Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 7. jūnijs - Strasbūra

15. Šengenas acquis piemērošana Bulgārijā un Rumānijā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Coelho kunga Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sniegtais ziņojums par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā (1412/2010 – C7-0369/2010 – 2010/0820(NLE) (A7-0185/2011).

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisāre, dāmas un kungi! Es vēlētos izteikt sešus īsus punktus. Pirmkārt, par Šengenas stiprināšanu: cilvēku brīva pārvietošanās ir viena no lielākajām ES veiksmēm un sasniegumiem, un Šengena ir viens no galvenajiem Savienības pīlāriem. Tāpēc mēs esam starp tiem, kuri uzskata, ka to nevajadzētu vājināt, bet drīzāk saglabāt un stiprināt. Es piekrītu piezīmēm, ko komisāre Malmström nesen izteica šī jautājuma sakarā.

Piecas sākotnējās dalībvalstis ir devušas ceļu pašreizējām 25: 22 Savienības iekšienē un trijām ārpus tās. Brīva pārvietošanās tādējādi ir garantēta teritorijā ar gandrīz 43 000 km garu ārējo jūras robežu un vairāk nekā 7 700 km garu sauszemes robežu, kas aptver 25 valstis un 400 miljonus cilvēku.

Otrkārt, par savstarpēju uzticēšanos: iekšējo robežu kontroles atcelšana pieprasa augsta līmeņa savstarpēju uzticēšanos dalībvalstu starpā. Ir vajadzīga ātra un pienācīga informācijas apmaiņa Šengenas informācijas sistēmas (SIS) ietvaros, laba policijas sadarbība un efektīva kontrole uz ārējām robežām. Šengenas zonas drošība ir atkarīga no tā, cik rūpīgi un efektīvi katra dalībvalsts veic pārbaudes uz savām ārējām robežām. Ja tas nenotiek, Šengenas zonas drošība tiek vājināta, Eiropas Savienības uzticamība tiek iedragāta, un savstarpējā uzticēšanās tiek sagrauta.

Treškārt, par vienlīdzīgiem noteikumiem: ir jābūt arī uzticībai procedūrām, kam jābūt skaidrām un taisnīgām. Kandidātvalstīm ir jābūt spējīgām efektīvi un pareizi ieviest un īstenot visus Šengenas kritērijus: tos pašus kritērijus, ko piemēroja iepriekšējām kandidātvalstīm; ne vairāk, ne mazāk.

Ceturtkārt, par pārredzamību: mums ir jānodrošina lielāka pārredzamība gan brīvības, gan drošības interesēs. Man žēl, ka Padome jau atkal nav pienācīgi rīkojusies attiecībā pret Parlamentu, liedzot tā deputātiem piekļuvi novērtējuma ziņojumiem. Problēmu varēja atrisināt, tikai pateicoties Rumānijas un Bulgārijas vēstnieku uzcītībai, kuri pieprasīja ziņojumu deklasifikāciju un iesniegšanu Parlamentam, tādā veidā nodrošinot tā deputātiem piekļuvi novērtējumu, ieteikumu un nobeiguma secinājumu saturam. Diemžēl Padome atkārtoti nav respektējusi Parlamentu. Tieši šī pārredzamība ir vajadzīga, lai pievērstos norādītajām, neatrisinātajām problēmām, jo, kaut arī tās nav šķērslis šo divu valstu pilntiesīgai dalībai Šengenā, tām jābūt pakļautām novērtēšanas komisijas uzraudzībai, lai pārliecinātos, ka ieteikumi ir ņemti vērā, kā arī novērotu notiekošās pārmaiņas. Parlaments pieprasa pieeju šai informācijai.

Piektkārt, par Eiropas pilsonību: cik bieži mēs savās runās piesaucam Eiropas pilsonības nozīmi? Kopš iestāšanās ES 2007. gadā gan Bulgārija, gan Rumānija ir pamatoti gaidījušas, ka to pilsoņi kļūs par pilntiesīgiem ES pilsoņiem un varēs baudīt tās pašas tiesības, ko pārējie ES pilsoņi, ieskaitot pārvietošanās brīvību Šengenas zonā. Tā ir Eiropas pilsonība, ko mēs stiprinām, paplašinot Šengenas zonu.

Mans sestais un pēdējais punkts ir, ka abas valstis ir smagi strādājušas. Ir skaidrs, ka tās ir jāapsveic ar to centieniem īstenot visas Šengenas prasības. Tas ir redzams novērtējuma ziņojumos un turpmākos novērtējumu veikušo ekspertu vizīšu novērojumos. Tas bija skaidri redzams arī mūsu vizītes laikā Bulgārijā un Rumānijā, un par to es gribētu pateikties saviem rumāņu kolēģiem — Marinescu kungam, Enciu kungam un Weber kundzei, kā arī saviem bulgāru kolēģiem —Kovatchev kungam un Nedelcheva kundzei. Tātad mēs varam uzņemt Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā, un es ceru, ka Padome ieņems tādu pašu nostāju, tikko tā saņems mūsu pozitīvo viedokli.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs, es esmu īpaši priecīga par iespēju pārstāvēt Padomi debatēs par Šengenas zonas paplašināšanu, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju.

Šī vienmēr ir bijusi augsta prioritāte Ungārijas prezidentūrai. Tāpēc es esmu īpaši iepriecināta, ka šobrīd gan Bulgārija, gan Rumānija ir saņēmušas pozitīvus novērtējumus par to tehnisko sagatavotību ieviest visu Šengenas acquis kopumu. Mēs priecājamies, ka arī Parlaments savā novērtējumā ir nonācis pie līdzīgiem secinājumiem. Es īpaši izsaku atzinību referentam Carlos Coelho par viņa profesionālo un personīgo atdevi.

Atļaujiet man uz mirkli atkāpties no protokola vēsturiskas atsauces labā! Kad Ungārijas un citu jauno dalībvalstu no Centrāleiropas uzņemšanu Šengenā apdraudēja tehnisks sarežģījums, kas bija saistīts ar Šengenas informācijas sistēmas SIS II attīstību, tā bija toreizējā Portugāles prezidentūra, kas mums palīdzēja ar augstsirdīgu un atjautīgu risinājumu.

Tāpat es gribētu pateikties arī priekšsēdētājam López Aguilar kungam un visiem Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas locekļiem par viņu atdevi šajā jautājumā. Ungārijas prezidentūra ir pielikusi ievērojamas pūles, lai virzītu šo dosjē. Prezidentūra ātri saprata, ka ir jāpievēršas vairāku dalībvalstu pastāvīgajiem iebildumiem pret šo procesu.

Līdz ar to prezidentūra iekļāva jautājumu par situāciju attiecībā uz Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenai Tieslietu un iekšlietu (JHA) padomes 24. un 25. februāra tikšanās dienaskārtībā. Šīs tikšanās laikā Padome apstiprināja prezidentūras secinājumus par sasniegto progresu un nepieciešamību turpināt darbu pie visiem pieņemama risinājuma panākšanas ciešā sadarbībā ar visām dalībvalstīm.

Gan Bulgārija, gan Rumānija ir paveikušas ļoti lielu darbu, lai piemērotu savu valstu politiku un praksi Šengenas standartiem. Tas aptvēra tādas jomas kā datu aizsardzība, policijas sadarbība, ārējo gaisa, jūras un sauszemes robežu aizsardzība, vīzu izsniegšana un atbilstoša SIS un SIRENE funkciju īstenošana. Vienlaikus Rumānijas un Bulgārijas novērtējums attiecībā uz Šengenu visās tā sadaļās tika pabeigts martā ar pozitīvu rezultātu. Pēc attiecīgo ziņojumu pieņemšanas attiecīgajās Padomes darba grupās prezidentūra iesniedza secinājumu projektu par novērtējuma procesa pabeigšanu JHA padomei, kas paredzēta 9. jūnijā.

Es zinu, ka šīs būs labas ziņas vairākumam šajā Parlamentā, jo īpaši Bulgārijas un Rumānijas deputātiem. Tās iezīmēs ievērojamu soli šo valstu ceļā uz pilntiesīgu dalību Šengenā. Padome turpinās uzraudzīt tālāko progresu visās jomās, jo rūpīga turpmākā pārbaude notiek visās Šengenas valstīs. Šajā sakarā es cienījamajiem deputātiem varu apgalvot, ka gan Bulgārija, gan Rumānija turpinās regulāri ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai novērstu atlikušās nepilnības. Tās pievērsīs īpašu uzmanību tālākai kontroles stiprināšanai pie savām robežām, kā arī policijas pārrobežu sadarbības un vīzu izsniegšanas sistēmas uzlabošanai.

Kad Parlaments pieņems Coelho kunga sagatavoto ziņojumu un Padome pieņems prezidentūras izstrādātos secinājumus, būs palicis tikai pats pēdējais solis — Padomes lēmuma pieņemšana, kurai, kā mēs visi zinām, ir nepieciešama vienbalsība. Šajā sakarā es gribētu uzsvērt, ka Padome pie šī jautājuma varētu atgriezties ļoti drīz, lai apsvērtu, kā tā varētu veicināt procesu, iespējams, šā gada septembrī.

Referenta sagatavotais ziņojums skar jautājumu par piekļuvi klasificētiem dokumentiem — kā referents arī minēja savās ievada piezīmēs —; tas bija svarīgs jautājums šī dosjē sakarā. Parlamenta piekļuve klasificētajiem dokumentiem ir viens no nesakārtotajiem starpinstitūciju jautājumiem starp Padomi un Parlamentu, ko Ungārijas prezidentūra tiecas atrisināt. Lai gan mums ir izdevies vienoties par turpmāko rīcību attiecībā uz Parlamenta delegācijām, atrastā risinājuma ieviešanai vēl vajadzīgs zināms laiks.

Tomēr Ungārijas prezidentūra jau kopš tās termiņa sākuma ir meklējusi tūlītēju risinājumu, lai neaizkavētu Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Tieši pēc Ungārijas prezidentūras ierosinājuma Padome atļāva Parlamentam piekļūt dokumentiem, kas attiecas uz abu dalībvalstu pievienošanos Šengenas zonai.

Kopumā Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka Šengenas zonas paplašināšanās, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju šobrīd, kad tās atbilst visiem tehniskajiem un juridiskajiem kritērijiem, būs izdevīga visai Šengenas sadarbībai un Eiropai kopumā, kur varēs ceļot no Melnās jūras līdz Atlantijas okeānam bez prasības apstāties, lai uzrādītu pasi vai identifikācijas karti. Mēs visi zinām, ka šī brīvā pārvietošanās ir viens no mūsu Eiropas Savienības pamatiem — kaut kas mūsu pilsoņiem reāli pieejams, un tāda vērtība, kas mums visiem jāaizsargā.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, Šengena patiešām ir fantastisks sasniegums. Tā ir viena no vistaustāmākajām dāvanām, ko Eiropas institūcijas ir sniegušas Eiropas pilsoņiem —iespēja, kā prezidentūra izteicās, faktiski aizbraukt no Somijas līdz Portugālei, neapstājoties nevienā robežkontroles punktā. Mums ir jāaizsargā Šengena, un aktualizējušās debates par robežu atjaunošanu ir jāpārtrauc. Mēs jau esam vairākkārt diskutējuši par to, kā mums Šengena būtu jāstiprina, nevis jāvājina. Šajā ziņā mums vajag vairāk — un nevis mazāk — Eiropas. Mums nepieciešama labāka novērtēšana, labāki rīki un labākas vadlīnijas, un ieteikumi par to, kā interpretēt Šengenas acquis. Par to šonedēļ Padomē diskutēs ar dalībvalstīm, bet vēlāk, jūnija beigās, arī Eiropadomē.

Es vēlētos apsveikt Rumāniju un Bulgāriju ar ievērojamajiem centieniem, ko tās ir parādījušas. Es personīgi esmu redzējusi, ka tās ir veikušas daudz smaga darba. Viena no priekšrocībām, pievienojoties vēlāk, ir iespēja gūt modernāko tehnoloģiju sniegto labumu. Rumānijā un Bulgārijā ieviestās tehnoloģijas un paveiktais darbs ir atstājuši uz mani iespaidu, un es vēlētos tās apsveikt par šiem ieguldījumiem. Rezultātā abas valstis šobrīd atbilst Šengenas tehniskajiem kritērijiem, ir uzņēmušās saistības un ir pelnījušas Eiropas Savienības uzticību. Komisija atzinīgi vērtē šo ziņojumu par Rumānijas un Bulgārijas veikumu, un es vēlētos pateikties arī Coelho kungam un ēnu referentiem par šo ziņojumu un šo pieeju.

Komisija vienmēr ir uzskatījusi, ka nepastāv oficiāla saikne starp sadarbības un pārbaudes mehānismu (CVM) un pievienošanos Šengenai. Tomēr mēs visi, protams, zinām, ka pievienošanās Šengenai ir balstīta arī uz uzticēšanos, un uzticēšanās vai uzticēšanās trūkums pēdējo nedēļu laikā ir plaši apspriesti. Lēmumu atcelt iekšējo robežu kontroli ar Rumāniju un Bulgāriju jābalsta ne tikai uz tehnisko novērtējumu, bet arī uz šo uzticību, un diemžēl šodien šīs uzticības nav. Tāpēc ir tik svarīgi, kā uzsvēra prezidentūra, strādāt ar dalībvalstīm, lai rastu ātru risinājumu, kas ļautu iespējami drīz atcelt robežas.

Tam ir jāpaliek prioritātei. Padomei, kam šajā lietā ir teikšana, ir jānosaka precīzs regulējums ar precīzu grafiku, kas saistīts ar robežkontroli, lai Rumānija un Bulgārija redzētu turpmāko virzību. Tās ir parādījušas, ka ir gatavas pievienoties, ka ir panākušas vajadzīgo progresu, un jācer, ka drīzumā radīsies iespēja panākt virzību uz priekšu un pieņemt Padomes lēmumu.

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Coelho kungu, un es to daru tāpēc, ka viņa darbs ir viscaur precīzs. Es tagad piebilstu, ka mums jāpalīdz Bulgārijai un Rumānijai. Es uzticos Bulgārijai un Rumānijai. Tās ir labi un smagi strādājušas, un tām būtu jāsaņem tas, kas tām pienākas, — šī nav dāvana.

Padomes priekšsēdētājs un komisāre Malmström kundze ir paziņojuši, ka šīs abas valstis atbilst tehniskajām un juridiskajām prasībām, un es pievienoju viņu balsīm savējo. Es uzskatu, ka mums nebūtu jāņem vērā citi kritēriji kā vien strikti tehniskie un juridiskie.

Būtībā ir pieci kritēriji. Valstis atbilst šādiem kritērijiem: tās atbilst datu aizsardzības prasībām, tās atbilst Šengenas informācijas sistēmas (SIS) prasībām, tās atbilst policijas sadarbības prasībām, tās atbilst vīzu izsniegšanas prasībām, un tās atbilst ārējo gaisa, jūras un sauszemes robežu kontroles prasībām. Stingri ņemot, tās atbilst arī SIS un SIRENE (Supplementary Information Request at the National Entry) (Papildinformācijas pieprasījums par valsts ziņojumiem) prasībām.

Līdz ar to Parlamentam vajadzētu nosūtīt nepārprotami skaidru ziņu Padomei un, jo īpaši, to piecu valstu pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuras es atturēšos minēt, bet kuras šodien ir visu klātesošo prātos.

Es ticu, dāmas un kungi, ka, iekļaujot Rumāniju un Bulgāriju Šengenas zonā, kurā mīt vairāk nekā četrsimt miljoni cilvēku, mēs pievienojam, nevis atņemam; mēs būvējam spēcīgāku Eiropu. Turklāt mums vajadzētu izvairīties no dubultstandartiem. Tāpat mums nevajadzētu izvirzīt Rumānijai un Bulgārijai tādus noteikumus, lai tās varētu veidot daļu no šīs brīvības zonas, kādus mēs nepieprasām no pārējām dalībvalstīm.

Tādējādi savas runas nobeigumā es dedzīgi aicinu nosūtīt spēcīgu, vairākuma apstiprinātu ziņu no Parlamenta Padomei.

Vēlreiz sveicu Jūs, Coelho kungs, un sveicu Rumāniju un Bulgāriju.

  Ioan Enciu, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es izsaku pateicību Coelho kungam par viņa centieniem, atdevi un detalizēto ekspertīzi, ko viņš ir pielietojis šajā ziņojumā. Es pateicos arī Ungārijas prezidentūrai un komisārei Malmström par atbalstu, ko viņi snieguši šī ziņojuma sagatavošanā.

Debates par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai tik bieži ir izmantotas politiskiem mērķiem, ka mēs esam tikpat kā aizmirsuši, par ko mēs patiesībā debatējam. Es gribu visiem atgādināt, ka mēs patiesībā runājam par ļoti skaidriem, specifiskiem kritērijiem, kas katrai kandidātvalstij jāizpilda, lai tā kļūtu par Šengenas zonas dalībnieci.

Nepastāv tādi morāli vai tiesiski argumenti, kas mums tagad, noslēgumā, liktu mainīt pievienošanās noteikumus. Noteikumus var uzlabot laikā, kad tiks apstiprināts jaunais Šengenas novērtēšanas mehānisms, kas piemērojams visām dalībvalstīm, neķeroties pie dubultstandartu izmantošanas.

Mums ir laiks būt godīgiem un atzīt, ka Rumānija un Bulgārija tiek sauktas pie atbildības par visu, kas notiek nepareizi ES līmenī un dažu dalībvalstu iekšienē. Šāda nostāja ir pilnīgi nepieņemama. Pie tā, ka Eiropas Savienība un atsevišķas dalībvalstis nav spējīgas kontrolēt imigrāciju un savas robežas, nav vainojamas Rumānija un Bulgārija, tāpat tās nav vainojamas pie ekstrēmistiskām un populistiskām dažu valdību ievirzēm, īstenojot pret imigrāciju vērstu politiku un uzskatot Eiropas pilsoņu, īpaši romu pilsoņu, mobilitāti par noziegumu.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem ir jācieš no valsts iestāžu un atsevišķu ietekmīgu līderu sliktajām personiskajām attiecībām. ES institūcijām jāklausa saprāta balsij un jāapkaro šis apjukums, ko daži mēģina izraisīt. Eiropas Parlamentam un Padomei jāievēro Eiropas likumdošana, savukārt Komisijai kā līgumu sargam tas jāpārrauga.

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, mēs šodien debatējam par dosjē, kura dēļ pēdējo mēnešu laikā mūsu dienaskārtībā ir iekļauti vairāki principu jautājumi. Es gribētu pateikties referentam Carlos Coelho par ārkārtīgi profesionālo veidu, kādā viņš veica savu darbu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, lai nodrošinātu šo principu ievērošanu. Man ir bijis prieks strādāt ar Coelho kungu, kura konstruktīvā attieksme ir atstājusi ietekmi uz visu dosjē.

No vienas puses, mēs saskaramies ar principiālu jautājumu, kad pārbaudām, vai divas ES dalībvalstis, kas izpildījušas pievienošanās kritērijus Šengenas zonai, var tikt tajā iekļautas. Saskaņā ar noteikumiem atbilde ir: „Jā!”. Abu valstu tehniskā sagatavotība šai uzņemšanai ir novērtēta ar absolūti pozitīviem secinājumiem. Mūsu referents ir gājis vēl tālāk un uz savu roku organizējis darba vizītes uz šīm valstīm, tostarp ēnu referentu pavadībā, lai viņi varētu redzēt, kā tehniski izskatās gan vadības centri, gan daži robežkontroles punkti.

No otras puses, cits principiāls jautājums ir saistīts ar institucionālajām attiecībām starp Eiropas Parlamentu un Padomi, kad runa bija par Parlamenta deputātu piekļuvi dokumentiem, uz kuru pamata viņiem bija jābalso. Padomes viedokli, ka tikai daži deputāti drīkstētu piekļūt dokumentiem un veikt pilnībā informētu balsojumu, kamēr pārējiem būtu jāceļ savas rokas, balstoties uz šo dažu deputātu izvēli, asi kritizēja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja. Es priecājos, ka mūsu viedoklis uzvarēja.

Institūciju sadarbībai ir jābūt godīgai, loģiskai un demokrātiskai. Es ceru, ka rītdienas balsojums sūtīs skaidru un pozitīvu ziņu Parlamenta deputātiem par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos teikt komisārei, ka Eiropas pilsoņi sāk zaudēt paļāvību un uzticību aizvien vairākām un vairākām Eiropas programmām. Ir svarīgi nesteigties tālāk uz priekšu tādā ātrumā un apjomā, kam mēs neesam pilnībā sagatavoti. Tā ir sajūta, ko attiecībā uz Šengenas zonu izjūt daudzas dalībvalstis, un mums nevajadzētu steigties ar tālāku paplašināšanos, pirms visi iesaistītie ir pilnīgi un pietiekami tai gatavi.

Protams, man jāuzsver, ka šīs debates nevajadzētu izmantot kā iemeslu, lai kritizētu Bulgāriju vai Rumāniju, kuras, kā mēs zinām, ir ļoti smagi strādājušas, lai nodrošinātu savu atbilstību Komisijas noteiktajiem tehniskajiem kritērijiem. Lai gan mēs, iespējams, neesam vienisprātis par to, vai šie kritēriji ir sasniegti, daudz ir ticis izdarīts. Taču šī ir iespēja runāt par uzticības atjaunošanu Šengenas sistēmai un Eiropas Savienības integritātei kā tādai un iespēja uzlabot pilnīgi novecojušu un neefektīvu vērtēšanas mehānismu.

Mēs pašlaik strādājam ar sistēmu, kas nespēj tikt galā ne ar pašreizējiem vai nākotnes izaicinājumiem, ar ko sastopas Eiropa, ne ar tās dalībvalstu politiskajiem uzskatiem. Šobrīd ir laiks izstrādāt kritērijus, kas ne tikai risina Šengenas sistēmas tehniskos aspektus, bet arī novērtē organizētās noziedzības un korupcijas ietekmi, tostarp arī Šengenas pašreizējo dalībvalstu novērtēšanas ietvaros, un es gribētu redzēt Europol un Eurojust iesaistīšanos šajos novērtējumos. Iespējams, šāds jauns novērtēšanas mehānisms varētu palīdzēt novērst daļu no viedokļu atšķirībām un uzticības trūkumu pašreizējai sistēmai, par ko mēs dzirdam ne tikai šeit, bet visā Eiropā.

  Tatjana Ždanoka, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, apspriežamā jautājuma būtība ir, vai mēs pieļaujam Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Es pati nāku no jaunas dalībvalsts un atceros, kā tā vēlējās pievienoties šai zonai. Tāpēc es ļoti atbalstu Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos šai zonai.

Ceļā uz Šengenu bija daži trūkumi, bet tagad problēmas ir novērstas. Bulgārija un Rumānija ir pilnībā gatavas pievienoties neierobežotās ceļošanas zonai 2011. gadā. Es saprotu bažas par korupciju un organizēto noziedzību. Tāpēc sadarbības un pārbaudes mehānisma ietvaros šī sadarbība jāturpina. Tomēr mēs nevaram izgudrot jaunus Šengenas zonas pievienošanās kritērijus, un mēs nevaram vājināt principu, ka valsts kļūst par šīs zonas daļu, tiklīdz spēkā esošie kritēriji ir izpildīti.

Parlamenta debates ir skaidri pierādījušas nepieciešamību izvairīties no dubultstandartiem, novērtējot Šengenas acquis īstenošanu pašreizējās un pievienošanās procesu uzsākušajās Šengenas dalībvalstīs. Tāpēc informācija par šo novērtējumu ir izšķiroša. Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka atsevišķas dalībvalstis Padomē ir izteikušas priekšlikumu par piedāvājuma juridiskā pamata maiņu, lai izslēgtu Parlamentu no lēmumu pieņemšanas procesa.

Es ļoti ceru, ka mūsu referents Coelho kungs aizstāvēs Parlamenta prerogatīvas ar mūsu pilnu atbalstu, kā viņš vienmēr ļoti veiksmīgi to dara. Es gribētu viņam pateikties par darbu un ceru uz labu tālāku sadarbību nākotnē.

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir pienācis laiks iekļaut Bulgāriju un Rumāniju pilntiesīgā Šengenas acquis piemērošanā. Padomājiet par to — kontroles atcelšana uz iekšējām robežām un pārvietošanās brīvība ir dažas no svarīgākajām Eiropas Savienības vērtībām sasniegumiem un! Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka vairāku dalībvalstu, tostarp manas mītnes valsts, Vācijas, piekoptā bloķēšanas taktika ir pilnīgi neizprotama. Izvirzītie argumenti attiecas uz bailēm no bēgļu plūdiem un to, kā cīnīties pret korupciju. Ņemot vērā paustos viedokļus, es nevaru saprast šos argumentus.

Ar Rumāniju un Bulgāriju šeit tiek spēlēta bīstama spēle. Šī iemesla dēļ mēs arī kopš paša sākuma esam atbalstījuši referenta Coelho kunga viedokli, ka vieni un tie paši standarti piemērojami visām dalībvalstīm — arī attiecībā uz Šengenu.

Tāpat kā citus Komitejas locekļus, mūs ārkārtīgi atsvešināja Padomes neticamā attieksme pret Parlamentu un tas, ka tā sākumā pat atteicās ļaut mums pārskatīt dokumentus. Pieejamais novērtējums kopumā ir pozitīvs. Mēs sagaidām, ka pievienošanās Šengenas zonai kļūs par realitāti un ka mums nebūs jāgaida līdz septembrim.

Noslēgumā es gribētu citēt Bukarestes žurnālisti Sabina Fati. Viņa teica: „Rumāņi ir pacilāti pilsoņi. Viņi skatās uz Rietumeiropu kā uz vietu, kuras standartus viņi absolūti grib sasniegt. Muguras uzgriešana šobrīd varētu likt daudziem no viņiem kļūt par eiroskeptiķiem.” Tas nav kaut kas, ko mēs vēlamies Rumānijā vai Bulgārijā.

  Mario Borghezio, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Akta par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai 4. panta 2. punktā paredzēts, ka saskaņā ar novērtēšanas procedūrām pārbaude, vai jaunā dalībvalsts ir panākusi nepieciešamos apstākļus Šengenas acquis ieviešanai, ir būtisks priekšnoteikums Padomes lēmumam atcelt iekšējo robežu kontroli ar šīm valstīm.

Mēs uzskatām, ka ir nekavējoties jāizveido regulatīvie un darbības nosacījumi, kas novērstu nevēlamu elementu, kuri varētu apdraudēt dalībvalstu drošību, nemanītu iekļūšanu ES caur Bulgāriju vai Rumāniju, bet mūsu novērtējums ir, ka šādi nosacījumi šobrīd nepastāv.

Parlamentā apspriestie ziņojumi nav pārliecinoši, jo joprojām pastāv nopietni trūkumi attiecībā uz gaisa, sauszemes un jūras robežām, sākot ar robežkontroles punktu sniegumu. Nav pārsteigums, ka mūsu policijai katru dienu nākas saskarties ar daudziem nelegālās imigrācijas gadījumiem no šīm divām valstīm.

Es kā piesardzības pasākumu ierosinu pārtraukt Bulgārijas un Rumānijas iestāšanās procesu Šengenas projektā — kaut vai paredzamā milzīgā spiediena dēļ, kas varētu tikt izdarīts uz šo divu valstu ārējām robežām, kuras kļūst par caurumiem Šveices sierā, ja salīdzinām tās ar Eiropas Savienības sistēmu nelegālo imigrantu ieceļošanas jautājumā.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es runāšu bez aplinkiem. Bulgārija un Rumānija, mūsu korumpētās Austrumeiropas zagļu perēklis, pilnīgi un galīgi neatbilst nosacījumiem par pievienošanos Šengenas zonai. Es atkārtoju: pilnīgi neatbilst. Komisāre Malmström var ideālistiski apcerēt Šengenas acquis svētumu, kamēr Parlamenta vairākums var sausi apsvērt, cik brīnišķīgi būtu, ja Bulgārija un Rumānija pievienotos Šengenas zonai, taču tas vienkārši nav reāli.

Tas ir naivi, patiesībā bērnišķīgi naivi. Fakti vienkārši neapstiprina ideju. Bulgārija un Rumānija jau sen ir parādījušas, ka tās šobrīd nav cienīgas pievienoties Šengenas zonai. Saskaņā ar Transparency International Korupcijas uztveres indeksu korupcija ir ikdienišķa parādība abās valstīs. Ja runājam par uzticamību, Bulgārija iegūst tikai 3,6 punktus skalā no 1 līdz 10, savukārt Rumānija iegūst 3,7 punktus. Skolnieka liecībā šie skaitļi tiktu vērtēti kā nesekmība, acīmredzama nesekmība. Tomēr mums jāpieņem šīs valstis Šengenā? Protams, ka mums to nevajadzētu darīt — nekad!

Arī fakti vienkārši neapstiprina šo ideju. Šā gada janvārī vairāki desmiti Bulgārijas muitas darbinieku tika arestēti saistībā ar korupciju. Šā gada februārī tika arestēti gandrīz 200 Rumānijas muitas darbinieki, arī saistībā ar korupciju. Abas valstis raksturo arī biedējoši augsti skaitļi attiecībā uz cilvēku tirdzniecību. Pagājušajā gadā Nīderlandē vien tika atrasti desmitiem Bulgārijas un Rumānijas cilvēku tirdzniecības upuru. Tomēr mums jāpieņem šīs valstis Šengenā? Tas būtu smags pārkāpums un pilnīga bezatbildība.

Var vēlēties, lai kaut kas notiek — var ļoti stipri vēlēties, lai kaut kas notiek, — taču jāredz realitāte. Noņemiet acu aizsegus! Bulgārija un Rumānija absolūti nav gatavas Šengenai. Tās nav gatavas tagad un nebūs gatavas nekad.

  Andrey Kovatchev (PPE) – (BG) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Coelho kungam par objektīvo un taisnīgo novērtējumu par Bulgārijas un Rumānijas paveikto. Es saku paldies arī prezidentūrai un Komisijai par to atbalstu šī ziņojuma sagatavošanā.

Šo valstu novērtēšanas un to pievienošanās procesi jāveic saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem, ar kādiem tie tika uzsākti. Jau 2007. gadā tika noteikts, ka tehnisko kritēriju izpildes gadījumā Bulgārija un Rumānija pievienotos Šengenai 2011. gadā. Tas jau ir izdarīts. Tādu pašu novērtējumu snieguši Padomes eksperti: Bulgārija un Rumānija atbilst dalības kritērijiem.

Visi pēdējā laikā dzirdētie iebildumi attiecas uz atsevišķu dalībvalstu ārpolitikas debatēm. Tā vietā, lai lūkotos īstermiņā, mums jārīkojas, lai veicinātu labāku mūsu ārējo robežu aizsardzību, atpakaļuzņemšanas līgumu parakstīšanu ar mūsu dienvidu un austrumu kaimiņiem un to īstenošanu, un solidaritāti ar tām dalībvalstīm Dienvideiropā, kas pakļautas lielākajam imigrācijas spiedienam.

Tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad pastāv iekšējie izaicinājumi un bailes no mūsu pilsoņu puses par nelegālo imigrāciju, kas var apdraudēt drošību un Eiropas sociālās priekšrocības. Mums vajadzīgi efektīvi, izpildāmi plāni tādu krīžu risināšanai, kādas mēs pieredzējām Itālijā un Maltā. Mēs nevaram pieļaut dubultstandartus. Ja mēs debatēsim un pieņemsim jaunus noteikumus, tie jāpiemēro visām valstīm — gan vecajām, gan jaunajām.

Kolēģi, Bulgārija un Rumānija ir paveikušas savu darbu, un tās balstās uz šīm drošības sistēmām sadarbībā ar saviem Šengenas partneriem. Tās ir pielikušas un pieliek ievērojamas pūles cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Šajā brīdī es būtu mazāk norūpējies, ja Šengenas zonas Vidusjūras robeža tiktu apsargāta tikpat labi, kā Bulgārija un Rumānija apsargā savu Melnās jūras robežu. Referents un citi deputāti ir tur bijuši un saprot, par ko es runāju.

Tāpēc Padomei jāizlemj uzņemt Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā šajā septembrī, lai stiprinātu drošību šajā zonā. Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt Coelho kunga ziņojumu, ļaujot mums dot skaidru, spēcīgu politisko signālu, ka Bulgārijas un Rumānijas likumīgā vieta jau šogad ir Šengenā, tā padarot ārējās robežas drošākas un sniedzot mūsu pilsoņiem lielāku dvēseles mieru.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, pārvietošanās brīvība ir viena no ES dalībvalstu pilsoņu pamata brīvībām un sasniegumiem, un mūsu grupas, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, vārdā es vēlētos atbalstīt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai.

Man jāsaka, ka gan pārbaudes ziņojums, gan referenta personīgais viedoklis ir pozitīvi un ka mums būtu viņiem jāpasakās, vienlaikus paužot savu saniknojumu. Saniknojumu par to, kā daži deputāti no valstīm, kurām pašām ir problēmas ar nelegālo imigrāciju un korupciju, šobrīd lūkojas uz Rumāniju un Bulgāriju. Bulgārija un Rumānija ir pilntiesīgas Eiropas Savienības dalībvalstis, un mūsu attieksmei pret tām jābūt tādai pašai kā pret jebkuru citu ES dalībvalsti.

Tāpēc, ja jūs domājat par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos un ja mēs par to balsojam rītdien, es būtu iepriecināta, ja jūs uz tām skatītos tāpat, kā jūs skatāties uz savām valstīm.

  Stanimir Ilchev (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, šīs sesijas laikā mēs nonākam pie sava novērtējuma par Bulgārijas un Rumānijas gatavību pievienoties Šengenas zonai. Mēs to sekmīgi panāksim, jo Coelho kunga ziņojums ir veiksmīgs. Ir lielas cerības, ka Parlamenta vērtējums saskanēs ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pozitīvo nostāju un ka abu valstu, Bulgārijas un Rumānijas, pilsoņi jutīs, ka viņu institūcijas ir darījušas to, kas tām jādara, un jau ir dota zaļā gaisma virzībai uz priekšu pa „Šengenas ceļu”.

Diskusijas bija ilgstošas, bet labā ziņa ir tāda, ka mēs nepieļāvām ad hoc izmaiņas Šengenas dalības kritērijos. Grūtie laiki, protams, nav pagājuši. Abu valstu valdībām tagad ir jāizskaidro visi iemesli tiem, kas ir skeptiski noskaņoti un kas mūsu acu priekšā izmainīja savu viedokli, no kādreizējiem sabiedrotajiem, kas atbalsta Bulgārijas un Rumānijas integrāciju, kļūstot par musinātājiem uz gaidīšanas spēli.

Kas ir šo iemeslu pamatā? Objektīvas bailes vai aizspriedumi, gadījuma piesardzība vai vilšanās? Es ceru, ka iekšlietu un tieslietu ministri būs vismaz tik godīgi viens pret otru, kādi bijām mēs Coelho kunga ziņojuma izstrādes laikā.

  Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, man ir radies iespaids, ka nesenajās Eiropas Parlamenta diskusijās mēs aizvien vairāk esam domājuši pašaizsardzības kategorijās, velkot sarkano līniju — dažreiz tā iet gar Eiropas Savienības ārējo robežu, bet dažkārt mēs vēlamies uzcelt un aizsargāt robežas Eiropas Savienības iekšienē.

Es gribu noteikti un uzsvērti teikt: šodien nav būtisku iemeslu, lai atliktu Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Mums būtu jāiebilst pret visiem centieniem ierobežot kontaktus starp pilsoņiem, un mums būtu jāiestājas pret visiem centieniem ierobežot brīvību ceļot un būt aktīvam Eiropas Savienībā. Diskusija, kurā es klausos, parāda, cik Eiropas Savienība šobrīd ir sašķelta. Tie, kuri šodien piesauc mākslīgus argumentus pret Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai, nesīs uz savas sirdsapziņas atbildību par tā politiskā projekta, kas ir Eiropas Savienība, iznīcināšanu, un viņi nekad vairs no šīs atbildības neizbēgs.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, tas ir dīvaini, vai tad ne, ka laikā, kad Šengenas zona irst tās kodola valstīs, ir plāni to paplašināt, lai iekļautu Bulgāriju un Rumāniju. Rumānijā un Bulgārijā ir vairāk nekā 900 000 čigānu, daudzi no kuriem vēlētos migrēt. Tiklīdz viņi varēs brīvi ceļot Šengenas zonā, daudzi no viņiem neizbēgami atradīs ceļu uz Lielbritāniju, lai izmantotu mūsu dāsnos pabalstus un sociālo mājokļu sistēmu, kā tik daudzi pirms viņiem.

Iespējams, ka daži uzņēmīgi britu pilsoņi varētu vēlēties sastapt romus, kad tie izkāpj Kalē vai Hītrovā, un iedot viņiem adreses un kartes, lai viņi varētu atrast ceļu uz mūsu premjerministra, viņa kabineta locekļu un visu to Parlamenta deputātu mājām, kuri atbalsta dalību ES. Tikai tad, kad romi novietos savas karavānas mūsu neaizskaramās politiķu šķiras mauriņos, viņi mainīs savus uzskatus par ieguvumiem, ko sniedz dalība ES.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es baidos, ka Eiropas Parlaments atkal parādīs savu naivāko pusi, apstiprinot Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka ir vairākas dalībvalstis, kuras pret to iebildīs. Tām ir pamatoti iemesli tā rīkoties.

Ir nesens Europol ziņojums par organizēto noziedzību, kurā izklāstīts, ka kriminālie grupējumi no Albānijas, Turcijas un bijušās Padomju Savienības izmantos izdevības, ko nesīs Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai. Manis pieminētais ziņojums atsaucas arī uz vīzu režīma liberalizēšanu ar Balkānu valstīm, kas arī ir kas tāds, kas uzskatāms par neapdomīgu soli.

Pastāv nelegālās imigrācijas caur Turciju problēma, kura līdz ar Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai notiks aizvien lielākos apjomos. Kādas garantijas par šīs problēmas efektīvu risināšanu Komisija var sniegt? Tā nesniedz vispār nekādas. Ko tā dara, lai novērstu papildu problēmas saistībā ar romu čigāniem un neērtībām un kriminalitāti, kas ar tiem saistīta? Tā arī nedara vispār neko.

Kāda ir situācija attiecībā uz tiesu reformu un pretkorupcijas pasākumiem, kas vēl aizvien ir nepieciešami? Tie Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi, kuri ceļo uz Šengenas valstīm ar labiem nodomiem, jebkurā gadījumā — un es esmu pārliecināts par to — sapratīs, ka visu pārējo eiropiešu aizsardzība pret organizēto noziedzību un nelegālo masu imigrāciju atsver robežkontroles neērtības.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai ir projekts, kas ir prasījis ievērojamus finansiālos, institucionālos un cilvēku centienus, jo tas ir viens no galvenajiem Rumānijas politiskajiem mērķiem. Rumānija ir ieguldījusi vairāk nekā EUR 1 miljardu, un rezultāti ir bijuši pilnībā pozitīvi visos novērtējuma ziņojumos. Visi Šengenas acquis nosacījumi ir izpildīti.

Rumānija kontrolē vienu no Eiropas Savienības garākajām ārējām robežām, tāpēc tā ir izveidojusi visprogresīvāko integrēto drošības sistēmu, kas atbilst visiem Šengenas acquis noteiktajiem standartiem. Rumānija un aģentūra Frontex ir stiprinājušas savu sadarbību. Frontex Grieķijā veiktajās operācijās Rumānija bija otrs lielākais iekārtu un cilvēkresursu ieguldītājs pēc Vācijas. Gadījumiem, ja notiktu milzīgs imigrantu pieplūdums uz robežas, sadarbībā ar līdzīgām institūcijām citās dalībvalstīs, Vācijā un Nīderlandē, ir ieviesti imigrācijas un patvēruma ekspertu mehānismi. Runājot par centieniem cīnīties pret nelegāliem pārvadājumiem, informācijas iegūšanā un izmeklēšanā ir izmantota ikviena modernā metode. Eiropā ir izstrādāta unikāla programma, kas pieļauj datu apstrādi gan SIS I, gan SIS II. Jūras robežas novērošanas sistēma ir tikusi definēta kā labas prakses piemērs. Tajā pašā laikā valsts iestādes ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību cīņai pret korupciju. Nepārtrauktā sadarbība kā daļa no Eiropas Komisijas izveidotā īpašā mehānisma ir sniegusi rezultātus, kas rāda, ka Rumānijai ir vajadzīgā institucionālā kapacitāte un politiskā griba sasniegt tiesiskos mērķus.

Es uzskatu, ka pievienošanās Šengenas zonai nav dāvana, kas tiek sniegta Rumānijai, bet gan atzinība par tās centieniem un nopelniem, un ka tā dos acīmredzamu pienesumu ES ārējo robežu drošībai. Coelho kungs, paldies jums, un apsveicam jūs par to, kā esat izturējies pret šo dosjē!

  Tanja Fajon (S&D). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas uzstādītos nosacījumus un pievienojas Šengenas zonai savu nopelnu dēļ. Mēs nevaram pieļaut, ka politiskie argumenti aizkavē paplašināšanos. Mani ļoti uztrauc populistu un galēji labējo nacionālistu retorika, kas ļoti bīstamā veidā virza Savienību uz iecietības trūkumu, rasismu, diskrimināciju un neapdomīgu durvju aizvēršanu.

Ar katru Šengenas zonas paplašināšanos mēs palielinām brīvības, drošības un taisnīguma zonu, un es esmu pārliecināta, ka, tāpat kā iepriekš, laiks rādīs iespējas ekonomiskajai un cita veida attīstībai. Tas ir nepieņemami, ka dažas Savienības dalībvalstis šodien aicina uz iekšējo robežu atjaunošanu. Eiropas pilsoņu mobilitāte Savienības ietvaros, ceļošanas brīvība ir viena no Eiropas galvenajām brīvībām, un jebkādi tās ierobežojumi apdraudētu vienu no taustāmākajiem labumiem, ko mūsu pilsoņi ir ieguvuši no ciešākas Eiropas integrācijas.

Līdz ar Šengenas zonas paplašināšanos, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju, mēs pierādīsim, ka integrācijas ideja ir dzīva un veiksmīga, ka Eiropa virzās uz priekšu un ka valstīm, kuras klauvē pie tās durvīm, ir skaidra nākotne ES, tostarp valstīm Rietumbalkānos.

  David Campbell Bannerman (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, lai gan šonedēļ esmu nomainījis savu vietu šeit pret vietu ECR grupā, es neesmu mainījis savu skatījumu uz Eiropas Savienību. Kas attiecas uz Šengenu, ECR uzskats ir bijis, ka lēmuma pieņemšana pamatā ir valstu — Šengenas zonas dalībnieču ziņā, protams, iekļaujot Šveici, kura ir Šengenā, bet nav Eiropas Savienībā. Bet Francijas robežu slēgšana Itālijas vilcieniem un Dānijas prasība uzlabot Šengenu parāda, ka tā ir krīzē.

Pragmatisms nosaka, ka Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās nesīs ievērojamas sekas tiem, kas atrodas tālu aiz Šengenas zonas. Nedroša robeža nozīmēs, ka, piemēram, daudzi nelegālie robežpārkāpēji, kas dodas uz Apvienoto Karalisti, var bez šķēršļiem nokļūt Kalē, pie tam Bulgārija nav izpildījusi savus pienākumus organizētās noziedzības jomā. Kopumā šis piedāvājums vienkārši ir robežu par tālu.

  Mara Bizzotto (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, kamēr Eiropa izliekas to neredzam, 2011. gada Europol ziņojums par organizēto noziedzību apstiprina, ka līdz ar Rumānijas un Bulgārijas iestāšanos Šengenas zonā spēcīgās Turcijas, Krievijas un Albānijas kriminālās organizācijas varēs paplašināt savu darbību visā Eiropā.

Turklāt — un es citēju: „Nelegālā imigrācija no Turcijas izplatīsies uz Bulgārijas krastiem, un turku un albāņu kriminālo grupējumu organizētās narkotiku un cilvēku tirdzniecības apjomi palielināsies.” Tāpat attiecībā uz cilvēku tirdzniecību: „Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās Šengenas zonā varētu sniegt bulgāru kriminālajām grupām un romu kopienām jaunas iespējas palielināt viņu jau tā nozīmīgo nelegālo tirgošanos ar pārējo Eiropu.” Visbeidzot, pieaugoša nelegālā imigrācija no Turcijas un lielāks narkotiku un cilvēku tirdzniecības apjoms nozīmē mazāku drošību Eiropas pilsoņiem.

Eiropa organizētajai noziedzībai vēlas izdarīt milzīgu pakalpojumu. Lega Nord partija ir un vienmēr būs pret šādu netaisnīgu izvēli. Ikviens, kurš rīt balsos par labu šim ziņojumam, nesīs atbildību par balsojumu, kurš organizētajai noziedzībai atvērs lielceļu tieši uz Eiropas sirdi.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisāre, dāmas un kungi! Man ir prieks, ka rītdien, balsojot par Coelho kunga ziņojumu, Eiropas Parlaments dos skaidru zīmi, ka tas pieņem Rumānijas un Bulgārijas gatavību un atbalsta šo divu valstu pievienošanos vienam no vissvarīgākajiem Eiropas Savienības acquis — Šengenas zonai. Šis acquis Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm nozīmē daudz, arī vēsturisku iemeslu dēļ, jo tas sniedz iespēju ceļot brīvi, bez ierobežojumiem.

Visbūtiskākajai ziņai dalībvalstīm no mūsu šīsdienas debatēm ir jābūt tai, ka Rumānija un Bulgārija atbilst tiem pašiem pievienošanās kritērijiem, ko Eiropas Savienība prasīja no valstīm, kas ir pievienojušās līdz šim.

Ir jāuzsver, ka mēs Rumānijai un Bulgārijai nevaram uzspiest lielākas prasības, nekā mēs to esam darījuši iepriekšējās Šengenas paplašināšanās reizēs. Dalībvalstīm nevajadzētu lietot dubultstandartus, jo tie „saēd” pašu Šengenas acquis pamatu: savstarpējo uzticēšanos. Tieši pēdējo mēnešu notikumi pierāda, ka Eiropas vissvarīgākajam acquis vajadzīga aizsardzība un atbalsts. Es arī gribētu uzsvērt, ka nekādā gadījumā nedrīkstam apvienot divus jautājumus, tas ir, saistīt abu dalībvalstu pievienošanos Šengenai ar Šengenas pārbaudes mehānisma uzraudzību. Pēdējais ir ļoti nepieciešams, taču šobrīd abus nevar saistīt.

Un nobeigumā ļaujiet man apsveikt ziņojuma sagatavotāju Coelho kungu, kura konstruktīvais un konsekventais darbs šajā jautājumā ir bijis patiesi svarīgs. Tāpat es gribētu pateikties Ungārijas prezidentūrai par tās atdevi un noteiktajiem pasākumiem, ko tā veikusi, lai sekmētu iespējami ātru abu dalībvalstu pievienošanos.

  Anna Hedh (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, rīt mēs balsosim, vai atļaut Bulgārijai un Rumānijai pievienoties Šengenas zonai. Man kā sociāldemokrātei pat nav jāsaka, ka visām ES dalībvalstīm, kuras atbilst stingrajām sadarbības prasībām, būtu jāļauj pievienoties. Mums, protams, ir svarīgi noteikt stingras prasības, lai pievienotos Šengenai, taču vieniem un tiem pašiem objektīvajiem kritērijiem jāattiecas uz visiem. Viss pārējais ir politiskā liekulība.

Tagad, kad visi eksperti uzskata, ka Rumānija un Bulgārija atbilst prasībām, es domāju, ka ir skaidrs, ka tām jāatļauj pievienoties. Šovakar ir celti daži iebildumi saistībā ar korupciju abās valstīs, taču tas nav kas tāds, ko var iznīdēt ar Šengenas sistēmas palīdzību. Pavisam nesen komisāre Malmström prezentēja pasākumu kopumu korupcijas apkarošanai, ko mēs varam izmantot par pamatu tālākajam darbam. Tā ir visas Eiropas Savienības, ne tikai Rumānijas un Bulgārijas, problēma. Cīņai pret organizēto noziedzību nepieciešama ciešāka sadarbība, nevis vairāk aizvērtu durvju.

(Aplausi)

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, Šengena noteikti ir visaugstākās vērtības civilizācijas mantojums.

Šodien mums atzinīgi jānovērtē svarīgais sasniegums, ka mēs apsveram Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu pievienošanos tiem, kuri var gūt labumu no šī būtiskā instrumenta. Šengenas zonas saliedēšana un stiprināšana ir jāturpina. Ja jebkad ir bijusi neapstrīdama liecība par Eiropas civilizāciju, tā ir šī: tiesības uz Eiropas pilsonību rod to galveno izpausmi tieši Šengenas zonā.

Līdz ar to Šengenas acquis ir pamata instruments tiesiskajā ekonomikā, un es esmu pārliecināts, ka šā gada 24.jūnijā Padome izvēlēsies būtiskus pārdomu jautājumus par to, kas ir plānots kā uzticības un sadarbības stiprināšana starp dalībvalstīm.

Protams, novērtējuma mehānismiem jāpārtop no starpvalstu sistēmām par Savienības sistēmām, kā nesen paziņoja Malmström kundze, tieši tāpat kā Šengenas pārvalde noteikti veicina ciešāku sadarbību un dinamisku pastiprināšanos, kā arī modernizāciju, pārredzamību un dialogu.

Bulgārija un Rumānija ir izpildījušas prasības, un es apsveicu Coelho kungu par pārvietošanās brīvības un pilsoņu drošības apvienošanu viņa izsvērtajā ziņojumā, ko ir pieņēmusi Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja.

  Iliana Malinova Iotova (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, SCH–EVAL (Šengenas novērtēšanas) darba grupa raksturoja tūkstoš trīssimt kilometrus garo Bulgārijas robežu kā drošu Eiropas Savienības ārējo robežu, pie kā stiprināšanas strādājušas vairākas Bulgārijas valdības. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja iesaka Padomei apstiprināt šo divu valstu pievienošanos Šengenas zonai. Es gribu pateikties visiem deputātiem par viņu profesionālo veikumu.

Dažas dalībvalstis uzstāda jaunus politiskos kritērijus, kas aizkavēs Šengenas procesu. Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana pat tika aprakstīta kā riskēšana ar Eiropas pilsoņu drošību noziedzības un korupcijas priekšā.

Rezultāti šajā jomā acīmredzami nav iepriecinoši. Tomēr tāpēc pastāv ārpolitiskie kritēriji un iespējamās bulgāru ministru demisijas. Šie jautājumi ir citu novērtējumu — tādu kā Eiropas Komisijas sadarbības un pārbaudes mehānisms — tematika. Es gribētu arī atzinīgi novērtēt komisāres Malmström vakardienas ieteikumus attiecībā uz jaunu pretkorupcijas pasākumu kopumu.

Tomēr tagad Bulgārija un Rumānija nevar būt grēkāži, kas vainojami pie Eiropas drošības neatrisinātajām problēmām: bēgļu vilnis no Āfrikas, tuvās vēlēšanas atsevišķās dalībvalstīs, populistu retorika un finanšu un ekonomikas krīzei sekojošā vilšanās. Mūsdienās neviens nav ieinteresēts divu ātrumu Eiropā. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt Coelho kunga ziņojumu un mudināt Padomi pieņemt pozitīvu lēmumu.

  Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Es vispirms vēlētos apsveikt savu kolēģi Carlos Coelho, kurš paveicis meistarīgu darbu pie šī ziņojuma, un Dievs vien zina, cik tas bija sarežģīti.

Bulgārija un Rumānija ir ieguldījušas ievērojamu darbu savu robežu kontroles stiprināšanā un ir guvušas panākumus. Pēdējie novērtējumi ir ļoti skaidri visās jomās, sākot no policijas un juridiskās sadarbības un beidzot ar datu aizsardzību un vīzu politiku, un gaisa, jūras un sauszemes robežu kontroli. Visi tehniskie noteikumi ir izpildīti. Mēs to varam pieņemt kā vispāratzītu faktu. Bulgārija un Rumānija šobrīd ir gatavas ieviest Šengenas acquis gan tehniskās kapacitātes, gan cilvēkresursu ziņā.

Lai gan šobrīd nepastāv nekādi šķēršļi Šengenas zonas paplašināšanai, ir vērts ņemt vērā ieteikumus, kuri tikuši sniegti šīm abām valstīm. Es ceru, ka šie ieteikumi tiks rūpīgi uzraudzīti, īpaši attiecībā uz robežām starp Bulgāriju, Grieķiju un Turciju, jo, kā zināt, savstarpēja uzticēšanās starp Šengenas valstīm balstās uz valstu pilnīgu pakļaušanos savstarpējo pienākumu ievērošanai. Ja kāda no pusēm neievēro savus pienākumus, tā lauž noslēgto ķēdi, un visa sistēma sagrūst.

Es patiesi ceru, ka Padome panāks vienošanos, lai šīs divas valstis varētu kļūt par daļu no priviliģēto Šengenas valstu pulciņa. Mēs visi Parlamentā apzināmies sekas, kādas šāds lēmums nes iesaistītajiem pilsoņiem. Paldies vēlreiz Coelho kungam par viņa ziņojumu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka valstis, kuras ir izteikušas savus iebildumus pret Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, nedrīkst aizmirst, ka šis process ir juridiska saistība, kas noteikta līgumā par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai, un kuru visas šīs valstis ir uzņēmušās, šo līgumu parakstot.

Vienlaikus Eiropas Savienības valstīm jāapzinās, ka Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās Šengenai ir to interesēs, jo tās varēs sniegt pašas savu ieguldījumu visu dalībvalstu drošībā un paplašināt Šengenas zonu, kas ir izveidota, lai stiprinātu Eiropas Savienības integrācijas procesu un kopējo brīvības, drošības un tiesiskuma zonu.

Apstiprinājums no Eiropas Savienības misijām, kas novērtēja Rumānijas un Bulgārijas vienmērīgo darbību un saikni ar Šengenas informācijas sistēmu, kura darbojas saskaņā ar augstākajiem drošības standartiem, kalpo par spēcīgu argumentu šajā jautājumā. Šie sakari ļaus visām Savienības valstīm piekļūt tiešsaistes datiem par robežpārkāpējiem, kas mēģina sasniegt Eiropu, un nodrošinās daudz efektīvāku kontroli uz Eiropas Savienības ārējām robežām.

  Hubert Pirker (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisāre, mēs visi zinām, ka abas šīs valstis — Rumānija un Bulgārija — ir daudz ieguldījušas Eiropas Savienības ārējo robežu nodrošināšanā. Tās atbilst Šengenas standartiem. Visos objektīvajos atzinumos ir konstatēts viens un tas pats, proti, ka pievienošanās priekšnoteikumi Šengenas zonai ir izpildīti. Mūsu referents arī ir izstrādājis atzinumu uz vietas. Viņš veica objektīvu novērtējumu un nonāca pie tā paša secinājuma. Tāpēc mēs ne tikai balsosim par ziņojumu, bet arī sniegsim savu piekrišanu abu valstu dalībai Šengenas zonā.

Tomēr Šengenas zona ir arī uzticības zona. Tas nozīmē, ka ne viss ir paveikts ar vienu vienreizēju darbību, bet uzticība jāveido ilgtermiņā; investīcijas aizsardzībā jānodrošina ilgtermiņā. Tas pats attiecas uz visām valstīm — es gribētu uzsvērt —, ne tikai uz Rumāniju un Bulgāriju. Es ceru, ka šī uzticība tiks garantēta ilgtermiņā, lai mēs spētu nodrošināt šo ceļošanas brīvību, šo pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā kā būtisku ilgtermiņa sabiedrisko labumu.

Tomēr mani uztrauc kāda lieta, ko es šodien dzirdēju, kaut arī tas ir kas tāds, ko es nespēju pierādīt, — ka policistu algas Rumānijā tiks samazinātas par aptuveni vienu trešdaļu. Mēs visi zinām, ka labs policistu atalgojums ir priekšnosacījums neuzpērkamībai un policijas darba labai reputācijai. Tāpēc es ceru, ka mana informācija ir nepareiza un ka policija, kas darbojas šo valstu un visas Eiropas Savienības drošības interesēs, būs labi apmaksāta arī nākotnē, lai tā nebūtu uzņēmīga pret kukuļdošanu.

  Antigoni Papadopoulou (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, saskaņā ar Coelho kunga ziņojumu Rumānija un Bulgārija, balstoties uz novērtējuma ziņojumiem, ir pietiekami sagatavojušās, lai piemērotu Šengenas acquis to sauszemes, jūras un gaisa robežām. Tās atbilst pamata prasībām un tiem pašiem kritērijiem, kam citas dalībvalstis, lai pilnībā integrētos Šengenas zonā. Atbalstot šo valstu pilnīgu integrāciju, mēs demonstrējam savu Kopienas solidaritāti un atbalstām Eiropas ideju un vienu no pamattiesībām — pilsoņu pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā, tā veidojot stiprāku Eiropu.

Kas attiecas uz ziņojumā izteiktajām bažām par pieaugošo imigrācijas spiedienu jutīgajā zonā — Bulgārijā, Turcijā un Grieķijā —, tie ir Eiropas Savienības un dalībvalstu šodienas izaicinājumi, kam jārod globāli Eiropas līmeņa risinājumi, lai efektīvi stiprinātu šo valstu ārējās robežas, stiprinātu Frontex, demonstrētu vajadzīgo Kopienas solidaritāti un atbalstītu dalībvalstis Eiropas dienvidos, kur ierodas imigranti. Augstākminētie izaicinājumi jāņem vērā tematiskajā dialogā par Šengenas līguma precizēšanu.

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, iesaistīšanās Šengenas zonā nozīmē atbildības uzņemšanos. Bulgārija un Rumānija jāuzņem, lai tās līdz ar citām dalībvalstīm var uzņemties savu daļu atbildības par Eiropas robežu aizsardzību.

Es zinu, ka Šengena mūsdienās daudzās dalībvalstīs ir jutīgs jautājums un raisa daudzas sabiedriskās debates. Pēdējos mēnešos līdz ar emigrantu no Ziemeļāfrikas pieplūdumu tam ir jauna nozīme. Patiesībā pat vecās un lielās dalībvalstis ir saskārušās ar grūtībām tikt galā ar emigrantu plūsmu.

Tomēr, neuzņemot Rumāniju un Bulgāriju, šīs problēmas netiks atrisinātas. Tieši otrādi. Pareizā reakcija būtu stiprināt solidaritātes principu emigrācijas politikā un panākt, ka visas dalībvalstis apņemas to piemērot. Mums ne tikai jāsniedz iespēja, bet arī jāpieprasa, lai Bulgārija un Rumānija uzņemas savas saistības un izpilda savus pienākumus pie Eiropas Savienības ārējām robežām.

Komisāre Malmström minēja uzticību. Tā ir lietas būtība. Abu valstu valdībām jāsniedz iespēja reaģēt uz izaicinājumu un pierādīt, ka tās var veiksmīgi apsargāt Eiropas robežas.

  Rovana Plumb (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, dārgie kolēģi, pirms mēneša es ierados Briselē ar automašīnu, un pie Ungārijas robežas es redzēju milzīgu kravas automašīnu rindu. Es atminos, ka saskaitīju 87. Tās bija no Vācijas, Itālijas, Dānijas un Ungārijas, piekrautas ar precēm, kuras gaidīja cilvēki. Tās aizkavējās tādas procedūras dēļ, kura vairs netiek piemērota visā pārējā Eiropas Savienībā.

Es gribētu uzsvērt, cik ļoti būtiska ir Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās šai svarīgajai telpai. Tas ir svarīgi visas Eiropas interesēm, jo mums jāatjauno mūsu Eiropas pilsoņu uzticība Eiropas Savienībai un tās institūcijām. Jūs, komisāre, sacījāt, ka Šengena ir svarīga dāvana visiem Eiropas pilsoņiem, bet tā ir arī svarīgs instruments nevis „mazāk”, bet „vairāk” Eiropai.

Es cieši ticu, ka Eiropas Parlaments rīt pieņems šo ziņojumu un ka Padome rīkosies atbilstoši, cik drīz vien iespējams.

(Aplausi)

  Csaba Sógor (PPE).  – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Coelho kunga ziņojumā noteikts, ka gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas savu pilnīgo gatavību pienācīgai Šengenas acquis noteikumu piemērošanai. Tomēr to pievienošanās datums Šengenas zonai vēl aizvien ir neskaidrs, jo dažas dalībvalstis uzskata, ka, par spīti atkārtotiem dažādu Eiropas Savienības institūciju novērtējumiem, to pievienošanās varētu radīt problēmas Šengenas sistēmai. Atzīstot nepilnības Rumānijas tieslietu sistēmā, man gribētos pievērst savu kolēģu deputātu un Padomes uzmanību faktam, ka viņu pieņemtais lēmums tieši ietekmēs 30 miljonu ES pilsoņu ikdienas dzīvi. Iekšējo robežu atcelšana ir milzīgs Eiropas integrācijas sasniegums. Rumānijas un Bulgārijas pilsoņi pamatoti gaida iespēju izbaudīt Šengenas acquis priekšrocības kā pilntiesīgi Eiropas Savienības pilsoņi. Es cieši ticu, ka visa Eiropa kļūtu stiprāka, ja Bulgārija un Rumānija šogad pievienotos Šengenas zonai.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, es šodien šeit stāvu, lai paustu viennozīmīgu atbalstu Rumānijas un Bulgārijas uzņemšanai Šengenas zonā.

Manuprāt, Coelho kunga ziņojums pārliecinoši pierāda, ka šīs divas valstis ir pilnībā sagatavojušās un ir izpildījušas visus nosacījumus. Bulgārija un Rumānija ir bijušas ES dalībvalstis četrus gadus, taču daži no kolēģiem deputātiem to šķietami nav pamanījuši, un daži no viņu jautājumiem un rasistiskās piezīmes par šīm valstīm mani kā ES pilsoni patiešām uztrauc, jo, ja mēs runājam par nelegālajiem imigrantiem no šīm valstīm, kuri kaut kādā veidā iebrūk mūsu teritorijā, mēs patiesībā atsaucamies uz ES locekļiem un pilsoņiem, un viņi noteikti nevar būt nelegālie imigranti.

Manuprāt, ikvienam, kas atbilst nosacījumiem, jābūt iespējai kļūt par Šengenas zonas dalībnieku. Tas ir vienlīdzības pamatprincips, uz kā celta ES, un ikviens, kurš to apšauba, apšauba ES pamatprincipus.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Pēc Bulgārijas iestāšanās Eiropas Savienībā iestāšanās Šengenas zonā ir nākamais ļoti gaidītais notikums. Tas ir taisnīgums, ko mēs gaidām.

Pēc tam, kad Bulgārija un Rumānija ir pielikušas lielas pūles un apbrīnojami tikušas galā ar Šengenas tehniskajiem kritērijiem, abu valstu uzņemšanas atlikšana būtu pretrunā ar Eiropas Savienības izvirzītajiem noteikumiem. Nosacījumi, kādi ir uzstādīti Savienībā, ir vienādi visiem. Tie paši kritēriji, ko piemēroja citām dalībvalstīm, ir jāattiecina uz mūsu valstīm. Pretējā gadījumā tā ir diskriminācija.

Korupcijas problēmas pastāv daudzās dalībvalstīs. Eiropai ar to jācīnās kā veselumam, jo četri no katriem pieciem Eiropas pilsoņiem uzskata, ka korupcija viņu valstī ir būtiska problēma. Eiropai ir problēmas ar pieaugošo emigrantu skaitu. Mums jāatrod kopīgi risinājumi šiem jautājumiem, taču stingri ievērojot mūsu vērtības un aizstāvot mūsu principus.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībā daudz tiek runāts par krīzi. Līdz šim mēs lielākoties esam runājuši par ekonomikas krīzi. Tagad tas, kas notiek ar Šengenas zonu, liek cilvēkiem teikt, ka apdraudēta ir ne tikai ekonomika, bet arī pilsoņu pamattiesības. Tāpēc es domāju, ka, sekojot ar Šengenas zonu saistītajiem notikumiem Itālijā, Francijā un pēc tam Dānijā, mums ir jāsūta ļoti skaidrs signāls, kas saka: nē, Šengenas zona nav apdraudēta, mēs negribam, lai tā tiek apturēta, mēs gribam, lai tā tiek stiprināta un paplašināta, un mēs ļoti gribam, lai Eiropa būtu atvērta.

Mums ir jāparāda, ka mēs zinām, kā pārvarēt krīzes. Es gribētu izteikt savu pateicību komisārei, ka tad, kad Dānija vēlējās ieviest robežkontroli, ļoti ātri tika izlaists paziņojums par kopēju patvēruma un imigrācijas politiku. Tomēr tagad jāveic turpmākā darbība. Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās Šengenas zonā apstiprināšana nav tikai balsošanas jautājums. Tas ir jautājums par tās izpildi, cik drīz vien iespējams.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, šodien Šengenas kārtība tiek pakļauta spēcīgam spiedienam. No vienas puses, sakarā ar pašreizējo imigrācijas vilni no Ziemeļāfrikas, kur ES iedrošina demokrātiskas pārmaiņas, daļa valstu ir lūgušas un ieguvušas šīs kārtības pagaidu apturēšanu. No otras puses, citas valstis — tādu iemeslu dēļ, kas šķietami atspoguļo to šaurās personīgās intereses pret kandidātiem, — ir izlēmušas izmantot faktu, ka Rumānija un Bulgārija vēl nav daļa no zonas, un censties atkārtoti paturēt tās ārpusē.

Rezultātā spēles noteikumi ir tikuši mainīti sacensību laikā, nostādot divus spēlētājus neizdevīgā pozīcijā. Es personīgi atbalstu ziņojuma pozitīvos secinājumus un cildinu autoru par tiem, bet, lai gan es spēju izprast politiskos iemeslus ieteikumu grozījumiem — politikas pamats galu galā ir kompromiss —, es nevaru ignorēt faktu, ka ieteiktā jaunā nosacītība var veicināt tās subjektīvu interpretāciju. Es lūdzu Dievu, lai es kļūdītos.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs, ziņojums, kas šodien ir mūsu priekšā, ir ļoti objektīvs un taisnīgs, izceļot, ka Rumānija un Bulgārija tehniski ir pilnīgi sagatavojušās pievienoties Šengenas zonai. Papildus tam, kā norādīts novērtējuma dokumentos, dažos aspektos Rumānija var tikt izmantota kā labas prakses piemērs.

Tas ir mans nemainīgs uzskats, ka Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās šai zonai neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz robežu drošību. Tieši pretēji. Tā pacels eiropiešu pašapziņu Šengenas zonā. Bieži ir runāts par savstarpēju uzticību, kas arī nupat tika pieminēta šajās debatēs. Taču, kā mēs varam runāt pat savstarpēju uzticību, ja dažas dalībvalstis pusceļā maina spēles noteikumus, ieviešot jaunus kritērijus dalībai Šengenā?

Argumenti, kurus šodien izmantoja pret Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, netika ņemti vērā attiecībā ne uz vienu citu valsti, kas Šengenai pievienojusies iepriekš. Vienīgā lieta, ko rumāņi un bulgāri gaida, ir taisnīga attieksme salīdzinājumā ar citām valstīm un objektīvs novērtējums, balstīts uz vienādiem kritērijiem. Parlamentam šajā jautājumā jāsūta Padomei skaidra ziņa un jāuzstāj uz konkrētu pievienošanās datumu.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties referentam, kurš šajā gadījumā ir sagatavojis ārkārtīgi svarīgu, bet tajā pašā laikā ārkārtīgi grūtu ziņojumu, jo mums šajā jautājumā ir pretēji viedokļi attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai.

Kolēģi, es vēlos pateikties arī visiem tiem, kas ir sapratuši, ka Eiropas Savienība paplašinās uz vērtību pamata. Visbeidzot, Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai ir daļa no atbildības, ko abas valstis uzņēmās 2004. gadā, proti, panākt atbilstību visiem kritērijiem, kuri saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējuma ziņojumiem, kā izrādās, ir izpildīti.

Šodien es jautāju savam Parlamenta kolēģim no valsts, kura ieņem pretēju nostāju par mūsu pievienošanos Šengenas zonai, par to, kādi viņam būtu iemesli pret to iebilst. Tehniskie noteikumi šķiet sasniegti, bet iemesls varētu būt šī jautājuma pretrunīgums nacionālā līmenī. Šāda situācija ir nepieņemama.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka Eiropas Savienības uzticamība balstās uz vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu. Es uzskatu par pašsaprotamu, ka Rumānijas un Bulgārijas integrācijai Šengenas līgumā jānotiek atbilstoši tiem pašiem noteikumiem, pēc kādiem citas valstis kļuva par līguma dalībniecēm.

Es izsaku atzinību par Coelho kunga ziņojumu un viņa ierosinājumu Bulgārijai veikt papildu pasākumus, sagatavojot īpašu rīcības plānu kopā ar Grieķiju un Turciju sakarā ar nelegālās imigrācijas problēmām uz Grieķijas–Bulgārijas robežas. Es atkārtoju savu stingro viedokli, ka Dublina II (Dublin II) ir jāpārskata un Frontex operatīvajai pārvaldei Grieķijā jādarbojas pastāvīgi.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, kā mēs zinām, Šengenas līgums nedrīkst veicināt masu imigrāciju sociālajās sistēmās, un ceļošanas brīvība nedrīkst novest pie noziedzības un nelegālās imigrācijas palielināšanās. Cīņai pret organizēto noziedzību un robežu aizsardzības uzlabošanai Eiropas Savienībā beidzot jātiek vairāk novērtētai.

Ja Itālija un tās robežu policijas drošības sistēmas atkārtoti krietni atpaliek no parastajiem Šengenas standartiem, tai būtu jābīstas, ka tādas jaunpienācējas kā Rumānija un Bulgārija arī var drīzumā samazināt savus centienus.

Tāpēc pārlieku steidzīgajai šo valstu uzņemšanai Šengenā jātiek noraidītai, jo galvenā ieguvēja no tās būtu organizētā noziedzība no Austrumeiropas un pat no Kaukāza reģiona. Es uzskatu, ka cīņā ar patvēruma problēmām Dānija sevi ir parādījusi kā celmlauzi ES mēroga noteikumiem. Tas droši vien ir iemesls, kāpēc Komisija tik asi reaģēja uz paziņojumu par stingrāku robežkontroli, lai apkarotu pieaugošo noziedzību. Mums skaidri jāpavēsta, ka, lai arī Šengena pieprasa atvērtas iekšējās robežas, tas var notikt tikai tad, ja ārējās robežas ir patiesi drošas.

  Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ikviens, kurš ir sekojis šim dosjē, zina, ka Bulgārijas un Rumānijas uzņemšana Šengenas zonā ir ārkārtīgi sarežģīts jautājums Nīderlandē. Tomēr arī mums ir eiropeiskā atbildība. Šajā sakarā man ir viens jautājums komisārei: kā Šengenas kritēriju izpilde saskan ar vispārējo kontroli korupcijas politikas ietvaros? Pavisam nesen mēs dzirdējām par robežu kontroli starp Bulgāriju un Ukrainu, kad Bulgārijas muitas amatpersonas tika piekukuļotas izlaist cilvēkus, kuriem šeit nav darīšanu, caur Eiropas Savienības ārējām robežām.

Man ir otrs jautājums, kuru uzdeva arī Pirker kungs, proti, kādu iespaidu policijas štatu samazināšana Rumānijā atstās uz kritēriju ieviešanu? Par to nav bijušas konsultācijas ar savienībām. Kāds ir pašreizējais stāvoklis?

  Monika Smolková (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, Bulgārija un Rumānija triju gadu laikā ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai varētu pievienoties Šengenas zonai. Kritēriji un pasākumi ārējo robežu nodrošināšanai nav vienkārši. Abas valstis ir tos izpildījušas un ir tiesīgas būt kopējās Šengenas zonas dalībnieces, neatkarīgi no tā, ka Eiropa šobrīd sastopas ar imigrantu plūdiem no Āfrikas.

Ir svarīgi, ka novērtēšanas komiteja, kuras locekļi ir personīgi apmeklējuši abas valstis, ir paziņojusi, ka gan Rumānija, gan Bulgārija atbilst Šengenas prasībām.

Es cieši ticu, ka Parlamenta deputāti apstiprinās šo ziņojumu un tas pēc tam tiks nepārprotami apstiprināts Padomē. Es novēlu Rumānijas un Bulgārijas pilsoņiem sajūsmu, ko es personīgi piedzīvoju, sacērtot robežas barjeru 2007. gada 22. decembrī, kad Slovākija kļuva par Šengenas zonas daļu.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Šengenas zonas paplašināšanās ietver standartu izpildi, taču tā ir saistīta arī ar uzticību. Pieteikumi no Bulgārijas un Rumānijas ir pienākuši interesantā laikā, kad ES ir uzsākusi apšaubīt brīvās pārvietošanās principu.

Iepriekš iekšējo robežu pārbaudes tika acīmredzami īstenotas, taču iemesls tam tolaik bija konkrētu pasākumu rīkošana, tādu kā sporta pasākumi, Eiropas čempionāts futbolā, pasaules čempionāti vai konkrētas augstākā līmeņa sanāksmes. Arī pašlaik daudzas Šengenas valstis nacionālās likumdošanas ietvaros veic policijas pārbaudes, piemēram, lidojumiem Šengenas zonas iekšienē.

Tomēr tagad debates ir mainījušās. Tagad pārbaudēm vairs nevajadzētu tikt īstenotām īpašu notikumu, bet gan fenomena dēļ. Tas ir jutīgs jautājums, jo tas apšauba brīvas pārvietošanās principu …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, es apsveicu Coelho kungu ar šo sabalansēto, objektīvo ziņojumu. Teksts ne tikai atspoguļo referenta atklājumus, kad viņš apmeklēja Bulgāriju un Rumāniju, bet arī pauž Eiropas Parlamenta vēlmi palikt uzticīgam Eiropas garam. Citiem vārdiem, gatavība dalībai Šengenā ir balstīta tikai uz tehnisko kritēriju izpildi. Šis ir tas gadījums.

Tehniskā gatavība kā Bulgārijas un Rumānijas labi paveiktā darba rezultāts ir pozitīvs atklājums, ko arī mēs esam šodien veikuši. Tagad ir būtiski, ka mēs rīt, balsojot ar pārliecinošu vairākumu, nosūtam divkāršu ziņu.

Pirmkārt un galvenokārt, tā ir ziņa Ministru Padomei. Sniedzot pieeju attiecīgajai informācijai, izveidojot konstruktīvu dialogu un ņemot vērā Parlamenta viedokli, Padome ne tikai parādīs savu labo gribu sadarboties ar mums, bet arī sūtīs spēcīgu ziņu par vienu no Eiropas vērtību sargiem, kā arī par pārredzamu sadarbību un partnerību.

Spēcīga ziņa tiks sūtīta arī Bulgārijas un Rumānijas pilsoņiem. Tas, ko Eiropas Savienība viņiem saka, ir: „Jā!” vienlīdzīgai attieksmei pret visām dalībvalstīm, „Jā!” identiskiem noteikumiem un „Jā!” vienlīdzīgai sasniegto rezultātu izvērtēšanai. Es esmu droša, ka Padome ņems vērā pozitīvos centienus.

  Nadezhda Neynsky (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, visupirms es gribētu pateikties Coelho kungam par vispusīgo ziņojumu. Es saku šo runu, jo esmu saniknota par uzkrītošajiem centieniem izmantot Bulgārijas un Rumānijas gadījumu, lai risinātu iekšējās problēmas un reaģētu uz iekšējām bailēm.

Vīzu prasību atcelšana attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju vairāk nekā pirms 10 gadiem tika uzņemta ar tādām pašām bailēm. Tomēr tā laika Eiropas līderi parādīja drosmi un tālredzību pat tad, kad Bulgārija un Rumānija nebija Eiropas Savienības locekles. Patiešām, viņi nekļūdījās.

Tāpēc mums šodien jāatceras, ka pašreizējās debates ir par noteikumiem, kuriem jābūt visiem vienādiem, par vienlīdzību starp dalībvalstīm, kas ir iestrādāta Līgumā par Eiropas Savienību un, visbeidzot, par Eiropas tik plaši sludināto solidaritāti.

Eiropa mūsdienās noteikti ir stipri atšķirīga no Eiropas pirms 20 gadiem. Tam nebūtu neviens jāpārsteidz. Tomēr, ja Šengenas zonā ir krīze, tā ir citu debašu tēma. Ja tas noved pie izmaiņām noteikumos, tiem jātiek mainītiem attiecībā uz visiem. Atcerēsimies, ka milzīgas imigrantu grupas šķērso …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Metin Kazak (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt referentu Coelho kungu par ārkārtīgi sabalansēto, pozitīvo ziņojumu. Tas parāda vispārējo attieksmi un vīziju, ko pārstāv lielākā daļa klātesošo deputātu, ka Bulgārija un Rumānija ir pelnījušas un tām jābūt daļai no Šengenas zonas.

Protams, problēmas nevajadzētu nobīdīt uz sfērām, kurās to nav. Korupcija un noziedzība ir izplatīta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr veiksmīgs šo problēmu risinājums tiks sasniegts tikai tad, kad 27 valstis apvienos savus pūliņus. Pienākumu un atbildības nastu nevar uzkraut tikai vienai Eiropas valstu daļai.

Bulgārija un Rumānija pierādīja, ka tās var strādāt vienotas Eiropas labā. Es domāju, ka tās būs arī cienīgas Šengenas zonas dalībnieces.

  Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, Bulgārija un Rumānija ir pierādījušas, ka tās var garantēt drošību uz ES robežām, un tas ir pilnībā — es atkārtoju, pilnībā — dokumentēts. Starp citu, Rumānijā un Bulgārijā arestētās amatpersonas tika arestētas par korupciju. Vai kāds Parlamentā apgalvotu, ka, piemēram, holandiešu amatpersona, korumpēta holandiešu amatpersona, Nīderlandē netiktu arestēta par korupciju?

Otrkārt, Rumānija un Bulgārija nesacentās, lai iegūtu Transparency International galveno balvu. Tās noslēdza juridisku vienošanos un izpildīja visus tās kritērijus. Ja tagad kāds domā spēles laikā mainīt noteikumus, es domāju, ka tas saskaņā ar ES likumiem varētu būt nelikumīgi un, jebkurā gadījumā, ņemot vērā arī veselo saprātu, negodīgi.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs, paldies jums par šīm ļoti noderīgajām debatēm. Ir tiešām jāstiprina uzticēšanās un ticība Šengenas sistēmai, stiprinot pārvaldi un stiprinot novērtēšanas mehānismu — kā Komisija ierosināja ilgi pirms Ziemassvētkiem — ar plašāku neatkarīgo ekspertu un Komisijas līdzdalību, kā arī ar lielāku pārredzamību, iesaistot Parlamentu visos attiecīgajos pasākumos. Mums arī stipri jāuzlabo tūlītējas palīdzības sniegšana dalībvalstīm, kuras viena vai otra iemesla dēļ ir nonākušas grūtībās, un mums ir jāizskaidro, kādos apstākļos var tikt atjaunota robežu kontrole.

Tas viss ir jāizdara. Mums arī jācīnās pret korupciju un jāpastiprina šī cīņa. Jā, Rumānijā un Bulgārijā ir korupcija, bet korupcija ir katrā dalībvalstī, un Komisija tikai vakar iepazīstināja ar ziņojumu par to, kā mēs vēlamies pastiprināt cīņu pret korupciju. Daži no jums uz to laipni atsaucās.

Bet tikmēr mums jāatzīst milzīgās pūles, ko Bulgārija un Rumānija, ir pielikušas, lai atbilstu Šengenas tehniskajām prasībām. Tās ir ļoti skaidras, tās ir ļoti pārredzamas. Tāpēc šīm valstīm jādod skaidra perspektīva, skaidrs ietvars par to, kas no tām tiek gaidīts, lai dalībvalstis justos gatavas sveikt tās Šengenas zonā.

  Enikő Győri , Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem, kas pozitīvi izteikušies par Ungārijas prezidentūras centieniem. Mums bija ļoti svarīgi just jūsu atbalstu visu piecu pagājušo mēnešu laikā. Šīs dienas debates arī ir skaidri parādījušas, ka ievērojams Eiropas Parlamenta vairākums atbalsta Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, jo tās ir paveikušas savu mājasdarbu.

Tāpat kā pēdējos piecos mēnešos, arī atlikušajā laikā, kas vēl ir priekšā, mēs cīnīsimies, lai to izpaustu un lai Padome noteiktu, ka attiecībā uz tehniskajiem standartiem Rumānija un Bulgārija ir gatavas pievienoties Šengenas zonai. Abas valstis ir strādājušas ļoti smagi un pelna vislielāko atzinību par saviem centieniem. Daudzi šajās debatēs ir izteikušies — tie, kuri ir „par”, tāpat kā tie, kuri ir „pret” vai par pievienošanās atlikšanu —, ka savstarpējā uzticība ir šī jautājuma atslēgas vārds. Arī es tam pilnībā pievienojos, un Ungārijas prezidentūra visu šo laiku ir centusies stiprināt šo uzticību.

Kā mēs to centāmies sasniegt? No vienas puses, mēs iesaistījāmies nepārtrauktā dialogā ar abām valstīm, vērojot to centienus un mēģinot tām palīdzēt rast veidus, kā panākt labāku novērtējumu to centieniem. No otras puses, mēs nepārtraukti komunicējām ar valstīm, kas izteica šaubas par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos. Mēs arī centāmies iedrošināt šīs valstis kontaktēties ar kandidātvalstīm. Es varu teikt, ka šajā procesā veidojās nepārtraukts aizkulišu dialogs, lai puses labāk izprastu un uzticētos viena otrai. Tā ir savstarpējā uzticība, uz kuras balstās lielākā daļa Eiropas Savienības politikas; bez tās dalībvalstis nav spējīgas pieņemt šo politisko lēmumu, kas pieprasa vienbalsību. Tas ir laikietilpīgs process.

Mums bija seši mēneši, lai šo sasniegtu. Es ticu, ka šo sešu mēnešu laikā mēs nonāksim pie krustpunkta, kurā tieši pēc divām dienām dalībvalstis teiks: „Jā, mājasdarbs ir izpildīts.” Kas var palīdzēt radīt savstarpējo uzticību? No vienas puses, tās ir atkārtotās konsultācijas, kuras es minēju. No otras puses, abas kandidātvalstis turpina savus centienus un turpina pierādīt, ka tās spēj aizsargāt Eiropas Savienības ārējās robežas. Šo divu valstu parādītajai attieksmei savienojumā ar milzīgo izaugsmi, ātrumu un ritmu jāturpinās arī tuvākajā nākotnē.

No otras puses, es esmu pārliecināta, ka sadarbības un pārbaudes mehānisms — slavenais CVM, par kuru Komisija jūlijā publicēs ziņojumu, kas iekļaus tieši tos pašus jautājumus, kuri tika izteikti šajās debatēs, — varētu būt noderīgs pat tad, ja oficiāli tas neietilpst Šengenas pievienošanās noteikumos. Komisija izsniegs apliecinājumu attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību un korupciju. Mēs esam cīnījušies par to, lai tas netiktu uzstādīts kā noteikums, bet tas noteikti veicinās savstarpējo uzticību. Es domāju, ka pozitīvs CVM kā tāds veicinās pozitīvu politisko lēmumu arī attiecībā uz Šengenas paplašināšanos.

Ja jūs jautājat man par vispārējo noskaņojumu attiecībā uz jebkādu uzņemšanu Šengenas zonā, tad mēs visi zinām, ka būtu grūti apgalvot, ka Eiropas Savienība pašlaik ir īpaši labvēlīgā noskaņojumā. Šo debašu laikā ir izteikti vairāki komentāri, kas to skaidri demonstrē. Piemēram, daži saka, ka līdz ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos romu iedzīvotāji no šīm divām valstīm sāks pārvietoties. Es gribētu skaidri norādīt: pārvietošanās princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, tas ir efektīvs un spēkā esošs, uz tā ir balstīta mūsu politika; šo brīvību šobrīd izbauda Rumānijas un Bulgārijas romu iedzīvotāji — tāpat kā ikviens cits jebkurā Eiropas Savienības stūrī. Ikviens var brīvi pārvietoties, nepastāv prasība pēc vīzām, un ikviens, kurš vēlētos doties prom šobrīd, to varētu darīt.

Tomēr es esmu ļoti lepna, ka Ungārijas prezidentūras laikā tika izstrādāta romu stratēģija, kas skaidri nosaka katras dalībvalsts pienākumus attiecībā uz šo kopienu ar smago likteni. Problēmas risināšana jāsāk ar tās cēloņiem: sniedzot viņiem labākas darba un izglītības iespējas, samazināsies arī iekšējās migrācijas spiediens Eiropas Savienībā. Un ļaujiet man izteikt vēl vienu piezīmi: ja kāds visvājākajam vēlētos liegt tiesības uz vienu no vissvarīgākajām brīvībām, tad šīs tiesības tiktu apdraudētas attiecībā uz mums visiem.

Un, visbeidzot, tā kā Šengenas sistēmas notiekošā vērtēšana arī tika ilgstoši apspriesta, es gribētu sacīt, ka Ungārijas prezidentūra to ir ļoti skaidri pateikusi jau kopš pirmā brīža, un tas ir kaut kas, kam mēs turpinām ticēt. Šengenas paplašināšanās jautājums skaidri jānodala no tāda veida novērtēšanas, kādai tiks pakļauta Šengenas sistēma. Nejauksim abas! Mums jāsaglabā ar pārvietošanās brīvību saistītais acquis, un mums labāk jāizmanto pieejamie līdzekļi, lai nodrošinātu, piemēram, labāku sadarbību mūsu ārējo robežu kontrolē. Tāpēc mēs strādājam pie Frontex regulas; tāpēc mēs strādājam, lai samazinātu migrācijas spiedienu no Ziemeļāfrikas, pievēršoties tā vietējiem cēloņiem; tāpēc ir jauna kaimiņattiecību politika; tāpēc mēs strādājam pie Eiropas Investīciju bankas aizdevumu kapacitātes palielināšanas. Mēs esam pēdējā posmā. Ir tikai viena juridiska problēma, lai panāktu ar jums vienošanos: parastā „deleģētā akta” problēma. Tikai pēc tam mēs pārskatīsim Šengenas sistēmu un raudzīsimies, kā to var pielāgot vai uzlabot, jo mēs redzam, ka ar to tiešām ir problēmas, bet paliksim pie pašreizējās lietu kārtības.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ticu, ka gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē, kas notiks pēc divām dienām, tiks pieņemti svarīgi lēmumi attiecībā gan uz paplašināšanos, gan uz kontroles aspektiem Šengenas jautājumā, bet tādā veidā, kas garantē pārvietošanās brīvību mūsu pilsoņiem.

  Carlos Coelho, referents. – (PT) Debatēs viens no mūsu kolēģiem deputātiem teica, ka atļaut Rumānijai un Bulgārijai pievienoties Šengenai būtu bērnišķīgs lēmums. Es absolūti nepiekrītu. Es uzskatu, ka tad, kad mēs kļūstam par pieaugušajiem, mēs novērtējam racionālus argumentus, un, ja mēs esam labi izglītoti, mēs atpazīstam, kad racionāli argumenti ir taisnīgi. Lai rīkotos taisnīgi, mēs nedrīkstam sevi kompromitēt ar dubultiem standartiem.

Mums jājautā, vai Bulgārija un Rumānija atbilst vai neatbilst Šengenas pievienošanās noteikumiem. Ja tās atbilst, tām būtu jāpievienojas. Ir pilnīgi leģitīmi uzskatīt to pilsoņus par pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem. Bulgārijas un Rumānijas cilvēki nedrīkst kļūt par populistu retorikas ķīlniekiem.

Mēs zinām, ka ar Šengenu ne viss ir tā, kā tam vajadzētu būt. Tāpēc mēs atbalstām jaunu Šengenas novērtēšanas sistēmu, lai varētu identificēt problēmas, atbilstoši reaģēt un pieņemt lēmumus, ja problēmas neatkāpjas. Tomēr debates par jaunu Šengenas novērtēšanas sistēmu nedrīkst padarīt Bulgārijas un Rumānijas iedzīvotājus par šī likumdošanas procesa ķīlniekiem. Šie ir dažādi procesi, un katram no tiem ir savs ātrums.

Visbeidzot, Gyõri kundze, paldies, ka Jūs laipni pieminējāt Portugāles un Šengenas informācijas sistēmas projektu „Viena SIS visiem”, kas jau ir atvieglojis vairāku valstu, tai skaitā jūsējās, iestāšanos Šengenas zonā. Paldies, ka mums to atgādinājāt, un par tādu patīkamu pieminēšanu. Es vēlētos, lai Padomei tiktu iesniegts šo debašu kopsavilkums un, es ceru, mūsu rītdienas balsojuma aprises, kas, es uzskatu, būs ļoti pamācošas. Es ceru, ka Padome apzināsies, ka tad, kad Eiropas pilsoņus pārstāvoša sapulce ar pārliecinošu vairākumu saka „jā” Bulgārijai un Rumānijai — un es ceru, ka tā būs —, Padomei jāseko šim lēmumam, cik drīz vien iespējams.

  Priekšsēdētājs. – Dārgie kolēģi, es uzskatu, ka, ņemot vērā lielā vairākuma Parlamenta deputātu pozitīvos komentārus un novērtējumus šodien, kā arī Komisijas un Padomes novērtējumus, ir vietā silti apsveikumi Bulgārijai un Rumānijai.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks 2011. gada 8. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Rumānija un Bulgārija atkal ir pierādījušas, ka, ja kādreiz rastos vajadzība, tās spētu īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu vērā ņemamu drošības līmeni uz Eiropas Savienības austrumu robežas. Ņemot vērā finansiālos, tehniskos, institucionālos un administratīvos centienus, ko Rumānija veltījusi, lai pievienotos Šengenas zonai, es domāju, ka turpmākajā periodā jāparāda pozitīvs šī dosjē novērtējums, nosakot noteiktu pievienošanās termiņu šai zonai.

Situāciju nevar atstāt nerisinātu, izmainot noteikumus spēles gaitā, piekāpjoties eiroskeptiķu retorikai un izvirzot atsevišķu, ar nelegālās imigrācijas kontroli saistītu jautājumu. Tehniski Rumānija ir vairāk nekā jebkad gatava nodrošināt kārtību uz Eiropas Savienības austrumu robežas.

Turklāt dubultstandartu piemērošana noteiktu parametru izvērtēšanā nav vienotas Eiropas projekta cienīgs un raksturīgs aspekts. Es stingri uzskatu, ka līdz ar Rumānijas integrēšanu Šengenas zonā tā visām dalībvalstīm parādīs nopietnu un stingru pieeju austrumu robežas drošības garantēšanai. Vēl jo vairāk, sasniegtie rezultāti pārliecinās visu Eiropu, ka tā ir veiksmīgi palielinājusi visas Savienības drošību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Pārvietošanās brīvība visiem Eiropas Savienības pilsoņiem ir viena no vissvarīgākajām ES vērtībām, un Šengenas zonu raksturo kontroles trūkums uz kopējām robežām starp iesaistītajām valstīm un pārvietošanās brīvības ieviešana šajā zonā. Tāpēc mums jāciena pilnīgi visu Eiropas Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties. Ja Bulgārijai un Rumānijai, lai pievienotos Šengenas zonai, jāievēro vairāk kritēriju nekā citām ES dalībvalstīm, tad mēs radām dubultstandartus. Mums jāvairās no sistēmas, kas balstīta uz dubultstandartiem, kuri ir ļoti stingri attiecībā pret kandidātvalstīm, bet ļoti maigi attiecībā pret valstīm, kuras jau ir Šengenas zonas dalībnieces. Šengenas acquis noteikumiem jābūt vienādiem attiecībā uz visām valstīm, un novērtējuma sistēmai jābalstās uz nosacījumu, ka noteikumi jāievēro nepārtraukti, nevis tikai iestāšanās laikā. Valstīm, kas pievienojas Šengenas zonai, jāturpina ievērot visus drošības noteikumus, jo Šengenas zonas drošība tiešām balstās uz precizitāti un efektivitāti, ar kādu katra dalībvalsts veic kontroli uz tās ārējām robežām, kā arī uz informācijas apmaiņas kvalitāti un ātrumu Šengenas informācijas sistēmā. Tāpēc, lai atceltu kontroli uz iekšējām robežām, dalībvalstīm ir jāsadarbojas tik cieši, cik vien iespējams, un attiecīgi jāreaģē, īpaši pieaugot migrācijas plūsmai, jo Šengenas zonas drošība ir atkarīga no precizitātes un efektivitātes, ar kādu katra dalībvalsts īsteno savu ārējo robežu kontroli.

  Kinga Göncz (S&D) , rakstiski. – (HU) Saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu Rumānija un Bulgārija ir gatavas pievienoties Šengenai, tāpēc Padomei bez kavēšanās jāpieņem lēmums uzņemt abas dalībvalstis. Mēs nedrīkstam ne piemērot dubultstandartus, jo tas grautu Eiropas Savienības leģitimitāti, ne uzstādīt jaunus noteikumus. Pievienošanās Šengenas līgumam un robežu nojaukšana ir viens no soļiem, ko pilsoņi Eiropas Savienības acquis novērtē visvairāk; kopā ar euro tā ir arī Eiropas Savienības simbols. Pārvietošanās brīvība ir viena no kopējā tirgus veiksmes atslēgām. Protams, ir rūpīgi jāaizsargā Eiropas Savienības ārējās robežas, taču šis mērķis tiek sasniegts, nevis nepieņemot dalībvalstis, kas ir sagatavojušās, bet ieviešot pastāvīgu un pārredzamu Šengenas pārbaudes sistēmu, kura — apvienojumā ar kopēju uz iekšējo solidaritāti balstītu Eiropas migrācijas un bēgļu politiku — ir risinājums daudziem atklātiem jautājumiem. Tāpēc es Padomei lūdzu šajās jomās virzīties uz priekšu, cik drīz vien iespējams.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Rumānija ir gatava atcelt tās iekšējo zemes, gaisa un jūras robežu kontroli. Reālu vizīšu un tehnisko novērtējumu rezultātā, kurus veica ne tikai Eiropas Parlamenta izvirzīts referents, bet arī ekspertu grupa, tika secināts, ka Rumānija atbilst visiem kritērijiem, lai pievienotos Šengenas zonai, kuri tika pieņemti ar 2005. gada Pievienošanās līgumu. Visi pagātnē identificētie trūkumi ir izlaboti. Turklāt mana valsts dažās jomās ir rādījusi arī labas prakses piemērus. Saistībā ar iebildumiem, kurus izteikuši atsevišķi Parlamenta deputāti, es vēlos norādīt, ka tie attiecas uz jautājumiem, kas nav tieši saistīti ar Šengenas acquis, tas nozīmē, ka tie nevar tikt izmantoti par iemeslu, lai bloķētu Rumānijas pievienošanos šai zonai. Es saprotu atsevišķu deputātu rūpes par ES ārējo robežu drošību, īpaši tāpēc, ka dažas valstis var tikt uzskatītas par emigrantu plūsmu iecienītākajiem mērķiem. Tomēr es jums atgādināšu, ka Eiropas noteikumiem jābūt vienādiem attiecībā uz visām dalībvalstīm, un tos nevar mainīt spēles laikā, jo tas līdzinātos Rumānijas pilsoņu diskriminācijai. Ņemot vērā pozitīvo tehnisko novērtējumu, Tieslietu un iekšlietu padomei no šī rudens jādod zaļā gaisma Rumānijas integrācijai Šengenā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Ja mēs ticam šim ziņojumam, tad viss ir vislabākajā kārtībā, un Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas, ka tās ir pietiekami sagatavojušās Šengenas noteikumu ieviešanai. Tomēr tie no mums, kuri ir iepazinušies ar Europol 2011. gada OCTA ziņojumu par organizēto noziedzību, sev jautās, vai Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir kurla un akla un kāpēc gan mēs vispār paciešam Europol, ja mēs vienkārši ignorējam tā brīdinājumus. Europol ziņo, ka Rumānija un Bulgārija ir narkotiku kontrabandas, ieroču transportēšanas un cilvēku tirdzniecības tranzīta ceļi. Organizētie kriminālie grupējumi, kuri kļūst arvien vairāk multi–etniski, rīkojas ārkārtīgi vardarbīgi. Daudziem ir paramilitāra izcelsme. Šīs grupas, un es burtiski citēju Europol ziņojumu: „meklē, kā paplašināt savas intereses ES un kā izmantot izdevības no iespējamās Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai.” Europol direktors Rob Wainwright intervijā izteicies, ka „iespējamā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenai un vīzu režīma atvieglošana ar Ukrainu var tikt uztverta kā potenciāls jaunām organizētās noziedzības iespējām.” Mums ir pienākums pret saviem pilsoņiem nopietni ņemt vērā Europol brīdinājumus. Šengenas līgums jau tagad atver visas Eiropas durvis organizētajai noziedzībai un nelegālajai imigrācijai. Tāpēc tam nepieciešami steidzami labojumi, pirms tas tiek paplašināts.

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Es pateicos referentam Coelho kungam par viņa lielisko ziņojumu, kurš iederas pašreizējās debatēs par Šengenas līguma īstenošanu. Efektīvai kontrolei pie mūsu ārējām robežām ir jābūt ļoti svarīgam faktoram, ņemot vērā, ka Šengenas zonas drošība ir atkarīga no katras dalībvalsts ārējo robežu kontroles efektivitātes. Lai gan problēmas paliek neatrisinātas, Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas, ka ir pietiekami gatavas piemērot visas Šengenas acquis prasības. Mēs esam plaši diskutējuši par valsts iestāžu praktisko rīcībspēju, kā arī korupcijas līmeni abās šajās valstīs, tomēr es uzskatu, ka Šengenas novērtēšanas gadījumā šie jautājumi jāatstāj ārpus apspriešanas — tā, kā tas notika ar pārējām dalībvalstīm, — ir pietiekami balstīt lēmumu tikai uz robežkontroles efektivitātes un policijas sagatavotības novērtējumu. Papildu prasību pievienošana radīs diskriminācijas precedentu, kas iepriekš nav pastāvējis, pat ne pēc lielās paplašināšanās 2007. gadā.

  Adrian Severin (NI), rakstiski. – Faktiski jautājums ir, vai visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no viņu tautības, ir garantēta vienlīdzīga attieksme un nodrošināta vienlīdzīga pieeja ES pamattiesībām. Uz globālās ekonomikas krīzes fona ES piedzīvo demokrātijas un solidaritātes krīzi. Mēs redzam Eiropas renacionalizāciju. Šajā kontekstā debates par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai ir izraisījušas asas reakcijas, ko motivē nepamatoti argumenti un dubultstandarti.

Tas nav saistīts ne ar tehniskajiem aspektiem, ne ar drošību uz ES ārējām robežām, ne pat ar migrāciju vai tiesu varas efektivitāti. Tā ir stratēģiska rakstura Eiropas politiskā problēma. Jautājums ir par ES saliedētību. Runāt par nepietiekamu mūsu austrumu robežu sagatavošanu, kad mēs redzam mūsu dienvidu robežu caurlaidību, ir vienkārši smieklīgi. Veicināt nacionālos politiskos mērķus uz ES rumāņu un bulgāru izcelsmes pilsoņu centienu rēķina ir briesmīgi. Patiešām, mums vajadzīgas labāk aizsargātas robežas, labāka migrācijas politika, augstāka administratīvā kapacitāte un godīgi valsts ierēdņi. Bet tam vajag vairāk, nevis mazāk Eiropas. Viens pareizs solis šajā virzienā ir nekavējoties paplašināt Šengenas zonu, iekļaujot Rumāniju un Bulgāriju.

  Kristian Vigenin (S&D), rakstiski. – (BG) Mēs varam kategoriski apgalvot, ka pati Bulgārija vai, precīzāk, Bulgārijas pilsoņi, ne tieši, ne potenciāli nerada draudus Šengenas zonas drošībai, kārtībai un mieram. Mūsu valsts, kaut arī novēloti, ir izpildījusi visus tehniskos kritērijus, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli.

Tomēr vēl aizvien pastāv liela neuzticība, uzskatot, ka pēc kontroles pasākumu ieviešanas var tikt izraisīti ievērojami pārkāpumi. Neuzticība iezīmējas Eiropas Komisijas ziņojumos par sadarbības un pārbaudes mehānismu, Europol ziņojumos un vairākos dažādu dalībvalstu augstāko amatpersonu izteiktajos paziņojumos. Ņemot vērā nepieredzētu kontrabandas aktivitāti, ēnu ekonomikas pieaugumu, korupcijas izplatību un nespēju cīnīties ar organizēto noziedzību, mums īsti nav iemesla dusmoties par to, ka mūsu dalību bloķē papildu šķēršļi.

Eiropas Parlamentam ir jāpieņem nostāja par principiem, kuri paredz, ka spēles noteikumus nedrīkst mainīt pusceļā. Saskaņā ar oficiālajām prasībām Bulgārija un Rumānija ir gatavas dalībai Šengenas zonā, un Eiropas Padomei ir jālemj par labu tai, cik drīz vien iespējams. Es paļaujos uz to, ka lielais vairākums atbalstīs Coelho kunga ziņojumu, lai dalībvalstīm dotu skaidru politisko signālu.

(Sēdi pārtrauca uz dažiem brīžiem)

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks