Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 10. maijs - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 09.05)

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (iesniegto rezolūcijas priekšlikumu paziņošana) (sk. protokolu)

4. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir kopējās debates par:

– ziņojumu (A7-0134/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Jorgo Chatzimarkakis, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (SEC(2010)0963 - C7-0211/2010 - 2010/2142(DEC));

– ziņojumu (A7-0135/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Jorgo Chatzimarkakis, par Eiropas Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar Komisijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (2010/2204(DEC));

– ziņojumu (A7-0094/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Ville Itälä, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, I iedaļa — Eiropas Parlaments (SEC(2010)0963 - C7-0212/2010 - 2010/2143(DEC));

– ziņojumu (A7-0088/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, II iedaļa — Padome (SEC(2010)0963 - C7-0213/2010 - 2010/2144(DEC));

– ziņojumu (A7-0137/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa — Tiesa (SEC(2010)0963 - C7-0214/2010 - 2010/2145(DEC));

– ziņojumu (A7-0138/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa — Revīzijas palāta (SEC(2010)0963 - C7-0215/2010 - 2010/2146(DEC));

– ziņojumu (A7-0136/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (SEC(2010)0963 - C7-0216/2010 - 2010/2147(DEC));

– ziņojumu (A7-0139/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VII iedaļa — Reģionu komiteja (SEC(2010)0963 - C7-0217/2010 - 2010/2148(DEC));

– ziņojumu (A7-0116/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa — Eiropas Ombuds (SEC(2010)0963 - C7-0218/2010 - 2010/2149(DEC));

– ziņojumu (A7-0117/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Crescenzio Rivellini, par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IX iedaļa — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (SEC(2010)0963 - C7-0219/2010 - 2010/2150(DEC));

– ziņojumu (A7-0140/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Bart Staes, par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2010)0402 - C7-0220/2010 - 2010/2151(DEC));

– ziņojumu (A7-0149/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu — ES aģentūru darbība, finanšu pārvaldība un kontrole (2010/2271(DEC));

– ziņojumu (A7-0150/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0241/2010 - 2010/2181(DEC));

– ziņojumu (A7-0153/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0233/2010 - 2010/2173(DEC));

– ziņojumu (A7-0119/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0232/2010 - 2010/2172(DEC));

– ziņojumu (A7-0106/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0226/2010 - 2010/2166(DEC));

– ziņojumu (A7-0118/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0244/2010 - 2010/2184(DEC));

– ziņojumu (A7-0123/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0237/2010 - 2010/2177(DEC));

– ziņojumu (A7-0107/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0239/2010 - 2010/2179(DEC));

– ziņojumu (A7-0127/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0245/2010 - 2010/2185(DEC));

– ziņojumu (A7-0122/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0230/2010 - 2010/2170(DEC));

– ziņojumu (A7-0146/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0238/2010 - 2010/2178(DEC));

– ziņojumu (A7-0120/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0229/2010 - 2010/2169(DEC));

– ziņojumu (A7-0132/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0236/2010 - 2010/2176(DEC));

– ziņojumu (A7-0105/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0252/2010 - 2010/2192(DEC));

– ziņojumu (A7-0125/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0240/2010 - 2010/2180(DEC));

– ziņojumu (A7-0109/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0235/2010 - 2010/2175(DEC));

– ziņojumu (A7-0104/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0231/2010 - 2010/2171(DEC));

– ziņojumu (A7-0144/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0246/2010 - 2010/2186(DEC));

– ziņojumu (A7-0108/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0227/2010 - 2010/2167(DEC));

– ziņojumu (A7-0133/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0234/2010 - 2010/2174(DEC));

– ziņojumu (A7-0130/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0228/2010 - 2010/2168(DEC));

– ziņojumu (A7-0145/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0242/2010 - 2010/2182(DEC));

– ziņojumu (A7-0103/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0243/2010 - 2010/2183(DEC));

– ziņojumu (A7-0126/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0250/2010 - 2010/2190(DEC));

– ziņojumu (A7-0128/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par kopuzņēmuma „Clean Sky” 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0249/2010 - 2010/2189(DEC));

– ziņojumu (A7-0129/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Kopuzņēmuma novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0251/2010 - 2010/2191(DEC));

– ziņojumu (A7-0131/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0247/2010 - 2010/2187(DEC)), un

– ziņojumu (A7-0124/2011), ko Budžeta kontroles komitejas vārdā iesniedza Georgios Stavrakakis, par SESAR kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (SEC(2010)0963 - C7-0248/2010 - 2010/2188(DEC)).

  Jorgo Chatzimarkakis, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Šemeta, dāmas un kungi! Process, par kuru mēs šodien runājam, proti, Eiropas Komisijas izdevumu apstiprināšana, ir svarīgs process. Pēdējos gados attieksme pret to ir bijusi, iespējams, diezgan vieglprātīga, taču patiesībā visu Eiropas Komisijas 2009. gada izdevumu apstiprināšana ir svarīgs Eiropas Parlamenta uzdevums.

Mēs zinām, ka 80 % no šiem līdzekļiem tika iztērēti, dalot atbildību starp Komisiju un dalībvalstīm. Tomēr kopumā par šo procesu ir atbildīga Komisija. Tāpēc, komisār Šemeta, es vēlos jūs uzrunāt diezgan tieši. Pirmkārt, vēlos jums pateikties. Vēlos, lai tas no paša sākuma būtu skaidrs. Es vēlos pateikties arī maniem kolēģiem deputātiem, kuri ir ļoti labi sadarbojušies un īpaši spēcīgi atbalstījuši Parlamenta nostāju. Tomēr apspriedes bija ļoti intensīvas, komisār Šemeta. Jūs esat dalījuši atbildību tikai par 2009. gadu, tomēr jūs paši sevi tajā iesaistījāt. Dažbrīd mums bija dedzīgi argumenti, un mēs īpaši iedziļinājāmies. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka jūs esat iekļāvuši izpildes apstiprināšanu Akadēmijas, Komisijas darba kārtības augšgalā. Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs vairāk nekā stundu apsprieda ar mums sīku informāciju. Jūs pats būtiski ietekmējāt Komisijas attieksmes izmainīšanu pret izpildes apstiprināšanu un Komisijas amatpersonu attieksmi pret visu procesu. Esmu jums pateicīgs par to, ka diezgan atklāti atzināt, ka spiediens, ko šogad izdarīja Parlaments, galu galā palīdzēs jums uzlabot pārredzamību. Tagad jūsu rokās ir līdzeklis spiediena izdarīšanai ne tikai uz dalībvalstīm, bet arī uz jūsu pašu administrāciju, kas līdz šim ir izturējusies nedaudz pavirši pret šiem jautājumiem.

Tomēr es arī uzskatu, ka mums ir jāizmanto šis brīdis, ko mēs esam radījuši kopā, komisār Šemeta, — un es lūdzu jūs nodot pateicību priekšsēdētājam Barroso — un novēlu dinamismu citos izpildes apstiprināšanas ziņojumos. Tomēr vienai lietai mums ir jābūt skaidrai, ka 16. reizi pēc kārtas Eiropas Revīzijas palāta nav devusi pozitīvu atzinumu. Tas ir būtiski, jo nozīmē, ka jūs patiesībā neesat pildījuši kritērijus 16 gadus pēc kārtas. Tomēr mēs esam noteikuši vairākus galvenos kritērijus, kurus es vēlos minēt un kurus jūs esat izpildījuši. Man ir prieks, ka man blakus atrodas Fjellner kungs, nākamais referents par budžeta izpildes apstiprināšanu. Es ceru, ka viņš turpinās strādāt ar tādu pašu centību.

Komisija ir sākusi — un tas ir ļoti svarīgi, jo mēs galu galā runājam par 80 % dalītas atbildības — diezgan skaidri norādīt kļūdainos izdevumus Eiropas Savienības 2009. gada pārskatos. Tā ir atklāti uzskaitījusi šīs pozīcijas. Tomēr, veicinot šo jauno pārredzamību, mēs esam noteikuši piecas galvenās prasības. Pirmā ir ilgtermiņa jautājums — vecais favorīts —, ko Parlaments risina ilgu laiku, un tie ir valstu pārvaldības ziņojumi. Kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvis es arī esmu priecīgs norādīt, ka to ierosināja tieši ALDE grupas locekļi no Nīderlandes. Mēs runājam par finanšu ministru apstiprinājumu par to, ka viņu valstī Eiropas Savienības līdzekļi ir iztērēti pareizi.

Mums vēl nav šo valstu pārvaldības ziņojumu, taču mēs vēlamies saņemt tos. Saistībā ar minēto es turpmāk veidošu savu sadarbību ar Fjellner kungu. Komisār, jūs solījāt apsvērt iespēju ieviest stingrākus nosacījumus līdz nākamajam 2014. gada finanšu plānam. Ir svarīgi, ka jūs esat izstrādājuši pamatnostādnes — mēs esam jums pateicīgi par to —, ka jūs esat norādījuši, kuras valstis patiesībā ir iesniegušas pārvaldības ziņojumus — to nav daudz: būtībā tikai Nīderlande ir pilnībā izpildījusi prasības — un ka jūs esat uzdevuši ģenerāldirektorātiem pirmo reizi 2010. gada rīcības ziņojumā norādīt, kādas daļas tiks iekļautas nākamajā valsts pārvaldības ziņojumā, lai arī tas notiks tikai darba līmenī.

Otrā galvenā prasība ir, ka arī komisāriem ir jāuzņemas lielāka atbildība. Jūs esat ierosinājuši ģenerāldirektorātiem uzlikt par pienākumu informēt komisārus par neatbilstībām, un es vēlos jums par to pateikties.

Trešā un svarīgā prasība bija plašāk izmantot maksājumu apturēšanas vai atlikšanas instrumentu. Jūs esat noteikuši skaidrus kritērijus tam, kad jūs to darīsiet. Jūs mums esat skaidri norādījuši, kā jūs to jau esat darījuši pēdējos pāris gados. Paldies par atklātību un pārredzamību, kas ļauj mums izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm. Paldies arī par pamatnostādnēm, kuras palīdzēs dalībvalstīm. Turklāt jūs solījāt, ka, izvērtējot darbības novērtējuma revīziju, jūs noteiksiet skaidrus standartus; tas jebkurā gadījumā ir jūsu pienākums saskaņā ar Lisabonas līgumu. Paldies arī par savā ziņā mūsu iesaistīšanu darbības novērtējuma revīzijas procesā. Jūs arī solījāt veikt vienkāršojumus, jo bieži materiāls ir tik sarežģīts, ka cilvēki slēpjas aiz noteikumiem un nododas ļaunprātīgai izmantošanai. Paldies arī par ļoti konkrētu prasību noteikšanu nākamajam finanšu plānam.

Es aicinu turpināt šo ceļu. Es uzskatu, ka Parlaments var veikt būtisku ieguldījumu, nosakot Komisijas darbībai citu līmeni. Es vēlu Fjellner kungam visu to labāko, un vēlos sirsnīgi pateikties maniem darbiniekiem Parlamentā, jo īpaši Bent Adamsen un Dominykas Mordas.

  Ville Itälä, referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem, ar kuriem man bija tas gods strādāt kopā, jo īpaši ēnu referentiem, ar kuriem bija lieliska sadarbība. Es arī vēlos pateikties Budžeta kontroles komitejas locekļiem, jo vairākums komitejas locekļu atbalstīja ziņojumu, un gaisotne bija patiešām labvēlīga. Es arī pateicos visām amatpersonām, kuras mums palīdzēja. Darbs bija nopietns, tam bija nepieciešams daudz laika, un jautājumi ir diezgan jutīgi un kutelīgi, tomēr tie ir jārisina un jāapspriež.

Ziņojuma galvenā ideja ir tāda, ka mēs Eiropas Savienībā pašlaik piedzīvojam ekonomisko krīzi. Dalībvalstīm, uzņēmumiem un sabiedrībai ir nepārtraukti jādomā par to, kā ietaupīt un iztikt no vienas dienas līdz otrai. Parlamentam ir jādara tas pats, un Padome pat ir ierosinājusi, ka arī Parlamentam vajadzētu apsvērt ietaupījumus un ka tie ir jāveic. Protams, tas ir problemātiski, jo mums visiem ir savi mīļākie projekti un ieceres par to, kas Parlamentam būtu jādara jebkurā gadījumā. Atrast jomas, kurās šādā situācijā varētu ietaupīt, protams, ir ļoti grūti.

Daudzi ziņojumā ierosinātie jautājumi un tie, kas attiecas uz deputātu gūtajiem labumiem un to, kā viņi strādā, naudas līdzekļu izteiksmē nav īpaši daudz. Situācija Eiropas ekonomikā neuzlabosies vai nepasliktināsies viņu dēļ, taču mūsu reputācija sabiedrības acīs varētu būtiski pasliktināties, ja mēs nedarbosimies saprātīgi, un tāpēc mums ir patiešām rūpīgi jāapsver tas, ko mēs šeit darām.

Manuprāt, mums būtu jāpievēršas svarīgākajiem iemesliem, kāpēc esam šeit. Mēs esam likumdošanas iestāde, mēs izstrādājam budžeta projektu. Tas ir mūsu darbs, un mums ir nepieciešami līdzekļi, lai to darītu. Ir jābūt informācijas tehnoloģijām un visam pārējam, taču pret visu pārējo mums ir jāizturas īpaši kritiski, lai nodrošinātu, ka tas patiešām ir saistīts ar mūsu darbu.

Tagad, kad laika ir maz, es gribu uzdot divus svarīgus, taču, iespējams, vienlīdz problemātiskus jautājumus saistībā ar šo ziņojumu. Pirmais ir par drošību. Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka ģenerālsekretārs drīz sniegs priekšlikumu drošības uzlabošanai. Aptuveni gada laikā ir notikušas trīs zādzības: bankā, ēdnīcā un pastā. Tas patiešām nedrīkst turpināties. Mēs zinām, ka visā pasaulē ir nepārtraukti terorisma draudi. Ja Parlamenta drošība ir tik zema, ka kāds var šeit ienākt un aplaupīt pastu vai banku un neviens pat netiek noķerts, noteikti ir jāveic uzlabojumi un turklāt ātri. Saistībā ar minēto ir daudz sīkas informācijas, un tā ir izklāstīta šajā ziņojumā. Tai ir jābūt būtisku drošības uzlabojumu pamatā.

Nākamais jautājums ir par to, ka es varbūt nevaru pamatot sabiedrībai to, ka mēs ik pēc trīs nedēļām mainām darbavietu. Tas rada pārmērīgus izdevumus. To nevar pamatot, un tāpēc mums ir jābūt drosmīgiem un ir atklāti jāapspriež, vai tas ir saprātīgs veids, kā izlietot nodokļu maksātāju naudas līdzekļus. Mēs zinām, cik tas ir grūti; tas ir saistīts ar mūsu vēsturi un individuālām kaislībām, taču pašreizējā ekonomiskajā krīzē mums ir jārunā par minēto jautājumu. Mēs nevaram celt šādas sienas starp lēmumu pieņēmējiem un cilvēkiem un tādā veidā attālināt vienu no otra. Tāpēc mums ir jāierosina šis jautājums un par to jārunā.

Vakar es redzēju dokumentu, kurā bija minēts, ka Francijas senāts ir ierosinājis, ka Parlamentam vajadzētu tikties tikai vienā vietā — Strasbūrā. Tas mani apmierina, taču galvenais jautājums ir par to, ka mums ir jābūt tikai vienai darbavietai un mēs nedrīkstam tērēt naudas līdzekļus nepārtrauktiem ceļojumiem no vienas vietas uz otru.

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos atbildēt uzreiz, sakot, ka ģenerālsekretārs un ģenerālsekretāra vietnieks ļoti pūlas, lai garantētu mūsu drošību Parlamentā. Vakar mēs daudz spriedām par šo jautājumu Prezidija sanāksmē. Procedūras ir jāuzlabo, taču arī es vēlos izmantot šo iespēju, lai aicinātu visus Eiropas Parlamenta deputātus saprast, ka mums ir nepieciešama attiecīga disciplīna. Es zinu, ka dažkārt tas apgrūtina, taču, ja mēs vēlamies, lai Parlaments būtu gan drošs, gan atvērts sabiedrībai, mums ir jāveic pārbaudes, lai arī es zinu, ka deputātus un dažkārt arī mani tas kaitina. Lūdzu, ticiet man, ka ir tikai divas iespējas: vai nu šīs pārbaudes turpinās, kas nozīmē, ka mēs varēsim justies drošāk, vai mēs no tām atsakāmies, kas nozīmē, ka nevar būt nekādas runas par drošību. Es arī vēlos vēlreiz lūgt deputātus izturēties labvēlīgi pret pastiprinātām pārbaudēm, kuras es nevēlos, lai tiktu atceltas. Arī turpmāk tās tiks veiktas.

Mums ir arī citi plāni, kā nodrošināt, lai Parlaments būtu atvērts, jo tas ir ļoti svarīgi. Mēs vēlamies būt sabiedrībai atvērts Parlaments, taču vienlaikus drošības prasības nosaka, ka mums ir jāveic konkrēti pasākumi, kuri līdz šim nav bijuši nepieciešami. Tas arī ietekmē mūsu palīgus, un es esmu ievērojis, ka mūsu palīgi ir pat vairāk sašutuši nekā deputāti. Tāpēc es vēlos lūgt arī palīgus, kuri Parlamentā ļoti smagi strādā, saprast, ka pārbaudes ir nepieciešamas. Pārbaudēm tiek pakļauti ne tikai deputāti, bet arī palīgi. Es esmu pārliecināts, ka mēs pieņemsim šos noteikumus, lai justos drošāk.

  Tamás Deutsch, referents. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā minēja priekšsēdētāja kungs, Rivellini kungs ir septiņu iesniegto ziņojumu referents. Pēdējos sešos mēnešos mūsu kolēģis ir strādājis īpaši nopietni un efektīvi, taču diemžēl viņš nevar piedalīties šajā sanāksmē, un man ir tas gods viņu šodien aizstāt šajās debatēs.

Kā jau es minēju, Rivellini kungs ir septiņu ziņojumu referents. Vēlos atgādināt galvenās Eiropas Savienības iestādes, par kuru budžeta izpildes apstiprināšanu ziņojumus sagatavoja Rivellini kungs. Rivellini kungs sagatavoja ziņojumus par Eiropas Padomes, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, Eiropas Kopienu Tiesas, Eiropas Revīzijas palātas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un to iestāžu budžeta izpildes apstiprināšanu.

Vēlos pateikties Rivellini kungam un jo īpaši Eiropas Revīzijas palātai; šīs iestādes darbs bija nepieciešams iesniegto ziņojumu sagatavošanai.

Vēlos pateikties arī Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai un tās kolēģiem par darbu, kas ir vainagojies ar šodien redzamajiem rezultātiem.

Dāmas un kungi, es vēlos uzsvērt divus ziņojumus. Viens ir ziņojums par Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, otrs ir ziņojums par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas budžeta izpildes apstiprināšanu.

Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšana vienmēr ir sarežģīta, jo katru gadu par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību debatē divas iestādes — Eiropas Parlaments un Eiropas Padome.

Vēlos izteikties skaidri un nepārprotami. Eiropas Parlamentam ir noteikta un skaidra nostāja, ka tam ir tādas pašas tiesības un pilnvaras apstiprināt vai neapstiprināt Eiropas Padomes budžeta izpildi kā jebkuras citas iestādes gadījumā. Rivellini kungs ierosina atlikt Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, lai Padome un Eiropas Parlaments varētu turpināt apspriest budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību. Mēs rīkojāmies līdzīgi pagājušajā gadā un arī pirms diviem gadiem. Parlamenta atbildīgā komiteja ieteica atlikt Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, un budžeta izpilde tika apstiprināta vēlāk.

Šogad, lai arī priekšlikums atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu ir līdzīgs iepriekšējo gadu priekšlikumam, mēs bez šaubām esam panākuši progresu saistībā ar Padomes budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību, tāpēc es pateicos un apsveicu Eiropas Padomes Ungārijas prezidentūru.

Kā minēts Eiropas Padomes budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma astotajā punktā, šis progress ir panākts, pateicoties Ungārijas prezidentūras labvēlīgajai attieksmei un pūliņiem. Tāpēc es apsveicu tos, kuri ir iesaistīti Ungārijas prezidentūras darbā.

Mēs esam piedzīvojuši šo progresu katru gadu, taču tā ātrums ne tuvu nav tāds, kāds būtu vēlams. Mēs uzskatām par pozitīvu rezultātu to, ka Padome ir atzinusi, ka budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība un budžeta kārtība ir divi atšķirīgi procesi, kuri ir jāveic atsevišķi. Atzinīgi ir vērtējams arī tas, ka Padomes locekļi apmeklē un piedalās pašreizējās debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanas priekšlikumu. Diemžēl Padomes pārstāvji arī šogad ignorēja Tehniskās komitejas uzaicinājumu. Viņi nepiedalījās komitejas debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību, kā arī viņi nenodrošināja piekļuvi svarīgiem dokumentiem, kas varētu būt nepieciešami budžeta izpildes apstiprināšanai, un Eiropas Padome arī neatbildēja uz Parlamenta komitejas jautājumiem. Šīs problēmas beidzot ir jāatrisina.

Es ceru, ka pēc budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanas varēs panākt konkrētu un tālredzīgu vienošanos starp atbildīgo Parlamenta komiteju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi par jautājumiem, kuri ir saistīti ar Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu.

Visbeidzot, es vēlos minēt priekšlikumu nepakļaut revīzijai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju. Komitejas budžeta pārvaldības problēmas nav tik nopietnas, lai atliktu budžeta izpildes apstiprināšanu, tāpēc mēs atbalstām budžeta izpildes apstiprināšanu. Turklāt komitejas darbā atklātās problēmas nav saistītas ar gadu, kas ir pēc gada, kura budžeta izpilde ir apstiprināta.

Dāmas un kungi, kā Rivellini kunga aizstājējs es varu teikt, ka attiecībā uz septiņiem priekšlikumiem mums ir jārosina Parlaments pieņemt rezolūciju, kā noteikts priekšlikumā.

  Bart Staes, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār, Padomes priekšsēdētāj! Jūs esat pelnījuši uzslavu. Pirmo reizi daudzu gadu laikā Padome piedalās šajās debatēs par budžeta izpildes apstiprināšanu. Apsveicam, mēs to patiesi novērtējam.

Dāmas un kungi, laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam no 10. Eiropas Attīstības fonda tiks iztērēti EUR 22,6 miljardi. Tas padara Eiropas attīstības fondu par Eiropas Savienības svarīgāko finanšu instrumentu attīstības sadarbības veicināšanai ar ĀKK valstīm. Desmitais Eiropas Attīstības fonds ir arī ļoti svarīgs tā finansiālā ieguldījuma dēļ, un apjoma ziņā tas ir par 64 % lielāks nekā iepriekšējais 9. Eiropas Attīstības fonds.

Es vēlos izteikt piecus komentārus.

Pirmkārt, līdz šim Eiropas Attīstības fonds nav bijis Eiropas Savienības parastā budžeta daļa. Tas patiesībā nav pieņemams, jo tas ir pretrunā ar demokrātisku uzraudzību, izraisa atbildības trūkumu un noteikti nepalīdz nodrošināt finansējuma pārredzamību. Savā ziņojumā es atgādinu Komisijai, ka apspriedēs par nākamo finanšu sistēmu tā apņēmās nodrošināt, ka Eiropas Attīstības fonds kļūs par Eiropas budžeta sastāvdaļu. Es ceru, ka tagad tā notiks, un, Padomes priekšsēdētāj, es ceru, ka jūs nodosiet Padomei un dalībvalstīm ziņu, ka no 2014. gada Eiropas Attīstības fondam ir jākļūst par Eiropas Savienības budžeta sastāvdaļu. Protams, tas nenozīmē, ka šī iemesla dēļ attīstības sadarbībai pieejamie līdzekļi tiks samazināti.

Otrkārt, kvantitāte ir viena lieta, kvalitāte — cita. Ciktāl tas attiecas uz parastu attīstības sadarbību, Eiropas Komisija ir apņēmusies tērēt 20 % no palīdzības pamatskolas un vidusskolas izglītībai un primārajai veselības aprūpei. Savā ziņojumā es lūdzu Komisiju rīkoties līdzīgi attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu. Galvenokārt pievērsties pamatskolas un vidusskolas izglītībai, veselības aprūpei un pat palielināt apjomu līdz 25 % no kopējā finansējuma. Saistībā ar minēto sadarbībai ar NVO gan vietējā, gan Eiropas līmenī ir būtiska nozīme.

Treškārt, vēlos komentēt finanšu pārvaldību. Eiropas Revīzijas palāta ir veikusi ļoti rūpīgu 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda finanšu pārvaldības izpēti ne tikai gada pārskatā, bet arī daudzos īpašajos ziņojumos, un ir izteikusi patiešām noderīgus un vērtīgus komentārus. Tomēr ir daži iemesli bažām, piemēram, Revīzijas palātas atklātās nepilnības iepirkuma procedūrās, Eiropas Komisijas delegāciju veiktajās iepriekšējās pārbaudēs un trūkumi mūsu partnervalstu iekšējās kontroles sistēmās. Revīzijas palāta skaidri norāda, ka tā nav krāpšana, bet gan nepilnības. Es uzskatu, ka mums tas ir jāņem vērā. Patiesi, ir pārāk daudz kļūdu, kuru apjoms nav nosakāms.

Komisār, es ceru, ka jūs to izskatīsiet kopā ar kolēģiem. Kaut kas šai ziņā patiešām ir jādara.

Mans ceturtais komentārs ir saistīts ar budžeta atbalstu (un tas būtu piemērotāks plašākām debatēm). Charles Goerens ir šeit kopā ar mums; viņš ir Attīstības sadarbības komitejas Zaļās grāmatas par budžeta atbalstu referents. Mēs visi saprotam, ka budžeta atbalsts var būt svarīgs attīstības sadarbības uzlabošanas aspekts. Tomēr to nedrīkst uzskatīt par zālēm pret visām kaitēm, jo tam piemīt arī vairāki trūkumi. Pozitīvi ir tas, ka darījumu izmaksas ir zemas, partnervalstīm ir lielāka atbildība pašām par sevi un veidojas labāks dialogs starp partneriem un līdzfinansējuma devējiem. Vienlaikus pastāv acīmredzams līdzekļu izšķiešanas, piesavināšanās risks. Es domāju, ka šajā Parlamentā debates par šo jautājumu notiks vēl daudzas reizes.

Mans piektais un pēdējais komentārs ir par ieguldījumu instrumentu. Ieguldījumu instruments ir līdzeklis, kuru izmanto Eiropas Investīciju banka aizdevumu piešķiršanai mūsu partnervalstīm. Pašlaik uz šo mehānismu neattiecas ne izpildes apstiprināšana, ne Revīzijas palātas ticamības deklarācija. Tas patiesībā nav pieņemams. Mums ir jālabo dažas lietas. Tomēr pozitīvi ir tas, ka Eiropas Investīciju bankas pārstāvjiem un Komisijas Budžeta kontroles komitejas locekļiem ir jau notikušas ļoti konstruktīvas debates. Patiesībā viņi pirmo reizi ir sagatavojuši ziņojumu. No tā mēs varam daudz mācīties. Manā ziņojumā ir vairāki svarīgi komentāri par to. Mēs arī uzticam vairākus uzdevumus Eiropas Investīciju bankai un Eiropas Komisijai. Mēs lūdzam labāk koordinēt līdzekļus. Eiropas Investīciju banka, Eiropas Komisija un mēs patiesībā lūdzam līdz šā gada septembra beigām veikt Eiropas Investīciju bankas darbību izpēti, lai mēs varētu sākt nākamo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru ar atbilstošiem dokumentiem. Mēs aicinām vairāk iesaistīties vietējos partnerus, kuru projektus līdzfinansē Investīciju banka, mēs aicinām ziņot tieši un ne tik teorētiski, un mēs aicinām veikt visu Eiropas Investīciju bankas līdzekļu vispārēju revīziju.

Dāmas un kungi, iespējams, mans Eiropas Attīstības fonda darbības novērtējums ir stingrs, taču es uzskatu, ka tas ir godīgs. Es uzskatu, ka manā ziņojumā ir izskatīts daudz vairāk iespēju piemērotāk pārvaldīt attīstības sadarbības finanšu resursus, un tāpēc es mudinu jūs apstiprināt manu ziņojumu ar balsu vairākumu.

  Georgios Stavrakakis, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos informēt, ka es izmantošu visu man paredzēto laiku.

Es biju atbildīgs par to aģentūru budžeta izpildes apstiprināšanu, kurās Budžeta kontroles komiteja izpildīja uzdevumu veikt lielas daļas decentralizēto aģentūru un kopuzņēmumu pārvaldes kontroli. Veiksmīga šā svarīgā uzdevuma izpilde nebūtu iespējama bez ēnu referentu vai komitejas locekļu, mana biroja un sekretariāta palīdzības un sadarbības. Par to es vēlos pateikties viņiem visiem. Es arī vēlos pateikt lielu paldies O’Shea kungam no Revīzijas palātas par viņa sniegumu un sadarbību.

Es esmu stingri pārliecināts, ka Eiropas aģentūras un kopuzņēmumi sniedz pievienoto vērtību Eiropas Savienībai un, darbojoties dalībvalstīs, palīdz stiprināt Eiropas identitāti. Vienlaikus, mēs, Parlaments, esam atbildīgi iedzīvotāju priekšā, tāpēc mums ir jāpārliecinās, vai nodokļu maksātāju naudas līdzekļi tiek izmantoti pareizi, pārskatāmi un efektīvi.

Konstruktīvā dialoga daļa bija vairākus mēnešus ilgs uzraudzības process, ko īstenoja Parlaments, aģentūras, Komisija, Iekšējās revīzijas dienests un Revīzijas palāta. Kopīgā ilgā, analītiskā un sagatavošanas darba sasniegums, manuprāt, ir palielināta pārredzamība un pastiprināta pārvaldības disciplīna.

Tagad vēlos pievērsties divām aģentūrām, kuru budžeta izpildes apstiprināšanu komiteja ierosina atlikt: CEPOL un EMEA. CEPOL mēs paredzam, ka tiks atklātas problēmas pagājušā gada ziņojumā. Kopš amatā ir stājies jaunais direktors, Parlamenta pieprasītais rīcības plāns ir īstenots, un tagad var redzēt pirmos rezultātus. Es domāju, ka daudzi piekrīt, ka, kopš darbu sāka jaunā vadība, uzlabojumi CEPOL vadībā ir acīmredzami. Tomēr CEPOL ir jāpastiprina pūliņi.

EMEA, Eiropas Zāļu aģentūrā, problēmas tika atklātas saistībā ar iepirkumu procedūru pārvaldību. Bažas radīja iespējamais speciālistu neatkarības apdraudējums un arī iespējamās problēmas ar darbinieku pieņemšanu darbā. Kopumā EMEA ir uzskatāma par labi organizētu un funkcionējošu aģentūru. Tomēr tik svarīgas aģentūras gadījumā es domāju, ka mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka tiek īstenotas un efektīvi piemērotas pareizās procedūras. Šā iemesla dēļ mēs esam pieprasījuši aģentūrai sadarbībā ar Iekšējās revīzijas dienestu veikt revīziju un iesniegt mums rezultātus līdz jūnija beigām.

Nobeigumā vēlos minēt horizontālo ziņojumu. Ceru, ka šis ziņojums sniedz vispusīgu pārskatu par visiem aģentūru un kopuzņēmumu jautājumiem. Ziņojumā ir minēti daudzi labas prakses piemēri un priekšlikumi turpmākiem uzlabojumiem. Tajā ir aicinājums sagatavot visu Komisijas aģentūru pārskatu, pievēršot īpašu uzmanību mazākajām aģentūrām un to, kā varētu uzlabot to darbu. Tajā ir aicinājums Revīzijas palātai veikt vispusīgu analīzi par aģentūru vadības pieeju situācijām, kurās ir iespējams interešu konflikts. Es esmu ļoti apmierināts ar Revīzijas palātas gatavību to izdarīt.

Pašreizējā lielajā ekonomiskajā un sociālajā krīzē uzraudzības nozīme ir lielāka nekā jebkad iepriekš. Mūsu — Parlamenta, aģentūru, Komisijas un Revīzijas palātas — kopīgs pienākums ir problēmu risināšana un labāku rezultātu sasniegšana. Ir ļoti grūti izvairīties no nepilnībām, taču vēl svarīgāk ir tās atrast un novērst. Es uzskatu, ka mēs esam sekmīgi veikuši šo uzraudzības funkciju.

  Priekšsēdētājs. - Nākamais runātājs ir ministrs Zsolt László Becsey Padomes vārdā.

Ministr, liels paldies par to, ka šorīt esat šeit. Ungārijas prezidentūra rāda labu piemēru arī nākamajām prezidentūrām, piedaloties šajā īpaši svarīgajā apspriedē. Es atkārtošu to, ko pirms dažām minūtēm minēja mūsu kolēģis Bart Staes: ir ļoti labi, ka jūs esat šeit.

  Zsolt László Becsey, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, es sākumā runāšanu tikai ungāru valodā, bet pēc tam turpināšu runāt angliski kā padomes loceklis, taču, būdams Eiropas Parlamenta deputāts, es šeit vienmēr runāju ungāru valodā, un es tā turpināšu darīt. Otrkārt, es lūdzu priekšsēdētāja kungu debašu beigās piešķirt man divas minūtes neatkarīgi no tā, kad tiks izslēgta mana iekārta. Es ceru, ka Padomei tiks piešķirts pietiekami daudz laika tāpat kā iepriekšējās debatēs.

Šīs debates notiek ekonomiskās un finanšu krīzes laikā, kad daudzas dalībvalstis ir samazinājušas valsts budžetu un stingri kontrolē savus izdevumus. Eiropas pilsoņi un nodokļu maksātāji pareizi dara, cieši uzraugot, vai Eiropas Savienības līdzekļi tiek tērēti pareizi. Tāpēc es atzinīgi vērtēju iespēju paust Padomes un Ungārijas prezidentūras uzskatus šajās debatēs.

Protams, ir taisnība, ka katras iestādes budžets ir plašākas kontroles un rūpīgu pārbaužu daļa. Pārāk ilgi mēs esam darbojušies saskaņā ar 1970. gada „džentlmeņu vienošanos”, kas nosaka, ka Parlaments un Padome ir atteikušies pārbaudīt viens otra administratīvās izmaksas.

Es domāju, ka abas iestādes piekrīt, ka šāda vienošanās šīsdienas situācijā pēc Lisabonas līguma vairs nav piemērota. Tāpēc Padome ir ierosinājusi un ir gatava apspriest jaunu ilgtermiņa attiecību kārtību starp abām iestādēm, kuras ir iesaistītas budžeta izpildes apstiprināšanā. Mēs esam iesnieguši priekšlikumu, un mēs ceram to apspriest ar jums. Es esmu stingri pārliecināts, ka abas iestādes ir ieinteresētas sadarboties šajā jomā, un, kas ir ne mazāk svarīgi, apliecināt Eiropas pilsoņiem, ka mēs sadarbojamies. Tāpēc es aicinu Eiropas Parlamentu sākt apspriedes par šo jautājumu.

Priekšsēdētāja kungs, es personīgi lūdzu jūs darīt visu iespējamo, lai izraudzītos delegāciju sarunām ar mums politiskā līmenī. Mēs esam gatavi dalīties savās iecerēs ar jums. Kopumā mēs tāpat kā jūs esam noraizējušies par Eiropas Savienības budžeta pareizu izpildi. Mēs esam sīki pārbaudījuši Komisijas gada pārskatus, kā arī Eiropas Revīzijas palātas gada pārskatā ietvertos apsvērumus.

Februāra beigās es personīgi iesniedzu Budžeta kontroles komitejā Padomes ieteikumus par Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu. Es atzinīgi vērtēju to, ka daudzus Padomes uzsvērtos punktus ir ņēmušas vērā arī mūsu iestādes. Padome ieteica apstiprināt Komisijas budžeta izpildi un izteica atzinību par Revīzijas palātas atklātajiem vispārīgajiem uzlabojumiem. Tā ir daļa no atzinīgi vērtējamām tendencēm, un par to pēdējos gados savā ziņā ir jāpateicas Komisijas un dalībvalstu pūliņiem. Tomēr, neraugoties uz šiem pozitīvajiem vēstījumiem, kopējais rezultāts vēl nav apmierinošs, un Revīzijas palātai vēl aizvien bija jāsniedz atzinums ar iebildumiem par 2009. gadu.

Es vēlos īsi minēt šādus jautājumus: mums ir nepieciešamas nopietnas apspriedes; mums ir nepieciešama ilgtermiņa sadarbība un vienošanās ar jums: mēs vēlamies virzīties tālāk par „džentlmeņu vienošanos”. Mēs atbalstām budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību, pamatojoties uz Revīzijas palātas konstatējumiem, jo tādi ir noteikumi, tā ir noteikts Līgumā; un mēs arī sagaidām, ka Parlaments un mēs paši ņemsim vērām to, cik sarežģīti ir vienkāršot pašreizējos noteikumus un palielināt to pārredzamību.

Es ceru, ka šādas problēmas, kad Parlaments atliek Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, vairs nekad neatkārtosies, tāpēc es lūdzu politiskas apspriedes un vienošanos jau Ungārijas prezidentūras laikā.

Tas ir mans personīgais lūgums jums, Parlamentam, un jums, priekšsēdētāja kungs.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Budžeta kontroles komitejai un īpaši referentam Chatzimarkakis kungam par teicamo sadarbību un sagatavoto ziņojumu, tostarp ieteikumu, ka 2009. gada budžeta izpilde ir jāapstiprina. Es arī vēlos pateikties Staes kungam par ziņojumu par Eiropas Attīstības fonda īstenošanu un Stavrakakis kungam par ziņojumu par aģentūrām.

2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība tuvojas beigām. Tas bija intensīvs laiks, kad Parlaments un Komisija noteica īpašu partnerību starp abām iestādēm. Mēs varam redzēt, ka abām iestādēm ir daudz kopīga, kas attiecas uz pareizu finanšu pārvaldību un Eiropas pievienoto vērtību.

Jūs esat dzirdējuši Revīzijas palātu un esat izskatījuši tās ziņojumus. Dažiem no maniem kolēģiem komisāriem ir bijis produktīvs dialogs ar Budžeta kontroles komiteju, un jums ir sniegta plaša informācija. Es vēlos pievērsties trīs galvenajiem punktiem, par kuriem ir īpaša interese.

Pirmkārt, gan Komisijai, gan Parlamentam kopā ar Padomi ir rūpīgāk jāapsver, kā tiesiskajā reglamentējumā piemērotāk definēt un noteikt dažādu finanšu dalībnieku atbildību. Tas, ka lielāko daļu kļūdu atklāj Revīzijas palāta un Komisija dalībvalstu pārvaldītajos projektos un maksājumos, skaidri pierāda to, kādās jomās nekavējoties ir nepieciešami lielāki pūliņi, jo gandrīz 80 % Eiropas līdzekļu tiek pārvaldīti dalīti.

Lisabonas līguma 317. pants skaidri pieprasa dalībvalstīm sadarboties budžeta īstenošanā. Tāpēc Komisija ir iesniegusi attiecīgus ierosinājumus attiecībā uz pašreizējo Finanšu regulas pārskatīšanu. Tā kā pašlaik Parlaments atrodas vienādā situācijā ar Padomi attiecībā uz šīs regulas pārstrādāšanu, ir faktiska un unikāla iespēja pastiprināt dalībvalstu atbildību, un to nedrīkst palaist garām.

Otrkārt, jūs bez šaubām piekritīsiet, ka noteikumu sarežģītība mazina potenciālo finansējuma saņēmēju vēlmi pieteikties Eiropas Savienības finansiālā atbalsta saņemšanai. Turklāt šī sarežģītība ir būtisks kļūdu avots, ko revīzijas ziņojumos ir vairākkārtīgi uzsvērusi Revīzijas palāta.

Atbilstības noteikumu un finanšu procesu vienkāršošana ir Komisijas prioritārs mērķis, ņemot vērā nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Tāpēc Komisija ir arī sagatavojusi priekšlikumus Finanšu regulas pārskatīšanai, lai izskaidrotu noteikumus, nodrošinātu to atbilstību nozaru tiesību aktiem un vienkāršotu finanšu procesus.

Treškārt, šie priekšlikumi arī paredz dažādas kontroles stratēģijas atkarībā no katrai programmai, darbībai noteiktā riska līmeņa un finansējuma saņēmēja veida. Šādas pieejas mērķis ir uzlabot kontroļu kvalitāti, nodrošinot, lai izmaksas būtu proporcionālas labumam, ko tās dod, vienlaikus sniedzot pamatotu pārliecību, ka Eiropas Savienības budžets tiek pārvaldīts saskaņā ar pareiziem finanšu pārvaldības principiem.

Man ir prieks redzēt, ka notiekošo apspriežu darba kārtībā šī pieeja ir iekļauta starp svarīgākajiem punktiem un ka iesniegtie priekšlikumi patiešām atbilst Komisijas centieniem.

Budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība ir ļāvusi Komisijai mācīties no Eiropas Revīzijas palātas secinājumiem un ieteikumiem un budžeta izpildes apstiprināšanas iestādes rezolūcijas laikā, kad mēs spriežam par to, kāda būs Eiropas turpmākā politika un kā tā atspoguļosies Eiropas Savienības budžetā.

Pašreiz mūsu un Komisijas kopējā atbildība ir ieviest gūtās mācības jaunā mūsdienīgu un efektīvu noteikumu un kārtību kopumā, kas ļaus Eiropas Savienībai saprātīgā un rentablā veidā labāk pildīt 500 miljonu pilsoņu cerības.

Noslēgumā vēlos īpaši pateikties Eiropas Parlamentam par gadiem ilgo nepārtraukto atbalstu Komisijas pūliņiem panākt atbilstošāku Eiropas Savienības budžeta finanšu pārvaldību.

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

  Thijs Berman, Attīstības sadarbības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekš Revīzijas palāta ir veltījusi kritiku Eiropas Attīstības fondam, norādot, ka ir jāpieliek lielāki pūliņi izdevumu kontrolei. Šī kontrole, pirmkārt, ir jāīsteno Eiropas Savienības delegācijām jaunattīstības valstīs. Tās ir tuvāk projektiem, kurus mēs apspriežam.

Jo īpaši pēdējos gados Eiropas Komisija ir veikusi svarīgus pasākumus, lai uzlabotu kontroli, jo īpaši attiecībā uz budžeta atbalstu un izdevumiem jutīgās valstīs. Un labāka sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm attīstības politikas jautājumos varētu ietaupīt EUR 6 miljardus. Turklāt, lai to izdarītu, mums ir nepieciešamas spēcīgas ES delegācijas, kuras var uzņemties šos pienākumus un uzdevumus un nodrošināt izdevumu kvalitāti.

Ironiski, taču partijas, kuras klaigā par krāpšanu, tomēr atsakās tērēt naudu ES delegāciju vadīšanas stiprināšanai, bieži ir vienas un tās pašas. Ja mēs patiešām vēlamies, lai šīs delegācijas pārtrauktu attīstībai paredzētās naudas līdzekļu nonākšanu nepareizās rokās vai novērstu naudas aizplūšanu neveiksmīgos projektos, ES delegācijām būs nepieciešams vairāk darbinieku. Tāpēc mums ir jāizdara izvēle ārpolitikas budžetā turpmākajiem gadiem. Es ar interesi gaidu Komisijas atbildi uz Staes kunga daudzajiem komentāriem viņa izcilajā ziņojumā. Mana grupa pilnībā atbalsta viņa secinājumus.

Tāpēc, kam ir jānotiek, lai tiktu uzlabotas iepriekšējās kontroles? Kā mēs varam nodrošināt īstenotāju organizāciju vadības uzlabošanos? Ko darīs Komisija, lai turpmāk palielinātu finansējuma saņēmēju valstu un reģionālo organizāciju kompetenci, un kas ir nepieciešams, lai tas notiktu? Turpmāk vairāk ES attīstības politikas līdzekļu ir jātērē fondiem, kas nodrošina piekļuvi finanšu pakalpojumiem, proti, mikrofinansēšanas līdzekļiem. Nabadzīgajās valstīs ir cilvēki ar pietiekamiem sapņiem un prasmēm. Viņiem ir jādod iespēja veidot dzīvi ar maziem aizdevumiem. Arī Eiropas Attīstības fondam ir jāiegulda tajā.

Visbeidzot, kā Eiropas budžeta daļa Eiropas Attīstības fonds, protams, ir pakļauts demokrātiskai kontrolei, taču tādēļ nedrīkst samazināties kopējais attīstības sadarbības budžets.

  Charles Goerens, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Astotā, devītā un desmitā Eiropas Attīstības fonda izpildes apstiprināšana iedvesmo mani izteikt šādus komentārus.

Pirmkārt, Komisijas centieni veicināt reģionālo attīstību Āfrikā ir ļoti pamatoti. Tai ir divi instrumenti, patiesībā divi pilnvarojumi, lai to paveiktu. Pirmkārt, tai ir dalībvalstu pilnvarojums piemērot Eiropas Attīstības fondu, kas patiesībā tiek finansēts no valstu budžetiem. Tās pašas dalībvalstis ir pilnvarojušas Komisiju noslēgt ekonomiskās partnerības nolīgumus. Tāpēc tas ir politikas saskaņotības jautājums, kuru mēs šeit apspriežam. Turklāt Komisijai ir svarīgs pienākums saistībā ar minēto. Tomēr tā var paļauties uz Eiropas Parlamenta Attīstības komitejas locekļiem, kad būs nepieciešams rast papildu līdzekļus delegācijām.

Otrkārt, Eiropas Attīstības fonda piemērošana ir svarīga afrikāņiem, kuri kopā ar Eiropas Savienību ir Eiropas Attīstības fonda līdzīpašnieki. Abu partneru interesēs ir pēc iespējas atbilstošāka tā izmantošana. Es ceru, ka Eiropas Attīstības fonda iekļaušana budžetā, ko pieprasu arī es — parādība, no kuras izvairās, notikums, kas vienmēr ir solīts, bet nekad nav noticis —, pasargās fonda sākotnējo būtību. Mums būs jānodrošina, ka šis acquis tiek ievērots.

  Csaba Őry, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs es vēlos pievērst Budžeta kontroles komitejas uzmanību vairākiem priekšlikumiem un lūdzu iekļaut tos ziņojumā.

Pirmkārt, mēs novērtējam Komisijas pūliņus uzlabot finanšu pārvaldību, taču vienlaikus mums ir žēl, ka, lai arī ir finanšu krīze, dalībvalstis pilnībā neizmanto Eiropas Sociālā fonda finanšu līdzekļus.

Īpatsvars samazinājās no 54 % 2007. gadā līdz 36 %. Mēs uzskatam, ka šajā jomā ir jāpastiprina pūliņi. Mēs arī mudinām pastiprināt pūliņus, lai samazinātu neattaisnotu izmaksu refinansēšanas biežumu, un mēs arī vēlamies pievērst Komisijas uzmanību nepieciešamībai paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar finanšu korekcijām.

Atzinīgi vērtējams ir tas, ka Eiropas Sociālais fonds ir orientēts uz nodarbinātības stratēģiju, taču, kā es minēju, netiek izmantoti visi pieejamie līdzekļi, tāpēc saistībā ar minēto ir jāpastiprina pūliņi.

Bija nelielas problēmas ar aģentūrām, taču man nav laika, lai par tām runātu sīkāk, tomēr kopumā jāatzīst, ka to finanšu pārvaldība ir pieņemama un atbalstāma.

  Jutta Haug, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi! Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja ir sniegusi ļoti pozitīvu atzinumu Budžeta kontroles komitejai. Mēs bijām ļoti apmierināti ar to, kā Komisijas dienesti bija izmantojuši līdzekļus. Mēs nevaram paust kritiku ne par to, kādā veidā līdzekļi tika tērēti, ne par izdevumu apmēru. Tieši pretēji, mēs varam tikai uzslavēt precīzu un pozitīvu līdzekļu izlietojumu LIFE programmā. Komisija ir veiksmīgi un lietderīgi iztērējusi papildu finansējumu, ko mēs piešķīrām. Arī aģentūras mūsu jomā — Eiropas Vides aģentūra (EEA), Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) — ir pārvaldījušas naudu atbildīgi.

Pretēji kompetentajai komitejai Budžeta kontroles komiteja atzinumā kritizē Eiropas Zāļu aģentūru un pat nevēlas apstiprināt šīs aģentūras budžeta izpildi. Es domāju, ka, pieklājīgi izsakoties, tas ir par daudz. Ja es nebūtu tik pieklājīga, es varētu teikt, ka Budžeta kontroles komiteja jaucas lietās, kuras nav tās kompetences jomā. Man ir jālūdz izbeigt to darīt. Es varu tikai lūgt Parlamentu un plenārsēdi uzlabot situāciju šajā ziņā.

  Mathieu Grosch, Transporta un tūrisma komitejas ziņojuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pretēji iepriekšējai komitejai Transporta un tūrisma komiteja nevarēja izteikt pilnīgi pozitīvu atzinumu. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam to, ka Eiropas transporta tīkliem tika piešķirti ilgtspējīgi resursi un ka 2009. gads Galileo programmā beidzot bija ļoti labs gads, ko diemžēl nevar teikt par iepriekšējiem gadiem. Mēs arī varējām norādīt, ka Eiropas transporta tīklu gadījumā koordinatori dara labu darbu, jo arī viņi sniedz lielu ieguldījumu šo lielo projektu kopējā finansējumā.

Mēs redzam iespējas veikt uzlabojumus citās jomās, kuras šis Parlaments uzskata par svarīgām, piemēram, ceļu drošība. Šajā jomā ir apgūti tikai 73 % līdzekļu. Mūsuprāt, šī programma varētu darīt vairāk un strādāt labāk, izmantojot mazāku finansējumu.

Visbeidzot, es vēlos piebilst, ka mēs gribētu, lai transporta un kohēzijas politikas būtu saskaņotākas. Mēs nevaram vienā komitejā noteikt prioritātes, kuras citas komitejas pēc tam ignorē. Tomēr šāda saskaņošana pašlaik notiek mūsu veiktajās pārbaudēs. Mēs ceram, ka mūsu ziņas par 2010. gadu būs labākas.

  Giommaria Uggias, Transporta un tūrisma komitejas ziņojuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Transporta un tūrisma komiteja ir apstiprinājusi manu priekšlikumu apstiprināt Eiropas transporta aģentūru budžeta izpildi, ko atbalsta Eiropas Komisija.

Budžeta izpilde ir apstiprināta, jo Revīzijas palāta uzskata, ka aģentūru gada pārskati būtībā ir ticami, lai arī mums ir jāņem vērā un mēs nedrīkstam nenovērtēt vairākus būtiskus jautājumus. Daži no šiem jautājumiem ir kopīgi visām aģentūrām, piemēram, iepirkuma procedūru pārtraukšana vai kavēšanās, Civildienesta noteikumu neievērošana vai budžeta gada pārskata principa neievērošana. Tomēr ir jāuzsver šo aģentūru apņemšanās atrisināt minētās problēmas.

Kopumā es vēlos minēt divus politiskus apsvērumus, proti, daudzgadu plāna neesamība, kas liecina par nepietiekamu vadību, un asa prāta trūkums dažu aģentūru darbā, piemēram, Eiropas Dzelzceļa aģentūrā. Es arī vēlos minēt kavēšanos — kādus divus gadus — ar kārtības ieviešanu, lai noteiktu atbildību par Viaredžo katastrofu.

  Jens Geier, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tagad es vēlos izmantot minūti kā Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, bet pēc tam debatēs runāt divas minūtes savas grupas vārdā.

Priekšsēdētājas kundze, Becsey kungs, komisār Šemeta, priekšsēdētāj Caldeira, dāmas un kungi! Reģionālās attīstības politikas budžets joprojām ir Eiropas Savienības kopējā budžeta Ahileja papēdis. Piecos procentos Eiropas Reģionālā fonda maksājumu joprojām ir kļūdas, un tāpēc tos var raksturot kā neregulārus maksājumus. Pat daži no projektu maksājumiem, kuri ir šķietami pareizi, atbalsta groteskus projektus. Vēlos atgādināt, ka Eltona Džona koncerts Neapolē tika subsidēts no Eiropas Reģionālā fonda. Tika apgalvots, ka tas ir tūrisma veicināšanas pasākums. Tā varētu būt, taču, manuprāt, faktiskam reģionālam atbalstam Neapolei būtu jāizskatās citādi.

Iemesls tam ir tāds, ka pārāk bieži dalībvalstis joprojām uztver Eiropas Reģionālā fonda finansējumu kā „vieglus” naudas līdzekļus. Tas ir acīmredzami, jo nav veiktas kavētās atmaksas neregulāro maksājumu dēļ, tā kā ļoti bieži Komisijai ir jāizmanto maksājumu atlikšanas instruments — to mēs kā budžeta kontrolieri jo īpaši atbalstām — un netiek ievērota savlaicīga ziņojumu iesniegšana. Reģionālās politikas ģenerāldirektors nevar sniegt mums pārliecību par likumību un ticamību attiecībā uz vairāk nekā pusi no darbības programmām, jo dalībvalstis iesniedz ziņojumus neatbilstoši prasībām.

Dāmas un kungi, saistībā ar minēto mums vēl ir daudz darāmā.

  Pat the Cope Gallagher, Zivsaimniecības komitejas ziņojuma sagatavotājs. – Priekšsēdētājas kundze! Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra tika nodibināta 2005. gadā, lai nodrošinātu lielāku Eiropas Savienības dalībvalstu atbilstību kopējai zivsaimniecības politikai. Šai aģentūrai, kas atrodas Vigo, Spānijā, ir svarīga nozīme zivsaimniecības kontroles stiprināšanā un ES dalībvalstu saskaņotības nodrošināšanā.

Es atzinīgi vērtēju to, ka aģentūra nesen pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Es uzskatu, ka daudzgadu programma uzlabos izmaksu efektivitāti, pastiprinot reģionālo sadarbību un apvienojot līdzekļus kopējos ieviešanas plānos. Es atzinīgi vērtēju to, ka Revīzijas palāta apstiprināja budžeta izpildi. Šis viedoklis ir atbalstīts manā atzinumā, ko pieņēma Zivsaimniecības komiteja.

Komisija drīz publicēs tiesību aktu priekšlikumus kopējās zivsaimniecības politikas reformai. Šai reformai ir jāstandartizē dalībvalstu atbilstības un ieviešanas režīmi, jo ES nav vienveidības. Saistībā ar minēto es stingri mudinu Komisiju ieviest administratīvo sankciju sistēmu. To nevajadzētu atstāt katras atsevišķas valsts ziņā. Ja mums ir kopīga politika, sankcijas būtu jāpiemēro visiem. Patiesībā mums vajadzīgas administratīvās sankcijas sīku pārkāpumu gadījumos, nevis noziedznieku sistēma, ko pašlaik izmanto manā valstī.

  Iratxe García Pérez, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Gadu pēc gada mēs Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā esam atkārtojuši, ka visos budžeta procedūras posmos ir jāievieš dzimuma aspekts, lai veicinātu vienlīdzības politiku un tādējādi arī vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm Eiropas Savienībā.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam gan Revīzijas palātas sagatavoto īpašo ziņojumu par Eiropas Sociālā fonda finansētajām profesionālajām mācībām, gan pētījumu par iespējām iekļaut dzimumu jautājumā konkrētus aspektus un to dzīvotspēju. Tomēr ir svarīgi attīstīties šajā ziņā.

Mēs esam noraizējušies par jautājumiem saistībā ar maksājumiem Daphne programmā ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, un mēs ceram, ka pēc gadiem jutīgums būs lielāks un ka mēs patiešām ņemsim vērā dzimuma aspektu ikvienā ES darbības programmā.

  Christofer Fjellner, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es vēlos pateikties gan komisāram Šemeta, gan referentam Chatzimarkakis kungam par patiesi teicamo sadarbību. Šis ir saprātīgs ziņojums, un es varu tikai apgalvot, ka mēs būtībā piekrītam Budžeta kontroles komitejas ieteikumiem, kurus mēs esam iesnieguši. Tomēr šis ir 16. gads pēc kārtas, kad Revīzijas palāta nav sniegusi ticamības deklarāciju bez iebildumiem. Kļūdu skaits nepalielinās. Tieši pretēji, tās samazinās, taču tas joprojām nav pieņemams. Gadu pēc gada situācija, par ko liecina skaitļi, nav mums pieņemama.

Par to savā ziņā ir atbildīga Komisija, taču es vēlos piebilst, ka, iespējams, dalībvalstis ir atbildīgas pat vairāk. Kā Komisija uzsvēra, atbildība par 80 % finanšu un līdzekļu jomā tiek dalīta, bet dalībvalstis neuzņemas savu daļu atbildības. Ar to ir saistītas arī mūsu lielākās problēmas. Tāpēc Komisijai ir jāizdara spiediens uz dalībvalstīm, lai pārliecinātu tās uzņemties atbildību par līdzekļiem, kurus ES ļauj tām pārvaldīt.

Ziņojumā ir trīs prasības, kuras es vēlos īpaši uzsvērt. Pirmā ir darīt vairāk, lai liktu dalībvalstīm iesniegt valstu deklarācijas. Pašlaik to dara četras valstis: Nīderlande, Zviedrija, Dānija un Apvienotā Karaliste. Tas pierāda, ka tas ir iespējams. Komisijai ir jāsniedz atbalsts šīm valstīm, taču tās ir arī jāizmanto kā piemērs, lai piespiestu citas valstis darīt to pašu.

Otrais punkts ir par to, ka Komisijai ir atbilstošāk jāizmanto iespēja atlikt maksājumus. Tām valstīm, kurām atkārtoti rodas problēmas ar naudas līdzekļu pārvaldīšanu, ir jāatliek maksājumi. Nevar turpināt nepareizi pārvaldīt līdzekļus, neievērojot prasības.

Trešais punkts ir par to, ka mums ir jāievieš piemērotākas sistēmas kļūdaini izmaksātās naudas atgūšanai. Mums ir nepieciešami skaidri noteikumi. Tas ir dīvaini, ka valstīm, kurām ir lieli parādi ES, turpina izmaksāt naudu un ka ir nepieciešams neticami ilgs laiks, līdz naudas līdzekļi tiek atmaksāti. Šī ir vēl viena joma, kurā Komisijai ir jāveic uzlabojumi.

Man ir prieks, ka komisārs daļēji ir atbalstījis Parlamentu šajos trīs punktos, un es ceru nākamgad cieši sadarboties ar komisāru Šemeta kā referents. Vēlos pateikties Chatzimarkakis kungam. Es centīšos nākamgad labi turpināt jūsu darbu. Tagad mēs attīstāmies.

  Cătălin Sorin Ivan, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties referentam par teicamo ziņojumu un ļoti produktīvo sadarbību. Es arī vēlos pateikties Komisijai par dialogu, jo šis ziņojums par budžeta izpildes apstiprināšanu ir ne tikai gada ziņojums par budžeta izpildes apstiprināšanu, bet tas arī nosaka jaunas sadarbības pamatnostādnes turpmākajam periodam.

Es vēlos runāt par trīs jautājumiem, kuri man šķiet svarīgi. Pirmkārt, es vēlos apspriest valstu pārvaldības deklarācijas, kurās būtu jānorāda, kā tiek izlietoti ES naudas līdzekļi. Vairāk nekā 80 % Eiropas Savienības budžeta tiek pārvaldīti valstu līmenī, taču gandrīz visa atbildība par šo naudas līdzekļu pārvaldību ir ES līmenī. Valstu pārvaldības deklarācijas varētu mums savā ziņā palīdzēt redzēt, kā valstu iestādes izlieto ES naudas līdzekļus un kurš ir atbildīgs par šo naudas līdzekļu izlietošanu. Ir īpaši svarīgi, lai šo atbildību uzņemtos ministrs un lai uz šīm valstu pārvaldības deklarācijām būtu politisku lēmumu pieņēmēja paraksts.

Otrkārt, es vēlos minēt automātisku Eiropas līdzekļu apturēšanu, ja ES naudas līdzekļi tiek slikti pārvaldīti vai ja ir norādes par to, ka naudas līdzekļus varētu slikti pārvaldīt. Ir ļoti svarīgi, lai mēs ātri iejauktos, ja ES līdzekļu pārvaldības un ieviešanas mehānismi nedarbojas pietiekami labi.

Treškārt, mēs runājam par nodokļu maksātāju, Eiropas pilsoņu naudas līdzekļiem. Tāpēc, ja notiek ES līdzekļu krāpnieciska izmantošana, ir ārkārtīgi svarīgi, lai līdzekļu atgūšanas pasākumi būtu efektīvāki un lai par tiem nebūtu jāmaksā Eiropas pilsoņiem. Tie ir naudas līdzekļi, ko Eiropas pilsoņi dod Eiropas Savienībai. Kad tie tiek izmantoti krāpnieciski, Eiropas pilsoņi sedz zaudējumus. Tas nav godīgi. Eiropas pilsoņi ir divkārši zaudētāji, un šī situācija ir ātri jānovērš.

  Gerben-Jan Gerbrandy, ALDE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Arī vēlos sirsnīgi pateikties Chatzimarkakis kungam un pārējiem referentiem par izcilo darbu. Arī es vēlos pateikties Padomei un Revīzijas palātas priekšsēdētājam, jo īpaši par viņu klātbūtni šeit, lai arī tas ir dīvaini, ka mums tas ir īpaši jāmin. Tomēr paldies, ka esat šeit.

Priekšsēdētājas kundze, šogad budžeta izpildes apstiprināšana notiek svarīgā brīdī divu iemeslu dēļ. Pirmais iemesls ir tas, ka visām dalībvalstīm ir jāveic īpaši stingri samazinājumi. Otrs iemesls ir tas, ka mēs gatavojamies pieņemt jaunu daudzgadu budžetu. Es uzskatu, ka abi iemesli norāda uz to, ka mums ir jāraugās uz šo budžeta izpildes apstiprināšanu un Eiropas tēriņiem ar pastiprinātu rūpību. Cik man zināms, runa ir gan par Eiropas izdevumu likumību, gan efektivitāti, jo Eiropas pilsoņiem ir tiesības cerēt, ka Eiropas investīcijām tiešām būs rezultāts.

Priekšsēdētājas kundze, man politiskā atbildība par izdevumiem šķiet pati par sevi saprotama. Nosauciet vienu demokrātisku vietējo, apgabala, reģionālo vai valsts iestādi, ka nav politiski atbildīga par izdevumiem. Tad kāpēc lai tā nebūtu arī Eiropas līmenī? Kāpēc dalībvalstis joprojām nespēj uzņemties atbildību par 80 % ES izdevumu? Es vēlreiz aicinu Padomi beidzot ķerties pie darba ar dalībvalstu deklarācijām, manuprāt, sākot ar 2014. gadu, nebūs daudzgadu budžeta, kamēr dalībvalstis neiesniegs deklarācijas.

Priekšsēdētājas kundze, pašreizējā situācija liek mums ar pastiprinātu rūpību raudzīties uz paša Parlamenta budžetu. Man ir patiess prieks par ietaupījumiem, kurus mēs esam varējuši veikt, lai arī tas ir izdarīts, pateicoties mūsu pūliņiem ietaupīt līdzekļus. Pašreiz mēs arī plānojam izmantot mūsu gaisa jūdzes komandējumos un mēs plānojam samazināt papīra patēriņu. Ikviens no šiem ierosinājumiem ir teicams. Ir vēl viena lieta, kuru es vēlos uzsvērt: no šā gada septembra mēs varētu izmantot ne tikai automašīnas, bet arī velosipēdus, un ar jūsu starpniecību, priekšsēdētāja vietnieces kundze, es vēlos aicināt Buzek kungu septembrī oficiāli uzsākt šo velosipēdu shēmu.

  Andrea Češková, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates aptver ļoti plašu jautājumu loku, jo runa ir par budžeta izpildes apstiprināšanu visās Eiropas iestādēs, kurām katrai ir savas īpašas funkcijas. Tāpēc ir ļoti grūti sniegt kopsavilkumu par šo jautājumu vienā runā.

Sadarbība starp Revīzijas palātu un Budžeta kontroles komiteju, kuras pārstāvis es esmu, ir teicama, un šīs sadarbības dēļ ir sniegti konkrēti priekšlikumi tam, kā Eiropas Parlamentam būtu jābalso, apstiprinot budžeta izpildi. Tomēr, novērtējot atsevišķas iestādes, jo īpaši Eiropas aģentūras, nepārtraukti tiek atklātas nepilnības, piemēram, personāla pieņemšanas darbā procesā, publiskajā iepirkumā, problēmas ar pārredzamību vai problēmas ar iekšējo kontroli. Tāpēc visu šo iemeslu dēļ ir ļoti grūti piekrist budžeta izpildes apstiprināšanai. Tieši pretēji, mums būtu jāatbalsta ziņojumi, kuri ierosina atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlos komentēt piecus ziņojumus. Pirmkārt, Komisija.

Es īpaši novērtēju mana kolēģa Chatzimarkakis kunga pieeju. Es uzskatu, ka viņš ir paveicis izcilu darbu, pildot šo budžeta izpildes apstiprināšanas uzdevumu. Ļoti mērķtiecīgi viņš ir pievērsies vairākiem jautājumiem, viņš ir uzdevis Komisijai sešus jautājumus, un man ir jāatzīst, ka mēs esam panākuši to, ko mēs lūdzām. Es arī vēlos pateikties Komisijai. Šis ir mans 12. budžeta izpildes apstiprināšanas uzdevums. Man šķiet, ka šī ir pirmā reize, kad mēs strādājām kopā tik konstruktīvā gaisotnē; ne tikai komisārs Šemeta, bet arī par atsevišķām jomām atbildīgie komisāri ir patiesi veltījuši laiku šai budžeta izpildes apstiprināšanai. Viņi ir vairākkārtīgi tikušies gan ar ēnu referentiem, gan vadošo referentu, un, pateicoties konstruktīvajam dialogam ar viņiem, es uzskatu, ka mēs esam daudz ko panākuši.

Es savā ziņā piekrītu Gerbrandy kunga minētajam. Pašreiz ir apstākļi, kad ir jātaupa, un tāpēc mums ir jābūt apdomīgiem, tērējot naudu. Patiesi, astoņdesmit procenti Eiropas budžeta tiek tērēti dalībvalstīs, un tos pārvalda dalībvalstis. Padomes priekšsēdētāj, mums beidzot ir jāievieš politiskā atbildība par ES līdzekļu pārvaldību. Tāpēc mēs vēl aizvien pieprasām, lai dalībvalstis iesniegtu valstu ticamības deklarācijas. Man tā šķiet ļoti svarīga prasība.

Ir nepieciešama arī atbilstošāka kontrole. Es domāju, ka dalībvalstīm ir jāveic intensīvākas nekā līdz šim no ES saņemto līdzekļu revīzijas. Galvenais referents jau ir pievērsis daudz uzmanības tam, lai noteiktu jomas, kurās līdzekļi ir izlietoti nepienācīgi, un lai tos atgūtu, kā arī kontroles mehānismu ieviešanai. Es uzskatu, ka šai jomai patiešām ir jāpievērš daudz uzmanības, un viņa komentāriem ir jāveido pamats turpmākajam Fjellner kunga vadītajam budžeta izpildes apstiprināšanas uzdevumam.

Pārejot pie Eiropas Parlamenta: es redzu, ka mūsu ģenerālsekretārs sēž blakus priekšsēdētāja vietniecei. Es vēlos pateikties tieši Welle kungam. Es biju budžeta izpildes apstiprināšanas referents pagājušajā reizē. Starp mani un ģenerālsekretariātu valdīja zināma spriedze. Tomēr par laiku, kad es rakstīju diezgan bargo ziņojumu, man ir jāpasakās Welle kungam, jo viņš un viņa administrācija ļoti centīgi, precīzi atbildēja uz visiem manis uzdotajiem jautājumiem un veltīja šim darbam lielus pūliņus. Es uzskatu, ka galu galā spriedzes dēļ, kas valdīja starp mums, tika panākts labāks iznākums un, iespējams, labāks Eiropas Parlamenta budžets.

Apsverot Eiropas Parlamenta budžetu, es vēlos ieskaidrot kolēģiem šeit, ka mums ir jāizbeidz paradums, ka mums vajag arvien vairāk un vairāk un nekad nepietiek. Kā iestādei mums ir jārāda piemērs, kas nozīmē, ka mums ir arī jābūt pietiekami drosmīgiem, lai taupītu. Tomēr vēlos ko piebilst par šo tematu. Man ir diezgan lieli iebildumi pret Eiropas vēstures muzeju, konkrēti, nevis pret projekta saturu, bet ar to saistītajām izmaksām. Protams, ir labi, ka mums būs šāds muzejs, taču mani ļoti satrauc tas, ka šajā plenārsēžu zālē mēs nekad neesam nopietni apsprieduši šo projektu. Un tomēr, ja mēs summējam visas izmaksas, mēs plānojam iztērēt aptuveni EUR 136 miljonus Eiropas vēstures muzejam. Dāmas un kungi, tie ir lieli naudas līdzekļi, bet mēs nekad neesam nopietni tos apsprieduši. Mēs nekad neesam sprieduši par to, kur šis muzejs atradīsies un kā tas izskatīsies. Tas viss notiek aiz slēgtām durvīm, bieži Prezidija telpās, un kā demokrātam man tas nav pieņemams.

Tagad vēlos pievērsties „Lux” filmu apbalvojumam: Itälä kungs izteica dažus komentārus par šo apbalvojumu ziņojumā, un starp citu es apsveicu viņu ar paveikto darbu. Jāsaka, ka mana grupa liek lielas cerības uz „Lux” apbalvojumu; lai arī mēs tagad esam diezgan gatavi izskatīt vairākus kritiskus komentārus par šo apbalvojumu, mēs uzskatām, ka ir vērtīgi, ka Eiropas Parlaments atbalsta šo projektu, jo tas nozīmē, ka vērtīgi filmu projekti saņem atbalstu.

Es arī vēlos minēt Stavrakakis kungu un vienu no viņa ziņojumiem par Padomi. Tagad es vēršos tieši pie Padomes priekšsēdētāja, Ungārijas prezidentūras. Man šķiet neticami, ka Padome, kas vienmēr ir pieprasījusi tiesību aktu pārredzamību, ir bijusi diezgan atturīga, kad runa ir par pašu Padomi. Priekšsēdētāj, mūsu prasība ir diezgan vienkārša: kā Parlaments, kā iestāde, kas apstiprina budžeta izpildi, mēs vēlamies piekļūt visiem dokumentiem. Mēs vēlamies atklātu Padomes budžeta datu bāzi. Mēs nevēlamies runāt par Padomes budžeta saturu un teikt jums, ko jūs drīkstat un ko nedrīkstat darīt, taču mēs vēlamies pārredzēt to, kā Padome tērē naudas līdzekļus, jo Padomes budžets pašlaik atšķiras no tā, kāds tas bija pirms 30 gadiem, un tas sastāv no daudz kā vairāk, nevis tikai dažām administratīvajām izmaksām.

Visbeidzot, es vēlos izteikt komentāru par Eiropas Zāļu aģentūru. Mums tur ir problēmas. Mēs esam atlikuši budžeta izpildes apstiprināšanu, jo EMEA ir skaidras problēmas ar iepirkuma procedūrām. Vairāku projektu iepirkuma procedūrās ir bijis daudz kļūdu, kuras kopā veido iespaidīgu summu EUR 30 miljonus. Turklāt ir bijuši jautājumi par EMEA speciālistu un darbinieku interešu konfliktiem. Es uzskatu, ka tagad, kad ir atlikta budžeta izpildes apstiprināšana, līdz rudenim mēs kādā brīdī to apspriedīsim, un es ceru, ka šo debašu rezultātā tiks izbeigti interešu konflikti EMEA.

  Søren Bo Søndergaard, GUE/NGL grupas vārdā. – (DA) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Sākumā es vēlos pateikties visiem, kuri bija iesaistīti šo teicamo un ļoti svarīgo ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu 2009. gada pārskatiem sagatavošanā. Daži cilvēki ir jautājuši, vai mēs neesam bijuši pārmērīgi kritiski. Piemēram, kad mēs uzdodam jautājumus par mūsu pašu naudas līdzekļu tērēšanas metodēm šeit Eiropas Parlamentā saistībā ar Apmeklētāju centra novēlotu atklāšanu, slepenā televīzijas kanāla izveidi vai ceļojošo cirku, kas nepārtraukti pārvietojas starp Briseli un Strasbūru. Nē, mēs neesam bijuši pārmērīgi kritiski. Patiesībā mūsu darbs Eiropas nodokļu maksātāju vārdā ir tieši pieskarties jutīgajām vietām un izdarīt spēcīgu spiedienu. To no mums sagaida pilsoņi, un patiesībā mēs varētu paust vēl vairāk kritikas.

Tieši tāpēc, ka mūsu darbs ir izmeklēt un būt kritiskiem, Padomes uzvedība nav pieņemama. Arī šogad Padome ir darījusi visu iespējamo, lai traucētu mūsu revidentu darbu. Tā atteicās mums sūtīt attiecīgos materiālus, atteicās atbildēt uz mūsu jautājumiem un atteicās tikties ar Budžeta kontroles komisiju atklātās debatēs, kā to dara visas citas iestādes.

Man, protams, ir prieks, ka Ungārijas prezidentūra ir izvēlējusies būt šeit. Par to tā ir jāuzslavē. Tomēr, kad mēs runājam par „džentlmeņu vienošanos” starp Padomi un Parlamentu, man ir jāpiebilst, ja šāda vienošanās ir lūdzu parādiet to mums. Padomei šodien ir iespēja to nolasīt, ja tāda vienošanās ir pieejama. Mēs to vēlētos redzēt. Mēs esam vairākkārtīgi lūguši Padomei to mums iedot, taču mēs nekad neesam to saņēmuši. Tas ir tāpēc, ka tās nemaz nav. Tāpēc mana grupa var pilnībā atbalstīt priekšlikumu neapstiprināt Padomes budžeta izpildi šodien. Tādējādi mēs varētu aicināt Padomi atturēties no Parlamenta boikotēšanas un atbildēt uz mūsu uzdotajiem jautājumiem par tās pārskatiem.

Šodien mēs apspriežam ES 2009. gada pārskatus. Tomēr tik pat svarīgi, cik tas, kas ir redzams pārskatos, ir tas, kas tajos nav minēts par to, kas ir ļoti svarīgi ES tautsaimniecībai. Pirms dažām dienām Eiropols publicēja ziņojumu par organizēto noziedzību ES. Tas bija šokējošs. Saskaņā ar novērtējumu laikrakstā „Le Monde” PVN saistītā krāpšana vien gadā izmaksā daudzus miljardus eiro. Ir arī ar CO2 kvotām saistīta krāpšana, kā arī citu veidu krāpšana. Tāpēc mums ir pamatots iemesls turpināt un pastiprināt apspriedes par to, kā organizēt ES tautsaimniecību nodokļu maksātāju interesēs.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, kas ir neprāts Eiropas Parlamentam apstiprināt Eiropas Savienības 2009. gada budžetu, ja finanšu neatbilstības vai iespējamā krāpšana veido 2 % līdz 5 % no kopējā apjoma. Tie nav manis izdomāti skaitļi atbilstoši partijas politiskajai propagandai, bet gan Eiropas Revīzijas palātas aprēķini. Neatbilstību līmenis 2009. gadā ir neparasti augsts un ir vienāds ar pusi no Apvienotās Karalistes ieguldījuma ES šogad, aptuveni EUR 6,3 miljardi. Šāda situācija vienkārši netiktu paciesta kādā uzņēmumā vai organizācijā: galvas ripotu.

Šis Parlaments ir sanācis, lai apstiprinātu 27 ES aģentūru — dārgu un nevajadzīgu no valdības neatkarīgu organizāciju — budžeta izpildi laikā, kad Eiropas Revīzijas palāta ir sākusi šo aģentūru 2009. gada pārskatu visaptverošu pārbaudi. Tam būtu jābūt trauksmes zvanam pirms balsojuma. Es atkārtoju spēcīgākajā iespējamā veidā, ka tas ir trakums norakstīt EUR 523 miljonus — atcerēsimies — nodokļu maksātāju naudas līdzekļus laikā, kad Eiropas Savienības revīzijas iestāde izmeklē iespējamo krāpšanu un finanšu nepareizu pārvaldību šajās aģentūrās. Zāļu aģentūras un CEPOL budžeta izpildes apstiprināšana ir jāatliek daļēji.

Gadu pēc gada mēs dzirdam, kā Komisija vaino dalībvalstis par neatbilstībām, tomēr tā nedara pilnīgi neko, kad tai ir pilnvaras apturēt finansējumu. Tā vietā Komisija ierosina pāriet no stratēģijas bez pielaidēm uz stratēģiju ar pieņemamu risku, kad runa ir par ES izdevumu izkrāpšanu. Lai pasliktinātu situāciju, Komisija un Parlaments pieprasa palielināt budžetu turpmākajiem gadiem. Lielākā daļa palielinājuma attiecas uz jomām ar augstāko neatbilstību līmeni. Tas būs negods un nodokļu maksātāju apvainojums, ja šis Parlaments apstiprinās 2009. gada pārskatus. Vienīgais secinājums, kuru var izdarīt no balsojuma par labu budžeta izpildes apstiprināšanai, ir tāds, ka šis Parlaments un tā deputāti atklāti atbalsta finanšu nepareizu pārvaldību vai vēl sliktāk.

Es aicinu Lielbritānijas premjerministru samazināt Apvienotās Karalistes ieguldījumu ES saskaņā ar neatbilstību apjomu, ja Eiropas Parlaments nedarbosies Lielbritānijas nodokļu maksātāju interesēs.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Varbūt jūs man ļausiet īsi uzrunāt manus kolēģus deputātus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas kārtību. Budžeta kontrole — un tādējādi arī budžeta izpildes apstiprināšana — bez šaubām ir būtisks Parlamenta darba aspekts, taču, manuprāt, šī budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība ir „bezzobaina”. Pat ja budžeta izpilde netiek apstiprināta, faktiski nav iespēju piemērot saistošas sankcijas; vienīgais, ko var darīt, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs var ierosināt pārkāpuma lietu Eiropas Kopienu Tiesā. Gadījumā, ja Eiropas Parlaments nav apstiprinājis budžeta izpildi, mēs varētu nonākt absurdā situācijā, kad Parlamenta prezidentūra ierosina pārkāpuma lietu pati pret sevi. Bez šaubām ir nepieciešama reforma.

Turklāt tas, ka budžeta izpildes procesa juridiskais pamatojums tika izstrādāts galvenokārt Komisijai, bet mēs tomēr atstiprinām citu iestāžu budžeta izpildi, rada konkrētas juridiskas neskaidrības, kuras būtu jānovērš. Praktiski paliek arī citas politiskas sviras, kuras mēs varam izmantot. Ar to nepietiek šai budžeta izpildes apstiprināšanas kārtībai. Tāpēc es un mani kolēģi deputāti gribētu, lai mēs reformētu budžeta izpildes apstiprināšanas procesu.

5. Kļūdu labojumi (Reglamenta 216. pants) (sk. protokolu)

6. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopējo debašu turpināšana par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Monica Luisa Macovei (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Pirmais jautājums, ko es vēlos apspriest, ir: kādas ir mūsu rūpes par Eiropas aģentūru funkcionēšanu. Tās ir interešu jomas, kurās turpmāk mums nepieciešams veikt izmaiņas, lai novērstu un izvairītos no sliktas pārvaldības, pārkāpumiem, krāpšanās, interešu konfliktiem un, šīs dienas nogalē, liekiem izdevumiem.

Viena no mūsu rūpēm ir iestāžu pārredzamība. Visām ES aģentūrām savās tīmekļa vietnēs būtu jānodrošina saraksts ar visiem līgumiem, kas noslēgti vismaz iepriekšējo trīs gadu laikā, un Komisijai būtu jāuzņemas šīs informācijas integrēšana tās finanšu pārredzamības sistēmā. Pārredzamība ir vajadzīga arī attiecībā uz aģentūru savstarpējo personāla rotāciju, un es prasu veikt pārskatu par visiem personāla darbiniekiem, kas mainījuši darba vietu, pārejot no vienas aģentūras uz citu.

Otrā rūpju joma ir interešu konflikti, un daudzi mani kolēģi uz to ir jau norādījuši. Pašreizējo un iespējamo interešu konfliktu pareiza pārvaldība ES aģentūrās prasa daudz pūļu, un tādi gadījumi kā tas, kurā tika iesaistīta Eiropas Zāļu aģentūra, ir jānovērš, no tiem jāizvairās un tie jāsoda, lai kur tie nebūtu notikuši.

Trešā rūpju joma ir ES aģentūru funkcionēšanas racionalitāte un efektivitāte, jo īpaši finanšu krīzes laikā. Es ierosinu apspriest un saskaņot CEPOL un Eiropola apvienošanu, jo tas būtu CEPOL strukturālo un hronisko problēmu piemērotākais risinājums. Turklāt nav noliedzams, ārpus CEPOL gadījuma robežām, ka vairākas ES aģentūras, kam ir kopējas iejaukšanās jomas, veic vienādus vai viena otru papildinošus pasākumus no savām vadības iestādēm, kas izvietotas visā Eiropā. Tādējādi Komisijai vajadzētu izvērtēt iespēju apvienot aģentūras, kuru pasākumi pārklājas vai papildina viens otru.

Otrais jautājums, kuru es vēlētos skart ļoti ātri, ir fakts, ka mēs nolēmām atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu un balsosim par divu aģentūru — CEPOL un EMEA budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanu. Tajās ir bijuši nopietni pārkāpumi attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, darbinieku pieņemšanu darbā un interešu konfliktiem, kā arī attiecībā uz CEPOL apropriācijām un to anulēšanu.

Pēdējais jautājums, uz ko es vēlētos norādīt, ir ES saņēmēju fondu pārredzamība. Es visu gadu jautāju Komisijai par to un turpināšu to darīt. Mums ir vajadzīga visu ES saņēmēju fondu pārredzamība, un tāpēc es vēlētos pievērst uzmanību nacionālajiem uzņēmumiem, kuri gūst labumu no šiem fondiem un izmanto tos. Jābūt vienai tīmekļa vietnei vienā vai divās valodās ar kopējiem kritērijiem, pēc kuriem visos šos saņēmējus var identificēt un salīdzināt.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vispirms vēlētos apliecināt, ka es priecājos beidzot redzēt visus izpildītājus kopā šajā izpildes procedūrā. Jo īpaši es sveicu Caldeira kungu, Revīzijas palātas priekšsēdētāju, un Becsey kungu, Ungārijas prezidentūras pārstāvi, un, protams, arī komisāru Šemeta.

Apspriežot pašreizējo budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, jo īpaši attiecībā uz citām iestādēm, kas ir manā kompetences jomā, es vēlētos paust savu piekrišanu tiem pasākumiem, kas tika veikti un arī joprojām tiek veikti kopš iepriekšējā gada Spānijas prezidentūras lēmuma, piemērojot Lisabonas līgumu, ka tas bija laiks tam, lai ieviestu nepieciešamo Padomes kontu pārredzamību un kontroli.

Džentlmeņu vienošanās bija lietderīga iepriekšējā gadsimtā, taču tās pamati ir radikāli mainījušies. Tādējādi es būtu pateicīgs, ja Ungārijas prezidentūra turpina šos centienus progresa virzienā, atzīstot, ka Padome sniedz padomus vai ieteikumus par izpildes procedūru, bet Parlaments — vienīgā Eiropas Savienības demokrātiska iestāde, ko tiešā veidā ievēlē Eiropas sabiedrība — ir tas, kas izlemj un pieņem galīgo lēmumu.

Tad ļaujiet mums atzīt, ka abu iestāžu — mūsējo pārstāv Welle kungs — centieni ir apstiprināt 21. gadsimtam piemērotu procedūru un iestādes, kam jābūt pārredzamām un jāatbilst Eiropas sabiedrības cerībām.

Būdama referente par nākamā gada budžeta izpildes apstiprināšanu, es plānoju turpināt ciešu sadarbību ar Padomi, kamēr tiks panākts rezultāts, taču šobrīd ir nepieciešama budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšana.

Noslēgumā es izteikšu savas bažas par incidentiem un pārkāpumiem, kas ir notikuši Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) pārvaldībā. Kā Eiropas līmeņa forums viedokļu paušanai un saskaņas panākšanai starp mūsu ražošanas un saimnieciskās dzīves trīs pīlāriem, kas ir tik nepieciešama šajā krīzes laikā, tā ir iestāde, kas, manuprāt, ir nozīmīga. Tādējādi ir pietiekams iemesls pieprasīt, lai tā tiktu pārvaldīta tikpat nevainojami kā pārējās iestādes.

Tādējādi, ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) lēmumu uzsākt izmeklēšanas procesu, kā arī neseno Tiesas vispārējo nolēmumu, kas anulē paziņojumu par EESK ģenerālsekretāra vakanci, mana grupa plāno nepārprotami aicināt atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu, kamēr EESK būs iespējams iesniegt Parlamenta apspriešanai plānu vai stratēģiju pašreizējās tādas situācijas novēršanai, kurā ir neskaidrība un turpinās pārkāpumi, kas nosaka steidzamu pārmaiņu nepieciešamību.

  Jan Mulder (ALDE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Referents Chatzimarkakis un daudzi citi runātāji ir pareizi norādījuši uz vajadzību dalībvalstīm iesniegt ticamības deklarācijas. Tas varētu izskatīties drīzāk tā, it kā mēs lūgtu Padomei un dalībvalstīm izdarīt kādu laipnību. Es uzskatu, ka šāda situācijas izpratne nav pareiza, un tāpēc es domāju — ir labi, ka Padome šorīt ir šeit pārstāvēta.

Iespējams, ka Padomei derētu vēlreiz izlasīt starptautiskās vienošanās precīzo tajā izklāstīto redakciju, kad mēs bijām pieņēmuši finanšu plānus šim periodam. Vienošanās skaidri nosaka, ka Padome nāks klajā ar deklarācijām piemērotākajā politiskajā līmenī. Problēma ir tā, ka Padome nav stingri ievērojusi šo kārtību. Tomēr tika pieļauts, ka vienošanās kļūs par quid pro quo, un, iespējams, būtu labi atgādināt jums par to pašreiz, kad mēs esam aizņemti, apspriežot jaunus finanšu plānus.

Padomei un Parlamentam ir dažādi viedokļi par finanšu plānu līmeni. Septiņu gadu laikā starpība ir bijusi EUR 112 miljoni. Parlaments piekrita koriģēt šo ciparu līdz EUR 110 miljoni. Tas, ko mēs gribējām atgūt, bija vairākas lietas, kas vispār ir bez maksas. Dalībvalstu ticamības deklarācijas un politiska atbildība nemaksā neko. Lūk, par ko parakstījās Padome.

Tomēr kāda situācija ir pašlaik, četrus gadus pēc šī datuma? Četras dalībvalstis piekrita vienošanās noteikumiem, bet pārējās nepiekrita. Tā ir laba zīme turpmākajām pārrunām. Jums jābūt tikpat labiem kā jūsu vārdi pat tad, ja Austrija, kas toreiz bija Padomes prezidentvalsts, atgriezīsies tajā atkal. Tādējādi es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs patiešām īstenotu saskaņoto rīcības programmu, jo citādi būs apdraudētas pārrunas par jaunajiem finanšu plāniem.

Visbeidzot es gribētu skart vispārīgu jautājumu. Ja es nemaldos, šī ir septiņpadsmitā reize, kad Eiropas Revīzijas palāta nav izsniegusi ticamības deklarācijas. Nākamo Eiropas vēlēšanu gaisotnē saglabāt situāciju, kad Parlaments tomēr ik gadu piešķir dotācijas budžeta izpildei, nebūs vēlams. Ir laiks, kad mums vajadzīgas labvēlīgas ticamības deklarācijas šīm pārmaiņām.

  Derk Jan Eppink (ECR). - (NL) Prezidentes kundze! Priecājos jūs atkal redzēt. Ja man būtu jāapkopo šo debašu rezultāts, mans noslēguma punkts būtu tas, ka Eiropas Savienības budžets tiešām ir par lielu. Vienkārši aizplūst pārmērīgi naudas līdzekļi. Pašreiz mūsu situācija nav tāda, ka tērēt naudas līdzekļus no Eiropas Reģionālā attīstības fonda būtu gudri. Ievērojams tās daudzums tiek tērēts neatbilstoši. Šādi ir Revīzijas palātas atzinumi. Tas pats attiecas arī uz Eiropas Parlamenta budžetu. Mums ir pārāk daudz naudas līdzekļu. Mēs plānojam tērēt naudas līdzekļus tādiem pompoziem projektiem kā Eiropas vēstures muzejs, kura iespējamais mērķis būs vēstures pārrakstīšana. Es vēlos nosaukt to par Poettering kunga mauzoleju, jo, kad es skatos uz muzeja fotoattēliem, tas man pamazām sāk to atgādināt.

Mums spiež, lai mēs tērētu naudu, bet aizplūst pārmērīgi naudas līdzekļi, un mēs nespējam iztērēt visus naudas līdzekļus. Kad es pārskatu Komisijas ziņojumu par 2010. gada budžetu, tajā ir redzamas pārpalikumu apropriācijas, EUR 194 miljonu liels pārpalikums, ko mēs vēl nevarējām iztērēt. Priekšsēdētājas kundze, kad es redzēju jūs ienākam, es domāju, ka jūs esat atnākusi baltāka par baltu. Nīderlandē mēs sacītu, ka jūs esat balts tornado. Diemžēl, Šemeta kungs, es nevaru teikt to pašu par Eiropas Komisijas budžetu. Mūsu budžets nav baltāks par baltu, tas ir pelēkāks par pelēku un tumšāks par tumšu, par ko es esmu noraizējusies.

Vēlu veiksmi, priekšsēdētājas kundze!

  Vladimír Remek (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Mēs acīmredzami apspriežam rutīnas jautājumu, vēl jo vairāk — tie ir naudas līdzekļi, kas jau tika iztērēti. Šīs procedūras atkārtotai ikgada izpildes apstiprināšanai vajadzētu, galvenokārt, radīt situāciju, kad lietas turpmāk tiks novērtētas un sagatavotas daudz rūpīgāk un godprātīgāk. Piemēram, divu lielāko ES projektu gadījumā, kas ir globāla satelītu navigācijas sistēma un Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes attīstīšana, es uzskatu par nepieļaujamu, ka tik svarīgi projekti tiek burtiski „slīcināti” iztrūkumos, ko varētu atrisināt jebkurš kārtīgs vadītājs.

Pārkāpumi, kas saistīti ar mazu un vidēja lieluma uzņēmumu iesaisti satelīta projektos, darbā iekārtošanas trūkumi un vienlīdzīgas attieksmes principu neievērošana, ITER uzņēmuma problēmas sakarā ar atbilstību budžeta principiem, pārbaudēm un dotāciju nodrošināšanas noteikumiem — tās ir tikai dažas no atklātajām kļūdām. Viens no galvenajiem problēmu iemesliem tomēr neapšaubāmi ir ieilgusī lēmumu pieņemšana par minētajiem projektiem. Ja vien mums ir skaidrība par prioritātēm, kas iekļauj līdzekļu piešķiršanu šādiem galvenajiem pasākumiem, svārstīga un savārstīta lēmumu pieņemšana turpinās ne tikai radīt minētās problēmas, bet arī pasliktinās projektu kvalitāti kopumā.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Laikā, kad visās ekonomikas jomās tiek ciešāk savilktas jostas un ikviens tiek aicināts uzupurēties, es uzskatu, ka Eiropas iestādēm (kas darbojas, pateicoties Eiropas pilsoņu naudas līdzekļiem) ir būtiski, lai tajās būtu pārredzamākā finanšu pārvaldība, kāda vien ir iespējama. Es uzskatu par nepieņemamu, ka vienai no galvenajām iestādēm — Padomei — vajadzētu arī turpmāk saglabāt tādu nostāju, kas ir pilnībā nošķirta un kurā trūkst pārredzamības.

Tā kā Parlaments ir vienīgā Eiropas iestāde, kas tiek demokrātiski ievēlēta un tiešā veidā pārstāv Eiropas pilsoņus un nodokļu maksātājus, es uzskatu, ka mums ir tiesības precīzi zināt, kā tiek pārvaldītas visas apropriācijas. Padome nevar turpināt rīkoties tā, kā to dara pašlaik, atsakoties no iestāžu nepieciešamas un pienācīgas savstarpējas salīdzināšanas.

Eiropas Savienība ir balstīta uz pamatpilnvaru līdzsvara, tas ir priekšnoteikums, ko Padome sagrauj, rīkojoties šādā veidā. Tādējādi tā pēc iespējas ātrāk jāpielīdzina pārējām iestādēm un jāizskaidro Parlamentam (tātad arī pilsoņiem), kā īstenībā tiek pārvaldīts tās budžets.

  Lucas Hartong (NI). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Šķiet, ka mums Eiropā ir jauns noteikums, ja ir šaubas, izveidot kādu aģentūru. Šodien mēs debatējam par ziņojumiem vismaz no 39 aģentūrām, un Parlaments pieņems lēmumu par to, vai apstiprināt 2009. gada budžeta izpildi vai nē. Ciktāl tas ir manas grupas interesēs, apstiprinājumu noteikti nevajadzētu sniegt, jo Holandes Brīvības partija (PVV) ir pret šādām nenormālām lietām, kas vienkārši rij naudas līdzekļus un nenorāda uz viegli pierādāmu mērķi. Tā tas ir gadījumā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu. Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja vien jau aprijušas simtiem miljonu eiro, un līdz šim tās nekādā veidā nav ietekmējušas politiku. Tās ir tikai runāšanas bodes, kurās tiek patērēti kafijas litri un kas ražo bezgalīgu ziņojumu straumi, ko neviens nelasa.

Priekšsēdētājas kundze, tādējādi mūsu grupa neapstiprinās budžeta izpildi, izņemot atzinumu, ka ļoti daudz kas šajās aģentūrās nestrādā kā nākas; patiešām nestrādā tik daudzas lietas, ka mums vajadzētu tās slēgt pēc iespējas ātrāk.

  Monika Hohlmeier (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Padomes priekšsēdētāj, ministr, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākt runu, papildinot komentārus par Eiropas vēstures namu. Būdama referente par būvēm, es vispirms gribētu pateikt, ka skaitlis EUR 136 miljonu apmērā katrā ziņā nav pareizs. Otrkārt, mēs šeit nerunājam par kādu prestižu projektu; galu galā mēs pastāvīgi sūdzamies, ka cilvēki nekā nezina par Eiropas attīstību pēc otrā pasaules kara, un tagad mēs gribam pārliecināties, ka divi līdz trīs miljoni cilvēku gadā iepazīst šo attīstību un uzzina vairāk par to — tāpēc, iespējams, viņi nebūs tik lieli eiroskeptiķi.

Mums vajadzētu kopā debatēt par operatīvo izdevumu līmeni un sinerģijām, ko varētu realizēt informācijas centrā. Ļoti daudz deputātu ir piedalījušies debatēs. Tomēr debates tikai nupat ir kļuvušas publiskas, tāpēc daži deputāti vēl nejūtas atbilstoši informēti. Ar prieku palīdzēšu šādām apspriedēm vai informācijas pieprasījumiem. Uzskatu, ka šis projekts ir nepieciešams un lietderīgs, jo cilvēkiem vajag vairāk zināt par Eiropas attīstību — citādi viņi arvien vairāk kļūs par eiroskeptiķiem.

Otrkārt, apsverot attīstības atbalsta jautājumu. Vispirms man gribētos sirsnīgi pateikties Staes kungam par to, ka mēs patiešām esam daudzējādā ziņā panākuši kopīgu ziņojumu, ko es noteikti varētu atbalstīt. Uzskatu par būtisku, ka mēs nosakām attīstības atbalsta prioritātes infrastruktūras, veselības, izglītības un īpaši lauksaimniecības jomā, un, proti, uzskatu, ka iespējams mums vajadzētu apsvērt iespēju ieviest projektu novērtēšanu pēc 10 gadiem. Mūsu mērķis nav uzsākt tikai īstermiņa projektus, kam nobeigumā nav ilgstoša efekta.

Vēl jo vairāk, mums vajadzētu pārliecināties, ka mēs panākam piemērotāku attīstības atbalsta koordināciju ar dalībvalstīm un visbeidzot arī esam spējīgi īstenot visa attīstības atbalsta budžeta integrāciju ES budžetā, jo nav saprotams, kāpēc tikai daļa no mūsu attīstības atbalsta tiek iekļauta ES budžetā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties visiem referentiem par viņu teicamo darbu. Budžeta izpildes procedūra ir ļoti svarīga Eiropas Savienības finanšu interešu aizstāvībai, Eiropas Savienības finanšu piemērotākas pārvaldības nodrošināšanai un Eiropas Savienības pārredzamākai un atbildīgākai rīcībai ar nodokļu maksātāju naudas līdzekļiem. Man ir daži komentāri. Pirmkārt, iepirkšanas noteikumu pārkāpumi joprojām atklāj dažas biežākās kļūdas, kas minētas ziņojumā par budžeta izpildi. Tas ir saistīts ar šo noteikumu sarežģītību. Ir nepieciešams vienkāršot iepirkšanas noteikumus un ieviest skaidrus un vienotus iepirkšanas principus visā Eiropas Savienībā. Komisijai vajadzētu analizēt labāko pieredzi, kas gūta šajā jomā, jo dažas dalībvalstis, piemēram, Lietuva jau ir noteikušas pietiekami efektīvus iepirkšanas principus, kas balstās uz modernām tehnoloģijām, taču, kā minēju, pašai Komisijai jāpauž sava politiskā griba šajā lietā.

Otrkārt, es vēlētos uzsvērt, ka līdzekļu tērēšanas kvalitātei vajadzētu būt ne tikai svarīgai, bet arī faktiskai Eiropas Savienības prioritātei. Nepieciešams skaidri un daudz ātrāk attīstīt efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas dalībvalstīs, samazinot kļūdīšanās riska līmeni un vienkāršojot prasības un noteikumus. Piemēram, iesniegtajā ziņojumā ir uzsvērts, ka sarežģītu noteikumu dēļ tiek lēni apgūti Eiropas Savienības līdzekļi, kas piešķirti TEN un TNI projektiem un citām kohēzijas politikas prioritātēm. Manuprāt, šajā jomā ir steidzami jānodrošina procedūru vienkāršošana, efektivitāte un pārredzamība.

Treškārt, būdams referents, kas atbildīgs par Budžeta kontroles komitejas darba dokumentu “Transporta darbības rezultātu uzlabošana Eiropas dzelzceļa pārvadājumu asīs”, es gribētu atkal aicināt Komisiju rīkoties tā, lai pielāgotu dzelzceļa infrastruktūru pakalpojumu nodrošināšanai visā Eiropā, vienlaicīgi izveidojot trūkstošus posmus robežu šķērsošanas vietās un palīdzot dalībvalstīm atvieglot dažādus sarežģījumus, kas saistīti ar atšķirīgiem sliežu platumiem, un nodrošinot efektīvu finanšu palīdzību. Visbeidzot, attiecībā uz 2009. gada Eiropas Parlamenta budžeta izpildi, es uzskatu, ka Parlamentam arī jāīsteno faktiski lēmumi, kas ietvertu sevī efektīvāku naudas līdzekļu izmantošanu.

  Riikka Manner (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Savā runā es gribētu vērst uzmanību galvenokārt uz kohēzijas politiku. Lai gan kļūdu līmenis ir būtiski krities kopš 2008. gada no 11 % līdz apmēram 5 %, tā joprojām ir joma, kas sagādā mums daudz problēmu izdevumu ziņā.

Lielākās problēmas ir īpaši saistītas ar publiskiem iepirkumiem, un turklāt vairums ar kohēzijas fondiem saistīto problēmu ir jāattiecina arī uz sarežģītiem īstenošanas noteikumiem un tiesību aktiem, kas izriet no Finanšu regulas, kurā nav pietiekami ņemta vērā reģionālas attīstības darbinieku tīkla sarežģītība.

Daudz arī tika runāts par kļūdu riska palielināšanos. Mums tomēr jāatceras, ka tas nenovērš pamatproblēmu par noteikumu un sistēmu pārmērīgo sarežģītību. Turklāt šajā gadījumā problēmas nevajadzētu risināt, ņemot vērā nepareizu pieeju.

Vienlaicīgi Parlaments arī apsver Finanšu regulu kā turpmākus finanšu pamatnoteikumus. Kaut arī pašreizējam izpildes procesam ir šāda virzība 2009. gadā, ir svarīgi apgūt šo mācību rītdienai un, visbeidzot, arī vienkāršot finanšu pārvaldību.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Faktiski būtiski nav tas, ka ES iestāžu naudas līdzekļu tērēšanas veida dēļ palielinās eiroskeptiķu skaits; problēma ir tā, ka Eiropas nodokļu maksātāji un Eiropas balsotāji ir pelnījuši pārredzamību un konkrētu elementāru cieņu. Fakts, ka līdzekļi tiek atgūti ļoti neefektīvi, noteikti nepalielina Eiropas Savienības vai tās iestāžu autoritāti. Tas arī nepalielina aģentūru autoritāti, kuras ir konkrēta veida eirobirokrātijas piemēri un kas izvairās no iekšējās un ārējās pārraudzības, kurās tiek iekārtoti darbā draugi un kurās konkurējošas atlases procedūru ideja ir vienīgi fantāzija. Eiropas vēstures muzejs ir ļoti pretrunīgs ierosinājums, un tādējādi mūsu grupas deputātu vairākums balsos pret lielāko daļu no šiem ziņojumiem.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas aģentūras pastāvīgi atrodas kritikas krustugunīs. Taču, no otras puses, mēs paļaujamies uz tām, kad problēmas rodas pēkšņi, piemēram, ja tiek pieprasīts vairāk FRONTEX personāla Vidusjūras reģionā vai arī dzīvnieku barībā tiek atrasts dioksīns. Šā iemesla dēļ es gribētu lūgt savus kolēģus deputātus izrādīt mēra sajūtu un politisku tālredzību minētajā budžeta izpildes apstiprināšanā.

Mums objektīvi jānovērtē aģentūru darbības efektivitāte, ja mēs gribam atbrīvoties no viedokļiem un pieņēmumiem un gūt skaidru pārskatu par to, ko šīs aģentūras īstenībā ir panākušas. Es kādu laiku esmu strādājusi, lai to panāktu.

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es arī vēlētos sveikt Parlamentā Ungārijas prezidentūru un Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētāju. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) vārdā es pateicos visiem referentiem par sadarbību, kā arī visiem iestāžu pārstāvjiem par piedalīšanos.

Šajā sākotnējā posmā es vēlētos norādīt Padomei, ka Parlamenta deputāti tiek ievēlēti, lai kontrolētu izpildvaru. Tātad, ideja, ka nacionālām valdībām vajadzētu atļaut kontrolēt Eiropas Parlamentu, ir bezprecedenta mēģinājums vājināt šo Parlamentu. Tādējādi jūsu piedāvājums īstenībā nemaz nav piedāvājums. Tas ir piedāvājums, lai padarītu mūs par maziem un vājiem. Kā vajadzētu nacionālajiem parlamentiem reaģēt uz šādu ierosinājumu? Ja jūs neuzdrošinātos izmēģināt to nacionālajā līmenī, lūdzu, nemēģiniet tā darīt Eiropas līmenī.

Attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlamentā es vēlētos apgalvot, ka pārvaldības uzlabojumus var saskatīt pašreizējā Prezidija vadībā un pašreizējā ģenerālsekretāra vadībā. Es vēlētos skaidri apliecināt PPE grupas piedalīšanos šajā uzlabošanā. Mēs varam redzēt, ka notiek rīcība un ka lietas tiek darītas pēc mūsu pieprasījuma — tādas lietas kā iesaistīšanās brīvprātīgajā pensiju fondā —, kas bija absolūti nepieciešamas, lai novērstu šā fonda tūlītēju maksātnespēju 2009. gadā.

Tagad es gribētu vispārīgi komentēt ierosinājumu reformēt Civildienesta noteikumus. Chatzimarkakis kunga ziņojumā ir 77. un 81. punkts. Šie ierosinājumi ir izraisījuši bezprecedenta ietekmēto personu, tostarp Parlamenta deputātu lobēšanu. Taču Civildienesta noteikumu kritika ir pamatota. Civildienesta noteikumi joprojām nav izmainīti kopš 1950. gada, un tie nekad netika modernizēti. Ceļojumu dienas tiek aprēķinātas, pamatojoties uz laiku, ko tas prasīja tvaika dzinēju laikā, kad darbs ārzemēs bija kaut kas pietiekami neparasts. Šie noteikumi mūsdienās vairs nav attaisnojami. Pašlaik mums ir pēdējā un faktiski vienīgā izdevība ietekmēt Civildienesta noteikumu reformu.

Tādējādi mani ierosinājumi attiecas uz to, vai Komisijas personāla darbiniekam ir normāli — ievērojiet, neskaitot viņa tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, — saņemt vairāk par septiņām nedēļām apmaksāta brīvlaika, un tas viss, pelnot virs EUR 10 000 neto mēnesī. Manuprāt, virsstundas noteikti jāiekļauj šajā algā. Runa ir par jaunu darba vietu izveidi. Anulējot dažas no šīm brīvajām dienām, mēs varētu radīt apmēram tūkstoti jaunu darba vietu. Aizstājot šo brīvo dienu svītrošanu, šo jauno darba laiku varētu izmantot jauno Eiropas uzdevumu izpildei tā, lai mēs varam paredzēt līdzekļus Eiropas Komisijai, nevis pastāvīgi izveidot jaunas iestādes un aģentūras.

Mums vajadzētu arī censties iegūt administratīvo izmaksu faktisku pārskatu. Pašreizējie 6,7 % no budžeta ir pārāk neliela tāme. Tā varētu būt pareiza tiešas pārvaldīšanas gadījumā, bet katrā ziņā tā nav pareiza, ja mēs iekļaujam visus administrēšanas izdevumus — tostarp dalībvalstīs — ES finansējuma pārvaldīšanai. Es ierosinu, ka mēs sagatavojam patstāvīgu ziņojumu par Eiropas Savienības faktiskām administratīvajām izmaksām šeit, Budžeta kontroles komitejā.

  Bogusław Liberadzki (S&D). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es uzskatu šo budžeta izpildes apstiprināšanu par vienu no virknes budžeta izpildes apstiprināšanām, kas notika iepriekšējos gados, un es ļoti labi atceros, cik nopietni bija mūsu iebildumi pirms tikai trīs gadiem, jo īpaši attiecībā uz tādām jomām kā struktūrfondi, kohēzijas fonds, reģionālie fondi un ārējās darbības. Jāatzīst, ka pēdējo divu gadu laikā Komisija ir izpildījusi konkrētas saistības, veicot manāmus uzlabojumus, piemēram, pēdējo trīs gadu laikā fiksētā kļūdīšanās līmeņa samazināšanu. Domāju, ka tā ir laba iespēja pateikt komisāram Šemeta, ka mēs esam redzējuši un pamanījuši šo attīstību, ka mēs esam ņēmuši to vērā un ka tā ir laba ziņa.

Tomēr man joprojām ir vairākas rūpes. Pirmkārt, nepareizi tērētu līdzekļu atklāšanas procedūra ir pārāk lēna. Otrkārt, ir vērojama nevēlēšanās orientēties uz prioritāriem projektiem vai runāt par šo projektu kļūdu līmeni. Neatkarīgi no projekta vērtības es uzskatu, ka jābūt kādam papildu iemeslam finansēšanas un līdzekļu realizācijas kļūdās. Es esmu īpaši norūpējies par pieaugošām pretrunām starp saistībām un maksājumiem, kas nozīmē, ka ir augošs naudas līdzekļu pods, ko dalībvalstis acīmredzami nespēj iztērēt. Šeit ir vainojamas dalībvalstis.

Padomes nevēlēšanās sadarboties ar Parlamentu attiecībā uz budžeta izpildi ir īpaši satraucoša. Kaut arī es redzu, ka ar mums kopā ir Becsey kungs, kas savulaik ir strādājis Parlamentā un kas, manuprāt, spēs pārliecināt Padomi, ka Parlaments ir vienīgā demokrātiski un tiešā veidā ievēlēta iestāde, attiecībā uz kuru Padomei ir ziņošanas pienākums. Visbeidzot, es piekrītu daudziem iebildumiem, kas tika pausti par aģentūrām, kaut gan mani iebildumi ir saistīti tikai ar nelielu to skaitu.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Mana runa būs par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Zāļu aģentūrai, taču to pašu es faktiski varētu teikt par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Man jāatzīst, ka Budžeta kontroles komiteja ir paveikusi pilnīgi teicamu darbu un, ja šeit kādreiz ir laiks, kad Parlaments varētu izteikt savu nostāju, tas ir tad, kad notiek balsošana par budžeta izpildes apstiprināšanu. Tādējādi es patiešām runāšu par budžeta aspektu, un tas ir saistīts ar EMEA darbību. Vispirms par tās pasivitāti benfluoreksa jeb vidutāja lietā — tas nekādā ziņā nav pieņemams.

Otrkārt, par interešu konflikta pārvaldību — sniegšu jums tikai vienu piemēru. Es esmu publiski nosodījusi kopā ar mūsu kolēģi Parvanova kundzi un NVO grupu patiešām skandalozo gadījumu ar aģentūras izpilddirektoru. Visu šo lietu aģentūras valde ir vadījusi īpaši nevīžīgi, kas padara par neiespējamu uzticēšanos tai. Mūsu aģentūru funkcijas ir sniegt mums pamatojumus lēmumu pieņemšanai un ļaut mūsu līdzpilsoņiem uzticēties noteiktajām pamatnostādnēm. Lūk, kāpēc es kategoriski atbalstu budžeta izpildes atlikšanu un balsošu „par” tikai tad, ja mēs būsim pilnībā apmierināti attiecībā uz interešu konfliktiem.

  Peter van Dalen (ECR). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Eirobarometrs pierāda, ka entuziasms par Eiropas Savienību ar gadiem samazinās. Ir tikai piecas dalībvalstis, kurās vairākums iedzīvotāju par Eiropas Savienību runā labvēlīgi. Iedzīvotājiem Eiropa ir sinonīms naudas izšķiešanai. Mums jāizturas pret šiem protestiem ārkārtīgi nopietni, un mans kolēģis Itälä kungs patiešām dara to pareizi. Viņš iebilst, ka Parlaments bezatbildīgi turpina rīkot sēdes divās vietās. Es pilnībā piekrītu viņam šajā ziņā. Sarkozi kungam es saku: mums jāpārtrauc Parlamenta ceļošana šurpu turpu starp Briseli un Strasbūru.

Mums arī nepieciešama stabila pārskatatbildība, kad runa ir par mūsu kopējo izdevumu nolīdzināšanu. Šādas stabilas pārskatatbildības trūkuma dēļ Eiropas Parlamenta deputāti drīz atklās, ka apstākļi ir pret viņiem un ka viņiem patiešām vajadzētu pievērst lielāku uzmanību kopējo izdevumu nolīdzināšanai. Šāda situācija jāmaina. Itälä kungs pareizi norāda 5. apsvērumā, ka mums jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu atbildīgu attieksmi pret mūsu kopējo izdevumu nolīdzināšanu. Es ceru, ka šis apsvērums saglabāsies, jo tas ir piemērotas ticamības un pārredzamības ziņā.

  Jan Olbrycht (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Visas debates par budžeta izpildi notiek konkrētā kontekstā. No vienas puses, šīsdienas debates notiek krīzes kontekstā, tiek veikti preventīvi pasākumi un dažas dalībvalstis piedzīvo finanšu grūtības, kamēr, no otras puses, tās notiek uz jauna finanšu plāna fona periodam pēc 2014. gada, kas jau tiek izstrādāts. Mums jāapzinās fakts, ka mūsu šīsdienas komentāri attiecībā uz budžeta izmantošanu ir ļoti nopietni ietekmējuši debates par finanšu plānu nākotni. Tādējādi debates par budžeta izpildes apstiprināšanu ir svarīgas ne tikai pārraudzības ziņā, bet arī kļūdu labošanas ziņā, ņemot vērā jomas, kurās mēs esam cietuši neveiksmi vai kurās līdzšinējie panākumi nozīmē, ka mēs pašlaik esam jaunu prasību priekšā.

Šo debašu raksturīgā īpatnība ir ne tikai tā, ka arvien vairāk cilvēku kritizē budžetu, bet arī tā, ka rezultāti gan ir acīmredzami labāki, piemēram, attiecībā uz kohēzijas politiku, kur tika veikti manāmi uzlabojumi, kaut gan tie ir uzlabojumi, ko nav pamanījuši Eiropas budžeta kritiķi. Es vēlētos arī pievērst uzmanību tam, ka šie pozitīvie rezultāti pašreiz jāintegrē arī mūsu apsvērumos par turpmāko rīcību jeb, citiem vārdiem, tāda veida rīcībā, kas jāturpina, un noteikumos, kas jāievieš, īpaši attiecībā uz līdzekļu atgūšanu.

Vēlētos arī pievērst Parlamenta uzmanību šādai problēmai: debates par to, vai budžets tiek izmantots pareizi, jāpapildina ar debatēm par politikas efektivitāti. Mēs ļoti bieži atsaucamies uz to Parlamenta dokumentos, taču mēs orientējamies uz procedūrām. Daudz tiek runāts par Eiropas rezultātiem, taču tas nav tas pats, kas ievērot pareizas procedūras. Viens izraisa otru, bet mums arī jāņem vērā savas rīcības ietekme un rezultāti.

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Derek Vaughan (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visiem referentiem: viņi ir paveikuši mums svarīgu darbu.

Es savukārt vēlētos komentēt dažus ziņojumus, vispirms par Reģionu komitejas budžeta izpildes apstiprināšanu. Protams, Reģionu komiteja ir reģionu balss, taču tā arī pilda vairākas ES programmas. Tādējādi nebūtu pareizi ierosināt, kā daži ir darījuši, ka tai vajadzētu finansēt pašai sevi.

Attiecībā uz Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu es ierosinu apstiprināt to. Kaut arī daudzas vajadzības paliek neapmierinātas, kā ir norādīts ziņojumā, es uzskatu, ka kļūdīšanās līmeņa samazināšana reģionālajā politikā no 11 līdz 5 % ir faktisks progress. Struktūrfondi ir ārkārtīgi svarīgi tādām vietām kā Velsa, no kurienes es esmu, kur tie tiek īstenoti ļoti labi. Tādējādi mums jāpārliecinās, ka struktūrfondi netiek diskreditēti vai vājināti.

Attiecībā uz Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu es ierosinātu to atlikt. Daži Padomes locekļi bieži lasījuši mums lekcijas par pārredzamības nepieciešamību, tāpēc tiem pašiem vajadzētu atklāt informāciju par saviem izdevumiem. Par nelaimi, daži atturas to darīt.

Visbeidzot es vēlētos teikt dažus vārdus par Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu. Sveši tēriņi vienmēr tiek apstrīdēti, un mūsu budžetam noteikti tiek pievērsta liela uzmanība, kas, iespējams, ir saprotams ekonomikas un finanšu grūtību laikos. Tāpēc esmu priecīgs par daudziem ierosinājumiem šajā ziņojumā, tostarp būvniecības politikas un cenu problēmām, kas jāpārskata no jauna un jāpadara pārredzamākas, kā arī atbrīvojumiem un Parlamenta budžeta uzkrāšanas stratēģijas nepieciešamību — tā ir svarīga problēma.

Varētu norādīt, ka daudzi no šiem punktiem drīzāk attiecas uz turpmākiem budžetiem nekā uz 2009. gada budžetu, taču es uzskatu, ka tad, kad mēs apsveram jebkādu budžetu un jebkāda budžeta izpildes apstiprināšanu, mums arī būtu jāskatās nākotnē, lai pārliecinātos, ka esam apguvuši pagātnes mācības.

  Richard Ashworth (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Jau 16. gadu Revīzijas palāta ir sniegusi vienīgi kvalificētu ticamības paziņojumu, kas nozīmē, ka 16. gadu sabiedrības uzticība mūsu finanšu lietu pārvaldības godīgumam tiek grauta. Atzīstu, ka Komisija ir centusies veikt uzlabojumus, taču balsošanā par budžeta izpildi es varu vienīgi balsot par rezultātiem, nevis par nodomu.

Revidentu ziņojums, ka pārāk daudzas pozīcijas tika būtiski ietekmētas kļūdas dēļ un kopš 80 % mūsu tēriņu nonāca dalībvalstu kopīgā pārvaldībā, ir pilnīgi skaidrs, ka dalībvalstīm jāuzņemas lielāka atbildība. Skaidrs arī, ka Komisijai jābūt neatlaidīgākai, lai panāktu šādu iznākumu. Tātad, kamēr es neredzēšu būtisku uzlabojumu pierādījumus, es turpināšu balsot pret budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt visus referentus par lielo darbu, ko viņi ir paveikuši šā budžeta izpildes procedūrā, un esmu arī priecīga par to, ka Padome piedalās šajās debatēs.

Eiropas Parlamenta mītnes vieta Strasbūrā ir Eiropas identitātes jautājums, nevis tikai naudas taupīšanas jautājums. Šodien es spriežu par to Parlamenta debatēs par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo franču un vācu samierināšanās simbolu daži Budžeta kontroles komitejas deputāti uzskata par svētību, par vieglu veidu, kā samazināt izmaksas.

Mani arī interesē Parlamenta izdevumu jautājums. Attiecībā uz šo lietu es iesaku rīkot grupas nedēļas Strasbūrā, nevis Briselē; šādā veidā mēs nodrošinātu mūsu Parlamenta mītnes vietas Strasbūrā rentabilitāti. Tā kā mēs gribam iekrāt, es iesaku citas lietas, piemēram, atcelt piektdienas komandējuma dienas naudu mūsu kolēģiem un arī komandējuma dienas naudu žurnālistiem. Eiropa pati par sevi ir pietiekami pievilcīga žurnālistiem, tā kā komandējuma dienas nauda nav obligāta.

Mums nevajadzētu izmantot budžetu kā attaisnojumu svarīga jautājuma apropriācijai, kas iziet ārpus budžeta kontroles kompetences, un tomēr es apsveicu mūsu referenta Itälä kunga paveikto svarīgo darbu attiecībā uz šā budžeta izpildes apstiprināšanu.

Visbeidzot, tā kā mēs runājam par uzkrājumiem, es arī vēlētos, lai mēs sakārtotu un reorganizētu sponsorētu apmeklētāju grupu atmaksas sistēmu. Neuzskatu, ka tas ir īpaši vērtīgi no morāles viedokļa — atmaksāt grupas vadītājam skaidrā naudā apmeklējuma dienā bez jebkādiem centieniem pārbaudīt, cik daudz līdzekļu grupa ir iztērējusi. Tas atstāj ļoti sliktu iespaidu par mūsu iestādi. Gribētu paziņot jums, ka piešķirtā summa dažreiz pārsniedz īstenībā iztērēto summu. Tad grupām būtu jēga atsūtīt tāmi, pirms sūtīt vizītēs uz Parlamentu, sūtīt tām avansa maksājumus par viņu izdevumiem, kas maksājami bankas kontā un atlikumiem, kas maksājami, uzrādot kvītis, kuros sīki norādīti faktiskie izdevumi, protams, līdz noteiktam daudzumam.

  José Manuel Fernandes (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Becsey kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt visus referentus par viņu teicamo darbu. Šajā runā es gribētu vērst uzmanību jo īpaši uz 5. apsvērumu, kas attiecas uz dažādu iestāžu administratīvajiem un operatīvajiem izdevumiem, un atgādināt, ka administratīvo un operatīvo izdevumu apjoms sasniedz mazāk par 6 % no Eiropas Savienības gada budžeta.

Neraugoties uz šo skaitli, es uzskatu, ka ir būtiski piemērot taupības, rentabilitātes un efektivitātes principus. Galvenokārt budžeta īstenošanā ir tas, ka ir jāveicina un jāstimulē uzkrājumi. Vienlaicīgi nekādā gadījumā mēs nevaram veicināt visu katras pozīcijas līdzekļu pilnīgu izmantošanu.

Ir svarīgi atbalstīt stingrību un atturību, bet vienlaicīgi Parlamentam ir minimāli līdzekļi, kas nepieciešami teicamai tiesību aktu izstrādei. Es uzskatu mutisku un rakstisku tulkošanu par svarīgu un izšķirošu, lai deputāti varētu izteikties un strādāt savā dzimtajā valodā. Pēc būtības to arī nozīmē devīze „vienoti dažādībā”.

Uzskatu, ka jābūt nevis paraugveida budžetiem, bet gan katras Parlamenta sesijas sākumā mums ir vajadzīgs nulles budžets un turpmāk iestāžu budžetus vajadzētu paredzēt vairākiem gadiem. Kontrole nenozīmē birokrātiju, jo tas nekad nav nepieciešams izdevums. Iestādēs jāvalda uzticības principam.

Visbeidzot, budžeta izpildes apstiprināšana nedrīkst būt politikas sīkas apspriešanas laiks, kas prasa plašāku saskaņošanu, piemēram, līgumu pārskatīšana. Piemēram, es uzskatu, ka apspriede par jautājumiem, kas saistīti ar darba vietām, budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojuma apspiešanā nav piemērota.

  Thomas Ulmer (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, cienījamie Padomes un Komisijas locekļi, dāmas un kungi! Es vēlētos izteikt komentārus par aģentūrām, ar kurām man bija darīšanas kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas deputātam.

Vispirms tomēr ļaujiet man teikt vienu lietu par nepārtrauktām debatēm „Strasbūra pret Briseli”. Esmu noteikti Strasbūras aizstāvis un uzskatu: ja ir kādas šaubas, tad mums vajadzētu pārcelt visu Parlamentu uz Strasbūru, nevis uz Briseli. Strasbūra ir Eiropas vienotības simbols, ko nedrīkst pamest.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā mēs izskatījām sešas aģentūras, kas ir sasniegušas izcilus rezultātus sava darba intensīvuma un kvalitātes ziņā. Kļūdu līmenis tika ievērojami samazināts. Tāpēc es velētos izmantot šo iespēju, lai uzslavētu šo aģentūru personālu.

Eiropas Ķīmijas aģentūrā, kas lielākoties uzrauga mūsu REACH projektus, tika izveidotas pavisam 104 jaunas darba vietas. Par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi jeb EFSA būtu jāpiebilst, ka mums vajadzēja panākt precīzāku uzraudzību un lielāku pārredzamību. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra jeb ECDC gadījumā mēs atklājām, ka līdzekļi nebija pilnībā izmantoti. Vēl nav bijuši izpildīti visi uzdevumi. Eiropas Vides aģentūra stabili nodrošina datus un skaitļus, kas ir īpaši būtiski mūsu darbam, nākotnes veidošanai. Tomēr man gribētos daudz precīzāk noteikt, ko sasniegs Savienības vispārīgi izmaksu ietaupījumi vides uzlabojumu jomā un norādīt šos skaitļus. Eiropas Zāļu aģentūra joprojām piedzīvo acīmredzamas attīstības grūtības, neraugoties uz to, ka tā darbojas vairākus gadus. Mēs atklājām tajā dažas grāmatvedības kļūdas un nepienācīgu koordināciju starp finanšu un zinātniskajiem dienestiem.

Tomēr kopumā es uzskatu aģentūru darbu par ļoti pozitīvu.

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Ulmer kungam par viņa ievērības cienīgo faktisko veikumu. Tas rada patīkamu kontrastu daudzām lietām, ko šorīt esmu dzirdējis par aģentūrām. Ir ārkārtīgi nomācoši, ka daudzi Parlamenta deputāti no eiroskeptiķiem nekad nedomā par ko citu, izņemot aģentūras, kad pienāk laiks samazināt budžetu.

Varbūt es varētu jums atgādināt, ka tad, kad šīm aģentūrām ir piešķirtas dotācijas, tad šķiet, it kā Eiropas Savienības dalībvalstu premjerministri un valdības nevarētu pietiekami daudz iegūt no šīm aģentūrām. Tomēr pašreiz cilvēki rīkojas tā, it kā tie būtu Eiropas Savienības sodība.

Esmu ļoti priecīgs, par to, ka ir paziņots par Eiropas Revīzijas palātas veikto aģentūru pārvaldes izmaksu pētījumu. Uzskatu, ka tas nodrošinās mums pamatojumu objektīvākām debatēm.

Priecājos, kā es iepriekš minēju savā pirmajā runā, ka šeit kopā ar mums šorīt ir Ungārijas prezidentūras pārstāvji. Tas nav kaut kas pašsaprotams, kad mēs te debatējam par Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc es vēlētos vērsties tieši pie jums, Becsey kungs. Esmu priecīgs, ka Padome ir gatava atzīt — kā es sapratu no Deutsch kunga komentāriem — ka budžetam un tā izpildes procedūrai nepieciešama atšķirīga pieeja.

Šis Eiropas Parlaments ir iedzīvotāju pārstāvniecība, kas prasa pārskatatbildību par nodokļu maksātāju naudas līdzekļu izmantošanu. Tāpēc mēs neizvairīsimies no Padomes prasības ievērot pārskatatbildību attiecībā uz naudas līdzekļiem, kas tiek dota Padomei no Kopienas budžeta, lai finansētu tās darbību. Protams, ir ļoti daudz lietu, ko mēs varētu pārrunāt, piemēram, kādam budžeta izpildes procedūras veidam vajadzētu būt nākotnē. Tomēr man jājautā jums: vai jūs nopietni sagaidāt no Eiropas Parlamenta pārrunas par kaut ko, kas ir mūsu tiesības saskaņā ar līgumiem. Galu galā tas varētu beigties vienīgi ar šo tiesību ierobežojumiem. Es neredzu, kāpēc man kā Eiropas Parlamenta deputātam vajadzētu to darīt.

Par nelaimi, mums nav daudz izdevību apspriest lietas kopā, un es būtu priecīgs, ja jūs dotu man šo iespēju, lai paskaidrotu jums, kurš Padomē īstenībā cīnās pret nepieciešamo pārredzamību.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Man bija interesanti dzirdēt informāciju par sazināšanās problēmām ar Eiropas Padomi attiecībā uz šīs vispārējā budžeta daļas izpildi.

Cik es apzinos, kontrole par izpildvaru ir viens no galvenajiem Eiropas Parlamenta deputātu uzdevumiem. Padome, Komisija un arī citas ES iestādes rīkojas ar ES pilsoņu finanšu līdzekļiem atbilstoši saskaņotiem noteikumiem. Tāpēc ir dabiski, ka ievēlētie tautas pārstāvji veic pārbaudes nodokļu maksātāju vārdā: vai iestādes rīkojas ar pilsoņu naudas līdzekļiem saudzīgi un atbilstoši saskaņotajiem noteikumiem. Tas tā darbojas visās demokrātiskās valstīs. Tāpēc es nesaprotu Eiropas Padomes nostāju, atsakoties sadarboties ar mums, jo šī sadarbība ir nepieciešama tās budžeta apstiprināšanai.

Mēs nejautājam, vai Sarkozi kungs vai Merkeles kundze ir apmeklējuši labāku vai sliktāku restorānu vai iegādājušies labāku vai sliktāku portfeli, vai pirkuši viena vai cita uzņēmuma apģērbu, bet mēs jautājam, kā viņi rīkojas ar nodokļu maksātāju valsts līdzekļiem, un mums ir visas tiesības to darīt, un tās neapspriežams pienākums ir nodrošināt šo informāciju.

  Zsolt László Becsey, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā man ir tikai divas minūtes, lai atbildētu, es gribētu pievērsties tikai dažiem jautājumiem. Viens no tiem ir tas, ka es vēlos vēlreiz atkārtot, ka mēs esam sagatavojušies panākt ilgtermiņa vienošanos debatēs starp Padomi un Parlamentu. Tikai tā var atrisināt šo problēmu, proti, likumības problēmu, kuru arī minēja Gräßle kundze. Vēlos apgalvot jums: es zinu, ka Parlaments ir tiešā veidā ievēlēta iestāde — galu galā esmu arī bijis tā deputāts, taču šeit ir likumīgi vadītāji, ministri un Padomē arī. Turklāt abas iestādes ir budžeta izpildes procedūras līdztiesīgas dalībnieces: viena no tām — ieteikumu līmenī un otra — galīgā lēmuma līmenī. Iesniegtajā ieteikumā mēs nošķīrām budžeta procesu un tā izpildes procesu.

Es vēlētos pieprasīt izraudzīties delegāciju, lai tā Parlamenta vārdā piedalītos pārrunās, un mums vajadzētu panākt vienošanos, rīkojot sarunas ar Parlamenta politiski pārstāvētu delegāciju. Nav lietderīgi strādāt, pastāvot šādām problēmām. No iesniegtā Saprašanās memoranda projekta ir arī skaidrs, ka mums ir arī jānoskaidro, kādu datu nodrošināšana ir Padomes kompetencē un kādu nav. Uzskatu, ka tas veicinās pārstāvniecību starp atšķirīgām administrācijām. Pēc tam mums patiešām varēs pieprasīt nodrošināt datus, kas ir Padomes kompetencē.

Attiecībā uz valsts deklarācijām, par ko arī bija runa vairākas reizes, es ierosinu risināt šo jautājumu debatēs par Finanšu regulu. Es zinu, ka šie ierosinājumi attiecas uz to. Protams, ir jāatzīst problēmas sarežģītība dažās dalībvalstīs, taču atkārtoju, ka tas būs ļoti nozīmīgs debašu punkts citā procesā.

Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par iespēju izteikties, es vēlētos mudināt visus nepārvērst attiecības starp divām budžeta izpildītājām iestādēm par cīkstēšanos. Apsēdīsimies, aprunāsimies un panāksim vienošanos, nevis degradēsim šo problēmu līdz sekretariātu un birokrātiju vēstuļu debatēm.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates apliecina plašu savstarpēju saprašanos starp Parlamentu un Komisiju par virzību uz priekšu un par nepieciešamību uzlabot mūsu politiku un programmas, sniedzot ES pilsoņiem pievienoto vērtību. Domāju, mēs ejam pareizā virzienā, un problēmas, ko jūs izvirzījāt un kuras attiecas uz valsts pārvaldības deklarāciju ieviešanu, lielāku automātiskumu sankciju piemērošanā un darbu ar līdzekļu atgūšanu, ir patiešām svarīgas lietas, ar kurām strādā Komisija.

Es vēlētos jo īpaši pateikties Grässle kundzei par viņas darbu ar Finanšu regulu. Domāju, ka ir ļoti būtiski, ka Komisijas iesniegtais priekšlikums par pārvaldības deklarāciju ieviešanu tiks beidzot apstiprināts, jo problēma īstenībā ir mūsu dalībvalstu pārskatatbildības palielināšanā, tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par 80 % no jūsu budžeta pārvaldības. Īstenojot racionalizētu un vairāk automatizētu maksājumu pārtraukšanas procedūru, manuprāt, mēs 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanā redzēsim, ka maksājumu pārtraukšanas biežums ir pieaudzis un dienesti vairs nebaidās piemērot šo līdzekli savā darbā.

Mēs strādājam arī ar dalībvalstīm par līdzekļu atgūšanu, un esam iesnieguši referentam ļoti daudz informācijas par situāciju ar līdzekļu atgūšanu. Domāju, ka, strādājot kopā, mēs varam atrast veidus, kā uzlabot situāciju. Protams, sankcijas ir laba lieta, taču mums jāmeklē arī stimuli, un tā ir būtiska lieta mūsu dalībvalstu darbības atvieglošanas ziņā.

Piekrītam, ka esam virzījušies uz mūsu noteikumu vienkāršošanu un esam apliecinājuši savus viedokļus par šo tematu. Mēs ņemsim vērā šos ierosinājumus, sagatavojot jaunas programmas nākamajiem vairākgadu finanšu plāniem. Pilnībā piekrītu, ka mūsu publisko iepirkumu likumdošana ir īpaši sarežģīta un ka publisko iepirkumu jomā tiek pieļautas daudzas kļūdas. Lūk, kāpēc Komisija ir uzsākusi apspriešanos ar sabiedrību par publisko iepirkumu noteikumu vienkāršošanu un uzlabošanu, un es ceru, ka tas nodrošinās vienkāršāku un efektīvāku sistēmu.

Attiecībā uz Civildienesta noteikumiem: ir laiks tos atkal caurskatīt, un mans kolēģis Maroš Šefčovič strādā ar Civildienesta noteikumu pārskatīšanu. Protams, tas ir sarežģīts jautājums, un mums jāņem vērā visi jutīgie jautājumi, kas saistīti ar vienkāršošanu, taču faktiski konkrēti noteikumi Civildienesta noteikumos patiešām ir novecojuši un ir nepieciešams tos pārskatīt.

Protams, Komisija formāli atbildēs uz jūsu ieteikumiem nākamajā ziņojumā, kas tiks iesniegts vasaras beigās, taču, kā jūs varat redzēt, mēs jau cītīgi strādājam ES budžeta pārvaldības stiprināšanā un uzlabojam mūsu programmu izpildi. Es aicinu uz mūsu turpmāko sadarbību.

  Jorgo Chatzimarkakis, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es Parlamenta vārdā vēlreiz gribu pateikties komisāra kungam par mūsu lielisko sadarbību. Jūs tagad atkal esat norādījuši uz dažiem jautājumiem. Mums vajadzētu uztvert to kā sākumpunktu mūsu darba turpinājumam. Tomēr es arī gribētu lūgt jūs nodot mūsu pateicību saviem kolēģiem, jo mums bija ļoti intensīva apmaiņa ar daudzām personām — man īpaši vajadzētu minēt Cioloş kungu un Hahn kungu — abi bija ļoti pretimnākoši. Vēlreiz lūdzu nodot viņiem šo ziņojumu.

