Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Inés Ayala Sender (A7-0190/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Vissvarīgākais ir tas, ka ierosinātajam kandidātam ir politiska pieredze, kā arī pieredze revīziju un finanšu jomā, lai gan pēdējā varbūt nav tik spēcīga, cik varētu cerēt. Es balsoju par šo kandidātu, bet uzskatu, ka vairāk ir jādomā par to, kāda kvalifikācija būtu vajadzīga Revīzijas palātas locekļiem.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju priekšlikumu iecelt Hans Gustaf Wessberg par Revīzijas palātas locekli, jo viņam ir vairāk nekā 30 gadu pieredze Zviedrijas valsts iestāžu augsta līmeņa vadībā, kā arī privātos uzņēmumos. Lielu daļu savas profesionālās dzīves viņš ir veltījis privāto uzņēmumu nosacījumu uzlabošanai Zviedrijā, būdams vadītājs organizācijās, kas pārstāv nozares intereses sabiedrības dzīvē. Viņam ir arī plaša pieredze valsts dienestā gan kā politiķim, gan kā civildienesta ierēdnim. Viņš ir bijis Zviedrijas Uzņēmumu reģistrācijas biroja ģenerāldirektors, kas ir neatkarīga valdības aģentūra, un valsts sekretārs vairākos gadījumos. Tāpēc es esmu pārliecināta, ka viņa kvalifikācija atbilst šim amatam izvirzītajām prasībām.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) H.G. Wessberg kunga iesniegtais dzīves apraksts priekšlikumam iecelt viņu par Revīzijas palātas locekli apliecina prasmes un pieredzi, kas nenoliedzami atbilst tehniskajiem un zinātniskajiem standartiem, kas noteikti šim amatam. Sevišķi Wessberg kunga saistība ar privātā sektora uzņēmējdarbības tīklu padara kandidātu īpaši piemērotu līdzsvara nodrošināšanai starp ES tiesību aktiem un tirgus prasībām, kā arī Eiropas cilvēku konkrētajām prasībām. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta lēmumam.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Zviedrijas ierosinājumu H.G. Wessberg kungam uzņemties darbu Eiropas Revīzijas palātā un aizstāt Lars Heikensten. Kad Budžeta kontroles komiteja 2011. gada 24. maijā izvaicāja Wessberg kungu, EP deputāti pauda atzinību par viņa iepriekšējo veikumu gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Ja H.G. Wessberg kungu iecels, viņš pildīs pienākumus līdz Zviedrijas mandāta beigām, tas ir, līdz 2012. gada martam, un varētu tikt atkārtoti ievēlēts vēl uz 6 gadiem. Es vēlu viņam vislabāko jauno pienākumu pildīšanā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es novēlu Wessberg kungam panākumus svarīgajā amatā, kurā viņš izraudzīts, un es esmu pārliecināts, ka viņš pildīs funkcijas, kas viņam tagad ir uzdotas, ar pilnu apņēmību un kompetenci.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Kā bija gaidāms, Revīzijas palātas locekļa amata Zviedrijas kandidāta uzklausīšanā nebija problēmu. Kā vēlāk balsojumā kļuva redzams, galīgais rezultāts deva nelielu pārsvaru šī kandidāta labā. Viņam ir pieredze ministrijas darbā, kā arī darba pieredze privātajā sektorā. Viņš ir strādājis arī aizsardzības jomā, ir darbojies ar finansēm un budžetiem augstā līmenī un atbalstījis arī Zviedrijas dalību ES.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Zviedrijas izvirzīto kandidātu H.G. Wessberg darbam Eiropas Revīzijas palātā. Wessberg kungs aizstās Lars Heikensten, kas atstājis amatu, lai kļūtu par Nobela fonda izpilddirektoru. Wessberg kungs sāks pildīt savus pienākumus pēc oficiālās iecelšanas, ko veiks Ministru padome, kas paredzēta 2011. gada 10. jūnijā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Revīzijas palāta ir iestāde, kas izskata Eiropas Savienības ienākumus un izdevumus, lai pārliecinātos par to likumību, kā arī pārliecinātos par finanšu labu pārvaldi. Tā darbojas pilnīgi neatkarīgi. Šajā nolūkā tās sastāvā iekļaujamo personu izvirzīšanā noteicošiem jābūt spēju un neatkarības kritērijiem. Wessberg kungs no Zviedrijas ir iesniedzis savu dzīves aprakstu, aizpildījis rakstisku anketu, un viņu izvaicāja Budžeta kontroles komisija. Viņš ir pietiekami labi argumentējis savu kandidatūru, lai pamatotu savu iecelšanu amatā Revīzijas palātā un spējīgi un neatkarīgi pildītu savus pienākumus.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlaments,

ņemot vērā LESD 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C7-0103/2011), ņemot vērā to, ka Budžeta kontroles komiteja savā 2011. gada 24. maija sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu, ņemot vērā Reglamenta 108. pantu, ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A7-0190/2011),

tā kā H.G. Wessberg atbilst LESD 286. panta 1. punktā noteiktajām prasībām,

apstiprina Padomes priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli; uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

Es balsoju pret to, jo uzskatu, ka ir iespējams atrast piemērotāku personu piedāvātajam amatam profesionālā ziņā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu iecelt H. G. Wessberg par Revīzijas palātas locekli. Mana lēmuma pamatā ir visa tā informācija, kas sniegta saistībā ar šo izvēli, tostarp viņa atbildes uz anketas jautājumiem Revīzijas palātas locekļu kandidātiem, kas pievienotas šim ziņojumam, jo tās norāda uz atbilstību kritērijiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 286. panta 1. punktā, un Revīzijas palātas locekļu pilnīgās neatkarības prasībai. Tāpēc es atzinīgi vērtēju priekšlikumu par Wessberg kunga iecelšanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Wessberg kunga pieredze finanšu iestāžu vadībā var būt ieguvums Revīzijas palātai. Kandidāts atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā, un viņa dzīves aprakstā ir uzrādīti vairāki augsta līmeņa finanšu vadības un budžeta kontroles amati valsts iestādēs un privātos uzņēmumos. Kandidāta atbildes uz anketas jautājumiem rāda, ka viņš ir nopietns un lielā mērā motivēts.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es ar prieku atbalstīju Zviedrijas kandidātu Revīzijas palātai.

Ziņojums: Diana Wallis (A7-0196/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka sūdzības attiecas uz 2004. gadu, kas nozīmē, ka pārkāpumi tika izdarīti, pirms Hankiss kundze kļuva par Parlamenta deputāti, es balsoju par deputāta imunitātes atcelšanu viņai.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es atbalstu referentes ieteikumam atcelt Hankiss kundzes imunitāti šajā gadījumā. Pret viņu ierosinātās lietas pamatā ir notikums 2004. gada sākumā, kad viņa vēl nebija Eiropas Parlamenta deputāte. Tāpēc acīmredzot Reglamenta noteikumi par deputāta imunitāti un privilēģijām nav piemērojami, un tādējādi viņas imunitātes atcelšana atbilst noteikumiem, kas reglamentē šā Parlamenta institucionālos un juridiskos aspektus.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Budapeštas Budas Centrālā rajona tiesa prasa Eiropas Parlamentam atcelt EP deputātes Ágnes Hankiss imunitāti saistībā ar atjaunoto krimināllietu. Privātpersona izvirzīja apsūdzību pret Ágnes Hankiss, ka viņa, iespējams, publiski cēlusi neslavu, un jo īpaši par mirušas personas — prasītāja tēva — piemiņas aizskārumu. Pamatojoties uz minētajiem faktiem un saskaņā ar Juridiskās komitejas reglamentu, es uzskatu, ka būtu pareizi šajā gadījumā ieteikt imunitāti atcelt.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Wallis kundze apgalvo, ka Eiropas Parlaments vienmēr piemēro vienus un tos pašus principus saistībā ar savu deputātu imunitātes atcelšanu. Tie ir ciniski meli. Lietā, kas bija saistīta personiski ar mani, Eiropas Kopienu Tiesa 2010. gadā nolēma, ka Parlaments ir pārkāpis manas kā EP deputāta tiesības — un tas pārkāpa tās vēlreiz pagājušajā mēnesī tieši tādā pašā veidā!

Tas, ka referente saka, ka EP deputāta imunitāte ir atceļama tāpēc, ka piezīmes, par kurām viņš vai viņa tiek kritizēta, nav saistītas ar viņa vai viņas deputāta darbības jomu, ir absolūts absurds juridiskā ziņā. Ja tā būtu bijis, tiesvedība nebūtu bijusi iespējama! Tāds ir pašreizējā 8. panta pamats. Pēc definīcijas 9. pants attiecas uz darbībām ārpus šā Parlamenta darbības jomas! Parlaments tagad saglabā vai atsauc imunitāti saskaņā ar to, kā tam liekas: vienā gadījumā tas to atceļ politisku uzskatu dēļ, bet citā gadījumā saglabā to attiecībā uz aizdomās turēto par izvairīšanos no nodokļiem, uzskatot to par fumus persecutionis piemēru. Tā kā es esmu ciešāk saistīts ar vārda brīvību, nevis šā Parlamenta pseido demokrātiem, es sistemātiski atteikšos atcelt imunitāti vienam no saviem kolēģiem deputātiem neatkarīgi, no kuras politiskās grupas viņš ir, par savu uzskatu paušanu, lai cik lielā mērā tie atšķirtos no maniem uzskatiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbildīgā komiteja iesaka (vienprātīgi) atcelt deputāta imunitāti, jo Budapeštas Budas Centrālā rajona tiesa lūdz Eiropas Parlamentu atcelt deputātes Ágnes Hankiss imunitāti saistībā ar atsākto krimināllietu, ko noteicis Ungārijas Republikas Augstākās tiesas 2009. gada 12. novembrī pieņemtais spriedums. Privātpersona apsūdz Ágnes Hankiss, ka viņa, iespējams, publiski cēlusi neslavu (Ungārijas kriminālkodeksa 179. daļa), proti, atbilstīgi Ungārijas Kriminālkodeksa 181. daļai viņai izvirzīta apsūdzība par mirušas personas — prasītāja tēva — piemiņas aizskārumu paziņojumā, kas pausts 2004. gada 23. janvārī raidījuma Péntek 8 mondatvadász laikā. Augstākā tiesa 2009. gada 12. novembrī konstatēja, ka tiešām noticis krimināllikuma materiālo tiesību normu pārkāpums, un pieņēma lēmumu par lietas atsākšanu, kas jāveic Budas Centrālajai rajona tiesai. Tiesai ir jāatsāk lietas izskatīšana, ņemot vērā Augstākās tiesas lēmumā izklāstītos apsvērumus. Budas Centrālā rajona tiesa 2010. gada 31. martā atsāka lietas izskatīšanu. Tajā pašā dienā lietas izskatīšanu apturēja, pamatojoties uz to, ka Ágnes Hankiss ir piešķirta Eiropas Parlamenta deputāta imunitāte. Centrālā rajona tiesa 2010. gada 6. jūlijā attiecīgi pieprasīja šo imunitāti atcelt.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsou par to, ka tiek atcelta neslavas celšanā apsūdzētās Ágnes Hankiss deputāta imunitāte. Hankiss kundzes imunitāte tika atcelta tāpēc, ka attiecīgie notikumi risinājās 2004. gadā, pirms viņa tika ievēlēta Eiropas Parlamentā (2009. gada jūlijā), un šī lieta neattiecas uz viņas kā EP deputātes politiskajām darbībām.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Deputāta imunitāte neskar parastas krimināllietas. Ágnes Hankiss var tikt tiesāta, neapšaubot viņas darbības Parlamentā. Es balsoju par viņas imunitātes atcelšanu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Tā kā Ágnes Hankiss saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksa 181. daļu tiek izvirzīta apsūdzība par iespējamu neslavas celšanu paziņojumā, kas sniegts raidījumā 2004. gada 23. janvārī, es balsoju „par”.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšsēdētājs 2010. gada 6. septembra sēdē paziņoja, ka viņš ir saņēmis vēstuli, ko 2010. gada 6. jūlijā sūtījusi Budapeštas Centrālā rajona tiesa, prasot atcelt Hankiss kundzes deputāta imunitāti saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. punktu. Saskaņā ar to pašu Reglamenta pantu priekšsēdētājs šo pieprasījumu pārsūtīja Juridiskajai komitejai. Juridiskās komitejas ziņojumā, par kuru balsoja vienprātīgi, tika secināts, ka šī lieta neattiecas uz Hankiss kundzes kā Parlamenta deputātes politiskās darbības jomu. Tā turpretī attiecas uz paziņojumu, kas tika izdarīts 2004. gadā, ilgi pirms viņa tika ievēlēta par Eiropas Parlamenta deputāti. Referente nav atradusi arī neko, kas liecinātu par fumus persecutionis: tas ir, par pietiekami nopietnām un precīzām aizdomām, ka lieta ir uzsākta ar nodomu nodarīt deputātei politisku kaitējumu. Tāpēc es atbalstu Juridiskās komitejas priekšlikumu un balsoju par Hankiss kundzes deputāta imunitātes atcelšanu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Budas Centrālā rajona tiesa 2010. gada 6. jūlijā nosūtīja pieprasījumu atcelt Ágnes Hankiss imunitāti saistībā ar Ungārijas Republikas Augstākās tiesas 2009. gada 12. novembra spriedumu par kriminālprocesa atsākšanu. Pēc paziņojuma, kas tika pausts raidījumā, 2004. gada 23. janvārī Hankiss kundze tika apsūdzēta par iespējamu publisku neslavas celšanu un jo īpaši par mirušas personas piemiņas aizskārumu.

Izskatot sprieduma pārsūdzību, 2009. gada 25. martā Budapeštas Municipālā tiesa attaisnoja Hankiss kundzi izvirzītajās apsūdzībās, bet 2009. gada 12. novembrī Ungārijas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu par lietas izskatīšanas atsākšanu, kas jāveic Budas Centrālajai rajona tiesai. Lietas izskatīšana tika atsākta 2010. gada 31. martā un tajā pašā dienā tika apturēta, pamatojoties uz to, ka Ágnes Hankiss ir piešķirta deputāta imunitāte. Šo iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, ka šī lieta neattiecas uz Hankiss kundzes kā Eiropas Parlamenta deputātes politiskās darbības jomu, bet ir saistīta ar paziņojumu, kas tika sniegts ilgi pirms viņas ievēlēšanas par deputāti, es balsoju par viņas deputāta imunitātes atcelšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Lieta attiecas uz iespējamu neslavas celšanu, kas neattiecas uz Hankiss kundzes kā EP deputātes politisko darbību jomu, bet, tieši otrādi, ir saistīta ar paziņojumu, kas tika sniegts 2004. gadā, pirms viņa tika ievēlēta par EP deputāti. Referente arī nav atradusi neko, kas liecinātu par fumus persecutionis.

Ziņojums: Jan Zahradil (A7-0156/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir saistīts ar Komisijas mērķiem vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi radīt labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt attiecībā uz to muitas formalitāšu vienkāršošanu, kuras veic tekstilpreču importētāji.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Regula (EK) Nr. 1541/98 un Regula (EEK) Nr. 3030/93, ko sākotnēji pieņēma, lai īstenotu tirdzniecības politikas pasākumus tekstilrūpniecības nozarē, tagad ir kļuvušas par novecojušiem instrumentiem, kas kavē brīvo tirgu un ir slikti pielāgotas grozījumiem jaunajā regulatīvajā vidē.

Vēl pavisam nesen kvantitatīvi ierobežojumi importam, kas radušies Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), bija spēkā dalībvalstīs kopā ar īpašiem aizsardzības noteikumiem par tekstilprecēm no Ķīnas Tautas Republikas. Šie ierobežojumi tika svītroti līdz ar PTO nolīguma izbeigšanos 2005. gadā, tāpat kā tas notika ar noteikumiem Ķīnai 2008. gadā. Tāpēc vienīgā efektīvā metode, kā novērst izkropļojumus tirgū un turpināt tekstilpreču importa kontroli, joprojām ir atkarīga no šāda importa pārbaudes procedūrām, kas prasa norādīt izcelsmes valsti. Šī norāde faktiski ir ietverta priekšlikumā regulai par „Made in” izcelsmes zīmi, ko pieņēma 2010. gada 21. oktobrī, ar ko ievieš kontroles mehānismu nolūkā vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, lai radītu labāku, skaidrāku tiesisko regulējumu uzņēmējdarbībai un patērētāju aizsardzībai.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem, un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilpreču importam no trešām valstīm. Pasaules Tirdzniecības organizācija 2005. gadā atcēla ierobežojumus importam no dalībvalstīm, un Eiropas Savienībai būtu jāvienkāršo arī spēkā esošie tiesību akti, lai radītu labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt attiecībā uz muitas formalitāšu vienkāršošanu, kuras jākārto tiem, kas importē noteiktas tekstilpreces, lai laistu tās brīvā apgrozībā Kopienā. Es uzskatu, ka minētie grozījumi nodrošinās vienotus noteikumus importam un pielīdzinās noteikumus saistībā ar tekstilpreču importu citu rūpniecības preču importa noteikumiem, kam būtu jāuzlabo vispārējā tiesiskās vides saskaņotība šajā jomā.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstīju J. Zahradil ziņojumu, jo uzskatu, ka Padomes Regula (EK) Nr. 1541/98 par noteiktu tekstilpreču izcelsmes apliecinājumu ir savu laiku nokalpojusi. Ar Padomes 1998. gada regulu tika ieviesti instrumenti tekstilpreču importa kontrolei, kas ļāva īstenot PTO nolīgumu. Līdz ar PTO nolīguma darbības beigām 2005. gadā un ar īpašo aizsardzības pasākumu izbeigšanos 2008. gadā Padomes regula turpināja darboties, bet importa ierobežošanas pasākumus, kas tajā bija noteikti, var pārvaldīt, lietojot citus instrumentus.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Lai gan šo regulu atcelšana var izskatīties pozitīvs un atzinīgi vērtējams solis tiesību regulējuma vienkāršošanas ziņā, tomēr tā nozīmētu, ka mūsu tekstilrūpniecībai tiek liegti joprojām iedarbīgi aizsardzības veidi pret negodīgu konkurenci no tādām valstīm kā, piemēram, Ķīna.

Kritiku neiztur referenta apgalvojumi, ka nākamais tiesību regulējums par „Made in” izcelsmes zīmi un jauniem Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem drīz būs labs risinājums mūsu rūpniecības aizsardzības problēmai — mēs joprojām gaidām uz Padomes reakciju saistībā ar izcelsmes zīmi, bet liekas, ka tai nav nodoma atbalstīt regulu, ko Parlaments pieņēma pagājušajā rudenī ar pārliecinošu vairākumu. Liekas, ka noteikti būs saprātīgāk gaidīt, līdz būs skaidrs tiesiskais regulējums, kas paredz noteiktu tekstilpreču turpmāko importu no Tālajiem Austrumiem, pirms mēs sākam atcelt vecos tiesību aktus. Tādēļ es balsoju pret ziņojumu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā primārais mērķis ir atcelt pašreiz spēkā esošo ES regulējumu, nosakot papildu prasības ES importēto tekstilpreču izcelsmes apliecinājumam, tādējādi vienkāršojot spēkā esošos tiesību aktus un radot labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai. Kad Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) 2008. gadā atcēla ierobežojumus tekstilpreču importam no Ķīnas, ES faktiski bija vajadzīgs tiesību instruments tirdzniecības regulēšanai ar trešām valstīm un ES iekšējā tirgus un savu ražotāju aizsargāšanai. Taču šādas sarežģītas administratīvas procedūras tagad vairs nav samērīgas, īpaši tāpēc, ka kādā citā ES regulā noteikts pienākums norādīt izstrādājuma izcelsmes valsti muitas dokumentos, pirms tas tiek laists brīvā apgrozībā ES tirgū, un patērētāju aizsardzība arī pašlaik tiek pastiprināta ES, palielinot informācijas daudzumu, ko sniedz patērētājiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu par to, ka tiek atcelta Padomes regula par noteiktu tekstilpreču izcelsmes apliecinājumu, jo uzskatu, ka jāpieliek pūles, lai vienkāršotu pašreizējos tiesību aktus un radītu skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai. Tomēr jāpiebilst, ka, manuprāt, ir svarīgi saglabāt alternatīvus kontroles mehānismus tādu izstrādājumu importam ES, lai izvairītos no tirgus svārstībām, kas rodas, palielinot šādu importu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Mans raksturs liek man iestāties par birokrātijas samazināšanu un vienkāršāku administrēšanu. Kad runa ir par anahronismu likvidēšanu, es pilnībā esmu par to. Šajā gadījumā ir tieši tā. Faktiski nevajadzīgu administratīvu slogu pastāvēšana, kā tas bija ar izcelsmes apliecinājumu noteiktām tekstilprecēm gadījumos, kad nav nekādu kvantitatīvu ierobežojumu šo izstrādājumu importam Eiropā, vai gadījumos, kad ir jāuzrāda importa atļauja, tikai traucē starptautiskās tirdzniecības vieglai norisei, ko mēs vēlamies panākt. To atzīstot, un lai gan tas nav tieši saistīts ar šo pasākumu, es vēlos arī izcelt to, cik svarīgi ir saglabāt status quo attiecībā uz pašreizējiem Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, īpaši saistībā ar pasaules tekstilizstrādājumu un apģērbu tirgu, konkrētāk — grozījumus noteikumos par tekstilpreču un apģērba importu apstākļos, kad ES ekonomikā notiek smaga lejupslīde dažādās dalībvalstīs.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijas priekšlikums dod ieguldījumu pārmērīgu administratīvo slogu un papildu izmaksu samazināšanā uzņēmējdarbībai, padarot noteikumus par noteiktu tekstilpreču importu vienotākus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Atceļot Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98, ir iecerēts atbrīvoties no pienākuma importētājiem sniegt apliecinājumus par noteiktu izstrādājumu izcelsmi. Tā kā šos izstrādājumus var brīvi importēt, to izcelsmes pierādīšana ir acīmredzami nevajadzīga, tomēr saglabājas zināmas šaubas par šo veicinošo pasākumu. Es nevaru neuzsvērt to, ka jānodrošina Eiropas iekšienē pārdoto izstrādājumu kvalitāte un jāgarantē nekaitīgums tiem, kuri tos lieto. Papildus tam, ka vienkārši ir zināma tekstilpreču izcelsme ārpus Savienības, ir svarīgi nodrošināt, ka tiek ievēroti Eiropas standarti, un nepieļaut, ka izejvielas un apstrādātas preces nonāk Eiropas Savienībā un tiek tur pārdotas, neievērojot obligātos nosacījumus. Es uzskatu arī, ka svarīgāk ir nevis pārliecināties par to, kāda tipa produkti ir izmantoti tekstilizstrādājumu ražošanā, bet novērtēt, vai tie atbilst konkurences noteikumiem un vai ir ievērota darba ņēmēju cieņa un tiesības, jo palielinās to gadījumu skaits, kad šīs tiesības tiek pārkāptas. Tas rada nepieņemamas sekas pašiem darba ņēmējiem un Eiropas tekstilrūpniecības nozares dzīvotspējai, īpaši Portugālē, kam ir bijis jākonkurē ar ražotājiem, kuri sistemātiski neievēro šādus noteikumus un tiesības.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem, un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm. Grozījumi, kas tagad ieviesti regulatīvajā vidē, ļauj uzlabot tirdzniecības politikas pasākumus, īpaši pēc importa pieplūduma no Ķīnas Tautas Republikas, ieviešot kontroles instrumentus tekstilpreču importam no trešām valstīm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo, būtiski uzlabojot patērētājiem sniegto informāciju, visiem dalībvalstu iedzīvotājiem būs iespēja izdarīt informētu un atbildīgu izvēli, un viņi varēs izvēlēties izstrādājumus, kas izgatavoti ES.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Komisijas priekšlikums, kas pieņemts šajā ziņojumā, tiecas vienkāršot importētājiem veicamās muitas formalitātes par dažām tekstilprecēm, kuras laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā. Tāpēc tajā ierosināts atcelt izcelsmes apliecinājumu pieņemšanas nosacījumus dažiem tekstilizstrādājumiem un tekstilprecēm no trešām valstīm. Ietverto izstrādājumu saraksts ir plašs, tajā ietilpst: zīds, vilna, kokvilna, citas augu tekstilšķiedras, sintētiskas un mākslīgas šķiedras; filcs un neausti audumi; paklāji un citi grīdas tekstilsegumi; īpaši audumu materiāli, mežģīnes, polsterējums un izšuvumi, adījumi vai tamborējumi; apģērba gabali, apģērba piederumi un daudz kas cits. Starptautiskās tekstilizstrādājumu tirdzniecības liberalizēšanas sekas ir pārāk labi zināmas tādās valstīs kā, piemēram, Portugāle, likvidējot importa ierobežojumus un īpašus aizsardzības noteikumus.

Šā priekšlikuma mērķis atbilstīgi iepriekšējiem pasākumiem ir vēl vairāk atvieglot dzīvi lielākajiem Eiropas importētājiem, kas ir tā lielākie ieguvēji, jo viņi varēs piekļūt izejvielām un lētiem gataviem izstrādājumiem, upurējot valsts rūpniecību un tūkstošiem darbavietu. Neskatoties uz to, ka Parlamenta rezolūcijās jau sen, pēdējo reizi 2010. gadā, ir bijusi prasība, lai izcelsmes valsts parādītos marķējumā un lai būtu pieejama informācija par dažādu preču izcelsmi, tā ir tikusi atlikta.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir pieņemts Komisijas priekšlikums vienkāršot importētājiem veicamās muitas formalitātes par dažām tekstilprecēm, kas laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā.

Tādējādi tajā ierosināts atcelt izcelsmes apliecinājumu pieņemšanas nosacījumus dažiem tekstilizstrādājumiem un tekstilprecēm no trešām valstīm. Ietverto izstrādājumu saraksts ir plašs, tajā iekļauts: zīds, vilna, kokvilna, citas augu tekstilšķiedras, sintētiskas un mākslīgas šķiedras; filcs un neausti audumi; paklāji un citi grīdas tekstilsegumi; īpaši audumu materiāli, mežģīnes, polsterējums un izšuvumi, adījumi vai tamborējumi; apģērba gabali, apģērba piederumi un daudzi citi.

Starptautiskās tekstilizstrādājumu tirdzniecības liberalizēšanas sekas ir pārāk labi zināmas tādās valstīs kā, piemēram, Portugāle, likvidējot importa ierobežojumus un īpašus aizsardzības noteikumus.

Šā priekšlikuma mērķis atbilstīgi iepriekšējiem pasākumiem ir vēl vairāk atvieglot dzīvi lielākajiem Eiropas importētājiem, kas ir tā galvenie ieguvēji, jo viņi varēs piekļūt izejvielām un lētiem gataviem izstrādājumiem, upurējot valsts rūpniecību un tūkstošiem darbavietu.

Neskatoties uz to, ka Parlamenta rezolūcijās jau sen, pēdējo reizi 2010. gadā, ir bijusi prasība, lai izcelsmes valsts tiktu norādīta marķējumā un lai būtu pieejama informācija par dažādu preču izcelsmi, tā ir tikusi atlikta, par ko mēs paužam nožēlu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Komisija cita starpā cenšas atbalstīt importa noteikumu vienādošanu, saskaņojot tekstilizstrādājumu importa noteikumus ar noteikumiem citu rūpniecības izstrādājumu importam. Tam būtu jāuzlabo tiesiskās vides vispārējā kohēzija šajā jomā. Juridiskais instruments, kas jāatceļ, attiecas uz nosacījumiem apliecinājuma pieņemšanai par dažu tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu izcelsmi trešās valstīs. Manuprāt, mērķim ir jābūt tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanai, kas palīdzēs novērst tirgus izkropļojumus, ko rada straujš importa palielinājums no tādām trešām valstīm kā, piemēram, Ķīna.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo Komisijas priekšlikums atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 un grozīt Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93, ko virza Eiropas Savienības politikas apņēmība vienkāršot spēkā esošo tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt, lai vienkāršotu muitas formalitātes, kas jākārto importētājiem attiecībā uz dažām tekstilprecēm, kuras laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā. Turklāt Komisijas mērķis ir arī stiprināt vienotus noteikumus importam un pielīdzināt noteikumus saistībā ar tekstilpreču importu citu rūpniecības preču importa noteikumiem, kam būtu jāuzlabo vispārējā tiesiskās vides saskaņotība šajā jomā. Komisijas viedoklis ir tāds, ka ļoti ierobežotie tirdzniecības politikas pasākumi tekstilrūpniecības nozarē, ko Eiropas Savienība piemēro, ir veicami, nenosakot pārmērīgu slogu attiecībā uz izcelsmes apliecinājuma sniegšanu visam importam. Tas arī palīdz novērst tirgus kropļojumu problēmu, ko radītu šādu tekstilizstrādājumu importa pieplūdums ES tirgū, ja pieļaujamās kvotas netiktu ievērotas.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kam pamatā ir Eiropas Savienības politikas apņemšanās vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, lai radītu labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt saistībā ar muitas formalitāšu vienkāršošanu, kas jāveic importētājiem attiecībā uz dažām tekstilprecēm, kuras laistas brīvā apgrozībā ES.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs stingri atbalstījām šo ziņojumu, ņemot vērā ES politikas apņemšanos vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus. Mūsu mērķis ir radīt labāku, skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai. Eiropas tirdzniecības politikas pasākumi tekstilrūpniecības nozarē var tikt veikti bez pārmērīgajām prasībām attiecībā uz visu importa preču izcelsmes apliecināšanu. Lai arī turpmāk kontrolētu to tekstilpreču importu, uz kurām joprojām attiecas kvantitatīvi ierobežojumi un kuru izcelsme ir valstīs, kas vēl nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekles, ES tagad paļausies uz importa atļaujām. Tajā pašā laikā attiecībā uz preču grupām, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, uz kurām neattiecas kvantitatīvi importa ierobežojumi un kas laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā, tiek piemērota ex post statistiskas uzraudzības sistēma, lai pārraudzītu to ietekmi uz ES tirgu. Mēs vēlamies norādīt, ka papildus iepriekš minētajiem importa kontroles mehānismiem kopš 2010. gada ir bijusi obligāti jānorāda izcelsmes valsts dažiem trešo valstu izstrādājumiem, lai labāk informētu patērētājus par to izcelsmi. Mums tagad jāmēģina stiprināt vienotus noteikumus importam un pielīdzināt noteikumus saistībā ar tekstilpreču importu citu rūpniecības preču importa noteikumiem, kam būtu jāuzlabo vispārējā tiesiskās vides saskaņotība šajā jomā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Balsojuma iznākums pauž izpratni, ka norāde „made in” ir būtiska tirgus pārredzamībai un skaidrības sniegšanai patērētājiem par izcelsmi precēm, kuras viņi lieto.. Ir jāstiprina ES ekonomika, uzlabojot ES rūpniecības konkurētspēju globālajā ekonomikā. Konkurence var būt godīga tikai tad, ja pasaules ekonomika darbojas saskaņā ar skaidriem noteikumiem ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem, vienlaikus ņemot vērā arī kopējās sociālās un vides normas. Šā priekšlikuma mērķis ir kodificēt spēkā esošos tiesību aktus par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju. Tomēr ir jāizsaka nožēla, ka joprojām vēl nav iespējams pārraudzīt preces ceļu no tās sākuma punkta.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Tā kā ziņojums ir par Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, lai radītu labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt saistībā ar muitas formalitāšu vienkāršošanu, kas jāveic importētājiem attiecībā uz tekstilprecēm, es balsoju „par”.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tas balstās uz nepamatotiem priekšnosacījumiem un neskaidriem nākotnes pieņēmumiem.

Tajā apgalvots, ka apliecinājums par izcelsmi ir nelietderīgs, jo tajā deklarē, ka Eiropas Savienība var pati sevi aizsargāt, pamatojoties uz statistiskas ex post muitas uzraudzības sistēmu. Tomēr tajā nekas nav teikts, piemēram, par to, ka „atjauninātais Kopienas Muitas kodekss” ne tuvu nav pilnībā darboties spējīgs un tajā joprojām ir vairākas acīmredzamas nepilnības, īpaši attiecībā uz sistēmas pilnīgo datorizāciju — ļoti vajadzīgo pasākumu.

Tajā pašā laikā ziņojumā pārmērīgi uzsvērts, ka C. Muscardini ziņojuma īstenošana par „Made in” izcelsmes zīmi, ko cita starpā mēs stingri atbalstījām, palīdzēs aizsargāt izcelsmes zīmi. Protams, man ir prieks, ka referents ir tik pārliecināts, bet pašlaik izcelsmes zīmes regulējuma vēl nav, un mēs patiešām nezinām, vai tas tik pieņemts, kad un kā tas tiks pieņemts.

Tāpēc būtībā es uzskatu, ka šis ziņojums ir bīstams lēciens tukšumā ar nopietnām sekām, kā parasti, tekstilrūpniecībai, pret kuru Eiropas Savienība joprojām izturas slikti vispārējas vienaldzības noskaņā.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Zahradil kunga priekšlikuma pieņemšanas dēļ vēlreiz ir atsākušās debates par izcelsmes zīmes nozīmi precēm no trešām valstīm kā pasākumu, kas plānots, lai īstenotu tirdzniecības politiku, kura var novērst tirgus traucējumus ārvalstu importa radīto risku dēļ, un lai sakārtotu sarežģīto tiesisko vidi, kas pašlaik apgrūtina mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Tāpēc es iestājos par regulu, kura pastiprina Eiropas tekstilpreču importa noteikumu vienotību, pielīdzinot tos noteikumiem par citām rūpniecības precēm. Tomēr mums būtu jāpatur prātā fakts, ka pat tad, ja izmantojam ex ante un ex post kontroles mehānismus, lai novērtētu trešo valstu importa ietekmi uz Eiropas tirgu, Eiropas Savienība vēl nav spējusi pieņemt kontroles mehānismu, pamatojoties uz godīgu un svarīgu informāciju patērētājiem, piemēram, informāciju, ko dod izcelsmes zīme. Es ceru, ka arī Padome ātri nonāks pie pozitīva secinājuma par izšķirīgajiem soļiem, ko Parlaments veicis, lai nodrošinātu izsekojamību un pareizu informāciju par precēm. Šie pasākumi nodrošinās gan to, ka cilvēki uzzinās pienācīgu, ticamu informāciju par precēm tirgū, gan arī tā liks viņiem novērtēt Eiropas ražošanas vienreizību.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā un ir laistas brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī par šāda apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem, un groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm. Es balsoju „par” ar zināmiem iebildumiem, bet es to darīju, jo kopumā ziņojums ir pozitīvs un saskan ar ES politikas apņemšanos vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, lai radītu labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt saistībā ar muitas formalitāšu vienkāršošanu, kas jāievēro importētājiem attiecībā uz dažām tekstilprecēm, kas ir laistas brīvā apgrozībā Savienībā, un ar mērķi vienādot importa noteikumus, pielīdzinot noteikumus attiecībā uz tekstilpreču importu citu rūpniecības preču importa noteikumiem, kam būtu jāuzlabo tiesiskās vides vispārējā saskaņotība šajā jomā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Mērķis Komisijas priekšlikumam atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1541/98 par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm un grozīt Padomes Regulu (EEK) Nr. 3030/93 par kopīgiem noteikumiem konkrētu tekstilizstrādājumu importam no trešām valstīm ir vienkāršot spēkā esošos tiesību aktus, lai radītu labāku un skaidrāku tiesisko vidi uzņēmējdarbībai, galvenokārt, lai vienkāršotu muitas formalitātes, kas jāveic importētājiem attiecībā uz dažām tekstilprecēm, kuras laistas brīvā apgrozībā Kopienā.

Prasības par izcelsmes apliecinājuma iesniegšanu par tekstilprecēm tika noteiktas, lai nodrošinātu importa ierobežojumu pasākumu pienācīgu īstenošanu, lai tādējādi izvairītos no tirgus kropļojuma, ko rada imports no Ķīnas Tautas Republikas. Pasākumu ietekme un skaits, ko Eiropas Savienībā piemēro šo preču importam, ir pakāpeniski samazinājies iepriekšējos gados. Faktiski ir radīti īpaši aizsargnoteikumi tekstilpreču un apģērba importam no Ķīnas Tautas Republikas, un kvantitatīvie ierobežojumi importam no Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstīm ir atcelti. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Es jau iepriekš esmu izteicies par šo jautājumu, un es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ES iedzīvotājiem ir tiesības zināt, no kā izgatavots apģērbs, ko viņi nopērk. Šī regula patērētājiem ļaus veselības, ētisku vai citu apsvērumu dēļ izvairīties no tādu preču iegādes, kurās ir dzīvnieku valsts izcelsmes daļas, kas nav tekstilmateriāls. Saskaņā ar regulu, piemēram, apkakļu apmales tiks marķētas skaidri un atsevišķi no pārējā apģērba, kas ļaus patērētājiem izdarīt informētu izvēli attiecībā uz apģērbu, ko viņi pērk. Ieguvēji no šā priekšlikuma būs īpaši tie, kuri cieš no alerģijas, jo kažokāda ir potenciāli bīstama viņu veselībai, un bez pienācīga marķējuma viņi var nopirkt izstrādājumu, kurā ir šādi tekstilmateriāli, to nemaz neapzinoties.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Regulas (EK) Nr. 1541/98 mērķis bija ieviest prasības par izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm, kuru izcelsme ir trešās valstīs un kuru importam tiek piemēroti kvantitatīvi ierobežojumi. Tikmēr notikušo grozījumu dēļ, it īpaši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) 2005. gada Nolīguma par tekstilizstrādājumiem un apģērbu dēļ atteikšanās no pirmā apliecinājuma par preču izcelsmi liekas pamatota, tāpēc es balsoju par šīs regulas atcelšanu. Vispārīgi tā tiecas atvieglot apgrūtinājumu precēm, tām nonākot ES, neupurējot pircēju intereses, tāpēc ir svarīgi paturēt alternatīvus pārraudzības mehānismus šādu preču importam ES.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos sākt ar apsveikumiem par lielisko darbu, ko veicis Zahradil kungs. Ļoti ierobežotie tirdzniecības politikas pasākumi, ko ES īsteno tekstilrūpniecības nozarē, ir paveicami bez pārmērīgajām prasībām attiecībā uz visu importa preču izcelsmes apliecināšanu. Tomēr importa kontroles pasākumi tekstilizstrādājumiem ir jāsaglabā. Faktiski, lai arī turpmāk kontrolētu tekstilpreču importu, kas joprojām pakļautas kvantitatīviem ierobežojumiem un kuru izcelsme ir Baltkrievijā un Ziemeļkorejā, kas vēl nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas locekles, ES tagad paļaujas uz importa atļaujām. Tas palīdz novērst tirgus kropļojumu problēmu, ko radītu šādu tekstilizstrādājumu importa pieplūdums ES tirgū, ja pieļaujamās kvotas netiktu ievērotas.

Turklāt attiecībā uz preču grupām, kas iekļautas kombinētās nomenklatūras XI iedaļā, uz kurām neattiecas kvantitatīvi importa ierobežojumi un kas laistas brīvā apgrozībā Eiropas Savienībā, tiek piemērota ex post statistiskas uzraudzības sistēma, lai pārraudzītu to ietekmi uz ES tirgu. Es vēlos arī norādīt, ka 2010. gadā Eiropas Parlaments pieņēma pirmajā lasījumā Muscardini kundzes ziņojumu par izcelsmes valsts norādīšanu dažiem izstrādājumiem, ko importē no trešām valstīm („Made in”), kurš attiecas arī uz tekstilizstrādājumiem un apģērbu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Saistībā ar labākas likumdošanas pieeju Komisija ierosina atcelt Padomes 1998. gada regulu par prasību, ka importētājiem jāsniedz tekstilpreču un apģērba gabalu izcelsmes apliecinājums ES muitas procedūrām. Regulai bija nozīme, jo saskaņā ar PTO Nolīgumu par tekstilizstrādājumu starptautisko tirdzniecību pastāvēja kvantitatīvi ierobežojumi tekstilizstrādājumiem un apģērbam. Šis nolīgums beidzās 2005. gadā. Līdz 2008. gadam bija beidzies arī nolīgums starp ES un Ķīnu par tekstilizstrādājumiem un apģērbu un visām pārējām uzraudzības sistēmām par tekstilizstrādājumu un apģērba importu no Ķīnas. Uz tekstilizstrādājumu un apģērba importu no Baltkrievijas un Ziemeļkorejas, no kurām ne viena, ne otra nav PTO locekle, joprojām attiecas kvantitatīvi ierobežojumi. Importa atļauju sistēma joprojām darbojas šā importa kontrolēšanai, kas tomēr nerada problēmas attiecībā uz ES tirgus funkcionēšanu.

Šī sistēma tiek uzskatīta par pietiekamu. Kopumā ņemot, Parlaments iestājas par jaunu „made in” marķējuma režīmu, kas pašlaik guļ kā „apburtā princese” pēc pirmā lasījuma nobeiguma 2010. gadā. Šāds režīms sniegtu daudz labākas kontroles iespējas — un arī informāciju patērētājam — nekā vecās regulas par izcelsmes apliecinājumu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu tā pamatā esošajai idejai — vienkāršot un saskaņot ES tiesību aktus par tekstilizstrādājumu importu, lai veicinātu tirdzniecību ar trešām valstīm. Es faktiski uzskatu, ka ierobežotie tirdzniecības politikas pasākumi, ko ES piemēro tekstilrūpniecības nozarei, ir paveicami pilnībā bez pārmērīgajām prasībām attiecībā uz visu importa preču izcelsmes apliecināšanu. Turklāt importa atļaujas, ex post statistiskās uzraudzības sistēmas un vienoto administratīvo dokumentu prasības jau nodrošina to, ka imports Eiropas Savienībā tiek efektīvi kontrolēts. Tomēr, lai šī aina kļūtu pilnīga, es gaidu to brīdi, kad C. Muscardini ziņojums pilnībā stāsies spēkā, jo tas ļaus Eiropas patērētājiem būt labāk informētiem par preču, tostarp tekstilizstrādājumu, izcelsmi no trešām valstīm.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Atceļamie tiesību akti šajā gadījumā attiecas uz izcelsmes apliecinājuma akceptēšanas nosacījumiem tekstilprecēm no trešām valstīm, kuros bija paredzētas īpašas prasības, piemērojot kvantitatīvus ierobežojumus. Referents ir vienisprātis ar Komisijas viedokli, ka tirdzniecības politikas pasākumi, ko ES īsteno tekstilrūpniecības nozarē, ir paveicami bez pārmērīgajām prasībām attiecībā uz visu importa preču izcelsmes apliecināšanu. Ciktāl tas skar mūs, gan patērētāju, gan uzņēmēju interesēs ir nodrošināt, ka katrs apgrūtinājums, kas uzlikts preču importētājiem no trešām valstīm, kalpo šādu preču kontrolei un ierobežošanai.

Vislielākās bažas mums ir par to, ka mēs gatavojamies atcelt regulas, kas ir derīgas muitas kontrolei, kad pašlaik nav vērojams nekāds progress saistībā ar regulu par „Made in” izcelsmes norādi, saistībā ar kuru darbs ir apstājies Komisijā sakarā ar šķēršļiem, ko rada Padome. Es vēlos arī norādīt, ka Padome ir noteikusi veto izcelsmes zīmēm saistībā ar ad hoc tekstilizstrādājumu pasākumu un mēģina to pašu darīt attiecībā uz obligāto izcelsmes vietas norādi pārtikas marķējumā.

Mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Ar šo Komisijas priekšlikumu tiek vienkāršoti spēkā esošie tiesību akti par dažu tekstilizstrādājumu izcelsmes apliecināšanu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) ES 1998. gadā noteica importētājiem prasību sniegt apliecinājumu par izcelsmi precēm, uz kurām attiecas kombinētās nomenklatūras XI iedaļa, kas minētas Padomes Regulas (EEK) Nr. 3090/93 I pielikumā un kuras ir ražotas trešās valstīs. Ir jāatzīmē, ka 2005. gadā bija noteikumi par kvantitatīviem ierobežojumiem tekstilizstrādājumu un apģērbu importam, kuru izcelsme ir valstīs, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekles, tajā pašā laikā noteikumi tāda paša veida izstrādājumiem, kuru izcelsme bija Ķīnas Tautas Republika, beidzās 2008. gada beigās.

Ņemot to vērā, es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā iezīmējas pozitīva virzība pretī skaidrākas un vienkāršākas tiesiskās vides izveidošanai Eiropas uzņēmējiem, kas importē tekstilizstrādājumus un apavu izstrādājumus, kuru izcelsme ir trešās valstīs, uz kurām joprojām attiecas kvantitatīvi ierobežojumi, jo tās nav PTO locekles. Es arī uzskatu, ka muitas iestādes dod efektīvu ieguldījumu šā veida izstrādājumu importa prasmīgā pārraudzībā, efektīvi uzraugot tā ietekmi uz ES ekonomikas klimatu un līdz ar to uz katras dalībvalsts ekonomiku.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu dažām tekstilprecēm. Tiesību akta pārstrādāšanas mērķis šajā jomā ir vienkāršot un standartizēt tiesisko regulējumu, tostarp administratīvās formalitātes, vienlaikus arī iekļaujot pienācīgus instrumentus, lai novērstu tirgus traucējumus, ko rada nopietns importa palielinājums no trešām valstīm. Visbeidzot, ar jauno kārtību ir ņemtas vērā Eiropas Parlamenta līdz šim izvirzītās prasības sniegt vairāk informācijas patērētājiem.

Ieteikums: Debora Serracchiani (A7-0186/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Horvātijas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā, jo EMCDDA ir atvērts ikvienas trešās valsts dalībai un, jo īpaši paturot prātā to, ka Horvātija ir tranzītceļš, pa kuru narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Tāpēc es uzskatu, ka tās tūlītēja iesaistīšanās ir svarīga.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Izsakot lūgumu par dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā, Horvātijas Republika tāpat kā ES un tās dalībvalstis ir apliecinājusi, ka tai ir kopīgas intereses attiecībā uz centra mērķiem un darbu, kura uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai Eiropas līmenī sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju. Tāpēc es atbalstīju ziņojumu, ko sagatavojusi mūsu kolēģe deputāte Serracchiani kundze, par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas dalību EMCDDA darbā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram ir būtiska nozīme datu apkopošanā par narkotikām un narkomāniju un objektīvas, ticamas un salīdzināmas informācijas sagatavošanā Eiropas līmenī. Ar šo informāciju paredzēts sniegt pamatu analīzei par narkotiku pieprasījumu, veidiem, kā to samazināt, un narkotiku tirgu vispār. Horvātijas Republika 2005. gadā izteica lūgumu par dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbībās. Horvātijas Republika ir tranzītceļš, pa kuru nelegālas narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Horvātijā ir pārtverts kokaīns būtiski lielos apjomos, galvenokārt jūras transporta sūtījumos. Es atbalstīju šo nolīgumu un Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, kas ļaus iegūt faktisku un objektīvu informāciju no Horvātijas Eiropas līmenī saistībā ar narkotikām un narkomāniju un tās sekām, un ļaus Horvātijas Republikai iegūt informāciju par paraugpraksi, lai izprastu savas ar narkotiku saistītās problēmas un labāk uz tām reaģētu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Narkotikas šodien ir viens no mūsu sabiedrības lielākajiem ļaunumiem. Tā ir sociālā un kultūras ziņā sarežģīta un dinamiska problēma, kas pastāvīgi mainās un pieņem jaunus veidus, izmantojot jaunas vielas un jaunas patērētāju grupas. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) tika izveidots 1993. gadā, un tā galvenie uzdevumi ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, kā arī sagatavot un publicēt objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī. Šī informācija ir būtiski svarīga, jo, pamatojoties uz to, tiek analizēts narkotiku pieprasījums un veidi, kā to mazināt, kā arī vispārējas ar narkotiku tirgu saistītas parādības.

Horvātija ir tranzītceļš, pa kuru nelegālas narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Tāpēc Eiropai ir izšķirīgi svarīgi, ka Horvātija sniedz informāciju par narkotikām un narkomāniju un tās sekām. Ir izšķirīgi svarīgi arī, lai tā varētu iegūt informāciju par paraugpraksi. Tieši tāpēc es balsoju par šo ieteikumu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstu Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, jo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nāves gadījumu skaits samazinās attiecībā uz visām narkotikām, izņemot heroīnu, un kopumā ir gūti panākumi cīņā pret narkotiku lietošanu. Horvātijas Republika varēs saņemt informāciju par paraugpraksi, lai izprastu savu to problēmu īpatnības, kas saistītas ar narkotikām, un labāk uz tām reaģētu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Serracchiani kundzes ziņojumu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, jo uzskatu, ka tā būs abām pusēm ļoti izdevīga apmaiņa. No vienas puses, Horvātijas dalība uzraudzības centrā sniegtu būtisku faktisko informāciju, kas būs atbalsts mūsu apņēmībai cīnīties pret nelegālo narkotiku tirdzniecību, ņemot vērā, ka Horvātija ir viens no galvenajiem narkotiku kontrabandas tranzītceļiem uz Eiropas Savienību; no otras puses, Horvātija varētu izmantot Eiropas paraugpraksi attiecībā uz to, kā reaģēt uz šo problēmu un apkarot to.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka Horvātijas dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā ir būtiska nozīme cīņā pret nelegālo narkotiku lietošanu un tirdzniecību gan pašā Horvātijā, gan visā ES. Horvātija kā piekrastes valsts pie ES ārējām robežām tiek izmantota kā tranzītvalsts starptautiskajā narkotiku nelegālajā tirdzniecībā, un tāpēc ir īpaši svarīgi, lai ES šajā valstī sniegtu valsts iestādēm visu palīdzību, kas nepieciešama, lai apkarotu parādību, kura rada īpašu apdraudējumu veselībai un sociālajai stabilitātei. Saskaņā ar nolīgumu Horvātija piedalīsies centra darba programmā, pildīs pienākumus, kas noteikti ES tiesību aktos, un apmainīsies ar EMCDDA ar datiem, uz kuriem attiecas Savienības datu aizsardzības prasības.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Horvātijas Republika ir svarīgs tranzītceļš, pa kuru nelegālas narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Par to liecina būtiskas kokaīna konfiskācijas Horvātijā, kas galvenokārt ir saistītas ar jūras transportu. Saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra EMCDDA datiem Horvātijā nav veikts vispārīgs iedzīvotāju apsekojums attiecībā uz narkotiku lietošanu. Tomēr jaunākie dati par nāves gadījumiem saistībā ar narkotikām attiecībā uz 2008. gadu rāda, ka bija reģistrēti 87 šādi gadījumi. Nepārtraukti ir palielinājies konfiscēto narkotiku daudzums. Joprojām ir turpinājušās policijas darbinieku apmācības un nodrošināšana ar vajadzīgo ekipējumu. Tomēr ar narkotikām saistīto noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai jābūt krietni rezultatīvākai.

Horvātija joprojām ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuriem uz Eiropas Savienību tiek izplatītas narkotikas Horvātijas Republikas dalība EMCDDA pasākumos šajos apstākļos kļūst par pozitīvu panākumu visai Savienībai. Tas nozīmē, ka Horvātijas iesaistīšanās EMCDDA darba programmā prasa piesaisti Eiropas Informācijas tīklam par narkotikām un narkomāniju un datu apmaiņu ar EMCDDA.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Pirmkārt, es vēlos apsveikt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA) par svarīgo darbu, kas veikts, lai samazinātu narkotiku un ar tām saistīto parādību daudzumu Eiropā. Es piekrītu Horvātijas dalībai EMCDDA aktivitātēs, ņemot vērā to, ka valsts sava stratēģiskās atrašanās vietas dēļ ir kļuvusi par daļu no tranzītceļa, pa kuru nelegālās narkotikas tiek pārvadātas, un es uzskatu, ka ar Eiropas programmas pieņemšanu tiks uzlabota veselības aprūpe un sociālais miers gan Eiropas, gan starptautiskā līmenī.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) ir būtiska nozīme datu apkopošanā par narkotikām un narkomāniju, papildinot objektīvu, ticamu un salīdzināmu datu krājumu Eiropas līmenī, kas ir pamats narkotiku pieprasījuma un tā samazināšanas veidu, kā arī vispārēji ar narkotiku tirgu saistīto parādību analīzei. Ikviena trešā valsts, kurai ar Savienību un tās dalībvalstīm ir kopīgas intereses attiecībā uz EMCDDA mērķiem un darbu, var piedalīties šī centra darbā. Horvātija iesniedza pieteikumu 2005. gadā, un sarunas sekmīgi noslēdzās 2009. gadā. Ir svarīgi pieņemt šo nolīgumu, jo Horvātija ir viens no galvenajiem tranzītceļiem, pa kuru nelegālas narkotikas tiek ievestas ES, tāpēc ir būtiski, lai šī valsts tiktu iesaistīta EMCDDA darbā pēc iespējas drīzāk, īpaši paturot prātā to, ka Horvātijas pievienošanās ES ir paredzēta 2012. gada beigās vai 2013. gada sākumā. Horvātijai būs sasaiste ar Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju (REITOX) un datu apmaiņa ar EMCDDA, ievērojot Savienības un valsts tiesību aktu datu aizsardzības prasības.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Narkomānijas parādība, īpaši narkotiku tirgus, ir globāls drauds un briesmīgs šķērslis, pret kuru ir grūti cīnīties tā pastāvīgās pārvietošanās un izmaiņu dēļ. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) veiktā darba būtība ir ļoti svarīga šajā jomā, jo tas ļauj dažādām dalībvalstīm izveidot starptautisku zināšanu un informācijas bāzi. Informācija ir izšķirīga narkotiku tirgu un narkomānijas pastāvēšanas analīzē un to mazināšanas un apkarošanas stratēģiju izstrādē. Horvātija kopš 2005. gada ir paudusi savu vēlmi strādāt kopā ar ES šajā izšķirīgājā jautājumā, un tagad ir pienācis laiks to īstenot, iesaistot Horvātiju darbā EMCDDA, kas atrodas Lisabonā. Ziņojumā izteiktais priekšlikums par Horvātijas saistību uzņemšanos attiecībā uz EMCDDA un ES, ir ļoti pozitīvs. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka šī saikne starp Horvātiju un ES būs ieguldījums ne vien efektīvākā cīņā pret narkotiku lietošanu un narkomāniju, bet arī lielākas solidaritātes radīšanā starp ES un Horvātiju, kas kandidē uz pievienošanos ES un drīz — vismaz es tā ceru — kļūs par pilntiesīgu dalībvalsti.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) galvenais uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju Eiropas līmenī. EMCDDA ir praktiski atvērts ikvienas trešās valsts dalībai, kurai ir kopīgas intereses ar ES. Horvātija kopš 2005. gada ir paudusi lūgumu par dalību. Tagad tā darbosies arī Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju.

Manuprāt, šis ziņojums arī parāda vajadzību pēc informācijas labākas apmaiņas starp dalībvalstīm un Eiropas aģentūrām un, kas ir vissvarīgāk, vajadzību sagatavot Horvātijas iespējamo pievienošanos mierīgākā veidā, nekā tas notika 2004. un 2007. gada „lielajā” paplašināšanā, kad ES pievienojās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz Horvātijas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā, jo uzskatu, ka tas ir pozitīvs solis, ņemot vērā to, ka Horvātija, cerams, drīz pievienosies ES, bet galvenokārt tāpēc, ka nelegālu narkotiku lietošana un tirdzniecība ir globāla problēma ar smagām sekām sociālajā, ekonomikas un veselības jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) mērķis ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai analizētu izmaiņas narkotiku patēriņā starp iedzīvotājiem un lai pētītu, kā veicināt politiku un rīcību, kuras nolūks ir samazināt patēriņu. Ņemot vērā to, ka EMCDDA ir atvērts trešo valstu dalībai un ka Horvātija kopš 2005. gada ir paudusi vēlēšanos piedalīties, un ņemot vērā, ka šī valsts ir tranzītceļš, pa kuru tiek pārvadātas nelegālas narkotikas ceļā no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē, un ka šajā valstī ir veiktas būtiskas konfiskācijas operācijas, īpaši attiecībā uz kokaīnu, es uzskatu, ka Horvātijas dalība EMCDDA ir svarīgs solis. Tāpēc es balsoju par lēmumu attiecībā uz nolīguma noslēgšanu ES vārdā starp ES un Horvātijas Republiku.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums, ko izstrādājusi Serracchiani kundze un kam pamatā ir priekšlikums Padomes lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp ES un Horvātijas Republiku, ir saistīts ar interesi, ko izrādījusi Horvātija par saiknes veidošanu ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA). Ņemot vērā to, ka Horvātija ir viens no galvenajiem narkotiku tirdzniecības ceļiem uz ES, kur ir notikusi būtiska nelegālu halucinogēnu vielu — tostarp kaņepju (cannabis), heroīna, kokaīna, ekstazī un amfetamīnu — konfiskācija; ka Horvātijas valdība ir pieņēmusi Jaunatnes narkomānijas profilakses valsts programmu; ka šī valsts grib pievienoties ES un ka tās integrācija gaidāma 2013. gadā, es atbalstu nolīguma noslēgšanu starp ES un Horvātijas Republiku, lai tādējādi Horvātija varētu stiprināt saiknes ar EMCDDA, kas atrodas Lisabonā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Stāvokļa izmaiņas pasaulē saistībā ar nelegālu narkotiku ražošanu, tirdzniecību un patēriņu rada bažas. Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) 2009. gada ziņojumā apstiprināja, ka stāvoklis ir pasliktinājies attiecībā uz tādām narkotikām kā, piemēram, kokaīns, heroīns un jaunas sintētiskas narkotikas un ka saistībā ar tām ir vērojams pastāvīgi augsts patēriņa līmenis un pieaugoša tendence. Neskaitāmi faktori ietekmē šo pieaugumu, kas nav izolēts no kapitālisma krīzes padziļināšanās un tās sociālajām sekām daudzās valstīs. Šajā ziņojumā ierosināts atbalstīt nolīgumu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par tās dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā.

Neatkarīgi no šīs valsts pievienošanās procesa Eiropas Savienībai, tās attīstības un galīgā iznākuma, tiek ierosināts, lai tā piedalās EMCDDA, ņemot vērā, ka tā pieliek pūles ar narkotikām saistītu noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā. Tomēr tiek ierosināts, lai šīs pūles tiktu ievērojami uzlabotas, jo Horvātija joprojām ir viens no galvenajiem narkotiku nelegālās izplatīšanas ceļiem uz ES. Ir svarīgi, lai Horvātijas pievienošanās EMCDDA, ko mēs atbalstām, varētu veicināt pret narkotikas kontrabandu vērstās cīņas pastiprināšanu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pieņemot šo ziņojumu, Parlaments ir devis atbalstu Nolīgumam starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par tās dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā.

Lai gan, kā referente norāda, Horvātijas iestāšanās ES ir paredzēta 2012. gada otrajā pusē vai 2013. gada sākumā, tās dalību EMCDDA varētu pieņemt, ņemot vērā, ka šī valsts pieliek pūles, lai veiktu ar narkotikām saistīto noziegumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu. Tomēr šīs pūles ievērojami jāuzlabo, jo Horvātija joprojām ir viens no galvenajiem narkotiku nelegālās izplatīšanas ceļiem uz ES.

Mēs zinām, ka stāvoklis pasaulē saistībā ar nelegālo narkotiku ražošanu, tirdzniecību un patēriņu rada bažas. Saskaņā ar datiem, kas minēti EMCDDA 2009. gada ziņojumā, redzams, ka stāvoklis ir pasliktinājusies, īpaši saistībā ar tādām narkotikām kā, piemēram, kokaīns un heroīns, un jaunām sintētiskām narkotikām, un attiecībā uz tām ir vērojams pastāvīgi augsts patēriņa līmenis un pa pieaugoša tendence.

Mēs ceram, ka šis lēmums dos ieguldījumu cīņā pret narkotiku nelegālu izplatīšanu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Horvātijā atrodas tranzītceļš, pa kuru notiek narkotiku kontrabanda no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Būtiska un liela apjoma kokaīna konfiskācija Horvātijā galvenokārt ir saistīta ar jūras transportu. Nelegālo narkotiku lietošana un kontrabanda ir globāla parādība, kas apdraud veselību un sociālo stabilitāti. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Horvātijas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā, galvenokārt izglītības nolūkā šajā jomā un lai novērstu narkotiku un citu narkotisku vielu lietošanu.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Tā kā Horvātija būs nozīmīga partnere Eiropas Savienības turpmākajās attiecībās ar bijušās Dienvidslāvijas valstīm un, ievērojot to, ka tā ir būtiska narkotiku kontrabandas tranzīta zona, mēs atzinīgi vērtējam šīs kandidātvalsts dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs varētu tikties un strādāt kopā ar Horvātijas ekspertiem šajā jomā ar mērķi apkarot šo skumjo problēmu, un tādēļ es atbalstu šo priekšlikumu.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es kā šī dokumenta ēnu referente apņēmīgi balsoju par šo rezolūciju un šo nolīgumu, lai ļautu Horvātijai piedalīties Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra, kā arī Eiropas Informācijas tīkla par narkotikām un narkomāniju (REITOX) darbā. Tādēļ es pilnīgi atbalstu Horvātijas dalību, lai tādējādi tā varētu aktīvi piedalīties cīņā ar šo problēmu, kuras mērogs un postošās sekas Eiropā bīstami pieaug. Saskaņā ar centra apkopoto statistiku 75 miljoni eiropiešu jau ir lietojuši kaņepes (cannabis), un 14 miljoni eiropiešu vismaz vienu reizi jau ir lietojuši kokaīnu. Ir arī jānorāda, ka Horvātija joprojām ir viens no galvenajiem ceļiem narkotiku izplatīšanai uz ES. Tādēļ šis nolīgums ne tikai dos iespēju iegūt no Horvātijas faktisku un objektīvu informāciju par narkotikām un narkomāniju un to sekām, bet arī ļaus Horvātijai, izmantojot šo informācijas un paraugprakses apmaiņu, izprast šo parādību un uz to labāk reaģēt.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo, kā mēs zinām, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra galvenais uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai Eiropas līmenī sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju. Šī informācija ir paredzēta kā pamats tam, lai analizētu narkotiku pieprasījumu un tā samazināšanas veidus, kā arī ar narkotiku tirgu kopumā saistītās parādības. Ir noteikts, ka Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA) ir atvērts to trešo valstu dalībai, kurām attiecībā uz mērķiem un darbu ir kopīgas intereses ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Horvātijas Republika 2005. gadā izteica lūgumu par piedalīšanos Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) aktivitātēs. Horvātijas Republika piedalīsies centra darba programmā, izpildīs regulā noteiktās prasības, tai būs sasaiste ar Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju (REITOX) un iespēja apmainīties datiem ar EMCDDA, ievērojot Eiropas Savienības un dalībvalstu tiesību aktos noteiktās datu aizsardzības prasības. Horvātijas Republika veiks arī finanšu ieguldījumus Eiropas Savienības labā, lai segtu savas līdzdalības izmaksas, un piedalīsies arī centra valdes darbā bez balsošanas tiesībām līdz laikam, kad tā kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. EMCDDA no savas puses pret Horvātijas Republiku izturēsies tāpat kā pret jau esošajām dalībvalstīm, piemērojot vienādus noteikumus attiecībā uz sasaisti ar Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju (REITOX) un personāla jautājumiem.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Narkomānija ir sociāla problēma gan attīstītajām valstīm, gan valstīm, kuras ir vāji attīstītas. Horvātijai tāpat kā citām valstīm ir jācīnās ar narkomāniju, un tai šajā jomā ir ļoti stingri tiesību akti. Profilaktiskais darbs tiek veikts galvenokārt skolās, jo šī sociālā grupa ir visneaizsargātākā pret atkarību no narkotikām. Horvātijas kā ES kandidātvalsts pienākums ir pielāgot savu tiesību sistēmu tai sistēmai, kas ir spēkā Eiropas Savienības valstīs. Es uzskatu, ka Horvātijas dalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši tādēļ, ka Horvātija ir tranzītceļš. Nelegālās vielas caur Horvātiju tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Dalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā palīdzēs Horvātijai ieviest Eiropas Savienības ārkārtīgi svarīgo narkotiku apkarošanas politiku.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien ar savu balsojumu es atbalstīju ieteikumu par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā. Horvātijas Republika faktiski piedalīsies centra Eiropas darba programmā par narkotikām un narkomāniju. Centra galvenais uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai Eiropas līmenī sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju. Šis jautājums nepārprotami ir ļoti svarīgs, pateicoties gan tā izteiktajai ietekmei uz veselības aizsardzību, gan cīņai pret kriminālām darbībām, kas ir saistītas ar narkotiku tirgu. Horvātija faktiski ir viens no jūras tranzītceļiem, ko parasti izmanto organizētā noziedzība, lai narkotikas nogādātu no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Mūs šis fakts satrauc vēl vairāk, saprotot, ka Horvātija būs nākamā kandidātvalsts, kas kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tādēļ, cerams, izrādīsies, ka Horvātijas piedalīšanās darba programmā dos vislabākos rezultātus.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šis Padomes lēmuma projekts par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā ir svarīgs, jo Horvātija ir viens no galvenajiem narkotiku ievešanas punktiem Eiropā.

Lai tiktu efektīvi risināts jautājums par narkotiku tirdzniecību, kas apdraud ne vien Horvātiju, bet arī Eiropas Savienību, ir svarīgi, ka Horvātija ir iesaistīta arī Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (REITOX) un aktīvā un tiešā veidā ietverta datu apmaiņā ar EMCDDA. Šī datu apmaiņa palīdz izveidot datubāzi narkotiku pieprasījuma un narkotiku izplatīšanas pakārtoto darbību analīzei, kas ir būtiski, lai publicētu atbilstīgu un objektīvu informāciju, kuru var salīdzināt Eiropas līmenī.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo nolīgumu un Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra aktivitātēs. Nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība ir visā pasaulē izplatīta parādība, kas apdraud veselību un sociālo stabilitāti. Statistika liecina, ka aptuveni trešā daļa Eiropas jauniešu ir izmēģinājuši kādu no nelegālām narkotikām un ka katru stundu no narkotiku pārdozēšanas mirst vismaz viens ES iedzīvotājs. Eiropas līmenī ir svarīgi arī, lai Horvātija sniegtu faktisku un objektīvu informāciju par narkotikām un narkomāniju un to sekām; turklāt Horvātijas Republika var saņemt informāciju par paraugpraksi, kas palīdz izprast ar narkotikām saistītās problēmas valstī un uz tām labāk reaģēt.

  Jiří Mastálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Narkotiku problēma, ko mēs tagad apspriežam, lielā mērā ir arī vēsturiska problēma. Nelegālo narkotiku tirdzniecība sniedzas pāri — un vienmēr ir sniegusies pāri — jebkuras valsts robežām. Manuprāt, kvalitatīva starptautiskas sadarbības izveide cīņā pret nelegālo narkotiku tirdzniecību ne vien Eiropas līmenī, bet jo īpaši pasaules līmenī būtu veids, kā uzlabot efektivitāti cīņā pret šādu tirdzniecību.

Es kā ārsts vēlētos arī teikt, ka narkotiku lietošanai var būt ārkārtīgi smagas un neatgriezeniskas sekas attiecībā uz cilvēka veselību. Tāpēc es atbalstu efektīvu starptautisko sadarbību cīņā pret narkotiku vai to prekursoru nelegālo tirdzniecību, un vienlaikus es vēlētos pieminēt profilakses nepieciešamību.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība ir visā pasaulē izplatītas problēmas, kas apdraud veselību un sociālo stabilitāti. Horvātijas Republika ir tranzītceļš, pa kuru nelegālās narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Turklāt pēdējos 10 gados ar narkotikām saistīto nāves gadījumu skaits ir pakāpeniski palielinājies. Neskatoties uz to, ka ir turpinājusies policijas darbinieku apmācība un nodrošināšana ar vajadzīgo ekipējumu, ar narkotikām saistītu noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai jābūt krietni rezultatīvākai. Horvātija joprojām ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuru uz Eiropas Savienību tiek izplatītas narkotikas. Mēs noteikti atbalstām to, ka valdība, lai atjauninātu pašreizējās programmas, ir pieņēmusi Jaunatnes narkomānijas profilakses valsts programmu. Tāpēc mēs atbalstām Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā. Tā kā Horvātija ir kandidātvalsts, kas drīz pievienosies Eiropas Savienībai, ir īpaši svarīgi, lai tā sniegtu dalībvalstīm izsmeļošu, objektīvu informāciju par narkotiku tirdzniecību un narkomāniju, kā arī par to ekonomiskajām un sociālajām sekām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Narkotiku ļaunums turpina radīt bažas visā Eiropas Savienībā. Jo vairāk valstu palīdz to apkarot, jo lielākas izredzes gūt panākumus. Tādēļ ir atzinīgi vērtējama Horvātijas dalība Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā. Tomēr Horvātijai ir jāpastiprina cīņa pret narkotiku tirdzniecību savā teritorijā, jo tā joprojām ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuru uz Eiropas Savienību tiek izplatītas narkotikas.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) galvenais uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai Eiropas līmenī sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju.

Horvātijas Republika attiecīgi piedalīsies centra darba programmā, būs saistīta ar Eiropas Informācijas tīklu par narkotikām un narkomāniju (REITOX) un apmainīsies datiem ar EMCDDA. Horvātijas Republika ir tranzītceļš, pa kuru narkotikas tiek piegādātas no ražotājvalstīm, un joprojām ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuru narkotikas tiek izplatītas uz Eiropas Savienību.

Tomēr 2010. gadā tā pieņēma Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna īstenošanas programmu, kā arī Jaunatnes narkomānijas profilakses valsts programmu. Turklāt ir turpinājusies policijas darbinieku apmācība un nodrošināšana ar vajadzīgo ekipējumu.

Piedaloties EMCDDA darbā un apmainoties ar informāciju, Horvātija varēs izprast šo problēmu un uz to labāk reaģēt. Tās dalība ir arī pozitīva zīme attiecībā uz tās gaidāmo pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Kā zināms, centrs būtībā strādā ar politikas veidotājiem Kopienas un dalībvalstu līmenī, kas tādējādi palīdz izstrādāt narkotiku apkarošanas stratēģiju un sniegt informāciju plašai sabiedrībai. Pašlaik uzmanība ir pievērsta galvenokārt tam, lai tiktu īstenots ES Rīcības plāns 2009.–2012. gadam, kura mērķis ir stiprināt Eiropas sadarbību cīņā pret nevēlamajām narkomānijas sekām. Es vēlētos, lai centrs nodarbotos ne vien ar sekām, bet arī ar narkomānijas cēloņiem, tādējādi risinot šo problēmu jau sākumposmā. Es balsoju par šo ieteikumu.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es uzskatu, ka mums ir jāveic pasākumi ne vien Eiropas Savienībā, bet arī aiz tās robežām, lai mazinātu narkotiku lietošanu un pieprasījumu pēc tām, izmantojot stingrus profilaktiskus līdzekļus, lai apkarotu ar narkotiku tirgu saistītās parādības. Tādēļ ir ļoti svarīgi iegūt precīzus datus un informāciju par narkotikām un narkomāniju, jo tā ir globāla parādība, kas apdraud veselību, drošību un mūsu visu sociālo labklājību. Es atbalstu Horvātijas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra pasākumos. Horvātija tiecas kļūt par Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti. Ir jānorāda, ka Horvātija ir tranzītceļš, pa kuru narkotikas lielā daudzumā tiek nogādātas uz citām valstīm. Es priecājos, ka Horvātija pieliek ievērojamas pūles, lai apkarotu nelegālo narkotiku izplatīšanu, lietošanu un tirdzniecību. Tomēr Horvātija joprojām ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuru uz Eiropas Savienību tiek izplatītas narkotikas. Tādēļ ir būtiski, lai tiktu ātri iegūta faktiska un objektīva informāciju par narkotikām, narkomāniju un to sekām. Turklāt tas radīs pilnīgu pamatu tam, lai Horvātija iegūtu informāciju par citu ES dalībvalstu paraugpraksi ar narkotikām un narkomāniju saistīto problēmu risināšanā.

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju Horvātijas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) darbā. EMCDDA galvenais uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai Eiropas līmenī sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju. Šī informācija nodrošina pamatu tam, lai analizētu narkotiku pieprasījumu un tā samazināšanas veidus, kā arī ar narkotiku tirgu kopumā saistītās parādības. Patiešām, Horvātija tāpat kā dažas citas Eiropas valstis ir tranzītceļš, pa kuru narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Horvātijā ir konfiscēts ievērojams un liels daudzums kokaīna — galvenokārt jūras transporta sūtījumos. Līdz ar šī ziņojuma pieņemšanu Horvātija sāks piedalīties EMCDDA darba programmā un, ievērojot Eiropas Savienības datu aizsardzības prasības un valsts tiesību aktus, apmainīties datiem ar EMCDDA. Nolīgumā ir noteiktas arī finanšu iemaksas Eiropas Savienībai, lai segtu dalības izmaksas.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) EMCDDA ir Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs, kas tika izveidots 1993. gadā un kura galvenais uzdevums ir apkopot datus par narkotikām un narkomāniju, lai Eiropas līmenī sagatavotu un publicētu objektīvu, ticamu un salīdzināmu informāciju. Centra sniegtā informācija nodrošina pamatu tam, lai analizētu pieprasījumu pēc narkotikām, kas tiek ievestas ES, un visas ar narkotiku tirgu saistītās parādības, lai varētu noteikt, kā vislabāk cīnīties ar šīm problēmām. Centrs ir atvērts to trešo valstu dalībai, kurām attiecībā uz tā mērķiem un darbu ir kopīgas intereses ar Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm. Horvātija 2005. gadā izteica lūgumu par dalību centra aktivitātēs, un 2006. gadā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Horvātijas Republiku. Sarunas tika noslēgtas pozitīvi 2009. gada jūlijā, parafējot nolīgumu.

Pēc tam, 2009. gada decembrī, šis nolīgums tika pārskatīts saskaņā ar Lisabonas līgumu. Ir jānorāda, ka Horvātija jau ietilpst Eiropas Informācijas tīklā par narkotikām un narkomāniju (REITOX). Iepriekš minēto iemeslu dēļ, kā arī, lai turpmāk uzlabotu sadarbību ar trešām valstīm, es balsoju par šo ieteikumu.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Horvātija 2005. gadā izteica lūgumu par pievienošanos Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram. Tā kā šī valsts ir viens no galvenajiem ceļiem narkotiku kontrabandai uz Eiropas Savienību, es uzskatu, ka ir svarīgi iegūt no Horvātijas faktisku un objektīvu informāciju par šīm problēmām. Tādēļ, manuprāt, referentes nostāja ir pilnīgi pieņemama, un es atbalstu šo ieteikumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Horvātijas Republika ir prasījusi atļauju dalībai Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrā (EMCDDA), kas ir izveidots 1993. gadā un atrodas Lisabonā. Patiešām, šī valsts ir īpaši ieinteresēta cīņā pret narkotiku izplatīšanu, kā arī savu iekšpolitikas problēmu risināšanā, jo Horvātija ir ceļš, pa kuru šie produkti tiek nogādāti Eiropas Savienībā. Cīņā pret narkomāniju un narkotiku izplatīšanu Horvātija jau ir īstenojusi pasākumus, lai šīs problēmas risinātu valsts līmenī gan attiecībā uz patēriņa novēršanu, gan attiecībā uz atbalstu ar narkotikām saistītu noziegumu izmeklēšanā. Tāpēc jautājumā par Horvātijas pievienošanos EMCDDA ir savstarpēja ieinteresētība. Tā kā Horvātija tomēr vēl nav dalībvalsts, ir jānosaka tās statuss, proti, dalības tiesības un izpildāmie pienākumi EMCDDA kontekstā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs 2006. gadā atbalstījām EMCDDA pilnvaras. Attiecībā uz konkrēto situāciju Horvātijā, tā ir tranzītceļš, pa kuru narkotikas tiek nogādātas no valstīm, kur tās ražo, uz valstīm, kur tās patērē. Ievērojams un liels daudzums kokaīna Horvātijā ir pārtverts galvenokārt jūras transporta sūtījumos. Pēdējos 10 gados Horvātijā pakāpeniski ir palielinājies nāves gadījumu skaits. Lielākā daļa (77,1 %) nāves gadījumu bija saistīti ar opiātiem. 2008. gadā tika ziņots kopumā par 7168 ar narkotikām saistītiem nodarījumiem. Valsts narkotiku atkarības iestādēs 2009. gadā kopumā ārstējās 7934 personas. Narkotiku konfiskācijas kopējais skaits attiecībā uz visām narkotikām, izņemot heroīnu, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājies, un vispārēji narkomānijas apkarošanā ir sasniegti panākumi. Vispārēji Horvātijas tiesību akti narkotiku apkarošanas jomā ir līdzīgi ES dalībvalstu tiesību aktiem.

Tomēr referente norāda, ka no 2010. gada ir noteiks pienākums ikvienai ārstniecības kopienai sniegt Narkotiku birojam datus par ārstētajiem pacientiem. Būtu labi, ja tiktu saņemta plašāka informācija par šī pienākuma darbības jomu. Tomēr šis jautājums attiecas uz valsts tiesību aktiem, nevis uz nolīgumu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo uzskatu, ka Eiropas iedzīvotāju veselības un sociālās stabilitātes aizsardzībai ir jābūt prioritātei, kas ir jāpatur prātā cīņā pret nelegālo narkotiku lietošanu un izplatīšanu. Horvātija ir viens no galvenajiem ceļiem, pa kuru uz Eiropas Savienību tiek izplatītas narkotikas. Tās piedalīšanās Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darba programmā nodrošinās Eiropas Savienībai faktisku informāciju par narkotiku izplatīšanu un lietošanu Horvātijā, kā arī dos Horvātijai iespēju saprast ar narkotikām saistīto problēmu mērogu valstī un pārņemt paraugpraksi, lai tās risinātu. Turklāt stabilu juridisko pamatu tās dalībai nosaka Regulas (EK) Nr. 1920/2006, ar kuru izveido Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru, 21. pants, kas paredz, ka centrs ir atvērts to trešo valstu dalībai, kurām ar centru ir kopīgi mērķi un kopīgas intereses.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas integrē Horvātiju cīņā pret narkotikām Eiropas Savienībā.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra mērķis ir apkopot datus par narkotiku problēmu (pārdošana, tirgus, lietošana) un sniegt šos datus dalībvalstīm, lai tās varētu analizēt šo problēmu un labāk uz to reaģēt. Tādēļ es pilnīgi atbalstu Horvātijas dalību centra darbā, lai tādējādi tā varētu aktīvi piedalīties cīņā ar šo problēmu, kuras mērogs un postošās sekas Eiropā bīstami palielinās.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Nolīgums starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku ir efektīvs līdzeklis, lai ES un Horvātija samazinātu un kavētu narkotiku tirdzniecību un patēriņu, pamatojoties uz datu un pieredzes apmaiņu attiecībā uz narkotikām un to lietošanu, kā arī ņemot vērā faktu, ka katru stundu no narkotiku pārdozēšanas mirst viens ES iedzīvotājs. Ir jāņem vērā tas, ka 2012. vai 2013. gadā Horvātija pievienosies Eiropas Savienībai un ka tās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ Horvātija ir labs pārrobežu pārvadājumu punkts narkotiku izplatītājiem.

Ziņojums: Sophie Auconie (A7-0077/2011)

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Auconie kundzes ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu paplašināt piemērošanas jomu euro skaidras naudas pārrobežu autotransporta pārvadājumiem. Skaidras naudas pārvadājumu tīklā jāiekļauj arī to dalībvalstu teritorija, kuras gatavojas ieviest vienoto valūtu. Būtu jābūt iespējai euro zonā slēgt līgumus ar skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumu, kas piedāvā vislabāko cenu, pat ja tas atrodas citā dalībvalstī. Tas ļaus izmantot visefektīvākos skaidras naudas savākšanas un piegādes kanālus un skaidras naudas pakalpojumus. Nākotnē, gatavojoties pārejai uz šo valūtu, vajadzēs arvien vairāk euro skaidras naudas pārvadājumu nodrošinātāju. Turklāt liela daļa euro zonas dalībvalstu ir parakstījušas vai plāno parakstīt līgumus par banknošu un monētu ražošanu ārvalstīs.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstu ziņojumu par projektu Padomes regulai, ar ko paplašina darbības jomu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm. Es atbalstu ideju darbības jomā regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm iekļaut arī to dalībvalstu teritoriju, kuras gatavojas ieviest euro, jo, gatavojoties pārejai uz šo valūtu, parasti pieaug vajadzība veikt euro skaidras naudas pārvadājumus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu darbības jomas paplašināšanu regulas priekšlikumam par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm, iekļaujot to dalībvalstu teritoriju, kuras gatavojas ieviest euro.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Šī priekšlikuma mērķis ir paplašināt darbības jomu regulas priekšlikumam par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas valstīm (galvenais priekšlikums), iekļaujot to dalībvalstu teritoriju, kuras gatavojas ieviest euro, jo, gatavojoties pārejai uz šo valūtu, parasti pieaug vajadzība veikt euro skaidras naudas pārvadājumus. Es izsaku atzinību darbības jomas paplašināšanai, tomēr būtu jāievēro, ka priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 352. pants, kas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam ir tikai piekrišanas pilnvaras.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo uzskatu, ka šīs regulas darbības jomu varētu paplašināt, iekļaujot jebkuru dalībvalsti, kas gatavojas ieviest euro. Šis lēmums veicinās harmoniskāku pāreju uz euro, vienlaikus pienācīgi reaģējot uz pieaugošo vajadzību veikt euro skaidras naudas pārvadājumus, gatavojoties pārejai uz šo valūtu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu referentes papildu ziņojumu, kas seko viņas sākotnējam ziņojumam par darbības jomas paplašināšanu regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem, iekļaujot to dalībvalstu teritoriju, kuras gatavojas ieviest euro.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Šā noteikuma mērķis ir vienkāršot reglamentējošos ierobežojumus, kas atvieglotu euro banknošu un monētu apgrozību starp dalībvalstīm un nodrošinātu augstu profesionālisma un drošības līmeni euro zonā. Ir pareizi paplašināt šīs regulas darbības jomu, jo, euro zonas dalībvalstīm gatavojoties ieviest euro, pieaug vajadzība veikt euro skaidras naudas pārvadājumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir paplašināt darbības jomu regulas projektam par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm (galvenais priekšlikums), iekļaujot to dalībvalstu teritoriju, kuras gatavojas ieviest euro, jo, gatavojoties pārejai uz šo valūtu, parasti pieaug vajadzība veikt euro skaidras naudas pārvadājumus.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es uzskatu, ka ir atbilstoši paplašināt piemērošanas jomu regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm un piemērot tās noteikumus arī to dalībvalstu teritorijai, kuras gatavojas ieviest euro. Jāatzīmē, ka dalībvalstīs, kas gatavojas nomainīt valūtu, pieaug vajadzība veikt skaidras naudas pārvadājumus. Attiecīgi mums jāuzlabo pārvadājumu pakalpojumu kvalitāte, radot labvēlīgus apstākļus, lai skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumi varētu pakalpojumus sniegt ātri un efektīvi. Turklāt, ņemot vērā pārvadājamo preču veidu un vērtību, ir ļoti svarīgi, lai skaidrā nauda droši nonāktu pie gala saņēmēja.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Euro banknotes un monētas ir reāls Eiropas maksājumu līdzeklis, jo euro zonā pašlaik ietilpst 16 dalībvalstis. Tā kā valstu tiesību akti savā starpā var atšķirties, profesionāliem skaidras naudas pārvadājumu uzņēmumiem parasti ir ļoti grūti pārvadāt euro skaidru naudu starp euro zonas dalībvalstīm, un tāpēc šādi pārvadājumi pašlaik ir ļoti ierobežoti. Tā rezultātā pieprasījums pēc euro skaidras naudas pārrobežu autotransporta pārvadājumiem ir ievērojami palielinājies.

Jaunā regulas priekšlikuma mērķis ir paplašināt darbības jomu regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm, iekļaujot to dalībvalstu teritoriju, kuras gatavojas ieviest euro. Galvenais priekšlikums ir paplašināt darbības jomu regulai par pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm, neaizmirstot, ka, dalībvalstīm gatavojoties pārejai uz euro kā savas valsts valūtu, pieaug vajadzība veikt euro skaidras naudas pārvadājumus. Šo iemeslu dēļ un, lai nodrošinātu šī jautājuma skaidru regulējumu, es balsoju par attiecīgo regulu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo uzskatu, ka ir jāpaplašina darbības joma regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm, iekļaujot tajā arī to valstu teritoriju, kas gatavojas ieviest vienoto valūtu. Faktiski šādās valstīs, tām gatavojoties pārejai uz šīs valūtas ieviešanu savā teritorijā, parasti pieaug vajadzība veikt skaidras naudas pārvadājumus, lai tās varētu ātri un pilnīgi iesaistīties un piedalīties ES tirdzniecībā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kura noteikumi, lai tiktu galā ar pieprasījumu, ļauj lielāku euro skaidras naudas daudzumu pārvadāt uz valstīm, kurām jāpieņem euro. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas uzlabo euro skaidras naudas pārvadājumus nodrošinošo profesionāļu drošību un apmācību.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par projektu Padomes regulai, ar ko paplašina darbības jomu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par euro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autotransporta pārvadājumiem starp euro zonas dalībvalstīm. Es balsoju par tās atbalstu, jo uzskatu, ka šīs regulas darbības jomas paplašināšana ir nepieciešama un tā atrisinās problēmas, kas saistītas ar pārvadājumos iesaistīto darbinieku drošību.

Ziņojums: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0084/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par apspriežamo ziņojumu, ņemot vērā, ka navigācijas satelītu sistēmām būtu jānodrošina savietojamība starp dažādām sistēmām. Komisijai no savas puses būtu jānodrošina atbilstīgs finansējuma līmenis. Es gribētu pievērst uzmanību arī tam, ka no 15 darbībām, kas iekļautas Komisijas rīcības plānā, deviņas jāīsteno nekavējoties.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par mūsu kolēģes deputātes Ţicău kundzes ziņojumu par globālās navigācijas satelītu sistēmas transporta lietojumiem. Es patiešām atbalstu GNSS funkciju lietojumu dažādos transporta veidos un atbilstīgu pētniecības īstenošanu un finansējuma piešķiršanu šajā jomā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Komisija 2010. gada 14. jūnijā publicēja rīcības plānu par globālās navigācijas satelītu sistēmām (GNSS), kurā bija iekļauti 24 konkrēti ieteikumi turpmākai darbībai. Rīcības plāns sagatavots, ņemot vērā globālās navigācijas satelītu sistēmu ieviešanu kopumā un jo īpaši EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta) attīstību un izmatošanu. ES ir uzsākusi EGNOS (un Galileo) projektu, lai nodrošinātu signālu, ko garantēti var izmantot civilām vajadzībām, un arī panāktu, ka Eiropas ražotājiem visos līmeņos ir iespēja konkurēt šajā augošajā un stratēģiski svarīgajā tirgū. Eiropas pašreizējā tirgus daļa 25 % apmērā ir mazāka par cerēto. EGNOS piedāvās vēl vairāk iespēju (EGNOS ir desmit reižu precīzāks nekā GPS), sākot no 2013. gada, kad sāks darboties Galileo sistēma. Komisijai ir vislabākās iespējas koordinēt rīcības plāna īstenošanu, lai novērstu dublēšanos dalībvalstu līmenī un nodrošinātu vispārēju progresu daudzajās ES politikas jomās, kurās izmantojami GNSS lietojumi. Ņemot vērā ievērojamos ekonomiskos ieguvumus, kādus pilnīgas attīstības un ieviešanas gadījumā EGNOS dos Eiropas ekonomikai kopumā, Komisijai šajā jomā ir jāizstrādā skaidras prioritātes, starp tām iekļaujot EGNOS darbību visā ES un atbilstīgu ieguldījumu veikšanu attiecīgajā pētniecībā un tehnoloģiskajā attīstībā.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. – (PL) Pēdējos gados tehnoloģiskā progresa un tirgus vajadzību dēļ dinamiski attīstījušās navigācijas satelītu sistēmas. Šīs sistēmas mūsdienās tiek izmantotas visur, visos transporta veidos. Šīs nozares nepārtraukta izaugsme liecina, ka paredzamā Eiropas sistēmu vērtība 2025. gadā varētu sasniegt EUR 230 miljardus. Eiropas Savienības EGNOS un Galileo projekti var sekmēt konkurētspēju visās šīs pakalpojumu nozares jomās, jo tie ir ievērojami labāki un daudz precīzāki nekā GPS sistēmas, ar kurām tie arī ir savietojami. Diemžēl EGNOS sistēma joprojām neaptver valstis, kas atrodas austrumos un dienvidos no Eiropas Savienības. Tāpēc sistēmu darbības amplitūdas paplašināšana šķiet būtiska turpmākai attīstībai. Neskaidrs ir arī jautājums par to, kā tiks finansētas Galileo sistēmas uzturēšanas izmaksas. Tiek vērtēts, ka tās sasniegs aptuveni EUR 800 miljonus gadā. Ņemot vērā iepriekšminēto, es atturējos no balsošanas par ziņojumu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstu ziņojumu par globālās navigācijas satelītu sistēmas transporta lietojumiem — ES īstermiņa un vidējā termiņa politika, jo navigācijas sistēmu tirgus ir milzīgs. Priekšlikums palīdzēs novērst dublēšanos dalībvalstu līmenī un nodrošinās vispārēju progresu daudzajās šīs nozares ES politikas jomās. Kopumā Eiropas navigācijas sistēma (kas ir desmit reižu precīzāka nekā GPS) dos nozīmīgu ieguldījumu drošības un vides aizsardzības mērķu sasniegšanai un nodrošinās brīvākas satiksmes plūsmas autotransporta jomā, ja šo sistēmu piemēros ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanai.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Esmu izvēlējusies piesardzīgu pieeju un nolēmusi atturēties no balsošanas par Ţicău kundzes ziņojumu. Lai gan rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmām varētu uzskatīt par stratēģisku, lai nodrošinātu signālus, ko garantēti var izmantot civilām vajadzībām, un arī panāktu, ka Eiropas ražotājiem visos līmeņos ir iespēja konkurēt šajā augošajā tirgū, tajā nav apskatīti vairāki nozīmīgi jautājumi. To skaitā ir iespējamie datu aizsardzības riski un īpaši jau neskaidrība par to, kā tiks finansētas Galileo ikgadējās uzturēšanas izmaksas, kas tiek lēstas aptuveni EUR 800 miljonu apmērā. Neskaidrība par Eiropas ekonomikai tik svarīga, tomēr vērienīga projekta finanšu stabilitāti aicina uz piesardzīgu un objektīvu pieeju.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta 2011. gada 7. jūnija rezolūcijas mērķis ir iedrošināt Eiropas Komisiju veikt mērķtiecīgu darbību, lai veicinātu globālās navigācijas satelītu sistēmu attīstību. Eiropas GNSS (globālā navigācijas satelītu sistēma) un Galileo projekti ir tieši konkurenti Amerikas Savienoto Valstu GPS. Šie projekti turpmāk atvieglos ikdienas dzīvi. Es tos pilnībā atbalstu, jo tie piešķir pievienoto vērtību ne tikai nozarei, bet arī transporta jomai Eiropā. Tie izraisīs ķēdes reakciju: civilajā aviācijā gaisa satiksmes kontroles sistēmas kļūs drošākas; ceļu satiksmē šī sistēma atvieglos nodevu iekasēšanu un uzlabos drošību, ar satelītu palīdzību ļaujot izsekot izsaukumiem avārijas gadījumos un novērojot autotransportu. Šāda Eiropas pakalpojuma radīšana uzlabotu visas šīs jomas. Es balsoju par šo rezolūciju, lai skubinātu Eiropas un dalībvalstu iestādes un novērstu kavēšanos, kas ik dienu atņem Eiropai neskaitāmas iespējas.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem ieskicē būtiskākos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu GNSS „kritiskās masas” punktu un garantētu projekta panākumus. Ir svarīgi, lai plāns neizraisītu pārmērīgi daudzu ierosmju rašanos un pārāk plašas apspriešanās, bet līdz 2013. gadam tiešām tiktu īstenots. Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājumu dienesta sistēmai (EGNOS) jāaptver visa Eiropas Savienība, un tā darbība būtu jāpaplašina attiecībā uz Ziemeļeiropu, Austrumeiropu un Dienvidaustrumeiropu. Lai tā patiešām būtu efektīva transporta ziņā, tai jāaptver ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī tuvākās kaimiņvalstis. Attiecībā uz civilo aviāciju dalībvalstīm ir jāveicina uz EGNOS balstītu nolaišanās procedūru attīstība un izmantošana. Tas ir stratēģisks priekšnosacījums Eiropas vienotās gaisa telpas patiesai radīšanai. EGNOS un GNSS var dot ievērojamu ieguldījumu drošības un vides aizsardzības mērķu sasniegšanai un nodrošināt brīvākas satiksmes plūsmas autotransporta jomā, ja šo sistēmu piemērotu ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanai.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par politiku attiecībā uz globālās navigācijas satelītu sistēmas transporta lietojumiem, kas, manuprāt, veicinās transporta, loģistikas, kā arī pārvaldības sistēmu labāku vadību. Ņemot vērā šīs nozares pasaules tirgus augsto vērtību, kas turpmāko gadu laikā turpinās pieaugt, es gribētu arī uzsvērt, cik svarīgi ir radīt nosacījumus šīs Eiropas nozares konkurētspējai.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar pašreizējiem vērtējumiem, globālās navigācijas satelītu sistēmas tuvāko 20 gadu laikā Eiropas ekonomikai nopelnīs no EUR 55 līdz EUR 63 miljardus. Lietojumi, kas pašlaik lielākoties balstīti uz ASV GPS sistēmu, pašlaik tiek vērtēti 6 % apmērā no ES kopējā IKP.

