Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs - Strasbūra

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums otrajam lasījumam: Saïd El Khadraoui (A7-0171/2011)

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlējos sacīt, ka kopumā esmu apmierināts ar to, ka tika pieņemts El Khadraoui kunga ziņojums.

Es uzskatu, ka tā ir virzība uz priekšu patērētāju tiesību un vides aizsardzības jomā, tostarp ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu nostājas, kuras dažreiz sūdzas par kavēšanos. Īstenībā, es uzskatu, ka ieviešot šo pasākumu, Eiropa ir pierādījusi, ka tā ir sasniegusi lielāku progresu nekā daudzas dalībvalstis, kurām šī situācija acīmredzami ir nekavējoties jālabo.

Es esmu no valsts, kuras valdība šajā direktīvā īpaši nesteidzās paust savas intereses. Tāpēc es ceru, ka Parlamenta lēmums būs auglīgs un būs par mudinājumu tam, lai ne pārāk tālā nākotnē attieksme un uzmanības līmenis pret šo problēmu būtiski uzlabotos.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Princips „piesārņotājs maksā” neapšaubāmi ir svarīgs to vides problēmu risināšanā, kuras saasinās, attīstoties rūpniecībai Eiropā. Tomēr ne vienmēr ir pareizi uzbrukt atsevišķai grupai; mums ir arī jāaizstāv princips, ka jāmaksā ir ne tikai autopārvadātājiem, bet arī visiem tiem Eiropas uzņēmējiem, kas neiegulda pietiekami daudz enerģijas alternatīvas transporta sistēmas atbalstīšanā.

Eiropai joprojām ir pārāk maz programmu, kas būtu paredzētas transporta nozares pārstrukturēšanai ekoloģiskākos risinājumos, kuriem būtu maza ietekme uz vidi, turklāt trūkst arī resursu, lai uzlabotu tās efektivitāti un darbības vides jomā. Tāpēc mums vēlreiz vajadzētu atcerēties, ka mēs nevaram samazināt satiksmes apjomus, jo braucienu un pārvadājumu skaits, tieši pretēji, ir jāpalielina. Tāpēc autopārvadātāji nevar būt vienīgie, kas maksā par citu izraisītajām ekoloģiskajām problēmām.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Referents, Transporta un tūrisma komiteja un acīmredzot Parlaments kopumā, ir jāapsveic ar šo lielisko tiesību aktu. Tas bija panākto kompromisu rezultāts, un tas saņēma labprātīgu atbalstu. Es uzskatu, ka runājot par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, ļoti svarīgi ir tas, ka tiek iekļauta smagkravas automobiļu satiksme. Šādi mēs varam sabiedrībai apliecināt, ka esam tiešām norūpējušies par tām problēmām, kuras izraisa emisijas no smagkravas automobiļu satiksmes, jo īpaši sastrēguma stundās un uz ceļiem, kas pārslogoti ar transportlīdzekļiem.

Viena lieta, kurai es kompromisa dēļ piekritu, ir, ka naudas līdzekļi, kas tiek pieprasīti par smagkravas automobiļu satiksmi, var tikt tērēti pārvadājumiem pa dzelzceļu vai ūdeni. Tas varētu būt iespējams dažos gadījumos, bet es ceru, ka tad, kad šie lēmumi tiks īstenoti dalībvalstu līmenī, tiks aptverts, ka par tiem maksā smagkravas automobiļu satiksme. Šie līdzekļi varētu tikt izmantoti ceļu uzlabošanai, remontam un būvēšanai un šādā veidā tie nestu labumu smagkravas automobiļu satiksmei.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar smagkravas transportlīdzekļu pārvadājumiem šis tiesību akts ir patiešām būtisks, jo Īrija ir norūpējusies. Mēs atrodamies Eiropas nomalē, mūs ar Eiropas cietzemi savieno divi jūras tilti, par kuriem tiek noteiktas visas šīs papildu maksas par ceļu izmantošanu un gaisa piesārņošanu. No Īrijas Eksportētāju apvienības esmu saņēmis informāciju, ka par pārvadājumiem no Īrijas uz katru braucienu būs jāpiemaksā EUR 150 vai EUR 300 par braucienu turp un atpakaļ, kas savā ziņā ir atkarīgs gan no attiecīgā pārvadājuma veida, gan arī no eksporta. Tādējādi mēs varam kļūt mazāk konkurētspējīgi.

Es uzskatu, ka Komisijai un Padomei vajadzētu šim jautājumam pievērst uzmanību un ņemt vērā nomales reģionus. Šī nav nozīmīga problēma cietzemes Eiropas dalībvalstīm, bet tā noteikti ir nozīmīga problēma Īrijai un citām valstīm, kas atrodas Eiropas nomalē.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pilnīgi skaidri pateikt, ka Polijā šodien pieņemtos Parlamenta ieteikumus nebūs tik vienkārši īstenot, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Šie ieteikumi veicinās transporta izmaksu palielināšanos, un autopārvadātāji ar vecākiem transportlīdzekļiem acīmredzami nonāks neizdevīgākā situācijā. Tomēr ir atzīstami, ka būs pieejams papildu finansējums ieguldījumiem ilgtspējīga transporta attīstībā un, galvenokārt, ka būs iespēja būvēt ātrgaitas dzelzceļa savienojumus un ūdens transporta savienojumus. Tomēr es vēlos arī piekrist iepriekšējiem runātājiem, kuri minēja, ka šiem ieteikumiem ir gan nelabvēlīgi, gan arī labvēlīgi aspekti. Tie izraisīs arī virkni sarežģījumu lielam skaitam autopārvadātāju manā valstī.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man ir divi komentāri par tā dēvēto eirovinjeti. No vienas puses, es vēlētos redzēt skaidru redakciju, kas apliecinātu, ka šādā veidā iekasētie finanšu līdzekļi tiešām tiks izmantoti ceļu būvēšanai.

Mana otra piezīme ir par to, ka es pieņemu, ka dalībvalstis ievēros nosacījumu, kurā ir minēts, ka valstis no Direktīvas par infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanu var izslēgt nelielus komerciālus transportlīdzekļus, kuru masa ir no 3,5 līdz 12 tonnām. Galu galā daudzi vidēja lieluma uzņēmumi izmanto transportlīdzekļus, kuru masa ir no 3,5 līdz 12 tonnām. Lielākai daļai no šiem komercuzņēmumiem augstākas izmaksas būtu pārāk smags apgrūtinājums. Šādi komercuzņēmumi bieži ir potenciālas nodarbinātības un uzņēmumu balsts mūsu lauku apgabalos.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Eirovinjetes priekšlikumā ir ietverti labvēlīgi nolūki. Tam ir daudzi atzinīgi vērtējami aspekti. Īpaši atzinīgi ir vērtējams ieteikums samazināt oglekļa emisijas no transportlīdzekļiem, īpaši atzinīgi ir vērtējams ieteikums samazināt smagkravas transportlīdzekļu pārslogojumu, kā arī īpaši atzinīgi ir vērtējams ieteikums 15 % no nodokļiem tērēt infrastruktūrai.

Es labprāt būtu atbalstījis šo īpašo pasākumu, taču man nācās balsot pret to, jo kā jau minēja mans kolēģis Pat the Cope Gallagher, Īrijas ekonomika savā ziņā ir atkarīga no eksporta. Ja eirovinjetes pasākumi tiktu ieviesti mūsu valstī, tie radītu postošas sekas. Jebkādas papildu maksas, kas tiktu noteiktas Īrijas autopārvadātājiem, ļoti nelabvēlīgi ietekmētu mūsu eksportu. Es domāju, ka manu nostāju atbalsta arī spāņi, portugāļi, kā arī itāļi. Mūsu valstis atrodas Eiropas nomalē. Mēs esam pilnībā atkarīgi no starptautiskajiem tirgiem. Augsto dīzeļdegvielas cenu dēļ autopārvadātāji ir nonākuši kraujas malā. Diemžēl man bija jābalso pret šo pasākumu.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas balsojums ir būtiska virzība uz principa „piesārņotājs maksā” ieviešanu, tostarp autopārvadājumu nozarē, kurai ir nozīmīga vieta gaisa piesārņošanas un troksņa problēmu izraisīšanā. Neraugoties uz šīs nozares organizāciju izteikto kritiku, es uzskatu, ka Padomes nostāja pašlaik ir labākais iespējamais kompromiss, lai arī es ceru, ka turpmāk varēs veikt uzlabojumus.

Es balsoju „par”. Tomēr man jānorāda, ka mums ir jāatrod piemērotāki veidi, kā izmantot ieņēmumus, uzliekot dalībvalstīm par pienākumu investēt šajos resursos, lai uzlabotu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un infrastruktūru, tādējādi samazinot piesārņojumu. Tikai šādi rīkojoties nākotnē mēs varēsim apgalvot, ka šodienas lēmumam ir bijuši pozitīvi rezultāti.

Ziņojums: Jo Leinen (A7-0330/2011)

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Pateicoties Amsterdamas līgumam, vides un ilgtspējīgas attīstības politika ir ieguvusi lielāku nozīmi, un uzmanība ir vērsta uz ekonomikas un vides politikas integrēšanu, kā arī vides apsvērumu ieviešanu citās politikas jomās.

Galvenās jomas ir klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs transports, daba un bioloģiskā daudzveidība, veselība un vide, dabas resursu izmantošana un atkritumu apsaimniekošana, kā arī ilgtspējīgas attīstības starptautiskā dimensija. Padome savos 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Savienību un tās dalībvalstis savos ziņojumos iekļaut arī būtiskus ilgtspējīgas attīstības aspektus. Tāpēc dalībvalstu ziņojumos ir jābūt iekļautiem integrētiem ekonomikas un vides ziņojumu pārskatiem, nodrošinot tajos pilnībā saskaņotus datus.

Es balsoju „par” šo priekšlikumu attiecībā uz reglamentēšanu, jo tas rada jaunu pielietojumu dalībvalstu ziņojumu datiem, vides statistikai un citām statistikas jomām.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju „par” Leinen kunga ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka, reģistrējot šos datus dažādās valstīs, mēs daudz vairāk uzzināsim par situāciju šajās valstīs. Tomēr es esmu izvēlējies runāt vēlreiz, jo daudzi šo debašu dalībnieki ir minējuši, ka mums ir tikai jānodarbojas ar šiem pārskatiem un pilnībā jāignorē IKP.

Es vēlētos ieteikt jums atteikties no tā. Tā būtu īpaši bīstama attīstība. Iekšzemes kopprodukts ir ekonomiskās attīstības un labklājības rādītājs. Ja mēs vēlamies pārtraukt tā mērīšanu vai savos mērījumos vēlamies izmantot tikai sociālos un vides kritērijus, tad tuvojamies nelaimei. Tādējādi visi šie rādītāji var tikai papildināt IKP skaitļus. Saskaņā ar Rosbach kundzes ziņojumu, IKP ir jāatrodas mūsu analīžu degpunktā. Es uzskatu, ka šis nosacījums ir jāattiecina arī uz šo jautājumu. Tāpēc es to vēlētos vēlreiz uzsvērt.

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0185/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Atvainojiet, vai jūs nepateiktu, par kādu tematu mums pašlaik notiek debates? Es to nesadzirdēju.

(Priekšsēdētājs: par „Coelho kunga ziņojumu”.)

Rumānijas/Bulgārijas acquis? Pateicos.

(DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien esam nobalsojuši „par” un Parlamentā pieņēmuši lēmumu, ar kuru tiek atzīts, ka Rumānija un Bulgārija ir gatavas uzņemšanai Šengenas zonā. Es nešaubos par to, ka ir ieviesti tīri tehniski aspekti un ir paveikts milzīgs darba apjoms, lai šīs valstis būtu gatavas uzņemšanai. Tomēr es uzskatu, ka ir vairāki iemesli, kāpēc mums vajadzētu nopietni uztvert tās bažas, kuras izjūt daudzi Eiropas iedzīvotāji attiecībā uz augošo korupcijas līmeni daudzās dalībvalstīs un augošo pārrobežu noziedzības līmeni. Tāpēc, pirms uzsākt Šengenas zonas paplašināšanu, mums vajadzētu izmantot šo situāciju, lai stiprinātu mūsu policijas sadarbību un cīņu pret korupciju. Šis nav jautājums par kritikas vēršanu šo divu valstu virzienā, bet par izdevības izmantošanu pirms Šengenas zonas paplašināšanas, lai pieprasītu sniegt dažas būtiskas atbildes tiem iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par noziedzības pieaugumu Eiropā.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā, tomēr abas valstis joprojām veic pārbaudes uz robežām, ko nosaka daļēja to pasākumu piemērošana, kas iekļauti acquis. Kā ir konstatēts mūsu ekspertu grupu veiktajos rūpīgajos novērtējumos un apmeklējumos, lai arī šīs divas valstis ir apliecinājušas būtiskas apņemšanās un veikušas acīmredzamu progresu acquis piemērošanā, joprojām saglabājas daži trūkumi, piemēram, aprīkojuma, robežu kontroles un mācību jomā.

Mēs neatbalstām šo abu valstu pievienošanos nolīgumam, lai arī domājam, ka tām ir svarīgi mūs sešu mēnešu laikā rakstveidā informēt par papildu pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šos trūkumus. Patiesi, mēs nevaram ignorēt vai neņemt vērā to, ka attiecībā uz nelegālo migrāciju Bulgārijas–Turcijas–Grieķijas teritorija Eiropas Savienības robežu politikā ir viens no pašiem jutīgākajiem reģioniem.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Svarīgākā daļa šajā ļoti labi izstrādātajā Coelho kunga ziņojumā ir atrodama tā beigās. Tieši tur ir pietiekami skaidri minēts par draudiem, ko rada emigrācijas vilnis, kas var pārpludināt Eiropu no Turcijas un caur Turciju — no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.

Vēl pirms ceturtdaļgadsimta Eiropa bija aizsargāta no šādiem emigrācijas viļņiem divu iemeslu dēļ: bija „dzelzs priekškars” un totalitārie režīmi Ziemeļāfrikā. Abas totalitārās sistēmas savus iedzīvotājus bija pakļāvušas un bija daudz lielākas iespējas, ka viņiem tiktu aizliegts izbraukt no savas valsts, bet pašreiz šādu šķēršļu nav.

Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju to, ka Coelho kungs ir minējs emigrācijas spiediena nozīmi, ko Bulgārija un Grieķija izjūt no Turcijas. Tomēr es vēlos apgalvot, ka nepietiks tikai ar to, ka minētie paziņojumi būs tikai vārdi uz papīra. Ir nepieciešami līdzekļi un programmas, kas tiktu izmantotas, lai Savienību aizsargātu no šā emigrācijas viļņa.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Acīmredzami ļoti svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienībā vienus un tos pašus principus var piemērot visām Savienības dalībvalstīm. Šajā ziņā Šengenas līgums ir virzība uz šāda veida ciešāku sadarbību, proti, brīvāku pārvietošanos, bet mums ir acīmredzami jāatceras, ka pārvietošanās brīvībai ir arī jābūt saistītai ar konkrētu atbildību. Tagad mums ir jācer uz to, ka, Rumānijai un Bulgārijai pievienojoties Šengenas zonai, tiek faktiski risinātas tās problēmas, kas radušās uz šo valstu robežām, un ir piešķirti atbilstoši līdzekļi, lai nodrošinātu, ka ir iespējams novērst šāda veida nelegālo migrāciju un citus starpgadījumus.

Protams, būtībā situācija ir tāda, ka Eiropas Savienībā nevar būt divlīmeņu sistēma: vieni un tie paši noteikumi ir jāpiemēro visiem. Šādi mēs varam arī nodrošināt, ka minētajās valstīs tiek piedāvātas tādas pašas iespējas, kādas ir citās valstīs. Ir nepieciešami līdzekļi, jo mums ir konkrētas problēmas un draudi, kas ir vērojami šajā jomā.

  Roger Helmer (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs labi zināt, Britu konservatīvie parasti dod priekšroku atturēties jautājumos, kas saistīti ar eurozonu vai Šengenas zonu, jo mēs esam ārpus abām tām, un tāpēc uz mums, iespējams, neviens no tiem tieši neattiecas. Tomēr šajā gadījumā es uzskatu, ka uz mums tas attiecas; mēs zinām, ka Bulgārijai un Rumānijai ir nopietnas problēmas ar noziedzību un korupciju, un es nedomāju, ka kontrole uz šo valstu robežām ir tikpat labā līmenī kā uz citu Šengenas zonas valstu robežām.

Tāpēc šīs valstis kļūs par maršrutu un kanālu nelegālajiem imigrantiem Eiropas Savienībā, kuriem pēc tam, šķērsojot Šengenas zonu, būs visas iespējas ierasties Kalē, kas noteikti ietekmētu nelegālās imigrācijas pieaugumu Apvienotajā Karalistē. Tāpēc es balsoju „pret” šo ziņojumu.

Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A7-0160/2011)

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatu ir īpaši nozīmīgs.

Ir četri iemesli, kurus es uzskatu par īpaši svarīgiem, kāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu: 1) procedūru vienkāršošana un racionalizācija, lai atvieglotu finansējuma saņemšanu; 2) mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība, kas ir būtiski izaugsmes veicināšanai un nodarbinātības palielināšanai; 3) inovācijas konkurētspējīgai rūpniecības nozarei, kas spēj stāties pretī tirgus izaicinājumiem, un 4) riska finanšu mehānisms, kas līdz šim ir devis ļoti labus rezultātus.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka zināšanu, izglītības un pētniecības trīsstūri, uz kura balstās kohēzijas politikas nākotne, Eiropā ir iespējams konsolidēt vienīgi, pamatīgi pievēršoties pētniecībai.

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Parlamentā valda plaša vienprātība par vajadzību reformēt mūsu pētniecības programmu. Tomēr man jāpauž nožēla par to, ka Komisija šajā vidusposma pārskatā ir bijusi tik nenoteikta un pieticīga. Patiesībā tas varēja būt sagatavots daudz labāk un daudz vairāk varētu paveikt nekavējoties. Komisija varētu saīsināt pieteikšanās termiņus, nodrošināt līdzekļus paraugiekārtām un izmantot starptautiskos grāmatvedības standartus, nevis izgudrot pati savus. Tas viss rada bezjēdzīgu birokrātiju, kas aizbiedē rūpniecību. Tā neļauj Eiropai attīstīties no iecerēm līdz rēķiniem. Tāpēc turpmāk mums ir jāsakārto šis haotiskais programmu juceklis un jāsamazina birokrātija, un mums ir jāorientējas uz lielākajiem izaicinājumiem: klimata pārmaiņām, enerģētiku un pārtiku — īsumā, mums ir jāizmanto savi pētījumi, lai izveidotu darbavietas. Parlaments šodien ir apliecinājis, ka tas vēlas to darīt. Tagad Komisijai ir jāparāda ceļš.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Pētniecībai un inovācijām ir galvenā nozīme Eiropas Savienības attīstības un konkurētspējas veicināšanā un tām ir izšķiroša nozīme attiecībā uz stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kā norādīts ziņojumā, par ko mēs šodien balsojām, Septītā pamatprogramma ir galvenais pētniecības finansēšanas instruments Eiropā. Tomēr joprojām ir daudz problēmu, kuru cēlonis ir pārmērīgi birokrātiski šķēršļi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Parlaments savā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā lūdza Komisiju pašreizējā Septītās pamatprogrammas pārvaldībā ieviest procesuālus, administratīvus un finansiālus vienkāršošanas pasākumus, tomēr šie pasākumi vēl joprojām nav ieviesti. Es aicinu Komisiju atzīt Parlamenta novērojumus un noteikt risinājumus, kas MVU atvieglotu piekļuvi septītajai un astotajai pētniecības programmai.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Arī es ar gandarījumu balsoju par šo ziņojumu, un es pateicos savam kolēģim Audy kungam par tik labi paveiktu darbu. Es vēlējos apspriest divus jautājumus. Finansējums ir īpaši svarīga lieta, un tā varētu būt saistīta ar augstākiem mērķiem, tā kā tajā ir paziņots, ka šis līmenis ir uzticams un nepieciešams. Lai Eiropā panāktu tik īpaši vajadzīgo izaugsmi, mums ir jāpalielina finansējums.

Pirms kāda laika es pats uzklausīju vienu Somijas pētnieku grupu, kas saņēma finansējumu no šīs programmas. Viņi veic šūnu pētījumus un ir ļoti tuvu lielam atklājumam, kas viņiem ļautu pat izstrādāt pretvēža ārstniecības līdzekļus. Tomēr viņiem nebija informācijas par to, vai arī turpmāk būs iespējas saņemt šo finansējumu. Viņi bija pilnīgā nesaprašanā. Manuprāt, šis finansējums ir jāsniedz arī turpmāk un tam ir jābūt pietiekamā apmērā.

Cits jautājums, attiecībā uz kuru mēs saņemam nepārprotamu atgriezenisko reakciju, ir par to, ka liela daļa no darba laika tiek tērēta birokrātiskām lietām. Šo laiku vajadzētu samazināt, lai lietas varētu pareizi sakārtot pēc prioritātēm.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu gandarīta, ka šodien mēs apspriežam Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatu. Daudzi no šajā dokumentā minētajiem jautājumiem ir ļoti pareizi, jo īpaši attiecībā uz jaunajiem pētniekiem un aktīvāku rūpniecības līdzdalību projektos, kas tiek finansēti Septītās pamatprogrammas ietvaros. Dokumentā ir paustas bažas par diezgan zemo līdzdalības līmeni dažās dalībvalstīs. Es vēlētos pievērst uzmanību, ka tam ir objektīvi iemesli. Šodien spēkā esošās finansēšanas shēmas savā ziņā ir izdevīgākas vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir vērojams arī skaitļos. Finansējuma apjoms, ko saņem projekta dalībnieks no vienas no jaunajām dalībvalstīm, ir uz pusi mazāks par to finansējumu, ko saņem projekta dalībnieks no vienas no vecajām dalībvalstīm. Tādējādi Kopienā veidojas plaisa, un jaunās dalībvalstis tiek izslēgtas, kas, pēc manas stingras pārliecības, nav taisnīgi. Tāpēc es domāju, ka ir jāpārskata finansēšanas shēmas, un Astotās pamatprogrammas laikā ir jācenšas nodrošināt, lai turpmāk nebūtu atšķirības vai diskriminācijas, lai mēs varētu veiksmīgi stāties pretī tiem izaicinājumiem, kas minēti stratēģijā „Eiropa 2020”.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā Septītā pamatprogramma nodrošina, ka Eiropas Savienībā pētniecības politika ir atbilstošā līmenī. Ņemot vērā budžetu, kas laikposmam no 2007. – 2013. gadam pārsniedz EUR 54 miljardus, mēs to varam uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām programmām, kas pasaulē atbalsta pētniecību. Lai nodrošinātu to, ka Septītā pamatprogramma joprojām atbilst Eiropas prasībām, mums ir jāsagatavo vidusposma pārskats, pamatojoties uz konkrētiem datiem. Es uzskatu, ka pats svarīgākais jautājums, ko mēs varam uzsvērt vidusposma pārskatā, ir vienkāršošanas process. Pieredze arī liecina, ka mūsu pētniekiem viena no lielākajām problēmām ir bijusi administratīvo procedūru komplicētība un sarežģītība. Cits būtisks jautājums ir MVU līdzdalības veicināšana programmā. Diemžēl šajā ziņā mums ir jāturpina centieni, lai arī programmās, kas attiecas uz sadarbību, daži uzlabojumi ir jau sasniegti. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam riska dalīšanas finanšu mehānisma ieviešanu. Tas ir jāturpina un jāpalielina līdz Septītās pamatprogrammas beigām un turpmāko programmu gaitā. Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „pret” Audy kunga ziņojumu. Es nevaru atbalstīt dokumentu, kas bloķē INDECT projektu. Es nepiekrītu apgalvojumam, ka projekts, kuru realizē labi pazīstamā AGH Krakovas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte, pārkāpj Pamattiesību hartu. Tās pētījumu mērķis galu galā ir pilnveidot tos mērķus, kas izvirzīti rezolūcijās, kuras attiecas uz cīņu pret pedofiliju, ieroču tirdzniecību internetā un cīņu pret narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Tie ir jautājumi, kurus mēs šajā Parlamentā jau esam izvirzījuši daudzas reizes. Tas ir novatorisks projekts, kas sniedz iespējas darbam, aizpildot plaisas ES dalībvalstu drošības sistēmās, jo īpaši attiecībā uz internetu. Tas ietekmē tos cilvēkus, kas pārkāpj likumus, un tiem arī vajadzētu baidīties no šā projekta mērķiem. Turklāt šis projekts nodrošina labu pamatu kompleksa drošības tīkla veidošanai, nodrošinot aizsardzību pret kiberuzbrukumiem. Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna ir ieviesušas līdzīgus risinājumus, un mēs tos ar nepacietību esam gaidījuši vairākus gadus ES līmenī. Tādēļ es nesaprotu, kāpēc finansējums visam projektam tiek aizturēts, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis ir vienīgais projekts, kas Audy kunga ziņojumā šādā veidā ir izraudzīts.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „par” šo ziņojumu, taču saglabājas bažas par valsts finansējumu embrionālo šūnu pētījumiem. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta minēto, embrionālās šūnas tiek uzskatītas par cilvēku embrijiem, un tāpēc par būtnēm, no kurām rodas dzīvība. Šīs šūnas, ņemot vērā, ka tās pārstāv cilvēka dzīves pirmo posmu, ir juridiski jānosaka kā embriji, kuru patentēšana ir jāaizliedz. Pamatojoties uz šo apgalvojumu, Eiropas Komisijai ir nekavējoties jāņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas lēmumi un secinājumi un jānosaka pamatnostādnes par zinātnes un pētniecības nozares finansēšanu.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0344/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs balsojām par pēdējo no daudzajiem brīvās tirdzniecības nolīguma tekstiem. Par laimi, Parlaments kopumā joprojām atbalsta brīvo tirdzniecību, un tas attiecas arī uz nolīgumu ar Kanādu. Tomēr visu laiku atkārtoti tiek izteikta prasība veikt uz konkrētu nozari vērstu analīzi. ES – Kanādas nolīguma ietekmes novērtējums apliecina skaidrus abu pušu ieguvumus. Uz konkrētu nozari vērsta analīze vienkārši ir veids, kādā meklēt iemeslu, lai pateiktu „nē”, jo patiesība ir tāda, ka vienmēr būs gan ieguvēji, gan arī zaudētāji. Mūsu pienākums ir darīt to, kas atbilst vairākuma interesēm. Brīvā tirdzniecība ir patērētāju interesēs, jo tā nodrošina lielāku izvēli un zemākas cenas. Tā ir uzņēmumu interesēs, jo paplašina to tirgu un rada izaugsmi un darbavietas. Brīvā tirdzniecība ir starptautiskā darba dalīšana, kas nodrošina, ka mēs katrs nodarbojamies ar to, ko vislabāk protam, vienlaikus ļaujot visiem citiem nodarboties ar to, ko viņi prot vislabāk.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, atzinīgi vērtēju jebkādu tirdzniecības nolīgumu starp divām valstīm vai uzņēmumiem, jo tirdzniecība pasaules līmenī, ja tā tiek pareizi vadīta, var palīdzēt uzlabot dzīves līmeni un veicināt attīstību.

No otras puses, es vienmēr raizējos par to, ka aiz daudzajiem divpusējiem nolīgumiem mēs pārstāsim saskatīt kopējo ainu un beigās nonāksim pie nolīgumu savārstījuma, kas apgrūtinās patiesa nolīguma sasniegšanu PTO ietvaros.

Es personīgi divpusējos nolīgumus vienmēr esmu uzskatījis par otru labāko iespēju. Labākā iespēja patiešām būtu tirdzniecības sarunu turpināšana PTO sarunu kontekstā un nolīgumu noslēgšana, uz ko gaida pasaules tirdzniecība un kas ir īpaši nepieciešams pasaules ekonomikai.

Ziņojums: Wolf Klinz (A7-0081/2011)

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tas ir neapstrīdams fakts, ka reitingu aģentūras tagad ir ieguvušas milzīgu un nekontrolētu varu. To sākotnējais uzdevums bija sniegt ieguldītājiem vērtīgu informāciju, bet laika gaitā tās ir pārvērtušās par augstākajiem un nekontrolējamiem starptautisko finanšu tirgu šķīrējtiesnešiem.

Manuprāt, tas nav pieņemams, ka uzņēmumi un pat veselas dalībvalstis ir atkarīgas no trīs lielu ASV uzņēmumu spriedumiem, kuru vērtējumi ne vienmēr ir bijuši pareizi, un, tiešām, reizēm to dēļ ir pieļautas pārsteidzošas kļūdas, piemēram, Lehman Brothers lietā.

Tāpēc ir atzinīgi vērtējama pastiprināta kontrole, un es ceru, ka jaunā Eiropas iestāde spēs darboties ar optimālu jaudu, ar faktiskām pilnvarām iejaukties un vajadzības gadījumā pat uzlikt sodus. Es arī uzskatu, ka ieviest civilatbildības principu acīmredzamas nolaidības gadījumos ir lieliska iecere. Šajā nozarē ir vajadzīga lielāka konkurence, un mums ir jāpārtrauc šis vēsturiskais oligopols un jāmēģina ieviest jaunas, neatkarīgas, un, iespējams, eiropeiskas organizācijas, kurām tāpēc būtu pienācīga apziņa par ekonomikas kontekstu un mūsu kontinenta faktisko situāciju, kas ir pilnīgi atšķirīga no Amerikas Savienotajās Valstīs vispārīgā domāšanas veida.

Visu šo iemeslu dēļ es balsoju „par” šo ziņojumu.

Ziņojums: Angelika Niebler (A7-0159/2011)

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Jūtos iepriecināta saistībā ar šodien pieņemto dokumentu, kas attiecas uz neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšanu. Ietekmes novērtējumi ir šā likumdošanas procesa pamatā. Es uzskatu, ka faktiskai ietekmes novērtējumu neatkarībai ir jākļūst par vispārēju principu, ko vajadzētu īstenot visa veida ietekmes novērtējumos, jo īpaši vides ietekmes novērtējumos. Šā principa īstenošanas nodrošināšanai vajadzētu būt arī ietvertai Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā, kas, iespējams, tuvākajā laikā tiks pārskatīta. Esmu gandarīta par to, ka priekšlikumi Vides komitejā, kurai es iesniedzu grozījumus, ir saistīti ar vides ietekmes novērtējumiem, kas tiešām ir īpaši svarīgi. Eiropas Komisijai vajadzētu arī būt aktīvākai, aizsargājot Eiropas Savienības un tās dalībvalstu intereses gadījumos, kad projekti, kurus īsteno trešās valstis, var atstāt ietekmi uz Eiropas Savienību vai vienu vai vairākām tās dalībvalstīm. Es uzskatu, ka šis dokuments ir virzība uz drošības garantēšanu mums visiem.

Ziņojums: Richard Falbr (A7-0172/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Man ļoti patiktu runāt par šo tematu, jo es uzskatu, ka tas ir mazliet absurdi, ka mēs izstrādājam uzņēmumu sociālās atbildības (USA) nosacījumus. Tas viss ir labi un jauki, ka mēs visi, iespējams, varam vienoties par to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumus un partnerattiecības slēdzam tikai ar tām valstīm, kuras ievēro cilvēktiesības. Faktiski tas jau ir paredzēts Līgumā. Tomēr, manuprāt, ka daži politiķi ir aizmirsuši, ko nozīmē USA. Tā nozīmē uzņēmumu sociālo atbildību. Tādējādi tas ir jautājums par to, ko uzņēmumi dara savās interesēs, pārmērīgi ievērojot tiesību aktus. Uzņēmējdarbībā tas tiek izmantots kā konkurējošs rādītājs, tādējādi izvirzot stimulu pašiem uzņēmumiem turpināt uzlabot šo savas uzņēmējdarbības aspektu. Ja mēs virzāmies uz priekšu, izlavāmies un pārveidojam to politiskā tiesību aktā, mēs pilnībā izslēdzam šo konkurējošo rādītāju, un tas —, ja es tā drīkstētu izteikties — ir galīgs politiskais stulbums.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Sociālās politikas ārējā dimensijā ir iekļautas visas Eiropas Savienības darbības un iniciatīvas, lai veicinātu darbaspēka un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas Līgumā, kā arī stratēģijā „Eiropa 2020” vēl nebijušā pakāpē nozīme tika pievērsta sociālajai politikai, joprojām konkurētspējas un ekonomikas faktoru jautājumi turpina dominēt pār sociālajiem jautājumiem.

Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka mums ir jāpārtrauc orientēties tikai uz tirgiem un ka šāda pieeja ir jāaizstāj ar cilvēku interešu ievērošanu plašākā mērogā, kas nozīmē aizsargāt šos cilvēkus, darba ņēmēju tiesības un tiesības strādāt. Eiropas Savienībai ir jāizvirza ilgtermiņa mērķis – spēt nodrošināt to, ka gan vīriešiem, gan arī sievietēm brīvības, vienlīdzības, drošības un cieņas apstākļos ir iespēja iegūt produktīvu cilvēka cienīgu darbu. Tāpēc turpmāk Parlamentam un starptautiskajām un Eiropas arodbiedrībām vajadzēs strādāt kopā un pievienot savus pozitīvos un steidzamos ieteikumus tai iniciatīvai, par ko mēs šodien balsojām.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Eiropas komercuzņēmumiem starptautiskajā tirdzniecībā ir īpaši liela nozīme. Mums vienmēr ir jārīkojas saskaņā ar Eiropas vērtībām un starptautiskajiem sociālajiem un darbaspēka standartiem, arī trešās valstīs.

Uzņēmumu sociālā atbildība kā brīvprātīgs pasākums ir lietderīga tikai gadījumā, ja patērētājiem tiek sniegta droša un precīza informācija par uzņēmumu darbībām, produktu izcelsmi un apstākļiem, kādos preces tiek ražotas un pārdotas. Patērētājiem ir svarīgi sertifikāti, zīmoli un standarti, un uzņēmuma tēls un reputācija ir tieši saistīti ar uzņēmuma panākumiem. Sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā no patērētājiem ir grūti noslēpt informāciju par uzņēmuma darbībām ārzemēs.

Atbildīga uzņēmējdarbība vienmēr ir konkurētspējas un veiksmīgas uzņēmējdarbības mugurkauls. Arī Eiropas Savienībai ir jābūt celmlauzim sociālo standartu veicināšanas jomā. Es uzskatu, ka uzņēmumu atbildības principam ir jābūt iekļautam visos ES politiskajos un tirdzniecības nolīgumos.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Tas varētu būt interesants mēģinājums atbalstīt un veicināt sociālo atbildību ārējās attiecībās. Mani bažīgu dara tas, ka mēs savus pasākumus neveicam tik plaši, cik varētu. Sociālajai atbildībai ir jābūt orientētai uz trūcīgākajiem iedzīvotājiem, uz tiem, kas ir sociāli atstumti no sabiedrības, uz tiem, kuriem nav kvalifikācijas un kuri vairāk ir pakļauti manipulācijām. Citiem vārdiem, tai ir jābūt orientētai uz tiem iedzīvotājiem, kas atrodas tālāk no darba tirgus.

Francijas programma attiecībā uz kopīgām mācībām un dzīvošanu, ko ierosināja organizācija ATD Quart Monde un Francijas valsts, ir lielisks piemērs tam, kā stabils uzņēmums var saglabāt patiesu sociālo atbildību par diskriminētākajiem darbiniekiem. Šādā veidā Savienība politikā var ieguldīt faktisku pievienoto vērtību.

Ziņojums: Gay Mitchell (A7-0187/2011)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! 2011. gads piedāvā stratēģisku iespēju izdarīt secinājumus, ņemot vērā pēdējos četrus gadus, kad spēkā ir bijusi regula, ar ko nosaka finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Kopš tās stāšanās spēkā galvenā problēma, manuprāt, ir grūtības saprast vai pieņemt īpašo sadarbības attīstības jomas nozīmi Eiropas Savienības ārējās darbības kontekstā.

Tāpēc mums ir jābūt skaidrībai, ka sadarbība attīstības jomā ir viena no ārējās darbības politikas jomām, papildus humanitārai palīdzībai, kas nav paredzēta, lai ievērotu ES intereses, bet gan, lai aizsargātu mūsu planētas sociāli atstumtāko un neaizsargātāko iedzīvotāju intereses.

Šodienas balsojuma laikā mēs uzsvērsim nepieciešamību ieviest atsevišķu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kas būtu tikai un vienīgi orientēts uz jaunattīstības valstīm un skaidri atbalstītu tos mērķus, kuri minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā. Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlējos piebilst, ka pieņemot lēmumus par vispārējiem mērķiem, prioritārām jomām un paredzamiem rezultātiem, kā arī līdzekļu piešķiršanu, kas atbilst LESD 290. panta kritērijiem, mēs jo īpaši lūdzam izmantot deleģēto aktu procedūru.

Ziņojums: Diana Wallis (A7-0164/2011)

  Adam Bielan (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments ir atkārtoti atzinis tās priekšrocības, kuras sniegtu iekšējais tirgus, ja tiktu uzlabots līgumtiesību reglamentējums, jaunas līgumtiesību sistēmas ieviešana, izmantojot papildu instrumentu, ir sastapusies ar daudzām būtiskām problēmām attiecībā gan uz saturu, gan arī procedūru. Pirmkārt, izvirzītie priekšlikumi atspoguļo Komisijas nostāju, kas netiek atbalstīta publiskajās debatēs. Mēs nezinām, kāda ir atsevišķu dalībvalstu vai patērētāju un uzņēmējdarbības pārstāvju nostāja. Atšķirīgu juridisko interpretāciju iemesls var būt skaidrības trūkums dažos ierosinātajos dokumentos, kas tiks izmantoti tiesisku lēmumu pamatojumā.

Visbeidzot, papildu instrumenta ieviešana izraisītu nozīmīgu ekonomikas ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem. Var rasties ļoti augstas izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamajām mācībām, standarta līguma veidlapu nomaiņu un iespējamām tiesas procedūrām. Manuprāt, nav saprātīgi ekonomikas krīzes laikā uzņēmumiem noteikt papildu finansiālos apgrūtinājumus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, es balsoju „pret” šo ziņojumu.

Ziņojums: Nadja Hirsch (A7-0082/2011)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Iespēja un prasme mācīties un strādāt starptautiskā kontekstā mūsdienu stipri globalizētajā ekonomikā ir priekšnosacījums veiksmīgai darba dzīvei. Apsverot izglītību un profesionālās mācības, galvenie faktori, kas uzskaitīti Eiropas stratēģijā attiecībā uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ir jāpārvērš praktiskās darbībās Eiropas Savienības līmenī un dalībvalstīs. Prognozes liecina, ka turpinās augt pieprasījums pēc iemaņām. Rūpnieciskās un tehnoloģiskās pārmaiņas palielina vajadzību pēc darba ņēmējiem, kuriem ir augsti un vidēji prasmju līmeņi, bet zemas kvalifikācijas darbaspēks, tieši pretēji, tiek izspiests no darba tirgus.

Tāpēc, jo īpaši, ja runa ir par jauniešiem, vajadzētu rīkoties ātri: augošais bezdarbs jauniešu vidū ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropa. Lai sasniegtu šos mērķus, mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai izglītība un profesionālās mācības arī turpmāk tiktu uzskatītas par kopīgu ilgtermiņa politisko prioritāti, ko realitātē ir iespējams pārvērst tikai, piedaloties un uzņemoties saistības visām ieinteresētajām pusēm — ES iestādēm un vietējā un reģionālā līmenī iesaistītajām iestādēm.

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „pret” Hirsch kundzes ziņojumu, jo tajā izglītība būtībā netiek uzskatīta par līdzekli, ar kura palīdzību cilvēki var uzlabot savas zināšanas un prasmes, bet vienīgi līdzeklis lielās uzņēmējdarbības peļņas palielināšanai.

Es pilnībā noraidu šādu pieeju. Ziņojumā tiek apgalvots, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošana ir veids, kā nodrošināt nodarbinātību un labāku dzīves līmeni. Tā vienkārši nav patiesība. Stratēģija „Eiropa 2020” nenodrošinās ne darbavietas, ne arī labāku dzīves līmeni. Tā piedāvā neoliberālāku politiku un virzību uz zemākām algām un apstākļu pasliktināšanos.

Šajā ziņojumā darba devēji nekrietnā veidā tiek aicināti pārtraukt mācību prakses līgumus, ja mācekļi tiek uzskatīti par darbam nepiemērotiem. Tas ir līdzeklis uzkrītošai ekspluatācijai. Es noraidu aicinājumu profesionālo mācību programmu paplašināšanā vairāk iesaistīt privātas augstākās izglītības iestādes un tā aizstāšanai pieprasu saprātīgas mācību iespējas, kurām tiktu nodrošināti lieli valsts ieguldījumi.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju šo ziņojumu, jo jaunatnes bezdarbs ir izaicinājums, ar ko saskaras visa Eiropa un kas uztrauc visu sabiedrību. Šī problēma ir arī iemesls nemieriem dienvidu Vidusjūras reģiona valstīs. Turīgajās ziemeļvalstu sabiedrībās bezdarbs jauniešu vidū izpaužas, piemēram, izstumšanā no darba tirgus un pusaudžu biežākā narkotisko vielu lietošanā.

Jaunatnei noteikti ir aktuāla mobilitāte un darbavietu maiņa. Jaunatnes bezdarbs ir nopietna problēma, kad jaunajiem cilvēkiem nav pieejams vispār nekāds darbs, jo viņiem ir zems izglītības līmenis vai trūkst darba pieredzes un jaunajiem cilvēkiem trūkst arī atbilstošas izglītības vai darba pieredzes situācijā, ja ir jākonkurē par darbavietām. Tāpēc mums ir jāpieliek visas pūles, lai sniegtu plašu, augstas kvalitātes izglītību, un turklāt jāpievērš uzmanība dzimumu līdztiesībai, lai tādējādi varētu novērst pašreizējos jaunatnes bezdarba cēloņus. Mums ir arī jāatceras kvalifikācijas celšanas nozīme, jo tā veicina mūžizglītību un sagatavo cilvēkus pārmaiņām darba tirgū.

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Tas ir ļoti nozīmīgi, ka Parlaments izmanto šo rezolūciju, lai sūtītu nopietnu vēstījumu dalībvalstīm un turpmākamajām paaudzēm, lūdzot veikt lielāku ieguldījumu Eiropas sadarbībā attiecībā uz mācīšanos, profesionālām mācībām un augstāko izglītību, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Mēs zinām, ka jaunatnes bezdarbs ir cieši saistīts ar nabadzību un sociālo atstumtību, kā apliecina šis ieilgušais nedrošības periods, kurā dzīvo 40 % no Eiropas jaunajiem cilvēkiem.

Stingru atbalstu vajadzētu sniegt izglītības politikas un jaunās uz iniciatīvām balstītās labklājības sistēmas apvienošanai, kas paredzēta tiem uzņēmumiem, kuri nodrošina pilna laika nodarbinātību jauniešiem un sievietēm. Svarīgi ir nodrošināt to, ka apgūtās iemaņas atbilst zināšanām — tostarp pilsonības iegūšanai —, kas nepieciešamas jauno ilgtspējīgas un inteliģentas izaugsmes mērķu sasniegšanai, tikpat būtiskas ir pamatnostādnes pārejai no izglītības uz darbavietu, kā arī profesionālo kvalifikāciju, amatu un akadēmisko kredītpunktu atzīšanas paātrināšana.

Šīm dalībvalstīm, kuras līdzīgi manis pārstāvētajai valstij krīzes laikā samazina līdzekļus izglītībai un pētniecībai, ir jāapzinās, ka tās nodara kaitējumu jaunajiem cilvēkiem un tās nodara kaitējumu Eiropas nākotnei.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs! Es biju iesaistīts ziņojuma sagatavošanā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, un, patiesi, bezdarba līmenis Eiropā ir augsts, bet jauniešu bezdarba līmenis vidēji ir divreiz augstāks. Atsevišķās dalībvalstīs šis rādītājs ir pat vēl augstāks, piemēram, manā dzimtenē, tas faktiski ir trīs reizes augstāks. Es atbalstu ziņojumā minētās iniciatīvas kā praktiskus pasākumus, lai uzlabotu šo situāciju. Mēs neredzam jēgu mācīt lielu cilvēku skaitu, kuriem ir augstākā izglītība, bet kuri pēc tam neatrod šai izglītībai nekādu pielietojumu darba tirgū. Mums ir jāpievērš uzmanība profesionālajām mācībām un pārkvalifikācijai.

Tomēr pilnīgi nepieņemami ir Padomes veiktie pasākumi, kas attiecas uz izglītību, ņemot vērā budžeta samazinājumus. Šie pasākumi nav arī savienojami ar pieņemtās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu izpildi. Viņi neiegulda naudas līdzekļus tur, kur solīja to darīt. Es balsoju „par” šā ziņojuma pieņemšanu. Pateicos jums.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es arī balsoju „par” šo ziņojumu, īpaši kopš tiek lēsts, ka laikposmā līdz 2020. gadam cilvēkiem ar augstāko izglītību būs pieejami 15 miljoni darbavietu. Vienlaikus tiek lēsts, ka par 12 miljoniem mazāk darbavietu būs tiem cilvēkiem, kuriem nav izglītības vai tās līmenis ir ļoti zems. Tāpēc kaut kas šajā ziņā ir jādara, un acīmredzami īpaši nepieciešama ir izglītība un mācības. Divdesmit viens procents jauno cilvēku visā Eiropā ir bez darba, un tāpēc ir svarīgi, lai viņi turpinātu izglītību, kamēr arī viņi iegūst atbilstošu kvalifikāciju, un lai notiktu sadarbība starp koledžām un uzņēmumiem, lai šāda kvalifikācija būtu piemērota. Turklāt ir svarīgi, ka šāda kvalifikācija saņem neatkarīgu novērtējumu. Ja visas šīs lietas ir paveiktas, tad nākotnē mēs šo problēmu varam atrisināt.

Ziņojums: Salvador Garriga Polledo (A7-0193/2011)

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Garriga Polledo kunga ziņojums ir ļoti svarīga darba daļa, kas ļauj mums izveidot jaunu finanšu shēmu konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai.

Mums ir vajadzīgs budžets, kas būtu paredzēts šodienas izaicinājumiem un kas varētu sniegt spēcīgu un inovatīvu atbildi uz pašreizējām vajadzībām. Tā galvenajai prioritātei ir jābūt pētniecībai un inovācijām maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, kamēr otrais mērķis ir reformēt kopējo lauksaimniecības politiku, lai Eiropā veicinātu un atbalstītu lauksaimniecības konkurētspēju.

Tomēr īpašu uzmanību vajadzētu pievērst kohēzijas politikas nākotnei, ko es uzskatu par ļoti svarīgu instrumentu un līdzekli, kas sniedz finansiālu atbalstu ieguldījumiem, kuri veicina ekonomikas izaugsmi un pats galvenais — jaunu darbavietu izveidošanu. Apsverot šo tematu, es vēlētos atgriezties pie jautājuma, kuru es uzskatu par īpaši svarīgu: jaunu vidējo grupu izveidošana. Es, protams, uzskatu, ka šo jauno grupu nevar izveidot, pārsūknējot līdzekļus no pašreizējām grupām, kas ir svarīgas mūsu kopienu līdzsvarotas, harmoniskas un ilgtspējīgas izaugsmes atbalstīšanai.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Šis īpaši svarīgais ziņojums tika pieņemts, un es vēlos minēt tikai dažus jautājumus. Pirmais no tiem attiecas uz Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegto 18. grozījumu, kurā ir minēts, ka saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir iespējams veikt dažus pilnīgi precīzus samazinājumus atbilstoši pašreizējiem reformu veidiem. Citiem vārdiem, mēs iegūstam skaidru priekšstatu par ALDE grupas viedokli attiecībā uz lauksaimniecības politiku, lai gan tas tika noteikts ļoti gudri. Acīmredzamais un galvenais priekšnoteikums ir, ka lauksaimniecības politika ir tā, kurai jāsamazina līdzekļi, ja mums vispār kādā jomā ir jāsamazina līdzekļi.

Vēl viens svarīgs punkts, par kuru es balsoju atšķirīgi no savas grupas, bija 37. grozījuma d) daļa, kas sākotnēji norāda uz nozīmīgiem ietaupījumiem, kurus būtu iespējams panākt, ja Eiropas Parlamentam būtu viena atrašanās vieta. Ietaupījumi tiks panākti, jo nekas neliecina par pretējo. Nav nekādas nozīmes, kā mēs balsojam: mēs zinām, ka jebkurā gadījumā ietaupījumi tiks panākti. Es ceru, ka cilvēki beidzot saprot, ka sabiedrība ir patiesi nogurusi no ietaupījumiem, kas tiek veikti attiecībā uz viņiem, bet nevis ietaupījumiem, kas tiek veikti attiecībā uz mums. To nevar izskaidrot sabiedrībai virspusēji, un balsojums šajā ziņā nesniegs nekādus uzlabojumus. Ietaupījumi tiks panākti, un mums tie ir jāpanāk.

  Salvatore Caronna (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „par” Garriga Polledo kunga ziņojumu, kas attiecas uz Savienības turpmāko finanšu plānu, jo vienā no tā dēvētajiem „Eiropas gara” smagākajiem krīzes periodiem es esmu pārliecināts, ka mums ir svarīgi neatlaidīgi pieprasīt un saglabāt pārliecību, ka ir būtiski nodrošināt Savienību ar uzticamiem instrumentiem, sākot ar atbilstošu finansējumu.

Tāpēc prasība par 5 % nākamā gada budžetā palielināt finansējumu ir pamatota un nepieciešama. Varbūt tas nebūs pietiekami, taču tas ir svarīgs, lai sniegtu atbildes uz paredzamajiem lielajiem jautājumiem: šie līdzekļi ir vajadzīgi, lai risinātu konkrētas problēmas, piemēram, lielāka kohēzija starp reģioniem, lielākas iespējas pētniecībai un inovācijām un lielākas iespējas radīt izaugsmi un nodrošināt darbavietas. Bez atbilstošiem līdzekļiem neviena no šīm problēmām netiks pienācīgi risināta, sākot ar vidējās grupas ieviešanu kohēzijas politikā, kurai ir nozīme tikai tādā gadījumā, ja tā nenodara kaitējumu citām, jau ieviestajām grupām.

Tāpēc es balsoju „par” un ceru, ka Komisija un Padome ņems vērā ziņojumā minētos ieteikumus.

  Adam Bielan (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomikas krīze, demogrāfiskās problēmas un augošais bezdarbs atstāj nopietnu ietekmi uz dalībvalstu budžeta ierobežojumiem. Eiropas budžets, kas nodrošina iespējas ilgtermiņa plānošanai, tāpēc ir jāizmanto kā līdzeklis, kas veicina atsevišķu valstu tautsaimniecības izaugsmi. Stratēģija „Eiropa 2020”, kas veicina darbavietu izveidošanu un veicina sociālo integrāciju, manuprāt, ir galvenais aspekts, kas var palīdzēt valstīm izkļūt no krīzes. Šajā kontekstā, jo īpaši svarīgi tās darbības jomā ietvert arī mazos un vidējos uzņēmumus. Es tāpēc piekrītu priekšlikumam nodrošināt piemērotāku atbalstu visām tām programmām un instrumentiem, kas atbalsta šos uzņēmumus, tostarp tām programmām, kas orientētas uz konkurētspējas veicināšanu, inovācijām un struktūrfondu izmantošanu.

Konkurētspējas saglabāšana, ekonomikas izaugsmes palielināšana un bezdarba novēršana būs lielākie izaicinājumi, ar ko saskarsies ES. Tāpēc es vēlētos uzsvērt steidzamo nepieciešamību atbalstīt izaugsmi, veicot investīcijas uz zināšanām balstītās ekonomikas nozarēs. Saiknes stiprināšana starp izglītību, zinātniskiem pētījumiem un nodarbinātību veicinās integrāciju, mobilitāti un specializāciju.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es uzstājos, lai paustu savu apmierinātību, kā arī paskaidrotu iemeslus, kāpēc es balsoju „par” Garriga Polledo kunga ziņojumu, kurā kaut kā ir izdevies izvirzīt nopietnus un efektīvus mērķus, kas veicina kohēzijas politikas stiprināšanu.

Man ir šaubas vienā jautājumā, kuras mēs paudām attiecīgā balsojumā, lai pieņemtu grozījumu, ar kuru tiktu atcelta redakcija par vidējās grupas izveidošanu kohēzijas politikai tajās Eiropas daļās, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) ir starp 75 % un 90 % no ES IKP. Tas mūs patiesi dara bažīgus, un nevis tāpēc, ka mēs neuzskatītu, ka kohēzijas politikas fokuss ir jāpaplašina, bet tāpēc, ka, mūsuprāt, bez papildu līdzekļiem, šī paplašināšana riskē atņemt un samazināt līdzekļus jomām, kas minētas 1. mērķī — tā dēvētajā konverģences mērķī —, kuram ir nepieciešama tikpat liela Eiropas Savienības uzmanība un atbalsts. Kopumā es esmu apmierināts ar šo ziņojumu un paveikto darbu, bet man ir atsevišķas bažas par to uzmanību, ko mēs, šķiet, esam pievērsuši politikai, kas varētu apstiprināt tā dēvēto „nepakļaušanos”, kā mēs to esam pieraduši redzēt.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Jaunās daudzgadu finanšu shēmas saturam ir jāsniedz skaidrs redzējums par Savienības un tās iedzīvotāju nākotni. Pašreizējie ekonomikas un sociālie izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies, ir jānorāda ne tikai izteiksmīgās runās, bet pirmkārt un galvenokārt konkrētās budžeta sadaļās.

Neatkarīgi no tā, vai mēs uz pašreizējām ES un tās reģionu grūtībām un ambīcijām raugāmies no reģionālās vai pasaules perspektīvas, pašas aktuālākās problēmas joprojām ir enerģijas deficīts, ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un bezdarbs. Tāpēc Eiropas enerģētikas infrastruktūras attīstība un atjaunināšana mums joprojām ir jāuzskata par prioritārajām jomām, kurām ir vajadzīgs ievērojami lielāks finansējums. Manuprāt, pašreizējā vides kontekstā atgriešanās pie oglēm kā kurināmā materiāla nav uzskatāma par nākotnes risinājumu vai visaptverošu Eiropas transporta tīkla izveidi. Šīs divas jomas ir būtisks priekšnosacījums ES konkurētspējas attīstībai kopumā un iekšējā tirgus darbībai, un, izstrādājot budžetu, tām ir jāpievērš īpaša uzmanība.

  Seán Kelly (PPE). – Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto apņemšanos KLP un kohēzijas finansējumu turpmākajā periodā saglabāt vismaz iepriekšējā līmenī. Mūsu grupā bija daudz viedokļu atšķirību arī jautājumā par vidējo grupu un tika nolemts, ka mums būs brīvais balsojums. Tas vispār neietekmē manus kolēģus Īrijā vai mūs pašus, jo, lai arī mūsu valsts ir pārstāvēta SVF — un mūsu valstī ir dziļa ekonomikas krīze —, mūsu IKP ir ievērojami augstāks par vidējo Eiropas IKP; tāpēc mūs neietekmē tas, vai būs vidējā grupa vai tās nebūs.

Tomēr mēs uzskatam, ka ir pamatīgi jāizvērtē kohēzijas politikas turpmākā nākotne, jo, ņemot vērā, ka arvien vairāk reģionu pārsniedz 75 % slieksni, šī politika vai nu kļūst nevajadzīga, vai arī tā ir jāreformē, un mēs gaidām, kad tas vienreiz notiks.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0185/2011)

  Alexander Alvaro (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pozitīvos rezultātus abās valstīs veiktajā novērtēšanā, lai noskaidrotu, vai tās atbilst Šengenas acquis prasībām, es balsoju par šo ziņojumu. Kaut arī Rumānija un Bulgārija pašlaik ir gatavas atvērt savas robežas, neskatoties uz to, ka Bulgārijas un Grieķijas robeža ir ļoti jutīga, Bulgārijai jāīsteno papildu pasākumi un jāpieņem trīspusēja Bulgārijai, Grieķijai un Turcijai kopēja pieeja.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par atbalstu šai svarīgajai rezolūcijai par Šengenas acquis piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Es piekrītu referenta viedoklim, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis šo divu dalībvalstu pilnīgai līdzdalībai Šengenā. Bulgārijas un Rumānijas iekļaušana Šengenas zonā ir ļoti svarīga abām šīm valstīm, to ekonomiskajai izaugsmei un ieguldījumu attīstībai, kā arī visai Eiropas Savienībai, lai veicinātu dalībvalstu integritāti un solidaritāti.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanu Šengenas zonai. Šī ir otrā reize, kad tiek pārbaudīts, kā Bulgārija un Rumānija ievēro Šengenas noteikumus; pirmā novērtēšana notika 2010. gadā. Atcerēsimies, ka Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis (datu aizsardzība, Šengenas Informācijas sistēma, gaisa telpas, sauszemes un jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas), 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Tomēr tagad visām dalībvalstīm jāpiekrīt viņu faktiskai dalībai zonā bez iekšējām robežām. Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Šengenas sadarbība sākās 1985. gada 14. jūnijā ar Šengenas līgumu, kurā parakstītājvalstis paredzēja atcelt sistemātiskās robežkontroles uz iekšējām robežām un izveidot kopīgu telpu ar personu brīvu pārvietošanos. Pašlaik brīva pārvietošanās tiek garantēta ir garantēta teritorijā, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7721 km sauszemes robeža un kas aptver 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju. Bulgārija, Rumānija un Kipra patlaban tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, tāpēc pie šo triju ES dalībvalstu robežām joprojām tiek veikta robežkontrole. Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un nepieciešamās ekspertu grupu atkārtotās vizītes, Eiropas Parlaments un Padome ir secinājusi, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis šo divu dalībvalstu pilnīgai līdzdalībai. Es atbalstu priekšlikumu, ka Bulgārijai un Rumānijai sešu mēnešu laikā būtu rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par turpmāku rīcību, ko tās plāno veikt attiecībā uz novērtēšanas ziņojumos un tiem sekojošos ziņojumos minētajiem ieteikumiem, kas vēl jāīsteno.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš Šengenas līguma parakstīšanas 1985. gadā tās dalībvalstu skaits palielinājies no sākotnējām 5 dibinātājvalstīm līdz 25 valstīm, no kurām 22 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Šengena ļāvusi atcelt iekšējās robežpārbaudes starp parakstītājvalstīm un vienas ārējās robežas izveidi vietās, kur tiek veiktas robežpārbaudes iekļūšanai Šengenas zonā. Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai.

Pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem un veiktajiem uzraudzības apmeklējumiem, referents Coelho kungs nonācis pie secinājuma, ka tiek ievēroti visi nosacījumi visu Šengenas acquis daļu piemērošanai: proti, pārbaudes pie sauszemes, jūras un gaisa telpas robežām, policijas sadarbība, vīzas, pievienošanās Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) un datu aizsardzība. Šīm valstīm vajadzētu kļūt par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm. Tas ir ievērojams sasniegums šīm valstīm, kā arī Eiropas pilsonības stiprināšanai. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu un apsveicu referentu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo iniciatīvu, jo Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Pēc ekspertu novērtējumiem un neskatoties uz to, ka joprojām ir risināmas problēmas, abas valstis ir parādījušas, ka tās ir gatavas īstenot Šengenas acquis noteikumus un tāpēc var pilnībā tai pievienoties.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Šis ir ļoti svarīgs ziņojums, kas attiecas ne tikai uz manu valsti Bulgāriju, bet arī uz Eiropas Savienību kopumā. Esmu pārliecināts, ka mūsu pūles ļoti drīz tiks atalgotas. Mūsu robežas jau kādu laiku ir gatavas Eiropas robežu aizsardzībai. Tomēr vēl joprojām nav pieņemts ilgi gaidītais lēmums. Es uzskatu, ka iemesls ir tīri politisks. Ziņojumā arī minētas pārbaudes, kas veiktas uz mūsu robežas ar Turciju un kas atbilst Šengenas prasībām un pierāda mūsu gatavību. Es patiešām ceru, ka šis ziņojums saņems atbalstu nākamajā Eiropas Padomes sesijā, jo mēs visi gan politiski, gan ekonomiski un sociāli iegūsim vairāk, ja risināsim šo jautājumu ātrāk.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret Šengenas noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Neskatoties uz kopēji pozitīvo spriedumu par šo dalībvalstu progresu drošības jautājumos, arī ziņojumā atzīts, ka konstatēts daudz tehnisku un administratīvu trūkumu iestādēs, kuru pienākums ir nodrošināt robežu drošību abās valstīs un jo īpaši iestādēs, kuru pienākums ir pārbaudīt un uzraudzīt jūras un sauszemes robežas. Otrkārt, ziņojumā atzīts, ka tad, ja abas valstis tiktu iekļautas Šengenas zonā, to ģeogrāfiskā atrašanās vieta līdzās Turcijas robežai radītu divus jaunus ceļus nelegālajiem migrantiem, kas pašlaik dodas tikai uz Grieķiju, kura šajā brīdī ir vienīgā Šengenas valsts Balkānu pussalā.

Tādēļ Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana ievērojami palielinātu ES dienvidaustrumu Ahileja papēža izmēru un izraisītu pašreizējā spiediena trīskārtīgu palielinājumu. Tādēļ rezolūcijas projekts ir pretrunā iedzīvotāju vēlmei tikt aizsargātiem, un, tā kā aizsardzība vienmēr bijusi Lega Nord programmas pamatā, es nevaru atbalstīt šo ziņojumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Lēmums par Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas zonā tagad paliek tīri politisks. Eiropas Parlamenta pieņemtais ziņojums, kas atbalsta Rumānijas iekļaušanu šajā zonā, tikai apstiprina to, ka Savienības ekspertu viedoklis bijis pareizs — Rumānija ir kārtīgi pastrādājusi, padarījusi savas robežas drošas un izpildījusi visus nepieciešamos nosacījumus. Briseles Parlamenta viedoklim ir konsultatīvs raksturs, un tagad, tāpat kā iepriekš, lēmums ir Padomes politiķu rokās. Dubultstandartu piemērošana un runas par obligātiem kritērijiem, kuri pēc to sasniegšanas tiek uzskatīti par „tīri tehniskiem”, neraksturo demokrātisku, godīgu Eiropas Savienību, kādu to pazīstam. Tāpēc es varu tikai cerēt, ka dalībvalstu politiķi neignorēs ekspertu un Eiropas likumdevēju viedokli. Mēs nevaram slēpties aiz vārdiem un nerisināt problēmu tieši, jo iekļaušana Šengenas zonā nekad nav bijusi politiska, bet gan tehniska problēma. Neatkarīgu ekspertu novērtējums un lielākā Parlamenta vairuma balsojums par Rumānijas integrāciju Šengenas zonā Eiropas Padomei būtu jāuzskata par būtisku faktoru, un attiecīgi procedūra būtu jāatjauno.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Šengenas zona un jo īpaši pārvietošanās brīvība ir acquis communautaire, kas ir patiesi nozīmīga mūsu iedzīvotājiem. Prezidents Barroso kungs mums atgādināja, ka „pārvietošanās brīvība Eiropai ir tas pats, kas pamats ēkām”. Brīva pārvietošanās ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Es priecājos, ka Parlaments ir apstiprinājis Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Ir paveikts liels darbs, lai garantētu robežu drošību: viņu ceturtās paaudzes novērošanas sistēmas ir daudz iespaidīgākas par mūsu otrās paaudzes modeļiem. Tomēr joprojām pastāv brīvas darba ņēmēju pārvietošanās šķēršļi: pirmkārt, juridiska un administratīva rakstura šķēršļi, kas ietekmē visus iedzīvotāju dzīves aspektus; otrkārt, sociālais dempings, jo, lai gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā garantēta vienlīdzīga attieksme pret darba ņēmējiem, Lūgumrakstu komitejas darbs pierāda, ka realitāte ir diezgan atšķirīga; treškārt, sociālā aizsardzība katrā valstī ir atšķirīga, un tas neveicina mobilitāti. Es tāpēc ieteiktu minimālo sociālo aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Lai gan sociālā aizsardzība ir dalībvalstu kompetencē, saskaņošanas trūkums acīmredzami kaitē iekšējam tirgum.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret to, ka Šengenas acquis tiek paplašināts, iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju, vienkārši tāpēc, ka es nedomāju, ka tiek paredzēti noteikumi, lai pārliecinātos, ka tās droši un efektīvi pievienojas bezpasu zonai. Šajās valstīs joprojām ir izplatīta korupcija un organizētā noziedzība, un tās ir arī vārti nelegālajai imigrācijai. Atverot robežas, šajās valstīs, iespējams, uzplauktu seksa tirdzniecība, bērnu prostitūcija, bērnu tirdzniecība un organizēto noziedzīgo bandu darbība, jo šie noziegumi šajās dalībvalstīs netiek pietiekami iegrožoti.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Mums jāapsveic abas dalībvalstis par ieguldīto darbu. Abas dalībvalstis ir izpildījušas kritērijus Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai. Tomēr šis ziņojums uzsver, ka šis reģions ir viena no Savienības jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Iestājoties Šengenā, Bulgārijai būs jāīsteno pārejas pasākumi. Abām valstīm būs pilnībā jāsadarbojas, lai nepakļautu briesmām sistēmu, kas atkarīga no dalībvalstu savstarpējas uzticības. Es atbalstu referenta nostāju.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Bulgārija un Rumānija atbilst prasībām, lai pievienotos Šengenas zonai, es atbalstu zonas paplašināšanu, lai iekļautu šīs valstis. Tomēr es uzskatu, ka minētie papildu pasākumi un risinājumi trūkumiem ir svarīgi, jo īpaši attiecībā uz nelegālās imigrācijas fenomenu Bulgārijā tās perifērās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Pienācīga cilvēku pārvietošanās, produktu, pakalpojumu un darbaspēka aprite būs atkarīga no ārējo robežu politikas robustuma un saskaņotības, jo tas ir vienīgais veids, kā saglabāt sociālo mieru un ekonomisko stabilitāti visā Eiropas Savienībā.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu. Dažas dalībvalstis, tajā skaitā Francija, Vācija un Nīderlande, vēlas mainīt spēles noteikumus. Tomēr nav saprātīgi pievienot vēl vienu kritēriju, proti, korupcijas un noziedzības apkarošanas politikas novērtējumu. Šie jautājumi bez šaubām ir svarīgi, bet priekšlikuma iemesls ir tīri politisks. Jaunu kritēriju pievienošana radītu divlīmeņu sistēmu dalībvalstīm.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka šāda rīcība būtu svarīga, lai no jauna apstiprinātu Eiropas solidaritāti laikā, kad tā tiek nopietni pārbaudīta.

  Jurgen Creutzmann (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Šodienas balsojums Eiropas Parlamentā ir uzsvēris to, ka Rumānija ir gatava piemērot Šengenas acquis. Saskaņā ar referenta Coelho kunga teikto Rumānijas iestādes ir veiksmīgi labojušas visus iepriekš konstatētos trūkumus. Rumānija spēj nodrošināt pienācīgu aizsardzību gan pie gaisa telpas, gan jūras un sauszemes robežām. Tāpēc man jāpauž nožēla, ka joprojām pastāv šaubas par mūsu gatavību piemērot acquis, un dažas dalībvalstis turpina aizsargāt savu tā saukto „valsts drošību”, liekot neattaisnotus šķēršļus to dalībvalstu ceļā, kas nopelnījušas savas tiesības uz godīgu un nediskriminējošu attieksmi. Eiropas Parlaments šodien ir paudis vienotu nostāju par godīgumu. Cik vēl ilgi Padome turpinās ignorēt mūsu nostāju?

  Rachida Dati (PPE), rakstiski. – (FR) Novērtējumi un ekspertu komandu papildu apmeklējumi ir parādījuši, ka Bulgārija un Rumānija ir gatavas pilnībā piedalīties Šengenas zonā. Tāpēc es balsoju par sava kolēģa Coelho kunga ziņojumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Referents, kurš šo jomu virzījis vairākās Parlamenta sesijās, uzskata, ka, lai gan joprojām saglabājas neatrisinātas problēmas, kam nepieciešama regulāra pārraudzība, tās nav šķērslis Bulgārijas un Rumānijas pievienošanai Šengenas zonai. Ņemot vērā viņa pieredzi šajā jomā, es uzskatu, ka varu droši atbalstīt viņa vērtējumu un viņa prasību nodrošināt ārējo robežu. Lēmums atvērt robežas šīm dalībvalstīm nodrošinās tūlītēju pārvietošanās brīvību un, praktiskākā izteiksmē, ļaus bulgāriem un rumāņiem justies integrētākiem Eiropas Savienībā, kurā viņi ir pilntiesīgi dalībnieki.

Es ceru, ka šī brīža simbolisms nodrošinās arī lielāku tirdzniecības plūsmu starp valstīm un integrētāku imigrācijas un drošības jautājumu risināšanu. Referents pareizi brīdina par Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas robežas jutīgumu saistībā ar nelegālo imigrāciju. Es piekrītu, kad viņš uzsver vajadzību Bulgārijai īstenot papildu pasākumus, tajā skaitā īpašu plānu, kas iekļauj pasākumus, kas jāpiemēro brīdī, kad valsts pievienojas Šengenas zonai, un pieeju potenciāli spēja migrācijas spiediena apkarošanai starp Grieķiju, Turciju un Bulgāriju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums, ko sagatavojis mūsu kolēģis Coelho kungs, attiecas uz projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Šengenas līgums tika noslēgts 1985. gada 14. jūnijā. Atceļot pārbaudes pie iekšējām robežām un izveidojot kopīgu telpu, tas darīja iespējamu brīvu cilvēku pārvietošanos un preču apriti visā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis 2007. gadā, ka dokumentos redzama Bulgārijas un Rumānijas gatavība pievienošanai ES no tehniskā aspekta, ka pirmspievienošanās pozīcija tika sasniegta 2011. gada martā un ka, atliekot jaunās Šengenas novērtējuma sistēmas esošo problēmu minimizēšanai pieņemšanu, kas, manuprāt, tikai vairos nedrošību, nevar kavēt šo valstu iestāšanos ES, es balsoju par atbalstu tam. Visbeidzot es gribētu apsveikt referentu par lielisko darbu, ko viņš paveicis, sagatavojot šo ziņojumu, neskatoties uz Padomes liktajiem šķēršļiem, lai piekļūtu konkrētiem dokumentiem, kas būtiski šī mērķa sasniegšanai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pārbaude, lai jaunās dalībvalstis sasniegtu nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai, ir priekšnosacījums Padomes lēmumam atcelt robežpārbaudes pie iekšējām robežām, pirms tam apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

Šajā gadījumā ziņojumā apskatīti visi sasniegtie nosacījumi robežpārbaužu atcelšanai ar Bulgāriju un Rumāniju. Lēmums, vai iekļaut Šengenas zonā šīs valstis, kas ES pievienojās 2007. gadā, vienprātīgi būs jāpieņem Padomei, kurā ietilpst visu jau Šengenā esošo valstu valdības. Referents piemin vajadzību veikt papildu pasākumus uz Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas robežas, kas ir viena no visjutīgākajām saistībā ar nelegālo imigrāciju. Novērtēšanas komiteja aicinājusi Bulgāriju arī īstenot papildu pasākumus, baidoties no migrācijas plūsmas no Turcijas.

Mūsu atturēšanās pamatā ir uz šīm valstīm veiktais spiediens, kā arī šī spiediena mērķi. Turklāt mēs uzskatām, ka apsvērumi mūsu nostājai attiecībā uz paplašināšanos un jaunu valstu pievienošanos ES ir vienlīdz attiecināmi arī uz Šengenas noteikumu pilnīgu piemērošanu šajās vai jebkurās citās valstīs.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Referents uzskata, ka sasniegti visi nosacījumi robežpārbaužu atcelšanai ar Bulgāriju un Rumāniju, bet vēlas, lai Eiropas Parlaments tiktu informēts par papildu pasākumiem, kas jāveic uz Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas robežas, kas ir viena no visjutīgākajām saistībā ar nelegālo imigrāciju.

Pārbaude, lai jaunās dalībvalstis sasniegtu nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai, ir priekšnosacījums Padomes lēmumam atcelt robežpārbaudes pie iekšējām robežām, pirms tam apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

Tomēr novērtēšanas komiteja, baidoties no migrācijas plūsmas no Turcijas, aicinājusi Bulgāriju arī īstenot papildu pasākumus, tajā skaitā īpašu plānu, kas iekļauj pasākumus, kas jāpiemēro brīdī, kad valsts pievienojas Šengenas zonai.

Lēmums par to, vai iekļaut Šengenas zonā šīs valstis, kas ES pievienojās 2007. gadā, vienprātīgi būs jāpieņem Padomei, kurā ietilpst visu jau Šengenā esošo valstu valdības. Par šo tematu notiks debates Tieslietu un iekšlietu padomē 9. un 10. jūnijā.

Ņemot vērā mūsu nostāju attiecībā uz šo valstu pievienošanos, mēs saglabājam atturēšanās nostāju, ko veicina arī spiediens, kas tiek izdarīts uz šīm valstīm.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Pamatnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt pārbaudes pie iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa telpas robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai. Lai Eiropas Parlaments varētu skaidri novērtēt visus nepieciešamos elementus, nonākot pie viedokļa, vai abas šīs valstis ir gatavas pievienoties Šengenas zonai, būtiska ir piekļuve ekspertu novērtēšanas ziņojumiem par šo divu valstu gatavošanos. Tomēr, manuprāt, Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas, ka ir pietiekami gatavas pienācīgi piemērot visus Šengenas acquis nosacījumus. Tomēr tajā pašā laikā situāciju nedrīkst novērtēt nepietiekami, un mums jādomā, kā saglabāt kontroli pār situāciju pēc šo valstu pilnīgas pievienošanās Šengenai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Man nav nekas pret mūsu draugiem un kaimiņiem Bulgārijā un Rumānijā. Tomēr man ir vairākas sūdzības par Šengenas noteikumiem. Šis šausmīgais līgums tika slepeni noslēgts un ratificēts kādā augusta dienā 20. gadsimta 80. gados. Tas nesis vienīgi nepatikšanas. Iekšējo robežu atcelšana negarantē pārvietošanās brīvību Eiropas iedzīvotājiem; tā drīzāk radījusi nedrošību un veicinājusi grūti kontrolējamas iedzīvotāju un migrācijas tendences ES — gan izcelsmes, gan mērķa valstīs. Tā arī nodrošina brīnišķīgas iespējas nelegālajiem imigrantiem, kas zina, ka, lai arī kuru robežu viņi izmantotu iekļūšanai Eiropā, viņi joprojām varēs apmesties tur, kur vēlas: Francija ir cietusi īpaši smagi. Romas un Lampedūzas problēmas, kas bieži citētas šajā Parlamentā, tikai kalpo kā ilustrācija problēmai. Es negribu, lai Šengena būtu piemērota manā valstī, un es to nevēlu arī citām. Dalībvalstīm jāsaglabā pilnīga kontrole par savām robežām un, kad vien iespējams, kopīgi jāstrādā, lai stiprinātu „ārējās” robežas.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstīju šī ziņojuma pieņemšanu, kas apstiprina Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Abas valstis ir centīgi strādājušas, lai pastiprinātu robežkontroles, un tām tas ir izdevies, kā apstiprina pozitīvie novērtējumu rezultāti un Padomes Šengenas novērtēšanas darba grupas organizētie ekspertu apmeklējumi. Abas valstis ir izpildījušas visus Eiropas Savienības noteiktos tehniskos kritērijus. Tāpēc es pilnībā atbalstu to pilnīgu dalību Šengenas zonā. Dalībvalstis nevar pievienot jaunus nosacījumus (piemēram, korupcijas un noziedzības apkarošanas novērtējumu), nedz arī pusceļā mainīt noteikumus. Šonedēļ apritēs 26 gadi kopš pieņemts viens no ES lielākajiem sasniegumiem — Šengenas līgums, kas jāaizstāv gluži tāpat kā pārvietošanās brīvība, kas ir viena Eiropas Savienības iedzīvotāju pamattiesībām.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Veikts detalizēts un objektīvs abu valstu atbilstības Šengenas acquis novērtējums. Abas valstis izpildījušas visus kritērijus. Tāpēc būtu nepamatoti pievienot papildu nosacījumus, piemēram, korupcijas un noziedzības apkarošanas politikas novērtējumu. Šie jautājumi, bez šaubām, ir svarīgi, bet priekšlikuma iemesls ir tīri politisks. Jaunu kritēriju pievienošana radītu divlīmeņu sistēmu dalībvalstīm. Redzējums par divu ātrumu Eiropu, kurā vecajām un jaunajām dalībvalstīm tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi, vienkārši nav pieņemams.

  Nadja Hirsch (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās aktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai. Es neatbalstīju šo dokumentu, jo, ņemot vērā novērtējumu rezultātus un nepieciešamos ekspertu grupu atkārtotos apmeklējumus, atbildīgā komiteja ir secinājusi, ka ir vairāki neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi. Jāņem vērā, ka Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Tāpēc ir būtiski, lai Bulgārija veiktu dažus papildpasākumus, proti, sagatavotu īpašu plānu par darbībām, kas jāīsteno brīdī, kad notiek pievienošanās Šengenas zonai, un arī par Grieķijas, Turcijas un Bulgārijas kopīgu pieeju, lai spētu reaģēt uz iespējamu ievērojamu migrācijas plūsmas pieaugumu. Es uzskatu, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments un Padome sešu mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas par šo papildpasākumu īstenošanu un trūkumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par atbalstu Coelho kunga ziņojumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Patiešām Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis piemērošanai. Veiktie novērtējumi liecina, ka gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Tāpēc es atbalstu referenta prasību. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka apspriežamais reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Tas nozīmē, ka jāveic papildu pasākumi, jo, kā mēs zinām, kontroles atcelšana uz iekšējām robežām prasa augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp dalībvalstīm attiecībā uz to, ka pastāv efektīvas kontroles pie ārējām robežām, jo Šengenas zonas drošība ir atkarīga no to pārbaužu stingrības un efektivitātes, ko katra dalībvalsts veic uz savām ārējām robežām.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlamentā mēs balsojām par Coelho kunga ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Ir vērts atzīmēt, ka šo valstu sagatavošanās procesa noslēgums iekļūšanai Šengenas zonā sakrīt ar debatēm par ES migrācijas politiku un pieaugošo dažu Šengenas zonas valstu pretestību tās paplašināšanas plāniem. Ir vērts uzsvērt faktu, ka Rumānija un Bulgārija ir izpildījušas gandrīz visas tām noteiktās prasības, jo īpaši šādas: sauszemes, gaisa telpas un jūras robežkontroles, vīzu izsniegšana, policijas sadarbība un datu aizsardzība. Mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka šīs ir ES robežvalstis, kas cīnās ar nelegālo imigrantu pieplūduma problēmu. Sofija un Bukareste kopīgi piesaka savu dalību, un pašreizējais abu valstu gatavības statuss ir saņēmis augstu vērtējumu, tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – (RO) Es, protams, balsoju par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Tāpat kā visi Rumānijas un Eiropas iedzīvotāji, es vēlos, lai turpinātos pārmaiņas manas valsts tiesu iestāžu sistēmā, samazinātos korupcijas un krāpšanas līmenis, lietas tiktu spriestas taisnīgāk un ātrāk un vainīgie tiktu bargi sodīti. Mēs pievienojāmies Eiropas Savienībai, jo vēlējāmies piemērot tās iekšējos noteikumus. Manuprāt, būtu normāli, ja mēs pie tiem turētos un ievērotu solījumus, kurus devām pievienojoties. Es pateicos Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kas mums palīdz veikt paliekošas reformas tiesu iestāžu sistēmā un īstenot pretkorupcijas pasākumus, jo to vēlas arī Rumānijas iedzīvotāji.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz ekspertu ziņojumiem, kuros teikts, ka pašlaik gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. – (EL) Pamatojoties uz novērtējuma ziņojumiem un ekspertu uzraudzības grupas ziņojumiem, Bulgārija un Rumānija ir pietiekami gatavas pilnībā integrēties Šengenas zonā. Tomēr Eiropas Parlamentam vajadzētu tikt informētam par papildu pasākumiem, kas tiks veikti Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģionā, lai novērstu iespējamo imigrācijas plūsmas palielinājumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Bulgārija un Rumānija ir veikušas visu Eiropas cietokšņa pieprasīto darbu, lai to iedzīvotāji varētu brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Šis ziņojums aicina uz ko vairāk. Tas aicina uz kopīgu pieeju sadarbībā ar Grieķiju, lai risinātu migrācijas problēmu no arābu valstīm. Šī prasība nav pieņemama. Es atturos, lai nebalsotu pret pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Bulgārija un Rumānija tikušas pakļautas novērtējumam par visu Šengenas acquis daļu pienācīgu piemērošanu: sauszemes, jūras un gaisa telpas robežu kontrole, policijas sadarbība, vīzas, pieslēgšanās Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) un datu aizsardzība. Tas ir priekšnoteikums, lai ES Ministru padome atceltu pārbaudes pie iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, pirms tam apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Pēc pozitīviem novērtējumu rezultātiem un ekspertu grupu pārbaudes vizītēm var secināt, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis Bulgārijas un Rumānijas pilnīgai pievienošanai Šengenas zonai. Tomēr mēs nedrīkstam neņemt vērā, ka Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Ir jāstiprina jau veiktie pasākumi un jāgatavojas cīņai ar iespējami spēju migrācijas spiediena palielināšanos. Bulgārijai jāveic daži papildpasākumi, tajā skaitā jāsagatavo īpašs plāns par darbībām, kas jāīsteno brīdī, kad notiek pievienošanās Šengenas zonai

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Tiesības uz pārvietošanās brīvību ir vienas no būtiskākajām un redzamākajām Savienības iedzīvotājiem piešķirtajām tiesībām. Šengenas zonā tagad ir iespējams brīvi pārvietoties bez robežkontrolēm. Tās ir lielas pārmaiņas, salīdzinājumā ar laikmetu, kad Eiropa bija nosēta ar robežpunktiem, kuru norma bija dažkārt pat sīkmanīgas pārbaudes, nemaz neminot neiespējamību austrumos dzīvojošajiem cilvēkiem šķērsot dzelzs priekškaru, neriskējot ar savu dzīvību.

Pašlaik šajā telpā ietilpst 25 dalībvalstis. Rumānijai un Bulgārijai drīzumā vajadzētu pievienoties šim lokam, vismaz es tā ceru. Šīs divas valstis pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un ekspertu grupu apmeklējumus, es pilnībā atbalstu šo divu dalībvalstu pilnīgu pievienošanos Šengenas zonai, lai gan joprojām jāatrisina konkrētas problēmas, kurām būs nepieciešamas pārbaudes. Tomēr es gribētu piebilst, ka būtu žēl, ja procesa laikā tiktu uztiepti jaunie nosacījumi, kas nebija zināmi pieprasījuma un novērtējuma laikā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Šķiet, ka Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas, ka ir pietiekami gatavas atbilst Šengenas acquis. Carlos Coelho sagatavotajā ziņojumā par Šengenas paplašināšanu minētas daudzas neatrisinātas problēmas. Iepazīstoties ar pieņēmumiem novērtējuma misiju ziņojumos un atkārtoto novērtējuma apmeklējumu rezultātiem, es nonācu pie secinājuma, ka atsevišķās jomās nepieciešama pastāvīga uzraudzība. Vēl nepieņemtais ziņojums ir novērtējuma misijas secinājums pēc atkārtotā apmeklējuma saistībā ar Bulgārijas ārējo robežu. Tātad ir skaidrs, ka Bulgārijas, Rumānijas un Grieķijas trīsstūris ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju, un Bulgārijai būs jāveic papildu pasākumi, lai pretotos migrācijas spiedienam. Es uzskatu, ka ziņojumu vajadzētu pieņemt. Es balsoju par atbalstu tam.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā, un es izsaku atzinību to savu kolēģu reālistiskajai attieksmei un labajai gribai, kas arī balsoja par šo ziņojumu.

Rumānija un Bulgārija ir izpildījušas tehniskos nosacījumus, lai pievienotos Šengenas zonai, un tam būtu jābūt vienīgajam faktoram, pieņemot šo lēmumu. Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas savu spēju pielāgot vajadzīgos vietējos tiesību aktus un nodrošināt savas robežas. Turklāt gūti lieli panākumi korupcijas apkarošanā, šis jautājums bieži vien maldīgi un pārspīlēti attiecināts uz pievienošanos Šengenas zonai.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijai un Rumānijai. Šīs valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā, pieņēma tikai nedaudzus no noteikumiem attiecībā uz Šengenas zonu un kopš tā laika tos piemērojušas ierobežoti. Šīs situācijas rezultātā pie šo valstu robežām joprojām tiek veiktas robežpārbaudes.

Pievienojoties ES, šīs valstis nebija gatavas pilnībā pieņemt Šengenas paketi, tāpēc tām bija jāpārveido un jāpaplašina sava politika attiecībā uz robežpārbaudēm. Turklāt robežas daļa starp Bulgāriju, Turciju un Grieķiju, kas ir viena no ES jutīgākajām ārējām robežām saistībā ar nelegālo imigrāciju, rada ārkārtīgi nozīmīgu problēmu. Kopš pievienošanās ES Bulgārija un Rumānija ir veikusi daudz pasākumu un centusies pienācīgi sagatavot un aizsargāt savas robežas. Šajā laikā Šengenas novērtēšanas darba grupa veikusi apskates un pārbaudes, kuras tagad parādījušas, ka abas valstis ir pietiekami gatavas apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Iekšējo robežkontroļu atcelšana ir īpaši svarīga visai Eiropas Savienībai un katrai dalībvalstij atsevišķi. Lai Šengenas zona varētu efektīvi funkcionēt un sasniegt noteiktos mērķus, jāpārliecinās, lai robežpārbaužu atcelšana neradītu negatīvas sekas, īpaši jau attiecībā uz nelegālo migrāciju. Ikvienai valstij, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, bez izņēmumiem, jāizpilda visi Šengenas acquis nosacījumi attiecībā uz datu aizsardzību, Šengenas Informācijas sistēmu, gaisa telpas, sauszemes un jūras robežām, policijas sadarbību un vīzām. Turklāt ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai katrai dalībvalstij būtu stingras un efektīvas ārējās robežpārbaudes. Es uzskatu, ka Rumānija un Bulgārija drīz būs gatavas kļūt par īstām dalībniecēm, kas spēj piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Pašlaik īpaša uzmanība jāpievērš Bulgārijai, jo šī valsts, tāpat kā Turcija un Grieķija, atrodas uz ES ārējās robežas. Tā ir jutīgākā un vārīgākā vieta Savienībā. Kļūstot par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm, Bulgārijai un Rumānijai būs būtiski pienācīgi sagatavoties palielinātās migrācijas plūsmas pārvaldībai un pasākumu īstenošanai nelegālās migrācijas pienācīgai un efektīvai apkarošanai, un ārējo robežpārbaužu mehānismu darbības garantēšanai.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas zonā. Pēc rūpīgas izpētes ES atbildīgā komiteja atzina, ka šīs valstis ir izpildījušas visus kritērijus dalībai Šengenas zonā: tās piedāvā pietiekamu garantiju attiecībā uz valsts robežu aizsardzību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, un tās ir apguvušas Šengenas Informācijas sistēmu datu apmaiņai un uzticami nodrošina datu aizsardzību. Mana grupa uzskata, ka nebūtu pareizi patlaban ieviest jaunus kritērijus dalībai, jo tas nozīmētu dubultu standartu piemērošanu šīm valstīm. Grūtības, ar kurām joprojām sastopas Rumānija un Bulgārija, proti, organizētā noziedzība un korupcija, bez šaubām ir nopietni apvainojumi šo valstu valdībām, kurām būtu šīs parādības jāizskauž efektīvāk. Tomēr, manuprāt, Šengenas vārtu aizvēršana Rumānijai un Bulgārijai nozīmētu sodīt godīgus iedzīvotājus, jo tie ciestu visvairāk, zaudējot izredzes brīvi ceļot pa Eiropu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā es uzskatu, ka Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas acquis ir lielisks sasniegums, un tāpēc es balsoju par attiecīgo noteikumu īstenošanu. Es arī uzskatu, ka, lai gan abas valstis ir rūpīgi strādājušas, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem brīvu pārvietošanos Eiropā, tām jebkurā gadījumā būtu jāturpina pielāgot savas kontroles un noteikumus Eiropas standartiem, ņemot vērā jutīgo Eiropas austrumu robežu Balkānos.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es šodien balsoju par Eiropas Parlamenta viedokli par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Tā ir līdzsvarota pieeja, jo atzinumā minēts abu valstu sasniegtais progress attiecībā uz kritērijiem, kas nepieciešami integrācijai Šengenas zonā (sauszemes, jūras un gaisa telpas robežkontrole, gatavība pievienoties un izmantot Šengenas Informācijas sistēmu, datu aizsardzība), bet arī pieprasa progresa ziņojumus par konkrētām problēmām, kas tiek uzskatītas par neatrisinātām. Tādējādi Parlaments ir devis piekrišanu šo abu valstu integrācijai Šengenas zonā un vienlīdzīgas tiesības to iedzīvotājiem, kas līdz šim nav varējuši izmantot tiesības brīvi pārvietoties. Mēs ticam, ka Eiropas Parlamenta ziņojums darbosies kā padomdevējs un Padomē tiks panākta vienprātība, lai varētu pieņemt gala lēmumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es apsveicu savu kolēģi Coelho kungu par viņa izcilo darbu ar ziņojumu par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Ziņojumā teikts, ka atbilstība vajadzīgajiem nosacījumiem, lai piemērotu attiecīgo acquis, proti, datu aizsardzība, Šengenas Informācijas sistēma (SIS), gaisa telpas robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, politiskā sadarbība un vīzas, tika novērtētas uz vietas, un progress iekšējo robežpārbaužu atcelšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanā tika apstiprināts in situ. Saskaņā ar referenta un ēnu referentu, kas procesu uzraudzīja, teikto, neatrisinātie jautājumi, saistībā ar kuriem nākotnē būs vajadzīgi regulāri ziņojumi un uzraudzība, nav šķērslis šo abu dalībvalstu pilnīgai pievienošanai Šengenas zonai. Šo iemeslu dēļ es atbalstu lēmumu atvērt šo dalībvalstu robežas. Es balsoju par šo ziņojumu un sveicu Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu, kurā ieteikta Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai. Tas ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem. Jaunas valsts pievienošanās priekšnosacījums ir precīza atbilstība Šengenas līguma kritērijiem. Bulgārijas un Rumānijas gadījumā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja, tāpat kā Eiropas Komisija, pēc novērtēšanas ir secinājusi, ka abas šīs valstis pilnībā izpilda nosacījumus. Attiecīgi vairs nav iemesla, kādēļ tās nevarētu integrēties šajā brīvas pārvietošanās zonā. Man šķistu nepieņemami, ja konkrētas valstis, aizbildinoties ar maldīgām atrunām un iekšēju politisku aprēķinu vadītas, turpinātu tam pretoties. Kopienas acquis nedrīkst uzskatīt par à la carte sistēmu, kurā dalībvalstis var pieņemt vai atlikt noteikumus atkarībā no apstākļiem. Tāpēc es svinīgi aicinu Padomi atzīt Bulgārijas un Rumānijas veiktos uzlabojumus un uzņemt tās Šengenas zonā.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un vajadzīgos ekspertu grupu atkārtotos apmeklējumus, ir skaidri redzams, ka Rumānija tagad ir gatava pilnībā īstenot Šengenas acquis, jo visi jautājumi, kuriem bija jāpievērš īpaša uzmanība vai kuri bija jāpārskata, ir atrisināti (riska novērtējuma uzlabošana, ēku drošības elementu modernizēšana, vīzas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas procesa uzlabošana utt.), un to īstenošanu dažos aspektos var uzskatīt par paraugprakses piemēru.

Saskaņā ar novērtējuma ziņojumiem Rumānija ir pierādījusi, ka tā ir pietiekami sagatavojusies, lai pienācīgi piemērotu gan ar SIS nesaistītos, gan saistītos Šengenas acquis noteikumus. Ir izpildīti priekšnosacījumi, lai Padome pieņemtu lēmumu, kas minēts Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, ļaujot iekšējo pārbaužu atcelšanu pie gaisa telpas, sauszemes un jūras robežām. Tas nozīmē, ka iekšējo robežkontroļu atcelšana prasa augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp dalībvalstīm attiecībā uz to, ka pastāv efektīvas kontroles pie ārējām robežām, jo Šengenas zonas drošība ir atkarīga no to pārbaužu stingrības un efektivitātes, ko katra dalībvalsts veic uz savām ārējām robežām

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pilnīga Šengenas nolīguma piemērošana Bulgārijā un Rumānijā pilnīgi noteikti nozīmē arī robežpārbaužu atcelšanu arī šīm valstīm. Laikā, kad valdības uzdrošinās ieteikt atjaunot pārbaudes pie iekšējām robežām, ir vēl svarīgāk parādīt mūsu atbalstu paplašināt vienu no labākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Pilnīga piemērošana šajās dalībvalstīs ir arī vienlīdzības un nediskriminācijas jautājums Eiropā, jo šo abu valstu izslēgšana dotu ārkārtīgi negatīvu signālu to iedzīvotājiem, kuri ļoti vēlas pievienoties brīvas pārvietošanās zonai. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi pilnīgi atbalstīt šo posmu.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Balkānu reģions ir viena no viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Šis fenomens ir ļoti nozīmīgs, un tas ietekmē daudzu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, saasinot viņu nedrošību. Pirms spējam domāt par iespējamu Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā, jāsagatavo īpaši un detalizēti plāni migrācijas spiediena apturēšanai. Turklāt kontroļu uzlabošana pie ārējām robežām ir jāapvieno ar korupcijas apkarošanu vietējās iestādēs. Minēto iemeslu dēļ un lai labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus pret nelegālo imigrāciju, es balsoju pret šo pasākumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Lai pievienotos Šengenas acquis, jāatbilst vairākām novērtēšanas procedūrām: kandidātvalstīm jāatbilst virknei nosacījumu, lai tās tiktu uzņemtas brīvas pārvietošanās zonā, kurā pašlaik ietilpst 25 valstis un 400 miljoni eiropiešu. Šis ziņojums izvērtē Bulgārijas un Rumānijas pozīcijas, no vienas puses uzsverot to, ka vairākās darbībās Bulgārija ievēro paraugpraksi, un, no otras puses, Rumānijas centienus attiecībā uz atrastajiem trūkumiem. Tātad, lai gan es uzsvērtu vajadzību atrisināt vairākus jautājumus, šo abu dalībvalstu rīcības novērtējums kopumā ir pozitīvs.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atbalstām Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi priekšnosacījumi (kā notiek šajā gadījumā, saskaņā ar ekspertu viedokli).

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos Šengenas nosacījumus. Tā kā gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus, abām dalībvalstīm vajadzētu kļūt par zonas pilntiesīgām dalībniecēm. Tomēr es gribētu uzsvērt to, cik svarīgi ir stingri kontrolēt ārējās robežas, lai nodrošinātu iekšējo drošību. Tā kā Bulgārija atrodas jutīgā zonā saistībā ar nelegālo migrāciju, tai jāīsteno papildu pasākumi, lai risinātu iespējamo migrācijas spiediena pieaugumu pie tās robežām.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Es nepiekrītu referentam Coelho kungam, ka Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšana Šengenas zonā nevar tikt pabeigta īstermiņā, jo konstatēti trūkumi aprīkojuma, robežpārbaužu izpildes, darbinieku apmācības un obligātās informācijas apmaiņas jomā.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Rumānijas un Bulgārijas integrācija Šengenas zonā ir pieņemama, ar nosacījumu, ka tiks izpildītas konkrētas tehniskās prasības, kas minētas attiecīgajā procedūrā. Kā diezgan pareizi uzsver referents, pēc Bulgārijas pievienošanās Šengenas nolīgumam vajadzētu izstrādāt īpašu plānu nelegālās imigrācijas apkarošanai. Vajadzīga sadarbība sauszemes robežu pārvaldības jautājumā. 2010. gadā tika arestēti 47 000 imigrantu, kas šķērsoja Grieķijas un Turcijas robežu, Grieķijas pusē pārejot Evras upi, kas iezīmē robežu starp Grieķiju un Turciju. Šis skaitlis ir 90 % no kopējā Eiropas imigrantu daudzuma attiecīgajā gadā. Ņemot to vērā, es izsaku atzinību referenta priekšlikumam sagatavot īpašu plānu tūlīt pēc Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai, kurā būtu minēta rīcība šajā virzienā un kopīga Grieķijas, Turcijas un Bulgārijas pieeja, lai tā spētu cīnīties ar, iespējams, lielu imigrācijas plūsmas pieaugumu.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Es balsoju pret to, ka Bulgārija un Rumānija pašlaik kļūtu par pilntiesīgām Šengenas apvienības dalībniecēm. Problēma attiecībā uz Bulgāriju, kas dod savai militārajai policijai piekļuvi informācijai no Šengenas reģistriem, rāda, ka pastāv problēmas jau tajās Šengenas daļās, kuras šīs valstis jau piemēro. Ir arī korupcijas un organizētās noziedzības problēmas. Eiropols uzsver, ka Bulgārijas un Rumānijas pilnīga pievienošanās Šengenas savienībai ļaus kriminālajām grupām no Balkāniem un bijušās Padomju Savienības vieglāk piekļūt ES. Kamēr šīs problēmas nav atrisinātas, pilnīga Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenai veicinās pārrobežu korupciju un noziedzību, vienlaikus dodot noteiktiem spēkiem gaidīto iespēju pieprasīt palielinātu pārraudzību un apdraudēt tiesiskumu.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Laikā, kad arvien vairāk cilvēku runā par uzticības krīzi Eiropas Savienībā, tas, ka lielākais vairums Eiropas Savienības deputātu atbalsta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas viedokli, jāuzskata par atbalstu idejai, ka Eiropas integrācija joprojām ir svarīga. To, ka Bulgārijai un Rumānijai ir ārējās ES robežas, nevajadzētu uzskatīt par šķērsli, lai kavētu to pievienošanos Šengenas zonai. Kritēriji, lai pievienotos zonai, tika izstrādāti ar mērķi nodrošināt iespējami augstāko drošības līmeni. Eksperti ir apstiprinājuši, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniskie standarti. Valstis ir izpildījušas tām noteiktās prasības tādā mērā, kas dod iespēju atcelt robežpārbaudes ar citām ES dalībvalstīm. Jāuzsver, ka, tāpat kā bija manas valsts gadījumā, pievienošanās Šengenas zonai nenozīmē, ka Rumānijai un Bulgārijai vairs nekas nebūtu jādara attiecībā uz pilnīgu sadarbības instrumenta īstenošanu. Abām valstīm vēl priekšā daudz darba, lai īstenotu labas rīcības praksi.

Polijas piemērs skaidri parāda, ka jaunas dalībvalstis var efektīvi izpildīt Šengenas kritērijus. Saskaņā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju mums ir iespēja īstenot nākamo posmu šajā politiskajā projektā, kas zināms kā brīvības, drošības un taisnīguma zona, ar noteikumu, ka Eiropas iestādes veic pienācīgu uzraudzību. Eiropas Parlamentam šajā procesā jāuzņemas vadība, un tam jāsaņem jaunākā informācija par situāciju Bulgārijā un Rumānijā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es izsaku atzinību ziņojumam, kurš iesaka Bulgārijai un Rumānijai piemērot Šengenas acquis saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu. Es arī priecājos, ka ziņojumā minētas arī garantijas datu aizsardzībai.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Šodien Parlaments ir pieņēmis Coelho kunga sagatavoto ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Šī ziņojuma pamatā ir novērtējumi, kas veikti Padomes Šengenas novērtējuma darba grupas uzraudzībā.

Novērtējumos nav konstatēti šķēršļi, lai Rumānija un Bulgārija nevarētu pievienoties Šengenas zonai. Robežu atvēršana ir bijusi viena no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Tāpēc es priecājos, ka Parlaments balsojis par šo divu jauno dalībvalstu pievienošanos Šengenas zonai. Tagad Padomei jābūt reālistiskai un jārāda solidaritāte, sniedzot savu vienprātīgu piekrišanu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šengenas zona tika radīta 1985. gadā, un pašlaik tā aptver teritoriju, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7721 km sauszemes robeža un kurā mīt 400 miljoni iedzīvotāju. Šengenas nolīgumam pašlaik pievienojušās 25 dalībvalstis, kas veido kopīgu telpu ar personu brīvu pārvietošanos, atceļot sistemātiskās pārbaudes pie iekšējām robežām un radot vienu kopēju robežu. Lai pilnībā īstenotu šo nolīgumu, tika iedibināti kopēji noteikumi, inter alia, attiecībā uz pārbaudēm pie visas ārējās robežas, kopēju vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību, un tika radīta Šengenas Informācijas sistēma (SIS). Šajā ziņojumā runāts par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas acquis pēc novērtējuma apmeklējumiem un gala ziņojuma, tajā secināts, ka abas valstis ir gatavas pilnībā pievienoties. Tomēr vēl ir neatrisināti vairāki jautājumi, tajā skaitā vajadzība izstrādāt plānu iespējamā nelegālās migrācijas spiediena apkarošanai. Tāpēc es piekrītu referentam, ka attiecīgajām dalībvalstīm pēc šī lēmuma spēkā stāšanās dienas būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par papildu pasākumu īstenošanu un konstatēto trūkumu novēršanas progresu.

  Alexandra Thein (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā. Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai. Saskaņā ar ekspertu sagatavotajiem novērtējuma ziņojumiem gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Tāpēc mēs aicinām Padomi apstiprināt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Savienībai jāpiemēro vienādi kritēriji visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī attiecībā uz pievienošanos Šengenas zonai. Tiesu iestāžu sistēmas sadarbības un pārbaudes mehānisms nav viens no kritērijiem, lai pievienotos Šengenas zonai, un uz to nevar atsaukties saistībā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos zonai. Tā kā Rumānija un Bulgārija izpilda tehniskos nosacījumus, lai pievienotos Šengenas zonai, Rumānijas, Bulgārijas un Eiropas iedzīvotāju vārdā mēs aicinām Padomi apstiprināt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos zonai.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Bulgārijai un Rumānijai vajadzētu pievienoties Šengenas zonai, jo abas valstis ir gatavas to darīt, un konkrētu dalībvalstu iebildumi ir nepamatoti.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par atbalstu ziņojumam par Rumānijas un Bulgārijas integrāciju Šengenas zonā, jo abas valstis ir izpildījušas attiecīgos tehniskos kritērijus. Tomēr Bulgārijai jāveic papildu pasākumi sadarbībā ar Grieķiju un Turciju, lai risinātu nelegālās imigrācijas problēmu.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Kā Bulgārijas draugs, lai gan kritisks draugs, es vēlos darītu visu, lai palīdzētu progresam šajā valstī, tomēr ne uz savas valsts labklājības rēķina. Tāpēc es atturējos no balsojuma. Bulgārijai pievienojoties ES 2007. gada 1. janvārī, joprojām saglabājās trūkumi tiesu sistēmas reformas, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Bulgārijas iestādes uzņēmās veikt radikālus uzlabojumus. ES iedibināja „Sadarbības un pārbaudes mehānismu”, lai palīdzētu Bulgārijai pārbaudīt progresu attiecībā uz sešiem kritērijiem. Uzlabojumi notikuši sarūgtinoši lēni. Pēdējā ziņojumā par šiem jautājumiem (2011. gada februārī) Komisija secina, ka Bulgārijai vēl vairāk jāuzlabo tiesu iestāžu, policijas un citu izmeklēšanas iestāžu struktūra, vadība un sadarbība. Tomēr Padomes 27 valdības, iespējams, pārsteidzīgi secināja, ka Bulgārija ir izpildījusi noteikumus Šengenai, kas pati par sevi pašlaik ir diskutējama sistēma. Apvienotā Karaliste, protams, paliek ārpus Šengenas zonas.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (RO) Es izsaku atzinību vairāk nekā 80 % vairākuma atbalstam, ko Eiropas Parlaments pauda balsojumā saistībā ar ziņojumu par Šengenas acquis piemērošanu Rumānijai un Bulgārijai. Šis balsojums raida spēcīgu politisko signālu. Pēc Eiropas Parlamenta domām, Rumānija un Bulgārija ir gatavas pievienoties Šengenas zonai.

Saskaņā ar RUDS (Rumānijas Ungāru Demokrātiskā Savienība) nostāju Rumānijai un Bulgārijai jāsaņem noteiktas izredzes 2011. gadā pievienoties šai brīvas pārvietošanās zonai. Es neuzskatu, ka spēles laikā vajadzētu mainīt noteikumus, un lēmumā par pievienošanos Šengenas zonai jāņem vērā tas, kas sasniegts attiecībā uz Šengenas līgumu, un lēmums nevar būt balstīts politiskos novērtējumos. Situācija, kas radīta attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, uzsver to, cik vāja ir solidaritātes sajūta ES.

Tas, ka ir dalībvalstis, kas gatavas atteikties no vienas no Eiropas integrācijas pamatbrīvībām, proti, pārvietošanās brīvības, izklausās pēc trauksmes signāla. Tajā pašā laikā tā ir maldīga atbilde ekonomiskās krīzes un tās sociālo seku radītajam spiedienam. RUDS uzskata, ka mums vajadzīga stipra Eiropa, un to var sasniegt tikai ar lielāku solidaritāti un iekšējā protekcionisma un populisma stingru noraidīšanu.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Neskatoties uz vairākām šaubām par dokumenta pārmērīgo ietvaru, kas iesniedzas stratēģijas „Eiropa 2020” robežās, es domāju, ka rezolūcijas mērķi ir vērtējami ļoti atzinīgi. Tāpēc es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par nepieciešamo nosacījumu pārbaudīšanu Šengenas acquis piemērošanai, kas ir priekšnosacījums iekšējo robežkontroļu atcelšanai ar Bulgāriju un Rumāniju.

Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A7-0189/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums tiks pieņemts, neraugoties uz pretrunām darba grupā, ko veido Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvji, par kodolenerģijas jautājumu un Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) sagatavoto grozījumu, ar kuru atceļ jautājumu par ANO Drošības padomes papildu pastāvīgajiem locekļiem. Starptautiskajā kārtībā ir jāveic ievērojamas pārmaiņas, lai Eiropas Savienība spētu labāk pārvarēt savas problēmas ar saskaņotu globāla mēroga pasākumu palīdzību. Es arī vēlētos vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma 21. pantu Eiropas Savienība ir oficiāli uzņēmusies saistības ievērot daudzpusējības principu un jo īpaši ANO īpašo nozīmi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju ne tikai gaidāmās ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijas nozīmes dēļ, bet arī tāpēc, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība beidzot pastiprinātu sadarbību un koordinēšanu šajā un visās pārējās ANO organizācijās. Līguma par Eiropas Savienību 34. pantā ir skaidri noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jākoordinē sava darbība starptautiskās organizācijās un ka dalībvalstis, kuras ir arī ANO Drošības padomes locekles, vienojas un, veicot savus uzdevumus, nodrošina Eiropas Savienības nostājas un interešu aizstāvību. Līdz šim sadarbība ANO Ģenerālajā asamblejā nav bijusi izcila. Tā nav bijusi izcila arī ANO Drošības padomē. Mēs visi zinām, ka dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes locekles (Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija), nespēja saskaņoti rīkoties un paust vienot nostāju attiecībā uz militāro intervenci Lībijā, jo īpaši attiecībā uz balsojumu par ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. Tāpēc es vēlētos mudināt Eiropas Savienības dalībvalstis censties panākt vienotu nostāju jautājumos, kuri ir svarīgi starptautiskajam mieram un drošībai, jo īpaši jomās, kurās jau pastāv plaša starptautiskā vienprātība.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pasaulē, kurā notiek straujas pārmaiņas, Eiropas Savienība saskaras ar virkni problēmu, kurām vajadzīgs saskaņots globāla līmeņa risinājums. Visas šīs svarīgās pārmaiņas nosaka, ka Eiropas Savienībai kopā ar citiem partneriem ir aktīvi jāiesaistās, lai palīdzētu efektīvi risināt problēmas, kuras skar gan Eiropas Savienības iedzīvotājus, gan visu cilvēci. Eiropas Savienība ir pasaules lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un ANO svarīgākā partnere atbalsta sniegšanā šīs organizācijas darbā. Eiropas Savienībai ir proaktīvi jādarbojas tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru, drošību, demokrātiju un tiesiskumu, kura pamatā ir starptautiskās tiesības. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu Eiropas Savienība ir oficiāli apņēmusies veicināt efektīvu daudzpusējību, kuras pamatā ir stipra ANO un kura ir būtiska, lai risinātu pasaules mēroga problēmas.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs pašlaik piedzīvojam radikālas pārmaiņas starptautiskajā kārtībā, un Eiropas Savienība vairs nevar būt tikai to vērotāja. Manuprāt, Eiropas Savienībai tas būtu jāuzskata par sākuma punktu un patiešām aktīvi jāiesaistās attiecībās ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām, uz visiem laikiem atbrīvojoties no savas politiskās nevarības reputācijas starptautisko attiecību kontekstā. Es piekrītu arī Lambsdorff kunga ziņojumā paustajai vajadzībai diskusijās par ANO Drošības padomes reformēšanu uzstāt uz pastāvīgas vietas piešķiršanu Eiropas Savienībai. Nostiprinot Eiropas Savienības nozīmi Apvienoto Nāciju Organizācijā, mēs panāksim tās vadošu nozīmi reģionālajās un globālajās attiecībās. Pretējā gadījumā mums būs jāturpina saskarties ar pastāvīgu dalībvalstu interešu saskaņošanas trūkumu starptautiskajā līmenī.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstīju galveno šajā ziņojumā uzsvērto domu. Ziņojumā ir pausts aicinājums nostiprināt Eiropas Savienības nozīmi ANO sistēmā, ņemot vērā institucionālās pārmaiņas, ko radīja Lisabonas līgums. Šodienas balsojums seko svarīgiem Eiropas Savienības panākumiem Apvienoto Nāciju Organizācijā, proti, tika pieņemta mehānismu kopa, piešķirot Eiropas Savienības delegācijai ANO Ģenerālajā asamblejā intervences tiesības, kā arī tiesības atbildēt un iespēju sniegt mutiskus priekšlikumus un labojumus.

Šie uzlabojumi atspoguļo nepārprotamu realitāti: Eiropas Savienība un tās dalībvalstis sniedz vislielāko finansiālo ieguldījumu ANO sistēmai, Eiropas Savienības finansējumam sasniedzot 38 % no ANO pastāvīgā budžeta, un Eiropas Savienība nodrošina vairāk nekā divas piektdaļas no ANO miera uzturēšanas operāciju un gandrīz pusi no ANO līdzekļiem un programmām. Turklāt Eiropas Savienībai, neraugoties uz visiem tās ierobežojumiem, ir svarīga starptautiska nozīme, kura ir atbilstīgi jāatzīst visos līmeņos.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Alexander Graf Lambsdorff ziņojumu, jo, manuprāt, mums ir jāveicina lielāka dalībvalstu nostāju saliedētība un jāuzlabo mūsu spējas veikt pārrunas ar citām reģionālajām grupām. Tas ir jautājums par ANO efektivitātes un pārredzamības uzlabošanu, kā arī tās finanšu līdzekļu pārvaldības pilnveidošanu. Esmu pārliecināta, ka ANO darba metožu un sastāva reformas vidējā termiņā ir vajadzīgas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Notiek svarīgas pārmaiņas pasaules kārtībā, radot Eiropas Savienībai izaicinājumu aktīvāk sadarboties ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām un citiem divpusējiem un daudzpusējiem partneriem, lai palīdzētu efektīvi risināt problēmas, kuras skar gan Eiropas Savienības iedzīvotājus, gan visu pasauli. Saskaņā ar LES 21. pantu ES ir oficiāli apņēmusies veicināt efektīvu daudzpusējību, kuras pamatā ir stipra ANO un kura ir būtiska, lai risinātu pasaules mēroga problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un vides degradāciju, cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, nabadzības samazināšanu un attīstības iespējas visiem, demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas sekas, kā arī starptautisko organizēto noziedzību. Es piekrītu, ka Eiropas Savienībai būtu proaktīvi jādarbojas tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru, drošību, demokrātiju un tiesiskumu, kura pamatā ir tiesiskuma principi.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Lambsdorff kunga sagatavoto ziņojumu, jo uzskatu, ka pašlaik Eiropas Savienība starptautiskajā kontekstā sev rada jaunu identitāti. Man jums jāatgādina par ilgo sadarbību starp abām starptautiskajām organizācijām, kā arī par Eiropas Savienības iesaistīšanos virknē ANO uzsākto projektu. Man ir jāpiemin Eiropas līderu saistības īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus. Nabadzības izskaušana visā pasaulē tagad ir viena no Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm. Es atbalstīju iniciatīvu par sadarbības nostiprināšanu stabilitātes radīšanai krīzes zonā un jaunu atomelektrostaciju drošības standartu izstrādi. Notikumu gaita Japānā apliecina šādu partnerattiecību vajadzību. Ņemot vērā iedzīvotāju sacelšanos Vidusjūras valstu reģionā, es uzskatu, ka starp ES un ANO saskaņota rīcība nodrošinātu mierīgu pāreju uz demokrātiju. Šajā ziņā es atbalstu attiecību uzlabošanu ar starptautiskajām organizācijām.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es atbalstu šo priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas nākamo sesiju. Priekšlikumā ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībai un ANO ir kopīgas saistības veicināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un mieru starptautiskajā sabiedrībā. Priekšlikumā ir norādīts, ka turpmāka ANO Drošības padomes paplašināšana, lai tajā iekļautu Eiropas Savienību, ir būtisks faktors iepriekš minēto mērķu īstenošanai. Priekšlikumā ir noraidīta Vācijas prasība par pastāvīgu jaunās iespējamās Eiropas Savienības vietas aizpildīšanu ANO, un tajā ir iekļauts Itālijas priekšlikums atļaut dalībvalstīm šo vietu aizpildīt saskaņā ar rotācijas principu, lai ievērotu visu dalībvalstu vienlīdzīgas cieņas principu.

Vācijas prasība tika uzskatīta par mēģinājumu uzspiest Vācijas un Anglijas, Francijas un Vācijas bloka politisko varu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tomēr Itālijas nostājas pieņemšana šajā priekšlikumā apstiprina, ka iespējamā Drošības padomes paplašināšana nodrošinātu arī Itālijas iespējas paust savu viedokli par svarīgiem starptautiskajiem jautājumiem ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Ir svarīgi, ka Eiropa tagad atkārtoti apstiprina savas saistības attiecībā uz tādām starptautiskajām organizācijām kā ANO un savu sadarbību ar šo organizāciju. Uzmanība, ko Eiropas Parlaments velta ANO, ir ārkārtīgi svarīga.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Laiks, kurā mēs dzīvojam, apliecina vajadzību saistīt dalībvalstis un Eiropas Savienību visdažādākajās situācijās un gadījumos. Šī koordinēšana ir ļoti svarīga arī ANO. Es pat sacītu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas interešu un vērtību aizsardzību un saglabāšanu visdaudzpusīgākajā un svarīgākajā starptautiskajā organizācijā.

Neraugoties uz turpmākajām pārmaiņām attiecībā uz to, kā Eiropas Savienība tiks pārstāvēta ANO un Drošības padomē (debates par šo jautājumu notiek vēl joprojām), ir aizvien lielāka vajadzība apvienot Eiropas valstu centienus, lai kopā ar Eiropas Savienības pārstāvjiem ārpus Savienības atbalstītu kopējās intervences un ietekmes spējas. Regulāras apspriedes starp dalībvalstu un Eiropas Savienības vēstniekiem būs svarīgs solis šajā ceļā. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāveicina lielāka ANO efektivitāte un pārredzamība, kā arī jāuzlabo tās finanšu līdzekļu pārvaldība. ANO parlamentārās asamblejas izveide ANO sistēmā ir interesants priekšlikums, ko ir vērts izskatīt un apspriest.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Lambsdorff kunga ziņojums attiecas uz Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 66. sesiju. Pašreizējās starptautiskās kārtības pārmaiņas globālajā līmenī, notiekot konfliktiem dažādās pasaules daļās, kā arī daudzām tautām, kuras gadu desmitiem vai pat gadsimtiem ilgi dzīvoja apspiestībā, atgūstot pašnoteikšanās tiesības, nosaka, ka nākamā ANO Ģenerālā asambleja būs īpaši svarīga. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. un 41. pantu Eiropas Savienība nevarēja neizmantot šīs sesijas sniegto iespēju, lai virzītu savas nostājas par virkni jautājumu, tostarp, Eiropas Savienības nozīmi ANO sistēmā, Eiropas Savienību un globālo pārvaldību, mieru, drošību un taisnīgumu, attīstību, cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām. Tāpēc es piekrītu iepriekš minētajiem referenta priekšlikumiem, kā arī vajadzībai veicināt debates par parlamentu un valstu asambleju nozīmi ANO sistēmā, kā arī par ANO parlamentārās asamblejas izveidošanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir atbalstīta vietas piešķiršana Eiropas Savienībai ANO Ģenerālajā asamblejā, kā arī pastāvīgas vietas piešķiršana Drošības padomē. Pēdējā laikā šādu domu aizstāv daudzi, un tā ir atbalstīta arī grozījumos, kas tika ieviesti ar Lisabonas līgumu, jo īpaši „juridiskas personas” statusa piešķiršana Eiropas Savienībai. Šo grozījumu leģitimitāti mēs vienmēr esam apstrīdējuši. Šī prasība, kura grauj organizācijas (valstu, nevis pārnacionālas organizācijas) ideju, nav ierosināta, lai palielinātu ANO darbības demokrātiskumu vai izveidotu jaunu pasaules kārtību, kura ir taisnīgāka un nodrošina lielāku mieru.

To apliecina Eiropas Savienības alianse ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai sāktu karadarbību un veiktu agresijas aktus tādā valstī kā Lībija. Eiropas Savienība apdraud tādus svarīgus ANO hartas principus kā neiejaukšanās valstu iekšējās lietās, valstu suverenitātes un neatkarības ievērošana, kā arī to tiesību uz attīstību atzīšana. Suverenitāte izriet no iedzīvotājiem, un Eiropas tautas to nav nodevušas Eiropas Savienībai, kura kļūst aizvien antisociālāka un pretdemokrātiskāka.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā jau atkal pausta nepieņemamā prasība nodrošināt Eiropas Savienībā vietu ANO Ģenerālajā asamblejā un pastāvīgu vietu Drošības padomē pēc pretdemokrātiskā Lisabonas līguma pieņemšanas un tā nodrošinātā „juridiskā statusa”. Šīs Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalstītās prasības mērķis nav ne demokrātiskāka ANO organizācijas darba nodrošināšana, ne jaunas, taisnīgākas pasaules kārtības radīšana.

Kā Eiropas Savienība, kura sadarbībā ar Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO) un Amerikas Savienotajām Valstīm atbalsta karu un pārkāpj starptautiskās tiesības un ANO hartu Lībijā, var veicināt demokrātiskāku ANO darbu vai cilvēces mieru un progresu? Kā Eiropas Savienība var atbalstīt neiejaukšanos valstu iekšējās lietās un ievērot to suverenitāti un neatkarību, kā arī to tiesības uz attīstību, kuras ir noteiktas ANO hartā un starptautiskajās tiesībās, ja sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu tā pret Portugāles darba ņēmējiem un iedzīvotājiem vērš nepieredzētu agresijas programmu un uzurpē tās resursus? Tā to nevar.

Suverenitāte izriet no iedzīvotājiem, un Eiropas tautas to nav nodevušas Eiropas Savienībai, kura kļūst aizvien antisociālāka un pretdemokrātiskāka.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Savienībai būtu aktīvi jādarbojas tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru, drošību, demokrātiju un starptautiskās tiesības, kuru pamatā ir tiesiskums. Ir jāatbalsta daudzpusējība kā īpaši svarīgs Eiropas Savienības stratēģiskais uzdevums un jāstiprina ES kā pasaules mēroga partnera vienotība un pamanāmība ANO. Notiekot nozīmīgām starptautiskās kārtības pārmaiņām, Eiropas Savienībai aktīvāk jāsadarbojas ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām, kā arī ar divpusējiem un daudzpusējiem partneriem, lai palīdzētu efektīvi risināt problēmas, kas skar gan ES iedzīvotājus, gan visu pasauli.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Dokumentā, kuru mēs apspriežam, ir izklāstītas Eiropas Savienības prioritātes, kuras jāīsteno ANO Ģenerālajā asamblejā. Galvenais jautājumus, kuru mēs jau zināmu laiku apspriežam, ir debates par reformām Drošības padomē. Priekšlikums par Eiropas Savienības vietu, kuru dalībvalstis var aizpildīt rotācijas kārtībā, ir teicama doma. Tāpēc es atbalstu ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo tajā pausts atbalsts efektīvas daudzpusējības veicināšanai kā īpaši svarīgam Savienības stratēģiskajam uzdevumam un Eiropas Savienības kā pasaules mēroga partnera vienotības un pamanāmības nostiprināšanai ANO, cita starpā labāk koordinējot Eiropas Savienības iekšējās apspriedes par ANO jautājumiem un veicinot plašāku aprindu iesaistīšanu diskusijā par plašu problēmu spektru. Tajā arī atbalstīta sadarbošanās ar ES stratēģiskajiem partneriem ANO sistēmā un stratēģisko partnerību papildināšana ar daudzpusīguma dimensiju, iekļaujot globālus jautājumus ES divpusējo un daudzpusējo augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā, atbalsts ANO efektivitātes un tās darbības pārredzamības uzlabošanai, kā arī ANO finanšu līdzekļu labāka pārvaldība.

Turklāt ziņojumā ir aplūkoti svarīgi jautājumi, piemēram, Starptautiskās Krimināltiesas un starptautiskās krimināljurisdikcijas sistēmas nozīmes nostiprināšana, atbildības paaugstināšana, nesodāmības izskaušana, un krīžu novēršanu struktūru nostiprināšana ANO Attīstības programmā un to efektivitātes palielināšana, lai padarītu ANO par pasaules līderi krīžu novēršanā un stāvokļa stabilizēšanā. Tajā uzsvērta arī vajadzība īstenot ciešu ES un ANO sadarbību civilo un militāro krīžu pārvarēšanas jomā, it īpaši rīkojot humānās palīdzības operācijas, kā arī pārdomāti reformēt Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA), atsakoties no tās divējādām funkcijām, proti, gan uzraudzīt, gan sekmēt kodolenerģijas izmantošanu, kā arī noteikt, ka SAEA pienākums būs tikai pārraudzīt kodolenerģijas nozari un pārbaudīt Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) ievērošanu, kā arī citi svarīgi jautājumi, kuriem es būtībā piekrītu un kurus atbalstu.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Tuvojoties ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijai, Eiropas Parlaments kā parasti izskatīja ieteikumus Padomei, kura pārstāv dalībvalstis, kuras ir vienīgās pilntiesīgās organizācijas locekles. Tomēr šogad Eiropas Savienība varēs izmantot tās jaunā „supernovērotājas” statusa priekšrocības, kas nodrošina īpašas tiesības izteikties sesiju laikā. Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā atbilst Eiropas Savienības jaunajiem mērķiem starptautiskajā līmenī. Ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai tiek piešķirtas jaunas pilnvaras, apstiprināta tās starptautisko spēju uzlabošanās un ieviesti jauni instrumenti. Pēc šī līguma pieņemšanas Savienībai ir jāizmanto tās jaunais vēriens efektīvas daudzpusējības labā, galveno vietu atvēlot tās vērtībām. Ziņojumā arī pausts aicinājums nostiprināt globālo pārvaldību laikā, kad globāla mēroga problēmām ir vajadzīgi globāli risinājumi. Visbeidzot, ziņojums ir vērsts uz pamatjomām, kuru attīstīšanā Eiropas Savienībai, kā ierasts, ir jāsniedz ieguldījums, proti, attīstību, cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējās starptautiskās kārtības pārmaiņas mudina Eiropas Savienību aktīvāk sadarboties ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām, lai tā varētu proaktīvi darboties tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmējot mieru, drošību, demokrātiju un starptautiskās tiesības, kuru pamatā ir tiesiskums. Tas ir svarīgs sākuma punkts, lai risinātu jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, nabadzības samazināšanu un attīstības iespējām visiem, demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas sekām, kā arī starptautisko organizēto noziedzību.

Pateicoties Lisabonas līgumam, mums tagad ir pastāvīgas ārējās pārstāvības struktūras. Tas mums sniedz iespēju iegūt tādu starptautisko stāvokli, kas atbilst mūsu teicamajam ekonomiskajam statusam, un darboties kā starptautiska mēroga partnerim, kurš spēj uzņemties līdzatbildību par drošību visā pasaulē. Skaidra mūsu interešu un stratēģisko mērķu noteikšana, lai spētu efektīvi rīkoties, ir atkarīga no mums. Eiropas Savienība ir pasaules lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un svarīga ANO partnere krīzes un pēckrīzes situācijās. Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir atbalstīt efektīvu daudzpusējību kā īpaši svarīgu Savienības stratēģisko uzdevumu un stiprināt ES kā pasaules mēroga partnera vienotību un pamanāmību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība nevar aizmirst savu kā vadošā partnera nozīmi starptautiskajā kontekstā. Šādai ES ir jāpastiprina tās nozīme visās daudzpusējās organizācijā un jo īpaši ANO, kurā tai pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides ir jākļūst vēl aktīvākai. Ņemot vērā, ka globālā partnerība ir noderīga, lai sasniegtu kopīgi noteiktus pasaules mēroga mērķus, ka ES ir pasaulē lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un nozīmīga ANO partnere visās trijās šīs organizācijas darba jomās, tostarp krīzes un pēckrīzes situācijās, un tā kā dalībvalstu iemaksas ir sasniegušas 38 % no ANO pastāvīgā budžeta, mēs uzskatām, ka stabila ES un ANO partnerība ir ļoti svarīga ANO darbā un svarīga ES kā pasaules mēroga partnera nozīmei.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Turpinot tradīcijas, Ārlietu komiteja sagatavo Parlamenta ieteikumus Padomei attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas sesiju. Es saprotu, ka Eiropas Parlamenta prioritātes ir lielāka ES nozīme ANO sistēmā, ņemot vērā Lisabonas līguma radītās institucionālās sekas, pamatnostādņu vajadzība, kas nodrošinātu pienācīgas apspriedes starp dalībvalstu vēstniekiem, lai novērstu ES dalībvalstu viedokļu atšķirību, kā tas bija vērojams Lībijas gadījumā, atbilstīgs budžets UN Women, Starptautiskās Krimināltiesas nozīmes turpmāka nostiprināšana, atbalsts ANO Samierināšanas grupai un Eiropas Ārējās darbības dienesta noteicošā nozīme šajā kontekstā, attiecību uzlabošana starp ANO Miera veidošanas komisiju un Eiropas Savienības Miera veidošanas partnerību, un visbeidzot — nostiprināta ES vadība pasaules klimata pārmaiņu pārvaldības jomā. Visi minētie jautājumi ir aktuāli, un es balsoju par šo dokumentu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu, jo tajā ir sniegts plašs pašlaik aktuālo globālā mēroga jautājumu pārskats Eiropas Savienībā un ANO, norādot problēmas un iespējas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība. Tajā ir aplūkoti arī stabili un tālejoši ieteikumi Eiropas Savienībai dažādās jomās starptautiskā līmenī, piemēram, sadarbība ar Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem ANO sistēmā, Eiropas Ārējās darbības dienesta nozīmes nodrošināšana, miera, drošības un taisnīguma veicināšana, kā arī klimata pārmaiņu apkarošana. Es uzskatu, ka šie jautājumi globālajā kontekstā pašlaik ir ļoti svarīgi, un Eiropas Savienībai ir jāiesaistās un jāsniedz būtisks ieguldījums saistībā ar visiem šiem aspektiem. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu un iesaku Padomei uzmanīgi izvērtēt šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu Padomei sniegtajiem ieteikumiem saistībā ar ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesiju. Es piekrītu, ka ANO nozīme ir jānostiprina. Kā norāda referents, Eiropas Savienības ietekme ANO nav pietiekama, ņemot vērā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu veiktos ievērojamos maksājumus. Padomei ir jāpanāk, lai tās nostāja ANO tiktu sadzirdēta vairāk, tajā pašā laikā nodrošinot lielāku saskaņošanu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai šajā organizācijā un veicinot lielāku dalībvalstu nostāju saliedētību. Es atbalstu referenta aicinājumu Komisijas priekšsēdētājai/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropadomes priekšsēdētājam noteikt Eiropas Savienības novērotājas tiesību paplašināšanu ANO par Eiropas Savienības stratēģisko prioritāti un nodrošināt lielāku pamanāmību ANO, pastiprinot apspriedes ar to ANO dalībvalstu valdībām, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Mēs iesakām, lai Padome sekmētu efektīvu daudzpusējību kā īpaši svarīgu Eiropas Savienības stratēģisko uzdevumu un stiprinātu ES kā pasaules mēroga partnera vienotību un pamanāmību ANO, cita starpā labāk koordinējot Eiropas Savienības iekšējās apspriedes par ANO jautājumiem un veicinot plašāku aprindu iesaistīšanos diskusijās par plašu problēmu spektru. Komisijas priekšsēdētājai/Augstajai pārstāvei būtu jāparedz pilnvaras sagatavot pamatnostādnes regulārām dalībvalstu vēstnieku apspriedēm ar Eiropas Savienības vēstniekiem, it īpaši starp tiem vēstniekiem, kuri daudzpusējā līmenī strādā tādās vietās kā Ženēva un Ņujorka, lai šādā veidā Eiropas Savienība varētu sekmīgi īstenot savu ANO programmu un ANO dalībvalstu gaidas saistībā ar Eiropas Savienības rīcībspēju. Ir jāveicina lielāka vienotība ANO sistēmā, kā arī jātuvina ES dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu nostājas, lai tādējādi maksimāli palielinātu potenciālu, kas radīts ar Lisabonas līgumu ES ietekmes stiprināšanai, koordinēti un stratēģiski izmantojot savus daudzos un atšķirīgos (Eiropas Savienības un dalībvalstu) kontaktpunktus. Ir jāuzlabo Eiropas Savienības spēja laikus risināt sarunas ar citām reģionālajām grupām un jānodrošina Eiropas Savienības pārstāvjiem pienācīgas pilnvaras efektīvi risināt sarunas dalībvalstu vārdā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Attiecībā uz ANO 66. Ģenerālo asambleju es atbalstu nostāju, ka Parlamentam ir jāmudina Padome uzņemties vadību Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas veicināšanā. Mums ir jāsāk apspriedes par to, kā uzturēt starptautiskās sabiedrības apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, kam ir jāturpinās arī pēc 2015. gada. Virzība uz priekšu saistībā ar valsts veidošanu, labu demokrātisku pārvaldību un konfliktu novēršanu, kā arī nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai apkarotu korupciju un izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas, kā arī kapitāla aizplūšanu, ir absolūta prioritāte.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Lambsdorff kunga ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskaras pasaulē, kurā notiek straujas pārmaiņas, nosaka vajadzību pēc globālā līmenī saskaņotas darbības. Pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas Savienībai ir vairāk ārējās pārstāvības iespēju, un tās ir uzlabotas, turklāt sadarbība ar ANO un citām starptautiskajām organizācijām ir gan vēlama, gan vajadzīga krīžu pārvaldības interesēs, kā arī nolūkā uzturēt un veidot mieru un reaģēt uz starptautiska līmeņa problēmām, piemēram, nesenajiem notikumiem Japānā.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Es kā Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja esmu gandarīta, ka tas šodienas Eiropas Parlamenta plenārsēdē tika pieņemts. Ir svarīgi atkārtoti apstiprināt vajadzību saskaņot dažādu ANO iestāžu centienus, lai labāk sekmētu attīstības pasākumu efektivitāti un lietderību. ANO īstenotās attīstības palīdzības ietvaros īpaša uzmanība ir jāpievērš Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, jo īpaši pievēršoties vismazāk attīstītajām valstīm.

Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A7-0160/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu vispirms tāpēc, ka tajā Komisija ir kritizēta par dokumenta publicēšanas kavēšanu līdz 2011. gada 9. februārim, lai gan tai šis dokuments bija jāiesniedz 2010. gadā, kā arī tāpēc, ka mani, tāpat kā referentu, neapmierina stingras nostājas trūkums Komisijas paziņojumā attiecībā uz jaunām norisēm. Mani arī neapmierina pozitīvu rezultātu trūkums attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr es atzīstu, ka kopīgās tehnoloģijas iniciatīvas palīdz uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, lai gan nekavējoties ir jārisina pastāvošie tiesiskie un administratīvie šķēršļi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo svarīgo ziņojumu par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu. Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments sniedz skaidu vēstījumu Eiropas Komisijai par turpmāko pētniecības pamatprogrammas īstenošanu. Viens no svarīgākajiem ierosinājumiem, kuru atbalstu arī es, ir administratīvo prasību vienkāršošana attiecībā uz projektiem, ko īsteno atbilstīgi šai programmai. Viena no minētajām grūtībām ir administratīvo procedūru sarežģītais raksturs un smagnējums, kā dēļ pētnieki, kuri vēlas iegūt Eiropas Savienības finansējumu, izmanto nevis Eiropas, bet gan valsts finansējumu, un Eiropa kļūst nepieprasīta pētniecības jomā. Ir ļoti svarīgi izstrādāt pētniecības un attīstības politiku dažādām teritorijām, lai harmoniski sadalītu pētījumus saistībā ar visām universitātēm. Saikne ar izcilību, kas bieži ir novērojama pilsētās, varētu veidoties, stiprinot virtuālās attiecības, piemēram, izveidojot pastāvīgo videokonferenci vai teritoriālos pētniecības centrus un izcilības centrus saslēdzot tehnoloģiski attīstītā tīklā.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma ir pasaulē lielākais pētniecības atbalsta instruments un ir uzskatāma par Eiropas Savienības galveno pētniecības politikas īstenošanas līdzekli. Pētniecība ir process, kurā ekonomiskā vara tiek pārvērsta zināšanās, savukārt jauninājumi ir apgriezts process — zināšanas tiek pārvērstas ekonomiskā varā. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jārada līdzekļi, lai rastu kopīgu risinājumu lielām sociālām, ekonomiskām, vides, demogrāfiskajām un ētiskajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas valstis, piemēram, demogrāfisko novecošanos, veselības problēmu, apgādi ar pārtiku, ilgtspējīgu attīstību, nozīmīgām vides problēmām.

Labākas attiecības starp akadēmisko, pētniecības un rūpniecības jomu ir svarīgas, lai pētījumu rezultātus labāk pārvērstu par precēm un pakalpojumiem, tādējādi radot ekonomisko izaugsmi un izdevīgumu visai sabiedrībai kopumā. Dalībvalstīm arī jāpastiprina to veiktie pasākumi, ar kuriem informē par jauno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, pētniecības informācijas viedpakalpojumi, darot zināmas tuvākajā nākotnē pētniecības jomā paredzētās problēmas un informējot par pētniecības atklājumiem. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Neraugoties uz virkni traucēkļu, piemēram, ekonomikas krīzi, pastāvīgo nespēju pārvarēt atšķirības salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī pieaugošo konkurence no jauno tirgus ekonomikas valstu puses, Septītā pamatprogramma ir apliecinājusi, ka tā spēj piedāvāt pievienoto vērtību Eiropas pētniecībai un attīstībai. Septītā pamatprogramma ir Eiropas Savienības iespēja nodrošināt pētniecības politikas atbilstību tās ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Pievēršoties Audy kunga ziņojumam, es piekrītu termiņa vidusposma pārskatā uzsvērtajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz administratīvo procedūru vienkāršošanu, mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību ar sadarbības programmas starpniecību, kā arī riska dalīšanas finanšu mehānisma pārveidošanu. Saistībā ar nākotnes finanšu perspektīvas apspriešanu laikam no 2014. gada šie pasākumi bruģēs ceļu pētniecības eiropeizācijai.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mana kolēģa Audy kunga sagatavotajā ziņojumā par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammu ir atklāts zemais MVU un nozares līdzdalības līmenis kopumā, nelielais pētnieču skaits, kā arī zināmu dalībvalstu nepietiekama pārstāvība. Es uzskatu, ka ir jāattīsta efektīva koordinēšana Eiropas Savienības un valsts un reģionālo iestāžu vidū. Tāpēc es balsoju par šo teicamo ziņojumu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Septītā pamatprogramma, kuras kopējais budžets ir EUR 54,6 miljardi, ir pasaules lielākais pētniecības atbalsta instruments, un šī programma, bez šaubām, ir ES pētniecības politikas galvenais elements. Tā ir jāpārskata un jāpielāgo mainīgajai situācijai pasaulē, jo īpaši ņemot vērā finanšu krīzi un nestabilos fiskālos apstākļus. Pašlaik Īrijas iestādes no ES pētniecības līdzekļiem nedēļā saņem aptuveni EUR 1 miljonu, un Īrijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejamas citas iespējas. 70 % darbavietu euro zonā rada MVU, un MVU nozare ir galvenais Eiropas ekonomikas elements.

Tāpēc ir jāpalielina pārredzamība un jāsamazina administratīvais slogs, lai lielāks skaits MVU būtu ieinteresēti nākotnē iesaistīties programmās, nodrošinot Savienības efektivitāti saistībā ar pētniecību, attīstību un inovācijām. Laiks līdz dotāciju saņemšanai ir jāsaīsina, un ir jāuzlabo koordinēšana, lai risinātu sadrumstalotības problēmu, kura pašlaik rada kaitējumu programmai.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) 2000. gada 23. un 24. martā Eiropadome, tiekoties Lisabonā, noteica Eiropas Savienībai vērienīgu stratēģisko mērķi, proti, laikā līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Ir atzīta pētījumu būtiskā nozīme šajā stratēģijā. Septītā pamatprogramma, kurai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam piešķirtais budžets ir aptuveni EUR 54 miljardi, ir kļuvusi par vienu no lielākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē, un tā ir svarīgākais Eiropas Savienības pētniecības politikas instruments. Tās mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai radīt risinājumus lielām sabiedrības problēmām, ar kurām saskaras visas dalībvalstis un kuras tās nevar atrisināt atsevišķi (demogrāfiskā novecošanās un veselība, enerģijas, ūdens un pārtika apgāde, ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas u. c.), kā arī pilnveidot zināšanas, kas ļauj mūsu uzņēmumiem labāk izstrādāt jauninājumus un uzlabot to konkurētspēju. Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments veic termiņa vidusposma pārskatu, lai nodrošinātu, ka Septītā pamatprogramma atbilst Eiropas politikas vajadzībām. Es piekrītu, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šīs programmas efektivitāti, ir jāvienkāršo sarežģītās un apgrūtinošās administratīvās procedūras, lai sekmīgi izveidotu Eiropas Pētniecības telpu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības Septītā pamatprogramma ir ļoti svarīga Eiropas pievienotās vērtības palielināšanai attiecībā uz pētniecību, izstrādi un inovācijām laikā, kad Eiropa šajās jomās atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Tāpēc šajā ziņojumā ir uzsvērta nezināmas programmas nozīme, aicinot īstenot pārmaiņas, proti, mainīt pārmērīgi apgrūtinošos administratīvos un finanšu noteikumus, kā arī vājās sekmes, kā rezultātā šī programma vēl joprojām ir pārāk nepieejama mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad tiem ir liela nozīme pētniecības rezultātu pārveidē par precēm un pakalpojumiem. Pausts arī aicinājums nodrošināt labāku sadarbību un saskaņošanu dažādu ieinteresēto pušu vidū laikā, kad pētniecības finansējums vēl joprojām ir sašķelts starp valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem. Šīs ir dažas iniciatīvas, kuras mums varētu sniegt vismaz iespēju ievērot pētniecības un izstrādes finansējuma mērķi, proti, līdz 2020. gadam piešķirt 3 % no IKP, līdz kura sasniegšanai mums vēl ir ejams tāls ceļš, jo īpaši Francijā, kur pētniecībai un izstrādei vēl joprojām tiek atvēlēti tikai 2 % no valsts IKP.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) 2000. gada martā Padome Eiropas Savienībai noteica vērienīgu mērķi, proti, laikā līdz 2010. gadam kļūt par „konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē”. Ir atzīta pētniecības būtiskā nozīme šajā stratēģijā. Es uzskatu, ka Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas pārskats sniedz iespēju nostiprināt vērtīgo saikni starp zināšanām, izglītību un pētniecību. Gadu gaitā Septītā pamatprogramma ir kļuvusi par vienu no lielākajām pētniecības pamatprogrammām pasaulē, un tā ir galvenais Eiropas pētniecības politikas instruments. Tā arī sniedz Eiropas Savienībai iespēju nodrošināt pētniecības politikas atbilstību tās ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu.

Manuprāt, pārskatā būtu jāpievērš īpaša uzmanība diviem svarīgākajiem aspektiem, proti, problēmu pārvarēšanai saistībā ar administratīvo procedūru radīto slogu un to sarežģīto raksturu, kura dēļ ieinteresētās puses, kuras vēlas iegūt Eiropas Savienības finansējumu, izmanto nevis Eiropas finansējumu, bet gan valsts finansējumu. Turklāt, neraugoties uz pēdējos gados gūtajām sekmēm, ir jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība pamatprogrammā, lai attīstītu to prasmes un ļautu tiem palielināt savu konkurētspēju.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par rezolūciju, jo programmā „Eiropa 2020” pētniecība un inovācijas tiek uzskatītas par svarīgu aspektu, lai izkļūtu no krīzes ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Lai tas notiktu, no 2013. gada ir jāpalielina Septītās pamatprogrammas finansējums. Dalībvalstīm ir jāuzņemas saistības turpināt programmu īstenošanu, jo ir jānodrošina plašāka sadarbība starp tehnoloģiju platformām, universitātēm un rūpniecības nozari, kā arī turpmāka procedūru vienkāršošana, lai novērstu grūtības, ar kurām attiecībā uz piekļuvi pētniecības un izstrādes programmām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Audy kunga sagatavotajā ziņojumā par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu noteikti ir vairāki pozitīvi aspekti. Piemēram, tajā ir aplūkots fakts, ka programmai ir zems sekmju rādītājs saistībā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tajā ir aplūkota arī prasība saīsināt laiku līdz dotāciju piešķiršanai. Tomēr es balsojumā atturējos, jo šajā pašiniciatīvas ziņojumā bija iekļauts punkts, ko es uzskatīju par īpaši vāju un kura dēļ es nevarēju atbalstīt šo dokumentu. Precīzāk sakot, es neatbalstu Audy kunga aicinājumu palielināt finansējumu Eiropas Pētniecības padomei, kā arī noteikt tai neatkarīgas juridiskās personas statusu ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām un paredzēt, ka tā būtu tiešā veidā atbildīga par zinātnisko stratēģiju un administratīvo pārvaldību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pienācīgs Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskats ir īpaši svarīgs, lai noteiktu, vai programmas īstenošana atbilst noteiktajiem mērķiem. Šī programma ir viena no svarīgākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē, un tā ir svarīgākais Eiropas Savienības pētniecības politikas instruments. Turklāt daudzos no tās ietvaros nesen pieņemtajiem dokumentiem, kuros ir noteikti attīstības mērķi un pamatnostādnes nākamajai desmitgadei, Eiropas Savienība uzsver pētniecības un inovāciju nozīmi Savienības ekonomikas nostiprināšanai un atbalsta sniegšanai, lai tā arī turpmāk būtu viena no konkurētspējīgākajām ekonomikām pasaulē. Papildus kopumā pozitīvajam vērtējumam ziņojumā Komisijas uzmanība ir vērsta uz daudziem programmas īstenošanas aspektiem un sniegti konkrēti ierosinājumi par to, kā tos būtu iespējams uzlabot. Piemēram, ziņojumā ir ierosināts palielināt programmas finansējumu, bet tajā pašā laikā tajā sniegts priekšlikums noteikt kopīgas pētniecības jomas to jomu vidū, kuras šķiet daudzsološākās konkrētas piemērošanas ziņā, nodrošinot maksimālu informācijas izplatību, ievērojot ētikas normas, lai, īstenojot šo programmu, tiktu gūti konkrēti rezultāti.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Neraugoties uz to, ka Eiropa vēl aizvien atpaliek no Amerikas Savienotajam Valstīm un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, Septītās pamatprogrammas rezultāti apliecina šīs Eiropas pētniecības un izstrādes programmas pievienoto vērtību. Tomēr diemžēl vēl joprojām nav metodes, lai novērtētu, cik lielā mērā Septītās pamatprogrammas finansētie projekti ir nodrošinājuši zinātniskās informācijas attīstību. Ir jānorāda arī ievērojamā nelīdzsvarotība starp vecās un jaunās dalībvalstis pārstāvošo organizāciju līdzdalību. Turklāt jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanās līmenis aizvien ir salīdzinoši neliels. Situāciju varētu uzlabot administratīvo un finanšu noteikumu vienkāršošana.

Ir jāuzsver kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu nozīme attiecībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Ir jānorāda arī tiesiskie un administratīvie šķēršļi (tiesiskā subjektivitāte, finansēšanas noteikumi un dažkārt arī intelektuālais īpašums), kas daudzus nozīmīgus pētniecībā iesaistītos un MVU varētu atturēt no līdzdalības. Mums ir jānovērš Eiropas pētniecības finansējuma pārliekā sadrumstalotība, jo dalībvalstīs un Eiropas Savienībā ir daudzi finansējuma avoti, kas piemēro dažādas prioritātes, novērtējuma kritērijus, definīcijas un procedūras, kas neizbēgami rada pārklāšanos, apjukumu un kļūdas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā vēl aizvien trauslo ekonomikas stāvokli, kas izriet no finanšu krīzes, kura ir satricinājusi Eiropu, šajā termiņa vidusposma pārskatā referents piemin svarīgus aspektus, kuri būtu jāuzlabo, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamo valsts finansējumu. Es atbalstu uzsvaru, ko referents ir attiecinājis uz diviem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi Eiropas pētniecībai, proti, lielāka maksājumu vienkāršošana starp Eiropas Komisiju un citām organizācijām, kā arī lielāka līdzdalība no mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nozares kopumā puses, reaģējot uz lielām sabiedrības problēmām.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Vienprātība, komitejai balsojot par šo svarīgo ziņojumu, kā arī šodien notikušais balsojums vēlreiz apliecina, ka Parlaments zina, kā paust skaidru un noteiktu nostāju par iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļoti svarīgiem jautājumiem. Manuprāt, ziņojumā tiešām ir uzsvērti svarīgākie Septītās pamatprogrammas aspekti. Tajā arī izklāstīti pārliecinoši priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka atlikušie piešķiramie līdzekļi sniedz faktisku ieguldījumu lielākā Eiropas tirgus konkurētspējā un kvalitātē. Manuprāt, administratīvo procedūru vienkāršošana un birokrātijas ierobežošana vēl joprojām ir svarīgākā problēma, ja mēs tiešām vēlamies nodrošināt mūsu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piekļuvi finansējumam. Mums ir jāizmanto šie līdzekļi, lai uzlabotu savas spējas strādāt integrētā veidā, uzlabojot valsts/privātās partnerības, stimulējot kopas starp reģioniem un nodrošinot labu Kohēzijas fonda, kā arī pētniecībai un inovācijām atvēlēto līdzekļu koordinēšanu.

  Rachida Dati (PPE), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums palīdz vērst uzmanību uz aspektiem, kas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu turpmākās pētniecības prasības Eiropā, jo īpaši saistībā ar mērķiem, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020”. Tagad ir kļuvis ļoti svarīgi samazināt pārmērīgu administratīvo slogu un jo īpaši veicināt lielāku MVU līdzdalību Septītajā pamatprogrammā. Turklāt ir svarīgi, lai Eiropas Savienības programmas vienmēr nostiprinātu pētniecības un inovāciju priekšrocības izglītības un darbavietu radīšanas labā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir veicis Septītās pētniecības un attīstības programmas 2007. līdz 2013. gadam termiņa vidusposma pārskatu. Tā ir iespēja atgādināt Eiropas Komisijai par to, cik svarīgi ir veikt pareizu izvēli, veicot ieguldījumus pētniecībā un inovācijās Eiropas nākotnes interesēs. Izlietošanai 2011., 2012. un 2013. gadā vēl ir jāsaplāno EUR 28,5 miljardi. Šī summa prioritārā kārtībā ir jāpiešķir projektiem, ko ir ierosinājuši MVU un rūpniecības pārstāvji kopumā, jo īpaši energoapgādes, ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā. Mums ir jānodrošina labāka pētniecības infrastruktūras sadale Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā ievērojot izcilības principu, kas Eiropai ļauj piesaistīt labākos pētniekus pasaulē.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) 2010. gadā Eiropas Savienība nebija sasniegusi Lisabonas stratēģijā noteikto mērķi 3 % no tās IKP atvēlēt pētniecībai un attīstībai. Šo mērķi atkārtoti paredzēja stratēģijā „Eiropa 2020”, bet Eiropas Savienībai tagad ir jārod iespējas, kā to īstenot, lai saglabātu savas ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

Es atbalstu Audy kunga ziņojuma par Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu pieņemšanu, ņemot vērā neseno ekonomikas krīzi, kas jo īpaši ietekmēja mazo un vidējo uzņēmumu spējas veikt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Lai izvairītos no birokrātijas un atvieglotu uzņēmumu piekļuvi Eiropas finansējumam, vienkāršākas un pārredzamākas procedūras ir absolūti nepieciešamas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Publicējot stratēģiju „Eiropa 2020”, kļuva skaidrs, ka saistību uzņemšanās pētniecības un attīstības jomā ir izšķiroši svarīga, lai Eiropa atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa un uzvarētu konkurētspējas spēlē. Tāpēc ikviens Eiropas Kopienas Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu novērtējums ir jāsaista ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un to īstenošanu. Esmu pārliecināts, ka ar pētniecības un attīstības palīdzību Eiropa spēs rast efektīvus un lietderīgus risinājumus enerģētikas problēmai, klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, kā arī uzlabot Eiropas konkurētspēju un produktivitāti, ļaujot mums nonākt jaunā izaugsmes ciklā, kas šoreiz būs ilgtspējīgāks.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Audy kunga ziņojums attiecas uz Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu. 2000. gada 23. un 24. martā Eiropadome tiekoties Lisabonā noteica Eiropas Savienībai mērķi, proti, līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Šī vērienīgā mērķa izpilde vēl nav bijusi iespējama. Es ceru, ka līdz 2020. gadam tiks īstenoti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, jo īpaši Eiropas Savienības apņemšanās ieguldīt 3 % no IKP pētniecībā un attīstībā. Stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu nevar atlikt līdz nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, tā ir jāsāk tagad. Tāpēc šis pārskats ir ļoti svarīgs, jo 50 % no Septītās pamatprogrammas finansējuma vēl nav iztērēti. Tāpēc es piekrītu referenta viedoklim, jo īpaši attiecībā uz ieteikumiem par mehānismu, lai piekļūtu līdzekļiem, kā arī procedūru vienkāršošanu un pārredzamības palielināšanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu darbības atvieglošanu. Būtu jāveic ieguldījumi arī būtiskākajās jomās, piemēram, veselības aprūpē, enerģētikas un kodoldrošības nozarē, lai risinātu jaunās inovāciju un pētniecības problēmas.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir ietverti vairāki svarīgi Eiropas Savienības Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas aspekti. Tajā arī sniegti svarīgi novērojumi, piemēram, ka lielāko daļu Eiropas Savienības pētnieciskā darba vēl aizvien veic pētnieki un tehniskie speciālisti, galvenokārt gados jauni cilvēki, kuru darba attiecības ir nestabilas. Portugāles gadījums ir hrestomātisks.

Mēs uzskatām, ka ir jāatbalsta publiskā pētniecība un tās rezultāti ir jāpublicē vienkāršā veidā, bez birokrātijas, veicinot ražošanas un uzņēmējdarbības aktivitātes, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, kvalificētu darbavietu radīšanu, sociālo izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Ir jāveic ieguldījumi tik dažādās jomās kā cita starpā energoefektivitātē, jaunos enerģijas avotos, efektīvā resursu izmantošanā, pārstrādē un jaunos ražošanas procesos.

Mēs nevaram nepaust mūsu bažas par dažiem principiem, kuri nosaka arī Eiropas Pētniecības telpas darbību. Mēs uzskatām, ka tā būtu jābalsta uz sadarbību un abpusējiem ieguvumiem, pašlaik pastāvošo nevienlīdzību mazināšanu valstu pētniecības sistēmās, kā arī tādu tendenču apvēršanu, kas liecina par pētniecības un cilvēkresursu koncentrāciju attīstītākajās valstīs, kuras var apzīmēt kā tā dēvētos „izcilības centrus”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir izklāstīti vairāki svarīgi Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas vidusposma pārskata aspekti. Jo īpaši svarīga ir ziņojumā paustā interese nodrošināt, lai 40 % no pētniecībā iesaistītajiem būtu sievietes, jo šis rādītājs pašlaik nepārsniedz 25,5 %, kā arī atzīt, ka „Eiropa joprojām atpaliek no ASV un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm”. Ziņojumā arī „pausta nožēla, ka Eiropas Savienībā zinātniskais darbs joprojām tiek veikts nestabilos darba apstākļos”.

Turklāt mūs satrauc vairāki aspekti, tostarp principi, kas regulē Eiropas Pētniecības telpu, jo tai būtu jābūt vērstai uz sadarbību starp īstiem pētniecības un sadarbības tīkliem, apvēršot visas tendences, kas liecina par pētniecības un cilvēkresursu koncentrēšanos attīstītākās valstīs, un pašlaik pastāvošo nevienlīdzību mazināšanu valstu pētniecības sistēmās.

Inovāciju veikšanai mikrouzņēmumos, kā arī mazajos un vidējos uzņēmumos ir vajadzīgs atbalsts publiskajai pētniecībai, un tās rezultāti ir jāpublicē vienkāršā veidā, bez birokrātijas, kā attiecībā uz energoefektivitāti, jaunu energoresursu un jaunu ražošanas procesu piemērošanu, pārstrādi un labāku resursu izmantošanu vai darbavietu ar tiesībām radīšanu, tā nolūkā panākt sociālu attīstību gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan sociālajiem apstākļiem.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojumā ir izvērtēts, vai Eiropas Savienības Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstību pamatprogramma sniegs iespēju nostiprināt zināšanu, izglītības un pētniecības zelta trijstūri, kas Eiropai ir ļoti svarīgs. Cita starpā programmā ir pozitīvi novērtēts līdzdalības līmenis un projektu atlases teicamie rezultāti, bet nožēlu rada fakts, ka sekmju rādītājs programmā kopumā vēl joprojām ir salīdzinoši zems. Pareiza valsts līdzekļu pārvaldība šajā programmā ir svarīga, un es esmu pārliecināta, ka visām izmaiņām un virzienu maiņām ir jānotiek, ņemot vērā stabilitāti, vispārējo vienotību un tiesisko noteiktību, kas ir dalībnieku savstarpējās uzticēšanās pamatā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Šī ziņojuma svarīgākais punkts ir fakts, ka Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu savu vadošo vietu pētniecības, inovāciju un zinātnes nozarē. Ja mūsu rīcībā tagad nebūs pētniecības fonda, mēs nesasniegsim izcilību pētniecības jomā nākotnē. Labi pētniecības resursi ir vajadzīgi, lai radītu un veicinātu nodarbinātību Eiropas Savienībā un stimulētu Eiropas Savienības konkurētspēju, jo īpaši rūpniecības jomā nostiprinoties attīstības valstīm. Ir jāpilnveido sadarbība starp privāto un valsts sektoru un jāveicina aktīvāka MVU līdzdalība programmā. Šis pamudinājums ir jāsniedz augstāk stāvošām iestādēm. Tikšanās laikā 4. februārī Eiropas Savienības un dalībvalstu līderi apliecināja savas saistības attiecībā uz pamatiniciatīvas „Inovāciju Savienība” īstenošanu. Tomēr tagad ir jārīkojas, lai vārdus pārvērstu darbos. No ekonomiskā strupceļa, kurā mēs pašlaik atrodamies, mums palīdzēs izkļūt pētniecība un inovācijas.

  Brice Hortefeux (PPE), rakstiski. – (FR) Pētniecībai un attīstībai ir būtiska nozīme mūsu ekonomiku modernizēšanā un mūsu konkurētspējas nostiprināšanā. Septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma ar EUR 54 miljardu lielu budžetu laikam no 2007. līdz 2013. gadam ir pasaules lielākā pētniecības atbalsta programma.

Šī ziņojuma pieņemšana ar ievērojamu balsu vairākumu ir apliecinājums Parlamenta aktīvajai interesei par šīs programmas un nākamo programmu sekmēm. Vēl joprojām jāveic darbs, lai nodrošinātu valsts naudas pienācīgu pārvaldību un novērstu līdzekļu pārāk ekonomisku sadalījumu projektiem, kuri nav īpaši efektīvi vai neatbilst mūsu vajadzībām.

Eiropas pētniecības nākotne ietvers programmu īstenošanas vienkāršošanu, piekļuves atvieglošanu finansējumam, mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību un — svarīgākais — mūsu prioritāšu pielāgošanu sabiedrības lielajām problēmām (iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas utt.).

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir vadoša nozīme apjomīgu pētniecības programmu izstrādē un ka tā var nodrošināt faktisku pievienoto vērtību, nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Tāpēc es nolēmu pārliecinoši atbalstīt šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā pausts aicinājums izmantot Septīto pamatprogrammu, lai pēdējo programmas gadu laikā (no 2011. līdz 2013. gadam) rēķinātos ar dažādām ekonomikas krīzes radītajām sekām visās dalībvalstīs, ņemot vērā ievērojamās summas (EUR 28,8 miljardi trīs gadu laikā), kuras vēl ir jāsaplāno, mērķus, kuri sasniedzami stratēģijai „ES 2020” un sagatavošanās darbu Eiropas Pētniecības telpai un „Inovāciju Savienībai”. Tajā jo īpaši aicināts saskaņot Septītās pamatprogrammas mērķus ar Eiropas Savienības stratēģijām resursu efektivitātes, izejmateriālu un Digitālās programmas jomā. Atlikusī summa nebūtu jānovirza no pētniecības un tā nebūtu jāizmanto citām programmām un instrumentiem, kuri neietilpst pētniecības un inovāciju nozarē vai Septītās pamatprogrammas mērķos un darbības jomā. Ir jāuzlabo, jāveicina un jānodrošina Savienības pētniecībai un izstrādei paredzētais finansējums, sākot ar 2013. gadu ievērojami palielinot attiecīgos izdevumus. Šādam finansējuma palielinājumam, ideālā gadījumā budžetu divkāršojot, ar izcilības palīdzību ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme un konkurence. Šim finansējuma palielinājumam ir jānotiek, īstenojot pieeju, kas ir vairāk vērsta uz rezultātu un veiktspējas nodrošināšanu, un ievērojami vienkāršojot finansēšanas procedūras. Es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta turpmāka sadarbība ar dažādām Eiropas Savienības pētniecības, tehnoloģiju attīstības un jauninājumu programmām, un es uzskatu, ka no visu iesaistīto pušu viedokļa ir svarīgi, lai nākamā programma pēc tās pieņemšanas atbilstu iepriekšējai.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas strauji novecojošajai sabiedrībai ir vajadzīgi inovatīvi risinājumi dažādās jomās, kuri tai ļaus efektīvi darboties, neraugoties uz strādājošo skaita samazināšanos. Līdzīgas problēmas rada klimata pārmaiņas, neparedzēts izejmateriālu trūkums un bioloģiskie draudi, piemēram, nesenie notikumi saistībā ar E coli baktēriju dārzeņos. Veids, kā rast risinājumu šādām neparastām situācijām, ir ieguldījumu veikšana zinātnē un tehnoloģiju attīstībā. Lai gan mēs esam daudz apsprieduši šo jautājumu, Eiropā veiktie pasākumi diemžēl nav bijuši efektīvi, neraugoties uz draudiem mūsu kontinentam un ekonomikai. Mūsu ekonomika nav pašpietiekama, un to ietekmē arī Ķīnas, Indijas un Brazīlijas ekonomikas dominējošais stāvoklis, jo šo valstu ekonomika attīstās neparasti strauji. Finanšu atbalsts un likumdošanas procedūru vienkāršošana zinātnes attīstībai būtu jābūt Eiropas Savienības prioritātei. Stāvēt uz vietas nozīmē doties atpakaļ.

  Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu, jo uzskatu, ka tas patiesi atspoguļo gan jau sasniegto, gan pastāvošās problēmas. Eiropas Savienībai ir iespējams kļūt par pasaules līderi inovācijās un izgudrojumos. Tas dotu jaunu impulsu mūsu tautsaimniecības izaugsmei un iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Mums ir iespējas šo mērķi sasniegt, veicot virkni mājasdarbu, no kuriem vissvarīgākais ir birokrātisko šķēršļu samazināšana. Lai kļūtu par inovāciju citadeli, ir jāupurē birokrātija, kas neļauj finanšu līdzekļiem nokļūt pie pētniekiem un uzņēmējiem. Ar vecu un stīvu birokrātisko sistēmu, kas traucē attīstīties jauniem un dinamiskiem uzņēmumiem, Eiropas Savienība nesasniegs savu izvirzīto mērķi — 2020. gadā 3 % no IKP investēt pētniecībā un inovācijās. Eiropas Savienībai ir jāmainās līdzi laikam un jānomet birokrātijas važas. Un šādu pieeju jāsāk īstenot vispirms ar pētniecības programmu, kas ir finansējuma avots jauniem izgudrojumiem, jaunu ideju realizācijai un jaunām darbavietām.

  Paweł Robert Kowal (ECR), rakstiski. – (PL) Šī ziņojuma 27. pantā sniegtā informācija ir pretrunā patiesībai. Pārliecība, ka INDECT pastāvīgi novēro tīmekļa vietnes un atsevišķas datorsistēmas ir kļūdaina, un to apstiprina ētikas pārbaude, ko veica 2011. gada 15. martā Briselē, piedaloties speciālistiem no Austrijas, Francijas, Holandes, Vācijas un Apvienotās Karalistes. INDECT projekta ētikas pārbaude sniedza pozitīvu rezultātu, un saistībā ar projekta ētiskajiem aspektiem netika konstatēti nekādi pārkāpumi. Eiropas Komisija jau no projekta sākuma brīža ir pastāvīgi pārraudzījusi INDECT darbu. Komisija līdz šim nav konstatējusi nekādus pārkāpumus. Turklāt šis jautājums kopumā neattiecas uz ziņojumu, un attiecībā uz INDECT projektu ir sniegta īpaša atsauce, nepieminot citus līdzīgus projektus, kas saņem Eiropas Savienības finansējumu.

INDECT (vieda informācijas sistēma novērošanas, meklēšanas un noteikšanas atbalstam pilsētu drošībai pilsētvidē) projekta, ko īsteno AGH University of Science and Technology Krakovā, galvenais mērķis ir pētniecības attīstība par informācijas tehnoloģijām, kas palielina pilsētvides iedzīvotāju drošību. INDECT sistēma ir paredzēta, lai ar novērošanas palīdzību konstatētu draudus, jo īpaši saistībā ar pornogrāfiju, ieroču tirdzniecību, narkotiku un cilvēku iekšējo orgānu kontrabandu, un tā ir paredzēta arī datu un konfidencialitātes aizsardzībai.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma ir lielākais pētniecības atbalsta instruments pasaulē, un tā ir Eiropas Savienības pētniecības politikas svarīgākais instruments. Līdz šim īstenotie pasākumi nolūkā pilnveidot zināšanas visdažādākajās jomās apliecina aizvien akūtāku vajadzību virzīties uz jauninājumu izplatīšanu un to īstenošanu mūsu ikdienas dzīvē. Tieši šī instrumenta tiešā ietekme uz ikdienas dzīvi bija iemesls, kāpēc es atbalstīju Audy kunga ziņojumu, cerot, ka turpmākā inovāciju politika vislielākajā mērā izmantots visas pētniecības un izstrādes vērtības ķēdi. Septītā pētniecības pamatprogramma, kas galvenokārt ir orientēta uz pētniecības un tehnoloģiju attīstību, pašlaik ir vienīgais instruments to mērķu sasniegšanai, kas ir paredzēti „Inovāciju Savienības” iniciatīvā, un Eiropas pārtapšanas uz zināšanām balstītā sabiedrībā paātrināšanai. Inovāciju nākotnes pārdomāšana ietver darbavietu radīšanu, efektīvi izmantojot pētniecības kapitālu un pārveidojot to praksēs, kas ir piemērojamas ikdienas dzīvei, kā arī cilvēkresursu iespēju attīstību — visi šie faktori būtu jāiekļauj nākamajā pamatprogrammā.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Katru gadu kopš 2007. gada Eiropas Savienība ir iztērējusi vairāk nekā EUR 6 miljardus, finansējot pētniecību un attīstību šajā kontinentā. Nākamajās desmitgadēs Eiropas Savienībai tas būs ievērojams izaicinājums. Eiropas Savienība atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm, un to ļoti ātri panāk jaunās tirgus ekonomikas valstis, tāpēc tai bez kavēšanās ir jāatjauno inovācijas kā tās sociālā modeļa centrs. Audy kunga ziņojumā ir izdarīti secinājumi no pētniecības pamatprogrammas pirmās daļas. Lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, tajā ir ierosināts, ka pārējā programmas daļa ir jāvērš uz tādu Eiropas Savienības problēmu risināšanu, kas Septītās pamatprogrammas sadaļā „Sadarbība” minētajās nozarēs ir visakūtākās: veselība, pārtika un biotehnoloģijas, informācijas un sakaru tehnoloģijas, nanozinātnes un nanotehnoloģijas, enerģētika, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns un biogāzes izmantošana, vide, ilgtspējīgs transports, sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes, kosmoss un drošība. Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo tajā ne tikai ir sniegts situācijas novērtējums, bet noteikti arī vērienīgi mērķi Eiropas Savienībai, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju gaidām.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Septītā pamatprogramma ir iespēja Eiropas Savienībai pētniecības politiku padarīt atbilstošu saviem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Šī pētniecības programma, kurai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam piešķirts aptuveni EUR 54 miljardu liels budžets, gadu gaitā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē un ir galvenais Eiropas Savienības pētniecības politikas līdzeklis. Ir noteikti četri galvenie mērķi, un tie atbilst četrām īpašām programmām, ar kurām jāstrukturē Eiropas pētniecības pūliņi: programma „Sadarbība”, programma „Idejas”, programma „Cilvēki” un programma „Iespējas”. Mērķis ir ļaut ES radīt risinājumus lielām sabiedrības problēmām, kas ir saistītas ar dalībvalstu kopumu un kuras tās nevar atrisināt atsevišķi (demogrāfiskā novecošanās un veselība, enerģijas, ūdens un pārtikas apgāde, ilgtspējīga attīstība, cīņa pret klimata pārmaiņām utt.), kā arī pilnveidot zināšanas, kas ļauj mūsu uzņēmumiem labāk izstrādāt jauninājumus un uzlabot savu konkurētspēju.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Gadu gaitā Septītā pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogramma ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē un ir galvenais Eiropas Savienības pētniecības politikas līdzeklis. Pēc tā dēvētās Lisabonas stratēģijas neveiksmes, kuras mērķis bija panākt, lai laikā līdz 2010. gadam Eiropas Savienības ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, mēs nolēmām noskaidrot, vai Septītās pētniecības pamatprogramma sniedz iespēju nostiprināt zelta trīsstūri, ko veido zināšanas, izglītība un pētniecība. Mēs uzskatām, ka Septītā pētniecības pamatprogramma ir iespēja Eiropas Savienībai pētniecības politiku padarīt atbilstošu saviem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu (EPT). Turklāt pētniecības un attīstības politika ir jāveido dažādām teritorijām, un Eiropas Savienībai ir jāpieņem vērienīgs Eiropas pētniecības plāns par aizsardzības tehnoloģijām, lai uzlabotu aizsardzības nozares industriālo un tehnoloģisko bāzi, uzlabojot publisko militāro izdevumu efektivitāti. Visbeidzot, mēs piekrītam Budžeta komitejai, ka visu pamatprogrammu izstrāde un īstenošana ir jāpamato uz vienkāršības, stabilitātes, tiesiskās noteiktības, saskanības, izcilības un uzticības principiem, nostiprinot arī saiknes starp Eiropas pētniecības un rūpniecības institūcijām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma ir Eiropas Komisijas lielākais finanšu instruments pētniecības pasākumu atbalstam un veicināšanai. Tās budžets laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 50 miljardi. Šajā ziņojumā ir norādīti virzieni, kas īstenojami saistībā ar šo pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu: tā ir jāsaista ar stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī ar iniciatīvu „Inovāciju Savienība”, un tās galvenajiem mērķiem būtu jābūt klimata pārmaiņu, enerģētikas politikas, konkurētspējas un demogrāfiskās novecošanās jomām. Ja mēs īstenosim tajā noteiktos mērķus, mēs noteikti nonāksim jaunā ekonomikas izaugsmes ciklā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienības Septītās pamatprogrammas mērķis ir izveidot vienotu Eiropas zināšanu telpu, kas pamatojas uz iepriekšējo programmu ietvaros gūtajiem panākumiem, un veikt turpmāku izpēti, lai nostiprinātu Eiropas attīstības sociāli ekonomiskos faktorus. Zinātniskā pētniecība ir viena no Eiropas ekonomikas attīstības stratēģijas bāzēm, nodrošinot kompetenci, sociālās jomas attīstību un vides aizsardzību. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Septītā pamatprogramma neattiecas tikai uz pētniecību kopumā, bet arī uz konkrētu pētniecības jomu, kura pēc Fukušimas katastrofas mums būtu jāuzskata par īpaši svarīgu. Tas ir jautājums par finansējumu no Euratom programmas. Kāda jēga no ražošanas reaktoriem, ja tie sagrūst zem ūdens masām un zemestrīces gadījumā? Kāda ir jēga no visproduktīvākajām atomelektrostacijām, ja pietiek ar nelielu kļūdu, lai ne tikai tuvākā apkārtne, bet plašas teritorijas nebūtu apdzīvojamas gadu desmitiem ilgi? Ir svarīgi, lai mēs vairāk pievērstos kodoldrošībai un turpinātu izstrādāt alternatīvas. Tagad, kad drīzumā Euratom pētniecības programma tiks pagarināta uz laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam, Fukušima būtu jāizmanto kā iespēja pārdomāt šo jautājumu. Mums ir vairāk jāpievēršas aizsardzībai pret radiāciju un galīgajai uzglabāšanai. Tas ir dzīvības un nāves jautājums, lai mēs nepieturētos pie tām pašām prioritātēm, citiem vārdiem, kodolenerģijas aizvien plašāku izmantojumu, bet mums drīzāk ir jāpievēršas drošības aspektiem. Tas, protams, neietekmē spēkā esošo pētniecības programmu. Es to ņēmu vērā balsojot.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kopš es strādāju Parlamentā, es vairākkārt esmu iestājies par kodoldrošību Eiropas Savienībā. Šādu riskantu enerģijas ražošanas metodi ar visiem tās bīstamajiem blakusproduktiem un smagajām sekām gan attiecībā uz cilvēkiem, gan dabu kodoldegvielas izkušanas gadījumā nedrīkst nostādīt pievilcīgākā gaismā, izmantojot klimata aizsardzības ieganstu. Tomēr ziņojumā arī aicināts nodrošināt stingrākus noteikumus attiecībā uz Eiropas Savienības INDECT programmu. Tajā ir norādīts, ka Eiropas Savienības Komisijai būtu nekavējoties jāpublicē visi projekta dokumenti un jānosaka skaidras un stingras pilnvaras attiecībā uz INDECT pētniecības mērķi, piemērošanu un gala saņēmējiem. Tie ir pirmie panākumi, kuros vismaz pamatlīmenī ir nopietni ņemtas vērā Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesības. Izvērtējot jautājumus, es atturējos no dalības balsojumā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Audy kunga ziņojumu, jo Septītā pamatprogramma ir uzmanīgi jāpārskata, lai ar tās palīdzību tiktu īstenoti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi un lai tā tiktu saskaņota ar šiem mērķiem. Termiņa vidusposma pārskata negatīvie rezultāti nozīmē, ka mums ir jālabo programmas prioritātes. Tāpēc es piekrītu galveno mērķu pārdefinēšanai un uzsveru vajadzību pēc efektīvākas pētniecības politikas, kas samazina birokrātijas radīto nastu un nodrošina lielāku mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību, kā arī inovācijas un fondu apvienošanu. Veicot šīs pārmaiņas, mēs ceram, ka Septītās pamatprogrammas otrā posma projekti būs sekmīgi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu pamatojas uz premisu par saskaņas rašanu starp zinātni un iedzīvotājiem. Lisabonas stratēģijā Eiropas Savienībai bija noteikts vērienīgs mērķis, proti, laikā līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Šajā stratēģijā bija atzīta pētniecības būtiskā nozīme. Vairāku iemeslu dēļ šī vēlme netika īstenota. Desmitgade no 2000. līdz 2010. gadam, kura noslēdzās ar ārkārtīgi smagu ekonomikas krīzi, tiks izvērtēta nākotnē. Tagad ir svarīgi — un šajā ziņā es atbalstu referenta mērķi — veikt īstenotā darba analīzi un reorganizēt turpmāko darbu. Septītā pamatprogramma ir vēl viena iespēja Eiropas Savienībai pētniecības politiku padarīt atbilstošu saviem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, tostarp nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Septītā pamatprogramma ir viena no lielākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē, un tā ir Eiropas Savienības pētniecības politikas svarīgākais rīks. Konkrētas spēkā esošās programmas, piemēram, programma „Sadarbība”, programma „Idejas’, programma „Cilvēki” un programma „Iespējas” var un tām vajadzētu nodrošināt zināšanu attīstības iespēju, lai ļautu mūsu uzņēmumiem īstenot vairāk jauninājumu un uzlabot to konkurētspēju.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Septītā pamatprogramma ir jāpārskata, lai to vairāk saskaņotu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Ja mēs vēlamies, lai Eiropas pētniecības politika būtu konkurētspējīgāka un atbilstīga Eiropas Savienības ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, Septītā pamatprogramma ir jāpielāgo četriem galvenajiem mērķiem, proti, pētniecības pamatprogrammu vienkāršošanai un administratīvo procedūru radītās nastas samazināšanai, mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalības uzlabošanai, inovāciju dimensijas nostiprināšanai un riska dalīšanas finanšu mehānisma pastiprināšanai.

Turklāt mums ir jāpievērš uzmanība akadēmisko aprindu, publisko pētniecības institūtu un rūpniecības nozares sadarbības nozīmei. Mums ir vairāk jāuzsver priekšlikumi uz sadarbību balstītiem valsts un rūpniecības nozaru pētījumiem, jāatvieglo sadarbība starp MVU tīkliem, universitātēm un publiskajiem pētniecības institūtiem, kā arī galvenajiem Septītās pamatprogrammas projektu atlases kritērijiem tagad ir jāietver iespējamās ietekmes uz tirgu novērtējums, tehnoloģiju nodošana, kā arī pētījuma rezultātu komerciāla izmantošana. Šo iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, lai Eiropas Savienība varētu būt konkurētspējīgāka pētniecības jomā bez vajadzības gaidīt Astoto pamatprogrammu, es atbalstīju Septītās pamatprogrammas pārskatīšanu.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Audy kunga ziņojumu par Septītās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu. Ar šo tekstu Eiropas Parlaments apstiprina savu atbalstu šai programmai, kura ir ļoti svarīga Eiropas pētniecības attīstībai un mūsu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. Tajā ir atbalstīta pastāvīga budžeta izveide, kas ir svarīgs, lai būtu iespējams izpildīt tā mērķus. Šajā ziņojumā ir izklāstīti konkrēti priekšlikumi, lai novērstu programmas trūkumus. Tajā ir pamatoti uzsvērta vajadzība vienkāršot finansēšanas procedūras un optimizēt spēkā esošos instrumentus, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi. Visbeidzot, šajā ziņojumā mums ir atgādināts, ka inovāciju atbalsts neapdraud fundamentālajos pētījumos gūtos panākumus.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir aplūkots jautājums, vai Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma var sniegt iespēju nostiprināt zelta trīsstūri, ko veido zināšanas, izglītība un pētniecība, kas ir eiropiešu likteņa atslēga. Es atzinīgi vērtēju piedalīšanās un izcilības līmeni projektu atlasē, tomēr man ir žēl, ka šīs programmas sekmīgo programmu īpatsvars kopumā joprojām ir diezgan neliels un nestimulē vēlmi iesniegt pieteikumus, īpaši MVU gadījumā. Es atbalstu Marijas Kirī pasākumu kopumu, ko īsteno saistībā ar sadaļu „Cilvēki” un kas ir ļoti nozīmīgs, lai veicinātu zinātnieku karjeras, un atzīstu, ka ar kopīgo tehnoloģiju ierosmju palīdzību tiek veicināta Eiropas rūpniecības konkurētspēja.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā ekonomikas krīzes, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, ir svarīgi, lai mēs noteiktu, kuras mūsu darbības jomas pielāgojas, lai sniegtu mums atbalstu grūtību pārvarēšanā. Pētniecība un inovācijas ir svarīgas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, tādējādi ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir labākais iespējamais risinājums. Ņemot vērā daudzās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas ir notikušas kopš Septītās pamatprogrammas pieņemšanas, ir svarīgi tajā veikt grozījumus, lai atspoguļotu jauno situāciju. Ņemot vērā uz zināšanām balstītu nozaru nozīmi Eiropai un mūsu plaukstošo pētniecības un izstrādes nozari, mēs nevaram atļauties gaidīt, līdz spēkā stāsies Astotā pamatprogramma. Lisabonas stratēģija ar mērķi līdz 2010. gadam panākt, lai Eiropa kļūtu par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, iespējams, ir piedzīvojusi neveiksmi, bet tas nenozīmē, ka mums tā būtu jāatmet pavisam. Mums ir jāturpina strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, veicot grozījumus Septītajā pamatprogrammā. To darot, mums ir jāpievērš uzmanība nopietnajam Septītās pamatprogrammas trūkumam nodrošināt līdzekļus pētniecībai par mātes un bērna veselību. Katru gadu gandrīz 400 000 mazuļu piedzimst pāragri, tomēr šajā jomā nav pētniecībai pieejamu līdzekļu. Pāragras dzemdības ir visbiežāk sastopamais zīdaiņu nāves cēlonis, un pāragri piedzimušiem bērniem ir vislielākais risks saslimt ar neārstējamām hroniskām slimībām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma būtu jāizvērtē, ņemot vērā pašreizējo Eiropas Savienības stāvokli, bet raugoties nākotnē. Referents pamatoti norāda Eiropadomes 2000. gadā noteiktā mērķa neveiksmi, paredzot laikā līdz 2010. gadam kļūt par dominējošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Lai gan šo mērķi nesasniedza noteiktajā termiņā, tas vēl joprojām ir kopējās rīcības patiesais mērķis. Tāpēc pamatprogrammas novērtēšanai šajā ziņā var būt svarīga nozīme — citiem vārdiem runājot, cenšoties mazināt šķēršļus, kas ir radušies Eiropas ekonomikas izaugsmei, jo īpaši, samazinot birokrātiju procedūrās attiecībā uz piekļuvi pētniecības atbalsta programmām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Ziņojumu vienbalsīgi jau bija pieņēmusi ITRE komiteja, tajā ir ņemti vērā ekspertu grupas ieteikumi un noteiktas dažādu Eiropas Savienības pētniecības instrumentu uzlabošanas papildu iespējas. Piemēram, atvērtāka pieeja un pētniecības rezultātu izplatīšana, plašāki uzaicinājumi sociālekonomisko zinātņu jomā, pētniecība, kas balstīta uz lielāku sadarbību, centieni uzlabot pētnieku mobilitāti, vairāk pasākumu novatoriskiem MVU, labāka koordinēšana ar dalībvalstīm. Ziņojumā neietilpst jautājums par ITER vai Galileo ieguldījumiem. Runājot par negatīviem aspektiem, teksts brīžiem ir pārāk vērsts uz pētniecības un inovāciju ekonomisko nozīmi un konkurētspēju, nevis uz ieguvumiem, ko pētniecība un inovācijas var sniegt sabiedrībai kopumā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pētniecība ir svarīgs zināšanu jomas elements, un nav šaubu, ka globalizētas ekonomikas kontekstā tā nostiprina Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības līmeni. Septītā pamatprogramma Eiropas Savienībai ir laba iespēja attīstīt tās pētniecības politiku, tajā pašā laikā nostiprinot arī Eiropas pētniecības telpu. Ar šīs programmas palīdzību Eiropas mērķis ir nodrošināt atbilstību rūpniecības — un, raugoties plašāk, Eiropas politikas — vajadzībām attiecībā uz pētniecību un zināšanām.

Pieņemot šodienas ziņojumu, Parlaments parāda rezultātus, kas sasniegti, īstenojot pētniecības programmu šo pirmo četru gadu laikā. Tomēr, lai sasniegtu plašākus un labākus rezultātus nākotnē, mums ir jāvienkāršo administratīvais process, jāuzlabo mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība, jāatbalsta inovācijas un jāpieņem riska dalīšanas finanšu mehānisms. Ziņojumā Eiropas Savienība un dalībvalstis arī mudinātas pieņemt vērienīgu pētniecības plānu, lai nostiprinātu Eiropas aizsardzības nozari.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Audy kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ieguldījumi pētniecības un inovāciju nozarē ir ļoti svarīgi konkurētspējai, izaugsmei un darbavietu radīšanai Eiropas Savienībā. Septītās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam termiņa vidusposma pārskatu es uzskatu par īpaši noderīgu, lai gūtu lietderīgus secinājumus, balstoties uz pašreizējās situācijas novērtējumu. Es atbalstu referenta ierosinājumu vienkāršot finansēšanas procedūras un piemērot pieeju, kas ir vairāk vērsta uz rezultātu un „izcilības” un „Eiropas pievienotās vērtības” kritērijiem Eiropas Savienības izdevumu jomā. Pētniecības nozare Eiropas Savienībai var sniegt vislielāko pievienoto vērtību. Valstu budžeti ir samazināti, un šādā situācijā ir jāmobilizē privātie līdzekļi, lai finansētu gaidāmo astoto pamatprogrammu. Tāpēc es atbalstu referenta priekšlikumu palielināt rūpniecības grupu un mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Kopš Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas stāšanās spēkā ir pagājuši četri gadi. Mainīgās pasaules ekonomiskās situācijas kontekstā un laikā, kad Eiropa lēnām cenšas izkļūt no ekonomikas krīzes, kļūst skaidrs, ka programma tika izstrādāta, lai atrisinātu pamatotas un svarīgas problēmas. Tādu ekonomikas lielvaru kā Ķīna, Indija un Brazīlija globāla mēroga konkurence mūs piespiež veikt īpašus pasākumus, kuru mērķis ir tehnoloģisku priekšrocību iegūšana, kas mums ļautu efektīvi īstenot Eiropas Savienības plānoto stratēģiju. Pareizi veikti ieguldījumi pētniecībā un zinātnes attīstībā pārtaps par uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtermiņa attīstības procesu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās varas elementiem. Ziņojumā ir aplūkots svarīgais jautājums saistībā ar nepietiekamu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā rezultātā notiek atsevišķu projektu dublēšanās. Vēl viena satraucoša problēma ir nevienlīdzīga dalībvalstu līdzdalība, kā rezultāta tik svarīgā jomā kā pētniecība un tehnoloģiju attīstība rodas lielāka nelīdzsvarotība. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem.

Ekonomikas krīzes rezultātā dažām dalībvalstīm vairs nav tik daudz iespēju sniegt atbalstu programmai, un Eiropas Savienībai ir izaicinājums precīzi noteikt tos, kuriem ir vajadzīgs atbalsts, un to šiem saņēmējiem piešķirt. Programmas īstenošana turpināsies vēl divus gadus, un budžeta ieguldījuma līmenis nav pārsniedzis 50 % (no EUR 54 miljardiem laikam no 2007. līdz 2013. gadam), un tam būtu jāatvieglo kompetento iestāžu iesaistīšana un jāsniedz iespēja izmantot pieejamos līdzekļus pēc iespējas atbilstīgāk.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu darbu, ko šī ziņojuma ietvaros ir paveicis referents. Es piekrītu viņa satraukumam par to, ka Komisijas paziņojums tika iesniegts daudz vēlāk nekā apsolīts. Septītās pamatprogrammas ietvaros ir gūti vairāki teicami rezultāti, un referenta paveiktais darbs, lai noslēgtu zelta trīsstūri, man sniedz cerību.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma ir Eiropas Komisijas lielākais finanšu instruments pētniecības pasākumu atbalstam un veicināšanai, un tās budžeta apjoms laikam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 50 miljardi. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma būtu jāsaista ar stratēģiju „Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu „Inovāciju Savienība”, un ka tā līdz darbības beigām būtu jāvērš uz klimata pārmaiņu, enerģētikas politikas, konkurētspējas un sabiedrības novecošanās jomām.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo es saprotu, ka, tikai nostiprinot Eiropas pētniecības, izstrādes un inovāciju politiku, tai būs iespējams palielināt savu konkurētspēju un aizvien vairāk nostiprināt savu vadošo nozīmi pasaules līmenī. Manuprāt, ir svarīgi arī tas, ka Septītā pamatprogramma sniedz ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas izveidē atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību XIX nodaļas 179. panta 1. punktam.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Pētniecība un inovācijas ir svarīgas, lai Lietuvā nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Saskaņā ar Pasaules Bankas informāciju Lietuvai ir lielas iespējas kļūt par dinamisku, uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tomēr pētījumā arī norādīts, ka pētniecības un izstrādes nozarē valsts, kuru es pārstāvu, saskaras ar vadības, strukturālām un reglamentācijas problēmām. Mums ir jāpārvar šie šķēršļi, ja mēs vēlamies gūt īstus panākumus. Tas arī rada problēmas Eiropai. Eiropā salīdzinājumā ar citām pasaules lielvarām izdevumi pētniecības un izstrādes jomā ir nelieli nepietiekamu privātu ieguldījumu un inovācijām labvēlīgu apstākļu trūkuma dēļ. Es piekrītu referentam, ka mums Eiropas Savienībā tiešām ir vajadzīga labāka pētniecības projektu koordinēšana un līdzfinansēšana. Turklāt pētniecības iestādes un infrastruktūra Centrāleiropā un Austrumeiropā ir jāpaplašina.

Tas veicinās Eiropas konkurētspēju un palīdzēs pārvarēt atšķirības infrastruktūras jomā starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Es arī uzskatu, ka pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir jākļūst pieejamākai vienkāršajiem eiropiešiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pārskata datiem tikai 10 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņi ir labi informēti par zinātni, savukārt 65 % uzskata, ka valdībām būtu vairāk jācenšas ieinteresēt jauniešus ar zinātni saistītos jautājumos. Mums būtu jādara tas pats.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0344/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir vajadzīga visaptveroša ekonomiskā vienošanās, ar kuras palīdzību iespējams nostiprināt jau pastāvošās spēcīgās divpusējās saites attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem. Tomēr es uzskatu, ka nolīgumam būtu jābūt līdzsvarotam un jāveicina brīvā tirdzniecība. Neraugoties uz stingru vienprātību par vērienīgu nolīgumu, es uzskatu, ka tam nebūtu jāietekmē sabiedriskie pakalpojumi vai Eiropas Savienības tiesības pieņemt jaunas tiesību normas Degvielas kvalitātes direktīvā. Nolīgumā būtu jāiekļauj arī mērķtiecīgi ilgtspējīgas attīstības mērķi ar juridiski saistošiem sociālajiem un vides parametriem.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām. Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajām un ciešākajām partnervalstīm, jo tā bija pirmā rūpnieciski attīstītā valsts, ar kuru Eiropas Savienība 1976. gadā noslēdza Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Tomēr Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskajām attiecībām vēl ir izaugsmes iespējas, un es uzskatu, ka Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums var būtiski sekmēt šā potenciāla īstenošanu, uzlabojot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas un vienlaikus atceļot tarifus un nepamatotus beztarifu šķēršļus, kā arī atbalstot ciešāku sadarbību, jo īpaši normatīvās noteikumu izstrādes, darbaspēka mobilitātes un kvalifikāciju atzīšanas jomās. Es atbalstu, ka nolīgumā ar Kanādu ir paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības, tādējādi papildinot daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunās tiks panākta vienošanās par vērienīgu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu, kura noteikumi ir daudz plašāki nekā vienīgi tarifu samazinājumi un sāk piemērot citus instrumentus. Piemēram, būtu jāpiemēro savstarpīguma princips saistībā ar pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tirdzniecības strīdu gadījumā, un ir jāaizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot preču zīmes, patentus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojot par šo rezolūciju par pašreizējām Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības sarunām, es vēlos atkārtoti uzsvērt starptautiskās tirdzniecības nozīmi (tostarp ar Kanādu) mūsu ekonomikas attīstībai. Kā norādīts rezolūcijā, lai gan Eiropai arī turpmāk par prioritāti ir jāuzskata starptautiskā tirdzniecības sistēma, tas ir, Dohas attīstības sarunas, pašreizējās sarunas ar Kanādu var lietderīgi papildināt šo starptautisko pieeju ar divpusēju pieeju, kas ir vienlīdz vajadzīga. Tādējādi, apspriežoties un piedaloties sarunās, mēs spējam rast risinājumus jautājumos, kas ir saistīti ar tirdzniecību un konkrētu principu ievērošanu, piemēram, attiecībā uz vidi. Tomēr es kā darba grupas sabiedrisko pakalpojumu jomā priekšsēdētāja vietniece esmu nobažījusies par šai nozarei izvēlēto pieeju. Pieņemot „negatīvā saraksta pieeju” (saraksts, ar kura palīdzību no liberalizēšanas procesa tiek izslēgti zināmi sabiedriskie pakalpojumi) nevis pretējo, proti, „pozitīvā saraksta pieeju” (ar ko no liberalizēšanas izslēdz tos sabiedriskos pakalpojumos, kuri nav iekļauti sarakstā), mēs varam vājināt sabiedriskos pakalpojumus. Tāpēc šajā rezolūcijā Eiropas Komisija ir mudināta atteikties no šīs pieejas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajām un ciešākajām partnervalstīm, jo tā bija pirmā rūpnieciski attīstītā valsts, ar kuru Eiropas Savienība 1976. gadā noslēdza Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Gadu gaitā ir parakstīti vairāki divpusēji nolīgumi, kuru mērķis ir sekmēt ciešāku tirdzniecību, un pašlaik Eiropas Savienība ir Kanādas otrais svarīgākais tirdzniecības partneris un tās otrais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu Kanādā avots. Es piekrītu, ka Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskajām attiecībām vēl ir izaugsmes iespējas. Plānotais brīvās tirdzniecības nolīgums var būtiski sekmēt Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskās partnerības attīstību, un tas būtu nozīmīgs izaugsmes veicināšanas faktors ieguldītājiem un uzņēmējiem Eiropas Savienībā un Kanādā.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan Eiropas Savienība un Kanāda pašlaik apspriež tirdzniecības nolīgumu, Eiropas Parlaments ar šīs rezolūcijas, kuru mēs tikko pieņēmām, starpniecību pauž bažas par Eiropas Komisijas pieeju attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šķiet, ka Eiropas Komisija, kura ir atbildīga par pārrunu veikšanu saistībā ar šo nolīgumu, principā vēlas iekļaut visus pakalpojumus. Apspriežot „negatīvo” sarakstu ar tiem pakalpojumiem, kuri netiktu iekļauti brīvās tirdzniecības nolīgumos, un, ja mēs to turpinātu, Komisija apvērstu argumentāciju, kas ir dominējusi līdz šim. Tomēr sabiedriskie pakalpojumi atšķiras no pārējiem pakalpojumiem, jo tie nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī svarīgu neaizsargāto iedzīvotāju grupu atbalstu, un šiem pakalpojumiem ir iezīmes, kas raksturo vispārējās intereses, kas ir to mērķis. Attiecīgi ir ļoti svarīgi turpināt īstenot pieeju, kas aizsargā šos pakalpojumus, jo īpaši pasargājot tos no starptautiskās konkurences.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Attiecības ar Kanādu jau sen sniedz labumu abām pusēm, un tirdzniecības ziņā tās ir abpusēji interesantas un ietver labu sadarbību. Lai gan Kanāda ir attīstīta valsts un saistībā ar to var rasties ļoti maz jautājumu par sociālo tiesību un augstāko vides standartu ievērošanas līmeni, Komisija (pat pirms Parlamenta) ir izstrādājusi pamatu sarunām ar līdzvērtīgām Kanādas iestādēm, kurā sīki aplūkoti daudzi jautājumi, kuros ir jāveic labojumi, lai mēs būtu apmierināti.

Es balsoju par šo rezolūciju, kas ir saistīta ar tādu Eiropas tirdzniecības politikas jomu, kas būtu jāuzskata par piemēru sarunām ar citām valstīm, tostarp Indiju, Ķīnu un Pakistānu, kuras noteikti nenodrošina taisnīgu konkurenci, nerunājot par sociālo tiesību un vides standartu ievērošanu, kā to dara Kanāda. Kad mēs ar šīm valstīm sākam sarunas, mums ir jāatceras, cik stingri un prasīgi mēs esam izturējušies pret tik attīstītu valsti kā Kanāda, un mums ir jāīsteno tikpat tieša un atklāta izturēšanās, aizsargājot mūsu intereses.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret tirdzniecības attiecībām starp Eiropas Savienību un Kanādu, jo es uzskatu, ka visi divpusēju ieguldījumu nolīgumi varētu negatīvi ietekmēt Sadraudzības sarunas starp Apvienoto Karalisti un Kanādu. Lai gan man nav zināms iemesls, kāpēc Eiropas Savienība un Kanāda nevar īstenot brīvu tirdzniecību, agrāk pieņemti tiesību akti ir apliecinājuši, ka Eiropas Savienības mērķi sliecas uz uzurpēšanu, nevis paralēli pastāvošām Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām, kuras mērķis ir visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana. Kanāda ir cieša Eiropas Savienības tirdzniecības partnere ilgāk nekā 10 gadus, Kanādas ieguldījumi Eiropā ir gandrīz divkāršojušies, 2009. gadā sasniedzot EUR 119,5 miljonus. Tāpēc ir jāizstrādā progresīvs tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz izaugsmi. Es vēlētos uzsvērt jautājumu par piekļuvi tirgum saistībā ar lauksaimniecības produktiem. Kanādā un Eiropas Savienībā ir spēkā atšķirīgi izcelsmes noteikumi, un Komisijai ir jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā Eiropas lauksaimniecības intereses un prioritātes. Jo īpaši jācenšas rast apmierinošs risinājums izcelsmes noteikumu problēmai, lai preces no citām Ziemeļamerikas brīvā tirdzniecības nolīguma valstīm neseko Kanādas precēm.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas pamatojas uz noteikumiem un kas ir izveidota ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību, vēl joprojām ir vispiemērotākais atklātas un godīgas tirdzniecības sistēmas regulēšanas un atbalsta instruments. Tomēr, ņemot vērā vēsturiskās un ļoti sekmīgās Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskās attiecības, es atbalstu nolīgumu, kurā paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO noteiktās saistības, tādējādi papildinot daudzpusējos noteikumus, lai maksimāli izmantotu šo divu ekonomisko varu sadarbības iespējas.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām, jo tajā ir uzsvērta vajadzība nākamajā Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības un ekonomisko attiecību nolīgumā iekļaut sociālos un vides jautājumus. Attiecībā uz vides aizsardzību, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība atteiktos ievest naftu, kas ir iegūta no naftas smiltīm.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pašreizējo sarunu ietvaros starp Eiropas Savienību un Kanādu Komisijai ir jāapņemas nodrošināt atbilstība Eiropas Parlamenta prasībām. Brīvās tirdzniecības nolīgumā ir ļoti svarīgi divi aspekti: pirmkārt, savstarpīguma nodrošināšana sociālo un vides tiesību aktu ievērošanā un, otrkārt, konsekventa un aizsargājoša pieeja vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Eiropas vides un veselības standarti nav jāpazemina, lai tikai apmierinātu mūsu partneri. Eiropas Komisijai ir jāpārdomā tās lēmuma sekas attiecībā uz visu pakalpojumu automātisku iekļaušanu pēc noklusējuma. Lai gan šī metode ļauj izslēgt zināmus sabiedriskos pakalpojumus, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, un pēc katras dalībvalsts pieprasījuma, izveidojot „negatīvo” sarakstu, tā tomēr rada risku pieļaut iespējamus izlaidumus. Parlaments nevēlas, lai šis jaunais sarunu modelis radītu juridisku precedentu. Līdz šim Komisija ir apspriedusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, nodrošinot „pozitīvu” sarakstu, atsevišķi uzskaitot līgumā ietvertos pakalpojumus. Šī metode, ko plaši izmanto starptautiskajā tirdzniecībā, Eiropas Savienībai sniedz labāku aizsardzību attiecībā uz zināmām jutīgām nozarēm, tāpēc Komisijai būtu jāizmanto tikai šī metode.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kanādai un Eiropas Savienībai ir kopīgu vērtību kopa, tādējādi mēs neesam tikai tirdzniecības partneri, bet arī dabiski sabiedrotie globālajā ģeostratēģiskajā situācijā. Ir fakts, ka abus Atlantijas okeāna krastus apdzīvo viena civilizācija, kura gūtu vēl lielāku labumu, vairāk nostiprinot attiecības starp tās tautām. Gari izklāstīt vēsturiskās Kanādas un Eiropas saites, kā arī tās iedzīvotāju ieguldījumu Eiropas kontinenta atbrīvošanā divu postošu pasaules karu laikā nebūtu produktīvi.

Neraugoties uz vēl joprojām pastāvošajiem tirdzniecības liberalizācijas šķēršļiem un Eiropas Savienības iebildumiem pret Kanādas pašlaik īstenoto politiku, es ceru, ka pēc iespējas drīzāk būs iespējams izveidot vajadzīgo pamatu abpusēji izdevīgai tirdzniecības partnerībai. Visaptverošs ekonomisks un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību varētu izrādīties visvērienīgākais un plašākā mēroga nolīgums, ko mēs esam noslēguši. Es ceru, ka tā tas arī būs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums attiecas uz Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām, un prognozējams, ka sarunas par šo jautājumu tiks pabeigtas līdz 2011. gada beigām. Eiropas Savienības tirdzniecības un ieguldījumu politikas mērķis ir tāda ekonomikas izaugsme, kas ir ilgtspējīga, rada pārticību un darbavietas. Atcerēsimies, ka tirdzniecības attiecību izveidošana ar mūsu stratēģiskajiem partneriem ļaus Eiropas Savienībai līdz 2020. gadam panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu 1 % apjomā, kas 2010. gadā bija EUR 120 miljardi, sniedzot vienādu ieguvumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Šajā nolūkā un neapšaubot PTO nozīmi ir svarīgi liberalizēt tirdzniecību, noslēdzot pašlaik notiekošās sarunas Dohas attīstības programmas (DDA) ietvaros, kurās ietilpst arī Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecības. Lai gan daži jautājumi, piemēram, naftas smilšu ieguves un dažu roņu izcelsmes produktu negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, paliek neatrisināti, es balsoju par šī dokumenta pieņemšanu, jo jautājums par publiskajiem iepirkumiem ir gandrīz atrisināts, kā arī dalībvalstu ieguvumu dēļ un tāpēc, lai novērstu sarunu aizkavēšanos.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pirmais punkts preambulā ilustrē ieceri, kas ir šī ziņojuma motīvs: tajā ir norādīts, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar PTO starpniecību, joprojām ir visefektīvākā sistēma atklātas un taisnīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai. Turpmākajā preambulas tekstā ir pausts atbalsts Dohas kārtas veiksmīgai noslēgšanai.

Šāds redzējums ir izstrādāts rezolūcijas turpmākajos punktos, un mēs tam, protams, nepiekrītam. Mēs tam iebilstam tāpat, kā to dara miljoniem darba ņēmēju, lauksaimnieku, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku, kā arī daudzi citi cilvēki visā pasaulē, kuri jau gadiem ilgi ir vērsuši apsūdzības pret PTO, pret tās mērķiem saistībā ar tirdzniecības regulēšanas atcelšanu, kā arī pret tās pārstāvētajām interesēm. Tās ir starptautisku korporāciju, lielu uzņēmumu un finanšu institūciju intereses, kuras sagrābj naudu, upurējot miljoniem darbavietu, nodarbinātību, sociālās tiesības, iznīcinot mazos un vidējos ražotājus, kā arī kaitējot videi.

Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums attiecas arī uz pakalpojumiem, un tiek paustas pamatotas, bet nekonsekventas bažas saistībā ar „negatīvajiem sarakstiem” vai citiem sarakstiem, kas nenovērš draudus sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ir ļoti daudz iemeslu balsot pret šo dokumentu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība turpina attīstīt savu tirdzniecības politiku, kuras sekas ievērojami, bet atšķirīgā veidā ietekmē dažādas dalībvalstis.

Nolīgumi, kas konkrēti atspoguļo šo politiku, būtībā ir pamatoti uz brīvo tirdzniecību, kuras mērķus un sekas nepārprotami atspoguļo ar to saistītā retorika, proti, tā dēvēto „ofensīvo interešu” retorika, it kā mēs runātu par karu.

Tie galvenokārt ir nolīgumi, kuri nav demokrātiski un leģitīmi, jo tie gandrīz vienmēr tiek apspriesti vislielākajā slepenībā, aiz sabiedrības muguras, cenšoties noslēpt to ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, kā arī izvairīties no uz informāciju balstītām apspriedēm un skaidrības.

Tiek norādīts, ka pārrunu process ir diezgan tuvu noslēgumam, kas ir plānots 2011. gadā, tomēr nolīguma ietekme uz nozarēm un valstīm vēl ir vispusīgi jāapspriež.

Tomēr šā nolīguma saturs nav nekas jauns: tirgu atvēršana un pakalpojumu, tostarp aizvien komercializētāko sabiedriskos pakalpojumu, kuri ir atkarīgi no starptautisko korporāciju interesēm un rada problēmas iedzīvotājiem, liberalizēšana.

Sekas ir labi zināmas: tirgū dominē neliels skaits dalībnieku, vājāku ražošanas sistēmu iznīcināšana un aizvien vairāk aizbildinājumu, lai vērstos pret tiesībām, kā arī dzīves un darba apstākļiem.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Savienība 2009. gadā sāka sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu. Iecerētais nolīgums ietver plašu jautājumu loku, proti, pakalpojumu un preču tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesības, publiskos iepirkumus, sadarbību saistošu noteikumu izstrādē, ieguldījumus, pagaidu migrācija, konkurences politika, kā arī nodarbinātība un vides aizsardzības standarti. Manuprāt, ir pareizi, ka abas puses par prioritāti izvirza centienus panākt vienošanos par vairākiem svarīgiem aspektiem, piemēram, jautājumiem par publiskajiem iepirkumiem, ieguldījumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo Eiropas Savienībai un Kanādai tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā ir ciešas attiecības. Patlaban notiekošajās sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu mērķis ir noslēgt ļoti progresīvu nolīgumu, kura vēriens pārsniedz visus Eiropas Savienības un Kanādas līdz šim noslēgtos tirdzniecības un ekonomisko attiecību nolīgumus un kas varētu vēl vairāk stiprināt jau tā ciešās divpusējās attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīgumā ar Kanādu paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības un ka tas papildina daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunās tiks panākta vienošanās par vērienīgu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu. Es domāju, ka nodaļas par lauksaimniecību ir svarīgs jautājums abām šajās sarunās iesaistītajām pusēm. Mani satrauc iespējami lielās piekāpšanās ĢMO, piena un izcelsmes marķēšanas jomā. Tāpēc ir jāņem vērā intereses un prioritātes lauksaimniecības jomā, un nolīgumam ir jāsniedz labums gan Eiropas Savienības, gan Kanādas patērētājiem, kā arī abu pušu lauksaimniecības nozarēm, un nolīgumam ar līdzsvarota sarunu rezultāta palīdzību ir jānodrošina plašāka, bet taisnīga konkurence starp Eiropas Savienības un Kanādas lauksaimniecības produktu piegādātājiem. Es atbalstu abu pušu sākotnējo apņemšanos neuzturēt, neieviest vai nenostiprināt lauksaimniecības eksporta subsīdijas tirgotajām precēm, jo tas ir atbalstāms solis mērķtiecīgu un taisnīgu sarunu interesēs, kā arī vienošanos sadarboties PTO lauksaimniecības sarunās.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienībai un Kanādai daudzu gadu garumā ir bijušas labas un stabilas tirdzniecības attiecības. Tomēr ekonomisko sadarbību ir iespējams ievērojami uzlabot, un es atbalstu sarunas saistībā ar visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu. Tomēr panākumi PTO sarunās ir jāuzskata par prioritāti salīdzinājumā ar divpusējiem nolīgumiem. Šajā rezolūcijā ir aplūkots plašs jautājumu loks. Es īpaši atbalstu Eiropas Parlamenta paustās bažas saistībā ar iespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību. Ir jāsaglabā savstarpējuma princips, lai abām pusēm nodrošinātu labu un ilgtspējīgu nolīgumu. Šajā kontekstā es īpaši vēlētos atsaukties uz debatēm par gaļas liellopu izcelsmes marķējuma jautājumu, kas ir jāatrisina, kā arī ar tarifiem saistītiem un tehniskiem šķēršļiem, piemēram, ilgām apstiprinājuma procedūrām Eiropas Savienības produktiem. Visaptveroša ekonomiska un tirdzniecības nolīguma mērķim, bez šaubām, ir jābūt taisnīgai konkurencei.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība ir Kanādas otrā lielākā tirdzniecības partnere un ka Kanāda ir svarīga Eiropas Savienības partnere ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā, es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām. Tajā pašā laikā es vēlētos uzsvērt, ka Polija ir Kanādas lielākā tirdzniecības partnere Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū un ka aptuveni divpadsmit gadu laikā ir saglabājusies divpusēja tirdzniecības pārprodukcija, kas katru gadu ir palielinājusies. Šodienas balsojums ir solis uz priekšu, kas kalpo nākotnei.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Esmu gandarīts, ka mans grozījums, kurā „ņem vērā neseno tiesību normu attīstību saistībā ar Eiropas Savienības aizliegumu attiecībā uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, un jo īpaši Kanādas prasību PTO izveidot oficiālu strīdu izšķiršanas institūciju; pauž cerību, ka Kanāda atteiksies no prasības saistībā ar PTO, kas ir pretrunā pozitīvām tirdzniecības attiecībām, pirms vajadzības ratificēt visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu no Eiropas Parlamenta puses”, ir ņemts vērā.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu var būt plašākas nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības, ja vien tās pamatojas uz līdzsvarotu vienošanos, pienācīgas abpusējas piekļuves garantiju attiecīgo valstu tirgiem, kā arī uzlabotu preču zīmju, patentu un ģeogrāfisko norāžu aizsardzību. Mēs uzskatām, ka jauni ieguldījumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vides aizsardzību un labus darba apstākļus. Tā kā lauksaimniecības nozare ir ļoti svarīga, mēs mudinām Komisiju apspriest nolīgumu, kas ir vienādi izdevīgs ražotājiem un patērētājiem un kas nodrošina taisnīgu konkurenci starp lauksaimniecības preču piegādātājiem no Eiropas Savienības un Kanādas. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka Padomei būtu jāsaņem Parlamenta piekrišana pirms jebkādu citu starptautisku tirdzniecības nolīgumu parakstīšanas un ka Parlaments būtu jāinformē visu posmu laikā, lai nodrošinātu labāku demokrātisku kontroli. Tas ir vienīgais ceļš, kā mēs varam panākt lielāku tirdzniecības izaugsmi starp Kanādu un Eiropas Savienību.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, bet pret 10. grozījumu, kurā ir atbalstīts Eiropas Savienības piemērotais aizliegums ievest roņu izcelsmes produktus. Šis aizliegums ne zinātniski, ne juridiski nav pamatots. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2007. gada nogalē sagatavotā zinātniskā atzinuma secinājumi ir balstīti uz datiem par dzīvnieku kaušanu kautuvēs, un tie nav uzticami attiecībā uz roņu medībām. Apšaubāms ir arī tiesiskais pamatojums, kā to apliecina Eiropas Parlamenta 2009. gada 1. aprīļa juridiskais atzinums: „Šķiet praktiski neiespējami attaisnot aizliegumu, pamatojoties tikai uz dzīvnieku labturību, jo Līgumā nav sniegts tiesiskais pamatojums attiecībā uz dzīvnieku labturību.” Attiecībā uz roņiem sugu aizsardzība nav apdraudēta, roņu populācijai Grenlandē pat trīskāršojoties pēdējo 25 gadu laikā. Visbeidzot, aizliegums, par kuru Komisija apgalvo, ka tas neietekmētu inuītu tradicionālās medības, nav reālistisks. Šajā kontekstā Kanādas iesniegtā prasība Pasaules Tirdzniecības organizācijā saistībā ar īpašas strīdu izšķiršanas struktūras izveidi attiecībā uz Eiropas piemēroto aizliegumu ir pamatota.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Parlaments savā rezolūcijā par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības sarunām ir sniedzis spēcīgu signālu, ka tas stingri aizstāvēs savus tiesību aktus, lai aizliegtu roņu izcelsmes produktu nonākšanu Eiropas Savienības tirgū. Eiropas Savienības iedzīvotāji pieprasīja, lai mēs rīkotos nolūkā nodrošināt, lai nežēlīgu komerciālu medību rezultātā iegūtie produkti nenonāktu Eiropas Savienībā. Kanādai nav tiesību mēģināt vājināt Eiropas iedzīvotāju demokrātisko gribu, vēršoties PTO, lai iebilstu pret mūsu nepārprotami nediskriminējošo aizliegumu attiecībā uz roņu izcelsmes produktiem. Ciešākas attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu iespējams attīstīt tikai tad, ja tiek ievērotas Eiropas sabiedrības vēlmes un Eiropas tiesību akti.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Komisija gatavojas noslēgt sarunas ar Kanādu par nebijuša mēroga brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tā apspriešana notiek kopš 2004. gada. Šis jautājums nekad nav apspriests ar Eiropas iedzīvotājiem, un viņi par to pat netika informēti. Ziņojumā ir atbalstīts šis kaitīgais nolīgums, kura saturs ir kļuvis zināms tikai informācijas noplūžu rezultātā. Tas ir nepieņemami. Es balsošu pret ziņojumu un es to nosodu, jo tajā Eiropas iedzīvotājiem ir atvēlēta pakārtota vieta, sekojot Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma piemēram.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vēsturiskās attiecības starp Eiropu un Kanādu ir ilgas, un to sākums meklējams vēl pirms Eiropas Savienības izveidošanas. Turklāt mums ir kopīgas vērtības un principi, tādējādi mēs esam preferenciālās partneres globālajā ģeostratēģiskajā kontekstā. Tirdzniecības attiecībās ir notikusi ievērojama izaugsmei, lai gan vēl joprojām nav noslēgts visaptverošs nolīgums. Es uzskatu, ka mums ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai noslēgtu nolīgumu, kurš atbilst visu iesaistīto pušu interesēm, jo tas būs ļoti svarīgi abu pušu ekonomiskajai izaugsmei.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Iespējamais nolīgums ietver virkni jautājumu, proti, preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesības, publiskos iepirkumus, sadarbību normatīvās noteikumu izstrādes jomā, ieguldījumus, pagaidu migrāciju (IV režīms), konkurētspējas politiku, kā arī vides un darba standartus. Abām pusēm vēl ir jāpanāk vienošanās par vairākām svarīgām sarunu sadaļām, cita starpā par piekļuvi valdības iepirkumiem, ieguldījumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Sarunās aktualizējās vēl divi jautājumi, ko Eiropas Parlaments uzskata par jutīgiem. Pirmā problēma attiecas uz Kanādas naftas smiltīm un Eiropas Savienības Degvielas kvalitātes direktīvu. Šo direktīvu aktīvi apsprieda Vides komitejā. Vēl joprojām Kanādas valdība uzskata, ka šī direktīva rada diskrimināciju starp naftas ievešanu no Kanādas un naftas ievešanu no citām valstīm. Es uzskatu, ka vienošanās ir pāragra. Otrs jautājums ir Eiropas Savienības aizliegums ievest roņu izcelsmes produktus, un tas ir ļoti svarīgs aspekts. Šis nolīgums varētu nostiprināt jau tā spēcīgās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu, tomēr tam būtu jābūt abpusēji izdevīgam, tāpēc es pagaidām atturējos no balsošanas.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Progresīvs nolīgums veicinās un pastiprinās aktīvās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu. Tirdzniecības attiecību liberalizēšana sniegs abpusēju ieguvumu uzņēmējiem, kā arī radīs labvēlīgākus apstākļus ieguldījumiem. Lai panāktu visaptverošu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu, kas neaprobežojas ar PTO uzņemtajām saistībām, nevienai pusei nevajadzētu paust prasības, kas konfliktē ar to iekšējo politiku vai institucionālo regulējumu. Turklāt tirdzniecības nesaskaņu gadījumā būtu jāpiemēro savstarpīguma princips, būtu jāuzlabo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un jānodrošina savstarpēja pieeja pakalpojumiem un publisko iepirkumu tirgiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecības nozarei un patērētājiem. Mums ir jāsaglabā stingra nostāja par ĢMO, pienu un izcelsmes marķēšanu. Mums ir jānodrošina taisnīga un lielāka konkurence starp lauksaimniecības preču piegādātājiem. Es uzskatu, ka, līdzko Parlaments būs paudis savu nostāju par turpmāko Eiropas Savienības ieguldījumu politiku, Komisijai būtu jāsāk sarunas ar Kanādu par ieguldījumiem. Mums ir jāaizsargā pušu jutīgākās nozares, lai tās tiktu izslēgtas no ieguldījumu nolīgumu darbības jomām. Komisijai ir jāpauž stingra nostāja par aizliegumu attiecībā uz roņu izcelsmes produktiem, un šajā kontekstā Kanādai būtu jāatsauc sava PTO adresētā prasība izveidot oficiālu strīdu izšķiršanas komisiju. Šāda prasība neatbilst pozitīvu tirdzniecības attiecību principiem.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām. Starp Eiropas Savienību un Kanādu pastāv dabiskas partnerattiecības, kas pamatojas uz līdzīgu kultūru un ilgu kopīgu vēsturi. Tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka gan Eiropas Savienība, gan Kanāda ir paudusi stingru atbalstu vērienīgam un visaptverošam ekonomikas nolīgumam, un es uzskatu, ka tuvāku Eiropas Savienības un Kanādas ekonomisko partnerattiecību veicināšana sniegtu spēcīgu un izaugsmi atbalstošu signālu ieguldītājiem un uzņēmējiem Eiropas Savienībā un Kanādā, kas pārsniedz PTO uzņemtās saistības un papildina daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunu rezultātā tiks noslēgts vērienīgs un ļoti kvalitatīvs nolīgums, kas pamatojas uz savstarpīgumu un neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu. Tomēr es vēlētos brīdināt par vajadzību izvērtēt šīs tirdzniecības atvēršanas ekonomisko ietekmi uz dalībvalstīm, kuru ekonomikas ir neaizsargātākas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik PTO tirdzniecības sistēma šķiet labākais veids, kā nodrošināt pamatprincipu kopumu ekonomiskajām attiecībām valstu vidū. Tomēr tā neaizliedz valstīm vai pārvalstiskām organizācijām nostiprināt to ekonomiskās attiecības vairāk nekā paredz šis kopējais regulējums. Tādējādi īpaši ciešas Eiropas Savienības un Kanādas attiecības šķiet leģitīmas. Kā uzsvērts ziņojumā, Eiropas Savienība ir Kanādas otra svarīgākā tirdzniecības partnere. 1976. gadā Kanāda kļuva par pirmo rūpnieciski attīstīto valsti, kura ar Eiropas Savienību parakstīja pamatnolīgumu par tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, un tā ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības tiešo ieguldījumu avots. Nolīgums varētu nodrošināt vēl lielāku abu valstu ekonomisko sadarbību, radot ciešākas saites starp šīm abām valstīm, kuras jau spēcīgi vieno kopēja kultūra.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Sarunas ar Kanādu par tālejošu visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu virzās uz priekšu ātri, un tās varētu tikt pabeigtas rudenī. Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums noteikti ir vērienīgākais divpusējais brīvās tirdzniecības nolīgums, ko Eiropas Savienība ir apspriedusi 2006. gada tirdzniecības stratēģijas „Eiropa globalizācijas kontekstā” ietvaros. Šajā nolīgumā ir iekļautas plašas nodaļas par pakalpojumiem, iepirkumiem, ieguldījumu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un sadarbību normatīvās noteikumu izstrādes jomā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu ir ļoti svarīgas abu pušu dialoga attīstīšanai. Pēc Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas Savienība ir Kanādas lielākā tirdzniecības partnere, savukārt Kanāda ir 11. lielākā Eiropas Savienības tirdzniecības partnere. Pašlaik notiekošo sarunu par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu mērķis ir noslēgt ļoti plašu nolīgumu ar vērienīgākiem mērķiem nekā visos līdz šim apspriestajos Eiropas Savienības vai Kanādas nolīgumos izvirzītie uzdevumi. Divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības jau tagad ir ciešas, un šis nolīgums tās var nostiprināt vēl vairāk. Saskaņā ar Eiropas Savienības un Kanādas ekspertu kopīgo ziņojumu visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana ir paredzēta konkrētu ekonomisko ieguvumu nodrošināšanai, ko radīs tirdzniecības liberalizācija un tarifu šķēršļu atcelšana. Tomēr dažas problēmas saistībā ar šo nolīgumu vēl nav atrisinātas, un tās var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības lauksaimniecības nozari.

Manuprāt, ir jādara vairāk saistībā ar atšķirībām Eiropas Savienībā un Kanādā spēkā esošo sanitāro un fitosanitāro standartu jomā. Turklāt jāiegulda lielāki pūliņi, lai nodrošinātu Kanādā spēkā esošo vides standartu atbilstību attiecīgajiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem standartiem. Saistībā ar minēto, manuprāt, ir svarīgi veikt detalizētu minēto standartu analīzi un novērtējumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šodien pieņemto rezolūciju, kurā uzsvērti panākumi, kas gūti sarunās par Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu. Kanāda ir svarīga Eiropas Savienības potenciālā tirdzniecības partnere, un abas puses iegūs no šāda nolīguma. Tomēr pastāv zināmas bažas, kuras Komisijai ir jāņem vērā. Ietekme uz vidi, ko rada naftas ieguve no naftas smiltīm, kā arī azbesta raktuvēs strādājošo darbinieku veselība ir tikai divi jautājumi, kas ir uzmanīgi jāizskata. Es atbalstu Kanādai adresētos aicinājumus atsaukt tās PTO iesniegtās pretenzijas pret Eiropas Savienības aizliegumu saistībā ar roņu izcelsmes produktiem, un es esmu gandarīts, ka Parlaments pieņēma grozījumus, kuros bija pausta šāda nostāja. Komisijai arī jāpauž stingrāka attieksme, lai aizsargātu aizliegumu. Intelektuālā īpašuma tiesības jāievēro arī attiecībā uz preču zīmēm un patentiem. Es esmu pārliecināts, ka šīs problēmas tiks risinātas, Komisija tās ņems vērā un tiks panākta vienošanās par efektīvu tirdzniecības nolīgumu.

Ziņojums: Wolf Klinz (A7-0081/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā tiek risināti nebeidzamo debašu kārtējie jautājumi par reitingu nozari: konkrēti, konkurences trūkums, oligopola struktūras un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums galvenokārt attiecībā uz valsts sektora parādsaistību novērtējumu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par kredītreitingu aģentūrām: nākotnes perspektīvas. Kredītreitingu aģentūru (KRA) reitingi pilda vairākas noderīgas funkcijas: tajos apkopota informācija par emitentu kredītu kvalitāti pasaules mērogā. Reitingi ļauj emitentiem novērtēt pasaules un vietējos tirgus, samazina informācijas iegūšanas izmaksas un paplašina iespējamo ieguldītāju loku, tādējādi nodrošinot tirgos likviditāti un palīdzot noteikt cenas. Nesenā finanšu krīze parādīja, ka minētajā nozarē ir trīs galvenās problēmas: konkurences trūkums, pārmērīga paļāvība uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības trūkums par to publicētajiem reitingiem. Es piekrītu referenta viedoklim, ka kredītreitingi nav tikai viedoklis un ka kredītreitingu aģentūrām ir jāatbild par to dotajiem reitingiem. Tādēļ ir jāpalielina to civiltiesiskā atbildība, šādi nodrošinot reālu risku bezatbildības gadījumā

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Kredītreitingu aģentūras ir noderīgas: tās sniedz informāciju par kredītproduktu kvalitāti, ļaujot debitoriem un investoriem piekļūt pasaules un vietējiem tirgiem un galu galā palīdzot noteikt cenas. Taču krīze ir parādījusi, kādas briesmas rada pašreizējā sistēma: konkurences trūkumu un jo īpaši aģentūru pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu. Šis ir patstāvīgs ziņojums, kas aicina Eiropas Komisiju skaidri konstatēt pašreizējās sistēmas trūkumus un veikt ietekmes izpēti, iezīmējot iespējamās dažādās alternatīvas sistēmas uzlabošanai, tostarp vajadzības gadījumā jaunus tiesību aktus. Es mudinu Komisiju atbildēt uz mūsu prasību pēc iespējas drīz.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Reitingu aģentūras novērtē ne vien privātas kapitālsabiedrības un to produktus, bet arī valstis. Nosacījumi, uz kādiem valsts var cerēt aizņemties starptautiskos tirgos, ir atkarīgi no tās saņemtā reitinga. Negatīvi reitingi, saskaroties ar finanšu grūtībām, ievirza valsti sava veida parādu spirālē, jo pazemināts reitings vēl vairāk palielina aizņēmuma izmaksas un vēl vairāk pasliktina valsts finanšu stāvokli. Visiem tirgus dalībniekiem un tā uzraudzītājiem jāzina, kādi kritēriji tiek izmantoti reitingu noteikšanai, un jābūt iespējai pārbaudīt tos pašiem. Komisija un G 20 valstis tiek lūgtas izveidot jaunu globālu pieeju novērtējumam, kas mazinātu kļūdīšanās iespēju, regulētu uzņēmumu darbības saistībā ar reitingiem un samazinātu risku, kas saistīts ar finanšu novērtējumu. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu un vairākos gadījumos esmu to atkārtojis, ka Eiropai steidzami jāizveido pašai sava kredītreitingu aģentūra, kas dotu objektīvus un neatkarīgus vērtējumus. Es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto aicinājumu izveidot pašiem savu neatkarīgu kredītreitingu aģentūru, ko sākumā saskaņā ar priekšlikumiem sauktu par Eiropas kredītreitingu organizāciju.

Visu ES dalībvalstu iespējas izdarīt aizņēmumus starptautiskos tirgos pie pareizajiem nosacījumiem, kā arī visas globālās finanšu sistēmas stabilitāte un krīzes novēršanas efektivitāte būs atkarīga no tā, cik sekmīgi mēs varēsim reformēt finanšu novērtēšanu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) novērtē valstis, iestādes un uzņēmumus, piešķirot riska reitingus attiecībā uz to spēju nomaksāt savus parādus norunātajā datumā. Regulu (EK) Nr. 1060/2009 pieņēma kā pirmo reakciju uz finanšu krīzi. Šajā regulā tika risināti vissāpīgākie jautājumi, pakļaujot kredītreitingu aģentūras uzraudzībai un regulējumam. Tomēr ar to netika atrisinātas visas problēmas.

Patiešām, finanšu krīze ir parādījusi, ka šo aģentūru darbības veidā ir trīs galvenās problēmas: konkurences trūkums, pārmērīga paļaušanās uz ārējiem reitingiem un nekādas pārskatatbildības. Šis ziņojums, par kuru es balsoju, ir aicinājums Eiropas Komisijai identificēt kļūdas un sniegt iespējamo alternatīvu, tostarp turpmāku likumdošanas priekšlikumu, ietekmes novērtējumu. Tajā ir arī aicinājums Eiropas Komisijai novērtēt izmaksas un ieguvumus, ja tiktu izveidota pilnīgi neatkarīga Eiropas Kredītreitingu organizācija.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstīju iesniegto ziņojumu, jo uzskatu, ka kredītreitingu aģentūru radīšana nozarē vairos konkurenci, kas ir priekšnosacījums kvalitātes uzlabošanai, informācijas izmaksu mazināšanai, un visbeidzot nav mazsvarīgi, ka tā palielinās attiecīgo aģentūru pārskatatbildību. Tas palīdzēs arī mazināt regulatīvo atkarību.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Klinz kunga ziņojuma projektu par kredītreitingu aģentūrām, jo uzskatu, ka rediģētajā dokumentā ir daudz pozitīvu elementu un labu ideju. Es īpaši piekrītu centieniem uzlabot šo aģentūru pārredzamību, integritāti, atbildību, neatkarību un ticamību. Turklāt es atbalstu Klinz kunga domu izveidot Eiropas Kredītreitingu organizāciju, kas būtu neatkarīga no valstīm un iestādēm, un tāpat kā viņš es uzskatu, ka pašlaik oligopoli ir nozares problēma.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Nesenā finanšu krīze ir likusi pievērst uzmanību trim galvenajām problēmām kredītreitingu aģentūru jomā, proti, ekonomiskas konkurences trūkumam, regulatīvās sistēmas pārmērīgai atkarībai no ārējiem reitingu vērtējumiem un tam, ka reitingu aģentūras nedod nekādas garantijas saviem reitingiem. Es neesmu pārliecināts, vai referenta priekšlikums izveidot Eiropas Kredītreitingu aģentūru ir saprātīgs risinājums. Nav nekādas garantijas, ka Eiropas Kredītreitingu aģentūra iegūs labu reputāciju un kļūs par reālu līdzdalībnieci reitingu aģentūru starpā, ka tā būs ticama vai ka tā būs spējīga pārliecināt tirgu par savu absolūto neatkarību no jebkādas publiskas struktūras, neatkarīgi no tā, vai tā būtu dalībvalsts, Eiropas Komisija vai kāda cita publiska vienība.

Referenta priekšlikums izveidot Eiropas reitingu aģentūru tīklu man liekas saprātīgāks, jo sadarbībai starp reitingu aģentūrām, kas ir aktīvas valsts līmenī, izmantojot pieejamos cilvēku un finanšu resursus, vajadzētu rosināt konkurenci šajā jomā, aptverot plaša mēroga darbības un dažādus tirgus, tādējādi ļaujot sasniegt tādu pašu līmeni kā lielajām reitingu aģentūrām, kuras darbojas globālā mērogā.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret ES kredītreitingu aģentūru saskaņošanas iespējamo pieņemšanu, jo standarti var atšķirties un starp dalībvalstīm tie noteikti atšķiras. Bez vienotas kopīgas valūtas un, ņemot vērā tirgu svārstību īpaši neveiksmīgajā eurozonas ekonomikā, AK saskaras ar iespēju iestigt saskaņotu kredītreitingu mudžeklī, kuriem būtu jāaptver visi ekonomiskie apstākļi visā Savienībā un kuri varētu pakļaut AK uzņēmējus un rūpniecību riskantiem pasākumiem ar visu ES aptverošiem kredītreitingiem. Neatkarīgās dalībvalstīs neatkarīgai ekonomikai pašai pienākas lemt par saviem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz kredītreitingiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā sekas, ko valsts sektora parādsaistību reitingi var radīt tirgū, budžeta bilancē un tautas vispārējā labklājībā, tiem obligāti jābūt pamatotiem ar faktiem un skaitļiem, kam var uzticēties. Lai saglabātu šādu reitingu patiesumu un godīgumu, ir jāpalielina pieņemto lēmumu pārredzamība, kā arī šo aģentūru pārskatatbildība. Tāpēc es atbalstu un atzinīgi vērtēju prioritāšu noteikšanu šodien ierosinātajai kredītreitingu aģentūru regulai, ko es uzskatu par būtisku, lai pārvarētu šīs nozares problēmas.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Eiropai jāpievēršas stāvoklim kredītreitingu aģentūrās. Šīm privātajām, uz peļņu orientētajām organizācijām ir pārāk liela vara pār valstu valdībām, un es pilnībā atbalstu plānus šīs anomālijas risināšanai Eiropas līmenī.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Politiski nav pieņemami un ekonomiski ir bīstami, ka šīm aģentūrām, kurām bijusi tik negatīva loma pašreizējā krīzē, joprojām saglabātos tiesības, ko piešķīrusi pati ES, dot vērtējumu ne vien uzņēmumiem, bet arī dalībvalstu ekonomikai. Eiropas Parlamentam jābūt noteiktākam un radikālākam savos lēmumos par kredītreitingu aģentūru rīcību, īpaši pēc kaitējuma, ko tās radījušas Eiropas ekonomikai un Eiropas iedzīvotājiem. Taču ziņojums ir bez mugurkaula.. Regulējumi, kas tajā ierosināti, ir gļēvi, un pārredzamības trūkums, kas apņem kredītreitingu aģentūras, būtībā saglabājas kā iepriekš. Nav iespējams iztēloties, ka ir atrisināta savtīgi ieinteresēto privāto — vienalga, vai Amerikas kā tagad vai Eiropas, kā paredzēts turpmāk — firmu doto reitingu problēma, kuras sekmē tikai spekulantu mafiju. Ziņojumam vajadzētu veicināt publisku, demokrātiski kontrolētu aģentūru, kurai nav nekāda sakara ar privātām interesēm un kurai var būt īpaša nozīme solidaritātes sistēmā starp valstīm un to iedzīvotājiem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā raksturots stāvoklis attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām (KRA) skaidri un objektīvi. Arī es uzskatu, ka kredītreitingu aģentūru loma ir nepieciešama un ārkārtīgi noderīga, attīrot un vienkāršojot informācijas straumi par finanšu tirgiem gan attiecībā uz parādsaistību emitentu maksātspēju un ticamību, gan saistībā ar atsevišķiem finanšu instrumentiem. Tomēr, kā Klinz kungs pamatoti norāda, šis uzņēmējdarbības modelis rada risku ar uzmanības novēršanu no investoru aizsardzības un tās pievēršanu parādsaistību emitentu aizsargāšanai, ja netiek veikti piemēroti koriģējoši pasākumi. Es neuzskatu, ka konkurenci var uzlabot, jo aģentūru izplešanās varētu apdraudēt reitingu ticamību. Tomēr es uzskatu, ka lielāka atbildība varētu radīt lielāku objektivitāti un pamatīgāku darbu, kas aizsargātu ne tikai dažu nedaudzo intereses, bet palīdzētu samazināt informācijas nelīdzsvarotību, kas nozīmē tirgu funkcionēšanu, kā arī vispārējas nozīmes nosargāšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, jo uzskatu, ka ir vajadzīga jauna Eiropas reitingu aģentūra, kas šajā nozarē ieviesīs alternatīvu funkcionēšanas metodi un vairāk konkurences. Finanšu krīze ir parādījusi mums, ka mēs nevaram turpmāk pieņemt ne oligopola struktūras, ne arī pašreizējo kredītreitingu aģentūru pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu.

  Rachida Dati (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu. Tajā ietverti daži interesanti priekšlikumi vajadzīgās struktūras radīšanai kredītreitingu aģentūrām. Pašreiz stāvoklis eurozonas jomā atgādina mums gandrīz ik dienas par šo aģentūru pieņemto lēmumu ietekmi un globālās finanšu regulatīvās sistēmas paļaušanos uz šīm aģentūrām. Es īpaši atzinīgi vērtēju prasību, kas izteikta Eiropas Komisijai, izskatīt neatkarīgas Eiropas Kredītvērtēšanas organizācijas ieviešanas iespēju. Tas ir konkrēts priekšlikums, kas ļautu mums pievērsties pārmērīgajai globālās finanšu regulatīvās sistēmas paļāvībai uz dažiem nevalstiskiem kredītreitingiem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu par kredītreitingu aģentūru (KRA) nākotni. Nesenā finanšu krīze ir atklājusi, ka pastāv būtiskas problēmas šajā uzņēmējdarbības jomā, piemēram, pārmērīga paļaušanās uz ārējiem reitingiem regulatīvajā sistēmā un nekādas saistības no KRA puses. Patiešām, kredītreitingu aģentūrām ir bijusi svarīga loma finanšu krīzes radīšanā, piešķirot kļūdainus reitingus strukturētiem finanšu instrumentiem. Ar šo ziņojumu, apsteidzot normatīvo priekšlikumu, ko Komisija gatavo rudenī, tiek izvirzīti šie jautājumi, pieprasot: pārskatīt, vai un kā dalībvalstis izmanto reitingus regulatīvos nolūkos, lai samazinātu finanšu regulatīvās sistēmas vispārējo pārmērīgo paļaušanos uz tiem; dot sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu un dzīvotspējas pētījumu par izmaksām, ieguvumiem un iespējamo pārvaldības struktūru pilnīgi neatkarīgai Eiropas Kredītreitinga organizācijai, izpētīt patiesi neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidi; izveidot Eiropas Reitingu indeksu, kurā apkopoti visi reģistrēto KRA reitingi, kas ir pieejami tirgū.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Viena pēc otras kredītreitingu aģentūras pazemina kredītreitingus tām Eiropas valstīm, kuras krīze ietekmējusi vissmagāk, vai nosaka tām „negatīvu brīdinājumu”. Es runāju par Portugāli, Īriju, Grieķiju un Spāniju. Lai gan aģentūras, iespējams, neiesāka globālo finanšu krīzi, tomēr šādas darbības to pastiprināja. Faktiski tās veicināja spekulāciju, apdraudot panākumu iespējas jau tā drakoniskajiem atlabšanas plāniem, kas uzspiesti to iedzīvotājiem. Tieši tāpēc Eiropas Kreditēšanas aģentūra ir steidzami vajadzīga, pieņemot neatkarīgas organizācijas juridisko statusu. Ir jāizbeidz arī interešu konflikti, kas raksturīgi kredītreitingu aģentūrām, kuras pašlaik var piešķirt reitingus, darbojoties kā konsultanti. Tā ir pārmaiņa, kurai jāiet roku rokā ar Komisijas novērtējumu tam, ka jāatklāj vairāk informācijas par visiem produktiem finanšu instrumentu jomā.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma ir bijušas sarunas tikai par kredītreitingu aģentūrām (KRA). Taču kādas ir mūsu domas par to galveno lomu tagad? Eiropas Parlaments ir pievērsies šim jautājumam. Lai gan KRA reitingi kalpo vairākiem noderīgiem nolūkiem (piemēram, tās apkopo informāciju par emitentu kredītu kvalitāti, kas ir īpaši noderīga mūsu globālajā vidē), pārmaiņas regulatīvajā sistēmā ir pārvērtušas šos „informācijas starpniekus” par de facto „regulatīviem licenzētājiem”, tā ir kļūda, ko mēs nedrīkstam pieļaut!

Finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūru (KRA) loma neapšaubāmi ir svarīga pašreizējā tirgus ekonomikā. Šīs aģentūras sāka strādāt kā informācijas vidutāji, sekmējot piekļuvi tirgum parādsaistību emitentiem un investoriem, kas ļauj samazināt informācijas izmaksas un tāpēc palielināt likviditāti un pārredzamību. Taču tāpat kā daudzās citās jomās šajā nozarē krīze ir parādījusi trīs galvenās problēmas: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem. Ir steidzami jāpārskata šo aģentūru loma globālā finanšu tirgus regulēšanā un jāatrod efektīvi risinājumi to konkurences trūkumam. Būtiski ir arī novērtēt interešu konfliktus šajā darbības modelī.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) vērtē trīs dažādus sektorus — publisko sektoru, uzņēmumus un strukturētus finanšu instrumentus —, un tās lielā mērā veicināja finanšu krīzi, jo bija piešķīrušas strukturētajiem finanšu instrumentiem neatbilstīgus reitingus, kuri krīzes laikā bija jāpazemina vidēji par trijām līdz četrām pakāpēm. Regula (EK) Nr. 1060/2009 bija pirmā reakcija uz finanšu krīzi, un tā jau pievēršas visakūtākajiem jautājumiem, pakļaujot kredītreitingu aģentūras uzraudzībai un regulējumam. Tomēr es ceru, ka KRA darbībās būs obligāta lielāka pārredzamība. Regulatīvas noteiktības trūkums šajā nozarē pakļauj riskam ES finanšu tirgu pareizu funkcionēšanu, un tādēļ Komisijai, pirms tā iesniedz nākamos grozījumus Regulai (EK) Nr. 1060/2009, pienācīgi jākonstatē trūkumi jaunajā sistēmā un jāsniedz ietekmes izvērtējums vairākām pieejamām alternatīvām šādu trūkumu labošanai, tostarp turpmāku normatīvu priekšlikumu iespējai. Kredītreitingu nozarei ir vairākas problēmas, no kurām dažas vissvarīgākās ir konkurences trūkums, oligopola struktūras un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Stāvoklis vairākos pēdējos gados ir pārliecinoši pierādījis, cik maza ticamība ir kredītreitingu aģentūrām (KRA). Tomēr tām joprojām ir brīva vaļa, un to darbības ir ārkārtīgi kaitīgas, īpaši valstīm ar vājāku ekonomiku. Kā struktūras, kas ir atkarīgas no finanšu sistēmas un ļoti lielā mērā ir ieinteresētās puses reitingos, kurus tās piešķir, tās gūst ienākumu, visbiežāk nesamērīgi stimulējot finanšu spekulācijas ar kredītiem un kapitālu. Šīs aģentūras ir nepārprotama ekonomikas finansializēšanas izpausme — kas neizpaužas ražīgas darbības reālos palielinājumos vai neatbilst tiem —, un tās veido neoliberālisma attīstības stratēģijas centrālo daļu, kura vienmēr tiecas pēc tādiem peļņas līmeņiem, kādus reālā ražošana nevar nodrošināt mums labi zināmās peļņas samazināšanās tendences dēļ.

Lai arī šajā ziņojumā patiešām ir izteikta zināma kritika par to, kā šīs aģentūras darbojas, realitāte ir tāda, ka līdz jautājuma būtībai tā nenonāk vai arī tiek ierosināta finanšu sektora valsts kontrole, lai tādējādi neapdraudētu lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu intereses Šis ir galvenais jautājums. Tāpēc mēs prasām efektīvi regulēt finanšu nozari un pārtraukt kapitāla aprites liberalizāciju, nodokļu oāzes, atvasinājumus un kredītreitingu aģentūras, un to darbības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs zinām, kā dažos pēdējos gados reāli ir pierādījies, ka kredītreitingu aģentūras (KRA) nav ticamas, bet tomēr to darbības joprojām rada lielu kaitējumu valstīm ar vājāku ekonomiku, un tās gūst ienākumu, visbiežāk nesamērīgi stimulējot finanšu spekulācijas ar kredītiem un kapitālu.

Tās galvenokārt ir rezultāts ekonomikas finansializēšanai — kas neizpaužas ražīgu darbību reālā pieaugumā vai neatbilst tam —, un tās veido neoliberālisma attīstības stratēģijas centrālo daļu, kura vienmēr tiecas pēc tādiem peļņas līmeņiem, kādus reālā ražošana nevar nodrošināt.

Lai arī šajā ziņojumā ir izteikta zināma kritika par to, kā šīs aģentūras darbojas, realitāte ir tāda, ka līdz jautājuma būtībai tā nenonāk vai arī tiek ierosināta finanšu sektora valsts kontrole, lai tādējādi neapdraudētu lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu intereses

Tāpēc mēs prasām efektīvi regulēt finanšu nozari un pārtraukt kapitāla aprites liberalizāciju, nodokļu oāzes, atvasinājumus un kredītreitingu aģentūras un to darbības. Mums vajadzīga citāda fiskālā politika, tāda, kas veicina ekonomikas izaugsmi, sociālu taisnīgumu un līdzsvarotu valsts bilanci, lai tādējādi tā varētu veicināt nodokļu oāzēs pieejamo nodokļu ieguvumu izbeigšanu, nodokļa noteikšanu peļņai no biržas darījumiem un lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu peļņas papildu nodokļa noteikšanu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Šajā ziņojumā tiek skarti ārkārtīgi svarīgi jautājumi attiecībā uz reitingu nozari, tostarp konkurences trūkums, oligopola struktūra un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums, īpaši valsts parādsaistību reitingu noteikšanā Tāpēc, manuprāt, ir būtiski veikt pasākumus, lai radītu Eiropas Kredītreitingu aģentūru, kas varētu strādāt jauna kredītreitingu modeļa virzienā un radīt nosacījumus reālas konkurētspējas attīstīšanai.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Būtu labi, ja turpmāk kredītreitingu aģentūras kļūtu pārskatatbildīgākas. Faktiski aģentūras deva visaugstāko iespējamo reitingu daudziem sarežģītiem finanšu instrumentiem, toksiskiem instrumentiem, kā mēs to vēlāk uzzinājām. Ziņojumā ir ieteikums, ka tirgus dalībniekiem vairāk un labāk jāveic riska analīze, lai tādējādi viņiem nebūtu jāpaļaujas uz kredītreitingu aģentūrām.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Gandrīz visus tirgus kredītreitingus, kas dažreiz tiek veikti piespiedu kārtā regulatīvos nolūkos, kontrolē trīs lielas ASV aģentūras. Šīs nozares atvēršana konkurencei vai Eiropas publiskas aģentūras radīšana negrozīs sistēmas perverso raksturu.

Tā tagad ir neprātīgāka nekā jebkad iepriekš. Neviens nezina, kurš tirgus vai kura aģentūra ietekmē kādas citas reakcijas; vai vienas valsts zems reitings izsauc paniku par valsts parādsaistībām, vai arī ciniska spekulācija izsauc zemu reitingu; vai labam reitingam ir ietekme uz noteiktu aktīvu saglabāšanu, vai arī tā kā tie ir labi un cilvēks grib tos paturēt, aktīvi tiek novērtēti labvēlīgi. Aģentūru darbības ciešāka uzraudzība sola tikai minimālu pakalpojumu un acīmredzot nav pietiekami plaša. Neskatoties uz atkārtotu kritiku, ko tās saņēmušas Eiropā un ASV, aģentūru reputācija faktiski nav cietusi. Nav šaubu, ka prasībai tām uzņemties juridisku un pat finansiālu pārskatatbildību par savu kļūdu radītajām sekām un to bezatbildīgajiem vērtējumiem būs ietekme. Taču arī šoreiz nekas netiks atrisināts, ja nebūs sistēmas fundamentālas maiņas, nevis mēģinājumi kaut ko salāpīt, lai garantētu tās izdzīvošanu.

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. – (IT) Apstiprinot Klinz kunga ziņojumu, kurā aizstāvēta doma par reitingu aģentūru efektīvu regulēšanu, Parlaments izdara vēl vienu soli pretī lielākai pārredzamībai finanšu tirgos. Ir svarīgi pārvarēt pašreizējās problēmas, kas raksturīgas šai nozarei: konkurences trūkumu, pārmērīgo regulatīvo atkarību no reitingiem un piezīmju zemo ticamību.

Saistībā ar to svarīga ir Parlamenta prasība Komisijai apsvērt neatkarīgas Eiropas aģentūras izveidi, kura varētu būt atbildīga arī par valsts parādsaistību reitingiem. Tā kā kredītreitingu aģentūru (KRA) bezatbildīgā uzvedība bieži ir bijusi cēlonis spekulācijām, kas pirmām kārtām nodara ļaunumu Eiropas nodokļu maksātājiem, ir ārkārtīgi svarīgi pārskatīt to lomu valsts parādsaistību reitingos kā daļu no notiekošā reformu procesa, kurš tiks pabeigts rudenī.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi novērtēju šo dokumentu, jo kredītreitingu nozarē ir dažādas problēmas, no kurām visnopietnākā ir oligopolās struktūras un konkurences, pārskatatbildības un pārredzamības trūkums. Dominējošajām kredītreitingu aģentūrām (KRA) īpaši maksājuma modelis ir problēma, bet regulatīvās sistēmas galvenā problēma ir pārliekā paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem. Kā jūs zināt, kredītreitingu aģentūras vērtē trīs dažādus sektorus — publisko sektoru, uzņēmumus un strukturētos finanšu instrumentus. Veidojas neizbēgams interešu konflikts, ja tirgus dalībnieki izstrādā iekšējus kredītriska novērtējumus attiecībā uz pašu pamatkapitāla prasībām. Es uzskatu, ka ir jāpalielina uzraudzītāju atbildība, kompetence, pilnvaras un resursi iekšējo modeļu piemērotības kontrolei, novērtēšanai un pārraudzībai un piesardzības pasākumu noteikšanai. Es uzskatu, ka kredītreitingiem jākalpo uzdevumam palielināt informāciju tirgum tādā veidā, lai investori saņemtu atbilstīgu kredītrisku novērtējumu visām nozarēm un valstīm, un uzskatu, ka ir svarīgi dot labāku iespēju lietotājiem sīki izpētīt KRA. Šajā sakarībā ir nepieciešams to darbībās uzsvērt lielākas pārredzamības galveno nozīmi. Es esmu stingri pārliecināts, ka mums jāatbalsta jaunu kredītreitingu aģentūru izveide, vienlaikus izvairoties no visiem konkurences kropļojumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Rezolūcijā, par kuru šodien balsojām, ir noteikti vairāki pasākumi, lai samazinātu pašreizējo atkarību no ļoti nedaudziem reitingu avotiem. Līdz ar konkurences palielinājumu šie pasākumi paredz lielāku un saprātīgāku iekšējo kredītreitingu izmantošanu, īpaši lielās finanšu iestādēs, kas spēj veikt pašas sava riska novērtējumu. Mūsu domas noteikti dalījās par šo tematu sākotnējās stadijās, bet savās galīgajās nostājās mēs būtībā bijām vienprātīgi. Konsenss tika panākts arī par pārredzamības jautājumu, jo es atbalstu domu par visu reģistrēto kredītreitingu aģentūru pienākumu veikt gada pārskatu, lai novērtētu savu iepriekšējo kredītreitingu īstenošanos, šo informāciju pēc tam pārsūtot uzraudzītājam.

  Olle Ludvigsson (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien atbalstījām aicinājumu Komisijai sīkāk izpētīt nosacījumus Eiropas Kredītreitingu organizācijas vai publiskas Eiropas kredītreitingu aģentūras izveidošanai. Mēs varam redzēt, ka politiski radīta kredītreitingu iestāde varētu būt veids, kā izdarīt spiedienu uz lielajām privātajām aģentūrām. Tajā pašā laikā mēs varam redzēt iespējamās problēmas. Tāpēc būtu derīgi gūt priekšstatu gan par šādas iestādes priekšrocībām, gan trūkumiem ar sīki izstrādāta pētījuma palīdzību. Labāka zināšanu bāze ir priekšnosacījums turpmākai diskusijai par šo problēmu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Nesenā finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas kredītreitingu aģentūru nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem. Ziņojumā ir ieteikti veidi, kā risināt katru no šīm problēmām.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenā finanšu krīze ir parādījusi trīs galvenās problēmas saistībā ar kredītreitingu aģentūrām: konkurences trūkumu sakarā ar kredītreitingu aģentūru niecīgo nozīmi globālajos kapitālu tirgos, kā arī nespēju konkurēt, īpaši attiecībā uz regulatīviem standartiem; pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem reitingiem regulatīvajā sistēmā, formulējot standartus, likumus un noteikumus (piemēram, tie arvien biežāk tiek izmantoti, nosakot pamatkapitāla prasības), kā arī Centrālās Bankas paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem; un visbeidzot atbildības trūkumu kredītreitingu aģentūrām saistībā ar viņu piešķirtajiem reitingiem, par ko ziņojumā ierosināts veicināt arī Eiropas kredītreitingu aģentūru tīkla izveidi. Mēs piekrītam kopumā plašākas informācijas nozīmei investoriem un tam, ka tirgus dalībniekiem būtu atļauja ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos tikai tad, ja viņi var pierādīt, ka izprot un ir spējīgi novērtēt kredīta risku, kāds šim produktam ir raksturīgs Visbeidzot mēs atbalstām domu par pilnībā neatkarīgas nevalstiskas Eiropas Kredītreitingu organizācijas (ECRF) izveidošanu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā liekulīgajā dokumentā apgalvots, ka svarīgākā problēma kredītreitingu aģentūrām ir tā, ka tās kavē konkurenci. Tā risinājums banku „pārmērīgajai paļāvībai” uz šīm aģentūrām ir tāds, ka bankas pašas novērtēs riskus. Bankas būs atbildīgas par stingrības vērtēšanu! Ja tās to nespēj veikt, tās tiek aicinātas piemērot vismazāk labvēlīgo reitingu, lai piedāvātu sev vislielāko aizsardzību. Problēma nav banku interešu aizsargāšana, bet sabiedrības interešu aizsargāšana. Kārtējo reizi tauta ir ES prioritāšu sarakstā pēdējā vietā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) pilda vairākas noderīgas funkcijas: tās savāc informāciju par emitentu kredītu kvalitāti, ļaujot emitentiem piekļūt globālajiem un vietējiem tirgiem, samazinot informācijas izmaksas un paplašinot iespējamo investoru loku, tādējādi nodrošinot tirgiem likviditāti. Tomēr nesenā finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem. Mums jāpievērš uzmanība iespējamajiem veicamajiem pasākumiem. Jāveic nepieciešamais ietekmes novērtējums un pārbaude, un tie nedrīkst būt pēkšņi un nesagatavoti, kas varētu dot nevēlamus rezultātus, palielinot šķēršļus iekļūšanai tirgos, un konservatīvākus riska vērtējumus ar tiem sekojošu ietekmi uz reālo ekonomiku un aizdošanu. Mums jāskatās uz šo nozari no globāla skatupunkta, jo tā patiešām ir pasaules mēroga nozare, kas pamatojas uz globālo kapitāla tirgu. Tāpēc mums jāseko mūsdienu attīstības procesiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Šajā patstāvīgajā ziņojumā izvirzīti pašlaik galvenie jautājumi attiecībā uz kredītreitingu nozari, tostarp vissvarīgākie ir konkurences trūkums, oligopola struktūras un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums, īpaši attiecībā uz valsts parādsaistību reitingu. Es uzskatu, ka ziņojums ir īstajā laikā. Mums jādara viss iespējamais, lai neatkārtotos tas, kas notika ar Grieķiju. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Uzskata, ka kredītreitingu aģentūras sniedz informāciju par kredītu kvalitāti. Līdz šim tomēr šīs aģentūras pašas ir izpelnījušās apkaunojošu reputāciju. Piemēram, to aizkavētā reakcija uz finanšu krīzi pagājušā gadsimta 30. gados tika visnotaļ kritizēta. Kredītreitingu aģentūru speciālisti pat nespēja saskatīt kaitīgās finanšu struktūras ASV nekustāmo īpašumu tirgū kā risku. Tāpat arī, palielinoties valsts parādsaistībām, viņi reaģēja tikai tad, kad investori sāka pausta savas bažas, atbildot ar tādu skarbumu, kas palielināja atsevišķu valstu finanšu problēmas. Kaut kas ir pilnībā nepareizs kopumā visā sistēmā, ja par Grieķijas nelikumībām un Goldman-Sachs mijmaiņām, lai noslēptu parādsaistības, bija zināms gadiem ilgi, ja Atēnām tā bija ierasta lieta pārskatīt savus budžeta datus, tiklīdz jauna valdība nāca pie varas, un valstij joprojām tika dots labs kredītreitings, kas tikai provocēja pēkšņu, asu atbildi, kad finanšu un ekonomikas krīze bija iestājusies, izsaucot bankrotus, sodot valstis, kuru bankas balstīja riskantus aizdevumus, vienlaikus daudz naudas ieguldot derību likmēs par valstu bankrotu. Šis priekšlikums var būt tikai pirmais solis pareizajā virzienā, tāpēc es par to nobalsoju.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Es uzskatu, ka kredītreitingu aģentūru darbības vispār ir ārkārtīgi šaubīgas. Tas tā ir ne tikai tāpēc, ka tās nekonstatē riskus laikus, kā tas bija ASV nekustāmā īpašuma tirgus gadījumā, bet arī tāpēc, ka tās var pārvērst sliktu stāvokli vēl sliktākā pēc tam, kad iestājas krīze. Mēs nevaram atļaut privātām ASV kredītreitingu aģentūrām patvaļīgi lemt par Eiropas valstu kredītspēju. Šis ziņojums ir solis virzienā, kas ved pretī stingrākiem kontroles pasākumiem pār kredītreitingu aģentūrām, tāpēc es nobalsoju par to.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju par kredītreitingu aģentūru nākotnes perspektīvām. Kredītreitingu nozare bieži izjūt problēmas, kas saistītas ar oligopola struktūrām un konkurences, pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu. Līdz ar to Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot pilnīgi jaunu, neatkarīgu Eiropas Kredītreitingu organizāciju (ECRF), kam būtu tiesības piedalīties lēmumos par valsts parādsaistību reitingiem un kredītreitingu aģentūrām. Jaunās ECRF vadība, personāls un pārvaldības struktūra būtu pilnīgi neatkarīga un autonoma. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu, ka jānosaka visā ES konsekventi piemērojama KRA civilatbildība būtiskas nevērības vai nepieņemamas rīcības gadījumā. Turklāt ir jāpalielina uzraudzītāju atbildība, kompetence, pilnvaras un resursi iekšējo modeļu piemērotības kontrolei, novērtēšanai un pārraudzībai un piesardzības pasākumu noteikšanai un izmeklēšanu un inspekciju veikšanai. Ir ļoti svarīgi radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus kredītreitingu aģentūrām, stimulējot konkurenci, pārredzamību, tirgus atvēršanu un stabilitāti.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Darbs, ko veikušas kredītreitingu aģentūras (KRA), ir svarīgs, jo nodrošina ticamību un stabilitāti. Tāpēc mums jāizveido noteikumi un standarti, lai pārvaldītu to reitingus un neitralitāti. Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski, ka Eiropas Savienībai ir atbilstīgi noteikumi, lai pārzinātu reitingu ietekmi kopumā uz visu finanšu un ekonomikas sistēmu. Neskatoties uz juridisko vakuumu šajā jomā un iespēju šīm aģentūrām ietekmēt dalībvalstu ekonomiku — pat tādā mērā, ka tās tiek ierautas krīzē — šis ziņojums patiešām izrādās pirmais solis pretī jauniem noteikumiem reitingu aģentūrām, ņemot vērā Komisijas nesen pieņemto jauno regulu par KRA.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju par kredītreitingu aģentūrām (KRA), jo piekrītu, ka ir svarīgi mazināt negodīgo konkurenci, ko rada KRA ierastā prakse novērtēt tirgus dalībniekus, vienlaikus saņemot pasūtījumus no tiem. Es uzskatu, ka Komisijai rūpīgi jānovērtē alternatīvu instrumentu iespējamā izmantošana, lai izmērītu kredītrisku. Ir izšķirīgi svarīgi, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) efektīvi izmanto savas pilnvaras un ka tai ir tiesības veikt iepriekš neizziņotas izmeklēšanas un inspekcijas uz vietām. Ir izšķirīgi svarīgi arī, ka, pildot savas uzraudzības pilnvaras, EVTI dod personām, kuras pakļautas šīm procedūrām, iespēju tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību. Es piekrītu arī aicinājumam, lai Komisija veic sīki izstrādātu ietekmes izpēti par izmaksām, guvumiem un iespējamo pārvaldības struktūru pilnībā neatkarīgai Eiropas Kredītreitingu organizācijai, kura būtu kompetenta trijās reitingu jomās.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, tas nespēja dot piedāvājumu publiskas, neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidei. Tieši otrādi — neskaidrais veids, kādā tas uzrakstīts, rada iespēju publiski finansēt jaunu privātu aģentūru. Ziņojumā netiek arī minēta valsts parādsaistību izņemšana no aģentūru reitingiem, kas ir galvenais pasākums, ko varētu šajā jomā veikt, lai apkarotu spekulāciju pret eiro. Visbeidzot ziņojumā būtu vajadzējis ierosināt, lai Komisija pārbauda iespēju, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) dod iepriekšēju apstiprinājumu visiem „strukturētajiem finanšu produktiem”. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Ar šo pasākumu mēs beidzot esam spējīgi paust savu vēlēšanos uzlabot reitingu aģentūru darbu, palielinot to pārredzamību, integritāti, atbildību, neatkarību un uzticamību. Atzīstot aģentūru lomu informācijas nodrošināšanā un tirgus likviditātes stimulēšanā, tagad ir gluži skaidrs, ka finanšu pakalpojumu sniedzēji ir pārāk daudz uzticējušies to spriedumiem un ka to darbības veicināja finanšu krīzes sākšanos. Ir pārāk liela paļāvība uz ārējām kredītreitingu aģentūrām, un nozarē valda oligopols. Tāpēc es esmu par neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidošanu, kas ir atbildīga par reitingiem publiskajam sektoram, uzņēmumiem un strukturētiem finanšu instrumentiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenā finanšu krīze ir pierādījusi nepieciešamību regulēt kredītreitingu aģentūras (KRA). Patiešām, nesenie notikumi ir devuši iespēju konstatēt trūkumus to darbībā un vēlreiz pārbaudīt tās sertificētāju statusā šādiem analizējamiem subjektiem: uzņēmumi, publiskais sektors un strukturētie finanšu instrumenti. Tādējādi ir noskaidrojies, ka tām ir svarīga loma informācijas asimetrijas mazināšanā, kas būtu saskatāma investoru starpā. No otras puses tomēr tiek atzīmēts, ka ir pārāk liela pārliecība par reitingiem, ko piešķīrušas KRA, kas neapšaubāmi ievērojami veicināja finanšu krīzes padziļināšanos. Tāpēc ir steidzami vajadzīgs jauns regulatīvs modelis, kas samazinās atkarību no KRA reitingiem. Risinājums saistās ar tādiem pasākumiem kā, piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) atkarības ierobežošana no datiem, kurus sniedz aģentūras no ārienes, regulatoru un uzraudzītāju kompetences pastiprināšana, debašu sākšana par Eiropas Kredītreitingu organizācijas radīšanu, informācijas apjoma palielināšana, kas pieejama investoriem — tādējādi mazinot KRA varu — un arī, piemēram, pilsoniskās pārskatatbildības mehānismu stiprināšana.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos sākt ar apsveikumiem par lielisko darbu, ko veicis Klinz kungs. Es aicinu reitingu aģentūras sniegt turpmākus skaidrojumus par to, kā tās nosaka savus valsts parādsaistību reitingus, vienlaikus prasot, lai nozare skaidro savu metodiku un to, kāpēc reitingi atšķiras no galveno finanšu iestāžu prognozēm. Cits strīdīgs jautājums ir par struktūru, kas jāpiedāvā kā pretsvars trijām lielākajām reitingu aģentūrām Eiropas līmenī, kuru ietekme uz mūsu tirgu tiek uzskatīta par nesamērīgu. Tāpēc es aicinu Komisiju rūpīgi novērtēt pilnīgi neatkarīgas kredītreitingu organizācijas iespēju, kurai būtu jānodrošina „sēklas” nauda maksimāli pieciem gadiem.

Visbeidzot ir būtiski izskatīt veidus, kā padarīt reitingu aģentūras civiltiesiski atbildīgas par saviem reitingiem. Tāpēc es vēlos aicināt Komisiju konstatēt veidus, kā reitingu aģentūras būtu saucamas pie civiltiesiskas atbildības saskaņā ar dalībvalstu civillikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju „par”. KRA reitingi veic vairākas noderīgas funkcijas. Tās apkopo informāciju par emitentu kredītu kvalitāti globālā vidē ar asimetrisku informāciju starp parādsaistību emitentiem un investoriem, kas ļauj emitentiem piekļūt globālajiem un vietējiem tirgiem, samazinot informācijas izmaksas un paplašinot potenciālo investoru loku, kas tādējādi nodrošina tirgiem likviditāti un palīdz noteikt cenas. Tomēr regulatīvās sistēmas attīstības gaitā šie „informācijas starpnieki” ir kļuvuši par de facto „regulējošiem licenzētājiem”. Nesenā finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pieņemtās rezolūcijas galvenais mērķis ir likvidēt atkarību no ārējiem kredītreitingiem visā sistēmā, ciktāl un cik ātri tas praktiski iespējams. Ārējo reitingu kā smagu seku izraisītāju loma ir īpaši nozīmīga, kad reitinga līmenis tiek pazemināts no ieguldījumu līmeņa uz zemāku līmeni. Konkurētspējīgā un labi funkcionējošā tirgū pietiek ar aģentūras reputāciju, lai nodrošinātu tās reitingu kvalitāti. Taču, tā kā kredītreitingu aģentūras pašlaik darbojas oligopolā struktūrā, tās gūst labumu no būtībā „garantēta” tirgus.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā ierosinātie pasākumi, pievēršoties pašreizējām problēmām kredītreitingu pakalpojumu nozarē, ir došanās pareizajā virzienā. Šiem pakalpojumiem ir milzīga ietekme, un to darbību rezultāti var būt katastrofa valstīm un organizācijām, kuras tie vērtē, kā mēs ļoti skaidri redzējām nesenajā finanšu krīzē. Šiem pakalpojumu sniedzējiem jānosaka skaidri funkcionēšanas noteikumi, reitingu procedūras, ko viņi izmanto, ir jāatklāj, un viņiem ir jāuzņemas atbildība. Valstis un visu veidu dienestus, un organizācijas, ko viņi vērtē, nevar atstāt viņu lēmumu varā. Trīs galvenās reitingu aģentūras piešķir reitingus 95 % ekonomisko aktivitāšu, mēs tāpēc runājam par monopolu ar visām no tā izrietošajām nevēlamajām sekām. Mēs aicinām panākt pārredzamību, ierobežot nelikumīgas darbības, uzņemties atbildību, un šīs aģentūras novērtēt neatkarīgām iestādēm, kas garantēs savu neitralitāti un noteikumu stingru ievērošanu,

  Antolin Sanchez Presedo (S&D), rakstiski. – (ES) Es atbalstu Klinz kunga ziņojumu, lai virzītu uz priekšu reitingu aģentūru reformēšanas procesu. Ja ar pirmo likumdošanas iniciatīvu uz šīm aģentūrām attiecināja regulējumu un uzraudzību un ar otro iniciatīvu noskaidroja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) uzraudzības pilnvaras, šī rezolūcija iestājas par mazāku regulējošo atkarību no ārējiem reitingiem, strukturējot nozari atbilstīgi konkurences sistēmai un uzlabojot tās uzņēmējdarbības modeļus saskaņā ar Finanšu stabilitātes foruma kritērijiem.

Galīgajā dokumentā iekļauti mani grozījumi. Ar šiem grozījumiem es mēģināju stiprināt uzraudzības iestāžu iespējas, veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē, palielināt konkurenci, izvairoties no reitingu pirkšanas, un izveidot standarta procedūras informācijas izplatīšanai. Attiecībā uz valsts parādsaistībām es iestājos par to, lai reitingu aģentūras izvairītos no procikliskuma savā darbā un ņemtu vērā galveno starptautisko finanšu iestāžu prognozes. Es aicināju arī Komisiju sniegt priekšlikumus par maksājumu modeļu reformu un pārskatatbildības noteikšanu par pārkāpumiem.

Visbeidzot es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā tiek apsvērta neatkarīgas Eiropas reitingu aģentūras izveidošana un Eiropas organizācijas iespēja.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kurā tiek atzīts, ka kredītreitingu aģentūrām trūkst pārskatatbildības, konkurences un pārredzamības, īpaši attiecībā uz valsts sektora parādsaistībām. Ir jāizdara daudz vairāk ES un pasaules līmenī, lai nodrošinātu, ka pārdroša rīcība neapdraud ES finanšu drošību.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) ir informācijas vidutāji, kas veicina likviditāti un pārredzamību tirgū, mazinot informācijas asimetriju kapitālu tirgos un sekmējot piekļuvi globālajam tirgum, un samazinot informācijas izmaksas, un izmantojot potenciālos kreditorus un investorus.

Tomēr šīs aģentūras rada noteiktas problēmas, īpaši saistībā ar konkurences trūkumu, oligopolu struktūrām, pārmērīgi lielo uzticēšanos tām un pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu tajās. Šādi jautājumi kļūst svarīgāki pašlaik, tostarp saistībā ar dalībvalstīm, kuras savu ekonomikas un finanšu grūtību dēļ redz, ka dažādu valsts iestāžu reitingi svārstās nekonsekventi un cikliski.

Tā kā KRA nozīme nav noliedzama, būtu ieteicams ierobežot to lomu turpmāk. Tāpēc es balsoju par priekšlikumu, ko iesniedzis Parlaments, ar aicinājumu Komisijai veikt ietekmes pētījumu un izmaksu, ieguvumu un pārvaldības struktūras analīzi par Eiropas Kredītreitingu organizāciju, kas ir kompetenta dažādajās reitingu jomās: par publisko sektoru, uzņēmumiem un finanšu instrumentiem.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Ar šo ziņojumu šovasar jaunā Eiropas Vērtspapīru un tirgu uzraudzības iestāde (EVTI) ieviesīs stingrāku uzraudzību pār kredītreitingu aģentūrām, kas būs svarīgs rīks, lai nodrošinātu, ka pēc finanšu krīzes iepriekšējā brīvā tirgus attieksme pret aizdošanu nevar turpināties. Kredītreitingu aģentūras pelnīja naudu no finanšu iestādēm par reitingu piešķiršanu to produktiem, kā arī no šo produktu pārdošanas darījumiem pēc reitingiem. Šis konflikts nozīmēja, ka aģentūras bija dziļi ieinteresētas dot augstus reitingus sarežģītiem finanšu instrumentiem, kas nodrošināja investoru apmierinātību, iegādājoties šos produktus. Aģentūras deva padomus arī uzņēmumiem, kā pasniegt savus augsta riska produktus par zema riska produktiem, un šī maldinošā prakse nozīmēja, ka šie produkti izrādījās toksiskāki, nekā to reitingi pieļāva un veda pie milzīgiem zaudējumiem investoriem, tostarp pensiju saņēmējiem visā Velsā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi kritiskā gaismā kredītreitingu aģentūras un jo īpaši to aktīvo lomu ilgstošajā krīzē, jo konstatētās pamatproblēmas ir konkurences trūkums, pārmērīga atkarība no ārējiem kredītreitingiem un atbildības trūkums nozarē. Šā iemesla dēļ referents iesaka pārbaudīt domu par reāli neatkarīgas Eiropas kredītreitingu aģentūras izveidošanu, paziņojot, ka jaunajai Eiropas Kredītreitingu organizācijai jāuztur pašai sevi. Reitingu tālejošo seku dēļ intensīva mijiedarbība šajā nozarē ir neizbēgama. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Neseno gadu finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem reitingiem regulējošajā sistēmā un nekādu atbildību kredītreitingu aģentūrām par reitingiem, ko tās izdod. Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka pilnīgi neatkarīgas, nevalstiskas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidošana ir saprātīga un pievilcīga ideja.

Ziņojums: Richard Falbr (A7-0172/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski, ka mēs stājamies pretī tam, ka netiek ievēroti starptautiski tiesību akti sociālā jomā gan Eiropas iekšienē, gan ārpus tās; tas izpaužas kā sociālas un vides dempinga formas, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Jācer, ka šis ziņojums varēs nostiprināt darba parametru stingro kodolu, kas iemiesots Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) likumdošanā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas sekmē darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Ir jāuzsver, ka sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs Tā ietver iespējas vīriešiem un sievietēm iegūt cienījamu un ražīgu darbu brīvības, līdztiesības, drošības un cieņas pilnos apstākļos. Starptautiskiem darba standartiem vispirmām kārtām jānodrošina cilvēku attīstība humānas attieksmes situācijā. Cilvēki nav preces, par kuru cenu var vienoties sarunu gaitā. Darbs ir daļa no mūsu ikdienas dzīves un ir kritiski svarīgs mūsu cieņai, labklājībai un personas attīstībai. ES ir laba reputācija attiecībā uz starptautisko dialogu par sociālajiem jautājumiem. Šajā sakarībā to uzskata par iejūtīgu un uzticamu partneri. Tas jāizmanto, lai sasniegtu vērienīgākus mērķus, ko noteikusi ES. Viens no tiem ir veidot saskanīgu, integrētu un profesionālu ES pieeju sociālās politikas ārējai dimensijai. Koordinācija Eiropas Parlamenta iekšienē ir izšķirīga tāpat kā koordinācija ar Eiropas Komisiju un tikko izveidoto Ārējās darbības dienestu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī Eiropas Savienības darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzība ir visu dalībvalstu pienākums, kas izriet no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas.

Tieši tāpēc visu Eiropas Savienības dalībvalstu attieksmei skaidri jāatspoguļo Eiropas sociālā modeļa principi, kad dalībvalstu starpā tiek apšaubīti sociālie jautājumi un sadarbība. Es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas sociālais modelis piedāvā kā galvenos ekonomikas panākumu pīlārus vienlīdzīgas iespējas izglītībā, apmācībā un darba tirgū, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi sociāliem pakalpojumiem.

Tieši tāpēc es mudinu dalībvalstis atbalstīt apvienošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligāta darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanu.

Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir atbalsts cieņai, labklājībai un katras personas attīstībai kā vērtībām, kurām būtu jābūt ekonomikas attīstības galvenajam mērķim.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Ziņojums par sociālās politikas ārējo dimensiju ir saistīts ar ES sociālās politikas prioritāti. Tajā ir aicinājums stiprināt darba pamatstandartus, kas iekļauti SDO konvencijās, tostarp apvienošanās brīvība un koplīguma slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušana, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšana. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir aicinājums arī mainīt pārvaldību globāli un ES iekšienē, lai labāk īstenotu strādājošo tiesības un darba apstākļus.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju mūsu kolēģa deputāta Falbr kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka Savienībai jāveicina visaugstākie darba un sociālie standarti trešās valstīs, lai saglabātu savu ticamību starptautiskajā tirdzniecībā un veidotu stingras saites ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. Referents iesaka līdzsvarotas attiecības ar NVO un starptautiskām organizācijām, lai sekmētu konvenciju ratifikāciju. Lai varētu sākt sarunas ar Eiropas Savienību, trešām valstīm jāievēro starptautiski pieņemti darba standarti.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Starptautiskās Darba organizācijas pēdējais izskatītais jautājums ir par to, ka 115 miljoni bērnu ir iesaistīti bīstamā darbā — vienā no vissliktākajiem bērnu darba veidiem — kas pakļauj riskam bērna dzīvību un veselību. Tā kā tuvojas 12. jūnijs, Pasaules diena bērnu darba novēršanai, es nobalsoju par šo svarīgo un laicīgo ziņojumu, kurā brīvās tirdzniecības nolīguma ieinteresētās puses tiek aicinātas apņemties saskaņā ar SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā novērst visu veidu piespiedu darbu un izbeigt bērnu darbu.

Bērnu darbu un cilvēktiesību organizētos pārkāpumus nedrīkst ignorēt, apspriežot tirdzniecības nolīgumus, un ES ir jāpieņem stingra nostāja sociālās politikas un darba un sociālo standartu izvirzīšanā tirdzniecības sarunās.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs ES ir noteikusi sev mērķi ne tikai kļūt par izcilības paraugu korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jomā, bet arī veicināt KSA savas ārējās politikas virzienos. Starptautisko sociālo pamatstandartu neievērošana ir sociālā un vides dempinga veids, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Es piekrītu, ka ir jāpastiprina attiecīgo starptautisko iestāžu, proti, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīme, kā arī to sadarbība, izstrādājot, īstenojot un veicinot starptautiskos sociālos pamatstandartus.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Mūsu globalizētā pasaule, kurā valstis savstarpēji saista ekonomiskas, sociālas, kultūras un politiskas attiecības, ir nenoliedzama realitāte. Tomēr saistībā ar tirdzniecības attiecībām starp Eiropas Savienību un trešām valstīm saglabājas dziļas atšķirības attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmām, kā arī darba apstākļiem. Eiropas Savienībai kā tirdzniecības partnerei un svarīgai sarunu partnerei globālā līmenī jāpalīdz veicināt augstākus darba un sociālos standartus trešās valstīs. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kurā uzsvērta ES izšķirīgā loma saistībā ar cilvēktiesībām, īpaši tiesībām uz labu darbu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Vienota formula sociālai klauzulai, kas būtu iekļaujama visos divpusējos tirdzniecības nolīgumos, ir priekšlikums, kurš ietverts tikko pieņemtajā ziņojumā par sociālās politikas ārējo dimensiju un sociālo standartu veicināšanu. Šī iniciatīva faktiski ir solis pareizajā virzienā. Ievērojot to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos joprojām maz ir atsauču uz sociālajiem standartiem, ziņojumā minētas vairākas iespējas, tostarp sociālā klauzula un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju ievērošana — neatkarīgi no tā, vai visas dalībvalstis jau ir vai vēl nav tās ratificējušas — un sadarbības veicināšana starp trešām valstīm un dalībvalstīm. Otrs interesantais aspekts ziņojumā ir korporatīvās sociālās atbildības jēdziena attīstība, jo, lai gan tas pašlaik ir noderīgs jēdziens, tas joprojām pamatojas uz brīvprātīgu līdzdalību, un tāpēc tajā vēl daudz kas uzlabojams. Tāpat arī jēdziena attiecināšana uz vairākām jomām un šīs saskaņoto atbalsta darbību (SAD) dimensijas iekļaušana mūsu tirdzniecības politikā, kāpēc nepadarīt tās reiz par obligātām? Papildus un līdzās politiskam signālam tas būtu reāls solis ceļā uz mūsu sociālās politikas mērķu sasniegšanu.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī Eiropas Savienības iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Nosakot darba standartus, Eiropas Savienība veicina iespēju iedzīvotājiem iegūt darbu brīvības, līdztiesības, drošības un cilvēka cieņas pilnos apstākļos. Ņemot vērā pašreizējo pasaules ekonomikas globalizāciju, starptautiskie darba standarti ir pamats, uz kura jāveido valsts sociālā un ekonomikas attīstība. Ķīna, Indija un citas jaunietekmes valstis kļūst par arvien svarīgākiem dalībniekiem attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem. Šī parādība tomēr ir saistīta ar risku, ka šīs valstis — un jo īpaši to uzņēmumi — eksportēs darba standartus, kas ir zemāki nekā Eiropas Savienības standarti. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāsaglabā modrība attiecībā uz valstīm, kuras vēlas ar mums noslēgt tirdzniecības nolīgumus.

Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi atrodas sociālo standartu īstenošanas vadībā. Es uzskatu, ka ir būtiski saņemt skaidru un nepārprotamu korporatīvās sociālās atbildības definīciju, kas novērstu pašreizējo skaidrojumu dažādību, vienlaikus nosakot veidus, kā pārbaudīt šīs atbildības izpildi.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es nolēmu balsot par Falbr kunga ziņojumu, kas no vienas puses ietver korporatīvās sociālās atbildības kā motivējoša rīka stratēģisko nozīmi, stimulējot uzņēmējdarbības izaugsmi, un no otras puses uzsver, ka šis jautājums ir risināms tikai uz brīvprātības pamata. Es arī pilnībā piekrītu Falbr kunga kritiskajai pieejai, kad viņš neatbalsta liekulīgo Eiropas Savienības izturēšanos, vienlaikus veicinot sociālu modeli, kas atbalsta sociālās tiesības, kā arī stājas tirdzniecības līgumattiecībās ar valstīm, kuras neievēro vai nenodrošina strādājošo aizsardzību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo joprojām ir gadījumi, kad Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un nolīgumi netiek pienācīgi īstenoti vai tikai daļēji tiek īstenoti un korporatīvās sociālās atbildības principi tiek pārkāpti. Starptautiskiem darba standartiem pirmām kārtām jānodrošina strādājošo tiesības, jo darbs ir daļa no mūsu ikdienas dzīves un ir izšķiroši svarīgs personas pašcieņai, labklājībai un attīstībai. Korporatīvai sociālai atbildībai tāpat kā sociālajiem standartiem jādod ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē, bet uzņēmumiem nav jāizvairās no dialoga ar darbiniekiem, un viņiem jāciena un jāveicina labas darba attiecības, jārosina darbinieku līdzdalība ar konsultācijām un informāciju, un kolektīviem koplīgumiem, jāattīsta amata prasmes un mūžizglītība, jāievēro darba drošības standarti, jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jārada pienācīga vide, kurā sociālie partneri var sagatavot un vadīt pārmaiņas, kas notikušas darba tirgū, tostarp restrukturēšanu, jāuzlabo darba kvalitāte un jāintegrē un jāaizsargā strādājošo neaizsargātās grupas, piemēram, jaunieši, veci cilvēki, cilvēki ar invaliditāti un migranti. Tāpēc Eiropas Savienībai jāturpina izmantot sankcijas un stimuli divpusējos un reģionu nolīgumos, lai nodrošinātu ES nolīgumu sociālo noteikumu īstenošanu. Turklāt ir ļoti svarīgi valdībām pašām neatkāpties no savas atbildības par Eiropas sociālā modeļa uzturēšanu, jo pretējā gadījumā draud darba likuma, sociālās drošības sistēmu un pakalpojumu privatizācija.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas stratēģija, kā arī ES 2020 stratēģija daudz vairāk nekā iepriekš pievēršas sociālai politikai, konkurētspējas jautājumi un ekonomikas faktori joprojām ir prioritāri salīdzinājumā ar sociālajiem jautājumiem. Darba pamatstandarti iekļauti astoņās SDO konvencijās, kas pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai.

Lai ES sāktu sarunas ar trešām valstīm, tām jāievēro visas iepriekšminētās prasības. Šis ir obligāts nosacījums sarunām ar trešām valstīm. Tirdzniecības politika nevar ignorēt, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie trūkumi ir novērsti.

ES ir laba reputācija attiecībā uz starptautisko dialogu par sociālajiem jautājumiem. Šajā sakarībā to uzskata par iejūtīgu un uzticamu partneri. Tas jāizmanto, lai sasniegtu vērienīgākus mērķus, ko noteikusi ES.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā uzmanība koncentrēta uz tematu, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsdienu pasaulē. Tas ir jautājums par strādājošo tiesībām. Tā sauktais sociālais dempings pārstāv ievērojamu draudu strādājošajiem, jo būtiskā veidā grauj viņu tiesības. Starptautiskie uzņēmumi ir galvenie dalībnieki, kad jāpiemēro sociālie standarti. Tāpēc ir absolūti būtiski skaidri un nepārprotami definēt uzņēmumu sociālo atbildību, lai tādējādi mēs varētu ierobežot atšķirīgo interpretāciju skaitu un noteikt obligātus pienākumus šajā jomā, kā arī metodi, kā uzraudzīt to izpildi. Daudzas firmas ienāk reģionos tikai īslaicīgu finansiālu priekšrocību dēļ, galvenokārt lēta darbaspēka dēļ. Uzņēmumi parasti atsakās izveidot ilgtermiņa saites reģionā un tāpēc arī piedalīties kopējā sociālā atbildībā reģionā. Ziņojumā ir aicinājums stiprināt darba pamatstandartus, kas ierakstīti Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tostarp apvienošanās brīvību un tiesības slēgt darba koplīgumus, piespiedu un obligāta darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu darbavietā un bērnu darba aizliegšanu. Tas prasa pārmaiņas globālajā pārvaldes sistēmā un Eiropas Savienībā, lai labāk aizsargātu strādājošo tiesības un darba apstākļus. Referenti ir pratuši aizstāvēt skaidru sociālo dimensiju iesniegtajā ziņojumā, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret sociālās politikas ārējās dimensijas, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību, piemērošanu. Tas tāpēc, ka, manuprāt, ES jāatturas no sociālu prerogatīvu uzspiešanas trešām valstīm, neskatoties uz to, cik pareizi un labi tie varētu likties. Lai gan es atzīstu, ka ir svarīgi veicināt humānas metodes attieksmē pret darbaspēku, sociālā politika ES jau ir radījusi postu vairākām AK iestādēm, un tā nav izplatāma. Ir vajadzīga zināma elastīguma pakāpe un brīvība, darbojoties ar sociālo politiku, jo visiem vienādi politikas risinājumi var dot pretējus rezultātus, ja tos piemēro vietējā līmenī. Šā iemesla dēļ ES vispār nebūtu jācenšas iegūt pilnvaras sociālajā politikā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir darba un sociālo standartu veicināšana trešās valstīs, kas dod garantiju, ka globālās ekonomikas izaugsme nesīs labumu ikvienam pašreizējā globalizētajā kontekstā. Tāpēc es atbalstu uz sociālām vērtībām un cilvēka cieņu pamatotos nosacījumus, kas noteikti trešām valstīm, lai risinātu sarunas ar ES. Ar šāda veida Savienību mēs veiksmīgi izmantojam ārpolitiku, lai uzlabotu situāciju pasaulē.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO) ir svarīga nozīme starptautiskajā sistēmā, jo dod ieguldījumu konsensa veidošanā par darba standartiem. Šī svarīgā acquis nozīmīgu daļu atzīst visas dalībvalstis. Taču starp attīstītām un jaunattīstības valstīm saglabājas atšķirības saistībā ar darba tiesību aktiem. Manuprāt, šie ES standarti obligāti jāsaskaņo ar standartiem trešās valstīs, īpaši ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, lai tādējādi saglabātu vienlīdzīgu pamatlīmeni starptautiskajā tirdzniecībā. Tieši šāds uzskats arī tiek pausts ziņojumā, nosakot stratēģiju, lai šajās valstīs tiktu ievēroti tādi paši principi kā ES saistībā ar darbu. Labu darba apstākļu standartu izveidošana ir svarīgs priekšnosacījums ilgstošai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī dos ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti iedarbīgs devums starptautiskās tirdzniecības sistēmas attīstībai, kas pamatojas uz darba attiecībām, kuras tik ļoti atšķiras valstu/tirdzniecības bloku starpā. Es apgalvotu, ka šīs atbildības politikas veicināšana darba apstākļu jomā parāda Eiropu, kas ir vērīga un pamatīga, un piekrīt universālu vērtību aizstāvēšanai, kurām tā tic.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem ir sasaistīt cilvēku un sociālo attīstību ar ekonomikas attīstību. Ja šie divi faktori ir līdzsvarā, tas nozīmē, no vienas puses, ka cilvēki var darīt savu darbu par atbilstošu atlīdzību, kas atbilst cilvēka cieņai un profesionālajai kvalitātei, bet, no otras puses, tas ļauj uzņēmuma īpašniekiem attīstīt savu uzņēmējdarbību, sekojot tirgus principiem, kaut arī rēķinoties ar cilvēku vidi, kurā tā notiek, Šī perspektīva — kuru daži cilvēki sauc arī par sociālo tirgus ekonomiku — ir faktiski jauna paradigma, kas iet tālāk par labklājības ekonomiku un atgriežas pie cilvēka kā humānas attieksmes centru. Šāda paradigmas maiņa obligāti saistās ar konsekventu sociālās politikas atbalstu, tostarp veicinot attiecīgos standartus un atbilstīgu korporatīvo atbildību. Šādai pieejai un redzējumam nevar un nedrīkst būt ietekme tikai ES iekšienē, tā jāpiemēro arī ārējai darbībai vienmēr, kad iespējams, īpaši sarunās par nolīgumiem. Starptautiskās Darba organizācijas standartu ievērošana, Eiropas Sociālās hartas principi un sociālais dialogs ir dažas no jomām, par kurām var diskutēt šajos gadījumos. Es uzskatu, ka ziņojums, ko mēs esam pieņēmuši, dod stabilu atbalstu šiem mērķiem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs Nespēja mūsdienās ievērot kā ES iekšienē, tā arī ārpus tās starptautiskos sociālos pamatprincipus veido sava veida sociālo un vides dempingu, kas postoši ietekmē gan Eiropas uzņēmumus, gan ES un trešo valstu strādājošos un iedzīvotājus. Ņemot vērā rūpniecības un pakalpojumu globalizāciju, starptautiskie darba standarti ir pamats garantijai, ka globālās ekonomikas izaugsme var nest labumu visiem. Šajā ziņojumā tiek pieprasīta pārmaiņa globālajā pārvaldībā un ES, lai labāk īstenotu strādājošo tiesības un darba apstākļus, prasot stiprināt darba pamatstandartus, kas ir iedibināti astoņās SDO konvencijās, kuras pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Sociālās politikas ārējās dimensijas mērķis ir darba un sociālo standartu veicināšana trešās valstīs un sociālā dempinga apkarošana, kas bieži ir globalizācijas vai starptautiskās tirdzniecības rezultāts. Savienība vairs nevar iecietīgi izturēties pret dempingu saistībā ar labklājību, veselību un vidi, nereaģējot uz to, jo tā ir atbildīga par pārāk daudzu ražošanu pārcelšanu ārpus Eiropas. Smieklīgi zemās darba izmaksas un neciešamos darba apstākļus Komisija vairs nedrīkst uzskatīt par „dabiskām konkurētspējas priekšrocībām”. Šajā jautājumā es uzstājīgi pieprasu, lai Komisija groza savu doktrīnu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Falbr kunga ziņojumu, jo saistībā ar to, ka pēdējā laikā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) loma ir mazinājusies, es uzskatu, ka mums jāatceras, cik svarīgi ir ievērot strādājošo sociālās tiesības pasaulē. Eiropas Savienībai jāieņem vadošā vieta pasaulē, lai piespiestu citas valstis ievērot starptautiskos standartus darba tiesībās un tādējādi ierobežotu drudžaino tieksmi pēc sociālā dempinga. Svarīgi, lai visi Eiropas dalībnieki tiktu iesaistīti šīs politikas īstenošanā, gan valdības, kas saistītas ar starptautisku nolīgumu noslēgšanu, gan Eiropas uzņēmumi, kas paplašina savus uzņēmumus trešās valstīs.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Sociālās politikas ārējās dimensijas mērķis ir veicināt sociālos pamatstandartus trešās valstīs, lai panāktu Tūkstošgades attīstības mērķus, ko noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un nodrošinātu, ka strādājošo tiesības ir aizsargātas, ievērojot starptautiskos darba standartus. ES nekādā ziņā nav pārspēta, un tieši tāpēc tai jābūt spējīgai gūt labumu no savas ticamības un „labās reputācijas”, lai izveidotu sociālas alianses ar saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem un veicinātu tās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO). Pirms mēs ļaujam trešām valstīm sēsties pie viena sarunu galda ar ES, mums jāpieprasa, lai tās paraksta tos pašus starptautiskos darba pamatstandartus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas politikas ārējā dimensija neaprobežojas ar nolīgumiem vai pārrobežu palīdzību. Tā ir kaut kas vairāk. Tā īpaši saistās ar Eiropas vērtību izplatīšanu trešās valstīs ne tikai attiecībā uz demokratizāciju un pamattiesību lielāku ievērošanu, bet arī aktīvas politikas sekmēšanu vides un sieviešu un bērnu tiesību aizsardzībā, kā arī attiecībā uz darba standartiem, kas ievēro personas cieņu un dod iespēju personai attīstīties. To pašu var teikt par sociālās atbildības standartu veicināšanu trešo valstu uzņēmumos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Falbr kunga ziņojums attiecas uz sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Eiropas Savienība ir bijusi strādājošo sociālo tiesību aizsardzības bastions, to ievērošana ir sine qua non nosacījums sarunām ar trešām valstīm. Neskatoties uz astoņām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, saskaņā ar pašas SDO datiem vairāk nekā 50 % strādājošo nebauda sociālās tiesības, īpaši imigranti, sievietes un bērni. ES ir ieinteresēta veicināt personas cieņu un sociālo tiesību ievērošanu visās dalībvalstīs, radot šajā nolūkā mehānismu, kā atklāt tos, kuri nepiedāvā šīs tiesības saviem darbiniekiem, un tos sodīt. Es atzinīgi vērtēju ziņojumu un balsoju par to. Aizstāvot vērtību nozīmi globalizētā pasaulē, kurā arvien vairāk dominē ekonomika, tajā aizstāv personas cieņu, nepieņem indivīda ekspluatāciju, veicina labklājību un personas integrētu attīstību un aicina ES ievērot SDO standartus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir tikai vēl viens pamatotu bažu un kritikas deklarējums, kas diemžēl nenonāk līdz jautājumu saknei un šā iemesla dēļ izplēn, jo ir lielā mērā nekonsekvents.

Starptautiskās Darba organizācijas 2010. gada pasaules sociālās nodrošināšanas ziņojumā ir norādīts, ka vairāk nekā 50 % no visiem strādājošajiem nav pieejama sociālā aizsardzība. Tieši tāds ir konteksts, kurā Eiropas Savienība īsteno tirdzniecības politiku, pamatojoties uz brīvās tirdzniecības dedzīgu aizstāvēšanu, ko panāk ar sarunām un neskaitāmu divpusēju un reģionālu nolīgumu slēgšanu. Šie nolīgumi, ne tuvu nerosinot „korporatīvu sociālo atbildību”, kas praksē neeksistē, aizsargā tikai lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu peļņu un nepievērš vajadzīgo uzmanību darba tiesībām, darba koplīgumu slēgšanas tiesībām un strādājošo apvienošanās brīvības nozīmei, efektīvai diskriminācijas izskaušanai nodarbinātībā, piespiedu darba izskaušanai, nedrošam un mazapmaksātam darbam vai bērnu darbam.

Tas ir piemērs tikai vienam aspektam, ko ziņojumā varēja un vajadzēja izskatīt daudz dziļāk. Bija svarīgi saukt Eiropas Komisiju pie pārskatatbildības un pieprasīt, lai tā nodrošina politikas un darbības konsekvenci, kā arī virkni efektīvu darbību, kas sekmē sociālos un darba standartus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti: tajā nosodīta pastāvīga strādājošo tiesību neievērošana starptautiskās korporācijās, atzīmēta vajadzība horizontāli integrēt sociālo politiku, tostarp tā saukto korporatīvo sociālo atbildību (KSA), visā Eiropas Savienības ārējā politikā.

Taču pozitīvie aspekti tiek atšķaidīti, neizvirzot prasību par alternatīvas politikas īstenošanu, kas uzliek efektīvu pienākumu uzņēmumiem īstenot savu KSA.

Tāpēc mēs paužam nožēlu, ka aicinājums par 31. punkta — „uzsver, ka ES līmenī nevajadzētu pieņemt direktīvu, kas reglamentē KSA un paredz tās ievērošanu” — svītrošanu ir noraidīts.

Parlamentam jāiet tālāk, nevis tikai „jāprasa” vai „jārosina”, lai Komisija pieņemtu nostāju un pieprasītu tiesiskas sistēmas radīšanu par KSA ar obligātiem standartiem, kas veicina darba pamatstandartu ievērošanu, par kuriem iestājas Starptautiskā Darba organizācija (SDO) starptautiskos uzņēmumos un pašā Eiropas Savienībā, un iekļautu labu darbavietu un sociālas klauzulas gan katrā divpusējā tirdzniecības nolīgumā, par ko Eiropas Savienībai ir sarunas, gan pašā Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Visu minēto iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Sociālās politikas ārējā dimensija ir viena no galvenajām Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritātēm. Ir svarīgi stiprināt nodarbinātības standartus, piemēram, apvienošanās brīvību, darba koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligāta darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu nodarbinātībā un profesijās un bērnu darba aizliegšanu. Starptautisko nodarbinātības standartu mērķis un iecere tāpēc jāvērš uz ekonomikas attīstību konkrēti cilvēka dzīves un cieņas uzlabošanai, nevis tikai, lai noteiktu strādājošajiem apstākļus un tiesības.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Globalizācija faktiski kalpo tikai visu valstu strādājošo savstarpējai rīdīšanai ar negodīgu konkurenci neatkarīgi no tā, vai tā notek kā pārcelšana, darba meklētāju imigrācija vai bēdīgi slavenais Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību 4. režīms. Problēma ir tā, ka Eiropas Savienība producē daudz skaistu runu par tematu, bet nekad tās neīsteno dzīvē. Kad mēs esam veikuši praktisku un konkrētu darbību, sastopoties ar neciešamas ekspluatācijas situācijām? Kad šādas situācijas ir tikušas novērstas, pateicoties tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai ar kādu valsti? Nekad. Jo, kamēr jūs izliekaties, ka esat noraizējušies par ārvalstu strādājošajiem, Eiropas strādājošie tiek izslēgti no kopainas. Kā to norāda referents — kas zem tā parakstās —, „darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā” saskaņā ar starptautiskajām iestādēm! Tātad kuri principi, kuras vērtības, kuri apsvērumi jebkad varētu apstrīdēt tirgus absolūto varu? Jūs daudz runājat par uzņēmumu sociālo atbildību, kuri galu galā rīkojas tikai pēc tiem noteikumiem, ko jūs esat noteikuši. Kad beidzot šeit pievērsīsies jautājumam par ES politikas lēmēju ļoti smago sociālo atbildību?

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Es esmu priecīga, ka Attīstības komitejas atzinums, kuru es sagatavoju, ir iekļauts šajā ziņojumā. Pašlaik, kad mēs runājam, notiek 100. Starptautiskā Darba konference, un mēs visi zinām, ka pašreizējie noteikumi ir neefektīvi.

Globālās krīzes situācijā ir izšķirīgi, ka ES dod spēcīgu vēstījumu ar aicinājumu par jaunu sociāla taisnīguma ēru. Falbr kunga ziņojumā ietvertie priekšlikumi ļaus mums veikt reālus soļus šajā virzienā. Mēs varam paust tikai nožēlu par dubultstandartu politiku, tiklīdz jāsāk piemērot sociālās tiesības. Mums vajadzīgi īstenošanas mehānismi (ar stimuliem un sodiem), lai tādējādi sociālie standarti tiktu reāli piemēroti. Sociāla klauzula ir jāpievieno visiem ES tirdzniecības nolīgumiem, un tai jābūt juridiski saistošai. Ļaujiet man neatbalstīt arī to, ka ziņojuma 31. punktā uzsvērts, ka ES līmenī nevajadzētu pieņemt direktīvu, kas reglamentē korporatīvo sociālo atbildību un paredz tās ievērošanu. Es pastāvu uz to, ka jāvirzās uz lielāku sociālo taisnīgumu un jānodrošina strādājošo tiesības visā pasaulē, īpaši mūsu darījumos ar jaunattīstības valstīm.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Ekonomikas un finanšu krīze, kas pašlaik plosās Eiropā, kā arī pārējā pasaulē, ir saistīta arī ar nopietnu sociālo krīzi. Šajā smagajā situācijā Eiropas Savienībai un tās uzņēmumiem ir būtiska sociālā atbildība par attiecībām, kas tiek uzturētas ar trešām valstīm. Šā iemesla dēļ es ar savu balsojumu ļoti gribēju uzsvērt nepieciešamību Eiropas Savienībai nodrošināt, ka tiek ņemti vērā sociālie standarti un strādājošo tiesības, parakstot nolīgumus ar šīm valstīm. Eiropas Savienībai ar savām vērtībām jānodrošina, ka standarti, kas nosaka tās darba likumdošanu, tiek veicināti un izplatīti visā pasaulē, Eiropas pienākums ir dot piemēru. Tieši tāpēc es arī balsoju par noteikumiem, kas uzsver korporatīvo sociālo atbildību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo gadsimtu mijā ES savas sociālās politikas stratēģijā mainīja pieeju ārējai dimensijai no stingras uz maigu, t.i., no uzmanības pievēršanas sociālo standartu sasaistei ar tirdzniecības nolīgumiem pārslēdzās galvenokārt uz starptautisku sadarbību un dialogu. ES izmanto dažādus instrumentu veidus, lai īstenotu sociālo politiku trešās valstīs. Šie ir stingri, maigi un finanšu instrumenti. Šo instrumentu izmantošana ir liecība tam, ka ES sagaida noteiktu izturēšanos savās attiecībās ar tirdzniecības partneriem. Neskatoties uz to, klupšanas akmens ir šo instrumentu īstenošana un to ieviešana partnervalstīs. Tāpēc ir svarīgi ES koncentrēties stingrāk uz to, īpaši Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju un korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu un ieviešanu. To bieži kavē valsts tiesiskais regulējums; tomēr nozīme ir arī vājai politiskai gribai un iekšējam ekonomiskam spiedienam. Tas, ka strādājošie nezina savas tiesības, ir vēl viens svarīgs faktors.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – Saskaņā ar šo ziņojumu ES ir vienreizējs ekonomiskā dinamisma un sociālā modeļa apvienojums. Tas rada vienlīdzīgas iespējas izglītībā, apmācībā un darba tirgū un vienlīdzīgu piekļuvi sociāliem pakalpojumiem. Ziņojumā uzsvērts, ka ir jāīsteno laba darba programmas, kas atspoguļo valsts vajadzības un prioritātes attiecībā uz nodarbinātību un sociālo politiku un pamatojas uz vienošanos starp darba devējiem, strādājošajiem un valdību. Pašreizējā kontekstā šis aspekts ir ļoti svarīgs. Šie ir daži no iemesliem, kāpēc es atbalstu šo ziņojumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Cilvēki ir vissvarīgākie, un tieši tāpēc ir tik svarīgi veicināt darba un sociālos standartus. Cilvēki, kas dzīvo lauku apvidos, un īpaši sievietes un jaunieši ir labs piemērs. Liels vairums lauku saimniecību pieder vīriešiem. Es uzskatu, ka sievietes ir atbalstāmas, lai nodrošinātu, ka šis līdzsvara trūkums tiek koriģēts. Manuprāt, ir svarīgi arī atbalstīt jaunos zemniekus, kas pārņem lauku saimniecības no saviem vecākiem. Attiecībā uz jauniešiem izglītības kvalitāte lauku apvidos ir jāuzlabo un jauniešiem jāgarantē piekļuve ar laukiem nesaistītām mācību un personīgās attīstības iespējām. Nākamais galvenais jautājums ir korporatīvā sociālā atbildība.

Tā nozīmē, ka uzņēmumi ik dienas veic darbības, lai aizsargātu sabiedrību un vidi paši pēc savas iniciatīvas un neatkarīgi no tiesiskajiem regulējumiem. Uzņēmumi vairs nedomā tikai par peļņas gūšanu. Tiem arvien vairāk kļūst raksturīga lielāka izpratne par sociālās un vides aizsardzības jautājumiem.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka uzņēmumi ir sociāli atbildīgi — par saviem darbiniekiem un patērētājiem, vidi un plašo sabiedrību. Vācu valodas vārdnīcā ir pievienots jauns termins: korporatīvā sociālā atbildība (KSA). Tā ir brīvprātīga — un tai tādai jāpaliek. Mūsu globalizētajos tirgos KSA saistās ar daudz ko vairāk nekā dotācijas piešķiršanu vietējam futbola klubam. Uzņēmumi, kas darbojas globāli atbildīgā veidā, palīdz veidot ārpolitiku un attīstības politiku.

Tie ir Eiropas vēstnieki pasaulē, kas liek plīvot Eiropas sociālo standartu karogam visā pasaulē. Mums jāatbalsta KSA, nevis tā jāregulē. Šajā gadījumā Eiropai jāuzņemas diskusijas vadītāja, nevis regulatora loma. Šis princips jāpiemēro, ja Eiropas Komisija ir apņēmusies kļūt nopietna un pievērsties vēlreiz KSA tematam: mums nav vajadzīga pārmērīga regulēšana. Mēs esam uzsvēruši šo nostāju šajā ziņojumā.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka Falbr kungs ir izstrādājis labu ziņojumu, un es vēlos paskaidrot, kāpēc es nolēmu balsot par tā pieņemšanu. Augstu darba standartu, sociālo standartu un korporatīvās sociālās atbildības veicināšana veido ārkārtīgi plašu darba lauku sociālās politikas ārējai dimensijai. Viena no problēmām, ko referents uzsver, ir administratīvo struktūru, kas atbild par nodarbinātības politiku, neefektivitāte Nepārtraukta un konstruktīva sadarbība ar trešām valstīm, kurā iesaistīta gan Eiropas Savienība kopumā, gan atsevišķas dalībvalstis, var kalpot kā paraugprakses avots attiecībā uz pienācīgas administratīvās rīcībspējas izveidi. Es uzskatu, ka sadarbība reģionālā un vietējā līmenī, un ar uzņēmējiem arī dod labus rezultātus. Lielisks partnerības, atbalsta un pieredzes apmaiņas piemērs, kas ir devis labus rezultātus, ir sadarbība starp Polijas reģioniem un Austrumu partnerattiecību valstīm vairākos pēdējos gados.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par Eiropas Savienības sociālās politikas ārējo dimensiju. Eiropas Savienību visā pasaulē uzskata par pievilcīgu un vēlamu partneri, un tam iemesls lielā mērā ir unikālais veids, kā tā savieno ekonomikas dinamismu ar sociālu modeli. Eiropas Savienībai tas būtu jāveicina savās attiecībās ar citām valstīm un jāparedz abu dimensiju — iekšējās un ārējās — konsekventa sadarbība. Izskatāmajā dokumentā uzsvars likts īpaši uz vajadzību veicināt korporatīvo sociālo atbildību. Tā prasa, lai tirdzniecības uzņēmumi ņemtu vērā sociālo un vides dimensiju. Rezolūcijā uzsvērts, ka šai veicināšanai nav jābūt saistošai, bet drīzāk tai jābūt ieinteresēto pušu brīvprātīgas mijiedarbības rezultātam. Visbeidzot nolūks ir arī starptautiskās sarunās iekļaut strādājošo tiesības, kuru aizstāvēšana ir Starptautiskās Darba organizācijas uzdevums, kā arī veicināt globālas ekonomikas pārvaldību, kas ņem vērā šos parametrus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es vērtēju atzinīgi šo ziņojumu. Darba pamatstandarti iekļauti astoņās SDO konvencijās, kas pievēršas brīvībai veidot apvienības un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai. Ne vien no šīm konvencijām, bet arī no Pasaules Komisijas ziņojuma par globalizācijas sociālajiem aspektiem kļūst skaidrs, ka no šaurās koncentrēšanās uz tirgu jāpāriet uz plašāku interesi par cilvēkiem, t.i., uzmanība jākoncentrē uz strādājošo tiesību un darba tiesību aizsardzību. Lai ES risinātu sarunas ar trešām valstīm, tām jāievēro viss iepriekš minētais. Tas ir nosacījums, bez kura sarunas ar trešām valstīm nav iespējamas. Tirdzniecības politika nevar ignorēt to, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie trūkumi ir novērsti. Nosakot darba standartus, ES atbalsta iespējas vīriešiem un sievietēm dabūt labu un ražīgu darbu brīvības, līdztiesības, drošības un cieņas pilnos apstākļos. Ņemot vērā pašreizējo rūpniecības un pakalpojumu globalizāciju, starptautiskie darba standarti ir pamats, kas garantē, ka globālās ekonomikas izaugsme var nest labumu visiem.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Falbr kunga ziņojuma mērķis un liela daļa satura, manuprāt, ir ļoti pozitīvs. Es uzskatu arī, ka koncentrēšanās uz nodarbinātību un labiem darba apstākļiem ir ilgtspējīgas attīstības galvenais elements, turklāt ne tikai ES valstīs. Es tāpat kā referents paužu nožēlu, ka „sociālai klauzulai” nav vienotas definīcijas, ko varētu izmantot nevis divpusējos tirdzniecības nolīgumos, bet labu darba apstākļu radīšanai strādājošajiem. Dažu Eiropas valstu sociālie modeļi arī varētu kalpot kā labs piemērs jaunattīstības valstīm. Es esmu vienisprātis arī ar uzskatu par kopīgu cīņu, lai izskaustu bērnu darbu.

Neskatoties uz visu iepriekš teikto, es atturējos no balsojuma, jo ir neiespējami īstenot sociālās prasības divpusējos tirdzniecības nolīgumos, trūkstot skaidrai cilvēktiesību ievērošanas definīcijai. Šo kritēriju nedrīkst lietot kā argumentu pret nolīgumu parakstīšanu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) „Tas, ka revolucionāru pārmaiņu garam, kas jau sen ir satraucis pasaules tautas, būtu jāsniedzas tālāk par politikas sfēru un jārada ietekme, ko izjūt ar praktisko ekonomiku saistītajā sfērā, nav pārsteigums.” Šie ir iemīļotā pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi, kurš savā enciklikā ar nosaukumu Centesimus Annus atgriezās pie tematiem, ko risināja viņa priekštecis Leons XIII enciklikā Rerum Novarum. To darot, viņa nolūks bija analizēt un dot ieguldījumu sociālajā „jautājumā”, ko mūsdienās tāpat kā 1991. gadā var atrisināt, tikai vēršoties pie kristietības doktrīnas un tātad absolūti bez nosacījuma atzīstot cilvēka un strādājošā cieņu.

Es balsoju par Falbr kunga ziņojumu, jo tā uzmanības centrā ir tieši cilvēktiesību aizsargāšanas nozīme un tas, ka Eiropas sociālais modelis ir svarīgs sākuma punkts, tostarp saistībā ar Savienības ārējām attiecībām. Sociālās atbildības darbība jāvirza šā mērķa sasniegšanai, un Eiropas Savienībai — ar Parlamenta starpniecību — jāatjauno un jānostiprina šie principi pašai savā darbībā, galvenokārt attiecībās ar trešām valstīm, kuru iedzīvotājiem ir liegtas pamattiesības. Es kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētājas vietniece jūtu pienākumu uzsvērt, cik svarīgi mums visiem ir sadarboties, tostarp ārpus ES, lai izskaustu dzimumu diskrimināciju un dzimumu vardarbību, lai tādējādi atjaunotu sieviešu sociālo cieņu un atdzīvinātu viņu aktīvo devumu gan vietējai, gan pārvalstu ekonomikai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas globalizācija un Eiropas uzņēmumu pārvietošana ir izsaukusi bažas attiecībā uz sociālās politikas ārējo dimensiju. Tajā iekļautas ES darbības un iniciatīvas, kuru nolūks ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Darba pamatstandarti iekļauti astoņās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, kas pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanu. Lai trešās valstis sāktu sarunas ar ES, tām jāievēro visas iepriekš minētās idejas. Tas ir nosacījums, bez kura sarunas ar trešām valstīm nav iespējamas. Tirdzniecības politika nevar ignorēt, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie šķēršļi ir novērsti. Ir svarīgi izmantot starptautiskos darba standartus, lai nodrošinātu, ka ekonomikas attīstības pašā centrā joprojām ir cilvēka dzīves un personas cieņas uzlabošana, nevis nosacījumu un strādājošo tiesību noteikšana.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Sociālās politikas ārējā dimensija mūsu grupai un man ir svarīga prioritāte. Nesen mēs pieņēmām rezolūciju attiecībā uz nākamo konvenciju par vietējiem strādājošajiem, kas jāpieņem 2011. gada jūnijā. Šajā ziņojumā ir aicinājums plašāk stiprināt darba pamatstandartus, kas ietverti SDO konvencijās, tostarp apvienošanās brīvību un darba koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu saistībā ar nodarbošanos un profesijām un bērnu darba aizliegšanu. S&D grupa pieprasa pārmaiņas globālajā pārvaldībā un Eiropas Savienībā, lai labāk īstenotu strādājošo tiesības un darba apstākļus. Starptautisko sociālo pamatstandartu neievērošana gan ES iekšienē, gan ārpus tās ir sociālā un vides dempinga veids, kas nodara kaitējumu Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es atbalstu principus, kas izklāstīti ziņojumā. Tomēr es vēlos norādīt, ka šie mērķi ir augsti un tos būs grūti, ja ne neiespējami, sasniegt realitātē. Mums jau ir neskaitāmi tirdzniecības nolīgumi, kuros nav nekādu prasību saistībā ar sociālo standartu ievērošanu. Tā kā ir šāda neatbilstība, šā ziņojuma efektivitāte un jēga obligāti būs ierobežota. Ziņojumā ir aicinājums dalībvalstīm īstenot darba likumdošanas pamatstandartus pašām savas valsts uzņēmumos. Vai tas nebūtu attiecināms arī uz uzņēmumiem ārpus Eiropas? Man šķiet arī, ka ziņojumā tiek prasīts apkarot globalizācijas negatīvās ietekmes, lai gan, analizējot kopumā, tas nav sasniedzams ar pasākumiem, kuri šeit tiek apspriesti. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā Eiropas Savienība ir noteikusi sev ļoti vērienīgus mērķus, pamatojoties uz labi pārdomātiem principiem. Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot darba likumdošanas pamatprincipus pašām savas valsts uzņēmumos. Diemžēl šis aicinājums, liekas, netiek attiecināts uz uzņēmumiem, kas pašlaik ir ārpus Eiropas. Lai gan es atbalstu principu, kas ir ziņojuma pamatā, es neuzskatu, ka secinājumi tajā ir pilnīgi pareizi, tāpēc es atturējos no balsojuma.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības ārējai sociālai politikai, kuras mērķis ir valstis, kas nevēlas pievienoties ES, pirmkārt un galvenokārt, būtu jābūt saskanīgai, pragmātiskai un vienveidīgai. Gan iekšējai, gan ārējai sociālai politikai jāveicina darba standarti, kā arī sociālie standarti, kas Eiropas Savienībai ir vissvarīgākie mērķi.

Saistībā ar iepriekš teikto visām dalībvalstīm, kas slēdz nolīgumus ar trešām valstīm, jānodrošina, ka to nostāja līdzinās Eiropas sociālajam modelim. Mums jāpieprasa, lai valstis, kas nevēlas pievienoties ES, ievērotu apvienošanās tiesības un lai tās veiktu pasākumus diskriminācijas novēršanai pēc dzimuma vai vecuma. Bērnu darba izskaušana un iedzīvotāju tiesības uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir ļoti svarīgi jautājumi. Attiecībā uz sadarbības attīstību Eiropas Savienībai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai radītu pienācīgas struktūras profesionālās izglītības un apmācību jomā. Eiropas Komisijai absolūti obligāti jāveic pielāgojumi pašreizējai situācijai un reālajai dzīves īstenībai attiecīgajā valstī, risinot sarunas par partnerattiecību nolīgumiem. Eiropas Parlaments ir guvis jaunas pilnvaras kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tam aktīvi jāsadarbojas ar Eiropas un starptautiskajām arodapvienībām, lai uzlabotu sociālo stāvokli.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ziņojumu par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Mūsu mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību ārpus ES. Šis ir likumīgs mērķis; tomēr man ir zināmas šaubas par to, vai mēs spēsim panākt šo mērķi. Kopējie sociālie standarti, kurus mēs citējam, ir pakļautu riskam, un tagad kļūst skaidrs nodoms sekmēt dažādus sociālos un darba standartus pašas ES iekšienē. Standarti, ko piemēro manā valstī Grieķijā, kur bezdarba līmenis 25 gadīgajiem ir 36,1 %, un Spānijā, kur šis līmenis ir 43 %, ļoti atšķiras no standartiem, ko piemēro Eiropas valstīs ar spēcīgu ekonomiku. Šis ziņojums mums atgādina, ka ES, ja tā vēlas kļūt par vadošu paraugu pasaulē saistībā ar sociālo politiku, jāsarga savās dalībvalstīs piemērotās sociālās politikas kohēzija.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Lai gan Lisabonas stratēģijā un Eiropas stratēģijā 2020. gadam neparasti spēcīgi uzsvērta sociālā politika, konkurētspējas jautājumi un ekonomikas faktori joprojām ir prioritāri salīdzinājumā ar sociālajiem jautājumiem. Ir svarīgi aizstāvēt mūsu darba standartus, kas iekļauti astoņās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, kuras pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai. Uzmanības centrā jābūt strādājošo tiesību un darba tiesību aizsardzībai. Lai trešās valstis sāktu sarunas ar ES, tām jāievēro visas iepriekš minētās idejas. Tādam jābūt nosacījumam sarunām ar trešām valstīm. Tirdzniecības politika nevar ignorēt to, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie šķēršļi ir novērsti.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības sociālās politikas ārējās dimensijas mērķis ir sekmēt trešo valstu sociālos standartus, bet konkurētspējas jautājumiem un ekonomiskajiem faktoriem joprojām ir prioritāte pār sociālajiem un darba jautājumiem. Pašlaik astoņas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas ir ratificējušas visas ES dalībvalstis. Tām vajadzētu izveidot pamatu starptautiskiem noteikumiem, ko atbalsta visas dalībvalstis.

Kopumā mums jākoncentrējas uz humānu attieksmi pret cilvēkiem, un to var panākt, aizsargājot strādājošo tiesības un tiesības uz darbu. SDO ir būtiska nozīme starptautiskajā līmenī, izstrādājot, veicinot un īstenojot šos standartus. Arī uzņēmumiem ir jāsekmē ilgtspējīga attīstība, lai veicinātu labus apstākļus strādājošajiem, bet vēl arvien ir atšķirība starp attīstīto valstu un jaunattīstības valstu sociālās aizsardzības sistēmām. Es balsoju par apspriežamo priekšlikumu, ņemot vērā iepriekš minēto, un, lai tiktu labāk sekmēti ES dalībvalstu un trešo valstu darba un sociālie standarti, kā arī ievēroti starptautiskie darba pamatstandarti.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Darba pamatstandarti ir ietverti astoņās SDO konvencijās, kuru uzmanības centrā ir apvienošanās brīvība un koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušana, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšana.

Tātad lielāka uzmanība ir jāpievērš strādājošo tiesību aizsardzībai un tiesību aktiem darba jomā. Ir būtiski jāuzlabo sieviešu juridiskā un sociālā situācija, lai novērstu diskrimināciju un izmantotu sieviešu iespējamo ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis kā pamatprincipu cīņā pret nabadzību īstenot tiesības netikt diskriminētam, kas nozīmē tiesības uz darbu un vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, vecuma un invaliditātes.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar partnervalstīm nolūkā pievērst lielāku uzmanību cīņai pret bērnu darbu, lai tā vietā radītu pienācīgas darbavietas pieaugušajiem un ļautu bērniem saņemt piemērotu izglītību. Arodbiedrību biedrošanās brīvība un tiesības uz sarunām par darba koplīguma slēgšanu ir jāīsteno bez izņēmumiem, lai uzlabotu un aizsargātu pienācīgus darba apstākļus.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Darba standartu veicināšana, izmantojot ES sarunas ar trešām valstīm, ir izdevīga gan dalībvalstīm, gan trešām valstīm. Sekmējot augstākus drošības standartus un labāku atalgojumu, ES palīdz uzlabot strādājošo dzīvi. Iestājoties par labāku atalgojumu, ES arī nodrošina ES eksporta tirgu trešās valstīs. Ja mēs pieļaujam importu uz Eiropu no valstīm, kas nenodrošina taisnīgas algas, mēs efektīvi samazinām tirgus pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. ES uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt ar trešām valstīm, kuras neievēro tos pašus drošības standartus un kuras var maksāt strādājošajiem daudz mazākas darba algas. Tomēr ir svarīgi atzīmēt to apdraudējumu, ko ietver „ieteikuma tiesību” pieeja attiecībā uz darba standartiem. Papildus tam, ka šādi noteikumi nav saistoši un ka nav sankciju to pārkāpumu gadījumos, šī pieeja arī rada risku samazināt tradicionālās pārraudzības sistēmas par labu neoficiālām uzraudzības procedūrām. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt modrai un jānodrošina, ka standarti tiek stingri ievēroti, un, ja tie netiek ievēroti, tad ir jārīkojas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Arvien globalizētākā pasaulē ir būtiski, ka ES izmanto savu starptautisko ietekmi, lai nodrošinātu, ka strādājošo tiesības tiek aizsargātas, vienlaikus ievērojot personas cieņu. Šajā kontekstā rodas vairāki jautājumi, piemēram, jautājums par piemērota instrumenta izvēli ES ietekmes īstenošanai. Turklāt nevajadzētu aizmirst to, cik ES var būt ietekmīga, ja mēs runājam par attiecībām ar tādu valsti, kas vai nu vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, vai ir ES palīdzības programmu saņēmēja. Visbeidzot, ievērojot to, ka būtiska ekonomikas daļa ir atkarīga no starptautiskiem uzņēmumiem, ir arī nepieciešams, lai organizācijas būtu sociāli atbildīgas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Sociālās politikas ārējā dimensija ietver ES pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas stratēģijā tika uzsvērta un ES stratēģijā 2020. gadam vairāk nekā jebkad iepriekš tiek uzsvērta sociālā politika, konkurētspējas jautājumi un ekonomiskie faktori joprojām ir lielāka prioritāte nekā sociālie jautājumi. Darba pamatstandarti ir ietverti astoņās SDO konvencijās, kuru uzmanības centrā ir apvienošanās brīvība un koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušana, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšana. Ne tikai šajās konvencijās, bet arī Starptautiskās komisijas par globalizācijas sociālo dimensiju ziņojumā ir skaidri pausts, ka uzmanība jāpievērš nevis šauri tirgiem, bet vairāk jāinteresējas par cilvēkiem, tas ir, jāvērš uzmanība uz strādājošo tiesību aizsardzību un darba tiesību nostiprināšanu. ES sarunu priekšnoteikums ar trešām valstīm ir visu iepriekš minēto jautājumu ievērošana. Tas ir nosacījums, bez kura sarunas ar trešām valstīm nav iespējamas. Tirdzniecības politikā nevar ignorēt nevienu strādājošo tiesību neievērošanas gadījumu, un līdz ar to sabiedrības attīstība var notikt tikai tad, kad ir novērsti šie trūkumi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Par uzņēmumu var teikt, ka tas ir sociāli atbildīgs tādā gadījumā, ja tas stingri veido struktūru, kas spēj ņemt vērā ne tikai ekonomiskos rezultātus, bet arī savu darbību rezultātus sociālajā un vides jomā. Šajās dienās mēs jautājam ne tikai to, kā uzņēmumi sasniedz savus ekonomiskos rezultātus, bet arī — ko tie pieņem darbā un kāda ir attieksme pret darbiniekiem. Atbildīgs uzņēmums ir aktīvs un zinošs dalībnieks tajā sociālajā realitātē, kurā tas darbojas, un tā attiecības ar visām savās darbībās ietvertajām pusēm ir galvenais uzņēmuma labklājības avots. Ar šodien pieņemto ziņojumu Eiropas Savienība ir paudusi apņemšanos iegūt vadošu nozīmi pasaulē sociālās politikas jomā, veicinot tās mērķus globālā mērogā, tādējādi uzsverot tās nozīmes svarīgumu, ko Eiropas Parlamentam ir piešķīris Lisabonas līgums.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Es atbalstu šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā ir izskatīta korporatīvā sociālā atbildība kā brīvprātīgs motivējošs instruments, kas paredzēts uzņēmējdarbības izaugsmes rosināšanai. Eiropas uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas dzinējspēks, un tādēļ Eiropai ar lielāku apņēmību jāaizsargā ES uzņēmumi, kam bieži ir jākonkurē ar negodīgiem partneriem. Turklāt es atbalstu tādu sociāli atbildīgu uzņēmumu izveidi, kuru pamatprincipi ir strādājošo sociālā aizsardzība, patērētāju aizsardzība un pārredzamības tiesību normu ievērošana.

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērta tā galvenā nozīme, ko Eiropas Savienība vēlas un kas tai jāuzņemas attiecībā uz trešām valstīm, jo īpaši ES tirdzniecības partnervalstīm. Neatbilstība starptautiskajiem sociālajiem pamatstandartiem izpaužas kā sociālais un vides dempings, kas rada kaitējumu Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Šis ir viens no punktiem, ko es aktīvi uzsvēru Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumā par šo jautājumu, būdama šī atzinuma referente.

Tomēr ES nevar visu izdarīt viena pati: tai ir vairāk jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām (SDO, PTO, ESAO), jo īpaši cīņā pret brīvo zonu fenomenu, jo tās ir pretrunā visiem tiesību aktiem sociālajā jomā.

Turklāt vienlaikus ar to, ka pašlaik Eiropā korporatīvā sociālā atbildība ir vispāratzīta, Eiropas uzņēmumiem, to filiālēm un apakšuzņēmējiem ir būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē, pateicoties to ietekmei starptautiskajā tirdzniecībā. Komisijai šajā sakarībā tie ir jāiedvesmo, jo īpaši, meklējot un veicinot paraugpraksi.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Falbr kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropā ir vairāk jāveicina korporatīvā sociālā atbildība, lai tiešā veidā reaģētu uz vajadzību aizsargāt kopīgās vērtības un palielināt solidaritāti un kohēziju starp Eiropas iedzīvotājiem. Korporatīvajai sociālajai atbildībai ir jābūt Eiropas sociālā modeļa galvenajam aspektam, lai atbalstītu inovācijas un konkurētspēju un sekmētu nodarbināmību un darbavietu radīšanu laikā, kad krasi pieaug bezdarba līmenis un Eiropas jaunieši, mūsu ilgtspējīgais spēks, meklē alternatīvu darbu ārpus Eiropas robežām.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Es balsoju par R. Falbr ziņojumu, kas tiecas veicināt darba un sociālos standartus, Eiropas Savienībai risinot sarunas ar trešām valstīm. Ziņojuma pamatā ir vairākas SDO konvencijas, un, pamatojoties uz tām, ziņojumā ir ierosināts, ka ES ir jāaizsargā strādājošo tiesības un jānostiprina darba tiesības, piemēram, kad Eiropas Savienība slēdz tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm. Ziņojumā citu jautājumu starpā ir ierosināts, ka korporatīvās sociālās atbildības obligātās prasības ir jānosaka, izmantojot tiesisko regulējumu, ka ir labāk jādefinē KSA jēdziens un ka prasību izpilde ir labāk jāuzrauga. Tajā pašā laikā attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem ziņojumā ir noraidīta MODE4 procesa izmantošana, kas ļauj starptautiskiem uzņēmumiem ievest savu darbaspēku, tādējādi apejot mītnes valsts nosacījumus par sociālajiem un darba apstākļiem. Līdztekus faktam, ka tas nostāda ievesto darbaspēku sliktākā situācijā nekā mītnes valsts darbaspēku, tas arī veicina sociālo dempingu. Eiropas Savienība pašlaik ir pilnvarota noslēgt tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm visu ES dalībvalstu vārdā. Es esmu pret to. Tomēr, kamēr tā ir, būs arī nepieciešams noteikt prasības, kas precizē to, kam ir jābūt iekļautam šajos tirdzniecības nolīgumos.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kas sagatavo Komisijas paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību (KSA). Es arī atzinīgi vērtēju sava kolēģa Richard Howitt komitejas līmenī veikto darbu, lai izstrādātu ziņojumu, kas sekmē to pozitīvo darbu, ko Eiropas līmenī var veikt korporatīvā sociālā atbildība.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Eiropa ir globalizēto procedūru pamatdalībniece, un tai ir jāuzņemas būtiska daļa no atbildības par tādu rezultātu sasniegšanu, kas veicina dzīvotspējīgu attīstību. Eiropas Savienība globālā līmenī ir sociālās politikas veicināšanas priekšgalā un aicina jaunattīstības valstis ievērot PTO līgumus. R. Falbr ziņojumā ir pieminēts arī tas, cik būtiska ir korporatīvā sociālā atbildība un uzņēmumu atbilstība šai atbildībai Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka, uzņemoties korporatīvo sociālo atbildību, šie uzņēmumi dod būtisku ieguldījumu sociālās labklājības un vides aizsardzības veicināšanā un nabadzības apkarošanā valstīs, kurās tie darbojas. Tas ir iemesls, kādēļ es balsoju par ziņojumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – ES stratēģija 2020. gadam parāda, ka sociālā politika ir Eiropas galvenā prioritāte. Tomēr ir jādara vairāk, lai veiktu uzlabojumus šajā jomā, un šī iemesla dēļ es atbalstīju šo ziņojumu. Ziņojums aicina izskaust piespiedu darbu, kā arī aizliegt bērnu darbu, un tajā ir arī uzsvērta vajadzība vairāk pievērsties strādājošo tiesību aizsardzībai. Trešām valstīm ir jāievēro šie pamatprincipi, lai ES ar tām kopā strādātu un nodarbotos ar tirdzniecību. Dalībvalstīm ir arī jāsadarbojas ar partnervalstīm, lai nodrošinātu neaizsargāto grupu aizsardzību un apkarotu uz dzimumu balstītu diskrimināciju, kā arī diskrimināciju, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, reliģija, vecums un invaliditāte. Es ceru, ka Komisija ierosinās kādus konkrētus priekšlikumus, kas radīs uzlabotus darba un sociālos standartus, kā arī priekšlikumus, lai veicinātu korporatīvo sociālo atbildību tās ārpolitikā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Referents sūdzas par to, ka sociālā politika vēl joprojām nekoncentrējas uz cilvēkiem un ka cilvēka faktors vēl joprojām ir mazsvarīgāks par konkurētspējas faktoru. Kā skaidrots ziņojumā, Eiropas Savienībai visā pasaulē ir laba reputācija attiecībā uz ideālu saikni starp ekonomikas dinamismu un sociālo modeli, kas arī rada noteiktu atbildību. Eiropas Savienība vairs nedrīkst piemērot dubultstandartu, un tādēļ es pilnīgi piekrītu referenta viedoklim.

Ziņojums: Nadja Hirsch (A7-0082/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt sasniedzamai, pieejamai un iespējamai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un ieguvuši starptautisku pieredzi. Tāpēc ir nekavējoties jāveic pasākumi, jo visvairāk tas ietekmē tieši jauniešus: ilgstošais jauniešu bezdarba līmeņa kāpums ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Dalībvalstīm jāizstrādā mērķtiecīgas politiskās stratēģijas jauniešu bezdarba apkarošanai, ikreiz ņemot vērā valsts īpatnības un vajadzības. Es piekrītu rezolūcijā minētajam noteikumam, ka, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi. Ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu dēļ pieaugošo sabiedrības vajadzību pēc mācībām un mūžizglītības iespējām, darba ņēmējiem nepieciešams līdzeklis, kas ļautu pašiem noteikt un plānot savas profesionālās apmācības vajadzības. Turklāt cilvēkiem dažādos dzīves posmos, kā arī īpašām personu grupām, kas vēlas iegūt profesionālo izglītību un apmācību, jābūt pieejamām plašākām, vienkāršotākām un vieglākām finansējuma iegūšanas iespējam no pašreizējās, mūžizglītības programmas, kā arī projekta „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” līdzekļiem. Mums jānodrošina, lai Eiropas darba ņēmēji spētu pielāgoties ekonomikas prasībām.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šajā nožēlojamajā ziņojumā redzams, ka ES stratēģiskais mērķis ir uzvarējis sacensībā par monopolu ar citiem imperiālistiskajiem centriem, veicinot izglītības integrāciju saskaitāmos reakcionārās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķos, kas „jāpārveido” par valstiskiem mērķiem. Šī globālā plāna ietvaros īpaša uzmanība pievērsta tehniskajai un profesionālajai izglītībai, kurai jāuzņemas uzdevums apmierināt vajadzības iespējami lētākajam, tiesības zaudējušam darbaspēkam, kas vēl ir „darba tirgus” un „konkurētspējas” vērts. Tāpēc izglītības un apmācību kursiem jāatbilst gan pašreizējām, gan turpmākām tirgus vajadzībām. Jāstiprina pakļaušanās kapitālistu uzņēmumu izvēlēm un plāniem, un jāatvieglo „nodarbinātība” un iekļūšana darba tirgū, izmantojot mācekļa praksi, mobilitāti ekonomikas nozarēs un tā dēvēto pieejamību izglītības un apmācības līmeņiem. Paziņojumi par „vienlīdzīgām iespējām” un „brīvu izvēli” un jaunu cilvēku vajadzību apmierināšanu slēpj kapitālistu ekonomikas vajadzību pielāgošanu, kas nozīmē šķiru barjeru politiku izglītībā, kas pielāgota „memoranda” un stratēģijas „Eiropa 2020” viduslaiku darbaspēka izmantošanas praksei.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas krīze ir apgriezusi Eiropas Savienības darba tirgu ar kājām gaisā. Nav nevienas lielas uzņēmējdarbības nozares, kas būtu palikusi šīs krīzes postošo seku neskarta, tās ietekmei sasniedzot iedzīvotāju līmeni, kas izpaužas kā darba nedrošība, bezdarbs un slikti darba apstākļi vai sliktas spējas atrast jaunu darbu. Profesionālā izglītība un apmācība šajā kontekstā kļūst par jaunu iespēju, jaunu veidu, kā ļaut Eiropas iedzīvotāju dzīvēm atkal kļūt parastām. Mani satrauc augstais jauniešu bezdarba līmenis. Es uzskatu, ka, iegūstot pareizu izglītību un pastāvīgu apmācību daudzi jaunieši Eiropā atradīs labi apmaksātu darbu, kas ir atbilstošs viņu profesionālajai apmācībai vai pārkvalifikācijai. Es apsveicu šī dokumenta referenti. Es piekrītu Nadja Hirsch secinājumam, ka tad, ja vēlamies šīs vēlmes piepildīt, profesionālajai izglītībai un apmācībai jābūt vērstai uz rezultātiem. Līdz 2020. gadam jābūt vienam mērķim: katram jaunietim ir vajadzīgs darbs.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Hirsch kundzes ziņojuma dati ir satraucoši: pašreiz jauniešu bezdarba līmenis ir 21 %, kas divkārt pārsniedz vidējo bezdarba līmeni ES līmenī. Rezolūcijā ir lietderīgas idejas un tas noteikti jāuzskata par labvēlīgu nostāju, tomēr esmu pārliecināts, ka mums jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi, lai pienācīgi risinātu Kopenhāgenas procesa un stratēģijas „Eiropa 2020” izvirzītos izaicinājumus, piemēram, izmantojot struktūrfondu un, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu. Ar nožēlu man arī jāsaka, ka nav visaptverošas un iekļaujošas pieejas visu dalībvalstu līdzdalībai. Bez koordinētas iniciatīvas, kas darba tirgū apvieno profesionālās apmācības, profesionālās kvalifikācijas, mūžizglītības un māceklības jomas, es nesaprotu, kā mēs varētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus ar nosaukumu „Jaunu prasmju un darbavietu programma”.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo Hirsch kundzes ziņojumu, kura mērķis ir veikt salīdzinājumus starp izglītības sistēmām un to ietvaros. Esmu pārliecināts, ka izglītība būtu atbilstošāk jāpielāgo darba tirgus vajadzībām un būtu jāiedrošina radošums, inovācijas un uzņēmējdarbība. Tāpēc šajā ziņojumā ir vērojami centieni atvieglot skolotāju un studentu mobilitāti un vienkāršot ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas ir būtisks jautājums.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un ieguvuši starptautisku pieredzi. Stratēģijā „Eiropa 2020” minēti galvenie aspekti gudrai izaugsmei (zināšanu, inovācijas un izglītības veicināšana digitālā sabiedrībā), ilgtspējīgai izaugsmei (ražošana, efektīvi izmantojot resursus un vienlaicīgi palielinot mūsu konkurētspēju) un integrējošai izaugsmei (nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, kvalifikācijas iespēju veicināšana un nabadzības apkarošana). Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību ir jāveic praktiski pasākumi Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Jārīkojas nekavējoties, īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarba līmeni. Jaunieši — darba ņēmēji ne tikai biežāk ir bezdarbnieki nekā vecāka gadagājuma darba ņēmēji, bet arī biežāk strādā pagaidu darbus nedrošos darba apstākļos, saņemot mazāku algu un neapmierinošu sociālo nodrošinājumu. Es piekrītu, ka, lai pilnībā īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, ES iestādēm jāuzsāk pragmatiskāka, vispārēja un plašāka mēroga iniciatīva, kuru atbalsta visas dalībvalstis un kurā galvenā uzmanība jāpievērš profesionālās izglītības, profesionālās kvalifikācijas, mūžizglītības un mācību prakses sasaistei ar darba tirgu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) ES piedzīvo skarbu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Šīs krīzes sekas galvenokārt jūtamas nodarbinātības jomā. Pašlaik Eiropas Savienībā ir 22,82 miljoni bezdarbnieku. Jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, joprojām cieš smagāk, un šajā vecuma grupā bezdarba līmenis sasniedz 21,3 %. No vienas puses, tiek vērtēts, ka līdz 2020. gadam tiks izveidotas gandrīz 15,6 miljoni jaunas darbavietas augsti kvalificētiem cilvēkiem, bet, no otras puses, tiks likvidēti 12 miljoni darbavietu cilvēkiem ar mazu kvalifikāciju vai bez tās. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir reaģēt uz šīm jaunajām profesionālās jomas prognozēm.

Šajā ziņojumā uzsvērta vajadzība attīstīt Eiropas līmeņa sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai palielinātu pārredzamību un būtu vieglāk salīdzināt dažādas izglītības sistēmas. Šajā ziņojumā arī uzsvērts, cik svarīgi ir transponēt un īstenot Eiropas tiesību aktus, lai atvieglotu mācībspēku un studentu mobilitāti, kā arī vienkāršotu ārzemēs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūras. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tā kā jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā pašlaik ir 21 %, un manā valstī tā līmenis ir 25 %, šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropā brīdī, kad jaunajiem eiropiešiem, kuri cieš no bezdarba, draud sociālā izstumšana un nabadzība. Tikai ES ir kritiski atbildīga par šīm problēmām. Tomēr šķiet, ka tā var piedāvāt, ja ne risinājumus, tad vismaz interesantu vielu pārdomām: manuprāt, ir acīmredzams, ka apmācībai un izglītībai jābūt šodienas un rītdienas politikas centrā. Ziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz savu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu saistībā ar darba pieredzi, kas būtu jāpaplašina daudzās dalībvalstīs, jo īpaši Francijā. Šie ieteikumi tiek vērsti pareizajā virzienā, lai uzlabotu izglītību un apmācību saistībā ar darba tirgu un samazinātu bezdarbu un sociālo izstumtību, bet ar to nepietiks, ja dalībvalstis un Komisija nepieliks pietiekamas pūles laikā, kad jauniešu bezdarbs kļūst par lielāko politisko izaicinājumu daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jau manā valstī Francijā.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai Eiropas pilsoņi varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi globalizētā ekonomikā. Neraugoties uz skarbo ietekmi, ko uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, izmaiņas rūpniecības un tehnoloģiju jomā rada lielāku vajadzību pēc augsti vai vidēji kvalificēta darbaspēka. Stratēģijā „Eiropa 2020” minētie galvenie faktori gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei profesionālās izglītības un apmācības jomā jāīsteno praktiskos pasākumos Eiropas Savienības līmenī. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski izvirzīt izglītību un profesionālo apmācību par kopēju ilgtermiņa politisku prioritāti, kuru var īstenot tikai ar visu ES iestāžu, vietējā un reģionu līmenī iesaistīto pušu līdzdalību un apņemšanos.

Šai vietā es gribētu uzsvērt, ka jārīkojas ātri, īpaši attiecībā uz jauniešiem: ilgstošais jauniešu bezdarba līmeņa kāpums ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. – (PL) Laikā, kad Eiropā nav robežu, izglītība ir būtisks pasākums iedzīvotāju profesionālās dzīves plānošanā, jo īpaši starptautiskā līmenī. Jauniešiem jāizmanto iespējas iegūt zināšanas un pieredzes, ko dod viņu valsts līdzdalība Eiropas Savienībā. Aizvien pieaugošais pieprasījums pēc mobiliem darba ņēmējiem, kas ieguvuši izglītību dažādās jomās, ir nākamais faktors šajā dzīvesveidā. Ņemot vērā iepriekšminēto, bezdarbs jauniešu vidū joprojām ir uztraucoša problēma. Steidzami ir nepieciešams īstenot projektus, kuru mērķis ir šīs bīstamās parādības apkarošana. Jebkurš izglītībā veikts ieguldījums palīdz nodrošināt jauniešiem labāku nākotni. Tāpēc jo īpaši svarīga ir Eiropas fondu izmantošana konkrētu programmu īstenošanai profesionālās izglītības un attīstības jomā. Tāpēc es piekrītu vajadzībai izstrādāt dokumentus mūžizglītības vai, citiem vārdiem sakot, pastāvīgas kvalifikācijas uzlabošanas atbalstam. Radošām un efektīvām izglītības programmām vajadzētu ļaut sasniegt vienu no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķiem, proti, nodrošināt, lai augstskolu absolventu īpatsvars palielinātos līdz 40 %.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es negrasos atbalstīt Hirsch kundzes patstāvīgo ziņojumu ne tik daudz tā principiālo apgalvojumu dēļ, kas teicami uzsver

vajadzību tuvināt darba tirgu un formālo apmācību, bet tāpēc, ka jau atkal mums trūkst praktiskas, proaktīvas pieejas jautājumam, kas sniegtos pāri veltīgiem apsvērumiem un piedāvātu risinājumus kritiska sociāla stāvokļa risināšanai, ko nevar atrisināt, izmantojot retoriku.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka demogrāfiskās pārmaiņas un dzīves garuma pieaugums nozīmē, ka darba dzīve var būt daudzveidīgāka, un pārkvalificēšanās un līdzdalība mūžizglītībā var kļūt par nepieciešamību. Attiecīgi ziņojumā pievērsta uzmanība vajadzībai modernizēt gan sākotnējo, gan pašreizējo profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, iesaka noslēgt pamatizglītību ar karjeras iespēju novērtējumu un uzsver sākotnējās apmācības nozīmīgumu skolotājiem. Tajā arī uzsvērts, cik nozīmīgi vietējā un reģiona līmenī ir veicināt efektīvu sadarbību starp skolām, apmācību aģentūrām, pētījumu centriem un uzņēmumiem, lai novērstu izglītības sistēmu iekšupvērsto iedabu un nesaskaņotību starp zināšanām, prasmēm un darbu tirgus vajadzībām. Es piekrītu, ka apmācības un izglītības modernizēšanai mums jāstiprina saikne ar iespējamajiem darba devējiem un skolām, tādējādi sociālo partneru iekļaušana mācību programmā būtu turpmāka virzība uz lielāku nodarbinātību Eiropā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Stratēģijā „Eiropa 2020” noteikts, ka galvenie faktori gudrai izaugsmei ir ne tikai zināšanu, inovāciju un izglītības sekmēšana un digitālas sabiedrības veicināšana, bet arī ilgtspējīga un integrējoša izaugsme. Lai to sasniegtu, šajā gadījumā svarīgākais ir profesionālā izglītība un apmācība, attiecībā uz kuru dalībvalstīm ir jāpieņem vienādi standarti. Neraugoties uz skarbo ietekmi, kādu uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, var uzskatīt, ka nodarbinātības pieaugums Eiropā turpmākajos desmit gados vismaz pakāpeniski atjaunosies. Prognozes liecina, ka pieaugs pieprasījums pēc prasmēm. Izmaiņas rūpniecības un tehnoloģiju jomā rada lielāku vajadzību pēc augsti vai vidēji kvalificēta darbaspēka, izstumjot mazkvalificēto darbaspēku.

Aizvien vairāk tiek uzsvērta skaidra un uz rezultātiem vērsta mācīšanās pieeja. Dažas dalībvalstis jau ir veikušas reformas savās profesionālās izglītības sistēmās. Attiecīgā uz profesionālās izglītības un apmācības sistēmu salīdzināšanu starp dalībvalstīm, kā prioritātes jānosaka lielāka mijiedarbība, pārredzamība un salīdzināmība pašās izglītības sistēmās un to starpā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, kā tajā skaidri uzsvērts, ka jaunieši ir patiesais nākotnes resurss. Tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt, lai viņiem visiem būtu piekļuve profesionālajai izglītībai un apmācībai. Ekonomikas krīze, kas pēdējo piecu gadu laikā skārusi Eiropu un citu pasauli, vairāk ietekmējusi jauniešus. Bezdarbs šajā vecuma grupā ir strauji pieaudzis, un tiem, kuri darbu atrod, jāsamierinās ar līgumiem uz noteiktu laiku un mazapmaksātu darbu.

Mums jāstrādā efektīvi un ātri, lai saglabātu pašcieņu šiem jauniešiem, kas vēlas strādāt un kļūt par daļu no pasaules, kura viņus, visticamāk, neuzņems atvērtām rokām. Šos mērķus var atrast arī stratēģijā „Eiropa 2020”, kurā tiek noteiktas saistības orientēties uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Kopumā, Hirsch kundzes ziņojums ir labs sākuma punkts tam, kam būtu jākļūst par Parlamenta un visas Eiropas Savienības prioritārajiem politikas virzieniem.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret pasākumu sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, kas atbalsta stratēģiju „Eiropa 2020”, jo baidos no ikvienas organizācijas, kas uzskata, ka tām ir piekļuve cilvēku prātiem un vara pār tiem. ES iedzīvotāju vidū jau ir liels īpatsvars cilvēku, kas sevi uzskata par eiroskeptiķiem, tāpēc nebūtu piemēroti vadības grožus izglītības un apmācības jomā nodot Briselei. Tādu rīcību varētu uzskatīt par propagandu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Profesionālā izglītība un apmācība ir absolūti būtiskas, lai ļautu Eiropas ekonomikai kļūt par zināšanu ekonomiku saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Tāpēc es pilnībā atbalstu šajā ziņojumā ierosinātos ieteikumus, kas uzsver ieguldījumu nozīmību profesionālajā izglītībā un apmācībā, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju nākotnē. Šo mērķu sasniegšanai mums vajadzīgi efektīvi pasākumi, kas viens otru papildina dalībvalstu un Eiropas līmenī. Satraucoši palielinājies jauniešu bezdarba līmenis ES. Šajā ziņojumā izteikts skaidrs vēstījums: profesionālā izglītība un apmācība ir galvenie faktori cīņā ar jauniešu bezdarbu. Vajadzīgas skaidras stratēģijas, lai atvieglotu viņu iekļaušanu darba tirgū, kas stiprinās savstarpējo saistību starp izglītības programmām un darba tirgus prasībām, lai tas varētu uzņemt absolventus.

Nepieciešamajai pieejai jāliek uzsvars uz īpašām prasmēm, lai atvieglotu integrēšanos darba tirgū. Turklāt, pateicoties nemitīgām izmaiņām tehnoloģiju jomā, darba devējiem ir aizvien pieaugošas prasības attiecībā uz darba ņēmēju kvalifikāciju. Tāpēc pastāvīga apmācība ir ļoti svarīga, lai nemitīgi varētu pielāgot profesionālo izglītību ekonomikas prasībām. Tas var ļaut cilvēkiem izvairīties tikt izstumtiem no darba tirgus kādā brīdī savas karjeras laikā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums kopumā balstās uz filozofiju par profesionālās izglītības un apmācības savienošanu ar tirgus un uzņēmējdarbības prasībām stratēģijas „Eiropas 2020” ietvaros, kura vēl vairāk saēd sociālo struktūru un darba ņēmēju tiesības. Lai gan tajā minētas vairākas pozitīvas atsauces uz vispārējiem principiem, piemēram, „darba humanizāciju” un radošuma veicināšanu, un vajadzību pēc pieejamām iespējām no neformālās uz formālo izglītību, tie ir banāli un nedzīvi vārdi, kas tikai vienkārši izgrezno ziņojumu, kurā noslēguma analīzē tiek sludināts neoliberālisms ikvienā procedūrā un ikvienā izglītības un apmācības posmā, pat augstākajā līmenī.

Piemēram, tas aicina dalībvalstis atbalstīt doktora studiju un pēc doktora studiju programmas, kas stiprinās konkurētspēju un veicinās „darbaspēka mobilitāti”, parasti zināma kā darba nedrošība. Visbeidzot, viens no ziņojuma nozīmīgākajiem trūkumiem ir tas, ka tas aicina dalībvalstis nodrošināt „savstarpēju sertifikātu un diplomu atzīšanu starp dalībvalstīm”, tādējādi liekot atzīt dažādu Grieķijas vai ārvalstu koledžu diplomus kā „līdzvērtīgus” valsts universitātes grādam. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik daudzās dalībvalstīs ir traģiska situācija attiecībā uz bezdarba līmeni, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuru bezdarba līmenis pašlaik ir divkārt lielāks nekā kopējais ES bezdarba līmenis. Tāpēc tā ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Būtiski, lai dalībvalstis pieņemtu politiskas stratēģijas, kuru mērķis būtu šo problēmu risināšana un kas balstītas stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajos mērķos samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %. Lai to panāktu, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi.

Diemžēl man joprojām jāsaka, ka stratēģijas „Eiropa 2020” ambīcijas nav pietiekamā harmonijā ar faktiskajiem budžeta ierobežojumiem, kas ievērojami samazinājuši finansējumu galvenajām ES programmām izglītības jomā. Es izsaku atzinību Komisijas pieņemtajiem pasākumiem piekļuves, pārredzamības un salīdzināšanas atvieglošanai, lai varētu veikt atzīšanu dažādās izglītības sistēmās un to starpā. Ir arī svarīgi, lai dalībvalstis sāktu reformēt savas sistēmas un vadītu profesionālo izglītību un apmācību darba tirgus patieso vajadzību virzienā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Cenšoties veicināt Eiropas sadarbību, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”, es gribētu pilnībā atbalstīt trīs šajā ziņojumā minētos jautājumus. Pirmkārt, es pilnībā atbalstu vajadzību uzlabot dialogu starp darba tirgu un izglītības sistēmu, palielinot uzņēmumos pieejamo prakses vietu skaitu, lai ļautu studentiem aktīvi iesaistīties uzņēmējdarbības nozarē un arī stiprinātu saikni starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm attiecībā uz profesionālo izglītību. Es arī uzskatu, ka laba iecere ir vairāk integrēt izglītības sistēmas starptautiskā līmenī, pirmkārt, lai nodrošinātu, ka cilvēku kvalifikācija tiek pilnībā atzīta, un, otrkārt, lai veicinātu pārrobežu mobilitātes projektus. Visbeidzot, es pilnībā atbalstu Parlamenta ieteikumu Komisijai veikt nepieciešamos pielāgojumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmās, Erasmus un mūžizglītības programmā, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirti līdzekļi, kas paredzēti profesionālās izglītības un apmācības projektiem un projektiem jauniešu bezdarba apkarošanai un pret vecāka gadagājuma cilvēku diskrimināciju, iedrošinot daudzas sievietes piedalīties šajos projektos.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma mērķis ir stiprināt pasākumus sadarbībai starp dalībvalstīm, veicinot profesionālās izglītības un apmācības savstarpēju atzīšanu, atbilstošāku kvalitāti, piemērotāku virzību uz darba tirgus vajadzībām un vieglāku piekļuvi tam visam. Šis ziņojums arī atgādina vajadzību pēc stratēģijas izglītības nākotnei un, galvenokārt, pēc ieteikumiem attiecībā uz visām profesionālajām vajadzībām, ar ko Eiropa sastapsies tuvākajā nākotnē. Jo īpaši ziņojums brīdina par vajadzību pēc spēcīgākas saiknes starp Eiropas izglītības un apmācības sistēmām; pēc sistēmas, kurā pārredzamība, savstarpēja prasmju un spēju atzīšana patiešām ir realitāte. Man šķiet acīmredzami, ka aizvien vienotākā Eiropā, kurā mobilitāte ir aizvien pieaugoša realitāte, savstarpēja kvalifikāciju atzīšana ir absolūta nepieciešamība. Tomēr tam vajadzīga Eiropas Savienības tiesību aktu transponēšana šajās jomās, par ko brīdināts arī ziņojumā. Ņemot vērā šo jauno situāciju Eiropā, izglītība un apmācība kļūst par pamatu un līdzekli veiksmīgai nākotnei. Mobilitātes, uzņēmējdarbības, radošuma un inovācijas veicināšana ir objektīva vajadzība, un ES tā jāiedrošina, kā uzsvērts arī ziņojumā. Es atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēkiem dažādos dzīves posmos būtu piekļuve tādai viegli pieejamai, elastīgai un individuālām vajadzībām pielāgotai profesionālajai apmācībai, kas sekmē un uzlabo profesionālo līdzdalību darba tirgū un vispārīgā līmenī arī sabiedrībā. Profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt iespējamai, pieejamai un finansiāli samērīgai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem. Proti, lai panāktu piemērotāku sociālo integrāciju un lielāku sociālo kohēziju, ziņojumā dalībvalstis mudinātas radīt apmācības iespējas īpašām personu grupām, piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem, mazākumtautībām, mazāk aizsargātām sievietēm un personām ar invaliditāti. Ziņojumā arī uzsvērts, ka jāpaplašina, jāvienkāršo un jādara pieejamākas finanšu iespējas, izmantojot pašlaik pieejamos līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda programmām, mūžizglītības programmas kopumā un projekta „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Jauniešu bezdarba apkarošana ir viens no lielākajiem Eiropas izaicinājumiem. Tāpēc dalībvalstīm steidzami jāpielāgo mērķa stratēģijas, kas ņem vērā valsts īpatnības un vajadzības. Mācīšanās metodēm jābūt elastīgākām un pieejamākām visa mūža garumā. Mums jāpaplašina iespējas jebkuram cilvēkam iegūt pieredzi ārzemēs. Mācekļa praksei arī jābūt piemērotāk atzītai. Izglītība un profesionālā apmācība jāuzskata par ilgtermiņa kopēju politisku prioritāti, kas ļaus Eiropas darba ņēmējiem pielāgoties mainīgās ekonomikas prasībām.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad jauniešu bezdarbs Eiropā divkārt pārsniedz bezdarba līmeni, kāds ir visiem strādājošajiem, Hirsch kundzes ziņojuma ieteikumi ir lietderīgs ieguldījums, lai 27 dalībvalstu valdības noteiktu politiku bezdarba apkarošanai.

Sastopoties ar sabiedrības novecošanās un mūsu ekonomikas globalizācijas izaicinājumiem, mums jāiedrošina mūžizglītības programmu izstrāde, jo īpaši dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi un uzlabojot jauno eiropiešu agrīno apmācību, iedrošinot partnerību starp universitātēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar nākotnes prognozēm saistībā ar nodarbinātību un nepieciešamajiem diplomiem, ES būs 15,6 miljoni jaunu darbavietu augstskolu absolventiem, un 3,7 miljoni jaunu darbavietu vidējās izglītības ieguvējiem (avots: Cedefop). No otras puses, darbavietu zaudēs 12 miljoni iedzīvotāju ar zemāku kvalifikācijas līmeni!

Ņemot vērā šo neizbēgamo katastrofu, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību. Ziņojums aicina pieņemt uz rezultātiem vērstu pieeju saistībā ar mācekļa darbu, uzlabojot formālā un neformālā mācekļa darba atzīšanu un izveidojot palīdzības centrus un shēmas tiem mācekļiem, kas cīnās visvairāk.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Profesionālā izglītība un apmācība ir ļoti svarīga pēckrīzes Eiropā, kas atgūstas un aug. Ir būtiski sniegt jaunajiem eiropiešiem vajadzīgos līdzekļus, lai tie spētu konkurēt globalizētā pasaulē un spētu iekļauties darba tirgū, izmantojot savas zināšanas un prasmes. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jauniešu bezdarba īpatsvars visā Eiropā ir satriecošs. Tomēr mums jāapzinās, ka ne vienmēr darba tirgum vajadzīga turpmāka apmācība. ES arvien vairāk palielinās to gadījumu skaits, kad bez darba un bez cerībām tādu atrast ir jauni absolventi, kas guvuši papildu apmācību un pēcdiploma apmācību. Apmācība jāvirza uz tirgus vajadzībām un jāsagatavo jauni darba ņēmēji. Manuprāt, šī paradigmas maiņa būs būtiska, lai apturētu jauniešu bezdarba pieaugumu un nodrošinātu viņiem nākotni ar lielākām iespējām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā Hirsch kundzes ziņojumā izklāstītas problēmas par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, proti, gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, jāapsver nekavējoties. Lai gan pašreizējā ekonomikas un finanšu situācija nešķiet labvēlīga, mums jāspēj pārvērst ne tik labvēlīgā situācija par iespējām. Aizvien globalizētākā pasaulē mēs nedrīkstam ierobežot sevi konkrētā teritorijā, bet mums jāveicina mobilitāte, elastīgums un starptautiskā pieredze. Svarīgi, lai agrīnajai apmācībai būtu augsta kvalitāte, un jaunieši varētu izvēlēties darbu citās valstīs. Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā minētos priekšlikumus. No tiem es gribētu uzsvērt vajadzību pēc jaunas un daudzveidīgas mūžizglītības, kas ir būtiska kvalitatīvākam darbam, jo īpaši darbavietu izveidē, kā arī vajadzību pievērst īpašu uzmanību jauniešiem, sievietēm un invalīdiem, kā noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir tikai vēl viens apnicīgs atkārtojums Eiropas Komisijas standarta retorikai par mūžizglītības un ES līmeņa mobilitātes veicināšanu, kas tiek uzskatītas par piemērotākajām garantijām darba ņēmēju „nodarbinātības” un „piemērošanās spējas” uzlabošanai. Profesionālā apmācība tajā tiek uzskatīta par līdzekli „uzņēmējdarbības” veicināšanai un par atbildi vajadzībai „izveidot vidi uzņēmumu sekmīgai darbībai, attīstībai un izaugsmei”, papildus vajadzībai „samazināt nodokļu apgrūtinājumus un nodrošināt paredzamību, lai tie varētu plānot un veikt ieguldījumus”. Tajā arī pausts uzskats, ka profesionālā apmācība un mūžizglītība jāvirza tuvāk „darba tirgus vajadzībām un jāveicina piekļuve darba tirgum un darba ņēmēju mobilitāte”.

Ziņojuma ideoloģiskā iecere pēkšņi kļūst skaidra: nodarbinātība ir indivīda, nevis augstākā mērā sociāla problēma, tāpēc indivīdam, nevis sabiedrībai, tā jārisina, vai nu palielinot savu „nodarbinātību” vai kļūstot par „uzņēmēju”; peļņu atbalstoša nodokļu sistēma, kas tāpēc lielākoties gulstas uz darba ņēmēju un patērētāju pleciem; izglītība un apmācība ir pilnīgā kapitāla rīcībā. Attiecībā uz pārējo tajā nav pietiekami dziļi pētīti iemesli vai sniegti risinājumi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums atkārto Eiropas Komisijas standarta retoriku par mūžizglītības un ES līmeņa mobilitātes veicināšanu, kas tiek uzskatītas par piemērotāko nodrošinājumu darba ņēmēju „nodarbinātības” un „piemērošanās spējas” uzlabošanai un kas vajadzīgas, lai organizētu izglītības un apmācības nodrošināšanu.

Tomēr ziņojumā ir īpaši uzsvērta profesionālās apmācības nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā un vajadzība „izveidot vidi uzņēmumu sekmīgai darbībai, attīstībai un izaugsmei papildus vajadzībai „samazināt nodokļu apgrūtinājumus un nodrošinot paredzamību, lai tie varētu plānot un veikt ieguldījumus”. Tajā arī pausts uzskats, ka profesionālā apmācība un mūžizglītība jāvirza tuvāk „darba tirgus vajadzībām un jāveicina piekļuve darba tirgum un darba ņēmēju mobilitāte”. Citiem vārdiem sakot, ziņojums no jauna nodod izglītību un apmācību pilnīgā kapitālisma rīcībā.

Turklāt tajā nav minēti sociālie iemesli, kas veicina priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un piekļuves trūkumu augstākās izglītības iespējām un jauniešu bezdarbam, lai izvairītos no atbildības par neoliberālu politiku, ko veicina lielie uzņēmumi un finanšu iestādes.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis ziņojums nav pieņemams. Tajā nav pietiekami dziļi pētīti iemesli vai sniegti risinājumi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Es noteikti uzskatu, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai jābūt pieejamai un finansiāli sasniedzamai visa mūža garumā neatkarīgi no personas statusa darba tirgū vai ienākumiem. Piekļuvei profesionālajai izglītībai būtu jāatbilst konkrētām indivīdu vajadzībām, tādējādi atvieglojot viņiem darba atrašanu. Jārada iespējas īpašām grupām ES dalībvalstīs, piemēram, jauniešiem bez darba, mazākumtautībām, mazāk aizsargātām sievietēm un personām ar invaliditāti, un citiem, lai sasniegtu atbilstošāku sociālo integrāciju un piemērotāku sociālo kohēziju. Nedrīkst aizmirst arī paplašinātās, vienkāršotās un pieejamākās finansēšanas iespējas, kas nešaubīgi palīdzēs veiksmīgai iepriekšminēto mērķu īstenošanai.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot šo ziņojumu, mēs pievienojam vēl vienu aspektu Eiropas jauniešu stratēģiskajai politikai. Aizvien konkurētspējīgākajā darba tirgū ir pareizi atbalstīt mācību starptautiskošanu līdztekus darbavietu elastīgumam jaunu darba ņēmēju vidū. Eiropas jauniešiem jādod iespēja konkurēt ar saviem vienaudžiem no visām četrām pasaules malām. Jauniešu bezdarba īpatsvars nevar mūs atstāt vienaldzīgus. Mums būtu jāizsaka atzinība šim ziņojumam, kas uzsver stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu nozīmi: apkarot jauniešu bezdarbu ar iedarbīgiem un efektīviem pasākumiem, piemēram, samazinot priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %. Tomēr tai nevajadzētu būt vien finiša, bet gan starta līnijai: kā turpmākas prioritātes jāizvirza saikne starp universitātēm un uzņēmumiem un no jauna jāievieš obligātās prakses vietas/mācekļa darbs, ko finansētu valsts vai privātās iestādes. Mums nav daudz laika spēlēties, bet mums jārīkojas tūlīt. Citādi mēs turpmākajām paaudzēm atstāsim ļoti smagu mantojumu.

  Brice Hortefeux (PPE), rakstiski. – (FR) Es izsaku atzinību šī ziņojuma pieņemšanai, kurš izvirza profesionālās izglītības un apmācības izaicinājumus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu rūpju centrā. Globālās krīzes sekas ir spēcīgi skārušas Eiropas darba tirgu, tāpēc budžeta taupības laikā mums jāapsver mūsu stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai, jo īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem, nezaudējot redzējumu par valstu īpatnībām un vajadzībām.

Jaunieši ir pirmie bezdarba upuri un viņiem ir tieksme priekšlaicīgi pārtraukt mācības. Tāpēc obligāti jāmodernizē mācību programmas un apmācības, lai tās būtu ciešāk saskaņotas ar mūsu uzņēmumu vajadzībām. Šādi pūliņi jāpieliek arī mūžizglītības un mobilitātes veicināšanas jomā. Šo mērķu sasniegšana būs iespējama vienīgi tad, ja visas ieinteresētās puses (Eiropas iestādes, dalībvalstis, vietējās un reģionālās ieinteresētās puses) apvienos spēkus.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es izsaku atzinību par šā dokumenta izstrādāšanu, jo Eiropai nekavējoties jārīkojas, īpaši attiecībā uz jauniešiem: ilgstošais jauniešu bezdarba līmeņa kāpums ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Jauniešiem — darba ņēmējiem ne tikai biežāk ir augstāks bezdarba līmenis nekā vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, bet arī viņi biežāk strādā pagaidu darbus nedrošos darba apstākļos, saņemot mazāku algu un sliktāku sociālo nodrošinājumu. Dalībvalstīm jāizstrādā mērķtiecīgas politiskās stratēģijas nabadzības apkarošanai, ņemot vērā valsts īpatnības un vajadzības. Lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus un samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielinātu augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi. Profesionālās izglītības un apmācības jomā jāizvirza ilgtspējīgas politiskās un kopīgās prioritātes, kuru īstenošanai obligāti nepieciešama visu ieinteresēto personu, tostarp ES iestāžu un dalībvalstu, kā arī vietējo un reģionālo ieinteresēto personu aktīva līdzdalība un iesaiste. Mums jānodrošina, lai Eiropas darbaspēks spētu pielāgoties ekonomikas prasībām. Politisko lēmumu pieņēmējiem jārosina cilvēki paaugstināt un pilnveidot savas prasmes. Prasmju uzlabošanas mērķis nedrīkst ietvert tikai palīdzību cilvēkiem atrast labāku darbavietu; uzlabojot prasmes, cilvēkiem jāiegūst arī iespēja veidot nākotnes darbavietas un šādi aktīvi piedalīties inovatīvas ekonomikas veidošanā.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – Es gribētu izteikt atzinību šim ziņojumam, kas piesaista uzmanību vajadzībai paplašināt profesionālās apmācības sistēmu ES, jo kvalitatīva mūžizglītība dod labākas iespējas darba tirgū un tāpēc palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Īpašs uzsvars jāliek uz jauniešu bezdarba novēršanu, kuras sasniegšanai ir nepieciešams saskaņot apmācību piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu, nodrošināt vidēja termiņa valsts un reģionu līmeņa prognozes par nepieciešamo darbaspēka pieprasījumu un ļaut valsts izglītības sistēmām būt efektīvākām, garantējot to prasmju sasniegšanu, kas tiek īpaši pieprasītas darba tirgū. Saskaņā ar Cedefop mēs varam paredzēt 12 miljonu darbavietu zudumu personām ar zemu prasmju līmeni vai bez prasmēm, tādējādi prognozējot paaugstinātu nabadzības risku mazāk aizsargātākajām grupām. Daudzos gadījumos pat tie, kuri pabeidz skolu, nespēj iekļūt darba tirgū un tāpēc biežāk strādā gadījuma darbus vai strādā melnajā ekonomikā. Attiecīgi viņi nespēj uzsākt pastāvīgu dzīvi un bieži kļūst par apgrūtinājumu mājsaimniecībām, radot apburtu neapmierinošas izglītības un bezdarba loku.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Rezolūcijas priekšlikumā īpaša uzmanība pievērsta jauniešu izglītībai, un uzsvērta praktiskās apmācības vajadzība. Ir būtiski nodrošināt piekļuvi piemērotai izglītībai un piemērotiem kursiem, lai pārliecinātos, ka cilvēkiem pēc skolas, universitātes vai profesionālās apmācības pabeigšanas nerastos grūtības atrast darbu viņu izvēlētajā jomā. Uzsvērsim, ka tām būtu jābūt darbavietām piemērotos apstākļos un ar apmierinošu samaksu.

Saskaņā ar prognozēm ekonomikas problēmas nemainīs faktu, ka ES palielinās nodarbinātības līmenis, un tām nevajadzētu būt par iemeslu finansējuma samazinājumam ES galvenajās profesionālās izglītības un apmācības programmās, piemēram, mūžizglītības programmā. Šis finansējums patiesībā būtu jāpalielina, lai ikviens neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai atrašanās vietas varētu piekļūt vienādām iespējām attiecībā uz profesionālo izglītību un karjeru.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Būdams ēnu referents Hirsch kundzes ziņojumam par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, es gribētu paskaidrot, kāpēc balsoju par šo ziņojumu. Pašreizējā situācijā, kad sabiedrības novecošana, no vienas puses, un satraucoši augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū, no otras puses, nozīmē, ka Eiropa saskaras ar ļoti nopietniem izaicinājumiem, kuros būtiska nozīme ir profesionālajai izglītībai un apmācībai. Pūloties nodrošināt turpmāku atbalstu profesionālajai izglītībai un apmācībai, mums vienlaicīgi ir jāpiešķir liela nozīme apmācības efektivitātes uzraudzībai un uz mērķiem vērstai pieejai, lai sasniegtu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas un sociālās integrācijas mērķus.

Es uzskatu, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai jābūt cieši saistītai ar darba tirgu, kura raksturīgā īpašība ir nemitīga pielāgošanās ekonomikas, demogrāfiskajām un sociālajām izmaiņām. Manuprāt, ārkārtīgi svarīgs jautājums ir pārliecināšanās, ka ESF tiek pārvaldīts elastīgāk un šis fonds papildinātu citus Eiropas nodarbinātības līdzekļus un vietējos pasākumus. Nobeigumā es gribētu apsveikt referenti ar veiksmīgo un visaptverošo ziņojumu un pateikties viņai par lielisko sadarbību.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt kvalifikāciju ieguvušo jauniešu īpatsvaru līdz 40 %. Šie mērķi turpina Eiropas ambīciju, kas pirmoreiz izvirzīta Lisabonas stratēģijā, proti, padarīt Eiropas Savienību par pasaulē konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku. Tāpēc īpaši svarīgs ir Kopenhāgenas process, kurš kopš 2002. gada ir licis pamatus plašākai sadarbībai starp dalībvalstu politikām attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību. Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā izvirza ambiciozus mērķus Eiropas izglītības un apmācības programmu uzlabošanai.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Hirsch kundzes ziņojumu. Lai ņemtu vērā 21. gadsimta ekonomikas izaicinājumus, jo īpaši mūsu tirdzniecības partneru pieaugošo konkurētspēju, Eiropas profesionālās izglītības un apmācības sistēmām jābūt efektīvākām, pievilcīgākām un reaģējošākām, lai piemērotāk sagatavotu mūsu iedzīvotājus brīvajām darbavietām.

Tāpēc mums jāstrādā, lai pielāgotu šīs sistēmas darba pasaules vajadzībām. Es uzskatu, ka ir arī vajadzība atvieglot pieeju augstas kvalitātes darba pieredzei Eiropā un tāpēc jāsaglabā un jāstiprina pašreizējās programmas, kuru mērķis ir mācekļu mobilitātes veicināšana.

Saistības izveidot īstu „Erasmus mācekļiem” es uzņēmos 2009. gada Eiropas vēlēšanu kampaņas laikā: šī programma paredzēta jauniem un ne tik jauniem cilvēkiem, kuri sper savu kāju darba pasaulē un iegūst darba pieredzi, lai būtu iespēja ceļot pa Eiropu un būt tiešā saskarē ar iekšējā tirgus ekonomikas realitātēm.

Visbeidzot, mums būtu jāvienkāršo un jāuzlabo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma Eiropā, lai atdzīvinātu iekšējo tirgu un nodrošinātu saviem līdzpilsoņiem atslēgas uz plašāku profesionālo mobilitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Stratēģijā „Eiropa 2020” minēti galvenie aspekti gudrai izaugsmei (zināšanu, inovācijas un izglītības veicināšana digitālā sabiedrībā), ilgtspējīgai izaugsmei (ražošana, efektīvi izmantojot resursus un vienlaicīgi palielinot konkurētspēju) un integrējošai izaugsmei (nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, kvalifikācijas iespēju veicināšana un nabadzības apkarošana). Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību ir jāīsteno praktiski pasākumi ES un dalībvalstu līmenī, lai iedvestu stratēģijā dzīvību.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Izglītība nešaubīgi ir sarežģīts ilgtermiņa process, kura kvalitāte un, jo īpaši rezultāti pastāvīgi ietekmēs jauniešu turpmāko karjeru. To nedrīkstētu aizmirst. Šajā kontekstā es gribētu apgalvot, ka profesionālās kompetences pieprasījums veselā virknē jomu un darbību augs līdz ar moderno jauno tehnoloģiju attīstību un augstākas kvalitātes un drošības standartu noteikšanu, tādējādi radot prasību pēc vairāk uz rezultātiem vērstas apmācības nodrošināšanu jauniešiem. Tomēr es runāju par augstas kvalitātes izglītību, kas balstīta uz modernas mācīšanas elementu jēdzieniem, par īpašā veidā pievilcīgu izglītību, kas rada vajadzību konkrētā izglītības jomā, ņemot vērā citas iespējas uzlabot kvalifikāciju. Izglītības procesa rezultātam būtu jābūt apmācītiem jauniešiem, kuriem ir skaidra izpratne par izaugsmes izredzēm un, galvenokārt, par to, kas izmantos viņu iegūtās zināšanas, lietpratību un spējas specialitātē, kurā viņi tikuši apmācīti un saņēmuši kvalifikāciju, un tajā jomā, kuru viņi apguvuši un par kuru viņi izrādījuši interesi.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020” apmierinoši nosaka mērķus, ko sev pirms kāda laika izvirzījām minētajā stratēģijā. Notiekošais dialogs starp profesionālās apmācības un izglītības un darba tirgus aprindām mūsdienās ir daudz vairāk vajadzīgs nekā jebkad. Galvenie izaicinājumi ir nodrošināt, lai darba tirgus arvien pastāvīgāk atbilstu jauno darba ņēmēju vajadzībām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pareiza stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana ir būtiska, lai Eiropa atgrieztos pie ilgstošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Jaunieši ir būtisks stratēģijas „Eiropa 2020” panākumu nosacījums. Tomēr, kā jau zināms, viņi šobrīd smagāk cieš no krīzes ne tikai ārkārtīgi augstā bezdarba līmeņa dēļ: jauniešu bezdarba līmenis divkārt pārsniedz kopējo bezdarba līmeni. Lai to sasniegtu, vajadzīgi nozīmīgi ieguldījumi profesionālās izglītības un apmācības jomā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Globalizētā pasaulē kvalitatīva izglītība un profesionālā apmācība ir galvenie resursi, kādiem jābūt katra jaunieša īpašumā, iekļaujoties darba tirgū. Pasaules ekonomikā nepieciešamas prasmes, elastīgums, pieejamība un valodu zināšanas. Ņemot vērā šīs prasības, mūsu kā politiķu pienākums ir pieņemt stratēģijas, kas nodrošina šādas pieejas: • uz konkrētiem mērķiem vērstu mācīšanos; • uzņēmējdarbības mācīšanu; • tiltu nodrošināšanu nekvalificētiem cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu, jo īpaši izmantojot pielāgotu izglītību; • procedūru vienkāršošanu ārzemēs iegūtu kvalifikāciju atzīšanai, lai iedrošinātu darba ņēmēju mobilitāti; • Eiropas ietvara nodrošināšanu kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanai visā ES; • mūžizglītību, lai ļautu darba ņēmējiem pielāgoties tirgus nosacījumiem un uzņēmumu vajadzībām; • radošumu, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju veicināšanu; • atbalstu darba ņēmējām sievietēm, lai palīdzētu apvienot darbu un ģimenes dzīvi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt iespējamai, pieejamai un finansiāli samērīgai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem. Jārada apmācības iespējas īpašām grupām, piemēram, jauniešiem — bezdarbniekiem, mazākumtautībām, mazāk aizsargātām sievietēm, personām ar invaliditāti u. c., lai sasniegtu piemērotāku sociālo integrāciju un lielāku sociālo kohēziju. Jāpaplašina, jāvienkāršo un jādara pieejamākas finanšu iespējas, izmantojot pašlaik pieejamo finansējumu no Eiropas Sociālā fonda un mūžizglītības programmas. Manuprāt, šī iniciatīva ir ļoti svarīga un savlaicīga. Es balsoju par tās atbalstu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Darba pasaulē ir notikušas vairākas nopietnas izmaiņas. Pagātnē laba izglītība nodrošināja labu darbu, savukārt mūsdienās augstākās izglītības diploms vai grāds jo īpaši jauniešus nepasargā no bezdarba. Kļūst aizvien grūtāk uzsākt karjeru. No otras puses, uzņēmumi nemitīgi sūdzas par speciālistu trūkumu, izmantojot šo šķietamo trūkumu kā ieganstu lēta darbaspēka izmantošanai. Tiek pieprasīts pilnīgs elastīgums un mobilitāte, kā arī darba tirgum uztieptās dempinga cenas jaunu darba modeļu veidā, piemēram, „neperspektīvi darbi”, dara neiespējamu daudziem cilvēkiem dibināt ģimeni vai sasniegt saprātīgu darba un dzīves līdzsvaru. Stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros šķiet saprātīgi atbalstīt savstarpēju izglītības un apmācības atzīšanu. Tomēr stratēģijas panākumi atkarīgi no pasākumiem, lai risinātu šos problemātiskos pavērsienus. Šajā ziņā ziņojumā paustais aicinājums uz steidzamu rīcību attiecībā uz jauniešu bezdarbu, ir apsveicams, lai gan tajā trūkst konkrētas informācijas. Tāpēc es no balsošanas atturējos.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas darba tirgu sagaida nopietni izaicinājumi. Jaunā paaudze sastopas ar problēmu, ka tikai laba izglītība nenodrošina laba darba atrašanu. Vēl sliktāk, tā vairs nenodrošina pat aizsardzību pret bezdarbu. No otras puses, lielie uzņēmumi nemitīgi sūdzas par speciālistu trūkumu, izmantojot šo šķietamo trūkumu kā ieganstu lēta darbaspēka izmantošanai. Tas neļauj nodibināt ģimeni, nedz arī atrast saprātīgu darba un dzīves līdzsvaru. Abpusēja izglītības un apmācības atzīšana ir pirmais solis pareizajā virzienā. Ziņojumā minētais aicinājums rīkoties jauniešu bezdarba jautājumā arī ir pareizs. Tomēr vienkāršs aicinājums uz rīcību ir pārāk nenoteikts. Tāpēc es no balsošanas atturējos.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas līmeņa sadarbība profesionālās apmācības jomā ir ļoti nozīmīgs faktors stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai un jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanai. Es atbalstu priekšlikumu, ka, veidojot profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, katrai dalībvalstij būtu jāvelta īpaša uzmanība mazkvalificētiem darba ņēmējiem, migrantiem, personām ar invaliditāti un citām sociāli mazāk aizsargātām grupām. Apmācību programmām jābūt vērstām uz viņu vajadzībām un spēju līmeni. Turklāt mums jāveicina arī ciešāka sadarbība starp dalībvalstu dažādajām izglītības sistēmām, lai nodrošinātu jauniešu integrēšanos un mūžizglītības un formālās/neformālās apmācības veicināšanu. Lai nodrošinātu profesionālās apmācības atbilstību darba tirgus vajadzībām, es uzskatu, ka informāciju par pārmaiņām darba tirgū ieteicams iestrādāt valstu izglītības stratēģijās un programmās.

Komisijai jāuzņemas lielāka atbildība, nodrošinot informāciju par konkrētos ES darba tirgus reģionos vajadzīgām prasmēm un vajadzībām. Turklāt ļoti svarīgi ir radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem, kas sadarbojas profesionālās apmācības programmu attīstībā un īstenošanā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par atbalstu šim ziņojumam par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, jo šis jautājums ir īpaši nozīmīgs stratēģijā „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomikas attīstību. Sadarbība, lai uzlabotu profesionālo izglītību un apmācību, nozīmē jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu, darba ņēmēju nodrošināšanu ar izziņas informāciju un lielākām un vienkāršākām finansējuma saņemšanas iespējām. Pašreizējais sociālekonomiskais konteksts prasa spēju strādāt starptautiskā vidē; tāpēc mums jāpalielina iespējas mācīties, ņemot vērā arī uzņēmējdarbības nozīmi, kurā aizvien vairāk vajadzīgs prasmīgs personāls ar praktiskās apmācības pieredzi, kuru tie var nekavējoties un efektīvi izmantot.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Mērķis šim patstāvīgajam ziņojumam, kurā kompetentā dokumenta izstrādes komiteja iestrādājusi daudzus Kultūras un izglītības komitejas priekšlikumus, ir veicināt ES un dalībvalstis stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, jo īpaši nodarbinātības un apmācības jomā. Īpaša uzmanība pievērsta būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, pieaugošajai kvalifikācijai darba tirgū, kas apdraud mazkvalificētus darbus, jauniešu bezdarba svārstīgais pieaugums, kas dažās dalībvalstīs, tostarp Grieķijā, pārsniedz 30 %, un dalībvalstu nespēja pieņemt atbilstošus pasākumus stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanai (piemēram, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %). Līdzās to iedzīvotāju aizsardzībai, kuriem ir mazāk prasmju vai zemāks izglītības līmenis, mums ir steidzami vajadzīgs ieguldījums jaunās prasmēs, jo īpaši tajās, kas vajadzīgas stratēģiskajās nozarēs, ņemot vērā izaugsmi. Tas Grieķijai ir galvenais jautājums.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Būtiska ir Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un kuriem ir starptautiska pieredze. Es atbalstu referenti, kura apgalvo, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir nepieciešams iedvest dzīvību. Šim procesam jāsākas nekavējoties, ES un dalībvalstu līmenī īstenojot praktiskus pasākumus profesionālās izglītības un apmācības jomā. Visi šie faktori ir iemesls manam balsojumam par šo ziņojumu. Mums tik tiešām ir pienākums nodrošināt Eiropas darba ņēmējiem tādu statusu, lai viņi varētu pielāgoties ekonomikas prasībām. Mums kā politisko lēmumu pieņēmējiem jārosina cilvēki attīstīt un paplašināt savas prasmes. Personīgo prasmju attīstīšana, papildinot to ar palīdzību cilvēkiem atrast labāku darbu, vajadzētu dot viņiem iespēju izveidot turpmākas darbavietas un tādējādi sniegt aktīvu ieguldījumu inovatīvā ekonomikā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Aizvien globalizētākā pasaulē jauniešiem ir svarīgi spēt paplašināt savu izglītību un apmācību, izmantojot mobilitāti. Darba tirgum aizvien vairāk vajadzīgi mobili un elastīgi cilvēki ar starptautisku pieredzi. Neskatoties uz ekonomikas krīzi, tiek lēsts, ka Eiropas darba tirgus nākamo 10 gadu laikā piedzīvos stabilu izaugsmi. Tāpēc ES ir ieviesusi stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pievērst lielāku uzmanību profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Jāpieliek aizvien lielākas pūles, lai novērstu šķēršļus, palielinātu pārrredzamību un atvieglotu salīdzināmību dažādās izglītības sistēmās un to starpā. Izglītības nozarē lielāka uzmanība būtu jāpievērš darba tirgus vajadzībām, mācību rezultātu novērtēšanas metodes meklējumiem un savu standartu kvalitātes uzlabošanai, lai tā kļūtu vēl profesionālāka. Visbeidzot, jāiedrošina radošums, inovācijas un uzņēmējdarbība, lai Eiropas jaunieši un darba ņēmēji varētu paplašināt savas zināšanas un tādējādi pielāgotos ekonomikas vajadzībām. Lai šos mērķus sasniegtu un nodrošinātu, ka profesionālā izglītība un apmācība joprojām ir viena no visu ilgtermiņa politiskajām prioritātēm, es balsoju par attiecīgo priekšlikumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Stratēģijā „Eiropa 2020” uzskaitīti galvenie faktori gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (tostarp nodarbinātības līmeņa paaugstināšana un nabadzības izskaušana). Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību jāīsteno praktiski pasākumi ES un dalībvalstu līmenī, lai stratēģiju īstenotu praksē. Eiropas darba ņēmējiem jābūt iespējai pielāgoties ekonomikas prasībām. Politisko lēmumu pieņēmējiem jārosina cilvēki paaugstināt savu kvalifikācijas līmeni.

Es aicinu dalībvalstis uzraudzīt pasākumus, lai atvieglotu pāreju no skolas uz darba dzīvi, attīstot integrētas profesionālās orientācijas un konsultāciju programmas, aicinu dalībvalstis nodrošināt pasniedzējiem labākas kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas un izveidot pamatu sekmīgām mācību partnerattiecībām, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī.

Profesionālās izglītības un apmācības jomā dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā individuālās mazkvalificētu darba ņēmēju, audzēkņu no migrantu ģimenēm, mazākumtautību pārstāvju, mazāk aizsargātu sieviešu, bezdarbnieku, personu ar invaliditāti vajadzības. Es aicinu dalībvalstis atbalstīt inovatīvus pasākumus, doktorantūras un pēcdoktorantūras programmas, kuras veicinās konkurētspēju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Viens no pašreizējās ekonomikas vides lielākajiem izaicinājumiem ir jauniešu bezdarbs. Jaunieši — darba ņēmēji ne tikai biežāk ir bezdarbnieki nekā vecāka gadagājuma darba ņēmēji, bet arī biežāk strādā pagaidu darbus nedrošos darba apstākļos, saņemot mazāku algu un sliktāku tiesisko aizsardzību. Ir būtiski risināt šo situāciju. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) prognozē, ka līdz 2020. gadam jauno darbavietu skaits pieaugs līdz 80 miljoniem. Ir vērts piebilst, ka notiks pavērsiens virzienā uz rūpniecības un tehnoloģijas attīstību un atbilstoša atteikšanās no mazkvalificēta darbaspēka. Šīm jaunajām darbavietām būs vajadzīgi darba ņēmēji ar augstu un vidēji augstu prasmju līmeni. Jārīkojas ātri, lai nodrošinātu, ka šajos amatos strādā pietiekami prasmīgi darba ņēmēji. Ņemot to vērā, mums jāpārliecinās, ka mūsu pieeja apmācībai ir vērsta uz rezultātiem. Mums jānodrošina jauniem cilvēkiem pieeja mūžizglītībai un kursiem ar praktisku apmācību, lai viņiem ļautu uzņemties šos darbus un savas karjeras laikā izaugt un progresēt. Es uzskatu, ka šie profesionālās izglītības izaicinājumi sniegs labumu visu dalībvalstu ekonomikai.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) No vienas puses, Eiropa piedzīvo palielinātu bezdarba līmeni jauniešu vidū, un jauniešu darbavietas parasti nav drošas un ir īslaicīgas. No otras puses, tomēr ir skaidrs, ka uzņēmumiem trūkst kvalificētu profesionāļu, kuru apmācība tiek virzīta uz pienākumiem, kas tiem būtu jāveic. Tāpēc ir svarīgi darbavietu piedāvājumu līdzsvarot ar pieprasījumu, izmantojot tādus pasākumus kā neatkarīgi padomi par profesionālo izglītību, finansējuma piešķiršana profesionālās apmācības atbalstam un konkurētspēja starp apmācību nodrošinošām iestādēm. Visbeidzot, mērķis ir ļaut cilvēkiem atrast labāku darbu, bet arī, kā minēts paskaidrojumā, sniegt viņiem „iespēju veidot turpmākās darbavietas.”

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas Eiropas Parlamenta Strasbūras plenārsēdes laikā mēs balsojām par ziņojumu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Neraugoties uz skarbo ietekmi, ko uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, var uzskatīt, ka nodarbinātības pieaugums Eiropā turpmākajos desmit gados vismaz pakāpeniski atjaunosies. Stratēģijā „Eiropa 2020” minētie galvenie faktori gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei jāievieš profesionālās izglītības un apmācības jomā, īstenojot konkrētus pasākumus Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Hirsch kundzes ziņojumā minētie Komisijas pasākumi šķēršļu novēršanai, pārrredzamības nodrošināšanai un salīdzināmības atvieglošanai dažādās izglītības sistēmās un to starpā, uzsverot, ka ir svarīgi nodrošināt, ka izglītība tiek virzīta tuvāk darba tirgus vajadzībām, palīdzot veicināt radošumu un inovācijas.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) ES un dalībvalstīm jāpastiprina centieni veicināt jauniešu nodarbinātību un samazināt viņu bezdarba līmeni, jo īpaši uzlabojot saskaņu starp apmācību sistēmām un darba tirgus vajadzībām. Zaudējot 12 miljonus mazkvalificētu darbavietu Eiropā līdz 2020. gadam un ņemot vērā vajadzību pēc ilgākas darba dzīves, lai saglabātu savu sociālo modeli, ņemot vērā demogrāfisko izaicinājumu, vienlaicīgi ir būtiski palielināt centienus uzlabot mūžizglītības apmācību darba ņēmējiem viņu karjeras laikā. Šajā ziņā ideja par stimulējošu mehānismu ieviešanu darba devējiem, lai viņi iedrošinātu darba ņēmējus piedalīties apmācību programmās, kā Hirsch kundze ieteikusi savā ziņojumā, izklausās interesanta. Turklāt, lai apkarotu mazkvalificētu cilvēku bezdarbu noteikti ir jāiedrošina vietējo kvalifikāciju atzīšana dalībvalstu starpā un jāiedrošina sertifikācija, kas apstiprina neformālā mācekļa darba laikā iegūtās prasmes.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un kuriem ir starptautiska pieredze. Stratēģijā „Eiropa 2020” minēti galvenie faktori gudrai izaugsmei (zināšanu, inovācijas un izglītības veicināšana digitālā sabiedrībā), ilgtspējīgai izaugsmei (ražošana, efektīvi izmantojot resursus un vienlaicīgi palielinot konkurētspēju) un integrējošai izaugsmei (nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, kvalifikācijas iespēju veicināšana un nabadzības apkarošana). Profesionālās izglītības un apmācības jomā jāīsteno konkrēti pasākumi Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī, lai iedvestu stratēģijā dzīvību. Neraugoties uz skarbo ietekmi, ko uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, var uzskatīt, ka nodarbinātības pieaugums Eiropā turpmākajos desmit gados vismaz pakāpeniski atjaunosies. Kā liecina Cedefop jaunākās prognozes par prasmju pieprasījumu un piedāvājumu Eiropā, tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam jauno darbavietu skaits pieaugs līdz 80 miljoniem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Rūpniecībā arvien vairāk aicina izglītības un apmācību piedāvājumus tieši saistīt ar praktiskām prasībām un uz mērķiem orientētiem risinājumiem. Svarīgi, lai tie, kas ieguvuši profesionālo izglītību vai pabeiguši apmācību kursu, varētu pielietot savas jauniegūtās spējas un prasmes darba vidē.

Šodien pieņemtā rezolūcija ir virzība uz priekšu, lai nodrošinātu Eiropas darba ņēmējiem iespēju pielāgoties ekonomikas prasībām. Cilvēkiem jādod iespējas uzlabot un paplašināt savas prasmes. Uzlabojot prasmes, cilvēkiem jāiegūst arī iespēja veidot turpmākas darbavietas un šādi aktīvi piedalīties inovatīvas ekonomikas veidošanā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Izglītība, profesionālā apmācība un arī universālā „mūžizglītības” ideja ir pamatakmeņi Eiropas integrācijai, kas sastopas ar aizvien jauniem izaicinājumiem saistībā ar atbalstu stratēģijai „Eiropa 2020”. Mums jāsaskaras ar faktu, ka bezdarba līmenis jauniešu vidū paaugstinās satraucošā ātrumā. Ar profesionālo izglītību un apmācību saistītās problēmas kļūst mums par prioritāti. Cilvēki, sākot savu profesionālo karjeru, varētu uzskatīt, ka bezdarbam ir nelabvēlīga ietekme uz viņu turpmākajām darbībām darba tirgū. Profesionālā izglītība un apmācība varētu sniegt iespēju brīvāk pārvietoties darba tirgū saskaņā ar mainīgo ekonomisko situāciju un konkrētu ekonomikas nozaru prasībām. Ir vērts uzsvērt pašreizējo pārrobežu izglītības programmu lietderību un vērtības, piemēram, Leonardo Da Vinci programma, kas ir pelnījusi mūsu atbalstu. Tās ļauj indivīdiem iegūt iemaņas, kas raksturo mobilu darbaspēku.

Mobilitāte novērš grūtības, kas rodas individuālu darba tirgu dabiskās dažādības dēļ un sniedz jauniem darba ņēmējiem piekļuvi milzīgajam Eiropas darba tirgum, kurš piedāvā jaunus izaicinājumus un iespējas, lai viņi varētu izmantot iegūto pieredzi. Dalībvalstīm būs jāuzņemas uzdevums atvieglot pārraudzību un palīdzību saistībā ar sadarbības izveidošanu un informācijas apmaiņu starp skolām, mācību iestādēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem. Jaunie darba ņēmēji nodrošina ES darba tirgum jaunas zināšanu, prasmju un pieredzes rezerves.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Tomēr es uzskatu, ka samazinājums mūžizglītības programmai un cilvēku programmai ir nepieņemami skarbs.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Jauniešu bezdarba apkarošanai jākļūst par visu Eiropas valdību prioritāti. Mums jānodrošina Eiropas jauniešiem pilnīgs, pievilcīgs un konkurētspējīgs piedāvājums apmācības un izglītības jomā, kas ļaus tiem vieglāk atrast darbu. Proti, es uzskatu, ka profesionālā izglītība un mūžizglītība vairāk jāsaskaņo ar darba tirgus vajadzībām. Turklāt augstākajai izglītībai vajadzētu tikt apvienotai ar profesionālo apmācību, dodot prioritāti, piemēram, apmācību un darba apvienošanai. Tādējādi es balsoju par Hirsch kundzes ziņojumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Jauniešu bezdarbs Eiropā ir 21 %, un tas pašlaik skar vairāk nekā 5,5 miljonus jauno eiropiešu, kuri riskē ar sociālo izstumtību, jo viņiem trūkst iespēju un viņi ir spiesti strādāt nedrošos darbos. Apmācība un izglītība pašlaik ir Eiropas Savienības lielākie izaicinājumi, kas tiek izloloti stratēģijā „Eiropa 2020”. Tiek izvirzīti mērķi samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 % līdz 2020. gadam. Tie ir samērā ambiciozi mērķi, bet tie ir nepieciešami ekonomikas izaugsmei, lai ļautu dalībvalstīm kļūt konkurētspējīgākām un tādējādi izveidot darbavietas.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ilgtermiņā ES līmeņa stratēģija ir būtiska un ka tā ļauj risināt strukturālā bezdarba un jauniešu bezdarba problēmas. Tādā nolūkā, manuprāt, ir svarīgi turpināt atbalstīt mazos un vidēja līmeņa uzņēmumus, jo tie rada 50 % darbavietu, un ieguldīt nepārtrauktā mūžizglītībā. Visbeidzot es gribētu minēt vajadzību atzīt profesionālo kvalifikāciju, tādējādi atvieglojot mobilitātes veicināšanu profesionāļiem un studentiem.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Jauniešu bezdarba apkarošana ir viens no ES nopietnākajiem izaicinājumiem. Lai risinātu šo problēmu, mums vairāk jāiegulda jaunu cilvēku izglītībā un apmācībā, lai viņi būtu nodrošināti turpmākiem izaicinājumiem darba tirgū, kas kļūst aizvien prasīgāks. Ziņojumā arī pietiekami pareizi minēts, ka Eiropas Sociālais fonds varētu vairāk ieguldīt finansiāli vājāko izglītībā. Personīgi es vairākkārt esmu uzsvēris, ka īpaši svarīgs ir piedāvājums atvieglot darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Vajadzīga Eiropas sadarbība, lai šajā nozarē izstrādātu vienotu politiku. Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu šo konkrēto ziņojumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Neatbilstība starp jauniešu kvalifikāciju un darba tirgus vajadzībām ir viens no iemesliem, kāpēc Lietuvā ir tik milzīgi augsts jauniešu bezdarba līmenis (34 %). 2010. gadā 52 % no visiem jauniešiem — bezdarbniekiem (50 000), kas reģistrējās Lietuvas darba biržā, nebija nekādas profesionālās apmācības. Manas valsts jauniešu nespēja atrast piemērotu darbu ir radījusi milzīgu jauniešu emigrācijas vilni, vismaz pēdējo gadu laikā 50 % no visiem Lietuvas emigrantiem bija vecumā grupā no 20 līdz 34 gadiem. Pieaug vajadzība pēc mobila un elastīga darbaspēka, tāpēc mums jāpalīdz Eiropas darbaspēkam pielāgoties ekonomikas vajadzībām, sniedzot viņiem iespēju uzlabot savas prasmes un paaugstināt zināšanu līmeni. Svarīgi, lai profesionālā apmācība būtu pieejama visiem cilvēkiem. Es priecājos, ka referente to saprot. ESF finansējums varētu būt vērtīgs ieguldījums, palīdzot nodrošināt apmācību Lietuvas sabiedrības novārtā pamestām grupām. Pienācis laiks arī ES izmantot efektīvus un radošus pasākumus, lai īstenotu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus, piemēram, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Gan jauniem, gan veciem cilvēkiem jānodrošina piekļuve profesionālajai izglītībai un apmācībai. Piemēram, gan mūžizglītības, gan cilvēku shēmas sniedz nenovērtējamas iespējas tiem, kuri vēlas apgūt jaunas prasmes un atrast jaunu darbu. Pašreizējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū, ir satraucošs, un jādara kas vairāk, lai nodrošinātu to, ka jaunieši spēj iegūt būtiskas prasmes un kvalifikāciju. Es patiesi uzskatu, ka ESF ir vērtīga nozīme cilvēku apmācībā un izglītībā. Ir svarīgi, lai tie, kuru ienākumi ir zemāki, saņemtu finansiālu atbalstu, kas palīdzētu viņiem apmeklēt apmācību kursus, kuri savukārt sniegtu viņiem iespēju pilnībā integrēties darba tirgū.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Stratēģijai „Eiropa 2020” vajadzētu nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Uz rezultātiem vērsta pieeja ir būtiska arī saistībā ar mācīšanos. „Mūžizglītība” ir absolūta prioritāte mūsu iedzīvotājiem, un tāpēc ir jānosaka mūsu prioritāte attiecībā uz piekļuvi profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Ziņojums: Gay Mitchell (A7-0187/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tas novērtē finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI), taču es norādu uz tāda mehānisma nozīmi, kam šogad vajadzētu būt sekmīgam. Es piekrītu referenta kritiskajām piezīmēm par faktu, ka Parlamenta paveikto rūpīgas pārbaudes darbu dalībvalstu pārstāvji vai ASI komiteja neatzina.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es esmu balsojusi par Regulu (EK) Nr. 1905/2006, kas paredz finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā: gūtā pieredze un nākotnes perspektīvas. 2011. gads ir stratēģisks brīdis, lai izdarītu secinājumus par četriem gadiem, kopš tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI). Turpmāka vienkāršošana un pielāgošanās jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, kā arī ES iekšējās politikas ārējās dimensijas noteikšana — tie ir svarīgi un vērā ņemami aspekti. Es atbalstu rezolūcijā izklāstīto noteikumu, ka turpmāk instrumentam, kas nodrošinās palīdzību ES attīstībai, jābūt atbilstoši nodrošinātam finanšu ziņā. Pati ES ir veltījusi sevi kolektīvajam mērķim: līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) tērēt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI). Pašreizējam Eiropas palīdzības līmenim būs ievērojami jāpalielinās, lai sasniegtu šo mērķi. Koordinēšanai un darba dalīšanai jābūt vadošajiem principiem jaunās attīstības instrumenta programmas izstrādē. Eiropas stratēģijas dokumentu iecere būtu jāizskata kā augstas prioritātes jautājums un Eiropas Parlamentam jābūt aktīvi iesaistītam šajā procesā. Parlamentam jābūt iespējai aizsargāt ES attīstības politikas specifiskumu pēc 2013. gada attīstības sadarbības dokumenta, izpētot stratēģisku programmu izstrādes lēmumus un ievērojot vienlīdzīgas mūsu un Padomes tiesības.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Finanšu instruments attīstības sadarbībai (ASI) ir viens no īpaši altruistiskiem Eiropas Savienības projektiem, kas paredzēts, lai bez jebkādiem nosacījumiem vai slēptām interesēm sniegtu palīdzību jaunattīstības valstīm. Neņemot vērā jebkādus ES līdzdalības utilitāros aspektus, ES iestādes jāpiespiež daudz piemērotāk izvēlēties šo līdzekļu mērķus un orientēties uz nabadzības likvidāciju, un izpildīt tūkstošgades attīstības mērķus (TAM).

Man jāuzsver vajadzība pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz visiem līdzekļiem, kas tiek piešķirti šim mērķim, un, kas ir vēl svarīgāk, pēc vērienīgākas novērtēšanas, kāda ir ASI ietekme uz šo valstu iedzīvotājiem. Tas tāpēc, ka šie līdzekļi jāpapildina ar efektīvu sociālo politiku jaunattīstības valstīs. Šiem līdzekļiem vidējā termiņā un ilgtermiņā jābūt kā „makšķerei”, ko cilvēki, kam tie ir paredzēti, izmantos, lai iemācītos „zvejot” un veiksmīgi kļūtu patstāvīgi.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka 2010. gads bija Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tieši tāpēc jaunattīstības valstīs jāizmanto finanšu instruments attīstības sadarbībai, lai veiktu ievērojamu ieguldījumu pienācīgas dzīves nodrošināšanā tik daudziem šo valstu pilsoņiem, cik tas ir iespējams.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Šā ziņojuma mērķis, kurā tika izklāstīta finanšu instrumenta noteikšana sadarbībai attīstības jomā, ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz šo tēmu. Šai nostājai vajadzētu pamatoties uz secinājumiem, kas izdarīti mūsu attīstības sadarbības īstenošanas rūpīgas pārbaudes gaitā.

Es ar atzinību novērtēju metodi, ko izmanto referents, vērtējot ES attīstības sadarbības panākumus un tās metodes. Referents skaidri konstatē, ka, neraugoties uz konstruktīvu dialogu ar Komisiju, pati Komisija nav mainījusi savu attieksmi pret attīstības jautājumiem, kā to ir ieteicis Parlaments. Parlamenta nostāja tikai nejauši tika norādīta projekta īstenošanas pasākumos, ko Komisija iesniegusi ASI pārvaldības komitejā.

Daļēji tas ir saprotams. Referenta galvenais partneris bija Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts, kura galvenais pilnvarojums ir ES interešu veicināšana visā pasaulē. Taču sadarbība attīstībai ir vienīgā ārpolitikas joma (izņemot humanitāro palīdzību), kas nav noteikta, lai ievērotu ES intereses, bet gan lai aizstāvētu šīs planētas neaizsargātāko iedzīvotāju intereses. Tā kā šajā ziņojumā paustā nostāja pilnībā atspoguļo šo pasaules atklāsmi, es biju priecīgs balsot par to.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Mitchell kunga ziņojumu, jo es uzskatu, ka mums jāpalielina jaunattīstības valstu parlamentu līdzdalība, izstrādājot stratēģiskus dokumentus šīm valstīm, piemēram, par nabadzības likvidācijas stratēģiju. Turklāt Eiropas attīstības palīdzībai jābūt atbilstošam finansējumam. Līdz 2015. gadam oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP) Eiropas Savienība ir apņēmusies ieguldīt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI), kas nozīmē, ka pašreizējā Eiropas palīdzība turpmāk palielināsies.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Tūkstošgades attīstības mērķu termiņš beidzas laikā, kamēr ir spēkā pirmais finanšu instruments attīstības sadarbībai. Tādējādi pašreizējā sadarbība ar vietējām iestādēm jāpaplašina un ir jāveicina to uzdevums nabadzības un bada apkarošanā, ūdensapgādes un medicīnas pakalpojumu uzlabošanā, kā arī vietējās tautsaimniecības attīstībā. Pārtikas apgādes drošība, lauksaimniecības nozares un pārtikas produkcijas problēmas, un dzīves dārdzības krīze — tam visam jāpievērš uzmanība, izstrādājot finanšu instrumentus un plašu politiku sadarbībai un kopīgam darbam attīstības jomā. Es atzinīgi vērtēju to, kas bija minēts ziņojumā par šo tematu. Piekrītu, ka Komisijai vajadzētu visaptveroši analizēt vispārējo budžeta atbalstu, iekļaujot šajā analīzē sīkas ziņas par atbalstu, kas sniegts konkrētām nozarēm, konkrētiem projektiem un vietējām pašvaldībām. Šāda informācija palīdzētu, veltot turpmākas pūles, lai daudz efektīvāk piešķirtu līdzekļus un finansējumu un tādējādi ļautu atklāt jebkādas problēmas sadales sistēmā. Tādējādi veidotos konsekventāka politika.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Attīstības sadarbības visaptverošais mērķis ir nabadzības likvidācija partnervalstīs, kas ietilpst tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā. Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir vajadzīgs īpašs finanšu instruments attīstības sadarbībai. Šogad Komisija ir apņēmusies iesniegt likumdošanas priekšlikumu ārējās darbības finanšu instrumentiem un pārskatīt visu ārējā finansējuma instrumentu struktūru, kad tiks debatēts par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Esmu balsojis par šo dokumentu, kas nosaka Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finanšu instrumentu ES attīstības sadarbībai. Piekrītu, ka turpmāk instrumentam, kas nodrošina ES attīstības palīdzību, jābūt atbilstoši nodrošinātam finanšu ziņā, jo līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) ES ir apņēmusies tērēt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI).

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Esmu balsojusi pret Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par finanšu instrumenta noteikšanu attīstības sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, jo priekšlikumā ir izteikta vēlme attiecībā uz nelegālas imigrācijas kontroli. Jo īpaši tāpēc, ka tas atbalsta viedokli, ka migrācijas attīstības līdzekļus nevajadzētu izmantot robežu kontroles pastiprināšanai un nelegālas imigrācijas apkarošanai. Šāda nostāja nav savietojama ar mūsu politisko pieeju, kurā robežu stiprināšana un nelegālas imigrācijas apkarošana ir galvenās prioritātes, un tāpēc mēs varētu apgalvot, ka šajā jomā būtu jāiegulda papildu līdzekļi. Tādējādi esmu nolēmusi balsot pret šo priekšlikumu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Attīstības sadarbības problēma ir viens no pamatprincipiem, kas ir pamatojums manam darbam. Uzskatu, ka Mitchell kunga lieliskais ziņojums veiksmīgi uzsver tās jomas, kurās Eiropa varētu un tai vajadzētu rīkoties piemērotāk. Finanšu instrumenta attīstības sadarbībai (ASI) pieredze ir bijusi būtiska, lai izprastu, kā Eiropas Savienībai vajadzētu rīkoties turpmāk jaunās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā. Ja mēs gribam veicināt finanšu instrumentu efektivitāti, tad mums jānosaka finansējuma sistēma, kas nav atkarīga no citiem līdzekļiem, atkārtoti jārēķina kvotas un jāpārskata, kā tiek īstenoti šie instrumenti. Šādai pārskatīšanai jāpamatojas uz kaimiņattiecību politiku, kas ir jutīga pret nabadzīgāko valstu vajadzībām, nevis tikai Eiropas interesēm. Esmu stingri pārliecināts, ka ES attīstības politikai jābūt gan Parlamenta, gan Padomes darba rezultātam un ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants arī būtu piemērojams attiecībā uz šo problēmu. Šiem principiem tika skaidri pievērsta uzmanība šajā ziņojumā, un tāpēc esmu balsojis „par”.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju Mitchell kunga ziņojuma pieņemšanu, kura mērķis ir noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finanšu instrumentu, kas izstrādāts, lai reglamentētu Eiropas Savienības sadarbību attīstībai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) (finanšu instruments attīstības sadarbībai).

Saistībā ar to es gribētu uzsvērt, ka jaunattīstības valstīs, teritorijās un reģionos saglabājas augsts nabadzības līmenis un ka mums jāpalielina līdzekļi, kas tiek piešķirti, lai novērstu nabadzības cēloņus jo īpaši nepietiekamu uzturu, veselības problēmas, izglītības trūkumu, dzeramā ūdens pieejamību, nevis, lai novirzītu tos imigrācijas kontrolēšanas sistēmām, kas attiecas uz citām finanšu shēmām.

Attīstības palīdzībai jābūt pieejamai iedzīvotājiem, kas ir ieinteresēti palikt savā ģeogrāfiskajā teritorijā.

Imigrācijas kontrolēšana jāveic, izmantojot citu finanšu instrumentu, un tādējādi jāpalielina līdzekļi Frontex darbībai.

Tās bija mani argumenti balsojumam par šo ziņojumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sākumā es gribētu izteikt atzinību par pūlēm, ko ir pielikusi Eiropas Savienība, lai likvidētu nabadzību jaunattīstības valstīs. Starptautiska sadarbība ar nolūku veicināt šīs valstis kļūt patstāvīgām un neatkarīgām ir pareiza virzība uz sociāla un politiska miera sasniegšanu starptautiskā līmenī, kas ne tikai būtiski skars iedzīvotājus, kuri gūst šos labumus, bet arī atrisinās Eiropas imigrācijas problēmas. Tādējādi es atbalstu Eiropas finansējuma palielināšanu šim mērķim, kā arī finanšu instrumenta noteikšanu, kas ir orientēts vienīgi uz to.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Apsverot debates par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2013. gada, ir īpaši svarīgi atkārtoti noteikt un pastiprināt Parlamenta nostāju, ko tas ir ieņēmis attiecībā uz jaunu finanšu instrumentu ES attīstības sadarbībai (ASI), ņemot vērā gūto pieredzi ASI īstenošanas periodā no 2007. – 2013. gadam. Vispirms es uzskatu: ir būtiski, ka šis jaunais instruments turpina izvirzīt par prioritāti tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Lai sasniegtu šo mērķi — jo īpaši nabadzības likvidāciju — ir būtiski, ka jebkuram turpmākajam instrumentam tiks nodrošināti faktiski un atbilstoši finanšu līdzekļi. Tāpēc Komisijai jāpārliecinās, ka ES palīdzība ir atbilstoša attīstības mērķiem, kas izvirzīti starptautiskā līmenī. Es arī joprojām atkārtoju, ka ir svarīgi, kā tiek piemēroti pilnīgas atbilstības kritēriji valstīm, kas gūst labumu no finansējuma, izmantojot šo nākotnes instrumentu. Es vēlētos uzsvērt, ka jaunajam ASI vajadzētu nodrošināt bāzi mērķtiecīgai un daudz elastīgākai palīdzībai nestabilās situācijās. Uzskatu, ka tas palīdzētu nodrošināt pienācīgu sasaisti ar atvieglojumu, atveseļošanās un attīstības pasākumiem. Noslēgumā es gribētu apsveikt Mitchell kungu par viņa iesniegto ziņojumu un piebilst, ka atbalstu tajā iekļautos priekšlikumus.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējās desmitgadēs jaunattīstības valstīs tika īstenotas daudzas dažādu sabiedrisku un privātu organizāciju palīdzības programmas. Kā apliecina ziņojums, līdz šim sasniegtais zemais panākumu līmenis, koordinācijas trūkums attiecībā uz kopējiem mērķiem (Pasaules Veselības organizācija) un skaidru norādījumu trūkums par to, kā šie mērķi būtu sasniedzami, nosaka, arī manā skatījumā, ka attīstības sadarbībai jāievieš jauns finanšu instruments. Taču šim instrumentam jābūt saprātīgi izstrādātam un jābūt tādam, lai tas uzlabotu pašreizējo situāciju un neizraisītu turpmāku līdzekļu izšķiešanu. Lai šis projekts patiešām būtu efektīvs, jārīkojas divās frontēs. Pirmkārt, tā kā primārais mērķis ir nabadzības izskaušana, šim nolūkam patiešām jāpiešķir jauni līdzekļi: līdzekļus nedrīkst atņemt projektiem, kas tiek īstenoti. Otrkārt, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāiesaistās šajā projektā daudz sirsnīgāk. Koordinēšanas un līdzdalības uzdevumiem jābūt vadošajiem principiem orientējošajā plānošanā attiecībā uz jauno attīstības instrumentu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma mērķis ir noteikt sākotnēju Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finanšu instrumentu ES attīstības sadarbībai (ASI), kas pamatojas uz iepriekšējo regulu. Es uzskatu, ka Parlamenta iesaistīšanās būs īpaši vērtīga šā instrumenta pārstrādāšanas agrīnajā posmā, tādējādi es atbalstu šo iniciatīvu. Uzskatu, ka vērtības, kas raksturo Eiropas Parlamenta rīcību ne tikai demokrātijas veicināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā, var sniegt labvēlīgu ieguldījumu, izstrādājot instrumentu, kas ir daudz koncentrētāks, efektīvāks un visaptverošāks. Manuprāt, veids, kādā šajā ziņojumā tiek analizēta problēma, ir diezgan interesants — tajā ierosinātas jaunas pieejas, kuras pašreiz jāapspriež turpmākajos mēnešos, jo īpaši, kas attiecas uz palīdzību jaunattīstības valstīm atšķirīgākā veidā, dalot tās grupās. Tas arī pierāda, ka šajā jomā ir vajadzīgs uzticams un konsekvents vēlākas analīzes darbs, kas ierosina jaunu pieeju attīstības palīdzībai, pamatojoties uz atbilstošāku atšķirības pieeju, pilsoņu sabiedrības iesaistīšanos un stingriem atbilstības kritērijiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā šis finanšu instruments attīstības sadarbībai (ASI) ir spēkā jau četrus gadus, ir laiks novērtēt tā īstenošanu, lai šajā jomā uzlabotu turpmākos finanšu instrumentus.

Pašreiz ir acīmredzams, ka Parlamentam jānodrošina šā finanšu instrumenta un arī turpmāko finanšu instrumentu demokrātiska un rūpīga pārbaude, un ir vēl vairāk skaidrs, cik svarīgs kļūst jaunattīstības valstu nacionālajiem parlamentiem iesaistīties stratēģisku nacionālu dokumentu izstrādē, kas saistīti ar palīdzību, kura tiek saņemta no Savienības.

Es ceru, ka palīdzības līmeņi nebūs samazinājušies, bet drīzāk palielinājušies, ja tas iespējams, un ka tiks pētīti veidi, kā efektīvi palīdzēt mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem. Šajā procesā nevar pārvērtēt būtisko nozīmi, kāda ir jāpiešķir jaunattīstības valstu pilsoņu sabiedrībai. Ne visās jaunattīstības valstu situācijās būtu vajadzīga viena un tā pati pieeja, iespējams tāpēc šāda palīdzība jāsniedz atšķirīgāk, ņemot vērā to, ka tradicionāla finanšu palīdzība daudzos gadījumos var kļūt mazsvarīga, piemēram, tā dēvēto „jauno” valstu gadījumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Mitchell kunga izstrādātais ziņojums attiecas uz Regulu (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu attīstības sadarbībai: gūtā pieredze un nākotnes perspektīvas. Regula (EK) Nr. 1905/2006 ir spēkā jau četrus gadus un ir laiks analizēt to un mācīties no jebkādām iespējamām kļūdām un/vai pārkāpumiem, kādi var būt, ja jau Komisija pirms vasaras sesiju pārtraukuma tiecas iesniegt priekšlikumus attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada. Es atbalstu referenta priekšlikumus — vismaz tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu, nabadzības likvidēšanu, 20 % līdzekļu novirzīšanu veselībai un pamatizglītībai, īpašas uzmanības pievēršanu klimata problēmām, jaunu pieeju palīdzībai jaunattīstības valstīm, kas prasa cienīt cilvēktiesības, ierobežoto līdzekļu racionālāku un efektīvāku izmantošanu — tāpēc es balsoju par to.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojums vērtē finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (ASI) četrus gadus pēc tam, kad stājās spēkā regula, saskaņā ar kuru īstenoja šo instrumentu. Veiktais novērtējums ir svarīgs no dažādiem viedokļiem. Tika veikta piemērota un kritiska ASI un ES attīstības sadarbības politikas analīze, ko mēs uzskatām par godīgu un par nepieciešamu.

Ziņojumā ir izklāstīts secinājums, ka attīstības politikas mērķim vajadzētu būt nevis ES interešu aizsardzībai, bet drīzāk planētas mazāk aizsargātāko iedzīvotāju nodrošinājumam; tas pievērš uzmanību pārmērīgajai ieguldījumu koncentrēšanai privātajā sektorā, kā arī ierobežojumiem, kas tiek uzlikti valsts sektoram; tas brīdina par to, ka vajadzīgos līdzekļus nedrīkst novirzīt no nozarēm, kas jau tiek finansētas, apliecinot vietējo iestāžu atbalsta piemēru; tas kritizē jebkuru mēģinājumu samazināt ASI un Eiropas Attīstības fonda finansējumu un tas vēlreiz uzsver, ka nav bijis panākts pietiekams progress tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ka ir nepieciešams palielināt oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

Neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka katrā minētajā punktā šis ziņojums varēja būt plašāks (un tam jābūt plašākam), jo īpaši aizstāvot to mērķu saskaņošanu, kas tiek izvirzīti attīstības sadarbības politikas un ES dažādo nozaru pamatnostādņu jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā tiek novērtēts finanšu instruments attīstības sadarbībai (ASI) četrus gadus pēc tam, kad stājās spēkā regula, saskaņā ar kuru īstenoja šo instrumentu.

Veiktais novērtējums ir svarīgs no dažādiem viedokļiem. Tika veikta piemērota un kritiska ASI un ES attīstības sadarbības politikas analīze, ko mēs uzskatām par godīgu un par nepieciešamu.

Ziņojumā ir izklāstīts secinājums, ka attīstības politikas mērķim vajadzētu būt nevis ES interešu aizsardzībai, bet drīzāk planētas mazāk aizsargātāko iedzīvotāju nodrošinājumam; tas pievērš uzmanību pārmērīgajai ieguldījumu koncentrēšanai privātajā sektorā, kā arī ierobežojumiem, kas tiek uzlikti valsts sektoram; tas brīdina par to, ka vajadzīgos līdzekļus nedrīkst novirzīt no nozarēm, kas jau tiek finansētas, apliecinot vietējo iestāžu atbalsta piemēru; tas kritizē jebkuru mēģinājumu samazināt ASI un Eiropas Attīstības fonda finansējumu un tas vēlreiz uzsver, ka nav bijis panākts pietiekams progress tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ka ir nepieciešams palielināt oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

Neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka katrā minētajā punktā šis ziņojums varēja būt plašāks (un tam jābūt plašākam), jo īpaši aizstāvot to mērķu saskaņošanu, kas tiek izvirzīti attīstības sadarbības politikas un ES dažādo nozaru pamatnostādņu jomā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojumā tiek izklāstīta attīstības sadarbības instrumenta (ASI) efektivitāte attiecībā uz debatēm par daudzgadu finanšu shēmu. Būtu vajadzīga visas ārējo finansēšanas instrumentu struktūras pārvērtēšana. Svarīgi aspekti, kas jāapsver, iekļauj iespējamu turpmāku vienkāršošanu, pielāgošanos jaunām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, un arī pareizo nostāju ES iekšējās politikas ārējai dimensijai. Manuprāt, tikpat svarīgi ir gan noteikt procedūras un struktūras, kas aizsargās attīstību, gan arī paredzēt neatkarīgas politikas jomu ar īpašiem nolūkiem.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju Mitchell kunga ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir nostiprināt Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz turpmāko finansējumu attīstības sadarbībai, pirms tiks publicēta daudzgadu finanšu shēma periodam pēc 2013. gada. Nākotnē vienmēr jābūt pieejamiem pietiekamiem līdzekļiem ES attīstības sadarbībai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Attīstības palīdzības politika nav ne altruistisks pienākums, ne līdzeklis, izmantojot kuru bijušās koloniālisma iestādes atvieglotu savu sirdsapziņu — tur, kur ir bijusi kolonizācija. Tā ir viena no ārpolitikas nozarēm; taču tai vajadzētu būt arī tās stratēģijas svarīgai daļai, kura pagriezīs migrācijas plūsmas pretējā virzienā, kas ļaus iedzīvotājiem palikt savā izcelsmes valstī vai atgriezties tajā un dzīvot tur ar cieņu un pieaugošu labklājību. Tā kā abas šīs jomas ir suverēnu valstu kompetencē, lielākā daļa no G. Mitchell ziņojuma prasībām par iestādēm un finansēm nav pieņemamas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo 2011. gads ir stratēģisks brīdis, lai izdarītu secinājumus par četriem gadiem, kamēr ir spēkā Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (ASI). Ziņojuma mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finansēšanas instrumentu ES attīstības sadarbībai, balstoties uz mūsu ASI īstenošanas rūpīgas pārbaudes secinājumiem. Piekrītu, ka dažādām jaunattīstības valstu grupām ir nepieciešama atšķirīga pieeja un ka tradicionāla finanšu palīdzība var kļūt mazāk svarīga „jaunām” valstīm. Uzskatu, ka palīdzība jaunattīstības valstīm, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, būtu koncentrējama uz partnervalstu fiskālās politikas stiprināšanu un iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, kādēļ samazinātos nabadzība un atkarība no palīdzības. Mums jāatturas no budžeta atbalsta izmantošanas valstīs, kuras nevar nodrošināt valsts izdevumu pārredzamību. Budžeta atbalsts vienmēr jāpapildina ar pasākumiem, kas attīstītu saņēmējvalsts parlamenta kontroli un revīzijas iespējas un tādējādi palielinātu pārredzamību un informācijas pieejamību sabiedrībai, un pilsoņu sabiedrība būtu jāiesaista budžeta atbalsta uzraudzībā.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka Mitchell kunga ziņojums, kas ir īpaši labs, skar daudzas pamatproblēmas, un tāpēc esmu nolēmis balsot par to. Uzskatu, ka tad, kad tiek apsvērts attīstības finanšu instrumentu nākamais veids, svarīgākais ir atcerēties, ka attīstības politikā galvenajam mērķim vajadzētu būt pakāpeniskai palīdzības atkarības samazināšanai un visbeidzot pilnīgas neatkarīgas sasniegšanai attiecīgajā valstī. Tāpēc finansēšanas instrumenti būtu jāizstrādā tādā veidā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi jaunattīstības valstīs.

Šā mērķa sasniegšana ir cieši saistīta ar to, cik lielā apmērā ir paredzama attīstības palīdzība, jo tā ir tikai šādas palīdzības pamats, vienlaicīgi mobilizējot iekšzemes ieņēmumus, šīs partnervalstis var izstrādāt atbilstošu un efektīvu attīstības stratēģiju. Manuprāt, turpmāk būtisks jautājums ir Eiropas Parlamenta kontroles un ietekmes palielināšana attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu. Uzskatu, ka demokrātiskas kontroles trūkums attiecībā uz šo fondu kaitē attīstības politikas pārredzamībai.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Esmu balsojis par šā ziņojuma pieņemšanu. Attīstības sadarbības finansējumam ir nepieciešami labi apsvērti noteikumi, un šajā ziņojumā ir izklāstīts kopsavilkums, kas, to pieņemot, nosaka mūsu nepieciešamās prioritātes. Eiropas Savienības mērķi, nosakot šo instrumentu, ir īpašas ES palīdzības nodrošināšana jaunattīstības valstīm. Ņemot vērā mūsu pašreizējo cīņu pret finanšu krīzi, nabadzīgāku valstu problēmas kļūst vēl redzamākas. Finanšu instruments attīstības sadarbībai ir paredzēts, lai palīdzētu nabadzīgākām partnervalstīm tirdzniecības un reģionālas integrācijas, dabiskās vides un dabas resursu pārvaldības, infrastruktūras, ūdens un enerģijas, lauku attīstības, lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma, cilvēkresursu attīstības un sociālās kohēzijas jomās. Turklāt mēs gribam atbalstīt valdības sistēmu attīstību, demokrātiju, cilvēktiesības, kā arī ekonomikas un iestāžu reformas un gribam novērst konfliktus un valsts vājināšanos.

Visi iepriekšminētie mērķi ir ārkārtīgi svarīgi attiecībā uz drošības palielināšanu nabadzīgākos reģionos. Palīdzēt citām valstīm izveidot stabilas demokrātiskas sabiedrības, kurās valda tiesiskums, tiek ievērotas cilvēktiesības un ir nodrošināta runas brīvība, izveidojot stipru tiesu sistēmu, teritorijas aizsardzību un bruņotos spēkus, — tas ir uzslavas vērts plāns. Ceru, ka mums izdosies pārvērst to par plašāka mēroga efektu, vēl racionālāk izmantojot līdzekļus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Turpmākajam instrumentam ES attīstības palīdzības nodrošināšanai jābūt atbilstoši nodrošinātam finanšu ziņā. ES ir veltījusi sevi kolektīvajam mērķim — līdz 2015. gadam tērēt 0,7 % sava NKI OAP vajadzībām. Lai sasniegtu šo mērķi, tagadējais Eiropas palīdzības līmenis būs ievērojami jāpaaugstina. Pateicoties Komisijas palīdzības pievienotajai vērtībai un Komisijas jaunajam uzdevumam Savienības un dalībvalstu attīstības koordinēšanā (LESD 210. pants), OAP daļai, kas tiek novirzīta ES budžetā, vajadzētu vismaz palikt stabilai. Jaunā instrumenta attīstības sadarbībai turpmākajā DFS periodā gada finansējuma skaitļiem vajadzētu ievērojami palielināties faktiskā izteiksmē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir laiks novērtēt, kā tika izmantots finansēšanas instruments attīstības sadarbībai (ASI), kas tiek īstenots jau četrus gadus. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varēsim uzlabot tā turpmāku efektivitāti. Ir svarīgi, ka Parlamentam ir kaut kas sakāms attiecībā uz savu šā un turpmāko finanšu instrumentu rūpīgu pārbaudi. Neraugoties uz ekonomikas krīzi, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir svarīgi uzturēt šos instrumentus jaunattīstības valstu palīdzībai, lai tās tuvākajā nākotnē būtu spējīgas uzlabot savu labklājības līmeni, ņemot vērā nosacījumu obligāti uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus tā dēvētajās „jaunajās” valstīs.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Turpmākajam instrumentam attīstības sadarbības finansēšanai ir jābūt pietiekamām summām tā rīcībā uz tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) beigu laiku. Devēju valstīm būtu jāievēro to apņemšanās līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) novirzīt 0,7 % no sava NKI. Kā es jau esmu minējis, nekas neattaisno palīdzības samazināšanu. Oficiālā attīstības palīdzība šobrīd sasniedz vairāk nekā USD 120 miljardu. Mēs varam darīt vairāk un darīt to labāk. Tomēr darīt vairāk un darīt labāk — tas nav tikai piemērots gadījums, lai palielinātu līdzekļus. Eiropas Attīstības fonda (EAF) iekļaušana budžetā kļūtu par ievērojamu progresu tik ilgi, kamēr tas nekļūs par finansēšanas kopsummas samazināšanu ES līmenī. Es arī esmu par „lielāku” budžeta palīdzību gan vispārīgu, gan atsevišķām nozarēm un par nedaudziem projektiem, ja vien to atļauj makroekonomikas un pārvaldības kritēriji. Pirmkārt, tas ļautu ātri mobilizēt finanšu līdzekļus, lai atjaunotu vai konsolidētu valsti. Otrkārt, tas ir vienīgais palīdzības veids, par ko mēs varam būt droši, ka tas tiks optimāli izmantots. Visbeidzot es uzskatu, ka mums nepieciešams nodrošināt, lai šī palīdzība būtu efektīvāka.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ir ļoti svarīgi ievērot ES principus palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm, uz kurām neattiecas Kotonū nolīgums vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments. Attiecībā uz šo finanšu instrumentu ir iespējams sniegt finanšu palīdzību ĀKK valstīm (Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu grupa) cukura ražošanas restrukturizācijā, un ir iecerēts finanšu atbalsts piecām programmām: pārtikas nodrošinājums; vide un dabas resursu ilgtspējīga attīstība, ietverot enerģiju; migrācija un patvēruma piešķiršana; ieguldījumi cilvēkresursos; vietējo iestāžu un nevalstisko organizāciju nozīme attīstības procesos. Esmu balsojis par to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Labklājības veicināšana tā dēvētās jaunattīstības valstīs ir nepieciešams pasākums, jo īpaši, lai novērstu migrantu paisuma vilni, kas ieplūst Eiropā. Patlaban tas tiek pārvaldīts, izmantojot dažādas programmas. Taču šā ziņojuma mērķis ir palielināt finanšu palīdzību. Tā ir lieta, ko es nevaru atbalstīt. Pašreizējo ES iekšējo finanšu grūtību dēļ mēs nevaram šobrīd nodrošināt šo palīdzību. Turklāt dalībvalstīm, nevis ES, vajadzētu noteikt, kā jāizmanto attīstības palīdzība.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Iecere padot jaunattīstības valstīm palīdzības roku un (arī) piedāvāt tām finanšu atbalstu ir lieta, kas ir sirsnīgi apsveicama. Humānie principi un vēlēšanās pēc līdzsvara pasaulē nodrošina tam uzticamus pamatus. Eiropas Savienība jau nodrošina palīdzību, izmantojot dažādas programmas. Tomēr šis ziņojums plāno noteikt vairākus instrumentus, šādā veidā paplašinot attīstības palīdzību. Taču saskaņā ar subsidiaritātes principu attīstības palīdzības maksājumiem vajadzētu būt atsevišķu valstu kompetencē.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Attīstības sadarbība ir vienīgais ārpolitikas veids, kas aizsargā sociāli atstumtākās un mazāk aizsargātākās sabiedrības grupas. Komisijai jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu piemērotas un pietiekamas palīdzības piešķiršanu iekšzemes privātā sektora un maza un vidēja lieluma uzņēmumu attīstībai valstīs ar zemu ieņēmumu līmeni. Īpaša uzmanība jāpievērš migrācijai. Ir svarīgi nodrošināt, lai nelegālas imigrācijas apkarošanai piešķirtie naudas līdzeklī tiktu izmantoti nolūkam, kādam tie ir īpaši paredzēti. Vajadzētu arī pievērst uzmanību tam faktam, ka, nosakot jaunu finansēšanas instrumentu tikai jaunattīstības valstīm, jābūt visaptverošai vispārējo mērķu, prioritāro jomu un paredzamo rezultātu, kā arī finansējuma piešķiršanas analīzei.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Lai novērtētu secinājumus par Regulā (EK) Nr. 1905/2006 noteiktā finanšu instrumenta attīstības sadarbībai (ASI) četru gadu īstenošanu, 2011. gads ir stratēģisks brīdis. Komisija ir paziņojusi, ka tā pirms vasaras sesiju pārtraukuma iesniegs savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada un vēlāk šā gada laikā likumdošanas priekšlikumus ārpolitikas finansēšanas instrumentiem. Šā ziņojuma (par ko es balsoju) mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finansēšanas instrumentu ES attīstības sadarbībai, balstītu uz pieredzi, kas pēdējo četru gadu laikā gūta no mūsu ASI īstenošanas rūpīgas pārbaudes. Es uzsveru, ka ir nepieciešams veicināt šādas plašas jomas: atbilstošs finansējums ar pieejamajiem līdzekļiem; nabadzības likvidēšanas efekts un oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritēriji; ģeogrāfiskas un tematiskas programmas; ES palīdzības programmu izstrāde, īstenojot atbilstošāku koordinēšanu un darba dalīšanu, kā arī demokrātijas trūkuma mazināšana, aicinot Parlamentu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Jau četrus gadus tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finansēšanas instrumentu attīstības sadarbībai. Komisija drīz iesniegs savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada un vēlāk šā gada laikā likumdošanas priekšlikumus ārpolitikai. Šā ziņojuma mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finanšu instrumentu.

Ziņojums apliecina gūto pieredzi, īpaši orientējoties uz pieredzi, ko ir guvis Eiropas Parlaments, veicot savu attīstības sadarbības instrumenta (ASI) rūpīgu demokrātiskas īstenošanas pārbaudi. Daļa ziņojuma ir veltīta nākotnes perspektīvām un ziņojuma beigu sadaļā tiek izklāstītas ģeogrāfiskas un tematiskas programmas, uzstājot uz stingriem atbilstības kritērijiem budžeta atbalstam, uzsverot svarīgo nozīmi, kāda ir pilsoņu sabiedrībai attīstības jomā un deleģēto aktu procedūras piemērošanā lēmumiem, kuros ievēroti Eiropas Savienības darbības līguma (LESD) 290. pantā noteiktie kritēriji. Esmu balsojis par šo priekšlikumu, jo Eiropas Parlamentam ir iespēja veikt stratēģisku programmu izstrādes lēmumu rūpīgu pārbaudi, ievērojot vienlīdzīgas mūsu un Padomes tiesības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā ir pagājuši četri gadi, kopš stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1905/2006 un tā kā Komisija ir jau paziņojusi par priekšlikumu iesniegšanu attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu periodam pēc 2013. gada, ir nepieciešams īsumā analizēt rezultātus, kas sasniegti kopš tā laika, kā arī nākotnes attīstības līdzekļus.

Svarīgākā lieta, kas jāuzsver, ir tā, ka ir „viena ārpolitikas joma, […] kas nav bijusi izstrādāta, lai īstenotu ES interesēs, bet lai aizsargātu planētas sociāli atstumtākos un mazāk aizsargātākos iedzīvotājus”. Parlamenta uzdevumam pēc būtības vajadzētu būt svarīgākam — ne tikai tāpēc, ka ir dažādi veidi, kā tas piešķir demokrātisku leģitimitāti, bet arī attiecībā uz to, ko tas var piedāvāt materiālu un procedūru ziņā. Vajadzētu arī uzsvērt, ka saskaņā ar „galveno sociālo pakalpojumu” koncepciju mērķim būtu jābūt nabadzības likvidēšanai, lai censtos mīkstināt mazāk nodrošināto iedzīvotāju ārkārtējas aizsardzības situāciju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojumā atbalstīju šo ziņojumu. Lai izdarītu secinājumus par Regulā (EK) Nr. 1905/2006 noteiktā finansēšanas instrumenta attīstības sadarbībai (ASI) četru gadu īstenošanu, 2011. gads ir stratēģisks brīdis. Komisija ir paziņojusi, ka tā iesniegs savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada pirms vasaras sesiju pārtraukuma un vēlāk šā gada laikā likumdošanas priekšlikumus ārpolitikas finansēšanas instrumentiem. Šā ziņojuma mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finansēšanas instrumentu ES attīstības sadarbībai, balstītu uz pieredzi, kas gūta no mūsu ASI īstenošanas rūpīgas pārbaudes.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pieņemtā ziņojuma mērķis ir noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finansēšanas instrumentu Eiropas Savienības attīstības sadarbībai, balstītu uz pieredzes, kas gūta no mūsu veiktās attīstības sadarbības instrumenta (ASI) īstenošanas rūpīgas pārbaudes. Pretēji Parlamentam dalībvalstis nespēj koncentrēties uz Komisijas priekšlikumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz ASI tiesību normām.

Tādējādi būtu jāprecizē, ka attīstības sadarbība ir tikai ES ārpolitiskā darbība, kas netika paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas Savienības intereses, bet lai aizsargātu planētas sociāli atstumtākos un mazāk aizsargātākos iedzīvotājus, mazinot nabadzību un sasniedzot ilgtspējīgu cilvēkresursu, sociālo un ekonomikas attīstību — īsi sakot, tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi visiem.

Parlaments skaidri atzīst šādu pasākumu svarīgumu un tādējādi aicina noteikt instrumentu, kas ļautu Eiropas Savienībai finansēt šādus pasākumus no citiem avotiem, nevis ASI.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Esmu balsojis par Mitchell kunga ziņojumu, jo tas nosaka būtiskus un pareizus virzienus, lai turpmāk pieņemtu un īstenotu finansēšanas instrumentu attīstības sadarbībai, gūstot lietderīgu pieredzi no šā attīstības sadarbības instrumenta pašreizējās izmantošanas, un lai rīkotos ar to. ES finansējums attīstības sadarbībai ir faktisks mehānisms nabadzības apkarošanai, kā arī demokratizācijas un attīstības veicināšanai jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu ES ir paplašinājusi starptautiskas pārstāvniecības pilnvaras un tiek aicināta reaģēt uz tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana, tiesiskuma un demokrātijas vērtību ieviešana jaunattīstības valstīs. Piekrītu referentam, ka ir jāpaplašina visas ES attīstības politikas demokrātiskā pārskatatbildība un aktīvais uzdevums, kas ir nepieciešams Parlamentam, lai piešķirtu attīstības palīdzības līdzekļus, balstoties uz Lisabonas Līguma 290. pantu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas pamatojas uz instrumenta īstenošanas, rūpīgas pārbaudes un attīstības naudas līdzekļu piemērotākas izmantošanas turpmāku veicināšanu.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Esmu balsojusi par Mitchell kunga ziņojumu, jo mums jāgūst pieredze no pēdējiem četriem gadiem, kad tika īstenota Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (ASI). Šajā gadījumā ir ļoti skaidri jāparedz šīs attīstības palīdzības mērķi un darbības joma.

Migrācija ir joma, kurai mums jāpiešķir prioritāte, lai saskaņotu attīstību veicinošu politiku. Tādējādi attīstības palīdzība finansētu projektus, kuru mērķis ir likvidēt dziļi iesakņojušos migrācijas cēloņus (cīņa pret nabadzību), taču to nevajadzētu izmantot, lai uzlabotu robežkontroli vai apkarotu nelegālu imigrāciju.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Esmu balsojusi par Mitchell kunga iesniegto dokumentu. Ņemot vērā attīstības sadarbības instrumenta īstenošanā gūto pieredzi, pirms ieviest jauno instrumentu periodam pēc 2013. gada, es uzskatu, ka Parlamentam vajadzētu būt iespējai aizsargāt ES attīstības politikas specifiskumu, rūpīgi pārbaudot stratēģiskus programmu izstrādes lēmumus un ievērojot vienlīdzīgas mūsu un Padomes tiesības. Turklāt lēmumiem, kas attiecas uz vispārējiem mērķiem, ir īpaši svarīgi noteikt prioritārās jomas un līdzekļu piešķiršanu, izmantojot deleģēto aktu procedūru saskaņā ar LESD 290. pantu.

Ziņojums: Angelika Niebler (A7-0159/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo kompromisa dokumentā tika iekļauti Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas (S&D) iesniegtie grozījumi. Tie ietver būtiskus jautājumus, piemēram, vispārējas pamatnostādnes, uzlabojumu iespējas Komisijā un uzlabojumu iespējas Parlamentā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu. Es piekrītu referentei, ka ietekmes novērtējums (IN) ir svarīgs dokuments likumdošanas procesā un ka turpmāk Eiropas likumdevējiem tas ir vairāk jāizmanto. IN likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu. Tādējādi tie var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Tomēr ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj politisku apspriešanu un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu. Jānorāda, ka IN vienīgi veicina politisku lēmumu konkrēta satura sagatavošanu. Ir svarīgi, lai IN būtu pilnīgi neatkarīgi un pārredzami, turklāt ir jāņem vērā arī tas, kā tiek ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi. Parlamentam jau pašreiz ir pilnvaras pieņemt savus IN, bet Komisijas IN pakļaut rūpīgai pārbaudei. Tomēr pagaidām šī procedūra ir lietota reti. Es piekrītu rezolūcijā paustajai nostājai, ka Eiropas Parlamentam vairāk jāizmanto savas pilnvaras, kas tam piešķirtas šajā jomā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu pārliecināta, ka ietekmes novērtējumi palīdzēs politisko lēmumu gatavotājiem. Tāpēc es atbalstīju Niebler kundzes ziņojumu par ietekmes novērtējumu nepieciešamajām izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz neatkarīga mehānisma ieviešanu. Ietekmes novērtējumu komitejas (INK) locekļus uzraudzītu Eiropas Parlaments un Padome. Tādējādi viņiem vairs nebūtu jārīkojas saskaņā ar Komisijas priekšsēdētāja norādēm.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis. Tie likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu, un likumdevējiem turpmāk tie ir vairāk jāizmanto. IN var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Es piekrītu, ka, lai nodrošinātu neatkarību un objektivitāti, ietekmes novērtējuma procesā ir jāiesaista visu attiecīgo politikas jomu ārējie eksperti, kā arī visas iesaistītās ieinteresēto personu grupas.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis. Precizitāte prasa apkopot konkrētus faktus politisku lēmumu pieņemšanai un nodrošināt, lai, risinot noteiktu problēmu, tiktu izskatītas visas attiecīgās stratēģiskās iespējas. Ietekmes pētījumi ir jāpiemēro visiem tiesību aktu priekšlikumiem, tajos jābūt skaidrai metodoloģijai un tie jāveic pilnīgi neatkarīgi un pārredzami. Ietekmes novērtējumos ir arī jāizvērtē nerīkošanās iespēja, kā arī konkrētas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītās sekas.

Neskatoties uz uzlabojumiem šajā jomā, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējumus var uzlabot vēl vairāk. Šajā ziņojumā, par kuru balsoju, ir aicināts ciešāk iesaistīt Eiropas Parlamenta komitejas, kā arī Komisijai sniegt sīki izstrādātu pamatojumu, kāpēc Komisija attiecībā uz konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem daļēji atsakās no ietekmes novērtējumiem. Visbeidzot, tajā ir prasīts Parlamenta komitejām vairāk izmantot IN, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu. Pirmkārt, priekšlikumā ir uzsvērts tas, ka, veicot ietekmes novērtējumus, ir jāņem vērā jaunu noteikumu ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu to reglamentējošo apgrūtinājumu. Šis uzsvars uz MVU vajadzībām bija galvenais pamatojums manam lēmumam balsot par. Otrkārt, priekšlikumā ir uzsvērts vēl viens ļoti svarīgs faktors, proti, valstu ekonomikas īpatnības. Lai aizsargātu savas intereses, Komisijai vajadzētu apspriesties ar atsevišķām dalībvalstīm un dažādu valstu novērtēšanas iestāžu ierēdņiem un pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka konkrētas vajadzības nav pakārtotas Kopienas interesēm. Visbeidzot, projektā tiek aicināts nodrošināt piemērotāku pārredzamību un efektivitāti Eiropas Savienības pārvaldes procesos, mudinot Komisijas pārskatatbildību par savu darbu Eiropas Parlamentam. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos aspektus, uzskatīju, ka man jābalso par.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir ļoti svarīgi nepārtraukti uzlabot ES likumdošanas kvalitāti un ka šajā ziņojumā ir izklāstīti konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot likumdošanas procesu gan Eiropas Parlamentā, gan Komisijā. Komisija jau kādu laiku gatavo tiesību aktu ietekmes novērtējumus, iesniedzot priekšlikumus par tiesību aktiem Eiropas Parlamentam un Padomei, taču ziņojumā ir norādīts, ka šīs ietekmes novērtējumu procedūras joprojām ir ievērojami jāuzlabo. Piemēram, mums vajadzētu stiprināt Ietekmes novērtējuma padomi, kura pašlaik ir Komisijas priekšsēdētāja pakļautībā. Šajā ziņojumā tiek aicināts arī pats Eiropas Parlaments un tā komitejas biežāk veikt ietekmes novērtējumus par tiesību aktu projektiem un rūpīgāk pārbaudīt Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus, kuru uzdevums bieži vien ir attaisnot tiesību akta priekšlikumu, nevis ļaut objektīvi izskatīt faktus. Šādus iepriekšējus ietekmes novērtējumus par ierosinātiem ES tiesību aktiem vēl vairāk veicināja Lisabonas Līgums, kurā ir papildināti noteikumi par visu tiesību aktu priekšlikumu sociālās un vides ietekmes obligātu novērtēšanu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai sagatavotu stabilus un veiksmīgus tiesību aktus, ir vajadzīgas ne vien pilnvērtīgas politiskās debates un kopīgi centieni, lai panāktu sadarbību un vienprātību, bet arī uzticama tehniskā bāze, kas nodrošina virzību likumdošanas iestādēs, novērtējot attiecīgo politikas jomu kontekstu un sekas. Tieši šā iemesla dēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas iestāžu iniciatīvas nodrošināt ietekmes pētījumu kvalitāti un uzticamību, kas ietvers to neatkarības un pārredzamības nodrošināšanu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Tā kā iepriekš esmu šajā jomā strādājusi komiteju līmenī, mans pienākums ir uzsvērt viedokli, ka ietekmes novērtējumiem ir jābūt neatkarīgiem no ārējas iejaukšanās un ka šī neatkarība ir jāaizsargā visos līmeņos.

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret Niebler kundzes ziņojumu par ietekmes novērtējumiem. AKNP atbalsta ietekmes novērtējumu koncepciju, taču tikai tad, ja tie ir patiesi neatkarīgi, ja tiem ir faktiska ietekme (Komisijai tie ir jāņem vērā) un ja tie tiek sagatavoti valstu līmenī, lai izvairītos no neizteiksmīga, visiem vienāda modeļa, kas valstu valdībām neļaus pietiekami precīzi novērtēt ietekmi uz savām valstīm. Diemžēl Niebler kundzes ziņojums neatbilst šiem kritērijiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Vienam no Eiropas Savienības politikas prioritārajiem mērķiem jābūt pārredzamas, skaidras, efektīvas un kvalitatīvas reglamentējošas vides ieviešanai. Mēs vairākkārt esam kritizējuši spēkā esošo ES tiesību aktu transponēšanas un īstenošanas neveiksmes, ko savā ziņā izraisa tas, ka tiesību akti nav pareizi izstrādāti. Tāpēc Eiropas likumdošanas iestāžu pienākums ir risināt šo problēmu. Ietekmes novērtējumi (IN) nodrošina tiesību aktu iespējamo seku sistemātisku novērtēšanu veselības, pamattiesību, sociālajā, ekonomikas, vides u. c. ziņā, tādējādi veicinot birokrātijas samazināšanu un ES politikas konsekvences nodrošināšanu. Es balsoju par šo iniciatīvu, kurā ir atzīts, ka IN ir būtiska nozīme, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā. Tiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem un pārredzamiem, tie jāveic, izmantojot skaidru metodoloģiju, un tiem jāveic pamatota un objektīva iespējamo seku analīze, ko vienmēr papildina izmaksu un ieguvumu analīze. Tas veicinās pietiekami pārdomātu un pilnībā informētu lēmumu pieņemšanu, kas nodrošinās kvalitatīvākus tiesību aktus, pareizāku transponēšanu, piemērošanu un uzraudzību, kā arī ātrāku likumdošanas procesu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Ietekmes novērtējumi ir īpaši lietderīgi līdzekļi, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti (piemēram, politiskos priekšlikumus). Tomēr šie ietekmes novērtējumi ir jāpielāgo — patiešām ir vajadzīgi jauni pielāgojumi, jo īpaši izveidojot neatkarīgu mehānismu, jo Eiropas Komisijas ierosinātie ietekmes novērtējumi kvalitātes ziņā bieži vien nav konsekventi un parasti tikai tiek izmantoti, lai pamatotu tiesību akta priekšlikumu, nevis ļautu objektīvi izskatīt faktus.

Man ir prieks, ka ziņojumā, par kuru šodien balsojām, ir noteikts, ka ietekmes novērtējumi ir jāveic pilnīgi neatkarīgi, ka tajos ir jāņem vērā plašāks kritēriju loks (sociāli ekonomiskie, vides u. c.) un ka ir jānodrošina augstākā līmeņa pārredzamība, jo īpaši iesaistot ekspertus. Šis jautājums laiku pa laikam tiek skatīts šajā sēžu zālē, tomēr tas ir īpaši svarīgs!

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis tādā ziņā, ka tajos tiek ņemtas vērā noteikta tiesību akta piemērošanas iespējamās sekas, un, lai šī paša iemesla dēļ palīdzētu panākt vienošanos. Neatkarība un pārredzamība ir vērtības, kuras ir jāsaglabā un jāveicina visās demokrātijās, jo tās nodrošina valsts mērķu novērtēšanu, samērīgus lēmumus un leģitīmu procedūru. Tāpēc es kopumā piekrītu Parlamenta priekšlikumiem šajā ziņojumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Niebler kundzes sagatavotais ziņojums ir veltīts ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanas problēmai”. Ietekmes novērtējumi (IN) ir īpaši svarīgi, lai mēs pieņemtu pareizus lēmumus. Neaizstājot likumdošanas iestādes demokrātiskas lemšanas procesu, tie tomēr ir šā paša procesa pamatā.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu referentes viedoklim, ka IN ir ļoti būtiski, lai mēs, būdami likumdevēji, pildītu savu darbu. Jo vairāk mēs zināsim par noteiktu nozari, jo labāka būs ar to saistīto lēmumu pieņemšana. Turklāt un neskatoties uz Eiropas Komisijas radītās Ietekmes novērtējuma padomes izveidi un jau sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, es arī uzskatu, ka ir būtiski izveidot autonomu IN struktūru Eiropas Parlamentam.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) var nodrošināt būtisku atbalstu likumdošanas procesam. Lai to nodrošinātu, tajos ir jāpēta plānoto politisko izvēļu ekonomikas, sociālās, vides un sabiedrības veselības sekas, kā arī to ietekme uz sabiedrības pamattiesībām visā politiskajā procesā. Novērtējums ir jāveic ne vien ex ante, bet arī ex post.

Tomēr, kā atzīts ziņojumā, pašreizējam IN procesam ir daudzas nepilnības. Bieži vien tajos vienkārši tiek mēģināts izteikt šķietamu tehnisku leģitimitāti un attaisnojumu pasākumiem, kuri ir ērti apslēptu politisko izvēļu un novērtējumu rezultāts. Attiecībā uz katrā gadījumā izmantojamo metodoloģiju ir daudzi neatbildēti jautājumi. Kā vai ar ko tiks mērīta ietekme? Kāda ir novērtējuma darbības joma? Kādas alternatīvas ir jāanalizē?

Arī šie lēmumi parasti ir atkarīgi no politiskajām izvēlēm un novērtējumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ietekmes pētījumi būtu neatkarīgi. Tomēr faktiski to ir grūti nodrošināt, ņemot vērā daudzos mainīgos un ar to saistītās intereses. Pārredzamība, atvērtība, apspriešanās un sabiedrības līdzdalība, kā arī pētījumu un to rezultātu pārbaudes ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pētījumu neatkarību un kvalitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) var sniegt ievērojamu atbalstu no atbilstošāka likumdošanas skatupunkta, ja visā poliskajā procesā tiek pētītas plānoto politisko izvēļu ekonomikas, sociālās, vides un sabiedrības veselības sekas, kā arī to ietekme uz sabiedrības pamatbrīvībām.

Tomēr attiecībā uz jautājumiem, kas rodas ietekmes pētījumos, mums ir kritēriji, kas tiek izmantoti šajos IN. Mēs zinām, ka ir virkne kritēriju — nevis tikai izmaksas un ieguvumi —, un pat šajā jautājumā mums ir jāzina, kuram jāsedz izmaksas un kurš gūst labumu.

Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ietekmes pētījumi būtu neatkarīgi, taču tas faktiski ir ļoti sarežģīts uzdevums, ņemot vērā daudzos mainīgos un ar to saistītās intereses.

Dažu novērtējumu un speciālistu metodoloģijas būs neatkarīgākas nekā citu. Tomēr patiesībā IN bieži vien tiek vairāk izmantoti, lai attaisnotu plānotos lēmumus, nevis lai patiešām risinātu visas sekas, ko rada plānotie tiesību akti.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ietekmes novērtējumi ir ļoti svarīgs likumdošanas procesa palīglīdzeklis, kas Eiropas likumdevējiem turpmāk ir jāizmanto visā pilnībā. Kaut arī tie nekādā ziņā neaizstāj politiskas apspriedes vai demokrātisku un likumīgu lēmumu pieņemšanas procesu, ko ievēro likumdevēji, un lai gan to uzdevums ir vienīgi sagatavot pamatojumu politisku lēmumu pieņemšanai, ar šiem novērtējumiem tiek pievērsta likumdevēju uzmanība viņu īstenotās politikas iespējamajām sekām, ņemot vērā īpaša satura perspektīvas, un tiek sniegts atbalsts lēmumu pieņemšanā. Šādi tie var sniegt ievērojamu ieguldījumu atbilstošāku tiesību aktu pieņemšanā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Niebler kundzes ziņojums ir būtisks ieguldījums debatēs par ES likumdošanas procedūras uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka jaunie tiesību akti kalpo iedzīvotājiem un tie ir patiešām vajadzīgi. Diemžēl tiek paustas apsūdzības, ka tiek radīti arī tādi noteikumi, kuru pamatojumā ir vienīgi vēlme ES iestādēm nodrošināt labāku atpazīstamību vai arī kuri ir pieņemti lobiju rīcības dēļ. Tas nozīmē, ka mums ir pastāvīgi jāuzlabo procedūras saistībā ar konkrēta tiesību akta ietekmes novērtējumiem. Būdama iepriekšējo gadu referente atbilstošākas likumdošanas jautājumos, es vēlētos uzsvērt vairākus šās problēmas aspektus. Pirmkārt, mums ir jāņem vērā tas, ka ir jāuztur līgumā noteiktais iestāžu līdzsvars, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus, un Parlaments un Padome tos pieņem.

Ietekmes novērtējumu neatkarība ir īpaši svarīga, taču nedrīkst paredzēt tās neatkarību no demokrātiskas Parlamenta uzraudzības. Manuprāt, priekšlikums grozīt ietekmes novērtējumus pēc Parlamenta izdarītu grozījumu ieviešanas ir ļoti svarīgs, un es arī piekrītu tiem, kuri uzskata, ka mums ir jāpiemēro vienādi ietekmes novērtējuma kritēriji visās iestādēs. Vienlaikus es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka svarīgākais likumdošanas aspekts ir politiskā griba atrisināt konkrētu problēmu un ka tikai ietekmes novērtējums, kas ir sagatavots kā konkrēta projekta daļa, var nodrošināt objektīvu informāciju.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Man jau bija iespēja minēt šajā Parlamentā, ka patiešām ir pienācis laiks ietekmes novērtējumiem būt ne vien sistemātiskiem, bet galvenokārt ticamiem. Ka mums pirms tiesību akta turpmākas izstrādes vajadzētu objektīvi izvērtēt tā radītās sekas, nevis visiem līdzekļiem censties to attaisnot. Turklāt šā novērtējuma saturu nedrīkst noteikt, savstarpēji sadarbojoties Komisijas dienestiem, tiesnešiem, ieinteresētajām pusēm un citiem spīdzinātājiem. Es nezinu, vai referentes piedāvātie risinājumi ir pareizi. Tomēr es zinu, ka piekrītu viņas vērtējumam un ka daži viņas novērojumi ir īpaši svarīgi. Tāpēc šajos pētījumos ir cieši jāiesaista dalībvalstis, jo tās var precīzāk novērtēt Briselē radītu iniciatīvu ietekmi uz valsti. Šiem pētījumiem jābūt par ceļvedi, izdarot izvēli un apsverot attiecīgo jautājumu valstu parlamentos, kuri no šī brīža ir subsidiaritātes principa ievērošanas sargātāji. Šo pētījumu dēļ Komisijai jāatturas no turpmākas rīcības, ja tā izrādās bezjēdzīga, lieka vai dārga. Visbeidzot, mums vajadzētu spēt ātri izdarīt secinājumus par tādu tiesību aktu, kura īstenošana izraisa papildu problēmas, nevis atrisina tās. Visu šo iemeslu dēļ es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu, lai gan man nav nekādu ilūziju par tā īstenošanu.