika plašāk apspriest sociālos aspektus, tomēr tos jau ilgi ir apsprieduši visi manas grupas locekļi.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Kroes kundze, šodien mēs svinam Eiropas dienu. Eiropa ar interesi raugās uz īpašām lietām, kas rūp mūsu pilsoņiem un kas nes līdzi uzplaukumu un labklājību Eiropas kopienai. Šis temats, Hökmark kunga ziņojums, lieliski atbilst šim rezumējumam. Tas ir specifisks un labāk mūs informē par sociālajām un ekonomiskajām dimensijām. Tiks atbrīvoti sabiedriskie gaisa ceļi, kas ir ierobežotā daudzumā, un tas ir ļoti nepieciešams, ja mums jāizpilda prasības pēc aizvien vairākiem un aizvien ātrākiem bezvadu interneta pieslēgumiem.

Acīmredzama prasība šajā ziņā ir laba saskaņošana Eiropas līmenī. 2013. gadā tiks atbrīvota 800 MHz josla, 2015. gadā — 1200 MHz josla, un tas ir ļoti vajadzīgs, ja Eiropa vēlas palikt starp pasaules līderiem. Šiem pakalpojumiem ir milzīga finansiālā vērtība — EUR 200 miljoni gadā, kas nozīmē, ka apmēram no 3 līdz 4 % no ekonomiskās izaugsmes ir atkarīgi no pietiekama radiofrekvenču spektra apjoma. Un šis procents aizvien turpinās pieaugt.

Piemēram, paraugieties uz GSM standartiem, ko mēs kopīgi ieviesām 90. gados — arī tas bija pareizais gājiens īstajā brīdī. Ļaujiet man jums teikt, ka šī mēroga priekšrocības aizvien pieaug. Ik gadu tās var sniegt ieguldījumu EUR 80 miljardu apmērā. Mana dzimtā zeme Nīderlande, kuru es un pārējie holandiešu deputāti esam pilnvaroti pārstāvēt Parlamentā, ir tam gatava — mēs jau esam atbrīvojuši telpu ceturtās paaudzes mobilajam internetam.

To visu rezumējot, par pagātni kļūs gan problēmas, ar ko saskaras palīgpakalpojumi, TV stacijas, sabiedrisko pakalpojumu apraidītāji, gan nepārtrauktās problēmas attiecībā uz traucējumiem, kas varētu parādīties, tas ir, problēmas ar vietējiem mikrofoniem. Tāpēc es tiešām ceru, ka, pamatojoties uz šo teicamo un daudzsološo ziņojumu, mēs spēsim panākt vienošanos ar Komisiju jau pirmajā lasījumā. Labu izdošanos!

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, es vēlētos atvainoties par to, ka deputāti patlaban atstāj sēžu zāli. Taču Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā šobrīd papildus šīm debatēm notiek balsošana, un mēs vēl pagaidām neesam izgudrojuši veidu, kā cilvēkiem sadalīties divās daļās.

Hökmark kungs ar savu ziņojumu ir atradis labu kompromisu. Tomēr saistībā ar šo jautājumu mums vienmēr ir jāņem vērā veiktspējas līmenis, kādu mēs vēlamies saskatīt nākotnē, no vienas puses, attiecībā uz pirmās paaudzes tīklu un, no otras puses, attiecībā uz kabeļoperatoriem un pārējiem, kuriem ir interese par spektru, īpaši avārijas dienestiem.

Šis veiktspējas līmenis ir jānosaka. Vissvarīgākais aspekts attiecībā uz šiem rādītājiem ir datu apjoms. Nākamais svarīgākais aspekts ir to pārraidīšanai nepieciešamais laiks un jauda, lai nodrošinātu vajadzīgo savienojamību, un, visbeidzot, ar programmatūras palīdzību noteiktās prioritātes. Nākotnē mums būs vajadzīgs sīki izstrādāts ziņojums šajā ziņā, lai ievērojami palielinātu GSM pirmās paaudzes tīkla ātrumu. Kabeļtīkla operatori jau sasniedz ļoti lielu ātrumu — līdz pat 100 Mb/s, kas ir ievērojams rādītājs un ko turpmāk var vēl palielināt.

Tomēr mums ir būtiskas problēmas saistībā ar cenu līmeni, īpaši attiecībā uz datu viesabonēšanu. Dažās dalībvalstīs patlaban ir iespējams iegādāties vienu gigabaitu par nepilnu EUR 1. Es nupat papētīju savu mobilo tālruni, lai noskaidrotu, cik daudz tas man izmaksā. Mājās viens gigabaits man izmaksā EUR 1. Kad esmu šeit, viens gigabaits man maksā EUR 9 900, un, kad es ceļoju uz citu dalībvalsti, tas var maksāt EUR 14 900. Mums ir steidzami jārīkojas šajā sakarā. Es vēlos jums, komisāre, lūgt nodrošināt, lai, pieņemot šo lēmumu, tiktu ņemts vērā ne vien veiktspējas diapazons un līmenis, bet arī, galvenokārt, lai mēs attiecībā uz cenu līmeni izveidotu kopēju Eiropas tirgu, kas sniegtu cilvēkiem iespēju izmantot datu pakalpojumus, pat neatrodoties savā dalībvalstī. Mums šajā ziņā ir jārisina neatliekamas prioritātes.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Eiropa savu pasaulē lielākās ekonomiskās zonas vadošo lomu spēs aizsargāt tikai tad, ja tā uzņemsies vadību pār jaunu tehnoloģiju attīstīšanu un izmantošanu.

Platjoslas tehnoloģija neapšaubāmi veido svarīgu šīs stratēģijas daļu. Mūsu jaunās radiofrekvenču spektra politikas īstenošana ir vērsta uz lielas datu pārraides jaudas un augsta pārraides ātruma sasniegšanu. Bez šaubām, visaptveroša frekvenču plānošana un pārvaldība Eiropas līmenī ir mazāk piemērota šī mērķa sasniegšanai, jo pati Komisija arī uzsver, ka to efektīvi un labi ir iespējams paveikt atsevišķās dalībvalstīs. Tomēr noteikti vēlama būtu ES koordinējošā loma.

Pēc manām domām, neraugoties uz augstajām izmaksām, būtu jāveicina optiskās šķiedras tīkla nodrošināšana. Eiropas Savienība patlaban atpaliek no saviem konkurentiem — Savienotajām Valstīm un Ķīnas. Iespējams, ka tās ir svārstīgas politikas un pārmērīgas birokrātijas sekas.

Tāpēc es piekrītu referentam Hökmark kungam, ka mums bez atkāpēm ir jāievēro spektra atbrīvošanai noteiktais grafiks.

  Neelie Kroes, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties visiem tiem, kuri bija iesaistīti šajās aizraujošajās debatēs, lai gan jautājums var šķist ļoti tehnisks; galu galā, tas ir ļoti būtisks jautājums, jo radiospektrs ir tikpat svarīgs kā ūdens vai svaigs gaiss. Kā Trautmann kundze minēja, tas ir ierobežots īpašums, kā arī sabiedrības īpašums, bez tam tas ir arī būtisks īpašums. Referents un ēnu referenti ir sekmīgi izskaidrojuši jautājumu un iesnieguši mums to pasākumu sarakstu, kuri veicami pozitīva rezultāta sasniegšanai.

Protams, šī ir demokrātija — mēs debatējam par jautājumu, un šīs debates ir interesantas. Tomēr ne tik sen mēs apspriedām Digitālo programmu. Mēs visi piekrītam Digitālajai programmai, un šis jautājums ir ļoti būtisks Digitālās programmas īstenošanai. Jo, ja mēs neuzņemamies atbildību un nenovelkam skaidru līniju, mēs varam aizmirst to, ko iepriekš sacīja Toia kundze — mums ir jāapzinās, ka 2020. gadā, kā mēs esam norādījuši Digitālajā programmā, ikvienam eiropietim jābūt nodrošinātai iespējai rīkoties saskaņā ar savām interesēm, izmantojot visas radiofrekvenču spektra sniegtās priekšrocības.

Mēs arī esam runājuši par digitālās pieejas izveidošanu ikvienam eiropietim līdz 2013. gadam. Ja mēs to piedāvājam, tad mums ir jābūt konsekventiem un gataviem uzņemties atbildību par savas konsekvences sekām.

Es vēlētos pateikties visiem tiem deputātiem, kuri ir skaidri un precīzi izteikušies, norādot prioritātes, lai mēs galu galā spētu vienoties par to, kas tieši mums ir jāpaveic, lai izveidotu stratēģisku pieeju regulējumam attiecībā uz radiofrekvenču spektra pārvaldību. Nav šaubu, ka mums vēl ir jāpārvar zināmi šķēršļi. Tomēr, ņemot vērā šī jautājuma lielo nozīmi, es esmu pārliecināta, ka mēs to veiksmīgi paveiksim.

Mēs pilnībā respektējam spektra izmantošanu apraidei un kultūras pasākumiem — es nevēlētos domstarpības šajā ziņā. Mēs risināsim šo problēmu, ja vēl nāksies pārvarēt kādas aiztures. Attiecībā uz papildu spektru platjoslai un otro digitālo dividendi — es domāju, ka visi apzinās to, ka agrāk vai vēlāk, un vairums Parlamenta deputātu uzskata, ka agrāk, — mums būs jārisina arī šis jautājums. Tā ir situācija bez zaudējumiem, un, atbrīvojot 800 MHz joslu, mēs izdarījām izvēli, kas ietekmēja vismazāko spektra apjomu. Līdz ar to mēs varam uzskatīt to par mūsu pasākuma pirmo soli.

Uz mirkli palūkojoties atpakaļ — kurš gan pirms 15 gadiem būtu spējis iedomāties, kas šobrīd tiek likts uz spēles? Ja mēs pirms 15 gadiem būtu gaidījuši un novilcinājuši lēmumu pieņemšanu, kā to dara politiķi, mēs būtu cietuši neveiksmi. Tādā gadījumā mēs šobrīd neapspriestu to, vai mēs vēlamies būt līderi, vai arī esam gatavi samierināties ar trešo vietu, bet gan to, vai mēs vēlamies izvairīties no pēdējās vietas.

Es apzinos, ka spektrs ir valsts kompetence. Komisija piekrīt tam, ka uzskaite ir dalībvalstu ziņā. Tomēr mēs visi piekrītam, ka spektrs ir ļoti vērtīgs resurss, un mums ir jāatzīst, ka sarunas par vienotu digitālo tirgu arī sniedz mums iespēju un atbildību domāt pārrobežu dimensijā — un, ja ir kāda joma, kura mums būtu šādi jāuztver, tad tā ir radiofrekvenču spektra politika.

Attiecībā uz termiņiem un to, kas šajā situācijā tiek likts uz spēles, vismaz man ir skaidrs, ka 2013. gads nav par agru. Mums arī būtu jāapzinās, ka atkāpes ir ierosinātas divu veidu situācijām — gadījumā, ja pastāv sarežģījumi ar kaimiņvalstīm, un gadījumā, ja iestājas apstākļi, kurus neviens nav spējis paredzēt. Tomēr es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta nostāja, ka laiks nestrādā mūsu labā un ka atkāpes nevajadzētu izmantot ļaunprātīgi.

Kopumā es gaidu sarunas ar Padomes locekļiem, es gaidu jūsu balsojuma rezultātus, un es pārliecinoši raugos nākotnē ar cerību, ka viens no pīlāriem, par ko mēs spriedām, tiks noslēgts līdz gada beigām.

Es vēlētos beigt, vēlreiz pateicoties ne vien referentam un ēnu referentiem, bet arī dažādu iesaistīto komiteju locekļiem par konstruktīvajiem un ļoti pozitīvajiem centieniem.

  Gunnar Hökmark, referents. – Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka mums ir jāapzinās, ka mēs runājam par sabiedrības daļu, kas ļoti strauji attīstās. Izmaiņu temps ir bijis un arī turpina būt ārkārtīgi straujš. Mēs tiešām runājam par to, kādā situācijā mēs vēlamies atrasties 2020. gadā.

Tāpēc ir svarīgi īpaši norādīt, ka, apspriežot 700 MHz joslu, mēs nesakām neko vairāk par to, ka mums būs iespēja vēlāk pieņemt lēmumus attiecībā uz tās vislabāko izmantošanu. Kā jau tika minēts, spektrs ir ierobežots resurss un arī sabiedriskais īpašums, un uz mums gulstas atbildība, lai tas tiktu izmantots pēc iespējas labāk un efektīvāk, kā to norādīja arī Trautmann kundze.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka nepastāv pretrunas starp izmantošanu kultūras un komerciālajiem nolūkiem. Es vēlētos, lai mums būtu mērķi, kas sniegtu iespējas ienest šajā jaunajā tehnoloģijā kultūru, un tā netiktu rezervēta komerciālai izmantošanai, kas var notikt, ja mēs nerīkosimies pietiekami vērienīgi. Tādā gadījumā kultūra tiks atstāta iepakaļ, un es nedomāju, ka kultūrai Eiropā būs labas iespējas, ja tā tiks ieslēgta novecojušās tehnoloģijās.

Es uzskatu, ka šobrīd ir iespējams ne vien nodrošināt apraidi, bet arī radīt jaunas iespējas turpmākajam laikam. Tomēr mums ir jāspēj pieņemt lēmumus. Man jāsaka — bez ironijas un ar lielu gandarījumu —, ka šovakar neviens nav apšaubījis to, ka mums ir jāieņem līderpozīcijas. Vienīgais veids, kā uzvarēt konkurences un zināšanu pasaulē, ir — būt līderim, un tam ir jābūt mūsu mērķim.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2011. gada 11. maijā.