Ņemot vērā iepriekšminēto, es balsoju par Ţicău kundzes pašiniciatīvas ziņojumu, kas aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu finansējumu Eiropas globālās navigācijas satelītu sistēmu EGNOS un Galileo lietojumu attīstībai. Īpaši jāiedrošina MVU piekļuve šim finansējumam, lai stimulētu inovācijas, balstoties uz šīm Eiropas sistēmām.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, piemērojot piedāvāto rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, tiks veicināta efektīvāka transporta tīkla izveidošana ar drošākiem, videi nekaitīgākiem un ekonomiskākiem transporta veidiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Globālās navigācijas sistēmas ir ikdienas dzīves sastāvdaļa transporta nozarē, un tām būs aizvien lielāka nozīme tādā pasaulē, kas aizvien lielākā mērā funkcionē kā tīkla sastāvdaļa un kurā būtiska ir tirdzniecība un ātra sazināšanās. Šādu sistēmu komerciālās priekšrocības un vērtības ir acīmredzamas, un saprotama ir Eiropas interese radīt pēc iespējas vairāk šādu risinājumu un pārvaldīt tos neatkarīgi no trešajām pusēm. Komisijas iesniegtais rīcības plāns piedāvā saprātīgus priekšlikumus turpmākai šādu jautājumu risināšanai ES mērogā un sniedz pamatotāku un atbilstošāku skatu uz šo jautājumu. Ņemot vērā šo sistēmu finansēšanas veidu, jānodrošina īpaši stingra pārvaldība, lai līdzekļi netiktu izšķiesti, un vajadzīga iztēles bagāta pieeja, lai piesaistītu atbalstu un partnerus. Ceru, ka Eiropas Savienība joprojām varēs pati sevi apgādāt ar neatkarīgām globālām navigācijas sistēmām, pilnā mērā izmantojot to potenciālu, lai veicinātu ekonomikas stiprināšanu, palielinātu nodarbinātību un transporta drošību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums, ko sagatavojusi Ţicău kundze, saistīts ar navigācijas satelītu sistēmu transporta lietojumiem ES un sagatavots pēc Komisijas rīcības plāna globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem publicēšanas 2010. gada 14. jūnijā. Nozare kopumā ir pieredzējusi ārkārtīgi strauju izaugsmi kopš 2000. gada, kad ASV satelītu iekārtas sāka piedāvāt GPS pakalpojumus, un tās apjoms pieaudzis no EUR 124 miljardiem 2008. gadā līdz paredzamam aptuvenam tirgus apjomam EUR 230 miljardiem 2025. gadā. ES nevarēja atļauties atpalikt satelītu navigācijas tehnoloģijās, tāpēc attīstīja Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), priekšteci Galileo sistēmai, kas, cerams, būs gatava ekspluatācijai 2013. gadā un būs desmit reižu precīzāka nekā GPS. Paredzams, ka jau tuvākajā nākotnē būs iespējams iegūt precizitāti līdz 45 centimetriem. Es apsveicu referenti un atzinīgi vērtēju šī ziņojuma pieņemšanu, par ko es balsoju, jo tas ļaus ES palielināt tās tirgus daļu un uzlabos Eiropas konkurētspēju stratēģiskā un augošā tirgū.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Globālajām navigācijas satelītu sistēmām (GNSS) var būt svarīgi un ārkārtīgi noderīgi lietojumi visiem transporta veidiem. Papildus citiem aspektiem tās var uzlabot drošību, darīt tos videi nekaitīgākus un ekonomiskākus. GNSS var būt nozīmīgas arī tā saucamo intelektisko transporta sistēmu atbalstā un veicināšanā. Referente izklāsta vairākus no šiem aspektiem. Tomēr, līdzīgi kā citu tehnoloģiju gadījumā, GNSS lietojumu praktiskie rezultāti nav šķirami no to lietojuma ekonomiskā un sociālā konteksta, kā arī nolūkiem un mērķiem, kam tās kalpo. Tas attiecināms gan kopumā, gan īpaši uz šo nozari. Piemēram, priekšlikums, ka šī sistēma varētu arī palīdzēt izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu, nav pārsteidzošs; tomēr mēs gribētu atturēties no šī aspekta ziņojumā. Mēs piekrītam, ka GNSS var palīdzēt sabiedrisko pakalpojumu attīstībai, modernizācijai un diversificēšanai, īpaši jau transporta nozarē. GNSS jāanalizē visās dimensijās, kādās tās varētu tikt lietotas. Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs apšaubītu šo programmu potenciālā lietojuma ierobežojumus ES un Amerikas Savienoto Valstu nosacītajā sāncensībā attiecībā uz šo sistēmu funkcionalitāti un efektivitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Globālajām navigācijas satelītu sistēmām (GNSS) var būt svarīgi un ārkārtīgi noderīgi lietojumi visiem transporta veidiem. Papildus citiem aspektiem tās var uzlabot drošību, darīt tos videi nekaitīgākus un ekonomiskākus. Šīs sistēmas var būt nozīmīgas arī tā saucamo intelektisko transporta sistēmu atbalstā un veicināšanā Tomēr, līdzīgi kā citu tehnoloģiju gadījumā, GNSS lietojumu praktiskie rezultāti nav šķirami no to lietojuma ekonomiskā un sociālā konteksta, kā arī nolūkiem un mērķiem, kam tās kalpo. Piemēram, priekšlikums, ka šī sistēma varētu arī palīdzēt izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu, nav pārsteidzošs; tomēr mēs gribētu atturēties no šī aspekta ziņojumā.

Mēs piekrītam, ka GNSS var palīdzēt sabiedrisko pakalpojumu attīstībai, modernizācijai un diversificēšanai, īpaši jau transporta nozarē.

Tomēr sistēma jāanalizē visās daudzajās dimensijās, kādās tā varētu tikt piemērota. Ņemot vērā iepriekšminēto, mēs apšaubītu šo programmu potenciālā lietojuma ierobežojumus ES un Amerikas Savienoto Valstu nosacītajā sāncensībā attiecībā uz šo sistēmu funkcionalitāti un efektivitāti.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Komisija 2010. gada jūnijā publicēja rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, kurā iekļauti 24 konkrēti priekšlikumi. Rīcības plāns bija sagatavots laikā, kad tika ieviestas globālās navigācijas satelītu sistēmas, konkrētāk, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) sistēma. Navigācijas satelītu sistēmām būtu jānodrošina sadarbība starp dažādām sistēmām un tām jābūt izmantojamām pasažieru un kravas pārvadājumos. Manuprāt, Komisijai vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus rīcības plāna īstenošanas koordinēšanai un progresa nodrošināšanai ar GNSS lietojumiem saistītajās ES politikas jomās.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Lai gan mēs esam vienisprātis ar dažiem Ţicău kundzes priekšlikuma aspektiem, par daudziem citiem neesam pārliecināti. Piemēram, par Galileo ikgadējās uzturēšanas izmaksu finansējumu pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kas tiek lēsts EUR 800 miljonu apmērā; iespējamajiem datu aizsardzības riskiem saistībā ar globālo navigācijas satelītu sistēmu lietošanu; un neatliekamo vajadzību atrast papildu finansējumu, lai nodrošinātu, ka uzsāktās darbības ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājumu dienestu (EGNOS) un Galileo drīzumā kļūst veiksmīgas. Šo iemeslu dēļ no priekšlikuma nevajadzētu atteikties, bet es nevaru to pilnā mērā atbalstīt.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Šī ziņojuma pieņemšana ir nozīmīgs sasniegums, jo tajā izklāstīti pamati vispārējai globālās navigācijas satelītu sistēmas ieviešana un, konkrētāk, EGNOS attīstībai, kam vajadzētu atvieglot Galileo sistēmas ieviešanu. Es balsoju „par” arī tāpēc, ka tas nodrošinās iespēju veikt konkrētus pasākumus, kas atvieglos transporta attīstību Eiropā, atstās lielu ietekmi uz drošības un vides jautājumiem, kā arī uzlabos autotransporta satiksmes plūsmas apstākļus.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es apstiprināju šo dokumentu, jo 2010. gada 14. jūnijā Komisija publicēja savus rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, kurā bija iekļauti 24 konkrēti ieteikumi rīcībai. Rīcības plāns bija sagatavots, ņemot vērā globālās navigācijas satelītu sistēmu attīstību kopumā un jo īpaši EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta) attīstību un izmantošanu. EGNOS ir Galileo sistēmas priekštecis. GNSS ir nozīmīgs intelektisko transporta sistēmu (ITS) attīstībā, jo ar ITS var nodrošināt efektīvākus, videi nekaitīgākus un drošākus transporta risinājumus, vairāku ITS pakalpojumu pienācīgai īstenošanai ir vajadzīga pilnā apjomā strādājoša GNSS. EGNOS un Galileo var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ceļu satiksmes pārvaldībā, šajā jomā ir nepieciešama izpratnes veidošanas kampaņa, lai palielinātu to iespēju izmantošanu, ko šī sistēma sniedz saistībā ar nodevu iekasēšanu, „eCall”, drošu stāvvietu tiešsaistes rezervēšanu kravas automobiļiem un reālā laika uzskaiti, tādējādi veicinot drošāku un videi nekaitīgāku autotransportu.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šis Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums ir svarīgs, jo GNSS (globālās navigācijas satelītu sistēmas) var piemērot visiem transporta veidiem (sauszemes, jūras un gaisa transportam), nodrošinot efektīvāku satiksmes darbību, atbalstot ekonomikas izaugsmi un samazinot piesārņojumu. Tajā pašā laikā GNSS ir daļa no stratēģijas „Eiropa 2020” galvenajiem novatoriskajiem mērķiem. Lai šīs globālās navigācijas sistēmas tiktu īstenotas piemērotā, vienotā veidā visās ES dalībvalstīs, jānodrošina lielāks ikgadējais finansējums, nekā tiek piešķirts pašlaik.

Viens no rezolūcijas priekšlikuma ierosinājumiem ir finansējuma piešķiršana pētniecībai un izstrādei jauniem GNSS lietojumiem, kurus varētu izmantot tādās jomās kā klimata pārmaiņas, lauksaimniecība, civilā aizsardzība, dabas katastrofu brīdinājuma sistēmas un citās. Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka ES līmeņa GNSS sistēmu attīstīšana garantētu ES neatkarību no līdzīgām navigācijas sistēmām ārpus ES.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem (COM(2010)0308), kura mērķis ir veicināt pakārtoto lietojumu attīstību, īstenojot sertifikāciju un standartizāciju, sekmējot koordināciju ar nozaru pārstāvjiem un citām valstīm, kā arī veicot informācijas izplatīšanu un izpratnes veidošanu, īstenojot reglamentējošus pasākumus un palielinot finansējumu.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Līdz ar rīcības plāna globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem publicēšanu un jo īpaši ar EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta) attīstību un ieviešanu, Eiropas Savienība ir centusies uzsvērt civilās vajadzības un nodrošināt, lai Eiropas ražotājiem visos līmeņos būtu iespēja konkurēt šajā augošajā un stratēģiski svarīgajā tirgū. Mēs atbalstām Komisijas sagatavoto mērķtiecīgo rīcības plānu, kas aptver 15 darbības dažādās nozarēs, no kurām deviņas var nekavējoties piemērot transporta nozarē, un šāda piemērošana būtu ļoti svarīga, īpaši attiecībā uz EGNOS veicināšanu trešās valstīs. Faktiski, lai šī sistēma būtu pilnīgi efektīva transporta ziņā, tai jāaptver ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī tuvākās kaimiņvalstis. Tāpēc kā prioritāte būtu jānosaka tās darbības paplašināšana attiecībā uz Ziemeļeiropu, Austrumeiropu un Dienvidaustrumeiropu. Civilās aviācijas jomā mēs aicinām dalībvalstis uz EGNOS balstītās procedūras un pakalpojumus noteikt kā prioritāti, lai radītu patiesu Eiropas vienoto gaisa telpu. Ir arī skaidrs, ka EGNOS un GNSS kopumā var dot nozīmīgu ieguldījumu drošībā un vides aizsardzībā. Lai sasniegtu šos mērķus, mums būs vajadzīgi atbilstīgi ieguldījumi Eiropas pētniecības un izstrādes nozarē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijai ir vislabākās iespējas koordinēt rīcības plāna īstenošanu, lai novērstu dublēšanos dalībvalstu līmenī un nodrošinātu vispārēju progresu daudzajās ES piemērošanas jomās, kurās izmantojami GNSS lietojumi. Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestam (EGNOS) jāaptver visa Eiropas Savienība, un pirmām kārtām tā darbība būtu jāpaplašina attiecībā uz Ziemeļeiropas, Austrumeiropas un Dienvidaustrumeiropas reģioniem. Lai Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) būtu pilnīgi efektīvs transporta ziņā, tam jāaptver ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī tuvākās kaimiņvalstis. Attiecībā uz civilo aviāciju dalībvalstīm ir jāveicina uz EGNOS balstītu nolaišanās procedūru attīstība un izmantošana, turklāt prioritārs jautājums civilās aviācijas jomā ir uz EGNOS balstītu procedūru un pakalpojumu sertificēšana. Tā ir stratēģiska prasība patiesi vienotai Eiropas gaisa telpai. Ir arī skaidrs, ka EGNOS un GNSS kopumā var dot nozīmīgu ieguldījumu drošības un vides aizsardzības mērķu sasniegšanā un nodrošināt brīvākas satiksmes plūsmas autotransporta jomā, ja šo sistēmu piemērotu ceļu lietotāju nodokļa iekasēšanai. Mums jāatrod veids, kā finansēt šo sistēmu.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumi ir būtiska un svarīga uzņēmējdarbības sastāvdaļa visās ar transportu saistītajās nozarēs, un efektīva to funkcionēšana sekmē drošāku, videi nekaitīgāku un rentablāku transportu.

Eiropas Savienība nevar arī turpmāk būt atkarīga no sistēmām, kuras sākotnēji konstruējušas citas valstis citām vajadzībām. Ņemot vērā lielo pievienoto vērtību, ko GNSS un Galileo projekti rada ES nozares politikai, tas ir būtiski panākumu nodrošināšanai. Mērķtiecīgs rīcības plāns ir labākais veids, kā dot jaunu impulsu un ievērojami veicināt iespēju sasniegt drošības, vides, kā arī ar autotransporta satiksmes plūsmu saistītos mērķus.

Turklāt navigācijas satelītu sistēmām jānodrošina savietojamība ar dažādām (tajā skaitā tradicionālām) sistēmām. Kā prioritāte jāizvirza EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājumu dienesta) pārklājuma paplašināšana. Šai sistēmai jāpārklāj viss Eiropas kontinents, kā arī Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecību, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstis. Visbeidzot Komisijai arī jāiesaka pasākumi, kas nodrošinātu atbilstīgu finansējuma līmeni, nesamazinot citu transporta politikai piešķirto finansējumu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Navigācijas satelītu sistēmām jānodrošina savietojamība starp dažādām sistēmām un jānodrošina gan pasažieru, gan kravu transporta pakalpojumu vairākveida izmantošana. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju ES īstermiņa un vidējā termiņa politikai par globālās navigācijas satelītu sistēmas transporta lietojumiem, pirmkārt, tāpēc, ka visā ES liela uzmanība jāpievērš GNSS un Galileo projektiem transporta nozarē. Komisijai ir īpaša nozīme, jo tā nodrošina regulējošo mehānismu, kas varētu novērst vairākus birokrātiskus un cita veida šķēršļus un atvieglotu šo projektu mierīgāku un efektīgāku īstenošanu. Turklāt ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstīgu un pietiekamu finansējumu šiem projektiem saskaņā ar pārredzamības un proporcionalitātes principiem, īpašu uzmanību pievēršot MVU. Mums jāveicina EGNOS un Galileo izmantošana civilajā aviācijā, tādējādi palīdzot izveidot Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programmu un atvieglojot tās īstenošanu. Ir būtiski Eiropas satelītu radionavigācijas programmu pielāgot multimodālajiem pakalpojumiem un piemērot to visā Eiropā, ne tikai konkrētās valstīs, jo efektīga minēto programmu īstenošana uzlabotu kravas pārvadājumu efektivitāti un palīdzētu risināt daudzus transporta drošības un vides jautājumus.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Ţicău kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka jaunās tehnoloģijas, piemēram, navigācijas satelītu sistēmas, kas kļūst aizvien plašāk izplatītas un dod aizvien lielāku labumu sabiedrībai, būtu jāpiemēro transporta nozarē. Mēs dzīvojam globālā sistēmā, un ES jāpielāgo sava politika dažādu nozaru vajadzībām un jāattīsta tāda globālā navigācijas satelītu sistēma, kas perfekti sadarbojas ar labi zināmo GPS sistēmu, tādā veidā nodrošinot tūlītēju informāciju bez kļūdu iespējamības. Ņemot vērā plaukstošo tirgu un novērtēto apgrozījumu vairāk nekā EUR 200 miljardu apmērā nākamajos 10 gados, navigācijas satelītiem vajadzīgs atbilstīgs finansējums, kas atbalsta to praktisko izstrādi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija 2010. gada 14. jūnijā publicēja savu rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, kurā bija iekļauti 24 konkrēti ieteikumi darbībai. Nozare kopumā ir pieredzējusi ārkārtīgi strauju izaugsmi kopš 2000. gada, kad ASV satelītu iekārtas sāka piedāvāt GPS pakalpojumus. Šā tirgus aptuvenais apjoms 2008. gadā bija EUR 124 miljardi un paredzams, ka līdz 2025. gadam tas sasniegs EUR 230 miljardus. Aptuveni 20 % veido intelektiskās transporta sistēmas (ITS) un 5 % — drošības lietojumi, to skaitā transporta drošības lietojumi. Šī projekta mērķis ir nodrošināt signālus, ko garantēti var izmantot civilām vajadzībām, un arī panākt, ka Eiropas ražotājiem visos līmeņos ir iespēja konkurēt šajā augošajā un stratēģiski svarīgajā tirgū. Eiropas pašreizējā tirgus daļa 25 % apmērā ir mazāka par cerēto. Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) ir savietojams ar GPS, taču tas piedāvās vēl vairāk iespēju, sākot ar 2013. gadu, kad sāks darboties Galileo sistēma. Pašlaik EGNOS ir desmit reižu precīzāks par GPS. Šos aspektus var nekavējoties piemērot transporta nozarē, un šāda piemērošana būtu ļoti svarīga, tajā skaitā attiecībā uz modernizētām autovadītāja atbalsta sistēmām, tāpēc es balsoju par.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Globālā navigācijas satelītu sistēmu nozare ir pieredzējusi ārkārtīgi strauju izaugsmi kopš 2000. gada, kad sistēmas tika pirmo reizi izmantotas ASV. Paredzams, ka līdz 2025. gadam šā tirgus apjoms pasaulē sasniegs EUR 230 miljardus, no kuriem 20 % veidos intelektiskās transporta sistēmas un 5 % — drošības lietojumi.

Komisija 2010. gada jūnijā publicēja rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS), un jo īpaši EGNOS sistēmas, lietojumiem, kurā ir iekļauti 24 konkrēti ieteikumi darbībai. Ja EGNOS sistēma tiks tālāk attīstīta, kā prioritāte jāizvirza rīcības plānā ieteiktie pasākumi, un noteikti jānodrošina atbilstīgi ieguldījumi un finansējums pētniecības un izstrādes darbībās. Patiešām, Eiropas finansējuma trūkums mazo un vidējo uzņēmumu dalībai pētniecības projektā septītās un astotās pamatprogrammas ietvaros mazinātu tā pievilcību uzņēmējiem. Lai atbalstītu turpmāku EGNOS sistēmas attīstību un nodrošinātu, ka tai netrūkst Eiropas finansējuma, es balsoju par šo priekšlikumu.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Komisijas rīcības plāns globālās navigācijas satelītu sistēmas lietojumiem rāda, ka tirgū ir milzīgs pieprasījums, kurš līdz 2025. gadam varētu sasniegt EUR 230 miljardus. Tomēr Eiropai neizdodas būt konkurētspējīgai globālā mērogā šajā jomā, un mūsu pašreizējā tirgus daļa 25 % apmērā ir mazāka par cerēto. Mums jānodrošina vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šī industrija sasniedz savas maksimālās iespējas. Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) ir desmit reižu precīzāks par GPS, un paredzams, ka jau tuvākajā nākotnē būs iespējams iegūt precizitāti līdz 45 centimetriem. Šai sistēmai ir skaidri lietojumi gaisa un jūras transportā, un tā izmantojama arī autotransportā. Tomēr mums jābūt piesardzīgiem, lai netiktu pārkāptas Eiropas iedzīvotāju tiesības, jo saistībā ar šādām tehnoloģijām rodas acīm redzamas personīgā privātuma problēmas. Kopumā es atzinīgi vērtēju ENGOS un GNSS, jo tās var dot nozīmīgu ieguldījumu drošības un vides mērķu sasniegšanā, un es uzskatu, ka būtiski ir atbilstīgi ieguldījumi attiecīgajā pētniecībā un izstrādē. Bet, lai gūtu labumus no šiem projektiem, jānovērš finansējuma nepietiekamība.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Saistībā ar rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, ko Komisija publicējusi 2010. gada 14. jūnijā ar mērķi paplašināt Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), būtu jāpieliek pūles navigācijas sistēmu pārklājuma paplašināšanai visā ES. Patiešām, šīs sistēmas paplašināšana var piedāvāt milzīgas priekšrocības ekonomikai un drošībai. Tomēr, lai to panāktu, vajadzīgi lieli ieguldījumi inovācijās un attīstībā. Pirmkārt, tas ir vienīgais veids, kā sistēma varētu pilnīgi izpildīt savu mērķi un, otrkārt, tas ļautu sasniegt brieduma līmeni, kas galu galā nodrošinātu finansiālu peļņu. Turklāt šī ir joma, kas pieredzējusi ievērojamu attīstību. Piemēram, novērtēts, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams noteikt ģeogrāfisko lokāciju ar precizitāti līdz 45 centimetriem. Šo iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs Eiropas Parlamenta Strasbūras plenārsēdes laikā balsojām par ziņojumu par globālās navigācijas satelītu sistēmas transporta lietojumiem. Komisija 2010. gadā publicēja rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem. Rīcības plānā izklāstīti nepieciešamie risinājumi navigācijas satelītu panākumu nodrošināšanai. Rīcības plāna vispārējais konteksts ir saistīts ar globālo navigācijas satelītu sistēmu attīstību kopumā un jo īpaši ar EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta) attīstību un ieviešanu.

EGNOS ir Galileo sistēmas priekštecis. ES ir uzsākusi EGNOS (un Galileo) projektu, lai nodrošinātu signālus, ko garantēti var izmantot civilām vajadzībām, un lai panāktu, ka Eiropas ražotājiem visos līmeņos ir iespēja konkurēt šajā augošajā un stratēģiski svarīgajā tirgū. Es piekrītu Ţicău kundzei, kas uzsver, ka ir nepieciešams izveidot papildu finansējumu Galileo programmai un tādēļ, iespējams, izveidot Galileo rezerves fondu ES budžetā, no kura segt visas papildu izmaksas, nodrošinot, lai netiktu kaitēts citām programmām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Komisija 2010. gada 14. jūnijā publicēja savu rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) lietojumiem, kurā bija iekļauti 24 konkrēti ieteikumi turpmākai darbībai. Rīcības plāna vispārējais konteksts ir saistīts ar globālās satelītnavigācijas sistēmu attīstību kopumā un jo īpaši ar Galileo sistēmas priekšteča EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta) attīstību un ieviešanu. Nozare kopumā ir pieredzējusi ārkārtīgi strauju izaugsmi kopš 2000. gada, kad ASV satelītu iekārtas sāka piedāvāt GPS pakalpojumus. Šā tirgus aptuvenais apjoms 2008. gadā bija EUR 124 miljardi un paredzams, ka līdz 2025. gadam tas sasniegs EUR 230 miljardus. Aptuveni 20 % veido intelektiskās transporta sistēmas (ITS) un 5 % — drošības lietojumi, to skaitā transporta drošības lietojumi.

ES ir uzsākusi EGNOS (un Galileo) projektu, lai nodrošinātu signālus, ko garantēti var izmantot civilām vajadzībām, un arī panāktu, ka Eiropas ražotājiem visos līmeņos ir iespēja konkurēt šajā augošajā un stratēģiski svarīgajā tirgū. Eiropas pašreizējā tirgus daļa 25 % apmērā ir mazāka par cerēto. EGNOS ir savietojams ar GPS, taču tas piedāvās vēl vairāk iespēju, sākot ar 2013. gadu, kad sāks darboties Galileo sistēma. EGNOS ir desmit reizes precīzāks nekā GPS.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Tāpat kā referente es atbalstu Komisijas rīcības plānu EGNOS un Galileo attīstībai, kas balstīts uz deviņiem horizontāliem pasākumiem, ko var nekavējoties piemērot transporta nozarē. EGNOS ieviešanai maksimālā apjomā visā Eiropā un tuvākajās kaimiņvalstīs aiz tās robežām būs milzīga labvēlīga ietekme uz Eiropas ekonomiku kopumā, kā arī uz drošības un vides mērķu sasniegšanu, un tā nodrošinās brīvāku autotransporta satiksmes plūsmu. Tomēr, ja vēlamies sasniegt šos mērķus, mums vajadzīgs atbilstīgs finansējums pētniecībai un izstrādei, kurš līdz šim trūcis. Faktiski ES ir vienīgais tirdzniecības bloks, kas nenodrošina tiešu finansējumu savai GNSS programmai.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Ziņojumā par globālās navigācijas satelītu sistēmas transporta lietojumiem uzsvērta Komisijas rīcības plāna 2010.–2013. gadam loma un nozīmība šajā jomā un tās ietekme uz transportu. Rīcības plāna deviņas darbības ir tieši un būtiski saistītas ar transporta jomu. Tās paredz navigācijas satelītu sistēmu lietojumu un attīstību visos transporta veidos. Protams, tam būs ļoti liela nozīme autotransportā un gaisa transportā. Noteikti ir vērts uzsvērt divus pasākumus — Eiropas vienotās gaisa telpas radīšanas atvieglošanu un lietojumu radīšanu intelektiskām transporta sistēmām.

Turklāt satelītu izmantošana dos iespēju attīstīt un izmantot daudz dažādus lietojumus. Es patiešām ceru, ka ziņojumā minēto sistēmu, lietojumu un risinājumu attīstīšana un izmantošana praksē noritēs kā plānots un jau nākamo pāris gadu laikā daudziem risinājumiem tiks atrasti lietojumi, kas atvieglos uzņēmumu un iedzīvotāju ikdienu un paaugstinās drošību jūrā, gaisā un uz ceļiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā runāts par Eiropas sistēmu attīstīšanu un ieviešanu, lai izmantotu Galileo un citas satelītu sistēmas un to lietojumus transporta jomā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) pašlaik ietekmē visus ES politikas virzienus, un to attīstībai un lietošanai būs katalītiska ietekme uz stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un uz stratēģiskas un konkurētspējīgas Eiropas nozares radīšanu. Ar transportu saistīti lietojumi veido 20 % no visiem GNSS lietojumiem apjoma ziņā, un 44 % — vērtības ziņā. Šī rūpniecības nozare ir augošs pasaules mēroga tirgus, kurā Eiropai vajadzētu uzņemties vadību un panākt savu neatkarību. GNSS lietojumi un pakalpojumi transporta jomā ietekmē gan transporta veidu drošību un efektivitāti, gan ekonomiskās un vides izmaksas. Es arī uzskatu par svarīgu piebilst, ka, lai attīstība būtu godīga, Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) programmai jāpārklāj visas dalībvalstis un jāveicina savstarpēja sadarbība un savietojamība ar trešām valstīm, lai šis tirgus kļūtu konkurētspējīgs un dinamisks. Beigās es gribētu uzsvērt referentes ideju par to, ka jaunajai daudzgadu finanšu shēmai vajadzētu nodrošināt atbilstīgu finansējuma līmeni GNSS pētniecībai un attīstībai, kā arī tās ieviešanai. Jārada mehānismi, kas palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) vieglāk piekļūt šim finansējumam un atvieglotu GNSS lietojumu attīstību un tirdzniecību.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Pēc tam, kad pagājušā gada jūnijā kļuva skaidrs, ka Eiropas daļa navigācijas satelītu tirgū neatbilst gaidītajam, Komisija izstrādāja rīcības plānu globālās navigācijas satelītu sistēmu (GNSS) lietojumiem. Komisija prātīgi izvēlējās mērķtiecīgu rīcības plānu, kura ieteikumi ne tikai aptver Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi, kas jau vairākkārt apstiprināta par Eiropas Savienības prioritāti, bet arī autotransporta jomu, kurā GNSS varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, lai mēs sasniegtu drošības un vides aizsardzības mērķus. Kopumā ņemot, rīcības plāns ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu Eiropas tirgus konkurētspēju šajā nozarē, kuras tirgus vērtība pasaules mērogā līdz 2025. gadam sasniegs EUR 230 miljardus.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es esmu pārliecināts, ka darbības, lai veicinātu EGNOS un Galileo izmantošanu civilajā aviācijā, ir būtiskas Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programmai. Diemžēl, kā savā dokumentā uzsvērusi arī referente, Galileo sistēmas ieviešana turpina radīt jaunas problēmas. Es piekrītu aicinājumam Komisijai nodrošināt ātru EGNOS sertifikāciju civilās aviācijas vajadzībām. Es bieži esmu uzsvēris, ka atbalstu Eiropas vienotās gaisa telpas un Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programmu.

Ātra un pilnīga Eiropas gaisa telpas izveide ir ļoti svarīgs stratēģisks pasākums virzienā uz patiesu Eiropas Savienības integrāciju un kopējā tirgus stiprināšanu. Bez Galileo mums nebūs SESAR, un bez SESAR mums neizdosies panākt Eiropas vienoto gaisa telpu II. Atcerēsimies, ka jo īpaši šajā jomā mums ir darīšana ar savstarpēji saistītu iekārtu sistēmu — vājums vienā tās posmā atstās postošu iespaidu uz pārējo.

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0079/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par apspriežamo ziņojumu, jo ir vajadzīga sistēma atsevišķo gaisa transporta nolīgumu novērtēšanai, kaut gan Parlamentam ir cieši jāuzrauga sarunas, nevis jātiek ignorētam, ļaujot lemt tikai par to, vai pieņemt vai noraidīt galīgo teksta variantu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautiska nolīguma noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad ietilpst šajā kategorijā. Tāpēc atbalstu sava kolēģa deputāta Brian Simpson ziņojumu par kritēriju kopuma ieviešanu, kas ļautu novērtēt šo nolīgumu saturu. Manuprāt, ir arī jāveicina līdzsvarota tirgus pieejamība un ieguldījumu iespējas, kā arī godīga konkurence, jo īpaši attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā nolīgumu noslēgšanai jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra, ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir noteikt dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāsniedz jā/nē atbilde attiecībā uz piekrišanu. Vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, nodrošinot piekļuvi tirgum un regulatīvu konverģenci un tādējādi veicinot godīgu konkurenci, tostarp attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem. Piekrītu referentam, ka Parlamentam ir jāseko līdzi sarunu procesam jau kopš paša sākuma un cieši jāiesaistās apspriežamo tēmu risināšanā, lai uzzinātu pašreizējo stāvokli sarunās par gaisa transporta nolīgumiem. Arī Komisijai ir jābūt informētai par kritērijiem, ko Parlaments izmantos nolīguma un tā elementu novērtēšanai.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautiska nolīguma noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad ietilpst šajā kategorijā. Jaunās Parlamenta pilnvaras, ko nosaka Lisabonas līgums, paredz arī jaunus pienākumus, lai nodrošinātu, ka Parlaments un tā atbildīgā komiteja ir pietiekami informēta par tādu nolīgumu sagatavošanu, attiecībā uz kuriem tai vēlāk būs jāsniedz piekrišana. Ņemot vērā šīs izmaiņas, es atzinīgi vērtēju atbilstošo jauno Parlamenta pienākumu ciešāk uzraudzīt sarunu procesu. Izmantošu šo iespēju un uzsvēršu: lai pēc sarunu pabeigšanas labāk varētu apsvērt, vai piešķirt piekrišanu vai nē, Parlamentam jāseko līdzi šim procesam jau no sākuma, nevis tad, kad sarunas jau ir pabeigtas.

Beidzot atkārtošu aicinājumu Komisijai nodrošināt Parlamentam nepārtrauktu informācijas plūsmu un iesniegt ziņojumus, kuros regulāri tiek analizētas pašreizējo nolīgumu stiprās un vājās puses. Manuprāt, tas patiešām ļautu Parlamentam daudz efektīvāk novērtēt turpmākos nolīgumus.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Šis Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par starptautisku gaisa transporta nolīgumu noslēgšanu ietver daudzus no svarīgākajiem principiem, ko atbalsta Lega Nord. Tie ietver prasību nodrošināt vienlīdzīgas tirgus pieejamības tiesības visu dalībvalstu aviosabiedrībām, novēršot slēptu, valstu politikas tiešā veidā finansētu dempinga praksi, ar ko tiek pārkāpti Kopienas noteikumi par valsts atbalsta piešķiršanu. Priekšlikumā ir arī paustas bažas par pilsoņu drošību, apzinoties, cik būtiski svarīga nozīme ir standarta sistēmas izveidošanai lidojumu drošuma jomā. Vēl viens princips, ko aizstāv Lega Nord un kas ir atbalstīts priekšlikumā, attiecas uz to pasākumu pārredzamību, ko īsteno Eiropas institūcijas un ES pilsoņi, kuru intereses ir tieši pārstāvētas Parlamentā. Lai to panāktu, priekšlikumā faktiski ir uzsvērta nepieciešamība Komisijai izpildīt savu pienākumu nepārtraukti informēt Parlamentu par progresu, kas panākts tās sarunās ar operatoriem ārpus ES teritorijas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ nolēmu balsot par šo priekšlikumu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka vispusīgi ES gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm sniegs tikai labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām daudzās jomās — drošības un vides standartu uzturēšanā un labvēlīgas saimnieciskās darbības vides veicināšanā. Šī ziņojuma mērķis ir vienkāršot un precizēt gaisa transporta nolīgumus un lēmumu pieņemšanu par šādiem nolīgumiem, kad Parlaments iepriekš informē Komisiju par kritērijiem, uz kuru pamata tiks pieņemti lēmumi par to, vai tas piekrīt vai nepiekrīt konkrēta nolīguma noslēgšanai ES vārdā. Ziņojumā Parlaments pievērš Komisijas un Padomes uzmanību arī tiem nolīgumiem, kuru noslēgšana sniegs labumu ES un tās pilsoņiem, bet kas ES tāda vai citāda iemesla dēļ vēl ir jānoslēdz ar tādām valstīm kā Krievija, Ķīna, Japāna un Indija.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautisku nolīgumu noslēgšanai. Tas nozīmē, ka patstāvīga ziņojuma izstrādāšana, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā, Transporta un tūrisma komitejai ir pašsaprotams solis. Vispusīgi nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt būtisku labumu, piedāvājot pasažieriem un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus gan attiecībā uz dažādību, gan izmaksām, vienlaikus sniedzot aviosabiedrībām jaunas iespējas un uzlabojot konkurētspēju.

Tiesiskā regulējuma konverģence patiešām var ievērojami veicināt godīgu konkurenci, jo īpaši attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem. Diemžēl Padomei vēl ir jāpilnvaro Komisija sākt sarunas par globālu gaisa transporta nolīguma noslēgšanu ar nozīmīgiem tirdzniecības partneriem, piemēram, ar Ķīnas Tautas Republiku un Indiju, neskatoties uz 2005. gadā izstrādāto priekšlikumu. Šī reģiona ekonomiskā izaugsme palielina šādu nolīgumu vērtību.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, jo aviācijas nozares sniegtais ieguldījums, kas kļūst aizvien svarīgāks, papildus rada daudzas priekšrocības Eiropas ekonomikai, lai gan — ir arī daži trūkumi. Manuprāt, institūcijai, kurai esmu piederīgs, proti, Parlamentam, ir jāpiešķir lielākas uzraudzības pilnvaras, lai tas pilnībā izprastu, kādi nolīgumi ir pelnījuši tā piekrišanu, un kādi nē. Gaidāmais balsojums būs sarunu iznākuma ciešas uzraudzības rezultāts, kam jāveicina starptautisko tiesību aktu ievērošana sociālo tiesību jomā, pilnīga sertificēšanas prakses un procedūru, drošības datu apmaiņas un kopīgas inspekcijas atzīšana. Tikai sniedzot savu piekrišanu tādiem vērienīgiem nolīgumiem, kuros tiek respektēti ES atbalstītie principi, varam sniegt noderīgu ieguldījumu tās darbībā un pilnveidē.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, regulatīvās konverģences iespēja, ko piedāvā daži starptautiskie gaisa transporta nolīgumi, tiks īstenota, radot godīgas konkurences apstākļus. Tas sniedz labumu ne tikai iesaistītajām valstīm, bet dod arī iespēju standartizēt un stiprināt sociālos un vides standartus. Ievērojami tiks uzlaboti arī pakalpojumi pasažieriem un kravas pārvadājumu operatoriem, kas nebūtu tik pamanāms, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, divpusējos nolīgumus.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Vispusīgu līgumu noslēgšana gaisa transporta jomā ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem ir īpaši nozīmīga tirgus pieejamības un regulatīvās konverģences ziņā, jo tie veicina godīgu konkurenci un vienlīdzīgus sociālos un vides standartus, un tamlīdzīgi. Tas sniedz labumu visām iesaistītajām pusēm — pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām. Horizontālo nolīgumu gadījumā ir arī svarīgi pielāgot pašreizējos divpusējos nolīgumus ES tiesībām, lai panāktu lielāku juridisku skaidrību, labāku pārredzamību un citus ieguvumus attiecībā uz vienkāršošanu, vienlaicīgi nodrošinot, ka visas Savienības aviosabiedrības varēs izmantot vienādas tiesības. Ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlamentam ir jāuzņemas ievērojamāka loma šajā jomā, jo šo starptautisko nolīgumu noslēgšanai ir nepieciešams tā apstiprinājums. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir noteikt dažus vispārīgus principus un konsekventu standartu kopumu. Tajā ir arī uzsvērta Parlamenta informēšanas nozīme, lai tas varētu uzraudzīt šo procesu jau no sākuma, jo tas sniegtu iespēju Parlamentam paust savas bažas un prioritātes.

  Rachida Dati (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo ziņojumu divu galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, ziņojumā ir ieteikts palielināt Eiropas Parlamenta lomu saskaņā ar tam Lisabonas līgumā piešķirtajām jaunajām pilnvarām attiecībā uz starptautisko nolīgumu noslēgšanu ar trešām valstīm. Tāpēc ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība pastiprināt dialogu ar Eiropas Komisiju dažādos sarunu posmos un spēkā esošo nolīgumu uzraudzības procesā. Otrkārt, ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība noslēgt drošuma nolīgumus ar valstīm, kurās ir ievērojama lidaparātu ražošanas rūpniecība; tā ir būtiski svarīga prasība, ņemot vērā pamatoto nepieciešamību nodrošināt aizvien lielāku aviācijas drošumu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir lielākas pilnvaras iejaukties starptautisku nolīgumu noslēgšanā starp Eiropas Savienību un trešām valstīm. Šodien pieņemtais Brian Simpson ziņojums ļaus precīzāk definēt Parlamenta lomu starptautiskās sarunās aviācijas jomā.

Atzinīgi vērtēju faktu, ka Parlaments īpaši cenšas panākt, lai Eiropas Savienības noslēgtajos līgumos tiktu ietverta savstarpēja aviācijas drošības un drošuma standartu atzīšana, kā arī labāki aizsargpasākumi pasažieru tiesību aizsardzībai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par starptautiskiem gaisa transporta nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu, jo tajā ir uzsvērts, cik svarīgi ir Parlamentu „nekavējoties un pilnībā informēt par visiem procedūras posmiem” sarunu procesā par nolīgumu noslēgšanu starp ES un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums Parlamentam piešķīra jaunas pilnvaras starptautisku nolīgumu apstiprināšanas jomā. To vidū īpaši svarīgi ir gaisa transporta nolīgumi, ņemot vērā dažādās ar to saistītās drošības un koordinācijas prasības. Nolīguma novērtēšanai ir vajadzīgi kritēriji, kas balstīti uz stingru kontroli un sarunu nosacījumu uzraudzību. Ceru, ka Komisija un Parlaments spēj aktīvi sadarboties, lai šādu līgumu kvalitāte un stingrība nepārtraukti tiktu uzlabota.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā Simpson kunga ziņojumā iztirzāti starptautiski gaisa satiksmes nolīgumi, kas noslēgti saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD). Kopš LESD stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Parlamenta pilnvaras ir nostiprinātas un tas ir uzņēmies koplemšanas pienākumus daudzās jomās, tostarp gaisa satiksmes pakalpojumu jomā. Ņemot to vērā, Transporta un tūrisma komiteja ir iesniegusi šo ziņojumu, kas ir ārkārtīgi pozitīvs un savlaicīgs, nosakot dažus vispārīgus principus, kam es pilnībā piekrītu. Līdz ar to Parlamentam ir iespējams uzraudzīt visu procesu no sākuma, izmantojot informāciju, ko tam sniedz Komisija, jo īpaši Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts, un rūpīgi novērtēt šos nolīgumus, par kuriem tam ir jābalso, neatkarīgi no tā, vai tie ir horizontālie, vispusīgie vai lidojumu drošuma nolīgumi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Lisabonas līgumu paredzētie starptautiskie gaisa satiksmes nolīgumi ir pārvalstiski nolīgumi, kas pārklājas ar pašreizējiem dalībvalstu īstenotajiem divpusējiem nolīgumiem. Esam atkārtoti uzsvēruši savu nostāju pret šī principa iekļaušanu turpmākos nolīgumos, par kuriem Parlaments ir sniedzis atzinumus, tostarp arī kritiku par šo nolīgumu vispusīgo raksturu, kuru mērķis bez izņēmuma ir šīs nozares liberalizācija un privatizācija. Referents, kurš ne velti pārstāv Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, norāda, ka „gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām”.

Tomēr īstenībā gan šajā, gan citās nozarēs, kas ir pieredzējušas lielāku liberalizāciju, piemēram, dzelzceļa transports, šie labumu solījumi ir izrādījušies nepatiesi. Ja kāds patiešām ir ieguvējs šajā gaisa transporta nozares monopolistiskās koncentrēšanās procesā, kas neizbēgami izriet no liberalizācijas un „brīvās konkurences”, tie nav ne pasažieri, ne strādnieki, ne arī daudzas no tā sauktajām „valsts aviosabiedrībām”, bet drīzāk gan lielākie Eiropas uzņēmumi, kas darbojas šajā nozarē. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tie ir starptautiski nolīgumi, kas ir saskaņojami un pārklājas ar pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem, ko īsteno dalībvalstis.

Referents norāda, ka „gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, nodrošinot piekļuvi tirgum”.

Tomēr patiesībā, ieviešot šos nolīgumus praksē ES līmenī, jau esam pārliecinājušies, ka šādi labumu apsolījumi gan strādniekiem, gan pasažieriem ir izrādījušies tikai tukša skaņa.

Lielākajā daļā gadījumu šo nolīgumu netiešais mērķis ir atvērt tirgu un atcelt ierobežojumus šajā nozarē, aizbildinoties ar brīvo konkurenci, vai ignorēt tajā pastāvošos izkropļojumus — labumus, ko no šāda stāvokļa var gūt visietekmīgākie uzņēmumi, un neatbilstošo vides risinājumu oglekļa emisiju samazināšanai un aviācijas nozares iekļaušanu emisiju tirdzniecības sistēmā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī tika palielināts to gadījumu skaits, kuros starptautisku nolīgumu parakstīšanai ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Gaisa transporta nolīgumi tagad ietilpst šajā kategorijā. Agrāk par šādiem nolīgumiem ar Parlamentu tikai apspriedās. Tomēr jaunās Lisabonas līgumā Parlamentam piešķirtās pilnvaras paredz arī jaunus pienākumus.

Manuprāt, Parlamentam jāspēj sekot līdzi sarunu attīstībai, pirms tas sastopas ar iespēju pieņemt vai noraidīt atsevišķu starptautisku nolīgumu galīgo redakciju. Turklāt galvenajos kritērijos gaisa transporta nolīgumu noslēgšanai ar trešām valstīm ir jāparedz iespēja ievērot līdzsvarotu pieeju tirgiem un ieguldījumu iespējas, kā arī godīga konkurence valsts subsīdiju un sociālo un vides standartu jomā.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Jaunās Lisabonas līgumā noteiktās pilnvaras nozīmē, ka arī mēs varam paust savu viedokli par jautājumiem aviācijas jomā gaisa transporta nolīgumos. Uzsvars ziņojumā ir likts uz brīvo konkurenci, un līdz ar to arī uz nepieciešamību uzraudzīt, cita starpā, valsts finansējumu, vienlaicīgi ņemot vērā vides jautājumus un nodrošinot augsta līmeņa tiesības pasažieriem. Mēs atbalstām šos pasākumus, un tādēļ balsoju par ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Piekrītu šim dokumentam, jo Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautiska nolīguma noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad ietilpst šajā kategorijā, jo tie ietilpst jomā, uz kuru attiecas parastā likumdošanas procedūra. Ņemot vērā šīs izmaiņas, Transporta un tūrisma komiteja nolēma sagatavot patstāvīgu ziņojumu, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāsniedz jā/nē atbilde attiecībā uz piekrišanu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas sēdē es balsoju par Simpson kunga ziņojumu par starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar Lisabonas līgumu. Patiešām, pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī Parlaments ieguva tiesības sniegt savu piekrišanu nolīgumiem jomās, uz kurām attiecas parastā likumdošanas procedūra. Tas ir liels solis uz priekšu, jo īpaši iespējamā ES demokrātijas deficīta apstākļos, ja ņemam vērā, ka iepriekš ar Parlamentu — Eiropas iedzīvotāju demokrātiski ievēlētu institūciju — par šādiem nolīgumiem apspriedās tikai tad, kad tie jau bija noslēgti. Tāpēc ceram, ka Komisija atbildēs uz mūsu aicinājumu uzturēt informācijas plūsmu un sniegt atbildīgajai komitejai vispusīgu informāciju par nodomu ierosināt sarunas, kuru mērķis ir noslēgt un grozīt starptautiskus nolīgumus, lai Parlaments kopumā varētu paust savu viedokli, būdams pilnībā informēts par attiecīgajiem faktiem.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Ar Lisabonas līgumu tiek ieviestas jaunas parlamentārās kompetences jomas, piešķirot Eiropas Parlamentam lielākas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kā arī atbildību par netraucētas saimnieciskās darbības plūsmas nodrošināšanu, sniedzot informāciju un garantējot pilsoņu drošumu. Regulatīvā konverģence starp attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām, savstarpēja drošuma un drošības standartu atzīšana un visaugstākā iespējamā līmeņa starptautisko gaisa transporta nolīgumu nodrošināšana sniedz labumu pasažieriem un kravas pārvadājumu operatoriem, kā arī aviosabiedrībām loģistikas un ekonomikas jomā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, kurā tiek uzskatīts, ka vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt ievērojamu labumu pasažieriem, kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, nodrošinot piekļuvi tirgum un regulatīvu konverģenci un tā veicinot godīgu konkurenci, tostarp attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem ar nosacījumu, ka tiek ievēroti noteikti standarti un nosacījumi.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Lisabonas līgumu gaisa transporta nolīgumiem nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana, jo tie attiecas uz nozari, attiecībā uz kuru tiek piemērota parastā likumdošanas procedūra. Piekrītam Transporta un tūrisma komitejas priekšlikumam noteikt dažus vispārīgus principus, pēc kuriem varētu novērtēt gaisa transporta nolīgumu saturu. Turklāt komitejai sarunu laikā ir jābūt labi informētai, lai tā varētu paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāsniedz jā/nē atbilde attiecībā uz piekrišanu. Tāpēc Parlamentam ir jāseko līdzi šim procesam jau no sākuma. Vispusīgi nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt būtisku labumu, piedāvājot pasažieriem un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus gan attiecībā uz dažādību, gan izmaksām, vienlaikus sniedzot aviosabiedrībām jaunas peļņas gūšanas iespējas. Regulatīvā konverģence var sniegt ievērojamu ieguldījumu godīgas konkurences veicināšanā. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka ir svarīgi sākt sarunas ar nozīmīgiem tirdzniecības partneriem no Ķīnas Tautas Republikas un Indijas, jo ekonomiskās izaugsmes rezultātā visā šajā reģionā šādi nolīgumi kļūst vēl nozīmīgāki no pasaules tirdzniecības attīstības viedokļa.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma pieņemšana palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautiska nolīguma noslēgšanai. Gaisa transporta pakalpojumi tagad ir šajā kategorijā, jo tie ietilpst jomā, attiecībā uz kuru ir piemērojama parastā likumdošanas procedūra. Tādēļ Transporta un tūrisma komiteja nolēma sagatavot patstāvīgu ziņojumu, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāpieņem galīgais lēmums un kad tā var tikai to pieņemt vai noraidīt. Lisabonas līgumā paredzētās jaunās Parlamenta pilnvaras nosaka arī jaunus pienākumus nodrošināt, lai Parlaments un tā atbildīgā komiteja būtu labi informēti par tādu nolīgumu sagatavošanu, par kuriem tiem vēlāk lūgs sniegt piekrišanu. Tas nozīmē attiecīgu atbildību ciešāk uzraudzīt sarunu gaitu. Šie pieņēmumi ir attiecīgi jāņem vērā turpmākajās sarunās par starptautiskiem nolīgumiem.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ziņojumā ir apskatīta sistēma atsevišķu gaisa transporta nolīgumu novērtēšanai, ņemot vērā izmaiņas saskaņā ar Lisabonas līgumu, un šī sistēma tiks izmantota visās turpmākajās sarunās, noslēgtajos līgumos un Parlamenta apstiprinājumos (sniedzot piekrišanu). Galvenie kritēriji gaisa transporta nolīgumiem ar trešām valstīm ietver līdzsvarotu piekļuvi tirgum un ieguldījumu iespējām, kā arī godīgu konkurenci attiecībā uz valsts subsīdijām un sociālajiem un vides standartiem. Es balsoju „par”.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Vispusīgi gaisa transporta nolīgumi ar kaimiņvalstīm vai nozīmīgiem globāliem partneriem var sniegt labumu ne tikai kravas pārvadājumu operatoriem un aviosabiedrībām, bet arī pasažieriem. Tomēr svarīgākais, ka šādi nolīgumi grantē vienādas tiesības visām Savienības aviosabiedrībām. Turklāt tiks piemēroti augsti lidojumu drošuma standarti, un tie ir būtiski svarīgi pasažieriem, apkalpei un visai aviācijas nozarei kopumā. Ņemot vērā minēto nolīgumu sniegtos labumus, manuprāt, ir atbilstoši noteikt vispārīgus principus, kas tiks izmantoti gaisa transporta līgumu novērtēšanā. Ir svarīgi ikvienā nolīgumā atvieglot vai samazināt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi tirgum vai ieguldījumu iespējām, uzturēt un uzlabot sociālos un vides standartus, nodrošināt pietiekamus aizsargmehānismus datu aizsardzībai un privātumam, iekļaut drošuma un drošības standartu savstarpēju atzīšanu un nodrošināt pasažieru tiesības augstā līmenī. Jāpievērš uzmanība tam, ka Komisijai ir nekavējoties jārīkojas, lai atrisinātu jautājumu par Sibīrijas pārlidojumiem, un jāsāk sarunas par starptautiskiem gaisa transporta nolīgumiem ar Japānu un Krieviju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums, kas ir spēkā kopš 2009. gada 1. decembra, palielināja to gadījumu skaitu, kad ir nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautisku nolīgumu noslēgšanai. Gaisa transporta pakalpojumi tagad ir šajā kategorijā, jo tie ietilpst jomā, attiecībā uz kuru ir piemērojama parastā likumdošanas procedūra. Iepriekš par šiem nolīgumiem ar Parlamentu bija tikai jāapspriežas. Ņemot vērā šīs izmaiņas, Transporta un tūrisma komiteja nolēma sagatavot patstāvīgu ziņojumu, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāpieņem galīgais lēmums un kad tā var tikai to pieņemt vai noraidīt. Lisabonas līgumā paredzētās jaunās Parlamenta pilnvaras nosaka arī jaunus pienākumus nodrošināt, lai Parlaments un tā atbildīgā komiteja būtu labi informēti par tādu nolīgumu sagatavošanu, par kuriem tiem vēlāk lūgs sniegt piekrišanu. Tas nozīmē attiecīgu atbildību ciešāk uzraudzīt sarunu gaitu. Iespējas, kas norādītas šajā ziņojumā, par kurām es balsoju, var uzskatīt par tādu elementu uzskaitījumu, ko var pieņemt atbilstoši katra nolīguma apstākļiem.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Parlaments ir nostiprinājis savu lomu starptautisko gaisa transporta nolīgumu noslēgšanā. Transporta un tūrisma komiteja nolēma sagatavot patstāvīgu ziņojumu, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāsniedz jā/nē atbilde attiecībā uz piekrišanu.

Šos nolīgumus var iedalīt trīs kategorijās — horizontālie nolīgumi, ko pielāgo pašreizējiem divpusējiem nolīgumiem, vispusīgie nolīgumi, kuru mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci, un, beidzot, drošuma nolīgumi, kas ir paredzēti, lai nodrošinātu augstu civilās aviācijas drošuma līmeni. Turklāt ziņojumā ir piedāvāts kritēriju kopums šo nolīgumu satura novērtēšanai, ietverot līdzsvarotu piekļuvi tirgum un ieguldījumu iespējām un godīgu konkurenci attiecībā uz valsts, vides un sociālajām subsīdijām. Es balsoju „par”, lai uzturētu nepārtrauktu informācijas plūsmu un lai labāk varētu analizēt šo nolīgumu stiprās un vājās puses.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Lisabonas līgums paplašināja Parlamenta pilnvaru loku attiecībā uz starptautisku nolīgumu noslēgšanu, tad, nosakot jauno Parlamenta statusu, ir jāpiedāvā jaunas tiesiskā regulējuma formas tā darbībai. Šis ziņojums ir jāskata šādā kontekstā. Tā kā Parlaments arī ir ieguvis pilnvaras saistībā ar gaisa transporta nolīgumiem, ir svarīgi nodrošināt, lai tam būtu pieejama informācija visā procesa gaitā. Protams, ka nevar Parlamentu vienkārši iesaistīt procesa beigās, prasot no tā tikai sniegt vai nesniegt piekrišanu galīgajam risinājumam, nenodrošinot to ar attiecīgo informāciju, lai pieņemtu pārdomātu lēmumu. Pamatojoties uz nepieciešamību iesaistīt Parlamentu visā procesa gaitā, ir arī jāpievērš uzmanība — kaut vai tikai vispārīgi — tādiem aspektiem kā informācijas sniegšanas noteikumi vai posmi, kad tai jābūt pieejamai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to gadījumu skaitu, kad nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautiska nolīguma noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad ir šajā kategorijā, jo tie ietilpst jomā, attiecībā uz kuru ir piemērojama parastā likumdošanas procedūra. Agrāk ar Parlamentu par šādiem nolīgumiem tikai apspriedās. Ņemot vērā šīs izmaiņas, Transporta un tūrisma komiteja nolēma sagatavot patstāvīgu ziņojumu, nosakot dažus vispārīgus principus gaisa transporta nolīgumu novērtēšanas jomā gan attiecībā uz saturu, gan procedūrām, ko komiteja varētu izmantot, lai nodrošinātu attiecīgu informācijas saņemšanu sarunu laikā un iespēju paust savu viedokli pienācīgu laiku pirms tam, kad jāsniedz jā/nē atbilde attiecībā uz piekrišanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojumā ir noteikti daži vispārīgi principi attiecībā uz labu komunikāciju starp Parlamentu un Komisiju gadījumos, kad tiek pieņemti starptautiski gaisa transporta nolīgumi, un attiecībā uz vispārpieņemtu metožu izstrādi šo nolīgumu novērtēšanai. Pateicoties Lisabonas līgumam, Parlaments ir ieguvis papildu pilnvaras un atbilstošos pienākumus un tam tagad ir ciešāk jāuzrauga sarunu process un gaisa transporta nolīgumu noslēgšana. Ņemot vērā šādu nolīgumu lielo nozīmi, jo īpaši attiecībā uz labāku pakalpojumu garantēšanu pasažieriem un jaunām iespējām operatoriem, atbalstāms ir priekšlikums Parlamentam jau sākumā informēt Komisiju par tā bažām un novērtēšanas kritērijiem, negaidot, kad sarunas ir pabeigtas.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Lisabonas līgums piešķīra Parlamentam lielākas tiesības, piemēram, starptautisku nolīgumu noslēgšanai ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Transporta un tūrisma komitejai bieži ir jāvērtē un jāizskata dažādi nolīgumi aviācijas jomā. Manuprāt, šis ziņojums ievērojami palīdzēs un vienkāršos Transporta un tūrisma komitejas darbu, jo tajā ir uzsvērti galvenie principi, pēc kuriem ir jāvērtē gaisa transporta nolīgumi gan satura, gan veicamo pasākumu ziņā.

Turklāt šis ziņojums ļaus noskaidrot dažādos gaisa transporta nolīgumus un tos apstrādāt visvienkāršākajā iespējamā veidā, un tajā ir noteikts, kādiem kritērijiem mums ir jāpievērš uzmanība un kādi aspekti ir jāuzrauga. Turklāt šis ziņojums būs noderīgs, piemērojot procedūru, kas jāizpilda, noslēdzot šos gaisa transporta nolīgumus, un nosakot tā posmus, jo tos izskata dažādas institūcijas. Manuprāt, šis ziņojums ir nepieciešams, un tādēļ es atbalstīju tā pieņemšanu.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. – Šis ziņojums sniedz sistēmu, kas ir jāizveido, lai Parlaments varētu uzņemties saistības, kas tam ir noteiktas saskaņā ar Lisabonas līgumu attiecībā uz starptautiskiem gaisa transporta nolīgumiem. Transporta un tūrisma komiteja vēlējās nodrošināt, lai, risinot jautājumus par atsevišķiem nolīgumiem ar katru suverēno valsti, Parlaments izmantotu vienādas procedūras un pamatnostādnes, uz kurām savā darbā balstītos referenti, lai nodrošinātu mums konsekventu pieeju un sniegtu iespēju apsvērt svarīgus aspektus, tostarp galvenos drošuma un sociālos nosacījumus. Es balsošu par ziņojumu un ceru, ka Parlaments atbalstīs manu ziņojumu, lai ierosinātā sistēma varētu tikt ieviesta praksē.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir institucionalizējusi jaunas jomas, kurās starptautisku nolīgumu noslēgšanai ir nepieciešama Parlamenta piekrišana. Nolīgumi par gaisa transporta nolīgumiem ietilpst šajā kategorijā, jo tiem ir piemērojama parastā likumdošanas procedūra. Tas paredz regulāri informēt Parlamentu, lai nodrošinātu saskaņotu visa sarunu procesa novērtēšanu un vienlaicīgi arī iespēju Parlamentam paust savu viedokli un prioritātes.

Šis ziņojums ietver pamatnostādnes par gaisa transporta nolīgumu analizēšanu attiecībā uz saturu un pieņemamajām procedūrām. Tiek piedāvātas trīs nolīgumu kategorijas, kuru mērķi ir atšķirīgi, proti, horizontāli nolīgumi, vispusīgi nolīgumi un drošuma nolīgumi.

Balsoju par šo nolīgumu, jo uzskatu, ka ir būtiski svarīgi, lai Eiropas Komisijas pieņemtā un šajā ziņojumā uzsvērtā nostāja paustu to, ka Parlamentam ir regulāri jāuzrauga viss process, kopīgojot informāciju, un ka Komisijai vismaz reizi trīs gados ir jāiesniedz ziņojums, kurā tiek analizētas pašreizējo nolīgumu stiprās un vājās puses. Nolīgumi ir jāpieņem efektīvas iestāžu savstarpējās vienošanās ceļā, kas ļauj Eiropas institūcijām aktīvi tajos piedalīties.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Simpson kunga ziņojumu par starptautiskajiem gaisa transporta nolīgumiem, ko noslēdz saskaņā ar Lisabonas līgumu, ņemot vērā, ka Parlamentam tagad ir jāuzņemas lielāka daļa atbildības attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem. Turklāt nolīgumi gaisa transporta jomā ar trešām valstīm palīdz attīstīt starptautisko gaisa transportu un aizsargāt tiesību ievērošanas drošību.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Saistībā ar jaunajām Parlamentam piešķirtajām pilnvarām turpmāk šim Parlamentam novērtēšanai un apstiprināšanai daudz biežāk tiks iesniegti starptautiski gaisa transporta nolīgumi. Tāpēc referents ierosina izstrādāt dažus vispārīgus principus, lai šādu novērtēšanu varētu veikt vieglāk un arī labāk. Lai gan viņš atzīst šādu nolīgumu lietderību pēc būtības, referents neizslēdz diferencētu pieeju un dažos gadījumos aicina uz konstruktīvu dialogu starp Komisiju un Parlamentu.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es atzinīgi vērtēju šodienas balsojuma rezultātus, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka biju referents dokumentam par gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kas bija īpaši svarīgs dokuments. Kopumā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu aviācijas tirgus veido aptuveni 60 % no gaisa satiksmes visā pasaulē. Turpmākā tirgus atvēršana ES un ASV aviācijas uzņēmumus nediskriminējošā veidā dos iespēju piedāvāt pasažieriem labākus pakalpojumus, sniegs ievērojamu labumu pārvadātājiem gaisa transporta jomā un radīs darba vietas. Diemžēl Eiropas Parlaments nebija iesaistīts sarunās par ES un ASV nolīgumu, un līdz ar to tam nebija iespēju ietekmēt dokumenta saturu. Šāds stāvoklis ir nepieņemams. Tāpēc piekrītu galvenajai tēzei šodien pieņemtajā Simpson kunga ziņojumā par starptautiskajiem gaisa nolīgumiem. Eiropas Parlaments bija jāiesaista sarunās jau no paša sākuma, vai arī to vismaz vajadzēja informēt par sarunu progresu.

Ieteikums otrajam lasījumam: Saïd El Khadraoui (A7-0171/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Atbalstu šo ziņojumu, ņemot vērā jaunos elementus, ko ir ieviesusi Padome, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu asignēšanu, lielāku pārredzamību un stimuliem autoparka atjaunošanai, transportlīdzekļu jaudu un efektīvāku infrastruktūras diferencēšanu. Eurovignette III ļaus dalībvalstīm, ja tās vēlēsies, iekasēt no ceļu lietotājiem ārējās, proti, gaisa piesārņojuma un trokšņu izmaksas, lai autotransporta jomā ieviestu principu „piesārņotājs maksā”. Gaidot Baltās grāmatas izdošanu, pašlaik paredzētie tiesību akti pieprasa, lai dalībvalstis un Komisija veiktu nākamos pasākumus ilgtspējīgākas un savietojamākas transporta sistēmas ieviešanai ar saskaņotu lietošanas maksas sistēmu, vēl vairāk internalizējot ārējās izmaksas.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Direktīvas projekts par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (Eurovignette direktīva) tagad paredz iespēju dalībvalstīm īstenot maksas iekasēšanu par gaisa un trokšņu piesārņojumu autotransporta jomā. Šis pasākums, ar kuru tiek piemērots princips „piesārņotājs maksā”, veicina progresīvu smago kravas automobiļu parka atjaunošanu, kas brauc pa mūsu ceļiem. Tas var būt arī jauns finansēšanas avots tīrāku transporta veidu atbalstam, piemēram, dzelzceļam un ūdenstransportam. Tādēļ es balsoju par Saïd El Khadraoui ziņojumu. Tomēr aicinu dalībvalstis ievērot piesardzību, īstenojot Eurovignette direktīvu — šis process nedrīkst apdraudēt komerciālo un finansiālo pārvadājumu uzņēmumu stabilitāti vai to uzņēmumu stabilitāti, kuri izmanto pārvadājumu pakalpojumus.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Lielākā daļa Īrijas preču, kas tiek pārdotas Eiropas Savienības tirgū, tiek pārvadātas, izmantojot autoceļu tīklu, un tāpēc es balsoju pret šajā ziņojumā ieteiktajiem pasākumiem, jo tie radītu papildu izmaksas Īrijas pārvadātājiem, eksportētājiem un ražotājiem. Eurovignette direktīva jau paredz lietošanas maksu, tomēr dalībvalstīm šī maksa obligāti nav jāievieš. Eurovignette pašlaik tiek īstenota attiecībā uz 15 000 km Eiropas autoceļu, tostarp uz pusi Eiropas Savienības maksas autoceļu. Lai gan es atbalstu gaisa piesārņojuma un trokšņu novēršanu un iedzīvotāju iedrošināšanu izmantot tīrākus automobiļus gadījumā, ja šī direktīva tiek paplašināta un tiek ieviesta maksa par troksni un gaisa piesārņojumu, tomēr Īrijas pārvadātāji, kuri nogādā Īrijas eksporta preces uz Eiropu, tā rezultātā ievērojami ciestu.

Daudzas Īrijas preces tiek eksportētas starptautiski, un papildu izmaksas, kas ir ierosinātas šajā ziņojumā, varētu radīt lielu kaitējumu Īrijas eksporta un transporta uzņēmumiem, un tās var būt liktenīgs trieciens tiem mazajiem uzņēmumiem, kuri pašlaik strādā tikai ar nelielu peļņas rezervi.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo kopējo nostāju jautājumā par Eurovignette direktīvu, ko Padome un Parlaments iesniedza otrajā lasījumā. Direktīvas galvenie mērķi ir ļaut dalībvalstīm iekasēt no ceļu lietotājiem dažas ārējās izmaksas jeb, citiem vārdiem sakot, piemērot principu „piesārņotājs maksā” un arī dot dalībvalstīm papildu iespēju palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti. Atzinīgi vērtēju mērķi samazināt piesārņojumu un autotransporta nozarē ieviest principu „piesārņotājs maksā”. Atbalstīju arī priekšlikumu ieņēmumus no Eurovignette maksas iekasēšanas asignēt ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā un videi draudzīgāka transporta ieviešanā. Ilgtspējīga transporta veicināšana ir galvenais kopējās transporta politikas elements. Lai to īstenotu, ir jāsamazina transporta nozares loma klimata pārmaiņu veicināšanā un transporta negatīvā ietekme, jo īpaši sastrēgumi, kas traucē mobilitātei, un gaisa piesārņojums un trokšņi, kas kaitē veselībai un videi.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan es atzinīgi vērtēju panākto vienošanos par Eurovignette direktīvu, tik un tā neesmu ar to apmierināts. Pieņemot starp Parlamentu un Padomi panākto kompromisu, esam izbeiguši daudzu gadu garumā risinātās sarunas. Tas noteikti ir solis pareizajā virzienā, tomēr tā ir minimāla vienošanās, kam trūkst stingrības! Patiesībā dalībvalstīm tiks dota tikai iespēja, bet tām nebūs pienākuma iekasēt no smagajiem kravas automobiļiem to radītās ārējās izmaksas. Tas, ka šāda ideja tagad ir piedāvāta, tomēr ir fakts, un tas ir īstais pozitīvais aspekts, kas ļauj man balsot par šo kompromisu. Ieviešot principu „piesārņotājs maksā” attiecībā uz smagajiem kravas automobiļiem, šī direktīva paver ceļu uz transporta līdzekļu radīto ārējo izmaksu internalizāciju. Aktuāls ir arī ieņēmumu un ieguldījumu pārredzamības princips, kurš, cerams, kļūs par precedentu, novērtējot valsts politiku, — dalībvalstīm tik tiešām būs jāsniedz regulāri ziņojumi Komisijai. Tomēr zemais ieņēmumu piešķiršanas slieksnis Eiropas transporta tīkliem (TEN) (15 %) ir pārāk niecīgs. Turklāt mums būs jānodrošina, ka tiek ievērota dalībvalstu paustā apņemšanās ieguldīt ieņēmumus ilgtspējīgos projektos.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums, par kuru šodien debatējam, ir īpaši svarīgs, jo tas paredz grozīt Direktīvu 1999/62/EK par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Manuprāt, šī jaunas direktīvas priekšlikuma iesniegšana, kas ir starp Ungārijas prezidentūru, Komisiju un Parlamentu panāktā kompromisa rezultāts, Itālijas ekonomikai ir ārkārtīgi kaitējošs, jo Itālija transportē apmēram vienu trešdaļu — jeb aptuveni EUR 200 miljardus gadā — no tirdzniecības precēm, kas tiek pārvadātas pa Eiropas ceļiem.

Pēc direktīvas ieviešanas Eiropas tranzīta valstīs, Itālijā ievestās un no tās izvestās preces tiks vēl vairāk pakļautas slogam, ko rada papildu izmaksas. Piekrītu Itālijas valdības ārkārtīgi kritiskajam viedoklim — tā uzskata, ka tik lielu ekonomisko grūtību periodā, kādu piedzīvojam pašlaik, politiskais lēmums iedragāt ekonomikas nozari, uz kuru balstās mūsu tirgus, ir diezgan neprātīgs. Manuprāt, nelielais progress, kas tika panākts, pieņemot šo kompromisu, nopietni neietekmē tekstu, kas lielā mērā kaitē gan Itālijas sistēmai, gan pārvadājumu nozarei. Turklāt vēl nav zināms, cik efektīvs ir šāds pasākums — autotransporta satiksmes apjoms un ar to saistītās piesārņojuma izmaksas turpinās palielināties līdz brīdim, kad būs izveidots diferencētā transporta infrastruktūras tīkls.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Balsoju pret šo grozījumu, jo Komisijai nedrīkst ļaut radīt ieņēmumu ģenerēšanas iespējas, pat iekasējot netiešo maksu, jo īpaši bez vienprātīgas Padomes piekrišanas. Apvienotajā Karalistē pašreiz nav ieviesta Eurovignette sistēma. Tomēr Vestminsteras valdība līdz 2015. gadam plāno izstrādāt maksas iekasēšanu no smagajiem kravas transportlīdzekļiem saskaņā ar Eiropas tiesībām. Tomēr Komisija ir saglabājusi tiesības noteikt obligātu maksu par oglekļa dioksīda emisijām līdz 2013. gadam. Nekādā ziņā nevēlos, lai Apvienotās Karalistes pilsoņiem būtu jāmaksā jebkāds ES nodoklis.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Nodevas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem ir pasākums, ar kuru nelabvēlīgā stāvoklī tiks nostādītas nomaļās Eiropas Savienības valstis, piemēram, Grieķija, Itālija, Spānija un Portugāle. Šīs galvenokārt ir tās valstis, kuras finanšu krīze skāra vissmagāk, radot budžeta un ekonomikas krīzi. Ņemot to vērā, balsoju pret iesniegto ziņojumu, jo uzskatu, ka nevienmērīga šādas maksas piemērošana ir netaisnīga, ņemot vērā to, ka nomaļās valstis rada lielāko ieņēmumu daļu par labu Centrāleiropas valstīm.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju pret El Khadraoui kunga ziņojumu par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, jo šis priekšlikums ļauj ieviest tarifu barjeras, līdz ar to palielināsies kravas pārvadājumu operatoru izmaksas nomaļākajās dalībvalstīs. Direktīva arī ļaus dalībvalstīm piedāvāt kompensāciju apmaiņā pret šo maksu, radot izkropļotu konkurenci starp operatoriem no dažādām ES dalībvalstīm.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Parlaments ir tikko piekritis virzīt uz priekšu jaunus noteikumus attiecībā uz maksu par autotransportu, līdz ar to paverot iespēju piemērotākas transporta politikas attīstības un finansējuma nodrošināšanai tādu vides prasību īstenošanai, kas saistītas ar piesārņojumu un trokšņiem. Lai gan autotransporta pārvadājumu uzņēmumiem tagad būs jāmaksā par smago kravas automobiļu radīto gaisa piesārņojumu un trokšņiem, dalībvalstīm, savukārt, būs obligāti jāiegulda no šīs maksas iekasētie ieņēmumi Eiropas transporta tīklos un jo īpaši efektīvākās un mazāk piesārņojošās transporta sistēmās. Šīs maksas noteikšana ir solis uz priekšu, bet ar to vien nepietiek. Ir pienācis laiks, lai dalībvalstis apņemtos īstenot patiesu kravas pārvadājumu politiku un līdz ar to panāktu saskaņotu visas dzelzceļa un autotransporta infrastruktūras izmantošanu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments šodien ar lielu balsu vairākumu apstiprināja pārstrādāto Eurovignette direktīvu. Tā paredz, ka smagajiem kravas transportlīdzekļiem tiek noteikta maksa par gaisa piesārņojumu un trokšņiem. Šodien apstiprinātā vienošanās faktiski pilnvaro dalībvalstis iekasēt no autotransporta pārvadājumu uzņēmumiem maksu par gaisa piesārņojumu un trokšņiem papildus autoceļu infrastruktūras lietošanas maksai.

Lai gan šis grozījums ir svarīgs, tas ir tikai mazs solis pareizajā virzienā, jo šie noteikumi nav saistoši. Tāpēc ceru sagaidīt jaunus priekšlikumus, kuros būtu paredzēts, ka šie jaunie pasākumi ir obligāti, ka tajos ir iekļautas izmaksas par visu videi radīto kaitējumu un ka tajos princips „piesārņotājs maksā” ir attiecināts uz visiem transporta veidiem.

Šajā tekstā arī tiek prasīts faktiski izmantot ieņēmumus no šīs maksas iekasēšanas. Šajā ziņā Parlaments ir noteicis obligātu pienākumu dalībvalstīm ieguldīt daļu no ieņēmumiem, kas iegūti, iekasējot šo maksu, satiksmes plūsmas un mobilitātes infrastruktūras uzlabošanā. Jārada arī iespēja piešķirt ieņēmumus no šīs maksas tādiem projektiem, kuru rezultātā tiek samazināts gaisa piesārņojums vai pat trokšņu līmenis.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju pret šo ziņojumu par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, jo uzskatu, ka nodevu ieviešana par infrastruktūras izmantošanu var negatīvi ietekmēt Eiropas ekonomiku, jo īpaši nomaļajās valstīs. Ņemot vērā, ka autotransporta nozarē jau ir noteikti vairāki nodokļi un nodevas, jo īpaši akcīzes nodoklis degvielai, un, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas klimatu, manuprāt, nozares izmaksu internalizācija ir jāanalizē tā, lai šie pasākumi radītu lielāku vienprātību starp dažādām iesaistītajām pusēm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pārstrādātajā Eurovignette direktīvā tiek prasīts piemērot principu „piesārņotājs maksā” smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas pārvietojas pa Eiropas autoceļiem, ļaujot dalībvalstīm ieļaut trokšņu un gaisa piesārņojuma izmaksas valsts iekasētajā maksā. Šī papildu maksa var sasniegt no trīs līdz četriem euro centiem uz katru transportlīdzekli par kilometru. Laikā, kad Eiropas ekonomika ir vāja un konkurētspēja ir vēl svarīgāka nekā jebkad, šī principa piemērošanas dēļ kravas pārvadājumu transports var kļūt vēl dārgāks, jo īpaši nomaļajās valstīs, kurās transportēšanas izmaksas tiek pieskaitītas preču cenai. Šīs valstis ne tikai ir spiestas absorbēt degvielas izmaksas, bet tagad tām tāpat būs jārīkojas arī ar papildu izdevumiem no šīs maksas iekasēšanas. Neskatoties uz vides jautājumu lielo nozīmi, man šķiet, ka šobrīd nav piemērots brīdis, lai noslogotu Eiropas uzņēmumus, nosakot vēl vienu nodevu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Nodevas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem ir pasākums, ar kuru nelabvēlīgā stāvoklī tiks nostādītas nomaļās Eiropas Savienības valstis, vienlaicīgi nodrošinot papildu ieņēmumus Centrāleiropas valstīm. Teksts, kas tika radīts trialoga rezultātā, Portugāli neietekmē tik negatīvi, kā Transporta un tūrisma komitejas priekšlikums, jo diferenciācija tajā ir samazināta līdz 175 % un sastrēgumstundu skaits maksas iekasēšanai — līdz piecām stundām, pagarinot atbrīvojumu mazāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem par vēl vienu gadu, tātad — uz četriem gadiem. Tomēr šāda nodeva tik tiešām tiks iekasēta un radīs pašreizējo izmaksu palielināšanos. Eiropas direktīvas noteikumi ļaus dalībvalstīm noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem apmērā, kas vienāds ar satiksmes radītā gaisa piesārņojuma un trokšņu izmaksām, papildus maksai par infrastruktūras lietošanu uz maksas ceļiem. Šī papildu maksa sasniegs vidēji trīs vai četrus euro centus katram transportlīdzeklim par kilometru. Mazāk piesārņojošie transportlīdzekļi arī turpmāk būs atbrīvoti. Es balsoju pret šajā ziņojumā ietverto priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas radīs kaitējumu nomaļajām dalībvalstīm.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ārkārtīgi lielā atkarība no autotransporta ir reāla problēma; Portugālē atkarība no šī transporta veida ir pat lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šāds stāvoklis ir jāmaina gan vides vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ, jo ar to ir saistīts augsts piesārņojuma līmenis, gan enerģētikas iemeslu dēļ, jo izsīkst naftas rezerves un šī prece kļūst arvien grūtāk pieejama. Tāpēc ir būtiski veicināt kravas pārvadājumu transporta veidu diversificēšanu, jo īpaši, stingri apņemoties izmantot dzelzceļu. Diemžēl šīs investīcijas ne tikai nav ieguldītas, bet dažās valstīs, tostarp Portugālē, esam pat novērojuši ieguldījumu pārdošanu šinī transporta veidā. Šai ieguldījumu pārdošanai ir tendence palielināties pēc liberalizācijas un privatizācijas procesiem. Daži no šiem jautājumiem ir risināti šajā ziņojumā, tomēr tas aprobežojas tikai ar nodevas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas tiks pieskaitīta pašreizējām nodevām, no kurām dažas nesen Portugālē tika paaugstinātas. Jaunās nodevas lietderība norādīto mērķu sasniegšanā ir apšaubāma, toties tā rada papildu slogu un var izraisīt daudzu uzņēmumu bankrotu, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un sociālo krīzi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Apzināmies, ka ārkārtīgi lielā atkarība no autotransporta ir reāla problēma; Portugālē atkarība no šī transporta veida ir pat lielāka nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šāds stāvoklis ir jāmaina gan vides vai sabiedrības veselības iemeslu dēļ, jo ar to ir saistīts augsts piesārņojuma līmenis, gan enerģētikas iemeslu dēļ, jo izsīkst naftas rezerves un šī prece kļūst arvien grūtāk pieejama.

Tāpēc ir būtiski veicināt kravas pārvadājumu transporta veidu diversificēšanu, jo īpaši, stingri apņemoties izmantot dzelzceļu. Diemžēl šīs investīcijas ne tikai nav ieguldītas, bet dažās valstīs, tostarp Portugālē, esam pat novērojuši ieguldījumu pārdošanu šinī transporta veidā. Šai ieguldījumu pārdošanai ir tendence palielināties pēc liberalizācijas un privatizācijas procesiem.

Daži no šiem jautājumiem ir risināti šajā ziņojumā, tomēr tas aprobežojas tikai ar nodevas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas tiks pieskaitīta pašreizējām nodevām, no kurām dažas nesen Portugālē tika paaugstinātas, piemēram, tā sauktās „ēnu nodevas”. Jaunās nodevas lietderība norādīto mērķu sasniegšanā ir apšaubāma, toties tā rada papildu slogu un var izraisīt daudzu uzņēmumu bankrotu, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un sociālo krīzi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Kopš Eiropas Parlamenta atzinuma par Eurovignette III direktīvu pieņemšanas pirmajā lasījumā jau ir pagājis zināms laiks. Šai direktīvai jāļauj dalībvalstīm, ja tās to vēlēsies, iekasēt (ierobežotā apmērā) no ceļu lietotājiem ārējās izmaksas, lai beidzot autotransporta nozarē tiktu ieviests princips „piesārņotājs maksā”.

Direktīva arī sniedz dalībvalstīm papildu iespējas palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti, kļūstot par labāku pieprasījuma pārvaldības instrumentu transporta nozarē. Padomes atzinums ir apstiprinājis šos mērķus, un tagad ir arī vēlams, lai Komisija veiktu pasākumus, kas veicinātu ilgstošu un ilgtspējīgu transporta attīstību, sadarbību, saskaņotu nodevu sistēmu un turpmāku ārējo izmaksu internalizēšanu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – Patiesībā šis priekšlikums nesamērīgi ietekmēs nomaļās Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Īriju, jo vidienē izvietotajām dalībvalstīm būs iespēja pāriet uz dzelzceļu. Īrijas Eksportētāju asociācija ir aprēķinājusi, ka smagais kravas automobilis, braucot no Īrijas uz kontinentālo Eiropu caur Holihedu un Doveru, radītu ceļa lietošanas nodevu izmaksas EUR 120 apmērā un ārējās izmaksas EUR 30 apmērā. Īstenojot šo likumprojektu, ceļā turp un atpakaļ rastos izmaksas EUR 300 apmērā. Galvenās eksporta nozares, kuras tas ietekmēs, ir farmācijas, IKT, medicīnas iekārtu, kā arī piensaimniecības un citu pārtikas produktu ražošanas nozares. Turklāt autotransporta pārvadājumu nozarē Īrijā ir nodarbināti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Būtībā šī jaunā nodeva palielinās Īrijas preču transportēšanas izmaksas uz Eiropas tirgiem. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo ES ir jācenšas atrast veidu, kā saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” uzlabot mūsu konkurētspēju — tā vietā, lai ieviestu tiesību aktus, kuri to apdraud.

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. – (IT) Direktīvas par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem apstiprināšana Parlamentā ir solis uz priekšu Eiropas pilsoņu veselības aizsardzībā un apņemšanās mazināt šādu transportlīdzekļu radītā kaitīgā piesārņojuma ietekmi. Pirmo reizi šajā nozarē ir ieviests princips „piesārņotājs maksā”, lai veicinātu drošāka un ilgtspējīgāka transporta, piemēram, dzelzceļa transporta, izmantošanu. Tomēr saskaņā ar panākto kompromisu pienācīga uzmanība jāpievērš arī pārvadājumu nozares aizsardzībai, kuru nedrīkstam nostādīt pārāk nelabvēlīgā stāvoklī. Tāpēc dalībvalstīm daudz efektīvāk jāizmanto saskaņā Eurovignette direktīvu iekasētie ieņēmumi, piemēram, ieguldot infrastruktūras uzlabošanā un iedrošinot pārvadājumiem izmantot mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus, lai nodrošinātu, ka direktīvas sniegtos labumus var izmantot visas iesaistītās nozares.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par sava kolēģa Saïd El Khadraoui ziņojumu par ES Eurovignette tiesību aktu grozīšanu, kas ļaus noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Pirmo reizi autotransporta jomā tiks piemērots princips „piesārņotājs maksā” un tiks dota iespēja noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem par troksni un gaisa piesārņojumu, ko tie rada, izmantojot ES autoceļus. Tā ir jauna iniciatīva, ko es vērtēju atzinīgi, jo tā ļauj ņemt vērā vides un sociālās izmaksas, neaprobežojoties tikai ar infrastruktūras izmaksām. Tomēr diemžēl Eiropas Parlamenta vērienīgos plānus noteikt stingrākas vides prasības kavē Ministru padome, aizbildinoties ar pārmērīgi augstām papildu izmaksām. Neskatoties uz to, šis ziņojums patiešām ir solis uz priekšu vides jomā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo dokumentu, jo tajā ir paredzēts noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem atkarībā no dienas laika, kad tie pārvietojas pa ceļu — sastrēgumstundās vai ārpus tām —, un atkarībā no to emitētā trokšņu līmeņa un motora cilindru tilpuma. Ne mazāk kā 15 % ieņēmumu no šīs maksas tiks ieguldīti citos projektos, kas saistīti ar oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu. Pozitīvi ir tas, ka tagad esam gatavi mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un autotransporta jomā beidzot cenšamies piemērot principu „piesārņotājs maksā”. Tas neapšaubāmi dos dalībvalstīm papildu iespēju palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti, kļūstot par labākas transporta un pieprasījuma pārvaldības instrumentu. Tomēr joprojām uzskatu, ka šie instrumenti ir ekonomiski izdevīgi un labvēlīgi tikai dažām centrālajām Eiropas Savienības tranzīta dalībvalstīm, bet pilnīgi nelabvēlīgi vai daudz mazākā mērā labvēlīgi daudzām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras atrodas pie Eiropas Savienības robežām gan austrumos, dienvidos un rietumos, gan ziemeļos. Tāpēc uzskatu, ka ir lietderīgi veikt pilnu šī aspekta novērtēšanu, vēlreiz to izsvērt un tikai tad pieņemt lēmumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Sniegšu pilnu atbalstu direktīvai par maksas noteikšanu smagajiem transporta līdzekļiem. Jo īpaši atbalstīšu noteikumu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs Eiropas videi. Ceru, ka mazākas maksas noteikšana mazāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem motivēs transporta firmu īpašniekus, kuri to vēl nav izdarījuši, atjaunot savus autoparkus. Turklāt kultūraugi, kas aug smagi noslogotu ceļu tuvumā būs daudz mazākā mērā pakļauti izplūdes gāzu radītajam piesārņojumam. Vēl viens pozitīvs aspekts, manuprāt, ir šīs maksas paaugstināšana, braucot pa ceļu sastrēgumstundās. Pateicoties šiem ierobežojumiem, mēs panāksim lielāku drošumu uz ceļiem un labākus braukšanas apstākļus visiem ceļu lietotājiem. Šie ierobežojumi ļaus arī uzlabot infrastruktūras stāvokli, kas šajās sastrēgumstundās tiek bojāta visvairāk.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju pret ierosināto kompromisa teksta variantu — šāda nostāja atbilst Itālijas valdības nostājai, kura jau ir paudusi savu noraidošo attieksmi pret šo priekšlikumu ES Padomē. Nosakot papildu nodokļu sistēmu pārvadātājiem, nozarei, kas ir Itālijas tirdzniecības shēmas pamatā, tiek nodarīts ārkārtīgi smags trieciens. Izmaksu palielināšana šajā nozarē nozīmē sloga palielināšanu visai sabiedrībai kopumā un mūsu preču nostādīšanu nelabvēlīgā stāvoklī, jo attiecīgi kritīsies pieprasījums pēc tām. Neuzskatu, ka šis kompromiss ir pareizā atbilde, jo īpaši tādai valstij kā, piemēram, Itālija, kas ir izejas punkts transporta plūsmām, kuras rada mūsu valstiskās sistēmas labklājību un ir jāsargā, nosakot atbilstošus instrumentus, ar kuriem spējam cīnīties pret gaisa piesārņojumu un trokšņiem, bet kuros tiek pienācīgi ņemtas vērā šīs valsts strukturālās un loģistikas īpatnības.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo rezolūciju par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, jo ar to tiek ratificēta vienošanās, ko nebija viegli panākt, par Eurovignette direktīvas grozīšanu. Šī 1999. gada direktīva, kas tika pārstrādāta 2006. gadā, paredz saskaņot maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Apstiprinātā pārstrādātā versija ir pirmais solis virzienā uz ārējo izmaksu internalizāciju autotransporta jomā un līdz ar to arī solis uz principa „piesārņotājs maksā” ieviešanu praksē. Saskaņā ar to izmaksas, kas saistītas ar satiksmes radīto gaisa piesārņojumu un trokšņiem, tiks iekasētas elektroniski, izmantojot likmi trīs līdz četru centu apmērā par kilometru atkarībā no transportlīdzekļa Euro kategorijas, ceļa veida un sastrēgumu līmeņa. Šis grozījums ne tikai ļaus labāk pārvaldīt satiksmi, izmantojot paaugstinātu maksu sastrēgumstundās (nepārsniedzot 175 % piecu stundu periodā), bet paredz arī proporcionālu tās samazināšanu zemas noslogotības laikā, lai izvairītos no pārvadājumu uzņēmumu nostādīšanas finansiāli nelabvēlīgā stāvoklī. Visbeidzot, šajā rezolūcijā dalībvalstis tiek iedrošinātas izlietot iekasētos ieņēmumus noteiktu ilgtspējīgu transporta projektu veidu finansēšanai.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es balsoju par Eurovignette direktīvu, jo uzskatu, ka šāds risinājums var nodrošināt pilnīgu Eiropas sistēmas saskaņošanu, kas paredzēta maksas noteikšanai smagajiem kravas transportlīdzekļiem, līdz ar to atvieglojot efektīvu pārvietošanos caur dalībvalstīm bez nevajadzīgas kavēšanās. Manuprāt, principa „piesārņotājs maksā” iekļaušana palīdzēs samazināt piesārņojumu un trokšņu līmeni, ko rada tādi smagie kravas transportlīdzekļi, kuri nav aprīkoti ar motoriem, kas atbilstu standartiem Euro V un VI, jo šie motori nav pakļauti ceļa nodevām. Turklāt ir paredzēts princips, ka dalībvalstis spēs noteikt, kādiem mērķiem ir izmantojami ieņēmumi, kas gūti, iekasējot nodevas, un ka vismaz 15 % būs jāizmanto TEN-T projektu finansiālajam atbalstam. Līdz ar to tiks nodrošināta lielāka transporta ilgtspējība.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, ar kuru tiek pārstrādāti Eurovignette noteikumi par autotransporta pārvadājumu nodevām, dodot dalībvalstīm iespēju papildus autoceļu nodevām iekasēt no pārvadātājiem gaisa piesārņojuma un trokšņu radītās izmaksas. Šī direktīva nodrošinās, ka ieņēmumi no šīs maksas iekasēšanas tiek izmantoti, lai uzlabotu transporta sistēmu efektivitāti un samazinātu piesārņojuma apjomu.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem ļauj dalībvalstīm, ja tās to vēlas, iekasēt no ceļu lietotājiem atsevišķas ārējās izmaksas. Tas dod tām papildu iespēju palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti, kļūstot par labākas transporta un pieprasījuma pārvaldības instrumentu. Mūsuprāt, lielu ekonomisko grūtību laikā politisks lēmums iedragāt tādu ekonomikas nozari, uz kuru ir balstīts mūsu tirgus, tikai, lai nopelnītu naudas līdzekļus, nav visai saprātīgi. Turklāt nepieņemami ir tas, ka šādā veidā — ar šādu pieeju — nelabvēlīgā stāvoklī tiek nostādītas ģeogrāfiskā ziņā attālākās dalībvalstis, preču izcelsmes valstis, piegādātājvalstis vai saņēmējvalstis, — par labu centrālajām un tranzītvalstīm. Visbeidzot, nosakot šo principu, nemaz netika apsvērts, kā šis pasākums ietekmēs satiksmes plūsmas un līdz ar to arī pašreizējās koncesijas, kas nozīmē risku, ka satiksme tiks novirzīta citur. Šī pasākuma lietderība nav apstiprināta — autotransporta satiksmes apjoms un ar to saistītās piesārņojuma izmaksas arī turpmāk pieaugs, un tādēļ mēs — Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) Itālijas delegācija, esam pret šo pasākumu.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī direktīva paredz dalībvalstīm noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kurā papildus infrastruktūras lietošanas maksai ir ietverta arī summa, kas vienāda ar satiksmes rezultātā radīto trokšņu un gaisa piesārņojuma izmaksām. Manuprāt, principa „piesārņotājs maksā” piemērošana nav risinājums, jo tas nozīmē aprobežoties ar to, ka visu nosaka tirgus. Piesārņojuma atļaušana un leģitimizācija gadījumā, ja tas ir ekonomiski izdevīgi uzņēmumam, nav ceļš uz ilgtspējību. Manuprāt, ES prioritātei jābūt stingrāku pasākumu noteikšanai attiecībā uz smago kravas transportlīdzekļu radīto piesārņojumu, un tai izšķirīgi jāapņemas izmantot dzelzceļa kravas pārvadājumus. Tā vietā, lai risinātu piesārņojuma problēmu, šī direktīva vēl vairāk saasina nevienlīdzību starp dalībvalstīm, uzliekot lielāku slogu nomaļākām dalībvalstīm, piemēram, Portugālei, kura ir eksportētājvalsts, bet to nešķērso galvenie transporta ceļi. Šo iemeslu dēļ balsoju pret.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums ir pelnījis uzslavu par to, ka tas pieprasa pārskatatbildību no dalībvalstīm. Pirmkārt, tas pieprasa pārskatatbildību saistībā ar atvieglojumiem, ko dalībvalstis piešķir mazo kravas automobiļu ražotājiem. Tas ir labi, jo bezatbildīgā prakse ir jāizbeidz. Otrkārt, tas pieprasa pārskatatbildību par Eurovignette radītajiem ieņēmumiem. Tie nedrīkst būt nepārskatāmi. Šiem ieņēmumiem jākalpo tikai un vienīgi vides politikai. Tomēr diemžēl šis teksts nepiedāvā vēl vienu soli uz priekšu. Tajā gandrīz nekas nav minēts par Euro VI transportlīdzekļu ražotājiem piešķirtajiem atvieglojumiem. Sliktākais, ka tajā tiek veicināta Eurovignette iekļaušana oglekļa dioksīda emisijas kvotu tirdzniecības shēmā. Es balsoju par šo tekstu, lai iedrošinātu turpināt darbu, un sniedzu savu apstiprinājumu Eurovignette koncepcijai, vienlaikus paužot nožēlu par šiem diviem nopietnajiem trūkumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam riskēt jautājumos, kas skar vidi, tomēr tajā pašā laikā nedrīkstam tos arī atraut no ekonomikas jautājumiem; vēl jo mazāk šajā krīzes periodā, ko joprojām piedzīvojam un kas joprojām smagi ietekmē Dienvideiropas valstis, jo īpaši valsti, kuru es pārstāvu, — Portugāli. Ņemot to vērā, nevaru piekrist principa „piesārņotājs maksā” pieņemšanai, jo šāds stāvoklis ievērojami skars tos, kuri strādā kravas pārvadājumu sektorā nomaļākajās valstīs, jo īpaši Portugālē, bet ne Centrālās un Ziemeļeiropas valstis.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eurovignette III ļaus dalībvalstīm, ja tās to vēlēsies, iekasēt no ceļu lietotājiem ārējās izmaksas (gaisa piesārņojums, trokšņi), lai beidzot autotransporta nozarē ieviestu principu „piesārņotājs maksā”. Ņemot vērā, ka šī nodevu sistēma ir nepārskatāma un neloģiska, balsoju pret to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Aizvien pieaugošas globalizācijas laikmetā, kad dramatiski palielinās arī satiksmes apjoms, tieši tās dalībvalstis, kuras atrodas jutīgos reģionos, piemēram, teritorijā, kas šķērso Alpus, ir ieinteresētas iekasēt no ceļu lietotājiem noteiktas ārējās izmaksas saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”. Tajā pašā laikā tām būtu jārada arī instruments labākai satiksmes pieprasījuma pārvaldībai. Šajā ziņojumā ir izmantota pragmatiska pieeja, lai saskaņotu daudzās un atšķirīgās vēlmes. Šajā kontekstā mēs tomēr nedrīkstam atstāt neievērotas dažādas iniciatīvas, kas pavērtu ceļu tā sauktajiem giga– vai megalaineriem, kas ir saistīti ar lielām infrastruktūras izmaksām. Patiesība ir arī tāda, ka līdz šim kravas pārvadājumu satiksmes pārcelšana no autotransporta uz dzelzceļu ir tikusi atbalstīta tikai vārdos. Nedrīkstam aizmirst šos faktorus, tostarp arī apsverot priekšlikumā minēto ideju par ieņēmumu no iekasētās maksas par infrastruktūras lietošanu asignēšanu. Attiecībā uz stimuliem autoparka atjaunošanai jāapsver arī tas, ka nedrīkstam vienpusēji noslogot savus vietējos pārvadātājus un autoparku īpašniekus ar stingriem vides un drošuma noteikumiem, jo tad no valstīm otrpus robežai ierastos konkurējošie zemo cenu pārvadātāji vecos, metāllūžņos norakstītos transportlīdzekļos. Taču, tā kā ziņojumā šajā ziņā ir sniegti ļoti pamatoti argumenti, es balsoju par.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Nolēmu balsot pret šo priekšlikumu, jo tam būtu ārkārtīgi negatīva ietekme, jo īpaši uz mazākajiem pārvadājumu uzņēmumiem. Cīnīties pret piesārņojumu un censties mazināt satiksmes sastrēgumu, protams, ir pareizi, tomēr vēl vienas nodevas ieviešana, manuprāt, nekādā gadījumā nav labākais risinājums. Piemērojot šo Eurovignette direktīvu, pastāv iespēja, ka izdzīvot spēs tikai lielākie pārvadājumu uzņēmumi, proti, tie, kuru rīcībā ir vairāk līdzekļu.

Daudz mazu uzņēmumu, jo īpaši Itālijā, riskē ar to, ka viņiem būs jāpamet šis tirgus pārmērīgi augsto nodevu dēļ, kādas tiem būs jāmaksā, un tam noteikti būs arī nopietna ietekme uz nodarbinātību. Tāpēc ceru, ka arī citas valstis pieņems tādu pašu nostāju kā Itālijas valdība, kas jau ir apliecinājusi, ka nepiemēros šo pasākumu. Krīze ir radījusi lielus zaudējumus pārvadājumu nozarē, un ir saprotams, ka šī jaunā nodeva nekādā ziņā neveicinās atveseļošanos no tās.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Nepiekrītu priekšlikumam noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem gaisa piesārņojuma un trokšņu radīto izmaksu segšanai. Uzskatu, ka nav pamatoti noslogot ar vēl vienas papildu nodevu pārvadātājus, kurus jau tā ir smagi skārusi finanšu krīze. Šī maksa ietvers ne tikai ceļu infrastruktūras lietošanas izmaksas, transportlīdzekļa kategoriju atbilstoši radītajām piesārņojumam un brauciena garumu, bet arī piesārņojuma, trokšņu un sastrēguma pakāpi. Turklāt maksa tiks piemērota ne tikai autoceļiem Eiropas ceļu tīklā, bet arī citiem autoceļiem un lielākas nozīmes ceļiem. Uzmanība jāpievērš tam, ka šāds noteikums negatīvi ietekmēs Eiropas autotransporta pārvadātāju ieņēmumus un palielinās piegādes laiku. Minēto iemeslu dēļ palielināsies transporta izmaksas un cena par kravas pārvadājumiem. Turklāt, iespējams, ka šī maksa var ievērojami samazināt pieprasījumu pēc autotransporta.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Jaunā Eurovignette direktīva, kas ir paredzēta, lai veicinātu saskaņotu nodevu iekasēšanas sistēmu ieviešanu dalībvalstīs un lai uzlabotu smago kravas transportlīdzekļu efektivitāti, un samazinātu to ekspluatācijas ietekmi uz vidi, nostādīs nelabvēlīgā stāvoklī atsevišķas attālākās dalībvalstis (piemēram, Itāliju), kas ir preču piegādātājvalstis vai saņēmējvalstis. Tāpēc balsoju pret šo ziņojumu, ar kuru tiek grozīta 1999. gada direktīva. Tā vietā, lai palielinātu konkurenci un paredzētu vienotus noteikumus attiecībā uz iekšējo tirgu, jaunā direktīva izkropļo konkurenci par labu dažām dalībvalstīm, kuras Eiropā atrodas kravas pārvadājumu centrā. Aizbildinoties ar oglekļa dioksīda emisiju mazināšanu, tiek ieviesta nodeva ar mērķi vājināt autotransporta nozari par labu dzelzceļam un diferencētajam transportam. Direktīva tādā variantā, kādā tā ir izstrādāta, ir ārkārtīgi kaitīga visai pārvadājumu sistēmai ekonomikas stagnācijas posmā, kad ir jāīsteno pasākumi šīs nozares atdzīvināšanai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ziņojumā pragmātiski ir paredzēts vairs ilgāk nešķiest laiku tā sauktās Eurovignette III direktīvas pieņemšanai par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Tā ir vislabākais iespējamais kompromiss starp Parlamentu un Padomi. Ierosinātie grozījumi tapuši apspriežu rezultātā starp visām politiskajām grupām. Ņemot to vērā, balsoju par šo ziņojumu, jo tas ļaus dalībvalstīm, ja tās to vēlēsies, ierobežotā apmērā iekasēt no ceļu lietotājiem ārējās izmaksas, lai autotransportam tiktu piemērots princips „piesārņotājs maksā”. Tā arī dos dalībvalstīm papildu iespēju palielināt savu ceļa nodevu aprēķināšanas sistēmu efektivitāti, kļūstot par labākas transporta un pieprasījuma pārvaldības instrumentu. Šos mērķus apstiprināja Padomes nostāja. Jāuzsver arī priekšlikums asignēt ieņēmumus no ārējo izmaksu un infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas, lai tos izmantotu ilgtspējīga transporta veicināšanai, un jo īpaši Eiropas autoceļu tīkliem. Efektīva šo ieņēmumu asignēšana, kas palielinās pārskatatbildību un pārredzamību, ne tikai vairos sabiedrības atzinību, bet nodrošinās arī ārējo izmaksu samazināšanos autotransporta jomā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar grozīto Direktīvu 1999/62/EK dalībvalstis, ja tās to vēlēsies, varēs iekasēt (ierobežotā apmērā) no ceļu lietotājiem ārējās izmaksas, lai beidzot autotransporta nozarē tiktu ieviests princips „piesārņotājs maksā”. Tas dos dalībvalstīm papildu iespēju palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti, kļūstot par labākas transporta un pieprasījuma pārvaldības instrumentu. Ceļa nodevu izdevumos autotransporta nozarē līdz ar to tiks iekļautas trokšņu un gaisa piesārņojuma izmaksas, kā arī infrastruktūras lietošanas izmaksas.

Šajās izmaksās joprojām būs pieļaujami daži izņēmumi ar noteikumu, ka dalībvalstij, kura tos pieprasa, ir pamatots iemesls tā rīkoties. Tiks radīti stimuli smago kravas automobiļu autoparka atjaunināšanai ar transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar mazāk piesārņojošiem motoriem, un, visbeidzot, maksas apmērs būs atšķirīgs — atkarībā no braukšanas laika. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka smagie kravas transportlīdzekļi izvairīsies no atsevišķu ceļa posmu lietošanas sastrēgumstundās. No šīs paaugstinātās maksas iekasēšanas gūtie ieņēmumi būs jāiegulda transporta infrastruktūrā, vismaz 15 % asignējot sākotnēji Eiropas mēroga transporta projektiem. Šo iemeslu dēļ un, lai izveidotu labāku ceļu sistēmu Eiropā, es balsoju „par”.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī direktīva paredz dalībvalstīm noteikt maksu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kurā papildus infrastruktūras lietošanas maksai ir ietverta arī summa, kas vienāda ar satiksmes rezultātā radīto trokšņu un gaisa piesārņojuma izmaksām. Manuprāt, principa „piesārņotājs maksā” piemērošana nav risinājums, jo tas nozīmē aprobežoties ar to, ka visu nosaka tirgus. Piesārņojuma atļaušana un leģitimizācija gadījumā, ja tas ir ekonomiski izdevīgi uzņēmumam, nav ceļš uz ilgtspējību. Manuprāt, ES prioritātei jābūt stingrāku pasākumu noteikšanai attiecībā uz smago kravas transportlīdzekļu radīto piesārņojumu un izšķirīgi jāapņemas izmantot dzelzceļa kravas pārvadājumus. Tā vietā, lai risinātu piesārņojuma problēmu, šī direktīva vēl vairāk saasina nevienlīdzību starp dalībvalstīm, uzliekot lielāku slogu nomaļākām dalībvalstīm, piemēram, Portugālei, kura ir eksportētājvalsts, bet to nešķērso galvenie transporta ceļi. Šo iemeslu dēļ balsoju „pret”.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšlikums grozīt Eurovignette direktīvu, par kuru debatējam, paredz autotransporta jomā ieviest principu „piesārņotājs maksā”, kas ļauj dalībvalstīm iekļaut trokšņu un gaisa piesārņojuma izmaksas valsts ceļa nodevās, kas nozīmē vēl vienas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem. Šis pasākums nelabvēlīgā stāvoklī nostāda nomaļās Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir īpaši smagā stāvoklī finanšu krīzes dēļ, ko pašlaik piedzīvojam. Šo iemeslu dēļ balsoju pret šo ziņojumu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsoju par šo kompromisa priekšlikumu attiecībā uz Eurovignette direktīvas grozīšanu, kas paredz noteikt smagajiem kravas transportlīdzekļiem ceļa nodevu pēc principa „piesārņotājs maksā”.

Tas ļaus dalībvalstīm iekļaut noteiktajos nodokļos vai nodevās satiksmes radītā gaisa piesārņojuma un trokšņu faktiskās izmaksas, jo līdz šim drīkstēja iekasēt tikai ar infrastruktūras lietošanu saistītās izmaksas. Kompromisa priekšlikumā pietrūkst Eiropas Parlamenta vērienīgo mērķu, un šis priekšlikums vien atsevišķi neradīs apvērsumu autotransporta jomā, attiecībā uz kuru ir skaidrs, ka ne rūpniecības nozare, ne dalībvalstis vēl nav gatavas uzņemties faktiskās savu ekoloģisko seku radītās izmaksas.

Vidējā papildu maksa pārvadātājiem nedrīkst pārsniegt četrus euro centus katram transportlīdzeklim par kilometru, un vismazāk piesārņojošie transportlīdzekļi, kuri brauc ārpus sastrēgumstundām, no tās būs atbrīvoti. Un tomēr šī reforma bija nodota aizmirstībai līdz brīdim, kad Beļģijas prezidentūra to iesniedza atpakaļ izskatīšanai Padomē. Atzinīgi vērtēju sasniegto progresu kā pozitīvu pirmo soli virzienā uz ilgtspējīgāku autotransporta sistēmu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (ES) Iemesls, kāpēc balsojām „par”, ir tas, ka mēs atsakāmies pieņemt maldīgos Spānijas Sociālistiskās strādnieku partijas (PSOE) un Tautas partijas (PP) izvirzītos argumentus par šīs nozares konkurētspēju. Ikviena konkurētspējas palielinājuma gadījumā jārada arī stimuli ieguldījumiem efektīvākos transporta līdzekļos, taisnīgi konkurences noteikumi un sociālo un vispārējās ekonomiskās aktivitātes radīto vides izmaksu internalizēšana. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa vienmēr ir centusies panākt izmaksu internalizēšanu un visās precēs iekļaut izmaksas, kas ir taisnīgas sociālajā un vides ziņā.

Apzināmies, ka minimālais priekšlikums ir tālu no tā, ko mēs centāmies panākt, bet mūsu balsojums ir arī pārliecības izpausme par to, ka šis process vēl nav galā un ka, atzīstot vajadzību internalizēt transporta izmaksas, ir sasniegts ievērojams panākums. Atgādinām arī dalībvalstīm, ka tām jāiet vēl tālāk, izstrādājot tiesību aktus, kas ieviestu taisnīgāku un efektīvāku nodevu sistēmu, kurā tiktu iekļautas visas norādītās ārējās izmaksas, un mēs aicinām Komisiju turpināt darbu, lai tās turpmākie priekšlikumi šajā jautājumā būtu daudz vērienīgāki.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šis ieteikums ir pēdējais posms procesuālajā kārtībā, kādā groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (Eurovignette). Tas ir ilgstošu apspriežu un kompromisu rezultāts starp dažādām politiskajām grupām. Iekasējot no ceļu lietotājiem dažas ar tiem saistītās ārējās izmaksas, dalībvalstis var palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti un labāk īstenot transporta un pieprasījuma pārvaldību. Turklāt principa „piesārņotājs maksā” piemērošana ļaus ceļu lietotājiem šajā nozarē labāk apzināties savus pienākumus. Un beidzot, sabiedrība būs pretimnākošāka, ja papildu ieņēmumi no infrastruktūras maksas un ārējo izmaksu iekasēšanas tiks sadalīti pārredzamā un lietderīgā veidā, un tas arī veicinās daudz ātrāku autotransporta ārējo izmaksu samazināšanos.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Nodevu noteikšana smagajiem transporta līdzekļiem, par kuru Parlaments debatēja šodien tieši pirms balsojuma, ir vēl viens labs piemērs tam, ka sākotnēji ļoti labs princips beigās tiek pārvērsts salīdzinoši vājā priekšlikumā un zaudē lielu daļu ietekmes. Manuprāt, iekasētās nodevas daudz lielākā mērā ir jānovirza transporta infrastruktūras attīstībai, bet diemžēl, kā jau tas parasti notiek, Padomei patiešām šajā ziņā trūkst labu priekšlikumu.

Daudzas valstis šajā priekšlikumā redz iespēju iekasēt papildu ieņēmumus no nodevām, ko var izmantot daudziem citiem mērķiem. Ļoti pozitīvi ir tas, ka šīs direktīvas pieņemšana izbeigs pašreizējo stāvokli Igaunijā, kad transportlīdzekļi no citām valstīm nemaksā nodevas Igaunijā, tomēr mūsu transportlīdzekļi tās maksā citās valstīs. Lai arī šis ziņojums pieņemšanas procesā daudzos aspektos ir kļuvis vājāks un Parlamentam attiecībā uz daudziem noteikumiem bija jāpiekāpjas, tas ir ievērojams solis virzienā uz priekšu, un uzskatu, ka man tas ir pilnībā jāatbalsta.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Balsoju par ziņojumu. Tas ir kompromisa variants, kas izstrādāts, pamatojoties uz principu „piesārņotājs maksā” jeb citiem vārdiem — principu, kas ļaus iekasēt no ceļu lietotājiem dažas ārējās transporta izmaksas, ko rada, piemēram, piesārņojums, trokšņi un satiksmes sastrēgumi. Transporta ārējo izmaksu ieviešana ir solis pareizā virzienā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – El Khadraoui kungs ir paveicis izcilu darbu saistībā ar šo ziņojumu. Progresu cīņā pret klimata pārmaiņām panāksim tikai tad, ja izstrādāsim tik atbildīgus ziņojumus kā, piemēram, šis, kurā atbildība tiek pieprasīta no tiem, kas rada vislielāko piesārņojumu, un tieši tāpēc es to varu atbalstīt.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta dokumentu, par kuru balsojām plenārsēdē šodien, rada izmaksu pieaugumu, kas saistītas ar šī transporta veida kustību. Eurovignette ir pasākums, ar kuru nelabvēlīgā stāvoklī tiek nostādītas nomaļās ES valstis laikā, kad šīs valstis piedzīvo ekonomiski un finansiāli smagu periodu, vienlaicīgi nodrošinot papildu ieņēmumus Centrāleiropas valstīm.

Šīs direktīvas pārskatīšana saskaņā ar Parlamenta nostāju lielā mērā negatīvi ietekmēs dažu dalībvalstu, piemēram, Portugāles, konkurētspēju un ekonomikas attīstību. Lai gan jāatzīst, ka galīgais teksts, kas šodien Strasbūrā tika pieņemts, nav tik negatīvs kā teksts, par kuru iepriekš tika panākta vienošanās parlamentārajā komitejā, šīs maksas noteikšana tik un tā tiks īstenota un nozīmēs ārējo izmaksu pieaugumu nomaļajām Eiropas Savienības valstīm.

Šo iemeslu dēļ, savas valsts interešu vārdā un kā Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas loceklis es balsoju pret plenārsēdē iesniegto dokumentu.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE), rakstiski. – Atturējos šodienas balsojumā par Eurovignette dokumentu. Atturējos tāpēc, ka ierosinātais priekšlikums Katalonijā nostādītu daudzus mazos un vidējos uzņēmumus, kam nav iespēju pāriet uz preču un produktu transportu pa dzelzceļu, nelabvēlīgā stāvoklī — jo īpaši sliežu atšķirību dēļ —, kas ir fizisks šķērslis iekšējā tirgus pabeigšanai, un ievērojami kaitētu viņu saimnieciskajai darbībai.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Jebkuros jaunos ES noteikumos par maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem ir jāsaglabā līdzsvars starp vides prasībām un jauno dalībvalstu ekonomiskajām interesēm. Lietuva Eiropai ir vērtīga tranzīta valsts. Kravu pārvadājumi un strādīgie smago kravas automobiļu vadītāji ir kļuvuši par sinonīmu mūsu valstij. Saskaņā ar Lietuvas Ceļu pārvaldes sniegtajiem datiem pēdējo desmit gadu laikā smago kravas transportlīdzekļu skaits uz galvenajiem ceļiem ir trīskāršojies, un tie ir mūsu ekonomikas mugurkauls. Finanšu krīze jau tā radīja postu Lietuvai, un transporta izmaksu pieaugums būs smags trieciens. Piekrītu referentam, ka dalībvalstīm ir jādod iespēja palielināt savu ceļa nodevu iekasēšanas sistēmu efektivitāti.

Esmu iepazinies ar šajā ziņojumā minētajām piesārņojuma problēmām un uztveru tās kā ārkārtīgi nopietnas, tomēr papildu maksas iekasēšana par gaisa piesārņojumu un trokšņiem nav risinājums. Problēma ir daudz lielāka, nekā ziņojumā minēts. Daudzās ES dalībvalstīs ceļu infrastruktūra ir jāattīsta tālāk. Tajā pašā laikā Lietuvā ceļu apsaimniekošanai asignētā finansējuma apjoms dažu pēdējo gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 20 %.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Atbalstīju šīs direktīvas pieņemšanu. Manuprāt, lēmums palielināt Eurovignette finansējumu, iekasējot ārējās izmaksas jeb, citiem vārdiem, — vides piesārņojuma un trokšņu radītās izmaksas, ir ieteicamāks risinājums nekā iepriekšējā direktīvas versija, kurā tika prasīts segt šīs izmaksas tikai ceļu infrastruktūras lietošanas izdevumu apmērā. Šī direktīva ir izdevīga tranzīta valstīm, tāpēc deputāti no Polijas, protams, ir īpaši ieinteresēti, lai tā tiktu pieņemta.

Jāuzsver arī tas, ka, jo augstāka ir smago kravas transportlīdzekļa kategorija ekoloģiskā ziņā, jo zemāka ir šī maksa. Par laimi, transportlīdzekļi ar maksimālo pieļaujamo pilno masu no 3,5 līdz 12 tonnām un vieglo automobiļu vadītāji būs atbrīvoti no nodevām. Nodevu sistēmā tiks ņemts vērā attiecīgais dienas laiks, kas, manuprāt, iedzīvotājiem liks izvairīties no ceļu posmiem, kuros pastāv sastrēgumu risks vislielākās noslogotības periodā.

Vēl viens svarīgs šīs direktīvas noteikums ir attiecībā uz veidu, kā tiks tērēti ienākumi no nodevu iekasēšanas. Šie naudas līdzekļi būs jāiegulda atpakaļ visu transporta veidu infrastruktūrā, vienlaicīgi asignējot vismaz 15 % no šiem ieņēmumiem TEN-T projektu vajadzībām. Manuprāt, ir vajadzīgi arī ilgtermiņa pasākumi, lai panāktu to metožu konverģenci, ko ārējo izmaksu aprēķināšanai izmanto visās dalībvalstu nodevu sistēmās. Tas ļaus garantēt pārredzamību attiecībā uz vēstījumiem, kas tiek sniegti Eiropas autotransporta pārvadājumu nozarei.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ņemot vērā Šveices pozitīvo pieredzi kopš 2001. gada, kad tika ieviesta uz kvalitāti balstīta SKT(smago kravas transportlīdzekļu) nodevu sistēma, pret jauno direktīvu nav iebildumu. Reisu daudzuma rādītāji Šveicē kopš 2001. gada samazinājušies par 10 %, kamēr transportēto preču apjoms ir palielinājies par 60 %, un ir izrādījies iespējams samazināt emisiju apjomu — scenārijs, kurā visi ir ieguvēji. Ieņēmumu asignēšana ir paredzēta sabiedrības atzinības veicināšanai un ārējo transporta izmaksu mazināšanai.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju pret referenta El Khadraoui kunga iesniegto tekstu, kas ļauj noteikt papildu nodevu par smago kravas transportlīdzekļu radītā gaisa piesārņojumu un trokšņiem. Lai gan piekrītu principam „piesārņotājs maksā”, papildu autoceļu nodevu noteikšana starptautiskajai ceļu satiksmei, jo īpaši nenosakot saistības izmantot ieņēmumus ieguldījumiem infrastruktūras uzlabojumos, ekonomikas krīzes apstākļos ir nedaudz apšaubāma. Turklāt pieņemtais teksts nesniedz atbalstu tādām dalībvalstīm kā, piemēram, Itālijai, kurai ir ģeogrāfiskas barjeras, kas sadārdzina gan importa, gan eksporta preču transportēšanu.

Ziņojums: Jo Leinen (A7-0330/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums tika pieņemts, ņemot vērā faktu, ka nepieciešamo sarunu laikā referentam bija iespēja nodrošināt, lai regulā tiktu iekļauta pārskatīšanas klauzula saistībā ar iespēju ieviest jaunus modeļus attiecībā uz ekoloģisko preču virkni pēc tam, kad Komisija būs sniegusi savu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šāda pārskatīšana jāveic līdz 2013. gadam. Turklāt tika iekļauta arī iespēja sniegt provizorisku novērtējumu, kas ļaus novērst trūkumus gadījumos, kad dalībvalstis nav savlaicīgi iesniegušas datus.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības panākšanai Eiropas Savienībā būtiski svarīgi ir izmantot zinātniski pamatotu pieeju resursu nepietiekamības un ekosistēmas problēmu risināšanā. Vides ekonomiskie konti nodrošina nozīmīgu datu bāzi vides politikas lēmumu pieņemšanai. Ņemot vērā to, ka vides funkcijām ir būtiska nozīme attiecībā uz sasniegumiem ekonomikas jomā un Eiropas Savienības pilsoņu labklājības nodrošināšanu, ir jāveido vienota uzskaite. Šajās funkcijās ietilpst dabas resursu nodrošināšana ražošanai un patēriņam, atkritumu absorbcija, izmantojot vides līdzekļus, un dzīvības nodrošināšanai paredzētie vides pakalpojumi. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šos vides ekonomiskos kontus, tiklīdz sistēma pilnībā sāks darboties, aktīvi izmantotu visu attiecīgo ES politikas jomu izstrādē, ņemot tos par pamatu ietekmes novērtējumos, rīcības plānos, tiesību aktu priekšlikumos un citos nozīmīgos politiskā procesa rezultātos.

Es balsoju par šo ziņojumu. Vides konti parāda saimnieciskās darbības, privāto mājsaimniecību un vides mijiedarbību. Tādēļ tiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Politikas uzdevums ir rast vislabākos risinājums jebkādām problēmām, kas rodas ... Taču kā to izdarīt tad, ja problēmas un to iespējamie risinājumi nav pilnībā izprotami? Tas ir būtisks jautājums, jo īpaši — bet ne tikai — vides politikai. Līdz ar to politikas lēmumu pieņēmēju rīcībā jābūt tādai informācijai par mūsdienu pasauli un vides stāvokli, kas ir gan ticama, gan pēc iespējas vispusīgāka. Pie šāda secinājuma 2006. gada jūnijā nonāca Eiropadome, kad tā aicināja Eiropas Savienību un tās dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo tas ļaus mums uzlabot savas zināšanas par gaisa emisijām, ar vidi saistītiem nodokļiem un tamlīdzīgi.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu. Eiropas vides politiku var pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Līdz šim ES līmenī galvenās politikas iniciatīvas attiecībā uz vides kontiem ir Sestā vides rīcības programma, ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija un dažādas nozaru politikas iniciatīvas, saistītas ar Kārdifas procesu, kuras aptver tādas jomas kā klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs transports, daba un bioloģiskā daudzveidība, veselība un vide, dabas resursu izmantošana un atkritumu apsaimniekošana un starptautiskā ilgtspējīgas attīstības dimensija. Eiropadome 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Savienību un tās dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Tādēļ nacionālie konti ir jāpapildina ar vienotiem vides un ekonomikas kontiem, sniedzot pilnībā saskanīgus datus. Lai to panāktu, katrai dalībvalstij ir jāapkopo saskaņoti un visaptveroši dati un šī sistēma ir pilnībā jāsaskaņo ES līmenī.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas vides politiku var pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Tātad ir jānosaka dalībvalstu pienākums apkopot šos datus. Līdz šim Eiropas līmenī pieejamie dati par vidi būtu vidējā termiņā jāpapildina, lai uzlabotu iespējas novērtēt politikas īstenošanu. Ja būtu pieejami augstas kvalitātes dati, kas saista vidi un ekonomiku, varētu labāk uzraudzīt atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkritumu rašanās ierobežošanu, gaisa emisijas un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Šādus datus var apkopot, izmantojot vides kontus, taču, lai to īstenotu, ir vajadzīga katras dalībvalsts līdzdalība un pilnīga saskaņotība ES līmenī.

Tādēļ jānosaka saskanīgāki mērķi un skaidras perspektīvas vides ekonomisko datu turpmākai izstrādei. Šiem kontiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Atbilstīga informācija var būt ārkārtīgi svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju Leinen kunga priekšlikumu un balsoju par to. Ņemot vērā ekonomikas krīzi un stratēģiju „ES 2020”, vides politika Eiropā kļūst arvien nozīmīgāka, un to var pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Dati par vidi ir vienīgais līdzeklis, lai varētu novērtēt vides politikas īstenošanu, un tie ir vidējā termiņā jāpapildina ar jauniem ticamiem datiem.

Turklāt, ja būtu pieejama augstas kvalitātes informācija, kas saista vidi un ekonomiku, šos datus varētu labāk uzraudzīt — vides ekonomiskie dati var sniegt ieguldījumu politikas novērtēšanā, nodrošinot tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Šāda informācija var būt ārkārtīgi noderīga lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā. Dalībvalstīm būs jāizmanto vienotas metodes, klasifikācijas un noteikumi, kas ietverti vienotā saistošā sistēmā, un šajā ziņā jācer, ka šie jaunie pasākumi nebūs saistīti ar papildu izmaksām vai lielāku birokrātiju. Kā apgalvo referents, šis regulas priekšlikums ir solis ceļā uz visaptverošu vides ekonomisko datu apkopošanu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai panāktu ilgstpējīgu attīstību, būtiski ir pareizi veidot vides politiku, proti, pamatojoties uz ticamiem datiem. Tāpēc es atbalstu un atzinīgi vērtēju šo Parlamenta un Padomes regulas priekšlikumu par vides ekonomiskajiem kontiem, jo, manuprāt, tas dos ieguldījumu politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Gaisa kvalitātes novērtēšana mūsu pilsētās un padziļinātas šī novērtējuma analīzes veikšana būs solis ceļā uz pārredzamāku politisko lēmumu pieņemšanu vides politikas jomā. Lai gan tas ir saistīts ar ķīmiskiem un fizikāliem faktoriem, kuri sākumā neko neizsaka saziņā starp politiķiem un vēlētājiem, šis rādītājs faktiski ir daudzu ekonomisko lēmumu rezultāts — tas norāda uz vidi piesārņojošu saimniecisko darbību koncentrāciju, dažādo enerģiju sastāvu, kuras tiek izmantotas ražošanas darbībām, dzīvokļu un biroju apkurei, autotransporta līdzekļu izmantošanu un ceļu infrastruktūras un satiksmes pārvaldību, ēku siltināšanu un izmantoto materiālu kvalitāti, un uz zaļo laukumu esamību vai neesamību, un tie ir tikai daži piemēri. Gaisa kvalitāte arī ievērojami ietekmē izdevumus veselībai, jo īpaši izdevumus elpceļu un onkoloģisko slimību ārstēšanai. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka vides rādītāju var pārvērst par ekonomikas un politikas rādītāju. Turklāt tas parādīs jaunus mehānismus bezatbildīgas rīcības pārtraukšanai un vērtīgu projektu finansēšanai. Šīs saiknes ļauj politiķiem pieņemt labākus lēmumus sabiedrības interesēs. Pirmais uzdevums ir izstrādāt pareizās metodes, un apsveicami, ka tas jau notiek.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Ierosinātās regulas pamatā ir Eiropadomes 2006. gada jūnijā pieņemtais lēmums. Tobrīd ES izlēma paplašināt nacionālos kontus un apkopojamo statistikas datu apjomu, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Lai papildinātu nacionālos kontus un datus, Komisija ierosināja regulu, ar kuras palīdzību tiktu izveidoti Eiropas vides ekonomiskie konti.

Atbilstoši Komisijas priekšlikumam dalībvalstis ir jānodrošina ar metodēm, vienotiem standartiem, definīcijām, klasifikāciju un uzskaites noteikumiem, kas katrai no tām ir jāapvieno katrai no tām paredzētā saistošā sistēmā. Lai gan es uzskatu, ka, pirmkārt, prioritāte ir jāpiešķir jau pieejamiem datiem (proti, tiem, kas ir apkopoti reģionālā, valsts un Eiropas līmenī), manuprāt, ja rodas vajadzība izveidot papildu moduļus, kas ne vienmēr ir saistīta ar nevajadzīgu birokrātiju vai papildu izmaksām, tādā gadījumā Eurostat ir jāļauj vākt datus no dalībvalstīm, lai izveidotu vides ekonomiskos kontus Eiropas līmenī.

Tieši šī iemesla dēļ es arī atzinīgi novērtēju šo jauno Eiropas vides ekonomisko kontu ieviešanu un ierosināju šo kontu darbības jomu paplašināt, iekļaujot arī citus moduļus.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par ES vides ekonomiskajiem kontiem, jo, manuprāt, mums papildus iekšzemes kopproduktam (IKP) ir vajadzīgi ilgtspējīgas attīstības un sabiedrības labklājības rādītāji, kas ļautu novērtēt Eiropas vides politikas īstenošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Referents ir norādījis, ka „ar vides ekonomiskajiem kontiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi”. Šī ir nozīmīga koncepcija un patiešām vienīgais veids, kā iegūt konkrētus datus par reālo vides politikas īstenošanas ietekmi. Ja, no vienas puses, ekonomikas izaugsmē nedrīkstam ignorēt vidi, ir arī pareizi tas, ka vides politikā nedrīkst ignorēt vai pazaudēt no redzesloka saimniecisko darbību un Eiropas uzņēmumu un rūpniecības konkurētspēju. Vienmēr analizēju ilgtspējīgas attīstības problēmu tieši caur šo prizmu, jo ekonomikas izaugsme un cieņa pret vidi vienmēr ir divas vienas un tās pašas monētas puses. Eiropa nevar un nedrīkst to aizmirst, jo īpaši pašlaik.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) 2009. gada 28. septembrī Komisija iesniedza paziņojumu „IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē”, ierosinot pasākumus, ar ko izstrādā ES vides ekonomiskos kontus, kuri veido uzticamāku zināšanu pamatu publisko debašu un politikas veidošanas kvalitātes uzlabošanai. Līdz 2013. gada beigām Komisijai ir jāiesniedz ziņojums, kurā tiek risināti tādi jautājumi kā stāvoklis mežu jomā un mūsu zivsaimniecības resursu noplicināšanas pakāpe. Tāpēc ir vajadzīgs, lai saskaņā ar šo regulu tiktu izveidota ticama un atjaunināta statistikas datu bāze. Tiesiskais regulējums, kas tiks izveidots saskaņā ar šo priekšlikumu, ļaus ES novērtēt vides ekonomiskos kontus, ņemot vērā ilgtspējīgu attīstību. Vēl nekad nav bijis tik būtiski svarīgi pievērst uzmanību dilemmai starp vidi un ekonomiku. Balsoju par šo ziņojumu, jo papildus iespējai veidot vispusīgāku un pārdomātāku politiku tas saskan arī ar sakāmvārdu — „mēs neesam saņēmuši Zemi mantojumā no mūsu senčiem, mēs esam to parādā mūsu bērniem”. Ir būtiski svarīgi, lai nākamajām paaudzēm mēs atstātu mantojumā veselīgu vidi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Raksturojošo rādītāju un statistikas datu definēšana un nodrošināšana, kas ļauj veikt ekonomikas un vides faktoru uzraudzību, kā arī iespējamo šo faktoru mijiedarbību, neapšaubāmi ir noderīgs atbalsta instruments stratēģiskajai plānošanai, valsts politikas definēšanai un virzienu noteikšanai ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Turklāt, kā norāda referents, iegūtie dati var dot un tiem ir jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Iegūtā informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā. Šis regulas priekšlikums paredz datu vākšanu un apkopošanu tikai tādās jomās kā gaisa emisijas, ar vidi saistītie nodokļi, kas piemērojami atsevišķām saimnieciskajām darbībām, kā arī ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti. Ir iespējams apkopot vairāk datu vēl arī citās jomās. Referents ir pieminējis arī šāda mērķa īstenošanas iespēju, ierosinot eksperimentālo pētījumu programmu īstenošanu saistībā ar to piemērošanu praksē. Tomēr jāņem vērā, ka attiecīgi būs jāpielāgo valstu statistikas sistēmas un to izmaksas. Šķiet, ka Komisija savā priekšlikumā ir ņēmusi šo faktu vērā, kaut arī tikai daļēji, piedāvājot dalībvalstīm atkāpes, ja tas ir vajadzīgs ievērojamu korekciju ieviešanai.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis regulas priekšlikums paredz datu vākšanu un apkopošanu tikai tādās jomās kā gaisa emisijas, ar vidi saistītie nodokļi, kas piemērojami atsevišķām saimnieciskajām darbībām, kā arī ekonomikas mēroga materiālu plūsmas uzskaite. Ir iespējams apkopot vairāk datu vēl arī citās jomās. Referents ir pieminējis arī šāda mērķa īstenošanas iespēju, ierosinot eksperimentālo pētījumu programmu īstenošanu saistībā ar to piemērošanu praksē.

Tomēr raksturojošo rādītāju un statistikas datu definēšana un nodrošināšana, kas ļauj veikt ekonomikas un vides faktoru uzraudzību, kā arī iespējamo šo faktoru mijiedarbību, neapšaubāmi ir noderīgs atbalsta instruments stratēģiskajai plānošanai, valsts politikas definēšanai un virzienu noteikšanai ceļā uz ilgtspējīgu attīstību.

Iegūtā informācija var dot un tai ir jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Iegūtā informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā.

Tomēr jāņem vērā, ka attiecīgi būs jāpielāgo valstu statistikas sistēmas un to izmaksas. Šķiet, ka Komisija savā priekšlikumā ir ņēmusi šo faktu vērā, kaut arī tikai daļēji, piedāvājot dalībvalstīm atkāpes, ja tas ir nepieciešams ievērojamu korekciju ieviešanai.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Vides ekonomiskajiem kontiem jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Šāda informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā. Ja būtu pieejami augstas kvalitātes dati, kas saista vidi un ekonomiku, varētu labāk uzraudzīt atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkritumu rašanās ierobežošanu, gaisa emisijas un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu.

Manuprāt, attiecīgo datu apkopošana, kas līdz šim tika veikta brīvprātīgi, jānosaka kā dalībvalstu pienākums. Turklāt vienotas sistēmas ieviešana šajā jomā saistībā ar Eiropas vides ekonomisko kontu apkopošanu, apstrādi, pārnesi un novērtēšanu atvieglotu politisku Eiropas vides politikas īstenošanas novērtēšanu.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Amsterdamas līguma ietvaros liela uzmanība tika pievērsta ekonomikas un vides politikas mijiedarbībai. Tāpēc ilgtspējīgs transports un energoresursi ir kļuvuši par galvenajiem elementiem citās politiskajās jomās. Patiešām, jau 2006. gadā Eiropadome aicināja dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku datu saskanību. Balsoju par šo priekšlikumu, jo, manuprāt, tas var atvieglot valstu statistikas pārvalžu darbu, dodot tām iespēju apkopot saskaņotu un savlaicīgu datu uzskaiti vides jomā. Šajā ziņā Eiropas mēroga juridiska pamata pieņemšana vides ekonomisko kontu datu apkopošanai nozīmēs, ka Eiropas līmenī būs iespējams sagatavot provizorisku novērtējumu par faktisko ekonomikas un vides mijiedarbību. Visbeidzot, es ceru, ka šis instruments kļūs par papildu apstiprinājumu tam, ka Eiropas Savienība ir uzņēmusies vadošo lomu starptautiskā mērogā attiecībā uz vides kontiem.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju pret Leinen kunga ziņojumu, kurā, aizbildinoties ar tā saukto vides statistiku, tiek dota zaļā gaisma lielai informācijas gūzmai, kuras iegūšanai nepieciešama milzīga birokrātija, un tas viss tiek īstenots „zaļās idejas” sludināšanas vārdā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Ar vides ekonomiskajiem kontiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Šāda informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā. Eiropadome 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Savienību un tās dalībvalstis paplašināt nacionālos kontus, iekļaujot galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus. Svarīgu ieguldījumu šo politikas pasākumu īstenošanā sniedz Komisijas priekšlikums par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem. Eiropas vides politiku var pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Tāpēc ir jānosaka dalībvalstu pienākums apkopot šos datus. Līdz šim Eiropas līmenī pieejamie dati par vidi būtu vidējā termiņā jāpapildina, lai uzlabotu iespējas novērtēt politikas īstenošanu. Ja būtu pieejami augstas kvalitātes dati, kas saista vidi un ekonomiku, varētu labāk uzraudzīt atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkritumu rašanās ierobežošanu, gaisā esošās emisijas un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Atturējos balsojumā par šo dokumentu, jo neuzskatu, ka šādu informāciju ir iespējams apkopot tikai no vides kontiem vien. Ir būtiski svarīgi nodrošināt visu dalībvalstu sadarbību un saskaņotību ES līmenī.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Ar vides ekonomiskajiem kontiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Atbilstīga informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas vides politiku var pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Tāpēc ir jānosaka dalībvalstu pienākums apkopot šos datus. Tas jo īpaši attiecas uz datu apkopošanu par gaisa emisijām, ar vidi saistītajiem nodokļiem, kas sadalīti pa saimnieciskajām darbībām, kā arī ekonomikas mēroga materiālu plūsmas kontiem. Mūsuprāt, ar vides ekonomiskajiem kontiem būtu jādod ieguldījums politikas novērtēšanā, nodrošinot jo īpaši tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Šāda informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā. Piekrītam, ka priekšlikumā būtu jāiekļauj pārskatīšanas klauzula un ka būtu pastāvīgi jāziņo par regulas īstenošanā gūto pieredzi. Mūsuprāt, ir svarīgi, ka tiek pārbaudīta datu kvalitāte un salīdzināmība, lai varētu veikt uzlabojumus un lai nodrošinātu augstu vides ekonomisko kontu kvalitāti. Pienācīgi jāņem vērā jaunu moduļu izstrāde un pieredze saistībā ar izmēģinājuma pētījumiem. Pārskatīšanas ziņojums būtu jāizmanto, lai regulā veiktu pielāgojumus, ņemot vērā jauno attīstību un pieredzi.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Manuprāt, ir vajadzīgs labāks statistikas datu apkopojums par sekām, ko dalībvalstu un ES politika rada attiecībā uz vidi, kā arī attiecībā uz atsevišķu nodokļu uzskaiti, ko izmanto vides politikas veidošanā. Diemžēl statistika un nodokļi tiek apvienoti vienā „vides ekonomisko datu apkopojumā”. Šādas asimilācijas mērķis ir klimata tirgus un tā piesārņojuma kvotu īstenošana. Pilnvaru deleģēšana Komisijai arī norāda uz šo virzienu. Balsoju par, jo atbalstu koncepciju par to, ka ir nepieciešami statistikas apkopošanas instrumenti, lai gan noraidu politiku, kam tie kalpo.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Jāpanāk vienošanās par to, kā sastādīt tipveida statistiku par ES un dalībvalstu politikas ietekmi uz vidi, kā arī par nodokļu uzskaiti, ko izmanto vides politikas veidošanā. Vismaz tas ir pašsaprotami.

Taču diemžēl statistika un nodokļi nešķirojot tiek iekļauti vienotā „vides ekonomisko datu apkopojumā”. Šādas nešķirošanas iemesls ir klimata tiesību aktu kopuma un tā piesārņojuma kvotu tirdzniecības īstenošana. Pilnvaru deleģēšana Komisijai arī ir vērsta šajā virzienā.

Un tomēr es balsoju par to. Vēlos atbalstīt koncepciju par šādu statistikas instrumentu nepieciešamību, lai gan noraidu politikas jomas, kurām tie var kalpot.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir būtiski svarīgi, lai ar vides ekonomiskajiem kontiem tiktu sniegts ieguldījums vides politikas novērtēšanā, nodrošinot tādas informācijas pieejamību, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Šāda informācija var būt svarīgs pamats lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā. Mums ir jāzina, kā definēt šī regulas priekšlikuma mērķi un uzdevumu, kā arī tā ieguldījumu kopējā stratēģijā „IKP un ne tikai”. Regulas priekšlikums paredz datu vākšanu un apkopošanu tikai tādās jomās kā gaisa emisijas, ar vidi saistītie nodokļi, kas sadalīti pa saimnieciskajām darbībām, kā arī ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti. Tas ir pirmais solis ceļā uz visaptverošu vides ekonomisko datu apkopošanu, jo saskaņā ar pieejamo informāciju, ko sniedz Eiropas un dalībvalstu kompetentās statistikas iestādes, pašlaik Eiropā var saņemt atbilstīgus datus tikai par minētajām jomām. Tādēļ ir nepieciešams turpināt attīstību, lai statistikas dati par vidi kļūtu arvien ticamāki un pietiekamāki.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ja būtu pieejami augstas kvalitātes dati, kas saista vidi un ekonomiku, varētu labāk uzraudzīt atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkritumu rašanās ierobežošanu, gaisa emisijas un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Tāpēc attiecīgo datu apkopošana, kas līdz šim ES līmenī tika veikta brīvprātīgi, jānosaka dalībvalstīm kā pienākums. Turklāt līdz šim Eiropas līmenī pieejamie dati par vidi būtu vidējā termiņā jāpapildina, lai uzlabotu iespējas novērtēt politikas īstenošanu. Piekrītu referenta nostājai un balsoju „par”.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Eiropas vides politiku var atbilstoši un pamatoti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati. Atkritumu otrreizēja pārstrāde, gaisā esošās emisijas, klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs patēriņš un ražošana ir jāuzrauga nepārtraukti, lai panāktu progresu šajās jomās visas Eiropas mērogā. Vides ekonomisko kontu izstrādes sistēma ir viens no pasākumiem, kas palīdzētu nodrošināt datu vākšanu un apkopošanu attiecībā uz tādām jomām kā gaisa emisijas, ar vidi saistītie nodokļi, kas sadalīti pa saimnieciskajām darbībām, kā arī ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti. Tomēr tas, ka šī sistēma ir saistoša, rada papildu administratīvo slogu. Tāpēc, ieviešot šādu sistēmu, būtu jānosaka precīzāki mērķi un skaidras perspektīvas vides ekonomisko datu turpmākai izstrādei. Jāpievērš uzmanība tam, ka Eurostat tiks uzticētas galvenās uzraudzības un atbildības funkcijas šajās jomās. Minēto funkciju īstenošanai būs vajadzīgi pietiekami cilvēkresursi un finansiālie resursi. Taču mums jāapsver, vai Eiropas Savienības budžets ir pietiekams, lai piešķirtu papildu finanšu resursus birokrātiskā aparāta palielināšanai un uzturēšanai.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Regulas par Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem priekšlikumā ir paredzēts nodrošināt instrumentus, ka tiktu izmantoti dažu nozīmīgu mērķu sasniegšanai, piemēram, Eiropas vides ekonomisko datu uzskaites stratēģijas izstrādei un statistikas pārvalžu, kuras nodrošina statistikas datus administratīvām iestādēm, darbības apjoma paplašināšanai. Balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu labā ir svarīgi iekļaut vides jautājumus ES politiskajās jomās un ieviest nacionālos kontus un Eiropas programmu ar vienotu vides ekonomisko datu uzskaiti transporta, otrreizējās izejvielu pārstrādes un atkritumu rašanās ierobežošanas, gaisa emisiju, klimata pārmaiņu un ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa jomā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropadome 2006. gadā aicināja ES un dalībvalstis paplašināt savus nacionālos kontus, lai iekļautu galvenos ilgtspējīgas attīstības aspektus, ierosinot īsākā vai vidējā termiņā īstenojamus pasākumus, ar ko izstrādā visaptverošus rādītājus, kuri veido uzticamāku zināšanu pamatu publisko debašu un politikas veidošanas kvalitātes uzlabošanai, pamatojoties uz vides pasākumu īstenošanas ekonomisko ietekmi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu šim pirmajam solim ceļā uz visaptverošu vides ekonomisko datu apkopošanu, jo saskaņā ar pieejamo informāciju, ko sniedz Eiropas un dalībvalstu kompetentās statistikas iestādes, pašlaik Eiropā var saņemt atbilstīgus datus tikai par minētajām jomām. Darba plānā būtu jānorāda uz papildu prioritārajiem moduļiem, kurus jau izstrādā un par kuriem, iespējams, drīzumā būs pieejami atbilstīgie dati, un ir jāiesniedz arī šie dati, jo īpaši dati par saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Ja būtu pieejami augstas kvalitātes dati, kas saista vidi un ekonomiku, varētu labāk uzraudzīt atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkritumu rašanās ierobežošanu, gaisa emisijas un klimata pārmaiņas, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Šāda informācija var būt svarīgs līdzeklis lēmumu pieņemšanai par vides pasākumu īstenošanu.

  Aldo Patriciello (PPE) , rakstiski. – (IT) Eiropadome 2006. gadā aicināja Eiropas Savienību un tās dalībvalstis paplašināt statistikas datu apjomu, iekļaujot ilgtspējīgas attīstības un nacionālo kontu datus. Savā 2009. gada 28. septembrī iesniegtajā paziņojumā „IKP un ne tikai. Progresa novērtējums mainīgā pasaulē” Komisija pati ierosināja dažādus īsākā vai vidējā termiņā īstenojamus pasākumus, ar ko izstrādā visaptverošus rādītājus, kuri veido uzticamāku zināšanu pamatu publisko debašu un politikas veidošanas kvalitātes uzlabošanai. Īpaši tā norādīja arī uz vairākiem aspektiem saistībā ar Eiropas vides ekonomiskajiem kontiem.

Eiropas vides politiku var padziļināti novērtēt tikai tad, ja ir pieejami ticami dati, un tāpēc dalībvalstīm ir jānodrošina vienota metodika un standarti, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumi, izstrādājot tos vienotā sistēmā, kas ir saistoša visām dalībvalstīm. Es balsoju par šo priekšlikumu, jo ir skaidri jānosaka mērķi un turpmākais virziens attiecībā uz vides ekonomiskajiem kontiem, lai šie konti veidotu neaizstājamu pamatu lēmumu pieņemšanai vides politikas jomā.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un atbilstošu vides politiku ES līmenī, ir būtiski svarīgi, lai politikas veidotājiem būtu pieejama tāda informācija, kas atspoguļo saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Atbalstu šo rezolūciju, jo tajā ir noteikta efektīvu pasākumu virkne vispusīgāku datu apkopošanai. Ja ES patiešām vēlas palielināt izejvielu otrreizēju pārstrādi, samazināt atkritumu apjomu un ierobežot gaisā esošo emisijas un klimata pārmaiņas, tad tai ir attiecīgi jārīkojas. Visefektīvākais līdzeklis Eiropas mērķu sasniegšanai ilgtspējīgas attīstības un vides politikas jomā ir pilnīga sadarbība starp visām dalībvalstīm. Tādēļ ir jānosaka dalībvalstu pienākums apkopot datus par saimniecisko darbību ietekmi uz vidi. Jo precīzāka un uzticamāka būs sniegtā informācija, jo labāka būs mūsu vides politika.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Lai ar ilgtspējīgas attīstības politiku sasniegtu vēlamo mērķi, tās veidošanā jābūt pieejamai pietiekamai informācijai, kas veicinātu pārdomātu risinājumu pieņemšanu. Tāpēc dalībvalstīm jāapkopo plašs dažādu rādītāju spektrs, kas kopumā sniedz vienotu Eiropas Savienības vides ainu. Šāds mērķis ir Komisijas un Padomes priekšlikumam, kas Parlamentam ir jāvērtē. Šo iemeslu dēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs balsojām „par”. Ar šo priekšlikumu izveido vides ekonomiskos kontus kā EKS 95 satelītkonktus, nodrošinot metodiku, vienotus standartus, definīcijas, klasifikācijas un grāmatvedības noteikumus, kas jāizmanto, apkopojot vides ekonomiskos kontus. Sākotnējā posmā vides konti, kas tiks apkopoti vienotas sistēmas ietvaros, būs sagrupēti šādos moduļos: gaisa emisiju kontu modulis; ar vidi saistīto nodokļu modulis, iedalot tos pēc saimnieciskās darbības veida; ekonomikas mēroga materiālu plūsmas konti. Pamatojoties uz mūsu iesniegtajiem grozījumiem, kas tika pieņemti Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā, sarunās ar Padomi panāktajā kompromisa variantā papildus sākotnēji ierosinātajiem kontiem ir ietverta prasība Komisijai līdz 2013. gada beigām ziņot un pārbaudīt šo kontu paplašināšanas iespēju, iekļaujot materiālu krājumus (un ne tikai plūsmas), kā arī ekosistēmu pakalpojumus. Vienošanās par šo prasību dalībvalstīm sniegt datus, ievērojot saskaņotu metodiku attiecībā uz vides ekonomiskajiem kontiem, faktiski ir pozitīvs un konkrēts solis procesā „IKP un ne tikai”.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Nacionālie konti ietver vides apsvērumus, pamatojoties uz saimnieciskās darbības rezultātiem un labklājības veidošanu. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu tiem būs jānodrošina dati par gaisa emisijām un ar vidi saistītiem nodokļiem. Vides kontu uzdevums ir tikai parādīt to mijiedarbību. Lai panāktu ilgtspējīgu attīstību ES, ir jāīsteno saprātīga rīcība ekosistēmu un aizvien pieaugošā resursu deficīta jomā. Pilsoņiem jābūt informētiem par saimniecisko darbību ietekmi uz vidi.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Leinen kunga ziņojumu. Faktiski vides un ilgtspējības politika pēdējā laikā ir kļuvusi īpaši nozīmīga, liekot iedzīvotājiem lielāku uzmanību pievērst ekonomikas un vides politikas integrēšanai. Klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs transports, dabas aizsardzība, bioloģiskā daudzveidība, izejmateriālu un dabas resursu ieguve un izmantošana, kā arī atkritumu apsaimniekošana ir ievērojami vairojusi tās nozīmi dalībvalstu politikā. Tāpēc Eiropas vides politiku un ar to saistītās ES pieņemtās stratēģijas varam stingri un pamatoti novērtēt tikai tad, ja tiek nodrošināti ticami dati.