Indekss 
Debates
PDF 1864k
Pirmdiena, 2011. gada 6. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sesijas atsākšana
 2.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana
 3.  Oficiāla sveikšana
 4.  Priekšsēdētāja paziņojumi
 5.  Pilnvaru pārbaude
 6.  Politisko grupu sastāvs
 7.  Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto tiesību aktu parakstīšana
 8.  Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana)
 9.  Dokumentu iesniegšana
 10.  Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas
 11.  Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi
 12.  Apropriāciju pārvietojumi
 13.  Padomes nosūtītie nolīgumu teksti
 14.  Darba kārtība
 15.  Baltijas valstīs 1941. gadā veikto deportāciju piemiņas diena
 16.  Eiropas vides ekonomiskie konti (debates)
 17.  Jauna SVF izpilddirektora izraudzīšanās process un euro zonas ārējā pārstāvība (debates)
 18. Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma (debates)
 19.  ES un Kanādas tirdzniecības attiecības (debates)
 20.  Vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem
 21.  Kredītreitingu aģentūras (īss izklāsts)
 22.  Neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšana (īss izklāsts)
 23.  Sociālās politikas ārējā dimensija, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību (īss izklāsts)
 24.  Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (īss izklāsts)
 25.  Politikas risinājumi virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem (īss izklāsts)
 26.  Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020” (īss izklāsts)
 27.  Nākamās sēdes darba kārtība
 28.  Sēdes slēgšana


  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.00)

 
1.  Sesijas atsākšana
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, kas tika pārtraukta ceturtdien, 2011. gada 12. maijā.

 

2.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana
Visu runu video

3.  Oficiāla sveikšana
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Vēlos sveikt Tadžikistānas prezidentu Emomali Rahmon, kurš ir ieradies oficiālā vizītē uz Eiropas Parlamentu. Es tikos ar prezidentu pavisam nesen. Mēs apspriedām mūsu divpusējās attiecības un Tadžikistānā īstenojamās reformas.

 

4.  Priekšsēdētāja paziņojumi
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Šā gada 4. jūnijā mēs atzīmējām divu svarīgu notikumu 22. gadadienu. Šajā datumā 1989. gadā ar asinsizliešanu beidzās Ķīnas Tautas Republikas iestāžu reakcija uz protestiem Tjaņaņmeņas laukumā. Mēs visi to joprojām atceramies.

Tomēr pirms 22 gadiem šajā pašā datumā notika arī pirmās daļēji brīvās parlamentārās vēlēšanas Centrālajā un Austrumeiropā, proti, Polijā, kurās uzvarēja demokrātiskās opozīcijas kandidāti, iegūstot gandrīz visas brīvajam balsojumam atvēlētās vietas. Šajā balsojumā demokrātiskās opozīcijas pārstāvjiem tika piešķirtas visas pieejamās brīvās vietas Senātā. Viņi ieguva visus mandātus, kas bija pieejami gan Sejm, gan Senātā.

Abas gadadienas mums atgādina to, cik ļoti Eiropa ir mainījusies, un to, kā mums, eiropiešiem, ar minimāliem zaudējumiem izdevās Centrālajā un Austrumeiropā panākt pārmaiņas, kuras vainagojās ar Austrumeiropas un Rietumeiropas atkalapvienošanos.

°
° ° °

Dāmas un kungi! Tagad es jums sniegšu ļoti svarīgu informāciju. Nupat atklātās sesijas laikā bez iepriekšēja brīdinājuma atskanēs ugunsgrēka mācību trauksme. Līdzīga trauksme ir gaidāma arī minisesijā, kas jūnijā notiks Briselē. Sīkāka informācija jums ir nosūtīta uz e–pastu. Jūs visi esat saņēmuši e–pasta ziņojumu, kurā paskaidrots, kā jums jārīkojas, atskanot trauksmes signālam. Mēs nezinām, cikos trauksmes signāls tiks atskaņots, taču mums jāiepazīstas ar norādēm un tās jāievēro, kad atskanēs signāls. Pēc pāris minūtēm es jums visiem uz e–pastu nosūtīšu vēl vienu atgādinājumu un sīkākas norādes par to, kas jādara, atskanot trauksmes signālam, un signāla aprakstu. Visa šī informācija būs pieejama e–pastā.

°
° ° °

Es vēlos jums paziņot arī to, ka Koch-Mehrin kundze ir mani informējusi par atkāpšanos no Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces amata, sākot ar 2011. gada 11. maiju. Saskaņā ar Reglamenta 18. pantu es informēju par šīs amata vietas atbrīvošanos.

 

5.  Pilnvaru pārbaude
Visu runu video

6.  Politisko grupu sastāvs
Visu runu video

7.  Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto tiesību aktu parakstīšana
Visu runu video

8.  Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana)

9.  Dokumentu iesniegšana

10.  Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas

11.  Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi

12.  Apropriāciju pārvietojumi

13.  Padomes nosūtītie nolīgumu teksti

14.  Darba kārtība
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Ir izplatīta darba kārtības projekta galīgā versija, ko 2011. gada 1. jūnijā sagatavoja Priekšsēdētāju konferences sanāksmē saskaņā ar Reglamenta 137. un 138. pantu. Ir ierosināti šādi grozījumi:

[Pirmdiena]:

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir iesniegusi priekšlikumu pēc debatēm par Jo Leinen ziņojumu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem debatēt par jauna SVF izpilddirektora izraudzīšanās procesu un eiro zonas ārējo pārstāvību. Ar priekšlikumu ALDE grupas vārdā iepazīstinās Sylvie Goulard. Dodu jums vārdu.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, vēlos lūgt, lai komisāram Rehn tiktu atļauts piedalīties debatēs par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem un pēc tam arī debatēs par SVF. Tās nav politiskās debates, tāpēc ceru, ka visas pārējās grupas piekritīs izdarīt šo pakalpojumu mūsu komisāram, kurš, atļaušos piebilst, šobrīd ļoti smagi strādā.

 
  
MPphoto
 

  Francesco Enrico Speroni, EFD grupas vārdā.(IT) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka lūgumu var izpildīt, jo, manuprāt, nav neviena iemesla to noraidīt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates par jauna SVF izpilddirektora izraudzīšanās procesu un eiro zonas ārējo pārstāvību notiks tieši pēc debatēm par Leinen kunga ziņojumu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem. Tās ir nelielas izmaiņas darba kārtībā.

(Darba kārtība tika pieņemta)

 

15.  Baltijas valstīs 1941. gadā veikto deportāciju piemiņas diena
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi! Šomēnes apritēs 70 gadi kopš Padomju Savienības iestāžu veiktajām masveida deportācijām no Baltijas valstīm, kuras Padomju Savienība bija okupējusi no 1940. gada. Šo deportāciju galvenais mērķis bija atņemt Igaunijai, Latvijai un Lietuvai to sociālo un politisko eliti. Notika atbrīvošanās no zinātniekiem un politisko aprindu pārstāvjiem, kā arī cilvēkiem, kuri bija pazīstami kā brīvdomātāji. Šodien mūsu pienākums ir glabāt piemiņu par vairākiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri Baltijas valstīs kļuva par Padomju varas terora upuriem, kā arī visstingrākajā veidā nosodīt totalitārā režīma sistēmu un tās līderu izdarītos noziegumus pret cilvēci. Ciešanas, ko piedzīvoja Lietuvas, Latvijas un Igaunijas nācijas, deva tām apņēmību un spēku cīnīties par neatkarību un pusgadsimtu vēlāk atgriezties vienotā Eiropā.

Es gribu jums atgādināt arī to, ka pēc divām nedēļām — 22. jūnijā — apritēs 70 gadi kopš hitleriskās Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai. Šis uzbrukums iezīmēja to alianses beigas un lauza slepeno A. Hitlera un J. Staļina 1939. gada augustā parakstīto paktu, ar kuru tika sadalīta Eiropa. Tātad mūs gaida vairākas svarīgas gadadienas, kuras ir jāatceras gan mums, gan Eiropai, taču esmu pārliecināts, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas EP deputātu klātbūtne apliecina to, ka eiropieši spēj pārdzīvot nelaimes un pārvarēt milzīgu spriedzi, tāpēc, jo īpaši šodien, mēs ļoti priecājamies redzēt šos deputātus mūsu vidū.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam, PPE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu labajiem un solidārajiem vārdiem.

Pirms septiņdesmit gadiem Padomju Savienības okupētajās Baltijas valstīs no mājām tika nežēlīgi deportēti aptuveni 50 000 Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valstspiederīgo. Tolaik visās trijās Baltijas valstīs bija 5,5 miljoni iedzīvotāju, un, ja mēs šos 50 000 salīdzinātu ar Apvienotās Karalistes vai Francijas iedzīvotāju skaitu, tad 50 000 Baltijas valstu izsūtīto proporcionāli atbilstu 432 000 deportētu Apvienotās Karalistes vai arī 363 000 deportētu Francijas iedzīvotāju. Par laimi šajās valstīs nekas tāds nenotika.

Jau 1941. gada maijā, kā teica arī priekšsēdētājs, Padomju varas vadība bija nolēmusi attīrīt Lietuvu, Latviju un Igauniju no pretpadomiski noskaņotiem politiskās un ekonomikas elites pārstāvjiem. Izsūtītos cilvēkus lopu vagonos aizveda uz Padomju Sibīriju un tālajiem ziemeļiem, kur viņi piedzīvoja badu, salu un spaidu darbus. Vīrieši tika nošķirti no ģimenēm un nonāca ieslodzījuma nometnēs, kurās daudzi no viņiem nomira vai tika nogalināti. Daudzās vietās gāja bojā gandrīz puse deportēto cilvēku.

Šīs 1941. gadā notikušās deportācijas bija iznīcinošs trieciens demokrātiskai pilsoniskajai sabiedrībai. Šī visaptverošā vardarbība upuriem radīja dziļas psiholoģiskas traumas, kuru sekas ir pastāvīgas bailes, emociju apspiešana, pašcenzūra un pasivitāte. Tā visa dēļ šķita, ka taisnība nekad neuzvarēs. Citējot A. Saharova balvas ieguvēju Sergei Kovalev, nav šaubu, ka mūsdienu valodā šī rīcība ir dēvējama par noziegumu pret cilvēci. Tāpēc tagad, pēc 70 gadiem, Baltijas valstīs veikto deportāciju atceres dienas atzīmēšana mums sniedz iespēju skaidrāk izprast to, ka jūsu pagātne ir arī mūsu pagātne un otrādi. Visaptverošām zināšanām par 1941. gadā izdarītajiem noziegumiem pret cilvēci ir jāieņem stabila vieta Eiropas kopējā vēsturē.

Dārgie kolēģi, es vēlos jums visiem pateikties par uzmanību un solidaritāti, uz kuru Baltijas valstis tik daudzus gadus cerēja.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Kelam kungs, Baltijas valstu deputāti, dāmas un kungi! Šodien mēs pieminam Baltijas valstīs notikušās izsūtīšanas un masveida deportācijas. Šīs izsūtīšanas ir vieni no tumšākajiem brīžiem Eiropas vēsturē. Pagājušais gadsimts ļoti pamatoti tiek raksturots kā izsūtīšanu gadsimts. Šodien mēs paužam cieņu visiem šīs necilvēcīgās rīcības upuriem.

Saistībā ar to mēs pieprasām pilnīgu Padomju Savienības vēstures, jo īpaši Staļinisma režīma laikā īstenoto nežēlību, izmeklēšanu. Mūsdienu Krievijai to vajadzētu uztvert nevis kā politisku uzbrukumu, bet gan piedāvājumu palīdzēt atzīt savu vēsturi, kuru, gluži tāpat kā pārējo Eiropas valstu vēsturi, raksturo gan pozitīvi, gan negatīvi posmi.

Tomēr, atceroties upurus no Baltijas valstīm, mēs iedomājamies arī par armēņiem, kurus pagājušā gadsimta sākumā izsūtīja no Turcijas. Mēs atceramies tā dēvēto iedzīvotāju apmaiņu starp Turciju un Grieķiju. Nacistu režīma un Padomju Savienības komunistiskā režīma ietekmē gadsimta vidū deportācijas Eiropā sasniedza kulmināciju. Arī pēc Otrā pasaules kara notikušās deportācijas, gluži tāpat kā izsūtīšanas, kas notika bijušās Dienvidslāvijas kara laikā, atstāja dziļas pēdas.

Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka izsūtīšana bija raksturīga arī daudziem koloniālajiem režīmiem. Mums ir jāierosina nopietnas debates par dažādiem izsūtīšanas veidiem un to iespējamajiem iemesliem. Tam vajadzētu ietvert arī noziegumu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu, protams, ciktāl tas joprojām ir iespējams, līdzīgi kā patlaban notiek, piemēram, R. Mladič gadījumā. Tomēr vissvarīgākā reakcija uz šiem notikumiem ir Eiropas apvienošanās, jo īpaši iekļaujot tajā neatkarīgās Baltijas valstis, un nepārprotama apņemšanās turpināt Eiropas apvienošanas procesu, kas vēl nav pabeigts. Šis vēsturiskais uzdevums mums ir jāpilda ne tikai mūsu pašu dēļ, bet jo īpaši to cilvēku dēļ, kuri kļuva par upuriem neskaitāmajās Eiropā veiktajās izsūtīšanās. Pie šā jautājuma aktualizēšanas ir strādājuši daudzi politiķi no visām Eiropas — gan Austrumeiropas, gan Rietumeiropas — valstīm. Viens no piemēriem ir Gdaņskas deklarācija, kuru parakstīja Polijas prezidents A. Kwaśniewski un Vācijas prezidents J. Rau.

Tā kā mēs vēlamies mācīties no pieļautajām kļūdām, mums ir jābūt uzmanīgiem un jāņem vērā pirmās pazīmes, kuras liecina par izsūtīšanu, piemēram, romu situācija. Mums ir jānosoda visi tie paziņojumi, kuros mūs aicina likt arābu imigrantu laivām griezties apkārt un šķērsot Vidusjūru, un mums ir jāsargās no tiem cilvēkiem, kuri vēlas pielikt punktu mūsu sasniegumam — Eiropai bez robežām — un atkal atgriezties pie aprobežota nacionālisma.

Izrādīsim visdziļāko cieņu visiem izsūtīšanu un deportāciju upuriem, taču būsim arī vienoti apņēmībā turpināt Eiropas apvienošanu, jo tā ir vienīgais reālais ierocis pret politiku, kura pagājušajā gadsimtā gan Eiropā, gan ārpus tās radīja cilvēkiem tik daudz ciešanu. Mēs nekad nedrīkstam to aizmirst.

Tas vairs nedrīkst atkārtoties. Šādi aicinājumi tika izteikti uzreiz pēc Otrā pasaules kara. Tie joprojām ir spēkā arī šodien, un vislabākā atbilde uz tiem ir vienota Eiropa.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Leonidas Donskis, ALDE grupas vārdā. (LT) Priekšsēdētāja kungs, 1941. gadā veiktās Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas bija viens no dramatiskākajiem un traģiskākajiem notikumiem 20. gadsimtā. Lietuva, Latvija un Igaunija, to politiskā sabiedrība un vispārējā civilizētā dzīve piedzīvoja triecienu, kas šīs nācijas un valstis izolēja uz piecām desmitgadēm. Vienlaicīgi tas bija arī milzīgs trieciens Eiropas solidaritātei un Eiropas vienotībai. Šī izolācija beidzās tikai 1991. gadā, kad beidzot kļuva iespējams runāt par pavērsienu Baltijas valstu vēsturē. Tomēr Eiropas sadalīšanās pa īstam beidzās 2004. gadā, kad Baltijas valstis pievienojās Eiropas Savienībai. Apzinātā nevainīgu — parasti izglītotāko un veiksmīgāko — civiliedzīvotāju deportācija bija neatņemama daļa no J. Staļina ēras laikā īstenotās sociālās inženierijas un cīņas pret privātpersonām un nācijām, to atmiņu un pašcieņu. Tomēr šo runu ir iespējams beigt uz priecīgas nots. Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Iespēja šodien pieminēt nevainīgu Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas 70. gadadienu un tas, ka mēs to atzīstam, atjauno Eiropas pašcieņu, solidaritāti un mūsu kolektīvo politisko atmiņu.

 
  
MPphoto
 

  Roberts Zīle, ECR grupas vārdā.(LV) Paldies, priekšsēdētāja kungs! Lai gan deportācijas Baltijas valstīs 1941. gada 14. jūnijā un šo deportāciju otrais vilnis 1949. gada martā noveda pie tūkstošiem nevainīgu cilvēku gadiem ilga pazemojuma izsūtījumā Sibīrijā un nāves lēģeros, Eiropa un pasaules sabiedriskā doma šo faktu vēl līdz šim nav apzinājusies. Kopš Otrā Pasaules kara ir pagājuši vairāk nekā 65 gadi. Sen ir novērtēts un notiesāts ļaunums cilvēcei, ko nodarīja Hitlera totalitārais režīms. Taču staļiniskā režīma piekoptais genocīds okupētajās Austrumeiropas valstīs, arī pašā Krievijā, dažās mūsdienu politiskajās aprindās vēl aizvien skaitās tēma, ko labāk nepieminēt, un arī Eiropas Savienībai līdz galam šis vērtējums nav pabeigts. Padomju režīma noziegumi ir atstājuši paliekošu negatīvu ietekmi uz Baltijas valstu iedzīvotāju psiholoģiju. Padomju sistēma, kas, Aleksandra Solžeņicina vārdiem runājot, balstījās uz meliem un teroru, bija kropls un cilvēka dabai nepieņemams veidojums. Tā grāva cilvēka morālās vērtības, tradīcijas, solidaritāti un pašapziņu. Kāpēc maniem tautiešiem joprojām ir jāklausās Maskavas stāsts par to, ka īstenībā nebija Baltijas valstu okupācijas, ka nebija Hitlera (Molotova–Rībentropa) pakta rezultātā okupācija Baltijā, bet tā bija Baltijas valstu sociālistiskā izvēle 1940. gada vasarā? Kāpēc man joprojām ir jāklausās stāsts, un maniem tautiešiem tāpat, par „atbrīvošanu” no šiem deportētajiem, izglītotākajiem un labākajiem cilvēkiem Baltijas valstīs? Tādēļ es aicinu Eiropas Komisiju sniegt visu iespējamo atbalstu pienācīgai komunistiskā režīma noziegumu izpētei, ko ir ierosinājuši vairāku dalībvalstu, arī visu Baltijas valstu, tieslietu ministri, un pabeigt šo nepadarīto darbu visu totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanai. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Vācijas un Padomju Savienības Neuzbrukšanas paktā A. Hitlers un J. Staļins noteica savas interešu zonas Centrāleiropā. Šā pakta sekas, jo īpaši Baltijas valstīs, bija iznīcinošas. Gluži tāpat kā Baltkrievijā Padomju Savienības iestādes ātri izplānoja Baltijas valstu sabiedrības augstākā slāņa deportāciju, un pirmās masveida deportācijas notika naktī no 13. uz 14. jūniju. Bez iepriekšēja brīdinājuma un apsūdzībām cilvēki tika padzīti no mājām.

Igaunijas Parlaments 2002. gadā pasludināja šīs deportācijas par noziegumu pret cilvēci. Igaunijā 14. jūnijs ir valsts atceres diena. Tā ir ne tikai piemiņas un sēru diena, bet arī apliecinājums tam, ka mēs novērtējam Igaunijas pašreizējo demokrātiju un neatkarību. Eiropā un visā pasaulē 14. jūnijā tiek pievērsta uzmanība bieži vien jau aizmirstām ciešanām, kuras piedzīvoja mazās valstis — jo īpaši bijušajā Padomju Savienībā — un to iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

 

16.  Eiropas vides ekonomiskie konti (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniedza Leinen kungs, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem [COM(2010)0132 – C7-0092/2010 – 2010/0073(COD)] (A7-0330/2010).

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen, referents.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šodien mēs apspriedīsim un rīt pieņemsim Eiropas tiesību aktu, kurš no pirmā acu uzmetiena šķiet nenozīmīgs, taču ar šo tiesību aktu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem mēs droši vien sākam jaunu posmu progresa un labklājības novērtēšanas jomā.

Mēs jau ilgi zinājām, ka iekšzemes kopprodukts ir nepilnīgs rādītājs. Tikai kvantitatīvs skatījums uz saimniecisko darbību neko nepasaka par situāciju vides un sociālajā jomā, tāpēc ir pienācis pēdējais brīdis novērtēt to, vai mūsu ik gadu īstenotie pasākumi un centieni situāciju uzlabo vai arī pasliktina.

Mums ir pieejama ikmēneša statistika par mūsu darba tirgus rādītājiem un ikgadēja statistika par mūsu ekonomikas rādītājiem. Tāpēc mēs skaidri zinām, kāda ir situācija šajās jomās. Tomēr mūsu dati par ietekmi uz vidi ir nepilnīgi. Šā tiesību akta par vides ekonomiskajiem kontiem mērķis ir palīdzēt mums sagatavot precīzu pārskatu par 27 dalībvalstīm un noskaidrot, vai mēs panākam progresu vai arī, kā bieži gadās, regresu.

Parlaments jau 2002. gadā aicināja savākt uzticamu informāciju par vides stāvokli un svarīgākajām vides pārmaiņu tendencēm, sekām un cēloņiem, kā arī informēt par to sabiedrību. Mēs vēlamies izstrādāt zinātniski pamatotu resursu patēriņa novērtēšanas metodi, kas mums palīdzētu pieņemt attiecīgus politiskos lēmumus.

Mēs esam gandarīti par to, ka 2010. gada aprīlī Komisija sāka šo likumdošanas iniciatīvu, taču, mūsuprāt, tās izskatīšana bija daudz lēnāka nekā vajadzētu. Mēs, Parlamenta deputāti un visas politiskās grupas, aicinājām to paveikt daudz ātrāk, jo Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un ANO šos jautājumus ir apspriedušas jau 15 gadus. Process norit pārāk lēni. Tāpēc mēs esam panākuši ievērojamu progresu sarunās ar Padomi.

Situācija Padomē bija ļoti sarežģīta, jo atsevišķas dalībvalstis nav iesniegušas vides pārskatu un vispirms mums ir jāizveido sistēmas pamats visās 27 dalībvalstīs. Komisija ierosināja iekļaut sistēmā trīs moduļus. Pirmais modulis ir emisijas gaisā. Šajā jomā mēs ļoti labi zinām, kādas gāzes nonāk gaisā. Nākamais modulis ir finansiālie izdevumi, kurus rada vides nodokļi un vides nodevas. Trešais modulis ir ikgadējās nacionālās materiālu plūsmas, izlietotie un iegūtie resursi, kas tiek mērīti tikai kvantitatīvi. Iespējams, tas ir tikai sākums, taču šis sākums ir pārāk vienkāršs, un Parlaments ir aicinājis mūs sagatavot pārskatus arī par ūdeni, enerģiju un atkritumiem, kā arī noskaidrot mūsu mežu stāvokli. Šie ir moduļi, kurus mēs steidzami vēlamies redzēt jau pavisam tuvā nākotnē.

Radās domstarpības par to, vai ir iespējams sagatavot statistiku arī par jūras vidi jeb zivju krājumu statusu. Droši vien, ka šajā jomā mūsu metodika joprojām ir jāuzlabo. Tāpēc mēs esam panākuši ar to saistītus uzlabojumus. Divu gadu laikā — ne vēlāk kā līdz 2013. gadam — Komisijai ir jāiesniedz ziņojums un, ja iespējams, arī jāierosina šīs direktīvas pārskatīšana. Es ceru, ka šīs desmitgades beigās mūsu iekšzemes kopproduktu papildinās arī vides nekaitīguma kopprodukts. Tāds ir mūsu mērķis.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, kā sacīja referents Jo Leinen, Komisijas priekšlikuma mērķis patiešām ir izveidot kopēju tiesisko regulējumu Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanai, apkopošanai, nosūtīšanai un novērtēšanai, lai veicinātu līdzsvarotāku lēmumu pieņemšanu un līdz ar to nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību.

Līdz ar šo priekšlikumu Komisija ir iesniegusi pirmo „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē” rīcības plāna dokumentu. Laikā, kad Eiropa cenšas izveidot ilgtspējīgu un resursu ziņā efektīvu ekonomiku, šie dati mums palīdzēs sasaistīt vides faktorus ar ekonomikas faktoriem un tādējādi sniegs iespēju padarīt politikas veidošanas procesu vispusīgāku un informatīvi pamatotāku.

Ņemot vērā ļoti produktīvo trīs iestāžu sadarbību, esmu pārliecināts, ka esam sasnieguši mūsu kopējo mērķi, proti, izveidojuši šo pamata regulu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem un tās pirmo trīs moduļu kopu, kas ietver kontus par emisijām gaisā, ar vidi saistītiem nodokļiem vai nodevām, kā arī par materiālu plūsmām.

Patlaban lielākā daļa dalībvalstu šos datus vāc brīvprātīgi. Tāpēc vairumā gadījumu attiecīgo datu vākšana neradīs respondentiem papildu slogu, jo attiecīgajām dalībvalstīm ir jāvar iegūt datus, izmantojot pašreizējos datu avotus. Izstrādājot šo regulu, mēs esam izveidojuši svarīgu pamatu statistikai par ekonomikas un vides mijiedarbību, kuru, kā norādīts ziņojumā un rezolūcijas projektā, ceram turpmāk papildināt ar jauniem moduļiem.

Tā kā daudziem citiem iespējamajiem moduļiem, tostarp, piemēram, kokmateriālu un zivju krājumu, kā arī neizmantotas ekstrakcijas moduļiem, ir dažāda metodiskās gatavības pakāpe, regulā tiek izmantota modulāra struktūra, lai turpmākos moduļus regulai varētu pievienot kā pamatteksta pielikumus.

Kā esam vienojušies, Komisija ik pēc trim gadiem informēs Parlamentu un Padomi par jaunu moduļu izstrādi un vajadzības gadījumā Komisija var arī ierosināt jaunus likumdošanas priekšlikumus par jaunajiem moduļiem.

Nobeigumā ļaujiet man pateikties referentam Jo Leinen, ēnu referentam Martin kungam, kā arī visiem Vides komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas locekļiem par konstruktīvo pieeju un ļoti noderīgo ieguldījumu.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētāja kungs, kad mēs ar Leinen kungu runājam par pagājušās tūkstošgades politiskajām nostājām, mēs lielākoties esam vienisprātis. Tas pats ir sakāms par šo ziņojumu. Ziņojums ir noderīgs, saprātīgs un svarīgs. Galu galā statistika var būt aizraujoša, jo īpaši laikā, kad Eiropas Savienības uzticamība pilsoņu acīs ir ievērojami samazinājusies. Es teiktu, ka tas ir lielā mērā nepamatoti, ja skatāmies uz svarīgākajiem jautājumiem, nevis citiem jautājumiem, par kuriem man un Leinen kungam ir atšķirīgi uzskati.

Manuprāt, ir ļoti labi, ka varu šeit runāt ne tikai kā neatkarīgs deputāts, bet arī kā cilvēks, kurš ar šo Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu — tas ir nevis ēnu ziņojums, bet gan papildinošs atzinums, kas ir vēl vispusīgāks nekā vadošās komitejas, proti, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, sagatavotais atzinums — var pārstāvēt nostāju, ko esam pauduši ar balsojuma rezultātu 37 pret 0. Konkrēti runājot, tas nozīmē, ka mēs vēlamies — izsakoties maniem vārdiem — izveidot Eiropas ilgtspējas statistikas sistēmu ar jauku saīsinājumu „EIS”. Tā mums nodrošinātu datus, ar kuriem strādāt, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem un tiem, kuri zina, ka mums būs vajadzīgas jaunas vienošanās par kopējiem turpmākajiem mērķiem, lai varētu izcelt Eiropu no ēnas un palīdzēt tai iegūt līderpozīcijas šajā nežēlīgajā konkurencē ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu un daudzām citām lielvarām.

Tas, protams, nozīmē arī to, ka — Leinen kungs jau to norādīja — mums ir steidzami vajadzīgs lielāks moduļu skaits. Saistībā ar to, mēs varam atskatīties uz 20. gadsimta septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem, kad tas viss jau bija izstrādāts. Būtu ļoti noderīgi, ja Komisija šajā jomā varētu panākt straujāku progresu. Manuprāt, ir ļoti labi, ka Eurostat mēģina vākt datus, lai gan to apgrūtina Grieķijas situācija. Balsojums 37 pret 0 apliecina mūsu uzskatu par to, ka Komisijai noteikti ir vajadzīgs lielāks finansējums EIS jeb Eiropas ilgtspējas statistikas sistēmai. Tomēr mēs to varam iegūt, pārdalot finansējumu — beidzot izmantojiet paplašināšanās dividendes. Lieciet ierēdņiem, kuri bija tika aizņemti darbā pie lielo valstu paplašināšanās, tagad strādāt tur, kur viņi mums ir steidzami vajadzīgi un var palīdzēt nodrošināt Eiropas Savienības darbību.

 
  
MPphoto
 

  Horst Schnellhardt, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kad izlasīju pirmo Komisijas priekšlikumu, biju ļoti skeptiski noskaņots pret to, kā Komisija risina šo jautājumu. Taču dokumenti, ko mums iesniedza referents, ēnu referenti un mana priekštece Joly kundze, ir pieņemami un atbalstāmi.

Lielākajā daļā valstu vides ekonomiskie dati — neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz šiem trim moduļiem — jau tiek vākti brīvprātīgi. Mums ir vajadzīgs skaidrs pārskats par rezultātiem, kurus tādās jomās kā emisijas gaisā, vides nodokļi un materiālu plūsmas ir sasniegusi katra dalībvalsts. Tas ir ļoti svarīgi. Tas var mums palīdzēt labāk izprast vides un ekonomikas mijiedarbību. Mēs arī varam uzzināt, kā norit virzība uz ilgtspējīgu Eiropas ekonomiku un kā uzlabot mūsu vides politiku. Tas ir ļoti svarīgs aspekts, kuram mums jāpievērš uzmanība.

Tomēr es vēlos izteikt brīdinājumu — šajā tribīnē mēs vienmēr runājam par birokrātijas samazināšanu. Es gribu aicināt Komisiju neradīt šajā jomā papildu birokrātiju. Tā būtu nepareiza pieeja. Tādēļ gribu jautāt Komisijai, vai tā plāno izveidot Komisijā jaunus amatus datu vākšanai vai arī iztiks ar pašreizējiem darbiniekiem, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šādu datu vākšana neradītu jaunu slogu. To, kādi papildu moduļi jāiekļauj sistēmā, mēs varēsim un drīkstēsim izlemt tikai 2013. gadā, kad saņemsim pirmo īstenošanas ziņojumu, jo mums ir jāredz, kā noritēs jaunās sistēmas attīstība un kāda būs tās ietekme uz tiesību aktiem.

Es biju patiešām šokēts, kad uzzināju, ka Parlamentā par to nav paredzēts šodien debatēt. Tā būtu ļoti liela kļūda, jo, kā sacīja referents, šis ir pilnīgi jaunas sistēmas sākumposms.

 
  
MPphoto
 

  Marita Ulvskog, S&D grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu iepriekšējiem runātājiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu klimata pārmaiņu un vides politika būtu pamatota ar faktiem. Mums ir vajadzīgi precīzāki un uzticamāki rādītāji par šo jomu. Uz vides politiku attiecas tādi paši nosacījumi kā uz ekonomikas, resursu pārdales, attīstības un rūpniecības politiku. Mēs nevaram pieņemt pamatotus lēmumus un ieviest vajadzīgās pārmaiņas un korekcijas sabiedrībā, ja mums nav pieejami fakti.

Tagad mums ir iespēja šos faktus iegūt. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. IKP šajā jomā nav pietiekams rādītājs, jo tas ir pārāk šaurs. Tagad mums ir iespēja strādāt ar plašāku perspektīvu. Vides statistikas koordinēšana Eiropas līmenī nodrošinātu arī vērā ņemamus ieguvumus. Tā atvieglotu vides politikas ietekmes salīdzināšanu dalībvalstīs un nodrošinātu mums skaidrāku priekšstatu par to, kuri politiskie pasākumi patiešām ir efektīvi, kuri tādi nav un kuri var būt pat neproduktīvi.

Ceru, ka pēc tam, kad šajā sēdē pieņemsim lēmumu, mēs spēsim panākt arī to, lai šī sistēma kļūtu par vienu no faktoriem, ar kuriem Parlaments un dalībvalstis pamatos savus turpmākos lēmumus. Es ceru, ka šī sabiedrības kvalitātes novērtēšanas metode ir atzīta par svarīgu prioritāti un ir atvēlēti pietiekami resursi, lai nodrošinātu, ka tā pienācīgi darbojas, nevis kļūst par neīstenotu ideju.

 
  
MPphoto
 

  Gerben-Jan Gerbrandy, ALDE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos referentam Jo Leinen par ziņojumu. Šķiet, ka pēc daudzus gadus ilgas piespiešanas un pieglaimošanās mēs beidzot sākam rīkoties, lai izveidotu ilgtspējīgus nacionālos kontus, un tas ir ārkārtīgi vajadzīgi, jo, būsim pilnīgi atklāti, mūsu pašreizējā ekonomikas sistēma vienkārši nedarbojas. Šobrīd cilvēki joprojām drīkst kaitēt dabai un videi, praktiski neko par to nemaksājot. Tāpēc pašreizējā sistēma ir neefektīva. Šīs izmaksas, kuras neviens nesedz, tiek uzveltas sabiedrībai. Kāpēc ilgtspējīgi energoresursi izmaksā dārgāk nekā tradicionālie? Tāpēc, ka neviens nesedz sociālās izmaksas par ogļu, gāzes un naftas dedzināšanu.

Šis ziņojums rada priekšstatu, ka šī joma ir tikai tehniska, taču patiesībā runa ir par patiešām svarīgiem jautājumiem. Holandē mēs sakām, ka, lai kaut ko saprastu, tas ir jāizmēra, un tieši par to mēs runājam šeit. Eiropas vides ekonomiskie konti ir vajadzīgi, lai mēs pārietu uz patiešām ilgtspējīgu ekonomiku. Tomēr es aicinu gan Komisiju, gan dalībvalstis patiešām izmantot datus, kurus šie konti nodrošinās. Ir kaut kas jāizmēra, lai par to ko uzzinātu. Tas ir ļoti svarīgi, taču vēl svarīgāk ir izmantot šajā procesā iegūtās zināšanas, un tas, protams, ir būtisks nākamais posms. Es tiešām ceru, ka tas palīdzēs, piemēram, pārtraukt simtiem miljardu izmaksāšanu subsīdijās, kuras kaitē uz šīs zemes vēl atlikušajai dabai un videi.

Ļaujiet man vēlreiz sirsnīgi pateikties Komisijai un mūsu referentam. Tomēr, jāņem vērā, ka šis ir tikai sākums. Turpināsim iesākto un patiešām paveiksim to, ko, pateicoties šīs sistēmas nodrošinātajām zināšanām, varēsim izdarīt.

 
  
MPphoto
 

  Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, gan tas, ko mēs šodien dzirdējām, gan ziņojumā rakstītais nepārprotami liecina par to, ka mums vajadzīgs pamatots un ar ticamiem datiem pamatots Eiropas vides politikas novērtējums. Tāpēc šādu datu vākšanai jābūt obligātai un saskaņotai.

Parastajos nacionālajos kontos galvenais uzsvars ir uz tirgus darījumiem un tādiem rādītājiem, kuri atspoguļo nozīmīgus ar labklājības nodrošināšanu saistītus faktorus, bet nevērtē pašu labklājību. Tomēr dabas resursu trūkst arvien vairāk. Mums ir vajadzīgi jauni stimuli ražīguma un kvalitātes palielināšanai. Izdevumus nākas segt produktu fiziskajiem saņēmējiem. Ja netiks izveidoti konti par dabas resursu izmantošanas privātajām un sociālajām izmaksām un videi nodarīto kaitējumu, parastie konti var lēmumu pieņēmējiem radīt nepareizu priekšstatu par progresu un līdz ar to veicināt sabiedrībā izaugsmi, kas nav ilgtspējīga.

Vides ekonomisko kontu ieviešana ir ārkārtīgi svarīga, taču ar to nedrīkst aizstāt tādu IKP alternatīvu izveidi, kuras atspoguļotu dažādas vides un sociālās dimensijas. Komisijai ir jāiesniedz priekšlikumi, pirms tiek sākta jaunās daudzgadu finanšu shēmas īstenošana, lai varētu pieņemt konkrētu salikto rādītāju kopumu un to izmantot kā IKP papildinājumu politikas veidošanā. Rādītāju vidū jābūt monetāram rādītājam, piemēram, pielāgotajām neto izmaksām, un fiziskam rādītājam, piemēram, ekoloģiskajai vai oglekļa dioksīda pēdai, kas attiektos uz vides dimensiju, kā arī sociālajiem rādītājiem, kuri ietvertu sociālo dimensiju, piemēram, nevienlīdzības novērtējumam (tādam kā Gini koeficientam), un arī sociālo integrāciju un sabiedrības labklājību, piemēram, Sabiedrības nabadzības indeksam.

ES regulas sākotnējā priekšlikumā ir paredzēta tikai tādu datu vākšana un salīdzināšana, kuri attiecas uz emisijām atmosfērā, ar vidi saistītiem noteikumiem, kas tiek piemēroti dažādām saimnieciskajām darbībām, un makroekonomikas materiālu plūsmas uzskaiti. Ir iesniegti vairāki priekšlikumi un grozījumi, un esmu pārliecināts, ka tie palīdzēs mums pieņemt saskaņotu ziņojumu un panākt progresu jautājumā par vides politiku.

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, regula par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem izklausās ļoti garlaicīgi, taču mana pieredze rāda, ka tieši garlaicīguma dēļ šāda veida ES tiesību akti ir visbīstamākie, jo tiek pieņemts, ka nodokļu maksātājs un prese nepūlēsies to izlasīt.

Būsim atklāti. Runa ir par — es citēju — „emisijām gaisā un vides nodokļiem”, gluži kā teica pēdējais runātājs. Tātad ES sovjetizācija turpinās. Vīrieši ar mapītēm un statistikas spiegi no Eurostat vēlas iegūt vairāk datu, un — būsim godīgi — jūs šos datus gribat iegūt tāpēc, lai varētu piemērot nodokļus un kontrolēt situāciju, tas izskaidro jūsu kāri pēc arvien plašākas statistikas.

Pats ļaunākais ir tas, ka runa ir par regulu, nevis direktīvu. Regulas ir daudz ļaunākas nekā direktīvas, jo tās tiek iekļautas Apvienotās Karalistes tiesību aktos un netiek izskatītas Apvienotās Karalistes Parlamentā. Tas ir ļoti bīstami, un, mīļie draugi, tieši šādā veidā tiek nogalināta demokrātija.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Mēs esam ievēlēti par Eiropas Parlamenta deputātiem. Ja jūs sevi uzskatāt tikai par Apvienotās Karalistes deputātu, droši vien uz manu jautājumu varēsiet atbildēt vienīgi no Apvienotās Karalistes perspektīvas. Jūs sasaistījāt statistiku ar sovjetizāciju. Vai tiešām jūs to redzat šādi? Vai statistikas apkopošana, jūsuprāt, ir sovjetizācija? Vai jūs neatbalstāt konkrētus rādītājus par dzīves standartiem un inflāciju — pat ja tas ir saistīts ar banku kontroli —, ko nodrošina statistika? Vai jūs neatbalstāt šādas informācijas pieejamību arī pilsoņiem un lēmumu pieņēmējiem, kas veicinātu pareizu lēmumu pieņemšanu? Vai arī tā, pēc jūsu domām, ir Apvienotās Karalistes sovjetizēšanas sastāvdaļa?

 
  
MPphoto
 

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pievērsties pirmajam aspektam. Lietas būtība ir tāda, ka šai iestādei patīk visu kontrolēt no centra. Norādīsim arī uz to, ka nevienu no komisāriem nav ievēlējusi tauta. Demokrātijai ir jāattiecas uz visu Eiropu, tāpēc, jā, es uzskatu, ka mēs piedzīvojam Eiropas sovjetizāciju. Lietas būtība ir tāda, ka šie lēmumi ir jāpieņem dalībvalstu līmenī. Tas, ka regulu nedrīkst apspriest manas valsts parlaments — cilvēki, kurus ievēlēja britu tauta —, ir pilnīgi nepieņemami, un, jā, tā ir Eiropas sovjetizācija.

 
  
MPphoto
 

  Richard Seeber (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Nuttall kungs sūdzas par to, ko Apvienotā Karaliste, tāpat kā daudz citas valstis, ir darījusi kopš 2006. gada. Ar procesu, kuru rīt noslēgsim parlamentārā līmenī — Leinen kungs šajā jomā ir paveicis fantastisku darbu —, tiesību aktos tiks atrunāti pasākumi, kuri jau ilgu laiku ir tikuši īstenoti. Kāpēc mums šie dati ir vajadzīgi? Tam nav nekāda sakara ar sovjetizāciju. Datu noderīgumu nosaka to salīdzināmība, un tieši salīdzināmībai ir vislielākā nozīme.

Tāpēc mēs ieviešam Eiropas ekonomikas uzskaiti, un tāpēc šī sistēma visā pasaulē, tostarp Apvienotajā Karalistē, tiek izmantota kopš 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Šī sistēma ir ārkārtīgi noderīga, jo tās pamatā ir vienoti standarti, un tāpēc mums ir iespēja salīdzināt atsevišķu valstu labklājību un to ekonomiskos un sociālos sasniegumus. Kā salīdzināmā valūta parasti tiek izmantots ASV dolārs. Šī mums ir lieliska iespēja nodrošināt eiro salīdzināmās valūtas statusu. Manuprāt, tas ir otrs svarīgākais aspekts.

Tomēr mēs arī zinām, ka šiem ekonomiskajiem kontiem ir daudz trūkumu. Kā piemēru var minēt Fukušimu. Notikumu Fukušimā turpmākā ietekme uz Japānas iekšzemes kopproduktu būs labvēlīga, jo saistībā ar tiem tiek veikti lieli ieguldījumi. Šajā gadījumā runa ir par plūsmu kontiem, nevis krājumu kontiem. Mums ir jākompensē šādi aspekti, tāpēc arī Komisija izstrādāja savu priekšlikumu „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”.

Ilgtspējības konti, kurus pieņemsim šodien un rīt, būs pirmais solis. Kāpēc? Tāpēc, ka, piemēram, ieguldot energoefektivitātē, bet patērējot mazāk enerģijas, tiks nelabvēlīgi ietekmēts iekšzemes kopprodukts. Tam nevar nepiekrist pat Nuttall kungs.

Runa nemaz nav par lielajām politikas jomām, runa drīzāk ir par to, ka mēs vēlamies, lai mūsu politika būtu pārbaudāma — kādi nodokļi tiek iekasēti šajā jomā un cik daudz materiālu mēs izmantojam? Tāpēc mēs vēlamies uzlabot likumdošanas procesu, un arī tad, ja jūs nebūtu Eiropas Savienības daļa, jums nāktos izmantot tādu pašu sistēmu, jo citādi jūsu dati būtu nevērtīgi. Līdz ar to es gribu teikt, ka šis ir pozitīvs pirmais solis. Es gribu pateikties Komisijai un referentam.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es vēlos izteikt atzinību Jo Leinen par izcilo ziņojumu. Mums patiešām ir jāturpina vides ekonomisko kontu ieviešana. Mēs vairs nedrīkstam skatīt ekonomiku un vidi atsevišķi. Ņemot vērā divkāršo krīzi, proti, gan vides, gan ekonomikas krīzi, ar kuru saskaramies, mums nav izvēles. Ir jāpieliek punkts nepareizajiem secinājumiem, ko izdarījām agrāk.

Seeber kungs atsaucās uz Fukušimas piemēru. Cits, vienkāršāks un ikdienišķāks piemērs ir ugunsgrēki. Ugunsgrēks, kas iznīcina mežu, tā bioloģisko daudzveidību un meža nodrošinātos ekosistēmas pakalpojumus, ar to es domāju tīru ūdeni, tīru gaisu un pārtikas pārstrādes iespējas, kā arī iznīcina attiecīgās vietas kultūras mantojumu un lauksaimniecisko ražošanu, IKP izteiksmē tiek vērtēts pozitīvi, jo tiek veikti ieguldījumi postījumu novēršanā, taču šai valstij, reģionam vai teritorijai ir nodarīts ilgtermiņa kaitējums. Ilgstošā laika posmā šāda vieta kļūs nabadzīgāka nekā pirms tam.

Vides ekonomiskie konti, kurus šodien aicinām ieviest, nav nevainojami. Tomēr tie ir būtisks solis pareizajā virzienā. Tie ir solis ceļā uz labāku politiku, kuras pamatā būtu pilnīgāks un objektīvāks priekšstats par situāciju. Šie konti palīdzēs mums nodrošināt mūsu politikas saskaņotību, īstenot starptautiskas saistības un mērķi par videi nekaitīgāku Eiropas ekonomiku.

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vispirms es gribu izteikt atzinību Leinen kungam par nevainojamo un svarīgo darbu, ko viņš ir paveicis pie šā ziņojuma. Kā jau šeit daudzkārt tika uzsvērts, šī regula par vides ekonomiskajiem kontiem ir ļoti svarīga, jo beidzot tiek izveidots tiesisks pamats tādai uzskaites sistēmai, kurā ir iekļauta statistika par vidi un ekonomiku, kam savukārt ir ļoti liela nozīme gan vides politikā, gan plašākā kontekstā arī sociālajā politikā.

Runājot par tās darbības jomu, ir ļoti svarīgi, lai pirmajā posmā tiktu likts īpašs uzsvars uz emisijām gaisā, materiālu plūsmām un vides nodokļiem. Tam ir ļoti pamatoti iemesli. Turklāt šāda pieeja visticamāk ir ļoti īstenojama, ņemot vērā dalībvalstu pašreizējās iespējas izveidot šo jomu uzskaites sistēmu. Protams, mums ir jāsaprot, ka mūsu dalībvalstu statistikas sistēmu gatavības līmenis ir atšķirīgs un ir ļoti svarīgi, lai, kā teica komisārs, šis process neradītu papildu birokrātiju.

Savukārt jaunajos moduļos ir jāpievērš īpaša uzmanība tādām jomām, kuras veicina stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, šī regula ir daļa no pasākumu kopuma ar mērķi izveidot vispusīgākus rādītājus, kuri papildinātu IKP. Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem ir jāveicina politikas novērtēšana, nodrošinot datus par vides un ekonomikas faktoru mijiedarbību. Komisijas priekšlikums ir vērtējams atzinīgi, lai gan, lai būtu iespējams uzraudzīt dalībvalstu faktisko vides politiku, tiek izveidotas jaunas un sarežģītas birokrātiskas procedūras. Tāpēc mēs balsojumā atturēsimies.

Tomēr mēs neatbalstām ziņojumā pausto referenta vēlmi pievienot papildu uzskaites moduļus. Padomē vienošanās pirmajā lasījumā tika panākta, pamatojoties uz to, ka referenta ierosināto jauno moduļu ieviešana tiks izvērtēta atbilstīgi pārskatīšanas klauzulai, lai vajadzības gadījumā varētu mainīt vai uzlabot datu kvalitāti un to vākšanas metodes.

Mūsuprāt, šis process ir jauns un dārgs dalībvalstīm uzspiestas birokrātijas paveids.

 
  
MPphoto
 

  Sophie Auconie (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Manuprāt, politikas uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus pastāvošajām problēmām. Tomēr kā to izdarīt, ja problēmas un to iespējamie risinājumi nav pilnīgi skaidri? Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un tas attiecas ne tikai uz vides politiku.

Tāpēc politisko lēmumu pieņēmēju rīcībā ir jābūt gan uzticamiem, gan pēc iespējas izsmeļošākiem datiem par mūsdienu pasauli un vides situāciju. Šādu secinājumu 2006. gada jūnijā izdarīja Eiropadome, kad tā aicināja Eiropas Savienību un tās dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus un iekļaut tajos galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo tas palīdzēs uzlabot mūsu zināšanas par emisijām gaisā, vides nodokļiem un ekonomikas materiālu plūsmām.

Tomēr rītdienas balsojumā šo priekšlikumu nāksies grozīt, lai nodrošinātu savākto datu uzticamību un spēju veicināt debates un, pats galvenais, panāktu visu dalībvalstu līdzdalību šajā procesā. Patiešām, kā lai mēs izstrādājam Eiropas politiku, ja mums nav pieejami dati par situāciju katrā dalībvalstī?

Visbeidzot, es vēlos izteikt atbalstu divām spēcīgām idejām, kuras atbalsta Eiropas Tautas partija (Kristīgie demokrāti) — Eiropas Komisijai piešķirtās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus ir jāpārskata ik pēc pieciem gadiem, un ir jāievieš pārskatīšanas klauzula, kura ir otra šajā regulā iekļautā spēcīgā ideja. Pēc pāris gadiem mums būs vajadzīgi jauni dati, taču visam ir jānotiek īstajā laikā. Šis regulas projekts patiešām ir solis uz priekšu — turpināsim strādāt šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Karin Kadenbach (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Arī es vēlos sirsnīgi pateikties Leinen kungam par regulu, kura bija vajadzīga jau ļoti sen. Pirms mūs ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputātiem, daudzi no mums bija pārliecināti, ka lēmumi, kurus šis Parlaments pieņēma un kuri ietekmēja daudzu nākotni, bija pamatoti ar šādiem datiem, bet tagad mēs ar zināmu mulsumu esam atklājuši, ka, lai gan lielākajā daļā dalībvalstu šāda statistika un dati pastāv, patiesībā tie vēl nav apkopoti vienotā sistēmā, un tāpēc arī zināmā mērā ir mazinājusies sabiedrības uzticība.

Plašsaziņas līdzekļi vienmēr rada priekšstatu, ka ekonomikai un videi nav pilnīgi nekā kopēja. Šie dati palīdzētu mums saprast to, kas nāk par labu videi, kas nāk par labu gan videi, gan ekonomikai, kā arī to, kas nāk par labu gan ekonomikai, gan videi un līdz ar to arī mūsu sociālajai videi. Tas ir galvenais uzdevums, ko mums kā politiķiem ir jāapņemas īstenot. Mēs gribam nodrošināt dzīves kvalitāti un uzlabot to ne vien darbavietā, bet arī mūsu vidē.

Es varu tikai atbalstīt vēlmi, ko šodien pauda Leinen kungs, sakot, ka līdz šīs desmitgades beigām mums ir jāattālinās no iekšzemes kopprodukta un jāpievēršas videi nekaitīgam kopproduktam. Ar šādu rīcību mēs būsim pieņēmuši pirmo būtisko lēmumu. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka, ieviešot vides ekonomiskos kontus, mums izdosies gan nostiprināt Eiropas uzticamību, gan atrisināt ar vidi un ekonomiku saistītos jautājumus.

Liels jums paldies! Lūdzu, turpiniet labi iesākto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Christa Klaß (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Rehn kungs, dāmas un kungi! Laba statistika, efektīva datu vākšana un novērtēšana ir pamats, uz kura veidot nākotni. Pats par sevi saprotams, ka mums ir jāsaskaņo dalībvalstu pašreizējā statistika, lai, pamatojoties uz kopējiem datiem, varētu pieņemt pareizos lēmumus par visas Eiropas nākotni. Mūsu mērķis ir līdzvērtīgi un salīdzināmi dati no visām dalībvalstīm.

Rodas jautājums par to, ko mēs no šiem datiem vispār varam uzzināt. Kādus papildu secinājumus mēs varam izdarīt, lai nodrošinātu līdzsvarotu Eiropas sociālās, ekonomikas un vides politikas attīstību? Komisija vēlas paplašināt ekonomiskos kontus un iekļaut tajos svarīgākos ar ilgtspējīgu attīstību saistītos faktorus. Tāpēc tā ierosina ieviest trīs moduļus datu vākšanai par saimnieciskajām darbībām, kuru rezultātā notiek emisijas gaisā, gūti ieņēmumi no vides nodokļa, kā arī rodas materiālu plūsmas. Tas attiecas arī uz augu izcelsmes ražojumiem, piemēram, graudaugiem, pākšaugiem, dārzeņiem, augļiem un koksni.

Mani interesē, cik noderīgi ir šādi aprēķini, ko tie mums pastāstīs? Es neesmu noskaņota tik optimistiski kā referents un mani kolēģi deputāti. Viena lieta ir kaut ko gribēt, bet pavisam cita lieta ir to ieviest praksē. Es apšaubu birokrātijas efektivitāti, un šaubos arī par to, vai ir objektīvi veidot vides ekonomiskos kontus, lai dokumentētu materiālu plūsmas un novērtētu atsevišķu ražojumu, tostarp augu, radītās CO2 emisijas. Šādos aprēķinos informācija gan par saražoto skābekli, gan CO2 emisijām ražošanas un pārvadāšanas laikā ir jāsniedz arī par, piemēram, augiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka panāktajā kompromisā tiek precizēts, ka papildu prasības par datiem varēs ieviest tikai pēc elastības novērtējuma un ka nav atļauts ierobežot dalībvalstu pilnvaras. Turklāt šādas programmas ir jāizstrādā, neradot jaunus finansiālos izdevumus un birokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Priekšsēdētāja kungs, mans kolēģis Jo Leinen ir sagatavojis izcilu ziņojumu, kam ir liela nozīme tautsaimniecības, vides aizsardzības, sabiedrības, lauksaimniecības un citās jomās. Tā kā es darbojos Zinātnisko un tehnoloģisko iespēju novērtēšanas darba grupā — projektā ar mērķi panākt efektīvāku dabas resursu apsaimniekošanu —, uzskatu, ka ir ļoti svarīgi sagatavot uzticamu statistikas datu bāzi. Kā lai mēs novērtējam ūdens patēriņu un energoefektivitāti Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja mums nav pieejama uzticama statistiskā informācija? Es kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas loceklis uzskatu, ka ir ļoti svarīgi beidzot gūt skaidru priekšstatu par to, kādas sociālās priekšrocības patiesībā sniedz lauksaimnieku nodrošinātie vides sabiedriskie labumi, kuri ir izriet no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas. Bez statistikas datiem mēs nevaram noteikt, cik daudz lauksaimnieki ar savām lauksaimnieciskajām darbībām iegulda gaisa, lauksaimnieciskās ainavas, aramzemes un vides aizsardzībā, un kā lauksaimnieki nodrošina vides sabiedriskos labumus, par kuriem vēl nemaksā ne tirgus, ne KLP. Tāpēc no vides aizsardzības un lauksaimniecības jomu skatupunkta pašreizējais statistikas ziņojums ir ļoti progresīvs un tālejošs.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Par statistiku vienmēr ir ļoti daudz debašu un domstarpību. Pats galvenais, tā nedrīkst būt atšifrēta, jo pastāv ļoti pamatots iemesls šos datus aizsargāt. No otras puses, ir vajadzīga pārskatāmība un salīdzināmība. Manuprāt, tas ir svarīgi. Tādēļ dati ir jāvāc pilnīgi automatizēti, izmantojot nejaušus izlases paraugus, lai nodrošinātu to salīdzināmību. Mēs saprotam, ka turpmāk šajā jomā būtiska nozīme būs arī, piemēram, attēlveidošanas procesiem. Līdz ar to, pateicoties procesa automatizēšanai, politisko lēmumu pieņemšana turpmāk būs vienkāršāka.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas vides ekonomiskie konti nodrošinās mums svarīgus datus, kuri palīdzēs visu veidu politiskajos lēmumos un līdz ar to arī visdažādākajās jomās ņemt vērā ar vidi saistītus aspektus. Savāktie un analizētie dati ievērojami veicinās efektīvu reakciju uz saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Patlaban tiek spēcīgi atbalstīta pastāvīgā vajadzība īstenot ilgtspējīgu politiku, lai varētu risināt tādas problēmas kā klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības zudums, vides piesārņojuma palielināšanās un gaidāmā mūsu dabas resursu izsmelšana. Uzticami dati un no tiem izrietošās prognozes par dabas resursu izmantojumu palīdzēs mums ne tikai precīzi novērtēt ilgtspējīgas ekonomikas politikas efektivitāti, bet arī nodrošinās dalībvalstīm ļoti svarīgu pievienoto vērtību.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlos izmantot iespēju un izteikt atzinību Leinen kungam par pirmšķirīgo ziņojumu. Manuprāt, Eiropā ir sākušies laiki, kad ļoti reti notiek attīstības un vides aizsardzības jomu interešu sadursme. Gluži pretēji, mēs esam nonākuši pie mijiedarbības posma. Eiropieši ir ieguvuši vides apziņu.

Šis ziņojums vēl vairāk palīdzēs nodrošināt skaidrāku priekšstatu par situāciju Eiropas vides jomā. Es vēlos uzsvērt trīs aspektus — pirmkārt, mums ir vajadzīga precīza informācija par vides stāvokli dalībvalstīs; otrkārt, mums ir vajadzīga procedūra šīs informācijas atjaunināšanai ik pēc pieciem gadiem; un, treškārt, mums ir jāveic kopējs progresa novērtējums par visiem Eiropas Savienībā īstenotajiem vides pasākumiem.

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Ja vēlamies saglabāt mūsu vidi nākamajām paaudzēm, mēs nedrīkstam nodalīt ekonomikas un vides aspektus. Tāpēc ir saprātīgi papildināt ekonomikas kontus ar vides faktoriem, savukārt jebkura pienācīga pārskata pamats ir adekvāti un uzticami dati.

Tomēr, ja ES aicina dalībvalstis sniegt tik svarīgus datus, tai nevajadzētu ignorēt arī jutīgus jautājumus. Ar to es domāju kodolenerģijas politiku, gēnu inženieriju, pienācīgu pārtikas preču izcelsmes marķējumu un īpaši nesenā skandāla par EHEC klātbūtni gurķos izmeklēšanu.

Šajā jautājumā pastāv nenoliedzama ekonomikas un vides saistība. Arī šajā jomā diemžēl ir skaidrs, kuru pusi atbalsta ES, proti, lielos uzņēmumus un lobētājus.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Liels paldies par ļoti izsmeļošajām un atbildīgajām debatēm. Domāju, mēs visi esam vienisprātis par šā priekšlikuma un vides ekonomisko kontu nozīmīgumu. Mēs esam vienisprātis arī par to, ka mums ir jāsper nākamais solis un jānosaka, kurās politikas jomās šie dati tiks izmantoti, lai tādā veidā turpinātu virzību uz ilgtspējīgāku ekonomiku.

Ļaujiet man sniegt dažus komentārus par vairākiem izteikumiem. Šī ir pirmā regula, kurā ir iekļauti trīs moduļi. Tiesību aktu jomā šis ir pats sākums. Patlaban tiek gatavots otrais moduļu kopums, kurš 2012. gada beigās tiks iekļauts otrajā — grozījumu — regulā. Mēs jau plānojam arī trešo moduļu kopumu, tātad darbs rit pilnā sparā un tiks turpināts.

Runājot par birokrātiju, šī sistēma uzņēmumiem neradīs jaunu slogu, jo mēs izmantojam pašreizējos administratīvos un statistikas datus. Starp citu, vērā ņemams fakts ir tas, ka līdere vides uzskaites jomā ir Apvienotā Karaliste. Turklāt, runājot par statistiku un atsaucoties uz Leinen kunga, Martin kunga un daudzu citu deputātu teikto, pēdējā pusotra gada laikā mums ir izdevies ievērojami uzlabot Eiropas statistikas sistēmu.

Piemēram, pašreizējā Komisija pirmo likumdošanas priekšlikumu iesniedza 2010. gada 10. februārī — dienu pēc tam, kad jūs nobalsojāt par šīs Komisijas izveidi —, pieņemot regulu par Eurostat revīzijas pilnvarām, kuras nodrošina Eurostat iespēju pārbaudīt un apstiprināt statistikas datu avota kvalitāti, kam ir ļoti liela nozīme. Mēs jau esam sākuši šīs pilnvaras izmantot, piemēram, attiecībā uz Grieķiju.

Otrkārt, tiek īstenots Grieķijas rīcības plāns, un, pateicoties tam, gada laikā ir panākti ļoti lieli Grieķijas statistikas sistēmas uzlabojumi. Līdz ar to jau šobrīd statistika par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir kļuvusi ievērojami kvalitatīvāka, un pēdējā sarunu posmā Eurostat varēja apstiprināt Grieķijas datus.

Visbeidzot — resursi. Lai gan tieši vides ekonomisko kontu jomā papildu finansējums mums nav nepieciešams, es piekrītu Martin kungam par to, ka mums ir vajadzīgi pietiekami resursi. Patiesībā es izmantoju šo sesiju, lai šonedēļ iegrieztos Luksemburgā un satiktu Eurostat ģenerāldirektoru Walter Radermacher — mēs apspriedām jautājumu par resursiem pirms pāris stundām. Mēs strādājam pie Eurostat resursu pārdales un palielināšanas, lai varētu pievērsties mūsu galveno prioritāšu īstenošanai.

Tomēr es negribētu īstenot Martin kunga ieteikumu un izmantot paplašināšanās procesam, jo īpaši Rietumbalkānu valstīm paredzētos resursus. Stabilitāte, demokrātija un miers šajā reģionā joprojām ir viena no Eiropas Savienības, Komisijas un, esmu pārliecināts, arī Parlamenta galvenajām prioritātēm. Lūdzu, neaizmirstiet, ka, ja nebūtu mūsu maigās varas un ES paplašināšanās politikas, Ratko Mladić šobrīd neatrastos Hāgā. Lūdzu, atcerieties arī to.

 
  
MPphoto
 

  Jo Leinen, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Paldies jums par debatēm. Es redzu, ka vides pārskatu izveide Eiropas Savienībā tiek plaši atbalstīta. Ar pāris izņēmumiem šī iniciatīva šeit ir guvusi atbalstu.

Es piekrītu arī Kadenbach kundzes teiktajam. Daudzi no mums domāja, ka šāda sistēma jau ir ieviesta, un mēs pārsteigti secinājām, ka daudzu veidu dati vispār nav pieejami un ka līdz ar to mūsu paziņojumi par Eiropas Savienības vides situāciju patiesībā ir tikai pieņēmumi.

Viens no deputātiem, Gerbrandy kungs, teica, ka zināšanas nodrošina novērtējumi. Pēc novērtēšanas mēs iegūstam zināšanas, savukārt zināšanas ir pasākumu un visu mūsu programmu īstenošanas pamats. Mums gluži vienkārši ir vajadzīgs labāks mūsu pieņemto lēmumu pamatojums. Vides ekonomiskie konti mums šajā jomā var palīdzēt. Protams, mēs esam izstrādājuši stratēģiju „ES 2020”, kurā par plānošanas mērķi ir izvirzīta ilgtspējība. Es ceru, ka pāris nākamo gadu laikā mums būs pieejams arī šis pamats, lai mēs 2020. gadā varētu redzēt, vai esam guvuši panākumus. Mēs zinām, ka iekšzemes kopprodukts nesniedz informāciju par dabas stāvokli, vidi, izmantotajiem resursiem un ilgtspējību kopumā. Tāpēc mums šī sistēma šobrīd ir vajadzīga.

Mēs šo procesu īstenojam pa posmiem. Klaß kundze, mēs neizvirzām pārmērīgas prasības. Patiesībā moduļi tiks paplašināti pakāpeniski. Galu galā, kā teica komisārs, atsevišķos tiesību aktos — par ūdeni, atkritumiem un gaisa tīrību — jau tiek prasīts vākt šādus datus.

Nuttall kungs, Eiropai ir arī starptautiskas saistības. Ja mēs parakstām Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, Konvenciju par klimata pārmaiņām vai jebkuru citu konvenciju, mums jāvar informēt pasauli par to, vai mūsu darbība ir vai nav bijusi veiksmīga.

Nobeigumā es vēlos pateikties ēnu referentiem, kā arī Eurostat, kam beigu beigās nāksies šo darbu īstenot. Es ceru, ka Luksemburgā atradīsies vajadzīgie resursi, jo, protams, ka šo pārskatu nebūs iespējams izveidot bez finansējuma un resursiem. Šajā jomā ir vajadzīga arī Parlamenta palīdzība. Liels jums paldies! Kā daži cilvēki ļoti pamatoti teica, šis politiskais jautājums ir ļoti svarīgs, un tas ir jauns posms mūsu pārdomās par to, kā Eiropa rīkosies turpmākajos gados.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski.(SK) Es vēlos pateikties referentam Leinen kungam par iesniegto ziņojumu. Es piekrītu tajā izklāstītajam Komisijas priekšlikuma novērtējumam un vēlos izteikt dažus novērojumus par šādu pasākumu nozīmi.

Dzīves kvalitātes novērtējums, izmantojot tādus rādītājus kā iekšzemes kopprodukts, neatspoguļo visu situāciju. Lai gan eksperti jau labu laiku par to ir vienisprātis, šis vēstījums politiskajās aprindās ir nonācis tikai pavisam nesen, un, lai to panāktu, vajadzēja ļoti daudz laika un pūļu.

Saistībā ar to es ļoti atzinīgi vērtēju Komisijas priekšlikumu par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem, jo nemaz nav jānoraida visi maldinošie rādītāji. Mums ir jānovērtē dzīves kvalitāte un vides situācija nevis pamatojoties uz pieņēmumiem, bet gan nodrošinot labākus datus un labākas datu vākšanas un apkopošanas metodes, lai tādā veidā varētu precīzāk novērtēt, piemēram, politikas un saimniecisko darbību ietekmi uz vidi.

Es atbalstu referenta izteikto aicinājumu par to, ka Komisijas priekšlikumā ir vajadzīgs lielāks uzsvars uz novērtēšanas un uzraudzības jautājumiem. Visbeidzot, vēlos norādīt, ka ir ļoti svarīgi Komisijas priekšlikumā iedzīvināt un vēl vairāk nostiprināt stratēģisko dokumentu „IKP un ne tikai: progresa novērtējums mainīgā pasaulē”. Iespējams, centienos uzlabot dzīves kvalitātes novērtēšanas metodi vislielākā nozīme būs saskaņotai un sistemātiskai pieejai.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Atkritumu pārstrādi un atkritumu rašanās novēršanu, emisijas gaisā, klimata pārmaiņas un ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu varētu uzraudzīt daudz efektīvāk, ja būtu pieejami kvalitatīvi dati par vides un ekonomikas faktoru mijiedarbību. Tāpēc attiecīgo datu vākšana, kas līdz šim ES ir veikta brīvprātīgi, ir jāpadara obligāta. Turklāt patlaban pieejamie vides dati vidējā laika posmā ir jāpaplašina, lai veicinātu vajadzīgo Eiropas vides politikas novērtēšanu.

Tāpēc ar ierosināto regulu tiek izveidota vienota Eiropas vides ekonomisko kontu datu vākšanas, apkopošanas, nosūtīšanas un novērtēšanas sistēma, nodrošinot vienotu Eiropas līmeņa metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus šo kontu apkopošanai. Regula attiecas uz datu vākšanu un apkopošanu par emisijām gaisā, dažādām ekonomikas nozarēm piemērojamiem vides nodokļiem un makroekonomikas materiālu plūsmu. Lai iegūtu rādītājus par progresu un labklājību, kuri ir plašāki par IKP, ļoti liela nozīme būs precīziem un atbilstīgiem statistikas datiem par enerģijas un resursu patēriņu. Turklāt pienācīgu Eiropas vides politikas novērtējumu ir iespējams sagatavot vienīgi tad, ja ir pieejami uzticami dati.

 

17.  Jauna SVF izpilddirektora izraudzīšanās process un euro zonas ārējā pārstāvība (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par jauna SVF izpilddirektora izraudzīšanās procesu un eiro zonas ārējo pārstāvību.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Liels paldies par jūsu ļoti piemērotajiem jautājumiem. Komisija pozitīvi vērtē SVF valdes šā gada 20. maijā pieņemto lēmumu, ar ko precizē nākamā SVF izpilddirektora izraudzīšanās procesu.

Komisija piekrīt, ka izraudzīšanās procesam ir jābūt atklātam, pārredzamam un tā pamatā jābūt sasniegumiem. Tas sniegs iespēju kandidātiem no visām SVF dalībvalstīm sacensties, pamatojoties uz sasniegumiem un ņemot vērā visus atbilstīgos aspektus.

Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās, ka tās atbalstīs vislabāk kvalificēto kandidātu, kas spēj nodrošināt atbilstību augstajiem standartiem, kuri ir jāizpilda, lai veiktu ar šo ļoti svarīgo amatu saistītos pienākumus. Šādam kandidātam ir īpaši jāapliecina teicamas spējas, atbalsts daudzpusējai koordinācijai un plašas zināšanas par starptautiskās ekonomikas, finanšu un monetārajiem jautājumiem. Komisija atbalsta šo vienošanos.

Komisija pilnīgi atbalsta ministres Christine Lagarde kandidatūru. Viņa ir kompetenta un pieredzējusi kandidāte, kura ir izpelnījusies cieņu no mūsu starptautisko partneru puses. Viņa ne tikai ļoti labi pārzina Eiropas ekonomiku un Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu, kas mūsdienās ir ieguvums, bet ir guvusi arī ievērojamu pieredzi pasaules ekonomikas pārvaldības jomā, piemēram, veiksmīgi īstenojot G20 grupas prezidentūras pārvaldību.

Es arī vēlētos piebilst, ka pagājušajā gadā G20 grupas augstākā līmeņa sanāksmē Seulā, Korejā, tika panākta vienošanās relatīvā izteiksmē samazināt Eiropas pārstāvību SVF valdē par divām vietām, lai palielinātu jauno tirgus ekonomikas valstu ietekmi un pārstāvību.

Lai arī jautājums par eiro zonas ārējo pārstāvību ir saistīts ar SVF vispārējo reformu, tas nav tieši saistīts ar SVF izpilddirektora izraudzīšanos. Komisija uzskata, ka Eiropas, Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīgajās interesēs ir pakāpeniski virzīties uz vienu Eiropas Savienības vai vismaz eiro zonas vietu SVF. Tas būtu jādara pakāpeniski.

Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, kā jums ir zināms, es pilnīgi atbalstu Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības reformu un šīs pārvaldības nostiprināšanu gan iekšēji, gan ārēji. Lai to īstenotu, es izvēlētos pārbaudīto Jean Monnet metodi: Eiropu reālajā dzīvē veido konkrēti panākumi, kas tiek gūti pakāpeniski, veicot lielākus un mazākus pasākumus.

Tāpēc vispirms pabeigsim mūsu iekšējās pārvaldības reformu, kas ir steidzami vajadzīga un kuras īstenošana būs milzīgs solis uz priekšu. Pēc tam risināsim ārējās pārstāvības problēmu, un vienošanās panākšana par šo jautājumu un šīs pārvaldības īstenošana būs vēl viens svarīgs solis uz priekšu. Veiksmi vienu lielu soli pēc otra.

 
  
MPphoto
 

  Corien Wortmann-Kool, PPE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētājas kundze! Kad amata pienākumus sāka pildīt iepriekšējais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors, pastāvēja būtiskas šaubas par SVF lietderību un efektivitāti. Tagad, pēc sarežģīta risinājuma rašanas krīzes laikā, mēs labāk zinām, cik savstarpēji saistīti mēs esam. Tieši šādās krīzēs mēs arī labāk iemācāmies vērsties viens pie otra, un mēs piedzīvojām to, cik izšķiroša ir SVF nozīme un ekspertīze — pat mums šeit, Eiropā. Ir arī svarīgi, lai turpmākajos gados SVF būtu svarīga nozīme globālajā pārvaldībā un labākā finanšu un monetārajā stabilitātē pasaulē.

Diemžēl šajā eiro krīzē no pieredzes mēs esam guvuši ļoti sāpīgu mācību. Jūs zināt, par ko es gatavojos runāt. Šodien mēs apspriežam jautājumu par jaunu kandidātu turpmākai SVF izpilddirektora amata veikšanai. Jūs visai pamatoti norādāt, ka tam ir jābūt atklātam procesam, bet mums nav pieticīgi jānoklusē fakts, ka mums, Eiropai, ir izcila kandidāte. Esmu gandarīta, ka mēs Parlamentā šajās debatēs arī spējam paust skaidru atbalstu šai kandidātei.

Krīzes laikā ir svarīgi, lai šajā augstajā amatā strādātu izcili kvalificēta sieviete, jo krīzes laikā sievietei raksturīgas rakstura iezīmes varētu sniegt pievienoto vērtību, ko papildinātu kvalitāte. Lagarde kundze ir guvusi pieredzi abos Atlantijas okeāna krastos un daudzpusējas pārvaldības jomā. Arī šādā aspektā viņa ir izcila kandidāte. Es ceru, ka ar šā atbalsta palīdzību mēs jums spējam sniegt nelielu papildu stimulu izvirzīt Lagarde kundzi par nākamo SVF izpilddirektores pienākumu veicēju.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es būtībā gribētu zināt, kāpēc jūs vēlējāties uzstāties ar šo paziņojumu. Jūs noslēdzāt savu runu, sakot: „Visu mūsu laiku pašlaik būtībā aizņem ekonomikas pārvaldības reforma. Eiro zonas ārējās pārstāvības jautājums tiks apspriests vēlāk.”

Lūdzu, piedodiet man, ja es nepiekrītu jūsu pieejai, jo viena no svarīgākajām problēmām Eiropas Savienībā pašlaik ir eiro zonas ārējā pārstāvība. Patlaban nav šaubu par to, kā „valūtu karš” vienkāršā veidā varētu iznīcināt visus centienus, kas tiek prasīti no eiro zonas iedzīvotājiem taupības un labākas valsts parāda situācijas vārdā. Tāpēc eiropieši nevar būt ļoti stingri iekšpolitikas jomā, vienlaikus neizrādot interesi par to, kā ārpus eiro zonas veicas viņu valūtai, kuru kā pa viļņiem mētā starptautiskie tirgi. Bez iekšējās aizsardzības nepastāvēs ārējā aizsardzība.

Lūdzu piedodiet man, ja es pašlaik nepiekrītu jūsu pieejai. Es zinu, ka uzdevums ir sarežģīts, bet Eiropas Parlaments jau vairākus gadus ir atbalstījis domu par virzīšanos uz eiro zonas ārēju pārstāvību, jo īpaši Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF).

Mums ir jāatzīst, ka tad, kad par SVF izpilddirektoru tika iecelts Dominique Strauss-Kahn, situācija bija ļoti atšķirīga: tika runāts par iespēju organizācijas vadību veikt rotācijas kārtībā. D. Strauss-Kahn pats sacīja, ka viņš varētu būt pēdējais eiropietis SVF vadītāja amatā. Tomēr kopš tā laika situācija ir ievērojami mainījusies. Reģions, kurā SVF intervence pašlaik ir ārkārtīgi svarīga, ir Eiropa. Mēs varam redzēt, ka aiz SVF intervences ļoti būtiska nozīme var būt lielu ASV ieguldījumu banku intervencei. Mēs arī varam redzēt, ka agrāk vai vēlāk SVF varētu tikt izvirzīts un likumīgi apspriests jautājums par ASV ekonomisko stāvokli.

Tas viss rada daudz sarežģītāku situāciju nekā vienkārša lēmuma pieņemšana par to, vai SVF turpmākā darbība būtu jāvada vienai vai otrai personai. Protams, eiropiešiem ir jābūt pārstāvētiem — viņiem ir pamatoti jāpiedalās vienā no svarīgākajām iestādēm, bet, raugoties plašāk, tas, ko es vēlos no jums uzzināt, ir atbilde uz jautājumu — kādu politiku mēs vēlamies īstenot starptautiskajā līmenī? Kādas pilnvaras eiropietim būtu jāveic starptautiskajā līmenī, ņemot vērā darbu, ko mēs veicam Eiropas Savienības iekšienē, ņemot vērā tirgu ietekmi ārpus Eiropas Savienības un to radīto ietekmi uz investīcijām, spekulācijām un nodarbinātību Eiropā?

Mēs arī uzskatām, ka neatkarīgi no tā, kurš turpmāk pārvaldīs SVF, šai personai būs jāsaskaras ar milzīgu uzdevumu: viņa nedrīkst iznīcināt panākumus, ko guva Dominique Strauss-Kahn, kad viņš nedaudz mainīja Vašingtonas konsensa robežas. Mēs jau tagad varam vērot nesamierināmas nostājas nostiprināšanos iestādē. Mēs uzskatām, ka tā ir nepareiza pieeja.

Visbeidzot būs jāizvirza arī jautājums par SVF vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas sistēmā, un, ja eiropieši izvirza kandidātu, viņiem ir jānodrošina, ka pilnvaras, ko viņi piešķir šai personai, ir strukturētas tā, lai sniegtu viņai iespēju veicināt tādu globālās pārvaldības veidu, kas atbilst problēmām, ar kurām mēs saskaramies pēc krīzes.

 
  
MPphoto
 

  Olle Schmidt, ALDE grupas vārdā.(SV) Priekšsēdētājas kundze! Rehn kungs, paldies par jūsu atbildi! Mēs sagaidām, ka līdz jūnija beigām tiks iecelts jauns Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors, lai šajā amatā nomainītu Dominique Strauss-Kahn, kurš, kā mēs visi zinām, ir apsūdzēt ļoti nopietnā noziegumā, kas diemžēl, iespējams, ir negatīvi ietekmējis arī SVF reputāciju. Tāpēc tagad, šajā nemierīgajā laikā, ir jāieceļ jauns kompetents izpilddirektors tādas svarīgas globālas iestādes kā šī vadīšanai, un procesam ir jābūt atklātam.

Es, tāpat kā mani kolēģi, atbalstu Francijas finanšu ministres Christine Lagarde kandidatūru. Es domāju, ka mēs visi viņu uzskatām par ļoti kompetentu personu. Viņu atbalsta arī vairākas dalībvalstis un Eiropas Komisija. Tomēr kāpēc mēs neesam spējuši vienoties par kopīgu izvirzīšanas procedūru? Tas būtu palielinājis Eiropas ietekmi. Mums tās pietrūkst. Ja mums būtu kopīga procedūra un ja Komisija būtu uzņēmusies vispārēju atbildību, tas arī būtu nostiprinājis Eiropas Savienības, eiro un Eiropas reputāciju.

Lisabonas līguma 138. pantā ir noteikts, ka ir jānostiprina eiro pozīcija starptautiskajā monetārajā sistēmā. Kāpēc šī iespēja nav izmantota? Komisārs runāja par pakāpenisku darbu, bet dažkārt mums var nākties veikt nelielu lēcienu uz priekšu, lai nostiprinātu mūsu pozīciju, jo īpaši nestabilā laikā. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi norādīt, ka SVF ir vajadzīga plaša reforma, ko savā ziņojumā skaidri norāda arī Berès kundze. Darbs pie šīs reformas ir sācies. Tomēr ir jāpārrunā un jānostiprina arī Eiropas Savienības pārstāvība SVF.

Mums ir vajadzīgs spēcīgāks SVF, kas darbojas kā līderis starptautiskā līmenī. Apkopojot: mums jaunajā globālajā pasaulē ir vajadzīgs spēcīgāks un demokrātiskāks SVF, un mums ir vajadzīga spēcīgāka Eiropas Savienība ar vienotāku nostāju. Visbeidzot, Rehn kungs, dažkārt mums ir jāveic lēciens uz priekšu.

 
  
MPphoto
 

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šodienas nestabilajā ekonomiskajā vidē ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, lai globālas iestādes, kas ir izveidotas, lai nodrošinātu finanšu un ekonomikas stabilitāti, no kuras ir atkarīgas daudzas pasaules valstis, netiktu izmantotas simbolisku politisko paziņojumu paušanai.

SVF nav simbols, bet strādājoša iestāde, kurai ir vajadzīgs vadītājs, kuram ir plašas zināšanas par finanšu tirgiem, vajadzīgās prasmes, kas gūtas lielas valsts ekonomikas pārvaldībā, un spēja informēt par smagiem lēmumiem vispārējo sabiedrību. Christine Lagarde kandidatūras spēks nav fakts, ka viņa ir eiropiete, bet tas, ka viņa ir ārkārtīgi kompetenta persona, kura finanšu krīzes laikā ir apliecinājusi ievērojamas vadītājas kvalitātes. Tā kā galvenais SVF uzdevums ir strādāt ar strukturālo reformu paketēm, kurās ietverti konkrēti nosacījumi, lai papildinātu līdzekļu sadalījumu dalībvalstīm, kad tās ir nonākušas finanšu grūtībās, es uzskatu, ka Lagarde kundze ir apliecinājusi, ka viņa spēj koordinēt sarežģītas vienošanās par pretrunīgiem jautājumiem, veiksmīgi tuvinot pretējas puses izdevīga risinājuma panākšanai.

Mēs nedrīkstam nonākt pašreizējās eiro zonas krīzes prizmas gūstā, bet mums ir jāraugās, ar kādām problēmām SVF turpmāk varētu saskarties. Es uzskatu, ka Lagarde kundzei ir vajadzīgās prasmes un pieredze, lai vadītu SVF šajā ekonomiskās nestabilitātes laikā un virzītos pa reformu ceļu šajā iestādē, lai nodrošinātu tās pastāvīgu lietderību turpmāko paaudžu interesēs.

Pievēršoties eiro zonas pārstāvībai starptautiskās organizācijās, jo finanšu tirgus neierobežo valstu robežas, ir ārkārtīgi svarīgi, lai globālās iestādes darbotos efektīvi, koordinējot valsts politiku. Lai gan es atbalstu plašāku saskaņošanu, efektivitāti un politiku sasaistīšanu, lai novērstu plaisas normatīvajā sistēmā, es uzskatu, ka Eiropas Savienība nedrīkst zaudēt tās dažādo viedokļu kopu starptautiskajās iestādēs. Krīze ir apliecinājusi milzīgās atšķirības starp Eiropas Savienības valstu ekonomikām pat eiro zonas ietvaros, nerunājot par atšķirībām starp to valstu ekonomikām, kuras neietilpst eiro zonā. Šajā krīzē atšķirīgos veidos ir cietušas visas mūsu valstis, un mums ir dažādas pieredzes. Viena balss nav tik spēcīga kā vienots balsu koris.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos sniegt četrus komentārus. Pirmkārt, es vēlētos atgriezties pie Schmidt kunga runas, lai vēlreiz apspriestu procesu. Ņemot vērā, ka jautājums ir par tik svarīgu amatu kā Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektora pozīcija, es uzskatu, ka salīdzinājumā ar enerģiju, kas dažkārt tiek ieguldīta trešā līmeņa vadītāju nolīgšanai uzņēmumos, tas, kā tiek īstenots šis process, apliecina profesionālisma trūkumu.

Ar ko mēs saskaramies salīdzinoši atklāta, pārredzama un uz kritērijiem pamatota procesa vietā? Ar virkni sanāksmju, kurā tiekas valstu un valdību vadītāji, kas viens otram saka: „Es noteikti ierosinātu tādas vai citādas personas kandidatūru.” Tas nekādā veidā neuzlabo Eiropas Savienības uzticamību. Fakts ir tāds, ka pēc Dominique Strauss-Kahn gadījuma Eiropa vairs nevar atļauties izvēlēties vieglāko ceļu, pieņemot lēmumu par to, kurš būs tās izvirzītais kandidāts.

Es uzskatu, ka tā ir neizmantota iespēja. Es nedomāju, ka jūs par to esat atbildīgs — jūs neesat vienīgais, kurš pieņem lēmumus par šo jautājumu, bet mēs noteikti iegūtu, īstenojot organizētāku, saskaņotāku un profesionālāku pieeju.

Otrkārt, es vēlētos atbildēt Swinburne kundzei. Ir laiks atklāti atbildēt tiem, kuri tāpat kā jūs, Swinburne kundze un Farage kungs, turpina popularizēt kļūdainu domu, ka eiropieši spēs ietekmēt pasaules mēroga jautājumus, kas skar arī mūs, pārstāvot dažādus viedokļus.

Swinburne kundze, ir labi un skaisti runāt par vienotu balsu kori, bet jums ir ļoti labi zināms, ka tas tā nenotiek. Ja mēs kādā brīdī darbosimies sistēmā, kas nav demokrātiska federācija, balsu koris vairs nebūs vienots, jo katras valsts pārstāvji rūpēsies par sava elektorāta interesēm. Tā tas notiek.

Turklāt, Farage kungs un Swinburne kundze, ja jūs uzskatāt, ka jūs aizstāvēsiet tā dēvēto Apvienotās Karalistes suverenitāti (un tas attiecas uz visām dalībvalstīm — gan tādām mazām valstīm kā manis pārstāvētā, gan lielām valstīm kā Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste), ja jūs domājat, ka vienatnē jums pasaulē vēl joprojām būs kāda ietekme, tad, manuprāt, jūs diemžēl maldāties.

Mans trešais komentārs attiecas uz SVF attieksmi krīzes laikā salīdzinājumā ar Eiropas Savienības attieksmi. Komisāra kungs, manuprāt, jūs esat atbildīgs šajā jautājumā. Galu galā, mēs atceramies, ka visās diskusijās, ko organizēja „troikas”, kuras devās uz dažādām dalībvalstīm, kam mēs cenšamies palīdzēt, tikai SVF — un man to ir gandrīz sāpīgi atzīt pēc visa, ko mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, sacījām par SVF 20. gadsimta 80. un 90. gados — īsteno vissaprātīgāko pieeju, kamēr Komisija un Centrālā Banka paredz stingrākos nosacījumus.

Mēs kā eiropieši nevaram pieļaut šādu situāciju. Es nespēju saprast, kāpēc jūs cenšaties izlikties par centīgāku katoli nekā pats pāvests — es neesmu pārliecināts, vai šādu teicienu var attiecināt uz somu, bet es to tik un tā izmantoju.

 
  
MPphoto
 

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi! Runa nav tik daudz par atsevišķiem cilvēkiem, bet galvenokārt par atlases procedūru. Pārsteidzoši, ka ikviens, kurš internetā meklēs informāciju par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora atlases procedūru, būtībā uzzinās tikai to, ka divus vadošos amatus ieņem Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas Savienības pārstāvji. Tas nozīmē, ka ekonomiski spēcīgākajām valstīm kā minoritātei ir kopīga kontrole pār pasaules ekonomiku, ja varu tā izteikties.

Tas ir feodālisms, un šādai situācijai nav nekā kopīga ar demokrātiju, tāpēc mēs to nevaram pieņemt. Mēs uzskatām, ka Dominique Strauss-Kahn atkāpšanās sniedz svarīgu iespēju tagad īstenot būtiskas pārmaiņas izvirzīšanas un atlases procesā un nodrošināt atklātu, pārredzamu un — svarīgākais — tādu izraudzīšanās procesu, kura pamatā ir sasniegumi un kvalifikācija un uz kuru nesen aicināja vairākas nevalstiskās organizācijas.

Tam būtu jāietver arī SVF dalībvalstu balsu vairākuma un balsstiesīgo balsu vairākuma kopa. Līdz šim SVF tika ņemtas vērā tikai balsstiesīgās balsis, kas nodrošina strukturālu vairākumu ekonomiski spēcīgām valstīm. Šāda reforma un grozījumi izraudzīšanās procesā atbilstu SVF reformai, kas arī atbilstu pārmaiņām pasaules ekonomikas attiecībās un sniegtu iespēju jaunattīstības valstīm izmantot to SVF gūto pieredzi šīs iestādes turpmākajā attīstībā.

Nobeigumā es tikai vēlētos sacīt, ka SVF ir jānosaka pienākums strādāt globālo nelīdzsvarotību un nabadzības mazināšanas interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos komisāram Rehn kungam norādīt, ka es esmu iepazinies ar SVF hartu. Tajā nav nekā pārsteidzoša. Tās mērķis ir veicināt līdzsvaru, izaugsmi, valūtas kursa stabilitāti, mazināt nelīdzsvarotību un palīdzēt grūtībās nonākušām valstīm. Klasiskas metodes ietver finanšu atbalstu un konkurences izraisītu devalvāciju organizēšanu.

Nevienā hartas punktā nav sacīts, ka SVF ir jāatbalsta politiski eksperimenti, un to tik dažādos veidos darīja Dominique Strauss-Kahn. Viņš izmantoja SVF, lai palīdzētu glābt grimstošo eiro projektu, un tādējādi viņš bija ļoti slikti izraudzīts kandidāts. Tagad jūs vēlaties situāciju pasliktināt, apstiprinot amatā Christine Lagarde — vēl vienu Eiropas politiskās elites pārstāvi, vēl vienu eiro fanātiķi, vēl vienu personu, kura tic šā eiro projekta atbalstīšanai — un es būtu domājis, ka, būdama ieinteresēta persona, viņa patiesībā ir ļoti nepiemērota kandidāte.

Situācija ir tāda, it kā Eiropas Savienība būtu nolaupījusi SVF, kurš tagad ir daļa no eiro atbalsta mehānisma, tādējādi, Grieķijas problēmai ar katru dienu padziļinoties, eiro ir jābalsta ne tikai eiro zonas dalībvalstīm un tām Eiropas Savienības valstīm, kuras tajā neietilpst, bet visai pasaulei.

Es pieņemu, ka savā ziņā jums Lagarde kundze, iespējams, var būt ļoti noderīga, jo gaidāms ne tikai Grieķijas bankrots, mēs ne tikai dodamies ceturtās valsts glābšanas virzienā, bet drīzumā, par ko es iepriekš esmu brīdinājis šajā Parlamentā, tiks apšaubīta pašas Eiropas Centrālās bankas likumība. Es esmu brīdinājis, ka jūs nevarat turpināt uzpirkt savus bezcerīgos parādus, bet mēs esam nonākuši situācijā, kad nākamo nedēļu laikā mēs varam piedzīvot pašas Eiropas Centrālās bankas maksātnespēju, tāpēc, iespējams, jūsu draudzene Lagarde kundze varēs palīdzēt glābt arī mūs.

Es to uzskatītu par ļoti sliktu izvēli. Starptautiskā sabiedrība jums kādā brīdī lūgs doties prom, bet, iespējams, vēl ne tagad.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Paul Gauzès (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es runāju arī Lulling kundzes un Langen kunga vārdā. Viņiem pašiem bija sniegts uzstāšanās laiks, bet es jums apsolu, ka es neizmantošu visu šo laiku.

Tāpat kā visi pārējie runātāji, es tikai vēlētos norādīt, ka ir sācies jaunā SVF izpilddirektora izraudzīšanās process.

Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība paustu vienprātīgu un stingru nostāju, par ko informētu ne tikai dažādas dalībvalstis, bet arī Komisija, un jūs esat solījis to darīt, komisāra kungs.

Daudzi no mums šajā Parlamentā, izņemot Farage kungu, ļoti vēlas, lai līdz šim populārais līdzsvars starp Eiropas Savienību un Eiropu tiktu saglabāts SVF izpilddirektora un Pasaules bankas priekšsēdētāja iecelšanas procesā.

Mēs pilnīgi saprotam, ka jaunās tirgus ekonomikas valstis, jo īpaši lielākās no tām, vēlas plašāku ietekmi SVF lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir svarīgi turpināt iesāktās reformas attiecībā uz šīs starptautiskās iestādes pārvaldību, jo īpaši tās reformas, ko minējāt arī jūs, komisāra kungs. Tomēr, bez šaubām, būtu pāragri veikt kādas radikālas pārmaiņas līdzsvarā, kas tika panākts pēc dalībvalstu attiecīgo finanšu ieguldījumu veikšanas fondā.

Atbilstīgu kampaņu, sazinoties ar dažādām dalībvalstīm, ir sākusi tikai viena Eiropas kandidāte. Šai kandidātei, kura, starp citu, ir sieviete, piemīt vajadzīgās kvalitātes. Viņas prasmes, politiskā pieredze, morālā autoritāte un nevainojamas angļu valodas zināšanas kopā ar viņas pieredzi, kas gūta darbā visā pasaulē, padara viņu par ideālu pretendenti SVF izpilddirektores amatam.

