Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs - Strasbūra

26. Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020” (īss izklāsts)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”, ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā sagatavojusi Hirsch kundze [2010/2234(INI)] (A7-0082/2011).

  Nadja Hirsch, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Rīt mēs balsosim par profesionālās izglītības un mācību nozīmi stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā. Šajā saistībā ir vērts īsi apskatīt mūsu sākuma pozīcijas. Pašlaik jauniešu bezdarba līmenis ir 21 %, citiem vārdiem sakot, gandrīz divreiz lielāks par normālo vidējo rādītāju. ES mērogā vairāk nekā 14 % skolēnu priekšlaicīgi pamet mācības. Sieviešu īpatsvars algotā nodarbinātībā joprojām ir ļoti zems. Daudzi cilvēki ar invaliditāti, kā arī migranti ir bez darba.

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir tieši atraisīt šo potenciālu darba ņēmēju ziņā un panākt viņu iesaistīšanos darba tirgū, lai arī ES var risināt globalizācijas jautājumus. Tādējādi arī mūsu darbs ir nodrošināt, lai sākotnējā profesionālā izglītība būtu īpaši augstas kvalitātes. Diskusija sākās saistībā ar Kopenhāgenas procesu, kam sekoja Briges komunikē, un tagad no mums ir atkarīgs, cik lielā mērā šo jomu izdosies iekļaut stratēģijā „Eiropa 2020”.

Absolūti būtisks elements ir tas, ka jauniešiem jābūt iespējai ne tikai akadēmiskajās, bet arī profesionālajās mācībās daļu izglītības iegūt citā ES dalībvalstī. Tas ir galvenais elements, jo cilvēks, kurš jau ir strādājis citā dalībvalstī, arī vēlāk izmantos iespēju attiecībā uz Eiropas darba tirgu kā savu darba tirgu ar visām iespējām, ko tas piedāvā. Tādēļ šis ir absolūti galvenais aspekts, kam mums jāpievērš visa uzmanība.

Otra svarīgākā joma, protams, ir tālākās mācības. Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, cilvēkiem ir jāstrādā aizvien ilgāk un ilgāk ― vai arī viņi var strādāt ilgāk, bet lēmums katram ir jāpieņem pašam. Cilvēki dzīvo, līdz viņi ir daudz vecāki, un turpina savu karjeru daudz ilgāk, un, lai varētu turpināt veikt kvalificētu darbu līdz brīdim, kad viņi būs vecāki, viņiem būs nepieciešamas arī tālākas mācības.

Pašlaik dalības līmenis tālākizglītības iniciatīvā ir ļoti zems. Arī šajā jomā ir jānodrošina, lai gan darba devēju, gan darba ņēmēju vēlme pastāvētu un palielinātos attiecībā uz tām priekšrocībām, ko sniedz tālākizglītība, un cilvēki turpinātu iegūt izglītību mūžizglītības ceļā. Šajā nolūkā piedāvātajām iespējām, protams, jābūt arī elastīgām. Mums ir jāņem vērā visi dalībnieki. Tālākizglītībai jābūt saskanīgai ar citiem cilvēku dzīves elementiem, un ir jābūt iespējai to darīt kopā ar darba un ģimenes dzīvi. Tāpēc mums noteikti jārada elastīgas iespējas nākotnē.

Universitāšu joma ir saņēmusi lielu uzmanību ― saistībā ar Boloņas procesu, piemēram, ― un līdzīgu situāciju mēs piedzīvojam profesionālo mācību jomā, tostarp attiecībā uz mobilitāti. Varētu gandrīz teikt, ka neviens to nav pamanījis. Tomēr līdzās universitātēm profesionālās izglītības un mācību joma ir īpaši svarīga, tāpēc mēs nedrīkstam to ignorēt. Tādēļ vēlos šobrīd vēlreiz pateikties saviem kolēģiem no citām grupām par viņu ļoti apņēmīgo sadarbību.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Būdams ēnu referents, es atzinīgi vērtēju N. Hirsch ziņojumu, jo tajā uzsvērts, cik svarīgi ir, lai mūsdienu prasīgajā starptautiskajā darba vidē līdzās mobilitātei un elastīgumam vienmēr būtu arī spēja mācīties un strādāt. Tā ir taisnība, ka ekonomiskā krīze visiem ir nesusi bezdarbu un nedrošību, jo īpaši jauniešiem, sievietēm un invalīdiem.

Lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus, ir vajadzīga pastāvīga un pareiza profesionālā izglītība un mācības gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs. Ir vajadzīga mērķtiecīga politika un stratēģijas, lai samazinātu to jauniešu īpatsvaru, kas priekšlaicīgi pamet skolu, pareizi plānotu cilvēku mācību vajadzības un izveidotu ciešāku saikni starp sniegto izglītību un darba tirgus vajadzībām.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Kvalifikācijas ietvarstruktūra, Eiropas akadēmisko struktūru sistēma profesionālajai izglītībai un mācībām, pārredzamība un sadarbība, un dažādu izglītības sistēmu salīdzināmība atbalstīs vajadzības …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Ieguldījumi izglītībā ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu labāku nākotni Eiropas iedzīvotājiem. Šobrīd Eiropas Savienībā jaunatnes bezdarba līmenis ir sasniedzis 20 %, savukārt ES vidējais skolas pamešanas rādītājs ir 16 %, un dažās valstīs, piemēram, Portugālē, tas ir sasniedzis 40 %.

Mūžizglītība ir svarīga, lai novērstu bezdarbu. Mums ir pienācīgi jāapsver dažādi karjeras ceļi. Darba ņēmējiem ir ļoti labi jāapzinās, ka tālākizglītība ir jāturpina.

Mēs uzskatām, ka profesionālajai izglītībai un mācībām jābūt iespēju un cenas ziņā pieejamām visos dzīves posmos neatkarīgi no cilvēku statusa darba tirgū un viņu ienākumiem. Profesionālajai izglītībai un mācībām būtu jārada apstākļi, kas veicina darbaspēka mobilitāti gan sākotnējo studiju laikā, gan kā mūžizglītības procesa daļai.

Mēs aicinām dalībvalstis vienkāršot kvalifikāciju atzīšanas procedūras.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Viena no lielākajām problēmām, kas Eiropai ir jārisina, ir jauniešu bezdarba līmenis. Eiropas līmenī uzsvars tiek likts skolas pamešanas rādītāja samazināšanu zem 10 % un uz darbībām, piemēram, „Jaunas iemaņas jaunām darbavietām”, kuru mērķis ir panākt, lai izglītības un mācību joma tuvinātos darba tirgum. Atšķirība starp izglītību un mācībām un to kontekstu darbavietā turpmāk kļūs vēl neskaidrāka. Lai panāktu augstāku integrācijas līmeni, ir būtiski jāmaina veids, kā tiek iecerēta izglītība un mācības ne tikai no indivīda perspektīvas, bet arī iestāžu līmenī un visos pārvaldes līmeņos.

Tāpēc es domāju, ka ir jānovērš ar sistēmu saistītie šķēršļi un šķēršļi attieksmes ziņā, lai Eiropas iedzīvotāji iemācītos gūt panākumus savu prasmju un vērtību jomās un dotu efektīvu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā.

  Emilie Turunen (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos izteikt siltu pateicību referentei, kas ir iesniegusi ļoti labu ziņojumu. Tāpat kā visi citi, es uzskatu, ka mums vajadzētu atcerēties kontekstu, kādā šis ziņojums ir sagatavots, un, protams, neaizmirst jaunieši krīzi, ko mēs piedzīvojam Eiropā. Mēs piekrītam, ka pastāv vispārējā krīze ― augstais jauniešu bezdarba līmenis un jaunieši, kas faktiski pamet Eiropu, lai atrastu darbu, un tas, manuprāt, ļoti nopietni apdraud mūsu ekonomiku un kohēziju Eiropā turpmākajos gados.

Otrs šā ziņojuma konteksts ir tie kopējie mērķi laikposmam līdz 2020. gadam, kurus mēs esam noteikuši attiecībā uz mācībām, nodarbinātību un priekšlaicīgas mācību pamešanas līmeņa samazinājumu. Runa ir par Eiropas konkurētspēju. Runa ir par mācītu darbaspēku, kas, kā mēs zinām, mums ir nepieciešams. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai jaunajām paaudzēm ir iespējas iegūt darbavietas un mācības. Tas ir izšķiroši svarīgi. Iespējams, ka ES nav lielas kompetences šajā jomā, bet kaut ko jebkurā gadījumā var izdarīt. Katrā ziņā tā ir kopīga problēma, tāpēc mums jānodrošina, lai mēs sniegtu augstas kvalitātes mācības un lai būtu pieejamas pamatnostādnes. Mums ir ievērojami jāsamazina priekšlaicīgas skolas pamešanas rādītāji un jānodrošina, lai būtu cieša saikne starp izglītību un darbu, piemēram, izmantojot apmaiņas sistēmu, kāda mums ir Vācijā un Dānijā. Mums arī jānodrošina, lai visiem jauniešiem būtu tiesības uz mācībām.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentei Hirsch kundzei par viņas ļoti konstruktīvo pieeju. Esmu uzklausījusi viņu ar lielu interesi, jo tas faktiski bija mans ziņojums pirms 12 gadiem. Es sāku ar to, lai panāktu mobilitāti mācībās, kas toreiz nebija darba kārtībā, un es ļoti priecājos dzirdēt, cik stipri Parlaments atbalsta šīs būtiskās sastāvdaļas attīstību stratēģijā „Eiropa 2020”. Es gribētu arī pateikt, ka mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo ziņojumu, kas stiprina un papildina Komisijas 2010. gada jūnija paziņojumu.

Šis paziņojums bija ieguldījums jaunākajā Kopenhāgenas procesa pārskatā, un Briges komunikē tagad, protams, ir kļuvis par Eiropas darba kārtību par excellenc attiecībā uz profesionālām mācībām 2011. – 2020. gadam. Daudzi Parlamenta ierosinājumi atbilst darbībām, kas ierosinātas Briges komunikē. Komisija piekrīt Parlamenta viedoklim, jo mums ir jāmodernizē profesionālās izglītības un mācību joma Eiropā, lai padarītu to pievilcīgu, lai būtu kvalificēti skolotāji un meistari, novatoriskas mācību metodes un augstas kvalitātes infrastruktūra un iekārtas, un, protams, mums ir vajadzīga mobilitāte. Mums ir jādod jauniešiem ― un ne tik jauniem cilvēkiem ― griba doties ārpus savas dalībvalsts, lai iegūtu pieredzi, kas ir svarīgi, ja mēs vēlamies patiesu Eiropas izglītības un mācīšanās telpu.

Komisija arī tiecas panākt dzimumu līdzsvaru un palīdzēt mazāk aizsargātajām grupām, izmantojot mūžizglītības programmu, jo īpaši Leonardo da Vinci programma, kas ir iekļauta. Tādējādi mēs ceram uz visu palīdzību, ko Eiropas Parlaments var sniegt Komisijai.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kas bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū, ir pārsniedzis 20 % robežu ES līmenī un pat 30 % dažās dalībvalstīs, profesionālās izglītības un mācību uzlabošana ir kļuvusi par Eiropas Savienības prioritāti. Šajā kontekstā jaunatnes mobilitāte Eiropas Savienībā kopā ar lielāku elastīgumu darba tirgus un piedāvātās izglītības un mācību ziņā ir būtiski elementi, kas būtu jāizstrādā ES un valstu līmenī.

Pastāvīgs, labi strukturēts dialogs starp universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem var nodrošināt reālu saikni, kas jāizveido starp darba devēju prasībām un prasmēm, kuras tiek iegūtas izglītības un mācību ciklu laikā. Turklāt mobilitātes palielināšana Eiropas Savienības līmenī un tādu programmu kā Erasmus, Leonardo da Vinci vai „Jaunatne kustībā” paplašināšana var arī palīdzēt uzlabot ES spēju labāk reaģēt uz pieprasījumu Eiropas darba tirgū un palielināt attīstības potenciālu šajā jomā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tām sociāli nelabvēlīgajām grupām, kurām vajadzīga vienlīdzīga piekļuve profesionālajai izglītībai un mācībām.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Pārēja no mācībām uz darbu ir strukturāla problēma darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā. Diemžēl jauniešu bezdarbam ir ilgstoša negatīva ietekme. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai profesionālā izglītība un mācības būtu labāk pielāgotas darba tirgus vajadzībām un lai profesionālā izglītība nodrošinātu darba ņēmējus ar prasmēm, kas vajadzīgas, lai stātos jaunajās, ilgtspējīgajās darbavietās, kuras tiks izveidotas turpmākajā ilgtspējīgajā ekonomikā. Es uzskatu, ka pašvaldībām, uzņēmējdarbības partnerībai un izglītības iestādēm ir svarīga nozīme profesionālās izglītības un mācību darba tirgus prasību izstrādē. Mobilitātes iespēja ir svarīga profesionālās izglītības un mācību daļa, taču lielāks uzsvars būtu jāliek uz dalībvalstu dažādo izglītības sistēmām labāku saskaņošanu ― tostarp sertifikātu un diplomu savstarpēju atzīšanu ―, lai veicinātu sadarbību un atbalstītu mobilitāti. Augstas kvalitātes profesionālā izglītība un mācības būtiski sekmē ilgtspējīgu attīstību. Ir jārada labākas mācību iespējas pasniedzējiem, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu profesionālās izglītības un mācību sistēmu efektivitāti, kā arī efektīvu un prasmīgu zināšanu nodošanu. Iespēja mācīties starptautiskā kontekstā ir priekšnoteikums veiksmīgai darba dzīvei, kas veicinās svešvalodu prasmju apgūšanu un palielinās konkurētspēju.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Sadarbība Eiropas līmenī profesionālās izglītības jomā ir ārkārtīgi svarīga arī vienotā Eiropas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai. Augstas kvalitātes profesionālajai izglītībai un mācībām ir gan jāreaģē uz darba tirgus prasībām, gan jārada apstākļi darbaspēka mobilitātei. Augsti kvalificēti un labi izglītoti cilvēki ir Eiropas Savienībai konkurences priekšrocības, un, atbalstot profesionālo izglītību, tas ir jāņem vērā. Mums ir jākoncentrējas uz to, lai izveidotu ciešu saikni ar darba pasauli un arī lai saskaņā ar Eiropas mobilitātes programmām veicinātu kvalitatīvu darba pieredzi kā daļu no profesionālām mācībām gan savā valstī, gan ārzemēs. Mums ir vajadzīga lielāka koordinācija Eiropas līmenī starp izglītības sistēmas atsevišķās dalībvalstīs un šajā saistībā turpmāk ir vajadzīga sadarbība savstarpējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanā. Ziņojumā ir ietverti šie jautājumi, un, būdama Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ēnu referente, es esmu apmierināta ar ziņojuma galīgo veidu.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un mācību jomā. Tajā norādīts ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas bieži līdz šim nav apspriests, proti, vajadzība, lai valsts iestādes sadarbībā ar Eiropas Komisiju veiktu pasākumus bezdarba novēršanai, pielāgojot profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām. Diemžēl profesionālā izglītība pēdējos gados ir atstāta novārtā, un tās nozīme ir samazinājusies. Tāpēc ir tik svarīgi to veicināt kā efektīvu līdzekli cīņā pret bezdarbu, jo īpaši pret bezdarbu Eiropas Savienības jauniešu vidū, kas ir sasniedzis 21 %. Mācekļu praksei, konsultāciju pakalpojumiem, atvieglojot darba ņēmējiem savu mācību plānošanu saskaņā ar darbavietu tirgu un mūžizglītības profesionālās izglītības veicināšanas vajadzībām vajadzētu būt prioritātei. Tāpēc es aicinu Komisiju pastāvīgi uzraudzīt iespējamās pārmaiņas ES darba tirgū, lai dalībvalstis varētu nepārtraukti pielāgot savu profesionālo mācību programmas tirgus vajadzībām.

  Jutta Steinruck (S&D), rakstiski. – (DE) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un mācību jomā un vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir veicināt mūžizglītību, izmantojot iniciatīvas un Eiropas mēroga programmas, lai darba ņēmējiem dotu iespējas uz labāku nākotni. Šobrīd darba ņēmēji ir atkarīgi no biežas un riskantas nodarbinātības maiņas. Ir daudzi nodarbinātības maiņas veidi: no mācībām, atlaišanas, prakses vai nestabilas nodarbinātības līdz pilna laika nodarbinātībai. Ziņojumā ir daži svarīgi punkti, tostarp sieviešu darba kvotu palielināšana, neformālā mācīšanās un valodu popularizēšana ar mērķi sekmēt mobilitātes programmas. Es īpaši priecājos, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta izglītībai un jauniešiem, un tā ir turpmāko pamatiniciatīvu daļa, ko es aktīvi atbalstu.

Pārejai no mācību iestādes uz darba dzīvi ir jābūt iespējami netraucētai un īpaši pielāgotai individuālām vajadzībām, jo tā ir arī iespēja jauniešiem ar nepietiekamu izglītību iegūt nepieciešamās iemaņas, lai varētu strādāt kvalificētu darbu un nopelnīt labu iztiku. Sociālā izcelsme nedrīkst noteikt personas izglītības iespējas. Jauniešiem ir jāsniedz atbalsts un palīdzība, nodrošinot viņu iesaistīšanos darba pasaulē. Tomēr mūsdienu darba tirgus politikas izmaksas nedrīkst segt mūsu darba ņēmēji.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Jaunām prasmēm un iemaņām, ko iegūst dažādu izglītības iestāžu absolventi, ir stratēģiska nozīme ekonomikas izaugsmē, un tās paver jaunas iespējas cilvēkiem, radot pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Tāpēc mēs nevaram novērtēt par zemu bezdarba problēmu, jo īpaši jauniešu vidū. Viņi ir tie, kas visbiežāk neiegūst pastāvīgu darbavietu un ir spiesti pieņemt pagaidu darbu, kurā ir zemāka līmeņa sociālais nodrošinājums un trūkst attīstības iespēju. Viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu līdz vismaz 10 % un nodrošināt, lai 40 % Eiropas jauniešu pabeigtu augstāko izglītību. Likumdošanas process būtu jāorientē uz to, lai atvieglotu profesionālo praksi un darba pieredzi gados jauniem darba ņēmējiem, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos, kuriem ir grūti finansēt šādas iniciatīvas. Liela uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai līdz 2020. gadam novērstu atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, jo patlaban tā ir aptuveni 18 %. Es uzskatu, ka divas svarīgākās iniciatīvas starpvalstu darba tirgū ir kvalifikāciju sistēma, kas izveidota Kopenhāgenas procesa kontekstā un vienotā Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma profesionālajai izglītībai un mācībām. Ir vērts pieminēt arī neformālās mācības, kas ir nepietiekami novērtēts papildu prasmju avots un kas veido personas raksturu un atbildības sajūtu, tieši tāpēc Eiropas Savienībai tās ir jāfinansē. Lai sasniegtu šos daudzos svarīgos mērķus, būtiska ir sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī visu struktūru, tostarp vietējā un reģionālā līmeņa struktūru, iesaistīšanās.