Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 12. maijs - Strasbūra

16.3. Baltkrievija (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par sešiem priekšlikumiem rezolūcijām par Baltkrieviju⁽¹⁾.

  Jiří Maštálka, autors. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, izvērtējot mēs nedrīkstam aizmirst to, ka tieši tā, kā mēs mēģinām izdarīt objektīvu vērtējumu mūsu pašu valstīs, mūsu partneri vai kaimiņi pelna tieši tādu pašu vērtējumu.

Es gribētu teikt kā ārsts, ka vardarbība paliek vardarbība, lai kur tā notiktu. Tas ir pretrunā mūsu kopīgajām vērtībām. Mums jāmēģina pārliecināties, ka tiem, kas pašlaik ir cietumā, tiek nodrošināti pienācīgi apstākļi veselības un cienīgas attieksmes ziņā jebkurā pasaules vietā.

Jaunizveidotajai EURONEST asamblejai vajadzētu kalpot par apmaiņas un kooperācijas instrumentu. Baltkrievijas gadījumā šo mērķi nav iespējams izpildīt kopumā sakarā ar veiktajiem pasākumiem. Lēmuma vispārējais iznākums nozīmē Prāgas deklarācijas pārkāpumu un potenciāli pozitīvas savstarpējās sadarbības attīstības palēnināšanos.

Mūsu pūles ir vērstas uz to, lai radītu vienoto Eiropu, ko ir pelnījusi lielāka daļa no jauniešiem, tai skaitā arī Baltkrievijā. Līdz ar to mums vajadzētu pārskatīt savu pozīciju un pārskatīt, vai ierobežojumi ir īstais instruments pilsoniskās sabiedrības vadībai Baltkrievijā, lai tā uzskatītu mūs par īstu draugu.

Sakarā ar Černobiļas avārijas 25. gadadienu es vēlētos palūgt jūs pamēģināt aplūkot Baltkrieviju caur dažādām lēcām, kā valsti, kas ir stipri cietusi. Šī avārija īpaši skārusi Baltkrieviju un, manuprāt, tas ir apvainojums šai nācijai — traucēt Baltkrievijas tautai piedalīties oficiālajā atceres pasākumā.

Es vēlētos vērsties ar vēl vienu aizrādījumu pie Tannock kunga. Es zinu, cik grūti ir ātri runāt angliski. Man patīk angļu valoda, jo tā ir Šekspīra valoda. Nākamreiz mēģiniet ātri runāt Johann von Goethe valodā, iespējams, mēs sapratīsim jūs labāk. Es saku to kā čehs.

  Justas Vincas Paleckis, autors. – (LT) Priekšsēdētāja kungs, piecos mēnešos kopš 19. decembra politiskā gaisotne Baltkrievijā ir dramatiski pasliktinājusies. Ir palielinājušās represijas pret demokrātisko opozīciju, brīvo presi un pilsonisko sabiedrību. Baltkrievija arī pārkāpj starptautiskus līgumus. Es vienmēr esmu atbalstījis dialogu ar Minsku, taču pašreizējos apstākļos tas ir kļuvis ļoti sarežģīts, ja vispār iespējams. Vēl jo vairāk tāpēc, ka no Minskas nāk arī patvaļīgas apsūdzības un pat uzmākšanās, kas adresētas Eiropas Savienībai. Rezolūcija aicina veikt jaunus pasākumus, kas jāatrod, lai palīdzētu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un opozīcijai, un tas ir tikai taisnīgi. Iespējams, tā ir ilūzija, taču es domāju, ka pat Maskava un Kijeva varētu palīdzēt, runājot ar Minsku par politisku ieslodzīto atbrīvošanu.

  Cristian Dan Preda, autors. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējās debatēs es arī, kopā ar vairākiem kolēģiem, Parlamenta locekļiem, atsaucos uz EURONEST parlamentārās asamblejas sesiju, kas notika iepriekšējā nedēļā un kurā Baltkrievijas parlamenta locekļi nebija piedalījušies, kā jums zināms. Viņu prombūtne ir attaisnojama, jo parlamenta locekļi Minskā netiek brīvi ievēlēti. Turklāt šajā valstī situācija cilvēktiesību jomā joprojām ir vairāk nekā kritiska.

Uzskatu, ka mēs visi bijām sašutuši par represīvajiem pasākumiem pret protestētājiem decembrī. Uz šo brīdi seši no septiņiem kandidātiem, kas stājās pretī prezidentam A. Lukashenko, joprojām tiek pārbaudīti un vajāti. Daudzi citi cilvēki, tai skaitā šo kandidātu štats, ir cietumā vienkārši par piedalīšanos.

Domāju, ka jādara divas svarīgas lietas:

1. jāveic neatkarīga izmeklēšana par represiju aktiem

2. Domāju, ka pret Baltkrieviju jāpaplašina ekonomiskās sankcijas, piemērojot tās pret valsts uzņēmumiem šajā valstī, kam pieder svarīga loma reģiona veidošanā.

  Kristiina Ojuland, autore. – Priekšsēdētāja kungs, mēs šajā gadā apspriežam situāciju Baltkrievijā ceturto reizi, taču politiskie ieslodzītie, kas tika aizturēti decembrī, vēl joprojām nav izlaisti brīvībā.

Mēs esam pateicīgi Padomei par vīzu sankciju atkārtoto ieviešanu un Baltkrievijas augsto amatpersonu aktīvu iesaldēšanu, kas demonstrēja, ka mūsu dziļās bažas par Baltkrievijas tautu nav tikai tukša retorika. Iespējams, mēs neesam bijuši pietiekami saprotami. Līdz ar to mēs aicinām Eiropas Savienību paplašināt ierobežošanas pasākumus pret Lukashenko režīmu. Pārdomātām un mērķtiecīgām ekonomiskajām sankcijām pret valsts uzņēmumiem būtu efekts, ko Baltkrievijas varas iestādes nevar ignorēt.

Lukashenko kriminālais režīms ir lielā mērā atkarīgs no valsts uzņēmumu ķimikāliju, smagās rūpniecības un tekstilrūpniecības izstrādājumu eksporta nodokļiem. Slēdzot Eiropas tirgu, mēs varam demonstrēt savu noteikto nodomu gāzt Lukashenko režīmu. Mēs esam spējīgi panākt pārmaiņas. Baltkrievijas tautai ir ārkārtīgi vajadzīga režīma maiņa. Mums nevajadzētu liegt tai sen ilgoto brīvību.

  Michał Tomasz Kamiński, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par politiku un cilvēktiesībām Baltkrievijas kontekstā. Šodien es vēlētos izmantot nedaudz netradicionālu pieeju un atgādināt divu cilvēku vārdus, kuri ir saistīti ar šo lietu. Viens no viņiem ir mans draugs Anatol Lyabedzka, brīnišķīgs baltkrievs un eiropietis, kas tikai nesen tika atbrīvots no cietuma pēc tam, kad pavadījis vairāk nekā 100 dienas apcietinājumā, par ko esmu dziļi pārliecināts, ka tas bija nelikumīgi. Šodien es vēlētos sūtīt viņam solidaritātes izpausmes no Parlamenta — no vairuma Eiropas parlamenta locekļu, esmu pārliecināts — jo viņš noteikti to ir pelnījis.

Otrā persona, ko es vēlētos pieminēt, ir Andrzej Poczobut, žurnālists, kas raksta Gazeta Wyborcza, vienai no lielākajām Polijas avīzēm. Es un simtiem tūkstošu poļu vēlētos aicināt atbrīvot viņu. Viņš arī pašlaik ir apcietinājumā un viņš arī tiek vajāts vienkārši tāpēc, ka Lukashenko režīms baidās no brīvas runas — tas baidās no brīvas runas, kas ir jebkuras demokrātijas pamats. Domāju, ka mums, eiropiešiem, kas šodien esam sapulcējušies Parlamentā, nav citas alternatīvas kā ļoti skaļi pateikt „jā” par brīvu Baltkrieviju, „jā” par demokrātiju Baltkrievijā un „jā” par Baltkrievijas nāciju Eiropā.

(Aplausi)

  Raül Romeva i Rueda, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz nožēloju par pastāvošo baiļu un politisko oponentu iebiedēšanas gaisotni Baltkrievijā un par notiekošo opozīcijas dalībnieku vajāšanām kopš prezidenta vēlēšanām 2010. gada decembrī.

Otrkārt, es stingri nosodu visas notiesāšanas, kas radās masu nemieru kriminālo apsūdzību rezultātā, un uzskatu, ka tām ir politisks motīvs un ka tās ir apšaubāmas pēc savas dabas. Es vēlētos uzsvērt, ka šīs prāvas notika aiz slēgtām durvīm. Aizturētās personas bija atteikušas no iespējas izsaukt lieciniekus un regulāri tikties pienācīgos apstākļos ar saviem likumīgajiem pārstāvjiem. Apsūdzēto advokāti saņēma vairākus brīdinājumus no Tieslietu ministrijas, dažiem no viņiem tika atņemtas tiesības praktizēt. Uzskatu, ka šādai prāvu vadīšanai trūka objektivitātes.

Visbeidzot es nosodu biedrošanās un vārda brīvības pamattiesību ievērošanas trūkumu Baltkrievijas varas institūcijās un aicinu nekavējoties un bez ierunām izlaist brīvībā atlikušos protestētājus, kas joprojām ir apcietinājumā, un izbeigt visas prāvas pret viņiem.

  Jacek Protasiewicz, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Baltkrievijā ik dienu gan politiskā, gan ekonomiskā jomā situācija patiešām pasliktinās. No politiskā viedokļa un attiecībā uz pilsoņu brīvību mēs redzam prāvas, kas ierosinātas pret galvenajiem Alexander Lukashenko oponentiem pēdējās prezidenta vēlēšanās, un mēs varam redzēt skandalozu procedūru, kas tiek piemērota šajās prāvās. Mēs arī esam liecinieki represijām pret neatkarīgiem medijiem, tai skaitā un it īpaši tam faktam, ka Andrzej Poczobut tika aizturēts pirms vairākām nedēļām. Ekonomikas sabrukšana ir redzama rubeļa denominācijas maiņā, finanšu krīzē un problēmās ar kārtējiem maksājumiem. Turklāt Alexander Lukashenko zaudē kontroli ne tikai pār situāciju valstī, bet arī pār savu uzvedību, ko var redzēt no pārsteidzošiem, šokējošiem un agresīviem paziņojumiem attiecībā uz Ukrainas prezidentu un Barroso kungu.

Dāmas un kungi, Komisija un Padome! Pienācis laiks beigt vārdus un aicinājumus — laiks rīkoties. Mūsu rezolūcijas 8. paragrāfā ir skaidri pateikts: laiks ieviest ekonomiskās sankcijas, jo tā ir vienīgā valoda, ko saprot Lukashenko. Ja mēs šodien ieviesīsim ekonomiskās sankcijas, mēs varam sagaidīt, ka skandalozās prāvas un skandalozās represijas beidzot izbeigsies, jo tikai šo valodu saprot Lukashenko. Līdz ar to ir laiks pāriet pie citas, daudz apņēmīgākas reakcijas fāzes uz to, kas notiek Baltkrievijā.

  Mitro Repo, S&D grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Baltkrieviju ne velti sauc par Eiropas pēdējo diktatūru. Baltkrievijā jūs varat nokļūt cietumā par kandidēšanu vēlēšanās vai sava viedokļa publisko paušanu.

Pēdējās prezidenta vēlēšanas nav bijušas demokrātiskas. Turklāt Baltkrievijas likumi neatļauj biedrošanās brīvību, atstājot vienīgi vārda brīvību. Opozīcijas un neatkarīgu cilvēktiesību grupu vajāšana tagad ir kļuvusi par hronisku problēmu valstī. Reāla demokrātija ir atkarīga no opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvās piedalīšanās politiskajās debatēs. Cilvēktiesības ir universālas, neatņemamas un savstarpēji atkarīgas. Baltkrievija atbild par savu pilsoņu cilvēktiesību sargāšanu un ievērošanu.

Baltkrievija ir jāatbalsta jebkādā iespējamā veidā reālas demokrātijas un cilvēktiesību attīstībā ES Austrumu partnerības ietvaros. ES jāapsver mērķtiecīgas sankcijas un to izmantošana, jo pilsonisko sabiedrību nevajadzētu sodīt par pašreizējo situāciju Baltkrievijā.

  Leonidas Donskis, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, nav atklātas norādes, ka Baltkrievijas režīms mainīsies pats, kad paies mēneši vai gadi. Tikai zem ļoti spēcīga Eiropas Savienības spiediena mēs varam sagaidīt, ka kaut kas notiks.

Baltkrievija turpina pārkāpt visas pamattiesības un pilsoņu brīvību. Pagājušajā mēnesī mēs esam redzējuši, ka Baltkrievijas varas iestādes atkārtoti demonstrē savu ignorēšanu un nicinājumu attiecībā uz pamattiesībām – biedrošanās un runas brīvību.

Mēs varam šeit runāt par Lukashenko un viņa režīma negrozāmības matricu, taču mēs nedrīkstam beigt ar tik pesimistisku noti. Mums vajadzētu saprast, ka pienācīga atbilde būtu signāls baltkrieviem — baltkrievu nācijai — ka viņi ir laipni gaidīti Eiropā, un vienlaikus spiediens uz režīmu un daži ļoti principiāli vārdi par cilvēktiesību neievērošanu no tā puses.

Mēs nedrīkstam tikt maldināti ar Lukashenko gadījuma rakstura izdomājumiem Eiropas Savienībai vienkārši tāpēc, lai uz laiku saniknotu Krieviju vai otrādi. Tas nav pieņemami. Tas, kas notiek Baltkrievijā, jāizvērtē ļoti principiāli un jāpiemēro lielāks spiediens.

  Tomasz Piotr Poręba, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam runājuši Parlamentā par to, kas notiek Baltkrievijā, vidēji reizi divos mēnešos kopš šā gada sākuma — šī nu ir trešā reize. Mēs esam runājuši par cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem, mēs esam minējuši aktīvistu vārdus, kuri tika iesēdināti cietumā, un esam diskutējuši par to, kā tiek ierobežota daudzu pilsonisku un nevalstisku organizāciju iespēja darboties. Patiešām mums vajadzētu nosodīt visas šīs lietas un ļoti spēcīgi protestēt pret tām. Tomēr es domāju, ka tikpat svarīga un, iespējams, pat daudz svarīgāka ir specifiska un reāla Eiropas Savienības iesaistīšanās pilsoniskās sabiedrības izveidē, nodrošinot nevalstisku organizāciju un brīvu mediju finanšu atbalstu, kā arī nosakot ekonomiskās sankcijas. Par ekonomiskajām sankcijām es domāju, ka ir pienācis īstais brīdis, un mums vajadzētu ieviest tās, cik ātri vien iespējams.

Šodien mēs gatavojamies nobalsot par rezolūciju, kas ir paredzēta tam, lai sniegtu morālu atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai. Pēc manām domām, tam jāseko specifiskiem pasākumiem, tai skaitā finanšu pasākumiem un ekonomiskām sankcijām, kas paradītu iespējamu brīvības un demokrātijas atjaunošanu Baltkrievijā.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mūsu diskusijas laikā par situāciju ar cilvēktiesībām Baltkrievijā man ienāca prātā divi jautājumi. Pirmais ir šāds: ko jūs teiktu, ja pēc viena vai diviem gadiem jūs ieraudzītu kādu no tagadējās Lukashenko valdības locekļiem šeit, Eiropas Parlamentā, pie tam nevis kādā citā vietā, bet gan Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) priekšsēdētāja vietnieka krēslā, kas atbild par pilsoņu brīvību un cilvēktiesībām? Un otrais jautājums: kad mēs nokļūsim līdz punktam, kur šo otrdienas pēcpusdienas diskusiju kontekstā es ieraudzīšu dienas kārtībā starp valstīm, kas nav ES dalībvalstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis vai Izraēlu, kuras situāciju ar cilvēktiesībām mēs turpināsim apspriest?

Ļaujiet man minēt dažas papildu detaļas, kas attiecas uz šiem diviem jautājumiem atlikušajās divās minūtēs: tas bija jautājums par Lukashenko valdības locekli. Dāmas un kungi, Kinga Göncz, ungāru Lukashenko, Ferenc Gyurcsány, valdības loceklis, ieņem LIBE komitejas priekšsēdētāja amatu un lasa lekcijas par cilvēktiesībām Itālijas, Francijas un citu demokrātisku valstu pārstāvjiem.

Kas tad tieši padarīja šo ungāru Lukashenko Ferenc Gyurcsány par slavenību? Tās pašas lietas un zināmā mērā pat vēl uzkrītošākas par tām, kas uzskaitītas šajā ziņojumā par Lukashenko un Baltkrieviju, par ko jūs ceļat iebildumus, novietojot barjeru ievērojami augstāk attiecībā uz Lukashenko un Baltkrieviju, valsti ārpus Eiropas Savienības, nekā jūs bijāt izmantojuši Ungārijai un Ferenc Gyurcsány, ieskaitot faktu, ka ungāru Lukashenko stingri apspieda jebkādu kaut cik nozīmīgu protestu pret valdību. Es pati esmu saņēmusi tagad kompensāciju un atvainošanos no policijas par šaušanu uz mani, Eiropas Parlamenta kandidāti, par to, ka pūta man tieši sejā asaru gāzi. Vispārsteidzošākais fakts ir tas, ka šodien cilvēki, kas bija vadošas personas protestos pret valdību, joprojām paliek cietumā, daži no viņiem izcieš sodu, kam piespriests cietumsods, un daži atrodas iepriekšējā apcietinājumā.

Mans otrais jautājums attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur vēl joprojām pastāv nāvessods, un spīdzināšana, kas notiek Gvantanamo, ir tāda pati kā Baltkrievijā, pret kuru jūs iebilstat. Vai varētu būt tā, ka kādam ir nolūks iegūt Baltkrievijas nacionālos aktīvus? Vai tas nav iemesls, ka šī valsts tika nejauši izvēlēta, it īpaši ņemot vērā faktu, ka jūs draudat piemērot sankcijas pret tās nacionālajiem aktīviem un valsts uzņēmumiem?

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ne pārāk bieži esmu vienisprātis ar Maštálka kungu, taču šodien esmu gan. Vispirms es vēlētos pateikt, ka visām partijām jācīnās par demokrātiju un tiesiskumu, kamēr tie visbeidzot uzvarēs Baltkrievijā. Otrkārt, es gribu pateikt par daudzvalodību. Tāpat kā viņš, esmu cēlies no Minieiropas — bijušās Habsburgu impērijas, kas nebija slikta lieta daudzējādā ziņā, bet kas izjuka, jo vislielākā lingvistiskā grupa, proti, mana, vāciski runājošā, vienmēr uzstāja, lai visi runātu vāciski. Tas nozīmēja daudznacionālas kopienas galu. Čārlz, es jūs ļoti augstu vērtēju, taču mēs esam šeit, lai aizstāvētu daudzvalodību un tieši mazo valodu tiesības.

Atgriežoties pie Baltkrievijas, es gribu teikt, ka pirms 20 gadiem Horvātija un Slovēnija kļuva par brīvām valstīm — esmu tur bijis — un augustā tām sekoja Baltijas valstis, Krievija un Ukraina. Neviens nebūtu domājis, ka pēc 20 gadiem Eiropā vēl joprojām būs diktatūra. Par nelaimi, tā nav tikai viena. Tā ir Baltkrievija, tendence uz diktatūru ir Krievijā, nobīdes atpakaļ uz to ir Ukrainā un problēmas ir arī Moldāvijā un Piedņestrā. Līdz ar to mums jāredz, gluži vienkārši, ka visa mūsu austrumu apkārtne saskaras ar dažādas pakāpes draudiem tās brīvībai. Līdz ar to mums jābūt ļoti saprotamiem, jādomā stratēģiski un jāpadara brīvība un tiesiskums par mūsu attiecību kritēriju, runājot par mūsu austrumu apkārtni, un īpaši, kad runa ir par Baltkrieviju.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar personīga rakstura piezīmi. Organizācija Libereco Partnership for Human Rights ir lūgusi mani kļūt par Baltkrievijā ieslodzītā opozīcijas aktīvista „krusttēvu”. Es biju lūdzis adoptēt Dmitry Bandarenka. Es gribētu ierosināt, lai jūs visi, kas ir iesaistīti šajās lietās, varētu palūgt šo organizāciju atļaut jums uzņemties represēto baltkrievu un viņu ģimeņu personīgo patronāžu — tā būtu bijusi kaut kāda atbilde uz problēmu, ko mēs varam darīt tiem, kas faktiski nemaz neatrodas tik tālu — valstī, kas robežojas ar Eiropas Savienību.

Tomēr esmu pārliecināts, ka mēs visi atbalstām stingrus un saprotamus soļus. Parlamentā jau tika teikts, ka jābūt sankcijām un jābūt stingriem vārdiem, jo mēs varam runāt ar Lukashenko, tikai izmantojot valodu, ko viņš saprot — nu, viņš saprot savu interešu valodu, un viņš saprot arī spēka valodu. Lai glābtu cilvēktiesības un lai glābtu demokrātiju, mums jāizmanto valoda, ko saprot Minskā.

Man ir iespaids, ka, kaut arī mēs jau esam daudzas reizes runājuši par to Parlamentā, no šiem mūsu vārdiem nekas vairāk nav sanācis. Protams, tas ir aicinājums gan Parlamentam, gan visām Eiropas Savienības iestādēm un institūcijām, taču tas arī ir izaicinājums, ko es ierosinu paņemt līdzi uz savām valstīm un nacionālajām valdībām, jo mums ir vismaz tas pats spēks, lai pārliecinātu Lukashenko kungu nodibināt Baltkrievijā demokrātiju un brīvību, kā mēs to arī darām, būdami Eiropas Savienības pārstāvji.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pēc vēlēšanām decembrī Baltkrievijas prezidents A. Lukashenko sāka ar nolūku graut jau tā vāju politisko opozīciju un neatkarīgos medijus.

Apmēram 40 cilvēku, kas piedalījušies demonstrācijās, pēc vēlēšanām tika apsūdzēti par nemieriem, par ko maksimāli var piespriest 15 gadus ieslodzījuma. Baltkrievijā antidemokrātiskie spēki ir lielā mērā koncentrēti tās prezidentā.

A. Lukashenko tagad ir ceturtais amata pilnvaru termiņš un 16 gados viņš ir parādījis, ka viņa kustības demokrātijas virzienā ir tikai ciniska spēle. ES uzliktie ierobežojumi Baltkrievijai līdz ar to ir pilnībā attaisnojami un tos pat vajadzētu pastiprināt.

Es kategoriski atbalstu Parlamenta vakardienas aicinājumu Starptautiskajai hokeja federācijai atņemt Baltkrievijai tiesības pieņemt 2014. gada pasaules meistarsacīkstes, kamēr nebūs atbrīvoti visi politiskie ieslodzītie. ES vajadzētu arī uzlikt mērķtiecīgas ekonomiskas sankcijas un pastiprināt NVO atbalstu Baltkrievijā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, starptautiskā sabiedrība, kas iekļauj arī Eiropas Savienību, jau ilgu laiku ir aicinājusi Baltkrievijas varas iestādes ievērot starptautiskās saistības, ko tās ir uzņēmušās, lai apturētu represīvos pasākumus pret opozīcijas pārstāvjiem, lai atbrīvotu protestētājus, kas aizturēti dažādu demonstrāciju laikā, lai izbeigtu represīvos pasākumus pret brīvo presi, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aktīvistiem un lai ļautu rīkot taisnīgas un caurredzamas prāvas. Baltkrievijas varas iestādēm jāsaprot, ka tad, ja tās neievēros cilvēktiesības un tiesiskumu, ievērojot kopīgo deklarāciju, kas pieņemta Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 7. maijā un ko ir parakstījusi arī Baltkrievijas valdība, Eiropas Savienība nebūs spējīga piedāvāt atbalstīt kādas saistības.

  Ulrike Lunacek, autore. – Priekšsēdētāja kungs, es lūdzu vārdu, jo es gribēju atsaukties uz agrāk teiktajiem Morvai kundzes vārdiem. Kinga Göncz nav no manas partijas, taču es esmu sašutusi par metodi, ko Morvai kundze izmantoja, lai debatētu par pēdējo Eiropas diktatūru — Baltkrieviju Lukashenko kunga vadībā — lai diskreditētu cienījamu Parlamenta locekli, nosaucot viņu par ungāru Lukashenko.

(Aplausi)

Tas nesaskan ar mūsu kopējā Eiropas Parlamenta vērtībām vai godu, kurā mēs visi tikām ievēlēti.

  Krisztina Morvai (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es brīnos, vai Lunacek kundze nav dzirdējusi mani, kad es teicu, ka Göncz kundze bija ungāru Lukashenko – Gyurcsány kunga valdības locekle.

Lūdzu atbildēt uz jautājumu, Lunacek kundze. Ko jūs zināt par cilvēktiesību masveida pārkāpumiem, kas notika Ungārijā 2006. gadā? Lūdzu, rezumējiet to. Tie nebija mazāk nopietni un to skaits nav bijis mazāks kā Lukashenko, un kā juriste cilvēktiesību jautājumos es kategoriski nosodu abus — gan jūsu biedrus, kas šāva cilvēkiem acīs un patvaļīgi aizturēja viņus, gan Lukashenko cilvēktiesību pārkāpumus. Abi ir neiecietīgi un jums kā Parlamenta loceklei, vajadzētu cīnīties pret abiem.

  Ulrike Lunacek, autore. – Priekšsēdētāja kungs, es pieļauju, ka iepriekšējā runātāja vienkārši sajauca faktus. Ungārijā nav Lukashenko partijas. Es neesmu no Ungārijas un neesmu arī no Sociāldemokrātiskās partijas vai tās grupas šeit, taču es atsakos pieņemt, ka Parlamenta loceklis var kritizēt kādu citu Parlamentā kā diktatora partijas locekli citā valstī, kas nav ES dalībvalsts.

(Aplausi)

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Göncz kundze ir Eiropas parlamenta locekle tajā pašā grupā, kur es. Jūs varat būt pret Ferenc Gyurcsány vai par viņu. Jūs varat neatzīt Göncz kundzi vai atbalstīt viņu. To katrs absolūti individuāli, brīvi un neatkarīgi izlemj pats sev, vai viņš ir par vai pret kādas personas politisko pārliecību.

Debates, kas mums šeit tagad notiek, attiecas uz pēdējo diktatūru, kas ir palikusi Eiropā. Mums ir runa par vienu no visnežēlīgākajiem un asiņainākajiem diktatoriem Eiropas kontinentā. Es uzskatu, ka ir pilnīgi nepieņemami salīdzināt manas grupas brīvi ievēlētu locekli, demokrātu, ar asinskāru diktatoru. Es jūtu, ka Parlamentam tas jānoraida, it īpaši, kad tas nāk no partijas pārstāvja, kurai ir raksturīgi naids un vajāšana pret čigānu minoritāti Ungārijā, kas ir nepārspējami visā Eiropā. Ja šeit ir kāds, kam nav tiesību kritizēt Göncz kundzi, tad šī persona ir Morvai kundze.

(Aplausi)

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es runāšu par Baltkrieviju, nevis Ungārijas iekšzemes politiku. Pagāja 20 gadu, kopš sabruka Padomju Savienība, taču Baltkrievijas prezidentam A. Lukashenko it kā nekas nebūtu mainījies. Politiskas represijas ir tikpat izplatītas kā padomju laikā, un Lukashenko slepenā policija — kas provokatīvi joprojām saucas VDK — tiek izmantota to īstenošanai.

Kā mēs atceramies no pēcvēlēšanu protestiem pagājušā gada decembrī, A. Lukashenko nepanes domstarpības, un šķiet, ka viņam patīk izmantot vardarbību un iebiedēšanu pret prodemokrātiskiem aktīvistiem. Kā šī rezolūcija šodien rāda grafiskās detaļās, Lukashenko ir pastiprinājis savu vajāšanu kampaņu pret tiem, kas uzdrošinās apstrīdēt viņa dzelžaino varu. Mēs aicinām viņu beigt šo veltīgo apspiešanu, atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un tā vietā atjaunot Baltkrieviju patiesas, plurālistiskas, daudzpartiju demokrātijas ceļā.

EURONEST parlamentārās asamblejas pagājušās nedēļas dibināšanas sesijā Baltkrievijas pārstāvju nav bijis, kā tam arī jābūt. Baltkrievija ir iztrūkstošais gabals Eiropas demokrātiskajā puzlē, un es ilgojos pēc tās dienas, kad tā atkal pievienosies Eiropas ģimenei.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamentu un šeit klātesošo deputātu stingru iestāšanos par to, ka cilvēka tiesības ne tikai Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē ir pamattiesības, proti, mūsu dzīves pamats. Bet es neatbalstu tādu vispārēju (bez konkrētiem piemēriem) kādas valsts, tās vadītāja vai veselas tautas apvainošanu tajos noziegumos, ko viņi nav izdarījuši. Ja runā par to, ka kāds no opozīcijas — un ne tikai no opozīcijas, bet arī citi — pēc kādiem pasākumiem tiek arestēts, un tajā apstāklī saskata kaut kādu diktatūru, tad kādēļ mums demokrātiskā iekārtā ir tiesas? Ļausim tiesām tikt galā ar to, kas tur ir noticis un kurš ir pareizi un nepareizi notiesāts vai arestēts. Tas, ka tu esi opozīcijā, vēl nav pamats tam, ka tu drīksti darīt visu, kas tev ienāk prātā. Es lūdzu ļoti tolerantu un vienādu attieksmi pret visiem.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, Komisija pauž nopietnas bažas par situāciju Baltkrievijā un īpaši vēlēšanu standartu pārkāpšanas rašanās attīstību prezidenta vēlēšanās 2010. gada 19. decembrī.

Apspiešana tagad vairāk pastiprinās, notiek vairākas prāvas pret bijušajiem prezidentu kandidātiem un vairumu aktīvistu, kas paliek apcietinājumā. Tajā pašā laikā notiek prāvas, kuru rezultātā varētu slēgt divas no palikušajām neatkarīgām avīzēm — Nasha Niva un Narodnaya Volya — un politiskās opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo mediju vajāšana turpinās.

Priekšsēdētāja vietniece Augstā pārstāve Ashton ir paudusi vairākus vispārējus un specifiskus ziņojumus par situāciju Baltkrievijā. Mēs skaidriem vārdiem esam nosodījuši situāciju, kas pasliktinās, un pastāvīgi esam aicinājusi Baltkrieviju beigt notiekošo politiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības apspiešanu, atbrīvot visus politiskos ieslodzītos un pārtraukt politiski motivētās prāvas. Esam arī pauduši savas nopietnās bažas ziņojumos par spīdzināšanu un citām nepieņemamās izturēšanās, iebiedēšanas un tiesu nelikumību formām.

Ļaujiet man atgādināt arī, ka janvārī Padome pieņēma lēmumu par ierobežojošiem pasākumiem, tai skaitā ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu. Sarakstā tagad ir 175 personas — to var salīdzināt ar 40 vārdiem, ko izvirzīja aktīvu iesaldēšanai un vīzu aizliegumiem pēc 2006. gada vēlēšanām — un mēs esam gatavi iekļaut vairāk vārdu, ko pamato notikumi. Turklāt mēs aplūkojam turpmāku iespējamu pasākumu variantus, tai skaitā ekonomiskus.

Savos ziņojumos mēs esam skaidri pauduši, ka gribam turpināt savu saistību ar Baltkrievijas tautu un pilsonisko sabiedrību. Mēs virzāmies uz priekšu jautājumā par vīzu režīma atvieglošanu. 28. februārī Padome bija pieņēmusi direktīvas pārrunām par vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas līgumus, un mēs iedrošinām dalībvalstis optimāli izmantot pastāvošās ērtības, ko piedāvā Visa Code, it īpaši iespēju atteikties un samazināt samaksu par vīzu noteiktām pilsoņu kategorijām. Palīdzības ziņā Komisija ir četrkārtīgi palielinājusi palīdzību Baltkrievijas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

Mēs paliekam uzticīgi kritiskas iejaukšanas politikai Baltkrievijā. Tas tika skaidri pausts Ārlietu padomes 31. janvāra atzinumos. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka jebkāda mūsu abpusējo attiecību padziļināšana būs atkarīgi no tā, kā Baltkrievija pierādīs savu vēlēšanos ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesības.

Noslēgumā ļaujiet man teikt, ka situācija Baltkrievijā paliek par vienu no pirmajiem punktiem mūsu dienas kārtībā. Priecājos redzēt, ka liels vairākums Parlamentā ir apņēmušies turpināt nopietnas debates par to un pretoties traucējumiem. Mēs turpināsim cieši pārraudzīt attīstību un esam gatavi reaģēt piemērotā veidā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana drīz sāksies.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. – (PL) Mēs ilgu laiku esam bijuši Eiropas Savienības politiskā nespēka liecinieki Baltkrievijas traģiskās situācijas priekšā. Vairākkārtējie aicinājumi un rezolūcijas nav bijuši efektīvi. Alexander Lukashenko valdīšana ar smago roku piespiež opozīciju klusēt, notiesājot tās līderus un sūtot viņus uz cietumiem un tā dēvētām „labošanas kolonijām”. Šajā kontekstā jāpiemin tikai opozīcijas prezidenta kandidāta Andrei Sannikau vārds, kura prāva sākās pirms mēneša, un Mikalai Statkevich, kuru turējusi apcietinājumā VDK. Kas jādara Savienībai, lai nodrošinātu viņu atbrīvošanu? Baltkrievijas revolūcijas veiksmes atslēga ir Krievija, kas vienmēr ir bijusi režīma sabiedrotā. Līdz ar to būtu laba ideja nākamajā tikšanās reizē ar Kremļa līderiem vairs nerunāt par kopējo Eiropas drošības zonu no Atlantijas okeāna līdz Urāliem, kā grib Francijas un Vācijas līderi, un izvirzīt reālus izaicinājumus, kas ir tepat pāri mūsu robežai. Ekonomiskā krīze Baltkrievijā ir vislabākais laiks pārmaiņām. Visai starptautiskai palīdzībai jākļūst atkarīgai no demokrātiskām pārmaiņām Baltkrievijā.

(1) Sk. protokolu