Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11. Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšana (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par pārskatīto Ungārijas Konstitūciju.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, komisāre, godātie deputāti, Līgums nav piešķīris Padomei nekādas pilnvaras nodarboties ar dalībvalstu nacionālajām konstitūcijām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 1. un 2. punktu konstitūcijas pieņemšana ir dalībvalstu ekskluzīvajā kompetencē. Līdz ar to Padomei nav iespēju diskutēt par jaunpieņemto Ungārijas Konstitūciju.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, pēc priekšsēdētāja Barroso kunga lūguma šodien es uzrunāju Parlamentu attiecībā uz Ungārijas Konstitūcijas tematu.

Priekšsēdētājs J. M. Barroso jau pašā sākumā dažādos gadījumos ir akcentējis to, ka Komisija neizsaka politiskus spriedumus par fundamentālām konstitucionālām un institucionālām pārmaiņām dalībvalstī. Jaunas konstitūcijas pieņemšana dalībvalstī ir tās tautas, tās institūciju jautājums saskaņā ar piemērojamiem dalībvalsts tiesību aktiem un, kur tas ir svarīgi, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Tomēr Komisija var izvērtēt šo konstitūciju kā jebkuru citu dalībvalsts tiesību aktu, raugoties uz tās atbilstību Savienības tiesībām. Ir pašsaprotami, ka katras dalībvalsts konstitūcijai vajadzētu atspoguļot Eiropas vērtības — brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, cilvēka pašcieņu, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību ievērošanu, nediskrimināciju, kā ir noteikts Līguma 2. pantā, — un ka tai vajadzētu atbilst šīm vērtībām.

Jaunā Ungārijas Konstitūcija stāsies spēkā ar 2012. gada 1. janvāri, un tas prasīs rīkot tās īstenošanas pasākumus. Līdz ar to šajā posmā Komisija var izdarīt tikai provizorisku analīzi, jo skaidru priekšstatu par konstitūcijas saistību ar Savienības tiesībām un tās juridiskajām sekām pilnā mērā var iegūt, tikai ņemot vērā uz tās pamata īstenoto likumdošanas, administratīvo un juridisko praksi.

Komisija arī seko Eiropas Padomes Venēcijas komisijas darbam šajā jautājumā, un mēs gaidām ziņojumu 17. – 18. jūnijā. Es zinu arī, ka Thomas Markert, Venēcijas komisijas sekretārs, 25. maijā ir viesojies Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, un es ar lielu interesi izlasīju viņa piezīmes.

Kā es jau esmu paskaidrojusi, visi toreiz diskutētie jautājumi ir saistīti ar valsts kompetenci. Mēs varam kļūt kompetenti tikai tad, ja šādi jautājumi tiek iekļauti tiesību aktos.

Tagad es gribētu noklausīties, kas jums, parlamentāriešiem, būtu sakāms, lai saprastu Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  József Szájer, PPE grupas vārdā.(HU) Priekšsēdētājas kundze, lūdzu neuzskatīt manu attieksmi par nepieklājīgu, taču es uzrunāšu Parlamenta kreisos: vairākumu, kurā ietilpst zaļie, komunisti, sociālisti un liberāļi, kas uzspieda šo tēmu šodienas darba kārtībai pretēji PPE un konservatīvo grupas vēlmei. Man ir jautājumi jums.

Vai jūs uzskatāt par saderīgu ar piedzimšanas diskriminācijas aizliegumu, ka Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Spānija, Beļģija vai Zviedrija, kuru pilsoņiem ir piešķirtas tiesības ieņemt augsta ranga valsts posteņus, piemēram, monarha, pamatojoties uz viņu piedzimšanu? Manas valsts jaunā konstitūcija šādu diskrimināciju nepiemēro. Vai jūs uzskatāt par pieņemamu, ka Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Lielbritānija, kurām nav vienotas rakstiskas konstitūcijas? Manas valsts jaunā konstitūcija ir demokrātiska rakstiska konstitūcija.

Vai jūs uzskatāt par pieņemamu, ka Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Francija, kuru konstitūcijā nav iekļautas pamattiesības? Manas valsts jaunajā konstitūcijā ne tikai ir iekļautas pamattiesības, tā ir pirmā konstitūcija Eiropas Savienībā, kas pieņem Eiropas Savienības pamattiesību hartu kā standartu. Vai, jūsuprāt, tas ir pieņemami, ka Savienībā ir dalībvalstis, kurās nav konstitucionālās tiesas vai arī tā ir, bet nespēcīga? Manas valsts jaunā konstitūcija lepojas ar to, ka tā nodrošina stingru konstitucionālu aizsardzību.

Jūs aicināt rīkoties kopējas Eiropas garā, kad velkat jauno Ungārijas Konstitūciju šurp, lai to preparētu. Taču īstenībā jūs esat neuzticīgi vienam no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma principiem, tas ir, 4.panta 2. punktam: „Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām.” Ja jūs neesat rīkojuši vai nerīkosiet debates par valstīm, ko esmu šeit pieminējis, vai nespējāt atcerēties šeit, Eiropas Parlamentā, ka Ungārijas sociālistu valdība 2006. gadā klaji ignorēja pulcēšanās tiesības, tad jūs, dāmas un kungi, izmantojat dubultos standartus. Jūs redzat skabargu sava brāļa acī, bet neredzat baļķi savā acī. Jūs nesaprotat, ka ar šādu attieksmi jūs nevis atbalstāt Eiropas sadarbību, bet provocējat konfliktus starp Eiropas nācijām. Tas atklāj jūsu patieso neobjektīvo noslieci.

Es ieteiktu jums sekot jaunās Ungārijas Konstitūcijas piemēram jūsu valstīs. Samazināt parādsaistības ar konstitucionālām metodēm, lai nenotiek vēl viena Grieķijas, Īrijas vai Portugāles krīze. Es ieteiktu jums aizsargāt ar konstitucionālām metodēm nākamo paaudžu tiesības paaugstināt vides, budžeta un demogrāfijas ilgtspējību līdz konstitucionālu principu līmenim, kā to dara jaunā Ungārijas Konstitūcija.

Aizsargājiet savas tautības un minoritātes, piemēram, romus, ar stingrām kolektīvām tiesībām — kā to dara jaunā Ungārijas Konstitūcija —, kas vēl nav pieredzēts Eiropā. Jūs joprojām atkārtojat neattaisnotus apvainojumus, kaut gan mēs esam tos atspēkojuši un esam atkal un atkal pierādījuši savu nostāju, taču es saku jums vēlreiz: jaunā Ungārijas Konstitūcija neaizliedz abortus. Jaunā Ungārijas Konstitūcija neietekmē reliģijas brīvību un sirdsapziņas brīvību. Jaunā Ungārijas Konstitūcija neierobežo homoseksuāļu tiesības. Jaunajai Ungārijas Konstitūcijai nav kompetences ārpus valsts ģeogrāfiskā apgabala. Tā nodrošina neredzēti stingru tiesisku aizsardzību šā apgabala tautām. Jaunā Ungārijas Konstitūcija nevis novājina, bet stiprina varas dalīšanas principus, kontroles un līdzsvarošanas spēkus. Jaunā Ungārijas Konstitūcija ir Eiropas konstitūcija pēc tās gara, tā ir dzimusi, lai nodrošinātu visas fundamentālas cilvēktiesības tās pilsoņiem sadarbības un tautu vienotības garā. Mūsu konstitūcijā ir 18 atsauces uz Eiropu, un mēs iekļāvām tajā arī Eiropas Savienības moto „Vienotība daudzveidībā”.

Dāmas un kungi, mēs, ungāri, esam nācija, kas mīl brīvību un demokrātiju. Tiem, kam savā sētā vēl ir jādara ļoti daudz mājasdarbu, nevajag mācīt mums demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. (ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība ir vērtību savienība un tiesiska savienība. Tā ir definēta kā dalībvalstu pārvalstiskas integrācijas piemērs, kurā ikviena no šīm valstīm ir cienījama konstitucionāla valsts. Taču ir arī pašas Eiropas Savienības konstitucionāla dimensija, ciktāl ne tikai šo institūciju arhitektūra ir tiesību aktu priekšmets, bet ir arī tiesību aktos nostiprinātas garantijas aizsargāt indivīdu nostāju attiecībā uz valdības iestādēm Eiropā, un pastāv būtisks demokrātijas princips, kas cildina plurālismu.

Tas noteikti ir iemesls, kāpēc par šo Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu tiek debatēts Eiropas Parlamentā, un it sevišķi — kāpēc tā ir divu Parlamenta komiteju, proti, Konstitucionālo lietu komitejas (AFCO) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE), uzmanības lokā.

Domāju, ka galveno problēmu rada iespaids, ka divu trešdaļu vairākums, kas, protams, ir ļoti liels politiskais vairākums, bet tomēr ir atkarīgs no apstākļiem, Ungārijas parlamentā ir spējis panākt konstitūcijas reformu, kas ierobežo politisko plurālismu un tātad arī iespēju sekot pārmaiņus atšķirīgiem politiskiem projektiem, saglabājot tādus pašus spēles noteikumus. Manuprāt, tāpēc radās problēmas attiecībā uz tās saskaņu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. un 3. pantā nostiprinātajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātajām tiesībām.

Neviens nav mēģinājis jau iepriekš spriest, kāda būs Ungārijas Konstitūcija vai kā tā tiks piemērota praksē, un tā, protams, būs pakļauta konstitucionālās sistēmas nodrošinātajiem kontroles un līdzsvarošanas mehānismiem, tās konstitucionālajam līdzsvaram un faktam, ka Ungārija ir atbildīga tādu pārvalstisku institūciju priekšā kā Eiropas Padome un Eiropas Savienība, kuras zina par pamattiesībām.

Man tomēr jāatsaucas uz to, ko esmu tikko dzirdējis par minoritāšu aizsardzību Spānijas konstitūcijā, kas tika izveidota kā dažu citu konstitūciju paraugs, ko ir pieminējis Szájer kungs. Es nevaru palaist to garām. Ar visu cieņu man tomēr jāinformē Szájer kungs, ka Spānijas konstitūcijā nav nekādu pēdu no diskriminācijas izcelsmes vai piedzimšanas dēļ. Neviens nemēģina jau iepriekš spriest par to, kāds būs Ungārijas Konstitūcijas īstenošanas rezultāts, taču es domāju, ka Parlamentam ir interese par to, lai Ungārijas Konstitūcija būtu uzticīga noteikumam par politiskā plurālisma atzīšanu un dažādu politisku projektu miju pēc vieniem un tiem pašiem spēles noteikumiem. Šīs un iepriekšējās debates liecina par šo interesi.

 
  
MPphoto
 

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas jaunais pamatlikums — daži teiktu, ka tas ir pārāk pretrunīgs teksts, lai to varētu uzskatīt par konstitūciju, — tika steigšus izskatīts Ungārijas parlamentā tikai vienu mēnesi pēc sabiedriskās apspriešanas. Ungārijas pilsoņu sabiedrība un Venēcijas komisija ir paudušas nopietnas bažas par procesa ilgumu un pārskatāmību.

Dažreiz tos, kas šo tekstu apšauba, apsūdz par šādu rīcību tīri politisku iemeslu dēļ. No jaunās Ungārijas konstitūcijas sagaida — 20 gadus pēc komunistu režīma krišanas, laikā, kad Ungārija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, — lai tā pilnībā atspoguļotu ES visdārgākās vērtības. Vai tad tās ir tikai politiskas vērtības? Atzīstu, ka, būdama liberāle, esmu noraizējusies par valdību, kas grauj pilsoņu brīvības un demokrātijas kontroli. Esmu noraizējusies, ka likumdošana aizver acis uz daudzveidību, un esmu pārliecināta, ka ne visi Ungārijas pilsoņi pazīst sevi tajā konservatīvajā tēlā, kas attēlots konstitūcijā.

Kā es varētu palikt vienaldzīga pret tādu tekstu par plurālismu un varas koncentrēšanu regulējošajās iestādēs, kāds ir izklāstīts pavisam nesenajā Ungārijas mediju likumā? Mums visiem būtu jāraizējas par demokrātiju, kad valdošā partija izdod likumus, kas nostiprina tās varu labu laiku pēc tās pilnvaru termiņa beigām un rada ierobežojumus attiecībā uz nākamajām vēlēšanām, un par politiskajiem līderiem, kas iet tiktāl, ka raksta pamatlikumus vai veic to grozījumus, kas atbilst tikai viņu politiskajam kredo vai ekonomiskajai politikai. Jā, esmu noraizējusies par šo Ungārijas modeļu pārpilnību.

Manas valsts līderi ir bijuši šo darbību iedvesmoti, un daži nesenie Rumānijas konstitūcijas grozījumi, šķiet, ir nokopēti un ievietoti (copied and pasted). Tie netiks apstiprināti, taču mēģinājums ir bijis. Šādos gadījumos Eiropas institūcijām nevajag kautrēties. Mums jācīnās par to, lai visi Eiropas pilsoņi nejustos noraizējušies, bet atkal pārliecinātos, ka mūsu vērtības ir mūsu likumdošanas kodols, un tā tam jāpaliek.

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, komisāre, šīs debates ir situācijas novērtēšana sakarā ar jauno Ungārijas Konstitūciju, nevis Lielbritānijas vispārējām tiesībām, kas ir aizsargājušas mūsu pilsoņus gandrīz 900 gadu garumā. Komisijai prasīja novērtēt un rīkoties attiecībā uz šādiem jautājumiem, kā tas ir izklāstīts Līgumos un kā pieprasīja Parlaments tikai pirms dažiem mēnešiem.

Parlaments bija plānojis jautāt Komisijai, kādi ir tās atzinumi un turpmākie nodomi, un mēs joprojām gaidām jūsu norādījumus, taču šķiet, ka būs vēl mazliet jāpagaida. Tā ir atšķirīgu kultūru un atšķirīgu prioritāšu Savienība. Taču mums visiem ir kopīgas vērtības — brīvība, taisnīgums un vienlīdzība katram cilvēkam un katrai dalībvalstij. Mums nevajadzētu paciest tika neiecietību kā tādu.

Tagad es lūdzu jūs, komisāre, dot Parlamentam pēc iespējas ātrāk galīgu atbildi: vai Ungārijas Konstitūcija saskan ar Eiropas likumdošanu un pamattiesībām? Ja nesaskan, ko darīt tālāk? Ja tā ir, komisāre, mums tas arī jāzina pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos savam kolēģim no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti), kas vēlas uzsākt debates ar mums par Ungārijas Konstitūciju. Tas ir apsveicami, jo dzirdot, ka Eiropadomes pārstāvis saka: „Mēs neesam diskutējuši par to Padomē”, un dzirdot komisāri Reding kundzi sakām: „Valsts konstitūcija ir tikai šīs valsts jautājums, un mums nevajag iejaukties tajā Eiropas līmenī”, esmu priecīga, patiešām, ka mēs Eiropas Parlamentā rīkojam šīs debates savā vidū.

Vai mēs īstenībā neesam paredzējuši iesaistīties? Vai tā ir tikai Ungārijas darīšana? Es tā neteiktu. Demokrātijas stāvoklis ES dalībvalstī izraisa bažas pārējās dalībvalstīs. Ja valsts izvēlas izmantot godīgas vēlēšanas un divu trešdaļu vairākumu, lai radītu autokrātiju, mums, pārējiem, ir atļauts satraukties par to un mēģināt pret to iebilst. Es citēšu György Konrád, kas teica: „Ungārijā tā dēvētais vairākums zina, kā radīt autokrātisku režīmu demokrātiskā ceļā.” Tā ir taisnība. Ja jūs bīdāt likumu caur Ungārijas parlamentu un izdodat to, no šā brīža to var grozīt tikai divu trešdaļu vairākums, un jūs zināt, ka pēc nākamajām vēlēšanām to nebūs viegli grozīt vēlreiz. Šādas lietas grauj vēlēšanu būtību, neļaujot tām funkcionēt kā demokrātiskam instrumentam. Tautai ir tiesības reizi četros gados pateikt: „Šis mums patika, bet tas nepatika” un tad izraisīt izmaiņas. Tomēr, ja demokrātiski ievēlēts režīms izveido tādu situāciju, ka vairākus gadus pēc tam nevar izdarīt nekādus grozījumus, tas nav veselīgi un nav pareizi. Ja mēs Eiropā novērstu acis un teiktu: „Tā ir tikai Ungārijas darīšana”, ja 26 dalībvalstis nebūtu gatavas pateikt: „Draugi, mēs tā nerīkojamies pret cilvēkiem savā sabiedrībā!” un ja Eiropas Komisija darītu to pašu, — kas tad mūsu grupai būtu jāsaka tām valstīm, kurās situācija ir vēl sliktāka? Ko mēs teiktu tiem ungāriem, kas neietilpst divu trešdaļu vairākumā? „Ārkārtīgi žēl, bet jums nebūs nekādu iespēju atcelt šos likumus arī pēc nākamajām divām vēlēšanām.” Manuprāt, tas ir pilnīgi graujoši, ka mēs visi Eiropā novēršam savas acis un nerīkojamies.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs par Ungārijas Konstitūciju mums faktiski ir divas diskusijas. Viena no tām ir par konstitūcijas saturu, un otra ir debates par debatēm; citiem vārdiem, par to, vai ir likumīgi pieņemt lēmumus par Ungārijas Konstitūcijas saturu šajā Parlamentā vai jebkurā citā institūcijā ārpus Ungārijas.

Attiecībā uz debatēm par saturu mēs zinām, ka vairākas tā daļas rada bažas mums Parlamentā, speciālajām komitejām, kuras ir apspriedušas šo dokumentu, vai, piemēram, Venēcijas komisijai. Nediskriminācijas jautājums... Szájer kungs saka mums, ka tas neesot tiesa, ka, piemēram, diskriminācija dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ netiek pieminēta, jo ir atsauce uz visiem diskriminācijas tipiem. Ciktāl tas attiecas uz mani, šāda atsauce ir pārāk neskaidra un atstāj pārāk daudz vietas turpmākajiem tiesas spriedumiem, kas ir pretrunā ar to. Tam jābūt nostiprinātam konstitūcijā kā Eiropas valstu normai un kā visattīstītāko un visprogresīvāko demokrātiju normai.

Tas pats attiecas uz embriju, embrija aizsardzību vai, piemēram, uz Ungārijas Republikas kontroles un līdzsvarošanas spēkiem. Tomēr tad mums ir debates par debatēm, un pret debatēm par šā jautājuma tiesiskumu, kas notiek Parlamentā, pavisam nepārprotami jācīnās. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc konstitūcijas nav neapstrīdamas. Jāsaka, ka visur, kur tiek pārkāptas pamattiesības, 500 miljoni pilsoņu sagaida no Eiropas institūcijām, ka tiks pieņemti lēmumi. Nav svarīgi, vai šie pārkāpumi izdarīti, atsaucoties uz likumu, konstitūciju vai statūtiem: lai kur tiktu pārkāptas pamattiesības, Līgumi to neatļauj.

Otrkārt, izskaidrot ar kultūras atšķirībām to, ka konstitūcija var būt, atļausimies teikt, brīva no kritikas, — tas ir tīrs konstitucionāls relatīvisms. Šis nav tas gadījums. Fakts, ka konstitūcija pārkāpj Līgumu garu un burtu, ja tas tā būtu, nozīmē, ka tiktu pārkāpta pārējo 26 valstu suverenitāte — to valstu, kas ir vienojušās būt Eiropas Savienībā kopā ar valsti, kas spēja neievērot Līgumus. Līdz ar to tas ir visu mūsu valstu suverenitātes jautājums.

Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai pateiktu vienu lietu. Divu trešdaļu vairākums — kas šeit tika pieminēts ļoti bieži, un faktiski to veido drīzāk 50 % nekā divas trešdaļas Ungārijas pilsoņu balsu, jo tās ir divas trešdaļas no Ungārijas parlamenta deputātiem, bet tikai 50 % balsu — visur kalpo vienai vienīgai lietai: piešķirt konstitūcijai plašu sociālo vienprātību. Tie, kas ir pie varas Ungārijā, ir tikko izmantojuši divu trešdaļu vairākumu pilnīgi pretējam nolūkam: lai izslēgtu opozīciju, nodrošinot to, ka konstitūcija kļūst ārkārtīgi apstrīdēta sabiedrībā. Varbūt tas seko „divu trešdaļu noteikuma” burtam, taču tas pārkāpj tā garu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Tavares kungs, man ir ļoti īss jautājums jums. Kas jūs ir pilnvarojis runāt 500 miljonu Eiropas pilsoņu vārdā? Tas ir tāpēc, ka jūs ļoti pašapzinīgi runājat viņu vārdā. Taču es domāju, ka tad, ja Eiropas pilsoņiem būtu jāapspriežas, viņu komentāri nebūtu precīzs jūsu teiktā atspoguļojums. Katram šajā Parlamentā ir savs viedoklis un katrs pārstāv dažādus Eiropas pilsoņu slāņus. Līdz ar to — kas jūs ir pilnvarojis runāt viņu visu vārdā?

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētājas kundze, Stoyanov kungs, es jums ieteiktu izlasīt Savienības Līgumus un Parlamenta Reglamentu, kas nosaka, ka mums, Eiropas pilsoņu ievēlētajiem deputātiem, jāpārstāv savas dalībvalstis un pilsoņi, kā arī 500 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu kopumā. Mēs esam saņēmuši mandātu no šiem pilsoņiem cienīt un likt citiem cienīt Eiropas Savienības pamatlīgumus, kas aizstāv šo pilsoņu tiesības. Tas ir ļoti vienkārši: tā kā mums ir šāds mandāts, Stoyanov kungam un man ir tādas pašas tiesības kā jebkuram citam runāt Parlamentā, kas pieder pilsoņiem, 500 miljonu Eiropas pilsoņu vārdā.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. (SK) Priekšsēdētājas kundze, pārskatītā šā gada aprīļa Ungārijas Konstitūcija ir kļuvusi par taisnīgas kritikas objektu no visas Eiropas demokrātiskās sabiedrības puses. Tā ir ieviesusi Ungārijas likumdošanas sistēmā noteikumus, kas ignorē starptautiskās tiesības un tieši konfliktē ar Ungārijas Republikas pieņemtajām starptautiskajām saistībām.

Valdošā partija Fidesz ir ieviesusi konstitūcijas teksta versiju, ar kuras palīdzību Ungārija uzurpē tiesības pieņemt lēmumus par visu ungāru valodā runājošo pilsoņu statusu, tiesībām un politisko organizāciju apkārtējās valstīs. Tā ir arī rezervējusi tiesības piešķirt visiem tiem apkārtējo valstu iedzīvotājiem, kam vispār ar Ungāriju nav nekādas saiknes, Ungārijas pilsonību, tiesības balsot Ungārijā, tiesības uz sociālo drošību vai izglītību pēc Ungārijas noteikumiem un visaptverošu Ungārijas diplomātisko aizsardzību.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām politiskas sistēmas organizācija ir suverēnu valstu jautājums, un līdz ar to mēs nevaram uzskatīt Ungārijas Konstitūcijas noteikumus, saskaņā ar kuriem Ungārija rezervē tiesības pieņemt lēmumus par citu valstu pilsoņu dzīves organizāciju, par kaut ko citu kā primitīvu un rupju uzbrukumu klusai un mierīgai līdzāspastāvēšanai Eiropā.

Ideja par vienu nāciju, vienu impēriju un tā tālāk nav jauna. Šo mazo, melnīgsnējo Hitleru, kas to pēdējo reizi ļaunprātīgi izmantoja savā vēlmē pēc varas un goda Eiropā, jau sen ir nosodījusi godprātīgā, civilizētā un demokrātiskā pasaule.

Līdz ar to es vēlētos ticēt, ka demokrātiskie politiskie spēki Ungārijas parlamentā cita likumdošanas procesa ietvaros labos visas kļūdas un izdarīs grozījumus konstitūcijā, lai tā atbilstu starptautiskajām tiesībām un Ungārijas starptautiskajām saistībām.

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, Parlamentam vajadzētu atvainoties komisārei par to, ka viņa tika iesaistīta šajās debatēs. Tas ir tāpēc, ka katram Parlamentā kļuva nepārprotami skaidrs no viņas teiktā — vismaz man, taču es nezinu, vai tas ir kļuvis skaidrs kādam citam —, ka jauni tiesību akti, kas īsteno Ungārijas Konstitūciju, vēl ir jāpieņem, un tad kļūs skaidrs, vai tiek pārkāptas kāda tiesības.

Mēs atkal esam situācijā, kad šeit, Parlamentā, notiek debates ar nodomu nosodīt dalībvalsti par to, ko viņa vēl nav izdarījusi. Kolēģi, kurā no jūsu dalībvalstīm kāds ir notiesāts par to, ko viņš nav izdarījis? Vai nosodīts par to, ko viņš nav izdarījis? Nevienā. Tas ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām.

Cilvēkiem, kas ir ierosinājuši šīs debates, jāatvainojas ne tikai komisārei, bet arī visiem Eiropas pilsoņiem, jo tieši šāda Parlamenta izturēšanās noved pie Eiropas pilsoņu intereses zuduma par tā darbību, pie vilšanās un zemas vēlētāju aktivitātes Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šodienas debates par Ungārijas Konstitūciju ir nekorektas divu galveno iemeslu dēļ. Tās izceļ vienu dalībvalsti no 27 un skar nacionālu jautājumu, kas attiecas uz dalībvalstu suverenitāti. Vispirms, ja mēs gribam apspriest konstitūcijas saturu, mums nevajadzētu izcelt vienas dalībvalsts konstitūciju. Mums vajadzētu, ja vispār, debatēt par katras dalībvalsts konstitūciju. Daži no elementiem, kas tikuši apstrīdēti, faktiski ir atrodami vairāku citu dalībvalstu konstitūcijās, un nu mēs debatējam tikai par vienas dalībvalsts konstitūciju. Tas nav pareizi.

Otrkārt, jāpajautā, kādas pilnvaras, kāda kompetence spiež mūs izvirzīt šo nacionālās konstitūcijas jautājumu pirmajā vietā Eiropas Parlamentā? Dalībvalstīm ir suverēna kompetence savu nacionālo konstitūciju izveidošanai, un šajā gadījumā mums vajadzētu cienīt Ungārijas tautas tiesības noteikt pašai savu konstitūciju, kuru ir pieņēmis šīs tautas demokrātiski ievēlētais parlaments.

Debates, kas mums ir šodien par šīs konstitūcijas saturu, vajadzētu rīkot Ungārijas tautai, nevis šim Parlamentam. Vai nu mums tas patīk vai nepatīk, vai mēs piekrītam šai nacionālajai konstitūcijai vai nē, mums jārespektē suverenitāte un tiesību hierarhija, citādi mēs izveidotu bīstamu precedentu.

Tātad, kad mēs izceļam kādu dalībvalsti un mēģinām rīkoties ārpus savas kompetences, mēs raidām nepareizu signālu. Mēs tiktu apsūdzēti politiskajā instrumentalizācijā un mazinātu pilsoņu uzticību mūsu pašu institūcijai. Mums nevajadzētu iet šo bīstamo ceļu.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā es vēlētos nepārprotami paziņot, ka mēs atzīstam visu ES dalībvalstu tiesības radīt savus likumus un ka mēs nevēlamies kritizēt nedz Ungāriju, nedz (jo īpaši) Ungārijas pilsoņus. Mūsu komentāri un bažas nav vērsti uz to, lai kritizētu Ungāriju un Ungārijas pilsoņus, taču mēs esam pārliecināti, ka pamattiesību, pilsoņu brīvību, mūsu kopējo Eiropas vērtību, miera, drošības un godprātīgas līdzāspastāvēšanas aizsardzība ir pietiekams iemesls, lai mēs rīkotu šodien šo diskusiju.

Mēs ceram arī, ka diskusija un mūsu jautājumu un interešu izteikšana var vest pie uzlabošanas un labākas iepriekš minētās likumdošanas sagatavošanas. Komisāre, tāpat kā jūs, mēs vēlamies ievērot procedūras, kas nodrošina, ka šis process kopumā tiek veikts korekti, un mēs gaidām Venēcijas komisijas galīgo atzinumu, kaut arī jau tagad ir skaidrs no provizoriskajiem secinājumiem, ko Venēcijas komisijas sekretārs Markert kungs ir prezentējis Pilsoņu brīvību, taisnīguma un iekšlietu komitejā, ka pašreizējā Ungārijas Konstitūcija vairākos punktos ir pretrunīga, lai neteiktu vairāk. Vājās vietas Ungārijas Konstitūcijā ir saskatījusi ne tikai Pilsoņu brīvību, taisnīguma un iekšlietu komiteja, bet arī Konstitucionālo lietu komiteja.

