Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2563(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

O-000111/2011 (B7-0317/2011)

Debates :

PV 08/06/2011 - 12
CRE 08/06/2011 - 12

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Debates
Trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

12.  Eiropas apcietināšanas orderis (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājums Padomei un Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par Eiropas apcietināšanas orderi.

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht , autors. (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien debatējam par jautājumu saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi. Jau sen bija pienācis laiks ierosināt šo diskusiju. Grupu vārdā esam iesnieguši jautājumu, ar kuru tiek ierosinātas debates par Eiropas apcietināšanas ordera un tā piemērošanas reformu, un lūdzam Komisiju un Padomi atbildēt, sniedzot savus priekšlikumus.

Eiropas apcietināšanas orderis tika pasludināts par nevainojamu savstarpējās atzīšanas piemēru tiesiskuma un policijas uzraudzības īstenošanas jomā. Kad tika pieņemts pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izveidi, Eiropas Parlaments vienmēr skaidri norādīja, ka, no vienas puses, Eiropas apcietināšanas ordera piemērošanas nosacījumi ir pietiekami stingri, lai tas tiktu piemērots tikai patiešām smagu noziegumu gadījumos; ka tas jāpiemēro samērīgi un vienlaicīgi ir jāsaskaņo procesuālie standarti Eiropas Savienībā. Neviena no šīm prasībām pilnībā netika izpildīta. Daudzos konkrētos gadījumos apcietināšanas orderis netika piemērots samērīgi, kā tagad redzam mums iesniegtajos ziņojumos. Tāpēc mums jāpielāgo procedūras gan praksē, gan tiesību aktos. Pateicoties priekšsēdētāja vietnieces Reding kundzes veiktajam darbam, pēc desmit gadiem beidzot esam panākuši progresu procesuālo standartu saskaņošanā. Taču ir būtiski svarīgi turpmāk veikt vēl vairāk uzlabojumu, tostarp attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem personas tiek turētas apcietinājumā, un jautājumā par individuālajiem standartiem tiesiskās aizsardzības jomā.

Turpmāk nedrīkstam uzskatīt, ka vienīgā problēma ir sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm attiecībā uz savstarpējo atzīšanu; jāanalizē arī procesuālo standartu izveide. Neskatoties uz to, Eiropas apcietināšanas orderis šodien ir jāgroza, jo tā piemērošana ir acīmredzami ir nesavietojama ar standartiem, kurus aicinājām īstenot, jo īpaši tiem, kas attiecas uz samērīguma pārbaudi atsevišķos gadījumos.

 
  
MPphoto
 

  Simon Busuttil, autors. (MT) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas apcietināšanas orderis ir izrādījies ārkārtīgi noderīgs instruments tiesiskuma panākšanai ārpus valstu robežām. Tas ir veicinājis valstu robežu atvēršanu, sniedzot skaidru vēstījumu noziedzniekiem, ka tie vairs nevarēs bēgt uz citu valsti, lai izvairītos no kriminālvajāšanas. Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas apcietināšanas orderis tiktu uztverts kā noderīgs instruments, kas ir sniedzis labus rezultātus.

Taču tam ir arī savas negatīvās puses, piemēram, gadījumos, kad tas ir ticis izdots attiecībā uz noziegumiem, kas tiek uzskatīti par pārāk maziem, lai tā piemērošana būtu pamatota. Neuzskatu, ka būtu jāizdod Eiropas apcietināšanas orderis tāpēc, ka kāds ir ticis pieķerts nozogam divas autoriepas citā valstī, kā tas ir bijis iepriekš. Sods nav samērojams ar noziegumu un rada uzticības zaudēšanu svarīgam un noderīgam instrumentam.

Tāpēc mums jāanalizē trūkumi sistēmā un tās piemērošanā, nesagraujot šī ordera noderīgumu.

Tieši šī iemesla dēļ uzdodam šo parlamentāro jautājumu Komisijai, lai saprastu, kā orderis šajos dažos pēdējos gados tika izmantots. Šāda informācija palīdzēs mums izlemt, vai to ir nepieciešams atjaunināt, lai aizsargātu tā pareizu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford, autore. – Priekšsēdētājas kundze, liberāļu grupa Eiropas Parlamentā vienmēr ir atbalstījusi Eiropas apcietināšanas orderi, jo tas ir svarīgs instruments cīņā pret nopietniem pārrobežu noziegumiem. Taču vienlaicīgi grupa, kuru es pārstāvu, vienmēr ir norādījusi, ka Eiropas apcietināšanas ordera sistēma būs nepilnīga, ja Eiropā netiks uzlabotas procesuālās aizstāvības tiesības. Nepārtraukti esam kritizējuši Padomi par progresa trūkumu šajā programmā, kas balstīta uz visaptverošu Komisijas priekšlikumu.

Tagad beidzot mainām šo stāvokli aizstāvības tiesību jomā, un priekšsēdētāja vietniece Reding kundze ir pelnījusi uzslavu par viņas uzticību šai programmai, kas tiek īstenota saskaņā ar ceļvedi. Jautājums ir, vai ar to pietiek, lai kompensētu Eiropas apcietināšanas ordera trūkumus? Domāju, ka nē. Ir arī jāmaina Eiropas apcietināšanas ordera sistēmas piemērošanas veids.

Tomēr uzskaitīsim, kādi ir tā panākumi, — laikā no 2005. līdz 2009. gadam ar apcietināšanas orderi tika nodrošināta gandrīz 12 000 narkotiku kontrabandistu, bērnu seksuālo izmantotāju, izvarotāju un citu noziedznieku izdošana. Viņu vidū ir arī Hussain Osman, viens no Londonas spridzinātājiem 2005. gadā. Ņemot to vērā, neviens londonietis nebūs nepateicīgs par Eiropas apcietināšanas ordera esamību. Sešu nedēļu laikā H.Osman tika atvests atpakaļ — no Itālijas.

Taču vismaz Apvienotajā Karalistē — un par to mēs vēl dzirdēsim — Eiropas apcietināšanas orderis ir kļuvis par iecienītu nūju, ar kuru eiroskeptiķi iedragā Eiropas Savienības reputāciju. Šo mērķi īstenot viņiem palīdz vairāki bēdīgi slaveni cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi. Faktiski Apvienotajā Karalistē tiek reģistrēts otrais augstākais izdošanas lūgumu skaits aiz Vācijas.

Gan Komisija, gan aizstāvības tiesību organizācijas, piemēram, „Fair Trials International” — paziņoju, ka aizstāvu tās intereses, esmu tās patronese — un „Justice”, kurā esmu padomes locekle, ir norādījušas uz apcietināšanas ordera trūkumiem. Pamatoti tiek minētas tādas problēmas kā izmantošana nelielu pārkāpumu gadījumos, tiesiskās pārstāvības neesamība izdevējā valstī, pārāk ilgs brīvības atņemšanas periods līdz tiesai, drošības naudas nepiemērošana personām, kas nav ordera izdevējas valsts valstspiederīgie, un slikti brīvības atņemšanas apstākļi. Komisija neuzskata, ka mums ir jāpārstrādā Eiropas apcietināšanas orderis. Manuprāt, šis viedoklis ir jāpārskata.

Pirmkārt, prasībai par samērīguma pārbaudes veikšanu jābūt daudz pamatotākai, lai tā neattiektos uz nelieliem pārkāpumiem. Otrkārt, jāveic detalizēta cilvēktiesību ievērošanas pārbaude ordera izpildes valstī. Tai jākļūst par precīzi formulētu, nevis netiešu prasību. Treškārt, jāizšķir gadījumi, kuros nav pamatoti izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, lai personas netiktu izsekotas visā Eiropā, pamatojoties uz Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājumiem, lai gan viņu izdošana jau vienreiz ir tikusi pamatoti atteikta.

Jāievieš izmaiņas arī drošības naudas piemērošanas jomā, tostarp īstenojot pamatlēmumu par uzraudzības rīkojumiem.

Nav vajadzības mainīt Eiropas apcietināšanas orderi, jo galvenokārt tas ir bijis veiksmīgs. Tiem, kuri to apšauba, jāpajautā pašiem sev, vai viņi būtu apmierināti ar stāvokli, kad noziedznieki pavada daudzus gadus bez iespējām viņus notiesāt un panākt taisnīgumu tāpēc, ka parastā izdošana norit pārāk ilgi un ir saistīta ar pārāk lielu birokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Birgit Sippel , autore.(DE) Priekšsēdētājas kundze, debatēs par Ungārijas konstitūciju ne vienu vien reizi dzirdējām kritiku par to, ka tās ir politiskas debates. Esmu ārkārtīgi pārsteigta par to, jo politiskās debates ir viens no Parlamenta uzdevumiem; un tāpēc sākšu šo tēmu, izklāstot arī politisko sistēmu.

Ne robežas, ne robežkontrole nekad nav varējusi apturēt noziedzību, jo īpaši organizēto noziedzību. Tāpēc nav pamatoti atkal uzcelt robežas Eiropā un ierobežot mūsu iedzīvotāju kopējo izaugsmi. Tieši pretēji — ir nepārtraukti jāīsteno sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī pārrobežu sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm.

Šajā jomā vairākkārt ir pierādīts, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir svarīgs un veiksmīgs instruments. Taču vienlaicīgi šis instrumenta reputācija tiks iedragāta, ja Eiropas apcietināšanas orderis tiks izmantots, piemēram, divriteņu zādzību gadījumos vai tikai pratināšanas nolūkā. Diemžēl jāsaka, ka esam konstatējuši tā izmantošanu gadījumos, kad, iespējams, ir pieņemts lēmums neizpildīt apcietināšanas orderi, jo ir pierādījumi, kas apliecina nepamatotu tā izdošanu, bet pēc tam izdevēja dalībvalsts šo lēmumu nerespektē, kas noved pie nelabvēlīga iznākuma, kad attiecīgie pilsoņi tiek atkārtoti apcietināti pēc tam, kad tie šķērso robežu. Tas nekādā gadījumā nevairo uzticību Eiropas tiesu sistēmām.

Kāpēc tā notiek? Vai direktīvas teksts sniedz pārāk lielu rīcības brīvību? Vai tas tiek nepareizi īstenots dalībvalstīs, vai arī mums nav pietiekami daudz informācijas? Mums jānoskaidro šie aspekti, dalībvalstīm jāpanāk vajadzīgie uzlabojumi, un Komisijai ir atbilstoši jārīkojas, lai novērstu šādu nepareizu ordera izmantošanu. Tas ir vienīgais ceļš, lai novērstu stāvokli, kad veiksmīgam instrumentam tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums un tiek pavisam pazaudēta uzticība šiem pasākumiem.

Turklāt visa šī pieredze parāda, cik svarīgi beidzot ir panākt zināmu progresu saistībā ar procesuālo tiesību ceļvedi. Visu iesaistīto personu juridiskās noteiktības interesēs ir ieviest vienādas tiesības visā Eiropā tiem, kas ir apsūdzēti dažādos pārkāpumos, un ir jāievieš informēšanas pienākums saistībā ar šīm tiesībām.

Aicinu Komisiju izdarīt spiedienu, lai pārvarētu iespējamo opozīciju visos šajos aspektos; esmu pārliecināta, ka tā var rēķināties ar Parlamenta atbalstu šajā jomā.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, Sippel kundze raksturoja Eiropas apcietināšanas orderi kā kaut ko pilnīgi nevainīgu. Vai tas faktiski drīzāk nelīdzinās Frankenšteina briesmonim? Vai viņai to nevajadzētu pieņemt?

