Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0073(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0330/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0330/2010

Debates :

PV 06/06/2011 - 16
CRE 06/06/2011 - 16

Balsojumi :

PV 07/06/2011 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0253

Debates
Pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

16.  Eiropas vides ekonomiskie konti (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza Leinen kungs, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem [COM(2010)0132 – C7-0092/2010 – 2010/0073(COD)] (A7-0330/2010).

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriedīsim un rīt pieņemsim Eiropas tiesību aktu, kurš no pirmā acu uzmetiena šķiet nenozīmīgs, taču ar šo tiesību aktu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem mēs droši vien sākam jaunu posmu progresa un labklājības novērtēšanas jomā.

Mēs jau ilgi zinājām, ka iekšzemes kopprodukts ir nepilnīgs rādītājs. Tikai kvantitatīvs skatījums uz saimniecisko darbību neko nepasaka par situāciju vides un sociālajā jomā, tāpēc ir pienācis pēdējais brīdis novērtēt to, vai mūsu ik gadu īstenotie pasākumi un centieni situāciju uzlabo vai arī pasliktina.

Mums ir pieejama ikmēneša statistika par mūsu darba tirgus rādītājiem un ikgadēja statistika par mūsu ekonomikas rādītājiem. Tāpēc mēs skaidri zinām, kāda ir situācija šajās jomās. Tomēr mūsu dati par ietekmi uz vidi ir nepilnīgi. Šā tiesību akta par vides ekonomiskajiem kontiem mērķis ir palīdzēt mums sagatavot precīzu pārskatu par 27 dalībvalstīm un noskaidrot, vai mēs panākam progresu vai arī, kā bieži gadās, regresu.

Parlaments jau 2002. gadā aicināja savākt uzticamu informāciju par vides stāvokli un svarīgākajām vides pārmaiņu tendencēm, sekām un cēloņiem, kā arī informēt par to sabiedrību. Mēs vēlamies izstrādāt zinātniski pamatotu resursu patēriņa novērtēšanas metodi, kas mums palīdzētu pieņemt attiecīgus politiskos lēmumus.

Mēs esam gandarīti par to, ka 2010. gada aprīlī Komisija sāka šo likumdošanas iniciatīvu, taču, mūsuprāt, tās izskatīšana bija daudz lēnāka nekā vajadzētu. Mēs, Parlamenta deputāti un visas politiskās grupas, aicinājām to paveikt daudz ātrāk, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un ANO šos jautājumus ir apspriedušas jau 15 gadus. Process norit pārāk lēni. Tāpēc mēs esam panākuši ievērojamu progresu sarunās ar Padomi.

Situācija Padomē bija ļoti sarežģīta, jo atsevišķas dalībvalstis nav iesniegušas vides pārskatu un vispirms mums ir jāizveido sistēmas pamats visās 27 dalībvalstīs. Komisija ierosināja iekļaut sistēmā trīs moduļus. Pirmais modulis ir emisijas gaisā. Šajā jomā mēs ļoti labi zinām, kādas gāzes nonāk gaisā. Nākamais modulis ir finansiālie izdevumi, kurus rada vides nodokļi un vides nodevas. Trešais modulis ir ikgadējās nacionālās materiālu plūsmas, izlietotie un iegūtie resursi, kas tiek mērīti tikai kvantitatīvi. Iespējams, tas ir tikai sākums, taču šis sākums ir pārāk vienkāršs, un Parlaments ir aicinājis mūs sagatavot pārskatus arī par ūdeni, enerģiju un atkritumiem, kā arī noskaidrot mūsu mežu stāvokli. Šie ir moduļi, kurus mēs steidzami vēlamies redzēt jau pavisam tuvā nākotnē.

Radās domstarpības par to, vai ir iespējams sagatavot statistiku arī par jūras vidi jeb zivju krājumu statusu. Droši vien, ka šajā jomā mūsu metodika joprojām ir jāuzlabo. Tāpēc mēs esam panākuši ar to saistītus uzlabojumus. Divu gadu laikā — ne vēlāk kā līdz 2013. gadam — Komisijai ir jāiesniedz ziņojums un, ja iespējams, arī jāierosina šīs direktīvas pārskatīšana. Es ceru, ka šīs desmitgades beigās mūsu iekšzemes kopproduktu papildinās arī vides nekaitīguma kopprodukts. Tāds ir mūsu mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, kā sacīja referents Jo Leinen, Komisijas priekšlikuma mērķis patiešām ir izveidot kopēju tiesisko regulējumu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, lai veicinātu līdzsvarotāku lēmumu pieņemšanu un līdz ar to nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Līdz ar šo priekšlikumu Komisija ir iesniegusi pirmo „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē” rīcības plāna dokumentu. Laikā, kad Eiropa cenšas izveidot ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku, šie dati mums palīdzēs sasaistīt vides faktorus ar ekonomikas faktoriem un tādējādi sniegs iespēju padarīt politikas veidošanas procesu vispusīgāku un informatīvi pamatotāku.

Ņemot vērā ļoti produktīvo trīs iestāžu sadarbību, esmu pārliecināts, ka esam sasnieguši mūsu kopējo mērķi, proti, izveidojuši šo pamata regulu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem un tās pirmo trīs moduļu kopu, kas ietver kontus par emisijām gaisā, ar vidi saistītiem nodokļiem vai nodevām, kā arī par materiālu plūsmām.

Patlaban lielākā daļa dalībvalstu šos datus vāc brīvprātīgi. Tāpēc vairumā gadījumu attiecīgo datu vākšana neradīs respondentiem papildu slogu, jo attiecīgajām dalībvalstīm ir jāvar iegūt datus, izmantojot pašreizējos datu avotus. Izstrādājot šo regulu, mēs esam izveidojuši svarīgu pamatu statistikai par ekonomikas un vides mijiedarbību, kuru, kā norādīts ziņojumā un rezolūcijas projektā, ceram turpmāk papildināt ar jauniem moduļiem.

Tā kā daudziem citiem iespējamajiem moduļiem, tostarp, piemēram, kokmateriālu un zivju krājumu, kā arī neizmantotas ekstrakcijas moduļiem, ir dažāda metodiskās gatavības pakāpe, regulā tiek izmantota modulāra struktūra, lai turpmākos moduļus regulai varētu pievienot kā pamatteksta pielikumus.

Kā esam vienojušies, Komisija ik pēc trim gadiem informēs Parlamentu un Padomi par jaunu moduļu izstrādi un vajadzības gadījumā Komisija var arī ierosināt jaunus likumdošanas priekšlikumus par jaunajiem moduļiem.

Nobeigumā ļaujiet man pateikties referentam Jo Leinen, ēnu referentam Martin kungam, kā arī visiem Vides komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas locekļiem par konstruktīvo pieeju un ļoti noderīgo ieguldījumu.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētāja kungs, kad mēs ar Leinen kungu runājam par pagājušās tūkstošgades politiskajām nostājām, mēs lielākoties esam vienisprātis. Tas pats ir sakāms par šo ziņojumu. Ziņojums ir noderīgs, saprātīgs un svarīgs. Galu galā statistika var būt aizraujoša, jo īpaši laikā, kad Eiropas Savienības uzticamība pilsoņu acīs ir ievērojami samazinājusies. Es teiktu, ka tas ir lielā mērā nepamatoti, ja skatāmies uz svarīgākajiem jautājumiem, nevis citiem jautājumiem, par kuriem man un Leinen kungam ir atšķirīgi uzskati.

Manuprāt, ir ļoti labi, ka varu šeit runāt ne tikai kā neatkarīgs deputāts, bet arī kā cilvēks, kurš ar šo Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu — tas ir nevis ēnu ziņojums, bet gan papildinošs atzinums, kas ir vēl vispusīgāks nekā vadošās komitejas, proti, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, sagatavotais atzinums — var pārstāvēt nostāju, ko esam pauduši ar balsojuma rezultātu 37 pret 0. Konkrēti runājot, tas nozīmē, ka mēs vēlamies — izsakoties maniem vārdiem — izveidot Eiropas ilgtspējas statistikas sistēmu ar jauku saīsinājumu „EIS”. Tā mums nodrošinātu datus, ar kuriem strādāt, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un tiem, kuri zina, ka mums būs vajadzīgas jaunas vienošanās par kopējiem turpmākajiem mērķiem, lai varētu izcelt Eiropu no ēnas un palīdzēt tai iegūt līderpozīcijas šajā nežēlīgajā konkurencē ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un daudzām citām lielvarām.

Tas, protams, nozīmē arī to, ka — Leinen kungs jau to norādīja — mums ir steidzami vajadzīgs lielāks moduļu skaits. Saistībā ar to, mēs varam atskatīties uz 20. gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, kad tas viss jau bija izstrādāts. Būtu ļoti noderīgi, ja Komisija šajā jomā varētu panākt straujāku progresu. Manuprāt, ir ļoti labi, ka Eurostat mēģina vākt datus, lai gan to apgrūtina Grieķijas situācija. Balsojums 37 pret 0 apliecina mūsu uzskatu par to, ka Komisijai noteikti ir vajadzīgs lielāks finansējums EIS jeb Eiropas ilgtspējas statistikas sistēmai. Tomēr mēs to varam iegūt, pārdalot finansējumu — beidzot izmantojiet paplašināšanās dividendes. Lieciet ierēdņiem, kuri bija tika aizņemti darbā pie lielo valstu paplašināšanās, tagad strādāt tur, kur viņi mums ir steidzami vajadzīgi un var palīdzēt nodrošināt Eiropas Savienības darbību.

 
  
MPphoto
 

  Horst Schnellhardt, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad izlasīju pirmo Komisijas priekšlikumu, biju ļoti skeptiski noskaņots pret to, kā Komisija risina šo jautājumu. Taču dokumenti, ko mums iesniedza referents, ēnu referenti un mana priekštece Joly kundze, ir pieņemami un atbalstāmi.

Lielākajā daļā valstu vides ekonomiskie dati — neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz šiem trim moduļiem — jau tiek vākti brīvprātīgi. Mums ir vajadzīgs skaidrs pārskats par rezultātiem, kurus tādās jomās kā emisijas gaisā, vides nodokļi un materiālu plūsmas ir sasniegusi katra dalībvalsts. Tas ir ļoti svarīgi. Tas var mums palīdzēt labāk izprast vides un ekonomikas mijiedarbību. Mēs arī varam uzzināt, kā norit virzība uz ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku un kā uzlabot mūsu vides politiku. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, kuram mums jāpievērš uzmanība.

Tomēr es vēlos izteikt brīdinājumu — šajā tribīnē mēs vienmēr runājam par birokrātijas samazināšanu. Es gribu aicināt Komisiju neradīt šajā jomā papildu birokrātiju. Tā būtu nepareiza pieeja. Tādēļ gribu jautāt Komisijai, vai tā plāno izveidot Komisijā jaunus amatus datu vākšanai vai arī iztiks ar pašreizējiem darbiniekiem, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šādu datu vākšana neradītu jaunu slogu. To, kādi papildu moduļi jāiekļauj sistēmā, mēs varēsim un drīkstēsim izlemt tikai 2013. gadā, kad saņemsim pirmo īstenošanas ziņojumu, jo mums ir jāredz, kā noritēs jaunās sistēmas attīstība un kāda būs tās ietekme uz tiesību aktiem.

Es biju patiešām šokēts, kad uzzināju, ka Parlamentā par to nav paredzēts šodien debatēt. Tā būtu ļoti liela kļūda, jo, kā sacīja referents, šis ir pilnīgi jaunas sistēmas sākumposms.

 
  
MPphoto
 

  Marita Ulvskog, S&D grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu iepriekšējiem runātājiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu klimata pārmaiņu un vides politika būtu pamatota ar faktiem. Mums ir vajadzīgi precīzāki un uzticamāki rādītāji par šo jomu. Uz vides politiku attiecas tādi paši nosacījumi kā uz ekonomikas, resursu pārdales, attīstības un rūpniecības politiku. Mēs nevaram pieņemt pamatotus lēmumus un ieviest vajadzīgās pārmaiņas un korekcijas sabiedrībā, ja mums nav pieejami fakti.

Tagad mums ir iespēja šos faktus iegūt. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. IKP šajā jomā nav pietiekams rādītājs, jo tas ir pārāk šaurs. Tagad mums ir iespēja strādāt ar plašāku perspektīvu. Vides statistikas koordinēšana Eiropas līmenī nodrošinātu arī vērā ņemamus ieguvumus. Tā atvieglotu vides politikas ietekmes salīdzināšanu dalībvalstīs un nodrošinātu mums skaidrāku priekšstatu par to, kuri politiskie pasākumi patiešām ir efektīvi, kuri tādi nav un kuri var būt pat neproduktīvi.

Ceru, ka pēc tam, kad šajā sēdē pieņemsim lēmumu, mēs spēsim panākt arī to, lai šī sistēma kļūtu par vienu no faktoriem, ar kuriem Parlaments un dalībvalstis pamatos savus turpmākos lēmumus. Es ceru, ka šī sabiedrības kvalitātes novērtēšanas metode ir atzīta par svarīgu prioritāti un ir atvēlēti pietiekami resursi, lai nodrošinātu, ka tā pienācīgi darbojas, nevis kļūst par neīstenotu ideju.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy, ALDE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos referentam Jo Leinen par ziņojumu. Šķiet, ka pēc daudzus gadus ilgas piespiešanas un pieglaimošanās mēs beidzot sākam rīkoties, lai izveidotu ilgtspējīgus nacionālos kontus, un tas ir ārkārtīgi vajadzīgi, jo, būsim pilnīgi atklāti, mūsu pašreizējā ekonomikas sistēma vienkārši nedarbojas. Šobrīd cilvēki joprojām drīkst kaitēt dabai un videi, praktiski neko par to nemaksājot. Tāpēc pašreizējā sistēma ir neefektīva. Šīs izmaksas, kuras neviens nesedz, tiek uzveltas sabiedrībai. Kāpēc ilgtspējīgi energoresursi izmaksā dārgāk nekā tradicionālie? Tāpēc, ka neviens nesedz sociālās izmaksas par ogļu, gāzes un naftas dedzināšanu.

Šis ziņojums rada priekšstatu, ka šī joma ir tikai tehniska, taču patiesībā runa ir par patiešām svarīgiem jautājumiem. Holandē mēs sakām, ka, lai kaut ko saprastu, tas ir jāizmēra, un tieši par to mēs runājam šeit. Eiropas vides ekonomiskie konti ir vajadzīgi, lai mēs pārietu uz patiešām ilgtspējīgu ekonomiku. Tomēr es aicinu gan Komisiju, gan dalībvalstis patiešām izmantot datus, kurus šie konti nodrošinās. Ir kaut kas jāizmēra, lai par to ko uzzinātu. Tas ir ļoti svarīgi, taču vēl svarīgāk ir izmantot šajā procesā iegūtās zināšanas, un tas, protams, ir būtisks nākamais posms. Es tiešām ceru, ka tas palīdzēs, piemēram, pārtraukt simtiem miljardu izmaksāšanu subsīdijās, kuras kaitē uz šīs zemes vēl atlikušajai dabai un videi.

Ļaujiet man vēlreiz sirsnīgi pateikties Komisijai un mūsu referentam. Tomēr, jāņem vērā, ka šis ir tikai sākums. Turpināsim iesākto un patiešām paveiksim to, ko, pateicoties šīs sistēmas nodrošinātajām zināšanām, varēsim izdarīt.

 
  
MPphoto
 

  Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, gan tas, ko mēs šodien dzirdējām, gan ziņojumā rakstītais nepārprotami liecina par to, ka mums vajadzīgs pamatots un ar ticamiem datiem pamatots Eiropas vides politikas novērtējums. Tāpēc šādu datu vākšanai jābūt obligātai un saskaņotai.

Parastajos nacionālajos kontos galvenais uzsvars ir uz tirgus darījumiem un tādiem rādītājiem, kuri atspoguļo nozīmīgus ar labklājības nodrošināšanu saistītus faktorus, bet nevērtē pašu labklājību. Tomēr dabas resursu trūkst arvien vairāk. Mums ir vajadzīgi jauni stimuli ražīguma un kvalitātes palielināšanai. Izdevumus nākas segt produktu fiziskajiem saņēmējiem. Ja netiks izveidoti konti par dabas resursu izmantošanas privātajām un sociālajām izmaksām un videi nodarīto kaitējumu, parastie konti var lēmumu pieņēmējiem radīt nepareizu priekšstatu par progresu un līdz ar to veicināt sabiedrībā izaugsmi, kas nav ilgtspējīga.

Vides ekonomisko kontu ieviešana ir ārkārtīgi svarīga, taču ar to nedrīkst aizstāt tādu IKP alternatīvu izveidi, kuras atspoguļotu dažādas vides un sociālās dimensijas. Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi, pirms tiek sākta jaunās daudzgadu finanšu shēmas īstenošana, lai varētu pieņemt konkrētu salikto rādītāju kopumu un to izmantot kā IKP papildinājumu politikas veidošanā. Rādītāju vidū jābūt monetāram rādītājam, piemēram, pielāgotajām neto izmaksām, un fiziskam rādītājam, piemēram, ekoloģiskajai vai oglekļa dioksīda pēdai, kas attiektos uz vides dimensiju, kā arī sociālajiem rādītājiem, kuri ietvertu sociālo dimensiju, piemēram, nevienlīdzības novērtējumam (tādam kā Gini koeficientam), un arī sociālo integrāciju un sabiedrības labklājību, piemēram, Sabiedrības nabadzības indeksam.

ES regulas sākotnējā priekšlikumā ir paredzēta tikai tādu datu vākšana un salīdzināšana, kuri attiecas uz emisijām atmosfērā, ar vidi saistītiem noteikumiem, kas tiek piemēroti dažādām saimnieciskajām darbībām, un makroekonomikas materiālu plūsmas uzskaiti. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi un grozījumi, un esmu pārliecināts, ka tie palīdzēs mums pieņemt saskaņotu ziņojumu un panākt progresu jautājumā par vides politiku.

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, regula par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem izklausās ļoti garlaicīgi, taču mana pieredze rāda, ka tieši garlaicīguma dēļ šāda veida ES tiesību akti ir visbīstamākie, jo tiek pieņemts, ka nodokļu maksātājs un prese nepūlēsies to izlasīt.

Būsim atklāti. Runa ir par — es citēju — „emisijām gaisā un vides nodokļiem”, gluži kā teica pēdējais runātājs. Tātad ES sovjetizācija turpinās. Vīrieši ar mapītēm un statistikas spiegi no Eurostat vēlas iegūt vairāk datu, un — būsim godīgi — jūs šos datus gribat iegūt tāpēc, lai varētu piemērot nodokļus un kontrolēt situāciju, tas izskaidro jūsu kāri pēc arvien plašākas statistikas.

Pats ļaunākais ir tas, ka runa ir par regulu, nevis direktīvu. Regulas ir daudz ļaunākas nekā direktīvas, jo tās tiek iekļautas Apvienotās Karalistes tiesību aktos un netiek izskatītas Apvienotās Karalistes Parlamentā. Tas ir ļoti bīstami, un, mīļie draugi, tieši šādā veidā tiek nogalināta demokrātija.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Mēs esam ievēlēti par Eiropas Parlamenta deputātiem. Ja jūs sevi uzskatāt tikai par Apvienotās Karalistes deputātu, droši vien uz manu jautājumu varēsiet atbildēt vienīgi no Apvienotās Karalistes perspektīvas. Jūs sasaistījāt statistiku ar sovjetizāciju. Vai tiešām jūs to redzat šādi? Vai statistikas apkopošana, jūsuprāt, ir sovjetizācija? Vai jūs neatbalstāt konkrētus rādītājus par dzīves standartiem un inflāciju — pat ja tas ir saistīts ar banku kontroli —, ko nodrošina statistika? Vai jūs neatbalstāt šādas informācijas pieejamību arī pilsoņiem un lēmumu pieņēmējiem, kas veicinātu pareizu lēmumu pieņemšanu? Vai arī tā, pēc jūsu domām, ir Apvienotās Karalistes sovjetizēšanas sastāvdaļa?

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pievērsties pirmajam aspektam. Lietas būtība ir tāda, ka šai iestādei patīk visu kontrolēt no centra. Norādīsim arī uz to, ka nevienu no komisāriem nav ievēlējusi tauta. Demokrātijai ir jāattiecas uz visu Eiropu, tāpēc, jā, es uzskatu, ka mēs piedzīvojam Eiropas sovjetizāciju. Lietas būtība ir tāda, ka šie lēmumi ir jāpieņem dalībvalstu līmenī. Tas, ka regulu nedrīkst apspriest manas valsts parlaments — cilvēki, kurus ievēlēja britu tauta —, ir pilnīgi nepieņemami, un, jā, tā ir Eiropas sovjetizācija.

 
  
MPphoto
 

  Richard Seeber (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Nuttall kungs sūdzas par to, ko Apvienotā Karaliste, tāpat kā daudz citas valstis, ir darījusi kopš 2006. gada. Ar procesu, kuru rīt noslēgsim parlamentārā līmenī — Leinen kungs šajā jomā ir paveicis fantastisku darbu —, tiesību aktos tiks atrunāti pasākumi, kuri jau ilgu laiku ir tikuši īstenoti. Kāpēc mums šie dati ir vajadzīgi? Tam nav nekāda sakara ar sovjetizāciju. Datu noderīgumu nosaka to salīdzināmība, un tieši salīdzināmībai ir vislielākā nozīme.

Tāpēc mēs ieviešam Eiropas ekonomikas uzskaiti, un tāpēc šī sistēma visā pasaulē, tostarp Apvienotajā Karalistē, tiek izmantota kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Šī sistēma ir ārkārtīgi noderīga, jo tās pamatā ir vienoti standarti, un tāpēc mums ir iespēja salīdzināt atsevišķu valstu labklājību un to ekonomiskos un sociālos sasniegumus. Kā salīdzināmā valūta parasti tiek izmantots ASV dolārs. Šī mums ir lieliska iespēja nodrošināt eiro salīdzināmās valūtas statusu. Manuprāt, tas ir otrs svarīgākais aspekts.

Tomēr mēs arī zinām, ka šiem ekonomiskajiem kontiem ir daudz trūkumu. Kā piemēru var minēt Fukušimu. Notikumu Fukušimā turpmākā ietekme uz Japānas iekšzemes kopproduktu būs labvēlīga, jo saistībā ar tiem tiek veikti lieli ieguldījumi. Šajā gadījumā runa ir par plūsmu kontiem, nevis krājumu kontiem. Mums ir jākompensē šādi aspekti, tāpēc arī Komisija izstrādāja savu priekšlikumu „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”.

Ilgtspējības konti, kurus pieņemsim šodien un rīt, būs pirmais solis. Kāpēc? Tāpēc, ka, piemēram, ieguldot energoefektivitātē, bet patērējot mazāk enerģijas, tiks nelabvēlīgi ietekmēts iekšzemes kopprodukts. Tam nevar nepiekrist pat Nuttall kungs.

Runa nemaz nav par lielajām politikas jomām, runa drīzāk ir par to, ka mēs vēlamies, lai mūsu politika būtu pārbaudāma — kādi nodokļi tiek iekasēti šajā jomā un cik daudz materiālu mēs izmantojam? Tāpēc mēs vēlamies uzlabot likumdošanas procesu, un arī tad, ja jūs nebūtu Eiropas Savienības daļa, jums nāktos izmantot tādu pašu sistēmu, jo citādi jūsu dati būtu nevērtīgi. Līdz ar to es gribu teikt, ka šis ir pozitīvs pirmais solis. Es gribu pateikties Komisijai un referentam.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es vēlos izteikt atzinību Jo Leinen par izcilo ziņojumu. Mums patiešām ir jāturpina vides ekonomisko kontu ieviešana. Mēs vairs nedrīkstam skatīt ekonomiku un vidi atsevišķi. Ņemot vērā divkāršo krīzi, proti, gan vides, gan ekonomikas krīzi, ar kuru saskaramies, mums nav izvēles. Ir jāpieliek punkts nepareizajiem secinājumiem, ko izdarījām agrāk.

Seeber kungs atsaucās uz Fukušimas piemēru. Cits, vienkāršāks un ikdienišķāks piemērs ir ugunsgrēki. Ugunsgrēks, kas iznīcina mežu, tā bioloģisko daudzveidību un meža nodrošinātos ekosistēmas pakalpojumus, ar to es domāju tīru ūdeni, tīru gaisu un pārtikas pārstrādes iespējas, kā arī iznīcina attiecīgās vietas kultūras mantojumu un lauksaimniecisko ražošanu, IKP izteiksmē tiek vērtēts pozitīvi, jo tiek veikti ieguldījumi postījumu novēršanā, taču šai valstij, reģionam vai teritorijai ir nodarīts ilgtermiņa kaitējums. Ilgstošā laika posmā šāda vieta kļūs nabadzīgāka nekā pirms tam.

Vides ekonomiskie konti, kurus šodien aicinām ieviest, nav nevainojami. Tomēr tie ir būtisks solis pareizajā virzienā. Tie ir solis ceļā uz labāku politiku, kuras pamatā būtu pilnīgāks un objektīvāks priekšstats par situāciju. Šie konti palīdzēs mums nodrošināt mūsu politikas saskaņotību, īstenot starptautiskas saistības un mērķi par videi nekaitīgāku Eiropas ekonomiku.

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vispirms es gribu izteikt atzinību Leinen kungam par nevainojamo un svarīgo darbu, ko viņš ir paveicis pie šā ziņojuma. Kā jau šeit daudzkārt tika uzsvērts, šī regula par vides ekonomiskajiem kontiem ir ļoti svarīga, jo beidzot tiek izveidots tiesisks pamats tādai uzskaites sistēmai, kurā ir iekļauta statistika par vidi un ekonomiku, kam savukārt ir ļoti liela nozīme gan vides politikā, gan plašākā kontekstā arī sociālajā politikā.

Runājot par tās darbības jomu, ir ļoti svarīgi, lai pirmajā posmā tiktu likts īpašs uzsvars uz emisijām gaisā, materiālu plūsmām un vides nodokļiem. Tam ir ļoti pamatoti iemesli. Turklāt šāda pieeja visticamāk ir ļoti īstenojama, ņemot vērā dalībvalstu pašreizējās iespējas izveidot šo jomu uzskaites sistēmu. Protams, mums ir jāsaprot, ka mūsu dalībvalstu statistikas sistēmu gatavības līmenis ir atšķirīgs un ir ļoti svarīgi, lai, kā teica komisārs, šis process neradītu papildu birokrātiju.

Savukārt jaunajos moduļos ir jāpievērš īpaša uzmanība tādām jomām, kuras veicina stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, šī regula ir daļa no pasākumu kopuma ar mērķi izveidot vispusīgākus rādītājus, kuri papildinātu IKP. Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem ir jāveicina politikas novērtēšana, nodrošinot datus par vides un ekonomikas faktoru mijiedarbību. Komisijas priekšlikums ir vērtējams atzinīgi, lai gan, lai būtu iespējams uzraudzīt dalībvalstu faktisko vides politiku, tiek izveidotas jaunas un sarežģītas birokrātiskas procedūras. Tāpēc mēs balsojumā atturēsimies.

Tomēr mēs neatbalstām ziņojumā pausto referenta vēlmi pievienot papildu uzskaites moduļus. Padomē vienošanās pirmajā lasījumā tika panākta, pamatojoties uz to, ka referenta ierosināto jauno moduļu ieviešana tiks izvērtēta atbilstīgi pārskatīšanas klauzulai, lai vajadzības gadījumā varētu mainīt vai uzlabot datu kvalitāti un to vākšanas metodes.

Mūsuprāt, šis process ir jauns un dārgs dalībvalstīm uzspiestas birokrātijas paveids.

 
  
MPphoto
 

  Sophie Auconie (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Manuprāt, politikas uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus pastāvošajām problēmām. Tomēr kā to izdarīt, ja problēmas un to iespējamie risinājumi nav pilnīgi skaidri? Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un tas attiecas ne tikai uz vides politiku.

Tāpēc politisko lēmumu pieņēmēju rīcībā ir jābūt gan uzticamiem, gan pēc iespējas izsmeļošākiem datiem par mūsdienu pasauli un vides situāciju. Šādu secinājumu 2006. gada jūnijā izdarīja Eiropadome, kad tā aicināja Eiropas Savienību un tās dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus un iekļaut tajos galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo tas palīdzēs uzlabot mūsu zināšanas par emisijām gaisā, vides nodokļiem un ekonomikas materiālu plūsmām.

Tomēr rītdienas balsojumā šo priekšlikumu nāksies grozīt, lai nodrošinātu savākto datu uzticamību un spēju veicināt debates un, pats galvenais, panāktu visu dalībvalstu līdzdalību šajā procesā. Patiešām, kā lai mēs izstrādājam Eiropas politiku, ja mums nav pieejami dati par situāciju katrā dalībvalstī?

Visbeidzot, es vēlos izteikt atbalstu divām spēcīgām idejām, kuras atbalsta Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) — Eiropas Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir jāpārskata ik pēc pieciem gadiem, un ir jāievieš pārskatīšanas klauzula, kura ir otra šajā regulā iekļautā spēcīgā ideja. Pēc pāris gadiem mums būs vajadzīgi jauni dati, taču visam ir jānotiek īstajā laikā. Šis regulas projekts patiešām ir solis uz priekšu — turpināsim strādāt šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Arī es vēlos sirsnīgi pateikties Leinen kungam par regulu, kura bija vajadzīga jau ļoti sen. Pirms mūs ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātiem, daudzi no mums bija pārliecināti, ka lēmumi, kurus šis Parlaments pieņēma un kuri ietekmēja daudzu nākotni, bija pamatoti ar šādiem datiem, bet tagad mēs ar zināmu mulsumu esam atklājuši, ka, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu šāda statistika un dati pastāv, patiesībā tie vēl nav apkopoti vienotā sistēmā, un tāpēc arī zināmā mērā ir mazinājusies sabiedrības uzticība.

Plašsaziņas līdzekļi vienmēr rada priekšstatu, ka ekonomikai un videi nav pilnīgi nekā kopēja. Šie dati palīdzētu mums saprast to, kas nāk par labu videi, kas nāk par labu gan videi, gan ekonomikai, kā arī to, kas nāk par labu gan ekonomikai, gan videi un līdz ar to arī mūsu sociālajai videi. Tas ir galvenais uzdevums, ko mums kā politiķiem ir jāapņemas īstenot. Mēs gribam nodrošināt dzīves kvalitāti un uzlabot to ne vien darbavietā, bet arī mūsu vidē.

Es varu tikai atbalstīt vēlmi, ko šodien pauda Leinen kungs, sakot, ka līdz šīs desmitgades beigām mums ir jāattālinās no iekšzemes kopprodukta un jāpievēršas videi nekaitīgam kopproduktam. Ar šādu rīcību mēs būsim pieņēmuši pirmo būtisko lēmumu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ieviešot vides ekonomiskos kontus, mums izdosies gan nostiprināt Eiropas uzticamību, gan atrisināt ar vidi un ekonomiku saistītos jautājumus.

Liels jums paldies! Lūdzu, turpiniet labi iesākto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Rehn kungs, dāmas un kungi! Laba statistika, efektīva datu vākšana un novērtēšana ir pamats, uz kura veidot nākotni. Pats par sevi saprotams, ka mums ir jāsaskaņo dalībvalstu pašreizējā statistika, lai, pamatojoties uz kopējiem datiem, varētu pieņemt pareizos lēmumus par visas Eiropas nākotni. Mūsu mērķis ir līdzvērtīgi un salīdzināmi dati no visām dalībvalstīm.

Rodas jautājums par to, ko mēs no šiem datiem vispār varam uzzināt. Kādus papildu secinājumus mēs varam izdarīt, lai nodrošinātu līdzsvarotu Eiropas sociālās, ekonomikas un vides politikas attīstību? Komisija vēlas paplašināt ekonomiskos kontus un iekļaut tajos svarīgākos ar ilgtspējīgu attīstību saistītos faktorus. Tāpēc tā ierosina ieviest trīs moduļus datu vākšanai par saimnieciskajām darbībām, kuru rezultātā notiek emisijas gaisā, gūti ieņēmumi no vides nodokļa, kā arī rodas materiālu plūsmas. Tas attiecas arī uz augu izcelsmes ražojumiem, piemēram, graudaugiem, pākšaugiem, dārzeņiem, augļiem un koksni.

Mani interesē, cik noderīgi ir šādi aprēķini, ko tie mums pastāstīs? Es neesmu noskaņota tik optimistiski kā referents un mani kolēģi deputāti. Viena lieta ir kaut ko gribēt, bet pavisam cita lieta ir to ieviest praksē. Es apšaubu birokrātijas efektivitāti, un šaubos arī par to, vai ir objektīvi veidot vides ekonomiskos kontus, lai dokumentētu materiālu plūsmas un novērtētu atsevišķu ražojumu, tostarp augu, radītās CO2 emisijas. Šādos aprēķinos informācija gan par saražoto skābekli, gan CO2 emisijām ražošanas un pārvadāšanas laikā ir jāsniedz arī par, piemēram, augiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka panāktajā kompromisā tiek precizēts, ka papildu prasības par datiem varēs ieviest tikai pēc elastības novērtējuma un ka nav atļauts ierobežot dalībvalstu pilnvaras. Turklāt šādas programmas ir jāizstrādā, neradot jaunus finansiālos izdevumus un birokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Priekšsēdētāja kungs, mans kolēģis Jo Leinen ir sagatavojis izcilu ziņojumu, kam ir liela nozīme tautsaimniecības, vides aizsardzības, sabiedrības, lauksaimniecības un citās jomās. Tā kā es darbojos Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas darba grupā — projektā ar mērķi panākt efektīvāku dabas resursu apsaimniekošanu —, uzskatu, ka ir ļoti svarīgi sagatavot uzticamu statistikas datu bāzi. Kā lai mēs novērtējam ūdens patēriņu un energoefektivitāti Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja mums nav pieejama uzticama statistiskā informācija? Es kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis uzskatu, ka ir ļoti svarīgi beidzot gūt skaidru priekšstatu par to, kādas sociālās priekšrocības patiesībā sniedz lauksaimnieku nodrošinātie vides sabiedriskie labumi, kuri ir izriet no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas. Bez statistikas datiem mēs nevaram noteikt, cik daudz lauksaimnieki ar savām lauksaimnieciskajām darbībām iegulda gaisa, lauksaimnieciskās ainavas, aramzemes un vides aizsardzībā, un kā lauksaimnieki nodrošina vides sabiedriskos labumus, par kuriem vēl nemaksā ne tirgus, ne KLP. Tāpēc no vides aizsardzības un lauksaimniecības jomu skatupunkta pašreizējais statistikas ziņojums ir ļoti progresīvs un tālejošs.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Par statistiku vienmēr ir ļoti daudz debašu un domstarpību. Pats galvenais, tā nedrīkst būt atšifrēta, jo pastāv ļoti pamatots iemesls šos datus aizsargāt. No otras puses, ir vajadzīga pārskatāmība un salīdzināmība. Manuprāt, tas ir svarīgi. Tādēļ dati ir jāvāc pilnīgi automatizēti, izmantojot nejaušus izlases paraugus, lai nodrošinātu to salīdzināmību. Mēs saprotam, ka turpmāk šajā jomā būtiska nozīme būs arī, piemēram, attēlveidošanas procesiem. Līdz ar to, pateicoties procesa automatizēšanai, politisko lēmumu pieņemšana turpmāk būs vienkāršāka.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas vides ekonomiskie konti nodrošinās mums svarīgus datus, kuri palīdzēs visu veidu politiskajos lēmumos un līdz ar to arī visdažādākajās jomās ņemt vērā ar vidi saistītus aspektus. Savāktie un analizētie dati ievērojami veicinās efektīvu reakciju uz saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Patlaban tiek spēcīgi atbalstīta pastāvīgā vajadzība īstenot ilgtspējīgu politiku, lai varētu risināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, vides piesārņojuma palielināšanās un gaidāmā mūsu dabas resursu izsmelšana. Uzticami dati un no tiem izrietošās prognozes par dabas resursu izmantojumu palīdzēs mums ne tikai precīzi novērtēt ilgtspējīgas ekonomikas politikas efektivitāti, bet arī nodrošinās dalībvalstīm ļoti svarīgu pievienoto vērtību.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos izmantot iespēju un izteikt atzinību Leinen kungam par pirmšķirīgo ziņojumu. Manuprāt, Eiropā ir sākušies laiki, kad ļoti reti notiek attīstības un vides aizsardzības jomu interešu sadursme. Gluži pretēji, mēs esam nonākuši pie mijiedarbības posma. Eiropieši ir ieguvuši vides apziņu.

Šis ziņojums vēl vairāk palīdzēs nodrošināt skaidrāku priekšstatu par situāciju Eiropas vides jomā. Es vēlos uzsvērt trīs aspektus — pirmkārt, mums ir vajadzīga precīza informācija par vides stāvokli dalībvalstīs; otrkārt, mums ir vajadzīga procedūra šīs informācijas atjaunināšanai ik pēc pieciem gadiem; un, treškārt, mums ir jāveic kopējs progresa novērtējums par visiem Eiropas Savienībā īstenotajiem vides pasākumiem.

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Ja vēlamies saglabāt mūsu vidi nākamajām paaudzēm, mēs nedrīkstam nodalīt ekonomikas un vides aspektus. Tāpēc ir saprātīgi papildināt ekonomikas kontus ar vides faktoriem, savukārt jebkura pienācīga pārskata pamats ir adekvāti un uzticami dati.

Tomēr, ja ES aicina dalībvalstis sniegt tik svarīgus datus, tai nevajadzētu ignorēt arī jutīgus jautājumus. Ar to es domāju kodolenerģijas politiku, gēnu inženieriju, pienācīgu pārtikas preču izcelsmes marķējumu un īpaši nesenā skandāla par EHEC klātbūtni gurķos izmeklēšanu.

Šajā jautājumā pastāv nenoliedzama ekonomikas un vides saistība. Arī šajā jomā diemžēl ir skaidrs, kuru pusi atbalsta ES, proti, lielos uzņēmumus un lobētājus.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies par ļoti izsmeļošajām un atbildīgajām debatēm. Domāju, mēs visi esam vienisprātis par šā priekšlikuma un vides ekonomisko kontu nozīmīgumu. Mēs esam vienisprātis arī par to, ka mums ir jāsper nākamais solis un jānosaka, kurās politikas jomās šie dati tiks izmantoti, lai tādā veidā turpinātu virzību uz ilgtspējīgāku ekonomiku.

Ļaujiet man sniegt dažus komentārus par vairākiem izteikumiem. Šī ir pirmā regula, kurā ir iekļauti trīs moduļi. Tiesību aktu jomā šis ir pats sākums. Patlaban tiek gatavots otrais moduļu kopums, kurš 2012. gada beigās tiks iekļauts otrajā — grozījumu — regulā. Mēs jau plānojam arī trešo moduļu kopumu, tātad darbs rit pilnā sparā un tiks turpināts.

Runājot par birokrātiju, šī sistēma uzņēmumiem neradīs jaunu slogu, jo mēs izmantojam pašreizējos administratīvos un statistikas datus. Starp citu, vērā ņemams fakts ir tas, ka līdere vides uzskaites jomā ir Apvienotā Karaliste. Turklāt, runājot par statistiku un atsaucoties uz Leinen kunga, Martin kunga un daudzu citu deputātu teikto, pēdējā pusotra gada laikā mums ir izdevies ievērojami uzlabot Eiropas statistikas sistēmu.

Piemēram, pašreizējā Komisija pirmo likumdošanas priekšlikumu iesniedza 2010. gada 10. februārī — dienu pēc tam, kad jūs nobalsojāt par šīs Komisijas izveidi —, pieņemot regulu par Eurostat revīzijas pilnvarām, kuras nodrošina Eurostat iespēju pārbaudīt un apstiprināt statistikas datu avota kvalitāti, kam ir ļoti liela nozīme. Mēs jau esam sākuši šīs pilnvaras izmantot, piemēram, attiecībā uz Grieķiju.

Otrkārt, tiek īstenots Grieķijas rīcības plāns, un, pateicoties tam, gada laikā ir panākti ļoti lieli Grieķijas statistikas sistēmas uzlabojumi. Līdz ar to jau šobrīd statistika par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir kļuvusi ievērojami kvalitatīvāka, un pēdējā sarunu posmā Eurostat varēja apstiprināt Grieķijas datus.

Visbeidzot — resursi. Lai gan tieši vides ekonomisko kontu jomā papildu finansējums mums nav nepieciešams, es piekrītu Martin kungam par to, ka mums ir vajadzīgi pietiekami resursi. Patiesībā es izmantoju šo sesiju, lai šonedēļ iegrieztos Luksemburgā un satiktu Eurostat ģenerāldirektoru Walter Radermacher — mēs apspriedām jautājumu par resursiem pirms pāris stundām. Mēs strādājam pie Eurostat resursu pārdales un palielināšanas, lai varētu pievērsties mūsu galveno prioritāšu īstenošanai.

Tomēr es negribētu īstenot Martin kunga ieteikumu un izmantot paplašināšanās procesam, jo īpaši Rietumbalkānu valstīm paredzētos resursus. Stabilitāte, demokrātija un miers šajā reģionā joprojām ir viena no Eiropas Savienības, Komisijas un, esmu pārliecināts, arī Parlamenta galvenajām prioritātēm. Lūdzu, neaizmirstiet, ka, ja nebūtu mūsu maigās varas un ES paplašināšanās politikas, Ratko Mladić šobrīd neatrastos Hāgā. Lūdzu, atcerieties arī to.

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Paldies jums par debatēm. Es redzu, ka vides pārskatu izveide Eiropas Savienībā tiek plaši atbalstīta. Ar pāris izņēmumiem šī iniciatīva šeit ir guvusi atbalstu.

Es piekrītu arī Kadenbach kundzes teiktajam. Daudzi no mums domāja, ka šāda sistēma jau ir ieviesta, un mēs pārsteigti secinājām, ka daudzu veidu dati vispār nav pieejami un ka līdz ar to mūsu paziņojumi par Eiropas Savienības vides situāciju patiesībā ir tikai pieņēmumi.

Viens no deputātiem, Gerbrandy kungs, teica, ka zināšanas nodrošina novērtējumi. Pēc novērtēšanas mēs iegūstam zināšanas, savukārt zināšanas ir pasākumu un visu mūsu programmu īstenošanas pamats. Mums gluži vienkārši ir vajadzīgs labāks mūsu pieņemto lēmumu pamatojums. Vides ekonomiskie konti mums šajā jomā var palīdzēt. Protams, mēs esam izstrādājuši stratēģiju „ES 2020”, kurā par plānošanas mērķi ir izvirzīta ilgtspējība. Es ceru, ka pāris nākamo gadu laikā mums būs pieejams arī šis pamats, lai mēs 2020. gadā varētu redzēt, vai esam guvuši panākumus. Mēs zinām, ka iekšzemes kopprodukts nesniedz informāciju par dabas stāvokli, vidi, izmantotajiem resursiem un ilgtspējību kopumā. Tāpēc mums šī sistēma šobrīd ir vajadzīga.

Mēs šo procesu īstenojam pa posmiem. Klaß kundze, mēs neizvirzām pārmērīgas prasības. Patiesībā moduļi tiks paplašināti pakāpeniski. Galu galā, kā teica komisārs, atsevišķos tiesību aktos — par ūdeni, atkritumiem un gaisa tīrību — jau tiek prasīts vākt šādus datus.

Nuttall kungs, Eiropai ir arī starptautiskas saistības. Ja mēs parakstām Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Konvenciju par klimata pārmaiņām vai jebkuru citu konvenciju, mums jāvar informēt pasauli par to, vai mūsu darbība ir vai nav bijusi veiksmīga.

Nobeigumā es vēlos pateikties ēnu referentiem, kā arī Eurostat, kam beigu beigās nāksies šo darbu īstenot. Es ceru, ka Luksemburgā atradīsies vajadzīgie resursi, jo, protams, ka šo pārskatu nebūs iespējams izveidot bez finansējuma un resursiem. Šajā jomā ir vajadzīga arī Parlamenta palīdzība. Liels jums paldies! Kā daži cilvēki ļoti pamatoti teica, šis politiskais jautājums ir ļoti svarīgs, un tas ir jauns posms mūsu pārdomās par to, kā Eiropa rīkosies turpmākajos gados.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski.(SK) Es vēlos pateikties referentam Leinen kungam par iesniegto ziņojumu. Es piekrītu tajā izklāstītajam Komisijas priekšlikuma novērtējumam un vēlos izteikt dažus novērojumus par šādu pasākumu nozīmi.

Dzīves kvalitātes novērtējums, izmantojot tādus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts, neatspoguļo visu situāciju. Lai gan eksperti jau labu laiku par to ir vienisprātis, šis vēstījums politiskajās aprindās ir nonācis tikai pavisam nesen, un, lai to panāktu, vajadzēja ļoti daudz laika un pūļu.

Saistībā ar to es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem, jo nemaz nav jānoraida visi maldinošie rādītāji. Mums ir jānovērtē dzīves kvalitāte un vides situācija nevis pamatojoties uz pieņēmumiem, bet gan nodrošinot labākus datus un labākas datu vākšanas un apkopošanas metodes, lai tādā veidā varētu precīzāk novērtēt, piemēram, politikas un saimniecisko darbību ietekmi uz vidi.

Es atbalstu referenta izteikto aicinājumu par to, ka Komisijas priekšlikumā ir vajadzīgs lielāks uzsvars uz novērtēšanas un uzraudzības jautājumiem. Visbeidzot, vēlos norādīt, ka ir ļoti svarīgi Komisijas priekšlikumā iedzīvināt un vēl vairāk nostiprināt stratēģisko dokumentu „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”. Iespējams, centienos uzlabot dzīves kvalitātes novērtēšanas metodi vislielākā nozīme būs saskaņotai un sistemātiskai pieejai.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Atkritumu pārstrādi un atkritumu rašanās novēršanu, emisijas gaisā, klimata pārmaiņas un ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu varētu uzraudzīt daudz efektīvāk, ja būtu pieejami kvalitatīvi dati par vides un ekonomikas faktoru mijiedarbību. Tāpēc attiecīgo datu vākšana, kas līdz šim ES ir veikta brīvprātīgi, ir jāpadara obligāta. Turklāt patlaban pieejamie vides dati vidējā laika posmā ir jāpaplašina, lai veicinātu vajadzīgo Eiropas vides politikas novērtēšanu.

Tāpēc ar ierosināto regulu tiek izveidota vienota Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēma, nodrošinot vienotu Eiropas līmeņa metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus šo kontu apkopošanai. Regula attiecas uz datu vākšanu un apkopošanu par emisijām gaisā, dažādām ekonomikas nozarēm piemērojamiem vides nodokļiem un makroekonomikas materiālu plūsmu. Lai iegūtu rādītājus par progresu un labklājību, kuri ir plašāki par IKP, ļoti liela nozīme būs precīziem un atbilstīgiem statistikas datiem par enerģijas un resursu patēriņu. Turklāt pienācīgu Eiropas vides politikas novērtējumu ir iespējams sagatavot vienīgi tad, ja ir pieejami uzticami dati.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika