Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs - Strasbūra

21. Kredītreitingu aģentūras (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā sagatavojis Klinz kungs, par kredītreitingu aģentūrām: turpmākās perspektīvas (2010/2302(INI) (A7-0081/2011).

  Wolf Klinz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kredītreitingu aģentūras, protams, neizraisīja globālo finanšu krīzi, taču, manuprāt, tās lielā mērā bija atbildīgas par šīs krīzes smagumu. Kad Amerikā tika izstrādāti tā sauktie strukturētie finanšu produkti, pamatojoties uz augsta riska hipotēkām, kredītreitingu aģentūras atbalstīja šo procesu, gandrīz konveijeram līdzīgā veidā katru dienu novērtējot desmitiem, ja ne simtiem produktu. Tādējādi tās iesaistījās arī interešu konfliktos, jo tās sniedza konsultācijas emitentiem un palīdzēja izstrādāt šos produktus.

Tās turpināja apgalvot, ka tās tikai izsaka savu viedokli, lai gan pašas labi zināja, ka faktiski to vērtējums tiek izmantots kā apstiprinājums. Manā ziņojumā ir aplūkoti daudzi trūkumi un izvirzīti priekšlikumi cerībā, ka Komisija, iespējams, varēs dažus no tiem iekļaut savā likumdošanas priekšlikumā, ko tā iesniegs šajā rudenī.

Es izvirzīju piecus priekšlikumus. Pirmkārt, jāsamazina paļaušanās uz kredītvērtējumiem. Praksē mēs esam konstatējuši, ka normatīvās vides dēļ kredītvērtējumu izmantošana ir absolūti būtiska bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem un citiem, kas iegulda savu naudu. „Bāzele” II direktīvā tas ir noteikts ļoti skaidri, un faktiski kredītreitingu aģentūras ir kļuvušas par regulatīvajām sertifikācijas iestādēm.

Mums ir jāpanāk, lai tirgus dalībnieki, jo īpaši institucionālie ieguldītāji, kuru rīcībā ir pašiem sava pieredze, atkal varētu reāli uzņemties atbildību paši, nevis nodot ārpakalpojumiem atbildību par investīciju lēmumiem. Ir jābūt skaidram, ka ieguldītājiem būtu jāiegulda tikai tad, ja viņi reāli saprot produktu un nevar izmantot atrunu, ka viņi zināmā mērā var automātiski padarīt produkta A trīskāršošanu par savas ieguldījumu stratēģijas mērķi.

Otrkārt, mums jānodrošina, lai informācija, uz kuras kredītvērtējuma aģentūras pamato savus lēmumus, būtu pieejama publiski, lai tā būtu saprotama un lai zināmi būtu arī izmantotie modeļi. Tas radīs pārredzamību un arī vienkāršos lēmumu pieņemšanu institucionālajiem investoriem, kuri meklē iespējas ieguldīt. Tas arī palīdzēs sniegt nevēlamus vērtējumus. Šajā saistībā būtu arī jāapsver, vai priekšlikumu, ko apsver ASV, ir saprātīgs, proti, ka tad, ja emitenti izvēlas tikai vienu kredītvērtējuma aģentūru, tad varētu mudināt, lai otra, neatkarīga iestāde sniedz vērtējumu, un šai otrajai iestādei varētu ļaut strādāt, pamatojoties uz informāciju, kas ir publiski pieejama.

Treškārt, ir vajadzīga lielāka konkurence. Mums ir de facto oligopols. Trīs kredītreitingu aģentūras, kas pastāv un darbojas visā pasaulē, kontrolē 95 % no pasaules uzņēmējdarbības. Tām ir tā sauktie monopola ienākumi — 40 % peļņa no apgrozījuma, tāpēc es ierosinu izveidot Eiropas kredītreitingu aģentūru. Tai vajadzētu būt pamatotai uz pamatmodeli un sākuma finansējums būtu jānodrošina finanšu sektoram, izmantojot aizdevumus uz procentiem. Pēc pieciem gadiem mēs zināsim, vai tas darbojas, un tad arī šai kredītreitingu aģentūrai būs jāatmaksā tie līdzekļi, ko tā būs saņēmusi.

Tomēr es esmu pārliecināts, ka ir arī citas iespējas. Iespējams, būtu arī saprātīgi ļaut valstu un reģionālajām kredītreitingu aģentūrām darboties kā Eiropas tīklam.

Ceturtkārt, joprojām nav atrisināts jautājums attiecībā uz maksājumu modeli. Šobrīd mums modelis „maksā emitents”. Tas ir modelis, kas būtībā darbojas visā pasaulē. Tādējādi emitents maksā, bet šajā gadījumā noteikti pastāv interešu konflikts, ko mēs varētu samazināt, ja vairs nebūtu jāsniedz konsultācijas emitentam un ja uzraudzības iestāžu darbinieki būtu patiesi neatkarīgi. Citu iespējamo modeļi vidū ir „parakstītājs maksā” modelis. Šajā gadījumā skaidri pastāv interešu konflikta risks, kā arī risks, ka to var izmantot vieglas peļņas tīkotāji. Tāpēc šis modelis ir rūpīgi jāapsver. Trešā iespēja būtu maksājums, kas saistīts ar darbības rezultātiem, citiem vārdiem sakot, vienreizējs maksājums un pēc tam galīgais maksājums, pamatojoties uz reitingu precizitāti.

Pēdējais, jautājums, kas ir svarīgs, ir tas, ka mums ir jāievieš pārskatatbildība. Kredītreitingu aģentūrām ir jāuzņemas atbildība par to, ko tās reāli dara, tāpēc es uzskatu, ka mums būtu tām jāpiemēro pārskatatbildība, protams, nevis par reitingu kā tādu, bet par kļūdām un nolaidību savā darbā.

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Kredītreitingu nozarē ir daudzi trūkumi, no kuriem svarīgākie ir konkurences un pārredzamības trūkums, kā arī oligopolu struktūras. Konkurenci varētu uzlabot, izveidojot tādu normatīvo vidi, kas veicina iekļūšanu tirgū. Tas ļautu veikt padziļinātu pašreizējo šķēršļu analīzi. Es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir uzraudzīt „Bāzele” III sistēmas progresu un procesu saistībā ar Kapitāla prasību direktīvas 4. nodaļu. Ir jāpalielina pārskatatbildība un pilnvaras uzraudzīt iekšējos modeļus un noteikt preventīvus pasākumus. Visām aģentūrām ir jāievēro visaugstākie standarti attiecībā uz informācijas publiskošanu, pārredzamību un interešu konfliktu pārvaldību.

Šobrīd Rumānijas vērtējumam ir stabila perspektīva. Tā varētu uzlaboties, ja saglabātos strukturālo reformu temps un finanšu sektora stabilitāte.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kredītreitingu aģentūras jau sen ir zaudējušas savu uzticamību. Referentam šajā jautājumā ir pilnīga taisnība. Tās paaugstina un pazemina vērtējumu gandrīz visam: valstīm, bankām, pašvaldībām, pat valsts sabiedrībām — pilnīgi visam — taču to reitingi lielākoties ir pamatoti uz slepenu, nepublicētu un tādējādi nepārredzamu informāciju.

Pārredzamības trūkums un tādējādi to datu uzticamību, ko izmanto kredītreitingu aģentūras, izvirza svarīgu jautājumu: vai ir godīgi, vai ir loģiski, vai ir morāli pareizi, ka reitingi, kas ietekmē ekonomiku un vienā naktī sagrauj miljoniem mūsu līdzpilsoņiem dzīves, ir nepārredzami un, iespējams, neuzticami? Acīmredzami nē.

  Jaroslav Paška (EFD) – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Īpaši pēc finanšu sabrukuma kredītreitingu aģentūras, kas izvērtē finanšu produktu drošību, tika kritizētas par to neprofesionālajiem un savtīgajiem finanšu produktu reitingiem.

Šaubas par to novērtējumu godīgumu un profesionalitāti radās pēc tam, kad atklājās, ka to darbības mehānismiem trūkst pārredzamības, tāpēc ir pienācis laiks meklēt veidus, kā uzlabot finanšu produktu pastāvīgas novērtēšanas un reitingu sistēmu.

Šajā saistībā es uzskatu, ka referenta iesniegtais ziņojums ir ļoti svarīgs, un es domāju, tas, ko viņš ir izklāstījis, ļaus mums mainīt aparatūru, ko izmanto finanšu produktus vērtēšanai, lai secinājumi, ko sniedz reitingu aģentūras vai citi mehānismi, ļautu iegūt objektīvākus finanšu produktu reitingus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pieredze skaidri liecina, ka kredītreitingu aģentūras nav uzticamas un ka to darbība joprojām kaitē dažu valstu ekonomikai vai to valsts parādam. Šodien tas īpaši skar tās valstis, kurām ir salīdzinoši vāja ekonomika. Tāpēc kredītreitingu aģentūru, kas joprojām ir ārkārtīgi kaitīgas par spīti tam, ka tās ir zaudējušas visu savu uzticamību, iejaukšanās ir pienācīgi jākontrolē. Šai kontrolei nebūtu jāaprobežojas tikai ar pārredzamības noteikumiem, bet vajadzētu sniegties tālāk un īstenot pilnīgu kontroli pār starptautisko finanšu sistēmu, vienlaikus darot galu nodokļu oāzēm, pareizi regulējot finanšu nozari ar nodokļiem spekulatīvā kapitāla apritei, un neļaujot finanšu kapitālam turpināt ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi piekrītu referentam visos piecos viņa priekšlikumos par tā sauktajām reitingu aģentūrām un pārspīlēto ietekmi, kāda tām ir uz globālo ekonomiku un Eiropas ekonomiku. Šie uzņēmumi nevar vienlaikus nodarboties ar komercdarbību, kas ir līdzīga to uzraudzības un reitingu uzdevumam vai saistīta ar to.

Mēs prasām, lai tiktu kontrolēti šo aģentūru ziņojumi, lai tiktu pieņemti daži pamatprincipi un lai tiktu ieviesta atbildība par kompensācijām attiecībā uz zaudējumiem, kas nodarīti valstīm, kuras tikušas nepareizi novērtētas vai maldinoši novērtētas. Es arī ierosinu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest un piemērot grāmatvedības pamatprincipus, uzsverot šo valstu īpašumu vērtību, oficiālo novērtējumu, lai mums būtu aktīvi un pasīvi un lai šīs valstis nevarētu kļūt par upuri reitingu aģentūru un to ieinteresēto personu, kuras tās pārstāv, kaprīzēm.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Komisārs Barnier pašlaik atrodas ASV sanāksmē ar kolēģiem, un viņš lūdza mani nodot jums šādu paziņojumu, atbildot uz Wolf Klinz patstāvīgo ziņojumu par reitingu aģentūrām, ko Ekonomikas un monetārā lietu komiteja pieņēmusi martā.

Komisārs piekrīt, ka trūkumi kredītreitingu aģentūru darba metodēs šodien ir plaši atzīti kā faktori, kas veicinājuši finanšu krīzi. Lai kliedētu šīs bažas un saskaņā ar G20 saistībām, ES reaģēja ļoti ātri, pieņemot — jau 2009. gadā — regulu par kredītreitingu aģentūrām. Ar šo ievieš stingras prasības, kas aģentūrām jāievēro, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un lai uzlabotu kredītreitingu un metodikas kvalitāti, kā arī vērtējumu pārredzamību.

Nākamais solis pēc trīs jauno Eiropas finanšu uzraudzības iestāžu izveides būs tas, ka kredītreitingu aģentūru regulējums tiks stiprināts, ieviešot centralizētu uzraudzību, ko īstenos Eiropas tirgu uzraudzības iestāde. Regula, ar ko groza šo kārtību, stājās spēkā gada 2011. gada 1. jūnijā. Mēs pievērsīsim ļoti lielu uzmanību tam, lai pareizi piemērotu šo tiesību aktu.

Mūsdienās Eiropas tiesiskais regulējums ir citu jurisdikciju modelis. Tomēr notikumi Eiropas tirgos pēc valsts parādu krīzes 2010. gada pavasarī skaidri liecina, ka nepieciešama turpmāka pārskatīšana un stiprināšana. Tāpēc Komisija 2010. gada jūnijā uzņēmās padziļināti analizēt šos tematus. Tika veikta publiska apspriešanās, Komisijas dienesti ir novērtējuši atbildes un strādā pie ietekmes novērtējuma, lai šā gada laikā sagatavotu tiesību aktu priekšlikumus. Šajā kontekstā Komisija izskatīs pasākumus pārmērīgas atkarības no ārējiem reitingiem samazināšanai, pārredzamības uzlabošanai, konkurences veicināšanai, atbildības principa ieviešanai un potenciālo interešu konfliktu saistībā ar „emitents maksā” maksājumu modeli samazināšanai.

Mēs zinām, ka šie ir ļoti sarežģīti jautājumi, un mēs vēlamies būt droši, ka mēs tos risinām pareizi. Šajā saistībā mēs ar lielu interesi izskatījām M. Klinz patstāvīgo ziņojumu, kurā ietverti temati, ko mēs pašlaik pārskatām, un kurš ir ļoti liels ieguldījums mūsu likumdošanas iniciatīvā.

Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — globālā līmenī 2010. gada oktobrī Finanšu stabilitātes padome nāca klajā ar vairākiem principiem, kuru mērķis ir samazināt finanšu iestāžu atkarību no kredītvērtējumiem. Saskaņā ar šiem principiem mēs savā jaunajā likumdošanas priekšlikumā par banku nozare, tā sauktajā CRD4, plānojam ieviest pasākumus pret pārmērīgu atkarību no vērtējumiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Pirms Lehman Brothers investīciju bankas bankrota galvenās kredītreitingu aģentūras tai piešķīra visaugstāko reitingu. Tās arī uzskatīja, ka Islandes trīs lielākās komercbankas ir stabilas trīs dienas pirms tam, kad šīs bankas sabruka. Turklāt Grieķijas reitingu pazemināšanā nav ņemts vērā tas, ka tā sākusi savu ekonomikas atveseļošanas programmu. Ekonomikas un finanšu krīze ir uzsvērusi kredītreitingu aģentūru oligopola struktūru, kā arī to konkurences, pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu. Pasaulē, kurā dominē trīs šādas iestādes, ir vajadzīga lielāka daudzveidība, kā arī jauns strādāšanas veids. Tāpēc es atbalstu ideju izveidot publisku Eiropas kredītreitingu aģentūru kā alternatīvu privātām šāda veida iestādēm. Būtu kļuvis obligāti nepieciešams saņemt reitingu no Eiropas aģentūras, ko varētu papildināt tradicionālo aģentūru sniegtie vērtējumi, tādējādi palielinot konkurenci taisnīgu reitingu jomā.