Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2299(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0166/2011

Debates :

PV 11/05/2011 - 4
CRE 11/05/2011 - 4

Balsojumi :

PV 11/05/2011 - 5.21
CRE 11/05/2011 - 5.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0228

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2011. gada 11. maijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

6.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
Protokols
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Toine Manders (A7-0086/2011)

 
  
MPphoto
 

  Francesco De Angelis (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju par šo ziņojumu par tekstilizstrādājumu marķēšanu, jo uzskatu, ka Eiropa varētu un tai vajadzētu darīt daudz vairāk, lai aizsargātu uzņēmumus šajā nozarē. Komisijas priekšlikums bija pilnīgi tehnisks, un tā nolūks bija vienkāršot pašreizējos noteikumus attiecībā uz marķējumu.

Taču Parlaments panāca divus nozīmīgus rezultātus. Pirmkārt, tekstilizstrādājumiem, kuros ietilpst dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas — kažokādas un ādas —, kuras nav tekstilmateriāli, jānorāda šī informācija marķējumā, lai patērētāji varētu veikt izvēli, pamatojoties uz informāciju. Otrkārt, līdz 2013. gadam Eiropas Komisijai jāsniedz ietekmes pētījums par marķējuma ar skaidru norādi, kuri apģērba gabali ražoti Eiropā un kuri — ārpus Eiropas, ieviešanai. Minētais mērķis ir svarīgs pagrieziena punkts Eiropas tekstilizstrādājumu konkurētspējai Eiropā un pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Morten Løkkegaard (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Apsveicu Manders kungu par šī priekšlikuma veiksmīgu sagatavošanu. Tas izrādījās sarežģītāks, nekā izskatījās sākumā. Es esmu gandarīts, ka mums izdevās vienoties par šo Tekstilizstrādājumu regulu, kura stiprinās tekstilizstrādājumu nozares konkurētspēju un būs izdevīga patērētājiem, piedāvājot lielāku jaunu un novatorisku izstrādājumu izvēli. Tas ir labs kompromiss, kas, manuprāt, būs pieņemams arī Padomei.

Šajā procesā es neesmu slēpis savu skepsi attiecībā uz izcelsmes marķējumu. Tāpēc es esmu gandarīts arī par to, ka vienojāmies par tekstu, kas vienkārši prasa Komisijai analizēt izcelsmes marķējuma nepieciešamību. Tādējādi vienošanās nenozīmē obligāta izcelsmes marķējuma ieviešanu. Es nevarēšu balsot par regulu, ar kuru uzņēmumiem noteiks obligāti nodrošināt izcelsmes zemes marķējumu. Es zinu, ka Padomei ir tāds pats viedoklis. Vakardienas debatēs diemžēl noskaidrojās, ka komisārs A. Tajani nepiekrīt šim viedoklim. Ja mums neizdosies no tā izvairīties, es uzsākšu cīņu pret to.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Priekšlikums regulai, par kuru mūs aicina balsot, bez šaubām ir pelnījis atzinību par to, ka vienā dokumentā ir apvienoti pašreizējie tiesību akti, kas saistīti ar tekstilizstrādājumiem. Šī regula ļaus vienkāršot un uzlabot pašreizējo regulatīvo sistēmu par jaunu šķiedru attīstību un lietošanu, kā arī sniegs atbalstu inovatīvu izstrādājumu attīstībai un inovāciju rosināšanai tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanas nozarē.

Es atzinīgi novērtēju to, ka Manders kungs ņēma vērā arī citus aspektus, piemēram, administratīvā sloga samazināšanu dalībvalstīm, transponējot valsts tiesību aktos tehniskos pielāgojumus, ko prasa jauno tekstilšķiedru nosaukumu pievienošana saskaņotajam sarakstam. Lai gan es uzskatu, ka mēs būtu varējuši iet tālāk un ieviest īpašu pantu, kurā regulētu tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšanu, es balsoju par regulas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Šī regula ir ļoti svarīga Eiropas tekstilrūpniecībai, jo tā nodrošina brīvu tirgu saskaņā ar noteikumiem, kas novērš iepriekšējos pārkāpumus un nelikumīgās darbības. Mēs vēlamies pozitīvi uzsvērt iestāžu lēmumu atzinīgi vērtēt priekšlikumu un izpētīt izstrādājumu izsekojamības un izcelsmes problēmu, lai nodrošinātu, ka Eiropas patērētāji saņem pareizu informāciju, kaut arī noteiktie laika periodi ir pārāk ilgi. Galu galā mērķis ir aizsargāt patērētājus.

Es vēlos norādīt, ka pagājušajā oktobrī Parlaments ar lielu balsu vairākumu nobalsoja par regulas priekšlikumu par izcelsmes valsts norādi noteiktiem izstrādājumiem — tostarp tekstilizstrādājumiem —, ko importē no trešām valstīm, un ka šodien Padome ir uzsākusi sarunas vai diskusijas ar Parlamentu pat neoficiālā līmenī. Es vēlos pateikties Ungārijas prezidentūrai par to, ka tā iekļāva šo jautājumu savās prioritātēs, bet vēlos arī lūgt paātrināt debates, jo citādi mēs riskējam, piemēram, ar to, ka nodrošināsim Eiropas patērētājiem aizsardzību attiecībā uz pārtikas vielām, bet ne uz manufaktūras izstrādājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Paolo Bartolozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par tekstilizstrādājumu marķēšanu, kuru mēs šodien atbalstījām, iezīmē svarīgu soli pretī tiesību normu vienkāršošanai patērētāju un visu Eiropas ražotāju labā, kas strādā rūpniecības nozarē. Ar šo regulu mēs izveidojam jaunus noteikumus par marķējumu tekstilrūpniecībā; mēs arvien vairāk pievēršamies inovācijai šajā nozarē un Eiropas tiesību normu ātrākai integrēšanai, lai droši izmantotu inovatīvus izstrādājumus.

Tekstā faktiski ir ierosināts apvienot vienā Eiropas regulā trīs direktīvas par tekstilizstrādājumu sastāva marķēšanu, vienkāršojot pašreizējo regulatīvo sistēmu un uzlabojot procedūru pārredzamību. Tāpēc mēs nevaram neaplaudēt par pozitīvo rezultātu, kas šodien panākts Eiropas ražojumu aizsardzībai. Tomēr mēs nevaram vienlaikus nepieminēt jautājumu par izcelsmes valsts norādi. Mēs ceram, ka drīz varēs veikt nākamo soli, apstiprinot tiesību normas, kas regulē izcelsmes norādes arī šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, šajā ziņojumā ir mēģināts atrisināt divas galvenās problēmas. Pirmkārt, mērķis ir sekmēt inovāciju. Tas nozīmē, ka jaunu šķiedru nosaukumu iekļaušanas procesam nosaukumu standarta sarakstā ir jākļūst pārredzamākam un mazāk birokrātiskam. Otrkārt, jāuzlabo izcelsmes marķēšana. Mēs varam godīgi atzīt, ka šis punkts vēl nav galīgi un apmierinoši atrisināts. Es vēlos ļoti skaidri pateikt, ka tā nav referenta vaina. Tas vienkārši notika krasi atšķirīgo viedokļu dēļ, ko pauda Padomes locekļi, kurus Komisija nespēja samierināt. Es ceru, ka mēs turpināsim darbu šajā jautājumā, jo izcelsmes marķējums kļūst arvien svarīgāks. Tās ir patērētāju tiesības. Es vēlos redzēt diskusiju par šo punktu drīzā nākotnē Eiropas Parlamentā, un es vēlos, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Kvalitāte, marķējums un izsekojamība: šie ir patērētāju aizsardzības rīki, kas nodrošina izstrādājuma izcilu kvalitāti. Līdz šim Eiropa bija vienīgais tirgus pasaulē, kurā nebija tiesiska regulējuma šajā jautājumā, kas to nostādīja neizdevīgā stāvoklī salīdzinājumā ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem.

Šodien Eiropas Parlaments ir licis sadzirdēt savu nostāju, pieņemot regulu, kas spēj pasargāt Eiropas tekstilrūpniecības izcilo kvalitāti. Mūsu ražošanai un manufaktūrai vajadzīga aizsardzība īpaši tādos ekonomikas krīzes apstākļos, kādus mēs izjūtam pašlaik. Līdz šim mēs esam spējuši panākt atzinību, pateicoties pētniecībai un inovācijai, kas nodrošināja inovatīvu tekstilšķiedru ražošanu.

Patērētājiem vairs nedraudēs risks nopirkt tekstilizstrādājumus, kas, iespējams, ir kaitīgi viņu veselībai varbūt tāpēc, ka tie ir tikuši apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Šīs regulas pieņemšana beidzot nodrošina pienācīgu tiesību aizsardzību vairāk nekā 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Turpmāk vairs nebūs iespējams viņus apkrāpt ar nepareizu marķējumu.

 
  
MPphoto
 

  Emma McClarkin (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam nobalsojuši par jaunu tekstilizstrādājumu un šķiedru pievienošanu un jautājumiem saistībā ar marķējumu. Jau kopš šā tekstilizstrādājumu ziņojuma sākuma es esmu uzskatījusi, ka Parlamentam jāsaglabā priekšlikuma sākotnēji iecerētais apjoms un ka šā apjoma paplašinājums nav savienojams ar vienkāršošanas mērķi, lai laistu tirgū jaunu šķiedru.

Man ir bažas par pārskatīšanas klauzulas iekļaušanu, kura prasīs, lai Komisija izmeklē vairāku iespējamo marķējuma prasību ieviešanu, kas dos maz pievienotās vērtības un uzkraus nepieņemami lielu slogu uzņēmējdarbībai īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Te ietilpst izmēra marķējuma saskaņošana, sociāli ekonomiskais marķējums un, kas rada vislielākās bažas, radio frekvenču identifikācijas zīme, kas palielinātu izmaksas uzņēmējam un cenas patērētājam.

Neskatoties uz to, spriežot pēc ziņojuma, man rodas sajūta, ka daži noteikumi šajā regulā mainīs situāciju, uzlabos pieteikšanās procesu uzņēmējiem un pastiprinās patērētāja aizsardzību, īpaši attiecībā uz izstrādājumu marķēšanu, kuros ir dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas. Bet mums jāņem vērā, ka mēs nosakām tiesību normas reālajai pasaulei, nevis radām ideālas pasaules vēlmju sarakstu un ka Parlamentam turpmāk jāturas pie savām kompetences jomām.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es sākšu ar to, ka izteikšu cerību, ka jūs arī turpmāk uzrunāsiet plenārsēžu sanāksmi savā dzimtajā valodā, kas līdzvērtīga jebkurai citai valodai pasaulē savu dotumu, daudzveidības un senatnīguma dēļ.

Ir reizes, kad balsošanas saraksta nolasīšana sniedz daudz daiļrunīgāku komentāru par šā Parlamenta izturēšanos un raksturu, nekā viss tas, ko es varētu pateikt. Aplūkosim tikai dažu ziņojumu tematus: norādes vai zīmes, pēc kurām identificē pārtikas produkta partiju; dalībvalstu tiesību aktu tuvināšana attiecībā uz mērvienībām; mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamais trokšņu līmenis un izplūdes gāzu sistēma, šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktori; lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīces; lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtas; vadītāja pozīcija, kā arī durvis un logi lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros; aizmugurē piemontētas aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijas šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem; tabakas izstrādājumiem piemērotais akcīzes nodoklis; apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtība un tehniskie dati; tekstilmateriālu nosaukumi un ar tiem saistītā tekstilizstrādājumu marķēšana ..., un šo sarakstu es varētu turpināt.

Nav gandrīz neviena kaktiņa, neviena stūrīša mūsu valsts dzīvē, kas būtu tik tālu prom, ka Brisele nebūtu ar saviem staipekņiem tajā ievijusies, nosedzot dabisko gaismu un traucējot dabiskai augšanai.

Ja Brisele nodarbotos tikai ar pārrobežu jautājumiem, tad nevienam nerastos problēmas.

 
  
  

Ziņojums: Gunnar Hökmark (A7-0151/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Debašu laikā par Hökmark kunga ziņojumu par mūsu radio frekvenču spektra politikas programmu tika daudz kas pateikts — kaut kas tāds, kas neskan ļoti krāšņi, man jāatzīst. Taču jautājums faktiski ir par to, vai mēs turpmāk varam nodrošināt saviem iedzīvotājiem platjoslas savienojumus un lētu datu pārraidi. Es teikšu ļoti īsi, ka, mēģinot ieskatīties nākotnē, ir diezgan iespaidīgi, ka sarunu dalībnieki un jo īpaši mūsu referents ir spējis panākt tik plašu vairākuma atbalsta ziņojumam, par kuru mēs šodien balsojām. Tas liecina par ļoti smalku politisko prasmi, un par to visa cieņa mūsu referentam Hökmark kungam.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Radio frekvences ir ļoti ierobežots un vērtīgs resurss mūsu modernajā sabiedrībā. Tāpēc ir saprātīgi saskaņot šo frekvenču efektīvu izmantošanu visā Eiropā. Plašāka piekļuve radio frekvenču spektram ir svarīga ne vien uzņēmumiem, bet arī Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Šā iemesla dēļ mums īpaši jārūpējas par to, lai tiktu nodrošināta šīs politikas attīstība atbilstoši ekonomikas, sociālām un kultūras interesēm. Mēs īpaši nedrīkstam pieļaut, ka šī regula pakļauj riskam tiešo bezvadu pārraidi, ko Vācijā izmanto rajonu teātros, rokmūzikas koncertos un baznīcās.

Es vēlos arī prasīt, lai Komisija apspriestos ar dalībvalstīm un šajā jomā strādātu ar tām kopā un nejauktos valstu pilnvarās.

 
  
  

Ziņojums: Carlo Casini (A7-0173/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Morten Løkkegaard (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Pēc šīsdienas balsojuma par lobiju reģistru es uzskatu, ka ir svarīgi paziņot, ka lobēšana būtībā ir laba lieta. Tā faktiski ir demokrātiskā procesa neiztrūkstoša daļa. Bez lobijiem politiķu zināšanas, fakti un atzinumi par visiem sabiedrības aspektiem būtu pārāk ierobežoti. Tāpēc mēs visi šajā Parlamentā kopā ar presi esam atbildīgi par to, lai nodrošinātu, ka viss, ko mēs darām, pamatojas uz kritisku, taču arī patiesu izpratni par to, kas ir realitātē.

Otrkārt, es vēlos teikt, ka vislabākais ir labā vislielākais ienaidnieks, kā mums ir zināms. Pilnīgi pamatotajai prasībai par pārredzamību, kā to atspoguļo debates un šīsdienas balsojums, noteikti jābūt tā līdzsvarotai, lai mēs, vislabāko nodomu vadīti, nesagrautu labi darbojošos sistēmu. Prasība pēc pilnīgas pārredzamības, visa šai pasaulē esošā obligātas individuālas reģistrēšanas, ētikas kontroles komitejas un tā tālāk labākajā gadījumā ir liecība par kaut ko naivu un, sliktākajā gadījumā, daļa no populistiska politiska plāna, kas nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Faktiski runa ir par ticību. Ja kontrole tiek uzskatīta par nepieciešamu, tai jāatbilst tam, kas ir praktiski iespējams attiecībā uz darba procesu. Es vēlētos pārbaudīt balsojumu par 9. punktu. Ļoti ātrās balsošanas laikā man radās iespaids, ka mēs faktiski nesaņēmām pareizo rezultātu.

 
  
  

Ziņojums: Carlo Casini (A7-0174/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnībā piekrītu Lokkegaard kungam. Es neesmu pārliecināts, ka guvām pareizo rezultātu balsojumā par 9. punktu, bet, ja tomēr tā bija, kaut kas nav gluži kārtībā ar realitātes uztveri šajā Parlamentā. Ir pilnīgi pareizi, ka mums vajadzīga pēc iespējas lielāka pārredzamība. Tomēr pieprasīt, lai visi publicē ikviena vārdu, ar kuru mēs tiekamies, protams, ir pilnīgs absurds. Tas ir pilnīgs absurds, jo kura tikšanās ir tikšanās? Tas ir jādefinē. Vai šeit ietilpst tikšanās gaitenī vai autobusā, vai kādā citā vietā? Vai šeit ietilpst telefonu sanāksmes un interneta sanāksmes? Kad šie gadījumi tiek klasificēti kā tikšanās? Ko darīt ar tiem cilvēkiem no nemiernieku kustībām Ziemeļāfrikā, ar kuriem mēs tiekamies šodien? Vai viņiem jāredz savi vārdi laikrakstos? Noteikti nē? Saistībā ar to būtu loģiski, ka vienmēr būtu iespējams nodrošināt, ka cilvēki var ierasties pie mums ar uzticību. Katrā gadījumā es nekad neiesaistīšos šīs uzticības pārkāpšanā.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Atvieglojot iedzīvotājiem iespēju sīki uzzināt, kā tiek pieņemti lēmumi kopā ar procesiem, faktoriem un resursiem, kas tos ir ietekmējuši, tiek sekmēta gan lielākas pārredzamības nodrošināšana, gan arī aizpildīta tā plaisa starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem, kura bieži tiek apspriesta saistībā ar likumību un tā saukto demokrātijas deficītu Eiropas Savienībā.

Dažos pēdējos gados ir gūti lieli panākumi. Atcerēsimies kaut vai interešu pārstāvju reģistru, ko Eiropas Parlaments pieņēma 1996. gadā, vai Komisijas 2006. gada priekšlikumu Eiropas Parlamentam par „vienas pieturas aģentūras” reģistru lobijiem. Saistībā ar Parlamenta apstiprināto A. Stubb un I. Friedrich ziņojumu tika izveidota kopīga darba grupa. Mēs droši varam teikt, ka šīs grupas panāktie rezultāti attiecībā uz Parlamenta izvirzītajiem mērķiem ir vairāk nekā apmierinoši.

Es pilnībā piekrītu Cassini kunga ziņojumam, jo politisku iestāžu pārredzamība ir to leģitimitātes pamatnosacījums. Tieši tāpēc es atbalstīju šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka šī regula iezīmē svarīgu soli procesā, kura mērķis ir pievērst uzmanību Eiropas iestādēm. Ir vajadzīga lielāka pārredzamība, vairāk publicitātes, vairāk rīcības skaidrības un informācijas pieejamības un visbeidzot — kopējs pārredzamības reģistrs.

Ja padomājam, ka Amerikas Savienotajās Valstīs likums par lobiju grupām tika ieviests jau 1948. gadā, mēs saprotam, ka tām bez šaubām ir sava nozīme un, tā kā būtībā tās pārstāv galvenokārt savtīgas intereses, tās pienācīgi jāņem vērā. Šis ziņojuma projekts ir uz nākotni orientēts, un, ja tas arī nav galīgais variants, neapšaubāmi tas ir veids, kā aizsargāt Eiropas iestāžu darbību un lēmumu likumību. Šā iemesla dēļ es nobalsoju par to, jo esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis ir ceļš, kurš mums jāizvēlas.

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka mēs esam pateicību parādā laikrakstam Sunday Times par skandālu, kurā atmaskoja „grozījumus par naudu”.

Tā rezultātā, kā jūs pats to zināt, birojs ir izveidojis darba grupu, lai ieviestu saistošus rīcības kodeksus visiem EP deputātiem. Tīrīšanas darba otrā daļa ir tas, ko mēs izdarījām šodien, nobalsojot par šo ziņojumu lielā skaitā.

Es uzskatu, ka lobiju reģistrs sen jau ir vajadzīgs, taču man ir vairāki iebildumi. Pirmkārt, es uzskatu, ka tam ir jābūt obligātam. Tas tomēr ir solis pareizajā virzienā, un ir vērts atzīmēt, ka paši lobiji — lobiji ar labu reputāciju — faktiski ir iesaistīti un atbalsta obligātu reģistrēšanu.

Taču es jūtos vīlies, ka Padome nav parakstījusi priekšlikumu. Ir vērts atzīmēt, ka tie trīs EP deputāti, kurus atmaskoja „grozījumi par naudu” skandāls, visi ir bijušie valdības ministri.

Lobiju reģistrēšana ir nozīmīgs jautājums, un lobisms ir nozīmīgs jautājums, un mums jāvirza tas uz priekšu, jāizmanto tas kā izmēģinājums un jācer, ka turpmāk tas kļūs par vispārēju un obligātu prasību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Tiklīdz ierodas lobijs Briselē, viņš nekavējoties uztver, ka šo sistēmu ir radījuši tādi cilvēki kā viņš tādiem cilvēkiem kā viņš. Parasti tas ir cilvēks, kura sievišķais ekvivalents arvien biežāk ir sastopams soļojam pa mūsu gaiteņiem smalkā bikškostīmā.

Šī ir sistēma, kurā tiek pieņemti lēmumi — es teiktu piesmēķētās telpās, bet mūsdienās telpās, kurās nesmēķē — aiz slēgtām durvīm vēlētāju izsaldēšanas režīmā. Precīzs piemērs tam bija jaunie ierobežojumi un aizliegumi augu izcelsmes un alternatīvajiem medikamentiem, kas nāca pirms pāris nedēļām. Šāds aizliegums nekad nebūtu ticis pieņemts valsts parlamentā, jo katrs tā deputāts izjūt savu vēlētāju patiesas dusmas. Tomēr lielās farmaceitiskās korporācijas saprata, ka tās var caur šo sistēmu izdabūt to, ko tās nekad nevarētu panākt caur valstu likumdošanas sistēmām tieši tāpēc, ka šī sistēma ir daudz izturīgāka pret sabiedrības viedokli. Tāpēc, jā, lai mums ir šis reģistrs — es balsoju par to, un mana grupa to atbalstīja —, bet reālais risinājums ir atņemt pilnvaras bezatbildīgajām Briseles un Strasbūras iestādēm, nododot tās atpakaļ reāli atbildīgiem valsts demokrātiskiem parlamentiem.

 
  
  

Ziņojums: Ashley Fox (A7-0074/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Singapūras valdība un Honkongas un Šanhajas iestādes pārbauda Londonu un citus Eiropas finanšu centrus, mēģinot piesaistīt cilvēkus, kurus pārmērīgais Eiropas Savienībā uzliktais regulatīvais slogs ir spiedis doties uz ārvalstīm. Mūsu paaudze piedzīvo epohālu bagātības un uzņēmumu pāreju no Eiropas uz Āziju. Tā ir mūsu traģēdija, ka laikmetā, kad Āzija ir atklājusi decentralizācijas, varas, uzņēmumu un personīgās atbildības izplatīšanas noslēpumus, mēs šajā pasaules daļā ejam pretējā virzienā un atdarinām senās Āzijas impērijas — Minu, Mogulu un Osmaņu impērijas — regulējot, vienādojot, standartizējot un piedzenot nodokļus.

Protams, mana paša valsts, mana galvaspilsēta Londona ir tā, kuru vissmagāk ietekmēs šie ierobežojumi, bet ES kopumā ir ieinteresēta novērst bagātības, darbavietu un uzņēmumu aizplūšanu no Eiropas uz valstīm ar jaunāku un dzīvīgāku ekonomiku. Un arī šoreiz risinājums ir atdot pilnvaras atpakaļ valstu iestādēm, kuras izjūt reālu radniecību un piederību saviem vēlētājiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0291/2011

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Indija ir visplašākā demokrātija pasaulē, tā ir viens no visstraujāk augošajiem tirgiem, un tā ir krietni pavirzījusies uz priekšu ceļā uz zināšanām balstītu ekonomiku. Saistībā ar to, protams, ir pilnīgs pamats mums noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tas ir arī mūsu pašu interesēs. Tāpēc rodas jautājums, kā gan kreisie var būt pret šo brīvās tirdzniecības nolīgumu. Kā var būt pret miljoniem Indijas iedzīvotāju izglābšanu no nabadzības, un kā kreisie var būt pret cīņu par brīvo tirgu Eiropas uzņēmumiem? Man tas nav saprotams. Es vienkārši nevaru saprast, kāpēc ir tik grūti mācīties no vēstures. Brīvā tirdzniecība ir laba! Brīvā tirdzniecība ir laba! Brīvā tirdzniecība ir laba! Brīvā tirdzniecība rada cilvēkiem izaugsmi, brīvību un tāpēc arī mieru.

 
  
MPphoto
 

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju pret rezolūcijas priekšlikumu, kas pievēršas sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju. Manuprāt, katra tāda nolīguma noslēgšana, par kuru sarunas veic Eiropas Komisija, kalpotu tikai lielām starptautiskām korporācijām gan Indijā, gan Eiropā.

Pretēji iepriekšējam runātājam, manuprāt, tirdzniecības sarunu virzošais spēks nav vēlme izglābt ļaudis no nabadzības un uzlabot viņu dzīves līmeni; tās virza lielo uzņēmumu plāni panākt lielāku pieeju tirgum un palielināt peļņu.

Es stāvu Indijas trūcīgo lauksaimnieku, arodbiedrību un darba ņēmēju pusē, kuri pretojas BTN, jo tas nozīmēs, ka lielai daļai Indijas strādnieku šķiras, īpaši to cilvēku, kuri strādā plašajā neoficiālajā sektorā, dzīves standarti un darba apstākļi turpmāk tiks apdraudēti.

Turklāt šis BTN plāns un tā ievirze pastiprināt intelektuālā īpašuma tiesības un datu ekskluzivitāti apdraud lētu nepatentētu medikamentu pieejamību, kurus ražo Indijā. Šodien šie nepatentētie medikamenti ir dzīvībai svarīgi cilvēkiem visā pasaulē, kas slimo, piemēram, ar HIV un AIDS. Lielo privāto farmācijas uzņēmumu spekulēšanas dēļ viņi vienkārši nevar atļauties līdzvērtīgus zīmolus.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Brīvās tirdzniecības nolīgums, kas jāparaksta ar Indiju, ir visievērojamākais no ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem, par kuriem līdz šim notikušas sarunas. Eiropas Savienībai jāuzsver sociālās atbildības nozīme. Mēs ļoti labi zinām, kādas ir Indijas lielākās problēmas: bērnu darbs, nabadzība un nevienlīdzība.

Mums tagad jāslēdz tirdzniecības līgums, kura reālie ieguvēji ir rūpniecība un lielie uzņēmumi Eiropā. Eiropas patērētājs, protams, gūst labumu no Indijas lētā darbaspēka, kā tas atspoguļojas, piemēram, zemākās cenās par izstrādājumiem, bet nedrīkstētu atļaut, ka cietīs Indijas pamatražotāji.

Ir liekulība apgalvot, ka Eiropa ir sociālā atbildīguma pioniere. Piedāvājot brīvas tirdzniecības labumus, ES uzstājīgi jāpieprasa, lai tiktu risinātas problēmas, un tai jāpārrauga process. Ir svarīgi, lai Komisija brīvās tirdzniecības nolīgumā iekļautu juridiski saistošas klauzulas attiecībā uz cilvēktiesībām, sociāliem un vides standartiem un uzņēmumu sociālo atbildību un lai tā turklāt nodrošinātu, ka šīs prasības tiek pildītas.

 
  
MPphoto
 
 

  Morten Løkkegaard (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Protams, ir interesanti un savā veidā pat aizkustinoši, ka vienmēr var atrasties Parlamenta deputāti, kas ir pret brīvo tirdzniecību. Savā veidā, manuprāt, tas ir fantastiski. Tomēr es vēlos teikt, ka es to pilnībā atbalstu. Es uzskatu, ka brīvā tirdzniecība ir ceļš uz priekšu, un tieši brīvajai tirdzniecībai būtu jārāda mums ceļš uz priekšu saistībā ar Indiju. Iemesls, kāpēc tas prasījis tik ilgu laiku, protams, ir tas, ka ir problēmas ar dažādām detaļām — svarīgām detaļām, varētu teikt — proti, jautājums par nepatentētajiem medikamentiem, ko arī iepriekšējais runātājs minēja. Es aicinātu abas puses šajā lietā, citiem vārdiem sakot, gan ES, gan Indiju mēģināt rast risinājumu šai problēmai un panākt, ka abas ievēro autortiesības, jo tās ir absolūti būtiskas, un vienlaikus nodrošina, ka ir pieejami praktiski līdzekļi, kas ļauj daudziem trūcīgiem Indijas cilvēkiem iegādāties lētus medikamentus.

Visbeidzot ir daži kritiķi, kas uzskata, ka mums nevajadzētu sarunās izvēlēties divpusējo attiecību virzienu un stāties divpusējās līgumattiecībās. Viņi uzskata, ka tas ir pret Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunām. Manuprāt, tas pilnīgi saskan ar PTO. Mums jādara kaut kas, lai rastos pārliecība, ka mēs nenosakām neko vairāk par to, kas notiek jau PTO. Šie divpusējie nolīgumi gluži vienkārši ir vajadzīgi, un tāpēc es tos vērtēju atzinīgi.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0287/2011

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Vienmēr ir pārsteigums, kad mēs apspriežam brīvo tirdzniecību Parlamentā. Debatēs vienmēr ieskanas daži veci Tirānas radio signāli. Katrā gadījumā tāds iespaids var rasties, kad klausās kreiso domas par brīvo tirdzniecību. Tādējādi viņi skaidri parāda, ka viņi neko nav mācījušies no vēstures.

Viņi tagad runā par Japānas reģionu. Gan ES, gan Japānai pārstāv pasaulē lielāko ekonomiku. Kopā mēs veidojam piekto daļu no pasaules tirdzniecības. Mēs izdarām nozīmīgus savstarpējus ieguldījumus ekonomikā, mums ir kopējas intereses pasaules līmenī, un tomēr sarunās virzība uz priekšu ir tikai lēna. Tāpēc no savas puses teiksim, ka šķēršļi jānovāc. Mums jāpieņem, ka piekāpšanās vajadzīga no abām pusēm, jo kopā mūsu abu pušu ekonomika var savstarpēji papildināt viena otru un radīt inovāciju, izaugsmi un darbavietas.

 
  
MPphoto
 

  Morten Løkkegaard (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai vēlos piebilst pie tā, kas jau tika pateikts. Nav šaubu, ka viens no šķēršļiem Japānai ir ārkārtīgi augstie tehniskie šķēršļi, kas ir un vienmēr ir bijuši Japānas sabiedrībā. Eiropai ļoti noteikti jārosina Japāna iznākt no slēpņa un nodrošināt, ka kaut kas tiek darīts saistībā ar šiem tehniskajiem šķēršļiem.

Fona jautājums par katastrofu, ko Japāna pašlaik pārdzīvo, protams, ir traģisks. Taču, ja nekas cits, tad varētu teikt, ka kaut kas pozitīvs ir iznācis, ka viņiem būs iespēja vēlreiz padomāt un saprast, ka patiešām ir vajadzīga ārēja palīdzība. Uzņēmumiem no citiem reģioniem ļoti nepieciešams ierasties un palīdzēt. Tas varētu likt Japānai skatīties uz priekšu, redzēt situāciju ar skaidru skatu un likvidēt šos daudzos tehniskos šķēršļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos atgādināt savam kolēģim deputātam pa kreisi Murphy kungam, ka Kārlis Markss bija par brīvo tirdzniecību ar Indiju. Es vēlos atgādināt arī saviem kolēģiem liberālajiem deputātiem, jo īpaši Rohde kungam, ka iemesls, kāpēc viņš bija par brīvo tirdzniecību, bija tās postošā iedarbība, jo viņš apgalvoja, ka tam, ka britu buržuāziju vadīja apkaunojošas intereses, nav lielas nozīmes. Indijas sabiedrība bija jāsagrauj, lai paātrinātu pasaules revolūcijas rītausmu.

Par sevi runājot, es neuzskatu, ka mums būtu jābūt dogmatiskiem šajā jautājumā. Sistemātiska brīva tirdzniecība ne vienmēr ir obligāti izdevīga. Tā var būt laba lieta, ja ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tieši tas attiecas uz daudzām jomām Japānā, bet es atzīstu Japānas tiesības, piemēram, aizstāvēt savu rīsu tirgu, aizsargāt savus rīsu audzētājus, maksāt saviem lauksaimniekiem augstāku cenu nekā pasaules tirgos un teikt „nē” masveida importam, kas nodotu aizmirstībai tās lauku zemniekus, tāpat kā es atzīstu mūsu ekonomikas tiesības aizsargāt savas darbības noteiktas nozares.

Tieši tāpēc es nebalsoju par rezolūcijas lielāko daļu. Es būtu devis priekšroku citām rezolūcijām, kuras, manuprāt, likās piemērotākas. Ir jābūt vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet tikai skaidri definētās nozarēs.

 
  
  

Ziņojums: Kriton Arsenis (A7-0113/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es faktiski būtu bijis pārsteigts, ja nebūtu dzirdējis Francijas deputātu mājienus, ka protekcionisms ir laba lieta. Nu, bet pietiks dogmatisma. Mums jāpāriet pie mežiem, un šajā saistībā mēs šodien debatējam par savu ziņojumu par Komisijas Zaļo grāmatu „Meža aizsardzība un meža informācija ES”. Eiropas mežiem ir daudzas sociālas, ekonomiskas un vides funkcijas, un tie bez šaubām dod svarīgu ieguldījumu klimata krīzes risināšanā — faktiski tas ir ļoti efektīvs šīs krīzes risināšanas veids — stratēģijas ES 2020 izpildē. Mēs tāpēc Dānijas Liberāļu partijā esam ļoti priecīgi par šīsdienas balsojumu, kas nodrošināja, ka meži saņems konsekventāku un ilgtspējīgāku aizsardzību, vienlaikus mēs esam saglabājuši savas ieceres attiecībā uz pasaules līmeņa konkurētspējas nodrošināšanu ar mežsaimniecību saistītajām Eiropas nozarēm. Tomēr mūs mazliet pārsteidza tas, ka priekšlikums par 30 gadus ilgu aizliegumu celtniecībai uz zemes, kurā ir bijis meža ugunsgrēks, tika sekmīgi nobalsots. Tā ir tipiska kreiso metode, kā risināt noziegumu problēmas — aizliedzot visu un visiem un vēl jo vairāk uz 30 gadiem. Mēs katrā ziņā to neatbalstām.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Es kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ēnu referents esmu pilnīgi apmierināts ar šīsdienas balsojuma iznākumu. Arsenis kunga ziņojums par mežu aizsardzību ir politikas ziņojums; tas ir pamats, lai apstiprinātu, kā Eiropas Parlaments plāno kārtot mūsu mežu bagātību aizsardzību un mežu pielāgošanu klimata pārmaiņām. Šodien Eiropas Parlaments skaidri pauda savu viedokli, kuru ņemot vērā, mēs gaidām no Komisijas nepieciešamos priekšlikumus, kas ļautu izveidot vēl sīkāk izstrādātu nozares politikas projektu.

Es īpaši vēlos pateikties Arsenis kungam par viņa kompetento un profesionālo darbu, kas saistījās ar ilgām un grūtām debatēm, jo — kā mēs visi zinām — mežu stāvoklis nav vienāds visās dalībvalstīs. Neskatoties uz to, mēs atradām kopēju pamatu un panācām dažus konkrētus mērķus, piemēram, konkrētu daļu aizsardzību pret spekulāciju ar zemi, lielāku aizsardzību mežiem, kas tiek augstu vērtēti savas bioloģiskās daudzveidības dēļ, piemēram, ziemeļu meži un Vidusjūras reģiona meži, un aizliegumu veikt celtniecību uz zemes, kas attīrīta nodedzinot.

Priekšsēdētāja kungs, kā es teicu, šis ir ļoti svarīgs jautājums daudzām Vidusjūras reģiona valstīm, tostarp jūsu paša valstij Grieķijai.

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Meži ir mūsu nākotne un mūsu kultūras ainava. Tos rūpīgi apsaimnieko, lai tie kalpotu mums un videi, tostarp ražojot skābekli, piesaistot oglekli un piedāvājot dzīvotni augiem un dzīvniekiem. Cilvēkiem, kas apsaimnieko mūsu mežu teritorijas, atalgojums ir mazs vai tā nav nemaz par šo slēpto funkciju nodrošināšanu, kuras daudzi cilvēki uzskata par pašsaprotamām. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk mums ņemt vērā mūsu mežu ekonomiskos aspektus. Tajos ietilpst kokmateriālu rūpniecība, kā arī arvien vairāk — biomasas ražošana ne tikai siltumenerģijas, bet arī elektroenerģijas radīšanai. Turpmāk mums jāstiprina un vairāk jāizmanto mežu platību ekonomiskie aspekti, un mums jāuzņemas par tiem valstiska un personiska atbildība.

Mēs gaidām no Komisijas Balto grāmatu, kas atspoguļos visaptverošu pieeju un uzmanības centrā liks uzdevumu nodrošināt mūsu mežiem nākotni un mums visiem būt gataviem dot savu ieguldījumu šajā nākotnē. Ja es iesēju labības graudu, es domāju tikai par šodienu, bet, ja es iestādu koku, es skatos nākotnē.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE).(SV) Priekšsēdētāja kungs! Prasības mežiem ir ļoti dažādas dažādās Eiropas daļās. Tāpēc meža tiesību akti vislabāk tiek kārtoti valsts līmenī. Turklāt Lisabonas līgums nesniedz atbalstu kopējai Eiropas mežsaimniecības politikai. Vislielākā problēma ar ierosinātajām regulām saistībā ar klimatu un mežiem ir tā, ka meži ir izšķiroši ES spējai sasniegt izvirzītos klimata mērķus. Meži ir nepieciešami pārejai uz zaļu ekonomiku, piemēram, uz biodegvielas ražošanu no mežsaimniecības blakusproduktiem.

Tāpēc mežsaimniecību nedrīkst pakļaut nevajadzīgiem, sarežģītiem noteikumiem, kas padara tās izstrādājumus mazāk spējīgus konkurēt ar fosilo degvielu. Piemēram, ir ļoti dīvaini ierosināt saistošus ilgtspējas kritērijus tādam atjaunojamam resursam, piemēram, kā mežs, bet nenoteikt līdzīgus kritērijus fosilai degvielai, piemēram, akmeņoglēm.

Es joprojām būšu pret Eiropas kopējo mežsaimniecības politiku arī turpmāk. Tās vietā es vēlētos ieguldīt resursus pētniecībā, izglītībā, informācijā un inovācijā attiecībā uz to, kā novērst ietekmi, ko mūsu mežiem radīs klimata pārmaiņas. Paldies!

 
  
 

(Sēde tika pārtraukta uz īsu brīdi)

 
  
  

Ziņojums: Gabriele Albertini (A7-0168/2011)

 
  
MPphoto
 

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret ziņojumu par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Es absolūti nepiekrītu uzskatiem un idejām, ko tā pauž par Eiropas nozīmi pasaulē pašlaik un turpmāk.

Īsi sakot, šis ziņojums ir par militarizētu un imperiālistisku Eiropu. Tajā aizstāv agresīvu stratēģiju par izejvielām un pieprasa, lai tiktu mazināta, un es citēju, „krīžu pārvarēšanas militāro un civilo operāciju pārāk stingra nošķiršana”. Tas maskētā veidā runā par turpmāku ārpolitikas militarizēšanu. Tajā atzinīgi vērtēts tirdzniecības nolīgums ar Kolumbiju, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados ir nogalināti simtiem arodbiedrības pārstāvju, kas vainīgi vienkārši par to, ka viņi ir arodbiedrībā.

Šajā ziņojumā sociālo nemieru liekulīgi nosauc par vienu no jauna veida drošības problēmu un risku elementiem. Kāda liekulība! Kapitālisma sistēma ir radījusi nabadzību un postu visā pasaulē un nav spējīga tikt galā ar sekām. Cilvēkiem ir tiesības aizstāvēt savas likumīgās intereses un cīnīties par labāku nākotni bez jebkādas varenu politisku, ekonomisku un militāru spēku iejaukšanās.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos teikt — un ceru, to neatvilks no manai runai atvēlētā laika —, ka, runājot par liekulības tematu, mūsu vidū ir ļoti maz tādu, kuri tic noteiktām lietām. Mēs visi kāpjam tribīnē, lai izskaidrotu savu balsojumu pēc tam, kad esam to izdarījuši. Mēs esam kādi pieci vai seši, un mēs klausāmies cits citā, un dažreiz mūs nofilmē televīzija. Taču kopumā viss ir samērā nomācošs.

Tāpēc es vēlos nākt klajā ar ierosinājumu, un nākamajā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas sanāksmē es to noteikti darīšu. Es ierosinu, ka turpmāk balsojumu skaidrojumam jānāk pirms paša balsojuma, lai tādējādi varbūt, runājot un cits citā klausoties, mēs varētu pat pārliecināt cits citu par to, kā balsot, nevis izpildītu sava veida komandas spēli, kura ir izlemta jau iepriekš.

Šo teikdams, es apliecināju savā balsojuma skaidrojumā, ka es nobalsoju „par”. Es joprojām ticu Eiropai, tāpat kā es joprojām ticu augstā komisāra klātbūtnes efektivitātei. Taču es joprojām uzskatu, ka dalībvalstis tam tic daudz mazāk nekā mēs paši. Tāpēc varbūt būtu jānorāda — kā baronese Ashton to vairākkārt atkārtoja šorīt un arī citos gadījumos — ka, ja Eiropa nepārstās būt galvenokārt ekonomiska un tā vietā nekļūs politiskāka, mūsu loma, iespējams, arī nebūs paveicama tik labi, kā to varētu cerēt.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka Eiropas ārpolitikā jāņem vērā Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējā dimensija. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju katru darbību, kas dod ieguldījumu miera, stabilitātes un tiesiskuma veicināšanā krīžu pārņemtās valstīs un reģionos. Es atbalstu transatlantiskās partnerības saistības kā vienu no galvenajiem ES ārpolitikas pīlāriem, kura mērķis ir radīt brīvu tirgu ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Austrumeiropas politika ir īpaši svarīga, raugoties no Polijas viedokļa. Ziņojumā ir atzīts, ka ir vajadzīga politiska un ekonomiska integrācija ar ES kaimiņiem, un ir arī aicinājums izvēlēties kohēzijas pieeju sarunās par jaunu nolīgumu ar Krieviju, pievēršot tajā uzmanību tiesiskumam un cilvēktiesību aizsardzībai. Tajā tiek arī atzīts, ka sarunas par Turcijas pievienošanos ir jāintensificē un ka ir vajadzīga ilgstoša apņēmība attiecībā uz Balkānu valstu pievienošanās procesu.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir mērena pieeja visaktuālākajiem jautājumiem kopējā ārpolitikā un drošības politikā.

Pateicoties Sociālistu grupas grozījumiem, ir panākta konstruktīvāka valoda dialogam par Krieviju un Irānu.

Grozījumi par ES stratēģiju attiecībā uz Afganistānu arī deva ieguldījumu ziņojuma struktūras uzlabošanai.

G. Albertini ziņojums ir solis uz priekšu pretī labākai ES drošības politikai. Lai gan es atbalstu referentes centienus un apņēmību, man arī jāuzsver, ka ES joprojām ir tālu no saskaņotas ilgtermiņa stratēģijas šajā jomā. ES devums pasaules mieram un stabilitātei joprojām ir pavisam mazs un pārāk lielā mērā atkarīgs no ASV starptautiskās drošības redzējuma un no „atkarības pieejas“ šim pašam jautājumam.

Strādāsim pie autonomākas, uz ES centrētas ārējās un drošības stratēģijas, jo tieši to Eiropas iedzīvotāji gaida no mums un tā mums viņiem jāsniedz.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Šorīt es ar interesi noklausījos vairākus deputātus, kas izteicās lēdijas Ashton un viņas ārpolitikas dienestos veiktās darbības atbalstam, kā arī daudzus deputātus, kuri rosināja, lai mēs paustu vienotu nostāju, un jūtos apmierināts. Ja mums būs vienota nostāja, tas būs iedarbīgi un mūsos ieklausīsies; ja mums tādas nebūs, mūsos neklausīsies un iedarbības nebūs.

Es atcerējos arī lielā Īrijas dzejnieka William Butler Yeats vārdus, kurš teica, „miers, rāmi krītot, iestājas”. Tā noteikti bija Ziemeļīrijas gadījumā, kurā Eiropas Savienībai bija kritiski svarīga nozīme, pateicoties tās atbalstam Starptautiskajam Īrijas fondam un tam, ka mieru stingri nostiprināja sekmīgās vēlēšanas pagājušās nedēļas nogalē.

(GA) Darbu, ko Eiropas Savienība veica Ziemeļīrijā, var atkārtot pasaules mērogā miera un trūcīgo labā ar nosacījumu, ka mēs paužam vienotu nostāju un ka lēdija Ashton centīgi veic savu darbu.

 
  
  

Ziņojums: Roberto Gualtieri (A7-0166/2011)

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas kopējo drošības un aizsardzības politiku. Tomēr es vēlos norādīt, ka ziņojumā tiek ne tikai novērtēta politika, bet tas arī principā pievēršas nākotnei, attīstībai. Manuprāt, tas prasa ne tikai dažādus pamatotus un precīzus novērtējumus un gudrus vārdus, kuru šajā ziņojumā ir daudz; kopējā drošības un aizsardzības politika jāapskata nopietni un no cita redzes leņķa.

Es uzskatu, ka ir vajadzīgas trīs lietas. Pirmkārt, ES jādefinē savas kopējās stratēģiskās intereses, piemēram, attiecībā uz enerģētikas drošību un kaimiņattiecību politiku. Otrkārt, ES jāpalielina pašai savas spējas attiecībā uz civilo un militāro operāciju plānošanu un koordinēšanu un krīzes vadību. Visbeidzot, treškārt, ES budžetā ir jābūt iekļautam vienotam budžetam vienotai rīcībai.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Starptautisko organizāciju savstarpējās atkarības arvien pieaugošā nozīme ekonomikas, vides un enerģētikas problēmu apstākļos prasa pastāvīgus pielāgojumus atsevišķu valstu ārējās attiecībās. Drošības jautājumi veido politikas elementu, kas prasa no katras valsts īpašu rūpību, un tām jāveic pastāvīga pielāgošanās mainīgā pasaulē. Ziņojuma galvenais temats ir aicinājums aizsargāt ES stratēģisko autonomiju drošības un aizsardzības jomā. Tomēr tajā nav ņemts vērā ES militārās pieredzes trūkums, bet vienlaikus ir pausts aicinājums turpmāk censties paplašināt ES operatīvās izvēles. Tādām valstīm kā Polija aizsardzības politikas pamats joprojām ir Ziemeļatlantijas līguma organizācija. Stratēģiskās partnerības nostiprināšana starp ES un NATO un priekšlikums stiprināt savstarpēju rīcības atbalstu varētu ievērojami palēnināt procedūras, kas saistītas ar operatīvu lēmumu pieņemšanu. Manuprāt, ziņojums ir pārāk radikāls, tāpēc es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Xavier Solana iesniedza vissvarīgāko dokumentu par ES drošības stratēģiju. Tas saucas „Droša Eiropa labākā pasaulē”, un Eiropadome to pieņēma 2003. gada 12. decembrī.

Kopš tā laika panākumu šajā jomā ir bijis maz. Savienībai joprojām trūkst efektīvas stratēģijas ārējai drošībai, un visbūtiskākajos jautājumos tā joprojām seko Amerikas Savienoto Valstu vadībā. Šis ziņojums ir mēģinājums ieviest dažas pozitīvas pārmaiņas par tādiem taktiskiem tematiem kā, piemēram, krīzes vadība, ES aizsardzības tehnoloģiskās un rūpnieciskās bāzes sadrumstalotība un efektivitātes trūkums 24 ES drošības un aizsardzības misijās visā pasaulē.

Es nobalsoju par to, un es ceru, ka Parlaments joprojām dos savu ieguldījumu ar mērķi stiprināt ES stratēģisko autonomiju drošības lietās. Jo īpaši mums no jauna jādefinē galvenie apdraudējumi mūsu drošībai pēc tā sauktā islāma terorisma drauda sabrukuma un tādu jaunu briesmu rašanās kā, piemēram, finanšu krīze.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju ziņojumu, bet interesanti, vai Eiropas Savienība spēj strādāt, lai veicinātu mieru un stabilitāti mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām es tagad galvenokārt domāju Sīriju, Libānu un Ēģipti.

Mūsu darbības Lībijā parādīs mūsu drošības un aizsardzības politikas reālo stāvokli. ES galvenais mērķis Lībijā ir aizsargāt civiliedzīvotājus un atbalstīt Lībijas tautas mēģinājumus izveidot demokrātisku sabiedrību. Mums vēl svaigā atmiņā ir Balkānu valstis pagājušā gadsimta 90. gados. Toreiz Eiropai bija jāpaļaujas uz palīdzību no Amerikas Savienoto Valstu valdības. Katrā gadījumā Lībija ir parādījusi, ka ES nav militāra lielvara: Mūsu darbības ir bijušas atkarīgas no dalībvalstu neatkarīgajām iniciatīvām.

Piemēri Ziemeļāfrikā liek mums tagad saprast, ka nepieciešamība nodrošināt pie Eiropas vārtiem ES militāru gatavību un spējas joprojām ir fakts. Ārējās darbības dienests ir darbojies vairāk nekā gadu: mēs tagad no tā varam gaidīt kādus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Julie Girling (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Ir divi vārdi, kas nāk prātā, lai aprakstītu, kur mēs šodien atrodamies attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Diemžēl tie nav ļoti jauki vārdi. Tie, par kuriem es domāju, ir „juceklis“ un „joks“. Diemžēl tas ir diezgan neizdevies joks.

Pēdējos 15 gados — laikposmā, kas ir devis pietiekamas iespējas visā pasaulē apliecināt savas pilnvaras — mūsu tā sauktā kopējā politika nav varējusi panākt nekādu pozitīvu ietekmi. Es to saku nevis kā liels ārlietu fans, bet man jāatbild saviem vēlētājiem, kāds mums labums no Eiropas? Viņiem rodas reālas bažas par to, ka šīs kopējās politikas īstenošanas izmaksas netiek rūpīgi plānotas un par tām netiek sniegts rūpīgs pārskats.

Man jāatbild mūsu iedzīvotājiem par to, kā šī politika kalpo viņiem, un es pēc ilgstošajām debatēm par šiem ziņojumiem joprojām cīnos par atbildes saņemšanu.

 
  
  

Ziņojums: María Muñiz De Urquiza (A7-0181/2011)

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtajā ziņojumā ir runa par cilvēktiesībām kā prioritāru jautājumu ES darba kārtībā starptautiskajās organizācijās, īpaši uzsverot sieviešu un bērnu tiesības un vārda brīvību. Vienlaikus šis ziņojums aicina dalībvalstis atbalstīt ES nostāju šajās organizācijās.

Tomēr Eiropas cilvēktiesību darba kārtības prioritāra sastāvdaļa ir tā sauktās reproduktīvās tiesības, kas ir tikai cits nosaukums tiesībām veikt abortus. No otras puses, Eiropas diplomātija vēl arvien nav konsekventa reliģiskās brīvības veicināšanā visos tās aspektos, uzsverot kristiešu tiesību ievērošanu visā pasaulē. Tādēļ es labāk gribētu, lai mani un manus vēlētājus pārstāvētu Slovākijas diplomāti. Es uzskatu, ka viņi atbalstītu viedokli, kas būtiski atšķiras no ES viedokļa šajos jautājumos, no kuriem daudzi ietilpst nacionālo valstu kompetencē.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). – ES tomēr ir ļoti ierobežots globāls spēks; tās nozīme ANO sistēmā un visās daudzpusējās organizācijās neatbilst tās nozīmīgumam demokrātijas, ekonomikas un kultūras jomā. Šajā ziņojumā ir izskatīts šis trūkums, un tajā ir izteikts aicinājums novērst dažus šķēršļus mūsu Eiropas Savienības pilnīgai dalībai globālajā kontekstā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu. ES var dot spēcīgu ieguldījumu mūsu planētas mieram un labklājībai. Ļausim tās civilajam spēkam visur paplašināt savu ietekmi.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es varētu būt pēdējais runātājs, ļaujiet man izmantot šo izdevību un pateikties jūsu personālam un tulkiem par pacietību. Lūdzu, nedomājiet, ka tas netiek pamanīts vai netiek atzinīgi vērtēts.

Eiropas Savienība ir izsalkusi, un tā ļoti vēlas iegūt visus valstiskuma simbolus un rotājumus. Tai ir savs Parlaments, sava valūta, savs priekšsēdētājs, savs ārlietu ministrs, savas ārējās robežas, savs karogs, himna, pase un autovadītāja apliecība. Tās pieteikšanās Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai tiktu oficiāli atzīta kā valsts, bija tikai laika jautājums, un tieši tas, protams, tagad ir noticis, un to visai apkaunojoši un mulsinoši ir atbalstījusi mana valdība.

Tā tiek ieviests juridisks regulējums kaut kam, kas kādu laiku jau ir noticis de facto: no valsts līmeņa uz Briseles līmeni tiek pārceltas pilnvaras, kuras mēs uzskatām par pilnīgi valstiskām.

Bet pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm vajadzētu būt piesardzīgām attiecībā uz to, kam tās piekrīt. Viens no ES pilnīgas valstiskuma atzīšanas rezultātiem ir tāds, ka tagad tām var sīki un plaši pievērsties baronese C. Ashton un Van Rompuy kungs, kas attiecīgi ir jaunās struktūras ārlietu ministre un valsts vadītājs.

Un — kā šī Parlamenta deputāti pilnīgi droši varēs viņiem to privāti pavēstīt — tā nav nekāda svētlaime.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0095/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvu 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai vienotā tiesību aktā konsolidētu noteikumus, kas regulē noteiktu jomu. Tā nodrošina lielāku skaidrību, jo vairāki noteikumi, kas regulē vienu un to pašu jautājumu, bieži ir ietverti dažādos juridiskos dokumentos. Tā kā tie ir grozīti, ir grūti saprast, kurš noteikums ir pašreiz spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas ir vienkāršāki un saprotamāki iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es atzinīgi vērtēju pūles, kas ir ieguldītas nolūkā precizēt Eiropas Savienības tiesību aktus, lai tie kļūtu pieejamāki visiem ES iedzīvotājiem. Tādēļ, ņemot vērā pārtikas produktu tirdzniecības nozīmi, es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju. Šī sistēma uzlabos informāciju par produktu identitāti, kā arī palīdzēs attīstīt starptautisko tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es pilnīgi piekrītu, ka ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumi, jo es domāju, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski.(PT) Šis priekšlikums attiecas uz jau spēkā esošo noteikumu par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, tiešu kodifikāciju, negrozot to būtību, kas varētu radīt Parlamenta atzinuma nepieciešamību. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka, manuprāt, arvien nozīmīgāka kļūst patērētāju nodrošināšana ar faktisku un pilnīgu informāciju, jo īpaši par produktu partijām, ražošanas datumiem un citu informāciju, kas dod viņiem iespēju izsekot produkta virzībai, sākot ar tā izcelsmes avotu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jose Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Parlamenta un Padomes direktīvai par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, kodificētā versijā. Viens no Eiropas Savienības uzdevumiem ir vienkāršot Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Komisijā un Parlamentā ir tikuši grozīti daudzi tiesību akti, lai sasniegtu šo mērķi. Viens no jautājumiem, kas tiešām sarežģī vienkārša ES iedzīvotāja dzīvi, ir tās informācijas lasīšana un izskaidrošana, kura attiecas uz norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju. Šādas informācijas vairošanās apgrūtina šo jautājumu un veicina sabiedrības dzīves kvalitātes pazemināšanos. Lai risinātu šo jautājumu, kopš 1994. gada ir bijis spēkā iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Komisiju un Padomi par paātrināta darba metodi kodificētu aktu pieņemšanai. Es priecājos, ka beidzot var pieņemt direktīvu, kas, konsolidējot Direktīvu 89/396/EEK, atvieglo sabiedrības dzīvi, vienkāršojot un precizējot ES tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – Pārtikas produktu tirdzniecība ieņem ļoti nozīmīgu vietu iekšējā tirgū. Pārtikas produktu partijas norādīšana apmierina vajadzību sniegt labāku informāciju par produktu identitāti. Tāpēc tas ir noderīgs informācijas avots gadījumos, kad pārtikas produkti kļūst par strīda tematu vai kad tie rada veselības apdraudējumu patērētājiem.

Ņemot vērā izmantoto identifikācijas metožu daudzveidību, tirgotāja uzdevums būtu noteikt produkta partiju un pievienot atbilstīgu norādi vai zīmi. Starptautiskā līmenī ir vispārējs pienākums sniegt atsauci par fasētu pārtikas produktu ražošanas vai fasēšanas partiju. Eiropas Savienībai ir jābūt pienākumam veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību, izmantojot arī šo noteikumu piemērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Ņemot vērā sabiedrības un Eiropas tirgus patērētāju labumu, mēs cenšamies vienkāršot pēc iespējas vairāk noteikumu un nosacījumu, lai tie būtu pārredzami un tos varētu saprast ikviens iedzīvotājs. Šajā gadījumā runa ir par kopējo lauksaimniecības politiku. Strādājot pie tās nākotnes formas, svarīgākais princips ir vienkāršot politiku, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropu ar pārtiku. Direktīvas par zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, kodificēšanas mērķis ir īstenot šo pieeju un ļaut patērētājiem vienkāršāk izprast tiesību aktus. Tajā pašā laikā, saglabājot oriģinālo dokumentu formulējumu, kodifikācija ir veikta pilnīgā atbilstībā ar procedūrām, ko ietver ES aktu pieņemšana.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Šā priekšlikuma mērķis ir kodificēt spēkā esošos tiesību aktus par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju. Tomēr jāpiešķir lielāka nozīme tam, lai tiktu nodrošināts, ka patērētājiem tiek sniegta precīza un vispārēja informācija, jo īpaši attiecībā uz produktu partijām, ražošanas datumiem, kā arī cita informācija, kas ļauj viņiem noteikt produkta virzību, sākot ar tā izcelsmes vietu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta deputāta Sajjad Karim ziņojums ietver normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (kodificēta versija). Šī priekšlikuma mērķis ir kodificēt Padomes 1989. gada 14. jūnija Direktīvu 89/396/EEK par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju. Es pilnībā atbalstu jauno direktīvu, jo tā aizstās dažādos aktus, kas tajā ietverti; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto aktu saturu, tādējādi tie tiek vienīgi apvienoti, ietverot tikai tādus oficiālus grozījumus, ko paredz pati kodifikācijas procedūra. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu, šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju, ir secināts, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību. Tādēļ es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, ar ko tiek pārņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām šo direktīvu par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju ne tikai tādēļ, ka noziedznieki pārāk bieži nelikumīgos nolūkos vilto kodus. Apkopojot un vienkāršojot visus esošos tiesību aktus par norādēm vai zīmēm, tiks sekmētas pārbaudes un veicināta jebkādas nelikumīgas prakses noteikšana.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0089/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai vienotā tiesību aktā konsolidētu noteikumus, kas regulē noteiktu jomu. Tā nodrošina lielāku skaidrību, jo vairāki noteikumi, kas regulē vienu un to pašu jautājumu, bieži ir ietverti dažādos juridiskos dokumentos. Tā kā tie ir grozīti, ir grūti saprast, kurš noteikums ir pašreiz spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas ir vienkāršāki un saprotamāki iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju pūles, kas ir ieguldītas nolūkā precizēt Eiropas Savienības tiesību aktus, lai tie kļūtu pieejamāki visiem ES iedzīvotājiem. Tāpēc, kā arī ņemot vērā mērinstrumentu nozīmību lielākajā daļā no cilvēku darbības jomām, es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām. Šī sistēma sekmēs labāku sniegumu sabiedrības veselības un drošības jomā, kā arī administratīvās darbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski.(PT) Ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu atzinumus, kuros ir secināts, ka Komisijas priekšlikums tika ierobežots un tajā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību, es atzinīgi vērtēju šī priekšlikuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Šis ziņojums ir saistīts ar priekšlikumu Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām kodificētā versijā. Viena no Eiropas Savienības kompetencēm ir Eiropas iedzīvotāju dzīves vienkāršošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – Mērvienības ir būtiskas visu mērinstrumentu izmantošanā, lai norādītu mērījumus vai citus lielumu rādījumus. Tās tiek izmantotas gandrīz visās cilvēku darbības jomās, un tādēļ to izmantošanā ir jānodrošina pēc iespējas lielāka skaidrība un jānosaka noteikumi to izmantošanai Eiropas Savienībā ekonomikas, sabiedrības veselības, sabiedrības drošības vai administratīvajiem mērķiem. Dalībvalstīm ir jāspēj pieprasīt, lai uz mērinstrumentiem to teritorijā lielumu rādījumiem tiktu izmantota viena likumīga mērvienība.

Šī direktīva atbalsta vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, izmantojot mērvienību harmonizācijas līmeni. Šajā kontekstā Komisijai vajadzētu uzraudzīt tirgus attīstības tendences saistībā ar šo direktīvu un tās īstenošanu, jo sevišķi attiecībā uz iespējamiem iekšējā tirgus šķēršļiem un turpmāku harmonizāciju, kas nepieciešama, lai pārvarētu šos šķēršļus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums aprobežojas ar mērvienību jomā spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību, tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Kā es saprotu, šis ziņojums ietver normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām. Šī priekšlikuma nolūks ir kodificēt Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīvu 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 71/354/EEK atcelšanu. Ir ļoti labi, ka jaunā direktīva aizstās dažādos aktus, kas tajā ietverti; šis priekšlikums pilnībā saglabā kodificēto aktu saturu, tādējādi tie tiek vienīgi apvienoti, ietverot tikai tādus oficiālus grozījumus, ko paredz pati kodifikācijas procedūra. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu, šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām ir secināts, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību. Tādēļ es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, ar ko tiek pārņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0093/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai vienotā tiesību aktā konsolidētu noteikumus, kas regulē noteiktu jomu. Tā nodrošina lielāku skaidrību, jo vairāki noteikumi, kas regulē vienu un to pašu jautājumu, bieži ir ietverti dažādos juridiskos dokumentos. Tā kā tie ir grozīti, ir grūti saprast, kurš noteikums ir pašreiz spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas ir vienkāršāki un saprotamāki iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es atzinīgi vērtēju pūles, kas ir ieguldītas nolūkā precizēt Eiropas Savienības tiesību aktus, lai tie kļūtu pieejamāki visiem ES iedzīvotājiem. Tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu, jo uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecas uz spēkā esošo tiesību aktu par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu vienkāršu kodifikāciju. Nav grozīta šo aktu būtība, par ko Parlamentam jo īpaši būtu jāsniedz savs atzinums.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu kodificētā versijā. Viena no Eiropas Savienības kompetencēm ir Eiropas iedzīvotāju dzīves vienkāršošana. Komisijā un Parlamentā ir veikti daudzi tiesību aktu grozījumi, lai sasniegtu šo mērķi. Viena no jomām, kas sarežģī ES sabiedrības dzīvi, ir pastāvīgi tiesību aktu grozījumi. Šos grozījumus dažreiz izraisa vajadzība atjaunināt tiesību aktus, bet tas apgrūtina un samazina personas dzīves kvalitāti. Komisija 1987. gadā ieteica, ka ir jākodificē visi akti, kuriem ir ne vairāk kā 10 grozījumi, lai tādējādi Kopienas tiesību akti būtu vienkāršāk saprotami. Lai risinātu šo jautājumu, kopš 1994. gada ir bijis spēkā iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Komisiju un Padomi par paātrināta darba metodi kodificētu aktu pieņemšanai. Tādēļ es priecājos, ka mēs beidzot varam pieņemt direktīvu, ar kuru kodificē Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/157/EEK, kas tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – Direktīva 70/157/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām EK tipa apstiprināšanas sistēmai, kas norādīta Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai un kas nosaka tehniskos priekšrakstus par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu. Tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu ļautu piemērot EK tipa apstiprināšanas procedūru, kas noteikta Direktīvā 2007/46/EK. Tātad noteikumi, kas norādīti Direktīvā 2007/46/EK attiecībā uz transportlīdzekļu sistēmām, sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, ir piemērojami šai direktīvai.

Ir vēlams ņemt vērā tehniskās prasības, ko pieņēmusi ANO Eiropas Ekonomikas komiteja (ANO/EEK) savos attiecīgajos noteikumos, kas pievienoti ANO Eiropas Ekonomikas komitejas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām (kodificēta versija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums aprobežojas ar spēkā esošo tiesību aktu par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu kodifikāciju, negrozot to būtību, tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu palīdzēs sasniegt galveno šī priekšlikuma mērķi — kodificēt Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu. Es atbalstu Sajjad Karim kunga iniciatīvu, un es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu, šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu ir secināts, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību. Tādēļ es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, ar ko tiek pārņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski.(PT) Transporta nozares nozīmi Eiropas ekonomikā parāda tas, ka šī nozare tiešā veidā nodrošina ar darbu vairāk nekā 10 miljonus cilvēku un veido 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tās attīstība ir būtiska ES ekonomikas izaugsmei, lai pārvarētu fiziskās un psiholoģiskās plaisas. Turklāt, kā norādīts Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu”, ir būtiski līdz 2050. gadam sasniegt mērķi par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Tādējādi šis ziņojums ir paredzēts, lai vienkāršotu un noskaidrotu ES tiesības, kuras ir ietvertas ļoti daudzos tiesību aktos, kas jau vairākas reizes ir grozīti, kā rezultātā tie kļuvuši grūti saprotami. Viens no ES mērķiem ir Kopienas acquis pārredzamība, kas ir veids, kā tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem, lai viņi varētu gūt labumu no sev piešķirtajām īpašajām tiesībām.

Spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija ir dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanas rezultāts, lai izveidotu tehniskos noteikumus par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu, kas Eiropas līmenī sekmē vides ilgtspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par dokumentu 2010/0261 par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo trokšņu līmeni un izplūdes gāzu sistēmu. Šis ir vēl viens piemērs tam, ka Eiropas Komisija cenšas vienkāršot un regulēt acquis communautaire, lai tas kļūtu pārredzamāks un pieejamāks ES iedzīvotājiem. Šis tiesību aktu priekšlikums kodificē spēkā esošos tiesību aktus un veido tiesību aktu, kas ir vieglāk saprotams un pieejamāks. Tehnisko normu standartizēšanā noteikumi apvieno dalībvalstis un izveido oficiālas ES sertifikācijas procedūru, kas noteikta Direktīvā 2007/46/EK attiecībā uz visiem transportlīdzekļu tipiem.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0098/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/402/EEK par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai vienotā tiesību aktā konsolidētu noteikumus, kas regulē noteiktu jomu. Tā nodrošina lielāku skaidrību, jo vairāki noteikumi, kas regulē vienu un to pašu jautājumu, bieži ir ietverti dažādos juridiskos dokumentos. Tā kā tie ir grozīti, ir grūti saprast, kurš noteikums ir pašreiz spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas ir vienkāršāki un saprotamāki iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju pūles, kas ir ieguldītas nolūkā precizēt Eiropas Savienības tiesību aktus, lai tie kļūtu pieejamāki visiem ES iedzīvotājiem. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru aizsargkonstrukcijām. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, kodificētā versijā. Viena no Eiropas Savienības kompetencēm ir vienkāršot ES iedzīvotāju dzīvi. Viena no jomām, kas sarežģī ES sabiedrības dzīvi, ir pastāvīgi tiesību aktu grozījumi. Šos grozījumus dažreiz izraisa vajadzība atjaunināt šos tiesību aktus, bet tas apgrūtina un samazina personas dzīves kvalitāti. Komisija 1987. gadā ieteica, ka ir jākodificē visi akti, kuriem ir ne vairāk kā 10 grozījumi, lai tādējādi Kopienas tiesību akti būtu vienkāršāk saprotami. Lai risinātu šo jautājumu, kopš 1994. gada ir bijis spēkā iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Komisiju un Padomi par paātrināta darba metodi kodificētu aktu pieņemšanai. Tādēļ es priecājos, ka mēs beidzot varam pieņemt direktīvu, ar kuru kodificē Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/402/EEK par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīva 87/402/EEK par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, ir būtiski grozīta vairākas reizes. Skaidrības un racionalitātes interesēs minētā direktīva ir jākodificē. Minētā direktīva ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kas aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru projektēšanu un izgatavošanu attiecībā uz apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā.

Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, kodificētā versijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums aprobežojas ar spēkā esošo tiesību aktu par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem kodifikāciju, negrozot to būtību, tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, ir izstrādāta tieši laikā. Šī priekšlikuma mērķis ir kodificēt Padomes 1987. gada 25. jūnija Direktīvu 87/402/EEK par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā. Es atbalstīju šo iniciatīvu, balsojot „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu, šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā, ir secināts, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību. Tādēļ es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, ar ko tiek pieņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām šo direktīvu par šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru apgāšanās aizsargkonstrukcijām. Spēkā esošo tiesību aktu par šo tematu apvienošana un vienkāršošana ir nozīmīgs solis, un tā palīdzēs aizsargāt tos, kuri ikdienā izmanto lauksaimniecības tehniku.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski.(PT) Šis ziņojums, par kuru es šodien balsoju, attiecas uz īpašiem Eiropas Savienības tiesību aktiem par ES apstiprinājuma sistēmu šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem, nosakot tehniskos noteikumus par apgāšanās aizsargkonstrukcijām, kas traktoriem piestiprinātas vadītāja sēdekļa priekšā.

Kopienas tiesību aktu kodifikācija ir būtiska procedūra, lai vienkāršotu un sekmētu to izpratni Eiropas sabiedrībā, tādējādi veicinot ES direktīvu faktisko īstenošanu. Šajā konkrētajā gadījumā dalībvalstīm noteiktie tehniskie noteikumi ļauj katram traktoru modelim piemērot Direktīvā 2003/37/EK paredzēto ES apstiprināšanas sistēmu.

Šajā ziņojumā ir divi svarīgi jautājumi: ES tiesību aktu vienkāršošana un to pārredzamība. Mēs dzīvojam laikā, kad Eiropas sabiedrība jūtas izslēgta no Eiropas Savienības projekta. Tādēļ es uzskatu, ka ir būtiski rast risinājumus, lai mazinātu šo plaisu, tādējādi parādot, ka ES galvenais mērķis ir tās iedzīvotāju labklājība.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0090/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/415/EEK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai vienotā tiesību aktā konsolidētu noteikumus, kas regulē noteiktu jomu. Tā nodrošina lielāku skaidrību, jo vairāki noteikumi, kas regulē vienu un to pašu jautājumu, bieži ir ietverti dažādos juridiskos dokumentos. Tā kā tie ir grozīti, ir grūti saprast, kurš noteikums ir pašreiz spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas ir vienkāršāki un saprotamāki iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju pūles, kas ir ieguldītas nolūkā precizēt Eiropas Savienības tiesību aktus, lai tie kļūtu pieejamāki visiem ES iedzīvotājiem. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu kodificētā versijā. Viena no Eiropas Savienības kompetencēm ir vienkāršot Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Viena no jomām, kas sarežģī ES sabiedrības dzīvi, ir pastāvīgi tiesību aktu grozījumi. Šos grozījumus dažreiz izraisa vajadzība atjaunināt šos tiesību aktus, bet tas apgrūtina un samazina personas dzīves kvalitāti. Komisija 1987. gada 1. aprīlī ieteica, ka ir jākodificē visi akti, kuriem ir ne vairāk kā 10 grozījumi, lai tādējādi Kopienas tiesību akti būtu vienkāršāk saprotami. Lai risinātu šo jautājumu, kopš 1994. gada ir bijis spēkā iestāžu nolīgums starp Parlamentu, Komisiju un Padomi par paātrināta darba metodi kodificētu aktu pieņemšanai. Tādēļ es priecājos, ka mēs beidzot varam pieņemt direktīvu, ar kuru kodificē Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/415/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīva 86/415/EEK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu ir būtiski grozīta vairākas reizes. Skaidrības un racionalitātes interesēs minētā direktīva ir jākodificē. Direktīva 86/415/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kas aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu.

Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu (kodificēta versija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums aprobežojas ar spēkā esošo tiesību aktu par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīcēm kodifikāciju, negrozot to būtību, tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir apsvērta Eiropas Parlamenta rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu. Šī priekšlikuma mērķis ir kodificēt Padomes 1986. gada 24. jūlija Direktīvu 86/415/EEK par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu, šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru vadības ierīču uzstādīšanu, izvietojumu, darbināšanu un apzīmēšanu ir secināts, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību. Tādēļ es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, ar ko tiek pārņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Es atbalstu šo ziņojumu tādēļ, ka tā mērķis ir aizsargāt lauksaimniecības tehnikas operatorus, jo vadības ierīcēm ir jābūt viegli pieejamām un tās nedrīkst radīt apdraudējumu. Tām ir jābūt veidotām un izvietotām vai aizsargātām tā, lai novērstu jebkuru nebrīvprātīgu kustību vai citu manevru, kas varētu apdraudēt tehnikas operatoru.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0092/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1976. gada 6. aprīļa Direktīvu 76/432/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai vienotā tiesību aktā konsolidētu noteikumus, kas regulē noteiktu jomu. Tā nodrošina lielāku skaidrību, jo vairāki noteikumi, kas regulē vienu un to pašu jautājumu, bieži ir ietverti dažādos juridiskos dokumentos. Tā kā tie ir grozīti, ir grūti saprast, kurš noteikums ir pašreiz spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas ir vienkāršāki un saprotamāki iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski.(PT) Es atzinīgi vērtēju pūles, kas ir ieguldītas nolūkā precizēt Eiropas Savienības tiesību aktus, lai tie kļūtu pieejamāki visiem ES iedzīvotājiem. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – Padomes 1976. gada 6. aprīļa Direktīva 76/432/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām ir būtiski grozīta vairākas reizes. Skaidrības un racionalitātes interesēs minētā direktīva ir jākodificē. Direktīva 76/432/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 74/150/EEK, kura aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz bremžu iekārtām.

Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu tikt piemērota attiecībā uz katru traktora tipu. Līdz ar to Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas atbalsta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām (kodificēta versija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Šis priekšlikums aprobežojas ar spēkā esošo tiesību aktu par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām kodifikāciju, negrozot to būtību, tādēļ es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu, šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām ir secināts, ka šis priekšlikums aprobežojas tikai ar spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību. Tādēļ es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, ar ko tiek pārņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo tā mērķis ir regulēt un vienkāršot tiesību aktus par lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru bremžu iekārtām. Lai nodrošinātu un pasargātu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru operatorus, tehnikai ir jābūt EK tipa apstiprinājumam.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0096/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1980. gada 24. jūnija Direktīvu 80/720/EEK par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai noteikumus, kas regulē konkrētu jomu, konsolidētu vienā tiesību aktā. Tas nodrošina lielāku skaidrību, jo dažādie noteikumi, kas regulē vienu jautājumu, nereti ir izklāstīti dažādos tiesību aktos. Pēc tam, kad tajos tiek veikti grozījumi, ir grūti saprast, kuri noteikumi pašlaik ir spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu vienkāršākus, skaidrākus un vieglāk uztveramus Eiropas Savienības tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu darbu, kas ir paveikts, lai precizētu Savienības tiesību aktus nolūkā padarīt tos pieejamākus visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu direktīvai par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros kodificētā versijā. Viens no aspektiem, kas apgrūtina Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvi, ir pastāvīgie tiesību aktu grozījumi. 1987. gada 1. aprīlī Komisija ieteica kodificēt visus tiesību aktus, kuros ir veikti vairāk nekā 10 grozījumi, lai Kopienas tiesību akti būtu vieglāk uztverami. Šis ieteikums veidoja arī daļu no 1992. gada decembrī notikušās Edinburgas Eiropadomes prezidentūras secinājumiem. Šī jautājuma risināšanai kopš 1994. gada ir spēkā starp Parlamentu, Komisiju un Padomi noslēgtais Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi kodificētu tiesību aktu pieņemšanai. Tāpēc es esmu gandarīts, ka mēs beidzot varam pieņemt direktīvu, ar kuru kodificē Padomes 1980. gada 24. jūnija Direktīvu 80/720/EEK un tuvina dalībvalstu noteikumus par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Padomes Direktīvā 80/720/EEK par valstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros, ir veikti būtiski grozījumi. Skaidrības labad direktīva ir jākodificē. Direktīva 80/720/EEK ir viena no atsevišķajām direktīvām par EK tipa apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta Direktīvā 74/150/EEK, kura aizvietota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvu 2003/37/EK, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoriem, to piekabēm un maināmām velkamām mašīnām kopā ar to sistēmām, detaļām un atsevišķām tehnikas vienībām un ar ko atceļ Direktīvu 74/150/EEK, un kas nosaka tehniskos priekšrakstus attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoru projektēšanu un izgatavošanu attiecībā uz piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem.

Šie tehniskie priekšraksti attiecas uz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, lai EK tipa apstiprinājuma procedūru, kas paredzēta Direktīvā 2003/37/EK, varētu piemērot attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu. Attiecīgi Direktīvā 2003/37/EK izklāstītos noteikumus, kas attiecas uz transportlīdzekļu sistēmām, detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, piemēro šai direktīvai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros (kodificēta versija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju saistībā ar piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros, negrozot to būtību, tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību. Tāpēc es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, kurā ir pieņemts Komisijas priekšlikums, kas pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Drošības labad ir svarīgi kodificēt noteikumus par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros, lai tie iedzīvotājiem būtu saprotami un pieejami. Tāpēc es balsoju par dokumenta pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šī ziņojuma, tāpat kā ziņojumu attiecībā uz traktoriem piemērotajiem noteikumiem, mērķis ir veikt 1980. gada 24. jūnija Direktīvas 80/720/EEK, kas attiecas uz dalībvalstu noteikumu par darbības telpu, piekļuvi vadītāja pozīcijai, kā arī durvīm un logiem lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoros saskaņošanu, kodifikāciju. Iesniegtie grozījumi negroza direktīvas būtību, veicot izmaiņas tikai attiecībā uz formu, kā to paredz kodifikācijas process un kas tiek sagatavota 22 oficiālajās valodās.

Es vēlreiz vēlētos uzsvērt šī juridiskā procesa nozīmi, lai nodrošinātu vieglāk uztveramus un skaidrākus Eiropas Savienības tiesību aktus, kuru galvenā mērķauditorija ir Eiropas Savienības sabiedrība un tās organizācijas. Eiropa, kas ir skaidra un vienkārša vispārējās sabiedrības interesēs, ir galvenais faktors piederības sajūtas radīšanā, kas ir svarīga Eiropas projektam.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0101/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar ko kodificē Padomes 1986. gada 26. maija Direktīvu 86/298/EEK par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai noteikumus, kas regulē konkrētu jomu, konsolidētu vienā tiesību aktā. Tas nodrošina lielāku skaidrību, jo dažādie noteikumi, kas regulē vienu jautājumu, nereti ir izklāstīti dažādos tiesību aktos. Pēc tam, kad tajos tiek veikti grozījumi, ir grūti saprast, kuri noteikumi pašlaik ir spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu vienkāršākus, skaidrākus un iedzīvotājiem vieglāk uztveramus Eiropas Savienības tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu darbu, kas ir paveikts, lai precizētu Savienības tiesību aktus nolūkā padarīt tos pieejamākus visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski.(PT) Šis priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tekstu kodificēšanu, negrozot to būtību. Tāpēc man nav iemesla balsot pret tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir saistīts ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem kodificētā tekstā. Eiropas iedzīvotāju dzīves vienkāršošana ir viens no Eiropas Savienības uzdevumiem. Viens no aspektiem, kas apgrūtina Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvi, ir pastāvīgie tiesību aktu grozījumi. 1987. gada 1. aprīlī Komisija ieteica kodificēt visus tiesību aktus, kuros ir veikti vairāk nekā 10 grozījumi, lai Kopienas tiesību akti būtu vieglāk uztverami. Šis ieteikums veidoja arī daļu no 1992. gada decembrī notikušās Edinburgas Eiropadomes prezidentūras secinājumiem. Šī jautājuma risināšanai kopš 1994. gada ir spēkā starp Parlamentu, Komisiju un Padomi noslēgtais Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi kodificētu tiesību aktu pieņemšanai. Tāpēc es esmu gandarīts, ka mēs beidzot varam pieņemt direktīvu, ar ko kodificē Padomes 1986. gada 26. maija Direktīvu 86/298/EEK un tuvina dalībvalstu tiesību aktus par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem (kodificēta versija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tekstu kodificēšanu attiecībā uz aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem, negrozot to būtību, tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību. Tāpēc es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, kurā ir pieņemts Komisijas priekšlikums, kurš ir pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šī ziņojuma mērķis ir Padomes 1986. gada Direktīvas 86/298/EEK, kā arī tajā veikto dažādo grozījumu precizēšana un vienkāršošana attiecībā uz aizmugurē piemontētām aizsardzības apgāšanās aizsargkonstrukcijām šauras riteņu bāzes lauksaimniecības un mežsaimniecības riteņtraktoriem.

Nepārprotams šī kodifikācijas procesa mērķis ir nodrošināt Eiropas sabiedrībai pieejamākus un uztveramākus Eiropas Savienības tiesību aktus. Šajā direktīvā un atbilstīgajos grozījumos ir izklāstīti tehniskie noteikumi par lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru projektēšanu un ražošanu un to atbilstīgu apstiprināšanas sistēmu, kam ir vajadzīga Eiropas Savienības līmeņa saskaņošana nolūkā radīt ceļu drošībai vajadzīgos apstākļus.

Šī Eiropas līmeņa saskaņošana arī nodrošina, ka gadījumā, ja darbinieku drošība, izmantojot traktorus, ir apdraudēta, dalībvalstis var īstenot vajadzīgos pasākumus, ņemot vērā atbilstību Līgumam un tehniskos noteikumus par šajā direktīvā norādītajām aizsargkonstrukcijām.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0100/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par grozīto Komisijas priekšlikumu, ņemot vērā 1994. gada 20. decembra Iestāžu nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai un jo īpaši tā 4. punktu. Konsultatīvā darba grupa, ko veido Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas attiecīgie juridiskie dienesti, tikās 2010. gada 23. novembrī, lai izskatītu minēto Komisijas iesniegto priekšlikumu. Priekšlikuma Padomes direktīvai, ar kuru kodificē Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/79/EEK par nodokļu saskaņošanu cigaretēm, Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/80/EEK par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes, un Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvu 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, konsultatīvā darba grupa, kopīgi vienojoties, secināja, ka priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/79/EEK par nodokļu saskaņošanu cigaretēm, Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/80/EEK par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes, un Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvu 95/59/EK par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai noteikumus, kas regulē konkrētu jomu, konsolidētu vienā tiesību aktā. Tas nodrošina lielāku skaidrību, jo dažādie noteikumi, kas regulē vienu jautājumu, nereti ir izklāstīti dažādos tiesību aktos. Pēc tam, kad tajos tiek veikti grozījumi, ir grūti saprast, kuri noteikumi pašlaik ir spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu vienkāršākus, skaidrākus un iedzīvotājiem vieglāk uztveramus Eiropas Savienības tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu darbu, kas ir paveikts, lai precizētu Savienības tiesību aktus nolūkā padarīt tos pieejamākus visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu atzinumus, kuri ir secinājuši, ka Komisijas priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību, es atbalstu šī priekšlikuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm kodificētā versijā. Eiropas iedzīvotāju dzīves vienkāršošana ir viens no Eiropas Savienības uzdevumiem. Viens no aspektiem, kas apgrūtina Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīvi, ir pastāvīgie tiesību aktu grozījumi. 1987. gada 1. aprīlī Komisija ieteica kodificēt visus tiesību aktus, kuros ir veikti vairāk nekā 10 grozījumi, lai Kopienas tiesību akti būtu vieglāk uztverami. Šis ieteikums veidoja arī daļu no 1992. gada decembrī notikušās Edinburgas Eiropadomes prezidentūras secinājumiem. Šī jautājuma risināšanai kopš 1994. gada ir spēkā starp Parlamentu, Komisiju un Padomi noslēgtais Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi kodificētu tiesību aktu pieņemšanai, kas ir jāīsteno, nodrošinot pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības likumdošanas procesam. Tāpēc es balsoju par priekšlikumu, ar ko kodificē Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Līguma mērķis ir nodrošināt ekonomikas savienību ar veselīgu konkurenci un kvalitātēm, kas līdzinās iekšējam tirgum. Attiecībā uz tabakas izstrādājumiem šī mērķa sasniegšana ietver priekšnosacījumu, ka nodokļu, kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu, piemērošana dalībvalstīs nekropļo konkurences nosacījumus un netraucē preču brīvai apritei Eiropas Savienībā. Attiecībā uz akcīzes nodokļiem struktūru saskaņošanas rezultātam jo īpaši jābūt tādam, ka nodokļa iekasēšanas sekas netraucē konkurenci starp dažādām tabakas izstrādājumu kategorijām, kas pieder pie tās pašas grupas, un ka tādējādi tiek atvērti dalībvalstu tirgi. Konkurences dēļ obligāti vajadzīga brīvi veidotu cenu sistēma visām tabakas izstrādājumu grupām, un šīs politikas īstenošanai jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (kodificētā redakcija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tekstu kodificēšanu attiecībā uz tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm, negrozot to būtību, tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Sajjad Karim ziņojums ietver Eiropas Parlamenta likumdošanas rezolūciju par grozīto priekšlikumu Padomes direktīvai par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm. Ir zināms, ka šī priekšlikuma mērķis ir kodificēt Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/79/EEK par nodokļu saskaņošanu cigaretēm, Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/80/EEK par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes, un Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvu par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu. Šī iniciatīva ir ļoti svarīga un savlaicīga. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Konsultatīvā darba grupa, kura ir pilnvarota šajā jautājumā, ir izskatījusi priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru kodificē Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/79/EEK par nodokļu saskaņošanu cigaretēm, Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvu 92/80/EEK par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes, un Padomes 1995. gada 27. novembra Direktīvu par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu. Konsultatīvā darba grupa konstatēja, ka priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību. Tāpēc es balsoju par šī dokumenta pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Šis ziņojums, tāpat kā daudzi citi ziņojumi, ko esam līdz šim izskatījuši, veicina Eiropas tiesību aktu vienkāršošanu un skaidrāku formulējumu — arī tāpēc, ka ir spēkā daudzi atšķirīgi noteikumi, kuri ir vairākkārt grozīti, kā tas ir akcīzes nodokļa gadījumā. To apkopošana un vienkāršošana var tikai palīdzēt uzņēmumiem un patērētājiem. Mēs balsojām „par”.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0102/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar kuru kodificē Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem. Kodifikācija ir efektīvs līdzeklis, lai noteikumus, kas regulē konkrētu jomu, konsolidētu vienā tiesību aktā. Tas nodrošina lielāku skaidrību, jo dažādie noteikumi, kas regulē vienu jautājumu, nereti ir izklāstīti dažādos tiesību aktos. Pēc tam, kad tajos tiek veikti grozījumi, ir grūti saprast, kuri noteikumi pašlaik ir spēkā. Kodifikācija ir arī piemērots līdzeklis, lai izstrādātu vienkāršākus, skaidrākus un iedzīvotājiem vieglāk uztveramus Eiropas Savienības tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu darbu, kas ir paveikts, lai precizētu Savienības tiesību aktus nolūkā padarīt tos pieejamākus visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu direktīvai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem. Es uzskatu, ka ierosinātā kodifikācijas sistēma, kas izstrādāta, izmantojot datu apstrādes sistēmu, ir efektīvāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu atzinumus, kuri ir secinājuši, ka Komisijas priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tiesību aktu kodifikāciju, negrozot to būtību, es atbalstu šī priekšlikuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem kodificētā redakcijā. Viens no aspektiem, kas apgrūtina Eiropas Savienības sabiedrības dzīvi, ir pastāvīgie tiesību aktu grozījumi. 1987. gada 1. aprīlī Komisija ieteica kodificēt visus tiesību aktus, kuros ir veikti vairāk nekā 10 grozījumi, lai Kopienas tiesību akti būtu vieglāk uztverami. Šis ieteikums veidoja arī daļu no 1992. gada decembrī notikušās Edinburgas Eiropadomes prezidentūras secinājumiem. Šī jautājuma risināšanai kopš 1994. gada ir spēkā starp Parlamentu, Komisiju un Padomi noslēgtais Iestāžu nolīgums par paātrinātu darba metodi kodificētu tiesību aktu pieņemšanai. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, ar kuru kodificē Padomes 1998. gada 3. maija Regulu (EK) Nr. 975/98 par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Eiropas vienotās metāla naudas sistēmai vajadzētu piesaistīt sabiedrības uzticību un ietvert tehnoloģiskus jauninājumus, lai nodrošinātu, ka tā ir droša, uzticama un efektīva. Sabiedrības uzticība sistēmai ir atkarīga no euro monētu fiziskajām pazīmēm, kam ir jānodrošina pēc iespējas ērta lietošana. Pēc konsultācijām ar patērētāju asociācijām, Eiropas Neredzīgo savienības un automatizētās tirdzniecības nozares pārstāvjiem tika veikta izpēte, lai ņemtu vērā īpašās vajadzības, kādas ir svarīgām naudas lietotāju grupām. Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz euro un sekmētu to, ka lietotāji pieņem metāla naudas sistēmu, bija jānodrošina monētu viegla identificēšana, pateicoties to ārējām pazīmēm un pazīmēm pēc taustes.

Monētām ir jāpiemēro daži speciāli drošības pasākumi, lai samazinātu iespējas viltot. Paredzot, ka viena monētas puse ir Eiropas puse un otra — valsts puse, attiecīgi tiek pausta ideja par Eiropas monetāro savienību dalībvalstu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem (kodificēta redakcija).

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecas tikai uz spēkā esošo tekstu kodificēšanu attiecībā uz apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem, negrozot to būtību, tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Sajjad Karim ziņojums ietver Eiropas Parlamenta likumdošanas rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzēto euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem. Ņemot vērā iespēju, ka euro zonai pievienosies jaunas valstis, šī iniciatīva sniedz jaunu iespēju novērst naudas viltotāju darbību. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu atzinumā ir teikts, ka šajā ziņojumā par priekšlikumu Padomes regulai par apgrozībai paredzētu euro monētu nominālvērtībām un tehniskajiem datiem ir secināts, ka priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību. Tāpēc es balsoju par Parlamenta priekšlikumu, kurā ir apstiprināts Komisijas priekšlikums, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem.

 
  
  

Ziņojumi: Sajjad Karim (A7-0089/2011), (A7-0090/2011), (A7-0092/2011), (A7-0093/2011), (A7-0095/2011), (A7-0096/2011), (A7-0098/2011), (A7-0101/2011), (A7-0102/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu konsolidācija, negrozot to būtību, es pieņemu tās nostāju pirmajā lasījumā, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem, pieņemot Komisijas priekšlikumu.

 
  
  

Ziņojums: Sajjad Karim (A7-0089/2011), (A7-0090/2011), (A7-0092/2011), (A7-0093/2011), (A7-0095/2011), (A7-0096/2011), (A7-0098/2011), (A7-0100/2011), (A7-0101/2011), (A7-0102/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski.(ES) Es atbalstu šo ziņojumu, jo priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ar šo paredz, ka „tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību, Eiropas Parlaments pieņem nostāju pirmajā lasījumā, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem, atbalstot Komisijas priekšlikumu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par Karim kunga ziņojumiem. Juridiskās komitejas 10 ziņojumi attiecas tikai uz dažādu tiesību aktu kodifikāciju, kā paredzēts, vienojoties ar juridisko dienestu. Tādējādi netiks mainīta tiesību aktu būtība.

 
  
  

Ziņojumi: Sajjad Karim (A7-0090/2011), (A7-0092/2011), (A7-0093/2011), (A7-0095/2011), (A7-0096/2011), (A7-0098/2011), (A7-0101/2011), (A7-0102/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šodien pieņemtajā rezolūcijā pausts atbalsts Komisijas nostājai, kas atbilst Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem. Saskaņā ar konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tiesību aktu kodifikācija, negrozot to būtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķis ir iepriekš atšķirīgu tiesību aktu kodifikācija, nodrošinot tiesību aktu pieejamību un skaidrību un negrozot to būtību, es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Toine Manders (A7-0086/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo priekšlikumu, kurā ierosināts, lai komiteja turpinātu tās darbu pie šī svarīgā dokumenta, balstoties uz Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem, un es ceru, ka arī Padome atbalstīs piekļuves veicināšanu informācijai par tekstila produktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par tekstilšķiedru nosaukumiem un tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem. Pieņemot šo rezolūciju, Eiropa ir vienprātīgi uzņēmusies saistības aizsargāt patērētājus, norādot izcelsmes valsti un pieņemot jaunu mehānismu tekstila produktu izsekojamībai. Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, šodien pieņēmām kopīgu deklarāciju, kuras mērķis ir aizsargāt Eiropas patērētājus no nepareiziem vai maldinošiem apgalvojumiem par produktu izcelsmi. Esmu pārliecināta, ka rezolūcija un deklarācija nodrošinās svarīgu stimulu ceļā uz mehānisma izveidi patērētāju nodrošināšanai ar precīzu informāciju, jo īpaši attiecībā uz iegādāto produktu precīzu izcelsmi. Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir jānodrošina tiesības zināt preču, ko viņi iegādājas, izcelsmes valsti un kvalitātes līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir svarīgi, lai patērētāji, iegādājoties tekstila izstrādājumus, saņemtu pilnīgu informāciju. Pateicoties ziņojumam, turpmāk būs obligāti jānodrošina skaidra to tekstila izstrādājumu etiķetēšana, kuru sastāvā ietilpst dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas. Tas arī palīdzēs cilvēkiem ar alerģiju. Pateicoties ziņojumā ierosinātajām izmaiņām, tirgū bez kavēšanās varētu ieviest jaunas šķiedras un inovatīvus izstrādājumus, un tā rezultātā patērētājiem būs plašāka izvēle. Es īpaši atbalstu ziņojumā pausto nostāju par divu pētījumu veikšanu, proti, par iespējamo cēloņsakarību starp alerģijām un tekstilizstrādājumos izmantotajām ķīmiskajām vielām un par iespēju īstenot izcelsmes etiķetēšanas shēmu, lai nodrošinātu pilnīgu tekstilizstrādājumu izsekojamību. Es atbalstu referenta nostāju, ka ir jāpanāk līdzsvars starp augsta patērētāju aizsardzības līmeņa īstenošanu un vajadzību vienkāršot tiesisko regulējumu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tā mērķis ir vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu attiecībā uz tekstilizstrādājumu marķēšanu, sekmēt inovācijas tekstilrūpniecības un apģērbu nozarē, kā arī attīstību un jaunu šķiedru pieaugumu. Es piekrītu, ka ir jāpanāk līdzsvars starp augsta patērētāju aizsardzības līmeņa īstenošanu un vajadzību vienkāršot tiesisko regulējumu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem. Paplašinot obligātās etiķetēšanas prasības, uzņēmumiem nevajadzētu uzlikt nesamērīgi lielu slogu, kas patērētājiem tomēr nesniegtu patiesi noderīgu ieguvumu, jo informācijas pārpilnība uz tekstilizstrādājuma etiķetes viņiem pat varētu radīt apjukumu. Es uzskatu, ka būtu noderīgi, ja Komisija Eiropas Parlamentā un Padomē iesniegtu ziņojumu par iespējamām jaunām etiķetēšanas prasībām, kas būtu jāievieš Eiropas Savienības līmenī. Šajā ziņojumā būtu īpaši jāaplūko patērētāju viedokļi attiecībā uz to, cik daudz informācijas būtu jāsniedz tekstilizstrādājuma etiķetēs, un jāizpēta, kādus ar etiķetēšanu nesaistītus līdzekļus būtu iespējams izmantot, lai patērētājiem sniegtu papildu informāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Komisijas 2010. gada 30. janvārī pieņemtās Regulas priekšlikuma mērķis ir spēkā esošā tiesiskā regulējuma vienkāršošana, apvienojot trīs spēkā esošas regulas par tekstilizstrādājumu nosaukumiem un marķēšanu vienā regulā.

Pirmajā lasījumā 2010. gada 18. maijā Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma 63 grozījumus. Lielākā daļa bija tehniski grozījumi, kuru mērķis bija pielāgot tekstu Līgumam par Eiropas Savienības darbību. Parlaments pieņēma arī virkni satura grozījumu, ieskatot noteikumus par izcelsmes marķēšanu, dzīvnieku izcelsmes materiālu norādīšanu, dažādšķiedru tekstilizstrādājumiem utt. Komisija savā novērtējumā noraidīja visus Parlamenta ierosinātos satura grozījumus.

Es balsoju par šo ziņojumu, ieteikumu otrajam lasījumam, jo tajā ir atjaunota liela daļa Parlamenta grozījumu pirmajā lasījumā, tostarp grozījumi saistībā ar izcelsmes marķēšanu, dzīvnieku izcelsmes materiāliem un dažādšķiedru tekstilizstrādājumiem. Šīs izmaiņas sekmēs Eiropas rūpniecības attīstību un inovācijas, kā arī paaugstinās patērētājiem nodrošinātās informācijas līmeni.

Vienlīdz svarīgs būs pētījums, kas Komisijai būs jāiesniedz līdz 2013. gada septembrim, lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība starp alerģiskām reakcijām un ķīmiskajām vielām vai maisījumiem, kas tiek izmantoti tekstilizstrādājumu sastāvā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) 2009. gada janvārī Komisija pieņēma priekšlikumu jaunai regulai par tekstilmateriālu nosaukumiem un tekstilizstrādājumu etiķetēšanu saistībā ar tiem. Priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu par tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, lai veicinātu attīstību un jaunu šķiedru pieaugumu. Priekšlikums atvieglo procesu, kurā tiesību aktus pielāgo tehnikas progresam, pārveidojot trīs jau esošās direktīvas par vienotu regulu, un veicina to, ka šķiedru lietotājiem un patērētājiem ātrāk pieejami inovatīvi izstrādājumi.

Es atbalstu šo priekšlikumu un uzskatu, ka ir īpaši svarīgi, ka jaunajā regulā ir sniegta atsauce uz „ražots” marķējumu. Ir svarīgi turpināt darbu šajā virzienā nolūkā nodrošināt Eiropas Savienību ar instrumentiem, lai tā globālajā tirgū spētu konkurēt ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādu, Ķīnu un Japānu.

Turklāt es vēlētos uzsvērt, manuprāt, svarīgāko ar Padomi panāktās vienošanās aspektu, proti, Eiropas Savienības pienākumu pēc tam, kad tā ir veikusi atbilstīgu ietekmes novērtējumu, līdz 2013. gada 30. septembrim iesniegt ziņojumu kopā ar likumdošanas priekšlikumiem attiecībā uz izcelsmes etiķetēšanu, izsekojamību un jauno tehnoloģiju izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu par tekstilizstrādājumu marķēšanu un tādējādi sekmēt attīstību un jaunu šķiedru pieaugumu, kā arī labāku patērētāju aizsardzību. Tā kā teksta galīgā redakcija vēl tiek apspriesta ar Padomi, Eiropas Parlamenta ziņojumā ir ierosināts noteikt tādus jautājumus kā Eiropas Savienībā importēto tekstilizstrādājumu izcelsmes etiķetēšana, kas paredzētu, ka etiķetē būtu obligāti jānorāda ne tikai gala produkta ražotājs, bet arī produkta ražošanā izmantoto importēto tekstilizstrādājumu izcelsmes valsts, kā tas jau ir spēkā Kanādā, ASV, Ķīnā un Japānā. Kopumā ziņojumā ir ierosināts, ka marķējumā būtu jānorāda pēc iespējas plašāka informācija par produkta sastāvu un ka mums būtu jāaicina Komisija veikt izmeklēšanu par to, vai importētie produkti to sastāva dēļ kaitē cilvēku veselībai, lai tādējādi uzlabotu patērētāju aizsardzību. Tomēr tajā pašā laikā ziņojumā ir ierosināts nepieļaut preču ražotājiem radīt lieku administratīvu slogu. Ziņojumā, piemēram, ierosināts aizstāt marķējumu uz etiķetēm ar nevalodiskiem simboliem, lai šķiedru nosaukumus nevajadzētu tulkot vairākās Eiropas Savienības valodās. Priekšlikumā arī ierosināts, ka šo regulu nevajadzētu attiecināt uz pašnodarbinātiem drēbniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, kuras kvalitāte ir spēkā esošās sistēmas vienkāršošana attiecībā uz tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, attīstības un jaunu šķiedru pieauguma sekmēšana, kā arī laika saīsināšana no pieteikuma iesniegšanas brīža līdz jaunas šķiedras nosaukuma pieņemšanai. Šie noteikumi arī nodrošinātu, ka patērētājiem būtu ātrāk pieejami inovatīvi izstrādājumi. Turklāt dokumentā, ko mēs šodien pieņēmām, ir atbalstīta arī izcelsmes marķēšanas ieviešana, kas patērētājiem atvieglotu izvēles veikšanu un palīdzētu samazināt krāpnieciskus vai maldinošus apgalvojumus par izstrādājuma izcelsmi. Šajā sakarā es atbalstu grozījumu, kurā noteikta prasība ražotājiem etiķetē norādīt dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli. Tas, piemēram, patērētājus aizsargās no iespējas nejauši iegādāties dabīgās kažokādas izstrādājumus tad, kad viņi to nav vēlējušies, un nodrošinās lielāku to cilvēku aizsardzību, kuri cieš no alerģijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es esmu pārliecināta par labvēlīgo ietekmi, ko radīs spēkā esošā tiesiskā regulējuma par tekstilizstrādājumu marķēšanu vienkāršošana un uzlabošana, jo īpaši sekmējot attīstību un jaunu šķiedru pieaugumu. Ņemot to vērā, es balsoju par Parlamenta un Komisijas iesniegtās regulas pieņemšanu. Tomēr es uzskatu, ka referenta iesniegtie grozījumi ir svarīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Lai novērstu iespēju, ka patērētāji nejauši varētu iegādāties izstrādājumus, kas izgatavoti no dzīvnieku izcelsmes materiāliem (ādas un kažokādas), es atbalstīju šo ziņojumu, kurā ir paredzēta obligātas etiķetes izmantošana, kas ietver frāzi „dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli”. Etiķete arī aizsargās pret zināmām problēmām, kas varētu ietekmēt dažus patērētājus, ka cieš no alerģijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šīs regulas mērķis ir paredzēt noteikumus par tekstilšķiedru nosaukumu izmantošanu un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu saistībā ar tiem, kā arī noteikumus par divējādšķiedru un trejādšķiedru maisījumu kvantitatīvo analīzi. Tas ietver Direktīvas 96/74/EK pārveidošanu regulā un Direktīvas 96/73/EK un Direktīvas 73/44/EEK atcelšanu.

Mērķis ir padarīt pārredzamāku jaunu šķiedru iekļaušanas procesu tekstilšķiedru sarakstā un pielāgot tiesību aktus tehnikas progresam. Grozījumi, ko referents iekļāvis vēlreiz, ietver tekstilizstrādājuma izcelsmes valsts norādīšanu, dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli, pārskatīšanas klauzulu, pieprasījumu veikt pētījumu par bīstamām vielām, nevalodiskus simbolus vai kodus šķiedru apzīmēšanai, prasības par tehnisko dokumentāciju, kas pievienojama pieteikumam atļaut jaunu tekstilšķiedras nosaukumu, dažādšķiedru tekstilizstrādājumus, pašnodarbinātus drēbniekus, laboratorijas, kas pārbauda tekstilšķiedru maisījumus, kā arī obligātu šķiedru sastāva norādīšanu filca izstrādājumiem un filca cepurēm.

Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ieteikums otrajam lasījumam attiecas uz Padomes nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem. Tekstilizstrādājumu nozare ir ļoti sarežģīta, un tā veido ievērojamu dalībvalstu ekonomiskās aktivitātes daļu. Referents ir spējis panākt vienprātību par tik pretrunīgiem jautājumiem kā izcelsmes marķējums, dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, kas nav tekstilmateriāli, bīstamām vielām un citiem aspektiem. Turklāt viņš ir spējis iekļaut pārskatīšanas klauzulu, lai novērstu iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai. Neraugoties uz dažām sākotnējām grūtībām, trīs Eiropas institūcijas spēja panākt vienprātību, kas nozīmē ļoti apmierinošu rezultātu. Tāpēc Padome var ātri pieņemt šo tiesību aktu, lai tas stātos spēkā 2012. gada janvārī, nodrošinot ievērojamus ieguvumus patērētājiem. Tāpēc es esmu gandarīts par panākto vienprātību un balsoju par šo regulu, ar ko atceļ Padomes Direktīvu 73/44/EEK, Parlamenta Direktīvu 96/73/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/121/EK.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Regulas priekšlikuma mērķis ir vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu par tekstilizstrādājumu etiķetēšanu, lai aizsargātu un veicinātu attīstību un jaunu šķiedru pieaugumu. Priekšlikums atvieglo procesu, kurā tiesību aktus pielāgo tehnikas progresam, pārveidojot trīs jau spēkā esošās direktīvas par vienotu regulu, šādi izvairoties no nepieciešamības pārņemt vienkārši tehniskus precizējumus un saīsinot laiku no pieteikuma iesniegšanas līdz jaunas šķiedras nosaukuma pieņemšanai. Ilglaicīgās ražotāju vēlmes ir vērstas uz nosaukumiem un etiķetēšanu. Spēkā esošā tiesiskā regulējuma vienkāršošana varētu veicināt inovācijas tekstilizstrādājumu un apģērba nozarē, nodrošinot patērētājiem ātrāk pieejamus inovatīvus izstrādājumus.

Pirmajā lasījumā 2010. gadā Parlaments apstiprināja grozījumus noteikumos par izcelsmes valsts marķēšanu, norādēm par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļām, nevalodisku simbolu lietošanu un pārskatīšanas klauzulu, bet Padome nepieņēma visus šos grozījumus. Ir svarīgi, lai tā tagad pieņemtu citus priekšlikumus, jo īpaši attiecībā uz izcelsmes valsts marķējumu.

Tāpēc mēs balsojām par lielāko daļu šajā ziņojumā iekļauto nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī priekšlikuma sākotnējais mērķis bija vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu par tekstilizstrādājumu etiķetēšanu.

Sarunu laikā ar Eiropas Savienības Ministru padomi Parlaments regulā iekļāva jaunus noteikumus, piemēram, prasības norādīt tekstilizstrādājumā izmantotās dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas un veikt pētījumu, lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība starp alerģiskām reakcijām un tekstilizstrādājumos izmantotām ķīmiskajām vielām.

Izstrādājuma sastāvā izmantotās dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir skaidri jānorāda, lai novērstu risku, ka patērētāji vai personas, kas cieš no alerģijas, nejauši iegādājas dabīgās kažokādas izstrādājumus, to nevēloties.

Komisijai līdz 2013. gada 30. septembrim būs jāizstrādā pētījums, lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība starp alerģiskām reakcijām un tekstilizstrādājumos izmantotām ķīmiskajām vielām un maisījumiem. Balstoties uz šo pētījumu, Komisija atbilstīgos gadījumos iesniegs likumdošanas priekšlikumus.

Šī regula drīzumā būtu jāpieņem Eiropas Savienības Ministru padomei, un tai jāstājas spēkā 20 dienā pēc publicēšanas. Attiecībā uz noteikumiem par etiķetēšanas prasībām, kā arī norādi „dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas, kas nav tekstilmateriāli” būs spēkā divu ar pusi gadu pārejas periods.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Apstāklis, ka pašlaik trūkst saskaņotu noteikumu par izcelsmes marķējumu, nostāda Eiropas Savienību neizdevīgā situācijā un Eiropas izcelsmes jutīgu produktu ražotājiem liedz izmantot priekšrocības, kas saistītas ar ražošanu Eiropas Savienībā, un patērētājiem nav iespējas piekļūt informācijai par izstrādājumu kvalitāti. Izcelsmes marķējums patērētājiem atvieglotu izvēles veikšanu un palīdzētu samazināt krāpnieciskus un maldinošus apgalvojumus par šo izstrādājumu izcelsmi. Ar šo grozījumu ievieš prasību norādīt dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, klātbūtni tekstilizstrādājumu sastāvā. Ir jāuzsver, ka kažokādas bieži izmanto par rotājumu salīdzinoši lētiem apģērbiem, ko bieži ieved no Āzijas.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus pareizai iekšējā tirgus darbībai, kurus varētu radīt atšķirīgi noteikumi vai atšķirīga prakse dalībvalstīs, un lai ietu kopsolī ar elektroniskās komercijas attīstību un reaģētu uz turpmākajām norisēm tekstilizstrādājumu tirgū, ir jāizpēta, vai būtu vajadzīgs saskaņot un standartizēt citus tekstilmateriālu marķēšanas aspektus, lai veicinātu tekstilmateriālu brīvu apriti iekšējā tirgū un visā Eiropas Savienībā panāktu vienādu augsta līmeņa patērētāju aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Process Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā bija pagrieziena punkts attiecībā uz Manders kunga priekšlikumu, jo tajā tika pieņemts lēmums, ka būtu jānosaka, ka obligāti iekļaujams viss produkta sastāvs, ne tikai atsevišķi tā elementi. Tomēr pēc tam mūsu grupa norādīja uz vajadzību aizsargāt tekstilrūpniecības nozari un „ražots” etiķeti, bet sarunās ar Padomi attiecībā uz šo nostāju netika sniegta nekāda atbilde. Tomēr šajā ziņojumā ir elementi, kuri ir atbalsta vērti, piemēram, materiālu reģistrācijas vienkāršošana. Tā kā es uzskatu, ka etiķetes „ražots” aizsardzība ir prioritāte, es nevaru balsot par šo dokumentu un izvēlējos atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Es balsoju par Manders kunga ziņojumu par noteikumiem attiecībā uz tekstilizstrādājumu etiķetēšanu. Esmu ļoti gandarīta, ka saistībā ar šo balsojumu otrajā lasījumā Parlaments atkārtoti iekļāva virkni grozījumu, neraugoties uz Padomes iebildumiem. Patērētājiem ir svarīgi spēt iegādāties preces, iepazīstoties ar visu informāciju, un nejaušības dēļ neiegādāties ādas vai kažokādas izstrādājumus, kā tas jo īpaši notiek gadījumos, kad kažokāda tiek izmantota lētu apģērbu rotājumos. Turklāt tekstā ir uzsvērta vajadzība nodrošināt tekstilizstrādājumu izsekojamību, un Komisija uzdos veikt pētījumu par iespējamu tādu izstrādājumu kā sintētiskās šķiedras vai krāsas radītu veselības apdraudējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija par tekstilšķiedru nosaukumiem un tekstilizstrādājumu marķēšanu ir īpaši svarīga Eiropas Savienības tekstilrūpniecības nozarei. Tā ļaus ātrāk tirgū ieviest jaunas šķiedras, kas jo īpaši palīdzēs inovatīviem tekstilrūpniecības uzņēmumiem to izpētes un izstrādes praktiskā pielietošanā. Eiropas Parlaments un Padome ilgi apsprieda šo rezolūciju. Parlaments regulas paplašināšanai aicināja ieviest jaunus elementus, jo īpaši izcelsmes valsts norādi, dzīvnieku izcelsmes šķiedru norādi, kā arī stingrākus noteikumus attiecībā uz kaitīgu vielu izmantošanu tekstilizstrādājumu ražošanā. Parlaments spēja pārliecināt Padomi, ka ir svarīgi etiķetē skaidri norādīt dzīvnieku izcelsmes šķiedras.

Šie noteikumi ir īpaši noderīgi, jo īpaši patērētājiem, kuriem ir alerģija pret ādas izstrādājumiem, un patērētājiem, kuri ideoloģisku iemeslu dēļ nevēlas iegādāties tekstilizstrādājumus, kuru sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes elementi. Es ceru, ka drīzumā mēs panāksim arī vienošanos par preču izcelsmes valsts norādīšanu. Šī jautājuma atrisinājums ir pārāk ilgi aizkavējies. Manuprāt, skaidri formulēti principi nodrošinās ieguvumus Eiropas uzņēmumiem un patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts paredzēt noteikumus par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, klātbūtni konkrētos izstrādājumos, kā arī precīzu norādi par izstrādājumu izcelsmes valsti. Šajā regulā jo īpaši jānosaka prasības attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu, kas nav tekstilmateriāli, norādīšanu tekstilizstrādājumu marķējumā vai etiķetē, lai patērētāji varētu veikt izvēli, pamatojoties uz informāciju. Etiķetēšana nedrīkst būt maldinoša, un to veic tā, lai patērētājs varētu viegli saprast, uz kuru izstrādājuma daļu attiecas informācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Esmu gandarīta, ka mēs Parlamentā esam panākuši vienošanos par tiesību aktu saistībā ar tekstilizstrādājumu marķēšanu, ietverot vairākus ļoti svarīgus uzlabojumu priekšlikumus, ko ir gatava apstiprināt un piemērot arī Padome. Darbs pie regulas komitejā dažkārt ietvēra dažus ļoti ambiciozus ieskatus, no kuriem mēs, par laimi, atteicāmies. Par neapšaubāmu uzlabojumu jāuzskata tas, ka turpmāk sabiedrības veselības interesēs izstrādājumi ir skaidri jāmarķē, ja to sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes elementi, jo, piemēram, kažokāda rada apdraudējumu daudzu cilvēku veselībai, kuri cieš no alerģijas. Lai gan daži no ražotājiem iebilda pret šo iniciatīvu, atsaucoties uz spēkā esošajiem tiesību aktiem par dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļu marķēšanu, tagad ir veikts uzlabojums, un tā ir ļoti skaidra norādes uz Eiropas Savienības pieeju, kas ir vērsta uz patērētājiem. Tomēr obligāta no trešām valstīm ievestu izstrādājumu izcelsmes marķēšana pati par sevi būtu neefektīva un dārga. Ir grūti sniegt improvizētu aplēsi par pievienoto vērtību, ko šāda prasība varētu sniegt patērētājiem, jo globalizētā pasaulē preču ražošana vai izcelsme reti ietver tikai vienu valsti.

Tāpēc ir svarīgi, lai Komisija tagad izskatītu jautājumu, un praktiskie aspekti attiecībā uz šī jautājuma turpmāko virzību ir uzmanīgi jāizvērtē. Šajā pašā sakarā ir pašsaprotami, ka izstrādājumu marķēšanas reforma un saskaņošana ir jānovērtē kopumā, un tagad par to ir panākta attiecīga vienošanās.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu Komisijas priekšlikumu, jo ar to tiek vienkāršots spēkā esošais tiesiskais regulējums un tas varētu sekmēt inovāciju tekstilrūpniecības un apģērba nozarē un veicināt to, ka šķiedru lietotājiem un patērētājiem ātrāk pieejami inovatīvi izstrādājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Jaunie noteikumi par tekstilizstrādājumu marķēšanu ir svarīgi, lai novērstu problēmas, kuru cēlonis ir patērētāju sliktā informētība. Ir skaidri jānorāda dzīvnieku izcelsmes materiālu klātbūtne izstrādājuma sastāvā, lai novērstu risku, ka patērētāji vai personas, kuras cieš no alerģijām, nejauši iegādājas īstu kažokādu izstrādājumus tad, kad faktiski to nav vēlējušās. Šī priekšlikuma sākotnējais mērķis ir vienkāršot un uzlabot spēkā esošo tiesisko regulējumu par tekstilizstrādājumu marķēšanu. Sarunās ar Eiropas Savienības Ministru padomi bija ļoti svarīgi iekļaut regulā jaunos noteikumus, piemēram, noteikumus, kas paredz prasību norādīt dzīvnieku izcelsmes materiālu klātbūtni tekstilizstrādājumos un veikt pētījumu, lai noteiktu, vai pastāv cēloņsakarība starp alerģiskām reakcijām un tekstilizstrādājumos izmantotajām ķīmiskajām vielām vai maisījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Toine Manders ziņojuma mērķis ir palīdzēt cilvēkiem, kuri iegādājas tekstilizstrādājumus. Ir ierosināti jauni noteikumi par tekstilizstrādājumu marķēšanu, un tie palīdzēs patērētājiem izvairīties no riska iegādāties tekstilizstrādājumus, kuru sastāvā ar ir dabīgā kažokāda vai āda. Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Patērētāju informētība par precēm, ko viņi iegādājas, pastāvīgi palielinās. Vairumam cilvēku produktu izcelsmes valsts ir ļoti svarīgs aspekts lēmuma pieņemšanā attiecībā uz to, par kuru preci viņi vēlas maksāt savu naudu. Tekstilrūpniecības nozarē šajā jomā ir vajadzīga daudz plašāka informācija, lai patērētāji zinātu džemperu, jaku un bikšu, ko viņi iegādājas, izcelsmes valsti un to, no kādiem materiāliem šie apģērbi ir izgatavoti. Pašreizējā situācijā prasības attiecībā uz marķējumu ir ļoti neatbilstošas. Mums ir vajadzīgs skaidrāks marķējums, lai norādītu, ka apģērba izgatavošanā ir izmantoti dzīvnieku izcelsmes materiāli, jo īpaši kažokādas un kažokādas rotājumu gadījumā. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas attiecas uz detalizētas informācijas nodrošināšanu, kas ir steidzami vajadzīga iedzīvotājiem, kuriem ir tiesības zināt viņu iegādāto tekstilizstrādājumu izcelsmes valsti un to izgatavošanā izmantotos materiālus.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Teksts, ko mēs šodien izskatām, diemžēl ļoti atšķiras no teksta, ko Parlaments apstiprināja pirmajā lasījumā. Būtiska atšķirība attiecas uz to, ka šajā ziņojumā nav sniegta neviena atsauce uz to, ka tekstilizstrādājuma etiķetē būtu jāiekļauj izcelsmes valsts marķējums. Padome stingri iebilda pret šo ideju, un ir grūti izprast šo iebildumu iemeslu. Vai patērētājiem nav tiesību zināt, no kurienes ir ievests viņu valkātais apģērbs? Izcelsmes valsts marķējuma iekļaušana noteikti nodrošinātu izstrādājuma kvalitātes un aizsardzības garantiju.

Es esmu tiešām apjucis par to, ka tikai divas dalībvalstis, proti, Itālija un Lietuva, Padomē uzstāja uz to, lai tiktu iekļauts izcelsmes valsts marķējums, un es gribētu zināt, kādu ieguvumu citas dalībvalstis gūst, šādā veidā nenodrošinot aizsardzību saviem uzņēmumiem, jo tie tādējādi ir mazāk aizsargāti pret negodīgas konkurences un viltošanas problēmām. Diemžēl Parlaments ir pakļāvies Padomes tuvredzīgajam lēmumam neapstiprināt ļoti vajadzīgo izcelsmes valsts marķējumu, un tāpēc es uzskatu, ka man ir jābalso pret šodien izskatītā ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir ieteikums otrajam lasījumam par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem. Padome noraidīja visus satura grozījumus, ko Parlaments bija ierosinājis pirmajā lasījumā, jo uzskatīja, ka tie nebūtu savietojami ar vienkāršošanu. Galvenie Parlamenta ierosinātie grozījumi, kas vēlreiz iekļauti ziņojumā, kura pieņemšanu es atbalstīju, attiecas uz jautājumiem, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi Eiropas tirgum. Šo grozījumu vidū es vēlētos izcelt izcelsmes marķēšanu un prasības iekļaušanu norādīt tādu tekstilizstrādājumu izcelsmes valsti, kurus ieved no trešām valstīm. Apstāklis, ka pašlaik trūkst saskaņotu noteikumu par izcelsmes marķējumu, nostāda Eiropas Savienību neizdevīgā situācijā attiecībā pret tās galvenajiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Ķīnu, Kanādu, Japānu un ASV, kuras pieprasa, lai importēto preču izcelsmes valsts tiktu marķēta. Izcelsmes marķējums atvieglotu patērētājiem izvēles veikšanu un palīdzētu samazināt krāpnieciskus, nepareizus un maldinošus apgalvojumus par šo izstrādājumu izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Pirmajā lasījumā Parlaments apstiprināja 63 grozījumus Komisijas priekšlikumā attiecībā uz regulu par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilšķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem. Daži no šiem grozījumiem bija tehniski, bet citi bija saistīti ar teksta saturu, tostarp noteikumi par izcelsmes marķēšanu, norādi par dzīvnieku izcelsmes materiāliem, nevalodisku simbolu vai kodu lietošanu un pārskatīšanas klauzulu. Padome pieņēma lielāko daļu tehnisko grozījumu, bet noraidīja visus Parlamenta ierosinātus satura grozījumus. Lielākā daļa šo grozījumu tagad ir atjaunoti, jo tiek uzskatīts, ka ir svarīgi, lai Padome atzītu to atbilstību un tos pienācīgi apsvērtu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Parlaments savā nostājā pirmajā lasījumā, ko pieņēma 2010. gada 18. maijā, ar ievērojamu balsu vairākumu pieņēma 63 grozījumus. Lielākā daļa bija tehniski grozījumi, kuru mērķis ir pielāgot tekstu Līgumam par Eiropas Parlamenta darbību un jaunajam preču tirdzniecības tiesiskajam regulējumam. Parlaments pieņēma arī virkni satura grozījumu, tostarp noteikumus par izcelsmes marķēšanu, dzīvnieku izcelsmes materiālu norādīšanu, nevalodisku simbolu izmantošanu un pārskatīšanas klauzulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. (CS) Es atbalstīju ziņojumu, jo tas ir solis virzībā uz labāku patērētāju aizsardzību un tajā ir uzsvērta tekstilizstrādājumu kvalitāte. Tomēr ir žēl, ka mēs nespējām panākt prasības īstenošanu attiecībā uz izcelsmes valsts marķēšanu, jo tas ir informācijas elements, kas papildina patērētāju izvēles iespējas un var palīdzēt novērst dažādu neprecīzu un maldinošu apgalvojumu gadījumus saistībā ar izstrādājumu izcelsmi. Apstāklis, ka pašlaik trūkst saskaņotu noteikumu par izcelsmes marķējumu, Eiropas jutīgu produktu ražotājiem liedz izmantot priekšrocības, kas saistītas ar ražošanu Eiropas Savienībā. Esmu pārliecināta, ka Komisija turpinās centienus, lai rastu šim jautājumam pieņemamu risinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laurence J.A.J. Stassen (NI), rakstiski. (NL) Nīderlandes Brīvības partija balso pret šī Eiropas Parlamenta ieteikuma pieņemšanu. Sākotnējā Komisijas priekšlikumā bija paredzēta formalitāšu vienkāršošana, lai atvieglotu jaunu šķiedru ieviešanu. Eiropas Parlaments ir pievienojis prasību, ka nākotnē uzņēmumiem būs obligāti jānorāda, no kurienes ir ievests tekstilizstrādājums, izmantojot līdzekli, kas ir zināms kā izcelsmes valsts marķēšana. Mēs neatbalstām Parlamenta nostāju šajā jautājumā.

Patērētāji gūst labumu, ja etiķetēs ir iekļauta informācija par materiāliem, kas rada apdraudējumu veselībai vai izraisa alerģisku reakciju. Izcelsmes valsts norādīšana etiķetē ir nevajadzīga problēmu meklēšana no Eiropas puses. Izstrādājuma izcelsme mums nepasaka neko par ražošanas procesu vai produkta kvalitāti, un šāda informācija arī nepalielina patērētāju aizsardzību. Pat ja ir norādīta tā dēvētā izcelsmes valsts, citi ražošanas procesa posmi var notikt citviet

Marķējums „ražots x valstī” patērētājam sniedz tikai maldīgu iespaidu par skaidrību, realitātē radot papildu izmaksas un birokrātiju. Uzņēmumiem ir jāsaskaras ar papildu administratīvām grūtībām, marķējumu pārbaudīšanai ir vajadzīgas papildu robežkontroles formalitātes un galu galā sadārdzinās preču imports. Tāpēc arī Nīderlandes Brīvības partija balsos pret šo ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par izcelsmes valsts marķēšanu un atbalstu šo tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es atbalstu vienošanos, ko ir panācis Eiropas Parlaments un Padome par ārkārtīgi sarežģīto jautājumu par tekstilšķiedru nosaukumiem un tekstilizstrādājumu marķēšanu saistībā ar tiem. Patērētāji ir jānodrošina ar precīzu informāciju par dzīvnieku izcelsmes materiālu, kas nav tekstilšķiedras, piemēram, kažokādas, klātbūtni izstrādājumos, lai viņi varētu pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus.

Es arī vēlētos uzstāt uz to, ka Komisijai ir uzmanīgāk jāizskata jautājums par sociālo marķēšanu. Es uzskatu, ka patērētāji ir jāinformē par tekstilizstrādājuma ražošanas sociālajiem nosacījumiem, lai palielinātu viņu atbildību par tekstilizstrādājumu nozarē nodarbināto cilvēku darba apstākļiem.

Mēs, protams, nedrīkstam marķējumā iekļaut pārlieku daudz informācijas, bet sociālā marķēšana, pateicoties patērētāju uz iedzīvotājiem vērstajai pieejai, iegādājoties preces, varētu nodrošināt ilgtspējīgas darba apstākļu izmaiņas Eiropas Savienībā un visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski.(NL) Vienošanās, ko šodien apstiprināja pēc divus gadus ilgām intensīvām sarunām, vienkāršos jaunu šķiedru ieviešanu tirgū un uzlabos patērētāju aizsardzību iekšējā tirgū, pateicoties skaidriem, pamanāmiem un uztveramiem tekstilizstrādājumu marķējumiem. Turklāt Eiropas Parlaments varēja šai regulai sniegt skaidru apstiprinājumu. Tādu tekstilizstrādājumu, kuru sastāvā ir dzīvnieku izcelsmes materiāli, kas nav tekstilšķiedras, piemēram, kažokāda vai āda, etiķetēs turpmāk būs jānorāda, ka to sastāvā ir šādi materiāli. Ir ņemtas vērā arī Parlamenta konkrētās prasības veikt turpmāku izpēti par nevalodisku simbolu izmantošanu apģērbu etiķetēs un par iespējamu sakni starp alerģiskām reakcijām un tekstilizstrādājumos izmantotām ķīmiskajam vielām.

Par svarīgu soli uz priekšu ir uzskatāms tas, ka Parlaments panāca saistību uzņemšanos no Komisijas puses par to, ka vajadzības gadījumā un pēc vispusīga pētījuma veikšanas Komisija 2013. gadā ierosinās likumdošanas priekšlikumus saistībā ar tekstilizstrādājumu izsekojamību. Tāpēc es balsoju par vienošanos, ko Parlamentam ar Padomi izdevās panākt otrajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. (EL) Attiecībā uz Manders kunga ieteikumu par tekstilšķiedru nosaukumiem un tekstilizstrādājumu etiķetēšanu saistībā ar tiem es balsoju par politisko grupu kompromisa ierosinājumu, jo es atbalstu obligātu no trešām valstīm ievestu tekstilizstrādājumu izcelsmes valsts etiķetēšanu. Es arī uzskatu, ka tas varētu veicināt taisnīgāku konkurenci Eiropas Savienībā un starptautiskā mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Lietuvas tekstilrūpniecības un apģērbu nozare attiecīgo Eiropas nozaru vidū ir viena no specializētākajām, un tajā darbojas 1 000 uzņēmumi, nodarbinot 40 000 cilvēku. Tāpēc man un vairākumam Lietuvas iedzīvotāju ir svarīgi, lai šajā ziņojumā minētie jaunie noteikumi par tekstilizstrādājumu etiķetēšanu palīdzētu aizsargāt mūsu tekstilrūpniecības nozares reputāciju. Jācer, ka jaunais tiesību akts vienkāršos pašlaik spēkā esošos etiķetēšanas noteikumus. Turklāt mums ir vajadzīgas uzticamas ķīmisko vielu pārbaudes, lai apstiprinātu, ka izstrādātās tekstilšķiedras atbilst higiēnas un vides aizsardzības kritērijiem. Eiropas patērētājiem ir tiesības zināt, kādas preces viņi iegādājas. Visi izmantotie dzīvnieku izcelsmes materiāli ir skaidri jānorāda tekstilizstrādājuma etiķetē. Jaunajiem tekstilizstrādājumu etiķetēšanas noteikumiem būtu jāattur patērētāji no nejaušas īstas kažokādas vai ādas izstrādājumu iegādes. Lietuvas tekstilrūpniecības nozares attīstība ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, jo 84 % Lietuvas tekstilizstrādājumu tiek eksportēti uz Eiropas Savienību. Ne visi cilvēki ir informēti, ka Lietuvas tekstilrūpnieki šuj uniformas dažādiem militārajiem un policijas spēkiem visā Eiropā, tostarp arī NATO. Tāpēc gan Lietuvai, gan Eiropai būtu jābūt ieinteresētai pastiprināt darbu, lai panāktu uzlabotu kvalitātes kontroli un pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Pēc šodien notikušā balsojuma par etiķetēšanu patērētāji vairs nebūs pakļauti riskam kļūdas dēļ iegādāties tekstilizstrādājumus, kuru sastāvā ir īsta āda vai kažokāda. Es uzskatu, ka patērētājiem ir tiesības zināt, no kādiem materiāliem ir izgatavotas preces, ko viņi iegādājas, un šis ziņojums nodrošina, ka visi dzīvnieku izcelsmes materiāli būs norādīti tekstilizstrādājuma etiķetē. Tās ir labas ziņas ne tikai cilvēkiem, kuri nevēlas iegādāties izstrādājumus, kuru sastāvā ir īsta āda vai kažokāda, bet arī cilvēkiem, kuri cieš no alerģijām. Esmu vīlies, ka šajā ziņojumā nav noteikta obligāta prasība tekstilizstrādājumu izcelsmes norādīšanai etiķetē, bet manī cerību rada tas, ka Komisija šādu jautājumu risināšanai turpmāk piedāvās novērtējuma ziņojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es atbalstīju ziņojumu par tekstilizstrādājumu nosaukumiem un etiķetēšanu. Ierosinātā Eiropas Savienības tiesību akta pārskatīšana galvenokārt attiecas uz tehniskajiem jautājumiem, kuriem nav ievērojamas politiskas ietekmes. Tomēr pārskatīšanas rezultātā īstenotā vienkāršošana palīdzēs veicināt inovāciju šajā nozarē. Vairāku Eiropas Parlamenta politisko grupu panāktajā kompromisā ir ņemtas vēra arī pastāvošās problēmas, tostarp, viltoti izstrādājumi Eiropas tekstilrūpniecības nozarē, un aicināts nodrošināt pārredzamus un saskaņotus tirdzniecības noteikumus, lai garantētu patērētāju aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Manders kunga ziņojumu. Tekstā, par ko mēs balsojām, ir ne tikai ierosināts apvienot trīs spēkā esošās direktīvas par tekstilizstrādājumu sastāva etiķetēšanu vienotā Eiropas regulā, bet tas ir arī izstrādāts, lai vienkāršotu jaunu šķiedru atzīšanas procedūru.

Manders kunga ziņojums, domājams, būtu pilnīgāks, ja tajā būtu iekļauts noteikums par obligātu tādu izstrādājumu etiķetēšanu, kuru izcelsmes valstis atrodas ārpus Eiropas Savienības, bet, ņemot vērā grūtības, kas rodas, risinot konkrētus jautājumus, manuprāt, galīgajā teksta redakcijā, kas tika nodota balsošanā, tika panākts labs kompromiss.

 
  
  

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0243/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo ar to veic grozījumus Regulā (EK) Nr. 1215/2009, lai pagarinātu tās darbības termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim, un dažus pielāgojumus, kas būs vajadzīgi, stājoties spēkā divpusējiem nolīgumiem ar Bosniju un Hercegovinu un ar Serbiju. Tā kā ar Pagaidu nolīgumiem par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem / Stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem (SAN) Bosnijai un Hercegovinai tiek piešķirtas tirdzniecības koncesijas tiem pašiem produktiem, kas norādīti autonomajās tirdzniecības preferencēs, šīs koncesijas jāsvītro no Padomes Regulas (EK) Nr. 1215/2009. Tās attiecas uz preferenciālajām tarifu kvotām intensīvi barotu jaunlopu gaļai, cukuram un cukura produktiem, dažiem vīniem un dažiem zivsaimniecības produktiem. Tirdzniecības preferenču pārtraukšana atņemtu to saņēmējvalstīm objektīvās ekonomiskās priekšrocības, ko tās izmanto tirdzniecībā ar Eiropas Savienību. Tas ļoti negatīvi ietekmētu Rietumbalkānu valstu tautsaimniecības rādītājus kopumā, kas radītu negatīvu ietekmi uz šo valstu reformu un pārejas procesiem. Turklāt būtu nopietni apdraudēta to ekonomikas atveseļošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu. Eiropas Savienība Rietumbalkānu valstīm ir piešķīrusi neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izveidojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Savukārt saimnieciskā attīstība veicinās politisko stabilitāti visā reģionā. Šīs tirdzniecības preferences piešķīra uz laikposmu, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī. Es piekrītu, ka noteikumu par atbrīvojumu darbības termiņš ir jāpagarina līdz 2015. gada 31. decembrim. Tirdzniecības preferenču pārtraukšana atņemtu to saņēmējvalstīm objektīvās ekonomiskās priekšrocības, ko tās izmanto tirdzniecībā ar ES. Tas negatīvi ietekmētu Rietumbalkānu valstu tautsaimniecības rādītājus kopumā, kas radītu negatīvu ietekmi uz šo valstu reformu un pārejas procesiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Es atbalstu ārkārtas tirdzniecības pasākumu ieviešanu tām valstīm un teritorijām, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Ikvienam ir zināms, ka tirdzniecība ir ekonomiskās attīstības dzinējspēks un šie tirdzniecības pasākumi atjaunos Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību. Turklāt, piešķirot Rietumbalkānu valstīm priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum, mēs arī spēsim veicināt straujāku šo valstu tautsaimniecību integrāciju Eiropas Savienības tautsaimniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Mēs šodien balsojam par ārkārtas tirdzniecības preferenču, piemēram, atbrīvojuma no tarifu piemērošanas un Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Serbijai un Kosovai piešķirto tirdzniecības preferenču darbības termiņa pagarināšanu līdz 2015. gadam. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1215/2009 preferenciālās tarifu kvotas attiecas uz intensīvi barotu jaunlopu gaļu, cukuru un cukura produktiem, dažiem vīniem un dažiem zivsaimniecības produktiem. Šī termiņa pagarināšana ir vērsta uz plašās ekonomikas krīzes risināšanu, ņemot vērā, ka tirdzniecības preferenču pārtraukšana apdraudētu šo valstu ekonomikas atveseļošanos un negatīvi ietekmētu Rietumbalkānu reformu un pārejas procesu kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kas piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas vai stabilizācijas procesu. To vidū ir Rietumbalkānu valstis, un produktiem, kuru izcelsme ir šajās valstīs, piemēro no muitas nodokļiem atbrīvotu statusu un neierobežotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum. Šo pasākumu mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību un mazināt krīzes sekas. Šo ārkārtas pasākumu termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī, un, ja tas netiks pagarināts, tas negatīvi ietekmēs labklājības radīšanu, apdraudēs ekonomikas atveseļošanu un iekšējo reformu un pārejas procesus. Tāpēc es atbalstu referenta ierosinātos grozījumus, kā arī šo pasākumu termiņa pagarināšanu līdz 2015. gada 31. decembrim, veicot pielāgojumus, kas būs vajadzīgi, stājoties spēkā divpusējiem nolīgumiem ar Bosniju un Hercegovinu un ar Serbiju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī ziņojuma mērķis ir pagarināt ārkārtas, no muitas nodokļiem atbrīvoto un neierobežoto pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Tā motīvs ir Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību atjaunošana, uzskatot, ka ekonomikas izaugsme, kas no tā izrietēs, veicinās politisko stabilitāti visā reģionā.

Tomēr šos pasākumus nevar aplūkot, neņemot vērā smagās ekonomikas un sociālās krīzes situāciju, kas pašlaik pastāv Balkānos, jo īpaši Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Serbijā un Kosovā. Pašreizējā krīze, bez šaubām, ir plašākas kapitālisma krīzes daļa, un to saasina tās ietekme. Tomēr tā dziļi sakņojas ilgā iejaukšanās, agresijas un militārās okupācijas vēsturē, ko ir veicinājusi Eiropas Savienība un tās nozīmīgākās dalībvalstis, kā arī ASV, cenšoties reģionā uzspiest savu ekonomisko un politisko kundzību. Kosovas atdalīšana un Eiropas Savienības loma šajā procesā ir tā piemērs, un iekšējais process, ko dēvē par „reformām un pāreju” ir šī imperiālās pārvaldes uzspiešanas procesa pašreizējais posms reģionā.

Šodien šeit ierosinātie priekšlikumi būtu jāaplūko, jāanalizē un jāizprot šādā kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī ziņojuma mērķis ir pagarināt ārkārtas, no muitas nodokļiem atbrīvoto un neierobežoto pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās tā dēvētajā stabilizācijas un asociācijas procesā. Tā motīvs ir Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību atjaunošana, uzskatot, ka ekonomikas izaugsme, kas no tā izrietēs, veicinās politisko stabilitāti visā reģionā.

Tomēr šos pasākumus nevar aplūkot, neņemot vērā smagās ekonomikas un sociālās krīzes situāciju, kas pašlaik pastāv Balkānos, jo īpaši Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Serbijā un Kosovā.

Pašreizējā krīze, bez šaubām, ir plašākas kapitālisma krīzes daļa, un to saasina tās ietekme. Tomēr tā dziļi sakņojas ilgā iejaukšanās, agresijas un militārās okupācijas vēsturē, ko ir veicinājusi Eiropas Savienība un tās nozīmīgākās dalībvalstis, kā arī ASV, cenšoties reģionā uzspiest savu ekonomisko un politisko kundzību. Kosovas atdalīšana un Eiropas Savienības loma šajā procesā ir tā piemērs, un iekšējais process, ko dēvē par „reformām un pāreju” ir šī imperiālās pārvaldes uzspiešanas procesa pašreizējais posms reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienība ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2000 piešķīra neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izveidojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Turklāt saimnieciskā attīstība ir veicinājusi politisko stabilitāti visā reģionā. Šīs tirdzniecības preferences piešķīra uz laikposmu, kas beidzās 2010. gada 31. decembrī, un tās patlaban attiecas uz Bosniju un Hercegovinu, kā arī Serbiju un Kosovu.

Tomēr tirdzniecības preferenču pārtraukšana varētu ļoti negatīvi ietekmēt Rietumbalkānu valstu tautsaimniecības rādītājus kopumā, kas varētu radīt negatīvu iespaidu uz šo valstu reformu un pārejas procesiem. Turklāt būtu nopietni apdraudēta to ekonomikas atveseļošanās. Lai nepārtrauktu tirdzniecību, ir vēlams pagarināt Padomes Regulas (EK) Nr. 1215/2009 piemērošanas termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Šo pasākumu mērķis ir sniegt valstīm, piemēram, Rietumbalkānu valstīm, atbalstu stabilizācijas procesā, izmantojot tirdzniecības preferenču pasākumus tirdzniecībai Eiropas Savienībā salīdzinājumā ar trešām valstīm. Ņemot vērā atbilstīgu lēmumu pagarināt regulas darbības termiņu līdz 2015. gadam, īpašu uzmanību pievēršot Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Serbijai, es apstiprinu, ka balsoju par šī dokumenta pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo svarīgo dokumentu, jo Eiropas Savienība ar regulu (EK) Nr. 2007/2000 piešķīra neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izveidojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Savukārt saimnieciskā attīstība veicinās politisko stabilitāti visā reģionā. Tirdzniecības preferences piešķīra uz laikposmam, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, un tās patlaban attiecībā uz visiem Regulā (EK) Nr. 1215/2009 paredzētajiem produktiem izmanto Bosnija un Hercegovina, Serbija un ANO Drošības Padomes rezolūcijā Nr. 1244/99 noteiktā Kosova. Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Albānijā, Horvātijā, Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai Melnkalnē, turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 1215/2009 noteikumus, kad tajā attiecīgi norādīts, vai visus Regulā (EK) Nr. 1215/2009 paredzētos pasākumus, kas ir labvēlīgāki nekā tirdzniecības koncesijas, kas noteiktas divpusējos nolīgumos starp Eiropas Savienību un šīm valstīm. Ar šo priekšlikumu veikti grozījumi Regulā (EK) Nr. 1215/2009, lai pagarinātu tās darbības termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim, un daži pielāgojumi, kas būs nepieciešami, stājoties spēkā divpusējiem nolīgumiem ar Bosniju un Hercegovinu un ar Serbiju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu grozījumu veikšanu Regulā (EK) Nr. 1215/2009, lai pagarinātu tās darbības termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim, un dažus pielāgojumus, kas būs nepieciešami, stājoties spēkā divpusējiem nolīgumiem ar Bosniju un Hercegovinu un ar Serbiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā ir pastiprināts spiediens, ko Eiropas Savienība savās interesēs īsteno attiecībā uz Balkānu valstīm. Tā pat pieprasa, lai Parlaments sadarbībā ar Padomi veiktu „atbilstīgus pasākumus”, ja šo valstu valdības neapliecina pietiekamu vēlēšanos liberalizēt to ekonomikas. Tas ir augstprātīgs imperiālisms! Es balsošu pret šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ar Regulu (EK) Nr. 2007/2000 piešķīra neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju ES tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izveidojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Tā rezultātā radītā ekonomikas attīstība veicinās politisko stabilitāti visā reģionā. Šīs regulas sniegto priekšrocību izmantošanas termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī. Ņemot vērā ekonomikas un finanšu krīzi, ko mēs pašlaik piedzīvojam, šo nosacījumu piemērošanas laiks ir jāpagarina līdz 2015. gada 31. decembrim, lai īpašo nosacījumu pārtraukšana neizraisītu ekonomikas stagnāciju šajos reģionos. Apmierinoši nosacījumi tautsaimniecības jomā ir vajadzīgi stabilitātes un miera saglabāšanai šajā nestabilajā Balkānu reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienībai pieņemto Regulu Nr. 2007/2000, tā piešķīra neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izveidojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Savukārt saimnieciskā attīstība veicinās politisko stabilitāti visā reģionā. Tirdzniecības preferences nevajadzētu pārtraukt, jo tas varētu negatīvi ietekmēt vispārējos Rietumbalkānu valstu tautsaimniecības rādītājus kopumā, kas radītu negatīvu iespaidu uz šo valstu reformu un pārejas procesiem. Turklāt būtu nopietni apdraudēta to ekonomikas atveseļošanās. Tāpēc es esmu vienisprātis ar referentu, kurš atbalsta grozījumu veikšanu Regulā (EK) Nr. 1215/2009, lai pagarinātu tās darbības termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim, un balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai stimulētu Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību attīstību, tām ir piešķirta priviliģēta pieeja Eiropas Savienības tirgum. Tas attiecas uz gandrīz visiem produktiem, kas ražoti valstīs, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā vai ir ar to saistītas. Tirdzniecības preferences piešķīra uz laikposmu, kas beidzās 2010. gada 31. decembrī, un tās attiecās uz šādām valstīm: Bosnija un Hercegovina, Serbija un Kosova.

Tirdzniecības preferences paliek spēkā attiecībā uz produktiem no Albānijas, Horvātijas, Maķedonijas un Melnkalnes. Ja šo tirdzniecības preferenču piemērošana tagad tiktu pārtraukta, tas apdraudētu šo valstu ekonomiku turpmāko attīstību. Es nebalsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo, kā jau tika paskaidrots, daži punkti šajā jaunajā regulā nav formulēti precīzā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šī ziņojuma mērķis ir pagarināt Padomes Regulas (EK) Nr. 1215/2009, ar ko ievieš ārkārtas tirdzniecības pasākumus tām valstīm un teritorijām, kuras piedalās vai ir saistītas ar Eiropas Savienības asociācijas un stabilizācijas procesu, darbības termiņu. Eiropas Savienība ir piešķīrusi neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izveidojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Es uzskatu, ka bija jāveic pētījums, par šādas ārkārtas pieejas ietekmi uz iekšējo tirgu. Šīs tirdzniecības preferences piešķīra uz laikposmu, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī. Tirdzniecības preferenču pārtraukšana atņemtu to saņēmējvalstīm objektīvas ekonomiskās priekšrocības, ko tās izmanto tirdzniecībā ar Eiropas Savienību. Tas ļoti negatīvi ietekmētu Rietumbalkānu valstu tautsaimniecības rādītājus kopumā, kas radītu negatīvu iespaidu uz šo valstu reformu un pārejas procesiem un varētu apdraudēt to ekonomikas atveseļošanos. Es balsoju par šo priekšlikumu, kura mērķis ir pagarināt šo pasākumu piemērošanas termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ar Regulu (EK) Nr. 2007/2000 piešķīra neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu ārkārtas pieeju Eiropas Savienības tirgum gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kuras piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā. Šo pasākumu galvenais mērķis ir atjaunot Rietumbalkānu valstu tautsaimniecību, izmantojot priviliģētu pieeju Eiropas Savienības tirgum. Šīs tirdzniecības preferences, kas pašlaik attiecas uz Bosniju un Hercegovinu un uz Serbiju un Kosovu, piešķīra uz laikposmu, kas beidzas 2010. gada 31. decembrī, bet to darbības termiņu tagad vajadzētu pagarināt līdz 2015. gada 31. decembrim, lai neapdraudētu šo valstu ekonomikas attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan galīgais balsojums tika atcelts, mēs balsojām par vairākiem grozījumiem. Šie „ārkārtas tirdzniecības pasākumi”, kas tiek īstenoti attiecībā uz partnervalstīm Rietumbalkānos, kuras piedalās Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesā, ir preferenciāli tarifi, kas partnervalstu eksporta produktiem nodrošina vieglāku pieeju Eiropas Savienības tirgum. Par to ir jāinformē Pasaules Tirdzniecības Organizācija. Programmas darbības termiņš beidzās 2010. gadā, un tagad mēs izskatām tās pagarināšanu. Tā ir bloķēta kavēta komitoloģijas lēmuma dēļ. 2011. gada janvāra sākumā Starptautiskās tirdzniecības komiteja Padomei iesniedza priekšlikumu paātrināt procedūru, bet nesaņēma nekādu atbildi. Tādējādi Parlamentam ir jāsagaida J. Szájer ziņojuma par komitoloģiju pieņemšana martā, lai turpinātu iesākto darbu. Neoficiālās trīspusējās sarunās tika panākts jautājuma risinājums, lai to varētu pieņemt pirmajā lasījumā. Kavējums ir radījis grūtības dažās saņēmējvalstīs, jo īpaši Kosovā, un par to ir nepamatoti vainots Parlaments.

 
  
  

Ziņojums: Gunnar Hökmark (A7-0151/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šī priekšlikuma pieņemšanu, jo es piekrītu tajā ievērotajam pamatprincipam. Eiropas Savienība patiešām ir lielākā ekonomika pasaulē. Ne ASV, ne Ķīna nav lielākas, kaut gan to bieži apgalvo sarunās par to, kurš ir vai būs pirmajā pozīcijā pasaules ekonomikā. Atšķirība ir tā, ka ASV un Ķīnai ir lielāki tirgi, tādējādi tās var piedāvāt labākus priekšnosacījumus konkurencei, konkurētspējai, jauniem pakalpojumiem, precēm un inovācijām. Eiropai ir būtiski izveidot vienotu iekšējo tirgu, lai kļūtu par līderi pasaules ekonomikā, koncentrējoties uz pakalpojumu nozari un ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, bet tajā pašā laikā Digitālā programma un digitālā ekonomika var kalpot par dzinuli iekšējā tirgus īstenošanai visās mūsu ekonomikas jomās. Šim nolūkam nepieciešama spēja kļūt par līderi platjoslas un interneta lietošanā. Eiropas atvēršana jauniem pakalpojumiem un lielākām mobilajām pārraidēm nodrošina pamatu jaunām iespējām kultūrā un satura ziņā, raidorganizācijām un sabiedriskajiem pakalpojumiem platjoslu struktūrā, vienlaicīgi nodrošinot tādas pašas apraides iespējas kā šodien.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu. Es piekrītu referenta viedoklim, ka ir būtiski izveidot vienotu iekšējo tirgu, lai Eiropa būtu pasaules ekonomikas līdere, koncentrējoties uz pakalpojumu nozari un ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Digitālā programma un digitālā ekonomika var kalpot par dzinuli iekšējā tirgus īstenošanai visās mūsu ekonomikas jomās. Šim nolūkam nepieciešama spēja kļūt par līderi platjoslu un interneta lietošanā. Mūsu mērķis ir padarīt Eiropu par labāko un darīt to, kas ir vislabākais Eiropai, — atvērt tirgu jauniem pakalpojumiem un lielākām mobilajām pārraidēm, nodrošināt pamatu jaunām iespējām kultūrā un satura ziņā, raidorganizācijām un sabiedriskajiem pakalpojumiem platjoslu struktūrā. Pirmā radiofrekvenču spektra politikas programma (RSPP) ir nozīmīgs pasākums, lai nodrošinātu šā ierobežotā resursa lietderīgu un optimālu izmantošanu. Eiropai ir jāvada šis pārmaiņu process, radot labākas iespējas konkurētspējīgai un uz zināšanām balstītai Eiropas ekonomikai, kuru raksturo dzīvīgums, pārmaiņas un inovācijas. Tam nepieciešama pieeja interneta un platjoslu lietojumu vislabākajai jaudai un lielākajam ātrumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu. Digitālā programma un digitālā ekonomika ir viens no svarīgākajiem stratēģijas „ES 2020” mērķiem, kas ir vērsts uz trūkumu novēršanu digitālajā jomā un Eiropas rūpniecības produktivitātes, kohēzijas un konkurētspējas līmeņa palielināšanu, kā arī labākas piekļuves nodrošināšanu vienotajam tirgum Eiropas Savienības uzņēmumiem un patērētājiem. Šodien Eiropa atpaliek no ASV un Ķīnas, kuras atbrīvo lielu daļu spektra, lai ļautu ātri attīstīties jauniem pakalpojumiem un liela ātruma mobilā interneta savienojumiem. Eiropas Savienībā ir jāveicina efektīvs spektra izmantojums, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc radiofrekvencēm, un ir jāpalielina mobilās platjoslas jauda, nodrošinot labākas iespējas valsts sektoram un komercsektoram. Mums ir jāpārvar digitālā plaisa, lai līdz 2020. gadam visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem būtu piekļuve platjoslas pakalpojumiem ar vismaz 30 Mb/s ātrumu. Turpmākajai spektra politikai ir jānodrošina arī atbilstīga, vienkārša un nediskriminējoša atļauju sistēma, kas visā Eiropas Savienībā nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un veicinātu konkurenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem un atsevišķiem patērētājiem pēc iespējas plašākas iespējas izmantot bezvadu interneta, radio un televīzijas pakalpojumu sniegtās priekšrocības, atbrīvojot radiofrekvenču spektru. Tas Eiropas iedzīvotājiem sniegtu divējādu labumu, proti, atvieglotu piekļuvi moderniem saziņas līdzekļiem, un telekomunikāciju tīkli samazinātu vēl joprojām pastāvošo Eiropas Savienības iedzīvotāju izslēgšanu, jo īpaši lauku un nomaļu apvidu iedzīvotāju gadījumā, un aktīvāk atbalstītu Eiropas Savienības ekonomiku, jo pastāvētu labāki apstākļi inovatīvas pakalpojumu nozares un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstībai. Eiropa ir noteikusi par mērķi līdz 2013. gadam nodrošināt visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem iespēju izmantot platjoslu, un bezvadu tehnoloģija ir ērtākais veids, kā to panākt, veicot mazākos ieguldījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es apsveicu Hökmark kungu saistībā ar tik aktuāla ziņojuma sagatavošanu par radiofrekvenču spektra politikas programmu. Es balsoju par tā pieņemšanu, jo es pilnīgi atbalstu visus pasākumus, kuru mērķis ir vienotā iekšējā tirgus atbalsts un īstenošana. Eiropai ir jāpieņem progresīvas sistēmas platjoslas un interneta izmantojumam, kas ir pieejams visiem un spēj sasniegt arī laiku un nomaļas teritorijas, kā paredzēts Digitālajā programmā. Tajā pašā laikā ir būtiski garantēt privātpersonu, ražotāju, lietotāju un valsts iestāžu drošību.

Turklāt optisko šķiedru lielās izmaksas un pieaugošais lietotāju pieprasījums pēc ātriem savienojumiem nozīmē, ka tehniskais regulējums ir jāpārskata gan no likumdošanas, gan funkcionalitātes perspektīvas. Tāpēc ir jāizstrādā daudzgadu radiofrekvenču spektra likumdošanas programmas, lai ieviestu stratēģisko plānošanu un apmierinātu augošo pieprasījumu pēc platjoslas piekļuves, jo īpaši tāpēc, ka saskaņā ar oficiālajām aplēsēm laikā līdz 2013. gadam datu pārraides apjoms katru gadu dubultosies.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Digitālajā programmā paredzētie mērķi attiecībā uz platjoslas pārklājuma nodrošināšanu visiem Eiropas iedzīvotājiem no 2013. gada un liela ātruma pārklājumu līdz pat 30 megabitiem sekundē vai vairāk (līdz 100 Mb/s pusei Eiropas mājsaimniecību) no 2020. gada ir jāuzskata par minimumu, un būtu jācenšas panākt, lai Eiropā būtu labākā jauda un lielākais platjoslas savienojumu ātrums pasaulē. Tas ir saistīts ar uzskatu, ka bezvadu platjoslas savienojuma nodrošināšana ir svarīga, lai visiem iedzīvotājiem būtu piekļuve jauniem un inovatīviem pakalpojumiem. Es pilnīgi atbalstu Komisijas ierosināto termiņu attiecībā uz 800 MHz joslas pieejamības nodrošināšanu elektronisko sakaru pakalpojumiem no 2013. gada 1. janvāra. Izņēmumus un atkāpes jāpieļauj tikai tehnisku iemeslu dēļ, ņemot vērā īpašas drošības un aizsardzības vajadzības. Pārējās joslas saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jāatbrīvo no 2012. gada 1. janvāra. Es uzskatu, ka mums ir jācenšas panākt lielāka skaita frekvenču piešķiršanu mobilajiem pakalpojumiem, par minimālo mērķi paredzot 1200 MHz. Ir svarīgi ieviest izsvērtus noteikumus, kas nākotnē nodrošinās iespēju atbrīvot papildu spektra joslas. Es arī uzskatu, ka būtu jārisina citi problemātiski jautājumi, tostarp kā svarīgākais jautājums par joslu atbrīvošanas izmaksām.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Mums Eiropas Savienībā ir efektīvākā veidā jāpiešķir radiofrekvenču spektrs, lai nodrošinātu, ka mēs neatpaliekam no citām attīstītām valstīm, kas virzās uz digitālu sabiedrību. Šajā ziņojumā ietvertie aspekti arī pilnībā atbilst Eiropas Savienības Digitālajai programmai. Gan patērētāji, gan uzņēmumi Eiropas Savienībā aizvien vairāk izmanto platjoslas internetu un mobilo internetu savos viedtālruņos vai planšetdatoros, un tam ir nepieciešams ātrs savienojums. Tāpēc pēc iespējas drīzāk ir jāatbrīvo 800 MHz josla platjoslas interneta pakalpojumiem un pat josla zem 790 MHz, ja izrādās, ka šāds pasākums ir vajadzīgs, lai risinātu ar datu pārraides apjoma pieaugumu saistīto situāciju. Pirmajā radiofrekvenču spektra politikas programmā atbalstītie pasākumi ir svarīgi digitālās plaisas samazināšanai un ātru un uzticamu telekomunikāciju pakalpojumu nodrošināšanai lauku apvidos un nomaļās teritorijās, lai tajās nodrošinātu aktivitātes atjaunošanos. Visbeidzot, ar šiem pasākumiem nodrošina atbalstu inovāciju un plašākam jauno tehnoloģiju izmantojumam, kas ir obligāts nosacījums Eiropas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai, kā tas ir uzsvērts arī Aktā par vienoto tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par Hökmark kunga ziņojuma projektu, kurā ir atbalstīta 800 MHz joslas atbrīvošana mobilajiem pakalpojumiem laikā no šī brīža līdz 2013. gada 1. janvārim un noteikti vairāki ļoti vērienīgi mērķi, piemēram, 1200 MHz atbrīvošana mobilo datu pārraidei no 2015. gada. Referents arī uzstāj, ka ir jānodrošina spektra izmantojuma efektivitāte, lielāka elastība inovāciju veicināšanā, kā arī ieguldījumi, un ka ir jāuzlabo pašreizējā un turpmākā spektra izmantojuma uzskaite.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Eiropas telekomunikāciju nozares un informācijas tehnoloģiju nozīmi augstākas produktivitātes un konkurētspējas nodrošināšanai mūsu tirgū, es balsoju par radiofrekvenču spektra politikas programmu. Esmu pārliecināta par to, ka šī programma spēs radīt nepieciešamos apstākļus veiksmīgai konkurencei ar Ķīnas un ASV jauno tehnoloģiju tirgu, kā arī Eiropas vadošās pozīcijas saglabāšanai telekomunikāciju nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski.(FR) Es atbalstīju šo ziņojumu, kas īstermiņā ļaus nodrošināt eksponenciālo pieprasījumu pēc piekļuves mobilajam internetam ar lielu frekvenču patēriņu, jo īpaši, piešķirot visu 800 MHz joslu, kas kļūs pieejama elektronisko sakaru pakalpojumiem, mūsu dažādajās valstīs pārejot uz digitālo televīziju. Vidējā līdz ilgā termiņā mūsu mērķim ir jābūt spektra pārrobežu izmantojuma uzlabošanai, atzīstot tā vērtību no sociālā, kultūras un ekonomikas viedokļa. Tajā pašā laikā mēs atbalstām inovatīvas tehnoloģijas (femtošūnas, kognitīvās tehnoloģijas), lai kvalitatīvi nodrošinātu frekvenču izmantošanas pieprasījuma apmierināšanu. Tas veicinās mērķu sasniegšanu, ko Eiropas Savienība pati sev ir noteikusi, tostarp digitālās plaisas pārvarēšanu, lai nodrošinātu, ka no 2015. gada visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu piekļuve platjoslas pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par grozījuma Nr. 20 otrās daļas, grozījuma Nr. 69 otrās daļas noraidīšanu, jo to ieteica abi Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvji Kultūras komitejā, kurā es piedalos kā vietniece.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – Es šodien atbalstīju ziņojumu par radiofrekvenču spektru. Tas šajā nozarē radīs darba vietas, palīdzēs izpildīt Digitālo programmu un noderēs, lai 2013. gadā sasniegtu mērķus saistībā ar bezvadu frekvencēm. Rumānijā ir viens no lielākajiem interneta ātrumiem Eiropā. Uzlabojot Eiropas platjoslas pakalpojumus, palielināsies mūsu konkurētspēja. Ir jāņem vērā, ka Starptautiskā telekomunikāciju savienība uzskata, ka jauda ir jāpadara pieejama un, vēlams, jāsaskaņo pasaules līmenī.

Mēs visi savā ikdienas dzīvē izmantojam radiofrekvenču spektru, lai klausītos radio programmas, lietotu mobilos tālruņus, ar tālvadības pults palīdzību atslēgtu vai aizslēgtu mūsu automašīnas un izmantotu satelīta navigācijas sistēmas. Šī ziņojuma mērķis būs saskaņot Eiropas Savienības pieeju spektra pārvaldībai visā Eiropas Savienībā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu iesaistīties divpusējā saziņā un sarunās ar trešām valstīm, lai īstenotu savus Eiropas Savienības frekvenču mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā ir paredzēts pasākumu kopums, kas ievērojami veicina vispārējas piekļuves nodrošināšanu mazāk labvēlīgos vai attālos apgabalos, piemēram lauku apvidos un salās.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Piekļuve radiofrekvenču spektram ir svarīga, lai nodrošinātu, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem, neraugoties uz to, vai viņi atrodas lauku apvidos vai pilsētās, būtu piekļuve digitālajām tehnoloģijām un platjoslas pakalpojumiem, kopējam šīs nozares apgrozījumam veidojot aptuveni EUR 200 miljardus. Tāpēc, ņemot vērā radiofrekvenču spektra vērtību, ir obligāti jānosaka Eiropas Savienības prioritātes tā piešķiršanai un izmantošanai.

Tāpēc Digitālās programmas, digitālās ekonomikas un šīs pirmās pieciem gadiem paredzētās politikas programmas mērķis ir mūsu ekonomikas stimulēšana un iekšējā tirgus īstenošana visos tā aspektos. Ir svarīgi, lai Eiropas telekomunikāciju nozare atgūtu vadošo pozīciju pasaules mērogā un stimulētu lielāku produktivitāti, kohēziju, konkurētspēju un piekļuvi vienotajam tirgum.

Tāpēc es vēlētos apsveikt referentu ar tikko panākto rezultātu, pateicoties darbam, kas tika ieguldīts kompromisa sasniegšanai visu grupu vidū mērķtiecīga un iedrošinoša ziņojuma ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Šis ziņojums ir priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu. Tā kā Eiropas Savienība ir pasaules lielāka ekonomika, tai ir jāpārrauga visi tās modernizācijas un tehnoloģiskās inovācijas procesi, pretējā gadījumā pastāv draudi, ka to apsteigs tādas jaunās tirgus ekonomikas valstis kā Ķīna un Dienvidkoreja. Pēdējā minētā valsts ir šīs attīstības, kura balstās uz digitālo saziņu, piemērs, jo tās datu plūsmas ātrums un attiecīgais platjoslas segums tai nodrošina pasaules līderes vietu. Digitālajā programmā noteiktie mērķi, ņemot vērā pastāvīgo datu plūsmas ātruma un apjoma pazemināšanos, kas saskaņā ar aplēsēm laikā līdz 2014. gadam ik gadu dubultosies, būtu jāuzskata par minimumu vai jāpārvērtē, ja Eiropas Savienība šajā jomā vēlas Dienvidkorejai atņemt līderes pozīciju. Ņemot vērā, ka kultūras ziņā internets ir galvenais instruments labāku apstākļu, kā arī attīstības un zināšanu radīšanai iedzīvotāju interesēs, jo īpaši ar audiovizuālā satura apraides palīdzību, es atbalstu šī ziņojuma pieņemšanu un ceru, ka Eiropas Savienībai būs vadošā loma radiofrekvenču spektra jomā un inovāciju un izstrādes programmatūras radīšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atzīstam vajadzību plānot un organizēt radiofrekvenču spektru. Tas būtu jādara, balstoties uz sadarbību starp dalībvalstīm, paturot prātā, ka spektrs ir sabiedrisks labums, kas ir svarīgi, izklāstot un uzlabojot sabiedrībai paredzēto pakalpojumu klāstu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu jomās.

Mēs nepiekrītam radiofrekvenču spektra plānošanai, kas balstās uz Komisijas noteiktām vadlīnijām, lai spektru pārveidotu par asi „mērķiem un galvenajām darbībām, kas paredzētas stratēģijā „Eiropa 2020” un Digitālajā programmā”, un mēs arī nepiekrītam, ka šī programma ir uzskatāma par vienu no „50 prioritārajām darbībām, kas paredzētas Aktā par vienoto tirgu”. Šīs Eiropas Savienības stratēģijas un politikas programmas ir veicinājušas pašreizējo krīzi, ar ko mēs saskaramies, un to neatlaidīga turpināšana nenovēršami saasinās šo krīzi.

Lai gan ziņojumā ir minēts, ka radiofrekvenču spektrs ir „galvenais sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem”, ziņojums ir vērsts uz „iespēju spektra tiesību tirdzniecībai”, un tajā Komisija ir aicināta pieņemt pasākumus, „lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību”. Es vēlreiz norādīšu, ka mēs nepiekrītam šīm vadlīnijām un mēs no tām vēlētos distancēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs piekrītam, ka ir jāplāno un jāorganizē radiofrekvenču spektrs, balstoties uz vajadzīgo sadarbību dalībvalstu vidū, jo spektrs ir sabiedrisks labums, kas ir svarīgs pakalpojumu uzlabošanai, jo īpaši valsts pakalpojumu gadījumā.

Komisijas noteiktajiem termiņiem, lai spektru pārveidotu par asi „mērķiem un galvenajām darbībām, kas paredzētas stratēģijā „Eiropa 2020” un Digitālajā programmā”, un mēs arī nepiekrītam, ka šī programma ir uzskatāma par vienu no „50 prioritārajām darbībām, kas paredzētas Aktā par vienoto tirgu”. Mēs uzskatām, ka šīs stratēģijas un politikas programmas ir veicinājušas kapitālisma pašreizējo sistēmisko krīzi.

Lai gan ziņojumā ir minēts, ka radiofrekvenču spektrs ir „galvenais sabiedriskais resurss būtiskām nozarēm un pakalpojumiem”, ziņojums ir vērsts uz „iespēju spektra tiesību tirdzniecībai”, un tajā Komisija ir aicināta pieņemt pasākumus, „lai nodrošinātu, ka dalībvalstis Savienības robežās atļauj spektra izmantošanas tiesību tirdzniecību”. Mēs vēl joprojām nezinām par šiem ierosinājumiem, tāpēc mēs nebalsojām par šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienība ir lielākā ekonomika pasaulē. Lai Eiropai būtu vadošā loma pasaules ekonomikā, koncentrējoties uz pakalpojumu nozari un ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, vienots iekšējais tirgus ir ļoti vajadzīgs. Digitālā programma un digitālā ekonomika var kalpot par dzinuli iekšējā tirgus īstenošanai visās mūsu ekonomikas jomās. Šim nolūkam nepieciešama spēja kļūt par līderi platjoslu un interneta lietošanā. Ir būtiski ne tikai atgūt Eiropas telekomunikāciju nozares līderpozīcijas pasaules tirgū, bet arī būt patiesam līderim informācijas tehnoloģiju attīstības un jaunu pakalpojumu un lietojumu izstrādes jomā. Pat vēl svarīgāk ir radīt apstākļus augstākai ražībai, kohēzijai, konkurētspējai un visas Eiropas rūpniecības piekļuvei vienotajam tirgum.

Mūsu mērķis ir padarīt Eiropu par labāko un darīt to, kas ir labākais Eiropai, — atvērt tirgu jauniem pakalpojumiem un lielākām mobilajām pārraidēm, nodrošināt pamatu jaunām iespējām kultūrā un satura ziņā, raidorganizācijām un sabiedriskajiem pakalpojumiem platjoslu struktūrā un vienlaicīgi nodrošināt tādas pašas iespējas kā šodien.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir jāpieņem atjaunota pieeja, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos aspektus, attiecībā uz spektra pārvaldību, piešķiršanu un izmantošanu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tāda regulējuma noteikšanai, ar kuru nodrošina lielāku spektra efektivitāti, labāku frekvenču plānošanu un aizsardzību pret konkurences pārkāpumiem un tādiem ar spektra izmantošanu saistītiem pasākumiem, kuriem pretsabiedrisks raksturs. Kā uzsvērts Aktā par vienoto tirgu, radiofrekvenču spektra programmas izveide ir risinājums digitālās sabiedrības un tehnoloģijas attīstības nodrošināšanai.

Es uzskatu, ka Komisijai attiecībā uz pienācīgu spektra pārvaldības koordinēšanu ir jāīsteno visaptveroša pieeja, ņemot vērā to, ka šis sabiedriskais resurss ir ierobežots un ļoti svarīgs patērētāju, iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam vienotajā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Mūsdienu informācijas sabiedrība un frekvenču joslu ierobežotība nosaka, ka spektra stratēģiskā plānošana un saskaņošana ir ļoti svarīga. Tas, protams, ir saistīts ar mobilajiem un bezvadu platjoslas sakariem, radio un televīzijas apraidi, kā arī radiosakariem koncertos un teātros. Papildus frekvenču jautājumiem tas attiecas uz kultūras daudzveidību un ietver arī to, ka jāņem vērā tas, kādas tehniskās iespējas ir un nav pieejamas un izmaksu ziņā īstenojamas. Pieejamība izmaksu ziņā ir svarīgs aspekts, piemēram, kultūras iestādēm, kuru rīcībā nav lieli naudas līdzekļi un kuras ne vienmēr var iegādāties jaunu aprīkojumu. Mērķi ieviest visaptverošu platjoslas segumu Eiropas Savienībā no 2013. gada un vispārēju pieeju ātram interneta savienojumam no 2020. gada ir uzteicami, tomēr, iespējams, tie nav pilnīgi īstenojami. Turklāt priekšlikumā nav ņemtas vērā konkrētās problēmas robežu reģionos, kuros ir vajadzīga lielāka saskaņošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. (IT) Apstiprinot Hökmark kunga ziņojumu, Parlaments izvēlas inovācijas. Platjoslas un mobilo sakaru nozare ir ne tikai ļoti svarīga Eiropas iedzīvotājiem, bet palīdz radīt jaunas iespējas attiecībā uz izpēti un attīstību, un tās ir jomas, kurās Eiropas Savienība var iegūt un tai ir jācenšas iegūt vadošo lomu.

Šajā ziņā ir svarīgi nodrošināt, ka pirmā Eiropas radiofrekvenču spektra politikas programma ir saskaņā ar mērķiem, kas jau ir izklāstīti stratēģijā „ES 2020” un Digitālajā programmā, kā arī ietilpst Akta par vienoto tirgu prioritāro darbību lokā.

Eiropas Savienībai ir jācenšas pārvarēt digitālo plaisu, kas Eiropā rada milzīgas atšķirības, jo īpaši starp pilsētu un lauku reģioniem, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem, jo īpaši tiem pakalpojumiem, kas ietver jaunās tehnoloģijas. Tāpēc es atbalstu vērienīgos ierosinātos mērķus, lai no 2020. gada nodrošinātu platjoslas piekļuvi visā Eiropā, ar īpašu uzsveru uz bezvadu tīkliem.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo Eiropai ir jāatbrīvo vairāk spektra bezvadu platjoslas līnijām. To var un vajag panākt, ņemot vērā pašreizējo apraidi, raidorganizācijām nodrošinot tādas pašas iespējas kā šodien, nepieciešamības gadījumā kompensējot iespējamās pārejas izmaksas. Apraidei un kultūrai ir jākļūst par bezvadu pakalpojumu attīstības pašsaprotamu daļu. Šodien Eiropa atpaliek, kamēr ASV un Ķīna atbrīvo lielu daļu spektra, lai ļautu ātri attīstīties jauniem pakalpojumiem un ātram mobilajam internetam. Mūsu mērķis ir darīt to, kas ir vislabākais Eiropai, — atbrīvot spektru jauniem pakalpojumiem un lielākai mobilo datu apritei, nodrošināt jaunas iespējas kultūras un satura ziņā, raidorganizācijām un sabiedriskajiem pakalpojumiem platjoslu struktūrā un tajā pašā laikā nodrošināt tādas pašas apraides iespējas kā šodien. Bezvadu platjosla ir svarīga, lai nodrošinātu, ka visiem iedzīvotājiem ir pieejami jauni un inovatīvi pakalpojumi. Šķiet pašsaprotami, ka šo mērķi nevar sasniegt ar optisko šķiedru, kuras izmantošanai ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, bet gan, izmantojot dažādo pieejamo bezvadu tehnoloģiju kopumu, lai paplašinātu platjoslas pārklājumu (virszemes apraidi, kabeļu, šķiedru vai satelīta sistēmas), to attiecinot uz visu Kopienas teritoriju, tostarp lauku un attālākajiem reģioniem, un ļaujot tirgum izvēlēties operatoriem un iedzīvotājiem izmaksu ziņā efektīvāko tehnoloģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Mūsdienās gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem telekomunikācijas ir tikpat svarīgas kā tradicionālie saziņas veidi. Turklāt tā tas ir gan laukos, gan pilsētās. Bezvadu internets ir prasība, lai visi Eiropas iedzīvotāji saņemtu ātrus platjoslas savienojumus. Tam vajadzīgs atsevišķi piešķirts radiofrekvenču spektrs, lai nodrošinātu netraucētus savienojumus. Ir labi, ka tiks nodrošināta piekļuve jaunajam radio spektram, jo dalībvalstis pāriet no analogās uz digitālo televīziju. Ir jāizmanto tā sniegtās priekšrocības.

Eiropai ir vajadzīga lielāka platjoslas jauda un ātrums, lai mūsdienu ekonomikas kontekstā neatpaliktu no jaunajām ekonomikas lielvarām, piemēram, Indijas un Ķīnas. Strādāsim, lai nodrošinātu, ka nākamās paaudzes Google un Facebook tiktu izstrādāti Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. (LV) Es atbalstīju ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar kuru izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu. Uzskatu, ka kopēja radiofrekvenču spektra politika sniegs Eiropas Savienības dalībvalstīm jaunas iespējas attīstīt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju industriju. Savukārt uzņēmējiem būs iespēja piedāvāt jaunus un kvalitatīvus pakalpojumus, kas stimulēs kopējo Eiropas ekonomikas attīstību. Tomēr, veicot izmaiņas frekvenču spektra politikā, jāņem vērā arī starptautiskās vienošanās, kas noslēgtas par atsevišķu frekvenču atvēršanu starptautiskā līmenī.

Valstīm, kuras robežojas ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem, būs grūtības atvērt frekvences, ja to nedarīs arī kaimiņvalstis. Šis apstāklis jāņem vērā, un jāparedz, ka frekvenču atvēršana iespējama tikai tad, kad to veiks arī tādas valstis kā, piemēram, Krievija un Baltkrievija. Dalībvalstis nedrīkst tikt nostādītas Eiropas Savienības ambīciju priekšā, nerēķinoties ar faktiskajām iespējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Es biju atbildīga par atzinuma sagatavošanu par radiofrekvenču politikas programmu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, un esmu ļoti apmierināta ar tekstu, par kuru notika balsojums. Es esmu stingri atbalstījusi tālredzīgu un vērienīgu spektra politiku, kas veicinātu jaunas inovācijas un pasaules mēroga konkurētspēju. Tas ir svarīgi, jo mēs meklējam jaunas iespējas ekonomikas izaugsmei Eiropā.

Bezvadu interneta pakalpojumiem un jo īpaši mobilo sakaru nozarei ir ārkārtīgi vajadzīgs jauns spektrs, jo pēdējo gadu laikā ir dramatiski pieaudzis tāda aprīkojuma pārdošanas un lietošanas mērogs, kas izmanto bezvadu tīklus, piemēram, viedtālruņiem un citām līdzīgām iekārtām. Nedrīkst pieļaut, ka spektra trūkums kavē inovācijas, kamēr mēs izstrādājam jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus. Radiofrekvenču spektrs ir ierobežots dabas resurss un sabiedriskais īpašums, ko mums ir jācenšas izmantot daudz efektīvāk. Galvenie radiofrekvenču spektra politikas mērķi ir platjoslas piekļuve visā Eiropas Savienībā no 2013. gada un ātri interneta savienojumi no 2020. gada.

Papildus apsvērumiem par „digitālo dividendi”, kas jāizmanto dažādiem interneta pakalpojumiem (citiem vārdiem runājot, 800 MHz josla), mums ir jālūkojas nākotnē un jāizskata iespējas, ko piedāvā nākamās iespējamās joslas, piemēram, 700 MHz josla. Lielākā jauda un ātrums sniegtu labāko pamatu konkurencei un inovācijām. Augošais pieprasījums Āzijā un Amerikas Savienotajās Valstīs jau ir ņemts vērā. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai mēs Eiropas Savienībā izprastu, cik svarīgi noteikt pietiekami vērienīgus mērķus, lai saglabātu konkurētspēju šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. (FR) Viena no stratēģijas galvenajām darbības līnijām ir vērsta uz to, lai no 2013. gada visā Eiropā nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī ātrdarbīgu platjoslas pārklājumu ar ātrumu vismaz 30 Mb/s no 2020. gada. Daudzi salīdzinoši izolēti lauku un salu apvidi ir atkarīgi no mobilā interneta, lai piekļūtu ātrdarbīgam platjoslas savienojumam. Lai šajos apgabalos varētu izmantot nepārtrauktu savienojumu, tiem ir vajadzīgas radiofrekvences, kas ir atvēlētas tieši šiem apgabaliem. Frekvenču piešķiršana ietilpst valsts jurisdikcijā, bet noteikumi, kas regulē spektra dalīšanu starp lietotajiem un uzņēmumiem, ir Eiropas Savienības pārziņā. Vispārēja piekļuve ātrgaitas savienojumam lielā mērā ir atkarīga no šīs frekvenču kopīgas izmantošanas. Es atbalstīju ziņojumu par radiofrekvenču spektra politiku, jo tajā ir sniegts pamats vispārējam mobilā interneta pārklājumam. 2013. gada 1. janvārī, 800 MHz frekvence tiks izmantota mobilajam internetam, un tādējādi bezvadu savienojuma lietotāji tiks nodrošināti ar augstas kvalitātes piekļuvi, samazinot digitālajai plaisai. Šis projekts sniedzas vēl tālāk, paredzot, ka 2015. gadā tiks nodrošināta jauna frekvenču josla 1,5 līdz 2,3 GHz.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Radiofrekvences dalībvalstīs virknē jomu kalpo sabiedrības interesēm. Saistībā ar to ir pienācīgi jāņem vērā daudz valsts un reģionālā līmeņa īpatnību. Rodas šaubas, vai Eiropas Savienība var saskaņot šīs sabiedrības intereses un īpatnības tikpat labi un efektīvi, kā tās dalībvalstis. Tālab (un ievērojot pamatdirektīvas 9. panta 1. punktā atspoguļoto kompetenču sadalījumu) es iebilstu augstākā līmeņa plānošanas un pārvaldīšanas sistēmas izveidei Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mūsdienās, kad jaunajām tehnoloģijām ir aizvien lielāka nozīme, ir svarīgi, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu vienādi piekļuves nosacījumi digitālajām tehnoloģijām un platjoslas savienojumam, neraugoties uz to, vai viņi dzīvo lauku apvidos vai pilsētās. Tādējādi Digitālā programma, digitālā ekonomika un šī pirmā politikas programma, kas paredzēta pieciem gadiem, ir svarīga iekšējā tirgus attīstībai. Mērķis ir panākt, lai Eiropas telekomunikāciju nozare atgūtu tās globālo līdera pozīciju un tiktu uzlabota produktivitāte, kohēzija, konkurētspēja un piekļuve vienotajam tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienībai ir lielākā ekonomika pasaulē, tomēr digitālās stratēģijas un digitālās ekonomikas jomā tā atpaliek no citiem starptautiskajiem tirgus dalībniekiem. Eiropai ir jāīsteno iniciatīvas attiecībā uz platjoslu un interneta izmantojumu, lai tā kļūtu par līderi šīs jomas attīstībā. Bezvadu platjosla ir svarīga, ja vēlamies nodrošināt visu iedzīvotāju piekļuvi jauniem, inovatīviem pakalpojumiem. Mums ir jāpārvar digitālā plaisa un jānodrošina, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem no 2020. gada būtu nodrošināta piekļuve ātrgaitas platjoslai. Mobilajiem platjoslas pakalpojumiem, kā arī cita starpā viedtālruņiem, planšetdatoriem un sargspraudņiem ir svarīga nozīme pakalpojumu sniegšanā un inovāciju veikšanā citās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā, kultūrā un valsts pārvaldē. Mums arī jānodrošina jaunu tehnoloģiju un aprīkojuma pieejamība patēriņam. Attiecībā uz radiofrekvenču spektru mūsu politikai ir jāietver reālistiski, bet tajā pašā laikā vērienīgi mērķi, lai Eiropas uzņēmumi varētu pārliecinošāk konkurēt pasaules tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Referents Gunnar Hökmark uzskata, ka ir svarīgi saglabāt Komisijas noteiktos datumus (piemēram, 800 MHz joslas pieejamību komunikācijas pakalpojumiem no 2013. gada 1. janvāra). Izņēmumi un atkāpes jāpieļauj tikai tehnisku iemeslu dēļ, vienlaicīgi ņemot vērā īpašas drošības un aizsardzības vajadzības. Joslas, ko Komisija jau izraudzījusies saskaņā ar Komisijas priekšlikumu, jāatbrīvo no 2012. gada 1. janvāra. Savienībai jāstrādā, lai vairāk frekvenču tiktu piešķirtas mobilajiem pakalpojumiem, par minimālo mērķi nosakot 1200 MHz. Ir jānosaka pareizi principi, lai turpmāk varētu atbrīvot papildu spektrus. Es atbalstu referentu, tāpēc balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Ekonomikas atveseļošanās cita starpā ir balstīta uz jaunu tehnoloģiju un digitālās ekonomikas izmantošanu. Lai gan Eiropas Savienība savā simboliskajā iniciatīvā „Digitālais plāns” ir paredzējusi vērienīgus mērķus, piemēram, visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem pieejams platjoslas pārklājums no 2013. gada, kura ātrums 2010. gadā būtu 30 Mb/s vai vairāk, Eiropa konkurētspējas ziņā vēl joprojām atpaliek no ASV un Japānas. Tāpēc lielas daļas radiofrekvenču spektra atbrīvošana, lai ļautu ātri attīstīties jauniem pakalpojumiem un lielam interneta ātrumam, ar mobilā interneta savienojumiem piedāvājot iedzīvotājiem lielas jaudas, ir pirmais praktiskais solis. Tas ir tehnisks, bet vajadzīgs parametrs, ja mēs vēlamies nodrošināt nepārprotamu tendenci virzībā uz lielāku produktivitāti, kohēziju, konkurētspēju un Eiropas rūpniecības piekļuvi vienotajam tirgum kopumā, tāpēc es balsoju par šo konkrēto ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido pirmo radiofrekvenču spektra politikas programmu. Šī programma ir svarīgs solis, lai nodrošinātu efektīvu un optimālu šī ierobežotā resursa izmantojumu. Spektra politikai ir atvēlēta svarīga vieta Eiropas Digitālajā programmā, un tā ir būtiska stratēģijas „Eiropa 2020” politikas mērķu īstenošanai gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Šī programma ir paredzēta ne tikai konkurētspējīgas un aktīvas Eiropas nozares izveidei platjoslas pakalpojumu un aprīkojuma nodrošināšanai, bet arī tādas vides radīšanai, kas veicina Eiropas mēroga pakalpojumu attīstību. Mobilā platjosla ir aizvien svarīgāka pakalpojumu sniegšanai un inovācijai citās jomās, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā, kultūrā un valsts pārvaldē. Frekvenču saskaņošana pazeminās mobilo tīklu izmantošanas izmaksas patērētājiem un stimulēs konkurenci un patērētāju izvēles iespējas. Turklāt tā mazinās kaitīgus pārrobežu traucējumus un darbības apgrūtinājumus. Es balsoju par radiofrekvenču spektra politikas programmas izveidi visu minēto iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Uz zināšanām balstītas ekonomikas kontekstā komunikāciju tīkli var stimulēt iekšējā tirgus attīstību. Tāpēc platjoslas pārklājums, kas aptver visu Eiropas Savienību, tostarp nomaļos reģionus, sniegs nepārprotamu ieguldījumu, lai Eiropas Savienību izveidotu par vienotu informācijas apmaiņas telpu, atbalstot tās nostādni, ka Eiropas Savienība ir moderna digitālā ekonomika. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Mums ir visai pamatoti pausts, ka radiofrekvenču spektrs ir ierobežots resurss. Es arī vēlētos norādīt, ka tas ir kopīgs resurss, citiem vārdiem runājot, ka tas ir resurss, attiecībā uz kuru neviens nevar pieprasīt īpašumtiesības vai „tiesības”. Ja tas ir gan ierobežots, gan kopīgs resurss, mums ir jāsaprot, kā tas pašlaik tiek izmantots. Citiem vārdiem runājot, mums ir jāveic padziļināts pētījums par visām spektrā iesaistītajam ieinteresētajām pusēm, tostarp civilās drošības un militārajiem dienestiem.

Spektra izmantošanas veids mūsdienās ne tuvu nav optimāls. Mums ir jāveicina tādu tehnoloģiju izmantošana, kas ļauj līdzāspastāvēt dažādiem pakalpojumiem. Neaizmirsīsim arī to, ka ne visu izmantošanas veidu raksturs ir komerciāls, tādējādi tie var nesniegt peļņu — šajā kontekstā es, piemēram, domāju par spektra izmantošanu kultūras un sabiedrisko pakalpojumu mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Šis jautājums Lietuvai ir ļoti svarīgs. Mums ir blīvākais interneta piekļuves punktu tīkls — manā valstī dzīvo 3,2 miljoni iedzīvotāju, un 2,1 miljons no viņiem izmanto internetu. Mūsu valstī ir arī viena no lielākajām mobilo sakaru izplatībām. Nav šaubu, ka tās ir pozitīvas pārmaiņas. Saikne ar Eiropu, iespējams, varētu palīdzēt pārliecināt starptautiskos uzņēmumus atvērt tirdzniecības punktus un veikt ieguldījumus Lietuvā. Citi iespējamie ieguvumi ietver attālināto medicīnisko diagnozi, viedos elektrotīklus, kā arī lielāku politisko atbildību vietējā līmenī. Tomēr neļausimies emocijām, bet skaidri noteiksim mūsu prioritātes. Balstoties uz šo ziņojumu, radiofrekvenču spektra politikas programmas galvenais mērķis ir visiem Eiropas iedzīvotājiem nodrošināts platjoslas pārklājums no 2013. gada, kā arī ātrgaitas internets no 2020. gada. Tomēr kāda rīcība sekos saistībā ar miljonu Eiropas iedzīvotāju, kurus apdraud nabadzība? 20 % lietuviešu dzīvo nabadzībā. Tas mūsu tautai ir pārāk augsts rādītājs. Manā valstī un visā Eiropā ir ģimenes, kuras cīnās, lai pabarotu un izglītotu savus bērnus, pat neapsverot datora iegādi, nemaz nerunājot par platjoslu. Eiropas Savienības radiofrekvenču spektram nevajadzētu aizēnot Eiropas nabadzīgāko iedzīvotāju vajadzības.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju Komisijas radiofrekvenču politikas programmu, jo es uzskatu, ka visiem Eiropas iedzīvotājiem no 2020. gada būtu jābūt piekļuves iespējām ātrākam platjoslas savienojumam. Komisijas radiofrekvenču politikas programma nodrošinās, ka, ieviešot pasākumus ātrākas interneta piekļuves iespējas sniegšanai visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, tiks samazināta digitālā plaisa. Tas jo īpaši sniegs labumu tiem cilvēkiem, kuri dzīvo Eiropas Savienības lauku apgabalos vai nomaļos rajonos un kuriem patlaban ir ierobežota piekļuve internetam vai tādas nav. Šis uzlabotais tīkls arī veicinās Eiropas digitālās ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu, cerot attīstīt inovatīvu un radošu vidi, kas var veicināt turpmākus sasniegumus digitālās tehnoloģijas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Apraides frekvences ir valsts īpašums. Tāpēc Eiropas tiesību aktos, cenšoties nodrošināt vispārējas Eiropas intereses šo frekvenču izmantojumā, ir jāņem vērā dalībvalstu suverenitāte. No otras puses, Slovākijas intereses šajā jomā atbilst ar citu dalībvalstu interesēm. Joslas, kas atbrīvotas kvalitatīvai un ātrai datu apraidei, nodrošinās ieguvumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Šajā ziņā ir svarīga saskaņošana Eiropas līmenī, jo uz interneta tehnoloģijām neattiecas robežas, un to sniegtās priekšrocības palielinās līdz ar lietotāju skaita pieaugumu. Šī priekšlikuma mērķis bija pēc iespējas ātrāk sākt risināt jautājumu par atbrīvotām frekvencēm, lai nodrošinātu Eiropai priekšrocības salīdzinājumā ar citām spēcīgām ekonomikām. Tas nodrošinās jaunas darba vietas, radīs jaunus pakalpojumus un Eiropai piesaistīs jaunus ieguldījumus.

 
  
  

Ziņojums: Carlo Casini (A7-0173/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par ziņojumu. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību un uz šā konstitucionālā fona, kā arī, ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā. Minētajos grozījumos tiek prasīts, lai attiecīgi tiktu grozīts Eiropas Parlamenta Reglaments, kas tiks izdarīts, apstiprinot šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Pēdējo nedēļu laikā ir daudz diskutēts par lobētāju lomu Eiropas Parlamentā. Kopš četri EP deputāti tika apsūdzēti par naudas ņemšanu no „viltus” lobētājiem apmaiņā pret grozījumu iesniegšanu, iestāde tiecas skaidrot un reformēt likumus, kuri nosaka lobētāju darbību Parlamentā. Sava veida pastāvīgas aizdomas jau sen apņem EP deputātu un interešu pārstāvju attiecības, tāpēc 1996. gadā tika radīts pirmais lobētāju reģistrs. Šodien šis reģistrs, kurā lobētājiem būs jāpiereģistrējas, tiek reformēts. „Brīvprātīgais” reģistrācijas process praktiski ir obligāts, jo tikai reģistrētajiem lobētājiem tiks dota atļauja iekļūt Parlamentā. Es atzinīgi vērtēju arī „tiesiskās ietekmes” pieņemšanu: ideja par to cilvēku vārdu publicēšanu, kas tikuši iesaistīti ziņojuma izstrādāšanā, pēc manām domām, ir pilnīgi normāla pārredzama prakse. Tomēr žēl, ka Padome pretēji Komisijai nepievienojās šai iniciatīvai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pēc Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgā pārredzamības reģistra ieviešanas ir jāmaina Parlamenta Reglaments. Es vēlētos uzsvērt, ka pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuriem turklāt ir galvenā nozīme atvērta, plurālistiska dialoga veidošanā, kā arī viņi ir svarīgs informācijas avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu izpildi. Ņemot vērā šo notikumu attīstību, kā arī, ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā. Šis reģistrs jāizpilda saskaņā ar deputātu tiesībām veikt savus parlamentāros pienākumus bez ierobežojumiem, un tas nevar būt par aizbildinājumu atteikt vēlētājiem iekļūt Parlamenta telpās.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par, jo uzskatu, ka visi pasākumi, kuru mērķis ir veicināt un palielināt Parlamenta darba pārredzamību, ir apsveicami. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuri ir svarīgs informācijas avots deputātiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju priekšlikumu izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. (CS) Iesniegtās izmaiņas Reglamentā ir atbilde uz pēdējo mēnešu laikā atklāto korupcijas gadījumu, kad trīs EP deputāti saņēma kukuļošanas piedāvājumu no žurnālistiem, kas veica izmeklēšanu. Nav iespējams piekrist, ka EP deputāti varētu nebūt pakļauti sabiedrības pārbaudei attiecībā uz interesēm, ko viņi aizstāv, veicot savus pienākumus, vai attiecībā uz spiedienu, kādam viņi ir pakļauti, vai kurš šo spiedienu uz viņiem izdara. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju kopējā lobētāju un lobējošo organizāciju reģistra ieviešanu. Eiropas Komisija jau ir ieviesusi šādu reģistru un tāpēc Eiropas Parlaments tikai paplašina to, piemērojot EP deputātiem, ierēdņiem un citiem Eiropas Parlamenta darbiniekiem. Šajā reģistrā tiks iekļauta informācija par šo cilvēku un lobētāju kontaktiem, un reģistrs būs publiski pieejams. Līdzīga sistēma jau darbojas ASV Kongresā, un pieredze tur rāda, ka tas ir jutīgs pretkorupcijas līdzeklis. Es cieši uzskatu, ka reģistra paplašināšana iedvesmos arī Čehijas parlamentu. Reģistra ieviešana Čehijā dotu izšķirošu ieguldījumu Čehijas politikas attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Kopēja pārredzamības reģistra ieviešana noteikti ir svarīgs solis uz priekšu, ko ļoti gaidījuši Eiropas iedzīvotāji. Ievēlētas un neievēlētas ES iestādes pieņem lēmumus, kuri ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Demokrātiskā sistēmā, uz ko ES iedvesmo, ir pilnīgi dabiski, ja lēmumu pieņemšanas procesā ir augsts pārredzamības līmenis.

Šis kopējais pārredzamības reģistrs arī atvieglo lobētāju reģistrēšanos, jo tas nodrošina vienreizēju reģistrāciju divreizējas reģistrācijas vietā, kāda ir spēkā pašlaik. No otras puses, šis reģistrs, protams, jāatzīst, nebūs atbilstošs instruments, lai atrisinātu korupcijas problēmu. Tomēr es neuzskatu, ka reģistra primārais mērķis ir vienīgi korupcijas apkarošana, tā kā korupcijas gadījumu tomēr ir bijis ļoti maz un ar lieliem laika intervāliem.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – UKIP EP deputāti atturējās no balsojuma, ne tāpēc, ka mēs nevēlamies pārredzamību, bet tāpēc, ka šie priekšlikumi nav atbilstoši, un balsot par tiem nozīmētu atbalstīt neatbilstošus nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo lēmumu, jo tas dod svarīgu ieguldījumu pārredzamības stiprināšanā, apstiprinot vienošanos starp Parlamentu un Komisiju par kopēja pārredzamības reģistra izveidošanu. Patiesā demokrātijā ir svarīgi, lai Savienības iestādes spētu nodibināt un uzturēt atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu ar sabiedrību, to pārstāvošajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

Pēc Parlamentu pilnvaru palielināšanas saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai tiktu veicināta pārredzamība, kļuva būtiski izveidot kopēju reģistru Parlamentam un Komisijai organizāciju un personu, kuras piedalās ES politikas attīstībā un īstenošanā, reģistrācijai un uzraudzībai. Tāpēc ir jāmaina Parlamenta Reglaments, lai organizētu visu ar Parlamenta deputātiem, Eiropas iestādēm un to darbiniekiem kontaktā esošu lobētāju obligāto reģistrāciju. Šai informācijai jābūt pieejamai vispārējai sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ierosināts, ka interešu grupu reģistrā jāiekļauj visas dažādās Eiropas iestādes. Šodien Eiropas Parlamentā vairāk nekā 1 700 organizācijas ir akreditētas kā interešu grupas. Ja jūs gribat sniegt pamatotus komentārus tehniska rakstura jautājumos, jūs parasti ievācat šo informāciju no cilvēkiem, kas ir viszinošākie šajos jautājumos. Tā vienmēr ir bijis, un tā tas būs arī turpmāk. Lobijiem ir noderīga un būtiska loma likumdošanas darbā, ar nosacījumu, ka tas ir pārredzams. Lai to panāktu, pieņemtajā ziņojumā ir noteikti jauni noteikumi un izveidots „pārredzamības reģistrs”, kurš ir kopīgs Komisijai un Parlamentam. Iedzīvotāji saņems visaptverošu informācijas apkopojumu par dažādām kontaktpersonām ES iestādēs. Šī „vienas pieturas” sistēma atvieglos īpašu interešu pārstāvju reģistrēšanu, gan no komerciālām, gan nekomerciālām organizācijām. Parlaments arī īpaši vēlas, lai ziņojuma beigās tiktu minētas visas EP deputātu un interešu grupu sanāksmes par konkrētiem jautājumiem. Man žēl, ka reģistrācija nav obligāta, bet kā teikts parunā: „Kas lēni nāk, tas labi nāk”.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz Reglamenta grozījumu, kas nosaka kopēja pārredzamības reģistra ieviešanu, jo pārredzamības principam jāvada visi lēmumu pieņemšanā un ES politikas īstenošanā iesaistītie.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kopējais pārredzamības reģistrs, kas ieviests pēc iestāžu nolīguma par pārredzamību noslēgšanas starp Parlamentu un Komisiju liek grozīt Reglamentu, lai piemērotos jaunajai situācijai un būtu spēkā kā Parlamenta galvenā tiesiskā instrumenta sastāvdaļa. Balsojot par šī nolīguma noslēgšanu, es vēlētos arī atbalstīt procedurālās izmaiņas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pārredzamība ir pilsoņu tiesības, un tā palīdz uzturēt uzticību Eiropas iestādēm: Parlamentam, Komisijai un Padomei. Šis ziņojums, ko izstrādājis Casini kungs, prasa grozīt Parlamenta Reglamentu pēc tam, kad ir ieviests kopējs pārredzamības reģistrs Parlamentam un Komisijai. Pēc Lisabonas līguma ratifikācijas Parlaments ir likumdevējs gandrīz visās jomās. Tādā veidā Parlaments kopā ar Komisiju ir nolēmis izveidot kopēju reģistru, lai iekļautu un uzraudzītu privātpersonas un organizācijas, kurām ir jebkāda veida ietekme uz ES politikas izstrādāšanu un/vai īstenošanu. Pārredzamība patiešām ir ļoti svarīga Eiropas iestāžu darbībā, un bieži ir uzskatīts, ka tās nav. Eiropas sabiedrība pieprasa augstu pārredzamības līmeni saviem pārstāvjiem ne tikai teorētiski, bet, galvenokārt, arī praktiski. ES jārāda piemērs attiecībā uz savu iestāžu pārredzamību, tāpēc es atzinīgi vērtēju referenta ierosinātos grozījumus grozīt Parlamenta Reglamentu saskaņā ar komiteju priekšsēdētāju konferencē pieņemto lēmumu 2010. gada 18. novembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Parlamenta Reglamenta ierosinātā grozījuma mērķis ir izveidot un uzturēt kopēju reģistru organizāciju un privātpersonu, kuri jebkādā veidā piedalās ES politikas izstrādāšanā un īstenošanā, reģistrācijai un uzraudzībai.

Pašreizējo sistēmu, uz kuras balstās priekšlikums, Parlaments izveidoja un ieviesa 1996. gadā. Tajā laikā tā bija pirmā ES iestāde, kas to paveica, bet pēc tam arī Komisija 2008. gadā tādu pieņēma ar līdzīgiem mērķiem. Tā tiks grozīta procesā, ko nevar atdalīt no pašreizējām problēmām, tostarp ļaunprātīgas lobēšanas, kas skar Parlamentu. Tomēr izvirzītie argumenti šoreiz ir atšķirīgi, tie ir centrēti uz jaunajām Parlamenta pilnvarām, ko tas ieguva pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Iestāžu, to darbības un to pārstāvju pieņemto lēmumu pārredzamībai jābūt patiesai demokrātijas daļai. Tāpēc atzinīgi vērtējami un nepieciešami ir pasākumi, kas veicina šo pārredzamību. Tomēr tas nav skaidri noteikts, ka tā notiks visu šeit ierosināto izmaiņu rezultātā. Lai gan mēs atbalstām dažus ierosinātos pasākumus, mēs sekosim to ieviešanai, lai izvērtētu to turpmākos rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Tas attiecas uz organizāciju un privātpersonu, kuri piedalās ES politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kopējā reģistra izveidošanu un uzturēšanu.

Pamatojoties uz esošajām sistēmām, kuru Parlaments izveidoja un ieviesa 1996. gadā, bet Komisija 2008. gadā, tas paredz risināt noteiktas pēdējā laika problēmas, lai gan ziņojumā minētais iemesls tā radīšanai ir jaunās pilnvaras, kas uzticētas Eiropas Parlamentam pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Daži tā aspekti ir pozitīvi, bet mums ir nopietnas šaubas pār pārējiem grozījumiem. Mēs atbalstām lielāku pārredzamību, bet ne vienmēr ir skaidrs, ka tāds ir visu pieņemto grozījumu mērķis. Mēs skatīsimies, kā tas tiks īstenots nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras nostiprinājās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuriem turklāt ir galvenā nozīme atvērta, plurālistiska dialoga, uz kura balstās demokrātiska sistēma, veidošanā, un tas darbojas kā svarīgs informācijas avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu izpildi.

Ņemot vērā šādu notikumu attīstību un uz šā konstitucionālā fona, kā arī, ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā.

Viens no svarīgiem koriģējošiem pasākumiem, kas būtu vajadzīgi, ir uzlabot noteikumus par lobējošo firmu atskaiti attiecībā uz izmaksām, kādas veiktas lobēšanas aktivitātēm. Pašreizējie tiesību akti ļauj lobētājiem atskaitīties par daudz mazākām summām nekā patiesībā iztērēts. Tikpat svarīga ir pārredzamība attiecībā uz finanšu resursiem, no kuriem lobējošais vai konsultatīvais uzņēmums iegūst savus ieņēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Es vēlētos sveikt Casini kungu par izcilo darbu, ko viņš paveicis. Es balsošu par šo priekšlikumu, lai tiktu izveidots lobētāju reģistrs un tādā veidā palielināta Eiropas iestāžu pārredzamība. Tomēr es ceru, ka reģionu pārstāvjiem, piemēram, tiks parādīta pienācīga atzinība.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Ņemot vērā to, ka politiskā spiediena grupām, kas pārstāv gan privātās, gan sabiedrības intereses, ir nenoliedzama nozīme Eiropas lietās, ir jābūt lielākai pārredzamībai attiecībās ar mūsu iestādi. Es uzskatu, ka tās obligāti jāiekļauj pārredzamības reģistrā. Es jo īpaši atbalstu „tiesiskās ietekmes” ideju, kas ļauj reģistrēt šos lobētājus, ar kuriem parlamentārieši tiekas likumdošanas procesā. Ir patiešām būtiski, lai mēs darītu visu iespējamo, lai atgūtu vai stiprinātu iedzīvotāju paļāvību uz Eiropas iestāžu darbību, un uz to šis reģistrs pilnīgi pareizi ir vērsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo Līgums par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 11. panta 1. un 2. punkts nosaka sistēmu un paredz sekmēt attiecības starp Eiropas iestādēm un Eiropas politiskajiem līderiem no vienas puses un pilsonisko sabiedrību, ES pilsoņiem un pārstāvošajām apvienībām no otras. 1. Iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod iedzīvotājiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem. 2. Iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuriem turklāt ir galvenā nozīme atvērta, plurālistiska dialoga veidošanā, kā arī viņi ir svarīgs informācijas avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu izpildi. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību un uz šā konstitucionālā fona, kā arī ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā. Ir noteikts, ka šis reģistrs jāizpilda saskaņā ar deputātu tiesībām veikt savus parlamentāros pienākumus bez ierobežojumiem, un tas nevar būt par aizbildinājumu atteikt vēlētājiem iekļūt Parlamenta telpās. Tas turklāt neierobežos iesaistīto pušu pilnvaras vai priekšrocības un neapgrūtinās to pilnvaras organizēt pašām savu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuriem turklāt ir galvenā nozīme atvērta, plurālistiska dialoga veidošanā, kā arī viņi ir svarīgs informācijas avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu izpildi. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību un uz šā konstitucionālā fona, kā arī, ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Parlaments un Komisija rāda labu piemēru, izveidojot kopēju pārredzamības reģistru, lai nodrošinātu lobētāju un citu interešu grupu akreditēšanos. Tikpat svarīgi ir, lai Padome pievienotos šai iniciatīvai. Prasība deputātiem iekļaut viņu tikšanos ar lobētājiem likumdošanas jautājumos, kuri iekļauti viņu ziņojumu pielikumā, arī ir svarīgs solis uz lielāku pārredzamību, kāda nepieciešama šāda veida attiecībās, lai novērstu situācijas, kādas bijušas agrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Es nebalsoju par C. Casini ziņojumu par kopējā pārredzamības reģistra izveidošanu. Es uzskatu, kā šāda reģistra izveidošana ir politiķiem nepieciešamās brīvības ierobežojums. Visi parlamentārieši ir politiski atbildīgi par saviem lēmumiem un uzskatiem. Viņus vērtē vēlētāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Reģistra darbības joma ietver visas aktivitātes, kas veiktas ar mērķi tieši vai netieši ietekmēt Eiropas iestāžu politikas formulēšanas vai lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesus. Ir paredzams, ka reģistrā tiks iekļautas visas organizācijas neatkarīgi no to tiesiskā statusa, kuras ir iesaistītas darbībā, kura paredzēta reģistra darbības jomā. Konstitucionālo lietu komitejā daudzpusēji tika uzsvērts, cik svarīgi ir, ka Komisija ir kļuvusi par daļu no sistēmas. Konstitucionālo lietu komitejas balsojums ir svarīgs solis uz priekšu, bet mūsu darbs pie pārredzamības jautājuma turpinās. Es atbalstu Carlo Casini ziņojumu un balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ne tikai Eiropas Parlaments, bet Eiropas Savienība kopumā cieš no milzīgas neuzticības problēmas. Lai gan Parlaments visbeidzot ir panācis vienošanos par pārredzamības reģistra izveidošanu, nav šaubu, pateicoties nesenā lobēšanas skandāla spiedienam, šis reģistrs būs bezspēcīgs. Tajā būs jāreģistrē ne tikai visa darbība, kuru veikt uzņēmušies uzņēmumi vai starptautiskas sabiedrības, bet arī visi apmaksātie lobēšanas pasākumi interešu grupām, piemēram, profesionālajām organizācijām un arodbiedrībām.

Iedzīvotājiem ir tiesības uz pārredzamību, jo tas ir viņu obligātais ieguldījums, kas uztur likumīgo lobiju grupu pastāvēšanu. Pilnīga atklātība būtu vajadzīga ne tikai attiecībā uz algām, bet arī uz honorāriem, ielūgumiem uz vakariņām, u.t.t. Tā kā šie pasākumi ir solis pareizā virzienā, es balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Kopējā pārredzamības reģistra izveidošana un visu noteikumu attiecībā uz pārredzamību uzlabošana Eiropas Parlamentā ir nepieciešama, lai palielinātu iedzīvotāju uzticību Parlamenta darbībai un nodrošinātu šīs darbības vajadzīgo pārredzamību. Es balsoju par abiem C. Casini ziņojumiem un gaidu visstingrākos iespējamos Eiropas Parlamenta darba grupas priekšlikumus par lobēšanas aktivitāšu pārredzamību un regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Līgums par Eiropas Savienību paredz sistēmu un rosina attiecības starp Eiropas iestādēm un Eiropas politiskajiem līderiem no vienas puses un pilsonisko sabiedrību, ES iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām no otras puses. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuriem turklāt ir galvenā nozīme atvērta, plurālistiska dialoga veidošanā, kā arī viņi ir svarīgs informācijas avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu izpildi. Tomēr ir būtiski izveidot reģistrēšanas un uzraudzības mehānismus. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu par Parlamenta Reglamenta grozījumu, kam jāseko pēc kopējā reģistra to organizāciju un indivīdu reģistrēšanai un uzraudzībai, kuri jebkādā veidā iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu par iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Parlamentu un Komisiju attiecībā uz kopēju pārredzamības reģistru. Visiem dalībniekiem, kas paredz ietekmēt lēmumu pieņemšanu un politikas īstenošanu Eiropas līmenī, būs jābūt iekļautiem kopējā reģistrā, kas atvieglos gan reģistrāciju, gan piekļuvi informācijai par lobētājiem. Tiem, kas nereģistrēsies, tiks atteikta ilgtermiņa ieejas caurlaide Eiropas Parlamentā. Tas ir tikai pirmais solis uz priekšu pārredzamām attiecībām starp Eiropas iestādēm un lobētājiem. Reģistrācijai jābūt obligātai un arī Padomei, cik iespējams, drīz jāpievienojas šim nolīgumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Pēc Lisabonas līguma Parlaments ir ieņēmis likumdevēja statusu gandrīz visās jomās, tādā veidā piesaistot lobētāju lielu uzmanību. Ņemot to vērā un pārredzamības, kurai vajadzētu vadīt dialogu starp šiem dalībniekiem un Savienības iestādēm, interesēs, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot kopēju reģistru, lai iekļautu un uzraudzītu privātpersonas un organizācijas, kas iesaistītas ES politikas izstrādāšanā un īstenošanā. Šajā nolūkā Reglamentā ir jāveic grozījumi, un es par tiem balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Mums jācīnās par pārredzamību Eiropas iestādēs un šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju vienošanos ar Komisiju, kas paredz izveidot vismaz Eiropas iestāžu interešu grupu kopēju reģistru.

Es vēlētos izteikt vienu piezīmi, ka man žēl, ka Padome nevēlējās parakstīt šo kopējo reģistru. Vai jāskatās atpakaļ un jāturpina aizstāvēt pārredzamības trūkumu vairāk nekā atklātību? Tomēr tas ir arī dalībvalstu pārstāvju pienākums nodrošināt informāciju un pārredzamību darījumos ar Eiropas iedzīvotājiem. Man ir arī kāda turpmākā vēlme. Es domāju, ka būtiski ir pakāpeniski tuvoties amerikāņu stila sistēmai, kurai ir 65 gadus ilga pieredze un kas balstās uz lobētāju grupu galveno dokumentu publicēšanu (piemēram, visu līgumu par summām, kas lielākas par USD 10 000).

Nobeigumā es gribētu pateikt pāris vārdu par tiesisko ietekmi, kas ir laba ideja teorētiski, bet ne praktiski. Ne tāpēc, ka tā iedragātu parlamentāriešu neatkarības principu, bet drīzāk tāpēc, ka tā radītu bezgalīgas diskusijas parlamentārajās komitejās par iemesliem, kāpēc būtu jātiekas ar to, nevis citu lobētāju un cik bieži. Nobeigumā, svarīgi ir nākt klajā ar efektīvu un stingru sistēmu. Mēs vēl esam tālu no tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Kad Eiropas likumdevējs izstrādā un pieņem tiesību aktu, ir noderīgi ieklausīties dažādu ieinteresēto pušu viedokļos. Tomēr, lai apkopotu šīs ietekmes, mums obligāti jāuzklausa visi lobētāji, kas ir iekļauti reģistrā, kurš ir kopīgs visām iestādēm.

Tikko pieņemtais dokuments ir interesants pirmais solis uz priekšu, lai noteiktu dažādus lobētāju veidus un to, kādas summas viņi iztērē, lai ietekmētu pieņemamos lēmumus. Tas jāattīsta tālāk. Padomei arī jāpiedalās kopējā reģistrā, kam jākļūst obligātam un jākalpo kā dinamiskam instrumentam, kas nodrošina lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību. Tas ir Eiropas demokrātijas interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Līgums par Eiropas Savienību paredz noteikt un sekmēt attiecības starp Eiropas iestādēm un Eiropas politiķiem no vienas puses un pilsonisko sabiedrību, ES iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām no otras. Iestādēm ir jādod iedzīvotājiem un pārstāvošajām apvienībām iespēju uzzināt un publiski apmainīties ar viedokļiem visās Savienības darbības teritorijās. Iestādēm jo īpaši jāuztur atklāts, pārredzams un regulārs dialogs ar pārstāvošajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

Lisabonas līguma pieņemšana ir nostiprinājusi Parlamenta pilnvaras, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību un uz šā konstitucionālā fona, kā arī, ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā. Lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas esošajās tiesībās un pienākumos un jauno tiesību un pienākumu noteikšanu deputātiem, šodien pieņemtā rezolūcija izvirza nepieciešamību mainīt Parlamenta Reglamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs sākotnēji bijām pret ziņojumu, tā kā tajā tika paredzēti tādi paši noteikumi lobētājiem kā valsts struktūrām, tostarp ES reģionu pārstāvjiem; tomēr pēc mūsu pieprasījuma ziņojums tika grozīts. Mēs uzskatām, ka ir pareizi izveidot rīcības kodeksu tiem, kam ir piekļuve Parlamentam, pārstāvot privātas asociācijas vai sabiedrības, un mēs arī uzskatām, ka nav pareizi piemērot vienādus noteikumus baznīcām, politiskajām partijām, arodbiedrībām un valsts struktūrām. Tāpēc mēs balsojām „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. (EL) C. Casini ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir grozīt Eiropas Parlamenta Reglamentu pēc kopīgā pārredzamības reģistra izveidošanas. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā apstiprināts, ka Eiropas iestādēm ir svarīga pārredzamība, jo es piekrītu viedoklim, ka šī reģistra izveidošana palīdzēs kontrolēt visas organizācijas un personas, kas iesaistītas ES politikas izstrādāšanā un piemērošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šīsdienas ziņojumu, kurā aicināts izveidot kopīgu lobētāju un interešu grupu reģistru. Tas ir pirmais solis uz lielāku pārredzamību gan Eiropas Parlamentā, gan Komisijā. „Pārredzamības reģistrs” uzlabos piekļūšanu iedzīvotājiem, kuri vēlas iegūt konkrētu informāciju attiecībā uz organizācijām un personām, kuriem ir kontakti gan ar EP deputātiem, gan Komisijas ierēdņiem. Parlaments ir skaidri pateicis, ka to lobētāju reģistrēšana, kuri vēlas tikties ar EP deputātiem, no šī brīža būs obligāta. Mani pārliecina Padomes signāls, ka tā arī apsvērs pasākumus, lai ieviestu šādu reģistru, un ir jārosina, lai tas notiktu, cik iespējams, drīz.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Casini kunga ziņojumu. Pasākumu, kuros iesaistītas Eiropas iestādes, pārredzamība, pat ja tā pēdējā laikā nav bijusi stingri ievērota, ir priekšnoteikums likumībai un pamatnosacījums pienācīgu, atklātu attiecību izveidošanā ar pārstāvošajām apvienībām. Tāpēc es uzskatu, ka Parlamenta un Komisijas kopēja reģistra izveidošana, lai apkopotu visu informāciju par organizācijām un personām, kurām ir kontakti ar iestādēm, ne tikai racionalizēs birokrātiskās procedūras, nodrošinot vienotu reģistrāciju, bet būs arī skaidrs uzlabojums, kas vedīs pie aizvien atvērtāka un pārredzamāka dialoga ar minētajiem lobētājiem.

 
  
  

Ziņojums: Carlo Casini (A7-0174/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tas ir pirmais solis tuvāk lielākas pārredzamības nodrošināšanai iestāžu darbā un Savienības valsts pārvaldes noteikumu atbilstības nodrošināšanā. Pārredzamības reģistrs, kā tas turpmāk tiks saukts, nav obligāts, lobējošajām personām vai organizācijām būs jāreģistrējas, ja tās gribēs saņemt atļauju, lai iekļūtu Eiropas Parlamentā. Reģistrētajām personām būs jāuzrāda arī ienākumu avoti un intereses, kā arī iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi. Tas palielinās pārredzamību un nodrošinās visaptverošāku informāciju par personām vai organizācijām, kuras sazinās ar Eiropas Parlamenta deputātiem par konkrētiem jautājumiem vai nāk klajā ar noteiktiem priekšlikumiem. Es uzskatu, ka mums jāturpina sarunas ar Padomi, lai tā pievienotos pārredzamības reģistram un šis reģistrs kļūtu kopējs visām trim iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Apmēram 4 600 organizācijas ir akreditējušās pie Parlamenta un Komisijas kā interešu grupas. Pēc Lisabonas līguma ratificēšanas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk interešu grupu pārstāvju.

Šis ziņojums, par kuru es balsoju, pievēršas iestāžu nolīgumam par vienotas telpas radīšanu lobētāju un citu Komisijas un Parlamenta interešu grupu reģistrēšanai un pārbaudes veikšanai. Tiks izveidots kopējs reģistrs dažādām iestādēm ar mērķi veicināt lielāku pārredzamību, un tas atšķirs dažādas interešu grupas, kuras pārstāv pilsonisko sabiedrību un valsts iestādes.

Pārredzamības interesēs sistēmas radīšana, lai obligāti tiktu deklarētas visas tikšanās starp reģistrētajām organizācijām un deputātiem, kuri atbildīgi par attiecīgo likumdošanu, ir vienlīdz svarīga un jāiekļauj attiecīgā ziņojuma vai ieteikumu pielikumā. Tikpat svarīgi ir, lai Padome pievienotos reģistram.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten, John Bufton, David Campbell Bannerman un Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – UKIP EP deputāti atturējās no balsojuma, ne tāpēc, ka mēs nevēlamies pārredzamību, bet tāpēc, ka šie priekšlikumi nav atbilstoši, un balsot par tiem nozīmētu atbalstīt neatbilstošus nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Parlamenta un Komisijas kopēja reģistra izveidošana, lai apkopotu visu informāciju par dalībniekiem, kas sazinās ar iestādēm, „vienas pieturas” sistēmā ir solis uz lielāku pārredzamību. Es uzskatu, ka pārredzamība politiskajās iestādēs ir izšķiroša atvērtam dialogam ar pilsonisko sabiedrību. Patiesībā svarīgi faktori iestāžu demokrātiskajā dzīvē ir nodrošināt, lai viedokļi un informācija tiktu darīta zināma sabiedrībai un apspriesta ar to dažādās nozarēs, kur Savienība darbojas, tajā pašā laikā garantējot, ka organizācijas un personas, kurām ir liela nozīme ES politikas veidošanā, tiek uzraudzītas.

Es tomēr vēlētos paust savas šaubas. Es nepiekrītu, ka vairāki dalībnieki tiek izslēgti no reģistra darbības jomas, piemēram, sociālie partneri un vietējās, reģionālās un municipālās iestādes. To izslēgšanai nav attaisnojuma, jo šiem dalībniekiem ir konkrētas intereses, un viņi ņem tikpat aktīvu dalību lēmumu pieņemšanā kā daudzas citas pārstāvošās apvienības. Es domāju arī, ka pieprasītā informācija daudz skaidrāk jākonkretizē, lai to nevarētu sākt dažādi interpretēt, kā tas notiek pašlaik.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Mums jāpārbauda, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda ietekme tos iespaido un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, tas ir, nodokļu maksātāju nauda. Tāpēc noteikumi lobēšanas regulēšanai galu galā ir jautājums par likumību. Eiropas Parlaments bija pirmā Eiropas iestāde, kas risināja parādību, kad pieaug interešu grupu skaits Eiropas līmenī, un tāpēc ir nepieciešams pārbaudīt šīs attīstības sekas. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām Parlaments un Komisija, kura 2010. gada novembrī spēja pieņemt ziņojuma projektu par pārredzamības reģistra izveidošanu, izveidoja jaunu darba grupu. Saskaņā ar jauno projektu, reģistrācija nav obligāta, bet pašlaik tikai reģistrēto interešu grupu pārstāvjiem ir atļauta ieeja Eiropas Parlamenta telpās. Kopējais reģistrs nodrošina visplašāko visu kategoriju operatoru dalību un atvieglo nekomerciālajām organizācijām veikt savu darbu. Es uzskatu, ka šis kopējais reģistrs ir vēl viens solis uz lielāku pārredzamību Eiropas iestādēs, un tas arī palielinās iedzīvotāju uzticību iestāžu darbam.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo ziņojumu, tā kā ir svarīgi noskaidrot jautājumus laikā, kad lobiju loma joprojām izraisa plašas debates un dažreiz dažādus pieņēmumus Eiropas iedzīvotājos. Tomēr mēs nožēlojam, ka organizāciju reģistrācija nav kļuvusi par obligātu, jo īpaši tāpēc, ka de facto tā ir obligāta — reģistrēties, lai saņemtu karti ieejai telpās. No otras puses, mēs esam cīnījušies, lai nodrošinātu, ka birojus, kas pārstāv vietējās, reģionālās un municipālās iestādes Eiropas iestādēs, šis pasākums neietekmētu, pretēji tam, kas tika plānots sākotnējā tekstā. Mēs uzskatām, ka šīs struktūras ir demokrātiski ievēlētu struktūru tiešs produkts. Tās pārstāv vispārējās intereses, un tāpēc tās jāatšķir no lobētājiem, kuri aizstāv individuālas intereses. Neskatoties uz to, šis reģistrs ir svarīgs solis uz priekšu, jo daudzās jomās pārredzamības, kas iekļauj lobiju lomu, trūkums, var kļūt par reālu demokrātisku problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šī vienošanās ir pirmais solis, lai gan, bez šaubām, ļoti svarīgs, uz lielāku pārredzamību, kad visu lobētāju, kuri vēlas iekļūt Parlamentā un Komisijā, reģistrēšana ir de facto obligāta, kā arī visa informācija, kas nosaka minēto organizāciju tiesisko struktūru un finansiālās intereses.

Tādā veidā šāds organizāciju un darbinieku, kas ir iesaistīti ES politisku lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, reģistrs stiprina pārredzamību dialogā starp šiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un Savienības iestādēm, tajā pašā laikā nosakot saistošus pasākumus gadījumā, ja tiktu pārkāpts nolīguma pielikumā iekļautais rīcības kodekss.

Es ceru, ka drīz tiks sperts otrais solis, lai radītu daudz stingrākus standartus, kas nodrošina konsekvenci ES valsts pārvaldē un tās institucionālo likumu stiprināšanu.

Es nožēloju, ka Padome vēl nav ņēmusi dalību nolīgumā un pievienojusies pārredzamības reģistram, tā kā tas ietekmē varbūtību, ka tiks sasniegts vajadzīgais pārredzamības līmenis ES likumdošanas procesa visos posmos. Es vēlētos jums atgādināt, ka politisko iestāžu pārredzamības līmenis aizvien vairāk ir saistīts ar tās likumību.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Pārbaudei, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda ietekme tos iespaido un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, tas ir, nodokļu maksātāju nauda, ir jābūt viegli īstenojamai. Tāpēc noteikumi lobēšanai ir jautājums par likumību. Es atbalstīju šo ziņojumu, ar kuru tiek izveidots kopējs Eiropas Parlamenta un Komisijas reģistrs lobētājiem (pārredzamības reģistrs). Reģistra darbības jomā ir iekļauti daudzi pasākumi, kas veikti ar mērķi tieši vai netieši ietekmēt Eiropas iestāžu politikas formulēšanas vai lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesus. Reģistrā tiks iekļautas visas organizācijas neatkarīgi no to tiesiskā statusa, kuras ir iesaistītas darbībā, kura paredzēta reģistra darbības jomā. Nolīgums ar Eiropas Komisiju paredz tikai brīvprātīgu reģistrāciju, lai gan pat tie lobētāji, kas nav iekļauti kopējā reģistrā, vairs nevarēs saņemt ilgtermiņa ieejas caurlaides Eiropas Parlamenta telpās. Nākamais solis būs paplašināt kopējo reģistru un iekļaut visas ES iestādes, kā arī pārliecināt Komisiju un Padomi, ka tam jābūt obligātam. Mums ir vajadzīgi skaidri noteikumi, lai nepieļautu, ka cilvēki un organizācijas ietekmē ES lēmumu pieņemšanu nepārredzami.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju C. Casini ziņojumu par Parlamenta un Komisijas kopējo pārredzamības reģistru. Publiska reģistra, kurā lobētājiem jāpierakstās, ja viņiem nepieciešams iekļūt šajās divās iestādēs, ieviešana ir patiesi demokrātisks progress iedzīvotāju labā. Šajā sakarībā turpmākais obligātais nosacījums referentiem publiskot lobētāju vārdus, ar kuriem viņi ir tikušies, ir nākamais solis Eiropas Parlamenta pilnīgas neatkarības virzienā un tas nodrošinās, ka līdzsvaroti tiks pārstāvētas visu Eiropas iedzīvotāju intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir ierosināts, ka interešu grupu sarakstam ir jābūt kopīgam visām dažādajām Eiropas iestādēm. Šodien vairāk nekā 1 700 organizācijas ir akreditētas kā interešu grupas Eiropas Parlamentā un 3 900 Komisijā. Ja jūs gribat sniegt pamatotus komentārus tehniska rakstura jautājumos, jūs parasti ievācat šo informāciju no cilvēkiem, kas ir viszinošākie šajos jautājumos. Tā vienmēr ir bijis un tā tas būs arī turpmāk. Lobijiem ir noderīga un būtiska loma likumdošanas darbā, ar nosacījumu, ka tas ir pārredzams. Lai to panāktu, pieņemtajā ziņojumā ir noteikti jauni noteikumi un izveidots „pārredzamības reģistrs”, kurš ir kopīgs Komisijai un Parlamentam. Iedzīvotāji saņems visaptverošu informācijas apkopojumu par dažādām kontaktpersonām ES iestādēs. Šī „vienas pieturas” sistēma atvieglos īpašu interešu pārstāvju reģistrēšanu, gan no komerciālām, gan nekomerciālām organizācijām. Parlaments īpaši vēlas arī, lai ziņojuma beigās tiktu minētas visas EP deputātu un interešu grupu sanāksmes par konkrētiem jautājumiem. Man žēl, ka reģistrācija nav obligāta, bet kā teikts parunā: „Kas lēni nāk, tas labi nāk”.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par grozījumu Parlamenta Reglamentam, jo pārredzamības principam jāvalda pār tiem, kas ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā un īsteno ES politiku. Tomēr es uzskatu, ka šim reģistram jābūt obligātam un tā darbība jāattiecina uz visām Eiropas iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) 2006. gadā Komisija ierosināja „vienas pieturas sistēmu”, lai reģistrētu Komisijas un Parlamenta lobētājus. 2008. gada 8. maija plenārsēdē pieņemtajā rezolūcijā Parlaments atzinīgi vērtēja priekšlikumu un aicināja slēgt iestāžu nolīgumu par Parlamenta, Komisijas un Padomes kopēja reģistra izveidošanu. Tajā laikā Parlaments turklāt ierosināja sarunas par vienotu rīcības kodeksu lobētājiem un diskusijām par sankcijām, kādas būtu jāpiemēro pārkāpumu gadījumā.

Saskaņā ar šo nolīgumu pastāvīgi iekļūt Parlamenta telpās ir atļauts tikai reģistrētajiem interešu grupu pārstāvjiem. Neskatoties uz to, kopējais reģistrs paredz nodrošināt visu kategoriju operatoru plašāku dalību, tajā pašā laikā ievērojot viņu atšķirīgos vai specifiskos pienākumus. Reģistra darbības joma izslēdz sociālos partnerus, baznīcas, politiskās partijas un vietējās, reģionālās un municipālās iestādes, ņemot vērā to konkrēto raksturojumu.

Šāds nolīgums iegūtu, ja tam pievienotos Padome. Es uzskatu, ka Parlamentam un tā deputātiem būtu jāvadās no piemēra attiecībā uz savas darbības pārredzamību un savu mērķu skaidrību.

Es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pārredzamība ir demokrātijas pamats. Sabiedrībai ir uz to tiesības, un tā palīdz uzturēt uzticību Eiropas iestādēm: Parlamentam, Komisijai un Padomei. Šis ziņojums, ko izstrādājis Casini kungs, attiecas uz iestāžu nolīguma noslēgšanu starp Parlamentu un Komisiju par kopēja pārredzamības reģistra izveidošanu. Es vēlētos uzsvērt, ka Parlaments bija pirmā iestāde, kas analizēja „spiediena grupu” parādību, izdodot reģistru lobētājiem 1996. gadā. 2006. gadā Komisija ierosināja izveidot „vienas pieturas” sistēmas reģistru lobētājiem Komisijā un Eiropas Parlamentā ar „Eiropas Pārredzamības iniciatīvu”. Patiesi, pārredzamība ir būtiska Eiropas iestāžu darbībā, kuras bieži tiek apsūdzētas par tās trūkumu. Eiropas sabiedrība no saviem pārstāvjiem pieprasa augstu pārredzamības līmeni ne tikai teorētiski, bet, vissvarīgākais, praktiski. Es kā praktisku soli atzinīgi vērtēju nolīguma projekta par „pārredzamības reģistru” izveidošanu, un es esmu pārliecināts, ka tas būs nozīmīgs solis uz Eiropas iestāžu pārredzamību un dos ieguldījumu Eiropas projekta konsolidācijā sabiedrības locekļu vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Sāksim ar pieņēmumu, kā teikts ziņojumā, ka „politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Pārbaudei, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda aiz tiem ir ietekme un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, ir jābūt vienkāršai.” Iestāžu pārredzamībai un to pārstāvju darbības skaidrībai ir jābūt īstas un patiesas demokrātijas būtiskam elementam.

Diemžēl mēs zinām, ka dažreiz ir liela atšķirība starp skaisti izteiktiem vārdiem un to, kas izdarīts. Parlaments bija pirmā Eiropas iestāde, kas ierosināja tematu par lobiju skaita palielināšanu Eiropas līmenī, izdodot interešu grupu pārstāvju reģistru 1996. gadā.

Arī Komisija vēlāk uzsāka iniciatīvas šajā jomā un 2008. gadā tika nodibināta Parlamenta un Komisijas darba grupa. 2009. gadā grupa apstiprināja kopējo deklarāciju un priekšlikumu kopējas rīcības kodeksam.

2010. gadā jauna darba grupa apstiprināja līguma projektu „pārredzamības reģistra” izveidošanai, kurš nodrošina visplašāko iespējamo visu kategoriju operatoru dalību, tajā pašā laikā ievērojot to atšķirīgo vai specifisko identitāti. Ir svarīgi uzraudzīt tā praktiskos rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Ziņojumā ir konstatēts, ka politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Pārbaudei, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda aiz tiem ir ietekme un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, ir jābūt vienkāršai.

Tomēr bieži ir liela plaisa starp teoriju un realitāti, neskatoties uz to, ka Parlaments ir bijusi pirmā ES iestāde, kas risināja parādību, kad pieaug interešu grupu skaits Eiropas līmenī, un tāpēc ir nepieciešams pārbaudīt šīs attīstības sekas. Pēc vairākiem ziņojumiem un padziļinātām debatēm Parlaments izdeva reģistru interešu grupu pārstāvjiem 1996. gadā.

Šajā laikā Komisija arī izstrādāja iniciatīvas, izveidojot augsta līmeņa Parlamenta un Komisijas kopīgu darba grupu 2008. gadā. 2009. gadā grupa apstiprināja kopīgu deklarāciju un priekšlikumu kopīgam rīcības kodeksam. Pēc Eiropas vēlēšanām tika nodibināta jauna Parlamenta un Komisijas darba grupa.

2010. gada novembrī darba grupa apstiprināja līguma projektu „pārredzamības reģistra” izveidošanai, kurš nodrošina visplašāko iespējamo visu kategoriju operatoru dalību, tajā pašā laikā ievērojot to atšķirīgo vai specifisko identitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Pārbaudei, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda ietekme to iespaido un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, tas ir, nodokļu maksātāju nauda, ir jābūt viegli īstenojamai. Tāpēc noteikumi lobēšanai galu galā ir jautājums par likumību.

Parlaments bija pirmā Eiropas iestāde, kas risināja parādību, ka pieaug interešu grupu skaits Eiropas līmenī, un jo īpaši to, ka ir nepieciešams pārbaudīt šīs attīstības sekas likumdošanas procesā. Lai gan reģistrācija nav obligāta, to varētu par tādu uzskatīt de facto, jo pastāvīga atļauja iekļūt Parlamenta telpās tiek piešķirta tikai reģistrētiem pārstāvjiem. Tomēr būtu vēlams nākotnē panākt reģistrācijas sistēmu, kas ir obligāta de jure.

Kopējais reģistrs nodrošina visplašāko iespējamo visu kategoriju operatoru dalību, tajā pašā laikā ievērojot to atšķirīgo vai specifisko identitāti. Jaunais nosaukums – pārredzamības reģistrs — atvieglo nekomerciālām organizācijām pievienoties reģistram. Tas būs solis uz lielāku pārredzamību Eiropas iestādēs, un es ceru, dos ieguldījumu dos ieguldījumu Eiropas projekta likumības uzlabošanā sabiedrības vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Ir vispārzināms, ka Briselē ir vairāk nekā 15 000 lobētāju, kas cenšas ietekmēt šeit pieņemto tiesību aktu tekstus un ka viņi iejaucas visos likumdošanas procesa posmos. Neskatoties uz to, ka šī darbība Francijā tiek aplūkota ļoti negatīvi, tā nav pilnīgi nelikumīga interešu grupām, vai tās būtu komerciālas, sociālas, arodbiedrības, u.t.t, lai izteiktu savu viedokli un pārbaudītu zināmo, jo īpaši mazāk zinošākiem ierēdņiem un ievēlētajiem pārstāvjiem. Tāpēc ir jēga šos lobētājus un viņu pārstāvjus iekļaut sarakstā, kā arī tajā minēt viņu galvenos finansējuma avotus, jo īpaši, ja tie nāk no Eiropas budžeta.

Reģistrācijai jābūt obligātai ne tikai šīm organizācijām, bet arī visām grupām ārpus Parlamenta, tostarp tādām, kuras paredz pildīt savu lomu, ko tai nosaka ES Dibināšanas līgums (arodbiedrības, baznīcas, filozofiskās organizācijas, vietējās iestādes, utt.), tostarp grupām, kuras pilnīgi vai daļēji sastāv no Parlamenta deputātiem, piemēram, „Izraēlas draugi Eiropā”, jo šajā gadījumā tās darbojas kā interešu grupas un nevis kā parlamentārieši. Šajā sakarībā nolīgums, par kuru mēs šodien balsojam, pietiekami neiedziļinās jautājumā attiecībā uz pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Pēc nesenajiem notikumiem, kuri ir parādījuši lobēšanas iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu, vēl vairāk ir radusies nepieciešamība palielināt pārredzamību attiecībā uz interešu grupu darbu Eiropas iestādēs. Parlamentā un Komisijā reģistrēto lobētāju sarakstu apvienošana ir pirmais solis, lai izveidotu izsmeļošu Briseles aktīvu lobētāju reģistru un arī solis uz lielāku iedzīvotāju iespēju piekļūt demokrātiskām pārbaudēm un lēmumu pieņemšanas līdzsvarotību. Tomēr es esmu cīnījusies, lai nepieļautu, ka ar šo līdzekli tiek ietekmēti biroji, kas pārstāv vietējās iestādes Eiropas iestādēs. Es patiesi uzskatu, ka šīm struktūrām jābūt demokrātiski ievēlētu struktūru (pilsētu, departamenta, reģionālo padomju, utt.) tiešajam produktam. Tās pārstāv vispārējās intereses, un tāpēc tās jāatšķir no tiem lobētājiem, kuri aizstāv individuālas intereses. Es turklāt ceru, ka pēc kāda laika šis reģistrs kļūs obligāts un iekļaus tos lobētājus, kuri ir aktīvi Eiropas iestādēs. Pārredzamības jēdziens ir izšķirošs Eiropas Savienības politikai un tas jāpaplašina, lai tiktu iekļautas visas interešu grupas, kas piedalās tās darbībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. (IT) Kopējā pārredzamības reģistra apstiprināšana ar lielu balsu vairākumu Konstitucionālo lietu komitejā ir vēl viens solis uz parlamentārās darbības lielāku pārredzamību. Eiropas Parlamenta un Komisijas kopējais reģistrs, kas ir publisks un pieejams internetā, atvieglos iedzīvotājiem iespēju pārbaudīt dažādus dalībniekus, ar kuriem sadarbojas EP deputāti.

Tomēr nolīgums vēl jāuzlabo, tā kā dalībnieku reģistrācija vēl ir brīvprātīga, lai gan tas ir priekšnoteikums, lai iegūtu iespēju iekļūt iestādēs. Tāpēc nākamais mērķis būs panākt, lai reģistrācija būtu obligāta visiem lobētājiem. Mēs arī ceram, ka Padome tāpat kā citas Eiropas iestādes sekos Parlamenta un Komisijas norādījumiem un pievienosies reģistram.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Pārbaudei, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda ietekme tos iespaido un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, tas ir, nodokļu maksātāju nauda, ir jābūt viegli īstenojamai. Tāpēc noteikumi lobēšana galu galā ir jautājums par likumību. Sasniegtais rezultāts atbilst mērķiem, ko noteicis Parlaments visbūtiskākajos jautājumos. Pirmkārt, lai gan reģistrācija nav obligāta, ko Parlaments gribēja panākt, to varētu par tādu uzskatīt de facto, jo pastāvīga atļauja iekļūt Parlamenta telpās tiek piešķirta tikai reģistrētiem interešu grupu pārstāvjiem. Otrkārt, kopējais reģistrs nodrošina visplašāko iespējamo visu kategoriju operatoru dalību, tajā pašā laikā ievērojot to atšķirīgo vai specifisko identitāti. Jaunais nosaukums — pārredzamības reģistrs — atvieglo nekomerciālām organizācijām iespēju pievienoties reģistram. Treškārt, jaunais mehānisms nodrošina papildu informāciju, piemēram, cik personu ir iesaistītas visās darbībās attiecībā uz reģistru, kāds ir reģistrētās personas no ES saņemto līdzekļu apmērs. Tas arī nodrošinās skaidrību attiecībā uz to, kādas darbības reģistrētās personas ir tiesīgas veikt saskaņā ar reģistra darbības jomu un par kādiem procesiem tiks izskatītas sūdzības. Es uzskatu, ka bija būtiski pieņemt nolīguma projektu par pārredzamības reģistra izveidošanu. Kopējais reģistrs būs solis uz lielāku pārredzamību Eiropas iestādēs, kas, cerams, palīdzēs piešķirt Eiropas projektam lielāku likumību iedzīvotāju acīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. (FR) Vairāk nekā 1 700 organizāciju ir akreditētas kā interešu grupas Eiropas Parlamentā un 3 900 Komisijā. Pašlaik šīs organizācijas ir iekļautas divos dažādos reģistros, katrā iestādē savs. 2008. gadā Parlaments aicināja apvienot šos divus reģistrus, lai veicinātu uzskaiti. Tika panākts iestāžu nolīgums starp Parlamentu un Komisiju ar mērķi izveidot kopēju reģistru. Šis nolīgums bija jāapstiprina un par to tika balsots Eiropas likumdošanas asamblejā. Es balsoju par šo dokumentu, jo tas veicinās lielāku pārredzamību attiecībā uz interešu grupu darbību. Taisnība, saskaņā ar šo dokumentu nav obligāti būt iekļautam šajā reģistrā, bet Parlaments pieprasīs šādu reģistrāciju jebkurai organizācijai, kura vēlēsies izmantot tā telpas. Dokumentā ir ierosināts ieviest arī „tiesiskās ietekmes” principu lobēšanai, iekļaujot visu tiesisko aktu pielikumā tās interešu grupas, kuras piedalījās to izstrādāšanā. Kopējais reģistrs būs pieejams internetā jūnijā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Pārbaudei, kā tiek pieņemti lēmumi, kāda ietekme tos iespaido un, visbeidzot, kā tiek piešķirti līdzekļi, tas ir, nodokļu maksātāju nauda, ir jābūt viegli īstenojamai. Tāpēc noteikumi lobēšanai galu galā ir jautājums par likumību. Parlaments bija pirmā Eiropas iestāde, kas risināja parādību, kad pieaug interešu grupu skaits Eiropas līmenī un jo īpaši šīs attīstības ietekme uz likumdošanas procesu. Pēc vairākiem ziņojumiem un fundamentālām diskusijām Parlaments 1996. gadā laida klajā interešu grupu pārstāvju reģistru. Kopējais reģistrs būs solis uz lielāku pārredzamību Eiropas iestādēs, kas, cerams, veicinās Eiropas projekta lielāku likumību iedzīvotāju vidū.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Nevienai „spiediena grupai”, kas pārstāv komerciālas intereses, nevajadzētu piešķirt pastāvīgu atļauju iekļūt Eiropas iestādēs. To piekļuve Eiropas Parlamentam stingri jāierobežo, atļaujot tikai tikšanos ar parlamentāriešiem un politiskajām grupām.

Ierosinātais „pārredzamības reģistrs” nav nekas cits, kā administratīva leģitimācija. Tā kalpo pašreizējās situācijas uzturēšanai. Lobētājiem priekšā ir spoža nākotne. Es balsošu pret šo liekulīgo ziņojumu, ko es nosodu. Labāk būtu likt šiem cilvēkiem deklarēt viņu personiskos sakarus ar plašsaziņas līdzekļiem, kā arī parlamentārās un administratīvās saiknes ar Eiropas Parlamentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Parlaments un Komisija rāda labu piemēru, izveidojot kopēju pārredzamības reģistru, lai nodrošinātu akreditāciju lobētājiem un citām interešu grupām. Turklāt reģistra prasība obligāti reģistrēties visiem lobētājiem, kuri vēlas saņemt pastāvīgu iekļūšanas atļauju Parlamentā un Komisijā ir svarīgs solis, lai palielinātu pārredzamību attiecībām starp šīm organizācijām un Eiropas iestādēm. Mēs vēlreiz paužam nožēlu, ka Padome neparakstīja šo pasākumu ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Brīvprātīgs reģistrs ir pilnīgas blēņas un tā rezultātā pārredzamība nepalielināsies. Turklāt Ministru padome vēl nav iesaistījusies, tas nozīmē, ka mums nav pat visas galvenās likumdošanas struktūras vienkopus. Pat, ja Padome būtu iesaistījusies, vienalga būtu vēl pietiekami daudz vājo vietu. Ziņo, ka 1 350 ekspertu grupu strādā pie Komisijas publicētajiem oficiālajiem dokumentiem. Tomēr šo konsultatīvo struktūru locekļu, kuri tiekas aiz slēgtām durvīm, identitāte ir rūpīgi sargāts noslēpums.

Komisija pašlaik pievērš lielāku uzmanību bijušo komisāru darbībai tūlīt pēc tam, kad viņi aizbraukuši no Briseles. Vai tomēr tiek veiktas pārbaudes arī citos virzienos? Padomāsim kaut vai par neseno pārcelšanos no mūzikas industrijas apvienības uz autortiesību departamentu. Tā kā šie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, es balsoju par ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Es pilnībā atbalstu lēmumu, ko mēs šodien pieņēmām par iestāžu nolīguma slēgšanu starp Eiropas Parlamentu un Komisiju attiecībā uz kopējo pārredzamības reģistru.

Parlaments izveidoja savu interešu grupu reģistru jau 1996. gadā, un tam būtu jābūt piemēram citām iestādēm šajā sakarībā. Eiropas Komisijai nebija savs lobētāju reģistrs līdz pat 2008. gadam, bet Eiropas Savienības Padomei joprojām tāda nav. Eiropas Parlamentā pieņemtais lēmums apvienos lobētāju un interešu grupu reģistrus, kuri abām augšminētajām iestādēm pašlaik ir katrai savi. Process ieviesīs lielāku pārredzamību un, pats galvenais, atvieglos piekļuvi informācijai, kura atradīsies vienā vietā. Kopēja reģistra izveidošana ir noderīga arī lobētājiem, tā kā viņiem būs jāreģistrējas tikai vienreiz. Lēmums izslēdz no pārredzamības reģistra arī sociālos partnerus, baznīcas, politiskās partijas un vietējās un reģionālās pašvaldības. Interešu grupas turklāt tiks iekļautas paskaidrojošā memorandā pie ziņojuma vai rekomendācijas, ja tās panākušas tikšanos ar deputātu par likumdošanas dosjē. Pēc manām domām, šis lēmums ir svarīgs solis uz pārredzamības palielināšanu, un es ar nepacietību gaidu, ka ES Padome pievienosies kopējam reģistram.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Iestādes iegūst uzticību, darbojoties pārredzami. Šajā konkrētajā ziņojumā, par ko es balsoju, tika izvirzīts jautājums par atskaitīšanos, balstoties uz piemērota pamata. Lēmumu pieņemšanas procesā iedzīvotājiem ir jābūt vienkāršai un netraucētai piekļuvei interešu grupu pārstāvju ietekmei un darbībai. Ir zināms, ka Eiropas līmenī Eiropas Parlaments bija pirmā iestāde, kas pievērsa uzmanību interešu grupu skaita pieaugumam. Ir zināms arī tas, ka šī tendence ievērojami pieaug Parlamenta pastāvīgi pieaugošo likumdošanas kompetenču rezultātā. Tāpēc kopējais reģistrs ir pirmais svarīgais solis, lai kontrolētu un aizsargātu interešu grupu pārredzamu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Politisko iestāžu pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai, un tā ir ētiska prasība. Parlaments bija pirmā Eiropas iestāde, kas pievērsa uzmanību parādībai, ka pieaug interešu grupu skaits Eiropas līmenī un jo īpaši šī attīstība ietekmē likumdošanas procesu. Pēc vairākiem ziņojumiem un padziļinātām debatēm Parlaments izdeva reģistru interešu grupu pārstāvjiem 1996. gadā. 2006. gadā Komisija nāca klajā ar Eiropas pārredzamības iniciatīvu, kurā tā ierosināja kopēju „vienas pieturas” sistēmas reģistru lobētājiem Komisijā un Parlamentā. Parlamenta atbilde uz šo Komisijas iniciatīvu bija Konstitucionālo lietu komitejas ziņojums par sistēmas izveidošanu interešu grupu pārstāvju darbībai Eiropas iestādēs. Rezolūciju pieņēma plenārsēdē 2008. gada 8. maijā. Pēc tam 2010. gada novembrī, tā kā Parlaments bija sasniedzis savus galvenos mērķus, darba grupa varēja pieņemt līguma projektu par pārredzamības reģistra izveidošanu. Es uzskatu, ka kopējais reģistrs ir solis uz lielāku pārredzamību Eiropas iestādēs, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Interešu grupu pārstāvju no dažādām jomām saistībā ar Savienības iestādēm, šajā gadījumā Parlamentu un Komisiju, darbībai ir nenoliedzamas priekšrocības. Tā paplašina būtiskas informācijas diapazonu lēmumu pieņemšanā un nodrošina likumisko interešu, kuras vērts apsvērt, zināšanas. Tomēr ir būtiski aizsargāt ES iestāžu darbības pārredzamību, lai beidzot nodrošinātu tās leģitimitāti un rūpīgi apsvērtu to jomu, lai vara netiktu nelikumīgi izmantota. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī nolīguma noslēgšanu, kurš, padarot visu lobētāju, kuri vēlas saņemt pastāvīgu iekļūšanas atļauju Parlamentā un Komisijā, de facto obligātu, iezīmē izšķirošu soli pārredzamības nostiprināšanā dialogā starp ES iestādēm un šiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Politisko iestāžu darbības pārredzamība ir priekšnoteikums likumībai. Vienmēr un visos apstākļos jānodrošina vienkārša pārbaude, kā tiek pieņemts jebkurš lēmums, kādi faktori to ietekmējuši un, pats galvenais, kā tika izmantoti līdzekļi — tas nozīmē nodokļu maksātāju naudu. Parlaments bija pirmā Eiropas iestāde, kas izveidoja lobētāju reģistru 1996. gadā. Šodien pieņemtā rezolūcija uzsver to, ka kopēja reģistra izveidošana nodrošina dažādu operatoru kategoriju visplašāko dalību, tajā pašā laikā ievērojot viņu atšķirības un konkrētās identitātes. Šis mehānisms nodrošina svarīgu informāciju, piemēram, par personu un organizāciju, kuras iesaistītas visos pasākumos attiecībā uz reģistru un ES piešķirto līdzekļu apmēru reģistrā iekļautajiem, skaitu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski.(PL) Briselei, ko daži uzskata par otro aiz Vašingtonas kā Meku lobētājiem, ir nepieciešami pienācīgi noteikumi un skaidri definēti principi sadarbībai starp lēmuma pieņēmējiem un dažādu interešu grupu pārstāvjiem. Mums vajadzētu atcerēties, ka lobēšana, ko daži dēvē par atbalstu, kuru sniedz dažādas sociālās grupas, ir mūsdienu demokrātiskās sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

Vēlreiz gribu piebilst, ka deputāti ir izteikuši atbalstu pārredzamības ieviešanai. Lobētāju kopējais reģistrs palielinās pārredzamību ES iestādēs. Tajā tiks arī atdalīti „spiediena grupas” pārstāvji un nevalstisko organizāciju un pašvaldību organizāciju pārstāvji. Nav šaubu, ka interešu grupas veido platformu informācijas apmaiņai un ir svarīgs saziņas kanāls starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību. Lai šo sadarbību padarītu pēc iespējas efektīvāku un tiktu sasniegti paredzētie rezultāti, tai vajadzīgs regulējums un pārredzamība.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski.(SV) Lēmums attiecībā uz tā saukto pārredzamības reģistru nav pietiekami mērķtiecīgs. Komisijas reģistrs, kas tagad ir apvienots ar Parlamenta reģistru, ir brīvprātīgs un ietver nelielu daļu no lobētājiem Briselē, kuru skaits tiek lēsts 15 000. Reģistrā nav iekļauta būtiska informācija.

Es uzskatu, ka ziņojums ir zināmā mērā progress, lai gan ierobežots. Pirms pieņemt lēmumu, būtu labāk bijis nogaidīt, lai redzētu, ar ko priekšsēdētāja vadītā grupa nāks klajā.

Pēdējo mēnešu laikā atklātībā nākušie skandāli uzsvēra to, ka Parlamenta likumi arī ir neadekvāti. Mums ir vajadzīgs rīcības kodekss, kas, nepieļautu, ka EP deputātiem maksā par atbalstu lobētāju grupu izvirzītajiem priekšlikumiem. Vienīgie, ko EP deputātiem būtu jāpārstāv, ir viņu vēlētāji; deputātiem nevajadzētu pārstāvēt konkrētas ekonomiskas vai reliģiskas intereses.

Es uzskatu, ka visi lobētāji būtu jāreģistrē. Pieļaujot izņēmumus noteiktiem lobētājiem, kontroles sistēmā radīsies nepilnības. Vēlēšanu kampaņas laikā mana partija pieprasīja lobētāju obligātu reģistrēšanu reģistrā, kas ir kopīgs visām ES iestādēm. Mēs arī aicinājām nodrošināt informāciju par konkrētiem jautājumiem, kas interesēja lobētājus. Reģistrā būtu jāiekļauj finanšu informācija, tostarp lobēšanas darbības izdevumi un kas finansē šo darbību. Ir vajadzīgs lobēšanas darbības rīcības kodekss. Publiski jāatklāj tie lobētāji, kuri rīkojas neestētiski, un jābūt iespējai aizliegt viņu darbību. Mums divreiz jāuzskaita dāvanas, ceļojumi un pusdienas ierēdņiem un politiķiem, citiem vārdiem, gan devējam, gan ņēmējam ir jādeklarē dāvanas. ES ierēdņiem divus gadus nedrīkst atļaut tieši pāriet uz lobēšanas darbu, kamēr ir sakari ar iepriekšējo darbu. Turklāt visiem ienākošajiem un izejošajiem posteņiem starp ES iestādēm un lobētājiem jābūt publiskiem. Lobētāji nedrīkst pieprasīt konfidencialitāti.

Casini kunga ziņojums neatbilst šīm prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Pārredzamība ir svarīga demokrātijas sastāvdaļa un prasība pēc iedzīvotāju dalības, kas nosaka, ka tā ir būtisks līdzeklis, lai iegūtu viņu uzticību. Turklāt pārredzamības rezultātā panāktā atskaitīšanās ir svarīgs instruments, lai nepieļautu nekāda veida ļaunprātīgu izmantošanu. Šis nolīguma projekts par pārredzamības reģistra izveidošanu ņem vērā visas būtiskās prasības, tas nozīmē, ka es varēju dot savu piekrišanu, kā arī pilnībā savu atbalstu. Nākamajam solim jābūt — sekot šī jaunā reģistra mērķiem un, ievērojot oriģinālo nolīgumu, nekavējoties un efektīvi apkarot jebkādas jaunas grūtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Lobēšana ir likumīga darbība. Tā ir demokrātijas pamatelements. Reprezentatīva demokrātija ir iespējama tikai tad, ja pilsoņi sazinās ar saviem ievēlētajiem pārstāvjiem un prasa no viņiem veicināt savas intereses. No šīs perspektīvas nav svarīgi, vai pilsoņi tuvojas politiķiem kā privātpersonas, apvienības, tirdzniecības sabiedrības vai ražotājfirmas. Tāpēc nekāds regulējums nedrīkst ierobežot vienu no pilsoņu pamattiesībām. Tomēr iemesliem, kāpēc ievēlēts pārstāvis nolemj dot priekšroku vienai noteiktai interesei, ir jābalstās uz viņa pārliecības, nevis personiskā ieguvuma. EP deputāta darba pārredzamība sazinoties ar cilvēkiem, kuri veicina paši savas intereses, ir instruments, kurš, iespējams, vislabāk aizsargās pret korupciju likumu pieņemšanā. Tāpēc es atbalstu ierosināto kopējo reģistru, kurā ņemts vērā interešu grupu dažādais raksturs un atšķirti tie, kuri lobē ar mērķi veicināt savus ienākumus, no tiem, kuri vēršas pie ievēlētajiem pārstāvjiem ar mērķi panākt lielāku visas sabiedrības labumu.

 
  
  

Ziņojums: Carlo Casini (A7-0173/2011), (A7-0174/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) pēc Lisabonas līguma ratifikācijas Parlamenta pilnvaras ir nostiprinājušās, un Parlaments tagad ir likumdevējs gandrīz visās jomās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tā rezultātā uz to vērš uzmanību aizvien vairāk dažādu lobētāju, kuriem turklāt ir galvenā nozīme atvērta, plurālistiska dialoga veidošanā, kā arī viņi ir svarīgs informācijas avots deputātiem saistībā ar viņu pienākumu. Ņemot vērā šādu notikumu attīstību un uz šā konstitucionālā fona, kā arī, ņemot vērā savas saistības ievērot pārredzamību, Parlaments un Komisija ir vienojušies izveidot un uzturēt kopēju reģistru, lai tajā iekļautu personu sarakstu un veiktu to organizāciju un personu pārbaudi, kuri iesaistās ES politikas izstrādāšanā un ieviešanā. Reģistrs tiks izveidots un uzturēts, pamatojoties uz esošajiem Parlamenta 1996. gadā un Komisijas 2008. gadā ieviestajiem pasākumiem, kurus izstrādāja apvienotā Parlamenta un Komisijas darba grupa, un pamatojoties uz gūto pieredzi un iesaistīto pušu priekšlikumiem. Darbs pie pārredzamības attīstīšanas jāturpina.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Politiskās iestādes tikai tad ir uzticamas, ja tās ir pārredzamas, tādā veidā tām tiek piešķirta likumība, kas nepieciešama, lai saglabātu demokrātiju, kas tās raksturo. Šajā nolūkā un, ņemot vērā jautājuma par likumību nozīmi, kā arī lai informētu iedzīvotājus par Eiropas politikas efektivitāti un pienācīgu darbību, es balsoju par nolīguma projektu par kopīgā pārredzamības reģistra izveidošanu.

 
  
  

Ziņojums: Ashley Fox (A7-0074/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Iekšējā tirgus sekmīga darbība ir atkarīga no finanšu sistēmas stabilitātes un uzticības finanšu iestādēm, kā arī Eiropas sabiedrības un patērētāju veiktajiem darījumiem. Līdz ar finanšu krīzes rašanos ir kļuvis skaidrs, ka patērētāju aizsardzības kvalitāte un piesardzības pasākumi finanšu pakalpojumu nozarē prasa konkrētus un nozīmīgus uzlabojumus, jo īpaši attiecībā uz uzraudzību un kontroli. Ir vajadzīga efektīva un piemērota pārvaldības sistēma attiecībā uz riska vadību, atbilstību noteikumiem, iekšējo audita funkciju, stratēģijām, politikas virzieniem, procesiem un procedūrām. Šo uzdevumu, kurš ir tikpat svarīgs, cik sarežģīts, var izpildīt, īstenojot pasākumu, kuriem būs tūlītēja vai vidēja termiņa ietekme, paketi. Skaidri jānosaka, kā tiek organizēta direktoru valžu locekļu atskaitīšanās, un tā jāīsteno saprātīgi, lai neapdraudētu finanšu iestāžu vēlmi izmantot uzņēmējdarbības iespējas, kas ir to darba vēlams aspekts, vai to rīcībā esošo cilvēkresursu kvalitāti. Ziņojumā tam ir noteikti risinājumi, tāpēc es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Iekšējā tirgus sekmīga darbība ir atkarīga no finanšu sistēmas stabilitātes un Eiropas iedzīvotāju un patērētāju uzticības finanšu iestādēm un to veiktajiem darījumiem. Nesenās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu iestādes visā pasaulē radīja lielus izdevumus nodokļu maksātājiem. Es atbalstu Komisijas iniciatīvu kritiski novērtēt finanšu iestāžu un finanšu sistēmas kopumā stabilitāti, kā arī sistēmas regulējumu un pārraudzību, lai nepieļautu jebkādu krīzes atkārtošanos nākotnē un nodrošinātu, ka finanšu nozare apmierina reālās ekonomikas vajadzības un parāda visaugstāko iespējamo sociālo atbildību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Fox kunga ziņojumu. Man kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) ēnu referentei jāatzīmē, ka galīgajā balsojumā panāktais izcilais iznākums vēlreiz uzsver ciešo sadarbību starp politiskajām grupām. Tāpēc mums sekmīgi izdevās nepieļaut Eiropas Parlamentam pieņemt nostāju, kas būtu pārāk pielāgota obligātajiem noteikumiem par korporatīvo pārvaldību. Ir ārkārtīgi svarīgi, ka mūsu grupa veicina līdzsvarotu pieeju pasaules finanšu krīzes risināšanā. Tāpēc mēs nedrīkstam pieļaut šķēršļu ieviešanu finanšu iestādēm. Galīgais ziņojums pievērš lielāku nozīmi un piešķir lielāku varu Eiropas uzraudzības iestādēm. Vissvarīgākais kompromiss ir panākt, lai princips „ievērot vai paskaidrot” un obligātie noteikumi būtu uz līdzvērtīgiem pamatiem. Es domāju, ka noteikumi jāievieš tikai tad, ja nedarbojas labas prakses kodeksi. Pieeja, kas balstīta uz principu „ievērot vai paskaidrot” ir proporcionāla un to var piemērot lielam skaitam finanšu iestāžu. Tomēr tajā pašā laikā tas jāpapildina ar regulāru ārējo vērtējumu un pienācīgu normatīvo pārraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas parāda Parlamenta ieguldījumu diskusijās par līdzekļiem, kā nodrošināt Eiropas finanšu iestāžu efektīvāku pārvaldību. Šī diskusija ir īpaši svarīga, lai meklētu veidus, kā nepieļaut finanšu un galu galā ekonomiskās krīzes, kas satricināja visu pasauli 2008. gadā, atkārtošanos. Virknes finanšu iestāžu sabrukums nodokļu maksātājiem izmaksāja un joprojām izmaksā dārgi. Tāpēc jāizpēta radušo problēmu cēlonis. Atbildot uz Zaļo grāmatu par finanšu iestāžu pārvaldības uzlabošanu, ko publicēja Komisija, Eiropas Parlamenta ziņojums pievērš nopietnu uzmanību vajadzībai stingrāk regulēt procedūras vadītāju iecelšanai, noteikt valdes locekļu kompetences un atbilstību testa kritērijiem, kā arī tam, kā tiks nodrošināta viņu neatkarība. Ziņojumā pausts aicinājums izveidot obligātas riska komitejas valdes līmenī, pieprasot finanšu iestādēm atklāt atveseļošanas plānu un pārraudzības ziņojumus, kā arī izstrādāt gada pārskatu par to iekšējo kontroles sistēmu piemērotību un efektivitāti, kā arī iekļaut līdzīgu vērtējumu gada pārskatā, ko izstrādā ārējie auditori.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Paturot prātā, cik svarīga ir Eiropas iedzīvotāju un patērētāju uzticība finanšu iestādēm un darījumiem mūsu finanšu sistēmas stabilitātes labā, un attiecīgi iekšējā tirgus sekmīgai darbībai es atzinīgi vērtēju Komisijas Zaļo grāmatu un iespēju uzlabot korporatīvās pārvaldības struktūras visā ES. Būs jāveic vairāki pasākumi, lai nodrošinātu Eiropas finanšu tirgus sekmīgu un ilgtspējīgu darbību, no kuriem vissvarīgākie, pēc manām domām, ir mērķtiecīga pieeja, kas apmierina reālās ekonomikas vajadzības, palielinātas sociālās atbildības politikas īstenošana un riska novērtējums, ko veic valdes, lai nepieļautu finanšu krīzi nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par alternatīvu rezolūcijas priekšlikumu par finanšu iestāžu korporatīvo pārvaldību, tā kā tas izvirza priekšlikumus, kas nodrošinātu uzlabojumus korporatīvās pārvaldības struktūrās visā ES, ņemot vērā, ka finanšu nozarei jāapmierina reālās ekonomikas vajadzības, jādod ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā un jāparāda lielāka sociālā atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Iekšējā tirgus sekmīga darbība ir atkarīga no finanšu sistēmas stabilitātes un attiecīgi no Eiropas sabiedrības un patērētāju uzticības finanšu iestādēm un darījumiem. Ir jāstiprina un jāpārskata pašreizējās sistēmas, kas ir pierādījušas, ka nav piemērotas, liekot īpašu uzsvaru uz kontroles mehānismiem un pārraudzību.

Šajā nolūkā es atzinīgi vērtēju Zaļās grāmatas slēdzienus un novērojumus, kā arī iespēju uzlabot finanšu iestāžu pārvaldību Savienībā. Es arī piekrītu referenta aicinājumam veikt Komisijas priekšlikumu ietekmes novērtējumu attiecībā uz izdevumu optimizāciju, koncentrējot uzmanību uz vajadzību saglabāt konkurētspēju un dot ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē. Steidzami ir nepieciešams meklēt mehānismus un risinājumus, lai veicinātu riska samazināšanu un radītu pastāvīgu dialogu starp pārraudzības iestādēm, auditoriem un iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Globālā finanšu krīze, ko izraisīja bankas „Lehman Brothers” bankrots 2008. gadā un „augsta riska kredīts” — hipotekārā aizņēmuma neatbilstošs nodrošinājums — izsauca ļoti nopietnas šaubas par finanšu iestāžu stabilitāti. Tādēļ gan dalībvalstu, gan Amerikas Savienoto Valstu valdības bija spiestas iepludināt finanšu nozarē publisko finansējumu apmēram 25% no iekšējā kopprodukta (IKP). Šajā situācijā Komisija ar savu 2009. gada 4. marta paziņojumu ieviesa patiesu reformu programmu finanšu tirgu regulējošām sistēmām un pārraudzības režīmiem. Ņemot vērā, ka mums pašlaik ir ekonomiskā un finanšu krīze, nekad nav par daudz divkāršot centienus attiecībā uz finanšu nozari, sākot ar korporatīvo pārvaldību, kurā lielākoties patērētāji, vai tie būtu noguldītāji, deponenti, u.t.t., netika ņemti vērā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas Zaļo grāmatu un tās priekšlikumus, kuri var un kuriem vajadzētu papildināt normatīvos dokumentus, kas pieņemti, lai stiprinātu finanšu sistēmu jaunās Eiropas pārraudzības sistēmas sakarībā. Tāpēc es balsoju par ziņojumu par korporatīvo pārvaldību finanšu iestādēs, un es ceru, ka tas dos izšķirošu ieguldījumu to stiprināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir sniegts atzinums par dažiem svarīgiem jautājumiem un pierādījumiem, piemēram, fakts, ka finanšu nozarei jānodrošina ekonomikas vajadzības, jādod ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē un jāparāda lielāka sociālā atbildība, kā arī tas, ka „nesenās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu iestādes visā pasaulē radīja lielus izdevumus nodokļu maksātājiem”.

Tomēr, sniedzot šādus paziņojumus, ziņojumā nav izdarīti visi secinājumi attiecībā uz sniegtajiem faktiem, vienkārši sniedzot dažus nebūtiskus novērojumus. Saskaņā ar referenta pausto, viss vai gandrīz viss noved pie gurdeniem argumentiem par efektīvas un pienācīgas pārvaldības sistēmas radīšanu attiecībā uz riska vadību, likumu ieviešanu, dažu finanšu tirgos un iestādēs iesaistīto personu uzvedības ētiku un tā tālāk.

Mēs apzināmies, kādu ieguldījumu dažas no šīm pamatnostādnēm varētu dot finanšu sistēmas darbības jūtamā un pagaidu uzlabošanā. Neskatoties uz to, ir acīmredzami, ka tās nevar izmainīt sistēmas visbūtiskāko aspektu: tās neilgtspējīgumu, laupītkāro raksturu un uzsvaru uz spekulāciju, kuras galvenais mērķis ir peļņas gūšana.

Ziņojumā pilnīgi netiek risināts centrālais jautājums: valsts lomas atgūšana šajā jomā, finanšu nozares pārņemšana un atgriešana pie tās sociālās lomas pildīšanas zem valsts un demokrātijas kontroles.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Vienīgie svarīgie jautājumi, uz kuriem ziņojumā vērsta uzmanība, ir atzinumi, ka „finanšu nozarei jāapmierina reālās ekonomikas vajadzības, jāpalīdz veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un jāparāda visaugstāko iespējamo sociālo atbildību”, un ka „nesenās finanšu krīzes laikā daudzas finanšu iestādes visā pasaulē radīja lielus izdevumus nodokļu maksātājiem.” Tajā pat ir paziņojums, ka dažas finanšu institūcijas un iestādes neizprata risku, ko tās uzņēmās, raksturu, vērienu un sarežģītību.”

Tomēr ziņojumā tātad nav izdarīti pareizie secinājumi, aprobežojoties tikai ar jautājumiem par dažu finanšu tirgos un iestādēs iesaistīto personu uzvedības ētiku, kā arī par pārvaldības sistēmas radīšanu, kas ir efektīva un piemērota attiecībā uz riska vadību, atbilstību normatīvajiem dokumentiem un tā tālāk.

Šie priekšlikumi, protams, ar laiku varētu nedaudz uzlabot banku darbību, bet tie nemaina nedz sistēmas izmantotājas raksturu vai galveno mērķi palielināt peļņu, nedz spekulatīvos centienus. Tāpēc ziņojums neskar centrālo jautājumu: visas finanšu nozares valstisko un demokrātisko kontroli.

Tāpēc es balsoju „pret”.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Finanšu riskam ir būtiska nozīme finanšu nozares pastāvēšanā, un tikpat būtiska gan attiecībā uz šīs nozares sekmīgu uzņēmējdarbību, gan ekonomikas drošības funkcijām vispār. Tomēr sabiedrības interesēs ir šos riskus ierobežot, lai tiktu novērsta sistēmiskā krīze. Šo uzdevumu, kurš ir tikpat svarīgs, cik sarežģīts, var izpildīt, īstenojot pasākumu, kuriem būs tieša vai netieša ietekme, paketi.

Finanšu iestādēm būtu obligāti jāsagatavo gada pārskats par to iekšējo kontroles sistēmu piemērotību un efektivitāti, un valdēm šie pārskati jāapstiprina. Finanšu iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība tādu pasākumu ieviešanai, kuri veicinātu informētību par riskiem, tā kā labāka informētība par risku visos sabiedrības līmeņos — un darbinieku vidū — bieži ir izšķiroša riska vadības uzlabošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. (FR) Uzsverot, ka — un tagad es citēju un lasu šādu eifēmismu — „ir vērtību un ētikas trūkums dažu finanšu tirgu un iestāžu dalībnieku vidū” — šis Parlaments ir uzsācis patētisku kampaņu, lai šajā nozarē iedvestu nedaudz ētikas. Lietot vārdu „kampaņa” varbūt nozīmē mazliet pārspīlēt situāciju. Varbūt labāk būtu teikt, ka tika paustas dažas veltīgas cerības, ka beidzot vajadzētu ņemt vērā klientu un darbinieku intereses. Tiek paustas dažas nožēlojamas muļķības par sociālo, kultūras un „dzimumu” atšķirību direktoru valdēs (nav šaubu, kvotas Romai?). Ir daži priekšlikumi, kas jau ir plaši pieņemti Eiropas līmenī, par negodīgu atalgojumu nozarē, kur mēs varējām paveikt ievērojami vairāk. Šur un tur dažas riska kontroles. Īsi sakot, jautājums, no kā jūs izvairāties, ir, ka sabiedrības vienīgi spēlē pēc jūsu uzstādītajiem noteikumiem.

Tagad par tiem noteikumiem, kurus jūs pamatā atsakāties apspriest. Tie ir brīva starptautiska kapitāla kustība, ekonomikas finansializācija, pārāk liels uzsvars uz īsu termiņu, drošības nodrošināšana, kompleksi finanšu produkti, kas nav balstīti ne uz kādu konkrētu bagātības radīšanu, un lielu daudznacionālu grupu sastāvs, kuras ir varenākas nekā Štati un nav pakļautas kontrolei. Ja jūs neizskatīsiet šīs sistēmas pamatus, jūs neko neizmainīsiet.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Nesenā finanšu krīze vissliktāko iespaidu atstāja uz parastajiem klientiem. Dažādu ES valstu valdības ir izmantojušas nodokļu maksātāju naudu, lai izpirktu dažas bankas, kuras bezatbildīgi veica savas afēras. Ja nebūtu nodokļu maksātāju atbalsta, šīs bankas būtu sabrukušas, katastrofāli ietekmējot dažādas ekonomikas nozares dažādās dalībvalstīs. Tagad, kad vissliktākais finanšu krīzes posms ir aiz muguras, bankas joprojām neveic vai neuzsāk savu uzņēmējdarbību patērētāju vislabākajās interesēs. Gadījumi, kad kļūdaini tiek pārdoti finanšu pakalpojumu produkti, trūkst pietiekama banku atbalsta privātajiem klientiem un mazajiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar pagaidu likviditātes problēmām, parāda, ka regulatoriem jāveic daudz konkrētāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka operatori finanšu pakalpojumu industrijā atbalsta savus klientus un vispār piedāvā labāku patērētāju aizsardzību. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo finanšu nozarei jāapmierina reālās ekonomikas vajadzības, jādod ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā un jāparāda lielāka sociālā atbildība. Tiek atzīmēts, ka ir vērojams vērtību un ētikas trūkums dažu finanšu tirgu un iestāžu dalībnieku vidū. Finanšu tirgiem un iestādēm ir jāņem vērā, ka daļa no to korporatīvās sociālās atbildības ir visu iesaistīto pušu, tostarp klientu, akcionāru un darbinieku, intereses. Efektīva riska pārvaldība ir viens no svarīgākajiem faktoriem, lai novērstu turpmākās krīzes. Tāpēc visās finanšu iestādēs jāizveido efektīva pārvaldības sistēma ar pienācīgu riska vadību, atbilstību, iekšējā audita funkcijām (un apdrošināšanas gadījumā — ar aktuārajām funkcijām), stratēģijām, politiku, procesiem un procedūrām. Es uzskatu, ka jānodibina obligātas riska komitejas vai tām līdzvērtīgas struktūras. Mums nevajadzētu uzņemties neadekvātus riskus.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Finanšu krīze ir atklājusi pašreizējās korporatīvās pārvaldības principu efektivitātes trūkumu. Pašlaik ir būtiski apgūt to, no kā būtu jāmācās, lai nepieļautu līdzīgas situācijas atkārtošanos nākotnē. Korporatīvās pārvaldības joma visu laiku attīstās, un tieši finanšu nozare ir īpaši atbildīga par nopietnām, ilgtspējīgām ekonomikas stratēģijām. Mums jāuztur finanšu iestādēm drošs, stabils un konkurētspējīgs gars, lai tās varētu dot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē. Šajā sakarībā es domāju, ka efektīvā korporatīvā pārvaldībā ir vienlīdz jāņem vērā gan visu ieinteresēto pušu intereses, gan tajā pašā laikā finanšu sistēmas stabilitāte. Tas ļaus tirgum darboties optimāli, un palielināsies patērētāju uzticība finanšu iestādēm un darījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu. Saskaņā ar tajā izteiktajiem apsvērumiem Zaļās grāmatas mērķis ir izdarīt secinājumus no globālās finanšu krīzes, ko izraisīja bankas „Lehman Brothers” bankrots 2008. gada rudenī, kas sekoja ASV augsta riska hipotekārā aizņēmuma neatbilstošam nodrošinājumam. Ņemot vērā jauno finanšu instrumentu attīstību globalizētajā pasaulē, Zaļā grāmata kritiski vērtē finanšu iestāžu un visas finanšu sistēmas kopumā drošību, kā arī sistēmas regulējumu un pārraudzību, lai nepieļautu jebkādu krīzes atkārtošanos nākotnē. Komisija uzskata korporatīvās pārvaldības stiprināšanu par centrālo pasākumu savā finanšu tirgus reformā un krīzes novēršanas programmā. Šajā sakarībā Komisija jo īpaši atzīmē, ka finanšu pakalpojumu nozarē korporatīvajā pārvaldībā ir jāņem vērā citu iesaistīto pušu (deponentu, noguldītāju, dzīvības apdrošināšanas polišu īpašnieku, u.c.) intereses, kā arī finanšu sistēmas stabilitāte, ņemot vērā daudzu iesaistīto dalībnieku sistēmisko raksturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Slikta korporatīvā pārvaldība finanšu iestādēs — un jo īpaši banku tumšā atalgojuma kultūra — bija galvenais faktors, kas izraisīja finanšu krīzes rašanās apstākļus. „Labour Euro” Parlamenta deputāti atbalstīja šo ziņojumu, kurš, pateicoties grozījumiem, kas tika pieņemti komitejas posmā, aicina Komisiju rīkoties, lai paaugstinātu finanšu uzņēmumu korporatīvās pārvaldības standartus. Šajās prasībās ir iekļauta stingrāka risku, ko pieļauj uzņēmums, uzraudzība, augsti neatkarības standarti un uzņēmumu valžu locekļu daudzveidība, tostarp labāks dzimumu līdzsvars un — kas ir izšķiroši — pārredzamība attiecībā uz maksāšanu, lai akcionāri un sabiedrība varētu bankas ņemt vērā. Tā kā Apvienotajā Karalistē konservatīvo valdība vilcinās ar likumdošanu par pārredzamību, ko uzsāka iepriekšējā leiboristu valdība, es atzinīgi vērtēju mana priekšlikuma iekļaušanu attiecībā uz šādas prasības ieviešanu ES līmenī.

„Labour Euro” Parlamenta deputāti iebilda referenta grozījumiem vājināt komitejas ziņojumu, iekļaujot zemākas prasības sieviešu pārstāvniecībai, garāku termiņu maksāšanas reformas ieviešanai un mazāk informācijas par personāla atalgojumu. Komisijai tagad jāpabeidz apspriešanās un steidzami jāizvirza mērķtiecīgi priekšlikumi, lai nodrošinātu to, ka finanšu uzņēmumu pārvaldība palīdzēs novērst, nevis veicināt krīzes nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze pastiprināja vajadzību mums pievērsties morāliem jautājumiem attiecībā uz finanšu iestāžu vadību daudz atbildīgāk. Jautājumi attiecībā uz atalgojuma politiku un finanšu iestāžu vadītāju un direktoru atalgojuma pārvaldība jāveic saskaņā ar ētiskiem un morāliem principiem, kas nepieļauj tādas situācijas, ar kādām mēs sastapāmies nesenajā pagātnē, kad tika piešķirtas balvas sabiedrībās, kas tūlīt pēc tam paziņoja par bankrotu vai nonāca nopietnās grūtībās. ES jāievieš produktīvs, sociāls un vides modelis ar skatu ilgtermiņā, kas ievēro visu — uzņēmumu, akcionāru un darbinieku intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Rezolūcijas mērķis ir stiprināt korporatīvo pārvaldību, ko Komisija uzskata par finanšu tirgus reformas un krīzes novēršanas programmas galveno elementu. Es tam nepiekrītu, jo tas var radīt korupcijas pastiprināšanos un pārkāpumus. Es balsoju „pret”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Korporatīvās pārvaldības ieviešana var palielināt Eiropas iedzīvotāju paļāvību uz finanšu sistēmas stabilitāti, bet tirgi reaģē, ieviešot paši savus mehānismus, un reitingu aģentūru lomu nedrīkst novērtēt par zemu. Tas ir pilnīgi nesaprotami, ka iedzīvotājiem ir jāsavelk ciešāk jostas, lai samaksātu par banku glābšanas paketēm, kad to pašu banku direktori, kuri izmisīgi sauca pēc palīdzības, tagad maksā sev prēmijas miljoniem euro apmērā. Pārāk maz tika darīts banku glābšanas procesā, lai atbildētu uz šo prognozējamo notikumu attīstību. Tajā pašā laikā daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kurus ES vienmēr uz papīra daudzina par ekonomikas dzinēju, saņēma liktenīgu triecienu, jo, pamatojoties uz Bāzeles nolīgumiem, bankas deva priekšroku labāk paturēt savu naudu, nevis aizdot to sabiedrībām. Banku krīze arī atklāja, kā sabrūk mīts par pašregulējošu tirgu.

Āzijas krīzes laikā atklājās, ka regulējums ir jutīgs piesardzības pasākums. Vēl jau būs redzams, cik iedarbīgi būs jaunie uzraudzības un pārraudzības pasākumi. Ir pieļauta vesela virkne kļūdu un elpu aizraujošs ētikas, morāles un godīguma trūkums komplektā ar interešu konfliktu. Ziņojums ir solis pareizajā virzienā, bet dažās jomās tas nav pietiekami konkrēts, tāpēc es atturējos balsot.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Šis ziņojums par korporatīvo pārvaldību finanšu iestādēs nosaka vairākus pasākumus, kas jāievieš sabiedrībās, kas uzrauga finanšu iestādes. Īsumā, to mērķis ir izdarīt secinājumus no globālās finanšu krīzes, ko izraisīja bankas „Lehman Brothers” bankrots 2008. gada rudenī, kas sekoja ASV augsta riska hipotekārā aizņēmuma neatbilstošam nodrošinājumam. Lai nepieļautu šīs situācijas atkārtošanos, Parlaments ierosina, ka korporatīvajā pārvaldībā, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarē, ir jāņem vērā citu iesaistīto pušu (deponentu, noguldītāju, dzīvības apdrošināšanas polišu īpašnieku, u.c.) intereses, kā arī finanšu sistēmas stabilitāte, ņemot vērā daudzu iesaistīto dalībnieku sistēmisko raksturu. Vissvarīgākais no ierosinātajiem pasākumiem ir objektīvu kompetences kritēriju izstrādāšana, lai novērtētu kandidātu piemērotību kontrolētajiem amatiem, ņemot vērā finanšu iestādes raksturu, sarežģītību un darbības apjomu. Es vēlētos atbalstīt šo pasākumu paketi ar savu balsojumu, cerībā, ka Komisijas un tagad arī Parlamenta ierosinātie pasākumi būs pietiekami, lai nepieļautu tādas situācijas atkārtošanos, kādu mēs pieredzējām 2008. gada rudenī un kāda joprojām vērojama Portugāles iedzīvotāju ikdienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es balsoju „pret” šādu iemeslu dēļ. Ziņojums neapstiprina, ka 2007-2008. finanšu krīzei bija sistēmisks raksturs, citiem vārdiem, ka tā attīstījās no tā, kā tika organizēta finanšu sistēma. Tas nozīmētu atzīt, ka tas, kā tiek organizēta sistēma, stingri ietekmē finanšu sabiedrību direktoru lēmumus, lai kāds pārredzamības līmenis netiktu no viņiem prasīts. Piemēram, ziņojumā netiek atzīts, ka komercbanku spēja gūt ienākumus no spekulatīviem finanšu ieguldījumiem bija ļoti svarīgs krīzes faktors. Ziņojumā nav iekļauts šis organizatoriskais jautājums, un nekādi riska ierobežojumi vai kompetences kritēriji direktoriem nevar aizkavēt sāpīgās sekas, spekulējot ar ģimeņu ietaupījumiem, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgu „pūļa uzvedība” ir nenovēršama parādība, kas noved pie spekulatīviem burbuļiem, kas vēlāk plīst.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Neviens tirgus, kurā finanšu iestādēm ir centrālā loma, nespēj darboties bez pārliecības, ka dažādi ekonomiskie operatori darbojas perfekti. Tāpēc ir jāpanāk līdzsvars starp šo iestāžu brīvību vadīt savu uzņēmējdarbību, kas ir būtisks personisks jautājums, un ekonomisko ietekmi, kādu vēl viena finanšu sistēmas krīze varētu atstāt uz reālo ekonomiku un katru personīgi kā kopienas locekli. Ja mēs analizējam nesenās finanšu krīzes cēloņus, mēs varam redzēt, ka ir jāatrod mehānismi investīciju riska, valžu sastāva un direktoru atalgojuma kontrolei, tādā veidā dodot iespēju sadarbības veicināšanai starp valsts un privātajām uzraudzības struktūrām, bet nodrošinot to neatkarību. Tā kā šī rezolūcija izvirza priekšlikumus šajās atšķirīgajās jomās, es balsoju „par.”

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mums beigās bija jāatturas no balsojuma. Mūsu AMR, kopīgi parakstīts ar S&D un kura mērķis bija piešķirt rezolūcijai stingrāku normatīvu pieskaņu, tika noraidīts. Tomēr referenta grozījumi vājināt rezolūcijas prasības tika pieņemti, tāpat arī ziņojums, kurā bija ļoti saputroti vēstījumi. Galvenais dalībnieks tajā no EPP (Karas kungs) bija mūsu pusē un kā CRD IV referentam (Kapitāla prasību direktīva) viņam tiks dots uzdevums izstrādāt korporatīvās pārvaldības noteikumus finanšu iestādēm (sekos šai INI). Viņa grupa, jo īpaši priekšsēdētāja vietnieks Wortman-Koo kungs viņu piekrāpa (atkal). Cerēsim, ka aktuālie tiesību akti (priekšlikums paredzams jūlijā) tiks uztverti rūpīgāk un mērķtiecīgāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Vissvarīgākā atklāsme, ko radīja finanšu un ekonomiskā krīze, bija, ka mums ir ārkārtīgi alkatīga sistēma. Finanšu nozare ne tikai koncentrējās uz īstermiņa peļņu, bet arī iedragāja centienus ieviest ilgtspējīgu izaugsmi. Ziņojums ietver svarīgas mācības, kas mums jāņem vērā pēc finanšu krīzes attiecībā uz risku, direktoru valdēm, uzraudzības struktūrām, akcionāriem un atalgojumu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0291/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, ņemot vērā, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma joprojām daudzējādā ziņā ir visefektīvākā sistēma, lai panāktu taisnīgu un godīgu tirdzniecību starptautiskā līmenī. Tāpēc līdzsvarota rezultāta sasniegšanai Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas Attīstības aģentūras (DAA)sarunās jābūt Savienības sarunu dalībnieku prioritātei. Šis nolīgums ir tik svarīgs tāpēc, ka Indija ir septītā lielākā valsts pasaulē. Tomēr man arī jāatzīst, ka, neskatoties uz ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi, pastāv milzīga nevienlīdzība. Es vēlētos uzsvērt, ka jānodrošina, lai brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) neierobežotu pilnvaras, kādas vajadzīgas Indijas valdībai, lai risinātu nabadzības un nevienlīdzības problēmu. Galīgajā brīvās tirdzniecības nolīguma variantā jāiekļauj saistošs starpvalstu sarunu nokārtošanas mehānisms, noteikumi starpniecībai attiecībā uz beztarifu šķēršļiem tirdzniecībai (BBT), pret dempinga pasākumiem un kompensācijas tiesībām, kā arī vispārējās aizsardzības klauzula, kas balstās uz Vispārējās tarifu un tirdzniecības vienošanās (GATT) XX un XXI pantu. Tomēr tas arī uzsver, ka Komisijai jāiekļauj stingras un efektīvas aizsardzības klauzulas brīvās tirdzniecības nolīgumā un sarunu laikā jāpieprasa, lai Indija ratificētu Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL).

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par situācijas raksturojumu attiecībā uz ES brīvās tirdzniecības nolīguma ar Indiju sarunām. Indija ir nozīmīgs ES tirdzniecības partneris: 2000. gadā Indija bija Eiropas Savienības 17. lielākais tirdzniecības partneris, bet līdz 2010. gadam jau astotais. Turklāt Indija ir Vispārinātās priekšrocību sistēmas (VPS) lielākā saņēmējvalsts un Eiropas Savienības imports no Indijas ar atvieglotajiem tarifiem vai muitas nulles tarifu tika vērtēts EUR 19,9 miljardu apmērā, kas veidoja 83% no visa ES importa no Indijas. Abas puses cer gūt nozīmīgu labumu no tarifu atcelšanas, tirdzniecības pakalpojumu liberalizācijas un uzņēmumu izveidošanas, bet es pievienojos rezolūcijā paustajai nožēlai attiecībā uz sarunu par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) lēno attīstību. Abām pusēm jāpieliek visi centieni, lai nodrošinātu, ka līdz 2011. gadam tiek noslēgts visaptverošs, vērienīgs un saskaņots brīvās tirdzniecības nolīgums, jo šis nolīgums būs pamats, lai radītu iespēju veicināt ES un Indijas tirdzniecību un investīcijas, kā arī attīstīt uzņēmējdarbību, un brīvās tirdzniecības nolīgums palielinātu kopējo eksportu un importu gan Eiropas Savienībā, gan Indijā. Es piekrītu rezolūcijā paustajai nostājai, ka, ja ekonomiskā sadarbība starp ES un Indiju būtu balstīta uz kopējām vispārējām vērtībām, tas varētu būt piemērs sadarbībai ar citām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Mēs atbalstījām šo rezolūciju un iesniedzām jautājumu Komisijai, jo mēs uzskatām, ka tas pašlaik ir pamatjautājums, kad naftas cenas jau dažus mēnešus ir tik augstas kā vēl nekad. Tas ir kļuvis neilgtspējīgi daudziem zvejniecības kuģiem un jo īpaši maza mēroga flotilēm, redzot, kā viņu produkcijas izmaksas pastāvīgi pieaug naftas cenu celšanās dēļ tādā apmērā, ka viņi bieži negūst nekādu peļņu zvejniecības sezonā. Aicinot palielināt minimālo palīdzību no EUR 30 000 līdz EUR 60 000 nākamajiem trim gadiem, mēs vēlamies nosūtīt stingru signālu nozarei, kura pēdējo gadu laikā galvenokārt tāpēc, ka spēkā stājās kopējā zivsaimniecības politika un jauni ierobežojoši pasākumi, ir pieredzējusi mazā un vidējā mēroga zvejniecības samazinājumu, ja ne pilnīgu iznīcināšanu. Jāatzīmē arī tas, ka pasākumi ir veikti arī citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, lai palīdzētu viņiem pārvarēt šo cenu kāpumu. Tāpēc daudzi cilvēki varētu uzskatīt šo palīdzību — kura, mums vajadzētu atcerēties, tiek piešķirta nacionālā, nevis Eiropas līmenī, un tāpēc ir atkarīga no katras atsevišķas dalībvalsts ekonomikas resursiem — par cēloni konkurences līdzsvara izjaukšanai, bet patiesībā tā nedaudz atvieglos situāciju nozarē, kas tiek aizvien vairāk nospiesta uz ceļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Kader Arif (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju pret šo rezolūciju, ko iesniedza Eiropas labējie, jo tā veicina ultraliberālu vīziju par ES tirdzniecības attiecībām ar Indiju. Labējie sistemātiski iebilda pret grozījumiem, kurus es iesniedzu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā, lai izskaustu jebkādu publisko pakalpojumu liberalizāciju, stingri nosodītu bērnu darbu, pieprasītu tiesiski saistošas klauzulas par korporatīvo sociālo atbildību un pieprasītu ievērot principu „vienāda samaksa par vienādu darbu” attiecībā uz tiem indiešiem, kuri nākotnē ieradīsies un strādās Eiropā. Kompromisu panākt bija neiespējami, viedokļu atšķirība — acīmredzama un nesamierināma. Tikai tā rezolūcija, ko iesniedza mana grupa kopā ar Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu un Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu, piedāvāja ES un Indijas tirdzniecības attiecību progresīvu vīziju. Nav brīnums, ka tā neguva atbalstu cīņā pret labā spārna vairākumu Parlamentā, kas ir kauns.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgām sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu ES un Indija ir pie izšķiroša posma, kad jābeidz sarunas par vissvarīgākajām nozarēm. Tomēr turpmākajās sarunās ir izšķiroši pievērsties dažiem svarīgiem jautājumiem. Es uzskatu, ka nopietna uzmanība ir jāpievērš Eiropas visjutīgākajām nozarēm, piemēram, rūpniecībai, lauksaimniecībai un pakalpojumu jomai. Indija ir viena no pasaules lielākajām valstīm ar strauji augošu pakalpojumu nozari. Ir ļoti svarīgi piekļūt ES pakalpojumu tirgum un tāpēc ir jāveic visaptverošs novērtējums, kā brīvās tirdzniecības nolīgums varētu ietekmēt ES pakalpojumu nozares (un citas svarīgas nozares) un nodarbinātību. Visos sarunu posmos mums arī jānodrošina, lai turpmākā tirdzniecības politika tiktu uzsākta saistībā ar Eiropas Savienības mērķiem, tostarp obligātajām saistībām attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Es vēlētos jums atgādināt, ka astotais Tūkstošgades attīstības mērķis nosaka, ka jānodibina globālā attīstības partnerība, kas ietver atvērtas, uz tiesību aktiem balstītas, paredzamas un nediskriminējošas tirdzniecības un finanšu sistēmas izveidošanu. Galvenais faktors šī mērķa sasniegšanā ir attīstīto valstu vēlme atvērt savus tirgus jaunattīstības valstīm, kas ietver arī Indiju. Tas ļaus ES dot ieguldījumu tādās jomās kā ilgtspējīga attīstība, nabadzības izskaušana un cilvēktiesību aizsardzība. Rezolūcijas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Indiju pieņemšana palīdzēs mums spert soli uz priekšu, lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Es uzskatu — žēl, ka Eiropas Komisija pieņēma lēmumu negaidīt, līdz Parlaments būs pieņēmis ziņojumu par Eiropas turpmāko starptautisko ieguldījumu politiku un nolēmis, ka jāiet uz priekšu un jāpiedāvā Indijai pilnvaras vest sarunas par ieguldījumu sadaļu. Eiropas likumdevējam tā būtu normāla kārtība, kad notiek apspriešanās attiecībā uz starptautisku sarunu pilnvarām situācijā, kad Eiropas Parlamentam ir būtiska loma saistībā ar ES līmeņa ieguldījumu politikas veidošanu. Komisijai, cik iespējams, drīz jāatbild uz Parlamenta iesniegto pieprasījumu skaidri noteikt ieguldījumu veikšanas periodu, lai noteikumi par ieguldījumu aizsardzību nekaitētu pušu spējai izsniegt obligātās licences. Turklāt saistošais starpvalstu strīdu noregulēšanas mehānisms kalpo tikai tam, lai pilnvarotu ārzemju investorus uzsākt tiesvedību starptautiskā līmenī pret ES un Indijas valdībām, kamēr pašmāju ieguldītāji var vērsties pēc palīdzības vienīgi nacionālajās tiesu iestādēs. Šī situācija var kaitēt nacionālās politikas iniciatīvai attiecībā uz vides, sociālo vai fiskālo likumdošanu. Brīvās tirdzniecības nolīgumam jābūt vissvarīgākajam no nolīgumiem, kas līdz šim apspriesti. Tāpēc nekaitētu pievērst tam vairāk uzmanības.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju pret šo ziņojumu. Mēs gribām tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Indiju, kas palīdz veicināt ilgtspējīgu attīstību un kam ir pievienotas skaidras klauzulas attiecībā uz ILO standartu, noteikumu vides jomā un korporatīvās sociālās atbildības saistību ievērošanu. Jo īpaši žēl, ka labējie noraidīja šīs prasības. Mēs paužam savu nožēlu arī par to, ka Parlamenta labais spārns noraidīja grozījumu, kas tika izstrādāts, lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret Eiropas un Indijas strādājošajiem. Tas ir ne tikai aizvainojoši Indijas strādājošajiem, tas ir arī ļoti bīstami Eiropas strādājošajiem. Mēs nedrīkstam apstiprināt pakalpojumu liberalizāciju un sociālo dempingu, kura mērķis ir pazemināt algu līmeni Eiropā. Turklāt Eiropas Savienība nedrīkst aizmirst savus pamatprincipus. Lisabonas līgums nosaka, ka tirdzniecības politikai jādod ieguldījums ilgtspējīgā attīstībā, nabadzības izskaušanā un cilvēktiesību aizstāvībā.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Kas attiecas uz ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu, es izvēlējos balsot par manas politiskās grupas ierosināto rezolūciju, tā kā man šķiet, ka tā ir līdzsvarotāka nekā citu politisko grupu ierosinātās rezolūcijas. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas rezolūcija uzsvēra, cik svarīgs ir brīvās tirdzniecības nolīgums ar Indiju, tomēr atzina, ka šajā valstī joprojām pastāv nevienlīdzība un nolīgumā ir jāiekļauj dažas klauzulas attiecībā uz cilvēktiesībām, sociālajām tiesībām un tiesībām vides jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pasaules lielākā valsts šodien demonstrē paradoksus un asimetrijas, kas acīmredzami relatīvi īsā laikā ir ieņēmuši vietu tās daudzus tūkstošus gadu ilgajā vēsturē. Lai gan ārkārtīgā nabadzība nav izzudusi, ne mazāka taisnība ir, ka labklājības uzplūdi un viļņi ir pacēluši Indiju, piešķirot tai svarīgu starptautisku lomu un atklājuši, ka tās ekonomika un sabiedrība plaukst un attīstās ātri un efektīvi.

Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Indiju varētu būt sekmīgs noslēgums komerciālas sadarbības procesam, kurš pēdējā laikā ir padziļinājies. Es ceru, ka ES un Indijai ir ne tikai kopīgas vērtības, bet tās turpinās censties labāk saprast viena otru un iegūt no šīs padziļinātās izpratnes, kā arī no jebkura labuma, ko var dot šī sadarbība.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta likumdošanas priekšlikums attiecas uz brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp Eiropas Savienību un Indiju. Tirdzniecības attiecības starp ES un Indiju ir svarīgas, tā kā ES ir Indijas galvenais tirdzniecības partneris un lielākais ārvalstu investors. No otras puses, ES ir galvenais Indijas ārvalstu ieguldījumu saņēmēja un kā tādai tai ir jāturpina piešķirt prioritāti daudzpusīgai tirdzniecības sistēmai, kas atbalsta jaunattīstības valstis. Patiesi, Indija ir Vispārinātās priekšrocību sistēmas (VPS) lielākā saņēmējvalsts. Ja mēs ņemam vērā, cik svarīgas ir stratēģiskās attiecības starp ES un Indiju, kā arī to jautājumu aizsardzību, kas saistīti ar lauksaimniecību, cilvēktiesību ievērošanu un jo īpaši ar bērnu darbu, vides saglabāšanu un atbilstību Starptautiskās nodarbinātības organizācijas ieteikumiem sociālo lietu un autortiesību jomā, ir spēkā visi nosacījumi, lai balsotu par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) ir līdz šim visplašāk apspriestais ES nolīgums. Līdztekus specifiskajam saturam tas izraisa arī plašāku diskusiju par brīvo tirdzniecību, tās lomu, mērķiem un rezultātiem.

Brīvā tirdzniecība ir viens no neoliberālisma pīlāriem, kas radās 1970-tajos saistībā ar tā saukto Vašingtonas Konsensu, kā viens no galvenajiem kapitālistiskās sistēmas elementiem, reaģējot uz strukturālo krīzi, kas lika sevi toreiz manīt tāpat kā šodien. Tā pārstāvēja veidu, kā pasaules varenajiem ar imperiālistiskiem mērķiem paplašināt kontroli pār tirgiem un uzspiest jaunus un intensīvākus darbaļaužu ekspluatācijas veidus, sakūdot darbaspēku no dažādām valstīm un reģioniem vienu pret otru. Tas izraisīja darba un dzīves apstākļu lejupslīdi. Tās mērķis bija panākt jaunus apstākļus, lai turpinātu kapitāla uzkrāšanas procesu. Tas joprojām tā ir.

Rezultāti ir skaidri redzami: ievērojami apspiežot strādniekus un viņu tiesības, konkurence starp produktīvām sistēmām ar ļoti dažādiem attīstības līmeņiem tiecas akcentēt atšķirības, nostiprinot spēcīgos un novājinot vājos.

Ar šo nolīgumu būs tas pats.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Pasaules tirgus liberalizācija un noteikumu atcelšana ir ļoti novājinājusi ražošanas nozares vājākajās ES valstīs, piemēram, Portugālē, kuru vadīja Eiropas lielvaru lielā biznesa intereses.

Piedzīvojot šī ceļa katastrofālās sekas, tā vietā, lai mainītu taktiku, ES turpina izrādīt vēlmi akli traukties uz priekšu.

Šādā sakarībā mums jāanalizē šis nolīgums, kurš ir Eiropas Savienības līdz šim visplašāk apspriestais nolīgums.

Mums ir vajadzīgas steidzamas un būtiskas izmaiņas pašreizējā tirdzniecības politikā, lai ņemtu vērā katras ES dalībvalsts specifiku, kā starptautiskās tirdzniecības mērķi izvirzot drīzāk papildinošu darbību nekā konkurenci. Tas ir vajadzīgs, lai dibinātu taisnīgas un līdzvērtīgas ekonomiskās attiecības, kas dod savstarpēju labumu, kalpo tautu un valstu attīstībai un nevis dod labumu vienīgi nelielam skaitam finanšu iestāžu un sabiedrību.

Lai pārvarētu pašreizējo daudzšķautnaino krīzi, ir jābūt jaunam ekonomiskam, sociālam, enerģētikas un vides pamatam, kā arī jāaizsargā katras valsts tiesības panākt ilgtspējību; ir skaidrs, ka brīvā tirdzniecība — viens no neoliberālisma pīlāriem to nespēj padarīt dzīvotspējīgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Kā jūs bieži mums atgādiniet, kopējai ārpolitikai ir jāpilda Eiropas Savienības globālie mērķi, kuri jo īpaši ir noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā un kur nabadzības izskaušanai ir vadošā loma. Tagad, kad visus šos gadus jūs esat parakstījuši brīvās tirdzniecības nolīgumus ar visām pasaules valstīm un jo īpaši ar tādām, kas sistemātiski praktizē sociālo, monetāro vai vides dempingu, vienīgais, ko jūs esat paveikuši — radījuši nabadzību visiem tiem pārvietošanas un ar negodīgu konkurenci tieši saistīto sabiedrību slēgšanas upuriem. Šis nolīgums ar Indiju nozīmē, ka jūs ejat vēl tālāk. Sākot ar Polijas santehniķi un beidzot ar Indijas datorprogrammētāju vai grāmatvedi!

Jūs būtībā gatavojaties atvērt Eiropas tirgu daudzskaitlīgiem pakalpojumiem saskaņā ar Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību 4. režīmu, barbarisks termins, lai attiecinātu uz Bolkešteina direktīvas globālo versiju. Kā Nobela prēmijas laureāts ekonomikas zinātnē no Francijas Maurice Allais norādīja, brīvā tirdzniecība ir tikai tad savstarpēji izdevīga, ja tā notiek starp valstīm ar salīdzināmu attīstības līmeni, un tālāk par to pašu tematu es vēlētos piebilst: ja tā notiek mērķtiecīgi izvēlētās teritorijās ar stratēģiskām nozarēm, kur visas valstis paliek aizsargātas. Citādi tā nav spēle uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Un jau ilgu laiku ir bijis tikai viens vienīgs zaudētājs: Eiropa.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju dokumentu, jo ES ir Indijas ir tiešo ārvalstu investīciju lielākais avots. Abas puses cer nodrošināt sev nozīmīgus ieguvumus no tarifu likvidācijas, tirdzniecības liberalizācijas pakalpojumu jomā un uzņēmumu dibināšanas, un no jauna apstiprināt savas saistības tarifu samazināšanai un uzņēmumu dibināšanas un pretpārdošanas pakalpojumu turpmākai liberalizācijai. Piekļuvi tirgum kavē beztarifu šķēršļi tirdzniecībai, piemēram, prasības veselības un drošības jomā vai tehniskie šķēršļi, kvantitatīvie šķēršļi, apstiprināšanas procedūras, tirdzniecības aizsargmehānismi, muitas procedūras, iekšējā nodokļu sistēma un nespēja pieņemt starptautiskas normas un standartus. ES un Indijai jāapņemas pasteidzināt brīvās tirdzniecības nolīguma sarunas un panākt patstāvīgu un efektīvu progresu, lai drīzumā noslēgtu mērķtiecīgu un līdzsvarotu, plaši pamatotu tirdzniecības un investīciju līgumu. Abām pusēm jāpieliek visas pūles, lai līdz 2011. gada beigām noslēgtu visaptverošu, mērķtiecīgu un līdzsvarotu brīvās tirdzniecības līgumu. Līgumā jāievēro jutīgi nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecības produkcijas tirdzniecību, bet tam nevajadzētu kavēt tirgus atvēršanu citās jomās. Komisijai godprātīgi jāņem vērā jebkura negatīva ietekme uz Eiropas lauksaimniecību, jo īpaši tādās jomās kā jaunu tirgu atvēršana, ģenētiski modificēti organismi, piens, liellopu gaļa, intelektuālā īpašuma aizsardzība un izcelsmes marķējums. Komisijai jāapspriež arī efektīvas un pārredzamas iepirkumu sistēmas, un Indijai jāpiemēro pārredzamas un godīgas procedūras, piešķirot publiskos pasūtījumus, kā arī jānodrošina Eiropas uzņēmumu piekļuve publiskajām iepirkumu sistēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Sarunās par brīvā tirgus nolīgumu starp ES un Indiju ir panākts ievērojams progress. Pieņemot šo rezolūcijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments šodien ir skaidri parādījis savas prioritātes. Kas attiecas uz lauksaimniecību, Parlaments ir pievērsis uzmanību neaizsargātajām teritorijām, uzsvēris sanitāro un fitosanitāro standartu (SPS) lomu, kā arī paudis savu atbalstu efektīvām drošības klauzulām. Tomēr vēl ir daudz darāmā intelektuālā īpašuma jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. Jebkurš brīvās tirdzniecības nolīgums, ko ES slēdz ar Indiju, nekādā veidā nedrīkst ierobežot Indijas spēju ražot ģenēriskos medikamentus. Ja tā būtu, tas ne tikai kaitēs Indijai, bet sagādās zaudējumus Āfrikas un citu valstu nabadzīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir atkarīgi no Indijas lētajām zālēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Viens no šā dokumenta ieguvumiem ir, ka tajā ir ņemta vērā ģenētiski modificēto organismu potenciāli negatīvā ietekme. Tomēr tas veicina pretpārdošanas pakalpojumu starp Eiropas Savienību un Indiju liberalizāciju. Turklāt valstij tiek atstāta tikai viena tiesība, proti, „regulēt” sabiedriskos pakalpojumus, darbība, ko šāda veida liberalizācija tomēr nosoda. Dokuments arī aicina veikt juridisko un grāmatvedības pakalpojumu liberalizāciju, atvērt tirgu banku un apdrošināšanas jomā, kā arī atvieglot noteikumus investīciju jomā. Oligarhu intereses tiek nodrošinātas kā Eiropā, tā Indijā. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir Indijas lielākais tirdzniecības partneris, ar pretpārdošanas preču un pakalpojumu apjomu 2009-2010. gadā apmēram EUR 84 miljardi. ES veido 20,15 % no Indijas kopējā eksporta un 13,32 % no Indijas kopējā importa. Indija turpretī veido 2,6 % no ES kopējā eksporta un 2,2 % no ES kopējā importa. To atceroties, mēs nevaram neņemt vērā to, ka kopējās tirdzniecības politikas mērķi ir pilnībā jāsaskaņo ar Eiropas Savienības vispārējiem mērķiem. Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību „Kopējo tirdzniecības politiku īsteno, ievērojot Savienības ārējās darbības principus un mērķus” un tai jādod ieguldījums cita starpā ilgtspējīgai attīstībai, nabadzības izskaušanai un cilvēktiesību aizsardzībai. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai šajās sarunās netiktu aizmirsti tādi faktori, kā bērnu darba izmantošana un neatbilstība starptautiskajiem sociālajiem un vides standartiem; šie faktori rada dempingu, kas rada zaudējumus Eiropas uzņēmumiem un darbiniekiem. Tāpēc ir būtiski, lai Komisija noskaidro šos jautājums, pirms slēdz tirdzniecības nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā Indijas tirgus apmēru (vairāk nekā 1 miljards iedzīvotāju) un tā iespaidīgos izaugsmes tempus (vidēji par vairāk nekā 7 % kopš 2000. gada), ko vēl papildina augstie aizsardzības līmeņi, Indija ir viens no ES acīmredzamākajiem partneriem, ar kuru noslēgt jaunās paaudzes ES brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurš ir daļa no 2006. gada Globālās Eiropas stratēģijas. ES un Indijas samits 10. decembrī Briselē deva norādījumus abām pusēm paātrināt sarunu procesu, lai sagatavotu pamatu sarunu noslēgumam 2011. gadā. Attiecībās ar Indiju ir jāņem vērā dempinga aspekts; ja attiecībā uz to jautājumu nebūtu, es balsotu „pret”.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es domāju, ka šo rezolūciju par ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu vajadzētu noraidīt. Tajā nekādā veidā netiek apsūdzētas problēmas, kādas šis nolīgums radīs Eiropas un jo īpaši Ziemeļitālijas tekstilrūpniecībai; citas rūpniecības nozares tiek pieminētas un tām ir veltītas atsevišķas klauzulas, bet tekstilrūpniecība ir pilnībā ignorēta.

Lai parādītu, cik līgums ir nozīmīgs, rezolūcijā ir uzsvērts tas, ka Indijas un Eiropas ekonomikas viena otru papildina: realitāte tomēr ir atšķirīga, jo ir vairākas rūpniecības nozares, tostarp konkrēti tekstilrūpniecība, kurās ne tikai nav papildinātības, bet drīzāk ir konkurence un bieži negodīga konkurence, ko īsteno Āzijas kolēģi. Šo iemeslu dēļ es nolēmu balsot pret rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju par situācijas raksturojumu attiecībā uz ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) ar Indiju sarunām. Sarunas starp ES un Indiju par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu ir ievērojami attīstījušās. Indija sasniedz jaunu statusu starptautiskajā ģeopolitiskajā kontekstā, no attīstības palīdzības saņēmēja kļūstot par devēju. Šis nolīgums ir īpaši svarīgs, patiesībā, ja pašlaik apspriestā sadarbība starp ES un Indiju ir balstīta uz kopīgu vispārēju vērtību sistēmu, tā var kalpot par modeli sadarbībai ar citām valstīm. Es vēlētos uzsvērt, ka uzsvars šajās sarunās tiek likts uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozares aizsardzību Indijā, ierosinot, ka visām attīstības sadarbības programmām starp ES un Indiju jābūt vērstām uz MVU stiprināšanu, veicot pasākumus, lai palīdzētu finansēt uz tirgu vērstus vietējos projektus. Indijā tāpat kā ES valstīs MVU virza ekonomikas izaugsmi un līdz ar to darba vietu radīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā nozīmīgo peļņu, ko abas puses varēs gūt, es ceru, ka sarunas starp ES un Indiju varēs turpināties ar nolūku ātri noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN), kurš ir mērķtiecīgs, līdzsvarots un visaptverošs.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs balsojām „par”. EP viedoklis ļoti dalās jautājumā par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju. Pirmais kompromiss (ar EPP, ECR un ALDE) tika panākts ar 390 balsīm „par”, 276 „pret” un 10 atturoties. Cerība nosūtīt stingru vēstījumu sarunu dalībniekiem noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju nepiepildījās. EPP, ECR un ALDE rezolūcija, kas ieteica steigšus pilnībā atvērt Indijas tirgu visos līmeņos, bez saistībām attiecībā uz cilvēktiesībām un tiesībām uz darbu, korporatīvo sociālo atbildību, dempingu vides jomā, u.t.t. neguva pārliecinošo vairākumu, kas bija vajadzīgs, lai kļūtu par rekomendāciju sarunu dalībniekiem. „Pretējā” rezolūcija, ko iesniedza Zaļie/S&D un GUE, kas nenonāca līdz balsojumam, guva ievērojamu atbalstu un sarunu dalībnieki to noteikti lasīs. Tika novērsts pats sliktākais EPP, ECR un ALDE kompromisā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs noteikti esam pret ES un Indijas brīvās tirdzniecības nolīgumu, jo, lai gan valstī ir vērojams progress darbinieku aizsardzības un veselības jomā, kā arī cīņā pret viltojumiem, mums jāatceras, ka tā joprojām ir negodīgs konkurents attiecībā uz mūsu uzņēmējdarbību. Piemēram, kad Indija saņēma sūdzību no Pasaules Tirdzniecības organizācijas par 500 % tarifu uzcenojumu, ko tā piemēroja Eiropas vīniem, tā to negodīgi apgāja, liekot atsevišķām Indijas valstīm piemērot tādus pašus tarifus. Mums jāpatur prātā arī negatīvā ekonomiskā ietekme, kāda būs tirdzniecības ar Indiju turpmākai liberalizācijai, tā kā ES eksportē 1,9 % no saviem pakalpojumiem uz Indiju, kamēr Indija eksportē 11,6 % no saviem pakalpojumiem mums. Tas skaidri parāda, ka šis nolīgums palīdzēs Indijai 10 reizes vairāk nekā Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Es, tāpat kā mani kolēģi no Eiropas Parlamenta sociālistu grupas, balsoju pret rezolūciju, kurā raksturota situācija sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Indiju, jo tajā nav pietiekami ņemti vērā sociālie standarti, kuri visos tirdzniecības nolīgumos jāievēro.

Saskaņā ar Indijas nevalstiskās organizācijas „Glābiet bērnus” datiem, tiek lēsts, ka apmēram 60 miljoni bērnu Indijā joprojām strādā uz lauka, restorānos vai fabrikās. Es nosodu to, ka konservatīvais vairākums Eiropas Parlamentā ir atteicies reaģēt uz šo situāciju, noraidot grozījumu, kurā tika uzsvērtas Eiropas Parlamenta bažas par bērnu darba izmantošanu, bērnu, kuri bieži tiek ekspluatēti bīstamos un neveselīgos apstākļos. Mēs arī lūdzām Komisijai risināt šo problēmu sarunu par brīvo tirdzniecības nolīgumu laikā, un mēs uzaicinājām Indijas valdību darīt visu iespējamo, lai izskaustu šīs parādības dziļos cēloņus un darīt tai galu.

Noraidot šo nostāju, Eiropas Parlamenta labējo vairākums ir izvirzījis Eiropas un Indijas komerciālās intereses augstāk par bērnu tiesību aizsardzību, un es nespēju atbalstīt šo nepieņemamo nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es balsoju pret Eiropas Parlamenta rezolūciju par sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp EU un Indiju. Šis ziņojums pilnībā ir saskaņā ar liberalizācijas palielināšanas politiku, jo īpaši publisko pakalpojumu nozarē, kā arī ar standartiem, kuriem ir kaitīga ietekme ne tikai uz medicīnisko preču piegādi, bet arī uz pētniecības attīstību.

Šis ir vēl viens ultraliberālisma gadījums, ko ES cenšas uzspiest visiem saviem partneriem. Šis ir visplašākais nolīgums, kādu ES jebkad ir noslēgusi šajā jomā, un tas paredz vairāk aizstāvēt lielu daudznacionālu korporāciju intereses, nekā iesaistīties līdzsvarotās partnerattiecībās starp visām pusēm un dot ieguldījumu Indijas ekonomiskajā un sociālajā attīstībā.

Šis nolīgums noteikti nav spēle ar vienlīdzīgiem noteikumiem — iniciatīva, kādai šī rezolūcija liktu mums ticēt.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0287/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ir būtiski panākt līdzsvaru starp daudzpusējiem un divpusējiem nolīgumiem. Japāna ir trešā lielākā tautsaimniecība pasaulē iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņā. Tāpēc ir svarīgi visās tirdzniecības sarunās ar Japānu risināt jautājumus par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, nodrošinot, ka tirgus atvēršana nav pretrunā ne Eiropas, ne Japānas noteikumiem par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību. Es atzīstu, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko pārstāv PTO, neapšaubāmi ir joprojām visefektīvākā sistēma atvērtas un godīgas tirdzniecības nodrošināšanai globālā mērogā. Es atkārtoti uzsvēršu savu stingro pārliecību, ka Eiropas Savienībai un Japānai jāveicina veiksmīga Dohas attīstības programmas sarunu noslēgšana, un mani uztrauc tas, ka divpusējas sarunas var traucēt šo mērķi sasniegt. Visbeidzot, es gribu uzstāt, lai būtu pieejami efektīvi drošības pasākumi, kas novērstu importa pieplūdumu, kuru var izraisīt iespējamā tirdzniecības liberalizācija ES un Japānas starpā un kura var nodarīt nopietnu kaitējumu vai radīt nopietna kaitējuma draudus ES rūpniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām. Japāna un ES ir svarīgas partneres, kas veic būtiskus savstarpējus ieguldījumus ekonomikā, ārējo tiešo ieguldījumu kopējam apjomam 2009. gadā sasniedzot EUR 200 miljardus. Japāna ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere, un ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere. Es piekrītu tam, ka ir pienācis laiks noslēgt ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN), taču pirms sarunu uzsākšanas Japānai jādod nopietni solījumi atcelt beztarifu šķēršļus, kas ierobežo Eiropas uzņēmumu iespējas ienākt tās tirgū, citiem vārdiem sakot, jāapņemas likvidēt šķēršļus piekļuvei publiskajam iepirkumam, novērst nepietiekamu starptautisko standartu atzīšanu attiecībā uz medicīnas iekārtām un preferenciālas attieksmes izrādīšanu valsts vadošajiem finanšu pakalpojumu uzņēmumiem. ES un Japānas divpusējās tirdzniecības apjomi atpaliek no tiem, kurus ES īsteno ar citiem svarīgākajiem tirdzniecības partneriem Japānas beztarifu šķēršļu negatīvās ietekmes dēļ. Es atbalstīju to rezolūcijas punktu, kurā teikts, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam piemīt potenciāls, tādēļ tas varētu būt izdevīgs abu pušu tautsaimniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Kader Arif (S&D), rakstiski.(FR) Sagaidot ES un Japānas augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks mēneša beigās, Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju, kurā izklāstījis savu viedokli par abu partneru savstarpējām tirdzniecības attiecībām. Atšķirībā no Eiropas labējiem, kas ļoti pārliecinoši izteica atbalstu sarunu uzsākšanai par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu, es atbalstu piesardzīgāku pieeju. Japāna ir tirdzniecības lielvalsts, kurai jāpieiet piesardzīgi, kad runa ir par tirdzniecības liberalizāciju. Šā iemesla dēļ mana grupa uzstājās pret pašreizējo Eiropas labējo iesniegto tekstu un uzsvēra nepieciešamību uzsākt īpašus ietekmes pētījumus, lai pirms jebkādu sarunu sākuma novērtētu, kā ciešākas tirdzniecības attiecības ietekmēs visas nozares, kurus tās skars (jo īpaši automobiļu nozari), un nodarbinātību Eiropā. Vienlaikus mēs uzsvērām problēmu, kas saistīta ar beztarifu šķēršļiem, kuri traucē Eiropas uzņēmumiem piekļūt Japānas publiskajam iepirkumam. Tas tiešām nav pareizi, ka Eiropas Savienība — ārvalstu investīcijām visatvērtākais reģions pasaulē — nevar darboties savu rūpnieciski attīstīto partneru tirgos ar godīgiem noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es pilnībā pievienojos viedoklim, ka pēc dabas katastrofas, kas nesen skāra Japānu un kas bija smagākā šīs valsts vēsturē, ES var palīdzēt un tai jāpalīdz šīs valsts tautsaimniecībai ātri atgūties. Ziņojumā Komisija tiek aicināta izveidot īpašu sistēmu, lai ES, izmantojot dažādus starptautiskās tirdzniecības aspektus, varētu palīdzēt valstīm, kas cietušas dabas katastrofās. Konkrēti Japānas gadījumā Eiropas Parlamenta rezolūcijā ir ierosināts izmantot starptautiskā publiskā iepirkuma un pakalpojumu tirgu piedāvātās iespējas, jo īpaši ņemot vērā ES un dalībvalstu pieaugošo ieinteresētību šajās jomās. Publiskajam iepirkumam un tirdzniecības pakalpojumiem vēl aizvien ir daudz šķēršļu, kurus rada likumīgi valsts tiesību akti, un ziņojumā ir ierosināts likvidēt šādus šķēršļus un censties izprast savstarpējās pielāgošanās sistēmu metodes. Ziņojumā uzmanība tiek pievērsta tam, ka sarunās ar Japānu ir jārisina jautājumi par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību, lai tirgus atvēršana nebūtu pretrunā ne Eiropas, ne Japānas noteikumiem par sabiedrisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par šo kopīgo rezolūcijas priekšlikumu par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām. 2009. gadā ES un Japāna kopā veidoja vairāk nekā 20 % no pasaules tautsaimniecības, un 2010. gadā divpusējās tirdzniecības kopējais apjoms bija EUR 120 miljardi. Ņemot vērā šos datus, es uzskatu, ka ir steidzami jāsāk sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, lai veicinātu ciešāku sadarbību starp abām šīm tirdzniecības partnerēm un ļautu tām risināt tādas kopīgas problēmas kā, piemēram, globālā ekonomiskā krīze un Ķīnas politiskā un ekonomiskā spēka pieaugums.

Nosacījums sarunu uzsākšanai un tirdzniecības attiecību stiprināšanai joprojām ir prasība, lai Japāna atceltu beztarifu barjeras un šķēršļus, kas liedz piekļuvi Japānas publiskajam iepirkumam. Turklāt šajā sagatavošanās stadijā Komisijai jākoncentrējas uz to šķēršļu atcelšanu, kas traucē Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Balsošanas laikā par tirdzniecības attiecībām starp ES un Japānu es nolēmu balsot par rezolūciju, ko iesniedza politiskā grupa, pie kuras es piederu. Šajā rezolūcijā ir uzsvērta vajadzība pirms brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanas ar šo valsti atcelt beztarifu šķēršļus, kam ir pakļauts Japānas tirgus, un liberalizēt piekļuvi Japānas publiskā iepirkuma tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tirdzniecības attiecībām starp Eiropas valstīm un Japānu ir vairāku gadsimtu ilga vēsture, un kopš Otrā Pasaules kara beigām tās ir kļuvušas vel ciešākas.

Japāna ir viens no ievērojamākajiem ekonomiskās un sociālās atveseļošanās veiksmes stāstiem pasaules vēsturē, un šodien tā ir apbrīnošanas vērta un cienījama valsts. Traģiskie notikumi, kas piemeklēja šo valsti, liek mums solidarizēties ar saviem partneriem. Izturībai un drosmei, ko par spīti grūtībām izrādījuši tās iedzīvotāji, ir jāiedvesmo Eiropa, kas bieži šķiet pārāk egocentriska un nepievērš uzmanību tam, kas notiek aiz tās robežām.

Es uzskatu, ka abas puses daudz ko iegūs no brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN), kas stiprinās to tirdzniecības attiecības un novērsīs šķēršļus, kuri ir neattaisnojami kavējuši šīs attiecības. Man žēl, ka šis mērķis vēl ir tālu no piepildījuma, un es ceru, ka Eiropa un Japāna neatlaidīgi centīsies to piepildīt.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums attiecas uz brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) starp Eiropas Savienību un Japānu, iekšzemes kopprodukta (IKP) ziņā trešo lielāko tautsaimniecību pasaulē. Tirdzniecības attiecības starp ES un Japānu nav mazsvarīgas abu valstu ekonomikai, tās ir būtiskas — 2009. gadā ES un Japāna kopā veidoja vairāk nekā vienu ceturtdaļu no pasaules kopējā IKP un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības apjoma. Turklāt ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu. Taču es piekrītu referentei, ka ES ir jāpieprasa, lai Japāna, inter alia, atceļ tarifu barjeras un šķēršļus publiskajam iepirkumam, lai sarunas varētu tikt uzsāktas. Es uzskatu, ka Parlamentam ir arī jāsūta pozitīvs signāls saistībā ar cunami, kas nopostīja daļu no Japānas piekrastes, izraisot milzīgus cilvēku un īpašumu zaudējumus, nemaz nerunājot par Fukušimas kodolspēkstaciju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Redzējums, kas ir pamatā šīs rezolūcijas priekšlikumam, ir skaidri formulēts tās preambulā. Tajā ir pausts viedoklis, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko ieviesusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), ir vispiemērotākā struktūra atvērtas un godīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai un ka tā sekmē Dohas attīstības programmas sekmīgu noslēgšanu.

Tas ir tā sauktās brīvās tirdzniecības kā šķiru cīņas ieroča redzējums, kas kalpo lielām finanšu iestādēm un uzņēmumiem, kuri aizvien vairāk ekspluatē darba ļaudis un tautas. Tas ietver sociālo dempingu, ražīguma iznīcināšanu un vides dempingu, tās degradāciju.

Šai tirdzniecības politikai un nolīgumiem kā tās konkrētai izpausmei aizvien vairāk trūkst demokrātiskas leģitimitātes. Par šiem nolīgumiem tiek vestas slepenas sarunas aiz sabiedrības muguras, slēpjot to ekonomisko un sociālo ietekmi, kā arī ietekmi uz vidi, un izvairoties no skaidrām, uz informāciju balstītām debatēm.

Šī pieeja, kas vērsta uz lielo uzņēmēju peļņu, kaitē tautu un darbaļaužu vajadzībām un ir neizdevīga to ES valstu rūpniecībai, kuru ekonomika ir vāja. Tāpēc mūsu vienīgā izvēle ir to nosodīt un izlēmīgi tai pretoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Sarunas ar Japānu, kuru mērķis ir tirdzniecības attiecību stiprināšana, nevar tikt izmantotas citādi kā tikai par ieroci šķiru cīņā, kalpojot lielām finanšu iestādēm un uzņēmumiem, kuri aizvien vairāk ekspluatē darbaļaudis un tautas, iznīcinot to ražīgumu un kaitējot videi.

ES aizvien vairāk trūkst demokrātiskas leģitimitātes, jo tajā virsroku aizvien biežāk gūst labējie, kas ved slepenas sarunas par tirdzniecības nolīgumiem, pilnīgi neņemot vērā dalībvalstu tautu suverenitāti un cenšoties slēpt milzīgo ekonomisko un sociālo ietekmi, kāda būs šiem nolīgumiem, un neinformējot, neskaidrojot un neapspriežot tos ar cilvēkiem, un pilnīgi ignorējot viņu viedokli.

Šī pieeja, kas vērsta uz lielo uzņēmēju peļņu, nerēķinās ar tautu un darba ņēmēju vajadzībām un ir neizdevīga to ES valstu rūpniecībai, kuru ekonomika ir vāja. Tā nozīmē tiesību laupīšanu, bezdarbu un nabadzību, negatīvi ietekmējot mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumus, zvejniekus un mazos un vidējos rūpniecības uzņēmumus (MVU) — tie visi krīt šai pieejai par upuri.

Tiecoties tikai pēc peļņas, šīs pieejas piekritēji ierobežo demokrātiju un suverenitāti un padara atkarīgas veselas valstis, kā, piemēram, Portugāli, kam vajadzētu veicināt nodarbinātību un ražot, un radīt bagātības, lai paaugstinātu dzīves līmeni, un kam nav vajadzīga rūpniecības likvidācija, lauksaimniecības produkcijas samazināšana un zvejniecības izskaušana.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo 2009. gadā ES un Japāna kopā nodrošināja vairāk nekā ceturto daļu no pasaules IKP un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības apjoma, un Japāna un ES veic savstarpējus būtiskus ieguldījumus ekonomikā. Padome un Komisija ir norādījušas, ka Japānas spēja atcelt regulatīvos šķēršļus tirdzniecībai ir priekšnoteikums sarunu sākšanai par ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) un ciešākas ekonomiskās integrācijas veicināšanai starp šīm abām stratēģiskajām tirdzniecības partnerēm. Daudzpusējā tirdzniecības sistēma, ko pārstāv Pasaules Tirdzniecības organizācija, neapšaubāmi ir joprojām visefektīvākā sistēma atvērtas un godīgas tirdzniecības nodrošināšanai globālā mērogā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai un Japānai ir jāsniedz ieguldījums Dohas attīstības programmas sekmīgā noslēgšanā. ES un Japānas BTN ne tikai sniegs labumu, nodrošinot paplašinātu preču un pakalpojumu divpusējo tirdzniecību, bet arī veicinās sadarbību ES horizontālo prioritāšu jomā, piemēram, veicinās sadarbību inovāciju ieviešanā, regulatīvos pasākumos un cīņā pret tirgus noteikumu neievērošanu, kā arī sekmēs sadarbību plašu vides problēmu risināšanā utt.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ja Japāna izrādīs patiesu gribu atcelt beztarifu šķēršļus, ES, manuprāt, ir jāuzsāk sarunas ar Japānu ar mērķi noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Tikai dažas īsas nedēļas pēc dabas un kodolkatastrofas Japānā Eiropas labējie ir iecerējuši dīvaino ideju draudēt Japānas valdībai. Viņu mērķis ir piespiest Japānu novērst šķēršļus Eiropas uzņēmumu piekļuvei publiskā iepirkuma līgumiem. Rezolūcijā nav ne vārda par kodolkatastrofu, nav neviena sadarbības priekšlikuma, lai palīdzētu Japānai izkļūt no šīs situācijas, nav gandrīz nevienas rindas par solidaritāti pēc Japānas vienīgās kodolkatastrofas. Kauns Eiropas labējiem!

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) 2010. gadā ES un Japānas, trešās lielākās tautsaimniecības pasaulē, kopējās divpusējās tirdzniecības apjoms iekšzemes kopprodukta (IKP) izteiksmē sasniedza EUR 120 miljardus. Japāna ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere, un ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere. Tomēr ievērojams tirdzniecības potenciāls netiek izmantots. Tāpēc ir jāstiprina tirdzniecības attiecības starp ES un Japānu, atceļot beztarifu šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem, tostarp daudzos ierobežojošos noteikumus un regulatīvos pasākumus ES uzņēmumiem, kas vēlas piekļūt Japānas tirgum. Tas piešķirs ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgumam lielu potenciālu nest labumu abām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Tā kā ES un Japāna ir tuvas tautsaimniecības partneres, tās kopā nodrošina vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības apjoma, bet divpusējās tirdzniecības apjomi nav tik lieli, kā tie varētu būt. ES eksports uz Japānu ir mazāks par 2 % no Japānas IKP, proporcionāli ievērojami mazāks par ES eksportu citos galvenajos ES tirgos (ASV, Ķīnas, Korejas un Indijas). Tāpēc pastāv ievērojams nerealizēts ekonomiskais potenciāls, ko vajadzētu izpētīt, pastiprinot tirdzniecības attiecības starp abiem blokiem. Sarunām ir jāievieš abpusēji izdevīgas attiecības. Nevienlīdzīga preču apgrozība starp ES un Japānu nav pieņemama. Es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām. Šajā dokumentā ir uzsvērts, ka Eiropas Savienība un Japāna viena otrai ir ārkārtīgi svarīgas kā tirdzniecības partneres. Rezolūcijā ir ņemta vērā PTO sistēma un tas, ka, piemēram, 2009. gadā ES un Japāna kopīgi nodrošināja vairāk nekā ceturto daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) un ka 2010. gadā divpusējās tirdzniecības apjoms starp abiem reģioniem bija EUR 120 miljardi.

Rezolūcijā ir uzsvērts arī tas, ka ES labprāt vēlas noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu, bet, lai tas notiktu, Japānai ir jāatceļ beztarifu šķēršļus un jānovērš visi šķēršļi sadarbības attīstībai. Tajā ir uzsvērts arī — un es to uzskatu par ļoti svarīgu ES un Japānas sadarbības aspektu —, ka tirdzniecības procesā uzmanība ir jāvelta arī dabas aizsardzībai un jāveic pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai, kā arī jāveicina vides un sociālo standartu ievērošana. Turklāt nedrīkst novērst uzmanību no nesenās kodolkatastrofas, kuras sekas vēl netiek pilnībā kontrolētas. Tā kā vēl nav iespējam pilnā mērā novērtēt krīzes apjomu, kas piemeklējusi Japānu, nevar attaisnot sarunu steidzināšanu par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Pašlaik Japānai ir vajadzīga reāla palīdzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Uz noteikumiem balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma, ko iedibinājusi Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), ir vispiemērotākā struktūra atvērtas un godīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai, un ES atbalsta jaunattīstības valstu iekļaušanu starptautiskajā tirdzniecības sistēmā. Tomēr arī divpusējie nolīgumi, tādi kā pašlaik analizējamais, ir īpaši mehānismi, kas var palīdzēt sasniegt minētos mērķus. Es balsoju par šo rezolūciju par tirdzniecības attiecībām starp ES un Japānu, jo esmu pārliecināta, ka ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) spēj potenciāli dot labumu abu valstu tautsaimniecībai. Atvērta un godīga tirdzniecība ir patiešām spēcīgs līdzeklis izaugsmes un sociālās labklājības sekmēšanai, pamatojoties uz katras valsts ekonomikas salīdzinošajām priekšrocībām un iespējamo sinerģiju, kas rodas no lielākas ekonomiskās integrācijas un jauniem ieguldījumiem uz zināšanām balstītā ekonomikā. Tas nozīmē sekmēt ES un Japānas tirgu, kas kopīgi jau tagad nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) un vairāk nekā 20 % no pasaules tirdzniecības apjoma.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu grupa neparakstīja un neatbalstīja šo rezolūciju, un mēs iesniedzām paši savu rezolūciju, kurā mēs cita starpā paziņojām, ka tā: „1. izsaka visdziļāko līdzjūtību un apbrīnu par drosmi un apņēmību, ar kādu Japānas iedzīvotāji stājās pretī 11. marta katastrofām un to šausmīgajām sekām, un aicina Komisiju un dalībvalstis visiem spēkiem palīdzēt Japānai atjaunot sociālo un ekonomisko dzīvi; 2. uzskata, ka pašreizējo tirdzniecības attiecību starp ES un Japānu turpināšanai un padziļināšanai var būt liela nozīme šajā ziņā, un aicina Komisiju pielikt visas pūles, lai to nodrošinātu; 3. uzskata daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, ko pārstāv PTO, par visefektīvāko struktūru godīgu un taisnīgu tirdzniecības noteikumu iedibināšanai visā pasaulē.”

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām tekstu par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām, jo Japāna nodrošina darba ņēmēju aizsardzību un ciena tos, kā arī ņem vērā globālo ekonomiku, lai gan Japāna pieder pie trešām valstīm. Noteikumu samazināšana un vienkāršošana, tādējādi padarot tirdzniecību godīgāku, atvērtāku un vienkāršāku, var tikai uzlabot tās attiecības ar Eiropu. Savstarpēji ieguldījumi abu valstu ekonomikā sasniedz EUR 200 miljardu gadā. — ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere, un Japāna ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere. Ziņojumā ir arī aicināts novērtēt negatīvo ietekmi, ko šādi lēmumi varētu izraisīt, bet mēs esam pārliecināti, ka šķēršļu novēršana tirdzniecībai un ieguldījumiem var dot tikai pozitīvus rezultātus. Mēs tāpēc balsojām par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. (EL) Es balsoju par mutisko jautājumu par ES un Japānas tirdzniecības attiecībām, ņemot vērā to, ka Japāna ir viena no galvenajām ieguldītājām Eiropas Savienībā. Turklāt Japāna ir septītais Eiropas eksporta galamērķis. Dialoga turpināšana ar Japānu ir ļoti pozitīvs solis. Domstarpību novēršana būs liels ieguldījums abu valstu ekonomikā. Turklāt mums galvenā uzmanība jāpievērš tarifu un ar tiem saistīto regulatīvo pasākumu mazināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski(PL) Es pilnīgi atbalstu tirdzniecības attiecību attīstību starp Eiropas Savienību un Japānu, kam jāvainagojas ar divpusēja brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu. Tas, ka 2010. gadā ES un Japānas divpusējās tirdzniecības kopējais apjoms bija EUR 120 miljardi, liecina, ka abas puses ir viena otrai ārkārtīgi svarīgas kā tirdzniecības partneres. Japāna ir sestā lielākā ES tirdzniecības partnere, un ES ir Japānas trešā lielākā tirdzniecības partnere. Abas puses veic būtiskus savstarpējus ieguldījumus ekonomikā, ārējo tiešo ieguldījumu apjomam 2009. gadā sasniedzot EUR 200 miljardu. Ir jāuzsver, ka jaunattīstības valstu (BRIC) straujā ekonomiskā izaugsme, ekonomiskā lejupslīde pasaules finanšu krīzes rezultātā un spiedīgā vajadzība piekļūt izejvielām un atjaunojamās enerģijas avotiem ir galvenie uzdevumi, kas jārisina abām pusēm, un tāpēc sarunas nedrīkst atlikt.

Dokumentos, kas saistīti ar rezolūcijas saturu, gan Padome, gan Komisija ir paziņojušas, ka Japānas spēja atcelt regulatīvos šķēršļus tirdzniecībai, jo īpaši beztarifu šķēršļus, kas ievērojami ierobežo Eiropas uzņēmēju piekļuvi Japānas tirgum, ir priekšnoteikums sarunu sākšanai. Es uzskatu, ka mums visaugstākajā lēmējinstitūciju līmenī ir jāpaātrina šis process, kam jānoslēdzas ar ciešākām tirdzniecības attiecībām starp šīm abām stratēģiskajām partnerēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Japānas gatavība iesaistīties divpusējās sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Eiropas Savienību dod mums iespēju nodibināt ciešākas politiskas attiecības, kā arī nodrošina tautsaimniecisku labumu gan ES, gan Japānai. Ņemot vērā to, ka Japāna ir tikai sestā lielākā Eiropas Savienības tirdzniecības partnere, Japānas potenciāls sadarbībai ar ES tirdzniecībā un ieguldījumos vēl nav pilnā mērā izmantots. Galvenais kavēklis, kas ievērojami apgrūtina Eiropas uzņēmumu piekļuvi Japānas tirgum, ir beztarifu šķēršļi. Kā Transporta un tūrisma komitejas loceklis es esmu pārliecināts, ka aviācijas nozare ir viena no jomām, kurā sadarbība tirdzniecībā, pētniecībā un izstrādē būtu izdevīga gan Eiropas, gan Japānas tautsaimniecībai. Es uzskatu, ka aeronautikas nozare varētu kļūt par paraugu sadarbībai starp ES un Japānu.

 
  
  

Ziņojums: Kriton Arsenis (A7-0113/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu. Ņemot vērā apdraudējuma apjomu un kopējo ES mežu platību, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2. pīlāra finansējums mežiem būtu jāpalielina atkarībā no tā, vai ir pieņemtas nacionālās mežu programmas (NFP) un operatīvās vadības plāni, kuros iestrādātas ES stratēģijas nostādnes bioloģiskās daudzveidības jomā un ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas projekti (SFM) ilgākam laika posmam. Tiesības uz finansējumu ir jāpiešķir arī sabiedrības pārstāvjiem un ražotāju grupām, pārejot uz platībatkarīgu līdzekļu piešķiršanu un piešķirot finansējumu arī in situ un ex situ saglabāšanas pasākumiem. Aktīva SFM būtu jāintegrē pētniecībā un praksē, kā arī tai jāpiešķir prioritāte un jāņem vērā, ka 40 % ES meža pieder valstij. Sugu saglabāšanas un ataudzēšanas prakse jāīsteno arī attiecībā uz saistītajām mikrobioloģiskajām un sēnīšu sugām. Aktīvi jāsekmē mikorizālās simbiozes in situ pētniecība. Skaidri jānosaka maksa par ekosistēmu pakalpojumiem, ņemot vērā nākamos finanšu plānus un izmantojot veiksmīgo mežu un ūdens projektu pieredzi. Meža adaptācijas un pretošanās spējām ir jāvelta īpaša uzmanība, veidojot ES fondu adaptācijai klimata pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par rezolūciju par Komisijas Zaļo grāmatu par meža aizsardzību un meža informāciju ES, gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām. Eiropas Parlaments apstiprināja noteikumus, kas izklāstīti Zaļajā grāmatā, bet ir jāstiprina ES mežu stratēģija, jo mūsu mērķis ir uzlabot mežu apsaimniekošanu un saglabāšanu. Šai stratēģijai jābūt vērstai gan uz mežu aizsardzību, gan ilgtspējīgu koksnes resursu izmantošanu, jo meži sniedz risinājumu problēmām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām. Ir jānorāda, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu meža stratēģijai jāpaliek galvenokārt dalībvalstu kompetencē, bet Eiropas Savienībai ir jāveic pasākumi, lai atbalstītu, koordinētu un papildinātu dalībvalstu meža politikas iniciatīvas, ņemot vērā reģionālo apstākļu atšķirības. Šīs politikas mērķis ir nodrošināt mežu ilgtspējīgu attīstību, kas palīdzēs uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīves līmeni un sekmēs lauku teritoriju attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Meži ir galvenā oglekļa piesaistītājsistēma, un tiem ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu novēršanā. Meži un mežu zeme aizņem 42 % Eiropas Savienības teritorijas. Meži veido biosfēru, kas piesaista oglekli un ir īpaši svarīga vides saglabāšanai un aizsardzībai pret dabas katastrofām. Visi šie aspekti ir svarīgi ne tikai no Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes viedokļa, bet arī no lauksaimniecības un lauku attīstības viedokļa. Es vēlos uzsvērt, ka ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir vislielākā nozīme Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšanā un oglekļa dioksīda uztveršanā no atmosfēras.

Turklāt koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu, veicinot ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāuzlabo ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas un saglabāšanas stratēģija.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Mežsaimniecības nozare dod iztiku miljoniem cilvēku — uzņēmējiem, lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem. Pašlaik 2 miljoni cilvēku ir nodarbināti ES mežsaimniecības nozarē, galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumos, un šī nozare dod EUR 300 miljardu ieņēmumu gadā. Tiek lēsts, ka Īrijā vien mežsaimniecības nozarē ir nodarbināti 16 000 cilvēku. Mežrūpniecība dod ieguldījumu saimnieciskajā augšupejā — tā rada izaugsmes un nodarbinātības iespējas lauku teritorijās un ar vietējo mežrūpniecības uzņēmumu un tūrisma iespēju palīdzību veicina lauku attīstību. Meži dod vērtīgus resursus lauksaimniecības nozarei, videi un bioloģiskajai daudzveidībai, jo īpaši ekosistēmu dēļ, ko tie veido, kā arī augsnes auglības dēļ, jo tie aizsargā augsni no erozijas. Eiropas mežsaimniecības nozarei ir ievērojamas attīstības iespējas saistībā ar oglekļa uztveršanu un CO2 baseiniem. Es atzinīgi vērtēju ziņojumā teikto par mežsaimniecības nozīmi sociālajā un ekonomikas, kā arī vides jomā, un prasību, lai Komisija pieņem saskaņotu pieeju, tādējādi palīdzot šai nozarei pilnā mērā attīstīt savu potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība ar vairāk nekā EUR 300 miljardu apgrozījumu nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu, lielākoties laukos, sniedzot ieguldījumu ekonomiskajā izaugsmē, nodarbinātībā un labklājībā, jo nodrošina kokmateriālus un iespējas tūrisma attīstībai. ES mežus stipri apdraud klimata pārmaiņas, jauni kaitēkļi, aizvien lielāks meža ugunsgrēku risks (jo īpaši Vidusjūras reģionā) un cilvēku darbība, (pieaugošs enerģētikas nozares pieprasījums pēc koksnes biomasas), kas izraisa atmežošanu. Es piekrītu, ka Komisijai un dalībvalstīm jāpalielina centieni sasniegt Mežu rīcības plāna vides un dzīves kvalitātes mērķus, kuru īstenošana patlaban kavējas. ES mežsaimniecības stratēģija un Mežu rīcības plāns arī ir jāatjaunina, iekļaujot tajos klimata pārmaiņu dimensiju un plašākus meža aizsardzības jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Uzdevums sekmīgi saskaņot Eiropas dienvidu un ziemeļu mežsaimniecības politiku, lai pieņemtu konsekventu visas ES mēroga pieeju, nekādā ziņā nav viegls. Taču, pieņemot šo ziņojumu, mēs esam uzsvēruši vajadzību uzņemties lielākas saistības mežsaimniecības politikā attiecībā uz vides aizsardzību. Mēs esam uzsvēruši arī problēmas, ko klimata pārmaiņas rada mūsu mežiem. Taču es neesmu pārliecināts, ka mums ir vajadzīga likumdošanas iniciatīva, lai aizliegtu būvniecību teritorijās, kurās ugunsgrēki ir nopostījuši mežu. Es esmu par stabilu ilgtermiņa risinājumu apspriešanu, lai palīdzētu iegrožot tādu šausmīgu parādību kā meža ugunsgrēki, kurus izraisa ļaunprātīgi dedzinātāji, lai atbrīvotu zemi celtniecībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir atspoguļota Eiropas Parlamenta reakcija uz Zaļo grāmatu, ko publicēja Komisija, lai uzsāktu meža aizsardzības un meža sagatavošanas klimata pārmaiņām sabiedrisku apspriešanu visā Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu un aicina atjaunināt ES mežsaimniecības stratēģiju, ņemot pienācīgi vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principus un iekļaujot šajā stratēģijā klimata pārmaiņu dimensiju un plašākus meža aizsardzības jautājumus. Parlaments vēlreiz apliecina savu viedokli par vajadzību palielināt finansējumu meža aizsardzības pasākumiem, izmantojot kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstības pīlāru, jo īpaši ņemot vērā jaunās problēmas, ko izraisa klimata pārmaiņas. Citu iespējamo finansēšanas avotu starpā ziņojumā ir ierosināts apsvērt iespēju maksāt uzņēmumiem par ekosistēmu pakalpojumiem, kas sniedz ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un meža aizsardzībā. Bez daudziem citiem pasākumiem, piemēram, ES līmeņa koordinācijas uzlabošanas un informācijas apmaiņas starp dalībvalstīm, Komisija tiek mudināta apsvērt tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu par būvniecības aizliegumu mežu teritorijās, kur noticis ugunsgrēks, par kuru ir pierādījumi, ka to izraisījusi dedzināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Mežu rīcības plāns, ko pieņēma 2006. gadā, noteica četrus svarīgus mērķus. Taču, kā norādīts tā īstenošanas vidusposma novērtējumā, pret šiem mērķiem attieksme ir bijusi atšķirīga. Lielākie trūkumi konstatēti mežu aizsardzībā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, jo 66 % no meža dzīvotnēm ir nelabvēlīgā stāvoklī. Faktiski novērtējuma secinājumi rāda, ka galvenā uzmanība ir bijusi veltīta ilgtermiņa konkurētspējas uzlabošanai, bet tādi mērķi kā vides un dzīves kvalitātes uzlabošana, koordinācijas un saziņas veicināšana nav pienācīgi īstenoti. Meži nodrošina iztiku miljoniem strādnieku, uzņēmēju un 16 miljoniem mežu īpašnieku. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu, galvenokārt MVU, un to apgrozījums ir EUR 300 miljardu. Mežu apsaimniekošanā ir nodarbināti vairāk nekā 350 000 cilvēku.

Ņemot to vērā, ir svarīgi īstenot mērķus, kas paredzēti mežu stratēģijās. Šī vajadzība, kā arī klimata pārmaiņas ir pietiekami iemesli, lai mobilizētu visas ES dalībvalstis un kopīgi censtos apsaimniekot Eiropas Savienības mežus. Šiem pasākumiem jābūt saskaņotiem ar enerģētikas, rūpniecības, tirdzniecības pētniecības un kohēzijas politiku, kā arī reģionālo politiku un Solidaritātes fondu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas lielās mežu teritorijas rada ievērojamas uzņēmējdarbības un nodarbinātības iespējas ES. Ņemot vērā šo zaļo platību nozīmi vides saglabāšanā, es uzskatu, ka ir būtiski veikt pasākumus, lai apkarotu klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, kas pēdējos gados ir konstatēta visā pasaulē. Tas ir svarīgs uzdevums, lai aizsargātu Eiropas mežus tā labuma dēļ, ko tie dod. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu, kas ietverta Zaļajā grāmatā par mežu aizsardzību. Lai darbotos efektīvi, ir jāsaprot, kādam kaitējumam meži ir bijuši pakļauti pēdējā laikā jaunās globālā klimata situācijas dēļ — galvenokārt vētrām, palielinātam ugunsgrēku riskam, kaitēkļiem un sēnīšu slimībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas. Lai gan katru gadu aptuveni 500 000 hektāru ES mežu tiek zaudēti meža ugunsgrēku un nelegālas izciršanas dēļ, tomēr tendence palielināt mežu platības ES ir nemainīga.

Lai gan mežsaimniecības politika ir galvenokārt dalībvalstu kompetencē, tomēr ES ir jākoordinē un jāpapildina dalībvalstu iniciatīvas un mežu programmas, piešķirot tām pievienoto vērtību un nosakot kopīgu ES stratēģiju un rīcības plānu. Mežu aizsardzības pastiprināšanai jābūt ietvertai ES un dalībvalstu stratēģijā, jo īpaši tādu klimata izraisītu ārkārtas parādību dēļ kā ugunsgrēki un plūdi, nogruvumi un pārtuksnešošanās.

Es tādēļ atbalstu jaunu instrumentu izveidi un finansējuma palielināšanu pasākumiem, kas paredzēti ES mežu aizsardzībai, jo īpaši jauno problēmu risināšanai, kuras izraisījušas klimata pārmaiņas. Informācija par meža resursiem un klimata pārmaiņu ietekmi ir tikpat svarīga, lai nodrošinātu, ka jebkuri lēmumi par mežiem dod vislielāko iespējamo labumu sociāli ekonomiskajai situācijai un videi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Mežu ekonomiskā, sociālā un vides nozīme starptautiskā, Eiropas, reģionālā un dalībvalstu līmenī ir labi zināma un lielākā vai mazākā mērā ietverta starptautiskos nolīgumos un attiecīgās sadarbības un finansēšanas programmās. Klimata pārmaiņām ir liela ietekme uz mežiem visos Eiropas reģionos, bet to intensitāte ir atšķirīga. Jebkuru reformu Eiropas Savienības politikas pieejā mežiem nedrīkst pamatot tikai ar problēmām, kuras izsaukušas klimata pārmaiņas, bet jāņem vērā visi aspekti, kas attiecas uz mežu ieguldījumu vides ilgtspējīgā attīstībā reģionālā, Eiropas un pasaules līmenī. Viens no aspektiem attiecas uz ES līmeņa instrumentiem un shēmām, kas atbalsta mežsaimniecības nozari, kuras ir nepietiekamas salīdzinājumā ar instrumentiem un shēmām, ko piemēro citām uzņēmējdarbības nozarēm, un nepietiekamas arī, ņemot vērā pašreizējo un gaidāmo mežu ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķos.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. (FR) Kriton Arsenis ziņojums liecina par Eiropas Parlamenta rūpēm par mežsaimniecības politiku. Tajā ir uzsvērta vajadzība turpmāk plānot pietiekamus un vērienīgus finanšu resursus mežu un kokrūpniecības nozarēm. Es tāpēc atbalstu šā teksta pieņemšanu, kā arī īpaša finanšu instrumenta pieņemšanu Eiropas Savienības mežu aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas klāj meži. Kokrūpniecības nozare nodrošina 2 miljonus darbavietu, galvenokārt MVU, un dod ienākumus EUR 300 miljardu apmērā. Mežu apsaimniekošanā ir nodarbināti 350 000 cilvēku. Mežizstrādes apjoma un koksnes krājas pieauguma attiecība ir stabila visā Eiropas Savienībā un ir aptuveni 60 %, bet tiek prognozēts, ka šī attiecība dažās valstīs varētu palielināties līdz vairāk nekā 100 %, tādējādi izraisot koksnes krājas samazināšanos pēc 2020. gada.

Es esmu pārliecināta, ka mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir būtiska, ja mēs vēlamies, lai Eiropas meži spētu pildīt savas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas. Tāpēc es esmu aicinājusi Komisiju iesniegt priekšlikumus ar mērķi papildināt Regulu (ES) Nr. 995/2010 par kokmateriāliem, lai nodrošinātu, ka kokmateriāli un izstrādājumi, kas iegūti no šādiem kokmateriāliem, kuri tiek laisti Eiropas tirgū, nāk no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Komisijai ir jāievieš obligāta ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par „mežu gatavību klimata pārmaiņām”. Ņemot vērā mežu potenciālu mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgoties klimatiskajiem apstākļiem, kā arī to ekonomisko, sociālo un vides vērtību, ir jāveicina mežu ilgtspējīgas attīstības un saglabāšanas politika, jo īpaši izstrādājot tiesību aktus par mežu ugunsgrēku riska novēršanu un pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas. Pašlaik 2 miljoni cilvēku ir nodarbināti ES mežsaimniecības nozarē, galvenokārt mazos un vidējos uzņēmumos, un šī nozare dod EUR 300 miljardu ieņēmumu gadā. Šie skaitļi liecina par neatliekamu vajadzību ieviest efektīvu Eiropas mežu politiku un uztvert to izmantošanu un ilgtspējību ne tikai no vides viedokļa, bet arī kā svarīgu tautsaimniecības resursu.

Apspriežot mežu aizsardzību no ekonomikas un vides viedokļa, es kā portugālis nevaru aizmirst, ka mežu ugunsgrēku — no kuriem mana valsts ir stipri cietusi —apkarošanai jābūt galvenajai Eiropas politikas prioritātei šajā jomā.

Lai gan es pilnīgi atbalstu nacionālo mežu programmu (NFP) izstrādi, es tomēr vēlos norādīt uz to nepilnībām. NFP ir jākļūst par realitāti, un tām ir jāsasniedz meži, lai tās patiešām būtu efektīvas, kā mēs esam paredzējuši.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir aplūkota Komisijas Zaļā grāmata par mežu aizsardzību un mežu informāciju ES, gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām. Meži un mežu zeme pašlaik aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas un ir svarīgs ienākumu avots, dodot EUR 300 miljardu ieņēmumu gadā un nodrošinot vairāk nekā 2 miljonus darbavietu. Turklāt meži ir būtiska mūsu dzīves sastāvdaļa, kas veido mūsu identitāti. Nesen mēs bijām liecinieki katastrofām un vētrām, kas apdraudēja mežus. Ja nebūtu mežu, klimata pārmaiņu sekas būtu vēl nopietnākas. Taču par spīti to lielajai nozīmei tiem nav atvēlēts tāds finansiālais ieguldījums, kādu tie ir pelnījuši.

Es šā ziņojuma pieņemšanu vērtēju atzinīgi, jo tajā ir vērsta uzmanība uz nevērību pret šo nozari un aicināts atzīt un pienācīgi novērtēt sugu daudzveidību ES, kā arī vajadzību īstenot aktīvu un mūsdienīgu mežsaimniecības politiku, kurā pienācīgi ņemtas vērā priekšrocības, ko dod biomasa un oglekļa kreditēšana, kā arī tradicionālie pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas, nodrošinot iztiku miljoniem strādnieku. Mežu mantojuma saglabāšana ir svarīgs ieguldījums iedzīvotāju labklājībā, kā arī darbavietu izveidē lauku teritorijās. Mežu saglabāšanā liela nozīme ir meža ugunsgrēku novēršanai — jo šīs katastrofas katru gadu masveidā iznīcina plašas mežu teritorijas Dienvideiropā, jo īpaši Portugālē. Ir ļoti svarīgi sekot ieteikumiem par dabas katastrofu novēršanu, kurus nesen pieņēma šeit Parlamentā.

Ziņojumā ir izmantota plaša pieeja mežsaimniecības jautājumam, galveno vērību veltot konkrētiem aspektiem, kurus mēs uzskatām par svarīgiem. Taču ir būtiski pielietot teoriju praksē, jo īpaši tad, kad ar Eiropas Savienības atbalsta programmām un pasākumiem ir jāmobilizē pietiekami finanšu resursi, lai spētu uzraudzīt mežu ekoloģisko un fitosanitāro stāvokli un to pārklasificēšanu, ietverot arī apmežošanu.

Ir būtiski arī piešķirt Natura 2000 pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus, paturot prātā to, ka tā attiecas uz daudzām meža teritorijām. Ir svarīgi atzīt arī mežu ekosistēmu dažādību Eiropā un to daudzfunkcionalitāti, piemēram, Vidusjūras reģiona montado agromežsaimniecības ganību savdabību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir izmantota plaša pieeja mežsaimniecības jautājumam, galveno vērību veltot konkrētiem aspektiem, kurus mēs uzskatām par svarīgiem. Taču ir būtiski pielietot teoriju praksē, jo īpaši tad, kad ar Eiropas Savienības atbalsta programmām un pasākumiem ir jāmobilizē pietiekami finanšu resursi, lai spētu uzraudzīt mežu ekoloģisko un fitosanitāro stāvokli un to pārklasificēšanu, ietverot arī apmežošanu. Ir būtiski arī piešķirt Natura 2000 pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai nepieciešamos finanšu līdzekļus.

Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas, nodrošinot iztiku miljoniem strādnieku. To saglabāšana ir svarīgs ieguldījums iedzīvotāju labklājībā, kā arī darbavietu izveidē lauku teritorijās. Mežu saglabāšanā liela nozīme ir meža ugunsgrēku novēršanai — jo šīs katastrofas katru gadu masveidā iznīcina plašas mežu teritorijas Dienvideiropā, jo īpaši Portugālē. Ir ļoti svarīgi sekot ieteikumiem par dabas katastrofu novēršanu, kurus nesen pieņēma šeit Parlamentā.

Ir svarīgi atzīt arī mežu ekosistēmu dažādību Eiropā un to daudzfunkcionalitāti, piemēram, Vidusjūras reģiona montado agromežsaimniecības ganību savdabību.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % ES teritorijas, nodrošinot iztiku miljoniem strādnieku un uzņēmēju, un 16 miljoniem zemes īpašnieku. Mežrūpniecība nodrošina 2 miljonus darbavietu, un mežsaimniecībā ir nodarbināti 350 000 cilvēku. Politikas jomas, kas ietekmē mežu aizsardzību ietver vides politiku, enerģētikas, rūpniecības un tirdzniecības politiku, kā arī šo politikas jomu saskaņošanu, tostarp reģionālo politiku un Solidaritātes fondu. Ņemot vērā apdraudējuma apjomu un kopējo ES mežu platību, finansējums mežiem būtu jāpalielina, tiesības uz finansējumu ir jāpiešķir arī sabiedrības pārstāvjiem un ražotāju grupām, pārejot uz platībatkarīgu līdzekļu piešķiršanu un līdzekļu piešķiršanu mežu aizsardzības pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Pagājušajā nedēļā Īrijā mežu ugunsgrēki — ilgi neredzēta apmēra — stipri izpostīja zemes platības Donegalā, Sligo un citos valsts reģionos.

Vietējām iestādēm ar valsts valdības atbalstu ir jāuzņemas atbildība par šādiem notikumiem. Tas ir subsidiaritātes jautājums. Īrijas valdībai ir pilnībā jānovērtē ugunsgrēku nodarītā kaitējuma apmērs, lai palīdzētu cietušajiem. Ir jāīsteno meža ugunsgrēku ārkārtas pasākumu plāns līdzīgs tam, kāds ir ieviests satiksmes negadījumiem un plūdiem, lai nākotnē savlaicīgi reaģētu uz šādām situācijām.

Nobeidzot vēlos teikt, ka mums ir jāpiešķir lielāks finansējums Donegalas grāfistes padomei, lai tā varētu segt izmaksas, kas radušās ārkārtas situācijas dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. (IT) Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas. Mežrūpniecība dod vairāk nekā EUR 300 miljardu ieņēmumu gadā, un tajā ir nodarbināti aptuveni divi miljoni cilvēku. Tie ir skaitļi, kas mums jāpatur prātā, lai saprastu, cik svarīga ir Eiropas mēroga stratēģija ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai un šā ievērojamā Eiropas mantojuma efektīvākai aizsardzībai. Mums jāatceras, cik liela loma ir mežiem sociāli ekonomisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī klimata pārmaiņu seku apkarošanā. Tāpēc mums ir steidzami jāpalielina iespējas novērst mežu ugunsgrēkus, jo tie katru gadu iznīcina vairāk nekā 400 000 hektāru meža. Šajā nolūkā ir svarīgi uzlabot informācijas vākšanu par mežiem, palielināt pētniecību un jo īpaši mudināt dalībvalstis apmainīties ar zināšanām un pieredzi, izejot no pārrobežu skatījuma. Šajā sakarībā es vēlos uzsvērt, lielo darbu, ko veic Eiropas Meža ugunsgrēku informācijas sistēma (EFFIS) un jo īpaši Globālā vides un drošības novērošanas (GMES) programma, kas nodrošina vajadzīgo mežu kartēšanu un uzraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlaments ir raidījis spēcīgu politisku vēsti, lai uzsvērtu, ka meži jāapsaimnieko ilgtspējīgi. Steidzami ir jāīsteno ieteikumi par katastrofu novēršanu. Mežu ugunsgrēki rada vislielāko apdraudējumu Eiropas mežiem un to ekosistēmām.

Mežu aizsardzība pret klimatu arī palīdz uzturēt mežrūpniecības konkurētspēju. Dodot vairāk nekā EUR 300 miljardu lielus ieņēmumus, Eiropas kokrūpniecība nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu un ir svarīgs izaugsmes avots.

Visbeidzot, ir svarīgi, lai debatēs par kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada tiktu ņemta vērā mežu nozīme. Lauku ražotājiem un valsts iestādēm jākvalificējas mežsaimniecības pasākumiem saskaņā ar KLP otro pīlāru — atbilstīgi nacionālajām lauku attīstības programmām ES ir jāatbalsta mežu stādīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. (IT) Eiropas mežu aizsardzības stratēģijas specifikācijas ir daļa no ES vispārējām saistībām apkarot klimata pārmaiņas. Īpaši pozitīvi apstiprinātā ziņojuma aspekti ir priekšlikums ieviest regulējumu par būvniecības aizliegumu teritorijās, kurās ugunsgrēki ir nopostījuši mežu, ja ir pierādījumi, ka tos izraisījusi ļaunprātīga dedzināšana, un prasība nodrošināt pienācīgu finansējumu mežsaimniecības stratēģijām, jo pašlaik to finansējums ir ļoti niecīgs. Visbeidzot, prasība nodrošināt pienācīgus ilgtspējības kritērijus biomasai, ko izmanto enerģijas ražošanai, arī ir svarīga. Mēs tāpēc mudinām Eiropas Komisiju turpināt iesākto darbu un iesniegt Balto grāmatu par mežu aizsardzību, risinot tajā šos jautājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas. Meži dod iztiku miljoniem strādnieku, uzņēmēju un 16 miljoniem mežu īpašnieku. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība (FBI) nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu, galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos. 350 000 cilvēku ir nodarbināti mežu apsaimniekošanā. Mežizstrādes apjoma un koksnes krājas pieauguma attiecība ir stabila visā Eiropas Savienībā un ir aptuveni 60 %, bet tiek prognozēts, ka šī attiecība dažās valstīs varētu palielināties līdz vairāk nekā 100 %, tādējādi izraisot koksnes krājas samazināšanos pēc 2020. gada. Eiropas meži un mežsaimniecība tiek pārvaldīti, izmantojot dažādus reģionālos un valsts modeļus, kas sagrupēti atbilstīgi orientācijai — vai nu uz ražošanu, vai mežu aizsargāšanu. Meži nodrošina gan resursus, gan ekosistēmu funkcijas. Ir priekšlikumi izstrādāt obligātās programmas. Palīdzība arī ir jāsniedz mērķtiecīgi — proti, ņemot vērā klimata pārmaiņas. Priekšlikumi ietver konkurētspējas palielināšanu ilgtermiņā, uzlabojot un saglabājot vidi un dzīves kvalitāti, kā arī veicinot koordināciju un saziņu. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu šā resursa aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu un tādējādi saglabātu arī nākamajām paaudzēm iespēju to izmantot, un mums ir arī jāsamazina vides piesārņojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. (DE) Meži un mežrūpniecība jau tagad sniedz ievērojamu ieguldījumu vietējo izejmateriālu ražošanā. Meži ir arī atpūtas zona daudziem Eiropas iedzīvotājiem, un tiem ir liela nozīme klimata pārmaiņu novēršanā. Diez vai kādā citā jomā vides, ekonomiskās un sociālās funkcijas ir tik cieši saistītas. Taču meži ir sastapušies ar milzīgām problēmām. Viena no vislielākajām problēmām ir klimata pārmaiņas. Dalībvalstu uzdevums ir ar Eiropas Komisijas atbalstu aizsargāt un attīstīt mūsu mežus, lai mēs tos varētu nodot nākamajām paaudzēm un tās savukārt varētu dot ieguldījumu dabīgās dzīvotnēs, mūsu sabiedrībā un mūsu tautsaimniecībā. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, ka arī turpmāk mežiem tiek saglabāta pastāvīga un aizvien lielāka nozīme klimata pārmaiņu apkarošanā, kā arī mežsaimniecības un kokrūpniecības ekonomiskās bāzes aizsargāšanā, lai mums arī nākotnē būtu pienācīgi kokmateriālu krājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – Šodien mums bija viegls uzdevums — balsot par ziņojumu par meža aizsardzību un meža informāciju ES, gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām. Uz ES mežiem tiek izdarīts lielāks spiediens nekā jebkad iepriekš — ne jau klimata pārmaiņu dēļ, bet drīzāk dažu ES lēmumu dēļ, kas paredzēti šo pārmaiņu apkarošanai. Tas, ka mēs esam šajā ziņojumā pieprasījuši juridiski saistošus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz biomasu, kas tiek izmantota enerģijas ieguvei, ir ļoti svarīga iniciatīva. ES biodegvielas tiesību akti, kā arī atjaunojamās enerģijas tiesību akti ir samazinājuši meža izmantošanas ilgtspējību. Ja mēs uzskatām mežus vienīgi par atjaunojamās enerģijas avotu, mēs neesam sapratuši ideju par ilgtspējīgas rūpniecības savienojamību ar vides aizsardzību. Meži ir svarīgs un pieejams iztikas un labklājības avots. Tāpēc šis vērtīgais dabas resurss ir jāizmanto ražošanai un nevis īsredzīgai enerģijas ieguvei. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka meža produkti piesaista oglekli visā savas dzīves ciklā. Tāpēc mums jāizvairās no jebkādiem vienkāršotiem lēmumiem, cenšoties sasniegt savus atjaunojamās enerģijas ražošanas mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas mežrūpniecība ir ilgtspējīgāka par gandrīz visām citām ekonomikas nozarēm. Vairākās paaudzēs Eiropas mežu īpašnieki ir pakļāvušie visstingrākajiem tiesību aktiem attiecībā uz mežiem un dabas saglabāšanu. Taču ziņojums, ko iesniedza Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja par Zaļo grāmatu attiecībā uz meža aizsardzību un meža informāciju, paver ceļu pieaugošam regulējuma paisumam, neņemot vērā to, ka meži ir svarīgs darbavietu nodrošinātājs un tautsaimniecības virzītājspēks. Ziņojumā ir aicināts piemērot mežu apsaimniekošanai ES pārmērīgus ilgtspējības kritērijus, neņemot vērā reģionālos faktorus un konkrētu dalībvalstu pilnvaras. Galvenie punkti, kuros ir pārkāptas dalībvalstu mežsaimniecības politikas pilnvaras un vājināta mežu ekonomiskā nozīme, ir noteikumi par kokmateriālu apgādi Eiropā. Arī pats jēdziens „ilgtspējība” vēl nav definēts. Vēl viens punkts, kas man nav pieņemams, ir apgalvojums, ka koksnes biomasa nav ilgtspējīga. Es uzskatu, ka mums ir jāuzsver mežu aizsargājošo un lietderīgo funkciju daudzveidība, atsakoties no vienpusīgas pieejas. ES ir vairāk jācenšas nodrošināt, lai ilgtspējīga mežu apsaimniekošana Eiropā patiešām tiktu īstenota praksē, lai mēs varētu būt par piemēru citām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Tā kā meži dod ievērojamu ieguldījumu klimata krīzes risināšanā, ir ļoti svarīgi mežus apsaimniekot ilgtspējīgi un nodrošināt EE klimata mērķu sasniegšanu. ES ir jāuzlabo stratēģija tādu faktoru apkarošanai, kas izraisa mežu stāvokļa pasliktināšanos, kā, piemēram, nekontrolēta atmežošana, ugunsgrēki un gaisa piesārņojums. Arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, aizsardzība pret dabas katastrofām un CO2 uztveršana no atmosfēras var būtiski uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un saglabāt vidi. Es tāpēc uzskatu, ka mežu aizsardzībai ir jābūt vērstai uz to, lai meži arī turpmāk pildītu savas produktīvās, sociāli ekonomiskās un ekoloģiskās funkcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo svarīgo ziņojumu. Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas. Meži dod iztiku miljoniem strādnieku, uzņēmēju un 16 miljoniem mežu īpašnieku. Koksnes apstrādes un pārstrādes rūpniecība (FBI) nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu, galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos. 350 000 cilvēku ir nodarbināti mežu apsaimniekošanā. Turklāt 40 % no ES mežiem ir valsts īpašums. Mežizstrādes apjoma un koksnes krājas pieauguma attiecība ir stabila visā Eiropas Savienībā un ir aptuveni 60 %, bet tiek prognozēts, ka šī attiecība dažās valstīs varētu palielināties līdz vairāk nekā 100 %, tādējādi izraisot koksnes krājas samazināšanos pēc 2020. gada. Pasākumi mežu aizsardzībai ir ļoti svarīgi. Eiropas mežus var iedalīt piecās bioklimatiskās zonās — boreālā, okeāniskā mērena klimata zonā, kontinentālā mērena klimata zonā, Vidusjūras un kalnu zonā, kas atbilst mežu tipoloģijai, kura izstrādāta, lai atvieglotu politisku lēmumu pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski (FR) Es balsoju par ziņojumu par Komisijas Zaļo grāmatu ar nosaukumu „Mežā aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”. Mežiem ir liela nozīme klimata pārmaiņu apkarošanā. Eiropas Savienībai ir jāuzlabo stratēģija tādu parādību apkarošanai, kas kaitē mežam, kā, piemēram, mežu ugunsgrēki un gaisa piesārņojums. Mežu spēja atveseļoties no šā apdraudējuma un turpināt savu normālo attīstību par spīti klimata pārmaiņu ietekmei ir atkarīga no bioloģiskās daudzveidības, ne tikai no kokiem, bet arī no visiem citiem organismiem, kas dzīvo mežā, jo īpaši no savvaļas dzīvniekiem. Tāpēc mežu īpašniekiem ir jāpievērš īpaša uzmanība šīm savvaļas sugām, kuru dabiskā dzīvotne ir meža vide, jo tās dod ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Mežu saglabāšana ir svarīga visai cilvēcei. Ir patiešām jānožēlo, ka tā atkal kalpo par ieganstu oglekļa tirgus veicināšanai. Eiropas „zaļais” kapitālisms ir nonācis strupceļā. Kapitālisms un ekoloģija nav savstarpēji savienojami.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas, un kokrūpniecība nodrošina aptuveni 2 miljonus darbavietu, un tās apgrozījums ir EUR 300 miljardu gadā. Šie skaitļi liecina par to, ka ir vajadzīga Eiropas mēroga mežu politika, lai nodrošinātu to ilgtspējību gan no vides, gan ekonomikas viedokļa. Tikai tā ir iespējams tos aizsargāt pret tādu apdraudējumu kā ugunsgrēki, kas ir galvenais mežu iznīcināšanas iemesls. Tas galvenokārt attiecas uz Dienvideiropas valstīm un jo īpaši uz manu valsti, Portugāli, kas katru gadu mežu ugunsgrēkos zaudē tūkstošiem hektāru mežā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Klimata pārmaiņas un meži ir nesaraujami saistīti. Cīņā pret klimata pārmaiņām ir svarīgi aizsargāt mežus. Mežus var labāk aizsargāt, ne tikai novēršot izciršanu, bet arī izmantojot apmežošanas un mežu atjaunošanas programmas.

Klimata pārmaiņas nozīmē, ka visi mežu tipi un mežsaimniecības nozare kopumā ir pakļauti īpašam un neparedzamam apdraudējumam, kā, piemēram, vētrām, sausumam un mežu ugunsgrēkiem. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pastiprina šo parādību apkarošanas stratēģiju. Ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai ir jābūt vērstai uz veiksmīgu kokrūpniecības un mežu aizsardzības savienošanu. Mums meži ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi, ja vēlamies saglabāt to potenciālu pildīt savas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās funkcijas.

Ir svarīgi veltīt lielāku uzmanību meža sniegto pakalpojumu uzturēšanai, līdzsvaram un palielināšanai. Mūsu mežu politikas prioritātei jābūt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ziņojumā ir uzsvērts, ka meži ir jāuzskata par galveno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās līdzekli, un tādēļ ir jāpastiprina ES stratēģija tādu faktoru apkarošanai, kas izraisa mežu stāvokļa pasliktināšanos, kā, piemēram, kaitēkļi, mežu ugunsgrēki utt. Turklāt ziņojumā galvenā vērība ir veltīta mežu aizsardzības vispārējam kontekstam — subsidiaritātei, apdraudējuma dažādībai atkarībā no meža tipa, ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas lielajai nozīmei un mežu lomai konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanā. Es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Mirstoši meži visā Eiropā liecina par vides problēmām attiecībā uz dabīgām dzīvotnēm un klimata pārmaiņām, kā arī par ekonomiskām problēmām. 5 miljoni cilvēku, kas strādā mežos, un 16 miljoni mežu īpašnieku nodrošina EUR 300 miljardu apgrozījumu gadā. Pašreizējais vides stāvoklis liecina par pārmaiņām Eiropas mežos. Mēs varam sagaidīt, ka ilgtermiņā dižskābarži Vidusjūras reģionā pilnīgi izzudīs un visā kontinentālajā Eiropā skuju mežu platības samazināsies. Citi faktori ir jauna veida kaitēkļu uzbrukumi, kuru sekas vēl nav iespējams novērtēt, kā arī ievērojama meža ugunsgrēku riska palielināšanās.

ICP Forests un ES kopīgi pārvalda vienu no lielākajiem pasaules bioloģiskās uzraudzības tīkliem ar mērķi skaitliski aprēķināt šīs pārmaiņas un palīdzēt saprast sakarību starp cēloni un sekām. Es atturējos no balsošanas, jo, manuprāt, pasākumi, kas ierosināti ziņojumā attiecībā uz to, kādā mērā konkrētas dalībvalstis būs atbildīgas un tiks iesaistītas, nav pietiekami.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju „pret’ daļu no 36. punkta, jo noteikums, ko tas satur, maigi sakot, nav reāli izpildāms. Es uzskatu, ka mums nav jāaizliedz celtniecība uz meža zemes, ko nopostījis ugunsgrēks, jo šādu zemi nav iespējams izmantot citiem nolūkiem. Man šķiet, ka mums nav jāuzskata atsevišķi ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumi par vispārēju likumsakarību, tādējādi pārkāpjot to meža īpašnieku īpašumtiesības, kas jau tā ir cietuši no meža ugunsgrēka. Taču es varu pieņemt ideju, kas ietverta 37. punktā, kas aizliedz celtniecību teritorijā, kur noticis ugunsgrēks, kuru, kā pierādīts, izraisījusi dedzināšana. Taču es uzskatu, ka šajā situācijā mēs riskējam sastapties ar nelabvēlīgām sekām, kas ceļas no tā, ka zemes īpašnieks pats nav dedzinātājs, un es nesaprotu, kādēļ viņš būtu jāsoda.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ziņojumā par Komisijas Zaļo grāmatu ar nosaukumu „Mežā aizsardzība un meža informācija ES — gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām” ir izklāstītas Parlamenta bažas par šo jautājumu.

Meži un mežu zeme ES aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas, un ES ir 16 miljoni mežu īpašnieku. Meži nodrošina vairāk nekā 2 miljonus darbavietu, galvenokārt mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU) un dod EUR 300 miljardu apgrozījumu gadā. Turklāt tiem ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu apkarošanā, tāpēc ka tie uzsūc oglekļa dioksīdu un atbrīvo skābekli.

Šie skaitļi liecina par mežu lielo nozīmi visās ES dalībvalstīs, bet jo īpaši Portugālē, kurā ir īpaša tipa meži, kam ir liela nozīme reģionālajā plānošanā un meža ugunsgrēku apkarošanā.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir atbalstīti pasākumi, kas palīdz novērst mežu iznīcināšanu, jo īpaši ugunsgrēkus, kaitēkļus, mežu sadrumstalošanu, pārmaiņas sugu sastāvā un pieaugošo pieprasījumu pēc koksnes biomasas.

 
  
MPphoto
 
 

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju Komisijas Zaļo grāmatu par meža aizsardzību un meža informāciju ES. Tā kā mežiem ir liela nozīme oglekļa dioksīda piesaistīšanā, ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir galvenais līdzeklis, kā sasniegt ES klimata pārmaiņu apkarošanas mērķus. Mežu apsaimniekošanā mums ir jāapvieno to aizsardzība un ražošana, lai nodrošinātu vides, sociālo un ekonomisko funkciju dzīvotspēju. ES ir jāveicina vislabākā apsaimniekošanas prakse, kas ir piemērota vietējo dalībnieku un kopienu vajadzībām, kā arī jāstimulē tāda apmežošana, kas atbilst vietējiem apstākļiem un vietējām sugām.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ļoti svarīgi stiprināt Eiropas mežu saglabāšanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas politiku, lai nezaudētu to neizsakāmi lielo ekonomisko, sociālo un vides vērtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. (DE) Es balsoju pret 36. punktu (balsojot pa daļām) un pret 37. punktu, jo vides plānošanas jautājumi ir reģionālo un dalībvalstu iestāžu kompetencē, un tāpēc lēmumi šajās jomās ir jāpieņem reģionālajiem vai valstu parlamentiem. Manuprāt, jebkura ES līmeņa iejaukšanās ir iejaukšanās subsidiaritātē, un tas nozīmētu atļauties pārāk daudz.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Nav šaubu, ka mežu aizsardzība ir galvenais vides jautājums. Ja meži tiek labi uzturēti, tie ir galvenā oglekļa piesaistītājsistēma, un tāpēc tiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām Ja tie netiek labi uzturēti un ir pakļauti intensīvai atmežošanai, tie dod 25 % no visām CO2 emisijām, siltumnīcefekta gāzi, kas rodas cilvēku darbības rezultātā. Citiem vārdiem sakot, Eiropas Savienība, tostarp Zviedrija un Somija, kam pieder 33 % no Eiropas mežiem, kā arī Vidusjūras reģiona valstis, ir ieinteresētas pastiprināt stratēģiju tāda mežu apdraudējuma apkarošanai kā atmosfēras piesārņojums un meža ugunsgrēki.

Tāpēc es priecājos, ka daļa no ziņojuma par Zaļo grāmatu ar nosaukumu „Gādājot par mežu gatavību klimata pārmaiņām”, proti, 38. punkts, balsojumā ir pieņemts „aicinot Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par meža ugunsgrēku novēršanu”, kā arī plānus „noteikt 30 gadu ilgu aizliegumu veikt celtniecības darbus teritorijā, kas cietusi no meža ugunsgrēka”. Tas ir labs veids, kā apkarot plaši izplatīto praksi izmantot meža ugunsgrēkus, lai veicinātu būvuzņēmēju intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šis ir labs ziņojums ar labiem priekšlikumiem, kuros cita starpā ir atzīta vispārējā tendence uzglabāt oglekli Eiropas mežos, taču norādīts ir arī tas, ka Eiropas mežu dabiskās spējas uzkrāt oglekli vēl nebūt nav izmantotas pilnībā un ka mežsaimniecības nozare var atkal kļūt par emisijas avotu, jo pieaug spiediens palielināt mežizstrādes apjomus. Šajā ziņojumā Komisija ir aicināta papildināt Mežizstrādes regulu, lai nodrošinātu, ka visi Eiropas tirgū laistie kokmateriāli vai koksnes izstrādājumi tiek iegūti no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem. Komisija ir mudināta izpētīt arī iespēju ieviest maksu par ekosistēmu pakalpojumiem un aicināta ierosināt tiesību aktu par meža ugunsgrēku novēršanu, tostarp noteikt 30 gadu ilgu aizliegumu veikt celtniecības darbus teritorijā, kas cietusi no meža ugunsgrēka.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Es esmu par šo ziņojumu, jo meži un mežu zeme aizņem vairāk nekā 42 % Eiropas Savienības teritorijas un dod iztiku daudziem strādniekiem un uzņēmējiem mežsaimniecības nozarē. Komisijai ir jāizstrādā vispārējās pamatnostādnes, jāievieš saistoši ilgtspējības kritēriji, tostarp obligātās nacionālās mežsaimniecības programmas, ir jānosaka maksa par ekosistēmu pakalpojumiem un jāstiprina mežu aizsardzības politika, papildinot ugunsgrēku novēršanas regulējumu. Ir ļoti vērtīgi un pārsteidzoši, ka tika pieņemts grozījums, ar ko tiek aizliegta spekulatīva tādas zemes apbūve, kas nelegāli atbrīvota no meža, izraisot ugunsgrēku. Šāds noteikums, kas aizliedz celtniecību uz zemes, kas izpostīta, izraisot tīšu dedzināšanu, Itālijā ir jau spēkā.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Meži sniedz mums daudzus būtiskus ekopakalpojumus, sākot ar ūdens aprites cikla regulēšanu līdz augsnes erozijas novēršanai un oglekļa dioksīda izolēšanai. Vides un ekonomisko priekšrocību dēļ, ko piedāvā meži, mums tiem jānodrošina steidzama nepārtraukta un ilgtermiņa aizsardzība, un tas ir jo īpaši svarīgi klimata pārmaiņu dēļ, kuras ir jāmazina un kurām ir jāpielāgojas. Šajā ziņojumā ir aplūkots plašs jautājumu loks, un tas ir grūta darba un auglīgu sarunu rezultāts, kurās bija iesaistītas visas galvenās politiskās grupas. Es ļoti ceru, ka Komisija un dalībvalstis sekos tajā ierosinātajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma par Zaļo grāmatu par mežiem, ko iesniedza Komisija, pieņemšanu. Meži ir daļa no lauku ainavas un ir mantojums, kam ir būtiska nozīme mūsu labklājības nodrošināšanā. Laikā, kad mežu apdraudējums kļūst aizvien nopietnāks, ir svarīgi labāk aizsargāt šos nepārspējamos dabas resursus. Mēs visi patiešām apzināmies klimata pārmaiņu ietekmi uz mežiem, taču mūsu kūtrums un nespēja atrast risinājumus nopietni apdraud mežu saglabāšanu. Mūsu pienākums ir saglabāt šīs trauslās ekosistēmas, šo nenovērtējamo bioloģisko daudzveidību un šo stratēģiski svarīgo ekonomikas nozari. Tāpēc es atzinīgi vērtēju spēcīgo politisko vēsti, ko Parlaments sūta šajā Starptautiskajā mežu gadā. Mēs nedrīkstam pieņemt nogaidošu pieeju pasākumiem, kas jāveic, lai pielāgotos klimata pārmaiņām. Mums ir jāstiprina arī Eiropas mežu ugunsdzēsības taktiskā rezerve, ņemot vērā to, ka šajā jomā profilakse ir tikpat svarīga kā reaģēšana. Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu mežus tādus, kādus mēs tos pazīstam un mīlam, mums ir jābūt cīņas avangardā, lai nodrošinātu meža teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un to aizsardzību pret pieaugošo apdraudējumu.

 
  
  

Ziņojums: Gabriele Albertini (A7-0168/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo šajā ziņojumā ir panākta līdzsvarota pieeja Eiropas Ārējās darbības dienesta vissvarīgākajiem organizatoriskajiem un darbības jautājumiem un drošības un aizsardzības politikas galvenajām jomām. Šis līdzsvars ir sasniegts militāro un civilo struktūru kopīgā darbā, izstrādājot rezolūciju par Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma Organizācijas (NATO) sadarbību. Es uzskatu, ka ierosinātie grozījumi, kurus iesniedza Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un kuri tika pieņemti komitejā, ir devuši ieguldījumu iekļaujošākas definīcijas izstrādē, kas ietver arī reliģijas brīvību un papildinātu to minoritāšu sarakstu, kam vajadzīga starptautiska aizsardzība.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par rezolūciju par EP gada ziņojumu par KĀDP. Tā sniedz pārskatu par ES stratēģiju ārpus tās robežām, jo īpaši attiecībā uz tās ieguldījumu demokrātijas attīstībā un cilvēktiesību ievērošanā. Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments vēlreiz apliecina savas privilēģijas kā galvenā Eiropas civilo un militāro misiju budžeta pārvaldības un kontroles iestāde. Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, no jauna uzsveram savu galveno mērķi — parādīt, ka Parlamentam ārpolitikas jautājumos ir spēcīga un izlēmīga nostāja, jo īpaši ņemot vērā Lisabonas līguma noteikumus. Būtiska nozīme ir arī ES daudzpusējo attiecību efektivitātei un vajadzībai būt pienācīgi pārstāvētai stratēģiski svarīgās jomās, kā, piemēram, EĀDD un Eiropas diplomātiskajā korpusā, kas beidzot ir izveidots.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ziņojums par Eiropas Savienības KĀDP un tās lomu starptautiskajā arēnā, kuru atbalstīja kapitāla politisko pārstāvju galvenā koalīcija Eiropas Parlamentā, proti, konservatīvie, sociāldemokrāti un liberāļi, parāda tās atklāti reakcionāro un prettautisko raksturu. Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ka Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, galvenokārt cenšoties legalizēt karu, ko ES, ASV un NATO ir izvērsušas pret Lībiju, lai izlaupītu šīs valsts bagātību nesošos resursus un vispār kontrolētu notikumu gaitu šajā teritorijā, kurā notiek nopietna imperiālistu savstarpējā cīņa. Buržuāzisko šķiru politiskie pārstāvji Eiropas Parlamentā pieprasa stiprināt ES imperiālistiskās tendences, tās turpmāko militarizāciju un ES un Eiropas armijas militāro spēju attīstību, jo īpaši mobilo kaujas grupu un ātrās reaģēšanas spēku attīstību, kas tiek gatavoti EUFOR Lībijas sauszemes operācijai, kurā ir iesaistīta Grieķija kā Balkānu kaujas grupas vadītāja. Tiek veicināta stratēģiska savienība starp ES un NATO un kalti plāni par imperiālistiskām intervencēm un kariem visos planētas nostūros, aizbildinoties ar „krīzes novēršanu”, „humāno palīdzību” un „cīņu pret terorismu” un piešķirot prioritāti savu pozīciju nostiprināšanai imperiālistu savstarpējā cīniņā, kas notiek Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – Es balsoju pret tiem pasākumiem šajā ziņojumā, kas attiecas uz Mercosur valstu tirdzniecības vienošanos. Mercosur valstu tirdzniecības vienošanās spēj patiešām iznīcināt Eiropas lauksaimniecību un Eiropas lauksaimnieku darbu, kuri ražo sabiedrībai vajadzīgas preces un augstas kvalitātes nekaitīgu pārtiku. Kvotu apjoms, kuru pieprasa Mercosur valstis, pilnīgi iznīcinās Īrijas liellopu gaļas ražošanu. Tiek lēsts, ka ES un Mercosur valstu vienošanās var samazināt Īrijas liellopu gaļas cenas par 30 %, kas Īrijā vien radīs līdz EUR 500 miljonu lielus zaudējumus. Īrijas lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozarē Īrijas uzņēmumi nodrošina 60 % no valsts eksporta, kura vērtība ir EUR 8 miljardi gadā, uzturot līdz 250 000 darbavietu. Šā darījuma rezultātā daudz cilvēku lauku saimniecībās un pārtikas ražošanas nozarē zaudēs darbu Īrijas laukos un kopumā arī ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Lisabonas līgumā ES ir piešķirtas lielas pilnvaras, kuras īstenojot, tā var turpmāk attīstīt savus ārpolitikas mērķus un aizstāvēt savas intereses visā pasaulē, dodot ieguldījumu miera, drošības un solidaritātes garantēšanā, konfliktu novēršanā, demokrātijas veicināšanā, cilvēktiesību aizsardzībā, starptautisko tiesību aizstāvēšanā utt. ES ir jārīkojas stratēģiskāk, lai panāktu ietekmi starptautiskā līmenī. ES spēja ietekmēt starptautisko kārtību ir atkarīga ne vien no tās politikas nostādņu, dalībnieku un iestāžu saskaņotības, bet arī no tā, vai ir tāda reāla stratēģiska ES ārpolitikas koncepcija, kas visas dalībvalstis apvienotu vienu un to pašu prioritāšu un mērķu kopuma īstenošanai, lai starptautiskajā arēnā tās paustu stingru un vienotu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Atbalstot Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās drošības politikas un ārpolitikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, kas veido vienu no galvenajiem Eiropas Savienības politikas virzieniem, es vēlos paust savu atbalstu politikai, ko Eiropas Savienība īsteno globālā mērogā. Šodien pieņemtais gada ziņojums atspoguļo Eiropas Savienības spēcīgo pozīciju un lomu starptautisko attiecību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Gabriele Albertini ziņojumā ir paustas idejas, kurām es piekrītu, taču ir kāda nopietna problēma. Galvenais pieņēmums ir tas, ka ārlietās un drošības politikā ES pakāpeniski jāieņem dominējošs stāvoklis attiecībā uz dalībvalstu valdībām. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm turpmāk būs jāatsakās no lielas savas suverenitātes daļas par labu ES struktūrām, kuru uzdevums būs panākt kopējas nostājas paušanu starptautiskajai sabiedrībai un visos daudzpusējos forumos. Es nevaru piekrist šādam skatījumam — dalībvalstīm vairs nebūs iespēju noteikt savu ārpolitiku saskaņā ar savām nacionālajām prioritātēm.

Mēs piekrītam, ka konkrētos gadījumos ES ir jācenšas paust vienotu nostāju, lai starptautiskā mērogā ieņemtu spēcīgāku stāvokli un paustu visu dalībvalstu kopīgās vēlmes, bet to nevar darīt, atņemot dalībvalstīm tiesības izstrādāt pašām savu ārpolitiku. Turklāt ziņojumā ir aicināts atsākt intensīvas pievienošanās sarunas ar Turciju, un tā ir nostādne, kam es nekad neesmu piekritusi. Turcijai ir jāpaliek ārpus mūsu organizācijas, jo tā nekad nav piederējusi un nekad nepiederēs pie Eiropas. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Padomes gada ziņojumā ir sniegts konsekvents pārskats par kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem virzieniem un pasākumiem. Padomei ir svarīgi arī turpmāk galveno vērību veltīt reģionālajiem konfliktiem un ātri uz tiem reaģēt. Taču Padomes ziņojumā nav sniegta pieeja šo konfliktu un jautājumu iespējamam risinājumam. Padome nav nodrošinājusi, lai šis ziņojums būtu kas vairāk par atsevišķu valstu notikumu un norišu katalogu. Šim dokumentam ir jārisina arī jautājums par ES ārpolitikas īstenošanu un aizsardzību un šīs īstenošanas instrumentiem. Turklāt Padomei šajā ziņojumā būtu jāiekļauj KĀDP un citu Eiropas Savienības ārpolitikas jomu koordinācijas un saskaņošanas novērtējums, kā arī stratēģiskie un organizatoriskie ieteikumi nākotnei, pamatojoties uz KĀDP darbības novērtējumu. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka gada ziņojumam par KĀDP ir jābūt uzlabota iestāžu dialoga instrumentam, lai novērtētu tās efektivitāti un noteiktu turpmākos politikas virzienus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Padomes gada ziņojumu un tās centienus izstrādāt Eiropas ārpolitikas nostādnes es vērtēju atzinīgi. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt nostāju, kas saskan ar dalībvalstu ārpolitiku, jo šāda saskaņa garantēs mieru, drošību, solidaritāti un novērsīs konfliktus starptautiskā līmenī. Tā novedīs arī pie ilgtspējīgas attīstības un palielinās ES spējas ietekmēt starptautisko kārtību. Es tāpēc mudinu Padomi turpināt iesākto darbu un izveidot vienotu fronti, lai uzlabotu attiecības starp Eiropu un citām pasaules lielvalstīm un veicinātu efektīvāku reakciju starptautisku krīžu situācijās, kā arī uzlabotu Eiropas statusu pasaules arēnā.

 
  
MPphoto
 
 

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski.(FR) Es nebalsoju par Gabriele Albertini ziņojuma 85. punktu, kurā atzinīgi vērtēta sarunu atsākšana par asociācijas nolīgumu ar Mercosur valstīm. Šāds nolīgums, kas paredz veicināt brīvu tirdzniecību, ir jāslēdz ļoti piesardzīgi, lai vēl vairāk nedestabilizētu Kopienas lauksaimniecību. Mercosur valstu produkcijai nav izvirzīta prasība nodrošināt tādus pašus vides un sociālos standartus, kādi ir Eiropas valstīm, un tie ir nosacījumi, kas rada negodīgas konkurences risku. Mums ir jāizvairās no šādas situācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski.(PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Padomes gada ziņojumā ir sniegts skaidrs pārskats par ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem virzieniem un pasākumiem, tādējādi dodot ieguldījumu iestāžu dialogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šā gada ziņojuma struktūra ir līdzīga 2009. gada ziņojuma par ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) struktūrai. Īpaša iedaļa ir veltīta Lisabonas līguma īstenošanai. Tāpat kā iepriekš ir nepieciešams turpmākais dialogs ar Padomi par KĀDP galvenajiem mērķiem.

Es atbalstu referentes uzsvērto vajadzību pāriet no KĀDP pasākumu vienkārša apraksta pie stratēģiska dialoga. Referente mudina Padomi, pieņemot lēmumus, ņemt vērā Parlamenta nostāju.

Es uzskatu, ka ir vajadzīgas turpmākās pārrunas par Eiropas Savienības ārpolitikas stratēģisko platformu, kā arī plašākas zināšanas par KĀDP darbības jomu un tās īstenošanas mehānismiem, kam jābūt pieejamām dažādiem politiskajiem dalībniekiem. Lielais iesniegto grozījumu skaits liecina par deputātu palielinātu interesi par šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir Padomes gada ziņojums Eiropas Parlamentam par kopējās drošības politikas un ārpolitikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, kuru Padome iesniedza, piemērojot 2006. gada 17. maija iestāžu nolīguma II daļas G iedaļas 43. punktu (2010/2124(INI)). Tas ir ziņojums, kas pamatojas uz Lisabonas līgumā radīto jauno institucionālo struktūru, un tāpēc daudz pārredzamāk sniedz pārskatu par ES KĀDP. Tajā aplūkota krīzes situācija dažādu pasaules daļu reģionos un valstīs — Rietumbalkānos, valstīs, kas robežojas ar Austrumeiropu, Vidusāzijā, Krievijā, Turcijā, Tuvajos Austrumos, Vidusjūras reģionā, Āfrikā un Latīņamerikā. Es uzskatu, ka to varētu uzlabot, jo īpaši sniedzot sīkākas ziņas par katru valsti un aprakstot līdzekļus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu ES ārpolitikas mērķus, kā arī piedāvājot kvalitatīvāku šīs politikas novērtējumu, tajā ietverot arī stratēģiskos un organizatoriskos ieteikumus nākotnei. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma izstrādi un ceru, ka ES arī turpmāk izmantos efektīvu daudzpusēju pieeju savām ģeostratēģiskajām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kurā atbalstīta Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas izstrāde. Atkal tiek sniegti izsmalcināti argumenti. Arī mēs vēlamies sniegt argumentus, lai pamatotu savu noraidošo attieksmi pret to — runa ir par Eiropas lielvalstu ekonomisko un ģeostratēģisko interešu aizstāvību ar dažādiem līdzekļiem, iesaistot armijas spēkus un diplomātus sadarbībā ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO). Mums jāatceras šo institūciju „sasniegumi” un to traģiskās sekas Irākā, Afganistānā, Balkānos un Lībijā, kā arī citās valstīs, kas arī ir šajā sarakstā.

Attīstības sadarbības un palīdzības politikai, kam pašreizēja starptautiskajā kontekstā ir jābūt vienam no galvenajiem, ja ne pašam galvenajam, ārpolitikas un drošības politikas aspektiem, ir atvēlēta tikai otršķirīga loma.

Valda arī tipiskā un apnicīgi liekulīgā nostāja, kas aizstāv Eiropas ieroču ražotāju ekonomiskās intereses, kuri ir nopelnījuši miljonus, pārdodot ieročus diktatoriem, kas tos izmantojuši, lai slepkavotu paši savus tautiešus, kā arī kaimiņvalstu iedzīvotājus. Pret šiem un citiem jautājumiem vēl netiek pienācīgi reaģēts, labojot politiku, kas šos diktatorus atbalsta.

Mēs nosodām arī atbalstu, kas tiek sniegts Izraēlas agresīvajai okupantu un nepakļaušanās politikai Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām, ko praktizē Izraēla un tādas valstis kā Maroka.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kurā atbalstīta Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas izstrāde. Faktiski tā ir politika, kas aizstāv Eiropas lielvalstu ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses. Tā ir aizvien vairāk saistīta ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), piešķirot attīstības sadarbības un palīdzības politikai otršķirīgu lomu. Šādas politikas sekas ir katastrofiskas, par ko liecina Afganistānas, Palestīnas, Irākas, Lībijas un citu valstu notikumi.

Mēs redzam, ka tiek lietoti dubultstandarti, aizstāvot Eiropas ieroču ražotāju ekonomiskās intereses, kuri ir nopelnījuši miljonus, pārdodot ieročus diktatoriem, kas tos izmantojuši, lai slepkavotu paši savus tautiešus, kā arī kaimiņvalstu iedzīvotājus.

Tāpēc uz dažiem no galvenajiem jautājumiem, kas tika uzdoti šo debašu laikā — par ieroču tirdzniecību, Izraēlas ekspansionistisko un kara kurinātāju politiku un sistemātisko nepakļaušanos Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām par Palestīnu un Rietumsahāru —, nav saņemta pienācīga atbilde.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – Šo ziņojumu ar lielu balsu vairākumu pieņēma Ārlietu komiteja. Tajā ir panākta līdzsvarota pieeja visneatliekamākajiem jautājumiem attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizēšanu un darbību, kā arī kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenajiem jautājumiem, piemēram, tādiem jautājumiem kā demokrātisko vērtību veicināšana, cilvēktiesības un tiesiskums, dzimumu līdztiesības sekmēšana un energoapgādes drošība, situācija Irānā un Afganistānā, ES reakcija uz demokrātiskajām pārmaiņām Vidusjūras reģiona dienvidos un attiecības ar tādām lielvalstīm kā Krievija, Ķīna, Japāna un Indija. Šajā ziņojumā ir panākta līdzsvarota pieeja arī civilmilitārajai sadarbībai krīzes situāciju risināšanā un ES un NATO mijiedarbībai — no vienas puses, tajā ES funkcijas nav ierobežotas tikai ar tirdzniecību, attīstību un humanitāriem jautājumiem, t.i., kursu, kādu izvēlējusies ECR grupa, un, no otras puses, tajā ir noraidīta GUE/NGL grupas neatlaidīgā prasība izslēgt jebkuru militāru darbību no KĀDP.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Es nevaru atbalstīt Gabriele Albertini priekšlikumus, balsojot par tiem, jo ir pārāk daudz jautājumu, kuriem es nevaru piekrist. Viens no tiem ir priekšlikums par vienotu ES ārpolitiku. Šī ideja ir nevainojama, bet, ņemot vērā šāgada Ziemeļāfrikas krīzi un pašreizējo Lībijas krīzi, tā acīmredzot nav dzīvotspējīga. ES dalībvalstīm ir pārāk atšķirīga attieksme pret tām. Vēl viens jautājums, kuram mēs nevaram piekrist, ir centienu palielināšana, lai Turcija pievienotos Eiropai. Tāpēc es balsošu pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) 2009. gadā tika pieņemts izšķirošs ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) lēmums — iecelt amatā Augsto pārstāvi. Jāatzīst, ka tas nebija labākais lēmums. Ir skaidrs, ka lēdija Ashton ir vairāk apdāvināta moralizējošu preses paziņojumu publiskošanā un žēlsirdīgās lēdijas tēlošanā nekā diplomātisko jautājumu risināšanā, ko jūs tai 27 dalībvalstu vārdā esat uzticējuši. Pateicoties baronesei, Eiropas Savienība nebija klāt, novēloja vai „peldēja pret straumi” visos galvenajos notikumos. Taču, kā tas vienmēr notiek krīzes laikos, pāris valstis uzņēmās iniciatīvu — uz labu vai ļaunu —, organizējās un sāka rīkoties. Pārējās vai nu sekoja, vai bija spiestas paust savu viedokli.

Faktiski Eiropas Savienības ārpolitika balstās uz finansējuma piešķiršanu vai tirdzniecību, bieži tādā veidā, kas ir pretrunā visiem atzītajiem politiskajiem principiem. Tas ir tikai loģiski — diplomātija ir valsts suverenitātes jautājums. Tas ir katras valsts vēstures, resursu un ekonomisko vai ģeopolitisko interešu produkts. Eiropas Savienības intereses nav ne dalībvalstu interešu summa, ne to papildinājums. Tās ir raksturīgas tikai Eiropas Savienībai un bieži vien ir pretrunā dalībvalstu interesēm. Un nav nekāda pamata piešķirt tām prioritāti pār dalībvalstu nacionālajām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo tā mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstu aizsardzības sistēmas atbilstu ES aizsardzības sistēmām, kā arī koordinēt stratēģijas ar vissvarīgākajiem globālās politikas dalībniekiem, piemēram, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju, Ķīnu, Turciju un arābu valstīm. Tajā ir uzsvērts, ka jāveicina moratorijs nāvessodiem. Tajā ir norādīti sadarbības ar citām valstīm virzieni un mērķi. Galvenā stratēģiskā uzmanība Eiropas Savienībai jāpievērš daudzpusējo attiecību efektivitātei, un šajā sakarībā tai jāuzņemas vadošā loma starptautiskajā sadarbībā, jāatbalsta starptautiskās institūcijas, jāpalīdz sasniegt starptautisku vienprātību un jāveicina rīcība pasaules mērogā. Nekavējoties jārisina tādi ES iedzīvotājiem svarīgi globāli jautājumi kā terorisma apkarošana, organizētā noziedzība, pandēmijas un klimata pārmaiņas, kiberdrošība, tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošana un nabadzības izskaušana, energoapgādes drošība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, konfliktu risināšana miermīlīgā ceļā un atbruņošanās, migrācijas pārvaldība un cilvēktiesību un pilsonisko brīvību veicināšana, jāvērš uzmanība uz nepieciešamību uzlabot ES līdzekļu uzraudzību saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2009. Tajā ir izteikts viedoklis, ka ES būtu jāizmanto iespējas, ko paver NATO jaunās stratēģiskās koncepcijas pieņemšana, lai būtiski nostiprinātu partnerību ar NATO, vienlaikus attīstot ES ārpolitiku, drošības politiku un aizsardzības politiku. Es uzskatu, ka ir jāizveido savstarpējas attiecības starp organizācijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par gada ziņojuma pieņemšanu, kurā aplūkoti kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenie aspekti 2009. gadā. Tas ir labi uzrakstīts un ļoti svarīgs ziņojums, kurā visos sīkumos ir aplūkota kopējā ārpolitikas un drošības politika. Es jo īpaši priecājos par to, ka tajā ir iekļauts manis iesniegtais grozījums par Gruziju. Mans mērķis bija uzsvērt lielo nozīmi, kāda ir pastāvīga un konsekventa spiediena izdarīšanai uz Krieviju, lai tiktu īstenoti 2008. gada vienošanās noteikumi, tostarp jo īpaši par atļauju Eiropas Savienības Pārraudzības misijai (EUMM) iekļūt okupētajās teritorijās. Es ceru, ka Augstā pārstāve Ashton kundze ņems mūsu ieteikumus vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu un uzskatu, ka atbilstoši ES vērtībām ES ārpolitikā un ārējā darbībā prioritāte ir jāpiešķir demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības un godīgas sabiedrības veicināšanai, jo uz tiesību aktiem balstīta demokrātiska sabiedrība ir pamats cilvēktiesību ievērošanai, kā arī stabilitātes stiprināšanai, un atkārtoti uzsveru, ka ES ārpolitikā ir stabili jāiekļauj cilvēktiesību aspekts. Es uzskatu, ka ES iestāžu jaunā struktūra, jo īpaši EĀDD, un tā īpašā nodaļa, sniedz iespēju labāk saskaņot un padarīt efektīvāku ES darbību šajā jomā. Es mudinu PV/AP aktīvi rīkoties, lai divpusējās attiecībās ar trešām valstīm un ar aktīvu līdzdalību starptautiskos forumos pārliecinātu trešās valstis ievērot cilvēktiesības, kā arī vērsties pret cilvēktiesību pārkāpumiem un nevairīties veikt atbilstīgus pasākumus cilvēktiesību pārkāpumu gadījumos, tā kā arvien biežāk notiek smagi pārkāpumi pret ticības brīvību. Aicinu Komisiju veikt rūpīgu novērtējumu un ES cilvēktiesību politikā iekļaut ticības brīvības aspektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mario Mauro (PPE), rakstiski.(IT) Gabriele Albertini ziņojums par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās drošības politikas un ārpolitikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā ir svarīgs pagrieziena punkts Eiropas Savienības ārpolitikas nākotnes labā. Ir patiešām svarīgi, lai Parlaments vienprātīgi aicina Padomi gada ziņojumu par KĀDP neierobežot ar KĀDP darbības aprakstu vien, bet, kā ziņojumā pareizi norādīts, padarīt to „par līdzekli, kas orientēts uz politiku un risinājumu meklēšanu”. Mums ir jāuzsver arī tas, ka ziņojumā „jāsniedz kas vairāk, nekā tikai atsevišķās valstīs rīkoto pasākumu un norišu apkopojums, un būtu arī jārisina jautājums par ES ārpolitikas efektivitāti, kā arī līdzekļiem, kas nepieciešami Eiropas ārējās darbības mērķu īstenošanai”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir jāturpina izstrādāt ES ārpolitikas mērķus un starptautiskā līmenī veicināt savas vērtības un intereses ar nolūku garantēt mieru, drošību, solidaritāti, konfliktu novēršanu, veicināt demokrātiju, aizstāvēt cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, ievērot starptautiskos tiesību aktus, atbalstīt starptautiskās institūcijas, daudzpusējas attiecības, savstarpēju cieņu nāciju starpā, ilgtspējīgu attīstību, brīvu un godīgu tirdzniecību un nabadzības izskaušanu. Šos mērķus ir iespējams sasniegt tikai ar efektīvu kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), kurā piedalās visas ES dalībvalstis.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Kā jūs zināt, es dedzīgi atbalstu Turcijas pievienošanos ES. Es esmu pārliecināts, ka Eiropa gūs no šīs pievienošanās labumu vismaz tikpat lielā mērā kā Turcija. Turcijai ir laimējies atrasties divu pasauļu krustpunktā — tā atrodas daļēji Eiropas rietumos un daļēji Āzijā. Jacques Chirac teica, ka Eiropas Savienībai un Turcijai ir kopīgs liktenis. Turcijas pievienošanās pierādītu, ka konstruktīvs, samierinošs, novatorisks un radošs dialogs starp Austrumiem un Rietumiem ir iespējams. Galu galā, Eiropā mājvietu ir atraduši aptuveni 15 līdz 20 miljoniem musulmaņu. Turcija ir Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dibinātājvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) un Rietumeiropas Savienības (RES) dalībvalsts. Tā ir tikko ievēlēta par Drošības padomes nepastāvīgo locekli. Visbeidzot, tas, ka tā pieder pie G20, liecina par tās lielo nozīmi un ģeostratēģisko lomu, kāda tai varētu būt nāciju savienībā. Mums ir jāpanāk uzticība mūsu valdību starpā un jāpiepilda iedzīvotāju un jauniešu cerības. Nākamajos gados mums jācenšas uzņemt Turciju Eiropas saimē.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Šo ziņojumu ar lielu balsu vairākumu pieņēma Ārlietu komiteja, kurā arī es balsoju par to. Tajā ir panākta līdzsvarota pieeja visneatliekamākajiem jautājumiem attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizēšanu un darbību, kā arī galvenajiem jautājumiem attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), piemēram, tādiem jautājumiem kā demokrātisko vērtību veicināšana, cilvēktiesības un tiesiskums, dzimumu līdztiesības sekmēšana un energoapgādes drošība, situācija Irāna un Afganistānā, ES reakcija uz demokrātiskajām pārmaiņām Vidusjūras reģiona dienvidos un attiecības ar tādām lielvalstīm kā Krievija, Ķīna, Japāna un Indija.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Es atbalstu Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kurā vārdam” eiropeisks” ir vislielākā nozīme. Eiropai ir jāatbrīvojas no ASV ietekmes ne tikai no ekonomikas viedokļa, bet arī no ārpolitikas viedokļa. Tai ir jākļūst neatkarīgākai, lai to visā pasaulē uzskatītu par spēcīgu un neatkarīgu dalībnieci. Taču nav manāmas nekādas pazīmes, ka mēs virzāmies uz šo mērķi. Gluži otrādi, ziņojumā ir atbalstīti un aizstāvēti cieši sakari ar ASV, jo īpaši ar NATO starpniecību. Daži cilvēki pat uzskata, ka šie sakari vēl jānostiprina. Tam būs tieši pretēja ietekme uz ES nākotni un apgrūtinās vienošanos par kopēju Eiropas pieeju vai attieksmi pret tādiem svarīgiem jautājumiem kā krīze Lībijā. Šā iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) ES ārpolitika pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir ievērojami attīstījusies. Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā ietvertajiem mērķiem un principiem, ir jāizstrādā saskaņota ES ārpolitikas stratēģija. ES darbība starptautiskajā arēnā pamatojas uz principiem, kas noteica tās izveidi, attīstību un paplašināšanos — uz mērķi veicināt visā pasaulē šādas vērtības: „demokrātiju, tiesiskumu, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību principu, cilvēka cieņas neaizskaramību, vienlīdzības un solidaritātes principu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošanu.”

ES balsoju par ziņojumu par Padomes ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējās drošības politikas un ārpolitikas (KĀDP) galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli 2009. gadā, jo es piekrītu vairākumam Parlamenta pausto viedokļu. Es vēlos uzsvērt to, ka šajā ziņojumā nav ierosināta iespējama pieeja to konfliktu un problēmu risināšanai, kuri tajā tik pārredzamā veidā ir izklāstīti Ņemot to vērā, es atbalstu referentes prasību, lai Padome gada ziņojumu par KĀDP neierobežo ar KĀDP darbības aprakstu vien, bet padara to par līdzekli, kas orientēts uz politiku un risinājumu meklēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, pamatojoties uz to, ka Padomes 2009. gada ziņojumā par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP) — kura pārredzamība ir slavējama — ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina attīstīt savus ārpolitikas mērķus un jāveicina savas vērtības un intereses starptautiskā līmenī, izvirzot šādus vispārējus mērķus: mieru, drošību, solidaritāti, konfliktu novēršanu, demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību aizstāvību, dzimumu līdztiesības sekmēšanu, starptautisko tiesību aktu ievērošanu, atbalstu starptautiskajām institūcijām, efektīvas daudzpusējas attiecības, savstarpēju cieņu nāciju starpā, ilgtspējīgu attīstību, brīvu un godīgu tirdzniecību un nabadzības izskaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. (ES) Mūsu priekšā ir gada ziņojums par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), šoreiz par 2009. gadu. Mans balsojums par šo ziņojumu pamatojams ar tā gudrību, jo tajā ir ne tikai pieņemti Lisabonas līguma jauninājumi ārpolitikā un drošības politikā, bet ir arī aicināts nodrošināt labāku koordināciju starp nesen izveidoto Eiropas Ārējās darbības dienestu, dalībvalstīm un Komisiju. ES ir jānostiprina kā spēcīga un uzticama dalībniece starptautiskajā arēnā, un, lai to panāktu, mums ir nepārprotami savās ārējās attiecībās jāveicina tādas vērtības kā demokrātija un cilvēktiesības, kā arī jāievēro savas intereses, piemēram, tās, kas saistītas ar energoapgādes drošību.

Noteikumiem, vērtībām un interesēm mūsu ārējā darbībā ir jābūt savā starpā saistītām, nevis atsevišķiem izņēmuma gadījumiem. No sociālistu viedokļa tematiskie un ģeogrāfiskie ieteikumi šajā ziņojumā apmierina mūsu galvenās prasības. Es uzskatu, ka tajā paustā transatlantisko attiecību koncepcija, jo īpaši ES un NATO attiecību, ir pareiza, un pareizi ir uzsvērta arī civilo un militāro aprindu sadarbības vajadzība krīžu pārvarēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Trīs no mūsu iesniegtajiem sešiem grozījumiem tika pieņemti — viens par atsevišķām budžeta pozīcijām kopējās drošības un aizsardzības politikas misijām, viens, kurā Padome un Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos tiek aicinātas pārvarēt neatbilstību starp civilās un militārās plānošanas spējām, un vēl viens par to, ka steidzami jārisina ūdens apsaimniekošanas jautājums Vidusāzijā. Attiecībā uz Sīriju tika pieņemts S&D grupas grozījums, bet mūsu grozījums, kurā bija ierosināta B. al-Assad atkāpšanās, tika noraidīts. Beigās ziņojumu pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Mūsu grupa atturējās no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski (IT) Šajā ziņojumā ir uzsvērta Eiropas Savienības kā efektīvas globālas dalībnieces vadošā loma starptautiskajā arēnā. Lai pildītu šo lomu, ir jāuzlabo ārējās darbības stratēģija un visām dalībvalstīm jāīsteno vienota ārpolitika. Man tas šķiet utopisks uzdevums, ņemot vērā notikumus Tuvajos Austrumos un Vidusjūras reģiona valstīs. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā ir mēģināts ierobežot dalībvalstu pilnvaras, vienlaikus ierosinot dibināt jaunas aģentūras un atbalstot jaunas militāras operācijas, kurām būs vajadzīgi palielināti izdevumi, kā arī ir pausta vēlme atsākt intensīvas sarunas par Turcijas pievienošanos ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Šajā mēnesī Lietuva svin septīto gadadienu kopš pievienošanās ES. Kad mēs pievienojāmies ES, lietuvieši sapņoja par demokrātiju un priekšrocībām, ko Eiropa varētu piedāvāt. Diemžēl pēc septiņiem gadiem ir piepildījušās tikai dažas no šīm cerībām gan Lietuvā, gan Eiropā. Ārpolitika ir viena no nepiepildītajām cerībām. Nesen daži Eiropas līderi steidzās svinēt demokrātijas uzvaru un diktatoru nāvi arābu pasaulē — Eiropas vērtību triumfu. Par nožēlu tas neatbilst patiesībai. ES centieni nostiprināt ārpolitiku nav vainagojušies panākumiem.

Valdīja uzskats, ka Lisabonas līgums palīdzēs Eiropai ārpolitikā paust vienotu nostāju, bet pagājušajā nedēļā mēs vēlreiz pārliecinājāmies par saskaņas trūkumu ES ārpolitikā — pēc Osama bin Laden nogalināšanas pagājušajā pirmdienā ES valstu vadītāji 24 stundu laikā publiskoja piecus dažādus paziņojumus. Ja Eiropa vēlas, lai to uzskata par nopietnu spēku pasaules mērogā, mums ir jāpauž vienota nostāja. Ir arī skaidri jānosaka ārpolitikas prioritātes, galveno vērību veltot dienvidiem, taču nevērība pret mūsu austrumu robežām neliecina par ilgtspējīgu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Ņemot vērā globālās nestabilitātes pieaugumu, ES ir vispārīgos vilcienos jādefinē kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) galvenie virzieni. Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir uzsvērta vajadzība iesaistīt šajā procesā Parlamentu. Kā Eiropas pilsoņu interešu pārstāvjiem mums ir jāsniedz savs ieguldījums Eiropas aizsardzības politikas noteikšanā. Eiropas Savienības galvenie mērķi ir miera, cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvība. Mūsu vērtību veicināšanai jāpamatojas uz vērienīgu ārējo darbību un diplomātijas stratēģiju. Lisabonas līgums ir devis Eiropas Savienībai iespēju izteikt savu viedokli ar Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos starpniecību. Mūsu kopējā ārpolitikā un drošības politikā nedrīkst pieļaut nevienprātību. Šis balsojums tādēļ ir aicinājums uzlabot visu institūciju koordināciju — Eiropas Ārējās darbības dienesta, Eiropas Komisijas, dalībvalstu un, protams, Eiropas Parlamenta. Mainīgajā pasaulē mūsu Savienībai ir jābūt kaut kam vairāk par ekonomisku savienību. Mums ir vēsturisks pienākums padarīt to par politisku savienību. KĀDP ir jābūt vienam no instrumentiem šā mērķa sasniegšanai. Tāda ir vēsts, ko Parlaments vēlas paust, un es atbalstu šo nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Lai stiprinātu ES ietekmi globāla līmenī un netieši arī dalībvalstu ietekmi, mums ir jābūt izpratnei un apņēmībai nodrošināt ciešāku sadarbību un koordināciju starp dažādu līmeņu institūcijām. Mēs nedrīkstam likt nevajadzīgus šķēršļus Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) ceļā, mums jāļauj tam darboties saskaņā ar tā dibināšanas principiem. Es balsoju arī par grozījumu, kurā baronese Ashton tiek aicināta izmantot pilnā mērā savas pilnvaras. Lai nodrošinātu EĀDD panākumus, mums ir aktīvi jāiesaista abas puses. Kā Budžeta komitejas locekle un vislielākās iespējamās pārredzamības atbalstītāja es, protams, balsoju par grozījumu, kurā ir aicinājums izveidot atsevišķas budžeta pozīcijas katrai misijai.

 
  
  

Ziņojums: Roberto Gualtieri (A7-0166/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo priekšlikumu un iesaku veikt pasākumus, lai atvieglotu profesionāļu atrašanu civilām misijām, kas ir visbiežāk izmantotā operatīvo pasākumu forma. Attiecībā uz dzimumu līdztiesību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1325. rezolūciju un lai civilās un militārās misijas padarītu efektīvākas, es iesaku vajadzības gadījumā sieviešu personālu iesaistīt visos krīzes pārvaldības līmeņos. Es vēlētos uzsvērt vajadzību iesaistīt sievietes augstākā līmeņa lēmumu pieņemšanas amatos, regulārās konsultācijās ar pilsonisko sabiedrību un to, ka vajadzētu palielināt spējas misijās strādāt ar dzimumu jautājumiem. Es aicinu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju kontekstā izveidot atbilstošas publiskas sūdzību iesniegšanas procedūras un aicinu C. Ashton kundzi KDAP misiju pusgada novērtējumā iekļaut detalizētu ziņojumu par sievietēm, mieru un drošību. Es uzskatu, ka tas ļautu iegūto pieredzi izmantot no politiskā, stratēģiskā, tehniskā, juridiskā un operatīvā viedokļa un ilgtermiņā varētu nodrošināt sākumpunktu tam, lai uzlabotu jau uzsāktos operatīvos pasākumus, un kritērijiem, kas jāpiemēro jaunām krīzēm, lai tādējādi atrastu labāko iespējamo līdzsvaru starp stratēģiskām interesēm un pieejamajiem resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par rezolūciju, kas attiecas uz kopējās drošības un aizsardzības politikas attīstību pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Ir svarīgi uzsvērt, ka jaunajā KDAP, kas tika ieviesta līdz ar Lisabonas līgumu, ir sniegts stingrs politisks paziņojums par Eiropas Savienības nodomu būt pasaulē par stabilitātes garantu. Es atbalstu nostāju, ka pašreizējās ekonomiskās grūtības un Lisabonas līguma nosacījumi var palīdzēt dalībvalstīm racionalizēt izdevumus aizsardzībai, apvienojot un koplietojot lielāku savu aizsardzības spēju, budžeta un vajadzību daļu, vienlaikus panākot lielāku drošību saviem iedzīvotājiem, lai gan realitātē ekonomiskā un finanšu krīze ietekmē ES dalībvalstu aizsardzības budžetus, programmas un spēka struktūras, un tāpēc, vairāk nekā gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, vēl nekas neliecina par kompleksas ES pieejas veidošanu, kas ļautu pārvarēt tradicionālos procesuālos un institucionālos šķēršļus. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis atrastu piemērotus līdzekļus KDAP īstenošanai, jo Lisabonas līgums paredz ietvaru tam, lai uzlabotu sadarbību aizsardzības jomā, vienlaikus panākot apjomradītus ietaupījumus, saglabājot stratēģisko nozīmīgumu un garantējot drošību ES iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Ekonomiskās un finanšu krīzes laikā Eiropas Savienība tiek aicināta palielināt tās stratēģisko autonomiju, lai aizstāvētu savas vērtības un aizsargātu savus iedzīvotājus, izstrādājot kopīgu redzējumu par galvenajām problēmām un draudiem, kā arī apvienojot savus resursus un iespējas, lai uz tiem varētu adekvāti reaģēt. Man šķiet, ka jaunajos nosacījumos par kopējo drošības un aizsardzības politiku, kas tika ieviesti līdz ar Lisabonas līgumu, ir sniegts spēcīgs politisks paziņojums par Eiropas Savienības nodomu būt pasaulē par stabilitātes garantu. Tie paredz skaidru tiesisko regulējumu, lai pastiprinātu tās spējas realizēt savu ārējo un drošības politiku, izmantojot visaptverošu pieeju un iesaistot visus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pieejamos instrumentus, lai novērstu un pārvaldītu krīzes un konfliktus, kā arī lai veidotu ilgstošu mieru. Es balsoju par šo ziņojumu.

Es domāju, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga stingra un efektīva drošības un aizsardzības politika, lai novērstu konfliktus, aizsargātu tās iedzīvotāju drošību un apliecinātu savas pamatvērtības, sniedzot ieguldījumu starptautisko tiesību atbalstīšanā, cilvēktiesību un demokrātisko vērtību ievērošanas veicināšanā visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Starptautiskā sistēma piedzīvo straujas un dziļas pārmaiņas. Tās veicina varas centra pāreja jauno starptautisko dalībnieku rokās un savstarpējās atkarības padziļināšanās, kas ietver ekonomiskās un finansiālās problēmas, vides pasliktināšanos un klimata pārmaiņas, enerģijas un resursu deficītu un savstarpēji saistītas drošības problēmas. Es atbalstīju šo svarīgo ziņojumu. Nemierīgajā globālajā kontekstā un ekonomiskās un finanšu krīzes laikā Eiropas Savienībai ir jāpalielina tās stratēģiskā autonomija, lai aizstāvētu savas vērtības, īstenotu savas intereses un aizsargātu savus iedzīvotājus, izstrādājot kopīgu redzējumu par galvenajām problēmām un draudiem, kā arī apvienojot savus resursus un iespējas, lai uz tiem varētu adekvāti reaģēt, tādējādi sniedzot ieguldījumu starptautiskā miera un globālās drošības saglabāšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir svarīgs solis virzienā uz Lisabonas līguma īstenošanu. Šajā dokumentā ierosinātie grozījumi palielinās Eiropas militāro spēju elastību. Ir jāatzīmē, ka globāla mēroga draudu diversifikācija nosaka nepieciešamību pieņemt kopēju drošības un aizsardzības politiku. Kiberuzbrukumi, nelegālās migrācijas plūsmas un terorisms ir tikai daži no šiem draudiem. Tiešām, ES ir kļuvusi par iecienītu starptautiskās noziedzības mērķi. Vēl būtu jāuzsver finanšu līdzekļu lielums, ar kuriem tiek atbalstīta šī politika. Es domāju, ka budžeta problēma tiks atrisināta, pārskatot ATHENA mehānismu Polijas prezidentūras pilnvaru laikā. Tas palīdzēs vienkāršot dalībvalstu iemaksas Eiropas militāro operāciju kopējo izmaksu segšanai. Rietumeiropas Savienības izformēšana un savstarpējās aizsardzības klauzulas ieviešana Līgumā ir solis kopējās aizsardzības politikas virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Runājot par politisku Eiropu, uzticības telefonu Eiropai vai pat par tādu Eiropu, kas pauž vienotu nostāju, mēs bieži aizmirstam norādīt, ka tas ir iespējams tikai gadījumā, ja tiks ieviesta Eiropas aizsardzības politika. Nesenie notikumi Lībijā ir parādījuši, cik daudz darba vēl ir jāiegulda šajā jomā. Ņemot vērā pašreizējās finansiālās grūtības, mūsu resursu koncentrācija ir ne tikai politiski vēlama, tā ir vienkārši nepieciešama.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Aizsardzības politika ir viena no tām jomām, kuras dalībvalstis sargā visrūpīgāk. No šī ziņojuma, kā arī citiem ziņojumiem par šo pašu tematu vai ārpolitiku, veidojas iespaids, ka nolūks ir pārliecināt Eiropas Savienību par to, ka, izstrādājot ārējo un aizsardzības politiku, tā pakāpeniski gūst virsroku pār dalībvalstīm. Neņemot vērā iebildumus, kurus par šo pieeju var izteikt principa pēc, es nesaprotu, kā ir iespējams padomāt, ka ES kādreiz varēs paust vienotu nostāju par tādiem jutīgiem tematiem, kuros atsevišķu dalībvalstu intereses ļoti bieži ir atšķirīgas, ja ne pilnīgi atklāti konfliktējošas. Atliek vienīgi palūkoties uz to, kas ir noticis Lībijas un humanitārās iejaukšanās gadījumā.

Dalībvalstīm būtībā nav iespējams panākt vienošanos un izvirzīt vienotu, saskaņotu nostāju par tik svarīgiem jautājumiem. Pat ja tas ir noticis, tad vienīgi uz valdību lēmumu pieņemšanas brīvības un dalībvalstu politiķu prioritāšu rēķina. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas Savienībai ir jāturpina pastiprināt savu drošības stratēģiju, aizstāvēt savas vērtības, īstenot savas intereses un aizsargāt savus iedzīvotājus, tādējādi sniedzot ieguldījumu starptautiskā miera un globālās drošības saglabāšanā. Jaunie nosacījumi par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kas tika ieviesti līdz ar Lisabonas līgumu, paredz skaidrāku tiesisko regulējumu ārējās un drošības politikas īstenošanas pastiprināšanai, iesaistot visus Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pieejamos instrumentus, lai novērstu un pārvaldītu krīzes un konfliktus, kā arī lai veidotu ilgstošu mieru. Vadot ārējo un drošības politiku, Eiropas Savienībai ir jānodrošina saskaņotība un konsekvence starp dažādām tās ārējās darbības jomām, kā arī starp ārējo un iekšējo politiku. Es vēlētos uzsvērt, ka, lai ārējā drošības politika gūtu uzticību, ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm, savstarpēja uzticība un solidaritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es esmu norūpējies par to, ka vairāk nekā gadu pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā vēl nekas neliecina par visaptverošas ES pieejas veidošanu attiecībā uz ārējo un drošības politiku, ar kuru būtu iespējams pārvarēt tradicionālos procesuālos un institucionālos šķēršļus, kas ierobežo ES spējas rīkoties. Es esmu norūpējies par ES dalībvalstu nevēlēšanos noteikt kopēju nostāju attiecībā uz krīzi Lībijā vai ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1973 un tās īstenošanu. Manuprāt, idejas par valstu īpašu koalīciju izveidošanu kā iespējamu alternatīvu kopējās drošības un aizsardzības politikai ir bīstamas, jo nevienai Eiropas valstij 21. gadsimtā drošības un aizsardzības jomā nav reālu iespēju kļūt par nozīmīgu spēku. Es vēlētos šajā kontekstā norādīt, ka Lisabonas līgums paredz iespēju uzticēt krīžu atrisināšanas operāciju īstenošanu dalībvalstu grupai, lai arī vienīgi Padomes lēmumu robežās, kas nosaka to īstenošanas mērķus, vērienu un termiņus. Kopīga reakcija uz notikumu attīstību Lībijā ir būtiska jaunas un uzticamas pieejas veidošanai kaimiņattiecību politikai ar dienvidu valstīm. Līdzīgi ir nepieciešams uzsvērt Austrumu partnerības attīstību un padziļināšanos, kuras ietvaros nesen darbību sāka parlamentārā asambleja, kas veidota no EP deputātiem un dalībvalstu parlamentu deputātiem. Šajā kontekstā mēs pastāvēsim uz stingru un principiālu nostāju attiecībā uz prezidenta A. Lukashenko režīmu Baltkrievijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE), rakstiski. – (DE) Es vairāku iemeslu dēļ balsoju par R. Gualtieri kunga ziņojumu. Šis referents ļoti labi strādāja kopā ar manu grupu. Daudzi mūsu grozījumi ir kļuvuši par kompromisa tekstiem. No 29 grozījumiem, ko iesniedza Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa, 21 grozījums ir iekļauts ziņojumā. Visbeidzot, daudzas nostājas, kuras mēs bijām atbalstījuši un aicinājuši pieņemt, ir iekļautas ziņojumā. Es esmu ļoti kritiski noskaņots pret aicinājumu iekļaut bruņojuma pētījumus pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskā satvarā. Priekšlikums dabas katastrofu gadījumā izmantot t. s. „kaujas vienības” arī ir nepiemērots. Plašā atsauce uz ASV Iekšlietu departamentu kā atbilstošas pretterorisma politikas piemēru labākajā gadījumā ir kaitinoša.

Es ļoti atzinīgi vērtēju ārkārtīgi atvērto un reālistisko atsevišķu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju novērtējumu, paziņojumus par sievietēm un drošību, atbruņošanos un cilvēktiesību klauzulu pretterorisma pasākumos, kā arī skaidro atsauci uz lēmumu nejaukt civilās un militārās operācijas. Visbeidzot, referents ir pievērsies arī vienam pamatjautājumam: opozīcija pilnīgai stratēģiskai autonomijai kā KDAP galīgajam iznākumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi pieņemt nostāju saskaņā ar dalībvalstu ārpolitiku, jo šāda vienotība veicinās mieru, drošību, solidaritāti un konfliktu novēršanu starptautiskā līmenī. Tā veicinās arī ilgtspējīgu attīstību un palielinās ES spējas ietekmēt starptautisko kārtību. Es tāpēc aicinu turpināt jau iesākto darbu, lai izveidotu vienotu fronti, kas uzlabos attiecības starp Eiropu un citām pasaules lielvarām, veicinās efektīvāku reakciju starptautisko krīžu situācijās un uzlabos Eiropas stāvokli uz pasaules skatuves.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski. (IT) Lisabonas līgumam ir jāsimbolizē jauns politiskais modelis Eiropā gan attiecībā uz vajadzību koncentrēt da