 
  
MPphoto
 

  Birgit Sippel , autore. – (DE) Neesmu pārliecināta, vai man vajadzētu atbildēt uz jūsu jautājumu, jo tas vairāk ir polemiskas dabas komentārs. Tomēr skaitļi rāda, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir atbilstošs noziedzības apkarošanas instruments kopējā Eiropas telpā. Noziedzība nav nacionāla, tā ir starptautiska un sniedzas pāri robežām. Tāpēc mums jāīsteno pārrobežu sadarbība. Mums jāpārvar sākotnējās grūtības saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi un jāpārtrauc tā ļaunprātīga izmantošana. Tomēr kā instruments tas ir neatsverams.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten, autors. – Priekšsēdētājas kundze, jau kopš 2004. gada esmu brīdinājis, ka Eiropas apcietināšanas orderi (EAO) varētu izmantot kā apspiešanas instrumentu pret politiskajiem disidentiem. Tieši tas pašreiz notiek Julian Assange lietā. Zviedrijas tiesvedībā pret viņu ir ārkārtīgi daudz neatbilstību. Assange kungam vēl nav uzrādīta apsūdzība nevienā konkrētā nodarījumā. Gandrīz četrus mēnešus pirms EAO izdošanas Stokholmas virsprokurors atcēla pret viņu iepriekš veikto izmeklēšanu, ko zviedri apzīmē kā „nenozīmīgu izvarošanas lietu”. Atjaunotās izmeklēšanas ietvaros, kuras rezultātā tika izdots EAO, prokuroram neizdevās iztaujāt lieciniekus, kuri varētu pierādīt Assange kunga nevainīgumu.

Neatkarīgā tiesas atzinumā Anglijā ir teikts, ka apsūdzības pret Assange kungu saskaņā ar Anglijas tiesībām nav klasificējamas kā izvarošana. Sūdzības iesniedzējas advokāts Zviedrijā atkārtoti apgalvoja, ka sievietes pašas nevar pateikt, vai attiecīgās darbības ir izvarošanas gadījumi, jo viņas nav juristes. Neskatoties uz to, iepretī EAO lauciņam, kas atzīmēts kā „izvarošana”, nav sniegta nekāda definīcija, ne paskaidrojums par to, ko nozīmē šis noziegums.

Assange kungs uzturējās Zviedrijā piecas nedēļas, lai atbildētu uz apsūdzībām, tomēr viņš netika nopratināts, jo izmeklēšana tika nepamatoti novilcināta. Assange kungs ieradās Zviedrijā mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad WikiLeaks nopludināja informācijas sadaļas par karu Afganistānā, un paziņoja, ka būs vēl daudz vairāk atklājumu. Augstākās amatpersonas ASV ir aicinājušas Assange kungu nogalināt vai nolaupīt un ASV valdībai rīkoties tā, it kā tā būtu uzsākusi karu ar WikiLeaks, ko tie raksturo kā teroristu organizāciju.

Tas viss sakrīt ar ērto Eiropas apcietināšanas ordera izdošanu pret viņu. Zviedrijai ir tuvas attiecības ar ASV izlūkdatu kopīgošanas un sadarbības jomā, kas liek apšaubīt Zviedrijas izrādīto neitralitāti. Kādēļ gan lai ASV vēlētos Assange kunga izdošanu Zviedrijai? Amerikāņi joprojām cenšas safabricēt lietu pret viņu un nezina, par ko tie viņu vispār var apsūdzēt. Bez apsūdzības ASV nevar panākt viņa izdošanu no AK, tomēr viņiem ir nepieciešams to turēt apcietinājumā kaut kur, kamēr viņi to izdomā, novēršot viņa atgriešanos Austrālijā.

Eiropas apcietināšanas orderis šajā ziņā ir nevainojams līdzeklis. Kā esmu vairākkārt šajā plenārsēžu zālē uzsvēris, izdošana saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi jeb drīzāk juridiska izdošana, precīzi izsakoties, pašlaik ir tikai birokrātiska formalitāte. Pret to vienkārši nav nekādu reālu aizsarglīdzekļu. Ņemot to vērā, mans jautājums Padomei un Komisijai nav par to, vai EAO tiek ļaunprātīgi izmantots politiskos nolūkos. Tas ir: vai to ir iespējams izmantot ļaunprātīgi? Ja Padome un Komisija ir godīgas, tām būs jāatbild, ka tas ir iespējams. Lūdzu, vai jūs šobrīd varētu to atzīt? Manuprāt, pierādījumi liecina, ka tas, visticamāk, pašlaik notiek Julian Assange gadījumā.

 
  
MPphoto
 

  Cornelis de Jong, autors.(NL) Priekšsēdētājas kundze, jautājumu teksts, uz kuriem jāatbild mutiski, var šķist abstrakts un teorētisks, tomēr, neskatoties uz to, Eiropas apcietināšanas orderis skar cilvēku likteņus, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Nīderlandē liela uzmanība tiek pievērsta Cor Disselkoen liktenim. 1997. gadā šis Nīderlandes uzņēmējs tika apsūdzēts Polijas nodokļu likumu pārkāpšanā. Par to viņš pavadīja divus mēnešus cietumā atbaidošos apstākļos. Iemaksājot ārkārtīgi lielu naudas summu kā drošības naudu, viņš tika atbrīvots un divpadsmit gadus par šo lietu neko vairs nedzirdēja. Tomēr pagājušajā gadā Polija pēkšņi pieprasīja šī uzņēmēja izdošanu. Šajā gadījumā Polija izmantoja Eiropas apcietināšanas orderi. Pirms desmit dienām viņš tika pārvests uz Poliju. Disselkoen kunga advokāts saka, ka viņš tur tika turēts cietumā, kas ir tieši tikpat netīrs un pārpildīts kā tas, kurā viņš tika turēts 1997. gadā. Pretēji visiem noteikumiem C. Disselkoen apspriedes ar viņa advokātu tika ierakstītas ar videokameru. Turklāt viņa apsūdzību lapā tika papildus ierakstītas četras jaunas apsūdzības. Tiesnesis pat netieši norādīja, ka to dēļ pat var tikt izdots jauns apcietināšanas orderis. C. Disselkoen vēlreiz bija jāsamaksā liela drošības nauda, un viņš ir atgriezies Nīderlandē, tomēr viņa gadījums parāda, ka Eiropas apcietināšanas ordera dēļ ir iespējams nonākt pazemojošā stāvoklī.

Savā ziņojumā Komisija parādīja, ka tā apzinās šīs problēmas un ir nobažījusies par tām. Tāpēc grupa, kuru es pārstāvu, liek cerības uz komisāri. Komisāres kundze, vai jūs personīgi varētu sniegt skaidrojumu par to, kā būtu jāinterpretē prasības par samērīgumu, un nokārtot, lai tās ievērotu arī Padome? Vai jūs varētu nodrošināt, lai personām faktiski tiktu piešķirtas tiesības apstrīdēt apcietināšanas orderi gan ordera izdevējā dalībvalstī, gan dalībvalstī, kas to izpilda? Vai piekrītat, ka ir jābūt iespējai konsekventi noraidīt apcietināšanas orderu izpildi to valstu vārdā, kurās apstākļi cietumos un aizturēšanas izolatoros joprojām ir necilvēcīgi, lai uz EAO tiktu attiecināta cilvēktiesību stāvokļa novērtēšana un lai Cor Disselkoen nebūtu vairs jābaidās no turpmākiem pārdzīvojumiem?

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, autors. – Priekšsēdētājas kundze, neviens nevar noliegt pozitīvo Eiropas apcietināšanas ordera ietekmi uz pārrobežu noziedzību. Līdz šim tas ir veicinājis gandrīz 12 000 narkotiku kontrabandistu, bērnu seksuālo izmantotāju, izvarotāju un teroristu izdošanu un palīdzējis izvairīties no ilgstošu izdošanas procedūru ievērošanas. Šī instrumenta piemērošanas ātrums ir bijis nenovērtējams, ņemot vērā brīvas robežu šķērsošanas iespējas un pieaugošus pārrobežu noziedzības apjomus. Taču šis instruments nekad nav bijis paredzēts nelielu noziegumu izmeklēšanai un sodīšanai, piemēram, cūkas zādzība, šokolādes tāfelītes zagšana vai bankas kredītlimita pārtērēšana.

Tas, ko šodien šeit varat vērot, ir ļoti rets gadījums. Gandrīz visas politiskās grupas un tautības, kas šeit ir pārstāvētas, apgalvo, ka tagad ir laiks pārskatīt, pārvērtēt un, ja nepieciešams, veikt grozījumus. Samērīgums, aizsardzība un pārsūdzība ir būtiski svarīga šī instrumenta reformēšanai.

Pašlaik strādājam pie Eiropas izmeklēšanas ordera, kas ir Eiropas apcietināšanas ordera partnerinstruments. Ir būtiski svarīgi nepieļaut tās pašas kļūdas vēlreiz. Mums jāizstrādā šis jaunais likumprojekts, skaidri saglabājot atmiņā saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi pieļautās kļūdas un šķēršļus.

Apcietinātie ir pārāk daudz cietuši no standarta līmenim neatbilstošiem apstākļiem, ir bijis pārāk daudz neatbilstīgi izdotu orderu un pārāk maz pārsūdzības iespēju tiem, kuri ir cietuši no pieļautajām kļūdām. Baidos, ka mēs izstrādājam EIO laikā, kad Eiropas apcietināšanas orderis, uz kura pamata tas tiek veidots, ir pilnīgi nedrošs. Mums jāatjauno uzticība šim instrumentam un tā vērtība, un tas jāsaglabā izmantošanai tikai vissmagāko noziegumu gadījumos, vienlaicīgi garantējot un saglabājot visaugstākos tā izmantošanas standartus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos uzdot Kirkhope kungam šo jautājumu tāpēc, ka viņš piekrīt vajadzībai pārskatīt un pārvērtēt Eiropas apcietināšanas orderi — manuprāt, ir jādara vēl daudz vairāk, un tomēr. Viņš pieminēja Eiropas izmeklēšanas orderi un, manuprāt, vēlējās pateikt, ka šis vēl ir pārāk tālā nākotnē veicams darbs.

Bet vai viņš apzinās, ka viņa paša valdībā viens no pirmajiem Iekšlietu sekretāres Theresa May darbiem, kad viņa tika apstiprināta amatā, bija piekrist Eiropas izmeklēšanas ordera ieviešanai, un tas nozīmē, ka tagad mēs nevaram no tā atteikties un mums jābūt apmierinātiem ar visu, kas izkļūst cauri likumprojektu „gaļasmašīnai”, jo tas tiks nodots kvalificētā vairākuma balsojumam un galīgo iznākumu mēs nenosakām? Vai šis gadījums ir vēl viens no toriju dubultmorāles pierādījumiem, kad viņi uzstājas pret Eiropas Savienības izdotajiem tiesību aktiem, bet pēc tam paši savā parlamentā tos apstiprina?

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, AK valdības nostāja gan saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi, gan Eiropas izmeklēšanas orderi ir tāda, ka tā, protams, apzinās savu pienākumu — gluži pamatoti — darīt visu, kas nāk par labu Apvienotajai Karalistei saistībā ar pārrobežu noziedzību. Esam cietuši no ļoti daudziem noziegumiem un jo īpaši terorisma aktiem, kā godātais kungs droši vien zina. Esmu pārliecināts, ka viņš piekristu mūsu apņēmībai izskaust šo noziedzību, un starpvalstu sadarbība ir vislabākais veids, kā to panākt.

Protams, Eiropas izmeklēšanas orderis ir jāīsteno uzmanīgi. Tomēr ar vienkāršu piekrišanu šim orderim un tā koncepcijai, kā to izdarīja valdība, protams, vēl viss nav pateikts. Mums jāiepazīstas ar šo orderi detalizēti; mums tas ir efektīvi jāīsteno un ir jāpanāk, lai tas darbotos teicami līdzās apcietināšanas orderim. Tomēr mūsu piekrišana tam ir laba zīme, ka esam cieši apņēmušies apkarot pārrobežu noziedzību. Ticu, ka godātais kungs piekrīt mūsu vēlmēm šajā ziņā.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas apcietināšanas orderis ir kļuvis par vienu no visveiksmīgākajiem savstarpējās atzīšanas instrumentiem, kāds jebkad ir pieņemts Eiropas Savienībā. Tādēļ esmu jums ārkārtīgi pateicīga par šo debašu ierosināšanu.

Padome šim jautājumam ir veltījusi daudz uzmanības un enerģijas, tostarp arī veicot savstarpēju šī instrumenta praktiskās piemērošanas profesionālo novērtējumu, kas trīs gadu laikā tika īstenots visās dalībvalstīs. Eiropas apcietināšanas ordera sniegtās priekšrocības lielā mērā atsver visas iespējamās neērtības. Ar EAO palīdzību Savienībai ir izdevies ievērojami samazināt izdošanas laiku, daudzos gadījumos no viena vai diviem gadiem tikai līdz vienam vai diviem mēnešiem. Iepriekšējā izdošanas sistēma bija apgrūtinoša un vairs neatbilda mūsdienu pasaules vajadzībām ar tās atvērtajām robežām un smagajiem un labi organizētajiem pārrobežu noziegumiem.

Lai gan, runājot par samērīgumu, ir bijušas dažas mazsvarīgas lietas, par kurām tika izdots Eiropas apcietināšanas orderis, galu galā katras dalībvalsts attiecīgā izdošanas iestāde ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu par to, kuros pārkāpumos tā vēlas sākt tiesvedību. Tas ir tāpēc, ka, pretstatā izdošanai, Eiropas apcietināšanas orderis ir pilnīgi juridiska sistēma. Eiropas apcietināšanas orderis vienmēr tiek izdots uz izdevējas valsts tiesas nolēmuma pamata, un lēmuma pieņemšana par EAO izdošanu vai neizdošanu ir attiecīgās valsts atbildīgās tiesu iestādes ziņā. Ja pastāv samērīguma problēma, to nerada pats instruments, bet pamatlēmums par EAO izdošanu; tas drīzāk ir krimināltiesas politikas jautājums atsevišķās dalībvalstīs. Padome pietiekami skaidri ir norādījusi, ka Eiropas apcietināšanas orderi nevajadzētu izmantot gadījumos, kuros preventīvā brīvības atņemšana nav atbilstoša.

Padome arī aicināja šī instrumenta izmantotājus apsvērt un konsultēties par Eiropas apcietināšanas orderim alternatīvu līdzekļu izmantošanu. Ņemot vērā vispārējo krimināllietu tiesvedības efektivitāti, šīs alternatīvas gadījumos, kuros tas ir iespējams, var būt tādu savstarpējās tiesiskās palīdzības instrumentu izmantošana, kas nav piespiedu līdzekļi, izmantojot video konferences ar aizdomās turamajiem, uzaicināšanu ar pavēsti uz uzklausīšanu tiesā, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu, lai noskaidrotu aizdomās turamā dzīvesvietu, vai pamatlēmuma izmantošana par savstarpēju finansiālā soda atzīšanu.

Tomēr šāda izvērtēšana vienmēr jāveic izdevējai iestādei. Eiropas apcietināšanas orderi tiek izdoti saistībā ar kriminālvajāšanu vai galīgu notiesāšanu izdevējā valstī. Šie tiesu nolēmumi balstās uz izdevējas valsts tiesnesim vai prokuroram pieejamiem tiesas materiāliem.

Turklāt nedrīkstam ignorēt arī cietušos. Lielākajā daļā gadījumu pārkāpumos cietušie atrodas izdevējā valstī, nevis izpildes valstī, un līdz ar to, novilcinot tiesu un lietas izskatīšanu, tiek apdraudētas arī cietušo tiesības. Nokavēts taisnīgums ir zudis taisnīgums ne tikai attiecībā uz aizdomās turamajiem, bet arī cietušajiem. Drīzas tiesas panākšanā ieinteresēti ir arī cietušie, lai tiktu respektētas viņu tiesības. Padome plāno pieņemt Ungārijas prezidentūras ierosināto ceļvedi šo tiesību stiprināšanai. Līdz ar to risinājums attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu nevar būt tāds, ka mēs mainām teicami funkcionējoša Eiropas apcietināšanas ordera, ar kuru strauji ir uzlabota iepriekšējā izdošanas sistēma, pamatprincipus.

Saistībā ar tiesībām uz aizstāvību vispirms vēlos atzīmēt, ka, pretstatā izdošanai, Eiropas apcietināšanas orderis ir pilnīgi juridiska sistēma, kas pati par sevi jau sniedz ievērojamas garantijas. Eiropas apcietināšanas orderis vienmēr ir balstīts uz tā izdevējas valsts tiesas nolēmumu, un izpildes valsts to drīkst izpildīt tikai ar tiesas nolēmumu. Attiecīgā persona vienmēr varēs pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību izdevējā dalībvalstī, kurā notiek lietas izskatīšana, pamatojoties uz lietas materiāliem. Tas pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas Strasbūrā judikatūrai.

Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka personai, pret kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, nav un nevajadzētu dot iespēju izmantot jebkādas tiesības izpildes valstī. 2010. gada 20. oktobra Direktīva kriminālajā tiesvedībā nodrošina tiesības saņemt mutisku un rakstisku tulkojumu, un tā ir arī piemērojama Eiropas apcietināšanas ordera izpildes gadījumā.

Turklāt mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka nesenais Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesībām saņemt informāciju kriminālajā tiesvedībā nodrošina tiesības saņemt rakstisku informāciju tiesvedībā saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi.

Ir izskanējušas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi automātiski netiek atcelts atbilstošais brīdinājums Šengenas Informācijas sistēmā (SIS). Tomēr SIS brīdinājums ir līdzeklis Eiropas apcietināšanas ordera nosūtīšanai. Tikai un vienīgi tā izdevēja iestāde, kas ir ievietojusi brīdinājumu, ir tiesīga to atkal atcelt.

Gadījumos, kad kāda dalībvalsts pēc tiesvedības beigām atsakās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, attiecīgā persona tiek atlaista brīvībā. Ja šī atteikšanās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi ir galīga, ir skaidrs, ka šī persona attiecīgajā dalībvalstī šī instrumenta piemērošanas rezultātā vairs nevar tikt apcietināta. Taču atteikšanās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi nepadara to par spēkā neesošu. Tas joprojām ir spēkā attiecīgās personas apcietināšanai izdevējā dalībvalstī. Tas nekādā gadījumā nav saistīts ar pašu Eiropas apcietināšanas ordera sistēmu, un tādi paši noteikumi ir spēkā arī, piemēram, attiecībā uz izdošanas sistēmu.

Visbeidzot, attiecībā uz apstākļiem cietumos: dažos gadījumos tos, protams, vajadzētu uzlabot, tomēr tas nav jautājums, kas ir konkrēti attiecināms uz Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanu. Atsevišķo dalībvalstu atbildīgo iestāžu pienākums ir nodrošināt, lai apstākļi cietumos atbilstu standarta līmenim, neatkarīgi no tā, vai personas ir izdotas no citām dalībvalstīm, vai nē.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, iespējams, jūs jau zināt, ka šī gada 11. aprīlī Komisija pieņēma ziņojumu par apcietināšanas ordera īstenošanu. Galvenā uzmanība šajā ziņojumā ir pievērsta apcietināšanas ordera darbības pamatprincipiem, pirmo reizi kopš tā spēkā stāšanās 2004. gada janvārī uzsverot ne tikai tā veiksmīgos aspektus, bet arī nepilnības.

Jau daudz tika pateikts par veiksmīgajiem aspektiem. Uzsvēršu tikai to, ka laikā no 2005. līdz 2009. gadam tika izdoti gandrīz 55 000 Eiropas apcietināšanas orderu, apmēram 12 000 tika izpildīti, un šajā periodā aptuveni 60 % no izdošanai pieprasītajiem piekrita šai izdošanai vidēji 14 līdz 17 dienu laikā. Vidējais to personu izdošanas laiks, kuri nepiekrita izdošanai, bija 48 dienas, un tas ļoti pozitīvi kontrastē ar stāvokli, kāds bija pirms Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanas, kad pieprasīto personu izdošanai vidēji bija nepieciešams viens gads, un tas neapšaubāmi ir veicinājis personu brīvu pārvietošanos.

Tieši tāpēc — un, manuprāt, ikviens šajā Parlamentā tam piekrīt — apcietināšanas orderis ir svarīgs instruments krimināli sodāmu likumpārkāpēju notveršanai un mūsu krimināltiesas sistēmu efektīvākas darbības panākšanai. Tam ir bijusi izšķiroša loma pedofilu organizētā tīkla sagraušanā un slepkavu un teroristu notveršanā, un tieši tam tas ir arī paredzēts.

Tomēr nesenie notikumi rāda, ka kopš 2007. gada izdoto apcietināšanas orderu skaits ir dramatiski audzis. Dažos gadījumos to izmanto mazāk nekā samērīgi, lai panāktu tādu personu izdošanu, kas tiek turētas aizdomās par nelieliem noziegumiem — divriteņa vai sivēna zādzību. Tas ir nevajadzīgi un var kaitēt šī ietekmīgā ES savstarpējās atzīšanas instrumenta leģitimitātei. Tieši šī iemesla dēļ Komisija lūdz veikt attiecīgus pasākumus.

Pirmkārt, Komisija aicina ES dalībvalstis veikt samērīguma pārbaudi gadījumos, kad tās lūdz izdot apcietināšanas orderi, kā arī novērst nepilnības savos tiesību aktos gadījumos, kad tie pilnībā neatbilst pamatlēmumam, ar ko izveido apcietināšanas orderi. Lūdzam arī dalībvalstis nodrošināt, lai praktizējošie juristi, piemēram, prokurori, neizdotu apcietināšanas orderus nelielu kriminālpārkāpumu gadījumos.

Tādēļ apcietināšanas ordera rokasgrāmatā mēs izklāstīsim vadlīnijas, kas šajā līmenī ir jāievēro. Līdz 2011. gada beigām izvirzīsim arī priekšlikumus, kas paredzēti, lai paātrinātu policijas iestāžu, tiesu iestāžu un praktizējošo juristu apmācību saistībā ar apcietināšanas orderi, lai nodrošinātu tā piemērošanas konsekvenci un efektivitāti un plašāk informētu par jaunajiem ES procesuālo tiesību aizsargpasākumiem.

Jautājumā par procesuālo tiesību aizsargpasākumiem ziņojumā ir arī apskatīta pamattiesību un savstarpējās uzticēšanās dalībvalstu tiesu sistēmām visaptverošā nozīme. Tāpēc Komisija sāka izstrādāt procesuālās tiesības personām, kas nonāk ieslodzījumā.

Pirmkārt, tie ir minimālie noteikumi par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu, kas tika pieņemti jau 2010. gadā. Otrkārt, tiesības uz informāciju par personas tiesībām — paziņojums par tiesībām, par ko ļoti drīz tiks noslēgta vienošanās. Ne vēlāk kā šodien Komisija pieņēma trešo priekšlikumu par procesuālajām tiesībām — priekšlikumu nodrošināt piekļuvi advokāta pakalpojumiem un tiesības informēt trešo personu gadījumā, ja kādai personai tiek liegta viņa vai viņas brīvība. Tādai situācijai tiks paredzēts arī noteikums par piekļuvi advokāta pakalpojumiem gan izdevējā valstī, gan izpildes valstī gadījumos, kad tiek izdots Eiropas apcietināšanas orderis.

Visas šīs procesuālās tiesības ir piemērojamas apcietināšanas ordera gadījumā. Šie pasākumi ir izstrādāti, lai novērstu iespēju iegūt pierādījumus, pārkāpjot aizdomās turamo pamattiesības.

Atbildēšu arī uz konkrēto jautājumu, ko uzdeva autori. Komisijai nav informācijas ne par kādiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka Zviedrijas lūgumā Apvienotajai Karalistei izdot Assange kungu, lai viņš varētu stāties pretī apsūdzībām seksuāla rakstura noziegumos, Eiropas apcietināšanas orderis tiek izmantots kā citādi nekā paredzētajam mērķim.

Izdošanas saskaņā ar Padomes pamatlēmumu, ar ko izveido Eiropas apcietināšanas orderi, ir pilnībā juridiska procedūra, un valdībām nav pilnīgi nekādu iespēju iejaukties šajā procesā. Konkrētajā Parlamenta minētajā gadījumā šo procedūru izpildīja Apvienotās Karalistes un Zviedrijas tiesu iestādes bez valdību iejaukšanās.

Attiecībā uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, vēlos uzsvērt, ka līdz šim mums nav informācijas ne par vienu lūgumu saistībā ar izdošanu uz Savienotajām Valstīm. Tomēr ja šāds lūgums būtu, tas varētu notikt tikai ar izdevējas dalībvalsts piekrišanu — šajā gadījumā AK. Tas ir tādēļ, ka pēc Padomes pamatlēmuma 28. panta noteikumiem personu, kas tiek izdota saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, nedrīkst nosūtīt uz trešo valsti bez tās dalībvalsts atbildīgās iestādes piekrišanas, kura šo personu izdod. Vēlos tikai uzsvērt šī jautājuma juridisko pamatu, bet, protams, tas attiecas uz pieņēmumu „ja nu gadījumā”, jo nekas konkrēts nav ticis iesniegts.

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, PPE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, apcietināšanas orderis ir viens no pamatinstrumentiem cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un citām kriminālnoziegumu formām. Tas ir drošs instruments un saskaņā ar pamatlēmumu — sadarbības stūrakmens un pirmais konkrētais savstarpējās atzīšanas principa īstenošanas piemērs krimināltiesību jomā.

Tas, protams, ir ārkārtīgi noderīgs instruments, tomēr nedrīkstam nepieminēt, ka tam ir arī savas vājās puses. Vājās puses ir pilnībā identificētas, kā teica arī komisāre Reding kundze, ne tikai Komisijas 2011. gada aprīļa ziņojumā, bet arī tās 2005. un 2006. gada ziņojumā. Šīs vājās puses, kas galvenokārt izriet no divām galvenajām un būtiski svarīgajām premisām, var tikt izlabotas un, protams, ir jāizlabo. Apcietināšanas orderim ir divas sastāvdaļas — izdošana un attiecīgi atteikums vai attiecīgi izdošana. Skaitļi apliecina, ka tas ir noderīgs instruments, jo ir tikuši izdoti 54 000 apcietināšanas orderi, bet 12 000 ir tikuši izpildīti.

Pievēršoties jautājumam par to, kādi labojumi ir jāveic: ir vajadzīgas lielākas un labākas procesuālās garantijas saistībā ar izsniegšanu, atteikumu un izdošanu. Būtisks ir jautājums par samērīgumu vai tā neesamību apcietināšanas ordera izmantošanā; tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Tāpēc priecājos dzirdēt komisāri Reding kundzi sakām, ka dalībvalstīm būs jāveic samērīguma pārbaude un jārūpējas, lai apcietināšanas orderis netiktu izmantots nelielu pārkāpumu gadījumos.

Priekšsēdētāja kungs, šo jautājumu izskatīšanas gaitā nejauši kļuva zināms, proti, ka katrs apcietināšanas orderis valsts kasei izmaksā EUR 25 000. To atklāja kāds tiesnesis no Īrijas. Atbildēšu šim tiesnesim, ka es tam neticu un ka viņam būtu uzskatāmi jāpierāda, uz ko pamatojas viņa aprēķini.

Tāpēc uzskatu, ka apcietināšanas orderis ir jāatstāj spēkā atjaunotā veidā, nodrošinot labākas procesuālās garantijas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, vai Díaz de Mera kungs ir informēts, ka 2003. gadā — jau sen pirms Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanas — starp Apvienoto Karalisti un Spāniju tika parakstīts paātrinātas rīcības izdošanas līgums, un varbūt runātājs varētu apsvērt, vai šis nav labāks plāns smagu noziegumu atrisināšanai nekā Eiropas apcietināšanas orderis, ņemot vērā visas tās problēmas, par kurām mēs tagad dzirdam?

 
  
MPphoto
 

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE).(ES) Nē, (The Earl of) Dartmouth kungs. Uzskatu, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir noderīgāks un arī elastīgāks instruments visu to noziedzības formu apkarošanai, uz kurām šeit norādījām.

Komisāre V. Reding jau ir jums teikusi, un arī es uzsveru faktu, ka izdošanas ordera izpildei var būt vajadzīgs laiks līdz pat vienam gadam, turpretī Eiropas apcietināšanas ordera prasības ir jāizpilda 40 dienu laikā.

Tāpēc, manuprāt, pēdējā no abām minētajām procedūrām ir daudz elastīgāka un noderīgāka cīņā pret noziedzību, nelikumīgu rīcību un terorismu.

 
  
MPphoto
 

  Claude Moraes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupas nostāja ir ļoti skaidra. No vienas puses, dzirdējām no Padomes, ka, ja Eiropas apcietināšanas orderis tiktu pareizi un efektīvi izpildīts, nevis, kā pieredzēts, daudzos mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos, tā priekšrocības lielā mērā atsvērtu šos trūkumus.

Komisāre sniedza ticamu ziņojumu — nopietnu ziņojumu, kurā ir pateikts, ka, ja varam novērst ordera izmantošanu mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos, kā arī nesamērīgumu un ar procesuālajām garantijām saistītās nepilnības, tādā gadījumā Eiropas apcietināšanas orderis joprojām var kalpot kā noderīgs līdzeklis nopietnu organizēto kriminālnoziedznieku notveršanai. Nedrīkstam aizmirst rādītāju 12 000 — man ļoti svarīgs ir fakts, ka vēlēšanu apgabalā Londonā, kuru es pārstāvu, esam notvēruši 2005. gada spridzinātājus. Ja saprotam, cik nopietni un simboliski ir šādi gadījumi, tad Eiropas apcietināšanas orderis var tikt izmantots, un tas ir jāizmanto.

Mūsu grupas uzdotais jautājums, uz kuru šodien ir jāatbild mutiski, ir ļoti vienkāršs. Pašlaik esam ceļā no ziņojumiem uz rīcību un esam situācijā, kad jāizskata divi sarežģīti jautājumi. Viens no tiem ir samērīguma trūkums. To neatrisināsim vienas dienas laikā, un es uzdodu komisārei (runa ir par juridisko apmācību) nodrošināt, lai tiktu novērsts nenozīmīgo pārkāpumu gadījumu pārsvars, kas apdraud uzticību Eiropas apcietināšanas orderim. Tomēr tādā gadījumā arī Padomei (nav runa tikai par Ungāriju, bet par visām dalībvalstīm) mums ir jāpalīdz panākt ātrāku procesuālo garantiju ieviešanu, kā arī nepieņemami ilgā pirmstiesas brīvības atņemšanas perioda jautājuma atrisināšanu daudzu manas valsts pilsoņu labā.

Šie aspekti rada problēmas instrumentam, kas varētu būt efektīvs, ja pareizi tiktu izmantots. Tomēr visgrūtāk būs ieviest vienādus noteikumus visiem saistībā ar procesuālajām aizstāvības tiesībām. Tieši tāpēc manā grupā, kas aicināja ieviest paziņojumu par tiesībām, ir nopietna attieksme gan pret kvalitāti, gan pret likumdošanas procesa ātrumu, kāds mums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Eiropas apcietināšanas orderis varētu kļūt par tik efektīvu instrumentu, kādam tam ir jābūt, lai notvertu nopietnus organizētos kriminālnoziedzniekus un lai daudzie mazsvarīgie gadījumi un nevienādie noteikumi neiedragātu tā uzticamību, kā tas pašlaik ir vērojams.

Šādu stāvokli vēlas panākt mūsu grupa, un mēs esam apņēmušies to izdarīt. Tomēr cieša uzmanība ir jāpievērš īpaši tām dalībvalstīm, kuras pieprasa, lai Eiropas apcietināšanas orderis būtu efektīvs, bet, no otras puses, neveic pasākumus, lai pieņemtu tādus tiesību aktus, kas radītu visiem vienādus noteikumus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Claude Moraes runāja par samērīguma trūkumu un citām nepilnībām. Mēs visi varam tam piekrist, izņemot vienu aspektu —pašsaprotamo, ko neviens nevēlas atzīt, proti, ka neviens šo pēcpusdien nav bildis ne vārda par to, ka tiesa nedrīkst ņemt vērā prima facie pierādījumus pret apsūdzēto un izmantot rīcības brīvību jautājumā par to, vai šī persona ir vai nav jāizdod.

Visspilgtākais piemērs šajā ziņā ir Andrew Symeou lieta. Es piedalījos visās apelācijas tiesas lietas izskatīšanas sēdēs un redzēju, ko domā tiesneši. No viņu sejas izteiksmes bija acīmredzams, ka viņi saprata, ka pret šo zēnu nav reālu pierādījumu; pierādījumi bija pretrunīgi, izskatījās, ka paziņojumi ir policijas izdomāti un viņu nekādā gadījumā nebūtu vajadzējis izdot. Kā jūs risinātu šādu problēmu, kā arī to, ka tiesas nedrīkst ņemt vērā ne prima facie pierādījumus pret apsūdzēto, ne arī to neesamību?

 
  
MPphoto
 

  Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, lai izdotu apcietināšanas orderi, ir vajadzīgi prima facie pierādījumi. Nav iespējams izpildīt apcietināšanas orderi, juridiski nenoskaidrojot vienkāršākos lietas faktus.

Andrew Symeou lietā galvenās problēmas — varu apliecināt G. Batten kungam — bija procesuālās problēmas: brīvības atņemšanas periodi un tiesu sistēmas darbība pēc apcietināšanas ordera izpildes. Jūs runājat par apelācijas procedūru. Tieši periods pēc apcietināšanas ordera izpildes bija problemātisks, ko mēs šodien šajās debatēs cenšamies novērst.

 
  
MPphoto
 

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. (FR) Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējās debates bija kaislīgas un arī aizraujošas, bet šīs ir daudz vienprātīgākas. Man rodas priekšstats, ka neviens neapšauba Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas lietderīgumu, tiesvedības ilguma samazināšanos un tātad būtībā arī cīņu pret noziedzību.

Taču šo pilnvaru izmantošanas veids, kā visi ir atzinuši, ir veicinājis ordera ļaunprātīgas izmantošanas praksi, kad tas tiek izmantots mazsvarīgu kriminālpārkāpumu gadījumos, un runa nav tikai par veselu virkni farsam līdzīgu divriteņu, sivēnu un tamlīdzīgas mantas zādzības gadījumu, kad brīvības atņemšana ir nesamērīgs līdzeklis, kad cietumā tiek turēti nevainīgi cilvēki un kad tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības pārsūdzēt šos nolēmumus.

Pirms dažiem gadiem grupa, pie kuras es piederu, aizstāvēja nepieciešamību ieviest aizsargpasākumus pret Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanu, un es priecājos dzirdēt jūs, komisāres kundze, šo pēcpusdien pieminam uzlabojumus procedūrā, izstrādājot palīgmateriālus dalībvalstīm, kā arī palīgmateriālus aizturētajiem. Vērtēju to atzinīgi, jo, manuprāt, mūsu līdzpilsoņi ļoti labi izprot Eiropas apcietināšanas orderi, un tas ir būtisks pārbaudījums, kas parāda, ko Eiropa spēj darīt tiesiskuma nostiprināšanā Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi cīņā pret noziedzību, jo īpaši organizēto noziedzību, kas ir vissmagākais noziedzības veids. Šajā ziņā jāatzīst, ka Eiropas apcietināšanas orderis atbilst šai vajadzībai, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka ne tikai godīgie pilsoņi ir tie, kuri galvenokārt izmanto brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā, bet arī kriminālnoziedznieki, kuri ne vienmēr izmanto šīs tiesības tūrisma vai saimnieciskās darbības mērķiem, bet lai īstenotu kriminālas darbības vai lai izvairītos no stāšanās tiesas priekšā paši savā valstī vai tajā valstī, kurā tie ir izdarījuši kriminālpārkāpumu.

Šī instrumenta izmantošana un darbība tāpēc ir vērtējama atzinīgi, tomēr mums arī atzinīgi jāvērtē tā uzraudzība. Katrai tiesiskai iestādei ir ne tikai nopelni, bet arī zināmas nepilnības, kuras ir jāatklāj, un ir arī jāapsver, kā tās izlabot. Šajā gadījumā, manuprāt, ir svarīgi apsvērt, vai nevajadzētu ieviest ierobežojumus EAO izmantošanai pašu niecīgāko kriminālpārkāpumu gadījumos, piemēram, attiecībā uz personām, kurām paredzētais sods nepārsniedz brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šis jautājums ir nopietni jāapsver.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, ir taisnība, ka Ziobro kungs ir no Polijas. Piekrītu viņa pēdējai piezīmei tā, kā to dzirdēju tulkojumā. Bieži tiek apgalvots, ka Polija ir viens no to valstu piemēriem, kurā apcietināšanas orderu izsniegšanai nav noteikta nodarījuma smaguma pietiekamības pārbaude ne attiecībā uz iekšzemes orderiem, ne arī uz Eiropas apcietināšanas orderiem.

Vai jūsu krimināltiesas sistēmā ir tikusi apsvērta reformu īstenošana, lai prokurori varētu lemt par to, vai tiem ir jāizsniedz apcietināšanas orderis, vai arī tiem ir jāizskata katra vissīkākā sūdzība? Tādā gadījumā slavenie nelielie pārkāpumi, piemēram, sivēna zādzība, vairs neradītu tik lielas problēmas.

Mēs ārkārtīgi augstu vērtējam visus poļus, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, jo īpaši Londonā; lielākā daļa no viņiem, protams, nav kriminālnoziedznieki. Tomēr tāpēc, ka Apvienotajā Karalistē ir daudz poļu, no kuriem lielākā daļa ir ārkārtīgi gaidīti, mēs saņemam daudz apcietināšanas orderu no Polijas.

 
  
MPphoto
 

  Zbigniew Ziobro (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, ļoti pateicos Ludford kundzei par viņas uzdoto jautājumu. Mēs patiešām apzināmies problēmu, kurai jūs tik laipni pievērsāt mūsu uzmanību. Polijas tiesa ievēro ārkārtīgi stingru pieeju šiem noteikumiem un dažkārt tos arī piemēro mazsvarīgos jautājumos. Ņemot vērā to, ka daudzi mūsu tautieši dzīvo, piemēram, Londonā, dažkārt šie orderi tiek izdoti šādās apšaubāmās lietās. Tāpēc, manuprāt, būtu pamatoti, ja Komisija apsvērtu vispārīgāku risinājumu ieviešanu, kas potenciāli būtu piemērojami arī citām valstīm, lai nodrošinātu, ka orderi nav iespējams izsniegt gluži parastos, piemēram, paredzētā divu gadu cietumsoda gadījumos, bet tas tiktu ieviests tikai smagu sodu piemērošanas gadījumos.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīga Ludford kundzei par to, ka viņa uzdeva šo jautājumu, jo arī es biju gatava to uzdot. Pagājušajā nedēļā apmeklēju tiesvedības procesu Polijā pret Cor Disselkoen — viņa vārds jau šodien tika minēts. Viņš ir Nīderlandes valstspiederīgais, kurš tika izdots Polijai, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, lietas ietvaros, kas tika ierosināta pagājušā gada deviņdesmito gadu vidū. Dažās dienās, ko viņš pavadīja ieslodzījumā — jo galu galā Nīderlandes un Polijas tiesneši tomēr panāca vienošanos —, šajās dažās dienās cietumsargs nozaga medicīniskos preparātus, ko viņš lieto sirds ārstēšanai.

Problēma nav saistīta tikai ar to, kā tiek izpildīts Eiropas apcietināšanas orderis, bet arī ar to, ka apcietināšanas apstākļu dēļ daudzās Eiropas valstīs cilvēku nosūtīšana uz turieni vairs nav iespējama. Tiesnesim tajā valstī, kurai tiek iesniegts izdošanas pieprasījums, arī ir jābūt pilnvarotam pateikt: „Es neizdošu cilvēkus uz valsti, kurā apstākļi ieslodzījuma vietās nav humāni, un kā tiesnesis ievērošu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu”. Piekrītu Padomei, ka valstīm ar diskrētumu jāizturas pret lietām, attiecībā uz kurām tās izsniedz šādu izdošanas pieprasījumu, bet valstīm jāpiešķir arī brīvas iespējas pateikt: „Tas ir tikai mazsvarīgs pārkāpums, un šī pārkāpuma dēļ es nevienu neizdošu.” Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Polija mainītu veidu, kādā tā spriež tiesu.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Pieņemu, ka runājat par to pašu gadījumu, kas pirms īsa laika jau tika pieminēts. Kolēģis deputāts par to jau runāja, un tad es vēlējos uzdot viņam jautājumu, bet man netika dots vārds. Tad, kad jūs runājat par šādiem konkrētiem gadījumiem, lūdzu, nosauciet to personu vārdus, kuru tiesības tiek aizskartas, lai mēs tās varētu uzklausīt. Tādēļ šobrīd lūgšu jūs nosaukt šī cilvēka vārdu, par kuru tiek runāts, jo ir jānosauc vārdā tie cilvēki, kuru tiesības tiek pārkāptas.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini (Verts/ALE).(NL) Neuzskatu to par noslēpumu, Stoyanov kungs. Viņa vārds tika minēts arī iepriekš, lai gan iespējams, ka jūsu tulks to nenodeva tālāk. Tas ir Cor Disselkoen kungs. Man ir vēl viens gadījums saistībā ar Hörchner kungu — vēl vienu Nīderlandes valstspiederīgo. Šobrīd pieminēju Disselkoen kunga vārdu, un tas viņu nepavisam nav samulsinājis, jo viņš vēlas, lai Eiropas apcietināšanas ordera piemērošana tiktu grozīta, un priecātos, ja varētu par to runāt publiski.

 
  
MPphoto
 

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, pret Eiropas apcietināšanas orderi un tā piemērošanu dalībvalstīs daudz kas ir iebilstams, un dažus iebildumus jau ir pauduši mani kolēģi deputāti.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz kādu konkrētu un svarīgu aspektu — cilvēktiesību un procesuālo tiesību pilnīgu ievērošanu. Aizdomās turamajiem un atbildētājiem ir tiesības gan kā cilvēkiem, gan kā tiesvedībā iesaistītajām pusēm. Tomēr bieži vien tās netiek ievērotas. De Jong kunga minētie pirmstiesas apcietināšanas apstākļi ir tipiski piemēri. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka tiek uzskatīts par pašsaprotamu tas, ka cilvēktiesības tiek vienādi respektētas visā Eiropā. Tomēr ir skaidrs, ka tas tā nenotiek, jo atsevišķas tiesības dažādās dalībvalstīs tiek interpretētas atšķirīgi, piemēram, tiesības klusēt, vai arī dažas procedūras tajās vienkārši ir atšķirīgas, piemēram, pirmstiesas apcietināšanas perioda ilgums.

Ko jūs plānojat darīt, lai to novērstu, komisāres kundze? Vai ierosināsiet konkrētus pasākumus, piemēram, īpašas cilvēktiesību klauzulas ieviešanu, kas ļautu tiesnešiem izskatīt lietu materiālus, kā tas notiek Apvienotajā Karalistē un Īrijā, vai arī viņi arī turpmāk tikai apzīmogos citās dalībvalstīs pieņemtos tiesu spriedumus? Vai ieviesīsiet noteikumu par aizdomās turamā vai atbildētāja noklausīšanos, lai tiesnesis varētu nolemt, vai viņš ir jāizdod atpakaļ valstij, kurā tiek meklēts, lai novērstu ordera ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, gadījumā, kad izdošana tiek pieprasīta politisko uzskatu dēļ? Vai plānojat ieviest šādas izmaiņas procesuālo tiesību programmas ceļveža ietvaros vai grozot tiesību aktus attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi?

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, anglo – amerikāņu vidē primārais mērķis, kam kalpo likums, ir aizsargāt cilvēkus no nejaušas apcietināšanas un patvaļīgas turēšanas ieslodzījumā. Tiesību aktos kontinentālajā Eiropā, jo īpaši bijušajās Austrumu bloka valstīs, šāda prioritāte vienkārši nepastāv, un ir smieklīgi izlikties, ka ir citādi.

Ar Eiropas apcietināšanas orderi ikviens Lielbritānijā var tikt izdots, — saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem, piemēram, — un Apvienotās Karalistes tiesnesis to nekādā veidā nevar ietekmēt. Lai stāvokli vēl pasliktinātu, Apvienotās Karalistes valdība ir piekritusi Eiropas izmeklēšanas orderim, kas ir vēl viens uzbrukums Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Liberālie demokrāti, kas to visu sponsorē, dēvē sevi par pilsoņu brīvību partiju. Tās ir blēņas! Liberālo demokrātu uzticība pilsoņu tiesībām sniedzas tikai līdz Kalē.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Sarah Ludford (ALDE).(Mikrofons izslēgts apmēram līdz pirmā teikuma beigām) ... liberālais demokrāts. Vai (The Earl of) Dartmouth kungs ir informēts, ka tie bija liberālie demokrāti ar Apvienotās Karalistes parlamenta augšpalātas konservatīvo deputātu atbalstu, kuriem izdevās iekļaut 2003. gada Izdošanas aktā, ar ko ieviesa Eiropas apcietināšanas orderi, pilnvaras tiesnesim atteikt izdošanu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi gadījumā, ja tiktu pārkāptas šīs personas pamattiesības? Skatos uz Kirkhope kungu, jo viņa partija šajā jautājumā sadarbojās ar manu partiju.

AKNP tikai bezspēcīgi stāv malā un klaigā, kamēr mēs virzāmies uz priekšu un paveicam visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka pamattiesības tiek aizsargātas. Jums būtu jāliek uzsvars uz tiesu iestāžu pārliecināšanu par 2003. gada Izdošanas akta 21. panta izmantošanu. Arī es tobrīd atrados Lordu palātā un palīdzēju panākt šī grozījuma virzību.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Tajā, ko jūs teicāt, nav nekā tāda, kas atspēkotu samērīgo kritiku par to, ko mēs un citi pašlaik apgalvojam. Jāsaka arī, ka pilnīgi maldāties, ja uzskatāt, ka labākas tiesības saņemt tulkojumu vispār ir risinājums attiecībā uz šo kļūdaino tiesību aktu, ar ko cilvēkiem tiek izpostīta dzīve.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tiesas izskatīšanas procesam apcietināšanas ordera gadījumā nav nekā kopēja ar tiesas izskatīšanas procesu izdošanas gadījumā, kas bija spēkā līdz 2003. gada aktam. Pat galvenajā tiesas sēdē tiesa neizskata pierādījumus, bet tikai 10 tā sauktos juridiskos izdošanas aizliegumus. Pierādījumu trūkums nav iemesls, lai aizliegtu izdošanu. Saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi var tikt izdotas pat tādā rīcībā apsūdzētas personas, kas izdevējā valstī netiek uzskatīta par pārkāpumu, ja attiecībā uz šo nodarījumu netiek piemērota dubultās sodāmības prasība.

Lai gan lielākā daļa no tiem ir smagi vardarbības, seksuālie vai nelabticīgie nodarījumi, sarakstā ietilpst arī mazsvarīgi „it kā noziegumu” nodarījumi, kas ir iecienīti tik daudzās kontinenta valstīs, ka apcietinātā persona var tikt nodota tiesāšanai — vai drīzāk gan automātiski notiesāta — uz kādu no šīm nožēlojamām vietām.

Tam, ka šādi orderi tiek izdoti personu kriminālvajāšanai, pamatojoties uz viņu politiskajiem uzskatiem, vajadzētu kļūt par juridisku aizliegumu šo personu izdošanai, tomēr man ir aizdomas, ka vieni politiskie uzskati tiktu atzīti par vienlīdzīgākiem nekā citi. Piekrītot Eiropas apcietināšanas orderim, mums tika apsolīts, ka tas tiks izmantots teroristu tiesāšanai, tomēr Garry Mann, Deborah Dark, Edmond Arapi, Andrew Symeou un citu lietās nebija neviena teroristiska elementa.

Vissliktākais stāvoklis bija to personu lietās, kas tika izdotas pratināšanas nolūkā, neuzrādot apsūdzību. Mums jāatjauno prasība, ka tiesa izdod personu tikai tādā gadījumā, ja lietā ir neapgāžami pierādījumi tam, ka saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem ir pastrādāts smags noziegums.

 
  
MPphoto
 

  Elena Oana Antonescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas apcietināšanas orderis ir efektīvs instruments pārrobežu noziedzības apkarošanai un kontrolēšanai ES mērogā. Tas ir izrādījies efektīvs līdzeklis tādu personu izdošanā starp ES valstīm, kas tiek turētas aizdomās par smagu noziegumu, tostarp terorisma un organizētās noziedzības aktu, izdarīšanu. Tomēr pārāk bieži rodas gadījumi, kad šis instruments ir izmantots ar nelieliem pārkāpumiem saistītu lietu risināšanā. Lietas, kas smaguma pakāpes ziņā ir ārkārtīgi nevienlīdzīgas, tika līdzīgi risinātas. Orderi ir izsniegti gadījumos, kad to izmantošana bija gan nevajadzīga, gan nesamērīga. Tas ir radījis ne tikai netaisnīgu stāvokli atbildētājam, bet arī nepamatoti lielu slogu tās valsts resursiem, kas šo orderi izpilda.

Nesamērīga šī pārrobežu noziedzības apkarošanai tik svarīgā instrumenta izmantošana apdraud tā uzticamību. Tāpēc dažas valstis būs spiestas veikt samērīguma pārbaudi, balstoties uz saviem noteikumiem, ja tās izlems izpildīt kādu Eiropas apcietināšanas orderi. Rezultātā tas tiks izmantots nekonsekventi un nevienmērīgi, un līdz ar to tiks zaudēta uzticamība savstarpējās atzīšanas koncepcijai.

Tiesības saņemt juridisko palīdzību jāgarantē gan ordera izdevējā valstī, gan izpildes valstī, lai atbilstoši tiktu piemērotas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc vēlējāmies Komisijai un Padomei uzdot šos jautājumus. Mums ir nepieciešama garantija, ka tiesiskuma standarti krimināltiesību jomā un apstākļi ieslodzījuma vietās Eiropas Savienībā nerada uzticības zaudēšanu tiesu sistēmām dalībvalstīs. Noslēgumā arī es vēlos pateikties komisārei Reding kundzei par visiem viņas īstenotajiem pasākumiem procesuālo tiesību stiprināšanā kriminālpārkāpumu tiesvedības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Carmen Romero López (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Reding, faktiski pamattiesību ļaunprātīga izmantošana ir viens no vislielākajiem trūkumiem, kā nepārtraukti šo pēcpusdien šeit tika norādīts.

Taču nebūs pat iespējams aizsargāt šīs procesuālās tiesības, par kurām jau debatējām un kuras apspriedīsim procesuālo tiesību kopuma ietvaros. Atsevišķas problēmas attiecībā uz cietumiem vai preventīvās brīvības atņemšanas periodiem nebūs iespējams atrisināt tāpēc, ka uz tām, piemēram, neattiecas procesuālo tiesību kopums. Tas nepārprotami ietilpst dalībvalstu pilnvaru lokā.

Tomēr jautājumā par samērīgumu un nelieliem pārkāpumiem man jums jāsaka, komisāre Reding, ka ne uz vienu no tiem pārkāpumiem, ko dzirdēju pieminam šajā pēcpusdienā — kaklasaišu, sivēnu un divriteņu zādzību —, apcietināšanas orderis neattiecas. Tie 32 noziegumi, kas ir iekļauti, ir saistīti tikai ar organizēto noziedzību, izņemot, ja šīs sivēnu un kaklasaišu zādzības īsteno bruņotas un organizētas kriminālnoziedznieku bandas.

Citiem vārdiem sakot, jūs varat jokot ar piemēriem, par kuriem mēs šobrīd neko nezinām, jo galvenā problēma ir tāda, ka mūsu rīcībā nav neviena statistikas instrumenta, kas patiešām palīdzētu mums šo jautājumu izskatīt.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, Ungārijas pārstāve šeit apgalvoja, ka problēmu nerada pats instruments — Eiropas apcietināšanas orderis, bet gan katras dalībvalsts politika kriminālpārkāpumu tiesvedības jomā. Labi, tagad viņa ir uzlikusi austiņas. Tātad, manuprāt, šis ir gadījums, kad netika atklāta visa patiesība, jo tagad mums ir jāatzīst, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir bijis kļūdains jau no paša sākuma, jo mēs rīkojāmies tā, it kā visas dalībvalstis būtu gatavas ieviest noteiktas tiesiskās normas un standartus kriminālpārkāpumu tiesvedības jomā. Patiesībā, protams, tikai tagad ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā esam sākuši tos izstrādāt.

Vēlos atzīmēt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau ir norādījusi, ka patvēruma piešķiršanas gadījumos neviens nevar tikt izdots atpakaļ, piemēram, uz Grieķiju, tikai tāpēc, ka tur cietumos ir tik slikti apstākļi. Interesanti, kad būs tā, ka nevarēsiet nevienu izdot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, tāpēc, ka valstī, kura pieprasa izdošanu, apcietināšanas vietās ir tik briesmīgi apstākļi? Manuprāt, Komisijai būtu jābūt gatavai šādam stāvoklim.

 
  
MPphoto
 

  Rui Tavares (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība ir eksperiments, ko veido citi eksperimenti — eurozona, arī šis Parlaments, kurā mēs atrodamies, Šengenas zona un vairāki citi instrumenti — tie visi ir eksperimenti. Problēma ir tajā, ka politiķi bieži vien nav tik pieticīgi kā zinātnieki. Zinātnieki ir pirmie, kas godīgi atzīst, ja eksperiments nav izdevies tā, kā viņi to bija cerējuši.

Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) gadījumā mēs tagad esam informēti, ka saistībā ar to pastāv zināmas problēmas un ka tas rada šaubas. Komisāre Reding ir pelnījusi uzslavu par godīgumu, apstiprinot, ka saistībā ar šo orderi ir bijušas problēmas un ka tas rada šaubas, un ka ir samērīguma pārbaudes, kas ir jāizpilda, izsniedzot orderus, kurus nedrīkst piemērot automātiski, ja tiesnesis nav pamatīgāk, samērīgāk tos izvērtējis.

Tādēļ risinājums nedrīkst būt EAO, kas nepārprotami ir noderīgs instruments, atcelšana. Nedrīkstam ļaut izvarotājam vai slepkavam brīvi šķērsot robežu un atrasties brīvībā. Taču EAO ir jāpapildina ar efektīviem instrumentiem atbildētāju aizstāvībai, ne tikai nodrošinot advokāta klātbūtni un tiesības saņemt tulkojumu, ko baronese Ludford jau iztirzāja savā ziņojumā, bet arī, un kas ir ārkārtīgi būtiski, veicot apcietināšanas apstākļu novērtēšanu cietumos visā Eiropā.

Turklāt nemuļķosim sevi un neļausimies ilūzijām — nonākt apcietinājumā valstī A vai valstī B nav tas pats, kas atrasties ieslodzījumā Eiropā. Ir ārkārtīgi svarīgi novērtēt šos apstākļus, un Eiropas Komisijai pie tā apņēmīgi jāstrādā, lai tos varētu saskaņot un tādā veidā drošāk piemērot EAO.

 
  
MPphoto
 

  Dimitar Stoyanov (NI).(BG) Priekšsēdētāja kungs, esmu jau iepriekš dzirdējis Eiropas apcietināšanas ordera kritizētāju argumentus, ko savās runās ir pauduši mūsu kolēģi deputāti, tostarp arī no nacionālistu kustībām. Tomēr mūsu argumenti tad tika atspoguļoti kā eiroskeptiski, it kā mēs būtu kaut kādi progresa pretinieki. Tā stājās spēkā šis orderis.

Taču šovakar no Győri kundzes dzirdēju vēl kaut ko briesmīgu. Viņa faktiski atzina, ka apcietināšanas ordera lietderīgums attaisno atsevišķos tiesību pārkāpumu gadījumus. Győri kundze, esmu iepazinies ar krimināltiesību principu, kas norāda: „Labāk lai tiek atbrīvoti desmit vainīgie, nekā notiesāts viens nevainīgais.” Tomēr no nesamērīgas reaģēšanas aspekta ir normāla prakse, ka policisti izmanto visus līdzekļus, kādi ir viņu rīcībā, un ikvienu viņiem piešķirto iespēju.

Uz seno jautājumu: „Kas uzraudzīs pašus uzraugus?” ir tikai viena atbilde: „Uzraugus uzrauga likums”. Mums kā likumdevējiem kopā ar Komisiju kā iniciatori un Parlamentu un Padomi kā vēl vienu likumdevēju ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka likums patiešām uzrauga šos uzraugus.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas apcietināšanas orderis neapšaubāmi ir pamata instruments cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Manuprāt, par to ir panākta sapratne un vienošanās starp visiem, kas šeit ir uzstājušies, tostarp arī prezidentūru un Komisiju.

Vienlaikus tas ir apstiprinājums tam, kā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību, ievērojot pārrobežu pieeju noziedzības apkarošanā, var sasniegt svarīgus mērķus. Ilgais gaidīšanas laiks ir novērsts, un tagad būs jāpārbauda izmaksas — tās būs jāizpēta detalizētāk. Dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās šajā procesā ir būtiski svarīga, tai neapšaubāmi ir pozitīva loma. Taču pagaidām ir svarīgi nodrošināt, lai šis instruments tiktu vienmērīgi piemērots visās dalībvalstīs, praksē nošķirot dažādus smagus noziegumus, par kuriem tas ir paredzēts un tiek sankcionēts, no nelieliem pārkāpumiem.

Var izrādīties noderīgi — un šeit es vēršos pie komisāres Reding kundzes — iesaistīt Eiropas prokurora biroju, kurš pēc tam, kad tiks izveidots un būs sācis darboties, varētu zināmā mērā novērtēt šos dalībvalstu tiesu iestāžu spriedumus, protams, nodrošinot tām papildu apmācību. Taisnība, ka apcietināšanas apstākļi visās dalībvalstīs nav vienādi, tomēr esam pārliecināti, ka nākamajā nedēļā Komisija izdos paziņojumu un Zaļo grāmatu par galvenajiem apcietināšanas apstākļiem, kurā būs uzskaitīti papildus veicamie pasākumi.

Tāpēc esam pārliecināti, ka, pareizi izmantojot apcietināšanas orderi, samērīguma principu, stingru šī instrumenta piemērošanu, labāku informācijas apmaiņu un tiesnešu apmācību par Eiropas jautājumiem, ir pilnībā iespējams panākt vienādu šī svarīgā instrumenta piemērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Françoise Castex (S&D). (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, varam novērot, ka Eiropas apcietināšanas ordera piemērošana rada jautājumus saistībā ar apcietināšanu, kas dažādās dalībvalstīs tiek piemērota ārkārtīgi nevienmērīgi. Dažas valstis uzskatāmi demonstrē stingrības trūkumu pamattiesību ievērošanas ziņā ieslodzījuma vietā.

Turklāt no 600 000 cietumniekiem Eiropas Savienībā aizvien lielāks skaits tiek ieslodzīti citā dalībvalstī tieši Eiropas apcietināšanas ordera dēļ. Tāpēc tie nevar izmantot izcelsmes valsts garantētās pamattiesības. Šādos apstākļos nav nozīmes izteikt savstarpējus pārmetumus par ļaunprātīgu izmantošanu; ir jārīkojas.

Tāpēc pagājušā gada janvārī es un mans kolēģis Lambrinidis kungs iesniedzām rakstisku deklarāciju, aicinot veikt apcietināšanas standartu saskaņošanu visā Eiropas Savienībā un ieviest valsts pārbaužu (inspekciju) mehānismus.

Ceru, komisāres kundze, ka jūsu ierosinātajā Zaļajā grāmatā šis jautājums tiks ņemts vērā un ka drīz tiks izveidota kopējā minimālo tiesību platforma, kas tiks attiecināta uz visām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Axel Voss (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Györi kundze, komisāre Reding, kā iepriekšējie runātāji jau pietiekami skaidri norādīja, pēdējos gados Eiropas apcietināšanas orderis ir izrādījies noderīgs instruments cīņā pret noziedzību. Kriminālnoziedznieki Eiropā vairs nevar brīvi izmantot mūsu atvērtās robežas tādā veidā, kā viņi to varēja darīt līdz šim.

Lai gan ir gūti neskaitāmi panākumi, tomēr pēdējie septiņi gadi ir arī parādījuši, ka sistēma vēl nav pilnīga un ka tā netiek izmantota tā, kā sākotnēji bija paredzēts. Savā ziņojumā pievērsāt uzmanību dažiem šiem trūkumiem. Piemēram, nav tiesību uz tiesisko pārstāvību, dažos cietumos valda kaunpilni apstākļi, un bieži vien izmeklēšanai ir nepieciešams ārkārtīgi ilgs laiks. Galvenais aspekts, kas jau vairākas reizes ir ticis pieminēts, ir konsekventu vai vispār jebkādu apsvērumu nepiemērošana izdevējās dalībvalstīs par to, vai šis pasākums ir samērīgs. Man šis jautājums ir īpaši tuvs, jo Eiropas apcietināšanas ordera patiesais mērķis bieži tiek kompromitēts, apcietināšanas orderus izsniedzot sistemātiski un bieži vien nelielu pārkāpumu gadījumos. Piemēram, Polijā, kā iepriekš jau tika minēts, kur tiek izsniegts vislielākais skaits Eiropas apcietināšanas orderu, tiesu iestādēm vienkārši nav pilnvaru apturēt valstī uzsākto tiesvedību, jo šī sistēma ir kļuvusi automātiska. Neuzskatu, ka tā bija paredzēts. Tāpēc pirms Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas jāapsver, cik smags ir pārkāpums, kāds sods par to ir paredzēts un vai nav vienkāršāka veida, kā šo lietu atrisināt. Visbeidzot, varbūt ir jāveic arī izmaksu un ieguvumu analīze, lai par nelieliem pārkāpumiem piespriestais sods neradītu pārmērīgi lielus izdevumus.

Manuprāt, konsekvence nozīmē arī spēkā esošo noteikumu pielāgošanu reālajam stāvoklim. Šajā ziņā man būtu interesanti uzzināt, kādu pasākumu īstenošanu apsverat šajā jomā.

 
  
MPphoto
 

  Georgios Papanikolaou (PPE).(EL) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos savu kolēģu deputātu komentāros. Sākšu ar mūsu kopējo pieņēmumu, ka noziedzības apkarošana nav tikai valsts jautājums, bet tas ir arī Eiropas jautājums.

Eiropas apcietināšanas orderis bija svarīgs solis virzienā uz priekšu noziedzības apkarošanas jomā, veicinot Eiropas tiesiskuma telpas izveidošanu un pārrobežu noziedzības un terorisma apkarošanu. Tas arī stiprina personu brīvas pārvietošanās tiesības Savienības teritorijā, par ko nesen rīkojām izsmeļošas debates saistībā ar Šengenas līgumu, nodrošinot, ka robežu atvēršana neizrādīsies labvēlīga tiem, kuri cenšas izvairīties no tiesas.

Protams, tiek pausts arī protests, un arī es atbalstu Voss kunga un citu deputātu teikto par nereti neapmierinošu un nesamērīgu ordera izmantošanu valstu līmenī. Debatējām arī par izmaksām un samērīgumu, un visiem pārējiem noteikumiem, kas ir jāpiemēro, lai stiprinātu apcietināšanas orderi. Tomēr vēlos atgādināt Parlamentam — un ar kaut ko tādu nesen sastapāmies svarīgos gadījumos Grieķijā, ka pat tagad ir personas, kuras par smagiem krāpšanas un korupcijas noziegumiem kādā Savienības dalībvalstī ir notiesātas, bet kurām izdodas palikt nesodītām un izvairīties no apcietinājuma, izmantojot dažādus procesuālos noteikumus un dažādus noteikumus vairākos valstu tiesību aktos. Tāpēc, manuprāt, Eiropas apcietināšanas ordera vērtība nav apšaubāma.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka jums, komisāres kundze, ir taisnība, sakot, ka mums ir maksimāli jāizmanto Interpol palīdzība un dati, kas ir pieejami Šengenas Informācijas sistēmā. Jāpanāk vistuvākā saskaņotība starp dalībvalstīm, lai mūsu rīcībā būtu mūsdienām piemērota politika, kas atbilst šī darba specifikai saskaņā ar mūsdienu prasībām.

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas apcietināšanas ordera mērķis ir īstenot likuma prasības un nodrošināt pilsoņu drošību Eiropas Savienībā. Privātpersonu brīva pārvietošanās nedrīkst atvieglot krimināli sodāmiem likumpārkāpējiem izvairīšanos no atbildības par krimināli sodāmu nodarījumu pastrādāšanu citas dalībvalsts teritorijā. Tomēr ir dzirdētas satraucošas ziņas saistībā ar ordera izmantošanu, piemēram, nesen izstrādātajā Komisijas ziņojumā un komisāres Reding paziņojumā, kurā viņa teica, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai orderis tiktu izmantots pareizi un ka to nedrīkst izdot mehāniski vai automātiski par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem. Šis paziņojums ir liecība par iespējamu apcietināšanas ordera ļaunprātīgu izmantošanu no tiesu sistēmas puses. Tāpēc, lai gan es pilnībā atbalstu centienus nodrošināt maksimālu drošības līmeni ES pilsoņiem, vēlos aicināt Komisiju uzraudzīt ordera izmantošanu un veikt pasākumus neatbilstību novēršanai šīs procedūras izmantošanā tiesu sistēmā.

 
  
MPphoto
 

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, biju pagodināts būt par referentu šajā Parlamentā, kad Eiropas apcietināšanas orderis tika apstiprināts šajā Parlamentā 2001. un 2002. gadā. Kolēģi deputāti, kuri tolaik atradās šajā Parlamentā, atcerēsies, ka mēs mudinājām Komisiju un Padomi šajā likumprojektā iekļaut vairāk pilsoņu brīvību aizsargmehānismu, un mēs panācām Komisijas apņemšanos izstrādāt direktīvas projektu par atbildētāju tiesībām kriminālprocesu tiesvedībā.

Netika iekļauti visi no tiem aizsargmehānismiem, kurus aicinājām ieviest, un direktīvas projekts par atbildētāju tiesībām daudzus gadus atradās Padomes neizskatīto dokumentu kaudzē. Šīs neiekļaušanas rezultāti ir pamatā šodienas debatēm. 2002. gadā Parlamentam nebija koplēmuma pilnvaru šajos jautājumos. Neskatoties uz to, uzskatījām, ka kopumā apcietināšanas ordera pieņemšana bija pareizais solis. Kā daudzi no runātājiem šajās debatēs jau norādīja, apcietināšanas orderis ir ārkārtīgi vērtīgs instruments cīņā pret pārrobežu noziedzību. Tas ir palīdzējis nodrošināt taisnīgumu daudziem cietušajiem. Ja ir radušās problēmas, tad tās izriet no nepietiekamas tā ieviešanas dalībvalstu tiesību aktos, gan izmantojot orderi nelielu pārkāpumu gadījumos, gan nenodrošinot pieņemamus apcietināšanas apstākļus.

Visas šīs problēmas ir risināmas, tās ir jārisina, un tās tiek risinātas. Jāuzslavē to jautājumu autori, uz kuriem šodien tika mutiski atbildēts, — izņemot vienu, kurš noraida jebkādu sadarbību tiesu jomā, — par to, ka viņi paātrināja uzlabojumu ieviešanas procesu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, arī es personīgi uzskatu, ka šajās debatēs pašlaik ir vajadzīga zināma deva veselā saprāta.

Joprojām uzskatu, ka Eiropas apcietināšanas orderis kā tāds ir nepieciešams instruments cīņā pret noziedzību un terorismu visā Savienības teritorijā, jo īpaši, ņemot vērā brīvās kustības lielo mērogu, kādā personas tagad pārvietojas no vienas valsts uz otru, tostarp diemžēl arī krimināli sodāmi likumpārkāpēji. Uzskatu arī, ka kļūdu vai neveiksmju skaits ir salīdzinoši neliels, bet tik un tā to ir pārāk daudz. Mēs nedrīkstam neapzināti atmest vērtīgos EAO aspektus, ko tieši daži no kolēģiem deputātiem šajā Parlamentā vēlas panākt.

Mums ir nopietni jāpārskata apcietināšanas ordera darbība, attiecinot to tikai uz smagiem noziegumiem ierobežotā skaitā — katram no tiem jāatbilst dubultās sodāmības noteikumam —, kuri ir vienīgie piekritīgie Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanai. Mums arī jārespektē pamata cilvēktiesības un jāparedz tādi aizsargmehānismi kā habeas corpus.

Lielākā daļa Apvienotās Karalistes izdoto personu faktiski izrādījās migranti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir apsūdzēti kriminālpārkāpumos — parasti lielos, nevis mazsvarīgos, kriminālpārkāpumos. Ironiski, ka AKNP, kas sākotnēji bija pret tiesību piešķiršanu viņiem ieceļot Apvienotajā Karalistē, tagad cenšas panākt, lai viņu nosūtīšana uz savu valsti, lai stātos tiesas priekšā, kļūtu pēc iespējas sarežģītāka un dārgāka.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados Eiropas apcietināšanas orderis ir ticis izsniegts mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos, piemēram, divu automašīnas riepu zādzības vai sivēna zādzības gadījumā. Tas vairs netiek izmantots cīņai pret terorismu un smagiem noziegumiem, kā sākotnēji bija paredzēts.

Cik man zināms, Eiropas apcietināšanas orderis ir skaidri pretrunā subsidiaritātes principam. Tam ir lielāks spēks nekā svarīgākajai pilsonības funkcijai — aizsardzībai, ko nodrošina pilsonība, un dalībvalstīm ir noteikts pienākums izdot pašām savus pilsoņus. Tā kā Savienības valstīm ir ārkārtīgi atšķirīgas juridiskās sistēmas, tām ir pienākums izdot cilvēkus arī tad, ja nodarījums izdevējā valstī netiek uzskatīts par pārkāpumu.

Manuprāt, Eiropas apcietināšanas orderis simbolizē Eiropas valsts un Eiropas Savienības pilsonības koncepciju, kas tiek īstenota uz dalībvalstu suverenitātes un pilsoņu tiesību rēķina.

 
  
MPphoto
 

  Sonia Alfano (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) ir pirmais Eiropas Savienībā izmantotais instruments, ar kuru praksē tiek ieviests kriminālspriedumu savstarpējās atzīšanas princips. Šis instruments pašlaik ir būtiski svarīgs un tādam tam jābūt arī turpmāk, jo īpaši mafijas grupējumu un organizētās noziedzības apkarošanai.

Ziņojumā par organizēto noziedzību, kura referente Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā es esmu, mēs ierosinām vairākus apsvērumus un prasības saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi. Viena no galvenajām prasībām ir EAO stiprināšana un labāka īstenošana dalībvalstīs, ņemot vērā organizētās noziedzības apkarošanas vajadzības un specifiku.

Tādēļ jājautā Komisijai, kā tā plāno rīkoties tālāk un vai tā plāno iesniegt priekšlikumu atcelt dalībvalstu rīcības brīvību pamatlēmuma 3. un 4. panta transponēšanā, kas attiecas uz obligātās neizpildes pamatojumu un fakultatīvās neizpildes pamatojumu. Saistībā ar fakultatīvās neizpildes pamatojumu vēlos jautāt arī, vai nebūtu pareizi to ierobežot tādu pārkāpumu gadījumos, kas parasti tiek klasificēti kā organizētā noziedzība, tostarp sadarbības ar mafijas organizāciju pārkāpuma gadījumā, lai arī attiecībā uz to nav piemērojama dubultā sodāmība.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs, šajā Parlamentā pastāv vispārēja vienošanās, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir pozitīvs instruments un tas ir bijis noderīgs Eiropas Savienībai, un ir kalpojis kā nodrošinājums.

Visi negatīvie aspekti ir saistīti ar tā īstenošanu. Šie negatīvie aspekti ir jāizskauž. Šim nolūkam iesniegtie Komisijas priekšlikumi ir samērīguma pārbaude, kurā ir jāanalizē pārkāpuma smaguma pakāpe, par šo pārkāpumu piespriežamā soda izciešanas ilgums un izmaksu un ieguvumu analīze, izpildot šādu apcietināšanas orderi.

Lai atvieglotu šo samērīguma pārbaudi, Komisija piedāvās pārstrādātu rokasgrāmatu kā palīglīdzekli samērīguma pārbaudes piemērošanā. Apmācība, kas ir viens no galvenajiem darba kārtības punktiem nākamo nedēļu, mēnešu un gadu laikā, būs ārkārtīgi svarīga, jo mums jāapmāca tiesneši, prokurori un praktizējošie juristi Eiropas noteikumu piemērošanā. Minimālo standartu kopums attiecībā uz aizdomās turamajiem un apsūdzētajām personām, kurš pašlaik tiek izstrādāts, ir ārkārtīgi svarīgs, jo šie standarti tiek piemēroti arī Eiropas apcietināšanas orderim.

Piekrītu visiem tiem parlamentāriešiem, kuri uzsvēra problēmu saistībā ar apcietināšanas apstākļiem Eiropā. Vēlos viņus informēt, ka nākamajā nedēļā Komisija apstiprinās Zaļo grāmatu saistībā ar apcietināšanu. Valstu valdības ir atbildīgas par problēmu risināšanu apcietināšanas jomā un ieslodzījuma vietu pārvaldību, bet Komisijas loma ir pārliecināties, ka tiesiskā sadarbība norit aktīvi un ka tiek ievērotas visu pilsoņu pamattiesības. Tieši tādēļ ar šo Zaļo grāmatu tiks aizsākta sabiedriskā apspriešana, kas turpināsies līdz 30. novembrim un ļaus detalizētāk izpētīt saikni starp problēmām apcietināšanas jomā un savstarpējo uzticēšanos Eiropā tiesiskuma jomā.

Ikviens šajā Parlamentā zina, ka apcietināšanas apstākļi tiešā veidā ietekmē tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas netraucētu darbību un kalpo par pamatu tiesnešu sadarbībai ES ietvaros. Tomēr šī sistēma tiek traucēta, ja tiesneši — un dažkārt arī pamatoti — atsakās izdot apsūdzētās personas, jo apcietināšanas apstākļi pieprasītājā valstī ir standartiem neatbilstoši. Mēs visi zinām par pārpildītajiem cietumiem un par sliktu izturēšanos pret apcietinātajiem. Šie faktori apdraud uzticamību, kas ir tik nepieciešama sadarbībai tiesu jomā. Laiks, ko persona drīkst pavadīt apcietinājumā līdz lietas iztiesāšanai tiesā, un tiesvedības ilgums dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgs.

Mums priekšā ir daudz darba, un zinu, ka varu rēķināties ar Parlamenta atbalstu. Ceru, ka varu rēķināties arī ar atbalstu no dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs, ārkārtīgi pateicos par šīm debatēm. Lielais vairākums dalībnieku nepārprotami ir atzinuši par pozitīvu to, ka mums ir ieviesta tiesu sadarbības sistēma — Eiropas apcietināšanas orderis. Šī sistēma ir efektīva. Tā nav pilnīga un ir turpmāk jāuzlabo. Mēs, protams, atbalstām efektīvāku tās izmantošanu un labāku īstenošanu. Piekrītu, ka ir jāizvairās no kļūdām, nevainīgu cilvēku apcietināšanas gadījumiem un tamlīdzīgi. Manuprāt, labāka tās īstenošana ir visu mūsu interesēs.

Konkrētāk runāšu par diviem neatbildētiem jautājumiem, kas tika vairākkārt uzdoti šo debašu laikā.

Pirmkārt, par samērīgumu — paskaidrošu, ka Eiropas apcietināšanas orderis var tikt izsniegts tādu pārkāpumu tiesāšanai, par kuriem paredzētais sods nav mazāks par 12 mēnešiem apcietinājumā, vai, lai izpildītu sodu, kas paredz apcietinājumā pavadīt vismaz 4 mēnešus. Šāda standarta izdošanas prakse ir īstenota gandrīz 50 gadus. Jāpiemin tikai 1957. gada Eiropas Padomes Konvencijas par izdošanu piemērošana.

Eiropas apcietināšanas ordera praktiskās īstenošanas savstarpējās novērtēšanas ceturtajā kārtā visās dalībvalstīs tika konstatēts, ka tikai dažās no tām bija piemēri, kad Eiropas apcietināšanas orderis tika izmantots salīdzinoši nelielu pārkāpumu gadījumā. Šķiet, ka šajās dažās valstīs tika praktizēta Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšana katru reizi, kad tika izsniegts valsts mēroga apcietināšanas orderis. Kopumā uzskatu, ka dārgā Eiropas apcietināšanas ordera sistēma jāizmanto tikai smagāku pārkāpumu gadījumos. Manuprāt, taisnība ir tiem, kas apgalvoja to pašu.

Attiecībā uz apstākļiem cietumos — dalībvalstīm ir vispārējs pienākums nodrošināt, lai apstākļi cietumos būtu atbilstoši galvenajiem cieņas pret cilvēku ievērošanas principiem un lai ar tiem netiktu pārkāpts necilvēcīgas un pazemojošas rīcības aizliegums, kas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā. Ja personas tiek apcietinātas, pārkāpjot viņu pamata cilvēktiesības, tās var vērsties attiecīgās valsts tiesā un vēlāk arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šaubos, vai Līguma 85. pants sniedz juridisku pamatu tiesvedības uzsākšanai ES līmenī attiecībā konkrēti uz apcietināšanas apstākļiem. Taču mēs, protams, ar lielu interesi gaidām Zaļo grāmatu, kuru komisāres kundze tikko pieminēja.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Septiņus gadus pēc 2002. gada 13. Jūnija Padomes pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi (EAO) un dalībvalstu savstarpējās izdošanas procedūru stāšanās spēkā (2004. gada 1. janvārī) Komisija ir publicējusi dažus statistikas datus, kas ir apkopoti dalībvalstīs laikā no 2005. līdz 2009. gadam. Līdz ordera ieviešanai vidējais laiks, kāds bija nepieciešams, lai izdotu meklētu personu, bija viens gads, turpretī šajos četros gados, kopš ir ticis piemērots EAO, ir pierādīts, ka aptuveni 50 % no meklētajām personām piekrita izdošanai pēc aptuveni 15 dienām.

Ir būtiski izvērtēt EAO īstenošanu un darbību tieši pašlaik, kad tiek apšaubīts, vai Šengenas Informācijas sistēma darbojas pareizi un vai tās darbību nevajadzētu uz laiku apturēt. Nedrīkstam aizmirst, ka EAO efektivitāte cīņā pret pārrobežu noziedzību, organizēto noziedzību un terorismu ir atkarīga no dalībvalstu savstarpējās atzīšanas principa, kas veido patiesas Eiropas tiesiskuma telpas pamatu un nodrošina arī pareizu Šengenas zonas darbību.

Šādu stāvokli apdraudēt būtu solis virzienā atpakaļ; drīzāk ir jākoncentrē uzmanība uz pamatlēmuma transponēšanas uzlabošanu, jo īpaši pamattiesību aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) tika ieviests ar 2002. gada lēmumu un līdz šim ir izrādījies efektīvs līdzeklis cīņā pret pārrobežu noziedzību, organizēto noziedzību un terorismu, kā to faktiski savā nesenajā ziņojumā uzsvēra Komisija. Taču sistēmas darbībā ir nepilnības — pastāv iespēja, ka tās reputāciju un efektivitāti var apdraudēt ziņas par ordera izmantošanu pratināšanas, nevis apsūdzību nolūkā, kā arī tiesāšanai nelielu pārkāpumu gadījumos. Tāpēc Padomei ir obligāti un steidzami jāveic pasākumi, lai garantētu, ka praksē tiek ierobežota nesamērīga EAO izmantošana. Turklāt ir ieteicams nodrošināt, ka praksē tiek respektētas procesuālās tiesības, proti, ka EAO procesa ietvaros meklētām personām ir reālas tiesības saņemt juridisko palīdzību gan dalībvalstī, kura izdod šo orderi, gan dalībvalstī, kurā tas tiek īstenots. Jānodrošina arī, ka krimināltiesas standarti un apcietināšanas apstākļi Eiropas Savienībā nerada savstarpēju neuzticību atsevišķo dalībvalstu tiesu sistēmām. Tikai tādā veidā mēs patiesi varēsim runāt par šī instrumenta lietderību un īstiem panākumiem Eiropas mērogā.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika