Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs - Strasbūra

22. Neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšana (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšanu, ko Juridisko lietu komitejas vārdā sagatavojusi Niebler kundze (2010/2016(INI)) (A7-0159/2011).

  Angelika Niebler, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Reding kundze, dāmas un kungi! Es gribu sākt šā temata aplūkošanu, minot dažus piemērus. Grieķija un citas valstis ir nonākušas dziļos parādos, lai gan šajās valstīs jau gadiem tie iepludināti miljardiem struktūrfondu līdzekļu. Kā mēs varam uzlabot šo līdzekļu izmantošanu un kā var efektīvāk kontrolēt šo resursu izmantošanu?

Mans otrais piemērs ir saistīts ar eiroobligācijām. Kā tās ietekmē Eiropas budžetu?

Treškārt, kādas būs sekas, ja mēs ieviesīsim finanšu darījumu nodokli Eiropā? Lai atbildētu uz visiem šiem jautājumiem, Parlamenta ziņojumos tiek prasīts veikt reglamentējošās ietekmes novērtējumu. Galu galā mums ir vajadzīgi fakti, lai mēs varētu pieņemt politiski pareizus lēmumus. Tieši tas ir izklāstīts manā ziņojumā par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanas uzlabošanu.

Šis jautājums nav nekas jauns. Līdzās citiem jautājumiem, kas saistīti ar tiesību aktu izstrādes uzlabošanu (sakārtošanu), tas mūs nodarbina jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr par spīti visiem Komisijas centieniem uzlabot savus ietekmes novērtējumus, kā arī tos novērtējumus, kas šajā saistībā izstrādāti Eiropas Parlamentā, ietekmes novērtējumu kvalitāte joprojām ir jāuzlabo. Manā ziņojumā ir izvirzīti priekšlikumi tam, kā mēs varam gūt panākumus šo uzlabojumu īstenošanā saistībā ar Eiropas Komisiju un ietekmes novērtējumiem, ko tā veic, kā arī attiecībā uz Parlamenta ietekmes novērtējumu pētījumiem.

Satura ziņā ziņojums ir sadalīts četrās sadaļās. Vispirms noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz Eiropas līmeņa ietekmes novērtējumiem. Otrajā sadaļā ietverti priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Komisiju, un tajā ir uzskaitītas iespējamās jomas, kurās var veikt uzlabojumus. Trešajā sadaļā ir izklāstīts, kā mēs Eiropas Parlamentā varam optimizēt reglamentējošās ietekmes novērtējumu kā instrumentu. Pēdējā sadaļā ir ierosināts Eiropas Parlamentā izveidot autonomu ietekmes novērtēšanas struktūru.

Saistībā ar vispārējām prasībām attiecībā uz ietekmes novērtējumiem Eiropas līmenī ir svarīgi norādītt, ka mums jāvirzās prom no tīras izmaksu analīzes, vairāk uzmanības veltot tiesību aktu ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās ietekmes Eiropas līmenī pārbaudēm. Otrkārt, es uzskatu, ka ir svarīgi sistemātiski apsekot MVU saistībā ar visiem reglamentējošās ietekmes novērtējumiem, kā arī pārbaudīt ietekmi uz rūpniecisko konkurētspēju Eiropā. Treškārt, šajā ziņojumā mēs ierosinām laikus publicēt ierosināto tiesību aktu visaptverošus izstrādes plānus, lai nodrošinātu iespēju Parlamentam un visām ieinteresētajām personām paust savu viedokli apspriešanas laikā.

Attiecībā uz Eiropas Komisiju mēs īpaši aicinām nesen izveidotās Ietekmes novērtējuma padomes locekļus būt neatkarīgiem un parlamentārās komitejas iesaistīties darbā jau agrīnā stadijā. Kas attiecas uz Parlamentu, mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai mēs faktiski izmantotu reglamentējošās ietekmes novērtējumu kā instrumentu. Līdz šim dažas komitejas to ir izmantojušas, taču, manuprāt, šis instruments ir jāizmanto daudz plašāk mūsu diskusijās Parlamentā. Ja mums izdosies attīstīt Parlamentā savus resursus un izveidot autonomu struktūru Parlamenta deputātu vadībā ar mērķi izstrādāt metodi, kas sniegtu mums iespēju veikt profesionālus reglamentējošās ietekmes novērtējumus Eiropas Parlamentā, tad, manuprāt, mēs ar šo ziņojumu būsim panākuši daudz. Es ceru, ka jūs to atbalstīsiet rītdienas balsojumā.

  Anna Záborská (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Ietekmes novērtējumi ļauj mums pildīt savu likumdevēja pienākumu. To sliktā reputācija daļēji ir izskaidrojama ar manipulācijas risku. Mēs varam tos pieprasīt, ņemot vērā sabiedrības viedokli. Tie var būt nopietni un zinātniski pamatoti. Piemēram, ietekmes novērtējums, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pasūtīja attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tas bija tik nelietojams, ka mums bija žēl iztērētās nodokļu maksātāju naudas.

Paldies, Niebler kundze par darbu, ko esat ieguldījusi rezolūcijas sagatavošanā! Jūsu pūles palīdz mums labāk izstrādāt tiesību aktus dalībvalstu iedzīvotāju interesēs.

  Richard Falbr (S&D). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es iesniedzu ziņojumu par Eiropas Savienības ārējo dimensiju un korporatīvo sociālo atbildību. Mana nostāja, izstrādājot šo ziņojumu, bija ļoti kritiska, jo ļoti daudzos gadījumos tiek ieņemta liekulīga nostāja sarunās ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Ja mēs gribam, lai tās ievēro tos pašus principus, kurus mēs ievērojam Eiropas Savienībā, tad mums tie ir konsekventi jāpiemēro. Mēs nevaram pieprasīt ievērot Starptautiskās Darba organizācijas pamata konvencijas un pēc tam ļaut atsevišķām dalībvalstīm pārkāpt šīs konvencijas. Ziņojumā arī norādīts, ka ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Tatjana Ždanoka (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es silti pateicos mūsu referentam Falbr kungam par viņa darbu, un ziņojums par spīti viņa sākotnējām bažām joprojām ir ļoti spēcīgs. Runādama Zaļo/EFA grupas vārdā, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka ir jāstiprina Starptautiskās Darba organizācijas nozīme. Brīvprātīga korporatīvā sociālā atbildība ir svarīga, taču galvenā nozīme cilvēktiesību veicināšanā un aizsargāšanā tomēr ir valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Mēs nedomājam, ka korporatīvās atbildības jomā būtu jāizvairās no juridiski saistošiem standartiem: Eiropā ir jāizveido papildu standarti attiecībā uz uzņēmumu ziņojumiem. No otras puses, pamatprincipu un tiesību pārkāpumus darbā nedrīkst izmantot kā likumīgas salīdzinošās priekšrocības. Eiropai ir jāīsteno tās sociālais modelis un jāpaaugstina gan iekšējie, gan ārējie sociālie standarti, nevis jāsamazina šie standarti.

  Angelika Niebler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es atvainojos, ka atkal lūdzu vārdu, taču es uzskatu, ka ir radušās zināmas neskaidrības, jo mani kolēģi šobrīd apspriež nevis manu ziņojumu, bet gan ziņojumu par sociālo atbildību, kas tiks apspriests vēlāk.

Varbūt mēs varētu vispirms beigt debates par ietekmes novērtējumu ― manuprāt, Baldassarre kungs gribēja uzstāties saistībā ar manu ziņojumu ― un tad mēs varam pievērsties nākamajam ziņojumam.

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Niebler kundze. Arī man šī problēma pamazām kļūst skaidra. Mums ir neliela problēma ar internetu. Man arī nav pareizā runātāju saraksta. Ekrānā arī joprojām redzams W. Klinz ziņojums. Droši vien tādēļ daži deputāti bija nedaudz aizkaitināti. Tādējādi mēs tagad apspriežam Niebler kundzes ziņojumu par neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšanu.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Jā, es piekrītu, ES regulējuma ietekmes uz ekonomiku neatkarīgi novērtējumi ir ļoti svarīgi. Šie novērtējumi ievērojami palielina uzņēmumu, ekonomikas, un, protams, vienkāršo iedzīvotāju izmaksas.

Nesen esmu publicējis jaunāko papildinājumu savam periodiskajam pētījumam „Cik Apvienotajai Karalistei izmaksā Eiropas Savienība?”, kas ir pieejams manā mājas lapā. Tikai viens šo izmaksu elements, protams, ir ES pārmērīgais regulējums. Tagad, pamatojoties uz pašas valdības skaitļiem ― Apvienotās Karalistes valdības pašas skaitļiem ― pētniecības organizācija „Atvērtā Eiropa” lēš, ka tikai 99 svarīgāko pašreiz spēkā esošo direktīvu izmaksas ir vairāk nekā GBP 20 miljardi gadā.

Komisārs Günter Verheugen 2006. gadā aprēķināja, ka ES regulu izmaksas atbilst vidēji 3,5 % no IKP; 3,5 % no Apvienotās Karalistes IKP ir gandrīz GBP 49 miljardi gadā. Tas ir satriecošs slogs uzņēmējdarbībai un patērētājiem. Neatkarīgi ietekmes novērtējumi, protams, ir jāveic valstu līmenī, taču, ja Apvienotā Karaliste nebūtu Eiropas Savienības dalībvalsts, tā varētu brīvi lemt par savu regulējuma izmaksu līmeni, un tas noteikti nebūtu GBP 49 miljardi gadā.

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es izteikšos ļoti īsi. Pirmkārt, es uzskatu, ka šis ir svarīgs priekšlikums. Šāds ietekmes novērtējums mums ir svarīgs divu iemeslu dēļ. Viens ir nodrošināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuri ir nepieciešami un efektīvi, taču vienlaikus arī pārtraukt tā sauktās Briseles vainošanu par visu, kas notiek nepareizi. Valstu valdības un parlamenti uzņemas atbildību, kad viss izdodas, taču, kad neizdodas, viņi vaino Briseli. Es uzskatu, ka šie ietekmes novērtējumi parādīs, kurš ir atbildīgs, un kas ir vainojams, jo citus vainot ir pārāk vienkārši. Turklāt, ja paskatās atpakaļ, kas notika pirms Eiropas Savienības izveidošanas, tad izmaksas bija vienkārši postošas.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija atzinīgi vērtē ziņojumu, jo tajā atbalstīta mūsu lietpratīga regulējuma programma un tā mērķis ir nostiprināt ES iestāžu kopīgu atbildību šajā jomā.

Komisija atzinīgi vērtē arī to, ka ziņojumā atbalstīti daži no mūsu priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Parlamentu, kas izvirzīti Komisijas paziņojumā par lietpratīgu regulējumu, taču mēs arī zinām par atsevišķiem ļoti problemātiskiem priekšlikumiem. Komisija savā paziņojumā par lietpratīgu regulējumu ir skaidri norādījusi, ka tā nevar pieņemt un nepieņems prasības, kas varētu ietekmēt tās autonomiju ietekmes novērtējumu veikšanā ― piemēram, Ietekmes novērtējuma padomes funkciju nodošanu ārpusē ― vai kā citādi ietekmēt Komisijas iniciatīvas tiesības.

Es vēlos atgādināt, ka nesen Eiropas Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par ietekmes novērtējumu ES iestādē ir apstiprinājusi, ka Komisijas ietekmes novērtējuma sistēma „efektīvi atbalsta lēmumu pieņemšanu ES iestādēs” un paaugstina mūsu priekšlikumu kvalitāti. Revīzijas palāta arī norādīja, ka Komisija ir izveidojusi lietpratīgam regulējumam nepieciešamās struktūras un ka Ietekmes novērtējuma padome nepārprotami palīdz paaugstināt mūsu ietekmes novērtējumu kvalitāti.

Komisija ieņems nostāju attiecībā uz ziņojumu pēc rezolūcijas pieņemšanas.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Es lūdzu visus deputātus izturēties iecietīgi pret šā brīža neatbilstību, jo ekrāns nedarbojas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Ietekmes novērtējumiem ir būtiska ietekme uz likumdošanu, tāpēc ir vajadzīgi uzlabojumi, izveidojot mehānismu, kas būtu neatkarīgs no šiem novērtējumiem. Tāpēc tiem nevajadzētu pamatot likumdošanas priekšlikumu, bet gan drīzāk nodrošināt faktu objektīvu izpēti. Tas attiecas arī uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnisko atzinumu, kuru metodoloģija ir vairākkārt tikusi apšaubīta, sniegšanu un uz sabiedrisko apspriešanu, kurā jautājumu formulējuma rezultātā ir iespējams sagaidīt tādas atbildes, kādas Komisijas dienesti grib dzirdēt. Lai apkarotu šos likumdošanas procesa pārkāpumus, mēs aicinām izstrādāt skaidru metodiku, veikt pieejamo alternatīvu analīzi un apsvērt iespēju neveikt nekādas darbības, kā arī nodrošināt maksimālu pārredzamību un lielākā mērā iesaistīt Parlamentu.