Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 9. maijs - Strasbūra

20. Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai iesniegtais Moreira kunga jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, par stāvokli ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma sarunu jomā (O-000059/2011 - B7-0214/2011).

  Vital Moreira, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es ceru, ka man nevajadzēs izmantot visas atvēlētās piecas minūtes. Jautājums ir vienkāršs. Šī ir manis vadītās Starptautiskās tirdzniecības komitejas iniciatīva, un, būdams tās priekšsēdētājs, es uzdodu šo jautājumu, par kuru politiskās grupas ir panākušas vienprātību. Esmu gandarīts, ka varu uzdot šo jautājumu, ko politisko grupu koordinatori manis vadītajā komitejā ir atbalstījuši, un es lūdzu Eiropas Komisiju atbildēt uz vairākiem jautājumiem, kas radušies saistībā ar sarunām par Eiropas Savienības un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) stāvokli, jo šīs sarunas tiek vestas jau kopš 2007. gada.

Šīs iniciatīvas nozīme nav jāuzsver. Viens no Lisabonas līguma lielākajiem jauninājumiem bija tas, ka Eiropas Parlaments ieguva tiesības ne tikai pēc sarunām par nolīgumiem sniegt gala apstiprinājumu arī par starptautisko tirdzniecību, bet jau no paša sākumā būt informētam par katru sarunu posmu.

Tas nozīmē, ka Parlaments ir pilnvarots un tā pienākums ir uzraudzīt sarunas ― šajā gadījumā sarunas par tirdzniecību ―, kā arī politiski iejaukties, izmantojot pieejamos parlamentāros līdzekļus, piemēram, uzklausīšanas, rezolūcijas un jautājumus, uz kuriem jāatbild mutiski, lai tādā veidā Parlaments vienmēr būtu informēts par šo sarunu gaitu.

Tāpēc Starptautiskās tirdzniecības komiteja uzskata, ka ir jāieklausās Komisijas teiktajā, un man jāatzīst, ka Komisija ir jau sniegusi mums diezgan plašu informāciju par šo jautājumu. Tomēr, manuprāt, tai ir publiski jāatbild uz vairākiem jautājumiem. Šim jautājumam, uz kuru jāatbild mutiski, ir septiņas daļas, proti, konkrēti par progresu, kas gūts vairākās jutīgās jomās, piemēram, par publisko iepirkumu, par sarunām saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām ģenērisko zāļu jomā, par pilnvarām vest sarunas par ārvalstu ieguldījumiem, kuras Komisija piedāvāja Padomei, par jautājumiem, kuri tiek apspriesti saistībā ar kultūru un kultūras pakalpojumiem, par to, vai ir veikts konkrēts novērtējums tam, kāda varētu būt iespējamā BTN ar Indiju ietekme uz galvenajām Eiropas nozarēm, par to, vai ir veikts kvantitatīvs novērtējums par šāda BTN radītajiem paredzamajiem ieguvumiem un zaudējumiem Eiropas Savienībā un, visbeidzot, par to, vai Komisija apliecina, ka Parlamenta viedoklis šajā jautājumā tiks attiecīgi ņemts vērā.

Jautājumi ir sagatavoti rakstiski, un tie lasāmi iesniegtajā dokumentā. Manuprāt, tie ir pietiekami skaidri, lai mēs efektīvi varētu informēt sabiedrību par šīm nopietnajām sarunām par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un vienu no tās lielākajām tirdzniecības partnerēm.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Moreira kungam un Starptautiskās tirdzniecības komitejai par doto iespēju uzrunāt plenārsēdes dalībniekus par šīm svarīgajām sarunām.

Nav noslēpums, ka šādos apstākļos nolīgumam ar Indiju ir ne tikai liela ekonomiskā vērtība, bet arī būtiska stratēģiskā nozīme. Patlaban Indija tikai sāk attīstīties; šī virzība padarīs šo valsti par vienu no šā gadsimta galvenajiem ekonomikas tirgus dalībniekiem. Vērienīgs un līdzsvarots nolīgums ar Indiju pārnestu mūsu attiecības citā līmenī, nodrošinot stabilu un paredzamu pamatregulējumu mūsu turpmāko ekonomisko attiecību pārvaldībai.

Tāpēc mēs ļoti cenšamies pabeigt sarunas, un šāda iespēja patiešām pastāv. Indijas interese augstākajā politiskajā līmenī ir acīmredzama. Decembrī notikušajā Indijas un Eiropas Savienības augstākā līmeņa sanāksmē abas puses pauda stingru apņemšanos pēc iespējas drīzāk pabeigt sarunas.

Esam guvuši panākumus vairākās jomās. Mēs progresējam attiecībā uz tarifu piedāvājumiem un gatavojam pakalpojumu piedāvājumu apmaiņu. Patlaban notiek intensīvas sarunas par iepirkumu, turklāt šī ir pirmā reize, kad Indija ir pārrunājusi būtisko iepirkuma nodaļu, kurā minēti konkrēti noteikumi un saistības attiecībā uz tirgus pieejamību.

Ņemot vērā iepriekš teikto, nevēlos slēpt, ka joprojām ir grūti panākt vienprātību dažos jautājumos, un sarunas par tiem ir ļoti smagas. Kā jau parasti, pēdējais sarunu posms ir visgrūtākais. Vispirms ir jārunā par tarifiem. Šajā jautājumā mēs pēdējos mēnešos esam guvuši straujus panākumus, un es esmu pārliecināts, ka Indija būtiski pilnveidos savu piedāvājumu. Tomēr sarunas par dažām nozarēm, īpaši automašīnu, vīna un stipro alkoholisko dzērienu nozarēm, joprojām ir smagas.

Tāpat notiek intensīvas sarunas par pakalpojumiem, un paketes iespējamās aprises kļūst aizvien skaidrākas, tomēr dažās mūs būtiski interesējošās nozarēs patlaban Indijā joprojām notiek vai ir iecerēta likumdošanas reforma. Tas galvenokārt saistīts ar apdrošināšanas, pasta, finanšu, mazumtirdzniecības, juridiskajiem un grāmatvedības pakalpojumiem. Tāpēc šī sarunas ir ļoti grūtas. Jārunā arī par ilgtspējīgu attīstību, kas mums, protams, ir ļoti svarīgs temats, savukārt Indijai ļoti delikāts. Mēs labi zinām, kāds ir Eiropas Parlamenta viedoklis šajā jautājumā, un ņemsim to vērā.

Tomēr būsim reālistiski. Mums jāsaredz tas, kas galu galā būs iespējams ar tādu partneri kā Indija. Ir jārod tāds risinājums, kas apmierina mūsu cerības, tomēr ņem vērā arī Indijas īpašo situāciju. Tāpēc, protams, nolīgumā būs nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, kurā būs definēta attiecīgo starptautisko standartu nozīme un kuras pamatā būs sadarbība, tomēr mums jāsaprot, ka Indija nepieņems tādu nodaļu par ilgtspējīgu attīstību, kas paredzēs izmantot ar sociālajiem vai vides jautājumiem saistītus tirdzniecības ierobežojumus. Turklāt tas būtu pretrunā modelim, kuru mēs atbalstām tirdzniecības nolīgumos vispār. Mūsu mērķis nav sodīt, bet gan veicināt sadarbību šajā jomā.

Tāpat šajās sarunās delikāts ir bijis jautājums par piekļuvi zālēm un BTN iespējamo ietekmi uz piekļuvi zālēm jaunattīstības pasaulē, un šis jautājums rada bažas. Tomēr ļaujiet man jūs nomierināt. Mēs ļoti labi zinām, kāda īpaša loma ir Indijai attiecībā uz piekļuvi pieejamām zālēm jaunattīstības pasaulē. Tāpēc šis BTN ― ne nodaļa par intelektuālā īpašuma tiesībām, ne nodaļa par ieguldījumiem, ne arī kāda cita nodaļa ― neiedragās Indijas spēju sekmēt, ražot un eksportēt ģenēriskās zāles, tostarp piemērojot obligātu licencēšanu. Mēs paši esam ierosinājuši skaidru valodu šajā sakarā, tomēr tajā pašā laikā jāatceras, kāds ir intelektuālā īpašuma tiesību stingrā regulējuma potenciāls Indijā, proti, tas pilnīgi noteikti var veicināt inovācijas un pētījumus, tostarp attiecībā uz jaunu zāļu izstrādi. Tāpēc šajās sarunās viens no mūsu svarīgākajiem uzdevumiem ir kopīgi ar Indiju atrisināt jautājumu par intelektuālā īpašuma tiesību nodaļu.