Es vēlētos pateikties Padomes priekšsēdētājam Becsey kungam par viņa tiešajiem vārdiem. Viņš runāja ļoti skaidri, mums varēja nepatikt tas, ko viņš teica, taču vismaz viņa vārdi bija tieši, un mēs viņam esam pateicīgi par to. Manuprāt, tas, ka jūs esat šeit, ir pareizi. Nedomāju, ka ir īpašs iemesls to minēt. Katrā ziņā ir labi, ka jūs šeit esat.

Es paužu savas pēdējās pateicības Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājam Caldeira kungam, par kura patiesi atklāto un pozitīvo sadarbību Parlaments vienmēr ir priecīgs. Mēs ļoti augstu to vērtējam. Mūsu darbs nebūtu iespējams bez viņa pamatdarba. Mūsu budžeta izpilde ir balstīta galvenokārt uz viņa veikumu. Mēs labprāt redzētu jūs spēlējam lielāku lomu nākamajā revīzijas izpildes vērtēšanā, Caldeira kungs. Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga ne tikai no likumīgi un pareizi iztērētiem līdzekļiem, bet arī un jo īpaši no to lietderīgas, citiem vārdiem — efektīvas un rentablas tērēšanas. Tā būs darbības revīzijas daļa saskaņā ar Lisabonas līguma 318. pantu. Kā Parlaments mēs labprāt piedalītos ikgadējās debatēs par Komisijas darbības revīziju un labprāt aicinātu jūs uz šejieni, lai apspriestu to ar mums kā Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis. Sirsnīgs paldies maniem kolēģiem un visām iesaistītām personām.

7. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. – Es pārtraucu uz brīdi šīs debates, lai sveiktu Terezīnas mocekļu atceres asociācijas prezidenti, profesori Dagmar Lieblová, kura atrodas viesiem paredzētajā balkonā.

(Aplausi)

Profesore Lieblová ir ieradusies Strasbūrā kopā ar 28 studentiem no Prāgas un Hamburgas, kuri piedalījās divus gadus garā kopprojektā ar mērķi izpētīt čehu piespiedu strādnieku pārvietošanu no Hamburgas uz Terezīnas koncentrācijas nometni.

Viņa šodien apmeklē Parlamentu pēc mūsu priekšsēdētāja vietnieka Rouček kunga, kā arī Fleckenstein kunga uzaicinājuma, turklāt viņas projektam ir piešķirta Eiropas balva.

Es vēlos profesorei Lieblová un viņas studentiem pateikt īpašu paldies par viņu lielo ieguldījumu, veidojot pilnīgāku izpratni par Eiropas vēstures, un par viņu ticību morālajām vērtībām, kas iedvesmo šo Savienību.

8. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana (debašu turpināšana)

  Priekšsēdētājs. – Mēs turpinām debates par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (39 ziņojumi).

  Ville Itälä, referents. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Kad es savā sākotnējā uzrunā izteicos par Parlamenta drošību, priekšsēdētājs Buzek kungs nekavējoties norādīja, ka šis jautājums jau ir apspriests Prezidijā. Tas ir ļoti labi un arī svarīgi, tādēļ es vēlos pateikt paldies ģenerālsekretāram par tūlītējas rīcības nodrošināšanu. Es vēlos viņam pateikt paldies arī par daudziem citiem pasākumiem, kas ir nodrošinājuši uzlabojumus Parlamentā. 2009. gads bija vēlēšanu gads, kad stājās spēkā jaunie noteikumi gan attiecībā uz palīgiem, gan arī attiecībā uz deputātiem. Tā kā šie bija problemātiski noteikumi, ģenerālsekretārs un Roth­Behrendt darba grupa ieviesa izmaiņas, kas ir apsveicama rīcība.

Daudzi cilvēki man ir uzdevuši jautājumu par to, kāpēc es izvirzu jautājumu par ceļošanu starp Strasbūru un Briseli. Iemesls tam ir nodokļu maksātāju neizpratne par viņu nodokļos maksāto naudas līdzekļu izšķiešanu. Kas notiek gadījumos, kad cilvēki ir neizpratnē? Mums Somijā nesen notika vēlēšanas. Vienīgā partija, kura uzvarēja, bija eiroskeptiķi, turklāt tā bija viegla uzvara. Ja šī tendence izplatīsies Eiropā, mums radīsies nopietnas problēmas svarīgos jautājumos. Somija pašreiz neplāno apstiprināt Portugāles paketi. Šiem jautājumiem ir savstarpēja iedarbība, un tādēļ es cenšos paskaidrot, ka, ja mēs šobrīd neesam gatavi mainīt šo situāciju, sabiedrība mūs neatbalstīs un mēs nevarēsim atrisināt daudzas svarīgas problēmas. Tāpēc mums ir jāatrisina mazās problēmas.

  Tamás Deutsch, referents. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikt paldies visiem, kuri sniedza ieguldījumu un izteica vērtīgus komentārus šodienas debatēs. Kā jau es norādīju, man esot referenta lomā jeb, pareizāk sakot, aizvietojot Rivellini kungu, Eiropas Parlamentā ir iesniegti septiņi ierosinājumi budžeta izpildes apstiprināšanai. Šie septiņi ierosinājumi budžeta izpildes apstiprināšanai attiecas uz septiņām ļoti svarīgām Eiropas iestādēm.

Budžeta izpildes apstiprināšanas ziņojumā Rivellini kungs piedāvā Eiropas Parlamentam apstiprināt budžeta izpildi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Savienības Tiesai, Eiropas Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un to birojiem. Šodienas debates pierāda Eiropas Parlamenta vienotību šajā jautājumā.

Viens no Rivellini kunga ierosinājumiem attiecas uz Eiropadomes budžeta izpildes apstiprināšanu. Arī šajā jautājumā deputātiem un Eiropas Parlamenta grupām ir vienots viedoklis, ka budžeta izpildes apstiprināšana ir jāatliek.

Es atzinīgi vērtēju šodienas debatēs izteikto valsts ministra Becsey novērojumu. Es uzskatu, ka ar Ungārijas prezidentūras darbu saistītais pasākumu kopums ir ļoti svarīgs. Ja šie pasākumi tiks turpināti arī tad, kad Parlaments šoruden darba kārtībā iekļaus jautājumu par Eiropadomes budžeta izpildes apstiprināšanu, Eiropas Parlaments beidzot varēs apstiprināt Eiropadomes budžeta izpildi, un to papildinās starp Eiropadomi un Eiropas Parlamentu noslēgta ilgtermiņa vienošanās par Eiropadomes budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru.

Ņemot vērā šos apsvērumus, es vēlos vēlreiz pateikt paldies visiem, kuru ieguldītais darbs ļauj Parlamentam šodien pieņemt lēmumu par šiem septiņiem ierosinājumiem.

  Bart Staes, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ministr Deutsch, dāmas un kungi! Debašu noslēgumā es vēlos pateikt īpašu paldies Eiropas Revīzijas palātai. Šeit kopā ar mums ir Caldeira kungs. Viņam šodien nav bijusi iespēja izteikties, tomēr viņam tika dota iespēja uzstāties pirms dažiem mēnešiem novembrī, kad tika uzsākta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Es vēlos pateikt paldies viņam, kā arī viņa komandai un kolēģiem, jo bez Revīzijas palātas ieguldītā darba mēs nevarētu tik labi uzraudzīt Eiropas budžetu, kā arī visu padotības iestāžu budžetus. Manuprāt, viņš ir paveicis ļoti nozīmīgu darbu ne tikai attiecībā uz gada ziņojumu, bet arī attiecībā uz daudzajiem pagaidu ziņojumiem un īpašajiem ziņojumiem, kurus mēs no viņiem saņēmām.

Šī mums ir kārtējā iespēja mācīties. Es uzskatu, ka Parlaments pievērš nepietiekami lielu uzmanību šiem īpašajiem ziņojumiem. Manuprāt, mums vajadzētu labāk izmantot šos īpašos ziņojumus, proti, apspriest tos ne tikai Budžeta kontroles komitejā, bet arī daudzās īpašajās komitejās, piemēram, Attīstības sadarbības komitejā, ja ziņojums ir par attīstības sadarbību, vai arī Vides komitejā, ja ziņojums ir par vidi; tas ļaus mums atbilstoši novērtēt jūsu un jūsu kolēģu darbu, kā arī parādīs Eiropas pilsoņiem, ka mēs atbilstoši pārbaudām Eiropas nodokļu maksātāju naudas līdzekļu izlietojumu.

Paldies jums par ieguldīto darbu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D) , rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta deputātu vienprātība ir reta parādība, jo viņi parasti ir iedalīti astoņās grupās. Šodien, balsojot par 39 budžetu izpildes apstiprināšanu atsevišķām iestādēm par 2009. finanšu gadu, mēs atlikām lēmuma pieņemšanu jautājumā par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropadomei ar 637 balsīm „par”, 4 balsīm „pret” un 13 balsīm „atturoties”.

Deputātu šodien pieņemtais lēmums ir acīmredzamas pēdējo mēnešu notikumu sekas. Eiropadomes pārstāvji, tostarp ģenerālsekretārs, nepieņēma nevienu Budžeta kontroles komitejas deputātu uzaicinājumu pārrunāt Eiropadomes 2009. finanšu gada izdevumus. Turklāt mēs neesam saņēmuši nevienu atbildi uz vairākiem desmitiem konkrētu jautājumu, tostarp jautājumiem par finansējumu Eiropas Ārējās darbības dienestam, kurš tika izveidots 2009. gada beigās (Rivellini kunga ziņojumā ir iekļauts pilns jautājumu saraksts). Atceroties problēmas, ar kurām saskārāmies debatēs par Eiropadomes izdevumiem 2007. un 2008. finanšu gadā, šī nostāja šogad ir saprotama. Pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās abām iestādēm ir nepieciešama oficiāla vienošanās par izdevumu pārskatīšanu, tā aizvietojot 30 gadus seno „džentlmeņu vienošanos”. Pilsoņiem ir tiesības pieprasīt pārredzamību jautājumos par Eiropadomes un Parlamenta finansējumu. Pašreiz mums ir jāgaida līdz 2011. gada 15. jūnijam, kurā Eiropadomei ir jāsniedz atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem.

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – (BG) Izdevumu kvalitātes un pamatoto izdevumu kontroles uzlabošanas process, kā arī noteikumu ievērošana nav vienreizējs pasākums, bet gan pastāvīgs process, kas ir mūsu galvenā atbildība Eiropas pilsoņu priekšā. Cilvēki ir neizpratnē, kāpēc mēs 2011. gada vidū joprojām skatām 2009. finanšu gada budžetu. Tāpēc mēs varam saīsināt šo procedūru, izmantojot sākotnējās debates starp iesaistītajām iestādēm, vienlaikus nezaudējot kvalitāti. Eiropas naudas līdzekļu izlietojuma kontrole būtiski uzlabotos, ja būtu pieejami konkrēti dati un metodes, kuras izmantojot, varētu novērtēt dalībvalstīs izmantotās pārvaldības un kontroles sistēmas, jo kļūdu īpatsvars 0 % apmērā ir apšaubāms. Valstu aģentūras varētu atklāt un izlabot vismaz 30 % kļūdu, pirms to apstiprināšanas Eiropas Komisijā. Dalībvalstīm un Komisijai ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami noteikumu ievērošanai, kā arī ir jāievieš atbilstoši līdzekļi tūlītējai atklāto trūkumu novēršanai.

  Vladimír Maňka (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojums par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu ES vispārējam budžetam, I sadaļai – Eiropas Parlaments.

Mums pastāvīgi rodas virkne problēmu, kas liedz efektīvi izmantot mums pieejamos līdzekļus. Strādājot kā galvenais referents pie ES 2010. finanšu gada budžeta pārējām sadaļām, es atklāju konkrētus sliktas pārvaldības piemērus. Tas attiecas gan uz drošības dienestu, kurā pastāvīgi pieaug drošības izmaksas, gan uz tulkošanas jomu un efektīvu tulkošanas līdzekļu izmantošanu, gan arī uz citām jomām. Birokrātija rada ievērojamu darba apjoma pieaugumu. Tas nosaka nepieciešamību pēc papildu līdzekļiem. Tāpēc mums ir jāveic personāla struktūru un līdzekļu nepieciešamības vispusīga izvērtēšana. Gan drošības politikas jomā, gan arī IT un ēku jomā mums ir nepieciešams rast līdzsvaru starp iekšējiem darbiniekiem un ārējiem piegādātājiem. Katras iestādes iekšējās problēmas liek cilvēkiem aizmirst par iestāžu savstarpējās sadarbības uzlabošanu.

Vairumam pieaugošo problēmu ir kopīgi iemesli — mēs pārāk maz izmantojam neatkarīgos pētījumus par līdzekļu izmantošanu un darba organizāciju. Tāpēc šogad mums ir jāpasūta pētījumi, kas veikti konkrētās jomās.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstu Budžeta kontroles komitejas lēmumu atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Zāļu aģentūrai, jo tika norādīts uz, manuprāt, ļoti svarīgiem aspektiem. Es vēlos īpaši uzsvērt nespēju nodrošināt ekspertu un vadītāju neatkarību, attiecīgi radot interešu konflikta iespējas. Šis jautājums ir īpaši būtisks, jo tika konstatēts, ka noteiktas bīstamās zāles, kas Eiropā kļuva par iemeslu daudzu cilvēku nāvei, tika izņemtas no tirgus novēloti.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.30 un atsāka plkst. 12.00)

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

9. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Balsojuma rezultāti un cita informācija: skatīt protokolu)

9.1. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Tiesa (A7-0137/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

9.2. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Eiropas Ombuds (A7-0116/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

9.3. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (A7-0117/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

9.4. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — darbības rezultāti, finanšu pārvaldība un aģentūru uzraudzība (A7-0149/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.5. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) (A7-0150/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.6. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs (A7-0119/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.7. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP) (A7-0106/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.8. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (A7-0118/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.9. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (A7-0123/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.10. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (CEPCM) (A7-0107/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.11. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (A7-0127/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.12. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Vides aģentūra (A7-0122/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.13. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (A7-0146/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.14. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (A7-0120/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.15. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Jūras drošības aģentūra (A7-0132/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.16. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) (A7-0105/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.17. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzelzceļa aģentūra (A7-0125/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.18. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Izglītības fonds (A7-0109/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.19. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (A7-0104/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.20. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Euratom Apgādes aģentūra (A7-0144/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.21. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (A7-0108/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.22. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Tiesu sadarbības vienība (Eurojust) (A7-0133/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.23. 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) (A7-0145/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.24. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas GNSS uzraudzības iestāde (A7-0103/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.25. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — ARTEMIS kopuzņēmums (A7-0126/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.26. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums „Clean Sky” (A7-0128/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.27. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — kopuzņēmums IMI (kopīgā tehnoloģiju iniciatīva novatorisku zāļu jomā) (A7-0129/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.28. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — SESAR kopuzņēmums (A7-0124/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

9.29. Luigi de Magistris deputāta imunitātes aizstāvēšana (A7-0152/2011, Bernhard Rapkay) (balsošana)

– Pirms balsojuma.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos precizēt vienu aspektu. Es vēlos uzzināt vai šī balsošana ir automātiskās procedūras rezultāts, vai arī to īpaši ir pieprasījis pats de Magistris kungs, kurš gadu gaitā ir izpelnījies reputāciju kā politiķu privilēģiju noliedzējs, sakot, ka politiķiem sevi jāaizstāv tiesā, nevis jāmeklē veidi tos apiet. Būtībā es vēlos uzzināt vai de Magistris kungs ir pats pieprasījis imunitāti, vai arī šī ir automātiska procedūra.

Priekšsēdētājas kundze! Lūdzu, paskaidrojiet šo aspektu, jo, ja de Magistris kungs cenšas izvairīties no tiesas...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja. – Silvestris kungs! Ļaujiet man jums atbildēt. Jūs uzdevāt jautājumu, vai de Magistris kungs ir pieprasījis imunitāti vai arī tā ir automātiska procedūra? Kam šis jautājums tika uzdots?

Mani informē, ka de Magistris kungs ir pieprasījis aizstāvēt viņa imunitāti.

9.30. Bruno Gollnisch deputāta imunitātes aizstāvēšana (A7-0154/2011, Bernhard Rapkay) (balsošana)

– Pirms balsojuma.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ja drīkst, es runāšu ne vairāk kā divas minūtes, jo par šo balsojumu nav nedz debates, nedz arī mutisks paskaidrojums, kas, manuprāt, ir diezgan pārsteidzoši šādas procedūras gadījumā. Par ko mēs šeit runājam? Mēs runājam par politiskiem izteicieniem, par kuriem prasību ceļ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja. – Es atvainojos, bet mums ir jāturpina balsošana. Gollnisch kungs! Jums jau bija iespēja izteikt savu viedokli.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Līdz pat šim brīdim šie divi objektīvie kritēriji...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētāja. – Gollnisch kungs! Jūs jau uzstājāties vakar. Jebkurā gadījumā šāda rīcība saskaņā ar Reglamentu nav pieļaujama. Es atvainojos, bet mēs turpinām balsošanu.

9.31. Bruno Gollnisch deputāta imunitātes atcelšana (A7-0155/2011, Bernhard Rapkay) (balsošana)

9.32. Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību (A7-0078/2011, Kriton Arsenis) (balsošana)

9.33. Nolīgums par ostas valsts pasākumiem nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai (A7-0142/2011, Carmen Fraga Estévez) (balsošana)

9.34. Debitoru aktīvu iesaldēšana un atklāšana pārrobežu lietās (A7-0147/2011, Arlene McCarthy) (balsošana)

– Pirms balsojuma.

  Arlene McCarthy, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Runājot īsi, debašu rīkošana un ziņojuma iesniegšana nebija iespējama, un es vēlos pateikt paldies kolēģiem no citām politiskajām grupām par izteikto atbalstu manam ieteikumam.

Es vēlos informēt Komisiju un Padomi, ka Parlaments ir uzsācis kampaņu ar mērķi iegūt papildu tiesības mūsu pilsoņiem, kuri ir krituši par upuri krāpšanai. Eiropas līmeņa rīkojums par krāpnieku aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu ir ļoti svarīgs, jo šobrīd krāpnieki var izvairīties no soda, savukārt upuriem ir jācieš zaudējumi un jāsedz dārgas juridisko pakalpojumu izmaksas. Tāpēc ar šo balsojumu mēs aicinām Komisiju nekavējoties iesniegt tiesību aktus, kas novērstu šo netaisnību un nodrošinātu mūsu pilsoņu — noziegumu upuru tiesību aizsardzību.

10. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētāja. – Dāmas un kungi! Es tagad nolasīšu Buzek kunga paziņojumu.

“Es ar prieku vēlos jūs informēt, ka šodien mums ir tas gods sveikt Polijas Senāta priekšsēdētāju Bogdan Borusewicz, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāju Irena Degutienė, kā arī Ukrainas Verkovna Rada priekšsēdētāju Volodimir Litvin.

Šie trīs priekšsēdētāji šodien ir ieradušies Parlamentā uz Lietuvas, Polijas un Ukrainas parlamentu Parlamentārās asamblejas ārkārtas sesiju. Šīs asamblejas tradīcijas sakņojas Polijas — Lietuvas Savienībā, kura vairāk nekā divus gadsimtus tika uzskatīta par Eiropas politisko, kultūras un pilsonisko robežu.

Šī parlamentārās asamblejas tikšanās šodien Strasbūrā sakrīt ar dienu, kurā tiek atzīmēta 3. maija Konstitūcijas — Eiropas pirmās konstitūcijas — 220. gadadiena.”

11. Balsošanas laiks (turpinājums)

11.1. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets, III iedaļa — Komisija (A7-0134/2011, Jorgo Chatzimarkakis) (balsošana)

11.2. Eiropas Revīzijas palātas īpašie ziņojumi saistībā ar Komisijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (A7-0135/2011, Jorgo Chatzimarkakis) (balsošana)

11.3. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Eiropas Parlaments (A7-0094/2011, Ville Itälä) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 129. pantu.

  Astrid Lulling, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Savas grupas vārdā es vēlos iesniegt šī panta mutisku grozījumu. Kaut arī tas ir salīdzinoši tehnisks grozījums, tas tomēr ir būtisks. Es piedāvāju i), ii) un iii) punktos nomainīt darbības vārdu laikus no nākotnes formas uz perfekta formu. Šajos punktos norādītie pasākumi tika ieviesti pirms ievērojama laika — vairāk nekā pirms diviem gadiem. Tāpēc ir bezjēdzīgi pieprasīt nākotnē veikt darbības, kas tiek piemērotas jau šobrīd. Manuprāt, pat šis cienījamais Parlaments var pieturēties pie šī pamatprincipa.

Tāpēc tajā būtu jābūt: “Eiropas Parlaments ņem vērā faktu, ka iespēja saņemt samazinātu pensiju no 50 gadu vecuma un iespēja saņemt vienreizēju maksājumu, kas līdzvērtīgs 25 % no pensijas tiesībām, tika atcelta.” Tajā būtu jābūt: „shēmas dalībnieku pensionēšanās vecums tika paaugstināts no 60 uz 63 gadiem.” Tajā būtu jābūt: “fonda pārvaldnieki tika aicināti pieņemt...”

(Aplausi)

(Mutiskais labojums tika pieņemts)

11.4. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Padome (A7-0088/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

11.5. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Revīzijas palāta (A7-0138/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

11.6. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (A7-0136/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

11.7. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: ES vispārējais budžets — Reģionu komiteja (A7-0139/2011, Crescenzio Rivellini) (balsošana)

11.8. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana: 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonds (EAF) (A7-0140/2011, Bart Staes) (balsošana)

11.9. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Zāļu aģentūra (A7-0153/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

11.10. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (A7-0130/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

11.11. 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana — Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģijas attīstības vajadzībām (A7-0131/2011, Georgios Stavrakakis) (balsošana)

11.12. Ārkārtas autonomo tirdzniecības preferenču ieviešana Pakistānai (A7-0069/2011, Vital Moreira) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 33. grozījumu.

  Pablo Zalba Bidegain (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! 9.a panta 2. punktā aiz vārdiem „pēc dalībvalsts pieprasījuma” mēs vēlētos pievienot frāzi „jebkuras juridiskas personas vai asociācijas, kurai nav juridiskas personas statusa, bet kura darbojas Savienības rūpniecības vārdā”. Tas ļaus nodrošināt šīs regulas atbilstību citiem aizsargpasākumiem, kurus esam jau apstiprinājuši, piemēram, Dienvidkorejas brīvās tirdzniecības nolīguma drošības klauzulu.

(Mutiskais labojums tika pieņemts)

– Pirms balsojuma par normatīvo rezolūciju.

  Vital Moreira, INTA komitejas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs! Man, kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam ir komitejas mandāts lūgt atlikt balsojumu par šo normatīvo rezolūciju. To, protams, nekādā veidā neietekmē mans personiskais viedoklis šajā jautājumā.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kundze! Komisija piekrīt piedāvājumam atlikt balsojumu par šo normatīvo rezolūciju.

(Parlaments nolēma nodot šo jautājumu atpakaļ komitejai)

11.13. Pārejas pasākumi attiecībā uz divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm (A7-0148/2011, Carl Schlyter) (balsošana)

11.14. Turpmākas makrofinansiālās palīdzības piešķiršana Gruzijai (A7-0053/2011, Vital Moreira) (balsošana)

12. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7/0137/2011).

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Miljards šeit, miljards tur, un diezgan drīz jau mēs runājam par reālu naudu. Tās summas, ko Eiropas Savienība ir atvēlējusi šiem palīdzības pasākumiem, kavē mūsu valstu valdības palielināt iekšzemes izdevumus. Apvienotā Karaliste vien līdz šim ir piešķīrusi GBP 7 miljardus Īrijai, un tagad tai tiek lūgti vēl GBP 4,2 miljardi Portugālei.

GBP 7 miljardi ir vairāk nekā visi samazinājumi, kopā ņemot, ko mēs esam veikuši sociālā nodrošinājuma jomā — un tas viss politikas dēļ, kura tagad acīmredzami cieš neveiksmi. Kad tika panākta sākotnējā vienošanās par palīdzību Grieķijai, mums teica, ka tas būs pietiekami, lai atturētu spekulantus, ka turpmāk Grieķija varēs konkurētspējīgi aizņemties tirgū un ka vairs nevajadzēs palīdzēt. Tomēr tagad mēs redzam, ka Grieķija atklāti risina sarunas par saistību neievērošanu un par papildu aizdevumiem.

Ir skaidrs, ka mēs šo naudu vairs neredzēsim. Ir arī skaidrs, ka mēs pārkāpjam likumu. Šāda palīdzība ne tikai nav atļauta saskaņā ar Līgumiem, bet tā ir stingri aizliegta, un, pats sliktākais, tā nodara ļaunumu saņēmējvalstīm. Tas ir rekets — „Ponzi shēma” —, saskaņā ar kuru valdības un bankas pieļauj naudas došanu Eiropas baņķieriem un obligāciju īpašniekiem, vienlaikus gaidot, ka to atmaksās vienkāršie Eiropas nodokļu maksātāji. Īrijai un Grieķijai tagad ir jāaizņemas vairāk naudas, lai to nosūtītu Portugālei, taču vienlaikus Īrijai un Portugālei ir jāaizņemas vairāk naudas, lai to nosūtītu Grieķijai.

Savas runas noslēgumā es vēlos citēt savu tautieti Radjardu Kiplingu:

„Jūs sapratīsiet, ka labāk teikt:

„Mēs nekad nevienam dānim nedosim zeltu,

Vienalga, cik maz tas maksā;

Jo šī spēle beidzas ar apspiešanu un kaunu,

Un tauta, kas to spēlē, ir zudusi!””

  Ashley Fox (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien balsojām par 2009. gada pārskatiem laikā, kad valdības visā Eiropā īsteno stingras taupības pasākumus: izdevumi tiek samazināti, un nodokļi tiek palielināti. Tomēr Eiropas Savienībā Komisija katru gadu prasa aizvien vairāk naudas, un Revīzijas palāta katru gadu atbild, ka šī nauda netiek labi izlietota.

Revīzijas palāta norāda, ka 2009. gada pārskatos, par kuriem mēs tikko balsojām, ir būtiskas kļūdas, un tāpēc es esmu ļoti gandarīts, ka Britu konservatīvo partijas biedri un mūsu labi draugi, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo grupu, ir balsojuši pret šo pārskatu apstiprināšanu. Eiropas Savienībai būtu daudz labāk jārūpējas par nodokļu maksātāju naudu.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Kad mana apgabala vēlētāji man jautā par ES budžetu, viens, ko viņi nesaprot, jo īpaši grūtajā laikā, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir tas, kāpēc mēs tērējam visu šo naudu. Laikā, kad mūsu valdībai ir jāveic samazinājumi un jāsamazina valsts izdevumu līmenis, un valdībām visā ES ir jādara tieši tas pats, kāpēc, pirmkārt, ES prasa vairāk naudas savam budžetam un savam finanšu plānam un, otrkārt, kāpēc tā nevar efektīvāk izlietot tos līdzekļus, kas ir tās rīcībā?

Kā pirmīt teica mans kolēģis Fox kungs, ES pārskati par 2009. gadu bija pilni ar kļūdām. Šie pārskati nav apstiprināti jau 15 gadus, un visu laiku vēlētāji mums ir jautājuši, kāpēc mēs viņu naudu neizlietojam labāk. Ir pienācis laiks ieviest kārtību savās mājās. Lai ko arī jūs domātu par Eiropas Savienību, tas, ka mums ir gudri jāizlieto nodokļu maksātāju nauda, protams, ir pareizi.

Ziņojums: Ville Itälä (A7-0094/2011)

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju pret apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Parlamenta budžeta izpildi ne tik daudz finansiālu, kā politisku iemeslu dēļ, jo šis Parlaments ir vienalga kas, tikai ne parlaments. Šeit nekas netiek apspriests, šeit nav nekādu iespēju diskutēt pat tad, ja ir apdraudētas kāda tā deputāta pamattiesības.

Turklāt man ir kauns par mūsu iestādi. Tā ir iestigusi politkorektumā. Nenotiek ideju konfrontācija. Nav īstas vārda brīvības. Ir vienīgi konformisms. Mēs tērējam savu laiku, darot darbu, ko daudz labāk paveiktu tehniska aģentūra, kas atbild par standartu vai noteikumu saskaņošanu, un turklāt mēs tēlojam, ka esam Apvienoto Nāciju Organizācija. Jūs aizstāvat cilvēktiesības Gvatemalā un Indonēzijā — jebkur pasaulē, kur jums nav jurisdikcijas. Jūs neesat spējīgi aizstāvēt viena sava deputāta tiesības. Man ir kauns par šo Parlamentu; tas ir bezjēdzīgs parlaments un parlaments, kas sastāv no bezjēdzīgiem cilvēkiem.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es gribu pateikt dažus vārdus par ES budžetu. Pats galvenais, es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai Eiropas Parlaments tērētu savu naudu pārredzami un atklāti. Mēs Eiropā faktiski piedzīvojam laiku, kad visām dalībvalstīm ir jāsamazina budžets un jāskaita katrs cents, tāpēc arī mums ir jāievēro tāda pati politika. Ir ļoti svarīgi nodrošināt atklātumu un pārredzamību visā, ko mēs darām.

Taču ir dažas nelielas jomas — kuru ietekme ir šķietami neliela —, kurās daži gribēja veikt samazinājumus. Manuprāt, šie kultūras pakalpojumi un kultūras apbalvojumi, piemēram, LUX balva, kas varētu ietaupīt dažus desmitus tūkstošu eiro, nav īstās jomas, kurās veikt ietaupījumus, jo mēs redzam, ka kultūra un radošā nozare pēdējā laikā ir bijusi izaugsmes avots. Šajā saistībā ir svarīgi apzināties, ka, veicot samazinājumus, mums nevajadzētu to darīt jomās, kas ir izaugsmes avoti Eiropas Savienībā, bet gan samazināt birokrātiju, kas neveicina izaugsmi.

Visbeidzot es ceru, ka atalgojuma reformas, kuras attiecas uz mums, Parlamenta deputātiem, un kuras ir īstenotas, vienlaikus tiks ieviestas visur, katrā Eiropas Savienības dalībvalstī. Kā es saprotu, šīs reformas pamatā bija priekšstats, ka visiem Eiropas Parlamenta deputātiem jāsaņem vienāda alga, un tas būtu jāņem vērā arī valstīm savā nodokļu praksē.

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0069/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien Parlamentā nevarējām balsot par galīgo rezolūciju attiecībā uz Pakistānu, taču es ļoti gribētu uzsvērt, ka, manuprāt, mūsu palīdzība Pakistānai ir absolūti saprātīga un savlaicīga šajā ļoti grūtajā situācijā, ko valsts piedzīvo. Eiropas Savienība ir sniegusi EUR 415 miljonu lielu ārkārtas palīdzību Pakistānai, un tas ir labi. Pozitīvi ir arī tas, ka pašlaik mēs izrādām ierosmi atcelt nodokļus dažiem svarīgākajiem eksporta produktiem šajā reģionā, proti, tekstila un ādas izstrādājumiem. Mēs to darām, jo mūsu pieredze lielā mērā parāda, ka brīva tirdzniecība ir laba lieta. Tomēr man jāsaka, ka vienlaikus, manuprāt, ir nožēlojami un nedaudz liekulīgi, ka mēs dodam nenoteiktus solījumus un sakām — ja tās iniciatīvas, kuras mēs īstenojam saistībā ar Pakistānu sāks darboties, mēs tās pārtrauksim. Mēs atkal ieviesīsim muitu. Es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāpārskata savs viedoklis par to, kā šis jautājums būtu jārisina. Tāpēc, iespējams, ir ļoti saprātīgi, ka mēs esam atlikuši balsojumu par šo rezolūciju.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kaut gan balsojums tika atlikts, es joprojām stingri iebilstu pret šo ziņojumu, jo es negribu pieredzēt rūpniecības — tekstilrūpniecības — kas ir reāls virzītājspēks un tautsaimniecības mugurkauls manā dzimtenē Toskānā, bojāeju.

Šodien mēs ļaujam atcelt nodokļus, ko piemēro tekstilizstrādājumiem no Pakistānas: pēc tam varētu būt kārta Indijai un tad, kas zina, kādai citai valstij. Šis ir Eiropas Savienības nožēlojamās tirdzniecības politikas rezultāts. Pēc plūdiem Pakistānā Eiropa jau ir palīdzējusi tai ar gandrīz pusmiljardu eiro. Šķiet, ka līdzekļi daļēji ir piešķirti tāpēc, lai novērstu bīstamas antidemokrātiskas tendences. Taču, ja nemaldos, vēsturē visvairāk meklētais un bīstamākais terorists slēpās Pakistānā. Vai Pakistānas iestādes tiešām to nezināja? Pagājušajā gadā arī Veneto reģionu skāra ļoti nopietni plūdi, kas nodarīja zaudējumus daudziem vietējiem tekstilrūpniecības uzņēmumiem.

Parakstot šo nolīgumu, mēs riskējam padarīt pilnīgi bezjēdzīgas visas tās pūles, kas pieliktas, lai atjaunotu ražošanu. Šķiet, Eiropa patlaban ir pametusi novārtā tekstilizstrādājumu ražotājus, īpaši vismazākos, un visu nosaka lielie ražotāji — kuri ir pārvietojuši savu ražošanu. Tomēr mēs Lega Nord cīnīsimies līdz galam, lai saglabātu un attīstītu šo vērtīgo savu teritoriju resursu.

  Paul Murphy (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! Sešus mēnešus pēc plūdiem Pakistānā ANO runāja par episka mēroga humanitāro krīzi. Ir pagājuši vēl trīs mēneši, un ES un PTO reakcija joprojām ir absolūti nepietiekama.

Es balsoju par ārkārtas tirdzniecības preferenču piešķiršanu Pakistānai attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un citiem produktiem Eiropas Savienībā ne tādēļ, lai šīs tirdzniecības preferences vienkārši būtu tīri simbolisks pasākums, kas piepilda kabatas korumpētajai Pakistānas elitei. Es aicinu demokrātiskās arodbiedrības efektīvi kontrolēt ieņēmumu pieaugumu, lai nodrošinātu šo līdzekļu novirzīšanu skolu un slimnīcu atjaunošanai plūdu skartajos reģionos.

Pakistānas Progresīvā strādnieku federācija ir vērsusi manu uzmanību uz galveno draudu kolektīvajām strādnieku interesēm Pakistānā. Es iebilstu pret valdības apkaunojošo atentātu un draudiem aizliegt arodbiedrību organizēšanu valsts līmenī.

Ziņojums: Carl Schlyter (A7-0148/2011) >

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Lisabonas līgumā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ierindoti starp tiem jautājumiem, kas attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku. Patiesi, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantu Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence šajā jautājumā.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā dalībvalstis ir saglabājušas ievērojamu skaitu nolīgumu ar trešām valstīm par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Ja mēs gribam novērst pretrunu starp šiem nolīgumiem un Līgumā paredzētajiem noteikumiem, mēs varam tikai pieņemt to politiku un pasākumus, kas ietverti Schlyter kunga ziņojumā.

Pasākumu pašreizējo nolīgumu aizvietošanai pieņemšana ir vienīgais veids, kā nodrošināt augstu aizsardzību ieguldītājiem un nodrošināt, lai viņu tiesības tiktu atzītas un garantētas, pamatojoties uz nolīgumu juridisko noteiktību. Priekšlikumā tas noteikti ir ievērots, tāpēc es balsoju par to.

  Antonello Antinoro (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze! Es balsoju par šo ziņojumu, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums šajā lielas krīzes un ekonomikas nenoteiktības laikā ir jākontrolē Eiropas ieguldījumi ārvalstīs. Faktiski līdz ar jaunā Līguma stāšanos spēkā atbildību par investīciju aizsardzību dalībvalstu vietā uzņemas Eiropas Savienība.

Tomēr es ceru, ka Komisija septembrī iesniegs ziņojumu, kurā būs izklāstīta stratēģija attiecībā uz šo jautājumu. Mums ir jāregulē pārejas posms, un ir svarīgi, lai atļauju piešķiršanas procesā tiktu ievēroti dalībvalstu noslēgtie divpusējie ieguldījumu nolīgumi (DIN) un lai tām atļautu noteiktos apstākļos pārskatīt pašreizējos DIN vai noslēgt iesāktos, un sākt sarunas par turpmākajiem nolīgumiem.

Taču, kamēr ieguldījumu aizsardzības režīma pārejas posms nav pabeigts un dalībvalstīs spēkā esošajiem DIN nav noteikti beigu datumi, juridiskā noteiktība joprojām ir relatīvs jēdziens. Tādēļ ir vajadzīgs pārejas periods, lai pārvaldītu šīs izmaiņas, un, lai izvairītos no nepilnībām tiesību aktos, attiecīgais regulējums Līgumu pārvaldību atstāj dalībvalstu ziņā.

Ņemot vērā to, ko es teicu, es vēlreiz uzsveru cerību, ka Komisija tuvākajā laikā noteiks atbilstošas stratēģijas.

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0053/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šodien balsojām par EUR 46 miljonu makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Gruzijai. Protams, šie līdzekļi netiks nodrošināti bez atbildīgas ekonomikas pārvaldības un pārredzamības nosacījumu piemērošanas. Tas ir nepārprotami svarīgi, taču ir arī svarīgi atcerēties, ka šo līdzekļu piešķiršana ir mūsu pašu interesēs, jo Gruzija ir ļoti svarīga valsts no ģeopolitiskā viedokļa. Šī valsts ir cietusi divkāršu triecienu: vispirms 2008. gada augustā bija karš ar Krieviju un pēc tam — globālā finanšu krīze. Tā joprojām cieš Krievijas noteiktā tirdzniecības embargo dēļ. Tāpēc Eiropas Savienības interesēs ir atbalstīt uz rietumiem orientēto valdību, kura grib īstenot reformas, un to mēs darām ar šodienas balsojumu.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Gruzija ir stratēģiski nozīmīga valsts, jo īpaši tām valstīm, kas atrodas Eiropas Savienības austrumu daļā. Turklāt tā ir Eiropas un Austrumu partnerības programmas, kuras mērķis ir nostiprināt sadarbību ar ES dalībvalstīm, dalībniece. Šī valsts piešķir lielu uzmanību eiroatlantiskas politikas īstenošanai.

Nesenais Krievijas un Gruzijas konflikts 2008. gada augustā parādīja, cik svarīgi ir saglabāt šo valsti Eiropas politikas ietekmes sfērā. Makrofinansiālās palīdzības programma Gruzijas ekonomikas stiprināšanai, kas tiek īstenota kopš 2009. gada, joprojām ir būtiska attiecībā uz turpmāku pozitīvu politisko un ekonomikas attiecību attīstību, kā arī saistībā ar valsts drošību. Tādēļ es pilnīgi piekrītu Eiropas Komisijas priekšlikumam par papildu līdzekļu piešķiršanu dotācijām un aizdevumiem, lai uzlabotu Gruzijas finansiālo situāciju.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0137/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. − (PT) Tā kā es atbalstu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras, jo tās ierosina atbilstīgas apropriācijas katrai pozīcijai, es balsoju par šo priekšlikumu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam piešķirt apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu pārbaudi. Šā novērtējuma rezultāti kopumā bija pozitīvi, izņemot apsvērumus attiecībā uz līgumu, kas bija noslēgts par pakalpojumu sniegšanu. Es atbalstu Revīzijas palātas ierosinājumu, ka Eiropas Kopienu Tiesai ir labāk jāsagatavo un jākoordinē iepirkumu procedūras. Tiesai ir bijušas grūtības saistībā ar kvalificētu konferenču tulku nolīgšanu un ierobežojumiem, kā arī nepieciešamību izmantot virkni tulkošanas tehniku, lai spētu gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi nodrošināt visus pieprasījumus pēc tulkošanas pakalpojumiem. Es piekrītu referentam, ka Tiesai būtu jāsniedz ziņojums par to savos nākamā gada pārskatos, ņemot vērā tulkošanas nozīmi tiesvedības darba pareizā norisē.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka tās lietišķo un saturisko precizitāti nodrošina visu šīs iestādes darbinieku ārkārtīgi kompetentais darbs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju izsmeļošo analīzi, kas veikta šajā Revīzijas palātas ziņojumā, un aicinu turpināt labākās prakses apmaiņu starp iestādēm, kā arī efektīvo iestāžu sadarbību integrētās pārvaldības sistēmas izveidē un ieviešanā. Ziņojumā atzīmēti atsevišķi gadījumi, kuri vēl ir jāpārskata, un es ceru, ka tiem tiks pievērsta pienācīga uzmanība. Tādēļ es atbalstu un atzinīgi vērtēju referenta secinājumus.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Ar šodienas balsojumu tiek apstiprināta Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpilde. Es balsoju par apstiprināšanu, jo Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas veiktā pārbaude ir atklājusi, ka visi darījumi ir veikti pilnīgi likumīgi un pareizi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Tiesas budžeta izpildes apstiprināšanu, vienlaikus norādot uz procedūru paātrināšanas neviennozīmīgajiem rezultātiem. Es atzinīgi vērtēju Tiesas pabeigto lietu skaita pieaugumu (377 spriedumi un 165 rīkojumi salīdzinājumā ar 333 spriedumiem un 161 rīkojumiem 2008. gadā), konstatēju, ka prejudiciālo nolēmumu lietu skaits (302) ir sasniedzis rekordlielu apmēru, un atzinīgi vērtēju to, ka 2009. gada beigās nepabeigto lietu skaits bija samazinājies (741 lieta salīdzinājumā ar 768 lietām 2008. gadā). Tomēr es ar bažām konstatēju, ka 2009. gadā samazinājās to lietu skaits, kurās Vispārējā tiesa pieņēma lēmumu, un palielinājās tiesvedības procesu ilgums, un tādēļ, lai gan jaunu lietu skaits 2009. gadā bija mazāks (568 lietas salīdzinājumā ar 629 lietām 2008. gadā), neizskatīto lietu skaits turpināja pieaugt (no 1178 lietām 2008. gadā līdz 1191 lietām 2009. gadā). Es arī atzinīgi vērtēju to, ka Civildienesta tiesa izskatīja vairāk lietu nekā jebkad iepriekš (155 lietas) un ka tiesvedības procesa vidējais ilgums bija 15,1 mēnesis salīdzinājumā ar 17 mēnešiem 2008. gadā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Tiesas sekretāram apstiprinājumu attiecībā uz Tiesas 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments norāda, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Eiropas Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi.

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0116/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju lēmumu sniegt Eiropas Ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas, Ombuda un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu, tostarp veicot arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi. Revīzijas palāta konstatēja, ka Ombuds nav pieņēmis vispārējus noteikumus par pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, kaut gan Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības attiecīgajā pantā ir noteikts, ka tas jāizdara katrai iestādei. Es piekrītu referentam, ka šis trūkums var ietekmēt lielāko daļu Ombuda personāla, jo vairākums amatu vietu ir pagaidu darbavietas. Ombudam ir jāziņo par paveikto savā gada darbības pārskatā. Revīzijas palāta savā gada pārskatā ir norādījusi, ka, veicot revīziju, nav konstatētas citas nozīmīgas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka Ombudam piezīmes.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Ombuda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, ņemot vērā ziņojumu par tā darbību un konstatējumus, kurus es varēju par to sniegt, es uzskatu, ka grāmatvedības procedūras ir ievērotas, ka vispārējo vadību var uzskatīt par labu un ka tuvākajos gados mēs varēsim uzlabot tos aspektus, kuri pašlaik tiek uzskatīti par pretrunīgiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju audita secinājumus Revīzijas palātas gada pārskatā. Es arī atzinīgi vērtēju gada vadības plānā iekļauto galveno darbības rādītāju izpildi un to, ka ir sasniegti 2009. gadam noteiktie mērķi, un ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finanšu interešu deklarāciju tā tīmekļa vietnē. Visbeidzot, es atbalstu referenta secinājumus, paužu atzinību par kvalitatīvo ombuda gada darbības pārskatu un atzinīgi vērtēju to, ka tajā ir iekļauta informācija par pasākumiem, kas gada laikā ir veikti saistībā ar iepriekšējiem Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms es gribētu pateikties referentam Rivellini kungam par viņa izcilo darbu visā budžeta izpildes apstiprināšanas procesā. Šodienas balsojumā es atbalstīju prasību sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VIII iedaļa Eiropas Ombuds. Revīzijas palāta, kas ir atbildīga par ārējo finanšu kontroli, norādīja, ka pēc rūpīgas budžeta izvērtēšanas tā guvusi pamatotu pārliecību par 2009. finanšu gada pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Es arī atzinīgi vērtēju Ombuda lēmumu publiskot savu ikgadējo finanšu interešu deklarāciju un to, ka deklarācija ir publicēta Eiropas Ombuda tīmekļa vietnē, un es gribu pievienoties Revīzijas palātas viedoklim, paužot atzinību par kvalitatīvo Ombuda gada darbības pārskatu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Ombuda budžeta izpildes apstiprināšanu un ar gandarījumu norādu, ka 2009. gadā Ombuds spējis palīdzēt gandrīz 77 % gadījumu no kopējā iesniegto sūdzību skaita un ka 70 % izmeklēšanu tas veicis mazāk nekā viena gada laikā, un atzinīgi vērtēju to, ka vidējais izmeklēšanas ilgums ir samazināts līdz 9 mēnešiem (2008. gadā šis rādītājs bija 13 mēneši).

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas ombudam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es gribu uzsvērt, ka Parlaments atzinīgi vērtē to, ka 2009. gadā Ombuds spējis palīdzēt gandrīz 77 % gadījumu no kopējā iesniegto sūdzību skaita un ka 70 % izmeklēšanu tas veicis mazāk nekā viena gada laikā. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka vidējais izmeklēšanas ilgums ir samazināts līdz 9 mēnešiem (2008. gadā šis rādītājs bija 13 mēneši).

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0117/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta savā gada pārskatā norāda, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības attiecībā uz EDAU. Sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica EDAU pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu. Tā ietvēra arī ar cilvēkresursiem un citiem administratīviem izdevumiem saistītu maksājumu papildu paraugu pārbaudi. Revīzijas palāta konstatēja, ka zināmos apstākļos EDAU var radīt risku, ka darbiniekiem tiek veikti nepamatoti maksājumi. Es atbalstu Revīzijas palātas ierosinājumu, ka EDAU būtu darbiniekiem jāpieprasa regulāri iesniegt dokumentus, kas apliecinātu viņu ģimenes stāvokli, un ka EDAU jāuzlabo sistēma šo dokumentu savlaicīgai uzraudzībai un kontrolei.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, jo, neskatoties uz to, ka daļa datu bija pretrunīgi un nepietiekami pārredzami, EDAU ir izrādījis vēlmi uzņemties saistības izveidot nepieciešamo ex post pārbaužu sistēmu, sākot no 2011. gada.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju revīzijas secinājumus, ko sagatavojusi Revīzijas palāta, kuras gada pārskatā norādīts, ka revīzijā nav konstatētas nozīmīgas nepilnības. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka ieceltie iestādes locekļi katru gadu publicē rakstisku finanšu interešu deklarāciju, sniedzot atbilstīgu informāciju par citiem algotiem pienākumiem vai darbībām un deklarējamu profesionālo darbību. Visbeidzot es atzinīgi vērtēju referenta secinājumu par izvirzīto prasību, lai EDAU nākamajā gada darbības pārskatā (par 2010. finanšu gadu) iekļautu nodaļu, kurā būtu sīki aprakstīti pasākumi, kas gada laikā veikti saistībā ar Parlamenta lēmumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi, taču es ņemu vērā Revīzijas palātas konstatējumu, ka EDAU nebija izveidojis nepieciešamo ex post pārbaužu sistēmu, kā tas noteikts Finanšu regulā, un ka EDAU pieņemtajos iekšējās kontroles standartos nebija minēts, ka standarta procedūru izņēmumi ir pienācīgi jādokumentē vienotā reģistrā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu, es balsoju par lēmumu sniegt Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājam apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es gribētu uzsvērt, ka Parlaments atzinīgi vērtē to, ka, sagatavojot pārskatu par 2009. finanšu gadu, Revīzijas palāta veica Tiesas pārraudzības un kontroles sistēmu padziļinātu novērtēšanu.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0149/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Revīzijas palāta atkal ir vērsusi Eiropas Parlamenta uzmanību uz to, ka dažas aģentūras 2009. finanšu gadā ir veikušas ļoti daudz neizmantotu budžeta pozīciju pārcēlumu no vienām budžeta pozīcijām uz citām. Es piekrītu referentam, ka aģentūrām ir jāpastiprina centieni uzlabot finanšu un budžeta plānošanu un programmu izstrādi šajā jomā. Es arī uzskatu, ka aģentūru galīgajiem izdevumiem jābūt paredzamiem un ir jārod risinājums, ar kuru tiktu ievērots Savienības budžeta gada pārskata princips. Aģentūrām būtu jāpilnveido iekšējās kontroles pasākumi, lai nodrošinātu līgumu pareizu izpildi un iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu. Turklāt ir svarīgi pilnīgi nodrošināt darbinieku un ekspertu neatkarību. Komisijai būtu jāsniedz Parlamentam sīki izstrādāts pārskats par kritērijiem, kurus piemēro, lai nodrošinātu darbā pieņemto darbinieku neatkarību. Es piekrītu, ka visām aģentūrām būtu jāizstrādā daudzgadu darba programma saskaņā ar Eiropas Savienības daudzgadu stratēģiju tajā nozarē, uz kuru attiecas aģentūras darbības joma. Daudzgadu darba programma ir svarīga, lai aģentūra varētu labāk organizēt savas darbības, nodrošināt plašu riska novērtējumu saistībā ar savām darbībām un veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus, lai īstenotu savu stratēģiju.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ES aģentūru darbības, finanšu pārvaldības un kontroles 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka ziņojums ir objektīvs, nopietns un neatkarīgs. Kritiskie jautājumi, tāpat kā pozitīvie elementi, ir pienācīgi uzsvērti.

Ar šāda līmeņa ziņojumiem, ja vien turpmākajos gados tiks īstenots to saturs, ES pārvaldības kvalitāte var tikai pieaugt, atspēkojot Eiropas Savienības kritiķu sūdzības.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējos gados aģentūru skaits ir pieaudzis nepieredzēti strauji, tāpēc izšķirīga nozīme ir Iestāžu darba grupai aģentūru lietās, kā arī gaidāmajam Revīzijas palātas īpašajam ziņojumam par aģentūru darbību ar pētījumu par aģentūru izmaksu salīdzinošo novērtējumu. Ir svarīgi minēt Revīzijas palātas konstatētās neskaitāmās nepilnības un strauji samazināt to apjomu.

Tādēļ es piekrītu referentam par vajadzību uzlabot aplēšu pārredzamību un atbildību par projektiem, uzlabot iepirkuma atļauju izsniegšanu, pieņemot finanšu lēmumus un īstenojot darba programmas, labot nepilnības saistībā ar darbinieku pieņemšanu darbā un palielināt darbā pieņemšanas procesu objektivitāti un pārredzamību, kā arī nodrošināt piemērojamās Finanšu regulas īstenošanu un atbilstību tai.

Visbeidzot es vēlos apsveikt referentu par viņa darbu un aicinu visas aģentūras iekļaut pieņemtos secinājumus.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Katru gadu saistībā ar debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu Eiropas Parlaments pieņem ziņojumu par Eiropas aģentūrām. Un katru gadu ir viens un tas pats secinājums: izšķērdēšana, nepilnības darbā pieņemšanas un publiskā iepirkuma procedūrās, pārāk daudz apropriāciju pārnešanu un atcelšanu... Nav vajadzīgs atklāt krāpšanu, kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas gadījumā, lai panāktu spriedumu par nesaimniecisku pārvaldību.

Tomēr katru reizi Parlaments izliekas, ka saskata progresu, un sniedz budžeta izpildes apstiprinājumu. Taču vissliktākais ir tas, ka nekad nav tikusi apšaubīta Komisijas politika attiecībā uz šo aģentūru ārpakalpojumu izmantošanu, kuras, šķiet, ir paredzētas nevis efektīvai Eiropas Savienības politikas īstenošanai, bet gan katras svarīgas Eiropas Savienības pilsētas nodrošināšanai ar savu nelielu Eiropas Savienības iestāžu daļu. Āķīgais jautājums, vai šīs aģentūras ir efektīvas un lietderīgas, diemžēl gadu pēc gada paliek neatbildēts.

Tās nedaudzās aģentūras, kas analizē savus sasniegumus, dara to saskaņā ar tām piemērotajām procedūrām un procesiem, nevis saistībā ar konkrētu rezultātu. Aģentūras ir noderīgas galvenokārt ... pašām aģentūrām. Tieši tāpēc mēs atteicāmies apstiprināt budžeta izpildi vairākām no tām un atturējāmies balsojumā par attiecīgajām rezolūcijām.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – Es atbalstu Georgios Stavrakakis ziņojumu par ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli, jo tajā galvenokārt uzsvērta vajadzība mudināt aģentūras izstrādāt un pēc tam regulāri atjaunināt visaptverošu tabulu, kurā būtu vispārīgi izklāstīta aģentūru finanšu plūsma, kā arī finanšu un darbības dalībnieku pienākumi. Turklāt ziņojumā aģentūrām atgādināts, cik svarīgi ir pilnībā nodrošināt darbinieku un ekspertu neatkarību. Tajā kopumā mudināts veidot konstruktīvāku un pārredzamāku procesu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju darbu, ko paveicis referents Stavrakakis kungs un visi, kas piedalījās to tekstu sagatavošanā, kuri attiecas uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Mēs varam vispārīgi teikt, ka 2009. gadā sasniegtie rezultāti ir labāki nekā iepriekšējo gadu rezultāti. Tomēr ir taisnība, ka pat attiecībā uz pašreizējo finanšu gadu Revīzijas palāta ir norādījusi vairāk nekā vienu iestādi, kurā ir augsts darbības apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmenis un liels skaits pārvietojumu. Dažās aģentūrās ir arī konstatētas vairākas nepilnības iepirkuma procedūrās. Protams, veicot pārskatus un novērtējumus, ir pilnīgi jāņem vērā nopietnas ekonomikas krīzes situācija, taču ir svarīgi arī uzsvērt vajadzību veikt vispārējus uzlabojumus subsīdiju pārvaldības jomā.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par ziņojumu par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu: ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli, lai apliecinātu, ka ir jāturpina uzlabot visu ES aģentūru darbību. Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra attiecībā uz 2009. finanšu gadu atklāja, ka ir vajadzīgi tūlītēji pasākumi attiecībā uz pārredzamību un efektivitāti. Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu ES aģentūrās gan 21 aģentūrai, gan Komisijai ir jāpublicē saraksts, kurā būtu uzskaitīti visi vismaz pēdējos trīs gados parakstītie līgumi, kā arī ziņojums par darbinieku darba vietas maiņu no vienas aģentūras uz citu, un iespējami drīzāk ir jāievieš stingrāki noteikumi attiecībā uz interešu konfliktiem.

Turklāt saistībā ar turpmākajām budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām katras ES aģentūras direktoram jāpadara Parlamentam pieejams aģentūras iekšējās revīzijas dienesta ziņojums. Lai sekmētu lielāku ES aģentūru darbības un izdevumu efektivitāti, ir jāapsver iespēja apvienot tādu aģentūru valdes, kas darbojas radniecīgās jomās. Turklāt Komisijai būtu jāsniedz novērtējums par iespējām apvienot tās ES aģentūras, kuru darbības pārklājas.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, tomēr esmu nobažījies par Revīzijas palātas konstatējumiem, ka vairākās aģentūrās ir atklātas nepilnības iepirkuma procedūrās. Es aicinu aģentūras pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu līgumu un iepirkuma procedūru pareizu piemērošanu. Parlaments nevar pieņemt hronisku nespēju ieviest kontroles sistēmu, kura novērstu vai savlaicīgi atrastu pastāvīgās kļūdas, kas apdraud aģentūras darījumu likumību un regularitāti.

Šajā saistībā es mudinu aģentūras:

- uzlabot aplēšu pārredzamību un atbildību par projektiem;

- pieņemot finanšu lēmumus un īstenojot darba programmas, uzlabot iepirkuma atļauju izsniegšanu;

- nodrošināt, ka gada darbības pārskatā visaptveroši tiek norādīti visi izņēmumi;

- nodrošināt pienācīgu pārraudzību attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem;

- izstrādāt ex post kontroles pasākumus un ziņot par tiem.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu: ES aģentūru darbību, finanšu pārvaldību un kontroli. Ja gribam, lai Parlaments nopietni veic savu budžeta izpildes apstiprinātājiestādes uzdevumu, tad deputātiem ir jānodrošina pieeja visaptverošākai un detalizētākai informācijai par budžeta un finanšu pārvaldību aģentūrās. Mēs apzināmies, ka atbildība ir dalīta, taču tā šķiet arī izplūdusi. Tādējādi Eiropas Komisija par spīti tam, ka tā ir pārstāvēta valdēs, saistībā ar Eiropas Policijas koledžas (CEPOL) izdarītajām grāmatvedības kļūdām mums atgādina, ka aģentūra ir „vienība ar juridiskas personas tiesībām, un pilnīgu administratīvo autonomiju, kas ietver finansiālu autonomiju”. Tomēr valde dažreiz vienīgo administratīvo atbildību deleģē izpilddirektoram. Visbeidzot Eiropas Parlaments lemj, vai apstiprināt aģentūras budžeta izpildi, pamatojoties uz diezgan īsiem ārējā revidenta ziņojumiem, un papildu informācijas sniegšana ir atkarīga no izpilddirektora labas gribas. Es uzskatu, ka ir svarīgi novērst šo trūkumu tiesību aktos attiecībā uz Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ziņojumiem par aģentūrām, un ierosināt risinājumu, kas piešķirtu Parlamentam reālas pilnvaras.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es norādu, ka Revīzijas palāta atkal ir vērsusi uzmanību uz to, ka vairākas aģentūras 2009. finanšu gadā ir pārnesušas uz nākamo gadu un anulējušas lielu darbības apropriāciju apjomu. Es arī norādu uz to, ka ir konstatētas neizmantotas budžeta pozīcijas un ka dažas aģentūras ir veikušas ļoti daudz pārcēlumu no vienām budžeta pozīcijām uz citām, un es aicinu attiecīgās aģentūras pastiprināt centienus uzlabot finanšu un budžeta plānošanu un programmu izstrādi šajā jomā.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0150/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un piekrītu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāatliek lēmums par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Savā ziņojumā Revīzijas palāta atkal ir sniegusi atzinumu par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Policijas akadēmija vairākkārt nav ievērojusi Finanšu regulas noteikumus attiecībā uz publisko iepirkumu. Akadēmijas budžetā kopumā ir novēroti daudzi pārkāpumi. Revīzijas palāta atklājusi daudzus nopietnus trūkumus administratīvos un finanšu noteikumos, kurus piemēro kursu un semināru organizēšanas izdevumiem, kas ir nozīmīga akadēmijas darbības izdevumu daļa. Es piekrītu referentam, kas uzskata — nav pieļaujams, ka galvenie pārkāpumi ir saistīti ar to, ka nav stājusies spēkā pārskatītā akadēmijas Finanšu regula un tādēļ visi parakstītie sadarbības līgumi ir nelikumīgi. Pārredzamības veicināšanas labad iesaka akadēmijai nodrošināt tiešu piekļuvi tās sīki izstrādātajam budžetam, kuram vajadzētu pievienot līgumu un publiskā iepirkuma lēmumu sarakstu un ievietot to akadēmijas tīmekļa vietnē.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā to ierosinājis referents, jo mani nepārliecina pat tās neregulārās procedūras, kas pieņemtas šajā pārskata periodā. Es uzskatu, ka vajag vairāk informācijas, kas nodrošinātu dziļāku un detalizētāku paskaidrojumu, parādot kontu pareizību.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Jau otro gadu pēc kārtas mēs nevaram apstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas (CEPOL) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Daudzgadu rīcības plāns, ko izstrādāja pēc tam, kad tika noteikts skaidrības trūkums attiecībā uz aģentūras vadības problēmām, kā arī uzraudzības ziņojums nesniedz pienācīgu izpratni par īstenotajiem pasākumiem. Akadēmija, protams, labāk darbojās 2010. gadā, kad darbu tajā pārtrauca bijušais direktors Ulf Göransson, attiecībā uz kuru Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta ir izdevusi līdzekļu atgūšanas rīkojumu saistībā ar nelikumīgiem — patiesībā krāpnieciskiem — izdevumiem. Tomēr joprojām ir nepieņemami, ka šī aģentūra, kas dibināta 2006. gadā, vēl aizvien neatbilst labas pārvaldības kritērijiem. Attiecībā uz CEPOL, kas nepārprotami ir pārāk maza, lai darbotos autonomi, ņemot vērā sarežģītos noteikumus, kuri tai kā aģentūrai jāievēro, mums jāapsver tās struktūra pašos pamatos. Mums arī jāizskata jautājums, kāpēc šai aģentūrai, kuras uzdevums ir organizēt apmācības seminārus valstu vadošajām policijas amatpersonām, būtu vajadzīga pašai sava mītne, nevis jāpievieno tā Eiropolam, ko visi slavē par tā efektīvajiem pakalpojumiem un kura mītne atrodas Hāgā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu balsojumu Eiropas Parlaments ir nolēmis neapstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas 2009. finanšu gada budžeta izpildi, bet atlikt šā lēmuma pieņemšanu. Būtībā mūsu lēmums ir pamatots uz Revīzijas palātas apsvērumiem, kas sniedza atzinumu ar piezīmi par Eiropas Policijas akadēmijas pakārtoto darījumu likumību un pareizību sakarā ar to, ka iepirkuma procedūras neatbilst Finanšu regulas noteikumiem. Tāpēc es atbalstu aicinājumu akadēmijai līdz 2011. gada 30. jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par veiktajām darbībām un uzlabojumiem saistībā ar visiem trūkumiem un/vai nepilnībām, kas konstatēti šīs procedūras gaitā.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Ziņojumā par Eiropas Policijas akadēmijas 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu paredzēts atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu. Es balsoju par šo ziņojumu, lai atzītu tās strukturālās problēmas, kas akadēmijā ir vērojamas jau daudzus gadus.

Attiecībā uz 2009. finanšu gadu gandrīz puse līdzekļu, kas pārnesti uz 2009. gadu, nav izlietoti, un 43 % no 2009. gada budžeta ir pārnesti uz 2010. gadu. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Akadēmijas budžeta izpildi kavē smagas un atkārtotas nepilnības šā budžeta plānošanā un uzraudzībā. Turklāt ir atklāti nopietni un atkārtoti publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi: piecās iepirkuma procedūrās — kuru kopējā vērtība ir EUR 455 111 — nav ievēroti šie noteikumi. Joprojām bažas vieš arī pārredzamība, jo pārkāpumi vēl aizvien skar personāla atlasi.

Tāpat es uzskatu par nepieņemamu to, ka nav veikta izmeklēšana attiecībā uz bijušo direktoru saistībā ar viņa pienākumiem, kas attiecas uz akadēmijas apropriācijām, kuras izmantotas privātu izdevumu finansēšanai. Tāpēc akadēmijas un Eiropola apvienošanu es uzskatu par labāko veidu, kā panākt lielāku efektivitāti izdevumu jomā un risināt akadēmijas strukturālās un hroniskās problēmas.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par lēmuma par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanu: Revīzijas palāta atkal ir kvalificējusi savu atzinumu attiecībā uz 2009. finanšu gada pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Jo īpaši Revīzijas palāta ir konstatējusi nopietnus trūkumus publisko iepirkumu finanšu noteikumu un noteikumu, kas reglamentē izdevumus saistībā ar kursu organizēšanu, ievērošanā. Ziņojumā norādīts, ka maksājumu apropriācijas, kas atbilst 43 % no kopējā budžeta, tika pārnestas uz 2010. gadu, kas ir pretrunā gada pārskata principam. Mēs vēlamies, lai aģentūra informē Parlamentu par veiktajām darbībām un uzlabojumiem, un mēs aicinām Revīzijas palātu veikt īpašu revīziju attiecībā uz Eiropas Policijas akadēmijas rīcības plāna īstenošanu. Es kopīgi ar saviem kolēģiem ierosinu apvienot akadēmiju ar Eiropolu Hāgā. Es apšaubu akadēmijas spēju atrisināt tās strukturālās problēmas, kas saistītas ar tās mazo izmēru, tās sekretariāta pārvietošanu uz Bremshilu (70 km no Londonas) un tās augstajām pārvaldības izmaksām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Policijas akadēmijas (EPC) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar Akadēmijas atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas atliek EPC 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums atliek Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments atlika lēmumu par Eiropas Policijas akadēmijas direktora budžeta izpildes apstiprināšanu. Savos ziņojumos par 2006. un 2007. gada budžeta izpildes apstiprināšanu Revīzijas palāta sniedza atzinumu ar piezīmi par Eiropas Policijas akadēmijas budžeta pakārtoto darījumu likumību un pareizību sakarā ar to, ka iepirkuma procedūras neatbilst Finanšu regulas noteikumiem. Jo īpaši Parlaments pauž bažas, ka Revīzijas palāta ir norādījusi uz nopietniem trūkumiem administratīvajos un finanšu noteikumos, kas reglamentē izdevumus kursu un semināru organizēšanai, kuri veido lielu daļu no Akadēmijas darbības izdevumiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanu. Ņemot vērā kaunpilno Eiropas Policijas akadēmijas finanšu darbības vēsturi, ir būtiski veikt sīku pārskatīšanu. Šajā saistībā, manuprāt, ir arī nožēlojami, ka debates par — manā skatījumā saprātīgo — Akadēmijas iekļaušanu Eiropolā atkal ir pierimušas.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0119/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un piekrītu Eiropas Parlamenta lēmumam apstiprināt Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta nosprieda, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju centra plānu veikt savas stratēģijas 2008.−2012. gadam vidusposma pārskatīšanu. Es piekrītu referentam, ka centram arī turpmāk jāuzlabo savas darbības vērtējums, pilnveidojot saiknes starp stratēģiskajiem pasākumiem un darba programmā paredzētajiem pasākumiem un pārskatot darbības uzraudzībai paredzētos rādītājus, lai ievērotu SMART kritērijus. Centram būtu arī efektīvāk jārīkojas, lai novērstu nemitīgo budžeta pārpalikuma pieaugumu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka šajā ziņojumā dominē augsta līmeņa precizitāte, liela pārredzamība un būtiska virzība uz rezultātiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru par darbu, ko tas veic. Es arī atzinīgi vērtēju centra pieņemto lēmumu veikt savas stratēģijas 2008.−2012. gadam vidusposma pārskatīšanu un apsveicu to par lieliskajiem rezultātiem, ko iezīmē tā sniegto tulkošanas pakalpojumu apjoma pieaugums par 41 % salīdzinājumā ar 2008. gadu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms es vēlos pateikties referentam par izcili paveikto darbu. Kā zināms, Kopienas budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē, ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta, un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Ar šodienas balsojumu finanšu kontroles procedūra ir noslēgusies, apstiprinot 2009. gada budžeta izpildi attiecībā uz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centru, kura pārskati ir likumīgi un pareizi. Visbeidzot es gribētu apsveikt centru par to, ka tas Revīzijas palātai iesniedzis savu 2008. gadā un 2009. gadā veikto darbību salīdzinājumu, kas ļauj izpildes apstiprinātājiestādei labāk izvērtēt centra darbību pa gadiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, lai apstiprinātu Tulkošanas centra budžeta izpildi. Tomēr es aicinu centru veikt efektīvākus pasākumus, lai novērstu nemitīgo budžeta pārpalikuma pieaugumu; es norādu, ka faktiski jau vairāku gadu garumā centrs ir uzkrājis budžeta pārpalikumu, kas ir pretrunā Regulai (EK) Nr. 2965/94, un šis pārpalikums 2009. gada sasniedza EUR 24 000 000, 2008. gadā — EUR 26 700 000, 2006. gadā — EUR 16 900 000, 2005. gadā — EUR 10 500 000 un 2004. gadā — EUR 3 500 000; norāda, ka šis pārpalikums galvenokārt saistīts ar neprecizitāti, plānojot no centra klientiem saņemtos tulkošanas pieprasījumus. Neraugoties uz to, es atzinīgi vērtēju centra iniciatīvu 2009. gadā saviem klientiem atmaksāt EUR 11 000 000; uzsver, ka šādā pašā veidā 2007. gadā centrs saviem klientiem jau bija atmaksājis EUR 9 300 000.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra pārskatiem attiecībā uz 2009. finanšu gadu ar centra atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments ir sniedzis Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centra direktorei apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka centrs veiks savas 2012.−2008. gada stratēģijas vidusposma pārskatīšanu; tomēr aicina centru arī turpmāk uzlabot savas darbības vērtējumu, pilnveidojot saikni starp stratēģiskajiem pasākumiem un darba programmā paredzētajiem pasākumiem un pārskatot darbības uzraudzībai paredzētos rādītājus, lai ievērotu SMART kritērijus.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Tulkošanas centrs tika izveidots 1994. gadā, lai atrisinātu tos uzdevumus, ko izvirzīja ES daudzvalodīgais raksturs — viena no tās galvenajām iezīmēm un tās kultūras daudzveidības pierādījums. Aģentūra pati sevi finansē, izmantojot maksājumus, ko iestādes/struktūras veic par sniegtajiem pakalpojumiem. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0106/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un lēmumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. 2011. gadā centrs ir iecerējis ieviest Ganta diagrammas visām galvenajām pamatdarbībām. Šīs diagrammas ļauj ātri konstatēt, cik daudz laika katrs darbinieks ir pavadījis, strādājot konkrētā projektā, un veicina uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu. Centrs 2009. gadā ieviesa rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēmu, kas piemērojama vidēji ilgam laikposmam (2009–2011) noteiktajām centra prioritātēm un centra gada darbības programmai. Ieviestā rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma palīdz centram pārvaldīt un novērtēt centra darbības ietekmi un to, cik šī darbība ir rezultatīva, efektīva un atbilstīga. Es piekrītu referentam, ka iestādei jāturpina uzlabot plānošana un uzraudzība un rūpīgāk jāievēro gada pārskata princips. Turklāt centram efektīvāk ir jāpiemēro budžeta specifikācijas un pārredzamības principi.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo centrs savus līdzekļus ir izmantojis racionāli un saskaņā ar iepriekšējām prognozēm.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Lai nākotnē sekmētu efektīvāku finanšu pārvaldību, centram ir jāiesniedz salīdzinājums par veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt centra darbību no gada gadā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Esmu gandarīts, ka Revīzijas palāta ir paziņojusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gada pakārtotajiem darījumiem ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka centrs 2009. gadā ieviesis rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēmu un ka centrs ir mainījis darbinieku darbā pieņemšanas kārtību, ņemot vērā Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumā izteikto aicinājumu centram nodrošināt vēl lielāku pārredzamību. Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru par tā paveikto darbu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas balsojumu es atbalstīju prasību apstiprināt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas Palāta, kas ir atbildīga par ārējo finanšu kontroli, pēc rūpīgas centra pārskatu izvērtēšanas ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka centrs ir pirmā aģentūra, kas 2009. gadā brīvprātīgi izmēģinājuma kārtībā veikusi revīziju attiecībā uz darba ētiskajiem aspektiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra budžeta izpildes apstiprināšanu. Es paužu atzinību centram par to, ka 2009. gadā ir ieviesta rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma, kas piemērojama vidēji ilgam laikposmam (2009–2011) noteiktajām centra prioritātēm un centra gada darbības programmai, un ka ir izveidota rezultatīvo rādītāju pamatsistēma, kura nodrošina paveiktā darba pārraudzību, kā arī izpildes, rezultātu un ietekmes mērīšanu; es uzskatu, ka ieviestā rezultatīvo rādītāju novērtēšanas sistēma palīdz centram pārvaldīt un novērtēt centra darbības ietekmi un to, cik šī darbība ir rezultatīva, efektīva un atbilstīga, es arī uzskatu, ka šo sistēmu varētu izmantot arī turpmākiem uzlabojumiem attiecībā uz budžeta līdzekļu sadali pēc darbības jomām un maksājumu apropriāciju ciešākai uzraudzībai, kas ļautu izvairīties no to pārnešanas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra 2009. finanšu gada pārskatiem, ar centra atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Eiropas Revīzijas palāta apstiprināja, ka gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi. Centrs, kas tika izveidota 1975.gadā un veic analīzi par profesionālās izglītības sistēmu, kā arī šajā jomā nodrošina informāciju politikai, pētniecību un praksi, pašlaik, kad rodas bažas par apmācības līmeni un draudiem par kvalificēta darbaspēka trūkumu, ir nepieciešams vairāk kā jebkad agrāk. Vienīgi būtu jāpārskata tā attālinātā atrašanās vieta Grieķijā, kas rada vajadzību pēc kontaktcentra Briselē.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0118/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. 2010. gadā aģentūra pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam. Šis dokuments ir nozīmīgs, lai aģentūra varētu veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt aģentūras darbību no gada gadā. Aģentūrai jāuzlabo gada darbības programma, iekļaujot tajā īpašus un kvantitatīvi izsakāmus politiskos un darbības līmeņa mērķus. Aģentūrai būtu arī jānovērš kļūdas, kas pieļautas, plānojot pieņemšanu darbā.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo esmu iepazinies ar Revīzijas palātas veikto analīzi, kurā konstatēts, ka aģentūras darījumi ir likumīgi un pareizi. No tās darbībām es vēlos uzsvērtu daudzgadu darba programmas pieņemšanu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es augstu vērtēju pārskatu pareizību, skaidrību un pārredzamību, kā arī efektivitāti, kas izriet no saprotamas un izpildāmas plānošanas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīts par Revīzijas Palātas ziņojumā izklāstītajiem lēmumiem, ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (CFCA) ir pieņēmusi daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam; kas aģentūrai ļaus veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus, kā arī izveidot Iekšējo audita struktūru, kas ir iekšējs audita mehānisms un specializējas CFCA izpilddirektora un tā vadības atbalsta sniegšanā un konsultēšanā.

Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu CFCA par tās veikto darbu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kontroles un pārbaudes pasākumu īstenošanai saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) piemērošanu pašai savā ekonomikas zonā vajadzētu būt katras dalībvalsts kompetencē, un tādējādi dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs un pietiekams atbalsts, kas Eiropas Savienībai būtu jāveicina.

Mēs nenoliedzam vajadzību šajā saistībā rast veidus, kā dažādām dalībvalstīm sadarboties, apvienot un koordinēt savas darbības nelegālās zvejniecības kontrolēšanai un apkarošanai, taču mēs skeptiski uzlūkojām ieguvumus, ko dod Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) izveide, jo mēs uzskatām, ka dažas no tās kompetencēm ir pretrunā dalībvalstu kompetencēm. Šī ir centralizācija, kas bez visa pārējā nenodrošina kontroles darbību vajadzīgo efektivitāti.

Mēs arī esam pauduši savu neapmierinātību ar CFCA Administratīvās padomes pārstāvniecību, tās darbības modeli un pārmērīgo ietekmi, kāda tajā ir Eiropas Komisijai, proti, attiecībā uz tās balsošanas sistēmu. Turklāt tagad mēs teiktu, ka, ja CFCA ir piešķirts budžets EUR 10 100 000 apmērā (2009. finanšu gads), tad dalībvalstīm jau ir liegta iespēja, ka ES ieguldījums kontroles pasākumu finansēšanā varētu tikt palielināts saskaņā ar mūsu nesen Parlamentā iesniegto priekšlikumu, kuru vairākums diemžēl noraidīja.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kontroles un pārbaudes pasākumu īstenošanai saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) piemērošanu savā ekonomikas zonā vajadzētu būt katras dalībvalsts kompetencē. Tādējādi dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs un pietiekams atbalsts, kas Eiropas Savienībai būtu jāveicina.

Mēs nenoliedzam vajadzību šajā saistībā rast veidus, kā dažādām dalībvalstīm sadarboties, apvienot un koordinēt savas darbības nelegālās zvejniecības kontrolēšanai un apkarošanai, taču mēs skeptiski uzlūkojām ieguvumus, ko dod Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) izveide, jo mēs uzskatām, ka dažas no tās kompetencēm ir pretrunā dalībvalstu kompetencēm. Šī ir centralizācija, kas bez visa pārējā nenodrošina kontroles darbību vajadzīgo efektivitāti.

Mēs arī esam pauduši savu neapmierinātību ar CFCA Administratīvās padomes pārstāvniecību, tās darbības modeli un pārmērīgo ietekmi, kāda tajā ir Eiropas Komisijai, proti, attiecībā uz tās balsošanas sistēmu.

Turklāt tagad mēs teiktu, ka, ja CFCA ir piešķirts budžets EUR 10 100 000 apmērā (2009. finanšu gads), tad dalībvalstīm jau ir liegta iespēja, ka ES ieguldījums kontroles pasākumu finansēšanā varētu tikt palielināts saskaņā ar mūsu nesen Parlamentā iesniegto priekšlikumu, kuru vairākums diemžēl noraidīja.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir dibināta 2005. gadā, lai nodrošinātu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu dalībvalstīs. Aģentūra, kas atrodas Vigo, Spānijā, ir ļoti nozīmīga zivsaimniecības un dalībvalstu koordinācijas ziņā. Manuprāt, ir labi, ka aģentūra ir pieņēmusi daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam, kā tas ir ieteikts stratēģijā „Eiropa 2020”.

Daudzgadu darba programma veicinās reģionālo sadarbību un resursu apmaiņu saskaņā ar izvietošanas plāniem, tādējādi uzlabojot tās izmaksu efektivitāti. Es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas lēmumu apstiprināt budžeta izpildi, un ir skaidrs, ka tāds pats viedoklis ir arī Zivsaimniecības komitejai, kas pieņēma manu atzinumu šajā jautājumā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu par 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr aģentūrai ir jānovērš nepilnības pasākumu plānošanā, lai turpmāk budžeta izveides procedūras būtu pietiekami precīzas, un jācenšas novērst apropriāciju palielinājumu un/vai samazinājumu budžeta pozīcijās. Turklāt aģentūra vēl nav izstrādājusi daudzgadu darba programmu. Tāpēc es uzskatu, ka pašreizējie novērojumi ir jāņem vērā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras budžeta izpildi. Tādēļ Parlaments šodien balsoja par 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Veiktās pārbaudes apliecina, ka aģentūras budžets ir ticams un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr es vēlos norādīt uz dažām kļūdām, kas pieļautas galvenokārt, plānojot pieņemšanu darbā, un šajā saistībā es ceru, ka ir iespējams panākt straujus uzlabojumus procedūrās attiecībā uz turpmākajiem finanšu gadiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es mudinu aģentūras izpilddirektoru pilnīgi ievērot savas saistības, lai savā ziņojumā budžeta apstiprināšanas iestādei, apkopojot Iekšējā revīzijas dienesta (IAS) ziņojumu, iekļautu visus izteiktos ieteikumus (tostarp tos, kurus, iespējams, aģentūra varētu noraidīt) un saistībā ar šiem ieteikumiem visas veiktās darbības, tāpēc es aicinu aģentūras izpilddirektoru sniegt visu informāciju par IAS četru „ļoti svarīgo” ieteikumu saturu, un aģentūras veiktajām darbībām.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. –(PT) Šis ziņojums apstiprina Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) pārskatus saistībā ar tā darbībām 2009. gadā, atjaunojot Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maijā piešķirto apstiprinājumu attiecībā uz 2008. finanšu gada budžeta izpildi.

Tā kā Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un Zivsaimniecības komitejas delegācija 2010. gada jūnijā apmeklēja aģentūru un kopumā bija ļoti apmierināta ar kopējo situāciju šajā aģentūrā, jo īpaši ar kopīgo izvietošanas plānu īstenošanu, es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāpieņem šis ziņojums.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (CFCA) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar CFCA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz CFCA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments sniedz Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūras direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē to, ka aģentūra pieņēma daudzgadu darba programmu 2011.–2015. gadam; tādēļ uzsver šā dokumenta nozīmību, lai aģentūra varētu veikt efektīvus organizatoriskos pasākumus nolūkā īstenot savu stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķus.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par izpildes apstiprināšanu. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi, un 2010. gadā veiktais daudzgadu darba programmas pārskats, tāpat kā iniciatīvas uzsākšana, lai pārskatītu budžeta procedūru, mani pārliecina, ka Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra īsteno saņemtos ieteikumus. Runājot par 2005. gadā izveidotās aģentūras darbu, jāsaka, ka tā veic nozīmīgu, pat svarīgu darbu, lai gan nav sasniegts neviens no 2002. gadā noteiktajiem mērķiem un kopējā zivsaimniecības politika joprojām tiek uzskatīta par neveiksmi. Tuvākajā nākotnē aģentūra būs nepieciešama, ņemot vērā nepatīkamo faktu, ka 88 % no zivju krājumiem ES tiek pārzvejoti.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0123/2011)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai būtu jāapsver iespēja katras pamatdarbības programmas izstrādē iekļaut Ganta diagrammu, lai precīzi norādītu laiku, ko katrs darbinieks pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicinātu uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu. Turklāt aģentūrai ir jāsadala darbības budžeta līdzekļi pēc darbības jomām, tādējādi nodrošinot konkrētu darba programmu precīzu sasaisti ar finanšu prognozēm un uzlabojot darbības rezultātu uzraudzību un attiecīgo atskaišu sagatavošanu. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai būtu jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt aģentūras darbību pa gadiem. Turklāt katra gada budžetam jāpievieno īpašs pārskats par budžeta pārpalikumu, kas pārnests no iepriekšējiem gadiem, norādot iemeslu, kādēļ attiecīgās apropriācijas nav izlietotas, un paskaidrojot, kā un kad tās tiks izmantotas. Aģentūrā joprojām vērojamas nepilnības darbinieku atlases procedūrās, kas pakļauj riskam šo procedūru pārredzamību. Es piekrītu, ka aģentūrai ir jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumiem, kas veikti, lai labotu šo situāciju un padarītu atlases procedūras pārredzamākas.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras budžeta 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo par spīti acīmredzami apšaubāmajai pieejamo līdzekļu pārvaldībai Revīzijas palāta ir noradījusi, ka pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi likumīgi un pareizi. Turklāt es piekrītu, ka aģentūrai jāievieš precīzāki mehānismi mērķu noteikšanai un rezultātu izvērtēšanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas ziņojumā izklāstītos lēmumus, ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Aviācijas drošības aģentūru par darbu, ko tā dara.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi — tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr tā paudusi bažas par to, ka aģentūras vajadzības, darbinieku skaits un finanšu noteikumi netiek savstarpēji saskaņoti, un jo īpaši par to, ka personāla atlases procedūras apgrūtina atbilstošas kvalifikācijas darbinieku pieņemšanu darbā. Tāpēc es uzskatu, ka pašreizējie novērojumi ir jāņem vērā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas balsojumu ir apstiprināta Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. gada budžeta izpilde. Kopienas budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta; un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Par spīti šādiem apstākļiem es tomēr vēlos paust gandarījumu rezultātiem, ko aģentūra sasniegusi, un tādēļ es balsoju tā, kā to ierosina referents.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Aģentūras darba programma 2010. gadam ir jautājums, kas manī vieš zināmas bažas. Vienlaikus es uzskatu, ka tā būtu jāuzlabo, nosakot mērķus un galvenos darbības rādītājus, kā arī izveidojot labāku resursu plānošanas sistēmu. Es gribētu arī uzsvērt vajadzību pilnveidot sertifikācijas projektu uzraudzības sistēmu, lai nodrošinātu, ka visā projekta īstenošanas laikā iekasētie maksājumi būtiski neatšķiras no faktiskajām izmaksām. Es galu galā nolēmu sniegt savu atbalstu Eiropas Aviācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gadu budžeta izpildes apstiprināšanai.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, bet mudinu aģentūru darbības budžeta līdzekļus sadalīt pēc darbības jomām, tā nodrošinot konkrētu darba programmu precīzu sasaisti ar finanšu prognozēm un uzlabojot darbības rezultātu uzraudzību un attiecīgo atskaišu sagatavošanu; norāda, ka aģentūra katru gadu izstrādā daudzgadu plānu, kas tiek apspriests ar visām ieinteresētajām personām un ko apstiprina Valde, šajā plānā norādot budžeta līdzekļu sadalījumu konkrētām darbībām; piekrīt Revīzijas palātas viedoklim attiecībā uz to, ka aģentūras darbības budžeta (III sadaļa) struktūra joprojām daļēji bija veidota atbilstoši ieguldījumu veidam un ka budžets tika grozīts, neatjauninot darba programmu, pat gadījumos, kad attiecīgie budžeta grozījumi būtiski ietekmēja cilvēkresursu un finanšu resursu sadalījumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EASA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniegt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka aģentūras pārskati par 2009. finanšu ir uzticami, un darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. gadu ir pareizi, un ir pozitīvi izteikusies par pārskatu ticamību. Vienlaikus es gribētu izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu ziņojumā izteikto prasību pēc pārredzamāka personāla atlases procesa. Ņemot vērā atbildīgos uzdevumus, ko veic Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, un konstatētās grūtības atrast kvalificētus darbiniekus, tas būtu ļoti nopietni jāņem vērā.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0107/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Centrs ir nozīmīga struktūra, kas sekmē un pilnveido slimību uzraudzību Eiropā, kā arī novērtē un dara zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāsalīdzina veikuma tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt centra darbību no gada gadā. Es arī piekrītu, ka ir jānostiprina centra pilnvaras, lai Savienībā varētu patstāvīgi novērtēt inficēšanās risku pandēmijas laikā un lai uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra budžets 2009. finanšu gadā ir pieaudzis par 25,3 % salīdzinājumā ar 2008. gadu. Ja līdzīgs pieaugums tiks konstatēts arī nākamajos gados, kā mēs domājam tikt galā ar finanšu krīzi, ja mūsu izdevumi kļūst aizvien lielāki? Es domāju, ka EUR 51 miljonu varētu izlietot daudz efektīvāk, ja šos līdzekļus ieguldītu reģionālajās slimību uzraudzības sistēmās katrā dalībvalstī. Tas ne tikai palīdzēs apkarot infekcijas slimības, bet arī stiprinās veselības aprūpes sistēmas dalībvalstīs.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tāpēc ka referentam ir izdevies noteikt nozīmīgākās problēmas attiecībā uz pārredzamību un pārskatu precizitāti un tāpēc ka esmu pārliecināta, ka šī svarīgā un lietderīgā aģentūra strādās pie savas pārvaldes, lai panāktu uzlabojumus norādītajās jomās, neatceļot to labo darbu, ko tā jau ir paveikusi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Es uzskatu, ka šī ir ļoti nozīmīga struktūra, kas var stiprināt un attīstīt slimību uzraudzību Eiropā, kā arī novērtēt un darīt zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Tomēr man žēl, ka nav ievērots gada pārskata princips un ka pastāv augsts pārnesto apropriāciju līmenis.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju lēmumus, kas izklāstīti Revīzijas palātas ziņojumā, ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es gribētu arī pieminēt centra nozīmīgo ieguldījumu cīņā pret H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā, piemēram, sagatavojot pagaidu vadlīnijas par noteiktu gripas vakcīnu izmantošanu 2009. gada H1N1 gripas pandēmijas laikā. Es atzinīgi vērtēju referenta novērojumus un piekrītu tiem, un es apsveicu Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru par darbu, ko tas dara.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Tomēr es domāju, centrs ir paveicis lielisku darbu, stiprinot slimību uzraudzību Eiropā un izvērtējot un darot zināmus pašreizējos un jaunos apdraudējumus, ko cilvēku veselībai rada infekcijas slimības. Visbeidzot es gribētu apsveikt centru par ieguldījumu cīņā pret H1N1 gripas pandēmiju 2009. gadā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra budžeta izpildes apstiprināšanu un uzskatu, ka ir jāstiprina centra pilnvaras, lai Savienībā varētu patstāvīgi novērtēt inficēšanās risku pandēmijas laikā un lai uzlabotu koordināciju starp dalībvalstīm.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDPC) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar ECDPC atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, ar ko Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram sniedz apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram apstiprinājumu par centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra direktoram sniedz apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments vēlreiz aicina centru nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam pievienojamajā tabulā salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt centra darbību no gada gadā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējos no balsošanas. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs veic ļoti svarīgu uzdevumu un ir arī pamatojis savu eksistenci, veicot pasākumus H1N1 pandēmijas apkarošanai; taču es būtu gaidījusi, ka apstiprinājums tiks atlikts, kamēr būs pieejams to ieteikumu saturs, kurus aicinājis veikt Iekšējās revīzijas dienests (IRD) — IRD izteicis vienu „ļoti svarīgu” ieteikumu un septiņus „svarīgus” ieteikumus — un centrs ir iesniedzis plānu attiecībā uz šo ieteikumu īstenošanu.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0127/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsamazina pārnesto līdzekļu īpatsvars (aģentūra ir pārnesusi 29 % kopējo apropriāciju), lai tiktu ievērots gada pārskata princips. Es atzinīgi vērtēju aģentūras centienus vairāk ņemt vērā klientu vajadzības un uzlabot atsauksmju procedūras un apsveicu aģentūru par to, ka tā 2009. gadā ir veikusi ieinteresēto personu aptauju un palielinājusi palīdzības pasākumus nozares uzņēmumiem. Aģentūrai arī jāturpina uzlabot savu iepirkumu un budžeta izpildes plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu pārnesto apropriāciju īpatsvaru. Ir norādīts, ka aģentūra apņēmusies samazināt saistību apropriāciju pārnešanu uz nākamo gadu un ievērojami samazināt šo pārnesto apropriāciju līmeni salīdzinājumā ar 2008. gadu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Par ko mēs maksājam šo summu — mazliet vairāk nekā EUR 70 miljonus? Par aģentūru, kurā saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumu pamatdarbības kavēšanos ir izraisījis kvalificētu darbinieku trūkums un IT sistēmas ieviešanas grūtības? Šie divi aspekti ir acīmredzami izšķiroši svarīgi efektīvai aģentūras darbībai, taču minētais liek man apsvērt, vai aģentūra var īstenot mērķus, kas tai kopumā izvirzīti. Es balsoju pret budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, manuprāt, šo naudu var izlietot efektīvāk nekā ieguldīt slikti funkcionējošā aģentūrā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo ziņojumā parādīts, ka par spīti vairākiem trūkumiem un nepilnībām pārskatos — daļēji tāpēc, ka šī aģentūra izveidota nesen — tās darbība attiecībā uz kontroli un budžeta pārvaldību ir nemitīgi uzlabojusies.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) palīdz uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, garantējot ķīmisko vielu drošu izmantošanu un sekmējot jauninājumus. Ņemot vērā aizvien lielāko šo vielu veidu izmantošanas un pētniecības sarežģītību un intensitāti, es uzskatu, ka ECHA pakāpeniski kļūs aizvien svarīga, kas tādējādi pamato vēl jo rūpīgākas pārbaudes attiecībā uz to, kā tā iegūst savā rīcībā esošos līdzekļus.

Revīzijas palāta ir apliecinājusi aģentūras 2009. finanšu gada pārskatu ticamību, un, šķiet, aģentūra ir ceļā uz to, lai pārvarētu visas sākotnējās problēmas, kas ir gandrīz neizbēgamas saistībā ar šāda veida struktūrām. Es ceru, ka ECHA atbildīs tiem mērķiem, kuru dēļ tā tika izveidota, un uzlabos savu budžeta disciplīnu un plānošanas spējas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīja šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr Revīzijas palāta ir uzsvērusi pamatdarbības kavēšanos, ko izraisīja IT sistēmas ieviešanas grūtības un kvalificētu darbinieku trūkums. Tāpēc es uzskatu, ka pašreizējie novērojumi ir jāņem vērā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta; un Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra. Šodienas balsojums sniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, jo revīzijas, ko veikusi Revīzijas palāta un Budžeta kontroles komiteja, atklāj, ka visi aģentūras veiktie darījumi ir pilnīgi likumīgi un pareizi. Visbeidzot, es apsveicu aģentūru par to, ka tā ir izveidojusi iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir veikt iekšējās revīzijas un konsultēt izpilddirektoru jautājumos, kas saistīti ar riska pārvaldību un kontroles sistēmām, šai nolūkā sniedzot neatkarīgus atzinumus un ieteikumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Ķimikāliju aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu, taču aicinu aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu kontroles sistēmu, šai nolūkā stiprinot finanšu aprites sistēmas, darbplūsmas, revīzijas, rīcības plānus un riska novērtēšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar ECHA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas ECHA izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz ECHA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Balsojums sniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē aģentūras centienus vairāk ņemt vērā klientu vajadzības un uzlabot atsauksmju procedūras. Jo atzinīgi vērtē to, ka aģentūra 2009. gadā ir veikusi ieinteresēto personu aptauju un palielinājusi palīdzības pasākumus nozares uzņēmumiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par Stavrakakis kunga ziņojumu, kurā viņš prasa Revīzijas palātai veikt Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras darbības rezultātu revīzijas. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tika ieteikts apstiprināt aģentūras budžeta izpildi, jo šī aģentūra jau ir iesniegusi informāciju, kas turpmāk būs jāsniedz citām aģentūrām (piemēram, ziņojumam pievienoto tabulu, kurā salīdzināti divu secīgu finanšu gadu rādītāji).

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0122/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Aģentūra ir uzticama neatkarīgas un pārbaudītas informācijas par vidi sniedzēja visām Savienības iestādēm, dalībvalstīm un politikas veidošanas struktūrām. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā. Aģentūrai ir jāturpina centieni pilnveidot komunikācijas metodes, lai panāktu, ka tās konstatējumi tiktu vairāk atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, un tādējādi veicinātu publiskās debates par svarīgiem vides jautājumiem. Īstenojot šādus pasākumus, var tikt veicināta darba metožu pārredzamība un lielāka sabiedrības interese par aģentūras darbu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kāpēc mums būtu jāfinansē aģentūras, kuras neīsteno Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumus? 2006. gadā tika sniegti 27 ieteikumi, no kuriem līdz šim ir īstenoti tikai deviņi. Tas man liek domāt, ka Eiropas Vides aģentūra nedarbojas pareizi un tās finansēšana ir jāpārtrauc.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Vides aģentūras 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka tās veiktais darbs šajos laikos un apstākļos ir būtisks. Tāpēc es domāju, ka norādītās kritiski svarīgās problēmas ir jānovērš, taču neaizmirstot par ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Es to uzskatu par ļoti svarīgu iestādi, īpaši saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām, ekosistēmu novērtējumu, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, katastrofu novēršanu un pārvaldību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Vides aģentūras (EVA) mērķis ir sniegt uzticamu un neatkarīgu informāciju par vidi. EVA pamatuzdevums ietver divus aspektus: pirmkārt, atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstis tādas ekonomikas politikas izveidē, kas iekļauj vides jautājumus un ilgtspēju; otrkārt, koordinēt informāciju par vidi aizsardzības, izmantojot Vides informācijas un novērojumu tīklu (Eionet).

Atbilstīgie jautājumi, kas pamato EVA īstenoto rūpīgo uzraudzību, ir šādi: vides stāvokļa novērtēšana; vides attīstības tendenču noteikšana, tostarp izvērtējot tādus ekonomiskus un sociālus faktorus, kas rada spiedienu uz vidi; vides politikas un tās efektivitātes uzraudzība; un turpmāko tendenču un problēmu prognozēšana.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Referents ir izteicis dažus novērojumus un ieteikumus, kurus, mūsuprāt, ir atbilstīgi ņemt attiecībā uz Eiropas Vides aģentūras (EVA) budžeta procesu. Vienlaikus ziņojumā uzsvērtas būtiskas nepilnības EVA personāla atlases procesos, kuru dēļ var tikt mazināta šo procedūru pārredzamība, jo īpaši: konkursu sludinājumos par darbinieku atlasi nebija minēts maksimālais rezerves sarakstā iekļaujamo personu skaits, rakstveida testā un pārrunās izmantojamie jautājumi netika izstrādāti pirms pieteikumu izskatīšanas, atlases komiteju locekļu lēmumi netika pietiekami labi protokolēti, uzaicinājuma uz pārrunām vai iekļaušanas rezerves sarakstā robežvērtības netika noteiktas iepriekš un protokols bija nepilnīgs. Šie ir nopietni trūkumi, kas steidzami jānovērš.

EVA var būt svarīga nozīme objektīvas, uzticamas un salīdzināmas informācijas par vidi Eiropā apkopošanā un tās vispusīgā publiskošanā, nodrošinot ērtu piekļuvi, un EVA ir jābūt svarīgai nozīmei šajā jomā. Tomēr ir svarīgi pielikt pūles, lai nodrošinātu labāku sadarbību, sasaisti un koordināciju ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, sekmējot sinerģiju un labāku informācijas apriti.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīja šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt Eiropas Vides aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ziņojumā piemin nepietiekami stingras budžeta izstrādes procedūras, kuru dēļ bija jāpārvieto līdzekļi lielākajā daļā budžeta pozīciju (8 % apmērā no aģentūras budžeta). Tā īpaši norāda, ka daži pārvietojumi izraisīja līdzekļu apjoma secīgu palielināšanos vai samazināšanos vienās un tajās pašās budžeta pozīcijās, savukārt citas apropriācijas gada laikā netika izmantotas un tika pārvietotas uz citām pozīcijām. Tāpēc es uzskatu, ka budžeta izstrādes procedūrām jābūt stingrākām, jo lielu daļu finanšu līdzekļu veido Eiropas Savienības subsīdijas.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta īstenošanas finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums paredz sniegt Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, jo Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas veiktās revīzijas atklāja, ka visi darījumi, ko veikusi aģentūra, ir pilnīgi likumīgi un pareizi. Turklāt es domāju, ka aģentūra dara ļoti svarīgu darbu, un es atbalstu nesenos centienus vairāk iesaistīt sabiedrību svarīgos vides jautājumos, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību un dabas resursu pārvaldību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Vides aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es aicinu aģentūru līdz gada beigām panākt, ka izpildes departamenti sniedz precīzāku informāciju par uzkrāto darbības izdevumu aplēsēm.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Vides aģentūras (EVA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EVA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas EVA izpilddirektorei sniedz apstiprinājumu attiecībā uz EVA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Vides aģentūras izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments īpaši atzinīgi vērtē aģentūru kā uzticamu neatkarīgas un pārbaudītas informācijas par vidi sniedzēju visām Savienības iestādēm, dalībvalstīm un politikas veidošanas struktūrām.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību, ka iesniegtie gada pārskati par 2009. gadu ir likumīgi un pareizi. Eiropas Vides aģentūra pēdējos gados ir paveikusi svarīgu darbu, sniedzot neatkarīgu, uzticamu informāciju un datus vides jomā, kas, kā liecina Lūgumrakstu komitejas gada pārskati, rada nopietnas bažas lielai daļai Eiropas iedzīvotāju. Es arī atzinīgi vērtēju ziņojumā izvirzīto prasību Revīzijas palātai veikt aģentūras darbības rezultātu revīzijas.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0146/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir nospriedusi, ka iestādes gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka iestādei ir jāstiprina ar apropriāciju diferencēšanu saistīto budžeta procesu plānošana un uzraudzība. Iestāde jāuzlabo tās budžeta pārvaldība, lai samazinātu augsto pārnesto apropriāciju līmeni. Iestāde arī jānodrošina neatkarīgas un augstas kvalitātes konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Revīzijas palāta Revīzijas palāta norādīja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un tāpēc, ka 2010. gada 5. maijā Parlaments Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei sniedza apstiprinājumu attiecībā uz EFSA 2008. gada budžeta izpildi.

Es balsoju „par” arī tāpēc, ka, lai gan tai būtu jāstiprina budžeta procesu plānošana un uzraudzība, es piekrītu, ka EFSA ir jānodrošina neatkarīgas un augstas kvalitātes konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Mēs nevaram ignorēt to, ka trīs gadus pēc kārtas— 2006., 2007. un 2008. gadā — Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ir pārnesusi lielu daļu pamatdarbībai paredzēto saistību apropriāciju. Vēl pretrunīgs fakts ir Revīzijas palātas konstatējums, ka bijis grūti īstenot aģentūras 2009. gada darba programmu. Šo iemeslu dēļ es uzskatu, ka šai aģentūrai nebūtu jāsniedz apstiprinājums attiecībā uz tās budžeta izpildi, jo Eiropas nodokļu maksātāji nav pelnījuši to, ka viņu naudu izlieto aģentūrai, kas netiek galā ar tai uzticētajiem pienākumiem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu ne tikai tāpēc, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka iestādes pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir pareizi un likumīgi, bet arī tāpēc, ka aģentūra daļu rezervē iekļauto līdzekļu ir izmantojusi, piemēram, daudzu svarīgu infrastruktūras projektu, IT attīstības projektu un zinātniskās sadarbības projektu īstenošanai. Tomēr es domāju, ka būtu jāveic papildu revīzijas attiecībā uz daļas līdzekļu izmantošanu un jāuzlabo budžeta pārvaldība, lai samazinātu pārnesto apropriāciju augsto līmeni.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Es uzskatu, ka EFSA arī turpmāk jānodrošina zinātniskā izcilība un neatkarība, kas nozīmē, ka ir vajadzīgi pasākumi, lai pilnveidotu un uzraudzītu iekšējos noteikumus par EFSA darbinieku un piesaistīto ekspertu interešu deklarācijām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) darbs ietver visus pārtikas ražošanas un piegādes posmus no sākotnējās ražošanas līdz pārtikas nodrošināšanas patērētājiem, tostarp dzīvnieku barības nekaitīgumu. Tā apkopo informāciju un analizē jaunus zinātnes sasniegumus, lai identificētu un novērtētu visus potenciālos riskus saistībā ar pārtikas ķēdi. Tā var nākt klajā ar zinātnisku novērtējumu visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas ķēdes drošību, tostarp pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību. Ja pārtikas nekaitīgums ir viena no galvenajām tirgus ar vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju prasībām un viens no jautājumiem, kas vieš lielākās bažas, tad tas ir novērtē un jāpēta ar ļoti augstu profesionalitāti, efektivitāti un objektivitāti. Eiropas Savienība ir atbalstījusi pārtikas veidu uzraudzību saskaņā ar principu „no lauka līdz galdam”, taču ir būtiski atzīt, ka šajā jomā vēl ir daudz darāmā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms es gribētu pateikties visiem, kas strādāja pie šā ziņojuma un apsveikt pašu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, kas ir ievērojusi vajadzību nodrošināt neatkarīgas un augstas kvalitātes konsultācijas, lai panāktu atbilstību Savienības drošuma standartiem, kā arī nodrošinātu zinātnisko izcilību un neatkarību visos jautājumos, kas tieši vai netieši skar pārtikas un barības nekaitīgumu un augu aizsardzību. Diemžēl man jānorāda dažas grūtības, ko minējusi Revīzijas palāta pēc revīzijām, kas veiktas 2009. gada darba programmas īstenošanas laikā. Tāpēc es pievienojos aicinājumiem iestādei veikt vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šos trūkumus, kas jebkurā gadījumā nav mazinājuši 2009. finanšu gada budžeta vispārējo pareizību un ticamību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes budžeta izpildes apstiprināšanu, taču vēlos paust nožēlu par to, ka trešo gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka nācies atcelt pamatdarbībai paredzētās saistību apropriācijas, kas bija pārnestas no iepriekšējā gada (19 % pamatdarbībai paredzēto saistību apropriāciju pārnestas no 2008. gada, 37 % — no 2007. gada un 26 % — no 2006. gada). Parlaments mudina iestādi mainīt šo situāciju un informēt Revīzijas palātu par veiktajiem pasākumiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EFSA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas EFSA izpilddirektorei sniedz apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments Eiropas sniedz Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektorei apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments pauž gandarījumu par to, ka iestāde Revīzijas palātas 2009. gada ziņojumam pievienotajā tabulā salīdzināja 2009. gada un 2008. gada darbību, kas ļauj budžeta izpildes apstiprinātājiestādei efektīvāk izvērtēt tā darbību pa gadiem. Parlaments arī atzinīgi vērtē iestādes tematisko izdevumu un īsu politikas pārskatu skaita palielināšanos.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes gadījumā es neievēroju referenta ieteikumu sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, „pamatojoties uz pieejamo informāciju”; vienkārši acīmredzamie trūkumi budžeta pārvaldībā ir pārāk nopietni. Iekšējās revīzijas dienests (IRD) ir sniedzis 48 ieteikumus par dotāciju pārvaldību, no kuriem 27 ieteikumi klasificēti kā „neatliekami”. Turklāt pastāv bažas par iespējamiem interešu konfliktiem un trūkst pārredzamības.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0120/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka centra gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu — Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju. Šis tīkls savstarpēji savieno valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar centru. Es piekrītu, ka centram būtu jāapsver iespēja ieviest Ganta diagrammu visu tā pamatdarbību plānošanai, lai varētu ātri noteikt, cik daudz laika katrs darbinieks pavada, strādājot pie konkrēta projekta, un mudināt izmantot uz gūtajiem rezultātiem vērstu pieeju. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, lai centrs uzlabotu darbību plānošanu un uzraudzība ar mērķi samazināt uz nākamo gadu pārnesto apropriāciju apjomu. Es atzinīgi vērtēju centra ierosmi sniegt Eiropas Parlamentam Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) iekšējās revīzijas gada pārskatu par centra darbību, jo tas ir pārredzamības apliecinājums un labas prakses piemēru.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpat kā iepriekšējos gadījumos Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā darījumi ir likumīgi un pareizi. Būtu jāņem vērā, ka Parlaments tam maijā sniedza budžeta izpildes apstiprinājumu. Man ir izšķiroša šķiet tā pārvaldība, un es biju ļoti gandarīts, kad tika izveidots Eiropas Informācijas tīkls par narkotikām un narkomāniju (Reitox), kas nodrošina ciešākus kontaktus starp valstu informācijas tīkliem par narkotikām un speciālistu centriem, lai apmainītos ar labāko praksi. Es pozitīvi vērtēju sistēmas izveidi 2009. un 2008. gada salīdzināšanai, jo tā ir sekmējusi centra darbību pieauguma analīzi.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tas ir pārvaldījis savus resursus apdomīgi un atbilstīgi gaidītajam. Kā ziņojums parāda, pārvaldību joprojām var uzlabot, galvenokārt attiecībā uz naudas līdzekļu pārvaldību un apropriāciju pārnešanas analīzi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šim uzraudzības centram ir ārkārtīgi svarīga nozīme Eiropas kontekstā. Tā uzdevums ir sniegt objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju, kas ļauj Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm iegūt plašu priekšstatu par narkomānijas parādību un tās sekām.

Precizitāte attiecībā uz informāciju nozīmē, ka vajadzīga arī tikpat liela precizitāte grāmatvedībā. Es ceru, ka uzraudzības centrs neatturēsies no patiesas un precīzas tam uzticētās misijas veikšanas un ka tas tiks darīts, vienlaikus pārvaldot savu budžetu pēc labākās sirdsapziņas. Es arī ceru, ka visa uzraudzības centra apkopotā informācija palīdzēs dalībvalstīm cieši uzraudzīt šā posta cēloņus un sekas un norādīt ceļus un risinājumus, kas ļaus tā skartajiem Eiropas iedzīvotājiem atbrīvoties no atkarības, kas graujoši ietekmē viņus un viņu ģimenes.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Vienlaikus centra budžets bija par 2,25 % mazāks nekā 2008. gada budžets.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic Eiropas Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums paredz sniegt apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju par, pamatojoties uz Revīzijas palātas ziņojumu, kurā norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Visbeidzot es atzinīgi vērtēju centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu — Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju. Šis tīkls savstarpēji savienos valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar centru.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra budžeta izpildes apstiprināšanu un, to darot, atzinīgi vērtēju to, ka centrs vēl vairāk ir uzlabojis ikgadējās prognozes, lai noteiktu vajadzību pēc naudas līdzekļiem; ir norādīts, ka šīs prognozes tiek regulāri atjauninātas un iesniegtas attiecīgajiem Komisijas dienestiem un ar tām ik ceturksni pamato pieprasījumu, lai saņemtu ES piešķirtās ikgadējās subsīdijas kārtējo daļu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EMCDDA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas paredz sniegt EMCDDA izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz attiecībā uz EMCDDA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē centra iniciatīvu izmantot datorizētu informācijas apkopošanas un apmaiņas tīklu — Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju. Parlaments atzīmē, ka šis tīkls savstarpēji savieno valstu narkotiku informācijas tīklus, specializētos centrus dalībvalstīs un to starptautisko organizāciju informācijas sistēmas, kuras sadarbojas ar centru.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Tika konstatēts, ka gada pārskati par 2009. gadu ir pareizi. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) ir priekšzīmīgi pārvaldījis savu budžetu. Uzraudzības centrs jau ir iesniedzis tabulu, salīdzinot 2008. un 2009. finanšu gadu — ne tikai rādītājus (kas parāda līdzekļu samazinājumu par 2,25 % salīdzinot ar 2008. gadu), bet arī īstenotos pasākumus. Lai pilnīgi nodrošinātu pārredzamību, EMCDDA vēlas iesniegt pilnu Iekšējās revīzijas dienesta ziņojumu.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0132/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt Eiropas Jūras drošības aģentūrai apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu, ka aģentūrai būtu jāapsver iespēja katras pamatdarbības programmas izstrādē iekļaut Ganta diagrammu, lai precīzi norādītu laiku, ko katrs darbinieks pavadījis, strādājot pie konkrēta projekta, un veicinātu uz rezultātu gūšanu vērstas pieejas īstenošanu. Aģentūrai būtu jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai Eiropas Parlaments varētu labāk novērtēt aģentūras darbību no gada gadā. Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā; tāpēc aģentūrai ir jāturpina uzlabot plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu budžeta pārvietojumu skaitu. Aģentūrai arī jāveic pasākumi, lai novērstu trūkumus darbinieku atlases procedūrās, kas mazina šo procedūru pārredzamību.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Revīzijas palāta norāda, ka šīs aģentūras pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Paužot savu nostāju, es uzskatu, ka tās pieciem gadiem paredzētās daudzgadu programmas pieņemšana ir pozitīva, lai gan — kā norāda Revīzijas palāta — tai būtu jāuzlabo budžeta plānošana un pārvaldība. Tomēr tā darbības novērtējums ir pozitīvs.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Jūras drošības iestādes 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo par spīti tam, ka iepriekš nebija daudzgadu programmas un pastāvēja būtiskas bažas par lielo skaitu budžeta pārvietojumu 2008. gadā, aģentūra ir panākusi uzlabojumus savā pārvaldībā un, kopumā ņemot, Revīzijas palātas viedoklis par gada pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem bija pozitīvs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kuģu Erika un Prestige izraisītās vides katastrofas ir atklājušas vajadzību darīt vairāk attiecībā uz jūras drošību Eiropas līmenī. Ir atbilstīgi, ka aģentūrai, kas atrodas Lisabonā, ir svarīgas kompetences šajā jomā, un tā ir pelnījusi atbalstu savā atbildīgajā darbā. Tomēr šai aģentūrai būtu jāpieliek pūles, lai uzlabotu savu plānošanas un uzraudzības politiku.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms es vēlos pateikties referentam Stavrakakis kungam par viņa izcilo darbu. Es šodien balsoju par apstiprinājuma sniegšanu Eiropas Jūras drošības aģentūrai attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tomēr es gribētu pievērst uzmanību tam, ka Revīzijas ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā, un pievienoties aicinājumam aģentūrai uzlabot savu turpmāko budžeta plānošanu un uzraudzību, lai samazinātu budžeta pārskaitījumus.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju darbu, ko veica Eiropas Jūras drošības aģentūra. Es arī uzskatu, ka pieciem gadiem paredzētās stratēģijas pieņemšana 2010. gada martā ir progress attiecībā uz tās darbībām un turpmākā darba uzlabošanu. Tādēļ es nolēmu balsot par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, lai sniegtu apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Jūras drošības aģentūras 2009. gada budžeta izpildi, taču aicinu aģentūru vēl vairāk samazināt novēlotu saistību skaitu (t.i., gadījumus, kad juridisku saistību uzņemšanās notikusi pirms attiecīgo budžeta saistību uzņemšanās); ziņojumā aģentūrai atgādināts, ka kopš 2006. gada Revīzijas palāta ir ziņojusi par Finanšu regulas 62. panta pirmās daļas pārkāpumiem; tomēr atzinīgi vērtēti aģentūras centieni uzlabot situāciju, rīkojot ad hoc apmācību, lai izvairītos no novēlotas saistību uzņemšanās.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums sniedz apstiprinājumu Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu.

Tā kā Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es uzskatu, ka Parlamentam būtu jāpieņem šis ziņojums.

Tomēr būtu jāuzsver, ka Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi daudzus budžeta pārvietojumus 2009. gadā (2009. gadā — 49, 2008. gadā — 52 un 2007. gadā — 32), tādēļ ir vēlams, lai EMSA uzlabotu plānošanu un uzraudzību, tādējādi samazinot budžeta pārvietojumu skaitu.

Būtu arī lietderīgi, ja EMSA tabulā, kas pievienojama nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam, salīdzinātu veikumu tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt EMSA darbību no gada gadā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar EMSA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz EMSA izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu īstenošanu attiecībā uz EMSA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Jūras drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir uzticami, un pakārtotos darījumus, kopumā ņemot, uzskata par likumīgiem un pareiziem.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Ar balsojumu par Eiropas Jūras drošības aģentūrai (EMSA) 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments ir spējis apliecināt minētās aģentūras labo pārvaldību un tās apropriāciju izmantošanu to paredzētajam nolūkam. Es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, jo tas vēlreiz apstiprina Parlamenta uzticēšanos aģentūrai, kurai ir izšķiroša nozīme Eiropas jūru uzraudzībā un kontrolē. Ņemot vērā, ka spiediens uz mūsu jūras jomu pieaug, mums ir pienākums būt ārkārtīgi modriem attiecībā uz tās izmantošanu. Tādēļ es esmu īpaši gandarīta, ka priekšlikumi, kas ietverti manā 2008. gada ziņojumā par ostas valsts kontroli, ir kļuvuši par EMSA darbu noteicošajiem pamatprincipiem. Tie attiecas, piemēram, uz kuģu pārbaudēm un aģentūras īstenoto dažādu valsts kontroles sistēmu koordināciju. Jūra ir teritorija, kas pieder visiem Eiropas iedzīvotājiem, un tā ir daļa no mūsu mantojuma. Veicinot labas prakses apmaiņu, nerimstoši cīnoties pret piesārņojumu un nelikumīgām darbībām jūrā un novēršot nelaimes gadījumus, mēs vēl ilgi varētu gūt labumu no jūras izaugsmes potenciāla.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Jūras drošības aģentūras finansējums arī 2009.gadā tika samazināts par 3,8 %. Aģentūras uzdevumi, kas ietver vides katastrofas jūrā, ir īpaši svarīgi, ņemot vērā ES ūdeņu stāvokli. Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu, jo uzskaitītās nepilnības galvenokārt attiecas uz iepirkuma un personāla atlases procedūrām, savukārt Eiropas Revīzijas palāta sniedza pozitīvu atzinumu par 2009. gada pārskatiem. Tomēr 2010. gadā šie trūkumi ir jānovērš, un tie Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) ieteikumi, kas klasificēti kā „ļoti svarīgi”, ir jāīsteno, lai saņemtu budžeta izpildes apstiprinājumu 2010. gadā.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0105/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāpilnveido iekšējās kontroles, lai nodrošinātu līgumu un iepirkuma procedūru pareizu īstenošanu. Aģentūrai arī ir jāsniedz regulāra informācija par tās finanšu aprites sistēmām un attiecīgo finanšu un operatīvo darbību veicēju pienākumiem. Aģentūras darbinieku atlases procedūrās joprojām pastāv nepilnības, kas mazina šo procedūru pārredzamību. Aģentūrai ir jārisina šī situācija un jāinformē Eiropas Parlaments par veiktajām darbībām. Es arī piekrītu, ka aģentūrai ir jāievieš ex post pārbaudes, izmantojot profesionāla pakalpojumu sniedzēja palīdzību.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. –(ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Es balsoju par to, jo Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un tāpēc, ka Parlaments 2010. gada 5. maijā sniedza Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Tomēr es pieņemu, ka tai ir jāuzlabo pārredzamība gan attiecībā uz aplēsēm, gan uz to, lai noteiktu atbildīgo par projektiem, iepirkumu procedūrām, un jānodrošina pienācīga pārraudzība attiecībā uz iespējamajiem pārkāpumiem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es šajā detalizētajā ziņojumā izlasīju par pieņemto procedūru pareizību un par konkrētajām jomām, kurās, šķiet, trūkst pārredzamības.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Saistībā ar kontakta starp cilvēkiem dematerializēšanos un tīmekļa platformu izmantošanas palielināšanos ir vēlams, lai Eiropas Savienība kibernētisko drošību ierindotu kategorijā „svarīgi”. Patiesi, internetā tiek uzkrāts aizvien lielāks informācijas apjoms, un cilvēki savās ikdienas darbībās tīmekli izmanto aizvien plašāk. Šādi apstākļi aizvien vairāk rada risku, ka trešās puses var pārkāpt privātumu un nelegāli izmantot datus, informāciju, skaņas vai attēlus. Revīzijas palāta ir apliecinājusi aģentūras pārskatu ticamību, taču uzsvērusi virkni labojumu, kuri jāveic.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kopš savas dibināšanas Eiropas Jūras drošības aģentūra ir devusi ārkārtīgi svarīgu atbalstu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm, jo īpaši saistībā ar kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi slēgt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras kontus attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Tomēr Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības iepirkuma procedūrās, jo īpaši attiecībā uz pamatlīguma budžetu pārāk zemo novērtēšanu. Aģentūras 2009. gada budžets bija EUR 8 100 000, kas ir par 3,5 % mazāks nekā tās 2008. gada budžets. Es uzskatu, ka pašreizējie trūkumi ir jālabo.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums apstiprina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi, tādējādi noslēdzot procedūru attiecībā uz 2009. gadu. Es balsoju „par”, pamatojoties uz Revīzijas palātas norādījumiem, kuros teikts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu, un, to darot, ar vilšanos norādu, ka kopš iepriekšējā gada nav gūti panākumi attiecībā uz atmaksājumu EUR 45 000 apmērā, proti, PVN summu, ko aģentūra iepriekš samaksājusi uzņēmējas dalībvalsts nodokļu iestādēm; tādēļ mudinu aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kad uzņēmēja dalībvalsts veiks šo atmaksājumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar ENISA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Balsojums sniedz Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Eiropas Parlaments Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu attiecībā uz centra 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Parlaments pauž gandarījumu, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es nebalsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) minēto trūkumu ir pārāk daudz un tie ir pārāk nopietni. Nosaukšu tikai vienu: pēc atkārtotas Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras iepirkuma pārbaudes šajā ziņā tika atrastas vairākas nepilnības. Lai uzlabotu aģentūras pakalpojumus, vispusīgi un nekavējoties ir jāīsteno 18 IRD ieteikumi. Tomēr, tā kā aģentūrai ir pilnīgi atteikusies īstenot piecus no šiem 18 ieteikumiem, šķiet, ka trūkst pat vajadzīgās gribas.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0125/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūras darbība divās vietās (Lillē un Valensjēnā) rada tai papildu izmaksas. Tāpēc es uzskatu, ka Padomei ir jārīkojas, lai mainītu lēmumu, saskaņā ar kuru aģentūras darbība notiek divās vietās. Es uzskatu, ka aģentūrai ir jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, attiecībā uz kuru ir jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai budžeta izpildes apstiprinātājiestāde varētu labāk novērtēt aģentūras darbību no gada gadā. Es paužu atzinību aģentūrai par to, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas piezīmes, tā ir ieviesusi centralizētu sistēmu ienākošo rēķinu reģistrēšanai. Šis pasākums ir nepieciešams, lai nodrošinātu visu rēķinu savlaicīgu reģistrēšanu, un palīdz novērst maksājumu novēlotu apstrādi. Es atzinīgi vērtēju aģentūras iniciatīvu izveidot iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir sniegt atbalstu un konsultācijas aģentūras direktoram un vadībai par iekšējo kontroli, riska novērtēšanu un iekšējo revīziju.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Parlaments maijā tās direktoram sniedza apstiprinājumu par budžeta izpildi. Tomēr es piekrītu ― kā teikts ziņojumā ― ka ir labāk jāpārvalda apropriāciju pārnešana, jo tā ir pretrunā budžeta gada pārskata principam. Es arī piekrītu Revīzijas palātas konstatējumiem par kavējumiem iepirkumu procedūrās. Es pozitīvi raugos uz centieniem ieviest centralizētas saņemto rēķinu reģistrēšanas sistēmu, kas ir vajadzīga pārvaldības uzlabošanai.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā liecina ziņojums, kopumā tā ir labi pārvaldījusi savus līdzekļus. Es arī piekrītu, ka pārskatu revīzijas un budžeta pārvaldības jomā jāveic vairāki uzlabojumi, lai samazinātu pārneses un anulēšanas līmeni, kas joprojām ir pārāk augsts.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas dzelzceļu nozare cieš no valstu tehnisko un drošības noteikumu nesaderības, kas ir nopietns kavēklis tās attīstībai. Aģentūras uzdevums ir mazināt šo plaisu un noteikt kopējus drošības mērķus. Vadības atrašanās divās atsevišķās vietās rada papildu izmaksas, kam, visticamāk, tā nevajadzētu būt. Kavēšanās vairāku darbību veikšanā rada pamatu apšaubīt budžeta gada pārskata principu, kā rezultātā notikusi budžeta apropriāciju pārnese.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atturējos no balsošanas par šo dokumentu, lai gan atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Dzelzceļa aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Aģentūras 2009. gada budžets bija par 16,6 % mazāks nekā tās 2008. gada budžets. Revīzijas palāta norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Satraukumu vieš tas, ka Parlaments ir paudis bažas saistībā ar nepilnībām iepirkumu procedūrās, kas konstatētas Revīzijas palātas veiktajā revīzijā: Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi, ka tika atceltas un aizkavējās iepirkuma procedūras, ka atkārtoti kavējās maksājumu izpilde un ka gada laikā tika ievērojami grozīta darba programma. Revīzijas palāta ir konstatējusi nepilnības pamatlīdzekļu pārvaldībā, taču aģentūra ir apliecinājusi, ka 2010. gada pārskatos šīs nepilnības būs novērstas. Es uzskatu — arī tas, ka ne vienmēr iespējams noskaidrot, kur tieši pamatlīdzekļi atrodas, liecina par problēmām un papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar divām aģentūras darba vietām. Arī tas ir iemesls, kādēļ es atturējos.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Diemžēl revīzijas process ir atklājis atcelšanu un aizkavēšanos iepirkuma procedūrās, atkārtotu kavēšanos maksājumu izpildē un to, ka gada laikā ir ievērojami grozīta darba programma. Es uzskatu, ka turpmākajos gados no šādām problēmām ir jāizvairās. Šajā saistībā esmu ļoti gandarīts par to, ka aģentūra ir izveidojusi iekšējās revīzijas struktūru (IRS), kuras uzdevums ir sniegt atbalstu un konsultācijas par iekšējo kontroli.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es uzskatu, ka Padomei ir jārīkojas, lai likvidētu vienu no aģentūras darba vietām, jo divas darbības vietas rada nevajadzīgus papildu izdevumus, un, lai efektīvi darbotos, aģentūrai nav vajadzīgas divas darba vietas. Turklāt es esmu nobažījies par to, ka nav ievēroti Civildienesta noteikumi un to īstenošanas kārtība.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr es paužu nožēlu par Revīzijas palātas konstatētajām nepilnībām pamatlīdzekļu pārvaldībā, bet vēlos norādīt — aģentūra ir apliecinājusi, ka 2010. gada pārskatos šīs nepilnības būs novērstas; arī tas, ka ne vienmēr iespējams noskaidrot, kur tieši pamatlīdzekļi atrodas, liecina par problēmām un papildu izmaksām, kas rodas saistībā ar divām aģentūras darba vietām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Dzelzceļa aģentūras (EDA) 2009. finanšu gada pārskatiem, ar aģentūras atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas EDA izpilddirektoram sniedz apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Dzelzceļa aģentūras direktoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments pauž bažas, ka Revīzijas palāta atkāroti ir uzsvērusi atcelšanu un aizkavēšanos iepirkuma procedūrās, atkārtotu kavēšanos maksājumu izpildē un to, ka gada laikā tikusi ievērojami grozīta darba programma.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es šajā gadījumā atturējos no balsošanas, jo es vēlos, lai budžeta izpildes apstiprināšanu atliktu. Šis ziņojums parāda, ka aģentūras gada darbības pārskatā ietverta ierobežota informācija par cilvēkresursu plānošanu, piešķiršanu un izmantošanu. Turklāt, ja ziņojums par neveikto izpildi un resursu plānoto izlietojumu ir jāiesniedz tikai nākamajā gadā, tad Eiropas Revīzijas palātas paustās bažas par atkārtotu atcelšanu un aizkavēšanos iepirkuma procedūrās ir ņemtas vērā tikai daļēji.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0109/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka fonda gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju fonda mērķi uzlabot profesionālās izglītības un mācību sistēmas fonda partnervalstīs un kopīgi ar starptautiskajām organizācijām un divpusējiem līdzekļu devējiem izstrādāt kopēju metodiku, lai pilnveidotu tā lomu. Es uzskatu, ka fondam jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, un veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai Eiropas Parlamentam dotu iespēju labāk novērtēt fonda darbību, salīdzinot abu gadu rezultātus. Es piekrītu referentam, ka fondam ir precīzāk jāizstrādā budžeta procedūras. Tas novērstu ievērojamo skaitu budžeta pārvietojumu. Es arī atzinīgi vērtēju fonda iniciatīvu Eiropas Parlamentam sniegt IRD iekšējās revīzijas gada ziņojumu par fonda darbību.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo ziņojumu. Es balsoju par to, jo Revīzijas palāta ir norādījusi, ka Eiropas Izglītības fonda gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un tāpēc, ka Parlaments 2010. gada 5. maijā sniedza Eiropas Izglītības fonda izpilddirektoram apstiprinājumu par EIF 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Es piekrītu visam ziņojuma saturam un es vēlos uzsvērt EIF iniciatīvu, sniedzot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei IRD iekšējās revīzijas gada ziņojumu, jo tas ir pārredzamības apliecinājums, kas jāievēro visām pārējām aģentūrām.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Izglītības fonda 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā ziņojumā uzsvērts, pārskatu un darījumu pārvaldība kopumā bijusi likumīga un pareiza. Tomēr es domāju, ka pārredzamības trūkums darbā pieņemšanas procedūrās un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iesaistīšanās, uzsākot izmeklēšanu, vieš satraukumu. Es ceru, ka fonds šajā jautājumā veiks piemērotus pasākumus, lai uzlabotu savu darbību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Izglītības fonds (EIF) mērķis sekmēt profesionālās apmācību sistēmas, stiprināt sadarbību profesionālās apmācības ziņā un nodrošināt atbalsta koordinēšanu. EIF darbības ietver Eiropas Savienības kandidātvalstis, Rietumbalkānu, Austrumeiropas un Centrālāzijas valstis, kā arī Vidusjūras reģiona partnervalstis. Izlietojot pieejamos līdzekļus mērķiem, kas saistīti ar profesionālo izglītību jaunattīstības valstīs, nepieciešama gan drosme, gan stingrība.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Izglītības fonda kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Tomēr ir satraucoši, ka tika paustas bažas par Revīzijas palātas konstatēto pārredzamības trūkumu darbā pieņemšanas procedūrās un par Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) iesaistīšanos, uzsākot izmeklēšanu (OF/2009/0370). Visi trūkumi ir jānovērš, lai panāktu lielāku pārredzamību un novērstu jebkādas neskaidrības saistībā ar Eiropas Izglītības fonda darbu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Par spīti šīm grūtībām es paužu atzinību fondam par tā nodomu uzlabot Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas fonda partnervalstīs („Turīnas process”), vienlaikus rūpīgi pārskatot savas darbā pieņemšanas procedūras.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Izglītības fonda 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un atzinīgi vērtēju fonda iniciatīvu sniegt apstiprinātājiestādei iekšējās revīzijas gada ziņojumu saistībā ar fonda darbību. Parlaments to uzskata par pārredzamības apliecinājumu un paraugpraksi, kas jāievēro visām pārējām aģentūrām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Izglītības fonda 2009. finanšu gada pārskatiem, ar EIF atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Izglītības fonda izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Izglītības fonda izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Budžeta izpilde ir apstiprināta. Ziņojumā ir lasāmi pozitīvi komentāri par to, ka 2009. gada budžetā ir patiesi atspoguļota fonda finansiālā situācija. Budžetu samazināja salīdzinājumā ar 2008. gadu par 0,5 %. Papildu iespējamos ietaupījumus var panākt, aktīvāk sadarbojoties ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru. Fonds cer atrisināt kritizēto pārredzamības trūkumu darbinieku pieņemšanā, rūpīgi pārskatot darbā pieņemšanas procesu.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0104/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāsalīdzina veikums tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, un veikumu iepriekšējā finanšu gadā, lai Eiropas Parlamentam dotu iespēju labāk novērtēt aģentūras darbību, salīdzinot abu gadu rezultātus. Es atzinīgi vērtēju aģentūras iniciatīvu sākt prognozēt tehnoloģiju attīstības ietekmi uz drošību un veselību „videi draudzīgās darbavietās” laikposmā līdz 2020. gadam. Es uzskatu, ka aģentūrai jāsamazina atcelto apropriāciju īpatsvars, kas ir palielinājies, un jāinformē Eiropas Parlaments par šajā sakarībā paveikto. Aģentūrai ir jāpievērš īpaša uzmanība gada beigās vēl nenokārtotajām saistībām, lai tās atceltu summām, kas vairs nav vajadzīgas attiecīgo finansiālo un tiesisko saistību izpildei.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka, neskatoties uz dažām pretrunām, ko Revīzijas palāta konstatējusi dažu fondu pārvaldībā un pārkāpumiem iepirkuma procedūrā, kopumā var teikt, ka pārvaldība ir bijusi laba. Turklāt es atbalstu Revīzijas palātas piezīmes saistībā ar nepieciešamību uzlabot pasākumu plānošanu un uzraudzību, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamās apropriācijas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Jāuzsver šīs aģentūras finansēšanas ietekme uz strādājošo sieviešu veselību un drošību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šī aģentūra ir atbildīga par noderīgas tehniskas, zinātniskas un ekonomiskas informācijas par veselību nodrošināšanu Eiropas Savienības iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm. Šī informācija ir būtiska, lai novērtētu veselības un drošības apstākļus Eiropas Savienības darbavietās un to, kāda ir Eiropas labākā prakse šajā jomā.

Par spīti Revīzijas palātas norādei, ka aģentūras pārskati ir ticami, un tam, ka 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas procesa laikā aģentūra efektīvi koordinēja aģentūru tīklu, referents ir uzsvēris, ka tā nav nodrošinājusi pietiekamu informāciju attiecībā uz darbību salīdzinājumu pa gadiem. Es uzskatu, ka šāda informācija ir būtiska un ka nākamajam Revīzijas palātas ziņojumam jāpievieno tabula, kā tas ir ierosināts.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir konstatējusi pārkāpumu saistībā ar vienu iepirkuma procedūru (pamatlīguma izmantošana, pārsniedzot tā maksimālo vērtību). Aģentūras budžets 2009. gadā bija EUR 15 100 000, kas ir par 0,6 % lielāks nekā tās 2008. gada budžets. Es uzskatu, ka Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai ir jānovērš nepilnības iepirkuma procedūrās.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Skaidrs, ka katrām debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu ir savs specifisks konteksts, un šodienas budžeta izpildes apstiprināšana ir notikusi ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kura ir radījusi gan finanšu, gan budžeta problēmas dažām dalībvalstīm. Par spīti šīm grūtībām es gribu paust atzinību aģentūrai par panākto progresu, neraugoties uz dažām tās kļūdām, un par tās efektīvo darbu kā aģentūru tīkla koordinatoram 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procesa laikā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanu. Es atzinīgi vērtēju aģentūras ierosmi iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei Iekšējās revīzijas dienesta (IRD) iekšējās revīzijas gada pārskatu. Es apsveicu aģentūru par tās ievērojamo progresu šajā ziņā. Parlaments atzīst, ka visi ieteikumi, kurus IRD aģentūrai sniedzis kā „ļoti svarīgus”, ir atbilstoši īstenoti un izpildīti, izņemot ieteikumu par grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu, kas bija klasificēts ar zemāku nozīmības pakāpi kā „svarīgs”, jo bija daļēji izpildīts; tādēļ aicina aģentūras grāmatvedi rakstveidā izklāstīt metodoloģiju, kas izmantota grāmatvedības sistēmas apstiprināšanai; atbalsta ideju veidot sadarbību jau pastāvošajā aģentūru grāmatvežu sadarbības tīklā, lai noteiktu kopīgas prasības un izstrādātu kopīgu metodoloģiju attiecībā uz grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu aģentūrās.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem, ar EDDVAA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras direktoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē aģentūras iniciatīvu sākt prognozēt tehnoloģiju attīstības ietekmi uz drošību un veselību „videi draudzīgās darbavietās” laikposmā līdz 2020. gadam. Parlaments arī norāda, ka ir apkopoti dati par sieviešu drošību un veselības aizsardzību darbā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Budžeta izpilde ir apstiprināta. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, kurā pārstāvēti gan darba devēji, gan darbinieki, un kura uzņēmumiem konsultē uzņēmumus par vienkāršiem un efektīviem veidiem darba apstākļu uzlabošanai, cīnās ar pārkāpumiem iepirkumu jomā, kā arī budžeta gada pārskata principa jomā. No otras puses, aģentūra jau ir apliecinājusi, ka tā pievērsīs īpašu uzmanību šīm grūtībām; turklāt tā ir nodrošinājusi maksimālu pārredzamību, iesniedzot iekšējās revīzijas gada pārskatu.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0144/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tā kā aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā. Es piekrītu referentam, ka šis stāvoklis šis stāvoklis ir pretrunā aģentūras statūtiem un ka tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tā savas finanses ir pavaldījusi precīzi un uzmanīgi. Tomēr es domāju, ka ir nepieciešams, kā ziņojumā teikts, pārskatīt aģentūras tiesisko stāvokli, jo tā joprojām ir iekļauta Komisijā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom) darbojas jomās, kas saistītas ar atomenerģiju, īpaši izpēti, un pamatnostādņu izstrādi drošai un miermīlīgai kodolenerģijas izmantošanai. Izveidojot šo aģentūru, Euratom mērķis ir nodrošināt regulāru un proporcionālu rūdu, izejmateriālu un speciālu degmateriālu piegādi Eiropas Savienībā. Par spīti nesenajām bažām saistībā ar avāriju Fukušimas spēkstacijā kodolenerģija ietilpst Eiropas enerģijas avotu struktūrā. Tādēļ Euratom aktivitātes saglabāšanai ir būtiska materiālu piegāde, kas ļauj īstenot aģentūras mērķus, neatkarīgi no tā, kādi ir šie materiāli.

Referents ir apstiprinājis, ka aģentūra faktiski ir daļa no Euratom un tai nav sava budžeta, tādēļ ir jāapsver, vai ir lietderīgi atstāt tās organizāciju tādu, kāda tā ir. Man nav pietiekami daudz informācijas, lai ieņemtu nostāju, taču es domāju, ka būtu jāizvēlas risinājums, kas ES izmaksā vismazāk, bet nodrošina vislielāko efektivitāti un pārredzamību.

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Ja Euratom budžets ir EUR 5,5 miljardi salīdzinājuma ar EUR 1,2 miljardiem, kas paredzēti atjaunojamo energoresursu avotiem, es principā atsakos sniegt Euratom vadībai apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi. Ir pienācis laiks mainīt šo tendenci, tāpēc es atturējos balsojumā par šo ziņojumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Vispirms es gribētu pateikties referentam par lielisko darbu, ko viņš ir paveicis. Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: Iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums noslēdz finanšu kontroles procedūru, sniedzot apstiprinājumu attiecībā uz Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi, jo aģentūras pārskati ir atzīti par likumīgiem un ticamiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Euratom Apgādes aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Tomēr vēlos norādīt, ka 2009. gadā aģentūra nesaņēma subsīdijas savas darbības nodrošināšanai. Komisija uzņēmās visus aģentūras izdevumus saistībā ar 2009. gada budžeta izpildi. Šāda situācija pastāv jau kopš aģentūras izveides 2008. gadā. Tā kā aģentūrai nav patstāvīga budžeta, tā ir faktiski iekļauta Komisijā. Manuprāt, tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Euratom (Eiropas Atomenerģijas kopienas) Apgādes aģentūras (ESA) gada pārskatiem par 2009. finanšu gadu, ar ESA atbildēm, es balsoju par šo lēmumu, kas sniedz ESA ģenerāldirektoram apstiprinājumu attiecībā uz ESA 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Balsojums sniedz Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Euratom Apgādes aģentūras ģenerāldirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver, ka Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējās no balsošanas par Euratom Apgādes aģentūras, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai Eiropas Savienība būtu nodrošināta ar skaldāmajiem materiāliem (arī krājumiem), 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar šo ziņojumu pašlaik pastāv neatbilstības attiecībā uz aģentūras pašreizējo organizāciju un tās juridisko formu. Tas aktualizē jautājumu par nepieciešamību saglabāt aģentūras pašreizējo darbības veidu un organizāciju. Es priecātos, ja šis jautājums būtu noskaidrots, jo īpaši, ņemot vērā pašreizējās Eiropas mēroga pārdomas saistībā ar kodolenerģiju.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0108/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir informējusi Eiropas Parlamentu, ka fonda gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju fonda iniciatīvu salīdzināt veikumu tajā finanšu gadā, kuram jāapstiprina budžeta izpilde, ar veikumu iepriekšējā finanšu gadā. Tas ļaus Eiropas Parlamentam efektīvāk novērtēt fonda darbību no gada gadā. Es uzskatu, ka 2005.–2008. gada darba programmas ex post novērtējums fondam ir ārkārtīgi lietderīgs. Pateicoties tam, fonds ir guvis vērtīgu pieredzi un ieteikumus saistībā ar uzdevumiem, kurus nāksies risināt nākamajā plānošanas posmā. Es piekrītu referentam, ka fondam jāturpina attīstīt „Eurofound darbības rādītāju uzraudzības sistēma”, lai nodrošinātu, ka darbības rādītāju uzraudzības rezultāti tiek ņemti vērā pārvaldības lēmumu pieņemšanā un plānošanā. Es arī uzskatu, ka fondam ir jāveic pasākumi novērtēšanas un pārbaužu procedūras uzlabošanai, lai turpmāk izvairītos no to kļūdu un noviržu vērtēšanā atkārtošanās, kuras atklājusi Revīzijas palāta. Turklāt fondam ir jānodrošina, lai turpmāk apropriācijas tiktu darītas pieejamas vienīgi pēc attiecīgo piešķirto ieņēmumu saņemšanas.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo revīzijas, ko veica Revīzijas palātas attiecībā uz pārskatiem un pakārtotajiem darījumiem parāda, ka fonds ir veicis pareizu, savlaicīgu un pārredzamu darbu. Neskatoties uz dažām nepilnībām darbā pieņemšanas un iepirkuma procedūrās, es nelokāmi palieku pie savas pārliecības, ka izredzes uz turpmākiem uzlabojumiem ir labas un ka fonds ir apņēmies īstenot šos uzlabojumus praksē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tādējādi tiek sekmēta rūpīga pārbaude attiecībā uz to, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Lai gan Revīzijas palāta ir deklarējusi, ka darbības saistībā ar tās gada pārskatiem ir likumības un pareizas, būtu jāuzsver, ka pirmajos pārskatos, ko iesniedza Eurofound, pastāvēja nopietnas nepilnības. Turpmāk Eurofound ar papildu apmācības un resursu palīdzību būtu jānodrošina gada beigās veicamo darbību pareizība un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošana.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir trīspusēja Eiropas Savienības struktūra, kas izveidota 1975. gadā ar mērķi sekmēt stratēģisko plānošanu un izveidot labākus darba un dzīves apstākļus Eiropā. Precīzāk, tas izvērtē un analizē darba un dzīves apstākļus, tas dod oficiālus atzinumus un ieteikumus galvenajiem dalībniekiem ES sociālās politikas jomā, tas sekmē dzīves kvalitātes uzlabošanu un sniedz informāciju par notikumiem un tendencēm, jo īpaši tām, kas rada izmaiņas.

Referents pauda bažas par Eurofound cilvēkresursu vadības pārredzamību, un šīm bažām pievienojās pārējie Budžeta komitejas dalībnieki. Es domāju, ka būtu lietderīgi kliedēt šīs bažas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt kontu slēgšanu attiecībā uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gadu. Fonda budžets 2009. gadā bija EUR 20 200 000, kas ir samazinājums par 3,8% salīdzinājumā ar 2008. finanšu gadu. Tomēr Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti. Tādēļ fondam jāveic pasākumi savas novērtēšanas un pārskata procedūras uzlabošanai, lai novērstu šādu kļūdu atkārtošanos nākotnē. Es paužu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta bija spiesta iekļaut piezīmes par fonda budžeta un finanšu pārskatu, un it īpaši par to, ka fonda sākotnēji iesniegtajos provizoriskajos pārskatos bija nopietni trūkumi, kas liecināja par būtiskām nepilnībām fonda finanšu sistēmas organizācijā. Es uzskatu, ka veiktie novērojumi un paustās bažas ir jāņem vērā un jāveic atbilstīgas darbības.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tādēļ Parlaments šodien nobalsoja par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt to, ka Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti. Tāpēc es pievienojos aicinājumam, lai Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds veiktu pasākumus savas novērtēšanas un pārskatīšanas procedūras uzlabošanai.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda budžeta izpildes apstiprināšanu, bet aicinu fondu nodrošināt, lai turpmāk apropriācijas tiktu darītas pieejamas vienīgi pēc attiecīgo piešķirto ieņēmumu saņemšanas; norāda uz Revīzijas palātas konstatēto, proti, ka pretēji fonda finanšu noteikumiem (19. pants) tā budžetā nebija nošķirtas atsevišķas pozīcijas dažādām programmām, kuras finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem, norāda arī uz to, ka kādā programmā, kuru finansēja no piešķirtajiem ieņēmumiem, fonds uzņēmās saistības par EUR 184 000, lai gan piešķirtajos ieņēmumos faktiski bija saņēmis tikai EUR 29 000. Es paužu nožēlu par to, ka Revīzijas palāta bija spiesta iekļaut piezīmes par fonda budžeta un finanšu pārskatu, un it īpaši par to, ka fonda sākotnēji iesniegtajos provizoriskajos pārskatos bija nopietni trūkumi, kas liecināja par būtiskām nepilnībām fonda finanšu sistēmas organizācijā; atzinīgi vērtēju fonda apņemšanos ar papildu apmācības un resursu palīdzību nodrošināt gada beigās veicamo darbību pareizību un pārskatu iesniegšanas termiņu ievērošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda direktoram apstiprinājumu attiecībā uz fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments norāda, ka Revīzijas palāta vienā pārbaudītajā atklātā iepirkuma procedūrā konstatēja kļūdas un novirzes vērtēšanā, kuras ietekmēja procedūras kvalitāti. Tādēļ Parlaments aicina fondu veikt pasākumus novērtēšanas un pārbaužu procedūras uzlabošanai, lai turpmāk izvairītos no šādām kļūdām.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējās no balsošanas par šo budžeta izpildes apstiprināšanu. Ziņojumā uzskaitīti daudzi trūkumi, taču vienlaikus tas atsaucas uz Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda apliecinājumu, ka tas efektīvi novērsīs šos trūkumus. Lai gan tas ir apsveicami, taču, ņemot vērā trūkumu pakāpi (nepilnības darbā pieņemšanas procedūrā tika konstatētas jau 2006. gadā, provizoriskajos Revīzijas palātai iesniegtajos pārskatos bija nopietnas kļūdas, ko radīja nepilnības finanšu organizācijā), nav iespējams balsot par budžeta izpildes apstiprināšanu. Kvalificētiem darbiniekiem būtu jāveic sīka šā fonda, kas atrodas Dublinā, revīzija, un mums būtu jābalso par budžeta izpildes apstiprināšanu tikai tad, kad būs veiktas revīzijas rezultātā noteiktās vajadzīgās izmaiņas.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0133/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Revīzijas palāta, Eurojust gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju aģentūras ierosinājumu tās nodaļu 2010. gada darba plānos iekļaut galvenos darbības rādītājus. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai ir jāsniedz Eiropas Parlamentam informācija par šiem rādītājiem un par to, kā tie saistīti ar Eurojust mērķiem, budžetu un darba programmu. Minēto rādītāju piesaiste aģentūras mērķiem, budžetam un darba programmai ļaus ieinteresētajām personām labāk izvērtēt Eurojust veikumu. Ir norādīts, ka Revīzijas palāta nesniedz piezīmes par apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmeni 2009. gadā. Es paužu atzinību aģentūrai par to, ka pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas tā ir veikusi pasākumus, kas ļāvuši noteikt attiecīgo produktu un/vai pakalpojumu tirgus vērtību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eurojust 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā liecina ziņojums, šai aģentūrai ir izdevies ļoti labi pārvaldīt savus resursus un, izmantojot daudzus rādītājus savas finansiālās situācijas izskaidrošanai, ir arī izdevies to izdarīt ļoti pārredzami. Tomēr es paužu nožēlu par atkārtotajām prasībām, kas Revīzijas palātai bija jāizsaka saistībā ar publiskā iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūrām, uz kurām aģentūra vēl aizvien nav sniegusi pienācīgu atbildi vai risinājumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eurojust ir Eiropas Savienības struktūra, kas palīdz pētniekiem un Valsts prokuroru pārstāvjiem visā ES sadarboties cīņā pret pārrobežu noziedzīgām darbībām. Tai ir svarīga nozīme informācijas apmaiņā un izdošanas procesos. Šo jautājumu svarīgās nozīmes un jutīguma dēļ Eurojust ir nepieciešami līdzekļi, kas ļauj efektīvi veikt šos uzdevumus, lai gan vajadzīgo līdzekļu nekad nav pietiekami, kā tas ir skaidri redzams, strādājot tiesiskuma un noziedzības apkarošanas jomā.

Efektīva cilvēkresursu vadība, šķiet, ir Eurojust galvenā problēma. Fakts, ka Eurojust ir 24 % neaizpildītu amata vietu un dažādus vadošos amatus ieņem neefektīvi darbinieki, vieš bažas par Eurojust darbību nepārtrauktību un efektīvu veikšanu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es atturējos balsot par šo dokumentu, kaut arī atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eurojust kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atturējos, jo Revīzijas palāta tāpat kā trīs iepriekšējos gados atkal ir konstatējusi nepilnības iepirkuma procedūrās. Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi nepilnības darbā pieņemšanas procedūru plānošanā un īstenošanā, lai gan aģentūrai piešķirtā subsīdija 2009. gadā bija par 6,4 % lielāka nekā 2008. gadā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta izpildes finanšu kontrole notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko veic Eiropas Parlaments. Šodienas balsojums sniedz Eurojust apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, jo pēc revīzijām, ko veica Revīzijas palāta un Budžeta kontroles komiteja, Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eurojust budžeta izpildes apstiprināšanu un paužu atzinību aģentūrai par to, ka pirms iepirkuma procedūru uzsākšanas tā ir veikusi pasākumus, kas ļāvuši noteikt attiecīgo produktu un/vai pakalpojumu tirgus vērtību. Es šo iniciatīvu uzskatu par svarīgu praksi, kas jāievēro arī citām aģentūrām. Es atzinīgi vērtēju, turklāt aģentūras gada iepirkumu plānu 2009, kas ļoti palīdzēja Eirojust nodaļu un dienestu vadībā savu piedāvājumu. Turklāt es atzinīgi vērtēju aģentūras 2009. gada iepirkuma plānu, kas ļoti lielā mērā palīdzēja Eurojust nodaļām un dienestiem nodrošināt konkursa procedūru vadību. Es uzskatu, ka šīs ierosmes ļauj kredītrīkotājam labāk veikt vadības un kontroles pienākumus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eurojust administratīvajam direktoram apstiprinājumu attiecībā uz Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eurojust administratīvajam direktoram apstiprinājumu attiecībā uz Eurojust 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta nesniedz piezīmes par apropriāciju pārnešanas un atcelšanas līmeni 2009. gadā un ka aģentūras budžeta izpildes apstiprināšanas pamatā turpmāk jābūt tās darbības rezultātiem, kas gūti visa gada garumā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es nebalsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Iemesls galvenokārt bija tas, ka saskaņā ar ziņojumu 2008. gadā ir īstenoti tikai četri no 26 Iekšējās revīzijas dienesta ieteikumiem, bet pārējo 15 ieteikumu ieviešana ir aizkavējusies jau par vairāk nekā 12 mēnešiem. Šis apstāklis ir nekavējoties jānovērš, lai varētu sniegt jebkādu jaunu apstiprinājumu attiecībā uz budžeta izpildi.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0145/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu un atbalstīju apstiprinājumu attiecībā uz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir ziņojusi, ka aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Aģentūras valde 2009. gada jūnijā pieņēma daudzgadu plānu 2010.-2013. gadam, kas ļaus aģentūrai efektīvāk plānot savas darbības un novērtēt ar tām saistītos riskus. Es atzinīgi vērtēju aģentūras iniciatīvu 2009. gadā ieviest tā dēvēto „FRONTEX darba rezultātu vadības sistēmu”, lai labāk informētu aģentūras valdi, sniedzot tai datus par aģentūras pasākumu radīto ietekmi. Es arī piekrītu referentam, ka aģentūrai jāuzlabo finanšu pārvaldība attiecībā uz dalībvalstīm radušos izmaksu atmaksāšanu, kopā ar dalībvalstīm identificējot problēmas cēloņus, lai varētu kopīgi īstenot piemērotus risinājumus.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā ziņojumā teikts, tās kontu un darījumu analīze, kopumā ņemot, ir pozitīva, parādot, ka tie ir pareizi un likumīgi. Tomēr man jāpiekrīt ziņojumam, kurā teikts, ka daudzo neatbilstību, procedūru pārredzamības trūkuma un budžetā atklāto pārnešanu dēļ aģentūrai būtu jāuzlabo sava finanšu pārvaldība.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) pienākumi ir palīdzēt dalībvalstīm robežsargu apmācībā, tai skaitā arī kopēju apmācību standartu veidošanā; veikt risku analīzi; sekot līdzi, kā attīstās pētījumi, kas ir būtiski ārējo robežu kontrolei un uzraudzībai; palīdzēt dalībvalstīm gadījumos, kad nepieciešama pastiprināta tehniska un operatīva palīdzība pie ārējām robežām; un nodrošināt dalībvalstīm nepieciešamo atbalstu kopīgu atgriešanās pasākumu organizēšanā.

Aizvien lielākais migrācijas spiediens uz Eiropas Savienības robežām un vajadzība pēc koordinācijas starp dalībvalstīm lieliski pamato to, kādēļ FRONTEX ir piešķirti pietiekami līdzekļi tai uzticēto pienākumu veikšanai. Tomēr es piekrītu referentes bažām par to, ka izmaksas, kas saistītas ar robežkontroles dienestu priekšfinansējumu, bijušas nepamatoti norādītas pārāk augstu — izmaksu palielinājums par 27 %, ko norādījusi Revīzijas palāta, un ir konstatēti pārmaksāti avansi.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atturējās balsojumā par šo dokumentu, kaut arī atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atturējos, jo Eiropas Parlaments pauž bažas par Revīzijas palātas ziņojumā norādīto apropriāciju pārnešanu, kas tika minēta jau Revīzijas palātas 2006., 2007. un 2008. gada ziņojumā, un jo īpaši pauž nožēlu par pārnesto un atcelto apropriāciju augsto līmeni pēc 2006. gada. Otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ziņojusi arī par to, ka aģentūra ir pārskaitījusi summas, pamatojoties uz vienpusējiem subsīdiju piešķiršanas lēmumiem, ko parakstījusi tikai pati aģentūra, lai gan spēkā esošie noteikumi par aģentūrām šādu iespēju neparedz. Revīzijas palāta ziņojumā norādījusi, ka 8 revidētajos gadījumos izmaksas, kas saistītas ar robežkontroles dienestu priekšfinansējumu, bija norādītas par 27 % lielākas. Par 2009. gadā slēgtajām darbībām bija jāizdod vairāk nekā 40 piedziņas rīkojumu, lai atgūtu pārmaksātos avansus. Aģentūras budžets 2009. gadā bija gandrīz par 28 % lielāks nekā iepriekšējā gadā. Es uzskatu, ka izdarītie novērojumi un paustās bažas ir jāņem vērā un jāveic atbilstīgi pasākumi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžeta finanšu kontroles īstenošana notiek trīs līmeņos: iekšējā kontrole katrā iestādē; ārējā kontrole, ko veic ES Revīzijas palāta; un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra, ko īsteno Eiropas Parlaments. Es balsoju par FRONTEX 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas veiktās revīzijas ir parādījušas, ka visi aģentūras darījumi bijuši pilnīgi likumīgi un pareizi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par FRONTEX budžeta izpildes apstiprināšanu, taču konstatēju, ka otro gadu pēc kārtas Revīzijas palāta ziņo par to, ka aģentūra ir pārskaitījusi summas, pamatojoties uz vienpusējiem subsīdiju piešķiršanas lēmumiem, ko parakstījusi tikai pati aģentūra, lai gan spēkā esošie noteikumi par aģentūrām šādu iespēju neparedz. Es norādu, ka 2009. gadā izmaksātā summa pārsniedza EUR 28 000 000, bet 2008. gadā tā bija EUR 17 000 000. Tomēr es atzinīgi vērtēju to, ka saistībā ar Palātas apsvērumu parakstīts partnerattiecību pamatnolīgums ar dalībvalstu robežiestādēm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver, ka Revīzijas palāta ir norādījusi — tā guvusi pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Parlaments aicina aģentūru uzlabot finanšu pārvaldību attiecībā uz dalībvalstīm radušos izmaksu atmaksāšanu, kopā ar dalībvalstīm identificējot problēmas cēloņus, lai varētu kopīgi īstenot piemērotus risinājumus.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Sakarā ar imigrācijas plūsmu pieaugumu FRONTEX būs aktīvi jāpiedalās Eiropas robežu apsardzē. Saskaņā ar FRONTEX datiem 95 % nelegālo imigrantu Eiropā nokļūt caur Grieķiju. Nelegāla imigranta deportēšanas izmaksas ir EUR 6500, un saskaņā ar Dublinas II procedūru nelegālo imigrantu deportēšanu atbild valsts, kurā viņi ieceļojuši. Visas dalībvalstis, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, ir pakļautas imigrācijas spiedienam un ir pārvērtušās par Eiropas „imigrācijas nometnēm”. Mums jāatbalsta FRONTEX gan finansiāli, gan darbībās, un jāpanāk lielāka ES ārējo robežu drošība. Mums vajadzīgs arī mehānisms, lai kopējo imigrantu skaitu sadalītu starp visām dalībvalstīm.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojums par šā budžeta izpildes apstiprināšanu galīgi apstiprina to Eiropas aģentūras FRONTEX izdevumu pieaugumu, kas paredzēti tās uzdevumam nodrošināt mūsu ārējo robežu kontroli. Šis ievērojamais pieaugums budžetā no 2006. līdz 2009. gadam bija gan nepieciešams, gan likumīgs. Tas atbilst vajadzībai stiprināt dalībvalstu koordināciju cīņā pret nelegālo imigrāciju. Kā ES migrācijas politikas simbolam FRONTEX ir jānodrošina, lai tās budžets tiktu izlietots konkrētiem migrācijas plūsmu kontrolei paredzētiem pasākumiem. Šajā saistībā es atzinīgi vērtēju ierosmi ieviest darba rezultātu vadības sistēmu, kas piešķirs lielāku redzamību aģentūras darbībām. Uz rezultātu orientētā sistēma palīdz salīdzināt operācijas laika gaitā un tādējādi novērtēt tās. Šis „jā” balsojums, manuprāt, ir arī spēcīgs Eiropas Parlamenta politisks signāls, ka tas atbalsta to Eiropas imigrācijas politiku, kas izstrādāta Eiropas Savienības Francijas prezidentūras vadībā. Robežu drošība, kas iepriekš bija suverēna dalībvalstu atbildība, tagad tiek risināta Eiropas līmenī. Šī dalītā robežu pārvaldība būtiska garantija, kas ļauj pilnīgi izmantot vienu no ES pamatbrīvībām: personu brīvu pārvietošanos Šengenas zonā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es atturējos no balsošanas. Ir paziņots, ka gada pārskati par 2009. gadu visos galvenajos jautājumos ir ticami. FRONTEX arī uzsāka jaunas iniciatīvas, lai analizētu savus pasākumus, tostarp to ietekmi, un lai uzlabotu personāla atlases procesa pārredzamību un objektivitāti. Tomēr Eiropas Revīzijas palāta 2009. gadā atkal ir konstatējusi nepilnības, kas jau tika uzsvērtas katru gadu kopš 2006. gada. Tas, ka šīs problēmas atkārtoti nav risinātas un šie trūkumi nav veiksmīgi novērsti, ir nepieņemami.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0103/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka iestādes gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es atzinīgi vērtēju to, ka lielākā daļa ar EGNOS un Galileo programmām saistīto darbību un aktīvu 2009. gada decembrī tika nodoti Komisijai. Ir atzīmēts, ka 2009. gada galīgajā budžetā nebija iekļauta informācija par iestādes ieņēmumiem. Pārkāpumi ir konstatēti arī personāla atlases procedūrās. Aģentūrai ir jānovērš šie trūkumi un noteiktajā kārtībā jāinformē Eiropas Parlaments.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par apstiprinājuma sniegšanu attiecībā uz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes 2009. gada budžeta izpildi, jo grāmatvedības ziņā tā ir bijusi labi pārvaldīta un sniegtie rādītāji tiek atzīti par ticamiem. Tomēr joprojām pastāv dažas nepilnības cilvēkresursu jomā, īpaši attiecībā uz darbinieku atlases procedūrām, kurām pēc Revīzijas palātas domām trūkst pārredzamības. Tāpēc es ceru, ka iepriekšminētā iestāde centīsies panākt uzlabojumus šajā jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) uzraudzības iestādes pienākumi ir pārraudzīt sabiedrības interešu vadību attiecībā uz saistītajām Eiropas programmām un darboties kā to regulatoram. Galileo kopuzņēmuma, kas beidza darboties 2006. gada 31. decembrī, kompetences tai tika nodotas no 2007. gada 1. janvāra. Iestādei, kas pagaidām atrodas Briselē, regula cita starpā paredz uzņemties šādus pienākumus, kuri pašlaik tiek pārskatīti: vadīt līgumu ar operatoru, kas nodrošina no Galileo kopuzņēmuma mantotā Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) darbību; koordinēt dalībvalstu rīcību attiecībā uz frekvencēm, kas vajadzīgas, lai sistēma darbotos; sadarboties ar Komisiju, izstrādājot priekšlikumus saistībā ar programmu; modernizēt sistēmu; pārvaldīt visus aspektus saistībā ar sistēmas aizsardzību un drošību; darboties kā Eiropas iestādei, kas sniedz GNSS drošības apstiprinājumu; un vadīt pētniecības darbības, kas vajadzīgas, lai izstrādātu un veicinātu Eiropas GNSS programmas.

Šis kompetenču saraksts liecina par svarīgo nozīmi, kas piešķirta GNSS uzraudzības iestādei un pastiprina tai izvirzītās prasības plānot savas darbības un izdevumus piešķirtā budžeta ietvaros, kā arī ievērot noteikumus, kuri reglamentē budžeta izpildi.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atturējās balsojumā par šo dokumentu, kaut arī atbildīgā komiteja bija nolēmusi apstiprināt Eiropas GNSS uzraudzības iestādes kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Iestādes 2009. gada budžets bija EUR 44 400 000, kas ir samazinājums par 64 % salīdzinājumā ar 2008. finanšu gadu. Es atturējās, jo Parlaments pauž nožēlu par nepilnībām darbinieku atlases procedūrās, kas mazina šo procedūru pārredzamību. Procedūras ir jāpadara pārredzamākas, lai turpmāk var novērst nenoteiktību attiecībā uz šīs iestādes darbību.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas balsojumā Parlaments ir sniedzis Eiropas GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es balsoju „par”, pamatojoties uz Revīzijas palātas un Budžeta kontroles komitejas novērtējumiem un ziņojumiem, kuros norādīts, ka tās ir guvušas pamatotu pārliecību, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, lai apstiprinātu Eiropas GNSS uzraudzības iestādes budžeta izpildi, jo Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas GNSS uzraudzības iestādes izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz iestādes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver nepilnības darbinieku atlases procedūrās, kas bieži vien mazina šo procedūru pārredzamību. Parlaments arī atzīmē, ka galīgajā budžetā, kuru iestāde publicēja 2010. gada 31. martā, nebija parādīts Administratīvās padomes apstiprinātais 2009. gada galīgais budžets un nebija iekļauti tās ieņēmumi. Tādēļ Parlaments mudina iestādi mainīt šo situāciju un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par izmaiņām.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0126/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu un ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums tikai sāk savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmu. Šo sistēmu ieviešana ir steidzami jāpabeidz. Kopuzņēmuma saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums 2009. gadā bija attiecīgi 81 % un 20 %. Es piekrītu referentam, ka Kopuzņēmums vēl tikko sācis savu darbību, un tādējādi saprotu tā samērā zemo maksājumu apropriāciju izlietojumu. Es arī uzskatu, ka, ņemot vērā Kopuzņēmuma sarežģīto budžetu un uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas sniegtu tiešus ziņojumus valdei.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ARTEMIS kopuzņēmuma 2009. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, būdama aģentūra, kas vēl tikko sācis savu darbību, tas ir ārkārtīgi labi pārvaldījis savas finanses. Tāpēc es domāju, ka turpmāk var veikt uzlabojumus un ka neatbilstības, kas noradītas pārskatos par šo finanšu gadu, var labot.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) ARTEMIS kopuzņēmums īstenos kopīgu tehnoloģisko iniciatīvu (CTI) integrēto informācijas tehnoloģiju sistēmu jomā. Šīs valsts un privātā sektora partnerības mērķis galvenokārt ir atbalstīt pētniecības iniciatīvu līdzfinansēšanu Eiropas līmenī, kā arī uzlabot sadarbību starp dažādiem operatoriem šajā nozarē. Kā referents pareizi norāda, to izveidoja ar mērķi sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu iegulto datorsistēmu pamattehnoloģijas dažādās lietojuma jomās ar nolūku stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un rast jaunus tirgus un jaunus lietojuma veidus sabiedrībā. Šis uzņēmums joprojām vēl ir sākuma stadijā, kas ļauj mums likt lielas cerības uz tā sasniegumiem nākotnē, kā arī cerēt, ka tā darbosies tā, lai ieguldījumi tiktu veikti likumīgi.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīja šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja ir nolēmusi apstiprināt ARTEMIS kopuzņēmuma kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmuma galīgais 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 46 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 8 000 000 apmērā; turklāt apliecina, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 81 % un 20 %. Es uzskatu, ka Kopuzņēmums vēl tikko sācis savu darbību un tādējādi saprotu tā samērā zemo maksājumu apropriāciju izlietojumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegusi pozitīvu atzinumu par ARTEMIS kopuzņēmuma budžeta izpildi attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Tādēļ Parlaments šodien balsoja par to, lai apstiprinātu budžeta izpildi attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Veiktās revīzijas parādīja, ka Kopuzņēmuma finanšu pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Tomēr es domāju, ka būtu lietderīgi, ja Kopuzņēmums ņemtu vērā aicinājumu uzlabot IT procesu un darbību dokumentēšanu un ar IT saistīto riska faktoru noteikšanu, kā arī sagatavot nepārtrauktas uzņēmējdarbības plānu un datu aizsardzības politiku.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, lai apstiprinātu ARTEMIS kopuzņēmuma budžeta izpildi, taču es uzskatu, ka, ņemot vērā Kopuzņēmuma sarežģīto budžetu un uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas sniegtu tiešus ziņojumus valdei.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojums sniedz ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz Kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz ARTEMIS kopuzņēmuma izpilddirektoram apstiprinājumu attiecībā uz kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzsver, ka kopuzņēmumu izveidoja 2007. gada decembrī ar mērķi sagatavot un īstenot pētniecības programmu, lai izstrādātu iegulto datorsistēmu pamattehnoloģijas dažādās lietojuma jomās ar nolūku stiprināt Eiropas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību un rast jaunus tirgus un jaunus lietojuma veidus sabiedrībā.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0128/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un budžeta izpildes apstiprinājumu attiecībā uz 2009. finanšu gada budžeta izpildi kopuzņēmumā Clean Sky. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir jāpabeidz. Es piekrītu referenta viedoklim, ka, ņemot vērā kopuzņēmuma budžeta apmēru un sarežģītos uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas strādātu tiešā kopuzņēmuma valdes pakļautībā. Es uzskatu, ka kopuzņēmumam ir arī jāturpina dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrāde. Es ceru, ka turpmāk kopuzņēmums Clean Sky ātrāk izstrādās, apstiprinās un demonstrēs ekoloģiski tīras aviotransporta tehnoloģijas ES, lai tās varētu iespējami drīz izmantot.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Man ir daži komentāri par kopuzņēmuma Clean Sky darbību, kuru dēļ es neatbalstu tā 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Vispirms jāsaka, ka kopš kopuzņēmuma dibināšanas 2007. gadā nav parakstīts nolīgums ar Beļģiju par biroja izvietošanu, privilēģijām un neaizskaramību, nedz arī cita veida atbalstu. Kā uzņēmums var pienācīgi darboties, ja šīs pamatvajadzības netiek garantētas? Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka pētniecības darbi, kuriem 2008. gadā piešķīra priekšfinansējumu, 2009. gadā netika pabeigti un ka izlietoti tika ne vairāk par 65 % no priekšfinansējuma. Taču es esmu visvairāk norūpējies par to, ka nav vēl pilnībā ieviestas iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas, un tas apdraud Eiropas nodokļu maksātāju naudas izlietojuma pārredzamību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka, neraugoties uz dažiem pārkāpumiem kopuzņēmuma budžeta izpildē, mēs varam būt pārliecināti, ka tā revīzijas norise turpmāk uzlabosies, jo uzņēmums ir tikko sācis savu darbību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kopuzņēmumu Clean Sky izveidoja vajadzības dēļ izstrādāt, apstiprināt un demonstrēt ekoloģiski tīras aviotransporta tehnoloģijas ES, lai tās varētu iespējami drīz izmantot. Tāpat kā kopuzņēmums Artemis tas tikai tagad sāk savu darbību. Tas nenozīmē, ka tajā nav procedūru un prakses, kas būtu jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz budžeta struktūru, kā pareizi norādījis referents.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt kopuzņēmuma Clean Sky kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Kopuzņēmumu Clean Sky izveidoja 2007. gada decembrī, lai paātrinātu tīru aviotransporta tehnoloģiju izstrādi, apstiprināšanu un demonstrēšanu ES un lai tās varētu iespējami drīz izmantot. Kopuzņēmums ir tikko sācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām nebija vēl pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Kopuzņēmuma 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 91 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 60 000 000 apmērā, un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 98 % un 1 %. Manuprāt, kopuzņēmums tikai tagad sāk savu darbību, un tāpēc es saprotu samērā zemo maksājumu apropriāciju izmantojumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Gan Revīzijas palāta, gan Budžeta kontroles komiteja ir sniegušas pozitīvu atzinumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Tāpēc Parlaments šodien balsoja un apstiprināja 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Veiktās revīzijas parādīja, ka kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es tomēr uzskatu, ka labi būtu, ja kopuzņēmuma budžeta lielā apmēra un veicamo uzdevumu sarežģītības dēļ tas ņemtu vērā aicinājumu pabeigt iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas ieviešanu.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „par” kopuzņēmuma Clean Sky 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es zinu, ka kopuzņēmums tikai tagad sāk savu darbību. Diemžēl projekta īstenošana ir vairākkārt aizkavējusies, un tāpēc ir izlietoti tikai 65 % no priekšfinansējuma summas. Turklāt nav pieņemts lēmums par biroja izvietošanu Beļģijā, un tas ievērojami apgrūtina kopuzņēmuma Clean Sky darbību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” kopuzņēmuma Clean Sky budžeta izpildes apstiprināšanu. Es zinu, ka kopuzņēmums tikai tagad sāk savu darbību. Taču es esmu nobažījies par to, ka pētniecības pasākumi, kuriem Komisija kopuzņēmumam 2008. gadā piešķīra priekšfinansējumu, 2009. gadā vēl nebija pabeigti un ka projektu novēlotas īstenošanas dēļ tika izmantoti tikai EUR 8 700 000 jeb 65 % no priekšfinansējuma EUR 13 600 000 kopsummas. Esmu jo īpaši nobažījies par to, ka apstiprinātais kopuzņēmuma 2009. gada budžets nav pieņemts, strukturēts un noformēts nedz atbilstoši Regulai (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveidoja kopuzņēmumu Clean Sky, nedz atbilstoši kopuzņēmuma finanšu noteikumiem. Tāpēc es mudinu kopuzņēmumu nekavējoties novērst šo būtisko trūkumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo rezolūciju Clean Sky izpilddirektoram tiek sniegts apstiprinājums par kopuzņēmuma 2009. gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz kopuzņēmuma Clean Sky izpilddirektoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. gada budžeta izpildi. Parlaments uzskata, ka, ņemot vērā kopuzņēmuma budžeta lielo apmēru un sarežģītos uzdevumus, tam vajadzētu apsvērt iespēju izveidot revīzijas komiteju, kas strādātu tiešā kopuzņēmuma valdes pakļautībā.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0129/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu par Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir jāpabeidz. Es piekrītu referenta viedoklim, ka kopuzņēmumam ir jāturpina arī dalības un līdzfinansējuma noteikumu izstrāde un jāpabeidz iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas izstrāde. Es ceru, ka Kopuzņēmums novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai uzlabos zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un palīdzēs farmācijas nozarei ražot efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Manuprāt, Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai ir pilnā mērā jāfinansē farmācijas uzņēmumiem vai citiem tā dalībniekiem, kas ir visvairāk ieinteresēti šā uzņēmuma darbībā. Šā iemesla dēļ es neatbalstu kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, kā teikts ziņojumā, Revīzijas palāta uzskata, ka kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Mans viedoklis tomēr ir, ka kopuzņēmumam jāpabeidz iekšējās kontroles sistēmas ieviešana — lai gan tās trūkumu var zināmā mērā attaisnot, jo uzņēmums ir tikko sācis savu darbību — un nākamajos gados jāstrādā uzmanīgāk un pārredzamāk.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kopuzņēmuma mērķis ir būtiski uzlabot zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu, lai tādējādi farmācijas nozarē ražotu efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles. Tāpēc kopuzņēmuma sniedz ieguldījumu Septītās pamatprogrammas īstenošanā un atbalsta pētniecību un izstrādi farmācijas nozarē dalībvalstīs un valstīs, kas iesaistītas Septītās pamatprogrammas īstenošanā. Tas veicina mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanos kopuzņēmuma darbībā un sadarbību starp privāto sektoru un universitātēm. Tas ir vēl sākuma stadijā, tāpēc mēs nevaram skaidri paredzēt, kā tā budžets turpmāk tiks izlietots. Taču tam ir noteikti jāpabeidz iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas izstrāde.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu tāpēc, ka atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmumu novatorisko zāļu jomā uzsāktās iniciatīvas īstenošanai izveidoja 2007. gadā, lai būtiski uzlabotu zāļu izstrādes procesa efektivitāti un lietderīgumu un tādējādi farmācijas nozarē ražotu efektīvākas un drošākas novatoriskas zāles. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Kopuzņēmuma 2009. gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 82 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 82 000 000 apmērā, un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 97 % un 1 %.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā Revīzijas palātas paziņojumu, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, es balsoju „par” Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Kā mēs zinām, debatēm par budžeta izpildes apstiprināšanu vienmēr ir īpašs konteksts, un šodienas debašu konteksts ir ekonomikas un finanšu krīze, kas ir izraisījusi finanšu un budžeta problēmas vairākās dalībvalstīs. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvāku kontroli, es pievienojos aicinājumam, lai kopuzņēmums savos finanšu noteikumos iekļauj īpašu atsauci uz Komisijas iekšējā revīzijas dienesta kā kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es mudinu kopuzņēmumu steidzami pabeigt iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas ieviešanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo EP lēmuma priekšlikumu Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram tiek sniegts apstiprinājums par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz Kopuzņēmuma novatorisko zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai izpilddirektoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments aicina kopuzņēmumu savos finanšu noteikumos iekļaut īpašu atsauci uz Komisijas iekšējā revīzijas dienesta kā kopuzņēmuma iekšējā revidenta pilnvarām, pamatojoties uz noteikumiem, kas izklāstīti pamata Finanšu regulā, kuru piemēro Kopienas struktūrām.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0124/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu un „par” kopuzņēmuma SESAR 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma SESAR gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir tikko uzsācis savu darbību un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir jāpabeidz. Es piekrītu referentam, ka kopuzņēmumam ir jāievieš integrētā vadības sistēma, kas ļauj sadalīt izmaksas konkrētiem darbu kompleksiem un noteikt darbības izmaksām paredzētos finansējuma avotus. Turklāt ir svarīgi norādīt, ar kādiem nosacījumiem neizlietotais finansējums tiek iekļauts nākamā finanšu gada budžetā.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kopuzņēmums, ko nodibināja, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), ir svarīga iniciatīva. Taču es uzskatu, ka šajā finanšu krīzes un grūtību laikā daudzās dalībvalstīs mums nepieklājas šādā veidā tērēt miljoniem eiro.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” kopuzņēmuma SESAR 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo šis nesen izveidotais uzņēmums ir pārliecinājis Revīzijas palātu par savu finanšu pārskatu ticamību. Ir zināms, ka šī iestāde cenšas pabeigt iekšējās kontroles sistēmu ieviešanu, taču, manuprāt, ir jāpieliek lielākas pūles, lai garantētu pārskatu pārredzamību un ticamību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šā kopuzņēmuma mērķis ir modernizēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu, koncentrējot Eiropas Savienības pētniecības un izstrādes centienus Vienotas Eiropas gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības izpētes programmā (SESAR).

To eiropiešu drošība, kas bieži izmanto aviosabiedrību pakalpojumus, kā arī aviosabiedrību darbinieku drošība ir atkarīga no centieniem rast vislabāko risinājumu šā satiksmes veida pārvaldībā, kā arī no vairākās dalībvalstīs izmantoto pašreizējo metožu apzināšanas un salīdzināšanas, lai ikviens pārņemtu paraugpraksi un drošus, ekonomiskus un novatoriskus risinājumus.

Tāpat kā citi uzņēmumi savas darbības sākumā arī SESAR vēl nav pilnībā ieviesis iekšējās kontroles un finanšu informācijas sistēmas. Tās uzņēmumam būs pēc iespējas ātrāk jāievieš.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo atbildīgā komiteja nolēma apstiprināt kopuzņēmuma SESAR kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Revīzijas palāta paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmuma galīgais 2009. finanšu gada budžets ietvēra saistību apropriācijas EUR 325 000 000 apmērā un maksājumu apropriācijas EUR 157 000 000 apmērā, un saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju izlietojums bija attiecīgi 97,1 % un 43,2 %. Revīzijas palāta konstatēja, ka 2009. gadā ir veikti svarīgi pasākumi, lai ieviestu kontroles sistēmas, bet tomēr izteica bažas par to, ka integrēts mehānisms finanšu, budžeta un ar pamatdarbību saistītai informācijas pārvaldīšanai līdz gada beigām vēl nebija ieviests. Taču kopuzņēmums atbildēja, ka 2010. gada maijā minētās finanšu sistēmas jau ir ieviestas. Gadījumi, kad iekšējā kontrole darbojas nepareizi, ir jāizskauž.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Lai gan Revīzijas palāta konstatēja dažas nepilnības un pārkāpumus, analizējot un novērtējot kopuzņēmuma SESAR budžetu, es balsoju „par” uzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Taču, lai nākamajās procedūrās netiktu pieļautas tās pašas kļūdas, manuprāt, SESAR ir līdz galam jāizstrādā un jāievieš iekšējās kontroles sistēmas un finanšu informācijas sistēma, kas ļaus sniegt visticamāko un visprecīzāko budžeta operāciju novērtējumu katrā finanšu gadā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” kopuzņēmuma SESAR 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Taču esmu nobažījies par to, ka līdz 2009. gada decembrim nebija ieviesta integrētā vadības sistēma, kas ļauj sadalīt izmaksas konkrētiem darbu kompleksiem un noteikt darbības izmaksām paredzētos finansējuma avotus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo EP lēmuma priekšlikumu kopuzņēmuma SESAR izpilddirektoram tiek sniegts apstiprinājums par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas rezolūciju Parlaments sniedz kopuzņēmuma SESAR izpilddirektoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta atzina, ka kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0152/2011)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Atbildība par EP deputātu publiskajiem paziņojumiem jāuzņemas vispirms pašiem deputātiem. Parlamenta iejaukšanās, analizējot paziņojuma kontekstu, apstākļus un to, vai attiecīgā persona ir bijusi tiesīga sniegt šo paziņojumu, notiek tikai izņēmuma gadījumos. Taču iejaukšanās ir obligāta, ja personu, kas sniegusi paziņojumu, sauc pie atbildības par tā saturu vai izteikto ideju. Šāds izņēmuma gadījums, kuru izmeklēt bija Eiropas Parlamenta pienākums, ir pret EP deputātu Luigi de Magistris celtā apsūdzība viņa paša valsts tiesā saistībā ar interviju, ko viņš sniedza Itālijas laikrakstam kā politiskās partijas biedrs, kura pārstāvēta Eiropas struktūrās. Ja palūkojamies uz šo paziņojumu un tā nozīmi ne tikai no dalībvalsts politikas viedokļa, tad saskaņā ar vārda brīvību ir jāatzīst EP deputāta tiesības paust savu viedokli un tās jāaizstāv.

Tāpat kā Luigi de Magistris jebkuram citam EP deputātam tiek piemērota imunitāte un pret viņu nevar veikt izmeklēšanas darbības vai viņu aizturēt, pamatojoties uz viņa pausto viedokli vai balsojumu. Demokrātiskā sabiedrībā mēģinājumu kavēt EP deputātus paust savu viedokli par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem nevar attaisnot.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par pieprasījumu aizstāvēt mūsu kolēģa De Magistris kunga imunitāti un privilēģijas saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti 8. un 9. pantu un Itālijas Republikas Konstitūcijas 68. pantu, kura grozīta ar 1993. gada 29. oktobra Konstitucionālo likumu Nr. 3, jo pret viņu pēc intervijas Itālijas laikrakstā Benevento tiesā apsūdzību cēla Parlamenta deputāts Mastella kungs. Saskaņā ar praksi, kas nostiprinājusies Parlamentā, un, ņemot vērā to, ka uz šo tiesvedību attiecas dažādi civiltiesību vai administratīvo tiesību aspekti, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu, es balsoju „par” deputāta imunitātes atcelšanu mūsu kolēģim De Magistris kungam.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Juridiskā komiteja uzskata, ka, sniedzot minēto interviju, Luigi de Magistris kungs ir pildījis Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veicis politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami ar tiesvedības palīdzību mēģināt atturēt Parlamenta deputātus paust viedokli par jautājumu, kas skar sabiedrības likumīgās intereses, un kritizēt politiskos pretiniekus, un šāda rīcība ir pretrunā Protokola 8. pantam, kura nolūks ir aizsargāt deputātu vārda brīvību, tiem pildot savus pienākumus Parlamenta interesēs, kas ir Eiropas Savienības iestāde. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, un saskaņā ar Reglamenta 6. panta 3. punktu pēc tam, kad izskatīti apsvērumi par labu deputāta imunitātes aizstāvēšanai un pret to, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam aizstāvēt Luigi De Magistris kunga parlamentāro imunitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo atbildīgā komiteja uzskata, ka, sniedzot minēto interviju, Luigi de Magistris ir pildījis Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veicis politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami ar tiesvedības palīdzību mēģināt atturēt Parlamenta deputātus paust viedokli par jautājumu, kas skar sabiedrības likumīgās intereses, un kritizēt politiskos pretiniekus, un šāda rīcība ir pretrunā Protokola 8. pantam, kura nolūks ir aizsargāt deputātu vārda brīvību, tiem pildot savus pienākumus Parlamenta interesēs, kas ir Eiropas Savienības iestāde.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – De Magistris kungu iesūdzēja tiesā par neslavas celšanu. Šajā sakarībā viņš lūdza Eiropas Parlamentu aizstāvēt viņa deputāta imunitāti un privilēģijas. Saskaņā ar ziņojumu Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam aizstāvēt Luigi De Magistris kunga deputāta imunitāti. Es balsoju „par” to.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Parlaments ir saņēmis pieprasījumu atcelt deputāta imunitāti mūsu kolēģim De Magistris kungam, pret kuru Benevento tiesā ir celta apsūdzība Eiropas Parlamenta deputāta Mastella kunga interesēs, un tās pamatā ir De Magistris kunga Itālijas laikrakstā 2009. gada 31. oktobrī sniegtā intervija,

Pēc tam, kad Juridiskā komiteja pieņēma lēmumu neatcelt Luigi De Magistris kunga deputāta imunitāti, tā sniedza paziņojumu par šo jautājumu. Faktiski tika uzskatīts, ka De Magistris kungs pildīja Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, kad viņš izteica attiecīgos komentārus. Saskaņā ar ziņojumu viņš pildīja Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus un veica politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu.

Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es atbalstu deputātu vārda brīvību, kad viņi pilda savus pienākumus, lai aizstāvētu Eiropas Parlamenta kā iestādes intereses. Man tomēr jāpiebilst, ka deputātam ir jābūt politiski atbildīgam un vienmēr jārunā patiesība, un jāizrāda savam sarunu biedram cieņa, lai gan tas ne vienmēr notiek.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mums ir jāaizstāv De Magistris kunga imunitāte, jo, sniedzot minēto interviju, De Magistris kungs pildīja savus deputāta pienākumus un veica politisku darbību, izsakot saviem vēlētājiem viedokli par sabiedriski svarīgu jautājumu.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0154/2011)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es aizstāvu Bruno Gollnisch imunitāti un privilēģijas, un es uzskatu, ka vajāšana, kurai viņš pakļauts, ir tīri politiska rakstura. Viņa imunitāte ir jāaizstāv, lai viņš varētu veikt savus pienākumus kā pilntiesīgs Eiropas Parlamenta deputāts. Šādos gadījumos par EP deputāta imunitātes aizstāvēšanu tiek balsots Parlamenta papildu sesijā (protams, ja deputāts vai deputāte pieder pie lielas politiskās grupas), kas liek man domāt, ka dažkārt Eiropas Parlamentā tiek lietoti dubultstandarti, tādējādi graujot uzticību visai šai iestādei.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Jūs zināt, ka es esmu uzticīga demokrātiskajām vērtībām … Bruno Gollnisch, EP deputāts un intelektuāls guru no Front National, ir pieprasījis savas parlamentārās imunitātes aizstāvību, jo Francijas iestādes, veicot tiesas izmeklēšanu pret Gollnisch kungu kā Front National frakcijas priekšsēdētāju Ronas–Alpu Reģionālajā padomē, 2009. gada janvārī Starptautiskās Līgas pret rasismu un antisemītismu vārda iesniedza kompensācijas prasību par rasu naida kurināšanu.

Nodaļas par tiesībām un kārtību attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti 8. pants nosaka, ka attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot savus pienākumus. Francijas Republikas Konstitūcijas 26. panta 2. punkts nosaka to pašu.

Laikā, kad Front National ir guvusi lielu Francijas vēlētāju atbalstu un kad var apšaubīt šīs frakcijas pievienošanos tradicionālajām vērtībām (gan no plašsaziņas līdzekļu, gan politiskā viedokļa), es esmu apmierināta, ka Eiropas Parlaments neaizstāvēs Gollnish kunga parlamentāro imunitāti un ka tas ir aicinājis to atcelt, lai tiesa var veikt savu darbu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par pieprasījumu aizstāvēt mūsu kolēģa Gollnish kunga privilēģijas un imunitāti. Šis pieprasījums tika iesniegts, kad Francijas policija centās viņu apcietināt, lai nogādātu Francijas tiesu iestādēs par politiska viedokļa paušanu. Lieta attiecas uz Starptautiskās Līgas pret rasismu un antisemītismu (LICRA) apsūdzību rasu naida kurināšanā pēc paziņojuma presei publicēšanas Ronas–Alpu Reģionālās padomes Front National frakcijas vietnē, frakcijas, kuras priekšsēdētājs bija Gollnish kungs. Ņemot vērā praksi, kas nostiprinājusies Parlamentā, un Juridiskās komitejas atzinumu, es piekrītu referenta nostājai un balsoju „par” mūsu kolēģa Gollnish kunga parlamentārās imunitātes atcelšanu

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Bruno Gollnish pieprasījumā par imunitātes aizstāvēšanu nav minēts Protokola par imunitāti un privilēģijām Eiropas Savienībā 8. pants, un tas šai lietai nav piemērojams. Lai nolemtu, vai aizstāvēt vai neaizstāvēt deputāta parlamentāro imunitāti, Parlaments piemēro pats savus konsekventus principus. Atbildīgā komiteja nav konstatējusi pietiekami pamatotus un precīzus pierādījumus, ka lieta ir ierosināta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai.

Otrkārt, lieta neattiecas uz Bruno Gollnish politiskās darbības jomu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Tā attiecas uz Bruno Gollnish darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kas nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta pilnvarām. Treškārt, Bruno Gollnish ir sniedzis paskaidrojumu par paziņojumu presei, kura dēļ ir ierosināta tiesvedība un kuru publicēja viņa pārstāvētā Ronas–Alpu Reģiona padomes politiskā frakcija, informējot, ka to sagatavoja Front National reģionālā nodaļa, tostarp šīs grupas atbildīgā persona par saziņu. Parlamentārās imunitātes piemērošana šādām situācijām tiek uzskatīta par nevajadzīgu šo noteikumu darbības jomas pārsniegšanu, jo tie ir paredzēti, lai novērstu jebkādu ietekmi uz Parlamenta darbību un neatkarību. Visbeidzot, to, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas, izlemj kompetentās tiesu iestādes, nevis Parlaments. Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Juridiskā komiteja Eiropas Parlamentam iesaka neaizstāvēt Bruno Gollnish deputāta imunitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Apsvēris iemeslus „par” un „pret” deputāta parlamentārās imunitātes aizstāvēšanai, es piekrītu Juridiskās komitejas ieteikumam, ka Parlamentam nav jāaizstāv Bruno Gollnish deputāta imunitāte.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Kauna zīmes uzspiešana un naida kurināšana, pamatojoties uz reliģisko piederību, Francijā tiek uzskatīta par pārkāpumu, un šāda situācija ir pielīdzināma flagrante delicto. Gollnisch kungs publiski atbalstīja apkaunojošu paziņojumu presē. Šajā preses paziņojumā musulmaņi ir pielīdzināti bandītiem. Tajā ir runāts par palīdzēšanu „islāmam pārņemt mūsu tēvzemi un iznīcināt mūsu kultūras vērtības”. Gollnish kungam būs iespēja sevi aizstāvēt. Viņa imunitātes atcelšana ļaus tam notikt. Tāpēc es balsoju „pret” viņa pieprasījumu aizstāvēt viņa parlamentāro imunitāti.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Gollnisch kungs ir pieprasījis Eiropas Parlamentam aizstāvēt viņa deputāta imunitāti, jo Francijas iestādes, veicot tiesas izmeklēšanu, kuru ierosināja par sūdzību un prasību piedzīt zaudējumu atlīdzību (plainte avec constitution de partie civile), ko 2009. gada 26. janvārī pret anonīmu personu par rasu naida kurināšanu iesniedza Starptautiskā Līga pret rasismu un antisemītismu, pēc viņa teiktā viņam esot piemērojušas brīvību ierobežojošu drošības līdzekli. Tika secināts, ka lieta neattiecas uz Bruno Golnish politiskās darbības jomu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, bet, gluži otrādi — tā attiecas tikai uz Bruno Gollnish darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kurā viņš tika ievēlēts tiešās un vispārējās vēlēšanās un kurš nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta statusu. Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, citiem vārdiem sakot, par to, ka prasība ir iesniegta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir lēmums neaizstāvēt Gollnish kunga privilēģijas un imunitāti, ļaujot izlemt kompetentajām tiesu iestādēm, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Minētā lieta neattiecas uz Gollnish kunga kā EP deputāta politisko darbību, bet tikai uz viņa darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu. Tāpēc mēs esam nolēmuši neaizstāvēt viņa imunitāti.

Ziņojums: Bernhard Rapkay (A7-0155/2011)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es aizstāvu Bruno Gollnish privilēģijas un imunitāti, un es uzskatu, ka vajāšana, kurai viņš pakļauts, ir tīri politiska rakstura. Viņa imunitāte ir jāaizstāv, lai viņš varētu veikt savus pienākumus kā pilntiesīgs Eiropas Parlamenta deputāts. Tāpēc es balsoju „pret” viņa deputāta imunitātes atcelšanu.

  Andrew Henry William Brons (NI), rakstiski. – Es balsoju „pret” parlamentārās imunitātes atcelšanu Bruno Gollnish, jo es uzskatu, ka 1. viņa runa un vārdi, par kuriem izvirzīta sūdzība, nemusina uz vardarbību, kā arī nav aizskaroši vai aizvainojoši. Komentāri attiecās uz islāma režīma neiecietību pret cilvēkiem, kurus viņi uzskata par ķeceriem; 2. nebija atļautas debates pirms vissvarīgākajiem balsojumiem (attiecībā uz EP deputātu pamattiesībām); 3. priekšlikums atcelt Bruno Gollnish deputāta imunitāti (un galīgais lēmums to atcelt) bija pretrunā ar priekšlikumu saglabāt imunitāti EP deputātam no Vācijas Elmar Brok pret kriminālvajāšanu par (varbūtēju) mantkārību, izvairoties no nodokļu nomaksas. Ir skaidrs, ka kriminālvajāšana ir nepatīkama lieta, ja to veic privāta organizācija, kas ir nolēmusi laupīt Gollnish kungam amatu, kuru viņš ieguvis vēlēšanās, un viņa labo slavu.

  Philip Claeys (NI), rakstiski. − (NL) Jau pats fakts, ka mūsu kolēģim, kurš riskē zaudēt savu parlamentāro imunitāti, nav dota iespēja aizstāvēt sevi plenārsēdē, ir pietiekams iemesls balsot „pret” šo ziņojumu, kurā ierosināts atcelt deputāta imunitāti. Turklāt ir nedzirdēti un nedabīgi, ka Parlamenta deputāti zaudē imunitāti un viņi tiek iesūdzēti tiesā par sava viedokļa paušanu. Ja Eiropas Parlaments vēlas, lai vēlētāji to turpmāk uztver nopietni, tam nepārprotami un bez kompromisiem jāaizstāv savu deputātu un visu Eiropas pilsoņu tiesības uz vārda brīvību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par pieprasījumu atcelt privilēģijas un imunitāti mūsu kolēģim Gollnish kungam, ko Eiropas Parlamentam iesniedzis Lionas Apelācijas tiesas prokurors attiecībā uz izmeklēšanu, kas ir uzsākta, pamatojoties uz sūdzību un zaudējumu atlīdzības prasību, kuru 2009. gada 26. janvārī pret anonīmu personu par rasu naida kurināšanu iesniedza Starptautiskā Līga pret rasismu un antisemītismu (LICRA) attiecībā uz paziņojuma presei publicēšanu Ronas–Alpu Reģionālās padomes Front National frakcijas vietnē, frakcijas, kuras priekšsēdētājs bija Gollnish kungs. Ņemot vērā praksi, kas nostiprinājusies Parlamentā, un to, ka pieprasījums pēc parlamentārās imunitātes šajā gadījumā bija nepamatots, kā arī Juridiskās komitejas atzinumu, es piekrītu referenta nostājai un balsoju „par” parlamentārās imunitātes atcelšanu mūsu kolēģim Gollnish kungam.

  Nick Griffin (NI), rakstiski. – Es balsoju „pret” parlamentārās imunitātes atcelšanu Bruno Gollnish, jo: 1. vārda brīvība ir mūsu sabiedrības pamatvērtība un mūsu demokrātijas stūrakmens. To nedrīkst mazināt mūsu politiskie oponenti. Komentāri, ko piedēvē Gollnish kungam, nemusina uz vardarbību, kā arī nav aizskaroši vai aizvainojoši. Tie attiecās uz islāma režīma neiecietību pret tā sauktajiem neticīgajiem; 2. nebija atļautas debates pirms balsojumiem par šo jautājumu, un tas pārkāpj EP deputāta pamattiesības; 3. priekšlikums atcelt Bruno Gollnish deputāta imunitāti (un politiski motivētais lēmums to atcelt) bija pretrunā ar priekšlikumu saglabāt imunitāti EP deputātam no Vācijas Elmar Brok pret kriminālvajāšanu par (varbūtēju) mantkārību, izvairoties no nodokļu nomaksas.

Ir skaidrs, ka kriminālvajāšana ir nepatīkama lieta, ja to veic privāta organizācija, kas ir nolēmusi laupīt Gollnish kungam amatu, kuru viņš ieguvis vēlēšanās, un viņa labo slavu. Ir skaidrs arī tas, ka aizvien neiecietīgākajā politkorektuma gaisotnē, kas ir pārņēmusi Parlamentu, daži deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo, pirmkārt, atbildīgā komiteja nav konstatējusi pietiekami pamatotus un precīzus pierādījumus, ka lieta ir ierosināta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai.

Otrkārt, lieta neattiecas uz Bruno Gollnish politiskās darbības jomu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Tā attiecas uz Bruno Gollnish darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kas nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta pilnvarām.

Treškārt, Bruno Gollnisch ir sniedzis paskaidrojumu, ka paziņojumu presei, kura dēļ ir ierosināta tiesvedība, publicēja viņa pārstāvētā Ronas–Alpu Reģiona padomes politiskā frakcija. Parlamentārās imunitātes piemērošana šādām situācijām tiek uzskatīta par nevajadzīgu šo noteikumu darbības jomas pārsniegšanu, jo tie ir paredzēti, lai novērstu jebkādu ietekmi uz Parlamenta darbību un neatkarību.

Visbeidzot, to, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas, izlemj kompetentās tiesu iestādes, nevis Parlaments. Jāpiebilst, ka, pieņemot lēmumu atcelt deputāta imunitāti, Eiropas Parlaments valsts kompetentajai iestādei tikai rada priekšnoteikumus kriminālprocesa ierosināšanai (jo netiek apdraudēta nedz šīs iestādes darbība, nedz neatkarība), taču ar šādu lēmumu nekādā ziņā netiek prezumēta deputāta vaina vai nevainīgums vai pausta attieksme par kriminālprocesa ierosināšanas nepieciešamību saistībā ar attiecīgajām darbībām vai viedokļiem. Apsvērusi visus argumentus, Juridiskā komiteja iesaka Eiropas Parlamentam atcelt Bruno Gollnish parlamentāro imunitāti.

  Jean-Marie Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Mana ilgā parlamentārā darbība gan Francijas Nacionālajā asamblejā, gan Eiropas Parlamentā (27 gadi) ļauj man apgalvot, ka Parlamenta attieksme, atceļot Gollnish kunga parlamentāro imunitāti, bija īpaši pretīga. EP deputātam netika dots vārds, lai viņš varētu sevi aizstāvēt savu kolēģu priekšā, kas, starp citu, nepapūlējās iepazīties ar faktiem šajā lietā. Ja viņi to būtu darījuši, tad uzzinātu, ka Gollnish kungs ir tikai netieši atbildīgs šajā lietā un ka tā ir saistīta ar politiska viedokļa paušanas brīvību. Pamācīt cilvēkus par demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu ir viena lieta, bet šos principus ievērot pašiem savā iestādē ir pavisam cita lieta.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami ar tiesvedības palīdzību mēģināt atturēt Parlamenta deputātus paust viedokli par jautājumu, kas skar sabiedrības likumīgās intereses, un kritizēt politiskos pretiniekus, un šāda rīcība ir pretrunā Protokola 8. pantam, kura nolūks ir aizsargāt deputātu vārda brīvību, tiem pildot savus pienākumus Parlamenta interesēs, kas ir Eiropas Savienības iestāde. Es pilnīgi atbalstu šo koncepciju. Taču Rapkay kungs šo principu piemēro tikai De Magistris kungam, pret kuru ir ierosināta lieta par apmelošanu, bet ne Bruno Golnish, pret kuru ir ierosināta lieta par politiska viedokļa paušanu. Šajā gadījumā tiek piemērots dubultstandarts. Vai ir demokrātiskāk un sabiedrības interesēs uzzināt De Magistris kunga viedokli par savu kolēģi, vai ir mūsu interesēs uzzināt, ko Front National domā par nemieriem Romansā vai masu imigrācijas draudiem? Bruno Gollnish zaudē deputāta imunitāti tikai tāpēc, ka viņa oponentiem nepatika minētais paziņojums presē, lai gan tam ir lielāka sabiedriskā rezonanse. Parlamentā ievēlētu pārstāvju vārda brīvība nedrīkst būt pārvietojams vārtu stienis vai atkarīga no tā, ka kādam patīk vai nepatīk jūsu izskats. Šā ziņojuma pieņemšana nedara jums godu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu Bruno Gollnisch deputāta imunitātes atcelšanu, lai viņš varētu stāties tiesas priekšā par rasu naida kurināšanu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), – (FR) Kauna zīmes uzspiešana un naida kurināšana, pamatojoties uz reliģisko piederību, Francijā tiek uzskatīta par pārkāpumu, un šāda situācija ir pielīdzināma flagrante delicto. Gollnisch kungs publiski atbalstīja apkaunojošu paziņojumu presē. Šajā preses paziņojumā musulmaņi ir pielīdzināti bandītiem. Tajā ir runāts par palīdzēšanu „islāmam pārņemt mūsu tēvzemi un iznīcināt mūsu kultūras vērtības”. Gollnish kungam būs iespēja sevi aizstāvēt. Viņa imunitātes atcelšana ļaus tam notikt. Tāpēc es balsoju „pret” viņa pieprasījumu aizstāvēt viņa parlamentāro imunitāti.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju „pret” Bruno Gollnisch deputāta imunitātes atcelšanu tāpēc, ka Juridiskās komitejas paskaidrojums, kurā bija ieteikums plenārsēdē atcelt viņa imunitāti, ir pilnīgi patvaļīgs. Ja Gollnish kungu apsūdz par paziņojumu presē, ko rakstījuši Front National politiķi, tad, protams, var uzskatīt, ka šī lieta attiecas uz viņa ES deputāta pilnvarām. Arguments, ka šis paziņojums attiecas uz viņa darbību reģionālā domnieka amatā, nav izšķirošs, jo ES deputāta pilnvaru īstenošanu nevar uzskatīt par daļlaika nodarbošanos vai kaut ko tamlīdzīgu. Ja Gollnish kungs būtu sniedzis šādu paziņojumu Eiropas Parlamenta papildu sesijā vai kādā komitejā, vai tad arī tiktu izvirzīti tādi paši argumenti? Uz preses paziņojuma saturu, kas kalpo par pamatu deputāta izdošanai tiesai, pilnībā attiecas vārda brīvības princips. Ja politiski nepopulāri paziņojumi tagad kalpo par pamatu deputāta izdošanai tiesai, tad tas vēlreiz liecina par Eiropas Parlamenta attieksmi pret demokrātiju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par parlamentārās imunitātes atcelšanu mūsu kolēģim Gollnisch kungam pēc Francijas Republikas prokurora pieprasījuma, lai varētu izmeklēt Gollnish kungam piedēvētu rasu naida kurināšanu un lai vajadzības gadījumā Gollnish kungu varētu tiesāt Francijas Pirmās instances tiesa, Apelācijas tiesa un Kasācijas tiesa . Pieprasījums atcelt Gollnish kunga imunitāti attiecas uz rasu naida kurināšanu, kas it kā izriet no Gollnish kunga vadītās Ronas–Alpu reģionālās nodaļas sagatavotā 2008. gada 3. oktobra paziņojuma presei, tādējādi tas attiecas tikai uz Gollnish kunga darbību reģionālā un vietējā līmenī, ieņemot Ronas–Alpu reģionālā domnieka amatu, kurā viņš tika ievēlēts tiešās un vispārējās vēlēšanās un kurš nav saistīts ar Eiropas Parlamenta deputāta amatu. Nav pierādījumu par fumus persecutionis, citiem vārdiem sakot, par to, ka prasība ir iesniegta, lai kaitētu deputāta politiskajai reputācijai. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir lēmums neaizstāvēt Gollnish kunga privilēģijas un imunitāti, ļaujot izlemt kompetentajām tiesu iestādēm, kādā mērā ir pārkāpts Francijas tiesībās noteiktais rasu naida kurināšanas aizliegums un kādas varētu būt tiesiskās sekas, ievērojot visas demokrātiskās garantijas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis gadījums ir tāds pats kā iepriekšējais (sk. A7-0154/2011), bet šajā gadījumā prasību par deputāta imunitātes atcelšanu iesniedza Francijas iestādes.

Ieteikums: Kriton Arsenis (A7-0078/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Prespas ezeru baseins (Prespas parks) ir kopīga Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (FYROM) un Albānijas teritorija. Pirmā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, otrā ir ES kandidātvalsts, un trešā ir potenciāla ES kandidātvalsts. Albānija un Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ar ES ir noslēgušas arī Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Ilgtspējīgas ekonomikas un videi nekaitīgas infrastruktūras izveide noteikti veicinās vietēja līmeņa darbavietu rašanos, ievērojami palielināsies nodarbinātības iespējas, tādējādi sekmējot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Turklāt labākai resursu izmantošanai, ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai un dabas aizsardzībai jābūt savstarpēji cieši saistītām un jāveicina sadarbība ar kaimiņvalstīm, lai panāktu to integrāciju Eiropā. Visu šo minēto iemeslu dēļ es balsoju „par” šo Nolīguma projektu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es piekrītu Eiropas Savienības līdzdalībai Nolīgumā par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, ko noslēgusi Grieķija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija. Man ir šāds viedoklis tāpēc, ka šis parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tās ģeomorfoloģiskās, ekoloģiskās, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīmes dēļ. Es atbalstu arī Nolīgumā uzsvērtos mērķus un principus, kas pamatojas uz ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un Prespas ezeru ūdeņu piesārņojuma novēršanu, kontroli un samazināšanu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju dalībvalstu centienus sadarboties ar valstīm, kas nepieder pie ES, lai ilgtspējīgāk izmantotu resursus. Tāpēc es balsoju „par” to, lai tiktu noslēgts Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, jo es uzskatu, ka tas ir svarīgi to trīs valstu attīstībai, kuru teritorijā tas atrodas —Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas. Es uzskatu, ka šis parks ir svarīgs arī no vides un dabas aizsardzības viedokļa, kā arī savas stimulējošās ietekmes dēļ, ko dotu šāda sadarbība, galvenokārt stiprinot labas attiecības Balkānu reģiona valstu starpā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību, Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (FYROM), kura mērķis ir sadarbība starp valstīm, kuru teritorijā atrodas Prespas ezeru baseins, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un parka ilgtspējīgu attīstību. Šis Nolīgums liecina par veiksmīgu Ūdens pamatdirektīvas piemērošanu, lai aizsargātu vidi, paaugstinātu reģiona iedzīvotāju dzīves līmeni un veicinātu sadarbību starp trim valstīm — Grieķiju, Albāniju un FYROM. Tas sekmēs labu kaimiņattiecību gaisotni starp iesaistītajām Pusēm īpaši jutīgajā Balkānu reģionā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ieteikums attiecas uz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā tiktu noslēgts Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, kurš pastāv kā dabas teritorija kopš 1977. gada un saskaņā ar 2000. gada 2. februāra deklarāciju, ko izdeva valstis, kuru teritorijā atrodas Prespas parks — Grieķija, Albānija un Maķedonijas Republika — , tika pasludināts par aizsargājamu pārrobežu teritoriju. Eiropas Savienība apzinās, ka ir steidzami jāaizsargā un jāsaglabā dabas resursi. Tādēļ, sākot ar 1970-ajiem gadiem, tā ir pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kura principu pilnīgākā izpausme ir 2000. gadā pieņemtā Ūdens pamatdirektīva. Šā Nolīguma mērķis ir nodibināt sadarbību starp ES un iepriekš minētajām valstīm, lai veicinātu reģiona ilgtspējīgu attīstību un aizsargātu tā ekosistēmu, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību. Laikā, kad klimata pārmaiņu rezultātā arvien biežāk notiek dabas katastrofas, es apsveicu Padomi par šo projektu un vēlos, lai tas tiktu noslēgts, cik drīz vien iespējams.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Prespas ezeru baseins (Prespas parks) ir kopīga Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas teritorija. Ir ārkārtīgi svarīgi izveidot dzīvotni daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai, kā arī vietu pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, gan arī krātuvi bagātīgam kultūras mantojumam.

Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību, lai garantētu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību. Šim nolūkam valstis, kas iesaistītas Nolīgumā, apņemas veikt vajadzīgos pasākumus — individuāli un sadarbojoties —saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem, lai nodrošinātu Prespas ezeru ūdensresursu pārvaldību, novērstu, kontrolētu un samazinātu piesārņojumu, aizsargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, aizsargātu augsni un nodrošinātu apdomīgu dabas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Prespas parks jeb Prespas hidrogrāfiskais baseins, kas atrodas Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas teritorijā, ir ārkārtīgi svarīgs, lai izveidotu dzīvotni daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai, kā arī vietu pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, gan arī krātuvi bagātīgam kultūras mantojumam.

Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību, lai garantētu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību.

Nolīguma mērķis ir veicināt sadarbību, lai garantētu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka teritorijas ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši, plānojot Prespas hidrogrāfiskā baseina integrētu pārvaldību. Šim nolūkam valstis, kas iesaistītas Nolīgumā, apņemas veikt vajadzīgos pasākumus — individuāli un sadarbojoties —saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem, lai nodrošinātu Prespas ezeru ūdensresursu pārvaldību, novērstu, kontrolētu un samazinātu piesārņojumu, aizsargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, aizsargātu augsni un nodrošinātu apdomīgu dabas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – 2010. gada februārī Eiropas Savienības klātbūtnē un ar tās līdzdalību Grieķija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Albānija parakstīja Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Šā Nolīguma mērķis ir nodrošināt visaptverošu Prespas parka un ekosistēmas aizsardzību. Ne tikai pašiem ezeriem un to apkārtnei ir ekoloģiska nozīme, bet visas šīs teritorijas daba ir unikāla no ģeomorfoloģiskā, ekoloģiskā, bioloģiskās daudzveidības un kultūras viedokļa. Tā ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava. Parlamenta piekrišanu iegūt bija ļoti svarīgi, lai nodrošinātu Nolīguma pieņemšanu.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Prespas upes baseins pie Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas robežām ir svarīga dabas teritorija. Nolīgums, ko parakstīs Eiropas Savienība, palīdzēs sasniegt svarīgus šīs teritorijas aizsardzības, ekosistēmas saglabāšanas un ilgtspējīgu atjaunojamās enerģijas avotu attīstības mērķus. Tāpēc es balsošu „par” šo ieteikumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo šā Nolīguma mērķis ir nodibināt sadarbību, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka ilgtspējīgu attīstību, ieskaitot upes baseina integrētu pārvaldības plānu izstrādi saskaņā ar starptautiskiem un ES standartiem. Prespas ezeru baseins (Prespas parka teritorija) ir Grieķijas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Albānijas kopīga teritorija. Pirmā ir Eiropas Savienības dalībvalsts, otrā ir ES kandidātvalsts, un trešā ir potenciāla ES kandidātvalsts. Albānija un FYROM ar ES ir noslēgušas arī Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Prespas parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tā ģeomorfoloģiskās, ekoloģiskās, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīmes dēļ. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava.

Šo iemeslu dēļ 2010. gada 2. februārī minētās trīs valstis parakstīja Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību ar ES līdzdalību, kam vajadzīga arī Eiropas Parlamenta piekrišana. Lai sasniegtu šo mērķi iesaistītās Puses ir apņēmušās veikt nepieciešamos pasākumus un izmantot vislabākos tehniskos paņēmienus — gan individuāli, gan sadarbojoties — saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Prespas parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tā ģeomorfoloģiskās, ekoloģiskās, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīmes dēļ. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Šis ziņojums ir par Prespas ezeru baseinu, kura ģeomorfoloģiskā, ekoloģiskā, bioloģiskās daudzveidības un kultūras nozīme padara to par starptautiskas nozīmes dabas teritoriju. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava. Šis Nolīgums tiek noslēgts starp Grieķiju, Albāniju un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kam kopīgi pieder šī teritorija, lai sadarbotos Prespas ezeru ūdeņu apsaimniekošanā un novērstu, kontrolētu un samazinātu to piesārņojumu, aizsargātu un saglabātu šīs teritorijas bioloģisko daudzveidību un pasargātu tās augsni no erozijas, veicinātu saprātīgu dabas resursu izmantošanu un ilgtspējīgu attīstību, nepieļautu svešu dzīvnieku un augu sugu ieviešanos un regulētu cilvēku darbību, kas rada negatīvu ietekmi uz šo teritoriju. Es esmu pārliecināts, ka jāpalielina sadarbība starp iesaistītajām Pusēm saskaņā ar suverēnas vienlīdzības, teritoriālās integritātes, savstarpēja izdevīguma un labticības principiem, lai aizsargātu šo teritoriju, kam ir unikāla vērtība. Tāpēc es balsoju par šo Nolīgumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma pamatā ir Padomes lēmuma projekts par Nolīguma parakstīšanu par Prespas parka, Prespas hidrogrāfiskā baseina aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Savienībā jau ilgstoši ir spēkā tiesību akti ūdeņu aizsardzībai, proti, 2000. gada Ūdens pamatdirektīva, ar ko tiek noteikts mērķis aizsargāt visus ūdens resursus — upes, ezerus, gruntsūdeņus, un piekrastes ūdeņus — , kas kopīgu hidrogrāfisku baseinu gadījumā pārsniedz administratīvās un politiskās robežas, un tāpēc ir jākoordinē centieni šā mērķa sasniegšanai. Prespas hidrogrāfiskais baseins kopīgi pieder Grieķijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai (FYROM) un Albānijai. FYROM ir ES kandidātvalsts, un Albānija ir potenciāla ES kandidātvalsts. Lai īstenotu Ūdens pamatdirektīvas mērķus, proti, aizsargātu šīs teritorijas bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus, ir radusies vajadzība noslēgt starptautisku nolīgumu. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kuru iepriekš vienprātīgi pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Prespas hidrogrāfiskais baseins kopīgi pieder Grieķijai, Albānijai un Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai. Tā kā tas ir nenoliedzamas ekoloģiskas nozīmes bioloģiskās daudzveidības avots un tāpēc arī dabisks klimata regulācijas līdzeklis, Eiropas Savienībai saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu (2000/60 EK) ir vērts to aizsargāt. Saskaņā ar šo direktīvu, ja upju baseini sniedzas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ir jāpanāk saskaņošana starp iesaistītajām valstīm, un šajā nolūkā 2010. gada 2. februārī tika noslēgts Nolīgums par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, kurā tika iesaistīta arī Komisija, kas pārstāvēja ES. Taču, lai Nolīgumu pieņemtu Padome, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šā Nolīguma pieņemšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Prespas parks ir starptautiskas nozīmes dabas teritorija tā ģeomorfoloģisko, ekoloģisko, bioloģiskās daudzveidības un kultūras vērtību dēļ. Tas ir ārkārtīgi svarīga dzīvotne daudzu retu un/vai endēmisku faunas un floras sugu saglabāšanai un vieta pasaules līmenī apdraudētu putnu ligzdošanai, kā arī arheoloģiskā mantojuma un tradīciju glabātava. Šo iemeslu dēļ trīs iesaistītās valstis 2010. gada 2. februārī ar ES līdzdalību parakstīja Nolīgumu par Prespas parka aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību. Nolīguma mērķis ir sadarbība, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka ilgtspējīgu attīstību, saskaņā ar starptautiskajiem un ES standartiem izstrādājot arī upes baseina integrētas pārvaldības plānus. Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 6. punkta a) apakšpunktam Padomei ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana, lai pieņemtu šo Nolīgumu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropā jau ilgstoši ir spēkā tiesību akti ūdens resursu aizsardzībai, starp kuriem vissvarīgākais akts ir Ūdens pamatdirektīva. Saskaņā ar šo tiesību aktu, ja upju baseini sniedzas ārpus Eiropas Savienības teritorijas, dalībvalstis cenšas panākt pienācīgu saskaņošanu ar tām trešām valstīm, ar kurām tām ir kopīgs upju baseinu apgabals. Ja saskaņošanu veic starptautiska nolīguma veidā, Eiropas Savienības kā Puses līdzdalība ir vajadzīga, ciktāl nolīgums attiecas uz jautājumiem, kas ir Eiropas Savienības kompetencē.

Prespas parks ir dabas teritorija, kurai no ģeomorfoloģiskā, ekoloģiskā, bioloģiskās daudzveidības un kultūras viedokļa ir starptautiska nozīme. Šodien pieņemtā teksta mērķis ir panākt sadarbību, lai nodrošinātu ekosistēmas integrētu aizsardzību un Prespas parka ilgtspējīgu attīstību, saskaņā ar starptautiskajiem un ES standartiem izstrādājot arī upes baseina integrētas pārvaldības plānus. Nolīgums palīdzēs veiksmīgi īstenot Ūdens pamatdirektīvu, aizsargāt vidi, uzlabot vietējo iedzīvotāju dzīves līmeni un veicināt labas kaimiņattiecības šajā īpaši jutīgajā Balkānu teritorijā.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Pagājušajā gadā Komisija un citas ES iestādes konstatēja, ka mēs neesam sasnieguši bioloģiskās daudzveidības mērķus. Tā ir nožēlas vērta situācija, kas ir nekavējoties efektīvi jāmaina, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un vērtīgos ekopakalpojumus, ko tā sniedz. Pēc iespējas ir jāveicina ciešāka sadarbība ar trešām valstīm, jo tā ir starptautiska problēma. Tāpēc šis Nolīgums ir ļoti atzinīgi vērtējams.

Ieteikums: Carmen Fraga Estévez (A7-0142/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” Fraga Estévez kundzes ieteikumu, kurā ir atzinīgi vērtēti Komisijas centieni apstiprināt rezolūciju, kas pamatojas uz reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem. Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) plenārsēdē, kas notika 2010. gada martā Busanā, Dienvidkorejā, tika pieņemta ES iesniegtā rezolūcija par ostas valsts pasākumiem (Rezolūcija 2010/11). Līdzīgus priekšlikumus ES iesniedza arī citām RZPO, lai stiprinātu to pašreiz spēkā esošos ostas valsts pasākumus un pielāgotu tos Nolīguma prasībām. Diemžēl dažos gadījumos tos nebija iespējams pieņemt, jo vairākas valstis, piemēram, dažas Latīņamerikas valstis un Klusā okeāna mazās salu valstis, bija pret to.

Referente pauž atbalstu šiem priekšlikumiem, un arī es mudinu Eiropas Komisiju turpināt virzību uz to pieņemšanu, jo Nolīgumā paredzētie pasākumi nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanā būs patiesi efektīvi tikai tad, ja tie visaptverošā, vienotā un pārredzamā veidā tiks ieviesti visā pasaulē, lai tādējādi izvairītos no tiesību aktu trūkumiem, kurus NNN zvejas operatori var viegli izmantot ļaunprātīgos nolūkos.

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju ieteikumu, jo Eiropas Savienībai ir jādod spēcīgs signāls, nosodot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Eiropas Savienībai ir liela nozīme starptautiskās zvejniecības pārvaldībā. Tāpēc tai ir jāsniedz atbalsts pasākumiem, kas attiecas uz starptautisko neteikumu īstenošanu pārkāpumu gadījumos. Fraga Estévez kundze ir atzinīgi vērtējusi Eiropas Komisijas centienus pieņemt rezolūcijas, kas pamatojas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem Komitejā mēs visi atbalstījām šo priekšlikumu turpmākās īstenošanas ideju. Nelegālā zvejā ir iesaistīti arī oficiāli deklarēti kuģi, kas zvejo neatļauti maza izmēra zivis, kā arī kuģi, kuriem nav zvejošanas atļaujas un kuri zvejo aizsargātās teritorijās tuvu pie krasta.

Diemžēl 60 % no zivju produktiem, kas nonāk mūsu tirgos, ir nelegālas izcelsmes, un tāpēc rodas šaubas par to kvalitāti, kā arī ir grūti tos izsekot. Tāpēc mēs uzskatām, ka Eiropai ir jārāda piemērs visām citām valstīm, kas darbojas šajā nozarē un gūst priekšrocības starptautiskajos tirgos tāpēc, ka tām nav jāievēro ierobežojumi, kas ir obligāti mūsu zvejniekiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju „par” Fraga kundzes ieteikumu Padomes lēmuma projektam apstiprināt Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Es balsoju „par” to, jo iniciatīvas saturs būs būtisks ieguldījums pašreizējā globālajā cīņā pret nelegālu zveju. Šis saturs būs efektīvs, ja to piemēros visaptveroši, vienveidīgi un pārredzami.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Zivju krājumu izsīkums ne tikai mūsu jūrās, bet globālā mērogā pamazām kļūst par neatliekami risināmu problēmu. Mēs zinām, ka jūras vide ir svarīga ne tikai no cilvēku diētas viedokļa, bet arī no visas ekosistēmas veselības viedokļa. Tāpēc ir būtiski, lai visu līmeņu valdības — no reģionu un valstu valdībām līdz visas ES valdībai — darītu visu, kas ir to spēkos, lai ieviestu regulējošus pasākumus un likumdošanas instrumentus, kas palīdzēs aizsargāt zivju krājumus un kas ir vienīgā ilgstošas zvejošanas ilgtspējības garantija.

Es balsoju „par” šo Parlamenta ieteikumu Padomei, lai tā varētu ES vārdā noslēgt Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, kas aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Ja valstu iestādes šo starptautisko Nolīgumu pareizi īstenos, tas kļūs par svarīgu instrumentu ilgtermiņa jūras vides aizsardzības un zivju krājumu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo ar to Eiropas Parlaments piekrita apstiprināt Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Nolīgumu, kam jāveicina atbildīga zivsaimniecības resursu un jūras ekosistēmu izmantošana. Ar šo Nolīgumu tiek izveidots konkrēts efektīvāks instruments nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) apkarošanai ES teritoriālajos ūdeņos. Šis instruments paredz obligātos standartus, kam jākalpo par pamatu valstu pasākumiem, ar mērķi uzraudzīt, kontrolēt un pārbaudīt zvejas kuģus, kas kuģo ar ārvalstu karogu un vēlas izmantot attiecīgo valstu ostas. Instrumentus, kas paredzēti šajā Nolīgumā, var piemērot ne tikai zvejas kuģiem, bet arī kuģiem, ko izmanto ar zveju saistītās darbībās, piemēram, transporta kuģiem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai. Cīņa pret NNN zveju ir būtiska kopējās zvejsaimniecības politikas sastāvdaļa, un ES ir jāveicina starptautiska sadarbība šajā jautājumā, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska ostas valsts pasākumu instrumenta pieņemšanā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem zivju tirgus resursu apdraudējumiem, tirgus, kurā Eiropas Savienība ieņem svarīgu starptautisku stāvokli. Šajā gadījumā kopējās ES mēroga zivsaimniecības politikas izstrāde, kuras mērķis ir aizsargāt dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ir gluži dabīga parādība. Šis Nolīgums, kas iesniegts Padomei apstiprināšanai, ir izstrādāts, lai apmierinātu starptautiskās prasības par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) aizkavēšanu, novēršanu un izskaušanu, uzliekot par pienākumu valstij, kurā atrodas attiecīgā osta, īstenot efektīvus pasākumus. Šiem pasākumiem pēc Nolīguma noslēgšanas ir no brīvprātīgas versijas jākļūst par obligāto minimālo standartu kopumu, kas paredzēts ostu valstīm ar mērķi uzraudzīt, kontrolēt un pārbaudīt zvejas kuģus, kuri kuģo ar ārvalstu karogu un vēlas izmantot attiecīgo valstu ostas.

Tas, ka šis pasākumu kopums, kura īstenošana ir nodota ostas valstu kompetencē, ir starptautisks instruments, ir priekšrocība. Globāls pārskats par NNN zveju var nodrošināt labāku zvejsaimniecības uzraudzību. No organizācijas un īstenošanas viedokļa šādi pasākumi ir rentablāki.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” šo tekstu, ko iesniedza Fraga Estévez kundze, kurai es vēlos izteikt atzinību par paveikto darbu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai patiešām ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai novērstu un apkarotu nelegālo tirdzniecību, vienlaikus saglabājot zivju tirgu, kas vienmēr ir bijis kopējās zivsaimniecības politikas stiprais pīlārs.

Tāpēc ir pienācis laiks pieņemt stingrus noteikumus un galvenokārt tos ievērot. Kuģiem, kas neievēro Eiropas un starptautiskos zvejošanas noteikumus, ir jāaizliedz zvejot, un jāgarantē plašāka informācija par visiem kuģiem, kas lūdz atļauju ienākt ostās. Neaizmirsīsim, ka Eiropa — kas ierindojas trešajā vietā starp pasaules zivsaimniecības lielvalstīm — ir gadiem ilgi pūlējusies nodrošināt, lai dalībvalstis un trešās valstis ievēro noteikumus, kas ļautu garantēt ilgtspējīgu zivju tirgu un aizsargāt jūras vidi no iespējamas izpostīšanas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu Padomes lēmuma projektam Eiropas Savienības vārdā apstiprināt Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Es uzskatu, ka šādu pasākumu efektivitāte ir būtiska, lai garantētu jūras ekosistēmu saglabāšanu un ilgtspējību un tādējādi iespēju arī turpmāk izmantot jūras resursus un saglabāt attiecīgās zivsaimniecības nozares. Lai šie pasākumi būtu efektīvi, dalībvalstīm tie ir jāpiemēro saskaņoti, kontrolējot kuģu izkraušanu, produkcijas pārvadāšanu un citas darbības, kas tiek veiktas to ostās. Tāpēc es vēlos uzsvērt tā punkta lielo nozīmi, kurā ir ierosināts informācijas apmaiņas mehānisms, kam jābūt šā Nolīguma pamatā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nelegāla zveja ir parādība, kas apdraud visus pasākumus, kurus starptautiskā sabiedrība un jo īpaši Eiropas Savienība veic, lai nodrošinātu, ka intensīvu un dinamisku zveju līdzsvaro nepieciešamais zivju krājumu papildinājums.

2007. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Zivsaimniecības komiteja piekrita izstrādāt juridiski saistošu starptautisku instrumentu ostas valsts pasākumiem, lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Vēlāk 2009. gadā Roma tika pieņemts Nolīgums, un tagad tas ir jāapstiprina ES vārdā.

Ņemot vērā šā jautājuma lielo nozīmi, jo īpaši tādai jūras valstij kā Portugāle, es balsoju par to, lai šis Nolīgums tiktu noslēgts.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) 2001. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) izstrādāja Starptautisku nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu (IPOA–NNN). 2005. gadā FAO pieņēma vairākus pasākumus, kas jāveic ostas valstīm, kurās ienāk zvejas kuģi vai zivju pārvadājumu kuģi, nelegālas zvejas apkarošanai. Eiropas Savienība pastāvīgi rūpējas par dabas resursu saglabāšanu, jo īpaši jūras resursu saglabāšanu, cenšoties ar visiem tās rīcībā esošajiem līdzekļiem novērst nelegālu zveju. Tāpēc tā cieši seko visiem pasākumiem, kurus pieņēmusi FAO, aktīvi un konstruktīvi piedaloties arī 2009. gada 18.–23. novembrī Romā notikušajā 36. FAO konferencē pieņemtā Nolīguma izstrādē. Es piekrītu referentes nostājai attiecībā uz to, ka Eiropas Komisija jāmudina ne tikai noslēgt pašreizējo Nolīgumu, bet arī izdarīt spiedienu uz starptautiskajām aģentūrām, jo īpaši FAO, lai tās pieņem paredzētos pasākumus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šo Nolīgumu pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 36. konferences sesijā, kas 2009. gada novembrī notika Romā, noslēdzot divu gadu desmitu ilgu debašu procesu, kura laikā FAO paspārnē tika pieņemti vairāki citi nolīgumi un rīcības kodeksi.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Tāpēc cīņai pret NNN zveju ir jābūt jebkuras zvejsaimniecības politikas galvenajam aspektam, kā arī starptautiskās zivsaimniecības pārvaldības kompetento forumu būtiskam elementam.

Šā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Pieredze rāda, ka būtiski ostas valsts pasākumi kopā ar citiem instrumentiem nodrošina labus panākumus un rentabilitāti cīņā pret NNN zveju. Šajā nolīgumā ir atbalstīta arī paplašinātā NNN zvejas definīcija, iekļaujot tajā plaša spektra neregulētas zvejas darbības.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šo Nolīgumu pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 36. konferences sesijā, kas 2009. gada novembrī notika Romā, noslēdzot divu gadu desmitu ilgu debašu procesu, kura laikā FAO paspārnē tika pieņemti vairāki citi nolīgumi un rīcības kodeksi.

Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Tāpēc cīņai pret NNN zveju ir jābūt jebkuras zvejsaimniecības politikas galvenajam aspektam, kā arī starptautiskās zivsaimniecības pārvaldības kompetento forumu būtiskam elementam.

Šā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Pieredze rāda, ka būtiski ostas valsts pasākumi kopā ar citiem instrumentiem nodrošina labus panākumus un rentabilitāti cīņā pret NNN zveju.

Tāpēc mēs balsojām „par” šo ziņojumu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – 2009. gada novembrī FAO konferencē tika apstiprināts Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kurš palīdzēs samazināt šāda veida zveju un nodrošināt dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Tā kā Eiropas Savienība ir viena no galvenajām starptautiskās zvejniecības dalībniecēm un viens no galvenajiem zvejas produktu tirgiem, ir pareizi un pienācīgi mudināt Eiropas iestādes pieņemt šos priekšlikumus.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) FAO konferences mērķis, uz kuru attiecas šis lēmums, ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN), īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus. Būtībā „ostas valsts pasākumi” nozīmē pasākumus, ko piekrastes valstis piemēro tiem kuģiem, kuriem nav tiesību kuģot ar saviem karogiem un kuri atrodas kādā ostā vai lūdz atļauju ienākt tajā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo Nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN), īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Puses, kas darbojas kā ostas valstis, piemēro Nolīgumu attiecībā uz kuģiem, kuriem nav tiesību kuģot ar saviem karogiem un kuri vēlas ienākt šo valstu ostās vai atrodas kādā no to ostām. Tas attiecas ne vien uz zvejas kuģiem, bet arī uz kuģiem, ko izmanto ar zveju saistītās darbībās, piemēram, uz transporta kuģiem, ko izmanto zvejas produktu pārvadāšanai. Tajā ir apstiprināta arī plaša NNN zvejas definīcija, iekļaujot tajā plaša spektra neregulētas zvejas darbības. Pielikumos, kas ir Nolīguma neatņemama sastāvdaļa, ir norādīts, kāda informācija iepriekš jāsniedz kuģiem, kas lūdz atļauju ienākšanai kādas Puses ostās, kā arī pamatnostādnes attiecībā uz pārbaudes procedūrām, pārbaudes rezultātu apkopošanu, informācijas sistēmām un apmācības prasībām. Pusēm jāsadarbojas, lai saistībā ar citām attiecīgām daudzpusējām un starpvaldību iniciatīvām izveidotu informācijas apmaiņas mehānismu, vēlams, saskaņojot to ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (FAO), lai atvieglotu informācijas apmaiņu ar pašreizējām datu bāzēm, kas attiecas uz šo Nolīgumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Saskaņā ar zinātniskām prognozēm 21. gadsimta vidū mūsu zivju resursu un jūras produktu nesaprātīgās pārvaldības dēļ zemes jūras un okeāni būs tukši, jo par spīti visiem ieviestajiem ierobežojumiem un aizliegumiem turpinās nelegāla zveja, jeb tāda zveja, ko var uzskatīt par marodierismu. Ir jāpalielina uzraudzība, lai novērstu ūdens ekosistēmu izpostīšanu un tai sekojošo ekoloģisko katastrofu. Īpaši svarīga ir racionāla zivsaimniecības politika, jo īpaši pārtikas krīzes dēļ, kas apdraud mūs vienlaikus ar iedzīvotāju pieaugumu. Kā lielākajam šādu produktu tirgum Eiropas Savienībai ir jāatbalsta pasākumi, kuru mērķis ir novērst zivsaimniecības nozares tiesību aktu pārkāpumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo nolīgumu, kura mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, īstenojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Es balsoju „par” ziņojumu par Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, jo es uzskatu, ka šāds zvejošanas veids ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Tirgus ir negausīgs un noplicina dabas resursus. Mums ir jāiegrožo rūpnieciskas zvejas marodieru tehnoloģijas. Zvejsaimniecības resursu noplicināšana ir ne tikai vides problēma, bet arī sociāla problēma. Es tāpēc atzinīgi vērtēju šo pozitīvo ziņojumu par Nolīgumu, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 36. konferences sesijā, kas noslēdza ilgu debašu periodu, kurā tika pieņemti vairāki rīcības kodeksi. Es uzskatu, ka nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanai ir jābūt jebkuras šā vārda cienīgas zivsaimniecības politikas galvenajam aspektam. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu zveju, piemērojot efektīvus pasākumus ostas valstīs un tādējādi nodrošinot jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es zinu, ka šā Nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, izmantojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Līdz 2011. gada 31. janvārim Nolīgumu bija parakstījuši 23 FAO dalībnieki, un bija deponēti divi pievienošanās dokumenti. Tā kā Eiropas Savienība ir viena no galvenajām starptautiskās zvejniecības dalībniecēm un viens no galvenajiem zvejas produktu tirgiem, referents ierosina Parlamentam sniegt piekrišanu Nolīguma noslēgšanai un stingri atbalsta un mudina Eiropas Komisiju gādāt, lai šie priekšlikumi tiek pieņemti. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Minētā nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN), izmantojot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, ietverot šajos pasākumos ne tikai zvejas kuģus, bet arī kuģus, kurus var izmantot zivju produktu pārvadāšanai. Tajā ir paplašināta arī NNN zvejas definīcija, iekļaujot tajā plaša spektra neregulētas zvejas darbības.

Šis Nolīgums ir daļa no Starptautiskā nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plāna (IPOA–NNN), ko izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), pamatojoties uz Atbildīgas zvejniecības rīcības kodeksu.

Tā kā NNN zveja ir viena no lielākajām mūsdienu zivsaimniecības nozares nelaimēm, šis Nolīgums ir īpaši svarīgs arī tā iemesla dēļ, ka ES pašlaik izstrādā jaunu kopējās zivsaimniecības politiku (KZP).

Es tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (turpmāk Nolīgums), ir vērtējams atzinīgi. Šis Nolīgums ir būtisks instruments nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) apkarošanai mūsu ūdeņos. Īrijā un jo īpaši Īrijas dienvidos ir plaukstoša zivsaimniecības nozare, un šis Nolīgums palīdzēs apkarot NNN zveju, kas ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Ir ļoti svarīgi, ka ES ir piedalījusies šajā procesā jau no paša sākuma un ka tai ir bijusi aktīva un konstruktīva loma Nolīguma izstrādē, jo cīņa pret NNN zveju ir būtiska kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja rada nopietnus šķēršļus ilgtspējīgai attīstībai, jo tā negatīvi ietekmē dzīvos ūdens resursus. Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) paspārnē ir noslēgts Nolīgums par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un tam ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta apstiprinājums, lai tas būtu ilgtermiņā saistošs. Tā kā šis nolīgums ir kopējās zivsaimniecības politikas galvenais aspekts, es balsoju „par” tā noslēgšanu,

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Pieņemot šodien pusdienlaikā Fraga Estévez kundzes ziņojumu, Parlaments ir devis savu piekrišanu saistoša Eiropas Savienības starptautiska nolīguma noslēgšanai, lai apkarotu nelegālu zveju, tādējādi apstiprinot savas saistības nodarboties ar atbildīgu zveju. Ir vērts sev atgādināt, ka nelegāla zveja ir vēl aizvien viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgai izmantošanai intensīvās zvejas dēļ. Apkarot šo zvejas veidu, kas noplicina jūras bioloģiskos resursus un ekosistēmas, ir Eiropas Savienībai būtiski svarīgs mērķis. Komisāra Damanaki nesenais paziņojums par jaunu zvejas kontroles sistēmu, kas ļaus izsekot zivi no tās nozvejošanas vietas līdz pusdienu galdam, ir daudzsološs. Jaunas punktu sistēmas ieviešana (kas var novest līdz licences apturēšanai) 2012. gada 1. janvārī ir jo īpaši svarīga. Šīs sistēmas mērķis ir nodrošināt, ka pret nopietniem pārkāpumiem izturas nopietni, nosakot preventīvus naudas sodus, kas līdzinās vismaz piecas reizes nelegāli nozvejotās zivs tirgus vērtībai. Izsekošanas sistēma kopā ar kontroli un sodīšanas pilnvarām inspektoriem visā Eiropas teritorijā būs svarīgs nelegālās zvejas apkarošanas līdzeklis.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja (NNN) ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Cīņa pret šādu rīcību ir būtiska kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa, un ES ir jāveicina starptautiska sadarbība šajā jautājumā, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska instrumenta pieņemšanā attiecībā uz ostas valstu pasākumiem.

ES ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dalībniece un 13 reģionālo zivsaimniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) dalībniece. RZPO noteiktie ostas valsts mehānismi ir iestrādāti ES tiesību aktos, kuros paredzēti arī visaptveroši noteikumi, kas attiecas uz piekļuvi ostas pakalpojumiem un zvejas produktu izkraušanu un pārkraušanu, ko Eiropas Savienības ostās veic trešo valstu kuģi, kā arī uz sadarbības un palīdzības mehānismiem starp ES un trešām valstīm.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Nelegāla zveja ir viens no visnopietnākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai. Cīņa pret šādu rīcību ir būtiska kopējās zivsaimniecības politikas sastāvdaļa, un ES ir jāveicina starptautiska sadarbība šajā jautājuma, aktīvi un konstruktīvi piedaloties starptautiska instrumenta pieņemšanā attiecībā uz ostas valsts pasākumiem.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija 2001. gadā izstrādāja Starptautisko nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanas, novēršanas un izskaušanas rīcības plānu. Šajā plāna tika pieņemta holistiska pieeja, izstrādājot pasākumus, kas veicami karoga, piekrastes un ostas valstīm. Šodien pieņemtā dokumenta mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust nelegālu zveju, ieviešot efektīvus ostas valsts pasākumus un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Ostas valsts pasākumi ir svarīgs instruments cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN). NNN zveja ir starptautisks kriminālnoziegums, kas izposta mūsu jūras ekosistēmas, apdraud mūsu nodrošinājumu ar pārtiku un laupa iztikas līdzekļus tiem, kas strādā likumīgajā zivsaimniecības nozarē. Taču mūsu cīņa pret NNN zveju nedrīkst aprobežoties ar ostas valsts pasākumiem, mums ir arī jāveic kampaņa, lai izbeigtu „izdevīgu karogu režīma” izmantošanu, kas bieži vien ļauj kuģiem nesodīti nodarboties ar nelegālu zveju. Starptautisks zvejas kuģu reģistrs, kā arī zivju produktu izsekojamība būtu svarīgi pasākumi.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN) aizkavēšana, novēršana un izskaušana ir galvenā veiksmīgas kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) prioritāte. Nolīguma mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju, izmantojot efektīvu ostas valstu pasākumu īstenošanu un tādējādi nodrošinot dzīvo jūras resursu un jūras ekosistēmu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. NNN zveja vēl aizvien ir viens no vislielākajiem globālajiem draudiem dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgai izmantošanai, un ES ir bijusi aktīva un konstruktīva loma Nolīguma projekta izstrādē.

Izmantojot starptautisku ostas valstu pasākumu instrumentu, līgumslēdzējas Puses liegs ienākt savās ostās kuģiem, ja to rīcībā būs pietiekami pierādījumi, ka kuģis, kas vēlas ienākt to ostās, ir veicis NNN zveju vai ar šādu zveju saistītas darbības. Ņemot vērā šos apsvērumus, es uzskatu, ka minētais Nolīgums sniegs lielu ieguldījumu pašreizējā starptautiskajā cīņā pret NNN zveju, un es balsoju „par” tā apstiprināšanu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Lai gan Lietuva ir maza, zivsaimniecības nozarei ir svarīga ekonomiska un sociāla loma manas valsts mazajās kopienās. Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja stipri apdraud zvejsaimniecības ilgtspējību Lietuvā. Zivju krājumi tiek noplicināti, jūras vide — izpostīta, un godīgi zvejnieki nonāk neizdevīgā stāvoklī. Vienā pašā Baltijas jūrā nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas dēļ ir apdraudētas 3800 darbavietas. Saskaņā ar Pew vides grupas datiem nereģistrēta zveja katru gadu rada Lietuvas zvejniekiem vairāk nekā EUR 1,1 miljonu zaudējumu. Ņemot vērā to, ka mana valsts ir maza un to, ka no šīm problēmām var izvairīties, tā ir milzīga summa. Neregulēta mencu zveja Baltijas jūrā ir jo īpaši postoša, jo Baltijas jūra ir sliktā stāvoklī. Menca ir ļoti vērtīga Baltijas jūras zivs, un vairākums Lietuvas zvejnieku ir atkarīgi no mencu krājumiem. Taču mūsu mencu zvejniekiem jāsastopas ar nelegālu, nereģistrētu un neregulētu nozveju, kas par 40 % pārsniedz oficiālo nozveju. Ja nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju apturētu, mencu zveju Baltijas jūrā varētu atjaunot. Taču, lai tas notiktu, mums ir jānovērš trūkumi, kas ļauj nelegāliem zvejniekiem gūt peļņu. Mums ir jāvērš pret likuma pārkāpējiem stingrāki sodi.

Ziņojums: Arlene McCarthy (A7-0147/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Miljoniem eiropiešu izmanto tiesības tirgoties ES iekšējā tirgū un dzīvot, strādāt un ceļot visā ES. ES ir tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus. Taču tiesas sprieduma saņemšana ir tikai daļa no procesa —pilsoņiem un uzņēmējiem jābūt tiesībām uz sprieduma faktisku izpildi. Viena no faktiskas sprieduma izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri, lai izdotu rīkojumu par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no atbildības, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju, tādā veidā liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū. Pilsonis vai mazais uzņēmējs būs iztērējis gan naudu, gan laiku tiesas sprieduma saņemšanai, lai pēc tam vēl vērstos citas dalībvalsts tiesās bez garantijām uz sekmīgu risinājumu vai taisnīgumu. Tā kā šajā ziņojumā ir uzsvērta vajadzība pēc efektīva regulējuma debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai, es balsoju „par” to.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības svarīgākais instruments izaugsmes veicināšanai pēc finanšu krīzes pārvarēšanas ir, bez šaubām, tās iekšējais tirgus. Ir būtiski, lai miljoniem uzņēmumu un pilsoņu, kas gūst labumu no iekšējā tirgus, varētu izmantot savas tiesības dzīvot, strādāt un ceļot visā Eiropā. Tāpēc viņiem ir jābūt pieejamiem efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem gadījumā, ja viņi ceļ prasību pret citu pilsoni vai uzņēmumu, kas apdraud šīs tiesības.

Šodien Eiropas Savienībā ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu sūdzības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus. Taču tiesību uz sprieduma faktisku izpildi vēl trūkst. Vislabākais veids, ka novērst šīs nepilnības, ir izveidot efektīvu sistēmu debitora aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai un pastiprināt sadarbību starp dalībvalstu izpildiestādēm. Tāpēc es balsoju par McCarthy kundzes ziņojumu.

  Raffaele Baldassarre (PPE), rakstiski. – (IT) Viena no faktiskas sprieduma izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri, lai izdotu rīkojumu par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no atbildības, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju, tādā veidā liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū.

Tāpēc mums ir vajadzīga īsta 28. sistēma, proti, Eiropas mēroga autonoms aizsardzības mehānisms papildus tiem mehānismiem, kas pieejami dalībvalstu tiesās. Šis preventīvais pasākums būs ietekmīgs līdzeklis cīņā pret maksājumu kavējumiem, kas piespiedīs atklāt aktīvus pārrobežu prasību gadījumos.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski . – (RO) Šis ziņojums ir svarīgs, jo tajā vienotā tirgus noteikumi ir attiecināti uz pārrobežu priekšfinansējumu. Pašlaik šis darījumu veids ir daļēji apturēts, jo kreditori vienā dalībvalstī nevēlas izsniegt aizdevumus debitoriem, kas dzīvo citā dalībvalstī. Uzskatāms piemērs ir situācija, kurā vienas valsts rezidents vēlas ņemt hipotekāro kredītu bankā, kas atrodas citā valstī. Pašlaik šāds darījums nav iespējams, un tas nozīmē, ka patērētājiem faktiski nav tiesību pirkt produktus (šajā gadījumā bankas produktus) no jebkuras ES dalībvalsts. Iemesls, kāpēc banka atsakās izsniegt hipotekāro kredītu personām, kas nav attiecīgās dalībvalsts rezidenti (pat tad, ja attiecīgā banka ir starptautiska banka, kam vairākās dalībvalstīs ir meitasuzņēmumi un filiāles), ir tas, ka aizdevuma neatmaksāšanas gadījumā bankai ir jāpiemēro piespiedu izpildes procedūra saskaņā ar lex rei sitae (tās valsts tiesību akti, kurā atrodas īpašums, pret kuru aizdevēja banka ir izsniegusi hipotekāro kredītu) un nevis saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā ir kreditora juridiskā adrese. Ja saskaņā ar šo ziņojumu tiks ieviesta 28. režīma procedūra, tas atvieglos pārrobežu kredītu darījumus.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ārkārtīgi zems. Par daudzu kreditoru galveno problēmu ir kļuvusi debitora aktīvu pārvietošana uz citu valsti.

Regula, kas nodrošina autonomus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ļautu izdot rīkojumu par pagaidu pasākumiem pirms pamatlietas izskatīšanas, izskatīšanas laikā un pēc izskatīšanas beigām, Eiropas pilsoņiem nozīmētu ievērojamu progresu cīņā pret negodīgiem debitoriem.

Vairākums Eiropas pilsoņu ir darba ņēmēji, un šajā ekonomikas krīzes laikā viņi bieži piedzīvo maksātnespējas procesu, kad uzņēmumi, kuros viņi strādā, bankrotē.

Kā Girling kundzes atzinuma projekta par maksātnespējas procesiem ēnu referents, es uzskatu, ka darba ņēmējiem ir jānodrošina lielāka tiesiskā aizsardzība un juridiskā noteiktība, kas ir jāsaskaņo, lai viņiem būtu efektīvi aizsardzības līdzekļi.

Es ierosinu, lai tad, kad tiek uzsākta maksātnespējas pamatlietas izskatīšana pret darba ņēmēju, kam ir parādi, tiesas izpildītājam ļauj sešu mēnešu periodā izdot rīkojumu ar atpakaļejošu datumu par aktīvu saglabāšanu, ja uzņēmums ir veicis pasākumus savu līdzekļu pārvietošanai.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es piekrītu, ka Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumam (EASR) un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumam (EAAR) jābūt autonomiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas papildina valsts tiesību aktos paredzētos instrumentus, un tie jāpiemēro tikai pārrobežu gadījumos. EASR izdošanai ir jābūt pilnīgi dalībvalsts tiesas ziņā. Pierādīšanas pienākums ir jāpilda prasītājam, kam ir jāiesniedz pienācīgi pierādījumi par lietas juridisko ticamību (fumus boni juris) un neatliekamību (periculum in mora). Šie kritēriji ir jānovērtē dalībvalstu tiesām, pamatojoties uz pašreizējo Eiropas Savienības Tiesas praksi. EASR ir jāattiecina tikai uz banku kontu arestu un noguldījumu īslaicīgu iesaldēšanu, un tas kreditoriem nedrīkst piešķirt nekādas debitora aktīvu īpašumtiesības. Papildus tam jāapsver jautājums par rīkojuma attiecināšanu uz citiem aktīvu veidiem, piemēram, uz nekustamo īpašumu vai nākamajiem aktīviem (ja tiek samaksāts prasījums vai saņemts mantojums).

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Liels skaits ES uzņēmumu veic uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, un Eiropas pilsoņi izmanto tiesības apmesties, strādāt un brīvi ceļot visā ES. Kā mēs jau norādījām, kad apspriedām Vienotā tirgus aktu, kura mērķis ir paplašināt iekšējo tirgu un veicināt pārrobežu darījumus, ieskaitot e–komerciju, mums ir vajadzīgas garantijas, lai spētu atgūt pārrobežu parādus. Es pilnīgi atbalstu ideju, kas izteikta šajā ziņojumā, aicināt Komisiju ierosināt efektīvākus tiesību aktu īstenošanas instrumentus, lai papildinātu pašreizējos instrumentus pārrobežu prasību risināšanai, piemēram, Briseles I regulu vai Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Tiesu rīcībā ir jābūt vajadzīgajiem instrumentiem, lai rīkotos ātri un iesaldētu debitora vai iespējamā debitora aktīvus, taču ne par katru cenu. Mums ir jāsaglabā līdzsvars starp kreditoru aizsardzību un debitoru tiesību aizsardzību, lai izvairītos no patvaļības.

Iespēja izdot EASR bez brīdinājuma vai iepriekšējas attiecīgās puses uzklausīšanas ir debitora tiesību pārkāpums un ir pretrunā ar pašreizējo Eiropas Savienības Tiesas praksi. Ziņojumā nav ievērots pienācīgas līdzsvars, jo debitoru tiesības ir jāaizsargā labāk.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par McCarthy kundzes ziņojumu, kurā ir prasīts, lai Komisija ierosina Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumu un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumu. Abiem instrumentiem jābūt autonomiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas papildina valsts tiesību aktos paredzētos instrumentus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jāievieš efektīva sistēma, lai novērstu un sodītu vainīgos nemaksāšanas gadījumos, ja tie notiek starp subjektiem, kuru aktīvi atrodas dažādās valstīs, jo citādi Eiropas sabiedrībai zustu pārliecība par juridisku noteiktību attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos un preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti. Tāpēc es atzinīgi vērtēju ieteikumus Komisijai par ierosinātajiem pasākumiem attiecībā uz debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Novēloti maksājumi un nesamaksāti parādi kaitē gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Pat tad, ja tiesas ir pasludinājušas spriedumu, praksē kreditoriem bieži ir grūti atgūt parādus, ja nav pieejama informācija par debitora un viņa aktīvu atrašanās vietu. Tas ir vēl sarežģītāk, ja debitora juridiskā adrese ir citā dalībvalstī. Pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ārkārtīgi zems. Un pārrobežu parādu atgūšanas izmaksas kreditoriem ir pārmērīgi augstas un var atturēt Puses no tiesvedības ierosināšanas. Ir pienācis laiks vienkāršot un paātrināt parādu atgūšanas procedūru. Lai uzlabotu parādu atgūšanas procesu Eiropas Savienībā un tādējādi efektīvāk aizstāvētu patērētājus, kā arī veicinātu tirdzniecību starp dalībvalstīm, Komisijai ir jāierosina jauni tiesību akti par debitoru aktīvu iesaldēšanu un pārredzamību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tajā ir ierosināta virkne pasākumu, kas neļaus negodīgiem tirgotājiem un citiem debitoriem izvairīties no saistībām, pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Stokholmas programmas pieņemšanas laikā Komisijai pieprasīja iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai izveidotu vienkāršu un autonomu sistēmu bankas kontu arestam un noguldījumu īslaicīgai iesaldēšanai. Pašreizējie Eiropas tiesību akti pieļauj pārrobežu prasību celšanu un valstu tiesu spriedumu savstarpēju atzīšanu, bet tie nespēj nodrošināt, lai šie spriedumi tiktu efektīvi izpildīti.

Parlaments ir pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās uzsvērta šī ideja, bet šajā patstāvīgajā ziņojumā referente prasa, lai Komisija ievieš dalībvalstu tiesību aktos divus instrumentus —– Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumu (EASR) un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumu (EAAR), attiecinot tos tikai uz pārrobežu lietām. Šo instrumentu mērķis ir nodrošināt tiesu pasākumu ātru īstenošanu, lai iesaldētu debitoru aktīvus un aizkavētu šo aktīvu pārvietošanu.

Tāpēc es apsveicu referenti un uzskatu, ka šie ir nepieciešami pasākumi, kas garantē lielāku juridisko noteiktību un drošību, kā arī iekšējā tirgus labāku darbību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Sabiedrības un dažu uzņēmēju oportūnisms un alkatība liek tiem izmantot cilvēku pārvietošanās brīvību un preču brīvu apriti visā Eiropas Savienībā, lai kaitētu trešām pusēm. Par spīti pašreizējam regulējumam — Briseles I regulai un Eiropas izpildes rīkojumam, procedūrai maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūrai —, ne vienmēr ir iespējams — katrā ziņā, ne ātri — panākt efektīvu tiesas sprieduma izpildi vienotajā tirgū. Šis ziņojums, kas satur ieteikumu kopumu Eiropas Komisijai attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem par debitoru aktīvu iesaldēšanu un atklāšanu pārrobežu lietās, ir pilnā mērā pelnījis manu atbalstu, un es ceru, ka jūnijā mums būs konkrēts priekšlikums par pasākumiem, kas šajā jautājumā jāpieņem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atzīstam vajadzību aizsargāt patērētāju tiesības ES iekšējā tirgū, jo īpaši visneaizsargātāko patērētāju tiesības. ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa. Šā ziņojuma mērķis ir garantēt, lai sabiedrībai un uzņēmējiem būtu tiesības panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti.

Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Šis pasākums ir nepieciešams, lai garantētu privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) tiesības. Protams, tas neliedz mums būt pret un iebilst pret vienotā tirgus būtiskajiem aspektiem, īpašībām, mērķiem un ietekmi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības izveidotajā iekšējā tirgū aizvien biežāk ir nepieciešams aizstāvēt patērētāju tiesības, jo īpaši to patērētāju, kam nav pietiekamu līdzekļu.

ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa.

Referentes mērķis šajā ziņojumā ir garantēt, lai sabiedrībai un uzņēmējiem būtu tiesības panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti.. Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu.

Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no savām saistībām, vienkārši pārceļot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū.

Pilsonis vai mazais uzņēmējs būs iztērējis gan naudu, gan laiku tiesas sprieduma saņemšanai, lai pēc tam vēl vērstos citas dalībvalsts tiesās bez garantijām uz sekmīgu risinājumu vai taisnīgumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa. Sabiedrībai un uzņēmējiem ir jābūt tiesībām panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti. Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Bez šāda pasākuma negodīgi tirgotāji un citi debitori var izvairīties no savām saistībām, vienkārši pārceļot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi liedzot kreditoram sprieduma izpildi vienotajā tirgū. Eiropas iestādes ir vērsušas uzmanību uz vajadzību ieviest efektīvu režīmu debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es personīgi atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojums un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojums kļūst par ES tiesību aktiem. Pēdējos gados mūsu likumdošana ir attīstījusies tā, ka tādi pasākumi kā Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra tiek iekļauti Eiropas Savienības tiesību aktos, jo šos pasākumus nav iespējams pilnībā īstenot bez Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojuma.

Lai gan es atbalstu Komisijas aicinājumu iesniegt priekšlikumus par abu tiesību aktu grozīšanu, tas nenozīmē, ka es automātiski atbalstu Komisijas priekšlikumu. Novērtējot šo priekšlikumu, es vēlos uzsvērt tā īpašo funkciju, proti, tā piemērošanu vienīgi pārrobežu lietām un šo pasākumu īstenošanas jurisdikciju, kā arī šo pasākumu piemērošanu tikai pilnīgas nepieciešamības gadījumā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo tas palīdzēs krāpšanas upuriem, ja Komisija to piemēros konsekventi. Pašreizējais tiesiskais regulējums palīdz blēdim, atstājot tā upuri, cīnoties ar papīru plūdiem un dārgu tiesvedību. Šie priekšlikumi novērsīs šo netaisnīgo situāciju, piedāvājot upuriem labākas izredzes atgūt savu naudu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir risināta banku aizdevumu atmaksāšanas garantiju problēma. Bankas gūst peļņu no izdevīgākām procentu likmēm. Tās turpina uzlikt nesamērīgi augstas likmes gan pilsoņu, gan valstu parādiem. Ir steidzami jāglābj pilsoņi un valstis, kas krīt par upuri bankām, nevis otrādi.

Es balsošu „pret” šo ziņojumu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski . – (ES) Eiropas iekšējā tirgū ir ārkārtīgi svarīgi aizstāvēt patērētāju tiesības, jo īpaši to patērētāju tiesības, kas ir mazāk pārticīgi. Eiropas tiesību akti dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, bet pašreizējā pārrobežu parādu atgūšanas procedūra ir sarežģīta un pārāk dārga. Šā ziņojuma mērķis, kurā ir iekļauti ieteikumi pagaidu pasākumiem debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai pārrobežu lietās, ir nodrošināt, lai Eiropas pilsoņiem un uzņēmumiem būtu tiesības panākt, ka tiesas nolēmumi tiek izpildīti. Šāda pasākuma trūkums dod signālu nepakļāvīgiem debitoriem, ka viņi var palikt nesodīti, un ļauj negodīgiem tirgotājiem izvairīties no saistībām, jo viņiem ir iespēja vienkārši pārvietot savus aktīvus uz citu jurisdikciju, lai izvairītos no tiesas sprieduma izpildes. Tas liek pilsoņiem vērsties citu dalībvalstu tiesās bez garantijām, ka šim dārgajam procesam būs labvēlīgs iznākums. Tāpēc es nevarēju balsot „pret” šo ziņojumu, kurā paredzēto pasākumu mērķis ir aizsargāt pilsoņu tiesības.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Tirdzniecības brīvība un netraucēta iekšējā tirgus darbība ES ir saistīta ar tiesībām un pienākumiem. Viena no sabiedrības pamattiesībām ir iespēja celt prasību tiesā, ja kādai personai ir sūdzība pret kādu citu personu vai uzņēmumu, kas tai radījis zaudējumus.

Turklāt ir jānodrošina, lai tiesas spriedumi tiktu ātri izpildīti, tā lai privātpersonām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgi par kompensāciju, nebūtu iespēju izvairīties no saistībām, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu jurisdikciju un tādējādi kavējot sprieduma efektīvu izpildi attiecībā uz parādnieku vienotajā tirgū. Šis praktiskais un svarīgais apkārtceļš bija minēts patstāvīgajā ziņojumā, kuru es atbalstīju ar savu balsojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Vissvarīgākais ES instruments, kas veicina izaugsmi pašā krīzes karstumā, ir tās iekšējais tirgus. Pašlaik ES tiesību akti netiek efektīvi piemēroti, jo īpaši civiltiesību jomā. Faktiski pašreizējais sekmīgas pārrobežu parādu atgūšanas līmenis ir ļoti zems gan attiecībā uz privātpersonu, gan uzņēmumu aktīviem. Šis fakts kavē pārrobežu tirdzniecību, dodot debitoriem netiešu mājienu, ka viņi var palikt nesodīti, kā arī kavē ES ekonomikas attīstību. Faktiski pārrobežu parādu nomaksa pašlaik kreditoriem izmaksā pārāk dārgi, ja debitora aktīvi atrodas citās dalībvalstīs. Tas traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Eiropas Savienības mēroga pasākumi ir būtiski, lai izbeigtu šo situāciju, jo tie dod ES pilsoņiem iespēju efektīvi pārsūdzēt spriedumu, ja viņiem ir prasība pret kādu privātpersonu vai uzņēmumu —, šie pasākumi vienkāršo un paātrina parāda atmaksāšanas procesu. Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā Eiropas Parlaments aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumus par pasākumiem debitoru un iespējamo debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai pārrobežu lietās.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Lai izveidotu vienoto tirgu, iesaistītajām pusēm ir jānodrošina vajadzīgie mehānismi norēķinu kārtošanai visā Eiropas Savienībā. Šī koncepcija ir pamatā, piemēram, Briseles I regulai, kuras mērķis ir izveidot vienotu sistēmu tiesas spriedumu atzīšanai visā ES. Taču kreditoriem vēl aizvien ir ārkārtīgi grūti piedzīt parādu, ja debitora aktīvi atrodas vairākās dalībvalstīs, kas — nebūs par ļaunu to vēlreiz atkārtot — rada nopietnas grūtības vienotā tirgus izveidei. Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojums (EASR) un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojums (EAAR) var izrādīties par lietderīgiem instrumentiem šā jautājuma risināšanā. Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo miljoniem cilvēku Eiropas iekšējā tirgū ir vajadzīgi efektīvi tiesiski līdzekļi, lai aizstāvētu savas prasības pret citiem pilsoņiem vai uzņēmumiem. Nedrīkst pieļaut, ka cilvēki, kas izmanto savas tiesības dzīvot, strādāt un ceļot Eiropas Savienībā, turpmāk krīt par upuri negodīgiem spekulantiem un citiem debitoriem, kas izvairās no saviem pienākumiem, vienkārši pārvietojot savus aktīvus uz citu valsti. Šādos gadījumos kreditoriem bieži atsaka sprieduma izpildi vienotajā tirgū, kā rezultātā pilsoņi vai mazi uzņēmumi zaudē naudu un laiku, jo pēc sākotnējās tiesvedības uzsākšanas lieta tiek nodota citu dalībvalstu tiesu izskatīšanai. Turklāt, lai garantētu efektīvu sprieduma izpildi, tiesām jāspēj izdot rīkojumu par debitora aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu kā pagaidu tiesību aizsardzības līdzekli.

Pašreizējās tiesību normas Eiropas Savienībā, kas pieļauj savstarpēju valstu tiesu spriedumu un pārrobežu prasību atzīšanu, nav pietiekamas. Pilsoņiem un uzņēmumiem ir vajadzīga arī efektīva šo spriedumu izpilde. Šis ziņojums ir būtisks solis cīņā pret krāpniekiem to pilsoņu un uzņēmumu interesēs, kas darbojas Eiropas iekšējā tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Miljoniem uzņēmumu izmanto tiesības tirgoties ES iekšējā tirgū. Miljoniem pilsoņu izmanto tiesības dzīvot, strādāt un ceļot visā ES. Ir būtiski, lai iekšējā tirgū pilsoņiem būtu efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja viņiem ir prasība pret citu pilsoni vai uzņēmumu.

ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus, tostarp Briseles I regula, Eiropas izpildes rīkojums, procedūra maza apmēra prasībām un maksājuma rīkojuma procedūra. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa. Šā ziņojuma mērķis ir garantēt, lai sabiedrībai un uzņēmējiem būtu tiesības panākt, ka šie spriedumi tiek efektīvi izpildīti. Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Miljoniem uzņēmumu izmanto tiesības darboties ES iekšējā tirgū. Miljoniem pilsoņu izmanto tiesības dzīvot, strādāt un ceļot visās dalībvalstīs Ir būtiski, lai iekšējā tirgū pilsoņiem būtu efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, ja viņiem ir prasība pret citu pilsoni vai uzņēmumu.

ES jau ir spēkā tiesību akti, kas dod iespēju iesniegt pārrobežu prasības un savstarpēji atzīt valstu tiesu spriedumus. Taču sprieduma pasludināšana ir tikai daļa no šā procesa. Vairāk nekā 500 miljoniem Eiropas pilsoņu ir jābūt tiesībām panākt spriedumu efektīvu izpildi. Viena no tiesu spriedumu faktiskās izpildes nepieciešamajām sastāvdaļām ir tiesu spēja rīkoties ātri un kā pagaidu pasākumu izdot rīkojumus par debitoru aktīvu atklāšanu un iesaldēšanu. Šodien pieņemamā ziņojuma mērķis ir aicināt Komisiju nekavējoties iesniegt priekšlikumus pagaidu pasākumiem debitoru aktīvu iesaldēšanai un atklāšanai pārrobežu strīdu risināšanā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā ir ierosināts ieviest Eiropas aktīvu saglabāšanas rīkojumu un Eiropas aktīvu atklāšanas rīkojumu.

Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A7-0134/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo priekšlikumu, un es piekrītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām, jo katrai budžeta pozīcijai ir ierosinātas pienācīgas apropriācijas.

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. – (NL) Es nevaru atbalstīt Eiropas Komisijas, nedz arī citu iestāžu un struktūru budžeta izpildes apstiprināšanu. Galvenais iemesls ir tas, ka kļūdu īpatsvars ir vēl aizvien pārāk augsts. Referenta Chatzimarkakis ziņojumā par Eiropas Komisiju ir lieliski parādītas problemātiskās jomas. Taču Budžeta kontroles komiteja nav secinājusi, ka budžeta izpildes apstiprināšana jāatliek, lai gan tas būtu pareizais līdzeklis spiediena izdarīšanai uz Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, pieprasot, lai tās veic uzlabojumus. Piemēram, dalībvalstu ticamības deklarācijas — tās palīdz uzlabot dalītu pārvaldību, un tās ir saistītas ar struktūrfondiem.

Daudzie sarežģītie noteikumi, kas saistīti ar struktūrfondiem un dotācijām pētniecībai rada lielas grūtības. Tāpēc es esmu iesniedzis grozījumu Īpašās komitejas ilgtspējīgas Eiropas Savienības politisko uzdevumu un budžeta resursu plānošanai pēc 2013. gada locekļa Garriga Polledo kunga ziņojumam. Savā grozījumā es pieprasu, lai Eiropas Komisija nodrošina, ka ikvienam priekšlikumam tiek sniegts ietekmes novērtējums. Šis ietekmes novērtējums ir jāveic nevis pašai Eiropas Komisijai, bet neatkarīgiem novērtētājiem. Noslēgumā vēlos teikt, ka regulējuma sloga samazināšanai un dalībvalstu ticamības deklarācijām ir jānoved pie finanšu pārvaldības kļūdu samazinājuma. Apstiprinot budžeta izpildi, Eiropas Parlaments atsakās no vissvarīgākā instrumenta, kas tam jebkad piederējis, Chatzimarkakis kunga ziņojums ir pelnījis labāku likteni.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo par spīti grūtībām šo fondu pārvaldībā Revīzijas palātas rezultāti uzrāda objektīvus uzlabojumus. Lielāka revīzijas pārredzamība un uzlabota izpilde, ko panākuši visi, kas bijuši iesaistīti Eiropas fondu pārvaldībā, ir divi galvenie iemesli, kas liek man atbalstīt budžeta izpildes apstiprināšanu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsojums par Komisijas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu notiek politiski ļoti svarīgā brīdī, jo sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu būs saistītas ar Finanšu regulas revīziju. Tāpēc šī bija iespēja Parlamentam dot jaunu impulsu un dzīvotspēju procedūrai, kura ne vienmēr tiek uztverta nopietni. Parlaments ir apstiprinājis Komisijas budžeta izdevumus 2009. gadā, veicot pasākumus, kuru mērķis ir piešķirt dalībvalstīm vairāk atbildības un uzlabot to iestāžu veikto Eiropas Savienības finansējuma kontroli. Ir jāievieš efektīvākas pārvaldes un kontroles sistēmas. Turpmāk dalībvalstu politiskajām struktūrām būs jāparaksta obligātās pārvaldības deklarācijas, liekot tām atskaitīties par to, kā Eiropas Savienības finansējums tiek izlietots šajās valstīs. Finanšu krīze, kas ir satricinājusi Eiropu, ietekmē arī ES budžetu. Mēs nedrīkstam pieļaut nekādus skandālus vai nesaimnieciskus izdevumus.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam nolēmuši apstiprināt Komisijas 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi.

Taču mēs neatbalstām punktus, kas attiecas uz ES Civildienesta noteikumiem. Mēs uzskatām, ka Komisijas darbiniekiem ir jāpiešķir papildu dienas ceļošanai — dažiem, iespējams, ir jāpārvar lieli attālumi, vairākas reizes pārsēžoties no vienas lidmašīnas citā vai mainot transporta veidu Turklāt izmaiņas ES civildienesta noteikumos var veikt tikai Parlamenta un Padomes koplēmuma procedūrā. Tāpēc budžeta izpildes apstiprināšanas process nav pareizais forums šo jautājumu risināšanai. Civildienesta noteikumu reformas jautājumi tiks apspriesti vēlāk Eiropas Parlamenta Juridiskajā komitejā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju nepārtrauktos uzlabojumus, ko dažos pēdējos gados veikusi Revīzijas palāta visu to struktūru darbā, kam uzticēta fondu pārvaldība. Visu iesaistīto struktūru pārredzamībai, pareizai finanšu pārvaldībai un atbildībai jābūt vienmēr Eiropas Savienības prioritātei un piemēram.

Taču tomēr vēl pastāv vajadzība pēc lielākas dalībvalstu atbildības attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas fondu kopīgu pārvaldību un pēc sistēmas ieviešanas to datu ticamības analīzei, kurus iesniegušas dalībvalstu aģentūras, kā arī pēc obligātas dalībvalstu pārvaldības deklarāciju sistēmas. Ir būtiski svarīgi, lai dalībvalstis uzņemas atbildību par pareizu ES piešķirtā finansējuma izlietošanu un izstrādā nopietnu un pārredzamu kontroles un vienkāršošanas politiku.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” ziņojumu par Komisijas 2009. finanšu gada budžeta izlietojuma apstiprināšanu, jo tas dod pārliecību par labāku maksājumu pārvaldību, savlaicīgi atklājot gadījumus, kad finansējums ir izlietots nesaimnieciski. Es nevarēju atbalstīt dažus ziņojuma punktus attiecībā uz gaidāmo Eiropas Kopienas Civildienesta ierēdņu noteikumu pārskatīšanu. Mana lēmuma iemesli ir tādi, ka Civildienesta noteikumu pārskatīšana nav Budžeta kontroles komitejas kompetencē un neattiecas uz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, bet ir Juridiskās komitejas kompetencē, kas šo jautājumu risinās tuvākajā nākotnē. Es uzskatu, ka mums ir jāizvēlas vispārēja pieeja un jāveic šo noteikumu visaptveroša un nevis fragmentāra pārskatīšana, lai izvairītos no vairākiem ziņojumiem, kuros aplūkoti dažādi noteikumi.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” ziņojumu par Komisijas 2009. finanšu gada budžeta izlietojuma apstiprināšanu, jo tas sniedz labākas pārvaldības garantijas attiecībā uz maksājumiem, jo īpaši, atklājot gadījumus, kad finansējums ir izlietots nesaimnieciski. Pieņemot šo lēmumu, Eiropas Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, kā arī savus komentārus saistītajos dokumentos. Es uzskatu, ka ir jāvienkāršo un jāsamazina publiskā iepirkuma noteikumi, lai samazinātu kļūdu iespējamību. No pārvaldības problēmām Finanšu regulā un kohēzijas noteikumos var izvairīties, labāk saskaņojot dažādu politikas jomu atbilstības noteikumus. Īpaši vienkāršošanai, pārskatot Finanšu regulu, ir jānodrošina stabili noteikumi un ilgtermiņa pārvaldības shēmas. Man žēl, ka, analizējot 2009. finanšu gada budžeta izlietojumu, Revīzijas palāta ir atkal galveno uzmanību veltījusi enerģētikai un pētniecības politikai un nevis transporta politikai. Mums tomēr ir jāievieš lielāka pārredzamība, sniedzot nodokļu maksātājiem un budžeta iestādēm pienācīgu informāciju, kā arī ciešāk jākoordinē reģionālā un transporta politika, jo pašlaik attieksme pret projektu potenciālo pievienoto vērtību ir pavirša un tāpēc fondi netiek pietiekami efektīvi izmantoti sastrēgumu likvidēšanai un problēmu risināšanai, kas saistītas ar robežu šķērsošanu un nepietiekamiem savienojumiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es esmu pārliecināts, ka šis ziņojums liecina par vajadzību Komisijai uzsākt rūpīgu izdevumu pārbaudi, lai noteiktu, kur iespējami ietaupījumi, kas šajā taupības laikā varētu mazināt spiedienu uz budžetu.

  Paul Murphy (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju „pret” priekšlikumiem atbrīvot Komisiju no pienākuma ziņot par saviem izdevumiem tāpēc, ka ziņojums bija neskaidrs. Es balsoju „par” rezolūcijas priekšlikumu, jo vispārīgā izmaksu efektivitātes ideja ES ir bijusi ierosināta vairākkārt. Es esmu par Komisijas un tās aģentūru izmaksu samazināšanu. Taču tā nedrīkst notikt uz Komisijas parasto ierindas darbinieku rēķina, kā ierosināts 81. punktā. Man nav pieņemama doma par to, ka darbiniekiem ir jāstrādā ilgāk štatu samazināšanas dēļ neatkarīgi no tā, kas ir viņu darba devējs. Darbinieku tiesības ir jāgarantē un jāaizsargā. Ja viņu amats ir kļuvis lieks, viņiem ir jāpiedāvā līdzīgs darbs ar tiem pašiem nosacījumiem. Vēlētiem pārstāvjiem, kas spiež pazemināt darba ņēmēju dzīves līmeni, vajadzētu vismaz pieņemt, ka pret viņu pašu privilēģijām ir iespējama tāda pati attieksme. Es turpināšu mudināt, lai sabiedrības pārstāvjiem maksā vidēji kvalificēta darba ņēmēja algu un lai tiktu novērstas nevajadzīgas izmaksas, piemaksas, pabalsti un citas privilēģijas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo lēmumu Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi un izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanas III iedaļu — Komisija un izpildaģentūras, kā arī rezolūcijā par secinājumiem attiecībā uz Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un šos pienākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu veic sadarbībā ar dalībvalstīm, ievērojot pareizas finanšu vadības principus. Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es neesmu ne sniegusi, ne atteikusies sniegt Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi. Iemesls šādai attieksmei ir tas, ka, no vienas puses, Eiropas Revīzijas palāta kārtējo reizi nespēja sniegt Komisijai pozitīvu ticamības deklarāciju par 2009. gadu, un, no otras puses, ziņojumā ir skaidri teikts, ka tas ir dalībvalstu kā finansējuma saņēmēju nepietiekamas sadarbības dēļ. Budžeta izlietojuma apstiprinājums neapmierinošā sistēmā nepalīdz uzlabot situāciju. Pirms finansējuma izsniegšanas ir jānodrošina tā kontrole.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Revīzijas palāta ir aplēsusi, ka nepareizi maksājumi vai pat resursu piesavināšanās 2009. finanšu gadā ir notikusi 2–5 % gadījumu. Tas pārsniedz Slovākijas gada iemaksu ES budžetā. Tiek gaidīts, lai mēs apstiprinām 27 Eiropas aģentūru finanšu pārskatus, lai gan man šķiet, ka Eiropa varētu iztikt bez šīm aģentūrām. Vēl vairāk, nākamā gada budžeta projektā mēs gatavojamies palielināt finansējumu tieši tiem sektoriem, kuros revīzija atklāja vislielākās neatbilstības. Visbēdīgākais ir tas, ka tas neko nemaina, vai Parlaments dod vai nedod savu svētību Eiropas aģentūru un iestāžu pārvaldībai. Viss turpināsies kā parasti. Stingrāki noteikumi šo resursu pārdalei un grāmatvedības uzskaitei neko neatrisinās, jo tie novedīs pie lielākas birokrātijas un lēnākiem maksājumiem, tādējādi, galu galā, mazinot atbalsta programmu efektivitāti. Es tāpēc vēlos aizstāvēt pakāpenisku pārdales atcelšanu, jo tā šodien kļūst par galīgi nepārredzamu sociālās politikas instrumentu. Tā kropļo tirgu, mazina konkurētspēju un laupa cilvēkiem iniciatīvu un atbildību par to, kā un kur viņi dzīvo. Jo mazāk mēs pārdalīsim naudu, pamatojoties uz politiskām prioritātēm, jo mazāks būs korupcijas risks un jo dzīvotspējīgāki būs Eiropas reģioni un visa mūsu ekonomika.

Ziņojums: Jorgo Chatzimarkakis (A7-0135/2011)

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atbalstu šo ziņojumu, jo īpaši to, kas tajā teikts par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu par cukura nozares reformu. Šajā ziņojumā uzmanība ir vērsta uz nopietnajām problēmām cukura nozarē, kas radušās kopš tās reformas 2006. Gadā, un uz problēmām, ar kurām tagad sastopas bijušie cukura ražotāji. Bez Revīzijas palātas ziņojuma mēs par šīm grūtībām neko neuzzinātu. Augiem cukura ražošanai bija liela nozīme lauksaimniecības nozarē, jo īpaši Īrijā, kur Korkā un Karlovā bija pārstrādes rūpnīcas, un var teikt, ka reforma iznīcināja cukura nozari Īrijā.

Kā teikts ziņojumā, par reformas ietekmi uz cukura pārstrādes reģioniem — par kvotu atteikumu ietekmi uz vietējo ekonomiku, zaudētajām darbavietām un kompensāciju sadalījumu — netika sniegta pietiekama informācija. Šajā nozarē strādājošiem un Eiropas nodokļu maksātājiem trūka pārredzamības un informācijas par reformu procesu, un tagad mums ir vajadzīga skaidra un godīga informācija par reformas ietekmi uz visu Eiropas lauksaimniecības nozari.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu. Katru gadu Revīzijas palāta saistībā ar Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanu sniedz īpašus ziņojumus. Šiem īpašajiem ziņojumiem ir liela nozīme, novērtējot, mainot un pielāgojot programmas un projektus, jo tādējādi var panākt efektīvāku cilvēku un budžeta resursu izmantojumu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisija var steidzami rīkoties, lai novērstu Revīzijas palātas norādītos trūkumus. Es biju atbildīgais referents par Budžeta kontroles komitejas darba dokumentu attiecībā uz Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu ar nosaukumu „Transporta darbības rezultātu uzlabošana Eiropas dzelzceļa pārvadājumu asīs”. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ir jāveic pasākumi, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras pielāgošanai Eiropas dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu vajadzībām, izveidojot trūkstošos posmus pārrobežu apgabalos, novēršot satiksmes sastrēgumu veidošanos, nomainot vai uzlabojot veco dzelzceļa infrastruktūru un palīdzot dalībvalstīm novērst sarežģījumus, kas saistīti ar atšķirīgu sliežu platumu, kā arī sniedzot vajadzīgo finansiālo atbalstu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” to, lai Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi, jo es uzskatu, ka finansējums ir pārvaldīts pārredzamā un visumā efektīvā veidā pat šajos īpašajos apstākļos, ar kuriem Eiropas ekonomika ir sastapusies šajā periodā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es pozitīvi vērtēju Revīzijas palātas novērtējumus, kas sniegti šajos īpašajos ziņojumos, jo tieši no šiem ziņojumiem mēs varam uzzināt un skaidrāk novērtēt informāciju par finansējuma izlietojumu, kā arī spriest par vajadzību no jauna izvērtēt un pielāgot programmas un projektus. Visa informācija, ko sniegusi Revīzijas palāta, Eiropas Savienībai ir jāņem vērā, jo īpaši Komisijai kā ES budžeta izpildes un pārvaldības iestādei. Mums ir jātiecas pēc parauga cienīga optimāla finansējuma izlietojuma, pamatojoties uz vienkāršiem un pārredzamiem noteikumiem un tiešās atbildības principu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo Revīzijas palātai katru gadu ir izdevies sagatavot arvien vairāk labāku īpašo ziņojumu. Diemžēl tie ne vienmēr gūst pelnīto politisko uzmanību noteikumu dēļ, kas piemērojami Parlamentā. Šiem īpašajiem ziņojumiem ir liela nozīme, novērtējot, mainot un/vai pielāgojot programmas un projektus, jo tādējādi var panākt efektīvāku cilvēku un budžeta resursu izmantojumu. Es atzinīgi vērtēju Komisijas pozitīvo attieksmi pret šiem procesiem un tās gatavību steidzami rīkoties, lai novērstu Revīzijas palātas ziņojumos norādītos trūkumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir uzsvērta vajadzība stingri izvērtēt projektus pieteikumu iesniegšanas posmā, lai novērstu sagaidāmo rezultātu trūkumus, kā arī ir aicināts uzlabot norādījumu un pārbaudes sarakstu lietošanu, nosakot skaidrākus dotāciju pieteikumu novērtēšanas kritērijus, lai uzlabotu procedūru un rezultātu efektivitāti un konsekvenci, kā arī nodrošinātu piemērotus turpmākos pasākumus, ja nav sniegta prasītā informācija vai nav īstenota vajadzīgā darbība.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ir atzinīgi vērtējams tas, ka Revīzijas palātai katru gadu ir izdevies sagatavot arvien vairāk labāku īpašo ziņojumu, lai gan diemžēl tie ne vienmēr gūst pelnīto politisko uzmanību noteikumu dēļ, kas piemērojami Parlamentā. Šiem īpašajiem ziņojumiem ir liela nozīme, novērtējot, mainot un/vai pielāgojot programmas un projektus, jo tādējādi var panākt efektīvāku cilvēku un budžeta resursu izmantojumu, un atzinīgi vērtējama ir arī Komisijas pozitīvā attieksme pret šiem procesiem un tās gatavība steidzami rīkoties, lai novērstu Revīzijas palātas ziņojumos norādītos trūkumus.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments uzsver, ka Revīzijas palātai katru gadu ir izdevies sagatavot arvien vairāk labāku īpašo ziņojumu, lai gan diemžēl tie ne vienmēr gūst pelnīto politisko uzmanību par spīti tam, ka šiem īpašajiem ziņojumiem ir liela nozīme, novērtējot, mainot un/vai pielāgojot programmas un projektus, jo tādējādi var panākt efektīvāku cilvēku un budžeta resursu izmantojumu.

Šodienas tekstā ir vēlreiz uzsvērta Komisijas pozitīvā attieksme pret šiem procesiem un tās gatavība steidzami rīkoties, lai novērstu Revīzijas palātas ziņojumos norādītos trūkumus.

Ziņojums: Ville Itälä (A7-0094/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo priekšlikumu, jo es piekrītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai, kurā katrai budžeta pozīcijai ir ierosinātas pienācīgas apropriācijas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta konstatēja, ka maksājumos kopumā nav būtisku kļūdu. Tā nekonstatēja būtiskus trūkumus, novērtējot pārraudzības un kontroles sistēmu atbilstību Finanšu regulai. Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Es piekrītu referentam, ka gan Parlamentam, gan pārējām Eiropas Savienības iestādēm ir jāatrod visrentablākais veids, kā izmantot finanšu un cilvēkresursus, tostarp iespējas ietaupīt, kā arī elektroniskus instrumentus un metodes, lai spētu sniegt efektīvus pakalpojumus. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāram ir jāierosina kārtība, kas nodrošinātu, ka izdevumi, kuriem paredzēta piemaksa, visos gadījumos ir pārredzami un līdzekļi tiek izlietoti paredzētajiem mērķiem. Es piekrītu arī tam, ka Parlamentam jābūt tikai vienai darba vietai turpat, kur atrodas pārējās Eiropas Savienības iestādes. Pašlaik lēmums mainīt šo situāciju — un tādējādi katru gadu ietaupīt aptuveni EUR 160 000 000, kā arī ievērojami samazināt Parlamenta oglekļa dioksīda emisijas ietekmi — ir tikai un vienīgi Eiropadomes kompetencē. Mums ir racionālāk jāizmanto arī komandējumi starp trim darba vietām, tos labāk pamatojot un uzraugot, lai izvairītos no nevajadzīgiem komandējumiem un izmaksām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par budžeta izpildes apstiprināšanu. Manuprāt, Eiropas Parlamenta darbības budžets atbilst finansiālajai gaisotnei. Vairāki komentāri par pārredzamības palielināšanu ir pareizi. Es arī uzskatu, ka ir pieņemami, ka Parlaments piešķir balvas, jo īpaši Eiropas kinematogrāfa atbalstam. Jāpiebilst, ka vajadzīgās summas ir simboliskas.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu. Es vēlos uzsvērt, ka iedaļā par nozīmīgākajām izmaiņām Parlamenta budžeta pārvaldība 2009. gadā es balsoju par 5. punktu, jo es saprotu, ka piemaksai par vispārējiem izdevumiem, kuru iemaksā mūsu kontos, visos gadījumos ir jābūt pārredzamai un ka tā ir jāizlieto paredzamajiem mērķiem. Tāpēc es piekrītu, ka ģenerālsekretāram ir jānosaka vajadzīgie pasākumi.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka visumā resursi ir pārvaldīti saprātīgi. Taču esmu skeptiska par trim darba vietām — tās rada liekus izdevumus un spriedzi, un, atmetot simbolismu, es uzskatu, ka mums ir steidzami jāveic pasākumi, lai atbrīvotos no šīs trīsdaļīgās sistēmas, kas dārgi izmaksā no ekonomikas un vides viedokļa.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā pašreizējo situāciju ekonomikā, Eiropas Parlamentam ir pienākums rādīt piemēru izmaksu samazināšanā. Viens no paredzētajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem attiecas uz lēmumu, ka darba grupu sanāksmēs automātiski būs pieejama tulkošana tikai sešās valodās (franču, vācu, angļu, poļu, spāņu un itāļu), bet tulkošana kādā citā valodā būs pieejama tikai pēc deputātu pieprasījuma. Citas prasības attiecas uz noteikumiem, kas ierobežo garus braucienus oficiālajās Parlamenta automašīnās. Rezolūcijā ir arī aicinājums pēc Parlamenta budžeta pārskatīšanas ilgtermiņā, lai samazinātu izmaksas. Šis balsojums deva arī iespēju atjaunot debates par to, kur jāatrodas Eiropas Parlamenta rezidencei. Taču pašreizējā situācija ir saistīta ar vēsturi un tiesiskiem aspektiem, kurus nevar apstrīdēt, pamatojoties uz bieži maldinošiem uzbrukumiem attiecībā uz izmaksām vai problēmām ar Eiropas Parlamenta ēku izkliedētību. Šajā gadījumā nevar būt runas par izvēlēšanos starp Strasbūru un Briseli, jo saskaņā ar Eiropas Savienības dibināšanas līgumiem Strasbūra ir likums un Brisele — izņēmums.

  Anne Delvaux (PPE), rakst6iski. – (FR) Es atkal balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir norādīts, ka Parlaments varētu ietaupīt izmaksas, ja tam būtu tikai viena darba vieta tajā pašā pilsētā, kur atrodas pārējās Eiropas Savienības iestādes (citiem vārdiem sakot, Briselē). Ģenerālsekretāra ziņojumā par Parlamenta 2011. gada provizorisko tāmes projektu tiek lēsts, ka ikgadējās izmaksas, kas rodas no Parlamenta ģeogrāfiskās izkliedētības, ir aptuveni EUR 160 000 000 jeb 9 % no Parlamenta kopējā budžeta.

Pašlaik lēmums mainīt šo situāciju — un tādējādi katru gadu ietaupīt aptuveni EUR 160 000 000, kā arī ievērojami samazināt Parlamenta oglekļa dioksīda emisijas ietekmi — ir tikai un vienīgi Eiropadomes kompetencē. Taču ar šo balsojumu es aicinu Parlamenta priekšsēdētāju un deputātus, kas Parlamenta vārdā piedalās sarunās par Eiropas Savienības budžetu, ierosināt Eiropadomei nodrošināt Eiropas Savienībai iespēju šādi ietaupīt.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, ņemot vērā to, ka šis ziņojums dod ieguldījumu pārbaudē, kā Eiropas iestādes izlieto finansējumu, es uzskatu, ka būtu lietderīgi sniegt pārskatu par Eiropas Parlamenta budžetu ilgtermiņā, lai samazinātu izmaksas un radītu resursus Parlamenta efektīvai darbībai jaunajos palielinātu pilnvaru apstākļos, kuras tam piešķirtas Lisabonas līgumā.

  Göran Färm (S&D), rakstiski. − (SV) Es vēlos uzsvērt, ka Eiropas Parlamentam kā valsts iestādei ir jācenšas demonstrēt pēc iespējas lielāku atklātību un pārredzamību.

Es uzskatu, jo īpaši pašreizējā ekonomikas situācijā, ka Parlamentam ir jāpārskata savi izdevumi un jānosaka, kur iespējams ietaupīt un kā palielināt efektivitāti. Parlamentam ir jāorganizē vairāk padziļinātu debašu par šiem jautājumiem, un tāpēc es vēlos, lai mums būtu izvērstākas debates par budžeta izpildi. Es pozitīvi vērtēju arī principu, ka Eiropas Parlamentam ir jāizstrādā sistēma tā atmaksātajos lidojumos uzkrāto atlaižu izmantošanai, lai nodrošinātu lētākus lidojumus.

Visbeidzot, es uzskatu par pareizu rīcību to, ka Parlaments piešķir balvas kultūras jomā. Taču man ir ļoti kritiska attieksme pret Parlamenta balvu žurnālistikā. Es uzskatu, ka nav pareizi piešķirt balvas žurnālistiem, kuru uzdevums ir kritiski izvērtēt Parlamentu. Manuprāt, šo balvu vajadzētu atcelt.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Par Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu es balsoju tā, kā balsoja mana politiskā grupa — pret 143. punktu par lidojumos uzkrātajām atlaidēm. Tā pati koncepcija jau ir ietverta 119. punktā, kuru es atbalstīju, balsojot „par”. 119. punkts ir visaptverošs un tā īstenošana — praktiskāka.

  Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, esam nolēmuši apstiprināt Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka Eiropas Parlamentam kā valsts iestādei ir jācenšas demonstrēt pēc iespējas lielāku atklātību un pārredzamību. Mēs tāpēc nolēmām atbalstīt 5. punktu, kas aicina ieviest lielāku pārredzamību attiecībā uz deputātu piemaksu par vispārējiem izdevumiem.

Mēs uzskatām, jo īpaši pašreizējā ekonomikas situācijā, ka Parlamentam ir jāpārskata savi izdevumi un jānosaka, kur iespējams ietaupīt un kā palielināt efektivitāti. Parlamentam ir jāorganizē vairāk padziļinātu debašu par šiem jautājumiem, un tāpēc mēs vēlamies, lai mums būtu izvērstākas debates par budžeta izpildi. Mēs pozitīvi vērtējam arī principu, ka Eiropas Parlamentam ir jāizstrādā sistēma tā atmaksātajos lidojumos uzkrāto atlaižu izmantošanai, lai nodrošinātu lētākus lidojumus, lai gan mums ir grūti saskatīt, kā šo principu piemērot praksē.

Visbeidzot, mēs uzskatām par pareizu rīcību to, ka Parlaments piešķir balvas kultūras jomā. Taču mums ir ļoti kritiska attieksme pret Parlamenta balvu žurnālistikā. Mēs uzskatām, ka nav pareizi piešķirt balvas žurnālistiem, kuru uzdevums ir kritiski izvērtēt Parlamentu. Mūsuprāt, šo balvu vajadzētu atcelt.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atturējos no balsošanas par šo dokumentu, lai gan Revīzijas palāta norādīja, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2009. gadā visas iestādes apmierinoši īstenoja Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas, un pārbaudītajos darījumos nebija būtisku kļūdu. Ģenerālsekretārs arī 2010. gada 2. jūlijā apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Es piekrītu referentam, ka gan Parlamentam, gan pārējām Eiropas Savienības iestādēm ir jāatrod visrentablākais veids, kā izmantot finanšu un cilvēkresursus, tostarp iespējas ietaupīt, kā arī elektroniskus instrumentus un metodes, lai spētu sniegt efektīvus pakalpojumus. Mums ir jāveic Eiropas Parlamenta budžeta pārskats ilgtermiņā un jānosaka jomas, kurās turpmāk iespējams ietaupīt naudu, lai samazinātu izmaksas un atrastu līdzekļus, kas ļautu Parlamentam veiksmīgi darboties kā vienai no likumdevējām iestādēm. Es vēlos norādīt arī to, ka pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izlietota nauda, ko viņi samaksā nodokļos, un kā Eiropas Savienības iestādes un politiskās struktūras izmanto tām piešķirtās pilnvaras.

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālā partija ir „pret” 112. punktu. Ir būtiski svarīgi, lai arī turpmāk pret Eiropas valodām ES būtu vienlīdzīga attieksme. Izņemot minēto punktu, ziņojumā ir ietvertas vairākas saprātīgas iniciatīvas.

  Karin Kadenbach (S&D), rakstiski. – (DE) Attiecībā uz ziņojuma „ES 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana, I iedaļa — Eiropas Parlaments” 129. punktu, kurā aplūkots Brīvprātīgais pensiju fonds, es vēlos paziņot, ka es kategoriski balsoju „pret” to, jo tajā nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai finansētu Eiropas Parlamenta deputātu pensiju fondus (129. i) punkts). Nav nekāda iemesla, kas liegtu palielināt pensionēšanās vecumu šai shēmai no 60 uz 63 gadiem (29. ii) punkts). Ir atzinīgi vērtējams tas, ka fonda pārvaldnieki tiek aicināti pieņemt piesardzīgāku un līdzsvarotāku ieguldījumu stratēģiju (129. iii) punkts). Es principiāli esmu „par” pakāpenisku pašreizējās pensiju shēmas atcelšanu.

  Jörg Leichtfried, Evelyn Regner un Hannes Swoboda (S&D), rakstiski. – (DE) Attiecībā uz ziņojuma „ES 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšana, I iedaļa — Eiropas Parlaments” 129. punktu, kurā aplūkots Brīvprātīgais pensiju fonds, es vēlos paziņot, ka es kategoriski balsoju „pret” to, jo tajā nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai finansētu Eiropas Parlamenta deputātu pensiju fondus (129. i) punkts). Nav nekāda iemesla, kas liegtu palielināt pensionēšanās vecumu šai shēmai no 60 uz 63 gadiem (29. ii) punkts). Ir atzinīgi vērtējams tas, ka fonda pārvaldnieki tiek aicināti pieņemt piesardzīgāku un līdzsvarotāku ieguldījumu stratēģiju (129. iii) punkts). Es principiāli esmu „par” pakāpenisku pašreizējās pensiju shēmas atcelšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” grozījumu, kurā ir pieprasīta lielāka pārredzamība, parakstoties par piemaksu par vispārējiem izdevumiem.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir vajadzīgi pasākumi, kas padarītu EP deputātu darbību efektīvāku un uzlabotu šīs iestādes amatpersonu un infrastruktūras funkcionēšanu no drošības, IT, apmeklētāju piekļuves iespēju viedokļa, kā arī attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu. Drošības politika ir jāpārskata un Parlamentā jāievieš racionāli veidota mūsdienīga drošības sistēma, veicot pienācīgus pasākumus un piekļuves kontroles procedūras ēku iekšienē, kā arī ES iestāžu apkaimē. Attiecībā uz IKT ir jāuzlabo piekļuve bezvadu tīkliem iestādes ēkās. No otras puses, IKT nodaļai ir jāierosina īpaši pasākumi, lai nomainītu administratīvos dokumentus papīra formātā ar videi nekaitīgiem dokumentiem elektroniskā formātā. ES iestādes ir galvenie tūristu piesaistes objekti Briselē.

Pārskati rāda, ka tūristu pieplūdums ir lielāks brīvdienās un nedēļas nogalēs. Apmeklētāju centra darbs un apmeklētāju programmas ir jāpielāgo šim pieprasījumam. Prioritārs uzdevums ir līdz 2020. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 30 %. Es atbalstu iniciatīvu aizvietot pašreizējās automašīnu parka automašīnas ar videi nekaitīgiem transporta līdzekļiem, ņemot vērā īsos braukšanas attālumus, kas ir piemēroti elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru darbības ilgumam.

  Paul Murphy (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju „par” rezolūcijas priekšlikumu, jo tajā ir ierosināta vispārējā ideja par izmaksu efektivitāti. Es esmu par Eiropas Parlamenta izmaksu samazināšanu. Taču ietaupīt nedrīkst uz parastu Eiropas Parlamenta darba ņēmēju rēķina — viņu tiesības ir vienmēr jāaizsargā.

Es atbalstu izdevumus pieejamu mākslas un kultūras pasākumu veicināšanai, kas var bagātināt iedzīvotāju dzīvi. Tāpēc es atbalstīju LUX filmu balvu par spīti bažām par šķietami lielo budžetu, kas piešķirta šai balvai. Ietaupījumus var veidot un tie jāveido uz EP deputātu izdevumu un algu rēķina, piemēram, saistot dienas naudu ar maksājumiem, kas pamatoti ar rēķiniem un kvītīm.

Es atbalstīju arī EP deputātu pensionēšanas vecuma palielināšanu no 60 uz 63 gadiem. Es uzskatu, ka pārstāvjiem, kas pastāv uz darba ņēmēju dzīves līmeņa pazemināšanu, ir vismaz jāatzīst, ka ir iespējama tāda pati attieksme pret viņu privilēģijām. Taču es nepiekrītu darba ņēmēju pensionēšanās vecuma paaugstināšanai. Es turpināšu atbalstīt darba ņēmēju un arodbiedrību cīņu pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Es nevaru balsot par Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu jau tāpēc vien, ka ceļojošo cirku starp Briseli un Strasbūru ir jāapmaksā nodokļu maksātājiem. Eiropas Parlamentam ir jābūt vienai darbavietai, nevis vienu nedēļu mēnesī jāpārvieto visa mantība.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Visa cita starpā pieņemtajā tekstā ir teikts, ka EP ņem vērā finanšu un ekonomikas krīzes dēļ radušos dalībvalstu budžeta ierobežojumus un nepieciešamību rūpīgi izskatīt ietaupījumu iespējas visos līmeņos, tostarp arī Eiropas Savienības līmenī, un šajā sakarībā uzsver, ka patiesus līdzekļu ietaupījumus varētu nodrošināt tikai tad, ja Eiropas Parlamentam būtu viena darba vieta.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Revīzijas palātas veiktajā revīzijā ir konstatēts, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2009. gadā visas iestādes apmierinoši īstenoja Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas un ka pārbaudītajos darījumos nebija būtisku kļūdu.

Ģenerālsekretārs 2010. gada 2. jūlijā apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Ziņojumā, kuru mēs pieņemam šodien, priekšsēdētājam ir sniegts apstiprinājums par Eiropas Parlamenta 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski – Es atbalstu lielāku pārredzamību Parlamentā, un es jo īpaši atzinīgi vērtēju pārredzamību attiecībā uz GEA.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Es balsoju „par” Itälä kunga ziņojumu, bet man ir iebildumi pret 113. apsvērumu. Es nekādā ziņā nepiekrītu šim apsvērumam, kurā ir piedāvāta jauna mutiskās tulkošanas sistēma „darba grupām”. Es tai nevaru piekrist, jo ierosinātā sistēma neatbilst vienlīdzīgas attieksmes principam pret Eiropas Savienības oficiālajām valodām un to lietotājiem, un tas, galu galā, neizbēgami novedīs pie to valodu izslēgšanas, kas nav minēto sešu valodu starpā, un praktiski nebūs iespējams strādāt tā vienkāršā iemesla dēļ, ka deputātiem būs jāiesniedz papildu valodas pieprasījums, pirms tie būs iepazinušies ar darba kārtību, un tādējādi mēs riskējam pārvērst valodu politiku par ieroci cīņā par ietekmi. Ja mēs patiešām vēlamies ietaupīt uz valodu rēķina, tad mums ir jāpieprasa, lai šī sistēma attiecas vienādā mērā uz visiem.

Ja mēs vairs tik lielu nozīmi nepiešķirsim principam, ka dažiem deputātiem ir jāatļauj runāt savā dzimtajā valodā, tad arī citi deputāti tam nepiešķirs tik lielu nozīmi. Tāpēc mums ir tikai viena alternatīva — ja mums ir jāekonomē uz mutiskās tulkošanas pakalpojumu rēķina „darba grupās”, tad lietosim angļu valodu un tikai angļu valodu gan runājot, gan klausoties. Tādā gadījumā visi būs vienlīdzīgi likuma priekšā un mēs spēsim ietaupīt līdzekļus.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es nevarēju atbalstīt Eiropas Parlamenta budžeta izpildes apstiprināšanu, jo daži jautājumi palika neatrisināti. Lai gan Parlaments ir veicis pasākumus budžeta uzlabošanai un ietaupījumu nodrošināšanai, tomēr man ir daži jautājumi, piemēram, par balvu finansēšanu, kuru pašlaik apmaksā nodokļu maksātāji. Turklāt galīgajā ziņojumā nebija minēta naudas summa, kas tiek izšķiesta Strasbūrā. Ziņojumā tomēr bija parādīts, ka zināms progress ir panākts. Pēc šodienas balsojuma būs jāievieš jauni noteikumi, lai EP deputāti no visām ES dalībvalstīm veic pasākumus savu biroju izdevumu pārredzamības nodrošināšanai. Ziņojumā ir arī aicinājums pārskatīt Parlamenta izdevumus, lai garantētu turpmākus ietaupījumus.

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0088/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo priekšlikumu, un es piekrītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām, jo katrai budžeta pozīcijai ir ierosinātas pienācīgas apropriācijas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es piekrītu tam, ka Eiropas Parlaments atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Padome nav pieņēmusi uzaicinājumu oficiāli tikties ar Parlamenta Budžeta kontroles komiteju, kas ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, vai tās referentu, lai apspriestu jautājumu par Padomes 2009. gada budžeta izpildi. Padome atteicās sniegt Parlamentam arī rakstisku atbildi, iekļaujot tajā informāciju un dokumentus, kas Padomei tika prasīti. Es piekrītu, ka Padomei vēlākais līdz 2011. gada 15. jūnijam jāsniedz Parlamenta Budžeta kontroles komitejai izsmeļošas rakstiskas atbildes, kā arī pieprasītie dokumenti. Padomei ir jāuzņemas pilnīga atbildība sabiedrības priekšā par tai uzticētajiem līdzekļiem, un, lai veicinātu informācijas apmaiņu budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras laikā, tai jāizmanto tāda paša pieeja, kādu izmanto citas iestādes.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „pret” apstiprinājuma sniegšanu Padomei par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi, jo tā ir atteikusies atbildēt uz Parlamenta jautājumiem par šo tematu, kā arī nav iesniegusi Parlamenta pieprasītos būtiskos dokumentus. Es tāpēc esmu par lēmuma pieņemšanas atlikšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomei par tās 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tikko pieņemtais lēmums kārtējo reizi liecina par Padomes neatlaidīgo atteikšanos sadarboties budžeta īstenošanas un pārredzamības jautājumā. Pārredzamības un budžeta disciplīnas vārdā, kas sabiedrībai ir vajadzīga, es uzskatu, ka Padomi nedrīkst atbrīvot no atbildības publiskot pārskatus par tai pieejamo finansējumu.

Tāpēc es piekrītu referenta lēmumam atlikt lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomei par tās 2009. finanšu gada budžeta izpildi līdz laikam, kad Padome sniegs referenta pieprasīto informāciju un dokumentus, kā arī pilnīgu budžeta pārvietojumu sarakstu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts atlikt lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Lēmuma iemesli atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu ir šādi: Pirmkārt, Padome nav pieņēmusi uzaicinājumu oficiāli tikties ar Parlamenta komiteju, kas ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanu, vai tās referentu, lai apspriestu jautājumus par Padomes 2009. gada budžeta izpildi. Otrkārt, Padome atteicās sniegt Parlamentam rakstisku atbildi, iekļaujot tajā informāciju un dokumentus, kas Padomei tika prasīti referenta 2010. gada 14. decembra vēstules pielikumā. Treškārt, Parlaments no Padomes nav saņēmis tādus pamatdokumentus, kā pilnīgs veikto budžeta līdzekļu pārvietojumu saraksts. Es balsoju „par” šo lēmumu, jo es esmu dziļi pārliecināts, ka pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izmantoti viņu maksātie nodokļi un kā politiskās iestādes īsteno tām uzticētās pilnvaras.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar ikgadējām prasībām Eiropas Parlaments ir sniedzis atzinumu par to, vai dažādas Eiropas Savienības aģentūras un iestādes, kas ir atbildīgas par Savienības budžetu, ir to pienācīgi izpildījušas. Piešķirtās summas ir paredzētas īpašiem mērķiem, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras nolūks ir retrospektīvi pārbaudīt, vai šie mērķi ir ievēroti. Tā ir svarīga Parlamenta privilēģija, ko, piemēram, spilgti parāda Jacques Santer komisijas atkāpšanās 1999. gadā. Šogad kopā ar lielu vairākumu Eiropas Parlamenta deputātu es atteicos sniegt Ministru padomei apstiprinājumu par 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Iestādēm, kuru darbību pārbauda Parlamenta Budžeta kontroles komiteja, kuras locekle es esmu, ir jāsadarbojas ar šo komiteju, piemēram, iesniedzot visus dokumentus, kas ir nepieciešami, lai pārliecinātos, ka valsts nauda tiek pareizi izlietota. Taču šoreiz Padomes sadarbība bija pilnīgi neatbilstoša. Tāpēc mēs nolēmām atlikt budžeta izpildes apstiprināšanu līdz rudenim, lai tiktu veiktas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu budžeta pārredzamību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es esmu „par” šādiem lēmumiem: 1. atlikt lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi; 2. izklāstīt savus konstatējumus turpmāk tekstā iekļautajā rezolūcijā; 3. uzdot priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai, Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ombudam un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā arī nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šodienas ziņojumu Parlaments atliek lēmuma pieņemšanu attiecībā uz apstiprinājuma sniegšanu Padomes ģenerālsekretāram par Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju Parlamenta lēmumu atlikt Padomes budžeta izpildes apstiprināšanu, jo es uzskatu, ka Padome nav sniegusi Parlamentam pietiekamu pārskatu par budžeta izpildi. Padome ir jāpārbauda tādā pašā veidā kā visas citas Eiropas iestādes, un ir jāiesniedz arī rakstiski dokumenti, lai varētu apstiprināt budžeta izpildi. Ziņojumā Padomei ir uzdoti vairāki jautājumi, no kuriem uz daudziem nav sniegtas atbildes. Bez konkrētiem īpašu jautājumu skaidrojumiem nav iespējams Padomes pārskatiem dot „zaļo gaismu”. Lēmums apstiprināt Padomes budžeta izpildi tiks pieņemts vēlāk, kad būs saņemta pietiekama informācija.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju „par” lēmuma atlikšanu attiecībā uz Padomes 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Jaunajā situācijā, ko izraisīja Lisabonas līguma stāšanās spēkā, nepārtrauktā Padomes atteikšanās pakļauties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrai — un tādējādi ievērot pārskatatbildību — nav pieņemama. Padomes izdevumi ir jāuzrauga tikpat lielā mērā kā citu Eiropas Savienības iestāžu izdevumi, kā teikts Zaļās Grāmatas nodaļā „Eiropas pārredzamības iniciatīva”.

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0138/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo piekrītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām, kurā katrai pozīcijai ir ierosinātas atbilstīgas apropriācijas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Revīzijas palātas budžeta izpildes apstiprināšanu par 2009. finanšu gadu. Revīzijas palātas pārskatus par 2009. finanšu gadu revidēja neatkarīgs uzņēmums „PricewaterhouseCoopers”. Savos secinājumos tas nedeva nekādus būtiskus konstatējumus attiecībā uz Revīzijas palātu. Es atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas revīzijas stratēģiju laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam un atbalstu tās prioritāros mērķus — savu revīziju vispārējās ietekmes maksimāla pastiprināšana un efektivitātes palielināšana, labāk izmantojot resursus. Es ceru, ka Revīzijas palāta apliecinās panākumus šajā virzienā. Es piekrītu referentam, ka Revīzijas palātai turpmāk savos ziņojumos par aģentūrām jāiekļauj pilnīgāka informācija, jo īpaši attiecībā uz iekšējo revidentu ziņojumos iekļautajiem secinājumiem. Es atzinīgi vērtēju pasākumus, ko Revīzijas palāta veic, lai reformētu un aizvien uzlabotu savu lomu atbilstīgi Parlamenta prasībai par tās vērtējumiem un revīziju plašāku un nopietnāku ietekmi, datu lielāku uzticamību. Tiek atzīmēta arī pastāvīgā situācijas uzlabošanās attiecībā uz Revīzijas palātā nodarbināto vīriešu un sieviešu skaita proporciju. Ir samazinājusies arī nevienādība asistentu, nodaļu vadītāju un direktoru līmenī.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par 2009. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu Revīzijas palātai, jo lielākā daļa iepriekš noteikto mērķu attiecībā uz budžetu ir izpildīti un ir sniegta sīki izstrādāta un pārredzama informācija.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju izsmeļošo analīzi, ko veicis neatkarīgs konsultants, kas apstiprina, ka Eiropas Revīzijas palātas finanšu pārskati sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Revīzijas palātas finanšu stāvokli un ka arī līdzekļi ir pareizi lietoti paredzētajiem nolūkiem. Es atzinīgi vērtēju arī Revīzijas palātas 2009.–2012. gada revīziju stratēģiju, kuras nolūks ir maksimāli pastiprināt revīziju globālo ietekmi, labāk izmantojot resursus.

Tāpēc es apsveicu Revīzijas palātu par tās lielisko veikumu 2009. gadā un piekrītu referentam attiecībā uz visiem viņa secinājumiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo Revīzijas palātas ģenerālsekretārs ir saņēmis Revīzijas palātas 2009. gada finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu. Ir arī svarīgi, ka Revīzijas palātu mudina apsvērt reorganizācijas iespēju, lai daži tās locekļi būtu atbildīgi par noteiktām politikas jomām un citi — par dalībvalstu grupām, ja valstu revīzijas iestādes nespēj efektīvi kontrolēt izdevumus no Savienības budžeta. Ir konstatēts arī, ka pēdējā laikā Revīzijas palātas locekļu skaits praktiski ir divkāršojies, bet ne politikas jomu skaits, un Revīzijas palātā varētu īstenot šo izvēles variantu. Neatkarība, integritāte, objektivitāte, izcilība un profesionalitāte ir Revīzijas palātas pamata vērtības, un, manuprāt, mums tās jāuzsver un jāievēro.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta, V iedaļa — Revīzijas palāta, izpildes apstiprināšanu. Kā mēs zinām, ES budžeta ārējo revīziju veic pati Revīzijas palāta. Tāpēc tāpat kā divos iepriekšējos finanšu gados tā iecēla neatkarīgu uzņēmumu „PricewaterhouseCoopers” sava budžeta revīzijas veikšanai. Revīzijas palātai tika izteikta atzinība par kvalitatīvo gada darbības pārskatu, kas rādīja, ka tās darījumi un darbības bija likumīgas un pilnībā ticamas.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu un, to darot, atzinīgi vērtēju Revīzijas palātas revīzijas stratēģiju laikposmam no 2009. līdz 2012. gadam un atbalstu tās prioritāros mērķus (savu revīziju vispārējās ietekmes maksimāla pastiprināšana un efektivitātes palielināšana, labāk izmantojot resursus). Es sagaidu, ka Revīzijas palāta ziņos par pasākumiem, kas veikti, īstenojot šo revīzijas stratēģiju, kā arī parādīs panākumus, izmantojot galvenos darbības rādītājus (GDR), it īpaši 2010. gadā ieviešot 1.–4. GDR. Es īpaši atzinīgi vērtēju plānu publicēt paveiktā darba kontroles ziņojumus saistībā ar īpašajiem ziņojumiem, lai palielinātu to ietekmi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo Revīzijas palātas ģenerālsekretārs saņem apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2009. finanšu gada budžeta izpildes īstenošanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šīsdienas rezolūciju Parlaments piešķir Revīzijas palātas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Revīzijas palātas 2009. finanšu gada budžeta izpildes īstenošanu. Parlaments pauž bažas par to, ka Revīzijas palāta īpašajos gada ziņojumos par aģentūrām sniedz aizvien mazāk detalizētas informācijas, un mudina Revīzijas palātu turpmāk iekļaut savos gada pārskatos par aģentūrām pilnīgāku informāciju, jo īpaši attiecībā uz iekšējo revidentu ziņojumos iekļautajiem secinājumiem.

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0136/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju pret lēmumu apstiprināt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildes īstenošanu. 2011. gada 11. martā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) nolēma uzsākt izmeklēšanu par EESK veiktajām apšaubāmām darbībām. Es piekrītu referentam, ka EESK un OLAF jāziņo Eiropas Parlamentam par šīs lietas gaitu un iznākumu. EESK jāsadarbojas ar OLAF un jāsniedz OLAF pārstāvjiem visa nepieciešamā palīdzība izmeklēšanas veikšanā. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejai, kas ir atbildīga par budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, sīki jāpārbauda šis jautājums, lai iegūtu papildu informāciju par OLAF izmeklēšanas ietekmi un rezultātu ņemtu vērā 2010. gada budžeta izpildes apstiprināšanā. Turklāt es uzskatu, ka sūdzības, ko saņēmis OLAF, neapšaubāmi kaitē Savienības reputācijai, jo tās vērstas pret vienu no ES iestādēm.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es neatbalstīju Eiropas Savienības 2009. finanšu gada vispārējā budžeta, VI iedaļas — Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, izpildes apstiprināšanu. Visiem ir zināms, ka šīs iestādes 2009. gada budžetu izmeklēja OLAF. Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam jāsaņem vairāk informācijas par notikumiem, lai varētu pieņemt pareizo lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu. Pamatojoties uz līdz šim sniegto informāciju, šajā Eiropas iestādē ir iekšēji pārkāpumi, kas tiek raksturoti kā nopietnas problēmas saistībā ar tās sekretariāta darbību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo, neskatoties uz jautājumiem, kas radušies Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) nesen veiktajā izmeklēšanā, es esmu pārliecināta, ka ir iespējams noskaidrot aspektus, kuri nebija pārredzami, un turpmāk uzlabot pārskatu sniegšanas procedūras.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, izvēlējāmies nepiešķirt šajā posmā budžeta izpildes apstiprinājumu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. finanšu gada budžetam. Pēc iekšējā paziņojuma OLAF nolēma uzsākt izmeklēšanu, un tāpēc, lai mūsu rīcībā būtu visi nepieciešamie fakti, mēs vēlamies sagaidīt šīs izmeklēšanas rezultātus, pirms apstiprinām budžeta izpildi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Patiešām nopietnas ir bažas, ko manī rada brīdinājuma signāls par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK), iespējams, slikto pārvaldību, un tagad tas ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veicamo pasākumu temats. Es piekrītu referentam, kad viņš uzstājīgi pieprasa, lai EESK, kā arī OLAF informētu budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par attiecīgās lietas izskatīšanas gaitu un iznākumu.

Tikko izteiktajām apsūdzībām var būt nelabvēlīga ietekme uz ES reputāciju, jo tās attiecas uz iekšējām darbībām, ko veic viena no ES iestādēm, un mums jāzina, vai konstatētā patvaļīgas iejaukšanās prakse aprobežojas ar vienu atsevišķu darbību vai liecina par ilgstošiem administratīviem pārkāpumiem.

Neskatoties uz to, es apsveicu Revīzijas palātu par ziņojumu, ko tā sagatavojusi par EESK, un izmaiņām, ko tā panākusi 2009. finanšu gadā, un es piekrītu referenta secinājumiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo ar to Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāram ir sniegts apstiprinājums par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja tiek mudināta veikt 2011. gada izdevumu visaptverošu pārskatu visās darbības jomās, lai nodrošinātu, ka visi izdevumi atmaksājas un ir iespējams noskaidrot jomas, kurās varētu ietaupīt, kas šajā taupības periodā samazinātu spiedienu uz budžetu. Es esmu gandarīts, ka Revīzijas palāta savā gada ziņojumā norādīja, ka, veicot revīziju, nav konstatētas būtiskas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka EESK piezīmes. 2009. gadā EESK rīcībā bija saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 122 000 000 (2008. gadā — EUR 118 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 98,02 %, kas ir augstāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %).

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsojot par šo ziņojumu, es aicinu EESK un jo īpaši tās ģenerālsekretāru pilnībā sadarboties ar OLAF un sniegt OLAF darbiniekiem visu palīdzību, kas nepieciešama iespējamo administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas veikšanai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu ģenerālsekretārs saņem apstiprinājumu par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildes īstenošanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šīsdienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments uzskata, ka sūdzības, ko saņēmis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), neapšaubāmi kaitē Savienības reputācijai, jo tās attiecas uz ES iestādes — EESK — iekšējo darbību un liecina par nopietniem trūkumiem EESK sekretariāta darbībā. Parlaments arī uzskata, ka konstatētā vadības patvaļīgas iejaukšanās prakse nav tikai viens atsevišķs gadījums, bet, iespējams, liecina par ilgstošiem administratīviem pārkāpumiem, par ko ierosināta attiecīgā lieta.

Ziņojums: Crescenzio Rivellini (A7-0139/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – – (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Reģionu komitejas (RK) īstenoto 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta savā gada ziņojumā norādīja, ka, veicot revīziju, netika konstatētas būtiskas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka RK piezīmes. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka 2009. gadā RK atjaunināja savu budžeta analīzes uzraudzības rīku (BudgetWatch), kas sniedz vairāk vispusīgas informācijas par RK budžetu, sekmējot RK budžeta resursu īstenošanu un konstatējot jomas, kurām nepieciešams pievērst vadības uzmanību. Es piekrītu referentam, ka RK locekļiem jādeklarē savas finanšu intereses, atklājot būtisku informāciju par deklarējamām profesionālām darbībām. RK jāizskata šis jautājums savā gada darbības pārskatā.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es neatbalstu Reģionu komitejas īstenotās budžeta izpildes apstiprināšanu, jo šī iestāde ir tikai konsultatīva struktūra. Tā kā šī iestāde pārstāv Eiropas reģionu intereses, manuprāt, tās finansējumam būtu pilnībā jānāk no reģioniem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Reģionu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es to darīju ne tikai tādēļ, ka gada darbības pārskati ir brīnišķīgi sagatavoti, bet arī tādēļ, ka ir modernizēta un uzlabota informācijas izdošanas un savākšanas tehnika lielākas pārredzamības nolūkā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju revīzijas secinājumus, ko Revīzijas palāta deva savā gada pārskatā, kurā deklarēts, ka, veicot revīziju, nav konstatēts nekas būtisks. Es atzinīgi vērtēju arī lielisko izpildījumu un augsto kvalitāti, kas joprojām raksturīga Reģionu komitejas gada darbības pārskatiem. Visbeidzot es piekrītu referenta secinājumiem un izsaku atzinību Reģionu komitejai par to, ka ir iekļauti pārskati par Parlamenta iepriekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumu rezultātiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo tajā Reģionu komitejas (RK) ģenerālsekretāram ir sniegts apstiprinājums par RK 2009. finanšu gada budžeta izpildi. RK tiek mudināta veikt 2011. gada izdevumu visaptverošu pārskatu visās darbības jomās, lai nodrošinātu, ka visi izdevumi ir lietderīgi, un noskaidrotu iespēju taupīt, jo tas šajā taupības periodā mazinātu spiedienu uz budžetu. 2009. gadā RK rīcībā bija saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 88 000 000 (2008. gadā — EUR 93 000 000), un to izlietojuma līmenis bija 98,37 %, kas ir augstāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %). Tajā pašā laikā Revīzijas palāta savā gada pārskatā norādīja, ka, veicot revīziju, nav konstatētas būtiskas nepilnības, par kurām būtu jāizsaka RK piezīmes. Es izsaku atzinību RK par gada darbības pārskatu konsekventi augsto kvalitāti un atzinīgi vērtēju to, ka ir iekļauti pārskati par Parlamenta iepriekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumu rezultātiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Pirmkārt, es vēlos pateikties visiem, kas strādāja ar tekstu, kā arī apsveikt Reģionu komiteju, kuras revīzijas rezultātā nav izteiktas būtiskas piezīmes. Turklāt es vēlos izcelt to, ka 2009. gadā Reģionu komitejas rīcībā bija saistību apropriācijas par kopējo summu EUR 88 miljoni (2008. gadā — EUR 93 miljoni), un to izlietojuma līmenis bija 98,37 %, kas ir augstāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (97,69 %). Visi Reģionu komitejas darījumi un darbības tika veikti pilnīgi likumīgi un pareizi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu, kurā apstiprina Reģionu komitejas (RK) budžeta izpildi un esmu gandarīts, ka mūsu rezolūcijā Parlaments „vēlreiz apstiprina savu nostāju, proti, ka pārredzamības interesēs visu Savienības iestāžu locekļu finansiālo interešu deklarācijām vajadzētu būt pieejamām publiskā reģistrā internetā; atgādina Reģionu komitejai, ka ir pieprasījis, lai Reģionu komitejas locekļi deklarētu savas finansiālās intereses, sniedzot atbilstīgu informāciju par deklarējamu profesionālo darbību un citiem algotiem amatiem vai darbībām; ar gandarījumu ņem vērā šai sakarā sniegto Reģionu komitejas atbildi, jo īpaši Reģionu komitejas priekšsēdētājas 2011. gada 11. februāra vēstuli; [un] prasa, lai Reģionu komiteja savā gada darbības pārskatā analizētu to, kā šis jautājums tiek risināts”.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo Reģionu komitejas ģenerālsekretārs saņem apstiprinājumu par Reģionu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildes īstenošanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šīsdienas rezolūciju Parlaments sniedz Reģionu komitejas ģenerālsekretāram apstiprinājumu par Reģionu komitejas 2009. finanšu gada budžeta izpildes īstenošanu. Parlaments izteic atzinību Reģionu komitejai par tās gada darbības pārskatu augsto kvalitāti un atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauti pārskati par Parlamenta iepriekšējo budžeta izpildes apstiprināšanas lēmumu rezultātiem.

Ziņojums: Bart Staes (A7-0140/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu un atbalstīju Eiropas Parlamenta lēmumu sniegt Komisijai apstiprinājumu par Astotā, Devītā un Desmitā Eiropas Attīstības fonda (EAF) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. EAF ir galvenais instruments Savienības palīdzības sniegšanai Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) reģiona valstu un aizjūras zemju un teritoriju iedzīvotājiem Revīzijas palāta spriež, ka Astotā, Devītā un Desmitā EAF galīgie gada pārskati visos būtiskos aspektos pietiekami skaidri atklāj EAF finanšu stāvokli 2009. gada 31. decembrī. Es arī piekrītu referentam, ka būtu jāveic EAF iekļaušana budžetā, kas uzlabos piešķirtā finansējuma demokrātisko kontroli, pārskatatbildību un pārredzamību un nodrošinās lielāku saskanību ES politikā attiecībā uz ĀKK valstīm. Es arī uzskatu, ka, pārskatot Komisijas pamatnostāju par budžeta atbalstu, īpaša uzmanība jāpievērš uzraudzības un kontroles sistēmām. Komisijai jāpastiprina uzraudzība un gada pārskati par atbilstību.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Finanšu krīzes apstākļos Eiropas Savienībai jākoncentrē uzmanība uz izdevumiem sakarā ar krīzes risināšanu. Aptuveni 15 % Eiropas Savienības pilsoņu dzīvo zemāk par nabadzības slieksni. Ko šiem cilvēkiem nozīmē Astotais, Devītais un Desmitais Eiropas Attīstības fonds? Es neesmu pret Eiropas Attīstības fondiem, bet uzskatu, ka, lai atbalstītu citas valstis, Eiropas Savienībai jārisina vispirms pašai savas problēmas. Es esmu pārliecināts, ka šie 15 % Eiropas Savienības pilsoņu gaida to pašu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es to darīju tāpēc, ka, lasot ziņojumu, varēju redzēt, cik efektīvi šie resursi ir tikuši pārvaldīti saistībā ar noteikto mērķu sasniegšanu. Turklāt es piekrītu attīstības prioritātēm un uzskatu, ka grāmatvedības procedūras ir pilnīgi samērīgas, lai ex ante novērstu kļūdas, krāpšanu un piesavināšanos, ko personas veic bez atļaujas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Attīstības fondi (EAF) joprojām veido galveno instrumentu, kas ir ES rīcībā attīstības palīdzības piešķiršanai Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm un aizjūras valstīm un teritorijām (AVT), un, lai gan tiek īstenoti saskaņā ar īpašiem finanšu noteikumiem, tie paliek ārpus ES budžeta. Tāpēc tie steidzami jāintegrē ar ES budžetu, lai būtu iespējams palielināt demokrātisku kontroli, pārskatatbildību un finansējuma pārredzamību.

Šajā ziņojumā dota izsmeļoša astotā, devītā un desmitā EAF analīze, pievēršot uzmanību dažiem svarīgiem jautājumiem, kuros steidzami jāpārskata un jāīsteno ex ante kontroles delegācijās un partnervalstu iekšējās kontroles sistēmās, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu procedūrām.

Visbeidzot šis ziņojums vēlreiz parāda, ka vēl aizvien ir ejams tāls ceļš attiecībā uz EAF pārvaldību un to pienācīgu izlietojumu, tāpēc es piekrītu visiem referenta secinājumiem un apsveicu viņu par viņa darbu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES attīstības palīdzībā un sadarbības politikā ir vajadzīga lielāka konsekvence, īpaši attiecībā uz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm. Vēl jo svarīgāk tas ir pašlaik, kad šīs valstis saskaras ar milzīgu spiedienu — un pat šantāžu — no ES puses, lai pieņemtu saistības, kas uzspiestas „ekonomisko partnerattiecību nolīgumu” veidā, apdraud to intereses un kompromitē tādu instrumentu kā Eiropas Attīstības fondi (EAF) sniegtā atbalsta efektivitāti.

Referents apgalvo, ka EAF iekļaušana Savienības budžetā stiprinās demokrātisko kontroli, pārskatatbildību un finansēšanas pārredzamību. Mēs vēlamies uzsvērt brīdinājumu, ka šāda EAF iekļaušana ES vispārējā budžetā nedrīkst izraisīt attīstības izdevumu vispārēju samazinājumu saistībā ar pašreizējiem diviem instrumentiem.

Kā referents to minēja, mums jāuzsver arī nepieciešamība izpētīt un novērtēt veidus, kā vislabāk palielināt saņēmējvalstu jaudas apgūt EAF palīdzību, kas nekavējoties nozīmē gan valdību, gan tautu dziļu iesaistīšanos programmu izveidē un īstenošanā un prioritāšu noteikšanā. Kā saka referents, ir jābūt arī pilnīgām zināšanām par pienācīgiem tēriņiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs labi zinām, ka ES attīstības palīdzībā un sadarbības politikā ir vajadzīga lielāka konsekvence, īpaši attiecībā uz Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstīm. Vēl jo svarīgāk tas ir pašlaik, kad šīs valstis saskaras ar milzīgu spiedienu — un pat šantāžu — no ES puses, lai pieņemtu uzspiestas saistības, kas apdraud to intereses un kompromitē tādu instrumentu kā Eiropas Attīstības fondi (EAF) sniegtā atbalsta efektivitāti; tā sauktie ekonomisko partnerattiecību nolīgumi tam ir labs piemērs.

Ziņojumā apgalvots, ka EAF iekļaušana Savienības budžetā stiprinās demokrātisko kontroli, pārskatatbildību un finansēšanas pārredzamību. Mēs uzsvērtu brīdinājumu, ka šāda EAF iekļaušana ES vispārējā budžetā nedrīkst izraisīt attīstības izdevumu vispārēju samazinājumu saistībā ar pašreizējiem diviem instrumentiem.

Kā referents to minēja, mums jāuzsver arī nepieciešamība izpētīt un novērtēt veidus, kā vislabāk palielināt saņēmējvalstu EAF palīdzības apgūšanas jaudas, kas nekavējoties nozīmē gan valdību, gan tautu dziļu iesaistīšanos programmu izveidē un īstenošanā un prioritāšu noteikšanā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par apstiprinājumu Eiropas Attīstības fondu budžeta izpildei. Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments savā ziņojumā atkārtoti atbalsta EAF iekļaušanu budžetā, kas uzlabos piešķirtā finansējuma demokrātisko kontroli, pārskatatbildību un pārredzamību un nodrošinās lielāku saskanību ES politikā attiecībā uz ĀKK valstīm.

Ziņojumā atgādina Komisijas paziņojumu, ka tā vēlas ierosināt EAF iekļaušanu ES budžetā nākamās finanšu shēmas apspriešanas laikā un ka par šo iniciatīvu tā sīki informēs Parlamenta Budžeta kontroles komiteju. Taču Parlaments uzstājīgi atgādina ka šāda EAF iekļaušana Savienības budžetā nedrīkst izraisīt attīstības izdevumu vispārēju samazinājumu saistībā ar pašreizējiem diviem finansēšanas instrumentiem. Tas mudina Padomi un dalībvalstis pozitīvi reaģēt uz Komisijas priekšlikumu un piekrist, ka turpmāk, sākot ar 2014. gadu, EAF tiks pilnībā iekļauts budžetā kā nākamās finanšu shēmas daļa. Tas uzskata, ka šim pasākumam sen jau bija jānotiek un ka EAF iekļaušanai budžetā jānotiek tik drīz, cik iespējams.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo tiek sniegts Komisijai apstiprinājums par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fonda 2009. finanšu gada budžeta izpildi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šīsdienas rezolūciju Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par 8., 9. un 10. Eiropas Attīstības fondu (EAF) 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Es uzsveru, ka Parlaments atzīmē, ka EAF nav integrēts ES budžetā, lai gan ir galvenais Savienības attīstības sniegšanas instruments Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona (ĀKK) valstu, kā arī aizjūras valstu un teritoriju (AVT) iedzīvotājiem.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par Staes kunga ziņojumu, jo citu lietu starpā viņš atkārtoti runā par Eiropas Attīstības fondu (EAF) iekļaušanu budžetā, tādējādi pildot demokrātiskas kontroles, pārskatatbildības un finansējuma pārredzamības principus. No otras puses viņš pauda arī kritiku par noteiktiem atklātajiem trūkumiem, piemēram, tiem, kurus atklāja Eiropas Revīzijas palāta sakarā ar publiskā iepirkuma procedūrām un daudzām citām kontrolēm.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0153/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu un piekrītu, ka Eiropas Parlamentam būtu jāatliek savs lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Savā ziņojumā par aģentūras 2009. finanšu gada pārskatiem Revīzijas palāta ir iekļāvusi atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Revīzijas palāta atklāja kļūdas iepirkumu procedūrās, kas atbilst ievērojamam apjomam aģentūras kopējā 2009. finanšu gada budžetā. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāuzlabo savu iepirkuma procedūru kvalitāte, lai novērstu Revīzijas palātas konstatētos trūkumus. Aģentūras iekšējās revīzijas dienests atklāja īpaši nopietnus trūkumus zāļu novērtēšanas jomā. Manuprāt, nav pieņemams, ka aģentūra nepiemēro attiecīgos noteikumus efektīvi, kas nozīmē, ka nav garantijas, ka cilvēkiem domāto zāļu novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti. Aģentūra efektīvi neievēro savu rīcības kodeksu, nosakot principus un norādījumus par neatkarību un konfidencialitāti, kas piemērojami pārvaldības padomes un komitejas locekļiem, ekspertiem un aģentūras personālam. Es piekrītu, ka aģentūrai jāinformē Eiropas Parlaments par pasākumiem, ko tā veikusi kopš savas izveides, lai nodrošinātu savu ekspertu neatkarību.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju pret Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Es to darīju tāpēc, ka, kā ziņoja Revīzijas palāta, darījumos, uz kuriem balstās pārskati, bija dažas nelikumības, kas izraisa bažas par līdzekļu pareizu izlietojumu. Tāpēc es esmu par Eiropas Zāļu aģentūras kontu slēgšanas atlikšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu, lai tādējādi varētu turpināt pārvaldes pārbaudes.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Trūkstot pietiekamām garantijām par cilvēkiem domāto zāļu zinātniskās vērtēšanas veikšanai pieņemto ekspertu neatkarību, mēs nobalsojām par to, lai Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram tiktu atlikta 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšana. Šis neatkarības jautājums jo īpaši attiecas uz ēstgribas mazināšanas līdzekļa benfluoreksa, kas ir izstrādājuma Mediator aktīvā sastāvdaļa, izvērtējumu, kuru varētu būt ietekmējuši interešu konflikti. Iespējams, šīs zāles varētu būt izraisījušas nāvi aptuveni 1500–2000 cilvēkiem un radījušas smagus sirds darbības traucējumus tūkstošiem citu cilvēku. Šis gadījums atklāj ekspertu izvērtējumu neveiksmes pakāpi un izvirza jautājumu par ekspertu prasmi un neatkarību mūsu riska sabiedrībā. Tāpēc mums ir jāizrāda ārkārtīga modrība. Tieši tāpēc mēs atteicāmies automātiski apstiprināt.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par ziņojumu par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo tajā sīki pārbaudīts, kā Eiropas iestādes izmanto līdzekļus. Taču es uzskatu, ka ir nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz interešu konfliktu noskaidrošanu un novēršanu un iepirkumu procedūrām.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo ar to tiek atlikts lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma sniegšanu aģentūras izpilddirektoram un atlikta Eiropas Zāļu aģentūras kontu slēgšana attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Galvenie iemesli ir šādi: netika izsludināts oficiāls konkursa piedāvājums, iepriekš netika sagatavota sīki izstrādāta tehniskā specifikācija, tehniskajās specifikācijās pirms sarunu uzsākšanas netika skaidri noteikti visi izstrādājumi, kas tiks iepirkti, netika iecelta vērtēšanas komisija un netika sagatavots vērtējuma ziņojums. Ziņojumā norādītie trūkumi ir arī jānovērš, jo aģentūra ir svarīgu zinātnisko konsultāciju, zinātniski pamatotu ieteikumu un zāļu novērtēšanas un uzraudzības labākās prakses avots Savienībā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šīsdienas balsojumu Parlaments ir nolēmis atlikt Eiropas Zāļu aģentūras kontu slēgšanu attiecībā uz 2009. finanšu gadu. Mēs neuzskatījām par iespējamu sniegt budžeta izpildes apstiprinājumu, jo veikto pārbaužu un vērtējumu rezultātā Revīzijas palāta atklāja vairākas būtiski svarīgas lietas. Galvenās attiecas uz iepirkuma procedūru pārvaldību un kritērijiem personāla atlasē. Tāpēc es pievienoju savu balsi, prasot aģentūrai sniegt informāciju, mudinot aģentūru informēt arī apstiprinātājiestādi līdz 2011. gada 30. jūnijam par veiktajiem pasākumiem un sasniegtajiem uzlabojumiem attiecībā uz šiem satraucošajiem jautājumiem.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Kā to prasa darīt katru gadu, Eiropas Parlamentam bija jāpieņem lēmums par to, vai Savienības budžets ir ticis pienācīgi īstenots dažādās aģentūrās un iestādēs, kas par to ir atbildīgas. Summas tiek piešķirtas īpašiem nolūkiem, un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras mērķis ir pārbaudīt retrospektīvi, ka šie nolūki ir panākti. Tā ir svarīga Parlamenta prerogatīva, kā to apliecina piemērs par tā ietekmi uz Santer Komisijas atkāpšanos 1999. gadā. Šogad es kopā ar Eiropas Parlamenta deputātu lielāko vairākumu atteicos sniegt Eiropas Zāļu aģentūrai 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu par veiktajām darbībām. Tam iemesls ir tas, ka cilvēkiem domātu zāļu zinātniskās izvērtēšanas veikšanai pieņemto ekspertu neatkarība nav pietiekami kārtīgi garantēta. Piemēram, joprojām ir šaubas par iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar ēstgribas mazināšanas līdzekli benfluoreksu, aģentūras iepirkuma procedūras un kritēriji personāla pieņemšanai darbā arī ir izraisījuši kritiku. Tā kā Mediator skandāls liek mums pastiprināt piesardzības pasākumus, pirms ļaujam zāles laist tirgū, nopietnie Eiropas Zāļu aģentūras darbības trūkumi ir sodāmi.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Ziņojums par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu deva pamatu budžeta izpildes apstiprināšanas atlikšanai. Es nobalsoju par šo ziņojumu trīs galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, Eiropas Revīzijas palāta atklāja nopietnas nelikumības vairākās iepirkuma procedūrās, tostarp par kādu IT līgumu aptuveni EUR 30 miljoni vērtībā. Šo kļūdu dēļ netika nodrošināta līdzekļu labākā atdeve. Otrkārt, Eiropas Zāļu aģentūra pārkāpa personāla atlases noteikumus, un, treškārt, tā nenovērsa interešu konfliktus: mēnesi pēc aiziešanas no darba aģentūrā bijušais izpilddirektors pārgāja darbā konsultāciju uzņēmumā, kurā tiek sniegti padomi cita starpā arī farmācijas uzņēmumiem par to, kā izstrādāt jaunas zāles un paātrināt to ieviešanu tirgū. Lai gan Eiropas Zāļu aģentūras valde tomēr nolēma ierobežot bijušā izpilddirektora jauno un turpmāko profesionālo darbību, budžeta izpildes apstiprinātājiestādei vajadzīgi aģentūras papildu paskaidrojumi par to, kā faktiski notiek interešu konflikta gadījumu novēršana.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par lēmuma atlikšanu par 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo Revīzijas palāta iekļāva savu atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību pārskatos par 2009. finanšu gadu. Cita starpā palāta pievērsa uzmanību nozīmīgu budžeta apropriāciju pārnešanai un atcelšanai: piemēram, 38 % budžeta sadaļā „Ēkas, aprīkojums un dažādi darbības izdevumi” tika pārnesti uz 2010. gadu. EUR 14,8 miljoni no šī pārnesuma bija par darbībām, kas gada beigās vēl nebija īstenotas (vai dažos gadījumos par nesaņemtām precēm), kas ir pretrunā ar budžeta gada pārskata principu. Revīzijas palāta izcēla trūkumus maksu pārvaldībā, konstatējot novēlotus iekasēšanas rīkojumus (pat līdz 21 mēnešiem), kā arī trūkumus aģentūras finanšu pārvaldības politikā un nepilnības iepirkuma procedūru pārvaldībā. Ziņojumā atzīmēts, ka no 32 ieteikumiem, ko devis Iekšējais revīzijas dienests (IRD), viens ieteikums par aģentūras īstenošanas procedūrām, kurās piedalās eksperti, tika klasificēts kā „ārkārtīgi nozīmīgs” un 12 ieteikumi, kuri galvenokārt attiecās uz cilvēkresursu vadību un attiecīgo darbinieku interešu konfliktu pārvaldību, kā „ļoti nozīmīgi”.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo tiek atlikts Parlamenta lēmums par Eiropas Zāļu aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma izsniegšanu Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šīsdienas rezolūciju Parlaments atliek lēmumu sniegt Eiropas Zāļu aģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par aģentūras 2009. finanšu gada izpildes īstenošanu. Parlamenta lēmuma atlikšanas pamatā ir fakts, ka Revīzijas palāta savā ziņojumā par 2009. gada pārskatiem ir devusi atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Es nobalsoju par G. Stavrakakis ziņojumu, kurā ierosināts atlikt lēmumu par Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Revīzijas palāta sniedza savu atzinumu ar piezīmi par pakārtoto darījumu likumību un pareizību pārskatos par 2009. finanšu gadu. Es uzskatu, ka Parlamenta deputātiem jāsaņem turpmāki pierādījumi, pirms viņi var ierosināt sniegt vai atteikt šīs aģentūras budžeta izpildes apstiprinājumu. Šādā nolūkā ir ieplānota EZA noklausīšanās jūlija vidū.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0130/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju aģentūras gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Es piekrītu referentam, ka aģentūrai jāuzlabo sava budžeta un darbā pieņemšanas plānošana, lai novērstu neatbilstību starp budžeta un nepieciešamo darbinieku prognozēm un panāktu progresu konkursa piedāvājumu iespējami reālistiskāka vērtējuma nodrošināšanā. Aģentūrai jāinformē Eiropas Parlaments par veiktajām darbībām līgumu plānošanas un uzraudzības uzlabošanai, lai turpmāk izvairītos no Revīzijas palātas atzīmētajiem trūkumiem. Aģentūrai jāveic visi nepieciešamie pasākumi Revīzijas palātas sniegto ieteikumu īstenošanai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Aģentūras nolūks ir sniegt Eiropas Savienības un tās dalībvalstu institūcijām un iestādēm atbalstu un prasmes pamattiesību jomā un palīdzēt tām pieņemt pasākumus un noteikt rīcību atbilstīgi ES tiesību aktu darbības jomai. Aģentūras galvenie uzdevumi ir vākt, analizēt un publicēt objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju par situāciju ES pamattiesību jomā, uzlabot datu salīdzināmību un ticamību, izmantojot jaunas metodes un noteikumus; veikt un/vai veicināt pētniecības darbu un pētījumus pamattiesību jomā; formulēt un publicēt secinājumus un atzinumus par īpašiem jautājumiem vai nu patstāvīgi, vai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma; un veicināt dialogu ar pilsonisko sabiedrību, lai sabiedrība kopumā labāk zinātu pamattiesības.

Es ar gandarījumu atzīmēju, ka pēc aģentūras izmeklēšanas uzsākšanas 2008. gadā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) izmeklēšanu slēdza bez turpmākām darbībām.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoram tiek sniegts apstiprinājums par aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Revīzijas palāta paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotus pierādījumus, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Nav noliedzams, ka no Iekšējā revīzijas dienesta (IRD) deviņiem ieteikumiem, kas sekoja pēc finanšu pārvaldības revīzijas, četri aģentūrai joprojām ir jāīsteno. Tie attiecas uz finansējuma lēmumiem, pārskatiem un uzraudzībai vajadzīgo informāciju, darba programmām, kurās tiek atspoguļoti visi pieejamie budžeta resursi, un finanšu procedūrām un pārbaudes punktu sarakstiem. Aģentūrai jāveic šo ieteikumu īstenošanas pasākumi. Revīzijas palāta ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pārskati par 2009. finanšu gadu visos būtiskajos aspektos ir ticami un ka tajos atspoguļotie darījumi kopumā ir likumīgi un pareizi. Revīzijas palāta atzīmēja, ka aģentūra varētu uzlabot budžeta un darbā pieņemšanas plānošanu, jo īpaši saistībā ar pārvietojumiem starp sadaļām, lielo brīvo darba vietu skaitu (21 %) un pārnesto apropriāciju lielo apmēru. Aģentūrai jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai uzlabotu pašreizējo stāvokli.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šīsdienas balsojumā es atbalstīju prasību par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Pēc aģentūras budžeta rūpīgas izvērtēšanas Revīzijas palāta, kas ir atbildīga par finanšu ārējo kontroli, paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotus pierādījumus par attiecīgo darījumu likumību un ticamību. Es tomēr uzskatu, ka aģentūrai izvirzītā prasība pielikt pūles, lai uzlabotu savu budžeta un darbā pieņemšanas plānošanu, ir pilnīgi taisnīga. Tajā pašā sakarībā es apsveicu aģentūras apliecināto apņemšanos izvairīties no Revīzijas palātas ziņojumā norādīto trūkumu turpmākās atkārtošanās.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo rezolūciju par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un atbalstu aicinājumus aģentūrai panākt, ka tiek nodrošināts iespējami reālistiskāks konkursa piedāvājumu vērtējums. Rezolūcijā atzīmēts, ka Revīzijas palāta informēja par šo jautājumu attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, noslēdzot trīs pamatlīgumus par kopējo summu EUR 2 575 000, īpaši uzsverot, ka visos trīs minētajos gadījumos finanšu piedāvājumi viena un tā paša uzdevuma veikšanai ievērojami atšķīrās gan vienības cenu ziņā, gan pretendentu aplēsēs par nepieciešamo cilvēkdienu skaitu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras direktoram tiek sniegts budžeta izpildes apstiprinājums par aģentūras budžetu 2009. finanšu gadā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šīsdienas balsojumā par rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Savienības Cilvēktiesību aģentūras direktoram budžeta izpildes apstiprinājumu par aģentūras budžeta izpildi 2009. finanšu gadā. Parlaments atzinīgi vērtē aģentūras apņemšanos uzlabot savu līgumu plānošanu un uzraudzību, lai izvairītos turpmāk no trūkumiem, par kuriem informēja Revīzijas palāta. Tāpēc Parlaments aicina aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par rīcību, kas šajā saistībā veikta.

Ziņojums: Georgios Stavrakakis (A7-0131/2011)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu un Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu. Saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju kopuzņēmuma gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Kopuzņēmums ir darbības sākuma posmā un līdz 2009. gada beigām vēl nebija pilnībā izveidojis savu iekšējo kontroli un finanšu pārskatu sistēmas. Šo sistēmu ieviešana ir nekavējoties jāpabeidz. Kopuzņēmuma maksājumu apropriāciju kopējais izlietojuma līmenis bija 65,3 %. Es piekrītu, ka kopuzņēmums joprojām ir darbības uzsākšanas periodā un ka nepilnīgs līdzekļu izlietojums galvenokārt ir saistīts ar kavējumiem Euratom kodolsintēzes programmas virzībā, kā 2008. gadā to ziņoja arī Revīzijas palāta. Es piekrītu referentam, ka ir svarīgi paredzēt nosacījumus, pie kuriem neizlietotie līdzekļi tiek pārnesti uz nākamo gadu. Ņemot vērā budžeta apjomu, kopuzņēmumam jāizveido revīzijas komiteja.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, jo ziņojumā redzams, ka pārskati un attiecīgie darījumi tiek uzskatīti par ticamiem. Tika atrastas dažas nepilnības, lai gan tās bija radušās tādēļ, ka konkrētais kopuzņēmums joprojām ir darbības uzsākšanas stadijā. Tāpēc es uzskatu, ka Komisijas rūpīgā vadībā kopuzņēmums varētu uzlabot revīzijas sistēmu un budžeta pārvaldību un varētu pabeigt savu iekšējo pārbaužu un finanšu pārskatu sistēmu īstenošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kopuzņēmuma mērķi ir nodrošināt Eiropas Atomenerģijas Kopienas (Euroatom) ieguldījumu Starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora (ITER) Starptautiskajā Kodolsintēzes enerģētikas organizācijā un „plašākas pieejas” kopējās darbībās ar Japānu kodolsintēzes enerģētikas straujai īstenošanai un sagatavot un saskaņot darbību plānu, gatavojot kodolsintēzes demonstrācijas reaktora konstrukciju (DEMO) un ar to saistītās iekārtas, tostarp Starptautisko skaldmateriālu izstarošanas iekārtu (IFMIF). Papildus pārējām darbībām kopuzņēmuma galvenie uzdevumi ir pārraudzīt ITER projekta vietnes sagatavošanu, lai apgādātu ITER organizāciju ar materiāliem, finanšu un cilvēku resursiem, lai saskaņotu zinātniskās un tehnoloģiskās pētniecības un attīstības darbības kodolsintēzes jomā un darbotos kā saskarne ar ITER organizāciju.

Revīzijas palāta konstatēja un referents uzsvēra dažādus budžeta aspektus, kas uzlabojami, īpaši tie, kuri attiecas uz atkāpēm no budžeta principiem, Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta nozīmi, uz revīzijas komitejas izveidošanu, uz novēlotām dalību maksām un dotāciju piešķiršanas noteikumiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo Revīzijas palāta paziņoja, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka gada pārskati par 2009. finanšu gadu ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi. Eiropas Kopuzņēmums ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām ir darbības sākšanas stadijā un līdz 2009. gada beigām vēl nav pilnībā izveidojis savu iekšējās kontroles un finanšu pārskatu sistēmu. Jāatzīst arī, ka tādēļ nepilnīgs līdzekļu izlietojums galvenokārt ir saistīts ar Euratom kodolsintēzes programmas progresa kavēšanos, kā par to ziņoja arī Revīzijas palāta 2008. gadā. Kopuzņēmumam jāgroza finanšu nolikums, lai integrētu Revīzijas palātas ieteikumus, kas doti tās Atzinumā Nr. 4/2008 par šo nolikumu. Es uzskatu, ka ir nepieciešams turpināt uzlabojumus attiecībā uz atkāpēm no budžeta principiem, Iekšējā revīzijas dienesta nozīmi, revīzijas komitejas izveidošanu, novēlotām dalības maksām, dotāciju piešķiršanas noteikumiem un ITER finanšu nolikuma 133. pantā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām budžeta izpildes apstiprināšanu. Mans viedoklis ir, ka, ņemot vērā kopuzņēmuma budžeta apjomu un tā uzdevumu sarežģītību, tam būtu jāizveido revīzijas komiteja, kas tieši informē valdi.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es nobalsoju PRET to, ka Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām direktoram sniedz 2009. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šīsdienas rezolūciju Parlaments sniedz Eiropas Kopuzņēmuma ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām direktoram apstiprinājumu par kopuzņēmuma 2009. finanšu gada budžeta izpildi. Parlaments mudina kopuzņēmumu grozīt savu finanšu nolikumu, lai integrētu tajā Revīzijas palātas ieteikumus.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Parlaments ir apstiprinājis 2009. gada budžeta izpildi uz nākotni orientētajam zinātnes projektam ITER. Es atzinīgi vērtēju šo balsojumu, kas noraida tukšo polēmiku par šā pasākuma dzīvotspēju, kurš ir vienīgais šāda veida uzņēmums pasaulē. Parlaments ir vērsis uzmanību uz problēmām un kavējumiem darbības sākšanas stadijā un ir aicinājis uzlabot iekšējo revīzijas sistēmu. Es šajā faktā saskatu pamudinājumu, kura nolūks ir garantēt ilgtermiņa nākotni un panākumus šim pasākumam, kurā piedalās pasaules galvenās lielvalstis. Es gribēju izmantot savu balsojumu, lai vēlreiz apstiprinātu savu pārliecību par šo ārkārtīgi vērienīgo zinātnes eksperimentu, no kura tiek gaidīti nozīmīgi ieguvumi. Ar kodolsintēzes palīdzību plāno apgādāt pasaules iedzīvotājus ar enerģiju, kas ir tīra, pastāvīga un droša. Tas būs ieguldījums mūsu pasākumos globālās sasilšanas apkarošanai un mūsu enerģijas neatkarībai. Mums jāparedz resursi, kas atbilst attiecīgo jautājumu svarīgumam, un informācijas nolūkos es vēlētos paskaidrot, ka piešķirtā budžeta apjoms un kavējumi, kurus esam atzīmējuši, ir saistīti ar šā unikālā projekta tehnisko un organizatorisko sarežģītību. ES pienākums ir saglabāt savu tēlu, stiprinot savas saistības pret ITER un prasot, lai partneri darītu to pašu.

Ziņojumi: Georgios Stavrakakis (A7-0103/2011) (A7-0104/2011), (A7-0105/2011), (A7-0106/2011), (A7-0107/2011), (A7-0108/2011), (A7-0109/2011), (A7-0118/2011), (A7-0119/2011), (A7-0120/2011), (A7-0122/2011), (A7-0123/2011), (A7-0124/2011), (A7-0125/2011), (A7-0126/2011), (A7-0127/2011), (A7-0128/2011), (A7-0129/2011), (A7-0130/2011), (A7-0131/2011), (A7-0132/2011), (A7-0133/2011), (A7-0144/2011), (A7-0145/2011), (A7-0146/2011), (A7-0149/2011), (A7-0150/2011), (A7-0153/2011) - Crescenzio Rivellini (A7-0116/2011, (A7-0117/2011), (A7-0136/2011), (A7-0139/2011) - Bart Staes (A7-0140/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo piekrītu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrām, kurās katrai pozīcijai ir ierosinātas atbilstīgas apropriācijas.

Ziņojumi: Georgios Stavrakakis (A7-0103/2011) (A7-0104/2011), (A7-0105/2011), (A7-0106/2011), (A7-0107/2011), (A7-0108/2011), (A7-0109/2011), (A7-0116/2011), (A7-0117/2011), (A7-0118/2011), (A7-0119/2011), (A7-0120/2011), (A7-0122/2011), (A7-0123/2011), (A7-0124/2011), (A7-0125/2011), (A7-0126/2011), (A7-0128/2011), (A7-0129/2011), (A7-0132/2011), (A7-0133/2011), (A7-0137/2011), (A7-0144/2011), (A7-0145/2011), (A7-0146/2011), (A7-0149/2011), (A7-0150/2011)

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Krīzes apstākļi, kurus mēs pašlaik izjūtam, prasa mums pievērst īpašu uzmanību tam, kā tiek tērēti ES finanšu resursi. Parlamenta noteiktās prioritātes pilnībā jāievēro, lai palielinātu uzkrājumus, īstenojot arvien stingrāku finanšu pārvaldību. Rezultātus var uzlabot tikai ilgstošā paškritiskā pieejā, kas ļaus koriģēt visas novirzes no ES nospraustajiem mērķiem. Tā kā Budžeta kontroles komiteja ierosina šā budžeta izpildes apstiprinājuma pieņemšanu, es piekrītu referenta ieteikumiem un balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0069/2011)

  Kader Arif (S&D), rakstiski. – (FR) Pieminot plūdus, kas 2010. gadā izpostīja Pakistānu, Padome pieprasīja ieviest ārkārtas pasākumus, lai atbalstītu šo valsti. Es iesniedzu grozījumu, ar kuru noraida Komisijas ierosināto regulu, jo šāda veida tirdzniecības preferences ir laba ideja teorijā, bet ne praksē. Mūsu reakcija uz humanitāru krīzi nevar balstīties uz tirdzniecību, īpaši ņemot vērā, ka tagad ir pagājis jau gads kopš katastrofas, un steidzamība vairs nav tik liela. Šāda veida atbalsts ir neloģisks un kaitīgs, jo galu galā par atbalstu Pakistānai tie nedaudzie cilvēki Eiropā, kas strādā īpaši tekstilrūpniecībā vairākās dienvidu valstīs, būs tie, kuri maksās to, kas būtu mums visiem kolektīvi maksājams. Turklāt mērķtiecīgi izvēloties tikai noteiktas rūpniecības nozares, mēs nepalīdzam pakistāniešiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Komisija priekšlikumā, kas tika iesniegts pēc nepieredzētajiem plūdiem, kuri pagājušajā vasarā izpostīja plašu Pakistānas teritorijas daļu, mēģina attiecināt ārkārtas autonomās tirdzniecības preferences uz šo valsti attiecībā uz 75 produkcijas veidiem, kuri ir nozīmīgi Pakistānai (galvenokārt tekstilmateriāli un apģērbi), atbrīvojot tos no muitas nodevām, izņemot vienu izstrādājumu (etanolu), uz kuru attieksies tarifa likmes kvota.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es pilnībā atbalstu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru nosaka ārkārtas autonomas tirdzniecības preferences Pakistānai. Tirdzniecības preferences ir ārkārtīgi svarīgas Pakistānai, jo tās nodrošinās ilgtspējīgu attīstību valstij, kura nesen pārcietusi vairākas dabas katastrofas. Papildus nolīguma noslēgšanai ar Pakistānu Eiropas Savienībai būs jāuzņemas galvenā loma, pārliecinot Indiju atbalstīt nolīgumu Pasaules Tirdzniecības organizācijas sistēmā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju palīdzību, ko Pakistānai sniedz Eiropas Savienība kā pasaules lielākais humānās palīdzības donors pēc dabas katastrofām, kas izpostīja valsts ekonomiku un iedzīvotājus. Taču ES tirdzniecības politikas izmantošana kā humānās un attīstības palīdzības veidu ir dziļi kļūdaina. Manuprāt, Komisijai nekad nevajadzētu ierosināt šādus pasākumus, iepriekš neaprēķinot ekonomisko un sociālo ietekmi uz dažādajiem ES reģioniem. Viens no šādu pasākumu visnopietnākajiem rezultātiem varētu būt Portugālē, kurā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozare eksportā veido 11 % un dod 160 000 darbavietu, un to smagi skartu Pakistānas subsidētā konkurence.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Atceroties smagos plūdus, kas skāra Pakistānu 2010. gada vasarā, Eiropas Savienība vēlējās sniegt palīdzību ārkārtas tirdzniecības preferenču veidā. Lai gan šīs iniciatīvas nolūks ir slavējams, ir vērts apsvērt, cik lietderīgi tas būs praksē, un jautāt pašiem sev, vai šī ekonomiskā palīdzība faktiski sasniegs Pakistānas cilvēkus, īpaši mazos ražotājus un lauksaimniekus, kurus plūdi ietekmējuši īpaši smagi. Komisijas uz tirdzniecību balstītajam palīdzības plānam jāiziet īpaša procedūra: tam jāiegūst Parlamenta apstiprinājums, kā arī PTO apstiprinājums, jo šīs tirdzniecības preferences atkāpjas no starptautiskās tirdzniecības pamatnoteikumiem. Parlaments tikko ir devis Komisijai zaļo gaismas signālu, atļaujot turpināt sarunas ar PTO, bet ir uzstājīgi pieprasījis ierobežot to ilgumu un apjomu. Var apšaubīt šīs lēnās, izstieptās palīdzības procedūras izvēles pamatotību salīdzinājumā ar citām, ātrākām, efektīvākām palīdzības formām, kuras tagad jau būtu nonākušas Pakistānā.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu. Man šķita īpaši svarīgi, lai mēs jau iepriekš, cik iespējams laikus, nodrošinātu efektīvu uzraudzību tādu izstrādājumu importa tendencēm, uz kuriem attiecas šī regula, un izveidotu muitas uzraudzību pār šo importu. Es atbalstu arī ideju, ka iesniedzams ceturkšņa pārskats par uzraudzības piemērošanu un īstenošanu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ir ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru nosaka ārkārtas autonomas tirdzniecības preferences Pakistānai. Saistībā ar humāno palīdzību Eiropas Savienība vienmēr ir vadoša. Tā bija pagājušajā vasarā, kad plūdi izpostīja lielu daļu Pakistānas, radot milzīgus cilvēciskus un materiālus zaudējumus. Papildus humānai palīdzībai katastrofas pirmajās stundās ES meklēja arī citus veidus, kā atbalstīt valsts ekonomikas atlabšanu, tos iekļaujot ierosinātajā regulā. Taču mums jānodrošina aizsardzība pret aspektiem, kas varētu kaitēt dažām Eiropas nozarēm, proti, tekstilizstrādājumiem. Turklāt es uzskatu, ka „tirdzniecības preferences” nav īstais veids, kā palīdzēt valstij, kas ir katastrofas upuris. Šīs preferences var kļūt par bīstamu precedentu. Mēs nevaram aizmirst, ka šie uzņēmumi, kas ir visvairāk atkarīgi no globalizācijas, pašreizējā ekonomikas un finanšu krīzē nonākuši neaizsargātā situācijā, un nav pieņemams, ka „tirdzniecības preferences” varētu radīt tiem negatīvu ietekmi.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, zviedru sociāldemokrāti, atbalstām Komisijas priekšlikumu noteiktam importam no Pakistānas atcelt visas nodevas uz ierobežotu laika periodu pēc pagājušā gada plūdiem. Tā kā šo tirdzniecības preferenču nolūks ir mēģināt atbalstīt Pakistānas atlabšanu un turpmāku attīstību, mēs uzskatām, ka tām jābūt agresīvām un tālejošām, bez aizsargpasākumiem attiecībā uz ES, īpaši tāpēc, ka tās noteiktas tikai uz ierobežotu laika periodu. Mēs iestājamies par cilvēktiesību, tostarp darba ņēmēju tiesību ievērošanu un par sociāliem un vides standartiem un demokrātiskiem principiem, un par to, ka tiem vienmēr jābūt iekļautiem kā nosacījumiem tirdzniecības nolīgumā. Mēs nobalsojām pret plašajām cilvēktiesību prasībām, kas tika ziņojumā ierosinātas, jo ir pilnīgi neloģiski gaidīt, ka Pakistāna spēs tās ievērot, pirms ir plānots sākt tirdzniecības preferences. Mēs turpretī uzskatām, ka ES šajās jomās vajadzēja pieprasīt uzlabojumus, kurus būtu varējuši ātri īstenot, īpaši ņemot vērā faktu, ka šīs prasības tiks izvirzītas, ja ES un Pakistānas tirdzniecības nolīgums tiktu noslēgts kaut kad vēlāk.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā mēs esam jau vairākkārt teikuši, traģēdija, ko Pakistāna ir pārcietusi, prasa Eiropas solidaritāti. Taču tas nevar būt iegansts vairāku dalībvalstu, piemēram, Portugāles tekstilrūpniecības pakļaušanai riskam. Ir citi veidi, kā izrādīt solidaritāti: efektīvākas palīdzības formas nolūkā atjaunot cietušās jomas un uzlabot dzīves apstākļus cietušajiem ļaudīm, pamatojoties uz efektīvas un ilgstošas sadarbības un palīdzības politiku, kas atbalsta vietējo kopienu integrētu un ilgtspējīgu attīstību. Tomēr ir arī līdzsvarotākas palīdzības formas. Šīs tirdzniecības koncesijas ir izdevīgas galvenokārt galvenajiem Eiropas importētājiem, kuri tādējādi piedzīvos savu sen loloto sapņu piepildīšanos. No otras puses tās grauj tekstilrūpniecību, kā arī valstis un reģionus, kuri no tās visvairāk atkarīgi. Un tas viss notiek nopietnas ekonomikas krīzes un augsta bezdarba līmeņa apstākļos.

Lai gan ir taisnība, ka Komisijas ierosinātie pasākumi nekādā ziņā nevar kļūt par ieganstu jauniem darbavietu zaudējumiem un arvien lielākai ekspluatācijai Eiropas rūpniecībā, tajā pašā laikā mēs nevaram ignorēt objektīvās grūtības, ko tie radīs. Ziņojumā tas tiek atzīts, cenšoties saldināt rūgto patiesību un ieviešot aizsardzības pasākumus, kas nemaina būtību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir kārtējais piemērs, kā tiek aizstāvētas Eiropas Savienības lielo uzņēmumu un finanšu institūciju intereses uz rūpniecības rēķina valstīs ar visnestabilāko ekonomiku. Ieviešot ārkārtas autonomas tirdzniecības preferences Pakistānai, Eiropas Komisija dažu uzņēmumu šaurās komerciālās intereses tīri un vienkārši pārnes uz humānās palīdzības jomu.

Tas ir liekulīgs darījums, kurā izmanto dabas katastrofu, kas izpostīja Pakistānu, lai piepildītu dažu lielu uzņēmumu centienus ES lielvalstīs, kas sagraus ES tekstilrūpniecību un valstis un reģionus, kuri no tās ir visvairāk atkarīgi. Tas ir nopietns trieciens nozarei, kas jau ir smagi cietusi pasaules tirdzniecības liberalizācijas dēļ un kas koncentrējas reģionos ar augstu bezdarba un nabadzības līmeni, piemēram, tādos kā daži reģioni Portugāles ziemeļu un centrālajā daļā.

Tāpēc mēs nobalsojām par priekšlikumu noraidīt nolīgumu un paužam nožēlu, ka tas netika pieņemts. Tomēr mēs balsojām arī par tā nosūtīšanu atpakaļ Komisijai, cerot, ka vēl ir iespējams ņemt vērā Portugāles parlamenta nostāju, pieņemot rezolūciju pret šīm tirdzniecības koncesijām. Nepieciešamajai solidaritātei ar Pakistānu jābūt reālai palīdzībai, kas balstās uz attīstības palīdzības un sadarbības politiku.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Pagājušajā gadā Pakistānā bija lieli plūdi. Komisijas ideja par rekonstrukcijas finansēšanu nozīmēja ES teritorijas atvēršanu tekstila un citu jutīgu izstrādājumu importam, nenosakot tiem muitas nodokļus vai vairumā gadījumu kvotas, neņemot vērā apdraudējumu, kas rastos Eiropas uzņēmumiem šīs jaunās vienpusējās konkurences dēļ. Tas vien būtu bijis pietiekams pamats, lai balsotu pret šo ziņojumu. Šis Parlaments atteicās noraidīt ziņojumu, lai gan tika ieviesta klauzula, ar kuru noteic, ka šis īpašais tirdzniecības nolīgums var tikt pārtraukts, ja atklājas, ka Pakistāna atbalsta teroristu organizācijas.

To apmierināja galīgā balsojuma atlikšana. Šķiet, ka mums patiešām jākliedē neskaidrības attiecībā uz to, kāda galu galā ir Pakistānas iestāžu nostāja, vai tas būtu jautājumā par teroristu izmitināšanu, palīdzību talibiem, īpaši cilšu teritorijās, vai kristiešu vajāšanu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu. Komisija priekšlikumā, kas tika iesniegts pēc nepieredzētajiem plūdiem, kuri pagājušajā vasarā izpostīja plašu Pakistānas teritorijas daļu, mēģina attiecināt ārkārtas autonomās tirdzniecības preferences uz šo valsti attiecībā uz 75 produkcijas veidiem, kuri ir nozīmīgi Pakistānai (galvenokārt tekstilmateriāli un apģērbi), atbrīvojot tos no muitas nodevām, izņemot vienu izstrādājumu (etanolu), uz kuru attieksies tarifa likmes kvota. Tomēr, lai gan autonomās tirdzniecības preferences tiks paplašinātas, attiecinot tās uz Pakistānu 3 gadus, Komisija vēl nav veikusi ierosināto pasākumu ietekmes novērtējumu pirms regulas priekšlikuma pieņemšanas. Turklāt jāpiemin, ka Komisijas priekšlikums neuzliek Pakistānai nekādas saistības cilvēktiesību un sociālo tiesību jomā — atšķirībā no gadījuma, ja šai valstij būtu ticis piešķirts VPS+ statuss. Lai gan varētu izvirzīt argumentu, ka sakarā ar konkrēto apstākļu kopumu, kas noveda pie lēmuma piešķirt Pakistānai autonomas tirdzniecības preferences, ierosinātie pasākumi neveido saistošu precedentu, šis skaidrojums nav pilnībā pārliecinošs. Tik tiešām nevar izslēgt iespēju, ka lēmumam piešķirt autonomas tirdzniecības preferences plūdos cietušajai Pakistānai vēlāk sekotu citas līdzīgas iniciatīvas. Turklāt pastāv risks, ka autonomās tirdzniecības preferenču pieņemšana atrauti no jebkādiem nosacījumiem par cilvēktiesībām varētu faktiski kaitēt pašreizējai ES preferenču sistēmai, kas balstās uz pamattiesību un vērtību kopuma ievērošanu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienība ir pazīstama visā pasaulē ar to, ka tā sniedz palīdzību tur, kur palīdzība ir vajadzīga. ES to vēlreiz pierādīja, izdarot ātrus palīdzības maksājumus pēc katastrofālajiem plūdiem un to sekām Pakistānā 2010. gadā. Kā nākamo pasākumu Komisija plānoja sniegt Pakistānai ekonomisku stimulu un garantēt, ka tiks atcelti nodokļi tekstilprecēm un etanolam. Šī pieeja šķiet ārkārtīgi strīdīga. Tomēr „zaļā gaisma” šai iniciatīvai vispirms faktiski jādod Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līmenī. Tikai tad Parlamentam būtu jāaktivizējas un jāpieņem lēmums.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es paužu dziļu nožēlu, ka balsojumā par autonomās tirdzniecības preferencēm Pakistānai Parlaments piekrita saīsināt labumu gūšanas periodu līdz vienam gadam, tādējādi ievērojami samazinot ieguvumu Pakistānai.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par šo, īpaši domājot par grozījumu, kurā mēs redzam, ka „neskarot 1. punktā paredzētos nosacījumus, tiesības izmantot preferenču režīmus, ko nosaka 1. pants, ir atkarīgas no nosacījuma, ka Pakistāna ievēro cilvēktiesības, tostarp galvenās darba tiesības un demokrātijas pamatprincipus”. Cilvēktiesību ievērošanai jābūt neatņemamam priekšnosacījumam jebkāda veida nolīgumam ar trešām valstīm.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums ļauj padarīt palīdzību, ko mēs sniedzam jau izpostītai valstij, atkarīgu no šīs valsts apņemšanās atteikties no visu veidu tirdzniecības protekcionisma. Šis ir nevienlīdzīgs priekšlikums, un es balsoju pret šo ziņojumu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Kā zināms, pēc nepieredzēti postošajiem plūdiem Pakistānā 2010. gada jūlijā un augustā Eiropas Padome savā 16. septembra sanāksmē pilnvaroja ministrus nekavējoties piekrist visaptverošu īstermiņa un ilgtermiņa pasākumu kopumam, kas palīdzēs likt pamatus Pakistānas atlabšanai un turpmākai attīstībai. Ar regulas projektu Pakistānai piešķir autonomās tirdzniecības preferences, uz ierobežotu laika periodu atceļot visus tarifus par dažām Pakistānas eksportam nozīmīgām precēm. Ir izveidots 75 produkcijas veidu saraksts, kuri svarīgi Pakistānas eksportam (galvenokārt tekstila izstrādājumi un apģērbs). Izraudzīto produkcijas veidu importa vērtības apjoms ir gandrīz EUR 900 miljoni, kas ir aptuveni 27 % visa ES importa no Pakistānas (EUR 3,3 miljardi). Es balsoju „par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Papildus solītajiem EUR 415 miljoniem kā tūlītējai palīdzībai ES reaģē uz plūdu izraisīto katastrofu Pakistānā ar ārkārtas tirdzniecības pasākumiem, lai palielinātu Pakistānas eksportu. Eiropas Komisija ierosināja 75 produkcijas veidu tarifu kopumu attiecībā uz Pakistānas galvenajām eksporta nozarēm jomās, kuras plūdos vissmagāk cietušas. Pakistānas tirdzniecība ar Savienību galvenokārt sastāv no tekstila un apģērbu izstrādājumiem, kas saskaņā ar Komisijas doto informāciju veido 73,7 % no Pakistānas eksporta uz Savienību 2009. gadā. ES izvērtējumā šo tirdzniecības preferenču piešķiršanai būtu jārada tikai neliela nevēlama ietekme uz iekšējo tirgu un tai nevajadzētu negatīvi ietekmēt vismazāk attīstītās Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībnieces. Neskatoties uz to, ir gaidāms, ka nodokļu vienpusēja atcelšana vedīs pie PTO procedūru pārkāpumiem.

Ja Pakistānai būs ļauts pievienoties to valstu rindām, kuras bauda preferenču tarifu likmes — citiem vārdiem sakot, ja tā būs jāiekļauj tā sauktajā „VPS+” sarakstā — tad varētu teikt, ka jautājums atrisinājies pats no sevis. Ar nesaskaņotu, pārsteidzīgu reaģēšanu parasti maz, kas līdzams. Tekstilizstrādājumu un apģērbu nozare jo īpaši pārdzīvo krīzi daudzās dalībvalstīs reorganizācijas dēļ. Tāpēc tirdzniecības preferenču negatīvo ietekmi nevar izslēgt, kas arī ir iemesls, kāpēc es noraidīju ziņojumu.

  Vital Moreira (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret tirdzniecības preferenču piešķiršanu Pakistānai ar atbrīvojumu no importa nodokļiem, pamatojoties uz plūdiem, kas notika pagājušajā gadā. Es nesaskatu nekādu loģiku ārkārtas tirdzniecības preferenču izmantošanā pretēji starptautiskās tirdzniecības tiesību aktu noteikumiem kā līdzekli ārkārtas palīdzībai, kurai ir pašai savi instrumenti. Eiropas Savienība nekad iepriekš tā nav darījusi, tā nav rīkojušās arī citas valstis. Neviena cita attīstīta valsts nav gājuši šādu ceļu: ne ASV, ne Japāna, Austrālija, Jaunzēlande vai Kanāda. Pat tad, ja priekšrocības, kas dotas Pakistānai, būtu sava veida „balva” par tās nozīmi Afganistānā, es uzskatu, ka tirdzniecības preferenču izmantošana kā politisku instrumentu rada bīstamu precedentu.

Turklāt par tirdzniecības priekšrocībām, kas dotas Pakistānai, maksās Eiropas rūpniecības nozares, kuras vissmagāk skartas, proti, tekstilrūpniecība Eiropas dienvidos, kā arī nabadzīgās valstis, kas eksportē tos pašus izstrādājumus uz Eiropu, kuras cieš Eiropas importa novirzīšanas dēļ uz Pakistānu, piemēram, Bangladeša vai Ziemeļāfrikas valstis.

Taču es nobalsoju par iesniegtajiem grozījumiem, kas būtiski mazina priekšlikuma negatīvo ietekmi: aizsargklauzulu, viena gada ierobežojumu un cilvēktiesību klauzulu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Neviens neapstrīd, ka jaunattīstības valstis — tādas kā Pakistāna, ko atkārtoti ir postījuši plūdi — ir jāatbalsta. Taču ES jānodrošina, ka tās partnervalstis šādos tirdzniecības nolīgumos arī ievēro noteiktas prasības, īpaši tad, ja tiek atcelti nodokļi. Mēs nevaram pieļaut, kā šāda nodokļu atcelšana kaitē mūsu vietējai tekstilrūpniecībai, turklāt Eiropas Savienībai neizrādot ne vismazākās rūpes par to, vai šie izstrādājumi ir ražoti, izmantojot bērnu darbaspēku, vai arī saņemtie līdzekļi tiešā ceļā aiziet terorisma atbalstīšanai. Plaša mēroga atbrīvošana no nodokļiem tāpēc jāsaista ar absolūti obligātu cilvēktiesību ievērošanu. Es, piemēram, domāju par kristiešu minoritāšu vai sieviešu tiesībām. Īpaši satraucošs tajā valstī ir likums par zaimošanu: katrs, kas apvaino Muhamedu, tiek sodīts ar nāvi. Fundamentālisms ir plaši izplatīts Pakistānā visos sabiedrības līmeņos — vēl jo vairāk kopš Osam Bin Laden nāves — tajā skaitā arī starp studentiem slavenajā Starptautiskajā Islāma universitātē. Arguments, ka tirdzniecības preferences veicina labklājību un apkaro radikālismu, neiztur kritiku. ES nedrīkst vienkārši piešķirt preferences, kur tiek ignorēti svarīgi pamatlikuma jautājumi. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pēc plūdiem, kas izpostīja lielu daļu Pakistānas teritorijas pagājušajā vasarā, Komisija iesniedza priekšlikumu piešķirt valstij plašas autonomas tirdzniecības preferences muitas nodokļu atbrīvojuma veidā, kas ietekmē 75 produkcijas veidus, kuri ir nozīmīgi Pakistānai: galvenokārt tekstilizstrādājumi un apģērbi. Šis pasākums, kas piedāvāts uz laiku, bet periods ir trīs gadi, būtiski ietekmētu Portugāles tekstilražošanu, tāpēc es nobalsoju pret šo ziņojumu. Tomēr, tā kā ziņojums tika pieņemts, es veiksmīgi iestājos par tirdzniecības preferenču darbības ilguma ierobežošanu līdz vienam gadam, sākot ar dienu, kad šie pasākumi stājas spēkā, lai līdz minimumam samazinātu to atsaukšanos uz Portugāles tekstilražošanu. Periodu, iespējams, varētu pagarināt pēc pamatīga ietekmes uz Eiropas tekstilražošanu izvērtējuma, kas Komisijai jāsagatavo. Visbeidzot es balsoju arī par — atkal domājot par Portugāles tekstilražošanu — aizsargklauzulas ieviešanu, kura nodrošina parasto muitas nodokļu tarifu atjaunošanu attiecīgajam izstrādājumam jebkurā laikā, ja tas tiek importēts no Pakistānas ar tādiem nosacījumiem, kas rada vai draud radīt nopietnas problēmas līdzīga izstrādājuma vai tieši konkurējošu izstrādājumu ES ražotājam.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļie sākumā atzinīgi vērtēja ideju par atbalstu Pakistānas centieniem pārvarēt badu un postu, kas sekoja pēc plūdiem. Tomēr mūsu galvenā kritika tika vērsta pret to, ka tas ir pasākums, kas vērsts uz valsti, kuru ietekmē terorisms, nenosaucot šo politiski aktuālo problēmu un šo pasākumu kopumā neiekļaujot nevienu pasākumu, kas saistītos ar politisko kontekstu. Turklāt zaļie baidījās, ka pasākumi varētu pavērt ceļu Pakistānas iekļaušanai VPS+ shēmā, lai gan valsts nav parakstījusi un īstenojusi attiecīgās darba tiesību un vides konvencijas (nemaz nerunājot par Ženēvas konvenciju). Visbeidzot zaļie vēlējās svītrot etanolu no izstrādājumu saraksta, kas atbrīvoti no nodokļiem, jo tas tiktu gatavots no cukurniedrām, kas aizstātu pārtikas kultūras un ir kultūra ar intensīvu siltumnīcas gāzu efektu, un nerada nozīmīgu darbavietu skaitu. Diemžēl neviens no zaļo grozījumiem netika pieņemts INTA. Teksts beidzot tika atdots atpakaļ komitejai.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pieņemtais priekšlikums tika radīts pēc nepieredzētajiem plūdiem, kas pagājušajā vasarā izpostīja lielu daļu Pakistānas teritorijas. Galīgajā dokumentā ir nodoms piešķirt autonomas tirdzniecības preferences valstij attiecībā uz 75 nozīmīgiem produkcijas veidiem (galvenokārt tekstilizstrādājumi un apģērbs), atceļot muitas nodokļus, izņemot vienu produktu (etanolu), kuram tiek piemērota tarifa likmes kvota.

Ierosinātie pasākumi ir vērtējami atzinīgi kā ideāls piemērs sinerģismam, kas kļuvis iespējams līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Eiropas Savienība un dalībvalstis jau ir dāsni sniegušas Pakistānai humānu palīdzību, bet tirdzniecības preferenču paplašināšana šajā valstī ir daļa no lielāka pasākumu kopuma, kas pievērsīsies katastrofālo plūdu vidējā termiņa un ilgtermiņa ekonomiskajām sekām.

Nodrošināt Pakistānas atlabšanu un turpmāku ilgtspējīgu attīstību ir ārkārtīgi svarīgi ne tikai tās pilsoņiem, bet arī reģiona drošībai un stabilitātei. Stabila un plaukstoša Pakistāna, kas nepakļaujas ekstrēmisma vai fundamentālisma tendencēm, ir acīmredzami Eiropas Savienības interesēs.

  Keith Taylor (Verts/ALE), rakstiski. – Kad 2010. gada oktobrī mēs pirmoreiz dzirdējām par Komisijas plāniem palīdzēt Pakistānai atgūties no šausmīgajiem plūdiem, atceļot dažus muitas nodokļu tarifus, zaļie bija gatavi ar prieku palīdzēt. Mēs joprojām esam gatavi to darīt, bet ideja, kas reiz bija tik vienkārša, ir kļuvusi pārāk sarežģīta un darboties nespējīga. Shēma sākotnēji bija iecerēta 3 gadiem, lai gan mēs gribējām ilgāk, lai palielinātu ieguldītāju uzticību. Bet pēc dažādu uzņēmēju un interešu grupu iesaistīšanās priekšlikums tika saīsināts tikai līdz 12 mēnešiem — ar pārskatiem pa ceturkšņiem! Turklāt katram darījumam jāsaņem atbrīvojums no Pasaules Tirdzniecības organizācijas, ko viņi nav apstiprinājuši, jo dažas valstis (konkrēti Indija) ir noraizējušās par ietekmi, kādu beznodokļu režīms Pakistānas tekstilizstrādājumiem radīs viņu pašu tirgos. Piecos mēnešos nav gūti nekādi panākumi, un maz ticams, ka drīzumā vai vispār tos pieredzēsim.

Šīsdienas plenārsēdē es atbalstīju grozījumu, lai nosūtītu visu ziņojumu atpakaļ komitejā pārstrādāšanai. To darot, es nebalsoju pret palīdzību Pakistānai, bet es nācu pie atziņas, ka ziņojums, kas mums bija iesniegts, vienkārši nedotu to, kas Pakistānai vajadzīgs. Man galvenais klupšanas akmens bija PTO. Es uzskatu, ka šo organizāciju nepieciešams visaptveroši reorganizēt par patiesi demokrātisku, pārskatatbildīgu un pārredzamu iestādi.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Dabas katastrofa, ko Pakistānas tauta pārcieta pagājušā gada augustā, aizkustināja mūs visus, un tai pienākas Eiropas Savienības solidaritāte. Eiropas Savienībai jāizrāda atbalsts Pakistānai un jāpalīdz līdz minimumam samazināt plūdu postošā iedarbību, kā tā ar savu humānās palīdzības un starptautiskās sadarbības politiku ir darījusi citos traģiskos gadījumos. Tomēr mēģinājums izmantot kopējo tirdzniecības politiku, lai paustu šo solidaritāti, varētu radīt nevēlamu ietekmi turpmāk gan šajā konkrētajā gadījumā, gan citos, kas varētu rasties.

Iekšējā tirgus līmenī ietekme ir negatīva uz tādu Eiropas valstu kā, piemēram, Portugāle ražošanu. Taču arī starptautiskajā līmenī ietekme ir satraucoša, jo atbrīvojums Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) notiek nozarē, kas daudzām jaunattīstības valstīm ir galvenā.

Tāpēc, kā arī turot prātā, ka ietekmes izvērtējumā jārosina izvērtēt arī nolīguma radītās sekas ES iekšienē, es nobalsoju par Grozījumu Nr. 43, kurā noraidīts Eiropas Komisijas priekšlikums piešķirt Pakistānai preferences.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) ES ir laiks pārskatīt savu tirdzniecības ilgtermiņa programmu. Mēs nevaram izlikties, ka noteiktas jaunattīstības valstis, kurām ES ir piešķīrusi īpašu statusu, ir tādas pašas valstis, kādas tās bija pirms desmit gadiem. Dažas no šīm valstīm (piemēram, Brazīlija, Krievija, Argentīna, Saūda Arābija un Katara) pašlaik ekonomiski ir visstiprākās. Tajā pašā laikā tādas valstis kā Lietuva cīnās par iztiku. Ja Pakistānai piešķir tirdzniecības preferences tekstilizstrādājumiem, kā ierosināts šajā ziņojumā, Lietuva nonāktu neaizsargātā situācijā, jo tekstilizstrādājumi veido gandrīz 6 % tās kopējā eksportā. Turklāt ES būtu jāveltī lielāka uzmanība savu tirdzniecības partneru situācijai cilvēktiesību jomā. Cilvēktiesību un demokrātisku principu ievērošanai jābūt ES tirdzniecības politikas pamatelementam. Šajos jautājumos nevar būt nekādi kompromisi. Tāpēc man ir bažas saistībā ar Komisijas priekšlikumu piešķirt Pakistānai autonomas tirdzniecības preferences. Protams, ES ir svarīgi, lai Pakistānā būtu stabilitāte un labklājība, bet krīzes apstākļos mums būtu jānosaka pareizas prioritātes. Kā dažu pēdējo nedēļu notikumi ir rādījuši, Pakistāna joprojām ir terorisma un ekstrēmisma perēklis. ES būtu jāuzmanās, vai netiek raidīts nepareizais signāls.

Ziņojums: Carl Schlyter (A7-0148/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Pašreizējā ārvalstu tiešo ieguldījumu sistēma ar neskaitāmiem dalībvalstu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem (DIN), kas pārklājas un dažreiz arī ir pretrunīgi, saprātīgā laika posmā ir jāaizstāj ar moderniem ES ieguldījumu nolīgumiem, kas atbilst horizontāliem ES politikas mērķiem. Es atbalstu arī referenta nostāju attiecībā uz stingro atbalstu Komisijas regulas priekšlikumā izmantotajai pieejai par līdzāspastāvēšanu. Bez šaubām, ir svarīgi, lai, izmantojot atļaujas, dalībvalstu pašreizējie divpusējie ieguldījumu nolīgumi paliktu spēkā un lai dalībvalstis ar skaidriem nosacījumiem varētu sarunās pārskatīt spēkā esošos divpusējos ieguldījumu nolīgumus, pabeigt sarunas par neizskatītajiem nolīgumiem un sākt sarunas par jauniem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem. Tomēr juridiskā noteiktība ir relatīva, ja ieguldījumu aizsardzības režīma pārejas posms nav pabeigts, kā arī ņemot vērā dalībvalstu divpusējo ieguldījumu nolīgumu spēkā esamību atbilstoši starptautisko publisko tiesību normām. Es balsoju par ziņojumu ar piebildi, ka ir jāturpina debates par šo jautājumu, lai panāktu labāku tiesisko regulējumu.

  Kader Arif (S&D), rakstiski. – (FR) Kopš Lisabonas līguma ieguldījumu joma ir bijusi ekskluzīva ES kompetence. Tāpēc Parlaments sākotnēji deva savu spriedumu par turpmāko Eiropas ieguldījumu politikas formu. Es pats izstrādāju šā ziņojuma projektu, par ko balsoja pēdējā 2011. gada aprīļa sesijā. Schlyter kunga ziņojumā Parlaments tagad ir pārbaudījis ieguldījumu nolīgumu pārvaldības pārejas režīmu tiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis jau ir noslēgušas ar trešām valstīm. Tāpat kā balsojumā komitejā es iestājos par Kopienas redzējumu un paziņoju, ka jau spēkā esošie nolīgumi Komisijai ir cieši jāpārbauda, lai pārliecinātos par to savienojamību ar Līgumiem un ES tiesību aktiem, jo īpaši ar Savienības ārējās darbības mērķiem attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. Taču redzējums, kas beigās guva pārsvaru, ir labējā spārna redzējums, kurā privātu ieguldītāju aizsardzībai ir ierādīta prioritāte pār šiem mērķiem, kuri pamatojas uz vispārējām interesēm. Diemžēl sarunas, kas tagad tiks sāktas ar Padomi, visticamāk nekoriģēs mūsu mērķi, ja Eiropas Savienība ir tāda, kurā Savienības kopējais labums reti spēj stāties pretī nacionālam egotismam.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā dalībvalstis galvenokārt saglabāja divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm par ieguldījumiem. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ārvalstu tiešie ieguldījumi bija pieskaitāmi jautājumiem, kuri ietilpst ES ekskluzīvās kompetences jomā un kļuva par ES kopējās tirdzniecības politikas integrētu sastāvdaļu. Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā paredzēts pārejas periods šīs kompetences pāriešanai uz ES līmeni, kas turpmāk palīdzēs nodrošināt augstu aizsardzības līmeni ieguldītājiem pret trešo valstu patvaļīgām darbībām.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES kopējā tirdzniecības politika ir kļuvusi par vienu no kopējās ES politikas jomām, kurā ES ir ekskluzīva kompetence. Tādējādi ieguldījumu politika — joma, kura ietilpst kopējā tirdzniecības politikā — ir jāsaskaņo ES līmenī. Pašlaik dalībvalstis ievēro divpusējus ieguldījumu nolīgumus, kas daļēji pārklājas, bet bieži ir pretrunīgi, ar trešām valstīm, un tas kavē ES kopējās tirdzniecības politikas mērķus un ES tēla kā vienotas tirgus telpas veidošanos starptautiskajā un pasaules tirdzniecībā. Šā ziņojuma vissvarīgākais mērķis ir izlīdzināta pāreja no dalībvalstu individuāli īstenotās ieguldījumu politikas uz kopēju ES ieguldījumu politiku, nodrošinot juridisku noteiktību visām pusēm un jau noslēgto nolīgumu saglabāšanu dalībniekiem pārejas periodā, kurā vecais juridiskais pamats tiek aizstāts ar jauno regulējumu. Šajā ziņojumā tiek būtiski risināti divi pamatjautājumi — pārejas termiņš un gadījumi un procedūras, kad netiek dota atļauja sarunām ar trešām valstīm, kuru Komisija sniedz dalībvalstīm pārejas periodā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju šo ziņojumu, balsojot par to, jo uzskatu, ka mums vajadzīgi pārejas perioda noteikumi, lai nodrošinātu juridisku noteiktību un izvairītos no pretrunām un trūkumiem tiesību normās. Schylter kunga ziņojums faktiski izriet no Komisijas regulas priekšlikuma, kas nosaka ES ekskluzīvo kompetenci par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, aizstājot 27 dalībvalstu noslēgtos nolīgumus un izveidojot arī pārejas periodu, kas jāpiemēro pašlaik spēkā esošajiem divpusējiem nolīgumiem. Visbeidzot es piekrītu Schylter kungam par to, cik svarīgi ir noteikt pārējas perioda beigu konkrēto datumu, lai tādējādi aizsargātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju un sniegtu ieguldītājiem skaidru ainu par pašreizējiem un turpmākajiem regulatīviem standartiem.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Apstiprinātās regulas pieņemšana ir nepieciešama pašreizējai sistēmai, kas izveidojusies neskaitāmu dalībvalstu noslēgto divpusējo ieguldījumu nolīgumu rezultātā, kuri pārklājas un dažreiz ir arī pretrunīgi, un saprātīgā laika posmā ir jāaizstāj ar moderniem ES ieguldījumu nolīgumiem, kas atbilst ES politikas vispārējiem mērķiem. Tāpēc regula ir vienīgā loģiskā un iespējamā reakcija uz politiku ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā, kas noteikta kā ES ekskluzīvas tiesības, kuras veido daļu no ES kopējās tirdzniecības politikas. Politikai ir svarīga nozīme, nodrošinot augstu juridiskas noteiktības līmeni pārejas periodā. Tāpēc es pilnībā piekrītu Komisijas priekšlikumam, kurā ņemta vērā nolīgumu līdzāspastāvēšana. Ir svarīgi, lai pašreizējie dalībvalstu nolīgumi paliktu spēkā, pamatojoties uz apstiprināšanas procedūru, un lai atbilstīgi skaidriem nosacījumiem dalībvalstis varētu runāt par grozījumiem tajos, pabeigt iesāktās sarunas un sākt sarunas par jauniem nolīgumiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) ES ārpolitikas saskaņošanas interesēs es balsoju par divpusējo ieguldījumu nolīgumu starp dalībvalstīm un trešām valstīm pašreizējās sistēmas grozīšanu. Es pievienojos arī referenta paustajām bažām attiecībā uz juridiskas noteiktības nodrošināšanu pārejas periodā, ar to saprotot, ka ir nepieciešams noteikt beigu termiņu un noskaidrot nosacījumus atļaujas nesniegšanai.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Būtu jābūt iespējai saskaņot un pieņemt lēmumus par atsevišķu dalībvalstu ieguldījumu politiku ES līmenī. Pašreizējai sistēmai ir raksturīgi neskaitāmi divpusēji nolīgumi, kas savstarpēji pārklājas vai dublē viens otru un būtībā bieži ir pretrunīgi. Tāpēc, tā kā mēs strādājam pie attiecīga Eiropas ieguldījumu politikas formulējuma, es uzskatu, ka būs noderīgi balsot par to, ka dalībvalstīm, atsākot sarunas par divpusējiem nolīgumiem vai runājot par jauniem nolīgumiem, ir pienākums iekļaut noteikumu par strīdu risināšanas mehānismu, kurā Komisijai būs ļauts piedalīties, lai arī tikai padomdevēja lomā, un par konfidencialitātes prasībām, kas atceļamas, lai ļautu ES izpildiestādei piedalīties šādā lomā.

Es pieprasīju arī, lai Komisija sniegtu ziņojumu Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā par situāciju attiecībā uz esošo divpusējo nolīgumu atkārtotu pārbaudi, jo īpaši saistībā ar vairākiem divpusējiem nolīgumiem, par kuriem dažādās dalībvalstis būs atsākušas sarunas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. un 207. pantu tiešie ārvalstu ieguldījumi nonāk Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Pašlaik ir spēkā daudzi divpusēji nolīgumi, un tie steidzami jāaizstāj ar jauniem ES ieguldījumu pamatnolīgumiem, kas atbilst tās horizontāliem politikas mērķiem.

Nodoms tagad ir atrast taisnīgus un iedarbīgus pasākumus, kas aizsargās spēkā esošos divpusējos nolīgumus un neatstās bez ievērības ieguldītāju cerības. Tāpēc mums jāizvairās no juridiskām nepilnībām un jānodrošina apsvērta pāreja.

Tāpēc es aicinu visus trīspusējās sarunās iesaistītos pienācīgi apsvērt vajadzību aizsargāt leģitīmās cerības un pareizu Lisabonas līguma piemērošanu, īpašu vērību veltot pantiem, kuri attiecas uz atkārtotu pārbaudi un atļaujas atņemšanu.

Es izsaku atzinību referentam par pieliktajām pūlēm, bet aicinu uz lielāku apsvēršanu un kompromisu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido pārejas režīmu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktam tā ir Eiropas Savienības ekskluzīva kompetence, jo attiecas uz jautājumiem par tiešiem ārvalstu ieguldījumiem. Neapšaubot nepieciešamību pašreizējiem dalībvalstu divpusējiem nolīgumiem palikt spēkā, es piekrītu referenta nostājai tādā nozīmē, ka jānodrošina augsts juridiskas noteiktības līmenis pārejas periodā, kā arī trim iemesliem divpusēja nolīguma atļaujas atcelšanai: „ir pretrunā Savienības tiesību aktiem”, „pilnībā vai daļēji sakrīt ar kādu spēkā esošu nolīgumu, ko Savienība noslēgusi ar minēto trešo valsti, un šī konkrētā pārklāšanās [ir] aplūkota pēdējā minētajā nolīgumā” un nolīgumi „rada šķēršļus Savienības ieguldījumu politikas izstrādei un īstenošanai”.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tirdzniecības politika ir vēl viena joma, kurā dalībvalstīm ir atņemta kompetence un ES ir ieguvusi „ekskluzīvu kompetenci”. Šis ir regulas priekšlikuma pamats: citiem vārdiem sakot, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktu, kas paredz ES ekskluzīvo kompetenci jautājumos saistībā ar ārvalstu tiešiem ieguldījumiem kā daļu no kopējās tirdzniecības politikas.

Tirdzniecības politikas un, protams, ieguldījumu politikas nozīme kā instrumentiem valsts un tās iedzīvotāju interešu veicināšanai atbilstīgi tās īpatnībām un nosacījumiem ir pavisam skaidra. Vēl ir skaidrs — īpaši Portugāles gadījumā, piemēram — kaitējums, kas rodas tirdzniecības un ieguldījumu rezultātā, kuri nepievērš pienācīgu uzmanību valsts interesēm, apstākļiem un nosacījumiem, jo tos būtībā izlemj ES galvenās lielvalstis, aizsargājot savu lielāko uzņēmumu intereses, spēku samēram ES iekšienē nosveroties nepārprotami par labu šīm lielvalstīm, kad Savienība pastiprināja savas kompetences.

Citu svarīgu aspektu starpā šīs regulas nolūks ir pilnvarot Komisiju atcelt atļaujas, prasīt dalībvalstīm risināt sarunas vai atteikt divpusējus ieguldījumu nolīgumus (DIN) un apstiprināt jaunus DIN. Tie ir iemesli, kuru dēļ es balsoju pret to.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ir labi zināms, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence ārējās tirdzniecības politikas jautājumos, kas ir šā priekšlikuma pamats regulai. Tas pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktu, kas paredz ES ekskluzīvo kompetenci jautājumos saistībā ar ārvalstu tiešiem ieguldījumiem kā daļu no kopējās tirdzniecības politikas.

Tomēr kopumā Eiropas Komisijas nostājā netiek vienlīdzīgi ņemtas vērā visu dalībvalstu intereses. Tirdzniecības politikas un, protams, ieguldījumu politikas nozīme kā instrumentiem valsts un tās iedzīvotāju interešu veicināšanai atbilstīgi tās īpatnībām un nosacījumiem ir pavisam skaidra.

Vēl ir skaidrs — īpaši Portugāles gadījumā, piemēram — kaitējums, kas rodas tirdzniecības un ieguldījumu rezultātā, kuri nepievērš pienācīgu uzmanību valsts interesēm, apstākļiem un nosacījumiem, jo tos būtībā izlemj ES galvenās lielvalstis, aizsargājot savu lielāko uzņēmumu intereses, spēku samēram ES iekšienē nosveroties nepārprotami par labu šīm lielvalstīm, kad Savienība pastiprināja savas kompetences.

Citu svarīgu aspektu starpā šīs regulas nolūks ir pilnvarot Komisiju atcelt atļaujas, prasīt dalībvalstīm sākt sarunas vai atteikt divpusējus ieguldījumu nolīgumus (DIN) un apstiprināt jaunus DIN. Tādēļ mēs balsojām pret.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Šis ziņojums ir par starptautiskiem ieguldījumu nolīgumiem ar trešām valstīm. Šo nolīgumu galvenais mērķis ir sniegt augstu aizsardzības līmeni ieguldījumiem un ieguldītājiem pret ieguldījumu saņēmējvalstu valdību patvaļīgiem lēmumiem. Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā dalībvalstis bija sarunu vadītājas par šo ieguldījumu nolīgumu parakstīšanu. Ar Lisabonas līgumu ārvalstu tiešie ieguldījumi ir nonākuši ES ekskluzīvā kompetencē un kļuvuši par ES ārējās tirdzniecības politikas integrētu sastāvdaļu. Personīgi es domāju, ka ES attīstības politika varētu būt pārāka par Savienības tirdzniecības un ieguldījumu politiku.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts, ka regulai jānodrošina Komisijai spēja atcelt atļauju, pieprasīt dalībvalstīm atsākt sarunas vai pabeigt divpusējus ieguldījumu nolīgumus (DIN) un saņemt Komisijas piekrišanu jaunām sarunām par DIN. Tajā ir noteikti arī nosacījumi par to, kā, kad un par ko ir iespējams risināt sarunas. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir iekļauti jautājumu sarakstā, kuri pieskaitāmi kopējai tirdzniecības politikai. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk „Līgums”) 3. panta 1. punkta e) apakšpunktu Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz kopējo tirdzniecības politiku. Attiecīgi tikai Savienība var izstrādāt un pieņemt juridiski saistošus aktus šajā jomā. Dalībvalstis var to darīt tikai tad, ja Savienība tām ir devusi tādas tiesības saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu. Šādas attiecības attīstīsies turpmāk, Savienībai izmantojot savu kompetenci kopējā ieguldījumu politikā ar galveno mērķi radīt vislabāko iespējamo ieguldījumu aizsardzības sistēmu visu dalībvalstu ieguldītājiem vienlīdzīgi un vienādus ieguldījumu nosacījumus trešo valstu tirgos. Tā kā jauno ieguldījumu politiku izstrādās, ņemot vērā to, ka dalībvalstu noslēgtie divpusējie ieguldījumu nolīgumi būs spēkā tikai pārejas posmā, būtu jāatzīst to ieguldītāju tiesības, uz kuru ieguldījumiem attiecas šo nolīgumu darbības joma, un būtu jānodrošina to juridiskā noteiktība. Komisijai būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai visus spēkā esošos ieguldījumu nolīgumus pakāpeniski aizstātu ar jauniem nolīgumiem, kuros būtu jāparedz labākais iespējamais aizsardzības līmenis.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Kopš Lisabonas līguma Komisija ir ieguvusi ekskluzīvas pilnvaras risināt sarunas un slēgt divpusējus ieguldījumu nolīgumus ar trešām valstīm. Spēkā ir vairāk nekā 1 000 nolīgumu, un pašlaik dalībvalstu vadībā notiek sarunas vēl par aptuveni 200 nolīgumiem. Lai šī kompetences pāreja neradītu smagu triecienu ES, dalībvalstīm joprojām vajadzētu būt spējīgām garantēt juridisku noteiktību ieguldītājiem pārejas periodā. Parlaments deva spēcīgu signālu pirmajā lasījumā un iestājas par stingru, drošu pilnvaru pārejas posmu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pēc Līguma par Eiropas Savienības darbību stāšanās spēkā ieguldījumu nolīgumi joprojām ir obligāti dalībvalstīm, un ar tiem jānodarbojas saskaņā ar ES ekskluzīvo kompetenci attiecībā uz tiešo ārvalstu ieguldījumu jomu. Ar šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai visiem pašlaik spēkā esošajiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm būs dota atļauja turpināt darboties. Es uzskatu, ka tas mums ļaus piedāvāt nepārprotamu juridiskas noteiktības garantiju attiecībā uz nosacījumiem, ko piemēro ieguldītājiem.

Turklāt priekšlikumā ir arī noteikti nosacījumi, kurus ievērojot dalībvalstis varēs risināt sarunas un noslēgt jaunus divpusējus ieguldījumu nolīgumus ar trešām valstīm, ko uzskata par ārkārtas pārejas pasākumu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju par šo ziņojumu un atzinīgi vērtēju faktu, ka divpusējie ieguldījumu nolīgumi tagad ir kopējās tirdzniecības politikas daļa.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā dalībvalstīm liegta sarunu risināšana par divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem un pat to saglabāšana ar trešām valstīm, ja šie nolīgumi nesaskan ar Eiropas Komisijas uzskatiem. Tāpēc valstu suverenitāte šajā jomā ir atcelta. Lisabonas līgums ir novedis mūs līdz punktam, kurā tiek aizliegts katrs divpusēju ieguldījumu veids citas valsts atbalstam un visas pilnvaras tiek nodotas Komisijas — nevēlētas iestādes — rokās.

Es balsošu pret to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Mēs nevaram gaidīt, ka tas, kas bijis neveiksmīgs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un Ekonomikas Sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) līmenī — tas ir, iespēja gūt skaidrību par divpusējo ieguldījumu nolīgumu džungļiem — būs sekmīgs ES līmenī. Ir bijis mēģinājums augstākā līmenī ieviest visaptverošus starptautiskus noteikumus ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem jeb ĀTI, kas attiektos uz visām ekonomikas nozarēm. Ilgākā termiņā tas, visiespējamāk, sasniegs mērķi, bet faktiski tas ir atkarīgs no tā, kā to reāli organizē. Problēma saistās ar to, ka DIN arbitrāžas spriedumi, kas pamatojas uz starptautiskiem tiesību aktiem, varētu radīt dalībvalstu saistības pret ieguldītājiem, kuras izraisa ES līguma pārkāpumu procedūras. Šādai situācijai risinājuma vēl nav.

Tikpat maz uzmanības ziņojumā pievērsts ieguldījumu politikas iespējamajiem negatīvajiem aspektiem, piemēram, vietējo iedzīvotāju bailēm par darbavietu zaudēšanu un atalgojuma samazināšanu saistībā ar ārpakalpojumiem un ražošanas pārvietošanu. Tiešie ieguldījumi nekādā ziņā nav tās burvju zāles, par kādām tie tiek pasniegti. Noteiktām jaunattīstības valstīm ir nācies rūgti par to pārliecināties. Šo iemeslu dēļ es nobalsoju pret šo ziņojumu.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Lisabonas līguma pieņemšanas rezultātā dalībvalstis diemžēl ir zaudējušas savas prerogatīvas attiecībā uz ārvalstu tiešo ieguldījumu pārvaldību, kas ir kļuvusi par Savienības ekskluzīvu kompetenci. Šāds nozīmīgs grozījums prasa pārejas noteikumus, kas nosaka tā īstenošanu: liekas, ka ziņojums, par kuru mēs šodien nobalsojām, ir pieņemams kompromiss, jo aizsargā nolīgumus, ko dažādas dalībvalstis jau noslēgušas uz divpusēja pamata, kā arī veido pamatu iespējamiem jauniem divpusējiem nolīgumiem, lai gan par tiem ir jāvienojas.

Komisijas vērtēšanas pilnvaras arī ir labi definētas un ierobežotas, tādējādi de facto vienkāršojot tās dalībvalstīm, kuras vēlas turpināt savu politiku ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā. Šo iemeslu dēļ es nolēmu balsot par šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru izveido pārejas režīmu divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Šajā gadījumā tiek piemērots Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punkts, kas paredz ES ekskluzīvo kompetenci jautājumos saistībā ar ārvalstu tiešiem ieguldījumiem kā daļu no kopējās tirdzniecības politikas. Globālu aktīvu un kapitāla pārvedumu pasaulē arī dalībvalstu ieguldījumu politika jāsaskaņo un jāizlemj ES līmenī, kā tas loģiski izriet no ES kopējās tirdzniecības politikas. Tas nozīmē, ka pašreizējā sistēma, ko iemieso neskaitāmie dalībvalstu divpusējie ieguldījumu nolīgumi (DIN), kas pārklājas un dažreiz arī ir pretrunīgi, saprātīgā laika posmā ir jāaizstāj ar moderniem ES ieguldījumu nolīgumiem, kuri atbilst horizontāliem ES politikas mērķiem. Pāreja uz ES ieguldījumu politiku, turot prātā ārvalstu tiešo ieguldījumu riskanto un ilgtermiņa raksturu, ir ilgs un sarežģīts process. Ir ļoti svarīgi nodrošināt augstu juridiskās noteiktības līmeni pārejas periodā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) rezultātā ārvalstu tiešo ieguldījumu joma ir ES ekskluzīva kompetence, ir jānodrošina Eiropas Savienībai nepieciešamie līdzekļi, kā no saskaldītas perspektīvas virzīties uz saskaņotu pieeju. Tādēļ ir jāatrod risinājumi, kas ļauj mums novērst juridisku nenoteiktību pārejas periodā, tomēr nepakļaujot riskam mērķus, kuri nosaka Savienības darbību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kā jau paredzējām, plenārsēdes balsojumā tika apstiprināts pret mums nepiekāpīgais balsojums Starptautiskās tirdzniecības komitejā par izšķirīgo 5. pantu (pašreizējo divpusējo ieguldījumu nolīgumu (DIN) pārskatīšana) un 6. pantu (DIN atļauju atcelšanas iespēja) Carl Schylter ziņojumā par pārejas pasākumiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

Mēs izdarījām tā, lai deputātiem būtu vieglāk balsot kopā ar mums, iesniedzot grozījumus 5. un 6. pantam, kuros ietverta tikai puse no visa, ko mēs gribējām (un nesasniedzām komitejas etapā). Tādējādi mēs devām iespēju S&D grupai vēlreiz iesniegt sākotnējos tekstus, lai tos uztvertu kā piekāpīgākas nostājas izpausmi. Diemžēl šī stratēģija nedarbojās, kā bija iecerēts. Mums šajā jautājumā bija balsojums pēc saraksta, un mēs analizēsim, vai mēs tomēr esam guvuši noteiktu atbalstu ALDE grupā.

Mēs cietām zaudējumu arī attiecībā uz grozījumiem par labākas pārredzamības noteikumiem. Mums bija panākumi tikai viena mazāk nozīmīga grozījuma gadījumā par apsvērumiem, kurus mums skaidri „pasniedza” EPP un ALDE grupa, lai mūs nomierinātu un Zaļo/ETA nostāja galīgajā balsojumā būtu pozitīva. Taču mēs izvēlējāmies noraidīt ziņojumu (ko pieņēma ar 345 pret 246 balsīm).

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Pirms kāda laika šogad es vērsos Eiropas Komisijā ar jautājumu, reaģējot uz preses ziņojumiem par toksisku atkritumu pārvadājumiem no Itālijas uz Rumāniju. Lai gan tika atrasti pierādījumi par šiem pārvadājumiem, manas prasības rezultāts skaidri rādīja, ka mums varētu būt izdevīgi, ja tiktu veiktas regulārākas kravu pārbaudes, jo tās atturētu tos, kuri iesaistās nelegālajā atkritumu pārvadāšanā. Šādiem pasākumiem var būt papildu ietekme jaunattīstības valstu gadījumā, jo tām var trūkt veiktspējas, lai pienācīgi uzraudzītu ienākošos pārvadājumus un tādējādi novērstu kaitīgu materiālu ievešanu savā teritorijā. Mums būtu nopietni jāapsver pamatīgu, regulāru pārbaužu izdevīgums, kuras saskaņotas ES līmenī, īpaši pārvadājumu gadījumā uz jaunattīstības valstīm.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 1. punktu ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ir ES kompetence, jo šāda veida ieguldījumi ir tieši saistīti ar jauno kopējo tirdzniecības politiku.

Lisabonas līgums stājās spēkā tad, kad daudzi divpusēji ieguldījumu nolīgumi ar trešām valstīm tuvojās nobeigumam un nebija izveidoti pārejas pasākumi, lai nodrošinātu integrētu pāreju pie nākamiem nolīgumiem Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē. Es uzskatu, ka doma uzsākt visu pašreiz spēkā esošo divpusējo nolīgumu ar trešām valstīm ticamu izvērtēšanu un pieņemt stratēģiju, kas kopīga visām dalībvalstīm, ir laba.

Kā teikts šajā ziņojumā, ir būtiski, lai izstrādātie noteikumi būtu pārredzami, lai tos zinātu galvenie politiskie dalībnieki un lai tie tiktu izvērtēti ne vēlāk kā pēc 10 gadiem. Apstākļos, kad darījumi ar aktīviem un kapitālu kļūst aizvien globālāki, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pieņemtu kopēju ieguldījumu politiku atbilstīgi stratēģijai, ko noteikušas visas dalībvalstis.

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0053/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0053/2011). Es pieņemu šo nostāju pirmajā lasījumā, pieņemot Komisijas priekšlikumu. Es prasu Komisijai vēlreiz iesniegt priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi savu priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Komisija Starptautisko donoru konferencē 2008. gada oktobrī solīja Gruzijai palīdzību līdz EUR 500 miljoniem. Finansējuma avoti ir gan Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumenta (EKPI) paredzētās dotāciju programmas līdzekļi, gan krīzes instrumentos, piemēram, tādos kā Instruments stabilitātei, humānai palīdzībai un makrofinansiālai palīdzībai, paredzētie līdzekļi. Gruzijas ekonomika sāk atlabt pēc divkāršā trieciena, ko radīja militārais konflikts ar Krieviju 2008. gada augustā un globālā finanšu krīze. Tomēr maksājumu bilance un budžeta stāvoklis joprojām saglabājas vājš un neaizsargāts tiešās tirdzniecības ar Krieviju lielākās daļas blokādes un ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) ienākošo plūsmu krasā samazinājuma dēļ. Es atbalstu EUR 46 miljoni piešķīrumu Gruzijai kā finansiālu palīdzību, kas ļaus mazināt īstermiņa finansiālo nestabilitāti, ar kuru joprojām saskaras ekonomika, vienlaikus atbalstot reformu pasākumus, kuru nolūks ir panākt ilgtspējīgāku maksājumu bilanci un stabilāku budžeta stāvokli.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Eiropas Komisijas priekšlikumā par turpmākas makrofinansiālas palīdzības piešķiršanu Gruzijai ir būtiska pretruna: Komisija pati bija tā, kura norādīja, ka Gruzijas ekonomika atgūstas pēc konflikta ar Krieviju pirms trim gadiem, tādējādi netieši norādot, ka nav vajadzības „palīdzēt” Gruzijas valdībai ar turpmākiem līdzekļiem, lai palīdzētu valsts ekonomikai papildus tam, kas jau tika piešķirts iepriekšējos gados. Tāpēc nav skaidrs, kāpēc Gruzijas valdība prasīja vēl naudu, ne arī, kāpēc Komisija nekavējoties sāka strādāt, lai mobilizētu gandrīz EUR 50 miljonus. Ņemot vērā Gruzijas iekšējo politisko situāciju un tiesiskuma un pārredzamības jautājumus šajā valstī, mums nav pārliecības, ka nauda tiks labi tērēta.

Es nobalsoju pret normatīvo rezolūciju, ar ko Parlaments saņem atļauju piešķirt EUR 46 miljonus Gruzijas valdībai. Ir daudzas ar ekonomiku, finansēm un nodarbinātību saistītas problēmas Eiropā, un ir daudzas jomas, kas ir spiestas risināt krīzes situācijas, kurās iestādes varētu darīt daudz vairāk. Komisijai vispirms vajadzētu rosināt veltīt visas iespējamās pūles mūsu pilsoņu problēmu risināšanai.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Parlaments apstiprināja Padomes lēmumu aktivizēt Komisijas solījumu piešķirt ES līdzekļus Gruzijai. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija izvērtēja situāciju Gruzijas ekonomikā un valsts finanšu izredzes 2010–2011. gadā, koncentrējot uzmanību uz maksājumu bilanci un budžeta vajadzībām. Komisija uzskata, ka 2008. gadā solītās makrofinansiālās palīdzības (MFP) aktivizācija ir nodrošināta. Jaunā MFP palīdzēs Gruzijai tikt galā ar Krievijas konflikta un pasaules krīzes ekonomiskajām sekām. Ar jaunās MFP palīdzību tiks atbalstīta valdības ekonomisko reformu programma un politikas pasākumi, lai stiprinātu publiskā sektora finanšu pārvaldību (pamatojoties uz iepriekšējā posmā veiktajiem pasākumiem, ka arī ES atbalstu budžeta nozarēm). Turklāt šim pasākumam jāpalīdz veicināt ekonomikas un finanšu integrāciju ar ES, jo īpaši izmantojot potenciālu, ko piedāvā nākamais asociācijas nolīgums, kas vērsts uz to, lai noslēgtu dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp abām pusēm.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es kā Eiropas Parlamenta delegācijas loceklis ES un Armēnijas, ES un Azerbaidžānas un ES un Gruzijas Parlamentārās sadarbības komitejās atzinīgi vērtēju lēmumu sniegt EUR 46 miljoni kā makrofinansiālu palīdzību Gruzijai, lai palīdzētu stabilizēt Gruzijas ekonomiku un nosegt vajadzības saistībā ar maksājumu bilanci, kā paredzēts pašreizējā SVF programmā. Es uzskatu par pareizu un pienācīgu to, ka EUR 23 miljoni no šīs summas tiks piešķirti kā dotācijas un EUR 23 miljoni kā aizdevums. Ir svarīgi, ka attiecīgie pasākumi, kas Gruzijai jāveic, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumības saistībā ar šo palīdzību, tiek nostiprināti saprašanās memorandā, aizdevuma nolīgumā un dotācijas nolīgumā, ko noslēgs ar Gruzijas iestādēm. Pārvaldības un finanšu līdzekļu izmaksu lielākas pārredzamības interesēs saprašanās memorandā, aizdevuma nolīgumā un dotācijas nolīgumā jāparedz arī kontroles iespēja, kas nozīmē arī Komisijas, tostarp Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai, kontroli uz vietām un pārbaudes. Papildus tam mums jārēķinās arī ar iespēju veikt revīzijas, tostarp pēkšņas revīzijas uz vietas, ko veic Revīzijas palāta.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju centienus sekmēt labklājību ārpus ES robežām, jo uzskatu, ka mūsu palīdzība ir svarīga, lai dažas trešās valstis spētu tikt galā ar savu maksājumu bilances krīzi un atjaunotu ārējā parāda ilgtspējību. Šā iemesla dēļ un, turot prātā ekonomikas un sociālās problēmas, kas bija jāizcieš 2008. gada augusta bruņotā konflikta un pasaules finanšu krīzes rezultātā, es piekrītu iesniegtajam priekšlikumam par papildu makroekonomikas finansiālo palīdzību Gruzijai nolūkā atbalstīt tās ekonomikas stabilizācijas procesu un nosegt tās maksājumu bilances vajadzības. Es uzskatu arī, ka šai makroekonomiskajai palīdzībai būs pozitīva ietekme uz Gruzijas attiecībām ar dalībvalstīm papildus izšķirīgajai nozīmei, kāda tai būs, lai valsts valdība varētu pienācīgi piemērot reformas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka makrofinansiālās palīdzības otrās daļas mobilizācija Gruzijai ir pamatota un atbilstīga. Lai gan Gruzijas ekonomika atkopjas, šī papildu palīdzība palīdzēs Gruzijai tikt galā ar ekonomiskajām sekām, ko radīja konflikts ar Krieviju un globālā krīze, kā arī atbalstīt valdības ekonomikas reformas programmu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Gruzija pēdējā laikā ir saskārusies ar nopietnām problēmām, jo īpaši pēc militārā konflikta starp Gruziju un Krieviju separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas dēļ. Mēs joprojām vēl ne tuvu nespējam uzskatīt valsts izvēli par pievienošanos Eiropas Savienībai — uz ko atkārtoti atsaucas prezidents Saakashvili — par reālistisku iespēju, ņemot vērā to, ka Gruzija neatbilst objektīvajām prasībām, kuras pieļauj šādu vēlmi. Līdz ar to es uzskatu par priekšrocību, ka Gruzija pauž vēlmi un mēģina ievērot Eiropas standartus.

Tāpēc, tā kā ir nodoms mēģināt palīdzēt valstij pārvarēt ekonomiskās un sociālās grūtības, kas radušās pēc militārā konflikta, es balsoju par makrofinansiālās palīdzības piešķiršanu Gruzijai, kuru, cerams, patiešām izlietos iedzīvotāju labā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai. Tas ir Eiropas Komisijas priekšlikums, kurā paredzēti EUR 46 miljoni palīdzībā šai valstij situācijā, kas ir rezultāts bruņotajam konfliktam ar Krieviju un ko saasināja pasaules krīze. Tā kā šī ir 2008. gadā garantētās palīdzības otrā daļa, kas domāta, lai Gruzija varētu pildīt finanšu nolīgumus ar pasaules un Eiropas finanšu iestādēm, kā arī lai atbalstītu valstī notiekošās ekonomiskās reformas, es piekrītu šai palīdzībai un balsoju par to. Taču es ceru, ka Parlaments un Padome drīz panāks vienošanos par šīs palīdzības īstenošanas uzraudzības metodoloģiju, lai mums visiem būtu mierīgāks prāts par ES finanšu līdzekļu izmantošanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Saistībā ar šo priekšlikumu par papildu makrofinansiālo palīdzību mūsu viedoklis, ko paudām par iepriekšējo lēmumu piešķirt makrofinansiālo palīdzību šai valstij, joprojām saglabājas un ir spēkā. Mēs vienmēr iestājamies par to, ka ES jāsniedz palīdzība, solidarizējoties ar valstīm, kurām tā vajadzīga, un par to, ka šī palīdzība ir virzāma projektiem, kas kalpo tautas interesēm. Taču ES „palīdzība” ir pierādījusi, ka tā ir maz saistīta ar solidaritāti. Lielu uzņēmumu un finanšu iestāžu, un galveno lielvalstu intereses gandrīz vienmēr ņem virsroku pār patiesām un īstām solidaritātes interesēm.

Ar Gruziju nav citādāk. Ir svarīgi paturēt prātā, ka ierosinātā finanšu palīdzība ir domāta galvenokārt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieteikumu un strukturālās pielāgošanas politikas finansēšanai: citiem vārdiem sakot, tās pašas neoliberālās politikas turpināšanai, kura noveda pie ekonomikas un finanšu krīzes, kas valstī pašlaik valda.

Mēs arī paužam tās pašas iebildes un bažas attiecībā uz iespējamo progresu Kaukāza reģiona militarizācijā saspīlēto attiecību dēļ ar Krieviju, turot prātā reģiona bagātos enerģijas resursus un ģeostratēģisko nozīmi, kas modina ES un tās monopolu alkatību.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Gruzija ir pārdzīvojusi krasu ekonomikas lejupslīdi kopš militārā konflikta ar Krieviju, kas sākās 2008. gada augustā. Tā rezultātā tika nodarīts milzīgs tiešs un netiešs posts, liela iedzīvotāju daļa tika pārvietota. Pasaules finanšu krīze, kas sākās 2008. gada rudenī, situāciju Gruzijā sarežģīja vēl vairāk. Ierosinātās palīdzības — daļa no visaptveroša ES pasākumu kopuma apjomā līdz EUR 500 miljoniem — nolūks ir atbalstīt Gruzijas atlabšanu pēc bruņotā konflikta ar Krieviju un palīdzēt Gruzijai risināt pasaules ekonomikas un finanšu krīzes sekas. Palīdzība ir jāizlieto valsts budžeta deficīta finansēšanai, un tā var palīdzēt Gruzijai pārvarēt savas akūtās finanšu problēmas.

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) Eiropas Savienības pienākums ir turpināt palīdzēt Gruzijai, lai šī valsts varētu attīstīties un kļūt par modernu demokrātiju, kas būtu piemērs citām attiecīgā reģiona valstīm. Kopš „rožu revolūcijas” Gruzijas valdība ir konsekventi īstenojusi demokrātiskas reformas, modernizējot savu valsti un veicot grūtas, nepopulāras, bet ilgtermiņā ļoti vajadzīgas ekonomiskas un sociālas reformas. Kā liecina Pasaules Bankas „Doing business 2010” indeksa dati, Gruzijā uzņēmējdarbības vide ir 12. „vieglākā” pasaulē. Tikai 3 Eiropas Savienības dalībvalstis pēc šā indeksa datiem atrodas augstāk par Gruziju. Šai valstij ir ievērojami panākumi cīņā ar korupciju, kas ir nozīmīga problēma visās postpadomju valstīs.

Esmu pārliecināta, ka Gruzija ir piemērs Kaukāza reģiona valstīm, un nebaidos arī teikt, ka šī valsts var kalpot kā piemērs daļai no ES dalībvalstīm, kurās šodien pietrūkst politiskās drosmes, lai veiktu reformas, kas pavērtu ceļu izaugsmei un modernizācijai. Risinot ar Gruziju saistītus jautājumus, mēs nedrīkstam aizmirst, ka joprojām 20 % no Gruzijas teritorijas ir okupēti. Krievijai ir jāpilda vienošanās attiecībā uz Gruzijas teritoriālo integritāti, un Eiropas Savienībai konsekventi jāturpina to atgādināt Krievijas vadībai.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Makrofinansiālā palīdzība Gruzijas atbalstīšanai, kuru smagi bija skārusi ekonomikas krīze, ir atbalstāms pasākums. ES solītā nauda ir saistīta ar skaidriem nosacījumiem un nonāks pareizajās jomās. Šī finansiālā palīdzība kopā ar finansējumu no SVF palīdzēs stabilizēt valsts budžetu un pozitīvi ietekmēs attiecības starp ES un Gruziju.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Es nobalsoju par papildu palīdzības sniegšanu Gruzijai. Šī valsts izceļas citu Austrumu partnerībā iesaistīto valstu starpā ar reformām, ko tā veikusi ikvienā jomā. Es īpaši priecājos, ka tika izmantota vienkāršotā likumdošanas procedūra, strādājot pie ziņojuma par turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai, jo tā paātrināja procesu kopumā un radīja iespēju ātrāk nobalsot par ziņojumu. Gruzijas ekonomika ir atlabusi pēc Krievijas 2008. gada militārā uzbrukuma un attīstās ārkārtīgi labi salīdzinājumā ar citām līdzīga lieluma valstīm, kas pārdzīvo pasaules finanšu krīzes grūtos laikus.

Kopš „rožu revolūcijas” Gruzijā ir īstenotas daudzas reformas, kuru nolūks ir sistēmas liberalizācija un demokratizācija tādā veidā, lai tā kļūtu pievilcīgāka uzņēmējdarbībai un būtu iespēja izveidoties brīvā tirgus ekonomikai un demokrātiskai sabiedrībai. Kopš 2004. gada Gruzija ir veikusi iepriekš nebijušus pasākumus, samazinot uzņēmumiem birokrātisko slogu. Ir noteikti ierobežojumi formalitātēm uzņēmējdarbības uzsākšanai. Nodokļu sistēma ir reformēta, kā rezultātā pieckārtīgi pieauguši budžeta ieņēmumi. Kopā ņemot, Gruzija ir kļuvusi atvērta brīvai un netraucētai tirdzniecībai.

Gruzija praktiski ir likvidējusi korupcijas vēzi valsts iestādēs un civildienestos ar vairāku sabiedriskā sektora reformu (attiecībā uz valsts prokuratūru, tiesu un policiju) un politisku reformu palīdzību. Šodien Gruziju uzskata par valsti, kuras ekonomika dinamiski attīstās. Ņemot vērā iepriekš teikto, mums jāturpina rosināt Gruziju turpmāk attīstīties, ne tikai nosakot prasības, bet arī sniedzot palīdzību.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Gruzija ir viena no Eiropas Savienības Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) partnervalstīm. Eiropas Savienība ir būtiski ieinteresēta nodrošināt stabilitāti pie savām austrumu robežām, kas ir panākama ar ekonomikas izaugsmi un politisku drošību. Makrofinansiālās palīdzības pasākumu kopums, kas paredzēts Gruzijai, ir tieša atbilde uz ekonomiskajām un sociālajām grūtībām, ar ko šī valsts saskaras.

Lai gan Gruzijas ekonomika uzrāda atlabšanas pazīmes, tā joprojām ir nestabila un neaizsargāta, un tai nepieciešama finansiāla stabilitāte. Visbeidzot nav mazsvarīgi, ka ES sniegtā makrofinansiālā palīdzība nāk papildus pārējiem finanšu instrumentiem un palīdzībai, ko Gruzijai sniedz SVF, kā arī starptautiski un divpusēji donori, kuri sniedz Gruzijai īstermiņa makroekonomisku atbalstu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība ir atradusi sev jaunu misiju. Tā tagad piemēro Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) mežonīgos sociālā fonda samazinājumus, izmantojot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu, kas piemērojams eiro zonai un faktiski visai ES, makrofinansiālai palīdzībai (MFP) ārpus ES.

Gruzijā SVF ir paziņojis, ka tas neturpinās savu „palīdzību”. Tāpēc tur vairs nav nepieciešams īstenot SVF „taupības plānu”. Ar SVF Eiropas Savienība piespiež Gruziju turpināt plāna īstenošana tik un tā. Tas ir nepieņemami. Es balsošu pret to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Gruzija saskaras ar daudzām finanšu problēmām pēc bruņotā konflikta ar Krieviju 2008. gadā un saistībā ar pasaules finanšu krīzes ietekmi. Vēl šā gada janvārī ES apstiprināja EUR 46 miljonus vērtu palīdzības kopumu Gruzijai, no kuriem EUR 23 miljoni ir izmaksājami kā aizdevums un pārējie EUR 23 miljoni kā dotācija valstij. EUR 46 miljoni veido daļu no ES finanšu palīdzības pasākumu kopuma, kura kopējā vērtība ir aptuveni EUR 500 miljoni, ko ES apstiprināja 2008. gada oktobrī. Šī otrā ES makrofinansiālās palīdzības daļu — pirmā daļa tika īstenota 2009–2010. gadā — ir domāta, lai palīdzētu Gruzijai pildīt savas ārējās finansēšanas prasības, un uz to attiecas stingri nosacījumi. Sākotnējas panākumu pazīmes ir saskatāmas jau tajā apstāklī, ka IKP faktiski pieauga par 6,3 %, kas liecina par ekonomikas atdzimšanu.

Tomēr ir jāatzīst, ka ir pazīmes, kas norāda uz to, ka nauda netiek izmantota pietiekami efektīvi. Ņemot vērā budžeta situāciju vairumā ES dalībvalstu, tas ir nepieņemami. Lai gan es būtībā esmu par finansiālu palīdzību, es tāpēc atturējos no balsošanas galīgajā balsojumā.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Komisijas priekšlikumu iedalīt turpmākus EUR 46 miljonus kā makrofinansiālu palīdzību Gruzijai. Šis ir nozīmīgs atbalsts valstij, kura ir uzticīga Eiropas integrācijai, kas palīdzēs mazināt divu notikumu — militārā konflikta ar Krieviju un pasaules ekonomikas un finanšu krīzes — negatīvo ietekmi uz Gruzijas ekonomiku. Lai palielinātu šīs palīdzības dzīvotspēju ilgtermiņā, Komisijai aktīvi jāpalīdz nodrošināt mērķtiecīgu izmantojumu galvenokārt ar pasākumiem ekonomikas un finanšu integrēšanas veicināšanai ar ES, lai tādējādi dotu ieguldījumu straujai dziļa un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanai starp ES un Gruziju.

Dialogs par vīzām ir vēl viens pasākums, kam būtu skaidra stabilizējoša ietekme un kas arī sekmētu reformas. ES un Gruzijas nolīgumi par vīzu režīma vienkāršošanu un atpakaļuzņemšanu stājās spēkā 2011. gada 1. martā un ir atzinīgi vērtējams pirmais solis. Es ticu, ka Komisija drīz dos novērtējumu par šo nolīgumu īstenošanu, tāpēc nākamajā ES un Gruzijas Sadarbības padomes sanāksmē būs iespējams sākt diskusijas par turpmākās sadarbības virzienu saistībā ar vīzu jautājumiem.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šī Eiropas Savienības makrofinansiālā palīdzība ir domāta, lai palīdzētu segt Gruzijas ārējās finanšu vajadzības, kas konstatētas sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) saistībā ar SVF gaidīšanas režīmu attiecībā uz summu USD 1,17 miljardi, kas ir bijis spēkā kopš 2008. gada oktobra. Puse ierosinātās palīdzības tiks sniegta subsīdiju veidā, un otra puse būs aizdevumu veidā. Papildu makrofinansiālai palīdzībai būtu jāpalīdz Gruzijai tikt galā ar ekonomiskajām sekām, ko radījis konflikts ar Krieviju un pasaules krīze, kā arī atbalstīt valdības ekonomikas reformas programmu. Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu attiecīgajai finansiālajai palīdzībai, kā arī vajadzībai — neskatoties uz to, ka finansiāla palīdzība ir pretrunīgi vērtējama — garantēt šīs palīdzības īstenošanas uzraudzības modeli, kas ļauj Parlamentam un pārējām iestādēm atklāt, kā šie finanšu līdzekļi tiek tērēti.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par papildu EUR 46 miljonu piešķiršanu Gruzijai kā makrofinansiālu palīdzību, jo uzskatu, ka tā ir nepieciešama, lai palīdzētu valstij pārvarēt sociālās un ekonomiskās grūtības, ko radīja konflikts ar Krieviju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar mūsu balsojumu par makrofinansiālo palīdzību (MFP) pēdējā parlamentārajā sasaukumā tika ierosināts atturēties šajā gadījumā, jo mēs neuzskatām, ka MFP dod lielu palīdzību, ja tā ir saistīta ar jebkuru no Starptautiskā Valūtas fonda vadītajām programmām attiecīgajās valstīs. Faktiski nav nekādas īpašas ES finansēšanas stratēģijas ārpus SVF makroekonomisko reformu plāna standartiem. No otras puses mēs atzīstam, ka Gruzijai ir vajadzīgs finansējums un ka ES ir noteikta atbildība par to. Galu galā Zaļo/EFA grupa nobalsoja „par”.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šīsdienas ziņojuma pieņemšana seko nostājai, ko pieņēma pirmajā lasījumā, un tā apstiprina Komisijas pausto viedokli. Tekstā, par kuru mēs balsojām, Komisijai tiek prasīts iesniegt jaunu priekšlikumu gadījumā, ja tā plāno to būtiski grozīt vai aizstāt ar jaunu tekstu.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Turpmāka makrofinansiālā palīdzība Gruzijai palīdzēs tikt galā ar pasaules krīzi, atbalstot valdības reformas programmu. Faktiski tā samazinās īstermiņa finansēšanas problēmas, ar ko saskaras Gruzijas ekonomika. Turot prātā, ka šī finanšu palīdzība ir vienreizēja, ierobežota perioda palīdzība, es nobalsoju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko piešķir turpmāku makrofinansiālo palīdzību Gruzijai.

13. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: skatīt protokolu

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.25 un atsāka plkst. 15.05.)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs.

14. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt komentāru par protokola 16. punktu, kurā visai pareizi minēts mans lūgums rīkot debates par manas parlamentārās imunitātes atņemšanu. Jūs šo lūgumu noraidījāt. Tādējādi tas ir pretrunā sēdes priekšsēdētājas Angelilli kundzes iepriekš teiktajam, t. i., viņas apgalvojumam, ka vakar man tika dots vārds, lai runātu par parlamentārās imunitātes atņemšanu, taču tā nav taisnība. Tādējādi Parlaments vienam no tā deputātiem ir liedzis svarīgu tiesību uz aizsardzību, neļaujot nedz pašam deputātam, nedz kādam, kurš varētu runāt viņa aizstāvībai, izteikties par šo tematu plenārsēdē, debatēs, balsojumu skaidrojumos vai citā gadījumā. Es tikai vēlējos, lai tas tiktu atzīts, tādēļ paldies, ka tas tika izdarīts.

  Priekšsēdētājs. – Es saprotu, ka jūsu komentārs ir domāts saistībā ar protokolu. Paldies par šo komentāru.

15. Migrācijas plūsmas, patvērums un šo faktoru ietekme uz Šengenas sistēmu (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par migrācijas plūsmām un patvērumu un šo faktoru ietekmi uz Šengenas sistēmu (2011/2689(RSP)).

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs! Notikumu attīstība dienvidu kaimiņvalstīs un to radītās migrācijas plūsmas ir nopietns pārbaudījums Eiropas Savienībai. Tas ir parādījis, cik svarīgi ir apskatīt visu migrācijas un bēgļu plūsmu pārvaldības problēmu.

Tādēļ martā Eiropadome aicināja Padomi un Komisiju līdz jūnija Eiropadomei iesniegt plānu, kā attīstīt migrācijas un bēgļu plūsmu pārvaldības spējas. Nozīmīgi soļi šajā virzienā ir Tieslietu un iekšlietu padomes 2011. gada 11. un 12. aprīlī pieņemtie secinājumi un paziņojums, ko Komisija izdeva pagājušajā nedēļā. Prezidējošā valsts 12. maijā ir sasaukusi īpašu Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmi, lai pārrunātu migrācijas un bēgļu plūsmu pārvaldības problēmu. Pārrunas palīdzēs sagatavoties Eiropadomes sanāksmei, kas notiks 21. jūnijā un kurā iztirzās šo pašu problēmu.

Mums, protams, kaut kas jādara saistībā ar notikumiem otrpus Vidusjūrai. ES un dalībvalstis ir gatavas palīdzēt gan personām, kas pārvietotas Ziemeļāfrikas jaunāko notikumu pavērsienu dēļ, gan dalībvalstīm, kuras tas vistiešāk ietekmē. Dažos pēdējos mēnešos ES un dalībvalstis ir sniegušas ārkārtas humāno palīdzību par aptuveni EUR 96 miljoniem, un mēs esam apņēmušies turpināt palīdzības sniegšanu, kā un kad nepieciešams.

Turklāt Padome ir lūgusi visas dalībvalstis turpināt atbalstīt UNHCR, Starptautisko Migrācijas organizāciju, Sarkano Krustu un visus attiecīgos dalībniekus, kuru centieni palīdzēt personām, kas pārvietotas Lībijā ieilgušās vardarbības dēļ, ir sevišķi svarīgi. Dalībvalstis, kuras tiešāk ietekmē šie notikumi, saņem palīdzību finansējuma, aprīkojuma un tehniskās kompetences formā, piemēram, iepriekš Komisija paziņoja, ka no ārkārtas fondiem varētu piešķirt aptuveni EUR 25 miljonus tādām dalībvalstīm kā Itālija un Malta. Turklāt, kaut arī jaunizveidotais Eiropas Patvēruma atbalsta birojs vēl nav pilnīgi gatavs darbam, ir pieejama palīdzība arī no tā. Dažas dalībvalstis, tostarp Ungārija, jau ir izteikušas gatavību pārvietot bēgļus no Maltas, lai mazinātu spiedienu uz tās valsts iestādēm.

Padome aizvien ir pilnīgi apņēmusies turpināt Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izstrādi, izņemot noteiktus pasākumus, kas paredzēti šīs konkrētās situācijas risināšanai. Padomē un Parlamentā noris darbs, un, neraugoties uz tehniskajām grūtībām un politiski delikāto tematu, jau ir panākts zināms progress.

Kopumā migrācijas plūsmu pārvaldībai ES un atsevišķās dalībvalstīs vajadzīga efektīva robežu pārvaldība. Ciktāl tas attiecas uz ārējo robežu pārvaldību, FRONTEX ir liela nozīmē daudzējādā ziņā, tostarp ES ārējo robežu uzraudzībā un operatīvas palīdzības sniegšanā.

Ņemot vērā jaunākos notikumus Ziemeļāfrikā, 2011. gada 20. februārī pēc Itālijas valdības lūguma tika uzsākta kopīga operācija Hermes. Tās mērķis ir novērst un noteikt nelikumīgu robežu šķērsošanu Lampedūzā, Sicīlijā, Sardīnijā un kontinentālajā Itālijā. Turklāt FRONTEX palīdz Itālijas iestādēm veikt otrās līnijas robežu kontroles darbības, instruējot un pārbaudot migrantus.

Padome arī atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu mobilizēt papildu līdzekļus, kas nepieciešami, lai FRONTEX turpinātu plānotās kopīgās operācijas. Mēs esam mudinājuši dalībvalstis sniegt turpmākus tehniskos un cilvēku resursus, kas nepieciešami aģentūras operācijām, tostarp operācijai Hermes.

Kā zināms, Parlamentā ir iesniegts jauns priekšlikums saistībā ar FRONTEX, un mēs to pārrunājam. Es ļoti paļaujos uz Parlamenta atbalstu, lai pabeigtu šo leģislatīvo priekšlikumu un pārrunas būtu sekmīgas.

Ņemot vērā jaunāko migrācijas spiedienu no Ziemeļāfrikas, FRONTEX stiprināšana ir kļuvusi par būtisku Padomes prioritāti. Vēlos izteikt pateicību Busuttil kungam un ēnu referentiem par labo sadarbību, un es ļoti ceru, ka, kā tikko uzsvēru, līdz 2011. gada jūnijam tiks panākta vienošanās pirmajā lasījumā saskaņā ar Eiropadomes martā izteikto aicinājumu.

Notikumi Vidusjūras reģiona dienvidu daļā, precīzāk, saistībā ar Tunisijas migrantiem, kas ierodas Lampedūzā, ir izvirzījuši jautājumus par kontroli uz iekšējām robežām. Tas savukārt ir saistīts ar jautājumu par pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā. Padome pilnīgi piekrīt uzskatam, kam pievienojas gandrīz visi klātesošie, ka personu pārvietošanās brīvība Šengenas zonā ir ievērojams sasniegums. Dalībvalstis, kas ir lūgušas Šengenas sistēmas pārskatīšanu, ir arī uzsvērušas, ka tas tiek ierosināts ar nolūku aizsargāt mūsu pilsoņu pārvietošanās brīvību, kas ir viens no Savienības stūrakmeņiem.

Šo nolūku iespējams īstenot, ja, pastāvot palielinātam spiedienam uz Šengenas zonu, tiek uzlabota tās drošība un pārvaldība. Ņemot vērā palielināto spiedienu uz dažām ārējām robežām un dalībvalstu aicinājumus stiprināt Šengenas noteikumu sistēmu, Padomei tomēr jāapsver, kā iespējams turpmāk garantēt brīvas pārvietošanās principu un tajā pašā laikā saglabāt pilsoņiem nepieciešamo augsta līmeņa iekšējo drošību.

Padomes sanāksmē 2011. gada 12. maijā prezidējošā valsts plāno ierosināt pārrunas par dažādām idejām saistībā ar Šengenas acquis, kuras Komisija ir izteikusi savā 4. maija paziņojumā par migrāciju. Padome ar sevišķu interesi gaida iespēju pārbaudīt Komisijas ierosinātos mehānismus saistībā ar saskaņotu un īslaicīgu kontroļu atjaunošanu, ko, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ievērojot Kopienas metodi, izmantotu kā pēdējo līdzekli. Turklāt Padomei būs iespēja pārrunāt to, kā turpināt darbu pie Šengenas izvērtēšanas mehānisma pārskatīšanas, lai nodrošinātu efektīvāku un vienotāku acquis īstenošanu.

Protams, mūsu svarīgākā prioritāte ir Vidusjūras reģiona dienvidu apgabala dramatisko notikumu seku risināšana, taču mums arī jāizdara secinājumi nākotnei. Īsāk sakot, mums jāievieš ilgtermiņa stratēģija. Daži manis izvirzītie jautājumi palīdzēs šādu stratēģiju izveidot, taču es ar interesi gaidu pārrunas, kurās varētu izstrādāt visaptverošu pieeju migrācijai, kas pilnīgi atbilstu mūsu vispārējai migrācijas pieejai.

Šajā sakarā premjerministrs V. Orbán nesen teica, ka mums skaidri jānodala ekonomiskie migranti un politiskie bēgļi. Ja Eiropa vēlas būt patiesa pret sevi, tai jāuzņem pēdējie. Ar Māršala plānam līdzīgiem paņēmieniem Eiropai jāpalīdz Ziemeļāfrikas valstīm radīt tajās dzīvošanai piemērotus apstākļus, tādējādi risinot migrācijas pamata cēloņus. Lai to īstenotu, jāpanāk ne tikai vienošanās mūsu starpā, bet jārīko apspriešana arī ar kaimiņvalstīm, it īpaši sadarbībā ar Ziemeļāfrikas valstīm, turklāt jāņem vērā daudzi faktori, piemēram, starptautiskais protekcionisms, migrācija, mobilitāte un drošība.

Nobeigumā, raugoties no plašāka skatupunkta, mūsu dienvidu kaimiņvalstīm tiks sniegta visa pieejamā palīdzība, lai tās pārietu uz atklātu, demokrātisku un plaukstošu sabiedrību. Šis ir labākais iespējamais veids, kā risināt pamudinājuma faktorus, kas nelegālos imigrantus dzen uz mūsu krastiem.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs esam sapulcējušies, lai apspriestu Eiropas iedzīvotāju migrāciju un robežu šķērsošanu, taču ļaujiet man sākumā atgādināt, ka vakar apritēja Šūmana deklarācijas 61. gadadiena. Ar šo deklarāciju tika likti Eiropas Savienības pamati, un tajā dienā aizsākās Eiropas iedzīvotāju labprātīga kopā sanākšana, lai aizmirstu savas domstarpības un izveidotu Eiropu bez robežām, kurā mūsu pilsoņi varētu brīvi pārvietoties starp valstīm.

Tādos reģionos kā tajā, kur pašlaik atrodamies — Strasbūrā, Elzasā, dzīve pierobežā vairs nenozīmē ierobežojumus, un ieguvumi sniedzas tālāk par šiem pierobežas reģioniem. Lielākajai daļai Eiropas iedzīvotāju tiesības brīvi pārvietoties ir Eiropas projekta iemiesojums un viens no reālākajiem Eiropas Savienības rezultātiem, un es priecājos teikt, ka vairums eiropiešu izmanto šīs tiesības pilnā mērā: katru gadu Eiropas Savienības valstīs tiek veikti aptuveni 1,25 miljardi tūrisma ceļojumu.

Bez Eiropas Savienības tas nebūtu iespējams. Es vēl atceros, ka, lai no manas valsts, Portugāles, dotos uz Spāniju, bija jāpārvar daudzi šķēršļi. Tādēļ tas, ka valstis spēj mazināt barjeras pie robežām un ļauj iedzīvotājiem brīvi pārvietoties, patiesi ir lieliska civilizācijas progresa zīme.

Turklāt arī ekonomikas ziņā brīva pārvietošanās ir būtisks faktors, kas sekmē vienoto tirgu un Eiropas nepārtrauktos centienus palielināt izaugsmi un darbvietu skaitu. Vienkārši runājot, brīva pārvietošanās Eiropai ir tas pats, kas ēkai pamati. Nojauciet tos, un visa būve sagrūs.

Pagājušajā nedēļā Komisija sniedza paziņojumu par strukturētāku pieeju migrācijai, cita starpā pieminot arī priekšlikumu nostiprināt Šengenas pārvaldības sistēmu. Turpmākajās nedēļās tiks iesniegti citi priekšlikumi; un es vēlos uzslavēt komisāres Malmström darbu, kura ar lielu gudrību un iejūtību dara visu iespējamo, lai rastu labāko pieeju šim sarežģītajam jautājumam.

Ļaujiet man pievērsties Šengenas pārvaldībai, jo saprotu, ka tas Parlamentam ir svarīgākais jautājums. Protams, ir daudz citu priekšlikumu, piemēram, par FRONTEX stiprināšanu un kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, taču es ceru, ka būs citas reizes, kad pienācīgāk pārrunāt šos jautājumus.

Pagājušajā gadā Komisija iesniedza priekšlikumus par Šengenas izvērtēšanas mehānisma kā mūsu kopējā projekta tiesību kopuma galvenā elementa saglabāšanu un stiprināšanu, un es vēlos uzsvērt, ka pagājušajā gadā, t. i., krietni pirms nesenajiem notikumiem, Komisija jau bija noteikusi dažas problēmas Šengenas pārvaldībā. Tagad mēs atjaunināsim un pilnveidosim šos priekšlikumus un darīsim visu iespējamo, lai gūtu ātrus rezultātus.

Pašreizējā migrācijas situācija Vidusjūras reģionā un tās izraisītais spiediens ir izcēluši trūkumus un dalībvalstu nesaskaņotu reakciju Šengenas pārvaldībā. Sakarā ar šiem ārkārtējiem apstākļiem mums steidzami jāpastiprina Šengenas un ārējo robežu pārvaldība. Ir vajadzīga labāka saskaņošana starp Komisiju un dalībvalstīm, un, galvenais, starp pašām dalībvalstīm.

Kaut arī nesenie notikumi ir mazliet pasteidzinājuši šī jautājuma apspriešanu, Komisija izmanto šo izdevību, lai paziņojumā pievērstos ieilgušajām pamata neatbilstībām un neatrisinātiem jautājumiem, kas devuši iespēju dažām dalībvalstīm rīkoties vienpusēji un neatbilstoši Eiropas Savienības nostājai. Ir laiks nocirst šo tendenci saknē: izbeigt to ab ovo.

Komisija jau ir īstenojusi īstermiņa pasākumus, lai risinātu situāciju Vidusjūras reģionā. Turklāt pagājušajā nedēļā iesniegtā pakete rosina uz racionālām pārdomām, ņemot vērā īstermiņa vajadzību pēc nostiprinātām ārējām robežām un plašākas pieejas patvērumam un migrācijai. Turklāt šie jautājumi jāapsver, ņemot vērā kaimiņattiecību politiku, tirdzniecību ar Ziemeļāfriku un atbalstu demokratizācijai, kā arī Eiropas ilgtermiņa darbaspēka deficītu un centienus veicināt Eiropas konkurētspēju.

Tā nav automātiska reakcija. Tā nav improvizācija. Tas ir un tam jābūt plašam pasākumu kopumam, kas izstrādāts, pamatojoties uz spēcīgu un sekmīgu Eiropas politiku, un kas nosaka Eiropas Savienības un tās iedzīvotāju labākās intereses pašlaik un turpmāk.

Tajā pašā laikā mērķis ir sniegt atvieglojumu dalībvalstīm, kas cenšas tikt galā ar negodīgu migrācijas apgrūtinājuma daļu. Ja kādas valsts krastos izceļas tūkstošiem cilvēku, tas nav tādēļ, ka viņi sapņotu par dzīvi Maltā vai Lampedūzā, bet gan tādēļ, ka viņi meklē labāku dzīvi Eiropā. Nevar gaidīt, ka valstis, kas vistiešāk pakļautas milzīgam migrantu pieplūdumam, ar viņiem tiktu galā vienas pašas. No noteikumiem par iedzīvotāju brīvu pārvietošanos labumu gūst visas Eiropas Savienības valstis. Visu valstu pienākums ir atbalstīt tās valstis, kas kādreiz izjūt sevišķu spiedienu. Tas nozīmē, ka apgrūtinājums ir jādala līdzvērtīgi. Tas arī nozīmē, ka visām dalībvalstīm savi pienākumi jāuztver nopietni.

Domājot par apgrūtinājuma sadalīšanu, jāņem vērā visas grūtības un devums, un īsti Eiropas Savienības garā būtu veikt solidāru un atbildīgu krīzes pārvaldību. Mūsu reakcijas atslēgas vārdi ir solidaritāte un atbildība. Imigrācija ir Eiropas izaicinājums. Imigrācija jārisina Eiropai.

Tādēļ Komisijas priekšlikuma mērķis ir pavirzīt Savienību soli uz priekšu Šengenas sistēmas pārvaldībā, parādot, ka starp dalībvalstīm var pastāvēt solidaritāte. Runa ir par kopēju pārvaldību, nevis vienpusēju rīcību. Es vēlreiz uzsveru, ka tā ir daļa vispārējas pieejas. Šādas pieejas aspekti ir arī FRONTEX stiprināšana un virzība uz kopēju Eiropas patvēruma sistēmu.

Ļaujiet man izteikties pilnīgi skaidri: runa nav par to, kā dalībvalstīm rast iespējas, lai atkal ieviestu robežkontroli. Esmu cieši pārliecināts, ka šāda rīcība ne tikai katastrofāli grautu to, ko pēdējā 61 gada laikā Eiropa ir izveidojusi, bet arī kaitētu mūsu centieniem nākotnē radīt plaukstošu un integrētu Eiropu.

Turklāt saskaņā ar pašreizējo Šengenas sistēmu dalībvalstīm jau tagad ir tiesības vienpusēji izmantot šo iespēju. Pagātnē šīs tiesības ir izmantotas, lai palīdzētu dalībvalstīm tikt galā ar īpašiem īstermiņa ārkārtas apstākļiem, piemēram, saistībā ar teroristu uzbrukumiem vai narkotiku apriti.

Šiem izņēmuma gadījumiem jābūt izņēmumiem. Es nespēju pienācīgi uzsvērt, ka robežkontroles atjaunošana Eiropai nav vēlama nedz pašreizējos apstākļos, nedz saistībā ar nākotnes grūtībām, ar kurām mums agrāk vai vēlāk būs jāsaskaras. Tam jābūt absolūti pēdējam līdzeklim.

Turklāt mēs visi zinām, ka iekšēja kontrole var būt sporādiski lietderīga, taču tā neietilpst konstruktīvā pieejā Eiropas integrācijai un neataino rentablu ilgtermiņa risinājumu pārvietošanās uzraudzībai un imigrācijas spiediena mazināšanai. Tā ir bijis vienmēr. Saskaroties ar milzīgu migrantu pieplūdumu, galu galā neviena no dalībvalstīm nebūs labākā stāvoklī, ja mēģinās problēmu risināt patstāvīgi. Ilgstošu risinājumu iespējams rast tikai, ja dalībvalstis darbojas kopā.

Pirms gada izteiktie priekšlikumi stiprināt Šengenu ar izvērtēšanas mehānismu un pastiprinātu robežu uzraudzības saskaņošanu palīdzēs sistēmā radīt Savienības mēroga disciplīnas un dalītas vadības izjūtu. Priekšlikumi garantēs, ka nākotnē valstis nejutīs vajadzību patstāvīgi pieņemt lēmumus, kas ietekmē visas Šengenas līguma parakstītājas valstis.

Es uzsveru, ka šī nav jauna politika, kas grauj Savienību. Tā ir iespēja stiprināt Savienību — solis pretī vienotai Eiropas pārvaldībai, nevis atkāpšanās no tās. Nolūks ir stiprināt Šengenas acquis, nevis novirzīties no tā. Mēs nevaram izlikties neredzam to, ka nesenie notikumi Šengenas pārvaldībā ir atklājuši problēmu, kas mums jāatrisina. Ja mēs nestiprināsim pašreizējos mehānismus, dalībvalstis turpinās rīkoties vienpusēji. Patiesībā tās tiks mudinātas rīkoties vienpusēji. Mēs dosim argumentus populistiem, ekstrēmistiem un dažos gadījumos ksenofobiem, kuri vēlas apšaubīt nozīmīgo acquis communautaire šajā jomā. Tādēļ mēs uzskatām, ka labākais veids, kā izvairīties no Šengenas apdraudēšanas, ir tieši Šengenas pārvaldības noteikumu stiprināšana un dažu tās aspektu precizēšana.

Es uzsveru, ka runa nav par padošanos spiedienam no kādas Eiropas puses. Palielinot mūsu spēju risināt krīzes situācijas, tiks ieviesta spēcīgāka pārvaldības sistēma, kas lēmumu pieņēmējiem dos labākus līdzekļus, lai nākotnē pretotos populistu vai ekstrēmistu spiedienam.

Šis priekšlikums nav paredzēts tikai īstermiņa problēmu risināšanai, taču īstu ticību ilgtermiņa risinājumiem iespējams panākt, ja parādām, ka varam efektīvi tikt galā arī ar īstermiņa problēmām. Nav runa par laika pagriešanu atpakaļ, bet gan par to, kā šodien pielāgot pārvaldību, lai tā atbilstu problēmām, ar ko Eiropa noteikti saskarsies rīt. Nav runa par pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību atmešanu. Runa ir par to, ka, pastiprinot noteikumus, tiek izrādīta cieņa viņu godprātīgumam.

Esmu pārliecināts, ka Parlaments atbalstīs mūsu pieeju un centienus. Mēs esam vienoti apņēmībā aizstāvēt principus, uz kuriem balstīta mūsu Savienība, pret visiem populistu kārdinājumiem. Mēs zinām, ka tagad dažās aprindās ir moderni būt ekstrēmistam vai populistam vai dažkārt pavicināt ksenofobijas karogu. Mēs tā nedarīsim. Mēs pretosimies visiem šāda veida spiedieniem, taču, lai tas izdotos, pilsoņi jāpārliecina, ka mūsu nostāja ir stingra divos jautājumos: pirmkārt, attiecībā uz pašreizējās sistēmas trūkumu labošanu, lai varētu efektīvi mazināt spiedienu un krīzes situācijas, un, otrkārt, ka, ņemot to vērā, tiek pilnīgi ievērotas cilvēktiesības un humanitārie principi, uz kuriem Savienība ir balstīta. Iedzīvotāji ir gatavi izrādīt iekšēju un ārēju solidaritāti, ja ir pārliecināti, ka viņu drošības problēmas tiek risinātas apņēmīgi un visaptveroši.

Es paļaujos uz Parlamenta atbalstu attiecībā uz aicinājumu dalībvalstīm ātri pieņemt vajadzīgos lēmumus. Mūsu priekšlikumi ir izteikti. Tagad nav laika gaidīt — ir laiks rīkoties, lai pēc šīm grūtībām atklāta Eiropas Savienība būtu vienotāka un stiprāka.

  Manfred Weber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāj! Kā jau tika uzsvērts, Šengena ir viens no ievērojamajiem kopējā Eiropas projekta sasniegumiem. Iedzīvotāji to mana ikdienā, ceļojot pa Eiropu. Tas ir Eiropas sapņa piepildījums — Eiropa bez robežkontrolēm. Tādēļ vispirms šajās debatēs skaidri jāpasaka, īpaši, ņemot vērā debates, kas izvērtušās pēdējās nedēļās, ka mēs Parlamentā kopīgi nodrošināsim, lai nekāda iniciatīva vai debates nesabojā šo principu un ideju, kas ir tā pamatā. Mēs aizstāvēsim šo principu Eiropas Parlamentā.

Pēdējās nedēļās ir notikušas pārrunas saistībā ar vairāk nekā 25 000 bēgļu no Tunisijas, kas ieradušies Itālijai piederošajā Lampedūzā. Bet, piemēram, Zviedrija ik gadu daudzu gadu garumā uzņem vairāk nekā 25 000 cilvēku. Ir bijušas valstis, kas izmitinājušas lielāku skaitu cilvēku attiecībā pret savu iedzīvotāju skaitu par to, kas pašlaik notiek uz Eiropas dienvidu robežas, bet nevienam nav nācis prātā apšaubīt Šengenu apgrūtinājuma dēļ. Tādēļ es vēlos šobrīd skaidri uzsvērt, ka ir nožēlojami, ka mums tieši Eiropā jārīko debates par Šengenas stāvokli šo grūtību dēļ, kuras mums kopīgi jārisina.

Otrkārt, vēlos, lai būtu skaidrs, ka mēs praktizējam solidaritāti. Ja tiek piemeklētas tādas valstis kā Malta, maza valsts, kas tiek spēcīgi skarta un kurai nav iekšzemes, tad mēs praktizējam solidaritāti. Vēlos uzsvērt, ka papildus solidaritātei otrs pamatprincips ir pašu valstu atbildība. Tādēļ lūdzu Komisiju tam vairāk pievērsties. Ja Eiropas Savienības tiesas tagad lemj, ka Dublinas II Regula nav spēkā, citiem vārdiem, ka bēgļi nav jādeportē uz pirmo iebraukšanas valsti, tad mums jājautā Komisijai, cik apņēmīgi tā rīkosies pret valstīm, kas acīmredzami pastāvošo likumu pašlaik neīsteno. Mēs runājam par Eiropas Savienības minimālajiem standartiem. Tādēļ es aicinu Komisiju rīkoties arī šajā sakarā.

Attiecībā uz gatavošanos man Padomei ir sakāmas trīs lietas. Pirmkārt, runājot par migrāciju, dabiski ir paredzams, ka ilgtermiņā migrācija būs lielāka demogrāfisko izmaiņu dēļ, taču pašlaik Eiropas Savienībā bez darba ir 24 miljoni cilvēku, bet Spānijā bezdarba līmenis jauniešu vidū ir 30 %. Tādēļ saistībā ar migrācijas jautājumu mums jārīkojas piesardzīgi, ļoti piesardzīgi. Otrkārt, jāstiprina FRONTEX, kā jau tika minēts.

Treškārt, es lūdzu, lai mēs visi garantētu, ka tās valstis, kas gatavojas pievienoties Šengenas zonai, precīzāk, Bulgārija un Rumānija, netiek aizmirstas šo debašu dēļ. Šīs valstis ir paveikušas darbu; tās ir centušās. Mēs nelūdzam pazemināt pievienošanās standartus, taču, ja Bulgārija un Rumānija atbilst standartiem, ir tikai godīgi, ka tām arī ir tiesības kļūt par Šengenas zonas dalībvalstīm.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es nepievienojos viedoklim, ka Komisijas paziņojums ir labs. Man ļoti žēl, taču es nedomāju, ka tas ir labs. Es domāju, ka tas ir pārspīlēts un maldīgs.

Šajā gadījumā problēma nav krīze Eiropas Savienībā. Ja 400 000 cilvēku no Lībijas dodas uz Tunisiju, tas rada krīzi Tunisijā. Ja 20 000 cilvēku šķērso Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā, tas nerada krīzi Eiropā.

(Aplausi)

Ja apgrūtinājumu saprātīgi sadalītu starp Eiropas valstīm, nebūtu nekādas problēmas. Jūs minējāt skaitļus, Weber kungs. Nevienu nesatrauc šāda lieluma skaitļi.

Tādēļ es neuzskatu, ka tas, ko esat iesniegusi, Malmström kundze, ir labs, jo jūs neesat citējusi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 78. panta 3. punktu. Nezinu, vai esat to lasījusi. LESD 78. panta 3. punktā teikts, ka, ja viena vai vairākas dalībvalstis saskaras ar pēkšņu trešo valstu pilsoņu pieplūdumu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma un apspriešanas Eiropas Parlamentā drīkst pieņemt pagaidu pasākumus konkrētās(-o) dalībvalsts(-u) labā. Tas ir teikts pašreizējā Līguma 78. panta 3. punktā.

Starp citu, pamatojoties uz Šengenas režīmu, pagaidu robežkontrole tika ieviesta 2006. gada Eiropas Futbola čempionāta un futbola Pasaules kausa laikā, lai aizsargātos pret huligānismu. Nav nekādas vajadzības atbalstīt populistu iniciatīvu, ko ierosinājuši divi valdību vadītāji, kuri savās valstīs ir iespiesti stūrī un meklē izeju ar populistiskiem līdzekļiem, iesniedzot apspriešanai šādu paziņojumu.

(Aplausi)

Kas notika pēc tam, Komisijas priekšsēdētāj? Lega Nord piederošais iekšlietu ministrs Itālijā saka: visi tunisieši runā franciski; tas ir labi: tas nozīmē, ka varam viņiem izsniegt Šengenas uzturēšanās atļaujas un viņi visi var doties uz Franciju. Tad Francijas prezidents dabiski jautā, vai viņiem nav izkritusi kāda skrūvīte. Visi tunisieši, kas ieradušies Itālijā, tagad vēlas doties uz Franciju? Jūs vēlaties viņus uzgrūst mums? Tādā gadījumā mēs slēgsim robežu. Tajā brīdī premjerministrs Berlusconi un Francijas prezidents apvieno spēkus, lai apgalvotu, ka tagad atkal jāievieš robežkontrole mūsu pašu izraisītas situācijas dēļ. Ko dara Komisija? Tā iesniedz apspriešanai paziņojumu tā vietā, lai teiktu: „Ļaudis, tas ir pilnīgi nepareizs solis. Jūs nevarat šādi liegt Eiropas iedzīvotājiem vienu no viņu pamatbrīvībām.” Lūk, to es būtu no jums gaidījis.

(Aplausi)

Mēs zaudējam Eiropas garu. Kā tas ir iespējams, ka Savienībā, kuras viens no lielākajiem sasniegumiem attiecībā uz pamatbrīvībām ir iedzīvotāju pārvietošanās brīvība, pēkšņi divi valdību vadītāji var vienkārši nejauši likvidēt viena patiesi ievērojama sasnieguma iedarbību — jūs savā runā minējāt izcilu frāzi — viegli risināmas marginālas problēmas dēļ? Kā tas ir iespējams? Viss, kas vajadzīgs, lai šie cilvēki uzvarētu, ir tas, ka mēs pret viņiem pietiekami necīnāmies. Tādēļ es būtu labprāt redzējis jūs cīnāmies.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Es vēlētos jums teikt vienu: Es dzīvoju pierobežā, precīzāk, uz Vācijas–Nīderlandes–Beļģijas robežas starp Āheni, Māstrihtu un Ljēžu. Ja jūs, Malmström kundze, varētu man izskaidrot, kā migrācijas problēmu Vidusjūras reģionā atrisinās tas, ka man būs jāuzrāda pase, kad nākamreiz braukšu no Āhenes uz Māstrihtu, ja jūs man to varētu izskaidrot, es būtu ļoti pateicīgs.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Būsim atklāti un skarbi šajā jautājumā: tas, ko pēdējās nedēļās esam pieredzējuši saistībā ar šo problēmu, ir bijis apkaunojoši: Itālija izsniedz pagaidu uzturēšanās atļaujas bēgļiem no Tunisijas, uz ko Francija reaģē ar iekšējo robežu kontroles atjaunošanu tā, it kā Eiropas Savienība pēkšņi būtu beigusi pastāvēt.

Būsim ļoti atklāti un sauksim to īstajā vārdā: tā bija divu valdību, Berlusconi un Sarkozy, pingponga spēle, kas notikusi uz grūtībās esošu bēgļu mugurām. Tieši tas notiek un, manuprāt, tas ir postoši ne tikai Šengenai, bet arī Eiropas Savienībai un tās tēlam, jo atkārtota iekšējo robežu kontroles ieviešana ir pretrunā ar Savienības būtību un Līguma pamatprincipiem. Tas jau ir vairākkārt šeit minēts, un arī Barroso kungs to ir teicis.

Turklāt tas, kas notika, bija pilnīgi nesamērīgi. Es neizteiktos tik pārdroši kā Schulz kungs un nesauktu to par marginālu problēmu — 27 000 tunisiešu nav margināla problēma. Taču viņam ir taisnība, ka, salīdzinot ar, piemēram, 350 000 cilvēku, kas Kosovas kara laikā pameta Kosovu, mēs, protams, nerunājam par migrācijas cunami.

Esam nonākuši pie problēmas — Komisijas paziņojuma. Manuprāt, tas nebija pārāk skaidrs. Paziņojumā teikts, ka patiesi kritiskās situācijās kā pēdējo līdzekli var nākties ieviest mehānismu (un no lasītā noprotu, ka tas ir jauns mehānisms) — saskaņotas pagaidu robežkontroles atjaunošanas atļaušanu.

Tā ir paziņojuma problēma, jo, ja tas nozīmē, ka Komisija ierosina pašreizējā Šengenas acquis neparedzētu papildu iespēju atjaunot robežkontroli, varu jums galvot, ka mūsu grupa cīnīsies pret tādu priekšlikumu ar visiem iespējamiem līdzekļiem, un es ceru, ka Parlaments darīs tāpat.

Ja tieši pretēji konkrētais teikums nozīmē, ka Komisija vēlas ierobežot pašreizējo nosacījumu, tad tas jau ir paredzēts: valsts drošība un sabiedriskā kārtība ir elementi, kas iekļauti pašreizējā Šengenas acquis.

Ja ar to domāts, ka Komisija vēlas ierobežot pašreizējo nosacījumu, kas ļauj dalībvalstīm atjaunot robežkontroli, tad, Barroso kungs, jūs varat paļauties uz mūsu grupas 100 % atbalstu.

Tātad, es lūdzu, lai Malmström kundze un Barroso kungs pārraksta paziņojumu un, it īpaši teikumu par to, ka tiks ieviests jauns mehānisms, lai atjaunotu robežkontroli. Viņiem tikai jāpaziņo, ka viņi stiprinās pašreizējo Šengenas acquis nosacījumu.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa un es atzinīgi vērtējam iespēju apspriest jautājumus un problēmas, ar kurām Eiropa saskaras saistībā ar migrāciju un Šengenas sistēmu. Šīs debates ir sen novēlotas. Tagad ir laiks koncentrēties ne tikai uz brīvas pārvietošanās nodrošināšanu, bet arī uz labāku dalībvalstu un ES robežu aizsardzību. Tā vietā, lai uzstātu pēc papildu tiesību aktiem imigrācijas un migrācijas jomā, mums vajadzētu gādāt, lai esošie tiesību akti pienācīgāk funkcionētu visu Savienības iedzīvotāju labā. Tomēr dalībvalstu pašreizējās bažas nav reakcionāras, bet gan neizbēgami izriet no tā, ka vairāk nekā 20 gadus apstākļi Eiropā un visā pasaulē pastāvīgi mainās.

Neapšaubāmi Šengena daudzējādā ziņā ir bijusi veiksme, taču Eiropa saskaras ar grūtībām, kādas nepastāvēja pašreizējā apmērā, kad sistēma tika izstrādāta. Liels bezdarbs, migrācija no Ziemeļāfrikas, terorisms, organizētā noziedzība un cilvēku tirdzniecība rada sarežģītākas problēmas nekā tās, kas paredzētas Eiropas iedzīvotāju brīvas pārvietošanās politikā. Apgalvojums, ka pašreizējā sistēma tagad ir izrādījusies ar trūkumiem un slikti piemērota jaunajiem apstākļiem, ar kuriem saskaramies, ir godīgs novērtējums. Mums jāizveido efektīvs rīks, kas ataino Eiropas dalībvalstu mūsdienu vajadzības un spēj uzlabot stāvokli visiem.

Līdztekus tam ar jaunu sparu jāgarantē, ka citas ES aģentūras, piemēram, FRONTEX, sniedz valstīm atbalstu to ES ārējo robežu nostiprināšanā, un ka problēmas nesaasina valstis, kuras nākotnē varētu pievienoties ES un līdz ar to Šengenas zonai, kura ir slikti sagatavota, lai risinātu problēmas un uzņemtos apgrūtinājumus, kas pavada acīmredzamos ieguvumus.

Šo problēmu vislabāk atrisināt komunikācijas un sadarbības ceļā, bet Eiropas imigrācijas un Šengenas politikām ir steidzami nepieciešama pārskatīšana, pārdomāšana un tad saprātīga reforma.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāri, dāmas un kungi! Ir kaut kas, ko es nesaprotu. Mums stāsta, ka Eiropā ierodas 25 000 tunisiešu, un cilvēki runā par drošības trūkumu. Kāds drošības trūkums? Neaizmirsīsim, ka Tunisijā un Ēģiptē risinās ārkārtēji notikumi, bet Lībijā notiek karš. Atgādināšu, ka Bosnijas kara laikā tika izsniegtas pagaidu uzturēšanās atļaujas, kamēr norisinājās karadarbība. Vācija uzņēma vairākus simtus tūkstošus cilvēku. Tas notika, un Vācija aizvien ir savā vietā. Tā vēl nav sabrukusi. Visas šīs runas par grimstošu kuģi ir propaganda.

Turklāt tagad mums vēl nākas noklausīties runas par noziedzniekiem un mafiju. It kā Lampedūzā izceltos noziedznieki un mafija. Noziedzniekiem nav jādodas caur Lampedūzu. Tie ierodas pa parasto ceļu. Mēs viņus neredzam, taču viņi ir mūsu valstīs. Tāpēc beidziet celt tādu traci.

Problēma ir pavisam vienkārša — cilvēki bēg no Ziemeļāfrikas. Kopīgi sniegsim viņiem atbalstu Eiropā. Jūs taču neteiksiet, ka 25 000 cilvēku starp 400 miljoniem ir liela problēma? Es jums kaut ko pateikšu. Tas man ir tuvs temats, jo cik daudziem ebrejiem mēs uzgriezām muguru? Angļi uzgrieza muguru, amerikāņi tāpat, visas valstis uzgrieza muguru, kad ebreji devās prom, jo cilvēki teica, ka ir pārāk daudz ebreju. Tas notika 1939.−1940. gadā. Eiropa bija tāda. Anglija bija tāda — tā aizraidīja ebrejus. Arī Amerikas Savienotās Valstis viņus aizraidīja. Kuģi sauca „Saint Louis”. Man šķebina tas, ka ikreiz, kad cilvēki ir grūtībās, viņi tiek uztverti kā problēma. Viņi nav problēma. Problēma esam mēs un mūsu nespēja izrādīt solidaritāti un būt atklātiem.

(Aplausi)

Komisāri, Padomes pašreizējā priekšsēdētāja, vai jūs zināt, kas notika Parīzē? Parīzē jauni tunisieši, kam bija Itālijas izdotas uzturēšanās atļaujas, dzirdēja Francijas policistus sakām „lūk, ko mēs darīsim ar jūsu atļaujām”, pirms tās tika saplēstas viņu acu priekšā. Tādi ir Eiropas likumi šodien: valsts policija, kas cilvēkiem ar Itālijā izdotām uzturēšanās atļaujām, saka: „Sarkozy kungs ir nolēmis, ka tās neskaitās.” Ja Eiropas tiesību aktu stāvoklis ir šāds, es teiktu, ka kaut kur esam kļūdījušies, un tādēļ es lūdzu jūs beigt stāstīt, ka problēmas Ziemeļāfrikā rada drošības problēmu. Ziemeļāfrikas problēma un Lībijas karš rada nedrošību cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Sadalīsim bēgļus starp mums. Pilnvarosim viņus, izsniedzot pagaidu atļaujas, līdz situācija kļūst mierīgāka, un lai šīs atļaujas ir derīgas visā Eiropā. Es uzskatu, ka pieņemot šodienas debates par Šengenu un akceptējot populistu spiedienu un rasismu, robežkontrole tiks veikta atkarībā no cilvēku sejām. Schulz kungs, vai kāds jūs apturēja? Nē. Verhofstadt kungs, vai kāds jūs apturēja? Nē. Mani arī neapturēja. Taču visus, kam ir brūna āda, visus, kas ir atšķirīgi, apturēs un pārbaudīs. Mēs izveidosim à la carte Eiropu. Baltajiem ieeja atļauta, tumšādainajiem — nē. Pret šādu Eiropu mēs vēlamies cīnīties.

(Aplausi)

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Tieši pirms gada mēs Parlamentā balsojām par mūsu koplēmuma daļu saistībā ar bēgļu pārvietošanu; šajā koplēmumā bija paredzēts ārkārtas mehānisms, ko izmantot, ja bēgļi cieš no bruņota uzbrukuma vai ir dabas katastrofas upuri.

Gads ir pagājis, Padome nav noslēgusi koplēmumu, bet es tā vietā, lai strādātu kā referents bēgļu pārvietošanas jautājumā, tagad meklēju atbalstu šim koplēmumam. Mēs ieguvām 600 balsu atbalstu, diemžēl tas bija velti, jo uzdevums, kas sākumā bija kaitinošs un nomācošs, tagad ir kļuvis bezcerīgs.

Mans pienākums kā referentam bēgļu pārvietošanas jautājumos nevar būt ziņot, ka, piemēram, pagājušajā mēnesī, 150 cilvēki ir miruši Lampedūzas krastā, bet tagad uzzināt, ka 600 cilvēki ir pazuduši, bet vairāk nekā 60 ir miruši Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) kuģu un Eiropas flotes acu priekšā. Tā nevar būt manu pienākumu būtība.

Padomei ir jānoslēdz šis koplēmums, jo saistībā ar bēgļu pārvietošanu ir daudz darba. Tagad mēs varam aicināt baronesi Ashton teikt, ka jāatver humanitārais koridors, lai izvestu 8000 cilvēku, kuri vēl atrodas Tripolē. Tur atrodas 8000 cilvēku, kuriem izsniegtas Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstās komisijas bēgļu jautājumos (UNHCR) identitātes kartes; viņu nav pārāk daudz.

NATO kuģiem jāliek piemērot 1973. rezolūciju, kurā teikts aizsargāt civiliedzīvotājus. Nozīme nemainās nedz Bengāzī, nedz Misratā, nedz Vidusjūras reģionā: tas nozīmē, ka jāglābj cilvēki no grimstoša kuģa.

Saistībā ar Šengenu vēlos teikt vienu lietu. Savienība nekad nevar reaģēt uz ad hoc vienpusējiem Šengenas līguma darbības apturēšanas gadījumiem ar sistemātisku Šengenas līguma darbības apturēšanu. Ideja nav pilnīgi jāiznīcina. Tā ir jāievēro un jāpiemēro visos gadījumos. Tas nevar būt. Vispirms jāsniedz līdzekļi bēgļu pārvietošanai. Vai jūs zināt, cik daudz naudas 2009. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis nopelnīja, tikai pārdodot ieročus Lībijai? EUR 343 miljonus. Vai jūs zināt, cik naudas ir Eiropas Bēgļu fondā (ERF)? EUR 100 miljoni. Mēs priecātos, ja ERF būtu tik daudz līdzekļu, cik iegūts no ieroču tirdzniecības vienā gadā.

Ungārijai, pirmajai pasaules valstij, uz kuru attiecās saskaņota rīcība bēgļu pārvietošanai 1956. gadā, ir ļoti īpaši pienākumi — vēsturiski pienākumi — rīkoties šīs bēgļu krīzes sakarā. Mēs nevaram sūdzēties par līdzekļu trūkumu šajā jomā.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vakar bija Eiropas diena un pagalmā redzējām bruņotus karavīrus, Luftwaffe orķestri un impērijas ērgļus, karogs tika nests gājienā un pacelts, skanēja Eiropas himna — tā bija militārisma un ES nacionālisma izrādīšana.

Es domāju un cerēju, ka tas bija tikai slikts sapnis, bet šodien mums nācās noklausīties jūs, Barroso kungs. Jūs, protams, sākāt, atkārtoti pauzdams, ka personu brīva pārvietošanās ir Eiropas projekta iemiesojums. Tad turpinājāt, sacīdams, ka dalībvalstu pienākums ir dalīt apgrūtinājumu, ko rada migrācijas plūsmas Eiropā. Jūs atbalstāt kopēju ES imigrācijas politiku, taču jūs, protams, zināt, ka zaudējat, jo strīds, kas izcēlies starp Itāliju un Franciju, parāda, ka, ja rodas krīze starp Eiropas integrācijas teoriju un viennācijas valsts praktiskumu, uzvar viennācijas valsts.

Jūs uztraucaties, ka zaudējat, un, lai aizstāvētu savu nostāju, savu mīļo acquis communautaire, savu tiesību kopumu, jūs ķeraties pie neiecietības un nacionālisma un liekat man saprast, ka vakar redzētais notika īstenībā.

Jūs uzbrūkat tiem, kuri vēlas noteikt savu robežu politiku. Šodien jūs viņus apvainojat ksenofobijā. Jūs viņus saucat par ekstrēmistiem, bet, pats ļaunākais, jūs viņus trīs reizes apvainojāt populismā. Vai tas nav šausmīgi? Vēlēšanu urnas spēks. Ja cilvēki uzdrošinās referendumā balsot pret, viņi ir populisti. Ja cilvēki vēlas kontrolēt savas robežas, viņi ir populisti. Es jums saku, ka patiesībā populisti ir demokrāti, un jūs aizskarat tos, kuri vēlas vicināt populisma karogu.

Lūk, kur tas ir, Barroso kungs. Te tas ir.

(Farage kungs, Agnew kungs un Bloom kungs pacēla mazus AK karogus)

Šis karogs ir simbolizējis liberālu demokrātiju daudz vairāk nekā kāda cita no Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas pastāvēs vēl ilgi pēc tam, kad jūsu zvaigžņotais karodziņš būs pazudis.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Kaut arī Šengenas līgums nosaka, ka ES iekšējās robežkontroles ir jāatceļ, tas arī nosaka, ka mums jāuzrauga ārējās robežas. Problēma ir tā, ka Līgums netiek ievērots, jo mūsu ārējās robežas netiek efektīvi uzraudzītas. Tādēļ 16 gadus pēc Šengenas līguma ieviešanas mums jāsaņem drosme, lai atzītu, ka Līgums nav izdevies. Mums arī jābūt drosmīgiem un jāatzīst, ka ES nav sniegusi risinājumu un turklāt pati ir kļuvusi par daļu problēmas. Tādēļ dalībvalstīm atkal jādod iespēja aizsargāt savas robežas bez ES iejaukšanās.

Mums steidzami vajag vairāk pasākumu. Piemēram, FRONTEX būtu jāsūta kuģi ar viltus bēgļiem atpakaļ uz to izcelsmes valstīm, nevis jātēlo kaut kāda labsirdīga sagaidīšanas komiteja. Mums jāierobežo cilvēku tirdzniecības tīkli. Dalībvalstīm jābeidz piešķirt uzturēšanās atļaujas nelikumīgiem imigrantiem. Jāveic aktīvi pasākumi, lai repatriētu nelikumīgos bēgļus un politiskos bēgļus, kuru iesniegumi ir noraidīti. Ja tas nenotiks, galvoju jums, ka tās būs Šengenas beigas, kas patiesībā nemaz nebūtu nekas briesmīgs.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlos iebilst pret šeit lietotajiem izteicieniem, pret tādiem terminiem kā „populisti”, „ekstrēmisti” un tamlīdzīgi, kas vērsti pret cilvēkiem, kuri tikai vēlas aizsargāt savas valsts robežas. Mums tas jāpārtrauc. Tas nav pareizi. Mums arī jāatzīst, ka jāpiemēro noteikumi. Vai tas nav savādi, ka, atsakoties apspriest noteikumu piemērošanu, mēs ļaujam dažiem cilvēkiem apsaukāt citus?

  Simon Busuttil (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Šengenas zona patiesi ir ļoti nozīmīgs un manāms Eiropas iedzīvotāju sasniegums, un šodien sēžu zālē ļoti skaidri tiek pausts, ka mums kopīgi jācīnās, ne tikai lai saglabātu to, bet arī lai stiprinātu to nākotnē. Mēs paļaujamies, ka Eiropas Komisija to panāks un ka Eiropas Parlaments atbalstīs Komisiju Šengenas stiprināšanā, taču, ja ir divas lietas, ko pagājušo nedēļu notikumi mums ir iemācījuši, tad tās ir šādas.

Pirmkārt, Šengenas iekšējās robežas ir atkarīgas no kopējas stratēģijas, kopējām bažām par mūsu ārējām robežām. Ja mūsu ārējās robežas būs vājas, radīsies problēmas uz iekšējām robežām, un tas ir jāņem vērā. Itālija jutās apdraudēta 25 000 cilvēku dēļ, tā izdeva viņiem pagaidu uzturēšanās atļaujas, un viņi devās uz Franciju. Francija jutās apdraudēta un atjaunoja valsts robežas. Tādējādi saspīlējums aizvirzījās līdz iekšējām robežām, tādēļ ārējās robežas ir kopēja problēma.

Otrkārt, Šengenai vajadzīga solidaritāte, bet solidaritāte attiecas arī uz kopīgu atbildību — apgrūtinājuma dalīšanu. Turklāt kopīga atbildība ir saistīta ar dalībvalsts lielumu. Saskaņā ar pašreizējo sistēmu cilvēki, kas iebrauc valstī, paliek iebraukšanas valstī, jo mūsu tiesību akti, tostarp, Dublinas Regula, paredz, ka tiem jāpaliek pirmajā iebraukšanas valstī. Tam noteikti jāmainās, jo tas vairs nav saprātīgi. Tūkstotis cilvēku, kas iebrauc mazākajā dalībvalstī, manā valstī Maltā, iedzīvotāju skaita ziņā ir līdzvērtīgi miljonam cilvēku, kas iebrauc visā Eiropas Savienībā. Jā, 25 000 cilvēku ir nieks, tas ir piliens jūrā visai Savienībai, bet 1000 iebraucēju vistālāk uz dienvidiem esošajā dalībvalstī ir daudz. Tādēļ Šengena ir jāsaista ar solidaritāti. Šengenai ir vajadzīga solidaritāte.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, runātājs minēja Šengenas stiprināšanu. Vai tas ietver Šengenas zonas robežu stiprināšanu, precīzāk, robežu starp Grieķiju un Turciju?

  Simon Busuttil (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es pateicos deputātam par jautājumu.

Viens no nosacījumiem, lai pievienotos Šengenas zonai, ir ārējo robežu stiprināšana. Tieši tādēļ, ka tā ir kopēja problēma, visu dalībvalstu pienākums ir garantēt, ka ārējās robežas ir stipras.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, var pievienoties Šengenas zonai. Tieši to ir paveikušas Bulgārija un Rumānija, un tādēļ mēs esam palīdzējuši Grieķijai, nosūtot FRONTEX misiju uz Turcijas–Grieķijas robežu.

Jā, ar to vēlējos parādīt, ka ārējo robežu stiprināšana arī ir kopēja problēma.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Taisnība, vakar, 9. maijā, pieminējām Eiropas Savienības dibināšanas brīdi, kas parādīja, ka Eiropa tika uzcelta pamazām, nevis uzreiz un uz visiem laikiem, citiem vārdiem runājot, Eiropa nav izveidota noteikti un neatgriezeniski, un mums ik dienas jāstrādā, lai saglabātu visus tās sasniegumus.

Šengena ir personu brīvas pārvietošanās zona, taču tā arī simbolizē labāko, ko Eiropa ir paveikusi pēdējo divdesmit gadu laikā, līdz ar to — labāko Eiropu.

Pasniedzot 25 000 imigrantu, kuri ieradušies šaipus Vidusjūras kā nepanesamu apgrūtinājumu, tiek raidīts nepareizs signāls: Vācija ir parādījusi, ka tā nav; Kanāriju salas un Spānija ir parādījušas, ka 30 000 imigrantu, kas katru gadu ierodas no Āfrikas krastiem, nav nepanesams apgrūtinājums Eiropas Savienībai.

Tādēļ nevar šo migrācijas plūsmu izmantot, lai apšaubītu Šengenu. Tieši pretēji: tā vietā šī plūsma jāizmanto, lai parādītu, ka tas, kas vēl jāpaveic, ir Šengenas stiprināšana, nevis Šengenas pārmērību izraisīto trūkumu labošana. Šengenu iespējams stiprināt, saskaņā ar Lisabonas līgumu pilnveidojot solidaritātes pantu, kas paredzēts brīvības, drošības un taisnīguma jomā; pilnveidojot patvēruma paketi, kuras izstrāde vēl nav pabeigta; pastāvīgi ieviešot otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) un pārbaudes mehānismu, kā paredzēts noteikumos par ieceļošanu brīvās pārvietošanās teritorijā un kā Parlaments ir balsojumā atbalstījis Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos. Šīm valstīm ir tiesības pievienoties brīvās pārvietošanās teritorijai.

Taču vispirms Eiropas Parlamentam jāpaziņo par savām tiesībām izlemt šo jautājumu kopā ar Padomi. Tādēļ es atgādinu, ka priekšlikums procedūrai piemērot 70. panta tiesisko bāzi, kas izslēdz Parlamenta līdzdalību, nav pieņemams — mēs pieprasām 77. pantu.

Pēdējā doma, priekšsēdētāja kungs, tika pieminēts populisms, jo populismu nevar uzveikt, atdarinot tā vienaldzīgos risinājumus, bet tieši pretēji, konfrontējot to ar risinājumiem, kas piemēroti nākotnei, nevis pagātnei.

  Renate Weber (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Verhofstadt kungs lūdza Komisiju pārrakstīt paziņojumu, bet es vēlētos uzzināt, vai pirms tā pārrakstīšanas mēs varētu šodien saņemt skaidru atbildi par to, vai jūs plānojat pilnveidot pašreizējo sistēmu, uz laiku slēgt robežas vai papildināt pašreizējo sistēmu. Tādējādi varētu labi atrisināt vismaz vienu no mūsu jautājumiem.

Sakarā ar iepriekšteikto būtu godīgi sacīt, ka mēs piekrītam Komisijas mērķim pilnveidot Šengenas pārvaldību un pārskatīt izvērtēšanas mehānismu, pamatojoties uz Kopienas pieeju. Parlaments piekrīt šim uzskatam, un šajā sakarā man jāteic, ka mēs esam dziļi vīlušies Padomes pieejā.

Patiesībā Padome vienkārši vēlas izolēt Parlamentu. Mani patiesi pārsteidz tas, kādēļ Padome gandrīz pastāvīgi tiecas mazināt lielo sasniegumu — Eiropas Parlamenta līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Mēs pārstāvam Eiropas pilsoņus, un mums visiem jāstrādā, lai kalpotu Eiropas pilsoņiem. Iespējams, Padomei būtu jāsaprot, ka tā ir ES institūcija, nevis tikai 27 dalībvalstu sapulcēšanās.

Patiesībā atbildei uz šo migrācijas plūsmu neatkarīgi no tā, vai tās cēlonis ir Ziemeļāfrikā un Vidusjūras reģiona dienvidu daļā notiekošais, jābūt tiesību aktiem, kas ietver kopēju patvēruma un migrācijas politiku, pie kuras Parlaments ir strādājis, bet kuru Padome ir bloķējusi.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Kaut arī es dzīvoju salīdzinoši tālu, Polijā, man šķiet, ka es pilnīgi saprotu bažas, ko rada nekontrolētā imigrācija Francijā un Itālijā. Imigrācija no Ziemeļāfrikas dabiski saasina kulturālos un sociālos saspīlējumus, kā arī palielina spiedienu uz dalībvalstu sociālo budžetu. Tādēļ mums ir daudz kas pārrunājams, un mēs nedrīkstam ignorēt šo jautājumu. Francijas, Itālijas un Maltas pilsoņiem šodien jāapmaksā dārgākie rēķini, tādēļ ka kontroles uz Eiropas Savienības ārējām robežām vienkārši nedarbojas. Arī Eiropas valstis maksā par to, ka mums nav izdevies apturēt imigrāciju Eiropā.

Man ir tikai viens lūgums. Es nevēlos, lai izmaiņas Šengenas kodeksā izmanto kā ieganstu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu pārvietošanās brīvības ierobežošanai. Šādi priekšlikumi ir izteikti daudzus gadus attiecībā uz Polijas–Vācijas robežu, lai Polijas pilsoņi būtu neizdevīgā stāvoklī. Vienošanos panākt būs vieglāk, ja tiks pilnīgi garantēts, ka Šengenas kodeksa izmaiņas neietekmēs dalībvalstu pilsoņus.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates ir neaprakstāmas. Mums lūdz pārskatīt personu pārvietošanās brīvību Eiropā un atjaunot valstu robežas, lai risinātu migrantu pieplūdumu, kas it kā ir pārņēmis Eiropu kopš revolūcijas Tunisijā.

Ja šīs nostājas sekas nebūtu tik krasas un atrautas no realitātes, par to varētu pasmieties. Kopš 2011. gada sākuma vairāk nekā 1150 cilvēki ir nomiruši Vidusjūras reģionā, bet 23 000 cilvēku ir iebraukuši Itālijā. Tikmēr vairāk nekā 700 000 cilvēku ir pametuši Lībiju un meklējuši patvērumu kaimiņvalstīs, kur viņi ir uzņemti citādāk, nekā tiktu sagaidīti Eiropā.

Sarkozy kungam un Berlusconi kungam pirmajā vietā ir īstermiņa intereses vēlēšanās, un viņi iebiedē cilvēkus un liek viņiem domāt, ka notiek invāzija. Kādas muļķības! Kad Eiropa beigs teikt vienu, bet darīt ko citu? Kas vēl šodien tiek ierosināts, izņemot tukšus vārdus, padošanos populistu spiedienam, atkārtotu FRONTEX stiprināšanu un Eiropas pārvēršanu cietoksnī? Robežas nekad — nedz vēstures drūmākajās dienās, nedz mūsdienās — nevienu nav apturējušas. Vai mums nav cita signāla, ko raidīt topošajām demokrātijām otrpus Vidusjūras?

Gadiem ilgi Savienība ir komunicējusi ar diktatoriem par spīti savām vērtībām. Vai nav pienācis laiks atvērt acis? Es domāju, ka beidzot ir.

(Aplausi)

  Daniël van der Stoep (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka nākamais runātājs ir Borghezio kungs no grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa”.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Labums no šīs problēmas ir tāds, ka tā ir atmaskojusi lielu liekulību.

Vienīgā Eiropas Savienības valdība, kuras iekšlietu ministrs pieder partijai, ko saucat par populistisku, bija tā, kam pietika drosmes īstenot vishumānāko pasākumu — 25 000 tunisiešu izsniegt atļauju brīvi pārvietoties. Tas tādēļ, ka mēs ar savām acīm redzējām, ka tie nav 25 000 noziedznieku, bet cilvēki, kas aizbēguši no Tunisijas. Tas bija ārkārtas gadījums, mums tas bija jārisina saprātīgi, un mēs centāmies palīdzēt.

Tas pauž patiesību, precīzāk, ka daudzās situācijās „labie” īstenībā esam mēs — „sliktie”. Mēs, kas apgalvojam, ka vajag kontrolēt imigrāciju un ārējās robežas, turpinām lūgt Eiropu, kā Cohn-Bendit kungs jau pareizi izdarījis, sadalīt aptuveni 50 000 vai 100 000 bēgļu pa Savienības teritoriju, jo cilvēki, kas bēg no Lībijas, nav noziedznieki.

Tādus vārdus skaidri pauž kustība, kas aizstāv teritoriju un identitāti, iestājas pret imigrāciju, jo nevēlas, lai cilvēki pamestu dzīvesvietu, un kas nosoda ne tikai rasismu un ksenofobiju, bet arī liekulību.

  Daniël van der Stoep (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mums ir vienota Eiropas patvēruma un migrācijas politika, viena un tā pati briesmīgā politika visai ES. Nesenā postošā migrantu plūsma no Ziemeļāfrikas un problēmas, ko mums sagādā neveiksmīgais Šengenas līgums, norāda, ka patvēruma un migrācijas politika atkal jānodod dalībvalstu rokās. Pavisam vienkārši — visas dalībvalstis nav vienādas. Tādēļ vienota, kopēja Eiropas politika nedarbosies.

Priekšsēdētāja kungs, komisāres Malmström priekšlikums saistībā ar Šengenu ir pilnīgi nožēlojams solis. Noteikt, ka dalībvalstis nedrīkst patstāvīgi lemt par robežkontroļu ieviešanu un vajadzības gadījumā robežu slēgšanu, ir nesaprātīgi no viņas puses. Dalībvalstīm grūtības rada desmitiem tūkstošu nabadzīgu migrantu no Ziemeļāfrikas, bet komisāre Malmström kavē tās kaut ko darīt šajā sakarā. Aizvien uz Lampedūzu dodas laivas, kas pilnas ar migrantiem – laimes meklētājiem. Migrācijas ļaunums turpina nemanāmi izplatīties. Taču, ja jautāsiet komisārei Malmström, viņa teiks, ka dalībvalstīm nav ļauts aizstāvēties. Tā vietā viņa runā niekus par solidaritāti.

Priekšsēdētāja kungs, diemžēl dalībvalstis vairs savās mājās nav saimnieki. Eiropa ir saimnieks. Dalībvalstis vēlas šīs pilnvaras atgūt. Dalībvalstīm atkal jāspēj noteikt savu patvēruma un imigrācijas politiku. Ko Komisija darīs šajā sakarā?

  Carlos Coelho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos komisārei Malmström teikt, ka pievienojos pelnītajai uzslavai, ko viņai veltīja priekšsēdētājs Barroso par šajā jomā veikto darbu.

To, ka piedzīvojam grūtu periodu attiecībā uz migrācijas radītiem spiedieniem, nevar izmantot kā attaisnojumu, lai vājinātu vienu no Eiropas integrācijas lielākajiem sasniegumiem, precīzāk, Šengenas zonu.

Šengena ir sinonīms pārvietošanās brīvībai, un šo faktu nevar un nedrīkst mainīt. Šengena ir jāaizsargā, jāstiprina un jāpilnveido. Es piekrītu, ka ļoti svarīga ir ārējo robežu kontrole. Ja tas nenotiks, Šengenas zonas drošība tiks pavājināta, Eiropas Savienības uzticamība — sagrauta, bet savstarpējā uzticēšanās — iznīcināta.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Komisija savā pagājušās nedēļas paziņojumā ir atzinusi Šengenas zonas nozīmību, kā arī to, ka Šengena ir jāstiprina un jāpilnveido. Turklāt es piekrītu priekšsēdētājam Barroso, ka vajadzīga lielāka solidaritāte un atbildības dalīšana dalībvalstu starpā. Problēma neslēpjas Šengenas noteikumos, bet gan tajā, ka dalībvalstis šos noteikumus piemēro, neizrādot atbildību un solidaritāti.

Tādēļ mums vajadzīgs īsts Šengenas izvērtēšanas mehānisms. Parlaments ir gatavs strādāt labā ticībā, lai šo mehānismu izveidotu, mehānismu, kurā nepiemēro dubultus standartus, citiem vārdiem runājot, kas kandidātvalstīm neizvirza augstākas prasības nekā esošajām dalībvalstīm.

Tomēr, mani māc bažas, komisāre. Mani uztrauc, ka, uzsākot debates par šo mehānismu, Padomes prezidentūra klusēja, turklāt es raizējos arī par Padomes gadu ilgo klusēšanu saistībā ar bēgļu pārvietošanas mehānismu, ko jau pieminēja Tavares kungs. Padome ir vienīgā no trim institūcijām, kas neizrāda labu progresu šajā jomā, un tai pēc iespējas ātrāk jāatgriežas uz pareizā ceļa.

  Judith Sargentini (Verts/ALE), paceļot zilo kartīti, uzdeva jautājumu van der Stoep kungam. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos van der Stoep kungam uzdot šādu jautājumu: ja tiktu atjaunota robežkontrole, ko van der Stoep kungs teiktu nīderlandiešu atpūtniekiem, kuri atgriežas no divu nedēļu atvaļinājuma Francijā un vēlas šķērsot robežu starp Antverpeni un Hāzeldonku, bet, dodoties mājup, nokļūst jūdzi garā rindā, tādā pašā rindā, kādā stāv kravas automašīnu vadītāji, braucot uz Roterdamas ostu, lai izkrautu kravu?

  Daniël van der Stoep (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Sargentini kundze ļoti labi zina, ka mēs pilnīgi iebilstam pret to, ka tiek uzcelti jauni muitas vārti; kopš 1992. gada, kad tika atvērtas robežas, līdz pagājušā gada kopējai patvēruma un migrācijas politikai viss bija pilnīgā kārtībā. Tomēr kādā brīdī mēs paši esam pārkāpuši robežu, un, šķiet, jūs neesat ņēmusi vērā, ka tagad Itālijā ir 25 000 ekonomisko bēgļu, kam tiks izsniegtas vīzas. Tie ir ekonomiskie bēgļi, un viņi pēc iespējas ātrāk jāsūta atpakaļ uz izcelsmes valstīm. Viņiem pat nevajadzēja atļaut pieteikties vīzai. Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) nostāja šajā jautājumā vienmēr ir bijusi skaidra: mēs nevēlamies, lai šie vārti atgrieztos, mēs tikai gribam iespēju noteikt paši savu patvēruma un migrācijas politiku, un jūs to labi zināt.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Claude Moraes (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, S&D grupas nostāja ir ļoti skaidra. Mēs esam dzirdējuši visus Šengenas līguma pārkāpšanas cēloņus un kopš 1999. gada gaidām kādu kopēju migrācijas vai patvēruma politiku.

Tādēļ mūsu paziņojumi ir ļoti skaidri. Pirmkārt, Komisijai saistībā ar Šengenu: jūs vēlaties Kopienas mehānismu kopīgai lēmumu pieņemšanai, jūs vēlaties attālināties no starpvaldību principa, jūs vēlaties pārtraukt politisko oportūnismu, ko esam pieredzējuši no Itālijas un Francijas. Tad paziņojumā izsakieties skaidri. Nepārprotami lieciet saprast, ka jums ir pilnīga kontrole un ka jūs novērsīsiet oportūnismu, kas galu galā iznīcinās Šengenu.

Padomei: kopš 1999. gada jūs esat gaidījuši kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, jūs esat izveidojuši situāciju, kad bieži tiek runāts par solidaritāti un apgrūtinājuma dalīšanu, taču mēs neesam ne tuvu oficiālam apgrūtinājuma dalīšanas mehānismam Eiropas Kopienā. Jūs kavējat daudz ko no tā, ko mēs darām Parlamentā. Novāciet šķēršļus. Sadarbojieties ar mums un Komisiju, lai nodrošinātu, ka solidaritāte nozīmē solidaritāti, bet apgrūtinājuma dalīšana — apgrūtinājuma dalīšanu.

Visbeidzot, Komisija domā par nākotni saistībā ar migrācijas politiku. Sadarbojieties ar mums. Neesiet kautri, esiet drosmīgi un nodrošiniet, ka, tiklīdz tiks nokārtots Šengenas jautājums, mēs atrisināsim arī kopējo migrācijas problēmu, un mums būs ar ko lepoties.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es tāpat kā citi domāju, ka komisāre Malmström veic ļoti labu darbu, taču man arī šķiet, ka, ņemot vērā priekšsēdētāja Barroso šodien izrādīto stingro atbalstu Šengenas pārvietošanās brīvībai, es īsti nesaprotu, kā varēja rasties uzskats, ka Komisijas ierosinātais ES mēroga mehānisms atvieglos iekšējo robežu kontroļu atjaunošanu. Tomēr šāds uzskats ir radies. Vai varētu būt iespējams, ka dažādām auditorijām tiek raidīti atšķirīgi signāli: viens parlamenta deputātiem, bet cits Parīzei un Romai? Kompetentām valdībām būtu jāspēj efektīvi risināt ES migrācijas un patvēruma problēmas.

Diemžēl tagad ir pārāk daudz valdību, kas pieslienas ekstrēmistu labējam spārnam. Eiropas Komisijai jāaizstāv ES iekšējās pārvietošanās brīvība, nevis pirmsvēlēšanu kampaņas nolūkos jāizdabā tādiem kā prezidents Sarkozy un premjerministrs Berlusconi. Tai jāuzsver dalībvalstu nespēja īstenot ES migrācijas noteikumus. Visbeidzot, Komisijai jāizmeklē apgalvojumi, ka aptuveni 61 migrants tika atstāts nomirstam, kaut arī viņi sazinājās ar Itālijas krasta apsardzi, NATO kara kuģi un militāro helikopteru. Visas iestādes, kas ir pārkāpušas starptautiskās jūras un humanitārās tiesības jāsauc pie atbildības.

  Cornelia Ernst (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, domāju, ka mums jānonāk pie lietas būtības. Mums nevajag jaunus noteikumus par pagaidu vai cita veida robežkontroles atjaunošanu nedz tagad, nedz nākotnē. Mums jāsaprot, ka pārvietošanās brīvība (un tas galu galā ir Eiropas Savienības vēstījums) ir kas tāds, ko nevar vienkārši pārvietot vai apiet pēc vēlēšanās. Tās ir pilsoņu tiesības, kuras nevar vienkārši relativizēt.

Vai gribat zināt, kas mani patiešām kaitina? Daudz tiek runāts par solidaritāti. Vai kāds runā par solidaritāti ar Āfrikas valstīm, kas pašlaik izmitina simtiem tūkstošu bēgļu un turpinās to darīt bez lielām debatēm? Vai kāds runā par solidarizēšanos ar cilvēkiem, kas bēg no kara un ierodas Eiropā? Mums šiem cilvēkiem jāizrāda mazliet cieņas.

Godīgi runājot, es nevēlos apspriest nekādas izmaiņas Šengenas līgumā un nekādus noteikumus, es tikai vēlos, lai mēs reizi par visām reizēm saprātīgi atrisinātu migrācijas jautājumu. Mēs to nepanāksim, ja izmantosim FRONTEX kā līdzekli cilvēku deportēšanai, mēs to sasniegsim ar demokrātiskiem un humanitāriem patvēruma tiesību aktiem. Par to mums jārunā Eiropā, un tas ir jāpiemēro visā Eiropā. Par to mums jācīnās. Tas ir mūsu patiesais uzdevums.

  Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, mana runa ir veltīta Komisijai un kolēģiem deputātiem, bet es vēlos sveikt arī Padomi. Problēma, ar ko šodien saskaramies, izriet no Šengenas zonas pārvaldības 2011. gadā. Šī zona vairs neietver piecas dalībvalstis, kā tas bija 20. gadsimta 80. gados. Dažu pēdējo gadu laikā šī zona ir pakāpeniski izpletusies un šodien ietver 25 valstis, no kurām trīs nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

Tādēļ, tāpat kā saistībā ar visu Eiropas politiku, sadarbībai Šengenas zonā jāataino reālā situācija, kāda pastāv šodien un kas atšķiras no situācijas, kāda bija pirms desmit gadiem. Itālijas un Francijas valdību priekšlikumi un pragmatiskie un nepieciešamie soļi, kas aprakstīti Komisijas šodienas paziņojumā par imigrāciju, jāsaprot šajā kontekstā. Šengenas sadarbības stūrakmens ir dalībvalstu savstarpēja uzticēšanās Šengenas zonai. Tomēr šīs uzticēšanās pamatā ir abpusējas saistības. Ja viena no pusēm neievēro savas saistības un rada pieplūdumu, visa sistēma sabrūk. Tādēļ pārējām dalībvalstīm jāļauj reaģēt uz šo sabrukumu, īslaicīgi atjaunojot stingri noteiktas robežkontroles. Šāda rīcība būtu skaidrs aicinājums par sabrukumu atbildīgajām dalībvalstīm labāk kontrolēt savas ārējās robežas.

Turklāt Komisijas ierosinātie pasākumi atbilstu Šengenas garam, jo kontroļu atjaunošana būtu galējais līdzeklis un lēmums tiktu pieņemts Eiropas, nevis starpvaldību mērogā. Sagatavojot kopēju migrācijas politiku, šie pasākumi tiks saistīti ar visiem ierosinātajiem ilgtermiņa pasākumiem. Lai atbalstītu dalībvalstis, kas atrodas pie ārējām robežām, īpaši svarīgi ir (un ar to es beigšu) stiprināt FRONTEX un izrādīt lielāku solidaritāti. Stāvoklis, kāds pēdējos gados ir Vidusjūras reģionā, tikai izceļ Šengenas acquis trūkumus.

Dažu nedēļu laikā migranti no Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm jau ir sastādījuši ievērojamu procentu Francijas ikgadējās imigrācijas. Acquis nav statisks — tas ir jāattīsta. Es ceru, ka šis priekšlikums tiks drīz pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu labāku Šengenas zonas pārvaldību un līdz ar to garantētu kopējo ārējo robežu drošību.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, tādas ārkārtas migrantu plūsmas kā no Vidusjūras reģiona dienvidu apgabala nedrīkst radīt draudus Šengenas zonai. Eiropas Komisija nedrīkst atbalstīt tādu dalībvalstu idejas, kas liek to apšaubīt. Komisijas uzdevums ir aizsargāt Šengenas zonu, atbalstot Eiropas mēroga risinājumus, kas minēti Šengenas acquis. Dalībvalstīm jāsolidarizējas Šengenas zonas pārvaldībā. Turklāt Padomei jāpalīdz stiprināt Šengenas zona, nekavējoties sniedzot savu apstiprinājumu, kas ļauj Rumānijai un Bulgārijai pievienoties šai zonai. Tā sauktās Šengenas zonas problēmas ir nepamatotas un tām nav nekāda sakara ar pārvietošanās brīvību Savienības teritorijā, bet gan ar dažu valstu izrādīto nespēju vai ļaunprātību attiecībā uz imigrācijas problēmu risināšanu ārpus Eiropas Savienības. Nākotnes risinājums ir panākams, uzlabojot Eiropas migrācijas pārvaldības sistēmu, pabeidzot Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas un nelikumīgās un likumīgās migrācijas tiesiskā regulējuma izstrādi un palielinot FRONTEX nozīmi.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, pēdējo nedēļu lielās migrācijas plūsmas Eiropas pilsoņos ir radījušas satraukumu un reakciju.

Dažas dalībvalstis ir izrādījušas nostāju, kas nozīmē, ka migrācijas plūsmu jautājumam jāpievērš liela uzmanība.

Tagad Šengena ir vispāratzīta Eiropas civilizācijas vērtība, kas jāaizsargā un jāsaglabā. Tas nenozīmē, ka nebūtu iespējama pagaidu robežkontroļu atjaunošana ar zināmiem nosacījumiem. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam kompensācijas mehānismus, kas balstīti ES pieejā, lai visos gadījumos nodrošinātu Šengenas zonas piemērošanu saskaņā ar iesaistīto cilvēku gaidām.

Komisijas vērtīgais 2011. gada 4. maija priekšlikums, ar kuru Šengenas zona tiek padarīta elastīgāka un saskaņotāka, lai varētu sistemātiskāk pārvaldīt iekšējās migrācijas plūsmas, ir solis šajā virzienā. Priekšlikuma mērķis ir stingrāka pārvaldība, kas noteikti pienācīgi jāapsver konkrētas krīzes laikā.

Es ar īpašu interesi klausījos Barroso kungu gan šeit, Briselē, gan Palermo, kurš runāja par reģionālo politiku Sicīlijas un Lampedūzas aizsardzībai, uz kurieni turpina doties laivas, kas citādāk tiktu atstātas bangojošas jūras varā un cilvēku upuri būtu lielāki. Priekšsēdētājas kundze, mums jāturpina ar to rēķināties.

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, šajās nozīmīgajās debatēs par migrācijas jautājumiem mums par katru cenu jāizvairās iekrist lamatās, ko Sarkozy kungs un Berlusconi kungs ir izlikuši ar oportūnistiskajiem paziņojumiem par Šengenas līgumu. Eiropas un migrācijas plūsmu izmantošana par boksa maisiem un galēji labēju populistisku argumentu citēšana ir ļoti izdevīgs veids, kā dažām Eiropas valdībām noslēpt valsts ekonomikas un sociālās sfēras neveiksmes.

Šodien apšaubīt brīvu pārvietošanos, Eiropas integrācijas taustāmu sasniegumu, ir manipulatīvi un bīstami. No vienas puses, komentētāji apgalvo, ka Komisija ir nostājusies Francijas un Itālijas pusē, bet, no otras puses, priekšsēdētājs Barroso šodien stāsta, ka viņš negrasās atbalstīt populistiskas dalībvalstis. Kā tad īsti ir?

4. maija paziņojumā minēta ne tikai iekšējo robežkontroļu atjaunošana, bet arī daudzi citi jautājumi, piemēram, cīņa pret cilvēku tirdzniecību, likumīgā imigrācija, bēgļu pārvietošana, patvērums utt. Lūk, īstās problēmas! Nelaime tāda, ka šis paziņojums nav pilnīgs.

Komisāre Malmström, šķiet, ka jūs vēlaties atkal ieviest Kopienas pieeju, kas ir ļoti svarīgi. Tad dariet tā, es jūs izaicinu! Gadījumos, kad dalībvalstis jūt vilinājumu aizstāvēt tikai savas intereses, mums vajag vairāk Eiropas un lielāku integrāciju.

(Aplausi)

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, 1990. gada 2. jūlijā, dažas dienas pēc Šengenas Līguma īstenošanas konvencijas parakstīšanas, žurnāls „Time” publicēja rakstu, kas sākās šādi: „Sapnis par Eiropu bez robežām ir pietuvojies realitātei.” Bet tas beidzās šādi: „Lai cīnītos pret iespējamu nelikumīgu narkotiku pārvadāšanas, terorisma un nelikumīgas imigrācijas pieaugumu tiks pastiprināta kontrole uz Šengenas ārējām robežām.” Tas tika rakstīts pirms 21 gada, un, kā jau Komisijas priekšsēdētājs teica, tieši tas no mums tiek prasīts šodien: saglabāt sapni un pastiprināt kontroles uz Itālijas, Grieķijas un Dienvideiropas robežām kopumā, jo vienotās Eiropas dienvidu robežas ir citu valstu, piemēram, Vācijas, Francijas un Beļģijas, robežas. Lai ievērotu solidaritātes un savstarpīguma principus, kas uztur Eiropu dzīvu, mums jāpārskata viss, kas nav atmaksājies, jāpārskata Dublinas II vienošanās, kā jau tika pārrunāts Parlamentā, un jādala apgrūtinājums, kas visām dalībvalstīm godīgi jāuzņemas, lai tādējādi mēs visi palīdzētu nosargāt sapni.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, mūsuprāt, apšaubīt Šengenu nozīmē apšaubīt Eiropu. Ja Eiropa kļūs vēl vājāka, kā to vēlas labā spārna valdības, palielināsies vēlme uzdot sev jautājumu, vai maz ir jēga palikt Eiropā, kā to jau ir izdarījis Itālijas iekšlietu ministrs Maroni kungs.

Taču atbilde slēpjas lielākā ES mehānismu iesaistīšanā. Būtībā mums vajag vairāk, nevis mazāk Eiropas, un Komisijai tas jāpasaka izlēmīgāk. Eiropas vislabākā izpausme bija vērojama svētdienas naktī, kad Lampedūzas iedzīvotāji izrādīja neparastu solidaritāti, lai no grimstoša kuģa glābtu 500 cilvēku, kam draudēja droša nāve. Vissliktākā Eiropas izpausme būtu bijusi vērojama, ja apstiprinātos laikraksta „The Guardian” paustās ziņas, ka NATO militārie spēki neiejaucās, lai glābtu no dreifējoša kuģa vīriešus, sievietes un bērnus.

Ja esam droši par to, kuram no diviem variantiem dodam priekšroku, Malmström kundze, jūnija Eiropadomes laikā Komisijai būs jāpārliecina dalībvalstis noformulēt Eiropas imigrācijas politiku, jo Eiropa à la carte nozīmētu Eiropas sapņa beigas.

  Wim van de Camp (PPE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, 2009. gada jūnijā Eiropas pilsoņi mani ievēlēja Eiropas Parlamentā. Mani neievēlēja nedz institūciju parlamentā, nedz atsevišķu dalībvalstu parlamentā. Es to uzsveru, jo Eiropas iedzīvotājiem ir daudz jautājumu par Šengenu. Tam nav nekāda sakar ar populismu vai bailēm. Runa ir par jautājumiem, kas uztrauc Eiropas iedzīvotājus: kā mēs pārvaldām Šengenu? Pašlaik tiek uzdoti daudzi jautājumi šajā sakarā, tādēļ vēršu jūsu uzmanību uz to.

Protams, ja Komisijas priekšsēdētājs apgalvo, ka jāaizstāv personu brīvas pārvietošanās princips, es to atbalstīšu. 25 000 tunisiešu nedrīkst ietekmēt 502 miljonus eiropiešu, taču šo jautājumu apspriešana neaprims, un Eiropā tiks apdraudēts sabiedrības atbalsts Šengenai. Tādēļ arī es varu piekrist pagaidu robežkontrolei, kā ierosināja mans kolēģis Iacolino kungs. Es ļoti labi apzinos, ka ar pirmo reizi mums neizdosies efektīvi īstenot apgrūtinājuma dalīšanu.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, viens jautājums: kāds ir situācijas raksturojums attiecībā uz Eiropas Patvēruma atbalsta biroja atklāšanu Maltā? Esmu dzirdējis, ka vēl ir iespējams to izdarīt. Varbūt komisāre varētu vēlreiz paskaidrot, kad tieši birojs uzsāks darbību.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze, apspriešanai iesniegtā Komisijas paziņojuma problēma ir tā, ka tas pašlaik nav ticams attiecībā uz īstermiņa problēmām, kas saistītas ar šeit izvirzīto jautājumu, vai pat attiecībā uz ārkārtas risinājumiem, ko Eiropas Savienībai būtu vajadzējis pašlaik īstenot.

Diemžēl Komisija ir parādījusi, ka tā ir ļoti vāja, jo nav iespējams izpatikt visiem. Nav iespējams, no vienas puses, izpatikt Sarkozy kungam un Berlusconi kungam, bet, no otras puses, izstrādāt ilgtermiņa kopēju patvēruma un imigrācijas politiku. Nav iespējams šādā paziņojumā ietvert divdomības, kas ne pie kā nenoved. Tās parāda, ka šī politika apņēmīgi nerisina pašreizējo situāciju.

Barroso kungs jums neizdara pakalpojumu, apgalvodams, ka esat darījusi visu, lai rastu līdzsvaru, jo runa nav par līdzsvara atrašanu. Runa ir par tādas ārkārtas situācijas risināšanu, kādā esam pašlaik. Runa ir par finansējumu un pienācīgas dalībvalstu vienošanās panākšanu saistībā ar kopējo patvēruma politiku, Eiropas Patvēruma biroju un visām grūtībām, ar ko saskaramies. Paziņojumā nav nekā no tā.

Kā jūs varat runāt par reģionālas sadarbības programmām ar trešajām valstīm, ja Tunisijas un Lībijas demokrāti redz, ka mēs slēdzam mūsu valstu robežas? Vai par to ir iespējams runāt? Mēs nevaram izteikt divdomības. Mēs risinām pietiekami nopietnus jautājumus, un jums tas arī būtu jāuztver nopietni, Malmström kundze.

  Hubert Pirker (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka debates par robežkontroles atjaunošanu un Šengenas mehānisma maiņu ir pilnīgi pārmērīgas un nevajadzīgas. Turklāt šīs debates notiek tikai tādēļ, ka Berlusconi kungs un Sarkozy kungs domāja tikai par savas valsts interesēm un, draudot Ziemeļāfrikas migrantu dēļ atjaunot robežkontroli starp atsevišķām dalībvalstīm, rīkojās populistiski.

Man jāatzīst, arī es biju pārsteigts par to, cik ātri Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs uzņēmās rīkot debates, nevis pieņemt korektīvu Eiropas pieeju. Šengena ir ievērojams sasniegums. Šengena ir Eiropas simbols un ideāls ceļošanas brīvības, atvērtu robežu un drošības apvienojums. Šengenu nekad nedrīkst apšaubīt. Īpašiem gadījumiem mūsu rīcībā jau ir iespēja uz noteiktu laiku atjaunot robežkontroli ierobežotā reģionā, kurā pastāv nopietni draudi iekšējai drošībai.

Tātad mums nav vajadzīgas debates par Šengenu. Mums vajag debatēt par pasākumiem FRONTEX stiprināšanai, lai garantētu maksimālu drošību uz Eiropas Savienības ārējām robežām (līdz ar to nodrošinot pārvietošanās brīvību), par ātrām patvēruma procedūrām un pārvaldītu migrāciju, kā arī par sadarbību migrācijas cēloņu risināšanā un par atpakaļuzņemšanas nolīgumiem.

Es ar prieku pievienojos komisāres Malmström priekšlikumiem šajā sakarā (viņas priekšlikumi ir ļoti plaši) un aicinu Komisiju sekot Parlamenta piemēram, nevis noteiktiem Padomes pārstāvju piemēriem.

  Stavros Lambrinidis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, kad ES kohēzijas un solidaritātes pamatprincipi tiek no visām pusēm politiski apdraudēti, it īpaši no neonacionālistu kustībām, un mēs visi zinām, kas viņi ir, manuprāt, Komisijai par savu dienišķo uzdevumu jāpadara tādu personu apspiešana, kuras uzbrūk Eiropas politiskās vienotības simboliem.

Tomēr mēs esam šodien šeit tādēļ, ka tas nav darīts. Pakļaujoties noteiktu dalībvalstu spiedienam, tā ir atļāvusi uzsākt debates par Eiropas identitātes stūrakmeni — Šengenu. Turklāt arī juridiski Komisijas priekšlikums ir pretrunā Konvencijas 78. un 80. pantam. Konvencijā ir skaidri teikts, ka, ja dalībvalsts ir pakļauta smagam imigrācijas spiedienam, Eiropai jāsolidarizējas un jāsniedz atbalsts. Iekšējo robežu atjaunošana nav solidaritāte — tas ir sods. Tādējādi netiek godīgi sadalīts spiediens, kam pakļautas ārējās robežas, piemēram, stiprinot FRONTEX, tādējādi tiek vēl vairāk apgrūtināta dalībvalsts. Citiem vārdiem runājot, Komisija, tā nav apgrūtinājuma dalīšana, tā ir acīmredzama apgrūtinājuma uzkraušana. Jūs, Komisija, esat atļāvuši šīm debatēm notikt un jums tās jāpārtrauc šeit un tagad.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, komisāre, valsts ministre Győri, Šengenas sistēma ir viens no Eiropas Savienības taustāmākajiem acquis. Ja jautātu Eiropas pilsoņiem, viņi teiktu, ka brīva pārvietošanās bez robežkontroles Eiropas Savienībā viņiem ir nozīmīga. Tādēļ svarīgi aizsargāt šo sistēmu un darīt visu, lai saglabātu pilsoņu brīvu pārvietošanos un Eiropu bez robežām. Tam jābūt mūsu primārajam mērķim.

Vērtības un mūsu acquis jāaizsargā, it īpaši tad, ja tie tiek apšaubīti. Šodienas pārbaudījums ir migrantu un bēgļu pieplūdums. Lai pārvarētu šīs grūtības, mums vajadzīgi konkrēti priekšlikumi un risinājumi.

Vispirms jautājumi ir jānodala un jāskaidro, kas nozīmē, ka mēs nodalām bēgļu jautājumu no nelegālās migrācijas jautājuma, mēs izmantojam pašreizējos principus, uz kuriem varam paļauties, piemēram, solidaritāti un sadarbību, pašreizējās institūcijas, piemēram, FRONTEX, vai pašreizējos noteikumus.

Es atzinīgi vērtēju Ungārijas un valsts ministres Győri nostāju, kā arī Barroso kunga vārdus, kurš teica, ka mērķis ir stiprināt Šengenas acquis un to pienācīgi izmantot, nevis atkāpties no tā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos uzsvērt, ka pašreizējo migrācijas problēmu risinājums jārod Šengenas līgumā. Pašlaik Šengenas acquis sniedz iespējas uz laiku atjaunot iekšējo robežu kontroli, ja tiek apdraudēta sabiedriskā kārtība vai drošība, un šie nosacījumi tiešām ir pilnīgi pietiekami. Tādēļ varbūt Komisija varētu izteikties plašāk par migrācijas paziņojumā minētajiem papildu gadījumiem, kad uz laiku tiek paplašināta robežu aizsardzību, bet kuri paziņojumā ir aprakstīti ļoti abstrakti un kuru tematiskā joma ir pārāk slikti definēta? Vai tas nozīmē, ka Eiropas Komisija atbalsta divu lielāko Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājus un tiecas iznīcināt vienu no ievērojamākajām ES vērtībām — brīvības jomu un pārvietošanās brīvību? Es vēlos izteikt komentāru arī par paziņojuma saturu, jo šķiet, ka tas ir rakstīts tikai saistībā ar šo gadījumu — palielinātu migrācijas plūsmu no Ziemeļāfrikas valstīm. Vai Komisijai nešķiet, ka tāda dokumenta kā paziņojuma par migrāciju saturam jābūt plašākam?

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirmo reizi Vācijā un Austrijā robežas ir atceltas, un beidzot strādnieki no Austrumeiropas valstīm var brīvi pārvietoties. No vienas puses, robežas ir nojauktas, bet, no otras puses, jūs mēģināt atkal radīt šķēršļus.

Man šķiet nepieņemami tas, ka divas dalībvalstis un divi kungi, kas cenšas kļūt slaveni, ir panākuši, ka jautājums par robežkontroļu atjaunošanu atkal nonāk debašu zālē. Šajā jautājumā nav atpakaļceļa, un mēs nevaram pieļaut, ka tiekam pārliecināti šajā vienas problēmas apspriešanā. Bēgļu problēmu nevar automātiski atrisināt, atgriežoties pie robežkontroles režīma. Atvainojiet! Šie cilvēki ir riskējuši ar dzīvībām, lai nonāktu Eiropā, un viņiem izdosies apiet arī robežšķērsošanas vietas. Vienīgie, kas gūtu labumu no robežkontroles atjaunošanas, būtu cilvēku tirgotāji, jo bēgļiem vajadzētu atrast jaunus robežu šķērsošanas veidus, tādējādi nodrošinot cilvēku tirgotājiem jaunu ienākumu avotu.

Es nevaru pieņemt to, ka mēs nopietni apdomājam šo jautājumu, un es aicinu Komisiju neielaisties kompromisos.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka visas Parlamenta puses, tostarp, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, kurai pieder Sarkozy kungs un Berlusconi kungs, ir skaidri paudušas, ka jauni noteikumi nav nepieciešami un ka Šengenas līgums nav jāmaina, taču vajadzīgs kas cits, precīzāk, kopēja patvēruma un migrācijas politika, kas ir šī vārda cienīga. Malmström kundze, es aicinu jūs rīkoties un skaidri paust, ka Dublinas II vienošanās ir jāmaina, lai sekmētu īstu Eiropas solidaritāti saistībā ar patvēruma jautājumiem un parādītu, ka Eiropa ir vienots veselums un nav pieļaujams, ka valstis, kam ir ārējās robežas, cīnās vienas pašas.

Tomēr ieteicams būt piesardzīgiem. Itālija noteikti var pati uzņemties atbildību par to, un tā arī jādara. Tādam iekšlietu ministram kā Maroni kungam, kurš pats pieder Lega Nord partijai, jāizskaidro, ka šie cilvēki ir bēgļi, kuru tiesības ir jāievēro, un ka šajā gadījumā jārīkojas pareizi. Mums Eiropā jāaizsargā ne tikai nauda un bankas, bet arī bēgļi, tādēļ vajadzīgi nevis jauni Šengenas noteikumi, bet gan patvēruma un migrācijas politika, kas patiesi ievēro cilvēka cieņu.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze, pēdējos pāris mēnešos Komisija ir diezgan ātri publicējusi divus svarīgus paziņojumus, kuros aplūkotas problēmas, kas radušās pēc Jasmīnu revolūcijas sākuma Tunisijā.

Jau ir ierosinātas vairākas politikas alternatīvas, un Parlaments ir izteicis savu viedokli par tām, lai vadītu Komisiju konkrētu likumdošanas iniciatīvu projektu izstrādē.

Paziņojumā par migrāciju Komisija aplūko jautājumus saistībā ar ārējo robežu kontroli, Šengenas pārvaldību un organizēto mobilitāti. Kādēļ tajā nav nekas plašāk minēts par apgrūtinājuma dalīšanu? Paziņojumā minēts bēgļu pārvietošanas izmēģinājuma projekts Maltā, taču tajā netiek minēts izmēģinājuma projekts saistībā ar nelegālu migrantu un patvēruma meklētāju pārvietošanu, kaut arī vairākas dalībvalstis un Parlamenta deputāti ir atkārtoti lūguši šādu apgrūtinājuma dalīšanas sistēmu.

Kādēļ Komisija neiesniedz konkrētu priekšlikumu šajā sakarā? Mēs runājam par brīvas pārvietošanās zonu Eiropā; mēs runājam par kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Kad jūs apliecināsiet Eiropas solidaritāti ar darbiem?

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos runāt par apspriešanai iesniegto Komisijas priekšlikumu saistībā ar ārējo robežu kontroles stiprināšanu. Diemžēl tas nav īpaši apmierinošs, jo tad, kad vairākas dalībvalstis īsteno pārsteidzīgu imigrācijas politiku un piešķir lielam skaitam ārzemnieku likumīgas ES uzturēšanās atļaujas un kad atceltās robežkontroles dēļ cilvēki var brīvi šķērsot robežas, nepieciešams pastāvīgi veikt stingrāku ES dalībvalstu savstarpējo robežu kontroli. Attiecībā uz nemitīgajām runām par solidaritāti vēlos paust savu izbrīnu par to, ka tādām dalībvalstīm kā Dānijai, kas ir labi stiprinājusi savu imigrācijas politiku, jāizrāda liela solidaritāte valstīm, kas nav spējušas izdarīt to pašu. Būtu loģiski, ja valstīm, kas pauž nacionālo suverenitāti, nosakot savu imigrācijas politiku, ļautu arī plūkt šī darba augļus.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, acīmredzot tikai aptuveni 3000 no Lampedūzā aizturētajiem Tunisijas bēgļiem ir patiesi patvēruma meklētāji, bet pārējie 20 000 vai vairāk ir ekonomiskie migranti. Kamēr Eiropas Savienība atteiksies atzīt, ka tā nevar izmitināt visus ekonomiskos migrantus no visām iespējamām malām, šurp dosies vēl simtiem tūkstošu. Ja tiks īstenoti tādi pasākumi kā masveida amnestijas par nelegālu imigrāciju vai Šengenas līgums tiks pārkāpts, izmantojot tūristu vīzas, kā nesen notika, tas nenovēršami palielinās bēgļu skaitu par vairākiem tūkstošiem. Šādi tiek apdraudēta visa Šengenas sistēma.

Grieķija, Itālija un Malta acīmredzot nespēj nostiprināt savas ārējās robežas, bet jaunās Šengenas zonas dalībvalstis pēc pievienošanās bieži mazina savus centienus. ES ārējās robežās ir vairāk caurumu nekā Šveices sierā, turklāt tās tiek grautas arī iekšēji. Nepietiek ar pagaidu kontrolēm. ES jāizveido FRONTEX par īstu robežapsardzes aģentūru. Ja neviens no šiem pasākumiem nesniegs rezultātus, nenovēršami dažas valstis izdomās izstāties no Šengenas līguma.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, šodien mums jāatbild uz jautājumu, kā saglabāt un ievērot līdzsvaru starp mūsu pamatvērtībām — brīvību, solidaritāti, taisnīgumu — un, no otras puses, drošību. Vairākkārt tika minēts, ka ārējās robežas ir visu dalībvalstu kopēja atbildība. Neveidosim nevajadzīgus šķēršļus mūsu starpā. Neļausim arī šai situācijai tikt ierakstītai vēstures grāmatās kā sliktam Eiropas integrācijas piemēram. Protams, es atzinīgi vērtēju to, ka FRONTEX ir piešķirta lielāka nozīme un papildu cilvēku un materiālie resursi un ka Šengenas izvērtēšanas mehānisms ir stiprināts, taču es neatzīstu to, ka Bulgārijai un Rumānijai tiek izvirzītas jaunas prasības un viņu dalība tiek kavēta.

Győri kundze, Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas visus tehniskos kritērijus dalībai, un Padomes eksperti to ir novērtējuši, tādēļ sakiet, kāda ir Padomes nostāja attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanas laiku un vai šādas pārrunas Padomē notiek. Ja tiek piemēroti jauni noteikumi, tiem jāattiecas uz visiem un tie jāizmanto nevis politisku mērķu sasniegšanai, bet gan pašreizējās robežu aizsardzības sistēmas stiprināšanai. No ārpolitikas viedokļa raugoties, es domāju, ka mūsu labā kaimiņattiecību politika ir jāsaista ar atbilstošām valdībām, kas izpilda atpakaļuzņemšanas saistības pret saviem pilsoņiem.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, atvērtas robežas Eiropai ir nozīmīgs simbols. Vēlos vērst jūsu uzmanību uz citu problēmu. Tā kā es esmu no Ziemeļvācijas, man īpaši svarīga ir Vācijas–Dānijas robeža. Labējā spārna populistiskā Dānijas Tautas partija mēģina piespiest Dānijas valdību atjaunot robežkontroli. Kāds tam iemesls? Tās ir bailes no Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotājiem. Tas ir apkaunojoši. Labējā spārna populistu skaits strauji pieaug, un viņi rada reālus draudus Eiropai. Protams, mums nepieciešama aizsardzība pret neierobežotu noziedzību, un mūsu drošības iestādes jau ir radušas efektīvas alternatīvas pasu pārbaudei.

Mani ļoti apbēdina tas, ka tiek apdraudēts viens no lielākajiem Eiropas sasniegumiem. ES sekmēm miera un brīvības veicināšanā nav vēsturiska analoga, taču tagad tās ir pakļautas augsta līmeņa uzbrukumam. Es aicinu Dānijas valdību nepakļauties labējā spārna populistu diktātam.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētājas kundze, pārvietošanās brīvība ir Eiropas integrācijas stūrakmens. Neatvērsim Pandoras lādi, pārskatot Šengenu. Neatkāpsimies no saviem principiem. Iespēja ieviest robežkontroles jau pastāv. Tām jābūt īslaicīgām, un tās jāizmanto ārkārtas gadījumos kā galējais līdzeklis. Lai reaģētu uz iedzīvotāju bažām saistībā ar drošību, ir vajadzīga kopēja pieeja, ilgtermiņa redzējums, kā lūgusi Komisija. Mums jāvirzās uz kopēju patvēruma politikas izstrādi līdz 2012. gadam, lai mums būtu kopēja migrācijas politika, kā arī lai atvieglotu legālu imigrāciju darba nolūkos un līdztekus cīnītos ar nelegālu imigrāciju.

Jālikvidē īstermiņa procedūras, kas kavē pārvietošanu. Jā, mums jāizrāda solidaritāte dalībvalstīm, kas visvairāk pakļautas cilvēku pieplūdumam, taču vispirms mums jāsolidarizējas ar cilvēkiem, kuri bēg no traģēdijas. Eiropas debašu centrā atkal jāizvirza cieņa pret imigrantiem — cilvēkiem, kuri bēg no valsts.

  Robert Goebbels (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es prātoju, vai Romas un Parīzes demagogi un viņu sabiedrotie Eiropas Parlamentā saprot, ko viņu prasība atjaunot iekšējo robežu kontroli patiesībā nozīmē. Vairāk nekā miljons Eiropas iedzīvotāju strādā ārpus savas valsts. Ik dienu 150 000 cilvēku šķērso robežu, lai ieceļotu Luksemburgā. Vai vēlaties pakļaut viņus robežpārbaudēm? Šovasar desmitiem miljonu eiropiešu dosies ceļojumos. Vai Berlusconi kungs un Sarkozy kungs vēlas viņus pakļaut robežpārbaudēm? Priekšsēdētājs Barroso pats to pateica: ik gadu Šengenas zonā pārvietojas vairāk nekā 1,25 miljardi cilvēku. Vai vēlaties pakļaut viņus robežpārbaudēm?

Komisāre Malmström, atstājiet Šengenu tādu, kāda tā ir. Pārlasiet līgumus, pārlasiet 67. un 78. pantu. Tur viss ir pateikts. Nav vajadzības izdomāt ko jaunu. Paliksim pie Šengenas un iedzīvotāju brīvas pārvietošanās, vai arī mūs gaida pilsoņu sacelšanās.

  Jens Rohde (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Schulz kungs ir mūs pametis, bet es priecājos, ka Rodust kundze paskaidroja, ka robežkontroļu atjaunošana nav sociāldemokrātu politika. Tomēr pirms diviem gadiem, kad norisinājās Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņa, galvenā Dānijas sociāldemokrātu prasība bija robežu slēgšana. Es nerunāju par labējā spārna populistiem. Par to iestājās gan Jørgensen kungs, gan partijas līdere Thorning-Schmidt kundze. Jums ir pilnīga taisnība — tas ir populisms. Tādēļ Komisijai tiek uzdots šāds svarīgs jautājums: vai valsts var atjaunot robežkontroli un palikt Šengenas Savienībā, saglabājot piekļuvi informācijas sistēmai utt., vai arī tā ir situācija, kurā jāizdara kategoriska izvēle? Jautājums ir svarīgs Dānijas debatēm, tādēļ es lūdzu sniegt skaidru atbildi.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es ievēroju, ka, lai glābtu Šengenu, daudzi labprāt ierosinātu izslēgt no Eiropas Berlusconi kungu un Sarkozy kungu.

Es domāju, ka daudz vienkāršāk būtu nostiprināt FRONTEX, kas nozīmētu pastiprinātāku drošību uz ES ārējām robežām. Vēlos atgādināt, ka pašlaik daudzas valdības izvairās no sava pienākuma izrādīt solidaritāti un nepiedalās FRONTEX.

Turklāt esmu spiests minēt vēl vienu svarīgu lietu: aiz humanitāra ārkārtas stāvokļa un imigrācijas problēmas slēpjas politiska problēma. Patiesi, kaut arī Eiropā ir spēcīga humanitāra klātbūtne imigrācijas jautājumos attiecībā uz traģēdiju, es piekrītu Malmström kundzei, ka politiskā līmenī tādas nav. Mums vajag vairāk Malmström kundzes un mazāk baroneses Ashton darbības, un mēs redzēsim, ka varam uzlabot pašreizējos grūtos apstākļus, un spēsim garantēt, ka nākotnei tiek dota iespēja.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, šīs bija ļoti interesantas un labas debates par ļoti svarīgu tematu. Agrāk tika minēts, ka norisinās pingponga spēle. Šī pingponga spēle droši vien notiek starp Eiropas Parlamentu un divām dalībvalstīm, tāpēc, lūdzu, neizmantojiet Komisiju par bumbiņu.

Mēs cenšamies panākt saskaņotu, atbildīgu un saistītu reakciju uz visu, kas attiecas uz migrāciju un robežām, jo tas viss ir saistīts. Mēs nevaram īstenot vīzu politiku, ja nav robežkontroles. Mēs nevaram sniegt uzticamu aizsardzību cilvēkiem, kuri lūdz patvērumu, ja mums Eiropas Savienībā nav kopējas patvēruma politikas. Efektīva legāla migrācija nav iespējama, ja nestrādājam pie integrācijas; nav iespējams cīnīties ar nelikumīgu migrāciju, ja nav pienācīgas atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politikas. Tādēļ, lai tas viss būtu, mums nepieciešams skaidrs satvars, Eiropas satvars.

Tādēļ Komisija ir iesniegusi šo paziņojumu. Visu cieņu uzcītīgajiem Komisijas locekļiem, bet es atklāšu noslēpumu. Šādu paziņojumu nav iespējams sagatavot divās dienās. Tas nav iespējams. Tas tika plānots ilgu laiku. Tā nav atbilde vienam vai diviem prezidentiem vai premjerministriem. Mēs to esam plānojuši ilgu laiku, un tajā viss ir iekļauts.

Cilvēki, ar kuriem esam ikdienā sadarbojušies, zinās, ka kopš pirmās dienas es esmu strādājusi kopā ar viņiem un Padomi, lai panāktu vienotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Tas ir smags un grūts darbs, un mēs strādājam ļoti lēni, taču mēs izrādām zināmu progresu. Mēs sadarbojamies legālās migrācijas jautājumos, mēģinām stiprināt FRONTEX, turklāt esmu jums solījusi grāmatu par integrāciju kopš manas uzklausīšanas pagājušā gada februārī, un jau pagājušajā gadā mēs ierosinājām labāku Šengenas pārvaldību. Tā nav atbilde vienam vai diviem premjerministriem, kuri kaut ko pieprasa. Tas ir kaut kas labi pārdomāts, kaut kas tāds, kas veicinās turpmākus tiesību aktus un priekšlikumus, ņemot vērā Eiropadomes jūnija sanāksmi, kuras temats (arī ilgi plānots) būs migrācijas lietas.

Protams, stāvoklis Ziemeļāfrikā un Vidusjūras reģionā paātrina vajadzību vispirms sakārtot situāciju Eiropā. Vai tas ir iemesls atjaunot iekšējo robežu kontroli? Protams, nē. Vai ir iemesls Eiropai rīkoties? Jā, ir. Aptuveni 25 000 tunisiešu dodas uz Eiropu. Šeit plenārsēdē mēs to esam daudzkārt pārrunājuši. Protams, katrs indivīds ierodas kāda iemesla dēļ, precīzāk, tādēļ, ka viņam (ļoti bieži tas ir viņš) Tunisijā nav darba. Es ļoti jūtu līdzi katra indivīda liktenim, taču viņi visi nevar doties uz Eiropu. Daudz labāk šiem cilvēkiem ir rast nākotni Tunisijā, jo viņi nav bēgļi, tādēļ mēs sadarbojamies ar Tunisijas iestādēm un Itāliju, lai palīdzētu Itālijai radīt darbvietas un izaugsmi.

Tomēr bēgļi turpina ierasties, turklāt pašlaik aizvien vairāk. Šonedēļ daudzi cilvēki ir ieradušies no Lībijas (trešās valsts pilsoņi, pat lībieši), un to skaits varētu pieaugt. Šie cilvēki neapšaubāmi ir iemesls, lai Eiropa rīkotos un izrādītu solidaritāti. Komisija ir uzaicinājusi visas dalībvalstis uz konferenci 12. maijā, kurā tiks pārrunāta pārvietošana un Maltas projekta pagarināšanu, lai palīdzētu Maltai saistībā ar tūkstošiem cilvēku, kas dodas turp. Tur būs arī UNHCR, tādēļ mēs centīsimies aicināt dalībvalstis uzņemties lielāku atbildību par bēgļiem, kas mūk no pieaugošās vardarbības Lībijā un kas atrodas grūtā stāvoklī Tunisijā un uz robežas.

Pievēršoties Šengenai, es piekrītu jums (vai lielākajai daļai no jums), kas teica, ka Šengena ir fantastisks sasniegums. Tas, ka varam ceļot no Somijas līdz Maltai un no Portugāles līdz Igaunijai, ne reizi neuzrādot pasi, ir brīnišķīgs Eiropas integrācijas simbols. Es vēlos to aizsargāt un sekmēt turpmāk. Esmu priecīga, ka varu paļauties uz jūsu atbalstu šajā jautājumā.

Tomēr sistēma nav ideāla. Mēs zinājām ilgi, pirms tas viss sākās, ka sistēmai ir trūkumi. Izvērtēšana nav devusi rezultātus, jo dalībvalstis izvērtē viena otru, un tas nav labi. Mums vajadzīgs Eiropas mehānisms, kurā iesaistītos Eiropas Parlaments. Es to iesniedzu pagājušā gada novembrī un atceros, ka, lai to darītu, saņēmu diezgan lielu atbalstu no plenārsēdes dalībniekiem.

Mums vajadzīgi rīki, kas palīdzētu dalībvalstīm labāk aizsargāt ES ārējās robežas. Mums jāstiprina uzraudzība, un mums vajag vairāk, nevis mazāk Eiropas. Tādēļ, lai novērtētu stāvokli un lemtu par nepieciešamajiem līdzekļiem, mums patiesi vajadzīga Eiropas pieeja. Pagājušās nedēļas notikumi to ir apstiprinājuši. Trūkumu dēļ nevajag automātiski atjaunot robežkontroli. Trūkumi ir jāizvērtē visos citos iespējamajos veidos, piemēram, sniedzot finansiālu un operatīvu atbalstu. Dalībvalstis var palīdzēt viena otrai. Turklāt mēs sadarbojamies ar jums, lai stiprinātu FRONTEX.

Sākuma punkts ir pašreizējo tiesību aktu stiprināšana. Esmu pārliecināta, ka pašreizējie notikumi atbilst vairumam situāciju. Ja pastāv interpretācijas atšķirības, Komisijai jāapspriežas ar dalībvalstīm, lai noteikumus izskaidrotu. To var izdarīt, izdodot pamatnostādnes vai ieteikumus.

Ir īpaši apstākļi, kad varētu būt vajadzība atjaunot robežkontroli. Pašlaik tas jau ir paredzēts, un šādi apstākļi ir bijuši dažās situācijās, piemēram, tāds nozīmīgs gadījums kā terorisma draudi. Var būt tāds nozīmīgs gadījums, kad dalībvalstīm tas jādara ļoti nepārprotamos apstākļos. Taču mums jāstiprina Eiropas dimensija šajā jautājumā un jānovērš tas, ka dalībvalstis rīkojas vienpusēji. Lūk, par to ir runa.

Mēs dzīvojam nemierīgos laikos. Daudzi pašreizēji notikumi ir pamats priekam (Ēģiptē un Tunisijā), taču daudz kas arī rada bažas. Mums šajā situācijā jāsaglabā miers. Mums jāmēģina to atrisināt gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Mums jāstiprina, nevis jāiznīcina noteikumi. Mums jāstiprina noteikumi, kas balstīti uz Eiropas tiesībām, mūsu vērtībām un starptautiskām saistībām. Mums vajadzīga Eiropas vadība, kas iebilst pret banāliem risinājumiem (un dažus no tiem es šodien dzirdēju) un populismu. Mums vajag vairāk, nevis mazāk Eiropas.

(Aplausi)

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlos pateikties jums par šīm debatēm un par cienījamo parlamenta deputātu devumu.

Pirmkārt, tā kā saņēmu ļoti konkrētus jautājumus par patvēruma paketi, atļaujiet man sākt ar paskaidrojumu šajā sakarā. Attiecībā uz konkrētiem apspriešanai iesniegtiem priekšlikumiem Padome atzinīgi vērtē trialogu uzsākšanu starp Parlamentu un Padomi saistībā ar Kvalifikācijas direktīvu. Attiecībā uz Dublinas Regulu un Eurodac Regulu ir panākts nozīmīgs progress tehniskā līmenī.

Tomēr divi galvenie jautājumi, kas cieši saistīti ar politiskām pārrunām, vēl nav pabeigti. Pirmais jautājums ir pārvietošanas pārtraukšana saskaņā ar Dublinas Regulu, bet otrais jautājums ir piekļuve tiesību aktu ieviešanai saskaņā ar Eurodac Regulu. Daudzas Padomes delegācijas uzskata, ka, pārtraucot saskaņā ar Dublinas Regulu nodot migrantus dalībvalstīm, kas pakļautas praktiskam spiedienam, tiktu radīts slikts precedents un grauta Dublinas Regula. Daudzas delegācijas arī ir paudušas spēcīgu vēlmi sniegt tiesību aktu ieviešanas aģentūrām piekļuvi Eurodac datu bāzei. Ņemot vērā Padomes uzskatus un mūsu kopīgo apņemšanos ieviest kopēju Eiropas patvēruma sistēmu, nepieciešamas konstruktīvas debates visu iesaistīto institūciju — Padomes, Parlamenta un Komisijas — starpā.

Visbeidzot, Padome ar interesi gaida pārskatītos Komisijas priekšlikumus saistībā ar procedūru direktīvām un Uzņemšanas nosacījumu direktīvu, kas, ja nemaldos, ir gaidāmi jūnija sākumā. Tātad, Weber kundze, tā kā jūs saistībā ar Padomes darbu minējāt, ka mēs apšaubām un graujam kopīgu lēmumu pieņemšanu un cenšamies izolēt Parlamentu, ceru, ka mans paskaidrojums jūs apmierināja. Protams, mēs priecājamies dalīties visā informācijā ar jums un esam apņēmušies panākt progresu saistībā ar šiem dokumentiem, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi mums visiem.

Atļaujiet man turpināt dzimtajā valodā, lai izteiktu dažas horizontālas vispārīgas noslēguma piebildes.

(HU) – Kā jau uzsvēru ievadā, Padomē vēl tikai notiks lielās debates. Komisijas priekšlikums tika publicēts pirms sešām dienām. Mēs esam sasaukuši īpašu Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmi, kas notiks 12. maijā un kurā mēs varēsim sarīkot orientējošas debates. Mēs ceram, ka šis darbs un darba grupas debates atvieglos valstu un valdību vadītāju stāvokli un viņi spēs pieņemt vissvarīgākos politiskos lēmumus jūnija Eiropadomē.

Pašlaik varu jums atklāt Ungārijas prezidentūras viedokli. Atļaujiet man atkal Parlamentā atkārtoties, sakot, ka mūsu pamata filozofija ir stipra Eiropa, kuras uzmanības centrā ir cilvēki.

Tas ir mūsu pamatprincips, kas nosaka mūsu īstenoto politiku un katru rīcību. Ņemot to vērā, varu jums atklāt, ar ko sāksim risināt šo politiski ļoti delikāto jautājumu. Mēs nesadarbosimies ne ar vienu, kurš mēģinās izjaukt Šengenas sistēmu un brīvu pārvietošanos.

Absolūtajā vairākumā komentāru, kas izskanēja Parlamentā, tika pausts atbalsts kopējā acquis saglabāšanai. Atļaujiet man citēt cienījamo Itālijas deputātu Iacolino kungu, kurš to nosauca par „patrimonia della civilta europea” jeb „mūsu kopējo Eiropas mantojumu” vai K. Gál kundzi, kas teica, ka brīva pārvietošanās ir ES vienotības taustāmākais rezultāts.

Ungārijas prezidentūra nepadosies pretējiem centieniem. Taču tas nenozīmē (un šajā gadījumā es piekrītu komisārei Malmström), ka sistēma nebūtu jāpilnveido. Mēnešiem, gadiem ilgi mēs esam zinājuši, ka sistēma jāpielāgo 2011. gada uzdevumiem, un to patiešām ir iespējams paveikt. Neviens nevēlas, lai sistēma, ko esam daudzu gadu darbā kopīgi iedibinājuši, sabruktu.

Tātad, attiecībā uz iekšējo robežu atjaunošanu mēs uzskatām, ka to var darīt tikai ārkārtas situācijā un īpašu grūtību gadījumā uz noteiktu laiku un saskaņā ar Kopienas lēmumu. Es to minēju savas runas ievadā, arī Malmström kundze un Barroso kungs to ir teikuši. Es vēlreiz atkārtoju, ka tas ir mūsu sākumpunkts.

Kuros jautājumos mēs aizvien varam sadarboties, bet kuros nevaram? Mēs vēlamies nošķirt bēgļus, kuri saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir īsti patvēruma meklētāji. Mums viņiem jāpalīdz, lai saglabātu uzticību sev un mūsu kopējām vērtībām.

Līdztekus mums jācīnās ar nelegālo migrāciju. Man nav jābilst, ka kopējo robežu — ārējo robežu — aizsardzība ir kopēja problēma. Jāstiprina FRONTEX un jānodrošina šim nolūkam vajadzīgie līdzekļi. Tieši pie tā mēs kopā ar jums strādājam un ceram, ka varēsim pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu.

Šengenas jautājums nenozīmē tikai to, kas pašlaik ietverts Komisijas paziņojumā. Darba kārtībā ir Šengenas zonas paplašināšana. Ungārijas prezidentūra šos divus jautājumus skaidri nodala. Neviens nevēlas ignorēt abas valstis, kas ir paveikušas milzīgu darbu, veltījušas enerģiju un naudu, lai pienācīgi sagatavotos un izpildītu stingrās prasības attiecībā uz pievienošanos Šengenas zonai, un to visu sagraut, sakot, ka pašlaik nevalda piemērota gaisotne.

Mēs jau februārī, Ungārijas prezidentūras laikā, atzinām, ka saistībā ar tehniskajiem standartiem Rumānija ir gatava, bet Bulgārijai vēl jāveic mājasdarbs. Ar prieku paziņoju, ka Sch–eval, Šengenas novērtēšanas darba grupa, ir atzinusi, ka tagad Bulgārija uzdevumu ir izpildījusi.

Es ceru, ka pirms Ungārijas prezidentūras beigām varēsim Padomē paziņot, ka tehniskā sagatavošanās ir pabeigta. Abas valstis ir izpildījušas Šengenas tehniskos kritērijus. Politiskais lēmums būs jāpieņem, kad dalībvalstis būs tam gatavas. Ar visām iesaistītajām pusēm pastāvīgi ir noturētas apspriešanas, un mēs cenšamies rast risinājumu, kas būtu pieņemams visām ieinteresētajām pusēm, Rumānijai, Bulgārijai un dalībvalstīm, kuras raizējas par Šengenas mehānismu.

Nobeigumā viens komentārs: šķiet, ka tā bija Weber kundze no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, kas teica, ka mums jābūt ļoti piesardzīgiem attiecībā uz politiku, ko īstenojam saistībā ar migrantiem, Eiropas problēmām un darbaspēka deficītu. Es tam pilnīgi piekrītu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mums ir savs bezdarbs, taču tāpat arī jāatceras, ka Eiropā ir novecojoša sabiedrība un mums būs darbaspēka deficīta problēmas.

Tādēļ Ungārijas prezidentūra ir apņēmusies darba kārtībā iekļaut demogrāfijas jautājumus, lai palīdzētu saprast, kuras dalībvalstis ir bijušas ļoti sekmīgas demogrāfijas politikas un ģimenes politikas jomā. Mēs vēlamies uzlabot ģimeņu stāvokli Eiropā. Mēs vēlamies, lai Eiropā dzimtu vairāk bērnu, jo to katra dalībvalsts sekmē saviem spēkiem, un tas ir risinājums sabiedrības novecošanās problēmai, un būtu labi, ja šī problēma nebūtu jārisina ar migrācijas palīdzību.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ivo Belet (PPE) , rakstiski. – (NL) Eiro un personu brīva pārvietošanās ES teritorijā ir viens no Eiropas projekta pamata pīlāriem. Nav iemesla, kādēļ to tagad apšaubīt. Reakciju uz tūkstošiem bēgļu, kuri burtiski tiek izskaloti Eiropas dienvidu krastos, nevar uzskatīt par pietiekamu iemeslu, lai mēs sāktu slēgt iekšējās robežas, pat tikai uz laiku. Vienīgais saprātīgais veids, kā uz to reaģēt, ir kaut ko īstermiņā darīt saistībā ar kopējo Eiropas patvēruma un migrācijas politiku. Mēs nevaram un nedrīkstam sēdēt rokas klēpī salikuši un pieļaut, ka 30 000 bēgļu, kas izkāpuši Itālijas vai Grieķijas krastos, sagrauj ES pīlārus. Protams, Itālijai ir tiesības pieprasīt Eiropai izrādīt solidaritāti šīs problēmas risināšanā. Risinājums ir solidaritāte. Pat pagaidu robežu slēgšana ir paniska reakcija, kas nepiedien ES līderiem.

  John Bufton (EFD) , rakstiski. – Komisija reaģē uz ES apšaubīšanu, tiecoties pēc centralizētākas varas. Tāpat kā tad, kad Komisija finanšu krīzes dēļ izmantoja iespēju attaisnot ekonomikas pārvaldību, nevis atzina eiro sakāvi, bažas par migrantu pēkšņo pieplūdumu un spriedze, ko tas rada valstīm, tiek izmantotas, lai aicinātu stiprināt Šengenu, palielinot centralizētu pārvaldību. Tauta ievēl Eiropas Parlamenta deputātus par saviem pārstāvjiem. Viņi pārstāv savas valstis. Taču, ja viņi pauž valsts intereses, to nosauc par „populismu”. Barroso kungs sacīja, ka ir moderni būt populistam un vicināt ksenofobijas karogu. Vai viņš uzskata, ka pati valsts būtība – vietēja valdība, neatkarīga ekonomika un valsts robežas — ir nepareiza? Kādēļ nesaņemties un vienkārši neatmest Parlamentu, un nepārņemt Eiropu ar spēku? Apsaukāšanās, iebiedēšana un lišķīga birokrātija ir aprēķins un patoloģisks egoisms. Taču nedomājiet, ka mēs to nemanām. Ja mēs nemanītu, tad tā sauktā „populisma mode” negūtu atsaucību. Cilvēki sāk apjaust jūsu nodomus, un pienāks laiks, kad jūs atmaskos.

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski. – (IT) Itālijā un visā Eiropā pastāvošo migrācijas problēmu pilnīgi noteikti nevar novienkāršot līdz humanitāram ārkārtas stāvoklim, kaut arī šī situācija prasa steidzamu rīcību. Mums, EPD, kas esam atbildīgi par pilsoņu pausto politisko gribu un viņu lūgumu ilgtermiņa ilgtspējas izvērtēšanu un ieviešanu, vajadzīgs vispārīgs redzējums, un mums jāzina, kā to aizstāvēt pret citām institūcijām. Attiecībā uz imigrācijas politiku vispārīgā redzējuma sākumā jāizvērtē Eiropas sabiedrība, kas noveco, kaut arī šis process nenoris vienmērīgi visās Savienības valstīs. Starp dzimstību un mirstību pastāv nopietna nelīdzsvarotība. Turklāt mūsu izaugsme ir saistīta ar darbaspēka izplatību, kas nodrošina, ka tirgū ir pieejami vajadzīgie resursi, lai pastāvīgi ražotu visu nepieciešamo. Tādēļ Parlamentam jāiesaka citām institūcijām, tostarp, dalībvalstu valdībām, visaptveroša imigrācijas problēmas pārvaldība, kuras atlabšanas stratēģijas (ar to es nedomāju tikai ekonomikas atlabšanu) centrā ir cilvēki, kurā ir vajadzīgi santehniķi, inženieri un celtnieki, kā arī banku sektors.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Itālijas lēmums izsniegt pagaidu uzturēšanās atļaujas tūkstošiem Tunisijas imigrantu, kas izkāpuši tās krastā, un tam sekojošais Francijas lūgums uz laiku atjaunot robežkontroli ir licis apšaubīt Šengenas zonu — vienu no taustāmākajiem Eiropas integrācijas aspektiem.

Komisijas 4. maija paziņojumā aprakstītie priekšlikumi, tostarp, it īpaši plānotais „ārkārtas apstākļu” pagarinājums, kura laikā var atjaunot iekšējās robežas, mani mazliet samulsināja. Mēs taču neļausim diviem valstu vadītājiem apdraudēt vienu no Eiropas lielākajiem sasniegumiem.

Imigrācija ir problēma, uz ko jāreaģē Eiropas mērogā, tādēļ es aicinu izstrādāt kopēju migrācijas politiku. Ir pienācis laiks risināt šo problēmu tieši. Es ceru, ka gaisotni jūnijā paredzētajā Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, kurā tiks risināts šis jautājums, nesabojās populistiski viedokļi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Es vēlos izteikt savu neapmierinātību ar to, ka Komisija visu migrācijas jautājumu sašaurina līdz problēmām Vidusjūras reģionā un Šengenas zonā. Situācija ir kritiska. No Komisijas jau ilgi tiek gaidīta ambicioza stratēģija. Ne jau antieiropeisks plāns valstu robežu atjaunošanai. Komisāre Malmström pareizi uzsver, ka personu brīva pārvietošanās Eiropas teritorijā ir milzīgs sasniegums, kuru mēs nedrīkstam zaudēt. No šāda viedokļa Komisijas priekšlikums imigrācijas plūsmu pārvaldībai šķiet neizprotams. It īpaši daļa par robežkontroles ieviešanu ES, kaut arī to veiktu ārkārtas apstākļos un īslaicīgi. Labi ir tas, ka par šādu pasākumu var lemt tikai Savienība, nevis atsevišķa valsts. Tomēr es uzskatu, ka šis pants ir novecojis un pauž nevajadzīgu pakļaušanos Francijas un Itālijas vadītāju populistiskajam spiedienam. Mēs nerunājam par kaut ko nebūtisku, bet gan par vienu no ES pamatprincipiem — pārvietošanās brīvību. Es neesmu pārliecināta, ka tas jāziedo sakarā ar pašreizējām problēmām, kas saistītas ar migrācijas spiedienu no Āfrikas. Manuprāt, Savienībai jāplāno, kā starp dalībvalstīm sadalīt migrācijas spiedienu uz Vidusjūras reģionu, kā arī efektīvi jāpārvalda imigrantu integrācija. Komisija iesaka maijā un jūnijā pieņemt daudzus dokumentus saistībā ar migrāciju. Vēlos izteikt cerību, ka, sagatavojot šos dokumentus, Komisija saglabās objektivitāti un vēsu prātu.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējā politiskā krīze Ziemeļāfrikā un tās izraisītā migrācija apliecina, ka vajadzīga stipra Eiropas pieeja imigrācijai un patvērumam. Imigrācija ir Eiropas problēma, kam nepieciešams ne tikai ātrs un efektīvs risinājums, bet arī ilgtermiņa stratēģija. Varbūt mēs aizmirstam, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas jaunākajām aplēsēm kopš pagājušā gada marta 12 360 migranti ir pametuši Lībiju un ir ieradušies Itālijā un Maltā, bet 700 000 cilvēku jau ir pametuši Lībiju un Tunisiju ar mērķi šķērsot Vidusjūru. Ja mums nebūs vienots plāns imigrantu uzņemšanai un robežkontrolei, mēs riskējam, ka imigrācija būs nevaldāma un haotiska un radīs nopietnas sekas visā Eiropā. Šajā sakarā ir svarīgi stiprināt FRONTEX, panākt lielāku solidaritāti dalībvalstu starpā, sagatavot līgumus par palielinātu robežkontroli, kā arī repatriēt nelegālos imigrantus. Visbeidzot, lēmums attiecībā uz izmaiņām Šengenas sistēmā jāpieņem Eiropas mērogā, un to nedrīkst atstāt vienas valsts varā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka valstis, kas visvairāk pakļautas migrācijas spiedienam, riskē nonākt vēl lielākā izolācijā.

  Kinga Göncz (S&D) , rakstiski. – (HU) Viens no nozīmīgākajiem Eiropas pārbaudījumiem šodien ir reaģēšana uz revolūcijām, kas izcēlušās uz tās dienvidu robežām. Šī reģiona demokratizācija ES ir ļoti svarīga. ES jārod tāds risinājums šī reģiona bēgļu plūsmai, kas atbilstu humanitāriem principiem un cilvēktiesībām. Dalībvalstīm jābūt solidārām, jo īpaši, ja Eiropā ierodas bēgļi. Mēs, ungāri, patiesi izprotam tā nozīmību, jo pēc 1956. gada sacelšanās daudzas pasaules valstis uzņēma simtiem tūkstošu mūsu tautiešu.

Migrācijas spiediens jārisina, nevis atjaunojot iekšējo robežu kontroli, bet gan pēc iespējas paātrinot sarunas par bēgļu paketes, kopējas Eiropas migrācijas politikas un Šengenas izvērtēšanas sistēmas pieņemšanu.

Kaut arī robežkontrole tiktu atjaunota īslaicīgi, tas grautu vienu no ES simboliskajiem acquis un kavētu pilsoņu brīvu pārvietošanos. Eiropas pilsoņi ļoti atzinīgi vērtē šo acquis, turklāt tas garantē kopējās ekonomiskās zonas īstenošanu un veiksmi. Mums kopīgi jārod risinājumi briestošajām problēmām, mēs nedrīkstam padoties populistiem un atsevišķiem indivīdiem, kas piedāvā tikai pseidorisinājumus.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE) , rakstiski. – (PL) Debatējot par Šengenas zonas pārvaldības stiprināšanu un pilnveidošanu, jāapsver arī Eiropas Savienības jaunā migrācijas politika ne tikai saistībā ar situāciju Ziemeļāfrikā, bet arī attiecībā uz iespējamiem notikumiem austrumu kaimiņvalstīs. Ir grūti paredzēt, kas nākotnē varētu notikt postpadomju valstīs. Nedrīkstam aizmirst arī par problēmām, ar ko saskaras Eiropa. ES ir novecojoša sabiedrība, tādēļ migrantu pieplūdumu nevajag uztvert tikai kā draudu Eiropas darba tirgum. Migranti bieži vien piedalās galamērķa valsts ekonomikas izaugsmē.

Tā notika, kad ES uzņēma jaunās dalībvalstis. Vācija, baidoties no migrantu pieplūduma, piemēroja pārejas periodus un tikai tagad atver robežas strādniekiem no Polijas. AK nolēma uzreiz atvērt darba tirgu, un tagad gūst labumu no tā, ka ir nodarbinājusi aptuveni divus miljonus jaunu, kvalificētu un enerģisku poļu. Bieži tiek apgalvots, ka mums jāuzņem politiskie migranti, bet „jāaizver durvis” ekonomiskajiem migrantiem. Manuprāt, šim dalījumam nav īpašas jēgas, jo bieži ir grūti šos migrācijas veidus nošķirt. Kā klasificēt vidusslāņa protestus arābu valstīs? Pamata cēloņi ir gan politiski, gan ekonomiski. Nekritīsim iedomātu baiļu valgos, bet padomāsim par mūsu attīstības iespējām.

  Edward Scicluna (S&D) , rakstiski. – Agresīvajai nostājai, ko attiecībā uz Ventimīlijas incidentu ieņem Francijas un Itālijas politiskie līderi, nav nekāda sakara ar Šengenas līgumu — tā ir izrādīšanās, lai atstātu iespaidu uz saviem pilsoņiem. Aptuveni 20 000 migrantu galvenokārt bija ekonomiskie migranti, kas meklē darbu un labākas ekonomiskās izredzes. Lai Tunisija nepiedzīvotu kvalificēta darbaspēka aizplūšanu, jo tās labākie un spējīgākie pilsoņi dodas ekonomiskā migrācijā, tai nepieciešama ES finansiāla palīdzība ekonomikas attīstības programmām, kas veicinātu nodarbinātību jauniešu un bezdarbnieku vidū. Tomēr tam nevajadzētu mūs novirzīt no patiesās problēmas, respektīvi, no tā, kā vislabāk risināt ar īstiem patvēruma meklētājiem saistīto migrāciju no Ziemeļāfrikas valstīm, no kurām cilvēki bēg vai bēgs kara dēļ. Šim nolūkam nav jāatjauno valstu robežu kontrole. Starp ES principiem ir pārvietošanās brīvība un dalībvalstu solidaritāte, un šajā sakarā mēs nedrīkstam spert reakcionārus soļus. Līgumos ir nosacījumi par vienotas ES patvēruma sistēmas izveidi un pienācīgu apgrūtinājuma dalīšanu dalībvalstu starpā. Tā vietā, lai vairotu labējā spārna populismu, mums jādarbojas kā eiropiešiem, lai ieviestu vajadzīgos tiesību aktus.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Pēdējās dienās piedzīvotais imigrantu pieplūdums Lampedūzā parāda, ka pašlaik noris imigrācijas krīze, attiecībā uz kuru jārīkojas nekavējoties. Kā minēts Komisijas 4. maija paziņojumā, mums neapšaubāmi vajag uzlabot Šengenas zonas pārvaldību.

Lai to panāktu, jāstiprina solidaritātes mehānisms attiecībā uz patvēruma meklētāju pārdali, organizēto mobilitāti un jaunām partnerībām ar trešajām valstīm. Šengenas acquis piemērošanas mehānismu pārskatīšana nav jāuztver kā attaisnojums, lai ar nolūku ierobežotu brīvas pārvietošanās tiesības, bet gan kā stimuls jaunu iespēju meklēšanai.

Es ceru, ka drīz tiks iesniegti konkrēti priekšlikumi, lai cīnītos pret aizspriedumiem, diskrimināciju un nelikumību un sekmētu cilvēktiesības, cilvēka cieņu un mieru. Par labas politikas, kas veicina attīstību un drošību, dienišķo uzdevumu jākļūst efektīvai imigrācijas pārvaldībai un mierīgas līdzāspastāvēšanas sekmēšanai. Sūtot milzīgas cilvēku plūsmas atpakaļ uz viņu izcelsmes valstīm, distance starp eiropiešiem un imigrantiem netiks saglabāta. Tādējādi tikai tiek radīts risks, ka palielināsies nelikumība, nedrošība un ekonomikas izmaksas.

  Monika Smolková (S&D), rakstiski. – (SK) Masveida migrācija no Ziemeļāfrikas bija paredzama jau pirms dažiem mēnešiem, un Francijai un Itālijai kopā ar Komisiju vajadzēja uzreiz rīkoties. Šo valstu šodienas paziņojumi un rīcība (kad vienas valsts policija atsakās pieņemt otrā valstī izsniegtus dokumentus) rada vairāk nekā izbrīnu. Prasībām 25 000 bēgļu dēļ aizstāvēt intereses uz iekšējām robežām nav precedenta, tās ir populistiskas un ir pretrunā ar visu, ko atbalsta Šengena. 2007. gada 22. decembrī es palīdzēju nojaukt muitas vārtus uz Slovākijas–Ungārijas robežas. Salīdzinot ar toreizējo cilvēku sajūsmu, šodien piedāvātā iekšējo robežu stiprināšana šķiet pilnīgs Šengenas ideāla noliegums. Kā ES prioritātes jāsaglabā brīvība, brīva personu pārvietošanās un preču aprite un solidarizēšanās ar ikvienu, kam solidaritāte ir nepieciešama. Es iebilstu pret iekšējām robežām, tādēļ gaidu, ka tiks stiprināti Šengenas kontroles mehānismi, lai novērstu dažu valstu populistiskās tendences, radikalizāciju un neiecietību un konsolidētu Šengenas sistēmu, kas ir viens no lielākajiem mūsdienu Eiropas sasniegumiem.

  Nuno Teixeira (PPE) , rakstiski. – (PT) Ziemeļāfrikas tautu sacelšanās radītie notikumi, kas nes postu Lampedūzas salai, ir izraisījuši humanitāru krīzi, kas izpaužas kā vairāk nekā 20 000 Tunisijas imigrantu ierašanās laikā no janvāra līdz aprīlim. Itālijas valdība nav sekmīgi reaģējusi uz neskaitāmajiem patvēruma lūgumiem un tūkstošiem nelegālo imigrantu pēkšņo ierašanos. 1985. gadā noslēgto Šengenas līgumu, kas iekļauts Eiropas Savienības līgumā, uzskata par vienu no spilgtākajām Eiropas integrācijas izpausmēm. Tādēļ svarīgi neaizmirst tās pamatprincipus, kuru demoralizēšana, kompromitēs Šengenas zonas efektivitāti. Pienācīga Šengenas līguma piemērošana kļūst neizbēgama, turklāt tas jādara solidāri, savstarpēji sniedzot informāciju un veicot saskaņošanu. Pašreizējā humanitārā krīze ir jāatrisina, taču tas jādara ar Šengenas noteikumos paredzētiem likumīgiem līdzekļiem. Lai pasargātu tos, kam aizsardzība tiešām ir vajadzīga, ārkārtīgi svarīgi ir izšķirt cilvēkus, kam ir tiesības uz starptautisku aizsardzību, piemēram, bēgļus, un ekonomiskos migrantus. No otras puses, par katru cenu jānovērš vienpusēja līguma pārkāpšana, jo tas apdraud 1985. gadā aizsākto tādas Eiropas veidošanu, kurā nepastāv robežas.

  Kathleen Van Brempt (S&D) , rakstiski. – (NL) Trešdien paziņotajos Komisijas priekšlikumos par patvēruma un migrācijas politikas stiprināšanu ir gan muļķības, gan dažas labas iniciatīvas. Atsauce uz iekšējām robežpārbaudēm drīzāk liecina par politisku izdevīgumu, nekā par vadību un izpratni. Taču par laimi šī piekāpšanās Francijai un Itālijai ir tikai simboliska. Priecājos arī par to, ka ar saviem priekšlikumiem Komisija ir parādījusi, ka arī tā apzinās, ka stingrāki risinājumi efektīvākai patvēruma un migrācijas politikai nav jāmeklē zem baznīcas torņiem un ka tam nepieciešama cita, eiropeiskāka sadarbības forma.

Starp dalībvalstīm pastāv lielas atšķirības attiecībā uz to, kā tās rīkojas ar patvēruma pieteikumiem un šo procedūru rezultātu. Tādēļ ir nepieciešama vienota Eiropas patvēruma sistēma, lai patvēruma meklētāji saprastu, ka Eiropa vajadzības gadījumā var sniegt palīdzību, taču ka tā nedod brīvbiļetes piedzīvojumu meklētājiem. Lai mēs varētu atbalstīt izaugsmi un attīstību, tas jāsaista ar jēgpilnu partnerību dibināšanu Eiropas un tās kaimiņvalstu starpā. Es ceru, ka Komisija vairs neļaus dažiem politiķiem, kuri vēlas paaugstināt reitingu savā valstī, izmantot sevi kā spēļmantiņu. Mums vajadzīgi stabili Eiropas risinājumi Eiropas problēmām. Priekšlikumi ir labs sākums, taču papildus vajadzīgas vēl dažas lietas.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas un finanšu krīzes smagā ietekme un „arābu pavasara” tālejošās sekas attiecībā uz vajadzību kontrolēt emigrantu plūsmas un pieeju naftas krājumiem, dara ES aizvien sašķeltāku un šķiet, ka tā varētu atkāpties no viena no vērtīgākajiem sasniegumiem — pārvietošanās brīvības Šengenas zonā. Ja Eiropas pilsoņu pārvietošanās brīvība tiks mazināta, ieviešot jaunus, kaut arī īslaicīgus ierobežojumus, un ja papildus Šengenas līgumam Rumānijai un Bulgārijai tiks noteikti citi kritēriji, tiks grauta Eiropas vienotība. Es ticu spēcīgai Eiropai, kas izrāda solidaritāti, un atbalstu ES Ungārijas prezidentūras redzējumu, ko pauž sauklis „Stipra Eiropa”. Tomēr, domājot par nesenajiem notikumiem saistībā ar Šengenas zonas nākotni, man jāsaka, ka mēs esam uz nepareizā ceļa. Tādos kritiskos brīžos kā pašlaik ES vadībai vajadzētu izrādīt plašāku redzējumu un solidaritāti un domāt par to, kā novērst rupja populisma un iekšēja protekcionisma atdzimšanu Eiropā. Šīm problēmām būs dramatiskas sekas, kuras nav grūti paredzēt. Ierobežojumi un aizliegumi noteikti nepalīdzēs stiprināt Šengenas zonu un ieviest tajā stabilitāti.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Eiropas Parlamenta plenārsēdes debašu laikā tika minēts, ka Šengenas līguma nodrošinātā pārvietošanās brīvība ir viens no Eiropas sadarbības pamata pīlāriem un mums jādara viss, lai to saglabātu. Tomēr ir redzams, ka Eiropa nebija gatava pieaugošajam Tunisijas un Lībijas imigrantu skaitam. Itālijas izsniegtie ceļojumu dokumenti ļauj imigrantiem brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Tādējādi citas valstis, it īpaši Francija un Vācija, ir spiestas uzsākt intensīvu risinājuma meklēšanu. Šengenas līgums ārkārtas apstākļos ļauj valstīm pakļaut ceļotājus nejaušām robežkontrolēm, un, piemēram, Dānija šo iespēju jau ir izmantojusi. Tā kā šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē, manuprāt, vienota Eiropas migrācijas un patvēruma politika nav risinājums. Pašlaik Šengenas zonas robežvalstīm jāuzņemas atbildība par kopējo robežu aizsardzību un jāpieņem mēri ātrai ekonomisko migrantu atgriešanai izcelsmes valstī.

16. Iestāžu nolīgums par kopēju pārredzamības reģistru — Grozījumi Reglamentā saistībā ar kopējā pārredzamības reģistra izveidi

  Priekšsēdētāja. - Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par:

– Carlo Casini ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par Iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju par kopēju pārredzamības reģistru (2010/2291(ACI)) (A7-0174/2011), un

– Carlo Casini ziņojumu Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā par grozījumiem Parlamenta Reglamentā pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Komisija izveidoja kopējo pārredzamības reģistru (2010/2292(REG)) (A7-0173/2011).

  Carlo Casini, referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es jūs iepazīstināšu ar vienu ziņojumu, kas ietver abus jautājumus par vienu un to pašu tematu.

Pabeidzot šīs debates un pēc tam balsojot, mēs būsim izpildījuši uzdevumu un noslēguši sarunu posmu darba grupā, kuras priekšsēdētāja ir Wallis kundze un kuras sastāvā ir citi deputāti no visām politiskajām grupām, kā arī Komisijas delegācija, ko vada Šefčovič kungs, un tādējādi izstrādājuši nolīgumu par kopēja pārredzamības reģistra izveidi. Konstitucionālo jautājumu komiteja (AFCO) dažu mēnešu laikā ir sagatavojusi šo ziņojumu un ir arī pabeigusi ziņojumu par grozījumiem Parlamenta Reglamentā.

Mani personīgi ļoti pārsteidza tā lielā sabiedrības uzmanība, ko ieguva šis nolīgums par pārredzamību. Es nevēlētos, lai cilvēki uzskatītu, ka rezultātiem būs būtiskāka ietekme, nekā patiesībā bija paredzēts. Pārredzamība nozīmē pareizas politiskas darbības aizsardzību, taču tā nav pareizais līdzeklis korupcijas apkarošanai. Nesenie gadījumi, kad žurnālisti mēģināja uzpirkt dažus Eiropas Parlamenta deputātus, varēja notikt arī ārpus Parlamenta telpām. Turklāt iespējamie korumpanti zina, kā izvairīties no atpazīšanas, un tāpēc reģistri nav pareizais šīs problēmas risinājums.

Pareizais līdzeklis šajā darbā ir krimināllikums. Tomēr, ja ar dalībvalstu krimināllikumu nav pietiekami, mums vajadzēs pārlasīt Lisabonas līguma 82.–86. pantu un apsvērt, vai Eiropas Parlamenta deputātu piekukuļošanu mēs varam uzskatīt par pārrobežu noziegumu vai pilnīgi pretēji rīcību, kas nodara kaitējumu Savienības finansiālajām interesēm, un izlemt par Eiropas prokurora amata izveidi vai nelemt par to, kas turklāt būtu arī nozīmīga virzība uz vienotību.

Pārredzamības reģistram ir vienkāršāks uzdevums. Dažās valstīs terminam „lobētājs” ir nelabvēlīga nozīme, bet vienlaicīgi citās valstīs lobēšana tiek uzskatīta gandrīz vai par sabiedrisku pakalpojumu, jo, izmantojot to, lēmumu pieņēmēji tiek informēti par jautājumiem, par kuriem viņi citādi neuzzinātu. Tas ir īpaši svarīgi Eiropas Parlamentam, jo bieži tie jautājumi, ar kuriem saskaras Eiropas Parlamenta deputāti, ir ļoti sarežģīti un tehniski, un mums gandrīz vienmēr ir jāatrod līdzsvars starp uzņēmumiem un valstīm ar atšķirīgām interesēm.

Šajā ziņā lobētāji kļūst īpaši lietderīgi. Tāpēc mēs viņus vairs nedēvēsim par „lobētājiem”, bet gan par „ieinteresētām pusēm”. Intereses, protams, var būt konfliktējošas, kas ir pilnīgi pamatoti. Es esmu strādājis par tiesnesi, un varu apgalvot, pretējo pušu nopratināšana jautājumu krustugunīs tiek uzskatīta par nosacījumu patiesības atklāšanai un taisnības panākšanai. Tāpēc ir labi, ja ir lobētāji vai ieinteresētās puses ar konfliktējošām interesēm: ir svarīgi, lai tiesnesis — un tādējādi arī Eiropas Parlamenta deputāts — saglabātu savu uzskatu brīvību un neatkarību un turpinātu godīgi strādāt sabiedrības interesēs. Tādējādi panākot abpusēju vienošanos starp Parlamentu un Komisiju (ar cerību, ka tai drīzumā pievienosies arī Padome), mēs esam izveidojuši pārredzamības reģistru.

Tie, kas vēlas pārstāvēt savas intereses, var brīvi izmantot mūsu telpas, taču viņi ir jāieraksta reģistrā, kurā tiek uzskaitīta visa informācija, kas nepieciešama, lai noteiktu viņu juridisko un finansiālo statusu. Šis reģistrs ir publisks. Ir arī organizācijas, kurām nav savtīgu interešu, bet kuras Eiropas politikā cenšas sadarboties vispārīgu vērtību vārdā, piemēram, baznīcas, politiskās partijas un reģioni. Tās nav jāieraksta šajā reģistrā: bet, ja tām ir atsevišķi biroji, kuru vienīgais uzdevums ir uzturēt sakarus ar Eiropas iestādēm, tās ir jāiekļauj viņu reģistrā, tomēr ieinteresētajām pusēm jāpiemēro atšķirīgs tiesiskais reglamentējums.

Kā jau tika minēts, jaunajā reģistrā ir arī iekļauts grozījums Reglamentā. Tāpēc ir divi ziņojumi, bet jebkurā gadījumā tas ir tikai pirmais pasākums virzībā uz pilnīgāku pārredzamību. Dažas hipotēzes jau tiek pētītas, un tās pēc turpmākas apsvēršanas varētu pārvērst noteikumos, tādēļ dokumenta, ar kuru tika pieņemta šī vienošanās, 9. punktā ir norādīta iespēja ziņojumos iekļaut informāciju par ieinteresētajām pusēm, kas attiecīgā ziņojuma sagatavošanas laikā tiekas ar Eiropas Parlamenta deputātiem.

Šie plašie noteikumi attiecībā uz iespējamiem grozījumiem liek man paust negatīvu viedokli par grozījumiem, kas turpmāk uzliktu ierobežojumus šādām apspriedēm. Tomēr es ceru, ka Padome nekavējoties pievienosies šim nolīgumam, un šajā Parlamentā valda arī tiešs un plašs konsenss, spēcīga pārredzamības pienākuma izpausme un arī aicinājums rīkoties. Es ceru, ka balsojums ir gandrīz vienprātīgs.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pārredzamība ir īpaši svarīgs demokrātisko iestāžu princips. Tas īpaši attiecas uz Eiropas iestādēm, jo — kā tas ir plaši zināms — tās bieži tiek apsūdzētas aizliegumos un nepārredzamos pasākumos. Padome ir apņēmusies starp Eiropas Savienības iestādēm un organizācijām censties nodrošināt augstākā līmeņa pārredzamību. Padome arī apzinās, ka pilsoņi gaida, lai tie, kuriem viņi ir uzdevuši pārzināt savas lietas, ievērotu iespējami augstākos standartus; tāpēc Padome atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta un Padomes iniciatīvu izveidot pārredzamības reģistru.

Es īpaši atzinīgi vērtēju Casini kunga ziņojumus. Ja Parlaments tos pieņems, tad, pamatojoties uz šiem ziņojumiem, pārredzamības reģistru varēs izveidot tuvāko mēnešu laikā. Tādējādi mēs vēlreiz varam apliecināt, ka ES ir apņēmusies nodrošināt pārredzamību ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Es izmantošu šo iespēju, lai uzsvērtu, ka esmu informēta par to, ka Padome ir uzaicināta piedalīties pārredzamības reģistra izveidē. Līdz šim Padome neplānoja pilnībā piedalīties šajā procesā, jo atšķirībā no Parlamenta un Komisijas, Padomi tās īpašo funkciju dēļ interešu pārstāvju darbība neietekmē. Parasti tie nekontaktējas ar Padomi kā iestādi, bet plāno savu darbību dalībvalstīs. Tomēr es jau esmu skaidrojusi, ka Padome ir gatava piedalīties reģistra izveidē un sekot līdzi tā darbībai. Mēs, protams, arī esam gatavi ar Parlamentu un Komisiju apspriest Padomes iespējamās nozīmes aspektus, neatliekot nolīguma spēkā stāšanos starp šīm divām iestādēm.

Dāmas un kungi, pamatojoties uz Padomes neseno lēmumu, mēs tagad apsveram iespēju sagatavot politisku deklarāciju par reģistra darba uzsākšanu jūnijā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētājas kundze! Pārredzamība pilsoņiem ir interešu un rūpju objekts, un ir būtiski palielināt Eiropas Savienības demokrātisko leģitimitāti.

Es ar lielu prieku varu jūs informēt, ka jau šodien Komisijas reģistrā ir reģistrējušies vairāk nekā 3800 subjekti.

Tāpēc es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka kopēja pārredzamības reģistra izveide būs nozīmīgākā turpmākā virzība uz priekšu pārredzamības palielināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā un tiešas atbildes sniegšanā uz pilsoņu bažām.

Es vēlētos sacīt atzinīgus vārdus par ļoti konstruktīvo darbu, kuru mēs esam paveikuši mūsu kopīgajā darba grupā. Tāpēc es vēlētos parādīt cieņu Wallis kundzei, mūsu šodienas plenārsēdes priekšsēdētājai, Casini kungam, mūsu referentam, un arī Leinen kungam un Durant kundzei. Tā bija lieliska grupa, un man bija patiess prieks strādāt kopā ar šiem cilvēkiem.

Mūsu darba rezultāts ir ļoti līdzsvarots un pragmatisks iestāžu nolīguma projekts, kuru mēs šodien iesniedzam Parlamentam izskatīšanai un debatēm.

Ja rīt balsojums būs labvēlīgs, tad Parlaments un Komisija reģistra darbību varētu kopīgi uzsākt jūnijā. Šādi neapšaubāmi tiktu sūtīts spēcīgs politisks vēstījums, apstiprinot mūsu apņemšanos ieviest Eiropā pārredzamas un ētiskas normas.

Šā reģistra mērķis ir sniegt pilsoņiem lielāku pārredzamību attiecībā uz organizācijām un pašnodarbinātām personām, kuras ir iesaistītas ES politikas veidošanā, vai mēģina ietekmēt ES lēmumu pieņemšanas procesu.

Es saprotu, ka ir zināmas bažas par reģionālām valsts iestādēm, tāpēc es labāk paskaidrošu. Jautājums bija par to, vai tām ir jāreģistrējas. Manuprāt, izlasot uzmanīgi dokumentu, kļūst pilnīgi skaidrs, ka tas neatspoguļo šo iestāžu patieso identitāti, kā arī neatspoguļo faktu, ka tās nodrošina savu pilsoņu tiešu pārstāvniecību, kā noteikts viņu pašu konstitucionālajās sistēmās.

Uzmanīgi izlasot nolīguma saturu, tam vajadzētu sniegt pilnu mierinājumu šajā ziņā. Patiesi, šajā dokumentā ir skaidri minēts, ka vietējām, reģionālām un pašvaldības iestādēm nav jāreģistrējas. Šo pieeju pat vēl pastiprina I pielikums, kurā ir norādīts, ka valsts iestādēm pašām nav jāreģistrējas.

Nav jāreģistrē arī tie pakalpojumi, kas veido tādas pārvaldes sastāvdaļu, kurā strādā vietējā, reģionālā un pašvaldības līmeņa amatpersonas, un tā ir iesaistīta pasākumos, kas atbilst iestāžu vai konstitucionālai kompetences jomai. Es ceru, ka tas palīdzēs novērst šīs bažas, kuras esmu pamanījis pēdējo dienu laikā.

Nobeigumā par starpiestāžu dimensiju. Manuprāt, mēs visi piekrītam viedoklim, ka kopējas sadarbības panākšana ar Komisiju un Parlamentu tiktu turpmāk konsolidēta, iesaistoties Padomei.

Tāpēc es esmu ļoti pateicīgs Ungārijas prezidentūrai par to, ka tā mainīja Padomes attieksmi un noskaņoja to labvēlīgi, meklējot veidus, kā mēs piemērotāk varētu organizēt attiecības starp Padomi, Komisiju un Parlamentu saistībā ar reģistra pārvaldīšanu, jo tas būs spēcīgs politisks vēstījums par to, ka šīs trīs iestādes šai problēmai ir pievērsušās tik nopietni un ka šīs trīs iestādes gatavojas pārredzamības problēmu risināt kopīgi. Es esmu pārliecināts, ka ar šādu politisko atbalstu no visām trīs iestādēm robežvērtība — 4000 reģistrējušies subjekti — tiks panākta iespējami ātri.

  Manfred Weber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ministra kungs, komisāra kungs! Pārredzamība ir demokrātijas stūrakmens, kas nodrošina to, ka cilvēki zina, kas īsteno ietekmi un kā tiek pieņemti lēmumi. Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir ievērojami vairāk pilnvaru. Tāpēc ir taisnība, ka mūsu darbības veidam vienmēr ir jābūt atvērtām debatēm, un mums ir jāuzdod jautājumi pašiem sev.

Sarunas starp Eiropas Parlamentu un Komisiju saistībā ar pārredzamības reģistru norit veiksmīgi, un mēs pašreiz esam sasnieguši teicamu rezultātu. Es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka ir labi tas, ka mēs esam paredzējuši skaidrus noteikumus vietējām un reģionālajām iestādēm, un pat baznīcām, kas pārstāv to intereses.

Es vēlos arī piebilst, ka mēs neuzskatām, ka lobisms pēc būtības ir kaut kas slikts. Mums ir vajadzīgi ekspertu atzinumi, un mums ir jābūt spējīgiem mūsu darbam pieaicināt ekspertus. Galu galā ir svarīgi, lai mēs, būdami parlamentārieši, spētu brīvi risināt problēmas un neatkarīgi pieņemt lēmumus. Es pašreiz vēlos paziņot, ka mums, parlamentāriešiem, ir daudz kas, ar ko mēs varam lepoties. Salīdzinot situāciju dažādās dalībvalstīs, var konstatēt, ka tikai dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jau izveidots pārredzamības reģistrs šādā līmenī. Manas valsts galvaspilsētā, Berlīnē, kur es arī palaikam dzīvoju, šāda pārredzamības reģistra nav, tāpēc mums visiem vajadzētu saprast, ka šī ir patiesi nozīmīga virzība uz priekšu.

Padomei es vēlētos apgalvot: ja Padomei šis jautājums nav problēma tāpēc, ka lobētājiem ir ļoti maza ietekme, tad tai vajadzētu būt vieglāk iesaistīties pārredzamības reģistra veidošanā. Tādējādi Padome varētu pārvarēt tās iekšējo pretestību.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, es vēlētos norādīt, ka, ja mēs Parlamentā turpmāk vēlamies īpaši izvairīties no lobētāju ietekmes, tad mums ir vajadzīgs lielāks atbalsts un vairāk darbinieku, kas ļautu mums vairāk paveikt Eiropas Savienības iedzīvotāju labā.

  Matthias Groote, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties referentam un visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, jo rīt, pēc balsojuma, beidzot noslēgsies garš smaga darba posms. Šī ir laba diena Eiropai, Eiropas Parlamentam kā iestādei un Komisijai, jo mums ir izdevies uzsākt kopējā pārredzamības reģistra darbību. Šī ir svarīga virzība uz priekšu, bet ir jāpaveic vēl lielāks darbs.

Es vēlos pievērst uzmanību diviem punktiem. Pirmais punkts: šis reģistrs patiesībā nav obligāts. Tas šajā punktā ir atklāti jāpaziņo. Tāpēc man ir jautājums komisāram: Komisija vienmēr ir apgalvojusi, ka reģistram nav atbilstoša tiesiskā reglamentējuma. Vai Komisija ir gatava ieviest šādu tiesisko reglamentējumu, lai mums pēc pārskatīšanas reģistrs būtu obligāts?

Man ļoti patika Padomes paziņojums, kurā bija norādīts, ka tā neparedz nekādas grūtības, uzsākot pievienošanos mūsu reģistram, kā nupat norādīja Weber kungs. Es ceru, ka Padome izpildīs šo apņemšanos, jo reģistru patiešām varēs uzskatīt par pabeigtu tikai tad, ja visām trim Eiropas Savienības iestādēm būs kopīgs reģistrs un ja tas būs arī obligāts. Mēs kā grupa atbalstām citas grupas ierosinātu grozījumu, kurā ir izvirzīta prasība, ka lobēšanai iztērētajiem naudas līdzekļiem arī ir jābūt uzskaitītiem pārredzamības reģistrā; mēs gatavojamies atbalstīt šo grozījumu.

Kas attiecas uz dažādām dalībvalstu lobiju grupām, ir skaidri paziņots, ka tās netiks iekļautas reģistrā. Es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem par gatavību uz kompromisiem šajā jautājumā. Tā tiešām būtu slikta zīme šādam nolīgumam, ja dalībvalstu lobiju grupas tiktu traktētas tāpat kā rūpniecības lobētāji vai citas profesionālās asociācijas.

  Andrew Duff, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Nesenie skandāli, protams, ir atklājuši to ietekmi, kāda lobētājiem var būt uz Parlamentu, tāpēc Liberāļu grupa pauž izteiktu gandarījumu par lobētāju reģistra pilnveidošanu, ar ko būtībā tiek izveidota vienkārša obligāta sistēma, kurai ir jāveicina lielāka pārredzamība un uzlaboti apspriešanās procesi.

Es īpaši atzinīgi vērtēju ziņojuma 9. punktu, kurā Prezidijs tiek aicināts izveidot likumdošanas pēdu nospiedumu sistēmu, kuru izmantojot, referenti var reģistrēt tos, kas likumprojekta virzīšanas gaitā ir nodarbojušies ar lobēšanu. Šis ir jutīgs jautājums, taču es uzskatu, ka tā varētu būt turpmāka virzība uz priekšu, lai sabiedrībā palielinātu Parlamenta leģitimitāti un uzlabotu mūsu likumdošanas kvalitāti. Sistēma var būt pilnīga tikai tad, ja tai pievienojas Padome, kas ir mūsu likumdevēja varas otrā palāta, taču es atzinīgi vērtēju iepriekšējo virzību uz priekšu un pateicos priekšsēdētājai par viņas paziņojumu šajā pēcpusdienā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Matthias Groote (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Duff kungam par to, ka viņš izvirzīja jautājumu par likumdošanas pēdu nospiedumiem. Vai jūs uzskatāt, ka likumdošanas pēdu nospiedumi, kuru apjoms joprojām ir jānosaka, varētu arī ierobežot Eiropas Parlamenta darbu? Kā arī: cik tālejoša, jūsuprāt, varētu būt likumdošanas pēdu nospiedumu ietekme?

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka šis varētu būt eksperiments. Līdzīgi visiem eksperimentiem, ja tas būs veiksmīgs, tad tas tiks ieviests praksē. Tomēr es uzskatu, ka to vajadzētu ierobežot attiecībā uz tiem referentiem, kuri ir atbildīgi par tiesību akta sagatavošanu Parlamenta vārdā. Viņiem vajadzētu publicēt to cilvēku vārdus, ar kuriem darba procesā viņiem ir bijušas oficiālas tikšanās.

Es uzskatu, ka šādi Parlamentā tiktu veicināta gudra un informēta lobēšana. Lai tiesību aktu projektus sagatavotu augstākajā līmenī, mēs visi paļaujamies uz ārpus Parlamenta profesionāļu speciālajām zināšanām un kompetenci.

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties Casini kungam par viņa darbu, izstrādājot šo iestāžu nolīgumu. Konstitucionālo jautājumu komitejas un Komisijas locekļi ir labi strādājuši, lai izstrādātu mērķtiecīgu un praktisku ziņojumu, kas likumdošanas procesam piešķirs lielāku pārredzamību. Priekšsēdētājas kundze, ir labi, ka jūs šodien vadāt plenārsēdi; es pateicos par jūsu ieguldīto darbu sarunās starp Parlamentu un Komisiju.

Šis ziņojums savā pieejā ir samērīgs; tas ir lietderīgs, un es ticu, ka tas dos labumu. Tajā ir atzīta tā būtiskā nozīme, kāda reģionālām un vietējām pašvaldībām ir Eiropas tiesību aktu izstrādāšanā, un tāpēc lobētāji tiek skaidri nodalīti no vietējo un reģionālo pašvaldību amatpersonām.

Lai gan šis ziņojums ir pasākums pareizajā virzienā, joprojām ir vēl daudz jāpaveic. Es ceru, ka šis reģistrs — , ja tas darbosies veiksmīgi — kļūs par obligātu reģistru lobētājiem. Es piekrītu Duff kunga priekšlikumam, ka referentiem vajadzētu atklāt to lobētāju vārdus, ar kuriem viņi ir apspriedušies tiesību akta izstrādes posmā. Nav šaubu par to, ka vēlētāji mūs šajā plenārsēžu zālē vēro ar diezgan lielām aizdomām. Jo lielāka pārredzamība un atklātība, jo labāk.

Ņemot to vērā, es varu tikai piebilst, ka viena būtiska problēma šim nolīgumam ir tā, ka tajā pietrūkst vienas iestādes. Ir apbēdinoši, ka Padome to nav parakstījusi. Dalībvalstīm kā vienam no likumdevējiem vajadzētu sapulcēties un parakstīt reģistru, lai mēs varētu izstrādāt patiesi pārredzamu likumdošanas procesu.

  Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Politika balstās uz uzticību. Šā Parlamenta deputātus brīvās un aizklātās vēlēšanās ir ievēlējuši mūsu dalībvalstu pilsoņi, kuri pamatoti gaida, ka mēs visās savās runās un ar visiem saviem lēmumiem aizstāvēsim viņu intereses, citiem vārdiem, kopējo labumu, nevis, lai nodarbotos paši ar savām interesēm vai trešo pušu interesēm neatkarīgi no tā vai tie būtu uzņēmumi, vai citas interešu grupas.

Tomēr mēs arī apzināmies, ka Briselē, piemēram, mums apkārt ir vairāk nekā 10 000 profesionālu lobētāju, kuri nodarbojas tieši ar to, ko tiem pienāktos darīt saskaņā ar viņu amata aprakstu, proti, mēģina ietekmēt Parlamenta deputātus un Komisijas locekļus. Jūs nevarat pārtraukt šo praksi, jo tā ir pilnīgi parasta — mēs dzīvojam brīvā un atvērtā sabiedrībā —, mums tomēr ir jāpanāk, ka mūsu balss šajā iestādē tiek sadzirdēta, un jāsaglabā sava neatkarība. Mums tas ne vienmēr ir izdevies, un atsevišķi deputāti šos noteikumus ir pārkāpuši, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs vēlamies savus noteikumus uzlabot.

Pārredzamība ir viens no svarīgākajiem uzticības priekšnosacījumiem, un tieši pie tā mēs pašreiz strādājam. Pēc ļoti garām sarunām mums ar Komisiju ir izdevies panākt vienošanos par šo pārredzamības reģistru. Jāpiebilst, ka es atzītu par labāku, ja šāda vienošanās būtu panākta arī ar Padomi.

Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa jau ilgu laiku par to ir aģitējusi. Mēs esam gandarīti, ka tas ir panākts, un arī diezgan lepni par rezultātu, tomēr man jāsaka, ka mēs neesam apmierināti visos aspektos. Mēs uzskatām, ka šim reģistram vajadzētu būt obligātam ne tikai tiem, kas strādā Komisijas un Parlamenta ēkās, bet arī tiem, kas uzmācas ar saviem darījumiem citās vietās, piemēram, pie vīna glāzes kādā no daudzajiem Briseles bāriem. Mēs vēlamies, lai reģistrs attiektos ne tikai uz Parlamentu un Komisiju, bet arī uz Padomi. Mēs vēlamies, lai pieejamā informācija par finansēm būtu precīzāka un nozīmīgāka. Mēs uzskatām, ka iesaistītās naudas summas ir jāmēra tādā pašā veidā, nevis kā situācijā, kas piedāvāta pašreiz, kur mazākas operācijas tiek mērītas EUR 50 000 pieaugumos, kamēr lielākas operācijas tiek mērītas lielākos pieaugumos, kādēļ ir grūti precīzi zināt, cik daudz naudas līdzekļu ir iesaistīts. Mēs arī atbalstām regulāras kopēja sekretariāta pārbaudes.

Tomēr šī Eiropai ir laba diena, jo tā mums atnes piemērotāku pārredzamību. Es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti tajā, kas ir sasniegts.

  Søren Bo Søndergaard, GUE/NGL grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums ir virzība uz lielāku atklātību un obligātu lobētāju reģistru visiem tiem, kas mēģina ietekmēt ES. Tomēr vēl ir ejams tāls ceļš, kamēr mēs sasniegsim savu mērķi. Turklāt, kā ir atklājuši korumpētie Eiropas Parlamenta deputāti, mums ir arī jāievieš kārtība pašiem savā mājā. Mums ir jāizskaidro, ka nav pieņemami, ja Eiropas Parlamenta deputātiem ir jebkāda veida algots darbs no malas, kas varētu apšaubīt mūsu integritāti. Turklāt mums ir vajadzīgi efektīvi kontroles līdzekļi un noteikumi, lai paredzētu noteikumu pārkāpšanas sekas. Mums ir arī jāievieš skaidri ziņotāju aizsardzības noteikumi, lai novērstu ziņneša nošaušanu. Mēs gaidām īpašās komitejas ziņojumu, un saistībā ar minēto mēs paredzam nolīguma, par ko mēs šodien debatējam, un Parlamenta Reglamenta steidzīgu pārskatīšanu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Søndergaard kungs! Es vēlējos jautāt, ko jūs domājat par likumdošanas pēdu nospiedumu pieeju, un ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka pārredzamības reģistrs arī turpmāk nebūs obligāts, citiem vārdiem —, turpinās pastāvēt milzīgi caurumi.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Paldies par jautājumu! Tas dod man iespēju uzsvērt punktu, kam es jau biju pievērsis uzmanību, proti, ka mums līdz mērķa sasniegšanai joprojām ir vēl tāls ceļš ejams. Mēs nedomājam, ka mēs to jau esam sasnieguši. Mēs uzskatām, ka joprojām kaut kā pietrūkst. Ir skaidrs, ka jautājums par obligāto reģistru ir katrā ziņā svarīgs. Mēs uzskatām, ka iecere par digitālajiem pēdu nospiedumiem likumdošanas dokumentos ir atzīstama, un mums tā būtu jāievieš, bet mēs, protams, arī uzskatām, ka reģistram ir jābūt obligātam, lai tas darbotos. Tomēr, kā jau es minēju, tā ir pareizā virzība, un mēs ceram, ka tad, kad saņemsim ziņojumu no īpašās komitejas, un tiks pārskatīts šis dokuments —, jo tas ir jāpārskata divu gadu laikā —, mums būs iespēja pilnībā panākt savu mērķi, jo mums tas ir jāsasniedz šajā jomā.

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Tātad mums būs pārredzamības reģistrs! Nav pārsteidzoši, tas ir noticis tikai tāpēc, ka uzņēmīgie britu žurnālisti bija spējuši pierādīt, cik viegli daži Eiropas Parlamenta deputāti pakļāvās naudas līdzekļu kārdinājumam. Šajā punktā Eiropas Parlaments, gandrīz tāpat kā policijas priekšnieks filmā Casablanca, izlikās, ka ir satriekts — satriekts, atklājot, ka korumpēta lobēšana ir notikusi tam pašā degungalā.

Šim reģistram ir visas pazīmes, kas raksturīgas stabilām durvīm, kuras tiek aizvērtas ilgu laiku pēc tam, kad zirgs ir jau aizgājis. Šis reģistrs maz ko mainīs; lobētāji vienmēr izdzīvos. Tika ieviesta brīvprātīga reģistrēšanās sistēma; tā bija pilnīgi neauglīga. Pašreiz uz notiekošo ir atspīdējis neliels cerību stars, taču pārsvarā tas viss tiks atgrūsts atpakaļ tumšos stāvoša dīķa dziļumos; tas kā jau parasti būs tikai nodarbošanās.

Kā parasti, likumam pakļāvīgie iznesīs birokrātisma smagumu, un likumpārkāpēji tikai atradīs veidu, kādā turpināt. Kamēr nodokļu maksātāju naudas līdzekļi Briselē tiks izšķiesti pašreizējos daudzumos, vienmēr būs negodīgi lobētāji tieši tāpat kā, tur kur būs maitas, tur vienmēr būs plēsoņas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Gerald Häfner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Agnew kungs! Lai gan es debašu laikā pilnībā atbalstu labi pārvaldītu viedokļu apmaiņu, es esmu mazāk apmierināts, kad jautājumi tiek izklāstīti nepareizi. Tāpēc es lūgšu jūs labot savu pēdējo paziņojumu. Jūs nupat apgalvojāt, ka Parlaments vienkārši debatē par pārredzamības reģistra jautājumu tāpēc, ka vairākos Lielbritānijas laikrakstos nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja īpašs raksts. Es tāpēc lūgšu jūs paskaidrot Parlamentam un sabiedrībai kopumā, ka mēs sākām apspriest šo problēmu pirms kāda laika un ka vienošanās par šo pārredzamības reģistru bija jau panākta, pirms vēl bija noticis jūsu minētais gadījums.

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Tas, šķiet, ir katalizators, kas ierosināja visu šo lietu. Katrā gadījumā es nevēlos, lai šeit atrastos vēl kāds Eiropas Parlamenta deputāts no Lielbritānijas. Man nav saprotams, kāpēc mums vajadzētu paciest, ka mūsu lietas kārto tādas ārvalstu iestādes kā šī. Jo tālāk uz dienvidiem un austrumiem, jo zemāka ir korupcijas kultūra. Man tas nepatīk un es nevēlos, lai mana valsts tajā piedalītos.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums visiem ir zināms, ka ne tikai Eiropas Parlaments, bet arī Eiropas Savienība kopumā cieš no milzīgas uzticības problēmas. Esmu pārliecināts, ka tas ir kaut kas, ko Häfner kungs nevēlēsies dzirdēt —, tomēr, lai gan Parlaments beidzot ir panācis vienošanos par šo pārredzamības reģistru, bez šaubām, pakļaujoties spiedienam nesenā lobēšanas skandāla dēļ, šim reģistram, manuprāt, pietrūks zobu.

Es uzskatu, ka brīvprātīgs reģistrs ir vienkārši izlikšanās, un tas nenodrošinās lielāku pārredzamību vai neaizvedīs mūs līdz punktam, kur Ministru Padome būs gatava iesaistīties, tādējādi mums nepiedalās pat visas galvenās likumdošanas iestādes. Pat ja iesaistītos Padome, joprojām būtu milzīgs daudzums caurumu. Acīmredzot ir simtiem ekspertu grupu, kuras strādā ar Komisijas publicētajiem oficiālajiem dokumentiem, tomēr šo padomdevēju iestāžu locekļu, kuri satiekas aiz slēgtām durvīm, identitāte paliek rūpīgi glabāts noslēpums.

Manuprāt, mums ir jāreģistrē ne tikai informācija par to darbu, kas tiek veikts uzņēmumu vai starptautisko koncernu interesēs, bet arī visa apmaksātā lobēšana tādām interešu grupām kā profesionālās organizācijas un arodbiedrības. Mūsu pilsoņiem ir tiesības gaidīt patiesu pārredzamību arī šajā jomā.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu Casini kungu ar viņa ziņojumu, kurā ir pausta pilnīga taisnība. Jautājums par pārredzamību, protams, ir saistīts ar parlamentāriešu godu, par to nevar būt šaubu. Tomēr, jo vairāk mēs pieņemam šādu pasākumu, jo vairāk mēs veicināsim pārredzamību un funkcionālās attiecības starp Savienības iestādēm un mūsu sociālajiem partneriem, un interešu grupām.

Jaunais reģistrs, kā paredzēts, nodrošinās pārredzamību plašam iestāžu kontaktu spektram un orientēs pārstāvjus ar īpašām interesēm, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un atsevišķu nodaļu valsts iestāžu pārstāvjus, tādējādi nošķirot dažādo interešu grupu un oficiālu iestāžu pārstāvju uzdevumus.

Aicinājums reģistrēties nodrošina interešu grupu un lobētāju patieso identitāti, tos atzīstot neatkarīgi un pozicionējot tos tādējādi, ka tie var tieši un nekavējoties runāt ar ES iestādēm.

Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Eiropas Parlamenta pilnvaras ir kļuvušas plašākas, un tas piesaista arvien lielāku pārstāvju skaitu, kuri lūdz iestāšanos lietā.

Nobeigumā, pārredzamības reģistrs galvenokārt ir paredzēts pārredzamībai un demokrātiskai, plurālistiskai mijiedarbībai starp sociālajiem partneriem un pilsoņiem, kuri parlamentāriešiem ir devuši mandātu, un ES iestādēm. Protams, ka visām ES iestādēm un vecākajām amatpersonām katrā šādā pārredzamības reģistrā ir nepieciešama sava vieta.

  Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Casini kungam par ziņojumiem attiecībā uz šo pārredzamības reģistru.

Mēs jau ilgāku laiku pārdzīvojam īpaši plaša mēroga krīzi, kas draud kļūt vēl ilgāka. Tādas krīzes kā šī pasliktina sabiedrības dzīves apstākļus un mazina cilvēku cerības attiecībā uz nākotni.

Kad ekonomiskās krīzes liedz mums ar pozitīviem rezultātiem leģitimēt to politiku, ko mēs piedāvājam sabiedrībai, mums ir jāveicina šī leģitimēšana, apzinīgi ievērojot tās politiskās vērtības, kuras mēs aizstāvam: vienkāršību, godīgumu, ciešu saistību ar sabiedrību un pārredzamību.

Šis reģistrs ir pasākums virzībā uz pārredzamību, bet tikai viens pasākums. Es piekrītu saviem kolēģiem deputātiem, kuri ir uzsvēruši to, ka šim reģistram ir jābūt obligātam, tajā ir jāiekļauj Padome un jāparedz bargāki sodi gadījumos, ja tiek konstatēta nelikumīga uzvedība.

  Alexandra Thein (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ja mēs rīt nobalsosim par pārredzamības reģistru, tas būs svarīgs pasākums pareizā virzienā, bet tas noteikti nebūs pēdējais vārds šajā lietā. Pirmkārt, es esmu gandarīta, ka mēs Eiropas Parlamenta lobiju reģistram esam izvēlējušies jaunu nosaukumu, kas attiecas uz 1996. gadu un kas pašreiz ir zināms kā pārredzamības reģistrs. Man šķita nožēlojami redzēt, kam tagad būs jāreģistrējas, lai saņemtu ēkas caurlaidi uz vienu gadu — sarakstā ir iekļautas valsts iestādes un organizācijas. Kā es esmu minējis iepriekš, es varu saprast, kāpēc ir jāreģistrējas juristu biedrībai, bet man ir grūtāk saprast, kāpēc tiek prasīts arī reģistrēties valsts organizācijām, kuras nekad nav bijušas un nebūs aktīvas partiju — politiskajā līmenī.

Nobeiguma analīzē neatkarīgi no visas sasniegtās pārredzamības, tas viss reducējas uz katra šā Parlamenta deputāta morālo kompasu, jo tas nosaka, vai viņa domas ir pareizas, ar ko viņš satiekas un ar ko viņš izlemj nesatikties, ko viņš uzklausa un ko viņš izlemj neuzklausīt. Galu galā cilvēki ar mums sazinās, arī izmantojot daudzus citus atšķirīgus saziņas kanālus.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pakļaušanās jūsu morālajam kompasam var izrādīties sarežģīts uzdevums. Es uzskatu, ka tas ir jautājums par šā Parlamenta deputātu neatkarību. Protams, lobēšana kļūst par problēmu, ja kāds mēģina mainīt jūsu pārliecību, izmantojot visus iespējamos argumentus, jo īpaši, ja šie argumenti ir negodīgi.

Fakts, ka pat pašreiz lobiju reģistrā ir iekļauti tikai 2800 no 20 000 Briselē esošajiem lobētājiem. Fakts ir arī tas, ka šajā Parlamentā mums ir daudz mazāk iespēju izstrādāt pietiekami kvalificētus pamatotus secinājumus; šo situāciju varētu ātri mainīt, novirzot finansējumu, un to es ļoti atbalstītu. Šis pārredzamības reģistrs varētu būt tikai neliela uzvara, tomēr to var uzskatīt par kustību tajā pašā virzienā, kurā devās Washington D.C., kur Lobēšanas likums par izpaušanu bija pastāvējis jau konkrētu laiku. Tas darbojas labāk nekā jebkas cits, kas mums ir šeit.

Es, savukārt, uzskatu, ka mums ne tikai vajadzētu pēc iespējas ātrāk ieviest likumdošanas pēdu nospiedumu koncepciju, bet arī likumdošanas pirkstu nospiedumu koncepciju, citiem vārdiem, mums ir jāatklāj visi tie lobētāji, ar kuriem mēs veidojam attiecības un ar kuriem mums ir darījumi. Es aicinu jūs ieskatīties manā tīmekļa vietnē, kurā es esmu izveidojis lobiju skaitītāju, kas reģistrē visus lobētāju sakarus neatkarīgi no tā, vai es pašlaik strādāju pie likumdošanas iniciatīvas, vai nē.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Šis ziņojums ir svarīgs, jo tas attiecas uz to darbu, ko mēs veicam Parlamentā: noteikumu un tiesību aktu sagatavošanu un ieviešanu.

Kā minēja Cassini kungs, termins „lobētājs” ir mazliet neveiksmīgs, jo tas rada priekšstatu par privilēģijām vai korupciju, vai abiem, lai gan patiesībā tie ir speciālisti savā jomā, kuri mūs informē par sarežģījumiem un niansēm dažādos mūsu ierosinātajos tiesību aktos.

Es pats pašreiz esmu iesaistīts atzinuma par datu aizsardzību gatavošanā, un mani pārsteidza tās daudzās grupas, kuras nāca pie manis paust savus uzskatus. Ja es būtu spiests izmantot reģistru, tad es vēlētos reģistrēt arī tos, kas nāca pie manis, jo šādi mēs varētu sasniegt patiesu pārredzamību. Reģistrējiet lobētājus oficiāli, bet reģistrējiet arī tos, kas ir lobējuši mūs. Šādi tiktu radīta patiesa pārredzamība, lielāka ticamība un galu galā lielāka uzticība.

  Stavros Lambrinidis (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Bieži tiek apgalvots, ka mūsu pilsoņi neapzinās, ka šim Parlamentam kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir lielākas pilnvaras. Tā, iespējams, ir taisnība, un tas ir ļoti skumji, jo pārējie labuma guvēji, lobētāji —, vai tie, kas izliekas par lobētājiem, kā nesen ir pierādījies — ļoti labi apzinās šā Parlamenta pilnvaras. Mēs Eiropas Savienībā piedalāmies koplēmumu pieņemšanā par gandrīz visiem galvenajiem tiesību aktiem, un tas ir labi, jo mēs pārstāvam ES iedzīvotājus. Mēs esam vienīgā iestāde, ko viņi ir tieši ievēlējuši.

Pašreiz, lai arī Parlaments ir un būs viena no pārredzamākajām Savienības iestādēm, es tomēr uzskatu, ka, iegūstot plašākas pilnvaras, palielinās arī atbildība, un tieši tas mums arī turpmākajos mēnešos ir jācenšas sasniegt. Šodien panāktā vienošanās ar Komisiju nav slikta, tomēr lobētājiem ir jāliek ierakstīt reģistrā savus vārdus un savas patiesās intereses. Un to jau arī šis Parlaments pieprasa no lobētājiem, kuri nāk šeit pie mums. Es ceru, ka citas iestādes sekos šim piemēram.

Nobeigumā es izteikšu šādu piebildi. Kā jūs minējāt, es esmu šīs izveidotās darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Es nevaru daudz neko sīki pastāstīt, ko mēs tajā apspriežam. Tomēr es varu jūs pārliecināt, ka mēs nodrošināsim, ka uzvedības noteikumi šim Parlamentam būs vieni no pašiem pārredzamākajiem un ka tiks ieviestas normas, kas mūsu pilsoņus un mūs pašus var padarīt lepnus par to, ka mēs esam šīs neparastās iestādes locekļi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sākt, atzinīgi vērtējot to, ka iesniegtais nolīgums uzlabos situāciju ES pārredzamības jomā, bet, atklāti sakot, tas joprojām ir tālu no pilnības.

Tomēr ir labi, ka lobētājiem tagad ir lielāka motivācija pievienoties reģistram, jo citādi viņi nevar iekļūt Eiropas Parlamentā. Ir uzlabota piekļuve informācijai, kas attiecas uz lobētājiem, tostarp viņu vārdiem, un mums vajadzētu arī atzinīgi vērtēt to, ka tiem lobētājiem, kuri neievēros noteikumus, tiks piemēroti dažādi sodi, piemēram, viņi var tikt izslēgti no reģistra, kas nozīmēs to, ka viņi ir ierakstīti melnajā sarakstā. Jautājums ir par to, vai šie pasākumi ir pietiekami. Piemēram, es nevaru piekrist tam, ka reģistrācija ir de facto obligāta un ka tikai reģistrētajiem lobētājiem ir atļauts iekļūt Parlamentā. Lielākas pārredzamības nolūkos ir būtiski, lai reģistrācija īstenībā būtu juridiski obligāta, un es ceru, ka mēs to sasniegsim šās parlamentārās sesijas laikā. Mums ir arī jāpilnveido noteikumi, saskaņā ar kuriem ziņojumi jāiesniedz lobiju uzņēmumiem attiecībā uz to izdevumiem par lobēšanas pasākumiem. Pašreizējā kārtība ļauj lobētājiem uzrādīt daudz mazākus izdevumus, nekā viņi ir faktiski iztērējuši. Tikpat svarīgi ir, lai pārredzami būtu arī finanšu avoti, no kuriem lobētāji un konsultāciju uzņēmumi gūst savus ieņēmumus.

Nobeigumā es vēlētos piebilst, ka es ļoti augstu vērtētu, ja deputāti nejauktu „pārredzamības reģistra” tematu ar „uzvedības kodeksu”, jo tas ir pavisam cits jautājums. Deputātus, kuri vienā vai citā veidā ir kļuvuši par upuriem — pat, ja paši savas vainas dēļ — fiktīvām lobiju aģentūrām, nevajadzētu šādi motivēt, nosakot „pārredzamības reģistra” noteikumus.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Daudz kas ir jau minēts, taču to ir vērts atkārtot. Ir labi, ka mēs pašreiz beidzot esam vienojušies par lobētāju reģistru. Daudzi no mums par to ir cīnījušies ilgu laiku. Tomēr tas joprojām ir ļoti piesardzīgs priekšlikums. Es tomēr izvēlos to uzskatīt par pirmo pasākumu, ko var attīstīt plašā publiskās piekļuves principā visās ES iestādēs. Padomes un komisāra Šefčovič komentāri šodien bija īpaši labvēlīgi.

Atklāšanas un pārredzamības princips ir viens no nedaudzajiem patiesi efektīvajiem instrumentiem pārkāpumu un krāpniecības risku samazināšanai. Tas ir arī būtisks veids, kā palielināt uzticību tiem, kas darbojas šajā politiskajā sistēmā un politikā vispār. Turpmāk tajā vajadzētu iekļaut visas iestādes, reģistru padarīt obligātu, un līdzīgi tai pieejai, kas tiek izmantota dažās Skandināvijas valstīs —, to visu papildināt ar ziņotāju aizsardzību, kuri ir ļoti svarīgi atklātībai un pārredzamībai. Pateicos jums!

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju un pilnībā atbalstu pārredzamības reģistra un lobētāju saraksta izveidošanu, kas paredzēts gan organizācijām, gan arī neatkarīgiem lobētājiem, kuri piedalās ES politikas veidošanā un īstenošanā, jo standartu pastiprināšana nolūkā nodrošināt ES valsts pārvaldes stabilitāti un integritāti un stiprināt iestāžu tiesību aktus ir ES demokrātiskas darbības garantija. No otras puses, šis reģistrs, protams, nedrīkst kavēt deputātus pildīt savus pienākumus, kurus paredz to mandāts, un dalībvalstu vārdā Eiropas Parlamentā tikties ar saviem vēlētājiem vai sabiedrisko iestāžu pārstāvjiem. Tomēr īpašo interešu grupu pārstāvjiem ir jāparedz skaidri noteikumi, lai nodrošinātu atklātu, pārredzamu un atbilstošu dialogu ar tiem, kas vienā vai citā veidā mēģina piedalīties ES tiesību aktu izstrādē un ietekmēt šo procesu.

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es, būdams referents, runāju par Regulu Nr. 1049/2001 attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem, un atklātības un pārredzamības garā, kas ir paredzēts šajā regulā, es atzinīgi vērtēju šo nolīgumu. Tas ir vēl viens pasākums pareizajā virzienā, jo atklātība un pārredzamība ir demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesa pamatā, un mums ir jāinformē visi tie, kas ietekmē politiku, procesus un rezultātus un kuriem dažreiz ir pat pārmērīga ietekme uz tiem. Tomēr mums ir jādara vairāk, mums ir jānodrošina, ka lobētāju darba pārredzamība un integritāte ES līmenī ir pati lielākā. Turklāt mums jaunā reģistra darbība ir jācenšas uzsākt pēc iespējas ātrāk, un tiklīdz reģistrs būs uzsācis darbu, visām personām un organizācijām, kuras ietilpst tā darbības jomā, ir jāsniedz pareiza jaunākā informācija, lai mums būtu skaidrs, kuram attiecīgajā jautājumā ir ietekme.

Visbeidzot, ļaujiet man citēt organizācijas Transparency International pārstāvi Mittermaier kundzi: „Jaunais reģistrs būs visu to pušu saistību pārbaudījums, kuras ir iesaistītas lobēšanā, lielākai atklātībai.” Jūs to nevarētu pateikt kodolīgāk.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Man jāsaka, ka 21. gadsimts ir tīmekļa gadsimts, WikiLeaks gadsimts un iestāžu atklātuma gadsimts. Tas nozīmē pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, un mums ir jābūt daļēji atbildīgiem par mūsu lēmumu izstrādi un pieņemšanu.

Mums lēmumi ir jāpieņem kopīgi. Tāpēc mūsu darbam ir jābūt tālredzīgam. Mēs nevaram vienkārši gaidīt, kamēr lobiji un interešu grupas sāks izdarīt uz mums spiedienu: mums ir jāpieliek pūles, lai būtu ciešā saistībā ar sabiedrību un lai ieklausītos tajā. Es tāpēc uzskatu, ka pārredzamības reģistrs un pirkstu nospiedumu noņemšanas algoritmi būs efektīvi un pilnīgi bez ierobežošanas un baiļu izraisīšanas, tie ir iespēja uzlabot mūsu ziņojumus un izmērīt mūsu rezultātus.

Es uzskatu, ka tas ir vienīgais veids, kādā mēs varam virzīties uz priekšu, lai kļūtu par mūsdienīgu parlamentu. Es biju atbildīga par vienu ziņojumu, un paskaidrojumā es minēju visus tos pārstāvjus, ar kuriem es strādāju, jo atbilstīgi jaunajam darba stilam un attieksmei mums ir skaidri jānorobežojas no visām tām bezatbildīgajām darbībām, kuras mēs esam redzējuši pagātnē.

  Isabelle Durant (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlētos paust savu apmierinātību ar šo dokumentu, par kuru es rīt labprāt balsošu. Es vienkārši vēlētos norādīt, ka nesenie skandāli, kuriem mēs bijām liecinieki, ir uzpirkšanas mēģinājumi un nekas vairāk. Lai gan tā ir nopietna lieta, tie ir pēdējie notikumi. Mēs savu darbu sākām ilgi pirms šiem pēdējiem, nopietnajiem notikumiem, kas ir iekļauti citā mūsu darba daļā. Tie ir atsevišķi gadījumi, un tas arī ir labs darbs.

Tomēr mēs varam redzēt, ka daudzas grupas izmanto vērā ņemamus līdzekļus, un dara visu iespējamo, lai maksimāli ietekmētu lēmumu pieņemšanu. Tāpēc šis reģistrs ir pasākums pareizajā virzienā. Es esmu sniegusi savu ieguldījumu tā izveidē un arī esmu ļoti apmierināta ar paveikto darbu.

Tomēr ir jāveic turpmāki pasākumi. Šim reģistram ir jākļūst par dinamisku dokumentu, un tas ir jānovērtē katru gadu. Tas nekādā gadījumā nedrīkst palikt nemainīgs. Būtībā, es uzskatu, ka tehnoloģiju un to līdzekļu, ko izmanto lobētāji, attīstība, piespiedīs mūs visu laiku pārskatīt dokumentu, lai nodrošinātu tā efektivitāti, un, izmantojot direktīvu, noteiktu, kurš veic lobēšanas pasākumus, par cik lieliem naudas līdzekļiem un kādā veidā. Es arī pilnībā atbalstu ekoloģiskos pēdu nospiedumus — es domāju likumdošanas pēdu nospiedumus —, kas varētu nodrošināt lobētāju skaita un to cilvēku vārdu, ar kuriem viņi satiekas, publicēšanu ziņojumos, un es atzīstu, ka mums ir jāspēj atklāt tieši kas teica ko un kurš ietekmēja kuru.

Visbeidzot, reģistra publicēšana ir viena lieta, bet tā darbības izskaidrošana ir pavisam kas cits. Pilsoņiem ir arī jānodrošina līdzekļi, lai tie varētu ņemt vērā šajos reģistros ierakstīto informāciju un lai viņi var mērķtiecīgi izmantot minēto informāciju, cenšoties saprast, kā mēs pieņemam lēmumus. Tāpēc mūsu grupa bez iebildumiem balsos „par” šo tekstu.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Lobēšana ir galvenais instruments, izmantojot kuru pilsoņi iesaistās politiskajā dzīvē, un tāpēc ir svarīgi novērst tās ļaunprātīgu izmantošanu. Tāpēc ir steidzami vajadzīgs pārredzamības reģistrs visām iestādēm, ne tikai Parlamentam un Komisijai, bet arī Padomei, jo galu galā visi faktiskie lēmumi tiek pieņemti tieši tur. Pārformulējot šo punktu, reģistrācijai ir jābūt obligātai ne tikai, lai iekļūtu Parlamentā, jo galu galā visi lobētāji noteikti nemeklē savus sakarus tikai pašā Parlamenta ēkā, bet arī, un daudz biežāk, restorānos, kokteiļu vakaros vai vingrošanas zālē.

Es vēlētos arī izteikties par pārredzamību saistībā ar politiskajām partijām. Arī tad, ja tā ir viena cilvēka partija un darbojas kā viena cilvēka process, mēģinot pasniegt sevi baltāku par baltu, šīm partijām un personām ir jāapliecina nepieciešamais pārredzamības līmenis. Tām ir jānodrošina pārredzamība saistībā ar saviem aktīviem, saviem prasījumiem attiecībā uz valsts kasi un kampaņu izmaksu kompensāciju, citiem vārdiem, saistībā ar faktiskajiem naudas līdzekļiem, ko tās vēlēšanu kampaņu laikā ir saņēmušas no valsts iestādēm savā valstī. Šīm izmaksām pārredzamā veidā ir jābūt dokumentētām.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums par iespēju uzstāties. Līdzīgi kā vairākums šajā plenārsēžu zālē, es piekrītu, ka reģistrs nozīmē progresu attiecībā uz likumdošanas procedūru pārredzamību, tomēr, manuprāt, tas ir tikai pirmais pasākums. Mums ir nopietni jāapsver vēl citi pasākumi un risinājumi.

Manuprāt, svarīgākais jautājums ir par to, ko Eiropas Parlamenta deputātiem ir atļauts darīt. Vai Eiropas Parlamenta deputātiem ir atļauts tikai strādāt savā profesionālajā statusā Parlamentā, vai arī viņiem ir atļauts veikt vēl citas darbības papildus savam darbam Parlamentā? Es personīgi uzskatu, ka šīm citām darbībām ir jābūt ļoti šauri noteiktām un tās būtu jānorobežo ar zinātnisko darbu un publikācijām. Jebkādas citas darbības dažādās padomēs vienmēr izraisa jautājumus un šaubas.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Lisabonas līgums ir piešķīris Eiropas Parlamentam lielākas pilnvaras, no kurām izriet arī lielāka atbildība. Tāpēc mūsu darbā ārkārtīgi svarīga ir pārredzamība, ņemot vērā to, ka mūsu darbs ir saistīts ar tiesību aktu izstrādi 500 miljoniem cilvēku un bieži ar ļoti lielām naudas summām.

Lobētāju reģistrs, par ko pašreiz ir panākts kompromisa lēmums, protams, ir ļoti vērtīgs, un es ceru, ka mēs varam paveikt vairāk, nodrošinot ziņotāju aizsardzību. Es arī ceru, ka mēs varam paveikt vairāk un nodrošināt, ka informācija reģistrā par finanšu jomas pārstāvju saistībām vai īpašumtiesībām kļūst obligāta, nevis brīvprātīga, kā tas ir pašlaik. Es arī ceru, ka mums būs debates par to, kādas papildus darbības ir pieļaujamas no ētiskā viedokļa, kad mums Eiropas Parlamentā ir jāpilda deputātu pienākumi.

Es atzinīgi vērtēju šo kompromisu, un uzskatu to par virzību uz priekšu, tomēr šajā virzībā uz pārredzamību, atklātību un lielāku uzticību demokrātijai ir jāveic vēl daudz vairāk pasākumu. Pateicos jums!

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka Weber kungs pareizi minēja, ka mums vajadzētu būt lepniem par pārredzamības reģistru, kas tiek kopīgi vadīts, jo izņemot Amerikas Savienotās Valstis vai Kanādu, man nav zināma neviena cita valsts ārpus Eiropas Savienības, kurā, nosakot tam kritērijus, darbotos šāds lobiju reģistrs, kādu mēs pašreiz gatavojamies izveidot. Tas attiecas arī uz dalībvalstu galvaspilsētām.

Jautājums, ko izvirzīja vairāki runātāji, no kuriem pirmais bija Groote kungs un pēc tam Häfner kungs, attiecās uz obligātu reģistru. Mēs darba grupā ilgi spriedām par šo jautājumu. Problēma ir tajā apstāklī, ka pašlaik mēs neredzam juridisku pamatojumu, kas ļautu mums piespiest uzņēmumus, pilsoņus vai interešu pārstāvjus reģistrēties, lai izmantotu viņu nodarbošanos.

Mēs, pārstāvot ES pārvaldības iestādi un ievērojot minēto pamatojumu, nevaram atteikties no sadarbības ar šādu organizāciju vai organizācijām. Tāpēc mēs esam meklējuši veidus, kā uzņēmumiem, organizācijām un lobijiem nodrošināt pozitīvu motivāciju, lai tie reģistrētos. Es uzskatu, ka tas ir liels panākums, jo līdz ar vienošanos, kas tika panākta ar Parlamentu, mēs šo sistēmu faktiski esam padarījuši par obligātu. Ņemot vērā mūsu un Padomes kopīgās darbības, mēs palielināsim reputāciju un spiedienu tādā veidā, ka turpmākajos divos gados mēs redzēsim, kā tas darbojas, un tas mums sniegs papildu pieredzi, kā veikt augstas kvalitātes pārbaudi, un mēs uzzināsim, kā mēs varam turpmāk uzlabot sistēmas darbību.

Aicinājumi veikt atbilstošu pārbaudi attiecībā uz to subjektu darbību finansēšanu, kas reģistrējas: es varu jums apgalvot, ka Komisija jau veic visu to subjektu nejaušas pārbaudes, kuri ir jau reģistrējušies reģistrā, un es esmu pārliecināts, ka šīs darbības tiks vienīgi pastiprinātas, tiklīdz mēs reģistru vadīsim kopīgi. Visiem subjektiem, kas iekļauti reģistrā, ir jābūt pārliecinātiem, ka gadījumā, ja kaut kāda informācija ir nekorekta, mēs to atradīsim, mēs to kritizēsim, mēģināsim to izlabot un mums nav jābaidās kaunināt atbildīgās personas.

Es biju ļoti iepriecināts — es atkal atgriežos pie šīs tēmas, jo vairāki runātāji norādīja uz tās nozīmi —, ka visas trīs iestādes ir progresējušas šajā darbā. Es esmu pārliecināts, ka pēc šīs ļoti svarīgās Ungārijas prezidentūras atklāšanas mēs netērēsim laiku un pēc iespējas ātrāk mēģināsim sākt starpiestāžu sarunas ar Padomi, un tādējādi esmu pārliecināts, ka mēs varam atrast ļoti piemērotu veidu, kādā kopīgi pārvaldīt reģistru, trim iestādēm strādājot pie šā jautājuma ar vienu un to pašu mērķi — panākt lielāku Eiropas Savienības tiesību aktu pārredzamību.

Pēdējais jautājums, ko izvirzīja vairāki runātāji un izklāstīja Casini kungs: pārredzamības reģistrs noteikti nav ne vienkāršs, ne arī maģisks risinājums korupcijas apkarošanas problēmai. Mēs ļoti labi zinām, ka galvenais ir augsti morāles, ētikas, cieņas standarti un skaidri noteikumi. Taču to noteikti var izmantot kā īpaši piemērotu līdzekli un atbilstošu rādītāju. Tādējādi tie, kuri reģistrējas, ir gatavi ievērot noteikumus un būt pārskatāmi, un tiem nav nekā slēpjama, un — tam vajadzētu būt galvenajam rādītājam mums visiem — ka viņi būs faktiski partneri, kas strādās kopā ar mums un veiks informācijas apmaiņu ar mums, un ka viņi uzticas mūsu turpmākai saziņai.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet, lūdzu, man kā dalībvalsts pārstāvei, kurā kopš 2006. gada ir ieviests likums attiecībā uz lobēšanu, atzinīgi novērtēt šodienas debates un faktu, ka Parlaments un Komisija ir spējuši vienoties jautājumā par pārredzamības reģistru.

Pārredzamība Padomei vienmēr ir bijis ļoti svarīgs jautājums. Es ļoti priecājos redzēt, ka, lai gan mums neizdevās panākt progresu 2008. un 2009. gadā, mēs pašreiz esam veikuši izrāvienu Ungārijas prezidentūras laikā tajā ziņā, ka Padome ir gatava pārraudzīt procesus un tā iespēju robežās piedalīsies šajā pasākumā — mēs to redzēsim, kādā ziņā, un sarunām vēl ir jāturpinās.

Tāpēc mēs esam gatavi sarunām par mūsu ieguldījumu, un kā es norādīju savā ievada runā, mēs paredzam, ka apstiprināsim šo nodomu politiskajā deklarācijā, kas tiks laista klajā jūnijā. Tāpēc tas nenozīmē, ka mēs pievienosimies iestāžu nolīgumam.

Iemesls, kāpēc dalībvalstis pašlaik var pieņemt šo formulu —, kas, man vēlreiz jāuzsver, nozīmē būtisku progresu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem — ir, ka lobiju organizācijas netuvojas Padomei kā Eiropas iestādei, un tam ir bijuši daudzi atsevišķi piemēri. Lobēšanas darbību mērķis drīzāk ir dalībvalstis, to valdības un valsts aģentūras. Tāpēc Padome nav pakļauta lobēšanai tādā ziņā kā Komisija vai Eiropas Parlaments.

Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es ceru, ka sadarbība būs efektīva un pēc šīm sarunām mēs spēsim pieņemt šo politisko deklarāciju.

  Carlo Casini, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos paskaidrot dažas lietas. Es vēlētos arī īpaši uzsvērt, ka šī vienošanās tika panākta ilgi pirms notikuma ar britu žurnālistiem. Diemžēl šis ir viens no veidiem, kā plašsaziņas līdzekļos tiek izplatīta nepatiesa informācija. Piemēram, lielākais Itālijas laikraksts „Corriere della Sera” šodien zobojas par Eiropu, apgalvojot, ka mēs esam rīkojušies pārāk vēlu un tikai pēc šiem gadījumiem ar žurnālistiem. Tā nav patiesība. Šādi nepamatoti tiek veicināta neuzticība Eiropai.

Vienošanās tika panākta ilgi pirms tam. Katrā ziņā šī apspriede ir sarīkota ar zināmu nokavēšanos, jo tiklīdz izcēlās skandāls, mēs vēlējamies noskaidrot, vai mēs varam mēģināt turpmāk stiprināt šo nolīgumu. Tomēr tā redakcija palika nemainīta. Tas ir pirmais skaidrojums.

Otrs skaidrojums attiecas uz jautājumu par obligātumu. Reģistrs jau pašreiz ir obligāts. Tiem, kas vēlas nodarboties ar lobēšanu, ir jāreģistrējas reģistrā. Es nesaprotu, ko nozīmē jēdziens „obligāts”: tas nevar nozīmēt to, ka visām sabiedrībām, uzņēmumiem vai visiem pilsoņiem ir jābūt ierakstītiem šajā reģistrā. Tas nav iespējams. Katrā gadījumā atsevišķu Eiropas Parlamenta deputātu ziņā ir pirms kontaktu veidošanas aicināt reģistrēties tos, kuri vēlas uz viņiem izdarīt spiedienu.

Trešais jautājums attiecas uz iespējamiem turpmākiem grozījumiem. Šim nolūkam ir izveidota darba grupa, kurai, manuprāt, ir nepieciešamas maksimālas manevrēšanas iespējas. Es piekrītu, ka mums ir jāidentificē sarunu gaitā konstatētie lobētāji, taču es nezinu, vai šis uzdevums attiecas tikai uz referentu vai arī uz priekšsēdētāju. Mēs šai darba grupai sniedzam izvēles iespējas iesniegt visus vajadzīgos ieteikumus.

Visbeidzot, es arī vēlos pateikties gan Šefčovič kungam, kurš ir sniedzis milzīgu ieguldījumu šā nolīguma īstenošanā, gan arī Ungārijas valdības pārstāvim, cita starpā, par garantiju, kas tika sniegta attiecībā uz Padomes pievienošanos šim nolīgumam tuvākajā laikā, un kuram bez šaubām bija savas neskaidrības, tā kā Padome šajā gadījumā, protams, ir otrā palāta. Ja Padome būs arī aprīkota ar reģistru, šādi tāpēc efektīvāk tiks uzsvērts, ka Eiropas struktūru veido valdība (Komisija) un likumdošanas iestāde, kas veidota gan no pilsoņu, gan arī valstu pārstāvjiem.

Tomēr es atzīstu, ka joprojām ir jautājumi, uz kuriem vajadzētu rast atbildes, ņemot vērā, ka Ministru Padome pārstāv valstis. Es tomēr esmu pārliecināts, ka mēs panāksim labvēlīgu secinājumu.

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2011. gada 11. maijā.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Mēs vienmēr sevi slavējam par to, ka mēs no visām Eiropas iestādēm esam atklātākā. Tomēr nesenā pagātne ir uzskatāmi pierādījusi, ka neatkarīgi no priekšrocībām, ko šī atklātība sniedz, šai sistēmai ir arī savi trūkumi. Mēs visi zinām, ka Eiropas pilsoņi ir zaudējuši un joprojām turpina zaudēt savu uzticību Eiropai, un, būsim godīgi, arī mums, Eiropas Parlamenta deputātiem. Lai atgūtu šo uzticību, ir svarīgi, lai mēs būtu atklāti attiecībā uz savām darbībām un tām ietekmēm, kas veido mūsu darbu. Kopējs pārredzamības reģistrs, kas mums šodien ir jāpieņem, nobalsojot „par” diviem apspriešanai izvirzītajiem ziņojumiem, ir liels pirmais pasākums šajā virzienā. Tas ir „pirmais pasākums”, jo tas neatrisinās visas mūsu problēmas. Pat ja to būtu grūti izdarīt pašreiz, turpmāk mums ir jāvirzās uz lobētāju obligātu reģistrēšanu. Es vēlētos arī uzsvērt, ka šāds reģistrs neaizstāj mūsu individuālos centienus panākt pārredzamību un vajadzību izvērtēt mūsu darbu šajā ziņā.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es atzinīgi vērtēju Komisijas un Eiropas Parlamenta kopējo pārredzamības reģistru, vismaz šajā veidolā. Tomēr tam vajadzētu būt tikai vienam no daudziem būtiskiem pasākumiem virzienā uz lielāku pārredzamību likumdošanas procesā, kas būtu jāpiemēro visām trīs Eiropas iestādēm. Eiropas Parlaments acīmredzami vēlas rīkot nopietnas debates par lobēšanu un lobēšanas noteikumiem. Šādi tiks arī rādīts piemērs tām dalībvalstīm, kurām vēl ir jāveic šis pasākums. Es uzskatu, ka pārredzamības reģistrs veicinās arī lielāku politiskās vides uzticamību. Tomēr tā faktiskā ietekme būs galvenokārt atkarīga no visu iesaistīto pušu vēlēšanās ievērot stingrākus noteikumus.

  Marianne Thyssen (PPE) , rakstiski. – (NL) Es varu tikai atzinīgi vērtēt to, ka Komisija un Parlaments sadarbojas, lai izveidotu kopēju „pārredzamības reģistru” lobētājiem, zinātniskās izpētes centriem un citām interešu organizācijām. Galu galā attiecībā uz katru lietu, kas ir mūsu darba kārtībā, mums ir jāspēj ievākt ziņas par dažādām interešu grupām un darīt to pilnīgi atklāti. Starp citu, tas nav nekas slikts, ja organizācijas aizstāv savas intereses, kamēr vien tas tiek darīts atklātā un līdzsvarotā veidā. Likumdošanas „pēdu nospiedumu” princips, sakarā ar kuru referentiem ir jāpaziņo, ar ko viņi ir kontaktējušies priekšlikumu sagatavošanas procesā, ir piemērota politiskā nostādne. Es tam jau faktiski esmu pievērsusi uzmanību savā ziņojumā par rotaļlietu drošību. Skaidri pasākumi, lai nodrošinātu šī principa vispārēju piemērošanu, veicinās pārredzamību. Tas ir arī piemērots instruments, lai kliedētu mītus par lobēšanu, kādi kopumā ir sabiedrībā, kuras kopīgās intereses mēs, būdami Eiropas Parlamenta deputāti, veicinām. Fakts, ka Padome arī ir eventuāli izteikusi savu vēlēšanos pievienoties šim reģistram, nozīmē, ka visiem ES lobētājiem mums būs vienots reģistrs, kura izveidošanai mēs kopā ar Eiropas Parlamentu esam strādājuši daudzus gadus. Es tāpēc atbalstu šo pieeju.

17. Kodoldrošības jautājums 25 gadus pēc Černobiļas katastrofas (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par Bogusław Sonik mutisko jautājumu Komisijai Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā attiecībā uz kodoldrošību 25 gadus pēc Černobiļas katastrofas (O-000109/2011 – B7-0312/2011).

  Bogusław Sonik, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos teikt, ka jūtos ļoti iepriecināts, ka šajā Eiropas Parlamenta sēdē tiek pieminēti Černobiļas katastrofas, kas bija lielākā kodolkatastrofa cilvēces vēsturē, upuri, un visi, kas tās dēļ guva traumas. Īpaši ņemot vērā nesenos notikumus Japānā, šī gadadiena ir kļuvusi par traģisku iemeslu izvērtējumiem un apsvērumiem attiecībā uz kodoldrošību. Černobiļas traģēdija ir arī atklājusi desmit Ukrainas komunistu amatpersonu bezpalīdzību un muļķību, kuras centās noslēpt no pārējās pasaules šo katastrofu un tās mērogu.

Atcerēsimies tikai dažus faktus, kas liecina par šīs traģēdijas mērogu, pakāpi un dimensijām. Černobiļas kodolspēkstacijas reaktora eksplozijas dēļ tika piesārņoti aptuveni 100 000 km2 zemes, no kuriem 70 % atrodas Baltkrievijas teritorijā. Radioaktīvās vielas sasniedza arī Skandināviju un Centrāleiropu, tostarp, Poliju, kā arī Grieķiju un Itāliju Dienvideiropā. Aptuveni 115 000 cilvēku tika evakuēti no zonām, kas atrodas reaktora tuvumā, un aptuveni 220 000 cilvēku pēc 1986. gada tika pārvietoti no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas.

Ir ļoti grūti novērtēt šīs katastrofas izraisītos postījumus, gan attiecībā uz veselību, gan arī vidi. Speciālisti joprojām nespēj noteikt nāves gadījumu skaitu, ko izraisīja šī katastrofa. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, no vēža, ko izraisīja piesārņojums pēc kodolspēkstacijā notikušā sprādziena, nomira aptuveni 9000 cilvēku. Atbilstīgi citu avotu aplēsēm, jau aptuveni 200 000 cilvēku ir miruši no slimībām, kuras izraisa radiācija, un ka nākotnē 100 000 cilvēku var nomirt no vēža, ko izraisījusi Černobiļas katastrofa. Saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem vismaz divu Ukrainas apgabalu iedzīvotāji joprojām uzturā lieto piesārņotu pārtiku.

Neaizmirsīsim, ka Eiropas Savienība, kas ir izveidojusi Černobiļas cietušo fondu, ir sniegusi pārsvarā finansiālu ieguldījumu cīņā, kuras nolūks ir atvieglot Černobiļas katastrofas sekas. Šīs katastrofas 25. gadadienā Eiropas Komisija paziņoja, ka EUR 110 miljoni tiks piešķirti situācijas stabilizēšanai un vides aizsardzībai ap Černobiļas kodolspēkstaciju.

Šajā kontekstā mēs nevaram aizmirst, ka jautājums par to, kā attiekties pret kodoldrošību, ir aktuāls visās pasaules valstīs, un tāpēc ir jāaplūko solidaritātes un pārrobežu atbildības garā. Tāpēc es gan lūgšu, gan arī aicināšu Eiropas Komisiju veikt ilgtermiņa un visaptverošu pētījumu par to, kādas sekas uz cilvēku veselību ir atstājusi Černobiļas katastrofa. Vai Komisija ir gatava veikt un atbalstīt ilgtermiņa pētījumu par cilvēku dzīves ilgumu un Černobiļas katastrofas ietekmi uz eiropiešu veselību visās tajās teritorijās, kuras cieta no radioaktīvā piesārņojuma? Vai Eiropas Komisijai ir jebkādi dati par vides piesārņojumu tajās teritorijās, kuras visvairāk ietekmēja sprādziens? Vai katastrofas gadadienā Komisija gatavojas mudināt valdības publiski apņemties piešķirt jaunu finansējumu cīņai, kuras nolūks būtu mazināt šīs kodolkatastrofas sekas?

Kādus iespējamos scenārijus Komisija paredz attiecībā uz kodolspēkstacijās notikušu nopietnu kodolavāriju ietekmi uz iedzīvotājiem, kas dzīvo atsevišķās dalībvalstīs, ņemot vērā daudzās kodolspēkstacijas Eiropas Savienības teritorijā un pašreizējo koordinācijas līmeni Eiropas Savienībā? Vai Eiropas Komisijai ir kādi plāni attiecībā uz valstu nostāju koordināciju kodolkatastrofas gadījumā? Kodolkatastrofas vienmēr nāk negaidot, un tām vienmēr ir starptautiskas un globālas sekas. Tāpēc ir labāk, ja iepriekš jau ir sagatavots vajadzīgo atbilžu kopums, kas ļaus samazināt risku un izvairīties no turpmākām katastrofām.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! 25 gadu laikā kopš kodolavārijas Černobiļā Komisijai ir bijusi nozīmīga loma pasaules līmeņa centienos mazināt šīs traģēdijas sekas. Uzdevuma apjoms noteica to, ka ir nepieciešami kopēji pūliņi. Tāpēc Komisija sadarbojās ar partneriem dalībvalstīs, G7 un pašu Ukrainu, lai nodrošinātu, ka šo teritoriju var sistemātiski stabilizēt un nodrošināt draudzīgu vidi.

ES izvēlējās aktīvu pieeju, mobilizējot vairāk resursu no starptautiskās kopienas, lai Černobiļas kodolspēkstacijas laukumā varētu pabeigt nepaveiktos darbus, un mēs turpinām savus centienus šajā virzienā, sniedzot savu ieguldījumu. Komisija ir lielākais ziedotājs Černobiļas cietušo fondā, un mēs apsolījām papildu EUR 110 miljonus no mūsu budžeta līdzekļu devēju konferencē, kas notika pagājušā gada aprīlī Kijevā, kurā kopā tika apsolīti papildu EUR 550 miljoni.

Mēs esam bijuši aizņemti diplomātiskajā frontē, un esam arī pārliecinājuši 32 valstis, tostarp 13 jaunus līdzekļu devējus, veikt ieguldījumus fondā. Mēs plānojam turpināt pārrunas ar citiem līdzekļu devējiem, tostarp Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, lai nodrošinātu finanšu līdzekļus, kas joprojām ir nepieciešami, lai visus projektus varētu pabeigt līdz 2015. gadam. Mēs arī strādājam ar Ukrainas valdību, lai nodrošinātu, ka ir iespējams realizēt Černobiļas reaktora kodola pārklāšanas plānu. Tajā ir paredzēta bojātā IV reaktora bloka apmūrēšana ar jaunu aizsargpārklājumu, un pasākumi, kas nepieciešami citu reaktora bloku slēgšanai. Visi darbi ir jāpabeidz līdz 2015. gadam.

Turpmāk mēs pievērsīsimies pētījumu projektiem Euratom pamatprogrammas ietvaros attiecībā uz katastrofas sekām un kā tās iespējams pārvarēt. Pašlaik mazu radiācijas devu pētījumi ir liela mēroga iniciatīvas temats kopīgajā programmā, ko plāno Eiropas MELODI platforma.

Sadarbības mehānisma ietvaros kodoldrošības jomā mēs apsveram projektu, kura mērķis ir palīdzēt visvairāk cietušajām iedzīvotāju grupām ap Černobiļas slēgto zonu. Mūsu nodoms ir pamatīgāk izpētīt saistību starp veselību un uzturu. Ja būs vajadzīgs veikt mērķtiecīgas darbības, novērtējot sekas cilvēku veselībai visās tajās teritorijās, kuras ir ietekmējis piesārņojums no Černobiļas, Komisija ir gatava rīkoties un nodot atbildību par atbilstošo pasākumu koordināciju ES Veselības drošības komitejai.

Vēl viens Komisijas pienākums ir cīņa pret vides piesārņošanu. Pēc Černobiļas avārijas mēs veicām ieguldījumus kopīgos pētījumu projektos ar Neatkarīgo valstu savienību, atbalstot plašu datu apkopošanu un plānojot katastrofu pārvaldības stratēģijas atomenerģijas nozarē un attiecīgos apgabalos Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas teritorijā. Pēc šīs avārijas mēs apkopojām datus par radioaktīvā cēzija izplatību Eiropas Savienībā. Šī informācija 1998. gadā tika publicēta atlanta veidā, kas tika izstrādāts sadarbībā ar Ukrainu, Krieviju un Baltkrieviju.

Pašlaik 7. Euratom pamatprogrammas ietvaros mēs atbalstām izcilības tīklu radioekoloģijā, lai cilvēku un vides aizsardzības no radiācijas interesēs finansētu integrāciju, sakaru tīkla izveidošanu un zinātnisko izcilību.

Apsverot civilo aizsardzību, pēdējos deviņus gadus mēs esam veicinājuši sadarbību starp dalībvalstīm civilās aizsardzības treniņu jomā. Šajos treniņos tiek iesaistīti arī dalībnieki no trešām valstīm. Trīs treniņos, kas tika līdzfinansēti ar līdzekļiem no mūsu civilās aizsardzības finanšu instrumenta, bija iekļauts arī radioloģiskais aspekts, proti, TORCH, kurā tika imitēta avārija, kas izraisīja masveida nāves gadījumus, un tās simulācija, CREMEX, kurā tika iekļauta masveida saindēšanās no „netīrās” bumbas, un pirms gada realizētajā treniņā SISMICAEX, kurā tika imitēta zemestrīces izraisīta kodolavārija.

Turpmākajos gados mēs turpināsim sniegt atbalstu Eiropas solidaritātes garā, darot visu iespējamo, lai samazinātu pašreizējo kaitējumu un novērstu Černobiļas postījumu atkārtošanos.

  Herbert Reul, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka vienmēr ir labi kritiski izvērtēt pasākumus, tāpēc es esmu pateicīgs Komisijai par to, ka tā ir tik skaidri paskaidrojusi visu, ko Eiropa ir paveikusi kopš šīs katastrofas gan uzreiz, gan vidējā termiņā līdz ilgtermiņā, gan līdz pat šodienai.

Neatkarīgi no tā, kā mēs vērtējam problēmu, ir vērts norādīt, ka šos kaitējuma ierobežošanas pasākumus šādā līmenī nekad nevarētu realizēt, ja nebūtu iesaistījusies Eiropas Savienība. Man bija ļoti vērtīgi uzzināt, ka Komisija sniedza ne tikai tūlītēju tiešo palīdzību, bet visas Eiropas vārdā arī intensīvi centās rast atbildi uz jautājumu, kādi secinājumi būtu izdarāmi no šīs katastrofas attiecībā uz civilās aizsardzības pasākumiem, informācijas apmaiņas sistēmām, kā arī izpēti un ar to saistītiem pētījumiem. Es neesmu pilnībā pārliecināts, ka ir patiešām nepieciešams uzsākt jaunus pētījumus. Iespējams, ka mums vajag novērtēt jau pieejamo informāciju, lai noskaidrotu, vai tā ir pietiekama mūsu vajadzībām. Es uzskatu, ka tas kļūs skaidrs atšķirīgo debašu laikā. Dažreiz piekļuve milzīgam informācijas apjomam nenodrošina, ka tiks panākts vērā ņemams progress.

Es vēlētos pateikties un piebilst, ka Komisija un Eiropa kopumā var būt apmierināta ar to, ko tās šajā gadījumā ir sasniegušas. Tās ir uzskatāmi pierādījušas, ka šajās iestādēs nenodarbojas tikai ar runāšanu, bet tās sniedz arī praktisku palīdzību.

  Jo Leinen, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties Sonik kungam par šo debašu uzsākšanu un mutiskā jautājuma sagatavošanu.

Es piekrītu, ka mēs nekad nedrīkstam aizmirst Černobiļas katastrofu. Mēs labi saprotam, ka šīs katastrofas ilgtermiņa sekas joprojām ir jūtamas pēc ceturtdaļgadsimta. Apkārt Černobiļai vēl joprojām ir liela neapdzīvojama teritorija, kādēļ cilvēki vairs nevar atgriezties savās mājās. Tad vēl ir ilgtermiņa ietekme uz veselību. Televīzijā rādīja, ka sievietes joprojām cieš no spontāniem abortiem 25 gadus pēc šīs katastrofas.

Eiropai ir arī jāuzņemas zināma atbildība, jo kodoldrošības jautājums nav lieta, kas attiektos uz valstu suverenitāti, bet drīzāk tā ir Eiropas atbildība. Šajā blīvi apdzīvotajā kontinentā visas kodolspēkstacijas atstāj ietekmi uz kaimiņvalstīm. Tāpēc, Oettinger kungs, jūs esat īpaši atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka mēs nopietni pievēršamies šai tēmai, īpaši ņemot vērā Fukušimas notikumus. Vēlāk mēs runāsim ar jums par stresa testiem, citiem vārdiem, par drošības analīzēm 143 kodolspēkstacijām. Es aicinu jūs ievērot savus principus. Mēs vēlamies nodrošināt maksimāli augstāko drošības standartu Eiropā, ne tikai nodarboties ar dabas katastrofu pētījumiem. Tādēļ mums ir arī jāpēta citi riski, piemēram, lidmašīnu avārijas, teroristu uzbrukumi, kiberuzbrukumi, citiem vārdiem, šo uzbrukumu uz kodolspēkstacijām apvienojums; turklāt jums ir jānodrošina, ka tas nekļūst vienkārši par simbolisku žestu.

Černobiļā joprojām ir daudz kas jāpaveic. Sarkofāgs vēl nav drošs, un tāpēc ir jāpiesaista jauni finanšu resursi, lai to sakārtotu. Es vēl neko neesmu dzirdējis par plāniem, ko darīt ar kodolatkritumiem, kas atrodas apkārt katastrofas vietai; šā materiāla likvidēšana vēl nav apstiprināta. Tādēļ, Reul kungs, es uzskatu, ka zinātniskie pētījumi ir jāveic, jo mums nav pietiekami lielas pieredzes attiecībā uz radiācijas ilgtermiņa ietekmi. Es aicinu Komisiju uzsākt šādus pētījumus.

Nobeiguma analīzē par drošāko iespēju ir atzīta kodola izejas stratēģija. Turpinot sadarbību ar cietušajām valstīm, mana lielākā vēlēšanās būtu, lai mēs šeit izveidotu darbseminārus par nākotnes tehnoloģijām un sniegtu ieteikumus, kā taupīt enerģiju un attīstīt alternatīvus enerģijas avotus. Tieši tas mums ir nepieciešams 25 gadus pēc Černobiļas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Leinen kungam. Viņš pieminēja stresa testus. Taču es vēlētos noskaidrot lūk ko: stresa testiem ir nepieciešami rezultāti. Vai jūs uzskatāt, ka šai zonai būs iespējams izveidot pastāvīgu Eiropas regulatoru, kas būtu atbildīgs par šo problēmu risināšanu un kuram būtu pilnvaras atvienot no energosistēmas bīstamās kodolspēkstacijas?

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Rübig kungam par viņa jautājumu. Par mērķi vajadzētu izvirzīt Eiropas kompetences noteikšanu kodolspēkstaciju pārraudzībai. Ja problēma pārsniedz valstu robežas, tad ir iesaistīta Eiropas dimensija, kurai arī ir nepieciešama Eiropas kompetence. Oettinger kungs, mums vēl nav šīs kompetences, tomēr jums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka mums ir pamatojums kodolspēkstaciju neatkarīgai un objektīvai pārraudzībai, raugoties no Eiropas perspektīvas un ļaujot mums izdarīt pašiem savus secinājumus, kad ir norādītas vājās vietas. Ja stresa testa rezultāti norāda, ka spēkstacija nav droša, tad tā ir jāslēdz vai jāveic tās atjaunināšana, ja iespējams.

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kamēr attiecīgajās dalībvalstīs notiek debates par rīkošanos saskaņā ar mūsu enerģētikas stratēģiju, izmantojot vai neizmantojot kodolenerģiju, mums vajadzētu atcerēties, ka neatkarīgi no pieņemtā lēmuma kodoldrošība būs ilgtermiņa problēma vairākām paaudzēm. Mums acīmredzot starptautiskā līmenī ir jāizstrādā un jāievieš kopīgi kodoldrošības standarti, jo radioaktīvajam piesārņojumam nav robežu, kā to atklāja Černobiļas katastrofa un apstiprināja pašreizējie Fukušimas notikumi.

Divdesmit piecus gadus pēc Černobiļas notikumiem mums joprojām ir jāizvērtē un jāveic pētījumi par to, kādu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi piesārņojums ir atstājis pagātnē un atstāj pašreiz. Mums ir jāapsver kodoldrošības jautājums nevis kā profilakses pasākums, bet kā ilgtermiņa un visaptveroša stratēģija. Mums ir jāpievēršas arī kodolatkritumu problēmai. No Černobiļas vairs ir palikuši tikai atkritumi, un tā šim reģionam ir nopietna un draudīga problēma. Tā kļūst arī par problēmu visai Eiropai attiecībā uz kodolenerģētikas nākotni. Mums šajā jomā ir vajadzīgi vairāki pētījumi, un mums ir jānodrošina šo materiālu uzglabāšanas vai likvidēšanas ilgtermiņa drošība.

Lai arī kādu lēmumu mēs tagad pieņemtu, ir nepieciešams atgriezeniskums un atgūstamība. Es atzinīgi vērtētu skaidru Komisijas nostāju šajā jautājumā.

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Černobiļa ir bijusi Eiropas politikas atskaites punkts 25 gadus kopš traģiskās katastrofas. Dažreiz tas ir pilnīgi atbilstoši, bet dažreiz tam nav nekāda pamatojuma. Atšķirībā no Padomju Savienības pirms 30 gadiem mums Eiropas Savienībā ir pilnībā atbilstoši juridiski dokumenti mūsu drošības standartu piemērošanai. Tie ir vieni no augstākajiem standartiem pasaulē, un tādējādi Černobiļas izmantošana šodien pret kodolenerģētiku vērstas propagandas nolūkos, pamatojoties uz galīgiem aizspriedumiem, ir vēstures kropļošana. Ir vēl viens arguments par labu Eiropas atomenerģijas nozares darbības pārtraukšanai, proti, ka tā palīdzot uzturēt mūsu atkarību no degizrakteņu importa no trešām valstīm.

No Černobiļas katastrofas var izdarīt vēl dažus vērtīgus secinājumus. Visas Krievijas kodolspēkstacijas, no kurām ir paredzēts eksportēt elektrību uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek plānotas gar mūsu austrumu robežu. Tās tiek būvētas, vispār neņemot vērā ES drošības standartus. Būtu vērtīgi, ja Komisija veiktu pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās standarti tiek realizēti ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī ārpus tās robežām, tā kā spēkstacijas Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā ir orientētas uz Eiropas tirgu. Vienīgais jautājums ir par to, vai Komisijai pietiks spēka un iztēles, lai veiksmīgi rīkotos šajā jomā.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs! Tā ir taisnība, ka Eiropas Savienība ir jau daudz paveikusi attiecībā uz Černobiļas katastrofu un tās sekām. Tomēr paliek atklāts jautājums par to, vai mēs esam paveikuši pietiekami daudz, vai mēs jebkad varēsim paveikt pietiekami daudz un vai mēs vienmēr darām pareizās lietas.

Manuprāt, joprojām ir vērojamas dažas nozīmīgas plaisas, kuras vajadzētu aizpildīt saistībā ar veselības problēmām, ko ir izraisījis radioaktīvais piesārņojums. Ir jāatrisina strīds attiecībā uz ilgstoši viltotajiem Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras skaitļiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai, kuras teritorijā nonāk aptuveni puse no visiem katastrofas radioaktīvajiem nokrišņiem — es lietoju tagadnes izteiksmi apzināti —, ir jāmeklē iespējas aizstāvēt pašai savas intereses. Tas ir ļoti svarīgi. Starptautiskās sekas, kuras mums ir jāizcieš kā starptautiskai kopienai, nekādā ziņā neaprobežojas ar bijušās Padomju Savienības, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas teritoriju, jo vairāk nekā puse radioaktīvo nokrišņu pēc ugunsgrēka un sprādziena nonāca Eiropas kontinenta teritorijā. Tāpēc es aicinu jūs apsvērt vajadzību veikt atkārtotu šā negadījuma ietekmes uz veselību izvērtējumu. Daudzi bijušie Pasaules Veselības organizācijas darbinieki priecātos, uzzinot, ka viņu darbs ir izvērtēts no cita viedokļa.

Manas nākamās bažas attiecas uz vietēja līmeņa attīrīšanas operācijām. Pašlaik daudzu debašu temats ir lielais jaunais sarkofāgs. Kāpēc mums joprojām nav veikta riska analīze I sarkofāgam? Kāpēc mēs nespējam saprast šo problēmu? Kā tas var būt, ka tik nozīmīgs projekts tiek vadīts bez pārredzamas riska analīzes? Es arī brīnos, ka mums joprojām nav izskaidrojuma, kāpēc nebija iespējams izņemt un nodot glabāšanai izlietotos kurināmā stieņus no Černobiļas II un III reaktora, kas tika slēgti pareizi? Es uzskatu, ka tā ir milzīga problēma.

Mans trešais punkts ir par to, ka mēs Eiropas Savienībā kopš Černobiļas katastrofas un ilgi pirms Fukušimas vairākas reizes esam bijuši soļa attālumā no kodolreaktora sprādziena. Tam labs piemērs ir Forsmarka, cits piemērs ir Pakša, kā arī Brunsbitelas kodolspēkstacija Vācijā. Tagad ierosinātie stresa testi nespēj paredzēt to risku, ko mums rada pašreizējās Eiropas kodolspēkstacijas. Tāpēc es vēlētos lūgt jūs, Oettinger kungs, nemēģināt pūst mums miglu acīs. Jūs apsolījāt vēl nebijušus drošības testus. To, kas ir bijis piedāvāts līdz šim, nevar uztvert nopietni.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēc Černobiļas katastrofas, kas notika pirms 25 gadiem, Radiācijas aizsardzības biedrības veiktie jaunie pētījumi liecina, ka līdz šim laikam no kodolsprādziena ilgtermiņa sekām ir miruši 1,4 miljoni cilvēku. Pat Vācijā mēs baidījāmies par mūsu bērnu drošību, jo viņi bija pakļauti radioaktīvā lietus mākoņiem un ēda saindētus pārtikas produktus.

Eiropas Savienībai, reaģējot uz Černobiļas un Fukušimas katastrofām, pašreiz ir jāveic pareizi pasākumi. Bailes, ka apsolītie stresa testi visām kodolspēkstacijām vienkārši nodrošinās attaisnojumu ilgstošai reaktoru darbībai, diemžēl ir izrādījušās pamatotas, ņemot vērā noteiktos stresa kritērijus. Citas kodoliekārtas netiks pārbaudītas. Visi draudi, kas kodolenerģijas nozarei varētu izmaksāt pārāk dārgi, piemēram, cilvēka kļūda vai lidmašīnu avārijas ir vienkārši ignorētas, neskatoties uz to, ka, veicot iedzīvotāju drošības novērtējumu, tiem ir galvenā nozīme.

Mēs aicinām neatkarīgus ekspertus veikt visaptverošus un saistošus stresa testus. Tomēr tas būtu tikai pirmais pasākums virzībā uz atsacīšanos no kodolenerģijas izmantošanas Eiropas līmenī.

  Nick Griffin (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Sprādziens Černobiļā bija katastrofa, taču palūkosimies uz to patiesā gaismā: vairāk nekā 23 gadu laikā no Černobiļas radiācijas nomira 64 cilvēki un tā izraisīja 6000 vairogdziedzera vēža gadījumus. Šie ir traģiski skaitļi, taču tie kļūst nenozīmīgi, salīdzinot ar bojā gājušo skaitu uz mūsu ceļiem. Neraugoties uz to, ka lai gan neviens neizmanto ceļu satiksmes negadījumus, rīkojot kampaņas automašīnu aizliegšanai, neliela kreiso grupa izmanto Černobiļas katastrofu, lai aģitētu par atsacīšanos no kodolenerģijas izmantošanas.

Es nešaubos par to, ka viņiem ir labas ieceres, taču ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. Tiem pašiem cilvēkiem bija labi nodomi, kad viņi palīdzēja veidot biodegvielas pieprasījumu, veicinot pārtikas cenu celšanos tādos apmēros, ka tā vairs nebija pieejamas pasaules trūcīgajiem iedzīvotājiem. Šovakar miljoniem bērnu dosies gulēt, lēnām mirstot no bada, jo cilvēki šajā Parlamentā domā labu: šāda ir utopisko kreiso un neskaidro ideālu izpausme reālajā pasaulē.

Kodolenerģijas aizlieguma ietekme būtu pat sliktāka, jo alternatīva kodolenerģijai nav vēja parki un saules paneļi. Mūsu pasaulē, kurā enerģija ir deficīts un naftas ieguves maksimālais punkts ir pārdzīvots, alternatīva reaktoriem ir masveida bads.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - (LT) Priekšsēdētāja kungs! Pie Černobiļas katastrofas cēloņiem var pieskaitīt projekta izstrādes kļūdas un to, ka reaktora darbība netika izmēģināta ārkārtas apstākļos. Traģēdija, kas notika Japānā pēc ceturtdaļgadsimta, piespieda mūs pārbaudīt pašreizējo kodoliekārtu drošību, izmantojot stresa testus. Man nav šaubu par to, ka Eiropas Savienības kodolspēkstacijas šos testus izturēs vai vismaz tie tiks realizēti.

Tomēr, kad notiek avārijas šādās iekārtās, kaitējums videi un cilvēku veselībai nebeidzas uz robežas. Visa Eiropa pirms 25 gadiem labi apguva šo mācību. Tāpēc ir jāveic stresa testi un ne tikai Eiropas Savienības kodolspēkstacijās. Pašlaik tuvu Eiropas Savienības robežām tiek plānotas divas spēkstacijas — Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā. Diemžēl šajos gadījumos, šķiet, ir pārāk agri runāt par jebkādiem stresa testiem. Šajos gadījumos nav veikts atbilstošs ietekmes uz vidi novērtējums, nav sniegtas atbildes uz visiem jautājumiem, un vēl ir jāizveido vides piesārņojuma novēršanas sistēma. Turklāt Baltkrievijas spēkstaciju ir paredzēts būvēt vietā, kurā ir piedzīvota septiņu baļļu spēcīga zemestrīce — spēcīgākā zemestrīce Baltkrievijas vēsturē.

Tāpēc visai Eiropas Savienībai gan Komisijai, gan arī dalībvalstīm ir jārīkojas vienoti, lai nodrošinātu, ka uz kodolspēkstacijām, kas tiek plānotas kaimiņos Eiropas Savienībai, attiektos tie paši stresa testi, kādi ir Eiropas Savienības spēkstacijām. Tām ir arī jānodrošina, ka projektu izstrādātāji starptautiskām starpnieku organizācijām IAEA un Espo konvencijas sekretariātam sniedz skaidras un pamatotas atbildes par būvēšanas vietu izvēli, ietekmi uz vidi, kontribūciju un evakuācijas plāniem. Tikai tad mēs varam būt pārliecināti, ka mums nebūs jāevakuē 100 000 cilvēku, šoreiz Eiropas Savienības teritorijā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētāja kungs! Šī apspriede ir ļoti nozīmīga, taču, manuprāt, sen novēlota. Kodolavārija Černobiļā joprojām rada kaitīgu ietekmi gan uz Ukrainas, gan arī tās kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Lietuvas iedzīvotāji līdz šim laikam par šo avāriju maksā ar savu veselību; tās sekas izjutīs arī nākamās paaudzes. Diemžēl Fukušimas negadījums ir pierādījis, ka materiālo labumu dēļ pasaule pēdējo 25 gadu laikā vispār nav mēģinājusi objektīvi novērtēt kodoltehnoloģiju draudus. Daudzus gadus mēs esam runājuši, ka kodolenerģija ir tīrākais un drošākais enerģijas veids, bet, kā mēs varam pārliecināties, avārijas gadījumā tās sekas ir postošas, tās izjutīs daudzas nākamās paaudzes, un šo seku izmaksas nav izmērāmas. Kodoldrošības jautājums ir pilnībā jāpārskata. Es atzinīgi vērtēju to, ka Komisija ir ierosinājusi Eiropas Savienības kodolspēkstacijās veikt stresa testus, tomēr šādas pārbaudes ir jāveic sistemātiski un ilgstoši, nevis nejauši, lai maksimāli samazinātu avāriju iespējamību. No mūsu banku krīzes pieredzes mēs esam mācījušies, ka neviena iestāde vai nozare nevar nodrošināt efektīvu pašregulāciju vai paškontroli. Komisāra kungs, tāpēc es domāju, jūs piekritīsit, ka steidzami ir jāizstrādā kodoldrošības politika un jāuzrauga tās ieviešana.

Mums ir nepieciešama Eiropas Savienības nostāja attiecībā uz trešām valstīm, kuras plāno būvēt kodolspēkstacijas tieši līdzās Eiropas Savienības ārējām robežām. Mums ir jāzina, kā rīkoties gadījumā, ja kodolspēkstacijas neatbilst stresa testu prasībām, un atbildes uz daudziem citiem jautājumiem.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Katastrofas dēļ iedzīvotāji un glābēji Černobiļā un tās apkārtnē stipri cieta, bet tās ietekme sasniedza arī daudz tālākas teritorijas. Šodien, 25 gadus pēc Černobiļas katastrofas, dzīvnieki, kas tiek turēti atklātās ganībās dažos Zviedrijas rajonos, pirms nokaušanas joprojām ir jāpārbauda, un tiem ir jādod cita barība. Tas jo īpaši ir ietekmējis sāmu tautu.

Pēc katastrofas Fukušimā pašreiz daudzi Eiropas iedzīvotāji atkal ir norūpējušies par kodolenerģiju. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka Eiropas reaktoru pārbaude un novērtēšana nekļūst par „papīra tīģeri”, bet tiktu veikta tiešām pareiza novērtēšana.

Pārredzamība ir ārkārtīgi svarīga, un es tāpēc esmu ļoti norūpējusies, dzirdot, ka Apvienotā Karaliste nevēlas paziņot stresa testu rezultātus un Francija nav ieinteresēta veikt apjomīgus stresa testus. Komisāra kungs, izvirzot priekšlikumu, jums ir arī jānodrošina, ka stresa testos, paredzot tehnoloģiju un ģeogrāfijas aspektu, tiek iekļauta arī drošības kultūra un drošības politikas struktūra. Pateicos jums!

  Zbigniew Ziobro (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Divdesmit piecus gadus pēc kodolavārijas Černobiļā mēs arvien vairāk sākam apzināties kodolspēkstaciju katastrofu traģiskās sekas cilvēku veselībai un pat dzīvībai, kā arī videi kopumā. Mēs tās esam sākuši labāk apzināties arī pēc nesenajiem notikumiem Fukušimā. Mēs noteikti zinām, ka viens no Černobiļas avārijas galvenajiem cēloņiem bija reaktora bojātā konstrukcija. Tas rada jautājumu par to, vai Eiropas Savienība uzrauga, kas notiek citos padomju laika reaktoros; kādus pasākumus tā veic, lai nodrošinātu, ka tie ir droši?

Pašlaik Eiropas Savienības teritorijā darbojas vairāk nekā 140 kodolspēkstacijas un Eiropas kontinentā kopumā — vairāk nekā 190. Es tāpēc atbalstu lēmumu ES teritorijā veikt kodolspēkstaciju stresa testus. Tomēr šie testi nebūs obligāti, un tās valstis, kas šajos testos nevēlēsies piedalīties, netiks sodītas. Kādas sekas būs tām kodolspēkstacijām, kuras stresa testus nebūs izturējušas vai nebūs tajos piedalījušās? Mums bez šaubām ir jānosaka kodolspēkstacijām augsti standarti, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt lielāku sabiedrības uzticību nekā līdz šim, ņemot vērā, ka tās Eiropai neapstrīdami ir svarīgs enerģijas avots. Mums ir arī jāattīsta citi iespējamie enerģijas avoti, piemēram, slānekļu gāze, kas sniedz daudz iespēju iegūt enerģiju, bez vajadzības nepaplašinot kodolenerģētikas nozari.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos teikt atzinīgus vārdus par iniciatīvu, ko ierosināja mans kolēģis un draugs Bogusław Sonik, izvirzot šo mutisko jautājumu par kodoldrošību 25 gadus pēc Černobiļas katastrofas.

Černobiļa ir lielākā civilā kodolkatastrofa cilvēces vēsturē. Ir svarīgi, lai mēs mācītos no šādām katastrofām, kas saistītas ar kodolenerģijas izmantošanu. Ļaujiet man minēt četras mācības.

Pirmkārt, mums ir jāgarantē maksimāla pilsoņu drošība un drošums. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi augstākie standarti pasaulē, un tai ir jāietekmē starptautiskās iestādes, lai pasaules pārvaldībā, kas ir jau sākusi īstenoties, cilvēki uz visas planētas var būt droši, ka, attīstoties zinātnei, tiek piemēroti paši stingrākie drošības kritēriji. Ir jāpārtrauc arī visa zemo izmaksu kodolspēkstaciju komercializācija.

Otrkārt, valsts sektoram, un konkrētāk, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī kodolnozares operatoriem attiecībā uz pasākumiem kodolenerģētikas jomā ir jāpieņem pilnīgas pārredzamības rīcības ētika. Iedzīvotāji savā ziņā pieņem zinātnisku risku, bet tikai tad, ja to var izmērīt. Šīs bažas var izkliedēt tikai pārredzamības ētika un vērā ņemami smagi sodi tās pārkāpuma gadījumā.

Treškārt, visas ar drošību saistītās izmaksas ir jāiekļauj enerģijas ražošanas izmaksās un, ja mums ir jākrāj naudas līdzekļi, lai segtu visas izmaksas, t. i., ja mums būtu jānosaka pienākums sakrāt šos naudas līdzekļus, tad mums ir jāievieš tiesību akti, kuros būtu noteikti obligāti kapitāla līmeņi.

Ceturtkārt, mums ir jāuzrauga kodolinženieru mācības un jāpaātrina zinātniskās pētījumu programmas, un, to piebilstot, es vēlos paust savu apmierinātību, ka Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) 7. pamatprogramma ir pagarināta līdz 2012. un 2013. gadam.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu no Rumānijas, valsts, kas ražo kodolenerģiju, un kuras iedzīvotājiem vēl tagad ir saglabājušās bailes un neatbildēti jautājumi par Černobiļas avārijas ilgtermiņa ietekmi. Es atzinīgi vērtēju šo svarīgo apspriedi ar Eiropas Komisiju. Es uzskatu, ka tas ir mūsu pienākums izrādīt rūpes, jo īpaši par jautājumu, kas saistīts ar kodolavāriju ietekmes novērtēšanu uz cilvēku veselību.

Ekspertu grupa, ko finansējusi Eiropas Komisija, ieteica veikt starptautisku pētījumu, kurā būtu jānoskaidro visa ietekme, kāda Černobiļas katastrofai ir bijusi uz cilvēku veselību. Citos apstākļos piemērotākais kandidāts šā pētījuma veikšanai būtu Pasaules Veselības organizācija. Tomēr šajā gadījumā patiesībā ir konflikts starp Pasaules Veselības organizāciju un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru, kurā kodolenerģētikas nozares intereses, šķiet, gūst pārsvaru par cilvēku veselību. Nolīgums, kas tika parakstīts starp šīm organizācijām nu jau vairāk nekā pirms 50 gadiem, paredz, ka aģentūra var liegt PVO piekļuvi informācijai, kas tiek uzskatīta par konfidenciālu, pat ja šī informāciju būtu ārkārtīgi svarīga kodolavāriju uzraudzībai un to ietekmes noskaidrošanai uz cilvēku veselību. Citiem vārdiem, organizācija, kas ir ieinteresēta kodoltehnoloģiju attīstībā, aizliedz PVO piekļūt informācijai par šīs tehnoloģijas ietekmi uz cilvēku veselību.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pirms divām nedēļām mēs atzīmējām ceturtdaļgadsimtu kopš sprādziena Černobiļā, kura ietekme bija traģiska. Es ļoti labi atceros nākamās dienas pēc šīs traģēdijas, kad komunistu režīms manā valstī, Polijā, slēpa patiesību vispirms par pašu katastrofu un pēc tam par tās mērogu, un tūkstošiem cilvēku bija spiesti piedalīties maija svētku demonstrācijās, nezinot patiesību par savu veselības stāvokli, tikai piecas dienas pēc sprādziena, kad radioaktīvais mākonis bija pārklājis lielu Eiropas daļu, tostarp Polijas ziemeļaustrumu daļu —, tas ir vēlēšanu apgabals, kuru man ir tas gods pārstāvēt Eiropas Parlamentā.

Sprādziena vietas atbilstoša norobežošana joprojām ir neatrisināts jautājums. Darbs pie jauna sarkofāga veidošanas tika pārtraukts līdzekļu trūkuma dēļ, un tāpēc ES atbalsts ir būtisks, lai šo darbu varētu pabeigt. Tomēr neatteiksimies no atomenerģijas, kas ir ideāls līdzeklis tam, lai Eiropa enerģētikas jomā kļūtu neatkarīga. Tāpēc turpmāka paplašināšanās šajā ziņā ir neizbēgama, kā pierāda plāni būvēt nākamās spēkstacijas Polijā, Lietuvā un Slovākijā, un es tāpēc atbalstu stresa testu ieviešanu un drošības novērtējumus kodolspēkstacijām. Šiem testiem ir jābūt obligātiem, un tie ir jāveic periodiski. Mums ir arī aktīvi jāatbalsta starptautiskā sadarbība kodoldrošības uzlabošanas jomā, un tāpēc līdzīgi stresa testi ir jāveic tajās kodolspēkstacijās, kas atrodas Ukrainā, Krievijas teritorijā un bijušās Padomju Savienības valstīs.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs! Līdzīgi Fukušimai, Černobiļa pierādīja, ka, neskatoties uz visiem mūsu ieviestajiem noteikumiem, ir jāizmēra cilvēku kļūdu atlikušais risks, un šajā kontekstā mums ir skaidrāk jānosaka, kur ir kodolenerģijas robežas, jo acīmredzami pat stingrākie noteikumi nevar samazināt šo atlikušo risku, ko izraisa cilvēku kļūdas.

Manas runas otrs punkts attiecas uz pieejamas informācijas trūkumu, jo tajā laikā pastāvēja padomju sistēma. Šīs sociālistiskās sistēmas pamatā ir dezinformācija un informācijas trūkums tajā laikā, kā arī niecīgais datu daudzums, kas mums ir pieejami šodien. Šajā dezinformācijā savā ziņā ir vainojams padomju centralizācijas modelis. Šis enerģijas avots un ar to saistītais atlikušais risks ir pieņemams tikai tad — pat īslaicīgi —, ja tie tiek saistīti ar nepieciešamu atklātības pakāpi.

Treškārt, mums ir jāatzīst, ka daudzi cilvēki — tostarp daži no mana vēlēšanu apgabala — joprojām palīdz mazināt šīs katastrofas sekas, uzņemot savās mājās bērnus, kā arī veicot daudzus citus pasākumus. Šīs katastrofas sekas joprojām var saskatīt tajā paaudzē, kas toreiz vēl nebija pat iecerēta. Tādējādi mēs varam savā ziņā ņemt vērā šo atlikušo risku, un mums ir jāsaprot, ka kodolenerģija var būt tikai pagaidu tehnoloģija.

Visbeidzot, komisāra kungs, es vēlos iedrošināt jūs saistībā ar stresa testiem. Mums ir vajadzīgi Eiropas kritēriji un pārbaudes standarti, kas nebūtu vienīgi atvērti atsevišķu valstu patvaļīgai gribai. Šiem stresa testiem ir jāizveido apstākļi, sakarā ar kuriem nav iespējams sniegt datus, ko pēc tam nevar pārbaudīt. Tāpēc es aicinātu jūs neļaut manipulēt ar sevi Ministru Padomes locekļiem, bet drīzāk noteikt skaidrus, kopīgus un pārbaudāmus standartus, lai šie stresa testi pildītu savu funkciju.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Krišjānis Kariņš (PPE). - (LV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ja cilvēks dzīvo ielā, kas ir pārāk skaļa, vienmēr pastāv iespēja aizvākties kur tālāk, varbūt tikai pāris kvartālu attālumā. Diemžēl, kā Černobiļas gadījums pirms 25 gadiem un Fukušimas gadījums pirms nedaudzām nedēļām mums atgādina, ar kodolspēkstacijas negadījumiem nav šīs iespējas vienkārši aizvākties pāris kvartālu attālumā. Kodoldrošība nav lokāls jautājums. Tas faktiski ir globāls jautājums.

Eiropai blakus ir Krievija un Baltkrievija, kurām šodien nav tie paši augstie drošības standarti, kas mums ir Eiropas Savienībā. Bet mēs kā Eiropa nekur no saviem kaimiņiem aizvākties prom nevaram. Mums ir jāpanāk tas, ka mūsu drošības standarti attiektos ne tikai uz Eiropu, bet arī uz Eiropas kaimiņiem un faktiski uz visu pasauli. Tātad es aicinu jūs, komisāra kungs, ne tikai veikt šos stresu testus Eiropā (un tie ir jāveic, un tie jāveic stingri), bet jums ir jāstrādā tā, lai mēs panākam to, ka Eiropas standarti un Eiropas stresa testi attiektos arī uz mūsu kaimiņiem un uz visu pasauli. Un šajā sakarībā Eiropai ir iespēja arī ietekmēt mūsu tiešos kaimiņus, saistīt energoiepirkumu ar kodoldrošības jautājumu. Paldies par uzmanību!

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs!

(Mann kungs sāka runāt bez mikrofona.)

.... 1986. gads un kodolsprādziens novecojušā kodolspēkstacijā. Baidoties no radiācijas briesmām, mēs vairākas nedēļas pēc kārtas cik vien iespējams palikām savās mājās, izejot ārā tikai absolūtas nepieciešamības gadījumā.

Šā gada 11. martā Fukušimas kodolspēkstacijā tika izsludināta kodolavārija. Pat tik augsti attīstītā valstī kā Japāna ne tuvu nebija iespējams sasniegt apsolītos drošības līmeņus. Atbildīgajiem politiķiem vajadzētu norobežoties no pārsteidzīgiem risinājumiem. Ilgtspējību var nodrošināt, veicot obligātus, stingrus stresa testus, ar kuriem pārbauda dabas katastrofu, kā arī avāriju, teroristu uzbrukumu un cilvēku kļūdu ietekmi uz kodolspēkstacijām.

Mana valsts šajā gadījumā pilnīgi netaisnīgi tiek apvainota, ka tā izjūtot „tipisku vācu nemieru”. Mums ir jāuztver mūsu iedzīvotāju bažas nopietni. Visas tēmas ir jāapspriež, sākot no dažādiem grafikiem un spēkstaciju ekspluatācijas pārtraukšanas scenārijiem līdz daļējiem moratorijiem — bez mākslīgas steigas, polemikas vai ideoloģijām. Vācijas Ētikas komisijas darbs Eiropai būtu jāizvirza kā spilgts piemērs.

Kodolspēkstaciju darbiniekiem ir vajadzīga īpaša aizsardzība. Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja vēlas paplašināt tiesisko pamatojumu Direktīvai par nodošanu Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Tajā vajadzētu arī iekļaut tos darbiniekus, kuru darbs ir saistīts ar radioaktīvajiem atkritumiem un izlietotajiem kurināmā stieņiem. Stingri kritēriji ir jāpiemēro mācību un profesionālās drošības jomās, un ir jāveic rūpīgas izmeklēšanas.

Un pēdējā piezīme, priekšsēdētāja kungs: mēs nekad nedrīkstam ielaisties kompromisos par drošības jautājumiem. Tā ir taisnība Eiropas Savienībai un mūsu kaimiņiem, kuri ir jāpārliecina par kopīgu lēmumu pieņemšanas nozīmi.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Mēs, šodien pieminot Černobiļas katastrofas upurus, savās domās esam kopā arī ar Fukušimas upuriem, un mēs arī apsveram mūsu pilsoņu drošību Eiropā. Tas ir mūsu debašu temats. Nesen Eiropā ievērojami pieauga sabiedrības bailes attiecībā uz kodolenerģiju, ko atklāj visas sabiedriskās domas aptaujas, kas veiktas visās ES dalībvalstīs, tostarp manā valstī, Polijā, kurā sabiedrības atbalsts kodolspēkstaciju būvniecībai ir samazinājies līdz 10–15 %. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tiktu ievēroti Budapeštā paziņotie sešu punktu testu kritēriji, jo šādi tiks nodrošināts, ka cilvēki jūtas drošāk. Komisāra kungs, jums nav jāpiekāpjas to dalībvalstu gribai, kuras aicina atvieglot kritērijus. Šis jautājums pašlaik rada domstarpības, un mums vajadzētu maksimāli uzsvērti uzstāt uz to, ka nevajadzētu piekrist daļējiem pasākumiem un atvieglotiem kritērijiem, ņemot vērā jebkādu krīžu vai parastu cilvēku kļūdu iespējas. Tas vēl jo vairāk ir taisnība tāpēc, ka testu rezultātiem ir jāapliecina pamatojums vadlīniju izstrādei tām dalībvalstīm, kuras tikai tagad sāk izstrādāt savas kodolprogrammas.

Mēs esam apspriedušies ar valstīm, kuras atrodas kaimiņos Eiropai un kurām ir kodolprogrammas. Es uzskatu, ka šie jautājumi ir jāiekļauj Komisijas paziņojumā par ES enerģētikas politikas ārējo dimensiju. Mēs runājam par enerģiju, kas tiek piegādāta Eiropai un kurai vajadzētu būt iekļautai ES politikā tāpat kā gāzei vai citiem enerģijas avotiem. Vienlaikus mums ir arī jāstrādā pie enerģētikas politikas eiropeizācijas.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi joprojām skaidri atceramies briesmīgo katastrofu Černobiļas kodolspēkstacijā, kas notika pirms 25 gadiem.

Simtiem tūkstoši cilvēku zaudēja savas dzīvības, un daudzi līdz pat šai dienai izjūt radiācijas iedarbības sekas, slimojot un mirstot no vēža. Es jūtos iepriecināts, ka Eiropas Parlaments šodien ir pievērsies kodoldrošības jautājumam, un tas ir svarīgs punkts, taču cits svarīgs punkts ir tas, ka vispār bez kodolenerģijas mēs diemžēl iztikt nevaram. Tas attiecas uz Eiropu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, taču Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Indijā, kā jūs jau noteikti zināt, ir izstrādāti jaunu kodolspēkstaciju projekti, un es uzskatu, ka tā ir pārmērīga reakcija, lai Eiropa turpmāk atteiktos no kodolenerģijas izmantošanas. Vēl viens svarīgs punkts, protams, ir sabiedrības veselība un drošība, un es būtu gandarīts, ja plānotie stresa testi, gan Eiropas Savienībā, gan arī, kā tika minēts, Baltkrievijā un nākotnē Ukrainā un Krievijā, ES iedzīvotājiem nākotnē garantētu drošību.

  Edit Herczog (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos runāt tikai par vienu jautājumu. Divdesmit piecus gadus pēc Černobiļas katastrofas ir jāpārbūvē sarkofāgs, bet mēs redzam, cik grūti ir savākt finanšu līdzekļus: cik grūti ir iegūt finanšu līdzekļus no tām Eiropas dalībvalstīm, kuras vienlaikus ļoti uztraucas par kodoldrošību.

Kamēr vien Černobiļas kodolspēkstacija rada ilgtermiņa riskus, mums ir jānodrošina ilgtermiņa saistību uzņemšanās. Sabiedrības saistībām ir jābūt ne tikai mutiskām, bet arī finansiālām; un, lai ilgtermiņā nodrošinātu nepieciešamās prasmes, ir nepieciešami arī cilvēku resursi — kamēr vien Černobiļas problēma nav atrisināta. Mēs šajā posmā varam neizprast, kas ir nepieciešams attiecībā uz dalībvalstu finanšu līdzekļiem, bet, kamēr mēs apzināmies problēmu, mēs galvenokārt turpināsim tikai izlikties, ka to risinām.

  Michael Theurer (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Pat 25 gadus pēc katastrofas Černobiļa joprojām rada bažas. Arī Fukušima turpmākajos gados būs rūpju avots. Debates par šīm lielajām avārijām liecina, ka kodoltehnoloģijām ir raksturīgi neatņemami riski, kurus nav iespējams kontrolēt. Tas liek apsvērt enerģētikas politiku. Tomēr ir arī skaidrs, ka atsevišķu valstu vienpusēja rīcība būtu kļūda. Attiecībā uz drošību mums ir nepieciešamas starptautiskas stratēģijas vai vismaz ES līmeņa stratēģijas. Tāpēc es pilnībā atbalstu enerģētikas komisāru, kurš šajā virzienā ir izteicis daudzus svarīgus priekšlikumus. Es vēlētos aicināt visus klātesošos strādāt kopā ar mērķi radīt kopīgus principus, lai pašreizējie kodolreaktori būtu patiesi droši, lai nepieļautu elektroenerģijas padeves pārtraukumus un lai atbilstošāk varētu novērtēt zemestrīču drošības un citus riskus. Pēc tam mums ir jāizmanto proaktīva pieeja, pievēršot šiem principiem starptautisko iestāžu uzmanību.

  Satu Hassi (Verts/ALE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kopš Černobiļas katastrofas ir pagājuši 25 gadi, taču mums nav neviena visaptveroša, sistemātiska pētījuma par tās ietekmi uz cilvēku veselību. Ir veikti tikai atsevišķi, nesaskaņoti pētījumi: piemēram, par saslimstības ar vairogdziedzera vēzi skaita pieaugumu Ukrainā un Baltkrievijā. Šis visaptverošu, ilgstošu pētījumu trūkums ir apkaunojums, un es vēlētos aicināt Komisiju skaidri uzņemties pasākumus, lai šajā jomā veiktu visaptverošus, starptautiskus pētījumus.

Šajās debatēs tika apgalvots, ka Černobiļas katastrofas dēļ, iespējams, mira tikai daži desmiti cilvēku. Saskaņā ar citiem aprēķiniem mirušo cilvēku skaits ir mērāms miljonos. Šāds sajukums ir bijis iespējams tikai tāpēc, ka nav veikti visaptveroši pētījumi. Pētījumi šajā jomā uzlabotu arī cilvēces zināšanas par radiācijas ietekmi uz cilvēku veselību.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar Černobiļas katastrofas 25. gadadienu es uzskatu, ka ir jāpateicas divām valstīm, kurām Eiropas Parlaments ne pārāk uzticas. Pirmā no tām ir Baltkrievija, kura cieta no šīs katastrofas sekām tikpat lielā mērā kā Ukraina un kura pacietīgi un bez politiskiem paziņojumiem finansēja katastrofas seku novēršanas pasākumus. Daudziem veiktajiem pasākumiem ES iestādes līdz šim nav pievērsušas īpaši lielu uzmanību. Otrkārt, ir jāpateicas Kubas Republikas valdībai un iedzīvotājiem, kuri uzņēma pie sevis daudzus bērnus, kuru vecāki gāja bojā Černobiļas katastrofā, lai nodrošinātu viņiem Kubā ārstēšanos. Šiem bērniem tika sniegta pati piemērotākā ārstēšana un pati piemērotākā aprūpe laikā, kad pati Kubas Republika atradās ļoti sarežģītā ekonomikas situācijā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Mēs visi labi zinām, kāda ir Černobiļas katastrofas tiešā ietekme. Man ir jautājums, jo galu galā mūsu pilsoņi gaida, lai mēs no šādiem notikumiem mācītos. Nav īpaši jāšaubās par to, ka Komisija apzinās Černobiļas, un pašreiz Fukušimas, katastrofas seku ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem vai nu attiecībā uz veselības apdraudējumiem, vai arī finansiālām sekām. Kādi pasākumi tiek veikti, lai Eiropas iedzīvotājus aizsargātu jaunas avārijas gadījumā? Galu galā nenoliedzami riski pastāv arī šeit Eiropā, piemēram, saistībā ar Izāras I spēkstaciju, kas ir tāda paša veida spēkstacija, kāda ir Fukušimā un kas atrodas Minhenes lidostas lidojumu trajektorijā, vai Krško spēkstacija, kas atrodas zemestrīču zonā.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es sev atvēlētās pusminūtes laikā vēlētos teikt divas vai trīs lietas: pirmkārt, Černobiļas katastrofas upuri, par laimi, nav aizmirsti. Manā valstī ievērojama kundze, kuras vārds ir Adi Roche, un viņas organizācija ir sniegusi milzīgu atbalstu un turpinās to sniegt vēl ilgi, jo Černobiļas katastrofas ietekme vēl būs jūtama. Otrkārt, Komisijas nozīme, kā uzsvēra komisārs, ir uzslavas cienīga; un, treškārt, punkts, ko minēja Paul Rübig, ka jaunajam regulatoram ir jāpārskata stresa testi un ka visas turpmāk būvējamās spēkstacijas būs īpaši jutīgi objekti.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Černobiļas katastrofa pierādīja mums, cik nepieciešama ir augsti attīstīta informācijas sistēma. Mēs zinām, ka Padomju Savienības valdība ilgu laiku slēpa kodolreaktorā notikušo postījumu sekas un ka tam bija nopietnas sekas uz kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Mums ir arī jābūt gataviem varbūtībai, ka, gluži tāpat kā Černobiļas gadījumā, Fukušimas spēkstacijas operators ir mēģinājis noklusēt postījumus un nogludināt informāciju, kas attiecas uz šiem jautājumiem. Tāpēc no aizsardzības nodrošināšanas viedokļa kodolkatastrofas gadījumā ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka informācija tiek izplatīta ļoti ātri un efektīvi gan sabiedrībai, gan arī ekspertiem un ka tā ir precīza. Černobiļas gadījumā katastrofas cēlonis bija cilvēka kļūda, kamēr Fukušimas gadījumā tie bija dabas faktori. Mēs zinām, kā novērst cilvēku kļūdas, mēs zinām, kā apmācīt darbiniekus, un mēs zinām, kā nodrošināt labu automātisko aizsardzību, un mums ir jācenšas turpmāk nodrošināt šādi mehānismi.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Attiecībā uz Černobiļas katastrofu, es priecājos, ka varu jums apsolīt, ka jūsu priekšlikumus un prasības saistībā ar pētījumu problēmu, kā arī citām jomām mēs izskatīsim un iekļausim nākamajos posmos. Tāpat mēs darīsim visu iespējamo, lai starptautiskā kopiena ar Eiropas Savienības līdzdalību pilnā apjomā finansētu vajadzīgos tehniskos pasākumus.

Kopumā es vēlētos pateikties par ļoti konstruktīvo apspriedi, tostarp jautājumu par to, kas notiks pēc Fukušimas avārijas? Pēc šīs sēdes mums ir plānota tikšanās ar atbildīgo parlamentāro komiteju koordinatoriem, kurā es izskaidrošu pašreizējo situāciju.

Pirmkārt, es vēlos piebilst, ka stresa testi mums pagaidām ir neapgūta teritorija. Jūs to labi zināt. Kodolspēkstacijām nekad nav veiktas pārbaudes Eiropas līmenī. Es uzskatu, ka tas vien jau ir svarīgs fakts, kas norāda mums virzību uz priekšu.

Mana otrā piebilde ir par to, ka, lasot Lisabonas līgumu, dokumentu, kura izstrādē jūs visi piedalījāties, ir redzams, ka lēmums par dažādiem enerģijas veidiem bija un arī ir dalībvalstu jautājums, citiem vārdiem, to valstu, kurās jūs dzīvojat. Tāpēc lēmums par ogļu, kodolenerģijas, gāzes vai atjaunojamās enerģijas izmantošanu galvenokārt ir pašu dalībvalstu ziņā. Kopš mums ir Eiropas process, kas ietekmē lēmumus par dažādiem enerģijas veidiem, kurus iepriekš izlēma tikai pašas dalībvalstis, 20 % atjaunojamās enerģijas pieprasījuma tiek veikts pirmo reizi. No visām ES dalībvalstīm kodolspēkstacijas darbojas 14 dalībvalstīs, bet 13 — to nav. Polija, kas ir īsta Eiropas valsts, ir tuvu lēmuma pieņemšanai par divu kodolspēkstaciju būvniecību. Savukārt Itālijā piemērotu vietu meklēšana pagaidām ir pārtraukta.

Jūs ierosinājāt, lai es uzsāktu Eiropas regulatora darbību. Ja jūs to vēlaties, tad piešķiriet man likumīgas tiesības to darīt un apstipriniet attiecīgos darbus. Es pieņemšu visu, ko jūs piedāvājat. Tomēr mani ierobežo tiesību akti un likumdošana. Mums vēl arī Eiropā nav kodolspēkstaciju uzraudzības iestādes. Šādas iestādes izveide nebija paredzēta ne Lisabonas līgumā, ne Euratom līgumā, ne arī Komisijas izveidošanas plānā. Jūs to zināt tikpat labi, cik es.

Es uzskatu, ka stresa testi ir svarīgi. Tos ir uzdevusi veikt Eiropas Padome un kā kritēriju ir paredzēts noteikt augstākos drošības standartus. Ceturtdien notiks nozīmīga tikšanās starp Eiropas regulatoriem, ENSREG un Komisiju. Pagaidām vēl nav izstrādāti testu kritēriji, lai gan ir jau izteikti spriedumi, ka šie stresa testi esot pārāk vāji, tie sagādāšot vilšanos vai tie esot neadekvāti. Pagaidām vēl nav veikts neviens stresa tests. Testu kritēriji tiks izstrādāti ceturtdien.

Mēs esam saņēmuši priekšlikumu no iestādes, kurā Komisija nav dalībnieka statusa. Aprīlī Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācija publicēja savu sagatavošanas darbu, ko tai bija pilnas tiesības darīt. Mūsu ziņā ir izlemt, ko ar to darīt. Bez Komisijas iesaistīšanās WENRA piemēroja savu ekspertu slēdzienus un pēc aprites procedūras nāca klajā ar lēmumu, ka cilvēku kļūdas un cilvēku radītos cēloņus nevajadzētu iekļaut. Es nedomāju, ka šāda rīcība ir atbilstoša.

Tāpēc es rītvakar, balstoties uz pamatīgu sagatavošanas darbu, Komisijas vārdā visas 27 kodolspēkstaciju uzraudzības iestādes iepazīstināšu ar savu nostāju, paskaidrojot tām, ka mums ir jāņem vērā visi riski neatkarīgi no to izcelsmes. Tas attiecas gan uz dabas faktoriem, piemēram, zemestrīcēm, plūdiem vai galējām gaisa temperatūrām, gan arī uz cilvēku radītiem cēloņiem, piemēram, kļūdām, avārijām, ļaunprātīgiem nodomiem vai noziedzību. Manuprāt, šajā grupā var ierindot arī teroristu draudus, kiberuzbrukumus un lidmašīnu avārijas.

Es uzskatu, ka tas ir Eiropas iedzīvotāju interesēs. Pēc šīsdienas debatēm es esmu pārliecinājies, ka šie testi un testu kritēriji, kuros ir jāiekļauj cilvēka faktors, interesē visām Eiropas Parlamentā pārstāvētajām partijām. Es pateicos par šo atbalstu. Starp citu, vienmēr nav viegli skaidri nošķirt: vai Fukušimas avāriju izraisīja dabas apstākļi vai cilvēki? Es apgalvotu, ka tā vispirms bija dabas katastrofa — zemestrīce un plūdi —, tomēr, pārņemot riska un postījumu samazināšanas un izvairīšanās kontroli, tika iesaistīts cilvēka spēks un vājums. Cilvēka vājumam Japānā ir bijusi sava nozīme līdz pat pēdējam laikam.

Pēc ceturtdienas es būšu vairāk nekā priecīgs ziņot jums par to, kas notiks turpmāk. Tomēr jums ir jāzina, ka man ir nepieciešams Eiropas Komisijas apstiprinājums, kuru es jau esmu saņēmis, un dalībvalstu regulatoru apstiprinājums, kuru es plānoju saņemt. Man ir jāsaņem apstiprinājums stresa testu kritērijiem no katras dalībvalsts regulatora, tostarp no mūsu ļoti kompetentajiem un cienījamajiem kolēģiem Parīzē, Londonā, Madridē un Briselē, kuru atzinumi joprojām nav pārliecinoši, lai gan ir sajūta, ka nevienam nebūtu liels ieguvums no tā, ja lietas tiktu izlemtas Eiropas līmenī.

Es apsolu jums pārredzamību šajā lietā. Mums no Černobiļas katastrofas ir jāgūst mācība attiecībā uz pilnīgu pārredzamību. Es apsolu jums pārredzamību saistībā ar sarunām, kas notiks Briselē trešdienas vakarā un ceturtdien un to rezultātiem. Es jums arī paziņoju, ja mums neizdosies panākt vienošanos starp Komisiju un ENSREG, tādēļ mēs varētu atgriezt pilnvaras Eiropas Padomei. Stresa testa saīsināto versiju es neparakstīšu.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. - Debates tiek slēgtas.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Liam Aylward (ALDE). – (GA) Černobiļas katastrofas ietekme uz pasauli un pašreizējie notikumi Fukušimā skaidri pierāda tos postījumus, ko neveiksmes kodolenerģētikas jomā nodara vietējām kopienām.

Tā kā Eiropā darbojas ievērojams skaits kodolspēkstaciju un šīs spēkstacijas bieži atrodas tuvu robežām, attiecībā uz kodoldrošību ir jāpieņem pārrobežu pieeja, kas jākoordinē ES līmenī. Dalībvalstīm ar kaimiņvalstīm un kodolspēkstacijām ir jāapmainās ar informāciju par drošības jautājumiem, iespējamiem draudiem un civilās aizsardzības koordināciju, darot to bez kavēšanās un pastāvīgi.

Īrijai nopietnu apdraudējumu rada kodolspēkstacijas, kas atrodas Lielbritānijas rietumu krastā, no kurām pazīstamākā ir Sellafield. Pieci vīrieši 2. maijā ārpus Sellafield kodolspēkstacijas tika arestēti saskaņā ar likumu par terorismu, un Īrijas valdība vēl joprojām nav paziņojusi, vai Lielbritānijas valdība ir sniegusi visu drošības informāciju par šo negadījumu.

Īrijas iedzīvotājiem ir jābūt pārliecinātiem, ka to valdība ir pilnībā informēta par visiem draudiem no kaimiņiem un kas tiek darīts, lai novērstu šādus drošības draudus.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Situācija Japānā un Fukušimas Daiči kodolspēkstacijā pēc 2011. gada 11. martā notikušās zemestrīces un cunami joprojām rada bažas. Tas, kā arī Černobiļas kodolkatastrofas 25. gadadiena, ko Ukraina piedzīvoja 1986. gada 26. aprīlī, ir atgādinājums Eiropas vadītājiem par viņu atbildību attiecībā uz kodoldrošību Eiropā. Tāpēc dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai Eiropas spēkstacijās nodrošinātu un uzturētu maksimālu drošības līmeni, un maksimālu aizsardzības līmeni pilsoņiem. Neskatoties uz to un apsverot pašreizējos un turpmākos izaicinājumus enerģētikas jomā, ir svarīgi saglabāt vēsu prātu. Tāpēc kodolenerģiju kā zemu CO2 izmešu tehnoloģiju nevar ignorēt. Izaicinājums slēpjas līdzsvara sasniegšanā starp kodolenerģijas attīstību un mehānismu izstrādi, kas paredzēti to risku novēršanai, kuri saistīti ar kodolenerģijas ražošanu, un kodolavāriju ietekmes novēršanai.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE) , rakstiski. – (PL) Šogad ir 25. gadadiena kopš kodolkatastrofas, kas notika Ukrainas pilsētā Černobiļā. Pēkšņs jaudas lēciens reaktorā sistēmas pārbaudes laikā 1986. gada 26. aprīlī sabojāja reaktora korpusu, kas izraisīja vairākus sprādzienus. Saskaņā ar ANO datiem teritorijas 500 km rādiusā ap spēkstaciju tika piesārņotas. Aptuveni 115 000 cilvēku tika evakuēti no rajoniem, kas atrodas tuvumā šim reaktoram, un kopš 1986. gada no Baltkrievijas, Krievijas Federācijas un Ukrainas ir pārvietoti aptuveni 220 000 cilvēku.

Kodolavārijas notiek bez brīdinājuma un neparedzēti. Avārija Černobiļā notika pirms 25 gadiem, bet nupat šā gada martā notika avārija Fukušimā. Jāpiebilst, ka šīs katastrofas cēlonis bija dzesēšanas sistēmas bojājums, ko izraisīja elektropadeves atslēgums, un elektropadeves pārtraukumi dalībvalstīs ir bieža parādība. Nav šaubu par to, ka mums no vēstures ir jāizdara secinājumi, tomēr mums nevajadzētu kļūt histēriskiem, reaģējot uz to katastrofu, kas notika Japānā. Šis negadījums ir licis nopietni apšaubīt kodolenerģētikas drošību visā pasaulē. Visi apstākļi norāda uz to, ka tuvākajā nākotnē kodolenerģija kļūs par nozīmīgu enerģijas avotu, un tāpēc katrā ziņā ir svarīgi, lai enerģētikas nozarē tiktu nodrošināts maksimāli augstākais drošības līmenis.

18. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir jautājumu laiks (B7-0303/2011). Kolēģi, lūdzu, ņemiet vērā, ka mēs sākam 40 minūtes vēlāk.

Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

  Gay Mitchell (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es zinu, ka es laužos atvērtās durvīs, izvirzot šo jautājumu, bet es vēlreiz vēlētos atkārtot, ka tas nav pieņemami, ka jautājumu laiks tiek vadīts šādā veidā.

Pasaulē nav tāda parlamenta, kurā jautājumu laiks nebūtu svēts. Es vēlreiz vēlētos jūs lūgt izskatīt šo jautājumu Birojā.

  Priekšsēdētājs. - Mitchell kungs, tas nav Biroja, bet gan Prezidentu konferences jautājums, bet nav šaubu, ka Swoboda reformās būs ietverti priekšlikumi, kā to risināt. Es jums piekrītu. Tas ir absolūti neapmierinoši, bet es sāku vadīt sēdi tikai 19.40, tāpēc patiešām neesmu atbildīgs par tās kavējumu.

Jautājums Nr. 16, ko iesniedza Georgios Papanikolaou (H-000154/11)

Temats: Budžeta projektā plānotie līdzekļi cīņai pret jauniešu bezdarbu

Saistībā ar pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darbavietu programma “ tiek uzsvērts, kā krīzes rezultātā nodarbinātības līmenis pazeminājies līdz 69 %, bet bezdarba līmenis turpretim palielinājies un sasniedz 10 %. Ja uzskata, ka darba tirgus 2010. un 2011. gadā stabilizējies, nodarbinātības līmeņa panākšanai 75 % apmērā līdz 2020. gadam nepieciešams, lai nodarbinātība ik gadu pieaugtu par nedaudz vairāk nekā 1 %. Tajā pašā laikā jauniešu vecumā līdz 25 gadiem bezdarba līmenis ir gandrīz 20 %, un nepārejošā krīze drīzāk izraisīs turpmāku nodarbinātības līmeņa samazināšanos pretēji par mērķi izvirzītajam nodarbinātības pieaugumam par 1 %.

Kādā veidā Komisija mēģinās panākt ES mērķi nodarbinātības jomā par vidējo pieaugumu nākamgad par 1 %, un kādi līdzekļi tam tiek plānoti budžetā?

Vai Komisija uzskata, ka ierosinātā budžeta līdzekļu samazināšana nākamajam gadam negatīvi ietekmēs līdzekļu apmēru, kas kopumā paredzēti izglītībai, profesionālajai apmācībai un nodarbinātības sekmēšanai ES?

  László Andor, Komisijas loceklis. – Kā jūs visi zināt, ES pamatmērķi Eiropā līdz 2020. gadam ir palielināt nodarbinātības līmeni līdz 75%, glābjot vismaz 20 miljonus iedzīvotāju no nabadzības un sociālās izstumtības, proporcionāli samazinot to skolēnu skaitu, kuri pārtrauc skolas gaitas priekšlaicīgi, zem 10% līmeņa, un nodrošinot to, ka vismaz 40% no jaunākās paaudzes iegūs augstākā līmeņa izglītību līdz 2020. gadam.

Komisija palīdz dalībvalstīm sasniegt šos mērķus, sniedzot finansiālu palīdzību, jo īpaši izmantojot Eiropas Sociālo fondu, politikas koordināciju un politikas orientāciju ES līmenī „Eiropas pusgada” ietvaros. 2011. gada Vienotais nodarbinātības ziņojums, kurš pamatojas uz Komisijas vērtējumu dalībvalstu nacionālo reformu programmu projektam, aicina tās uzlabot darba tirgus funkcijas, ieviešot nodarbinātībai draudzīgākas nodokļu sistēmas un vairāk piesaistot darba samaksu sociālajam nodrošinājumam, nodrošināt to, ka darba algas atspoguļo darba ražīguma izmaiņas, ieviest elastīgu darba organizāciju, lai veicinātu sieviešu turpmāku iekļaušanos darba tirgū, nodrošināt, lai pensiju reformās būtu paredzēta tiešāka saikne starp vēlāku pensionēšanos un palielinātām pensiju izmaksām, kas novērstu iedzīvotāju vēlmi pensionēties agri, un sasaistīt bezdarba pabalstus ar aktīvā darba ciklu.

Tas nozīmē, ka jāpastiprina nodrošinātības tīkli tad, kad tas ir visvairāk nepieciešams, par ko mēs esam pārliecinājušies pēdējo pāris gadu laikā, bet uzkrājumi jāveido labajos laikos. Kad tieši ir šie labie laiki, tas jānovērtē katrai valstij pašai. Cerams, ka pēc pāris gadiem mums visiem tādi pienāks. Bet pašreizējos ļoti grūtajos apstākļos ir svarīgi arī, lai valsts nodarbinātības dienesti sniegtu labāku atbalstu darba meklēšanā. Mums ir arī jāsamazina darba tirgus segmentācija. Patiešām, pieredze rāda, ka atsevišķām grupām un galvenokārt tām, kuras slēdz pagaidu vai riskantus līgumus, krīze ir bijusi lielāks trieciens. Tas ir iemesls, kāpēc Komisija ir aicinājusi dalībvalstis ieviest beztermiņa līgumus, kuros pamazām tiktu stiprinātas tiesības uz aizsardzību.

Lai gan Eiropas Sociālais fonds ir neliels salīdzinājumā ar nacionālo valstu budžetiem, tas palīdz dalībvalstīm pārvarēt pašreizējo ekonomisko krīzi. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par budžeta pārskatīšanu un Piektā ziņojuma par sociālo kohēziju slēdzieniem Eiropas ekonomikas stratēģija līdz 2020. gadam nodrošina gan kopīgo prioritāšu skaidru kopumu, gan sistēmu finansējuma prioritāšu noteikšanai pēc 2013. gada saskaņā ar gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes mērķiem, tostarp cilvēkresursu attīstību. Komisija iesniegs savus priekšlikumus nākamajam daudzgadu finanšu plānam jūnija beigās.

Attiecībā uz 2012. gada budžetu, es vēlētos uzsvērt, ka budžeta projekts, ko Komisija pieņēma 20. aprīlī, ir saskaņā ar Eiropas Padomes 24. un 25. marta slēdzieniem, kuros apgalvots, ka līdztekus finansiālās konsolidācijas centieniem ir nepieciešamas izaugsmi veicinošas strukturālās reformas. Šajā nolūkā dalībvalstis īstenos pasākumus, lai investētu izglītībā un apmācībā. Komisija ir piemērojusi ierobežojošu politiku attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, simboliski „iesaldējot” Komisijas administratīvos izdevumus. Tomēr Komisija ir ierosinājusi paaugstināt savas saistības par 3,7% un maksājumu apropriācijas attiecīgi par 4,9%, liekot uzsvaru uz izdevumiem saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, tostarp ESF, mūžizglītības programmu, programmu „Jaunatne darbībā”, Septīto pētniecības pamatprogrammu un konkurētspējas un inovāciju programmām.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Paldies, komisār, par jūsu atbildi. Es, protams, vēlētos jums atgādināt, ka bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū Eiropā pašlaik ir gandrīz 20,5%, un dažos gadījumos jau vairs nav kontrolējams. Saskaņā ar man pieejamiem datiem Spānijā tas ir 43,5% un Grieķijā, es atkārtoju — jauniešu vidū, tuvu 36%. Ņemot vērā, ka šis kritiskais stāvoklis ir viens no gadījumiem, kurus mēs nevarējām paredzēt pirms 2 vai 3 gadiem, vai mēs, papildus tam, ko jūs mums jau teicāt, varam sagaidīt jaunu Komisijas rīcību šajā konkrētajā situācijā?

  Gay Mitchell (PPE). - Komisār, ja jūs apsvērtu, ka jaunatnes bezdarba problēmas ir saistītas ar konkrētām teritorijām, jūs apjaustu, ka vislielākais bezdarbs ir to iedzīvotāju vidū, kam ir viszemākais izglītības līmenis, kuri, iespējams, dzīvo vietējo pārvaldes iestāžu kompleksos, kuros nav piekļuves izglītībai un sociālajai labklājībai, kuros ir visaugstākais bezdarba līmenis.

Ir tādi vietējās attīstības modeļi, kuri ir sākuši risināt šo jautājumu, pamatojoties uz konkrētās teritorijas apstākļiem. Vai Komisija apsvērtu kādu rīcību kopīgi ar dalībvalstīm censties un apkarot bezdarbu teritorijās, kurās tas ir visplašākais?

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, kā jau mēs dzirdējām, gan Grieķijā, gan Eiropā ir plašs bezdarbs jauniešu vidū. Tajā pašā laikā jaunieši, sievietes un emigranti ir visneaizsargātākās sabiedrības grupas, ja ir runa par darba devēju patvaļīgu rīcību, ar to es domāju darba tiesību pārkāpumus un kolektīvā līguma neievērošanu. Tāpēc es vēlētos jautāt jums, komisār, kādus pasākumus jūs paredzat veikt, lai aizsargātu jaunos strādniekus no bīstamu darbu veikšanas un darba devēju patvaļīgu rīcības.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Situācija Eiropas Savienībā nav viendabīga. Kopējā vidējā statistikas aina ir ļoti slikta, dati ir patiešām satraucoši. Tomēr dažās valstīs rādītāji ir relatīvi labi, tās sekmīgi cīnās pret jauniešu bezdarbu pat recesijas apstākļos. Konkrēti tas ir Nīderlandes un Austrijas gadījums, daļēji arī Vācijas. Valstis, kurās ir sliktāki rādītāji, var mācīties no šīs pieredzes.

Sekmīgie modeļi sastāv no vairākiem elementiem, un arī neveiksmes cēloņi valstīs, kurās jauniešu bezdarbs ir sasniedzis vienu trešdaļu šajā vecuma grupā, ir vairāki. Pašlaik otrajā grupā ir diezgan neliels valstu skaits — vairāk nekā pusducis. Saikne starp izglītību un darba tirgu ir absolūti svarīga, lai uzlabotu izglītības sistēmas darbību, jo īpaši liela nozīme ir profesionālajai apmācībai un turpmākām apmācības iespējām, tāpēc mēs izvirzām reformas, kuras vērstas šajā virzienā.

Ir skaidrs, ka ir jāuzlabo darba līgumi, tāpēc mēs pamatiniciatīvā „Jaunu prasmju un darbavietu programma” uzsvērām segmentācijas problēmu un atbalstījām beztermiņa līgumu slēgšanu, kam var būt plašāka nozīme, bet kas jo īpaši palīdz jaunākajai paaudzei.

Mēs atbalstījām arī jaunatnes garantijas, kas sekmīgi tiek piemērotas dažās dalībvalstīs, un to plašāks pielietojums ir ļoti daudzsološs. Es vēlētos uzsvērt arī tieši jaunatnei piemērotās ESF programmas. Es esmu redzējis tikai dažas no tām. Es domāju, ka tās ir ļoti svarīgas, jo īpaši, ja atstumtības risks, risks tikt izslēgtam no darba tirgus iespējām, ir liels sociāls risks. Es domāju, ka Eiropas Sociālo fondu var izmantot inovatīvi; ir daudz ļoti labu piemēru.

Mēs esam gatavi izplatīt labus projektus, kas var nodrošināt nodarbinātību un mācību iespējas jaunu cilvēku dzīvesvietās; bet ir arī daudz piemēru, kas nodrošina iespējas doties strādāt citās valstīs. Es uzskatīju, ka, un jo īpaši pašlaik, mums jāpievērš jauniešu uzmanība mobilitātes vajadzībai un jāizmanto iespējas, ko sniedz ārvalstis. Mums jāpalīdz vairot prasmes un jāizplata informācija — šeit ļoti noderīgs ir EURES tīkls, un Komisija to tiešā veidā atbalsta — un arī jāatbalsta mobilitāte, jo nodarbinātības iespējas un vakances ļoti bieži uzrodas dažādos reģionos vai dažādās valstīs. Jauniešu vecumā tam nevajadzētu būt šķērslim.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 17, ko iesniedza Seán Kelly (H-000158/11)

Temats: KLP un daudzgadu finanšu shēma laika posmam pēc 2013. gada

Šobrīd vairāk nekā jebkad, īpaši ņemot vērā neseno enerģijas resursu cenu pieaugumu un dažos pasaules reģionos valdošo nestabilitāti, ir nepieciešama KLP, kurai tiek piešķirts pietiekams finansējums, kura sniedz tādas sabiedriskas preces kā droša un ilgtspējīga pārtikas piegāde Eiropas Savienībā, ar kuru tiek nodrošināts stabils pārtikas cenu režīms gan attiecībā uz produktiem, ko pārdod paši zemnieki, gan attiecībā uz produktiem, ko pārdod veikalos, un kura veido pamatu aktīvai lauku ekonomikai.

Vai Komisija var apstiprināt, ka KLP, kurai tiks piešķirts pietiekams finansējums, paredzot tai ES budžetā tikpat lielu līdzekļu daļu kā līdz šim, tiks atvēlēta centrālā vieta jebkādās daudzgadu finanšu shēmas reformās, ņemot vērā KLP centrālo nozīmi iepriekš minēto sabiedrisko preču nodrošināšanā?

Jautājums Nr. 18, ko iesniedza Brian Crowley (H-000192/11)

Temats: KLP finansēšana pēc 2013. gada

Vai Komisija var apstiprināt, ka tā atbalsta stingru un ar resursiem labi nodrošinātu kopējo lauksaimniecības politiku, kas iekļauta nākamajā daudzgadu finanšu shēmā?

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, nākamajai kopējai lauksaimniecības politikai jārisina lauksaimniecības pašreizējie uzdevumi, un te es runāju par pārtikas drošību, lauksaimniecības ienākumu stabilizāciju un augstas kvalitātes un ārkārtīgi drošu pārtikas produktu ražošanu. Tomēr tajā pašā laikā kopējai lauksaimniecības politikai jārisina uzdevumi vides un teritoriālajā jomā, kā arī jāsasniedz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, atbalstot arī lauksaimniecības nozaru un lauku apvidu konkurētspēju un ilgtspēju.

Komisija paredz ierosināt mērķtiecīgu un visaptverošu kopējās lauksaimniecības politikas reformu, kurā tiks prasīts lauksaimniekiem dot svarīgu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Tiešo maksājumu uzplaukuma kopējā ietekme un pareizāk vērsti lauku attīstības pasākumi nozīmēs, ka KLP piedāvā stingrāku un pilnīgāku reakciju uz sabiedriskā labuma nodrošināšanu vides jomā.

Spēcīgai un mērķtiecīgai kopējai lauksaimniecības politikai ir arī nepieciešams atbilstošs Eiropas Savienības budžets. Šajā nolūkā Komisijai jāiesniedz savi tiesību aktu priekšlikumi nākamajam daudzgadu finanšu plānam 2011. gada jūnija beigās. Pēc tam Komisija iesniegs savus priekšlikumus par kopējās lauksaimniecības politikas reformu 2011. gada otrajā pusē, lai nodrošinātu to, ka mēs varam saskaņot tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanu budžeta līmenī, tajā pašā laikā ņemot vērā mūsu uzdevumus turpmākajai kopējai lauksaimniecības politikai.

  Seán Kelly (PPE). - Tikai īss kopsavilkums. KLP 2020. gadam paziņojumā ir teikts, ka, sasniedzot visus turpmākos mērķus, KLP „pieprasīs, lai tiktu uzturēts sabiedrības atbalsts lauksaimniecības nozarei un lauku apvidiem”. Jūs pats to minējāt, komisār. Kā jūs ierosināt panākt, lai šis atbalsts KLP tiktu nodrošināts jaunajā ES daudzgadu finanšu plānā?

  Liam Aylward (ALDE). - Komisār, kā jūs zināt, sabiedriskā labuma nodrošināšana un pārtikas piegādes drošība maksā ļoti dārgi. Lauksaimniekiem ir jāzina, ka viņi saņems godīgu samaksu par saviem pūliņiem. Viņiem jābūt arī iespējai plānot savu darbību.

Šajā sakarā un, lai virzītu uz priekšu KLP sarunas, kad Komisija ir paredzējusi atklāt detalizētus priekšlikumus nākamajam daudzgadu finanšu plānam un KLP budžeta piešķiršanai? Es domāju, ka mums kā deputātiem tas obligāti ir jādara zināms pēc iespējas ātrāk, jo mēs taustāmies tumsā, nezinot, kāds finanšu apjoms mums būs pieejams.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Komisār, no tā, ko jūs teicāt, iznāk, ka kopējā lauksaimniecības politikā tiks veiktas ļoti tālejošas izmaiņas. Mans jautājums šajā sakarā ir šāds: vai tās būs tikai kvalitatīvas izmaiņas, vai tiek plānots arī iekļaut izmaiņas veidā, kā finansējums tiek piešķirts, piemēram, atsevišķām valstīm? Pašlaik lauksaimniecībai paredzētais finansējums tiek sadalīts ļoti atšķirīgi starp dažādām valstīm.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Es sirsnīgi pateicos komisāram par sniegto atbildi. Pasaules valstu sarakstā, kurā norādītas pret pārtikas cenu celšanos visneaizsargātākās valstis, četras no 40 saraksta augšgala valstīm ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Es neapšaubu komisāra vislabākos nodomus attiecībā uz budžetu, bet cik lielā mērā nākamais budžets spēs apmierināt gan prasības pārtikas jomā, gan jaunos uzdevumus vides jomā?

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, tika jautāts, kā budžets spēs pildīt uzdevumus pārtikas jomā, kad tajā pašā laikā ir jāsasniedz mērķi, kas noteikti Eiropas Savienības līgumā attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku un stratēģiju „Eiropa 2020”. Atbilde ir, ka mēs to panāksim ar vairākiem pasākumiem, kurus plānojam veikt saistībā ar šo reformu, pirmkārt, uzlabot mums pieejamā budžeta sadalījumu, nodrošināt labāku maksājumu sabalansētību starp dažādām zemnieku saimniecībām un dažādām dalībvalstīm, kā arī izmantot budžetu lauksaimnieku motivācijai līdztekus pārtikas ražošanai ražot preces arī tirgum, izmantojot mērķtiecīgu lauksaimniecības praksi.

Es domāju, ka tā mēs nodrošināsim to, ka turpmākā lauksaimniecības politika, kas ir nozaru politika, sniegs daudznozaru atbildes, un tādā veidā budžets, kas jāpiešķir kopējai lauksaimniecības politikai, parādīs un nodrošinās patiesu Eiropas pievienoto vērtību. Es domāju, ka tādā veidā mēs varam attaisnot apjomīgu kopējās lauksaimniecības politikas budžetu un budžetu, kurš pilda mērķus, kurus mēs esam izvirzījuši šai politikai. Nepārprotami, tas, ko kopējā lauksaimniecības politika un Eiropas lauksaimnieki nodrošina kā preču ražošanu tirgū, būs proporcionāli tiem līdzekļiem, ko mēs varēsim viņiem piešķirt.

Kad mēs runājam par budžetu, mums jāņem vērā arī sistēma un vispārējais ekonomiskais fons, kādā mēs apspriežam budžetu, tāpēc pašlaik ir grūti runāt par konkrētiem skaitļiem. Dalībvalstis cenšas samazināt savus izdevumus; mums arī Eiropas līmenī jāspēj novirzīt finanšu līdzekļi galvenajām prioritātēm un Eiropas pievienotajai vērtībai. Es domāju, ka tādā veidā, Kelly kungs, mēs varam attaisnot apjomīgu kopējās lauksaimniecības politikas budžetu, minot pozitīvo ieguldījumu, ko šī politika dod Eiropas sabiedrībai, ne tikai kā lauksaimniecības produkciju tirgiem, bet arī kā produkciju, kas netiek novadīta tirgos — produkciju, par kuru nemaksā tirgi. Mēs spēsim izpildīt šos uzdevumus, gan veicot maksājumus lauksaimniekiem, gan īstenojot otro pīlāru — veicot ieguldījumus, lai atbalstītu vietējo preču ražošanu.

Kā jau es ievadā teicu, jūnijā nāks klajā priekšlikumi daudzgadu plānam, un tikai pēc tam, rudenī, Komisija iesniegs tiesību aktu priekšlikumus. Komisijas veiktie pasākumi ir absolūti konsekventi, tā kā mēs jau esam iesnieguši šīs politikas galvenās aprises Komisijas paziņojumā pagājušā gada novembrī. Jūnija beigās Komisija izstrādās priekšlikumus daudzgadu budžeta plānam. Uz tā pamata un uz tā paziņojuma pamata, kurā ietvertas reformu galvenās aprises, Komisija rudenī iesniegs tiesību aktu paketi. Tad mēs noteikti netaustīsimies pilnīgā tumsā, jo daudzgadu budžeta plāns jau būs iesniegts.

Tāpēc izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā būs ne tikai kvalitatīvas — uzlabot mūsu mērķu virzību —, bet tās paredzēs arī maksājumu sadali starp dalībvalstīm; gan starp pašām dalībvalstīm, gan starp dažādu kategoriju zemnieku saimniecībām, tieši tāpēc, lai labāk izmantotu pieejamos līdzekļus atbilstoši izvirzītajiem mērķiem. Šī maksājumu sabalansēšana ne tikai būs godīgāka, bet arī labāk mobilizēs lauksaimniecībā iesaistītās struktūras, lai sasniegtu jaunos mērķus, ko mēs sev izvirzām, jo pašreizējos apstākļos, kad mēs nosakām ļoti skaidrus uzdevumus turpmākajai lauksaimniecības politikai, vairs neattaisnojas vēsturiskā maksājumu sistēma, kas balstās uz iepriekš piešķirtām dotācijām.

Niculescu kungs, kā mums panākt labāku saskaņotību starp preču ražošanu tirgum, pārtikas produktiem un precēm vides jomā? Mēs to nepanāksim, cenšoties vēl vairāk noslogot lauksaimniekus, bet drīzāk cenšoties izmantot daļu budžeta kā stimulu, lai ražotu preces, pielietojot tādas lauksaimniecības prakses metodes, kurā tiek saudzēta vide, bet kuras obligāti neprasa pārāk lielu ražošanas izmaksu palielinājumu. Tāpēc, pateicoties šai iniciatīvai un nozīmīgi neietekmējot lauksaimniecības ražošanas līmeni, Eiropas lauksaimnieki varēs ražot preces arī tirgum. Tomēr, protams, preču ražošana tirgum būs tieši proporcionāla tai budžeta daļai, ko mēs varēsim apstiprināt, lai segtu izmaksas saistībā ar šāda veida lauksaimniecības praksi. Tādā veidā kopējā lauksaimniecības politika spēs apvienot vairākus aspektus: ekonomiskos aspektus, vides aspektus, aspektus saistībā ar klimata pārmaiņām un aspektus saistībā ar teritoriju saskaņošanu lauku apvidos — tie ir šajā reformā izvirzītie uzdevumi.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 19, ko iesniedza Spyros Danellis (H-000185/11)

Temats: Jauninājumi un pasākumi cīņai pret klimata pārmaiņām

Lai sasniegtu savus vērienīgos mērķus klimata jomā, ES ir nepieciešamas jaunas novatoriskas tehnoloģijas. Tādējādi pielāgošanās klimata pārmaiņām varētu sniegt iespējas izaugsmes veicināšanai, radot simtiem tūkstošu darbavietu, kā arī nodrošinot progresīvu tehnoloģiju eksportu. Tomēr, tā kā privātais ieguldījums jaunos ar risku saistītos mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) nav pietiekams, videi nekaitīgu tehnoloģiju inovācija Eiropā lielā mērā būs atkarīga no publiskā finansējuma. ESAO ir norādījusi, ka starpvaldību sadarbībai ir būtiska nozīme ES, ņemot vērā 27 valstu politiku inovāciju jomā un ES programmu daudzveidību (piemēram, Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns, SET plāns, NER 300, Europe INNOVA, Kohēzijas fonds).

Vai saistībā ar minēto Komisija uzskata, ka būtu lietderīgi, ja jautājumu vienkāršošana, kopēju mērķu un atlases kritēriju noteikšana, kā arī informācijas sniegšana interesentiem par ES programmām saistībā ar jauninājumiem videi nekaitīgu tehnoloģiju jomā tiktu uzticēta vispārējai specializētai struktūrai?

Vai Komisija apsvērs tādu jaunu iniciatīvu ieviešanu kā gada balva par inovācijām klimata jomā?

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, cīņa pret klimata pārmaiņām ir Eiropas nozīmīgākais uzdevums, un būs nepieciešams ieguldīt vairāk centienu pētniecībā un inovācijās, lai izveidotu sabiedrību, kurā oglekļa emisijas ir zemas un kura ir elastīga pret klimata pārmaiņām.

Pašlaik nav nevienas atsevišķas īpašas struktūras, kas darbotos šajās jomās, nav arī tādas iniciatīvas kā gada balva par inovācijām klimata jomā, kas tika šeit minēta. Tomēr bijuši plaši centieni, lai panāktu saskaņotu pieeju starp Savienības dažādām politikas jomām un programmām.

Stratēģija „ES 2020” un tās vadošā iniciatīva „Inovācijas savienība” ir pieņemta, lai izvestu Eiropas ekonomiku no krīzes un risinātu esošās sociālās problēmas. Šīs stratēģijas galvenā būtība ir ieguldījumi pētniecībā un inovācijās, tostarp jaunajās tehnoloģijās, piemēram, ekoinovācijās, un tiek plānoti jauni finanšu instrumenti ar mērķi panākt privāto ieguldījumu jūtamu pieaugumu un izveidot ilgtspējīgu un ilgtermiņa izaugsmi. Kā daļa no Inovāciju savienības ir ierosināts eksperimentāls projekts „Eiropas inovāciju partnerība” ar mērķi iekļaut visu inovāciju ķēdi, sākot ar pētniecību un attīstību, lai nodrošinātu piemērotus apstākļus pētniecības un attīstības rezultātu sekmīgai nonākšanai tirgū. Vēlāk varētu tikt ierosinātas vēl citas Eiropas inovāciju partnerības.

Otrkārt, Komisijas Zaļā grāmata „No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam” ierosina svarīgus uzlabojumus pētniecības un inovāciju programmā, kas veidos daļu no nākamā ES daudzgadu finanšu plāna.

Pirmkārt, doma ir apvienot pētniecību un inovācijas, piesaistot visus galvenos Eiropas Savienības instrumentus kopējā stratēģiskā sistēmā, kas ļaus īstenot patiesi vispārējas stratēģijas, kas aptvers pilnīgi visu inovācijas sistēmu sfēru, sākot ar pētniecību un beidzot ar tehnoloģiju attīstību, demonstrāciju un tirgu.

Turklāt ir priekšlikums saistīt Eiropas Savienības finansējumu ar galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina sabiedrībai, piemēram, klimata pārmaiņām. Mērķis būtu izmantot Eiropas Savienības finansējumu kā sviru, lai panāktu vairāk privāto ieguldījumu, piemēram, ekoloģisko tehnoloģiju inovāciju jomā.

Visbeidzot, Zaļā grāmata uzdod jautājumu, kā tiks izmantots Eiropas Savienības finansējums, lai atbalstītu arī mazos un vidējos uzņēmumus. Komisija ir aicinājusi iesaistītās puses dot savu pienesumu attiecībā uz Zaļās grāmatas tematu līdz 2011. gada 20. maijam. Pēc tam Komisija līdz šā gada beigām iesniegs tiesību aktu priekšlikumus par šo Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju turpmāko finansējumu.

  Spyros Danellis (S&D) . – (EL) Paldies, komisār, par jūsu atbildi. Es vēlētos jums uzdot jautājumu saistībā ar jūsu nozari — lauksaimniecību: kā, pēc jūsu domām, inovācijas varētu būt noderīgas, piemērojot tās lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanas ķēdei, ne tikai, lai apkarotu klimata pārmaiņas, bet arī, lai risinātu un novērstu nelabvēlīgo ietekmi, ko, kā mēs visi zinām, vajadzētu panākt lauku dzīvē?

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, praktiski mēs to varam garantēt, nodrošinot lauksaimniekiem stimulus īstenot lauksaimniecības praksi, kas ne tikai ir saudzīga pret vidi un augsnes kvalitāti, ūdeni un bioloģisko daudzveidību, bet kas arī nodrošina to, ka lauksaimnieki spēj samazināt oglekļa emisijas un vairāk oglekļa uzglabāt augsnē.

Mūsu plāns, jo īpaši kopējās lauksaimniecības politikas otrajā pīlārā, tostarp iekļaujot ieguldījumu pasākumus, kas paredzēti, lai lauksaimnieki varētu modernizēt savu darbību, ir nodrošināt viņiem stimulus šos ieguldījumus vērst uz oglekļa emisiju samazināšanu. Piemēram, valsts līdzfinansējuma līmenis traktoram ar augstām vai normālām oglekļa emisijām nebūs tāds pats kā traktoram un lauksaimniecības tehnikai ar zemākām oglekļa emisijām. Tādā veidā mēs izmantosim valsts finansējumu kā pamudinājumu lauksaimniekiem ņemt vērā šo apsvērumu.

Otrkārt, mēs plānojam radīt instrumentu, kas dos ieguldījumu uz zināšanām balstītā lauksaimniecībā, proti, tādā, kurā mēs varam izmantot pētniecības, attīstības un inovāciju rezultātus, tostarp pētniecības, kas veikta, izmantojot kopējo stratēģiju, un izmantot šos rezultātus praksē. Mēs radīsim Eiropas līmeņa labas prakses un inovāciju tīklu, tādu tīklu, kurā apvienotos pētnieki, konsultanti, instruktori, lauksaimnieki un pārtikas preču ražotāji, lai nodrošinātu to, ka mēs varam šo ķēdi saīsināt no zināšanu radīšanas līdz to izmantošanai praksē. Tādā veidā mēs, pateicoties tehnoloģijām un lauksaimniecības metodēm, ko izmantos lauksaimnieki, varam panākt ne tikai to, ka tiek nodrošināta ekonomiskā konkurētspēja, bet arī to, ka tiek samazināta lauksaimniecības darbības ietekme uz klimata pārmaiņām.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 20, ko iesniedza Nikolaos Chountis (H-000170/11)

Temats: ES budžeta grozījumu nepieciešamība

Krīzes iestāšanās 2008. gadā ir nepieredzēti paaugstinājusi budžeta deficīta un parādu līmeni ES valstīs, tādējādi sadārdzinot kredītus un nopietni apgrūtinot parādu apkalpošanu. Gandrīz visas ES dalībvalstu valdības ir pieņēmušas saspringtas taupības programmas, kuru nolūks ir samazināt gan publiskos izdevumus, gan publiskās investīciju programmas. Uzreiz izpaudušās šo pasākumu sekas: sociālie pabalsti ir stipri samazinājušies un recesija vērsusies plašumā:

Ņemot vērā, ka ES budžets potenciāli ir ļoti nozīmīgs izaugsmes veicināšanas līdzeklis, un ņemot vērā, ka tas vēl nav būtiski pārstrukturēts, reaģējot uz vispārējās ekonomikas un parādu krīzes izraisītajām jaunajām pārmaiņām:

vai Komisija nav apsvērusi priekšlikumus par to, kā kopumā pārstrukturēt ES budžetu, tostarp mainot budžeta pamatnostādnes un apropriācijas, lai palīdzētu dalībvalstīm reaģēt uz krīzes sociālajām sekām un atbalstītu to centienus stimulēt izaugsmi?

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Komisijai adresētajā jautājumā jau patiesībā ir ietverts Eiropas ekonomikas patiesā stāvokļa problēma, kā arī metode tās risināšanai. Es zināmā mērā varu mazliet piekrist gan problēmai, gan tās risinājumam. Jā, Eiropā pašlaik valda taupības režīms, tas nozīmē sociāli sāpīgus uzkrājumus, kas ir politiski dārgi un ekonomiski nepieciešami, bet savā ziņā izaicinoši ļoti trauslajam Eiropas ekonomikas atveseļošanas procesam.

Eiropas Komisija stingri atbalsta finanšu konsolidāciju kā ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikumu, bet mēs vairāk nekā jebkad apzināmies ekonomisko debašu jutīgumu, ko tagad apspriež kā problēmu „uzsākt no jauna vai taupīt”, un to apsprieda pat šodien kolēģijas sēdē. Ja mēs skatāmies ilgtermiņā un lasām stratēģiju „ES 2020”, kļūst skaidrs, tāpat kā ir skaidra Kopējā tirgus stratēģijas atjaunošana, bet tas nozīmē Eiropas ekonomikas potenciāla atklāšanu. Eiropas budžetam jābūt atbildei tieši tagad, jo mums izaugsme un darbavietas ir vajadzīgas tieši tagad.

Tas ir tāpēc, ka Eiropas budžeta specifika ir koncentrēšanās uz ieguldījumiem. Nacionālie budžeti galvenokārt koncentrējas uz sociālajiem pārskaitījumiem, Eiropas budžets — galvenokārt uz ieguldījumiem, un tāpēc tam varētu būt daudzpusīga ietekme uz darbavietām un izaugsmi, un, skatoties uz priekšlikumu 2012. gadam, redzams, ka tas, kas pieaug līdz ar konkurētspēju, ir kohēzija, proti, strukturālais finansējums, kā arī pētniecība un attīstība; cita pieaugošu izdevumu kategorija ir migrācija. Tātad šis izdevumu veids sekmē izaugsmi un darbavietu rašanos. Ilgtermiņā skatījumā to pašu jāvar teikt par priekšlikumu, ar ko mums jānāk klajā jūnija beigās jaunajam finanšu plānam, daudzkārt papildinot to, ko esmu teicis attiecībā uz enerģētiku un Eiropas infrastruktūru vispār, kas arī sekmē izaugsmi un darbavietu rašanos.

Tāpēc es varu teikt, ka Eiropas budžets savas būtības dēļ varētu būt apgādes mehānisms taupības laikā, aizstājot ieguldījumus, kurus parasti valstu līmenī samazina. Tāpēc mums vajadzētu izmantot šo Eiropas budžeta potenciālu, cik vien iespējams.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Paldies, komisār, par jūsu atbildi. Es nezinu, vai Komisija pašlaik apspriež nesenos ziņojumus presē par Grieķijas parādu ar runām par slepenajām sanāksmēm, parāda restrukturizāciju, jauniem aizņēmumiem un iespēju Grieķijai pamest eiro zonu. Tajā pašā laikā mēs dzīvojam memoranda smago seku ietekmē. Bez ilgtspējīgas izaugsmes parāds netiks atmaksāts un ekonomikas stāvoklis neuzlabosies. Mans jautājums ir šāds: kādus pasākumus jūs ierosināt tieši tagad saistībā ar budžetu, lai palīdzētu tām valstīm, kas cietušas no krīzes, piemēram, Grieķijai?

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Es to atzīstu, bet, tā kā tas, protams, ir tik svarīgi un tik neatliekams jautājums, kolēģijā tika apspriesta informācijas noplūde no pagājušās nedēļas sanāksmes.

Tas veicina baumas. Šādai noplūdei ir sava cena, un tas, ko dod šāda neveselīga atmosfēra Grieķijas jautājumā, nenāk Grieķijai par labu. Tas būs jāizskata turpmākajās sanāksmēs, kurās tiks apspriesti apstākļi Grieķijas restrukturizācijas programmas nosacījumi un Grieķijas glābšanas palīdzības pakete, kuras pamatā būs nosacījumi. Tomēr es šeit neesmu, lai apspriestu, par ko būtu jāvienojas kompetentiem Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda locekļiem, piedaloties Grieķijas varas iestādēm.

Mēs varam tikai novēlēt, lai izdodas viss, ko valsts cenšas darīt, kas, iespējams, ir politiski ļoti sāpīgs un finansiāli dārgs solis valdībai, kas uzņēmusies veikt šos pasākumus. Es atzīstu, ka informācijas noplūde veicina baumas un pasliktina Grieķijas potenciālās atveseļošanās apstākļus.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 21, ko iesniedza Marian Harkin (H-000161/11)

Temats: Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss

Vai šajā Eiropas brīvprātīgo kustības gadā (2011) Eiropas Komisija var sniegt Parlamentam jaunāko informāciju par to, cik tālu ir pavirzījies likumdošanas process attiecībā uz Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa izveidi?

Proti, pirmkārt, kādi pasākumi varētu tikt veikti, balstoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, un, otrkārt, vai Komisija var norādīt, kādi īpaši izmēģinājuma projekti ir izraudzīti šajā brīdī?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, es centīšos atbildēt pēc iespējas īsāk.

Lisabonas līgums paredz izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu ar mērķi izveidot kopīga ieguldījuma sistēmu, sākot ar Eiropas jauniešu devumu līdz pat Savienības humānās palīdzības operācijām. Pagājušajā 2010. gadā mēs pārskatījām esošo situāciju brīvprātīgo jomā, sasaucot divpusējas sanāksmes, veicot apsekojumus un organizējot tematisku konferenci 2010. gada septembrī. Tā rezultātā 23. septembrī mēs pieņēmām paziņojumu, kurā tika noteikti korpusa veidošanas etapi.

Pirmajā novērtēšanas etapā mēs varējām noteikt pašreizējās nepilnības, vajadzības un apstākļus, lai brīvprātīgo korpuss dotu pozitīvu ieguldījumu ES humānās palīdzības jomā. Šogad, 2011. gadā, svarīgākais pasākums ir turpmāk attīstīt šo pieeju, iekļaujot sabiedrības ieinteresēto pušu apspriešanos, lai rezultāti būtu pieejami 2011. gada maija beigās. Otrkārt, sagatavošanas pasākums, kas dos iespēju Komisijai finansēt eksperimentālos projektus, kuru mērķis ir ierobežota skaita brīvprātīgo atlase, apmācība un izvietošana nolūkā pieņemt tiesību aktu priekšlikumu. Treškārt, mēs veiksim pilnu ietekmes novērtējumu, kurā mēs tiksim informēti par brīvprātīgo korpusa potenciālo ekonomisko un sociālo ietekmi. Šo pasākumu rezultātā tiks izstrādāts priekšlikums regulai, kura tiks iesniegta 2012. gadā.

Ieinteresēto pušu apspriedes rezultāti, kā arī izvēlētie eksperimentālie projekti tiks iesniegti tematiskajā konferencē, ko organizēs 2011. gada jūnijā, šogad Budapeštā, Ungārijas prezidentūras aizbildniecībā.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, ka mums ir maz laika un komisārs atbildēja uz manu jautājumu pietiekami precīzi, man vairs nav komentāru.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 22, ko iesniedza Bernd Posselt (H-000169/11)

Temats: Humānā palīdzība Lībijai

Kāda ir situācija Komisijas sniegtās humānās palīdzības jomā, kas paredzēta sacelšanās dalībniekiem un nevainīgiem civiliedzīvotājiem Lībijā un citos karadarbības reģionos Ziemeļāfrikā? Kā Komisija vērtē tās iepriekšējos mēnešos veiktās darbības šajā sakarībā?

Jautājums Nr. 25, ko iesniedza Sarah Ludford (H-000193/11)

Temats: Civilā un militārā reaģēšana katastrofu gadījumā

Konflikts Lībijā parādīja, cik svarīga ir Eiropas spēja mobilizēt resursu klāstu ātras reaģēšanas vajadzībām.

Kāds ir Komisijas vērtējums par ES panākumiem attiecībā uz spēju koordinēti izmantot gan militārās, gan humānās palīdzības iespējas?

Vai ir gūti kādi panākumi attiecībā uz ieteikumu izveidot pastāvīgu struktūru, kura koordinētu ES un dalībvalstu civilos un militāros pasākumus katastrofu gadījumā?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Kopš Lībijas krīzes sākuma Eiropas Savienība ir uzņēmusies atbildību atvieglot civiliedzīvotāju ciešanas, sniedzot viņiem savlaicīgu un nozīmīgu humāno palīdzību.

Līdz šim Komisija ir piešķīrusi EUR 50 miljonu: EUR 40 miljonu no humānās palīdzības budžeta un EUR 10 miljonu no civilās aizsardzības budžeta līnijas, savukārt 27 dalībvalstis kopā ir piešķīrušas EUR 52 miljonus, tātad pavisam kopā ES humānā palīdzība sasniedz EUR 102 miljonus. Mēs esam lielākie palīdzības sniedzēji Lībijas tautai.

Mūsu humānās palīdzības fondi atbalsta darbības, ko īsteno partneri, ANO aģentūras, Sarkanais Krusts un Sarkanais Pusmēness un nevalstiskās organizācijas. Mūsu darbība atbalsta gan Lībijas iedzīvotāju neatliekamās vajadzības, gan to iedzīvotāju vajadzības, kas ir aizbēguši no Lībijas. Līdz šim 740 000 musulmaņu emigrantu strādnieku ir pametuši valsti drošības meklējumos.

Lībijā mūsu darbība saistās ar apmēram 2000 civiliedzīvotāju evakuāciju no Misratas pāri jūrai, pārtikas, ūdens, sanitāro un higiēnas preču, kā arī pārtikas pusfabrikātu piegādi uz Misratu un citiem Lībijas apgabaliem, tā kā mēs paredzam, ka tuvāko četru līdz sešu nedēļu laikā situācija pārtikas jomā var pasliktināties.

Robežteritorijās ārpus Lībijas Komisija atbalsta rezerves krājumu izvietošanu. Mēs atbalstām arī operācijas Tunisijā, Ēģiptē un Alžīrijā, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kas aizbraukuši no Lībijas.

ES civilās aizsardzības mehānisms ir bijis aktivizēts divas reizes: pirmoreiz dalībvalstu konsulāro operāciju atbalstam, lai evakuētu mūsu pilsoņus — tika evakuēti 5800 eiropieši —, un otrreiz, lai veicinātu migrantu strādnieku atgriešanos, kuri uzturējās Tunisijā un Ēģiptē. Mēs esam nodrošinājuši 157 lidojumus no dalībvalstīm ar Komisijas atbalstu un esam arī finansējuši trešo valstu valstspiederīgo repatriāciju, izmantojot Starptautiskās Migrācijas organizāciju. Pavisam mājās tika nogādāti vairāk nekā 56 000 iedzīvotāju. Tas, protams, arī palīdz samazināt risku, ka būs migrantu vilnis uz Eiropu.

Lai arī dažādās Lībijas vietās turpinās un izplatās cīņas, humānās palīdzības organizācijas dara ievērojamu darbu, lai novērstu lielu humāno katastrofu. Šajā sakarībā mūsu lielākās bažas joprojām ir, ka lielākajā daļā Gaddafi kontrolētajos Lībijas rajonos piekļuve šiem humānās palīdzības organizāciju darbiniekiem ir ierobežota.

Es gribu jūs pārliecināt, ka Komisija turpinās centienus palīdzēt cilvēkiem, kas cieš no šī konflikta.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, liels paldies jums par iedziļināšanos šajā jautājumā. Es to ļoti vēlētos uzsvērt. Es tikai vēlētos uzdot šādu jautājumu: vakar vai šodien ANO pieprasīja karadarbības pārtraukšanu, lai varētu tikt apmierinātas humānās palīdzības vajadzības. Vai humānā palīdzība reāli sasniedz lielāko daļu Lībijas iedzīvotāju un kāds procents valsts teritorijas vai iedzīvotāju, pēc jūsu vērtējuma, nav sasniedzams palīdzības sniedzēju aģentūrām?

  Sarah Ludford (ALDE). - Komisāre, ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas un Padomes slēdzienus pagājušā gada decembrī, vai jūs varētu dot savu vērtējumu, kāds progress ir panākts kopš 2006. gada Barnier ziņojuma par patiesi saskaņota ātrās reaģēšanas vai briesmu novēršanas mehānisma izveidošanu: tāda, kas apvienotu humānās palīdzības, civilās aizsardzības un militārās jomas līdzekļus un kam ir dalībvalstu iepriekš izveidots kopējs līdzekļu fonds, nevis speciāla pieeja? Vai esam guvuši kādus rezultātus? Vai jūs varat mūs par to informēt?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Atbildot uz pirmo jautājumu, piekļuve teritorijām Lībijā, kur notiek militārās operācijas, ir ierobežota, bet mēs, pateicoties humānās palīdzības darbinieku drosmei, tomēr esam spējuši sasniegt divas cietušās populācijas Misratā, kā arī nemieru skartās piekrastes pilsētas. Mēs neesam spējuši sasniegt cietušās populācijas Lībijas ziemeļu daļā, kuras atrodas Gaddafi kontrolē.

Mēs esam arī ļoti norūpējušies par to, ka patlaban ir vērojama Lībijas iedzīvotāju bēgšana no valsts. Apmēram 50 000 no tiem 740 000 iedzīvotāju, ko es šodien minēju, ir lībieši, un šis skaitlis turpina pieaugt, radot mums jaunu uzdevumu palīdzēt šiem cilvēkiem. Lielākā daļa no viņiem pārceļas uz dzīvi vietējās kopienās Tunisijā un Ēģiptē. Mums tagad jāatrod veids, kā atbalstīt šīs kopienas.

Attiecībā uz karadarbības pārtraukšanu, jāsaka, ka mēs aicinājām to pārtraukt, lai varētu droši saņemt humāno palīdzību un mēs, protams, ļoti atbalstām ANO šajā sakarībā. Es varu jums apliecināt, ka mēs nepārtraukti sazināmies ar ANO un tā Komisariātu bēgļu jautājumos, lai varētu izvietot palīdzību, kad šāda iespēja radīsies, kā jau mēs to esam vairākkārt darījuši, piemēram, Misratas gadījumā.

Patiesībā bija atsevišķs jautājums par saskaņoto rīcību. Vai es drīkstu turpināt ar atbildi uz šo jautājumu? Mēs esam panākuši ievērojamu progresu, strādājot pie paziņojuma par ES reaģēšanas spējas stiprināšanu katastrofu gadījumos, kuru Padome vienprātīgi atbalstīja pagājušā gada beigās. Mūsu mērķis ir reāli paātrināt darbu pie šī paziņojuma ieviešanas ar tādu aprēķinu, ka līdz šā kalendārā gada beigām tiks izveidots Eiropas ārkārtas situāciju reaģēšanas diennakts centrs. Tas tiks izveidots uz pašreizējā uzraudzības un informācijas centra bāzes, kā arī uz humānās palīdzības katastrofu centru bāzes, kas darbojās ECHO. Tā fiziski varēs strādāt visu diennakti.

Pēdējā gada laikā, īpaši saistībā ar reaģēšanu uz Haiti katastrofu, plūdiem Pakistānā un pašlaik uz notikumiem Lībijā mēs esam izveidojuši tik stipru un efektīvu saikni ar ES militāro personālu Eiropas Ārējās darbības dienestā, ka tagad ES militārais personāls nosūta sakaru dienesta virsniekus piedalīties mūsu humānās palīdzības sniegšanas operācijās, tā kā mēs varam būt pārliecināti, ka plānojam un darbojamies kopā kā viens vesels.

Atbildot tieši uz jūsu jautājumu: jā, mēs esam panākuši progresu. Diemžēl pēdējā gada notikumu dēļ mēs esam piedzīvojuši ārkārtīgi grūtus apstākļus 2010. gadā un arī šogad, kuri ir radījuši ļoti lielus šķēršļus mūsu darba virzībā uz priekšu.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 24, ko iesniedza Pat the Cope Gallagher (H-000190/11)

Temats: Konservēti zivju produkti kā daļa no pārtikas palīdzības

Vai Eiropas Savienības pārtikas palīdzības sūtījumos humanitārās krīzes skartām valstīm Komisija ir iekļāvusi arī konservētus zivju produktus? Vai Komisija piekrīt tam, ka pārstrādāti konservēti zivju produkti ir ideāli piemēroti pārtikas palīdzībai, jo tajos ir daudz proteīna, tiem ir liels uzglabāšanas laiks un tos var piegādāt savlaicīgi?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Eiropas Savienība ir viena no lielākajām pārtikas palīdzības sniedzējām. Komisija ir apņēmusies uzņemties vadību, lai nodrošinātu to, ka krīzes apstākļos visneaizsargātākie iedzīvotāji saņemtu drošu, piemērotu un barojošu pārtiku. Komisija pati neīsteno palīdzības darbību. Tā nodrošina finansējumu partneru organizācijām — ANO aģentūrām, starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, Sarkanā Krusta tīklam vai partneriem, kuriem ir plaša pieredze šādas palīdzības īstenošanā visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem.

Mūsu partneri, kas veic šo darbu, ir pilnvaroti izlemt, kāda būtu vispiemērotākā pārtikas palīdzība katrā konkrētā gadījumā. Mēs mudinām viņus iegādāties vietējo pārtiku, cik vien tas ir iespējams. Kāpēc? Tāpēc, ka, šādi rīkojoties, viņi nodrošina derīgu atbalstu vietējiem lauksaimniekiem un neveidojas situācija, ka mēs, pabarojot cilvēkus ar savu piegādāto pārtiku, iznīcinām vietējo lauksaimnieku iztikas avotus. Komisija vienmēr izvērtē šo izvēli un nodrošina, ka tiek ņemti vērā tādi faktori kā patēriņa preču pieejamība un uzturvērtība, vietējo iedzīvotāju ēšanas paradumi, ēdiena pagatavošanas iespējas un izmaksu, tostarp transporta izdevumu apsvērumi.

Mūsu pārtikas palīdzības konkrētais saturs tiks noteikts, pamatojoties uz šiem faktoriem. Konservētiem produktiem, tostarp zivju produktiem acīmredzami ir priekšrocības, jo tiem ir liels uzglabāšanas laiks un tāpēc tie ir piemēroti, lai veidotu krājumus. Tiem ir arī dažas priekšrocības, kuras dažreiz ir saistītas ar izmaksām vai vietējo iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Tāpēc mums vienmēr jābūt pārliecinātiem, ka tas, ko mēs darām, ir visefektīvākā palīdzība cilvēkiem.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). - Paldies par jūsu atbildi, komisāre, es tai ticu. Jūs savās runās vairākkārt esat minējusi uzturvērtību, un patiesībā zivju konservi atbilst visām šīm prasībām: tie ir lēti, tajos ir daudz proteīna, to pārvadāšanai nav vajadzīga saldēšanas kamera, nedz uzglabāšanai ledusskapis, un, protams, tiem ir liels uzglabāšanas laiks. Un, ja ir runa par pagatavošanu, tad zivis jau ir gatavas. Es jo īpaši domāju makreles un siļķes.

Tas, ko es vēlos pateikt, ir: vai jūs ar savu iestāžu palīdzību varētu panākt, lai zivju konservu izmantošana tiktu vismaz ierosināta? Mēs esam tie, kas to finansē, un es vēlētos, lai man būtu iespēja tikties ar kādu no jūsu ģenerāldirektorāta, lai to apspriestu, jo es nāku no apvidus, kur ir daudz zivju, bet nav cita darba. Mums vajadzētu censties palīdzēt mūsu pašu cilvēkiem un reizē apliecināt, ka palīdzam citiem.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Tas, ko jūs sakāt, ir ļoti noderīgi. Mums jāņem vērā produkta augsta uzturvērtība un arī vienkāršā izmantošana. Tajā pašā laikā tas, par ko es gribu brīdināt, ir nepaplašināt Komisijas pilnvaras iejaukties lēmumu pieņemšanā par pārtikas palīdzības konkrēto saturu katrā atsevišķajā gadījumā.

Mēs Eiropas Savienībā esam uzņēmušies ļoti svarīgu līdera lomu attiecībā uz pārtikas palīdzību, nepiesaistot savu pārtikas palīdzību Eiropai vai, citiem vārdiem, neuzstādot prasību, lai Eiropas pārtikas palīdzībā tiktu iekļauta pārtika, kas ražota Eiropā. Dažreiz pārtikas palīdzībā no Eiropas tiek izmantoti lauksaimniecības pārpalikumi.

Mēs pieprasām, lai iedzīvotājiem piegādātā pārtika jebkuros apstākļos būtu vispiemērotākā konkrētajam gadījumam. Un kāpēc? Ja mēs nepiesaistām savu pārtikas palīdzību Eiropai, tas dod iespēju mūsu partneru organizācijām iegādāties vietējo pārtiku un nodrošina atbalstu vietējiem lauksaimniekiem. Tādējādi mēs neievedam pārtiku no Eiropas, iznīcinot vietējo lauksaimnieku iztikas avotus un pēc tam dodot viņiem attīstības palīdzību un patiesībā patērējot vēl vairāk pārtikas, jo mūsu pieeja pārtikas palīdzībai nav bijusi saprātīga.

Es varu jums apliecināt, ka globāli tas, ko Eiropa šajā sakarībā ir darījusi, ir pareizi, un jaunattīstības valstu iedzīvotāji un mūsu attīstības sadarbības partneri atzinīgi novērtē mūsu pieeju pārtikas palīdzībai. To paziņojot, mēs arī atbalstām pārtikas produktu iepriekšēju izvietošanu, un šajā gadījumā zivju konservi ir ļoti piemēroti. Es varu jums apliecināt, ka mēs tiecamies darīt pareizi. Ja tas ir pareizi, mēs, protams, mudinām to darīt.

Mēs labprāt aicinām jūs apmeklēt mūsu dienestus — mēs vienmēr ļoti priecājamies sadarboties ar Eiropas Parlamentu.

  Priekšsēdētājs. - Baronese Ludford, jūs saņēmāt atbildi. Vai jūs vēlaties uzdot papildjautājumu? Vai tā tas ir? Jūs saņēmāt atbildi uz savu jautājumu.

  Sarah Ludford (ALDE). - Jā, patiesi! Pagājušā gada decembrī Padomes slēdzienos bija runa par dažādiem Komisijas priekšlikumiem 2011. gadam. Es nepretendēju būt speciāliste šajā jomā, bet tie netika plaši atspoguļoti presē, un diez vai vispār tika. Tas attiecas uz priekšlikumiem, kas tika agrāk izteikti, tostarp tiem, ko izteica kolēģi no manas politiskās grupas par ES ātrākas izskatīšanas organizācijas izveidošanu. Parlaments aicināja izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus ar domu, lai būtu kāda pastāvīga struktūra, lai mums nevajadzētu vienmēr paļauties uz vingrinājumu „no rokas mutē”; mēs varētu izveidot mehānismus tā, lai lietas ritētu ļoti raiti. Es zinu, ka jūs teicāt, ka ir panākts progress, bet vai mēs tuvojamies patiesi ideālam stāvoklim?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. – Tas, ko Padomes slēdzieni mums noteica, bija strādāt pie tādas Eiropas civilās aizsardzības spējas izveidošanas, kas ir prognozējama un gatava tūlītējai izmantošanai, pamatojoties uz mūsu dalībvalstu uzticīgajiem moduļiem, kurus mēs varam mobilizēt un pārvietot uz turieni, kur tie ir nekavējoties vajadzīgi, vietā, kur radusies ārkārtas situācija.

Tas, kur mēs esam šodien, ir pietiekami iespaidīgi, jo mums ir izveidoti jau 104 moduļi, ko dalībvalstis ir pie mums reģistrējušas, un to saistības paredz, ka mēs varam izmantot un sniegt palīdzību prognozējamā veidā, tā kā tām šie moduļi nav vajadzīgi, lai apkarotu tādas pašas katastrofas uz vietas.

Mums vēl jāstrādā, lai noteiktu vājās vietas un to, kā tās novērst. Šis darbs mums jāveic apdomīgi un pēc tam jāvēršas pie savām pilnvarojošajām struktūrām — Padomes un Parlamenta, lai gūtu jūsu apstiprinājumu pieejai, kādu mēs ierosināsim vājo vietu novēršanai.

Eiropas ārkārtas situāciju reaģēšanas centra izveidošana virzās uz priekšu raitāk, nekā paredzēts pagājušajā gadā. Es varu jums apliecināt, ka tas būs pilnīgi atšķirīgs, jo dos mums iespēju paātrināt darbu pie scenārija plānošanas — kāda veida katastrofām mums jābūt gataviem, kā arī, kā modelēt piesaistīto dalībvalstu līdzekļus.

Vārdi, kas raksturo šo atšķirību, ir „dalībvalstu brīvprātīgas saistības”. Bet, tiklīdz dalībvalsts šīs saistības ir uzņēmusies, līdzekļi pieder Kopienai un mēs tos varam izlietot.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 26, ko iesniedza Jim Higgins (H-000157/11)

Temats: Klimata pārmaiņas un lauksaimnieku nozīme

Vai Komisijai ir viedoklis par to, kāda nozīme būtu jāpiešķir lauksaimnieku veikumam attiecībā uz oglekļa piesaistītājsistēmām, mežiem un citiem pasākumiem, risinot vienu no lielākajām problēmām, ar ko patlaban saskaras mūsu vide?

Kā Komisija paredz atbalstīt lauksaimniekus viņu cīņā pret klimata pārmaiņām?

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Gan lauksaimniecībai, gan mežsaimniecībai var, protams, būt svarīga nozīme ES mērķu sasniegšanā klimata jomā, un lauksaimniecības nozaru siltumnīcefekta gāzu emisijas bez CO2 patiesībā ir iekļautas ES saistību pārdales mehānismā, bet CO2 emisijas un to novēršana saistībā ar zemes izmantošanu, tās izmaiņām un mežsaimniecību (ko mēs saucam LULUCF) nav iekļautas pašreizējās saistībās attiecībā uz samazināšanu, kas tika pieņemtas 2008. gadā klimata un enerģijas paketē.

Tomēr daļa no šīs paketes bija Eiropas Padomes un Parlamenta prasība Komisijai apsvērt kārtību, kādā tās varētu tikt iekļautas ES saistībās attiecībā uz samazināšanu līdz 2011. gada vidum un sagatavot atbilstīgu tiesību aktu priekšlikumu. Tā Komisija šovasar, t.i., ļoti drīz plāno publicēt svarīgu paziņojumu.

To iekļaušana stiprinātu mūsu klimata saistību vides integritāti, nodrošinot to, ka tiek iekļauti visi faktori saistībā ar emisijām un to novēršanu, tajā pašā laikā padarot pārredzamākus lauksaimnieku un mežsaimnieku centienus paplašināt piesaistītājsistēmas, izmantojot ilgtspējīgu zemes izmantošanas pārvaldību.

Pašreizējā KLP ir iekļauti instrumenti, kas risina klimata pārmaiņas, galvenokārt izmantojot daudzos papildu ieguvumus, ko dod lauksaimniecības vides politikas jomas un pasākumi saistībā ar klimatu. Pirmais pīlārs nodrošina ienākumu atbalstu lauksaimniekiem, kam jāievēro savstarpējā atbilstība — jēdziens, kas ietver sākumpunkta saistības, no kurām dažas ir būtiskas pasākumiem saistībā ar klimatu. Pirmajā pīlārā lauku attīstības politika piešķir lielāku mērķtiecību dalībvalstīm pieejamajiem pasākumiem klimata pārmaiņu jomā.

2008. gadā veiktā veselības pārbaude vēlreiz apstiprināja, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jārisina, un lauku attīstības politikā jau var atbalstīt pasākumus attiecībā uz mežsaimniecību, piemēram, apmežošanu.

Reformēta KLP ar ekoloģiskāku pirmo pīlāru, īstenojot ārpuslīgumiskas un gadskārtējas vides akcijas, kas nav saistītas ar savstarpējās atbilstības jēdzienu, un uz klimata pārmaiņām vairāk vērstu otro pīlāru, ko atbalsta profesionāls lauku saimniecību konsultatīvais dienests, varētu tikt veidota, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvaldīt viņu zemes izmantošanas sistēmas tā, lai tiktu dots ieguldījums klimata pārmaiņu jomā (mazināšana) un tās arī kļūtu vairāk aizsargātas pret klimata pārmaiņām (piemērošanās). To mēs noteikti gribam panākt nākamajā KLP.

  Jim Higgins (PPE). – (GA) Es vēlos pateikties komisārei. Ir skaidrs, ka viņas politika virzās pareizā virzienā. Attiecībā uz lauksaimniecības stāvokli manis paša valsts ekonomikā, ir skaidrs, ka tā ir ļoti vajadzīga. Piemēram, 2010. gadā tīrais pārvedums no ES uz Īrijas lauksaimniecības budžetu tika novērtēts EUR 978,3 miljonu apmērā. Ir skaidrs, ka lauksaimnieki labprāt ar jums sadarbotos attiecībā uz klimata pārmaiņām un citiem līdzīgiem jautājumiem, bet viņiem jāsaņem kompensācija un naudas līdzekļi, ja mēs vēlamies šāda veida sadarbību. Ir skaidrs, ka viņi vēlas sadarboties, bet, tajā pašā laikā viņi to nevar darīt bez kompensācijas, bez ekonomikas, bez naudas.

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Es domāju, ka pamatā mēs piekrītam. Jūs lietojat vārdu „kompensācija”. Es drīzāk teiktu, ka mums vajadzētu tādu kopējo lauksaimniecības politiku, kura būtu tuvāk stāvoklim, kad tiem cilvēkiem, kas dod kaut ko kopējam labumam, būtu pieejama palīdzība. Tad tā kļūtu par daudz taustāmāku un konkrētāku iespēju lauksaimniekiem doties tādā virzienā, kur var kaut ko darīt klimata labā, ūdens kvalitātes labā un tamlīdzīgi, lai mēs gūtu vairāk labuma no subsīdijām, ko mēs maksājam lauksaimniecībai. Tāds vismaz ir mūsu domu gājiens Komisijā.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 27, ko iesniedza Justas Vincas Paleckis (H-000162/11)

Temats: Dzimumu līdztiesības aspekts cīņā pret klimata pārmaiņām

2011. gada globālais klimata pārmaiņu riska indekss liecina, ka starp 35 vairāk apdraudētajām pasaules valstīm ir iekļautas sešas ES dalībvalstis. No klimata pārmaiņu viedokļa vismazāk aizsargātas personas ir sievietes, jo lielākā daļa no nabadzīgākajiem iedzīvotājiem ir tieši viņas. Kaut gan dzimumu līdztiesība ir atzīta par nepieciešamu priekšnosacījumu ilgtspējīgas attīstības un Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanai, klimata pārmaiņu novēršanas politikā, pēc ekspertu domām, šim principam nav pievērsta pietiekama uzmanība. Acīmredzot nav noteikta kārtība, kā iekļaut sievietes klimata pārmaiņu novēršanā.

Kādus pasākumus Komisija paredz pieņemt, lai dzimumu līdztiesības aspektu iekļautu Eiropas klimata pārmaiņu novēršanas politikā?

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Eiropas Savienība jau ilgu laiku ir bijusi dzimumu līdztiesības veicinātāja. Lai to atbalstītu, Komisijai ir izveidota laba prakse plašām konsultācijām gan Komisijā, gan ārpus tās. Jo īpaši apspriešanās ar visām Komisijas nodaļām dod iespēju apsvērt visu tiesību aktu priekšlikumu un citu iniciatīvu, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesības aspektus.

Komisija atzīst klimata pārmaiņu nopietno sociālo ietekmi uz sievietēm, kā arī sieviešu svarīgo lomu klimata pārmaiņu apkarošanā. Komisija 2009. gada oktobrī aicināja atbalstīt sievietes un uzklausīt viņas, iesaistot darbā aģentūrās cīņā pret klimata pārmaiņām.

Papildus tam Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm un ES prezidentūrām, lai izveidotu rādītājus kontrolei ES līmenī tajos 12 problēmu apvidos, uz kuriem attiecas tā sauktā Pekinas Rīcības programma.

Šajā sakarībā Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam Komisija ir noteikusi, ka rādītāju izstrādāšana sieviešu un vides jomā ir jāiekļauj starp prioritātēm Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta turpmākajā darbā. Mēs saprotam arī, ka nākamā gada pirmajā pusē Dānijas prezidentūra grib izstrādāt rādītājus šajā jomā, jo īpaši uzsverot klimata pārmaiņas. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam jāsagatavo ziņojums, un Padome varētu pieņemt konkrētus lēmumus šajā jautājumā līdz Dānijas prezidentūras laika beigām.

Tādējādi klimata pārmaiņas un sieviešu jautājums tiešām tiek iekļauts darba kārtībā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). - Paldies par jūsu izsmeļošo atbildi. Pirms dažiem gadiem Komisija paziņoja, ka tagad galvenais drauds drošībai ir klimata pārmaiņas un cilvēcei ir apmēram 10 gadi laika, lai visu vērstu par labu. Es uzskatu, ka ekonomiskā krīze, revolūcijas Ziemeļāfrikā un nu arī Fukušima ir novērsušas uzmanību no cīņas pret klimata pārmaiņām. Vai jums arī radies tās iespaids?

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Ir skaidrs, ka pēdējo pāris gadu laikā mums ir bijušas ļoti daudzas problēmas. Tomēr, kas attiecas, piemēram, uz Ziemeļāfriku, man jāsaka, ka — kā nupat tika teikts — to, kas sākās Tunisijā, cita starpā izraisīja pārtikas cenu celšanās šeit.

Es domāju, ka pasaule redzēja, ka klimata pārmaiņas nav vienīgais iemesls, kāpēc pārtikas cenas ceļas, bet klimata pārmaiņas šos draudus palielina. Tās saasina cita veida draudus. Tā nav situācija „vai nu — vai nu”. Tomēr es domāju, ka daudzējādā ziņā tā parādās aizvien vairāk valstīs, valdībās, uzņēmumos un nozarēs un ka ir saikne starp to, kā mēs risinām klimata pārmaiņu jautājumu un kā mēs nodrošinām iedzīvotāju drošību.

  Priekšsēdētājs. – Jautājums Nr. 28, ko iesniedza Zbigniew Ziobro (H-000164/11)

Temats: CO2 emisijas samazināšanas izmaksas Eiropas Savienībā

Eiropas Savienība plāno līdz 2020. gadam par 20 % samazināt tās radīto CO2 emisiju. Tik vērienīgs mērķis atstās ietekmi uz dalībvalstu tautsaimniecību. Jau tagad daudzi uzņēmumi ražošanu pārceļ ārpus Savienības robežām, jo tie nespēj segt ar Eiropas klimata politiku saistītās izmaksas.

Vai Komisija ir veikusi simulācijas, lai izvērtētu šādas CO2 emisijas samazināšanas radīto ietekmi uz Savienības dalībvalstu ekonomisko situāciju?

Kuras dalībvalstis šī samazināšana skars visvairāk un kāda būs ietekme uz šo valstu IKP?

Cik augstas būs dalībvalstu tautsaimniecības izmaksas, ja izvirzīs mērķi līdz 2020. gadam CO2 emisiju samazināt par 10–15 %?

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Komisija jau patiesībā ir atbildējusi uz līdzīgiem rakstiskiem jautājumiem, ko godātais deputāts Ziobro kungs uzdeva 2010. gada martā un aprīlī par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas izmaksām Eiropas Savienībā līdz 2020. gadam un jautājumu par oglekļa noplūdi.

ES ir spējusi atdalīt savu ekonomisko izaugsmi no emisijām. Kopš 1990. gada ES IKP ir pieaudzis par 45%, kamēr emisijas ir samazinātas par 13%, un te ir iekļauti arī 2010. gada skaitļi, kas nozīmē, ka tas bija pēc krīzes uztraukumiem. Tajā pašā laika periodā Eiropas Savienības apstrādes rūpniecība ir pieaugusi par vairāk nekā 30%. Šie skaitļi rāda, ka izaugsmes turpināšanās var iet roku rokā ar emisiju samazināšanu. Piemēram, ir reāli aplēsts, ka laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam atjaunojamās enerģijas rūpniecībā vien tika nodrošinātas 550 000 jaunas darba vietas.

Pirmkārt, attiecībā uz oglekļa noplūdi, jāsaka, ka Komisija vēlētos uzsvērt, ka pēdējā ETS direktīvas grozījumā Eiropas Parlaments un Padome ir nolēmuši risināt šo jautājumu, piešķirot lielāku beznodokļu summas daļu tām nozarēm un apakšnozarēm, kurās, kā tiek uzskatīts, pastāv nopietns oglekļa noplūdes risks.

Turklāt oglekļa noplūdes riski tiek aizvien samazināti, tā kā tagad vairāk nekā 80 valstīs, kas visas ir jaunietekmes ekonomikas, tiek pildītas saistītas, kuras tās uzņēmās Kopenhāgenā, un tiek izvirzīti to iekšējie mērķi. Man jāsaka, ka Komisijai nav pierādījumu, ka uzņēmumi pārceļ savu ražošanu ārpus ES tās klimata politikas dēļ.

Otrkārt, Eiropas Komisija ir sīki izvērtējusi CO2 emisiju samazināšanas zaudējumus un ieguvumus Eiropas ekonomikā, ņemot vērā 2008. gadā pieņemto klimata un enerģētikas politikas dokumentu paketi. Vēl nesenāka analīze, kas veikta 2010. gadā, parāda, ka izmaksas, lai sasniegtu mērķi — samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas — ir samazinājušās vismaz par vienu trešdaļu salīdzinājumā ar 2008. gadā veikto analīzi. Tagad tās tiek lēstas apmēram EUR 48 miljardi, kas ir 0,32% no 2020. gadā paredzētā IKP. Te jāpiebilst, ka daļa no šiem ieguldījumiem nāks atpakaļ, piemēram, uz ietaupītiem naftas izdevumiem.

Izstrādājot klimata un enerģētikas politikas dokumentu paketi, Komisija ir ņēmusi vērā dažādus apstākļus dalībvalstīs attiecībā uz ekonomikas attīstību, labklājību un enerģiju apkopojumu. Turklāt klimata un enerģētikas politikas dokumentu pakete ietver trīs konkrētus mehānismus, lai saskaņotu kopējos izdevumus visās dalībvalstīs, lai centieni tiktu sadalīti godīgi un vienlīdzīgi.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, liels paldies, ka bijāt tik laipns un iekļāvāt manu jautājumu. Ņemot vērā, ka ir jau ļoti vēls, es tomēr, ja drīkst, izteikšu vienu apsvērumu. Es labprāt nodošu informāciju komisārei par uzņēmumiem, kas izlemj pārcelt ražošanu ārpus ES dalībvalstīm to ierobežojumu dēļ, kas saistīti ar CO2 emisiju samazināšanu. Pēc manām domām, ja es jums sniegšu šos konkrētos faktus, tad Komisija būs spiesta arī analizēt šī procesa negatīvo iedarbību uz Eiropas Savienības ekonomiku.

Ņemot vērā to, ka CO2 emisijām nav robežu un arī pēc ražošanas pārcelšanas emisijas turpinās, kas neizbēgami atstās negatīvu ietekmi uz vidi, Eiropas Savienības ekonomika zaudēs, jo eksportē darbiniekus.

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Mēs tam, protams, piekrītam. Tas ir arī iemesls, kāpēc mēs, izmantojot uz kritērijiem balstītu sistēmu, esam nodrošinājuši, ka nozarēm, kur visvairāk izpaužas oglekļa noplūde, gandrīz lielākā daļa pabalstu tiks piešķirti bez maksas.

Bet atļaujiet man tikai novērst vienu pārpratumu: es domāju, ka mums Eiropas Savienībā jābūt ļoti uzmanīgiem un nav jāuzskata, ka citi nedara neko. Pagājušajā nedēļā es atgriezos no Korejas. Viņi arī tur uzsāk oglekļa tirdzniecību, viņi interesējas, kā to tieši dara. Viņi sāks to darīt 2015. gada 1. janvārī. Ķīna īsteno plašus eksperimentālos projektus attiecībā uz oglekļa tirdzniecību. Viņi grib to izveidot par nacionālo sistēmu visdrīzākajā nākotnē. Viņi arī ievieš vides nodokļus, un tā tālāk, un tā joprojām.

Es varētu nosaukt daudz valstu, kas ar mums konkurē, kuras ir tagad sapratušas, ka viņām arī jāuzsāk vērienīga vides politika, enerģētikas politika un klimata politika. Tās ir arī sapratušas, ka, ja to darīs gudri, tad viņu ekonomika beigās būs ieguvēja.

  Priekšsēdētājs. - Uz jautājumiem, uz kuriem netika sniegtas atbildes laika trūkuma dēļ, tiks sniegtas rakstiskas atbildes (sk. pielikumu).

Jautājumu laiks tiek slēgts.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.20 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

19. Tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Manders kunga ieteikums otrajam lasījumam Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem, un par Padomes direktīvas 73/44/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 96/73/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2008/121/EK atcelšanu (13807/4/2010 - C7-0017/2011 - 2009/0006(COD)) (A7-0086/2011).

  Toine Manders, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem un jo īpaši visiem ēnu referentiem par mūsu izcilo sadarbību. Es vēlos pateikties Komisijai par mūsu kopīgo darbu. Es vēlos pateikties arī Padomei, jo es uzskatu, ka, pateicoties Ungārijas prezidentūrai, mēs izkļuvām no strupceļa šajā konkrētajā jautājumā. Mani jo īpaši iepriecina tas, ka šī ir regula, nevis direktīva. Es uzskatu, ka regulas ir pareizais instruments iekšējā tirgus pilnveidošanai, ko, starp citu, skaidri parādīja profesors Monti savā pētījumā.

Mēs radām pārāk daudz tiesību aktu, kas tiek ieviesti dažādos līmeņos, un tāpēc iekšējais tirgus nespēj darboties tā, kā tam vajadzētu. Es priecājos, ka šis jautājums tiek apspriests šoreiz, un es konstatēju, ka mēs tiešām esam uzlabojuši daudzas lietas šai ziņā. Priekšlikumu apsprieda Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Oriģinālajā priekšlikumā būtībā patērētājs gandrīz nebija minēts; mēs kā politiķi sapratām, ka mums šajā ziņojumā ir jāaizstāv arī patērētāja intereses, ko mēs tiešām esam darījuši.

Ir vairāki svarīgi apsvērumi, un ar to es domāju jo īpaši pētniecību alerģisku reakciju jomā. Komisija ir norādījusi, ka ir gatava izstudēt šos svarīgos jautājumus. Tā iesniegs pētījumu, vēlākais, līdz 2013. gada 30. septembrim un iekļaus pētījuma pozitīvos rezultātus papildu tiesību aktos. Padome ir paziņojusi, ka vēlas palīdzēt visu pārdomāt, ja rezultāts būs pozitīvs un sasniedzams.

Padomāsim par alerģiskām reakcijām un ķīmiskām vielām — mēs redzam, ka pieaug to patērētāju skaits, kuriem attīstās alerģiskas reakcijas, valkājot noteiktas drēbes vai ēdot, smaržojot vai ieelpojot noteiktus produktus. Mēs uzskatām, ka jāapsver iespēja brīdināt patērētājus par šādām iespējamām alerģiskām reakcijām. Ļoti bieži vērojama arī maldinoša tirgotāju prakse. Patiesībā Eiropas Savienībā tāda ir aizliegta kopš 2005. gada, bet mēs varam redzēt, ka ir par maz skaidrības par ražotājvalsti, ja nonākam līdz etiķetēm, kas to uzrāda.

Pārāk maz tiesību aktu ir pieejami, tas nozīmē, ka to diezgan bieži ļaunprātīgi izmanto. Mēs esam arī prasījuši Komisijai pārbaudīt iespēju noteikt skaidrus likumus un noteikumus, lai nodrošinātu, ka ražotāji, kuri deklarē, ka konkrētais produkts ir ražots, teiksim, Holandē, Itālijā vai Vācijā, var garantēt, ka tas tiešām tā ir. Mēs negribam situāciju, kad 99% no precēm ir ražoti Ķīnā un tikai apdares darbi tiek veikti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet jaukā etiķete „Ražots Eiropā” tomēr tiek piestiprināta precei.

Tas ietvertu arī, piemēram, krāpniecības problēmu. Es jo īpaši esmu gandarīts, ka mēs atveram durvis modernajām tehnoloģijām un tekstilizstrādājumus nemarķējam ar vienkāršām, novecojušām auduma etiķetēm, un ka mēs reāli apsveram iespēju izmantot modernās tehnoloģijas, lai nodrošinātu patērētājam vislabāko iespējamo informāciju. Padome jau ir skaidri piekritusi marķējumam, kurā norādīts, vai izstrādājums satur dzīvnieku produktus, jo kļūst aizvien grūtāk noteikt, vai kažokādas izstrādājums ir īsts vai mākslīgs, un ir daudz patērētāju, kuriem šāda veida informācija ir svarīga.

Topošais Eiropas Komisijas pētījums jo īpaši ir vērsts uz to šķēršļu likvidēšanu, kas traucē iekšējā tirgus pienācīgu darbību, kā arī uz attīstības uzsākšanu elektroniskās tirdzniecības jomā. Jo, ja mēs vēlamies plašāku e–tirdzniecību, mums jānodrošina Eiropas standarti marķējumam. Es ceru, ka šis pētījums ieviesīs skaidrību šajā jautājumā.

Man arī šķiet, ka modernajā pasaulē mums vairs nevajag uz etiķetes norādīt informāciju 23 valodās, jo modernās tehnoloģijas var nodrošināt progresīvākus risinājumus šai problēmai.

Es ceru, ka Padomes paziņojums rīt būs pozitīvs un pārliecinās mūs par pozitīvu rezultātu, un es vēlos pateikties visiem, kas deva ieguldījumu šī pozitīvā rezultāta sasniegšanā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Manders kungs, dāmas un kungi, tas ir liels sasniegums, ka ir panākta vienošanās otrajā lasījumā attiecībā uz regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu. Tas nebūtu bijis iespējams bez ciešas šo triju iestāžu sadarbības.

Atļaujiet man Padomes vārdā paust cieņu Eiropas Parlamentam par izcilo sadarbību. Es vēlētos jo īpaši pateikties referentam T. Manders kungam un viņa kolēģiem par augstvērtīgo darbu, ko viņi ir ieguldījuši šajā procesā. Es atzinīgi vērtēju arī Zviedrijas, Spānijas un Beļģijas prezidentūras darbu, jo pašreizējais rezultāts ir sasniegts, pateicoties viņu ļoti kvalitatīvajam darbam.

Komisija ir bijusi ļoti konstruktīvs partneris, un visu laiku mums bija cieša sadarbība, tāpēc pateicos arī tai. Ja viss notiks kā plānots, Padome spēs pieņemt regulas tekstu rudens sākumā, un tāpēc likumu varēs piemērot, sākot no 2012. gada.

Šī regula dos nozīmīgu ieguldījumu iekšējā tirgus darbībā un stiprinās konkurenci šajā svarīgajā sektorā. Pašreizējā tiesiskā regulējuma jaunu tekstilizstrādājumu veidošanai un piemērošanai vienkāršošana un attīstība motivēs inovācijas tekstilmateriālu un apģērbu rūpniecībā. Tekstilmateriālu lietotāji, kā arī patērētāji varēs drīzāk izbaudīt jauno un inovatīvo ražojumu priekšrocības.

Ungārijas prezidentūra uzskata, ka regula nodrošinās ekonomikas dalībniekiem lielāku tiesisko noteiktību un uzlabos patērētāju aizsardzību iekšējā tirgū.

Pārskatīšanas nodrošināšanas rezultātā likumdevēji var pieņemt informētus lēmumus, jo Komisija veiks padziļinātu pārskatu par turpmākajām obligātajām marķēšanas prasībām. Tur var tikt iekļautas lietošanas instrukcijas, izmēru standartizācija, norādījumi par ražotājvalsti un alergēniem, elektroniskā marķēšana un citas jaunās tehnoloģijas.

Eiropas Parlaments un Padome savas kopīgās deklarācijas projektā uzsver, ka piešķir īpašu nozīmi tekstilmateriālu izcelsmei un jauno tehnoloģiju izmantošanai.

Mēs ceram, ka Komisija pievērsīs īpašu uzmanību šiem jautājumiem šajā ziņojumā. Līdz tam šis tiesiskais regulējums ļaus ātri apstiprināt jaunos tekstilizstrādājumus.

Regula nosaka, ka marķējumā jāiekļauj precīzs tekstilizstrādājuma sastāvs, bet tiek ieviesta arī jauna prasība marķējumam attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām. Kā Manders kungs norādīja, tas ļauj patērētājiem pieņemt informētākus lēmumus. Turklāt tas, ka tiesiskais instruments tika izveidots kā regula, uzlabos tiesisko paļāvību šajā jomā. Es vēlreiz jūs apsveicu un pateicos par uzmanību.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es pateicos referentam Manders kungam un visiem pārējiem ēnu referentiem, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai (ITPAK) par viņu darbu, lai panāktu vienošanos pēc smagām pārrunām. Es uzskatu, ka ir izšķiroši panākt vienošanos otrajā lasījumā, jo tas dos iespēju pilsoņiem un uzņēmumiem ātrāk gūt labumu no jauniem tekstilmateriāliem un to inovatīviem izstrādājumiem, un nacionālās valdības varēs samazināt izmaksas.

Es vēlreiz pateicos Parlamentam par ieguldījumu iestāžu debatēs, iesniedzot grozījumus, no kuriem daži īpaši uzsvēra politisko dimensiju un patērētāju intereses šajā jautājumā. Patiesībā šī ziņojuma pirmajā lasījumā, kad to Parlaments pieņēma ar lielu balsu vairākumu, tika uzsvērts, ka mums jāuzsāk plašas debates par tekstilizstrādājumu marķēšanu, tostarp jautājumā par izcelsmes norādi, un mēs ierosinājām paplašināt regulas darbības jomu uz noteiktām nozarēm. Kā jūs zināt, sarunās ar Padomi nākamajos mēnešos abas puses tika aicinātas izrādīt elastīgu attieksmi, lai iestādēm noteiktu īstenojamus risinājumus.

Es uzskatu, ka apstiprinātais teksts ir līdzsvarots kompromiss, kas iekļauj daudzus Parlamenta iesniegtos grozījumus un dod iespēju tālākai attīstībai, kas, kā Győri kundze savā runā uzsvēra, ir ļoti svarīgi. Pavisam drīz, vai tiklīdz jaunā regula stāsies spēkā, patērētāji iegūs jaunu informāciju par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām tekstilmateriāla sastāvā un viņiem būs arī pieejama informācija par tekstilizstrādājumu precīzu sastāvu.

Vēl viens jaunās regulas tūlītējs rezultāts ir vienkāršošana, tā kā Komisija iesniegs sīki izstrādātu tehnisko pielikumu ar saskaņotajiem Eiropas standartiem uz vairāk nekā 50 lapām. Tomēr, kas ir vēl svarīgāk, šīs regulas tūlītēji rezultāti nav šī procesa pēdējais posms. Gluži pretēji, tie ir sākuma punkts turpmākai analīzei un tiesību aktu uzlabošanai. Patiesībā īsā laikā jaunā regula nodrošina visaptverošu pārskata klauzulu, kas aicina Komisiju, ja nepieciešams, noteikt turpmākas prasības marķējumam šajā jomā. Tad Komisija izstrādās atbilstošus tiesību aktu priekšlikumus jomās, kurās nepieciešama lielāka saskaņošana. Mans nodoms ir — un ar to es uzņemos saistības Parlamenta priekšā — ziņot par šo pārskatu nekavējoties un padziļināti.

Mēs jau gatavojamies uzdevumam apspriesties ar patērētājiem dažos pamatjautājumos, proti: kāda informācija ir svarīga un kā to darīt pieejamu; kādā veidā tehnoloģiju attīstība, piemēram, elektroniskā tirdzniecība, ietekmēs tekstilizstrādājumu pirkšanu; kādā mērā pieaugošā vajadzība pēc produkta izsekojamības, ilgtspējības un korporatīvās sociālās atbildības ietekmē tekstilmateriālu tirgu; kā mēs varam labāk izmantot pieejamās tehnoloģijas digitalizācijas laikmetā; kā mēs kā Eiropas Savienības iestādes varam pielāgot savus likumus pilsoņu augošajām vajadzībām attiecībā uz ētiskajiem, sociālajiem un vides jautājumiem.

Priekšsēdētāja kungs, tie ir tikai daži no tematiem, pie kuriem jau ir uzsākts darbs. Kā jūs varat iedomāties, izcelsmes norāde, bez šaubām, būs viena no mūsu prioritātēm un mūsu darba galvenie elementi. Tāpēc pārskats nodrošinās iespēju man vēlreiz apliecināt atbalstu izcelsmes norādei un noskaidrot šo jautājumu reizi par visām reizēm, tā kā tas ir būtisks instruments Eiropas uzņēmumu konkurētspējas un ES pilsoņu veselības nodrošināšanā. Mēs padziļināti izpētīsim šo jautājumu, lai nodrošinātu skaidrus noteikumus, nepieļautu maldinošu informāciju un veicinātu patērētāju atbildīgu izvēli, iegādājoties tekstilizstrādājumus.

Kā konstatēja referents Manders kungs, Komisija novērtēs arī saikni starp alergēniem un ķīmiskajām vielām, kas tiek izmantoti tekstilizstrādājumos. Ar atbilstošas analīzes palīdzību šajā jomā būs iespējams noteikt, kā vislabāk izmantot jau esošos likumus, piemēram, REACH. Ļaujiet man īsi paskaidrot: izmantojot izcelsmes norādi, pircēji būs pārliecināti, ka viņi pērk tekstilizstrādājumu, kas nav kaitīgs ne viņu pašu, ne viņu bērnu veselībai, jo marķējums atbildīs visiem šīs svarīgās regulas noteikumiem, kurus, nesot nozīmīgus upurus, Eiropas iestādes ir ieviesušas visās rūpniecības nozarēs šajā sektorā.

Pārskata klauzulā — un es vēlreiz pateicos Padomei, ka tā uzsvēra, cik tā ir svarīga, un pauda savu vēlmi nekavējoties sadarboties ar Komisiju, lai transponētu regulu, — Komisijai tiek prasīts iesniegt ziņojumu, kuram, iespējams, sekos tiesību aktu priekšlikums, līdz 2013. gada 30. septembrim. Es esmu nolēmis šo termiņu saīsināt un esmu jau devis rīkojumu saviem darbiniekiem sākt pie tā strādāt.

  Lara Comi, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs beidzot esam panākuši vienošanos šajā svarīgajā lietā, pateicoties visu lielajiem centieniem atrast kopsaucēju starp Parlamenta un Padomes atšķirīgajām nostājām. Mans mērķis bija, ir un būs nodrošināt, lai tiktu pieņemti saistošie noteikumi par tekstilizstrādājumu izcelsmi, jo patērētājiem un uzņēmumiem jābūt pilnībā aizsargātiem. Es uzskatu, ka šodien panāktais kompromiss ir ļoti labs rezultāts.

Es mudināju savus kolēģus deputātus cīnīties pret Padomi, un es pamatoti lietoju šo vārdu „cīnīties”, jo sarunas nepavisam nebija vieglas. Mēs cīnījāmies ne tikai par to, lai panāktu izcelsmes norādi, bet arī par izsekojamību. Tā ietver svarīgu informāciju patērētājam, pirms ražojums tiek iegādāts. Pašlaik Eiropas patērētājiem tekstilizstrādājumi tiek marķēti šādi: „Ražots Itālijā”, „Ražots Vācijā” vai „Ražots Francijā”, kad patiesībā tie gandrīz pilnībā tiek ražoti citur.

Mēs pieprasām arī ieviest jaunas marķēšanas tehnoloģijas, piemēram, mikročipus un radiofrekvences identifikācijas ierīces, lai apkarotu ražojumu viltošanu. Tā ir taisnība, ka mēs esam paplašinājuši regulas priekšlikuma darbības jomu, jo mēs uzskatām, ka tekstilmateriālu nozarē steidzami ir nepieciešama lielāka aizsardzība. Parlamenta un Padomes kopējā deklarācija, kas jāpieņem, parāda, cik svarīga ir izsekojamība un izcelsmes norāde. Es neslēpju to, ka Padomes „apgriezieni” ļauj man paļauties uz nākotni.

Mēs ar lielu interesi gaidām Komisijai pieprasīto pētījumu. Mēs vēlreiz pateicamies Komisijai par sadarbību, un es sirsnīgi pateicos Tajani kungam par to, ka viņš pašaizliedzīgi spēja saīsināt paredzētos termiņus, jo tekstilrūpniecībai ir ārkārtējs pieprasījums. Mēs nevaram neņemt vērā mūsu pilsoņu vajadzības pēc patiesas produktu informācijas. Galu galā, mēs visi esam patērētāji un šī mērķa sasniegšana ir visu interesēs.

  Christel Schaldemose, S&D grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es arī vēlētos pateikt lielu paldies jums par izcilo kompromisu, ko mēs esam panākuši. Referents Manders kungs jo īpaši ir ieguldījis pamatīgu darbu, un viņš nodrošināja patiešām izcilu sadarbību šeit, Eiropas Parlamentā. Kopš Komisija iesniedza savu sākuma priekšlikumu, ir pagājis ilgs laiks. Tas bija galvenokārt tehnisks priekšlikums un paredzēja vienīgi priekšrocības uzņēmējdarbībai. Tomēr, par laimi, strādājot šeit Eiropas Parlamentā pie šī priekšlikuma, mums izdevās apvienot elementus, kas šo likumu dara izdevīgu arī patērētājiem. Es uzskatu, ka tas ir absolūti izšķiroši.

Rezultātā mums būs labāks marķējums un augstāks drošības līmenis patērētājiem, tā kā mēs beidzot esam ieviesuši šo likumu. Vissvarīgākais aspekts man un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai bija nodrošināt, lai iekšējā tirgū pārdotie tekstilmateriāli neradītu veselības problēmas. Tāpēc mēs esam ļoti gandarīti, ka balsojums bija sekmīgs attiecībā uz prasību nepieļaut nekādas tādu kaitīgo vielu nogulsnes mūsu tekstilmateriālos, kuras var izraisīt alerģiju, un, kā komisārs tikko teica, mums jāveic pētījums, lai nodrošinātu, ka šis ir tāds gadījums. Tas absolūti ir spēkā, un par to mēs, S&D grupa, esam ļoti gandarīti.

Mēs arī piekrītam, ka izsekojamība un izcelsme ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, un tā ir tāda informācija, ko patērētāji ir ļoti ieinteresēti saņemt. Es arī ceru, ka mēs varam sasniegt vēl mazliet vairāk un ka mēs nākotnē varētu spēt saskaņot apģērbu izmērus un izmantot jaunās tehnoloģijas mūsu tekstilizstrādājumu marķēšanā. Tomēr es uzskatu, ka mēs tiešām esam daudz sasnieguši. Tai būtu jābūt mums mācībai, ka, izstrādājot tiesību aktus šeit, ES, ir svarīgi, lai no tā vienlaicīgi iegūtu gan uzņēmumi, gan patērētāji. Tas ir labākais veids, kā nodrošināt mūsu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Nobeigumā es vēlētos vēlreiz izteikt patiesu pateicību visiem maniem kolēģiem deputātiem par viņu izcilo sadarbību. Es domāju, ka mēs esam sasnieguši ļoti labu rezultātu.

  Cristian Silviu Buşoi, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es, pirmkārt, vēlētos apsveikt mūsu referentu T. Manders par lielo darbu, ko viņš ir paveicis, un par neatlaidību, ko viņš ir parādījis sarunās ar Padomi attiecībā uz šo regulas priekšlikumu.

Es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas ir panākta ar Padomi otrajā lasījumā. Es uzskatu, ka tā ir vienošanās, kura, lai gan to varētu vēl pilnveidot, veicinās tekstilrūpniecības konkurētspēju, tajā pašā laikā nodrošinot patērētājiem labāku informāciju. Šī vienošanās ietver daudz pozitīvu momentu. Pirmkārt, ir vienkāršota procedūra, kādā tiek iekļauti jauni tekstilmateriāli 1. pielikumā. Tas palīdzēs samazināt administratīvās izmaksas tekstilrūpniecībā un ļaus šos līdzekļus novirzīt inovācijām. Šis pasākums dos labumu arī patērētājiem, jo tiks veicinātas inovācijas.

Es arī domāju, ka šī regula marķējuma prasību dēļ piedāvās priekšrocības patērētājiem. Patērētāju nodrošināšana ar pietiekamu informāciju, lai viņi varētu izdarīt saprātīgu izvēli, ir pilnīgi dabisks solis. Diskusijas par marķēšanu ir risinājušās ilgāk, nekā Komisija sākumā ierosināja. Tomēr es domāju, ka tas tikai var dot labumu Eiropas patērētājiem. Es piekrītu, ka mums vajadzīgs vairāk laika, lai novērtētu dažu marķēšanas papildu prasību ietekmi, jo īpaši attiecībā uz izcelsmi, drošības noteikšanas metodi un saskaņotu izmēru marķēšanas sistēmas ieviešanu. Tāpēc Komisijas veiktais pētījums iezīmē pirmo soli uz priekšu.

Visbeidzot, es uzskatu, ka prasība marķēt dzīvnieku izcelsmes tekstilmateriālu detaļas liecina par patiesu progresu, jo tie ir patērētāji, kuri nevēlas, lai tekstilizstrādājumos, ko viņi pērk, būtu šādas izejvielas. Es domāju, ka kopumā šī regula palīdzēs padziļināt vienoto tirgu tekstilizstrādājumiem; tas ir solis, ko es pilnībā atbalstu.

  Adam Bielan, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, saistošās tiesiskās sistēmas vienkāršošana attiecībā uz tekstilizstrādājumu marķēšanu ir paredzēta, lai rosinātu jaunu tekstilmateriālu attīstību un to ieviešanu tirgū. Priekšlikums, par kuru mēs rīt balsosim, ievērojami atšķiras no tā, ko izvirzīja Eiropas Komisija, kurš galvenokārt sastāvēja no tehniskām izmaiņām, kas paredzēja vienkāršot jau spēkā esošos tiesību aktus.

Ziņojuma sākotnējais mērķis bija paātrināt procedūru, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti jaunu tekstilmateriālu nosaukumi, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu inovācijām Eiropas tekstila un apģērbu rūpniecībā, tajā pašā laikā ļaujot patērētājiem straujāk gūt labumu no moderniem produktiem. Lai darba process pie šo procedūru vienkāršošanas vairāk nekā divu gadu laikā, kas veltīti šai lietai, ir palēninājies, es gribētu atzīmēt, ka Parlaments ierosināja paplašināt regulas sākuma darbības jomu, jo īpaši iekļaujot noteikumus attiecībā uz tekstilizstrādājumu izcelsmes valsti, tāpēc es esmu gandarīts, ka panākts līdzsvarots kompromiss. Tomēr es vēlētos norādīt, ka mana grupa nolēma apstiprināt priekšlikumu tā sākotnējā versijā, kas nodrošina drīzas priekšrocības uzņēmējdarbībai un patērētājiem. Mēs jau no paša sākuma ierosinājām, ka darbam pie šiem jautājumiem nevajadzētu ritēt tehniskā ziņojuma kontekstā. Tāpēc Komisijai prasīs veikt dziļāku analīzi jautājumā par obligāto marķējumu ar norādi par ražotāju tekstilizstrādājumiem, kas ražoti ārpus ES, un līdz 2013. gadam tā izstrādās ziņojumu par iespējamu sistēmas izveidi, kurā izstrādājumiem ir marķējums ar norādītu ražotājvalsti. Šim ziņojumam var sekot tiesību akta priekšlikums.

Kompromiss starp Parlamentu un Padomi arī garantē, ka apģērbu marķējums nodrošinās informāciju par materiāliem, kam ir dzīvnieku valsts izcelsme. Ja darbs turpmāk jāveic saistībā ar jaunām iespējām patērētāju informēšanai par tekstilizstrādājumiem, piemēram, izmēru saskaņošanu visā Eiropā vai radiofrekvenciālo identifikāciju (RFID) tehnoloģiju, atcerēsimies tam pieiet pragmātiski, saskaņā ar patērētāju vēlmēm un nozares iespējamiem sasniegumiem.

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mēs uzskatām, ka patērētāja tiesības ir svarīgas, un, ja mēs to ņemam nopietni, mums skaidri jādod patērētājiem iespēja izmantot šīs viņu tiesības. Mums jānodrošina viņiem atbilstīga produktu informācija, utt., lai viņi varētu izdarīt gudru un informētu izvēli. Tāpēc es vēlētos pateikties mūsu referentam Manders kungam, jo īpaši par viņa neatlaidību un apņemšanos nodrošināt to, lai ziņojumā tiktu iekļautas patērētāju izredzes. Es vēlētos pateikties arī ēnu referentiem, kuri ir ļoti neatlaidīgi strādājuši, lai tiktu palielinātas patērētāju tiesības. Es kā ēnu referente Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā esmu iesniegusi grozījumu attiecībā uz izcelsmes norādi, dzīvnieku izcelsmes produktu obligāto marķējumu un ētisko un vides marķējumu. Tos visus neiekļāva, bet es esmu ļoti gandarīta par panākto kompromisu, un es vēlētos paust tam atbalstu.

Trūkst informācijas par tekstilrūpniecībā izmantotām ķīmiskām vielām un dažādiem produktiem. Komisija ir apsolījusi veikt pētījumu šajā jomā, un es vienkārši vēlētos uzsvērt, cik ļoti svarīgi ir, ka mēs šādu pētījumu esam veikuši, lai varētu aizsargāt sabiedrības veselību un cita starpā apkarotu alerģijas, kuru izpausmes, kā mēs redzam, ievērojami pieaug. Mums jāspēj tās ieraudzīt un, ja tās ir, jāspēj pamatot esošās sakarības.

Es esmu arī gandarīta, ka jāmarķē arī dzīvnieku izcelsmes tekstilizstrādājumu detaļas, un es gribēju izmantot savu runas laiku, lai pateiktos visiem par izcilo darbu patērētāju tiesību palielināšanā. Paldies.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, apspriežamais pasākums ir izstrādāts, lai aizvietotu trīs novecojušas direktīvas, un attiecas uz Eiropas Savienībā ievesto tekstilizstrādājumu marķēšanu, kā arī to vielu reģistrāciju un nosaukumiem, no kurām tie ir izgatavoti.

Pirmajā lasījumā tika pieņemts teksts, kas aicināja, lai marķējumā tiktu norādīta izcelsmes vieta, kā arī iekļauts pilnīgs un obligāts ražojuma sastāvdaļu saraksts. Diemžēl Padomes nostāja, izrādās, ir pretrunā ar Parlamenta apstiprināto tekstu, tā kā tas jo īpaši ir pret jebkādu atsauci uz izcelsmes norādi un izsekojamību tekstilizstrādājuma marķējumā.

Lai panāktu pasākuma apstiprināšanu otrajā lasījumā, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (ITPAK) piekrita tekstam, kurš mūs neapmierina, jo tajā netiek uzrādīta izcelsmes vieta. Tāpēc mēs balsosim pret to, jo nav sasniegts mērķis – nodrošināt patērētājiem pareizu un precīzu informāciju par ražojuma izcelsmi un sastāvu.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ministres kundze, dāmas un kungi, ar šo jauno regulu par tekstilizstrādājumu marķēšanu, par kuru mēs balsosim rīt plenārsēdē, Eiropa sasniegs mērķi, uz kuru tā tiecās jau gadiem. Tomēr to var uzskatīt tikai par pirmo soli uz visaptverošiem tiesību aktiem, lai aizsargātu visus Eiropas patērētājus, norādot izcelsmes valsti un pieņemot jaunu un precīzu izsekojamības mehānismu.

Es atzinīgi vērtēju aicinājumu Eiropas Komisijai izstrādāt tiesību aktu priekšlikumu, lai pieņemtu jaunas, precīzākas un pilnīgas marķēšanas sistēmas. Tās piedāvās plašāku informāciju par no trešajām valstīm ievestu un Eiropas Savienībā pārdotu tekstilizstrādājumu īpašībām un izcelsmi, tādējādi pasargājot patērētājus no viltotas, nepareizas un maldinošas izcelsmes norādes. Es ceru, ka tas rosinās inovācijas tekstilmateriālu un apģērbu jomā, atvieglojot patērētājiem iespējas gūt labumu no inovatīviem ražojumiem.

Priekšlikums atbalsta arī Eiropas apstrādes rūpniecību un garantē tās uzņēmējdarbību pasaules mērogā. Visbeidzot, ar šiem pasākumiem Parlaments sūta dalībvalstu valdībām pozitīvu ziņu, lai tās apstiprinātu savu piekrišanu izsekojamības principa ieviešanai tekstilizstrādājumu jomā. Tas patērētājiem nodrošinās saprotamāku un patiesāku informāciju, nekā pašreizējie tiesību akti par izcelsmes norādi, un nepieļaus, ka viņi tiek maldināti.

Tagad mums noteikumi par tekstilizstrādājumu marķēšanu jāievieš arī visos pārējos tirgus sektoros, tādējādi koordinējot dažādos tiesību aktu priekšlikumus un pieprasot, lai Padome īsā laikā pieņemtu priekšlikumu tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu jomā, kā arī pagājušā gada oktobrī Strasbūrā apstiprināto vispārējo regulu par izcelsmes norādi. Kā jau Tajani kungs uzsvēra, termiņš — 2013. gada 30. septembris ir pārāk tāls. Tāpēc mēs paļaujamies uz viņa izteikto paziņojumu par šī termiņa paātrināšanu.

  María Irigoyen Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt savu runu ar apsveikumu visiem, kuri deva ieguldījumu šīs vienošanās panākšanā.

Šis ir ziņojums, ko mums visiem vajadzētu atzinīgi novērtēt, jo tas ietekmē visu sabiedrības locekļu ikdienas dzīvi, bet, ņemot vērā man raksturīgo konstruktīvo garu, es vēlētos uzsvērt dažas lietas.

Iesākumā es vēlētos pievērst uzmanību, cik svarīgi ir nodrošināt patērētājiem informāciju, kas ir precīza un būtiska, bet, pats galvenais, saprotama un vienota, attiecībā uz tekstilizstrādājumiem: izsmeļošai informācijai nav jēgas, ja sabiedrība to nevar uztvert. Mēs esam panākuši soli uz priekšu, kas ir vajadzīgs, bet ar to nepietiek: mums jāpanāk turpmāks progress un jāaizsargā visneaizsargātākie sabiedrības locekļi.

Dāmas un kungi, ir būtiski izveidot Eiropas izmēru marķēšanas sistēmu, kas pamatojas uz ķermeņa izmēriem, jo pirmais, uz ko mēs skatāmies, kad dodamies pirkt apģērbu, ir izmērs. Tāpēc mums jābūt mērķtiecīgākiem un jācenšas ieviest izmēru saskaņošanu.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties Manders kungam un īpaši atzīmēt to, ka tagad ir iekļauta prasība uzrādīt detaļas, kas izgatavotas no dzīvnieku kažokādas. Marķēšana ir vajadzīga patērētājiem, kā mēs visi zinām. Mēs arī zinām, cik svarīgi ir, lai būtu izvēles brīvība, un, lai patērētāji varētu izdarīt pārdomātu izvēli, ir vajadzīga pilnīga informācija, kas ir patiesa un viegli saprotama. Šajā sakarībā man ir grūtības ar izcelsmes marķējumu. Modernās preces bieži ir izgatavotas no tekstilmateriāliem un detaļas no dažādām valstīm, tā kā ir gandrīz neiespējami pareizi nomarķēt apģērba gabalam izcelsmes vietu. Manders kungs pats pieskārās šim jautājumam: kur lai mēs novelkam robežu, kas mums būtu jāmarķē un cik daudz drīkst ievest no konkrētas valsts?

Modernajā globālajā pasaulē izcelsmes vietas marķēšana varētu būt veids, kā labāk informēt patērētājus un ļaut viņiem pieņemt pareizu izvēli. Tomēr tā arī varētu būt slēpta protekcionisma pazīme, un dažreiz, kad es dzirdu šīs runas, man šķiet, ka es to varu gan dzirdēt, gan redzēt. Tās ir atvērtas robežas un brīvā tirdzniecība, kas Eiropu ir padarījusi bagātu, un Eiropas patērētāji to zina. Paldies.

  Anna Rosbach (ECR). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, tekstilrūpniecība ir globāla industrija. Drēbes, ko mēs valkājam, bieži ir apceļojušas pasauli, pirms nonāk pie ES patērētājiem kā gatavi produkti. Šis ziņojums ir visaptverošs, rūpīgi izstrādāts un ļoti tehnisks. Ir grūti atrast pareizo līdzsvaru starp konkurētspēju, patērētāja tiesībām uz informāciju un izsekojamības iespēju pasaules līmenī. Patērētājiem ir tiesības zināt, kādas ķīmiskas vielas ir izmantotas produkta ražošanā, no kurienes nāk izejvielas un citu būtisku informāciju. Tomēr, kā lai atrod līdzsvaru starp bezgalīgi garu aprakstu apģērbu gabala apkaklē un nelielu etiķeti, kur ir pateikts tikai, ka apģērbu nedrīkst mazgāt?

Marķējumam jābūt skaidri saprotamam un jāsniedz skaidra informācija, lai pilsoņi spētu izdarīt savu izvēli saskaņā ar savu koncepciju. Šis kompromiss ir solis pareizajā virzienā. Tomēr Komisijas pētījums netiks veikts ātrāk kā 2013. gadā. Šinī pētījumā ir jāveido pamats tam, kā patērētāji, izmantojot marķējumu, var iegūt „precīzu informāciju par izcelsmes valsti un papildu informāciju, kas nodrošina tekstilizstrādājumu pilnīgu izsekojamību”. Es ceru, ka šis pamats tiks izvērsts par saprātīgu un noderīgu tiesību aktu. 2013. gads vēl ir tālu, tāpēc es esmu gandarīta, ka komisārs vēlas pagarināt šī tiesību akta izstrādāšanas termiņu, kurš nodrošinās patērētājiem pilnīgu informāciju. Paldies, komisār. Eiropas Konservatīvie un reformisti balsos par šo priekšlikumu.

  Jacky Hénin (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, 2005. gada kvotu atcelšana tekstilmateriāliem Savienībā atvēra durvis visa veida dempingam. Tā bija katastrofa nodarbinātībai un videi un, neskatoties uz teikto, ilgtermiņā tas ir bīstami patērētāju veselībai.

Ir pienācis laiks ieviest pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt un izveidot darba vietas un patērētāju veselību, kā arī veicināt zinātību tekstilrūpniecībā strādājošo vidū. Pat ja mēs gribējām iet tālāk, mēs apstiprinām priekšlikumus, kas mums iesniegti par izcelsmes marķējumu, pētījumu par kaitīgām vielām un obligāto norādi par tekstilmateriāla sastāvu. Mums tomēr jāpārliecinās, ka mums ir resursi, lai īstenotu šo aizsardzību un informāciju visās dalībvalstīs un vērstos pret pārkāpējiem.

Jā, mums jāpārliecinās, ka mums ir resursi, lai apkarotu viltojumus, piemēram, pie Savienības robežām, kā arī pašā Kopējā tirgus iekšienē. Tas ir politiskās gribas jautājums. Diemžēl jāsaka, ka vairāk resursu tiek atvēlēts tunisiešu atvairīšanai pie Francijas un Itālijas robežas nekā viltojumu tirgošanas apkarošanai.

Ja mēs to ņemam vērā, tad noteikti labāk ir Eiropā būt precei, nevis cilvēkam. Mums tas jāmaina.

  Matteo Salvini (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pateicoties Komisijas priekšsēdētājam un Tajani kungam par centieniem, mums no Lega Nord ir jāsaka, ka mēs esam pilnīgi un galīgi vīlušies.

Šīs debates man šķiet sirreālas. Tā ir muļķošana, acīmredzama muļķošana. Daži uztraukti kreisā spārna deputāti ierosina, lai mēs piekristu vienotiem izmēriem, kad mēs nezinām to preču izcelsmi, kuras valkā patērētāji. Tik daudz par brīvu tirgu! Es vēlētos, lai šīs otrdienas vakara sirreālās debates, kuras notika pustukšā Parlamenta zālē, dzirdētu tie daži tūkstoši ražotāju, kas izdzīvoja pēc krīzes šajā nozarē.

Es saprotu kompromisa loģiku, bet pašreizējais teksts iznīcina to, kurš tika panākts pirmā lasījuma rezultātā, un par kuru nobalsoja lielākais vairums. Tas bija līdzsvarots teksts, kurā tika ņemtas vērā gan ražotāju, gan patērētāju intereses. Kopš tā laika tas ir piedzīvojis pilnīgu fiasko: ja es nekļūdos, tikai divas no 27 dalībvalstīm ir pieprasījušas, lai patērētājs būtu informēts par apģērbu sastāvu, un Ungārijas prezidentūra ir šo faktu ignorējusi. Vai tas vēlreiz neparāda, ka Eiropa ir gaismas gadu attālumā no pilsoņu interesēm, lai tie būtu ražotāji vai patērētāji?

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Győri kundze, lūdzu, atļaujiet man sadalīt tematu par tekstilizstrādājumu marķēšanu divos svarīgos jautājumos. Pirmais svarīgais jautājums ir tāds, ka ir jānorāda, kur, kādā valstī tekstilizstrādājums ir ražots. Otrs svarīgs jautājums, protams, ir, ka būtu precīzi jānorāda materiāli, no kādiem tekstilizstrādājums ir izgatavots. Ieteicama vienota noteikumu sistēma, protams, ir abos gadījumos.

Ja mēs aplūkojam pirmo jautājumu, proti, izstrādājumu izcelsmi, jāsāk ir ar klišeju, ka Eiropas Savienībā turpinās krīze, kuras iemesls, galvenokārt, ir rūpniecisko ražotņu, piemēram, tekstilrūpniecības, pārvietošana uz dažādām valstīm Tālajos Austrumos un ātru ienākumu gūšana, un tāpēc ražošana Eiropas Savienībā samazinājās.

Mums jāpanāk lūzuma punkts, kas palīdzēs Eiropas Savienībai pārvarēt krīzi. Tekstilrūpniecība jo īpaši ir šāda nozare līdztekus, piemēram, lauksaimniecībai, mašīnrūpniecībai vai tūrismam.

Eiropas ražotāji ir ievērojami neizdevīgā stāvoklī tekstilrūpniecībā, jo lētu un zemas kvalitātes preču, kas nāk no Tālajiem Austrumiem, dempings neļauj Eiropas ražotājiem panākt progresu.

Izcelsmes valsts ir jānorāda, un es noteikti atbalstītu pat simptomu, ka ES dalībvalsts, kura uzticas patērētāju, kuri atbalsta paši savas valsts ekonomiku, gudrībai, kā visi to redzēs, teiksim, Bulgārijas, Čehijas vai Vācijas iedzīvotājs pirks preci, kas ražota viņa paša valstī.

Mums jāaizsargā savi tirgi ar jaunajām tehnoloģijām un materiālu kvalitāte ir jānorāda, pamatojoties uz stingrām laboratorijas pārbaudēm.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā nedēļā palika gads, kopš ar lielu balsu vairākumu pirmajā lasījumā tika pieņemts plašs un visaptverošs likumprojekts par tekstilizstrādājumu marķēšanu, ko iesniedza mūsu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja. Es ļoti atzinīgi vērtēju referenta T. Manders un citu kolēģu, kuri līdz pēdējai minūtei veda sarunas ar Padomi par kompromisu otrajā lasījumā, darbu, kas ļauj ātrāk ieviest jaunus tekstilmateriālus Eiropas ražošanā un uzlabo izstrādājumu drošību.

Tomēr man jāpauž nožēla par to, ka Padome tik stūrgalvīgi ir atteikusies ieviest izcelsmes valsts marķējumu un saskaņot izmēru marķējumu. Es esmu ļoti vīlusies Padomes nostājā, kas patērētājiem atņem tiesības pirms pirkuma veikšanas noskaidrot, kur svarīga preces detaļa ir ražota. Galu galā tā nav klasificēta informācija. Tā pastiprinās augstas kvalitātes Eiropas zīmolu veicināšanu un pareizi iedvesmos pilsoņos lepnumu par to, ko eiropieši tomēr spēj ražot, neskatoties uz konkurenci ar lēto darbaspēku. Ja patērētāji zinātu, kur ir ražots izstrādājums, viņiem arī vieglāk būtu izvairīties no kaitīgu ražojumu pirkšanas, kuru joprojām ir ļoti daudz, neskatoties uz kontroles procesa uzlabojumiem. Runa absolūti nav par protekcionismu.

Es esmu gandarīta, ka Komisija vismaz ir gatava iesniegt ietekmes vērtējumu līdz 2013. gada septembrim, kurš līdztekus jautājumam par izcelsmes valsti pievērsīs uzmanību arī metožu saskaņošanai attiecībā uz produktu apstrādi, izmēru marķējumu un informācijas iekļaušanu par kaitīgām vielām, alergēniem, degtspēju un tā tālāk. Jāturpina kontrolēt, vai divu gadu laikā tam būs kāda ietekme uz Padomi, kura vairāk aizstāv to uzņēmumu intereses, kuri importē tekstilmateriālus no trešajām valstīm, nekā Eiropas ražotāju un patērētāju intereses. Tomēr tas ir arī mūsu ziņā — pārliecināt cilvēkus par to ne tikai šeit Briselē, bet arī mūsu valstu valdības, ja mēs vēlamies šos mērķus sasniegt. Nobeigumā es vēlētos vēlreiz pateikties T. Manders, kā arī komisāram un visiem pārējiem par šodien panākto rezultātu.

  Gianluca Susta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šo regulas priekšlikumu ir vērts atbalstīt, jo tas palīdz vienkāršot un saskaņot dažādus likumus dalībvalstīs. Priekšlikums sūta signālu, kas ir saskaņā ar Komisijas priekšlikumiem par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un stratēģijām, kas stimulē Eiropas konkurētspēju apstrādes rūpniecībā. Šī regula arī nešaubīgi aizstāv produktu inovācijas un dod ieguldījumu procesa lielākā pārredzamībā.

Tomēr es vēlētos atzīmēt, ka kompromiss, kas tika panākts, iekļaujot pārskata klauzulu un Parlamenta un Padomes kopējo paziņojumu par izcelsmes marķējumu, kura politisko nozīmi es nenoliedzu, varētu kļūt par precedentu un kompromitēt rezultātu sarežģītajām sarunām starp Komisiju, Parlamentu un Padomi par komplekso jautājumu attiecībā uz izcelsmes marķējumu produktiem, kas nav ES produkti, ko Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā pagājušā gada oktobrī un kurš attiecas arī uz produktiem, kas nav tekstilizstrādājumi.

Ir pēdējais laiks, lai Padome reizi par visām reizēm atzītu deputātu vairākuma pausto demokrātisko gribu. Tomēr, neskatoties uz šīm bažām, mēs balsosim par šo regulas priekšlikumu.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ja, no vienas puses, šis ziņojums ietver noderīgus pasākumus šīs jomas vienkāršošanā un saskaņošanā, no otras es tam iebilstu, jo mēs nepanācām, lai tekstā tiktu iekļauta atsauce uz izcelsmes norādi. Šis pasākums būtu bijis būtiski svarīgs tekstilrūpniecības nozarē un būtu nodrošinājis garantijas Eiropas pilsoņiem un patērētājiem.

Mūsu galvenie konkurenti, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna un pat Ķīna jau kādu laiku piemēro līdzīgu likumu par preču importu. Neviens nezina, kāpēc, bet šķiet, ka Eiropa uzskata, ka tas ir pilnīgi nesvarīgi un uz to neattiecas. Šī jautājuma būtība tomēr nemaz nav mazsvarīga: etiķetes ar izcelsmes norādi var palīdzēt nepieļaut viltojumus, kā arī aizsargāt kvalitāti. Tieši pagājušajā nedēļā manā dzimtajā pilsētā Prato tika atklāti vairāk nekā 73 000 viltojumu gadījumi, un lielākā daļa no tiem bija tekstilizstrādājumi.

Viltojumi, imitācijas, ārkārtīgi zemu izmaksu ražošana Tālajos Austrumos ir nospiedusi mūsu tekstilrūpniecību un apstrādes nozari uz ceļiem, un Eiropa ignorē visas mūsu prasības. Žēl, bet notiekošā izcelsmes norādes apspriešana ir tikai pēdējā šausmīgā ideja.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, es vēršos pie deputātiem no Lega Nord partijas, lai pajautātu, ko viņu partija ir paveikusi sarunās un trīspusējās sarunās, tā kā es personiski kopā ar Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgajiem demokrātiem) lūdzu viņiem dot aktīvu ieguldījumu.

Kritizēt ir pareizi, bet labāk būtu kopīgi strādāt, lai panāktu taustāmus rezultātus un nevis tikai skandētu saukļus.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, pirmajā lasījumā komitejā tika apstiprināts pilnīgi atšķirīgs teksts – tajā bija iekļauts produkta izcelsmes sertifikāts. Nav skaidrs, kāpēc Padome un Komisija piekāpās šajā jautājumā: mēs negatavojamies padoties, un tāpēc mēs balsojam pret ziņojumu, tieši tāpēc, ka netika iekļauts izcelsmes sertifikāts.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mēs visi esam šeit, lai novērtētu tekstu, kuram, protams, ir daži trūkumi, tā kā es domāju, ka — kā tas bieži tiek šeit Parlamentā teikts — mēs visi gribējām kaut ko vērienīgāku. Tomēr mēs arī apzināmies, ka esam uz pareizā ceļa. Acīmredzami skaidra un obligāta marķēšanas sistēma visiem apģērbu gabaliem ļauj veikt lielāku kontroli un nozīmē, ka daudz efektīvāk var apkarot krāpniecību un nelikumības.

Piemēram, praktiski vienprātīgi tika atzinīgi novērtēts tas, ka šis teksts paredz, ka obligāti jānorāda, kuras apdares detaļas ir izgatavotas no dzīvnieku izcelsmes materiāla, kas nav tekstilmateriāls. Mēs ceram, ka tas veicinās cīņu pret šaušalīgo tirdzniecību ar suņu un kaķu kažokādām, kuras tiek izmantotas apģērbu, kuri nelikumīgi ienāk mūsu tirgū, apdarē. Mēs bijām cerējuši uz vērienīgāku plānu, iekļaujot norādi uz izcelsmes vietu vai vismaz tūlītēju izcelsmes norādi precēm no trešajām valstīm, kuras ir vispārzināmas ar to, ka neievēro nekādus likumus vai noteikumus, kas aizsargā patērētājus, darbiniekus, vidi vai bērnus — likumus un noteikumus, kas tagad Eiropā ir ieviesusies prakse un dod patiesu garantiju mūsu patērētājiem un pilsoņiem. Tomēr es vēlētos, lai mēs visi atcerētos, ka šī ir cīņa, kas mums jāuzvar visiem kopā un vienoti, jo, kā Comi kundze uzsvēra, šī cīņa ir sen sākusies un šodien mēs vērojam nozīmīgu progresu.

Apspriešanās ar patērētājiem, ko komisārs ir apņēmies īstenot, būs būtiski svarīgs solis, ne tikai tekstilrūpniecības nozarei, bet arī tām nozarēm, kurās Parlaments bieži ir pētījis sabiedrības vispārējās vēlmes pēc informācijas attiecībā uz izcelsmi. Es domāju, ka šī informācija būs patērētāju prioritāšu saraksta augšgalā, un es atzīstu visu to deputātu, kuri personiski strādāja pie šī svarīgā teksta, centienus, kas veltīti šim jautājumam.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, diskusijās par ziņojumu mums jāvelta īpaša uzmanība patērētāju interesēm. Jācenšas panākt precīzas norādes un marķējums, jo tie ir līdzekļi, ar kuriem patērētājiem ir iespējams atklāt Eiropas Savienības pievienoto vērtību. Pašlaik spēkā esošie tiesību akti pieļauj izņēmumus. Tas Eiropas Savienībai nozīmē neizdevīgu konkurenci, tāpēc ir pienācis laiks pārskatīt tiesību aktus, ņemot vērā pašreizējās tirgus attiecības.

Referentam, iespējams, ir taisnība, ka nav pietiekamu pierādījumu izmantoto kaitīgo materiālu potenciālajai ietekmei. No pretējās puses runājot, varbūt referentam nav taisnība, un būtu ieteicams šo jautājumu dziļāk izpētīt. Ir svarīgi arī uzsvērt cēloņu un seku attiecības, ja tādas ir, starp alerģiskām reakcijām un sintētiskajiem materiāliem, kā arī tekstilizstrādājumos izmantotajām krāsvielām. Tāpēc jautājumiem par kvalitāti, izcelsmi un izsekojamību jāpiešķir pat vēl lielāka prioritāte.

  Phil Prendergast (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, ES pilsoņiem ir tiesības zināt, kā tiek izgatavoti tie apģērbi, kurus viņi valkā, un šī regula ļaus viņiem izvairīties no tādu preču iegādes, kurām ir dzīvnieku izcelsmes detaļas, kas nav tekstilmateriāli, gan veselības, gan ētisku vai citu apsvērumu dēļ. Pašlaik šādiem materiāliem, ja tie izmantoti apģērbu apdarē, nav vajadzīgs obligāts marķējums; lielākā daļa patērētāju to nezina un var nezināt, no kā tieši ir izgatavoti tekstilizstrādājumi, kurus viņi pērk.

Apavu ražošanā jau ir spēkā tādi ES tiesību akti, kas to nodrošina, un ir saprātīgi nodrošināt mūsu patērētājiem tāda paša līmeņa informāciju, iegādājoties apģērbu. Tie, kas cieš no alerģijas, jo īpaši iegūs no šī priekšlikuma, tā kā kažokādas ir potenciāli kaitīgas viņu veselībai, un Komisijai jāpēta arī iespēja, ka tekstilizstrādājumos izmantotie potenciāli kaitīgie materiāli un ķīmiskās vielas var izraisīt alerģiskas reakcijas.

Turpmāko jauno tekstilmateriālu nosaukumos jāiekļauj pieejami zinātniskie dati par iespējamām alerģiskām reakcijām un citām blakus parādībām, kas ietekmē cilvēku veselību. Jāuzsver, ka tie ir līdzsvaroti priekšlikumi, kuri neattiecas uz marķējuma prasībām tiem apģērbiem, kurus izgatavo pašnodarbinātie šuvēji.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šīs drīzāk ir politiskas, nevis tehniskas debates, ja ir runa par lēmumiem, ko ir pieņēmušas Eiropas Savienības iestādes, šajā gadījumā Parlaments, Komisija un Padome, lai veicinātu reālo ekonomiku.

Eiropas Komisija un Eiropas komisārs rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos paredz turpināt atbalstīt rūpniecības politiku un mazos un vidējos uzņēmumus, daļēji tāpēc, lai nodrošinātu atbildes mūsu pilsoņiem jautājumā par mūsu uzņēmumu ražoto preču kvalitāti. Eiropas ekonomikas konkurētspēja arī tiek vērtēta, ņemot vērā preču kvalitāti kā faktoru mūsu līdzpilsoņu veselības aizsardzībā. Tāpēc šovakar pēc šīm debatēm Eiropas Komisija pārskatīs savu nodomu virzīt uz priekšu jautājumu par izcelsmes marķējumu. Kā jau es ziņoju — un, lai pārliecinātu Cancian kungu un visus pārējos godātos deputātus, kuri ir pauduši bažas par pārāk ilgiem termiņiem — es varu apliecināt, ka mēs centīsimies beigt savu darbu pirms termiņa. Šajā sakarībā es apstiprinu, ka esmu pilnvarojis savu personālu turpināt tālāk mūsu izvēlēto ceļu, jo Komisija ir vienmēr atbalstījusi izcelsmes marķējumu gan Eiropas Savienībā ražotām precēm, gan importētajām.

Šīvakara debates noteikti nav bijušas veltīgas, jo Győri kundze skaidri paziņoja, ka Padome pietiekamā mērā novērtē klauzulu, kuru mēs apspriežam un kas ir atslēga šīsdienas politiskajām debatēm, un Padome ir gatava panākt drīzāk tālredzīgu nekā atpalikušu vienošanos ar Komisiju un Parlamentu, lai nodrošinātu saviem pilsoņiem reālas atbildes.

Es turpinu uzskatīt, ka izsekojamības jautājumi ietekmē MVU konkurētspēju — tā kā, kopš esmu iecelts par Eiropas komisāru, mana galvenā prioritāte ir bijusi MVU politika, tā turpinot sava priekšgājēja darbu, — es paredzu turpināt patērētāju veselības aizsardzību, pieļaujot kvalitatīvus produktus, kas būs vienīgie konkurētspējīgie starptautiskajā tirgū, jo Eiropas Savienības produktu konkurētspēja tiek mērīta, ņemot vērā kvalitāti. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi turpināt darbu šajā virzienā.

Es esmu apmierināts ar vienošanos, kas panākta likumdevēju starpā. Kā jūs labi zināt, Parlamentam un Padomei tā jāizvērtē otrajā lasījumā, bet Eiropas Komisija paredz pārņemt politikas iniciatīvu un no jauna to stiprināt. Citiem vārdiem, Eiropas komisārs rūpniecības un uzņēmējdarbības jautājumos paredz nekavējoties uzsākt darbu, lai mūsu uzņēmumu konkurētspējas dēļ un mūsu pilsoņu veselības labā nodrošinātu mūsu produktu aizsardzību.

Pirms beidzu, es vēlētos pieminēt mūsu saistības atbalstīt inovācijas tekstilrūpniecības un apģērbu nozarē. Tiesību aktu koriģēšana ir viens no veidiem, kā aizstāvēt mūsu konkurētspēju, bet darbojas arī citas rūpniecības politikas iniciatīvas. Es nosaukšu tikai divas no tām. Mēs izstrādājam pasākumus, lai atbalstītu pētniecības rezultātu izmantošanu un to pielietošanu, lai radītu taustāmus, pieprasītus produktus un pakalpojumus. Mēs gatavojam arī paziņojumu par konkurētspējas pamata aspektiem modes industrijā.

Tas viss veicina to, lai tiktu uzsvērta nepieciešamība aizsargāt Eiropas uzņēmumus un to, ka nevar būt izaugsmes un attīstības un galu galā darba vietas sociālā un tirgus ekonomikas situācijā, kad tirgus — kas ir arī mūsu Eiropas Savienības pamatinstruments — neseko augstākam un svarīgākam mērķim, proti, sociālajai politikai.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Atļaujiet man dažos vārdos atbildēt uz jautājumiem par izcelsmes valsts norādīšanu, jo par šo jautājumu bija visaktīvākās debates, un man jāsaka, ka šis jautājums izraisīja dzīvas diskusijas ne tikai apspriešanās procesā ar Parlamentu, bet arī Padomē, un mēs šo jautājumu apspriedām ilgi.

Tā kā apspriešanās par horizontālo priekšlikumu attiecībā uz izcelsmes valsti tirdzniecības politikā vēl nav beigusies, mums nešķita atbilstoši radīt precedentu, kas varētu apdraudēt priekšlikumu un kaitēt šo debašu iznākumam. Mēs apsvērām arī iespēju izveidot sistēmu, kas darbotos uz brīvprātīgiem pamatiem, ražotāja vietas noteikšanai. Praktiski šī iespēja ir jau atvērta operatoriem. Bet, ja mēs šo brīvprātīgo sistēmu noteiktu ar regulu, bez pienācīga ieviešanas mehānisma, tas radītu nepamatotus apgrūtinājumus un kropļojumus, un no tā mēs visiem līdzekļiem gribējām izvairīties.

Es esmu pārliecināta, ka Komisijas ziņojumā tiks novērtēts iespējamās sistēmas izcelsmes noteikšanai efekts, lai likumdevēji varētu pieņemt saprātīgu lēmumu turpmākajā jautājumā.

(IT) (…) Man arī jāizsaka pateicība Tajani kungam par viņa vēlmi paātrināt darbu Komisijā ar mērķi rast risinājumu šajā ļoti svarīgajā jautājumā.

(HU) Tātad dienas beigās, šķiet, ka tas bija praktizējams risinājums iekļaut pārskata klauzulu tekstā, kā arī sakārtot tematu preambulas punktā, un es esmu ļoti iepriecināta, ka L. Comi kundze, kura šodien bija vissvarīgākā šī temata pārstāve un kura ir arī šī temata aizsācēja, arī teica, ka šis risinājums ir pieņemams un labs un var kalpot par pamatu kopīgam darbam nākotnē.

Tāpēc es vēlētos vēlreiz pateikties visiem par šīm noderīgajām debatēm, labi, ka tagad mums ir grafiks arī attiecībā uz turpmāko, un mums ir ļoti svarīgi, lai, kā to vairāki deputāti ir norādījuši, mēs varētu apkarot viltojumus tik efektīvi, cik vien iespējams, un Eiropas patērētājs varētu uzticēties tekstilizstrādājumu izsekojamībai.

Tātad prezidentūras vārdā es vēlētos vēlreiz pateikties referentam, ITPAK priekšsēdētājam un viņa kolēģiem par kopīgiem centieniem vienošanās panākšanā par šo tiesību aktu otrajā lasījumā, ar kuru tekstilizstrādājumu iekšējais tirgus var darboties pat vēl efektīvāk.

  Toine Manders, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aizstāv brīvo tirdzniecību un iestājas pret protekcionismu. Protekcionisms nekad nav bijis šī priekšlikuma mērķis, bet tā mērķis ir nodrošināt, lai modernās tehnoloģijas tiktu izmantotas, lai nodrošinātu atbilstīgu informāciju patērētājam, kā arī nodrošinātu precīzu informāciju. Es uzskatu, ka ir aplami arī tas, ko daži deputāti varētu teikt pēc pirmā lasījuma: „Tā, tas nu ir beidzies, nu mēs varam nedomājot turpināt”, jo mēs šeit Parlamentā zinām — ja mēs gribam kaut ko turpināt tāpat kā iepriekš un ja mēs gribam kaut ko citu, nevis to, ko Padome vai Komisija grib, mēs tiksim kavēti ceļā uz šo mērķi. Tagad ir vienkārši vērst jūsu uzmanību uz to, bet es tiešām domāju, ka tas ir pareizais ceļš uz priekšu. Es esmu redzējis, cik stingri Tajani kungs ir atbalstījis mūsu kompromisu, un es aicinu ministri E. Györi būt tikpat stingrai savos centienos pārliecināt Padomi apstiprināt pozitīvos elementus, ko šis pētījums nodrošina, un iekļaut tos likumdošanā.

Ja tā notiks, es domāju, ka mēs varēsim parādīt, ka mēs izstrādājam likumus, kas dod labumu mūsu rūpniecībai, mūsu patērētājiem un arī mums pašiem, jo mums ir jāsaglabā sabiedrības atbalsts Eiropā.

Es pateicos visiem par atbalstu un vēlreiz jums, Tajani kungs, par jūsu atbalstu, un es ceru, ka mēs saņemsim rezultātus tik drīz, cik vien iespējams. Es ceru arī, ka Padomes priekšsēdētājai izdosies pārliecināt Padomi, ka mēs spējam organizēt darbu pozitīvā gaisotnē.

Es ceru, ka nākotne parādīs, ka kurss, kādu mēs pašlaik ieturam, ir šablons, piemērs daudzām nozarēm, kurss, kurš ir to pūļu vērts, kādas mēs ziedojam. Nevienu tiesību aktu nekad nevajadzētu balstīt uz emocijām, jo to negrib neviens. No otras puses, tiesību akts, kura pamatā ir zinātniski argumenti, kas to uztur, un kurā ieguldījumu dod visas puses un kurš visbeidzot noved pie tāda tiesību akta, kas ir pieņemams visiem un tajā pašā laikā darbojas — tātad tāds veicinās lielāku uzplaukumu Eiropā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 11. maijā plkst. 12:30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Mēs zinām, ka 2009. gada 30. janvārī Komisija pieņēma pašreizējo priekšlikumu regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un ar tiem saistīto tekstilizstrādājumu marķēšanu. Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un uzlabot esošo tiesisko sistēmu tekstilizstrādājumu marķēšanai nolūkā rosināt jaunu tekstilmateriālu attīstību un ieviešanu. Priekšlikums veicina pieņemt tehniskajam progresam atbilstošus tiesību aktus, transformējot trīs esošās direktīvas vienā, kas ļautu izvairīties no tikai tehniskas modernizācijas transponēšanas, un saīsina laiku no pieteikuma iesniegšanas līdz jauna tekstilmateriāla nosaukuma apstiprināšanai.

Parlamenta vairākums atbalsta esošās tiesiskās sistēmas vienkāršošanu, kas rosina inovācijas tekstilrūpniecības un apģērbu ražošanas nozarē, tajā pašā laikā ļaujot tekstilmateriālu lietotājiem un patērētājiem ātrāk gūt labumu no inovatīviem produktiem.

Parlaments savā nostājā pirmajā lasījumā, ko pieņēma 2010. gada 18. maijā, ar ļoti lielu balsu vairākumu apstiprināja 63 grozījumus, tostarp noteikumus par izcelsmes norādi, norādi par materiāliem, kas izgatavoti no dzīvniekiem, no valodas neatkarīgu simbolu izmantošanu un pārskata klauzulu, bet Padome visu neapstiprināja. Ir svarīgi, ka tā apstiprināja vairākus priekšlikumus, īpaši par izcelsmes norādi.

Tāpēc mēs atbalstām lielāko daļu šeit pieņemto nostāju.

20. ES banku darbības nozares stresa pārbaudes (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par

– darba kārtības punktu par mutisko jautājumu Komisijai par 2011. gada ES banku sektora stresa testiem, ko uzdeva Wortmann-Kool kundze, Gauzès kungs un García-Margallo y Marfil kungs Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vārdā (O-000063/2011 – B7-0216/2011),

– darba kārtības punktu par mutisko jautājumu Komisijai par ES banku sektora stresa testiem, ko uzdeva Bowles kundze, Goulard kundze, Sterckx kungs, Haglund kungs un Schmidt kungs Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā (O-000074/2011 (B7-0219/2011) un

– darba kārtības punktu par mutisko jautājumu Komisijai par 2011. gada ES banku sektora stresa testiem, ko uzdeva Bullmann kungs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā (O-000105/2011 (B7-0309/2011).

  Corien Wortmann-Kool, autore. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) pauž bažas par ES banku darbības nozares stresa pārbaudēm, kurām jānotiek jūnijā, jo pagājušā gada pārbaudes nebija uzticamas, un to sekas bija acīmredzami sāpīgas, kad Īrijas bankas, kas bija izgājušas pārbaudi, īsi pēc tam piemeklēja nopietnas grūtības. Mums jānodrošina, lai tas pats nenotiktu šogad. Jautājums ir, vai mūsu finanšu sektors ir pietiekami gatavs pārdzīvot bargu klimatu. Šīs zināšanas ir svarīgas, ja mēs gribam atjaunot pārliecību finanšu sektorā.

No tā izriet mans jautājums komisāram: kādas ir vissvarīgākās pārmaiņas, kas veiktas, lai nodrošinātu, ka šogad neatkārtosies pagājušā gada stresa pārbaudes neveiksmes?

Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā gadā atsevišķas valstis varēja izlemt, kurās bankās tiks veiktas stresa pārbaudes, bet šogad jaunizveidotajai Eiropas Banku iestādei ir uzdots nodrošināt vienlīdzīgus kritērijus visām bankām visās dalībvalstīs. Šī būs ne tikai banku pārbaude, bet arī jaunās pārraudzības struktūras uzticamības pārbaude. Vai Komisiju apmierina tas, ka dažās valstīs stresa pārbaudes aptvers 85 % no banku sektora, bet citās tikai mazliet vairāk kā 50 %? Pašlaik tā ir diezgan iespaidīga statistika, un gribētu dzirdēt jūsu skaidrojumu šajā jautājumā.

Priekšsēdētāja kungs, mums ir vajadzīgs stingrs Eiropas krīzes risināšanas mehānisms pārrobežu bankām un, ja stresa pārbaudes rezultātus mēs varam iegūt jau jūnijā, tā palīdzot grūtībās nonākušajām bankām, mēs palaidīsim garām izdevību, ja tad vēl nebūs spēkā Eiropas krīzes risināšanas mehānisms. PPE grupa mudina jūs nākt klajā ar vērienīgiem priekšlikumiem, un jūs varēsiet paļauties uz mūsu atbalstu šeit Parlamentā.

  Sharon Bowles, autore. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikt komisāram: banku krīzes risinājums tiek izstrādāts starptautiskā līmenī, un ir jārisina arī svarīgi konkurences jautājumi, bet tas nenozīmē, ka uz visu jāgaida, jo īpaši tāpēc, ka mums ir apvienotā valstu parādu un banku krīze.

Pagājušā gada pārbaudes bija vājas. Mēs to teicām tad un esam atkārtoti teikuši, ka banku pārbaudēm jābūt uzticamām, stingrām un pārredzamām. Mums patiešām ir nepieciešama daudz pārredzamāka banku kontrole vispār. Tāpēc es ierosinu mācīties no ASV, kur likums „Dodd Frank Act” pieprasa atklāt ar divu mēnešu nokavēšanos ASV federālās likviditātes noteikumus. Šajos ASV paziņojumos ir atklāti Eiropas vārdi, un kopumā ES centrālajām bankām būtu veselīgi sekot ar līdzīgu atklājumu veikšanu par atbalstu, kas sniegts 2008. un 2009. gadā, kā papildinājumu jaunajām stresa pārbaudēm.

Tagad šīs jaunās stresa pārbaudes pilnveido EBI, bet joprojām ir jautājumi, kas tiek apieti dalībvalstu piesardzības un izvairīšanās dēļ. Runa ir par laiku, kad vēstījums, ko slāpē šī vājā politiskā griba, nav atbilde krīzei un sadārdzina tās risinājumus vēl vairāk. Kāpēc censties un slēpt pilnīgu ainu par banku saistību ar valsts parādu, jo īpaši tāpēc, ka mēs visi zinām aptuveno realitāti?

Patiešām, nav nekāda attaisnojuma neveikt stresa pārbaudes banku grāmatvedībā. Tajā ir iekļauti dažādi aktīvi kategorijā „Turēt līdz termiņa beigām”, kuri būtu pārvietoti, ja būtu zaudējuši vērtību. Tirgus analītiķi, protams, labi izprot stresa pārbaužu rezultātus un citu informāciju un var novērtēt, kas īsti notiek banku grāmatvedībā. Bet lielāku neskaidrību, domājot par dažām dalībvalstīm pašām, ienesīs tas, ka nav skaidri tiešie ienākumi, — un daudzos gadījumos pie vainas ir uzraugi.

Pašlaik stresa pārbaudes rosina darbību; bankas meklē kapitālu; dažas dalībvalstis aktīvi pieprasa bankām palielināt kapitālu. Bet nav vienota plāna, kā risināt jautājumu par kapitāla deficītu. To vienkārši neizdodas radīt; protams, vienu mums krīze ir iemācījusi — ka mēs esam savstarpēji ļoti saistīti. Ja bankas viena otrai neuzticas un banku savstarpējā aizdošanas sistēma ir iesaldēta, mums ir liela problēma. Tātad, vai mēs, lūdzu, varētu saņemt pienācīgu, atklātu rīcības koordināciju?

Bet neizvairīsimies skatīt patiesību: runa nav tikai par bankām, tā ir par valstu parādiem un eiro stabilitāti: tas ir neizbēgami saistīts un ir bezgalīgi svarīgi.

  Antolín Sánchez Presedo, autora vietā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, ir laiks veikt Eiropas stresa pārbaudes, kas ir pārredzamas, elastīgas, uzticamas un efektīvas: to kvalitāte un uzticamība ir vajadzīgs ieguldījums finanšu stabilitātē un tirgus uzticamības atjaunošanā.

Stresa pārbaudes ir būtisks uzraudzības instruments, lai novērtētu atsevišķu banku konkrēto maksātspēju un sistēmas spēju kopumā izturēt stresu. Šo pārbaužu izstrādāšana un ieviešana ir paredzēta, lai aprēķinātu, kā bankas varētu izturēt stresu noteiktos nelabvēlīgos apstākļos, un lai noteiktu kaitīgas ietekmes riskus domino efekta nepieļaušanā, kas varētu novest pie sabrukuma.

Eiropas Savienībai ir iepriekšēja pieredze ar stresa pārbaudēm, ko veica Eiropas banku uzraugu komiteja (CEBS). Tas notika 2009. gada maijā, kad ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padome iecēla CEBS finanšu sistēmas stresa pārbaužu organizēšanai sadarbībā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku. Mērķis bija panākt apkopotas informācijas līmeni par Eiropas finanšu sistēmas kopumā spēju izturēt stresu, un tās centrējās uz 22 lielākajām bankām. Rezultātus nepublicēja, jo tirgus, kā toreiz to pamatoja, bija ļoti nestabils. Viss, par ko ziņoja, bija metodoloģija, kas nodrošināja trīs veidu rezultātus — labāko, vidējo un sliktāko —, un pārbaužu iemesls nebija tirgus pārredzamība.

Pārbaužu laikā 2009. gada jūlijā tika pieņemtas Komisijas ierosinātās pamatnostādnes par valsts atbalstu, kas noteica, ka bankām, kam nepieciešama finansiālā palīdzība, lai pārvarētu krīzi, jāveic stresa pārbaudes. 2009. gada 1. oktobrī apkopotie rezultāti tika nosūtīti ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomei, kura tā paša gada 2. decembrī pieprasīja CEBS nodrošināt informāciju par banku sistēmu stabilitāti; šai nolūkā bija jāveic jaunas stresa pārbaudes.

Šo CEBS veikto stresa pārbaužu rezultāti tika publicēti saskaņā ar Eiropas Padomes 2010. gada jūnija pamatnostādnēm. Tās attiecās uz 91 Eiropas Savienības banku, bet tika kritizētas, jo tām nebija vienota Eiropas virziena, katra valsts nolēma, kurām bankām pārbaudes jāveic, jo katrā valstī bija atšķirīgs scenārijs un piegādātā informācija bieži bija nepareiza; mēs visi atceramies Īrijas gadījumu un to, ka trūka informācijas dažos aspektos par dažu valsts banku saistību ar valsts parādu. Lai arī uzlabojās uztvere par dažām dalībvalstīm, Eiropas Savienībā tomēr neizdevās atjaunot uzticību.

Tādi ir apstākļi, kādos ir pienācis laiks ierosināt jaunas stresa pārbaudes, bet pilnīgi atšķirīgā situācijā, sadarbojoties ar jaunajām Eiropas uzraudzības iestādēm. Pirmo reizi ir jauna Eiropas uzraudzības sistēma, kurai ir pieredze divos iepriekšējos testos, kas ļauj veicināt pārredzamību, uzticamību un pilnīgi noteikti arī efektivitāti, kas ir šo triju pārbaužu galvenais aspekts.

Pirmais, ko mēs acīmredzami gribam zināt, ir — kas tiks darīts, lai nepieļautu kļūdas, kādas bija pirmajās divās pārbaudēs. Otrkārt, mēs gribam zināt, kas tiks darīts, lai ietvertu un apzinātu nozīmīga riska potenciālu visās dalībvalstīs. Ir nepieciešama piemērota diagnoze. Metode arī jāizstrādā saskaņā ar banku dažādajiem uzņēmējdarbības modeļiem un struktūrām, tāpēc stresa pārbaudēm jāspēj nodrošināt informāciju, kāda nepieciešama, lai veiktu atbilstošu darbību.

Šis ir ļoti svarīgs laiks, jo savu darbību sāk jaunās finanšu uzraudzības iestādes. 18. martā Eiropas banku iestāde publicēja analītisku kopsavilkumu, iekļaujot metodoloģiju, un mēs vēlētos zināt, kad Eiropas Padome domā šo informāciju publicēt, kādi pasākumi…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos Wortmann-Kool kundzei, Bowles kundzei un Sánchez Presedo kungam, kurš tikko runāja, par viņu trim jautājumiem saistībā ar ļoti svarīgu tematu, proti, banku darbības stresa pārbaužu uzticamību.

Godātie deputāti, mēs esam situācijā, kad finanšu industrija lēnām atgūstas no krīzes, tā ir nepieredzēta cīņa, lai gan dažām bankām krīze, šķiet, jau ir beigusies. Mēs vēl neesam apguvuši visas mācības no tās, un mēs visi esam iesaistīti svarīga tiesiska uzdevuma veikšanā.

Lai nopietni novērtētu krīzi un tās mācības, mums ir vajadzīga uzraudzības sistēma, un, jo īpaši pateicoties jums, mums tāda ir kopš 1. janvāra. Mums ir vajadzīgi instrumenti, lai paredzētu problēmas, kā arī labāka pārvaldība katrā no šīm iestādēm. Mums ir vajadzīga arī labāka kapitāla uzkrāšana, un mēs pie tā atgriezīsimies. Tāpat arī mums regulāri jāmēra temperatūra, jāpārbauda pulss. Tāpēc mums ir vajadzīgi, kā daži no jums tikko teica, uzticami mērinstrumenti. Te stresa pārbaude ir galvenais pasākums un galvenais instruments, un to mēs esam apsprieduši ne tikai šeit, mēs to esam apsprieduši daudzos gadījumos un patiesībā pavisam nesen, aprīlī ar finanšu ministriem Padomē.

Kā jūs teicāt, pagājušā gada stresa pārbaude noteikti bija nepietiekama, un Komisija pati to ir daudzreiz teikusi jaunajai uzraudzības iestādei – Eiropas banku iestādei (EBI), kura sadarbībā ar nacionālajām uzraudzības struktūrām koordinē pārbaudi. Tāpēc jums ir tiesības pieprasīt kvalitāti, un – es vēlētos vēlreiz uzsvērt – 2011. gada jauno pārbaužu uzticamību, kuras sākās pirms dažām nedēļām aprīlī, un es vēlētos atbildēt uz jūsu jautājumiem un sniegt jums analīzi piecos punktos.

Pirmkārt, kā jūs vēlējāties, stresa pārbaudes 2011. gadam ir ievērojami uzlabotas, jo īpaši sešās jomās, par kurām es jūs gribētu īsi informēt.

1. Piemērotajā makroekonomiskajā scenārijā tiek simulēti daudz bargāki apstākļi, nekā bija 2010. gada scenārijā. Cita starpā ir pievienoti nopietni nekustamā īpašuma šoka momenti, kā arī skaidra ietekme uz finanšu izmaksām.

2. Ļoti nopietni ir uzlabota šī vingrinājuma saskaņotība, pateicoties konsolidētai metodoloģiskai augšupejai un stingram vērtējumam, kas pakļauts vēlāk iekļautam sacīkstes principam, citiem vārdiem sakot, profesionālapskatei.

3. Saskaņā ar pastiprinātas pārredzamības principu rezultātu izplatīšana jūnijā tiks uzlabota un tiks pievienota atsevišķa, sīki izstrādāta publikācija par banku kontu bilanci. Tajā tiks iekļauta arī valstu parādu uzturēšanas, kā arī kapitāla struktūras izplatīšana.

4. Bankas tiks arī pārbaudītas, pamatojoties uz augšējā kapitāla sliekšņa, pirmā līmeņa pamatkapitālu.

5. Metodoloģijas izplatīšana pirms stresa pārbaudes rezultātu publicēšanas uzlabos vingrinājuma vispārējo uzticamību.

6. Visbeidzot, koordinācija starp nacionālajām iestādēm, kas ir atbildīgas par, kā mēs saucam, „atbalsta risinājumu”, kuri jāpiemēro bankām, kas šo pārbaudi neiztur, piemērošanu ir ievērojami sekmēta un uzlabota.

Tāds ir panāktais progress, pagājušā gada pārbaužu uzlabojumi, uz kuriem jūs pilnīgi pamatoti cerējāt un kuri tika panākti šogad.

Otrs jautājums, par kuru es, godātie deputāti, gribētu runāt, ir tāds, ka mums ir vajadzīga lielāka skaidrība attiecībā uz atklātību par valsts parādiem. Vairāki no jums, jo īpaši Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, jautāja man par šajā sakarībā izmantoto metodoloģiju, kā to tikko darīja Wortmann-Kool kundze. Banku iestādes EBI ierosinātais pretējais scenārijs paredz izsaukt ievērojamu šoku valsts parāda cenu un atmaksas finansēšanas svārstību veidā.

Tomēr, kā jūs atzīmējāt, šis scenārijs neiekļauj gadījumus, kuros valsts parāda atmaksa netiek veikta. Tas ir tāpēc, ka EBI ierosinātajam šokam būtu ietekme tikai uz tiem valsts parādiem, kas tiek turēti banku tirdzniecības portfelī.

Neskatoties uz to, līdztekus šai iespējai, kas tika ieviesta šogad, ir izskaidrojums. Es vēlētos atkārtot, ka stresa pārbaudes simulē ārkārtas scenārijus, bet tādus, kuri vienalga jāuzskata par ticamiem. Pašlaik jaunā Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma un Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta, kurš paredz vairākus pārvaldības instrumentus eiro zonā, nesenās ieviešanas sakarībā mēs pilnīgi pamatoti domājam, un Eiropas banku iestāde arī tā domā, ka pašlaik ir daudz lietderīgāk nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz valsts parāda uzrādīšanu, tā kā tie parādās bankas grāmatvedībā un tirdzniecības portfelī. Tāpēc to izplatīšana būs daudz sīkāk izstrādāta nekā pagājušajā gadā.

Treškārt, jūs arī pievērsāt mūsu uzmanību vajadzībai pēc konsekventākas stresa pārbaužu scenāriju ieviešanas visā Savienībā. Tas patiesi ir būtiski vingrinājuma uzticamībai. Banku iestāde iegulda ievērojamus centienus, stingri vērtējot šī vingrinājuma rezultātus. Tas nodrošinās konsekvenci starp banku piemērotajām metodoloģijām, kā arī konverģenci — kas, pēc manām domām, ir atbilstoši — tiem veidiem, kādos makroekonomiskie scenāriji tiek pārrakstīti attiecīgo risku parametros. Šī pieeja neattur bankas no to tirdzniecības portfeļa noteiktu aspektu vai konkrēta pārvaldības modeļa atspoguļošanas.

Ir vēl viens elements, kas ir būtisks vingrinājuma konsekvencei: kopējo definīciju izmantošana kapitāla sliekšņiem, saskaņā ar kuriem bankas, kuras piedalās, tiks vērtētas. Atsauce uz kapitālu, ko paziņojusi EBI, balstās lielākoties uz kapitāla prasību direktīvas nosacījumiem, kurā jau ņemtas vērā dažādās banku struktūras un vadības modeļi, kādi ir Eiropā.

Ceturtkārt, Bowles kundze un citi runātāji prasīja mums par atšķirībām banku sektora pārklājumā Savienībā. Banku iestāde ir ļoti centusies izstrādāt pietiekami reprezentatīvu piemēru gan nacionālā līmenī, gan visā Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā nodrošinot, ka vingrinājumu var izpildīt. Godātie deputāti, 2011. gadā pārbaudītās bankas ietver 65% no Eiropas banku sektora, ņemot vērā kopējos aktīvus. Katrā dalībvalstī piemēru noteica tā, lai tiktu iekļauti vismaz 50% no nacionālā banku sektora kopējiem aktīviem.

Ar to es nonāku pie mana piektā komentāra, ko jo īpaši minēja Sánchez Presedo kungs, par jautājumu par korektīvajiem pasākumiem — atbalstu, ko bankas varētu sagaidīt, ja tās izrādītos neaizsargātas vai potenciāli ar nepietiekamu kapitālu. Šīm bankām būs jāievieš atbilstoši pasākumi, lai stiprinātu savu darbību un, pats svarīgākais, pievērstos privātajam sektoram, tieši finansējot sevi no tirgiem vai pārdodot aktīvus. Ja, un tikai tad, ja šie pasākumi izrādīsies nepietiekami, varētu sekmēt valsts atbalstu, protams, ar nosacījumu, ka tas ir saskaņā ar Eiropas valsts atbalsta noteikumiem. Mans kolēģis Almunia kungs un visa viņa komanda cīnās ar dalībvalstīm tieši šajā jautājumā.

Ja ir nepieciešams valsts atbalsts, bankām, kuras to iegūst, saskaņā ar 2010. gada decembra Paziņojumu par valsts atbalsta noteikumiem jāatbalsta pasākumi banku labā, jānodrošina Komisija ar restrukturizācijas plānu, kāds ir piemērots problēmas risināšanai, lai jo īpaši konsolidētu un atjaunotu to ilgtermiņa dzīvotspēju.

Visbeidzot, jūs pilnīgi pamatoti cerējāt uz stratēģiju, kas rekapitalizētu un restrukturētu neveiksmīgās bankas, kā to ierosināja Ferreira kundze savā ziņojumā par krīzes vadību. Kā jūs zināt, mēs, godātie deputāti, strādājam pie tiesiskas sistēmas krīzes vadībai, banku regulējuma, kuru mums bija izdevība apspriest vairākas reizes. Mans mērķis ir pārvaldības struktūrām un šo pārrobežu iestāžu nākamā regulējuma komitejai nodot instrumentu kopumu, lai veiktu profilaktiskus pasākumus un nepieļautu risku, kuri tiek konstatēti pietiekami savlaicīgi, pāreju krīzēs, un nepieļaut pašu krīžu pārvēršanos katastrofās.

Tāpēc mūsu izpratnē kārtīga rezolūcija ir tāda, lai tiktu nodrošināta un, ja vajadzīgs, finansēta agrīnā iejaukšanās, un lai tiktu nodrošināts, ka bankas maksā bankām; un es paredzu iesniegt šo priekšlikumu gan Ministru padomei, gan jums līdz vasaras beigām.

Tās ir tās tehniskās atbildes, kuras es gribēju izklāstīt tik precīzi, cik vien iespējams, uz tiem ļoti svarīgajiem jautājumiem, kas tika uzdoti šo debašu sākumā.

  Jean-Paul Gauzès, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, kā jūs tikko atzināt, pagājušā gada pārbaudes nav panākušas gaidīto efektu. Mums jāizvairās pielaist tās pašas koncepcijas un īstenošanas kļūdas. Izpētes jomām jābūt konsekventām un līdzīgām. Stabilizācijas nebūs, ja diagnoze nav pareiza. Valdībām tas jāapzinās.

Līdz ar to pārbaudēm jābūt skaidri reālām. Risinājumi, kurus jūs mums tikko izklāstījāt īpaši sīki, ir tādi, ka var dot atbildi uz mūsu jautājumiem. Tagad darbs ir Eiropas Banku iestādei, lai uzraudzītu un pārbaudītu šo pārbaužu slēdzienus, veiktu pirmo pārbaudi to efektivitātei.

Pārbaudēm jāļauj mums labāk noteikt banku potenciālās pārkapitalizācijas vajadzības un veikt pasākumus, kurus jūs tikko nosaucāt. Tomēr uzticamu pārbaužu veikšana ir labākais ceļš, lai nomierinātu finanšu tirgus un ierobežotu kredītreitingu aģentūru ietekmi un to lēmumu negatīvo ietekmi uz visu mūsu ekonomiku.

Šo pārbaužu rezultātu ticamība var darīt galu atkarībai no šīm aģentūrām vai vismaz samazināt to. Uzraudzības iestādēm nav citas izvēles, kā nodrošināt, lai pārbaudes būtu sekmīgas, tas ir, lai tās sniegtu pārliecinošus pierādījumus.

Atļaujiet man izmantot man atvēlēto laiku, komisār, lai vērstu jūsu uzmanību uz faktu, manā uztverē nopietnu, ka tiesību akti, kuri pašlaik ir stājušies spēkā attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, netiek piemēroti, un ka iestādes, kurās šīs aģentūras iesniedza dokumentus, neveica pasākumus, lai informētu tās par vienošanās prasībām. Mēs plānojām pārejas periodu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes dibināšanas procesa laikā, tomēr pašlaik mēs turpinām darboties, it kā nekas nebūtu noticis.

  Anni Podimata, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ja mēs kaut ko Eiropā esam mācījušies no nesenās finanšu krīzes, tad tas ir tas, ka mūsu kredītiestāžu pilna kapitāla pietiekamība un efektīva uzraudzība riska līmenim, ko tās uzņemas, ir galvenie momenti vispārējā ekonomiskajā, ne tikai finanšu, pārvaldībā. Ilgstoša un saskaņota izaugsmes atjaunošana Eiropas ekonomikā noteikti ir atkarīga no paļāvības atjaunošanas banku sektoram un vispārējās finanšu sistēmas atjaunošanas, kas darbotos raiti un pārredzami un atjaunotu tās pamatnozīmi kā finanšu avots reālajai ekonomikai.

Kā mēs esam redzējuši praksē, un, kā vairāki runātāji to uzsvēra, pagājušā gada stresa pārbaudes nesasniedza mērķi noteikt, kuras bankas bauda savu patērētāju, kreditoru un valsts reglamentējošo iestāžu vajadzīgo uzticību.

Šogad mēs esam atšķirīgā situācijā. Stresa pārbaudes veiks jauna uzraudzības iestāde — Eiropas Banku iestāde, un mēs nekādā gadījumā nedrīkstam pieļaut pagājušā gada neveiksmi. Tas, pamatā, būs atkarīgs no kopējo stresa kritēriju ieviešanu bankām, kuri ir vienoti un plaši skaidroti un piemēroti, lai iekļautu dažādos riskus katras valsts tirgum.

Komisār, tā, bez šaubām, ir galvenā prioritāte stresa pārbaužu posmā, tomēr es vēlētos arī atzīmēt, ka otrajā posmā būs nepieciešama pilnīga un pamatīga profilaktiska uzraudzība, lai tiktu iekļauti piemēroti mehānismi tā, kas šodien ir īpaši neskaidrs banku sektorā, risināšanā.

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, daudz tika runāts par metodoloģiju. Jūs atbildējāt detalizēti. Es tikai vēlētos īsi komentēt, kas notiks pēc stresa pārbaudēm, mazliet sasaucoties ar Gauzès kunga teikto, proti, ka nevar nodarboties ar likumu pieņemšanu, tie ir vienkārši jāievēro.

Es no savas puses šīs pārbaudes uztveru kā ekonomikas pārvaldības paketes papildināšanu. Mēs varam darīt visu, kas patīk, attiecībā uz valsts parādu, bet, ja mēs neiztīrīsim banku sektoru, mēs neko nepanāksim. Es vienkārši gribēju pievērst jūsu uzmanību tam, kas notiks, kā šie slavenie atbalsta pasākumi ļaus darboties stresa pārbaudēm beidzoties.

Es gribēju pievērst jūsu uzmanību arī tam, kas notika lasījuma laikā ar Mervyn King un Andrea Enria, kuru ļoti mērķtiecīgā rīcība saņēma aplausus. Viņas ieradās šeit kā Eiropas Sistēmisko risku padomes priekšsēdētāja vietnieces, un mums bija tas gods dzirdēt, jo īpaši no Mervyn King – tas bija diezgan uzjautrinoši, ja jūs atceraties pagājušā gada sarunas, komisār – ka pašaizsardzības klauzulas, kuras dalībvalstis ļoti vēlējās pievienot Komisijas izstrādātajai paketei, neatturēs viņas no Eiropas banku iestādes (EBI) sniegto rekapitalizācijas pamatnostādņu ievērošanas.

Es tikai vēlējos pievērst jūsu uzmanību šim nelielajam faktam. No sistēmiskā viedokļa Sistēmiskā riska padome pati uzskata, ka tas ir svarīgi, un es uzskatu, ka, ja EBI veiktā darba kvalitāte ar jūsu atbalstu un Sistēmiskā riska padomes vadībā nozīmē, ka mēs varam laimīgi nolikt malā šīs absolūti smieklīgās pašaizsardzības klauzulas, ko dalībvalstis centās iekļaut uzraudzības paketē, tad mēs būsim spēruši soli uz priekšu. Tāpēc es ceru, ka Komisija un padome ļoti centīsies nodrošināt, lai dalībvalstis, lielas vai mazas, veiktu konkrētus pasākumus. Spānija ir rādījusi piemēru, paveicot zināmu darbu; mēs ceram, ka pārējie sekos tās piemēram.

  Vicky Ford, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pagājušās vasaras pārbaudes bija paredzētas, lai atjaunotu uzticību bankām. Tas bija Eiropas mēģinājums pateikt pasaules tirgiem: „Nomierinies, dārgais.” Tas cieta sakāvi. Pēc deviņpadsmit nedēļām Īrijas bankas sabruka un nodokļu maksātāji no visas Eiropas bija spiesti sniegt finansiālu palīdzību, un tikai pagājušajā nedēļā mēs uzzinājām, ka EUR 12 miljardi no portugāļu ierosinātās finansiālās palīdzības ir paredzēti viņu bankām. Valsts parādu krīzes netiks atrisinātas, pirms netiks atrisināta banku krīze, un banku krīze netiks atrisināta, kamēr tirgi nebūs pārliecināti par kapitāla nodrošināšanu un banku likviditāti.

Stresa pārbaudes ir paredzētas, lai atklātu riskus. Lai remdētu tirgus bažas, tām jāuzsver tie riski, par kuriem pastāv tirgus bažas, un tieši tagad tirgi pauž bažas par valsts parādu līmeni. Atteikšanās veikt pārbaudi valsts parādam, kas uzskaitīts kopējā bankas bilancē, neatjaunos uzticību. Eiropas banku iestāde savā izvēlē, protams, ir sprukās starp sliktu un ļoti sliktu risinājumu: publiska atzīšana, ka norakstīšanas risks pastāv, var šo risku pastiprināt, bet šāda riska pastāvēšanas pilnīga noliegšana būtu regulatora pilnīga bezatbildība.

Un tad vēl pastāv tie jautājumi attiecībā uz triljons dolāriem. Aiz slēgtām durvīm argumenti koncentrējās uz skaitītāju. Kādu kapitāla veidu bankas uztur? Jo ilgāk atsevišķas valstis cīnās par pašu individuālo atteikumu, jo skaidrāk visi saprot, ka ne visas bankas ir vienlīdzīgas, un tirgus bažas palielinās. Bet mums jāuztraucas arī par saucēju. Kāds ir aktīvu risks bilancēs, un vai jūs varat uzticēties riska svērumiem, kas piemēroti šiem aktīviem? Ja ASV bankām riska svērumi ir par 50% augstāki nekā Eiropas kolēģiem, vai Eiropas bankām tiek atļauts pamatos nepareizi atspoguļot riskus savās bilancēs?

Finanšu krīzei vajadzēja mums iemācīt novērtēt pārredzamību. Noguldītājiem, investoriem, kredītņēmējiem un nodokļu maksātājiem stresa pārbaudes pārredzamību nepiedāvā, un tas ir farss.

  Sven Giegold, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barnier kungs, dāmas un kungi, iemesls, kāpēc jautājums par banku darbības stresa pārbaudēm ir tik izšķiroši svarīgs un mūsu pilsoņu attieksme pret to ir tik kritiska, ir tāpēc, ka bankas ir šīs krīzes centrā. Tās bija bankas, kas ieguldīja milzīgas naudas summas, neapsverot riskus, radot nekustamā īpašuma burbuļus vairākās dalībvalstīs, kuras tagad skārusi šī krīze. Tas, ko mēs vienmēr uzskatījām par neiespējamu, proti, ka tirgi varētu būt sliktāk informēti nekā daudzi ārējie novērotāji, reāli ir noticis, un tirgus procesi smagi cieta no kļūdām. Ir acīmredzami, ka bankas, kuras radīja šo krīzi, nebija spējīgas pieņemt pareizos lēmumus krīzē.

Tagad ir arī acīmredzami, ka lejupslīdes laikā ir ievērojami pieaudzis nacionālais parāds, pirmkārt, banku glābšanas izdevumu un ar tiem saistīto garantiju dēļ un otrkārt, kas ir vēl svarīgāk, pašas lejupslīdes izdevumu dēļ. Tātad centrālais jautājums ir: vai no banku krīzes ir gūta kāda nopietna mācība? Tas vienkārši nav tā, ka bankas ir atbildīgas par to, kas ir noticis pagātnē, bet arī par pašreizējām grūtībām, jo tirgi joprojām nedarbojas pareizi.

Pavisam EUR 427 miljardi nenokārtoto prasību ir uzkrājies starp centrālajām bankām Eiropas Centrālās bankas kontos un TARGET2 maksājumu darījumu sistēmu; tas ir tāpēc, ka sistēma ir iejaukusies starp centrālajām bankām nefunkcionējošu tirgu vietā.

Tā kā banku sistēma ir vāja, mēs šaubāmies par parādu restrukturizācijas pasākumu, kas būtu steidzami vajadzīgi vājākajās valstīs, ieviešanu. Īsi sakot, cilvēkiem Grieķijā, Īrijā un Portugālē šķiet, ka viņi cieš, jo mūsu banku sistēmas struktūra ir vāja. Eiropas stresa pārbaudes tiek veiktas pēdējos divus gadus. Mēs uzskatījām, ka visbeidzot noskaidrosim patiesību. Kā jau vairākas reizes tika teikts, 2010. gadā veiktās pārbaudes bija vājas, jo īpaši attiecībā uz valdības riskiem, kuri gandrīz pilnībā tika ignorēti. Šīs banku darbības stresa pārbaudes neatspoguļoja realitāti.

2011. gadā ir ļoti līdzīga aina. Lai gan mēs esam pateicīgi par jūsu ieguldījumu, Barnier kungs, jūs nepaskaidrojāt, kāpēc ar valdības obligācijām saistītie riski tiek reģistrēti tirdzniecības portfelī, bet nevis banku grāmatvedībā. Izskaidrojums ir vienmēr viens un tas pats: mums vienmēr ir glābšanas paketes, uz kurām paļauties. Tomēr tas ir pārgalvīgs veids, kā piesavināties politisku lēmumu. Galu galā, glābšanas paketes nevar vienkārši uzskatīt par pašu par sevi saprotamu lietu, bet tās vispirms jāapstiprina nacionālajiem parlamentiem. Ja šīs glābšanas paketes tiek uzskatītas par iemeslu, kāpēc riski netiek pareizi novērtēti, tad, praktiski runājot, tas ir tas pats, kā nacionalizējot personisku risku kā notikušu faktu.

Tad vēl, mums joprojām nav pienācīgas stresa pārbaudes apdrošināšanas tirgum. Es aicinu jūs, Barnier kungs, nopietni izpētīt arī šo jomu. Es esmu vīlies, ka Eiropas Banku iestāde, ko mēs dibinājām un kura ir atbildīga par stresa pārbaudēm, patiesībā pati nav izturējusi stresa pārbaudi.

Barnier kungs, turpiniet iesākto un straujāk virziet šo jautājumu. Viss šis jautājums, šķiet, ilustrē Bertolda Brehta vārdus, kad viņš teica: bankas dibināšana ir lielāks noziegums, nekā bankas aplaupīšana. Tomēr viņš kļūdījās. Mums tagad jāsaprot, ka daudz sliktāk ir nest banku parādus.

  Paul Murphy, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ierosināto stresa pārbaužu vislielākais trūkums nu ir iztirzāts. Tā ir plaši izplatītu neatkarīgu kļūdu iespēja. Tā, protams, ir ļoti iespējama attīstība, ņemot vērā neticamo parādu līmeni, kas gulstas uz mūsu ekonomikām un kurus vienkārši nav iespējams samaksāt. Piemēram, Īrijas valsts parādi līdz 2014. gadam sasniegs EUR 750 miljardi, un mums ir valdības parāds, kas ir vairāk nekā EUR 120 000 uz vienu strādājošo.

Neatkarīgi no potenciālā procentu samazinājuma un mūsu tā saukto finansiālo palīdzību, tas nav ilgtspējīgi, un Īrijas valsts saistības neizpildīs. Es saprotu, ka Vācijas bankas ir pakļautas Grieķijas, Īrijas, Portugāles un Spānijas banku, tā saukto PIGS, iedarbībai EUR 400 miljardu apmērā. Francijas bankas ir pakļautas iedarbībai EUR 260 miljardu apmērā un Lielbritānijas bankas EUR 300 miljardu apmērā. Šī plašā atkarība izskaidro nežēlīgo stingrību, ko Komisija un Eiropas Centrālā banka piemēro darbaļaudīm perifērijas ekonomikās.

Es to saprotu tā, ka stresa pārbaudēs tiks pieņemts, ka banku finansējuma vajadzības paliek stabilas. Ņemot vērā krīzes padziļināšanās iespēju, diez vai tas tā būs. Piemēram, no Īrijas sešām iekšējām bankām 2010. gada pēdējos trijos mēnešos izplūda EUR 34 miljardi, liekot tām paļauties uz, domājams, īstermiņa ECB finansējumu EUR 160 miljardu apmērā.

Banku sektora restrukturizācijā vispamatīgākā mācība, kas jāgūst no pēdējo gadu pieredzes un smagās krīzes, protams, ir, ka galvenās finanšu iestādes un bankas nedrīkst atstāt privātpersonu rokās. Šo privāto iestāžu dzīšanās pēc peļņas ir nozīmīgi ietekmējusi mūsu ekonomiku sabrukumu, par ko darbaļaudis ir samaksājuši briesmīgu cenu. Galvenajām finanšu iestādēm, galvenajām bankām jāpāriet demokrātiskās sabiedrības īpašumā. Jāizbeidz finanšu tirgu diktatūra un to plašie līdzekļi jāizlieto, lai vienkāršie iedzīvotāji gūtu labumu, ņemot aizņēmumu nelielai uzņēmējdarbībai, atļaujoties hipotēkas mājokļa iegādei un tā tālāk.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, 18. martā jaunā Eiropas Banku iestāde paziņoja par scenāriju un stresa pārbaudēm, ar kuru palīdzību tā vēlas kontrolēt Eiropas bankas.

Ja mēs gribam, lai eksperti apstiprinātu šo pārbaužu rezultātus, mēs nedrīkstam pieļaut paviršību un nekonsekvenci, kas raksturoja banku sektora pārbaudes 2010. gada jūlijā. Tā kā visa Eiropas finanšu sektora uzticamība, iespējams, tiks vērtēta, ņemot vērā šo pārbaužu stingrību, būtu labi, ja šīs pārbaudes būtu tik visaptverošas, cik vien iespējams, un stingri atspoguļotu reālos riskus, kādi var piemeklēt finanšu sektoru pašreizējā periodā. Es uzskatu, ka šīm pārbaudēm tāpēc nevajadzētu izvairīties no atbilstoša vērtējuma banku izpausmēm uz konkrētiem valsts parādiem vai citu banku parādiem, lai pārbaudēs ņemtu vērā vissliktākos iespējamos scenārijus, piemēram, valsts nonākšanu līdz bankrotam. Mums jānodrošina arī līdzsvarota un taisnīga pieeja, vērtējot dažādas banku struktūras un uzņēmējdarbības modeļus atsevišķās dalībvalstīs un jācenšas nodrošināt, lai jaunās stresa pārbaudes attiektos, cik iespējams, uz visu banku sektoru katrā dalībvalstī. Tikai tā mēs atgūsim finanšu ekspertu uzticību.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, 2010. gadā veiktajā banku analīzē tika viennozīmīgi atzīts, ka viena no šo pārbaužu problēmām ir bijusi valdošā nacionālā loģika, vai tas attiecas uz metodoloģiju, diagnostiku vai kritēriju izvēli. Vēlāk šajā ziņojumā, kuru jūs laipni pieminējāt un kuram es biju referente, šis Parlaments prasīja stiprināt Eiropas dimensiju banku krīzes pārvaldībai.

Pašlaik ir izveidotas Sistēmisko risku padome un Eiropas Banku iestāde (EBA), kas norāda, ka mēs visbeidzot piešķirsim banku sektoram Eiropas dimensiju.

Tomēr stresa pārbaudes, ko mēs apspriežam, tika izvērstas, kā to nosaka Eiropas Padome 24. un 25. martā. Es to nolasīšu angļu valodā, jo man ir šāds dokuments.

stratēģijas neaizsargāto iestāžu, tostarp privātā sektora restrukturizācijas risinājumiem, kā arī nopietnu plānu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem valdības atbalsta nodrošināšanai vajadzības gadījumā.

– (PT) Tāpēc, kas attiecas uz stresa pārbaudēm, ko mēs patlaban izstrādājam – bez jebkāda skaidra, visaptveroša plāna, kas saskaņotu dažādas nacionālas prakses — atkal ir ieteicams to atstāt dalībvalstu ziņā: mēs atkal pastiprinām nacionālo dimensiju risinājuma meklēšanā un stresa pārbaužu labošanā banku sektorā.

Tas man liek uzdot pamatjautājumu. Vai mēs ar šādu metodoloģiju nezaudēsim zelta iespēju visbeidzot izveidot eiropeisku, nevis nacionālu sistēmu regulējuma problēmas risināšanai?

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, mēs dzīvojam grūtā laikā. Finanšu krīze mums parādīja, cik svarīgi ir, lai pilsoņi uzticētos bankām un maksājumu sistēmām. Tāpēc stresa pārbaudes ir svarīgs instruments, lai pārbaudītu banku dzīvotspēju negaidītu triecienu situācijās. Finanšu stabilitāte ir atkarīga no tā, cik bankas ir nodrošinātas ar kapitāla uzkrājumiem un cik dzīvotspējīgas tās ir. Mūsu pieredze rāda, ka stingras pārbaudes palielina uzticību banku sistēmām, un pārbaudēm jābūt stingrām, uzticamām, visaptverošām un ar skaidrām prasībām. Diemžēl Īrijas piemērs liecina par pretējo.

Es vēlētos uzsvērt, cik svarīga ir atklātība un pārredzamība attiecībā uz stresa pārbaužu rezultātu publicēšanu. Individuālo pārbaužu publicēšana ir ļoti svarīga, lai palīdzētu stiprināt pilsoņu un tirgu uzticību bankām. Tieši tā, kā to teica Barnier kungs, galvenais ir uzticība.

Turpmākās stresa pārbaudes ir jāturpina attīstīt, lai iekļautu reālos tirgus apstākļus un riskus. Ziņojot par izpausmes līmeni attiecībā uz valsts parādu, tirgus spēlētāji var veikt paši savu risku vērtējumus. Tas ir svarīgi, lai stiprinātu tirgus paļāvību uz pārbaužu formu un uzticamību. Komisijai, Eiropas sistēmiskā riska padomei (ESRB) un Eiropas banku iestādei (EBA) būtu jābūt skaidram, kas stresa pārbaudēm būtu jāparāda, un vajadzētu kontrolēt un nodrošināt, lai stresa pārbaužu pieņēmumi atspoguļotu riskus.

Ja stresa pārbaudes atklāj, ka jebkādas konkrētas bankas neatbilst prasībām, dalībvalstīm nekavējoties jārīkojas. Zviedrijas pieredze ar plašu banku tīklu Baltijas valstīs parāda, ka riski var strauji pieaugt pieaugošas nelīdzsvarotības rezultātā. Vēsture ir mums mācījusi, ka ir nepieciešama piesardzība, bet atlikšana vai vilcināšanās, konstatējot neapmierinošus rezultātus, var būt postoša. Paldies.

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, stresa pārbaudes ir pēdējā mode. Mums ir dziļa ekonomiskā un finanšu krīze, tāpēc liksim mūsu bankām veikt stresa pārbaudes! Mums ir kodolkrīze, tāpēc liksim savām atomstacijām veikt stresa pārbaudi! It kā pati ideja par stresa pārbaudēm pārliecinātu mūsu līdzpilsoņus vai finansu tirgu! Jo tas ir skaidrs, ka viss ir atkarīgs no iespējām, kādas viņi sev sagādā, un, kā jūs teicāt, komisār, mēs nevaram apgalvot, ka pagājušā gada stresa finanšu pārbaudes bija ļoti uzticamas, skatoties no šī viedokļa.

Turklāt kodolražošanas stresa pārbaudes, kā jūsu kolēģis Oettinger kungs šo pēcpusdien atzina, arī ir viens liels joks — jebkurā gadījumā viņi jau ir tik tālu — tā kā nav ņemta vērā iespēja, ka atomstacijā var ietriekties lidmašīna. Tāpēc es vēlētos teikt, ka šādā gadījumā kā šis, kad lidmašīna ietriecas atomstacijā, ir skaidrs neizpildes risks.

Komisār, jūs sakāt, ka jāņem vērā ticamas iespējas, un tātad mēs neņemam vērā iespēju, ka suverēna valsts Eiropā varētu neizpildīt saistības. Tāpēc es gribētu izvirzīt šādu jautājumu: vai nu jūs uzskatāt to par iespēju, kas jānoraida, un ja tā, es jums teiktu, ka jums nav taisnība, jo šī Grieķijas un Īrijas parāda skaitļi skaidri parāda, ka agrāk vai vēlāk šīm valstīm būs jāpārstrukturē savs parāds, vai jūs spēlējaties ar laiku, un ja tā, es jums teiktu, ka tas ir tikpat bezatbildīgi, tāpēc, ka — jo ilgāks laiks paiet jautājuma risināšanai, jo vairāk tas izmaksās sabiedrībai kopumā. Tāpēc es apelēju pie jūsu realitātes izjūtas un atbildības šajā jautājumā, komisār.

Jūs esat mērķtiecīgs eiropietis; jūs zināt, ka tie ļaudis, kuru stresa līmenis tiek pārbaudīts katru dienu, ir mūsu līdzcilvēki, kuri tikai pārāk labi zina, ka, kamēr mēs neķersimies vērsim pie ragiem, mēs nespēsim garantēt viņu drošību vai finanšu tirgus drošību. Ķerties vērsim pie ragiem šodien nozīmē radikālu finanšu industrijas restrukturizāciju Eiropā. Es zinu, ka jūs to esat uzsācis, bet tas ietver arī vajadzību pēc Eiropas budžeta federācijas. Tomēr mēs šo jautājumu apspriedīsim vēl rīt.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barnier kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlētos paust savu pateicību par izsmeļošo atbildi uz manu jautājumu parlamentā 8. februārī par stresa pārbaudēm, tā kā tās ir saistītas ar Īrijas bankām.

Mēs šodien esam kaut ko sapratuši: uzticamība izraisa uzticību. Tāpat nopietna, taisnīga un mērķtiecīga pieeja palīdzēs mums pārvarēt uzticamības krīzi. Šā iemesla dēļ esmu spiests teikt, ka neticu, ka pēdējā stresa pārbaude tika atbilstoši izvērtēta. Sekas nav zināmas. Neskatoties uz loģiskajiem secinājumiem, ko jūs šodien ieskicējāt, man joprojām nav skaidrības par nākamās pārbaudes sekām. Šī iemesla dēļ man ir trīs jautājumi.

Mans pirmais jautājums ir šāds: komisār, kā jūs šoreiz varat garantēt, ka tiks pieņemts ilgtermiņa viedoklis, nevis tiks īslaicīgi pievērsta uzmanība, kā tas bija iepriekšējo reizi ar Īrijas bankām?

Otrkārt, vai Eiropas valsts parāda krīze padziļinās mūsu acu priekšā, kā to raksturo Giegold kungs? Šo padziļināšanos varēs pārbaudīt tikai banku tirdzniecības portfeļu pašreizējās stresa pārbaudēs. Tomēr banku grāmatvedībā tiek iekļauts ieraksts kategorijā „Turēt līdz termiņa beigām”, bet banku grāmatvedība netiks iekļauta stresa pārbaudē. Kā jūs varat attaisnot šādu atšķirību?

Treškārt, vai tas atkal neradīs sajūtu, ka banku ilgtermiņa izdzīvošana ir garantēta, jo mūsu galvenā problēma — valsts parāda krīze — nav pietiekami novērtēta?

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties jums par atbildi.

Svarīgi ir ne tikai noteikt pareizu diagnozi, bet pēc tās noteikšanas spēt arī piemērot pareizu ārstēšanu. Tāpēc mums stresa pārbaudes jāpadara pārredzamākas un uzticamākas — un mēs tiekam vadīti pareizā virzienā — bet mums arī jāreaģē efektīvāk.

Mums ir vajadzīgas maksātspējīgas finanšu iestādes, stabila finanšu sistēma un, pats svarīgākais, kredītu plūsmas atjaunošana reālajā ekonomikā.

Bankām, kuras izturēs stresa pārbaudes, tāpat būs jāpieliek visas pūles, lai pārvarētu nelabvēlīgus scenārijus, un tām būs jābūt gatavām aizvien prasīgākām situācijām regulējuma jomā. Bankām, kuras neizturēs pārbaudes, nekavējoties būs jāmeklē risinājumi, lai tiktu galā ar situāciju, un dalībvalstīm — kuras to vēl nav izdarījušas — vajadzētu pieņemt iniciatīvas, lai tām palīdzētu un dotu ieguldījumu to rekapitalizācijā vai meklētu līdzekļus risinājumam.

Eiropas Banku iestāde var dot rekomendācijas, lai koriģētu konstatētos riskus, tā, lai tiktu atklātas jebkādas iestādes, kas rada sistēmisko risku, kurš tiks pakļauts augstākam uzraudzības līmenim, un tā, lai tālāk varētu sekot glābšanas, atveseļošanas un risinājuma procedūras.

Jūs saņemsiet šīm procedūrām mūsu atbalstu, komisār, lai varētu tikt izveidots vērienīgs Eiropas plāns, lai ietu tālāk, jo monetārajai savienībai ir nepieciešama lielāka finansiāla integrācija, bet tai ir nepieciešama arī lielāka fiskālā un politiskā integrācija.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs, stresa pārbaudes ir svarīgas, lai novērtētu banku sistēmas veselīgumu. Tomēr absolūti būtiski ir divi apstākļi. Pirmkārt, šo pārbaužu kvalitāte un reālā vērtēšanas procesa precizitāte. Es vēlētos minēt, ka bankām dažādās valstīs ir bijuši dažādi modeļi. Rumānijā, tāpat kā citās valstīs, bankas nebija iesaistītas darījumos ar kaitīgiem aktīviem. Tomēr, no otras puses, tās īstenoja ekstensīvu aizņemšanās politiku, kas balstījās uz ārējiem resursiem, kas īsā laikā tika piešķirti, un nodrošināja finansējumu ilgtermiņu. Tomēr rezultāti bija tie paši: zaudējumi, īpaša neaizsargātība, ko radīja galvenās valstis un acīmredzami atbildības trūkums riska pārvaldībai. Otrs apstāklis ir banku sistēmām piemēroto pārbaužu testa rezultātu pārredzamība. Šo pārredzamību prasa gan finanšu tirgi, gan pilsoņi.

  Olle Ludvigsson (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, trauksmainajā periodā, ko mēs esam pārdzīvojuši attiecībā uz mūsu valsts finansēm pēdējo dažu gadu laikā, mēs esam zaudējuši savu koncentrēšanos uz problēmas sakni. Strādājot, lai glābtu vājāko valstu finanses, mēs esam aizmirsuši, ka mūsu lielākā problēma ir pašas bankas.

Tas ir daļēji tāpēc, ka garā nelaimju virkne banku sektorā ir galvenais cēlonis, kāpēc tik daudzu valstu publiskās finanses tagad ir tik trauslas, un daļēji tāpēc, ka joprojām saglabājas daudzas no galvenajām vājajām vietām banku sistēmā. Mums jāatrod dzīvotspējīgs risinājums Atēnu, Dublinas un Lisabonas publiskajām finansēm. Tomēr šie risinājumi nebūs ļoti vērtīgi, ja mēs tajā pašā laikā neatbalstīsim tās Eiropas bankas, kuras joprojām nevar nostāties pašas uz savām kājām. Ja mēs neīstenosim šajā posmā vajadzīgos centienus, lai radītu ilgtspējīgu banku sektoru, tad rezultātā agrāk vai vēlāk tiks apgrūtinātas publiskās finanses, ar ko pat spēcīgākajām valstīm būs grūti tikt galā.

Jo īpaši nomācoši šajā sakarībā ir tas, ka vairākas valstis, kurām pašlaik ir stabilas finanses, dara tik maz, lai strādātu ar vājajām vietām paši savās banku sistēmās. Tās skaļi pieprasa, lai Grieķija, Īrija un Portugāle uzlabo savu situāciju, bet neveic pašas savu mājasdarbu, neskatoties uz to, ka viņām ir tam līdzekļi. Tas nav pieņemami.

Ir skaidrs, ka pašreizējās stresa pārbaudes jāveic stingri un pārredzami, kas iedveš pārliecību. Tāpat ir skaidrs, ka pēc stresa pārbaudēm ir jāseko atbilstošām iniciatīvām, lai novērstu atklātās vājās vietas. Ļoti vērtīga tam būtu kopīga Eiropas stratēģija. Es sagaidu, ka Komisija drīzumā uzņemsies šādu iniciatīvu, pamatojoties uz Parlamenta ierosinātajām pamatnostādnēm Ferreira kundzes ziņojumā par krīzes vadību banku sektorā. Dienas beigās tomēr galvenā atbildība paliek nacionālā līmenī. Visām valstīm, un jo īpaši spēcīgākajām ir jānodrošina, lai tiktu novērsti trūkumi, kādi joprojām ir banku sistēmā. Paldies.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barnier kungs, pagājušajā vasarā veiktajām ES stresa pārbaudēm ir nepieciešams veikt radikāli rūpīgu pārbaudi. Ir nepārprotami skaidrs, ka nepietiek tikai koncentrēties uz banku pamatkapitālu. Jāpārbauda arī krīzes ietekme uz banku likviditāti. Atgādināšu: tādas bankas kā „Lehman Brothers” sabruka, jo tās piemeklēja nopietnas likviditātes problēmas. Es nesaprotu debates par to, vai būtu jāpublicē likviditātes pārbaudes rezultāti vai ne.

Jebkurš, kas pieprasa, lai dati tiktu turēti slepenībā, grauj pārbaudes mērķi. Gandrīz nav šaubu, kas ir paredzēts: mērķis ir apturēt to, ka tirgi zaudē uzticību tām bankām, kuras neiztur pārbaudes. Tomēr, ja sabiedrību turēs neziņā par pārbaužu rezultātiem, tā rezultātā vienkārši pastiprināsies nedrošība. Šādā vidē plaukst tenkas un puspatiesības.

Pat, ja cilvēki kritizēs jauno metodoloģiju un dažādus parametrus, kopējam mērķim jābūt skaidram. Lai noteiktu Eiropas banku noturību pret krīzēm, pārredzamība ir būtiska. Steidzami ir jāpanāk vispārēja paļāvība, un bankām tur ir liela nozīme viņu pašu interesēs.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es vēlētos pateikties Barnier kungam par izcilo darbu, ko viņš dara. Mums jāatjauno stabilitāte un pārliecība, un es domāju, ka šinī nolūkā ir ieguldīti milzīgi centieni. Tiesiskā sistēma krīzes pārvaldībai nodrošina Barnier kungam līdzekļus, lai veiktu virkni profilaktisku pasākumu, kā arī pārvaldītu pašreizējo situāciju. Mums jābūt uzmanīgiem un jāiestājas pret birokrātiskiem kārdinājumiem izveidot struktūras, aģentūras un citus instrumentus, kas varētu sarežģīt dzīvi nākotnē.

Lai izvairītos no problēmām un turpmākām finanšu krīzēm un ļautu bankām darboties mierīgāk un vienādos apstākļos visā Eiropā, būtiska ir koordinēta pieeja vispārējā Eiropas Savienības tiesiskajā sistēmā. Mans uzskats ir, ka, lai nodrošinātu pārredzamību, regulatoriem būtu jāturpina attīstīt standarta noteikumi un procedūras.

Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka, publicējot rezultātus, jābūt uzmanīgiem. 2010. finanšu gads skaidri parādīja, cik jutīga un svarīga ir rezultātu publicēšana attiecībā uz konsekvenci. Tie var arī izraisīt pretējas reakcijas tirgos un radīt sagrāvi. Tāpēc šim jautājumam jāvelta uzmanība, un tas nopietni jāņem vērā.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, kādreiz bankas Īrijā cienīja. Tagad tās zākā, un nav jāmeklē iemesli, kāpēc. Es esmu šeit, lai drīzāk uzdotu jautājumus, nekā dotu ieskatu, un man ir vairāki jautājumi.

Pirmkārt, vai visām bankām ir jāpiemēro stresa pārbaudes? Otrkārt, vai mēs varam būt pārliecināti, ka turpmākās stresa pārbaudes atspoguļos banku patieso stāvokli? Un treškārt, kādu iestādi Eiropas Banku iestādei jāiesaka kļūdainajām bankām, pārāk pakļautām bankām, tādām, kuras šķiežas uz nebēdu, un tā tālāk?

Visbeidzot, Gauzès kungs atsaucās uz vajadzību atbrīvoties no atkarības no reitingu aģentūrām. Kā gan šo idillisko stāvokli var sasniegt pēc iespējas ātrāk?

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Liels paldies par iespēju uzdot jautājumu. Es vēlētos, lai kļūtu pilnīgi skaidrs, ka, ja Eiropas Komisija un jūs, komisār, nebūtu veikuši pasākumus, nevarētu būt šaubu, ka šodien situācija Eiropas banku sistēmā varētu būt sliktāka. Tomēr situācija ir ļoti dinamiska. Mēs esam veiksmīgi atrisinājuši dažas problēmas saistībā ar banku likviditāti, bet parādās jaunas problēmas un draudi. Saistībā ar to es vēlētos zināt, komisār, jūsu pašreizējo viedokli attiecībā uz draudiem, kas parādās pašlaik, un draudiem, ar kuriem mums būs jārēķinās tuvākā nākotnē. Es visnepārprotamākā veidā vēlos uzsvērt, ka dažas no problēmām ir sekmīgi aiz muguras, bet pastāvīgi parādās citas problēmas.

  Mairead McGuinness (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, lai mēs neaizmirstu, ka šīs problēmas ir skārušas iedzīvotājus, es, šodien lidojot uz Frankfurti satiku jaunu īru vīrieti, kurš devās uz Austrāliju ar biļeti vienā virzienā, un viņš ir tikai viens no tūkstošiem, kas tā rīkojas mūsu ekonomisko un banku problēmu dēļ.

Vai Komisija piekrīt, ka kaitējums, ko Eiropas uzticamībai nodarīja blēdīšanās ar pirmajām banku nozares stresa pārbaudēm — un es to saku ar lielu nožēlu — ir gandrīz nelabojams? Eiropas Savienības pilsoņi ar ciešanām lūkojas uz to, kas ir noticis saistībā ar bankām. Mēs esam sagrāvuši paļāvību uz Eiropas Savienību un eiro zonu.

Kā jūs zināt, Īrijas banku nozarē jau otrreiz tiek veiktas stresa pārbaudes, un jaunā valdība ir laidusi klajā restrukturizācijas plānu. Nepieciešamais papildu kapitāls bija EUR 24 miljardi. Ietekme uz Īrijas ekonomiku tagad ir tāda, ka labiem uzņēmumiem trūkst kapitāla, jo bankas cīnās, lai izpildītu dažādas prasības. Tas ir neiespējams scenārijs, un es vēlētos lūgt komisāru to risināt.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka iepriekšējās stresa pārbaudes nebija ticamas, sarežģī nākamo pārbaužu veikšanu. Krīze Īrijā ir ievērojami izmainījusi jaunos datus Eiropas banku sistēmā. Šajā sakarībā nākamajām pārbaudēm jābūt daudz precīzākām attiecībā uz informācijas sniegšanu. Nacionālajām iestādēm jau jāpiemēro rīcības plāni. Tādā veidā tiks atrisinātas problēmas ar stresa pārbaudēm vispār. Mums nevajadzētu gatavoties tam, ka bankas neizturēs pārbaudes. Jaunajām pārbaudēm jāatklāj banku sistēmas vājās puses, tajā pat laikā nosakot, kur nepieciešama kapitāla konsolidācija. Es gribētu uzsvērt, cik svarīgi ir, ka Komisija ir apstiprinājusi taisnīgu pieeju — piemērot stresa pārbaudes absolūti visās dalībvalstīs.

Visbeidzot, es arī uzskatu, ka noderīga ir Komisijas ierosinātā informācija par galvenajām modifikācijām.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, šī temata nozīmību vislabāk norāda tas, ka trīs EP deputāti ir uzdevuši līdzīgus jautājumus Komisijai. Tas nav nejauši, jo, ja mēs stresa pārbaudes veiksim līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad tās nespēja atjaunot paļāvību Eiropas banku nozarei, tas varētu kaitēt Eiropas Savienības uzticamībai. ESRB un EBI veiktais darbs, sagatavojot pārbaudes, šķiet, ir nopietns, gan attiecībā uz vienotu metodoloģiju un izmantoto metodi tās īstenošanā.

Tomēr daži jautājumi man vēl ir neskaidri, pat pēc komisāra atbildes. Piemēram, vai atlases process skars pārrobežu uzņēmumus un akcionāru attiecības, kā arī dažādus uzņēmējdarbības modeļus? Cits jautājums ir, vai absolūti skaidri var teikt, ka šādas stresa pārbaužu sērijas neizlaidīs nevienu banku, kuras darbība varētu radīt risku Eiropas ekonomikai?

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos visiem, kas runāja šajā vēlajā stundā, lai demonstrētu Eiropas Parlamenta modrību, un es pat teiktu, inteliģenci šajā sarežģītajā jautājumā.

Pirmkārt, lai nekavējoties atgrieztos pie jautājuma, ko tikko izvirzīja Gáll–Pelcz kundze, kura runāja par Komisijas atbildību — es esmu radis apzināties savu atbildību — es vēlētos uzsvērt, ka šīs stresa pārbaudes, kas pašlaik tiek veiktas, ir izstrādājusi un par tām atbild jauna iestāde, ko mēs kopīgi esam radījuši — Eiropas Banku iestāde. Mēs, protams, cieši sadarbojamies ar šo iestādi un, tāpat kā Eiropas Centrālā banka, esam palīdzējuši EBI sagatavot jauno šo pārbaužu posmu, bet galvenā atbildība par to gulstas uz EBI.

Zemke kungs uzdeva diezgan plašu jautājumu par nākotnes draudiem un riskiem. Pirmkārt, es uzskatu, ka nav tāda nulles riska ne šajā jomā, ne vides jomā. Es domāju, ka ir ļoti grūti pareģot nākotni, un mēs, Zemke kungs, galu galā zinām, ka tirgi attīstās daudz ātrāk nekā demokrātijas laikmets, nekā mūsu vecums, neatkarīgi no tā, cik ātri mēs virzāmies uz priekšu, vai cik ātri un efektīvi mēs vēlētos virzīties.

Kā mēs tomēr varētu labāk sagatavoties nekā pirms četriem gadiem, kad piedzīvojām krīzi, kas sākās Amerikas Savienotajās Valstīs un gandrīz noslaucīja visu savā ceļā? Radot instrumentus, pārvaldības sistēmas, uzraudzību, atbildību, pārredzamību, visu, kas trūka, visu, kas ir bijusi daļa no ļoti plaša ultraliberālisma viļņa, kas vēlās pāri pasaulei 1990-tajos, visu, kas daļēji tika nojaukts ar muļķīgo ideju, ka tirgi var paši sevi regulēt.

Pamatojoties uz G20 un, iespējams, iekļaujot dažas jomas, ko pieprasīja G20, mēs pašlaik pacietīgi no jauna veidojam pārvaldību, regulējumu, pārredzamību, es gribēju gluži vienkārši teikt „morāli”, ja es drīkstu lietot šo vārdu, vai ētiskas sistēmas un instrumentus, kuras sevišķi trūkst finanšu tirgū, kas izveidots apmēram 15 gadu laikā.

Tāpēc mums ir svarīgi izprast šo situāciju un to, kāpēc jūsu loma pienācīgu Eiropas uzraudzības iestāžu — Goulard kundze minēja Eiropas Sistēmisko risku padomi – izveidošanā ir ļoti svarīga.

Tāpēc mēs — un tas attiecas arī uz Gauzès kungu, kurš minēja reitingu aģentūras — iekļaujam šo pasākumu, šī vakara sēdes īpašo tematu, visu, ko mēs darām pacietīgi, nedēļu pēc nedēļas, galvenajā Eiropas finanšu un ekonomikas pārvaldības projektā, un mums vēl ir daudz darāmā. Man nav problēmu lietot vārdu „federācija” šī vērienīgā projekta kontekstā, es domāju, ka tas bija Giegold kungs, kas lietoja šo vārdu agrāk. Mums ciešāk jāapvieno sava enerģija un politika, un dažreiz mums ir vajadzīgs vairāk kā tikai koordinācija.

Es piekrītu Gauzès kungam par to, ka ir svarīgi turpināt reformas reitingu aģentūru jomā. Mēs strādājam pie trešās reformas, kas papildinās abas iepriekšējās. Kas attiecas uz jūsu jautājumu, Gauzès kungs, saistībā ar pārlieku atkarību no reitingiem, mēs visdrīzākajā laikā — jūlija sākumā paredzam atbrīvoties no vairākiem reitingiem. Mēs paredzam atbrīvoties no vairākām atsaucēm uz reitingiem, lai nepieļautu šo pārmērīgo banku atkarību no reitingiem, un, patiesībā, ne tikai banku. Tāpēc mēs gatavojamies strādāt pie šī jautājuma.

Goulard kundze atsaucās uz komentāriem, ko sniedza King kungs un Enria kungs, un es esmu tos pierakstījis. Es pateicos, ka viņa pievērsa manu uzmanību šiem komentāriem, kas turklāt parāda vispāraktīvu un mainīgu pieeju, par ko es esmu ļoti gandarīts. Es vēlētos pateikties viņai arī par to, ka viņa pieminēja Sistēmisko risku padomes ļoti svarīgo lomu, un mēs zinām, cik pateicīgi mēs esam jums, Goulard kundze. Mums jāstrādā kopā ar visām šīm ieinteresētajām pusēm un EBI, un, dabiski, jāņem vērā Sistēmisko risku padomes loma, lai mēs varētu konsekventi veikt stresa pārbaudes un gūt mācību no tām.

Galu galā, tas drīzāk ir dalībvalstu nevis EBI ziņā gūt mācību, izmantojot apstākļus un finansiālu atbalstu, kuru mēs stingri uzraudzīsim periodā, kas sekos tūlīt pēc stresa pārbaudēm.

Kad tika izveidotas Eiropas uzraudzības iestādes un Sistēmisko risku padome, es teicu, ka mēs gatavojamies pārbaudīt pamatu zem kājām, uzkāpjot uz tā. To mēs arī darām. Es uzskatu, ka EBI veic labu darbu Enria kunga vadībā; tas pats attiecas uz pārējām iestādēm – Sistēmisko risku padomi un, Giegold kungs, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EIOPA). Pirms tam jūs minējāt pārbaudes apdrošināšanas nozarē, EIOPA pašlaik gatavo pārbaužu kompleksu šajā nozarē, kā to EBI veica bankām.

Jūs izvirzījāt jutīgu un ļoti svarīgu jautājumu, Giegold kungs, tāpat kā Karas kungs un Schmidt kungs pirms tam, proti, valsts parāda šoks. Kā jau es esmu teicis, un šovakar es vairāk neko neteikšu šajā jautājumā, EBI pieprasīja izveidot un izstrādāt pārbaudes. Tā saprata, ka banku grāmatvedības šoks ir nereāls, tāpēc nebija pamata veikt banku grāmatvedības pārbaudes šajā posmā. Viss, ko es varu pateikt, ir, ka mums ir dialogs ar EBI, mēs esam nolēmuši – Giegold kungs ir guvis visas mācības no šī jaunā pārbaužu posma, tāpat kā mēs guvām no iepriekšējā, kurš bija neapmierinošs – un mums jāveic uzdevums – S. Presedo kungs lūdza man definēt uzdevumu – kam jābūt prasīgam un stingram, uzturot šo dialogu, tajā pat laikā ievērojot EBI pilnvaras un neatkarību, gluži tāpat kā mēs Komisijā pieprasām ievērot mūsu neatkarību. Mans uzdevums, Giegold kungs, ir racionāli pārdomāt, ko mēs esam mācījušies no šī pārbaužu posma, kurš beigsies jūnijā, un, cik iespējams, mācīties no mūsu dialoga ar EBI, lai uzlabotu nākamo posmu.

Mann kungs, tāpat kā jūs, Giegold kungs, minēja likviditātes riska novērtēšanu. Kā jūs zināt, šī likviditātes riska novērtēšana nav daļa no paša stresa pārbaudes, kuras rezultāti tiks publicēti. Gada sākumā Eiropas banku iestāde paziņoja, ka tā 2011. gada pirmajā ceturksnī veiks atsevišķu tematisku likviditātes risku pārskatu ES banku sektorā kā daļu no tās regulārā vērtēšanas cikla. Tāpēc tā risinās šo jautājumu šajā, tā teikt, paralēlajā kontekstā.

Karas kungs aicināja savus kolēģus deputātus un Komisiju apvienot visu, ko mēs darām, ilgtermiņa stratēģijās, un es vēlētos teikt Karas kungam, ka tas ir galvenais princips, uz kuru es parakstos, un tādā garā es ar savām komandām arī strādāju, lai ierosinātu visus jaunos tiesību aktus, kas ir daļa no šīs finanšu un ekonomikas pārvaldības, kāda mums ir vajadzīga. Tas īpaši attiecas uz jautājumu par pārvaldību, uz to, ko mēs paredzam darīt attiecībā uz akcionāru saistībām – mēs strādājam no ilgtermiņa perspektīvas – un ko mēs gribam darīt, kā es pirms tam teicu Ferreira kundzei, attiecībā uz banku regulējumu. Tā attiecas arī uz vēl vienu punktu, par ko es domāju, lai gan jūs to neminējāt, tas ir viens no krīzes iemesliem vai cēloņiem: negodīgā samaksa un prēmijas, kuras bija pat augstākas pie lielākiem riskiem, tā kā tie, kas riskēja, zināja, ka visi citi par viņiem maksās.

Kad mēs izskatām pieteikumu pašreizējām pamatnostādnēm par samaksu un prēmijām un redzam, kur tajās ir trūkumi, es noteikti nodrošināšu, tā kā daudzi no jums to ir prasījuši, ka tās tiek transponētas un piemērotas visās dalībvalstīs tuvāko nedēļu laikā. Kad es saku, ka apsveru jaunās pamatnostādnes šajā jautājumā, tas ir tieši tāpēc, lai novērstu vienu no krīzes cēloņiem – šo trako risku uzņemšanos – un banku nozarē iesaistītie atkal kļūtu piesardzīgāki un atbildīgāki.

Ferreira kundze un Lamberts kungs atzīmēja, ka stresa pārbaudes nebija konsekventas. Es jau teicu, ko es domāju par iepriekšējo pārbaužu trūkumiem. Mums ir vajadzīga lielāka konsekvence, ir nepieciešams, lai Eiropa vairāk iesaistītos šo pārbaužu piemērošanā, un tāpēc līdzīga pārskatīšana ar EBI arī būs ļoti noderīga.

Kas attiecas uz jautājumu par saskaņotu banku noregulējuma sistēmu, tas ir tieši tas, pie kā mēs strādājam, Ferreira kundze. Es varu jums apliecināt, ka mēs iesniegsim savu priekšlikumu līdz vasaras beigām un ka mēs ļoti reāli un patiesi paļausimies uz daudziem jūsu priekšlikumiem, ko jūs iesniedzāt.

Vairāki no jums, tostarp Ludvigsson kungs, Ford kundze, Cancian kungs un Băsescu kundze tik tikko aicināja, lai pārbaudes būtu – es atkārtošu to, ko dzirdēju – stingras, uzticamas un pārredzamas. Es vēlreiz atkārtoju, ka šajā finanšu un ekonomiskās pārvaldības, ko mēs visi kopīgi veidojam, kopējā kontekstā 2011. gada pārbaudes būs stingrākas, uzticamākas un pārredzamākas nekā iepriekšējā posmā, un mēs paļausimies uz šī 2011. gada posma mācībām un pārskatu, lai nodrošinātu, kā jūs pieprasāt, ka banku nozares stresa kontroles nākamie posmi ir efektīvāki, stingrāki, uzticamāki un pārredzamāki.

  Priekšsēdētājs. - Liels paldies, Barnier kungs. Mūsu diskusijas ir norisinājušās mazliet par ilgu. Jums atzinība par to, ka atbildējāt visiem runātājiem. Tomēr varbūt turpmāk, lai mācītos, mums vajadzētu vienoties, ka komisāra gala paziņojumā tiks atbildēts tikai tiem runātājiem, kuri reāli ir palātā. Tā mēs varētu ietaupīt mazliet laika. Pēdējās debates reāli norisinājās laika posmā, kāds mums bija atvēlēts.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Kā mēs šodien varam redzēt, banku, kuras darbojas Eiropas Savienības dalībvalstīs, stresa pārbaude, kas tika veikta pagājušajā gadā, neatklāja patieso situāciju šajā nozarē. Īrijas piemērs parādīja, ka šī pārbaude pašā pamatā bija neuzticama. Šogad tika arī veikta mazliet uzlabota pārbaude, un mēs visi gaidām tās rezultātus. Man šķiet, ka, lai atjaunotu ES pilsoņu uzticību banku un finanšu sistēmai vispār un nodrošinātu uzticību visai Eiropas finanšu iestāžu sistēmai, jaunizveidotajai Eiropas banku iestādei būtu jādod daudz lielākas pilnvaras un jāpiešķir svarīgāka loma. Es uzskatu, ka pārbaudes jāveic sistemātiski un tām jāietver tik plašs riska elementu spektrs, cik vien iespējams, tie ir dažādi dažādās dalībvalstīs. Eiropas banku iestādei arī jānosaka skaidras procedūras un tai jābūt iespējai iesniegt lēmumus, kuri ir obligāti bankām, ja veiktās pārbaudes ir atklājušas banku finansiālo nestabilitāti un neuzticamību.

  Csanád Szegedi (NI) , rakstiski. – (HU) Interesanti, ka pēc neveiksmīgās stresa pārbaudes presi pat pagājušajā gadā pārpludināja melīgi ziņojumi par panākumiem — tas acīmredzami bija arī saistīts ar Eiropas Komisijas mahinācijām. Un tagad ne tikai mēs, bet visi, sākot no liberāļiem līdz pat PPE, pieprasa paskaidrot šo neveiksmi. Tomēr viņi meklē risinājumus nepareizās atbildēs, piemēram, papildu valsts kapitāla devu iesūknēšanā bankās vai Briseles turpmākā centralizācijā. Bet patiesais neveiksmes iemesls ir tieši tāds, ka Briseles birokrātija vienkārši nespēj mums efektīvi palīdzēt lielākajā daļā mūsu dzīves jomu. Pēc sakāves viņiem nevajadzētu censties atņemt turpmākās licences dalībvalstīm un tērēt miljoniem eiro, lai atkal dibinātu gigantiskas iestādes; tā vietā viņiem vajadzētu atzīt, ka Eiropa nevar pastāvēt kā Eiropas Savienotās Valstis, un, jo lielāka vara tiks dota Briselei, jo vairāk samazināsies efektivitāte.

21. Noteikumu par toksisko atkritumu nosūtīšanu uz jaunattīstības valstīm izpildes nodrošināšana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas, Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu), Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā Komisijai uzdeva Bearder kundze, Ek kundze, Ouzký kungs, Seeber kungs, Klaß kundze un Harms kundze, par regulas par toksisko atkritumu nosūtīšanu uz jaunattīstības valstīm īstenošanu (O-000065/2011 - B7-0217/2011) un

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā Komisijai uzdeva Wils kundze, Liotard kundze, de Brún kundze, Ferreira kungs, Matias kundze un Chountis kungs, par noteikumu izpildi par toksisko atkritumu nosūtīšanu uz jaunattīstības valstīm (O-000066/2011 - B7-0218/2011).

  Catherine Bearder, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Vai komisāra kungs nedomā, ka mēs būtu saniknoti, ja kādu rītu pamostos un ieraudzītu sava pagalma priekšā toksiskos atkritumus, kurus tur izbēruši mūsu bagātie kaimiņi? Tomēr tieši to ES dara katru dienu.

Katru gadu no ES uz jaunattīstības valstīm tiek nosūtītas tonnas toksisko atkritumu, pārkāpjot Eiropas vides tiesību aktus un paslepus vedot tās cauri ostām, kurās kontrole ir visvājākā. Informācija nav pieejama par gandrīz trijām ceturtdaļām ES elektrisko atkritumu, un tikai viena trešā daļa no elektronikas atkritumiem tiek apstrādāti saskaņā ar ES tiesību aktiem. Apvienotajā Karalistē viens brits katru gadu izmet vidēji četras elektronikas atkritumu vienības. Kopumā tas veido 500 000 tonnu saplīsušu televizoru, datoru un telefonu, tomēr puse no tiem netiek reģistrēti kā nosūtīti uz pārstrādi — tie vienkārši pazūd; turklāt šie dati parāda situāciju tikai manā valstī.

Kaut arī spēkā esošie tiesību akti aizliedz no ES iznīcināšanas nolūkā eksportēt kontrolētos atkritumus, tomēr no ES izejošo nelegālo sūtījumu gada apjoms tiek lēsts vidēji 22 000 tonnu apmērā. EEIA direktīvā ir norādīts, ka eksportētajām elektroniskajām vienībām ir jābūt darba kārtībā. Tomēr, lai to nodrošinātu, ir nepieciešamas ES līmeņa pārbaužu politikas, kuru neesamība ir acīmredzama. Šo atkritumu sastāvā ietilpst svins, kadmijs, bārijs, dzīvsudrabs, ar bromu pārklāti liesmu slāpētāji un citas ķīmiskas un plastmasas vielas, kuras dedzināšanas rezultātā kļūst bīstamas. Dedzināšana bieži ir lētākais šo vērtīgo metālu izguves veids, jo bērni un pieaugušie pārlasa atkritumu izgāztuves, cenšoties nopelnīt niecīgus līdzekļus.

Mēs nedrīkstam ignorēt šīs skandalozās situācijas ietekmi uz neaizsargāto personu vidi un veselību. Atklāti runājot, man kā eiropietei par to ir kauns. Es vēlos pateikt paldies komisāra kungam par atbildēm, tomēr mums ir nepieciešama skaidrāka atbilde par to, kā tiks novērstas šīs nepilnības Atkritumu sūtījumu regulā. Vai Komisijai ir kādi problēmas risināšanas plāni attiecībā uz Āfrikas valstīs izgāztajām ES atkritumu tonnām? Vai Atkritumu sūtījumu regulu ir nepieciešams pārskatīt, vai arī ir jānodrošina tās ievērošana? Šī ir aktuāla problēma, kurai jau šobrīd ir nepieciešams risinājums. Es gaidu no jums atbildi.

  Anna Rosbach, autora pārstāve. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu iepriecināta, ka tik daudzi kolēģi deputāti apzinās, ka mūsu atkritumi paši no sevis nepazūd, bet gan diemžēl bieži vien nokļūst citur pasaulē, kur tie netiek atbilstoši pārstrādāti. Tas, protams, mums nav nekāds jaunums. Pirms daudziem gadiem virkne Eiropas valstu sāka sūtīt savus norakstītos un ar azbestu pildītos prāmjus uz Indiju, kur baskājaini strādnieki atklātā piekrastē atdalīja tajos esošo veco dzelzi no kaitīgajām sastāvdaļām, un viņi to joprojām dara. Vēl sliktākā situācijā ir Āfrikas bērni, kuri sēž uz zemes un izjauc elektriskos atkritumus pa atsevišķām sastāvdaļām. Vai tas ir pieņemami? Protams, ka nē. Tomēr ES nav adekvātu un reālistisku pasākumu, kas ļautu izpildīt jau 2006. gada 12. jūlijā ieviestos stingros noteikumus.

Direktīva tiek ieviesta katrā dalībvalstī atsevišķi, kā jau tas ir norādīts regulas 50. pantā, tomēr dažās valstīs netiek nodrošināta tās izpilde. Šis jautājums nav maznozīmīgs, un ir nepieciešama rīcība, jo katru gadu tiek saražoti 70 miljoni tonnu bīstamo atkritumu, un šim skaitlim ir tendence pieaugt. Tāpēc papildus rakstiskajiem jautājumiem, kurus Komisija jau ir saņēmusi, man ir vēl viens jautājums: vai Komisija ir izvērtējusi iespējas izmantot īpašas ostas zonas, kurās noteiktās ostās tiktu izkrauti bīstamie atkritumi? Tas ļautu nodrošināt labāku vispārējo kontroli. Vai Komisijas plānos ietilpst kādi sabiedrības informēšanas pasākumi, lai aicinātu ES pilsoņus nogādāt savus bīstamos atkritumus uz noteiktām vietām dalībvalstīs? Pilsoņu informēšanai par šo problēmu ir ļoti būtiska nozīme, jo bez viņu palīdzības mēs negūsim rezultātus bīstamo atkritumu pārvaldības jomā.

  Richard Seeber, autors. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barnier kungs! Mums ir nestrādājošas regulas ne tikai banku nozarē, bet arī vides jomā. Kaut gan jau kopš 2006. gada mums ir regula, kurā atrunāta atkritumu sūtīšana, tā joprojām nav funkcionējoša, jo arvien vairāk bīstamo atkritumu tiek nosūtīti ārpus ES teritorijas, it īpaši uz jaunattīstības valstīm, kurās nevar tikt garantēta šo bīstamo vielu atbilstoša iznīcināšana. Šajās valstīs valdošā brīvā attieksme pret iznīcināšanu noved pie vides un veselības problēmām, kuras ārkārtas gadījumos var radīt lielu upuru skaitu.

Turklāt mēs šeit, Eiropas Savienībā, izmetam vērtīgus resursus. 2020. gada stratēģijā ir iekļauta arī resursu stratēģija, un atkritumi ir viens no mūsu resursiem. Mums vajadzētu pielikt maksimālas pūles, lai veicinātu pētniecību šajā jomā, rodot iespēju produkta dzīves cikla beigās atdalīt šos vērtīgos materiālus.

Šā gada 7. aprīļa runā jūsu kolēģis komisārs Potočnik paziņoja, ka, neskatoties uz Komisijas centieniem izvairīties no šī jautājuma un neko nedarīt daudzu gadu garumā, viņš šā gada rudenī plāno nākt klajā ar paziņojumu, kurā tiks risināta šī problēma, it īpaši attiecībā uz esošo noteikumu ieviešanu un pārbaudes sistēmas uzlabošanu, kā arī uz zinātniskās bāzes paplašināšanu. Komisāra kungs, es vēlos uzzināt, vai Komisijas dienesti jau strādā pie šī paziņojuma sagatavošanas.

Citās uzrunās komisārs Potočnik atsaucas arī uz jaunu aģentūru. Kaut arī mums jau ir liels skaits oficiālo iestāžu, viņš acīmredzot apsver iespējas šajā jomā pastiprināt kontroli pār dalībvalstu varas iestādēm. Es vēlos uzzināt par progresu šajā jomā, jo šobrīd šķiet, ka mēs nespējam atrisināt šo problēmu. Kādus pasākumus Komisija plāno veikt šajā jomā?

  Satu Hassi, autora pārstāve. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atkritumu sūtījumu regulas nekvalitatīvā ieviešana jau ilgstoši ir bijusi nopietna problēma. Šīs problēmas eksistenci jau kopš 2003. gada uzsver Eiropas Savienības tīkls vides tiesību aktu ieviešanai un īstenošanai, turklāt tas ir piedāvājis arī skaidrus ieteikumus tās risināšanā. Tomēr Komisija nav darījusi praktiski neko, ja neskaita daudzos veiktos pētījumus un piedāvājumu izveidot jaunu Atjaunojamo resursu direktīvu.

Jau vairāk nekā 10 gadus Parlaments aicina ieviest stingrāku kontroli, tostarp tiesību aktus par Eiropas pārbaudēm — tas tika darīts Jackson kunga 1999. gada ziņojumā par pārbaužu minimālajiem kritērijiem, Brokland kunga 2003. gada ziņojumā par tiesību aktu reformu atkritumu sūtījumu jomā, kā arī 2008. gada rezolūcijā par pārbaužu minimālajiem kritērijiem. Komisija ir ignorējusi faktiski visus šos centienus.

2006. gadā mūs šokēja ievērojamais Trafigura skandāls, kad Kotdivuārā tika izkrauts milzīgs daudzums toksisko atkritumu. Toreizējais vides komisārs Stavros Dimas solīja meklēt veidus, kā stiprināt Atkritumu sūtījumu regulu un tās ieviešanu dalībvalstīs, bet nekādi konkrēti pasākumi pēc tam nav veikti. Pirms diviem gadiem Komisijas pētījumā bija iekļauts ieteikums izveidot īpašu aģentūru, kas atbildētu par tiesību aktu ieviešanu atkritumu jomā. Tā nodarbotos ar virkni jautājumu, piemēram, pārbaudītu dalībvalstīs ieviestās izmeklēšanas sistēmas, kā arī koordinētu kontroles un pārbaudes pasākumus, tomēr šāds priekšlikums netika izvirzīts.

Pagājušajā gadā Komisijas pētījumā tika secināts, ka vislabākais risinājums būtu juridisks instruments, kurā būtu noteikti pārbaužu kritēriji, tomēr šāds priekšlikums netika izvirzīts, neskatoties uz to, ka komisārs Potočnik par savu prioritāti uzskatīja ES vides tiesību aktu ieviešanu.

Tāpēc es tagad uzdodu jautājumu Komisijai: kad tā reāli plāno ieviest atbilstošos pasākumus, nevis turpinās veikt papildu pētījumus? Kad mums tiks piedāvāts atbilstošs normatīvais regulējums, nevis tikai paziņojumi un pētījumi? Kā jau mans kolēģis Seeber kungs norādīja, tas veicinātu arī Eiropas resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanos.

  Sabine Wils , autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nelegālais atkritumu eksports un nelegālā atkritumu iznīcināšana rada apdraudējumu gan miljoniem cilvēku veselībai, gan videi jaunattīstības valstīs.

Toksisko atkritumu apjoms ES pastāvīgi pieaug. Augstās pārstrādes un atkritumu iznīcināšanas izmaksas rada milzīgu kārdinājumu nosūtīt šos atkritumus uz valstīm ar ne tik stingrām vides kontrolēm un zemākām iznīcināšanas izmaksām. Man ir prieks, ka visi Parlamenta deputāti apzinās šo problēmu, un es ceru, ka Parlaments pieņems vienotu nostāju šajā jautājumā.

Ir jānovērš juridiskās nepilnības, kas pieļauj šāda bīstama eksporta eksistenci. Jānostiprina arī spēkā esošais normatīvais regulējums attiecībā uz toksisko atkritumu sūtīšanu uz jaunattīstības valstīm, kā arī jānodrošina tā izpilde. Mums ir nepieciešams normatīvā regulējuma priekšlikums attiecībā uz vides pārbaudēm, kuras ieviest Parlaments aicināja jau 2008. gadā un kas ļautu vietējo ostu varas iestādēm veikt efektīvākas kuģu pārbaudes.

Tām ir jābūt saistītām arī ar iespēju konfiscēt kuģus jebkurā ES ostā, ja ir pamats aizdomām par likuma pārkāpumiem. Mēs ierosinām nodrošināt to izpildi ar visu Parlamentā pārstāvēto pušu atbalstītu, kopīgu rezolūciju.

Ir nepieciešama labāka kontrole arī pār atkritumu ievešanu ES teritorijā. Kalabrijas piekrastes tuvumā, tikai dažu jūdžu attālumā no Četrāro ostas, ir nogrimis kuģis, kurā saskaņā ar pieejamo informāciju ir ļoti toksiski atkritumi. Tiek uzskatīts, ka Tirēnu jūras piekrastes tuvumā ir nogremdēti arī daudzi citi toksisko atkritumu transportkuģi. Šis piemērs norāda uz nepieciešamību pēc caurskatāmības atkritumu sūtījumu jomā, kā arī pēc uzticamām un oficiālām pārbaudēm.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Pirmkārt, mans kolēģis un draugs Potočnik kungs atvainojas, jo viņš šovakar ir Ņujorkā, lai parakstītu Nagojas līgumu —svarīgu līgumu par bioloģisko daudzveidību.

Tomēr es jūtos pagodināts par iespēju aizvietot viņu vai vismaz censties aizvietot viņu, jo jūsu apspriestais jautājums mani pašu vienmēr ir interesējis, dāmas un kungi. Savulaik es savā valstī biju vides ministrs un neesmu aizmirsis mūsu sākotnējos centienus kopīgi ar Parlamentu risināt šo ļoti nopietno problēmu laikā, kad pirms 10 gadiem pirmo reizi ieņēmu komisāra amatu. Atkritumu sūtījumu regula aizliedz eksportēt bīstamos atkritumus uz jaunattīstības valstīm, kā arī aizliedz no Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm eksportēt iznīcināšanai paredzētus atkritumus.

Tomēr mēs apzināmies un arī jūs uz to norādāt, ka ir novērojamas būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu centienos nodrošināt šī aizlieguma izpildi. Uzņēmumi bieži cenšas gūt labumu no neatbilstošām pārbaudēm, lai varētu apiet aizliegumu un paslepus izvestu atkritumus cauri citām dalībvalstīm, kurās, kā jau jūs norādījāt, pārbaudes nav tik bargas.

Turklāt bieži tiek izmantotas nepatiesas deklarācijas, lai atkritumus eksportētu kā lietotas preces, tādējādi apgrūtinot par uzraudzību un likumu ieviešanu atbildīgo varas iestāžu darbu. To papildina trešajās valstīs acīmredzami zemās pārstrādes izmaksas, kuras kalpo par galveno ekonomisko stimulu šo nelegālo sūtījumu veicināšanā. Ļoti nopietna situācija ir arī valstīs, kas, tā sakot, saņem šos atkritumus, šos nelegālos sūtījumus, kuri rada nopietnu piesārņojumu gaisā, ūdenī, augsnē un mājās un kuri, kā jau iepriekš teica Wils kundze, kā arī Bearder kundze un Rosbach kundze ar tādām pašām emocijām pirms jums, apdraud cilvēku veselību un, kas ir īpaši satraucoši, bērnu veselību, kā arī strādnieku un lielas iedzīvotāju daļas veselību. Atkritumos esošās bīstamās vielas, kuras pašas par sevi jau ir toksiskas, papildu riskus rada nepareizas atkritumu pārstrādes rezultātā, kas ir bieži novērojama parādība šajās mērķa valstīs.

Turklāt nelegālajiem atkritumu sūtījumiem uz trešajām valstīm ir acīmredzami negatīva ietekme uz tirdzniecību un konkurētspēju, jo no ekonomikas viedokļa uzņēmumi, kuri ievēro tiesību aktus, eventuāli nokļūst neizdevīgākā situācijā. Eiropas pārstrādes un atkritumu apstrādes nozare, kurai ir jāatbilst stingrajiem ES vides noteikumiem, ir ļoti dinamiska. Tās apgrozījums ir EUR 95 miljardi. Tā nodrošina vai atbalsta 1,2 līdz 1,5 miljonus darbavietu un veido 1 % no IKP, turklāt šī atkritumu apstrādes un pārstrādes nozare, kura darbojas likumu ietvaros, šo nelegālo sūtījumu ietekmē ir spiesta konkurēt no neizdevīgākām pozīcijām.

Es uzskatu, ka Atkritumu sūtījumu regulas efektīva ieviešana ES līmenī veicinātu šo nozari investēt un nākotnē radītu vēl vairāk darbavietu. Nelegālo atkritumu sūtījumu un zemas kvalitātes pārstrādes sekas ir arī resursu zudumi, jo sekundārās izejvielas var sniegt ievērojamu atbalstu Eiropas izejvielu vajadzību nodrošināšanā, kā arī var palielināt efektivitāti un resursu izlietojumu. Pamatojoties uz šo diagnozi, mums ir nepieciešams uzlabot situāciju. Tāpēc Komisija vēlas saprast, vai ir nepieciešams pieņemt papildu ES līmeņa normatīvos regulējumus un, ja tādi ir nepieciešami, kādas būtu tajos iekļaujamās konkrētās prasības un kritēriji attiecībā uz atkritumu sūtījumu pārbaudēm.

Mēs šobrīd beidzam darbu pie ietekmes novērtējumu izstrādes par manis pieminētās problēmas iespējamiem risinājumiem, tostarp valstu pārbaudēm un obligātajiem valstu riska izvērtēšanas plāniem un programmām, kā arī mērķtiecīgām apmācībām valsts amatpersonām, kas atbildīgas gan par noteikumu ieviešanu, gan arī par krāpnieciskā nolūka pierādīšanu, deklarējot atkritumus kā lietotas preces.

Priekšsēdētāja kungs! Nobeigumā, atbildot uz dažiem konkrētiem jautājumiem, es vēlos norādīt uz dažiem aspektiem. Pirmkārt, Atkritumu sūtījumu regulu var apiet, deklarējot eksportējamās preces kā lietotas preces, nevis kā atkritumus. Galvenā problēma ir pārbaužu prasību nepareizā ieviešana dalībvalstīs. Lai to novērstu, regula ir jāpapildina ar detalizētākiem noteikumiem par valstu pārbaudēm. Kā jau minēju, normatīvie pasākumi ir jāpapildina ar atbilstošu apmācību amatpersonām, kuras ir atbildīgas par noteikumu ieviešanu.

Otrkārt, juridiski nesaistošas ES līmeņa pamatnostādnes varētu atbalstīt un veicināt Atkritumu sūtījumu regulas ieviešanu un izpildi, ko īpaši nodrošinātu muitas amatpersonas, tādējādi palīdzot apkarot nelegālās darbības. Tomēr nepietiks tikai ar pamatnostādnēm. Šīs problēmas apkarošanai mums ir nepieciešami saistoši noteikumi.

Treškārt, pēdējo gadu laikā ir palielinājies vai stabilizējies saražoto atkritumu daudzums. Savienības teritorijā ir uzlabojusies atkritumu pārvaldība, turklāt pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies arī pārstrādāto atkritumu apjoms. Tomēr šobrīd ir novērojamas ievērojamas atšķirības attiecībā uz dalībvalstīs ieviestajām atkritumu prasībām. Dāmas un kungi! Komisija apzinās nelegālo atkritumu sūtījumu ietekmi uz vides, ekonomikas, sociālo, cilvēku un sabiedrības veselību, turklāt Probo Koala afēra, kuras laikā vairāki cilvēki zaudēja dzīvību pēc saskarsmes ar bīstamajiem atkritumiem, kas tika nelegāli izkrauti Kotdivuārā, ir viens no pēdējā laika sliktākajiem piemēriem un sniedz mums labu mācību stundu. Komisija ir iniciējusi vairākus pētījumus par šo problēmu, un šo izmeklēšanu rezultātus var apskatīt mūsu tīmekļa vietnē.

Regulā ir noteikti konkrēti pasākumi, kas veicami gadījumos, kad tiek atklāti nelegāli atkritumu sūtījumi. Atkritumi var tikt nosūtīti atpakaļ uz izcelsmes valsti saskaņā ar ES normatīvajiem noteikumiem un starptautiskajiem likumiem. Ja nav iespējams noteikt atbildīgos uzņēmumus, izcelsmes valstij, kas ir Savienības dalībvalsts, ir jāmaksā par atkritumu repatriēšanu un apstrādi. Atsevišķos gadījumos dalībvalstīm ir jāsedz izmaksas, kas pārsniedz EUR 1 miljonu. Manis pirms brīža minētās Probo Koala afēras gadījumā uzņēmumam Trafigura bija jāsedz tīrīšanas izmaksas EUR 152 miljonu apmērā, kā arī kompensācijās iedzīvotājiem no skartajām pilsētām EUR 33 miljonu apmērā.

Visbeidzot, es vēlos informēt Seeber kungu, ka, cik man zināms, Potočnik kungs solīja nākt klajā ar paziņojumu par ES tiesību aktu ieviešanu un izpildi un ka viņš šobrīd strādā pie tā sagatavošanas.

  Åsa Westlund, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Daudzi no mums ir sašutuši par to, ka, neskatoties uz vispusīgām publiskajām diskusijām par šo jautājumu, Eiropa bīstamos atkritumus joprojām izgāž nabadzīgākās valstīs. Kā jau daudzi šeit minēja, mums ir visas tiesības būt sašutušiem. Mēs ne tikai izmantojam preces, kas izlieto vides resursus un piemēslo vidi, bet arī nespējam tos pareizi apstrādāt pēc tam, kad tie mums vairs nav vajadzīgi; turklāt mēs izgāžam bīstamos atkritumus, kas ietekmē nevainīgu cilvēku un bieži vien arī bērnu veselību, kā arī padara toksisku augsni un ūdeni, kuru izmantos citu valstu nākamās paaudzes. Tas ir pilnīgi nepieņemami.

Kā gan mēs varam pieļaut tā turpināšanos? Mēs esam ieviesuši tiesību aktus un aizliegumus, bet tie nedarbojas. Tāpēc Komisijai ir jāpiedāvā grozījumi. Protams, vislabākais risinājums kā vienmēr būtu izvairīties no toksisko atkritumu veidošanas. Šajā gadījumā liela nozīme ir arī lielajam darbam, kuru esam ieguldījuši REACH programmas ietvaros, lai varētu identificēt un pakāpeniski samazināt bīstamās ķīmiskās vielas. Tā kā bīstamo atkritumu aizliegums nav funkcionējošs, manuprāt, mums vajadzētu būt īpaši priecīgiem par to, ka, nosakot augstus savākšanas mērķus, esam stiprinājuši normatīvo regulējumu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) jomā. Tomēr, zinot, cik slikti dalībvalstīm veicas eksporta aizliegumu ieviešanas jomā, būtu nepieciešama ciešāka Komisijas uzraudzība pār dalībvalstu rīcībām attiecībā uz EEIA un citu normatīvo regulējumu, kurā ir iekļauti šo preču apstrādes noteikumi.

Kā jau daudzi, tostarp Komisija, minēja, mums ir jāizskaidro un jāvienkāršo noteikumi, kuri faktiski attiecas uz toksisko atkritumu sūtīšanu uz jaunattīstības valstīm, jo tas ļaus atvieglot policijas un citu robežkontroles amatpersonu darbu un veikt pasākumus pret vidi vērstu noziegumu apkarošanai, par kādu faktiski ir uzskatāms arī bīstamo atkritumu eksports. Tomēr mums ir jāpanāk, ka šim jautājumam tiek piešķirta augstāka prioritāte arī no dalībvalstu puses. Manuprāt, dalībvalstu nespēja pildīt savus pienākumus un pārbaudīt atbilstību ES tiesību aktiem ir pastāvīgi novērojama problēma. Šajā jautājumā ir skaidri redzama pienākumu neizpilde no dalībvalstu puses.

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas lielāka atbildība, un mēs gaidām, ka Komisija šajā jomā panāks rezultātus. Barnier kungs! Manuprāt, jūsu šodienas piedāvājums ir izteikts solis pareizajā virzienā. Kad mums būs iespēja apskatīt visu paziņojumu, mēs varēsim izlemt, vai šie soļi ir pietiekami. Paldies!

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas ražotāju un patērētāju radīto atkritumu eksponenciālais pieaugums līdzinās bumbai ar laika degli gan ES valstīs, gan arī jaunattīstības valstīs, uz kurām bīstamie atkritumi tiek eksportēti– bieži vien nelegāli. Komisāra kungs! Es atzinīgi vērtēju jūsu paziņojumu par Komisijas īpašo vēlmi salīdzinoši drīz novērst atšķirības normatīvajā regulējumā. Tomēr, līdzīgi kā runātāji pirms manis, es uzskatu, ka no dalībvalstu puses nav īpaša ieinteresētība, it īpaši attiecībā uz ieguldījumiem kontroles mehānismos un pietiekami bargu sodu ieviešanu par spēkā esošo noteikumu pārkāpumiem. Es, kā Delegācijas ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā priekšsēdētāja vietniece, uzskatu, ka mums ar ĀKK valstīm ir jāizveido kopīga stratēģija, lai apkarotu toksisko atkritumu nelegālo importu uz šīm valstīm, īpašu uzmanību pievēršot rīcības plāniem par drošas atkritumu pārvaldības sistēmas izveidi Āfrikas valstīs, kā arī par pārstrādes tehnoloģiju atbalstu.

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šķietami stingrajā ES bīstamo atkritumu regulā faktiski ir iestrādātas daudzas nepilnības, kuras ļoti efektīvi var izmantot organizētas noziedznieku grupas un bīstamo atkritumu mafija.

Toksisko atkritumu, kas klasificēti kā bīstami, nelegāla iznīcināšana ir kļuvusi par vienu no ienesīgākām uzņēmējdarbības formām. Viens no iemesliem ir legālās iznīcināšanas un pārstrādes augstās izmaksas, savukārt otrs iemesls ir pārāk lielā birokrātija legālo licenču saņemšanas jomā.

Atrisinājumam ir jābūt divvirzienu — ir jāsamazina administratīvais slogs uzņēmumiem, kuri legāli pārstrādā un iznīcina kaitīgos atkritumus, vienlaikus aicinot kaitīgo atkritumu ražotājus izvēlēties legālos ceļus un ieinteresējot tos ierobežot kaitīgo atkritumu mafijas darbības.

No otras puses vajadzētu radikāli palielināt sankcijas, kas krimināllikumā paredzētas par vides noziegumiem, turklāt visā ES ir vienmērīgi jāintensificē pārbaudes.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Tagad ir jau bez piecpadsmit minūtēm pusnakts, un mēs diskutējam par ļoti svarīgu jautājumu — toksisko atkritumu eksportu uz jaunattīstības valstīm.

Tas ir apkaunojoši, ka Eiropas valstis mūsdienās iesaistās aktivitātēs, kādas varam skatīt filmā „Erin Brockovich”, kura saņēmusi Oskara balvu un kurā tēloja Džūlija Robertsa, un kurā mēs redzējām, ka tamlīdzīgas lietas varētu notikt tikai Kalifornijā, kur rūpnīcas eksportē toksiskos atkritumus un cilvēki smagi saslimst un pat mirst. Tas ir ļoti skumīgi, ka ES dalībvalstis eksportē savus toksiskos atkritumus uz Āfrikas valstīm, kurām nav gandrīz nekādu iespēju to novērst; turklāt tiek sūtītas tādas toksiskas vielas kā svins, kadmijs, dzīvsudrabs, azbests un citas. Manuprāt, Komisijas vēlme turpināt darbu pie šī jautājuma ir apsveicama. Es aicinu komisāru Barnier, kurš mums solīja enerģiskāku pieeju no Komisijas puses, pieņemt mērus šīs situācijas uzlabošanai.

  Mairead McGuinness (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā ir radusies problēma, jo mūsu pilsoņi izgāž atkritumus savu namdurvju priekšā. Viena lieta ir to darīt Eiropā, tomēr nosodāmi ir to pašu darīt jaunattīstības un trūcīgās valstīs, kā uz to norāda šī jautājuma autori.

Es vēlos dzirdēt Komisijas atbildi par jaunu normatīvo regulējumu. Mani vienmēr ir satraucis fakts, ka mēs ieviešam jaunus normatīvos regulējumus papildus jau esošajiem, nemaz neizvērtējot to ieviešanas iespējas, tāpēc es lūdzu Komisijai izvērtēt jautājumu par ieviešanu. Manuprāt, daudzās jomās dalībvalstīs pietrūkst cilvēkresursi, kas ļautu kontrolēt un veikt uzskaiti jautājumā par transportēšanu, šajā gadījumā attiecībā uz toksiskajiem atkritumiem. Nodarījumi personu, kas nepareizi apstrādā šos atkritumus, veselībai un labklājībai ir ļoti nopietni. Tas ir morāles un ētikas jautājums. Iespējams, ja mūsu pilsoņi būtu par to informēti, jo, manuprāt, viņi nav informēti, viņi rūpīgāk izvērtētu savus iepirkšanās paradumus un atkritumu iznīcināšanas metodes.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! McGuinness kundze norādīja uz ļoti svarīgu aspektu, respektīvi, šai problēmai tik tiešām ir arī morāles un ētikas dimensija, ņemot vērā mūsu izteiktās bažas par sabiedrības veselību, bioloģisko daudzveidību un ekonomiku.

Es vēlos informēt Westlund kundzi un Roithovà kundzi, kā arī citus runātājus, ka šī iemesla dēļ Komisija ir apņēmības pilna rīkoties. Lai atbalstītu ietekmes novērtējumu, kurš kalpos par šīs iniciatīvas pamatojumu, Komisija ierosinās stingrāku ES normatīvo regulējumu, kas ļaus īpaši uzlabot Atkritumu sūtījumu regulā paredzētās pārbaudes un regulas ieviešanu. Tam vajadzētu būtiski samazināt nelegālo sūtījumu lielo skaitu.

Tiek izvērtēti visi iespējamie risinājumi. Dodiet Potočnik kungam dažas nedēļas laika, kas nepieciešams šo normatīvo regulējumu sagatavošanai. Viņa vārdā es varu apgalvot, ka līdz 2011. gada beigām Komisija, ņemot vērā šīs svarīgās debates, kas notiek neskatoties uz vēlo stundu, nāks klajā ar tiesību aktu piedāvājumu, lai pastiprinātu cīņu ar šiem nelegālajiem sūtījumiem un to radītajām sekām.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Daciana Octavia Sârbu (S&D) , rakstiski. – Pirms neilga laika šogad, reaģējot uz preses ziņojumiem par toksisko atkritumu sūtījumiem no Itālijas uz Rumāniju, es iesniedzu Eiropas Komisijā vairākus pieprasījumus. Kaut gan netika iegūti pierādījumi par šādu sūtījumu eksistenci, manu pieprasījumu rezultātā kļuva skaidrs, ka mēs gūtu pozitīvu rezultātu no biežākām kravu pārbaudēm, jo tas būtu preventīvs pasākums pret šajā nelegālajā atkritumu sūtīšanā iesaistītajām personām. Turklāt šādi pasākumi varētu ietekmēt arī trešās valstis, jo tām var nebūt pietiekama kapacitāte ienākošo sūtījumu atbilstošai uzraudzībai un attiecīgi arī iespējām novērst toksisko materiālu ievešanu to teritorijā. Mums ir nopietni jāizvērtē ieguvumi no vispusīgām un regulārām pārbaudēm, kas tiktu koordinētas ES līmenī, it īpaši attiecībā uz sūtījumiem uz jaunattīstības valstīm.

22. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

23. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.50)