9. Iniciatīva „Jaunatne kustībā”― pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai – Bērnu agrīnā izglītošana – Kultūras nozīme ES ārējās darbībās – Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana – Sarajeva kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014. gadā (debates)
Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par:
– Kultūras un izglītības komitejas vārdā iesniegto Zver kunga ziņojumu par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” ― pamats Eiropas izglītības un apmācības sistēmu uzlabošanai (2010/2307(INI)) (A7-0169/2011),
– Kultūras un izglītības komitejas vārdā iesniegto Honeyball kundzes ziņojumu par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā (2010/2159(INI)) (A7-0099/2011),
– Kultūras un izglītības komitejas vārdā iesniegto Schaake kundzes ziņojumu par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās (2010/2161(INI)) (A7-0112/2011),
– Kultūras un izglītības komitejas vārdā iesniegto Sanchez-Schmid kundzes ziņojumu par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu (2010/2156(INI)) (A7-0143/2011), kā arī
– Kultūras un izglītības komitejas vārdā Komisijai iesniegto Pack kundzes jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, par Sarajevu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu 2014. gadā (O-000061/2011 - B7-0215/2011).
Milan Zver, referents. – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man pateikt, ka šā rīta sēdē mums tiks sniegts patiess apliecinājums Kultūras, izglītības un jauniešu komitejas darbam. Esmu dokumenta, ļoti nozīmīga ziņojuma par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” referents, un šā dokumenta pamatā ir Eiropas Komisijas paziņojums. Es pateicos kolēģiem, ka man bija iespēja sagatavot šo ziņojumu, un vēlos pateikties arī Eiropas Komisijai, kura ir sagatavojusi šo ziņojumu un minējusi tajā problēmas, ar kurām jaunieši saskaras attiecībā uz ES 10 gadu attīstības plānā izvirzītajām būtiskajām prioritātēm.
Gatavojot šo dokumentu, es strādāju kopā ar daudzām ieinteresētajām personām un īpaši jauniešu pārstāvjiem no dalībvalstīm un pārējām Eiropas valstīm, piemēram, Eiropas Jauniešu forumu. Esam rīkojuši daudzas sanāksmes un konferences. Tāpat esmu sadarbojies ar Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, tāpēc šis ziņojums ir tā sagatavošanas laikā rīkotās viedokļu apmaiņas rezultāts. Tāpat vēlos norādīt, ka tad, kad ziņojums tika pieņemts, mani kolēģi no citām politiskajām grupām pauda diezgan konstruktīvu nostāju. Tāpēc vēlos īpaši pateikties ēnu referentiem, kuri paveica ļoti labu darbu, kādēļ mums šodien ir ziņojums tā pašreizējā redakcijā.
Vēlos norādīt, ka dažādos pētījumos ir secināts, ka labākus panākumus skolā gūst tie jaunieši, kuri izmanto iespēju mācīties vai strādāt ārvalstīs; šie jaunieši ir veiksmīgāki un konkurētspējīgāki arī darba meklējumos, un turklāt viņi labāk spēj integrēties sabiedrībā. Tomēr politika vien nevar jauniešiem nodrošināt labas skolas, labu izglītību vai labu darbavietu. Politika var vienīgi radīt labvēlīgus apstākļus, kas jauniešiem palīdzētu sasniegt visu iepriekš minēto. Šie apstākļi, visticamāk, ir saistīti ar skolu izglītības sistēmu modernizāciju. Eiropa un īpaši ES dalībvalstis saskaras ar būtisku problēmu, proti, šajā desmitgadē ir jāuzlabo, piemēram, arodizglītība un mācības, veicinot to pievilcību un pilnveidojot to kvalitāti. Nākamajā desmitgadē Eiropas ekonomikai būs nepieciešami cilvēki ar profesionālo kvalifikāciju. Es paredzu, ka jau līdz 2020. gadam 50 % darbu veikšanai būs nepieciešami šādā veidā izglītoti un mācīti darbinieki. Tāpēc arodizglītība un mācības joprojām ir viena no mūsu politikas, kā arī dalībvalstu politiku prioritātēm.
Tomēr vēl svarīgāk ir turpināt Boloņas procesa reformu. Eiropas augstskolām vajadzētu būt vēl lielākā saskarē ar ekonomiku un sabiedrību kopumā. Ja lielāka uzmanība tiks pievērsta tirgus un ekonomikas vajadzībām un ja tiks rasta papildu finansējuma iespēja, tad Eiropas augstskolas kļūs vēl konkurētspējīgākas. Tā ir taisnība, ka Eiropā augstākajai izglītībai ir pārāk mazs finansējums. Eiropas valstis, Eiropas Savienības dalībvalstis pārāk maz iegulda studentos, un tā ir diezgan liela problēma.
Neapšaubāmi šās prioritātes ietvaros Eiropas Savienība ir izvirzījusi arī citu sasniedzamo mērķi, proti, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru, kas pašreiz ir 16 %, un tas ir nepamatoti augsts rādītājs, tāpēc jāsamazina līdz 10 %. Turklāt, ja Eiropa vēlas saglabāt savu konkurētspēju pasaulē, tad turpmākajā desmitgadē būs nepieciešams labi izglītots darbaspēks.
Tā kā mans uzstāšanās laiks ir beidzies, es vēl divas minūtes izmantošu pēc debatēm, lai sniegtu papildu informāciju.
Mary Honeyball, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Esmu patiesi priecīga, ka man ir dota iespēja pastāstīt par manu ziņojumu par bērnu agrīno izglītošanu Eiropas Savienībā, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs izglītības aspekts, kuram mēs iepriekš neesam veltījuši pārāk daudz uzmanības.
Īpaši vēlos pateikties komisārei Vassiliou un viņas birojam, ar ko esam ļoti cieši sastrādājušies šajā jautājumā. Tāpat vēlos pateikties Ungārijas prezidentūrai, kura bērnu agrīno izglītošanu izvirzīja par vienu no sava darba prioritātēm. Mūsu partnerība bija ļoti auglīga, un tā deva mums iespēju paveikt šajā ziņojumā izklāstīto darbu.
Pateicos arī ēnu referentiem no citām politiskajām grupām. Kā jau Zver kungs minēja, esam sekmīgi strādājuši pie viņa ziņojuma, un komitejā ziņojums par bērnu agrīno izglītošanu tika pieņemts vienbalsīgi, kas apliecina, ka šis jautājums tiek atbalstīts visā politiskajā spektrā.
Ir zināms arī kāpēc, proti, viens no galvenajiem iemesliem ir tāds, ka agrīnā bērnība ir ļoti svarīgs posms. Ietekme agrīnā bērnībā var iespaidot un izmainīt bērna dzīves iespējas gan izglītības sistēmā, gan arī turpmākajā dzīvē. Veiktais pētījums, kurš, manuprāt, lielākoties notika ārpus ES, pierāda, ka tad, ja bērns tiek atbalstīts un viņam tiek dots viss bērnībā nepieciešamais, tas palīdz viņa turpmākajā dzīvē, proti, tādējādi tiek samazināta noziedzība, uzlabota veselība un samazināts bezdarbs, labvēlīgi ietekmējot mūs visus.
Lielākoties bērnu sekmes skolā būs labākas, viņiem būs labākas atzīmes, viņu nodarbinātības līmenis būs augstāks un darbs labāks, tāpat arī attiecības ģimenē būs labākas, gluži tāpat kā viņu veselība. Tāpēc šajā sakarā jādara viss iespējamais, un tas viss nāks par labu.
Eiropas Savienībā agrīnā izglītošana notiek dažādos veidos, un manā ziņojumā minēts, ka mēs vēlamies to respektēt un saglabāt. Katra dalībvalsts šajā jomā rīkojas citādi, jo bērnu agrīnā izglītošana ir veidojusies viņu pašu sistēmās. Situācija ir vēl sarežģītāka tāpēc, ka katrā dalībvalstī ir atšķirīgs vecums ar likumu noteikto skolas gaitu uzsākšanai. Tāpēc mēs nemēģinājām rast visiem vienādu risinājumu, bet gan centāmies izvirzīt vērtības un principus un izstrādāt pamatnostādnes dalībvalstīm, lai radītu Eiropas līmeņa sistēmu ar kopīgiem mērķiem, vērtībām un tiesībām.
Tādējādi šajā ziņojumā ir izklāstīta sistēmas izveide. Lai to izdarītu, uzmanības centrā, protams, ir jābūt bērnam. Mēs atbalstām izteiktu uz bērnu orientētu pieeju bērnu agrīnajā izglītošanā un aprūpē, ņemot vērā bērna intereses. Kā informācijas avotu esam izmantojuši pasaulē veiktos pētījumus, un manā ziņojumā ir skarti šādi jautājumi: vecāku iesaistīšana, kas agrīnajā bērnībā ir ļoti svarīgi; personāls un pakalpojumu kvalitāte, kā arī nepieciešamā kvalifikācija; agrīnās bērnības pakalpojumu integrēšana pārējās izglītības sistēmās dalībvalstīs. Tātad ziņojumā ir skartas šīs galvenās jomas, un arī turpmāk tām vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.
Personāla kvalifikācija ir ļoti nozīmīgs aspekts, un patlaban tā ir ļoti nepilnvērtīga. Šķiet, sabiedrībā valda uzskats, ka mazus bērnus var pieskatīt jebkurš, lai gan patiesībā tā nebūt nav. Mums ir rūpīgi jāapsver kvalifikācija, kas ir nododama un ko var atzīt visā ES. Tāpat mums ir jāizvērtē pieejamība, lai bērnu agrīnās izglītošanas pakalpojumus varētu izmantot ikviens, kam tas ir nepieciešams.
Četras minūtes ir jau pagājušas, un vēl dažas minūtes es vēlētos uzstāties arī pēc debatēm, tāpēc noslēgumā piebildīšu, ka šajā stingrības un ekonomisko sarežģījumu laikā mums jādara viss iespējamais, lai jautājums par agrīno bērnību tomēr paliktu mūsu programmā un mēs joprojām nodarbotos ar to, kas šajā svarīgajā jomā ir jāpaveic.
Marietje Schaake, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Pirms runāju par atsevišķiem aspektiem sarežģītajā ziņojumā par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās, es no sirds vēlos pateikties kolēģiem Kultūras un izglītības komitejā par konstruktīvo sadarbību un vienprātību, mūsu kopīgo darbu pieņemot komitejas balsojumā. Protams, ļoti vērtīgu ieguldījumu ir devusi arī pilsoniskā sabiedrība un citas ieinteresētās puses.
Mūsu liberālajās demokrātijās kultūrai ir būtiska nozīme. Tā bagātina cilvēku dzīvi. ES ir plaši pazīstama ar savu kultūras daudzveidību, tomēr vienlaicīgi ES ir kopiena, kurā noteicošie principi ir vērtības, kas vienādi attiecas uz ikvienu iedzīvotāju. Tādas Eiropas vērtības kā cieņa pret cilvēktiesībām, demokrātiju un pamatbrīvībām iemieso arī mūsu kultūras produkti. Kultūras identitāte, vērtības un ES nostāja pasaules līmenī ir savstarpēji saistītas. Eiropas intereses ir ievērotas, ja sadarbībā un partnerībā kultūras aspekti tiek stratēģiski ņemti vērā kā kultūras programmu sastāvdaļa, kā arī tad, ja kultūras aspekti ir ekonomikas, ārpolitikas, drošības politikas un attīstības politikas sastāvdaļa. Daloties ar literatūru, filmām, mūziku un kultūras mantojumu, tiek veicināta cilvēku savstarpējā sapratne un saikne citam ar citu.
Tāpat ES var dalīties ar būtisku pieredzi konfliktu pārvarēšanā un stabilitātes nodrošināšanā, izmantojot kopējas intereses un savstarpēju saprašanos. Veidojot Ārējās darbības dienestu, ir svarīgi izpētīt un nostiprināt kultūras pašreizējo un vēlamo nozīmi ES ārējā darbībā. Tai jābūt būtiskam un horizontāli integrētam aspektam plašo ārpolitikas metožu klāstā, kas veido ES ārpolitikas kopumu: no tirdzniecības attiecībām līdz paplašināšanās un kaimiņattiecību politikai, līdz attīstības sadarbības politikai, kopējai ārpolitikai un drošības politikai.
Kultūrai ir arī ekonomiska vērtība. Eiropas kultūras nozares dod ieguldījumu Eiropas uzņēmējdarbībā, inovācijās un uzņēmumos, un ES daudzveidīgās kultūras dēļ tā ir pievilcīgākais tūrisma galamērķis pasaulē. Kā minēts stratēģijā „Eiropa 2020”, zināšanām un starptautiskās saziņas prasmēm ir būtiska nozīme izglītībā un nodarbinātībā, tomēr arī kultūru var uzskatīt par līdzekli, ar kuru veicināt demokratizāciju, vārda brīvību, sociālo iekļaušanu, attīstību, izglītību, ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu un daudzus citus aspektus.
Saistībā ar kultūras attiecību dažādajiem aspektiem attiecībā pret trešām valstīm politika ir kļuvusi sadrumstalota, un tāpēc tā ir jāpārvērš koordinētā un vienotā ES stratēģijā. Esam izvēlējušies akcentēt organizatorisko un politikas struktūru, kas vajadzīga optimālai kultūras koordinēšanai ES ārējās darbībās. Augstākām iestādēm nav pārāk strikti jānosaka un jāreglamentē kultūras saturs.
Eiropas iedzīvotāji gūs lielāko labumu, ja ES būs pasaules līmeņa procesu dalībniece. Šā mērķa sasniegšanai līdzekļi jāizmanto daudz efektīvāk, un mums ir jāapzinās Eiropas konkurētspēja un cīņa par tūristu, talantu, mākslinieku, uzņēmumu un studentu piesaisti. Mums ir jāpauž vienots viedoklis, un mums ir jāapzinās, piemēram, Ķīnas un Amerikas Savienoto Valstu kultūras programmu konkurence. Tomēr divritenis nav jāizgudro no jauna. ES jau šobrīd ir vairākas labas prakses dalībvalstu līmenī, kā arī dažādu kultūras iestāžu līmenī, piemēram, Alliance française un Britu padome.
Pašreizējā 21. gadsimtā būtisks ir vēl kāds aspekts, proti, jauno tehnoloģiju pieaugošā nozīme gan kultūrā, gan starptautiskajās attiecībās. Informācijas ieguves nolūkos cilvēki aizvien vairāk ir atkarīgi no interneta, viņi var izteikties brīvi tikai tad, ja minētā informācija un viņu saziņa netiek cenzēta. Jaunās tehnoloģijas aizvien vairāk sekmē tiesības uz kultūras attīstību un citas pamattiesības. Jaunie plašsaziņas līdzekļi tiek izmantoti arī tam, lai piekļūtu kultūras saturam, un iespēja no visas pasaules piekļūt Eiropas kultūrprecēm un kultūras saturam ir jāpopularizē un jāvienkāršo, piemēram, ar Europeana projektu vai muzeju un festivālu tīmekļa vietnēm. ES ir svarīgi izstrādāt interneta brīvības stratēģiju. Savā beidzamajā uzstāšanās reizē es konkrētāk pievērsīšos dažiem šajā ziņojumā minētajiem ieteikumiem.
Doris Pack, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Uzstājoties pēc Schaake kundzes, vispirms vēlos teikt dažus vārdus par viņas sagatavoto svarīgo ziņojumu. Kultūras nozīmi ES ārpolitikā nevar pārvērtēt. Tāpēc, kā jau viņa pati minēja, mums ir jāizstrādā saskaņota ES kultūras stratēģija ES ārpolitikā.
Kultūras diplomātijai ir būtiska nozīme veiksmīgu attiecību veidošanā ar trešām valstīm, un daudzas valstis ir iesaistījušās valstu kultūras institūtu tīkla EUNIC darbībā, ko mēs varētu izmantot. Ir ļoti, ļoti daudz cilvēku, kas ir iesaistījušies šā tīkla darbībā un ir gatavi palīdzēt.
Tagad ar prieku pievērsīšos otram šīs dienas tematam, ko skāra jau arī Zver kungs, proti, iniciatīvai „Jaunatne kustībā”, kas, protams, ir stratēģijas „Eiropa 2020” galvenā iniciatīva. Tā izstrādāta, lai mudinātu mācībās un izglītībā iesaistītos darbiniekus pievērst lielāku uzmanību šīm politikas jomām. Mums ir vajadzīgi augstāk kvalificēti iedzīvotāji. Mums ir vajadzīgi iedzīvotāji, kas, pateicoties labākas mobilitātes iespējām, ir guvuši Eiropas pieredzi. Īstenojot veiksmīgas programmas, mums ir jāsniedz iespējas jauniešiem. Tas viss būtiski ietekmē uz zināšanām balstītas sabiedrības konkurētspēju.
Runājot par mūžizglītību, pašreizējās programmas ― Comenius, Erasmus, Leonardo un Grundtvig ― daudziem ir devušas brīnišķīgu iespēju atklāt Eiropu tās daudzveidībā, gūt jaunu pieredzi un uzlabot valodu prasmes. Turklāt nedrīkst nenovērtēt arī programmas „Jaunatne kustībā” un Eiropas Brīvprātīgo dienesta nozīmi.
Šodienas debatēs ir jāsūta vēstījums Komisijai, ka šīs vispārīgi atzītās programmas ir jāsaglabā un iespējas ir jānodrošina arī nākamajā izglītības un jauniešu programmu laika posmā, turklāt to finansējumam ir jābūt piemērotākam programmu nozīmībai. Katrs šajā jomā iztērētais eiro jau pēc dažiem gadiem atmaksāsies sabiedrībai kopumā.
Tagad pievērsīšos citam tematam, proti, jautājumam par Sarajevu. Eiropas vēsturē un kultūrā Sarajeva ieņem īpašu vietu. Piešķirot šai pilsētai Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusu 2014. gadā, mēs sūtītu svarīgu vēstījumu pilsētas daudzetniskajām grupām, kā arī Bosnijai un Hercegovinai, kādēļ arī šīs valsts politiskā šķira varētu pārdomāt savas ieceres. Turklāt šī pilsēta īpaši skaidri norāda uz to, kādā ziņā Eiropa cieta neveiksmi un cik svarīgi šobrīd ir strādāt kopā. Šāds lēmums varētu būt īpaši simbolisks, jo Sarajevā notika slepkavība, kas 1914. gadā aizsāka Pirmo pasaules karu. Tāpēc izvēlēts arī 2014. gads, proti, simts gadi pēc minētā vēsturiskā notikuma.
No 1992. gada līdz 1996. gadam Bosnijas kara laikā Sarajeva piedzīvoja ilgāko galvaspilsētas aplenkumu mūsdienu karadarbības vēsturē. Es gribētu jums atgādināt par vienu dienu Sarajevā, proti, 1992. gada 28. maiju. Toreiz Čellists Vedran Smajovic, tērpies melnā, atskaņoja Tomaso Albinoni skaņdarbu „Adažio”. Mākslinieka skatuve bija izpostītās Sarajevas nacionālās bibliotēkas drupas; viņa klausītāju pulks bija neliela cilvēku grupa, kas, neraugoties uz pilsētas aplenkumu, nebija devusies prom, bet klausījās viņa mūzikā. Viņš spēlēja 22 dienas, atskaņojot mūziku dažādās vietās izpostītajā Sarajevā. Tas bija rekviēms tiem, kas tajās melnajās dienās tika nogalināti. Es biju aizkustināta, mani pārsteidza čellista un viņa klausītāju drosmīgā un iepriecinošā rīcība. Tādā veidā viņi man atklāja to, kas, neraugoties uz šausmām un zaudējumiem, mani uz mūžu piesaistīja Sarajevai.
Pilsētas kultūras dzīve nekad neapstājās. Pat nelabvēlīgākajos apstākļos tika organizēts ziemas festivāls. Ik gadus uz šo pilsētu dodas visu tautību pārstāvji. Ik gadus Sarajevā notiek ziemas festivāls, bērnu festivāls un kino festivāls. Filmu veidotāji no Korejas līdz pat Austrālijai, no Bulgārijas līdz Zviedrijai dodas uz Sarajevu, kur tiek demonstrēti kopražojumi. Pilsēta ir joprojām saglabājusi savu starpkultūru gaisotni un turas pie tās, pat neraugoties uz aizvien izteiktākiem etniskajiem sarežģījumiem politiskajā vidē. Jau šā iemesla dēļ vien pilsēta ir pelnījusi iespēju parādīt savu neaptveramo starpkultūru potenciālu.
Sarajeva ir paredzējusi savu pieteikumu iesniegt izņēmuma veidā, un jau šobrīd pilsēta ir sākusi vērienīgus sagatavošanās darbus. Mēs labi zinām, ka, šodien pieņemot šo priekšlikumu, mēs lūgsim izdarīt izņēmumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu. Tomēr, ja Parlaments šodien atbalstītu Sarajevas kandidatūru, es varētu cerēt uz Padomes saprātīgumu un tālredzību, jo mūsu argumenti patiesībā nav apstrīdami. Īpaši šobrīd Bosnijai un Hercegovinai, kā arī Sarajevai ir nepieciešams pierādījums tam, ka viss vēl nav zaudēts un ka Eiropa atbalsta arī tās centienus.
(Aplausi)
Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Mūsu šā rīta debatēs runa nav tikai par ekonomikas modeli vai tiesību sistēmu. Mēs runājam par kultūru un civilizāciju.
Kādu vietu Eiropa vēlas piešķirt kultūrai? Kam, mūsuprāt, vajadzētu ietekmēt mūsu darbus un jaunradi? Ar globalizāciju un pieaugošo tirdzniecību saistītā digitālā revolūcija liek mums apsvērt mūsu kultūras un ekonomikas modeli. Ņemot vērā internetu un digitālos plašsaziņas līdzekļus, kurp Eiropai, mūsuprāt, vajadzētu virzīties? Politika ir māksla paredzēt, tā sagatavo to, ko mēs vēlamies, lai pēc tam mums nevajadzētu samierināties ar to, ko nevēlamies.
Amerikāņu filmu režisors James Cameron savai filmai „Avatars” iztērēja tik daudz līdzekļu, cik Eiropas Savienības kultūras programmai bija atvēlēts visam 2007.–2013. gada periodam. Vai mēs kļūsim par pašiem nepiederošu kultūras produktu patērētājiem, vai būsim atkarīgi no tādiem starptautiskiem oligopoliem kā Google, iTunes, Amazon vai Holivuda, nespējot aizstāvēt paši savus līdzekļus?
Šorīt mēs runājam par problēmām, ar kurām 21. gadsimta globalizētajā pasaulē saskaras kultūra. Pagājušajā gadā publicējot zaļo grāmatu, Eiropas Komisija vismaz izvērtēja mūsu radošo un kultūras nozaru potenciālu. Eiropas Savienībai ir kultūras mantojums un kultūras aktīvi, kā arī ārkārtīgi dinamiska un dzīva filmu nozare. Šogad Kannu kino festivālā programma MEDIA atzīmē savu 20 gadu jubileju un atbalsta 20 konkursa filmas, kā arī festivālus, izpildītājmākslu un lielās izstādes, kas visu gadu notiek dažādās Eiropas vietās.
Turklāt,, neraugoties uz lejupslīdi, radošo un kultūras nozaru sektors pēdējos desmit gados ir konsekventi guvis panākumus. To apliecina arī skaitļi. Piemēram, 2003. gadā šās nozares ienākumi bija EUR 654 miljardi. Tās devums Kopienas IKP bija 2,6 %, un šī nozare Eiropas Savienībā nodrošināja 3,1 % visu darbavietu jeb nodarbināja 5,8 miljonus iedzīvotāju. 2008. gadā šie skaitļi bija jau EUR 860 miljardi, 14 miljoni darbavietu un gandrīz 7 % IKP. Tas ir vairāk nekā autobūves un lauksaimniecības pārtikas nozarēs kopā.
Divējādās būtības dēļ ― šīs nozares pieder gan tautsaimniecībai, gan kultūrai ― tās ir nozīmīgs spēks ilgtspējīgai, gudrai un integrējošai izaugsmei Eiropā ― vārdu sakot, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanai. Šīs nozares nodrošina ne tikai ekonomikas līdzekļus, bet atbalsta un bagātina arī kultūras daudzveidību. Tās veicina sociālo kohēziju, palīdz padarīt reģionus pievilcīgākus un palielina Eiropas Savienības ietekmi pasaulē. Ir pienācis laiks Kopienas līmenī dot impulsu patiesam virzītājspēkam, kas atbrīvotu šo nozaru potenciālu un stimulētu to attīstību.
Es vēlējos izzināt, kāda veida rīcība nodrošinātu atbalstu šo nozaru izaugsmei. Šiem pasākumiem ir vairāki virzieni. Pirmkārt, mūsu stratēģijas pamatā jābūt izglītībai un mācībām. No vienas puses, Eiropai ir jāatbalsta radošu talantu izpausme jau agrīnajā vecumā, jāveicina jauniešu izpratne par kultūru un jāveido partnerība starp augstskolām un uzņēmumiem. No otras puses, tai jānodrošina tas, ka kultūras nozarē nodarbinātajiem tiek mācītas jauno tehnoloģiju izmantošanas prasmes un uzņēmējdarbība, kā arī ir jāveicina labas prakses apmaiņa un zinātības nodošana. Otrkārt, autortiesības ir jāpielāgo digitālajam laikmetam. Pašreizējā autortiesību iegūšanas kārtība ir pārāk sadrumstalota un sarežģīta.
Trešajai mūsu stratēģijas būtiskajai daļai jābūt saistītai ar radošuma aizsardzību. Intelektuālais īpašums ir vērtīgs līdzeklis. Nenovērtēts radošums ir lemts pazušanai. Ir jāveicina mākslinieku mobilitāte. Eiropas Savienībai ir jānosaka Eiropas statuss, kas ļautu viņiem strādāt vienlīdzīgos darba apstākļos un būt sociāli aizsargātiem. Tai ir jāveicina darbu iegāde, izplatība un aprite, jānosaka nodokļu likme ar, piemēram, samazinātu PVN kultūrprecēm, un, visbeidzot, ir jāpalīdz nodrošināt finansējums. Privātie ieguldītāji bieži vien īpaši kūtri finansē mazos un vidējos uzņēmumus. Pilnībā netiek izmantotas arī tās iespējas, ko nodrošina valsts finansējums, īpaši struktūrfondi. Radošums un kultūra ir jāuzskata par būtiskiem mūsu politikas aspektiem, un tāpēc Eiropai tie ir jāveicina.
Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Jūs neapšaubāmi saprotat, ka man vajadzēs nedaudz vairāk par piecām minūtēm, lai atbildētu uz šiem pieciem ziņojumiem.
Vēlos pateikties Zver kungam par ziņojumu par iniciatīvu „Jaunatne kustībā”. Mēs patiešām novērtējam viņa un arī viņa līdzreferentu centienus, skarot šo ļoti svarīgo tematu. Kā jau ziņojumā skaidri minēts, iniciatīvas „Jaunatne kustībā” galvenais mērķis ir palīdzēt jauniešiem Eiropā gūt prasmes un pieredzi, kas nepieciešama, lai gūtu panākumus mūsdienu internacionalizētajā un uz zināšanām balstītajā ekonomikā.
Mūsu mērķis būtībā ir radīt tādus apstākļus, kuros katrs jaunietis spēj realizēt savu potenciālu. Tāpēc Komisija ir sākusi rīkoties, lai atbalstītu dalībvalstis, kad tās uzlabo izglītības un mācību kvalitāti un atbilstību, sākot ar agrīnu bērnību un līdz pat augstākajai izglītībai. Tāpēc esam noteikuši pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu jauniešiem pieejamās mobilitātes iespējas, un tieši tāpēc es un mans kolēģis no Komisijas László Andor esam veltījuši tik lielu uzmanību tam, lai uzlabotu apstākļus jauniešu iesaistīšanai darba tirgū.
Kā minēts Zver kunga ziņojumā, lai to panāktu, nepieciešami ilgstoši ieguldījumi visos izglītības un mācību līmeņos, un, protams, Eiropai ir jāpilda tās pienākumi. Tāpēc es aktīvi polemizēju par lielāku līdzekļu piešķiršanu izglītībai un mācībām jaunajai paaudzei un jauniešu programmām periodā pēc 2013. gada.
Es izmantošu šo iespēju un uzreiz atbildēšu uz diviem ziņojumā minētajiem punktiem. Pirmkārt, vēlos nomierināt jūs saistībā ar mūsu pieeju augstākās izglītības sistēmu pārredzamības uzlabošanai. Kā ziņojumā minēts, mūsu galīgais mērķis ir pilnveidot informāciju, kas topošajiem studentiem un citiem iedzīvotājiem ir pieejama par dažādiem iestāžu pasākumu un darbību aspektiem. Mēs vēlamies izveidot mehānismu, ar ko varētu novērst esošās augstskolu klasifikācijas trūkumus, iekļaujot tajā dažādus papildu faktorus. Mūsu mērķis nav publicēt augstskolu kategoriju tabulas.
Otrkārt, ņemot vērā ziņojumā pausto aicinājumu veikt pasākumus mobilitātes šķēršļu izskaušanai, es gribētu uzsvērt to, ka tuvākajās dienās Padome pieņems ieteikumu, kas izstrādāts nolūkā mudināt dalībvalstis veikt tieši šādus pasākumus. Tas būs vēl viens pasākums tuvāk mūsu mērķim paplašināt mobilitātes iespējas.
Noslēgumā saistībā ar iniciatīvu „Jaunatne kustībā” vēlos vēlreiz pateikties referentam un godājamajiem deputātiem par atbalstu.
Runājot par bērnu agrīno izglītošanu, vēlos pateikties Honeyball kundzei par ziņojumu un konstruktīvo pieeju jautājumam par agrīno pirmsskolas izglītību un bērnu aprūpi. Plaši pieejami, integrējoši un augstvērtīgi mazu bērnu izglītošanas un aprūpes pakalpojumi, pirmkārt, palīdz saskaņot ģimenes un darba dzīvi un, otrkārt, nodrošina pamatu mūžizglītībai, sociālai integrācijai, personīgai attīstībai un nodarbinātībai turpmākajā dzīvē. Savlaicīgi veikti ieguldījumi ir daudz efektīvāki nekā ieguldījumi turpmākajā dzīvē.
Tāpēc Komisija novērtē Parlamenta pieeju, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz ilgtermiņā gūto labumu, ko nodrošina ieguldījumi bērnu agrīnajā izglītošanā. Komisija piekrīt Parlamenta viedoklim, ka ir nepieciešama uz bērnu orientētāka pieeja. Papildus jautājumam par pieejamajām vietām, mums jārisina arī jautājums par kvalitāti Eiropas un valstu līmenī. Es runāju par, piemēram, personāla komplektēšanu un personāla kvalifikāciju, par aprūpes un izglītības integrēšanu, kā arī par vecāku iesaistīšanu, jo viņi tomēr ir pirmie savu bērnu audzinātāji. Komisija atzinīgi vērtē aicinājumu veikt vairāk Eiropas līmeņa pētījumu šajā jomā un efektīvāk izmantot pašreizējos finanšu instrumentus, piemēram, struktūrfondus un mūžizglītības programmas. Tāpat mēs atzinīgi vērtējam uzsvaru, kas likts uz nepieciešamību noteikt un apmainīties ar labu pieredzi Eiropas līmenī.
Pievēršoties Schaake kundzes ziņojumam par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās, vēlos apsveikt referenti par šā izcilā pastāvīgā dokumenta sagatavošanu. Tajā pareizi uzsvērta kultūras nozīme, kas ir ne tikai kā tilts starp tautām, bet arī kā pamatprincips mūsu vērtību veicināšanai pasaulē. Vienlaicīgi ziņojumā pausts aicinājums īstenot stratēģiskāku pieeju sadarbībai kultūras jomā starp ES un trešām valstīm. Ziņojumā sniegti arī interesanti priekšlikumi par to, kā Eiropas Ārējās darbības dienests varētu pieņemt izaicinājumu un attīstīt patiesu Eiropas kultūras diplomātiju.
Saistībā ar to, Schaake kundze, es minēšu divus konkrētus jūsu ziņojuma punktus. Pirmkārt, es gribētu norādīt, cik svarīgs ir jūsu ieteikums par saskaņotu un visaptverošu stratēģiju kultūras diplomātijai ES iestāžu līmenī. Otrkārt, ļaujiet man minēt ieceri par patiesas kultūras diplomātijas dimensijas nodrošināšanu Eiropas Ārējās darbības dienestā. Viens no tās aspektiem būtu kultūras atašeju biroju izveidošana lielākajās pasaules galvaspilsētās. Izveidojot šādus amatus, uzlabotos koordinācija gan starp dalībvalstu vēstniecību pašreizējiem kultūras atašejiem, gan arī starp valstu kultūras iestādēm, kuras tiek pārstāvētas vietējā līmenī; tas jo īpaši varētu notikt, izmantojot Eiropas Savienības dalībvalstu kultūras institūtu (EUNIC) tīklu. Nesen man bija tas gods tikties ar EUNIC pārstāvjiem gan Ķīnā, gan Brazīlijā, un tur es uzzināju, ka, lai veicinātu mūsu kultūru atpazīstamību viņu valstīs, ir nepieciešama sadarbība un koordinācija.
Runājot par mūsu jaunajiem stratēģiskajiem partneriem pasaulē, mēs nesen bijām liecinieki tam, kā kultūra var kļūt par ārējo attiecību sastāvdaļu. Šobrīd vairāk nekā jebkad esmu apņēmusies veicināt šo Eiropas kultūras programmas nozīmīgo dimensiju.
Tagad pievērsīšos Sanchez-Schmid kundzes ziņojumam par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu. Vēlos pateikties Parlamentam un īpaši Sanchez-Schmid kundzei par šo ļoti vērtīgo ziņojumu. Esmu gandarīta, ka ir manāma spēcīga uzskatu konverģence starp jūsu ziņojumu un mūsu veikto analīzi. Mēs piekrītam, ka kultūras un radošās nozares ir spēcīgi virzītājspēki, kas ne tikai nodrošina darbavietas, izaugsmi un eksporta ieņēmumus, bet veicina arī sociālo iekļaušanos, kultūras un valodu daudzveidību, kā arī starpkultūru dialogu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Kā minēts ziņojumā, šīs nozares var dot būtisku ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā, un tāpēc turpmākajos gados tām ir jāpiešķir nozīmīgāka vieta ES.
Tāpat mēs piekrītam, ka šo nozaru potenciāls nav pilnībā attīstīts. Ja vēlamies, lai šīs nozares attīstītos pilnībā, mums ir jāgūst panākumi vairākās jomās, proti, attiecībā uz prasmju pielāgošanu un resursu palielināšanu; piekļuvi finansējumam; labākas uzņēmējdarbības vides veidošanu; atbalsta sniegšanu pārrobežu apritei un jauniem izplatības modeļiem; šo nozaru potenciāla maksimizēšanu reģionālai un vietējai attīstībai, kā arī attiecībā uz plašākas to ietekmes nodrošināšanu inovāciju ziņā un radošas Eiropas veicināšanu pasaules līmenī. Šis secinājums izriet arī no apspriedēm, kas tika rīkotas sakarā ar mūsu Zaļo grāmatu, kuru dēļ atbildes sniedza 350 valsts iestādes, sabiedrība, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņēmumi, kas kultūras jomā aktīvi darbojas visā Eiropā.
Esmu gandarīta, ka gan Eiropā, gan arī Eiropas iestādēs mūsu Zaļā grāmata ir iekvēlinājusi debates par pareizo vidi, kas būtu jāveido, lai varētu apmierināt konkrētās vajadzības uzņēmējdarbības radīšanai nolūkā izmantot globalizācijas, digitalizācijas un kultūras daudzveidības piedāvātās jaunās iespējas. Esmu pārliecināta, ka mūsu kopīgie centieni palīdzēs radīt piemērotāku vidi, kurā šīm būtiskajām nozarēm būs svarīga nozīme apspriedēs par ES finansēšanas mehānismiem pēc 2013. gada un par stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu.
Visbeidzot esmu ļoti priecīga par Parlamenta entuziasmu un jo īpaši par man tuvas draudzenes Doris Pack entuziasmu saistībā ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu un Sarajevas interesi par šo statusu. Komisija neapšaubāmi piekrīt, ka Sarajevai ir vēsturiska un kultūras nozīme. Šī pilsēta simbolizē dažas no tumšākajām epizodēm nesenajā Eiropas vēsturē, tomēr vienlaikus tā vieš arī cerības par labāku nākotni. Par spīti daudzkārtējiem konfliktiem, Sarajeva ir tomēr saglabājusi savu daudzkulturālo gaisotni.
Ļaujiet man dažos vārdos pastāstīt par noteikumiem, kas reglamentē Eiropas kultūras galvaspilsētas. Parlaments un Padome 2006. gadā pieņēma lēmumu, kas ir iniciatīvas pamatā. Šajā juridiskajā dokumentā izklāstīti noteikumi par pilsētu atlasi, un jūs labāk par mani zināt, ka šādu lēmumu var mainīt vienīgi ar jaunu iniciatīvu, ievērojot parasto likumdošanas procedūru. Lēmumā noteikts, ka iniciatīva attiecas tikai uz 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šā lēmuma sastāvdaļa ir hronoloģiskā secībā sastādīts saraksts, kurā minētas divas dalībvalstis, kas līdz pat 2019. gadam ir tiesīgas saņemt šo statusu. Abas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ir jau izvēlētas, un Padome drīz apstiprinās 2015. gada galvaspilsētas.
Lēmumā noteikta arī kārtība, kādā pilsētai tiek piešķirts Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, un šie noteikumi neparedz Padomei nekādu iespēju piešķirt šādu statusu citai pilsētai ārpus noteiktās kārtības. Vienīgi Komisija ir pilnībā atbildīga par Parlamenta un Padomes pieņemto lēmumu īstenošanu. Saistībā ar tik būtisku jautājumu kā ģeogrāfiskās darbības joma, atkāpjoties no lēmuma par Eiropas kultūras galvaspilsētām, mēs vienkārši pārkāptu noteikumus, kurus mūs lūdza ievērot.
Es uzskatu, ka būtu īpaši grūti attaisnot izņēmuma gadījumu tik īsu brīdi pēc tam, kad mēs visi esam vienojušies par iniciatīvas noteikumiem. Pašreizējo lēmumu Parlaments un Padome pieņēma pirms mazāk nekā pieciem gadiem. Tas noteikti bija īstais brīdis, lai paredzētu to valstu līdzdalību, kas nav ES dalībvalstis, kā arī lai izvirzītu noteikumus izņēmuma gadījumiem. Tomēr toreiz tika nolemts, ka pēc 2010. gada valstis, kas nav ES dalībvalstis, nevar piedalīties šajā iniciatīvā.
Runājot par Eiropas kultūras galvaspilsētu nākotni, Komisija patlaban strādā pie iniciatīvas atjaunošanas periodam pēc 2019. gada. Mēs uzsākām sabiedrisko apspriešanu un patlaban izvērtējam pašreizējo shēmu. Pēc tam sagatavosim priekšlikumu, kuru ceram pieņemt 2012. gada sākumā. Sagatavošanas darbu gaitā Komisija izvērtē, vai pēc 2019. gada šai iniciatīvai nevarētu pievienoties arī kandidātvalstis. Vēlos jūs informēt, ka arī vairākas citas trešo valstu pilsētas ir jau izrādījušas interesi.
Noslēgumā ļaujiet man vēlreiz uzsvērt to, ka es īpaši novērtēju Sarajevas vietu Eiropas vēsturē un tās kultūras nozīmi. Lai gan kultūras galvaspilsētas pasākumi tai nav pieejami, ES, īstenojot savas kultūras programmas, var Sarajevai sniegt cita veida atbalstu gan 2014. gadā, gan pēc tam.
William (The Earl of) Dartmouth, Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu nolicis malā savu sagatavoto tekstu, jo vēlos iebilst pret priekšlikumu iecelt ES kultūras atašejus. Nespēju noticēt savām ausīm: jāsaka, ka šis Komisijas priekšlikums ir viens no dīvainākajiem un smieklīgākajiem priekšlikumiem, kādu jelkad iesniegusi šī iestāde, kas ir slavena ar saviem dīvainajiem un smieklīgajiem priekšlikumiem.
ES kultūras atašeji būs tikai un vienīgi papildu labi apmaksātas darbavietas, kurās nebūs jādara nekas un kuras ieņems labvēlību ieguvuši ES valsts ierēdņi, un kuras apmaksās iesaistītās valstis. Man arī jāpiebilst, ka Komisija, ierosinot šādu smieklīgu un dārgu priekšlikumu iecelt nevajadzīgus kultūras atašejus, ir bijusi neiejūtīga, ņemot vērā ekonomikas problēmas visā pasaulē. Iespējams, ka reizi par visām reizēm jūs aizmirsīsit savas pārmērīgi lielās algas un pensijas un padomāsit par to, cik faktiski izmaksā šādas iniciatīvas.
Jutta Steinruck, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atgriezīsimies pie temata. Kā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referente es vēlos pateikties visiem, kas strādāja pie šī ziņojuma. Komitejā visas grupas centās sasniegt vienprātīgi pieņemto mērķi, proti, nodrošināt, ka izglītība ir pieejama ikvienam jaunietim Eiropā, un atbalstīt viņus karjeras uzsākšanā, nevienu jaunieti nepametot „ceļmalā”.
Mana komitejas atzinuma pamatā nav Komisijas ziņojums, jo, manuprāt, tas bija pārāk nekonkrēts. Man bija būtiski ziņojumā uzskaitīt arī ļoti konkrētus uzdevumus. Dažos gadījumos es neatbalstīju ziņojumā paustās nostājas.
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja uzskata, ka svarīgs aspekts ir pāreja no skolas uz karjeru. Tas ir pamata posms. Šai pārejai jānotiek bez liekas kavēšanās. Mūsuprāt, svarīgi ir arī tas, lai jauniešu iekļūšana darba tirgū nebūtu saistīta ar sociālo dempingu un lai tā nenotiktu saskaņā ar dempinga nosacījumiem. Mūsuprāt, būtiska nozīme ir prakses iespējām. Tas ir svarīgi un nepieciešami, bet jāizvairās no praktikantu ļaunprātīgas izmantošanas, un tā jāaizliedz. Mēs vēlamies, lai tiktu izstrādāta iniciatīva par Eiropas kvalifikācijas sistēmu, nosakot prakses obligātos standartus.
Nobeigumā pieprasu Parlamentam un Komisijai nodrošināt, lai programmai „Jaunatne darbībā” netiktu piemērots budžeta samazinājums un lai tā netiktu atcelta par labu programmai „Jaunatne kustībā”. Jauniešu asociāciju darbs ir svarīga sociālā nodarbošanās un palīdz jauniešiem gūt panākumus gan savas iztikas nodrošināšanā, gan kā indivīdiem. Tā ir arī liela priekšrocība turpmākā darba dzīvē.
Karima Delli, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es runāšu par kultūras un radošajām nozarēm. Būdama Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma referente, es vēlos uzsvērt svarīgo nozīmi, kas piemīt kultūrai un radošumam Eiropas ekonomikā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, proti, zināšanu sabiedrības un inovāciju sasniegšanā, kā arī iespējamu jaunu darbavietu nodrošināšanā, ko tas varētu sniegt.
Šajā ziņojumā īpaša uzmanība tiek pievērsta darba apstākļiem šajā nozarē, jo īpaši neregulārajiem ienākumiem un nedrošajām darba attiecībām, par ko ir jāizvērš padziļinātas debates, lai ņemtu vērā konkrētus aspektus, piemēram, cīnoties pret diskrimināciju atalgojuma jomā, un lai uzlabotu atbilstību starp ieņemamo amatu un iegūto kvalifikācijas līmeni.
Mēs vēlamies jauniešiem un mazāk aizsargātajām personām palīdzēt piekļūt kultūras un radošajai videi, kā arī vēlamies veicināt mobilitāti un sekmēt kultūru daudzveidību, bezmaksas programmatūru un atvērtu standartu izmantošanu un izplatību.
Visbeidzot, mēs vēlamies uzsvērt mūžizglītības nozīmi šajā nozarē, kurā notiek straujas izmaiņas. Tagad vēlos runāt par programmu „Jaunatne kustībā”. Gados jauniem eiropiešiem neklājas viegli: cenšoties piekļūt nodarbinātībai, izglītībai, dzīvesvietai, kā arī sociālajiem dienestiem, viņi saskaras ar neskaitāmiem sarežģījumiem, kas saistīti ar sabiedrībā pieņemtām ievada ceremonijām. Mums jāatjauno viņu ticība nākotnei, sniedzot pielāgotas un vērienīgas atbildes.
Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā dokumentā ir apsvērta jauniešu iekļaušana ne tikai nodarbinātības jomā, bet arī izglītības un mācību jomā. Tāpēc vēlos uzsvērt manis atbalstīto pieprasījumu Eiropas Komisijai izstrādāt Zaļo grāmatu par jauniešu līdzdalību.
Mūsu ziņojumā ir arī uzsvērta mobilitāte, kurai jābūt pieejamai visiem, un to es atbalstu. Šobrīd mobilitāte galvenokārt attiecas uz studentiem, taču uz to jāmudina visi — gados jauni darba ņēmēji un jaunieši, kas ir iesaistīti arodmācībās. Nebūtu pareizi gados jaunus eiropiešus sadalīt grupās, proti, izglītotos, vairākās valodās runājošos un par nākotni pārliecinātos vienā grupā, savukārt pārējos jauniešus citā grupā, jo viņiem nav maģistra grāda vai viņi strādā roku darbu.
Man ir īpašs gandarījums, ka šajā dokumentā mēs aicinām novērst ar vecumu saistītu diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi sociālās aizsardzības shēmām. Es to šeit pieprasu, un es, protams, uzskatu, ka minimālo ienākumu shēma ir galvenais aspekts, lai nodrošinātu jauniešu neatkarību.
Mūsu ziņojumā ir uzsvērts, ka galvenais ir nodrošināt to, ka jaunieši var būt neatkarīgi, piekļūt veselības aprūpei un atļauties labu dzīvesvietu par pieņemamu cenu. Mēs visi zinām, ka jaunietis, kam mācību laikā ir arī jāstrādā, iespējams būs nesekmīgs savās mācībās.
Visbeidzot, esmu gandarīta, ka šajā Parlamentā ir atzīts, ka darba praksēm vairs nav jābūt slēptām darbavietām, bet gan pilnvērtīgai nodarbinātībai. Darba prakses laikā ir jāsaņem pietiekams atalgojums un sociālā aizsardzība.
(Aplausi)
Ivo Belet, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Manuprāt, mēs visi apzināmies, ka Eiropā pašlaik ir nemierīgi laiki gan ekonomikas, gan politikas jomā. Ir apdraudēta mūsu solidaritāte, jo piekrišanu gūst nacionālistu un populistu kustības, kā pirms mirkļa apliecināja viens mūsu kolēģis no Lielbritānijas — kurš ir arī aristokrātijas pārstāvis.
Dāmas un kungi! Pašreizējās tendences apdraud ES nākotni, kā arī eiropiešu pārticību un labklājību. Mēs esam ievēlēti, lai uz to sniegtu atbildes. Komisāre, kad tas ir vajadzīgs, šo atbildi var rast un tā ir jārod kultūras nozarē. Mums noteikti ir jāiegulda vairāk kopējas Eiropas sabiedriskās telpas izveidē. Tāpēc izglītība, kā jau norādīja šajās debatēs, varētu sniegt ļoti būtisku vai pat izšķirošu ieguldījumu. Mēs esam cieši pārliecināti, ka varam daudz labāk izmantot sadarbību starp uzņēmējiem kultūras nozarē, no vienas puses, un akadēmisko jomu, proti, gan augstākās izglītības — universitāšu un augstākās izglītības koledžu — gan vidējās izglītības pārstāvjiem, no otras puses, un ka šāda sadarbība piedāvā daudz vairāk iespēju nekā pašlaik izmantojam.
Komisāre, jūs pati nupat minējāt: šai nozarei ir liels potenciāls mūsu ekonomikā un nodarbinātībā, tādēļ mums jāveic konkrēti, veicinoši pasākumi, piemēram, jāsamazina nodoklis tiešsaistes projektiem, jo pašreizējā sistēma — PVN likme noteikti — nav atbilstīga šiem laikiem un ir pilnīgi negodīga. Turklāt uzņēmējiem un mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem radošajā nozarē ir vajadzīga piemērotāka piekļuve finansējuma iespējām, jo pašlaik mūsu rīcībā ir pārāk mazas zināšanas un pārāk neliela piekļuve banku finansējumam.
Minētajā kontekstā ziņojumā ir ierosināti ļoti konkrēti priekšlikumi un, komisāre, mēs paļaujamies gan uz Komisiju, gan kompetentajām dalībvalstu un reģionālajām iestādēm, ka tās saņemsies un sāks īstenot šo priekšlikumu.
Oldřich Vlasák, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Kultūras un radošās nozares situācija ir daļa no Eiropas inovāciju stratēģijas un stratēģijas „Eiropa 2020”, kā arī tā ir cieši saistīta ar pasākumiem, kuru mērķis ir efektīvāk izmantot pieminekļus, muzejus un galeriju kolekcijas, vai arī pilsētu un lauku struktūrvienības tūrismam un ar to saistītajiem pasākumiem. Saistībā ar to lielāko iespēju piedāvā vēsturiskā un kultūras materiāla digitalizācija. Digitalizācijai jāpalielina plašākas sabiedrības piekļuve materiāliem, kas ir svarīgi mācībām, zināšanām un izglītībai, kā arī kultūras identitātes stiprināšanai.
Ieguldījums šajās jomās sniedz gandrīz nodrošinātu atdevi ne tikai tūrisma jomā, kas noteikti ir būtiska daļa daudzās reģionālajās tautsaimniecībās, bet arī ārpolitikā. Ir lietderīgi vairot informētību par Eiropas valstu dziļajām kultūras tradīcijām un vienlaikus veicināt atsevišķu ciematu, pilsētu, reģionu, dalībvalstu un pašas ES attīstību pasaules kontekstā.
Tādēļ jaunajā plānošanas periodā pēc 2013. gada mums jāturpina finansējums kultūras projektiem no Eiropas struktūrfondiem, jāturpina nostiprināt mērķsadarbības programma sadarbībai starp vietējām iestādēm un, saglabājot sadaļu „Kultūra”, jānodrošina Kopienas programmas neatkarība attiecībā uz projektiem šajā jomā.
Cecilia Wikström, Juridiskās komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentei Sanchez-Schmid kundzei par viņas lielisko darbu pie šī ziņojuma. Esmu ļoti gandarīta un lepojos ar to, ka Juridiskā komiteja iesniedza mūsu atzinumu, par kuru bijām pilnībā vienojušies, un man ir ļoti patīkami, ka vairākums mūsu viedokļu ir ietverts jūsu ziņojumā. Ar nepacietību gaidām plašu atbalstu šajā sēžu zālē.
Pašlaik ir tāds laiks, kad digitālās tehnoloģijas un internets Eiropas kultūras un radošajām nozarēm sniedz gan lielas iespējas, gan rada lielas problēmas. Mums jāievēro pamatprincipi par intelektuālā īpašuma aizsardzību un vienlaicīgi jāveic vajadzīgie pasākumi, lai spētu atraisīt moderno tehnoloģiju potenciālu un radošumu. Eiropas kultūras jomas praktiķi, tehniskie novatori un — visvairāk — Eiropas pilsoņi ir pelnījuši labi funkcionējošu iekšējo tirgu, kurā pāri robežām var brīvi un bagātīgi plūst radošie materiāli un kurā kultūras jomas praktiķi jūtas droši, zinot, ka saņems atalgojumu par savu darbu.
Es arī vēlos pateikties referentiem par to, ka tika ietverts Juridiskās komitejas priekšlikums nodrošināt piemērotāku piekļuvi grāmatām personām, kas ir neredzīgas vai kam ir redzes traucējumi. Es ceru, ka tas varēs vēl vairāk palīdzēt šiem cilvēkiem izjust literatūras sniegto baudījumu un spēku. Ikvienam ir jābūt pieejamai vārda brīvībai. Paldies!
Priekšsēdētājs. – Tādējādi ir beigušās to runātāju runas, kas uzstājās attiecīgo komiteju vārdā, un es nespēju atturēties, lai nenorādītu uz kādu lietu.
Šādās runās, ar ko uzstājas atsevišķu komiteju vārdā, manuprāt, runātājam ir jācenšas pārstāvēt komiteju, kuras vārdā viņš vai viņa uzstājas.
Šajās debatēs uzklausījām runas, kas būtu absolūti piemērotas, ja tajās tiktu pausti atsevišķu personu viedokļi, bet kas ir pilnībā neatbilstīgas, ja ar tām uzstājas komitejas vārdā, kura — esmu diezgan drošs — nejutās pārstāvēta, dzirdot sacīto.
Es uzskatu, ka šis jautājums ir jāapsver vismaz Parlamenta Prezidijā, jo mēs nevaram pieļaut, ka dažus no šodien uzklausītajiem jautājumiem uzskata par jautājumiem, kas pausti to komiteju vārdā, kuras pārstāv tik lielu Parlamenta deputātu skaitu.
(Aplausi)
Marco Scurria, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es vispirms vēlos Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vārdā pateikties visiem referentiem, kas šorīt uzstājās ar runu par ziņojumiem, jo, manuprāt, šie ziņojumi mums ļauj likt pamatus turpmākajai Eiropai. Šorīt mēs strādājam turpmākajām paaudzēm — bērniem un mūsu jauniešiem — kas mums ir jāvirza nodarbinātības pasaulē, izmantojot svarīgu pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā”. Šorīt mēs runājam par Eiropas Savienības paplašināšanu līdz Balkāniem, izmantojot kultūru, kā arī attīstot kultūras un radošās nozares.
Lielas ekonomikas krīzes laikā ir svarīgi uzsvērt, ka vienīgā nozare, kas nestrādā ar zaudējumiem — patiesībā tās apgrozījums faktiski pieaug — ir kultūras nozare. Mēs vēlamies, lai kultūrai ir konkrēta nozīme Eiropas Savienības ārējās darbībās, un ne tikai, lord Dartmouth un Kuhn kungs, ar labi apmaksātiem ierēdņiem, bet drīzāk ar to, ka dibinām atbilstošāku miera, stabilitātes un izpratnes procesu starp dažādām kultūrām.
Šodien mums ir arī jācenšas stiprināt mūsu kultūras, izglītības un jauniešiem paredzētās programmas. Miljoniem eiropiešu tādas programmas kā Erasmus, Mūžizglītības programma, Comenius, Leonardo, „Jaunatne kustībā” un daudzas citas nav tikai nosaukumi, bet gan Eiropas Savienības pastāvēšanas simboli. Daudziem cilvēkiem tās nozīmē Eiropas gara sākumu un pirmo reizi, kad viņi sazinās ar koledžām un saviem vienaudžiem, patiešām palīdz stiprināt Eiropas Savienību, jo vairāk, ja ņemam vērā jauno atbildību, kuru sporta jomā ir uzņēmusies ES saskaņā ar Lisabonas Līgumu. Mums ir jāiegulda visās šajās programmās, bet galvenokārt jau mums ir tām jātic! Neviens nenoliedz piena kvotu nozīmi un ieguldījumu nozīmi rūpniecībā un vides aizsardzībā; taču tieši kultūra mums ļaus attīstīt Eiropu, un mums tas jādara nevis vārdos, bet ar programmām un pasākumiem, ko spējam un vēlamies ieviest praksē.
Vassiliou kundze, Pack kundzes aprakstītās vijoles skaņas Sarajevā atsaucas uz mūsu Eiropu vairāk nekā neskaitāmi noteikumi. Tieši tā tiks veidota Eiropa, un reizēm varbūt pat vajadzīgs šos noteikumus nedaudz mainīt.
Katarína Neveďalová, S&D grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Esmu ļoti priecīga, ka Eiropas Parlaments beidzot ir veltījis vienu pilnu savas plenārsēdes rītu kultūrai un izglītībai. Krīzes laikā izglītība ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, un mēs nedrīkstam aizmirst, ka izglītoti jaunieši ir mūsu nākotne.
Es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu „Jaunatne kustībā” un to, ka Komisija nav aizmirsusi jauniešus. Ieguldījumi izglītībā ir ES gadiem ilgo problēmu risinājums, pat budžeta samazinājumu laikā. Es vēlos apsveikt Eiropas Parlamenta referentu, kas strādāja pie iniciatīvas „Jaunatne kustībā”, proti, Zver kungu. Es uzskatu, ka viņa ziņojums ir īpaši vērtīgs, jo tas ir visas komitejas darbs, kuram ir kopējs mērķis nodrošināt ieguvumus jauniešiem.
Jauniešu mobilitāte ES un jo īpaši minētās mobilitātes veicināšana ir svarīgi aspekti Eiropas identitātei un Eiropas pilsoņu darbībām. Tomēr, kā jūs visi zināt, es kritiski izteicos par sākotnējo Komisijas iniciatīvu, tādēļ vēlos uzsvērt vairākus jautājumus, ko mums ir izdevies iekļaut šajā ziņojumā.
Noteikti ir svarīgi nepārtraukt ieguldījumus mobilitātē un tādās jauniešu programmās kā pašreizējā Erasmus un Leonardo programma, kā arī iniciatīvas „Jaunatne kustībā” pasākumos. Tas nenoliedzami ir viens no veidiem, kā mēs varam sasniegt stratēģijā „Eiropas 2020” noteiktos mērķus.
Es arī uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt mūžizglītību un pasākumus, kas nav paredzēti tikai jauniešiem. Es noteikti vēlos uzsvērt vienlīdzīgas iespējas visiem, ne tikai dzimumu līdztiesību, bet arī vienlīdzīgas iespējas invalīdiem vai citādi nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem. Nenoliedzami ir svarīgi atzīt neformālu izglītību kā vēl vienu nozīmīgu veidu, lai uzlabotu prasmes, ko gados jauni cilvēki var izmantot savā turpmākajā dzīvē.
Ļoti svarīgs ir arī dialogs starp dalībvalstīm un starp reģioniem, un esmu priecīga, ka mums tajā ir izdevies iekļaut vairākas Reģionu komitejas, kā arī citu organizāciju, piemēram, Eiropas Jaunatnes foruma atsauksmes.
Ir tik daudz šādu jautājumu, ka es varētu turpināt runāt ne tikai divas, bet desmit minūtes, bet es vēlos beigt runu ar vienu teikumu. Es būtu ļoti priecīga atbalstīt — kā viena no sākotnējām autorēm — iniciatīvu par Sarajevu, jo ir ļoti svarīgi, lai mēs pierādām šā reģiona iedzīvotājiem, ka viņi var paļauties uz ES atbalstu.
Hannu Takkula, ALDE grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts, ka šā rīta plenārsēde ir veltīta kultūras jautājumiem: ir ļoti svarīgi par tiem runāt — ne tikai vienu rītu, bet arī plašāk. Tomēr ir labi, ka mēs risinām šos jautājumus. Nav viegli apvienot visus šos ziņojumus un novērtēt tos, bet, iespējams, ka varu paust savu viedokli par tiem.
Apsverot Zver kunga ziņojumu par „Jaunatni kustībā”, ļoti iespējams ir tiesa, ka šī mobilitātes programma ir sevi apliecinājusi kā sekmīgu iniciatīvu, un viņa ziņojums izklāsta to daudz dziļāk, kas ir apsveicami. Manuprāt, tas varētu veicināt daudzu sekmīgu iniciatīvu attīstību Eiropas vēsturē un jaunatnes programmu nākotnē. Ir svarīgi nodrošināt, ka mums ir Eiropas līmeņa izglītības programmas, kurās var piedalīties gados jauni cilvēki, tādējādi tiek stiprināts multikulturālisms.
Ir arī ļoti svarīgi apsvērt Honeyball kundzes ziņojumā minēto jautājumu par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi (ECEC). Es labprātāk runāju par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, nevis par agrīno pirmsskolas mācīšanos, jo personas izaugsmei ir liela nozīme. Cilvēkiem ir jāļauj izaugt, un izglītība ir šī procesa sastāvdaļa. Ja mēs varam izaudzināt mūsu bērnus un jauniešus par labiem cilvēkiem un līdzsvarotiem sabiedrības pārstāvjiem — jau tas ir liels izaicinājums. Nepārprotami izšķiroša nozīme ir mājām, bet, kā ziņojumā ir ļoti pareizi norādīts, ir svarīgi arī nodrošināt, ka strādājošajiem ECEC jomā ir konkrēta nozīme un ka tādējādi noris starpniecības process, kas mūsdienās bērniem un jauniešiem ir īpaši vajadzīgs.
Apsverot Schaake kundzes ziņojumu attiecībā uz ES ārējām darbībām, jāsaka, ka, manuprāt, veidojot ārpolitiku, mums vajadzīga lielāka izpratne par kultūru. Tas ir īpaši svarīgi. Ir daudzi neveiksmīgi piemēri situācijām, kurās kultūras izcelsmes un konteksta nezināšanas dēļ ārpolitika nav bijusi sekmīga, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai kultūra būtu Eiropas Ārējās darbības dienesta darbības sastāvdaļa.
Nobeigumā vēlos minēt, ka mans viedoklis par Sarajevas iniciatīvu, ko šodien pieminēja Pack kundze, ir: jā, tiesa, ka pirms pieciem gadiem tika pieņemti lēmumi par kultūras galvaspilsētām, taču tāpat kā zinātnē paradigma vienmēr ir jāpārbauda no jauna. Pašreiz, iespējams, ir laiks to darīt attiecībā uz šo konkrēto jautājumu — vismaz savā ziņā — un censties rast risinājumu, ar kuru palīdzību varētu panākt izmaiņas saistībā ar Sarajevu. Manuprāt, tas varētu nodrošināt pievienoto vērtību programmai „Eiropas kultūras galvaspilsēta” un Eiropas Savienībai kopumā.
Rezumējot vēlos piebilst, ka mums jāapsver plašāka kultūras politikas darbības joma un jācenšas izprast tās nozīme visai Eiropas Savienībai. Iekšējais tirgus, kā arī ārpolitika un drošības politika nebūs ilgtspējīgi, ja nebūs spēcīga kultūras pamata, kas tos atbalstīs. Kultūra ir pamats visam, pamats visas Eiropas Savienības nākotnei, tādēļ ir svarīgi nodrošināt, ka tā tiek atzīta ne tikai saistībā ar IKP, bet arī kā īpaša vērtība gan cilvēkiem un sabiedrībai, gan galu galā visai Eiropas Savienībai.
Emma McClarkin, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pēdējo gadu laikā ir būtiski palielinājusies uzmanība, ko akadēmiskajā un politiskajā vidē pievērš kultūrai un izglītībai, un analīzē nemitīgi tiek uzvērtas šīs jomas kā īpaši svarīgi faktori, ne tikai lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju, bet arī lai veicinātu jauniešu mobilitāti Eiropā. Diemžēl pašreizējā ekonomikas vidē, kad daudzas dalībvalstis ievieš taupības pasākumus un budžeta samazinājumus, kas vajadzīgi, lai samazinātu deficītus, šīs jomas nereti tiek pamestas novārtā, un es vēlētos, lai tas tā nebūtu.
Ieguldījums izglītībā un kultūrā palīdz dalībvalstīm būt konkurētspējīgām pasaulē, sagatavojot mūsu jaunatni nākotnes izaicinājumiem, kā arī veicina radošumu, inovācijas un savstarpēju izpratni. Tomēr tieši šajās jomās drīzāk dalībvalstis, nevis ES kopumā, var rīkoties un zina, kā piemērotāk reaģēt uz problēmām izglītības jomā. Mani māc bažas par vairākiem aspektiem ziņojumos, ko šorīt apspriežam, jo īpaši saistībā ar iejaukšanos dalībvalstu subsidiaritātē attiecībā uz izglītības mērķiem un sociālo politiku. ES kompetences jomā nav izglītības reformu noteikšana dalībvalstīs un mums jānodrošina, lai tas tiek ievērots.
Kultūras jomā ES var palīdzēt dalībvalstīm maksimāli izmantot to politikas prioritātes, apmainoties ar labāko praksi un uzsverot svarīgus aspektus, piemēram, agrīno pirmsskolas mācīšanos, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un arodmācību veicināšanu. Vēl viens svarīgs faktors, lai palīdzētu mūsu jauniešiem nodrošināt iespējas, ir elastības nodrošināšana darba tirgos, lai cilvēki varētu mācīties darba laikā. Tomēr jaunu projektu un organizāciju patvaļīga izveidošana, lai veicinātu šos mērķus, ir pretrunā faktiskajam budžetam, kāds ir ES.
Mums jāņem vērā šis skumjais fakts un jācenšas nodrošināt tas, ko spējam šajā situācijā. Taču es patiesi paļaujos uz kultūras spēku, ka tas nodrošinās savstarpēju izpratni, kā arī veicinās inovācijas un ekonomikas izaugsmi. Mums Eiropā ir kultūras un radošuma bagātības, kas ir jāveicina un jāattīsta. Radošās nozares savā ziņā papildina ES ekonomiku un mūsu kultūras pieredzi. Mums tām jānodrošina līdzekļi, lai šīs nozares turpinātu savu attīstību un iegūtu atlīdzību, kāda tām pienākas. Nav pat jānorāda, ka, jo vairāk izglītosim Eiropas jauniešus, jo gaišāka būs mūsu nākotne problemātiskajā pasaulē.
Oriol Junqueras Vies, Verts/ALE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Kā ēnu referents ziņojumam par „Jaunatni kustībā”, kā arī ņemot vēra dažādos grozījumus, kas ierosināti ziņojumos par kultūras un radošo nozari, un par agrīno pirmsskolas mācīšanos, es vēlos izklāstīt šādu domu.
Ekonomikas krīze īpaši smagi skar jauniešus. Daudzos Eiropas Savienības reģionos jauniešu bezdarba līmenis pārsniedz 40 %. Tādēļ ir tik ļoti vajadzīgs padziļināti pārskatīt politikas virzienus, lai jauniešus iekļautu darba tirgū, piemēram, ziņojumu par „Jaunatni kustībā”.
Es vērsīšu uzmanību uz četriem, manuprāt, svarīgākajiem ziņojuma aspektiem.
Pirmkārt, es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi veicināt mobilitāti. Tas ir īpaši vērtīgs neformālās izglītības veids, kurā priekšroka ir kultūru apmaiņai un kurš jauniešiem nodrošina līdzekļus, kas tiem vajadzīgi, lai attīstītos pasaules profesionālajā vidē.
Otrkārt — un tas ir cieši saistīts ar mobilitāti — ir ļoti svarīgi, lai gados jauni cilvēki apgūst citas Eiropas valodas divu iemeslu dēļ: lai tekoši sazinātos Eiropas vidē un lai būtu pilnībā integrēti pārstāvji kopienās, kurās viņi dzīvo un strādā, citiem vārdiem sakot, sociālās kohēzijas nolūkā.
Treškārt, es vēlos uzsvērt politikas virzienu nozīmi uzņēmējdarbības veicināšanā. Patiešām ir būtiski sekmēt uzņēmējdarbības programmas universitāšu studentiem. Tas būs saistīts ar forumu veicināšanu, kuros varētu sarunāties finanšu jomas dalībnieki un studenti ar inovatīvām idejām.
Visbeidzot, es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz piekļuvi universitātēm, lai nepazaudētu nevienu Eiropas talantu. Mums ir vajadzīgi jaunieši, kas aktīvi darbojas ekonomikā. Mums ir vajadzīgi jaunieši, kas pilnībā attīsta savu potenciālu, jo arī viņiem ir svarīga nozīme, lai mēs izkļūtu no krīzes.
Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā manā rīcībā ir tikai divas minūtes, lai runātu par pieciem ziņojumiem un jautājumu, uz ko jāatbild mutiski, es runāšu tikai par diviem ziņojumiem: Sanchez-Schmid kundzes ziņojumu par radošajām nozarēm un manas kolēģes Schaake kundzes ziņojumu par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās. Es tā rīkojos tādēļ, ka kopā šie ziņojumi sniedz mums mikro un makro redzējumu par to, kas Eiropai ir vajadzīgs, lai izkļūtu no šīs krīzes, izmantojot eiropiešu talantu un iztēli.
Radošo nozaru gadījumā, manuprāt, ir pavisam skaidrs, ka Eiropai, visticamāk, ir augstākā potenciāla koncentrācija minēto nozaru jomā. Tas noteikti attiecas uz mūsu pilsētu reģioniem — mūsu pilsētām — kurās, no vienas puses, ir ļoti labs pārklājums, un, no otras puses, ļoti spēcīgas un dažādas kultūras personības ar lielu daudzveidību.
Dažos no mūsu pilsētu makroreģioniem ir faktori, kas nosaka, ka radošām nozarēm pašām jābūt ilgtspējīgām, t. i., intensīvs kapitāls, talanta un zināšanu koncentrācija, kā arī jau izveidotu uzņēmumu plaša daudzveidība. Tas, piemēram, vērojams reģionā starp Parīzi, Londonu un Antverpeni.
Tomēr tas neattiecas uz visu Eiropu. Citiem vārdiem sakot, dažos Eiropas perifērajos reģionos ir talants, ir vēsture un ir pilsētas, kam varētu būt svarīga nozīme Eiropas ekonomikas atjaunošanā, taču tie to nespēj bez palīdzības — vai nu Eiropas Savienības līmenī, vai dalībvalsts līmenī.
Tādēļ šādā veidā nevaram sevi mānīt: kamēr Eiropa nesakārtos savu ekonomiku, piemēram, emitējot obligācijas, mēs neko nevarēsim panākt. Mums Parlamentā ir ļoti labas ieceres, un vienlaicīgi valdības iznīcina eiro, padarot atveseļošanos par neiespējumu.
Runājot par ārpolitiku, un tā kā mans laiks jau ir gandrīz beidzies, es vēlos minēt, ka Eiropas Savienībai ir vienreizēja iespēja izstrādāt ārpolitiku, kas pilnībā atšķiras no dalībvalstu politikas. Turklāt kultūras kontekstā tam nav nekāda sakara ar iespējamo Eiropas identitātes un iluzoras Eiropas identitātes veidošanu, kā arī tās turpmāku eksportēšanu vai pārdošanu ārvalstīm. Tādējādi Eiropa varētu ieņemt ļoti labas pozīcijas, lai kultūru ārējās darbībās izmantotu kā divvirzienu ielu, ar kuras palīdzību mēs mācām, bet arī mācāmies, kā arī uzturam auglīgu dialogu ar citiem lieliem reģionālajiem blokiem, piemēram, Mercosur valstīm vai Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN).
Tādējādi pārējā pasaule gūs maksimālus ieguvumus no Eiropas demokrātijas piemēra, bet tas sniegs ieguvumus arī Eiropas Savienībai, jo tā varēs mācīties no citiem.
Giancarlo Scottà, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos savā runā ierosināt, ka mums ir vajadzīga jauna metodiska pieeja, jo īpaši mantojuma un kultūras mantojuma jomā, kas ir saistīts ar jaunu tehnoloģiju gudru izmantošanu. Informētība par lielo uzlabojumu potenciālu, kas piemīt jaunām tehnoloģijām gan efektivitātes, gan lietderīguma ziņā, noteikti ir saistīta arī ar pagātnes metožu aizmiršanu. Jaunas tehnoloģijas nozīmē jaunas darba metodes.
Es pats esmu pieredzējis, ka, gudri izmantojot tehnoloģiju pieminekļu aizsardzības jomā, ir iespējams iegūt būtiskus uzlabojumus gan plānošanā, gan saistībā ar restaurācijas darbiem. Turklāt kā vienlaicīgu blakusproduktu un bez papildu izmaksām mēs varam izstrādāt ļoti precīzas ģeometriskās datu bāzes, ko var izmantot, lai uzraudzītu un pārvaldītu materiālās kultūras pieminekļus dabas katastrofas gadījumā, kā arī produktus zinātniskajai izglītībai un attiecīgu materiālās kultūras pieminekļu veicināšanai pasaules līmenī, tādējādi nodrošinot atbilstību kultūras izpratnes un apmaiņas kritērijiem.
Manuprāt, svarīgāk ir ieguldīt darbu rīcības plānā, kura mērķis ir palīdzēt mums nodrošināt jauna līmeņa informētību par tehnoloģijām, lai Eiropai varētu radīt jaunas ekonomikas iespējas. Jo īpaši es uzskatu, ka ir jāapmāca jauni cilvēki, un paļaujos uz profesionālām, gados jaunām un augsti kvalificētām personām, kas spēj risināt jaunā pasaules tirgus radītās problēmas.
Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es runāšu tikai par to, kas man ir sakāms attiecībā uz ziņojumu par „Jaunatni kustībā”.
Es vēlos apsveikt referentu, jo ziņojumā ir izdevies ietver pilnīgi visus šā jautājuma un šīs Eiropas politikas aspektus. Plašāk es runāšu tikai par trim jautājumiem.
Pirmkārt, attiecībā uz ziņojuma 24. un 25. punktu par bērniem, kas paliek skolā, un par apmeklētības palielināšanu, vēlos uzdot šādu jautājumu. Starp citu, es to samērā nesen arī iesniedzu Komisijai, lai saņemtu rakstisku atbildi. Es joprojām gaidu šo atbildi, bet izmantoju iespēju, lai pieminētu minēto problēmu, par kuru runāju jau labu laiku. Daudzas Austrumeiropas valstis, kas pievienojās pēdējās paplašināšanās laikā, saskaras ar problēmu, ka konkrētas mazākumtautības ievēro praksi, kura ir tikpat kā pārtapusi par tradīciju, proti, tās izņem savus bērnus no skolas un tad vecāki šos bērnus ekspluatē. Kad tiek piemēroti pasākumi, lai mainītu šo procesu, tos parasti uzskata par diskriminējošiem. Tādēļ es uzdodu jautājumu: ko tieši mēs diskriminējam? Es gribētu zināt, vai tie ir vecāki, kas ekspluatē savus bērnus, vai bērni, kuri tādējādi zaudē jebkādu iespēju tikt integrētiem, jo viņiem nav nekādas izglītības, lai gan, kā jūs zināt, ekonomiskā integrācija ar nodarbinātības un resursu starpniecību nodrošina pamatu cita veida integrācijai.
Apsverot ziņojuma 27. punktu, jāsaka, ka šajā punktā ir ļoti precīza atsauce uz faktisku problēmu. Vadošas universitātes lektors nesen pauda man savus uzskatus par to, ka patiesībā Bulgārijas universitātes nezina, ka ir arī Erasmus programma skolotājiem. Šajā jomā ir jāīsteno turpmāki pasākumi.
Visbeidzot, liela problēma ir arī jauniešu nodarbinātība, kas ir minēta ziņojuma F un G punktos. Es runāju par to, ka, kad jaunieši meklē darbu, viņiem jau ir jābūt praksei. Tomēr, ja persona ir nupat pabeigusi skolu vai universitāti, tai nevar būt darba pieredzes. Šāda prasība ir smieklīga un diskriminējoša, un tā ir nopietni jāapsver. Tā attiecas gan uz valsts, gan privāto sektoru. Tāpēc viens no pasākumiem, ko jo īpaši var īstenot valsts sektorā, ir stingru noteikumu piemērošana attiecībā uz tādu cilvēku pensionēšanos, kuri ir sasnieguši konkrētu vecumu, lai atbrīvotu vietas jauniešiem.
Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Mums jāpateicas Sanchez-Schmid kundzei par šo ziņojumu. ES iestādes ir sev noteikušas mērķi efektīvāk izmantot pieejamās iespējas, ko sniedz kultūras un radošās nozares. Tas ir svarīgs uzdevums, jo piemērotāki nozares noteikumi ļautu ES kļūt par pasaules tirgus līderi šajā jomā.
Kultūra sekmē cīņu pret nabadzību un marginalizāciju, kā arī palīdz stiprināt un saglabāt Eiropas kopējo garu un mantojumu. Izveidojot skaidru virzienu radošai domāšanai un no tās izrietošajām idejām, mēs visi varam iegūt intelektuālas un ekonomikas priekšrocības. Kultūras un radošā nozare jau ir svarīgas jomas, kas motivē un ietekmē ekonomiku, lai gan to situācija ne vienmēr ir labvēlīga. Lai gan nav iespējams ierobežot radošumu, ir iespējams nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku vēlmi radīt. Nenoteikta uzņēmējdarbības vide un nelabvēlīgs tiesiskais reglamentējums var apslāpēt pilsoņu radošuma garu. Ir pareizi, ka mēs paredzam, ka stratēģija „Eiropa 2020” palīdzēs radošām grupām — kas līdz šim tikušas ierobežotas — izpausties Eiropas līmenī. Vienlaicīgi tā var savā ziņā veicināt iespēju līdzsvaru starp dalībvalstīm, ļaujot mums baudīt nozari, kurā ir pieci miljoni darba ņēmēju, kā arī to skaita pieaugumu visās dalībvalstīs. Šajā jomā mēs plānojam piešķirt svarīgu nozīmi arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Centrāleiropai ir daudz gudru pilsoņu, kuri vēlas radīt. Jautājums ir par to, vai mēs jau pašreiz spējam visiem nodrošināt atbilstīgu pamatu. Diemžēl nē, bet pieaugošais mērķtiecīgu programmu skaits, tostarp, piemēram, stratēģija Donavas reģionam, uzlabos šo situāciju.
Šā rīta apspriede attiecas arī uz jauniešiem. Ir svarīgi, lai turpmākās paaudzes saņemtu no Eiropas pilnīgu atbalstu kultūras izglītības, tālākizglītības un mākslinieciskās radīšanas jomā. Mums jārod risinājumi, kas Eiropas Savienībā veicina mākslinieciskās radīšanas pievilcību, un vienlaicīgi nodrošina konkurences apstākļus starptautiskajā konkurencē.
Rezumējot vēlos piebilst, ka ir īpaši svarīgi pievērsties kultūras un radošajām nozarēm, tādēļ mums pēc iespējas ātrāk — gan māksliniekiem, gan radošiem prātiem — jānodrošina atbilstīgi nosacījumi, kuros jāņem vērā to vienreizējās īpatnības mobilitātes, intelektuālā īpašuma tiesību un sociālās aizsardzības jomā.
Knut Fleckenstein (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar savu ziņojumu par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās Parlaments apliecina savu mērķi iesaistīties arī šajā politikas jomā, kurā notiek attīstība. Tas — un es vēlos šeit izteikties uzmanīgi — ka šeit šodien nav Ārējās rīcības dienesta pārstāvis, pierāda, cik šis ziņojums ir vajadzīgs.
Ziņojumā ir pareizi mudināts nākotnē lielāku nozīmi piešķirt kultūras aspektiem ārpolitikā, kurā tie ir sistemātiskāk jāintegrē. Manai grupai bija svarīgi aicināt izstrādāt saskaņotāku stratēģiju, kas efektīvāk koordinē ES ārpolitikas programmas ar kultūras jomām, tādējādi ņemot vērā kultūru daudzveidību ES. Pack kundze to jau minēja, apgalvojot, ka ir jāintegrē dalībvalstis un starp tām pastāvošās struktūrvienības, piemēram, valstu kultūras institūtu tīkls EUNIC, un ka pilsoniskā sabiedrība ir jāapsver kā Eiropas ārējās kultūras politikas sastāvdaļa. ES moto „Vienoti daudzveidībā” jāattiecina arī uz tēlu, ko Eiropas Savienība rada pārējās pasaules acīs. Mums šajā nolūkā ir arī vēl vairāk jāizmanto tādi jaunie līdzekļi kā saziņas platformas.
Šajā procesā mums jānodrošina, ka māksla un kultūra ārpolitikā nekļūst par novēršanās līdzekļiem. Eiropas Kopienu raksturo mūsu kultūras vērtības. Tāpēc ir svarīgi un pareizi šo kultūru daudzveidību un identitāti izplatīt arī ārpus Eiropas Savienības, izmantojot tās politikas virzienus. Esmu pārliecināts, ka tādējādi šajā Parlamentā varam sasniegt daudz vairāk, tostarp arī debatēs par cilvēktiesībām un demokrātiju, nekā ar iebiedēšanu, kam nereti nav nekāda pamata.
Morten Løkkegaard (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs piedalāmies cīņas starpposmā, ko atspoguļo arī šodienas debates — cīņā starp Eiropas pašreizējām varām, kas vēlas novājināt Eiropas projektu, un tām, kas — krīzes apstākļos, kādos pašlaik atrodamies — vēlas „ierēvēt buras” un faktiski nostiprināt Eiropas projektu. Pašlaik daudz runā par ekonomiku un integrāciju, kā arī par ārpolitiku, un tas noteikti arī ir svarīgi. Tomēr es nešaubos, ka, ja vēlamies saglabāt Eiropas projektu un jo īpaši ja vēlamies, lai tas rod atbalstu starp Eiropas iedzīvotājiem, kas pašlaik uz to visu noraugās skeptiski, mums ir jāiegulda kultūrā un mums jāiegulda jauniešos. Tādēļ es noteikti atzinīgi vērtēju šodienas debates un šos piecus ziņojumus, kurus apspriežam.
Es biju ēnu referents ziņojumam par „Jaunatni kustībā” un vēlos pateikties mūsu referentam Zver kungam par lielisko sadarbību. Tā kā laika trūkuma dēļ nevaru īpaši iedziļināties, vērsīšu uzmanību tikai uz diviem aspektiem. Pirmais ir jautājums par jauniešu iespējām pārvietoties pāri robežām. Manuprāt, krīzes apstākļos ir svarīgi gan politiski, gan finanšu ziņā lielāko uzmanību patiešām pievērst jauniešu mobilitātes faktiskajai īstenošanai un atbalstīšanai. Tādēļ, protams, esmu gandarīts, ka viens no jautājumiem, pie kura strādājam, ir nostiprināt Eiropas kvalifikācijas sistēmas, citiem vārdiem sakot, shēmas, kas ļauj jauniešiem izmantot ārvalstīs iegūtos kredītpunktus. Tas ir neliels, bet būtisks jautājums, ko ir svarīgi veicināt, lai tā dēļ jaunieši nesaskartos ar problēmām.
Otra lieta ir tāda, ka es vēlos uzsvērt to, ko mēs dēvējam par „Mobilitātes progresa ziņojumu”, kurā norādīsim uz mobilitātes ierobežojumiem dalībvalstīs. To es pilnībā atbalstu — manuprāt, tā ir ļoti laba iecere. Ir tikai divi konkrēti piemēri, kas pierāda, ka mēs progresējam un ka problēmas slēpjas tieši sīkumos. Proti, tieši pie tā mums ir jāstrādā, lai nostiprinātu iespējas jauniešiem un tādējādi ieguldītu viņos. Visbeidzot, vēlos pateikties referentam par sadarbību un novēlēt komisārei sekmes lielā uzdevuma izpildē, kas — cik man zināms — paredz informēt pārējos Komisijas komisārus par kultūras un jauniešu nozīmi.
Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērst uzmanību uz kultūras nozīmi ārējās darbībās un Schaake kundzes izstrādāto ziņojumu. Es vēlos piebilst, ka konkrēti ziņojuma aspekti ir atbalstāmi un apsveicami. Tā 17. punktā ir nosodīti totalitārisma režīmi, kuros piemēro cenzūru. Ziņojuma 50. punktā ir pausti iebildumi pret kultūras argumentu izmantošanu, lai attaisnotu cilvēktiesību pārkāpumus, un mums ir problēmas ar tieši šādas šķietamas daudzveidības izmantošanu, piemēram, sakaros ar Ķīnu. Ziņojuma 39. punktā pilsoniskā sabiedrība tiek mudināta iesaistīties un tiek uzsvērta demokrātisku brīvību un pamata cilvēktiesību nozīme.
Visās šajās jomās ziņojums ir atbalstāms un apsveicams. Starp citu, Kultūras un izglītības komitejas darba laikā mums no ziņojuma izdevās svītrot priekšlikumu par īpaša ES vēstnieka tikai kultūras jautājumos iecelšanu. Tie ir panākumi. Tomēr diemžēl ir arī jautājumi, ko es sauktu par problemātiskiem un kas diemžēl nozīmē, ka Kultūras un izglītības komitejas sanāksmēs tika izmainīts noteikums, kurš paredzēja, ka tas nozīmētu tādas personas iecelšanu, kas būtu atbildīga tikai par kultūras jautājumiem un neko citu. Tam es aicinu pievērst uzmanību. Otra lieta — ziņojumā tiek aicināts nodrošināt papildu mācības Eiropas Ārējās darbības dienesta darbiniekiem kultūras un digitalizācijas politikas virzienu jomās. Kultūras un izglītības komitejā mēs nevēlējāmies, lai šis noteikums palielinātu izmaksas šajā jomā, taču diemžēl šo grozījumu nepieņēma. Tāpēc mana attieksme pret šo ziņojumu ir divējāda.
Malika Benarab-Attou (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Divi ziņojumi, ko izstrādājušas Schaake kundze un Sanchez-Schmid kundze, mums atgādina, ka kultūra nav dekoratīvs motīvs, bet gan sarežģītu savstarpēju saistību auglis, kas norāda uz to, ka kultūras jautājumi ir jārisina šķērsgriezumā un ka tie ir jāintegrē visos Eiropas politikas virzienos — gan iekšējos, gan ārējos, kā arī gan sociālajos, gan ekonomikas.
Šajā saistībā es jūs, komisāre, mudinu turpināt strādāt šajā virzienā un attīstīt sadarbību ar citām komitejām, ar citiem Eiropas Komisijas dienestiem, kā arī ar baroneses Ashton Eiropas Ārējās darbības dienestu.
Turklāt es vēlos atgriezties pie jautājuma, kas šajos ziņojumos nav iztirzāts, proti, par mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu mobilitāti. Patiešām šis jautājums ir ļoti svarīgs Eiropas kultūras nozares attīstībā. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi divi aspekti; pirmkārt, tas, lai Eiropa Savienība un dalībvalstis izplata skaidru un saprotamu informāciju par pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām.
Otrkārt — kā jau ziņojumā ir minēts — regulatīvu un administratīvu ierobežojumu atcelšana, kas Šengenas zonā kavē brīvu pārvietošanos kultūras nozarē iesaistītajiem, jo īpaši trešo valstu valstspiederīgajiem, piemēram, Eiropas Savienībā ieviešot kopējas paātrinātas procedūras īstermiņa un ilgtermiņa vīzām, kā arī vienotu procedūru darba atļauju saņemšanai Eiropas Savienībā. Es mudinu Komisiju turpināt tās darbu šajās jomās.
Visbeidzot, saistībā ar to, ka savā ziņā pieaug amerikāņu tendences saistībā ar kultūras izklaidēm, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir steidzami jāatgādina tas, cik svarīgi ir nodrošināties ar līdzekļiem, lai aizsargātu un veicinātu Eiropas kultūru un trešo valstu kultūru daudzveidību. Tādēļ Eiropai ir jāmaina sava nostāja un tā nedrīkst atteikties no cīņas par „miermīlīgo varu”, jo šobrīd mēs runājam par to, ka ir jāievēro kultūras daudzveidība kā dialogu veidošanas līdzeklis un kā pasaules miera un stabilitātes veidošanas līdzeklis.
Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzstāties ar dažiem vispārīgiem komentāriem par visām šā rīta debatēm.
Diemžēl šajā sēžu zālē nepievērš pietiekamu vērību jautājumiem, ka saistīti ar izglītību un kultūru. Tomēr tie ir svarīgi mūsu nākotnei, Eiropas nākotnei un mūsu jauniešu nākotnei. Cilvēki, kas ir jaunāki par 30 gadiem, veido 20 % no Eiropas iedzīvotājiem, savukārt to, kuri jaunāki par 24 gadiem, bezdarbs tagad ir sasniedzis jau gandrīz līdz 21 %; gandrīz 15 % no 18–24 gadus veciem cilvēkiem pamet tālākizglītību vai augstāko izglītību pirms otrā posma beigām un neturpina apgūt kādu papildu izglītību vai turpmākas mācības. Kas ir vēl sliktāk — gandrīz 25 % no jauniešiem, kas jaunāki par 15 gadiem, lasa ar grūtībām. Mēs nevaram pieņemt šos skaitļus, un krīzes apstākļos tie vairākās dalībvalstīs pasliktinās.
Mums iesniegtais ziņojums par „Jaunatni kustībā” ir pareizā virzība saistībā ar konkrētiem jautājumiem, un šajā ziņojumā ir vairāki vēstījumi Komisijai un dalībvalstīm. Eiropas Parlaments no jauna apstiprina to, ka nevēlas upurēt jauniešus uz Eiropā īstenotās taupības politikas altāra. Cerēsim, ka tie nebūs tukši vārdi!
Šajā ziņojumā ir arī vairāki uztraucoši aspekti, jo īpaši kad tajā ir izrādīta vēlme ieviest reformas augstākās izglītības mācību programmā, pamatojoties tikai uz tirgus prasībām un necenšoties no jauna stiprināt vispārīgāku augstākās izglītības nozīmi saistībā ar nākotnes pilsoņu vispārēju izglītošanu.
Mēs zinām, ka, jo plašākas ir jauniešiem nodrošinātās mācības, jo labāk viņi var risināt dzīves grūtības, jo īpaši saistībā ar darbu. Drīz mums būs iespēja strādāt pie jautājumiem, kas saistīti ar Boloņas procesu, un to es vērtēju atzinīgi. Es tikai vēlos piebilst, ka mūsu pienākums ir uzklausīt pieaugošās — maigi izsakoties — bažas vairākās dalībvalstīs saistībā ar reformām, ko īsteno, aizbildinoties ar Boloņas procesu. Mēs nevaram uzupurēt mūsu jauniešus; tāpēc ar vārdiem nepietiek.
Es vēlos arī dažos vārdos pateikties Honeyball kundzei par viņas ziņojumu un darbu, ko esam spējuši paveikt saistībā ar bērnu aprūpes jautājumiem. Es pilnībā atbalstu šā ziņojuma pamatnostādnes. Savukārt es nevaru atbalstīt Sanchez-Schmid kundze ziņojumā izklāstītās pamatnostādnes par kultūras nozarēm, jo saskaņā ar šīm pamatnostādnēm uz kultūras precēm attiecinātu komerciālu aprēķinu, kas būtu atkarīgs no tirgus spēkiem.
Visbeidzot vēlos paust pilnīgu atbalstu Pack kundzei saistībā ar to, ka viņa izvēlējās Sarajevu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Juozas Imbrasas (EFD). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos nedaudz izteikties par iniciatīvu „Jaunatne kustībā”. Šai iniciatīvai ir ļoti labs mērķis — veicināt jauniešu izglītību un mācības, sekmējot mobilitāti, un atvieglot jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu. Pašlaik tas ir īpaši svarīgi jauniešiem, kas pieder kādai no tām sociālajām grupām, kuras smagāk skārusi pasaules finanšu krīze. Ir jāatbalsta jauniešu iekļūšana darba tirgū, lai viņi nodrošinātu paši savu nākotni, kā arī sekmētu ekonomikas izaugsmi un labklājību. Ir ļoti svarīgi, ka jaunieši var attīstīt savu kompetenci, prasmes un zināšanas, kas viņiem ļaus aktīvi sekmēt Eiropas Savienības izaugsmi un ilgtspējīgu nākotni turpmākajos gados. Es uzskatu, ka ir būtiski nodrošināt, lai viņu iegūtā izglītība atbilstu darba tirgus vajadzībām. Ir arī svarīgi nodrošināt, ka Eiropas jauniešiem netiek liegta iespēja attīstīt sevi un veicināt Eiropas Savienības labklājību. Mobilitāte rada konkrētas problēmas. Jaunieši, kas ir ieguvuši izglītību citā dalībvalstī, parasti tajā paliek un strādā. Tādēļ tādai valstij kā Lietuva, kas saskaras ar smagu ekonomikas situāciju, draud risks, ka tā uz kādu laiku zaudēs izglītotus cilvēkus, kuri ir valsts izaugsmes pamatā, un ne jau tikai ekonomikas ziņā. Tā, protams, ir mūsu pašu iekšējā problēma un mēs to paši atrisināsim. Kopumā ir lieliski, ka šodien cenšamies risināt jautājumu, kas ir ļoti svarīgs mūsu jaunatnei.
Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi, dārgie viesi no Tīringenes, kuri atrodas apmeklētāju galerijā!
Priekšsēdētāja kungs! Savam kolēģim, kurš baidās, ka izglītoti jaunieši pārcelsies uz citu valsti, vēlos iebilst, ka civilizācija aug un attīstās, cilvēkiem pārvietojoties, un mums nevajadzētu no tā baidīties. Tas notiek vienmēr, kad satiekas cilvēki no dažādām valstīm un apkopo savas dažādās pieredzes: Eiropā tam ir ļoti daudzi piemēri, un tas ir labi, ka mums ir tik daudz ko sacīt par mobilitāti. Šī mobilitāte nodrošinās veselības un labklājības turpināšanos Eiropā.
Zver kunga ziņojumā ir vērsta uzmanība uz vairākiem ierobežojumiem, kas Eiropā nemotivē mobilitāti, un es vēlētos dažus no tiem uzsvērt. Atsaucoties uz Løkkegaard kunga īso komentāru, jāsaka, ka patiešām nav pieņemami, ka jaunieši, kas studē, mācās vai strādā ārvalstīs, pārceļoties saskaras ar sarežģījumiem, un tas ietver tādus vienkāršus apstākļus kā piekļuve banku pakalpojumiem vai dzīvokļa īre. Turklāt viņiem piemēro augstas viesabonēšanas maksas, kad viņi zvana uz mājām vai piekļūst internetam un tiešsaistē meklē vajadzīgu pamatinformāciju. Datu viesabonēšana ir ārkārtīgi dārga.
Komisija iniciatīvā „Jaunatne kustībā” ir ierosinājusi ieviest mobilitātes progresa ziņojumu. Tas ļaus sistemātiski uzraudzīt dalībvalstu progresu šo šķēršļu likvidēšanā. Progresa ziņojums būtu vispusīgs un vienkāršs, lai to varētu izmantot kā patiesu katalizatoru minēto šķēršļu novēršanai dalībvalstīs. Tas nodrošinātu ieguvumus gados jauniem un veciem cilvēkiem, studentiem un darba ņēmējiem. Es aicinu Komisiju iesniegt sīki izstrādātu priekšlikumu par to, kā darbosies šis mobilitātes progresa ziņojums, un ceru, ka tā to darīs pēc iespējas ātrāk.
Nobeigumā vēlos piebilst, ka mobilitāte ir horizontāls jautājums, tādēļ es mudinu savus kolēģus Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā darbā pie ikvienas jomas neaizmirst par mobilitātes nozīmi.
Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropā, kuras iedzīvotāji noveco un kura cenšas rast atbildes uz pasaules līmeņa nākotnes problēmām, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāizmanto šis spēcīgais Parlamenta mudinājums, lai pierādītu, ka tās var būt drosmīgākas, ieguldot nākotnes paaudzēs, izglītībā un kultūrā. Pieņemot šos četrus ziņojumus un priekšlikumu par Sarajevu, Parlaments aicina šos jautājumus ietvert stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēs.
Ziņojumā par kultūras un radošajām nozarēm jo īpaši ir uzvērtas ekonomikas, kā arī nodarbinātības un inovāciju priekšrocības, un šī nozare jau tagad veido gandrīz 3 % no Eiropas kopprodukta un nodarbina 5 miljonus cilvēku — šis skaits pieaug līdz 7 %, ja ņem vērā palīgnozares. Kā šā pasākuma ēnu referente no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas esmu gandarīta, ka referente Sanchez-Schmid kundze ir pieņēmusi manus grozījumus.
Ko mēs ierosinājām? Vispirms, lai mūsu tūrisms un mode tiktu pievienoti astoņām jau ietvertajām nozarēm. Mēs arī ceram, ka Komisija — un esmu pārliecināta, ka Vassiliou kundze rīkosies, lai tas tā būtu — iesniegs Balto grāmatu par kultūras un radošajām nozarēm pēc iespējas ātrāk, lai nostiprinātu šo pārnozaru stratēģiju Eiropā un dalībvalstīs. Finansējuma samazināšana kultūrai un izglītībai krīzes laikā — kā rīkojas mana valsts, jo kultūra neesot būtiska, lai izdzīvotu — nozīmē neieguldīt nākotnē un gudrā, iekļaujošā izaugsmē; tas nozīmē nesaprast to, ka kultūra ir būtiska dzīvei.
Ziņojumā ir minēts, ka ir oficiāli jāatzīst Eiropas statuss māksliniekiem un personām, kas iesaistītas radošās profesijās, un ka kultūras nozarē ir pilnībā jāatzīst mazi un vidēji uzņēmumi, lai tie varētu piekļūt kredītiem un atbalstam izveides sākumposmā, jo īpaši to attiecinot uz jauniešiem, kuri jaunāki par 35 gadiem. Ziņojumā arī pausts solījums aizsargāt darbavietas un ieviest īpašus mācību un inovatīvus finanšu instrumentus, ņemot vērā to, ka radošajā nozarē kapitālu nereti veido nemateriālas vērtības, kas tomēr ir ļoti svarīgas inovācijām visās nozarēs.
Eiropas līmeņa kultūras nozare ir jāņem vērā starptautiskās tirdzniecības tiesiskajā reglamentējumā, pilnīgi noteikti Eiropas dimensijā un kultūras diplomātijā, kā arī iekšējā tirgū un mobilitātē…
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Lai tādas stratēģijas kā „Jaunatne kustībā” būtu efektīvas un sniegtu mērāmus rezultātus, ir jāvairo sadarbība izglītības un uzņēmējdarbības jomā. Lai gan piekrītu referentei, ka izglītībai ir ne tikai jānodrošina nodarbinātība, bet arī jāveicina radošums, ir jāvirzās pretī izglītības un uzņēmējdarbības mērķu integrēšanai. Universitātes programmas ir jātuvina darba tirgus prasībām. Jauniem cilvēkiem jādod iespēja bez ierobežojumiem iegūt pieredzi, prasmes, zināšanas un informāciju, lai sagatavotos nākotnes karjerai un uzņēmējdarbībai. Proti, ir jāuzlabo iespējas jauniešiem iesaistīties profesionālajā izglītībā un arodmācībās, lai veicinātu viņu mobilitāti Eiropas Savienībā un nodrošinātu prakses iespējas ārvalstīs, tādējādi paplašinot viņu prasmes un nodarbinātību.
Mobilitātes programmām un ieguvumiem, ko gūst, strādājot un mācoties ārvalstīs, jābūt pieejamiem visiem jauniešiem neatkarīgi no tā, kādu izglītību viņi ir izvēlējušies. Iniciatīvai „Jaunatne kustībā” ir sekmīgas īstenošanas potenciāls, bet tā ir arī jāpārvērš konkrētos pasākumos, kas nodrošinās ieguvumus jauniešiem.
Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Manā vēlēšanu apgabalā jau sen veicina pasākumus, lai sekmētu velsiešu valodu starp jaunajām paaudzēm, un to panāk, izmantojot mākslinieciskus un tehniskus talantus, proti, veidojot animāciju programmas, piemēram, Sally Mally, Super Ted un Sam Tân. Šobrīd šo tradīciju ir atsvaidzinājuši jauni iestudējumi, piemēram, Dr Who un Torchwood, tādēļ Velsa strauji kļūst zināma kā kultūras izcilības centrs saistībā ar filmu un programmu producēšanu, kā arī tādām jaunākām radošajām jomām kā rentablā azartspēļu nozare.
Lai tas turpinātos, svarīgākais, kas mums tagad ir jāpaveic, ir atbalsta sniegšana mūsu radošajām nozarēm, kas tam vajadzīgs, lai tās turpinātu augt. Mums jāpievērš uzmanība administratīvajiem sarežģījumiem, ar ko saskaras visi mazie uzņēmumi, un jācenšas rast veidi, kā iegūt patiesu pievienoto vērtību no vienotā tirgus, sadarbojoties intelektuālā īpašuma tiesību jomā, Eiropas patenta jomā, kā arī pilnībā izmantojot digitālās programmas potenciālu un, protams, novēršot nekonsekvences spēkā esošajos ES tiesību aktos, piemēram, PVN jomā.
Mūsu ES budžets ir jāizmanto produktīvi, lai mēs pašreizējo apjomīgo radošo enerģiju pārveidotu patiesi produktīvos uzņēmumos, kas nodrošina ilgtspējīgas darbavietas, kā arī pārtikušu un bagātu nākotni mūsu iedzīvotajiem Velsā un citur.
Helga Trüpel (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Faktiski mēs šorīt runājam par kultūras nozīmi dažādās politikas jomās — ārpolitikā, ekonomikas politikā, izglītības politikā un sociālajā politikā — un, kā mēs visi zinām, mēs visi gūstam ieguvumus no tā, ka kultūra tiek uztverta nopietnāk. Demokrātijas attīstība arābu valstīs nebūtu iespējama bez šīs uz kultūru balstītās vēlmes atvērties kultūru daudzveidībai, demokrātijai un preses brīvībai.
Radošās nozares ir svarīga ekonomikas politikas sastāvdaļa. Manā valstī Vācijā radošajā nozarē ir vairāk darbavietu nekā autobūves nozarē. Tas mums ir jāņem vērā. Tādējādi tā ir arī stratēģijas „Eiropa 2020” svarīga daļa. Tomēr man jāsaka, ka, ja vēlamies veicināt radošās nozares, mums ir jāstrādā jo īpaši pie digitalizācijas attīstības. Mēs zinām, ka tieši radošo materiālu izstrādātāji veido kultūras nozares vērtību ķēdes pamatu. Tāpēc, no vienas puses, mēs esam ļoti ieinteresēti kultūru daudzveidībā, atbalstot radošus cilvēkus un vieglu piekļuvi radošajiem materiāliem tiešsaistē. Tomēr vienlaicīgi mēs vēlamies, lai mākslinieki saņem godīgu samaksu, kas mūsdienu digitalizācijas pasaulē nereti tā nav. Tādēļ mums jāgroza tiesību akti līgumu jomā, lai stiprinātu mūsu mākslinieku pozīcijas sarunās par atalgojumu. Mums jāizstrādā jauni sociālie modeļi, lai atrastu godīgu līdzsvaru starp lietotāju vieglu piekļuvi un pienācīgu samaksu tiem, kas izstrādā jaunos materiālus.
Man ir viens pēdējais komentārs. Ja Sarajeva būtu Eiropas 2014. gada kultūras galvaspilsēta, tam būtu liela simboliska vērtība, un Eiropai tas būtu vēsturisks panākums.
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā par iniciatīvu „Jaunatne kustībā” ir vairākas labas idejas, piemēram, prasība neizmantot krīzi kā attaisnojumu izglītības izmaksu samazināšanai. Tomēr ziņojumā atzīts Boloņas process, kas palielinājis lielkapitāla varu un veicinājis izglītības komodifikācijas procesu.
Referents norādīja, ka universitātes saņem pārāk mazu finansējumu, tādēļ aicina tās piesaistīt lielāku finansējumu no privātiem avotiem. Protams, risinājums finansējuma palielināšanai nav nedz privātā sektora iesaistīšana, jo tas atstātu kropļojošu efektu uz izglītību, nedz arī tādas mācību maksas noteikšana, kas liegtu pieeju izglītībai simtiem tūkstošu jauniešu visā Eiropā, bet gan valsts ieguldījums, lai nodrošinātu pietiekami finansētu bezmaksas izglītību visos līmeņos. Turklāt nežēlīgas taupības dēļ daudzās valstīs jauniem cilvēkiem faktiski nav iespējams pēc izglītības pabeigšanas atrast piemērotu darbavietu. Ceturtā daļa jauniešu Īrijā pašlaik ir bez darba, un ik nedēļu emigrē 1000 cilvēku, tādēļ daudzās īru ģimenēs jēdzienam „Jaunatne kustībā” ir pavisam cita nozīme. Šo bezdarba krīzi var atrisināt vienīgi, valstij veicot lielus ieguldījumus piemērotu darbavietu izveidošanā.
Derek Roland Clark (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad atbildīgie cilvēki un valdības taupa katru santīmu, Komisija ierosina lielākus izdevumus stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros — iniciatīvas „Jaunatne kustībā” karti, Eiropas kvalifikācijas apliecību, Eiropas vakanču uzraudzības līdzekli —, un to visu kultūras diplomātijas vārdā, lai mudinātu jauniešus ceļot, kaut gan viņi to jau dara, pēc savas iniciatīvas ceļojot ar mugursomām apkārt pasaulei. Kāpēc mums vajadzīgi dārgi pasākumi tā sekmēšanai?
Runājot par Eiropas kultūras izplatīšanu — tā jāizplata pēc iespējas plašāk, jo, raugoties uz to, kurp dodas šī trakā ES, drīz pāri būs palikusi vairs vienīgi bezjēdzīga mantra: „Vienoti daudzveidībā”. Vai jūs nesaprotat, ka Eiropa nav viena valsts, bet gan plašs un krāšņs pievilcīgu un atšķirīgu, tomēr saskanīgu kultūras platformu gobelēns, un to saplūdināšana nozīmētu to pārvēršanu par pelēku un amorfu masu, tādējādi iznīcinot to, ko sakāties dievinām?
Neuzstājiet uz ES kultūru; dariet pieejamu itāļu, vācu, franču, nīderlandiešu, britu un pārējās kultūras visiem, kas vēlas tās baudīt, un pārējais notiks tāpēc vien.
Marielle Gallo (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Uzskatu, ka saistībā ar kultūras un mākslas vērtību digitalizāciju radies šāds jautājums: vai Eiropai ir lemts kļūt par Amerikas Savienoto Valstu un drīz arī jauno valstu patēriņa zemi, vai arī tā beidzot modīsies un ieguldīs līdzekļus informācijas, kultūras un ekonomiskā potenciāla attīstīšanā?
Protams, esmu pārliecināta, ka Eiropas kultūra ir bagāta un daudzveidīga, bet šodien es runāju konkurētspējas aspektā, un gribētu atmaskot kādu bezjēdzību un absurdu. Brīvi pieejami pakalpojumi, par ko daži cilvēki sapņo, piekļuve visam, nemaksājot neko, būtu bezjēdzība. Ja mēs izvēlētos šo virzienu, šajā nozarē ieguldījumu vairs nebūtu. Radošo profesiju pārstāvji un izgudrotāji nevarētu saņemt taisnīgu atlīdzību un pakāpeniski izzustu. Tāpēc ekonomikas modeļos, ko īstenosim tīmeklī pieejamajam kultūras mantojumam, nav paredzēti bezmaksas pakalpojumi.
Nodoklis, kas tiek piemērots nemateriālajām kultūras vērtībām, savukārt ir absurds no diviem aspektiem. Pirmkārt, rodas PVN kropļojums, kas atkarīgs no valsts, kurā pasākums tiek īstenots. Piemēram, Amerikas platformas kopš 1998. gada bauda moratoriju, kas veicinājis to fantastisko uzplaukumu. Otrkārt, notiek PVN likmju diskriminācija, kas ir nelabvēlīga digitālām precēm salīdzinājumā ar taustāmām precēm. Es domāju, ka mums šīs divas problēmas jārisina, izstrādājot tiesību aktus.
Maria Badia i Cutchet (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Arī es atzinīgi vērtēju šo debašu sniegto iespēju spriest par četriem ziņojumiem, par ko balsosim rīta sēdes noslēgumā. Šajos ziņojumos, manuprāt, izklāstīti ļoti svarīgi jautājumi, lai mēģinātu rast risinājumu galvenajām problēmām Eiropas Savienībā; ziņojumos izklāstīts, kā risināt jautājumus par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, jauniešu bezdarbu, ekonomisko krīzi un migrācijas kustībām.
Saistībā ar to es gribētu izteikt īsu komentāru par bērnu agrīno izglītošanu. Tāpat kā Honeyball kundze, es uzskatu, ka tas ir viens no jautājumiem, kam nav pievērsta nepieciešamā uzmanība. Mēs zinām, un to ik dienas apliecina aizvien vairāk pētījumu, ka agrīnā bērnībā notiek intensīvākā mūsu izziņas un emocionālo spēju attīstība. Šā iemesla dēļ visos pētījumos konstatēts, ka ieguldījumi pirmajos dzīves gados dod daudz labākus rezultātus nekā vēlākā posmā. Es uzskatu, ka ir laiks pievērst uzmanību ne tikai studijām universitātē vai arodmācībām, kā esam darījuši līdz šim, bet arī bērnu agrīnai izglītošanai.
Ļoti svarīgs man šķiet arī ziņojums „Jaunatne kustībā”, kura viens no galvenajiem mērķiem ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas jautājuma risināšana. Es uzskatu, ka šis jautājums pilnīgi noteikti ir saistīts ar jauniešu bezdarbu, kurš mūsu Savienībā procentuāli ir ļoti augsts. Mums jāsniedz atbildes par nākotni šiem jauniešiem, kas ir Eiropas Savienības nākotne.
Atsaucoties uz ziņojumu par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās, noslēgumā es gribētu izcelt kultūras nozīmīgumu mūsu sadarbības politikā. Ir svarīgi rast labāku savstarpēju sapratni ar trešām valstīm, un šajā laikā, kad uz dienvidiem no mūsu robežām notiek apvērsumi, uzskatu, ka būtu prātīgi rast atbildi uz minētajiem jautājumiem.
Marietje Schaake (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! „Ja gribi zināt, kur ir elle, jautā māksliniekam, un, ja nevari atrast mākslinieku, zini, ka jau atrodies ellē.” Domāju, ka šis citāts, ko radījis kāds anonīms autors Sarajevā, rezumē to, cik māksla un kultūra ir svarīga ne tikai atvērtai sabiedrībai, bet arī mūsu attiecībām ar pārējo pasauli. Bosnija un Hercegovina ar tās galvaspilsētu Sarajevu ir viens no melnajiem caurumiem Eiropas kartē, un tā ir noticis mūsu vēstures dēļ. Tomēr tagad mums jāskatās nākotnē.
Sarajevas cilvēki ir iepazinuši elli tuvplānā, īpaši jau pilsētas aplenkuma laikā, un māksla un kultūra palīdzēja tās cilvēkiem izdzīvot. Orķestris mēģināja, kamēr pilsēta tika apšaudīta, un ziemas mākslas un kultūras festivāls turpinājās. Sarajeva ir pelnījusi Eiropas pavasari. Nākamā paaudze cieš no vēstures brūcēm, un mums kā eiropiešiem ir jāuzņemas attiecīga atbildība skatīties nākotnē kopā ar viņiem un iekļaut viņus Eiropas horizontā.
Es pilnībā atbalstu Pack kundzes iniciatīvu un gribu lūgt Parlamentu to atbalstīt un darīt visu, kas mūsu spēkos, lai izvirzītu Sarajevu par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Es uzskatu, ka tad, ja mēs visi to gribēsim, tas noteikti būs iespējams, jo būtu ļoti žēl, ja birokrātija liktu šķēršļus mūsu iecerēm un veselajam saprātam.
Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ļoti svarīgas ir tās Schaake kundzes ziņojuma daļas, kurās runāts par vajadzību palielināt Eiropas kaimiņvalstu jauniešu mobilitāti. Lai gan, no vienas puses, šķiet, ka Eiropas Savienības pārmērīga iesaistīšanās dalībvalstu kultūras pasākumos nav nepieciešama, no otras puses, es uzskatu, ka, ņemot vērā pašlaik Tunisijā notiekošo, kā arī ņemot vērā pirms diviem mēnešiem Baltkrievijā notikušo, Eiropas Savienībai ir svarīgi ar savu kultūras vēstījumu un vēstījumu par demokrātiju un tiesiskumu uzrunāt kaimiņvalstu jauniešu eliti, kā arī atrast naudas līdzekļus jauniešu apmaiņai, kopīgam mācību laikam, ceļošanai, universitāšu dibināšanai un mācību programmu atbalstam. Tādas programmas tiek īstenotas dalībvalstīs, piemēram, Polijā, Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrā. Tas ir jāuzskata par piemēru, un jāizsaka atzinība Schaake kundzei, kas mūs vada šajā virzienā. Bez tā mēs neko nespētu sasniegt.
Heinz K. Becker (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, apmeklētāji galerijā! Man ir liels gods, iespējams, vairs ne kā jaunietim, bet joprojām kā jaunam šī Parlamenta deputātam, šeit uzstāties pirmo reizi.
Pamatiniciatīvu „Jaunatne kustībā”, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” programmas sastāvdaļa, es gribētu raksturot kā teicamu mērķi, lai sasniegtu lielāko iespējamo uzlabojumu jauniešu iekļūšanai darba tirgū, uzsverot divus galvenos aspektus. Līdztekus bērnu agrīnajai izglītošanai, tās mērķis, pirmkārt, ir samazināt to personu skaitu, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un, otrkārt, palielināt absolventu skaitu. Vērā ņemamo ekonomikas krīzes izraisīto šķēršļu dēļ, kā arī, galvenokārt, strukturālo trūkumu dēļ daudzās (gandrīz visās) valstīs citos apgabalos, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pilnīgi citi priekšnosacījumi.
Kā piemēru minēšu savu dzimteni: Austrijā to personu skaits, kas priekšlaicīgi pārtrauc mācības, ir tikai 8,7 %, salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju, kas ir aptuveni 14 %, un noteikti būtu vērts izpētīt Austrijas divkāršo arodizglītības sistēmu, kuru atbalsta sociālie partneri. Arī Vācija šajā jomā ir ļoti veiksmīga. Ņemsim to par paraugu! Tomēr arī Austrijai vajadzētu censties sasniegt paraugu attiecībā uz nepietiekamu skaitu augsti kvalificētu absolventu. Citās dalībvalstīs ir ievērojami lielāks kvalificētu augstskolas absolventu skaits, un mums jāpēta viņu sistēmas. Šajās jomās mēs varam daudz mācīties viens no otra.
Šie trūkumi ļoti skaidri norāda, ka nepieciešams rīkoties — mums ātri un efektīvi jāpārvar bezdibenis starp izglītības sistēmu un darba tirgu.
Noslēgumā es vēl gribētu pateikt sirsnīgu paldies Pack kundzei un atbalstīt viņu, sakot, ka Sarajeva kā Eiropas kultūras galvaspilsēta nebūtu izņēmums, bet gan nepieciešamība!
Priekšsēdētājs. – Becker kungs, es negribēju jūs pārtraukt, jo zinu, ka šī ir jūsu pirmā runa šajā Parlamentā, un es gribēju izrādīt jums atzinību. Ceru, ka nākotnē jūs ievērosiet noteikto laiku, tomēr jebkurā gadījumā es jums vēlu panākumus darbā kā deputātam mūsu vidū.
Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienībā ir valstis, kurās bezdarba līmenis sasniedz 20 %, bet jauniešu bezdarba līmenis pat 40 %. Tas nav tikai vienas valsts piemērs, daudzās valstīs vidējais jauniešu bezdarba līmenis ir divreiz lielāks nekā vidējais līmenis valstī.
Runājot par Eiropas integrāciju, kā arī par šeit apspriesto programmu un projektu nākotni, visiem šiem jauniešiem jājūtas kā eiropiešiem. Visiem šiem jauniešiem jārod sava nākotne Eiropas Savienības robežās. Tāpēc es noteikti uzskatu, ka, minot programmu „Jaunatne kustībā”, mums daudz vairāk būtu jārunā par to, kā nodrošināt jauniešiem piekļuvi darbavietām, un par to, kāda būs šo jauniešu nākotne Eiropas Savienībā.
Es uzskatu, ka risinājumi, kurus paredzam šīm problēmām, nav pietiekami piemēroti un mums daudz vairāk uzmanības jāvelta tam, kā katra dalībvalsts īsteno šeit apspriestos projektus un programmas. Es uzskatu, ka Eiropas Komisijas uzdevums ir iedrošināt dalībvalstis pienācīgi īstenot šīs programmas un apmierināt jauniešu vajadzības.
Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Ir tāds laiks, kad valstu kultūras atšķirības liek birokrātiem slēgt robežas, kā to nesen demonstrēja dāņi, un būvēt augstus mūrus, tādējādi dodot priekšroku konfliktu risināšanai ar ieročiem, nevis sapratni un līdzjūtību. Laikā, kad mākslinieciskie sasniegumi kļūst par vienreiz lietojamām precēm un galveno peļņas gūšanas avotu un kad tiek radīti vareni globāli monopoli, kas diktē tendences un vērtības, ziņojums par Ārējās darbības dienesta kultūras dimensiju un kultūras nozīmi Eiropas Savienībā, vērtējot kopumā, ir vairāk nekā apsveicams.
Šajā ziņojumā izklāstīts, kādā veidā mūsu kopējais kultūras tēls un mazo valstu un Eiropas Savienības dalībvalstu mākslinieciskie sasniegumi, saskaroties ar citu valstu kultūrām, varētu paaugstināt mūsu publisko debašu standartus un pat atvieglot diplomātu un stratēģu grūto uzdevumu rast risinājumus neskaitāmām krīzēm gan savā zemē, gan ārpus tās. Neievērojot nekādus ierobežojumus, jaunie informācijas nesēji un jaunās tehnoloģijas paver milzīgas iespējas. Es būtu vēlējies, lai ziņojumā pāris vārdi būtu veltīti grāmatām, piemēram, iecerei, ka grāmatas nevajadzētu aplikt ar nodokli. Mēs varētu runāt par kultūras pārvaldību vai iespēju dot jaunu impulsu Melina Mercouri ierosmei par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Dāmas un kungi, komisāres kundze, dosim Sarajevai iespēju!
Valdemar Tomaševski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Bērnu agrīnās izglītošanas process ir viens no svarīgākajiem vecāku un valsts pienākumiem. Šajā kontekstā ir svarīgi un piemēroti minēt, ka rezolūcija uzsver agrīnu reģionālo un mazākumtautību valodu mācīšanu. Īpaši svarīgi ir nodrošināt mācību procesu mātes valodā, jo zināms, ka bērns veiksmīgāk spēj uzkrāt zināšanas tajā valodā, kurā domā. Tāpēc nav pieļaujams, ka to mazākumtautību, skolās, kas ir valsts pamatiedzīvotāji, no pirmā vai otrā gada tiktu ieviesta izglītība citā valodā, kas nav mātes valoda; līdzīgu lēmumu nesen pieņēma Lietuvas parlaments. Poļi, kas dzīvo Lietuvā jau vairāk nekā septiņus gadsimtus, obligāto divvalodu mācību ieviešanu nepārprotami uztver kā diskrimināciju, kam jāpieliek punkts.
Anna Záborská (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Man ļoti žēl par zemestrīces sekām jūsu valstī.
(SK) Es gribētu izteikt atzinību Mary Honeyball darbam pie ziņojuma par bērnu agrīno izglītošanu. Es dokumentā saskatu centienus atteikties no ideoloģiskiem aizspriedumiem un rast kompromisu visā politiskajā spektrā. Tas ir pareizi un atbilstoši, jo runa ir par ģimeni un bērna labklājību. Vecākiem ir galvenā atbildība par savu bērnu audzināšanu un izglītošanu. To apstiprina arī referentes atsauces uz pantiem Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērna tiesībām. Vecāku atbildība minēta arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā — vecākiem ir priekšrocību tiesības izvēlēties savu bērnu izglītības veidu.
Arī es uzskatu, ka ieguldījums izglītībā un bērnu agrīnajā izglītošanā veicinās labklājību nākotnē. Ir pierādījumi tam, ka bērni jau agrīnā vecumā attīstīta atbildības, sapratnes un sociālās uzvedības pamatprasmes. Ziņojums arī uzsver, ka rūpes par jauniešiem ir labākais veids, kā novērst nākotnē iespējamu nepilngadīgo noziedzību. Par šiem faktoriem es vairāk runāju ziņojumā, kas sagatavots kā ieguldījums cīņai pret nepilngadīgo noziedzību, pamatojoties uz dzimumu līdztiesības un vecāku atbildības politiku.
Tieši tāpat kā referente, arī es esmu pret mākslīgu sieviešu procentuālās attiecības palielināšanu darba tirgū. Daudzas mātes labāk izvēlētos rūpēties par saviem bērniem, nevis tiktu oficiāli nodarbinātas. Tomēr viņām nav izvēles brīvības, jo sabiedrība piešķir mazu, vai itin nekādu, vērtību sievietes darbam mājās un bērnu aprūpē. Iesniegtajā ziņojumā nav iekļauti ierosinājumi valstīm noteikt finansiālu atlīdzību mātēm par bērnu audzināšanu un izglītošanu vismaz proporcionāli valstu veiktajām iemaksām pirmsskolas iestāžu uzturēšanai. Ziņojums visumā ņemot ir pasākums pareizajā virzienā, un nākotnes sociālā attīstība piespiedīs mūs pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam.
Chrysoula Paliadeli (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Iniciatīva „Jaunatne kustībā” orientējas uz jauniešu mobilitātes stiprināšanu, galvenokārt nodarbinātības labad. Tomēr ekonomikas krīzes laikos, kad tiek apšaubītas vērtības, jauniešu mobilitāte nevar tikt saistīta vienīgi ar bezdarba novēršanu. Eiropas Savienības vienotību apdraud konservatīvās tendences, un dažas no tām dzirdējām arī šorīt, tāpēc jauniešu mobilitāte var tikt izmantota kā nozīmīgs instruments Eiropas kohēzijas stiprināšanai. Tirgus vajadzības jāņem vērā kā sekundārs faktors.
Tomēr universitātēm jāsaglabā sava neatkarība un sabiedriskais raksturs, un to kursiem jāsaglabā akadēmiska un uz pētniecību balstīta ievirze. Augstākajai izglītībai Eiropas Savienībā nevajadzētu aprobežoties ar krīzes un uzticības trūkuma radīto modeļu atražošanu. Gluži pretēji, tai vajadzētu censties radīt jaunus sociālās kohēzijas un kolektivitātes standartus, kurus humanitārās zinātnes un uz tām balstītā Eiropas universitāšu klasifikācijas sistēma varētu attīstīt pareizajā virzienā.
Sabine Verheyen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, viesi! Eiropas kultūras daudzveidība ir nozīmīga prece, kas mums jāsaglabā un nākotnē pat jāattīsta. Lai tas būtu iespējams, mums jāņem vērā digitālā laikmeta izaicinājumi ne tikai informācijas un zināšanu sabiedrībā, bet turklāt arī kultūras un radošajā nozarē.
Kultūras daudzveidība nav tikai ideāls, tā ir arī svarīgs ekonomikas faktors. Apmēram pieci miljoni cilvēku Eiropas Savienībā ir nodarbināti kultūras nozarē. Tas pielīdzināms aptuveni 2,5 % no visiem iedzīvotājiem. Kultūras nozare ir izaugsmes nozare, kas attīstās ātrāk nekā daudzas citas ekonomikas jomas. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstību vienlīdz veicina gan kultūras nozares satura piedāvājums, gan arī tas, kā tehnoloģijas mainījušas un attīstījušas šī satura būtību un kvalitāti. Tāpēc kultūras un radošajām nozarēm vajadzīga sistēma, kurā tās varētu ilgtspējīgi attīstīties, saskaroties ar digitālā laikmeta izaicinājumiem. Mums vajadzīga moderna, pieejama un likumiski noteikta sistēma, kurā visi var attīstīties uz līdzīgiem pamatiem.
Kultūras un radošā nozare ir Eiropas dzinējspēks. Tāpēc mums jāpievērš šai jomai konkrēta uzmanība, tostarp arī attiecībā uz izglītību un mācībām. Mums jānodrošina jauniešiem kultūras un radošās prasmes, tostarp arī mūžizglītības jomā. Bet mums arī jāuzlabo savu radošo mākslinieku uzņēmējdarbības prasmes un jāsniedz viņiem pamatīgas informācijas nesēju lietotprasmes jauno tehnoloģiju jomā.
Mums jārada sistēma, kurā kultūras nozarē iesaistītie varētu saņemt garantētus iztikas līdzekļus. Tāpēc mums intensīvāk jāstrādā pie autortiesību, sociālās nodrošinājuma un intelektuālā īpašuma jautājumiem, kā arī, lai nodrošinātu brīvu pieeju informācijai un saturam un nepārtrauktu radošo un kultūras nozaru turpmāku attīstību digitālā vidē, un ļautu mums saglabāt kultūras daudzveidību un Eiropas kultūras mantojumu kā nozīmīgu un Eiropas Savienībai raksturīgu iezīmi.
Priekšsēdētājs. – Verheyen kundze, jūsu runas laikā tulki man norādīja, ka viņi nespēj jums izsekot. Es jūs nepārtraucu, jo man šķita sarežģīti to izdarīt, un es par to atvainojos tulkiem. Es gribu informēt deputātus, ka tiek mainīta sistēma, tāpēc brīdinājuma gaisma iedegsies nevis uz priekšsēdētāja paneļa, bet gan tā iedegsies uz paneļa ikvienam no jums jūsu runas laikā. Tādējādi jūs nekavējoties varēsiet redzēt, ja tulku komandas nespēs izsekot jūsu runai.
Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! „Dzīve ir skaista, mana mīļā. Paskaties ārā pa logu, un tā ir tava.” Šīs pirmās rindiņas no kāda vienkārša dzejoļa pierāda, cik lieliska ir dzīve, un atgādina mums, ka mēs esam atbildīgi par pasauli, ko ceļam mūsu bērniem. Iesniegtajā ziņojumā Honeyball kundze piedāvā savlaicīgu atgādinājumu, ka mūsu bērnu nākotne tiek veidota jau no pašiem pirmajiem viņu dzīves gadiem, kuros iestādēm jāuzņemas galvenais uzdevums attiecībā uz to, lai mūsu bērni izaugtu tādi, kā to vēlamies.
Esmu vienisprātis ar visiem ziņojumā iekļautajiem punktiem: ir svarīgi, lai dalībvalstis un Savienība uzņemtos atbildību par pasākumiem bērnu agrīnajai izglītošanai, bet tām arī jāuzņemas uzdevums, kas nevar tikt nodots tikai vecāku vai izglītības nozarē strādājošo rokās. Kā allaž uzsveru Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas sanāksmēs, nabadzībā dzīvojoši vecāki nozīmē to, ka arī bērni tiks audzināti nabadzībā. Bērniem ir tiesības saņemt palīdzību un pakalpojumus no dalībvalstīm un Savienības. Ja vēlamies pārvarēt nabadzību, sociālo atstumtību un analfabētismu, mums jāatbalsta mūsu bērni jau no viņu pirmajiem soļiem.
Lai to panāktu, mums jāiegulda aprūpē un izglītībā jau no agrīnas bērnības un jāuzrauga nodrošinātie pakalpojumi un to sniedzēju lietpratība. Izglītībai jābūt pieejamai visiem bērniem neatkarīgi no viņu sociālās izcelšanās, un mums jānodrošina, lai šī iespēja būtu pieejama arī tiem bērniem, kas meklē patvērumu, bēgļiem, un visiem tiem, kuriem kaut vai īslaicīgi ir atļauja uzturēties Savienībā.
Honeyball kundze uzsver labākās prakses izpēti un apmaiņu, struktūrfondu un programmu, piemēram, Comenius gudru izmantošanu un, visbeidzot, vajadzību valstīm atgūt savu nozīmīgo uzdevumu bērnu agrīnajā izglītošanā, lai nodrošinātu gudras, iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes mērķu sasniegšanu.
Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par bērnu agrīno izglītošanu nav un nevar būt mēģinājums panākt vienotu risinājumu šajā ārkārtīgi individuālajā jautājumā. Tomēr es to uzskatu par nozīmīgu ieguldījumu debatēs par kopējiem Eiropas mērķiem un vērtībām pirmsskolas izglītībā. Pētījumi šajā jomā uzsver nozīmīgo pirmsskolas aprūpes uzdevumu bērna veselīgā attīstībā un tā turpmākā integrācijā sabiedrībā. Šķiet, ka pirmsskolas izglītībai ir labvēlīga ietekme arī uz turpmāko bērna izglītību, un ieguldījumi bērna agrīnajā izglītošanā šā vārda plašākajā nozīmē ir efektīvāki nekā jebkura vēlāka iejaukšanās. Tāpēc mūsu interesēs ir atbalstīt šāda veida izglītību, lai, cita starpā, arī sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un palielinātu iedzīvotāju skaitu ar augstas kvalifikācijas universitātes izglītību, vienlaicīgi samazinot to cilvēku īpatsvaru, kuri mācības nepabeidz. Augstas kvalitātes pirmsskolas izglītība var mūs tuvināt šiem mērķiem, iespējams, pat vairāk, nekā pašlaik esam gatavi atzīt.
Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es gribētu pateikties Honeyball kundzei par ieguldīto darbu. Tam, lai visiem bērniem jau agrīnā bērnībā tiktu nodrošināta piekļuve izglītībai un atbalsta sistēmai, vajadzētu kļūt par tiesībām gan vecākiem, īpaši jau mātēm, gan galvenokārt jau pašiem bērniem, jo tas nozīmētu, ka viņi var likt stabilus pamatus savai izglītībai, saņemt atbalstu sociālajā integrācijā un personīgajā attīstībā un gūt labākas iespējas atrast darbavietu, kad kļūs pieauguši.
Vispārīgāk runājot — kā jau atkārtojuši citi deputāti — Komisijas paziņojumā par ES stratēģiju par bērnu tiesībām minēts, ka 2009. gadā vairāk nekā 6 miljoni jauniešu pameta skolu sistēmu, tikko pabeiguši zemākā līmeņa vidējo izglītību, un 17,4 % no tiem nebija tikuši tālāk par pamatizglītības pirmo posmu. Šie skaitļi ir satraucoši un liek domāt par to, ka skola un izglītības sistēma bieži vien tiek pamesta novārtā un nesaņem tai vajadzīgos ieguldījumus.
Ieguldījums izglītības kvalitātē jau no pirmajiem dzīves gadiem, ir ne tikai būtisks sākumpunkts bērna izziņas, maņu un motoriskajai attīstībai, bet arī priekšnosacījums, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kas piedāvātu daudz iespēju turpmākām paaudzēm.
Turklāt pirmsskolas izglītības iestāžu un citu agrīnās bērnības iestāžu kvalitātes uzlabošana, kā noteikts Barselonas Eiropadomes sanāksmes secinājumos izvirzītajos mērķos, ļauj strādājošajiem vecākiem līdzsvarot mājas dzīvi un darbu. Diemžēl statistika norāda uz to, ka daudzām dalībvalstīm vēl tāls ceļš ejams, līdz tās sasniegs šos mērķus.
Nessa Childers (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Iniciatīvā „Jaunatne kustībā” ir daudz iedrošinošu ierosmju. Tostarp īpaši jāizceļ plāns izveidot aizdevumu struktūru Eiropas studentiem, Eiropas jauniešu nodarbinātības garantija, lai nodrošinātu, ka visi jaunieši tiek vai nu iesaistīti mācībās, vai sāk strādāt četru mēnešu laikā pēc skolas pabeigšanas, kā arī nesen izziņotais plāns „Jaunatne darbā”, kas radīts, lai veidotu kontaktus starp jauniešiem un uzņēmējdarbību.
Tomēr es jūtu vajadzību izteikt brīdinājumu. ES valstis 2010. gadā izpildīja tikai vienu no pieciem izglītībai noteiktajiem kritērijiem, un tas nerunā par labu stratēģijai „Eiropa 2020”. Ja iniciatīva „Jaunatne kustībā” vēlas gūt labākus panākumus, šā Parlamenta deputātiem savos vēlēšanu apgabalos ir cieši jāuzrauga tās ieviešana un progress.
Piotr Borys (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas apspriede ir viena no svarīgākajām un nozīmīgākajām apspriedēm Eiropas Parlamentā. Tā attiecas uz visu kultūras un izglītības nozari, tātad uz mūsu plašās Eiropas mājas pamatiem. Mums tas jāatceras un jānovērtē šīs apspriedes īpašā nozīme, ņemot vērā, ka ne viss mums ir dots mūžīgi. Mums jāzina, ka tam, lai šī milzīgā Eiropas māja būtu stipra, jāliek stabili pamati, un tai jāiztur jebkura turpmāk iespējamā krīze un, iespējams, arī lielas pārmaiņas, kuras nevar izslēgt un kas var mūs sagaidīt.
Tāpēc es gribēju pateikties visiem referentiem par ļoti labajiem ziņojumiem un, īpaši, Zver kungam un Honeyball kundzei, jo pirmoreiz mēģinām vispusīgi apsvērt izglītību. Mēs gribam sniegt visiem mūsu bērniem izcilas un plašas spējas, no agrīnas bērnības līdz pat terciārajai izglītībai. Ja gribam, lai Eiropas sabiedrība būtu mobila un jaunieši — atklāti, jutīgi un kompetenti, jau šodien mums atbildīgi jārisina izglītības jautājums jo, galu galā, pašreizējie rādītāji ir satraucoši zemi. Vienai trešajai daļai Eiropas iedzīvotāju nav nekādas profesionālās kvalifikācijas.
Runājot par kultūras nozīmi, es gribētu pateikties komisāres kundzei par informāciju, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam būs vēstnieki un kultūras atašeji visās pasaules valstīs. Es gribētu pateikties Sanchez-Schmid kundzei, jo atbalsts kultūrai galvenokārt nozīmē atbalstu ar to saistītajai uzņēmējdarbībai, bet jo īpaši tas nozīmē atbalstu iekšējam kultūras aspektam. Tāpēc kultūras pasākumiem jāsniedz administratīvais atbalsts, jāmazina administratīvo sistēmu birokrātija, kā arī jāsniedz atbalsts finansējuma piesaistīšanā, kuru varētu arī saņemt no Savienības līdzekļiem. Šī ir mūsu kopīgā misija, un tādēļ noslēgumā es gribētu lūgt komisāres kundzei atstāstīt šo nopietno un nozīmīgo apspriedi Padomei, kura šodien nav pārstāvēta, lai Padomes forumā arī būtu iespējams apspriest šos Eiropai svarīgos uzdevumus.
Monika Smolková (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Kā ēnu referente Reģionālās attīstības komitejā ziņojumam par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu, es uzskatu, ka ir svarīgi atzīt kultūras un radošās nozares kā līdzekli vietējai un reģionālajai attīstībai. Daudzi rajoni joprojām atpaliek — par vienu no iemesliem ir minama arī krīze —, un kultūras un radošie projekti noteikti palīdzētu radīt darbavietas un ļautu šiem reģioniem kļūt konkurētspējīgiem.
Dalībvalstīm, reģioniem un vietējām iestādēm ir svarīgi pēc iespējas piemērotāk izmantot ES programmas, kas atbalsta kultūru un radošumu, politisko kohēziju, strukturālo politiku un citas jomas. Finansējuma iespēju noteikšana ir svarīga kultūras un radošajām nozarēm. Finansējums ir lielākais šķērslis daudzu uzņēmumu izaugsmei. Tāpēc ir svarīgi kultūras un radošajās nozarēs iekļaut arī privāto kapitālu un valsts un privāto partnerību, kā jau minējusi referente, un uzsvērt sponsorēšanas nozīmi. Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu.
Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Ir lieliski, ka šorīt apspriežam šo svarīgo jautājumu, un tas pierāda, cik nopietni attiecamies pret kultūras un izglītības jautājumiem.
Kultūra un izglītība ietver patiesas vērtības. Abām ir milzīga nozīme vienotas Eiropas radīšanā un ekonomikas attīstībā, mums virzoties uz priekšu. Iniciatīvas, par kurām šeit šorīt runājam, atvieglotu šo procesu.
„Jaunatne kustībā” ir brīnišķīga iniciatīva. Daudzi ir jau no tās daudz ieguvuši un iegūs arī nākotnē, bet ir kāda būtiska lieta — savstarpēja kvalifikāciju un diplomu atzīšana visās dalībvalstīs. Tas atvieglotu plašāku pārvietošanos, kā arī paaugstinātu standartus katrā no iestādēm.
Man arī jāsaka — mea culpa —, ka tikai nesen esmu sācis atzīt bērnu agrīno izglītošanu. Kā daudzi citi, arī es uzskatīju, ka tās pamatā ir bērnu uzraudzīšanas pakalpojums, bet tagad es zinu, ka tas ir pats labākais ieguldījums un nodrošina labāko ieguldījuma atdevi visu līmeņu izglītībā. Protams, tas sasaucas ar kādu senu īru sakāmvārdu: „labs sākums ir puse no panākuma”, un to var izdarīt jau agrīnā bērnībā.
Es gribētu arī uzsvērt intelektuālā īpašuma tiesību nozīmību, īpaši jau aktieriem. Daudzi no viņiem dzīvo ļoti trūcīgi, un viņi ir pelnījuši gūt labumu no sava talanta, un to var paveikt, aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības tiešsaistes un ārlīnijas vidē.
Es gribu arī izteikties par sportu, apgalvojot, ka arī tas ir ļoti svarīga kultūras un izglītības sastāvdaļa. Esmu aicinājis veidot Eiropas iedzīvotāju sporta svētkus. Ja mēs to darīsim, savā ziņā atzīsim sportu par mūsu kultūras sastāvdaļu.
Noslēgumā gribētu piebilst, ka pagājušajā gadā es viesojos Manheimā. Tur zem viena jumta atrodas mūzikas skola, kurā apvienota producēšana, izpildītājmāksla, izglītība, instrumentu izgatavošana u. c. To varētu ņemt par piemēru citās vietās.
Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet arī man teikt atbalsta vārdus Lorkas iedzīvotājiem Spānijā, kurus skārusi šī dabas katastrofa. Šī zeme daudzkārt izrādījusi savu atbalstu, un tā spēs novērtēt šodien pausto Eiropas Parlamenta atbalstu.
Komisāres kundze, 1989. gadā toreizējais Komisijas priekšsēdētājs Jacques Delors izteicās, ka izglītībai un kultūrai jākļūst par Eiropas dvēseli. Mēs tagad zinām, ka tā ir ne tikai Eiropas dvēsele, bet arī sirds un muskuļi. Eiropas Savienība būs vāja bez vienlīdzīgām iespējām, kas uzlabo visu bērnu un Eiropas jauniešu iespējas, bez sociālās kohēzijas, kas nodrošina izglītību, bez iespējas konkurēt, kas ļauj izplatīt zināšanas visiem iedzīvotājiem. Tomēr, ja būs viss minētais un vēl kultūra, tā būs uzmanības cienīga visā pasaulē.
Emine Bozkurt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! 2014. gadā paies 100 gadi kopš erchercoga Franča Ferdinanda slepkavības, kas aizsāka Pirmo pasaules karu. Bosnijā un Hercegovinā arī 20. gadsimta 90. gados notika asiņains karš. Ir svarīgi atzīmēt šos traģiskos notikumus, kas izraisīja daudzas nāves, ciešanas, šķelšanos un šausmas, bet vēl svarīgāk ir atzīmēt un svinēt pašreizējo Eiropas vienotību un mieru.
Sarajeva ir pilsēta, kas, par spīti visam notikušajam, saglabājusi savu multikulturālo garu un spēku. Lai to atzītu, spēcīgs simbolisks žests būtu Sarajevas iecelšana par Eiropas Kultūras galvaspilsētu 2014. gadā; tas no jauna apstiprinātu Eiropas miera un stabilitātes vēstījumu. Būtu žēl zaudēt šo vēsturisko impulsu, ievērojot noteikumus. Tikai iepazīstoties ar savu pagātni, mēs varam atzīt savu vēsturi un izaicināt to, lai varētu atvērti skatīties nākotnē, tāpēc, lūdzu, dodiet Sarajevai tādu iespēju.
Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Novecojošajai Eiropai ir būtiski, lai visi tās jaunieši pēc iespējas labāk izmantotu savus talantus un būtu veiksmīgi darba tirgū. Tam nepieciešama izglītība, kas jau agrīnā bērnībā tiecas līdzsvarot iespēju nevienlīdzību; kas īpašu uzmanību pievērš izglītības nodrošināšanai, arodmācībām un nodarbinātības iespējām ikvienam jaunietim neatkarīgi no viņa finansiālās situācijas, sociālās un etniskās izcelsmes, invaliditātes vai, iespējams, citām veselības problēmām.
Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir paaugstināt terciārās izglītības līmeni līdz 40 % un samazināt mācības priekšlaicīgi pārtraukušo jauniešu skaitu līdz 10 %. Lai sasniegtu šo mērķi, ikvienai dalībvalstij jācenšas iet šajā virzienā. Ir vietas, kur pašlaik redzam tieši pretējas tendences: vecuma ierobežojuma samazināšanu obligātajai izglītībai un valsts finansēto augstākās izglītības iestāžu skaita samazināšanu.
Eiropas turpmāku ilgtspējīgu izaugsmi un inovatīvo kapacitāti var nodrošināt tikai tad, ja ikviens pieliks savas pūles un visas valstis dosies pa vienu ceļu.
Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Arī es, protams, gribētu izteikt savu atbalstu Lorkas iedzīvotājiem.
Šajās debatēs par izglītību es gribētu atkārtot kādu svarīgu jautājumu: vajadzību iekļaut vidusskolas mācību kursā arī kādu īpašu priekšmetu, kurā mācītu Eiropas Savienības vēsturi, mērķus un darbību.
Par šo tematu es jau runāju iepriekšējā savu pilnvaru laikā, plenārsēdē pēc neveiksmīgā referenduma par Konstitucionālo līgumu. Par laimi 13. punktā šā Parlamenta pagājušajā gada septembrī apstiprinātajā Løkkegaard kunga ziņojumā par žurnālistiku un jaunajiem plašsaziņas līdzekļiem tika atbalstīta šāda priekšmeta ieviešana. Es pats saistībā ar to iesniedzu grozījumu.
Nesen Spānijā, Valensijas federālā pārvalde nolēma nākamajā akadēmiskajā gadā iekļaut šādu priekšmetu. Tā ir iniciatīva, kurai sekot vajadzētu arī citiem reģioniem un valstīm. Es saprotu, ka Komisija, protams, atbalsta un uzteic šāda veida iniciatīvas.
Dāmas un kungi, mēs vērtējam vienīgi, mēs novērtējam vienīgi…
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Wojciech Michał Olejniczak (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! „Jaunatne kustībā” ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” nozīmīgākajām iniciatīvām. Mums jāveicina ekonomikas izaugsme, balstoties uz modernajām tehnoloģijām, kuras var radīt tikai izglītoti cilvēki. Mums jāsniedz piemērots atbalsts bērniem un jauniešiem. Svešvalodu mācīšana, sports un kultūras pasākumi, brīvprātīgais darbs un jauniešu apmaiņa — šīm programmām jābūt pieejamām bērniem un jauniešiem visos Eiropas Savienības reģionos.
Mums jāveic uzlabojumi izglītības standartos un jāmazina atšķirības visos izglītības līmeņos no bērnudārza līdz universitātei ikvienā Eiropas Savienības reģionā. Pēc profesora Jacek Kochanowicz domām sadarbības spējas trūkums ir viena no lielākajām Polijas un Eiropas Savienības attīstības problēmām — arī tas mums jāmaina. Cilvēku kapitāls rodas, pateicoties izglītībai, un sociālais kapitāls — cilvēku savstarpējai uzticībai. Ieguldot izglītības un kultūras programmās...
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, mums jāskatās uz plašāku šo debašu kontekstu. Smalkie vārdi, ko šeit dzirdam par kultūras un izglītības nozīmīgumu, jāsalīdzina ar faktisko situāciju. Krass samazinājums ir neapstrīdama faktiskā situācija šajās jomās; valsts atkāpjas, apdraudot savu sociālo lomu, tādējādi radot saasinātu nevienlīdzību piekļuvē izglītībai, zināšanām un kultūrai. Tādēļ tiek vairota un padziļināta sociālā nevienlīdzība.
Būtībā dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, tūkstošiem skolu tiek slēgtas, tūkstošiem skolotāju paliek bez darba vai bez nodrošināta darba, hroniski trūkst finansējuma valsts augstākās izglītības sistēmā un tiek palielinātas šo iestāžu mācību maksas. Faktiskā situācija ir tāda, ka budžeti kultūrai tiek samazināti līdz nabadzības līmenim.
Tāpēc neignorēsim faktisko situāciju, ka steidzami ir nepieciešams finansējums: jo īpaši tad, ja tiks īstenots apkaunojošais un tumsonīgais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eiropas Komisijas intervences plāns.
Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt savu līdzjūtību jūsu tautiešiem; mēs skatāmies uz Spāniju kā uz draugiem, un jūtam līdzi visam, kas tur notiek. Ziņojums „Jaunatne kustībā” ir viena no svarīgākajām stratēģijā „Eiropa 2020” iekļautajām iniciatīvām, lai veicinātu un nodrošinātu vairāk izglītības un mācību iespēju jauniešiem, un atvieglotu pāreju no izglītības posma uz darba tirgu. Izglītība, mūžizglītība, inovācijas un kultūra noteikti var tuvināt progresu. Grieķiem ir kāds sakāmvārds, kurš apgalvo, ka „galvas rada kapitālu, nevis otrādi”, tāpēc mums jānosaka, jāuzsver un jāattīsta mūsu jauniešu prasmes un spējas, ko varam darīt tikai tad, ja nodrošināsim to, lai viņi varētu atrast darbu, saglabājot savu kvalifikāciju un prasmes.
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Šie ziņojumi labākajā gadījumā ir pārpilni paradoksiem, un sliktākajā gadījumā — liekulības pilni.
Tie atzinīgi runā par daudzveidību, bet tie atzinīgi vērtē daudzveidības izskaušanu dalībvalstīs. Veicinot daudzveidību dalībvalstīs, tie veicina neseno jaunpienācēju kultūras, ko nekādā gadījumā nevar uzskatīt par eiropeiskām. Iedzīvotāju struktūrai mainoties, tas pats notiks arī ar viņu kultūrām. Valsts pamatiedzīvotāju kultūras tiks aizvietotas un pazaudētas. Tie runā par izteiksmes brīvību, bet ir pārliecinoši tikai gadījumos, kad izsaka neiecietību tiem, kuriem nepiekrīt.
Tie vēlas veicināt tikai tās kultūras vērtības, kuras atbalsta; tās, kuras saskan ar tā dēvētajām „eiropiešu” vērtībām. Politiskajā jomā mēs šajā otrdienā redzējām šā Parlamenta attieksmi pret vārda brīvību, kad tas balsoja par Parlamenta deputāta izdošanu paraugprāvai Francijā par domu noziegumu, nemaz nedodot viņam iespēju aizstāvēties.
Damien Abad (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā Eiropas jauniešu situācija ir ļoti satraucoša, jo, kā jau jūs zināt, bez darba ir pieci miljoni jauniešu.
Šodien esmu gandarīts par Eiropas Komisijas ambiciozo vēlmi demokratizēt jauniešu piekļuvi Eiropā. Tomēr uzskatu, ka mums jāsniedzas pāri programmai „Jaunatne kustībā” un, galvenokārt, jāizvairās no mānīgās vēlmes, lai ikviens jaunietis mācītos universitātē. Mums jādomā par visām jauniešu grupām, ietverot tās, kuras atrodas vistālāk no Eiropas Savienības un, protams, jo īpaši par mācekļiem. Šajā jautājumā es uzskatu, ka mums steidzami jāievieš īsta mobilitātes programma šīm mērķgrupām, papildus Leonardo programmai. Es uzskatu, ka Erasmus vārds un Erasmus zīmols būtu jāizmanto visām programmām to dažādajās izpausmēs, jo īpaši programmām mācekļiem, lai mums būtu nepieciešamā godkāre sasniegt savus mērķus.
Otrais jautājums ir par finansējumu. Mums jāiegulda finanšu līdzekļi, jo, kā jau uzsvēra daudzi no jums, jaunatnei un izglītībai jābūt Savienības nākotnes augstākajai prioritātei.
Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šī ir iespēja uzņemties neparastas saistības attiecībā uz jauniešu sociālo mobilitāti un izšķirošas saistības apmācīt paaudzi ar atvērtu skatu uz pasauli; paaudzi ar prasmēm, kas ar savu pasaules skatījumu un domāšanu spēs dot ieguldījumu sava reģiona attīstībā un Eiropas progresā. Ja visiem eiropiešiem būs studiju, prakses vai darba pieredze citā valstī, viņi ne tikai iegūs vairāk prasmju, lielāku neatkarību un labāku redzējumu, bet, galvenokārt, iegūs arī milzīgu pievienoto vērtību no saskarsmes ar citiem Eiropas jauniešiem un dalīsies ar tiem pieredzē.
Vairāk nekā jebkad Eiropai vajadzīga tāda eiropiešu paaudze, kas pazīst un uzticas viens otram, kas pazīst un uzticas Eiropai, lai virzītu šo projektu uz priekšu. Tāpēc ļaujiet piedalīties ikvienam līdz pat Fažagrandžei Azoru Salās, kas ir Eiropas tālākais rietumu punkts. Mums jānodrošina, lai neviens netiktu izslēgts finansiālu apsvērumu dēļ.
Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par bērnu agrīno izglītošanu iekļauj arī atsauci uz darba pieredzes pieeju nabadzīgāku ģimeņu bērnu izglītošanā. Referents kā augstākā riska grupu izceļ bērnus no romu ģimenēm, kam ir ļoti neliela piekļuve bērnu agrīnajai izglītošanai.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis radītu īpašus noteikumus tādu bērnu agrīnajai izglītošanai, kuru ģimenes dažādu iemeslu dēļ viņus nenodrošina ar pietiekamu materiālo un ģimenes atbalstu, kas ļautu viņiem bez lielām problēmām piedalīties standarta izglītības sistēmā. Tomēr īpašā aprūpe bērniem no lielākajām riska grupām jānodrošina ļoti iejūtīgā veidā, lai izvairītos no šo bērnu vai ģimeņu apkaunošanas, kas palielinātu viņu sociālās atstumtības risku.
Tāpēc mums sistemātiski jāmaina un jāuzlabo īpašās aprūpes mehānismi šiem bērniem, lai mēs varam veiksmīgi integrēt pēc iespējas vairāk bērnu no sabiedrības riska grupām.
Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmie trīs gadi bērna dzīvē ir izšķiroši smadzeņu attīstībā un valodu mācībās. Bez konkrēta valodu apguves līmeņa turpmāka mācīšanās reti kad ir iespējama, jo valodas trūkumu lielākā vecumā var pārvarēt tikai ar lielām grūtībām.
Šajā ziņojumā minēts, ka lielākā daļa imigrantu bērnu ES ir izglītoti bez atbilstošām valodu zināšanām. Vienlaicīgi ziņojumā arī atzīts, ka migrantu ģimenes un mazākumtautības, piemēram, romi, daudz mazāk nekā citas ģimenes izmanto piedāvātās bērnu agrīnās izglītošanas iespējas. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu skolu līmenis turpina kristies, jo tik daudz bērnu vienkārši nesaprot viņiem mācīto. Citiem vārdiem sakot, ikvienam bērnam — no migrantu ģimenes vai nē — brīdī, kad viņš iestājas skolā, valsts valoda ir jāpārvalda tādā līmenī, kas ļautu viņam tajā mācīties.
Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Darbs pie tādas Eiropas bērnu agrīnās izglītošanas sistēmas izveidošanas, kas balstīta uz kopīgiem mērķiem un vērtībām, ved mūs pareizā virzienā uz izglītības sistēmu saskaņošanu. Stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt pirmo dzīves gadu nozīmību cilvēka turpmākā attīstībā un dabisko potenciālu agrīnā bērnībā. Manuprāt, temats, kuru apspriežam, ir īpaši atbilstošs pašreizējai situācijai. Manā valstī pagājušajā mēnesī spēkā stājās jauns likums par aprūpes veidu bērniem līdz trīs gadu vecumam. Jaunais likums paplašina bērnu aprūpes iestāžu loku un nosaka vairākus jaunus bērnu aprūpes veidus: bērnu klubi, dienas aprūpētāji, sertificētas aukles un darbavietu bērnudārzi. Šīs izmaiņas paredzētas, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus bērna piemērotai attīstībai. Izglītības iespēju daudzveidība ļauj veicināt un stimulēt šo attīstību visās jomās, izmantojot bērna dabisko potenciālu. Darbavietu bērnudārzu atvēršana ļautu vecākiem vieglāk atgriezties darba tirgū pēc ilgāka pārtraukuma.
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Evelyn Regner (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Atsaucoties uz iniciatīvu „Jaunatne kustībā”, mēs runājam par naudas līdzekļiem, bet, galvenokārt, mēs runājam par nākotni. Inovācija, radošums un nodarbinātība ir temati, kas mums visiem ir patiešām svarīgi Eiropas Savienībā. Ir labi, ka Komisija ir vērsusi uzmanību uz izšķirošo brīdi — iekļūšanu darba tirgū, un arī es uz to gribētu orientēties. Pašreiz jaunieši saskaras ar sliktiem darba apstākļiem prakses vietās, pat ar izmantošanu. Un, protams, ieejot darba tirgū, visiem uz lūpām ir jautājums: „Vai es patiešām esmu vajadzīgs?”, jo bezdarba līmenis ir patiešām augsts.
Tas patiešām ir mans galvenais temats, tāpēc es aicinu komisāres kundzi saglabāt šo virzību un orientēties uz to arī nākotnē, lai arī prakses vietām varētu noteikt sava veida nolikumu, kas paredzētu noteikumus pret izmantošanu...
(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)
Androulla Vassiliou, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izteikt Komisijas līdzjūtību un solidaritāti Lorkas un tās apkārtnes iedzīvotājiem. Bērnībā es piedzīvoju spēcīgu zemestrīci savā dzimtajā pilsētā un zinu, cik šausmīga ir šāda pieredze.
Kā eiropiešiem mums nevajadzētu samierināties ar situāciju Eiropas izglītības sistēmā. Mēs nedrīkstam pieņemt, ka ikkatrs septītais jaunietis pamet skolu bez prasmēm un kvalifikācijas, kas viņam vai viņai nepieciešamas, lai atrastu darbu un dzīvotu pilnasinīgu dzīvi. Es arī nevaru pieņemt to, ka ikkatrs piektais bērns nemāk pienācīgi lasīt.
Mums patiešām jāvērš visa uzmanība uz savām izglītības sistēmām. Mums tās jāstiprina, stiprinot mobilitātes programmas, jo, izmantojot mobilitāti, bērni, studenti, darba ņēmēji un brīvprātīgie var iegūt starpnozaru prasmes, ko nav iespējams iegūt formālajā izglītībā. Es uzskatu, ka budžetu samazināšana izglītībai ir ļoti tuvredzīga politika. Es vēlreiz lūgšu dalībvalstis un valdības to nedarīt, jo īpaši krīzes laikā, tā kā tam būs ļoti nelabvēlīgas atskaņas nākotnē. Mums jāstrādā kopā, lai nodrošinātu to, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā finansējums izglītībai un mobilitātei ir lielāks nekā pašlaik, jo tieši tas ir vajadzīgs, lai izietu no krīzes un nodrošinātu savām tautām jēgpilnu dzīvi.
Kāds godājams deputāts minēja atsauci uz subsidiaritāti. Es apliecināšu, ka visa mūsu politika un visi mūsu ieteikumi attiecībā uz izglītību un kultūru pilnībā atbalsta subsidiaritātes principus un ir atbilstīgi tiem. Mēs dalībvalstīm neko nediktējam. Mēs vienkārši izstrādājam ieteikumus dalībvalstīm. Mēs tām nodrošinām platformu, uz kuras kopā strādāt, dalīties labajā praksē un mācīties vienai no otras.
Kultūras un radošās nozares ir svarīgas, kā jau minēja daudzi no jums, kā attīstības un darbavietu izveidošanas dzinējspēks. Tomēr atcerēsimies, ka šīm radošajām un kultūras nozarēm piemīt arī vērtība per se. Radošums un kultūra ir Eiropas Savienības vērtības, kuras esam stiprinājuši un kuras mums jāuztur. Analizējot no visām šajā jautājumā ieinteresētajām pusēm iegūto ieguldījumu, kā arī pēc sabiedriskās apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, mēs gatavojamies izstrādāt ieteikumus attiecībā uz to, kā mums vajadzētu stiprināt un atbalstīt kultūras un radošās nozares, lai tās attīstītos un gūtu tādus rezultātus, kādus no tām sagaidām.
Attiecībā uz kultūras ārējo nozīmi — kultūru mūsu ārējās attiecībās — uzskatu, ka mums ir atbildība to darīt. Neaizmirsīsim, ka mēs visi esam parakstījuši un pieņēmuši UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidību. Mums jāstrādā ar visām valstīm, kas ratificējušas šo konvenciju, lai nodrošinātu tās īstenošanu. Ļaujiet man uzsvērt, ka šāda kultūras apmaiņa ar ārpasauli būs lietderīga ne tikai viņiem, bet arī mums, jo mēs stiprinām pasaulē mūsu kultūru, mūsu zināšanas un mūsu vērtības.
Noslēgumā teikšu, ka esmu ņēmusi vērā jūsu pausto spēcīgo atbalstu tam, lai Sarajeva kļūtu par Kultūras galvaspilsētu 2014. gadā.
Milan Zver, referents. – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Paldies, ka esat vadījis šīs debates ar pietiekami lielu demokrātiju un augstsirdību, ļaujot piedalīties tik daudziem maniem kolēģiem. Šīs debates, pirmkārt, bijušas kvalitatīvas, un tās vērsušas uzmanību uz šādu jautājumu: mēs gribam stiprināt un saglabāt savas pašreizējās mobilitātes programmas, kas ir mūžizglītības un programmas „Jaunatne kustībā” sastāvdaļa. Mēs vēstām dalībvalstīm, ka tām jāpievērš lielāka uzmanība un arī jāiegulda vairāk naudas līdzekļu uz jaunatni vērstā politikā, kas ietver vairākas nozares. Mēs arī vēlamies, lai šīs debates sniegtu turpmāku labumu; mēs vēlamies, lai dalībvalstis turpinātu reformēt savas izglītības sistēmas un sociālo politiku, tāpat arī tirgu un tamlīdzīgi.
Es gribētu atbildēt uz vienu no iebildumiem, kas tika pausts debašu laikā. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” dokumentā ne īpaši daudz izklāstīta tirgus nozīmība; patiesībā mēs vēlējāmies vispār izvairīties no šī jautājuma, bet vairākās vietās esam uzsvēruši, ka izglītības sistēmām ir jāpielāgojas sabiedrības un ekonomikas vajadzībām, un tieši šis lielais atvars, šī plaisa ir pēc iespējas jāsamazina, dodot jauniešiem iespēju iekļūt darba tirgū, saskaroties ar pēc iespējas mazāk šķēršļiem. Interesanti, ka tieši to jaunatnes organizācijas uzsvēra ziņojuma sagatavošanas laikā.
Nobeigumā es gribētu īsumā uzsvērt šādu lietu: izmantosim to labvēlīgo gaisotni, kas ir mums šeit, Eiropas demokrātijas templī Eiropas Parlamentā, kā arī Eiropas Komisijā, un darīsim visu, lai nodrošinātu to, lai šis ziņojums nepaliktu tukši vārdi vien.
Mary Honeyball, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties visiem par lietderīgo un konstruktīvo veidu, kā šodien esam izturējušies šajās debates. Lielākais vairākums, ar vienu vai diviem vērā ņemamiem izņēmumiem, atbalstīja manu ziņojumu par bērnu agrīno izglītošanu, kā arī citus ziņojumus, par kuriem šodien debatējām. Es domāju, ka mēs patiešām esam izteikuši skaidru vēstījumu nākotnei, ka izglītība ir ārkārtīgi svarīga. Tā ir svarīga ne tikai bērniem un ļoti jauniem bērniem, par kuriem runāju es, un jauniešiem, par ko runāja mans kolēģis, bet tā ir svarīga arī Eiropas nākotnei. Tāpēc es stingri atbalstu to, ko minēja komisāres kundze, dalībvalstīm tagad jāturpina ieguldīt izglītībā un tās nedrīkst izmantot ekonomikas klimatu, lai veiktu samazinājumus, jo samazinājumi izglītībai būtu ļaunākais, ko varētu izdarīt.
Izglītība nozīmē mūsu nākotni, tā nozīmē pieaugušos, kurus var nodarbināt, kuri ir piemēroti, kuri ir veseli, kuri neiztukšo mūsu sociālo pakalpojumu dienestus. Mēs saprotam, ka mums šis vēstījums būs jānodod dalībvalstīm, lai tās varētu īstenot savu subsidiaritāti un lai mēs pārliecinātos, ka šeit apspriestais patiešām tiek izmantots praksē.
Marietje Schaake, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Es atgādināšu jums par vairākām konkrētām rīcībām pēc ziņojuma par kultūras nozīmi ES ārējās darbībās, par kuru runājām no rīta. Es gribētu sākt ar citātu no kāda Ungārijas diplomāta Amerikas Savienotajās Valstīs, Simonyi kunga, kurš teica, ka: „rokenrols, ņemot vērā kultūras viedokli, bija izšķirošs aspekts komunistu sabiedrības iekustināšanā un to tuvināšanā ar brīvo pasauli.” Ja vērojam pašreizējos jaunās paaudzes dumpjus Ziemeļāfrikā un Vidējos Austrumos, redzam, ka mūsdienās interneta pieeja ir tas izšķirošais aspekts, kas ļauj iekļūt brīvajā pasaulē. Mums nepieciešama interneta brīvības stratēģija, lai atvieglotu vārda brīvību, preses brīvību, piekļuvi informācijai un piekļuvi kultūras un izglītības materiālam.
Tā ir prioritāte, bet ziņojumā ir daudz vairāk konkrētu ieteikumu, kuru pamatojums jau noteikts gan Lisabonas Līgumā, gan UNESCO konvenciju ratifikācijā. Tiem tagad vajadzīga faktiska īstenošana.
Ārējās darbības dienestam vajadzētu koordinēt dažādu ģenerāldirektorātu darbu un izveidot Kultūras un digitālās diplomātijas ģenerāldirektorātu. EĀDD personāls ir jāapmāca, un katrā ES pārstāvniecībā vajadzīgs kultūras atašejs. Vajadzīga koordinācija, modernizācija un integrēta pieeja, izmantojot starpiestāžu operatīvo grupu, kam būtu jāziņo rezultāti Eiropas Parlamentam.
Mēs lūdzam Komisijai pieņemt Zaļo grāmatu 2011. gadā, pēc kuras jāizstrādā paziņojums par stratēģiju kultūras sadarbībai ES ārējās darbībās. Mēs arī aicinām veidot kapacitāti, finansējot no valdības neatkarīgas iniciatīvas, un vēlamies veicināt ES kultūras pasākumus arī pārējai pasaulei tiešsaistē.
Pašreizējās programmas, piemēram, Eiropas kaimiņattiecību politika un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību dokuments, ir kultūras sastāvdaļas, kuras jākoordinē un stratēģiski jāizvērš. Mums arī jāaizsargā un jāveicina kultūras mantojums, piemēram, īstenojot „Zilā vairoga” programmu, un jāiesaistās kultūras politikas dialogā ar trešām valstīm.
Ir jārespektē cilvēktiesības, un nekad nedrīkst izmantot kultūras argumentus, lai attaisnotu cilvēktiesību pārkāpumus. Es ieteiktu kolēģiem izlasīt ziņojumu. Domāju, ka šīs debates apliecina, ka mums vajadzīgs daudz vairāk apspriežu par kultūru ES.
Marie-Thérèse Sanchez-Schmid, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Pēc visām šīm runām es vēlos pateikties saviem kolēģiem, ēnu referentiem, kā arī visiem komiteju atzinuma sagatavotājiem, kas man ieteica daudz ideju un ļāva uzlabot dokumentu, par kuru šodien balsosim.
Tagad es gribētu kopā ar jums ieskatīties tālākā nākotnē. Kā mēs īstenosim šo ziņojumu? Mēs lūdzam Eiropas Komisiju sagatavot Balto grāmatu, balstoties uz Zaļo grāmatu, lai sagatavotu pārskatu, kas palīdzētu izstrādāt stratēģiju radošajām un kultūras nozarēm. Mēs ar nepacietību gaidām tiesību aktu priekšlikumus par kultūras preču aplikšanu ar nodokli, kolektīvā pārvaldījuma iestāžu vadīšanu un budžeta piešķiršanu ar kultūru, izglītību un informācijas nesējiem saistītām programmām.
Mums jāpārvērš savas ambīcijas konkrētos pasākumos. Kāpēc uzreiz neieviest samazinātu PVN visiem kultūras produktiem neatkarīgi no tā, vai tie izmanto fizisku vidi vai rodami tiešsaistē? Atšķirības nodokļos rada kropļojumu, kas, bez izņēmuma, darbojas pret Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Amerikāņiem ilgstoši bijušas konkurētspējas priekšrocības, pateicoties nodokļu moratorijam šiem pakalpojumiem. Vai Eiropa ko darīs lietas labā? Kāpēc mēs nevarētu arī apsvērt vienotu cenu digitālajām grāmatām visā Eiropā? Franču politiķis Edouard Herriot reiz teicis: „Kultūra ir tas, kas mums paliek, kad visu esam aizmirsuši.” Tomēr arī kultūru var ātri aizmirst, ja mēs to neaizsargāsim, ja mēs to neuzturēsim, ja mēs par to neinteresēsimies.
Es ceru, ka Eiropa atradīs līdzekļus, ar ko veicināt savu kultūru, kuras modelis un mantojums būtu pietiekami ietekmīgs, lai Eiropa varētu aizstāvēt savu identitāti un savu spēju sekmēt savu ekonomiku.
Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu(1), kas iesniegts apspriešanai saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.
Debates tiek slēgtas.
Balsošana notiks šodien pusdienas laikā.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)
Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības nākotne balstās uz tās jauniešiem, uz viņu potenciālu un spējām pieņemt pašreizējo ES projektu un pārcelt to jaunā iekļaušanas un dalībvalstu sadarbības dimensijā. Pirmais noteikums, lai nodrošinātu, ka mūsdienu jaunieši kļūst par Eiropas rītdienas pilsoņiem, būtu ļaut viņiem vienam otru iepazīt. Tas nozīmē, ka viņiem jānonāk saskarsmē ar pēc iespējas vairāk Eiropas kultūrām, brīvi pārvietojoties un studējot pēc iespējas vairākās dalībvalstīs. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka mūžizglītības programmām, piemēram, Erasmus vai Leonardo da Vinci, turpmākajos gados jāsaņem ievērojami lielāks finansiālais atbalsts no iestādēm. Eiropai vajadzīgs arvien pieaugošs skaits tādu skolu audzēkņu un studentu, kas saskaras ar jauniem sociālajiem, izglītības un kultūras modeļiem. Es uzskatu, ka mobilitātes programmas, kas mērķētas uz jauniešiem, veiksmīgi ienesīs īstas pārmaiņas Eiropas jauniešu attieksmē un radīs viņiem kopīgu redzējumu par Eiropas nostāju visās jomās — no izglītības, zinātnes un pētniecības līdz kultūrai un kopējām vērtībām.
Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums raida skaidru vēstījumu: Eiropas Savienībai savā ārpolitikā jāiestrādā saskaņota un koordinēta kultūras stratēģija. Saites, kas vieno tieši Eiropu un valstis dienvidos no Vidusjūras, piedzīvo lielas pārmaiņas. Arābu pasaulē pūš brīvības vējš. Kultūra ir nozīmīga vērtība. Tā veicina brīvu un ilgstošu demokrātiju. Kultūras un izglītības apmaiņas iedrošina organizētas pilsoniskās sabiedrības veidošanos. Kultūras sadarbība ir arī viena no panākumu atslēgām Savienības panākumos Vidusjūrā. Tas ļauj valstīm dalīties un savstarpēji sadarboties, ik dienas aizvien vairāk cienot un labāk izprotot vienam otru.
Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem Eiropas Savienība ir piedzīvojusi eksponenciālu kultūras un radošo nozaru (KRN) pieaugumu, runājot par darbavietu skaitu, ko tās radījušas, un to ieguldījumu iekšzemes kopproduktā. Šīm nozarēm ir divkārša iedaba: no ekonomikas perspektīvas, tās palīdz radīt darbavietas un izaugsmi, un no kultūras perspektīvas, tās atvieglo iedzīvotāju sociālo integrāciju. Komisijas Zaļā grāmata oficiāli atzīst šīs ekonomikas nozares ekonomisko un sociālo nozīmību. Tomēr, kaut gan daži mūsu starptautiskie partneri jau plaši izmanto KRN piedāvāto līdzekļu daudzumu, Eiropas Savienība vēl nav attīstījusi kultūras pasākumos balstītu stratēģiju. Manuprāt, globalizācijas izvirzītie izaicinājumi piedāvā šīm nozarēm lielas attīstības iespējas, kas, iespējams, palielinās ekonomikas un nodarbinātības izaugsmes potenciālu. Konkrētāk, KRN spēja atbalstīt sociālo un teritoriālo kohēziju būs atkarīga no stratēģiskiem ieguldījumiem. Būs nepieciešams arī sadarboties ar vietējām iestādēm, nodot speciālās zināšanas un apmainīties ar labo praksi. Es arī uzskatu, ka stingrāka intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir būtisks nosacījums Eiropas kultūras daudzveidības aizsargāšanai.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Komisijas paziņojums ar nosaukumu „Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe” (ECEC) ir slavējama iniciatīva, jo tajā izklāstītas problēmas bērnu izglītībā un tas tiecas piešķirt līdzekļus, ar kuriem nodrošināt bērniem labāku startu rītdienas pasaulē. Tomēr, manuprāt, šajā Komisijas dokumentā trūkst pētījumu un datu analīzes par bērnu izglītību, aprūpi un sociālo aizsardzību, kurā būtu izmantota informācija no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Turklāt es gribētu uzsvērt arī ciešo saistību starp neizdevīgu sociāli ekonomisko stāvokli un iespējām izglītot un apmācīt bērnus jau agrīnā vecumā, jo ģimenes ar zemiem ienākumiem daudz mazāk izmantos agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumus. Tātad vēlāk daži no šiem jauniešiem nebūs ne nodarbināti, ne izglītosies, ne mācīsies. Es saprotu Komisijas centienus iedrošināt dalībvalstis mainīties ar labas politikas un prakses piemēriem, izmantojot atvērto koordinācijas metodi, bet būtu daudz lietderīgāk un efektīvāk izstrādāt un pieņemt kopējus kvalitātes kritērijus. Tas veicinātu datu vākšanu un salīdzinošo novērtēšanu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo datu vākšana ir īpaši svarīga, lai novērtētu progresu un mērītu rezultātus. Es gribētu uzsvērt, ka jo īpaši trūkst informācijas par bērniem no ģimenēm ar sociālām problēmām, par bērniem ar īpašām vajadzībām un bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm.
Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Šis pašiniciatīvas ziņojums ir veltīts jautājumam par jauniešu studiju mobilitāti, kas izriet no stratēģijas „Eiropa 2020”. Nav apšaubāms, ka ir pareizi palielināt jauniešu konkurētspēju, radot viņiem apstākļus, izglītojoties universitātē, pavadīt vismaz vienu gadu kādā citā dalībvalstī. Mobilitāte, kredītpunktu pārneses sistēma un citi pasākumi ierobežos bezdarba pieaugumu jauniešu vidū, kas pašlaik ES ir satraucošs — vidēji 21 %. Personīgi es īpaši novērtēju Komisijas un dalībvalstu aicinājumu attiecībā uz atbalstu brīvprātīgajām darbībām un pasākumiem, kas jāiestrādā tiesību aktos, lai būtu iespējams atzīt bezdarbnieku brīvprātīgās darbības kā darbā pavadītu laiku. Tas ļaus, īpaši jauniem cilvēkiem, stiprināt darba paradumus, būt konkurētspējīgākiem un gūt lielāku motivāciju meklēt darbu. Manuprāt, tas nav mazāk svarīgi kā iedibināt saikni starp darba tirgus prasībām un profesionālo izglītību, saikni, kam šajā jautājumā jābūt ļoti elastīgai, lai topošie absolventi varētu iekārtoties piemērotākajā darba tirgus darbavietā, pamazām samazinot bezdarbu jauniešu vidū.
Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es gribētu uzsvērt savu spēcīgo atbalstu pamatiniciatīvai „Jaunatne kustībā”, kuras mērķis ir izglītības sistēmu un arodmācību uzlabošana Eiropā. Es domāju, ka tas ir īpaši svarīgi nolūkā izstrādāt konkrētu politiku jaunatnes mobilitātes atbalstam un atvieglot viņiem stabilu pāreju no izglītības sistēmas uz nodarbinātību. Svarīgs faktors, kas jāapsver, ir tas, ka jaunieši ir viena no sociālajām grupām, kurus smagi skārusi pasaules ekonomikas krīze. Mūsu pienākums ir atbalstīt jauniešu iekļūšanu darba tirgū gan viņu dēļ, gan Eiropas ekonomikas atbalsta labā. Šodienas jaunieši ir rītdienas vadītāji. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai viņiem būtu iespēja attīstīt savas prasmes, spējas un zināšanas, lai tuvā nākotnē viņi varētu sniegt aktīvu ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmē un attīstībā. Mums jāizstrādā pamati konkrētām politikām, kas atbalstīs jauniešus un sniegs viņiem lielāku mobilitāti un iespējas studēt ārzemēs. Šādas mobilitātes uzdevums nav tikai ekonomikas atbalsts, bet vienlaicīgi arī ārkārtīgi svarīgs ieguldījums Eiropas līmeņa kultūras kohēzijas radīšanā.
Kinga Gál (PPE), rakstiski. – (HU) Es uzskatu mūsu apspriedi, kas veltīta izglītībai un kultūrai, par ļoti svarīgu un gribētu to papildināt ar kādu nostādni, kas līdz šim iztrūkst daudzos svarīgos apsvērumos. Savstarpēja sapratne un cieņa vienam pret otru ir pamatnosacījums tradicionālām nacionālām kopienām, mazākumtautību un vairākuma kultūrai. Ļoti svarīga nozīme šajā jomā ir izglītībai. Ja mazākumtautību kopienu vēsture un literatūra tiktu mācīta vairākuma skolās un ja mazākumtautību izglītības pasākumos tiktu iekļauta vairākuma kultūra, kopā dzīvojošās kopienas viena ar otru sadzīvotu daudz harmoniskāk. Valodu izglītībai arī ir manāma nozīme kultūras izpratnē. Tas ir tiesa ne tikai pasaules valodu mācīšanās procesā, bet arī attiecībās starp vairākumu un mazākumtautībām, kas dzīvos līdzās. Es uzskatu, ka ne tikai mazākumtautībām ir jāmācās vairākuma valoda, bet arī otrādi. Visi varētu dzīvot bagātāk, ja atļautos izrādīt abpusēju cieņu vienam pret otru. Vienlaicīgi, zinot vienam otra valodu, augošās paaudzes attīstītu daudz labvēlīgāku attieksmi vienam pret otru, ļaujot vieglāk radīt attiecības ar sava vecuma ļaudīm, un tas varētu būt izšķiroši attiecībā uz šo reģionu nākotni. Un noslēgumā, manuprāt, ir svarīgi minēt kultūras mantojuma pamatīgas izpratnes nozīmību, lai kopienas, kas dzīvo kopā, spētu atpazīt un cienīt viena otras kultūras vērtības. Es ticu, ka konkrēts Komisijas uzdevums ir veicināt visus šos jautājumus, savukārt Parlamenta uzdevums ir stiprināt teorētisko un politisko atbalstu.
Filiz Hakaeva Hyusmenovа (ALDE), rakstiski. – (BG) Jaunieši ir jebkuras sabiedrības un tās nākotnes dzinējspēks. Viņu izglītība, arodmācības, kvalifikācija un integrācija darba tirgū nodrošina pamatu, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tāpēc es noteikti uzskatu, ka Eiropai ir jāturpina ieguldīt viņu attīstībā, un tādas iniciatīvas kā Erasmus, Leonardo un „Jaunatne kustībā” ir pastāvīgi jāattīsta un jāpopularizē. Izglītības un mācību kvalitātes uzlabošana, kā arī jauniešu piekļuves veicināšana, ir svarīgi pasākumi virzībā uz bezdarba samazināšanu un Eiropas ekonomikas attīstīšanu. Diemžēl Eiropā joprojām ir reģioni un sabiedrības grupas, kurām ir ierobežota piekļuve. Ir jācenšas šo problēmu atrisināt. Ir arī svarīgi, lai izglītības un mācību programmas būtu ciešāk saistītas ar uzņēmējdarbības vajadzībām un stimulētu jauniešu potenciālu un radošumu, lai viņi kļūtu konkurētspējīgāki darba tirgū. Es atbalstu centienus iedrošināt jaunatnes mobilitāti gan viņu izglītības laikā, gan saistībā ar viņu profesionālo dzīvi. Es uzskatu, ka tas ir nozīmīgs nosacījums jaunu prasmju attīstīšanai un savas Eiropas identitātes apzināšanai.
Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) ES ārējās darbības kultūras dimensija ir svarīga un ļoti vajadzīga. Pasaulē Eiropas kultūra tiek uzskatīta par pievilcīgu un iekārojamu. Grūtāk ir gūt atbalstu Eiropas vērtībām. Strādājot ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, es atkārtoti esmu pieredzējis kultūras atšķirības un to sekas.
Kā eiropieši mēs sistemātiski cenšamies veicināt vērtības un principus, kuri mums ir būtiski un neatsavināmi. Tas bieži vien rod neizpratni mūsu partneros. Daži no viņiem to uzskata pat par kultūras imperiālisma veidu. Tieši tāpēc ir tik grūti pārliecināt mūsu partnerus, ka Eiropas Savienības sekmētās vērtības nav mēģinājums uztiept mūsu domāšanas veidu citiem. Fakts, ka mēs cenšamies izplatīt savus ideālus, piemēram, cilvēktiesību jomā, gluži vienkārši izriet no morālās prasības. Mēs cienām atšķirības un daudzveidību, bet nevaram atteikties no principiem, kurus uzskatām par būtiskiem. Mēs nepieņemsim diskrimināciju, neatteiksimies no cilvēka dzīves un cilvēka cieņas aizsardzības. Šajā ziņā Savienība ir vienota un vienprātīga.
Ádám Kósa (PPE), rakstiski. – (HU) Es gribētu apsveikt Honeyball kundzi ar viņus lielisko darbu un ar to, ka viņa pamanījusi kritiskus jautājumus, kas pagātnē nav guvuši pietiekamu uzmanību. Īpaši jāuzsver saiknes atzīšana starp nabadzību, nelabvēlīgu situāciju ģimenēs un sliktu veikumu skolā. Es gribētu atgādināt saviem kolēģiem, ka ir arī vēl kāda saikne: nelabvēlīga situācija ģimenēs ir īpaši izteikta gadījumos, ja bērnam ir invaliditāte, kuru vecāki, kuri nav pietiekami informēti, nedz saprot, nedz pieņem. Es pievērsīšu īpašu uzmanību šai problēmai ziņojumā, pie kura pašlaik strādāju. Honeyball kundzes paveiktais darbs un, jo īpaši, uz bērnu orientētas pieejas pieņemšana, būs lielisks turpmāko atsauču pamatojums. Ziņojuma projekts piesaista uzmanību vispārējai mācību nozīmei pirms iestāšanās skolā, īpaši uzsverot valodu mācības, kā arī daudzvalodību un valodniecisko dažādību, kuru es ar prieku un entuziastiski atbalstu. Es piekrītu, ka bērnu invalīdu agrīnas attīstības atbalstīšana un palīdzība viņiem saņemt atbilstošas valodu zināšanas, ir galvenais cilvēkresursu ieguldījums, kurš dod vienreizēju iespēju. Ir arī svarīgi attīstīt kurlu bērnu mātes valodas prasmes (zīmju valodu), kas ļaus tiem kļūt par patiesi daudzvalodīgiem nākotnē. Tas ir ieguldījums, lai izpildītu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un paaugstinātu nodarbinātības līmeni, kas ļautu sasniegt pieejamāku, iekļaujošu un ilgtspējīgu sabiedrību.
Paweł Robert Kowal (ECR), rakstiski. – (PL) Atbalsts jaunatnes mobilitātei, īpaši jauniešiem no Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai, ir īpaši svarīgs, skatoties uz nesenajiem notikumiem Baltkrievijā un Ziemeļāfrikā. Demokrātiskas pārveides procesus, kas pašlaik sākas Ēģiptē un Tunisijā, var stiprināt, pateicoties ES centieniem izglītot šo valstu pilsoņus demokrātijas garā un ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības.
Izglītoti pilsoņi ir lielākais diktatoru un totalitāro režīmu ienaidnieks. ES dalībvalstu pieredzi var izmantot, organizējot šādas programmas. Polijā, piemēram, darbojas Konstanty Kalinowski stipendiju programma, kuru, cita starpā, vada Varšavas universitātes Austrumeiropas studiju centrs — starptautisks studiju centrs, kas ļauj studentiem no Austrumiem un Balkāniem studēt Polijā. Savienībai vajadzētu arī pastiprināt pūliņus nodibināt Austrumu partnerības universitāti, ņemot par paraugu Eiro-Vidusjūras universitāti Slovēnijā. ES vajadzētu atbalstīt jauniešu un talantīgu cilvēku iniciatīvu popularizēt atsevišķas politiskās stratēģijas. Labs piemērs šādiem pasākumiem ir tīmekļa vietne Eastbook.eu, kuras dibinātāji ik dienu tūkstošiem interneta lietotāju sniedz informāciju par pasākumiem Austrumu partnerības valstīs, kā arī par programmas sasniegumiem. ES būtu arī jāsniedz atbalsts jauniešiem no dalībvalstīm studiju braucieniem uz kaimiņvalstīm. Tas palīdzētu mazināt kultūras šķēršļus. Uzslavas vērta ir Eurobus iniciatīva — ceļojums pa Ukrainu, ko ik gadu organizē jaunieši no ES dalībvalstīm.
Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Jaunās ES stratēģijas „Eiropa 2020” pieņemšana pagājušā gada jūnijā bija paredzēta, lai palīdzētu mums izkļūt no ekonomikas krīzes un dotu ieguldījumu turpmākā Eiropas Savienības attīstībā. Tā ir arī vērā ņemams pasākums jaunatnes mobilitātes uzturēšanā un pat veicināšanā.
Viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm ir iniciatīva „Jaunatne kustībā”, kuras mērķis ir uzlabot mūsu izglītības sistēmas rezultātus un ļaut jauniešiem vieglāk iekļūt darba tirgū. Kā jau liecina iniciatīvs nosaukums, tās mērķi paredzēts sasniegt, attīstot ieceri par jaunatnes apmaiņu un palīdzot jauniešiem apgūt jaunas prasmes. Statistikas dati norāda, ka pašlaik mācības priekšlaicīgi pārtrauc līdz pat 15 % jauniešu, un, tā rīkojoties, iegūst kvalifikāciju, kas neatbilst darba tirgus vajadzībām. Turklāt tikai apmēram vienai trešdaļai cilvēku ir pabeigta terciārā izglītība, un šis īpatsvars ir ievērojami zemāks nekā, piemēram, Savienotajās Valstīs vai Japānā. Tāpēc viens no svarīgākajiem izaicinājumiem, ar ko saskarsies Eiropas Savienība, ir vajadzība pievērst īpašu uzmanību un sniegt finansiālu atbalstu šīm divām problēmām. Tomēr situācija neuzlabosies, ja ne Komisija, ne dalībvalstis nesekos pamatnostādnēm, kas iekļautas stratēģijā „Eiropa 2020”. Jaunatnes mobilitāte ir atslēga turpmākai Eiropas attīstībai, un, ja mēs tiecamies iegūt pasaulē novatoriskākās ekonomikas statusu, mēs nevaram atstāt novārtā ieguldījumu cilvēkkapitālā un, jo īpaši, jauniešos.
Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. – (RO) Pašreizējās ekonomikas krīzes situācijā ES ir vajadzīga globāla stratēģija, kas balstīta uz inovācijām un radošumu, kas dos ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un darbavietu radīšanā. Tieši tāpēc ir jāiedrošina kultūras un radošās nozares. Tādējādi es domāju, ka mums pašlaik jānodrošina, lai Eiropā tiktu plašāk izplatīti radoši darbi un tiktu nodrošināta brīva piekļuve tiem tiešsaistē, tomēr neatstājot novārtā faktu, ka mākslinieki un to darbi jāaizsargā un viņiem jāsaņem taisnīga atlīdzība. Tādēļ mums jāizveido tiesisks pamatojums, kas varētu atbalstīt šo nozaru attīstību un ieaudzināt uzticību digitālā tirgus patērētājos un pārstāvjos, jo šī nozare varētu atvieglot jaunu darbavietu radīšanu, tādējādi finansējot Eiropas Savienības kultūras dažādību un inovatīvo potenciālu. Vienlaicīgi es uzskatu, ka mums vajadzīgi jauni uzņēmējdarbības modeļi, kas atbalstīs šīs nozares, gūstot labumu no vienotā digitālā tirgus piedāvājuma. Noslēgumā es secinu, ka šis ziņojums iezīmē pirmo pasākumu nozares attīstībā. Tomēr Komisijai un dalībvalstīm jāpalielina savi pūliņi, lai padarītu kultūras un radošās nozares par Eiropas ekonomikas galveno nozari.
Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Esmu gandarīts, ka, īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”, mēs pievēršam īpašu uzmanību jauniešiem, ņemot vērā demokrātiskos izaicinājumus, ar kādiem jāsaskaras mūsu kontinentam. Uz šā fona Eiropas Komisijas pamatiniciatīva „Jaunatne kustībā” piedāvā konkrētus pasākumus izglītības un arodmācību līmeņa paaugstināšanai, tostarp, īstenojot mobilitāti un atvieglojot piekļuvi nodarbinātībai. Ja neskaita priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaitu un universitāšu absolventu īpatsvara palielināšanu līdz 2020. gadam, es gribētu uzsvērt vairākus aspektus, kas varētu atbalstīt jauniešus. Pirmkārt, būtu svarīgi radīt elastīgākas izglītības programmas, kas būtu savienojamas ar vienlaicīgu darbavietas saglabāšanu. Otrkārt, lietderīgas būtu tādas virtuālas mobilitātes sistēmas, kas papildinātu ģeogrāfisko mobilitāti. Vēl viens aspekts būtu privāto uzņēmumu iedrošināšana piedāvāt stipendijas studentiem. Tikpat svarīgs ir arī atbalsts privātām jaunatnes iniciatīvām, kas var palīdzēt radīt darbavietas, tādējādi arī veicināt sociālo integrāciju.
Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Jauniešu bezdarbs, ko izraisījusi ekonomikas krīze, ir ievērojams izaicinājums visā ES, un pagaidām pienācīgi rīkojusies nav nedz ES, nedz dalībvalstis. Jauniešu nodarbinātības situācija ir atkarīga no vispārējās ekonomikas politikas; dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz ieguldījumiem un darbavietu radīšanu. Diemžēl taupības pasākumi, kas jūtami arī Ungārijā un kuri, cita starpā, ietekmē arī izglītības sistēmu, tāpat kā izmaksu samazināšana ietekmē darbavietu radīšanu, īsti nepalīdz jauniešiem; tieši pretēji, nošķirtība no sabiedrības un darba tirgus, ko viņi izjūt, varētu radīt ilgtermiņa draudu ekonomikai. Ekonomikas krīzei nevajadzētu kļūt par iemeslu izmaksu samazināšanai, jo cīņai ar krīzes radītajām sekām vajadzīgs, lai jaunieši iegūst augstāku izglītības līmeni. Iniciatīvas „Jaunatne kustībā” panākumi un efektivitāte savā ziņā būs atkarīga no dalībvalstu attieksmes un galvenajiem pasākumiem, un finansiālā atbalsta, ko tās ieguldīs šo programmu īstenošanai valsts līmenī, kas varētu veicināt jauniešu sociālo integrāciju. Liela nozīme ir arī vietējām izglītības iestādēm, kā arī vietējām un reģionālām izglītības un mobilitātes jomas iestādēm, tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt skolotāju un to darbinieku mobilitāti, kas strādā ar jauniešiem un izglītības jomā, jo viņi ir tie, kas var motivēt jaunatni. Lai sasniegtu šos ES mērķus, jāveido partnerība arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm.
Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu šo ziņojumu, kurš vēlreiz apstiprina mūsu mērķus attiecībā uz Eiropas jauniešiem. Stratēģijas „Eiropa 2020” galvenie mērķi ir jauniešu izglītība, un tā nosaka konkrētus mērķus 2020. gadam: priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaita samazināšanu no 15 % līdz 10 %, un augstākās izglītības kvalifikāciju ieguvušo skaita palielināšanu no 31 % līdz 40 %. Tomēr es gribētu uzsvērt vienu punktu: šķēršļus jauniešu mobilitātei. Pašlaik tiek vērtēts, ka tikai 4 % Eiropas studentu savu studiju laikā saņem Erasmus stipendiju. Tas tomēr ir pārāk mazs procents, ja zinām, ka ārzemēs pavadīts gads var mācību ziņā būtiski celt CV vērtību, īpaši attiecībā uz valodu apgūšanu, kā arī veicināt brīvību no aizspriedumiem un prasmes. Šo skaitli var izskaidrot trīs problēmas: fakts, ka daudzi studenti pat nezina, ka ir šādas iespējas mācīties ārzemēs; Erasmus gada izmaksas studenta budžetam un sekmju atzīšanas sarežģītība. Visās šajās jomās Eiropa un dalībvalstis var uzņemties saistības, lai Erasmus programma, kas ir viens no ES lielākajiem panākumiem, kļūst par panākumu ikvienam.
Csaba Sógor (PPE), rakstiski. – (HU) Galvenais iniciatīvas „Jaunatne kustībā” mērķis ir veicināt jaunatnes mobilitāti un novērst šķēršļus, kas joprojām stāv tās ceļā. Tomēr es atzinīgi vērtēju faktu, ka tā arī īpaši uzsver izglītības un darba tirgus vajadzību saskaņošanu. Iespējams, lielākais bieds mūsdienu jaunajiem absolventiem ir tas, ka pēc studiju pabeigšanas viņi nevarēs gūt labumu no savām zināšanām darba tirgū. To apliecina satraucošie jauniešu bezdarba dati; minētajai parādībai ir iešūpojošas sekas, tai ir ietekme uz samazinātu vēlmi radīt bērnus un ievērojami vēlāku ģimenes dibināšanu, tādējādi spēcinot nelabvēlīgos demogrāfiskos procesus. Problēma, protams, ir apzināta gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī. Tomēr risinājums, galvenokārt, ir pēdējo minēto rokās, jo tikai tās var reorganizēt un reformēt valsts izglītības sistēmas, pielāgojot tās jaunajai sociāli ekonomiskajai situācijai. ES uzdevums ir radīt struktūru procesiem un neļaut dalībvalstīm novirzīties no sākotnējā mērķa, vienlaicīgi iedrošinot un motivējot tās īstenot reformas, kas ir sarežģītas īstermiņā, bet noteikti izdevīgas ilgtermiņā.
Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Ekonomikas krīzes laikā, kad dažas dalībvalstis samazina ieguldījumu izglītībā un mācībās, esmu gandarīts, ka Parlaments šodien ir pieņēmis ziņojumu „Jaunatne kustībā”.
Pēdējos gados, patiesībā, tieši jaunieši ir skaudrāk jutuši krīzes radītās sekas. Bezdarba līmenis jauniešu vidū ES ir pārsniedzis 20 %, kas ir divreiz augstāks līmenis nekā pieaugušo bezdarbam, un dažās dalībvalstīs tas sasniedz pat 40 %. Budžeta samazinājumam ir tieša ietekme uz jauniešu izredzēm un attīstības iespējām. Jauniešu zināšanas un prasmes ir būtiskas gudras un ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvai „Jaunatne kustībā” mērķis būtu spēcināt augstākās izglītības pievilcību Eiropā, paaugstināt izglītības kvalitāti un veicināt studentu un darba ņēmēju mobilitāti. Šī iniciatīva ļauj jauniešiem gūt zināšanas, prasmes un kompetences, kas ir būtiskas darbam un dzīvei. Šīs prioritātes un mērķi nevar tikt pilnībā īstenoti un sasniegti, ja ES nenodrošina ilgtermiņa finansiālo atbalstu savā budžetā. Tāpēc ir tik svarīgi, lai šai programmai tiktu piešķirtas lielas subsīdijas, vienlaicīgi neaizmirstot, cik svarīgi ir turpināt to popularizēt un uzturēt piemērotu informācijas politiku.
Jutta Steinruck (S&D), rakstiski. – (DE) Šis ziņojums ir izgaismojis to nodarbināto grupu, kas bieži vien tiek atstāta novārtā. Kāda būtu Eiropas kultūra bez radošiem māksliniekiem? Attīstot radošās nozares ekonomiskā ziņā, mēs arī nedrīkstam aizmirst tos, kuri šajā nozarē strādā. Kā savas grupas ēnu referentei Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā man īpaši svarīga ir sociālā situācija un apstākļi, kādā dzīvo radošie mākslinieki Eiropā. Diemžēl daudzi no 5 miljoniem cilvēku, kuri pelna iztiku radošajās nozarēs, dzīvo apšaubāmos apstākļos. Nereti viņi strādā divos vai trīs darbos, jo ar vienu darbu bieži vien nepietiek iztikai. Aktuāls ir arī veselības un pensijas apdrošināšanas trūkums. Līgumi visbiežāk ir neskaidri, un daudzi radošie mākslinieki reti kad var plānot vairāk nekā pāris mēnešus uz priekšu. Pieklājīgam sociālās nodrošinātības līmenim ar atbilstošu bezdarba, veselības un vecuma apdrošināšanu būtu jābūt standartpraksei arī radošajā nozarē strādājošajiem. Esmu gandarīta, redzot, ka referenti šajā ziņā ir ņēmuši vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju un to iekļāvuši ziņojumā. Tagad ir laiks Komisijai un dalībvalstīm labot šos sociālos trūkumus un apsolīt daudzajiem Eiropas radošajiem prātiem, ka radošajiem māksliniekiem Eiropā nebūs jādzīvo kā zemākajai šķirai.
Emil Stoyanov (PPE), rakstiski. – (BG) Es gribētu apsveikt referentu ar lielisko darbu un vērtīgo sadarbību, strādājot pie šī ziņojuma. Es vēlreiz gribētu uzsvērt radošo nozaru lielo ekonomisko un kultūras potenciālu, kā arī unikālo iedabu. Tās atrodas īpaši delikātā zonā starp vidusmēra uzņēmumiem un kultūras produktu radīšanu. Iepriecinoši, ka pat šajos apstākļos šī nozare ir viena no dinamiskākajām un novatoriskākajām Eiropā. Pieminēšanas vērts ir arī tas, ka tā piedāvā izaugsmes potenciālu un nodrošina darbavietas aptuveni 5 miljoniem cilvēku ES. Diemžēl mans ieteikums mudināt Eiropas Komisiju un dalībvalstis pārrunāt iespējas izveidot īpašus Eiropas un valsts līmeņa fondus, kas varētu šīm nozarēm nodrošināt bezprocentu kredītus, tika noraidīts ar nelielu vairākumu balsošanas laikā Kultūras un izglītības komitejā. Tomēr man ir stingra pārliecība, ka šī mana ideja tiks īstenota un pieņemta tuvā nākotnē. Es uzskatu, ka tas būtu ārkārtīgi svarīgi kultūras un radošo nozaru atbalstam un attīstībai, jo, tā kā tās nav īsti komerciāli aktīvas, tām vajadzīgi bezprocentu kredīti, kurus bankas pašlaik nevar piedāvāt pat citām nozarēm.
Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamentā mēs aicinām uz konkrētu rīcību — Eiropas Komisijai jāatzīst radošā nozare kā viena no produktīvākajām Savienības ekonomikas jomām un jāattiecas pret tās attīstību kā absolūtu prioritāti. Lai to sasniegtu, mēs, pirmkārt, vēlamies palielināt finansējuma iespējas radošajai nozarei no Savienības budžeta kā gudras ekonomikas izaugsmes pīlāru. Jo ir iespējams radīt sinerģiju starp Savienības programmām kultūras atbalstam, piemēram, programmu „Kultūra” (2007.–2013. gadam) un pašreizējām Savienības pētniecības programmām (piemēram, Astoto pamatprogrammu, kas atbalsta ES tehnoloģiju attīstību) vai paplašinot iespējas tērēt naudas līdzekļus no pašreizējiem fondiem (piemēram, no Eiropas Sociālā fonda). Mēs arī iesakām atbalstu, lai radītu jaunus un inovatīvus finanšu instrumentus (banku garantiju nodrošinājumi, atmaksājami noguldījumi un gudri aizdevumi), pateicoties kuriem radošo profesiju pārstāvjiem vai radošās nozares mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu vieglāk uzsākt uzņēmējdarbību. Protams, naudas līdzekļi nav visa risinājums. Cita starpā, mēs ierosinām arī priekšlikumu spēcināt sadarbību starp kultūras un radošajām nozarēm un Eiropas universitātēm, palielinot speciālistu mācību kursu skaitu jauniešiem un uzlabojot visu radošo profesiju pārstāvju un kultūras cilvēku mobilitāti. Lai to sasniegtu, esam paredzējuši radīt daudzvalodīgu interneta platformu, ko pieredzes apmaiņai varētu izmantot radošo profesiju pārstāvji, tādējādi veidojot vēl ciešāku sakaru tīklu starp visiem, kuriem ir svarīga Eiropas radošās nozares attīstība.