Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2292(REG)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0173/2011

Debates :

PV 10/05/2011 - 16
CRE 10/05/2011 - 16

Balsojumi :

PV 11/05/2011 - 5.14
CRE 11/05/2011 - 5.14
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0221

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2011. gada 10. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16. Iestāžu nolīgums par kopēju pārredzamības reģistru — Grozījumi Reglamentā saistībā ar kopējā pārredzamības reģistra izveidi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par:

Carlo Casini ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru (2010/2291(ACI)) (A7-0174/2011), un

Carlo Casini ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par grozījumiem Parlamenta Reglamentā pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Komisija izveidoja kopējo pārredzamības reģistru (2010/2292(REG)) (A7-0173/2011).

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini, referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es jūs iepazīstināšu ar vienu ziņojumu, kas ietver abus jautājumus par vienu un to pašu tematu.

Pabeidzot šīs debates un pēc tam balsojot, mēs būsim izpildījuši uzdevumu un noslēguši sarunu posmu darba grupā, kuras priekšsēdētāja ir Wallis kundze un kuras sastāvā ir citi deputāti no visām politiskajām grupām, kā arī Komisijas delegācija, ko vada Šefčovič kungs, un tādējādi izstrādājuši nolīgumu par kopēja pārredzamības reģistra izveidi. Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) dažu mēnešu laikā ir sagatavojusi šo ziņojumu un ir arī pabeigusi ziņojumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā.

Mani personīgi ļoti pārsteidza tā lielā sabiedrības uzmanība, ko ieguva šis nolīgums par pārredzamību. Es nevēlētos, lai cilvēki uzskatītu, ka rezultātiem būs būtiskāka ietekme, nekā patiesībā bija paredzēts. Pārredzamība nozīmē pareizas politiskas darbības aizsardzību, taču tā nav pareizais līdzeklis korupcijas apkarošanai. Nesenie gadījumi, kad žurnālisti mēģināja uzpirkt dažus Eiropas Parlamenta deputātus, varēja notikt arī ārpus Parlamenta telpām. Turklāt iespējamie korumpanti zina, kā izvairīties no atpazīšanas, un tāpēc reģistri nav pareizais šīs problēmas risinājums.

Pareizais līdzeklis šajā darbā ir krimināllikums. Tomēr, ja ar dalībvalstu krimināllikumu nav pietiekami, mums vajadzēs pārlasīt Lisabonas līguma 82.–86. pantu un apsvērt, vai Eiropas Parlamenta deputātu piekukuļošanu mēs varam uzskatīt par pārrobežu noziegumu vai pilnīgi pretēji rīcību, kas nodara kaitējumu Savienības finansiālajām interesēm, un izlemt par Eiropas prokurora amata izveidi vai nelemt par to, kas turklāt būtu arī nozīmīga virzība uz vienotību.

Pārredzamības reģistram ir vienkāršāks uzdevums. Dažās valstīs terminam „lobētājs” ir nelabvēlīga nozīme, bet vienlaicīgi citās valstīs lobēšana tiek uzskatīta gandrīz vai par sabiedrisku pakalpojumu, jo, izmantojot to, lēmumu pieņēmēji tiek informēti par jautājumiem, par kuriem viņi citādi neuzzinātu. Tas ir īpaši svarīgi Eiropas Parlamentam, jo bieži tie jautājumi, ar kuriem saskaras Eiropas Parlamenta deputāti, ir ļoti sarežģīti un tehniski, un mums gandrīz vienmēr ir jāatrod līdzsvars starp uzņēmumiem un valstīm ar atšķirīgām interesēm.

Šajā ziņā lobētāji kļūst īpaši lietderīgi. Tāpēc mēs viņus vairs nedēvēsim par „lobētājiem”, bet gan par „ieinteresētām pusēm”. Intereses, protams, var būt konfliktējošas, kas ir pilnīgi pamatoti. Es esmu strādājis par tiesnesi, un varu apgalvot, pretējo pušu nopratināšana jautājumu krustugunīs tiek uzskatīta par nosacījumu patiesības atklāšanai un taisnības panākšanai. Tāpēc ir labi, ja ir lobētāji vai ieinteresētās puses ar konfliktējošām interesēm: ir svarīgi, lai tiesnesis — un tādējādi arī Eiropas Parlamenta deputāts — saglabātu savu uzskatu brīvību un neatkarību un turpinātu godīgi strādāt sabiedrības interesēs. Tādējādi panākot abpusēju vienošanos starp Parlamentu un Komisiju (ar cerību, ka tai drīzumā pievienosies arī Padome), mēs esam izveidojuši pārredzamības reģistru.

Tie, kas vēlas pārstāvēt savas intereses, var brīvi izmantot mūsu telpas, taču viņi ir jāieraksta reģistrā, kurā tiek uzskaitīta visa informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu viņu juridisko un finansiālo statusu. Šis reģistrs ir publisks. Ir arī organizācijas, kurām nav savtīgu interešu, bet kuras Eiropas politikā cenšas sadarboties vispārīgu vērtību vārdā, piemēram, baznīcas, politiskās partijas un reģioni. Tās nav jāieraksta šajā reģistrā: bet, ja tām ir atsevišķi biroji, kuru vienīgais uzdevums ir uzturēt sakarus ar Eiropas iestādēm, tās ir jāiekļauj viņu reģistrā, tomēr ieinteresētajām pusēm jāpiemēro atšķirīgs tiesiskais reglamentējums.

Kā jau tika minēts, jaunajā reģistrā ir arī iekļauts grozījums Reglamentā. Tāpēc ir divi ziņojumi, bet jebkurā gadījumā tas ir tikai pirmais pasākums virzībā uz pilnīgāku pārredzamību. Dažas hipotēzes jau tiek pētītas, un tās pēc turpmākas apsvēršanas varētu pārvērst noteikumos, tādēļ dokumenta, ar kuru tika pieņemta šī vienošanās, 9. punktā ir norādīta iespēja ziņojumos iekļaut informāciju par ieinteresētajām pusēm, kas attiecīgā ziņojuma sagatavošanas laikā tiekas ar Eiropas Parlamenta deputātiem.

Šie plašie noteikumi attiecībā uz iespējamiem grozījumiem liek man paust negatīvu viedokli par grozījumiem, kas turpmāk uzliktu ierobežojumus šādām apspriedēm. Tomēr es ceru, ka Padome nekavējoties pievienosies šim nolīgumam, un šajā Parlamentā valda arī tiešs un plašs konsenss, spēcīga pārredzamības pienākuma izpausme un arī aicinājums rīkoties. Es ceru, ka balsojums ir gandrīz vienprātīgs.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pārredzamība ir īpaši svarīgs demokrātisko iestāžu princips. Tas īpaši attiecas uz Eiropas iestādēm, jo — kā tas ir plaši zināms — tās bieži tiek apsūdzētas aizliegumos un nepārredzamos pasākumos. Padome ir apņēmusies starp Eiropas Savienības iestādēm un organizācijām censties nodrošināt augstākā līmeņa pārredzamību. Padome arī apzinās, ka pilsoņi gaida, lai tie, kuriem viņi ir uzdevuši pārzināt savas lietas, ievērotu iespējami augstākos standartus; tāpēc Padome atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes iniciatīvu izveidot pārredzamības reģistru.

Es īpaši atzinīgi vērtēju Casini kunga ziņojumus. Ja Parlaments tos pieņems, tad, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, pārredzamības reģistru varēs izveidot tuvāko mēnešu laikā. Tādējādi mēs vēlreiz varam apliecināt, ka ES ir apņēmusies nodrošināt pārredzamību ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Es izmantošu šo iespēju, lai uzsvērtu, ka esmu informēta par to, ka Padome ir uzaicināta piedalīties pārredzamības reģistra izveidē. Līdz šim Padome neplānoja pilnībā piedalīties šajā procesā, jo atšķirībā no Parlamenta un Komisijas, Padomi tās īpašo funkciju dēļ interešu pārstāvju darbība neietekmē. Parasti tie nekontaktējas ar Padomi kā iestādi, bet plāno savu darbību dalībvalstīs. Tomēr es jau esmu skaidrojusi, ka Padome ir gatava piedalīties reģistra izveidē un sekot līdzi tā darbībai. Mēs, protams, arī esam gatavi ar Parlamentu un Komisiju apspriest Padomes iespējamās nozīmes aspektus, neatliekot nolīguma spēkā stāšanos starp šīm divām iestādēm.

Dāmas un kungi, pamatojoties uz Padomes neseno lēmumu, mēs tagad apsveram iespēju sagatavot politisku deklarāciju par reģistra darba uzsākšanu jūnijā.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētājas kundze! Pārredzamība pilsoņiem ir interešu un rūpju objekts, un ir būtiski palielināt Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti.

Es ar lielu prieku varu jūs informēt, ka jau šodien Komisijas reģistrā ir reģistrējušies vairāk nekā 3800 subjekti.

Tāpēc es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka kopēja pārredzamības reģistra izveide būs nozīmīgākā turpmākā virzība uz priekšu pārredzamības palielināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā un tiešas atbildes sniegšanā uz pilsoņu bažām.

Es vēlētos sacīt atzinīgus vārdus par ļoti konstruktīvo darbu, kuru mēs esam paveikuši mūsu kopīgajā darba grupā. Tāpēc es vēlētos parādīt cieņu Wallis kundzei, mūsu šodienas plenārsēdes priekšsēdētājai, Casini kungam, mūsu referentam, un arī Leinen kungam un Durant kundzei. Tā bija lieliska grupa, un man bija patiess prieks strādāt kopā ar šiem cilvēkiem.

Mūsu darba rezultāts ir ļoti līdzsvarots un pragmatisks iestāžu nolīguma projekts, kuru mēs šodien iesniedzam Parlamentam izskatīšanai un debatēm.

Ja rīt balsojums būs labvēlīgs, tad Parlaments un Komisija reģistra darbību varētu kopīgi uzsākt jūnijā. Šādi neapšaubāmi tiktu sūtīts spēcīgs politisks vēstījums, apstiprinot mūsu apņemšanos ieviest Eiropā pārredzamas un ētiskas normas.

Šā reģistra mērķis ir sniegt pilsoņiem lielāku pārredzamību attiecībā uz organizācijām un pašnodarbinātām personām, kuras ir iesaistītas ES politikas veidošanā, vai mēģina ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu.

Es saprotu, ka ir zināmas bažas par reģionālām valsts iestādēm, tāpēc es labāk paskaidrošu. Jautājums bija par to, vai tām ir jāreģistrējas. Manuprāt, izlasot uzmanīgi dokumentu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka tas neatspoguļo šo iestāžu patieso identitāti, kā arī neatspoguļo faktu, ka tās nodrošina savu pilsoņu tiešu pārstāvniecību, kā noteikts viņu pašu konstitucionālajās sistēmās.

Uzmanīgi izlasot nolīguma saturu, tam vajadzētu sniegt pilnu mierinājumu šajā ziņā. Patiesi, šajā dokumentā ir skaidri minēts, ka vietējām, reģionālām un pašvaldības iestādēm nav jāreģistrējas. Šo pieeju pat vēl pastiprina I pielikums, kurā ir norādīts, ka valsts iestādēm pašām nav jāreģistrējas.

Nav jāreģistrē arī tie pakalpojumi, kas veido tādas pārvaldes sastāvdaļu, kurā strādā vietējā, reģionālā un pašvaldības līmeņa amatpersonas, un tā ir iesaistīta pasākumos, kas atbilst iestāžu vai konstitucionālai kompetences jomai. Es ceru, ka tas palīdzēs novērst šīs bažas, kuras esmu pamanījis pēdējo dienu laikā.

Nobeigumā par starpiestāžu dimensiju. Manuprāt, mēs visi piekrītam viedoklim, ka kopējas sadarbības panākšana ar Komisiju un Parlamentu tiktu turpmāk konsolidēta, iesaistoties Padomei.

Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs Ungārijas prezidentūrai par to, ka tā mainīja Padomes attieksmi un noskaņoja to labvēlīgi, meklējot veidus, kā mēs piemērotāk varētu organizēt attiecības starp Padomi, Komisiju un Parlamentu saistībā ar reģistra pārvaldīšanu, jo tas būs spēcīgs politisks vēstījums par to, ka šīs trīs iestādes šai problēmai ir pievērsušās tik nopietni un ka šīs trīs iestādes gatavojas pārredzamības problēmu risināt kopīgi. Es esmu pārliecināts, ka ar šādu politisko atbalstu no visām trīs iestādēm robežvērtība — 4000 reģistrējušies subjekti — tiks panākta iespējami ātri.

 
  
MPphoto
 

  Manfred Weber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs! Pārredzamība ir demokrātijas stūrakmens, kas nodrošina to, ka cilvēki zina, kas īsteno ietekmi un kā tiek pieņemti lēmumi. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir ievērojami vairāk pilnvaru. Tāpēc ir taisnība, ka mūsu darbības veidam vienmēr ir jābūt atvērtām debatēm, un mums ir jāuzdod jautājumi pašiem sev.

Sarunas starp Eiropas Parlamentu un Komisiju saistībā ar pārredzamības reģistru norit veiksmīgi, un mēs pašreiz esam sasnieguši teicamu rezultātu. Es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka ir labi tas, ka mēs esam paredzējuši skaidrus noteikumus vietējām un reģionālajām iestādēm, un pat baznīcām, kas pārstāv to intereses.

Es vēlos arī piebilst, ka mēs neuzskatām, ka lobisms pēc būtības ir kaut kas slikts. Mums ir vajadzīgi ekspertu atzinumi, un mums ir jābūt spējīgiem mūsu darbam pieaicināt ekspertus. Galu galā ir svarīgi, lai mēs, būdami parlamentārieši, spētu brīvi risināt problēmas un neatkarīgi pieņemt lēmumus. Es pašreiz vēlos paziņot, ka mums, parlamentāriešiem, ir daudz kas, ar ko mēs varam lepoties. Salīdzinot situāciju dažādās dalībvalstīs, var konstatēt, ka tikai dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jau izveidots pārredzamības reģistrs šādā līmenī. Manas valsts galvaspilsētā, Berlīnē, kur es arī palaikam dzīvoju, šāda pārredzamības reģistra nav, tāpēc mums visiem vajadzētu saprast, ka šī ir patiesi nozīmīga virzība uz priekšu.

Padomei es vēlētos apgalvot: ja Padomei šis jautājums nav problēma tāpēc, ka lobētājiem ir ļoti maza ietekme, tad tai vajadzētu būt vieglāk iesaistīties pārredzamības reģistra veidošanā. Tādējādi Padome varētu pārvarēt tās iekšējo pretestību.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, es vēlētos norādīt, ka, ja mēs Parlamentā turpmāk vēlamies īpaši izvairīties no lobētāju ietekmes, tad mums ir vajadzīgs lielāks atbalsts un vairāk darbinieku, kas ļautu mums vairāk paveikt Eiropas Savienības iedzīvotāju labā.

 
  
MPphoto
 

  Matthias Groote, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties referentam un visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, jo rīt, pēc balsojuma, beidzot noslēgsies garš smaga darba posms. Šī ir laba diena Eiropai, Eiropas Parlamentam kā iestādei un Komisijai, jo mums ir izdevies uzsākt kopējā pārredzamības reģistra darbību. Šī ir svarīga virzība uz priekšu, bet ir jāpaveic vēl lielāks darbs.

Es vēlos pievērst uzmanību diviem punktiem. Pirmais punkts: šis reģistrs patiesībā nav obligāts. Tas šajā punktā ir atklāti jāpaziņo. Tāpēc man ir jautājums komisāram: Komisija vienmēr ir apgalvojusi, ka reģistram nav atbilstoša tiesiskā reglamentējuma. Vai Komisija ir gatava ieviest šādu tiesisko reglamentējumu, lai mums pēc pārskatīšanas reģistrs būtu obligāts?

Man ļoti patika Padomes paziņojums, kurā bija norādīts, ka tā neparedz nekādas grūtības, uzsākot pievienošanos mūsu reģistram, kā nupat norādīja Weber kungs. Es ceru, ka Padome izpildīs šo apņemšanos, jo reģistru patiešām varēs uzskatīt par pabeigtu tikai tad, ja visām trim Eiropas Savienības iestādēm būs kopīgs reģistrs un ja tas būs arī obligāts. Mēs kā grupa atbalstām citas grupas ierosinātu grozījumu, kurā ir izvirzīta prasība, ka lobēšanai iztērētajiem naudas līdzekļiem arī ir jābūt uzskaitītiem pārredzamības reģistrā; mēs gatavojamies atbalstīt šo grozījumu.