Tāpat gribu skaidri izteikties par datu aizsardzību un farmācijas produktu datu ekskluzivitāti. Šajā nolīgumā mēs prasīsim, lai datu ekskluzivitātes sistēma tiek piemērota nediskriminējoši, ja Indija izlems to ieviest un kad tā to izdarīs, lai arī Eiropas ražotāji gūst labumu. Mēs joprojām ticam, ka piekļuve zālēm un testu datu aizsardzība var pastāvēt konstruktīvi līdzās. Dialogs ar visām ieinteresētajām pusēm varētu veicināt vispārēju izpratni šajā jautājumā.

Runājot par intelektuālā īpašuma tiesību nodaļu, ir svarīgs jautājums par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ES. Šajās sarunās ir jāizstrādā politisks dokuments, ar ko garantē lielāko ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu efektīvu aizsardzību. Līdz šim sarunas ir izrādījušās sarežģītas. Tomēr Komisija joprojām cer gūt apmierinošu rezultātu.

Visbeidzot, kā jau jūs zināt, Komisija ierosināja Padomei papildu sarunu norādes, lai varētu pārrunāt arī ieguldījumu aizsardzību. Saskaņā ar attiecīgajām konfidencialitātes prasībām sarunu norāžu projekts tika iesniegts arī Parlamentā. Patlaban Padome izvērtē norādes, un mēs priecāsimies dzirdēt arī Parlamenta viedokli. Tas, kad un kā tiks vestas sarunas par šo nodaļu, galu galā būs atkarīgs no Padomes spējas vienoties par papildu sarunu norādēm.

Visbeidzot, ļaujiet atkārtot, ka šīs sarunas ir ļoti svarīgas, un es uzskatu, ka mums nevajadzētu laist garām šādu iespēju. Protams, nolīgums nav jāparaksta par katru cenu, bet gan tikai tad, ja tā būtība ir pareiza. Ja būtība nav pareiza, tad mums gluži vienkārši ir jāatsaka. Indijai ir grūti izpildīt dažas mūsu prasības, piemēram, par mūsu automašīnu, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu produkcijas piekļuvi tirgum vai arī par atsevišķu pakalpojumu nozaru atvēršanu. Tuvojoties noslēguma fāzei, es ar nepacietību gaidu intensīvāku domu apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

Es uzskatu, ka turpmākās debates dos iespēju Parlamentam paust savu viedokli. Ciktāl tas būs iespējams, Parlamenta viedoklis tiks ņemts vērā, neaizmirstot arī pašreizējo realitāti un konkrēto sarunu specifiku. Tāpēc mēs ar nepacietību gaidām rezolūciju, kuru jūs plānojat pieņemt par BTN ar Indiju, kas, manuprāt, tiek darīts ļoti savlaicīgi.

  Daniel Caspary, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Runājot par Indiju, man jāsaka, ka es piekrītu komisāra kungam, kurš teica, ka ir labi vest sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar šo valsti. Par to liecina jau stratēģiskie iemesli vien, jūs minējāt dažus no tiem. Par labu šim brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Indiju runā arī tas, ka PTO ietvaros nekāds progress diemžēl netiek gūts.

Tomēr mani joprojām satrauc tas, vai mēs patiešām iegūsim mūsu uzņēmumiem piekļuvi Indijas tirgum. Vai šis brīvās tirdzniecības nolīgums galu galā būs piemērots tikai tādai pasaulei un ekonomisko spēku sadalījumam starp Eiropu un Indiju, kādu mēs to pazīstam tagad, vai arī šis nolīgums būs piemērots laikam pēc desmit vai piecpadsmit gadiem?

Šajā sakarā mani īpaši satrauc jautājums par atkāpēm. Es ļoti labi saprotu, kāpēc šajās sarunās Indija patlaban pieprasa atkāpes atsevišķās nozarēs. Valstij ar tādu attīstības līmeni, kādā patlaban atrodas Indija, atkāpes ir vajadzīgas. To Eiropa noteikti var ļoti labi saprast.

Tomēr es ceru, ka kādu dienu šīs atkāpes vairs nebūs spēkā. Es gribētu, lai tās nosaka, izvirzot konkrētu termiņu vai arī noteiktus kritērijus, neatkarīgi no tā, kā tās tiek strukturētas. Varbūt Komisija var apsvērt to, kādus priekšlikumus izteikt, lai izpildītu Indijas prasības. Tāpēc es vēlos, lai atkāpēm būtu skaidri ierobežojumi konkrēta laika posma vai kritēriju izteiksmē. To mēs esam parādā mūsu uzņēmumiem un tātad arī mūsu darba ņēmējiem.

Es būtu pateicīgs, ja jūs varētu mums pastāstīt, cik lielā mērā sarunās patlaban tiek skarts jautājums par atkāpēm un iespējamiem to ierobežojumiem.

Otrs svarīgais jautājums, kuru jūs minējāt un kuram vēlos paust savu atbalstu, ir saistīts ar intelektuālo īpašumu. Mums pilnīgi noteikti ir jāpanāk tāds rezultāts, kas labvēlīgi ietekmē mūsu lauksaimniekus un citas iesaistītās puses, īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā. Runājot par zālēm, mums ir jāpalīdz mūsu ražotājiem, tomēr man šķiet — mēs visi esam vienisprātis, ka ar to nevajadzētu kaitēt tiem, kas ir atkarīgi no piekļuves lētiem medikamentiem.

  Harlem Désir, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Sarunas par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu ir vērienīgas un skar daudzus ekonomikas sektorus, tomēr tajā pašā laikā šīs sarunas rada bažas gan Eiropā, gan Indijā, kā es nopratu pagājušajā mēnesī notikušajā sanāksmē starp Indijas parlamenta abu palātu tirdzniecības komiteju un Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Indiju.

Indija strauji attīstās, un tā ir stratēģiska partnere, kā jau jūs mums atgādinājāt. Ikviens saprot, cik svarīga ir mūsu savstarpējās tirdzniecības attīstība. Tomēr mēs nesākam no drumslām, jo Eiropas Savienība jau tagad ir galvenā Indijas tirdzniecības partnere, galvenā investore Indijā un galvenais galamērķis investoriem no Indijas, turklāt Indija ir arī lielākā vispārējo preferenču sistēmas labumguvēja.

Tāpēc mums jābūt uzmanīgiem attiecībā uz jebkādu jaunu ietekmi, ko uz Indijas ekonomikas jutīgajām nozarēm var radīt jauns un tālejošāks tirdzniecības nolīgums. Es runāju par, piemēram, lauksaimniecību ― to minēja arī mūsu kolēģi no Indijas ― un par sekām, ko varēs izjust tajās nozarēs, kurās jaunietekmes valstu konkurence Eiropā ir īpaši spēcīga; es runāju arī par automašīnu nozari. Šādam nolīgumam ir jāveicina mūsu sabiedrību attīstība un nodarbinātība, nevis jāpieļauj nekontrolēta liberalizācija, kas radītu katastrofālas sekas.

Tāpēc mana grupa vēlas uzsvērt vairākus aspektus šajās sarunās, kam vajadzētu veicināt tāda nolīguma parakstīšanu, kas palīdz sasniegt ar ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu saistītos mērķus; turklāt sarunās jāpauž arī skaidra un pārbaudāma apņemšanās, kas, protams, balstīta uz sadarbību un nopietnu apņemšanos sociālajā un vides jomā.

Īpaši vēlos uzsvērt dažus aspektus. Pirmkārt, runājot par jau iepriekš pieminēto lauksaimniecību, mēs aicinām Komisiju nodrošināt to, ka neviens nolīguma noteikums ― neatkarīgi no tā, vai tas ir par lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju vai intelektuālā īpašuma tiesībām ― neapdraud maza mēroga lauksaimniecību Indijā. Piemēram, noteikumi par sēklām.

Otrkārt, Indija ir lielākais ģenērisko zāļu ražotājs jaunattīstības pasaulē. Mēs aicinām Komisiju nepieprasīt datu ekskluzivitāti, jo visas nevalstiskās organizācijas apgalvo, ka tā var rasties kaitējums šādu zāļu izplatīšanai.

Treškārt, attiecībā uz pakalpojumu jomu mēs aicinām neiekļaut sabiedriskos pakalpojumus nozarēs, kuras paredzēts liberalizēt, un, runājot par 4. režīmu, mēs aicinām ieviest vienādas attieksmes principu jeb, citiem vārdiem sakot, izskaust jebkādu sociālo dempingu.

Noslēgumā pateicos jums, priekšsēdētāja kungs! Mēs uzskatām, ka nodaļā par ilgtspējīgu attīstību jāiekļauj saistoši noteikumi par sociālo un vides standartu ievērošanu, īpaši par Starptautiskās Darba organizācijas sociālo standartu ievērošanu.

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šīs sarunas nedaudz atgādina dievu Šivu, kuram ir četras rokas, jo ir vajadzīga liela enerģija, lai noslēgtu šādu sarežģītu nolīgumu.

Tagad es paskaidrošu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas nostāju. Pirmkārt, runāšu par piekļuvi zālēm. Lai gan es atzinīgi vērtēju komisāra paziņojumu, es tomēr iebilstu pret mēģinājumiem ieviest protekcionistiskus pasākumus nozarē, kurā Eiropa iepriekš patiesībā ir kavējusi piekļuvi lētiem medikamentiem. Izmantot jautājumu par viltojumiem protekcionistiskiem mērķiem ir vairāk nekā nelietīgi. Šim nolīgumam vajadzētu būt tādam, kas sekmē Indijas un Eiropas farmācijas rūpniecību savstarpējo sadarbību.

Otrkārt, runāšu par rūpniecības nozarēm. Mēs pieprasām, lai Indija ļauj nolīgumā iekļaut arī tādas jutīgas nozares kā automašīnu un stipro alkoholisko dzērienu ražošana, jo patlaban šo preču eksportam ir liels nodokļu slogs.

Treškārt, jāmin lauksaimniecība. Mēs esam gatavi runāt par lauksaimniecības produktiem un tirgu atvēršanu, tikai ar dažiem nosacījumiem, proti, mums neapšaubāmi ir jāsaka stingrs „nē” ĢMO un jādara viss iespējamais, lai pasargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Attiecībā uz šo pēdējo aspektu, vēlos jums atgādināt, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nav tikai tirgus politikas jautājums, bet gan arī Eiropas identitātes daļa. Tāpēc mēs ceram, ka tiks darīts viss iespējamais, lai vienkāršotu reģistrēšanos Indijas birokrātiskajā sistēmā, kas ir ļoti apgrūtinoša, iespējams, pat apgrūtinošāka nekā Eiropas sistēma.

Runājot par publisko iepirkumu, es apsveicu Komisiju, ja Indija patiešām šķiet gatava pirmo reizi iekļaut publisko iepirkumu starptautiskā nolīgumā. Indijas dzelzceļš ir viens no daudzajiem tirgiem, ko varētu atvērt ar šāda brīvās tirdzniecības nolīguma starpniecību. Ieskatam minēšu, ka Indijā 17 000 vilcienu ikdienas pārvadā 18 miljonus pasažieru, turklāt nākamajos 10 gados plānots izbūvēt vēl 25 000 kilometru dzelzceļa sliežu.

Abas puses būs ieguvējas, ja sarunas noritēs veiksmīgi, jo tādā veidā tiks veicināta ilgtspējīga attīstība, pamazām izskausts bērnu darbs un veidosies labāka sociālās aizsardzības forma. Man šķiet, ka iebilst ir bezjēdzīgi un neizdevīgi. Tāpēc es aicinu visas Parlamenta grupas noraidīt a priori kompromisa tekstu.

  Robert Sturdy, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kā teica komisārs, viņš atbalsta šo rezolūciju, un tajā vairākkārt atkārtoti minēts viss, ko ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgums varētu veicināt, proti, ieguldījumus, tarifu atcelšanu, beztarifu barjeras utt.

Pastāv uzskats, ka vērienīga BTN noslēgšana līdz 2015. gadam par EUR 160 miljardiem palielinās savstarpējo tirdzniecību, un galvenajās nozarēs divpusējo ārvalstu tiešo ieguldījumu veidā šis palielinājums būs pat par 30 %.

Esmu pārliecināts, ka komisārs man piekritīs, ka tieši šādi skaitļi palīdzēs stimulēt ekonomiku un radīt darbvietas ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī Indijā.

ES un Indijas iespējamā BTN sākotnējā novērtējumā Saseksas Reģionālās integrācijas analīzes centrs secināja, ka ieguvumi būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā tekstā identificētas un skartas komisāra īpaši pieminētās galvenās jomas, proti, publiskais iepirkums, pakalpojumi, ieguldījumi tirdzniecības veicināšanā utt.

Centrs secināja, ka, ja nolīgumā lielā mērā skar tikai seklu integrācijas jautājumu, īpaši tarifu samazināšanas sakarā, tad pastāv liela iespējamība, ka novirzes tirdzniecības plūsmās būs lielākas nekā abu pušu tirdzniecības veidošanās.

Komisārs pieminēja ilgtspējīgu attīstību. Manuprāt, mums jābūt ļoti piesardzīgiem. Būtiskās līnijas ir kā akmenī iecirstas, un es ceru, ka mēs nepieļausim pārāk daudz.

Tāpat es piekrītu Caspary kungam par laika ierobežojumiem. Manuprāt, viņš norādīja uz ļoti labu aspektu.

Es minēšu arī PTO Dohas attīstības sarunu kārtas ietekmi uz ES un Indijas BTN. Pašreizējie Ženēvas signāli nav pozitīvi, un nesen komisārs atzina, ka sarunas nonākušas milzu grūtībās. Viņš teica, ka varbūt ir pienācis laiks B plānam, proti, kam tādam, ko Starptautiskā tirdzniecības komiteja jau sen cenšas izstrādāt. Kā tas ietekmēs ES un Indijas BTN?

  Franziska Keller, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, runāsim skaidru valodu ― pamatā šīm sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu nav vienādi apstākļi. Indijas IKP uz vienu cilvēku ir apmēram 6 % no ES iekšzemes kopprodukta. Lai gan Indija ir mērķtiecīga, tā tomēr ir jaunattīstības valsts, kurā ir ļoti daudz nabadzīgu un izsalkušu iedzīvotāju. Mēs nedrīkstam to piemirst.

Mūs saista Lisabonas līgumā minētais attīstības politikas saskaņotības princips, un tas paredz, ka neviena politiskā nostādne nedrīkst kaitēt attīstībai. Tomēr šis brīvās tirdzniecības nolīgums rada kaitējumu lauksaimniecībai, mazumtirdzniecībai, Indijas uzņēmumiem u. c. Attiecīgi piemēri jau tika minēti. Turklāt, iekļaujot noteikumus par strīdu izšķiršanu, mēs samazinām Indijas, ES un tās dalībvalstu politisko telpu, piemēram, iespēju pieņemt jaunus tiesību aktus vides jomā.

Šā mehānisma ietekmē starptautiskas kompānijas iesūdz tiesā valstis par to politiku veselības un vides jomās, un tas skars arī jūsu valdības.

Pievēršoties jautājumam par ģenēriskajām zālēm — tās, manuprāt, nav ārpus bīstamās zonas. Uzstāšana uz datu ekskluzivitāti jebkādā formā rada problēmu — neatkarīgi no tā, kā tas tiek izdarīts.

Parlamentam ir jāsūta skaidrs signāls Komisijai par to, ka tirdzniecības nolīgumam ir jābūt taisnīgam un tas nedrīkst ierobežot politisko telpu.

Diemžēl EPP, ALDE un ECR grupu locekļi patiesībā ierobežo paši savu ― Parlamenta deputātu ― varu. Starptautiskās tirdzniecības komitejā viņi neatlaidīgi lūdza Komisiju neizstrādāt nodaļu par ieguldījumiem līdz brīdim, kad Parlaments būs paudis savu viedokli par to, kādai vajadzētu būt ieguldījumu politikai, savukārt tagad šajā rezolūcijā viņi aicina Komisiju turpināt iesākto darbu, negaidot Parlamenta viedokli. Kā tad tā?

Es patiešām ceru, ka līdz trešdienai daži no mūsu kolēģiem vēlreiz pārlasīs šo tekstu, nevis vienkārši piekritīs tam. Es ceru, ka spēsim nosūtīt Komisijai skaidru signālu un tā ietekmēt sarunu gaitu, nepārprotami pasakot, ka mēs ― Eiropas Parlaments ― vēlamies izmantot savas pilnvaras.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Eiropas Parlamentā iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi nepārprotami apliecina visām grupām, ka Parlaments, kā jau tika uzsvērts iepriekš, neuzskata, ka ir bijis pietiekami informēts par konkrēto sarunu statusu. Tāpēc esmu pateicīgs, ka šodien mums tika sniegta plašāka informācija. Jautājumi, ko īpaši uzdeva šā Parlamenta kreisie, ir tieši saistīti ar eiropiešu un arī indiešu bažām par viņu sociālo un ekonomisko situāciju, kā arī darba ņēmēju un darba meklētāju izredzēm, tostarp ES dalībvalstīs.

Kā mēs labi zinām, ūdenī ir arī zemūdens akmeņi, tāpēc mēs, komisāra kungs, vēlētos noskaidrot, kādi konkrēti jautājumi tiek pārrunāti saistībā ar publisku aicinājumu piedalīties konkursā pakalpojumu nozarē vai saistībā ar darbaspēka migrāciju. Kāds teksts tika iesniegts saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesībām? Kas notiek vides un lauksaimniecības jomās? Izmantojot konkrētus tekstus, mēs vēlamies pārbaudīt, vai Indijas ― zāļu ražotājas pasaules nabadzīgajiem ― loma netiek apdraudēta un vai šīs līgums nekavēs lētāku malārijas zāļu vai AIDS medikamentu ražošanu, ņemot vērā mūsu farmācijas uzņēmumu masveida ieguldījumus pētniecībā. Mēs vēlamies pārbaudīt, vai Eiropas vietējo varas iestāžu, slimnīcu vai ministriju pienākums turpmāk būs izziņot tādus konkursus, kuros varēs piedalīties arī uzņēmumi no Indijas. Mēs vēlamies zināt, vai šis nolīgums reglamentēs indiešu medmāsu vai veco ļaužu aprūpētāju iebraukšanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp nosakot uzturēšanās ilgumu un kvalifikācijas atzīšanu. Mēs vēlamies zināt, vai šī nolīguma teksts neapdraudēs maza mēroga lauksaimniekus un zvejniekus Indijā un vai Eiropas tērauda nozarē nodarbinātajiem nedraudēs štatu samazināšana tāpēc, ka sakarā ar nolīgumu turpmāk indiešu kapitālu varēs brīvi ieguldīt uzņēmumu pirkšanai Eiropas Savienībā.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Taisnība bija tiem politikas analītiķiem un politiķiem, piemēram, Henry Kissinger, kuri jau vairākus gadu desmitus atpakaļ paredzēja, ka jaunajā pasaules kārtībā vadošā loma būs ne tikai Amerikas Savienotajām Valstīm, Eiropas Savienībai, Krievijai un Ķīnai, bet arī Indijai. Protams, šajā sakarā mēs sveicam iedzīvotājus, mēs apsveicam Indijas tautu, tomēr neaizmirsīsim par pārkāpumiem, tostarp bērnu darbu, kas veicinājuši šo attīstību, un Eiropas Savienībai ir jānosūta skaidrs vēstījums Indijai par to, ka cilvēktiesību pārkāpumi ir jānovērš un bērnu darbs ir jālikvidē, jo tas neiederas Eiropas Savienības pārstāvētajās idejās.

Mēs neuzskatām, ka šis brīvās tirdzniecības nolīgums garantēs pietiekamu Eiropas ekonomikas un Eiropas ražošanas neatkarību. Tāpēc mēs ierosinām brīvās tirdzniecības nolīgumā iekļaut garantijas, kas nodrošina Eiropas ģimenes uzņēmumu, sīksaimnieku un ražotāju neatkarību, kas ļautu Eiropai pārvarēt pašreizējo ekonomikas krīzi.

  Paweł Zalewski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, tas ir pareizi, ka situācijā, kad ir apgrūtinoši paplašināt tirgus liberalizāciju Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, Eiropas Savienība paraksta brīvās tirdzniecības nolīgumus ar svarīgiem partneriem pasaulē, piemēram, Indiju. Mums ar Indiju ir daudz kopīga ― tā ir pasaulē lielākā demokrātija, tā ir valsts ar stabilizējošu ietekmi starptautiskā mērogā un mūsu sabiedrotā cīņā pret starptautisko terorismu. Mūsdienās tirdzniecības attiecības ir ļoti svarīgas. Ja tās pareizi sakārtotu, Indijā sāktos ekonomikas izaugsme, valsts attīstītos un starptautiskā stabilitāte uzlabotos. Tas ir mūsu interesēs.

Tāpat ir pareizi cerēt, ka Komisija skars ļoti būtisko jautājumu par ārvalstu ieguldījumiem, kā arī iekļaus jautājumu par ārvalstu ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Patlaban jau ir izstrādāts attiecīgs Eiropas Parlamenta dokuments, kurā izklāstīts, ko Parlaments sagaida no turpmākajām sarunām saistībā ar ārvalstu ieguldījumu savstarpējo aizsardzību. Rīt mēs balsosim par svarīgu regulu, kas ļaus Komisijai rīkoties turpmāk. Šis sektors ir jāpaplašina, un tam ir jārada labums gan Eiropas, gan Indijas ieguldītājiem.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, ja abu pušu prasības sarunās tiks apmierinātas, tad brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju kļūs par svarīgāko šāda veida dokumentu. Eiropas Savienība ir lielākā Indijas tirdzniecības partnere, un vispārējā preferenču sistēma ir viens no instrumentiem, ko Eiropas Savienība izmanto, lai veicinātu šīs valsts ekonomikas attīstību.

Lai gan Indijas ekonomika attīstās, joprojām pastāv būtiskas sociāla rakstura atšķirības. Vairāk nekā 800 miljoni iedzīvotāju pārtiek no mazāk nekā USD 2 dienā. Indijas centieni izveidot spēcīgu ekonomiku ir jāatbalsta, ar politisko gribu uzlabojot situāciju cilvēktiesību, sociālo tiesību un vides tiesību jomā. Tāpēc sarunu laikā Eiropas Komisijai ir jāmudina pieņemt tiesiski saistošas klauzulas šajās jomās. Pārējām jaunattīstības valstīm Indija var rādīt piemēru ne tikai ekonomikā, bet arī demokrātijā.

  Bill Newton Dunn (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es piedalījos EP delegācijā, kas pagājušajā mēnesī devās uz Indiju. Mūsu nelielās grupas apmeklējums bija ārkārtīgi interesants un vērtīgs.

Īpaši vēlos runāt par 29. punktu priekšlikumā, par ko mēs balsosim trešdien. Tajā teikts, ka Parlaments „atzinīgi vērtē visus Indijas valdības centienus izskaust bērnu darbu”. Laikam jau tas, kurš sastādīja šo priekšlikumu, vēršas pret precēm, kas, iespējams, ražotas, izmantojot bērnu darbaspēku, un tad ievestas Eiropā, tomēr priekšlikumā tas netiek pateikts. Tajā tikai akcentē vienu no Indijas dzīves bēdīgajiem aspektiem, kas joprojām pastāv. Pagājušajā gadā mūsu delegācija apskatīja kādu projektu Indijas dienvidos, ko finansē ar ES līdzekļiem un kura mērķis ir izskaust bērnu darbu. Problēma, ko mēs redzējām, bija tā, ka patiesībā bērni nevis kaut ko ražo, bet strādā uz lauka, lai atmaksātu parādus, kuros iedzīvojušies viņu vecāki. Šādi viņa tika sodīti uz mūžu, jo viņiem vajadzēja izlaist mācības.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā izmantotā frāze, iespējams, aizvaino indiešus. Protams, viņi vēlas izskaust bērnu darbu. Vai nu mums ir jāsvītro 29. paragrāfs, vai arī jānorāda, ka mūs satrauc tas, ka, izmantojot bērnu darbaspēku, iespējams, tiek ražotas preces. Manuprāt, šajā frāzē nojaušama pārākuma vēsma, it kā eiropieši teiktu: „Mēs vairs neizmantojam bērnu darbaspēku, bet jūs, indieši, to joprojām darāt.” Ne jau šādas attiecības jāveido ar tik svarīgu tirdzniecības partneri.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju valda divi uzskati.

Pirmais uzskats ir šāds: tagad mūsu rīcībā ir pasaulē vērienīgākais nolīgums. Tāpēc tas ir jāsaglabā, un tas ir svarīgs pats par sevi, un pēc tam, kad tirgosimies ar Indiju, tad palēnām sāksim risināt tādus jautājumus, kas zināmi kā ar tirdzniecību nesaistītās bažas, piemēram, par minoritāšu tiesībām, bērnu darbu un kastu diskrimināciju. Es to dēvēju par „tirgotāja lietu uztveri”. Šāda domāšana ir ieviesusies rezolūcijā, kas ir mūsu priekšā.

Otrais uzskats, priekšsēdētāja kungs, patiesībā prasa, lai mēs vispirms nogludinām ar tirdzniecību nesaistītās bažas un tikai tad parakstām nolīgumu. To es dēvēju par „sludinātāja lietu uztveri”. Mēs zinām, ka pēdējā minētajā gadījumā Indija pilnīgi noteikti nevēlēsies noslēgt ar mums nolīgumu.

Vēlos Parlamentam atgādināt, ka 2009. gada martā mēs pieņēmām rezolūciju, kurā ņemtas vērā gan tirdzniecības, gan ar tirdzniecību nesaistītās bažas. Manuprāt, šī rezolūcija ir solis atpakaļ. Iespējams, ka tajā ir klauzula par ilgtspējīgu attīstību, tomēr tai trūkst stingrības. Rezolūcijas priekšlikumā gandrīz nemaz nav pieminēti dalīti (nepieskaramie). Šajā teksta redakcijā lielākais kaitējums nodarīts dabai un videi. Tāpēc es nevaru atbalstīt šādu rezolūcijas tekstu. Mūsu sarunu vedējiem ir jāturas pie 2009. gada rezolūcijas. Tirgotājam un sludinātājam ir jāturpina sadarboties un, citējot komisāru, „tikai tad varēs iegūt līdzsvarotu nolīgumu”.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, saskaņā ar pašreizējo ES ārējās tirdzniecības politiku pilnīgi pamatoti galvenais uzdevums ir noslēgt vērienīgu un abpusēji izdevīgu nolīgumu starp ES un Indiju. Ja vēlaties strauji pabeigt sarunas, ir jāuzlabo konsultācijas par galvenajiem jautājumiem, piemēram, pakalpojumiem, beztarifu barjerām, publisko iepirkumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

Kas attiecas uz preču tirdzniecību, es vēlētos uzsvērt augstos vidējos tarifus, ko Indija piemēro gan lauksaimniecības, gan rūpniecības precēm. Pievēršoties jautājumam par piekļuvi pakalpojumu nozarei, diemžēl šķiet, ka šajā jomā Indija pašlaik vēl nav paudusi skaidru apņemšanos. Eiropas Savienībai ir jāuzstāj uz to, ka prasībai uzlabot visu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību tik svarīgā tirgū kā Indija nedrīkst būt neskaidri termiņi. Turklāt Indija ir Eiropas Savienības sabiedrotā starptautiskajās sarunās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Dohas sarunu kārtā. Jāatzīmē, ka Indijai ir nepārprotams tiesiskais regulējums, īpaši attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas kārtību un tirdzniecības zīmju līdzāspastāvēšanu.

Visbeidzot, vēlos teikt, ka Eiropas Savienībai ir jābūt elastīgai pret Indijas lūgumu aizsargāt nelauksaimnieciskās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes no Indijas, lai Indija savukārt aizsargātu Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Bernd Lange (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es patiešām uzskatu, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā par sarunu struktūru ir jālemj kopīgi, jo ar šo Līgumu Parlamentam tiek piešķirta jauna loma tirdzniecības attiecībās. Ja mēs vēlreiz padomājam par to, ka Indija neapšaubāmi ir nākotnes tirgus, mums tas jāapliecina arī pozīcijā, ko ieņēmis Parlaments. Mūsuprāt, ļoti svarīga ir ar darbvietām saistītā rūpniecības attīstība Eiropas Savienībā. Tāpēc mums ir skaidri jāpavēsta, ka tirdzniecības nolīgumos interesei par darbvietām rūpniecībā Eiropā ir jābūt prioritārai.

Tāpēc, lai gan nolīgumam ir jābūt asimetriskam, galu galā ir jābūt nulles tarifiem. Nav pieļaujams, ka mehāniskajā inženierijā un automašīnu nozarē tarifi ir 100 %, beigās varbūt panākot vienošanos par 50 %. Kamēr nebūs nulles tarifu, ieguldījumus veiks ārpus Eiropas.

Tāpēc, komisāra kungs, mums ir skaidri jānosaka prioritārās jomas, un tās attiecas uz rūpniecību. Tāpat ir jānosaka godīgas konkurences nosacījumi attiecībā uz sociālajiem standartiem, un ir jāuzliek Indijai skaidri pienākumi attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze, Indija attīstās valstiski, tās ekonomikas izaugsme ir nenovēršama, un tā ir viena no mūsu lielākajām tirdzniecības partnerēm. Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju ir ārkārtīgi svarīgs turpmākajām tirdzniecības attiecībām. Tāpēc es atbalstu pēc iespējas drīzāku šāda nolīguma noslēgšanu.

Viens būtisks aspekts ir saistīts ar noteikumu atcelšanu pakalpojumu jomā, īpaši saistībā ar 3. un 4. režīmu. Gan Indijā, gan Eiropas Savienībā ekonomikas attīstībai īpaši svarīgi ir pakalpojumi, un tas jāatspoguļo arī brīvās tirdzniecības nolīgumā. Runājot par 4. režīmu, ir jāatrisina problēmas, kas saistītas ar profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas ir diezgan sarežģīts jautājums, ņemot vērā, ka pat Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir grūti atzīt profesionālo kvalifikāciju. Es vēlos lūgt Komisiju pastāstīt, kā virzās sarunas šajā jautājumā.

Otrs aspekts ir saistīts ar piekļuves savstarpīgumu publiskā iepirkuma tirgiem. Eiropas uzņēmumu piekļuve Indijas publiskā iepirkuma tirgum var veicināt mūsu uzņēmumu attīstību. Tāpat ir jāpanāk, ka Indija izstrādā un ievieš dažus pārredzamus un skaidrus noteikumus publiskā iepirkuma sistēmā, kas Eiropas uzņēmumiem atvieglos piekļuvi šiem tirgiem.

  Sajjad Karim (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, kad 2007. gadā tika uzsāktas sarunas, es biju sākotnējais parlamentārais referents šajā jautājumā, un toreiz es nemitīgi atkārtoju, ka mums ir jātiecas pēc vērienīga brīvās tirdzniecības nolīguma, kas patiešām būtu visaptverošs un tālejošs, un es esmu diezgan gandarīts, ka esam rīkojušies saskaņā ar programmu, kuras mērķis ir to panākt.

Redzot, ko patlaban apgalvo Indijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru federācija, man kļūst skaidrs, ka mēs, iespējams, palielināsim divpusējo tirdzniecību no EUR 69 miljardiem kā 2009 gadā līdz EUR 160 miljardiem 2015. gadā.

Mani iedrošina arī redzētais, ka Indija patiešām cenšas atrisināt daudzus jautājumus, tostarp it īpaši par beztarifu barjerām. Liels iedrošinājums ir arī tas, kā pašreizējā Indijas valdība cenšas novērst korupciju, pat tik lielā mērā, ka aiztur Nāciju sadraudzības spēļu vadītāju; kā arī cenšas risināt jautājumu par beztarifu barjerām.

Komisāra kungs, vai drīkstu paust atzinību arī kopīgajai deklarācijai, ko 2010. gada 13. decembrī jūs un Indijas tirdzniecības ministrs Anand Sharma paziņojāt, noteikti apgalvojot, ka nekas šajā nolīgumā nav tāds, kas kavēs nabadzīgos saņemt dzīvību glābjošus medikamentus. Es ceru, ka tas pārliecinās kolēģus Parlamentā par mūsu pieeju šajās sarunās.

Ir palicis vēl viens jautājums, kas tika uzskatīts par būtisku, proti, publiskais iepirkums. Komisāra kungs, esmu veicis vairākas aptaujāšanas, un mani ikreiz informē, ka notiek detalizētas sarunas un ir izstrādāti plāni, tomēr līdz šim mēs neesam tos redzējuši. Vai jūs šodien nevarētu mūs par tiem informēt? Vai es beidzot drīkstu būt pietiekami nekaunīgs, lai pajautātu jums, vai mēs spēsim līdz vasaras beigām noslēgt šo BTN?

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, pretēji kolēģiem, man šķiet, ka šādos apstākļos nolīgums būs ļoti labvēlīgs gan Indijai, gan Eiropas Savienībai. Pasaules kārtība mainās. Dažas lielvaras kļūst vājākas, turpretī citas, piemēram, Indija, kļūst spēcīgākas. Tāpēc mums, Eiropas Savienībai, ir vajadzīgs šāds demokrātisks partneris, jo mēs uzturam arī dažādas attiecības ar nedemokrātiskiem partneriem. Nolīgums, par kuru patlaban tiek vestas sarunas, ir saistīts ar preču, pakalpojumu un ieguldījumu apmaiņu, tomēr tajā būs atsauces arī uz delikātiem sociāliem un vides jautājumiem.

Man ļoti patika komisāra komentārs par ģenēriskajām zālēm, proti, ka netiks radīts nekāds pacientu apdraudējuma risks. Es daudzas reizes esmu bijusi Indijā un citās jaunattīstības valstīs, un mēs esam dzirdējuši AIDS slimniekus atzīstam, cik svarīga viņiem ir piekļuve lētiem medikamentiem. Eiropai svarīgs ir arī jautājums par digitālajiem pakalpojumiem un personu datiem. Esmu pārliecināta, ka Indija spēj izpildīt Eiropas prasības attiecībā uz personas datiem, lai gan ES pašreiz tos groza un, iespējams, attīstoties tehnoloģijām, mainīs vēl. Ņemot vērā nesenos notikumus Sony, eiropiešiem ir jābūt pārliecinātiem par to, ka viņu dati ir drošībā, ja tie tiek apstrādāti ārvalstīs. Esmu pārliecināta, ka šis nolīgums uzlabos dažādus vides darba standartus, tomēr mums jābūt piesardzīgiem. Ņemot vērā mūsu debates, man šķiet, ka ikviens no mums sagaida kaut ko citu no Indijas, un mēs to visu vēlamies iestrādāt brīvās tirdzniecības nolīgumā. Tomēr šis ir brīvās tirdzniecības nolīgums, un tajā nevar iestrādāt visas mūsu cerības un visu, ko mēs gribētu, lai Indija izpilda.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Ar šo nolīgumu saistīti tik daudzi jautājumi, ka ir rūpīgi jāizvērtē, kuri no tiem ir vissvarīgākie. Manuprāt, ļoti būtiskas ir divas lietas, un tās abas atbilst virsrakstam „taisnīgums”. Pirmā ir taisnīgums pret mūsu ražotājiem un mūsu rūpniecību. Tas jau vairākkārt tika minēts. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka atsevišķas atkāpes, kas sākumā, iespējams, šķiet loģiskas, saglabājas pastāvīgi. Jau pašā sākumā ir jānosaka, cik ilgu laiku kāds noteikums ir spēkā un kādos apstākļos tas attiecīgi zaudē spēku. Galu galā, Indija noteikti turpinās attīstīties, un tas mums ir jāņem vērā. Šajā sakarā es piekrītu manu kolēģu teiktajam.

Runa ir par taisnīgumu attiecībā pret iedzīvotājiem Eiropas Savienībā un Indijā. Arī tas ir ļoti svarīgi. Šādā nolīgumā jāiekļauj arī tādi elementi, kas varbūt nav saistīti ar tirdzniecību ― arī tie jau iepriekš tika minēti, proti, ilgtspējīgums, cilvēktiesības, sociālie, vides un darba standarti ―, arī šie jautājumi ir ļoti būtiski. Pats svarīgākais ir panākt to, ka šie aspekti nolīgumā ir iestrādāti tā, ka to neievērošanas vai nepildīšanas gadījumā tiek piemērotas sankcijas. Es nebūt nevēlos pamācīt mūsu indiešu draugus. Runājot par cilvēktiesībām, es pieņemu, ka Indijā ir labāka likumdošana attiecībā uz presi nekā, piemēram, dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Citiem vārdiem sakot, mums uz situāciju jāpaveras arī no pretējās puses. Tomēr šiem noteikumiem jābūt saistošiem abām pusēm, tie ir jāievēro un, ja tā nenotiek, tad sociālā dempinga dēļ sankcijas ir jāpiemēro abām pusēm.

  Tokia Saïfi (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Mēs atbalstām sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju; tam jābūt vērienīgam, tomēr tas rada arī dažus jautājumus.

Vispirms rodas jautājums par to, vai nolīgumā iekļaut nodaļu par ilgtspējīgu attīstību. Šis brīvās tirdzniecības nolīgums ir jaunās paaudzes nolīgums, tāpēc ir tikai dabiski, ka tajā jābūt šādai nodaļai. Tāpēc mēs nerunājam par quid pro quo, bet gan par sarunu nodaļu vispār. Turklāt, ja brīvās tirdzniecības nolīgumā atspoguļojams katras puses attīstības līmenis, tad nedrīkst neņemt vērā būtiskus standartus, piemēram, bērnu darba aizliegumu. Lai gan oficiāli tas ir aizliegts jau kopš 1986. gada, Indijas laukos un rūpnīcās joprojām strādā apmēram 60 miljoni bērnu. Komisija šajās sarunās nedrīkst neievērot minimālos sociālos standartus.

Pievēršoties komerciālajai sarunu nodaļai, pilnībā vēl nav atrisināts jautājums par abpusēju piekļuvi valdības līgumiem. Esmu gandarīta, ka šajās sarunās tiek skarts jautājums par piekļuvi Indijas federālās valdības līgumiem, tomēr — kas notiek ar provinču līgumiem?

Noslēgumā vēlos paust bažas par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, — arī tas jau vairākkārt tika minēts. Indijas tiesību akti norādes aizsargā tikai valsts līmenī, nevis starptautiskā līmenī. Ja es pareizi sapratu, tad Komisija ir sastādījusi sarakstu ar 200 norādēm, kuras tā paredzējusi aizsargāt ar tāda nolīguma starpniecību, kas stātos spēkā pirms brīvās tirdzniecības nolīguma. Vai jūs joprojām plānojat tā darīt?

  Priekšsēdētāja. – Tagad sāksim brīvā mikrofona procedūras nodaļu. Es nevarēšu dot vārdu visiem, kas to lūguši, un es aicinu tos, kuriem vārds tiks dots, ievērot vienas minūtes noteikumu.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju, protams, ir lieliska iespēja, kas sniedz neizmērojamu potenciālu tirdzniecībai ar pasaulē lielāko demokrātiju.

Tomēr esmu vīlies, ka sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu rit tik gausi. Nepārprotami un skaidri ir jāpievēršas jautājumam par intelektuālā īpašuma tiesībām, jo, raugoties no cilvēktiesību aspekta, ir nepieņemami apdraudēt jaunattīstības valstu nabadzīgāko iedzīvotāju pamattiesības, tostarp tiesības piekļūt ģenēriskajām zālēm un veselības aprūpei. Lai pienācīgi aizsargātu sabiedrības veselību, Komisijai un Indijas iestādēm ir ciešāk jāsadarbojas kopīgas viltoto zāļu definīcijas izstrādāšanā, jo tas ir svarīgi un viltotas zāles kaitē pacientu veselībai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, būdama Eiropas Savienības delegācijas attiecībām ar Indiju locekle, es atbalstu Eiropas Savienības un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu. Indija ir ietekmīga jaunattīstības valsts un būtiska Eiropas Savienības tirdzniecības partnervalsts. Tomēr mums ir detalizēti jāzina šā nolīguma saturs. Gribu atgādināt, ka šo nolīgumu ratificēs Eiropas Parlaments. Tāpēc mēs lūdzam informāciju par sarunu pašreizējo stāvokli. Vēlos pajautāt Komisijai, kādā veidā šis nolīgums atspoguļos Eiropas Savienības turpmāko rūpniecības politiku un Indijas rūpniecības politiku? Īpaša uzmanība pievēršama intelektuālā īpašuma tiesību un patentu ievērošanai un aizsardzībai. Visbeidzot, vēlos uzzināt, vai šis nolīgums veicinās Eiropas Savienības un Indijas pozīciju saplūšanu cīņā pret klimata pārmaiņām un par piesārņojuma emisiju samazināšanu.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, patlaban Eiropai ir svarīgi noslēgt nolīgumu par brīvo tirdzniecību ar Indiju. Ņemot vērā pašreizējās problēmas ekonomikā, šis nolīgums Eiropas Savienībai nodrošinās lielāku piekļuvi vienai no pasaulē straujāk augošajām ekonomikām.

Tomēr vēl joprojām ir jāatrisina daudz problēmu. Manuprāt, mums rūpīgi jāpievēršas jautājumam par lauksaimniecību un tam, kas saistīts ar iedzīvotāju dzīvesvietu maiņu. Turklāt trūkst atbilstoša progresa publiskā iepirkuma un pakalpojumu jomās un intelektuālā īpašuma, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības jomā, tāpat trūkst progresa saistībā ar noteikumiem par ilgtspējīgu attīstību un jo īpaši par ražošanas standartu ievērošanu, kad tiek radīti vienādi konkurences apstākļi. Es uzskatu, ka ir jāizvērtē katras atsevišķās nozares raksturīgās īpatnības, lai tādā veidā noskaidrotu brīvās tirdzniecības nolīguma iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz jutīgiem Eiropas Savienības ekonomikas sektoriem.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, mēs visi atzinīgi vērtējam Indijas izaugsmi pēdējos desmit gados, īpaši tāpēc, ka tā atmeta dažas pagājušo laiku caurkritušās marksistiskās un sociālistiskās politikas. Tādā veidā Indija spēja nomest važas un apbrīnojamā kārtā pilnveidoties.

Tāpat vēlos atgādināt visiem kolēģiem, ka runa ir par tirdzniecības nolīgumu, un tāpēc galvenā uzmanība būtu jāpievērš tirdzniecības aspektiem. Es nesaku, ka pārējie aspekti ir mazsvarīgi, tomēr visiem būs labāk, ja mēs pievērsīsimies tirdzniecībai nolūkā palīdzēt Indijai attīstīties un kļūt bagātai, kā arī palīdzēt uzņēmējiem Indijā veicināt bagātību un radīt darbvietas savos ciematos un pilsētās. Mani satrauc tas, ka, kā jau mans kolēģis Bill Newton Dunn teica iepriekš, mēs jau no paša sākuma gandrīz imperiālistiski pārāk lielu uzsvaru liekam uz mūsu standartiem.

Manuprāt, galvenā uzmanība jāpievērš tirdzniecības nolīguma pilnveidošanai, lai tādā veidā darītu attiecīgās valstis, tostarp Indiju, bagātākas un palīdzētu tām izskaust nabadzību. Tā mēs varam palīdzēt vislabāk.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, noteikumu atcelšana un pasaules tirdzniecības liberalizācija, ko savās interesēs īsteno lielvaras, vēl vairāk vājina nabadzīgāko Eiropas Savienības ekonomiku, piemēram, Portugāles, produktivitātes spējas; tā iemesls ir integrācija, kuras pamatā ir konkurence starp spēcīgajiem un tiem, kas konkurences dēļ tiek vājināti; konkurence starp bagātajiem un tiem, kuri konkurences dēļ tiek novesti nabadzībā; un konkurence, ko uztur atbilstoši Eiropas lielvaru un to lielo uzņēmumu interesēm.

Saskaroties ar acīmredzamo katastrofu, uz ko ved šāds ceļš, Eiropas Savienība nevis virzās atpakaļ, bet gan turpina signalizēt, ka vēlas akli turpināt iesākto. Šādā kontekstā vajadzētu analizēt šo nolīgumu, kurš ir vērienīgākais, kāds līdz šim izstrādāts.

Ir steidzami vajadzīgas tādas būtiskas izmaiņas pašreizējā tirdzniecības politikā, kas starptautisko tirdzniecību virzītu uz papildināmību, nevis konkurenci, uz tādu ekonomikas attiecību izveidi, kas ir godīgas, taisnīgas, abpusēji izdevīgas un palīdz attīstīties valstīm un to iedzīvotājiem, nevis tikai dažiem uzņēmumiem un finanšu iestādēm. Šajā daudzšķautņainajā krīzē ir vajadzīgs jauns loģiskais pamats ekonomikā, kā arī sociālajā, enerģētikas un vides jomās, ko brīvā tirdzniecība ― viens no neoliberālisma pīlāriem ― acīmredzami padara dzīvotnespējīgas.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos pateikties kolēģiem par auglīgajām debatēm saistībā ar sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju. Protams, ir ļoti grūti sīki pārrunāt visus jautājumus, tomēr ļaujiet man pievērsties dažiem, kas tika uzdoti vairākkārt.

Runājot par publisko iepirkumu, šajā nodaļā nepārprotami galvenā uzmanība tiks vērsta uz federālo līmeni, nevis provinču līmeni. Starp citu, šī vispār ir pirmā reize, kad viņi ir ar mieru apspriest publisko iepirkumu, tomēr vēlos norādīt arī uz tā ierobežojumiem. Ļoti svarīgi, ka mūsu sarunās maksimālā iespējamā uzmanība tiek veltīta jautājumam par Indijas centrālā līmeņa valsts sektora uzņēmumiem, kuri veic lielāko daļu iepirkumu. Niccolò Rinaldi minēja vilcienus, kas, ņemot vērā Indijas sarežģīto situāciju infrastruktūras ziņā, neapšaubāmi ir viena no svarīgākajām nozarēm.

Vēl kāds jautājums, kuram jūs vairākkārt pieskārāties, ir bērnu darbs. Manuprāt, ir taisnīgi nošķirt bērnu darbu ražošanā un bērnu darbu lauksaimniecībā. Protams, joprojām ir ļoti daudz jauniešu, kas ir nodarbināti lauksaimniecībā. Ne vienmēr var īsti saprast, vai šis darbs tiek apvienots ar mācībām vai nē, bet man šķiet, ka lielākā daļa bērnu tomēr apmeklē skolu. Tāpat var gadīties, ka diezgan ierobežots ir to bērnu skaits, kas nodarbināti preču ražošanā, kuras pēc tam tiek eksportētas uz Eiropu, tāpēc, kā jau Newton Dunn kungs minēja, manuprāt, ir skaidri jānošķir abi šie darba veidi.

Jautājums par bērnu darbu ir ļoti sarežģīts, un arī mūsu pašu valstīs tāds ir bijis vienmēr. Es ļoti labi atceros tos laikus, kad manā bērnībā, kas, protams, bija jau pasen, tomēr ne ārkārtīgi sen, daudz bērnu strādāja, īpaši lauksaimniecībā, tāpēc arī Eiropā šis jautājums nebūt nav palicis kaut kur Viduslaikos.

(FR) Désir kungs jautāja par Eiropas prasību sarunās skart datu ekskluzivitātes aspektu. Šo jautājumu uzdeva arī vairāki citi Parlamenta deputāti — īpaši saistībā ar ārstiem jaunattīstības valstīs.

Vēlos teikt skaidri, un es esmu to atkārtojis gan konferencēs, gan arī tiekoties ar attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, proti, mēs nepieprasām datu ekskluzivitāti; mēs to nepieprasām. Tas, uz ko mēs norādām ― un man tas šķiet pamatoti ― ir, ja Indija kādreiz pati izlems piemērot datu ekskluzivitāti, tad tā skars arī mūs. Savā žargonā mēs to dēvējam par „valsts attieksmi”, un, manuprāt, tā ir pareizā pieeja. Tāpēc man šķiet, ka zināmā mērā mani kritizētu, ja es piekristu Indijas farmācijas rūpniecībai piemērot protekcionisma pasākumus, kas netiek piemēroti mūsu pašu rūpniecībai. Lūk, par ko ir runa, un ne par ko citu. Es patiešām vēlos, lai tas būtu skaidri saprotams.

Priekšsēdētājas kundze, tika uzdoti vēl citi jautājumi, īpaši attiecībā uz tarifiem, — par tiem jautāja arī Caspary kungs. Indijai un Eiropai ir atšķirīgi termiņi tam, ko, pieņemsim, dēvē par ceļu uz nulli, un tas ir saprotams, jo šo pušu attīstība ir dažāda. Vienīgais jautājums ir par to, vai nulli var sasniegt atsevišķās nozarēs. Mēs vienmēr uzsveram, ka nulle ir jāsasniedz katrā nozarē. Par spīti tam, Caspary kungs, vēlos jums pajautāt, kas vislabvēlīgāk ietekmēs mūsu rūpniecību? Virzība uz nulli ļoti ilgā termiņā vai drastisks samazinājums dažos pirmajos gados? Es uzskatu, ka patiesībā mums ir jāpanāk līdzsvars starp abiem šiem aspektiem, un tad jāskatās, kāda ir situācija. Tomēr vēlos vērst jūsu uzmanību uz diviem mērķiem, proti, sasniegt nulli, pieņemsim, 20 gados un pa to laiku iegūt ļoti mērenu samazinājumu. Manuprāt, mūsu rūpniecībai šāds risinājums nebūt nešķiet tik tīkams. Laiks rādīs, un es esmu pārliecināts, ka šajās diskusijās mēs kopīgi atradīsim labāko iespējamo risinājumu.

Kas attiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, šajās sarunās svarīgi bija vienoties par augstu aizsardzības līmeni, un bija vajadzīgs gan laiks, gan pūles, lai rastu vienprātību ar Indiju. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka līdz šim Indija nekad nav aizsargājusi ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ar divpusēju nolīgumu starpniecību, tāpēc šī ir pirmā reize, kad Indija šo jautājumu pārrunā ar kādu partneri. Mēs arī turpmāk cītīgi pievērsīsimies šim jautājumam, paturot prātā vispārējo mērķi nodrošināt augstu mūsu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības līmeni.

Man šķiet, esmu atbildējis uz lielāko daļu pārējo jautājumu. Es ar prieku turpināšu apspriedes par nolīgumu gan ar Parlamentu, gan Starptautiskās tirdzniecības komiteju, jo īpaši tagad, kad tuvojamies šo apspriežu nobeigumam. Es neminēšu konkrētu datumu gala nolīguma parakstīšanai. Jebkurā gadījumā šis brīdis vairs nevar būt tālu, jo pašlaik mēs pārrunājam visjutīgākos jautājumus, proti, par automašīnām, vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, publisko iepirkumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Mums ir jānonāk pie gala slēdziena, tāpēc mēs patiešām tagad ieejam tādā kā sarunu beigu posmā. Mēs tuvojamies finišam, tomēr ceļš joprojām būs diezgan grubuļains.

  Priekšsēdētāja. – Obermayr kungs, jūs jau iepriekš lūdzāt vārdu. Es jau pirms brīvā mikrofona procedūras debašu daļas teicu, ka nevarēšu dot vārdu visiem, un šķiet, ka jūs ierindojāties šajā kategorijā.

Labi, tomēr laika nav daudz.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti labi saprotu, par ko jūs runājat, un jūs lieliski veicat priekšsēdētājas pienākumus. Tomēr jūsu priekšgājējs nerīkojās taisnīgi, atļaujot daudziem runātājiem par pusminūti vai 20 sekundēm pārsniegt laiku, arī komisārs runāja septiņas minūtes un 36 sekundes, nevis trīs minūtes. Nav taisnīgi stingri ievērot laiku tagad, kad atlikusi vairs tikai viena minūte. Tomēr es saprotu, ko jūs sakāt, un es pateicos par jūsu sapratni.

  Priekšsēdētāja. – Es jau pašā sākumā, apsēžoties priekšsēdētāja krēslā, skaidri pateicu, ka vēlos, lai šā vakara atlikušajā daļā visi ievēro savu uzstāšanās laiku, pretējā gadījumā mūs gaida sarežģījumi, jo mēs te sēdēsim līdz pusnaktij, un to es nevēlos.

Esmu saņēmusi četrus rezolūcijas priekšlikumus,⁽¹⁾ kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2011. gada 11. maijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski. – (PL) Indijas ekonomika ir viena no straujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Pat tagad lielākā daļa Indijas ārvalstu ieguldījumu atrodas Eiropas Savienībā; Tata Group vien ir vadošais darba devējs rūpniecības nozarē Lielbritānijā. Ņemot vērā Indijas attīstības ātrumu, jāatzīst, ka Indijas un ES tirdzniecības nolīgums būs viens no ievērojamākajiem un stingrākajiem nolīgumiem, kāds līdz šim noslēgts. Šis nolīgums nenoliedzami veicinās abu pušu ieguldījumu līmeņa, kā arī importa un eksporta apjomu palielināšanos. Tas nodrošinās brīvu preču apmaiņu un palīdzēs sekmēt labklājību Indijā un ES valstīs. Šis nolīgums veicinās pasaules tirdzniecības pieaugumu, īpaši pakalpojumu jomā. Par spīti priekšrocībām, ko sniedz šāda līguma parakstīšana, mums tomēr jāatceras, ka ir jautājumi, par kuriem abu nolīguma pušu nostājas ir atšķirīgas. ES nepieņem preces, kas ražotas, kaitējot videi vai izmantojot bērnu darbu. Nolīgumā, kuru mēs vēlamies parakstīt, jāparedz punkti par atbilstošām darba telpām, daudznozaru augošām ekonomikām un multikulturālu dažādību. Ir jāievieš efektīva lēmumu pieņemšanas sistēma sadarbības pilnveidošanai un ir jāīsteno pasākumi nolūkā atbalstīt individuālu personu un organizāciju apmācību, kas veicinās reģionu attīstību. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, ir nepieciešamas pārredzamas un publiskas debates.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Patlaban mēs ieejam sarunu par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu izšķirošajā fāzē. Šis ir grūts uzdevums, un es ceru, ka Komisija ļoti centīsies ievērot Eiropas dažādās stratēģiskās intereses. Šajā sakarā vēlos vērst uzmanību uz to, ka ir jāpanāk Indijas tirgus atvēršana Eiropas vīna eksportam. Patlaban Indijas tirgus ir slēgts, jo mūsu produktiem ir uzlikts pārmērīgs 150 % tarifs. Tāpēc tirdzniecībā jāpieprasa savstarpējības princips. Patiesībā tas šķiet absurdi, ka mūsu tirgum ir jābūt atvērtam vīna produktiem no jaunietekmes valstīm, savukārt mums pašiem nav pietiekamas piekļuves šo valstu tirgiem. Tāpēc es aicinu Komisiju turpināt īstenot vērienīgo stratēģiju, ko tā īstenoja, noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju. Ārpus ES ražoto lēto vīnu ienākšana mūsu tirgū ir obligāti jākompensē, nodrošinot labāku mūsu produktu piekļuvi ārvalstu tirgiem, īpaši Indijas tirgum, kam ir ārkārtīgi liels izaugsmes potenciāls.

(1) Sk. protokolu