Kā tika norādīts, izpilddirektoram ir jābūt personai, kas cenšas panākt vienprātību un efektīvi strādā laikā, kad šai iestādei ir svarīga nozīme mērķtiecīga atbalsta sniegšanā ekonomikas un finanšu līdzsvara atgūšanai. Tāpēc mūsu Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu Christine Lagarde iecelšanu.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šajās debatēs tomēr slēpjas liels paradokss. Būtībā ir svarīgi, lai attiecībās starp Pasaules banku un SVF nekas nemainītos. Mēs, eiropieši, gūstam labumu no daudzpusēju attiecību principa īstenošanas, bet šis princips nedarbosies, ja jaunās tirgus ekonomikas valstis G20 grupā vai citā organizācijā ir iesaistītas tikai ierobežotā līmenī. Mums tiešām ir jāizturas pret šo jautājumu dinamiski un ar perspektīvas izjūtu. Turklāt, komisāra kungs, fakts, ka tagad, kad mēs sākam steidzamu kampaņu, lai panāktu Eiropas pārstāvja iecelšanu SVF vadītāja amatā, mēs kā eiropieši nesniedzam piemēru, sakot, ka šis ir solis virzienā uz eiro zonas ārēju pārstāvību, manuprāt, ir paradoksāli.

Kāds cits motīvs izskaidro jūsu lielo nepacietību un apņēmību panākt Eiropas pārstāvja iecelšanu šajā amatā, ja tā nav jūsu vēlēšanās spert šo soli, kurš, kā jūs mums norādāt, nav steidzams un ko var īstenot vēlāk? Ja mēs vēlamies panākt daudzpusēju attiecību principa veiksmīgu īstenošanu, tad mums pašiem ir jāsniedz piemērs, jābūt konsekventiem un jāapliecina, cik labi tas turpmāk var darboties, jo SVF ir ārkārtīgi svarīga nozīme globālās pārvaldības jomā. Šī nozīme sniedzas tālāk par Eiropas parāda jautājumu un grūtībās nonākušo Eiropas valstu parādu situāciju. Tas ir ļoti svarīgs uzdevums, tomēr SVF pienākums bez tirgu stabilizēšanas ir arī palīdzēt novērst globālās nelīdzsvarotības, kas izraisīja šo krīzi.

Šodien ir skaidrs, ka veidā, kādā jūs popularizējat konkrēto kandidāti, jūs neņemat vērā šo pilnīgi izšķirošo pārvaldības jautājumu. Tomēr mēs, sociālisti vēlamies redzēt, ka SVF līdzdarbojas globālajā pārvaldībā, lai novērstu šīs krīzes radītās nelīdzsvarotības.

 
  
MPphoto
 

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Tāpat kā visi pārējie šā Parlamenta deputāti, es neignorēju metodi, kas tiek izmantota, lai izraudzītos nākamo Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektoru, bet cilvēkiem vissvarīgāk ir zināt, kādus jaunus uzdevumus šī starptautiskā iestāde plāno īstenot, lai palīdzētu pārvarēt pašreizējās nopietnās ekonomikas, finanšu, budžeta un monetārās krīzes.

Starptautiskajam Valūtas fondam ir jākļūst daudz demokrātiskākam un tam ir jāpievērš lielāka uzmanība cilvēku izaugsmei, izglītībai un nodarbinātībai. Manuprāt, ir jānovērš Amerikas Savienoto Valstu bloķējošā minoritāte. Ir ievērojami jāpalielina jauno tirgus ekonomikas valstu balsošanas tiesības.

SVF ir jābūt instrumentam, kas vēršas pret spekulācijām, kuras mūsdienās smacē iedzīvotājus, tam ir jābūt efektīvam instrumentam lauksaimniecības un preču tirgu stabilizācijai, lai apkarotu „nodokļu oāzes”, par kurām cilvēki bieži runā. „Valūtu kara” vietā SVF būtu jāsāk jauns būtisks projekts par kopēju pasaules valūtu sadarbības interesēs valstu ekonomiku un konkurences kara vietā.

Šis jautājums mums būtu jāapspriež kā prioritāte, lai cilvēku dzīves kvalitāte uzlabotos un lai baņķieri beigtu vairot savas bagātības, izlaupot valstis.

 
  
MPphoto
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! SVF pēdējā laikā diemžēl ir apspriests tikai saistībā ar fonda bijušā vadītāja Dominique Strauss-Kahn lietu. Ir cietis ne tikai šā svarīgā amata un visas iestādes prestižs, bet arī tā Eiropas politiķa prestižs, kurš veic šāda svarīga amata pienākumus. Es domāju, ka, ja pēc šā notikuma mēs beidzot beigsim paciest uzvedību, par kuru visi zināja un kura tika uztverta ar pārāk lielu iecietību, tas būtu viens pozitīvs ieguvums no šīs briesmīgās situācijas. Tomēr tagad mums ir jācīnās, lai atjaunotu šā amata un SVF iestādes reputāciju. Lai tas notiktu, mums šim amatam ir jāizvirza kompetenta persona, kura pašreizējā ļoti sarežģītajā situācijā spēs saglabāt mieru tirgos, plašsaziņas līdzekļos un vispārējās sabiedrības uztverē. Ir svarīgi, lai kandidāts būtu uzticams, un laikraksts Financial Times ir atzinis Christine Lagarde par labāko eiro zonas finanšu ministri 2009. gadā. Komisārs jau minēja, cik labi viņa vadīja G20 grupas prezidentūru. Viņa ir persona, kuras uzticamība nav apšaubāma. Mēs nevaram nenovērtēt SVF nozīmi, jo īpaši tagad, finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos, kas skar daudzas valstis Eiropā. Tāpēc šajā iestādē ir jābūt pārstāvētiem Eiropas apsvērumiem. Mums šajā amatā ir vajadzīga persona, kura saprot pašreizējās krīzes nozīmi. Es zinu, ka, risinot jautājumus saistībā ar globālajām finansēm SVF un izmantojot prasmes un starptautisko pieredzi, ko Christine Lagarde ir guvusi Eiropas Savienībā, Eiropas intereses nepazudīs no viņas redzesloka. Viņa pati sacīja, ka, ja viņa tiktu izvēlēta šā amata pienākumu veikšanai, darbā šajā iestādē viņa izmantotu visu pieredzi, ko viņa ir guvusi kā juriste, izpilddirektore, ministre un sieviete. Pievērsīsim īpašu uzmanību pēdējam elementam, kas šajā situācijā ir ļoti svarīgs.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora nomaiņas process nav nošķirams no grūtībām un pretrunām, ar kurām šodien, padziļinoties krīzei, saskaras kapitālistu sistēma. Pārmaiņas, kas norit vienā no sistēmas augstākā līmeņa iestādēm, ir nesaraujami saistītas ar domstarpībām starp dažādām lielā kapitāla grupām, kurās lielvaru vidū attīstās konflikti. Tās arī nav nošķiramas no neatrisinātā monetārās sistēmas reformu jautājuma un līdz ar to — no „valūtu kariem” par dolāra hegemoniju pasaules līmenī. Tas ir karš, kura sekas tiek uzkrautas uz strādnieku un perifērijas iedzīvotāju pleciem, kā mēs varam redzēt Eiropas Savienībā.

Uz brīdi neslēpjot to, cik milzīga atbildība par šo procesu gulstas uz centra kreisajiem spēkiem un to ilgajām saiknēm ar neoliberālismu, tas arī nav nošķirams no konflikta starp tiem, kuri ir pieņēmuši vajadzību pārstrukturēt parādus eiro zonā, un tiem, kuri mudina akli virzīties uz jaunām institucionalizētas un atklāti koloniālas intervences iespējām.

Abos gadījumos abas puses šķiet apņēmības pilnas sasniegt jaunu strādnieku un iedzīvotāju ekspluatācijas un apspiešanas līmeni.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela (EFD).(EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Šķiet, ka 21. gadsimtu nākotnē atcerēsies kara dēļ, kas noritēja starp politisko varu un finanšu iestādēm. Pasaulē ir valstis, kuras burtiski pārvalda anonīmas finanšu iestādes, un šo valstu iedzīvotāji tiek vadāti šurpu turpu, un viņu likteni nosaka tirgus norises.

Es domāju, ka Lagarde kundze būs cienījama un spējīga Eiropas Savienības pārstāve. Viņa šim amatam ir labi kvalificēta, pateicoties pieredzei, kas gūta šajā vētrainajā ekonomikas krīzes laikā, un es domāju, ka viņa būs cienījama Eiropas ekonomikas pārstāvē pasaules ekonomikas pārvaldes sistēmā.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ir svarīgi, lai Lagarde kundze tiktu iecelta šajā vadošajā amatā. Francijā viņa ir apliecinājusi izpratni par ekonomiku un to, ka viņa īpaši atbalsta arī mazos un vidējos uzņēmumus un ka viņa pievērš uzmanību tiem, kuri patiešām strādā un sniedz ieguldījumu. Starptautiskā Valūtas fonda princips arī, bez šaubām, ir strādāt tā, lai uzlabotu cilvēku dzīves līmeni. Pārdale ir iespējama tikai tad, ja faktiski tiek radīts kaut kas, ko pārdalīt.

Tāpēc Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas reforma ir absolūta prioritāte. Mums ir jānodrošina, lai valstis ar finanšu problēmām saņemtu vajadzīgos norādījumus un lai tiktu nodotas atbilstīgās zināšanas par to, kā mēs cenšamies atrisināt šīs problēmas Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Debatēs, kurās mēs šeit piedalāmies, notiek izvairīšanās no svarīgākajiem jautājumiem. Citiem vārdiem runājot, tajās netiek risināta nopietnā problēma, ko rada starptautiskais kapitālisms: problēma attiecībā uz finanšu tirgiem, kuri kontrolē mūsu valstu ekonomikas, kuri cenšas valstīm uzspiest savus noteikumus, kas turpina padziļināt nevienlīdzību, diskrimināciju, uzbrukumus darba ņēmēju tiesībām un svarīgiem sabiedriskajiem pakalpojumiem un kas veicina nabadzības un sociālās atstumtības palielināšanos ne tikai starptautiskā līmenī, mazāk attīstītajās valstīs, bet arī šeit, Eiropas Savienībā, un daudzās no mūsu dalībvalstīm.

Tāpēc Komisijai bija jāpieņem stingra nostāja, lai mainītu situāciju, lai pārtrauktu „nodokļu paradīžu” pastāvēšanu, lai kontrolētu finanšu tirgus un novērstu nevienlīdzības un ekspluatācijas padziļināšanos.

 
  
MPphoto
 

  Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Vispirms es vēlētos jums pateikties par ļoti saturīgajām debatēm. Manuprāt, šajā Parlamentā pastāv plaša vienprātība — tā nav pilnīga, bet plaša vienprātība par nākamā SVF izpilddirektora izraudzīšanos. Tai ir jābūt atklātai, pārredzamai un tās pamatā jābūt sasniegumiem.

Es arī saprotu, ka šeit pastāv plašs — iespējams, ne pilnīgs, bet plašs atbalsts Lagarde kundzei, kuru kā SVF izpilddirektores amata kandidāti jau ir atbalstījušas Eiropas Savienības dalībvalstis un Komisija.

Es vēlētos sniegt trīs komentārus, lai atbildētu uz dažiem no viedokļiem, kas tika pausti debašu laikā. Pirmkārt, SVF sadarbībā ar Eiropas Savienību ir bijusi svarīga nozīme valstu parādu krīzes pārvarēšanā Eiropā, un Dominique Strauss-Kahn kā Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektors tajā sniedza svarīgu ieguldījumu.

Lai gan mēs vēl joprojām saskaramies ar ievērojamu nestabilitāti dažu valstu parādu tirgus segmentos, mēs esam spējuši ierobežot valsts parādu krīzi un aizsargāt ekonomikas atveseļošanos, kas norit Eiropā. Protams, darbam ir jāturpinās, un mūs vēl joprojām gaida sarežģīti lēmumi, tostarp nākamajās jūnija nedēļās. Bet atcerēsimies, ka Eiropu nav piemeklējusi Lehman Brothers katastrofa, un mēs nodrošināsim to, lai nekas tāds nenotiktu. Tas negatīvi ietekmētu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātības situācijas uzlabošanos Eiropā.

Otrkārt, starp Komisiju, ECB un SVF ir noritējusi ļoti laba sadarbība, kas nebija pašsaprotams fakts, kad aptuveni pirms gada mēs sākām darboties saistībā ar finanšu nestabilitātes apkarošanu. Katrai no šīm trim iestādēm ir savi noteikumi, sava filozofija un sava neatkarība, un tas, ka šīs iestādes var sadarboties, lai pārvarētu šos izaicinājumus, nebija pašsaprotams fakts. Tomēr es uzdrīkstos sacīt, ka virsroku ir guvusi praktiska izpratne par krīzi, un tā ir mums ir palīdzējusi sadarboties, lai ierobežotu valstu parādu krīzi un aizsargātu ekonomikas izaugsmi.

Treškārt, es piekrītu, ka ir jāveic reformas mūsu ārējās pārstāvības jomā. Kā es minēju savā ievada runā, tagad mums ir milzīgs uzdevums vispirms pabeigt iekšējās ekonomikas pārvaldības reformas. Mēs to gatavojamies darīt, un es paļaujos uz jums, lai mēs to spētu paveikt jūnija laikā, pirms vasaras darba pārtraukuma. Tas ir ļoti svarīgi Eiropas Savienības uzticamībai šajā krīzes laikā. Tāpēc darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu šīs svarīgās Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības reformas pabeigšanu.

Ilgtermiņā mūsu mērķis ir viena pārstāvja vieta, vismaz attiecībā uz eiro zonu. Īstermiņā mums ir vajadzīga labāka praktiska un pragmatiska politikas koordinēšana starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir pārstāvētas G20 grupā, G7 grupā vai SVF. Man ir jāsaka, ka šajā ziņā es esmu redzējis virkni konkrētu uzlabojumu, tādējādi Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras ir pārstāvētas G20 grupā vai SVF, vai G7 grupā, lielākoties ir kopīgi mērķi un tās lielākoties sadarbojas kā orķestris, nevis pauž dažādus viedokļus.

Jā, mēs varam veikt daudz uzlabojumu, un mums tas ir izsmeļoši jāapspriež. Bet, kā jau es minēju, vispirms pabeigsim iekšējās pārvaldības reformu, un tad mēs varam atgriezties pie jautājuma par to, kā uzlabot ārējo pārvaldību. Jauno tirgus ekonomikas valstu tiesības nozīmē, ka Eiropas Savienības, tās iedzīvotāju un tās dalībvalstu interesēs ir tas, lai mēs būtu vienotāki un tādējādi efektīvāki savu interešu un mērķu atbalstīšanai starptautiskajā līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Edward Scicluna (S&D) rakstiski. – Neatkarīgi no tā, kura persona tiks apstiprināta SVF izpilddirektora amatā, viņai būs jāpaveic milzīgs uzdevums. Nākamos gadus, domājams, dominēs svarīgas starptautisko finanšu un ekonomikas pārvaldības reformas. Šim amatam ir vairāki izcili kandidāti, un es ceru, ka jaunā izpilddirektora izraudzīšanās pamatojas uz sasniegumiem, nevis politiku. Realitāte ir tāda, ka Eiropas Savienība globālajā līmenī — vai tā būtu G20 grupa, SVF vai PTO — neizmanto visu savu ietekmi. Tā nepauž vienotu nostāju, bet runā daudzās balsīs. Tas ir nopietns trūkumus, kas īpaši ietekmē mazākas dalībvalstis, kurām trūkst lielāku valstu diplomātiskās ietekmes. Ja vienošanās par politiskiem amatiem tiktu panākta pārredzami un demokrātiski, mēs gūtu labumu, Eiropas Savienībai aktīvāk līdzdarbojoties starptautiskās monetārās un finanšu sistēmas pārveidošanā. Ekonomikas un sociālo lietu komiteja pašlaik izstrādā ziņojumu par globālo ekonomikas pārvaldību, kas, es ceru, nodrošinās Komisijas priekšlikumus par Eiropas Savienības ārējās pārvaldības uzlabojumiem šajā jomā. Eiropas Savienība ir ekonomikas bloks, kas pārstāv vairāk nekā 450 miljonus cilvēku, un tās valūta ir pasaules starptautisko rezervju otrā valūta. Bet, ja mēs to neuztveram nopietni, to nedarīs arī pārējā pasaule.

 

18. Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Audy kunga Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sagatavotais ziņojums par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu (Α7-0160/2011).

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy, referents.(FR) Priekšsēdētājas kundze, Geoghegan-Quinn kundze, dāmas un kungi! Mēs esam šeit pulcējušies, lai izvērtētu Septīto pētniecības pamatprogrammu (2007 – 2013), kuras budžets ir EUR 51 miljardi. Tā ir lielākā programma pasaulē, un šī summa būtu jāsalīdzina ar EUR 17 miljardiem, kas bija atvēlēti 2000. – 2006. gada programmai, kas ilga piecus gadus, savukārt šī programma ilgs septiņus gadus.

Sarunas par Septīto pamatprogrammu notika 2006. gadā, un šī programma, kā jau es teicu, attiecas uz laikposmu no 2007. līdz 2013. gadam. Pēc šīm sarunām mūsu rīcībā ir trīs jauni elementi, kuru dēļ mums ir jāpievērš uzmanība programmas novērtēšanai.

Vispirms — Eiropas Savienība pārvar neveiksmi, ko tā piedzīvoja saistībā ar Lisabonas stratēģiju, kuru Eiropadome izstrādāja 2000. gadā nolūkā līdz 2010. gadam panākt, ka Eiropas Savienība kļūst par pasaules līmeņa ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas. Tagad mums ir stratēģija „Eiropa 2020”. Otrs jaunais elements: konstitucionālā līguma neveiksme. Pašlaik ir spēkā Lisabonas līgums, un tas paredz jaunas pilnvaras. Trešais elements: finanšu krīze, kura 2008. gadā sasniedza mūs no Amerikas Savienotajām Valstīm.

Ņemot vērā šos trīs elementus, mums ir jāpārdomā laikposms no 2011. līdz 2013. gadam. Mēs dzīvojam ārkārtīgi nestabilā laikposmā, kas seko krīzei, un šajā ierobežoto valsts resursu laikā aplūkojamās summas ir ievērojamas. EUR 26 miljardi ir paredzēti pirmajiem trim gadiem. Mums ir atlikuši EUR 28,5 miljardi, kurus saplānot 2011., 2012. un 2013. gadam. Tāpēc mums ir uzmanīgi jāpārdomā vēstījumus, kuru vēlamies sniegt Eiropas Komisijai, lai tā pielāgotu savu pētniecības politiku svarīgākajām mūsdienu problēmām.

Citi runātāji papildinās manis teikto, bet es vēlētos uzsvērt divus aspektus: pirmkārt, vienkāršošanu un, otrkārt, tādu būtisku problēmu risināšanu, ar kurām mēs saskaramies.

Attiecībā uz vienkāršošanu mana kolēģe Carvalho kundze sīki apspriedīs savu teicamo ziņojumu, un, komisāres kundze, mēs atbalstām Komisijas 2011. gada 24. janvāra lēmumu par unikāla reģistrēšanās mehānisma izveidi, bet mums ir jādodas tālāk. Mums ir jāvienkāršo nākotne un jāatstāj pagātne aiz muguras. Jūs kā bijusī Eiropas Revīzijas palātas locekle labi pārzināt visus šos jautājumus. Finanšu regulas trīs gadu reforma mums ļaus izstrādāt šīs vienkāršošanas tiesisko pamatojumu, bet es nedomāju, ka spēlēšanās ar pieļaujamo kļūdas risku ir pareiza rīcība. Mums ir jāvienkāršo mūsu noteikumi, un ar vienkāršošanas palīdzību mēs samazināsim kļūdu skaitu.

Es ierosinu, lai nesaskaņu gadījumā starp Komisijas revidentiem un organizācijām, kurās tiek veikta revīzija, tiktu atļauta neatkarīgu alternatīvu revīziju veikšana un vidutāja iejaukšanās, lai mums nav jālūdz Eiropas Kopienu tiesa atrisināt domstarpības, kas varētu rasties starp iestādēm, kurās veic revīziju, un Komisiju. Komisāres kundze, mums tiešām ir jāatrisina šis jautājums.

Mums ir jāatrisina svarīgas problēmas. Mums šajā stratēģijas „Eiropa 2020” rūpniecības politikā ir vairāk jāiesaista rūpniecības nozare, jo īpaši saistībā ar Eiropas patentu, un mums ir jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un sieviešu līdzdalība. Infrastruktūrai būtu jāatvēl līdzfinansējums no pamatprogrammas, Eiropas Investīciju bankas, struktūrfondu un dalībvalstu politiku līdzekļiem. Mums ir jāveicina izcilība, kā arī jānodrošina līdzsvarots pētniecības infrastruktūras sadalījums visā Eiropas Savienībā. Mēs šodien nezinām, kuras valstis pēc pieciem gadiem saņems Nobela prēmijas. Mums arī ir jāievēro mūsu starptautiskās saistības, piemēram, ITER.

Visbeidzot nākotnes labā mēs šajā ziņojumā ierosinām divkāršot pētniecības finansējumu, lai ar Eiropas Pētniecības padomes atbalstu izveidotu Eiropas Pētniecības telpu. Tas ir svarīgs aspekts, lai panāktu izaugsmi, kas mums ir vajadzīga mūsu sociālo mērķu finansēšanai un mūsu saistību ievērošanai vides aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Es vēlētos pateikties par šo iespēju jūs visus uzrunāt pirms galīgā balsojuma par Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu, kas notiks plenārsēdē rīt no rīta. Septītās pamatprogrammas īstenošana un attiecīgi virzība uz ierosināto vienoto stratēģisko satvaru pētījumiem un inovācijām veido garas mazu, bet svarīgu pasākumu kopas. Es domāju, ka šodienas debates iezīmē vienu no šiem svarīgajiem soļiem.

Ceļu uz šodienas diskusijām bruģēja mēnešiem ilgs un centīgs Audy kunga, ēnu referentu un citu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kā arī Budžeta komitejas locekļu darbs. Izvērtēšana ir bezjēdzīga, ja par tās rezultātiem neinformē, tos neapspriež, neapšauba un ja ieinteresētās puses, kuru interešu atbalsts ir šīs izvērtēšanas mērķis, šos rezultātus nepieņem vai dažkārt tos nenoraida, un Parlamentam šajā procesā, protams, ir svarīga nozīme, ne tikai izmantojot plašu pieredzes profilu, kas gūta politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, bet — vienlīdz svarīgi — dažādās jomās, kurās deputātiem ir dziļas zināšanas.

Es vēlētos sniegt dažus īsus ievada komentārus par pašu ziņojumu. Pirmkārt, šis ir ļoti informatīvs un vispusīgs ziņojums, kurā konstruktīvi aplūkoti svarīgākie Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma novērtējumā izvirzītie jautājumi. Fakts, ka termiņa starpposma novērtējuma ziņojums veicināja ļoti svarīgas iestāžu atbildes un ka šajās atbildēs, lai arī dažkārt uzsverot citus jautājumus, būtībā bija atzīti svarīgākie neatkarīgu novērtēšanas ekspertu secinājumi un ieteikumi, ir ļoti iedrošinošs.

Komisija ir gandarīta, ka Parlaments ir atzinis šā novērtējuma kvalitāti. Tā atzīmē, ka galvenie jautājumi, kas izvirzīti šajā ziņojumā, ir identiski svarīgākajiem aspektiem, kuri ir aplūkoti Komisijas atbildē, reaģējot uz novērtējuma ziņojumu. Lai gan, iespējams, nav panākta pilnīga vienprātība par visām detaļām, ir svarīgi atzīmēt, ka ir gūta kopēja izpratne par svarīgiem izceltajiem jautājumiem, jo īpaši par vajadzību pēc visaptverošas stratēģijas, lai stimulētu pētniecību un inovācijas stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā, vajadzību palielināt programmas pieejamību plašam iespējamo ieguldītāju lokam visā Eiropā, kā arī nepieciešamību turpināt procedūru vienkāršošanu, lai ļautu dalībniekiem pievērsties radošumam, nevis birokrātijai.

Komisija uzsver savu nodomu veikt konkrētus pasākumus atlikušajos Septītās pamatprogrammas darbības gados, lai īstenotu pēc iespējas vairāk konkrēto ieteikumu, ko sniedza novērtētāji. Piemēram, kā mums atgādināja Audy kungs, mēs jau esam īstenojuši trīs konkrētus Septītās pamatprogrammas vienkāršošanas pasākumus, proti, vidējo personāla izmaksu plašāku izmantojumu, vienkāršākas procedūras MVU īpašniekiem – uzņēmuma vadītājiem, kā arī esam izveidojuši atļaušanas komiteju, lai nodrošinātu vienotu noteikumu interpretāciju.

Tomēr ieteikumi un viedokļi, kas pausti šajā termiņa vidusposma novērtējumā, protams, ir ārkārtīgi svarīgi turpmāko pasākumu sagatavošanai pētniecības un inovāciju jomā. Tas ietvers vajadzīgo lēcienu attiecībā uz vienkāršošanu, ko nodrošinās vienots stratēģiskais regulējums, jauni dalības noteikumi un — ar jūsu palīdzību — pārskatīta, lietotājiem draudzīga Finanšu regula.

Komisija vēlas turpināt šīs debates gaidāmajās diskusijās. Ņemot vērā minēto, jūsu šodien sniegtie komentāri un jautājumi palīdzēs vēl vairāk padziļināt mūsu izpratni.

 
  
MPphoto
 

  Carl Haglund, Budžeta komitejas atzinuma sagatavotājs.(SV) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties mūsu brīnišķīgajai komisārei par viņas stingro atbalstu pētniecībai, un es vēlētos pateikties arī referentam. Man ir tas gods pildīt Budžeta komitejas referenta pienākumus jautājumos, kas saistīti ar pētniecību, un man ir daži īsi komentāri no mūsu komitejas puses.

Es gribētu sākt ar kritisku piezīmi par to, ka būtu labi, ja šāda veida novērtējums tiktu saņemts laikus. Tas atvieglotu mūsu darbu, bet attiecībā uz visiem pārējiem aspektiem tas ir labs novērtējums. Budžeta komiteja uzskata, ka turpmāk ir svarīgi labāk nostiprināt saikni starp pētniecību un rūpniecību, lai praksē faktiski izmantotu jaunu inovāciju un ideju sniegtās iespējas.

Mēs arī vēlētos uzsvērt faktu, ka mums ir jābūt drosmei uzņemties riskus. Bez riskiem mēs negūsim labus rezultātus, kurus vēlamies panākt. Vēl viens aspekts, ko minēja pati komisāre, bija jautājums par procesu vienkāršošanu un pastāvošās birokrātijas ierobežošanu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Visbeidzot es jums vēlētos atgādināt, ka mums Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros ir jāspēj īstenot stratēģija „Eiropa 2020”. Mēs nevaram gaidīt nākamo programmu.

 
  
MPphoto
 

  Maria Da Graça Carvalho, PPE grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt, apsveicot referentu par teicamu ziņojumu un stilu, kādā viņš veica darbu. Pašreizējā pamatprogrammai ir stratēģiski svarīga konkurētspējai un piemērotībai darba tirgum Eiropā. 50 % no tās finansējuma vēl ir jāizlieto. Tādējādi pašreizējās programmas termiņa vidusposma pārskats ir ļoti svarīgs, lai otrajā darbības posmā tā spētu sniegt efektīvu ieguldījumu Eiropas ekonomikas atveseļošanā.

Saistībā ar galvenajiem ieteikumiem attiecībā uz pārskatu es vēlētos izcelt to, ka ir svarīgi vienkāršot piekļuvi līdzekļiem, pielāgot tematiskās prioritātes un noteikumu piemērotību jaunām problēmām. Piekļuves vienkāršošana pētniecības līdzekļiem ļaus padarīt vienkāršākus un precizēt noteikumus un procesus, kā arī palielināt to pārredzamību. Tāpēc visi ziņojumā sniegtie ieteikumi, kas attiecas uz vienkāršošanu, bet nerada vajadzību pārskatīt finanšu noteikumus, ir jāiekļauj Septītajā pamatprogrammā. Es vēlētos apsveikt Komisiju saistībā ar pasākumiem, kas jau ir īstenoti.

Otrkārt, es vēlētos, lai vairāk tiktu uzsvērtas tematiskās jomas, kuras ir ļoti svarīgas Eiropas nākotnei, piemēram, energodrošība, vide un veselības aprūpe.

Treškārt, noteikumu piemērošana dalībai jaunos izaicinājumos, piemēram, nodrošinās lielāku mazo un vidējo uzņēmumu un jauno pētnieku līdzdalību šajos projektos.

Visbeidzot es atbalstu vadlīnijas nākamajai pamatprogrammai. Es īpaši uzsvērtu ieteikumu nākamajā Eiropas Savienības finanšu regulējumā ievērojami palielināt zinātnei un inovācijām atvēlētos budžeta līdzekļus. Tikai tā Eiropa kļūs konkurētspējīgāka un pārticīgāka.

 
  
MPphoto
 

  Britta Thomsen, S&D grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties Audy kungam par viņa teicamo sadarbību, sagatavojot pētniecības pamatprogrammas pārskatu. Eiropas Savienība saskaras ar lielu izaicinājumu, ko rada tādas valstis kā Ķīna, Indija un Brazīlija. Šajās valstīs notiek ievērojama ekonomikas attīstība. Tāpēc mums ir jāgūst vēl lielāki panākumi, radot izaugsmi un darbavietas ar pētniecības un inovāciju palīdzību, pretējā gadījumā Eiropas Savienība tiks izslēgta no sacīkstēm zināšanu jomā.

Septītā pamatprogramma ir bijusi veiksmīga, bet ir iespējams veikt uzlabojumus. Apspriežot Astoto pamatprogrammu, man ir trīs prioritātes. Mums ir jāvienkāršo pieteikšanās un ziņošanas procedūras. Mums vienkārši ir jārisina birokrātijas jautājums. Otrkārt, mums ir jābūt drosmei, lai virzītos uz brīvības un elastības mērķa sasniegšanu. Pašiem pētniekiem būtu jāspēj brīvi izvēlēties svarīgākās pētniecības jomas, un īpaši svarīgi ir tas, lai programma būtu pietiekami elastīga un spētu risināt nākotnes problēmas. Tas nodrošinās labākus rezultātus. Mums arī jāuzlabo savas spējas strādāt un domāt starpdisciplinārā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Frédérique Ries, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētājas kundze! Septītā pētniecības pamatprogramma ir lielākā pētniecības programma pasaulē: tās pašreizējam periodam, proti, laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, atvēlētais budžets ir EUR 54,6 miljardi, un tās ietvaros līdz šim ir finansēti vairāk nekā 9 000 projekti. Jautājums ir par to, vai tās rezultāti ir šā ievērojamā ieguldījuma vērti.

Spriežot pēc iepriekšējām runām, manuprāt, jautājuma uzdošana nozīmē daļēju atbildi. Eiropa cenšas darīt visu iespējamo, un mēs zinām tā galvenos iemeslus, jo mums tie ir norādīti: runājot vispārīgi, attiecībā uz pētniecību un attīstību Eiropā pastāv lielas atšķirības starp dienvidu un ziemeļu valstīm, Eiropa arī atpaliek uzņēmumu izdevumu ziņā pētniecības un attīstības jomā, un pētniekiem un MVU ir grūti piekļūt dažādām programmām, kā norādīja referents.

Ir iespēja saglabāt optimismu, un labi, ka tā, jo Padome, Parlaments un Komisija ir vienisprātis šajā jautājumā un apzinās vajadzību novirzīt Eiropas pētniecības un inovāciju uzsvaru uz svarīgām pastāvošajām sociālajām un ekonomiskajām problēmām. Es, protams, domāju par klimata pārmaiņām, kas jau tika apspriestas, bet es arī domāju par energodrošību, periodu pēc Fukušimas negadījuma, kura pārvaldība būs jānodrošina, kā arī pārtikas nekaitīguma jautājumu, kuru satricināja E. coli baktērija.

Ir svarīgi arī izvairīties no pārāk liela darba veikšanas uzreiz — šajā ziņā es, bez šaubām, atbalstu Audy kunga vēlēšanos noteikt skaidri definētas Eiropas pētniecības prioritātes. Šī doma ir pausta ziņojuma 9. pantā. Eiropai ir jānodrošinās ar iespējām īstenot konkrētus svarīgus mērķus. Referents arī minēja EUR 28 miljardus, kas vēl ir jāsadala atlikušajiem trim programmas darbības gadiem.

Tā kā mēs runājam par konkrētām prioritātēm un jomām, es noslēgšu savu runu, īpaši pieminot vienu šādu jomu — nanotehnoloģijas —, kurā, manuprāt, ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, ņemot vērā daudzās nozares, kurās šīs tehnoloģijas varētu izmantot, proti, medicīnā, lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanā, elektroiekārtu, jaunu materiālu un jaunu enerģiju jomā. Jā, šīs revolūcijas sākšana ir atkarīga no mūsu ekspertiem, bet Eiropas Savienībai — un es tūlīt beigšu savu runu — ir jāuzņemas vadība un jāiekaro šī bezgalīgi mazo daļiņu joma.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Pētniecība un inovācijas ir svarīgas izaugsmes nodrošināšanai un mūsu lielāko problēmu atrisināšanai. Esmu redzējusi, kā ar Eiropas līdzekļiem tiek finansēta virkne teicamu pētījumu gan projektos, kuru ietvaros notiek sadarbība ar nozari, gan pārrobežu projektos, kā arī individuālu ekspertiem – zinātniekiem paredzētu subsīdiju gadījumā.

Tomēr Eiropas pamatprogrammai ir birokrātiskākās programmas reputācija pasaulē. Komisāres kundze, es vēl joprojām uzskatu, ka jūs vienkāršošanas labā varat darīt vairāk. Naudas līdzekļi ir ierobežoti, un finansējumam ir ātri jānonāk pie zinātniekiem laboratorijās, ne tikai pie tām personām, kuras aizpilda veidlapas un pārbauda kontus.

Nav iespējams finansēt visus piedāvājumus, un pētniecības jomā noteikt pievienotās vērtības apjomu, protams, ir grūti, bet es nedomāju, ka kopēja Eiropas rezultātu novērtēšanas sistēma ir vienīgais ceļš uz priekšu. Mums ir vajadzīgi zinātnieki, kuri spēj konkurēt ar labākajiem pasaules speciālistiem, un viņi ir jānovērtē pasaules līmenī. Mēs arī nedrīkstam apdraudēt izcilības principu. Piemēram, Eiropas Pētniecības padome ir darījusi daudz, lai atbalstītu individuālus pētniekus. Ja padomes pilnvaras tiks mainītas, paredzot atbalsta sniegšanu projektiem, kurus īsteno grupa, tas nedrīkst negatīvi ietekmēt izcilu personu atbalstu.

Es vēlētos, lai pētniecība saņemtu vairāk līdzekļu, bet mūsu rīcībā nav neizsmeļams bankas konts. Es, tāpat kā mana grupa, nevaru atbalstīt Eiropas Savienības budžeta divkāršošanu vienā jomā, neuzņemoties saistības uzskatāmi parādīt, no kurienes šos līdzekļus var iegūt. Tā vietā mēs vēlētos, lai valsts nauda tiktu izmantota gudrāk — gan kopā ar privātiem ieguldījumiem, gan ar labāku publisko iepirkumu palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos sākt, izsakot pateicību Audy kungam par darbu, ko viņš ir paveicis, un par teicamo veidu, kā viņš ar mums visiem sadarbojās visās grupās, kā arī par atsaucību, ko viņš apliecināja procesa gaitā.

Manuprāt, šis Septītās pamatprogrammas pārskats ir absolūti izšķirošs. Es nevaru pārspīlēt tādu jautājumu nozīmi kā pārredzamība, vienkāršošana un pārdale, kuri ir būtiski un skaidri izklāstīti šajā ziņojumā un Parlamenta pieņemtajās nostājās.

Manuprāt, pētniecība un inovācijas ir svarīgs ieguldījums godīgākam un ilgtspējīgākam attīstības modelim, kurā vairāk ņemts vērā pārdales princips, tāpēc mēs nevaram pieļaut dažu faktoru atmešanu. Tā kā daudzi faktori te jau ir minēti, es pieminēšu tos, kuri bieži tiek aizmirsti.

Pirmkārt, pārskatā skaidri redzams, ka pētniecības finansējuma sadalījums vēl aizvien ir pārlieku koncentrēts, un mēs nevaram atļauties to ignorēt. Dažas valstis, pētniecības vienības un centri, kā arī lieli rūpniecības uzņēmumi spēj vieglāk piekļūt pētniecības finansējumam nekā pārējās ieinteresētās puses. Mēs nevaram piekrist šādam modelim. Mums ir jāpanāk lielāka jauno dalībvalstu un dienvidu valstu dalība, kurām šajā gadījumā ir vislielākā vajadzība piekļūt finansējumam.

Otrkārt, es uzskatu, ka ir jāpalielina arī faktisko dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) vēl joprojām ir būtiska problēma.

Treškārt, piezīme par pētniecības darba nestabilitāti: augstas kvalitātes vai izcila pētniecība nebūs iespējama, ja mēs turpināsim pieļaut, ka atsevišķās Eiropas daļās pētnieku darba apstākļi nav šāda vārda cienīgi. Tomēr es galvenokārt vēlētos pateikties par paveikto darbu. Es domāju, ka tas Parlamentam ir svarīgs solis.

 
  
MPphoto
 

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Audy kungam par viņa teicamo ziņojumu. Septītā pamatprogramma ir viena no lielākajām pētniecības programmām pasaulē, un ir labi, ka mēs veicam tās termiņa vidusposma novērtējumu.

Vispirms — esmu gandarīta par vienbalsīgo aicinājumu īstenot vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz mūsu noteikumiem par finansēšanas metodēm. Otrkārt, ir svarīgi, lai mēs pastiprināti pievērstu uzmanību neatbilstīgajai MVU līdzdalībai programmā un lai mēs aicinātu īstenot pasākumus šīs līdzdalības uzlabošanai, jo īpaši tāpēc, ka turpmākā izaugsme un darbavietu radīšana Eiropas Savienībā ir atkarīga no MVU. Treškārt, es stingri atbalstu Marijas Kirī pasākumu kopumu. Es arī vēlētos piebilst, ka vidējā termiņā būtu svarīgi izstrādāt mehānismu, lai novērtētu inovācijas politiku un programmu panākumus un izmērāmo ietekmi Eiropas Savienībā.

Nobeigumā man jāsaka, ka Septītās pamatprogrammas finansējuma līmenis ir jāsaglabā, jo mēs saprotam, ka ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir noteicoši, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Herbert Reul (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos pateikties Audy kungam un maniem kolēģiem, kuri strādāja pie šā ziņojuma. Šāds pārskats, protams, ir svarīgs priekšnosacījums secinājumiem, kas mums ir jāveic. Mēs visi noteikti piekristu, ka jautājums par ieguldījumiem pētniecībā ir ļoti svarīgs Eiropas nākotnei. Tomēr to, vai mums būs drosme no šīs situācijas izdarīt secinājumus, mēs redzēsim turpmāk, sākot nākamo kārtu. Vai mums ir drosme to paveikt, un vai mēs spēsim sniegt atbilstīgus finanšu resursus? Visi saka, ka mēs spēsim, bet tas būs sarežģīti. Kā mēs spēsim izmantot pieejamos resursus efektīvāk? Esmu ļoti pateicīgs par faktu, ka šajās debatēs mēs esam pievērsuši lielu uzmanību vienkāršošanas jautājumam, tostarp saistībā ar Carvalho kundzes ziņojumu. Kā mēs īstenosim pasākumus vienkāršākā, ātrākā un efektīvākā veidā un kā mēs panāksim labākus rezultātus ar pieejamo resursu palīdzību? Papildus jautājumam par pienācīgu finansējumu šis ir vēl viens svarīgs jautājums.

Treškārt, mums ir jānodrošina (un šajā ziņā es iebilstu dažiem maniem kolēģiem), lai mēs neveiktu līdzekļu sadali saskaņā ar principu „ikviens saņem mazliet”. Šāds princips pētniecības līdzekļiem mums nebūtu jāpiemēro. Pētniecības līdzekļus var piešķirt tikai atbilstīgi izcilības principam. Diemžēl rezultātā līdzekļi netiek sadalīti vienlīdzīgi visu dalībvalstu vidū. Tas nozīmē, ka mēs saskaramies ar milzīgu uzdevumu, proti, nodrošināt, ka uzlabojumi tiek veikti tieši tajās dalībvalstīs, kuras vēl neatbilst izcilības kritērijam. Lai to īstenotu, mums noteikti ir vajadzīgi citi instrumenti, jo šis jautājums vēl nav atrisināts. Turpmāk mums būs vajadzīga virkne instrumentu — nevis lai nodrošinātu vienlīdzīgu līdzekļu sadali, bet tādēļ, lai citi līdzekļi ar citiem instrumentiem tiktu izmantoti konkrētu aspektu uzsvēršanai.

Visbeidzot mums ir jāfinansē mazāks skaits projektu. Mēs nevaram izvairīties no lēmuma pieņemšanas par to, kuriem pamataspektiem vēlamies pievērsties. Ja ikviens ieviesīs jaunu tēmu, tas ilgtermiņā nesniegs pozitīvu ieguldījumu pētniecības finansējumā. Mums ir jābūt drosmei noskaidrot to, kas ir īpaši pozitīvi vērtējams, un to — ko mēs vēlamies turpināt finansēt.

 
  
MPphoto
 

  Teresa Riera Madurell (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Kādā mērā mūsu pētniecības un izstrādes sistēmā noteiktie trūkumi ir kļuvuši par priekšrocībām, pateicoties Septītajai pamatprogrammai?

Bija jāstimulē fundamentālie pētījumi, un attiecīgi tika izveidota Eiropas Pētniecības padome, no kuras tiks prasīti labāki darba rezultāti, turpmāk apvienojot izcilību un kohēziju. Bija vajadzīgs lielāks skaits pētnieku, un tika ieviesta Marijas Kirī pasākumu kopa, kurā vēl joprojām ir jāveic vēl lielāks darbs. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) vēlējās lielāku līdzdalību, un mēs veiksmīgi esam panākuši rādītāju, kas tuvojas 15 %, un to ar lielākas vienkāršošanas palīdzību varētu uzlabot. Bija vajadzīgs arī lielāks finansējums, jo īpaši — lielāks privātais finansējums, un šis jautājums vēl aizvien ir problemātisks ne tikai krīzes dēļ, bet arī tāpēc, ka, godīgi sakot, zināmus instrumentus, piemēram, kopīgās tehnoloģijas ierosmes, varētu uzlabot.

Audy kungs, tomēr man nav nekādu šaubu, ka, pateicoties secinājumiem, kas gūti šajā termiņa vidusposma pārskatā, pamatprogramma sasniegs vēl augstāku izcilības līmeni. Apsveicu jūs saistībā ar šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Vladko Todorov Panayotov (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties ekspertiem no Komisijas un referentam Audy kungam par paveikto darbu.

Šā termiņa vidusposma retrospekcija ir ļoti svarīga. Eiropas Savienībai trūkst reaģēšanas spēju, tāpēc tā nespēja īstenot Lisabonas stratēģijas mērķus. Tomēr attiecībā uz pētniecību un inovācijām ir vairāki aspekti, kuros Eiropas Savienībai vēl aizvien ir vadoša nozīme un ar kuriem tā var lepoties.

Eiropas Savienība saskaras ar daudzām problēmām, un tās ne vienmēr piemeklē arī tās konkurentus, tomēr Eiropas Savienība vēl aizvien spēj ar tiem sacensties. Es ar to domāju faktu, ka Eiropas Savienībā nav dabisku energoresursu atradņu, kas noteikti traucē attīstībai un inovācijām. Es arī atsaucos uz Eiropas iedzīvotāju novecošanu, kas ir vēl viena Eiropas Savienību raksturojoša problēma. Tomēr Eiropas Savienībai vides aizsardzības jomā ir mērķtiecīgākie un saistošākie noteikumi. Tai ir arī augstākie sociālie standarti, un tā nodrošina darba ņēmēju tiesību ievērošanu.

Es domāju, ka mēs ar šo faktu varam lepoties. Mēs dzīvojam kontinentā, kurā zināmas vērtības vēl joprojām ir uzmanības centrā, un globalizācijas ietekme uz tām nav īpaši liela. Manuprāt, nav iespējams kļūt par ilgtspējīgāko uz zināšanām pamatoto ekonomiku pasaulē, neievērojot vērtības, kuras raksturo Eiropas sabiedrību. Manuprāt, tas turpmāk atmaksāsies.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR). (PL) Priekšsēdētājas kundze! Inovāciju pieaugums Eiropas Savienībā ir viens no noteicošajiem ekonomikas izaugsmes elementiem, jo īpaši krīzes laikā. Referents pamatoti pastiprināti uzsvēra šo aspektu. Diemžēl man šķiet, ka daži būtiski jautājumi tika aplūkoti pārāk vispārīgi. Tomēr vispirms ir vērts pieminēt salīdzinoši nelielo naudas summu, kas ir paredzēta inovācijām jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Varētu gandrīz sacīt, ka šajā gadījumā milzīgā atšķirība un nevienlīdzība starp vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir šokējoša. Ziņojumā tas tika minēts tikai vienā teikumā. Šo valstu nelielā līdzdalība tiek uztverta negatīvi, un tā negatīvi ietekmē Eiropas Savienības ilgtspējīgu attīstību, kā arī tās kohēziju.

Šajā saistībā ir vērts norādīt, ka par spīti EUR 86 miljardiem, kas piešķirti pētniecībai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam, nekas neliecina par pārmaiņām šajā situācijā, tāpēc saistībā ar līdzekļiem, kas inovācijām tiks piešķirti Kohēzijas fonda ietvaros nākamajā finanšu perspektīvā, būtu vairāk jāņem vērā līdzekļu līdzsvarotas pārvaldības faktors attiecībā uz vecajām un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Galu galā šī inovācija ir iespēja šīm jaunajām Eiropas Savienības valstīm, un Eiropas vispārējās interesēs būtu vienotā veidā jāattīsta arī šo valstu zinātne un jaunās tehnoloģijas.

Ir jāuzsver arī tas, ka problēmas saistībā ar pētniecībai paredzētiem līdzekļiem galvenokārt skar mazos un vidējos uzņēmumus. Ņemot vērā monetārās politikas nostiprināšanu finanšu un ekonomikas krīzes dēļ, tiek ierobežoti aizdevumi, kas ir svarīgi ar inovācijām saistītiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Šī situācija ir jāņem vērā, lai atvieglotu šādiem nolūkiem paredzētu aizdevumu piešķiršanu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir jāpiemin arī tas, ka šajā jomā ir jāvienkāršo administratīvās procedūras.

 
  
MPphoto
 

  Amalia Sartori (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlētos pateikties Audy kungam un visai Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai par teicamo darbu un par noderīgajām debatēm, kas ir attīstījušās saistībā ar šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu.

Manuprāt, ir tikai viens aspekts, kas šodien te nav ticis minēts, un tā ir vajadzība atzīt, ka Eiropa pētniecības un inovāciju ziņā pašlaik zināmā mērā atpaliek.

Mēs labprāt lepojamies ar gūtajiem rezultātiem, bet būtu vienlīdz pozitīvi vērtējams, ja mēs atzītu, ka dažās jomās mēs atpaliekam ne tikai aiz mūsu tradicionālā sāncenša — Amerikas Savienotajām Valstīm, bet arī aiz tādiem ļoti spēcīgiem konkurentiem kā Ķīna un citas valstis.

Tāpēc, manuprāt, ja Eiropa nevēlas sabrukt pati pār savu galvu un iet bojā, tai ir jāpieņem lēmums veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās. Tomēr tas nav lēmumu, kas mums ir jāpieņem šovakar, šo debašu laikā, bet drīzāk plašāku debašu kontekstā, kuras ir saistītas ar finanšu perspektīvu un jautājumu par to, kā izmantot mūsu rīcībā esošos līdzekļus. Runājot īsi, tas noteikti ir vissvarīgākais jautājums!

Tomēr es uzskatu, ka visi Audy kunga un Carvalho kundzes aplūkotie jautājumi, kuriem es pievērsīšos citās runās, ir pelnījuši uzmanību. Tie ietver vienkāršošanu, vajadzību koordinēt finansējumu, centienus tālāk izstrādāt stratēģiju „Eiropa 2020”, izcilību un inovācijas, vienlaikus atspoguļojot faktu, ka saistībā ar visiem šiem jautājumiem pastāv divi svarīgākie aspekti: pirmais ir mazie un vidējie uzņēmumi, Eiropas dzīvības avots un joma, kurā mums ir jāveicina inovācijas, un tas ir jādara ar vienkāršošanas palīdzību. Otrs aspekts ir lielie pētniecības centri — mums tiešām vajadzētu vairāk šādu centru.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Trautmann (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, dāmas un kungi! Šajā ļoti teicamajā ziņojumā, ko ir sagatavojuši mūsu kolēģi, ir apkopotas visas mūsu diskusijas ar nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem. Es neaplūkošu viņu veikto novērtējumu par mūsu Septīto pamatprogrammu: tā ir vajadzīga, bet pārāk birokrātiska un sarežģīta.

Es tikai vēlētos uzsvērt divus aspektus. Pirmkārt, inovācijas. Parlaments ir apsolījis tās atbalstīt, bet to nedrīkst darīt uz fundamentālo pētījumu rēķina. Kā mēs labi zinām, galvenais pētniecības rezultāts ir zināšanas, kurām seko iespēja uzlabot ekonomikas vai rūpniecības nozarē gūtos rezultātus. Ir skaidri jānošķir manipulēšana ar fundamentālajiem pētījumiem un to nostiprināšana.

Otrkārt, finansēšana. Mēs visi piekrītam, ka budžetam būtu jāatbilst mūsu mērķiem. Es par šo jautājumu par varētu sacīt, ka mums ir jābūt inovatīviem, vienlaikus saglabājot saskaņotību. Ir bezjēdzīgi radīt vēl vairāk instrumentu — tā vietā palielināsim jau pieejamo instrumentu efektivitāti. Šajā ziņā riska dalīšanas finanšu mehānisms ir tiešām veiksmīgs, bet tā izmantošanā ir vairāk jāiekļauj MVU un pētniecības infrastruktūra. Tāpēc es aicinu Komisiju darīt visu iespējamo, lai atrisinātu domstarpības pēc iespējas ātrāk, ņemt vērā šajā ziņojumā ierosinātos darbības virzienus.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE).(SL) Priekšsēdētājas kundze! Septītā pamatprogramma stājās spēkā 2007. gadā pēc 12 jaunu dalībvalstu uzņemšanas Eiropas Savienībā. Šīs divas būtiskās paplašināšanās, bez šaubām, ir palielinājušas dažādību Eiropas Savienībā.

Saistībā ar to rodas jautājums: vai Septītajā pamatprogrammā ir pienācīgi ņemta vērā šī dažādība, t. i., vai tā ir izstrādāta tā, lai vienādā mērā veicinātu pētniecības izcilību visā Eiropas Savienībā. Ziņojumā ir noteikti konkrēti modeļi, no kuriem es īpaši atzīmēju divus.

Pirmkārt, pētnieku, kuri pārstāv zināmas Eiropas Savienības daļas, jo īpaši mazāk attīstītus reģionus un valstis, kuras pievienojās Eiropas Savienībai 2004. gadā vai vēlāk, ģeogrāfiski nevienmērīga un neliela līdzdalība projektos.

Otrkārt, ļoti maz pētnieku no mazākām dalībvalstīm veic projektu koordinatoru pienākumus. Es šo situāciju līdz šim esmu skaidrojusi ar faktu, ka galvenais atlases kritērijs saistībā ar Septīto pamatprogrammu ir pētniecības izcilība. Tas noved pie secinājuma, ka pētniecības kvalitāte reģionos, kuru līdzdalība projektā ir ļoti neliela, ir zema.

Varētu rasties jautājums, vai tas ir patiesais iemesls. Šādus paziņojumus nevajadzētu veikt patvaļīgi. Tāpēc es esmu aicinājusi Komisiju izpētīt šādu projektu un koordinatoru visai nevienmērīgo ģeogrāfisko pārstāvību.

Galu galā, to dalībvalstu interesēs, kuras atpaliek no Eiropas Savienības pētniecības izcilības, ir izmantot Eiropas Struktūrfondu līdzekļus, lai nostiprinātu savas zinātnes un pētniecības nozares. Šādai iespējai būtu jābūt arī nākamajā finanšu plānā.

Tomēr struktūrfondi būtu jāizmanto tikai tajās dalībvalstīs, kurām tie ir piešķirti. Doma, ka šādiem līdzekļiem būtu jāplūst no mazāk attīstītajām valstīm uz attīstītākām valstīm, lai tās, piemēram, varētu attīstīt savu pētniecības infrastruktūru, ir nepieņemama, jo atšķirības starp reģioniem tikai padziļinātos. Es ceru, ka Komisija spēs gaisināt šaubas par vienādām iespējām dažādu Eiropas Savienības reģionu un valstu pētniekiem un koordinatoriem, protams, ar nosacījumu, ja viņi atbilst prasībai par pētniecības izcilību.

 
  
  

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  António Fernando Correia De Campos (S&D).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos sākt ar apsveikumiem Audy kungam saistībā ar viņa teicamo ziņojumu. Lai gan termiņa vidusposma pārskats aizkavējās, tajā bija norādīti svarīgākie Septītās pamatprogrammas aspekti: tās pārmērīgā birokrātija, nozares intereses trūkums, tās milzīgais jauno instrumentu skaits un to komplicētība, kā arī maksājumu lēnā virzība. Ir arī pieaudzis risks saistībā ar lielu spēkā esošās pamatprogrammas līdzekļu pārskaitījumu veikšanu uz liela mēroga programmām, kuras piedāvā apšaubāmu pievienoto vērtību. Tomēr ziņojumā bija norādīti arī pozitīvi elementi, piemēram, spēcīgāka starptautiskā sadarbība starp pētnieku grupām, kuras strādā pie kopīgiem projektiem, atsevišķi veiksmes stāsti, piemēram, Eiropas Pētniecības padome, un labāks dzimumu līdzsvars.

Zināmi elementi ir jānosaka par prioritātēm: pirmkārt, programmas vienkāršošana un, otrkārt, zinātniskās izcilības veicināšana ne tikai atsevišķās valstīs, bet visā Eiropā, spēcīgāka saikne starp pamatprogrammu un inovācijām, kā arī ar instrumentiem, kas ir vērsti uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un uzņēmējdarbību. Programma „Eurostars” ir tā veiksmīgākais piemērs, un ir jāturpina tās attīstība.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums gluži vienkārši ir jānostiprina pētnieku kopiena un tādējādi Eiropas ekonomikas spēks starptautiskās konkurences kontekstā. Tāpēc mums ir jāizskata, kādi pašu resursi mums varētu būt pieejami Astotajā pētniecības pamatprogrammā. Es vēlētos aicināt komisāres kundzi izmantot ienākumus, kas gūti no emisiju tirdzniecības sistēmas, lai patiešām atrisinātu problēmu saistībā ar CO2. Tas būtu svarīgs sākuma punkts.

Mums būtu pieejami desmitiem miljardi eiro, kuru mēs varētu izmantot „saprātīgas enerģijas” programmai, mūsu plašajam bateriju platformu klāstam un daudzajiem veidiem, kā sevi nodrošināt ar ilgtspējīgu vidi. To varētu apspriest ar komisāru Lewandowski kungu un, protams, ar finanšu ministriem.

Mums arī ir jānostiprina Konkurences un inovāciju programma (KIP). Manuprāt, jo īpaši KIP ietvaros, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas būtu jāizmanto, lai nodrošinātu vajadzīgo aprīkojumu un aparatūru, kas pētniekiem ļautu sazināties ātrāk, labāk un efektīvāk, izmantojot jaunāko tehnoloģiju. Optiskās šķiedras integrācija satelīta aprīkojumā un attiecīgu klasteru izveidošana, kā arī Eiropas Tehnoloģiju institūta izveide būtu sensacionāls pasākums.

Šajā ziņā mums vienkārši ir jāiepazīstina mūsu izglītības iestādes, proti, profesori, skolotāji un pirmsskolas iestāžu audzinātāji ar pētījumu saturu, ko veic Septītās pētniecības pamatprogrammas un KIP, kā arī daudzu citu programmu ietvaros. Mums vienkārši ir vajadzīgi skolēni un studenti, kuriem ir piekļuve jaunākajām mūsdienu zināšanām.

Visbeidzot, Eiropas Pētniecības padome strādā teicami, un pēc iespējas drīzāk ir jānodrošina plaša sabiedrības piekļuve tās veiktajam darbam. Es vēlreiz vēlētos īpaši pateikties Audy kungam par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un, kā norādīja arī Correia De Campos kungs, programma „Eurostars” turpmāk varētu kļūt par vienu no svarīgākajiem projektiem.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms man arī ir jāapsveic Audy kungs par viņa darbu pie šā ziņojuma. Mūsu spēja vienot un saskaņot mūsu centienus pētniecības jomā nosaka mūsu ekonomikas konkurētspēju. Es atbalstu domu, ka labāka koordinēšana, saskaņotība un sinerģija starp Septīto pamatprogrammu un struktūrfondiem, kā arī Kohēzijas fondu varētu uzlabot arī to dalībvalstu pārstāvju līdzdalību, kuras pašlaik nav pietiekami pārstāvētas. Kopīga pārrobežu pētniecība ir jāsaglabā kā prioritāte. Dalībvalstīm ir jāsadarbojas, nevis jākonkurē. Panākumu līmeni, kas līdz šim ir bijis pieticīgs, ir iespējams uzlabot, vienkāršojot administratīvos un finanšu noteikumus.

Noslēgšu savu runu angļu valodā: šā gada sākumā komisāre Quinn kundze norādīja, ka „mums ir jāatbrīvojas no birokrātijas. Mums ir vajadzīgi vienkārši un skaidri noteikumi, kas tiek stingri un saskanīgi piemēroti”. Šodien es jūs, komisāres kundze, aicinu mūs atbalstīt, lai no vārdiem pārietu pie darbiem. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Lambert van Nistelrooij (PPE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, referenta kungs! Dažkārt ir labi atskatīties uz pagātni, jo īpaši tādā laikā kā pašreizējais un tieši pirms finanšu regulējuma un šā Parlamenta likumdošanas programmas noteikšanas.

Kļūst skaidrs, ka zinātniskā pētniecība Eiropā ir vislabākajā kvalitātē. Problēma ir saistīta ar jautājumu, kā pārvērst šo pētniecību precēs un kā organizēt visu ķēdi. Nav šaubu par to, ka nav jēgas milzīga patentu skaita radīšanai, kas tiek pārdoti visā pasaulē, ja izrietošā pievienotā vērtība tad nonāk citās pasaules daļās. Tādējādi mums ir jāpiesaista mūsu iedzīvotāju interese un jāpanāk viņu iesaistīšanās — mums viņi ir atbilstīgi jāmāca, lai viss process notiktu šeit.

Man ir vēl viens komentārs. Mēs runājam par izcilību, bet tai ir jābūt pastāvīgai vērtībai, nevis zināšanām bez jebkāda piesaistes punkta. Izcilībai ir jāsakņojas reģionos un pilsētās. Nedrīkst pieļaut situāciju, ka šī lielā pievienotā vērtība ir atrodama tikai lielpilsētu reģionos. Mums kā Parlamenta deputātiem ir pienākums nodrošināt, lai tiktu apvienoti pētniecības radītie rezultāti ar to, kā šos rezultātus iespējams izmantot inovāciju ziņā. Jūs esat izveidojuši paši savi „Jauninājumu Savienību” ar ļoti labām iniciatīvām, un ir pieejama arī virkne citu līdzekļu, piemēram, struktūrfondi, ko var izmantot šiem nolūkiem. Nākamo gadu laikā mums ir jāizmanto nosacījumi. Šajā ziņā mums arī ir jānodrošina, lai reģioni, kuri nedaudz atpaliek, veiktu ieguldījumus specializācijā. Tas var notikt arī ar pašu dalībvalstu līdzekļu palīdzību, ne tikai izmantojot Eiropas Savienības finansējumu. Šādā veidā tiek radīts kopīgs plāns, un šajā ziņā ir ļoti svarīgi arī instrumenti, piemēram, kopīga plānošana.

Man ir vēl divas īsas piebildes. Pirmkārt, mums ir jāturpina programmas, kuras ir saistītas ar riska uzņemšanos. Šī iniciatīva, proti, Eiropas Investīciju bankas riska dalīšanas finanšu mehānisms, ir darbojusies ļoti labi. Otrkārt, Carvalho kundze, jūs, bez šaubām, esat veikusi ļoti labu darbu. Birokrātijas mērogs ir samazinājies. Tagad atteiksimies no kontroles pār šīm kopīgajām tehnoloģiju iniciatīvām, kurās 50 % ietekme ir nozares ziņā, tomēr mēs turpinām darboties tā, it kā tās būtu valsts sektora organizācijas! Tas vienkārši nevar darboties.

Es jums pateicos par šo termiņa vidusposma pārskatu. Tas ir ļoti svarīgs, un, kad tiks pieņemti jauni noteikumi, mēs tos pārvērtīsim jaunās iespējās.

 
  
MPphoto
 

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE). (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties referentam par paveikto darbu. Svarīgākais jautājums, kuru es vēlētos uzsvērt, ir spēkā esošo noteikumu un procedūru vienkāršošana attiecībā uz programmām, ar kurām sniedz atbalstu pētniecības un inovāciju pasākumiem, un vajadzība noteikt cēloņus, kādēļ jaunās Eiropas Savienības valstis nav pietiekami pārstāvētas. Nākamajai pamatprogrammai ir jānodrošina atbilstība pašreizējām vajadzībām tā, lai katra valsts spētu attīstīt pētniecības jomu, pētniecības pasākumus un inovācijas ar kopējo finanšu instrumentu palīdzību, kuri labas pārvaldības gadījumā sniegtu iespēju vērst pasākumus uz sociālajām un ar tirgu saistītajām vajadzībām.

Būtisks uzdevums ir nodrošināt iespēju apvienībām, jo īpaši mikrouzņēmumiem kopu veidā, kā arī valsts vai reģionāliem tīkliem piedalīties nākamajā pamatprogrammā. Vienlaikus es vēlētos uzsvērt, ka, lai saglabātu Eiropas Savienības reģionu dažādību inovāciju jomā, ir jāpievērš īpaša uzmanība kopējā stratēģiskā regulējuma noteikšanai attiecībā uz zinātnisko pētniecību un inovācijām.

Ir vērts arī pievērst uzmanību to pasākumu sinerģijai, kas tiek īstenoti Eiropas, valsts un reģionālajā līmenī, papildus ieviešot kopējus administratīvos un finanšu noteikumus, kā arī obligātu noteikumu un nosacījumu saskaņošanu, kas regulē dalību dažādās programmās, radot vienotu un pārredzamu sistēmu. Es ceru, ka Septītās pamatprogrammas novērtēšanas procesā gūtie secinājumi veidos pamatu turpmākajam darbam saistībā ar nākamo, proti, Astoto pamatprogrammu.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos apsveikt referentu par viņa teicamo ziņojumu par šo termiņa vidusposma pārskatu. Manuprāt, ir jāuzsver trīs aspekti.

Pirmais aspekts ir vienkāršošana — mazāk birokrātijas, un mēs to norādījām, sākot Septītās pamatprogrammas īstenošanu. Tās birokrātijas mērogs samazinājās, un, manuprāt, pētnieki un citas ar šiem projektiem strādājošās puses to apzinās, bet ir paveicams daudz vairāk. Un, manuprāt, savā ziņā mēs daudz vairāk varam uzticēties universitātēm, kuras ir pastāvējušas gadsimtiem ilgi. Tās neaizbēgs, paņemot līdzi naudu.

Otrs aspekts ir izcilība. Kopēju un vienotu centienu vērtība ir mūsu mēģinājums pievienot īpašu Eiropas vērtību, nodrošinot izcilību. Visas dalībvalstis finansē savu pētniecību un zinātni, un, kā tika minēts, mums ir arī struktūrfondi. Attiecībā uz šo pamatprogrammu — ja mūsu mērķis nav izcilība, mēs zaudēsim konkurētspējas priekšrocību, kas mums turpmāk ir vajadzīga.

Trešais aspekts ir mobilitāte. Manuprāt, viens no pārsteidzošiem aspektiem, ko mēs esam piedzīvojuši, ir apstāklis, ka mobilitāte, ko mēs varam panākt ar pamatprogrammas starpniecību, rada īpašu vidi un īpašus priekšnosacījumus izcilībai. Un esmu gandarīts, ka referents ir ierosinājis pētniecības kuponus, cenšoties nodrošināt, lai mums Eiropas pētnieku vidū pastāvētu spontāns izcilības process, radot un palielinot mobilitāti.

Tāpēc es vēlreiz pateicos referentam.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu vidū šajā Parlamentā par šo jautājumu nereti nav vienprātības, un šodien bija skaidrs, ka Komisija un daudzi Parlamenta deputāti par šo jautājumu, jo īpaši par to, kā mums jāturpina darboties, bija vienisprātis. Referents Audy kungs ir pelnījis lielu atzinību. Kā norādīja komisāres kundze: „Viņš ir sagatavojis informatīvu un izsmeļošu ziņojumu.”

Viņš ir izstrādājis informatīvu un izsmeļošu ziņojumu, un esmu gandarīts, ka uzsvars tika likts uz dažiem vienkāršiem aspektiem. Pirmais aspekts pats par sevi ir vienkāršs: tā ir vienkāršošana. Vajadzība veikt vienkāršošanu ir ārkārtīgi svarīga. Es biju gandarīts, ka komisāres kundze norādīja, ka mēs virzāmies uz lietotājiem draudzīgu finanšu regulu. Mums ir jāveic vienkāršošana, jāuzticas pētniekiem un jānodrošina, lai mums būtu vislabākie pētnieki. Ja mums tas viss būs, mēs gūsim rezultātus.

Visbeidzot, mēs esam piedzīvojuši neveiksmi saistībā ar Lisabonas stratēģiju. Šo situāciju nedrīkst atkārtot. Konkurētspēju, kas Eiropai ir tik ļoti vajadzīga, mēs varam sasniegt ar pētniecības, demonstrēšanas un rezultātu palīdzību.

 
  
MPphoto
 

  Petru Constantin Luhan (PPE).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējos apstākļos un nolūkā īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus Septītajai pamatprogrammai ir jāatbilst aktuālajām problēmām. Vienkāršojot MVU piekļuvi līdzekļiem, tiem tiek sniegta iespēja izstrādāt jaunus pakalpojumu un preču veidus. Finanšu ieguldījuma līmenim, dokumentācijai, kas ir jāizstrādā, piekļuves nodrošināšanai informācijai un speciālistu konsultācijām ir jābūt reālistiskām, jo pretējā gadījumā neatkarīgi no mērķiem mēs nespēsim izveidot regulējumu, kas atvieglo MVU piekļuvi šai programmai.

Manuprāt, ir arī svarīgi, lai pētniecības attīstībai reģionālajā līmenī tiktu pievērsta lielāka uzmanība, veicinot daudzlīmeņu partnerattiecības un šajā nolūkā atbalstot metodisko ceļvežu vai vadlīniju izstrādi. Mēs nevaram sasniegt mērķus, skaidri neparedzot procedūras un neveicinot vai neatbalstot noderīgu instrumentu izstrādi.

 
  
MPphoto
 

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlētos pateikties referentam un komisāres kundzei. Kā viņi abi norādīja, pētniecība un inovācijas ir svarīgas Eiropas ekonomikas nākotnei. Es droši zinu, ka ir daudzas universitātes, piemēram, Velsā, kuras izmantos Eiropas Savienības finansējumu. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs visi atbalstītu atbilstīgu Eiropas Savienības budžeta finansējumu pētniecībai un inovācijām. Mums nevajadzētu šajā sanāksmē teikt, ka mēs to atbalstām, un balsot pret tā piešķiršanu budžetam veltītajās sanāksmēs.

Runājot par svarīgiem jautājumiem, kas tika izvirzīti šajā pēcpusdienā, mēs, protams, visi atbalstām vienkāršošanu, piemēram, vienotu noteikumu kopu. Tomēr es esmu informēts par zināmām bažām attiecībā uz pastāvīgu vienoto likmju un vienreizēju maksājumu izmantošanu, tāpēc, manuprāt, mums būtu jācenšas šajās jomās rast zināmu elastības līmeni un īstenot piesardzīgu pieeju.

Es arī uzstātu, ka mums ir jāpievērš pastiprināta uzmanība darbībai. Tomēr, lai arī darbība ir svarīga, pētniecība un inovācijas nozīmē, ka mums arī ir jāpieņem zināma riska uzņemšanās, un mēs to nevaram izslēgt. Visbeidzot, es arī atbalstītu ierosinājumu radīt labākas saiknes starp universitātēm un uzņēmumiem, lai mēs varētu gūt labumu no īstenotās pētniecības un attīstības.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Konkurētspēja nav Eiropas Savienības izvēles iespēja. Eiropas Savienībai ir jābūt konkurētspējīgai pasaules mērogā, tāpēc mums ir jāveic ieguldījumi pētniecībā un inovācijās.

Diemžēl pētniecības programmu saņēmēji izmanto vairākus valsts un Eiropas Savienības finansējuma avotus. Tomēr visiem šiem finansējuma avotiem bieži vien ir atšķirīgas procedūras un noteikumi, un tas apgrūtina piekļuvi Eiropas Savienības finansējumam un sarežģī saņēmēju situāciju, ņemot vērā dažādos noteikumus, ar kuriem ir jāiepazīstas. Mēs arī uzskatām, ka pētniecību un inovācijas Eiropas Savienībā iespējams attīstīt tikai tad, ja tiek ierobežota birokrātija, vienkāršotas un apvienotas procedūras, attīstīti lietišķie pētījumi un atvieglota mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam. Mēs nosodām faktu, ka ekonomikas un finanšu krīzes dēļ dalībvalstis ir samazinājušas savu izglītības un pētniecības budžetu, un mēs šajā krīzes laikā tās aicinām veikt ieguldījumus izglītībā kā prioritārajā jomā, jo no tā ir atkarīga arī pētniecības un inovāciju kvalitāte.

Es vēlos pateikties referentam Audy kungam par manis iesniegtā grozījuma pieņemšanu, kurā es aicināju Komisiju ieguldīt vairāk līdzekļu Septītajā pamatprogrammā globālās satelītu navigācijas sistēmas (GNSS) lietotņu un pakalpojumu izpētei un izstrādei.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka šis ziņojums gūs plašu atbalstu visās Parlamenta politiskajās grupās. Šā ziņojuma galvenais elements ir uzstādījums, ka Eiropas Savienībai ir jāsaglabā vadošā pozīcija pētniecības, inovāciju un zinātnes jomā. Tas ir svarīgi, jo bez pētniecības mēs nevarēsim būt novatori nākotnē. Mums ir vajadzīga pētniecība, ja mēs vēlamies radīt darbavietas, un mums, protams, ir vajadzīga pētniecība, lai Eiropas Savienībā saglabātu nodarbinātību un konkurētu ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Mums ir arī svarīgi, lai valsts sektors un privātais sektors, kas, manuprāt, ir ekonomikas izaugsmes dzinējspēks, sadarbotos kā partneri.

Centieni veicināt lielāku MVU līdzdalību ir jāatbalsta augstākajā līmenī, un mums ir jānodrošina pēc iespējas lielāka birokrātijas ierobežošana. Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji tikšanās laikā 4. februārī apstiprināja pamatiniciatīvu „Jauninājumu Savienība”, bet ar apstiprinājumu nepietiek. Tagad mums ir vajadzīga rīcība, un es lieliski zinu, ka komisāre Geoghegan-Quinn kundze ir rīcības komisāre un pabeigs iesākto darbu. Pētniecība un inovācijas ir svarīgi instrumenti. Tie ir mūsu rīcībā esošie rīki, lai palīdzētu Eiropai izkļūt no ekonomikas krīzes, ar ko mēs pašlaik saskaramies.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI). (DE) Priekšsēdētājas kundze! Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas pārskata pamatā ir jābūt priekšrocībām un trūkumiem, ko projekti sniedz iedzīvotājiem. Es, piemēram, domāju par INDECT projektu, kas tika finansēts ar Septītās pamatprogrammas līdzekļiem. Plānotie ieguvumi no terorisma apkarošanas ir jāizvērtē salīdzinājumā ar iedzīvotāju brīvību un datu aizsardzību.

Tāpēc attiecībā uz katru pieeju mums ir jāuzdod jautājums: kurš no tā gūs labumu un kura tiesības tiks nepieļaujami ierobežotas? Tas arī attiecas uz pētniecības finansēšanu gēnu inženierijas jomā. Ieguvēji šajā jomā ir lielie pārtikas ražotāji, lobiji, tomēr ieguvēju vidū noteikti nav iedzīvotāji. Jā, mums ir jāveic lielāki ieguldījumi pētniecības un izstrādes jomā, bet mums arī ir vajadzīga labāka projektu novērtēšana, ko galu galā finansē nodokļu maksātāji.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Paldies referentam par šo ziņojumu, un paldies arī komisāres kundzei, kura nesen apmeklēja manu vēlēšanu apgabalu Ziemeļīrijā, kur, kā man ir zināms, viņa redzēja dažus teicamus pētniecības un inovāciju piemērus.

Ziemeļīrijas ekonomika ir mazo un vidējo uzņēmumu ekonomika — 97 % uzņēmumu var šādi klasificēt, tomēr tā ir ekonomika, kura atpaliek no citiem Apvienotās Karalistes un Eiropas reģioniem pamatprogrammas līdzekļu izmantošanas ziņā. Birokrātija tiek minēta kā galvenais šķērslis, un daudzi mazi uzņēmumi gluži vienkārši vairāk rūpējas par iespēju turpināt darbību, nevis par pētniecības un inovāciju programmas ilgtermiņa ieguvumiem.

Manuprāt, aviācijas nozares sniegtais piemērs Ziemeļīrijā ir būtisks — lielāki uzņēmumi māca mazākos uzņēmumus un tiem palīdz, lai tie faktiski piekļūtu programmai, un es vēlētos izmantot iespēju, lai aicinātu komisāres kundzi mums nodrošināt radikālus un jaunus risinājumus, kā mazajiem un vidējiem uzņēmumi gūt labumu no šīs ļoti svarīgās programmas.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Septītā pētniecības pamatprogramma neattiecas tikai uz pētniecību kopumā, tā attiecas arī uz konkrētu pētniecības jomu, kurai pēc Fukušimas katastrofas mums visiem būtu jāšķiet īpaši svarīgai. Tā arī attiecas uz līdzekļiem no Euratom programmas.

Kā mums visiem ir zināms, pēdējo gadu laikā kodolenerģijas lobijs ir guvis panākumus, popularizējot kodolenerģiju kā videi nekaitīgu alternatīvu. Tas ir guvis īpaši plašu popularitāti dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mēs arī labi zinām, ka dažas dalībvalstis ir tik ļoti aizrāvušās ar kodolenerģiju, ka tām būtu grūti pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem. Kāds ir labums no produktīviem reaktoriem, ja tie sabrūk zem liela ūdens spiediena vai zemestrīces gadījumā? Kāds ir labums no visproduktīvākās kodolenerģijas stacijas, ja pietiek ar nelielu avāriju, lai ne tikai tuvākā apkārtne, bet arī viss reģions uz gadu desmitiem kļūtu neapdzīvojams? Tāpēc ir svarīgi, lai mēs pievērstu lielāku uzmanību kodoldrošībai un turpinātu attīstīt alternatīvas.

Tā kā Euratom pētniecības programma drīzumā tiks pagarināta, ietverot 2012. un 2013. gadu, Fukušima ir jāizmanto kā iespēja pārdomāt situāciju.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). (PL) Priekšsēdētājas kundze! Klausoties šodienas debatēs par Septīto pamatprogrammu, es vēlētos izmantot iespēju pievērst jūsu uzmanību sagatavošanās darbam saistībā ar nākamo, proti, Astoto pamatprogrammu. Mūsu rīcībā jau ir zaļā grāmata par šo programmu, kurā pētniecība citās jomās, piemēram, zivsaimniecības jomā, it tikai pieminēta. Diemžēl tiešā finansējuma jautājums šajā jomā attīstās ļoti satraucošā virzienā. Mēs sākām darbu ar resursiem, kuri pakāpeniski nākamo programmu īstenošanas laikā samazinājās, un šī radikālā līdzekļu apjoma sarukšana noveda pie situācijas, ka no Septītās pamatprogrammas bija pilnīgi izslēgta jūras pētniecība kā konkrēts finansējuma mērķis.

Nākamajā pamatprogrammā šai situācijai ir jāmainās, lai mēs spētu īstenot reformētās kopējās zivsaimniecības politikas mērķus. Zivsaimniecības nozare saskaras ar daudzām problēmām, tāpēc pētniecības un zinātnes atbalsta darbs ir spēcīgs instruments šīs nozares turpmākai ilgtspējīgai attīstībai. Tāpēc ir tik svarīgi šim mērķim nodrošināt pienācīgu finansējumu. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle.(GA) Priekšsēdētājas kundze! Esmu ļoti pateicīga par vērtīgajām debatēm, kurās mēs šovakar šeit piedalījāmies, un es vēlētos pateikties visiem deputātiem, kuri piedalījās šajā vērtīgajā diskusijā.

Turpinot darbu un izstrādājot nākamo pētniecības un inovāciju programmu ar patiesu Eiropas pievienoto vērtību, es cieši sadarbošos ar šo Parlamentu.

Gada beigās, 30. novembrī, mēs iesniegsim savus priekšlikumus turpmākajām pētniecības un inovāciju finansēšanas programmām vienotajā stratēģiskajā satvarā. Mēs savā zaļajā grāmatā jau esam izklāstījuši vairākas idejas, kā to panākt, apvienojot dažādus instrumentus Eiropas Savienības līmenī. Mēs varam atbalstīt visu inovāciju ķēdi, sākot ar fundamentālajiem pētījumiem līdz ieviešanai tirgū. Manuprāt, šādā veidā mēs panāksim maksimālu mūsu ieguldījumu ietekmi.

Es ar nepacietību gaidu iespēju uzzināt jūsu debašu rezultātus par mūsu zaļo grāmatu, kas, ja pareizi saprotu, tiks pieņemta vasaras beigās. Es jums varu apgalvot, ka Carvalho kundzes, Merkies kundzes, Audy kunga un Matias kundzes ziņojumu sniegtais vērtīgais ieguldījums tiks ņemts vērā, gatavojot likumdošanas priekšlikumus.

Visbeidzot es gribētu atgādināt, ka 10. jūnijā mēs organizēsim zaļās grāmatas apspriešanas noslēguma pasākumu, uz kuru ir uzaicināti vairāki šā Parlamenta deputāti — daži no jums ar uzdevumu teikt runu. Es vēlētos atgādināt Parlamenta deputātiem, ka tika saņemtas vairāk nekā 1300 atbildes uz tiešsaistes anketu. Tika iesniegts nepieredzēts skaits nostājas dokumentu. No valstu valdībām, no Eiropas līmeņa apvienībām, uzņēmumiem, universitātēm, kā arī reģionālajām un lokālajām organizācijām mēs saņēmām 700 šādu dokumentu. Atbildes pienāca no visām Eiropas Savienības valstīm, kā arī no valstīm ārpus Eiropas Savienības robežām. Manuprāt, tas ir apliecinājis lielo interesi, ko Eiropa saista ar pētniecību un inovācijām kā mūsu turpmākās izaugsmes politiku.

Tāpēc ļaujiet man jums vēlreiz pateikties par ieskatu un stimulu, ko šis Parlaments ir sniedzis Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatam.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy, referents.(FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Parlamenta prezidentūrai par atļauju organizēt šīs debates, jo sākotnēji tās nebija iekļautas dienas kārtībā. Ir ļoti noderīgi, ka visas politiskās grupas var apspriest šo svarīgo jautājumu.

Komisāres kundze, es arī vēlētos pateikt, cik mēs jums esam pateicīgi. Es runāju visu to cilvēku vārdā, kuri jūs ļoti ciena. Jūs atbalsta pat Īrijas pārstāvji Eiropas Tautas partijas grupā (Kristīgie demokrāti). Tomēr, kā varat redzēt, ar šiem jautājumiem var notikt jebkas. Paldies par darbu, ko veicat. Komisāres kundze, mēs tiešām uz jums paļaujamies saistībā ar vienkāršošanu un svarīgajiem vēstījumiem, ko mēs jums, sniedzam.

Es gribētu pateikties referentiem no visām politiskajām grupām, maniem kolēģiem, kuri iesniedza virkni grozījumu, un cilvēkiem, kuri sniedza ieguldījumu šajā ziņojumā — un es varu īpaši pateikties Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) pārstāvjiem.

Paldies par vienkāršošanas jautājuma apspriešanu. Mēs esam ņēmuši vērā jūsu komentārus. Vārdi „konkurētspēja rūpniecības jomā” rada cerības. Mums ir jāizveido saikne starp pētniecību un tirdzniecību, t. i., starp pētniecību un inovācijām, izmantojot Eiropas patentu. Pētniecība ir jāpārveido izaugsmē. Kā norādīja Reul kungs, mums, protams, ir jāveicina izcilība. Mums ir jākļūst labākajiem pasaulē, un mēs par tādiem kļūsim ar izcilības palīdzību. Tomēr, kā es norādīju iepriekš, mēs nezinām, kuri būs Nobela prēmijas ieguvēji pēc pieciem vai desmit gadiem. Tāpēc mums ir jācenšas panākt līdzsvars starp izcilību un sadali visā Eiropas Savienībā. Tieši tāpat kā sportā, kur mēs gūstam uzvaras ar labāko spēlētāju palīdzību, mums ir vajadzīgi pasaules labākie pētnieki. Izcilība ir atslēgas vārds.

Visbeidzot, mēs esam ierosinājuši divkāršot finansējumu, bet mēs nelūdzam to darīt uz lauksaimniecības vai struktūrfondu rēķina. Mērķis ir labāka saskaņošana ar dalībvalstīm. Valstu un valdību vadītāji mums ir norādījuši, ka viņi palielinās valsts sektora ieguldījumus. Tā vietā mums ir jāuzlabo Eiropas Savienības, valstu un reģionālo līdzekļu koordinēšana (daļa no šiem līdzekļiem, starp citu, nāk no Eiropas Savienības finansējuma) saskanības un labas politikas veidošanas nolūkā.

Priekšsēdētājas kundze, mans pēdējais arguments ir šāds. Es ierosināju — mans ierosinājums netika pieņemts, bet šis jautājums mums būs jārisina politiskajā līmenī — pieņemt Eiropas pētniecības plānu aizsardzības nozarei. Ir pienācis laiks, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 45. pantu apsvērtu būtiskas pētījumu programmas īstenošanu aizsardzības aprīkojuma un, protams, divējāda lietojuma ekipējuma jomā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rītdien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  András Gyürk (PPE), rakstiski.(HU) Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma ir pasaules svarīgākā pētniecības atbalsta programma, kurai ir svarīga nozīme Eiropas konkurētspējas saglabāšanā un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā. Septītā pamatprogramma apliecina būtisku pievienoto vērtību Eiropas pētniecības un inovāciju jomā. Tomēr termiņa vidusposma pārskats atklāja vairākas jomas, kuras ir jāattīsta. Manuprāt, Septītās pamatprogrammas turpmākajiem panākumiem ir svarīgi divi aspekti. Pirmais un neatliekamākais uzdevums būtu birokrātisko nastu atvieglošana. Pārāk sarežģītā administrācija ir dārga, un tā ir šķērslis MVU līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Paralēlo struktūru novēršana, ātrāka līdzekļu pārskaitīšana un Septītās pamatprogrammas saskaņošana ar valsts prioritātēm var veicināt to, lai pēc iespējas vairāk uzņēmumu būtu ieinteresēti pētniecības un inovāciju pasākumos. Otrkārt, es vēlētos uzsvērt tādas pieejas nozīmi, kuras pamatā ir izcilība, jo Septītās pamatprogrammas resursus visefektīvāk var izmantot tad, ja atbalstāmo projektu atlases pamatā ir izcilība. Tomēr termiņa vidusposma pārskats atklāja, ka zināmas valstis līdzekļu pārvedumu ziņā nav pietiekami pārstāvētas. Tā galvenais iemesls ir apstāklis, ka šīm dalībvalstīm nav pētniecības infrastruktūras, kas tām sniegtu iespēju nodrošināt atbilstību kritērijiem, kuru pamatā ir izcilība. Tādējādi ir jāpārskata sinerģijas starp Septīto pamatprogrammu un struktūrfondiem, kā arī Kohēzijas fondu, kas savukārt varētu veicināt to infrastruktūru attīstību, kuru attīstība kavējas. Šādi attiecībā uz novērtējumu, kura pamatā ir izcilība, mēs varam nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE), rakstiski. (BG) Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma ir svarīgs instruments stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai. Eiropas vadošā pozīcija tehnoloģisko inovāciju jomā un Savienības turpmākā konkurētspēja arī ir ļoti atkarīga no zinātniskās pētniecības. Šajā ziņā ir jāpievērš lielāka uzmanība programmas atbalstam, ciešākai saiknei ar prasībām uzņēmējdarbības jomā un labākai koordinēšanai ar citiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem un struktūrfondiem.

Svarīgi faktori, kas arī ietekmē programmas panākumus, ir piekļuves nodrošināšana informācijai par varbūtējām iespējām, ko tā piedāvā visplašākajam ieinteresēto pušu lokam, kā arī to pieteikšanās procedūru vienkāršošana, kuras pašlaik ir pārmērīgi sarežģītas. Es vēlos atkārtoti uzsvērt vajadzību plaši popularizēt veiksmīgi īstenotu projektu rezultātus, lai tiem var piekļūt un, ja iespējams, izmantot lielāks skaits uzņēmumu.

Zinātne nav pašmērķis. Tai ir jāsniedz labums ekonomikai un sabiedrībai. Ir jānostiprina saiknes starp atsevišķām programmām, lai nodrošinātu saskanību, īstenojot pētniecības un demonstrāciju projektus, kā arī mārketinga pārbaudes un projektus jaunu tehnoloģiju ieviešanai tirgū. Tas mums ļaus panākt lielāku Septītās pamatprogrammas finansējuma efektivitāti un lielāku Eiropas pievienoto vērtību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR), rakstiski. (PL) Pastāvīga problēma saistībā ar visiem ziņojumiem par inovācijām ir skaidra un konkrēta regulējuma trūkums ieguldījumiem pētniecības un izstrādes jomā no Eiropas Savienības līdzekļiem. Šī problēma ir kārtējo reizi redzama Audy kunga ziņojumā, un tas turklāt ietver vēl vienu neatrisinātu problēmu, proti, Eiropas Savienības finansējuma nelīdzsvarotību. Autors tikai piemin vienlīdzības trūkumu finansējuma saņemšanā starp Rietumeiropu un jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Cita starpā ar finansējumu saistītā sliktā situācija ir redzama saistībā ar riska dalīšanas finanšu mehānisma pieņemšanu. Šā instrumenta ietvaros līdzfinansētie projekti ir īstenoti tikai 18 no 27 dalībvalstīm. Turklāt tās lielākie saņēmēji ir pieteikumu iesniedzēji no tā dēvētajām vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, proti, Vācijas (23,1 % no visa piešķirtā finansējuma), Spānijas (19,1 %), Apvienotās Karalistes (9,9 %) un Nīderlandes (8,3 %). Pašlaik ar šā instrumenta palīdzību tiek finansēta aptuveni viena trešdaļa pētījumu. Manuprāt, šai daļai būtu proporcionāli jāpalielinās, lai paša uzņēmēja ieguldījums nepārsniegtu 10 % līdz 15 % no vajadzīgās summas (pašlaik vajadzīgais apjoms ir 15 % līdz 25 % no pētniecībai piešķirtās summas). Mums ir jāatceras, ka viens no Eiropas Savienības galvenajiem uzdevumiem ir novērst sociālo un ģeogrāfisko nelīdzsvarotību, veicot no inovācijām gūtā labuma sadali visā Eiropas Savienībā. Mēs nespēsim sasniegt šo mērķi, ja finansiālā ziņā atstāsim novārtā jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, tādējādi atbalstot „smadzeņu aizplūšanas” turpināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Es atbalstu jauno tendenci palielināt zinātniskajai pētniecībai Eiropas Savienībā atvēlēto līdzekļu apjomi. Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi apvienot mūsu spēkus un izdevumus šajā jomā. Pēc iespējas drīzāk ir jāīsteno reformas valsts līmenī, lai varētu izveidot centrus, kuri veic labu sadarbību, un lai novērstu divkāršu darbu pie vieniem un tiem pašiem projektiem. Tas arī veicinātu labāku līdzekļu izmantošanu. Eiropas Savienībai ir jāatceras pētniecības nozīme konkurences priekšrocības nodrošināšanai mūsdienu globālajā pasaulē. Dalībvalstīm ir īpaši jāreformē veids, kā tās veic pētniecību drošības jomā, kas ir viena no svarīgajām ziņojumā minētajām jomām, lai nodrošinātu tās optimizāciju finanšu krīzes laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski.(RO) Rūpniecības nozarē Septītās pamatprogrammas pievilcīgais raksturs vēl nav pilnīgi apliecināts. Papildus vajadzībai pēc jauna finansējuma, starp Eiropas Savienību, dalībvalstīm un reģioniem ir vajadzīga arī labāka koordinēšana pētniecības, izstrādes un inovāciju jomā.

Pirmkārt, ir jāuzlabo saikne starp kohēzijas fondiem un pētniecības pamatprogrammu. Man ir jāuzsver kohēzijas politikas nozīme, jo tā ir kļuvusi par svarīgu pētniecības un inovāciju atbalsta avotu Eiropā.

Otrkārt, pētniecības un inovāciju politika ir jāpielāgo konkrētajām vajadzībām tirgū. Ir jānosaka pieprasījums pēc inovatīvām tehnoloģijām Eiropas Savienības tirgū, lai pārdotu inovāciju rezultātus. Manuprāt, būtu jābūt pieejamiem piemērotiem finanšu instrumentiem, lai atbalstītu veiksmīgu inovāciju tehnoloģiju ieviešanu Eiropas Savienības tirgū.

Visbeidzot man ir jāpiemin, ka Eiropas Savienībā pastāv ārkārtīga nelīdzsvarotība attiecībā uz finanšu līdzekļu piešķiršanu, un rezultāti apliecina, ka vecās dalībvalstis saņem lielāko daļu finanšu resursu. Šī situācija ir pretrunā teritoriālās kohēzijas mērķim, kas paredz, ka dalībvalstis no ģeogrāfiskā viedokļa ir attīstītas līdzsvarotā veidā, un tas ir Lisabonas līgumā paredzēts mērķis.

 
  
MPphoto
 
 

  Pavel Poc (S&D), rakstiski.(CS) Es atbalstu priekšlikumu nodrošināt, lai pētniecība, kas saņem atbalstu saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, būtu vērsta uz risinājumu rašanu Eiropas Savienības problēmām jomās, kuras ir noteiktas Septītās pamatprogrammas nodaļā par sadarbību. Tā galvenokārt attiecas uz veselības aprūpi, tostarp klīnisko un profilaktisko izpēti un medicīnas tehnoloģijām. Vēzis ir otrs izplatītākais nāves cēlonis Eiropā, un, tā kā sabiedrība noveco, tiek prognozēts, ka viens no trim vīriešiem un viena no četrām sievietēm vecumā līdz 75 gadiem nepastarpināti saskarsies ar šo slimību. Vēža pētniecība ir pietuvojusies vairākiem atklājumiem, jo īpaši saistībā ar precīzākām un lētākām metodēm, kā arī metodēm, kuras pacientiem rada mazāk ciešanu gan saistībā ar profilaktiskām pārbaudēm, gan faktisku ārstēšanu. Vēža pētniecības finansēšana var glābtu cilvēku dzīvības un samazināt ārstēšanas izmaksas. Es apsveicu politisko gribu, atbalstot finansējumu, kas programmas ietvaros jau ir rezervēts vēža pētniecībai. Šo finansējumu Eiropas Savienības pašreizējā ekonomiskajā situācijā nedrīkst samazināt. Tieši pretēji, mums ir jānodrošina lielāks finansējums. Es vēlētos uzsvērt, ka, ja mēs varam apvienot spēkus, lai īstenotu vērienīgus projektus, piemēram, valstu robežu atcelšanu un kosmosa staciju būvniecību, mums būtu jāspēj rast veids, kā pārvērst vēzi slimībā, no kuras nevienam nav jābaidās. Lai to panāktu, mums ir vajadzīgs atbalsts ārstniecības metožu un profilakses pētniecībai un koordinēšanai. Cīņa pret vēzi ir Eiropas problēma, kurai būtu jābūt mūsu prioritāte, sākot ar finansējumu Septītās pamatprogrammas ietvaros, līdz kopējai aģentūrai Eiropas līmenī.

 

19.  ES un Kanādas tirdzniecības attiecības (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijai par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedzis Vital Moreira (O-000053/2011 – B7-0213/2011).

 
  
MPphoto
 

  Vital Moreira, autors.(PT) Priekšsēdētājas kundze! Kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājam mans pienākums ir uzdot mutisku jautājumu Komisijai attiecībā uz sarunām par ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu.

Divus gadus pēc to sākuma 2009. gada maijā ir pazīmes, ka šā gada laikā šīs sarunas varētu pabeigt. Tāpēc, ņemot vērā sarunu gaitu, tagad ir ideāli piemērots brīdis iegūt informāciju no Komisijas par dažiem svarīgākajiem jautājumiem šajās sarunās.

Jautājuma, ko pieņēmusi mana komiteja, teksts ir labi zināms, un es domāju, ka drīkstu to nenolasīt, priekšsēdētājas kundze, jo pieļauju, ka ir pieejamas teksta kopijas.

Kā mēs zinām, kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlamentam ir tiesības saņemt informāciju visos posmos sarunās par starptautiskiem nolīgumiem. Tas, protams, attiecas arī uz starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem, kas ir ekskluzīva Parlamenta kompetence un attiecībā uz ko parlamentārā pārraudzība ir vēl pamatotāka.

Ir svarīgi pieminēt, ka tirdzniecības komisārs de Gucht kungs un Tirdzniecības ģenerāldirektorāts gan šajā, gan citos gadījumos ir izpildījuši savu pienākumu sniegt informāciju manis vadītajai Parlamenta komitejai. Tomēr ir svarīgi sniegt Parlamentam un sabiedrībai informāciju par aktuālajām problēmām, ņemot vērā sarunu progresu šajā gadījumā. Šo problēmu vidū ir jautājumi, kas ir ļoti jutīgi Parlamentam un Eiropas sabiedrībai, piemēram, slaveno naftas smilšu jautājums un Kanādas opozīcija Pasaules Tirdzniecības organizācijā Eiropas aizliegumam attiecībā uz izstrādājumiem no roņiem.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis mutiskais jautājums un notikumi, kas varētu no tā izrietēt, ir īpaši svarīgi. Atliek tikai informēt Parlamentu, ka šim mutiskajam jautājumam kā parasti ir pievienota rezolūcija par šo pašu jautājumu, par kuru balsošana notiks šo trešdien. Abas iniciatīvas apliecina svarīgo nozīmi, kāda Starptautiskās tirdzniecības komitejai un, mūsuprāt, Parlamentam būtu jāpiešķir šim jautājumam.

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle.(GA) Priekšsēdētāja kundze! Komisāra de Gucht pašlaik šeit nav, un viņš mani lūdza izteikt šādu paziņojumu, atbildot uz Vital Moreira parlamentāro jautājumu.

Šodienas plenārsēdes debates par sarunām par ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ir vērtējamas ļoti atzinīgi. Līdz šim sarunas ir noritējušas netraucēti, un vajadzētu būt iespējamam vienoties par nolīguma lielāko daļu līdz gada beigām, oficiāli to parakstot 2012. gada sākumā.

Tomēr mēs arī sākam sarunu posmu, kurā jautājumi kļūst sarežģītāki: īpaši tāpēc, ka daži no neatrisinātajiem jautājumiem ir saistīti ar raksturīgajām mūsu ekonomiskās struktūras vai reglamentējošo sistēmu atšķirībām.

Šis ir ārkārtīgi izdevīgs nolīgums abām pusēm, kuram būs pozitīva ietekme uz uzņēmējdarbību, ieguldītājiem un, pateicoties ļoti plašajai piemērošanas jomai, arī uz patērētājiem. Materiālā izteiksmē mēs lēšam, ka tas abām ekonomikām gadā dotu papildu EUR 20 miljardus. Mēs esam guvuši pārliecību, ka jautājumos, kuros ES ir ofensīvas intereses, piemēram, provinču valdību iepirkums, kas ietilpst provinces kompetences jomā, Kanādas provinces un teritorijas apņēmīgi ievēros sarunu pamatnostādnes un īstenos nolīgumu.

Attiecībā uz jūsu īpašajām bažām ES dalībvalstis tagad ir panākušas vienotu izpratni par tā sauktā „negatīvā saraksta” pieejas izmantošanu. Galvenais iemesls, kāpēc tādi tirdzniecības partneri kā Kanāda dod priekšroku negatīvajam sarakstam, ir tas, ka šis saraksts nodrošina daudz lielāku pārredzamību un tiesisko drošību, jo tas ļoti skaidri nosaka, kuri pakalpojumi ir izslēgti no tirgus atvēršanas, arī tad, ja valsts sektorā, iespējams, pastāv monopoli un izņēmuma tiesības. Tādējādi negatīvā saraksta pieeja nekādā ziņā neierobežo kādas ES dalībvalsts spēju arī turpmāk paturēt monopoltiesības attiecībā uz konkrētu pakalpojumu nākotnē.

ES un Kanādas ziņā joprojām ir izlemt, kādas saistības tā vēlas vai nevēlas uzņemties katrā nozarē, tostarp attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem, kad svarīgs ir turpmākās politikas elastīgums.

ES valstu valdībām arī turpmāk būs iespēja noteikt universālus sabiedriskā pakalpojuma pienākumus privātajiem operatoriem un pēc vajadzības subsidēt sabiedriskos pakalpojumus. Tirdzniecības nolīgumi nepiemēro privatizācijas vai regulējuma atcelšanas saistības, un šis CETA nebūs izņēmums; tajā būs iekļauti nosacījumi ilgtspējīgai attīstībai, aptverot ekonomikas, vides un sociālos aspektus. Šādi nosacījumi tiks pilnīgi iekļauti tirdzniecības nolīgumā.

Mēs ņemam vērā bažas, kas izskanēja saistībā ar PTO speciālistu grupu par ES aizliegumu attiecībā uz izstrādājumiem no roņiem un ar Kanādas naftas smiltīm. Lai arī mēs saprotam šīs bažas, mēs uzskatām, ka ir pamatoti iemesli nošķirt šos procesus no CETA sarunām. Tomēr šīs sarunas — tāpat kā visas sarunas par jebkuru cita tirdzniecības nolīgumu — nekādā veidā neliedz ES vai tās partnervalstīm izstrādāt un īstenot vides aizsardzības pasākumus.

Runājot konkrētāk — attiecībā uz Degvielas kvalitātes direktīvu — es gribu pilnīgi skaidri pateikt, ka sarunas un gaidāmais nolīgums nav un nebūs nekāda negatīva iejaukšanās minētās direktīvas īstenošanā.

Godājamie deputāti! Mēs virzāmies tuvāk tam, lai parakstītu nolīgumu, kas palīdzēs nodrošināt ļoti nepieciešamo stimulu ES un Kanādas ekonomikai. Mēs vēlamies dzirdēt Parlamenta deputātu viedokļus šodienas debatēs un gaidām rezolūciju, ko jūs gatavojaties pieņemt pēc debatēm.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papastamkos, PPE grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētājas kundze! Sarunu atsākšana pēc Kanādas iniciatīvas, lai uzlabotu divpusējo sadarbību, noslēdzot Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, ir pozitīvs solis, kā to norādīja komitejas priekšsēdētājs J. Moreira. Tomēr ir viens problēma, kas mums rada bažas, un tā ir saistīta ar Kanādas federālo struktūru. Es runāju par vajadzību nodrošināt, lai atsevišķās provinces nolīgumu piemērotu netraucēti un vienoti.

Saistībā ar tirdzniecības attiecībām starp abām partnerēm riskam ir pakļautas cita starpā svarīgas ofensīvās un defensīvās intereses lauksaimniecības jomā. Šajā jautājumā es gribētu dzirdēt viedokli Jeggle kunga, kurš šodien nav ieradies, viedokli. Ņemot vērā aizvien plašāko ES lauksaimniecības produktu viltošanu, tiek prasīts piešķirt prioritāti pilnīgai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai. Kanāda, tāpat kā citas valstis, kas aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar preču zīmēm, ir, kā mēs visi zinām, pret tām prasībām, ko ES šajā jautājumā izvirzījusi Dohas sarunu kārtā. Dažādie atsevišķu provinču tiesību akti ir papildu problemātisks aspekts.

Attiecībā uz jautājumu par ģenētiski modificētiem organismiem es vēlos atgādināt Parlamentam, ka Eiropas Savienība un Kanāda ir noslēgušas savstarpēji pieņemamu risinājumu šīs atšķirības atrisināšanai. Kanāda ir piekritusi atrisināt atšķirības apmaiņā pret divpusēju regulatīvo dialogu par biotehnoloģijas jautājumiem. Es aicinu Komisiju notiekošajās sarunās aizsargāt to augsto aizsardzības līmeni, ko nodrošina Eiropas tiesiskais regulējums.

Visbeidzot es gribētu pieminēt Kanādas valsts tirdzniecības uzņēmumus lauksaimniecības nozarē, kuriem, kā mēs visi zinām, ir plašas pilnvaras un kuri darbojas kā monopoli. Kanādai ir jāievieš īpašas saistības. Arī šī ir prasība, ko Eiropas Savienība ir uzsvērusi PTO sarunās.

 
  
MPphoto
 

  David Martin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Mana grupa saskata daudzus ieguvumus vērienīgā, visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā ar Kanādu. Tomēr mums ir četras sarkanās līnijas.

Pirmkārt, attiecībā uz naftas smilšu ieguvi, kas kaitē vietējai daudzveidībai, mēs uzstājam uz ES tiesībām izmantot Degvielas kvalitātes direktīvu, lai aizkavētu to izmantošanu. Es priecājos dzirdēt to, kas komisārei bija sakāms šajā jautājumā.

Otrkārt, mums ir grūti iztēloties, ka Parlaments apstiprina tirdzniecības noslīgumu ar Kanādu laikā, kad Kanāda ar PTO starpniecību apstrīd ES tirdzniecības aizliegumu. Šajā saistībā es nevaru piekrist komisāres viedoklim, ka mums vajadzētu nošķirt šos divus jautājumus. Es domāju, ka tie ir saistīti vēlētāju skatījumā, un tie ir saistīti manā skatījumā. Es noteikti nebalsošu par nolīgumu, ja vien šis strīds netiks atrisināts, pirms mēs pārejam pie sarunu beigu posmiem.

Treškārt, mēs nevarētu pieņemt nekādus ierobežojumus Kanādas spējai izmantot TRIPS nolīgumā ietvertos elastīguma mehānismus, lai eksportētu lētas ģenēriskās zālēm jaunattīstības valstīm. Šis ir nozīmīgs ģenērisko zāļu avots jaunattīstības valstīm, un mums nevajadzētu pakļauties farmācijas nozares spiedienam, lai apgrūtinātu Kanādai ģenērisko zāļu nodrošināšanu.

Ceturtkārt, mēs nevaram pieņemt rezultātu, kurā nav pievērsta uzmanība Kanādas vietējo MVU un valsts monopolu dažādajiem standartiem un izvēlēm. Šo aspektu minēja Papastamkos kungs, runājot par atšķirību starp provinču un federālajiem noteikumiem. Šie jautājumi ir jārisina pirms nolīguma parakstīšanas.

Tādējādi, ja mēs pārliecināsimies, ka galīgajā tekstā ir aplūkoti šie jautājumi un tas ir vērienīgs, samazinot tarifus ES stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ES mašīnām, ES automobiļiem un citām jomām, mēs ar prieku atbalstīsim šādu brīvās tirdzniecības nolīgumu. Taču mēs uzstājam, ka tie četri jautājumi, ko es minēju, ir sarkanās līnijas, un tie ir pienācīgi jārisina šajās sarunās.

 
  
MPphoto
 

  Metin Kazak, ALDE grupas vārdā.(BG) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Rezolūcijā, ko iesniegusi Starptautiskās tirdzniecības komiteja, skaidri ir pausts atbalsts pašreizējām sarunām ar Kanādu par visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšanu. Kanāda ir viena no mūsu senākajām un ciešākajām tirdzniecības partnerēm, pašlaik 11. lielākā partnere, un potenciālie ieguvumi no divpusējās tirdzniecības liberalizācijas ir acīmredzami, par ko liecina arī Komisijas un Kanādas valdības 2008. gada oktobrī veiktais pētījums.

Arī Eiropas Savienības un Kanādas privātais sektors ir paudis stingru atbalstu šāda visaptveroša nolīguma noslēgšanai, lai gan, ņemot vērā augstos mērķus, kas tika paziņoti sarunu laikā, vairākas problēmas joprojām pastāv.

Es uzskatu, ka vispirms mums ir jānovērtē ietekme, kas ieviesīs zināmu skaidrību attiecībā uz šāda nolīguma plusiem un mīnusiem. Otrkārt, cik reālistiskas ir Komisijas cerības, ka sarunas tiks pabeigtas līdz 2011. gada beigām? Vai Komisija var arī garantēt, ka galīgajā nolīgumā būs ietverta nodaļu par ilgtspējīgu attīstību, ievērojot Parlamenta prasības? Vai šī nodaļa ietvers darba standartus, pienākumus saistībā ar daudzpusējiem nolīgumiem vides jomā, kā arī efektīvu to īstenošanas mehānismu?

Vai ir jau izstrādāts plāns, kas ļaus Komisijai atrisināt problēmas saistībā ar piekļuvi tirgum? Vai tuvākajā nākotnē var novērst pašreizējās atšķirības ekonomisko struktūru un reglamentējošo sistēmu ziņā?

Vai Komisija plāno pieņemt savstarpīguma principa piemērošanu kā daļu no pašreizējās tiesiskās aizsardzības metodes tirdzniecības strīdu risināšanai? Vai Komisija uzskata, ka ilgtermiņā „negatīvā saraksta” pieejas izmantošana pakalpojumu liberalizācijai var radīt precedentu arī citām turpmākajām sarunām?

Šie ir jautājumi, uz kuriem, protams, ir vajadzīgas atbildes, un es paļaujos, ka tās tiks sniegtas.

 
  
MPphoto
 

  Keith Taylor, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Kā citi jau norādīja, Kanāda patiešām ir nopietna ES tirdzniecības partnere. Tarifu atcelšana, kas patlaban tiek apspriesta saistībā ar CETA nolīgumu, mūsu grupai kopumā ir pieņemama.

Taču diemžēl CETA nāk klajā ar dažām citām prasībām un politiskajiem mērķiem, kas, mūsuprāt, ir ļoti uztraucoši. Es minēšu divas visapgrūtinošākās prasības, no kurām pirmā ir negatīvais saraksts sarunās par tirdzniecības liberalizāciju. Parasti, apspriežot brīvās tirdzniecības nolīgumus, tiek nosaukti pakalpojumi, kurus puses ir gatavas liberalizēt. Taču saskaņā ar šiem priekšlikumiem ir atvērti visi pakalpojumi, izņemot tos, kas ir izslēgti jau pašā sākumā. Būdami Zaļie, mēs uzskatām, ka ir daži pakalpojumi, jo īpaši vispārējas nozīmes pakalpojumi, kas ir pārāk jutīgi un arī potenciāli pārāk neaizsargāti, lai tos apspriestu saskaņā ar šo „negatīvā saraksta” pieeju. Mēs esam iesnieguši dažus grozījumus un ceram saņemt kolēģu atbalstu.

Otra joma, kas rada bažas, attiecas uz iepirkumu. Mēs esam nobažījušies par CETA ietekmi uz iepirkumu. Minot tikai vienu piemēru — Ontario „Zaļās enerģijas akts” saskaņā ar CETA būtu nelikumīgs. Šis akts veicina atjaunojamu energoresursu ražošanu un izmantošanu un novirza ieguldījumus vietējai ekonomikai. Tas ir tikai viens piemērs tam, kā CETA iejauksies Kanādas iekšpolitikā.

Lai gan Kanāda ir viena no mūsu vecākajām tirdzniecības partnerēm, mēs nevaram noliegt, ka mūsu viedokļi atšķiras. Kanāda, piemēram, ir pret Eiropas Savienības ĢMO politiku. Papildus savai barbariskajai ikgadējai roņu kaušanai tā ir sākusi PTO darbību pret ES importa aizliegumu attiecībā uz izstrādājumiem no roņiem, un neaizmirstiet, ka tā cīnās pret ES Degvielas kvalitātes direktīvu, lai aizsargātu savu naftas smilšu eksportu uz ES.

Es uzskatu, ka ir svarīgi izteikt visas šīs bažas un mudināt Komisiju turpināt stingri ievērot Eiropas principus un politiku.

 
  
MPphoto
 

  Paul Murphy, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Sarunas par ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumu ir virzījuši lielākie Eiropas un Kanādas starptautiskie uzņēmumi, kas grib tirgus piekļuvi būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, lai varētu gūt peļņu uz strādājošo un patērētāju rēķina. Šis nolīgums būtu harta privatizācijai, jo īpaši attiecībā uz ūdeni, telekomunikācijām un elektrību. Ieguldījumu nodaļa nepieredzētā veidā dotu šiem uzņēmumiem tiesības iesūdzēt valdības tiesā, ja sociālā vai vides politika ir pretrunā to peļņas gūšanai.

Kanādas naftas smiltis ir kļuvušas par rotaļu laukumu lieliem naftas uzņēmumiem, piemēram, BP, Total un Shell. Šie naftas nogulumi rada trīs reizes vairāk oglekļa emisijas nekā parastā nafta, to izmantošana ir arī ļoti kaitīga vietējai videi un apdraud pirmtautu kopienas, kas dzīvo šajā reģionā.

Šis tirdzniecības nolīgums, es saprotu, potenciāli varētu novērst darbības, lai apturētu šo smilšu ievešanu Eiropā. Šobrīd Eiropas un Kanādas arodbiedrību kustībai un vides un vietējiem aktīvistiem ir steidzami jārīkojas, lai kopīgi cīnītos un pretotos šim ierosinātajam nolīgumam.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka Komisija un Parlaments šeit vēlas izmantot ierosināto tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu, lai ietekmētu šīs valsts iekšējās lietās, ir vienkārši nepareizi. Ja Kanādas valdība uzskata, ka attīstīt savu naftas smilšu iegūšanu ir videi pieņemami un ekonomiski izdevīgi, tad tā ir tikai tās darīšana. Patiesi, mums visiem vajadzētu atzinīgi vērtēt šo globālās enerģijas paplašināšanu un dažādošanu.

Ciktāl runa ir par Apvienotās Karalistes valsts interesēm, koalīcijas valdība konsekventi neņem tirdzniecības attiecības ar Sadraudzības valstīm, kurās Kanāda ir dibinātājlocekle. Pārfrāzējot komentētāju Ruth Lea: tā kā tirdzniecības komisārs apspriež tirdzniecības nolīgumus visai ES, kailā patiesība ir tāda, ka dalība Eiropas Savienībā rada šķēršļus Apvienotās Karalistes ekonomiskajām izredzēm.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Mēs varam būt ļoti gandarīti, ka mūsu ilgtermiņa attiecības ar Kanādu, vienu no mūsu senākajiem un ciešākajiem tirdzniecības partneriem visā pasaulē, ir noteikušas kopīgas saknes un vērtības.

Kā zināms, pēdējās desmitgadēs ir noslēgta virkne pamatnolīgumu par tirdzniecību un ekonomiskām attiecībām no nozaru nolīgumiem līdz visdažādākajām tirdzniecības iniciatīvām. ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA), attiecībā uz kuru, visticamāk, ir jāizstrādā vēl tikai dažas pēdējās nelielās detaļas, visdrīzāk stāsies spēkā tuvākajā nākotnē.

Lai gan šim nolīgumam nekad nav bijis priekšteča, šoreiz visi iesaistītie, šķiet, ir pārliecināti. Kanādas sarunu vadītājs gada sākumā pat atzina, ka šis nolīgums ir galvenā Kanādas prioritāte. Kā otro lielāko tirdzniecības partneri, ES ir skaidri paredzēts izveidot kā pretsvaru ASV tirgū, un otrādi, cik Eiropa ir bažas, Kanādā ir vārti uz NAFTA ekonomiskajā zonā.

Ja ekspertiem izrādīsies taisnība, tad, noslēdzot CETA, līdz 2014. gadam divpusējo tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Kanādu varētu palielināt par 20 %. Tās ir ļoti pievilcīgas prognozes, jo īpaši ekonomiski saspringtā laikā. Ja mēs ņemam vērā, ka pēc Saūda Arābijas Kanādai ir lielākās naftas rezerves, šis nolīgums, iespējams, ir arī stratēģiski svarīgs saistībā ar Eiropas centieniem panākt lielāku energoapgādes drošību, un mums tas noteikti būtu jāpatur prātā.

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner (PPE).(SV) Priekšsēdētājas kundze! Kanāda ir viens no mūsu svarīgākajiem tirdzniecības partneriem. Tāpēc šis ir arī viens no svarīgākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem. Tas sniedz ievērojamas priekšrocības, un visi pētījumi liecina, ka tas varētu būtiski palielināt tirdzniecību. Daudzi kolēģi ir izvēlējušies koncentrēties uz draudiem un riskiem un padarīt to par problēmu, taču es domāju, ka ir svarīgi pakāpties soli atpakaļ un pievērst uzmanību tam, kāpēc mēs gribam šīs sarunas.

Iemesls ir tas, ka mēs varam saskatīt neticamo potenciālu, kādu var realizēt izaugsmē, tirdzniecībā un attīstībā. Mēs visi to vērtējam atzinīgi. Man ir ļoti lielas cerības uz šo nolīgumu, jo tas ir tik vērienīgs. Mēs bieži sakām, ka visiem mūsu brīvās tirdzniecības nolīgumiem jābūt vērienīgiem, bet šis patiešām tāds ir. Šis nolīgums var radīt plašāku brīvo tirdzniecību un izveidot brīvākas robežas starp Eiropu un Kanādu, nekā patlaban ir starp Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm. To ir vērts uzsvērt. Tas būtu vēsturisks sasniegums, ja mums izdotos uzcelt tiltu pāri Atlantijas okeānam attiecībā uz brīvo tirdzniecību ar Kanādu.

Es gribētu īpaši pieminēt pakalpojumu tirdzniecību. Tieši pakalpojumu tirdzniecību vairāki cilvēki ir norādījuši kā problemātisku, taču tā noteikti ir viena no svarīgākajām stratēģiskajām jomām, kāda mums ir, jo īpaši attiecībā uz finanšu pakalpojumiem. Es gribētu dzirdēt Komisijas viedokli par to, kā norit šī sarunu daļa, jo es zinu, ka attiecībā uz šo jomu ir bijusi zināma pretestība. Kā es jau teicu, tā ir svarīga Eiropas stratēģisko interešu joma.

Visbeidzot es gribētu mudināt Komisiju neļaut šim procesam kavēties. Mums jānodrošina, lai mēs neļautu sarunām palēnināties. Es uzskatu, ka tie ir lielākie draudi, citiem vārdiem sakot, ka konflikti par dažādiem blakus jautājumiem novirza uzmanību no galvenā jautājuma. Nepārprotami svarīgi ir radīt vairāk brīvās tirdzniecības. Sākot šīs sarunas par brīvo tirdzniecību, visas iesaistītās personas izrādīja ļoti pozitīvu attieksmi. Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai mēs pabeigtu sarunas tieši tādā pašā garā un neļautu sarunām vilkties pārāk ilgi.

 
  
MPphoto
 

  Harlem Désir (S&D).(FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi! Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, kas tiek apspriests ar Kanādu, stiprinās mūsu saikni ar lielu un senu ES partnervalsti. Mēs to vērtējam atzinīgi, taču mums ir jāseko arī visām tā izraisītajām sekām, nevis tikai jābauda tā sniegtās priekšrocības konkrētām ekonomikas nozarēm vai noteiktiem galvenajiem starptautiskajiem ieguldītājiem.

Nolīgumā īpaši ir jāņem vērā abu pušu — ES dalībvalstu un Kanādas — sociālie un vides modeļi un to spēja turpināt pieņemt tiesību aktus jomās, kuras ir jutīgas mūsu sabiedrībai. Šie nav tikai sīkumi vai jautājumi, ko var atstāt uz citu dienu.

Attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem Komisijas izvēlētā „negatīvā saraksta” pieeja ir bīstama. Tā ir pārāk plaša un slikti definēta, un mēs negribētu, lai tā kļūtu par precedentu. Arī raugoties no vispārīga viedokļa, nodaļai par ieguldījumiem ir jāņem vērā abu pušu tiesības pieņemt tiesību aktus tādās jomās kā vide, sabiedrības veselība, darba ņēmēju un patērētāju tiesības, rūpniecības politika un cita starpā, kultūras daudzveidība. Mēs aicinām Komisiju izslēgt tādas nozarēs kā kultūra, izglītība un sabiedrības veselība no nolīguma darbības jomas. Šajā saistībā un kā citi deputāti teica, intelektuālā īpašuma daļa nedrīkst apšaubīt tos jautājumus, kas saistīti ar ģenērisko zāļu ražošanu.

Attiecībā uz vidi mēs esam nobažījušies un prasām ieguldījumus. Attiecībā uz nolīguma ietekmi uz naftas smilšu urbumiem nolīgums nedrīkst vājināt Eiropas tiesību aktus par Degvielas kvalitātes direktīvas piemērošanu, ne arī ierobežot Kanādas iespējas regulēt tās naftas smilšu urbšanu nākotnē saskaņā ar savu kompetenci vides jomā.

Mēs arī aicinām Komisiju — katrā ziņā, mēs uzdodam jautājumu — uzraudzīt ietekmi uz zivsaimniecības nozari tādās teritorijās kā Senpjēra un Mikelona. Šīs ir Eiropas teritorijas, ko šīs nozares liberalizācija var būtiski ietekmēt.

Visbeidzot es pievienojos Kazak kungam, sakot, ka ilgtspējīgas attīstības nodaļā jāiekļauj sociālās un vides saistības, jo īpaši lielo daudznacionālo uzņēmumu atbildība sociālajā un vides jomā.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI). (Runātājs uzdod zilās kartītes jautājumu Fjellner kungam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

J. Fjellner to visu attēloja ļoti pozitīvā gaismā un teica, ka mēs nedrīkstam ļaut šim procesam kavēties. Šajā sakarībā mans jautājums ir šāds: Kā viņš var būt pozitīvi vērtēt to, ka Kanādu — platību, kas ir astotā daļa no Austrijas lieluma — katru gadu tiek iznīcināta saistībā ar šo naftas smilšu izmantošanu un ka veselas pirmtautu kopienas tiek pārceltas? Vai viņš patiešām uzlūko šo procesu neticami pozitīvi un vai arī Eiropas atbildības daļa nav piemērot atbilstīgus nosacījumus šajā saistībā?

 
  
MPphoto
 

  Christofer Fjellner (PPE).(SV) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu atbildēt uz J. Obermayr jautājumu. Es nedomāju, ka es atsaucos uz naftas smiltīm savā runā, taču, manuprāt, būtu naivi iedomāties, ka visam brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Kanādu vajadzētu vienkārši griezties ap šo jautājumu. Tas nozīmētu zaudēt mūsu perspektīvas sajūtu. Pats par sevi saprotams, ka mums šajos brīvās tirdzniecības nolīgumos būtu jānosaka skaidras vides prasības. Mēs to darām visos mūsu brīvās tirdzniecības nolīgumos, bet mēs nevaram ļaut visu nolīgumu ar Kanādu ierobežot uz sarunām par naftas smilšu jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Komisijas iecere ir noteikt standartvērtības naftas smilšu izmantošanai — ne tikai Kanādas, bet no jebkura avota, piemēram, ieskaitot Venecuēlas — lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu intensitāti degvielā, kā to prasa Degvielas kvalitātes direktīva.

Kanāda ir veikusi plaša lobēšanu, mēģinot neļaut mums to izdarīt. Es esmu ticies ar Albertas enerģētikas ministru, kurš atkārtoti ieņem šo amatu, un es esmu pārliecināts, ka arī citi ir ar viņu tikušies. Kanāda ir arī lobējusi dalībvalstis, un pastāv draudi, ka Kanāda mūs nodos Pasaules Tirdzniecības organizācijā, ja šādi pasākumi tiks ieviesti.

Mums tas ir jāpasaka Kanādai. Kanāda iegūst lielu naudu, izmantojot savas naftas smiltis, bet tai ir arī saistības saskaņā ar Kioto protokolu samazināt CO2 emisijas, un tā ir nevērīgi izturējusies pret šīm saistībām tā finansiālā labuma dēļ, ko tā gūst no naftas smiltīm. Mēs negribam strīdēties ar Kanādu, bet mums ir jāuzstāj, ka mēs neizvairīsimies no skatīšanās uz neērto patiesību.

 
  
MPphoto
 

  Frieda Brepoels (Verts/ALE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Uz pašreizējo sarunu ar Kanādu fona aktuāls atkal kļūst roņu medību jautājums. Jūs arī pati to pieminējāt. Es biju Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas referente pirms dažiem gadiem, bet es joprojām atbalstu aizliegumu tirgot izstrādājumus no roņiem. Tāpēc es stingri aicinu savus kolēģus un arī Komisiju nekādā gadījumā neizlaist no acīm šo jautājumu.

Pirms aptuveni diviem gadiem mēs, Parlaments, apstiprinājām tirdzniecības aizliegumu ar pārliecinošu balsu vairākumu par spīti milzīgajam Kanādas parlamenta un citu iestāžu spiedienam, tiecoties vājināt tiesību aktus. Mums izšķirošais faktors bija galvenokārt miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri pauda iebildumus pret šo necilvēcīgo nogalināšanu, viedoklis.

Aizliegumam bija panākumi. Pieņemtā tiesību akta rezultātā cita starpā šis tirgus diezgan lielā mērā sabruka, jo nogalināto dzīvnieku skaits samazinājās no 217 000 2008. gadā līdz 38 000 šogad, savukārt kažokādu cenas samazinājās no USD 100 2006. gadā līdz USD 15 2009. gadā. Tagad Kanāda cenšas iekļūt jaunos tirgos, piemēram, Ķīnā, taču arī tur ir jāsadzird aicinājums ieviest tirdzniecības aizliegumu. Tādējādi ir arī nožēlojami, ka Kanāda joprojām cenšas cīnīties pret šo Eiropas tiesību aktu, izmantojot PTO. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, lai Parlaments atkal Kanādai raidītu spēcīgu signālu šajā jautājumā. Mēs neatteiksimies no šā tiesību akta, pie kura mēs tik ilgstoši strādājām gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Es ceru, ka kolēģi rīt plaši atbalstīs grozījumu, ko es iesniedzu kopā ar daudziem citiem deputātiem.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Sarunas ar Kanādu notiek ar valsti, kam ir spēcīga ekonomika un augsti attīstīta tiesību sistēma. Tāpēc ir vēl jo vairāk neizprotami, ka Komisija grib šajā nolīgumā iekļaut, ja ne noslēpt, ieguldījumu līgumu, lai piešķirtu uzņēmumiem tiešas tiesības ierosināt tiesvedību īpašā šķīrējtiesā. Kāpēc šaubu gadījumā lēmumu par kompensāciju nevarētu pieņemt parasta tiesa?

Kurai tiesai jums kā Komisijai nav vispār nekādas uzticības? Vai tās ir Kanādas tiesas vai Eiropas Savienības tiesas? Vai jūs nesaprotat, ka ar šo nolīguma daļu jūs diskriminētu vietējos uzņēmumus?

Kā daži deputāti jau norādīja, mana grupa arī stingri iebilst pret Komisijas pieeju, izmantojot šo nolīgumu, lai piespiestu liberalizēt pakalpojumus ar „negatīvā saraksta” palīdzību. Šī pieeja līdz šim ir ieņemta gadījumos, kad līgumslēdzējas puses nosaka jomas, kuras tās aktīvi grib atvērt. Mēs gribam saglabāt sabiedriskos pakalpojumus.

Es gribētu arī lūgt Komisiju paskaidrot, kāpēc tā ir noraidījusi Kanādas sociālās un nodarbinātības politikas priekšlikumus, kuri būtu uzlūkojami pozitīvi attiecībā uz ilgtspējības nodaļu. Eiropas Parlaments arī prasa darba ņēmēju aizsardzību, virsstundu samaksu, minimālo darba algu un sociālā dempinga noraidīšanu.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). (PL) Priekšsēdētājas kundze! Potenciālais Kanādas, kā arī Eiropas Savienības ieguvums ir acīmredzams un to arī apliecina gan pētījumi, gan arī pārliecinošais privātā sektora atbalsts. Tas būtu jāvērtē atzinīgi un būtu jāveicina tālāka sadarbība. Tomēr, tā kā mēs ļoti labi apzināmies vides problēmas Eiropā, mums vajadzētu būt nepiekāpīgiem un principiāli pieprasīt, lai Kanāda ievēro mūsu stingros standartus. Es ļoti priecājos, ka komisāre to pieminēja savā runā.

Tomēr mums vajadzētu ne tikai koncentrēties uz ilgtspējīgu attīstību, bet arī apsvērt tādu resursu ieguvi, kas rada risku dzīvībai un veselībai, piemēram, azbesta, kura izmantošana un ieguve Eiropā ir aizliegta. Turklāt mums būtu jāņem vērā atšķirības noteikumos par ģenētiski modificētiem organismiem. Manā valstī šis ir īpaši jutīgs temats, taču, protams, visa nodaļa par lauksaimniecību ir svarīga abām pusēm. Būtu arī jāatzīmē, ka mūsu pienākums ir samazināt CO2 emisijas.

Pēdējais jautājums, kas nav mazāk svarīgs, ir tirdzniecība ar izstrādājumiem no roņiem. Šī ir joma, kurā mums vajadzētu būt nepiekāpīgiem, pieprasot mūsu aizliegumu ievērošanu. Ņemot vērā visus šos svarīgos jautājumos, es uzskatu, ka mūsu ekonomiskajās attiecībās izdosies pilnīgi realizēt to potenciālu, jo abas puses tās atbalsta. Arī Parlamentam tas būtu jāsekmē.

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Patiesībā es biju plānojis savā runā aplūkot vairākus jautājumus. Tagad es to nedarīšu, jo es vēlos pateikt kaut ko citu.

Es vienkārši nesaprotu Komisiju. Tiek uzskatīts, ka tā ir Eiropas tiesību aktu, tostarp to tiesību aktu, ko mēs esam pieņēmuši, ievērošanas uzraudzītāja, taču attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu tā saka, ka ir svarīgi, lai daži cilvēki iegūtu daudz naudas, bet nav svarīgi, lai Eiropas tiesību akti joprojām būtu tiesību akti. Es nesaprotu, kā Komisija var teikt, ka mums saistībā ar šiem jautājumiem nav jāapspriež importa aizliegums attiecībā uz izstrādājumiem no roņiem. Mēs šajā gadījumā runājam par partneriem, un partneri savstarpēji ievēro viens otra vērtības, uzskatus un intereses un neiesniedz prasību pret savu partneri PTO tiesā šā partnera vērtību dēļ. Kā es to saprotu, tirdzniecības partneri nozīmē ko citu. Ir acīmredzams — ja nav savstarpējas cieņas un puses nepiekrīt viena otras viedoklim, tad šīs puses labi sadarboties tirdzniecības jomā. Ja Kanāda nepārtraukts savu darbību pret importa aizliegumu attiecībā uz izstrādājumiem no roņiem līdz šāda nolīguma noslēgšanai, tad, manuprāt, mums nevajadzētu piekrist šim tirdzniecības nolīgumam. Kā jau es teicu, labi partneri neiesūdz viens otru PTO tiesā pārliecības dēļ. Labi partneri sadarbojas!

 
  
MPphoto
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Laikā, kad tika apspriesti Ziemeļrietumu Atlantijas Zivsaimniecības organizācijas (NAFO) nolīgumi, jo īpaši ar Kanādu, ES delegācijas vadītājs solīja no jauna piešķirt Francijas mencu zvejas kvotas Senpjēras un Mikelonas zvejniekiem. Šis solījums netika izpildīts, un zvejnieki, piemēram, Senpjēras un Mikelonas ekonomika, šodien cīnās ar sekām.

Sarunas, kas pašlaik notiek par ES un Kanādas ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, nedrīkst vēlreiz upurēt to, kas ir atlicis no Senpjēras un Mikelonas ekonomikas. Tāpēc es iesniedzu grozījumu par šo tematu.

Es aicinu Komisiju nodrošināt, lai visā šo sarunu laikā tiktu aizsargātas Senpjēras un Mikelonas stratēģiskās komerciālās intereses. Komisāre, vai jūs varat mums to apsolīt?

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka mans pienākums ir norādīt, ka vairākos deputātos šajā sēžu zālē virsroku joprojām ņem bailes un vajadzība aizstāvēt Eiropas intereses: citiem vārdiem sakot, viņi ir noskaņoti uz aizsardzību.

Kas attiecas uz mani, es uzskatu, ka šis nolīgums ar valsti, ar kuru mūs vieno senas draudzības saites, ir svarīgs, ja tas tiek noslēgts uz pareiziem pamatiem, proti, patiesu savstarpīgumu, un ja tas ir līdzsvarots un vērienīgs nolīgums. Tam nebūtu jāaprobežojas ar tarifu un beztarifu šķēršļu novēršanu, bet gan vajadzētu radīt iespēju veikt kvalitatīvu lēcienu vides un veselības politikas atšķirību novēršanā, un es īpaši ar to domāju lauksaimniecības nozari, to dzīvnieku sugu aizsardzību, kurām draud izzušana, un konkrētas ekonomiskās ieguves darbības, kurām ir ievērojama ietekme uz vidi, piemēram, azbesta ieguvi un naftas smilšu urbumus, vai kuras ierobežo nabadzīgāko valstu piekļuvi medikamentiem.

Tomēr mums ir jāizrāda pozitīva attieksme, nevis jāieņem aizsargpozīcijas, kā mēs to darījām attiecībā uz Japānu.

Tāpēc es vēlos uzsvērt vajadzību uzlabot savstarpīgumu, nodrošinot intelektuālā īpašuma, tostarp preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, un izstrādājot politiku divpusējo ieguldījumu savstarpējai popularizēšanai, kura būtu vērsta galvenokārt uz jauninājumiem un tehnoloģiju un kura gūtu iedvesmu no tās nostājas, ko šajā jomā jau ieņēmis Eiropas Parlaments.

Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka daudzie divpusējie nolīgumi starp Kanādu un dalībvalstīm ir labākais pamats, uz kura veidot nopietnu brīvās tirdzniecības nolīgumu tirdzniecības jomā, pateicoties draudzībai, ko mēs jau esam pieredzējuši ANO, G8, NATO un Starptautiskās drošības palīdzības spēkos Afganistānā — draudzībai, kura sakņojas demokrātijas un brīvības ideālos, kas raksturo Kanādu un Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlos pievērst uzmanību naftas smilšu jautājumam; šis ir svarīgs jautājums, jo tas ir iemesls, kāpēc līdzīgs nolīgums, kas mums jau ir noslēgts ar Kanādu, starptautiskais nolīgums par saistībām saskaņā ar Kioto protokolu, netiek ievērots. Mēs ceram, ka Kanāda ieņems atšķirīgu nostāju attiecībā uz nolīgumu, kas tiek apspriests šodien.

Jebkurā gadījumā Kanāda cīnās par to, lai saskaņā ar šo nolīgumu nodrošinātu brīvu tirdzniecību un liberalizētu ieguldījumu sistēmu naftai, ko iegūst no naftas smiltīm. Šā nolīguma ietekmes uz vidi pētījumā, par kuru mēs maksājām, nav iekļauts novērtējums attiecībā uz ietekmi, kāda liberalizācijai būs uz naftas smiltīm. Citiem vārdiem sakot, mums ir tirdzniecības nolīgums, kas attiecas uz konkrētiem pasākumiem no naftas smiltīm iegūtas naftas tirdzniecībai, un mums ir šā nolīguma ietekmes novērtējumu, kurā nav iekļauts ietekmes novērtējums attiecībā uz šo konkrēto darbību.

Tāpēc galu galā notiek tas, ka Parlamentam ir ļoti grūti apstiprināt jebkādu nolīgumu. Jo mēs runājam par ziemeļu mežiem, apmēram ceturto daļu pasaules tropisko mežu, un šī ieguves darbība pakļaus risam šos mežus, vietējo bioloģisko daudzveidību un pirmtautas.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ES un Kanādas tirdzniecības attiecības šobrīd atrodas krustcelēs. Ekonomikas nolīguma parakstīšana joprojām tiek apspriesta, un galīgajā dokumentā ir jāiekļauj abu pušu prioritātes.

Šajā saistībā man jāuzsver sanitāro pasākumu standartu atšķirības. Vienprātības panākšana ļautu novērst negatīvu ietekmi uz Eiropas lauksaimniecības nozari. Turklāt nolīgumā ir jāņem vērā arī Kopējās lauksaimniecības politikas reformas rezultāti. Svarīgi ir paskaidrojumi attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības nodaļu. ES ir izveidojusi savus vides standartus saskaņā ar dalībvalstu prasībām. Lai nodrošinātu galīgā nolīguma efektivitāti, ir būtiski pārbaudīt to atbilstību Kanādas ierosinātajiem standartiem. Es domāju, ka liela uzmanība jāpievērš arī urbšanas jautājumu un naftas aptaujas ietekmei uz sarunām. Tāpēc Komisijai ir jāpaskaidro, kāda nozīme šajā dokumentā ir Degvielas kvalitātes direktīvai.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Atšķirībā no iepriekšējās diskusijas, kurā deputātu pieeja bija faktiski vienprātīga, šī diskusija ir pilnīgi pretēja. Daudzi ir ļoti nobažījušies par šo ierosināto brīvās tirdzniecības nolīgumu. Šajā laika posmā brīvās tirdzniecības nolīgumi, divpusējie nolīgumi ir norma, un es domāju, ka mums ar Kanādu ir daudz vairāk kopīgā nekā visas atšķirības. Viņiem ir demokrātija. Viņi ievēro cilvēktiesības. Viņi runā galvenokārt angļu un franču valodā, Eiropas valodās, un viņi ir atvērti uzņemt daudzus cilvēkus, pat no manas valsts, kuri nevar atrast darbu Īrijā.

Pastāv problēmas, lielākoties saistībā ar roņiem un naftas smiltīm. Protams, tās ir svarīgas, bet galu galā es domāju, ka dažus no šeit izteiktajiem iebildumiem Kanāda varētu atspēkot — jo es esmu ES un Kanādas delegācijas loceklis, un šie jautājumi tika apspriesti, un viņi uz tiem raugās no citas perspektīvas — un tāpēc ir svarīgi turpināt apspriest ar viņiem šīs problēmas. Taču vissvarīgākais aspekts — un to nepieminēja neviens, izņemot komisāri — ir tas, ka abas ekonomikas iegūs EUR 20 miljardus, ja mēs spēsim izstrādāt brīvās tirdzniecības nolīgumu. Ir vērts pacensties.

(GA) Paldies, priekšsēdētājas kundze!

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt Komisiju par tik intensīvo darbu šajās sarunās. Galu galā runa ir par tirdzniecības attiecībām, un es uzskatu, ka atsevišķos nolīgumos ir skaidri jāregulē arī vides un sociālie jautājumi. Labs piemērs tam ir Kioto protokols, kura nolūks bija uzlabot standartus starptautiskā līmenī. Tāpēc mums sarunās vajadzētu būt konkrētiem.

Tāpat kā enerģētikas politika un enerģijas ražošana Eiropā ir dalībvalstu kompetence, mums ir arī jāatzīst, ka Kanādas iedzīvotāji un Kanādas demokrātija izlemj, kā ražot enerģiju Kanādā un kādu ietekmi uz vidi galu galā ņemt vērā. Mums būtu jācenšas nodrošināt, lai šajā saistībā tiktu izveidota pētniecības programma, kas palīdzētu ļaut izmantot šos resursus pēc iespējas draudzīgāk videi un ilgtspējīgāk. Komisāre Geoghegan-Quinn, varbūt jūs varētu sniegt kādu stimulu, lai panāktu, ka reizē ar šo tirdzniecības nolīgumu tiek pieņemta arī naftas smilšu pētniecības programma?

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE). (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Es lielā mērā atbalstu tos iebildumus, ko izteica kolēģi no Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas. Jautājums ir šāds: vai šīs problēmas var atrisināt šajā nolīgumā, vai, kā teica Rübig kungs, ir vajadzīgi citi nolīgumi. Taču šobrīd es gribētu pievērst uzmanību galvenajai problēmai, kas ir šā nolīguma ratifikācija. Piemēram, neatrisinātā strīda ar Kanādu par vīzu režīma atcelšanu Čehijas iedzīvotājiem Čehijas parlaments jau ir bloķējis transporta nolīguma ratifikāciju. Šī ir ārkārtīgi nopietna problēma, un pastāv risks, ka nolīguma ratifikācija tiks bloķēta, kamēr Komisijai izdosies pienācīgi atrisināt šo jautājumu. Es lūdzu jūs izturēties pret šo jautājumu nopietni!

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Kanāda pašlaik ir 11. lielākā Eiropas Savienības tirdzniecības partnere, un 2010. gadā tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu veidoja 1,6 % no ES kopējās ārējās tirdzniecības.

2010. gadā 26 % Eiropas Savienības importa no Kanādas un 37 % Eiropas Savienības eksporta uz Kanādu bija mašīnu un transporta iekārtu tirdzniecība. Es gribētu zināt, kāda būs šā nolīguma ietekme uz Eiropas Savienības rūpniecības politikas stratēģiju un uz tās izejmateriālu un retzemju elementu stratēģiju. Attiecībā uz pakalpojumu liberalizāciju, jo tā tika šeit pieminēta, es vēlos pajautāt jums, komisāre, kāda būs saikne starp šo nolīgumu un Eiropas Savienības un Kanādas nolīgumu par civilās aviācijas drošību un gaisa transporta nolīgumu. Abu nolīgumu mērķis ir padarīt Eiropas un Kanādas tirgus konkurētspējīgākus šajās jomās, jo tās ir ļoti svarīgas gaisa transporta nozarei. Tāpēc es vēlos jautāt, kā šis tirdzniecības nolīgums ietekmēs citus līgumus, kas jau ir parakstīti starp Eiropas Savienību un Kanādu.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir noslēgt sarunas par Eiropas Savienības un Kanādas ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu, tādējādi stiprinot tirdzniecības un ekonomikas saites, kas jau šobrīd ir ievērojamas, un sniedzot ieguvumus abām pusēm. Tomēr sarunu laikā Eiropas izpildvarai ir jātiecas sekmēt vērienīgu tirdzniecības nolīgumu, kas atbalstīs godīgu tirdzniecību un kurā būs ietverti juridiski saistoši sociālie un vides aizsardzības elementi.

Nolīgums nedrīkst mazināt Eiropas Savienības spēju pārskatīt Degvielas kvalitātes direktīvu un atteikties importēt naftu, kas iegūta no naftas smiltīm, kuras izmantošana rada vairāk oglekļa dioksīda nekā tradicionāli iegūtā nafta, tādējādi radot lielu kaitējumu videi. Atsakoties izmantot šāda veida naftu, Eiropas Savienība saglabātu savu uzticamību attiecībā uz tās vēlmi aizsargāt vidi un Kioto protokola mērķu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Ioan Enciu (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! CETA nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs solis ceļā uz veiksmīgu nākotni gan Eiropas Savienībai, gan Kanādai. Es atbalstu šo projektu un mani ļoti apmierina līdz šim panāktais progress. Es domāju, ka mēs esam uz pareizā ceļa, lai šogad noslēgtu sarunas. Tomēr man jānorāda, ka no visiem apspriestajiem jautājumiem divi jautājumi ir jāatrisina, lai ratifikācijas laikā dažas dalībvalstis neradītu problēmas, ja tie joprojām nebūs atrisināti. Tie ir naftas ieguve no degakmens, kas var apdraudēt vidi un vietējās kopienas šajā teritorijā, kā arī savstarpīguma trūkums attiecībā uz obligātu vīzu prasību Bulgārijas, Rumānijas un Čehijas iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Šis ir vēl viens akmens celtnē, kas ir Eiropas Savienības tirdzniecības politika, kura kļūst lielāka ar katru dienu, izraisot sekas, kas dažādās dalībvalstis ietekmē pamatīgi, taču atšķirīgi. Nolīgumi, kas ļauj šai politikai konkrēti izpausties, ir pamatoti galvenokārt ar brīvo tirdzniecību, kurus mērķus un sekas skaidri atspoguļo šāda retorika: „ofensīvās intereses”, it kā mēs runātu par karu. Tie ir nolīgumi, kuriem trūkst demokrātiskas leģitimitātes un vēl jo vairāk tādēļ, ka tie gandrīz vienmēr tiek apspriesti vislielākajā slepenībā, aiz sabiedrības muguras, cenšoties aizsegt to ekonomisko, sociālo un vides ietekmi un izvairoties no informatīvas apspriešanas un situācijas paskaidrošanas. Tā tas ir arī šajā gadījumā.

Lai gan sarunas, varētu teikt, ir jau diezgan tālā posmā un nolīgumu paredzēts noslēgt 2011. gadā, tā ietekme uz nozarēm un valstīm vēl nav pilnīgi apspriesta. Tā saturs nav nekas jauns: tirgu atvēršana un pakalpojumu liberalizācija, tostarp arvien lielāka sabiedrisko pakalpojumu komercializācija starptautisko uzņēmumu interesēs, aizvien vairāk apgrūtinot dalībvalstīm savu sociālo funkciju īstenošanu šajās jomās. Arī sekas ir labi zināmas: dažu tirgu dominēšana, ietekme uz vājākām ražošanas sistēmām un aizvien vairāk ieganstu uzbrukt tiesībām, darba un dzīves apstākļiem.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD)(SK) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība savas kompetences robežās iesaistās sarunās par tirdzniecības un ekonomikas nolīgumiem ar visām ietekmīgajām valstīm.

Lai gan Kanādai ir liela nozīme starptautiskajā tirdzniecībā un tā ir viena no Eiropas Savienības senākajiem tirdzniecības partneriem, noslēdzot visaptverošu ekonomisku un tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kanādu, mums ir jārīkojas ļoti pārdomāti un konstruktīvi. Mūsu atšķirīgās nostājas tādās jomās kā zāļu politika, zivsaimniecības politika un naftas ieguve no naftas smiltīm nolīgumā ir jāizklāsta tā, lai vislabāk pārstāvētu Eiropas Savienības politiku, vienlaikus ievērojot mūsu tirdzniecības partnera uzskatus. Līdzsvarotu tirdzniecības un ekonomisko attiecību pamatā ir savstarpīgums. Tomēr visaptverošam ekonomikas un tirdzniecības nolīgumam nekādā gadījumā nevajadzētu vājināt Eiropas izstrādātos un atzītos sertifikācijas parametrus. Es gribētu ticēt, ka, tuvojoties finišam, Eiropas Komisijai izdosies veiksmīgi rast piemērotus risinājumus atlikušajām problēmām.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Kanāda ir — es vēlos to pateikt jau pašā sākumā — lieliska valsts. Lieliski cilvēki, lieliski sasniegumi — svarīga ES partnere. Tomēr mums ir jāspēj uzdot jautājumus labam partnerim. Daudzi kolēģi deputāti šodien nepareizi vienkārši sašaurina šo jautājumu līdz smiltīm un roņiem. Naftas smiltis ir tikai viens piemērs neticamas vides iznīcināšanas piemērs. Ikviens, kurš ir bijis Kanādā, zina, ka vides iznīcināšana notiek tur notiek tādos apmēros, kas atbilst Brazīlijai.

Šī vides iznīcināšana ietekmē arī vietējos iedzīvotājus, pirmtautas. Viņu vide tiek sagrauta. Ikviens, kurš zina mazliet par Kanādu, ir apmeklējis Britu Kolumbiju un zina, kā starptautiskie uzņēmumi ir izmantojuši savu ietekmi šeit, lai piespiestu pamatiedzīvotājus atteikties no savām senču teritorijām un ļaut nopirkt šīs zemes, nevar to vienkārši ignorēt.

Mēs daudz runājam par skaidru valodu un par minoritāšu aizsardzību ES kaimiņvalstīs. Tomēr ir arī svarīgi, lai mēs izteiktos attiecībā uz to minoritāšu aizsardzību, kas ir Kanādas pamatiedzīvotāju tautas.

 
  
MPphoto
 

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle.(GA) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Vispirms es gribu pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās šajās debatēs un Vital Moreira par jautājuma uzdošanu.

Komisija ir rūpīgi ņēmusi vērā jūsu jautājumus, un es ceru, ka atbildes kliedēs jūsu iespējamās bažas.

Kā jūs zināt, sarunās tie gūti labi panākumi. Komisija grib nodrošināt līdzsvarotu, vērienīgu un kvalitatīvu nolīgumu un tā grib būt tikpat vērienīga arī attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. Kanāda ir augsti attīstīta, līdzīgi domājoša partnere, ar ko mūs vieno stratēģiskas saiknes, kas sniedzas daudz tālāk par tirdzniecību un ieguldījumiem. ES un Kanādai ir kopīgi vērienīgi sarunu mērķi, kurus var realizēt abu pušu interesēs, radot potenciālu jaunām iespējām.

Es vēlos īpaši uzsvērt divas lietas. Attiecībā uz naftas smilšu jautājumiem un jūsu bažām saistībā ar šīm sarunām, tā kā Degvielas kvalitātes direktīva ietilpst CETA sadarbības nosacījumos regulējuma jomā, abām pusēm būtu jāpanāk vienošanās. CETA sadarbības nosacījumi regulējuma jomā neuzliktu nekādu pienākumu rīkot šādas diskusijas. Turklāt Komisija neierosina uzņemties nekādas saistības, kas varētu ierobežot ES regulējuma brīvību vides jautājumos, piemēram, par degvielas kvalitāti vai par jebkuru citu būtisku politikas mērķi.

Kā jau es teicu ievadā, šis nolīgums ir ārkārtīgi izdevīgs abām mūsu ekonomikām un ne tikai materiālā izteiksmē. Pateicoties tam, ka tiks atcelti praktiski visi tarifi importam un tiks uzlabota tirgus piekļuve pakalpojumiem un ieguldītājiem, abās valstīs tiks radītas iespējas uzņēmējdarbībai un ražošanas nozarei. Patērētāji iegūs, pateicoties lētākām precēm un lielākai piekļuvei augstas kvalitātes pakalpojumiem. Vienlaikus lielākas ārvalstu tiešo investīciju plūsmas darbotos kā katalizators darbavietu radīšanai un algu palielināšanai.

CETA ietvers arī normatīvos šķēršļus, piemēram, sanitāros un fitosanitāros pasākumus, muitas procedūras un konkurences noteikumus. Eiropas intelektuālā īpašuma tiesības iegūs lielāku aizsardzību. Savstarpēja piekļuve abu pušu iepirkuma tirgiem nozīmētu ne tikai ietaupījumus valsts budžetā, bet arī nodrošinātu milzīgas uzņēmējdarbības iespējas.

Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka šis būs labs un līdzsvarots nolīgums. Mūsu šīvakara debates ļauj veikt ļoti svarīgus precizējumus. Šajā saistībā Komisija rūpīgi ņem vērā un atzinīgi vērtē rezolūciju, ko Parlaments pieņems par ES un Kanādas tirdzniecības attiecībām, un izsaka pateicību par tā vispārējo atbalstu.

Mans kolēģis komisārs De Gucht, protams, turpinās jūs informēt par turpmāko CETA procesa attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu (1). Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Eiropas Savienībai un Kanādai jau daudzus gadus pastāv labas, ciešas tirdzniecības attiecības. Kanāda ir arī viena no senākajām ES tirdzniecības partnerēm. Pagājušā gadsimta 70. gadu vidū Eiropas Savienība parakstīja pirmo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu. Tad bija nākamie nolīgumi lopkopības nozarē un attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA) varētu būt ļoti izdevīgs abiem tirdzniecības partneriem. Tomēr vēl dažas lietas ir jāņem vērā un jāapspriež. Skaidrs, ka nolīguma mērķim jābūt godīgai konkurencei. To var panākt tikai tad, ja tiks likvidēti ne tikai tarifu šķēršļi, bet arī beztarifu un tehniskie šķēršļi tirdzniecībai. Jāievēro savstarpīguma princips, jo tas ir vienīgais veids līdzsvarota iznākuma panākšanai sarunās. Tas attiecas arī uz tiem elementiem, kas ir raksturīgi katra partnera valstij vai kultūrai. Lai panāktu vienprātību, uz vienādiem nosacījumiem jāturpina arī diskusijas par delikātiem tematiem, piemēram, naftas ieguvi no naftas smiltīm un ar to saistīto ietekmi uz vidi, ILO standartiem, kā arī tehnisko standartu atzīšanu un pārtikas produktu izsekojamību. Mani īpaši interesē sarunas piena nozarē un piekļuve Kanādas tirgum, kā arī Kanādas kaujamo liellopu izcelsmes marķēšana. Vai Komisija var sniegt sīkāku informāciju šajās jomās? Kādu iznākumu mēs varam gaidīt šajā saistībā?

 
  
MPphoto
 
 

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski.(FR) Es priecājos, ka Parlaments izsaka savu viedokli par pašlaik notiekošajām ES un Kanādas tirdzniecības sarunām un izvirza savas prioritātes šajā saistībā. Kanāda neapšaubāmi ir ES tirdzniecības partnere, taču ir absolūti nepieciešams, lai mēs Parlamentā kliedētu savu līdzpilsoņu, kas dzīvo gan Eiropas teritorijā, gan kaimiņu reģionos, kuri ir daļa no Eiropas saimes, bažas, proti, aizsargātu un aizstāvētu viņu intereses. Ar „Eiropas saimi” es domāju aizjūras zemes un teritorijas (AZT), kuras, stingri ņemot, nav Eiropas teritorijas, tomēr uztur īpašas attiecības ar Eiropas Savienību un īpaši ar tām dalībvalstīm, kuru daļas tās ir. Pašlaik notiekošās tirdzniecības sarunās īpaši ietekmē Senpjēras un Mikelonas arhipelāgu, kas atrodas blakus Kanādai. Tāpēc es aicinu Komisiju sarunu laikā aizstāvēt un aizsargāt šo aizjūras zemju un teritoriju, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļos, intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) Kanāda ir viena no senākajām Eiropas tirdzniecības partnerēm. Tāpēc ir tikai dabiski, ka šīs attiecības būtu jāformalizē ar visaptverošu tirdzniecības nolīgumu. Taču manī izbrīnu vieš vairāku sarunu nodaļu saturs.

Pirmkārt, ES un Kanādai ir atšķirīgi noteikumi par izcelsmes sistēmām. Tā kā Kanāda ir Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) locekle, Komisijai ir jāuzņemas rast apmierinošu risinājumu attiecībā uz rūpniecības ražojumiem un lauksaimniecības vai zivsaimniecības produktiem, lai Kanāda nekļūtu par vārtiem, caur kuriem preces no citām NAFTA loceklēm ieplūst Eiropā.

Komisijai būs arī jāapspriež risinājums, ko var piemērot divām dažādām ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmām: Kanādā „ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir tikai apzīmētājs; Eiropā tā ir bona fide preču zīme. Lai patiesi aizsargātu Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, Kanādas iestādēm būs jāatzīst Eiropas koncepcija.

Visbeidzot attiecībā uz nodaļu par būvdarbu valsts līgumiem, Kanādai ir jāpiešķir ES tāda pati piekļuve, kāda ir piešķirta Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar to tirdzniecības nolīgumu; citiem vārdiem sakot, Eiropas uzņēmumiem ir jābūt tiesībām piedalīties konkursā par provinču, reģionu un noteiktu pašvaldību līgumiem.

 
  

(1) (sk. protokolu)


20.  Vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Koumoutsakos (PPE).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējās divās nedēļās desmitiem, ja ne tūkstošiem iedzīvotāju ir spontāni pulcējušies Atēnu un citu pilsētu ielās un laukumos. Sakaitinātie grieķi ir pārņēmuši stafeti no spāņiem. Dziļas krīzes, recesijas un bezdarba laikā viņi miermīlīgi, taču pārliecinoši pieprasa zināmas izredzes uz pienācīgu dzīvi sev, savām ģimenēm un bērniem. Pūļa un tā sūdzību apmērs ir līdz šim nepieredzēts, pat tādai valstij kā Grieķija ar tās stingro politisko dzīvesveidu un tradīcijām. Šī ir ļoti nopietna politiska attīstība ar neparedzamu perspektīvu un sekām.

Laikā, kad valstis nav savstarpēji pilnīgi nodalītas, mums ir ļoti uzmanīgi jāseko notikumu attīstībai. Mums jāieklausās Beļģijas finanšu ministrā Reynders kungā, kad viņš saka, ka mēs nedrīkstam pārsniegt tos pasākumus, ko Grieķijas sabiedrība spēj izturēt, jo tas iznīcinās izaugsmi, un valsts neatveseļosies. Neviena politika nav dzīvotspējīga, ja sabiedrība to neatbalsta vai vismaz nepacieš, jo īpaši politika, ko pašos pamatos var raksturot kā izšķiršanos starp nebeidzamiem stingras taupības pasākumiem vai bankrotu. Šajā politikā steidzami jāveic nopietni grozījumi un labojumi ne tikai tāpēc, lai padarītu to taisnīgāku, bet arī tāpēc, lai tā būtu efektīvāka, dodot labumu visiem.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas kultūras galvaspilsēta ir viena no Eiropas Savienības visatpazīstamākajiem iniciatīvām kultūras jomā. Saskaņā ar Komisijas veiktajiem pētījumiem nominēto pilsētu iedzīvotājos tas vieš nacionālo lepnumu un rada kopīgu atbildības sajūtu. Konkurss 2016. gadā notiks Polijā un Spānijā. Abās šajās valstīs tiks izraudzītas divas pilsētas, kas būs 2016. gada Eiropas Kultūras galvaspilsētas.

Mana pilsēta Gdaņska ir nelielajā grupā, kas Polijas konkursā ir izvirzījusies priekšgalā, un šajā mēnesī tiks pieņemts lēmums. Es labprāt atbalstu šo kandidatūru, kuras devīze ir „Kultūras brīvība ― brīvības kultūra”. Gdaņska vēsturiski ir Hanzas osta un Solidaritātes kustības dzimšanas vieta, kas ir sinonīms brīvībai. Tagad mēs, pamatojoties uz šo šīm vēsturiskajām saknēm, vēlamies izveidot modernu programmu. Mēs atbalstām brīvu piekļuvi mūsu kultūras mantojumam un ikdienas solidaritāti starp paaudzēm un kaimiņiem. Es uzskatu, ka mana pilsēta var daudz piedāvāt Eiropas sabiedrībai, un uzvara šajā konkursā sekmētu vēl augstāku labklājības līmeni.

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Sausums, ko mēs pašlaik piedzīvojam visā Eiropā, kā arī prognozes turpmākajam laikposmam pastiprina bažas ne tikai par jaunu pārtikas cenu kāpumu, bet arī par pārtikas apgādes drošību. Šajos apstākļos es uzskatu, ka Eiropas Komisijai ES subsīdijas ir jāizmaksā avansā, lai atbalstītu tos lauksaimniekus, kuriem jāizmanto pašreizējās apūdeņošanas sistēmas, tādējādi izvairoties no pilnīgas šā gada ražas zaudēšanas. Paralēli tam jāņem vērā arī risinājumi, lai atbalstītu apūdeņošanas sistēmu ieviešanu vietās, kur tās jāizmanto. Apmēram trešā daļa no Rumānijas teritorijas ir apūdeņota zeme, taču ūdens trūkums un sausuma izplatība rada līdzīgas problēmas kā citās dalībvalstīs, taču šādā situācijā Rumānija nespēj atbalstīt lauksaimniekus, nodrošinot šo glābšanas līdzekli.

 
  
MPphoto
 

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es gribu runāt par nozīmi, kāda sportam var būt aizvien lielākā ekonomiskajā labklājībā mūsu reģionos. Es redzu, kā Velsā regbijs un citi galvenie sporta pasākumi stimulē Kārdifas ekonomiku. Vēl vienu stimulu dos Svansī pilsētas futbola kluba lieliskie panākumi ― un es to saku sava kolēģa Richard Howitt dēļ ― kurš tikai nesen pēc fantastiskas sezonas pelnīti ir iekļuvis Premjerlīgā. Es izsaku cieņu trenerim, spēlētājiem, direktoriem, darbiniekiem un futbola līdzjutējiem, kuri ir padarījuši šos panākumus iespējamus. Viņi būs garantija Premjerlīgai, Velsai, un dos tik ļoti vajadzīgo impulsu vietējai ekonomikai, jo, pateicoties viņiem, uz šo reģionu dosies futbola līdzjutēji, tūristi un, cerams, arī uzņēmēji.

Visbeidzot es ceru, ka ES atzīs sporta nozīmi ekonomiski un sociāli, kā arī nodrošinās līdzekļus, lai veicinātu sportu visos līmeņos, jo īpaši tāpēc, ka tagad saskaņā ar Lisabonas līgumu ES pirmo reizi ir kompetence sporta jomā.

 
  
MPphoto
 

  Theodoros Skylakakis (ALDE).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Es konsekventi esmu atbalstījis manas valsts pārstrukturizācijas programmu. Tāpēc man ir tiesības norādīt uz nepilnībām. Pirmkārt, programma ir pārāk orientēta uz nodokļu palielināšanu, nevis uz valsts izdevumu samazināšanu. Tāpēc tā apspiež Grieķijas privāto sektoru, kas ir vienīgais sektors, kurš var atmaksāt milzīgos parādus. Otrkārt, pašlaik nav racionāla plāna, kā izmantot Grieķijas valdības īpašumus. Treškārt, programmas īstenošana norit ļoti lēni, un tas, kopā ar konkrētām ziņām, ko Grieķijas sabiedrība saņem no Eiropas, mazina politisko atbalstu reformām. Tas notiek katru dienu. Tāpēc mums ir vajadzīga drosmīgāka programma, kas paredzētu ātrāk veikt pielāgošanu un kas nodrošinātu nopietnu attīstības atbalstu Eiropas Māršala plāna veidā. Šādai programmai būtu lielākas izredzes gūt panākumus, un mums visiem šie panākumi ir nepieciešami.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apspriest nesenos notikumus futbola pasaulē, jo īpaši Sepp Blatter ievēlēšanu par FIFA vadītāju. Es domāju, ka viņa atkārtota ievēlēšana ir nožēlojama laikā, kad FIFA ir izvirzītas nopietnas apsūdzības korupcijā, jo īpaši par 2022. gada Pasaules Kausa norisi Katarā. Es domāju, ka dalībvalstu valdībām jāprasa reformēt FIFA regulēt tās darbības. Tas varētu radīt lielāku pārredzamību un palīdzētu izvairīties no šādiem nožēlojamiem notikumiem, tādējādi atjaunojot uzticību FIFA.

Futbols aizvien straujāk kļūst līdzīgs uzņēmējdarbībai. Pārredzamības trūkums un apsūdzības korupcijā ietekmē arī Rumānijas futbolu. Nesen Politehnica Timişoara, kas Rumānijas līgas sacensības noslēdza otrajā vietā un kam bija jāspēlē Čempionu līgā, pamatojoties uz pilnīgi nejaušu lēmumu, ir pārcelta uz Rumānijas trešo divīziju. Šis netaisnīgais lēmums skars simtiem tūkstošu Timişoara komandas līdzjutēju.

Es arī no šīs sēžu zāles aicinu Rumānijas futbola iestādes mainīt šo lēmumu un ļaut Politehnica Timişoara palikt Eiropas un Rumānijas futbola augšgalā.

 
  
MPphoto
 

  Kristiina Ojuland (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! 2011. gada 2. jūnijā sākās vēsturiskais Tallinas–Monte Karlo Elektro Auto maratons, un šodien automašīnas ieradīsies Kopenhāgenā.

Gesine Meissner un es kā Eiropas Parlamenta liberālie deputāti sponsorējam elektroauto šajās sacensībās, lai veicinātu ilgtspējīgu transportu. Pieaugot patēriņa līmenim, fosilā kurināmā izsīkšana kļūst neizbēgama, tāpēc mums ir jāpalielina ieguldījumi turpmākiem pētījumiem un ilgtspējīga transporta attīstībai. Turklāt mobilitātes pieaugums rada arī oglekļa emisiju apjoma palielināšanos, un tas var paātrināt globālās klimata pārmaiņas.

Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir iespēja kļūt par zaļa transporta pionieriem, ieviešot stimulus ilgtspējīga transporta lietotājiem un sekmējot pāreju uz Eiropas Savienību bez oglekļa izmešiem.

 
  
MPphoto
 

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE).(ES) Priekšsēdētājas kundze! Infekcijas, kas pagājušajā nedēļā Vācijā izraisīja 21 nāves gadījumu, izcelsme vēl nav zināma. Tas vēl jo vairāk uzsver Vācijas iestāžu nevajadzīgo steigu.

Apsūdzības ir īpaši nopietnas, ņemot vērā, ka Vācijas tirgus ir galvenais lauksaimniecības produktu patērētājs, kas patiešām ir iemesls, kāpēc tas ir saņēmis ievērojamus ieguldījumus šo produktu sekmēšanai.

Tāpēc Eiropas iestādēm ir jārīkojas divos virzienos. Īstermiņā ir jānodrošina mehānisma ieviešana, lai izmaksātu kompensācijas Eiropas visvairāk cietušajiem lauksaimniekiem, vienlaikus vidējā termiņā vajadzēs reformēt agrīnās brīdināšanas sistēmu attiecībā uz nedrošu pārtiku, lai turpmāk novērstu nepamatotu trauksmi. Šajos pasākumos būs jāņem vērā Eiropas lauksaimniecības nozares dažādība.

Tādējādi Komisijas priekšlikums finansēt atgādinājuma mehānismu, izmantojot dārzeņu ražotāju organizāciju budžetu, ir nepieņemams. Daudzos Eiropas reģionos, piemēram, Katalonijā, šādu organizāciju nav, tāpēc šo sistēmu nevar izmantot, lai izmaksātu kompensācijas lauksaimniekiem.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Būdami vienaldzīgi pret ekonomiskajiem un sociālajiem postījumiem, ko izraisījušas Starptautiskā valūtas fonda (SVF) apstiprinātās strukturālās izmaiņas valstīs, piemēram, Grieķijā, Eiropas Savienības vadītāji šobrīd pastiprina savus uzbrukumus un paši pret Portugāli sāk šo pašu pieeju, demonstrējot nerimstošo koloniālo augstprātību. Apmaiņā pret EUR 78 miljardu aizdevumu valsts, kurā minimālā alga nav pat EUR 500, piedzīvos algu un pensiju samazinājumiem un sabiedrisko pakalpojumu slēgšanu, kā arī būs spiesta atdot valsts uzņēmumus un resursus. Tā arī piedzīvo būtisku preču un pakalpojumu cenu kāpumu un EUR 30 miljardu maksājumu procentu likmēs, kas ir apmēram 40 % no kopējā aizdevuma. Vairāk nekā divas trešdaļas no šiem procentiem pienākas pašai Eiropas Savienībai. Tā ir plaši izslavētās Eiropas solidaritātes būtība.

Uzstāšana uz šādu rīcību neizbēgami novedīs pie sociālās cīņas pastiprināšanās, kas pieņemas spēkā visā Eiropā, tostarp Portugālē. Mēs esam un mēs arī turpmāk būsim šeit, lai to atbalstītu un iedrošinātu, jo mēs esam pārliecināti, ka tikai sociālā cīņa var ierosināt pārmaiņas un ka Eiropā aizvien steidzamāk ir jāīsteno alternatīvs risinājums.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētājas kundze! Pēc visiem izteiktajiem paziņojumiem šajā Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību Eiropas Komisija turpina demonstrēt pilnīgu vienaldzību, saskaroties ar nabadzības pastiprināšanos, jo īpaši bērnu nabadzību, bezdarbu un masveida nabadzīgo strādājošo skaita pieaugumu, ko izraisījis riskants un slikti apmaksāts darbs. Tomēr tagad tās vairs nav tikai neoliberālās tendences, bet tas postoši ietekmē valstis ar vāju ekonomiku, kurās ir absolūti nepieciešams stiprināt valsts politiku, lai atbalstītu sabiedriskos pakalpojumus, radītu darbavietas ar tiesībām un izskaustu nabadzību.

Memorandos, piemēram, tajā, ko Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Komisijas trijotne izstrādāja kopā ar Portugāles ierēdņiem, ir pieprasīta antisociāla politika, tostarp grozījumi štatu samazināšanas un privatizācijas likumā, un uzbrukumi sabiedriskajam un vispārīgajam sociālajam nodrošinājumam, kas var tikai izraisīt sociālu regresiju, nolemjot darba ņēmējus un sabiedrību bezdarbam, nabadzībai, nepietiekamai attīstībai un ārkārtīgai atkarībai. Tas pilnīgi padarīs Portugāli vienkārši par ES lielvalstu protektorātu. Tas viss ir apmaiņā pret aizdevumu, kas Portugāles jāatmaksā uz augstām procentu likmēm, lai palielinātu starptautiskā finanšu kapitālisma peļņu, kaut arī mēs ļoti labi zinām, ka šādi pasākumi neko neatrisina, kā to skaidri parāda Grieķijas gadījums.

Tāpēc es protestēju pret šādiem pasākumiem šeit, un šis protests turpināsies gan Portugālē, gan ES.

 
  
MPphoto
 

  Willy Meyer (GUE/NGL).(ES) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu izteikt līdzjūtību par visiem nāves gadījumiem, ko izraisījis E. coli, taču vienlaikus paust savu sašutumu par ārkārtīgi nepiemēroto veidu, kā Vācijas administrācija ir risinājusi šo jautājumu, radot neatgriezenisku kaitējumu visiem Spānijas lauksaimniecības produktiem.

Es ceru, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru rītdienas ārkārtas sanāksmē šis kaitējums Spānijas lauksaimniekiem, pirmkārt, tiks atrisināts bez izņēmumiem, un, otrkārt, ka tiks izdarīti secinājumi: proti, ko nevajadzētu darīt situācijā, kas patiešām ir prasījusi cilvēku upurus, bet arī attiecībā uz kaitējumu daudzu valstu, arī manas valsts — Spānijas —produktiem. No šīs krīzes ir jāizdara secinājumi.

Protams, es ceru, ka rītdienas ārkārtas sanāksmes rezultātā tiks atcelti visi ierobežojumi un atjaunota normālā situācija, lai visus produktus, kas ir labā stāvoklī var brīvi tirgot visā Eiropas Savienībā un pasaulē kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD) (SK) Priekšsēdētājas kundze! Tirgi atsaucīgi uzņēma Eiropas Savienības pārstāvju piektdien sniegto paziņojumu, ka Starptautiskais valūtas fonds varētu piešķirt vēl EUR 12 miljardu kredītu Grieķijai.

Tomēr šodien Spānijas laikraksts El País ziņo, ka Kastīlijas – Lamančas autonomajā reģionā ir beigusies nauda. Reģionālā valdība ne tikai nespēj samaksāt algas 76 000 darbinieku, bet joprojām ir parādā arī aptuveni EUR 2 miljardus dažādiem piegādātājiem. Tādējādi mēs šoreiz saņemam vairāk sliktu ziņu no Spānijas — valsts, kas ilgu laiku ir cīnījusies, lai saglabātu ieguldītāju uzticību.

Tomēr palīdzības politika, ko sniedz citas valdības, kurām nākas Eiropas Centrālajai bankai pārdot savus parādus, nevar turpināties daudz ilgāk, jo tā jau ir sasniegusi savas robežas. Eiropas Centrālās bankas sarakstos jau ir EUR 360 miljardi finanšu instrumentos, kas nav brīvi tirgojami, un papildu EUR 480 miljardi ieguldīti slikti nodrošinātos vērtspapīros. Tādējādi tā ir sliktu finanšu aktīvu turētāju līdere. Ja tā turpināsies, dāmas un kungi, eiro zonai drīz būs jāglābj Eiropas Centrālā banka vai arī tā vienkārši sabruks.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos izteikt dažus apsvērumus attiecībā uz Serbijas integrāciju Eiropā, ja drīkstu. Jau pārāk ilgi bijušās Dienvidslāvijas valstis, manuprāt, ir saņēmušas nevienlīdzīgu attieksmi. Piemēram, Slovēnija bez problēmām varēja pievienoties ES 2004. gadā, lai gan vēl joprojām izskan kritika par atlikušajām komunistu varas struktūrām politikā, plašsaziņas līdzekļos un rūpniecībā. Turklāt Bulgārijas un Rumānijas nebūtu Eiropas Savienībā, ja mēs tām būtu piemērojuši tos pašus stingros kritērijus, kādus mēs tagad piemērojam Horvātijai.

Dubultie standarti tiek piemēroti arī attiecībā uz kara noziegumiem un restitūciju. Briselē nevarēja izrādīt vēl mazāku interesi par Turcijas armēņu genocīdu. Savukārt Horvātijai un Serbijai, pirms tās var pievienoties, vispirms ir jānodod savi kara noziedznieki bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālam Hāgā saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem. Lai gan Dienvidslāvijas Tautas atbrīvošanas padomes (AVNOJ) un E. Beneš nelikumīgie noteikumi nav pamats bloķēt iestāšanos ES, Serbijas restitūcijas politikai noteikti ir jāatbilst ES noteikumiem.

Serbija, ko raksturo kristiešu tradīcijas, atkal un atkal ir pierādījusi savus labos nodomus. Viens šķērslis ir novērsts līdz ar R. Mladič izdošanu, taču Kosova nedrīkst kļūt par nākamo šķērsli. Tiklīdz būs pabeigtas vēl neīstenotās reformas, manuprāt, nekam vairs nevajadzētu kavēt Serbijas pievienošanos ES.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pievienoties kolēģiem, izsakot savu līdzjūtību par 21 E. coli upuri, bet gribu arī paust drīzāk sašutuma, nevis tikai vienkāršas bažas par nekoordinētajām atbildes darbībām, kas radījušas būtisku finansiālu kaitējumu ražotājiem un darba ņēmējiem tajās nozarēs, kuras ir būtiskas Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecībai, jo īpaši Spānijas gurķu ražotājiem. Šīs darbības ir arī kaitējušas pašam Eiropas jēdzienam Eiropā, kohēzijai Eiropā un kohēzijai Eiropas iedzīvotāju vidū tādā ziņā, ka atkal aizspriedumi vai nepietiekami pārbaudītas baumas ir nopietni pasliktinājušas kohēziju, kas vajadzīga, lai lemtu par apmierinošu, laikus sniegtu un piemērotu atbildi.

Tāpēc es ceru, ka praktiski tiks izdarīti secinājumi, kam neizbēgami būtu jārodas. Es ceru, ka Lauksaimniecības ministru padome spēs ne tikai nodrošināt kompensāciju cietušajām pusēm, bet arī izveidot atbildes protokolu, kurā tiks ņemti vērā no šīs neveiksmīgās pieredzes izdarītie secinājumi.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Atgriežoties pie sporta, tika minēta FIFA, un arī es gribētu to minēt, jo īpaši pienācīgas pārvaldības trūkumu un pārredzamības trūkums augstākajos organizācijas līmeņos.

Tas ir ārkārtēji, ka 75 gadus vecs vīrietis, Sepp Blatter, kurš pie varas šobrīd ir jau kopš 1998. gada, atgriezīsies pie varas kā vienas no pasaules vadošajām sporta organizācijām, jo īpaši padomājot, ka lielākā daļa dalībnieku — iespējams, 99 % no viņiem — ir jaunāki par 30 gadiem. Sanāk, ka starp viņu un viņa spēlētājiem būs ne tikai vienas paaudzes atšķirība, bet pat vairāku paaudžu atšķirība.

Otrkārt, pagājušajā gadā nebija pārsteigums, ka Apvienotā Karaliste saņēma tik maz atbalsta Pasaules kausa norises vietas piešķiršanai par spīti tās lielajai infrastruktūrai. Tā tika piešķirta Katarai, un pēc tam mēs redzējām, ka cilvēki pārtrauc censties pārdot savu balsi. Es šaubos, ka tā ir aisberga redzamā daļa. Ir arī lieta saistībā ar FIFA nespēju ieviest vārtu līnijas tehnoloģiju, lai gan citos sporta veidos tas jau ir izdarīts. Ir diezgan skaidrs, ka paša sporta un FIFA interesēs ir vajadzīga reāla reforma.

 
  
MPphoto
 

  Krišjānis Kariņš (PPE).(LV) Priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Mēs visi zinām, ka sportā dopings ir aizliegts. Dopings ir aizliegts tāpēc, ka tas dažiem sportistiem dod nevienlīdzīgas priekšrocības pār citiem. Bet, kolēģi, Eiropas Savienībā mums pastāv zināma veida dopings ne sportistiem, bet lauksaimniekiem — tieši nevienlīdzīgā zemnieku atbalstā. Piemēram, Latvijas zemnieks saņem trīs reizes mazāk atbalsta nekā Vācijas zemnieks vai pat sešas reizes mazāk atbalsta nekā Grieķijas zemnieks. Šis nevienlīdzīgais atbalsts veido nevienlīdzīgu konkurenci. Kolēģi, es aicinu, domājot un plānojot nākamo Eiropas finanšu perspektīvu un periodu, izskaust šo dopingu, izskaust šo nevienlīdzīgo atbalstu zemniekiem, lai visi Eiropas zemnieki būtu vienlīdzīgi konkurētspējīgi. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējās divās nedēļās pilsētu laukumos visā manā valstī miermīlīgi — es atkārtoju, miermīlīgi — protestē simtiem tūkstošu visu vecumu un visu slāņu Grieķijas iedzīvotāju.

Es gribētu norādīt divus aspektus: pirmkārt, mums viņi ir jāuzklausa un jākliedē viņu bažas. Mums tas jādara ne tikai valsts līmenī, bet arī Eiropas līmenī. Mūsu līdzpilsoņi visās Grieķijas pilsētās runā tādēļ, lai tiktu uzklausīti Briselē, Strasbūrā un citviet.

Otrkārt, svarīgāk par visām debatēm par Grieķijas valdības kļūdām un nepareizo rīcību ir tas, lai mēs paturētu prātā šo. Novērtējot politiku, ko Eiropa ierosina un piemēro krīzes risināšanai, mūsu līdzpilsoņi mums saka: „Mūsu pacietībai ir robežas. Nepārkāpiet mūsu pacietības robežas.” Uz šiem vēstījumiem ir jāsniedz skaidras un konkrētas atbildes. Tikai tad Eiropas palīdzība krīzes pārvarēšanā radīs redzējumu un cerību mūsu iedzīvotājos.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze! Multikulturālisma koncepcijā tiek pieņemts, ka tautas, kas dzīvo līdzās, zina cita citas pagātni, kultūru un dažkārt arī valodu. Tomēr uztraukums, kas radies Rumānijā pirms dažām dienām, var izskaidrot tikai ar šā savstarpīguma trūkumu. Divi Rumānijas administratīvie apgabali ir atvēruši pārstāvniecību Briselē, bet saskaņā ar žurnālistu, kas strādā galvaspilsētā, problēma ir tas, ka attiecīgo apgabalu iedzīvotāju vairākums nepieder pie tās pašas etniskās grupas kā lielākā daļa Rumānijas iedzīvotāju. Vai šodien Eiropā tā ir problēma? Domāšanas veids, ka varētu aizliegt kaimiņam pieminēt dienu, kad viņš ir zaudējis savu laimi, zemi vai varbūt pat savus radiniekus ir diezgan postošs. Mums tam bija piemērs arī pēdējās dienās, kad mēs atzīmējām Trianonas Miera līgumu, kad 4. jūnijā beidzās I Pasaules karš. Ir pretlīdzeklis domāšanas veidam, kas izslēdz un apklusina cilvēkus, noliedz pagātni un grib kavēt reģiona attīstību un pastāvēšanu: spēcīga Eiropa, kas ir atvērta un iekļaujoša, kas novērtē kultūras vērtības un ievēro minoritāšu tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Ivailo Kalfin (S&D).(BG) Priekšsēdētājas kundze! Ekonomikas krīze un grūtības, ko piedzīvo visas dalībvalstis, lai gan dažādā mērā, ir devušas stimulu nacionālistu un populistu grupām, kas ne tikai cenšas iegūt lielāku sabiedrības atbalstu, bet arī pastāvīgi pārbauda Eiropas iedzīvotāju iecietības robežas, atklāti darbojoties pret integrācijas paplašināšanos Eiropā.

Nesens piemērs tam Bulgārijā ir notikumi 20. maijā, kad nacionālistu partijas Attack pārstāvji iesaistījās sadursmēs ar musulmaņu ticīgajiem pie vienīgās mošejas Sofijā. Šīs sadursmes bija apvienotas ar spēka izmantošanu un ļaunprātīgu dedzināšanu, un tās beidzās ar vairāku cilvēku, arī policijas darbinieku, ievainojumiem. Tā kā no šīm sadursmēm ir pieejami video ieraksti, izmeklēšanas iestādes un tiesu sistēma Bulgārijā izmeklēs to, kādā mērā šo incidentu iniciatori un dalībnieki tiks taisnīgi sodīti.

Es šajā palātā gribētu ļoti skaidri pateikt, ka etniskās un reliģiskās neiecietības izplatīšana ir darbība, kas acīmredzami ir pretrunā Eiropas vērtībām un cilvēka pamattiesībām, kā arī Bulgārijas sabiedrības tradīcijām.

Mums visiem ir stingri jāiebilst pret jebkuru mēģinājumu to darīt Eiropā un skaidri jānorobežojas no tiem politiskajiem spēkiem Eiropā, kas stāv aiz šādām darbībām.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Būdama daļa no globālās Preses Brīvības saraksta 2010. gadam izdevējsabiedrības, organizācija „Reportieri bez robežām” ir vērsusi uzmanību uz vārda brīvības samazināšanos Eiropas Savienībā. Rumānija šajā sarakstā ir 52. vietā, noslīdot zemāk par 10 vietām salīdzinājumā ar 2007. gadu. Tā ir satraucoša situācija un rada šaubas par faktisko vārda un informācijas, ko Eiropas Savienībā garantē Pamattiesību harta, ievērošanu.

Rumānijā prese valsts prezidentu ir iekļāvusi starp vienu no draudiem valsts drošībai. Turklāt politikas veidotāji pastāvīgi izsaka nievājošas piezīmes par plašsaziņas līdzekļiem. Šādas darbības, attālinoties no demokrātijas principiem, aptraipa Eiropas Savienības tēlu kopumā. Iekšējo trūkumu dēļ mēs riskējam zaudēt savu uzticamību cilvēktiesību atbalstītāju ārpus ES acīs. Tāpēc es mudinu ES līmenī patiesi aizsargāt vārda brīvību un preses plurālismu.

 
  
MPphoto
 

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Šī ir otrā reize, kad es Eiropas Parlamentā runāju par katastrofālo situāciju Rumānijas veselības apdrošināšanas sistēmā. Diemžēl šobrīd sarunas starp ģimenes ārstu profesionālo asociāciju, Veselības ministriju un Valsts veselības apdrošināšanas biroju ir nonākušas strupceļā. Tā rezultātā veselības aprūpes sistēma ir bloķēta, un pacientiem, kuri joprojām veic savas veselības apdrošināšanas iemaksas, ir liegtas attiecīgās tiesības. Šo situāciju ir izraisījusi Valsts veselības apdrošināšanas biroja pastāvīgā atteikšanās veikt reālas sarunas ar ārstiem, lai izstrādātu tādu darbības pamatlīgumu, kas būtu izdevīgs visām ieinteresētajām pusēm. Ja šī situācija turpināsies vēl ilgāk, tad veselības aprūpes pakalpojumi, kas jau ir tik ļoti novājināti, Rumānijā draud sabrukt.

Es vēlos, lai attiecīgās Eiropas iestādes ņemtu vērā šo situāciju, kontrolētu to un veiktu darbības tās atrisināšanai pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Mēs katru dienu Eiropas Parlamentā no rīta līdz vakaram runājam par Eiropas integrāciju, solidaritāti, kopīgu kultūru un par visu, kas mūs vieno, un tas būtu jāturpina, lai motivētu mūs veidot kopīgu nākotni visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kamēr mēs apspriežam Eiropas projektus, šā paša Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks katru dienu no rīta līdz vakaram arī apspriež jautājumus. Tomēr šajā gadījumā runa ir par segregāciju uz etnisku kritēriju pamata, samazinot valsts ietekmi un graujot tās varu šīs valsts teritorijā par labu citai kaimiņvalstīm, par vienai Eiropas Savienības dalībvalstij piederošas teritorijas sadalīšanu un pievienošanu citai tās pašas Eiropas Savienības dalībvalstij. Ne tikai personīgi, bet arī Rumānijas sociāldemokrātu deputātu vārdā es prasu atbrīvot László Tőkés no ieņemtā priekšsēdētāja vietnieka amata.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos paust dziļas bažas par mediķiem, kas tika arestēti Bahreinā. Daudzi no šiem mediķiem tiek apsūdzēti mēģinājumā gāzt monarhiju, un viņu lietas tiek izskatītas militārajā tiesā, iespējams, piespriežot nāvessodu. Taču šie ārsti un medmāsas vienkārši sniedza palīdzību ievainotajiem protestētājiem, kas bija ievietoti viņu slimnīcās. Amnesty International un Médecins sans Frontières paustas arī ārkārtējas bažas par iesaistīto personu drošību un patiesībā par viņu arestēšanas motīviem. Es pilnīgi atbalstu Īrijas Medicīnas māsu un vecmāšu organizāciju un Starptautisko Māsu padomi un, protams, tos Īrijas ārstus, kuri ir pievienojušies, nosodot šos briesmīgos notikumus.

Dažās pēdējās dienās es esmu saņēmusi informāciju no vairākiem avotiem, kurā norādīta spīdzināšana un necilvēcīga apiešanās: daži mediķi ir smagi piekauti, un viņiem ir liegta iespēja sazināties ar savām ģimenēm un juridiskajiem konsultantiem. Šāda rīcība ir pilnīgi nepieņemama.

Es publiski vēršos pie mūsu augstās pārstāves Catherine Ashton. Es jau esmu viņai rakstījusi, lūdzot darīt visu iespējamo, lai iejauktos to mediķu labā, kuri ir vienkārši darījuši to, ko dara medicīnas darbinieki — centušies glābt cilvēku dzīvības.

 
  
MPphoto
 

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētājas kundze! Jauno stingrās taupības pasākumu kopums attiecībā uz Grieķiju, kas ietver EUR 28 miljardi samazināšanu un nodokļus, kā arī neticamu valsts īpašumu privatizāciju EUR 50 miljardu apmērā, atkal apliecina to, ka ES un SVF īsteno pret darba ņēmējiem vērstu taupības politiku.

Visvairāk no viņu viltīgajiem uzbrukumiem cieš jaunieši. Tagad viņi simtiem tūkstošu lielā skaitā ir izgājuši visos Eiropas laukumos, drosmīgi stājoties pretī brutālai apspiešanai. Viņi ir pareizi izvirzījuši prasību pēc patiesas demokrātijas. Manuprāt, to reāli var sasniegt tikai, sagraujot tirgu diktatūru un izveidojot demokrātisku sociālistisko sabiedrību, kurā iedzīvotāju vajadzības ir svarīgākas par peļņu.

Ir apliecinājumi tam, ka 15. jūnijs būs svarīga cīņas diena visā Eiropā. Grieķijā notiks vispārējs streiks, un Barselonā ir paredzēta plaša demonstrācija. Šajā dienā būtu jāorganizē plaši protesti pret stingro taupību visā Eiropā. Lai novērstu uzbrukumus darba ņēmējiem un jauniešiem Eiropā, ir jāmobilizē viss organizētās darba šķiras spēks. Vienas dienas vispārējs streiks visā Eiropā raidītu ļoti spēcīgu signālu par pretestību Eiropas organizācijai.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Pirms nedēļas priekšsēdētāji J. Buzek, J. M. Barroso un Van Rompuy tikās ar reliģijas pārstāvjiem, lai apspriestu demokrātiskās tiesības un pilsoniskās brīvības. Es vēlos apsveikt Komisijas priekšsēdētāju J. M. Barroso par šīs iniciatīvas uzņemšanos 2005. gadā, sākot šo dialogu ar reliģiskajiem vadītājiem; es arī vēlos apsveikt Parlamenta un Padomes priekšsēdētājus par to, ka šis dialogs joprojām katru gadu tiek turpināts.

Vienlaikus es vēlos pievienoties tiem reliģijas pārstāvjiem, kas aicināja Eiropas Savienībai īstenot savu ietekmi, lai apturētu kristiešu vajāšanu tādās valstīs kā Ēģipte un Irāka un arī Eiropā, Eiropas Kiprā, kur okupācijas spēki liedz kristiešiem ieeju okupētajās kristiešu baznīcās un neļauj priesteriem un bīskapiem svinēt Svēto Misi. Parādiet viņiem, priekšsēdētājas kundze, ka kristiešu bēgļiem Kiprā ir tiesības svinēt misi savās baznīcās!

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Tūlīt pēc tikšanās Luksemburgā 6. maijā, par ko bija ziņots rakstā Der Spiegel, Grieķija saņēma jaunu ieteikumu vilni par to, ka tai būtu jāatstāj eiro zona un jāatgriežas pie drahmas. Protams, oficiālo Eiropas Savienības nostāju izteica komisārs Olli Rehn, kurš noliedza šīs baumas un ieteikumus.

Iebilstot ekonomistu pretējiem viedokļiem un daudzajiem kolēģu viedokļiem šajā sēžu zālē, ir skaidri jāpasaka, ka Grieķija nevar atteikties no eiro juridisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, līgumos nav paredzēti nosacījumi attiecībā uz brīvprātīgu vai piespiedu atteikšanos no kopējās valūtas. Otrkārt, ja mēs atgrieztos pie drahmas, neatceļot eiro zonu un eiro, nebūtu nekāda juridiska mehānisma, lai automātiski bez noguldītāju piekrišanas konvertētu noguldījumus eiro Grieķijas bankās uz drahmām gan Grieķijā, gan ārpus tās. Kad Grieķija pievienojās eiro zonai, bija iespējams konvertēt noguldījumus drahmās, jo drahma tika atcelta kā valūta un kopš tā laika vairs nepastāv. Taču tagad eiro turpina pastāvēt un nav atcelts kā valūta. Tāpēc jebkuras baumas un jebkuri ieteikumi ir juridiski nepareizi.

 
  
MPphoto
 

  Martin Ehrenhauser (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Ziņotāji ir cilvēki, kuri vairs nevēlas klusēt par nelegālām darbībām vai nožēlojamu situāciju, bet grib tās padarīt atklātas, galvenokārt sabiedrības interesēs. Ziņotājiem ir arī lielā mērā nodrošina pievienoto vērtību. Piemēram, 2005. gadā, viņi ar atmaksu palīdzību tie ASV Valsts kasē atgrieza kopumā apmēram USD 10 miljardus.

Skaidri tiesību akti attiecībā uz ziņošanas procesu ir būtiski cīņā pret korupciju. Eiropas Savienībā juridiskais ziņošanas pamats ir Civildienesta noteikumu 22.a un 22.b pants, taču diemžēl tie ir ļoti fragmentāri, atstājot daudzas nepilnības. Trūkst būtisku elementu. Piemēram, ir vajadzīga skaidra ziņošanas definīcija, ir vajadzīgs, lai ziņotājiem būtu tiesības tikt uzklausītiem, ir vajadzīgi neatkarīgi kontaktpunkti, kas var sniegt informāciju par tiesībām, pienākumiem un iespējām, un ne mazāk ir vajadzīga kārtība attiecībā uz ES atbildīgo iestāžu darbības termiņiem. Pozitīvs aspekts šajā jautājumā ir tas, ka ES Civildienesta noteikumus ir paredzēts pārveidot. Komisijai jānosūta Parlamenta pirmais projekts šajā rudenī. Es domāju, ka šī ir lieliska iespēju panākt uzlabojumus šajā jautājumā. Es vēlos lūgt savus kolēģus atbalstīt šo procesu un strādāt, lai panāktu reformu.

 
  
MPphoto
 

  Corneliu Vadim Tudor (NI).(RO) Priekšsēdētājas kundze! Futbols patiesi ir reliģija, bet tā ir reliģija, kurā velns ir vairāk nekā iesaistīts. Kāpēc tā? Tāpēc, ka uz spēles ir likta liela nauda, kas ir maksa par miljardiem planētas iedzīvotāju garlaicību un vientulību. Šajās vasaras dienās Rumānija piedzīvo drāmu, kurā iesaistīta ļoti populāra futbola komanda — Politehnica Timişoara. Šī komanda, pateicoties saviem godīgajiem centieniem, izcīnīja tiesības piedalīties Eiropas kausa izcīņā. Taču tagad mēs redzam, ka tās uzvara laukumā nejauša lēmuma rezultātā ir pārvērtusies zaudējumā. Konkrēti runājot, mafija, kas atbild par Rumānijas futbolu, ir vienojusies ar mafiju, kas atbild par starptautisko futbolu, un nolēmusi piemērot dramatisku dubultsodu: izslēgt attiecīgo komandu no Eiropas kausa izcīņas sacensībām un iekļaut to zemākā, amatieru divīzijā. Nav svarīgi, kādi finanšu un juridiskie iegansti tiek minēti, šis ir drakonisks sods, kas dod smagu sitienu ne tikai lieliskai komandai, bet arī skaistai pilsētai ar vairāk nekā 300 000 iedzīvotāju, kuriem nav pārāk daudz citu prieka avotu.

Būdams Eiropas Parlamenta Kultūras un izglītības komitejas loceklis, es skandinu trauksmes zvanu, lai pārtrauktu šo briesmīgo netaisnību, kurai var būt nopietnas sociālās sekas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

 

21.  Kredītreitingu aģentūras (īss izklāsts)
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Ekonomikas un monetāro lietu komitejas vārdā sagatavojis Klinz kungs, par kredītreitingu aģentūrām: turpmākās perspektīvas (2010/2302(INI) (A7-0081/2011).

 
  
MPphoto
 

  Wolf Klinz, referents.(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kredītreitingu aģentūras, protams, neizraisīja globālo finanšu krīzi, taču, manuprāt, tās lielā mērā bija atbildīgas par šīs krīzes smagumu. Kad Amerikā tika izstrādāti tā sauktie strukturētie finanšu produkti, pamatojoties uz augsta riska hipotēkām, kredītreitingu aģentūras atbalstīja šo procesu, gandrīz konveijeram līdzīgā veidā katru dienu novērtējot desmitiem, ja ne simtiem produktu. Tādējādi tās iesaistījās arī interešu konfliktos, jo tās sniedza konsultācijas emitentiem un palīdzēja izstrādāt šos produktus.

Tās turpināja apgalvot, ka tās tikai izsaka savu viedokli, lai gan pašas labi zināja, ka faktiski to vērtējums tiek izmantots kā apstiprinājums. Manā ziņojumā ir aplūkoti daudzi trūkumi un izvirzīti priekšlikumi cerībā, ka Komisija, iespējams, varēs dažus no tiem iekļaut savā likumdošanas priekšlikumā, ko tā iesniegs šajā rudenī.

Es izvirzīju piecus priekšlikumus. Pirmkārt, jāsamazina paļaušanās uz kredītvērtējumiem. Praksē mēs esam konstatējuši, ka normatīvās vides dēļ kredītvērtējumu izmantošana ir absolūti būtiska bankām, apdrošināšanas sabiedrībām, pensiju fondiem un citiem, kas iegulda savu naudu. „Bāzele” II direktīvā tas ir noteikts ļoti skaidri, un faktiski kredītreitingu aģentūras ir kļuvušas par regulatīvajām sertifikācijas iestādēm.

Mums ir jāpanāk, lai tirgus dalībnieki, jo īpaši institucionālie ieguldītāji, kuru rīcībā ir pašiem sava pieredze, atkal varētu reāli uzņemties atbildību paši, nevis nodot ārpakalpojumiem atbildību par investīciju lēmumiem. Ir jābūt skaidram, ka ieguldītājiem būtu jāiegulda tikai tad, ja viņi reāli saprot produktu un nevar izmantot atrunu, ka viņi zināmā mērā var automātiski padarīt produkta A trīskāršošanu par savas ieguldījumu stratēģijas mērķi.

Otrkārt, mums jānodrošina, lai informācija, uz kuras kredītvērtējuma aģentūras pamato savus lēmumus, būtu pieejama publiski, lai tā būtu saprotama un lai zināmi būtu arī izmantotie modeļi. Tas radīs pārredzamību un arī vienkāršos lēmumu pieņemšanu institucionālajiem investoriem, kuri meklē iespējas ieguldīt. Tas arī palīdzēs sniegt nevēlamus vērtējumus. Šajā saistībā būtu arī jāapsver, vai priekšlikumu, ko apsver ASV, ir saprātīgs, proti, ka tad, ja emitenti izvēlas tikai vienu kredītvērtējuma aģentūru, tad varētu mudināt, lai otra, neatkarīga iestāde sniedz vērtējumu, un šai otrajai iestādei varētu ļaut strādāt, pamatojoties uz informāciju, kas ir publiski pieejama.

Treškārt, ir vajadzīga lielāka konkurence. Mums ir de facto oligopols. Trīs kredītreitingu aģentūras, kas pastāv un darbojas visā pasaulē, kontrolē 95 % no pasaules uzņēmējdarbības. Tām ir tā sauktie monopola ienākumi — 40 % peļņa no apgrozījuma, tāpēc es ierosinu izveidot Eiropas kredītreitingu aģentūru. Tai vajadzētu būt pamatotai uz pamatmodeli un sākuma finansējums būtu jānodrošina finanšu sektoram, izmantojot aizdevumus uz procentiem. Pēc pieciem gadiem mēs zināsim, vai tas darbojas, un tad arī šai kredītreitingu aģentūrai būs jāatmaksā tie līdzekļi, ko tā būs saņēmusi.

Tomēr es esmu pārliecināts, ka ir arī citas iespējas. Iespējams, būtu arī saprātīgi ļaut valstu un reģionālajām kredītreitingu aģentūrām darboties kā Eiropas tīklam.

Ceturtkārt, joprojām nav atrisināts jautājums attiecībā uz maksājumu modeli. Šobrīd mums modelis „maksā emitents”. Tas ir modelis, kas būtībā darbojas visā pasaulē. Tādējādi emitents maksā, bet šajā gadījumā noteikti pastāv interešu konflikts, ko mēs varētu samazināt, ja vairs nebūtu jāsniedz konsultācijas emitentam un ja uzraudzības iestāžu darbinieki būtu patiesi neatkarīgi. Citu iespējamo modeļi vidū ir „parakstītājs maksā” modelis. Šajā gadījumā skaidri pastāv interešu konflikta risks, kā arī risks, ka to var izmantot vieglas peļņas tīkotāji. Tāpēc šis modelis ir rūpīgi jāapsver. Trešā iespēja būtu maksājums, kas saistīts ar darbības rezultātiem, citiem vārdiem sakot, vienreizējs maksājums un pēc tam galīgais maksājums, pamatojoties uz reitingu precizitāti.

Pēdējais, jautājums, kas ir svarīgs, ir tas, ka mums ir jāievieš pārskatatbildība. Kredītreitingu aģentūrām ir jāuzņemas atbildība par to, ko tās reāli dara, tāpēc es uzskatu, ka mums būtu tām jāpiemēro pārskatatbildība, protams, nevis par reitingu kā tādu, bet par kļūdām un nolaidību savā darbā.

 
  
  

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Kredītreitingu nozarē ir daudzi trūkumi, no kuriem svarīgākie ir konkurences un pārredzamības trūkums, kā arī oligopolu struktūras. Konkurenci varētu uzlabot, izveidojot tādu normatīvo vidi, kas veicina iekļūšanu tirgū. Tas ļautu veikt padziļinātu pašreizējo šķēršļu analīzi. Es vēlos uzsvērt, cik svarīgi ir uzraudzīt „Bāzele” III sistēmas progresu un procesu saistībā ar Kapitāla prasību direktīvas 4. nodaļu. Ir jāpalielina pārskatatbildība un pilnvaras uzraudzīt iekšējos modeļus un noteikt preventīvus pasākumus. Visām aģentūrām ir jāievēro visaugstākie standarti attiecībā uz informācijas publiskošanu, pārredzamību un interešu konfliktu pārvaldību.

Šobrīd Rumānijas vērtējumam ir stabila perspektīva. Tā varētu uzlaboties, ja saglabātos strukturālo reformu temps un finanšu sektora stabilitāte.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Kredītreitingu aģentūras jau sen ir zaudējušas savu uzticamību. Referentam šajā jautājumā ir pilnīga taisnība. Tās paaugstina un pazemina vērtējumu gandrīz visam: valstīm, bankām, pašvaldībām, pat valsts sabiedrībām — pilnīgi visam — taču to reitingi lielākoties ir pamatoti uz slepenu, nepublicētu un tādējādi nepārredzamu informāciju.

Pārredzamības trūkums un tādējādi to datu uzticamību, ko izmanto kredītreitingu aģentūras, izvirza svarīgu jautājumu: vai ir godīgi, vai ir loģiski, vai ir morāli pareizi, ka reitingi, kas ietekmē ekonomiku un vienā naktī sagrauj miljoniem mūsu līdzpilsoņiem dzīves, ir nepārredzami un, iespējams, neuzticami? Acīmredzami nē.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD) (SK) Priekšsēdētāja kungs! Īpaši pēc finanšu sabrukuma kredītreitingu aģentūras, kas izvērtē finanšu produktu drošību, tika kritizētas par to neprofesionālajiem un savtīgajiem finanšu produktu reitingiem.

Šaubas par to novērtējumu godīgumu un profesionalitāti radās pēc tam, kad atklājās, ka to darbības mehānismiem trūkst pārredzamības, tāpēc ir pienācis laiks meklēt veidus, kā uzlabot finanšu produktu pastāvīgas novērtēšanas un reitingu sistēmu.

Šajā saistībā es uzskatu, ka referenta iesniegtais ziņojums ir ļoti svarīgs, un es domāju, tas, ko viņš ir izklāstījis, ļaus mums mainīt aparatūru, ko izmanto finanšu produktus vērtēšanai, lai secinājumi, ko sniedz reitingu aģentūras vai citi mehānismi, ļautu iegūt objektīvākus finanšu produktu reitingus.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs! Pieredze skaidri liecina, ka kredītreitingu aģentūras nav uzticamas un ka to darbība joprojām kaitē dažu valstu ekonomikai vai to valsts parādam. Šodien tas īpaši skar tās valstis, kurām ir salīdzinoši vāja ekonomika. Tāpēc kredītreitingu aģentūru, kas joprojām ir ārkārtīgi kaitīgas par spīti tam, ka tās ir zaudējušas visu savu uzticamību, iejaukšanās ir pienācīgi jākontrolē. Šai kontrolei nebūtu jāaprobežojas tikai ar pārredzamības noteikumiem, bet vajadzētu sniegties tālāk un īstenot pilnīgu kontroli pār starptautisko finanšu sistēmu, vienlaikus darot galu nodokļu oāzēm, pareizi regulējot finanšu nozari ar nodokļiem spekulatīvā kapitāla apritei, un neļaujot finanšu kapitālam turpināt ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi piekrītu referentam visos piecos viņa priekšlikumos par tā sauktajām reitingu aģentūrām un pārspīlēto ietekmi, kāda tām ir uz globālo ekonomiku un Eiropas ekonomiku. Šie uzņēmumi nevar vienlaikus nodarboties ar komercdarbību, kas ir līdzīga to uzraudzības un reitingu uzdevumam vai saistīta ar to.

Mēs prasām, lai tiktu kontrolēti šo aģentūru ziņojumi, lai tiktu pieņemti daži pamatprincipi un lai tiktu ieviesta atbildība par kompensācijām attiecībā uz zaudējumiem, kas nodarīti valstīm, kuras tikušas nepareizi novērtētas vai maldinoši novērtētas. Es arī ierosinu visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ieviest un piemērot grāmatvedības pamatprincipus, uzsverot šo valstu īpašumu vērtību, oficiālo novērtējumu, lai mums būtu aktīvi un pasīvi un lai šīs valstis nevarētu kļūt par upuri reitingu aģentūru un to ieinteresēto personu, kuras tās pārstāv, kaprīzēm.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Komisārs Barnier pašlaik atrodas ASV sanāksmē ar kolēģiem, un viņš lūdza mani nodot jums šādu paziņojumu, atbildot uz Wolf Klinz patstāvīgo ziņojumu par reitingu aģentūrām, ko Ekonomikas un monetārā lietu komiteja pieņēmusi martā.

Komisārs piekrīt, ka trūkumi kredītreitingu aģentūru darba metodēs šodien ir plaši atzīti kā faktori, kas veicinājuši finanšu krīzi. Lai kliedētu šīs bažas un saskaņā ar G20 saistībām, ES reaģēja ļoti ātri, pieņemot — jau 2009. gadā — regulu par kredītreitingu aģentūrām. Ar šo ievieš stingras prasības, kas aģentūrām jāievēro, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus un lai uzlabotu kredītreitingu un metodikas kvalitāti, kā arī vērtējumu pārredzamību.

Nākamais solis pēc trīs jauno Eiropas finanšu uzraudzības iestāžu izveides būs tas, ka kredītreitingu aģentūru regulējums tiks stiprināts, ieviešot centralizētu uzraudzību, ko īstenos Eiropas tirgu uzraudzības iestāde. Regula, ar ko groza šo kārtību, stājās spēkā gada 2011. gada 1. jūnijā. Mēs pievērsīsim ļoti lielu uzmanību tam, lai pareizi piemērotu šo tiesību aktu.

Mūsdienās Eiropas tiesiskais regulējums ir citu jurisdikciju modelis. Tomēr notikumi Eiropas tirgos pēc valsts parādu krīzes 2010. gada pavasarī skaidri liecina, ka nepieciešama turpmāka pārskatīšana un stiprināšana. Tāpēc Komisija 2010. gada jūnijā uzņēmās padziļināti analizēt šos tematus. Tika veikta publiska apspriešanās, Komisijas dienesti ir novērtējuši atbildes un strādā pie ietekmes novērtējuma, lai šā gada laikā sagatavotu tiesību aktu priekšlikumus. Šajā kontekstā Komisija izskatīs pasākumus pārmērīgas atkarības no ārējiem reitingiem samazināšanai, pārredzamības uzlabošanai, konkurences veicināšanai, atbildības principa ieviešanai un potenciālo interešu konfliktu saistībā ar „emitents maksā” maksājumu modeli samazināšanai.

Mēs zinām, ka šie ir ļoti sarežģīti jautājumi, un mēs vēlamies būt droši, ka mēs tos risinām pareizi. Šajā saistībā mēs ar lielu interesi izskatījām M. Klinz patstāvīgo ziņojumu, kurā ietverti temati, ko mēs pašlaik pārskatām, un kurš ir ļoti liels ieguldījums mūsu likumdošanas iniciatīvā.

Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — globālā līmenī 2010. gada oktobrī Finanšu stabilitātes padome nāca klajā ar vairākiem principiem, kuru mērķis ir samazināt finanšu iestāžu atkarību no kredītvērtējumiem. Saskaņā ar šiem principiem mēs savā jaunajā likumdošanas priekšlikumā par banku nozare, tā sauktajā CRD4, plānojam ieviest pasākumus pret pārmērīgu atkarību no vērtējumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski.(RO) Pirms Lehman Brothers investīciju bankas bankrota galvenās kredītreitingu aģentūras tai piešķīra visaugstāko reitingu. Tās arī uzskatīja, ka Islandes trīs lielākās komercbankas ir stabilas trīs dienas pirms tam, kad šīs bankas sabruka. Turklāt Grieķijas reitingu pazemināšanā nav ņemts vērā tas, ka tā sākusi savu ekonomikas atveseļošanas programmu. Ekonomikas un finanšu krīze ir uzsvērusi kredītreitingu aģentūru oligopola struktūru, kā arī to konkurences, pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu. Pasaulē, kurā dominē trīs šādas iestādes, ir vajadzīga lielāka daudzveidība, kā arī jauns strādāšanas veids. Tāpēc es atbalstu ideju izveidot publisku Eiropas kredītreitingu aģentūru kā alternatīvu privātām šāda veida iestādēm. Būtu kļuvis obligāti nepieciešams saņemt reitingu no Eiropas aģentūras, ko varētu papildināt tradicionālo aģentūru sniegtie vērtējumi, tādējādi palielinot konkurenci taisnīgu reitingu jomā.

 

22.  Neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšana (īss izklāsts)
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšanu, ko Juridisko lietu komitejas vārdā sagatavojusi Niebler kundze (2010/2016(INI)) (A7-0159/2011).

 
  
MPphoto
 

  Angelika Niebler, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Reding kundze, dāmas un kungi! Es gribu sākt šā temata aplūkošanu, minot dažus piemērus. Grieķija un citas valstis ir nonākušas dziļos parādos, lai gan šajās valstīs jau gadiem tie iepludināti miljardiem struktūrfondu līdzekļu. Kā mēs varam uzlabot šo līdzekļu izmantošanu un kā var efektīvāk kontrolēt šo resursu izmantošanu?

Mans otrais piemērs ir saistīts ar eiroobligācijām. Kā tās ietekmē Eiropas budžetu?

Treškārt, kādas būs sekas, ja mēs ieviesīsim finanšu darījumu nodokli Eiropā? Lai atbildētu uz visiem šiem jautājumiem, Parlamenta ziņojumos tiek prasīts veikt reglamentējošās ietekmes novērtējumu. Galu galā mums ir vajadzīgi fakti, lai mēs varētu pieņemt politiski pareizus lēmumus. Tieši tas ir izklāstīts manā ziņojumā par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanas uzlabošanu.

Šis jautājums nav nekas jauns. Līdzās citiem jautājumiem, kas saistīti ar tiesību aktu izstrādes uzlabošanu (sakārtošanu), tas mūs nodarbina jau vairāk nekā desmit gadus. Tomēr par spīti visiem Komisijas centieniem uzlabot savus ietekmes novērtējumus, kā arī tos novērtējumus, kas šajā saistībā izstrādāti Eiropas Parlamentā, ietekmes novērtējumu kvalitāte joprojām ir jāuzlabo. Manā ziņojumā ir izvirzīti priekšlikumi tam, kā mēs varam gūt panākumus šo uzlabojumu īstenošanā saistībā ar Eiropas Komisiju un ietekmes novērtējumiem, ko tā veic, kā arī attiecībā uz Parlamenta ietekmes novērtējumu pētījumiem.

Satura ziņā ziņojums ir sadalīts četrās sadaļās. Vispirms noteiktas vispārīgas prasības attiecībā uz Eiropas līmeņa ietekmes novērtējumiem. Otrajā sadaļā ietverti priekšlikumi attiecībā uz Eiropas Komisiju, un tajā ir uzskaitītas iespējamās jomas, kurās var veikt uzlabojumus. Trešajā sadaļā ir izklāstīts, kā mēs Eiropas Parlamentā varam optimizēt reglamentējošās ietekmes novērtējumu kā instrumentu. Pēdējā sadaļā ir ierosināts Eiropas Parlamentā izveidot autonomu ietekmes novērtēšanas struktūru.

Saistībā ar vispārējām prasībām attiecībā uz ietekmes novērtējumiem Eiropas līmenī ir svarīgi norādītt, ka mums jāvirzās prom no tīras izmaksu analīzes, vairāk uzmanības veltot tiesību aktu ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās ietekmes Eiropas līmenī pārbaudēm. Otrkārt, es uzskatu, ka ir svarīgi sistemātiski apsekot MVU saistībā ar visiem reglamentējošās ietekmes novērtējumiem, kā arī pārbaudīt ietekmi uz rūpniecisko konkurētspēju Eiropā. Treškārt, šajā ziņojumā mēs ierosinām laikus publicēt ierosināto tiesību aktu visaptverošus izstrādes plānus, lai nodrošinātu iespēju Parlamentam un visām ieinteresētajām personām paust savu viedokli apspriešanas laikā.

Attiecībā uz Eiropas Komisiju mēs īpaši aicinām nesen izveidotās Ietekmes novērtējuma padomes locekļus būt neatkarīgiem un parlamentārās komitejas iesaistīties darbā jau agrīnā stadijā. Kas attiecas uz Parlamentu, mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai mēs faktiski izmantotu reglamentējošās ietekmes novērtējumu kā instrumentu. Līdz šim dažas komitejas to ir izmantojušas, taču, manuprāt, šis instruments ir jāizmanto daudz plašāk mūsu diskusijās Parlamentā. Ja mums izdosies attīstīt Parlamentā savus resursus un izveidot autonomu struktūru Parlamenta deputātu vadībā ar mērķi izstrādāt metodi, kas sniegtu mums iespēju veikt profesionālus reglamentējošās ietekmes novērtējumus Eiropas Parlamentā, tad, manuprāt, mēs ar šo ziņojumu būsim panākuši daudz. Es ceru, ka jūs to atbalstīsiet rītdienas balsojumā.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Ietekmes novērtējumi ļauj mums pildīt savu likumdevēja pienākumu. To sliktā reputācija daļēji ir izskaidrojama ar manipulācijas risku. Mēs varam tos pieprasīt, ņemot vērā sabiedrības viedokli. Tie var būt nopietni un zinātniski pamatoti. Piemēram, ietekmes novērtējums, ko Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja pasūtīja attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu. Tas bija tik nelietojams, ka mums bija žēl iztērētās nodokļu maksātāju naudas.

Paldies, Niebler kundze par darbu, ko esat ieguldījusi rezolūcijas sagatavošanā! Jūsu pūles palīdz mums labāk izstrādāt tiesību aktus dalībvalstu iedzīvotāju interesēs.

 
  
MPphoto
 

  Richard Falbr (S&D).(CS) Priekšsēdētāja kungs! Es iesniedzu ziņojumu par Eiropas Savienības ārējo dimensiju un korporatīvo sociālo atbildību. Mana nostāja, izstrādājot šo ziņojumu, bija ļoti kritiska, jo ļoti daudzos gadījumos tiek ieņemta liekulīga nostāja sarunās ar valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Ja mēs gribam, lai tās ievēro tos pašus principus, kurus mēs ievērojam Eiropas Savienībā, tad mums tie ir konsekventi jāpiemēro. Mēs nevaram pieprasīt ievērot Starptautiskās Darba organizācijas pamata konvencijas un pēc tam ļaut atsevišķām dalībvalstīm pārkāpt šīs konvencijas. Ziņojumā arī norādīts, ka ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Tatjana Ždanoka (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Es silti pateicos mūsu referentam Falbr kungam par viņa darbu, un ziņojums par spīti viņa sākotnējām bažām joprojām ir ļoti spēcīgs. Runādama Zaļo/EFA grupas vārdā, es gribu vēlreiz uzsvērt, ka ir jāstiprina Starptautiskās Darba organizācijas nozīme. Brīvprātīga korporatīvā sociālā atbildība ir svarīga, taču galvenā nozīme cilvēktiesību veicināšanā un aizsargāšanā tomēr ir valstīm un starptautiskajām organizācijām.

Mēs nedomājam, ka korporatīvās atbildības jomā būtu jāizvairās no juridiski saistošiem standartiem: Eiropā ir jāizveido papildu standarti attiecībā uz uzņēmumu ziņojumiem. No otras puses, pamatprincipu un tiesību pārkāpumus darbā nedrīkst izmantot kā likumīgas salīdzinošās priekšrocības. Eiropai ir jāīsteno tās sociālais modelis un jāpaaugstina gan iekšējie, gan ārējie sociālie standarti, nevis jāsamazina šie standarti.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Niebler (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es atvainojos, ka atkal lūdzu vārdu, taču es uzskatu, ka ir radušās zināmas neskaidrības, jo mani kolēģi šobrīd apspriež nevis manu ziņojumu, bet gan ziņojumu par sociālo atbildību, kas tiks apspriests vēlāk.

Varbūt mēs varētu vispirms beigt debates par ietekmes novērtējumu ― manuprāt, Baldassarre kungs gribēja uzstāties saistībā ar manu ziņojumu ― un tad mēs varam pievērsties nākamajam ziņojumam.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Niebler kundze. Arī man šī problēma pamazām kļūst skaidra. Mums ir neliela problēma ar internetu. Man arī nav pareizā runātāju saraksta. Ekrānā arī joprojām redzams W. Klinz ziņojums. Droši vien tādēļ daži deputāti bija nedaudz aizkaitināti. Tādējādi mēs tagad apspriežam Niebler kundzes ziņojumu par neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Jā, es piekrītu, ES regulējuma ietekmes uz ekonomiku neatkarīgi novērtējumi ir ļoti svarīgi. Šie novērtējumi ievērojami palielina uzņēmumu, ekonomikas, un, protams, vienkāršo iedzīvotāju izmaksas.

Nesen esmu publicējis jaunāko papildinājumu savam periodiskajam pētījumam „Cik Apvienotajai Karalistei izmaksā Eiropas Savienība?”, kas ir pieejams manā mājas lapā. Tikai viens šo izmaksu elements, protams, ir ES pārmērīgais regulējums. Tagad, pamatojoties uz pašas valdības skaitļiem ― Apvienotās Karalistes valdības pašas skaitļiem ― pētniecības organizācija „Atvērtā Eiropa” lēš, ka tikai 99 svarīgāko pašreiz spēkā esošo direktīvu izmaksas ir vairāk nekā GBP 20 miljardi gadā.

Komisārs Günter Verheugen 2006. gadā aprēķināja, ka ES regulu izmaksas atbilst vidēji 3,5 % no IKP; 3,5 % no Apvienotās Karalistes IKP ir gandrīz GBP 49 miljardi gadā. Tas ir satriecošs slogs uzņēmējdarbībai un patērētājiem. Neatkarīgi ietekmes novērtējumi, protams, ir jāveic valstu līmenī, taču, ja Apvienotā Karaliste nebūtu Eiropas Savienības dalībvalsts, tā varētu brīvi lemt par savu regulējuma izmaksu līmeni, un tas noteikti nebūtu GBP 49 miljardi gadā.

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es izteikšos ļoti īsi. Pirmkārt, es uzskatu, ka šis ir svarīgs priekšlikums. Šāds ietekmes novērtējums mums ir svarīgs divu iemeslu dēļ. Viens ir nodrošināt tādu tiesību aktu pieņemšanu, kuri ir nepieciešami un efektīvi, taču vienlaikus arī pārtraukt tā sauktās Briseles vainošanu par visu, kas notiek nepareizi. Valstu valdības un parlamenti uzņemas atbildību, kad viss izdodas, taču, kad neizdodas, viņi vaino Briseli. Es uzskatu, ka šie ietekmes novērtējumi parādīs, kurš ir atbildīgs, un kas ir vainojams, jo citus vainot ir pārāk vienkārši. Turklāt, ja paskatās atpakaļ, kas notika pirms Eiropas Savienības izveidošanas, tad izmaksas bija vienkārši postošas.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija atzinīgi vērtē ziņojumu, jo tajā atbalstīta mūsu lietpratīga regulējuma programma un tā mērķis ir nostiprināt ES iestāžu kopīgu atbildību šajā jomā.

Komisija atzinīgi vērtē arī to, ka ziņojumā atbalstīti daži no mūsu priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Parlamentu, kas izvirzīti Komisijas paziņojumā par lietpratīgu regulējumu, taču mēs arī zinām par atsevišķiem ļoti problemātiskiem priekšlikumiem. Komisija savā paziņojumā par lietpratīgu regulējumu ir skaidri norādījusi, ka tā nevar pieņemt un nepieņems prasības, kas varētu ietekmēt tās autonomiju ietekmes novērtējumu veikšanā ― piemēram, Ietekmes novērtējuma padomes funkciju nodošanu ārpusē ― vai kā citādi ietekmēt Komisijas iniciatīvas tiesības.

Es vēlos atgādināt, ka nesen Eiropas Revīzijas palāta savā īpašajā ziņojumā par ietekmes novērtējumu ES iestādē ir apstiprinājusi, ka Komisijas ietekmes novērtējuma sistēma „efektīvi atbalsta lēmumu pieņemšanu ES iestādēs” un paaugstina mūsu priekšlikumu kvalitāti. Revīzijas palāta arī norādīja, ka Komisija ir izveidojusi lietpratīgam regulējumam nepieciešamās struktūras un ka Ietekmes novērtējuma padome nepārprotami palīdz paaugstināt mūsu ietekmes novērtējumu kvalitāti.

Komisija ieņems nostāju attiecībā uz ziņojumu pēc rezolūcijas pieņemšanas.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Es lūdzu visus deputātus izturēties iecietīgi pret šā brīža neatbilstību, jo ekrāns nedarbojas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Ietekmes novērtējumiem ir būtiska ietekme uz likumdošanu, tāpēc ir vajadzīgi uzlabojumi, izveidojot mehānismu, kas būtu neatkarīgs no šiem novērtējumiem. Tāpēc tiem nevajadzētu pamatot likumdošanas priekšlikumu, bet gan drīzāk nodrošināt faktu objektīvu izpēti. Tas attiecas arī uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnisko atzinumu, kuru metodoloģija ir vairākkārt tikusi apšaubīta, sniegšanu un uz sabiedrisko apspriešanu, kurā jautājumu formulējuma rezultātā ir iespējams sagaidīt tādas atbildes, kādas Komisijas dienesti grib dzirdēt. Lai apkarotu šos likumdošanas procesa pārkāpumus, mēs aicinām izstrādāt skaidru metodiku, veikt pieejamo alternatīvu analīzi un apsvērt iespēju neveikt nekādas darbības, kā arī nodrošināt maksimālu pārredzamību un lielākā mērā iesaistīt Parlamentu.

 

23.  Sociālās politikas ārējā dimensija, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību (īss izklāsts)
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību, kuru Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā sagatavojis Falbr kungs [2010/2205(INI)] (A7-0172/2011).

 
  
MPphoto
 

  Richard Falbr, referents.(CS) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau es teicu savā runā pirms brīža, sociālās politikas ārējā dimensija ietver ES pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas stratēģijā un stratēģijā „Eiropa 2020” uz sociālo politiku ir likts daudz lielāks uzsvars nekā jebkad iepriekš, uzmanības centrā joprojām ir konkurētspēja un ekonomiskie faktori. Tāpēc mana nostāja, izstrādājot šo ziņojumu, bija ļoti kritiska. Ja mēs gribam, lai trešās valstis, ar kurām mēs apspriežam nolīgumus, ievērotu principus un Eiropas sociālā modeļa pašus pamatus, tad mums ir jāīsteno šis modelis arī Eiropas Savienībā. Ja mēs gribam, lai valstis, ar kurām mēs apspriežam starptautiskus nolīgumus, ievērotu Starptautiskās Darba organizācijas pamata konvencijas, mums tās ir jāievēro pašiem. Tomēr ir skaidri redzams, ka SDO konvencijas atsevišķās dalībvalstīs tiek pārkāptas.

Attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, tā neapšaubāmi ir laba ideja, un tā tiek apspriesta kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma. Problēma tomēr ir tāda, ka to nevar īstenot. Kad mēs apspriedām komentārus par šo ziņojumu un tā grozījumiem, viens no paustajiem viedokļiem bija tāds, ka direktīva būtu jāizstrādā, jo daži uzņēmumi vienkārši nedarbojas sociāli atbildīgi. Ziņojumam tika iesniegti vairāk nekā 150 grozījumi, taču es uzskatu, ka tajā tomēr joprojām ieņemta kritiska nostāja. Eiropas Savienībai jādara vairāk, lai atbalstītu Starptautisko Darba organizāciju, jo tas ir absurds, ka laikā, kad mēs sludinām atbalstu, arvien mazāk un mazāk valstu ratificē un ievēro konvencijas. Pēdējā sasaukuma laikā Komisija pat iesniedza priekšlikumus, piemēram, attiecībā uz Darba laika direktīvu, kas darbojās pilnīgi pretrunā SDO Konvencijai Nr. 1 par darba stundām, kuru pieņēma 1919. gadā un kura noteica 48 stundu darba nedēļu. Es esmu ļoti gandarīts, ka Parlaments noraidīja šo direktīvu.

Tas arī noslēdz manu paskaidrojumu. Man nav vairs nekas jāsaka, jo šī ir problēma, ko visi saprot. Es vēlos galvenokārt sociālo tiesību ievērošanu un tā ievērošanu, ko mēs sludinām kā lielu Eiropas Savienības sasniegumu.

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Eiropas statistikas datiem vairāk nekā pusei darba ņēmēju Eiropas Savienībā, jo īpaši imigrantiem, nav nekādas sociālās aizsardzības. Tāpēc es uzskatu, ka attiecībā uz darba ņēmēju sociālo aizsardzību Eiropas Savienībā ir jāveicina kopējo pamatstandartu ievērošana, kā arī jāpiemēro soda sankcijas, ja tiek pārkāpti pašreizējie tiesību akti. Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija sekmētu iekšējās sociālās reformas ES dalībvalstu līmenī, vienlaikus arī veicinot valstu tiesību aktu un ES noteikumu saskaņošanas procesu. Ir svarīgi, lai šāda politiskā apņemšanās veicinātu un nodrošinātu sociālos standartus un pielāgotu tiesiskos un institucionālos mehānismus konkrētiem standartiem un Eiropas demokrātijas vērtībām. Sociālās tiesības, ko nosaka šis nolīgums, atbilst Kopienas sociālajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem standartiem Eiropas Savienības dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Tatjana Ždanoka (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Kā Zaļo/EFA grupas ēnu referente es vēlos, lai mūsu grupas viedoklis par šo ziņojumu būtu pilnīgi skaidrs. Pats galvenais, lai gan mēs atzīstam, ka rītdienas balsojums var uzlabot ziņojuma tekstu galīgajā redakcijā, tas ir pietiekami spēcīgs, un mēs vienkārši gribam uzsvērt, ka ir jāstiprina Starptautiskās Darba organizācijas nozīme. Šajā mēs piekrītam referentam.

Brīvprātīga korporatīvā sociālā atbildība ir svarīga, taču galvenā nozīme cilvēktiesību veicināšanā un aizsargāšanā tomēr ir valstīm un starptautiskajām organizācijām. Mēs nedomājam, ka korporatīvās atbildības jomā būtu jāizvairās no juridiski saistošiem standartiem.

Pamatprincipu un tiesību pārkāpumus darbā nedrīkst izmantot kā likumīgas salīdzinošās priekšrocības, un divpusējās un daudzpusējās attiecībās ar mūsu partneriem mums ir jāpieprasa, lai atbilstīgi tiktu ievēroti pienācīgi darba standarti.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 2010. gada pasaules sociālās nodrošināšanas ziņojumā ir norādīts, ka vairāk nekā 50 % no visiem strādājošiem nav pieejama sociālā aizsardzība, ir viegli secināt, ka vairumā gadījumu trūkst korporatīvās sociālās atbildības.

Tomēr Komisija turpina sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kas pārsvarā kalpo tikai Eiropas lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu interesēm, nepievērš pienācīgu uzmanību darba tiesībām un neveicina apvienošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas tiesības. Tā neveic pasākumus, kas vajadzīgi efektīvai diskriminācijas novēršanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām vai piespiedu un obligātā darba izskaušanai vai nestabilu un nepietiekami apmaksātu darbavietu, arī bērnu darba izskaušanai.

Tāpēc ziņojumā būtu jānosoda visas šīs problēmas, taču tas nav izdevies, un mēs ceram, ka rīt Komisija ies tālāk, konsolidējot savu pieeju attiecībā uz šiem jautājumiem …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD)(SK) Priekšsēdētāja kungs! Ir taisnība, ka sociālā aizsardzība darba ņēmējiem pat Eiropas Savienībā bieži vien ir daudz vājāka nekā tai vajadzētu būt.

Tas īpaši attiecas uz migrantu iedzīvotāju grupām, kas dodas strādāt uz ārzemēm vietās, kurās viņi bieži nezina valodu un vietējos noteikumus, kā dēļ viņi, protams, profesionālajā jomā nespēj konkurēt ar vietējiem darba ņēmējiem.

Par spīti tam es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi censties piemērot Starptautiskās Darba organizācijas noteikumus un līgumus starptautiskajos nolīgumos ar trešām valstīm, jo, manuprāt, uzzinot vairāk par darba tirgu un darba apstākļiem Āzijā, Āfrikā un citās pasaules malās, mums ir jānodrošina, lai arī šajos reģionos un teritorijās tiktu veikti būtiski uzlabojumi darba ņēmēju statusā.

Tāpēc es personīgi atbalstu Falbr kunga centienus un viņa ziņojumu. Esmu pārliecināts, ka tas radīs uzlabojumus attiecībā uz šiem noteikumiem arī Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos apsveikt referentu, vienlaikus aicinot Eiropas Komisiju pieņemt nepieciešamos pasākumus, lai Eiropas uzņēmumi ievērotu Eiropas principus un vērtības arī tad, ja tie darbojas citās valstīs.

Eiropas Savienībai ir jāveicina Eiropas sociālais modelis. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi ievērot Eiropas Savienības principus un vērtības. Mēs izsakām nožēlu, ka Eiropas Savienībai nav vienveidīga formulējuma attiecībā uz sociālo klauzulu, kas ir jāiekļauj visos divpusējos tirdzniecības nolīgumos. Es vēlos norādīt, komisāre, ka nesen tika balsots par Eiropas Savienības un Kanādas gaisa transporta horizontālo nolīgumu. Tas ir vērienīgākais šāda veida nolīgums, ko parakstījusi Eiropas Savienība, lai arī tajā nav ietvertas nekādas sociālās klauzulas. Abas puses ir apņēmušās strādāt un uzlabot situāciju šajā jomā. Diemžēl es tomēr gribu uzsvērt, ka mēs izsakām nožēlu, ka Eiropas Savienībai nav vienveidīga formulējuma attiecībā uz sociālo klauzulu, kas ir jāiekļauj starptautiskajos nolīgumos.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es apsveicu Richard Falbr par ziņojumā atspoguļoto visaptverošo pieeju starptautiskajiem darba standartiem. Esmu gandarīts par savu ieguldījumu viņa darbā saistībā ar konkrēto jautājumu par korporatīvo sociālo atbildību.

Šovakar tas dod mums iespēju ietekmēt Komisiju, pirms tā nāk klajā ar KSA paziņojumu, lūdzot tai, pirmkārt, saglabāt KSA atvērto definīciju, kuru nesen pieņēma Ieinteresēto pušu forumā; atgriezties pie konverģences principa privātajās un brīvprātīgajās KSA iniciatīvās, kas bija raksturīgs tās iepriekšējai politikai; izvirzīt konkrētus priekšlikumus, lai īstenotu KSA standartus pasaulē, jo īpaši atjauninātās ESAO pamatnostādnes par starptautiskiem uzņēmumiem un jauno J. Ruggie programmu uzņēmumiem un cilvēktiesībām; atbalstīt integrētu finanšu, vides, sociālo un cilvēktiesību ziņojumu principa piemērošanu uzņēmumiem ― patiesi paverot ceļu iespējamiem turpmākiem tiesību aktu šajā jomā; un sekmēt Eiropas uzņēmumu atbildību attiecībā uz to globālo piegādes ķēdi, reaģējot uz pārvaldības nepilnībām, kas konstatētas Komisijas pašas nesenajā Edinburgas pētījumā.

Parlaments vienmēr ir gandarīts palīdzēt Komisijai, Reding kundze. Es ceru, ka šie ieteikumi šovakar palīdzēs.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Sava kolēģa László Andor vārdā es vēlos izteikt atzinību par to, ka šodien apspriestajā rezolūcijas priekšlikumā ir risināti tik daudzi sociālās politikas ārējās dimensijas būtiskākie aspekti.

Komisija stingri atbalsta ciešāku sadarbību globālā līmenī, ņemot vērā nodarbinātības un sociālos mērķus līdztekus ekonomiskajiem mērķiem. Mēs īpaši atbalstām G20 diskusiju turpināšanu un centienu koordināciju. Šajā saistībā gatavošanās G20 sanāksmei Darba un nodarbinātības ministru līmenī sniedz labu piemēru kohēzijas pieaugumam pasaules līmenī.

Komisija atbalsta arī ciešu sadarbību ar un starp starptautiskām organizācijām, kas ― un es citēju ESAO un Starptautisko Darba organizāciju ― ir būtiska, lai sasniegtu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā, jo īpaši ― nosakot starptautiskos darba standartus.

Pagājušajā nedēļā sākās SDO 100. sesija: tajā uzmanība tika veltīta jaunajai SDO konvencijai attiecībā uz iekšzemes darba ņēmējiem — jautājumam, kurš nesen tika apspriests Parlamentā. Sociālā aizsardzība, tostarp iniciatīvas izstrādāšana attiecībā uz sociālās aizsardzības pamatu, ir vēl viena joma šā gada SDO konferencē, kam pievērsta liela uzmanība. Mēs uzmanīgi sekosim diskusijām par to darba standartu īstenošanu, kas ietverti SDO Konvencijā, un es vēlos atzīmēt, ka Komisija atzinīgi vērtē šodienas rezolūcijas priekšlikuma uzsvaru uz to, ka ES ir jāveicina SDO pamata darba standarti un pienācīgas kvalitātes darba programma visā pasaulē, tostarp dzimumu līdztiesība un diskriminācijas izskaušanas politika kā transversāls jautājums.

Komisija arī turpinās veicināt ilgtspējīgu attīstību, pienācīgas kvalitātes darbu, darba standartus un korporatīvo sociālo atbildību citās politikas jomās, piemēram, tirdzniecības un attīstības politikā. Komisija 2011. gadā plāno iesniegt paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību, kurā būs izklāstīti priekšlikumi attiecībā uz turpmāko rīcību starptautiskā mērogā, tostarp korporatīvās sociālās atbildības veicināšanu attiecībās ar partnervalstīm.

Mēs uzskatām, ka uzņēmumu iesaistīšana ir būtiska, lai risinātu tādus jautājumus kā jaunatnes nodarbinātība, mācības, darbinieku prasmju attīstīšana, veselības aizsardzība un daudzveidības veicināšana, atbildīga pārstrukturēšana un vietējā attīstība, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās un sociālās grūtības, ar kurām saskaras Eiropa.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski.(ET) Es uzskatu, ka ļoti svarīgas ir aktivitātes un iniciatīvas, kas saistītas ar Eiropas Savienības sociālās politikas ārējo dimensiju, kuras mērķis ir veicināt sociālo standartu pilnveidošana trešās valstīs, lai nepieļautu cita starpā mūsdienu verdzību, kurā cilvēki tiek uzskatīti tikai par „ražošanas iekārtām”, nevis vērtīgām personībām.

Pasaulē plaši izplatītās un pieaugošās ekonomiskās konkurences dēļ strādājošo darba apstākļi turpina pasliktināties, un peļņas nolūkos galvenokārt tiek samazināts darbinieku atalgojums, bet un darbspējas vecums tiek pagarināts. Tādēļ, lai mainītu pašreizējo tendenci, mums ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem un jāīsteno Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) programma pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un attiecīgās konvencijas. Ja nepieciešams, mums ir arī jāpiemēro ārkārtas pasākumi — dažādas ekonomiskās sankcijas un ierobežojumi — pret tām valstīm un uzņēmumiem, kas tās pastāvīgi ignorē. Protams, attiecīgās sankcijas nedrīkst piemērot nevērīgi vai pamatojoties uz vēlmi vājināt ekonomisko konkurenci.

Attīstīto valstu un Eiropas Savienības vienotā tirgus nodokļus pārmērīgi paaugstina arī tie darba standartu pārkāpumi, ko veic trešās valstis, tāpēc mēs nedrīkstam neievērot SDO nosacījumus, ja mēs gribam būt konkurētspējīgi. Eiropas Savienībai nevajadzētu uz to rādīt ar pirkstu; tā vietā tai ir jāizvirza savi risinājumi un kompromisi situācijas uzlabošanai.

Es atzinīgi vērtēju uzņēmumu sociālās atbildības palielināšanos un cieņas pilno attieksmi pret saviem darbiniekiem. Taču mēs nedrīkstam pieņemt situāciju, kurā valstu un pašvaldību pienākumi tiek pārlikti uz uzņēmumiem. Šāda politika ir vairāk saistīta ar bijušās Padomju Savienības un mūsdienu NVS valstīm, kurās iestādes būtībā ir naudas kanāls uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski.(FI) Es gribu apsveikt Falbr kungu par viņa lielisko darbu pie ziņojuma par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Politiski un ekonomiski integrētai ES steidzami vajadzīga arī sociālā dimensija vairāk nekā jebkad agrāk. Ir svarīgi nodrošināt pamatpakalpojumus, sociālās aizsardzības pamatu un pienācīgus darba apstākļus visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši pašreizējās ekonomikas krīzes situācijā. Kā referents jau norādīja, Eiropas izvēlētā sociālās politikas nostādne ir jāpieņem arī mūsu attiecībās ar trešām valstīm. Eiropas Savienībai ir stingrāk jāuzstāj, lai turpmākais tirdzniecības un investīciju nolīgumu nosacījums būtu tāds, ka starptautiskie nolīgumi tiek ratificēti, īstenoti un kontrolēti. Turklāt Eiropas uzņēmumiem arī jābūt atvērtākiem attiecībā uz saviem norēķiniem un apakšuzņēmumu ķēdēm, lai Eiropas Savienības stingrās sociāli politiskās vērtības nepaliek tikai iluzora.

 

24.  Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (īss izklāsts)
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā: secinājumi, kas jāizdara, un turpmākās perspektīvas, ko Attīstības komitejas vārdā sagatavojis Mitchell kungs 2009/2149(INI)) (A7-0187/2011).

 
  
MPphoto
 

  Gay Mitchell, referents. – Priekšsēdētāja kungs! ASI — Eiropas Savienības attīstības sadarbības instruments ir spēcīgs instruments. Laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ES rīcībā ir budžets gandrīz EUR 17 miljardu apmērā, lai apkarotu nabadzību, lai palīdzētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un veicinātu demokrātisku pārvaldību jaunattīstības valstīs. Parlaments ir uzmanīgi sekojis instrumenta darbībai un ietekmei, lai nodrošinātu, ka nauda tiek izlietota saskaņā ar šiem mērķiem.

Šā gada beigās Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumiem par nākamo ārējās darbības finansēšanas instrumentu paaudzi daudzgadu finanšu shēmai laikposmam pēc 2013. gada. Tāpēc Attīstības komiteja ir uzņēmusies iniciatīvu analizēt gūto ASI pieredzi un definēt mūsu vēlmes attiecībā uz jauno instrumentu.

Attīstības komiteja vienprātīgi atbalsta šādus galvenos principus.

Mums ir vajadzīgs finanšu instruments, kura primārais un galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana, kā noteikts Lisabonas līgumā, un kurš būtu vērsts tikai uz jaunattīstības valstīm. Jaunajam instrumentam galvenokārt ir jāfinansē pasākumi, kas atbilst OAP (oficiālās attīstības palīdzības) kritērijiem, kā to noteikusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja.

OAP kvotai ir jābūt pat stingrākai nekā tā noteikta saskaņā ar pašreizējo ASI. Es gribu skaidri norādīt, ka mēs neapšaubām OAP neiekļautās sadarbības ar jaunattīstības valstīm svarīgumu, jo īpaši jaunajos tirgos un stratēģiskās vidēja ienākumu līmeņa valstīs, taču šī sadarbības forma ir jāregulē ar atsevišķu instrumentu, lai nodrošinātu pārredzamību un aizsargātu šādas attīstības sadarbības specifiku.

Finansējumam, kas paredzēts, lai uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpes pamatpakalpojumiem un pamata izglītībai, jābūt nodalītam, nosakot skaidrus kritērijus. Vismaz 20 % finansējuma saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām ir jāparedz tādām būtiski svarīgām nozarēm kā veselības aprūpes pamatpakalpojumiem un pamata izglītībai.

Jaunajam instrumentam ir jānodrošina labāka vides un klimata pārmaiņu jautājumu integrācija sadarbībā attīstības jomā. Palīdzība jaunattīstības valstīm taisnīgas un efektīvas nodokļu sistēmas izveidē ir vēl viens jautājums, kas ir jāstiprina. Īpaši svarīga ir valsts ieņēmumu mobilizēšana vidēja ienākumu līmeņa valstīs, lai mazinātu nabadzību un atkarību no pabalstiem.

Turpmākajam ES attīstības palīdzības instrumentam jānodrošina atbilstīgs finansējums. ES attīstības budžetam nākamajā finanšu shēmā ir ievērojami jāpieaug un tādējādi jāsasniedz kopējais mērķis, nodrošinot OAP 0,7 % no NKI.

Ierobežotie attīstības līdzekļi ir jāizmanto iespējami lietderīgi un efektīvi. Ir vajadzīga lielāka Komisijas un dalībvalstu darbību saskaņošana, tāpēc Parlaments atbalsta kopīgu stratēģijas dokumentu izstrādi. Komisija pati ir norādījusi, ka tas varētu radīt lielāku ietaupījumu ietekmi aptuveni EUR 6 miljardus gadā. Padomājiet, kā tos varētu izmantot jaunattīstības valstīs.

Visbeidzot nedaudz par procedūru. Ja Komisija pieņems stratēģiskās programmas lēmumus par jauno instrumentu, Parlamenta viedoklis šajā gadījuma būs tikpat svarīgs kā Padomes viedoklis. Šī ir Lisabonas līguma 290. panta prasība, kas pilnīgi jāievēro.

Rezolūcijā, par kuru mēs balsosim šonedēļ, būs ietvertas pamatnostādnes gaidāmajām sarunām par nākamās paaudzes attīstības instrumentu. Es ceru, ka Parlaments sniegs plašu atbalstu Attīstības komitejas priekšlikumiem, kas ir sagatavoti bez liekas kņadas, tomēr pamatojoties uz mūsu pieredzi sarunās, kurās mēs iesaistījāmies ― un es atgādinu Parlamentam, ka ASI mēs apvienojām 14 regulas vienā. Mēs gribam nodrošināt, lai ASI darbotos un lai tā pēctecim izdotos sasniegt šos mērķus.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Nabadzības izskaušana ir galvenais ES starptautiskais mērķis. Šā instrumenta īstenošana palīdzēs noteikt Eiropas Savienības klātbūtni ANO un sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt tagad, kad spēkā stājies Lisabonas līgums, ES ir vajadzīgās ārējās pilnvaras šā mērķa īstenošanai.

Turpmāk būs jāprecizē jaunā fonda ģeogrāfiskās un tematiskās prioritātes, lai tas darbotos efektīvāk. Tas nozīmē, ka sociāli mazāk aizsargātās grupas, jaunattīstības un jaunietekmes valstis ir jāiekļauj finansēto attīstības mērķu sarakstā. Mazo un vidējo uzņēmumu sektora un vietējā privātā sektora stiprināšana tiks sekmēta ar mērķi paaugstināt dzīves līmeni valstīs, kas iekļautas šajā programmā.

Tas palīdzēs samazināt atkarību no ārējās palīdzības un veicināt ekonomisko izaugsmi.

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība var palīdzēt jaunattīstības valstīm to centienos apkarot nabadzību. Lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, manuprāt, ir būtiski svarīgi veikt arī pasākumus, kas palīdzētu jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Eiropas Savienība šajā saistībā ir veikusi pasākumus attiecībā uz lauksaimniecību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, apmežošanu, jūras resursu un piekrastes teritoriju pārvaldību, kā arī ūdens apsaimniekošanu.

Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamu energoresursu fonds tika izveidots 2006. gadā ar mērķi piesaistīt privātās investīcijas projektiem, kas atbalsta energoefektivitāti un veicina atjaunojamu energoresursu avotus jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku.

„Enerģētika un klimata pārmaiņas” tiesību aktu pakete arī paredz ieviest tīras attīstības mehānismu, kas ļauj dalībvalstīm veikt energoefektīvas investīcijas un izmantot oglekļa emisiju kreditējamās kvotas jaunattīstības valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Mūsu kolēģis Mitchell kungs ir atzīts Attīstības komitejas eksperts. Tāpēc viņa ziņojums ir tik labi sagatavots, un es viņam pateicos.

Es tikai vēlos uzsvērt vienu nelielu punktu: subsidiaritātes principa ievērošanu. Lielākā dāvana, ko mēs varam dot, nav nauda. Ir plaši zināms, ka Eiropas Savienība izmanto savu budžetu, lai uzspiestu jaunattīstības valstīm savas rietumnieciskās vērtības un standartus. Mūsu pienākums ir pieprasīt ievērot cilvēktiesības, taču nākotne ir atkarīga no tautu pašnoteikšanās tiesību ievērošanas. Mums rietumos, sniedzot finansiālu palīdzību, ir jāievēro viņu vērtības un kultūra.

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau referents uzsvēra, nabadzības izskaušana ir viens no galvenajiem finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā, kuru Eiropas Savienība ir izveidojusi atbalsta sniegšanai jaunattīstības valstīm, mērķiem.

Šobrīd debašu par attīstības sadarbības instrumentu darba kārtībā ir jāiekļauj vēl viena problēma, proti, pārtikas cenu krīze, ko izraisījis sausums un spekulācijas pasaules pārtikas tirgū. Tas liek Eiropas Savienībai reaģēt elastīgāk un ātrāk, ne tikai lai risinātu pēkšņas izmaiņas prasībās un prioritātēs, bet arī lai nodrošinātu saskaņotību ar jaunajiem starptautiskajiem mērķiem, kurus nāksies definēt. Eiropas Parlamentam atbalstīt kā šā procesa daļu ir jāturpina Komisijas attīstības sadarbības politikas plānošanas centienus un jāveicina Komisijas nozīme saistībā ar demokrātisko un budžeta kontroles procedūru.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta piezīmes un ieteikumus. Es esmu gandarīta dzirdēt, ka mēs esam vienisprātis par lielāko daļu jautājumu. Visvairāk Komisija ir gandarīta par to, ka nepārtrauktais dialogs par demokrātisko kontroli ir devis ļoti labus rezultātus. Mēs vienīgi paužam nožēlu par to, ka Parlaments neuzskata, ka dažas no Eiropas Parlamenta rezolūcijām par plānošanu ir ievērotas visos sīkumos, lai gan Komisija ir pilnīgi ņēmusi vērā Parlamenta viedokli, kur vien iespējams.

Attiecībā uz sadarbību vispārnozīmīgu sabiedrisko preču jomā, Komisija norāda, ka kopumā tas var atbilst oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritērijiem un ES tādēļ ir jāturpina finansēt OAP sadarbību, kas saistīta ar vispārnozīmīgām sabiedriskām precēm, saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu (ASI). Tomēr atsevišķa sadarbības instrumenta galvenā uzmanība būs vērsta uz ES interesēs esošu sadarbību, un tiks papildināta ar tematisku programmu attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm. Arī projekti, kas tiek finansēti saskaņā ar tematiskajām programmām migrācijas un patvēruma jomā, parasti tiek uzskatīti par OAP. Tematiskās sadarbības programmas, piemēram, „Ieguldījums cilvēkos”, joprojām būs vērstas uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, jo mēs nedrīkstam neņemt vērā to savstarpējo saistību.

Lai gan Eiropas Attīstības fonda izveidošana par budžeta iestādi patlaban nešķiet iespējama, Komisija tomēr plāno risināt šo jautājumu ar dalībvalstīm, ņemot vērā, pirmkārt, Kotonū nolīguma mērķus un principus.

Attiecībā uz deleģēto aktu procedūras izmantošanu, Komisija atsaucas uz priekšsēdētāja Barroso 2011. gada 7. marta vēstuli, norādot, ka jaunā struktūra atspoguļos jauno institucionālo kontekstu. Viens svarīgs elements būs elastīgāks plānošanas process, lai finansējumu un prioritātes varētu pielāgot mūsdienu strauji mainīgajai pasaulei. To varēs izdarīt, ieviešot būtiskus deleģēto aktu procedūras elementus, kas pilnīgi atbilst 290. panta kritērijiem.

Visbeidzot Komisija atzinīgi vērtē Parlamenta ziņojumu. Tas ir lietderīgs ieguldījums, sagatavojot turpmāko pasākumu instrumentu ASI saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 7. jūnijā, plkst. 12.00.

 

25.  Politikas risinājumi virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem (īss izklāsts)
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem, ko Juridisko lietu komitejas vārdā sagatavojusi Wallis kundze (2011/2013(INI) (A7-0164/2011).

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Mēs jau desmit gadus runājam par Eiropas līgumtiesībām; tagad ir pienācis laiks rīkoties, un, ja kādreiz ir bijis laiks, kad iekšējam tirgum ir vajadzīgs nopietns stimuls papildu darījumu ziņā, tad tas ir tagad.

Juridiskā komiteja atbalsta papildu instrumentu, otras ES līgumtiesības visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Mēs uzskatām, ka tas varētu palīdzēt. Taču mēs esam dzirdējuši, ka kritēriji nākamajam solim būs stingri. Jābūt augstam patērētāju aizsardzības līmenim, augstākam nekā daudzās mūsu dalībvalstīs. Instrumentam jābūt vienkāršam MVU lietotājiem saprotamam; tam jāsniedz viņiem goda zīmi veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar šo fakultatīvo līgumu un tas nedrīkst kaitēt valsts tiesību aktiem.

Procesam jābūt pamatotam uz pierādījumiem un ietekmes novērtējumu, vajadzīga pilnīga parlamentārā iesaistīšanās, tāpēc, kā es jau teicu, runāšanas laiks ir pagājis, un mums ir jāiet uz priekšu. Ir tie, kas jūtas nervozi un saka — labi, izmantosim tikai mehānismu kopuma ideju. Vēlos pateikt tiem, kas domā šādi, lai viņi ir ļoti uzmanīgi, jo man ir aizdomas, ka mehānismu kopums bez fakultatīva instrumenta patiesībā potenciāli vairāk apdraud valsts tiesību aktus nekā mehānismu kopums ar fakultatīvu instrumentu, kas ir brīvprātīgs, kas ievēro pušu autonomiju un nekaitē valsts tiesību aktiem.

Virzoties uz priekšu, skatīsimies uz to, kas nodrošina aizsargājošu taisnīgumu ES iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem; tas patiešām dod mums instrumentu, kas nozīmē izaugsmes taisnīgumu. Pietiek runāt, pāriesim pie darbiem!

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Vispirms vēlos apsveikt referenti Wallis kundzi par viņas darbu un viņas ziņojuma saturu, ar kuru es esmu pilnīgi vienisprātis.

Es uzskatu, ka tikai fakultatīvs instruments, kas jāpieņem ar regulu, var pienācīgi izpildīt visas Eiropas līgumtiesību reformas mērķus. Turklāt fakultatīvajam instrumentam nevajadzētu ne saskaņot, ne arī aizstāt valstu līgumtiesības, bet gan darboties līdzās tām kā alternatīvam instrumentam, kas sniedz izvēles brīvību līgumslēdzējām pusēm.

Tāpēc es nepiekrītu tiem iesniegtajiem priekšlikumiem, kuros paredzēts drīzāk ierobežot šā instrumenta darbības jomu, attiecinot to tikai uz e – komercijas līgumiem, jo tas radītu mākslīgu un, galvenais, nevajadzīgu atšķirību starp tiešsaistes un parastajiem darījumiem.

Mūsu kā likumdevēju uzdevums nav ierobežot regulas tiesisko raksturu, pamatojoties uz spekulācijām vai tirgus prognozēm, bet gan nodrošināt juridisko noteiktību un radīt pamatu kopējai juridiskajai valodai tirdzniecības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Evelyn Regner (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Reding! Eiropas līgumtiesību redzējums, protams, ir lielisks. Tomēr galu galā tam ir jāsniedz kaut kas pozitīvs Eiropas iedzīvotājiem, pretējā gadījumā Eiropas līgumtiesību ideja ir vienkārši māksla mākslas dēļ. Kāpēc ziņojums sākas ar visneaizsargātākajām pusēm šajā gadījumā, patērētājiem? Galvenais Wallis kundzes ziņojuma elements, fakultatīva instrumenta ieteikuma, maigi izsakoties, ir nepamatota prasība patērētājiem. Tas ir mulsinoši viņiem, un praktiski paši patērētāji nekad nevarēs izlemt, kuras no valsts līgumtiesībām viņi galu galā izmanto — drīzāk to izlems viņu kolēģi šajā jautājumā, jo īpaši lielie uzņēmumi.

Jebkurā gadījumā tagad nav īstais laiks teikt, ka fakultatīvais instruments ir pēdējais vārds šajā jautājumā, bet tā vietā mums būtu vairāk jāpievērš uzmanība arī citām iespējām ― mehānismu kopumam, kas tika minēts, un līgumu modeļiem.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD)(SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties Wallis kundzei par viņas drosmīgo soli. Lai gan man nav ne jausmas, kāda būs turpmākā attīstība, mums acīmredzami ir jācenšas nodrošināt, ka Eiropas iedzīvotāji, Eiropas mazumtirgotāji un Eiropas patērētāji gūst labumu no tā, ko es gribētu saukt par vienādiem noteikumiem, lai viņi varētu pirkt, pārdot un tādējādi iesaistīties uzņēmējdarbībā, pamatojoties uz šiem pašiem noteikumiem.

Ņemot vērā Eiropas tiesību aktu un valstu tiesību aktu mašinērijas sarežģītību, viena izvēles sistēma, ko varētu izvērst visā Eiropas Savienībā, ir pievilcīga perspektīva, taču, visticamāk, tas ir Sīzifa darbs, jo mūs noteikti kavēs dažādas juridiskās sistēmas, juridisko profesiju pārstāvju protesti un jurisdikcijas problēmas. Baidos, ka šo instrumentu būtu ļoti grūti izveidot, taču sāksim rīkoties un satīsimies, kas notiks.

 
  
MPphoto
 

  Zuzana Roithová (PPE).(CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Kaut arī tiesību akti par brīvprātīgiem līgumiem var izraisīt juridiskas problēmas saistībā ar to īstenošanu, tas ir viens no veidiem, kā atbrīvoties no dažādajām līgumtiesību sistēmām, kas ir viens no iemesliem augstajam rādītājam patērētāju neveiksmīgajos pārrobežu pirkumos, kas tiek lēsts 60 % apmērā. Diemžēl uzņēmēji saskaras ar daudzām citām nepilnībām. Nepilnīgi saskaņotas ir ne tikai līgumtiesības, bet arī patērētāju tiesības. Pastāv būtiskas atšķirības nodokļu režīmos un grāmatvedības standartos. Maksājumi bieži ir saistīti ar papildu maksājumiem par banku pakalpojumiem, un pārrobežu digitālais saturs bieži tiek bloķēts licencēšanas noteikumu dēļ. Turklāt patērētāji 10 dalībvalstīs nav varējuši atrast iekšzemes piedāvājumus vismaz pusei no 100 pārbaudītajiem produktiem, savukārt patērētāji 13 dalībvalstīs ir konstatējuši, ka pārrobežu cenu piedāvājums ir vismaz par 10 % zemāks nekā viņu pašu valstī. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu pieņemt juridiski saistošus standartizētus brīvprātīgus līgumus, kas ir tulkoti visās valodās. Vienlaikus es vēlos aicināt Komisiju aktīvāk iesaistīties atlikušo steidzamo jautājumu risināšanā, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos pateikties referentei Diana Wallis kundzei, kā arī Hans-Peter Mayer un Sirpa Pietikäinen par lielisko darbu pie šā ziņojuma.

Ir ļoti skaidrs, ka pēc globālās ekonomikas krīzes iekšējais tirgus ir jāstimulē. Mums ir vajadzīgs iekšējais tirgus, ja mēs gribam panākt izaugsmi, darbavietu radīšanu un jauninājumus. Kāda ir pašreizējā situācija? Tikai katrs ceturtais uzņēmums nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, un tie, kas to dara, savu darbību ierobežo tikai dažās dalībvalstīs. Tas nozīmē, ka viņi palaiž garām iespēju izmantot iekšējo tirgu.

Kādas ir sekas patērētājiem? Protams, arī viņi neizmanto iekšējā tirgus priekšrocības. Šā iemesla dēļ nav iespējams izpildīt daudzus pārrobežu pasūtījumus ― 61 % no pasūtījumiem tiešsaistes tirgū. Tas nozīmē, ka mums šajā jomā nav iekšējā tirgus ne uzņēmējiem, ne patērētājiem. Tāpēc Komisija ir sākusi apspriešanos par politikas risinājumiem līgumtiesību jomā, un, atbildot uz to, Parlaments šodien sniedz savu atzinumu.

Mēs esam pieredzējuši, ka iekšējā tirgus nepilnības daļēji rodas valstu līgumtiesību atšķirību dēļ. Mēs piekrītam, ka neveiksmēm ir arī citi iemesli, bet mūsu jaunākie Eirobarometra apsekojumi liecina, ka ar līgumtiesībām saistītiem šķēršļi ir pirmajā vietā no vienpadsmit šķēršļiem, kas kavē uzņēmēju un patērētāju darījumus. Tāpēc mums jāatbrīvojas no šiem šķēršļiem pa vienam, tagad sākot ar līgumtiesībām.

Starp citu, Parlaments to ir apspriedis jau desmit gadus, bet ārējie eksperti to apspriež jau 30 gadus. Tādējādi viss darbs, analizējot un izvirzot priekšlikumus, jau ir paveikts. Mēs nekad to neesam izmantojuši. Tāpēc es piekrītu referentei, ka ir pienācis laiks rīkoties un skatīties, kādas pozitīvas darbības mēs varam veikt.

Es esmu ņēmusi vērā ziņojuma par politikas risinājumiem, kas izklāstīti Zaļajā grāmatā, novērtējumu un atbalstu fakultatīva instrumenta novatoriskajam risinājumam, kas nozīmē nevis saskaņošanu, bet to, ka patērētājiem un uzņēmumiem tiek piedāvāta Eiropas mēroga sistēmas iespēja. Es arī redzēju, ka tiek atbalstīts B2C un B2B darījumiem piemērojamais instruments, kas paredz attiecināt materiāltiesiskās darbības jomu uz pārdošanas līgumiem, līgumiem par digitālā satura piegādi un dažiem pakalpojumu līgumiem. Es ļoti uzmanīgi ņēmu vērā to, ko teica Parlaments, proti, ka jebkādam jaunajam instrumentam neatkarīgi no tā, kāds tas būs, ir jānodrošina augsts patērētāju aizsardzības līmenis, lai nemazinātu to aizsardzību, kas pretējā gadījumā nodrošināta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tas ir conditio sine qua non. Ja mēs nepanāksim to, tad neveiksmi cietīs visas mūsu darbības.

Kāda ir situācija šobrīd? Komisija 2011. gada 3. maijā publicēja rezultātus priekšizpētei, ko veica ekspertu grupa par Eiropas līgumtiesībām, un mēs aicinājām visas ieinteresētās personas izteikt savu viedokli. Komisija analizē sabiedriskās apspriešanas rezultātus un pēc tam tā sagatavos sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu attiecībā uz to, kādam vajadzētu būt nākamajam solim, kas krīzes laikā būtu piemērots, lai dotu impulsu iekšējam tirgum un radītu izaugsmi un darbavietas iekšējā tirgū, paplašinot tirgus, galvenokārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un nodrošinot patērētājiem labākas izvēles iespējas un labākus darījumus.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 8. jūnijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski.(RO) Kaut arī mums ir iekšējais tirgus, uzņēmumi un patērētāji nepietiekami izmanto tā sniegtās iespējas, jo pārrobežu darījumu īpatsvars joprojām ir samērā neliels. Iekšējo tirgu var atdzīvināt, sekmējot pārrobežu darījumus, un es uzskatu, ka šis ziņojums palīdzēs sasniegt šo mērķi.

Mums, protams, ir jāievēro atšķirības starp dalībvalstu tiesību sistēmām un subsidiaritātes princips, tāpēc es nedomāju, ka pilnīga saskaņošana būtu piemērotākais risinājums. No otras puses, es uzskatu, ka brīvprātīga izvēle piemērot kopīgus noteikumus attiecībā uz pārrobežu līgumiem ir dzīvotspējīga alternatīva. Turklāt es uzskatu, ka, ja dalībvalsts vēlas paplašināt piemērošanas jomu ar Eiropas tiesībām, iekšzemes darījumiem, kā arī, tas būtu to darīt. Ir ļoti liela taisnība, sakot, ka šis nav risinājums visām problēmām. Papildus šīm līgumtiesību atšķirībām ir arī citi šķēršļi, kas kavē pārrobežu darījumus, un tie ir saistīti ar tādām jomām kā nodokļu jautājumi, intelektuālais īpašums vai elektronisko maksājumu metožu pieejamība. Taču es domāju, ka šo fakultatīvo instrumentu ir vērts izmēģināt, jo tādējādi daļēji varētu atbrīvoties no administratīvā sloga, kas pašlaik MVU kavē izvērst savu uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs.

 

26.  Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020” (īss izklāsts)
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”, ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā sagatavojusi Hirsch kundze [2010/2234(INI)] (A7-0082/2011).

 
  
MPphoto
 

  Nadja Hirsch, referente.(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Rīt mēs balsosim par profesionālās izglītības un mācību nozīmi stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanā. Šajā saistībā ir vērts īsi apskatīt mūsu sākuma pozīcijas. Pašlaik jauniešu bezdarba līmenis ir 21 %, citiem vārdiem sakot, gandrīz divreiz lielāks par normālo vidējo rādītāju. ES mērogā vairāk nekā 14 % skolēnu priekšlaicīgi pamet mācības. Sieviešu īpatsvars algotā nodarbinātībā joprojām ir ļoti zems. Daudzi cilvēki ar invaliditāti, kā arī migranti ir bez darba.

Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir tieši atraisīt šo potenciālu darba ņēmēju ziņā un panākt viņu iesaistīšanos darba tirgū, lai arī ES var risināt globalizācijas jautājumus. Tādējādi arī mūsu darbs ir nodrošināt, lai sākotnējā profesionālā izglītība būtu īpaši augstas kvalitātes. Diskusija sākās saistībā ar Kopenhāgenas procesu, kam sekoja Briges komunikē, un tagad no mums ir atkarīgs, cik lielā mērā šo jomu izdosies iekļaut stratēģijā „Eiropa 2020”.

Absolūti būtisks elements ir tas, ka jauniešiem jābūt iespējai ne tikai akadēmiskajās, bet arī profesionālajās mācībās daļu izglītības iegūt citā ES dalībvalstī. Tas ir galvenais elements, jo cilvēks, kurš jau ir strādājis citā dalībvalstī, arī vēlāk izmantos iespēju attiecībā uz Eiropas darba tirgu kā savu darba tirgu ar visām iespējām, ko tas piedāvā. Tādēļ šis ir absolūti galvenais aspekts, kam mums jāpievērš visa uzmanība.

Otra svarīgākā joma, protams, ir tālākās mācības. Ņemot vērā demogrāfiskās pārmaiņas, cilvēkiem ir jāstrādā aizvien ilgāk un ilgāk ― vai arī viņi var strādāt ilgāk, bet lēmums katram ir jāpieņem pašam. Cilvēki dzīvo, līdz viņi ir daudz vecāki, un turpina savu karjeru daudz ilgāk, un, lai varētu turpināt veikt kvalificētu darbu līdz brīdim, kad viņi būs vecāki, viņiem būs nepieciešamas arī tālākas mācības.

Pašlaik dalības līmenis tālākizglītības iniciatīvā ir ļoti zems. Arī šajā jomā ir jānodrošina, lai gan darba devēju, gan darba ņēmēju vēlme pastāvētu un palielinātos attiecībā uz tām priekšrocībām, ko sniedz tālākizglītība, un cilvēki turpinātu iegūt izglītību mūžizglītības ceļā. Šajā nolūkā piedāvātajām iespējām, protams, jābūt arī elastīgām. Mums ir jāņem vērā visi dalībnieki. Tālākizglītībai jābūt saskanīgai ar citiem cilvēku dzīves elementiem, un ir jābūt iespējai to darīt kopā ar darba un ģimenes dzīvi. Tāpēc mums noteikti jārada elastīgas iespējas nākotnē.

Universitāšu joma ir saņēmusi lielu uzmanību ― saistībā ar Boloņas procesu, piemēram, ― un līdzīgu situāciju mēs piedzīvojam profesionālo mācību jomā, tostarp attiecībā uz mobilitāti. Varētu gandrīz teikt, ka neviens to nav pamanījis. Tomēr līdzās universitātēm profesionālās izglītības un mācību joma ir īpaši svarīga, tāpēc mēs nedrīkstam to ignorēt. Tādēļ vēlos šobrīd vēlreiz pateikties saviem kolēģiem no citām grupām par viņu ļoti apņēmīgo sadarbību.

 
  
MPphoto
 

  Antigoni Papadopoulou (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Būdams ēnu referents, es atzinīgi vērtēju N. Hirsch ziņojumu, jo tajā uzsvērts, cik svarīgi ir, lai mūsdienu prasīgajā starptautiskajā darba vidē līdzās mobilitātei un elastīgumam vienmēr būtu arī spēja mācīties un strādāt. Tā ir taisnība, ka ekonomiskā krīze visiem ir nesusi bezdarbu un nedrošību, jo īpaši jauniešiem, sievietēm un invalīdiem.

Lai sasniegtu stratēģijas „ES 2020” mērķus, ir vajadzīga pastāvīga un pareiza profesionālā izglītība un mācības gan Eiropas Savienībā, gan dalībvalstīs. Ir vajadzīga mērķtiecīga politika un stratēģijas, lai samazinātu to jauniešu īpatsvaru, kas priekšlaicīgi pamet skolu, pareizi plānotu cilvēku mācību vajadzības un izveidotu ciešāku saikni starp sniegto izglītību un darba tirgus vajadzībām.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Kvalifikācijas ietvarstruktūra, Eiropas akadēmisko struktūru sistēma profesionālajai izglītībai un mācībām, pārredzamība un sadarbība, un dažādu izglītības sistēmu salīdzināmība atbalstīs vajadzības …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Ieguldījumi izglītībā ir būtiski svarīgi, lai nodrošinātu labāku nākotni Eiropas iedzīvotājiem. Šobrīd Eiropas Savienībā jaunatnes bezdarba līmenis ir sasniedzis 20 %, savukārt ES vidējais skolas pamešanas rādītājs ir 16 %, un dažās valstīs, piemēram, Portugālē, tas ir sasniedzis 40 %.

Mūžizglītība ir svarīga, lai novērstu bezdarbu. Mums ir pienācīgi jāapsver dažādi karjeras ceļi. Darba ņēmējiem ir ļoti labi jāapzinās, ka tālākizglītība ir jāturpina.

Mēs uzskatām, ka profesionālajai izglītībai un mācībām jābūt iespēju un cenas ziņā pieejamām visos dzīves posmos neatkarīgi no cilvēku statusa darba tirgū un viņu ienākumiem. Profesionālajai izglītībai un mācībām būtu jārada apstākļi, kas veicina darbaspēka mobilitāti gan sākotnējo studiju laikā, gan kā mūžizglītības procesa daļai.

Mēs aicinām dalībvalstis vienkāršot kvalifikāciju atzīšanas procedūras.

 
  
MPphoto
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Viena no lielākajām problēmām, kas Eiropai ir jārisina, ir jauniešu bezdarba līmenis. Eiropas līmenī uzsvars tiek likts skolas pamešanas rādītāja samazināšanu zem 10 % un uz darbībām, piemēram, „Jaunas iemaņas jaunām darbavietām”, kuru mērķis ir panākt, lai izglītības un mācību joma tuvinātos darba tirgum. Atšķirība starp izglītību un mācībām un to kontekstu darbavietā turpmāk kļūs vēl neskaidrāka. Lai panāktu augstāku integrācijas līmeni, ir būtiski jāmaina veids, kā tiek iecerēta izglītība un mācības ne tikai no indivīda perspektīvas, bet arī iestāžu līmenī un visos pārvaldes līmeņos.

Tāpēc es domāju, ka ir jānovērš ar sistēmu saistītie šķēršļi un šķēršļi attieksmes ziņā, lai Eiropas iedzīvotāji iemācītos gūt panākumus savu prasmju un vērtību jomās un dotu efektīvu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Emilie Turunen (Verts/ALE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos izteikt siltu pateicību referentei, kas ir iesniegusi ļoti labu ziņojumu. Tāpat kā visi citi, es uzskatu, ka mums vajadzētu atcerēties kontekstu, kādā šis ziņojums ir sagatavots, un, protams, neaizmirst jaunieši krīzi, ko mēs piedzīvojam Eiropā. Mēs piekrītam, ka pastāv vispārējā krīze ― augstais jauniešu bezdarba līmenis un jaunieši, kas faktiski pamet Eiropu, lai atrastu darbu, un tas, manuprāt, ļoti nopietni apdraud mūsu ekonomiku un kohēziju Eiropā turpmākajos gados.

Otrs šā ziņojuma konteksts ir tie kopējie mērķi laikposmam līdz 2020. gadam, kurus mēs esam noteikuši attiecībā uz mācībām, nodarbinātību un priekšlaicīgas mācību pamešanas līmeņa samazinājumu. Runa ir par Eiropas konkurētspēju. Runa ir par mācītu darbaspēku, kas, kā mēs zinām, mums ir nepieciešams. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai jaunajām paaudzēm ir iespējas iegūt darbavietas un mācības. Tas ir izšķiroši svarīgi. Iespējams, ka ES nav lielas kompetences šajā jomā, bet kaut ko jebkurā gadījumā var izdarīt. Katrā ziņā tā ir kopīga problēma, tāpēc mums jānodrošina, lai mēs sniegtu augstas kvalitātes mācības un lai būtu pieejamas pamatnostādnes. Mums ir ievērojami jāsamazina priekšlaicīgas skolas pamešanas rādītāji un jānodrošina, lai būtu cieša saikne starp izglītību un darbu, piemēram, izmantojot apmaiņas sistēmu, kāda mums ir Vācijā un Dānijā. Mums arī jānodrošina, lai visiem jauniešiem būtu tiesības uz mācībām.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentei Hirsch kundzei par viņas ļoti konstruktīvo pieeju. Esmu uzklausījusi viņu ar lielu interesi, jo tas faktiski bija mans ziņojums pirms 12 gadiem. Es sāku ar to, lai panāktu mobilitāti mācībās, kas toreiz nebija darba kārtībā, un es ļoti priecājos dzirdēt, cik stipri Parlaments atbalsta šīs būtiskās sastāvdaļas attīstību stratēģijā „Eiropa 2020”. Es gribētu arī pateikt, ka mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo ziņojumu, kas stiprina un papildina Komisijas 2010. gada jūnija paziņojumu.

Šis paziņojums bija ieguldījums jaunākajā Kopenhāgenas procesa pārskatā, un Briges komunikē tagad, protams, ir kļuvis par Eiropas darba kārtību par excellenc attiecībā uz profesionālām mācībām 2011. – 2020. gadam. Daudzi Parlamenta ierosinājumi atbilst darbībām, kas ierosinātas Briges komunikē. Komisija piekrīt Parlamenta viedoklim, jo mums ir jāmodernizē profesionālās izglītības un mācību joma Eiropā, lai padarītu to pievilcīgu, lai būtu kvalificēti skolotāji un meistari, novatoriskas mācību metodes un augstas kvalitātes infrastruktūra un iekārtas, un, protams, mums ir vajadzīga mobilitāte. Mums ir jādod jauniešiem ― un ne tik jauniem cilvēkiem ― griba doties ārpus savas dalībvalsts, lai iegūtu pieredzi, kas ir svarīgi, ja mēs vēlamies patiesu Eiropas izglītības un mācīšanās telpu.

Komisija arī tiecas panākt dzimumu līdzsvaru un palīdzēt mazāk aizsargātajām grupām, izmantojot mūžizglītības programmu, jo īpaši Leonardo da Vinci programma, kas ir iekļauta. Tādējādi mēs ceram uz visu palīdzību, ko Eiropas Parlaments var sniegt Komisijai.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 7. jūnijā, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski.(RO) Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kas bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū, ir pārsniedzis 20 % robežu ES līmenī un pat 30 % dažās dalībvalstīs, profesionālās izglītības un mācību uzlabošana ir kļuvusi par Eiropas Savienības prioritāti. Šajā kontekstā jaunatnes mobilitāte Eiropas Savienībā kopā ar lielāku elastīgumu darba tirgus un piedāvātās izglītības un mācību ziņā ir būtiski elementi, kas būtu jāizstrādā ES un valstu līmenī.

Pastāvīgs, labi strukturēts dialogs starp universitātēm, pētniecības centriem un uzņēmumiem var nodrošināt reālu saikni, kas jāizveido starp darba devēju prasībām un prasmēm, kuras tiek iegūtas izglītības un mācību ciklu laikā. Turklāt mobilitātes palielināšana Eiropas Savienības līmenī un tādu programmu kā Erasmus, Leonardo da Vinci vai „Jaunatne kustībā” paplašināšana var arī palīdzēt uzlabot ES spēju labāk reaģēt uz pieprasījumu Eiropas darba tirgū un palielināt attīstības potenciālu šajā jomā. Īpaša uzmanība ir jāpievērš tām sociāli nelabvēlīgajām grupām, kurām vajadzīga vienlīdzīga piekļuve profesionālajai izglītībai un mācībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski.(HU) Pārēja no mācībām uz darbu ir strukturāla problēma darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā. Diemžēl jauniešu bezdarbam ir ilgstoša negatīva ietekme. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai profesionālā izglītība un mācības būtu labāk pielāgotas darba tirgus vajadzībām un lai profesionālā izglītība nodrošinātu darba ņēmējus ar prasmēm, kas vajadzīgas, lai stātos jaunajās, ilgtspējīgajās darbavietās, kuras tiks izveidotas turpmākajā ilgtspējīgajā ekonomikā. Es uzskatu, ka pašvaldībām, uzņēmējdarbības partnerībai un izglītības iestādēm ir svarīga nozīme profesionālās izglītības un mācību darba tirgus prasību izstrādē. Mobilitātes iespēja ir svarīga profesionālās izglītības un mācību daļa, taču lielāks uzsvars būtu jāliek uz dalībvalstu dažādo izglītības sistēmām labāku saskaņošanu ― tostarp sertifikātu un diplomu savstarpēju atzīšanu ―, lai veicinātu sadarbību un atbalstītu mobilitāti. Augstas kvalitātes profesionālā izglītība un mācības būtiski sekmē ilgtspējīgu attīstību. Ir jārada labākas mācību iespējas pasniedzējiem, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu profesionālās izglītības un mācību sistēmu efektivitāti, kā arī efektīvu un prasmīgu zināšanu nodošanu. Iespēja mācīties starptautiskā kontekstā ir priekšnoteikums veiksmīgai darba dzīvei, kas veicinās svešvalodu prasmju apgūšanu un palielinās konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski.(CS) Sadarbība Eiropas līmenī profesionālās izglītības jomā ir ārkārtīgi svarīga arī vienotā Eiropas iekšējā tirgus darbības nodrošināšanai. Augstas kvalitātes profesionālajai izglītībai un mācībām ir gan jāreaģē uz darba tirgus prasībām, gan jārada apstākļi darbaspēka mobilitātei. Augsti kvalificēti un labi izglītoti cilvēki ir Eiropas Savienībai konkurences priekšrocības, un, atbalstot profesionālo izglītību, tas ir jāņem vērā. Mums ir jākoncentrējas uz to, lai izveidotu ciešu saikni ar darba pasauli un arī lai saskaņā ar Eiropas mobilitātes programmām veicinātu kvalitatīvu darba pieredzi kā daļu no profesionālām mācībām gan savā valstī, gan ārzemēs. Mums ir vajadzīga lielāka koordinācija Eiropas līmenī starp izglītības sistēmas atsevišķās dalībvalstīs un šajā saistībā turpmāk ir vajadzīga sadarbība savstarpējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanā. Ziņojumā ir ietverti šie jautājumi, un, būdama Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ēnu referente, es esmu apmierināta ar ziņojuma galīgo veidu.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski.(PL) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un mācību jomā. Tajā norādīts ārkārtīgi svarīgs jautājums, kas bieži līdz šim nav apspriests, proti, vajadzība, lai valsts iestādes sadarbībā ar Eiropas Komisiju veiktu pasākumus bezdarba novēršanai, pielāgojot profesionālo izglītību darba tirgus vajadzībām. Diemžēl profesionālā izglītība pēdējos gados ir atstāta novārtā, un tās nozīme ir samazinājusies. Tāpēc ir tik svarīgi to veicināt kā efektīvu līdzekli cīņā pret bezdarbu, jo īpaši pret bezdarbu Eiropas Savienības jauniešu vidū, kas ir sasniedzis 21 %. Mācekļu praksei, konsultāciju pakalpojumiem, atvieglojot darba ņēmējiem savu mācību plānošanu saskaņā ar darbavietu tirgu un mūžizglītības profesionālās izglītības veicināšanas vajadzībām vajadzētu būt prioritātei. Tāpēc es aicinu Komisiju pastāvīgi uzraudzīt iespējamās pārmaiņas ES darba tirgū, lai dalībvalstis varētu nepārtraukti pielāgot savu profesionālo mācību programmas tirgus vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jutta Steinruck (S&D), rakstiski.(DE) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un mācību jomā un vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir veicināt mūžizglītību, izmantojot iniciatīvas un Eiropas mēroga programmas, lai darba ņēmējiem dotu iespējas uz labāku nākotni. Šobrīd darba ņēmēji ir atkarīgi no biežas un riskantas nodarbinātības maiņas. Ir daudzi nodarbinātības maiņas veidi: no mācībām, atlaišanas, prakses vai nestabilas nodarbinātības līdz pilna laika nodarbinātībai. Ziņojumā ir daži svarīgi punkti, tostarp sieviešu darba kvotu palielināšana, neformālā mācīšanās un valodu popularizēšana ar mērķi sekmēt mobilitātes programmas. Es īpaši priecājos, ka galvenā uzmanība tiek pievērsta izglītībai un jauniešiem, un tā ir turpmāko pamatiniciatīvu daļa, ko es aktīvi atbalstu.

Pārejai no mācību iestādes uz darba dzīvi ir jābūt iespējami netraucētai un īpaši pielāgotai individuālām vajadzībām, jo tā ir arī iespēja jauniešiem ar nepietiekamu izglītību iegūt nepieciešamās iemaņas, lai varētu strādāt kvalificētu darbu un nopelnīt labu iztiku. Sociālā izcelsme nedrīkst noteikt personas izglītības iespējas. Jauniešiem ir jāsniedz atbalsts un palīdzība, nodrošinot viņu iesaistīšanos darba pasaulē. Tomēr mūsdienu darba tirgus politikas izmaksas nedrīkst segt mūsu darba ņēmēji.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski.(PL) Jaunām prasmēm un iemaņām, ko iegūst dažādu izglītības iestāžu absolventi, ir stratēģiska nozīme ekonomikas izaugsmē, un tās paver jaunas iespējas cilvēkiem, radot pamatu ilgtspējīgai attīstībai. Tāpēc mēs nevaram novērtēt par zemu bezdarba problēmu, jo īpaši jauniešu vidū. Viņi ir tie, kas visbiežāk neiegūst pastāvīgu darbavietu un ir spiesti pieņemt pagaidu darbu, kurā ir zemāka līmeņa sociālais nodrošinājums un trūkst attīstības iespēju. Viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu līdz vismaz 10 % un nodrošināt, lai 40 % Eiropas jauniešu pabeigtu augstāko izglītību. Likumdošanas process būtu jāorientē uz to, lai atvieglotu profesionālo praksi un darba pieredzi gados jauniem darba ņēmējiem, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos, kuriem ir grūti finansēt šādas iniciatīvas. Liela uzmanība būtu jāpievērš arī tam, lai līdz 2020. gadam novērstu atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā, jo patlaban tā ir aptuveni 18 %. Es uzskatu, ka divas svarīgākās iniciatīvas starpvalstu darba tirgū ir kvalifikāciju sistēma, kas izveidota Kopenhāgenas procesa kontekstā un vienotā Eiropas kredītpunktu pārneses sistēma profesionālajai izglītībai un mācībām. Ir vērts pieminēt arī neformālās mācības, kas ir nepietiekami novērtēts papildu prasmju avots un kas veido personas raksturu un atbildības sajūtu, tieši tāpēc Eiropas Savienībai tās ir jāfinansē. Lai sasniegtu šos daudzos svarīgos mērķus, būtiska ir sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī visu struktūru, tostarp vietējā un reģionālā līmeņa struktūru, iesaistīšanās.

 

27.  Nākamās sēdes darba kārtība

28.  Sēdes slēgšana
 

(Sēdi slēdza plkst. 23.10)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika