Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 10. maijs - Strasbūra

19. Tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Manders kunga ieteikums otrajam lasījumam Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes direktīvas 73/44/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 96/73/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/121/EK atcelšanu (13807/4/2010 - C7-0017/2011 - 2009/0006(COD)) (A7-0086/2011).

  Toine Manders, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem un jo īpaši visiem ēnu referentiem par mūsu izcilo sadarbību. Es vēlos pateikties Komisijai par mūsu kopīgo darbu. Es vēlos pateikties arī Padomei, jo es uzskatu, ka, pateicoties Ungārijas prezidentūrai, mēs izkļuvām no strupceļa šajā konkrētajā jautājumā. Mani jo īpaši iepriecina tas, ka šī ir regula, nevis direktīva. Es uzskatu, ka regulas ir pareizais instruments iekšējā tirgus pilnveidošanai, ko, starp citu, skaidri parādīja profesors Monti savā pētījumā.

Mēs radām pārāk daudz tiesību aktu, kas tiek ieviesti dažādos līmeņos, un tāpēc iekšējais tirgus nespēj darboties tā, kā tam vajadzētu. Es priecājos, ka šis jautājums tiek apspriests šoreiz, un es konstatēju, ka mēs tiešām esam uzlabojuši daudzas lietas šai ziņā. Priekšlikumu apsprieda Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Oriģinālajā priekšlikumā būtībā patērētājs gandrīz nebija minēts; mēs kā politiķi sapratām, ka mums šajā ziņojumā ir jāaizstāv arī patērētāja intereses, ko mēs tiešām esam darījuši.

Ir vairāki svarīgi apsvērumi, un ar to es domāju jo īpaši pētniecību alerģisku reakciju jomā. Komisija ir norādījusi, ka ir gatava izstudēt šos svarīgos jautājumus. Tā iesniegs pētījumu, vēlākais, līdz 2013. gada 30. septembrim un iekļaus pētījuma pozitīvos rezultātus papildu tiesību aktos. Padome ir paziņojusi, ka vēlas palīdzēt visu pārdomāt, ja rezultāts būs pozitīvs un sasniedzams.

Padomāsim par alerģiskām reakcijām un ķīmiskām vielām — mēs redzam, ka pieaug to patērētāju skaits, kuriem attīstās alerģiskas reakcijas, valkājot noteiktas drēbes vai ēdot, smaržojot vai ieelpojot noteiktus produktus. Mēs uzskatām, ka jāapsver iespēja brīdināt patērētājus par šādām iespējamām alerģiskām reakcijām. Ļoti bieži vērojama arī maldinoša tirgotāju prakse. Patiesībā Eiropas Savienībā tāda ir aizliegta kopš 2005. gada, bet mēs varam redzēt, ka ir par maz skaidrības par ražotājvalsti, ja nonākam līdz etiķetēm, kas to uzrāda.

Pārāk maz tiesību aktu ir pieejami, tas nozīmē, ka to diezgan bieži ļaunprātīgi izmanto. Mēs esam arī prasījuši Komisijai pārbaudīt iespēju noteikt skaidrus likumus un noteikumus, lai nodrošinātu, ka ražotāji, kuri deklarē, ka konkrētais produkts ir ražots, teiksim, Holandē, Itālijā vai Vācijā, var garantēt, ka tas tiešām tā ir. Mēs negribam situāciju, kad 99% no precēm ir ražoti Ķīnā un tikai apdares darbi tiek veikti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet jaukā etiķete „Ražots Eiropā” tomēr tiek piestiprināta precei.

Tas ietvertu arī, piemēram, krāpniecības problēmu. Es jo īpaši esmu gandarīts, ka mēs atveram durvis modernajām tehnoloģijām un tekstilizstrādājumus nemarķējam ar vienkāršām, novecojušām auduma etiķetēm, un ka mēs reāli apsveram iespēju izmantot modernās tehnoloģijas, lai nodrošinātu patērētājam vislabāko iespējamo informāciju. Padome jau ir skaidri piekritusi marķējumam, kurā norādīts, vai izstrādājums satur dzīvnieku produktus, jo kļūst aizvien grūtāk noteikt, vai kažokādas izstrādājums ir īsts vai mākslīgs, un ir daudz patērētāju, kuriem šāda veida informācija ir svarīga.

Topošais Eiropas Komisijas pētījums jo īpaši ir vērsts uz to šķēršļu likvidēšanu, kas traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī uz attīstības uzsākšanu elektroniskās tirdzniecības jomā. Jo, ja mēs vēlamies plašāku e–tirdzniecību, mums jānodrošina Eiropas standarti marķējumam. Es ceru, ka šis pētījums ieviesīs skaidrību šajā jautājumā.

Man arī šķiet, ka modernajā pasaulē mums vairs nevajag uz etiķetes norādīt informāciju 23 valodās, jo modernās tehnoloģijas var nodrošināt progresīvākus risinājumus šai problēmai.

Es ceru, ka Padomes paziņojums rīt būs pozitīvs un pārliecinās mūs par pozitīvu rezultātu, un es vēlos pateikties visiem, kas deva ieguldījumu šī pozitīvā rezultāta sasniegšanā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Manders kungs, dāmas un kungi, tas ir liels sasniegums, ka ir panākta vienošanās otrajā lasījumā attiecībā uz regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu. Tas nebūtu bijis iespējams bez ciešas šo triju iestāžu sadarbības.

Atļaujiet man Padomes vārdā paust cieņu Eiropas Parlamentam par izcilo sadarbību. Es vēlētos jo īpaši pateikties referentam T. Manders kungam un viņa kolēģiem par augstvērtīgo darbu, ko viņi ir ieguldījuši šajā procesā. Es atzinīgi vērtēju arī Zviedrijas, Spānijas un Beļģijas prezidentūras darbu, jo pašreizējais rezultāts ir sasniegts, pateicoties viņu ļoti kvalitatīvajam darbam.

Komisija ir bijusi ļoti konstruktīvs partneris, un visu laiku mums bija cieša sadarbība, tāpēc pateicos arī tai. Ja viss notiks kā plānots, Padome spēs pieņemt regulas tekstu rudens sākumā, un tāpēc likumu varēs piemērot, sākot no 2012. gada.

Šī regula dos nozīmīgu ieguldījumu iekšējā tirgus darbībā un stiprinās konkurenci šajā svarīgajā sektorā. Pašreizējā tiesiskā regulējuma jaunu tekstilizstrādājumu veidošanai un piemērošanai vienkāršošana un attīstība motivēs inovācijas tekstilmateriālu un apģērbu rūpniecībā. Tekstilmateriālu lietotāji, kā arī patērētāji varēs drīzāk izbaudīt jauno un inovatīvo ražojumu priekšrocības.

Ungārijas prezidentūra uzskata, ka regula nodrošinās ekonomikas dalībniekiem lielāku tiesisko noteiktību un uzlabos patērētāju aizsardzību iekšējā tirgū.

Pārskatīšanas nodrošināšanas rezultātā likumdevēji var pieņemt informētus lēmumus, jo Komisija veiks padziļinātu pārskatu par turpmākajām obligātajām marķēšanas prasībām. Tur var tikt iekļautas lietošanas instrukcijas, izmēru standartizācija, norādījumi par ražotājvalsti un alergēniem, elektroniskā marķēšana un citas jaunās tehnoloģijas.

Eiropas Parlaments un Padome savas kopīgās deklarācijas projektā uzsver, ka piešķir īpašu nozīmi tekstilmateriālu izcelsmei un jauno tehnoloģiju izmantošanai.

Mēs ceram, ka Komisija pievērsīs īpašu uzmanību šiem jautājumiem šajā ziņojumā. Līdz tam šis tiesiskais regulējums ļaus ātri apstiprināt jaunos tekstilizstrādājumus.

Regula nosaka, ka marķējumā jāiekļauj precīzs tekstilizstrādājuma sastāvs, bet tiek ieviesta arī jauna prasība marķējumam attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām. Kā Manders kungs norādīja, tas ļauj patērētājiem pieņemt informētākus lēmumus. Turklāt tas, ka tiesiskais instruments tika izveidots kā regula, uzlabos tiesisko paļāvību šajā jomā. Es vēlreiz jūs apsveicu un pateicos par uzmanību.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es pateicos referentam Manders kungam un visiem pārējiem ēnu referentiem, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai (ITPAK) par viņu darbu, lai panāktu vienošanos pēc smagām pārrunām. Es uzskatu, ka ir izšķiroši panākt vienošanos otrajā lasījumā, jo tas dos iespēju pilsoņiem un uzņēmumiem ātrāk gūt labumu no jauniem tekstilmateriāliem un to inovatīviem izstrādājumiem, un nacionālās valdības varēs samazināt izmaksas.

Es vēlreiz pateicos Parlamentam par ieguldījumu iestāžu debatēs, iesniedzot grozījumus, no kuriem daži īpaši uzsvēra politisko dimensiju un patērētāju intereses šajā jautājumā. Patiesībā šī ziņojuma pirmajā lasījumā, kad to Parlaments pieņēma ar lielu balsu vairākumu, tika uzsvērts, ka mums jāuzsāk plašas debates par tekstilizstrādājumu marķēšanu, tostarp jautājumā par izcelsmes norādi, un mēs ierosinājām paplašināt regulas darbības jomu uz noteiktām nozarēm. Kā jūs zināt, sarunās ar Padomi nākamajos mēnešos abas puses tika aicinātas izrādīt elastīgu attieksmi, lai iestādēm noteiktu īstenojamus risinājumus.

Es uzskatu, ka apstiprinātais teksts ir līdzsvarots kompromiss, kas iekļauj daudzus Parlamenta iesniegtos grozījumus un dod iespēju tālākai attīstībai, kas, kā Győri kundze savā runā uzsvēra, ir ļoti svarīgi. Pavisam drīz, vai tiklīdz jaunā regula stāsies spēkā, patērētāji iegūs jaunu informāciju par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām tekstilmateriāla sastāvā un viņiem būs arī pieejama informācija par tekstilizstrādājumu precīzu sastāvu.

Vēl viens jaunās regulas tūlītējs rezultāts ir vienkāršošana, tā kā Komisija iesniegs sīki izstrādātu tehnisko pielikumu ar saskaņotajiem Eiropas standartiem uz vairāk nekā 50 lapām. Tomēr, kas ir vēl svarīgāk, šīs regulas tūlītēji rezultāti nav šī procesa pēdējais posms. Gluži pretēji, tie ir sākuma punkts turpmākai analīzei un tiesību aktu uzlabošanai. Patiesībā īsā laikā jaunā regula nodrošina visaptverošu pārskata klauzulu, kas aicina Komisiju, ja nepieciešams, noteikt turpmākas prasības marķējumam šajā jomā. Tad Komisija izstrādās atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus jomās, kurās nepieciešama lielāka saskaņošana. Mans nodoms ir — un ar to es uzņemos saistības Parlamenta priekšā — ziņot par šo pārskatu nekavējoties un padziļināti.

Mēs jau gatavojamies uzdevumam apspriesties ar patērētājiem dažos pamatjautājumos, proti: kāda informācija ir svarīga un kā to darīt pieejamu; kādā veidā tehnoloģiju attīstība, piemēram, elektroniskā tirdzniecība, ietekmēs tekstilizstrādājumu pirkšanu; kādā mērā pieaugošā vajadzība pēc produkta izsekojamības, ilgtspējības un korporatīvās sociālās atbildības ietekmē tekstilmateriālu tirgu; kā mēs varam labāk izmantot pieejamās tehnoloģijas digitalizācijas laikmetā; kā mēs kā Eiropas Savienības iestādes varam pielāgot savus likumus pilsoņu augošajām vajadzībām attiecībā uz ētiskajiem, sociālajiem un vides jautājumiem.

Priekšsēdētāja kungs, tie ir tikai daži no tematiem, pie kuriem jau ir uzsākts darbs. Kā jūs varat iedomāties, izcelsmes norāde, bez šaubām, būs viena no mūsu prioritātēm un mūsu darba galvenie elementi. Tāpēc pārskats nodrošinās iespēju man vēlreiz apliecināt atbalstu izcelsmes norādei un noskaidrot šo jautājumu reizi par visām reizēm, tā kā tas ir būtisks instruments Eiropas uzņēmumu konkurētspējas un ES pilsoņu veselības nodrošināšanā. Mēs padziļināti izpētīsim šo jautājumu, lai nodrošinātu skaidrus noteikumus, nepieļautu maldinošu informāciju un veicinātu patērētāju atbildīgu izvēli, iegādājoties tekstilizstrādājumus.

Kā konstatēja referents Manders kungs, Komisija novērtēs arī saikni starp alergēniem un ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantoti tekstilizstrādājumos. Ar atbilstošas analīzes palīdzību šajā jomā būs iespējams noteikt, kā vislabāk izmantot jau esošos likumus, piemēram, REACH. Ļaujiet man īsi paskaidrot: izmantojot izcelsmes norādi, pircēji būs pārliecināti, ka viņi pērk tekstilizstrādājumu, kas nav kaitīgs ne viņu pašu, ne viņu bērnu veselībai, jo marķējums atbildīs visiem šīs svarīgās regulas noteikumiem, kurus, nesot nozīmīgus upurus, Eiropas iestādes ir ieviesušas visās rūpniecības nozarēs šajā sektorā.

Pārskata klauzulā — un es vēlreiz pateicos Padomei, ka tā uzsvēra, cik tā ir svarīga, un pauda savu vēlmi nekavējoties sadarboties ar Komisiju, lai transponētu regulu, — Komisijai tiek prasīts iesniegt ziņojumu, kuram, iespējams, sekos tiesību aktu priekšlikums, līdz 2013. gada 30. septembrim. Es esmu nolēmis šo termiņu saīsināt un esmu jau devis rīkojumu saviem darbiniekiem sākt pie tā strādāt.

  Lara Comi, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs beidzot esam panākuši vienošanos šajā svarīgajā lietā, pateicoties visu lielajiem centieniem atrast kopsaucēju starp Parlamenta un Padomes atšķirīgajām nostājām. Mans mērķis bija, ir un būs nodrošināt, lai tiktu pieņemti saistošie noteikumi par tekstilizstrādājumu izcelsmi, jo patērētājiem un uzņēmumiem jābūt pilnībā aizsargātiem. Es uzskatu, ka šodien panāktais kompromiss ir ļoti labs rezultāts.

Es mudināju savus kolēģus deputātus cīnīties pret Padomi, un es pamatoti lietoju šo vārdu „cīnīties”, jo sarunas nepavisam nebija vieglas. Mēs cīnījāmies ne tikai par to, lai panāktu izcelsmes norādi, bet arī par izsekojamību. Tā ietver svarīgu informāciju patērētājam, pirms ražojums tiek iegādāts. Pašlaik Eiropas patērētājiem tekstilizstrādājumi tiek marķēti šādi: „Ražots Itālijā”, „Ražots Vācijā” vai „Ražots Francijā”, kad patiesībā tie gandrīz pilnībā tiek ražoti citur.

Mēs pieprasām arī ieviest jaunas marķēšanas tehnoloģijas, piemēram, mikročipus un radiofrekvences identifikācijas ierīces, lai apkarotu ražojumu viltošanu. Tā ir taisnība, ka mēs esam paplašinājuši regulas priekšlikuma darbības jomu, jo mēs uzskatām, ka tekstilmateriālu nozarē steidzami ir nepieciešama lielāka aizsardzība. Parlamenta un Padomes kopējā deklarācija, kas jāpieņem, parāda, cik svarīga ir izsekojamība un izcelsmes norāde. Es neslēpju to, ka Padomes „apgriezieni” ļauj man paļauties uz nākotni.

Mēs ar lielu interesi gaidām Komisijai pieprasīto pētījumu. Mēs vēlreiz pateicamies Komisijai par sadarbību, un es sirsnīgi pateicos Tajani kungam par to, ka viņš pašaizliedzīgi spēja saīsināt paredzētos termiņus, jo tekstilrūpniecībai ir ārkārtējs pieprasījums. Mēs nevaram neņemt vērā mūsu pilsoņu vajadzības pēc patiesas produktu informācijas. Galu galā, mēs visi esam patērētāji un šī mērķa sasniegšana ir visu interesēs.

  Christel Schaldemose, S&D grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es arī vēlētos pateikt lielu paldies jums par izcilo kompromisu, ko mēs esam panākuši. Referents Manders kungs jo īpaši ir ieguldījis pamatīgu darbu, un viņš nodrošināja patiešām izcilu sadarbību šeit, Eiropas Parlamentā. Kopš Komisija iesniedza savu sākuma priekšlikumu, ir pagājis ilgs laiks. Tas bija galvenokārt tehnisks priekšlikums un paredzēja vienīgi priekšrocības uzņēmējdarbībai. Tomēr, par laimi, strādājot šeit Eiropas Parlamentā pie šī priekšlikuma, mums izdevās apvienot elementus, kas šo likumu dara izdevīgu arī patērētājiem. Es uzskatu, ka tas ir absolūti izšķiroši.

Rezultātā mums būs labāks marķējums un augstāks drošības līmenis patērētājiem, tā kā mēs beidzot esam ieviesuši šo likumu. Vissvarīgākais aspekts man un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai bija nodrošināt, lai iekšējā tirgū pārdotie tekstilmateriāli neradītu veselības problēmas. Tāpēc mēs esam ļoti gandarīti, ka balsojums bija sekmīgs attiecībā uz prasību nepieļaut nekādas tādu kaitīgo vielu nogulsnes mūsu tekstilmateriālos, kuras var izraisīt alerģiju, un, kā komisārs tikko teica, mums jāveic pētījums, lai nodrošinātu, ka šis ir tāds gadījums. Tas absolūti ir spēkā, un par to mēs, S&D grupa, esam ļoti gandarīti.

Mēs arī piekrītam, ka izsekojamība un izcelsme ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, un tā ir tāda informācija, ko patērētāji ir ļoti ieinteresēti saņemt. Es arī ceru, ka mēs varam sasniegt vēl mazliet vairāk un ka mēs nākotnē varētu spēt saskaņot apģērbu izmērus un izmantot jaunās tehnoloģijas mūsu tekstilizstrādājumu marķēšanā. Tomēr es uzskatu, ka mēs tiešām esam daudz sasnieguši. Tai būtu jābūt mums mācībai, ka, izstrādājot tiesību aktus šeit, ES, ir svarīgi, lai no tā vienlaicīgi iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji. Tas ir labākais veids, kā nodrošināt mūsu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Nobeigumā es vēlētos vēlreiz izteikt patiesu pateicību visiem maniem kolēģiem deputātiem par viņu izcilo sadarbību. Es domāju, ka mēs esam sasnieguši ļoti labu rezultātu.

  Cristian Silviu Buşoi, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es, pirmkārt, vēlētos apsveikt mūsu referentu T. Manders par lielo darbu, ko viņš ir paveicis, un par neatlaidību, ko viņš ir parādījis sarunās ar Padomi attiecībā uz šo regulas priekšlikumu.

Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas ir panākta ar Padomi otrajā lasījumā. Es uzskatu, ka tā ir vienošanās, kura, lai gan to varētu vēl pilnveidot, veicinās tekstilrūpniecības konkurētspēju, tajā pašā laikā nodrošinot patērētājiem labāku informāciju. Šī vienošanās ietver daudz pozitīvu momentu. Pirmkārt, ir vienkāršota procedūra, kādā tiek iekļauti jauni tekstilmateriāli 1. pielikumā. Tas palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas tekstilrūpniecībā un ļaus šos līdzekļus novirzīt inovācijām. Šis pasākums dos labumu arī patērētājiem, jo tiks veicinātas inovācijas.

Es arī domāju, ka šī regula marķējuma prasību dēļ piedāvās priekšrocības patērētājiem. Patērētāju nodrošināšana ar pietiekamu informāciju, lai viņi varētu izdarīt saprātīgu izvēli, ir pilnīgi dabisks solis. Diskusijas par marķēšanu ir risinājušās ilgāk, nekā Komisija sākumā ierosināja. Tomēr es domāju, ka tas tikai var dot labumu Eiropas patērētājiem. Es piekrītu, ka mums vajadzīgs vairāk laika, lai novērtētu dažu marķēšanas papildu prasību ietekmi, jo īpaši attiecībā uz izcelsmi, drošības noteikšanas metodi un saskaņotu izmēru marķēšanas sistēmas ieviešanu. Tāpēc Komisijas veiktais pētījums iezīmē pirmo soli uz priekšu.

Visbeidzot, es uzskatu, ka prasība marķēt dzīvnieku izcelsmes tekstilmateriālu detaļas liecina par patiesu progresu, jo tie ir patērētāji, kuri nevēlas, lai tekstilizstrādājumos, ko viņi pērk, būtu šādas izejvielas. Es domāju, ka kopumā šī regula palīdzēs padziļināt vienoto tirgu tekstilizstrādājumiem; tas ir solis, ko es pilnībā atbalstu.

  Adam Bielan, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, saistošās tiesiskās sistēmas vienkāršošana attiecībā uz tekstilizstrādājumu marķēšanu ir paredzēta, lai rosinātu jaunu tekstilmateriālu attīstību un to ieviešanu tirgū. Priekšlikums, par kuru mēs rīt balsosim, ievērojami atšķiras no tā, ko izvirzīja Eiropas Komisija, kurš galvenokārt sastāvēja no tehniskām izmaiņām, kas paredzēja vienkāršot jau spēkā esošos tiesību aktus.

Ziņojuma sākotnējais mērķis bija paātrināt procedūru, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti jaunu tekstilmateriālu nosaukumi, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu inovācijām Eiropas tekstila un apģērbu rūpniecībā, tajā pašā laikā ļaujot patērētājiem straujāk gūt labumu no moderniem produktiem. Lai darba process pie šo procedūru vienkāršošanas vairāk nekā divu gadu laikā, kas veltīti šai lietai, ir palēninājies, es gribētu atzīmēt, ka Parlaments ierosināja paplašināt regulas sākuma darbības jomu, jo īpaši iekļaujot noteikumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu izcelsmes valsti, tāpēc es esmu gandarīts, ka panākts līdzsvarots kompromiss. Tomēr es vēlētos norādīt, ka mana grupa nolēma apstiprināt priekšlikumu tā sākotnējā versijā, kas nodrošina drīzas priekšrocības uzņēmējdarbībai un patērētājiem. Mēs jau no paša sākuma ierosinājām, ka darbam pie šiem jautājumiem nevajadzētu ritēt tehniskā ziņojuma kontekstā. Tāpēc Komisijai prasīs veikt dziļāku analīzi jautājumā par obligāto marķējumu ar norādi par ražotāju tekstilizstrādājumiem, kas ražoti ārpus ES, un līdz 2013. gadam tā izstrādās ziņojumu par iespējamu sistēmas izveidi, kurā izstrādājumiem ir marķējums ar norādītu ražotājvalsti. Šim ziņojumam var sekot tiesību akta priekšlikums.

Kompromiss starp Parlamentu un Padomi arī garantē, ka apģērbu marķējums nodrošinās informāciju par materiāliem, kam ir dzīvnieku valsts izcelsme. Ja darbs turpmāk jāveic saistībā ar jaunām iespējām patērētāju informēšanai par tekstilizstrādājumiem, piemēram, izmēru saskaņošanu visā Eiropā vai radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID) tehnoloģiju, atcerēsimies tam pieiet pragmātiski, saskaņā ar patērētāju vēlmēm un nozares iespējamiem sasniegumiem.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mēs uzskatām, ka patērētāja tiesības ir svarīgas, un, ja mēs to ņemam nopietni, mums skaidri jādod patērētājiem iespēja izmantot šīs viņu tiesības. Mums jānodrošina viņiem atbilstīga produktu informācija, utt., lai viņi varētu izdarīt gudru un informētu izvēli. Tāpēc es vēlētos pateikties mūsu referentam Manders kungam, jo īpaši par viņa neatlaidību un apņemšanos nodrošināt to, lai ziņojumā tiktu iekļautas patērētāju izredzes. Es vēlētos pateikties arī ēnu referentiem, kuri ir ļoti neatlaidīgi strādājuši, lai tiktu palielinātas patērētāju tiesības. Es kā ēnu referente Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā esmu iesniegusi grozījumu attiecībā uz izcelsmes norādi, dzīvnieku izcelsmes produktu obligāto marķējumu un ētisko un vides marķējumu. Tos visus neiekļāva, bet es esmu ļoti gandarīta par panākto kompromisu, un es vēlētos paust tam atbalstu.

Trūkst informācijas par tekstilrūpniecībā izmantotām ķīmiskām vielām un dažādiem produktiem. Komisija ir apsolījusi veikt pētījumu šajā jomā, un es vienkārši vēlētos uzsvērt, cik ļoti svarīgi ir, ka mēs šādu pētījumu esam veikuši, lai varētu aizsargāt sabiedrības veselību un cita starpā apkarotu alerģijas, kuru izpausmes, kā mēs redzam, ievērojami pieaug. Mums jāspēj tās ieraudzīt un, ja tās ir, jāspēj pamatot esošās sakarības.

Es esmu arī gandarīta, ka jāmarķē arī dzīvnieku izcelsmes tekstilizstrādājumu detaļas, un es gribēju izmantot savu runas laiku, lai pateiktos visiem par izcilo darbu patērētāju tiesību palielināšanā. Paldies.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, apspriežamais pasākums ir izstrādāts, lai aizvietotu trīs novecojušas direktīvas, un attiecas uz Eiropas Savienībā ievesto tekstilizstrādājumu marķēšanu, kā arī to vielu reģistrāciju un nosaukumiem, no kurām tie ir izgatavoti.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts teksts, kas aicināja, lai marķējumā tiktu norādīta izcelsmes vieta, kā arī iekļauts pilnīgs un obligāts ražojuma sastāvdaļu saraksts. Diemžēl Padomes nostāja, izrādās, ir pretrunā ar Parlamenta apstiprināto tekstu, tā kā tas jo īpaši ir pret jebkādu atsauci uz izcelsmes norādi un izsekojamību tekstilizstrādājuma marķējumā.

Lai panāktu pasākuma apstiprināšanu otrajā lasījumā, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (ITPAK) piekrita tekstam, kurš mūs neapmierina, jo tajā netiek uzrādīta izcelsmes vieta. Tāpēc mēs balsosim pret to, jo nav sasniegts mērķis – nodrošināt patērētājiem pareizu un precīzu informāciju par ražojuma izcelsmi un sastāvu.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ministres kundze, dāmas un kungi, ar šo jauno regulu par tekstilizstrādājumu marķēšanu, par kuru mēs balsosim rīt plenārsēdē, Eiropa sasniegs mērķi, uz kuru tā tiecās jau gadiem. Tomēr to var uzskatīt tikai par pirmo soli uz visaptverošiem tiesību aktiem, lai aizsargātu visus Eiropas patērētājus, norādot izcelsmes valsti un pieņemot jaunu un precīzu izsekojamības mehānismu.

Es atzinīgi vērtēju aicinājumu Eiropas Komisijai izstrādāt tiesību aktu priekšlikumu, lai pieņemtu jaunas, precīzākas un pilnīgas marķēšanas sistēmas. Tās piedāvās plašāku informāciju par no trešajām valstīm ievestu un Eiropas Savienībā pārdotu tekstilizstrādājumu īpašībām un izcelsmi, tādējādi pasargājot patērētājus no viltotas, nepareizas un maldinošas izcelsmes norādes. Es ceru, ka tas rosinās inovācijas tekstilmateriālu un apģērbu jomā, atvieglojot patērētājiem iespējas gūt labumu no inovatīviem ražojumiem.

Priekšlikums atbalsta arī Eiropas apstrādes rūpniecību un garantē tās uzņēmējdarbību pasaules mērogā. Visbeidzot, ar šiem pasākumiem Parlaments sūta dalībvalstu valdībām pozitīvu ziņu, lai tās apstiprinātu savu piekrišanu izsekojamības principa ieviešanai tekstilizstrādājumu jomā. Tas patērētājiem nodrošinās saprotamāku un patiesāku informāciju, nekā pašreizējie tiesību akti par izcelsmes norādi, un nepieļaus, ka viņi tiek maldināti.

Tagad mums noteikumi par tekstilizstrādājumu marķēšanu jāievieš arī visos pārējos tirgus sektoros, tādējādi koordinējot dažādos tiesību aktu priekšlikumus un pieprasot, lai Padome īsā laikā pieņemtu priekšlikumu tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu jomā, kā arī pagājušā gada oktobrī Strasbūrā apstiprināto vispārējo regulu par izcelsmes norādi. Kā jau Tajani kungs uzsvēra, termiņš — 2013. gada 30. septembris ir pārāk tāls. Tāpēc mēs paļaujamies uz viņa izteikto paziņojumu par šī termiņa paātrināšanu.

  María Irigoyen Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt savu runu ar apsveikumu visiem, kuri deva ieguldījumu šīs vienošanās panākšanā.

Šis ir ziņojums, ko mums visiem vajadzētu atzinīgi novērtēt, jo tas ietekmē visu sabiedrības locekļu ikdienas dzīvi, bet, ņemot vērā man raksturīgo konstruktīvo garu, es vēlētos uzsvērt dažas lietas.

Iesākumā es vēlētos pievērst uzmanību, cik svarīgi ir nodrošināt patērētājiem informāciju, kas ir precīza un būtiska, bet, pats galvenais, saprotama un vienota, attiecībā uz tekstilizstrādājumiem: izsmeļošai informācijai nav jēgas, ja sabiedrība to nevar uztvert. Mēs esam panākuši soli uz priekšu, kas ir vajadzīgs, bet ar to nepietiek: mums jāpanāk turpmāks progress un jāaizsargā visneaizsargātākie sabiedrības locekļi.

Dāmas un kungi, ir būtiski izveidot Eiropas izmēru marķēšanas sistēmu, kas pamatojas uz ķermeņa izmēriem, jo pirmais, uz ko mēs skatāmies, kad dodamies pirkt apģērbu, ir izmērs. Tāpēc mums jābūt mērķtiecīgākiem un jācenšas ieviest izmēru saskaņošanu.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Manders kungam un īpaši atzīmēt to, ka tagad ir iekļauta prasība uzrādīt detaļas, kas izgatavotas no dzīvnieku kažokādas. Marķēšana ir vajadzīga patērētājiem, kā mēs visi zinām. Mēs arī zinām, cik svarīgi ir, lai būtu izvēles brīvība, un, lai patērētāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, ir vajadzīga pilnīga informācija, kas ir patiesa un viegli saprotama. Šajā sakarībā man ir grūtības ar izcelsmes marķējumu. Modernās preces bieži ir izgatavotas no tekstilmateriāliem un detaļas no dažādām valstīm, tā kā ir gandrīz neiespējami pareizi nomarķēt apģērba gabalam izcelsmes vietu. Manders kungs pats pieskārās šim jautājumam: kur lai mēs novelkam robežu, kas mums būtu jāmarķē un cik daudz drīkst ievest no konkrētas valsts?

Modernajā globālajā pasaulē izcelsmes vietas marķēšana varētu būt veids, kā labāk informēt patērētājus un ļaut viņiem pieņemt pareizu izvēli. Tomēr tā arī varētu būt slēpta protekcionisma pazīme, un dažreiz, kad es dzirdu šīs runas, man šķiet, ka es to varu gan dzirdēt, gan redzēt. Tās ir atvērtas robežas un brīvā tirdzniecība, kas Eiropu ir padarījusi bagātu, un Eiropas patērētāji to zina. Paldies.

  Anna Rosbach (ECR). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, tekstilrūpniecība ir globāla industrija. Drēbes, ko mēs valkājam, bieži ir apceļojušas pasauli, pirms nonāk pie ES patērētājiem kā gatavi produkti. Šis ziņojums ir visaptverošs, rūpīgi izstrādāts un ļoti tehnisks. Ir grūti atrast pareizo līdzsvaru starp konkurētspēju, patērētāja tiesībām uz informāciju un izsekojamības iespēju pasaules līmenī. Patērētājiem ir tiesības zināt, kādas ķīmiskas vielas ir izmantotas produkta ražošanā, no kurienes nāk izejvielas un citu būtisku informāciju. Tomēr, kā lai atrod līdzsvaru starp bezgalīgi garu aprakstu apģērbu gabala apkaklē un nelielu etiķeti, kur ir pateikts tikai, ka apģērbu nedrīkst mazgāt?

Marķējumam jābūt skaidri saprotamam un jāsniedz skaidra informācija, lai pilsoņi spētu izdarīt savu izvēli saskaņā ar savu koncepciju. Šis kompromiss ir solis pareizajā virzienā. Tomēr Komisijas pētījums netiks veikts ātrāk kā 2013. gadā. Šinī pētījumā ir jāveido pamats tam, kā patērētāji, izmantojot marķējumu, var iegūt „precīzu informāciju par izcelsmes valsti un papildu informāciju, kas nodrošina tekstilizstrādājumu pilnīgu izsekojamību”. Es ceru, ka šis pamats tiks izvērsts par saprātīgu un noderīgu tiesību aktu. 2013. gads vēl ir tālu, tāpēc es esmu gandarīta, ka komisārs vēlas pagarināt šī tiesību akta izstrādāšanas termiņu, kurš nodrošinās patērētājiem pilnīgu informāciju. Paldies, komisār. Eiropas Konservatīvie un reformisti balsos par šo priekšlikumu.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, 2005. gada kvotu atcelšana tekstilmateriāliem Savienībā atvēra durvis visa veida dempingam. Tā bija katastrofa nodarbinātībai un videi un, neskatoties uz teikto, ilgtermiņā tas ir bīstami patērētāju veselībai.

Ir pienācis laiks ieviest pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt un izveidot darba vietas un patērētāju veselību, kā arī veicināt zinātību tekstilrūpniecībā strādājošo vidū. Pat ja mēs gribējām iet tālāk, mēs apstiprinām priekšlikumus, kas mums iesniegti par izcelsmes marķējumu, pētījumu par kaitīgām vielām un obligāto norādi par tekstilmateriāla sastāvu. Mums tomēr jāpārliecinās, ka mums ir resursi, lai īstenotu šo aizsardzību un informāciju visās dalībvalstīs un vērstos pret pārkāpējiem.

Jā, mums jāpārliecinās, ka mums ir resursi, lai apkarotu viltojumus, piemēram, pie Savienības robežām, kā arī pašā Kopējā tirgus iekšienē. Tas ir politiskās gribas jautājums. Diemžēl jāsaka, ka vairāk resursu tiek atvēlēts tunisiešu atvairīšanai pie Francijas un Itālijas robežas nekā viltojumu tirgošanas apkarošanai.

Ja mēs to ņemam vērā, tad noteikti labāk ir Eiropā būt precei, nevis cilvēkam. Mums tas jāmaina.

  Matteo Salvini (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pateicoties Komisijas priekšsēdētājam un Tajani kungam par centieniem, mums no Lega Nord ir jāsaka, ka mēs esam pilnīgi un galīgi vīlušies.

Šīs debates man šķiet sirreālas. Tā ir muļķošana, acīmredzama muļķošana. Daži uztraukti kreisā spārna deputāti ierosina, lai mēs piekristu vienotiem izmēriem, kad mēs nezinām to preču izcelsmi, kuras valkā patērētāji. Tik daudz par brīvu tirgu! Es vēlētos, lai šīs otrdienas vakara sirreālās debates, kuras notika pustukšā Parlamenta zālē, dzirdētu tie daži tūkstoši ražotāju, kas izdzīvoja pēc krīzes šajā nozarē.

Es saprotu kompromisa loģiku, bet pašreizējais teksts iznīcina to, kurš tika panākts pirmā lasījuma rezultātā, un par kuru nobalsoja lielākais vairums. Tas bija līdzsvarots teksts, kurā tika ņemtas vērā gan ražotāju, gan patērētāju intereses. Kopš tā laika tas ir piedzīvojis pilnīgu fiasko: ja es nekļūdos, tikai divas no 27 dalībvalstīm ir pieprasījušas, lai patērētājs būtu informēts par apģērbu sastāvu, un Ungārijas prezidentūra ir šo faktu ignorējusi. Vai tas vēlreiz neparāda, ka Eiropa ir gaismas gadu attālumā no pilsoņu interesēm, lai tie būtu ražotāji vai patērētāji?

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Győri kundze, lūdzu, atļaujiet man sadalīt tematu par tekstilizstrādājumu marķēšanu divos svarīgos jautājumos. Pirmais svarīgais jautājums ir tāds, ka ir jānorāda, kur, kādā valstī tekstilizstrādājums ir ražots. Otrs svarīgs jautājums, protams, ir, ka būtu precīzi jānorāda materiāli, no kādiem tekstilizstrādājums ir izgatavots. Ieteicama vienota noteikumu sistēma, protams, ir abos gadījumos.

Ja mēs aplūkojam pirmo jautājumu, proti, izstrādājumu izcelsmi, jāsāk ir ar klišeju, ka Eiropas Savienībā turpinās krīze, kuras iemesls, galvenokārt, ir rūpniecisko ražotņu, piemēram, tekstilrūpniecības, pārvietošana uz dažādām valstīm Tālajos Austrumos un ātru ienākumu gūšana, un tāpēc ražošana Eiropas Savienībā samazinājās.

Mums jāpanāk lūzuma punkts, kas palīdzēs Eiropas Savienībai pārvarēt krīzi. Tekstilrūpniecība jo īpaši ir šāda nozare līdztekus, piemēram, lauksaimniecībai, mašīnrūpniecībai vai tūrismam.

Eiropas ražotāji ir ievērojami neizdevīgā stāvoklī tekstilrūpniecībā, jo lētu un zemas kvalitātes preču, kas nāk no Tālajiem Austrumiem, dempings neļauj Eiropas ražotājiem panākt progresu.

Izcelsmes valsts ir jānorāda, un es noteikti atbalstītu pat simptomu, ka ES dalībvalsts, kura uzticas patērētāju, kuri atbalsta paši savas valsts ekonomiku, gudrībai, kā visi to redzēs, teiksim, Bulgārijas, Čehijas vai Vācijas iedzīvotājs pirks preci, kas ražota viņa paša valstī.

Mums jāaizsargā savi tirgi ar jaunajām tehnoloģijām un materiālu kvalitāte ir jānorāda, pamatojoties uz stingrām laboratorijas pārbaudēm.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā nedēļā palika gads, kopš ar lielu balsu vairākumu pirmajā lasījumā tika pieņemts plašs un visaptverošs likumprojekts par tekstilizstrādājumu marķēšanu, ko iesniedza mūsu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Es ļoti atzinīgi vērtēju referenta T. Manders un citu kolēģu, kuri līdz pēdējai minūtei veda sarunas ar Padomi par kompromisu otrajā lasījumā, darbu, kas ļauj ātrāk ieviest jaunus tekstilmateriālus Eiropas ražošanā un uzlabo izstrādājumu drošību.

Tomēr man jāpauž nožēla par to, ka Padome tik stūrgalvīgi ir atteikusies ieviest izcelsmes valsts marķējumu un saskaņot izmēru marķējumu. Es esmu ļoti vīlusies Padomes nostājā, kas patērētājiem atņem tiesības pirms pirkuma veikšanas noskaidrot, kur svarīga preces detaļa ir ražota. Galu galā tā nav klasificēta informācija. Tā pastiprinās augstas kvalitātes Eiropas zīmolu veicināšanu un pareizi iedvesmos pilsoņos lepnumu par to, ko eiropieši tomēr spēj ražot, neskatoties uz konkurenci ar lēto darbaspēku. Ja patērētāji zinātu, kur ir ražots izstrādājums, viņiem arī vieglāk būtu izvairīties no kaitīgu ražojumu pirkšanas, kuru joprojām ir ļoti daudz, neskatoties uz kontroles procesa uzlabojumiem. Runa absolūti nav par protekcionismu.

Es esmu gandarīta, ka Komisija vismaz ir gatava iesniegt ietekmes vērtējumu līdz 2013. gada septembrim, kurš līdztekus jautājumam par izcelsmes valsti pievērsīs uzmanību arī metožu saskaņošanai attiecībā uz produktu apstrādi, izmēru marķējumu un informācijas iekļaušanu par kaitīgām vielām, alergēniem, degtspēju un tā tālāk. Jāturpina kontrolēt, vai divu gadu laikā tam būs kāda ietekme uz Padomi, kura vairāk aizstāv to uzņēmumu intereses, kuri importē tekstilmateriālus no trešajām valstīm, nekā Eiropas ražotāju un patērētāju intereses. Tomēr tas ir arī mūsu ziņā — pārliecināt cilvēkus par to ne tikai šeit Briselē, bet arī mūsu valstu valdības, ja mēs vēlamies šos mērķus sasniegt. Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikties T. Manders, kā arī komisāram un visiem pārējiem par šodien panākto rezultātu.

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šo regulas priekšlikumu ir vērts atbalstīt, jo tas palīdz vienkāršot un saskaņot dažādus likumus dalībvalstīs. Priekšlikums sūta signālu, kas ir saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un stratēģijām, kas stimulē Eiropas konkurētspēju apstrādes rūpniecībā. Šī regula arī nešaubīgi aizstāv produktu inovācijas un dod ieguldījumu procesa lielākā pārredzamībā.

Tomēr es vēlētos atzīmēt, ka kompromiss, kas tika panākts, iekļaujot pārskata klauzulu un Parlamenta un Padomes kopējo paziņojumu par izcelsmes marķējumu, kura politisko nozīmi es nenoliedzu, varētu kļūt par precedentu un kompromitēt rezultātu sarežģītajām sarunām starp Komisiju, Parlamentu un Padomi par komplekso jautājumu attiecībā uz izcelsmes marķējumu produktiem, kas nav ES produkti, ko Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā pagājušā gada oktobrī un kurš attiecas arī uz produktiem, kas nav tekstilizstrādājumi.

Ir pēdējais laiks, lai Padome reizi par visām reizēm atzītu deputātu vairākuma pausto demokrātisko gribu. Tomēr, neskatoties uz šīm bažām, mēs balsosim par šo regulas priekšlikumu.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja, no vienas puses, šis ziņojums ietver noderīgus pasākumus šīs jomas vienkāršošanā un saskaņošanā, no otras es tam iebilstu, jo mēs nepanācām, lai tekstā tiktu iekļauta atsauce uz izcelsmes norādi. Šis pasākums būtu bijis būtiski svarīgs tekstilrūpniecības nozarē un būtu nodrošinājis garantijas Eiropas pilsoņiem un patērētājiem.

Mūsu galvenie konkurenti, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un pat Ķīna jau kādu laiku piemēro līdzīgu likumu par preču importu. Neviens nezina, kāpēc, bet šķiet, ka Eiropa uzskata, ka tas ir pilnīgi nesvarīgi un uz to neattiecas. Šī jautājuma būtība tomēr nemaz nav mazsvarīga: etiķetes ar izcelsmes norādi var palīdzēt nepieļaut viltojumus, kā arī aizsargāt kvalitāti. Tieši pagājušajā nedēļā manā dzimtajā pilsētā Prato tika atklāti vairāk nekā 73 000 viltojumu gadījumi, un lielākā daļa no tiem bija tekstilizstrādājumi.

Viltojumi, imitācijas, ārkārtīgi zemu izmaksu ražošana Tālajos Austrumos ir nospiedusi mūsu tekstilrūpniecību un apstrādes nozari uz ceļiem, un Eiropa ignorē visas mūsu prasības. Žēl, bet notiekošā izcelsmes norādes apspriešana ir tikai pēdējā šausmīgā ideja.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēršos pie deputātiem no Lega Nord partijas, lai pajautātu, ko viņu partija ir paveikusi sarunās un trīspusējās sarunās, tā kā es personiski kopā ar Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgajiem demokrātiem) lūdzu viņiem dot aktīvu ieguldījumu.

Kritizēt ir pareizi, bet labāk būtu kopīgi strādāt, lai panāktu taustāmus rezultātus un nevis tikai skandētu saukļus.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, pirmajā lasījumā komitejā tika apstiprināts pilnīgi atšķirīgs teksts – tajā bija iekļauts produkta izcelsmes sertifikāts. Nav skaidrs, kāpēc Padome un Komisija piekāpās šajā jautājumā: mēs negatavojamies padoties, un tāpēc mēs balsojam pret ziņojumu, tieši tāpēc, ka netika iekļauts izcelsmes sertifikāts.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs visi esam šeit, lai novērtētu tekstu, kuram, protams, ir daži trūkumi, tā kā es domāju, ka — kā tas bieži tiek šeit Parlamentā teikts — mēs visi gribējām kaut ko vērienīgāku. Tomēr mēs arī apzināmies, ka esam uz pareizā ceļa. Acīmredzami skaidra un obligāta marķēšanas sistēma visiem apģērbu gabaliem ļauj veikt lielāku kontroli un nozīmē, ka daudz efektīvāk var apkarot krāpniecību un nelikumības.

Piemēram, praktiski vienprātīgi tika atzinīgi novērtēts tas, ka šis teksts paredz, ka obligāti jānorāda, kuras apdares detaļas ir izgatavotas no dzīvnieku izcelsmes materiāla, kas nav tekstilmateriāls. Mēs ceram, ka tas veicinās cīņu pret šaušalīgo tirdzniecību ar suņu un kaķu kažokādām, kuras tiek izmantotas apģērbu, kuri nelikumīgi ienāk mūsu tirgū, apdarē. Mēs bijām cerējuši uz vērienīgāku plānu, iekļaujot norādi uz izcelsmes vietu vai vismaz tūlītēju izcelsmes norādi precēm no trešajām valstīm, kuras ir vispārzināmas ar to, ka neievēro nekādus likumus vai noteikumus, kas aizsargā patērētājus, darbiniekus, vidi vai bērnus — likumus un noteikumus, kas tagad Eiropā ir ieviesusies prakse un dod patiesu garantiju mūsu patērētājiem un pilsoņiem. Tomēr es vēlētos, lai mēs visi atcerētos, ka šī ir cīņa, kas mums jāuzvar visiem kopā un vienoti, jo, kā Comi kundze uzsvēra, šī cīņa ir sen sākusies un šodien mēs vērojam nozīmīgu progresu.

Apspriešanās ar patērētājiem, ko komisārs ir apņēmies īstenot, būs būtiski svarīgs solis, ne tikai tekstilrūpniecības nozarei, bet arī tām nozarēm, kurās Parlaments bieži ir pētījis sabiedrības vispārējās vēlmes pēc informācijas attiecībā uz izcelsmi. Es domāju, ka šī informācija būs patērētāju prioritāšu saraksta augšgalā, un es atzīstu visu to deputātu, kuri personiski strādāja pie šī svarīgā teksta, centienus, kas veltīti šim jautājumam.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, diskusijās par ziņojumu mums jāvelta īpaša uzmanība patērētāju interesēm. Jācenšas panākt precīzas norādes un marķējums, jo tie ir līdzekļi, ar kuriem patērētājiem ir iespējams atklāt Eiropas Savienības pievienoto vērtību. Pašlaik spēkā esošie tiesību akti pieļauj izņēmumus. Tas Eiropas Savienībai nozīmē neizdevīgu konkurenci, tāpēc ir pienācis laiks pārskatīt tiesību aktus, ņemot vērā pašreizējās tirgus attiecības.

Referentam, iespējams, ir taisnība, ka nav pietiekamu pierādījumu izmantoto kaitīgo materiālu potenciālajai ietekmei. No pretējās puses runājot, varbūt referentam nav taisnība, un būtu ieteicams šo jautājumu dziļāk izpētīt. Ir svarīgi arī uzsvērt cēloņu un seku attiecības, ja tādas ir, starp alerģiskām reakcijām un sintētiskajiem materiāliem, kā arī tekstilizstrādājumos izmantotajām krāsvielām. Tāpēc jautājumiem par kvalitāti, izcelsmi un izsekojamību jāpiešķir pat vēl lielāka prioritāte.

  Phil Prendergast (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, ES pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izgatavoti tie apģērbi, kurus viņi valkā, un šī regula ļaus viņiem izvairīties no tādu preču iegādes, kurām ir dzīvnieku izcelsmes detaļas, kas nav tekstilmateriāli, gan veselības, gan ētisku vai citu apsvērumu dēļ. Pašlaik šādiem materiāliem, ja tie izmantoti apģērbu apdarē, nav vajadzīgs obligāts marķējums; lielākā daļa patērētāju to nezina un var nezināt, no kā tieši ir izgatavoti tekstilizstrādājumi, kurus viņi pērk.

Apavu ražošanā jau ir spēkā tādi ES tiesību akti, kas to nodrošina, un ir saprātīgi nodrošināt mūsu patērētājiem tāda paša līmeņa informāciju, iegādājoties apģērbu. Tie, kas cieš no alerģijas, jo īpaši iegūs no šī priekšlikuma, tā kā kažokādas ir potenciāli kaitīgas viņu veselībai, un Komisijai jāpēta arī iespēja, ka tekstilizstrādājumos izmantotie potenciāli kaitīgie materiāli un ķīmiskās vielas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Turpmāko jauno tekstilmateriālu nosaukumos jāiekļauj pieejami zinātniskie dati par iespējamām alerģiskām reakcijām un citām blakus parādībām, kas ietekmē cilvēku veselību. Jāuzsver, ka tie ir līdzsvaroti priekšlikumi, kuri neattiecas uz marķējuma prasībām tiem apģērbiem, kurus izgatavo pašnodarbinātie šuvēji.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs drīzāk ir politiskas, nevis tehniskas debates, ja ir runa par lēmumiem, ko ir pieņēmušas Eiropas Savienības iestādes, šajā gadījumā Parlaments, Komisija un Padome, lai veicinātu reālo ekonomiku.

Eiropas Komisija un Eiropas komisārs rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos paredz turpināt atbalstīt rūpniecības politiku un mazos un vidējos uzņēmumus, daļēji tāpēc, lai nodrošinātu atbildes mūsu pilsoņiem jautājumā par mūsu uzņēmumu ražoto preču kvalitāti. Eiropas ekonomikas konkurētspēja arī tiek vērtēta, ņemot vērā preču kvalitāti kā faktoru mūsu līdzpilsoņu veselības aizsardzībā. Tāpēc šovakar pēc šīm debatēm Eiropas Komisija pārskatīs savu nodomu virzīt uz priekšu jautājumu par izcelsmes marķējumu. Kā jau es ziņoju — un, lai pārliecinātu Cancian kungu un visus pārējos godātos deputātus, kuri ir pauduši bažas par pārāk ilgiem termiņiem — es varu apliecināt, ka mēs centīsimies beigt savu darbu pirms termiņa. Šajā sakarībā es apstiprinu, ka esmu pilnvarojis savu personālu turpināt tālāk mūsu izvēlēto ceļu, jo Komisija ir vienmēr atbalstījusi izcelsmes marķējumu gan Eiropas Savienībā ražotām precēm, gan importētajām.

Šīvakara debates noteikti nav bijušas veltīgas, jo Győri kundze skaidri paziņoja, ka Padome pietiekamā mērā novērtē klauzulu, kuru mēs apspriežam un kas ir atslēga šīsdienas politiskajām debatēm, un Padome ir gatava panākt drīzāk tālredzīgu nekā atpalikušu vienošanos ar Komisiju un Parlamentu, lai nodrošinātu saviem pilsoņiem reālas atbildes.

Es turpinu uzskatīt, ka izsekojamības jautājumi ietekmē MVU konkurētspēju — tā kā, kopš esmu iecelts par Eiropas komisāru, mana galvenā prioritāte ir bijusi MVU politika, tā turpinot sava priekšgājēja darbu, — es paredzu turpināt patērētāju veselības aizsardzību, pieļaujot kvalitatīvus produktus, kas būs vienīgie konkurētspējīgie starptautiskajā tirgū, jo Eiropas Savienības produktu konkurētspēja tiek mērīta, ņemot vērā kvalitāti. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt darbu šajā virzienā.

Es esmu apmierināts ar vienošanos, kas panākta likumdevēju starpā. Kā jūs labi zināt, Parlamentam un Padomei tā jāizvērtē otrajā lasījumā, bet Eiropas Komisija paredz pārņemt politikas iniciatīvu un no jauna to stiprināt. Citiem vārdiem, Eiropas komisārs rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos paredz nekavējoties uzsākt darbu, lai mūsu uzņēmumu konkurētspējas dēļ un mūsu pilsoņu veselības labā nodrošinātu mūsu produktu aizsardzību.

Pirms beidzu, es vēlētos pieminēt mūsu saistības atbalstīt inovācijas tekstilrūpniecības un apģērbu nozarē. Tiesību aktu koriģēšana ir viens no veidiem, kā aizstāvēt mūsu konkurētspēju, bet darbojas arī citas rūpniecības politikas iniciatīvas. Es nosaukšu tikai divas no tām. Mēs izstrādājam pasākumus, lai atbalstītu pētniecības rezultātu izmantošanu un to pielietošanu, lai radītu taustāmus, pieprasītus produktus un pakalpojumus. Mēs gatavojam arī paziņojumu par konkurētspējas pamata aspektiem modes industrijā.

Tas viss veicina to, lai tiktu uzsvērta nepieciešamība aizsargāt Eiropas uzņēmumus un to, ka nevar būt izaugsmes un attīstības un galu galā darba vietas sociālā un tirgus ekonomikas situācijā, kad tirgus — kas ir arī mūsu Eiropas Savienības pamatinstruments — neseko augstākam un svarīgākam mērķim, proti, sociālajai politikai.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Atļaujiet man dažos vārdos atbildēt uz jautājumiem par izcelsmes valsts norādīšanu, jo par šo jautājumu bija visaktīvākās debates, un man jāsaka, ka šis jautājums izraisīja dzīvas diskusijas ne tikai apspriešanās procesā ar Parlamentu, bet arī Padomē, un mēs šo jautājumu apspriedām ilgi.

Tā kā apspriešanās par horizontālo priekšlikumu attiecībā uz izcelsmes valsti tirdzniecības politikā vēl nav beigusies, mums nešķita atbilstoši radīt precedentu, kas varētu apdraudēt priekšlikumu un kaitēt šo debašu iznākumam. Mēs apsvērām arī iespēju izveidot sistēmu, kas darbotos uz brīvprātīgiem pamatiem, ražotāja vietas noteikšanai. Praktiski šī iespēja ir jau atvērta operatoriem. Bet, ja mēs šo brīvprātīgo sistēmu noteiktu ar regulu, bez pienācīga ieviešanas mehānisma, tas radītu nepamatotus apgrūtinājumus un kropļojumus, un no tā mēs visiem līdzekļiem gribējām izvairīties.

Es esmu pārliecināta, ka Komisijas ziņojumā tiks novērtēts iespējamās sistēmas izcelsmes noteikšanai efekts, lai likumdevēji varētu pieņemt saprātīgu lēmumu turpmākajā jautājumā.

(IT) (…) Man arī jāizsaka pateicība Tajani kungam par viņa vēlmi paātrināt darbu Komisijā ar mērķi rast risinājumu šajā ļoti svarīgajā jautājumā.

(HU) Tātad dienas beigās, šķiet, ka tas bija praktizējams risinājums iekļaut pārskata klauzulu tekstā, kā arī sakārtot tematu preambulas punktā, un es esmu ļoti iepriecināta, ka L. Comi kundze, kura šodien bija vissvarīgākā šī temata pārstāve un kura ir arī šī temata aizsācēja, arī teica, ka šis risinājums ir pieņemams un labs un var kalpot par pamatu kopīgam darbam nākotnē.

Tāpēc es vēlētos vēlreiz pateikties visiem par šīm noderīgajām debatēm, labi, ka tagad mums ir grafiks arī attiecībā uz turpmāko, un mums ir ļoti svarīgi, lai, kā to vairāki deputāti ir norādījuši, mēs varētu apkarot viltojumus tik efektīvi, cik vien iespējams, un Eiropas patērētājs varētu uzticēties tekstilizstrādājumu izsekojamībai.

Tātad prezidentūras vārdā es vēlētos vēlreiz pateikties referentam, ITPAK priekšsēdētājam un viņa kolēģiem par kopīgiem centieniem vienošanās panākšanā par šo tiesību aktu otrajā lasījumā, ar kuru tekstilizstrādājumu iekšējais tirgus var darboties pat vēl efektīvāk.

  Toine Manders, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aizstāv brīvo tirdzniecību un iestājas pret protekcionismu. Protekcionisms nekad nav bijis šī priekšlikuma mērķis, bet tā mērķis ir nodrošināt, lai modernās tehnoloģijas tiktu izmantotas, lai nodrošinātu atbilstīgu informāciju patērētājam, kā arī nodrošinātu precīzu informāciju. Es uzskatu, ka ir aplami arī tas, ko daži deputāti varētu teikt pēc pirmā lasījuma: „Tā, tas nu ir beidzies, nu mēs varam nedomājot turpināt”, jo mēs šeit Parlamentā zinām — ja mēs gribam kaut ko turpināt tāpat kā iepriekš un ja mēs gribam kaut ko citu, nevis to, ko Padome vai Komisija grib, mēs tiksim kavēti ceļā uz šo mērķi. Tagad ir vienkārši vērst jūsu uzmanību uz to, bet es tiešām domāju, ka tas ir pareizais ceļš uz priekšu. Es esmu redzējis, cik stingri Tajani kungs ir atbalstījis mūsu kompromisu, un es aicinu ministri E. Györi būt tikpat stingrai savos centienos pārliecināt Padomi apstiprināt pozitīvos elementus, ko šis pētījums nodrošina, un iekļaut tos likumdošanā.

Ja tā notiks, es domāju, ka mēs varēsim parādīt, ka mēs izstrādājam likumus, kas dod labumu mūsu rūpniecībai, mūsu patērētājiem un arī mums pašiem, jo mums ir jāsaglabā sabiedrības atbalsts Eiropā.

Es pateicos visiem par atbalstu un vēlreiz jums, Tajani kungs, par jūsu atbalstu, un es ceru, ka mēs saņemsim rezultātus tik drīz, cik vien iespējams. Es ceru arī, ka Padomes priekšsēdētājai izdosies pārliecināt Padomi, ka mēs spējam organizēt darbu pozitīvā gaisotnē.

Es ceru, ka nākotne parādīs, ka kurss, kādu mēs pašlaik ieturam, ir šablons, piemērs daudzām nozarēm, kurss, kurš ir to pūļu vērts, kādas mēs ziedojam. Nevienu tiesību aktu nekad nevajadzētu balstīt uz emocijām, jo to negrib neviens. No otras puses, tiesību akts, kura pamatā ir zinātniski argumenti, kas to uztur, un kurā ieguldījumu dod visas puses un kurš visbeidzot noved pie tāda tiesību akta, kas ir pieņemams visiem un tajā pašā laikā darbojas — tātad tāds veicinās lielāku uzplaukumu Eiropā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 11. maijā plkst. 12:30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Mēs zinām, ka 2009. gada 30. janvārī Komisija pieņēma pašreizējo priekšlikumu regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu. Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un uzlabot esošo tiesisko sistēmu tekstilizstrādājumu marķēšanai nolūkā rosināt jaunu tekstilmateriālu attīstību un ieviešanu. Priekšlikums veicina pieņemt tehniskajam progresam atbilstošus tiesību aktus, transformējot trīs esošās direktīvas vienā, kas ļautu izvairīties no tikai tehniskas modernizācijas transponēšanas, un saīsina laiku no pieteikuma iesniegšanas līdz jauna tekstilmateriāla nosaukuma apstiprināšanai.

Parlamenta vairākums atbalsta esošās tiesiskās sistēmas vienkāršošanu, kas rosina inovācijas tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē, tajā pašā laikā ļaujot tekstilmateriālu lietotājiem un patērētājiem ātrāk gūt labumu no inovatīviem produktiem.

Parlaments savā nostājā pirmajā lasījumā, ko pieņēma 2010. gada 18. maijā, ar ļoti lielu balsu vairākumu apstiprināja 63 grozījumus, tostarp noteikumus par izcelsmes norādi, norādi par materiāliem, kas izgatavoti no dzīvniekiem, no valodas neatkarīgu simbolu izmantošanu un pārskata klauzulu, bet Padome visu neapstiprināja. Ir svarīgi, ka tā apstiprināja vairākus priekšlikumus, īpaši par izcelsmes norādi.

Tāpēc mēs atbalstām lielāko daļu šeit pieņemto nostāju.