Kas attiecas uz dažādām dalībvalstu lobiju grupām, ir skaidri paziņots, ka tās netiks iekļautas reģistrā. Es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem par gatavību uz kompromisiem šajā jautājumā. Tā tiešām būtu slikta zīme šādam nolīgumam, ja dalībvalstu lobiju grupas tiktu traktētas tāpat kā rūpniecības lobētāji vai citas profesionālās asociācijas.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Nesenie skandāli, protams, ir atklājuši to ietekmi, kāda lobētājiem var būt uz Parlamentu, tāpēc Liberāļu grupa pauž izteiktu gandarījumu par lobētāju reģistra pilnveidošanu, ar ko būtībā tiek izveidota vienkārša obligāta sistēma, kurai ir jāveicina lielāka pārredzamība un uzlaboti apspriešanās procesi.

Es īpaši atzinīgi vērtēju ziņojuma 9. punktu, kurā Prezidijs tiek aicināts izveidot likumdošanas pēdu nospiedumu sistēmu, kuru izmantojot, referenti var reģistrēt tos, kas likumprojekta virzīšanas gaitā ir nodarbojušies ar lobēšanu. Šis ir jutīgs jautājums, taču es uzskatu, ka tā varētu būt turpmāka virzība uz priekšu, lai sabiedrībā palielinātu Parlamenta leģitimitāti un uzlabotu mūsu likumdošanas kvalitāti. Sistēma var būt pilnīga tikai tad, ja tai pievienojas Padome, kas ir mūsu likumdevēja varas otrā palāta, taču es atzinīgi vērtēju iepriekšējo virzību uz priekšu un pateicos priekšsēdētājai par viņas paziņojumu šajā pēcpusdienā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Matthias Groote (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Duff kungam par to, ka viņš izvirzīja jautājumu par likumdošanas pēdu nospiedumiem. Vai jūs uzskatāt, ka likumdošanas pēdu nospiedumi, kuru apjoms joprojām ir jānosaka, varētu arī ierobežot Eiropas Parlamenta darbu? Kā arī: cik tālejoša, jūsuprāt, varētu būt likumdošanas pēdu nospiedumu ietekme?

 
  
MPphoto
 

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka šis varētu būt eksperiments. Līdzīgi visiem eksperimentiem, ja tas būs veiksmīgs, tad tas tiks ieviests praksē. Tomēr es uzskatu, ka to vajadzētu ierobežot attiecībā uz tiem referentiem, kuri ir atbildīgi par tiesību akta sagatavošanu Parlamenta vārdā. Viņiem vajadzētu publicēt to cilvēku vārdus, ar kuriem darba procesā viņiem ir bijušas oficiālas tikšanās.

Es uzskatu, ka šādi Parlamentā tiktu veicināta gudra un informēta lobēšana. Lai tiesību aktu projektus sagatavotu augstākajā līmenī, mēs visi paļaujamies uz ārpus Parlamenta profesionāļu speciālajām zināšanām un kompetenci.

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties Casini kungam par viņa darbu, izstrādājot šo iestāžu nolīgumu. Konstitucionālo jautājumu komitejas un Komisijas locekļi ir labi strādājuši, lai izstrādātu mērķtiecīgu un praktisku ziņojumu, kas likumdošanas procesam piešķirs lielāku pārredzamību. Priekšsēdētājas kundze, ir labi, ka jūs šodien vadāt plenārsēdi; es pateicos par jūsu ieguldīto darbu sarunās starp Parlamentu un Komisiju.

Šis ziņojums savā pieejā ir samērīgs; tas ir lietderīgs, un es ticu, ka tas dos labumu. Tajā ir atzīta tā būtiskā nozīme, kāda reģionālām un vietējām pašvaldībām ir Eiropas tiesību aktu izstrādāšanā, un tāpēc lobētāji tiek skaidri nodalīti no vietējo un reģionālo pašvaldību amatpersonām.

Lai gan šis ziņojums ir pasākums pareizajā virzienā, joprojām ir vēl daudz jāpaveic. Es ceru, ka šis reģistrs — , ja tas darbosies veiksmīgi — kļūs par obligātu reģistru lobētājiem. Es piekrītu Duff kunga priekšlikumam, ka referentiem vajadzētu atklāt to lobētāju vārdus, ar kuriem viņi ir apspriedušies tiesību akta izstrādes posmā. Nav šaubu par to, ka vēlētāji mūs šajā plenārsēžu zālē vēro ar diezgan lielām aizdomām. Jo lielāka pārredzamība un atklātība, jo labāk.

Ņemot to vērā, es varu tikai piebilst, ka viena būtiska problēma šim nolīgumam ir tā, ka tajā pietrūkst vienas iestādes. Ir apbēdinoši, ka Padome to nav parakstījusi. Dalībvalstīm kā vienam no likumdevējiem vajadzētu sapulcēties un parakstīt reģistru, lai mēs varētu izstrādāt patiesi pārredzamu likumdošanas procesu.

 
  
MPphoto
 

  Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Politika balstās uz uzticību. Šā Parlamenta deputātus brīvās un aizklātās vēlēšanās ir ievēlējuši mūsu dalībvalstu pilsoņi, kuri pamatoti gaida, ka mēs visās savās runās un ar visiem saviem lēmumiem aizstāvēsim viņu intereses, citiem vārdiem, kopējo labumu, nevis, lai nodarbotos paši ar savām interesēm vai trešo pušu interesēm neatkarīgi no tā vai tie būtu uzņēmumi, vai citas interešu grupas.

Tomēr mēs arī apzināmies, ka Briselē, piemēram, mums apkārt ir vairāk nekā 10 000 profesionālu lobētāju, kuri nodarbojas tieši ar to, ko tiem pienāktos darīt saskaņā ar viņu amata aprakstu, proti, mēģina ietekmēt Parlamenta deputātus un Komisijas locekļus. Jūs nevarat pārtraukt šo praksi, jo tā ir pilnīgi parasta — mēs dzīvojam brīvā un atvērtā sabiedrībā —, mums tomēr ir jāpanāk, ka mūsu balss šajā iestādē tiek sadzirdēta, un jāsaglabā sava neatkarība. Mums tas ne vienmēr ir izdevies, un atsevišķi deputāti šos noteikumus ir pārkāpuši, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs vēlamies savus noteikumus uzlabot.

Pārredzamība ir viens no svarīgākajiem uzticības priekšnosacījumiem, un tieši pie tā mēs pašreiz strādājam. Pēc ļoti garām sarunām mums ar Komisiju ir izdevies panākt vienošanos par šo pārredzamības reģistru. Jāpiebilst, ka es atzītu par labāku, ja šāda vienošanās būtu panākta arī ar Padomi.

Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa jau ilgu laiku par to ir aģitējusi. Mēs esam gandarīti, ka tas ir panākts, un arī diezgan lepni par rezultātu, tomēr man jāsaka, ka mēs neesam apmierināti visos aspektos. Mēs uzskatām, ka šim reģistram vajadzētu būt obligātam ne tikai tiem, kas strādā Komisijas un Parlamenta ēkās, bet arī tiem, kas uzmācas ar saviem darījumiem citās vietās, piemēram, pie vīna glāzes kādā no daudzajiem Briseles bāriem. Mēs vēlamies, lai reģistrs attiektos ne tikai uz Parlamentu un Komisiju, bet arī uz Padomi. Mēs vēlamies, lai pieejamā informācija par finansēm būtu precīzāka un nozīmīgāka. Mēs uzskatām, ka iesaistītās naudas summas ir jāmēra tādā pašā veidā, nevis kā situācijā, kas piedāvāta pašreiz, kur mazākas operācijas tiek mērītas EUR 50 000 pieaugumos, kamēr lielākas operācijas tiek mērītas lielākos pieaugumos, kādēļ ir grūti precīzi zināt, cik daudz naudas līdzekļu ir iesaistīts. Mēs arī atbalstām regulāras kopēja sekretariāta pārbaudes.

Tomēr šī Eiropai ir laba diena, jo tā mums atnes piemērotāku pārredzamību. Es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti tajā, kas ir sasniegts.

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard, GUE/NGL grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums ir virzība uz lielāku atklātību un obligātu lobētāju reģistru visiem tiem, kas mēģina ietekmēt ES. Tomēr vēl ir ejams tāls ceļš, kamēr mēs sasniegsim savu mērķi. Turklāt, kā ir atklājuši korumpētie Eiropas Parlamenta deputāti, mums ir arī jāievieš kārtība pašiem savā mājā. Mums ir jāizskaidro, ka nav pieņemami, ja Eiropas Parlamenta deputātiem ir jebkāda veida algots darbs no malas, kas varētu apšaubīt mūsu integritāti. Turklāt mums ir vajadzīgi efektīvi kontroles līdzekļi un noteikumi, lai paredzētu noteikumu pārkāpšanas sekas. Mums ir arī jāievieš skaidri ziņotāju aizsardzības noteikumi, lai novērstu ziņneša nošaušanu. Mēs gaidām īpašās komitejas ziņojumu, un saistībā ar minēto mēs paredzam nolīguma, par ko mēs šodien debatējam, un Parlamenta Reglamenta steidzīgu pārskatīšanu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Søndergaard kungs! Es vēlējos jautāt, ko jūs domājat par likumdošanas pēdu nospiedumu pieeju, un ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka pārredzamības reģistrs arī turpmāk nebūs obligāts, citiem vārdiem —, turpinās pastāvēt milzīgi caurumi.

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL).(DA) Paldies par jautājumu! Tas dod man iespēju uzsvērt punktu, kam es jau biju pievērsis uzmanību, proti, ka mums līdz mērķa sasniegšanai joprojām ir vēl tāls ceļš ejams. Mēs nedomājam, ka mēs to jau esam sasnieguši. Mēs uzskatām, ka joprojām kaut kā pietrūkst. Ir skaidrs, ka jautājums par obligāto reģistru ir katrā ziņā svarīgs. Mēs uzskatām, ka iecere par digitālajiem pēdu nospiedumiem likumdošanas dokumentos ir atzīstama, un mums tā būtu jāievieš, bet mēs, protams, arī uzskatām, ka reģistram ir jābūt obligātam, lai tas darbotos. Tomēr, kā jau es minēju, tā ir pareizā virzība, un mēs ceram, ka tad, kad saņemsim ziņojumu no īpašās komitejas, un tiks pārskatīts šis dokuments —, jo tas ir jāpārskata divu gadu laikā —, mums būs iespēja pilnībā panākt savu mērķi, jo mums tas ir jāsasniedz šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Tātad mums būs pārredzamības reģistrs! Nav pārsteidzoši, tas ir noticis tikai tāpēc, ka uzņēmīgie britu žurnālisti bija spējuši pierādīt, cik viegli daži Eiropas Parlamenta deputāti pakļāvās naudas līdzekļu kārdinājumam. Šajā punktā Eiropas Parlaments, gandrīz tāpat kā policijas priekšnieks filmā Casablanca, izlikās, ka ir satriekts — satriekts, atklājot, ka korumpēta lobēšana ir notikusi tam pašā degungalā.

Šim reģistram ir visas pazīmes, kas raksturīgas stabilām durvīm, kuras tiek aizvērtas ilgu laiku pēc tam, kad zirgs ir jau aizgājis. Šis reģistrs maz ko mainīs; lobētāji vienmēr izdzīvos. Tika ieviesta brīvprātīga reģistrēšanās sistēma; tā bija pilnīgi neauglīga. Pašreiz uz notiekošo ir atspīdējis neliels cerību stars, taču pārsvarā tas viss tiks atgrūsts atpakaļ tumšos stāvoša dīķa dziļumos; tas kā jau parasti būs tikai nodarbošanās.

Kā parasti, likumam pakļāvīgie iznesīs birokrātisma smagumu, un likumpārkāpēji tikai atradīs veidu, kādā turpināt. Kamēr nodokļu maksātāju naudas līdzekļi Briselē tiks izšķiesti pašreizējos daudzumos, vienmēr būs negodīgi lobētāji tieši tāpat kā, tur kur būs maitas, tur vienmēr būs plēsoņas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Gerald Häfner (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Agnew kungs! Lai gan es debašu laikā pilnībā atbalstu labi pārvaldītu viedokļu apmaiņu, es esmu mazāk apmierināts, kad jautājumi tiek izklāstīti nepareizi. Tāpēc es lūgšu jūs labot savu pēdējo paziņojumu. Jūs nupat apgalvojāt, ka Parlaments vienkārši debatē par pārredzamības reģistra jautājumu tāpēc, ka vairākos Lielbritānijas laikrakstos nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja īpašs raksts. Es tāpēc lūgšu jūs paskaidrot Parlamentam un sabiedrībai kopumā, ka mēs sākām apspriest šo problēmu pirms kāda laika un ka vienošanās par šo pārredzamības reģistru bija jau panākta, pirms vēl bija noticis jūsu minētais gadījums.

 
  
MPphoto
 

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Tas, šķiet, ir katalizators, kas ierosināja visu šo lietu. Katrā gadījumā es nevēlos, lai šeit atrastos vēl kāds Eiropas Parlamenta deputāts no Lielbritānijas. Man nav saprotams, kāpēc mums vajadzētu paciest, ka mūsu lietas kārto tādas ārvalstu iestādes kā šī. Jo tālāk uz dienvidiem un austrumiem, jo zemāka ir korupcijas kultūra. Man tas nepatīk un es nevēlos, lai mana valsts tajā piedalītos.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums visiem ir zināms, ka ne tikai Eiropas Parlaments, bet arī Eiropas Savienība kopumā cieš no milzīgas uzticības problēmas. Esmu pārliecināts, ka tas ir kaut kas, ko Häfner kungs nevēlēsies dzirdēt —, tomēr, lai gan Parlaments beidzot ir panācis vienošanos par šo pārredzamības reģistru, bez šaubām, pakļaujoties spiedienam nesenā lobēšanas skandāla dēļ, šim reģistram, manuprāt, pietrūks zobu.

Es uzskatu, ka brīvprātīgs reģistrs ir vienkārši izlikšanās, un tas nenodrošinās lielāku pārredzamību vai neaizvedīs mūs līdz punktam, kur Ministru Padome būs gatava iesaistīties, tādējādi mums nepiedalās pat visas galvenās likumdošanas iestādes. Pat ja iesaistītos Padome, joprojām būtu milzīgs daudzums caurumu. Acīmredzot ir simtiem ekspertu grupu, kuras strādā ar Komisijas publicētajiem oficiālajiem dokumentiem, tomēr šo padomdevēju iestāžu locekļu, kuri satiekas aiz slēgtām durvīm, identitāte paliek rūpīgi glabāts noslēpums.

Manuprāt, mums ir jāreģistrē ne tikai informācija par to darbu, kas tiek veikts uzņēmumu vai starptautisko koncernu interesēs, bet arī visa apmaksātā lobēšana tādām interešu grupām kā profesionālās organizācijas un arodbiedrības. Mūsu pilsoņiem ir tiesības gaidīt patiesu pārredzamību arī šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Marietta Giannakou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu Casini kungu ar viņa ziņojumu, kurā ir pausta pilnīga taisnība. Jautājums par pārredzamību, protams, ir saistīts ar parlamentāriešu godu, par to nevar būt šaubu. Tomēr, jo vairāk mēs pieņemam šādu pasākumu, jo vairāk mēs veicināsim pārredzamību un funkcionālās attiecības starp Savienības iestādēm un mūsu sociālajiem partneriem, un interešu grupām.

Jaunais reģistrs, kā paredzēts, nodrošinās pārredzamību plašam iestāžu kontaktu spektram un orientēs pārstāvjus ar īpašām interesēm, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un atsevišķu nodaļu valsts iestāžu pārstāvjus, tādējādi nošķirot dažādo interešu grupu un oficiālu iestāžu pārstāvju uzdevumus.

Aicinājums reģistrēties nodrošina interešu grupu un lobētāju patieso identitāti, tos atzīstot neatkarīgi un pozicionējot tos tādējādi, ka tie var tieši un nekavējoties runāt ar ES iestādēm.

Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Eiropas Parlamenta pilnvaras ir kļuvušas plašākas, un tas piesaista arvien lielāku pārstāvju skaitu, kuri lūdz iestāšanos lietā.

Nobeigumā, pārredzamības reģistrs galvenokārt ir paredzēts pārredzamībai un demokrātiskai, plurālistiskai mijiedarbībai starp sociālajiem partneriem un pilsoņiem, kuri parlamentāriešiem ir devuši mandātu, un ES iestādēm. Protams, ka visām ES iestādēm un vecākajām amatpersonām katrā šādā pārredzamības reģistrā ir nepieciešama sava vieta.

 
  
MPphoto
 

  Enrique Guerrero Salom (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Casini kungam par ziņojumiem attiecībā uz šo pārredzamības reģistru.

Mēs jau ilgāku laiku pārdzīvojam īpaši plaša mēroga krīzi, kas draud kļūt vēl ilgāka. Tādas krīzes kā šī pasliktina sabiedrības dzīves apstākļus un mazina cilvēku cerības attiecībā uz nākotni.

Kad ekonomiskās krīzes liedz mums ar pozitīviem rezultātiem leģitimēt to politiku, ko mēs piedāvājam sabiedrībai, mums ir jāveicina šī leģitimēšana, apzinīgi ievērojot tās politiskās vērtības, kuras mēs aizstāvam: vienkāršību, godīgumu, ciešu saistību ar sabiedrību un pārredzamību.

Šis reģistrs ir pasākums virzībā uz pārredzamību, bet tikai viens pasākums. Es piekrītu saviem kolēģiem deputātiem, kuri ir uzsvēruši to, ka šim reģistram ir jābūt obligātam, tajā ir jāiekļauj Padome un jāparedz bargāki sodi gadījumos, ja tiek konstatēta nelikumīga uzvedība.

 
  
MPphoto
 

  Alexandra Thein (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ja mēs rīt nobalsosim par pārredzamības reģistru, tas būs svarīgs pasākums pareizā virzienā, bet tas noteikti nebūs pēdējais vārds šajā lietā. Pirmkārt, es esmu gandarīta, ka mēs Eiropas Parlamenta lobiju reģistram esam izvēlējušies jaunu nosaukumu, kas attiecas uz 1996. gadu un kas pašreiz ir zināms kā pārredzamības reģistrs. Man šķita nožēlojami redzēt, kam tagad būs jāreģistrējas, lai saņemtu ēkas caurlaidi uz vienu gadu — sarakstā ir iekļautas valsts iestādes un organizācijas. Kā es esmu minējis iepriekš, es varu saprast, kāpēc ir jāreģistrējas juristu biedrībai, bet man ir grūtāk saprast, kāpēc tiek prasīts arī reģistrēties valsts organizācijām, kuras nekad nav bijušas un nebūs aktīvas partiju — politiskajā līmenī.

Nobeiguma analīzē neatkarīgi no visas sasniegtās pārredzamības, tas viss reducējas uz katra šā Parlamenta deputāta morālo kompasu, jo tas nosaka, vai viņa domas ir pareizas, ar ko viņš satiekas un ar ko viņš izlemj nesatikties, ko viņš uzklausa un ko viņš izlemj neuzklausīt. Galu galā cilvēki ar mums sazinās, arī izmantojot daudzus citus atšķirīgus saziņas kanālus.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pakļaušanās jūsu morālajam kompasam var izrādīties sarežģīts uzdevums. Es uzskatu, ka tas ir jautājums par šā Parlamenta deputātu neatkarību. Protams, lobēšana kļūst par problēmu, ja kāds mēģina mainīt jūsu pārliecību, izmantojot visus iespējamos argumentus, jo īpaši, ja šie argumenti ir negodīgi.

Fakts, ka pat pašreiz lobiju reģistrā ir iekļauti tikai 2800 no 20 000 Briselē esošajiem lobētājiem. Fakts ir arī tas, ka šajā Parlamentā mums ir daudz mazāk iespēju izstrādāt pietiekami kvalificētus pamatotus secinājumus; šo situāciju varētu ātri mainīt, novirzot finansējumu, un to es ļoti atbalstītu. Šis pārredzamības reģistrs varētu būt tikai neliela uzvara, tomēr to var uzskatīt par kustību tajā pašā virzienā, kurā devās Washington D.C., kur Lobēšanas likums par izpaušanu bija pastāvējis jau konkrētu laiku. Tas darbojas labāk nekā jebkas cits, kas mums ir šeit.

Es, savukārt, uzskatu, ka mums ne tikai vajadzētu pēc iespējas ātrāk ieviest likumdošanas pēdu nospiedumu koncepciju, bet arī likumdošanas pirkstu nospiedumu koncepciju, citiem vārdiem, mums ir jāatklāj visi tie lobētāji, ar kuriem mēs veidojam attiecības un ar kuriem mums ir darījumi. Es aicinu jūs ieskatīties manā tīmekļa vietnē, kurā es esmu izveidojis lobiju skaitītāju, kas reģistrē visus lobētāju sakarus neatkarīgi no tā, vai es pašlaik strādāju pie likumdošanas iniciatīvas, vai nē.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir svarīgs, jo tas attiecas uz to darbu, ko mēs veicam Parlamentā: noteikumu un tiesību aktu sagatavošanu un ieviešanu.

Kā minēja Cassini kungs, termins „lobētājs” ir mazliet neveiksmīgs, jo tas rada priekšstatu par privilēģijām vai korupciju, vai abiem, lai gan patiesībā tie ir speciālisti savā jomā, kuri mūs informē par sarežģījumiem un niansēm dažādos mūsu ierosinātajos tiesību aktos.

Es pats pašreiz esmu iesaistīts atzinuma par datu aizsardzību gatavošanā, un mani pārsteidza tās daudzās grupas, kuras nāca pie manis paust savus uzskatus. Ja es būtu spiests izmantot reģistru, tad es vēlētos reģistrēt arī tos, kas nāca pie manis, jo šādi mēs varētu sasniegt patiesu pārredzamību. Reģistrējiet lobētājus oficiāli, bet reģistrējiet arī tos, kas ir lobējuši mūs. Šādi tiktu radīta patiesa pārredzamība, lielāka ticamība un galu galā lielāka uzticība.

 
  
MPphoto
 

  Stavros Lambrinidis (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Bieži tiek apgalvots, ka mūsu pilsoņi neapzinās, ka šim Parlamentam kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir lielākas pilnvaras. Tā, iespējams, ir taisnība, un tas ir ļoti skumji, jo pārējie labuma guvēji, lobētāji —, vai tie, kas izliekas par lobētājiem, kā nesen ir pierādījies — ļoti labi apzinās šā Parlamenta pilnvaras. Mēs Eiropas Savienībā piedalāmies koplēmumu pieņemšanā par gandrīz visiem galvenajiem tiesību aktiem, un tas ir labi, jo mēs pārstāvam ES iedzīvotājus. Mēs esam vienīgā iestāde, ko viņi ir tieši ievēlējuši.

Pašreiz, lai arī Parlaments ir un būs viena no pārredzamākajām Savienības iestādēm, es tomēr uzskatu, ka, iegūstot plašākas pilnvaras, palielinās arī atbildība, un tieši tas mums arī turpmākajos mēnešos ir jācenšas sasniegt. Šodien panāktā vienošanās ar Komisiju nav slikta, tomēr lobētājiem ir jāliek ierakstīt reģistrā savus vārdus un savas patiesās intereses. Un to jau arī šis Parlaments pieprasa no lobētājiem, kuri nāk šeit pie mums. Es ceru, ka citas iestādes sekos šim piemēram.

Nobeigumā es izteikšu šādu piebildi. Kā jūs minējāt, es esmu šīs izveidotās darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Es nevaru daudz neko sīki pastāstīt, ko mēs tajā apspriežam. Tomēr es varu jūs pārliecināt, ka mēs nodrošināsim, ka uzvedības noteikumi šim Parlamentam būs vieni no pašiem pārredzamākajiem un ka tiks ieviestas normas, kas mūsu pilsoņus un mūs pašus var padarīt lepnus par to, ka mēs esam šīs neparastās iestādes locekļi.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sākt, atzinīgi vērtējot to, ka iesniegtais nolīgums uzlabos situāciju ES pārredzamības jomā, bet, atklāti sakot, tas joprojām ir tālu no pilnības.

Tomēr ir labi, ka lobētājiem tagad ir lielāka motivācija pievienoties reģistram, jo citādi viņi nevar iekļūt Eiropas Parlamentā. Ir uzlabota piekļuve informācijai, kas attiecas uz lobētājiem, tostarp viņu vārdiem, un mums vajadzētu arī atzinīgi vērtēt to, ka tiem lobētājiem, kuri neievēros noteikumus, tiks piemēroti dažādi sodi, piemēram, viņi var tikt izslēgti no reģistra, kas nozīmēs to, ka viņi ir ierakstīti melnajā sarakstā. Jautājums ir par to, vai šie pasākumi ir pietiekami. Piemēram, es nevaru piekrist tam, ka reģistrācija ir de facto obligāta un ka tikai reģistrētajiem lobētājiem ir atļauts iekļūt Parlamentā. Lielākas pārredzamības nolūkos ir būtiski, lai reģistrācija īstenībā būtu juridiski obligāta, un es ceru, ka mēs to sasniegsim šās parlamentārās sesijas laikā. Mums ir arī jāpilnveido noteikumi, saskaņā ar kuriem ziņojumi jāiesniedz lobiju uzņēmumiem attiecībā uz to izdevumiem par lobēšanas pasākumiem. Pašreizējā kārtība ļauj lobētājiem uzrādīt daudz mazākus izdevumus, nekā viņi ir faktiski iztērējuši. Tikpat svarīgi ir, lai pārredzami būtu arī finanšu avoti, no kuriem lobētāji un konsultāciju uzņēmumi gūst savus ieņēmumus.

Nobeigumā es vēlētos piebilst, ka es ļoti augstu vērtētu, ja deputāti nejauktu „pārredzamības reģistra” tematu ar „uzvedības kodeksu”, jo tas ir pavisam cits jautājums. Deputātus, kuri vienā vai citā veidā ir kļuvuši par upuriem — pat, ja paši savas vainas dēļ — fiktīvām lobiju aģentūrām, nevajadzētu šādi motivēt, nosakot „pārredzamības reģistra” noteikumus.

 
  
MPphoto
 

  Marita Ulvskog (S&D).(SV) Priekšsēdētāja kungs! Daudz kas ir jau minēts, taču to ir vērts atkārtot. Ir labi, ka mēs pašreiz beidzot esam vienojušies par lobētāju reģistru. Daudzi no mums par to ir cīnījušies ilgu laiku. Tomēr tas joprojām ir ļoti piesardzīgs priekšlikums. Es tomēr izvēlos to uzskatīt par pirmo pasākumu, ko var attīstīt plašā publiskās piekļuves principā visās ES iestādēs. Padomes un komisāra Šefčovič komentāri šodien bija īpaši labvēlīgi.

Atklāšanas un pārredzamības princips ir viens no nedaudzajiem patiesi efektīvajiem instrumentiem pārkāpumu un krāpniecības risku samazināšanai. Tas ir arī būtisks veids, kā palielināt uzticību tiem, kas darbojas šajā politiskajā sistēmā un politikā vispār. Turpmāk tajā vajadzētu iekļaut visas iestādes, reģistru padarīt obligātu, un līdzīgi tai pieejai, kas tiek izmantota dažās Skandināvijas valstīs —, to visu papildināt ar ziņotāju aizsardzību, kuri ir ļoti svarīgi atklātībai un pārredzamībai. Pateicos jums!

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju un pilnībā atbalstu pārredzamības reģistra un lobētāju saraksta izveidošanu, kas paredzēts gan organizācijām, gan arī neatkarīgiem lobētājiem, kuri piedalās ES politikas veidošanā un īstenošanā, jo standartu pastiprināšana nolūkā nodrošināt ES valsts pārvaldes stabilitāti un integritāti un stiprināt iestāžu tiesību aktus ir ES demokrātiskas darbības garantija. No otras puses, šis reģistrs, protams, nedrīkst kavēt deputātus pildīt savus pienākumus, kurus paredz to mandāts, un dalībvalstu vārdā Eiropas Parlamentā tikties ar saviem vēlētājiem vai sabiedrisko iestāžu pārstāvjiem. Tomēr īpašo interešu grupu pārstāvjiem ir jāparedz skaidri noteikumi, lai nodrošinātu atklātu, pārredzamu un atbilstošu dialogu ar tiem, kas vienā vai citā veidā mēģina piedalīties ES tiesību aktu izstrādē un ietekmēt šo procesu.

 
  
MPphoto
 

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es, būdams referents, runāju par Regulu Nr. 1049/2001 attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem, un atklātības un pārredzamības garā, kas ir paredzēts šajā regulā, es atzinīgi vērtēju šo nolīgumu. Tas ir vēl viens pasākums pareizajā virzienā, jo atklātība un pārredzamība ir demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesa pamatā, un mums ir jāinformē visi tie, kas ietekmē politiku, procesus un rezultātus un kuriem dažreiz ir pat pārmērīga ietekme uz tiem. Tomēr mums ir jādara vairāk, mums ir jānodrošina, ka lobētāju darba pārredzamība un integritāte ES līmenī ir pati lielākā. Turklāt mums jaunā reģistra darbība ir jācenšas uzsākt pēc iespējas ātrāk, un tiklīdz reģistrs būs uzsācis darbu, visām personām un organizācijām, kuras ietilpst tā darbības jomā, ir jāsniedz pareiza jaunākā informācija, lai mums būtu skaidrs, kuram attiecīgajā jautājumā ir ietekme.

Visbeidzot, ļaujiet man citēt organizācijas Transparency International pārstāvi Mittermaier kundzi: „Jaunais reģistrs būs visu to pušu saistību pārbaudījums, kuras ir iesaistītas lobēšanā, lielākai atklātībai.” Jūs to nevarētu pateikt kodolīgāk.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Man jāsaka, ka 21. gadsimts ir tīmekļa gadsimts, WikiLeaks gadsimts un iestāžu atklātuma gadsimts. Tas nozīmē pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, un mums ir jābūt daļēji atbildīgiem par mūsu lēmumu izstrādi un pieņemšanu.

Mums lēmumi ir jāpieņem kopīgi. Tāpēc mūsu darbam ir jābūt tālredzīgam. Mēs nevaram vienkārši gaidīt, kamēr lobiji un interešu grupas sāks izdarīt uz mums spiedienu: mums ir jāpieliek pūles, lai būtu ciešā saistībā ar sabiedrību un lai ieklausītos tajā. Es tāpēc uzskatu, ka pārredzamības reģistrs un pirkstu nospiedumu noņemšanas algoritmi būs efektīvi un pilnīgi bez ierobežošanas un baiļu izraisīšanas, tie ir iespēja uzlabot mūsu ziņojumus un izmērīt mūsu rezultātus.

Es uzskatu, ka tas ir vienīgais veids, kādā mēs varam virzīties uz priekšu, lai kļūtu par mūsdienīgu parlamentu. Es biju atbildīga par vienu ziņojumu, un paskaidrojumā es minēju visus tos pārstāvjus, ar kuriem es strādāju, jo atbilstīgi jaunajam darba stilam un attieksmei mums ir skaidri jānorobežojas no visām tām bezatbildīgajām darbībām, kuras mēs esam redzējuši pagātnē.

 
  
MPphoto
 

  Isabelle Durant (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlētos paust savu apmierinātību ar šo dokumentu, par kuru es rīt labprāt balsošu. Es vienkārši vēlētos norādīt, ka nesenie skandāli, kuriem mēs bijām liecinieki, ir uzpirkšanas mēģinājumi un nekas vairāk. Lai gan tā ir nopietna lieta, tie ir pēdējie notikumi. Mēs savu darbu sākām ilgi pirms šiem pēdējiem, nopietnajiem notikumiem, kas ir iekļauti citā mūsu darba daļā. Tie ir atsevišķi gadījumi, un tas arī ir labs darbs.

Tomēr mēs varam redzēt, ka daudzas grupas izmanto vērā ņemamus līdzekļus, un dara visu iespējamo, lai maksimāli ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc šis reģistrs ir pasākums pareizajā virzienā. Es esmu sniegusi savu ieguldījumu tā izveidē un arī esmu ļoti apmierināta ar paveikto darbu.

Tomēr ir jāveic turpmāki pasākumi. Šim reģistram ir jākļūst par dinamisku dokumentu, un tas ir jānovērtē katru gadu. Tas nekādā gadījumā nedrīkst palikt nemainīgs. Būtībā, es uzskatu, ka tehnoloģiju un to līdzekļu, ko izmanto lobētāji, attīstība, piespiedīs mūs visu laiku pārskatīt dokumentu, lai nodrošinātu tā efektivitāti, un, izmantojot direktīvu, noteiktu, kurš veic lobēšanas pasākumus, par cik lieliem naudas līdzekļiem un kādā veidā. Es arī pilnībā atbalstu ekoloģiskos pēdu nospiedumus — es domāju likumdošanas pēdu nospiedumus —, kas varētu nodrošināt lobētāju skaita un to cilvēku vārdu, ar kuriem viņi satiekas, publicēšanu ziņojumos, un es atzīstu, ka mums ir jāspēj atklāt tieši kas teica ko un kurš ietekmēja kuru.

Visbeidzot, reģistra publicēšana ir viena lieta, bet tā darbības izskaidrošana ir pavisam kas cits. Pilsoņiem ir arī jānodrošina līdzekļi, lai tie varētu ņemt vērā šajos reģistros ierakstīto informāciju un lai viņi var mērķtiecīgi izmantot minēto informāciju, cenšoties saprast, kā mēs pieņemam lēmumus. Tāpēc mūsu grupa bez iebildumiem balsos „par” šo tekstu.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Lobēšana ir galvenais instruments, izmantojot kuru pilsoņi iesaistās politiskajā dzīvē, un tāpēc ir svarīgi novērst tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc ir steidzami vajadzīgs pārredzamības reģistrs visām iestādēm, ne tikai Parlamentam un Komisijai, bet arī Padomei, jo galu galā visi faktiskie lēmumi tiek pieņemti tieši tur. Pārformulējot šo punktu, reģistrācijai ir jābūt obligātai ne tikai, lai iekļūtu Parlamentā, jo galu galā visi lobētāji noteikti nemeklē savus sakarus tikai pašā Parlamenta ēkā, bet arī, un daudz biežāk, restorānos, kokteiļu vakaros vai vingrošanas zālē.

Es vēlētos arī izteikties par pārredzamību saistībā ar politiskajām partijām. Arī tad, ja tā ir viena cilvēka partija un darbojas kā viena cilvēka process, mēģinot pasniegt sevi baltāku par baltu, šīm partijām un personām ir jāapliecina nepieciešamais pārredzamības līmenis. Tām ir jānodrošina pārredzamība saistībā ar saviem aktīviem, saviem prasījumiem attiecībā uz valsts kasi un kampaņu izmaksu kompensāciju, citiem vārdiem, saistībā ar faktiskajiem naudas līdzekļiem, ko tās vēlēšanu kampaņu laikā ir saņēmušas no valsts iestādēm savā valstī. Šīm izmaksām pārredzamā veidā ir jābūt dokumentētām.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums par iespēju uzstāties. Līdzīgi kā vairākums šajā plenārsēžu zālē, es piekrītu, ka reģistrs nozīmē progresu attiecībā uz likumdošanas procedūru pārredzamību, tomēr, manuprāt, tas ir tikai pirmais pasākums. Mums ir nopietni jāapsver vēl citi pasākumi un risinājumi.

Manuprāt, svarīgākais jautājums ir par to, ko Eiropas Parlamenta deputātiem ir atļauts darīt. Vai Eiropas Parlamenta deputātiem ir atļauts tikai strādāt savā profesionālajā statusā Parlamentā, vai arī viņiem ir atļauts veikt vēl citas darbības papildus savam darbam Parlamentā? Es personīgi uzskatu, ka šīm citām darbībām ir jābūt ļoti šauri noteiktām un tās būtu jānorobežo ar zinātnisko darbu un publikācijām. Jebkādas citas darbības dažādās padomēs vienmēr izraisa jautājumus un šaubas.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE).(SV) Priekšsēdētāja kungs! Lisabonas līgums ir piešķīris Eiropas Parlamentam lielākas pilnvaras, no kurām izriet arī lielāka atbildība. Tāpēc mūsu darbā ārkārtīgi svarīga ir pārredzamība, ņemot vērā to, ka mūsu darbs ir saistīts ar tiesību aktu izstrādi 500 miljoniem cilvēku un bieži ar ļoti lielām naudas summām.

Lobētāju reģistrs, par ko pašreiz ir panākts kompromisa lēmums, protams, ir ļoti vērtīgs, un es ceru, ka mēs varam paveikt vairāk, nodrošinot ziņotāju aizsardzību. Es arī ceru, ka mēs varam paveikt vairāk un nodrošināt, ka informācija reģistrā par finanšu jomas pārstāvju saistībām vai īpašumtiesībām kļūst obligāta, nevis brīvprātīga, kā tas ir pašlaik. Es arī ceru, ka mums būs debates par to, kādas papildus darbības ir pieļaujamas no ētiskā viedokļa, kad mums Eiropas Parlamentā ir jāpilda deputātu pienākumi.

Es atzinīgi vērtēju šo kompromisu, un uzskatu to par virzību uz priekšu, tomēr šajā virzībā uz pārredzamību, atklātību un lielāku uzticību demokrātijai ir jāveic vēl daudz vairāk pasākumu. Pateicos jums!

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka Weber kungs pareizi minēja, ka mums vajadzētu būt lepniem par pārredzamības reģistru, kas tiek kopīgi vadīts, jo izņemot Amerikas Savienotās Valstis vai Kanādu, man nav zināma neviena cita valsts ārpus Eiropas Savienības, kurā, nosakot tam kritērijus, darbotos šāds lobiju reģistrs, kādu mēs pašreiz gatavojamies izveidot. Tas attiecas arī uz dalībvalstu galvaspilsētām.

Jautājums, ko izvirzīja vairāki runātāji, no kuriem pirmais bija Groote kungs un pēc tam Häfner kungs, attiecās uz obligātu reģistru. Mēs darba grupā ilgi spriedām par šo jautājumu. Problēma ir tajā apstāklī, ka pašlaik mēs neredzam juridisku pamatojumu, kas ļautu mums piespiest uzņēmumus, pilsoņus vai interešu pārstāvjus reģistrēties, lai izmantotu viņu nodarbošanos.

Mēs, pārstāvot ES pārvaldības iestādi un ievērojot minēto pamatojumu, nevaram atteikties no sadarbības ar šādu organizāciju vai organizācijām. Tāpēc mēs esam meklējuši veidus, kā uzņēmumiem, organizācijām un lobijiem nodrošināt pozitīvu motivāciju, lai tie reģistrētos. Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, jo līdz ar vienošanos, kas tika panākta ar Parlamentu, mēs šo sistēmu faktiski esam padarījuši par obligātu. Ņemot vērā mūsu un Padomes kopīgās darbības, mēs palielināsim reputāciju un spiedienu tādā veidā, ka turpmākajos divos gados mēs redzēsim, kā tas darbojas, un tas mums sniegs papildu pieredzi, kā veikt augstas kvalitātes pārbaudi, un mēs uzzināsim, kā mēs varam turpmāk uzlabot sistēmas darbību.

Aicinājumi veikt atbilstošu pārbaudi attiecībā uz to subjektu darbību finansēšanu, kas reģistrējas: es varu jums apgalvot, ka Komisija jau veic visu to subjektu nejaušas pārbaudes, kuri ir jau reģistrējušies reģistrā, un es esmu pārliecināts, ka šīs darbības tiks vienīgi pastiprinātas, tiklīdz mēs reģistru vadīsim kopīgi. Visiem subjektiem, kas iekļauti reģistrā, ir jābūt pārliecinātiem, ka gadījumā, ja kaut kāda informācija ir nekorekta, mēs to atradīsim, mēs to kritizēsim, mēģināsim to izlabot un mums nav jābaidās kaunināt atbildīgās personas.

Es biju ļoti iepriecināts — es atkal atgriežos pie šīs tēmas, jo vairāki runātāji norādīja uz tās nozīmi —, ka visas trīs iestādes ir progresējušas šajā darbā. Es esmu pārliecināts, ka pēc šīs ļoti svarīgās Ungārijas prezidentūras atklāšanas mēs netērēsim laiku un pēc iespējas ātrāk mēģināsim sākt starpiestāžu sarunas ar Padomi, un tādējādi esmu pārliecināts, ka mēs varam atrast ļoti piemērotu veidu, kādā kopīgi pārvaldīt reģistru, trim iestādēm strādājot pie šā jautājuma ar vienu un to pašu mērķi — panākt lielāku Eiropas Savienības tiesību aktu pārredzamību.

Pēdējais jautājums, ko izvirzīja vairāki runātāji un izklāstīja Casini kungs: pārredzamības reģistrs noteikti nav ne vienkāršs, ne arī maģisks risinājums korupcijas apkarošanas problēmai. Mēs ļoti labi zinām, ka galvenais ir augsti morāles, ētikas, cieņas standarti un skaidri noteikumi. Taču to noteikti var izmantot kā īpaši piemērotu līdzekli un atbilstošu rādītāju. Tādējādi tie, kuri reģistrējas, ir gatavi ievērot noteikumus un būt pārskatāmi, un tiem nav nekā slēpjama, un — tam vajadzētu būt galvenajam rādītājam mums visiem — ka viņi būs faktiski partneri, kas strādās kopā ar mums un veiks informācijas apmaiņu ar mums, un ka viņi uzticas mūsu turpmākai saziņai.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet, lūdzu, man kā dalībvalsts pārstāvei, kurā kopš 2006. gada ir ieviests likums attiecībā uz lobēšanu, atzinīgi novērtēt šodienas debates un faktu, ka Parlaments un Komisija ir spējuši vienoties jautājumā par pārredzamības reģistru.

Pārredzamība Padomei vienmēr ir bijis ļoti svarīgs jautājums. Es ļoti priecājos redzēt, ka, lai gan mums neizdevās panākt progresu 2008. un 2009. gadā, mēs pašreiz esam veikuši izrāvienu Ungārijas prezidentūras laikā tajā ziņā, ka Padome ir gatava pārraudzīt procesus un tā iespēju robežās piedalīsies šajā pasākumā — mēs to redzēsim, kādā ziņā, un sarunām vēl ir jāturpinās.

Tāpēc mēs esam gatavi sarunām par mūsu ieguldījumu, un kā es norādīju savā ievada runā, mēs paredzam, ka apstiprināsim šo nodomu politiskajā deklarācijā, kas tiks laista klajā jūnijā. Tāpēc tas nenozīmē, ka mēs pievienosimies iestāžu nolīgumam.

Iemesls, kāpēc dalībvalstis pašlaik var pieņemt šo formulu —, kas, man vēlreiz jāuzsver, nozīmē būtisku progresu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem — ir, ka lobiju organizācijas netuvojas Padomei kā Eiropas iestādei, un tam ir bijuši daudzi atsevišķi piemēri. Lobēšanas darbību mērķis drīzāk ir dalībvalstis, to valdības un valsts aģentūras. Tāpēc Padome nav pakļauta lobēšanai tādā ziņā kā Komisija vai Eiropas Parlaments.

Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es ceru, ka sadarbība būs efektīva un pēc šīm sarunām mēs spēsim pieņemt šo politisko deklarāciju.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Casini, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos paskaidrot dažas lietas. Es vēlētos arī īpaši uzsvērt, ka šī vienošanās tika panākta ilgi pirms notikuma ar britu žurnālistiem. Diemžēl šis ir viens no veidiem, kā plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīta nepatiesa informācija. Piemēram, lielākais Itālijas laikraksts „Corriere della Sera” šodien zobojas par Eiropu, apgalvojot, ka mēs esam rīkojušies pārāk vēlu un tikai pēc šiem gadījumiem ar žurnālistiem. Tā nav patiesība. Šādi nepamatoti tiek veicināta neuzticība Eiropai.

Vienošanās tika panākta ilgi pirms tam. Katrā ziņā šī apspriede ir sarīkota ar zināmu nokavēšanos, jo tiklīdz izcēlās skandāls, mēs vēlējamies noskaidrot, vai mēs varam mēģināt turpmāk stiprināt šo nolīgumu. Tomēr tā redakcija palika nemainīta. Tas ir pirmais skaidrojums.

Otrs skaidrojums attiecas uz jautājumu par obligātumu. Reģistrs jau pašreiz ir obligāts. Tiem, kas vēlas nodarboties ar lobēšanu, ir jāreģistrējas reģistrā. Es nesaprotu, ko nozīmē jēdziens „obligāts”: tas nevar nozīmēt to, ka visām sabiedrībām, uzņēmumiem vai visiem pilsoņiem ir jābūt ierakstītiem šajā reģistrā. Tas nav iespējams. Katrā gadījumā atsevišķu Eiropas Parlamenta deputātu ziņā ir pirms kontaktu veidošanas aicināt reģistrēties tos, kuri vēlas uz viņiem izdarīt spiedienu.

Trešais jautājums attiecas uz iespējamiem turpmākiem grozījumiem. Šim nolūkam ir izveidota darba grupa, kurai, manuprāt, ir nepieciešamas maksimālas manevrēšanas iespējas. Es piekrītu, ka mums ir jāidentificē sarunu gaitā konstatētie lobētāji, taču es nezinu, vai šis uzdevums attiecas tikai uz referentu vai arī uz priekšsēdētāju. Mēs šai darba grupai sniedzam izvēles iespējas iesniegt visus vajadzīgos ieteikumus.

Visbeidzot, es arī vēlos pateikties gan Šefčovič kungam, kurš ir sniedzis milzīgu ieguldījumu šā nolīguma īstenošanā, gan arī Ungārijas valdības pārstāvim, cita starpā, par garantiju, kas tika sniegta attiecībā uz Padomes pievienošanos šim nolīgumam tuvākajā laikā, un kuram bez šaubām bija savas neskaidrības, tā kā Padome šajā gadījumā, protams, ir otrā palāta. Ja Padome būs arī aprīkota ar reģistru, šādi tāpēc efektīvāk tiks uzsvērts, ka Eiropas struktūru veido valdība (Komisija) un likumdošanas iestāde, kas veidota gan no pilsoņu, gan arī valstu pārstāvjiem.

Tomēr es atzīstu, ka joprojām ir jautājumi, uz kuriem vajadzētu rast atbildes, ņemot vērā, ka Ministru Padome pārstāv valstis. Es tomēr esmu pārliecināts, ka mēs panāksim labvēlīgu secinājumu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2011. gada 11. maijā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. Mēs vienmēr sevi slavējam par to, ka mēs no visām Eiropas iestādēm esam atklātākā. Tomēr nesenā pagātne ir uzskatāmi pierādījusi, ka neatkarīgi no priekšrocībām, ko šī atklātība sniedz, šai sistēmai ir arī savi trūkumi. Mēs visi zinām, ka Eiropas pilsoņi ir zaudējuši un joprojām turpina zaudēt savu uzticību Eiropai, un, būsim godīgi, arī mums, Eiropas Parlamenta deputātiem. Lai atgūtu šo uzticību, ir svarīgi, lai mēs būtu atklāti attiecībā uz savām darbībām un tām ietekmēm, kas veido mūsu darbu. Kopējs pārredzamības reģistrs, kas mums šodien ir jāpieņem, nobalsojot „par” diviem apspriešanai izvirzītajiem ziņojumiem, ir liels pirmais pasākums šajā virzienā. Tas ir „pirmais pasākums”, jo tas neatrisinās visas mūsu problēmas. Pat ja to būtu grūti izdarīt pašreiz, turpmāk mums ir jāvirzās uz lobētāju obligātu reģistrēšanu. Es vēlētos arī uzsvērt, ka šāds reģistrs neaizstāj mūsu individuālos centienus panākt pārredzamību un vajadzību izvērtēt mūsu darbu šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es atzinīgi vērtēju Komisijas un Eiropas Parlamenta kopējo pārredzamības reģistru, vismaz šajā veidolā. Tomēr tam vajadzētu būt tikai vienam no daudziem būtiskiem pasākumiem virzienā uz lielāku pārredzamību likumdošanas procesā, kas būtu jāpiemēro visām trīs Eiropas iestādēm. Eiropas Parlaments acīmredzami vēlas rīkot nopietnas debates par lobēšanu un lobēšanas noteikumiem. Šādi tiks arī rādīts piemērs tām dalībvalstīm, kurām vēl ir jāveic šis pasākums. Es uzskatu, ka pārredzamības reģistrs veicinās arī lielāku politiskās vides uzticamību. Tomēr tā faktiskā ietekme būs galvenokārt atkarīga no visu iesaistīto pušu vēlēšanās ievērot stingrākus noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE) , rakstiski. – (NL) Es varu tikai atzinīgi vērtēt to, ka Komisija un Parlaments sadarbojas, lai izveidotu kopēju „pārredzamības reģistru” lobētājiem, zinātniskās izpētes centriem un citām interešu organizācijām. Galu galā attiecībā uz katru lietu, kas ir mūsu darba kārtībā, mums ir jāspēj ievākt ziņas par dažādām interešu grupām un darīt to pilnīgi atklāti. Starp citu, tas nav nekas slikts, ja organizācijas aizstāv savas intereses, kamēr vien tas tiek darīts atklātā un līdzsvarotā veidā. Likumdošanas „pēdu nospiedumu” princips, sakarā ar kuru referentiem ir jāpaziņo, ar ko viņi ir kontaktējušies priekšlikumu sagatavošanas procesā, ir piemērota politiskā nostādne. Es tam jau faktiski esmu pievērsusi uzmanību savā ziņojumā par rotaļlietu drošību. Skaidri pasākumi, lai nodrošinātu šī principa vispārēju piemērošanu, veicinās pārredzamību. Tas ir arī piemērots instruments, lai kliedētu mītus par lobēšanu, kādi kopumā ir sabiedrībā, kuras kopīgās intereses mēs, būdami Eiropas Parlamenta deputāti, veicinām. Fakts, ka Padome arī ir eventuāli izteikusi savu vēlēšanos pievienoties šim reģistram, nozīmē, ka visiem ES lobētājiem mums būs vienots reģistrs, kura izveidošanai mēs kopā ar Eiropas Parlamentu esam strādājuši daudzus gadus. Es tāpēc atbalstu šo pieeju.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika