Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 10. maijs - Strasbūra

6. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējo debašu turpināšana par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Monica Luisa Macovei (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Pirmais jautājums, ko es vēlos apspriest, ir: kādas ir mūsu rūpes par Eiropas aģentūru funkcionēšanu. Tās ir interešu jomas, kurās turpmāk mums nepieciešams veikt izmaiņas, lai novērstu un izvairītos no sliktas pārvaldības, pārkāpumiem, krāpšanās, interešu konfliktiem un, šīs dienas nogalē, liekiem izdevumiem.

Viena no mūsu rūpēm ir iestāžu pārredzamība. Visām ES aģentūrām savās tīmekļa vietnēs būtu jānodrošina saraksts ar visiem līgumiem, kas noslēgti vismaz iepriekšējo trīs gadu laikā, un Komisijai būtu jāuzņemas šīs informācijas integrēšana tās finanšu pārredzamības sistēmā. Pārredzamība ir vajadzīga arī attiecībā uz aģentūru savstarpējo personāla rotāciju, un es prasu veikt pārskatu par visiem personāla darbiniekiem, kas mainījuši darba vietu, pārejot no vienas aģentūras uz citu.

Otrā rūpju joma ir interešu konflikti, un daudzi mani kolēģi uz to ir jau norādījuši. Pašreizējo un iespējamo interešu konfliktu pareiza pārvaldība ES aģentūrās prasa daudz pūļu, un tādi gadījumi kā tas, kurā tika iesaistīta Eiropas Zāļu aģentūra, ir jānovērš, no tiem jāizvairās un tie jāsoda, lai kur tie nebūtu notikuši.

Trešā rūpju joma ir ES aģentūru funkcionēšanas racionalitāte un efektivitāte, jo īpaši finanšu krīzes laikā. Es ierosinu apspriest un saskaņot CEPOL un Eiropola apvienošanu, jo tas būtu CEPOL strukturālo un hronisko problēmu piemērotākais risinājums. Turklāt nav noliedzams, ārpus CEPOL gadījuma robežām, ka vairākas ES aģentūras, kam ir kopējas iejaukšanās jomas, veic vienādus vai viena otru papildinošus pasākumus no savām vadības iestādēm, kas izvietotas visā Eiropā. Tādējādi Komisijai vajadzētu izvērtēt iespēju apvienot aģentūras, kuru pasākumi pārklājas vai papildina viens otru.

Otrais jautājums, kuru es vēlētos skart ļoti ātri, ir fakts, ka mēs nolēmām atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu un balsosim par divu aģentūru — CEPOL un EMEA budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanu. Tajās ir bijuši nopietni pārkāpumi attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, darbinieku pieņemšanu darbā un interešu konfliktiem, kā arī attiecībā uz CEPOL apropriācijām un to anulēšanu.

Pēdējais jautājums, uz ko es vēlētos norādīt, ir ES saņēmēju fondu pārredzamība. Es visu gadu jautāju Komisijai par to un turpināšu to darīt. Mums ir vajadzīga visu ES saņēmēju fondu pārredzamība, un tāpēc es vēlētos pievērst uzmanību nacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst labumu no šiem fondiem un izmanto tos. Jābūt vienai tīmekļa vietnei vienā vai divās valodās ar kopējiem kritērijiem, pēc kuriem visos šos saņēmējus var identificēt un salīdzināt.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vispirms vēlētos apliecināt, ka es priecājos beidzot redzēt visus izpildītājus kopā šajā izpildes procedūrā. Jo īpaši es sveicu Caldeira kungu, Revīzijas palātas priekšsēdētāju, un Becsey kungu, Ungārijas prezidentūras pārstāvi, un, protams, arī komisāru Šemeta.

Apspriežot pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, jo īpaši attiecībā uz citām iestādēm, kas ir manā kompetences jomā, es vēlētos paust savu piekrišanu tiem pasākumiem, kas tika veikti un arī joprojām tiek veikti kopš iepriekšējā gada Spānijas prezidentūras lēmuma, piemērojot Lisabonas līgumu, ka tas bija laiks tam, lai ieviestu nepieciešamo Padomes kontu pārredzamību un kontroli.

Džentlmeņu vienošanās bija lietderīga iepriekšējā gadsimtā, taču tās pamati ir radikāli mainījušies. Tādējādi es būtu pateicīgs, ja Ungārijas prezidentūra turpina šos centienus progresa virzienā, atzīstot, ka Padome sniedz padomus vai ieteikumus par izpildes procedūru, bet Parlaments — vienīgā Eiropas Savienības demokrātiska iestāde, ko tiešā veidā ievēlē Eiropas sabiedrība — ir tas, kas izlemj un pieņem galīgo lēmumu.

Tad ļaujiet mums atzīt, ka abu iestāžu — mūsējo pārstāv Welle kungs — centieni ir apstiprināt 21. gadsimtam piemērotu procedūru un iestādes, kam jābūt pārredzamām un jāatbilst Eiropas sabiedrības cerībām.

Būdama referente par nākamā gada budžeta izpildes apstiprināšanu, es plānoju turpināt ciešu sadarbību ar Padomi, kamēr tiks panākts rezultāts, taču šobrīd ir nepieciešama budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšana.

Noslēgumā es izteikšu savas bažas par incidentiem un pārkāpumiem, kas ir notikuši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pārvaldībā. Kā Eiropas līmeņa forums viedokļu paušanai un saskaņas panākšanai starp mūsu ražošanas un saimnieciskās dzīves trīs pīlāriem, kas ir tik nepieciešama šajā krīzes laikā, tā ir iestāde, kas, manuprāt, ir nozīmīga. Tādējādi ir pietiekams iemesls pieprasīt, lai tā tiktu pārvaldīta tikpat nevainojami kā pārējās iestādes.

Tādējādi, ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) lēmumu uzsākt izmeklēšanas procesu, kā arī neseno Tiesas vispārējo nolēmumu, kas anulē paziņojumu par EESK ģenerālsekretāra vakanci, mana grupa plāno nepārprotami aicināt atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu, kamēr EESK būs iespējams iesniegt Parlamenta apspriešanai plānu vai stratēģiju pašreizējās tādas situācijas novēršanai, kurā ir neskaidrība un turpinās pārkāpumi, kas nosaka steidzamu pārmaiņu nepieciešamību.

  Jan Mulder (ALDE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Referents Chatzimarkakis un daudzi citi runātāji ir pareizi norādījuši uz vajadzību dalībvalstīm iesniegt ticamības deklarācijas. Tas varētu izskatīties drīzāk tā, it kā mēs lūgtu Padomei un dalībvalstīm izdarīt kādu laipnību. Es uzskatu, ka šāda situācijas izpratne nav pareiza, un tāpēc es domāju — ir labi, ka Padome šorīt ir šeit pārstāvēta.

Iespējams, ka Padomei derētu vēlreiz izlasīt starptautiskās vienošanās precīzo tajā izklāstīto redakciju, kad mēs bijām pieņēmuši finanšu plānus šim periodam. Vienošanās skaidri nosaka, ka Padome nāks klajā ar deklarācijām piemērotākajā politiskajā līmenī. Problēma ir tā, ka Padome nav stingri ievērojusi šo kārtību. Tomēr tika pieļauts, ka vienošanās kļūs par quid pro quo, un, iespējams, būtu labi atgādināt jums par to pašreiz, kad mēs esam aizņemti, apspriežot jaunus finanšu plānus.

Padomei un Parlamentam ir dažādi viedokļi par finanšu plānu līmeni. Septiņu gadu laikā starpība ir bijusi EUR 112 miljoni. Parlaments piekrita koriģēt šo ciparu līdz EUR 110 miljoni. Tas, ko mēs gribējām atgūt, bija vairākas lietas, kas vispār ir bez maksas. Dalībvalstu ticamības deklarācijas un politiska atbildība nemaksā neko. Lūk, par ko parakstījās Padome.

Tomēr kāda situācija ir pašlaik, četrus gadus pēc šī datuma? Četras dalībvalstis piekrita vienošanās noteikumiem, bet pārējās nepiekrita. Tā ir laba zīme turpmākajām pārrunām. Jums jābūt tikpat labiem kā jūsu vārdi pat tad, ja Austrija, kas toreiz bija Padomes prezidentvalsts, atgriezīsies tajā atkal. Tādējādi es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs patiešām īstenotu saskaņoto rīcības programmu, jo citādi būs apdraudētas pārrunas par jaunajiem finanšu plāniem.

Visbeidzot es gribētu skart vispārīgu jautājumu. Ja es nemaldos, šī ir septiņpadsmitā reize, kad Eiropas Revīzijas palāta nav izsniegusi ticamības deklarācijas. Nākamo Eiropas vēlēšanu gaisotnē saglabāt situāciju, kad Parlaments tomēr ik gadu piešķir dotācijas budžeta izpildei, nebūs vēlams. Ir laiks, kad mums vajadzīgas labvēlīgas ticamības deklarācijas šīm pārmaiņām.

  Derk Jan Eppink (ECR). - (NL) Prezidentes kundze! Priecājos jūs atkal redzēt. Ja man būtu jāapkopo šo debašu rezultāts, mans noslēguma punkts būtu tas, ka Eiropas Savienības budžets tiešām ir par lielu. Vienkārši aizplūst pārmērīgi naudas līdzekļi. Pašreiz mūsu situācija nav tāda, ka tērēt naudas līdzekļus no Eiropas Reģionālā attīstības fonda būtu gudri. Ievērojams tās daudzums tiek tērēts neatbilstoši. Šādi ir Revīzijas palātas atzinumi. Tas pats attiecas arī uz Eiropas Parlamenta budžetu. Mums ir pārāk daudz naudas līdzekļu. Mēs plānojam tērēt naudas līdzekļus tādiem pompoziem projektiem kā Eiropas vēstures muzejs, kura iespējamais mērķis būs vēstures pārrakstīšana. Es vēlos nosaukt to par Poettering kunga mauzoleju, jo, kad es skatos uz muzeja fotoattēliem, tas man pamazām sāk to atgādināt.

Mums spiež, lai mēs tērētu naudu, bet aizplūst pārmērīgi naudas līdzekļi, un mēs nespējam iztērēt visus naudas līdzekļus. Kad es pārskatu Komisijas ziņojumu par 2010. gada budžetu, tajā ir redzamas pārpalikumu apropriācijas, EUR 194 miljonu liels pārpalikums, ko mēs vēl nevarējām iztērēt. Priekšsēdētājas kundze, kad es redzēju jūs ienākam, es domāju, ka jūs esat atnākusi baltāka par baltu. Nīderlandē mēs sacītu, ka jūs esat balts tornado. Diemžēl, Šemeta kungs, es nevaru teikt to pašu par Eiropas Komisijas budžetu. Mūsu budžets nav baltāks par baltu, tas ir pelēkāks par pelēku un tumšāks par tumšu, par ko es esmu noraizējusies.

Vēlu veiksmi, priekšsēdētājas kundze!

  Vladimír Remek (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Mēs acīmredzami apspriežam rutīnas jautājumu, vēl jo vairāk — tie ir naudas līdzekļi, kas jau tika iztērēti. Šīs procedūras atkārtotai ikgada izpildes apstiprināšanai vajadzētu, galvenokārt, radīt situāciju, kad lietas turpmāk tiks novērtētas un sagatavotas daudz rūpīgāk un godprātīgāk. Piemēram, divu lielāko ES projektu gadījumā, kas ir globāla satelītu navigācijas sistēma un Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes attīstīšana, es uzskatu par nepieļaujamu, ka tik svarīgi projekti tiek burtiski „slīcināti” iztrūkumos, ko varētu atrisināt jebkurš kārtīgs vadītājs.

Pārkāpumi, kas saistīti ar mazu un vidēja lieluma uzņēmumu iesaisti satelīta projektos, darbā iekārtošanas trūkumi un vienlīdzīgas attieksmes principu neievērošana, ITER uzņēmuma problēmas sakarā ar atbilstību budžeta principiem, pārbaudēm un dotāciju nodrošināšanas noteikumiem — tās ir tikai dažas no atklātajām kļūdām. Viens no galvenajiem problēmu iemesliem tomēr neapšaubāmi ir ieilgusī lēmumu pieņemšana par minētajiem projektiem. Ja vien mums ir skaidrība par prioritātēm, kas iekļauj līdzekļu piešķiršanu šādiem galvenajiem pasākumiem, svārstīga un savārstīta lēmumu pieņemšana turpinās ne tikai radīt minētās problēmas, bet arī pasliktinās projektu kvalitāti kopumā.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Laikā, kad visās ekonomikas jomās tiek ciešāk savilktas jostas un ikviens tiek aicināts uzupurēties, es uzskatu, ka Eiropas iestādēm (kas darbojas, pateicoties Eiropas pilsoņu naudas līdzekļiem) ir būtiski, lai tajās būtu pārredzamākā finanšu pārvaldība, kāda vien ir iespējama. Es uzskatu par nepieņemamu, ka vienai no galvenajām iestādēm — Padomei — vajadzētu arī turpmāk saglabāt tādu nostāju, kas ir pilnībā nošķirta un kurā trūkst pārredzamības.

Tā kā Parlaments ir vienīgā Eiropas iestāde, kas tiek demokrātiski ievēlēta un tiešā veidā pārstāv Eiropas pilsoņus un nodokļu maksātājus, es uzskatu, ka mums ir tiesības precīzi zināt, kā tiek pārvaldītas visas apropriācijas. Padome nevar turpināt rīkoties tā, kā to dara pašlaik, atsakoties no iestāžu nepieciešamas un pienācīgas savstarpējas salīdzināšanas.

Eiropas Savienība ir balstīta uz pamatpilnvaru līdzsvara, tas ir priekšnoteikums, ko Padome sagrauj, rīkojoties šādā veidā. Tādējādi tā pēc iespējas ātrāk jāpielīdzina pārējām iestādēm un jāizskaidro Parlamentam (tātad arī pilsoņiem), kā īstenībā tiek pārvaldīts tās budžets.

  Lucas Hartong (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Šķiet, ka mums Eiropā ir jauns noteikums, ja ir šaubas, izveidot kādu aģentūru. Šodien mēs debatējam par ziņojumiem vismaz no 39 aģentūrām, un Parlaments pieņems lēmumu par to, vai apstiprināt 2009. gada budžeta izpildi vai nē. Ciktāl tas ir manas grupas interesēs, apstiprinājumu noteikti nevajadzētu sniegt, jo Holandes Brīvības partija (PVV) ir pret šādām nenormālām lietām, kas vienkārši rij naudas līdzekļus un nenorāda uz viegli pierādāmu mērķi. Tā tas ir gadījumā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu. Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja vien jau aprijušas simtiem miljonu eiro, un līdz šim tās nekādā veidā nav ietekmējušas politiku. Tās ir tikai runāšanas bodes, kurās tiek patērēti kafijas litri un kas ražo bezgalīgu ziņojumu straumi, ko neviens nelasa.

Priekšsēdētājas kundze, tādējādi mūsu grupa neapstiprinās budžeta izpildi, izņemot atzinumu, ka ļoti daudz kas šajās aģentūrās nestrādā kā nākas; patiešām nestrādā tik daudzas lietas, ka mums vajadzētu tās slēgt pēc iespējas ātrāk.

  Monika Hohlmeier (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Padomes priekšsēdētāj, ministr, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākt runu, papildinot komentārus par Eiropas vēstures namu. Būdama referente par būvēm, es vispirms gribētu pateikt, ka skaitlis EUR 136 miljonu apmērā katrā ziņā nav pareizs. Otrkārt, mēs šeit nerunājam par kādu prestižu projektu; galu galā mēs pastāvīgi sūdzamies, ka cilvēki nekā nezina par Eiropas attīstību pēc otrā pasaules kara, un tagad mēs gribam pārliecināties, ka divi līdz trīs miljoni cilvēku gadā iepazīst šo attīstību un uzzina vairāk par to — tāpēc, iespējams, viņi nebūs tik lieli eiroskeptiķi.

Mums vajadzētu kopā debatēt par operatīvo izdevumu līmeni un sinerģijām, ko varētu realizēt informācijas centrā. Ļoti daudz deputātu ir piedalījušies debatēs. Tomēr debates tikai nupat ir kļuvušas publiskas, tāpēc daži deputāti vēl nejūtas atbilstoši informēti. Ar prieku palīdzēšu šādām apspriedēm vai informācijas pieprasījumiem. Uzskatu, ka šis projekts ir nepieciešams un lietderīgs, jo cilvēkiem vajag vairāk zināt par Eiropas attīstību — citādi viņi arvien vairāk kļūs par eiroskeptiķiem.

Otrkārt, apsverot attīstības atbalsta jautājumu. Vispirms man gribētos sirsnīgi pateikties Staes kungam par to, ka mēs patiešām esam daudzējādā ziņā panākuši kopīgu ziņojumu, ko es noteikti varētu atbalstīt. Uzskatu par būtisku, ka mēs nosakām attīstības atbalsta prioritātes infrastruktūras, veselības, izglītības un īpaši lauksaimniecības jomā, un, proti, uzskatu, ka iespējams mums vajadzētu apsvērt iespēju ieviest projektu novērtēšanu pēc 10 gadiem. Mūsu mērķis nav uzsākt tikai īstermiņa projektus, kam nobeigumā nav ilgstoša efekta.

Vēl jo vairāk, mums vajadzētu pārliecināties, ka mēs panākam piemērotāku attīstības atbalsta koordināciju ar dalībvalstīm un visbeidzot arī esam spējīgi īstenot visa attīstības atbalsta budžeta integrāciju ES budžetā, jo nav saprotams, kāpēc tikai daļa no mūsu attīstības atbalsta tiek iekļauta ES budžetā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties visiem referentiem par viņu teicamo darbu. Budžeta izpildes procedūra ir ļoti svarīga Eiropas Savienības finanšu interešu aizstāvībai, Eiropas Savienības finanšu piemērotākas pārvaldības nodrošināšanai un Eiropas Savienības pārredzamākai un atbildīgākai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem. Man ir daži komentāri. Pirmkārt, iepirkšanas noteikumu pārkāpumi joprojām atklāj dažas biežākās kļūdas, kas minētas ziņojumā par budžeta izpildi. Tas ir saistīts ar šo noteikumu sarežģītību. Ir nepieciešams vienkāršot iepirkšanas noteikumus un ieviest skaidrus un vienotus iepirkšanas principus visā Eiropas Savienībā. Komisijai vajadzētu analizēt labāko pieredzi, kas gūta šajā jomā, jo dažas dalībvalstis, piemēram, Lietuva jau ir noteikušas pietiekami efektīvus iepirkšanas principus, kas balstās uz modernām tehnoloģijām, taču, kā minēju, pašai Komisijai jāpauž sava politiskā griba šajā lietā.

Otrkārt, es vēlētos uzsvērt, ka līdzekļu tērēšanas kvalitātei vajadzētu būt ne tikai svarīgai, bet arī faktiskai Eiropas Savienības prioritātei. Nepieciešams skaidri un daudz ātrāk attīstīt efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, samazinot kļūdīšanās riska līmeni un vienkāršojot prasības un noteikumus. Piemēram, iesniegtajā ziņojumā ir uzsvērts, ka sarežģītu noteikumu dēļ tiek lēni apgūti Eiropas Savienības līdzekļi, kas piešķirti TEN un TNI projektiem un citām kohēzijas politikas prioritātēm. Manuprāt, šajā jomā ir steidzami jānodrošina procedūru vienkāršošana, efektivitāte un pārredzamība.

Treškārt, būdams referents, kas atbildīgs par Budžeta kontroles komitejas darba dokumentu “Transporta darbības rezultātu uzlabošana Eiropas dzelzceļa pārvadājumu asīs”, es gribētu atkal aicināt Komisiju rīkoties tā, lai pielāgotu dzelzceļa infrastruktūru pakalpojumu nodrošināšanai visā Eiropā, vienlaicīgi izveidojot trūkstošus posmus robežu šķērsošanas vietās un palīdzot dalībvalstīm atvieglot dažādus sarežģījumus, kas saistīti ar atšķirīgiem sliežu platumiem, un nodrošinot efektīvu finanšu palīdzību. Visbeidzot, attiecībā uz 2009. gada Eiropas Parlamenta budžeta izpildi, es uzskatu, ka Parlamentam arī jāīsteno faktiski lēmumi, kas ietvertu sevī efektīvāku naudas līdzekļu izmantošanu.

  Riikka Manner (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Savā runā es gribētu vērst uzmanību galvenokārt uz kohēzijas politiku. Lai gan kļūdu līmenis ir būtiski krities kopš 2008. gada no 11 % līdz apmēram 5 %, tā joprojām ir joma, kas sagādā mums daudz problēmu izdevumu ziņā.

Lielākās problēmas ir īpaši saistītas ar publiskiem iepirkumiem, un turklāt vairums ar kohēzijas fondiem saistīto problēmu ir jāattiecina arī uz sarežģītiem īstenošanas noteikumiem un tiesību aktiem, kas izriet no Finanšu regulas, kurā nav pietiekami ņemta vērā reģionālas attīstības darbinieku tīkla sarežģītība.

Daudz arī tika runāts par kļūdu riska palielināšanos. Mums tomēr jāatceras, ka tas nenovērš pamatproblēmu par noteikumu un sistēmu pārmērīgo sarežģītību. Turklāt šajā gadījumā problēmas nevajadzētu risināt, ņemot vērā nepareizu pieeju.

Vienlaicīgi Parlaments arī apsver Finanšu regulu kā turpmākus finanšu pamatnoteikumus. Kaut arī pašreizējam izpildes procesam ir šāda virzība 2009. gadā, ir svarīgi apgūt šo mācību rītdienai un, visbeidzot, arī vienkāršot finanšu pārvaldību.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Faktiski būtiski nav tas, ka ES iestāžu naudas līdzekļu tērēšanas veida dēļ palielinās eiroskeptiķu skaits; problēma ir tā, ka Eiropas nodokļu maksātāji un Eiropas balsotāji ir pelnījuši pārredzamību un konkrētu elementāru cieņu. Fakts, ka līdzekļi tiek atgūti ļoti neefektīvi, noteikti nepalielina Eiropas Savienības vai tās iestāžu autoritāti. Tas arī nepalielina aģentūru autoritāti, kuras ir konkrēta veida eirobirokrātijas piemēri un kas izvairās no iekšējās un ārējās pārraudzības, kurās tiek iekārtoti darbā draugi un kurās konkurējošas atlases procedūru ideja ir vienīgi fantāzija. Eiropas vēstures muzejs ir ļoti pretrunīgs ierosinājums, un tādējādi mūsu grupas deputātu vairākums balsos pret lielāko daļu no šiem ziņojumiem.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas aģentūras pastāvīgi atrodas kritikas krustugunīs. Taču, no otras puses, mēs paļaujamies uz tām, kad problēmas rodas pēkšņi, piemēram, ja tiek pieprasīts vairāk FRONTEX personāla Vidusjūras reģionā vai arī dzīvnieku barībā tiek atrasts dioksīns. Šā iemesla dēļ es gribētu lūgt savus kolēģus deputātus izrādīt mēra sajūtu un politisku tālredzību minētajā budžeta izpildes apstiprināšanā.

Mums objektīvi jānovērtē aģentūru darbības efektivitāte, ja mēs gribam atbrīvoties no viedokļiem un pieņēmumiem un gūt skaidru pārskatu par to, ko šīs aģentūras īstenībā ir panākušas. Es kādu laiku esmu strādājusi, lai to panāktu.

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es arī vēlētos sveikt Parlamentā Ungārijas prezidentūru un Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāju. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) vārdā es pateicos visiem referentiem par sadarbību, kā arī visiem iestāžu pārstāvjiem par piedalīšanos.

Šajā sākotnējā posmā es vēlētos norādīt Padomei, ka Parlamenta deputāti tiek ievēlēti, lai kontrolētu izpildvaru. Tātad, ideja, ka nacionālām valdībām vajadzētu atļaut kontrolēt Eiropas Parlamentu, ir bezprecedenta mēģinājums vājināt šo Parlamentu. Tādējādi jūsu piedāvājums īstenībā nemaz nav piedāvājums. Tas ir piedāvājums, lai padarītu mūs par maziem un vājiem. Kā vajadzētu nacionālajiem parlamentiem reaģēt uz šādu ierosinājumu? Ja jūs neuzdrošinātos izmēģināt to nacionālajā līmenī, lūdzu, nemēģiniet tā darīt Eiropas līmenī.

Attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlamentā es vēlētos apgalvot, ka pārvaldības uzlabojumus var saskatīt pašreizējā Prezidija vadībā un pašreizējā ģenerālsekretāra vadībā. Es vēlētos skaidri apliecināt PPE grupas piedalīšanos šajā uzlabošanā. Mēs varam redzēt, ka notiek rīcība un ka lietas tiek darītas pēc mūsu pieprasījuma — tādas lietas kā iesaistīšanās brīvprātīgajā pensiju fondā —, kas bija absolūti nepieciešamas, lai novērstu šā fonda tūlītēju maksātnespēju 2009. gadā.

Tagad es gribētu vispārīgi komentēt ierosinājumu reformēt Civildienesta noteikumus. Chatzimarkakis kunga ziņojumā ir 77. un 81. punkts. Šie ierosinājumi ir izraisījuši bezprecedenta ietekmēto personu, tostarp Parlamenta deputātu lobēšanu. Taču Civildienesta noteikumu kritika ir pamatota. Civildienesta noteikumi joprojām nav izmainīti kopš 1950. gada, un tie nekad netika modernizēti. Ceļojumu dienas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz laiku, ko tas prasīja tvaika dzinēju laikā, kad darbs ārzemēs bija kaut kas pietiekami neparasts. Šie noteikumi mūsdienās vairs nav attaisnojami. Pašlaik mums ir pēdējā un faktiski vienīgā izdevība ietekmēt Civildienesta noteikumu reformu.

Tādējādi mani ierosinājumi attiecas uz to, vai Komisijas personāla darbiniekam ir normāli — ievērojiet, neskaitot viņa tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, — saņemt vairāk par septiņām nedēļām apmaksāta brīvlaika, un tas viss, pelnot virs EUR 10 000 neto mēnesī. Manuprāt, virsstundas noteikti jāiekļauj šajā algā. Runa ir par jaunu darba vietu izveidi. Anulējot dažas no šīm brīvajām dienām, mēs varētu radīt apmēram tūkstoti jaunu darba vietu. Aizstājot šo brīvo dienu svītrošanu, šo jauno darba laiku varētu izmantot jauno Eiropas uzdevumu izpildei tā, lai mēs varam paredzēt līdzekļus Eiropas Komisijai, nevis pastāvīgi izveidot jaunas iestādes un aģentūras.

Mums vajadzētu arī censties iegūt administratīvo izmaksu faktisku pārskatu. Pašreizējie 6,7 % no budžeta ir pārāk neliela tāme. Tā varētu būt pareiza tiešas pārvaldīšanas gadījumā, bet katrā ziņā tā nav pareiza, ja mēs iekļaujam visus administrēšanas izdevumus — tostarp dalībvalstīs — ES finansējuma pārvaldīšanai. Es ierosinu, ka mēs sagatavojam patstāvīgu ziņojumu par Eiropas Savienības faktiskām administratīvajām izmaksām šeit, Budžeta kontroles komitejā.

  Bogusław Liberadzki (S&D). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es uzskatu šo budžeta izpildes apstiprināšanu par vienu no virknes budžeta izpildes apstiprināšanām, kas notika iepriekšējos gados, un es ļoti labi atceros, cik nopietni bija mūsu iebildumi pirms tikai trīs gadiem, jo īpaši attiecībā uz tādām jomām kā struktūrfondi, kohēzijas fonds, reģionālie fondi un ārējās darbības. Jāatzīst, ka pēdējo divu gadu laikā Komisija ir izpildījusi konkrētas saistības, veicot manāmus uzlabojumus, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā fiksētā kļūdīšanās līmeņa samazināšanu. Domāju, ka tā ir laba iespēja pateikt komisāram Šemeta, ka mēs esam redzējuši un pamanījuši šo attīstību, ka mēs esam ņēmuši to vērā un ka tā ir laba ziņa.

Tomēr man joprojām ir vairākas rūpes. Pirmkārt, nepareizi tērētu līdzekļu atklāšanas procedūra ir pārāk lēna. Otrkārt, ir vērojama nevēlēšanās orientēties uz prioritāriem projektiem vai runāt par šo projektu kļūdu līmeni. Neatkarīgi no projekta vērtības es uzskatu, ka jābūt kādam papildu iemeslam finansēšanas un līdzekļu realizācijas kļūdās. Es esmu īpaši norūpējies par pieaugošām pretrunām starp saistībām un maksājumiem, kas nozīmē, ka ir augošs naudas līdzekļu pods, ko dalībvalstis acīmredzami nespēj iztērēt. Šeit ir vainojamas dalībvalstis.

Padomes nevēlēšanās sadarboties ar Parlamentu attiecībā uz budžeta izpildi ir īpaši satraucoša. Kaut arī es redzu, ka ar mums kopā ir Becsey kungs, kas savulaik ir strādājis Parlamentā un kas, manuprāt, spēs pārliecināt Padomi, ka Parlaments ir vienīgā demokrātiski un tiešā veidā ievēlēta iestāde, attiecībā uz kuru Padomei ir ziņošanas pienākums. Visbeidzot, es piekrītu daudziem iebildumiem, kas tika pausti par aģentūrām, kaut gan mani iebildumi ir saistīti tikai ar nelielu to skaitu.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mana runa būs par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Zāļu aģentūrai, taču to pašu es faktiski varētu teikt par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Man jāatzīst, ka Budžeta kontroles komiteja ir paveikusi pilnīgi teicamu darbu un, ja šeit kādreiz ir laiks, kad Parlaments varētu izteikt savu nostāju, tas ir tad, kad notiek balsošana par budžeta izpildes apstiprināšanu. Tādējādi es patiešām runāšu par budžeta aspektu, un tas ir saistīts ar EMEA darbību. Vispirms par tās pasivitāti benfluoreksa jeb vidutāja lietā — tas nekādā ziņā nav pieņemams.

Otrkārt, par interešu konflikta pārvaldību — sniegšu jums tikai vienu piemēru. Es esmu publiski nosodījusi kopā ar mūsu kolēģi Parvanova kundzi un NVO grupu patiešām skandalozo gadījumu ar aģentūras izpilddirektoru. Visu šo lietu aģentūras valde ir vadījusi īpaši nevīžīgi, kas padara par neiespējamu uzticēšanos tai. Mūsu aģentūru funkcijas ir sniegt mums pamatojumus lēmumu pieņemšanai un ļaut mūsu līdzpilsoņiem uzticēties noteiktajām pamatnostādnēm. Lūk, kāpēc es kategoriski atbalstu budžeta izpildes atlikšanu un balsošu „par” tikai tad, ja mēs būsim pilnībā apmierināti attiecībā uz interešu konfliktiem.

  Peter van Dalen (ECR). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Eirobarometrs pierāda, ka entuziasms par Eiropas Savienību ar gadiem samazinās. Ir tikai piecas dalībvalstis, kurās vairākums iedzīvotāju par Eiropas Savienību runā labvēlīgi. Iedzīvotājiem Eiropa ir sinonīms naudas izšķiešanai. Mums jāizturas pret šiem protestiem ārkārtīgi nopietni, un mans kolēģis Itälä kungs patiešām dara to pareizi. Viņš iebilst, ka Parlaments bezatbildīgi turpina rīkot sēdes divās vietās. Es pilnībā piekrītu viņam šajā ziņā. Sarkozi kungam es saku: mums jāpārtrauc Parlamenta ceļošana šurpu turpu starp Briseli un Strasbūru.

Mums arī nepieciešama stabila pārskatatbildība, kad runa ir par mūsu kopējo izdevumu nolīdzināšanu. Šādas stabilas pārskatatbildības trūkuma dēļ Eiropas Parlamenta deputāti drīz atklās, ka apstākļi ir pret viņiem un ka viņiem patiešām vajadzētu pievērst lielāku uzmanību kopējo izdevumu nolīdzināšanai. Šāda situācija jāmaina. Itälä kungs pareizi norāda 5. apsvērumā, ka mums jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu atbildīgu attieksmi pret mūsu kopējo izdevumu nolīdzināšanu. Es ceru, ka šis apsvērums saglabāsies, jo tas ir piemērotas ticamības un pārredzamības ziņā.

  Jan Olbrycht (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Visas debates par budžeta izpildi notiek konkrētā kontekstā. No vienas puses, šīsdienas debates notiek krīzes kontekstā, tiek veikti preventīvi pasākumi un dažas dalībvalstis piedzīvo finanšu grūtības, kamēr, no otras puses, tās notiek uz jauna finanšu plāna fona periodam pēc 2014. gada, kas jau tiek izstrādāts. Mums jāapzinās fakts, ka mūsu šīsdienas komentāri attiecībā uz budžeta izmantošanu ir ļoti nopietni ietekmējuši debates par finanšu plānu nākotni. Tādējādi debates par budžeta izpildes apstiprināšanu ir svarīgas ne tikai pārraudzības ziņā, bet arī kļūdu labošanas ziņā, ņemot vērā jomas, kurās mēs esam cietuši neveiksmi vai kurās līdzšinējie panākumi nozīmē, ka mēs pašlaik esam jaunu prasību priekšā.

Šo debašu raksturīgā īpatnība ir ne tikai tā, ka arvien vairāk cilvēku kritizē budžetu, bet arī tā, ka rezultāti gan ir acīmredzami labāki, piemēram, attiecībā uz kohēzijas politiku, kur tika veikti manāmi uzlabojumi, kaut gan tie ir uzlabojumi, ko nav pamanījuši Eiropas budžeta kritiķi. Es vēlētos arī pievērst uzmanību tam, ka šie pozitīvie rezultāti pašreiz jāintegrē arī mūsu apsvērumos par turpmāko rīcību jeb, citiem vārdiem, tāda veida rīcībā, kas jāturpina, un noteikumos, kas jāievieš, īpaši attiecībā uz līdzekļu atgūšanu.

Vēlētos arī pievērst Parlamenta uzmanību šādai problēmai: debates par to, vai budžets tiek izmantots pareizi, jāpapildina ar debatēm par politikas efektivitāti. Mēs ļoti bieži atsaucamies uz to Parlamenta dokumentos, taču mēs orientējamies uz procedūrām. Daudz tiek runāts par Eiropas rezultātiem, taču tas nav tas pats, kas ievērot pareizas procedūras. Viens izraisa otru, bet mums arī jāņem vērā savas rīcības ietekme un rezultāti.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Derek Vaughan (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visiem referentiem: viņi ir paveikuši mums svarīgu darbu.

Es savukārt vēlētos komentēt dažus ziņojumus, vispirms par Reģionu komitejas budžeta izpildes apstiprināšanu. Protams, Reģionu komiteja ir reģionu balss, taču tā arī pilda vairākas ES programmas. Tādējādi nebūtu pareizi ierosināt, kā daži ir darījuši, ka tai vajadzētu finansēt pašai sevi.

Attiecībā uz Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu es ierosinu apstiprināt to. Kaut arī daudzas vajadzības paliek neapmierinātas, kā ir norādīts ziņojumā, es uzskatu, ka kļūdīšanās līmeņa samazināšana reģionālajā politikā no 11 līdz 5 % ir faktisks progress. Struktūrfondi ir ārkārtīgi svarīgi tādām vietām kā Velsa, no kurienes es esmu, kur tie tiek īstenoti ļoti labi. Tādējādi mums jāpārliecinās, ka struktūrfondi netiek diskreditēti vai vājināti.

Attiecībā uz Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu es ierosinātu to atlikt. Daži Padomes locekļi bieži lasījuši mums lekcijas par pārredzamības nepieciešamību, tāpēc tiem pašiem vajadzētu atklāt informāciju par saviem izdevumiem. Par nelaimi, daži atturas to darīt.

Visbeidzot es vēlētos teikt dažus vārdus par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu. Sveši tēriņi vienmēr tiek apstrīdēti, un mūsu budžetam noteikti tiek pievērsta liela uzmanība, kas, iespējams, ir saprotams ekonomikas un finanšu grūtību laikos. Tāpēc esmu priecīgs par daudziem ierosinājumiem šajā ziņojumā, tostarp būvniecības politikas un cenu problēmām, kas jāpārskata no jauna un jāpadara pārredzamākas, kā arī atbrīvojumiem un Parlamenta budžeta uzkrāšanas stratēģijas nepieciešamību — tā ir svarīga problēma.

Varētu norādīt, ka daudzi no šiem punktiem drīzāk attiecas uz turpmākiem budžetiem nekā uz 2009. gada budžetu, taču es uzskatu, ka tad, kad mēs apsveram jebkādu budžetu un jebkāda budžeta izpildes apstiprināšanu, mums arī būtu jāskatās nākotnē, lai pārliecinātos, ka esam apguvuši pagātnes mācības.

  Richard Ashworth (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Jau 16. gadu Revīzijas palāta ir sniegusi vienīgi kvalificētu ticamības paziņojumu, kas nozīmē, ka 16. gadu sabiedrības uzticība mūsu finanšu lietu pārvaldības godīgumam tiek grauta. Atzīstu, ka Komisija ir centusies veikt uzlabojumus, taču balsošanā par budžeta izpildi es varu vienīgi balsot par rezultātiem, nevis par nodomu.

Revidentu ziņojums, ka pārāk daudzas pozīcijas tika būtiski ietekmētas kļūdas dēļ un kopš 80 % mūsu tēriņu nonāca dalībvalstu kopīgā pārvaldībā, ir pilnīgi skaidrs, ka dalībvalstīm jāuzņemas lielāka atbildība. Skaidrs arī, ka Komisijai jābūt neatlaidīgākai, lai panāktu šādu iznākumu. Tātad, kamēr es neredzēšu būtisku uzlabojumu pierādījumus, es turpināšu balsot pret budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt visus referentus par lielo darbu, ko viņi ir paveikuši šā budžeta izpildes procedūrā, un esmu arī priecīga par to, ka Padome piedalās šajās debatēs.

Eiropas Parlamenta mītnes vieta Strasbūrā ir Eiropas identitātes jautājums, nevis tikai naudas taupīšanas jautājums. Šodien es spriežu par to Parlamenta debatēs par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo franču un vācu samierināšanās simbolu daži Budžeta kontroles komitejas deputāti uzskata par svētību, par vieglu veidu, kā samazināt izmaksas.

Mani arī interesē Parlamenta izdevumu jautājums. Attiecībā uz šo lietu es iesaku rīkot grupas nedēļas Strasbūrā, nevis Briselē; šādā veidā mēs nodrošinātu mūsu Parlamenta mītnes vietas Strasbūrā rentabilitāti. Tā kā mēs gribam iekrāt, es iesaku citas lietas, piemēram, atcelt piektdienas komandējuma dienas naudu mūsu kolēģiem un arī komandējuma dienas naudu žurnālistiem. Eiropa pati par sevi ir pietiekami pievilcīga žurnālistiem, tā kā komandējuma dienas nauda nav obligāta.

Mums nevajadzētu izmantot budžetu kā attaisnojumu svarīga jautājuma apropriācijai, kas iziet ārpus budžeta kontroles kompetences, un tomēr es apsveicu mūsu referenta Itälä kunga paveikto svarīgo darbu attiecībā uz šā budžeta izpildes apstiprināšanu.

Visbeidzot, tā kā mēs runājam par uzkrājumiem, es arī vēlētos, lai mēs sakārtotu un reorganizētu sponsorētu apmeklētāju grupu atmaksas sistēmu. Neuzskatu, ka tas ir īpaši vērtīgi no morāles viedokļa — atmaksāt grupas vadītājam skaidrā naudā apmeklējuma dienā bez jebkādiem centieniem pārbaudīt, cik daudz līdzekļu grupa ir iztērējusi. Tas atstāj ļoti sliktu iespaidu par mūsu iestādi. Gribētu paziņot jums, ka piešķirtā summa dažreiz pārsniedz īstenībā iztērēto summu. Tad grupām būtu jēga atsūtīt tāmi, pirms sūtīt vizītēs uz Parlamentu, sūtīt tām avansa maksājumus par viņu izdevumiem, kas maksājami bankas kontā un atlikumiem, kas maksājami, uzrādot kvītis, kuros sīki norādīti faktiskie izdevumi, protams, līdz noteiktam daudzumam.

  José Manuel Fernandes (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Becsey kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt visus referentus par viņu teicamo darbu. Šajā runā es gribētu vērst uzmanību jo īpaši uz 5. apsvērumu, kas attiecas uz dažādu iestāžu administratīvajiem un operatīvajiem izdevumiem, un atgādināt, ka administratīvo un operatīvo izdevumu apjoms sasniedz mazāk par 6 % no Eiropas Savienības gada budžeta.

Neraugoties uz šo skaitli, es uzskatu, ka ir būtiski piemērot taupības, rentabilitātes un efektivitātes principus. Galvenokārt budžeta īstenošanā ir tas, ka ir jāveicina un jāstimulē uzkrājumi. Vienlaicīgi nekādā gadījumā mēs nevaram veicināt visu katras pozīcijas līdzekļu pilnīgu izmantošanu.

Ir svarīgi atbalstīt stingrību un atturību, bet vienlaicīgi Parlamentam ir minimāli līdzekļi, kas nepieciešami teicamai tiesību aktu izstrādei. Es uzskatu mutisku un rakstisku tulkošanu par svarīgu un izšķirošu, lai deputāti varētu izteikties un strādāt savā dzimtajā valodā. Pēc būtības to arī nozīmē devīze „vienoti dažādībā”.

Uzskatu, ka jābūt nevis paraugveida budžetiem, bet gan katras Parlamenta sesijas sākumā mums ir vajadzīgs nulles budžets un turpmāk iestāžu budžetus vajadzētu paredzēt vairākiem gadiem. Kontrole nenozīmē birokrātiju, jo tas nekad nav nepieciešams izdevums. Iestādēs jāvalda uzticības principam.

Visbeidzot, budžeta izpildes apstiprināšana nedrīkst būt politikas sīkas apspriešanas laiks, kas prasa plašāku saskaņošanu, piemēram, līgumu pārskatīšana. Piemēram, es uzskatu, ka apspriede par jautājumiem, kas saistīti ar darba vietām, budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma apspiešanā nav piemērota.

  Thomas Ulmer (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie Padomes un Komisijas locekļi, dāmas un kungi! Es vēlētos izteikt komentārus par aģentūrām, ar kurām man bija darīšanas kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputātam.

Vispirms tomēr ļaujiet man teikt vienu lietu par nepārtrauktām debatēm „Strasbūra pret Briseli”. Esmu noteikti Strasbūras aizstāvis un uzskatu: ja ir kādas šaubas, tad mums vajadzētu pārcelt visu Parlamentu uz Strasbūru, nevis uz Briseli. Strasbūra ir Eiropas vienotības simbols, ko nedrīkst pamest.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā mēs izskatījām sešas aģentūras, kas ir sasniegušas izcilus rezultātus sava darba intensīvuma un kvalitātes ziņā. Kļūdu līmenis tika ievērojami samazināts. Tāpēc es velētos izmantot šo iespēju, lai uzslavētu šo aģentūru personālu.

Eiropas Ķīmijas aģentūrā, kas lielākoties uzrauga mūsu REACH projektus, tika izveidotas pavisam 104 jaunas darba vietas. Par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi jeb EFSA būtu jāpiebilst, ka mums vajadzēja panākt precīzāku uzraudzību un lielāku pārredzamību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra jeb ECDC gadījumā mēs atklājām, ka līdzekļi nebija pilnībā izmantoti. Vēl nav bijuši izpildīti visi uzdevumi. Eiropas Vides aģentūra stabili nodrošina datus un skaitļus, kas ir īpaši būtiski mūsu darbam, nākotnes veidošanai. Tomēr man gribētos daudz precīzāk noteikt, ko sasniegs Savienības vispārīgi izmaksu ietaupījumi vides uzlabojumu jomā un norādīt šos skaitļus. Eiropas Zāļu aģentūra joprojām piedzīvo acīmredzamas attīstības grūtības, neraugoties uz to, ka tā darbojas vairākus gadus. Mēs atklājām tajā dažas grāmatvedības kļūdas un nepienācīgu koordināciju starp finanšu un zinātniskajiem dienestiem.

Tomēr kopumā es uzskatu aģentūru darbu par ļoti pozitīvu.

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Ulmer kungam par viņa ievērības cienīgo faktisko veikumu. Tas rada patīkamu kontrastu daudzām lietām, ko šorīt esmu dzirdējis par aģentūrām. Ir ārkārtīgi nomācoši, ka daudzi Parlamenta deputāti no eiroskeptiķiem nekad nedomā par ko citu, izņemot aģentūras, kad pienāk laiks samazināt budžetu.

Varbūt es varētu jums atgādināt, ka tad, kad šīm aģentūrām ir piešķirtas dotācijas, tad šķiet, it kā Eiropas Savienības dalībvalstu premjerministri un valdības nevarētu pietiekami daudz iegūt no šīm aģentūrām. Tomēr pašreiz cilvēki rīkojas tā, it kā tie būtu Eiropas Savienības sodība.

Esmu ļoti priecīgs, par to, ka ir paziņots par Eiropas Revīzijas palātas veikto aģentūru pārvaldes izmaksu pētījumu. Uzskatu, ka tas nodrošinās mums pamatojumu objektīvākām debatēm.

Priecājos, kā es iepriekš minēju savā pirmajā runā, ka šeit kopā ar mums šorīt ir Ungārijas prezidentūras pārstāvji. Tas nav kaut kas pašsaprotams, kad mēs te debatējam par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc es vēlētos vērsties tieši pie jums, Becsey kungs. Esmu priecīgs, ka Padome ir gatava atzīt — kā es sapratu no Deutsch kunga komentāriem — ka budžetam un tā izpildes procedūrai nepieciešama atšķirīga pieeja.

Šis Eiropas Parlaments ir iedzīvotāju pārstāvniecība, kas prasa pārskatatbildību par nodokļu maksātāju naudas līdzekļu izmantošanu. Tāpēc mēs neizvairīsimies no Padomes prasības ievērot pārskatatbildību attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas tiek dota Padomei no Kopienas budžeta, lai finansētu tās darbību. Protams, ir ļoti daudz lietu, ko mēs varētu pārrunāt, piemēram, kādam budžeta izpildes procedūras veidam vajadzētu būt nākotnē. Tomēr man jājautā jums: vai jūs nopietni sagaidāt no Eiropas Parlamenta pārrunas par kaut ko, kas ir mūsu tiesības saskaņā ar līgumiem. Galu galā tas varētu beigties vienīgi ar šo tiesību ierobežojumiem. Es neredzu, kāpēc man kā Eiropas Parlamenta deputātam vajadzētu to darīt.

Par nelaimi, mums nav daudz izdevību apspriest lietas kopā, un es būtu priecīgs, ja jūs dotu man šo iespēju, lai paskaidrotu jums, kurš Padomē īstenībā cīnās pret nepieciešamo pārredzamību.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Man bija interesanti dzirdēt informāciju par sazināšanās problēmām ar Eiropas Padomi attiecībā uz šīs vispārējā budžeta daļas izpildi.

Cik es apzinos, kontrole par izpildvaru ir viens no galvenajiem Eiropas Parlamenta deputātu uzdevumiem. Padome, Komisija un arī citas ES iestādes rīkojas ar ES pilsoņu finanšu līdzekļiem atbilstoši saskaņotiem noteikumiem. Tāpēc ir dabiski, ka ievēlētie tautas pārstāvji veic pārbaudes nodokļu maksātāju vārdā: vai iestādes rīkojas ar pilsoņu naudas līdzekļiem saudzīgi un atbilstoši saskaņotajiem noteikumiem. Tas tā darbojas visās demokrātiskās valstīs. Tāpēc es nesaprotu Eiropas Padomes nostāju, atsakoties sadarboties ar mums, jo šī sadarbība ir nepieciešama tās budžeta apstiprināšanai.

Mēs nejautājam, vai Sarkozi kungs vai Merkeles kundze ir apmeklējuši labāku vai sliktāku restorānu vai iegādājušies labāku vai sliktāku portfeli, vai pirkuši viena vai cita uzņēmuma apģērbu, bet mēs jautājam, kā viņi rīkojas ar nodokļu maksātāju valsts līdzekļiem, un mums ir visas tiesības to darīt, un tās neapspriežams pienākums ir nodrošināt šo informāciju.

  Zsolt László Becsey, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā man ir tikai divas minūtes, lai atbildētu, es gribētu pievērsties tikai dažiem jautājumiem. Viens no tiem ir tas, ka es vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs esam sagatavojušies panākt ilgtermiņa vienošanos debatēs starp Padomi un Parlamentu. Tikai tā var atrisināt šo problēmu, proti, likumības problēmu, kuru arī minēja Gräßle kundze. Vēlos apgalvot jums: es zinu, ka Parlaments ir tiešā veidā ievēlēta iestāde — galu galā esmu arī bijis tā deputāts, taču šeit ir likumīgi vadītāji, ministri un Padomē arī. Turklāt abas iestādes ir budžeta izpildes procedūras līdztiesīgas dalībnieces: viena no tām — ieteikumu līmenī un otra — galīgā lēmuma līmenī. Iesniegtajā ieteikumā mēs nošķīrām budžeta procesu un tā izpildes procesu.

Es vēlētos pieprasīt izraudzīties delegāciju, lai tā Parlamenta vārdā piedalītos pārrunās, un mums vajadzētu panākt vienošanos, rīkojot sarunas ar Parlamenta politiski pārstāvētu delegāciju. Nav lietderīgi strādāt, pastāvot šādām problēmām. No iesniegtā Saprašanās memoranda projekta ir arī skaidrs, ka mums ir arī jānoskaidro, kādu datu nodrošināšana ir Padomes kompetencē un kādu nav. Uzskatu, ka tas veicinās pārstāvniecību starp atšķirīgām administrācijām. Pēc tam mums patiešām varēs pieprasīt nodrošināt datus, kas ir Padomes kompetencē.

Attiecībā uz valsts deklarācijām, par ko arī bija runa vairākas reizes, es ierosinu risināt šo jautājumu debatēs par Finanšu regulu. Es zinu, ka šie ierosinājumi attiecas uz to. Protams, ir jāatzīst problēmas sarežģītība dažās dalībvalstīs, taču atkārtoju, ka tas būs ļoti nozīmīgs debašu punkts citā procesā.

Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par iespēju izteikties, es vēlētos mudināt visus nepārvērst attiecības starp divām budžeta izpildītājām iestādēm par cīkstēšanos. Apsēdīsimies, aprunāsimies un panāksim vienošanos, nevis degradēsim šo problēmu līdz sekretariātu un birokrātiju vēstuļu debatēm.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates apliecina plašu savstarpēju saprašanos starp Parlamentu un Komisiju par virzību uz priekšu un par nepieciešamību uzlabot mūsu politiku un programmas, sniedzot ES pilsoņiem pievienoto vērtību. Domāju, mēs ejam pareizā virzienā, un problēmas, ko jūs izvirzījāt un kuras attiecas uz valsts pārvaldības deklarāciju ieviešanu, lielāku automātiskumu sankciju piemērošanā un darbu ar līdzekļu atgūšanu, ir patiešām svarīgas lietas, ar kurām strādā Komisija.

Es vēlētos jo īpaši pateikties Grässle kundzei par viņas darbu ar Finanšu regulu. Domāju, ka ir ļoti būtiski, ka Komisijas iesniegtais priekšlikums par pārvaldības deklarāciju ieviešanu tiks beidzot apstiprināts, jo problēma īstenībā ir mūsu dalībvalstu pārskatatbildības palielināšanā, tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par 80 % no jūsu budžeta pārvaldības. Īstenojot racionalizētu un vairāk automatizētu maksājumu pārtraukšanas procedūru, manuprāt, mēs 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanā redzēsim, ka maksājumu pārtraukšanas biežums ir pieaudzis un dienesti vairs nebaidās piemērot šo līdzekli savā darbā.

Mēs strādājam arī ar dalībvalstīm par līdzekļu atgūšanu, un esam iesnieguši referentam ļoti daudz informācijas par situāciju ar līdzekļu atgūšanu. Domāju, ka, strādājot kopā, mēs varam atrast veidus, kā uzlabot situāciju. Protams, sankcijas ir laba lieta, taču mums jāmeklē arī stimuli, un tā ir būtiska lieta mūsu dalībvalstu darbības atvieglošanas ziņā.

Piekrītam, ka esam virzījušies uz mūsu noteikumu vienkāršošanu un esam apliecinājuši savus viedokļus par šo tematu. Mēs ņemsim vērā šos ierosinājumus, sagatavojot jaunas programmas nākamajiem vairākgadu finanšu plāniem. Pilnībā piekrītu, ka mūsu publisko iepirkumu likumdošana ir īpaši sarežģīta un ka publisko iepirkumu jomā tiek pieļautas daudzas kļūdas. Lūk, kāpēc Komisija ir uzsākusi apspriešanos ar sabiedrību par publisko iepirkumu noteikumu vienkāršošanu un uzlabošanu, un es ceru, ka tas nodrošinās vienkāršāku un efektīvāku sistēmu.

Attiecībā uz Civildienesta noteikumiem: ir laiks tos atkal caurskatīt, un mans kolēģis Maroš Šefčovič strādā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu. Protams, tas ir sarežģīts jautājums, un mums jāņem vērā visi jutīgie jautājumi, kas saistīti ar vienkāršošanu, taču faktiski konkrēti noteikumi Civildienesta noteikumos patiešām ir novecojuši un ir nepieciešams tos pārskatīt.

Protams, Komisija formāli atbildēs uz jūsu ieteikumiem nākamajā ziņojumā, kas tiks iesniegts vasaras beigās, taču, kā jūs varat redzēt, mēs jau cītīgi strādājam ES budžeta pārvaldības stiprināšanā un uzlabojam mūsu programmu izpildi. Es aicinu uz mūsu turpmāko sadarbību.

  Jorgo Chatzimarkakis, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es Parlamenta vārdā vēlreiz gribu pateikties komisāra kungam par mūsu lielisko sadarbību. Jūs tagad atkal esat norādījuši uz dažiem jautājumiem. Mums vajadzētu uztvert to kā sākumpunktu mūsu darba turpinājumam. Tomēr es arī gribētu lūgt jūs nodot mūsu pateicību saviem kolēģiem, jo mums bija ļoti intensīva apmaiņa ar daudzām personām — man īpaši vajadzētu minēt Cioloş kungu un Hahn kungu — abi bija ļoti pretimnākoši. Vēlreiz lūdzu nodot viņiem šo ziņojumu.

Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam Becsey kungam par viņa tiešajiem vārdiem. Viņš runāja ļoti skaidri, mums varēja nepatikt tas, ko viņš teica, taču vismaz viņa vārdi bija tieši, un mēs viņam esam pateicīgi par to. Manuprāt, tas, ka jūs esat šeit, ir pareizi. Nedomāju, ka ir īpašs iemesls to minēt. Katrā ziņā ir labi, ka jūs šeit esat.

Es paužu savas pēdējās pateicības Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam Caldeira kungam, par kura patiesi atklāto un pozitīvo sadarbību Parlaments vienmēr ir priecīgs. Mēs ļoti augstu to vērtējam. Mūsu darbs nebūtu iespējams bez viņa pamatdarba. Mūsu budžeta izpilde ir balstīta galvenokārt uz viņa veikumu. Mēs labprāt redzētu jūs spēlējam lielāku lomu nākamajā revīzijas izpildes vērtēšanā, Caldeira kungs. Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga ne tikai no likumīgi un pareizi iztērētiem līdzekļiem, bet arī un jo īpaši no to lietderīgas, citiem vārdiem — efektīvas un rentablas tērēšanas. Tā būs darbības revīzijas daļa saskaņā ar Lisabonas līguma 318. pantu. Kā Parlaments mēs labprāt piedalītos ikgadējās debatēs par Komisijas darbības revīziju un labprāt aicinātu jūs uz šejieni, lai apspriestu to ar mums kā Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis. Sirsnīgs paldies maniem kolēģiem un visām iesaistītām personām.