Ja mēs ignorējam romantiskās, gandrīz monarhiskās idejas, kas pārņem preambulas garu, es vēlētos pieminēt dažas vietas, kuras mēs uzskatām par īpaši jutīgām pretstatā mūsu kolēģiem no Fidesz, kas ir arī Eiropas Parlamenta deputāti. Viens piemērs ir iepriekš minētais konstitūcijas pieņemšanas princips. Demokrātiskās valstīs nav visai normāli, ka apspriešanas process ilgst tikai piecas nedēļas. Nav normāli, ka opozīcija tajā nepiedalās, un, par spīti faktam, ka Fidesz ir saņēmis nepieciešamo balsu vairākumu, jāteic, ka uzvarētāju pienākums ir izrādīt pieticību.

Par konstitucionālās tiesas varas ierobežošanu jau ir runāts, un savas grupas vārdā es arī vēlētos pieminēt konstitūcijas diskriminējošo raksturu attiecībā uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, jo tā nespēj aizliegt diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.

Ungāru minoritāšu aizsardzība ārzemēs, ko tieši piemēro ar D pantu, tātad tiek piemērota arī etniskajiem ungāriem, kas dzīvo kaimiņvalstīs.

Dāmas un kungi, mūsu izpratnē Eiropas Savienības misija noteikti ir dzīvot kopā kā nācijām un kā Eiropas Savienības valstīm mierā, sadarbībā un savstarpējā cieņā. Kā mums, kas esam no valstīm, kuras tas tieši skar, būtu jāuztver šī konstitūcija? Kā jūs varat sagaidīt, ka mēs to pieņemsim?

Atšķirībā no jums, mēs vienmēr esam snieguši jums draudzīgu atbalstu un vienmēr esam gribējuši godprātīgu līdzāspastāvēšanu, līdz ar to mēs vēlētos tādu regulējumu jūsu konstitūcijas īstenošanai, kas cienītu reģiona kaimiņvalstu suverenitāti.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, nav pareizi teikt, ka dalībvalsts konstitūcija ir tikai pašas šīs valsts darīšana. Līgumu 6. un 7. pantā ir pilnīgi skaidri norādīts ne tikai tas, ka Savienībai un dalībvalstīm ir kopējas vērtības, bet arī, ka Komisijas pienākums ir kontrolēt, kā šīs vērtības tiek ievērotas.

Es pilnībā parakstos zem tā, ko daiļrunīgi teica mana kolēģe Renate Weber: es domāju, ka ir mazliet par daudz personām ar tādu pašu politisko pārliecību kā Ungārijas valdošajai partijai Fidesz apsūdzēt šīs konstitūcijas kritiķus, ka tie ir politiski inspirēti. Vairāki šīs konstitūcijas noteikumi ir ļoti aizspriedumaini, piemēram, tas, ka nav pieminēta homoseksuāļu aizsardzība pret diskrimināciju un ka mātēm tiek piešķirtas papildu balsis.

Taču es vēlos sniegt labu konstitūcijas defekta piemēru, kas apdraud Līguma prasību attiecībā uz tiesiskumu. Tas ir paziņojums, ka 1949. gada konstitūcija ir nederīga. Nevis vienkārši atcelta, bet nederīga. Tas rada lielu tiesisko nenoteiktību, jo nolemj aizmirstībai (un tātad padara nederīgus) likumus, kas pieņemti šīs konstitūcijas darbības laikā, tai skaitā tos, kuri attiecas uz Ungārijas pievienošanos ES un piederību tai.

Tas ir iemesls, kāpēc Komisijai vajadzētu pārbaudīt konstitūcijas atbilstību ES tiesībām, un tam varētu būt liela ietekme uz citām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Lajos Bokros (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, jaunā Ungārijas Konstitūcija apgāž demokrātijas pīlārus, kas balstās uz tiesiskumu, un paver ceļu autokrātijai. Tas ir lielākais šķērslis pārmaiņu ceļā. Jaunās konstitūcijas sagatavošanas un pieņemšanas process diez vai bija likumīgs. Preambula ir izslēdzoša un atspoguļo sagrozītu vēstures interpretāciju. Pamatteksts pārstāv iejaukšanos privātajā dzīvē, cilvēka un pilsoņa pamattiesības tiek definētas šauri, sociālo tiesību vietā ir valsts mērķi. Kontroles un līdzsvarošanas spēki ir vājināti, it sevišķi tiesnešu neatkarība.

Eiropadome, Parlaments un Komisija nevar ignorēt šo Eiropas vērtību neievērošanu, jo tas var radīt negatīvu precedentu citiem neiecietīgiem režīmiem, kas varētu tam sekot. Neraugoties uz to, Ungārijas demokrāti negaida, ka zāles pret to nāks no ārzemēm. Ja tā notiktu, tas tikai apstiprinātu Ungārijas premjerministra viedokli, kas salīdzināja ES ar Padomju Savienību. Atrisinājumu var rast tikai Ungārijas pilsoņi, kas noraidīs šo konstitūciju, kad sapratīs, ka autokrātisks režīms nevar nodrošināt augstus dzīves standartus un vairāk brīvības. Pirms divdesmit viena gada no mums neprasīja cīnīties par brīvību. Tagad to prasa. Pa to laiku Eiropai vajadzētu paturēt Ungāriju savās modrajās acīs un iedrošināt Ungārijas demokrātus atgūt iniciatīvu.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, es kategoriski nepiekrītu visiem, kas ir teikuši, ka tā ir necieņa pret suverenitāti, ja mēs debatējam un kritizējam šeit kādas dalībvalsts konstitūciju vai ka, pēc kāda vārdiem, tas varētu būt bīstams precedents un darbošanās ārpus Eiropas kompetences.

Dalībvalstu konstitūcijām jābūt saskaņā ar Eiropas vērtībām, ar mūsu vērtību kopumu, ko mēs esam definējuši. Ir vismaz divas lietas, ko es vēlētos pieminēt, kas ar to nesaskan. Pārējie ir pieminējuši citas lietas.

Pirmā ir tā, ka diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata nav iekļauta un ka tā būs jāiekļauj nākotnē. Laulība un ģimenes vērtības tādā veidā, kā definēts šeit, „iziet” ārpus realitātes, kurā dzīvo cilvēki Eiropā un Ungārijā, un šajā gadījumā tas nesaskan ar daudzveidības noteikumu.

Otra lieta attiecas uz tā dēvēto zaļo tiesībsargu, kas aizsargā nākamo paaudžu tiesības uz vidi un ilgtspēju. Šis amats tagad ir pakļauts ģenerāltiesībsargam — it kā otrs tiesībsargs —, un līdz ar to tas kļūst vājāks. Tā arī ir joma, kuras kompetences tiek izņemtas no regulu sfēras, kurā tās ir bijušas līdz šim, un kļūst skaidrs, ka ilgtspējas, vides aizsardzības un nākamo paaudžu tiesības — vēl viena Eiropas vērtību daļa, kurai jābūt svarīgai — vairs nav tik svarīgas, kā bija līdz šim.

Un pēdējais punkts: bija arī tiesībsargs datu aizsardzības jautājumos. Šis amats tika likvidēts pilnībā, tā ka informācijas pārredzamība attiecībā uz valsti, piemēram, par publiskajiem iepirkumiem, vairs nepastāv. Šo lietu stipri kritizēju es un mana grupa.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE).(HU) Lunacek kundze, es vēlētos jautāt jums, vai jūs varat izveidot Eiropas Savienības dalībvalstu sarakstu, kuru konstitūcija iekļauj tiesībsarga institūciju vai nākamo paaudžu tiesību komisāra institūciju? Cik daudzām dalībvalstīm ir šāda institūcija kā Ungārijā, kas reāli darbojas un tiek pieminēta Ungārijas Konstitūcijā? Tātad, pieņemot, ka jūs esat izlasījusi pašreizējo Ungārijas Konstitūciju, jauno Ungārijas Konstitūciju, kas pieņemta aprīlī, vai jūs varat nosaukt konstitūcijas, kas satur vairāk tālejošu pantu par vides aizsardzību un nākamajām paaudzēm nekā jaunā Ungārijas Konstitūcija? Es aicinu jūs nosaukt tās.

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, mana atbilde Gál jaunkundzei ir šāda. Jautājums nav par salīdzināšanu ar citu dalībvalstu konstitūcijām. Jautājums bija: kas ir Eiropas vērtība? Kas ir mūsu pamattiesību daļa? Kas ir nostiprināts kopējās vērtībās, kuras, es ceru, ir arī jūsu vērtības?

Attiecībā uz nākamo paaudžu tiesībām: vides ilgtspējas jautājums ir nostiprināts mūsu kopīgās Eiropas Savienības tiesībās. Dažām dalībvalstīm tas ir, citām tā var nebūt, taču fakts ir tāds, ka jaunajā konstitūcijā Ungārijas valdība ir atcēlusi šo simbolisko tiesībsargu. Tagad ir tikai viens tiesībsargs, un rakstiski nostiprinātas simboliskās vērtības vairs nav. Jūs zināt, cik svarīgi ir simboli politikā. Tas nozīmē, ka jūs negribat, lai jums būtu šī simboliskā pārstāvība — nedz politiskā līmenī, nedz tiesībsarga līmenī.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  József Szájer (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, varbūt tas nebija saprotams, taču es vēl vienkāršošu jautājumu. Lunacek kundze, vai jūsu valstī — es zinu, ka jūs esat no Austrijas — ir zaļais tiesībsargs? Ungārijā bija zaļais tiesībsargs pirms dažiem gadiem un saskaņā ar jauno konstitūciju arī būs. Vai jūsu valstī ir zaļais tiesībsargs? Jā vai nē?

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka Szájer kungam: piedodiet, tā nav tā problēma. Ungārijai bija zaļais...

(Smiekli)

Labi, smejieties, ja gribat, es neiebilstu. Man patīk humors, bet lieta ir tā, ka ar jauno Ungārijas Konstitūciju šis zaļais tiesībsargs tika atcelts un viņš tika pakļauts. Visi četri tiesībsargi vai tiesībsardzes, kas pastāvēja, tika pakļauti vienam galvenajam tiesībsarga birojam. Nākamo paaudžu ilgtspējas jautājums nav vairs tik labi saskatāms kā bija līdz šim, un tā ir kritika no manas puses.

Manā valstī nav šāda amata. Protams, kā zaļā es cīnītos par to, taču jūs esat sarakstījuši jaunu konstitūciju, un tā atceļ simbolisku un politisku vērtību, kas, pēc manām domām, jums bija svarīga, kā jūs tagad sakāt. Kāpēc tad jūs to atcēlāt? Kāpēc jūs nesaglabājāt to, lai ikviens varētu redzēt zaļo tiesībsargu, kas ir par nākamo paaudžu tiesībām, vidi un ilgtspēju? Jūs neesat to paskaidrojuši, kolēģi.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es esmu patiešām pārsteigts par šo debašu noderīgo toni.

Tātad, atceroties nesenos Lunacek kundzes apgalvojumus, es atturēšos no diskutēšanas, piemēram, par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Manas valsts konstitūcijā šis jautājums netiek pieminēts, tātad kad Eiropas Parlaments rīkos debates par Itālijas konstitūciju? Vēl jo vairāk, tas ir diezgan dīvaini, jo manā valstī vienīgā partija, kas grib mainīt konstitūciju, ir Berlusconi kunga labo centristu partija. 15 gadu garumā kreiso atbilde ir bijusi: mēs nedrīkstam mainīt konstitūciju, citādi demokrātijai ir beigas.

Tāpēc esiet uzmanīgi, jo, kad mēs sākam debates par to, kas ir un kā nav konstitūcijas tekstā, iespējams, mums vispirms būtu jāatbrīvojas no nesaprašanās. Vai mēs patiešām domājam, ka fakts, ka šī konstitūcija atzīst vēl nedzimušā bērna tiesības, rada risku mūsdienīgumam? Vai mēs patiešām domājam, ka fakts, ka valsts kristīgās saknes tiek pieminētas tās konstitūcijā, rada risku tās identitātei?

Ciktāl tas attiecas uz mani, es domāju, ka mums vajadzētu mazliet tuvāk iepazīties ar Eiropas konstitūcijas tekstu, kas faktiski netika realizēts, bet kura moto bija „Vienoti dažādībā”, un mēģināt būt mazliet iecietīgākiem pret faktu, ka cilvēki ir dažādi. Citiem vārdiem, mums jāsaprot, ka pašlaik Ungārijā plašā vienprātībā ir uzsvērtas tautas vajadzības, un, lai izvairītos no šo vajadzību pārvēršanās nacionālismā, stiprajai Eiropai, kas atzīst ikviena tiesības un pienākumus, tās jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, Līgums par Eiropas Savienību nosaka, ka Eiropas Savienība ir balstīta uz cieņu pret brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas. Uz šīm vērtībām ir balstīti Kopenhāgenas kritēriji, kas arī veido daļu no pievienošanās nosacījumiem.

Eiropas institūcijas arī ir atbildīgas par nodrošināšanu, lai dalībvalstis pilda šos principus arī pēc pievienošanās. Ļaujiet man atgādināt jums visiem par šo atbildību, it sevišķi Komisijas priekšsēdētājam un komisārei, kas uzņemas primāro atbildību šajā sakarā. Nedz jaunās Ungārijas Konstitūcijas saturs, nedz tās veidošanas apstākļi neatbilst šiem pamatprincipiem. Tātad ar šo lietu saistītie jautājumi ir atzīstami par Eiropas, nevis nacionāliem jautājumiem.

Šo konstitūciju pieņēma viena partija bez sabiedriskās vai profesionāļu apspriešanas, un tās autoru demokrātiskā likumība ir apšaubāma. Demokrātiskās opozīcijas partijas pieprasīja tiesiskas garantijas, ka jaunā konstitūcija tiks pamatota uz plašas sabiedrības vienprātību, un, tā kā šādas vienprātības nav, viņi atkāpās no konstitucionālā procesa. Divi galvenie konstitūcijas uzdevumi ir nodrošināt cilvēktiesības un pienācīgu valsts funkcionēšanu. Tomēr valsts pienācīgās funkcionēšanas sistēma ir problemātiska. Saskaņā ar jauno konstitūciju grozījumi nodokļu sistēmā, pensiju sistēmā un ģimenes pabalstu sistēmā jāpieņem ar divu trešdaļu vairākumu. Tas traucēs kandidātiem turpmākajās vēlēšanās solīt kaut ko mainīt šajos jautājumos un traucēs vēlētāju brīvu izvēli.

Turklāt konstitūcija ievieš Budžeta padomi — institūciju, kas netiek tieši ievēlēta, — ar veto tiesībām attiecībā uz parlamenta lēmumiem, kuri skar budžetu, kas savukārt var novest pie parlamenta atlaišanas un jaunām vēlēšanām, šādā veidā apdraudot stabilu valdīšanu. Cilvēktiesību aizsardzības līmenis ir samazinājies. Cilvēktiesības tiks ievērotas ne tik efektīvi, jo konstitucionālās tiesas kompetence ir ierobežota.

ES vissvarīgākais acquis ir tas, ka, ievērojot savas vērtības, tā spēj regulēt konfliktus, kas pagātnē bija atrisināmi tikai ar diezgan lielām cilvēku ciešanām, demokrātiskā sistēmā uz tiesiskuma pamata. ES piedāvā un pieprasa no dalībvalstīm skaidru regulējumu tiesiskumam, konstitucionālām garantijām, institūciju kontroles un līdzsvarošanas spēkiem un risinājumiem uz vienošanās pamata. Šīs vērtības būtu jāsaglabā.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, mēs esam apsprieduši Parlamentā mediju brīvību, kas pakļauta spiedienam, Itālijā, Slovākijā un Ungārijā. Mēs esam diskutējuši par LGBT tiesību pārkāpumiem Lietuvā, Ungārijā un Polijā. Mēs esam diskutējuši par romu izraidīšanu un to diskrimināciju Francijā un Itālijā, un ir daudzi citi debašu piemēri, kur bija runa par pamattiesībām, kas tiek pakļautas spiedienam vienā vai otrā dalībvalstī.

Katru reizi es esmu dzirdējusi, ka EPP saka: tai nevajadzētu būt partiju politikai un mums nevajadzētu izcelt atsevišķas dalībvalstis. Runa nav par dalībvalstīm, tā ir par pamattiesībām. Pamattiesības nav subsidiaritātes priekšmets. Pamattiesības ir Eiropas Savienības paši pamati. Lai demonstrētu to, es atgādināšu jums, ka mēs lūdzām kandidātvalstis pieņemt ne tikai savus likumus, bet arī savas konstitūcijas, lai tās varētu atzīt par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Skaidrs, kolēģi, ka ir objektīvas intereses, ko ir izteikušas ne tikai politiskas partijas, bet arī Venēcijas komisija, un ir — vismaz — nenoteiktības. Šo visai „kodīgo” debašu vietā mums vajadzētu mēģināt noskaidrot problēmas.

Pēdējais praktiskais piedāvājums Ungārijas valdībai. Ja jūs gribat demonstrēt savu ļoti stingro apņemšanos aizstāvēt un veicināt LGBT tiesības, es uzaicinātu jūs piedalīties Budapeštas geju parādē 18. jūnijā.

 
  
MPphoto
 

  Manfred Weber (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, cilvēku pamattiesības ir universālas, kas nozīmē — tās ir piemērojamas jebkādā situācijā. Es esmu klausījies debates. Neviens no runātājiem līdz šim, ieskaitot kritiķus, nav citējis konstitūciju, lai precīzi norādītu, kas viņam tajā nepatīk. López Aguilar kungs saka, ka viņam rodas iespaids, ka kaut kas ir gājis greizi, kamēr citi izsaka mājienus par visām lietām, kas varētu iet nepareizi šīs konstitūcijas dēļ. Neviena persona īstenībā nav citējusi pašu konstitūciju. Tieši tā ir problēma, ar ko mēs sastopamies šajā diskusijā: kur ir reālas apsūdzības? Kad es domāju, kā ungāri reaģēs uz šīm debatēm un apsūdzībām, ar ko viņus apmētāja daži mani kolēģi bez jebkādiem tiešiem citātiem, tad es viegli varu iedomāties, ka daži uzskatīs veidu, kādā šeit tika apspriesti ungāri un viņu valsts attīstība, par ārkārtīgi iedomīgu. Mums, eiropiešiem, būtu jāizvairās palikt neaizsargātiem pret šādām apsūdzībām.

Es vēlētos apgalvot, ka daudzi no tiem, kas šodien Ungārijā ieņem atbildīgus amatus, ir cilvēki, kas izgāja uz ielām, lai cīnītos pret komunismu un par brīvību. Nav pieņemams, ka pret šiem cilvēkiem pastāvīgi skanētu šādas apsūdzības un ka rastos iespaids, it kā viņi būtu piedzīvojuši problēmas brīvības dēļ. Tam nav nekāda sakara ar partiju politiku; tas ir tikai fakts.

Sūdzoties, ka šajās debatēs netika izmantoti citāti, es tagad vēlētos citēt jauno Ungārijas Konstitūciju: „Mēs lepojamies ar faktu, ka mūsu valsts ir kristīgās Eiropas daļa 1000 gadu garumā, un mēs apzināmies kristietības lomu savas nācijas uzturēšanā.” Esmu priecīgs atrast šādas jūtas konstitūcijā. Tas var neiepriecināt visus Parlamenta deputātus. Esmu priecīgs, ka šī norāde uz kristietību tika iekļauta, un es arī labprāt redzētu to Lisabonas līgumā un Eiropas konstitūcijā. Mana nostāja kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) pārstāvim ir tā, ka šī ir laba lieta.

 
  
MPphoto
 

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, tā nav vienkārša pašmāju problēmu apspriešana Eiropas Parlamentā. Eiropas vērtības jaunajā Ungārijas Konstitūcijā tiek apšaubītas. Līdz ar to mums tā jāapspriež, un tas jādara tagad. Vēl ir laiks pirms vispārēju likumu pieņemšanas. Ceru, ka ikviens piekritīs: konstitūcijai jābūt līdzsvarotai, pilsoņiem tuvai, pamatotai uz vispārpieņemtām vērtībām un principiem, un tai jābūt neitrālai attiecībā uz partijām. Skumji, taču Ungārijas Konstitūcija neatbilst šiem kritērijiem.

Pat dokumenta pieņemšana ir šaubīga. Nav bijis sabiedriskas apspriešanas, vai tā ir bijusi ļoti īsa. Tekstu atbalsta tikai viena politiskā partija, un galvenie konstitucionālie eksperti ir pret to. Jaunā konstitūcija izvirza jautājumus starptautiskā līmenī. Piemēram, tajā nav atsauču uz ES likumdošanu noslēguma noteikumos. Mēs pamanījām skaidras atšķirības, un, salīdzinot tekstu ar Pamattiesību hartu, izrādījās, ka tas ir nekonsekvents un tajā ir vērtību un principu atšķirības. Labas pārvaldības princips dokumentā nav dominējošs. Konstitūcija nespēj nodrošināt ES atbilstošu, modernu administratīvo struktūru.

Iepriekš minētie vispārējie likumi ir ļoti bīstami. Tie padara valsts pārvaldību par gandrīz neiespējamu nevienai nākotnes valdībai. Mums ir iespaids, kā teica viens no mūsu kolēģiem, ka valdība ir gluži kā futbola komanda, kas mēģina mainīt noteikumus un tiesnesi spēles laikā. Tā nevar izturēties pret politiskajiem oponentiem, un noteikti demokrātija tā nedarbojas 21. gadsimta Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, man ir lielas simpātijas pret Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupu citās jomās. Mēs strādājam cieši kopā ekonomikas jautājumos. Taču šajā atsevišķajā gadījumā mums jāpaskaidro, ka šeit mums nevajadzētu nodarboties ar partiju politiku. Vispirms mums jāuzsver, ka tas ir skandalozi — kritizēt šajā forumā dalībvalsts konstitūciju, lai kura dalībvalsts tā nebūtu.

Ir dalībvalstis, — un tagad es skatos uz Busuttil kungu, jo viņš tik sparīgi izvirzīja šo jautājumu, — kas meklē Eiropas Savienības atbalstu, kad tās piedzīvo problēmas; tā ir Eiropas solidaritātes izpausme, ka mums būtu jānodrošina palīdzība tām, piemēram, Maltai, kas piedzīvo problēmas ar bēgļiem. Taču solidaritātei jābūt balstītai uz kopējām vērtībām, un visas grupas Parlamentā atbild par šo vērtību uzturēšanu.

Kaut arī Pamattiesību harta var būt saistoša tikai Eiropas tiesību aktu īstenošanai, Līgumu 2., 6. un 7. pants ir saistošs visām dalībvalstīm. Ungārijas Konstitūcijā ir nostiprināts divu trešdaļu vairākums, tātad reāli neviena nākamā Ungārijas valdība nespēs grozīt nevienu valsts likumu. Tas ir pretrunā parlamentārās demokrātijas principam. Šī konstitucionālās tiesas varas ierobežošana ir kaut kas unikāls, tā apdraud varas dalīšanas principu. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka tā ir starptautisko tiesību pārkāpšana attiecībā uz kriminālo tiesvedību.

Ir vēl daudz kas, ko es varētu teikt, taču noteikti vēlos apgalvot sekojošo: šajā gadījumā tās nav tikai ES un Eiropas Komisijas tiesības paust savu viedokli; tas ir arī to pienākums. Agrāk, ilgi pirms Eiropas Savienības pastāvēšanas, Eiropa pārāk bieži atturējās no tā, lai kritizētu pārkāpumus dalībvalstīs. Manai valstij arī ir šāda pieredze. Kad politiķi klusē, agrāk vai vēlāk cilvēki paši pauž savu viedokli, un tad mums ir jāpajautā sev, vai nav jau par vēlu un vai mēs neesam kļūdījušies.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Alvaro kungs, tā ir taisnība, tikai viens teikums. Mēs piekrītam. Šāda kritika ir kaunpilna. Mans jautājums ir šāds: ar ko jūs pamatojat savu viedokli, ka pamatlikumu, ko pieņēma divu trešdaļu vairākums, demokrātiskā valstī nevar grozīt? Līdz šim to varēja grozīt. To var grozīt arī citās valstīs. Lūdzu runāt konkrēti. Kādas tieši ir kopējās vērtības, Eiropas kopējās vērtības, ko Ungārijas Konstitūcija izslēdz, noraida vai ar ko tā konfliktē? Jo jūsu sacītais ir pārāk vispārīgs.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies par jūsu jautājumu. Es pieņemu kritiku, ka esmu runājis vispārīgi man pēc protokola atvēlētajā laikā. Tomēr es varu dot konkrētākus piemērus. Eiropas vērtības ir viena lieta; tomēr Eiropas vērtības nozīmē arī, piemēram, ka dalībvalstij būtu jārīkojas tiesiskuma ietvaros, kas ietver tādus jautājumus kā varas dalīšana un demokrātiskais princips. Kad, piemēram, konstitucionālajai tiesai nav jurisdikcijas budžeta un nodokļu jautājumos, tas ievieš varas dalīšanas ierobežojumus un nepārprotami rada šaubīgu situāciju. Tāpēc es uzskatu, ka mēs varam apspriest šos jautājumus.

Attiecībā uz pārējiem jautājumiem, piemēram, divu trešdaļu vairākumu, man jājautā: cik lielā mērā tas ir saderīgs ar parlamentāro demokrātiju, ja nākotnes valdībām vairs nebūs vietas manevriem? Protams, tas ir atvērts jautājums, vai mūža ieslodzījums bez jebkādām tiesībām pārsūdzēt vai vēlreiz izskatīt lietu augstākajā tiesā ir saderīgs ar demokrātijas principiem un tiesiskumu, kas tiek uzturēts Eiropas Savienībā. Tie ir jautājumi, kas prasa atbildes, un es uzskatu, ka Komisijai tie jāizmeklē.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  József Szájer (PPE).(HU) Alvaro kungs, vēlos pajautāt, vai jūs zināt, ka iepriekš spēkā esošā Ungārijas Konstitūcija noteica 27 tiesību aktus, ko varēja grozīt tikai ar divu trešdaļu vairākumu, lai gan jaunā konstitūcija nosaka tikai 26 šādus tiesību aktus. Kas par problēmu? Tas nav mans aprēķins. Šāds skaitlis izriet no nesen veiktas zinātniskās analīzes.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, domāju, ka man tiks piedots, ja uz jautājumu, kura pamatā ir subjektīvs viedoklis, es arī atbildēšu ar subjektīvu viedokli. Nē, es nedomāju, ka tā ir vismodernākā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Manfred Weber (PPE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, Alvaro kungs, jūs nupat parādījāt, ka var paildzināt uzstāšanās laiku, piekrītot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Tomēr vēlos jums pajautāt, vai jūs zināt, ka noteikumi, kas attiecas uz Ungārijas Konstitucionālo tiesu, — neesmu pārliecināts, ka esat izlasījis visu Ungārijas Konstitūciju, — ir gandrīz identiski tiem noteikumiem, kuri attiecas uz Konstitucionālo tiesu Vācijā. Tāpēc vēlējos jums pajautāt, vai arī Vācijas Konstitucionālā tiesa ir tikpat nedemokrātiska un kritizējama kā Ungārijas Konstitucionālā tiesa? Labprāt dzirdētu jūsu atbildi uz šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE). (DE) Priekšsēdētājas kundze, Weber kungs, tā kā jūs nupat pateicāt, ka identiskas ir tikai atsevišķas sadaļas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka ir arī tādas sadaļas, kuru sakarā varētu apšaubīt, vai varas dalījuma principam atbilst tas, ka Ungārijas Konstitūcija ierobežo Konstitucionālās tiesas jurisdikciju nodokļu un budžeta jautājumos.

Ja jūs man tagad teiktu, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa nevar lemt par nodokļu jautājumiem sakarā ar kādu Vācijas Federālās tiesas lēmumu vai ka, piemēram, Vācijas Konstitucionālā tiesa konstitucionālās debatēs ar valdības iestādēm, piemēram, Vācijas Bundestāgu, nevarētu izskatīt tiesību aktus budžeta jomā, tad es jums piekristu. Tomēr Vācijas Konstitūcija pieļauj iepriekš minēto, turklāt pieļauj arī to, ka šādos jautājumos lieta tiek ierosināta arī Vācijas Konstitucionālajā tiesā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos atsaukties uz iepriekš pieminētu aspektu, proti, nākamo paaudžu tiesībām. Ungārijas Konstitūcijā šis aspekts šķiet ļoti unikāls; tas ir ietverts Ungārijas Konstitūcijā un šķietami atzīts arī šeit.

Tāpēc vēlos pajautāt par nākamo paaudžu potenciālo pārstāvju pamattiesībām piedzimt. Vai rūpes par nākamajām cilvēciskajām būtnēm ir vai nav vērtība Eiropā? Varbūt tā nav vērtība Eiropā, bet tikai Ungārijā? Tādā gadījumā Eiropai vajadzētu pateikties Ungārijai par to, ka tā ir atgādinājusi par dažām būtiskām lietām.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es cienu Landsbergis kungu, tomēr nespēju saklausīt jautājumu viņa runā. Ja tas nebija jautājums, tad izmantošu šo laiku, lai sniegtu paziņojumu.

Ciktāl man zināms, neviena konstitūcija neparedz tiesību aktus attiecībā uz nākamajām paaudzēm. Ne par to ir runa. Šeit runa ir par cieņu pret cilvēku; šis princips atrodams Vācijas, kā arī citu valstu konstitūcijās, un Ungārijas Konstitūcija šajā sakarā nav izņēmums. Es nesaskatu šeit nekādas pretrunas. Jautājums ir par to, vai turpmāk šādas tiesības ierobežot vai definēt.

Tomēr, kā jau teicu, es īsti nesapratu jūsu jautājumu. Ilgtspēja, nākamo paaudžu aizsardzība, vēlme dzīvot veselīgā dabiskā vidē un dzīves kvalitātes aizsardzība – visi šie principi, ja nemaldos, ir minēti visu dalībvalstu konstitūcijās, un daudzas Augstākās tiesas savos spriedumos ir tos apstiprinājušas. Manuprāt, jūs šos principus nekad neapšaubījāt, pat ne tad, kad bijāt priekšsēdētājs.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, vēlos nomierināt kolēģus un Alvaro kungu un pateikt, ka Ungārijā joprojām valda tiesiskums. Tāpat vēlos nomierināt in ’t Veld kundzi, Göncz kundzi un Benova kundzi, apliecinot, ka Ungārija joprojām ievēro pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī atzīst Eiropas Savienības izvirzītās vērtības.

Ungārijas tiesību akti un aprīlī pieņemtā konstitūcija ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un pamatvērtībām. Ungārija pilda visas savas starptautiskās likumīgās saistības un pienākumus, un patiesībā tas nepārprotami norādīts arī konstitūcijā, jo, ja tā nebūtu, tad Komisija lūgtu tiesu Luksemburgā izvērtēt Ungārijas Konstitūciju, formāli to pārbaudot; tomēr šajā plenārsēžu zālē mēs visi zinām, ka tā tas nav. Kolēģi, tas, kas ir ietverts valsts konstitūcijā, un tas, ko kāda konkrēta dalībvalsts risina citādā likumdošanas līmenī, pilnīgi noteikti ir saistīts ar valsts suverenitāti.

Ja demokrātijas pamatā ir tautas pārstāvība, tad brīvās vēlēšanās ievēlētiem Parlamenta deputātiem ir jānosaka tas, par kurām jomām jālemj konstitucionālā līmenī un par kurām vispārējā likumdošanas līmenī.

Šajās debatēs es nesaprotu vienu, proti, līdz šim mums skaidroja, ka noteikums par divu trešdaļu vairākumu, lai grozītu tiesību aktus, vajadzīgs tāpēc, lai pasargātu šos tiesību aktus no ļaunprātīgas izmantošanas. Ir vajadzīga divu trešdaļu vairākuma konstitūcija, jo šis noteikums sniedz garantiju. Tagad mēs dzirdam, ka ļoti daudzi deputāti iebilst pret to pašu divu trešdaļu vairākumu, ko pirms tam uzskatīja par garantiju. Man personīgi šķiet, ka jūs nespējat pieņemt demokrātijas spēles noteikumus. Turklāt, kā jau iepriekš norādīja mani kolēģi, jaunā Ungārijas Konstitūcija atsaucas uz Pamattiesību hartu, kas ir jauns konstitucionāls dokuments, un uzskata Ungārijas minoritātes par neatņemamu Ungārijas politiskās kopienas sastāvdaļu. Nākamo paaudžu parlamentārais komisārs Ungārijā teica, ka vides aizsardzība un atbildība par nākamajām paaudzēm tiek pacelta augstākā līmenī. Mēs par šo konstitūciju runājam tā, kā varētu runāt par jebkuras Eiropas valsts konstitūciju. Jūs vienmēr runājat par atšķirībām un uzsverat, ka, ja kaut kas liecina par citādām vērtībām, tad tas nav ne labāks, ne sliktāks. Tas gluži vienkārši ir citādāks, un, būdama ungāriete, es būtu pateicīga, ja jūs, būdami vienoti dažādībā, varētu to cienīt.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Vladimír Maňka (S&D). (SK) Priekšsēdētājas kundze, šodien es saņēmu ielūgumu uz izstādi „Tilti starp tautām”. Tas ir pasākums, ko rīko mūsu kolēģis. Ielūguma tekstā viņš izmantojis ES dibinātāja Jean Monnet moto, ka Eiropas Savienību veido cilvēki. Gál kundze, arī konstitūcijas un tilti ir jāveido cilvēkiem. Vēlos pajautāt jums, kāpēc Ungārijā valdošā koalīcija nevēlas, lai konstitūcijas sastādīšanā piedalītos arī opozīcija?

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE).(HU) Opozīcijai bija iespēja piedalīties parlamenta darbā. Tā nolēma nepiedalīties šajā darbā, un mēs tās lēmumu respektējam. Tā vietā, kā redzam, opozīcija vēlas uzsākt debates šeit, savukārt Ungārijas sabiedrība šo vēlmi īsti nesaprot.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Alexander Alvaro (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, būtībā viss ir ļoti vienkārši. Dzirdot citus sakām, ka citām dalībvalstīm vajadzētu sakārtot procesus savā valstī un izvērtēt savas konstitūcijas, varbūt Gál kundze varētu citēt kādu pantu no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts konstitūcijas, ko viņa uzskatītu par piemēru tai jomai, kura valstij būtu „jāsakārto”. Galu galā, tieši Gál kundze nepārprotami paziņoja, ka visām citām dalībvalstīm vajadzētu to darīt. Citiem vārdiem sakot, kāda ir konkrētā izvērtējamā kritika pret citas dalībvalsts konstitūciju? Tiklīdz mūsu rīcībā būs attiecīga informācija, mēs, protams, varēsim sākt apspriedes.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE).(HU) Tas, ka ikvienam ir jāsakārto procesi savā valstī, nav noteikts konstitucionālā līmenī. Alvaro kungs, es arī jums kā liberālam Eiropas Parlamenta deputātam teicu, ka tiem, kuri ciena un uzsver tiesības atšķirties visās jomās, vajadzētu būt gataviem pieņemt to, ka atšķiršanās var izpausties būtībā, vērtību izvēlē un konstitūciju struktūrā. To es vēlējos pateikt. Tas nenozīmē, ka mēs necienām ES pamatvērtības vai nepildām visas Eiropas tiesību aktos vai starptautiskajos tiesību aktos izvirzītās prasības.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Gál kundze, es gribētu atbildēt uz jautājumu par to, kāpēc bija jāmaina iepriekšējais noteikums, kas paredz to, ka grozījumus konstitūcijā var veikt tikai ar četru piektdaļu vairākumu parlamentā. Fidesz partija atcēla šo noteikumu, ko nolūkā aizsargāt politisko minoritāšu un opozīcijas tiesības pieņēma ar parlamentāro vairākumu, kas ieguva 72 % balsu laikā no 1994. gada līdz 1998. gadam. Kāpēc tā? Opozīcija nepiedalījās darbā, ja šādas garantijas nebija; mainot šo likumu, šīs tiesības netika atņemtas. Komisāre Reding kundze, vēlos vērst jūsu uzmanību uz šo aspektu.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Gál (PPE).(HU) Tabajdi kungs, es neesmu bijusi Ungārijas parlamenta locekle kopš 1990. gada, tomēr mani kolēģi, kas tolaik bija deputāti, un pat toreizējie partiju grupu vadītāji un parlamenta priekšsēdētāji apgalvo, ka tā nav taisnība: šāds noteikums nebija spēkā. Manuprāt, jums šīs debates būtu jārīko Ungārijas parlamentā; šis jautājums nav apspriežams Eiropas Parlamenta debatēs.

 
  
MPphoto
 

  Boris Zala (S&D). (SK) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Iespējams, jaunā Ungārijas Konstitūcija patiešām ir visreakcionārākā konstitūcija Eiropā.

Tas ir viens šā jautājuma aspekts, bet otrs aspekts ir tāds, ka tā ir bīstama starptautiskā mērogā. Daži godājamie deputāti apgalvoja, ka šis ir suverēns Ungārijas jautājums. Taisnība, tomēr šī konstitūcija ierobežo citu valstu suverenitāti. Komisāres kundze, šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Šī konstitūcija iedragā Eiropas mierīgo eksistenci. Tā grauj robežas starp valstīm. Tā atklāti izmanto kaimiņvalstīs dzīvojošās minoritātes, lai īstenotu ekstrēmo nacionālistu mērķus. Šī konstitūcija ir piesātināta ar Lielās Ungārijas būtību. Tā paver ekstrēmā nacionālisma Pandoras lādi, kādu neesam redzējuši kopš Otrā Pasaules kara beigām, jo paredz piešķirt pilsonību, pamatojoties tikai uz etnisko piederību, neņemot vērā personas dzīves vietu, nodarbinātību vai ģimenes saiknes. Tas vēl nav viss. Tā paver iespēju piešķirt balsstiesības arī tiem ungāriem, kas pastāvīgi dzīvo kaimiņvalstīs. Vai jūs varat iedomāties, kā Ungārijas politiskās partijas īstenos vēlēšanu kampaņas kādā citā valstī? Īsāk sakot, jaunā Ungārijas Konstitūcija izraisīs pilnīgu destabilizāciju Centrāleiropas reģionā. Tā Centrāleiropā ievieš Balkānu karu būtību. Nesen Ungārijas parlamenta priekšsēdētājs László Kövér saistībā ar Gabčíkovo-Nagymaros aizsprostu teica, ka Ungārijai ir jāīsteno militāra iejaukšanās un ka Parīzes Miera līgumi neattiecas uz Slovākiju, turklāt šīs konstitūcijas būtības sakarā viņš arī apšaubīja Slovākijas robežas.

Manuprāt, ir pienācis laiks gan Eiropas Savienībai, gan Eiropas Parlamentam pateikt stingru „nē” šai bīstamajai nacionālistiskajai politikai, kamēr vēl ir tāda iespēja.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE). (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs ir apbrīnojamas debates, tomēr vēlos, iespējams, diezgan skarbā veidā norādīt, ka mums nevajadzētu sarežģīt šo jautājumu. Šajā pēcpusdienā man šķiet, ka mēs mazliet attālināmies no politiskās liekulības, jo runa nav par tādas Eiropas Savienības dalībvalsts konstitūcijas kritizēšanu kā Ungārijas, kas, protams, kopā ar tautu vienīgā ir atbildīga par savu suverenitāti. Šajā Parlamentā runa ir par kaut ko citu, un arī mani māc bažas par kaut ko citu, proti, par ES tiesību sistēmu; attiecīgi rodas jautājums par to, cik lielā mērā mūsu vērtības ir vienādas un cik lielā mērā mēs esam vienisprātis par to, kas veido Eiropu, proti, valstis un dalībvalstu pamatdokumenti, kā arī citi valstu dibināšanas dokumenti.

Pastāv pretrunas attiecībā uz nediskrimināciju, minoritāšu tiesību ievērošanu, plurālisma problēmām un opozīciju, kurai, šķiet, ir grūti. Tāpēc, dāmas un kungi, ja jau viss ir tik vienkārši, kā daži runātāji šajā pēcpusdienā apgalvoja, ļausim izpildpadomei pārliecināties par to, vai Ungārijas teksts ir savienojams ar mūsu ES platformas pamatu un tiesiski tai atbilstošs, un viss būs skaidrs. No tā ir atkarīga ticamība ES tiesību sistēmai un attiecīgi Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šīs ir kaislīgas un iepriecinošas debates, lai gan mazliet pretrunīgas, tomēr šāds demokrātijas izpausmes veids mani ļoti iepriecina. Jāteic, ka mēs esam tiesīgi pārrunāt šo jautājumu, jo Ungārija ir daļa no Eiropas Savienības.

Tomēr arī Ungārijai ir tiesības uz savu konstitūciju, turklāt jaunā konstitūcija pilnīgi noteikti ir daudz labāka nekā iepriekšējā, 1949. gadā komunistu sastādītā konstitūcija. Centieni atspoguļot modernās vērtības Eiropas kontekstā ir patiesi. Lai gan cilvēki iebildīs pret dažiem šīs konstitūcijas elementiem, jāatzīst, ka, rīkojot referendumu, konstitūciju vienmēr ir iespējams mainīt, un, ja mēs Eiropas Savienības līmenī konstatēsim, ka atsevišķi konstitūcijas punkti neatbilst Eiropas tiesību aktiem un vērtībām, tad varēsim attiecīgi rīkoties.

Tāpat jāatzīmē, ka šī konstitūcija tika pieņemta 18. aprīlī: „par” to nodeva 262 balsis, savukārt „pret” bija 44 balsis, un tā izpaužas demokrātija. Ir dzirdēti iebildumi pret dažiem šīs konstitūcijas punktiem, piemēram, atsaucēm uz kristietību un Dievu, tomēr tas nav nekas jauns. Šādas atsauces var lasīt arī Vācijas, Polijas un Īrijas Konstitūcijās. Būdams Kristīgo demokrātu grupas biedrs, esmu patiesi iepriecināts, ka konstitūcijā ir atsauce uz kristietību un Dievu, jo tā ir būtiska mūsu kultūras un vēstures daļa, un man šķiet, ka ir labāk, ka tas tiek iekļauts konstitūcijā, nekā netiek iekļauts un tāpēc ļauj veidoties bezdievīgai sabiedrībai.

Tāpat ir dzirdēti iebildumi pret pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kas nedzīvo Ungārijā, tomēr arī īriem, kuri oficiāli dzīvo Ziemeļīrijā, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, ir iespējas iegūt pasi. Tas attiecīgajā situācijā daudz vairāk ir devis, nekā ņēmis, un tagad mums ar Apvienoto Karalisti ir labākās attiecības, kādas jebkad ir bijušas, ko apliecināja arī karalienes Elizabetes vizīte pirms divām nedēļām.

Ir dzirdēti iebildumi pret laulību definīciju, dzīvības definīciju un tā tālāk, tomēr, kā jau teicu, ja konstitūcija ir nepilnīga, tad trūkumus var novērst, rīkojot referendumu. Visbeidzot, ungāriem ir jāizsaka atzinība par valsts parāda apjoma robežas noteikšanu konstitūcijā, kas ir ļoti svarīgi. Ja tāda būtu bijusi noteikta Īrijas Konstitūcijā, tad mēs, iespējams, neatrastos tādā finanšu haosā kā tagad. Tāpēc jāsaka, ka šajā konstitūcijā ir ļoti daudz laba, un, manuprāt, ja mēs apsvērtu domu par jaunas konstitūcijas sastādīšanu, tad mēs varētu daudz mācīties no Ungārijas padarītā.

 
  
MPphoto
 

  Glenis Willmott (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, saistībā ar šo konstitūciju pastāv vairākas problēmas, tomēr es vēlos pievērsties vienam svarīgam jautājumam, proti, ierosinātā konstitūcija nenodrošina nekādu aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Vienīgā atzītā laulības forma ir laulība starp vīrieti un sievieti. Mēs jau sen visā Eiropā cīnāmies par LGBT tiesībām un nevaram pieļaut, ka Ungārija sper šādu atpakaļejošu soli.

Geju tiesības aizsargā ES Pamattiesību harta. Turklāt runa nav tikai par to; laulātiem viendzimuma pāriem vajadzētu būt iespējai brīvi pārvietoties Eiropā, un viņu partnerībai ir jābūt juridiski atzītai neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi atrodas. Protams, Ungārijai ir jālemj par Ungārijas Konstitūciju. Tomēr katras dalībvalsts pienākums ir respektēt Eiropas kopienu, kuras daļa tā ir. LGBT aizstāvība ir būtisks Eiropas Savienības aspekts, un Ungārija nedrīkst neņemt to vērā.

 
  
MPphoto
 

  Eduard Kukan (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze, mūsdienu Eiropas pamatā ir vērtības, kas Eiropu vieno un ļauj mums sadarboties un cienīt vienam otru. Tāpat vēlos uzsvērt, ka katrai valstij ir tiesības ar demokrātiski ievēlētu pārstāvju starpniecību pieņemt savu konstitūciju. Tomēr jaunā Ungārijas Konstitūcija izraisa delikātus jautājumus, kas skar tās kaimiņvalstis. Piemēram, konstitūcijas 23. pants. Tas paredz iespēju ungāru minoritātes pārstāvjiem kaimiņvalstīs iegūt balsstiesības, ja šiem pārstāvjiem ir Ungārijas pilsonība. Lūk, šeit arī slēpjas problēma. Šis neparastais kritērijs, kas noteikts Ungārijas pilsonības iegūšanai, proti, bez jebkādas dabiskas saiknes ar Ungāriju, rada iespēju pastāvēt politiskām saiknēm starp valsti un pilsoņiem, kuriem reāli nav nekādas saiknes ar šo valsti.

Tāpat problēmas, manuprāt, rada D panta redakcija. Tajā tiek minēta viena ungāru tauta, kolektīvās tiesības, atbalsts pašpārvaldei citās valstīs, pamatojoties uz etniskās izcelsmes principu, kā arī Ungārijas atbildība par visiem ungāriem. Tādā veidā 4. punktā tiek radīta iespēja šīs konstitūcijas izraisītai eksteritoriālai ietekmei.

Slovākijas valdība cenšas vest mierīgas, lietišķas sarunas par šiem jautājumiem divpusējā līmenī. Tomēr tā saskaras ar Ungārijas noraidījumu. Tā kā pagaidām konstitūcija vēl nav stājusies spēkā, es domāju, ka ir īstais laiks par to runāt un paskaidrot, kādas negatīvas sekas tā varētu radīt.

Vēlos piebilst vēl vienu lietu. Saskaņā ar pašreizējo ES paplašināšanas politiku mēs cenšamies uzsvērt kaimiņattiecību veidošanu starp topošajām dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas vērtībām. Dāmas un kungi! Iedomājieties, kāda būtu Eiropas Savienības reakcija, ja, piemēram, Serbija šodien izlemtu masveidā piešķirt pilsonību Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem vai Albānija piešķirtu pilsonību Maķedonijas pilsoņiem. Vēlreiz vēlos atkārtot, ka par kopīgu Eiropas Savienības attīstību nākotnē var runāt tikai tad, ja vērtības tiek abpusēji ievērotas un pastāv savstarpēja sadarbība.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, es jau trīs reizes lūdzu vārdu, un man prieks, ka pēc mana trešā lūguma jums izdevās man to dot. Vispirms vēlos veikt labojumu. Proti, tika uzdots jautājums par to, vai konstitūcijā bija vai nebija minēts konkrēts punkts par četru piektdaļu vairākumu. Šāds punkts bija iekļauts parlamenta reglamentā, tomēr pēc Fidesz partijas priekšlikuma tas tika atcelts. Es vēlos uzdot Kukan kungam jautājumu. Kad šeit bija ieradies Markert kungs no Venēcijas komisijas un tika pieminēts divu trešdaļu vairākuma aspekts — kas nemitīgi no jauna šeit tiek atkārtots —, viņš apstiprināja, ka divu trešdaļu vairākums eksistē. Šādos gadījumos tiktu sagaidīta atturība, tomēr viņš to te nemana. Tāpēc mans jautājums Kukan kungam ir šāds: vai viņš ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Fidesz partijas ir jau pārrunājis šo jautājumu? Vai viņš saredz vēlmi mainīt šos punktus konstitūcijā?

 
  
MPphoto
 

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, vai šis jautājums tiek uzdots man? Es patiesi nevaru atbildēt.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Guillaume (S&D). (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā jau mani kolēģi minēja, jaunajā Orbán valdības sagatavotajā Ungārijas Konstitūcijā netrūkst diezgan pārsteidzošu pantu.

Nodaļa par privāto dzīvi, šķiet, ir galvenais punkts konstitūcijā, kura, kā mēs jau pamanījām, balstīta tikai uz atsauci uz kristietību un tradicionālām ģimenes vērtībām. Varētu šķist, ka šāda dokumenta redakcija pieļauj, ka Ungārijā tiesības veikt abortu ir ierobežotas, es citēju: „augļa dzīvība tiek aizsargāta jau no ieņemšanas brīža.” Ungārijas valdība ir apliecinājusi savus vārdus, veicot konkrētus pasākumus šajā jomā, proti, uzsākot pret abortiem vērstu komunikāciju kampaņu, kuras īstenošanai acīmredzot joprojām tiek izmantoti līdzekļi no Eiropas programmas PROGRESS (Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma).

Laikā, kad Eiropas Savienība izvirza progresu un dzimumu līdztiesību kā kopējas pamatvērtības, šķiet pārsteidzoši, ka Eiropas līdzekļi tiek izmantoti šādas kampaņas īstenošanai. Tāpēc vēlos izmantot šīs debates, lai pajautātu Komisijai par šīs kampaņas finansēšanas apstiprināšanu no PROGRESS programmas līdzekļiem.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Guillaume kundze, vēlos jums uzdot šādu jautājumu. Kā, jūsuprāt, jaunajā konstitūcijā ir mainīts regulējums attiecībā uz aborta jēdzienu un kā mainīti noteikumi par abortiem salīdzinājumā ar iepriekšējo konstitūciju?

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Guillaume (S&D). (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu saņemt Komisijas atbildi jautājumā par attiecīgo programmu. Esmu jau iesniegusi Komisijai šo jautājumu un patlaban gaidu tās atbildi, lai noskaidrotu, vai patiešām ir apstiprinājies tas, ka šie līdzekļi ir izmantoti šīs kampaņas īstenošanai.

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze, vēlos īpaši vērst jūsu uzmanību uz pārskatītās konstitūcijas noteikumiem saistībā ar ārvalstīs dzīvojošās etniskās ungāru minoritātes kolektīvajām tiesībām, kā arī vērst jūsu uzmanību uz šajā gadījumā nepārprotamo eksteritorialitātes principa deklarēšanu, jo abi šie principi acīmredzami ir pretrunā EDSO standartiem un atkārtotajiem Venēcijas komisijas veiktajiem novērtējumiem līdzīgos gadījumos. Weber kunga labā es runāju par D pantu.

Tas nav pieņemams, un vēlos atgādināt, ka jau tagad rada sekas. Pagājušajā nedēļā Ungārijas reģionu mājā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Tőkés kungs rīkoja oficiālu Székely reģiona pārstāvniecības biroja inaugurāciju, lai gan Rumānijā šāda reģiona nav.

Komisāres kundze, esmu pārliecināts, ka Venēcijas komisijas ziņojums apstiprinās šo pārkāpumu faktu. Vēlos uzdot jums šādu jautājumu: ko Eiropas Komisija vēlēsies un spēs darīt šajā sakarā? Visbeidzot, vēlos uzdot šādu jautājumu, īpaši Parlamenta deputātiem no Vācijas un Francijas, turklāt vēlos to darīt šeit Strasbūrā, kas ir vēsturiskā Francijas un Vācijas izlīguma simbols, uz kura balstīta mūsu Eiropas Savienība, un, proti: vai jūs pieļaujat, ka Eiropā brīvā vaļā varētu tikt palaisti nacionālisma dēmoni, kas neiznīcinātu mūsu Eiropas Savienības projektu?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  József Szájer (PPE).(HU) Boştinaru kungs, vēlos uzdot divus jautājumus, proti, vai Rumānijas tiesību akti pieļauj pilsonības piešķiršanu rumāņu tautības pārstāvjiem, kas nemaz nedzīvo Rumānijā? Tas bija mans pirmais jautājums. Otrs jautājums ir šāds: vai ir tiesību akts, kas paredz, ka tie Rumānijas pilsoņi, kuri nedzīvo Rumānijas teritorijā, var piedalīties Nacionālās asamblejas un Senāta vēlēšanās?

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D).(RO) Kolēģi, vēlos atgādināt, ka es norādīju tikai uz vispārpieņemtiem un atzītiem Eiropas standartiem un principiem, nevis tiesiskiem vai konstitucionāliem noteikumiem Rumānijā. Tomēr vēlos jums arī atbildēt, sakot, ka Rumānijā nav tādu tiesību aktu, kas paredzētu eksteritorialitātes vai kolektīvo tiesību principu. Es to norādīju, kad pieminēju strīdu saistībā ar Eiropas Komisijas novērtējumiem. Ja kādā no ES dalībvalstīm šo vērtību pārkāpums tiek konstatēts, Eiropas Savienības pienākums ir sniegt stingru atbildes reakciju, neatkarīgi no tā, kā sauc attiecīgo valsti. Tāda ir mana atbilde.

 
  
MPphoto
 

  Debora Serracchiani (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze, jaunā Ungārijas Konstitūcija ierobežo uzraudzības iestāžu, piemēram, konstitucionālās tiesas, iespēju iejaukties, kā arī palielina izpildiestādes pilnvaras, tā liekot apšaubīt normālu pārbaužu un līdzsvara sistēmu.

Sociālās tiesības ir noraidītas, un valsts nodrošina subsīdijas grūtībās nonākušajiem tikai tad, ja viņi piekrīt veikt sabiedrisko darbu. Visbeidzot, ir sankcionētas arī tiesības uz pašaizsardzību, un ieročus drīkst turēt mājas apstākļos pat bez īpašas atļaujas. Aborti ir aizliegti, un tika pieņemti ārkārtīgi diskriminējošie tiesību akti pret homoseksuālām personām.

Tas viss ir pretrunā Direktīvai Nr. 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu cīņai pret diskrimināciju. Tāpēc es jautāju komisāres kundzei, ko viņa ir paredzējusi darīt, ņemot vērā to, ka jaunajā Ungārijas Konstitūcijā minētās pamattiesības nevar uzskatīt par savienojamām ar Eiropas Savienības pamattiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajām tiesībām.

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (S&D).(NL) Priekšsēdētājas kundze, esmu gandarīta par komisāres VReding piedalīšanos šajās debatēs, kad mēs runājam par to, kā vislabāk aizstāvēt Eiropas demokrātijas vērtības. Mēs izjutām viņas prombūtni iepriekšējās debatēs, runājot par Ungārijas mediju likumu, kad uz spēles bija liktas tieši šīs pašas vērtības. Jautājumā par konstitūciju jāteic, ka ikvienai tautai ir tiesības ievēlēt pārstāvjus savas valsts valdībā. Valdības uzdevums ir iestāties par tautas interesēm, visas tautas interesēm.

Ungārijas gadījumā par jaunās konstitūcijas saturu lemj partija Fidesz, kas ieguvusi vairākumu. Grozot konstitūciju šādi, proti, īsti neiesaistot darbā ne pārējās partijas, ne arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiek grauta demokrātija un apturēts dinamisms, kā arī radīti draudi par vienas partijas ekskluzīvo tiesību īstenošanu. Tas ir vairākums uz mazākuma rēķina. Patiesu demokrātiju vērtē un tiesā pēc tā, kā valsts izturas pret tās minoritātēm. Vienu minoritāti, proti, LGBT kopienu, šī jaunā konstitūcija apdraudēs īpaši spēcīgi, jo 21. gadsimtā notiek atgriešanās pie vecmodīga dzīves veida. Tā ir atgriešanās pagātnē, nevis došanās līdzi laikam. Mēs no savas ES prezidentūras sagaidām vairāk.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  József Szájer (PPE).(HU) Dāmas un kungi! Es atvainojos par šo biežo uzstāšanos, tomēr es pats personīgi biju iesaistīts šīs konstitūcijas sagatavošanā, un man ir ļoti nepatīkami dzirdēt maldīgus priekšstatus, kas tīši vai netīši ir izveidojušies. Tā kā Bozkurt kundze apgalvoja, ka apspriedes netika rīkotas, vēlos viņai uzdot šādu jautājumu, proti: vai jūs zinājāt, ka 917 000 Ungārijas pilsoņu atdeva aptaujas lapu, kurā bija 12 jautājumi un ar kuras starpniecību Ungārija un Ungārijas valdība apspriedās ar pilsoņiem par tādu svarīgu jautājumu kā konstitūcija? Šādas apspriedes notika tieši ar Ungārijas pilsoņiem; patiesībā šajās apspriedēs piedalījās 10 % visu valsts iedzīvotāju. Vai jums ir zināma vēl kādas Eiropas valsts konstitūcija, kuras izstrādē tika rīkotas šādas plašas apspriedes?

 
  
MPphoto
 

  Emine Bozkurt (S&D).(NL) Priekšsēdētājas kundze, šīs lietas vienmēr tiek novērtētas par zemu. Tomēr, vai jūs varat paskaidrot, kāpēc šeit ir notikuši tik plaši protesti, kāpēc visdažādāko grupu deputāti uzskata, ka tas nav pareizi? Kāpēc mums ir šīs debates?

Es nedomāju, ka mēs rīkotu šīs debates, ja viss būtu bijis labi. Vai jūs varat pateikt, kādai partijai piederīgas bija tās personas, kas minētās 17 000 anketas atsūtīja atpakaļ? Kam jūs tās devāt? Es labprāt dzirdētu jūsu atbildi uz šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, Bozkurt kundze, atbildot uz jūsu jautājumu, teikšu, ka vēstuli, kurā ikvienam bija iespēja paust savu viedokli, saņēma visi. Pateicos par šo iespēju debatēt, jo šādā veidā varu jums pastāstīt, kādu neizmērojamu prieku man devusi šīs jaunās Ungārijas Konstitūcijas pieņemšana. Sāpīgi, ka pēc komunisma sabrukšanas 20 gadu laikā mums nepietika laika, lai izstrādātu jaunu konstitūciju. Tagad šis pārejas laiks drīz beigsies, un esam izstrādājuši jaunu konstitūciju, kuras pamatā ir valsts vienprātība. Mūsu jaunā konstitūcija ir mūsu kopīgo vērtību apkopojums; tās sākumā lasāma mūsu skaistākā valsts lūgšana, kas uzsver arī mūsu kopējo Eiropas vērtību nozīmi, un beigu beigās tā pareizajā vietā noliek mūsu cieņu pret kristīgajām saknēm un ģimeni, kas ir mūsu pamatvērtības. Ir vairāk nekā skaidrs, ka, pieņemot jauno konstitūciju, Ungārijas valsts uzņemas atbildību par saviem pilsoņiem gan tās robežās, gan ārpus tām, nepieļauj valsts parāda nekontrolējamību un, cita starpā, apliecina vecāku atbildību par saviem bērniem.

 
  
MPphoto
 

  Ádám Kósa (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Esmu gandarīts, ka varu uzstāties debašu noslēgumā, jo diemžēl jāsaka, ka beigu beigās tā arī nedzirdēju konkrētu jūsu kritiku. Turklāt mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, nevaram neko noteikt attiecībā uz jautājumiem, kas ir valstu kompetencē. Tagad, kad beidzot man tika dots vārds, es gribētu nevis kritizēt, bet drīzāk sniegt kādu ieteikumu 80 miljonu iedzīvotāju — personu ar invaliditāti — vārdā. Ungārijas Konstitūcija ir vienīgā konstitūcija Eiropā, kurā iekļauti īpaši noteikumi un paredzēta palīdzība personām ar invaliditāti. Tāpēc es jums ierosinu līdzīgus noteikumus iekļaut arī savu valstu konstitūcijās. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Monika Smolková (S&D). (SK) Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas īstenotās politikas ietvaros realizēto revizionismu apstiprina bezprecedenta paziņojums, ko izteica Ungārijas Republikas otra augstākā amatpersona, proti, parlamenta priekšsēdētājs Kövér kungs, kurš apšaubīja Parīzes līgumu un robežu būtību.

Žēl, ka Iveta Radičová vadītā valdība Slovākijā, atrunājoties ar nekonfrontālismu, slēpj savu nespēju reaģēt jautājumos par dubultpilsonību, Ungārijas Republikas konstitūciju, kaimiņvalstīs dzīvojošo ungāru balsstiesībām un Ungārijas parlamenta priekšsēdētāja paziņojumiem.

Mani satrauc mūsu valdības nepiemērotība, tomēr pārsteidzoša šķiet arī Eiropas iestāžu klusēšana, it kā tās nemaz nevēlētos saskatīt to, ka prezidējošā valsts pārkāpj Eiropas tiesību aktu noteikumus.

Es ceru, ka Eiropas iestāžu pārstāvji rūpīgi ieklausīsies un uzraudzīs situāciju Ungārijā, un es ceru, ka viņi drīz nāks klajā ar nelokāmu paziņojumu par robežu iedragāšanu un Parīzes Miera līguma graušanu, kā arī par Ungārijas Konstitūciju, kas paredz atbalstu ungāru minoritātes kolektīvajām tiesībām un kolektīvo pašpārvaldes teritoriju izveidi.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāre Reding, es vēršos pie jums. Ir skaidri redzams, ka Ungārijas Konstitūcija pati par sevi šādas plašas Eiropas mēroga debates nebūtu radījusi, diemžēl sešus mēnešus pēc tam, kad mēs vērtējām mediju likumu, jautājums par Ungāriju jau atkal ir mūsu darba kārtībā. Patiesībā runa nav par pašu konstitūciju, bet gan par nedemokrātisko praksi, kas tiek īstenota Ungārijā, proti, tiesnešiem, policistiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus privātajos pensiju fondos, tiek liegtas viņu iegūtās tiesības. Komisāres kundze, kāda iemesla dēļ konstitucionālajām tiesām un tiesībsargiem tiek atņemtas viņu tiesības? Tiek apdraudēta tiesu neatkarība; mediju neatkarība ir jau sagrābta. Tie visi ir ārkārtīgi svarīgi un ārkārtīgi bīstami elementi. Komisāres kundze, es gribētu jums nodot Venēcijas komisijas sastādītās 30 lappušu garās kritiskās piezīmes. Šī struktūra ir formulējusi ārkārtīgi nopietnas kritiskas piezīmes, un es patiešām ceru, ka Eiropas Komisija un īpaši jūs beidzot nopietni attieksieties pret savu pienākumu, jo jums vajadzētu aizsargāt Eiropas līgumus. Lūdzu, dariet savu darbu!

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE).(SL) Priekšsēdētājas kundze, jau pašā sākumā Ungārijas prezidentūra pārsteidza mūs ar kādu neparastu dāvanu, proti, Lielās Ungārijas karti. Šī karte attēlo sapni, kura piepildījums, bez šaubām, ir iespējams tikai vienotā, demokrātiskā Eiropā, kas turklāt nepiesauc pagātni.

Šodienas debates apliecina, ka nacionālisms, turklāt pārmērīgs nacionālisms ir viens no šķelšanās iemesliem. Reģionā, no kura nāku es, nacionālisma dēļ pēdējās desmitgadēs ir bijis diezgan daudz problēmu.

Es aicinu Parlamenta deputātus no Ungārijas un Ungārijas iestāžu pārstāvjus izbeigt nacionālistiskās spēles un rotaļāšanos ar miera līgumiem, kuri paliek neīstenoti un kurus viņi uzskata par netaisniem. Pretējā gadījumā Trianonas līgums ieviesīs ko tādu, kas kaitēs mums visiem.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos lūgt nelielu skaidrojumu no kolēģiem tajā Parlamenta pusē, jo debatēs jūs pārliecinoši uzstājāt uz to, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības pieņemt tādus likumus, kādi tai šķiet piemēroti, ja vien tos pieņem ar demokrātisku vairākumu, un šie likumi turklāt būtu jāatzīst arī citām valstīm. Vai es varētu lūgt Szájer kungu EPP grupas vārdā atbildēt uz jautājumu: vai iepriekš minētais nozīmē, ka kopš šī brīža Ungārija un arī citas pārstāvētās valstis atzīs holandiešu laulību likumu, ar ko atļauj viendzimuma laulības?

 
  
MPphoto
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, šīs debates man atgādina kādas citas, kuras notika pirms vairākiem mēnešiem un kuru temats bija mediju likums Ungārijā. Gan tās, gan šīs debates ir tikai iegansts, lai uzbruktu Ungārijai. Eiropas politiskais korektums nespēj izturēt to, ka ir kāda valsts, kurā triumfē konservatīvisms, ka Eiropā ir kāda valsts, kurā efektīvi tiek aizsargātas valsts intereses, un ka Eiropā ir valsts, kas atgriežas pie īstām vērtībām. Šis ir uzbrukums Ungārijas valdībai par to, ka tā veiksmīgi izglāba savu valsti pēc pusgadsimtu valdījušām bankrotējušām komunistu valdībām un to politiskajām atvasēm. Nu ir pienākusi konstitūcijas kārta. Kamēr Eiropas politiskā korektuma dēļ notiek atšķiršanās no kristīgajām saknēm, ungāri ir uzdrošinājušies izrādīt lepnumu par tām, iekļaujot tās savā konstitūcijā. Kamēr Brisele veicina kosmopolītismu, Budapešta uzsver savas valsts varonīgo pagātni. Ungāri galveno uzmanību pievērš savai identitātei, savai valstij un savam veselajam saprātam. Beidzot pasaule atgriežas pareizajās sliedēs. Komunismu apraksta kā tirāniju un laulību — kā savienību starp sievieti un vīrieti. Es ceru, ka nākamās ungāru paaudzes leposies ar šo augstvērtīgo konstitūciju.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sógor (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs šķiet, ka Venēcijas komisija ir kļuvusi par tādu kā Eiropas visaugstāko tiesu. Šī pati Venēcijas komisija izteica nopietnu, pamatotu kritiku pret slovāku valodas likumu, kurš joprojām ir spēkā, un es neesmu dzirdējis kādu no maniem kolēģiem deputātiem no Slovākijas jebkad pieminam šo valodas likumu. Mana kolēģa Boştinaru kunga vairs nav plenārsēžu zālē, tāpēc viņš nevar atbildēt, tomēr vēlos pateikt Szájer kungam, ka, būdams Rumānijas pilsonis, es zinu, ka ārpus Rumānijas teritorijas dzīvojošie Rumānijas pilsoņi var vēlēt un viņiem var būt pases, un, tāpat kā Slovākijas Konstitūcijā, daudzās Eiropas valstu konstitūcijās ir noteiktas ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu tiesības. Es šajā sakarā nesaskatu neko nosodāmu. Es drīzāk pārdomātu to, kāpēc Ungārijai šķiet, ka šis aspekts ir jāiekļauj konstitūcijā; tas ir tāpēc, ka ārpus Ungārijas robežām dzīvojošos ungārus joprojām diskriminē valstīs, kurās Ungārijas Konstitūcija tiek kaislīgi kritizēta.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, es uzdevu ļoti konkrētu un skaidru jautājumu Szájer kungam. Es ceru, ka viņš atbildēs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Šī ir brīvā mikrofona procedūra, tāpēc zilās kartītes procedūra nav atļauta.

 
  
MPphoto
 

  Edit Bauer (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, būdama Slovākijas pilsone, es vēlos paust savu viedokli par šodien notiekošo. Es piederu pie tiem, kuriem masveidā netika piešķirta Ungārijas pilsonība, jo to piešķirs tiem, kuri savus pieteikumus iesniedza atsevišķi. Es lūdzu vārdu tāpēc, ka daži kolēģi ir sākuši runāt visnotaļ kareivīgā tonī. Mani ārkārtīgi satrauc tas, ka Ungārijas Konstitūcija tiek vērtēta kā uzbrukums miermīlīgajai kopdzīvei Eiropā. Man šķiet, ka pilnīgi nepareizi vai slikti iztulkotu tekstu dēļ mums jāklausās sliktā garastāvoklī un pārsteidzoši kareivīgā tonī teiktās runās, kas Eiropas Parlamentam nepiedien, turklāt balsstiesības konstitūcijā, piemēram, nemaz nav minētas.

 
  
MPphoto
 

  János Áder (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, varētu teikt, ka šai sociālistu iniciatīvai ir trīs galvenās raksturīgās iezīmes: tā pārkāpj likumu, tā ir gļēvulīga, un tai piemīt paraugprāvas iezīmes. Tā pārkāpj likumu, jo Eiropas Parlamentam nav nekādas atļaujas vai kompetences izvērtēt Ungārijas Konstitūciju. Barroso kunga vēstulē un Reding kundzes paziņojumā ir skaidri pateikts, ka šis ir valstu suverenitātes jautājums. Šī iniciatīva ir gļēvulīga, jo, ja sociālisti būtu atraduši kaut ko apstrīdamu, viņi būtu vērsušies Eiropas tiesā Luksemburgā, nevis apspriestu šo jautājumu šeit. Viņi tā nav darījuši, jo skaidri zina, ka Tiesā lietu zaudēs. Un visbeidzot — gan procedūrai, gan iniciatīvai piemīt paraugprāvas iezīmes, jo tās pamatā ir tikai viens aspekts, proti, Fidesz partijas uzvara pagājušā gada vēlēšanās ar divu trešdaļu vairākumu. Sociālisti, turklāt ne tikai Ungārijas, bet acīmredzot arī Eiropas sociālisti, nav spējuši aptvert Ungārijas pilsoņu lēmumu, tāpēc izmanto jebkuru iespēju, lai uzbruktu Ungārijas valdībai.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, jāatzīst, ka mani pārsteidz šo debašu un pret Ungārijas Konstitūciju vērstās kritikas liekulība un dubultstandarti. Apsūdzības tiek vērstas pret konstitūciju, jo tajā ir atsauce uz Dievu un kristietību un tā nepiedāvā aizsardzību homoseksuālu personu laulībām. Tomēr šādas apsūdzības varētu vērst arī pret daudzām citām konstitūcijām Eiropā, tostarp pret Polijas Konstitūciju, kurā, piemēram, arī minēti šādi nosacījumi vai pēdējā minētajā gadījumā tieši nav minēti. Tā arī vajadzētu būt, jo šis ir iekšējs jautājums, kas Polijai jāatrisina, kā noteikts ES līgumā. Mums nevajadzētu pārkāpt Līguma par Eiropas Savienību noteikumus.

Tika minēts, ka konstitūcijas sastādīšana nav bijusi demokrātiska, tomēr tiek ignorēts tas, ka lielākā daļa ungāru atbalsta šo konstitūciju. Liekulīgi ir arī tas, ka lielākā daļa cilvēku, kuri tik skaļi šodien protestē pret Ungāriju un tās premjerministru Orbán kungu, klusēja toreiz, kad iepriekšējā sociālistu valdība Ungārijā noveda savu valsti uz bankrota robežas, izmantojot spēku, lai apklusinātu opozīciju, kad tā protestēja ar demokrātiskiem mītiņiem un kopā sanākšanām. Mums nevajadzētu jaukties šajā lietā.

 
  
MPphoto
 

  Kinga Göncz (S&D).(HU) Áder kungs, man ir tikai desmit sekunžu labojums jūsu teiktajam. Eiropas Cilvēktiesību tiesa neatrodas Luksemburgā. Tā atrodas Strasbūrā.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, Reding kundze, es nespēju izprast šo debašu jēgu. Es dažus Ungārijas Konstitūcijas punktus būtu formulējis citādāk. Arī manas valsts, Vācijas, Konstitūcijā, tāpat kā Francijas Konstitūcijā, ir daži punkti, kuriem es pilnībā nepiekrītu. Tomēr tam nav nekāda sakara ar šo Parlamentu, jo Parlaments nav atbildīgs par šādiem jautājumiem. Tas ir būtiski, proti, tad, ja nav konkrēti konstatēts, ka kāds nosacījums pārkāpj Eiropas tiesību aktus. Tam, ka kādai personai nepatīk kāds konkrēts valsts konstitūcijas punkts, nav nekāda sakara ar šo Parlamentu, jo tas ir nacionālās identitātes un jurisdikcijas jautājums.

Gluži tāpat kā Komisija piespieda veikt izmaiņas Ungārijas mediju likumā, jo daži punkti bija nepieņemami, tāpat Komisija vai Tiesa rīkosies, ja, ieviešot konstitūciju, tiks pieņemti likumi, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus. Turklāt ir pat iespējams ierosināt lietu Tiesā.

Tāpēc, manuprāt, šis ir sava veida politiskais teātris. Mums nav tiesību iejaukties Ungārijas Konstitūcijas sastādīšanā. Iespējams, es dažās jomās būtu rīkojies citādāk, tomēr Ungārijai ir tiesības rīkoties tā, kā tai šķiet piemērotāk.

 
  
MPphoto
 

  András Gyürk (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, šis ir bezprecedenta gadījums Eiropas Parlamentā. Atsevišķi Parlamenta deputāti ir izvirzījuši pretenzijas pret vienas dalībvalsts konstitūciju, vienu no svarīgākajām valsts suverenitātes sastāvdaļām. Labāk būtu, ja jūs apzinātos, ka tie, kuri atklāti aizskāra valsts suverenitāti, kaitē ne tikai Ungārijai, bet visai Eiropai. Šis gadījums ir radījis precedentu, kas vājina patiesos Eiropas atbalstītājus un stiprina eiroskeptiķus. Šāda uzvedība ir bezatbildīga. Tajā pašā laikā Komisijas teiktais nomierina. Tas šķita pašsaprotami, tomēr man prieks, ka šajā plenārsēdē tas tika pateikts.

Eiropas Komisijai nav nekāda nodoma vai tiesību iejaukties dalībvalstu konstitucionālajās lietās. Tagad būtu pēdējais laiks kreisajiem izbeigt provokatīvās politiskās kampaņas, kuru pamatā ir faktu sagrozījumi pret Ungārijas valdību. Jaunā Ungārijas Konstitūcija ir svarīgs instruments, kas vajadzīgs, lai likvidētu sekas, ko atstājusi astoņus gadus ilgā uzpirktā un nepiemērotā sociālistu pārvaldība. Fidesz partijai ar divām trešdaļām balsu vairākuma tika dotas pilnvaras šā darba izpildīšanai. Kreisajiem ir gluži vienkārši jāpieņem tas, ka šo lēmumu nevar mainīt ne Briselē, ne Strasbūrā.

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Brok kungs, jūsu piezīmes mani mazliet aizkaitināja, tāpēc es lūdzu vārdu.

Protams, Eiropas Savienībai ir zināšanas, kas ļauj tai noteikt valstu tiesību aktu atbilstību Eiropas tiesību aktiem. Kā jau jūs pats minējāt, viss, kas pārkāpj Eiropas līgumus, var tikt noskaidrots arī tiesā. Tad kāpēc Parlamentam liegt debatēt par šādu situāciju? Vai tad patiesībā Parlamentā par šādu jautājumu pilnīgi noteikti nevajadzētu rīkot debates?

Man šķiet, mēs esam liecinieki tam, ka valstu konstitūcijas tiek uztvertas kā jautājums, kas nekādā ziņā nav apspriežams politiskās debatēs Eiropas demokrātiju starpā.

Ja mēs dzīvojam Eiropas demokrātijā, tad mums neapšaubāmi ir savstarpēji jāvienojas par savu konstitūciju galvenajām sastāvdaļām, un tām ir jābūt savienojamām ar starptautiskajiem līgumiem, kurus esam parakstījuši. Tie ir, piemēram, Cilvēktiesību konvencija un Eiropas Savienības līgumi, un, manuprāt, mums ir jābūt iespējai pārrunāt šos jautājumus šajā plenārsēžu zālē.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, es lūdzu Eiropas Parlamentu paust skaidru pozīciju. Eiropas Parlaments to neizdarīja. Es uzklausīju daudzus atšķirīgus viedokļus, kas apliecina šī jautājuma sarežģītību.

Tāpēc ļaujiet man vēlreiz uzsvērt to, ka Komisija ievēro Lisabonas līgumu un neiejaucas valstu suverenitātē. Priekšsēdētāja Barroso kunga vārdā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Komisija neizsaka politiskus spriedumus par būtiskām konstitucionālām un institucionālām izvēlēm, ko veikusi kāda dalībvalsts. Jaunas konstitūcijas pieņemšana dalībvalstī ir šīs valsts tautas un iestāžu lieta.

Kā jau iepriekš norādīju, mēs savas zināšanas varētu izrādīt, kad konstitūcija tiktu interpretēta likumdošanas, administratīvajā vai tiesu praksē. Es apliecinu Parlamentam, ka mēs ne brīdi nekavēsimies iejaukties, ja tiks pārkāpti Līguma vai Hartas noteikumi vai netiks ievēroti Eiropas Savienības tiesību akti.

Pievēršoties Guillaume kundzes jautājumam par Eiropas Savienības tiesību aktiem, gribu norādīt, ka es nekad neesmu izvairījusies rīkoties, kad tiek apdraudēti Eiropas Savienības tiesību akti. Guillaume kundzes uzdotais jautājums ir saistīts ar izpratnes veidošanas kampaņu jautājumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru, ko atbalstīja no programmas PROGRESS līdzekļiem. Runa ir par kampaņas daļu, ko veido reklāmas materiāls, uz kura redzams embrijs un vārdi „Ļaujiet man dzīvot”, kā arī Komisijas logotips. Es jau skaidri pateicu, ka šī kampaņa neatbilst programmai un projekta pieteikumam, ko Ungārijas iestādes iesniedza Komisijas dienestiem. Tāpēc Komisija lūdza nekavējoties pārtraukt šo kampaņas daļu un noņemt visus plakātus. Ja tas nav izdarīts, mēs uzsāksim attiecīgu procedūru, lai pārtrauktu pamata nolīgumu un izdarītu nepieciešamos secinājumus, tostarp arī attiecībā uz finansēm.

Tā mēs atbildam, kad tiek apdraudēti Eiropas tiesību akti. Jautājums par konstitūciju nav mūsu kompetencē.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos pateikties Parlamentam par īpašo uzmanību, ko tas veltījis manas valdības darbībai pēdējā semestrī. Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka nevis pārskatītā, bet jaunpieņemtā Ungārijas Konstitūcija atbilst pamatvērtībām un principiem, uz ko balstās Eiropas Savienība.

Kopš mūsu prezidentūras sākuma esam veltījuši visus spēkus tam, lai nenogurstoši censtos sekmēt kopējo Eiropas darba kārtību. Esmu īpaši gandarīta par to, ka pat kritiķi, kas tika pieminēti šodienas debatēs, neapšaubīja manas valdības paustās apņemšanās stingrību un patiesumu.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, runājot par Reglamenta neievērošanu — turklāt es centos par to runāt jau debašu vidū, bet jūs mani atslēdzāt —, gribu jums ieteikt atskatīties uz šīm debatēm un pavērot, kā jūs piešķīrāt zilās kartītes jautājumus un lūgumus saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru. Es varu rezumēt, proti, divi mani lūgumi saskaņā ar zilās kartītes procedūru tika ignorēti, turpretī tie tika apstiprināti Alvaro kungam (divas reizes), Göncz kundzei (trīs reizes) un Tavares kungam (vienu reizi). Jūs nespējāt līdzsvarot šo jautājumu sadali. Es jūs aicinu nākamreiz pievērst tam uzmanību, lai jūs varētu nodrošināt līdzsvarotību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Es jums, Sargentini kundze, apliecinu, ka mēs jau 45 minūtes esam pārsnieguši paredzēto laiku. Visiem deputātiem bija iespēja uzstāties. Es atļāvu runāt vismaz 15 sekundes un dažos gadījumos pat minūti, turklāt līdzsvars politisko grupu starpā ir ievērots. Tomēr jums ir tiesības pārbaudīt un, protams, izteikt sūdzību.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. (RO) Ungārijas Konstitūcija tika pieņemta 18. aprīlī, izmantojot procesu, kas ierobežo demokrātiju. Konstitūcija stāsies spēkā nākamā gada sākumā. Lai gan mums nav vajadzīgo pilnvaru noteikt vienai dalībvalstij to, kas būtu jāiekļauj tās pamatlikumā, mēs nedrīkstam vienaldzīgi izturēties pret šādu nedemokrātisku pāridarījumu. Šai lietai ir jābūt kā brīdinājuma zvanam visām dalībvalstīm un valdībām, neatkarīgi no to politiskās pārliecības.

Vēl nopietnāka problēma ir tā, ka Ungārijas valdība izmanto ES prezidentūru, lai nevis veicinātu Eiropas vienotību, bet atbalstītu nacionālisma atdzimšanu, kas mums šķita jau piemirsts.

Ciktāl tas attiecas uz tādām valstīm kā Rumānija un Slovākija, konstitūcijas saturs var izraisīt bīstamu situāciju, kuras pamatā ir etnisko ungāru kolektīvās tiesības un eksteritorialitātes princips.

Turklāt Ungārijas valdība ir paudusi atbalstu atsevišķa Székely reģiona biroja izveidei Briselē, tādējādi būtiski apvainojot rumāņus un Rumānijas teritoriālo integritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski.(PL) Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības pārrunāt dalībvalstu konstitūcijās noteiktos likumdošanas risinājumus. Mēs dzīvojam vienā Eiropā, un mūsu valstu pilsoņiem ir tiesības dzīvot jebkurā dalībvalstī bez robežām. Tomēr mums jāatceras arī tas, ka Eiropas tautām ir suverēnas tiesības ieviest pamata tiesību aktus. Dažādām valstīm un dažādām tautām ir dažāda pieredze. Arī ungāriem ir tiesības pieņemt konstitūciju, kurā netiek pieminēts tiesībsargs vai personas datu operators. Dzirdot, kā Eiropas Parlamenta deputāti apgalvo, ka Ungārijas parlaments ir pārkāpis Eiropas pamatprincipus, mani nepamet sajūta, ka es neatbalstu jūsu minētos principus. Es vēlos apsveikt Ungāriju sakarā ar tās jauno konstitūciju. Īpaši iespaidīgi ir tas, ka lielākā daļa ungāru atbalsta jauno likumu, un tas pierāda to, ka ungāru tauta ir atsvešinājusies no komunistu konstitūciju tradīcijas, saskaņā ar ko tika izstrādāta iepriekšējā konstitūcija.

 
  
MPphoto
 
 

  József Szájer (PPE), rakstiski.(HU) Ungārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tā korekti ievēro noteikumus. Ja kādam šķiet pretēji, tad ir paredzēti konkrēti noteikumi attiecīgai rīcībai. Ja izrādās, ka viņam ir taisnība, tad, lūdzu, iesniedziet pret mums prasību par pienākumu neizpildi. Tāda pati procedūra būtu jāīsteno arī attiecībā uz jebkuru citu valsti, un mēs, ungāri, nelūdzam, lai mums šo procedūru nepiemēro. Mēs aizstāvam savu viedokli taisnīgās, uz patiesību balstītās debatēs, bet nevēlamies piedalīties politiskās raganu medībās. Novēršot sekas, ko atstājuši jūsu sociālistiskie kolēģi no Ungārijas, mēs visiem spēkiem cenšamies panākt to, ka Ungārija kļūst par demokrātisku, eiropeisku un brīvu valsti, kuras pamatā ir konstitucionālās pilnvaras, ko brīvās vēlēšanās mums piešķīruši Ungārijas pilsoņi. Tieši tāpēc mēs pieņēmām jauno konstitūciju, kas beidzot aizstās komunistu izstrādāto 1949. gada konstitūciju, kura atmodina sliktas atmiņas un ungāriem simbolizē tirāniju. Mēs esam tauta, kas mīl brīvību un demokrātiju. Mūsu konstitūcija, kas kopš Zelta Bullas jeb 1222. gada Ungārijas Lielās brīvības hartas pieņemšanas ir aizsargājusi tiesības pretoties tirānijai, pirmo reizi Eiropā ar Tordas ediktu pasludinājusi reliģisko iecietību un bijusi viens no pirmajiem dokumentiem, kurš jau 1848. gadā likuma priekšā garantēja līdztiesību, turklāt tai ir senākās parlamentārās tradīcijas Eiropā, — mūsu konstitūcija ir tūkstoš gadus veca. Mums nevajag, lai tie, kuriem savās valstīs jāpadara vēl daudz darba, mācītu mums demokrātiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Eiropas Savienības pamatā ir būtiski principi, piemēram, vīriešu un sieviešu līdztiesība. Tomēr, pieņemot jaunu konstitūciju, kurā teikts, ka embrijs tiek aizsargāts no augļa ieņemšanas brīža, Ungārija, būdama dalībvalsts, sabradā šos principus, jo ļauj atkārtoti apšaubīt tiesības veikt abortu.

Tāpat esmu uzzinājis, ka Ungārijas valdība īsteno publicitātes kampaņu pret tiesībām veikt abortu, ko finansēja — un tātad acīmredzot sankcionēja — Eiropas Savienība. Pašreiz es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka tiesības veikt abortu ir pamattiesības, par kurām Eiropā ir cīnījušās un joprojām cīnās tūkstošiem sieviešu, bieži vien riskējot ar dzīvību; šīs pamattiesības atbalsta Parlaments un Ungārijas pilsoņi, un šīs tiesības atzīst 23 no 27 dalībvalstīm.

Norobežojoties no šādas politikas, kas vērsta pret sieviešu pamattiesībām, Eiropas Komisijai papildus jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka Ungārijas valdība pārtrauc visas kampaņas, kuru mērķis ir apšaubīt tiesības veikt abortu. Te runa ir par mūsu kopējo vērtību aizsargāšanu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika