Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 8. jūnijs - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 09.05)

2. Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants)

3. Jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai (debates)

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir ziņojums, ko Īpašās komitejas politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada vārdā iesniedza Garriga Polledo kungs, par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai [2010/2211(INI)] (A7-0193/2011).

  Salvador Garriga Polledo, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Lewandowski kungs, dāmas un kungi! Finanšu plāni tiek gatavoti 23 gadus, četros dažādos posmos, kas palīdzēja veiksmīgi plānot ES izdevumus un ienākumus. Finanšu plāni ir vajadzīgi, lai īstenotu Savienības programmas. Tāpēc šīs debates un balsojums pēc debatēm ir tik svarīgs Savienības finanšu pārvaldībai. Parlaments pirmo reizi uzņemas politisko iniciatīvu saistībā ar Eiropas budžetu. Komisijai un Padomei būs jāatbild uz šo priekšlikumu un jāiesniedz savi priekšlikumi.

Parlaments sagatavoja priekšlikumu, kura pamatā ir vienprātība un sadarbība. Šis priekšlikums tika gatavots gadu, tajā ir izdarīti 1100 grozījumu un noteiktas 120 saistības, un priekšlikuma sagatavošanā piedalījās 11 parlamentārās komitejas un 10 valstu parlamenti. Es vēlos apsveikt visus ierēdņus un asistentus, kuri šogad strādāja, lai pabeigtu šo ziņojumu.

Iestāžu sadarbības līmenī iesaistījās arī komisāru kolēģija, kuru vadīja José Manuel Durão Barroso, un īpašu atbalstu sniedza finanšu plānošanas un budžeta komisārs Janusz Lewandowski. Cerams, viņu priekšlikums, ko iesniegs 29. jūnijā, būs saskaņā ar šajā ziņojumā minētajiem ierosinājumiem.

Turpmāk vairs nevar veidot iekļaujošāku Eiropu ar mazāku budžetu. Ir jāatbrīvojas no kaitīgā ieraduma uzņemties nopietnas politiskas saistības, kurām nevar nodrošināt finansējumu. Lisabonas stratēģija sniedza pietiekamu pieredzi šajā jomā, un mēs nevēlamies, lai arī stratēģija „Eiropa 2020” izrādītos neveiksmīga un lai tā sagādātu vilšanos un veicinātu eiroskepticismu. Tāpēc jaunā finanšu plāna pamatā ir stratēģija „Eiropa 2020”.

Mūsuprāt, ir jānodrošina efektīva ES izdevumu pārvaldība. Viens euro ES budžetā tiks izlietots efektīvāk nekā euro, kas tiks piešķirts katrai no 27 dalībvalstīm. Pievienotās vērtības nozīme ir pierādīta, un, mūsuprāt, to var attiecināt uz gandrīz visām ES programmām. Mēs lūdzam Eiropas Komisiju to nodrošināt.

Visās Eiropas politikas jomās ir jānodrošina pietiekams finansējums lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai. Tāpēc mēs lūdzam Padomi pēc 2013. gada saglabāt šīm abām politikas jomām pašreizējo izdevumu līmeni. Dažas ES budžeta prioritātes ir pētniecība, attīstība, inovācijas, ieguldījumi energoefektivitātē, atjaunojamā enerģija, Eiropas komunikāciju un elektroenerģijas starpsavienojuma tīkli, klimata pārmaiņas un izglītība.

Tie, kuri vēlas, lai Eiropa būtu konkurētspējīga, neatbalsta priekšlikumu samazināt ES budžetu. Mūsuprāt, pašreizējā finanšu plāna izdevumi ir jāpalielina par vismaz 5 %. Tas ir minimālais pieaugums, lai īstenotu lielāko daļu tradicionālu politiku un ES jaunās prioritātes. Budžeta palielināšana par 5 % ir politiskā realitāte, un šim priekšlikumam ir jābūt pamatā turpmākām iestāžu sarunām, īstenojot arī saprātīgo priekšlikumu, kas ir minēts šajā ziņojumā un par ko vienojās šajā sēžu zālē pārstāvētās grupas, par pašu resursu jaunu sistēmu.

Pašlaik ir krīze, un tiek īstenoti glābšanas plāni, un, iespējams, šis ir visnepiemērotākais laiks sākt sarunas par finanšu plānu, bet visus tos, kuri atbalsta ES budžetu kā instrumentu, kas ir vajadzīgs, lai apvienotu 27 dalībvalstis patiesā Savienībā, gaida grūts darbs, un ir jādara viss iespējamais, lai to paveiktu.

Šodien debatēs tiks apskatītas ziņojuma priekšrocības un nepilnības, un šo ziņojumu slavēs un pels. Es zinu, ka šīs plenārsēžu zāles dalībnieki nevar vienprātīgi atbalstīt tik delikātu jautājumu, tomēr es vēlos pateikties politiskajām grupām par pūlēm vienoties un par iemaņām, kas ir izmantotas šajā laikā. Pateicoties šiem cilvēkiem, galīgais ziņojums noteikti ir labāks, nekā es būtu varējis sagatavot bez viņu atbalsta.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Situācija saistībā ar euro un valstu parādu krīzi ir jārisina Eiropas, nevis valstu līmenī. Uzstājoties Eiropas Komisijas vārdā, Barroso kungs dalībvalstīm par to stāsta jau vairākus mēnešus.

Bet risinājums Eiropas līmenī paredz piešķirt Eiropas finansējumu. Manis pārstāvētā grupa vēlas šo finansējumu pielāgot jaunajai situācijai Eiropā, ņemot vērā mērķus un uzdevumus. Mans jautājums Padomei ir šāds: vai Eiropa 2020. gados būs tāda pati, kāda tā bija 1960. gados? Vai var salīdzināt valsts finanses dalībvalstīs, izaugsmes iespējas un Eiropas lomu pasaules līmenī? Manuprāt, nevar. Ir skaidrs, ka pašlaik Eiropa nav tāda, kādu to plānoja Eiropas dibinātāji. Eiropa ir mainījusies, un būtu bezatbildīgi šīs izmaiņas neņemt vērā, plānojot Eiropas finansējumu jeb veidojot Eiropu.

(Runātājs pārtrauca uzstāšanos, cerot turpināt savu runu vēlāk)

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Garriga kungam un pagaidu Īpašajai komitejai politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada, jo, manuprāt, viņi paveica lielisku darbu. Reti tiek sagatavoti tik saskaņoti un pamatoti ziņojumi, kāds ir šis, kuru iesniedza Politikas uzdevumu komiteja.

Runājot par nākamo finanšu plānu un tā izveidi, kļūst skaidrs tas, kādu Eiropu mēs vēlamies izveidot. Turpmākajiem gadiem ir jāveido tāds budžets, kas atspoguļo ES un valstu un valdību vadītāju mērķus, vienlaikus ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības. Tās var šķist diezgan nekaitīgas debates par summām decimāldaļskaitļos, bet patiesībā tās nosaka Eiropas Savienības nākotni turpmākos desmit gadus.

Regulāri tiek iesniegti jauni priekšlikumi par to, kas Eiropas Savienībai būtu jādara, kādi mērķi tai ir jāsasniedz un kādiem pārbaudījumiem tai ir jābūt gatavai. Vienlaikus, mūsuprāt, tam nepietiek finanšu līdzekļu. Tomēr, nododot ES lielāku atbildību, cerot, ka tā finansēs mērķtiecīgus projektus, vienlaikus samazinot finansējumu, mūs varēs vainot par solidaritātes principa neievērošanu Eiropas Savienībā, jo ES iestādes tiks iedrošinātas cīnīties par līdzekļiem, piemēram, kohēzijas politikai. Nedrīkst pieļaut, ka ES dalībvalstis pārkāpj šo solidaritātes principu, kurš dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs jau ir apdraudēts.

Mēs zinām, kādu nākotni Eiropai plāno David Cameron vai Nīderlandes valdība (vai vismaz tā partija, kura Nīderlandes parlamentā atbalsta valdību) — tādu, kurā arvien tiktu samazināts budžets, tādu, kas tiktu arvien vairāk attālināta no uz integrēšanu vērstas attīstības, un tādu, kas vērsta uz renacionalizāciju. Daži šo plānu atbalsta. Bet daži uzskata, ka Eiropa kā 21. gadsimta kontinents ir risinājums problēmām ekonomikas, vides, finanšu un migrācijas politikas jomā globalizētā pasaulē. Ir divas iespējas: sadalīt Eiropu vairākās dažāda lieluma daļās, piemēram, kā Vācija, kurā ir 82 miljoni iedzīvotāju, vai kā Malta, kurā ir 360 000 iedzīvotāju. Ja valstis rīkosies tikai savtīgās interesēs, tad ES vairs nebūs vajadzīga. Galu galā pat manis pārstāvētā valsts ar 82 miljoniem iedzīvotāju nevarēs ilgtermiņā izturēt starpkontinentālo konkurenci. Ir vajadzīgs 500 miljonu iedzīvotāju un 27 Kopienas dalībvalstu spēks. Tikai tā mēs varam būt spēcīgi.

Tieši tas ir ņemts vērā, veidojot budžeta finanšu plānu turpmākiem septiņiem gadiem līdz 2020. gadam. Tas ir labs plāna projekts. Es ļoti ceru redzēt Polijas prezidentūras apņēmību, kas minēta Polijas prezidentūras iesniegtajā plāna projektā un kas paredz turpmākajos gados veidot Eiropu, veicinot sadarbību. Padomē pārstāvētās valstis piedalās vienlīdzīgās sarunās ar iedzīvotāju pārstāvjiem Eiropas Parlamentā par Eiropas nākotni finanšu un ekonomikas jomā. Nevar teikt „mēs vēlamies, lai tiktu īstenots Maršala plāns Vidusjūras reģiona valstīs, kas atbalsta demokrātisku valstu izveidi Ziemeļāfrikā” un vienlaikus arī teikt „ir jāsamazina ES budžets”. Nevar teikt „mēs gribam, lai ES budžetu veidotu 0,8 % no iekšzemes kopprodukta” un pēc tam pieprasīt kompensāciju, ja lauksaimnieki cieš no EHEC baktērijas izraisītās krīzes, kā darīja Nīderlandes valdība. Protams, mēs vēlamies palīdzēt lauksaimniekiem. Lauksaimniekiem ir jāpalīdz. Protams, mēs vēlamies palīdzēt Ziemeļāfrikas valstīm. Ziemeļāfrikas valstīm ir jāpalīdz. Bet, lai varētu palīdzēt, ir vajadzīgs pareizs, saskaņots un racionāli veidots ilgtermiņa budžets, kā minēts šajā ziņojumā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā godātā kolēģa ārkārtīgi negatīvo attieksmi pret Nīderlandes valdības viedokli, es vēlos zināt, vai viņš vēl atzīst ES dalībvalstu demokrātiskās tiesības izteikties attiecīgās valsts iedzīvotāju vārdā.

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Hartong kungs! Protams, es atzīstu šīs tiesības. Es tikai ceru, ka jūs arī piekritīsiet, ka Nīderlandes valdība nevar vienkārši uzspiest savu viedokli, bet tas ir jāpārrunā starptautisku un demokrātisku sarunu ceļā.

Es ļoti cienu Rutte kungu, kurš atbalsta priekšlikumu ES budžetu palielināt par 2,7 %. Es to ņēmu vērā un esmu gandarīts par to, ka jūs uzmanīgi klausījāties, jo visu valstu valdību viedoklis Parlamentā tiek atklāti pārrunāts. Šajā saistībā es nesaprotu jūsu jautājuma būtību, bet, ja es pareizi saprotu, tad jūs arī atbalstāt demokrātiju. Manuprāt, tas ir zināms progress.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Manā rīcībā ir Apvienotās Karalistes valdības pārstāvja sūtīta vēstule par Politikas uzdevumu komitejas (SURE) ziņojumu. Vēstulē ir teikts, ka Apvienotās Karalistes valdība nav apmierināta ar SURE ziņojuma projektu. Dārgie kolēģi, manuprāt, tas nozīmē, ka SURE ziņojuma projekts ir ļoti labs!

Jāatzīst, ka, izņemot trīs vai četras frāzes, kurās Apvienotās Karalistes valdība kritizē šo ziņojumu, pārējās vēstules daļas ir īsts izaicinājums: izaicinājums Eiropai un Eiropas Savienībai, jo pamatdoma ir tāda, ka daudzgadu finanšu shēmu (DFS) palielināt nav iespējams un ka ir jāsaglabā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēma, nemainot skaitļus, resursus, atlaides un, protams, nemainot Apvienotajai Karalistei piešķirtās atlaides. Pilnīgi neko nedrīkst mainīt.

Tomēr Apvienotās Karalistes valdība vēlas pieņemt lēmumus un ieviest izmaiņas gan Apvienotajā Karalistē, gan Eiropas Savienībā. Tāpēc es neredzu iemeslu saglabāt iepriekšējo DFS un arī turpmāk īstenot novecojušas politikas. Manuprāt, ir pienācis brīdis pateikt iedzīvotājiem, ka atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu fiskālo konsolidāciju nevar nodrošināt, samazinot ES budžetu par 1 % [ES IKP]. Šis 1 % ir tikai viena četrdesmitā daļa no kopējiem Eiropas Savienības izdevumiem.

Ir citi veidi, kā taupīt. Vēl viens ieteikums Apvienotajai Karalistei ir tāds, ka, ja tā vēlas ietaupīt līdzekļus Lielbritānijas valsts sektorā, to var izdarīt, palielinot Eiropas Savienības ietekmi.

Lūk, trīs piemēri. Pirmkārt, ārpolitika. ASV ir 28 000 diplomātu. Eiropā ir 93 000 diplomātu: Eiropā ir četras reizes vairāk diplomātu, jo viņi nesadarbojas saskaņā ar vienotu ārpolitiku. Šajā jomā var ietaupīt. Ja Lielbritānijas valdība vairāk ieguldītu Eiropas Savienībā, tā varētu ietaupīt uz ārpolitikas rēķina William Hague pārstāvētajā nozarē. Otrkārt, monetārā politika. Eiropas Savienībā par monetāro politiku ir atbildīgi apmēram 44 000 cilvēku. ASV Federālo rezervju padomē strādā 18 000 cilvēku. Tas nozīmē, ka ierēdņu ir trīs reizes mazāk.

Ja Lielbritānijas valdība vēlas taupīt, tā var pievienoties eurozonai, tā var noteikt Eiropas Savienībai lielākas pilnvaras un lielāku atbildību, un tā var taupīt, samazinot to cilvēku skaitu, kuri veido Lielbritānijas monetāro politiku. Lielbritānijas valdība var taupīt pētniecības jomā, nekavējoties pieņemot Eiropas patentu. Tā varētu ietaupīt ļoti daudz līdzekļu pētniecības budžetā. Tas ir mūsu ieteikums Apvienotās Karalistes valdībai.

(Aplausi)

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Manis pārstāvētā grupa vēlas, lai Eiropas finansējums atbilstu reālajai situācijai Eiropā, kā arī aktuālajiem notikumiem un mērķiem. Vai valsts finanses dalībvalstīs, izaugsmes iespējas un Eiropas loma pasaulē atbilst ES dibinātāju plāniem? Noteikti nē: šie plāni ir attīstījušies un mainījušies.

Būtu bezatbildīgi, ja neizdotos Eiropas finansējumu pielāgot izmaiņām. Daudzgadu finanšu shēma ir skaidri politisks jautājums, un īpašā komiteja sadarbībā ar Budžeta komiteju to pārrunā jau vairāk nekā gadu. Es apsveicu komiteju ar paveikto darbu. Cerams, Eiropas entuziasms, ko apliecina šī komiteja, palīdzēs ieviest šo shēmu un panāks to, lai Eiropa palīdzētu iedzīvotājiem.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) aicina visas dalībvalstis pilnīgi iesaistīties šajās debatēs. Ar pilnīgu iesaistīšanos es domāju to, ka nepietiek tikai paziņot, ka galvenais mērķis ir līdz 2020. gadam iesaldēt Eiropas izdevumus vai noraidīt priekšlikumu par Eiropas pašu resursiem. Pašu resursi ir vajadzīgi, lai samazinātu spiedienu uz dalībvalstu budžetiem. Tāpēc mēs ierosinām valstu un valdību vadītājiem īstenot koncepciju attiecībā uz pašu resursiem: palīdzēt tām valstīm, kuras ir nonākušas grūtībās.

Es vēlos atgādināt, ka Eiropas budžets, atšķirībā no valstu budžetiem, kuros parasti ir ievērojams deficīts, vienmēr ir bijis līdzsvarots. Es vēlos atgādināt arī to, ka vairāk nekā 90 % budžeta līdzekļu tiek tērēti projektiem, kas ir izdevīgi dalībvalstīm. Visbeidzot es vēlos atgādināt dalībvalstīm, ka visi neiztērētie līdzekļi gada beigās tiks atmaksāti. Neskatoties uz to, ES pārmet sliktu pārvaldību: manuprāt, ir jāuzlabo komunikācijas pasākumi. Tāpēc Eiropas budžetu turpmāk nedrīkst uzskatīt par šķērsli valsts finanšu pārvaldībai.

Būsim godīgi: vienu euro Eiropas līmenī var iztērēt daudz lietderīgāk nekā valsts līmenī. Valsts līmenī no 20 līdz 30 centiem no katra euro tiek izmantoti, lai samaksātu valsts parāda procentus. Eiropas iedzīvotājiem ir jāzina patiesība.

Patiesībā, ja Eiropas finansējums netiks piešķirts izglītības un mūžizglītības jomā, intelektuālais darbaspēks izceļos uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm. Patiesībā bez Eiropas finansējuma pētniecības un inovāciju jomā ES dalībvalstis būtu mazāk konkurētspējīgas pasaules līmenī, un ciestu izaugsme un nodarbinātība. Patiesībā, ja nebūtu Eiropas Kohēzijas fonda finansējuma, būtu vēl izteiktāka atšķirība starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem. Patiesībā, ja nebūtu Eiropas finansējuma, tad pārtikas nodrošinātības politika, enerģētikas politika un klimata pārmaiņu politika neatbilstu mūsu cerībām un mērķiem. Dāmas un kungi, patiesībā, ja nebūtu Eiropas finansējuma ārpolitikai un aizsardzības politikai, Eiropas Savienība būtu maza līmeņa, nevis pasaules līmeņa noteicējs.

Protams, runa nav tikai par naudu: Eiropas ietekmi pasaulē noteiks tas, kā Eiropas Savienība pārvaldīs ieguldījumus un īstenos politiskās prioritātes, kas ir noteiktas līdz 2020. gadam un turpmāk. Tāpēc Eiropas Parlaments — un beidzot tās grupas, kuru pārstāvji jau uzstājās, man piekrīt — aicina Padomi nopietni pārdomāt savu viedokli par finanšu shēmu.

Ja Padome nopietni vēlas veicināt izaugsmi un nodarbinātību, kā spēcīgs instruments ir jāizmanto Eiropas budžets un Kopienas pašu resursi. Ja Padome, tāpat kā Parlaments un Komisija, vēlas patiešām palīdzēt Eiropai saistībā ar globalizāciju, ir jāsaprot tas, ka daudz efektīvāk ir tērēt saprātīgi nevis ierobežot izdevumus un ka pareizāk ir kopīgiem projektiem piešķirt kopīgu finansējumu, nevis sadalīt resursus īslaicīgiem projektiem.

Dāmas un kungi! Šorīt Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) biedri aicina mērķtiecīgi izvērtēt situāciju Eiropā. Eiropas iedzīvotāji atbalsta mūsu mērķus un cerības. Jaunieši pauž bažas, izejot ielās Atēnās un Madridē, 500 miljonu Eiropas iedzīvotāju ir neziņā par savu nākotni, un tāpēc ir pienācis laiks uzdot pareizos jautājumus un atrisināt aktuālās problēmas.

  Richard Ashworth, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos izmantot iespēju un Apvienotās Karalistes valdībās vārdā atbildēt Verhofstadt kungam, kurš, kā parasti, ir kaut ko pārpratis un kurš, kā parasti, kļūdās.

Ja viņš būtu lasījis ziņojumu, viņš zinātu, ka Apvienotās Karalistes valdība saprot, ka pašlaik Eiropā ir krīze. Viņš zinātu, ka valstīm klājas grūti, ka darbavietu skaits sarūk un ka strauji mainīgajos apstākļos nozarēm ir grūti konkurēt. Eiropai ir vajadzīgs attiecīgs budžets, kas veido pievienoto vērtību un kas attiecas uz iedzīvotājiem, bet Verhofstadt kungs un viņa kolēģi ierosina rīkoties tāpat, kā līdz šim.

Kāds teiciens vēsta šādi: „Nemainot virzienu, tu nokļūsi tur, kur sākumā bija plānots.” Budžets ir jāmaina. Mēs piekrītam Apvienotās Karalistes valdībai, ka ir jāpalielina izdevumi tajās jomās, kuras nodrošina pievienoto vērtību. Mēs piekrītam, ka ir jāpalielina ieguldījumi pētniecības un izaugsmes jomā, kā arī Eiropas transporta, enerģētikas un telekomunikāciju tīklu jomā. Mēs piekrītam, ka ieguldījumi izglītības jomā un mazo uzņēmumu uzņēmējdarbībā, kā arī vienotā tirgus pastiprināšanai ir pareizs un pamatots risinājums un ka tas ir jāatbalsta. Tas palīdzētu izveidot darbavietas un veicinātu izaugsmi. Bet, mūsuprāt, ir nepieņemami, ka Parlaments to izmanto, lai pieprasītu palielināt budžetu.

Lūk, ko es vēlos teikt Verhofstadt kungam. Visās Eiropas valstīs tiek īstenoti taupības pasākumi, un būtu ļoti nepareizi, ja Parlaments to neņemtu vērā, ja tas ignorē vēstuli, ko nosūtīja piecu valdību vadītāji, jo šie pieci valdību vadītāji norādīja, ka risinājums ir labāk pārvaldīt Eiropu, nevis veidot iekļaujošāku Eiropu.

Budžetam ir jābūt konkrētākam. Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada pareizi norādīja prioritātes, bet tās netika ņemtas vērā. Neviens nevēlas pieņemt sāpīgus lēmumus; tādus lēmumus, kurus pašlaik pieņem visas Eiropas valstis.

Tāpēc mēs piekrītam, ka ir jāpalielina izdevumi attiecībā uz jaunajām prioritātēm, bet, mūsuprāt, ir pienācis laiks atkal izvērtēt līdzšinējās prioritātes, un Eiropas budžetā arī tas nav ņemts vērā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Andrew Duff (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos zināt, vai mans kolēģis piekrīt, ka, pārceļot dažus galvenos izdevumu posteņus no valsts budžeta uz Eiropas budžetu, tiktu optimizētas izmaksas, veidotos apjomradīti ietaupījumi un tiktu taupīti valstu budžeta līdzekļi. Tā ir Parlamenta pieejas būtība attiecībā uz finanšu plāna pārveidi. Tas ir loģiski, un deputātiem Londonā ir loģiski un racionāli jārīkojas.

  Richard Ashworth (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es saprotu, ko saka Duff kungs, un, kā parasti, teorija nesakrīt ar praksi.

Vai jūs varat pierādīt, ka, pārceļot atbalsta pozīcijas, Eiropas Savienības izdevumi tiktu noteikti efektīvāk? Vai jūs varat pierādīt, ka tas patiešām palīdzētu taupīt iedzīvotāju līdzekļus, nevis tos vēl vairāk iztērētu?

Es atkārtoju, ka, veidojot šādu budžetu, Duff kungs un viņa kolēģi cenšas veidot iekļaujošāku Eiropu, nevis labāk pārvaldītu Eiropu. Apvienotās Karalistes valdība aicina līdzekļus izmantot efektīvāk, nevis tērēt vairāk.

  Bas Eickhout, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vienmēr ir interesanti vērot, ka, sākot sarunas par mērķtiecīgu budžetu, debatēs runā tikai par to, tieši cik liels tas būs. Patiesībā šajās debatēs būtu jāpārrunā trīs jautājumi, trīs prioritātes, kuras Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir ļoti svarīgas.

Pirmkārt, ir jāizveido Eiropas vīzija, un ir jānoskaidro, kādu pievienoto vērtību Eiropas budžets nodrošina Eiropas projektam. Otrkārt, jā, Ashworth kungs, budžets ir jāatjauno un jāuzlabo; budžetam ir jābūt mērķtiecīgam. Tomēr, lai izveidotu mērķtiecīgu budžetu, ir jāmaina prioritātes un ir vajadzīgs vairāk Eiropas naudas. Trešā prioritāte ir saistīta ar ES pašu resursiem. Lai varētu runāt par pašu resursiem, ir jāizveido godīgāka un pārredzamāka sistēma.

Es vēlos runāt par šīm trīs prioritātēm un vispirms par pievienoto vērtību. Valda uzskats, ka nauda, kas tiek piešķirta Briselei, pazūd kā nebijusi. Tās ir muļķības; pilnīgas un galīgas muļķības! Izvērtējot to, ko var izdarīt Eiropas līmenī, ir daudz iemeslu, kāpēc tērēt naudu Eiropas līmenī, nevis konkrēti valstu līmenī. Kā piemēru var minēt ES diplomātiskos dienestus, ES ārvalstu vēstniecības. Vai ir vajadzīgas 27 vēstniecības dažādās Āfrikas valstīs, vai arī ir vajadzīga viena ES vēstniecība? Veidojot vienu ES vēstniecību, ES vajadzēs vairāk naudas, lai to uzturētu, bet vienlaikus 27 dalībvalstis kopā tērēs 27 reizes mazāk naudas. Tas ir efektīvas naudas pārvaldības piemērs.

Runa ir arī par infrastruktūru. Ja valstis veido infrastruktūru, kā nodrošināt tās darbību arī citās valstīs enerģētikas tīklu jomā? Lai to nodrošinātu, arī ir vajadzīga Eiropas nauda. Tas attiecas arī uz inovācijām un pētniecību. Ir jānodrošina tas, lai šīs nozares būtu konsolidētas, lai tās varētu izvērtēt kopā un lai veidotu apjomradītus ietaupījumus. Tas ir labs ieguldījums. Tāda ir vīzija attiecībā uz Eiropas pievienoto vērtību, un tāpēc ir vajadzīgs Eiropas budžets.

Budžetam ir arī jābūt mērķtiecīgam. Pašreizējais budžets ir pārāk tradicionāls. Ir noteikti mērķi attiecībā uz 2020. gadu, lai nodrošinātu pārdomātu, ilgtspējīgu ekonomiku. Tāpēc šajā jomā ir jāveic ieguldījumi. ES problēma ir dabas resursu un darbaspēka trūkums. ES ir jāiegulda līdzekļi šajās jomās, lai šīs problēmas atrisinātu. Ir jāatjauno Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, un tam ir jābūt saudzējošākam pret vidi, lai lauksaimniecība kļūtu par piemēru tam, kā pareizi un efektīvi izmantot dabas resursus. Jaunās problēmas, piemēram, enerģētikas jomā, ir jārisina arī, izmantojot struktūrfondus. Struktūrfondiem ir jāpalīdz sasniegt mērķus, kas ir noteikti līdz 2020. gadam. Runa ir par inovācijām.

Kādas ir jaunākās problēmas? Ilgtspējīga enerģētika — runa ir par infrastruktūru, kurai ir vajadzīga nauda; un ārpolitiku —, arābu valstu atmoda: kā Eiropa rīkojās šajā situācijā? Arī šajā gadījumā ir vajadzīga Eiropas nauda. Nabadzības samazināšana ES un citās valstīs, klimata pārmaiņas, inovācijas un citi iemesli ir pietiekami, lai rīkotos ES līmenī.

Trešā prioritāte ir saistīta ar ES pašu resursiem. Pašreizējā sistēma ir bankrotējusi. Sistēma, kas nodrošina Lielbritānijai atlaides, kuras vēlas saņemt arī Nīderlande un Dānija, ir bankrotējusi. Šai sistēmai ir jābūt godīgākai, pārredzamākai, vai arī ES pašu resursi ir jānodrošina. Ir jāapsver priekšlikums ieviest finanšu darījumu nodokli. Tā tiktu izveidota godīga sistēma, kas ļautu naudai ieplūst ES kasē un kas palīdzētu sasniegt noteiktos mērķus. Tā ir gudra politika. Pašreizējā sistēma ir jāmaina, bet vai izmaiņas noteikti ir vajadzīgas Eiropas līmenī?

Visbeidzot es vēlos uzdot jautājumu tām dalībvalstīm, kuras uzskata, ka ES budžets ir pakāpeniski jāsamazina, bet kuras vienlaikus ES nosaka arvien jaunas prioritātes. Ja jūs vēlaties, lai ES budžets tiktu samazināts, kādas prioritātes būtu jānosaka ES? Ja jūs vēlaties, lai ES budžets tiktu samazināts, ir jārēķinās ar sekām. Līdz šim, samazinot budžetu, tiek noteikts arvien vairāk prioritāšu. Tas nav pareizi. Lielbritānijas un Dānijas valdībai par to vajadzētu padomāt.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Garriga Polledo kungs! Kreisi noskaņotajiem deputātiem ir īpaši lielas cerības attiecībā uz ES sociālo izlīdzinājumu, un tāpēc viņi ir mazliet vīlušies par to, ka šajā ziņojumā turpmākajos gados sociālie aspekti nav noteikti kā svarīgāka prioritāte.

Manuprāt, Eiropas kā sociālas institūcijas parauga saglabāšanai un attīstībai un Eiropas solidaritātes principam būs milzīga nozīme krīzes un līdzekļu samazināšanas gadījumā. Tie abi ir ievērojami sasniegumi Eiropas kultūras jomā, un, manuprāt, pametot tos novārtā, tas būtu Eiropas sociālās integrācijas procesa beigu sākums.

Protams, jūs minējāt daudzas svarīgas problēmas, un dažas no tām attiecas ne tikai uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Tomēr, manuprāt, ierosinātais budžeta pagaidu palielinājums par 5 % nebūs pietiekams, lai atrisinātu šīs problēmas. Parlamentam ir skaidri jānorāda, ka tas plāno nodrošināt atbilstošu atbalstu, lai veicinātu sociālo integrāciju Eiropā. Citi mērķi, piemēram, ERA, Frontex un ITER vēl uz kādu laiku ir jāatliek. Manuprāt, nav pareizi lūgt Padomi noteikt negatīvas prioritātes jeb samazināt budžetu.

Vienlaikus ir jāsaprot, ka šis ziņojums veicinās nopietnas parlamentārās debates par pašu resursu sistēmas pārveidi. Jo īpaši beidzot ir jāsāk risināt jautājums par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Tas ir ne tikai noderīgs finanšu instruments, bet tas arī nodrošina labāku ES finansējuma pārredzamību.

Protams, lai to izdarītu, ļoti svarīgs ir finanšu tirgus regulējums. Manuprāt, ir jāatceļ Lielbritānijai piešķirtā atlaide, un neizmantotie ES resursi ir jāieskaita atpakaļ ES budžetā.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja Parlaments nobalsos par priekšlikumu palielināt budžetu no 2014. līdz 2020. gadam, to atkal apvainos par nespēju pareizi izvērtēt situāciju. Iemesls palielināt finansējumu ir finansējums stratēģijai „Eiropa 2020”, kam vajadzētu palīdzēt ES pārvarēt krīzi.

Atcerieties, kas notika ar Lisabonas stratēģiju; tā bija episka neveiksme. Tika iztērēta nodokļu maksātāju nauda, un šo kļūdu nedrīkst atkārtot. Eiropas Revīzijas palāta ziņo par daudzām neatbilstībām, kas ietekmē dažādas politikas jomas, un runa ir par apmēram 2,8 % katru gadu, un līdzekļi joprojām tiek ieguldīti šajās jomās. Projektu izmaksas ir līdz pat trīs reizēm lielākas, nekā bija plānots; daži projekti ir atlikti, jo tiek izmantotas modernākas tehnoloģijas. Tā tas ir projekta Galileo gadījumā, jo šī projekta finansējums sākumā bija 7,7 miljardi euro, bet tagad tas ir 22,6 miljardi euro.

Vairāk nekā 40 % no budžeta līdzekļiem joprojām tiek ieguldīti kopējā lauksaimniecības politikā, neskatoties uz to, ka Eiropā tikai 4,7 % darbaspēka strādā šajā nozarē. Saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku — ko uzskata par komisāres Damanaki kundzes neveiksmi — paredz, ka nodokļu maksātājiem katru gadu Briselei ir jāmaksā 1 miljards euro. Eiropas Ārējās darbības dienests katru gadu izmaksā vēl 500 miljonus euro, un šī dienesta darbība vēl nav attaisnojusies.

Visi šie piemēri skaidri liecina, ka budžets ir jāsamazina, nevis jāpalielina. Cerams, Apvienotās Karalistes valdība uzņemsies vadību un pieliks tam punktu, un pieprasīs samazināt budžetu. Tomēr, šķiet, Apvienotās Karalistes koalīcijas deputāti atbalsta līdzekļu iesaldēšanu. Nodokļu maksātājiem Apvienotajā Karalistē tas nepatiks.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Sākoties Pirmajam pasaules karam, Lielbritānijas ārlietu sekretārs sers Edvards Grejs teica: „Patlaban Eiropā izdziest gaismas, un neviens no mums savas dzīves laikā neredzēs, kā tās atkal iedegsies.” Mūsu rīcībā ir Polledo kunga ziņojums par Eiropas Parlamenta politiskajām prioritātēm pēc 2013. gada. Tas attiecas uz tiesību aktiem un uz budžetu. Runa ir par ES vīziju un par Eiropas iedzīvotāju nākotni.

Šis ziņojums veicina briesmīgu intelektuālu, kultūras un politisko nabadzību. Tas ir atbalsts Eiropas politiskās elites diktatūrai. Parlaments apgalvo, ka starptautiskā līmenī ES dod lielāku pievienoto vērtību nekā atsevišķas dalībvalstis kopā. Tāpēc jūs prasāt ES budžetu palielināt par vismaz 5 %. Cik muļķīgi! Tā ir valstu suverenitātes noliegšana un necieņas izrādīšana dalībvalstu iedzīvotājiem un valdībai.

Es teikšu konkrēti: labēji noskaņota dalībvalsts, piemēram, Nīderlande, šo ziņojumu noteikti neatbalstīs. Parlamenta deputātiem ar veselīgiem un uz brīvību vērstiem uzskatiem šis ziņojums noteikti ir jānoraida. Kāpēc? Tāpēc, ka pretējā gadījumā Eiropā izdzisīs gaismas, un mēs veidosim drūmu nākotni turpmākām paaudzēm. Manis pārstāvētā grupa vēlas, lai gaismas Eiropā neizdzistu, un tāpēc šī grupa noteikti balsos pret šo ziņojumu.

  Priekšsēdētājs. – Dārgie kolēģi, kā redzams, šīs ir ļoti svarīgas debates par Eiropas nākotni, un mēs vēlamies dzirdēt Komisijas viedokli šajā jomā.

Ir pacelta zilā kartīte. Hartong kungs, vai jūs esat gatavs atbildēt uz šo jautājumu?

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos kolēģim Hartong kungam uzdot jautājumu. Pašlaik dažas dalībvalstis ir G8 dalībvalstis jeb vienas no astoņām lielākajām ekonomiskajām varām pasaulē. Bet turpmākajos 10 vai 15 gados G8 vairs neietilps neviena Eiropas valsts. Tad kā var gribēt, lai atsevišķas Eiropas valstis arī turpmāk ieņemtu būtisku lomu pasaules mērogā? Vai, jūsuprāt, vienīgais veids, kā Eiropa patiešām arī turpmāk var ieņemt būtisku lomu, ir sadarbojoties?

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Paldies kolēģim par jautājumu! Eiropa ir tik lieliska un spēcīga tieši dalībvalstu dēļ, un tāpēc, cieši sadarbojoties dalībvalstis var skaļi paust savu viedokli politikas jomā pasaules līmenī. Tas tā būs arī turpmāk. Dalībvalstu viedoklis tiks ņemts vērā tad, ja valstu valdības veiksmīgi sadarbosies.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisijas vārdā es atbalstu Politikas uzdevumu komitejas (SURE) iesniegto ziņojumu. Šis ziņojums ir svarīgs solis, lai sagatavotu nākamo finanšu plānu, un tas arī patiešām atbilst Eiropas interesēm. Tas skaidri apliecina Eiropas viedokli par Eiropas projekta nākotni. Tas ir ļoti vajadzīgs tagad, kad ir aktuālas vairākas kopīgas problēmas un kad ir vajadzīgs kopīgs risinājums, jo Schulz kungs uzskata, ka ir noticis solidaritātes principa pārkāpums.

Mans komentārs attiecas ne tikai uz šo ziņojumu, bet arī uz Politikas uzdevumu komitejas (SURE) darbu — es piedalījos šajā darbā, un tāpēc es zinu, ko runāju —, uz Jutta Haug prasmīgo pārvaldību un Salvador Garriga Polledo ieguldījumu. Visticamāk un cerams, šodien plenārsēžu zālē par šo ziņojumu nobalsos lielākā daļa deputātu. Jā, Komisija atbalsta ziņojumā pausto viedokli. Jā, Komisija piekrīt, ka Eiropas budžeta mērķis nav divkāršot dalībvalstu budžetu, bet palīdzēt īstenot kopīgus mērķus, ko atsevišķas valstis nevar paveikt, un Eiropas līdzekļi var palīdzēt veidot apjomradītus ietaupījumus vai sinerģiju.

Īsāk sakot, Eiropas budžets ir jāizlieto tur, kur tas ir lietderīgi, jo tas ir ieguldījums, un tam nav deficīta. Komisija arī atbalsta tā dēvētās tradicionālās politikas, proti, kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku. Tradicionāls nenozīmē kaut ko novecojušu, bet gan mehānismu, kas var palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Ja šīs politikas jomas ir pareizi iekļautas budžetā, tās var nodrošināt labāku finansējumu tām jomām, kurām ir piešķirts nepietiekams finansējums, t.i., inovācijām, migrantu plūsmu pārvaldībai, Eiropas Savienības ārējām atbildības jomām, kuras pašlaik ir uzskatāmas Vidusjūras reģiona valstīs, kā arī energoefektivitātei un, galvenokārt, Eiropas apvienošanai, izmantojot Eiropas tīklus un citus enerģētikas sistēmas pārrobežu savienojumus.

Eiropas budžetam būtu jānosaka jaunas funkcijas kā sistēmai, kas kontrolē valsts finanses dalībvalstīs, bet tas nav atbildīgs par valsts finanšu nepareizu pārvaldību valsts līmenī. Tam ir jābūt kā nodrošinājumam maksājumu mehānisma stabilizēšanai, bet turpmāk arī plašākai novatorisku finanšu instrumentu izmantošanai, lai palielinātu Eiropas valstu budžetu.

Šajā ziņojumā ir ierosināts ieviest izmaiņas finanšu jomā, un, atbildot uz šo priekšlikumu, Komisija piešķirs jaunus resursus. Daul kungs pareizi sacīja, ka finanšu ministra dzīvi var atvieglot, iekļaujot budžetā jaunus pašu resursus un samazinot tiešos ieguldījumus. Tāpēc priekšlikums, kurš ir jāiesniedz jūnija beigās, ir saistīts ar skaitļiem, daudzgadu finanšu regulējumu, jaunu priekšlikumu attiecībā uz iestāžu nolīgumu, un tas ir saistīts arī ar pašu resursiem. Vēlāk, no septembra līdz gada beigām, ir jāiesniedz konkrēti nozaru priekšlikumi.

Nobeigumā es vēlos vēlreiz atkārtot, ka, manuprāt, Politikas uzdevumu komitejas (SURE) ziņojums ir labs sākums sarunām par Eiropas Savienības nākotni un spēcīgs un svarīgs atskaites punkts Komisijai. Sadarbība starp Komisiju un Parlamentu ir ļoti svarīga, lai pareizi sāktu veidot priekšlikumu un lai veiksmīgi pabeigtu sarunas, kas pašlaik ir ļoti sarežģītas.

  Priekšsēdētājs. – Paldies, komisāra kungs! Tā bija ļoti svarīga diskusija starp Komisiju un Parlamentu. Abas iestādes vēlas viena otru atbalstīt, lai īstenotu līdzīgu pieeju attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas Komisijas priekšlikums tiks izskatīts šī mēneša beigās, un tad tas tiks iesniegts arī Parlamentam.

(Atbildot uz komentāru zālē:)

Atvainojiet, bet, paceļot zilo kartīti, jautājumus viesiem neuzdod; tos uzdod tikai Eiropas Parlamenta deputātiem.

  Thijs Berman, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Attīstības komiteja uzskata, ka šis nav tikai skaidrs ziņojums; tas ir arī ļoti svarīgs ziņojums, jo tas paredz, ka turpmākos septiņus gadus Eiropas Savienība uzņemsies atbildību par visnabadzīgākajām valstīm un ka tāpēc tā noteiks attiecīgas apropriācijas budžetā. Ziņojumā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāpilda savas saistības. Tomēr dalībvalstīm vēl ir jāiegulda liels darbs, lai tās varētu 0,7 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldīt sadarbības veicināšanā attīstības jomā. Ja Eiropas Savienība sadarbosies, lai veicinātu attīstības sadarbību, tā varēs ietaupīt līdzekļus, novērst dublēšanos un nodrošināt labāku un efektīvāku līdzekļu izlietojumu.

Ziņojumā ir teikts, ka pasākumus klimata pārmaiņu jomā nevar finansēt no attīstības budžeta līdzekļiem. Par lielāku prioritāti ir jānosaka cilvēktiesību pastiprināšana, demokrātija un tiesiskuma ievērošana. Nepietiek tikai ar subsīdijām; ir vajadzīgas jaunas finansēšanas metodes, piemēram, aizdevumi un subsīdijas. Ziņojumā ir uzsvērts, ka humāniem pasākumiem arī turpmāk ir jābūt neatkarīgam finanšu instrumentam, jo ārkārtas palīdzībai ir jābūt neitrālai un neatkarīgai no Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) politiskiem lēmumiem. Tādējādi Eiropas Savienība joprojām ir vissvarīgākais partneris jaunattīstības valstīm pasaulē, un tas ir ļoti svarīgi.

  Gerben-Jan Gerbrandy, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja arī atbalsta šo ziņojumu. Tajā ir ņemts vērā izejvielu trūkums, bioloģiskās daudzveidības apdraudējums, ilgtspējīgas enerģijas veicināšana un jo īpaši — un, manuprāt, tas ir vissvarīgākais — ilgtspējīgas ekonomikas nozīme.

Tomēr ir viens „bet”: mēs dzīvojam laikos, kad visas dalībvalstis ļoti rūpīgi izvērtē, kur tērēt naudu. Bet ES rīkojas pavisam savādi. Tā tērē vairākus miljardus euro subsīdijām, piemēram, videi kaitīgām subsīdijām, lietām, kuru novēršanai vēlāk būs jātērē daudz vairāk miljardu euro. Tāpēc manis pārstāvētās grupas vārdā es atkārtoti iesniedzu Vides komitejas pieņemtu grozījumu, kas paredz līdz 2020. gadam samazināt videi kaitīgas subsīdijas. Šādas subsīdijas nevar atļauties jo īpaši tad, kad ir jātaupa līdzekļi.

  Constanze Angela Krehl, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Kohēzijas politika ir viena no tām, kurai Eiropas Savienībā atsevišķi ir atvēlēts visvairāk budžeta līdzekļu. Ir jāveido jauna politika, kas būtu pielāgota jaunajām problēmām. Ir jāiegulda līdzekļi mūsdienīgā infrastruktūrā, pētniecībā, jauninājumos un jaunās tehnoloģijās. Ir jānodrošina ilgtspējīga, integrēta pilsētu attīstība un kvalificēts darbaspēks.

Reģioniem ir vajadzīgas konkrētas subsīdijas, lai tie būtu konkurētspējīgi un lai tajos attīstītos tautsaimniecība. Tomēr vienlaikus ir jānorāda, ka kohēzijas politikai ir jābūt pieejamai visiem reģioniem — gan Austrumeiropas dalībvalstīm, gan spēcīgajām valstīm, piemēram, Vācijai. Austrumvācijai ir vajadzīgs atbalsts. Tomēr Eiropas palīdzība ir vajadzīga arī dažiem Rietumvācijas reģioniem un dažiem Apvienotās Karalistes reģioniem.

Tāpēc budžets nedrīkst būt mazāks par pašreizējo budžetu, un to nevar sadalīt pa dažādiem sektoriem. Ir jādara viss iespējamais, lai veicinātu efektivitāti un pārredzamību, un ir jāpārtrauc nevajadzīga birokrātija. Kohēzija ir saistīta ar solidaritāti. Tomēr kohēzija ir vajadzīga un svarīga arī no ekonomikas viedokļa.

Ja nebūtu kohēzijas, tas negatīvi ietekmētu pat spēcīgās valstis. Tāpēc ir jānodrošina atbilstošs finansiālais atbalsts kohēzijas politikai. Paldies referentam par to, ka viņš ziņojumā iekļāva arī Reģionālās attīstības komitejas atzinumu, un es lūdzu atbalstīt šo grozījumu, lai vēlreiz uzlabotu starpkategorijas.

Reģionālās attīstības komitejai ir izdevies vienoties, un es gribētu, lai Parlaments atbalstītu speciālistu – politiķu viedokli par Garriga kunga ziņojumu. Es ceru uz deputātu vairākuma atbalstu.

  Giovanni La Via, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos savā un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas (AGRI) vārdā izteikt atzinību Garriga Polledo kungam par lielisko pēdējo mēnešu darbu.

Debates par nākamo finanšu plānu bija ļoti kaislīgas, un Garriga Polledo kunga ziņojumā ir sniegts faktisks kopsavilkums, kurā ir apkopoti dažādu valstu delegāciju un dažādu politisko grupu viedokļi.

Es esmu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, un es pilnīgi atbalstu lēmumu lauksaimniecības budžetu vismaz nemainīt un es — tāpat kā daudzi mani kolēģi Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā — kategoriski iebilstu pret Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) iesniegto grozījumu, kas pieļauj iespēju turpmāk samazināt finansējumu lauksaimniecībai, lai finansētu citus pasākumus.

Es atgādinu deputātiem, ka kopējo lauksaimniecības politiku regulē nolīgumi un ka tā ir viena no nedaudzajām reālajām Eiropas politikas jomām; tai var būt svarīga nozīme stratēģiskā nozarē, kas nodrošina sabiedriskos labumus un veido īstu Eiropas pievienoto vērtību.

  Cătălin Sorin Ivan, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Runājot par Eiropas Savienības budžetu un Eiropas fondiem, jo īpaši par jauno daudzgadu finanšu plānu, automātiski runā par Eiropas pievienoto vērtību. Manuprāt, nevienā citā Eiropas Savienības budžeta jomā netiek veidota tik liela Eiropas pievienotā vērtība ar tik maz līdzekļiem. Tomēr, lai plenārsēžu zālē kaltie plāni un visi Eiropas projekti attiektos uz Eiropas iedzīvotājiem un uz katru Eiropas iedzīvotāju atsevišķi un lai visi šie projekti tiktu īstenoti arī turpmāk, mūsdienu jaunatnei ir jātic Eiropas Savienības projektam, viņiem ir arvien vairāk jābūt piederīgiem Eiropai, un ir būtiski jāpalielina ieguldījumi kultūras un izglītības jomā, kā arī jauniešu projektiem un programmām.

Tāpēc, lai Eiropas Savienība pastāvētu arī turpmāk, vairāk līdzekļu ir jāiegulda izglītības un kultūras jomā un saistībā ar jauniešiem. Protams, līdzekļi ir jāiegulda arī sportā, kas ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm.

  Eva-Britt Svensson, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja, un es vēlos norādīt, ka, pieņemot svarīgus lēmumus ekonomikas un finanšu jomā un saistībā ar naudu, finansēm un tirdzniecības politiku, pašlaik visu ar budžetu un iespējām saistītu lēmumu pieņemšanā sievietēm ir ļoti maza ietekme. Lai veidotu mūsdienīgu budžeta plānu, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja uzsvēra dažus svarīgus aspektus, kas turpmāk ir jāņem vērā, veidojot budžetu.

Ir jāizmanto sieviešu prasmes un pieredze. Ir jāņem vērā dzimumu līdztiesība — veidojot budžetu, ir jāievēro dzimumu līdztiesības princips. Deputāti runā par jauno budžetu, par līdzekļu palielināšanu un citām lietām. Lai atrisinātu problēmas, ir ne tikai jāpalielina resursi, bet ir arī jāapliecina politiskā drosme noteikt jaunas budžeta prioritātes un izmantot sieviešu prasmes. Tādā gadījumā nevajadzēs vienmēr arvien palielināt budžetu, jo budžetu varēs izmantot tam, lai veidotu mūsdienīgu nākotnes politiku.

  Reimer Böge, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā priekšlikumā Parlaments pareizi un pamatoti piedāvā Komisijai un Padomei pašreizējā sarežģītajā situācijā uzlabot Eiropas Savienības budžetu.

Paldies referentam Garriga Polledo kungam un komitejas priekšsēdētājai Haug kundzei par darbu. Jūs abi paveicāt lielisku darbu. Neskatoties uz dažādo grupu atšķirīgajiem politiskajiem uzskatiem, uzdevums bija rast kopīgus risinājumus Eiropas līmenī. Dažas iestādes iesaistījās diezgan negribīgi. Mērķis ir nodrošināt īstus pašu resursus saskaņā ar Līgumu.

Neatkarīgi no citiem ienākumiem, budžets tiks finansēts tikai no pašu resursiem. Citiem vārdiem sakot, tas ir saskaņā ar Līgumu. Tāpēc ir jāatceļ visas ārkārtējās atlaides. Šajās debatēs būtu jāpiedalās arī kolēģiem no valstu parlamentiem bez aizspriedumiem un ne tik kaislīgi, kā tas notiek dažās galvaspilsētās un kā tas tiek atspoguļots komentāros.

Vienlaikus mēs vēlamies būt pārliecināti par to, ka tiks aizsargāta budžeta vienotība un ka budžeta politika netiks atdalīta no kopienas budžeta. Runājot par izdevumiem, ir jāpiemin Lisabonas līgumā noteiktās saistības. Ir jānodrošina pietiekams finansējums stratēģijai „Eiropa 2020”, kuru visas dalībvalstis ir apņēmušās īstenot. Saimnieciskās un sabiedriskās darbības priekšnosacījums ir izaugsme.

Sīkāk nekā līdz šim ir jāizvērtē Eiropas pievienotā vērtība un sinerģija starp valstu budžetu un ES budžetu, jo, neatkarīgi no iespējamiem ietaupījumiem ES budžetā, daudzus papildu līdzekļus var izvērtēt saistībā ar īstām debatēm par sinerģiju un iespējamiem ietaupījumiem ES budžetā un valstu budžetā. Padomei ir skaidri jānorāda, ka, ja tā neņems vērā šos mūsu norādījumus, tai būs jānorāda politiskās prioritātes, kuras ir jāatceļ un kurām turpmāk finansējums netiks piešķirts. Tas būtu godīgi pret iedzīvotājiem. Cerams, Komisija, gatavojot tiesību aktu priekšlikumus, ņems vērā šos Parlamenta ierosinājumus, un, cerams, turpmākās prezidentūras spēs risināt atklātas un pārredzamas sarunas ar Parlamentu, lai varētu laicīgi īstenot piekrišanas procedūru.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Derk Jan Eppink (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Cik man zināms, Böge kungs ir Vācijas Kristīgi Demokrātiskās Savienības biedrs. ES vēlos zināt, vai viņa lūgums izmantot ES pašu resursus ir viņa personīgais uzskats vai viņa pārstāvētās Vācijas partijas viedoklis.

  Reimer Böge (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es labprāt atbildēšu uz šo jautājumu. Patiesībā es ne tikai esmu Kristīgi Demokrātiskās Savienības (CDU) biedrs, bet es arī 13 gadus biju Kristīgi Demokrātiskās Savienības priekšsēdētāja vietnieks Schleswig-Holstein apgabalā. Pirms komiteja publiskoja savu viedokli, Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības (CDU/CSU) Eiropas Parlamenta deputāti to atbalstīja. Paziņojums par pašu resursiem, kuru atbalstīja Kristīgi demokrātiskās savienības un Kristīgi sociālās savienības Eiropas Parlamenta deputāti un kas zināmā mērā ir pretrunā partijas viedoklim valsts līmenī, pilnīgi atbilst Politikas uzdevumu komitejas secinājumiem. Es šo viedokli atbalstu arī kā Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības deputāts.

  Göran Färm, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! ES pašlaik piedzīvo lielas grūtības, kādas tā ļoti sen nav piedzīvojusi. Ir jāmēģina pārvarēt ekonomikas krīzi, un vienlaikus jānovērš turpmākas krīzes. Ir jārisina ar pieaugošo globalizāciju un konkurenci saistītas problēmas. Būs vajadzīgi, piemēram, lieli pārrobežu ieguldījumi pētniecības jomā. Ir jāatrisina ar vidi, klimatu un ilgtspējīgu energoapgādi saistītas problēmas.

Ir kardināli jāmaina negatīvā situācija pastāvīga augstā bezdarba un sociālās atstumtības jomā Eiropā, un jo īpaši ir jāpalīdz krīzes skartajām valstīm Dienvidu reģionā. Diemžēl Eiropas projekts arvien vairāk ir apdraudēts tagad, kad īpaši svarīga ir solidaritāte un veiksmīga sadarbība Eiropas līmenī. Pašlaik ES budžets ir viens no visvairāk apdraudētajiem aspektiem.

Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada saprot, ka varētu šķist jocīgi, ka laikā, kad daudzas dalībvalstis samazina budžetu, mēs pieprasām palielināt ES budžetu pēc 2013. gada. Tomēr vienlaikus būtu pilnīgi nesaprātīgi ignorēt šīs problēmas, padoties eiroskepticismam un atteikties no politiskajiem mērķiem, kurus dalībvalstis apņēmās sasniegt, piemēram, saskaņā ar Lisabonas līgumu. Ir arī jāatceras, ka, ievērojami samazinot budžetu, nevarēs palīdzēt visneaizsargātākajām dalībvalstīm — Grieķijai, Īrijai un Portugālei —, bet, gluži pretēji, ES vairs nespēs tik ļoti palīdzēt šīm valstīm.

Apvienotās Karalistes valdība domā tikai par neto maksātājvalstīm un ne par vienu citu. Tāpēc Politikas uzdevumu komitejas ziņojumā ir mēģināts rast līdzsvaru starp ierobežojumiem, mērķiem un mērķtiecīgām izmaiņām dažādās politikas jomās, piemēram, lauksaimniecības politikā. Tika iesniegts priekšlikums par 5 % palielināt apropriācijas nākamajam periodam, salīdzinot ar 2013. gadu.

Sirsnīgs paldies Garriga Polledo kungam, kuram izdevās panākt vairākuma atbalstu šim ziņojumam. Mērķis ir šos papildu 5 % izmantot tieši ieguldījumiem galvenajās nākotnē aktuālās jomās, jo īpaši pētniecības, izaugsmes un nodarbinātības jomā. Ir skaidrs, ka ir vajadzīgi risinājumi šajās jomās, un, lai atrisinātu problēmas šajās jomās, ir vajadzīgi līdzekļi. Tomēr, lai to izdarītu, ir jāmaina attieksme pret ES budžetu.

Ir jāņem vērā tas, ka, neskatoties uz to, ka dalībvalstu skaits ir pieaudzis no 15 līdz 27 dalībvalstīm, šis ES budžets vēl mazāk ir saistīts ar dalībvalstu ekonomiku, nekā tas bija, piemēram, 1990. gados, kad Zviedrija pievienojās ES. Turklāt ES budžets tiek palielināts daudz lēnāk nekā dalībvalstu, piemēram, Apvienotās Karalistes, budžets, kas arī netiek minēts Apvienotās Karalistes valdības pārstāvju uzrunās. Manuprāt, taupības pasākumi nav vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi. Ir jārod līdzekļi ieguldījumiem, lai atjaunotu izaugsmi un darbavietas, un tāpēc ir jāīsteno šie kopīgie pasākumi.

  Carl Haglund, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Sirsnīgs paldies referentam, kurš paveica lielisku darbu, apkopojot Parlamenta deputātu viedokli. Manuprāt, visiem ir skaidrs, kādas ir aktuālās problēmas. Jautājums ir tikai tāds, kur dabūt papildu līdzekļus, un tagad runa ir ne tikai par ES līdzekļiem, bet arī par dalībvalstu līdzekļiem, un tie ir jāsaskaņo.

Komiteja nolēma ierosināt palielināt jauno budžetu par 5 %. Pieci procenti izklausās daudz; vismaz tas izklausās daudz, atgriežoties savas valsts galvaspilsētā un sakot, ka ES ir vajadzīgi vēl 5 %. No otras puses 5 % ir ļoti maz, ņemot vērā ES aktuālās problēmas un zinot to, ka ES ir uzticēti jauni pienākumi, kas tai patiešām ir pareizi jāīsteno, un tam ir vajadzīgi līdzekļi.

Tomēr, vienlaikus, lai ES varētu uzticēties, kad tā lūdz papildu līdzekļus, ir arī drosmīgi jāizvērtē pašreizējās struktūras un pašreizējie izdevumi. ES vairāk uzticētos, ja varētu pierādīt, ka pirms lūgt papildu līdzekļus ES pārskata līdzekļu piešķīrumu un izvērtē prioritātes. Runa ir par nepamatotām priekšrocībām lauksaimniecības politikas jomā, par to, ka būtībā ES korupcijas novēršanas politika nav tik veiksmīga, kā mums gribētos domāt, un par to, ka zināmā mērā ES pārvalde ir diezgan nepilnīga — to apliecina, piemēram, tas, ka šīs debates notiek Strasbūrā. Manis pārstāvētā grupa vēlas ierosināt uzsākt debates par šiem jautājumiem, jo tas veicinātu uzticību ES tad, kad tā lūgs papildu līdzekļus.

Tomēr ne vienmēr ES ir ļoti veiksmīgi īstenojusi to, kas ir aprakstīts šajā ziņojumā, un arī tāpēc daži kolēģi rītdienas balsojumā balsos pret šo ziņojumu vai atturēsies, neskatoties uz to, ka lielākā daļa grupas pārstāvju šo ziņojumu atbalsta. Galu galā daudzi ir vīlušies, jo nevar pārrunāt arī jaunu pašreizējo līdzekļu sadalīšanas veidu.

Vēl noteikti ir jāpārrunā tas, kā finansēt ES budžetu, un šajā saistībā manis pārstāvētās grupas viedoklis ir ļoti skaidrs. Manis pārstāvētā grupa vēlas, lai tiktu organizētas nopietnas debates par tā dēvētajiem pašu resursiem, un tas ir svarīgi arī tāpēc, lai izlabotu pašreizējās finansēšanas struktūras nepilnības: lielākas atlaides, neskaidri un nepārredzami mehānismi un tā tālāk. Tā nedrīkst turpināt, un tāpēc, cerams, ar Padomi tiks uzsākts konstruktīvs dialogs par nākotnes perspektīvām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai veidotu pareizu jauno ES budžetu.

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Polijas delegācija, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, balsos par šī ziņojuma par daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanu. Tomēr tas nenozīmē, ka tā nav pamanījusi nepilnības šajā dokumentā. Par laika izšķiešanu var uzskatīt priekšlikumu paplašināšanu attiecībā uz pašu resursiem un nodokļiem Eiropā. Eiropas iedzīvotāji maksā jau pārāk lielus valdību noteiktos nodokļus.

Ir jāuzlabo ES izdevumu uzraudzība un ir kritiskāk jāizvērtē pašreizējā politika šajā jomā. Problēma netiks atrisināta, ignorējot to, kam tiek tērēta nauda, un tas arī būtu negodīgi pret Eiropas nodokļu maksātājiem. Stratēģijas „Eiropa 2020” plāna nozīmīgums var nozīmēt to, ka ES politikas tiek pārveidotas uz daudz svarīgāku pienākumu rēķina — to pienākumu, kuri ir noteikti saskaņā ar līgumiem par ekonomiskās kohēzijas veicināšanu starp dalībvalstīm.

Bet ir jāņem vērā arī Eiropas pievienotā vērtība, kas ir saistīta ar Eiropas kohēzijas politiku. Vislabāk tās ietekmi var redzēt Polijā. Tā nav vienīgā valsts, kurai ir izdevīga kohēzijas politikas veicināta paātrināta izaugsme. Paātrināta izaugsme Centrāleiropā arī ievērojami veicina izaugsmi visā Eiropā un uzlabo situāciju ieguldījumu jomā, nodrošinot peļņu Varšavā un Prāgā, kā arī Amsterdamā, Londonā un Berlīnē.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos komentēt Ashworth kunga komentāru, pretstatot pārdomātāku Eiropas budžetu un lielāku budžetu. Manuprāt, tā nav laba alternatīva. Protams, budžeta politikai ir jābūt pārdomātākai, konkrēti norādot jomas, kurās var ietaupīt līdzekļus, kurās ir jāuzlabo vadība un kurās pārvaldība ir īpaši ierobežojoša.

Bet šīs īpašās komitejas uzdevums bija noskaidrot, cik naudas ir vajadzīgs, lai varētu pienācīgi atrisināt jaunās politiskās problēmas. Tāpēc ir jāatbalsta reformas, un ir vajadzīga politiskā drosme. ES ir jāspēj atrisināt galvenās problēmas, kas var rasties līdz 2020. gadam. Ashworth kungs, manuprāt, to nevar izdarīt tā, kā jūs domājat; bet es atbalstu Böge kungu, kuram, manuprāt, ir taisnība un kurš rīkojas saskaņā ar Līgumu, sakot, ka ir vajadzīga drosme, lai atkal izmantotu sistēmu, kuras pamatā ir pašu resursi.

Tā Eiropas Savienība kļūst stiprāka, un finanšu sistēma kļūs pārredzamāka. Tā iedzīvotāji varēs labāk redzēt, kur tiek ņemta nauda. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa galvenokārt domā par finanšu darījumu nodokli, jo tas regulēs finanšu darījumus un ļaus veidot pārdomātāku politiku. Tādejādi necietīs dalībvalstis, un ES pavērsies jaunas iespējas. Tāpēc, manuprāt, Verhofstadt kungam ir taisnība, sakot, ka, protams, ES ir jābūt gatavai īstenot kopīgas iniciatīvas, piemēram, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, vienlaikus taupot līdzekļus valsts līmenī. Protams, nevar vienkārši vienu aspektu aizstāt ar citu. Eiropas atbildība paredz samazināt valstu izdevumus, lai apkopotu resursus Eiropas līmenī. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tāpēc, ka kopā var paveikt vairāk, un tāpēc, ka tā var iegūt Eiropas pievienoto vērtību, kas ir izdevīga ES iedzīvotājiem, jo īpaši pētniecības politikas un izglītības politikas jomā. Galvenie turpmākie uzdevumi ir ekoloģiskā pārstrāde un inteliģentās enerģijas tīklu izveide. Tam vajag naudu, un naudu vajag arī platjoslas tīklu ierīkošanai lauku reģionos. Tie ir turpmākie uzdevumi, un, lai tos īstenotu, ir vajadzīgs pārdomātāks un lielāks budžets.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Trüpel kundze atkal skandina savu sakāmo: „Ir jāveido iekļaujošāka Eiropa, Eiropas paplašināšana ir izdevīga, un, veidojot iekļaujošāku Eiropu, būs vairāk naudas.” Ir jau zināms, par cik procentiem viņa un Verhofstadt kungs vēlas palielināt DFS. Žēl, ka ES iedzīvotāji domā gluži pretēji. Uzticība Eiropai samazinās. ES iedzīvotāji Parlamentu uzskata par laupītāju, kas prasa arvien vairāk naudas. Varbūt jums ir jāpārdomā un jāmaina savi uzskati un jāatbalsta Ashworth kunga viedoklis?

  Helga Trüpel (Verts/ALE). – (DE) P. van Dalen kungs! Manuprāt, jūs pieļaujat nopietnu politisku kļūdu. Ja Eiropa atkal ņems vērā valstu savtīgās politiskās intereses, pastāv risks iznīcināt 50 gados paveikto Eiropas projekta jomā.

Šis darbs nav naudas izšķiešana. Ir jārisina visi ar korupciju un finanšu skandāliem saistītie skandāli, tiklīdz tie sākas. Protams, šajā jautājumā manis pārstāvētā grupa jums piekrīt. Tomēr, ja runa ir par Eiropas pievienotās vērtības veidošanu, kā tas ir darīts daudzās jomās, arī šajā jomā ir jāsadarbojas, jo atsevišķas valstis ir vājākas starptautiskajā konkurencē. Lai sasniegtu labus rezultātus, 27 valstīm ir jāapvieno spēki. Pēc Otrā pasaules kara ES dibinātājas valstis to saprata. Ir jāstrādā tā, lai šo ieceri turpinātu, nevis izjauktu.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Klausoties šīs debates, ir jāatzīst, ka mana uzruna daudziem nepatiks. Vispirms es vēlos uzdot šādu jautājumu: vai vienotu valūtu var saglabāt vāja Eiropas budžeta gadījumā? Manuprāt, nevar. Valstu parāda krīze to skaidri parāda. Ir skaidrs, ka spēcīga budžeta gadījumā nebūtu pamata uzbrukumam Grieķijai vai Portugālei saistībā ar valsts parādu. Tieši šī problēma ir jāatrisina, un, manuprāt, tā ir galvenā problēma, kurai Garriga kunga ziņojumā nav sniegts risinājums. Šis ziņojums nav mērķtiecīgs.

Iespējamais Eiropas budžeta īpatsvara pieaugums par 5 % šķiet liels tikai Apvienotajai Karalistei. Faktiski patiesā problēma ir tā, ka nav iespējams noteikt prioritātes izaugsmes un darbavietu izveides jomā, ja Eiropas budžets ir iesaldēts. Ja budžets ir iesaldēts, nav iespējams izpildīt jaunās saistības, kas ir noteiktas nolīgumos. Nevar domāt, ka kohēzijas politika ir veiksmīga, jo tā nav veiksmīga, ja Eiropā arvien mazāk tiek ņemti vērā sociālie aspekti.

Visbeidzot es vēlos teikt, ka manis pārstāvētā grupa balsos par finanšu darījumu nodokli, bet tā uzskata, ka šis nodoklis tiks ieviests tikai tādā gadījumā, ja Eiropai pietiks drosmes to ieviest neatkarīgi no citām valstīm.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Daudz kas ir pateikts, un es vēlos minēt vēl kādu aspektu.

Pirms vairākiem gadiem es piedalījos vakariņās Amerikas Savienotajās Valstīs kopā ar nu jau aizsaulē aizgājušo prezidentu Gerald Ford, un viņš man skaidroja, kā radās G7. Viņš teica, ka viņš gribēja tikties ar Callaghan kungu — manuprāt, tā viņu sauca —, Lielbritānijas ministru prezidentu, lai pārrunātu dažus jautājumus, un Callaghan kungs ierosināja šo sarunu apvienotu ar labu golfa spēli. Ford kungs sacīja, ka Kanādas ministru prezidents Trudeau kungs labi spēlē golfu, un vajadzētu uz spēli uzaicināt arī viņu, un tad Trudeau kungs — kurš pieņēma uzaicinājumu — teica, ka viņam vajag atrisināt kādu jautājumu ar Francijas valdību, un ierosināja uzaicināt arī Francijas ministru prezidentu. Bet, kad viņi visi šo plānu pārrunāja pa tālruni, viņi atzina, ka Vācijas valdībai varētu rasties lielas aizdomas, un tāpēc uz spēli ir jāaicina arī Vācijas valdības pārstāvis. Kad Vācijas pārstāvji piekrita piedalīties, viņi teica, ka šajā pasākumā ir jāpiedalās arī Itālijas valdības pārstāvjiem, jo Itālija tobrīd bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.

Tad Ford kungs man teica: „Vai zini, Niki, tā bija pirmā reize, kad es sapratu, ka šī Savienība ir ļoti sašķelta, sadalīta un nelīdzsvarota. Kādu dienu ir jāizveido tik spēcīgs Eiropas budžets, lai tas varētu konkurēt starptautiskā līmenī; konkurence būs ļoti sīva. Tas ir jāņem vērā.”

Priekšsēdētāja kungs, es kā Parlamenta deputāts esmu ļoti priecīgs par iespēju dzīvot šajā laikā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Budžeta komiteja jau kādu laiku aktīvi strādā pie daudzgadu finanšu shēmas (DFS), un deputāta sagatavotais ziņojums ir svarīgs ieguldījums šajā jomā.

Pašlaik Eiropas iedzīvotāji ar ES saista lielākas cerības nekā jebkad iepriekš, un vienlaikus arī to bargi kritizē.

Ir svarīgi trīs aspekti: pirmkārt un galvenokārt, saistība ar Eiropas iedzīvotājiem. Ir pilnīgi saprotams viņu mulsums, ņemot vērā strukturālās krīzes ietekmi un arvien pieaugošās globalizācijas prasības, kuru rezultātā neizbēgami tiks apšaubīts viss Eiropas projekts. Tas noteikti ir jāņem vērā, veidojot nākamo DFS, lai Eiropu labāk saprastu, pieņemtu, ņemtu vērā un atbalstītu.

Otrkārt, iedzīvotāji un dalībvalstis politiskā līmenī labāk pieņems šo projektu, ja ES budžets nodrošinās materiālu pievienoto vērtību Eiropai. Tā to uzskatīs par ieguldījumu vienotā Eiropā.

Un, treškārt, manis pārstāvētā grupa atbalsta to, ka stratēģija „Eiropa 2020” būs atskaites punkts nākamajai DFS, kurai būs noteikts termiņš.

  Jan Olbrycht (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Visi, kuriem trūkst attiecīgu zināšanu, varētu domāt, ka Eiropas Parlaments rīkojas bezatbildīgi, ierosinot palielināt budžetu. Es vēlos skaidri norādīt, ka Īpašās komitejas politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada darbs galvenokārt ir ļoti lietišķs, formāls un ļoti reālistisks. Tajā pārsvarā tiek diskutēts par to, cik izmaksās politiski lēmumi. Ir jāņem vērā tas, ka dalībvalstis, ieskaitot tās, kuras publicēja atzinumus, atbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Šī komiteja mēģināja norādīt, cik apmēram izmaksās kopīgi politiski lēmumi. Mēs pret politiskiem lēmumiem attiecamies ārkārtīgi nopietni. Ja dalībvalstis nolems īstenot konkrētus pasākumus un ja ES, pārstāvot iedzīvotāju intereses, tam piekritīs, būs jānodrošina reālistisks finansiālais nodrošinājums. Šajā saistībā šis ziņojums, par kuru notiks balsojums, ir pārdomāts, un tajā ir ņemti vērā kompromisi. Tas ir reālistisks ziņojums, un galvenokārt tas ir ļoti labs pamats tam, lai sāktu sarunas. Manuprāt, šodien šajā plenārsēžu zālē var apgalvot, ka Eiropas Parlaments ir gatavs sākt sarunas.

Es esmu Polijas parlamenta deputāts, un es esmu pārliecināts, ka Eiropadomes Polijas prezidentūra sāks nopietnas un ārkārtīgi reālistiskas debates. Polija un Polijas valdība atbalsta Eiropu, un tāpēc, manuprāt, šīs debates noteikti būs sarežģītas, bet vienlaikus arī ārkārtīgi vajadzīgas turpmākiem pasākumiem. Galvenais ir tas, ka sarunas ir sāktas un ka Parlaments ir gatavs piedalīties.

  Jutta Haug (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirms gada plenārsēdē apstiprināja un pilnvaroja īpašu komiteju sagatavot Eiropas Parlamenta viedokļa projektu par nākamo finanšu plānu. Tagad tieši pēc vienpadsmit mēnešus ilga darba Politikas uzdevumu komiteja publicēja darba rezultātus. Lai paveiktu šo uzdevumu, ir vajadzīga disciplīna un koncentrēšanās, un lai to panāktu, ir jāizmanto pieeja, kuras priekšnosacījumi ir atvērtība, solidaritāte un savstarpēja uzticēšanās. Tāpēc es vēlos sirsnīgi pateikties tiem deputātiem, kuri piedalījās šajā radošajā procesā.

Šis ziņojums, kas tika sagatavots Garriga Polledo kunga vadībā, ir ļoti labs. Ar to var lepoties. Tomēr, kā zināms, labu rezultātu nodrošina ne tikai deputāti, kuri nopietni strādā, bet arī lielisks personāls. Tā tas bija arī šajā gadījumā, un jāpiemin ir ne tikai personīgie asistenti un grupu personāls, bet galvenokārt arī lieliskie sekretariāta darbinieki. Šī lieliskā komanda, ko vadīja Monika Strasser, bija kompetenta un profesionāla, un to šis darbs interesēja vairāk nekā tas ir parasti. Komandas biedri bija pacietīgi un radoši, un komandas darbs bija ļoti labi organizēts, bet vienlaikus šī komanda bija spontāna un elastīga. Galvenais, ka komandas biedri vienmēr bija priekpilni un atvērti. Viņiem acīmredzot ļoti patika šis grūtais darbs. Es vēlos no sirds pateikties visiem deviņiem izturīgajiem komandas biedriem. Liels paldies!

(Aplausi)

Sākumā mēs ar Garriga Polledo kungu gribējām sagatavot tādu ziņojumu, kuru atbalstītu trīs ceturtdaļas Parlamenta deputātu. Patiesībā komitejas balsojumā šo ziņojumu atbalstīja vairāk nekā četras piektdaļas deputātu. Mēs esam ļoti gandarīti par šādu rezultātu. Mūsu priekšlikums veidot septiņu gadu finanšu plānu, kas ir veidots saskaņā ar struktūru, ņemot vērā stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, vienlaikus ņemot vērā arī visas Eiropas Savienības politikas un cenšoties pārspīlēti nepalielināt Eiropas budžetu, ir pamatots. Tas ir reālistisks un iespējams.

Ziņojumā ir 174 punkti, un tie visi atbalsta priekšlikumu veidot iekļaujošāku Eiropu. Patiešām Eiropai ir jābūt iekļaujošākai. Lūdzu, izlasiet šo ziņojumu! Tajā ir minēti vislabākie priekšlikumi tam, kā vietējās debatēs pārliecināt ES iedzīvotājus un kā sākt nopietnas sarunas ar Padomi, kas diemžēl nepiedalās šajās debatēs. Paldies par lielisko darbu!

  Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka šis ziņojums ir ļoti saskaņots, un tas piešķir skaidras un ļoti elastīgas pilnvaras Budžeta komitejai, kurai būs jāvienojas ar Padomi, un es vēlreiz atkārtoju Haug kundzes aicinājumu izlasīt šo ziņojumu — un tas būtu jāizlasa arī tiem valstu vai valdību vadītājiem un finanšu ministriem, kuri sākumā rezultātus vērtēja noraidoši.

Kā jau tika minēts, tas bija pareizs un racionāls process, un paldies Garriga Polledo kungam un Haug kundzei par lielisko darbu! Paldies arī Komisijai par ļoti aktīvu līdzdalību. Patiesībā šis darbs palīdzēja izskatīt visas ES budžeta daļas un dažādas politikas jomas, kuras, mūsuprāt, būtu jāiekļauj budžetā. Tāpēc tas ir lielisks rezultāts. Vai rezultāts ir pietiekami mērķtiecīgs? Manuprāt, jā. Tiek pastiprināta stratēģija „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir sagatavot ES, lai tā spētu risināt problēmas, kas ir saistītas ar konkurenci ar Ķīnu un citām strauji augošajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm un ar plašāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu.

Ir striktāk jāformulē kopējā lauksaimniecības politika, un, manuprāt, būtu jāizvērtē iespēja taupīt struktūrfondu līdzekļus. Galu galā šo naudu dalībvalstis saņem atpakaļ un dara to ļoti labprāt. Tāpēc, manuprāt, budžets ir jāpalielina par 5 %, lai varētu noteikt jaunas politikas jomas un atbilst jaunām prasībām, kā arī ieguldīt līdzekļus transporta, enerģētikas un pētniecības jomā — jomās, kurās ES ir jāiegulda nākotnē.

Tiek risinātas problēmas saistībā ar ES budžetu. Ziņojums, par kuru notiek šīs debates un kuru ir paredzēts šodien pieņemt, ir saistīts ar ES budžeta maksimālo robežu. Runa nav par konkrētiem izmaksātajiem līdzekļiem, bet gan par maksimālo robežu, un, nosakot mazāku robežu, ir jānodrošina tas, lai pietiktu līdzekļu turpmāku problēmu atrisināšanai. Nav zināms, kas notiks līdz 2020. gadam, un tāpēc es atbalstu šo ziņojumu.

  Hynek Fajmon (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Dažus pēdējos mēnešus mēs aktīvi strādājām pie daudzgadu finanšu shēmas laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam. Pašreizējā situācija atgādina kucēna un kaķēna piedzīvojumus slavenā čehu rakstnieka Karela Čapeka pasakā. Viņi nolēma cept kūku, un lai tā būtu ļoti garšīga, viņi nolēma to cept no visa, kas viņiem garšo. Rezultātā sanāk kūka, no kuras sāp vēders. Man ir bažas, ka līdzīgs iznākums būs arī attiecībā uz budžeta plānu. Tajā tiek apkopotas dažādas lietas, ieteikumi un saistības, kas izklausās ļoti labi, bet nav nekādas pārliecības, ka visi šie aspekti kopā nodrošinās labu rezultātu.

Visiem ir zināms, cik neveiksmīga izrādījās Lisabonas stratēģija. Tagad runa ir par stratēģiju „Eiropa 2020”, un mēs mēģinām veidot šīs stratēģijas budžeta plānu. Problēmas rada noteiktie mērķi un instrumenti, kurus ir paredzēts izmantot saskaņā ar šo ziņojumu. Manuprāt, visneveiksmīgākais no visiem mērķiem ir cīņa pret klimata pārmaiņām, un, runājot par instrumentiem, manuprāt, galvenā problēma ir saistīta ar tā saucamajiem pašu resursiem un ar iespējamo obligāciju izlaidi. Patiesībā, lai veidotu pašu resursus, ir jāievieš jauns Eiropas nodoklis, bet es to nevēlos. Izlaižot eiroobligācijas, ES var iekļūt parādos, tāpat, kā tas notika ar dalībvalstīm, un es to nevēlos. Tāpēc es neatbalstu šo ziņojumu.

(Debates tika pārtrauktas)

4. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. – Es tikko uzzināju, ka ANO ģenerālsekretāra vietnieks Muhammad Shaaban kungs sēž oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā. Es sveicu ANO pārstāvi!

5. Jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai (debašu turpinājums)

  Priekšsēdētājs. – Tagad mēs turpināsim debates par Salvador Garriga Polledo ziņojumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai.

  François Alfonsi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Garriga Polledo kunga ziņojums — es viņam pateicos un izsaku atzinību par šo darbu — ir vērienīgs kopsavilkums ar skatu nākotnē.

Šajā ziņojumā tiek aicināts piešķirt vairāk resursu, lai Eiropas Savienība varētu veiksmīgāk īstenot savus Lisabonas līgumā noteiktos mērķus. Tajā tiek pārliecinoši izvirzīts jautājums par pašu resursiem un tādējādi arī par to, vai mūsu iestādei ir politiskā brīvība īstenot savas politiskās pilnvaras, proti, balsot par savu budžetu. Ziņojumā tiek ierosināts paplašināt un izvērst kopējo politiku, jo īpaši kohēzijas politiku, kura ir ievērojami veicinājusi Eiropas Savienības sadarbības un nāciju savstarpējas sapratnes modeļa izveidi un kura to varētu darīt arī turpmāk.

Ja mēs paklausīsim Eiropas Parlamentu, turpmākā daudzgadu finanšu shēma sniegs iespēju sākt jaunu kohēzijas politikas posmu, jo tiks izveidota starpposma kategorija reģioniem. Tāpēc mēs ierosinām jaunus priekšlikumus šā fonda darbībai, nostiprinot vienlīdzīgas iespējas visām ES teritorijām neatkarīgi no to līdzšinējiem ekonomiskajiem panākumiem, to trūkumiem salīdzinājumā ar attīstītākiem reģioniem un pašreizējās ekonomikas krīzes vai arī jebkādas citas turpmākās krīzes iespējamās ietekmes uz šīm teritorijām.

Dažādo Eiropas Savienības teritoriju kohēzija ir svarīgākais stratēģiskais mērķis, no kura ir atkarīga visas ES nākotne. Ierosinātie priekšlikumi ir solis pareizajā virzienā, un, tos īstenojot, mēs radīsim stabilu pamatu nākotnei.

Priekšsēdētāja kungs, izdarīt izvēli balsojumā par Garriga kunga ziņojumu būs vienkārši — tā būs izvēle par labu turpmākai Eiropas attīstībai, un to izdarīs cilvēki, kuri, neraugoties uz politisko uzskatu atšķirību, tic Eiropas nākotnei.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, laikā, kad euro zona piedzīvo nopietnu ekonomikas krīzi, kuru izraisījusi neoliberāla politika, nepietiekama solidaritāte un ekonomiskās un sociālās kohēzijas trūkums, ir nepieņemami neatbalstīt jaunu virzienu un pārmaiņas Eiropas Savienības politikā un finanšu resursos.

Viens no svarīgākajiem uzdevumiem šīs ekonomikas un sociālās krīzes laikā ir izstrādāt tādu jauno daudzgadu finanšu shēmu, kurā tiek ievērojami palielināts ES ekonomiskās un sociālās kohēzijas budžets, neraugoties uz to, ka obligātās valstu iemaksas ir samazinātas līdz ne vairāk kā 10 % no iesniegtā projekta izmaksām, jo īpaši attiecībā uz valstīm, kuras piedzīvo vislielākās finanšu grūtības. Turklāt šai shēmai ir jābūt vērstai arī uz ieguldījumiem, publiskajiem pakalpojumiem, atbalstu ražošanai, tādu darbavietu izveidei, kurās tiek ievērotas visas tiesības, kā arī nabadzības, sociālās nevienlīdzības un visu veidu diskriminācijas, jo īpaši dzimuma diskriminācijas, izskaušanai. Papildus tam ir arī jāveicina miers, sadarbība un attīstības palīdzība, un arī ievērojami jāsamazina izdevumi par militāro jomu un aizjūras pārstāvību.

Visu minēto iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka šajā ziņojumā ne tuvu netiek runāts par to, kas ir vajadzīgs, lai Eiropai un tās iedzīvotājiem nodrošinātu labāku un taisnīgāku nākotni.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, jūs sapratīsiet, ka, sākot vadīt šo sēdi, es dalīšos skumjās un apjukumā par to, ka pirms pāris stundām 87 gadu vecumā mūžībā aizgāja Jorge Semprún.

Jorge Semprún mēs atcerēsimies kā cilvēku, kurš piedzīvoja ieslodzījumu Buhenvaldes koncentrācijas un iznīcināšanas nometnē un kurš cīnījās pret nacistu spēkiem Francijā un ģenerāļa F. Franco diktatūru manā dzimtenē Spānijā.

Mēs pieminam arī izcilu politisko rakstnieku, kurš sadarbojās ar mums Eiropas Grāmatu balvas programmā, un pārliecinātu proeiropeisku politiķi.

Mūžībā ir aizgājis mans kolēģis un draugs, un es lūgšu priekšsēdētājam J. Buzek nosūtīt viņa ģimenei un Spānijas valdībai patiesas līdzjūtības un atbalsta apliecinājumu, kuram, esmu pārliecināts, pievienosies visi klātesošie.

(Aplausi)

  Lorenzo Fontana (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu par to, ka mēs piedzīvojam vienu no izšķirošākajiem brīžiem Eiropas Savienības ekonomikas vēsturē. Tāpēc ļoti svarīga loma noteikti ir komitejai, kuru mums izdevās izveidot šā gada laikā.

Mums nav aizspriedumu pret budžeta palielināšanu, taču mēs uzskatām, ka ir jāmeklē iespējas izdevumus samazināt. Pats par sevi saprotams, ka Eiropas budžets ir jāsamazina, jo diemžēl Eiropas finansējums ne vienmēr tiek izmantots pienācīgi. Patiesībā varbūt tieši šā finansējuma tērēšanas veids ir iemesls tam, ka tik daudzi Eiropas Savienības iedzīvotāji sāk apšaubīt ES lietderību.

Lai to ilustrētu, vēlamies pievērst jūsu uzmanību dažādajiem paplašināšanās politikai novirzītajiem līdzekļiem — reizēm mēs nemaz nezinām, kur šī nauda nonāk. Ko lai saka par prātam neaptveramajām integrācijai atvēlētajām summām un tās minimālajiem panākumiem? Turklāt atsevišķiem reģioniem, kuri ir pelnījuši atbalstu, nemaz neizdodas šo finansējumu saņemt un tas tiek piešķirts citiem reģioniem, kuri šos līdzekļus neizmanto, izmanto nepietiekami vai arī novirza ne pārāk likumīgiem mērķiem.

Mēs lūdzam pievērst šim jautājumam maksimālu uzmanību un īstenot pasākumus, tostarp stingrus pasākumus, kuri palīdzētu atjaunot uzticību Eiropai.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, izskatās, ka man nāksies aprobežoties ar dažiem svarīgiem komentāriem.

Pirmkārt, lai gan ziņojums ir ļoti apjomīgs, es tajā nevaru atrast nevienu vērā ņemamu priekšlikumu par to, kā panākt strukturālus ietaupījumus, piemēram, likvidējot tādas, manuprāt, pilnīgi nevajadzīgas Eiropas iestādes kā Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja un daudzas citas visdažādākās Eiropas aģentūras. Ziņojumā arī ne reizi nav mēģināts pajautāt, vai nebūtu prātīgāk, ja Eiropa aprobežotos ar dažiem rūpīgi definētiem pamatuzdevumiem. Gluži otrādi.

Otrkārt, es šausmās nodrebu, ieraugot atkārtotus ierosinājumus par to, ka ES būtu jānosaka savi nodokļi vai jāemitē Eiropas valdību obligācijas, kuras agrāk vai vēlāk kādam nāksies atmaksāt. Šajā ziņojumā izteiktais pieņēmums par to, ka šāda veida pasākumi nepalielinās iedzīvotāju kopējo nodokļu slogu, protams, ir salti meli un visļaunākā krāpšana. Turklāt šādi vēl vairāk tiktu ierobežotas dalībvalstīm atlikušās minimālās iespējas uzraudzīt un kontrolēt Eiropas iestāžu tērēšanas māniju.

Šie ir svarīgākie iemesli, kuru dēļ es nekādā gadījumā nevaru atbalstīt šo ziņojumu.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības pašreizējām problēmām ir vajadzīgs stingrs un pastāvīgs ES līmeņa risinājums. Uz šīm problēmām tiek reaģēts ar 2020. gada stratēģiju — instrumentu, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas atlabšanu un panākumus. Šodien apspriestajā ziņojumā tiek aicināts jaunās DFS izstrādē galveno uzsvaru likt uz 2020. gada stratēģiju, kā arī pārmaiņām, kuras izriet no Lisabonas līgumā noteiktajām kompetences un politikas jomām.

Laikā, kad daudzas dalībvalstis ir spiestas īstenot smagas fiskālās korekcijas, ES budžetam, no kura 95 % tiek izmantoti ieguldījumiem, ir jānodrošina ļoti augsta Eiropas pievienotā vērtība. Ziņojumā tiek aicināts turpināt divus ārkārtīgi svarīgus Eiropas politikas virzienus — kopējo lauksaimniecības politiku un kohēzijas politiku —, saglabājot vismaz to pašreizējo mērogu. Šīm politikas jomām ir jāpiemēro jauni finansējuma piešķiršanas kritēriji, kuri nodrošinātu pienācīgu resursu izmantošanu, lai varētu panākt maksimālu efektivitāti un konverģences un kohēzijas kritēriju īstenošanu.

Ir jāuzlabo transporta un enerģētikas politika. Ir jāpanāk progress visās Eiropas politikas jomās, gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī finansējot pētniecību un izstrādi. Septiņus gadus ilgais periods, ierosinātā jaunā struktūra un lielāka elastība radīs papildu drošību, īstenojot mainīgās prioritātes un pielāgojoties tām. Lai nodrošinātu stabilitāti, ir jāpārveido ES budžeta resursu sistēma, aizstājot pašreizējās valstu iemaksas ar Eiropas resursiem.

Eiropadome nesen apstiprināja vērienīgus ES attīstības mērķus. Tai ir arī jāatbalsta ziņojumā ierosinātais minimālais priekšnosacījums šo mērķu īstenošanai, proti, budžeta pieaugums par 5 %. Nākamās DFS īstenošanas periodā ir vajadzīga tāda ekonomikas pārvaldības sistēma, kura var garantēt Eiropas politikas īstenošanai vajadzīgo finansiālo stabilitāti. Visbeidzot, es gribu izteikt atzinību referentam Salvador Garriga.

  Eider Gardiazábal Rubial (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, savas runas sākumā vēlos izteikt atzinību par darbu, ko paveicis referents un visa Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada (SURE komiteja). Vislielākā uzslava ir jāizsaka par viņu apņēmību pagājušā gada laikā panākt Parlamenta vairākuma vienošanos un atbalstu tāda veida ziņojumam, par kādu mēs šodien debatējam. Šis ziņojums ir ceļvedis, kurš Eiropas Savienībai ir jāievēro, ja vēlamies īstenot mūsu pašu izvirzītos politiskos, ekonomiskos un sociālos mērķus un ja vēlamies pārvarēt grūtības, kuras piedzīvosim turpmāko gadu laikā. Tās ir norādes, kuras jāņem vērā, lai izkļūtu no krīzes un nodrošinātu inteliģentu, ilgtspējīgu un integrētu izaugsmi, kā paredzēts stratēģijā „Eiropa 2020”.

Ja mēs esam vienisprātis par to, ka Eiropas Savienība ir kas vairāk par 27 dalībvalstu kopumu, ja mēs atbalstām augstu kvalitāti un atbildīgu lauksaimniecību, ja mēs vēlamies sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus, ja gribam palīdzēt mūsu Vidusjūras reģiona kaimiņiem ieviest demokrātiju, ja vēlamies turpināt ieguldīt pētniecībā un inovācijā, ja gribam turpināt cīnīties pret klimata pārmaiņām un ieguldīt izglītībā, apmācībā un Erasmus programmas stipendijās, ja mēs joprojām uzskatām, ka kohēzijas politika ir instruments, ar kuru veicināt ilgtspējīgu attīstību un mūsu dalībvalstu solidaritāti, un ja mēs joprojām atbalstām, piemēram, Eiropas komunikāciju un transporta tīklus, īsāk sakot, ja mēs joprojām vēlamies „vairāk Eiropas”, mums ir jāaicina palielināt Eiropas Savienības budžetu.

Tāpēc mēs šajā ziņojumā brīdinām, ka bez pietiekami lieliem resursiem mums neizdosies īstenot mūsu izvirzītos mērķus. Mēs zinām, ka atsevišķas Padomes locekles neatbalsta budžeta palielināšanu, mēs to redzam arī šeit. Taču tās neatbalstīja šādu rīcību arī ekonomikas uzplaukuma laikā. Pašlaik tās apgalvo, ka iemesls ir krīze, taču tās gribēja samazināt finansējumu arī tad, kad tika apspriesta pašreizējā finanšu perspektīva. Tādēļ, ja Padome neatbalstīs budžeta palielināšanu, mēs to aicināsim mūs informēt, no kuru mērķu īstenošanas tā vēlas atteikties.

Šis ziņojums nav tikai izklāsts par politiku, kuru vēlamies ievērot. Mēs arī parādām, kā šādu politiku finansēt, un ierosinām diskusiju par pašu resursiem. Šīs diskusijas mērķis ir pielikt punktu maldinošajām debatēm par neto maksātājām dalībvalstīm, un tajā tiek meklētas iespējas sagādāt tādu finansējumu, kurš nav atkarīgs no iemaksām, kurā netiek paredzēti izņēmumi un kurš tiek sadalīts taisnīgi. Mēs esam ierosinājuši vairākus veidus, kā to panākt, taču es dodu priekšroku konkrētam priekšlikumam, un komisārs Lewandowski ļoti labi zina, kurš tas ir. Es runāju par finanšu darījumu nodokli jeb nodokli, kurš daudzās mūsu valstīs ir pazīstams kā Robina Huda nodoklis. Ar šādu nodokli būtu iespējams nopelnīt no 200 līdz 300 miljardiem euro. Šāds nodoklis sodītu spekulantus un piespiestu norēķināties visus tos, kuri ir guvuši peļņu, riskējot ar mūsu naudu. Šis nodoklis palielinātu pārredzamību un samazinātu finansiālās spekulācijas, un, pats galvenais, neietekmētu iedzīvotājus, jo par savām pārmērībām nāktos maksāt tiem, kuri ir tieši atbildīgi par krīzes izraisīšanu.

Mēs jums patiešām lūdzam tikai vienu — skatieties plašāk. Lūdzu, skatieties plašāk, lai nodrošinātu Eiropas projekta turpmāku darbību un novērstu strupceļu, jo uz spēles ir likta mūsu nākotne.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es piedzimu Eiropas Savienībā 1975. gadā, un tā ir veidojusi manu politisko dzīvi kopš manas dzimšanas Tāpēc man vēl mazāk gribas apslāpēt jūsu degsmi šajā jautājumā.

Kad tiek runāts par resursu palielināšanu, diskusija ir jāvirza uz apsvērumiem par to pareizu izmantošanu. Lai gan ziņojumā tiek mēģināts panākt lielāko iespējamo Parlamenta atbalstu, es uzskatu, ka tā pašreizējā veidolā izvirzītie uzdevumi un mērķi nav pietiekami vērienīgi.

Lauksaimniecības un strukturālais budžets tiek saglabāts nemainīgs. Taču tiek meklēts lielāks finansējums pētniecībai un izstrādei. Vienīgā Parlamenta un ziņojuma reakcija uz situāciju ir prasība pēc lielāka finansējuma, lai gan nav skaidrības, kur šo naudu iegūt. Mēs dzirdam runas par ES pašu resursiem, taču nav definēts, kas ar šiem resursiem tiek domāts.

Ja cilvēki patiešām gribētu īstenot strukturālas reformas, tie būtu ņēmuši vērā, piemēram, David Cameron ierosinājumu, gājuši pie Padomes un teikuši, ka finansējums tiks iesaldēts, taču mēs pieprasām, lai neizmantotie resursi tiktu pārnesti uz nākamo finanšu gadu un mēs varētu tos izmantot dzīvotspējīgiem projektiem un ietaupīt līdzekļus.

ES turpmāko dzīvotspēju nedrīkst mērīt zīmēs aiz komata. Tāpēc es esmu pamatīgi vīlies šajā ziņojumā.

  Derk Jan Eppink (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šorīt Daul kungs atskrēja uz šo sēdi runāt par nepieciešamību palielināt ES budžetu, taču bija skrējis tik ātri, ka viņam aptrūkās elpas un nācās pārtraukt runāšanu. Tas ļoti labi raksturo debates par daudzgadu budžetu.

ES budžeta apjoms ir aptuveni 1 % no ES IKP. Komisija un Parlaments saka — „ar to nepietiek, mums vajag vairāk naudas”. Taču ES nespēj iztērēt jau pieejamos līdzekļus, joprojām nav izmantoti vairāki miljardi no reģionālās kohēzijas finansējuma. Daļu naudas nākas atdot atpakaļ dalībvalstīm. Kāpēc jums vajag vairāk naudas, ja nespējat iztērēt to, kura jums jau ir?

Vēl šajā Parlamentā ir vairāki „Pavlovi”, proti, Schulz kungs, Daul kungs, Verhofstadt kungs — neviena no viņiem šobrīd nav klāt, viņi ir izvēlējušies aizbēgt, nevis debatēt un domāt par to, kā budžetā panākt uzsvaru uz kvalitāti, ne kvantitāti, piemēram, piešķirot reģionālo un kohēzijas fondu atbalstu tikai nabadzīgākajām dalībvalstīm, tādā veidā ietaupot 30 % no šo fondu līdzekļiem un ieguldot tos inovācijā un uz nākotni vērstā politikā. Taču esmu pārliecināts, ka mūsu Pavlovi šogad atkal skries pret ES Padomes ķieģeļu sienu.

  Isabelle Durant (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika teikts, ir skaidrs, ka dažādu gan līdzīgu, gan atšķirīgu, taču visos gadījumos krīzes pastiprinātu iemeslu dēļ situācija dalībvalstu budžeta jomā ir sarežģīta. Ar budžetu saistītā situācija ir jārisina ikvienā ES dalībvalstī neatkarīgi no tā, kāds ir tās valdības vairākums.

Mums ir divas iespējas. Viens no variantiem ir rīkoties vienatnē, mēģinot salāgot izdevumus ar ieņēmumiem, atsevišķos gadījumos, spriežot pēc tā, ko esmu dzirdējusi, kā visu problēmu risinājumus izmantojot taupības pasākumus, ievērojami samazinot publiskos izdevumus un sociālos pabalstus un tādā veidā vēl vairāk pasliktinot iedzīvotāju situāciju.

Es atbalstu otro variantu, proti, ierosinājumu apvienot mūsu centienus budžeta jomā, ievērot budžeta solidaritāti, nodrošināt pašu resursus, jo īpaši piemērojot finanšu darījumu nodokli. Tie ir mūsu mērķi saistībā ar budžeta papildināmību, par kuru vēlamies vienoties šajā sanāksmes tipa konferencē. Šādu priekšlikumu mēs samierināšanas procedūras laikā izteicām Padomei un esam to esam atkārtojuši šajā ziņojumā.

Mums — Eiropas Savienībai, valstu parlamentiem un valdībām — ir kopīgi jāstrādā, lai atrastu veidu, kā saskaņot mūsu izdevumus un pieeju budžetam. Mēs nevaram gan paturēt kūku, gan to apēst — mēs nevaram samazināt budžetu un vienlaicīgi ieguldīt infrastruktūrā. Nav iespējams ieguldīt mazāk, bet saņemt vairāk. Manuprāt, gan pašlaik, gan arī turpmāk labākais veids, kā atjaunot Eiropas uzticamību, ir izmantot šo sanāksmju tipa modeli valdību, Eiropas Savienības, valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta dialogā.

  Cornelis de Jong (GUE/NGL). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, šis ir ļoti slikts ziņojums, un tas ir nekavējoties jānoraida. Ierosināt, ka Eiropas Savienībai ir jātērē vēl vairāk naudas laikā, kad ikvienas valsts iedzīvotāji piedzīvo ārkārtīgi nepatīkamus taupības pasākumus, ir vārdos neaprakstāms neprāts. Šādi rīkoties brīdī, kad visam ir jānotiek pilnīgi citādāk, ir nepiedodami — vairs nekādas naudas izšķiešanas, nekāda finansējuma velosipēdu celiņiem un pankūknīcām tādās valstīs kā Nīderlande. Mums ir jāliek uzsvars uz struktūrfondu līdzekļu piešķiršanu nabadzīgākajām valstīm un tikai Eiropas mēroga inovatīviem projektiem, kuri nāks par labu arī pārējām dalībvalstīm.

Saskaņā ar ziņojumu visam ir jāpaliek tāpat kā līdz šim — tiek pieprasīts lielāks Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums, netiek ierosinātas struktūrfondu reformas un nav sniegts neviens konkrēts ieteikums par to, kā palielināt efektivitāti. Šim Parlamentam, jo īpaši Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai un Eiropas Tautas partijas grupai (Kristīgajiem demokrātiem), vajadzētu kaunēties par sevi. Kamēr Nīderlandē, nota bene, M. Rutte valdība ignorē slimniekus un cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tikmēr tās politiķu grupa Eiropas Parlamentā grib piepildīt maku. Taupības paraugi mājās un milzīgi šķērdētāji Briselē. Tas ir prātam neaptverami!

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Gribu uzsvērt vairākus šā svarīgā ziņojuma aspektus un sākšu ar Eiropas Savienības ieņēmumu sistēmu.

Ir skaidrs, ka līdzšinējais mehānisms ir pārāk nekonsekvents, un pazīstamākā nekonsekvence ir Apvienotās Karalistes atlaides mehānisms. Kopš tās piemērošanas ir ieviestas arī daudzas citas atlaides un kompensācijas instrumenti, padarot ES ieņēmumu mehānismu pilnīgi netaisnīgu un absolūti nepārredzamu.

Pašlaik būtu labāk pāriet uz tiešo ieņēmumu sistēmu, kuras pamatā būtu tikai dalībvalstu iekšzemes kopprodukts, vai arī izmantot kopēju un vienotu ieņēmumu gūšanas metodi, piemēram, pievienotās vērtības nodokli. Protams, mēs nedrīkstam radīt papildu slogu Eiropas iedzīvotājiem, un Eiropa arī nedrīkst pārņemt dalībvalstu nodokļu politiku, kurai jāsaglabā neatkarība un pilnīga suverenitāte.

Ziņojumā ir izvirzītas vairākas prioritātes — dažas ir svarīgas, citas ne tik ļoti, taču jebkurā gadījumā visas izmaksā ļoti dārgi. Mēs varam palielināt resursu apjomu, izmantojot tādus instrumentus kā projektu obligācijas un eiroobligācijas, taču tās jāpārvalda ārkārtīgi uzmanīgi, lai novērstu risku radīt jaunus parādus, kas būtu ļoti bīstami.

Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, varam nekavējoties palīdzēt uzlabot Eiropas Savienības finansiālo stāvokli. Mums beidzot ir jāizvēlas viena Parlamenta darbavieta. Tas palīdzētu ik gadu ietaupīt vairākus desmitus miljonu euro. Šī nav demagoģija, bet vienkārša…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tas, kā Verhofstadt kungs ņirgājās par Apvienotās Karalistes valdību, daloties savos apsvērumos par to, kādēļ Lielbritānijai vajadzētu uzticēt ES vēl vairāk naudas un varas, bija vēl viens apliecinājums acīmredzamajam nicinājumam, kuru pret Apvienoto Karalisti, tās valdību un iedzīvotājiem izjūt daži šā Parlamenta deputāti. Taču Verhofstadt kungs nepieminēja, ka Apvienotajai Karalistei ir citas iespējas, kā ietaupīt. Uzņēmumi, kuriem nācās iztērēt GBP 30 miljonus, lai nodrošinātu atbilstību ES regulām, varēja ietaupīt šos līdzekļus, atgūstot Eiropas pārņemto kontroli. Apvienotās Karalistes zvejnieki ļoti priecātos par GBP 3,3 miljardiem — tā ir nozvejas vērtība, kuru viņi zaudēja, kad ES atļāva citām valstīm zvejot Apvienotās Karalistes teritoriālajos ūdeņos.

Komisār, jūs apgalvojat, ka Eiropas budžets nav valsts budžeta kopija. Tomēr tajā nedrīkst ignorēt ES iedzīvotāju reālo situāciju. Pašlaik Apvienotās Karalistes iemaksa ir GBP 6,4 miljardi, un, ja tiks likvidēta atlaide, šī summa pieaugs līdz GBP 10 miljardiem. To ir iespējams samaksāt tikai palielinot nodokļus, samazinot pakalpojumu skaitu, slēdzot skolas…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mums sev ir jāuzdod pieci jautājumi.

Pirmkārt, cik liels budžets ir vajadzīgs 2020. gada izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas īstenošanai?

Otrkārt, cik liels budžets ir vajadzīgs monetārajai savienībai?

Treškārt, kādas ir mūsu iespējas ietaupīt?

Ceturtkārt, kāds budžets ir vajadzīgs Eiropas Savienotajām Valstīm?

Piektkārt, kādai jābūt stratēģijas „Eiropa 2020” lomai? Vai mēs vispār vēlamies to īstenot?

Mēs, Eiropas Parlaments, uztveram savus pienākumus nopietni. Mēs runājam atklātu valodu. Austrijā ir izteiciens — nav naudas, nav mūzikas. Mēs vēlamies sasniegt savus mērķus, veikt savus pienākumus, risināt problēmas un turēt savus solījumus. Mēs nevaram nodrošināt vairāk funkciju, lielāku konkurētspēju, ilgtspējīgāku izaugsmi, vairāk darbavietu, vairāk pētījumu un lielāku integrāciju, ja mums ir mazāk naudas, ja netiek pārskatīta finanšu nozare un novērtēta pašreizējo līdzekļu izmaksāšana, kā arī nav pieejami pašu resursi.

„Vairāk Eiropas” nodrošinās dalībvalstīm arī iespēju ietaupīt līdzekļus. „Vairāk Eiropas” nodrošinās arī lielāku efektivitāti, un tā ir mūsu reakcija uz globalizāciju, nākotni un valstu parādiem.

Ko mēs gribam? Mēs negribam iesaldēt budžetu. Ikviens, kurš centīsies iesaldēt budžetu, kaitēs Eiropai un samazinās mūsu spēju veikt mūsu pienākumus pret iedzīvotājiem. Mēs vēlamies ieviest darījumu nodevu, kas mums nodrošinātu pašu resursus, tādā veidā pieņemot grūtības un īstenojot Līgumu, nevis iebāžot galvas smiltīs. Tāda ir mūsu stratēģija. Turpināsim iesākto darbu un nobalsosim par šo ziņojumu!

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Galvenais Salvador Garriga ziņojuma temats ir politika, nevis finanses. Es gribu pateikties viņam un Jutta Haug, kā arī visiem komitejas locekļiem par to, ka visa gada laikā viņi strādāja tieši ar šādu pārliecību. Finansiālie resursi ir tikai līdzeklis mērķu sasniegšanai. Galvenā nozīme ir politikai, un uz to arī jāliek uzsvars, apspriežot nākamo finanšu shēmu.

Mēs visi zinām, ka ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī tiek samazināts budžets. Tas turpināsies arī nākamajos gados. Šie budžeta samazinājumi ir daļa no centieniem izkļūt no krīzes. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka krīzes novēršanas stratēģijai ir arī Eiropas aspekti — ekonomikas attīstības plāns, finanšu tirgu darbības noteikumi, ar kuriem novērst šīs krīzes atkārtojumu, pašlaik apspriestie pasākumi par Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldību un ES pasākumi, kuri tikai palielina valstu pasākumu efektivitāti. Tāpēc valstu pasākumi, kuri ir domāti krīzes un tās radīto seku pārvarēšanai, nedrīkst sadurties ar Eiropas pasākumiem.

Dalība Eiropas Savienībā nodrošina pievienoto vērtību. Pievienotā vērtība un solidaritāte nav tukši vārdi. Paskaidrot Nīderlandes nodokļu maksātājiem, ka tiek palielinātas to iemaksas Eiropas Savienībā, nav tas pats, kas paskaidrot Bulgārijas vai Polijas lauksaimniekiem, ka viņi saņems trīsreiz mazākas subsīdijas un ka viņiem nāksies konkurēt tajā pašā tirgū, kurā līdz šim. Tā kā Grieķija pirms dažiem gadiem maksāja Eiropas finanšu sistēmā milzīgas naudas summas, nav viegli apsūdzēt Grieķijas nodokļu maksātājus, kuri patlaban piedzīvo ārkārtīgi grūtus laikus.

Solidaritātei ir specifiski aspekti. Šie aspekti ir saistīti arī ar Eiropas Savienības izvirzītajām turpmāko gadu prioritātēm. Ja zinātnes, enerģētikas, transporta, ekonomikas pārvaldības vai digitālo tehnoloģiju nozares nesaņems kopējas Eiropas politikas atbalstu, tām neizdosies gūt ievērojamus panākumus.

Protams, mums ir jādomā arī par to, kā mainīt pašreizējo Eiropas budžetu. Tajā ir rezerves, un ir jāpieprasa iespēja tās izmantot. Tomēr es jums minēšu vienu piemēru. Šīs rezerves nedrīkst nodrošināt, iekļaujot kohēzijas politikā visas ar energoefektivitāti, transportu u. c. saistītās politikas jomas un mērķus. Samazinot pašreizējo programmu resursus, mums neizdosies novērst vajadzību pēc jauniem resursiem, ja mēs vēlēsimies izvirzīt jaunus Eiropas Savienības mērķus, ja vēlēsimies, lai Eiropas integrācija nodrošinātu patiesu pievienoto vērtību, tostarp arī nodokļu maksātājiem, kuri ļoti pamatoti skaita katru Eiropas budžetam atvēlēto peniju.

Tāpēc mums jāskatās uz Eiropas budžetu kā uz vienotas sistēmas daļu — gan saistībā ar ekonomikas pārvaldību, gan vienoto valūtu. Ar prasīto minimālo 5 % pieaugumu nepietiks, lai atrisinātu visas minētās problēmas. Tāpēc mums ir jāuzdod jautājumi arī par Eiropas projektu obligācijām, eiroobligācijām un citiem finansējuma avotiem.

  Marit Paulsen (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, pēc visiem šajā Parlamentā pavadītajiem gadiem man jāteic, ka rezultāti, kurus ir panākusi Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada, ir vispatīkamākie un pamanāmākie, īsi sakot, šī komiteja strādā visiepriecinošāk, tā darbojas patiešām lieliski. Tā dara visu, kas ir vajadzīgs un nāk par labu Eiropas nākotnei.

Tomēr mani ļoti uztrauc tas, ko mēs neizdarījām, proti, mēs neizvirzījām prioritātes. Mēs esam iekļāvuši programmā visas jaunās problēmas, taču esam tajā paturējuši arī visas vecās grūtības. Iespējams, ka atrisināt gan jaunās, gan vecās problēmas nebūs iespējams. Mums bija jāizvirza prioritātes. Mūsu attieksmei pret prioritāšu izvirzīšanu bija jābūt daudz stingrākai, un visvairāk mani šajā situācijā uztrauc tas, ka mēs atstājām prioritāšu noteikšanu Padomes ziņā. Dāmas un kungi, tas nenāks par labu nākotnei.

  Martin Callanan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, sabiedrība un Eiropas smagi strādājošie nodokļu maksātāji, kuri patiesībā pelna to naudu, kuru tik daudzi klātesošie ļoti vēlas tērēt, grib, lai Eiropa uzņemtos mazāk pienākumu un veiktu tos kvalitatīvāk. Viņi vēlas, lai Eiropas budžets tiktu samazināts un lai tajā ņemtu vērā to, ka mēs, patīk mums tas vai ne, dzīvojam taupības laikmetā. Viņi grib, lai Eiropa pievērstos ļoti nedaudzām jomām, kurās tā patiešām var nodrošināt pievienoto vērtību, un pārējos pasākumus atstātu dalībvalstu ziņā. Diemžēl šajā ziņojumā nekas no tā netiek piedāvāts.

Runāsim skaidru valodu — ierosinājums palielināt budžetu par 5 % ir pilnīgi nepieņemams, un tikpat nepieņemama ir arī ideja par tā dēvētajiem pašu resursiem, tas ir tikai ES mēģinājums sagrābt varu. Budžets ir jāmodernizē, finansējums ir jāpārdala un jāpiešķir tām programmām, kuras patiešām nodrošina ieguvumus, nevis piesedz pagātnē pieļautās kļūdas. Ar euro zonas glābšanas finansēšanu ir jānodarbojas tām valstīm, kuras šai zonai gribēja pievienoties. Nedrīkst piespiest šajā pasākumā piedalīties tos, kuri brīdināja, ka tāda rīcība ir nepareiza.

Komitejai bija iespēja iekļaut daudzus no šiem konstruktīvajiem un nākotnei noderīgajiem priekšlikumiem, taču tā tos noraidīja. Komiteja nav izdarījusi neko no minētā, un Parlamentam šis ziņojums ir jānoraida.

  László Surján (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, mums iesniegtais ziņojums, iespējams, ir svarīgākais ziņojums šajā laika periodā. Eiropas Parlaments ir pirmā iestāde, kura izklāsta savus uzskatus par turpmākajiem septiņiem gadiem, un vienlaicīgi tā arī ņem vērā Komisijas tiesības iesniegt priekšlikumus. Tomēr šī ir vienīgā iespēja novērst skandālu par mūsu piekrišanas tiesībām, kuru dēļ mums ir pienākums noraidīt Padomes priekšlikumu. Pateicoties šim ziņojumam, visi mūsu partneri zina, ko vēlas Eiropas Parlaments, un var, ciktāl iespējams, ņemt vērā mūsu vēlmes.

Es gribu ieteikt saviem cienījamajiem kolēģiem pirms klajas kritizēšanas izlasīt divus dokumentus — Lisabonas līgumu un šo ziņojumu. Atbalsts pašu resursiem ir ne vairāk ne mazāk kā paredzēts Lisabonas līgumā. Manuprāt, vēstījums par to, ka ir nedaudz jāpalielina Eiropas budžets, ir ļoti svarīgs. Šis pieaugums būs neliels arī tādēļ, ka šos 5 % ietekmēs inflācija, tāpēc mēs nerunājam par milzīgu palielinājumu. Runa nav par to, ka ir jāpalielina izdevumi lauksaimniecības vai kohēzijas jomā, bet gan par to, ka šo finansējumu nedrīkst samazināt.

Horvātu un ungāru izcelsmes rakstnieks Miklós Zrínyi, kurš dzīvoja 17. gadsimta pirmajā pusē, ir teicis — toreiz attiecībā uz turkiem — „Nedariet pāri ungāriem!”. Atsaucoties uz viņa vārdiem, es teikšu — nedariet pāri lauksaimniecības politikai un nedariet pāri kohēzijas politikai, jo tie, kuri nodara pāri šīm politikas jomām, dara pāri ne tikai ungāriem, rumāņiem un slovākiem, bet pilnīgi visām Eiropas nācijām. Jo mazāks ir vēlētāju atbalsts politiķim, jo vairāk viņš domā par iedzīvotājiem. Manuprāt, arī mēs, kurus atbalsta lielāks politiskais spēks, pārstāvam iedzīvotāju intereses, un tieši tāpēc mēs sakām — nedariet pāri lauksaimniecības politikai un kohēzijai!

  Derek Vaughan (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es gribu pateikties referentam un komitejas priekšsēdētājam par šā ziņojuma izstrādē ieguldīto darbu. Šodienas debates par šo dokumentu liecina, ka Padomē notiks cīņa par vairākiem jautājumiem, tostarp kopējo budžeta palielinājumu, AK atlaidi un pašu resursiem. Atklāti sakot, izņemot jautājumu par AK atlaidi, attiecībā uz kuru AK deputāti būs mazākumā, manuprāt, Parlaments ir mēģinājis panākt kompromisus.

Tik garā, sarežģītā un svarīgā ziņojumā kā šis kompromisi ir gandrīz neizbēgami, taču dažus no tiem es vērtēju atzinīgi. Es atbalstu kompromisu par nākamās finanšu perspektīvas ilgumu un struktūru. Es atbalstu arī kompromisu par kohēzijas politiku. Manuprāt, ja mēs vēlamies pēc 2013. gada ES nodrošināt darbavietas un izaugsmi, kohēzijas politikai ir ļoti liela nozīme. Tāpēc turpmāk mums ir vajadzīgs pienācīgs kohēzijas politikas finansējums un tam ir jābūt vismaz pašreizējā līmenī, ja ne lielākam.

Lai nākamā finanšu perspektīva būtu lietderīga iedzīvotājiem, tajā jāliek uzsvars uz darbavietām un izaugsmi. Tāpēc papildus spēcīgai kohēzijas politikai mums ir vajadzīga vienlīdz spēcīga politika pētniecības un izstrādes finansēšanai mūsu universitātēs un MVU. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgs pienācīgs astotās pamatprogrammas finansējums. Mums ir arī jāiegulda Eiropas Savienības infrastruktūrā, piemēram, transportā, enerģētikā un daudzu lauku reģionu platjoslas tīkla uzlabošanā, turklāt mēs nedrīkstam atstāt novārtā arī pašus lauku reģionus.

Lai mūsu politika nodrošinātu darbavietas un izaugsmi, mums ir vajadzīgi attiecīgi mehānismi. Mums ir vajadzīgi arī partneri.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Riikka Manner (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vispirms es gribu izteikt atzinību referentam par izcilu ziņojumu un par viņa nevainojamo darbu Īpašajā komitejā politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada. Viens no galvenajiem turpmāko finanšu shēmu uzdevumiem ir izveidot instrumentus, ar kuriem praksē īstenot ES 2020. gada stratēģiju. Ziņojumā tiek atzīts, ka šis mērķis nav sasniedzams bez spēcīgas un stabilas kohēzijas un lauksaimniecības politikas un pietiekama to budžeta. Taču, piemēram, kohēzijas politika nav vienīgais praktiskais instruments, kas palīdzēs mums attīstīt inovācijas jomu un nodrošināt darbavietas un izaugsmi. Mums ir vajadzīgas reformas, taču mēs tās varam īstenot arī šajās politikas jomās.

Tāpēc, komisāra kungs, es jūs aicinu nodrošināt, lai, ņemot vērā Parlamenta nostāju, gan reģionālās, gan lauksaimniecības politikas budžets nākamajā finanšu periodā tiktu saglabāts pašreizējā līmenī. Esmu arī gandarīts par to, ka ziņojumā tiek ņemti vērā arī tie reģioni, kuros ir īpaši smaga situācija, piemēram, mazapdzīvotās teritorijas ziemeļu reģionā. Arī tiem nākamajā finanšu periodā būs vajadzīgs papildu budžets.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, svarīgākais ar Eiropu saistītais vārds ir „uzticamība”. Visām Eiropas iestādēm un jo īpaši Eiropas Parlamentam ir jāatgūst iedzīvotāju uzticība. Kā to izdarīt?

Pirmkārt, vajag nevis vairāk Eiropas vai vairāk naudas Eiropai, bet gan labāku Eiropu, tādu Eiropu, kura nodrošina pievienoto vērtību un neiejaucas tādās jomās kā sports vai tūrisms, ar kurām dalībvalstis var lieliski tikt galā pašas.

Otrkārt, kohēzijas finansējums ir jāatvēl patiešām nabadzīgajiem Eiropas reģioniem. Puse finansējuma joprojām tiek piešķirta tādām bagātajām dalībvalstīm kā Vācija un Francija. Tas ir nepieņemami. Ja mums izdosies to novērst, mēs varēsim ierobežot nevajadzīgo naudas izšķērdēšanu un vienlaicīgi arī gūt peļņu.

Treškārt, ir vajadzīgi ieguldījumi tālredzīgā lauksaimniecībā un rūpniecībā. S. Polledo ziņojums ir neveiksmīgs. Tajā pilnīgi viss un pat vairāk ir samaisīts vienā katlā un tiek gaidīts, ka iedzīvotāji šo brūvējumu akceptēs. Labu apetīti, taču esiet uzmanīgi — neaizrijieties.

  José Manuel Fernandes (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribu izteikt atzinību referentam par lielisko darbu, kura rezultāts ir ziņojums, kas varētu kļūt par labu sākumpunktu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izstrādei un ir pārbaudījums Komisijai un Padomei.

Šis ziņojums ir vērienīgs, taču vienlaikus arī saprātīgs. Es ceru, ka visas iestādes ir izdarījušas pareizos secinājumus par finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kuras tvēriens pamazām kļūst vaļīgāks. Man ir skaidrs viens — tikai vienotai Eiropai, kura būs solidāra un nodrošinās spēcīgu, saskaņotu un konverģentu ekonomikas pārvaldību, izdosies veiksmīgi atrisināt mūsu gaidāmās politiskās grūtības.

Mums ir vajadzīga integrētāka un labāka Eiropa. Mums ir jādod priekšroka Kopienas, nevis starpvaldību metodei. Mums ir jāpalielina budžets.

Ir apstiprināta stratēģija „Eiropa 2020”. Tai ir skaidras prioritātes un izmērāmi mērķi. Tā būs mūsu ceļvedis nākamajām finanšu perspektīvām. Tomēr šai stratēģijai būs rezultāti tikai tad, ja mums būs tās pasākumiem un mērķiem atbilstošs budžets. Tāpēc DFS ir vajadzīgs tāds finansējums, kas atbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērogam un saistībām. Solidaritātes principa izpausme ir arī kohēzijas politika. Kohēzijai ir jābūt ekonomiskai, sociālai un teritoriālai un jāstimulē nabadzīgāko reģionu attīstība.

Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi saglabāt gan kohēzijas politikas, gan kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu vismaz pašreizējā līmenī. Ir būtiski arī panākt progresu attiecībā uz DFS, no kuras finansējuma vairāk nekā 80 % nenodrošina dalībvalstu budžeti.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, krīzes dēļ mums ir jāpārskata gan valstu, gan Eiropas Savienības budžeta efektivitāte un jāizvērtē, kā šie budžeti palīdz īstenot mūsu mērķus un cik lielu pievienoto vērtību — Eiropas pievienoto vērtību — tie nodrošina. Es gribu izteikties par jomu, kura šodien vēl nav pieminēta, proti, sadarbību tiesiskuma jomā un iekšlietās, kurā saskaņā ar Lisabonas līgumu dalībvalstu pilnvaras tika uzticētas Eiropas Savienībai. Mūsu vēlmi panākt šajā jomā ievērojamus uzlabojumus ir jāatspoguļo arī nākamajā budžeta periodā.

Mums noteikti ir jānodrošina finansējums Stokholmas programmai, kura ir diezgan vērienīga programma. Eiropas Savienībai ir vajadzīgi labi izglītoti imigranti, kuri tajā nonāk likumīgi, kā arī vienota un pienācīgi finansēta migrācijas politika. Notikumi Ziemeļāfrikā vēlreiz ir apliecinājuši vienotas Eiropas imigrācijas politikas nozīmi un arī to, ka ir vajadzīga Eiropas solidaritāte un pienācīgi finansēta integrācija.

Turklāt pēdējo mēnešu laikā ir kļuvis skaidrs tas, ka ir vajadzīgi resursi, lai nodrošinātu arī mūsu kopējo vērtību aizsardzību, nediskrimināciju un cilvēktiesību ievērošanu, ka ir jāvienkāršo resursu izlietojums ārkārtas situāciju pārvarēšanā un ka mums ir vajadzīgi pašu resursi, lai nākamajā finanšu periodā Eiropa kļūtu labāka, spēcīgāka un visaptverošāka.

  James Elles (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es izsaku atzinību referentam par padarīto darbu. Darba apjoms, kas tika ieguldīts mēģinājumā panāk vienprātību, bija milzīgs. Esmu gatavs atbalstīt grozījumus trīs jomās.

Pirmkārt, ilgtermiņā mums ir vajadzīga piecu gadu finanšu perspektīva. Ja laikposmam līdz 2020. gadam tiek sagatavota septiņu gadu dimensija, mums par obligātu nosacījumu ir jānosaka nākamās shēmas izstrāde piecus gadus ilgam periodam.

Otrkārt, nav pietiekami izpētīts tas, kā mēs iegūstam apliecinājumus par izdevumiem. Tie, kuri uzskata, ka Eiropai ir vajadzīgs lielāks finansējums, argumentētu pārliecinošāk, ja ar nelokāmu pārliecību varētu pastāstīt, kur šī nauda tiek iztērēta.

Mans pēdējais, taču ne mazāk svarīgais komentārs ir atbilde Verhofstadt kungam — nebūtu saprātīgi izcelt kādu konkrētu dalībvalsti, ja neto iemaksas budžetā veic vairākas dalībvalstis. Es ļoti nopietni iesaku ierobežot dalībvalstu neto iemaksas līdz konkrētiem procentiem no IKP, jo, ja padomājam par nākotni, manuprāt, ir neiespējami saņemt dalībvalstu atbalstu neto iemaksu divkāršošanai laikā, kad tiek īstenoti stingri taupības pasākumi.

  Markus Pieper (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, iemesls budžeta palielināšanai par 5 % ir izdevumi par Eiropas Ārējās darbības dienesta darbību, robežu aizsardzību, terorisma apkarošanu, attīstības palīdzības pieaugumu, kā arī atbalstu pētniecībai un starptautiskajai infrastruktūrai. Kopumā šī Parlamenta prasība ir pilnīgi pamatota. Tomēr ar Garriga Polledo kunga ziņojumu Parlaments zaudē iespēju saņemt atbalstu. Mēs iegūtu lielāku uzticību, ja norādītu, kurās jomās Eiropa varētu strādāt efektīvāk un kurās jomās varētu ietaupīt līdzekļus.

Tas noteikti attiecas uz daudzajām aģentūrām, kuru autonomā darbība izmaksā ārkārtīgi dārgi, un lauksaimniecības jomu, kurā atsevišķas dalībvalstis joprojām nav ieviesušas tirgum atbilstošāku vienotu maksājumu shēmu par zemes platību akros. Kā referents par struktūrpolitikas nākotni es ieteiktu to attiecināt arī uz kohēzijas politiku. Par laimi daudziem reģioniem ir izdevies pārsniegt noteikto ierobežojumu attiecībā uz maksimālo finansējumu 75 % apmērā. Tomēr, ja daudzu Eiropas reģionu nabadzība ir mazinājusies, var samazināt arī izdevumus par Eiropas solidaritāti. Ietaupītos līdzekļus varētu veiksmīgi ieguldīt Eiropas pievienotajā vērtībā, piemēram, pierobežu reģionos nodrošinot inteliģentu struktūrfondu un starptautisko tīklu saikni. Pašlaik par to notiek apspriedes Reģionālās attīstības komitejā, kurā tiek apspriests arī Garriga Polledo kunga ziņojumā izteiktais priekšlikums ieviest starpposma kategoriju reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES IKP. Krehl kundze laikam sapņoja, apgalvojot, ka mēs jau esam panākuši kompromisu Reģionālās attīstības komitejā.

Es nedomāju, ka Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada ir īstā iestāde, kurai būtu jāizsaka ieteikumi par šo starpposma kategoriju. Norādot, ka īpašs atbalsts ir vajadzīgs arī turīgākajiem reģioniem, mēs pārāk vienkāršojam situāciju. Es to uztveru kā aicinājumu šķērdēt līdzekļus. Mēs atsakāmies no izmēģinātās un pārbaudītās pakāpeniskās atbalsta sniegšanas un pārtraukšanas sistēmas, taču nepiedāvājam citu stimulu. Mēs garantējam pastāvīgas subsīdijas visiem reģioniem, kuru ekonomikas rādītājs gandrīz atbilst vidējam. Eiropas reģionālajā politikā šādai sistēmai nav nākotnes. Tāpēc mums ir jāizslēdz no ziņojuma 73. punkts. Visādi citādi ziņojums ir pieņemams.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pieper kungs, esmu pārsteigta, dzirdot jūs sakām, ka Krehl kundze sapņo. Reģionālās attīstības komitejas balsojumā ar starpposmu kategoriju saistītie mērķi tika atbalstīti ar lielu balsu pārsvaru. Esmu pārliecināta, ka mēs arī šeit saņemsim vairākuma atbalstu, jo vairums Parlamenta deputātu atbalsta reģionu solidaritāti. Tāpēc mums šī starpposma kategorija ir vajadzīga. Es gribu dzirdēt, kāpēc jūs šo balsu vairākumu nodēvējat par sapni.

  Priekšsēdētājs. – Pieper kungs, vai jūs varat paskaidrot, kāpēc jūs to uzskatāt par sapni?

  Markus Pieper (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Schroedter kundze, tā ir jūsu izpratne par jautājumu. Reģionālās attīstības komitejā izskatītais priekšlikums ir citādāks nekā priekšlikums Garriga Polledo kunga ziņojumā. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, politiskajās grupās joprojām pastāv ievērojama un nopietna pretestība starpposma kategorijas ieviešanai. Jūs to ļoti labi zināt. Tāpēc jūsu jautājums mani pārsteidz. Manuprāt, apgalvojot, ka kompromisi ir panākti un ka tie ir viennozīmīgi, jūs sapņojat. Jebkurā gadījumā sagatavot jautājumu plenārsesijas debatēm ir Reģionālās attīstības komitejas uzdevums. Mani ļoti pārsteidz jūsu ārkārtīgi optimistiskais viedoklis par to, ka mūsu darbs ir pabeigts.

  Estelle Grelier (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, debatēs par Eiropas Savienības finanšu perspektīvu tiek izvirzīti jautājumi par Eiropas projektu, tā darbības jomu un mērķiem.

Šis ziņojums ir vērtējams atzinīgi, jo tajā mēģināts mobilizēt ES budžeta resursus, lai varētu īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”. Tāpēc tas neatbilst dalībvalstu vairākuma šaurajam skatījumam.

Tā kā dalībvalstis vērtē Eiropu pēc tām noteiktajām finansiālajām iemaksām, kuras dalībvalstis grib samazināt, un finanšu atdeves, kuru tās vēlas palielināt, šajā ziņojumā tiek aicināts atbalstīt spēcīgu un integrētu Kopienas politiku — gan jau iedibinātās politikas jomas, gan jaunās Lisabonas līgumā paredzētās kompetences jomas.

Tāpēc šim Parlamenta patstāvīgajam ziņojumam jākļūst par pamatu turpmākajām diskusijām, lai arī, manuprāt, tas nav pietiekami vienprātīgs un piesardzīgs. Taisnība, ka Eiropas budžeta palielinājums par 5 % būtu efektīvāks par dalībvalstu budžeta plāniem 2012. gadam. Tomēr izšķirīgais faktors — un visticamāk arī klupšanas akmens — būs spēja vienoties par summu, ar kuru būtu iespējams īstenot ziņojumā aprakstīto politiku.

Mēs apzināmies, kādas ir taupības politikas ēnas puses, to, kā tās ietekmē nodarbinātību un dzen izmisumā arvien vairāk iedzīvotāju. Mūsu pienākums ir finansēt pretciklisku politiku, jo īpaši, izveidojot spēcīgu kohēzijas politiku, Pieper kungs, kura visos Eiropas reģionos veicinātu publiskos ieguldījumus un nodarbinātību. Gribu uzsvērt, ka starpposmu kategorija ir vajadzīga tāpēc, lai nodrošinātu, ka struktūrfondu līdzekļu sadalē tiek pienācīgi ņemta vērā reģionu ekonomikas un sociālā situācija.

Visbeidzot ļaujiet man pateikt, ka mums ir jāievieš finanšu spekulāciju nodoklis, kurš arī palielinātu mūsu iedzīvotāju atbalstu pienācīgi finansētai Eiropai.

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu izteikt atzinību referentam par mūsu gaidāmo problēmu izklāstu. Arī es atbalstu nepārprotamo ziņojumā pausto aicinājumu ievērojami palielināt pētnieciskās un zinātniskās darbības apjomu, jo tā ir viena no mums vajadzīgajām prioritātēm.

Es gribētu teikt — es to saku Komisijai —, ka politikā un vadībā svarīgākais ir prioritātes. Ja nav prioritāšu, nav arī vadības. Vienmēr būs uzdevumi un problēmas, kas būs svarīgākas par citām. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu budžetu. Mums ir jāturpina palielināt pētnieciskās un zinātniskās darbības apjoms, taču mums arī jāpiešķir tām lielāka nozīme reģionālajā finansējumā. Mums ir jāņem vērā lauksaimniecības tirgu attīstība un jāsamazina mūsu izdevumi šajā jomā.

Tomēr neaizmirsīsim, ka mums ir jāizvirza prioritātes visos līmeņos — gan attiecībā uz Eiropas Savienību, gan dalībvalstīm. Jāteic, ka man nepatīk ne uzbrukums Eiropas Savienībai, ne Briselei, taču man arī nepatīk uzbrukums dalībvalstīm, jo tā savu nozīmi zaudē mūsu ieguldījumi tādās dalībvalstu jomās kā veselības aprūpe, sociālais nodrošinājums, pensijas un izglītība. Šis nav ES un dalībvalstu interešu konflikts. Tā ir pastāvīga cīņa par vadību un prioritātēm. Ja mēs neuzdrošināsimies izvirzīt prioritātes, mēs nevarēsim nodrošināt vadību.

Man jāteic, ka, ja mēs nevaram saprast to, cik smagā situācijā pašlaik ir mūsu dalībvalstis, mēs nespējam izprast iedzīvotāju reālo situāciju. Mums ir jāizvirza prioritātes, nevis jārisina problēmas, vienkārši palielinot budžetu. Tāpēc es lūdzu Komisāru parādīt vadītāja spējas, būt drosmīgam un atcerēties, ka pētniecība, zinātne, infrastruktūra...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Andrea Cozzolino (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs grasāmies balsot par ļoti svarīgu stratēģisko dokumentu, kas nodrošina stabilu atskaites punktu finanšu perspektīvām par laikposmu pēc 2013. gada. Tā pirmā prasība ir saskaņot mērķus ar instrumentiem, kā arī jauno lomu, kas jāuzņemas Eiropas iestādēm — ņemot vērā Lisabonas līgumu un recesiju —, ar resursiem, kurus mēs kopīgi nolemsim ieguldīt.

Šāda saskaņotība ietver arī nopietnu reakciju uz sabiedrības, ES politikas mērķauditorijas, kā arī Eiropas sociālo grupu un nozaru pieprasījumu veicināt inovāciju. To pašu mēs darījām arī attiecībā uz kohēziju, kurai ir ļoti liela nozīme, domājot par to, kādu Eiropas Savienību mēs vēlamies redzēt turpmākajos gados. Pieredze liecina, ka kohēzija pašlaik ir ļoti svarīgs Eiropas projekta pastāvēšanas priekšnoteikums un instruments, kas ir būtisks ikvienam un kas ir jāsaglabā, jāaizsargā un jāatjauno.

Šajā jomā īpaši liela nozīme ir centieniem ieviest reģionu starpposma kategoriju, galvenokārt tāpēc, ka vairākus gadus ilgusī recesija, no kuras sākam atkopties, daudzos reģionos ir pastiprinājusi iekšējo šķelšanos, tādējādi radot vēl lielāku vajadzību nodrošināt efektīvu un pienācīgu atbalstu mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem, novērst naudas izšķērdēšanu un padarīt attīstības politiku skaidrāku un koncentrētāku.

Tomēr es uzskatu, ka, lai varētu sākt jaunu Eiropas kohēzijas politikas posmu un ar to nodrošināt līdzsvarotāku un ilgtspējīgāku attīstību, kādu turpmākajos gados vēlamies panākt Eiropā, mums ir jāīsteno tādi uzdevumi kā starpposma kategoriju izveide un drošības klauzulas ieviešana.

  Frank Engel (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, 500 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju patlaban veido 8 % no pasaules iedzīvotāju skaita.

Līdz 2050. gadam šis skaitlis būs 5 % vai 6 %. Savukārt 2100. gadā mēs veidosim 3 % no pasaules iedzīvotājiem. Šis eiropiešu pūlis turpina — galvenokārt uz valstu budžeta rēķina — uzturēt 2000 vēstniecību, 27 armijas, 50 apvienotos spēkus un citas iestādes. Man šķiet, ka Ķīna patlaban algo papildu ministru vietniekus, lai spētu uzņemt visus varenos Eiropas ministrus, kuri ierodas lūgt Pekinai pakalpojumus un slēgt divpusējus nolīgumus. Pasaules mērogā tas viss sāk izskatīties smieklīgi.

Iedalīt 8 % pasaules iedzīvotāju 30 dažādās budžeta politikās ir neprāts. Būtībā tā ir pilnīga suverenitāte. Eiropa pārvalda 2,5 % jeb vienu četrdesmito daļu no Eiropas kopējiem budžeta izdevumiem. Dalībvalstu iemaksas ir viena četrdesmitā daļa no to valsts izdevumiem. Tomēr izskatās, ka pat šāda summa ir pārāk liela.

Parunāsim par pašu resursiem, kaut gan varbūt labāk to darīt citā reizē. Beigsim tielēties par šiem 2,5 % no publiskajiem izdevumiem, ar kuriem mums ir jāuztur viss 2020. gada stratēģijas īstenošanai vajadzīgais mehānisms un jāīsteno visi mūsu Lisabonas līgumā noteiktie pienākumi. Ne jau mēs izstrādājām šo stratēģiju un kompetenču jomas, to izdarīja dalībvalstis. Ņemot vērā šo situāciju, Garriga Polledo kunga ziņojums ir ļoti pieticīgs. Tomēr tieši dalībvalstis vēlas mūs vēl vairāk ierobežot un pasludina šo ziņojumu par vērienīgu. Minēto iemeslu dēļ Parlamentam šis ziņojums ir jāpieņem.

  Frédéric Daerden (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šis ziņojums ir ļoti svarīgs Eiropas projekta nākotnei, kurā ir vajadzīga solidaritāte un vērienīgi mērķi, jo īpaši, ņemot vērā budžeta krīzi, kuru patlaban piedzīvo dalībvalstis.

Ar pārmērīgi liberālu nostāju valstu un valdību vadītāju vairākums Padomē izvēlas turpināt skarbi samazināt budžetus un upurēt ieguldījumus svarīgākajās tālredzīgajās politikas jomās, kuras finansē Eiropas budžets. Neatkarīgi no tā, ko apgalvo citi deputāti, budžeta iesaldēšana iedragās izaugsmi. Šajā vienprātības ziņojumā ieteiktais budžeta palielinājums par vismaz 5 % ir minimālā summa, ar kuru mēs varam risināt problēmas un turpināt kopīgi strādāt.

Lai nodrošinātu Eiropas solidaritāti, ir jāfinansē arī 2020. gada stratēģija, jo īpaši tās sociālie mērķi, tostarp nabadzības apkarošana. Ziņojums mani ir pārliecinājis arī par to, ka Eiropas solidaritāte ir jānostiprina, izveidojot reģionu starpposma kategoriju, lai nodrošinātu taisnīgu kohēzijas politikas finansējuma sadalījumu visā Eiropā.

Visbeidzot, vēl viens piemērs ir Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kas nodrošina patiesu solidaritāti Eiropas darba ņēmējiem. Ziņojumā tiek atzīta šā fonda lielā nozīme. Daudzgadu finanšu shēmas budžets ir jāpalielina. To nevajadzētu uztvert kā sloga radīšanu dalībvalstīm, jo Eiropas budžets nodrošina pievienoto vērtību un turpmāk tajā tiks iekļauti arī ienākumi no finanšu darījumu nodokļa.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, jaunajā daudzgadu finanšu shēmā laikposmam no 2013. līdz 2020. gadam ir atspoguļotas Lisabonas līgumā noteiktās jaunās kompetences jomas un nostiprinātā Eiropas Savienības politika. Es izsaku atzinību referentam Garriga kungam par šo saskaņoto ziņojumu, kurā ir izklāstītas prioritātes citādākai Eiropai nekā mēs pazīstam.

Ņemot vērā nopietnās iekšējās problēmas, ar kurām saskaras ES un tās iedzīvotāji, kā arī paturot prātā ES pieaugušo starptautisko lomu, mēs saprotam, ka par politikas galveno mērķi jāizvirza pašreizējās sociālās, ekonomiskās un teritoriālās nevienlīdzības samazināšana. Pārdomāta un veiksmīga kohēzijas politika per se nodrošina Eiropas pievienoto vērtību, un tā noteikti būs izdevīga pilnīgi visām ES dalībvalstīm.

Jaunās programmas un jaunās septiņu gadu shēmas pamatu veido ES 2020. gada stratēģijā paredzētie pasākumi, un šo dokumentu uzdevums ir palīdzēt Eiropai atgūties no krīzes, veicinot inteliģentu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tiek izvirzītas tādas politiskās prioritātes un mērķi kā nodarbinātības veicināšana, inovācijas, pētniecības un izaugsmes nostiprināšana, rīcība klimata pārmaiņu jomā, izglītības līmeņa uzlabošana, sociālās integrācijas nodrošināšana un nabadzības apkarošana, kā arī imigrācijas politika un resursu aizsardzība, lai garantētu robežu drošību un novērstu to nelikumīgu šķērsošanu.

ES budžets ir galvenais dalībvalstu solidaritātes mehānisms un arī spēcīgs instruments tādu reformu īstenošanai, kuras palīdzētu piesaistīt papildu privātos un publiskos resursus ieguldījumiem, kuri savukārt ievērojami palielinātu ES līdzekļu panākto ietekmi. Ja mēs vēlamies nodrošināt Eiropas rīcībspēju gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan pārējo pasauli, Eiropas budžets ir jāpalielina un jābalsta uz pašu resursiem. ES budžets ir instruments, ar kuru panākt visaptverošu un integrētu attīstību laikā, kad dalībvalstis vienas pašas nevar…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Sophie Auconie (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēdz teikt, ka nauda ir kara dzinējspēks. Taču mums jāatceras, ka nauda ir arī stūrakmens tādam miera projektam kā Eiropas Savienība. Ja Eiropa patiešām vēlas īstenot Līgumos paredzēto politiku, tostarp ar Lisabonas līgumu ieviesto jauno politiku, tai ir vajadzīgs finansējums, ar kuru šos mērķus īstenot.

Tāpēc es atbalstu ideju par pašu resursiem un finanšu darījumu nodokli. Taču Eiropas budžeta palielinājums ir jāpapildina ar ievērojamiem ietaupījumiem, optimizējot mūsu izdevumus. Piemēram, mēs varam izstrādāt kopēju ārlietu un drošības politiku, lai nodrošinātu Eiropai lielāku ietekmi pasaules mērogā un vienlaicīgi arī maksimāli efektīvi izmantotu valstu līdzekļus.

Garriga Polledo kunga ziņojumā tiek piedāvāti svarīgi un gandrīz pilnīgi pārstrādāti risinājumi — tajā tiek ieteikta ļoti spēcīga Eiropas Savienības politiskā un finanšu shēma. Turklāt pienācīga nozīme ir piešķirta divām svarīgākajām ES politikas jomām. Runājot par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kurai ir izšķirīga nozīme, lai garantētu pārtikas nekaitīgumu un pašpietiekamu pārtikas nodrošinājumu, ziņojumā tiek aicināts atjaunot KLP budžetu. Savukārt attiecībā uz kohēzijas politiku, kura nodrošina finansējumu reģionālajai solidaritātei un reģionu ekonomikas attīstības veicināšanai, ziņojumā tiek ierosināts papildināt tās mērķus, izveidojot reģionu starpposma kategoriju, lai reģioni ar vienādu attīstības līmeni varētu saņemt…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, gribu pateikt pāris vārdu par vajadzību ieviest pašu resursu reformu. Es uzskatu, ka uz IKP balstītu ieņēmumu dominance padara lēmumu par ES budžetu pārāk politisku un mazāk vērstu uz efektivitāti. Šī sistēma dod pamatu prasībām iesaldēt vai samazināt ES resursus. IKP dominances dēļ rodas apsvērumi, kuri tika izteikti sarunās par 2011. gada budžetu, proti, ja dalībvalstīm krīzes dēļ nākas samazināt savu budžetu, tas pats ir jādara arī ar ES budžetu.

Tomēr mēs nevaram garantēt, ka papildu pašu resursi, kuri samazinātu atkarību no IKP, revolucionāri mainītu ES spēju finansēt izaugsmi un strukturālas pārmaiņas. Vienmēr pastāv risks, ka koalīcija, kura pieņem lēmumu par budžetu Padomē, pieņems tādu pašu lēmumu arī Eiropas Parlamentā.

Ja mums rūp Eiropas Savienība, mums ir jāpārtrauc darīt to, ko no mums sagaida finanšu ministri, un jāsāk darīt to, ko gaida mūsu iedzīvotāji. Dalībvalstu politiķiem, atgriežoties mājās no Briseles, vajadzētu lepoties nevis ar to, ka valdība veiks mazākas iemaksas ES budžetā, bet gan, piemēram, ar to, ka ES palīdzēs mazajiem uzņēmumiem finansēt inovatīvus projektus.

Pats par sevi saprotams, ka ES izdevumu finansēšanas procesam ir jābūt pilnīgi pārredzamam. To būtu vienkāršāk panākt, ja nodoklis būtu tikai viens, taču ieņēmumu sistēmu var veidot arī vairāki nodokļi, kas atbilst tādiem kritērijiem kā pārredzamība, taisnīgums, pamanāmība, efektivitāte un pietiekami liela saskaņotība.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Vispirms es izteikšu referentam atzinību par nevainojamo darbu. Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā izvirzītās prioritātes atbilst ES 2020. gada stratēģijai un par Eiropas politikas vadlīniju tiek atzīta izaugsme. Mums vajag „vairāk Eiropas” un labāku Eiropu.

Tāpēc mums jāveicina atbalsts tām jomām, kuras visvairāk veicina konkurētspēju, piemēram, pētniecībai, inovācijai un enerģētikai. Tāpēc mums arī ievērojami jāpalielina zinātnes un inovācijas finansējums, lai visā Eiropā veicinātu zinātnisko izcilību. Lai varētu īstenot izvirzīto mērķi un ieguldīt 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) zinātnē, ir jānostiprina arī Eiropas zinātnes finansēšanas sistēma.

Jaunajam budžetam jāveicina arī lielāka energoefektivitāte un jāatbalsta jaunas infrastruktūras, jo īpaši enerģētikas infrastruktūras, būvniecība, tādā veidā radot vajadzīgos priekšnosacījumus Eiropas rūpniecības konkurētspējai. Ir jāpalielina rūpniecības un jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) nozīme, tā palīdzot nostiprināt Eiropas līderpozīcijas globalizētajā pasaulē.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, gribu izteikt atzinību referentam Garriga Polledo kungam par nevainojamo visa gada laikā paveikto darbu, kas ir guvis plašu politisko atbalstu. Es atzinīgi vērtēju šajā ziņojumā pausto vēstījumu — mēs varam izkļūt no krīzes, padarot ES par spēcīgu globālo procesu dalībnieci.

Turpmākā finanšu shēma atspoguļo stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un ir stingri balstīta uz Lisabonas līgumu. Tomēr, lai ES prioritātes būtu uzticamas, ir vajadzīgs pienācīgs finansējums. ES turpmākajam budžetam ir jānodrošina jaunas iespējas enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstībai, ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, mācību un jaunatnes politikā, vienlaicīgi saglabājot politikas galveno pīlāru — kohēzijas un lauksaimniecības politikas — pašreizējo finansējuma apjomu.

Eiropas intereses un lielie projekti atduras pret dalībvalstu budžeta ierobežojumiem, tāpēc galvenais veids, kā palielināt konkurenci un izaugsmi, ir plašāk iesaistīt privāto sektoru, izmantojot projektu obligācijas vai valsts un privātās partnerības.

Mani un pārējo Itālijas deputātu delegāciju satrauc priekšlikumi iekļaut reģionālajā politikā tā dēvētās starpposma kategorijas, jo tās var apdraudēt ES vājākos reģionus. Nobeigumā vēlos norādīt, ka vienīgais veids, kā nodrošināt ES nākotni un attīstību, ir izveidot tikai uz pašu resursiem balstītu ES finansējuma sistēmu.

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kopā ar DFS tiks prezentēti arī reformētie civildienesta noteikumi. Jautājums par to, kā notiek ES darba administrēšana, ir ļoti īsi aplūkots Garriga Polledo kunga ziņojuma 125. un 126. punktā. Komisār, es aicinu jūs attiecībā uz jaunajiem civildienesta noteikumiem būt mērķtiecīgam. Galu galā šeit apspriestais jautājums par to, ko mēs darām, ir vismaz tikpat svarīgs kā jautājums par to, kā mēs to darām.

Jautājums ir par to, kā Eiropas Komisija piedalīsies visu šeit aprakstīto 2020. gada programmas punktu īstenošanā. Es gribētu, lai Komisija izvēlētos aktīvāku lomu, nevis deleģētu visus pienākumus citiem. Tāpēc, īstenojot civildienesta noteikumu reformu, ir svarīgi izveidot vakances jauno pienākumu pildīšanai, lai šajā procesā varētu iesaistīties arī Komisija. Mums ir ārkārtīgi daudz brīvdienu. Komisijas amatpersonām ir līdz 13 nedēļām ilgs apmaksātais atvaļinājums. Komisāra kungs, es iesaku atcelt dažas no šīm brīvdienām un tādējādi papildināt budžetu, lai mēs patiešām varētu sasniegt mērķus, kurus vēlamies īstenot. Es arī gribu lūgt mums nodrošināt ES 2020. gada stratēģiju ES darbības administrēšanai. Lai to izdarītu, būs jārīkojas ne tikai jums, bet arī visai komisāru kolēģijai un Komisijas priekšsēdētājam.

  Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (PPE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, gribu izteikt atzinību Garriga Polledo kungam par nevainojami izstrādāto ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu. Ziņojums guva ļoti lielu atbalstu Īpašajā komitejā politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada. Ceru, ka tas kļūs par galveno pamatu pavisam drīz gaidāmajās sarunās par jauno Eiropas Savienības daudzgadu budžetu.

Esmu ļoti gandarīta par to, ka EP deputāti nolēma atbalstīt manis iesniegto grozījumu par jaunatnes politikas nostiprināšanu. Laikā, kad jaunie eiropieši ir kļuvuši par vieniem no lielākajiem ekonomikas krīzes upuriem, mums ir jāatbalsta katra jauniešu situācijas uzlabošanas iniciatīva un jo īpaši tādas iniciatīvas, kuru mērķis ir palielināt izglītības pieejamību un uzlabot jauniešu profesionālo situāciju. Tāpēc tādas programmas kā „Jaunatne darbībā” un „Mūžizglītība”, kuras nodrošina lielu efektivitāti un ļoti zemas izmaksas par katru labumguvēju, turpmākajās daudzgadu finanšu shēmās ir jāsaglabā kā atsevišķi elementi un ir pelnījušas arī ievērojami lielāku finansējumu.

Es arī vēlos atbalstīt priekšlikumu saglabāt augstu kohēzijas politikas finansējuma līmeni. Lai gan kohēzijas politikai ir izšķirīga nozīme, lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, tās galvenais uzdevums ir stiprināt Eiropas integrāciju un solidaritāti, samazinot sociālās, ekonomiskās un teritoriālās atšķirības, kuras diemžēl joprojām pastāv Eiropas Savienībā.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, referents savu runu sāka ar ļoti svarīgu teikumu, sakot, ka mums ir jāapvieno Eiropas Savienības tradicionālā politika ar mūsu jaunajām prioritātēm. Ne vienu, ne otru nav iespējams īstenot atsevišķi. Saistībā ar to es gribu paust atbalstu ziņojumā izklāstītajam redzējumam par kopējo lauksaimniecības politiku.

Ļaujiet man jums atgādināt dažas svarīgas idejas, no kurām svarīgākā ir KLP budžeta apjoma saglabāšana nākamajā finanšu plānošanas periodā. Eiropas lauksaimniecības politikas tradicionālā loma un tās jaunie mērķi, kurus vēlamies īstenot, pilnībā pamato šā finansējuma apjoma nemainīšanu.

Otrkārt, vajadzība saglabāt uz diviem pīlāriem balstīto KLP sistēmu, vienlaicīgi atbalstot arī otrajā pīlārā ietilpstošos lauku reģionus, ir cieši saistīta ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem.

Visbeidzot, ir jāveic KLP reforma, izvirzot par tās mērķi efektīvāku budžeta izmantošanu, un viens no veidiem, kā to panākt, ir taisnīgs maksājumu sadalījums.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties visiem referentiem par milzīgo padarīto darbu. Šodien Parlamentam ir skaidra nostāja par to, ko no nākamā finanšu plānošanas perioda gaidām mēs un mūsu iedzīvotāji. Mēs visi saprotam, ka mums nāksies būtiski mainīt pašreizējās politikas virzienu, un tas ir skaidri atspoguļots stratēģijā „Eiropa 2020”. Mums ir jāizveido drošs vienotais Eiropas enerģijas tirgus un transporta tīkli, kas savieno visu Eiropu, kā arī jānovērš atšķirības, kuras joprojām pastāv starp dažādiem Eiropas Savienības reģioniem. Mums ir pilnīgi jāpārskata kopējā lauksaimniecības politika, kurai jāgarantē taisnīga un vienota tiešo maksājumu sistēma, kā arī jāpārskata rīcība citās jomās, bez kurām mums neizdosies izveidot konkurētspējīgu un spēcīgu Eiropu. Protams, lai to izdarītu, būs vajadzīgi nopietni ieguldījumi, jo īpaši pētniecībā. Tāpēc ir jāmeklē jauni finanšu instrumenti, piemēram, jāievieš finanšu darījumu nodoklis u. c. Es uzskatu, ka…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas radies šajās debatēs ir šāds: „Kas īsti ir Eiropas pievienotā vērtība”? Es ceru, ka šā mēneša beigās Komisija, iesniedzot savus priekšlikumus, sniegs saprotamu izskaidrojumu par to, kāpēc atsevišķas budžeta kategorijas nodrošina nepārprotamu pievienoto vērtību. Manuprāt, tieši to mums vajadzētu zināt, citādi mēs nevarēsim pamatot savu balsojumu.

Otrkārt, diskusijas par pašu resursiem spēcīgi ietekmēs arī šīs debates. Viens no darvas pilieniem debatēs ir 1984. gadā pieņemtais lēmums par AK korekciju. Kāpēc tas tik ilgi ir bijis spēkā? Manuprāt, ir vai nu jālikvidē Lielbritānijas valdībai piešķirtā atlaide, vai arī jāpiemēro tāda pati atlaide arī citām valstīm, kuru situācija ir līdzīga tam, ko 1984. gadā piedzīvoja Lielbritānija. Es ceru, ka šis jautājums tiks pienācīgi aplūkots Komisijas priekšlikumos.

  Raul Romeva i Rueda (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, šī apsēstība ar uzsvaru tikai uz samazināmo budžeta apjomu, nevis pārdomām par to, kā vai kurās jomās līdzekļus samazināt, un vēl mazākām pārdomām par to, kā palielināt ieņēmumus, sāk radīt bažas.

Pirmkārt, ciktāl runa ir par dalībvalstu ekonomisko pilnvaru ierobežošanu, „vairāk Eiropas” nozīmē labāku Eiropu.

Otrkārt, mums, protams, ir arī jāpārskata izdevumi. Tomēr mums ir rūpīgi jāpārdomā, kurās jomās to darīt. Viens no priekšlikumiem ir samazināt izdevumus militārajā jomā, bet otrs — izvēlēties no divām Eiropas Parlamenta mītnēm vienu. Mūsuprāt, šie ir svarīgākie ierosinājumi.

Treškārt, visvairāk mani uztrauc tas, ka redzēju, manuprāt, uztraucošu Lewandowski kunga smaidu, kad tika runāts par finanšu darījumu nodokli.

Mani tas uztrauca, un gribu viņam pajautāt, kāpēc ir tik slikti un neizdevīgi prasīt, lai par krīzi maksātu tie, kuri ieguva bagātību spekulējot, nevis cilvēki, kuri krīzē ir vainojami vismazāk, un nerīkoties tā, kā vakar izdarījāt jūs, aicinot Spāniju ierobežot sociālos izdevumus, samazinot finansējumu tādai jomai kā…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL). – (LV) Es gribētu kolēģiem atgādināt vienu lietu — apstiprinot budžetu, mums jāatceras, ka Eiropas iedzīvotāju vidū arvien pieaug skeptiska attieksme pret to, ko mēs šeit darām. Šinī sakarā man liekas, ka budžets nav pietiekami saskaņots ar tiem vērienīgajiem mērķiem, kas ir iekļauti programmā „ES 2020”. Un vēl viens jautājums: Jūs, komisāra kungs, esat solījis Latvijas zemniekiem izlīdzināt tiešos maksājumus ar šo budžetu. Nu, ja viņš tāds, kāds ir, tiks apstiprināts, tad Jums savu solījumu būs grūti izpildīt. Es gribu, lai viss tas, par ko mēs runājam, ko mēs spriežam, atbilst arī mūsu vēlētāju interesēm.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, man šķita, ka situācija ES vairs nevar kļūt sliktāka, taču tad es izlasīju šo ziņojumu. Ziņojums sākas ar pamatīgu pašapmānu: „eiropieši vēl nekad nav bijuši tik prasīgi pret ES”. Patiesībā arvien vairāk britu pieprasa, lai mēs izstātos no ES. Iespējams, tieši to viņi arī domā. Ziņojumā tiek pilnīgi noraidīta ideja par budžeta iesaldēšanu pēc 2013. gada un uzstāts, ka, pat palielinot budžetu par 5 %, iespējas īstenot ES mērķus būtu ļoti ierobežotas. Nu ko, mums jābūt pateicīgiem arī par sīku žēlastību.

Ziņojuma 166. punkta vidū ir ieslēpts aicinājums izbeigt atlaižu mehānismu darbību. Pateicoties šim mehānismam, Apvienotās Karalistes neto iemaksa ES ir tikai nepieņemami liela, nevis prātam neaptverama. Pietiekami slikti ir uzstāt uz to, ka Apvienotajai Karalistei ir jāatdod tās sūri grūti pelnītā nauda, taču 169. punktā tiek ierosināts piešķirt ES tiesības iekasēt savus nodokļus bez mūsu piekrišanas un kontroles. Tas ir vienkārši nepieņemami.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam panākuši būtisku vienprātību. Iesniegtajā ziņojumā ir paredzēts gan vajadzīgais turpinājums iesāktajam, gan arī ierosinātas gaidītās pārmaiņas. ES politikai ir raksturīga stabilitāte, tāpēc tiek ierosināts saglabāt pašreizējo kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas budžeta apjomu.

Nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus attīstības jomā, tiek ievērojami nostiprināts kopējais tirgus, kas nodrošina priekšrocības visām ES dalībvalstīm. Kopējā lauksaimniecības politika nodrošina ieguvumus ikvienam ES patērētājam. Nevajadzētu aizmirst, ka, neraugoties uz atbalstu, ko lauksaimnieki saņem no Eiropas budžeta, to ienākumi ir ļoti zemi. Jaunie pienākumi, kuri lauksaimniecības nozarē ir jāievēro attiecībā uz vidi, klimatu, dzīvnieku labturību un nereālajām PTO sarunām, lauksaimniekiem rada papildu izmaksas. Kurš tās segs? Mēs sagaidām arī tādas izmaiņas kā lielāks finansējums ilgtspējīgai un inteliģentai attīstībai, kā arī uzsvars uz inovāciju, zinātnisko pētniecību un izglītību.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Georgios Stavrakakis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Parlaments šodien gan Eiropas Komisijai, gan Eiropas Savienības premjerministriem pauž skaidru nostāju par budžetu laikposmam līdz 2020. gadam, kurš atbilst tā pienākumiem un tam, ko gaida sabiedrība.

Nostāja attiecībā uz kohēzijas politiku ir skaidra. Mēs atbalstām kohēzijas politiku ar pietiekami lielu finansējumu, lai būtu iespējams nopietni veicināt attīstību, jaunu darbavietu izveidi un inovāciju. Mēs atbalstām neatkarīgu kohēzijas politiku. Mēs atbalstām saskaņošanu visos politikas izstrādes līmeņos, sākot ar stratēģisko plānošanu un beidzot ar īstenošanu. Mēs atbalstām reģionu starpposma kategoriju izveidi. Mēs atbalstām īpašos pasākumus Eiropas salu un kalnu reģioniem.

Taču šajā ziņojumā ir arī divi nepārprotami un svarīgi iebildumi. Mēs neatbalstām mēģinājumus iedalīt šo politiku dažādās nozarēs, un, visbeidzot, mēs neatbalstām ar Stabilitātes un izaugsmes paktu saistītas sankcijas.

  Priekšsēdētājs. – Ar šo runu tiek noslēgta brīvā mikrofona procedūra, un es izsaku atvainošanos tiem 11 vai 12 deputātiem, kuri bija iekļauti sarakstā un nevarēja uzstāties, taču šīm runām patiešām vairs nav laika.

  Janusz Lewandowski, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es jau esmu izmantojis savu uzstāšanās laiku, tāpēc izteikšu tikai divas īsas piebildes.

Pirmkārt, patlaban, kad visā pasaulē tiek ievērota taupība, nevarētu teikt, ka Eiropas bezdeficīta budžetā valstu finansējums ir ticis izmantots nesaprātīgi. Turklāt šis budžets var palīdzēt nodrošināt darbavietas un izaugsmi, jo tā galvenā būtība ir ieguldījumi. Ar to Eiropas budžets atšķiras no valstu budžetiem, kuru galvenais uzdevums ir sociālie maksājumi.

Otrkārt, runājot par Eiropas lauksaimniekiem dotajiem solījumiem, ir iespējama pakāpeniska konverģence. Vienoto likmi patlaban izmaksāt nav iespējams, un es domāju, ka tuvāko gadu laikā tas nemainīsies.

Visbeidzot, Komisijas vārdā es sagaidu, ka Parlamenta balsojumā būs vērojama plaša vienprātība, tādējādi paužot stingru un ietekmīgu Eiropas Parlamenta nostāju.

  Priekšsēdētājs. – Debašu nobeigumā uzstāsies referents Garriga Polledo kungs, kuram es no sirds pateicos par lielisko darbu pie šā temata.

  Salvador Garriga Polledo, referents. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribu pateikties dalībvalstu deputātu delegācijām, kuras, kā noprotu, pretojas spiedienam dalībvalstīs, un nobalsos par šo ziņojumu.

Man šķiet, ka šo debašu temats ir nevis budžeta apjoms, bet gan Kopienas metodes dominance, un, manuprāt, tie, kuri šajās debatēs lika uzsvaru uz centieniem samazināt ES budžetu, kļūdījās. Viņi vēlas jaunas prioritātes un mazāku budžetu. Mana atbilde ir šāda — šāda virziena izvēle beigsies ar mazāku budžetu un mazāku prioritāšu skaitu.

Es patiešām nesaprotu, ka viņi var sēdēt šajā amfiteātrī un aizstāvēt starpvaldību pieeju. Ļaujiet to darīt Padomei, jums vajadzētu aizstāvēt Eiropas Savienību, tās politiku, prioritātes, pienākumus un pienācīgu budžetu.

Mēs nevis vēlamies par 5 % palielināt Eiropas publiskos izdevumus, bet gan meklējam veidu, kā atvieglot dalībvalstu budžeta slogu un piesaistīt konkrētus starptautiskos ieguldījumus ES budžetam, kurā tos varēs izmantot daudz efektīvāk. Tā ir Eiropas pievienotā vērtība, par kuru šogad Politikas uzdevumu (SURE) komitejā vienojās visas šā Parlamenta grupas.

Manuprāt, šis ziņojums noteikti ir tālejošs — tas ir vērienīgs priekšlikums, kurā dalībvalstīm tiek prasīts pieņemt svarīgus lēmumus, un mēs lūdzam tās risināt ziņojumā norādītās problēmas.

Es vēlos izteikt atzinību par priekšlikuma un debašu konstruktīvismu. Manuprāt, abi ir pietiekami dinamiski un pilnīgi atspoguļo daudzos Eiropas Parlamentu vienojošos viedokļus. Es domāju, ka šīs debates neatkarīgi no to rezultāta ir bagātinājušas mūsu, Eiropas Parlamenta, nostāju un ievērojami palielinājušas mūsu politisko nozīmi.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 12.00.

(Sēde uz neilgu brīdi tika pārtraukta)

Rakstiskas deklarācijas (149. pants)

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pašreizējās krīzes un dramatisko publisko izdevumu ierobežojumu dēļ dalībvalstīm kļūst arvien grūtāk panākt ekonomikas izaugsmi. Vēlos uzsvērt, ka ES ir jāreaģē uz demogrāfiskajām problēmām. Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un pensionēto cilvēku skaita pieaugums apgrūtinās sociālās aizsardzības sistēmu darbību.

Es atbalstu uzskatu par to, ka ar visiem Eiropas Savienības piešķirtā finansējuma veidiem ir jāpalīdz uzlabot Eiropas vides vispārējo stāvokli. Tāpēc visos līmeņos ir jāanalizē ES līdzekļu izlietojuma pozitīvā un negatīvā ietekme uz klimatu un vidi. Ar Eiropas līmeņa ieguldījumiem ir iespējams panākt daudz lielākus ietaupījumus dalībvalstu līmenī, jo īpaši tādās jomās, kurās ES neapšaubāmi nodrošina lielāku pievienoto vērtību nekā valstu budžeti.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Pastāvīgās debates par nākamo plānošanas periodu liecina, ka šoreiz mums būs jāliek lielāks uzsvars uz vispusīgāku pieeju šim svarīgākajam ES politikas ekonomiskajam instrumentam. Pasaules finanšu krīze un spēcīgais konkurences spiediens, kuru rada tādas „tīģerekonomikas” valstis kā Ķīna un Indija, parāda, ka mums nāksies nodrošināt daudzgadu finanšu shēmas (DFS) atbilstību galvenajiem 2020. gada programmas mērķiem. Manuprāt, referenta ideja apvienot visas ar 2020. gada programmu saistītās politikas jomas vienā DFS kategorijā ir ļoti atbalstāma. Referents diezgan pamatoti ierosina noteikt par juridiski saistošu pienākumu plānošanas perioda vidū pārskatīt atsevišķu jomu ierobežojumus. Interesanta ir arī ideja saskaņot DFS īstenošanas grafiku ar ES iestāžu politiskajiem cikliem, tādā veidā palielinot demokrātisko kontroli un pārskatatbildību. Referenta uzskats par to, ka mums jāapsver ES ieņēmumu reforma, nenoliedzami ir pareizs. Pilnīgi pareizi būtu arī pakāpeniski pāriet uz ES pašu resursu sistēmu, aizstājot pašreizējo dalībvalstu iemaksu sistēmu, jo tā izraisa ES un dalībvalstu finanšu salīdzināšanu, tādējādi radot iedzīvotājiem nepareizu priekšstatu par dalības ES lietderību, kas ir pilnīgi nepamatoti, ņemot vērā pašreizējo dalībvalstu ekonomiku un politiku savstarpējo saistību.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Garriga Polledo kunga ziņojumā ir noteiktas Eiropas Parlamenta politiskās prioritātes attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu laikposmam pēc 2013. gada gan tiesību aktu, gan budžeta jomā. Manu uzmanību īpaši piesaistīja divi elementi — pirmkārt, tas, ka par politisko prioritāti tiek izvirzīta kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai. Es pilnīgi atbalstu reģionu starpposma kategorijas izveidi. Tā attiektos uz visiem tiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES IKP. Šāda kategorija palīdzētu nodrošināt lielāku līdzsvaru starp reģioniem. Priekšlikumā tiek aicināts īstenot praksē Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā noteikto teritoriālās kohēzijas principu. Attiecībā uz finanšu perspektīvām es atbalstu finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, ar kuru Eiropas Savienība varētu sev nodrošināt pašu resursus.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es gribu pievērst jūsu uzmanību šajā ziņojumā izteiktajam priekšlikumam par finanšu darījumu nodokli (FDN). Finanšu darījumu nodoklis varētu vienlaicīgi atrisināt divus problemātiskus jautājumus — to, kā finansēt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc jaunas ES politikas, un to, kā panākt, lai finanšu nozare palīdzētu pārvarēt ekonomikas krīzi, kuras rašanos tā veicināja. No nodokļa gūtie ieņēmumi varētu samazināt iemaksas, kuras ES dalībvalstis patlaban veic ES budžetā. Vienlaicīgi tie arī palīdzētu mierīgi izstrādāt politiku Eiropas ekonomikas nākotnes nodrošināšanai. Mums būtu pieejami resursi ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē, klimata pārmaiņu apkarošanā un ES reģionu solidaritātes veidošanā. Eiropai ir jārāda priekšzīme pārējai pasaulei, ieviešot šo nodokli savā teritorijā un aicinot uz šādu rīcību arī citas pasaules valstis. Es aicinu Eiropas Komisiju savlaicīgi reaģēt uz šo ziņojumu un ievērot šā demokrātiski ievēlētā Parlamenta prasību īstenot attiecīgos pasākumus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Apskatīsim pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS). ES paplašināšanās, uzņemot 12 jaunas dalībvalstis, kuru vidējais attīstības līmenis kopumā ir zemāks nekā 15 „vecajām” dalībvalstīm, radīja nenoliedzamas vajadzības un prasības saistībā ar ekonomiskās un sociālās kohēzijas principa ievērošanu. Taču tā vietā struktūrfondu finansējums no 0,42 % tika relatīvi samazināts līdz 0,37 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI). Citiem vārdiem sakot, finansējums tika relatīvi samazināts laikā, kad šie līdzekļi bija visvairāk vajadzīgi. Rezultāti ir ļoti skaidri — solītās konverģences vietā pastāv acīmredzamas atšķirības, kuras saasina ekonomikas un sociālās krīzes radītās sekas un tādu instrumentu kā vienotais tirgus darbība un izveide, kas vieniem nāk par labu, bet citiem nodara nopietnu kaitējumu. Tāda ir DFS, kura patlaban tiek izmantota kā pamats debatēm par 2013.–2020. gada finanšu perspektīvu un kuru būtībā tiek piedāvāts nemainīt. Lai ES budžets ievērojami pārsniegtu 1 % no ES NKI, nepietiks, ja to palielinās par 5 %. Es atkārtoju — tiek apdraudēts solījums ievērot kohēzijas principu. Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka pieejamie resursi patlaban tiek novirzīti arī citiem, tiesa, Līgumos paredzētiem mērķiem, tostarp militārajai jomai un intervencei aizjūras teritorijās, tādā veidā vēl vairāk apgrūtinot šā principa īstenošanu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Lai gan ekonomikas krīzes laikā bija pamats ES izdevumu iesaldēšanai, šodien, apspriežot daudzgadu finanšu shēmu, mēs nedrīkstam izmantot tādus pašus argumentus kā pirms diviem gadiem. Tā vietā mums ir jāuzdod sev jautājumi par noteicošajiem ES darbības principiem turpmākajos septiņos gados — vai ES būs solidāra savienība, kura pildīs savus pienākumus un saskaņā ar Lisabonas līgumu veidos inovatīvu ekonomiku un kopēju ārlietu politiku, vai arī turpmāk tā būs savienība, kura apzināti iekļaus Līgumā vērienīgus mērķus, taču visi zinās, ka šāda rīcība ir tikai acu apmāns? Es nelokāmi atbalstu pirmo variantu un piekrītu arī referenta uzskatam par to, ka nākamās daudzgadu finanšu shēmas finansējumam ir jābūt par 5 % lielākam nekā 2013. gadā. Šādas pārmaiņas mums sniegtu lielākas iespējas sasniegt Līgumā izvirzītos vērienīgos mērķus, pie tam, tā kā pašreizējais inflācijas līmenis patlaban ir 3,2 %, izdevumu palielināšana par 5 % patiesībā būtu pavisam neliels pieaugums. Turklāt šis nenozīmīgais ES budžeta palielinājums nāks par labu nabadzīgākajiem reģioniem, kuriem ES atbalsts visvairāk palīdz pārvarēt atšķirības attīstības jomā. Es ceru, ka nākamā prezidentūra, kuru vadīs Polija, par savu prioritāti izvirzīs tādu neto maksātājvalstu kā Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste nostājas saskaņošanu ar Parlamenta nostāju, kā noteikts vērienīgajā Garriga Polledo kunga ziņojumā.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Agrāk EP deputātiem bija tikai ierobežotas iespējas ietekmēt sarunas par ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Taču ar Lisabonas līgumu ieviestās būtiskās pārmaiņas attiecas tieši uz ilgtermiņa plāniem budžetam, kurus Padomei būs no jauna jāsagatavo pēc Eiropas Parlamenta apstiprinājuma saņemšanas. Tāpēc tika izveidota Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada (SURE), kura, pirms tiek sāktas sarunas par nākamo DFS laikposmam pēc 2013. gada, savā ziņojumā ir noteikusi Eiropas Parlamenta politiskās prioritātes. Salvador Garriga Polledo ziņojumā tiek skaidri norādīts, ka, ja ES joprojām vēlas strādāt pie stratēģijas „Eiropa 2020” vērienīgo mērķu sasniegšanas, tai būs jānodrošina pienācīgs finansējums ES politikas īstenošanai. Ja ES pēc 2013. gada nebūs pietiekami daudz jaunu resursu, tā nespēs īstenot ne pašreizējās politiskās prioritātes, ne arī jaunos no Eiropas 2020. gada stratēģijas izrietošos pienākumus un mērķus. Ņemot vērā ES tradicionālo pašu resursu nepietiekamību, SURE komitejā tika sākta diskusija par jauniem pašu resursiem ES budžetā. Mums ir lieliska iespēja ar nākamo finanšu shēmu parādīt Eiropas iedzīvotājiem, ka ES spēj domāt un rīkoties to ilgtermiņa interesēs un efektīvi nodrošināt iekšējo kohēziju un stabilu izaugsmi. Tāpēc es pilnīgi piekrītu referenta prioritārajai nostājai par to, ka kopējās lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai paredzētais finansējums nākamajā periodā nedrīkst būt zemāks nekā pašreizējā finanšu shēmā.

  Edit Herczog (S&D), rakstiski. – (HU) Astoņu komiteju atbalstītā priekšlikuma projektā vispirms tiek izklāstītas problēmas, kuru risināšana ir jāparedz arī jaunajā daudzgadu finanšu shēmā. Pašreizējā krīze Eiropai ir pēdējais brīdinājums par to, ka ir jāpielāgojas pārmaiņām pasaules kārtībā. Līdzīgi kā visos pārmaiņu laikos arī jaunajā kārtībā būs gan ieguvēji, gan zaudētāji. Eiropa noteikti neatradīsies starp zaudētājiem. Jean Monnet savulaik izteica šādu brīdinājumu: „Eiropa nekad nav pastāvējusi. Eiropa kādam ir jāizveido.” Eiropas Savienības dibinātājs šo integrāciju uzskatīja nevis par vienreizēju pasākumu, bet gan pastāvīgu darbu. Tāpēc mums ir jāizvērtē gaidāmā situācija un konkrētie apstākļi un jānosaka, kas mums jādara, lai nodrošinātu turpmāku Eiropas pastāvēšanu un neļautu tai kļūt par zaudētāju. Pagājušajā gadā Komisija iesniedza stratēģiju „Eiropa 2020”, kurā ir izvirzīti tādi mērķi kā atkopšanās no krīzes un Eiropas ekonomikas sagatavošana nākamajai desmitgadei. Trīs galvenās jomas, kuras veicina ekonomisko izaugsmi, ir zināšanas, inovācija un izglītība jeb „inteliģenta izaugsme”, kuras centrā ir digitāla sabiedrība, ilgtspējīga attīstība, kura veicina efektīvu enerģijas patēriņu un nodrošina konkurētspēju, kā arī iekļaujoša izaugsme, kura palielina līdzdalību darba tirgū. Jaunā Eiropas Savienības daudzgadu finanšu shēma ir jāizstrādā Kopienas līmenī, un valstu attīstības programmas ir savstarpēji jāpielāgo, lai, radot vajadzīgo sinerģiju, ar tām varētu nodrošināt optimālu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Ekonomiski grūtos laikos cilvēki vairāk kā citkārt no ES gaida konkrētus rezultātus. Mums ir vajadzīgi labāki un vienkāršāki tiesību akti, kuri atbilst eiropiešu interesēm. Regulas ir jāsaīsina. Nav nekāda iemesla izstrādāt Eiropas tiesību aktus, ja pēc tiem nav reālas vajadzības. Ar turpmāko ES budžetu ir jāvar efektīvāk risināt sabiedrības ikdienas problēmas. Budžetam ir jāveicina izaugsme un jaunu darbavietu izveide, taču, pats svarīgākais, tam ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība.

Šā mēneša beigās Komisijai ir jāpublicē tās priekšlikumi ES budžetam pēc 2014. gada. Ekonomikas krīzes dēļ ES dalībvalstīm ir nācies pieņemt smagus lēmumus par saviem budžetiem. Krīzes laikos nevajadzētu palielināt arī ES budžetu. Gluži pretēji, to vajadzētu samazināt.

Es ceru, ka laika gaitā mums izdosies atbrīvoties no daudzām ar ES saistītām muļķībām. Parlamenta ikmēneša pārbraucieni starp Briseli un Strasbūru Eiropas nodokļu maksātājiem izmaksā veselus EUR 200 miljonus gadā. Šo naudu ir iespējams izmantot lietderīgāk. Vajadzētu arī likvidēt dažādās atlaides, kuras tiek piešķirtas Apvienotajai Karalistei, Zviedrijai, Austrijai, Nīderlandei un Vācijai. Šogad, pateicoties korekcijas mehānismam, par kuru tika panākta vienošanās 1984. gadā, Apvienotā Karaliste vien saņems aptuveni EUR 3 miljardus lielu atlaidi.

Ir pienācis laiks ES un tās budžeta reformai. Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļi ir jāizmanto efektīvāk un ar tiem jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība dalībvalstīm. Administrācijas, birokrātijas un nevajadzīgu ES tiesību aktu apjoma palielināšana to neveicina.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Jaunā daudzgadu finanšu shēma ir ārkārtīgi nozīmīga, jo no tās lielā mērā būs atkarīga Eiropas Savienības nākotne. Debates par finanšu perspektīvu ir sarežģītas, jo daudzas dalībvalstis izjūt ekonomikas krīzes radītās sekas. To nevēlēšanās palielināt ES budžetu ir diezgan saprotama. Tomēr finanšu skeptiķiem ir jāsaprot, cik lielas priekšrocības dalībvalstu ekonomikai nodrošina kopējais tirgus. Eiropas integrācijai ir labvēlīga un stimulējoša ietekme uz ekonomiku. Turklāt Eiropas Parlaments gribētu, lai jaunās finanšu shēmas struktūra veicinātu sociālo integrāciju un lielāku konkurētspēju. No Es budžeta tiek finansēti tādi pasākumi, kuri ir ārkārtīgi svarīgi visu dalībvalstu iedzīvotājiem. Tas nav abstrakts pieņēmums. Kohēzijas politika un kopējā lauksaimniecības politika ietekmē vairāku miljonu iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Nav šaubu par to, ka vairākus ES veiktos pienākumus neuzņemtos neviena cita iestāde. Tādi mērķi kā lielāks sociālās, ekonomiskās un infrastruktūras kohēzijas līmenis un vienlīdzīgas iespējas lauksaimniecības nozarē ir pelnījuši mūsu atbalstu, un ir vērts izdot Eiropas līdzekļus par to īstenošanu. Eiropas Savienība nespēs īstenot vairāk pasākumu lielākā skaitā dalībvalstu, ja tai būs mazāks budžets. Tas nav iespējams, un tāpēc mums ir vajadzīgs lielāks un vērienīgāks budžets.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Referents ziņojumā raksta — lai dalībvalstis spētu risināt turpmākās problēmas, tām ļoti vajag Eiropas Savienības palīdzību. Stratēģijā „Eiropa 2020” tiek norādītas attiecīgās jomas, kurās jāliek uzsvars uz ES palīdzību, izklāstot prioritātes un redzējumu par spēcīgu, stabilu un modernu Eiropu — tādu Eiropu, kura būs guvusi mācību no nesenajām ekonomikas problēmām un nodrošinās saviem iedzīvotājiem darbavietas, energoapgādes drošību un veselīgu pārtiku. Budžeta plānos ir jāņem vērā svarīgākie ar ilgtspējīgu attīstību saistītie mērķi, vienlaicīgi nodrošinot arī elastību un uzsvaru uz konkrētiem pasākumiem. Nez vai man ir jāpiemin tas, ka līdzekļi ir jāizmanto pārredzami un pamatoti. Sabiedrības atbalsts un izpratne patlaban ir neatņemama ES politikas daļa un tās darbības pamats.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Lai sasniegtu 2020. gadam izvirzītos mērķus, ir vajadzīga Eiropas pieeja. Taču ir jāsaprot arī tas, ka ar mazāku finansējumu nav iespējams nodrošināt „vairāk Eiropas”. Dalībvalstu vēlme iesaldēt resursus nav ilgtspējīgs risinājums. Ja dalībvalstis ir apstiprinājušas stratēģiskās viseiropas ilgtermiņa politiskās saistības, nedrīkst liegt finansējumu to īstenošanai. Šāda rīcība tikai mazinās ES uzticamību miljoniem iedzīvotāju acīs. Attiecībā uz praksi ir vajadzīga daudz labāka programmu saskaņotība, liekot uzsvaru uz to papildināmību. Saglabājot pašreizējo resursu apjomu, būs neiespējami finansēt jaunās prioritātes — pētniecību un izstrādi, inovāciju, kā arī enerģētikas un transporta tīklus. Svarīgākais ES iekšējais uzdevums ir panākt, lai nākamajā finanšu shēmā tiktu saskaņotas iepriekšējās ES 15 un jaunās ES 12 vajadzības. Gan veco programmu turpināšana, gan jauno programmu izstrāde ir jāveic ļoti uzmanīgi. Ar apņemšanos ievērot ES vienlīdzības un solidaritātes principus vajadzētu pielikt punktu atšķirīgo standartu pastāvēšanai, kā arī aizspriedumiem lēmumu pieņemšanā. ES var gūt panākumus tikai tad, ja visām tās dalībvalstīm tiek piemēroti vienādi standarti. Īstā finanšu perspektīvā ir jāskatās arī tālāk par septiņiem gadiem. Tomēr es atbalstu korekciju ieviešanu ar elastīgiem mehānismiem.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības nabadzīgākie reģioni patlaban strauji attīstās, un viens no šīs attīstības iemesliem ir Eiropas finansējums. Lai gan ir uzbūvēti un saremontēti daudzi ceļi, kā arī ierīkots Interneta savienojums, joprojām ir ļoti daudz vajadzību, jo starp šiem reģioniem un visattīstītākajiem reģioniem pastāv milzīgas atšķirības. Kad mēs pievienojāmies Eiropas Savienībai, pastāvēja bažas, ka Polija un jaunās dalībvalstis nespēs pienācīgi izmantot iespējas, ko tām nodrošina dalība Eiropas Savienībā, un ka Eiropas finansējums tiks izmantots nepārdomāti. Tika paustas bažas arī par korupciju, jo, kur ir iespējas — vai ļoti daudz naudas —, tur uzrodas zagļi. Tomēr novērtējumi liecina, ka Eiropas finansējums Polijā ir izmantots saprātīgi un nav tērēts negodīgām darbībām. Tāpēc, ņemot vērā atšķirības, kuras mēģinām novērst, un arī ES turpmākos mērķus, mēs nedrīkstam samazināt ne ES budžetu, ne kohēzijas politikas finansējumu. Pat ja Eiropas Parlaments nobalsos par Eiropas budžeta palielināšanu — un es ceru, ka tā notiks —, patlaban ir būtiski pārliecināt atsevišķas dalībvalstis par to, ka Parlamenta politisko nostāju ir vērts atbalstīt.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos sirsnīgi pateikties Garriga Polledo kungam par tik vispusīga ziņojuma izstrādi un milzīgo darbu, ko viņš ieguldīja kompromisa grozījumu sagatavošanā. Es piekrītu referentam par to, ka jaunajā daudzgadu finanšu shēmā kohēzijas politikai, kura ir apliecinājusi savu efektivitāti, ir jāparedz tās nozīmei atbilstoša vieta. Tomēr mums ir jācenšas nodrošināt lielāku atsevišķu fondu darbības saskaņotību un papildināmību, kā arī procedūru vienkāršību. Fondu uzraudzības un pārvaldes sistēmu pārmaiņas, kuru mērķis ir palielināt fondu intervences efektivitāti, ir jābalsta uz rūpīgu to pašreizējās darbības analīzi. Es arī atbalstu uzskatu par to, ka neizlietotie līdzekļi ir jāsaglabā kohēzijas politikai paredzētajā budžetā, nevis jāatdod dalībvalstīm, un, manuprāt, mums ir arī rūpīgi jāizanalizē iespējamās sekas, ko radītu Eiropas Attīstības fonda iekļaušana ES budžetā, jo īpaši saistībā ar ES pienākumiem pret trešām valstīm.

  Vladimír Maňka (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropa piedzīvo krīzi. Salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, pašpārvaldes reģionu nodokļu iztrūkums pārsniedz 20 % no budžeta apjoma, un šāda situācija nav ilgtspējīga. Arī pašvaldību ieņēmumu kritums ir ļoti līdzīgs. Tās nevar finansēt savu galveno pienākumu izpildi, atlaiž darbiniekus un ieslīgst parādos.

Šādā situācijā mums nevajadzētu brīnīties, ka tās nesaprot, kāpēc Eiropas Parlaments prasa vairāk resursu.

Tomēr, ja dalībvalstis saskaņotu savu politiku un finansējumu prioritārajās jomās, tās gūtu labākus rezultātus un to ietaupītie līdzekļi pārsniegtu summu, par kuru mēs vēlamies palielināt kopējo ES budžetu. Tāpēc mūsu šodien apspriestā alternatīva ir labākais rīcības variants.

Mums par to ir jārīko plašākas apspriedes un debates ne tikai ar Eiropas Parlamentu, bet jo īpaši ar ministriem Padomē, valstu parlamentu deputātiem, kā arī reģionu pārstāvjiem, lai viņi saprastu, ka kopējs risinājums ne vien nodrošinās labākos rezultātus iedzīvotājiem, bet arī palīdzēs ietaupīt valstu budžetu līdzekļus.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kopš euro glābšanas programma piedzīvoja fiasko, neto maksātājvalstīm nākas ne tikai veikt iemaksas ES budžetā, izmantojot milzīgu resursu pārdales mehānismu, bet arī ieguldīt divkārt vai trīskārt lielākus līdzekļus. Turpmāko gadu laikā šajos glābšanas mehānismos tiks ieguldīta īsta skaidrā nauda, nevis garantijas. Šo mehānismu darbību nāksies finansēt no neto maksātājvalstu budžetiem jeb, citiem vārdiem sakot, no smagi strādājošo Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas iedzīvotāju kabatām. Šo valstu iedzīvotāji jau tagad piedzīvo pirmos sāpīgos līdzekļu samazinājumus. ES ekonomiski spēcīgo dalībvalstu iedzīvotāji ir nikni — vismaz tikpat nikni kā demonstranti Atēnās —, jo viņiem nākas savilkt ciešāk jostu Portugāles, Itālijas, Īrijas un Grieķijas (PIIGS) dēļ. Pieprasīt budžeta palielinājumu šajā sarežģītajā situācijā ir prātam neaptverami un skandalozi. Mums nevajag uzpūstu ES budžetu, kurš, iespējams, ir desmitkārt lielāks nekā vajadzīgs. Mums nevajag ES nodokļu maksātāju finansētu budžetu, kurā ir zudusi jebkāda sapratne par nepieciešamību taupīt. Mums nevajag vēl uzpūtīgāku Briseles birokrātiju, kura atņem neto maksātājvalstīm pēdējo kreklu. Tā vietā mums ir pastāvīgi jāizmanto ikviena iespēja ietaupīt. Lauksaimniecības subsīdijas, kas ir plašākais un visstrīdīgākais budžeta faktors, atkal ir jāuztic dalībvalstīm. Tas mazinātu spiedienu uz ES budžetu, turklāt dalībvalstis uz savai lauksaimniecības nozarei raksturīgajām iezīmēm var reaģēt labāk. Ja milzīgās nodokļos samaksātās summas patiešām nonāktu pie mazo un vidējo lauku saimniecību īpašniekiem, nevis lielajiem zemes īpašniekiem, lauksaimniecības fabrikām, lielajiem uzņēmumiem, monarhiem un golfa klubiem, varbūt būtu iespējams apturēt lauksaimniecības pagrimumu.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Garriga Polledo kunga ziņojuma pieņemšana ir svarīgs Parlamenta solis — tas ir skaidrs, pragmatisks un reālistisks paziņojums par Eiropas Parlamenta budžeta mērķiem laikposmam pēc 2013. gada. Pirmkārt, tas attiecas uz kohēzijas politiku, kura ir reģionālās attīstības stūrakmens. Es uzskatu, ka mums ir jāsaglabā kohēzijas politikas budžets un jāizveido taisnīgs atbalsta modelis visiem reģioniem ar starpposma ienākumiem, lai turpmākie ES ieguldījumi reģionos būtu pārredzami un godīgi. Budžeta palielināšana par 5 % ir saprātīgs risinājums. Ar to netiek apliecināta Eiropas izšķērdība, kā apgalvo eiroskeptiķi, bet gan godīgi atzīts, ka, nenodrošinot līdzekļus kopīgai Eiropas veidošanai, mēs kļūsim izolēti un bezspēcīgi. Tāpēc, lai mēs varētu finansēt pasākumus, kuri izriet no Lisabonas līgumā noteiktajām jaunajām ES kompetences jomām, es atbalstu prasību izskatīt jautājumu par pašu resursiem un jauniem Kopienas ienākumu veidiem, lai atvieglotu uz dalībvalstu budžetiem izdarīto spiedienu un likvidētu „taisnīgas peļņas principu”, kurš ir ekonomiski nepareizs un politiski nekorekts.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlaments pirmoreiz iepazīstina Eiropas Komisiju un Padomi ar savu redzējumu par Eiropas Savienības prioritātēm laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tagad ir Eiropas Komisijas kārta savos likumdošanas priekšlikumos ņemt vērā Eiropas Parlamenta viedokli. Vēlos īpaši uzsvērt, ka arī nākamajā periodā par prioritātēm ir jānosaka konkurētspējīgas lauksaimniecības nozares attīstība un ekonomiskā un sociālā kohēzija. EP deputāti ir pievērsuši pienācīgu uzmanību arī Eiropas centieniem pētniecības jomā. Viss Eiropas Parlamenta redzējums ir stingri balstīts uz stratēģiju „Eiropa 2020”.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D), rakstiski. – (HU) Izstrādājot nākamā budžeta stratēģiju, vispirms ir jājautā, vai mēs gribam vairāk vai mazāk Eiropas. Manuprāt, Parlaments jau ir paudis savu nostāju šajā jautājumā. Akceptējot vērienīgos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, mēs jau esam apliecinājuši, ka mums vajag „vairāk Eiropas”. Tagad mums ir skaļi un skaidri jāpaziņo, ka šos mērķus ir iespējams sasniegt, tikai paredzot pietiekamus resursus to īstenošanai. Laikā, kad daudzas dalībvalstis nomoka „Vidusjūras dilemma” — valstij ir vajadzīga fiskālā ekspansija, lai stimulētu izaugsmi, taču tas nav iespējams, jo valsts parādu dēļ nenovēršami nāksies īstenot nebeidzamus taupības pasākumus —, mēs nedrīkstam reaģēt, samazinot vai apstiprinot pašreizējo ES budžetu, kura pamatmērķis ir attīstība. Mēs to nedrīkstam darīt, jo, šādi rīkojoties, mēs atņemtu atpalikušajiem reģioniem vienīgo iespēju panākt ekonomikas izaugsmi.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Ziņojumā ierosināto reģionu starpposma kategoriju izveide nozīmētu, ka salīdzinoši turīgie nabadzīgo dalībvalstu reģioni turpinātu saņemt atbalstu un varētu pakāpeniski sagatavoties brīdim, kad papildu finansējuma piešķiršana tiks pilnīgi pārtraukta. Iespēja izveidot šādu reģionu grupu neapšaubāmi ir ļoti atzinīgi vērtējams ieguvums galvenajiem kohēzijas politikas finansējuma saņēmējiem, kuriem ir jānodarbojas ar ilgtermiņa plānošanu. Pieņemot šo priekšlikumu, Parlaments šodien paustu ļoti svarīgu nostāju debatēs par kohēzijas politikas turpmāko veidolu.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Galliga Polledo kunga ziņojumā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta Eiropas 2020. gada programmai. Manuprāt, paredzot ievērojamas naudas summas šās programmas mērķu īstenošanai, var tikt samazināts finansējums tādām programmām, kurām ir liela loma Eiropas kohēzijas un attīstības jomā, piemēram, Kohēzijas fondam. Fonda darbības rezultāti liecina, ka tas ir bijis līdz šim efektīvākais instruments, ar kuru īstenot Līgumā par Eiropas Savienību un Lisabonas līgumā paredzētos mērķus. Tāpēc ir svarīgi palielināt tā finansējumu. Daudzas Eiropas valstis ir nopietni ietekmējusi ekonomikas krīze, un Kohēzijas fonds patlaban ir to dzinējspēks, kas palīdz savlaicīgi cīnīties pret bezdarbu un mobilizēt reģionus. No otras puses, ir svarīgi, lai ES nodrošinātu finansiālo atbalstu enerģētikas projektiem un inovācijai. Abas investīcijas jomas ir priekšnoteikums straujai Eiropas Savienības izaugsmei. Patlaban divas trešdaļas enerģijas resursu tiek importētas no valstīm, kuras atrodas ārpus ES, galvenokārt Krievijas. Līdz ar to notiek apjomīga kapitāla aizplūšana ārpus mūsu robežām, tāpēc mums ir jāparedz lielāks finansējums ieguldījumiem infrastruktūrā, tostarp Nabucco gāzesvadā, kas ir svarīgākais energoapgādes dažādošanas projekts. Šāda rīcība palīdzētu dažādot energoapgādi un tādējādi arī samazināt cenas. Ziņojumā arī nav skaidru pamatnostādņu par slānekļa gāzes izpētes atbalstīšanu tuvākajā nākotnē. ES nedrīkst aizmirst to, ka gudri ieguldījumi enerģijas avotos šodien nodrošina kapitālietaupījumus rītdien.

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es tikai gribu informēt, ka nestrādā mana galda — Nr. 759 — mikrofons. Es jau vakar lūdzu to salabot. Man ir vajadzīgi tehniķa pakalpojumi. Paldies!

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, kā jūs zināt, ugunsgrēka mācību trauksmes dēļ vakar tika atlikta balsošana un balsojumu skaidrojumi, tāpēc tie notiks šodien balsošanas laikā. Tie ir iekļauti darba kārtībā tādā secībā, kāda ir norādīta jūsu balsošanas sarakstos.

6. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir balsošana.

(Balsošanas rezultātus un citu informāciju sk. protokolā)

6.1. Šengenas acquis piemērošana Bulgārijā un Rumānijā (A7-0185/2011 - Carlos Coelho) (balsošana)

6.2. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 66. sesija (A7-0189/2011 - Alexander Graf Lambsdorff) (balsošana)

6.3. Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma (A7-0160/2011 - Jean-Pierre Audy) (balsošana)

6.4. ES un Kanādas tirdzniecības attiecības (B7-0344/2011) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 9. grozījumu:

  Peter Šťastný (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, 9. grozījumā tiek runāts par ES politikas attiecībā uz aizjūras valstīm un teritorijām aizstāvību, tomēr konkrēti tiek runāts par Sanpjēru un Mikelonu. Mutiskajā grozījumā es un mana grupa aicinām pieminēt, kā arī taisnīgi un vienlīdzīgi aizstāvēt visas aizjūras teritorijas un valstis, nevis runāt tieši par Sanpjēru un Mikelonu. Tāpēc tas ir formulēts šādi:

„Aicina Komisiju saskaņā ar ES politikas nostādnēm, jo īpaši attiecībā uz aizjūras zemēm un teritorijām, raudzīties, lai jaunajā ES un Kanādas nolīgumā tiktu ievērotas to intereses saistībā ar to stratēģiski svarīgajiem ražojumiem”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

6.5. Kredītreitingu aģentūras (A7-0081/2011 - Wolf Klinz) (balsošana)

6.6. Sociālās politikas ārējā dimensija, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību (A7-0172/2011 - Richard Falbr) (balsošana)

6.7. Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020” (A7-0082/2011 - Nadja Hirsch) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 87. punktu:

  Emilie Turunen (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Jā, šis ir ļoti vienkāršs mutiskais grozījums, kurā vārds „saskaņošana” tiek aizstāts ar „sadarbība”, jo, tā kā runa ir par arodapmācību, šis vārds ir piemērotāks un precīzāks.

(Priekšsēdētājs lūdza runātāju nolasīt visu grozījuma tekstu)

Tas ir formulēts šādi: „Uzskata, ka jāpievērš uzmanība dalībvalstu atšķirīgo izglītības sistēmu labākai sadarbībai, mazinot šīs atšķirības un panākot apliecību un diplomu savstarpēju atzīšanu citās dalībvalstīs, lai uzlabotu pārrobežu sadarbību un veicinātu mobilitāti”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

6.8. Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (A7-0187/2011 - Gay Mitchell) (balsošana)

6.9. Neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšana (A7-0159/2011 - Angelika Niebler) (balsošana)

6.10. Politikas risinājumi virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem (A7-0164/2011 - Diana Wallis) (balsošana)

6.11. IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē (A7-0175/2011 - Anna Rosbach) (balsošana)

6.12. Eiropas satelītu navigācijas programmas (A7-0165/2011 - Vladimír Remek) (balsošana)

6.13. Jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai (A7-0193/2011 - Salvador Garriga Polledo) (balsošana)

(Ar šo balsošana ir beigusies)

7. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums otrajam lasījumam: Saïd El Khadraoui (A7-0171/2011)

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlējos sacīt, ka kopumā esmu apmierināts ar to, ka tika pieņemts El Khadraoui kunga ziņojums.

Es uzskatu, ka tā ir virzība uz priekšu patērētāju tiesību un vides aizsardzības jomā, tostarp ņemot vērā atsevišķu dalībvalstu nostājas, kuras dažreiz sūdzas par kavēšanos. Īstenībā, es uzskatu, ka ieviešot šo pasākumu, Eiropa ir pierādījusi, ka tā ir sasniegusi lielāku progresu nekā daudzas dalībvalstis, kurām šī situācija acīmredzami ir nekavējoties jālabo.

Es esmu no valsts, kuras valdība šajā direktīvā īpaši nesteidzās paust savas intereses. Tāpēc es ceru, ka Parlamenta lēmums būs auglīgs un būs par mudinājumu tam, lai ne pārāk tālā nākotnē attieksme un uzmanības līmenis pret šo problēmu būtiski uzlabotos.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Princips „piesārņotājs maksā” neapšaubāmi ir svarīgs to vides problēmu risināšanā, kuras saasinās, attīstoties rūpniecībai Eiropā. Tomēr ne vienmēr ir pareizi uzbrukt atsevišķai grupai; mums ir arī jāaizstāv princips, ka jāmaksā ir ne tikai autopārvadātājiem, bet arī visiem tiem Eiropas uzņēmējiem, kas neiegulda pietiekami daudz enerģijas alternatīvas transporta sistēmas atbalstīšanā.

Eiropai joprojām ir pārāk maz programmu, kas būtu paredzētas transporta nozares pārstrukturēšanai ekoloģiskākos risinājumos, kuriem būtu maza ietekme uz vidi, turklāt trūkst arī resursu, lai uzlabotu tās efektivitāti un darbības vides jomā. Tāpēc mums vēlreiz vajadzētu atcerēties, ka mēs nevaram samazināt satiksmes apjomus, jo braucienu un pārvadājumu skaits, tieši pretēji, ir jāpalielina. Tāpēc autopārvadātāji nevar būt vienīgie, kas maksā par citu izraisītajām ekoloģiskajām problēmām.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Referents, Transporta un tūrisma komiteja un acīmredzot Parlaments kopumā, ir jāapsveic ar šo lielisko tiesību aktu. Tas bija panākto kompromisu rezultāts, un tas saņēma labprātīgu atbalstu. Es uzskatu, ka runājot par klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību, ļoti svarīgi ir tas, ka tiek iekļauta smagkravas automobiļu satiksme. Šādi mēs varam sabiedrībai apliecināt, ka esam tiešām norūpējušies par tām problēmām, kuras izraisa emisijas no smagkravas automobiļu satiksmes, jo īpaši sastrēguma stundās un uz ceļiem, kas pārslogoti ar transportlīdzekļiem.

Viena lieta, kurai es kompromisa dēļ piekritu, ir, ka naudas līdzekļi, kas tiek pieprasīti par smagkravas automobiļu satiksmi, var tikt tērēti pārvadājumiem pa dzelzceļu vai ūdeni. Tas varētu būt iespējams dažos gadījumos, bet es ceru, ka tad, kad šie lēmumi tiks īstenoti dalībvalstu līmenī, tiks aptverts, ka par tiem maksā smagkravas automobiļu satiksme. Šie līdzekļi varētu tikt izmantoti ceļu uzlabošanai, remontam un būvēšanai un šādā veidā tie nestu labumu smagkravas automobiļu satiksmei.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar smagkravas transportlīdzekļu pārvadājumiem šis tiesību akts ir patiešām būtisks, jo Īrija ir norūpējusies. Mēs atrodamies Eiropas nomalē, mūs ar Eiropas cietzemi savieno divi jūras tilti, par kuriem tiek noteiktas visas šīs papildu maksas par ceļu izmantošanu un gaisa piesārņošanu. No Īrijas Eksportētāju apvienības esmu saņēmis informāciju, ka par pārvadājumiem no Īrijas uz katru braucienu būs jāpiemaksā EUR 150 vai EUR 300 par braucienu turp un atpakaļ, kas savā ziņā ir atkarīgs gan no attiecīgā pārvadājuma veida, gan arī no eksporta. Tādējādi mēs varam kļūt mazāk konkurētspējīgi.

Es uzskatu, ka Komisijai un Padomei vajadzētu šim jautājumam pievērst uzmanību un ņemt vērā nomales reģionus. Šī nav nozīmīga problēma cietzemes Eiropas dalībvalstīm, bet tā noteikti ir nozīmīga problēma Īrijai un citām valstīm, kas atrodas Eiropas nomalē.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pilnīgi skaidri pateikt, ka Polijā šodien pieņemtos Parlamenta ieteikumus nebūs tik vienkārši īstenot, ņemot vērā konkrētos apstākļus. Šie ieteikumi veicinās transporta izmaksu palielināšanos, un autopārvadātāji ar vecākiem transportlīdzekļiem acīmredzami nonāks neizdevīgākā situācijā. Tomēr ir atzīstami, ka būs pieejams papildu finansējums ieguldījumiem ilgtspējīga transporta attīstībā un, galvenokārt, ka būs iespēja būvēt ātrgaitas dzelzceļa savienojumus un ūdens transporta savienojumus. Tomēr es vēlos arī piekrist iepriekšējiem runātājiem, kuri minēja, ka šiem ieteikumiem ir gan nelabvēlīgi, gan arī labvēlīgi aspekti. Tie izraisīs arī virkni sarežģījumu lielam skaitam autopārvadātāju manā valstī.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Man ir divi komentāri par tā dēvēto eirovinjeti. No vienas puses, es vēlētos redzēt skaidru redakciju, kas apliecinātu, ka šādā veidā iekasētie finanšu līdzekļi tiešām tiks izmantoti ceļu būvēšanai.

Mana otra piezīme ir par to, ka es pieņemu, ka dalībvalstis ievēros nosacījumu, kurā ir minēts, ka valstis no Direktīvas par infrastruktūras lietošanas maksas noteikšanu var izslēgt nelielus komerciālus transportlīdzekļus, kuru masa ir no 3,5 līdz 12 tonnām. Galu galā daudzi vidēja lieluma uzņēmumi izmanto transportlīdzekļus, kuru masa ir no 3,5 līdz 12 tonnām. Lielākai daļai no šiem komercuzņēmumiem augstākas izmaksas būtu pārāk smags apgrūtinājums. Šādi komercuzņēmumi bieži ir potenciālas nodarbinātības un uzņēmumu balsts mūsu lauku apgabalos.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Eirovinjetes priekšlikumā ir ietverti labvēlīgi nolūki. Tam ir daudzi atzinīgi vērtējami aspekti. Īpaši atzinīgi ir vērtējams ieteikums samazināt oglekļa emisijas no transportlīdzekļiem, īpaši atzinīgi ir vērtējams ieteikums samazināt smagkravas transportlīdzekļu pārslogojumu, kā arī īpaši atzinīgi ir vērtējams ieteikums 15 % no nodokļiem tērēt infrastruktūrai.

Es labprāt būtu atbalstījis šo īpašo pasākumu, taču man nācās balsot pret to, jo kā jau minēja mans kolēģis Pat the Cope Gallagher, Īrijas ekonomika savā ziņā ir atkarīga no eksporta. Ja eirovinjetes pasākumi tiktu ieviesti mūsu valstī, tie radītu postošas sekas. Jebkādas papildu maksas, kas tiktu noteiktas Īrijas autopārvadātājiem, ļoti nelabvēlīgi ietekmētu mūsu eksportu. Es domāju, ka manu nostāju atbalsta arī spāņi, portugāļi, kā arī itāļi. Mūsu valstis atrodas Eiropas nomalē. Mēs esam pilnībā atkarīgi no starptautiskajiem tirgiem. Augsto dīzeļdegvielas cenu dēļ autopārvadātāji ir nonākuši kraujas malā. Diemžēl man bija jābalso pret šo pasākumu.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas balsojums ir būtiska virzība uz principa „piesārņotājs maksā” ieviešanu, tostarp autopārvadājumu nozarē, kurai ir nozīmīga vieta gaisa piesārņošanas un troksņa problēmu izraisīšanā. Neraugoties uz šīs nozares organizāciju izteikto kritiku, es uzskatu, ka Padomes nostāja pašlaik ir labākais iespējamais kompromiss, lai arī es ceru, ka turpmāk varēs veikt uzlabojumus.

Es balsoju „par”. Tomēr man jānorāda, ka mums ir jāatrod piemērotāki veidi, kā izmantot ieņēmumus, uzliekot dalībvalstīm par pienākumu investēt šajos resursos, lai uzlabotu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un infrastruktūru, tādējādi samazinot piesārņojumu. Tikai šādi rīkojoties nākotnē mēs varēsim apgalvot, ka šodienas lēmumam ir bijuši pozitīvi rezultāti.

Ziņojums: Jo Leinen (A7-0330/2011)

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Pateicoties Amsterdamas līgumam, vides un ilgtspējīgas attīstības politika ir ieguvusi lielāku nozīmi, un uzmanība ir vērsta uz ekonomikas un vides politikas integrēšanu, kā arī vides apsvērumu ieviešanu citās politikas jomās.

Galvenās jomas ir klimata pārmaiņas, ilgtspējīgs transports, daba un bioloģiskā daudzveidība, veselība un vide, dabas resursu izmantošana un atkritumu apsaimniekošana, kā arī ilgtspējīgas attīstības starptautiskā dimensija. Padome savos 2006. gada jūnija secinājumos aicināja Savienību un tās dalībvalstis savos ziņojumos iekļaut arī būtiskus ilgtspējīgas attīstības aspektus. Tāpēc dalībvalstu ziņojumos ir jābūt iekļautiem integrētiem ekonomikas un vides ziņojumu pārskatiem, nodrošinot tajos pilnībā saskaņotus datus.

Es balsoju „par” šo priekšlikumu attiecībā uz reglamentēšanu, jo tas rada jaunu pielietojumu dalībvalstu ziņojumu datiem, vides statistikai un citām statistikas jomām.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju „par” Leinen kunga ziņojumu, jo esmu pārliecināts, ka, reģistrējot šos datus dažādās valstīs, mēs daudz vairāk uzzināsim par situāciju šajās valstīs. Tomēr es esmu izvēlējies runāt vēlreiz, jo daudzi šo debašu dalībnieki ir minējuši, ka mums ir tikai jānodarbojas ar šiem pārskatiem un pilnībā jāignorē IKP.

Es vēlētos ieteikt jums atteikties no tā. Tā būtu īpaši bīstama attīstība. Iekšzemes kopprodukts ir ekonomiskās attīstības un labklājības rādītājs. Ja mēs vēlamies pārtraukt tā mērīšanu vai savos mērījumos vēlamies izmantot tikai sociālos un vides kritērijus, tad tuvojamies nelaimei. Tādējādi visi šie rādītāji var tikai papildināt IKP skaitļus. Saskaņā ar Rosbach kundzes ziņojumu, IKP ir jāatrodas mūsu analīžu degpunktā. Es uzskatu, ka šis nosacījums ir jāattiecina arī uz šo jautājumu. Tāpēc es to vēlētos vēlreiz uzsvērt.

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0185/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Atvainojiet, vai jūs nepateiktu, par kādu tematu mums pašlaik notiek debates? Es to nesadzirdēju.

(Priekšsēdētājs: par „Coelho kunga ziņojumu”.)

Rumānijas/Bulgārijas acquis? Pateicos.

(DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien esam nobalsojuši „par” un Parlamentā pieņēmuši lēmumu, ar kuru tiek atzīts, ka Rumānija un Bulgārija ir gatavas uzņemšanai Šengenas zonā. Es nešaubos par to, ka ir ieviesti tīri tehniski aspekti un ir paveikts milzīgs darba apjoms, lai šīs valstis būtu gatavas uzņemšanai. Tomēr es uzskatu, ka ir vairāki iemesli, kāpēc mums vajadzētu nopietni uztvert tās bažas, kuras izjūt daudzi Eiropas iedzīvotāji attiecībā uz augošo korupcijas līmeni daudzās dalībvalstīs un augošo pārrobežu noziedzības līmeni. Tāpēc, pirms uzsākt Šengenas zonas paplašināšanu, mums vajadzētu izmantot šo situāciju, lai stiprinātu mūsu policijas sadarbību un cīņu pret korupciju. Šis nav jautājums par kritikas vēršanu šo divu valstu virzienā, bet par izdevības izmantošanu pirms Šengenas zonas paplašināšanas, lai pieprasītu sniegt dažas būtiskas atbildes tiem iedzīvotājiem, kuri ir norūpējušies par noziedzības pieaugumu Eiropā.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, kad tās pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā, tomēr abas valstis joprojām veic pārbaudes uz robežām, ko nosaka daļēja to pasākumu piemērošana, kas iekļauti acquis. Kā ir konstatēts mūsu ekspertu grupu veiktajos rūpīgajos novērtējumos un apmeklējumos, lai arī šīs divas valstis ir apliecinājušas būtiskas apņemšanās un veikušas acīmredzamu progresu acquis piemērošanā, joprojām saglabājas daži trūkumi, piemēram, aprīkojuma, robežu kontroles un mācību jomā.

Mēs neatbalstām šo abu valstu pievienošanos nolīgumam, lai arī domājam, ka tām ir svarīgi mūs sešu mēnešu laikā rakstveidā informēt par papildu pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šos trūkumus. Patiesi, mēs nevaram ignorēt vai neņemt vērā to, ka attiecībā uz nelegālo migrāciju Bulgārijas–Turcijas–Grieķijas teritorija Eiropas Savienības robežu politikā ir viens no pašiem jutīgākajiem reģioniem.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Svarīgākā daļa šajā ļoti labi izstrādātajā Coelho kunga ziņojumā ir atrodama tā beigās. Tieši tur ir pietiekami skaidri minēts par draudiem, ko rada emigrācijas vilnis, kas var pārpludināt Eiropu no Turcijas un caur Turciju — no Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm.

Vēl pirms ceturtdaļgadsimta Eiropa bija aizsargāta no šādiem emigrācijas viļņiem divu iemeslu dēļ: bija „dzelzs priekškars” un totalitārie režīmi Ziemeļāfrikā. Abas totalitārās sistēmas savus iedzīvotājus bija pakļāvušas un bija daudz lielākas iespējas, ka viņiem tiktu aizliegts izbraukt no savas valsts, bet pašreiz šādu šķēršļu nav.

Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu. Es atzinīgi vērtēju to, ka Coelho kungs ir minējs emigrācijas spiediena nozīmi, ko Bulgārija un Grieķija izjūt no Turcijas. Tomēr es vēlos apgalvot, ka nepietiks tikai ar to, ka minētie paziņojumi būs tikai vārdi uz papīra. Ir nepieciešami līdzekļi un programmas, kas tiktu izmantotas, lai Savienību aizsargātu no šā emigrācijas viļņa.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Acīmredzami ļoti svarīgi ir tas, ka Eiropas Savienībā vienus un tos pašus principus var piemērot visām Savienības dalībvalstīm. Šajā ziņā Šengenas līgums ir virzība uz šāda veida ciešāku sadarbību, proti, brīvāku pārvietošanos, bet mums ir acīmredzami jāatceras, ka pārvietošanās brīvībai ir arī jābūt saistītai ar konkrētu atbildību. Tagad mums ir jācer uz to, ka, Rumānijai un Bulgārijai pievienojoties Šengenas zonai, tiek faktiski risinātas tās problēmas, kas radušās uz šo valstu robežām, un ir piešķirti atbilstoši līdzekļi, lai nodrošinātu, ka ir iespējams novērst šāda veida nelegālo migrāciju un citus starpgadījumus.

Protams, būtībā situācija ir tāda, ka Eiropas Savienībā nevar būt divlīmeņu sistēma: vieni un tie paši noteikumi ir jāpiemēro visiem. Šādi mēs varam arī nodrošināt, ka minētajās valstīs tiek piedāvātas tādas pašas iespējas, kādas ir citās valstīs. Ir nepieciešami līdzekļi, jo mums ir konkrētas problēmas un draudi, kas ir vērojami šajā jomā.

  Roger Helmer (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs labi zināt, Britu konservatīvie parasti dod priekšroku atturēties jautājumos, kas saistīti ar eurozonu vai Šengenas zonu, jo mēs esam ārpus abām tām, un tāpēc uz mums, iespējams, neviens no tiem tieši neattiecas. Tomēr šajā gadījumā es uzskatu, ka uz mums tas attiecas; mēs zinām, ka Bulgārijai un Rumānijai ir nopietnas problēmas ar noziedzību un korupciju, un es nedomāju, ka kontrole uz šo valstu robežām ir tikpat labā līmenī kā uz citu Šengenas zonas valstu robežām.

Tāpēc šīs valstis kļūs par maršrutu un kanālu nelegālajiem imigrantiem Eiropas Savienībā, kuriem pēc tam, šķērsojot Šengenas zonu, būs visas iespējas ierasties Kalē, kas noteikti ietekmētu nelegālās imigrācijas pieaugumu Apvienotajā Karalistē. Tāpēc es balsoju „pret” šo ziņojumu.

Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A7-0160/2011)

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojums par Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatu ir īpaši nozīmīgs.

Ir četri iemesli, kurus es uzskatu par īpaši svarīgiem, kāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu: 1) procedūru vienkāršošana un racionalizācija, lai atvieglotu finansējuma saņemšanu; 2) mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība, kas ir būtiski izaugsmes veicināšanai un nodarbinātības palielināšanai; 3) inovācijas konkurētspējīgai rūpniecības nozarei, kas spēj stāties pretī tirgus izaicinājumiem, un 4) riska finanšu mehānisms, kas līdz šim ir devis ļoti labus rezultātus.

Visbeidzot, es vēlos norādīt, ka zināšanu, izglītības un pētniecības trīsstūri, uz kura balstās kohēzijas politikas nākotne, Eiropā ir iespējams konsolidēt vienīgi, pamatīgi pievēršoties pētniecībai.

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Parlamentā valda plaša vienprātība par vajadzību reformēt mūsu pētniecības programmu. Tomēr man jāpauž nožēla par to, ka Komisija šajā vidusposma pārskatā ir bijusi tik nenoteikta un pieticīga. Patiesībā tas varēja būt sagatavots daudz labāk un daudz vairāk varētu paveikt nekavējoties. Komisija varētu saīsināt pieteikšanās termiņus, nodrošināt līdzekļus paraugiekārtām un izmantot starptautiskos grāmatvedības standartus, nevis izgudrot pati savus. Tas viss rada bezjēdzīgu birokrātiju, kas aizbiedē rūpniecību. Tā neļauj Eiropai attīstīties no iecerēm līdz rēķiniem. Tāpēc turpmāk mums ir jāsakārto šis haotiskais programmu juceklis un jāsamazina birokrātija, un mums ir jāorientējas uz lielākajiem izaicinājumiem: klimata pārmaiņām, enerģētiku un pārtiku — īsumā, mums ir jāizmanto savi pētījumi, lai izveidotu darbavietas. Parlaments šodien ir apliecinājis, ka tas vēlas to darīt. Tagad Komisijai ir jāparāda ceļš.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Pētniecībai un inovācijām ir galvenā nozīme Eiropas Savienības attīstības un konkurētspējas veicināšanā un tām ir izšķiroša nozīme attiecībā uz stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu. Kā norādīts ziņojumā, par ko mēs šodien balsojām, Septītā pamatprogramma ir galvenais pētniecības finansēšanas instruments Eiropā. Tomēr joprojām ir daudz problēmu, kuru cēlonis ir pārmērīgi birokrātiski šķēršļi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Parlaments savā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā lūdza Komisiju pašreizējā Septītās pamatprogrammas pārvaldībā ieviest procesuālus, administratīvus un finansiālus vienkāršošanas pasākumus, tomēr šie pasākumi vēl joprojām nav ieviesti. Es aicinu Komisiju atzīt Parlamenta novērojumus un noteikt risinājumus, kas MVU atvieglotu piekļuvi septītajai un astotajai pētniecības programmai.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Arī es ar gandarījumu balsoju par šo ziņojumu, un es pateicos savam kolēģim Audy kungam par tik labi paveiktu darbu. Es vēlējos apspriest divus jautājumus. Finansējums ir īpaši svarīga lieta, un tā varētu būt saistīta ar augstākiem mērķiem, tā kā tajā ir paziņots, ka šis līmenis ir uzticams un nepieciešams. Lai Eiropā panāktu tik īpaši vajadzīgo izaugsmi, mums ir jāpalielina finansējums.

Pirms kāda laika es pats uzklausīju vienu Somijas pētnieku grupu, kas saņēma finansējumu no šīs programmas. Viņi veic šūnu pētījumus un ir ļoti tuvu lielam atklājumam, kas viņiem ļautu pat izstrādāt pretvēža ārstniecības līdzekļus. Tomēr viņiem nebija informācijas par to, vai arī turpmāk būs iespējas saņemt šo finansējumu. Viņi bija pilnīgā nesaprašanā. Manuprāt, šis finansējums ir jāsniedz arī turpmāk un tam ir jābūt pietiekamā apmērā.

Cits jautājums, attiecībā uz kuru mēs saņemam nepārprotamu atgriezenisko reakciju, ir par to, ka liela daļa no darba laika tiek tērēta birokrātiskām lietām. Šo laiku vajadzētu samazināt, lai lietas varētu pareizi sakārtot pēc prioritātēm.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu gandarīta, ka šodien mēs apspriežam Septītās pamatprogrammas vidusposma pārskatu. Daudzi no šajā dokumentā minētajiem jautājumiem ir ļoti pareizi, jo īpaši attiecībā uz jaunajiem pētniekiem un aktīvāku rūpniecības līdzdalību projektos, kas tiek finansēti Septītās pamatprogrammas ietvaros. Dokumentā ir paustas bažas par diezgan zemo līdzdalības līmeni dažās dalībvalstīs. Es vēlētos pievērst uzmanību, ka tam ir objektīvi iemesli. Šodien spēkā esošās finansēšanas shēmas savā ziņā ir izdevīgākas vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tas ir vērojams arī skaitļos. Finansējuma apjoms, ko saņem projekta dalībnieks no vienas no jaunajām dalībvalstīm, ir uz pusi mazāks par to finansējumu, ko saņem projekta dalībnieks no vienas no vecajām dalībvalstīm. Tādējādi Kopienā veidojas plaisa, un jaunās dalībvalstis tiek izslēgtas, kas, pēc manas stingras pārliecības, nav taisnīgi. Tāpēc es domāju, ka ir jāpārskata finansēšanas shēmas, un Astotās pamatprogrammas laikā ir jācenšas nodrošināt, lai turpmāk nebūtu atšķirības vai diskriminācijas, lai mēs varētu veiksmīgi stāties pretī tiem izaicinājumiem, kas minēti stratēģijā „Eiropa 2020”.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Pašreizējā Septītā pamatprogramma nodrošina, ka Eiropas Savienībā pētniecības politika ir atbilstošā līmenī. Ņemot vērā budžetu, kas laikposmam no 2007. – 2013. gadam pārsniedz EUR 54 miljardus, mēs to varam uzskatīt par vienu no nozīmīgākajām programmām, kas pasaulē atbalsta pētniecību. Lai nodrošinātu to, ka Septītā pamatprogramma joprojām atbilst Eiropas prasībām, mums ir jāsagatavo vidusposma pārskats, pamatojoties uz konkrētiem datiem. Es uzskatu, ka pats svarīgākais jautājums, ko mēs varam uzsvērt vidusposma pārskatā, ir vienkāršošanas process. Pieredze arī liecina, ka mūsu pētniekiem viena no lielākajām problēmām ir bijusi administratīvo procedūru komplicētība un sarežģītība. Cits būtisks jautājums ir MVU līdzdalības veicināšana programmā. Diemžēl šajā ziņā mums ir jāturpina centieni, lai arī programmās, kas attiecas uz sadarbību, daži uzlabojumi ir jau sasniegti. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam riska dalīšanas finanšu mehānisma ieviešanu. Tas ir jāturpina un jāpalielina līdz Septītās pamatprogrammas beigām un turpmāko programmu gaitā. Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „pret” Audy kunga ziņojumu. Es nevaru atbalstīt dokumentu, kas bloķē INDECT projektu. Es nepiekrītu apgalvojumam, ka projekts, kuru realizē labi pazīstamā AGH Krakovas Zinātnes un tehnoloģiju universitāte, pārkāpj Pamattiesību hartu. Tās pētījumu mērķis galu galā ir pilnveidot tos mērķus, kas izvirzīti rezolūcijās, kuras attiecas uz cīņu pret pedofiliju, ieroču tirdzniecību internetā un cīņu pret narkotiku un cilvēku tirdzniecību. Tie ir jautājumi, kurus mēs šajā Parlamentā jau esam izvirzījuši daudzas reizes. Tas ir novatorisks projekts, kas sniedz iespējas darbam, aizpildot plaisas ES dalībvalstu drošības sistēmās, jo īpaši attiecībā uz internetu. Tas ietekmē tos cilvēkus, kas pārkāpj likumus, un tiem arī vajadzētu baidīties no šā projekta mērķiem. Turklāt šis projekts nodrošina labu pamatu kompleksa drošības tīkla veidošanai, nodrošinot aizsardzību pret kiberuzbrukumiem. Krievija, Amerikas Savienotās Valstis un Ķīna ir ieviesušas līdzīgus risinājumus, un mēs tos ar nepacietību esam gaidījuši vairākus gadus ES līmenī. Tādēļ es nesaprotu, kāpēc finansējums visam projektam tiek aizturēts, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis ir vienīgais projekts, kas Audy kunga ziņojumā šādā veidā ir izraudzīts.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „par” šo ziņojumu, taču saglabājas bažas par valsts finansējumu embrionālo šūnu pētījumiem. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta minēto, embrionālās šūnas tiek uzskatītas par cilvēku embrijiem, un tāpēc par būtnēm, no kurām rodas dzīvība. Šīs šūnas, ņemot vērā, ka tās pārstāv cilvēka dzīves pirmo posmu, ir juridiski jānosaka kā embriji, kuru patentēšana ir jāaizliedz. Pamatojoties uz šo apgalvojumu, Eiropas Komisijai ir nekavējoties jāņem vērā Eiropas Kopienu Tiesas lēmumi un secinājumi un jānosaka pamatnostādnes par zinātnes un pētniecības nozares finansēšanu.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0344/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs balsojām par pēdējo no daudzajiem brīvās tirdzniecības nolīguma tekstiem. Par laimi, Parlaments kopumā joprojām atbalsta brīvo tirdzniecību, un tas attiecas arī uz nolīgumu ar Kanādu. Tomēr visu laiku atkārtoti tiek izteikta prasība veikt uz konkrētu nozari vērstu analīzi. ES – Kanādas nolīguma ietekmes novērtējums apliecina skaidrus abu pušu ieguvumus. Uz konkrētu nozari vērsta analīze vienkārši ir veids, kādā meklēt iemeslu, lai pateiktu „nē”, jo patiesība ir tāda, ka vienmēr būs gan ieguvēji, gan arī zaudētāji. Mūsu pienākums ir darīt to, kas atbilst vairākuma interesēm. Brīvā tirdzniecība ir patērētāju interesēs, jo tā nodrošina lielāku izvēli un zemākas cenas. Tā ir uzņēmumu interesēs, jo paplašina to tirgu un rada izaugsmi un darbavietas. Brīvā tirdzniecība ir starptautiskā darba dalīšana, kas nodrošina, ka mēs katrs nodarbojamies ar to, ko vislabāk protam, vienlaikus ļaujot visiem citiem nodarboties ar to, ko viņi prot vislabāk.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, atzinīgi vērtēju jebkādu tirdzniecības nolīgumu starp divām valstīm vai uzņēmumiem, jo tirdzniecība pasaules līmenī, ja tā tiek pareizi vadīta, var palīdzēt uzlabot dzīves līmeni un veicināt attīstību.

No otras puses, es vienmēr raizējos par to, ka aiz daudzajiem divpusējiem nolīgumiem mēs pārstāsim saskatīt kopējo ainu un beigās nonāksim pie nolīgumu savārstījuma, kas apgrūtinās patiesa nolīguma sasniegšanu PTO ietvaros.

Es personīgi divpusējos nolīgumus vienmēr esmu uzskatījis par otru labāko iespēju. Labākā iespēja patiešām būtu tirdzniecības sarunu turpināšana PTO sarunu kontekstā un nolīgumu noslēgšana, uz ko gaida pasaules tirdzniecība un kas ir īpaši nepieciešams pasaules ekonomikai.

Ziņojums: Wolf Klinz (A7-0081/2011)

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tas ir neapstrīdams fakts, ka reitingu aģentūras tagad ir ieguvušas milzīgu un nekontrolētu varu. To sākotnējais uzdevums bija sniegt ieguldītājiem vērtīgu informāciju, bet laika gaitā tās ir pārvērtušās par augstākajiem un nekontrolējamiem starptautisko finanšu tirgu šķīrējtiesnešiem.

Manuprāt, tas nav pieņemams, ka uzņēmumi un pat veselas dalībvalstis ir atkarīgas no trīs lielu ASV uzņēmumu spriedumiem, kuru vērtējumi ne vienmēr ir bijuši pareizi, un, tiešām, reizēm to dēļ ir pieļautas pārsteidzošas kļūdas, piemēram, Lehman Brothers lietā.

Tāpēc ir atzinīgi vērtējama pastiprināta kontrole, un es ceru, ka jaunā Eiropas iestāde spēs darboties ar optimālu jaudu, ar faktiskām pilnvarām iejaukties un vajadzības gadījumā pat uzlikt sodus. Es arī uzskatu, ka ieviest civilatbildības principu acīmredzamas nolaidības gadījumos ir lieliska iecere. Šajā nozarē ir vajadzīga lielāka konkurence, un mums ir jāpārtrauc šis vēsturiskais oligopols un jāmēģina ieviest jaunas, neatkarīgas, un, iespējams, eiropeiskas organizācijas, kurām tāpēc būtu pienācīga apziņa par ekonomikas kontekstu un mūsu kontinenta faktisko situāciju, kas ir pilnīgi atšķirīga no Amerikas Savienotajās Valstīs vispārīgā domāšanas veida.

Visu šo iemeslu dēļ es balsoju „par” šo ziņojumu.

Ziņojums: Angelika Niebler (A7-0159/2011)

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Jūtos iepriecināta saistībā ar šodien pieņemto dokumentu, kas attiecas uz neatkarīgu ietekmes novērtējumu nodrošināšanu. Ietekmes novērtējumi ir šā likumdošanas procesa pamatā. Es uzskatu, ka faktiskai ietekmes novērtējumu neatkarībai ir jākļūst par vispārēju principu, ko vajadzētu īstenot visa veida ietekmes novērtējumos, jo īpaši vides ietekmes novērtējumos. Šā principa īstenošanas nodrošināšanai vajadzētu būt arī ietvertai Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvā, kas, iespējams, tuvākajā laikā tiks pārskatīta. Esmu gandarīta par to, ka priekšlikumi Vides komitejā, kurai es iesniedzu grozījumus, ir saistīti ar vides ietekmes novērtējumiem, kas tiešām ir īpaši svarīgi. Eiropas Komisijai vajadzētu arī būt aktīvākai, aizsargājot Eiropas Savienības un tās dalībvalstu intereses gadījumos, kad projekti, kurus īsteno trešās valstis, var atstāt ietekmi uz Eiropas Savienību vai vienu vai vairākām tās dalībvalstīm. Es uzskatu, ka šis dokuments ir virzība uz drošības garantēšanu mums visiem.

Ziņojums: Richard Falbr (A7-0172/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Man ļoti patiktu runāt par šo tematu, jo es uzskatu, ka tas ir mazliet absurdi, ka mēs izstrādājam uzņēmumu sociālās atbildības (USA) nosacījumus. Tas viss ir labi un jauki, ka mēs visi, iespējams, varam vienoties par to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumus un partnerattiecības slēdzam tikai ar tām valstīm, kuras ievēro cilvēktiesības. Faktiski tas jau ir paredzēts Līgumā. Tomēr, manuprāt, ka daži politiķi ir aizmirsuši, ko nozīmē USA. Tā nozīmē uzņēmumu sociālo atbildību. Tādējādi tas ir jautājums par to, ko uzņēmumi dara savās interesēs, pārmērīgi ievērojot tiesību aktus. Uzņēmējdarbībā tas tiek izmantots kā konkurējošs rādītājs, tādējādi izvirzot stimulu pašiem uzņēmumiem turpināt uzlabot šo savas uzņēmējdarbības aspektu. Ja mēs virzāmies uz priekšu, izlavāmies un pārveidojam to politiskā tiesību aktā, mēs pilnībā izslēdzam šo konkurējošo rādītāju, un tas —, ja es tā drīkstētu izteikties — ir galīgs politiskais stulbums.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Sociālās politikas ārējā dimensijā ir iekļautas visas Eiropas Savienības darbības un iniciatīvas, lai veicinātu darbaspēka un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas Līgumā, kā arī stratēģijā „Eiropa 2020” vēl nebijušā pakāpē nozīme tika pievērsta sociālajai politikai, joprojām konkurētspējas un ekonomikas faktoru jautājumi turpina dominēt pār sociālajiem jautājumiem.

Tomēr arvien skaidrāks kļūst tas, ka mums ir jāpārtrauc orientēties tikai uz tirgiem un ka šāda pieeja ir jāaizstāj ar cilvēku interešu ievērošanu plašākā mērogā, kas nozīmē aizsargāt šos cilvēkus, darba ņēmēju tiesības un tiesības strādāt. Eiropas Savienībai ir jāizvirza ilgtermiņa mērķis – spēt nodrošināt to, ka gan vīriešiem, gan arī sievietēm brīvības, vienlīdzības, drošības un cieņas apstākļos ir iespēja iegūt produktīvu cilvēka cienīgu darbu. Tāpēc turpmāk Parlamentam un starptautiskajām un Eiropas arodbiedrībām vajadzēs strādāt kopā un pievienot savus pozitīvos un steidzamos ieteikumus tai iniciatīvai, par ko mēs šodien balsojām.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Eiropas komercuzņēmumiem starptautiskajā tirdzniecībā ir īpaši liela nozīme. Mums vienmēr ir jārīkojas saskaņā ar Eiropas vērtībām un starptautiskajiem sociālajiem un darbaspēka standartiem, arī trešās valstīs.

Uzņēmumu sociālā atbildība kā brīvprātīgs pasākums ir lietderīga tikai gadījumā, ja patērētājiem tiek sniegta droša un precīza informācija par uzņēmumu darbībām, produktu izcelsmi un apstākļiem, kādos preces tiek ražotas un pārdotas. Patērētājiem ir svarīgi sertifikāti, zīmoli un standarti, un uzņēmuma tēls un reputācija ir tieši saistīti ar uzņēmuma panākumiem. Sociālo plašsaziņas līdzekļu laikmetā no patērētājiem ir grūti noslēpt informāciju par uzņēmuma darbībām ārzemēs.

Atbildīga uzņēmējdarbība vienmēr ir konkurētspējas un veiksmīgas uzņēmējdarbības mugurkauls. Arī Eiropas Savienībai ir jābūt celmlauzim sociālo standartu veicināšanas jomā. Es uzskatu, ka uzņēmumu atbildības principam ir jābūt iekļautam visos ES politiskajos un tirdzniecības nolīgumos.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Tas varētu būt interesants mēģinājums atbalstīt un veicināt sociālo atbildību ārējās attiecībās. Mani bažīgu dara tas, ka mēs savus pasākumus neveicam tik plaši, cik varētu. Sociālajai atbildībai ir jābūt orientētai uz trūcīgākajiem iedzīvotājiem, uz tiem, kas ir sociāli atstumti no sabiedrības, uz tiem, kuriem nav kvalifikācijas un kuri vairāk ir pakļauti manipulācijām. Citiem vārdiem, tai ir jābūt orientētai uz tiem iedzīvotājiem, kas atrodas tālāk no darba tirgus.

Francijas programma attiecībā uz kopīgām mācībām un dzīvošanu, ko ierosināja organizācija ATD Quart Monde un Francijas valsts, ir lielisks piemērs tam, kā stabils uzņēmums var saglabāt patiesu sociālo atbildību par diskriminētākajiem darbiniekiem. Šādā veidā Savienība politikā var ieguldīt faktisku pievienoto vērtību.

Ziņojums: Gay Mitchell (A7-0187/2011)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! 2011. gads piedāvā stratēģisku iespēju izdarīt secinājumus, ņemot vērā pēdējos četrus gadus, kad spēkā ir bijusi regula, ar ko nosaka finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Kopš tās stāšanās spēkā galvenā problēma, manuprāt, ir grūtības saprast vai pieņemt īpašo sadarbības attīstības jomas nozīmi Eiropas Savienības ārējās darbības kontekstā.

Tāpēc mums ir jābūt skaidrībai, ka sadarbība attīstības jomā ir viena no ārējās darbības politikas jomām, papildus humanitārai palīdzībai, kas nav paredzēta, lai ievērotu ES intereses, bet gan, lai aizsargātu mūsu planētas sociāli atstumtāko un neaizsargātāko iedzīvotāju intereses.

Šodienas balsojuma laikā mēs uzsvērsim nepieciešamību ieviest atsevišķu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kas būtu tikai un vienīgi orientēts uz jaunattīstības valstīm un skaidri atbalstītu tos mērķus, kuri minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantā. Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es vēlējos piebilst, ka pieņemot lēmumus par vispārējiem mērķiem, prioritārām jomām un paredzamiem rezultātiem, kā arī līdzekļu piešķiršanu, kas atbilst LESD 290. panta kritērijiem, mēs jo īpaši lūdzam izmantot deleģēto aktu procedūru.

Ziņojums: Diana Wallis (A7-0164/2011)

  Adam Bielan (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Neskatoties uz to, ka Eiropas Parlaments ir atkārtoti atzinis tās priekšrocības, kuras sniegtu iekšējais tirgus, ja tiktu uzlabots līgumtiesību reglamentējums, jaunas līgumtiesību sistēmas ieviešana, izmantojot papildu instrumentu, ir sastapusies ar daudzām būtiskām problēmām attiecībā gan uz saturu, gan arī procedūru. Pirmkārt, izvirzītie priekšlikumi atspoguļo Komisijas nostāju, kas netiek atbalstīta publiskajās debatēs. Mēs nezinām, kāda ir atsevišķu dalībvalstu vai patērētāju un uzņēmējdarbības pārstāvju nostāja. Atšķirīgu juridisko interpretāciju iemesls var būt skaidrības trūkums dažos ierosinātajos dokumentos, kas tiks izmantoti tiesisku lēmumu pamatojumā.

Visbeidzot, papildu instrumenta ieviešana izraisītu nozīmīgu ekonomikas ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem. Var rasties ļoti augstas izmaksas, kas saistītas ar nepieciešamajām mācībām, standarta līguma veidlapu nomaiņu un iespējamām tiesas procedūrām. Manuprāt, nav saprātīgi ekonomikas krīzes laikā uzņēmumiem noteikt papildu finansiālos apgrūtinājumus. Pamatojoties uz iepriekšminēto, es balsoju „pret” šo ziņojumu.

Ziņojums: Nadja Hirsch (A7-0082/2011)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Iespēja un prasme mācīties un strādāt starptautiskā kontekstā mūsdienu stipri globalizētajā ekonomikā ir priekšnosacījums veiksmīgai darba dzīvei. Apsverot izglītību un profesionālās mācības, galvenie faktori, kas uzskaitīti Eiropas stratēģijā attiecībā uz spēcīgu, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi, ir jāpārvērš praktiskās darbībās Eiropas Savienības līmenī un dalībvalstīs. Prognozes liecina, ka turpinās augt pieprasījums pēc iemaņām. Rūpnieciskās un tehnoloģiskās pārmaiņas palielina vajadzību pēc darba ņēmējiem, kuriem ir augsti un vidēji prasmju līmeņi, bet zemas kvalifikācijas darbaspēks, tieši pretēji, tiek izspiests no darba tirgus.

Tāpēc, jo īpaši, ja runa ir par jauniešiem, vajadzētu rīkoties ātri: augošais bezdarbs jauniešu vidū ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras Eiropa. Lai sasniegtu šos mērķus, mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai izglītība un profesionālās mācības arī turpmāk tiktu uzskatītas par kopīgu ilgtermiņa politisko prioritāti, ko realitātē ir iespējams pārvērst tikai, piedaloties un uzņemoties saistības visām ieinteresētajām pusēm — ES iestādēm un vietējā un reģionālā līmenī iesaistītajām iestādēm.

  Paul Murphy (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „pret” Hirsch kundzes ziņojumu, jo tajā izglītība būtībā netiek uzskatīta par līdzekli, ar kura palīdzību cilvēki var uzlabot savas zināšanas un prasmes, bet vienīgi līdzeklis lielās uzņēmējdarbības peļņas palielināšanai.

Es pilnībā noraidu šādu pieeju. Ziņojumā tiek apgalvots, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošana ir veids, kā nodrošināt nodarbinātību un labāku dzīves līmeni. Tā vienkārši nav patiesība. Stratēģija „Eiropa 2020” nenodrošinās ne darbavietas, ne arī labāku dzīves līmeni. Tā piedāvā neoliberālāku politiku un virzību uz zemākām algām un apstākļu pasliktināšanos.

Šajā ziņojumā darba devēji nekrietnā veidā tiek aicināti pārtraukt mācību prakses līgumus, ja mācekļi tiek uzskatīti par darbam nepiemērotiem. Tas ir līdzeklis uzkrītošai ekspluatācijai. Es noraidu aicinājumu profesionālo mācību programmu paplašināšanā vairāk iesaistīt privātas augstākās izglītības iestādes un tā aizstāšanai pieprasu saprātīgas mācību iespējas, kurām tiktu nodrošināti lieli valsts ieguldījumi.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju šo ziņojumu, jo jaunatnes bezdarbs ir izaicinājums, ar ko saskaras visa Eiropa un kas uztrauc visu sabiedrību. Šī problēma ir arī iemesls nemieriem dienvidu Vidusjūras reģiona valstīs. Turīgajās ziemeļvalstu sabiedrībās bezdarbs jauniešu vidū izpaužas, piemēram, izstumšanā no darba tirgus un pusaudžu biežākā narkotisko vielu lietošanā.

Jaunatnei noteikti ir aktuāla mobilitāte un darbavietu maiņa. Jaunatnes bezdarbs ir nopietna problēma, kad jaunajiem cilvēkiem nav pieejams vispār nekāds darbs, jo viņiem ir zems izglītības līmenis vai trūkst darba pieredzes un jaunajiem cilvēkiem trūkst arī atbilstošas izglītības vai darba pieredzes situācijā, ja ir jākonkurē par darbavietām. Tāpēc mums ir jāpieliek visas pūles, lai sniegtu plašu, augstas kvalitātes izglītību, un turklāt jāpievērš uzmanība dzimumu līdztiesībai, lai tādējādi varētu novērst pašreizējos jaunatnes bezdarba cēloņus. Mums ir arī jāatceras kvalifikācijas celšanas nozīme, jo tā veicina mūžizglītību un sagatavo cilvēkus pārmaiņām darba tirgū.

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Tas ir ļoti nozīmīgi, ka Parlaments izmanto šo rezolūciju, lai sūtītu nopietnu vēstījumu dalībvalstīm un turpmākamajām paaudzēm, lūdzot veikt lielāku ieguldījumu Eiropas sadarbībā attiecībā uz mācīšanos, profesionālām mācībām un augstāko izglītību, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Mēs zinām, ka jaunatnes bezdarbs ir cieši saistīts ar nabadzību un sociālo atstumtību, kā apliecina šis ieilgušais nedrošības periods, kurā dzīvo 40 % no Eiropas jaunajiem cilvēkiem.

Stingru atbalstu vajadzētu sniegt izglītības politikas un jaunās uz iniciatīvām balstītās labklājības sistēmas apvienošanai, kas paredzēta tiem uzņēmumiem, kuri nodrošina pilna laika nodarbinātību jauniešiem un sievietēm. Svarīgi ir nodrošināt to, ka apgūtās iemaņas atbilst zināšanām — tostarp pilsonības iegūšanai —, kas nepieciešamas jauno ilgtspējīgas un inteliģentas izaugsmes mērķu sasniegšanai, tikpat būtiskas ir pamatnostādnes pārejai no izglītības uz darbavietu, kā arī profesionālo kvalifikāciju, amatu un akadēmisko kredītpunktu atzīšanas paātrināšana.

Šīm dalībvalstīm, kuras līdzīgi manis pārstāvētajai valstij krīzes laikā samazina līdzekļus izglītībai un pētniecībai, ir jāapzinās, ka tās nodara kaitējumu jaunajiem cilvēkiem un tās nodara kaitējumu Eiropas nākotnei.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētāja kungs! Es biju iesaistīts ziņojuma sagatavošanā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā, un, patiesi, bezdarba līmenis Eiropā ir augsts, bet jauniešu bezdarba līmenis vidēji ir divreiz augstāks. Atsevišķās dalībvalstīs šis rādītājs ir pat vēl augstāks, piemēram, manā dzimtenē, tas faktiski ir trīs reizes augstāks. Es atbalstu ziņojumā minētās iniciatīvas kā praktiskus pasākumus, lai uzlabotu šo situāciju. Mēs neredzam jēgu mācīt lielu cilvēku skaitu, kuriem ir augstākā izglītība, bet kuri pēc tam neatrod šai izglītībai nekādu pielietojumu darba tirgū. Mums ir jāpievērš uzmanība profesionālajām mācībām un pārkvalifikācijai.

Tomēr pilnīgi nepieņemami ir Padomes veiktie pasākumi, kas attiecas uz izglītību, ņemot vērā budžeta samazinājumus. Šie pasākumi nav arī savienojami ar pieņemtās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu izpildi. Viņi neiegulda naudas līdzekļus tur, kur solīja to darīt. Es balsoju „par” šā ziņojuma pieņemšanu. Pateicos jums.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es arī balsoju „par” šo ziņojumu, īpaši kopš tiek lēsts, ka laikposmā līdz 2020. gadam cilvēkiem ar augstāko izglītību būs pieejami 15 miljoni darbavietu. Vienlaikus tiek lēsts, ka par 12 miljoniem mazāk darbavietu būs tiem cilvēkiem, kuriem nav izglītības vai tās līmenis ir ļoti zems. Tāpēc kaut kas šajā ziņā ir jādara, un acīmredzami īpaši nepieciešama ir izglītība un mācības. Divdesmit viens procents jauno cilvēku visā Eiropā ir bez darba, un tāpēc ir svarīgi, lai viņi turpinātu izglītību, kamēr arī viņi iegūst atbilstošu kvalifikāciju, un lai notiktu sadarbība starp koledžām un uzņēmumiem, lai šāda kvalifikācija būtu piemērota. Turklāt ir svarīgi, ka šāda kvalifikācija saņem neatkarīgu novērtējumu. Ja visas šīs lietas ir paveiktas, tad nākotnē mēs šo problēmu varam atrisināt.

Ziņojums: Salvador Garriga Polledo (A7-0193/2011)

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Garriga Polledo kunga ziņojums ir ļoti svarīga darba daļa, kas ļauj mums izveidot jaunu finanšu shēmu konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un integrējošai Eiropai.

Mums ir vajadzīgs budžets, kas būtu paredzēts šodienas izaicinājumiem un kas varētu sniegt spēcīgu un inovatīvu atbildi uz pašreizējām vajadzībām. Tā galvenajai prioritātei ir jābūt pētniecībai un inovācijām maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, kamēr otrais mērķis ir reformēt kopējo lauksaimniecības politiku, lai Eiropā veicinātu un atbalstītu lauksaimniecības konkurētspēju.

Tomēr īpašu uzmanību vajadzētu pievērst kohēzijas politikas nākotnei, ko es uzskatu par ļoti svarīgu instrumentu un līdzekli, kas sniedz finansiālu atbalstu ieguldījumiem, kuri veicina ekonomikas izaugsmi un pats galvenais — jaunu darbavietu izveidošanu. Apsverot šo tematu, es vēlētos atgriezties pie jautājuma, kuru es uzskatu par īpaši svarīgu: jaunu vidējo grupu izveidošana. Es, protams, uzskatu, ka šo jauno grupu nevar izveidot, pārsūknējot līdzekļus no pašreizējām grupām, kas ir svarīgas mūsu kopienu līdzsvarotas, harmoniskas un ilgtspējīgas izaugsmes atbalstīšanai.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Šis īpaši svarīgais ziņojums tika pieņemts, un es vēlos minēt tikai dažus jautājumus. Pirmais no tiem attiecas uz Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegto 18. grozījumu, kurā ir minēts, ka saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku ir iespējams veikt dažus pilnīgi precīzus samazinājumus atbilstoši pašreizējiem reformu veidiem. Citiem vārdiem, mēs iegūstam skaidru priekšstatu par ALDE grupas viedokli attiecībā uz lauksaimniecības politiku, lai gan tas tika noteikts ļoti gudri. Acīmredzamais un galvenais priekšnoteikums ir, ka lauksaimniecības politika ir tā, kurai jāsamazina līdzekļi, ja mums vispār kādā jomā ir jāsamazina līdzekļi.

Vēl viens svarīgs punkts, par kuru es balsoju atšķirīgi no savas grupas, bija 37. grozījuma d) daļa, kas sākotnēji norāda uz nozīmīgiem ietaupījumiem, kurus būtu iespējams panākt, ja Eiropas Parlamentam būtu viena atrašanās vieta. Ietaupījumi tiks panākti, jo nekas neliecina par pretējo. Nav nekādas nozīmes, kā mēs balsojam: mēs zinām, ka jebkurā gadījumā ietaupījumi tiks panākti. Es ceru, ka cilvēki beidzot saprot, ka sabiedrība ir patiesi nogurusi no ietaupījumiem, kas tiek veikti attiecībā uz viņiem, bet nevis ietaupījumiem, kas tiek veikti attiecībā uz mums. To nevar izskaidrot sabiedrībai virspusēji, un balsojums šajā ziņā nesniegs nekādus uzlabojumus. Ietaupījumi tiks panākti, un mums tie ir jāpanāk.

  Salvatore Caronna (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „par” Garriga Polledo kunga ziņojumu, kas attiecas uz Savienības turpmāko finanšu plānu, jo vienā no tā dēvētajiem „Eiropas gara” smagākajiem krīzes periodiem es esmu pārliecināts, ka mums ir svarīgi neatlaidīgi pieprasīt un saglabāt pārliecību, ka ir būtiski nodrošināt Savienību ar uzticamiem instrumentiem, sākot ar atbilstošu finansējumu.

Tāpēc prasība par 5 % nākamā gada budžetā palielināt finansējumu ir pamatota un nepieciešama. Varbūt tas nebūs pietiekami, taču tas ir svarīgs, lai sniegtu atbildes uz paredzamajiem lielajiem jautājumiem: šie līdzekļi ir vajadzīgi, lai risinātu konkrētas problēmas, piemēram, lielāka kohēzija starp reģioniem, lielākas iespējas pētniecībai un inovācijām un lielākas iespējas radīt izaugsmi un nodrošināt darbavietas. Bez atbilstošiem līdzekļiem neviena no šīm problēmām netiks pienācīgi risināta, sākot ar vidējās grupas ieviešanu kohēzijas politikā, kurai ir nozīme tikai tādā gadījumā, ja tā nenodara kaitējumu citām, jau ieviestajām grupām.

Tāpēc es balsoju „par” un ceru, ka Komisija un Padome ņems vērā ziņojumā minētos ieteikumus.

  Adam Bielan (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomikas krīze, demogrāfiskās problēmas un augošais bezdarbs atstāj nopietnu ietekmi uz dalībvalstu budžeta ierobežojumiem. Eiropas budžets, kas nodrošina iespējas ilgtermiņa plānošanai, tāpēc ir jāizmanto kā līdzeklis, kas veicina atsevišķu valstu tautsaimniecības izaugsmi. Stratēģija „Eiropa 2020”, kas veicina darbavietu izveidošanu un veicina sociālo integrāciju, manuprāt, ir galvenais aspekts, kas var palīdzēt valstīm izkļūt no krīzes. Šajā kontekstā, jo īpaši svarīgi tās darbības jomā ietvert arī mazos un vidējos uzņēmumus. Es tāpēc piekrītu priekšlikumam nodrošināt piemērotāku atbalstu visām tām programmām un instrumentiem, kas atbalsta šos uzņēmumus, tostarp tām programmām, kas orientētas uz konkurētspējas veicināšanu, inovācijām un struktūrfondu izmantošanu.

Konkurētspējas saglabāšana, ekonomikas izaugsmes palielināšana un bezdarba novēršana būs lielākie izaicinājumi, ar ko saskarsies ES. Tāpēc es vēlētos uzsvērt steidzamo nepieciešamību atbalstīt izaugsmi, veicot investīcijas uz zināšanām balstītās ekonomikas nozarēs. Saiknes stiprināšana starp izglītību, zinātniskiem pētījumiem un nodarbinātību veicinās integrāciju, mobilitāti un specializāciju.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es uzstājos, lai paustu savu apmierinātību, kā arī paskaidrotu iemeslus, kāpēc es balsoju „par” Garriga Polledo kunga ziņojumu, kurā kaut kā ir izdevies izvirzīt nopietnus un efektīvus mērķus, kas veicina kohēzijas politikas stiprināšanu.

Man ir šaubas vienā jautājumā, kuras mēs paudām attiecīgā balsojumā, lai pieņemtu grozījumu, ar kuru tiktu atcelta redakcija par vidējās grupas izveidošanu kohēzijas politikai tajās Eiropas daļās, kurās iekšzemes kopprodukts (IKP) ir starp 75 % un 90 % no ES IKP. Tas mūs patiesi dara bažīgus, un nevis tāpēc, ka mēs neuzskatītu, ka kohēzijas politikas fokuss ir jāpaplašina, bet tāpēc, ka, mūsuprāt, bez papildu līdzekļiem, šī paplašināšana riskē atņemt un samazināt līdzekļus jomām, kas minētas 1. mērķī — tā dēvētajā konverģences mērķī —, kuram ir nepieciešama tikpat liela Eiropas Savienības uzmanība un atbalsts. Kopumā es esmu apmierināts ar šo ziņojumu un paveikto darbu, bet man ir atsevišķas bažas par to uzmanību, ko mēs, šķiet, esam pievērsuši politikai, kas varētu apstiprināt tā dēvēto „nepakļaušanos”, kā mēs to esam pieraduši redzēt.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Jaunās daudzgadu finanšu shēmas saturam ir jāsniedz skaidrs redzējums par Savienības un tās iedzīvotāju nākotni. Pašreizējie ekonomikas un sociālie izaicinājumi, ar kuriem mēs saskaramies, ir jānorāda ne tikai izteiksmīgās runās, bet pirmkārt un galvenokārt konkrētās budžeta sadaļās.

Neatkarīgi no tā, vai mēs uz pašreizējām ES un tās reģionu grūtībām un ambīcijām raugāmies no reģionālās vai pasaules perspektīvas, pašas aktuālākās problēmas joprojām ir enerģijas deficīts, ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un bezdarbs. Tāpēc Eiropas enerģētikas infrastruktūras attīstība un atjaunināšana mums joprojām ir jāuzskata par prioritārajām jomām, kurām ir vajadzīgs ievērojami lielāks finansējums. Manuprāt, pašreizējā vides kontekstā atgriešanās pie oglēm kā kurināmā materiāla nav uzskatāma par nākotnes risinājumu vai visaptverošu Eiropas transporta tīkla izveidi. Šīs divas jomas ir būtisks priekšnosacījums ES konkurētspējas attīstībai kopumā un iekšējā tirgus darbībai, un, izstrādājot budžetu, tām ir jāpievērš īpaša uzmanība.

  Seán Kelly (PPE). – Pirmkārt, es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto apņemšanos KLP un kohēzijas finansējumu turpmākajā periodā saglabāt vismaz iepriekšējā līmenī. Mūsu grupā bija daudz viedokļu atšķirību arī jautājumā par vidējo grupu un tika nolemts, ka mums būs brīvais balsojums. Tas vispār neietekmē manus kolēģus Īrijā vai mūs pašus, jo, lai arī mūsu valsts ir pārstāvēta SVF — un mūsu valstī ir dziļa ekonomikas krīze —, mūsu IKP ir ievērojami augstāks par vidējo Eiropas IKP; tāpēc mūs neietekmē tas, vai būs vidējā grupa vai tās nebūs.

Tomēr mēs uzskatam, ka ir pamatīgi jāizvērtē kohēzijas politikas turpmākā nākotne, jo, ņemot vērā, ka arvien vairāk reģionu pārsniedz 75 % slieksni, šī politika vai nu kļūst nevajadzīga, vai arī tā ir jāreformē, un mēs gaidām, kad tas vienreiz notiks.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Carlos Coelho (A7-0185/2011)

  Alexander Alvaro (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā pozitīvos rezultātus abās valstīs veiktajā novērtēšanā, lai noskaidrotu, vai tās atbilst Šengenas acquis prasībām, es balsoju par šo ziņojumu. Kaut arī Rumānija un Bulgārija pašlaik ir gatavas atvērt savas robežas, neskatoties uz to, ka Bulgārijas un Grieķijas robeža ir ļoti jutīga, Bulgārijai jāīsteno papildu pasākumi un jāpieņem trīspusēja Bulgārijai, Grieķijai un Turcijai kopēja pieeja.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par atbalstu šai svarīgajai rezolūcijai par Šengenas acquis piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Es piekrītu referenta viedoklim, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis šo divu dalībvalstu pilnīgai līdzdalībai Šengenā. Bulgārijas un Rumānijas iekļaušana Šengenas zonā ir ļoti svarīga abām šīm valstīm, to ekonomiskajai izaugsmei un ieguldījumu attīstībai, kā arī visai Eiropas Savienībai, lai veicinātu dalībvalstu integritāti un solidaritāti.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ziņojumu par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanu Šengenas zonai. Šī ir otrā reize, kad tiek pārbaudīts, kā Bulgārija un Rumānija ievēro Šengenas noteikumus; pirmā novērtēšana notika 2010. gadā. Atcerēsimies, ka Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis (datu aizsardzība, Šengenas Informācijas sistēma, gaisa telpas, sauszemes un jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas), 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Tomēr tagad visām dalībvalstīm jāpiekrīt viņu faktiskai dalībai zonā bez iekšējām robežām. Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Šengenas sadarbība sākās 1985. gada 14. jūnijā ar Šengenas līgumu, kurā parakstītājvalstis paredzēja atcelt sistemātiskās robežkontroles uz iekšējām robežām un izveidot kopīgu telpu ar personu brīvu pārvietošanos. Pašlaik brīva pārvietošanās tiek garantēta ir garantēta teritorijā, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7721 km sauszemes robeža un kas aptver 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju. Bulgārija, Rumānija un Kipra patlaban tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, tāpēc pie šo triju ES dalībvalstu robežām joprojām tiek veikta robežkontrole. Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un nepieciešamās ekspertu grupu atkārtotās vizītes, Eiropas Parlaments un Padome ir secinājusi, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis šo divu dalībvalstu pilnīgai līdzdalībai. Es atbalstu priekšlikumu, ka Bulgārijai un Rumānijai sešu mēnešu laikā būtu rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par turpmāku rīcību, ko tās plāno veikt attiecībā uz novērtēšanas ziņojumos un tiem sekojošos ziņojumos minētajiem ieteikumiem, kas vēl jāīsteno.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš Šengenas līguma parakstīšanas 1985. gadā tās dalībvalstu skaits palielinājies no sākotnējām 5 dibinātājvalstīm līdz 25 valstīm, no kurām 22 ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Šengena ļāvusi atcelt iekšējās robežpārbaudes starp parakstītājvalstīm un vienas ārējās robežas izveidi vietās, kur tiek veiktas robežpārbaudes iekļūšanai Šengenas zonā. Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai.

Pamatojoties uz novērtēšanas rezultātiem un veiktajiem uzraudzības apmeklējumiem, referents Coelho kungs nonācis pie secinājuma, ka tiek ievēroti visi nosacījumi visu Šengenas acquis daļu piemērošanai: proti, pārbaudes pie sauszemes, jūras un gaisa telpas robežām, policijas sadarbība, vīzas, pievienošanās Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) un datu aizsardzība. Šīm valstīm vajadzētu kļūt par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm. Tas ir ievērojams sasniegums šīm valstīm, kā arī Eiropas pilsonības stiprināšanai. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu un apsveicu referentu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo iniciatīvu, jo Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Pēc ekspertu novērtējumiem un neskatoties uz to, ka joprojām ir risināmas problēmas, abas valstis ir parādījušas, ka tās ir gatavas īstenot Šengenas acquis noteikumus un tāpēc var pilnībā tai pievienoties.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Šis ir ļoti svarīgs ziņojums, kas attiecas ne tikai uz manu valsti Bulgāriju, bet arī uz Eiropas Savienību kopumā. Esmu pārliecināts, ka mūsu pūles ļoti drīz tiks atalgotas. Mūsu robežas jau kādu laiku ir gatavas Eiropas robežu aizsardzībai. Tomēr vēl joprojām nav pieņemts ilgi gaidītais lēmums. Es uzskatu, ka iemesls ir tīri politisks. Ziņojumā arī minētas pārbaudes, kas veiktas uz mūsu robežas ar Turciju un kas atbilst Šengenas prasībām un pierāda mūsu gatavību. Es patiešām ceru, ka šis ziņojums saņems atbalstu nākamajā Eiropas Padomes sesijā, jo mēs visi gan politiski, gan ekonomiski un sociāli iegūsim vairāk, ja risināsim šo jautājumu ātrāk.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret Šengenas noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Neskatoties uz kopēji pozitīvo spriedumu par šo dalībvalstu progresu drošības jautājumos, arī ziņojumā atzīts, ka konstatēts daudz tehnisku un administratīvu trūkumu iestādēs, kuru pienākums ir nodrošināt robežu drošību abās valstīs un jo īpaši iestādēs, kuru pienākums ir pārbaudīt un uzraudzīt jūras un sauszemes robežas. Otrkārt, ziņojumā atzīts, ka tad, ja abas valstis tiktu iekļautas Šengenas zonā, to ģeogrāfiskā atrašanās vieta līdzās Turcijas robežai radītu divus jaunus ceļus nelegālajiem migrantiem, kas pašlaik dodas tikai uz Grieķiju, kura šajā brīdī ir vienīgā Šengenas valsts Balkānu pussalā.

Tādēļ Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana ievērojami palielinātu ES dienvidaustrumu Ahileja papēža izmēru un izraisītu pašreizējā spiediena trīskārtīgu palielinājumu. Tādēļ rezolūcijas projekts ir pretrunā iedzīvotāju vēlmei tikt aizsargātiem, un, tā kā aizsardzība vienmēr bijusi Lega Nord programmas pamatā, es nevaru atbalstīt šo ziņojumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Lēmums par Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas zonā tagad paliek tīri politisks. Eiropas Parlamenta pieņemtais ziņojums, kas atbalsta Rumānijas iekļaušanu šajā zonā, tikai apstiprina to, ka Savienības ekspertu viedoklis bijis pareizs — Rumānija ir kārtīgi pastrādājusi, padarījusi savas robežas drošas un izpildījusi visus nepieciešamos nosacījumus. Briseles Parlamenta viedoklim ir konsultatīvs raksturs, un tagad, tāpat kā iepriekš, lēmums ir Padomes politiķu rokās. Dubultstandartu piemērošana un runas par obligātiem kritērijiem, kuri pēc to sasniegšanas tiek uzskatīti par „tīri tehniskiem”, neraksturo demokrātisku, godīgu Eiropas Savienību, kādu to pazīstam. Tāpēc es varu tikai cerēt, ka dalībvalstu politiķi neignorēs ekspertu un Eiropas likumdevēju viedokli. Mēs nevaram slēpties aiz vārdiem un nerisināt problēmu tieši, jo iekļaušana Šengenas zonā nekad nav bijusi politiska, bet gan tehniska problēma. Neatkarīgu ekspertu novērtējums un lielākā Parlamenta vairuma balsojums par Rumānijas integrāciju Šengenas zonā Eiropas Padomei būtu jāuzskata par būtisku faktoru, un attiecīgi procedūra būtu jāatjauno.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Šengenas zona un jo īpaši pārvietošanās brīvība ir acquis communautaire, kas ir patiesi nozīmīga mūsu iedzīvotājiem. Prezidents Barroso kungs mums atgādināja, ka „pārvietošanās brīvība Eiropai ir tas pats, kas pamats ēkām”. Brīva pārvietošanās ir viens no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Es priecājos, ka Parlaments ir apstiprinājis Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Ir paveikts liels darbs, lai garantētu robežu drošību: viņu ceturtās paaudzes novērošanas sistēmas ir daudz iespaidīgākas par mūsu otrās paaudzes modeļiem. Tomēr joprojām pastāv brīvas darba ņēmēju pārvietošanās šķēršļi: pirmkārt, juridiska un administratīva rakstura šķēršļi, kas ietekmē visus iedzīvotāju dzīves aspektus; otrkārt, sociālais dempings, jo, lai gan Līguma par Eiropas Savienības darbību 45. pantā garantēta vienlīdzīga attieksme pret darba ņēmējiem, Lūgumrakstu komitejas darbs pierāda, ka realitāte ir diezgan atšķirīga; treškārt, sociālā aizsardzība katrā valstī ir atšķirīga, un tas neveicina mobilitāti. Es tāpēc ieteiktu minimālo sociālo aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Lai gan sociālā aizsardzība ir dalībvalstu kompetencē, saskaņošanas trūkums acīmredzami kaitē iekšējam tirgum.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret to, ka Šengenas acquis tiek paplašināts, iekļaujot Bulgāriju un Rumāniju, vienkārši tāpēc, ka es nedomāju, ka tiek paredzēti noteikumi, lai pārliecinātos, ka tās droši un efektīvi pievienojas bezpasu zonai. Šajās valstīs joprojām ir izplatīta korupcija un organizētā noziedzība, un tās ir arī vārti nelegālajai imigrācijai. Atverot robežas, šajās valstīs, iespējams, uzplauktu seksa tirdzniecība, bērnu prostitūcija, bērnu tirdzniecība un organizēto noziedzīgo bandu darbība, jo šie noziegumi šajās dalībvalstīs netiek pietiekami iegrožoti.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Mums jāapsveic abas dalībvalstis par ieguldīto darbu. Abas dalībvalstis ir izpildījušas kritērijus Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai. Tomēr šis ziņojums uzsver, ka šis reģions ir viena no Savienības jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Iestājoties Šengenā, Bulgārijai būs jāīsteno pārejas pasākumi. Abām valstīm būs pilnībā jāsadarbojas, lai nepakļautu briesmām sistēmu, kas atkarīga no dalībvalstu savstarpējas uzticības. Es atbalstu referenta nostāju.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā Bulgārija un Rumānija atbilst prasībām, lai pievienotos Šengenas zonai, es atbalstu zonas paplašināšanu, lai iekļautu šīs valstis. Tomēr es uzskatu, ka minētie papildu pasākumi un risinājumi trūkumiem ir svarīgi, jo īpaši attiecībā uz nelegālās imigrācijas fenomenu Bulgārijā tās perifērās ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ. Pienācīga cilvēku pārvietošanās, produktu, pakalpojumu un darbaspēka aprite būs atkarīga no ārējo robežu politikas robustuma un saskaņotības, jo tas ir vienīgais veids, kā saglabāt sociālo mieru un ekonomisko stabilitāti visā Eiropas Savienībā.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu. Dažas dalībvalstis, tajā skaitā Francija, Vācija un Nīderlande, vēlas mainīt spēles noteikumus. Tomēr nav saprātīgi pievienot vēl vienu kritēriju, proti, korupcijas un noziedzības apkarošanas politikas novērtējumu. Šie jautājumi bez šaubām ir svarīgi, bet priekšlikuma iemesls ir tīri politisks. Jaunu kritēriju pievienošana radītu divlīmeņu sistēmu dalībvalstīm.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka šāda rīcība būtu svarīga, lai no jauna apstiprinātu Eiropas solidaritāti laikā, kad tā tiek nopietni pārbaudīta.

  Jurgen Creutzmann (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Šodienas balsojums Eiropas Parlamentā ir uzsvēris to, ka Rumānija ir gatava piemērot Šengenas acquis. Saskaņā ar referenta Coelho kunga teikto Rumānijas iestādes ir veiksmīgi labojušas visus iepriekš konstatētos trūkumus. Rumānija spēj nodrošināt pienācīgu aizsardzību gan pie gaisa telpas, gan jūras un sauszemes robežām. Tāpēc man jāpauž nožēla, ka joprojām pastāv šaubas par mūsu gatavību piemērot acquis, un dažas dalībvalstis turpina aizsargāt savu tā saukto „valsts drošību”, liekot neattaisnotus šķēršļus to dalībvalstu ceļā, kas nopelnījušas savas tiesības uz godīgu un nediskriminējošu attieksmi. Eiropas Parlaments šodien ir paudis vienotu nostāju par godīgumu. Cik vēl ilgi Padome turpinās ignorēt mūsu nostāju?

  Rachida Dati (PPE), rakstiski. – (FR) Novērtējumi un ekspertu komandu papildu apmeklējumi ir parādījuši, ka Bulgārija un Rumānija ir gatavas pilnībā piedalīties Šengenas zonā. Tāpēc es balsoju par sava kolēģa Coelho kunga ziņojumu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Referents, kurš šo jomu virzījis vairākās Parlamenta sesijās, uzskata, ka, lai gan joprojām saglabājas neatrisinātas problēmas, kam nepieciešama regulāra pārraudzība, tās nav šķērslis Bulgārijas un Rumānijas pievienošanai Šengenas zonai. Ņemot vērā viņa pieredzi šajā jomā, es uzskatu, ka varu droši atbalstīt viņa vērtējumu un viņa prasību nodrošināt ārējo robežu. Lēmums atvērt robežas šīm dalībvalstīm nodrošinās tūlītēju pārvietošanās brīvību un, praktiskākā izteiksmē, ļaus bulgāriem un rumāņiem justies integrētākiem Eiropas Savienībā, kurā viņi ir pilntiesīgi dalībnieki.

Es ceru, ka šī brīža simbolisms nodrošinās arī lielāku tirdzniecības plūsmu starp valstīm un integrētāku imigrācijas un drošības jautājumu risināšanu. Referents pareizi brīdina par Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas robežas jutīgumu saistībā ar nelegālo imigrāciju. Es piekrītu, kad viņš uzsver vajadzību Bulgārijai īstenot papildu pasākumus, tajā skaitā īpašu plānu, kas iekļauj pasākumus, kas jāpiemēro brīdī, kad valsts pievienojas Šengenas zonai, un pieeju potenciāli spēja migrācijas spiediena apkarošanai starp Grieķiju, Turciju un Bulgāriju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums, ko sagatavojis mūsu kolēģis Coelho kungs, attiecas uz projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Šengenas līgums tika noslēgts 1985. gada 14. jūnijā. Atceļot pārbaudes pie iekšējām robežām un izveidojot kopīgu telpu, tas darīja iespējamu brīvu cilvēku pārvietošanos un preču apriti visā Eiropas Savienībā. Ņemot vērā, ka Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis 2007. gadā, ka dokumentos redzama Bulgārijas un Rumānijas gatavība pievienošanai ES no tehniskā aspekta, ka pirmspievienošanās pozīcija tika sasniegta 2011. gada martā un ka, atliekot jaunās Šengenas novērtējuma sistēmas esošo problēmu minimizēšanai pieņemšanu, kas, manuprāt, tikai vairos nedrošību, nevar kavēt šo valstu iestāšanos ES, es balsoju par atbalstu tam. Visbeidzot es gribētu apsveikt referentu par lielisko darbu, ko viņš paveicis, sagatavojot šo ziņojumu, neskatoties uz Padomes liktajiem šķēršļiem, lai piekļūtu konkrētiem dokumentiem, kas būtiski šī mērķa sasniegšanai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pārbaude, lai jaunās dalībvalstis sasniegtu nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai, ir priekšnosacījums Padomes lēmumam atcelt robežpārbaudes pie iekšējām robežām, pirms tam apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

Šajā gadījumā ziņojumā apskatīti visi sasniegtie nosacījumi robežpārbaužu atcelšanai ar Bulgāriju un Rumāniju. Lēmums, vai iekļaut Šengenas zonā šīs valstis, kas ES pievienojās 2007. gadā, vienprātīgi būs jāpieņem Padomei, kurā ietilpst visu jau Šengenā esošo valstu valdības. Referents piemin vajadzību veikt papildu pasākumus uz Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas robežas, kas ir viena no visjutīgākajām saistībā ar nelegālo imigrāciju. Novērtēšanas komiteja aicinājusi Bulgāriju arī īstenot papildu pasākumus, baidoties no migrācijas plūsmas no Turcijas.

Mūsu atturēšanās pamatā ir uz šīm valstīm veiktais spiediens, kā arī šī spiediena mērķi. Turklāt mēs uzskatām, ka apsvērumi mūsu nostājai attiecībā uz paplašināšanos un jaunu valstu pievienošanos ES ir vienlīdz attiecināmi arī uz Šengenas noteikumu pilnīgu piemērošanu šajās vai jebkurās citās valstīs.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Referents uzskata, ka sasniegti visi nosacījumi robežpārbaužu atcelšanai ar Bulgāriju un Rumāniju, bet vēlas, lai Eiropas Parlaments tiktu informēts par papildu pasākumiem, kas jāveic uz Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas robežas, kas ir viena no visjutīgākajām saistībā ar nelegālo imigrāciju.

Pārbaude, lai jaunās dalībvalstis sasniegtu nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai, ir priekšnosacījums Padomes lēmumam atcelt robežpārbaudes pie iekšējām robežām, pirms tam apspriežoties ar Eiropas Parlamentu.

Tomēr novērtēšanas komiteja, baidoties no migrācijas plūsmas no Turcijas, aicinājusi Bulgāriju arī īstenot papildu pasākumus, tajā skaitā īpašu plānu, kas iekļauj pasākumus, kas jāpiemēro brīdī, kad valsts pievienojas Šengenas zonai.

Lēmums par to, vai iekļaut Šengenas zonā šīs valstis, kas ES pievienojās 2007. gadā, vienprātīgi būs jāpieņem Padomei, kurā ietilpst visu jau Šengenā esošo valstu valdības. Par šo tematu notiks debates Tieslietu un iekšlietu padomē 9. un 10. jūnijā.

Ņemot vērā mūsu nostāju attiecībā uz šo valstu pievienošanos, mēs saglabājam atturēšanās nostāju, ko veicina arī spiediens, kas tiek izdarīts uz šīm valstīm.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Pamatnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt pārbaudes pie iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa telpas robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai. Lai Eiropas Parlaments varētu skaidri novērtēt visus nepieciešamos elementus, nonākot pie viedokļa, vai abas šīs valstis ir gatavas pievienoties Šengenas zonai, būtiska ir piekļuve ekspertu novērtēšanas ziņojumiem par šo divu valstu gatavošanos. Tomēr, manuprāt, Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas, ka ir pietiekami gatavas pienācīgi piemērot visus Šengenas acquis nosacījumus. Tomēr tajā pašā laikā situāciju nedrīkst novērtēt nepietiekami, un mums jādomā, kā saglabāt kontroli pār situāciju pēc šo valstu pilnīgas pievienošanās Šengenai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Man nav nekas pret mūsu draugiem un kaimiņiem Bulgārijā un Rumānijā. Tomēr man ir vairākas sūdzības par Šengenas noteikumiem. Šis šausmīgais līgums tika slepeni noslēgts un ratificēts kādā augusta dienā 20. gadsimta 80. gados. Tas nesis vienīgi nepatikšanas. Iekšējo robežu atcelšana negarantē pārvietošanās brīvību Eiropas iedzīvotājiem; tā drīzāk radījusi nedrošību un veicinājusi grūti kontrolējamas iedzīvotāju un migrācijas tendences ES — gan izcelsmes, gan mērķa valstīs. Tā arī nodrošina brīnišķīgas iespējas nelegālajiem imigrantiem, kas zina, ka, lai arī kuru robežu viņi izmantotu iekļūšanai Eiropā, viņi joprojām varēs apmesties tur, kur vēlas: Francija ir cietusi īpaši smagi. Romas un Lampedūzas problēmas, kas bieži citētas šajā Parlamentā, tikai kalpo kā ilustrācija problēmai. Es negribu, lai Šengena būtu piemērota manā valstī, un es to nevēlu arī citām. Dalībvalstīm jāsaglabā pilnīga kontrole par savām robežām un, kad vien iespējams, kopīgi jāstrādā, lai stiprinātu „ārējās” robežas.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstīju šī ziņojuma pieņemšanu, kas apstiprina Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas zonai. Abas valstis ir centīgi strādājušas, lai pastiprinātu robežkontroles, un tām tas ir izdevies, kā apstiprina pozitīvie novērtējumu rezultāti un Padomes Šengenas novērtēšanas darba grupas organizētie ekspertu apmeklējumi. Abas valstis ir izpildījušas visus Eiropas Savienības noteiktos tehniskos kritērijus. Tāpēc es pilnībā atbalstu to pilnīgu dalību Šengenas zonā. Dalībvalstis nevar pievienot jaunus nosacījumus (piemēram, korupcijas un noziedzības apkarošanas novērtējumu), nedz arī pusceļā mainīt noteikumus. Šonedēļ apritēs 26 gadi kopš pieņemts viens no ES lielākajiem sasniegumiem — Šengenas līgums, kas jāaizstāv gluži tāpat kā pārvietošanās brīvība, kas ir viena Eiropas Savienības iedzīvotāju pamattiesībām.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstu Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Veikts detalizēts un objektīvs abu valstu atbilstības Šengenas acquis novērtējums. Abas valstis izpildījušas visus kritērijus. Tāpēc būtu nepamatoti pievienot papildu nosacījumus, piemēram, korupcijas un noziedzības apkarošanas politikas novērtējumu. Šie jautājumi, bez šaubām, ir svarīgi, bet priekšlikuma iemesls ir tīri politisks. Jaunu kritēriju pievienošana radītu divlīmeņu sistēmu dalībvalstīm. Redzējums par divu ātrumu Eiropu, kurā vecajām un jaunajām dalībvalstīm tiek piemēroti atšķirīgi noteikumi, vienkārši nav pieņemams.

  Nadja Hirsch (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās aktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai. Es neatbalstīju šo dokumentu, jo, ņemot vērā novērtējumu rezultātus un nepieciešamos ekspertu grupu atkārtotos apmeklējumus, atbildīgā komiteja ir secinājusi, ka ir vairāki neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi. Jāņem vērā, ka Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Tāpēc ir būtiski, lai Bulgārija veiktu dažus papildpasākumus, proti, sagatavotu īpašu plānu par darbībām, kas jāīsteno brīdī, kad notiek pievienošanās Šengenas zonai, un arī par Grieķijas, Turcijas un Bulgārijas kopīgu pieeju, lai spētu reaģēt uz iespējamu ievērojamu migrācijas plūsmas pieaugumu. Es uzskatu, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu rakstiski jāinformē Eiropas Parlaments un Padome sešu mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas par šo papildpasākumu īstenošanu un trūkumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par atbalstu Coelho kunga ziņojumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Patiešām Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus Šengenas acquis piemērošanai. Veiktie novērtējumi liecina, ka gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Tāpēc es atbalstu referenta prasību. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka apspriežamais reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Tas nozīmē, ka jāveic papildu pasākumi, jo, kā mēs zinām, kontroles atcelšana uz iekšējām robežām prasa augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp dalībvalstīm attiecībā uz to, ka pastāv efektīvas kontroles pie ārējām robežām, jo Šengenas zonas drošība ir atkarīga no to pārbaužu stingrības un efektivitātes, ko katra dalībvalsts veic uz savām ārējām robežām.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlamentā mēs balsojām par Coelho kunga ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Ir vērts atzīmēt, ka šo valstu sagatavošanās procesa noslēgums iekļūšanai Šengenas zonā sakrīt ar debatēm par ES migrācijas politiku un pieaugošo dažu Šengenas zonas valstu pretestību tās paplašināšanas plāniem. Ir vērts uzsvērt faktu, ka Rumānija un Bulgārija ir izpildījušas gandrīz visas tām noteiktās prasības, jo īpaši šādas: sauszemes, gaisa telpas un jūras robežkontroles, vīzu izsniegšana, policijas sadarbība un datu aizsardzība. Mēs arī nedrīkstam aizmirst, ka šīs ir ES robežvalstis, kas cīnās ar nelegālo imigrantu pieplūduma problēmu. Sofija un Bukareste kopīgi piesaka savu dalību, un pašreizējais abu valstu gatavības statuss ir saņēmis augstu vērtējumu, tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – (RO) Es, protams, balsoju par Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Tāpat kā visi Rumānijas un Eiropas iedzīvotāji, es vēlos, lai turpinātos pārmaiņas manas valsts tiesu iestāžu sistēmā, samazinātos korupcijas un krāpšanas līmenis, lietas tiktu spriestas taisnīgāk un ātrāk un vainīgie tiktu bargi sodīti. Mēs pievienojāmies Eiropas Savienībai, jo vēlējāmies piemērot tās iekšējos noteikumus. Manuprāt, būtu normāli, ja mēs pie tiem turētos un ievērotu solījumus, kurus devām pievienojoties. Es pateicos Eiropas Savienībai un dalībvalstīm, kas mums palīdz veikt paliekošas reformas tiesu iestāžu sistēmā un īstenot pretkorupcijas pasākumus, jo to vēlas arī Rumānijas iedzīvotāji.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz ekspertu ziņojumiem, kuros teikts, ka pašlaik gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. – (EL) Pamatojoties uz novērtējuma ziņojumiem un ekspertu uzraudzības grupas ziņojumiem, Bulgārija un Rumānija ir pietiekami gatavas pilnībā integrēties Šengenas zonā. Tomēr Eiropas Parlamentam vajadzētu tikt informētam par papildu pasākumiem, kas tiks veikti Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģionā, lai novērstu iespējamo imigrācijas plūsmas palielinājumu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Bulgārija un Rumānija ir veikušas visu Eiropas cietokšņa pieprasīto darbu, lai to iedzīvotāji varētu brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Šis ziņojums aicina uz ko vairāk. Tas aicina uz kopīgu pieeju sadarbībā ar Grieķiju, lai risinātu migrācijas problēmu no arābu valstīm. Šī prasība nav pieņemama. Es atturos, lai nebalsotu pret pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Bulgārija un Rumānija tikušas pakļautas novērtējumam par visu Šengenas acquis daļu pienācīgu piemērošanu: sauszemes, jūras un gaisa telpas robežu kontrole, policijas sadarbība, vīzas, pieslēgšanās Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) un datu aizsardzība. Tas ir priekšnoteikums, lai ES Ministru padome atceltu pārbaudes pie iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, pirms tam apspriežoties ar Eiropas Parlamentu. Pēc pozitīviem novērtējumu rezultātiem un ekspertu grupu pārbaudes vizītēm var secināt, ka, lai gan vēl ir daži neatrisināti jautājumi, saistībā ar kuriem būs jāsniedz ziņojumi un jāveic turpmāki pasākumi, tomēr tas nav šķērslis Bulgārijas un Rumānijas pilnīgai pievienošanai Šengenas zonai. Tomēr mēs nedrīkstam neņemt vērā, ka Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Ir jāstiprina jau veiktie pasākumi un jāgatavojas cīņai ar iespējami spēju migrācijas spiediena palielināšanos. Bulgārijai jāveic daži papildpasākumi, tajā skaitā jāsagatavo īpašs plāns par darbībām, kas jāīsteno brīdī, kad notiek pievienošanās Šengenas zonai

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Tiesības uz pārvietošanās brīvību ir vienas no būtiskākajām un redzamākajām Savienības iedzīvotājiem piešķirtajām tiesībām. Šengenas zonā tagad ir iespējams brīvi pārvietoties bez robežkontrolēm. Tās ir lielas pārmaiņas, salīdzinājumā ar laikmetu, kad Eiropa bija nosēta ar robežpunktiem, kuru norma bija dažkārt pat sīkmanīgas pārbaudes, nemaz neminot neiespējamību austrumos dzīvojošajiem cilvēkiem šķērsot dzelzs priekškaru, neriskējot ar savu dzīvību.

Pašlaik šajā telpā ietilpst 25 dalībvalstis. Rumānijai un Bulgārijai drīzumā vajadzētu pievienoties šim lokam, vismaz es tā ceru. Šīs divas valstis pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un ekspertu grupu apmeklējumus, es pilnībā atbalstu šo divu dalībvalstu pilnīgu pievienošanos Šengenas zonai, lai gan joprojām jāatrisina konkrētas problēmas, kurām būs nepieciešamas pārbaudes. Tomēr es gribētu piebilst, ka būtu žēl, ja procesa laikā tiktu uztiepti jaunie nosacījumi, kas nebija zināmi pieprasījuma un novērtējuma laikā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Šķiet, ka Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas, ka ir pietiekami gatavas atbilst Šengenas acquis. Carlos Coelho sagatavotajā ziņojumā par Šengenas paplašināšanu minētas daudzas neatrisinātas problēmas. Iepazīstoties ar pieņēmumiem novērtējuma misiju ziņojumos un atkārtoto novērtējuma apmeklējumu rezultātiem, es nonācu pie secinājuma, ka atsevišķās jomās nepieciešama pastāvīga uzraudzība. Vēl nepieņemtais ziņojums ir novērtējuma misijas secinājums pēc atkārtotā apmeklējuma saistībā ar Bulgārijas ārējo robežu. Tātad ir skaidrs, ka Bulgārijas, Rumānijas un Grieķijas trīsstūris ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju, un Bulgārijai būs jāveic papildu pasākumi, lai pretotos migrācijas spiedienam. Es uzskatu, ka ziņojumu vajadzētu pieņemt. Es balsoju par atbalstu tam.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā, un es izsaku atzinību to savu kolēģu reālistiskajai attieksmei un labajai gribai, kas arī balsoja par šo ziņojumu.

Rumānija un Bulgārija ir izpildījušas tehniskos nosacījumus, lai pievienotos Šengenas zonai, un tam būtu jābūt vienīgajam faktoram, pieņemot šo lēmumu. Rumānija un Bulgārija ir pierādījušas savu spēju pielāgot vajadzīgos vietējos tiesību aktus un nodrošināt savas robežas. Turklāt gūti lieli panākumi korupcijas apkarošanā, šis jautājums bieži vien maldīgi un pārspīlēti attiecināts uz pievienošanos Šengenas zonai.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijai un Rumānijai. Šīs valstis, kas pievienojās Eiropas Savienībai 2007. gadā, pieņēma tikai nedaudzus no noteikumiem attiecībā uz Šengenas zonu un kopš tā laika tos piemērojušas ierobežoti. Šīs situācijas rezultātā pie šo valstu robežām joprojām tiek veiktas robežpārbaudes.

Pievienojoties ES, šīs valstis nebija gatavas pilnībā pieņemt Šengenas paketi, tāpēc tām bija jāpārveido un jāpaplašina sava politika attiecībā uz robežpārbaudēm. Turklāt robežas daļa starp Bulgāriju, Turciju un Grieķiju, kas ir viena no ES jutīgākajām ārējām robežām saistībā ar nelegālo imigrāciju, rada ārkārtīgi nozīmīgu problēmu. Kopš pievienošanās ES Bulgārija un Rumānija ir veikusi daudz pasākumu un centusies pienācīgi sagatavot un aizsargāt savas robežas. Šajā laikā Šengenas novērtēšanas darba grupa veikusi apskates un pārbaudes, kuras tagad parādījušas, ka abas valstis ir pietiekami gatavas apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Iekšējo robežkontroļu atcelšana ir īpaši svarīga visai Eiropas Savienībai un katrai dalībvalstij atsevišķi. Lai Šengenas zona varētu efektīvi funkcionēt un sasniegt noteiktos mērķus, jāpārliecinās, lai robežpārbaužu atcelšana neradītu negatīvas sekas, īpaši jau attiecībā uz nelegālo migrāciju. Ikvienai valstij, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, bez izņēmumiem, jāizpilda visi Šengenas acquis nosacījumi attiecībā uz datu aizsardzību, Šengenas Informācijas sistēmu, gaisa telpas, sauszemes un jūras robežām, policijas sadarbību un vīzām. Turklāt ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai katrai dalībvalstij būtu stingras un efektīvas ārējās robežpārbaudes. Es uzskatu, ka Rumānija un Bulgārija drīz būs gatavas kļūt par īstām dalībniecēm, kas spēj piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Pašlaik īpaša uzmanība jāpievērš Bulgārijai, jo šī valsts, tāpat kā Turcija un Grieķija, atrodas uz ES ārējās robežas. Tā ir jutīgākā un vārīgākā vieta Savienībā. Kļūstot par pilntiesīgām Šengenas zonas dalībniecēm, Bulgārijai un Rumānijai būs būtiski pienācīgi sagatavoties palielinātās migrācijas plūsmas pārvaldībai un pasākumu īstenošanai nelegālās migrācijas pienācīgai un efektīvai apkarošanai, un ārējo robežpārbaužu mehānismu darbības garantēšanai.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par Rumānijas un Bulgārijas iekļaušanu Šengenas zonā. Pēc rūpīgas izpētes ES atbildīgā komiteja atzina, ka šīs valstis ir izpildījušas visus kritērijus dalībai Šengenas zonā: tās piedāvā pietiekamu garantiju attiecībā uz valsts robežu aizsardzību uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, un tās ir apguvušas Šengenas Informācijas sistēmu datu apmaiņai un uzticami nodrošina datu aizsardzību. Mana grupa uzskata, ka nebūtu pareizi patlaban ieviest jaunus kritērijus dalībai, jo tas nozīmētu dubultu standartu piemērošanu šīm valstīm. Grūtības, ar kurām joprojām sastopas Rumānija un Bulgārija, proti, organizētā noziedzība un korupcija, bez šaubām ir nopietni apvainojumi šo valstu valdībām, kurām būtu šīs parādības jāizskauž efektīvāk. Tomēr, manuprāt, Šengenas vārtu aizvēršana Rumānijai un Bulgārijai nozīmētu sodīt godīgus iedzīvotājus, jo tie ciestu visvairāk, zaudējot izredzes brīvi ceļot pa Eiropu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Attiecībā uz Eiropas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā es uzskatu, ka Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas acquis ir lielisks sasniegums, un tāpēc es balsoju par attiecīgo noteikumu īstenošanu. Es arī uzskatu, ka, lai gan abas valstis ir rūpīgi strādājušas, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem brīvu pārvietošanos Eiropā, tām jebkurā gadījumā būtu jāturpina pielāgot savas kontroles un noteikumus Eiropas standartiem, ņemot vērā jutīgo Eiropas austrumu robežu Balkānos.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es šodien balsoju par Eiropas Parlamenta viedokli par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Tā ir līdzsvarota pieeja, jo atzinumā minēts abu valstu sasniegtais progress attiecībā uz kritērijiem, kas nepieciešami integrācijai Šengenas zonā (sauszemes, jūras un gaisa telpas robežkontrole, gatavība pievienoties un izmantot Šengenas Informācijas sistēmu, datu aizsardzība), bet arī pieprasa progresa ziņojumus par konkrētām problēmām, kas tiek uzskatītas par neatrisinātām. Tādējādi Parlaments ir devis piekrišanu šo abu valstu integrācijai Šengenas zonā un vienlīdzīgas tiesības to iedzīvotājiem, kas līdz šim nav varējuši izmantot tiesības brīvi pārvietoties. Mēs ticam, ka Eiropas Parlamenta ziņojums darbosies kā padomdevējs un Padomē tiks panākta vienprātība, lai varētu pieņemt gala lēmumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es apsveicu savu kolēģi Coelho kungu par viņa izcilo darbu ar ziņojumu par projektu Padomes lēmumam par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā. Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Ziņojumā teikts, ka atbilstība vajadzīgajiem nosacījumiem, lai piemērotu attiecīgo acquis, proti, datu aizsardzība, Šengenas Informācijas sistēma (SIS), gaisa telpas robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, politiskā sadarbība un vīzas, tika novērtētas uz vietas, un progress iekšējo robežpārbaužu atcelšanai nepieciešamo pasākumu īstenošanā tika apstiprināts in situ. Saskaņā ar referenta un ēnu referentu, kas procesu uzraudzīja, teikto, neatrisinātie jautājumi, saistībā ar kuriem nākotnē būs vajadzīgi regulāri ziņojumi un uzraudzība, nav šķērslis šo abu dalībvalstu pilnīgai pievienošanai Šengenas zonai. Šo iemeslu dēļ es atbalstu lēmumu atvērt šo dalībvalstu robežas. Es balsoju par šo ziņojumu un sveicu Bulgāriju un Rumāniju Šengenas zonā.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Coelho kunga ziņojumu, kurā ieteikta Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenas zonai. Tas ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem. Jaunas valsts pievienošanās priekšnosacījums ir precīza atbilstība Šengenas līguma kritērijiem. Bulgārijas un Rumānijas gadījumā Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja, tāpat kā Eiropas Komisija, pēc novērtēšanas ir secinājusi, ka abas šīs valstis pilnībā izpilda nosacījumus. Attiecīgi vairs nav iemesla, kādēļ tās nevarētu integrēties šajā brīvas pārvietošanās zonā. Man šķistu nepieņemami, ja konkrētas valstis, aizbildinoties ar maldīgām atrunām un iekšēju politisku aprēķinu vadītas, turpinātu tam pretoties. Kopienas acquis nedrīkst uzskatīt par à la carte sistēmu, kurā dalībvalstis var pieņemt vai atlikt noteikumus atkarībā no apstākļiem. Tāpēc es svinīgi aicinu Padomi atzīt Bulgārijas un Rumānijas veiktos uzlabojumus un uzņemt tās Šengenas zonā.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā novērtējumu rezultātus un vajadzīgos ekspertu grupu atkārtotos apmeklējumus, ir skaidri redzams, ka Rumānija tagad ir gatava pilnībā īstenot Šengenas acquis, jo visi jautājumi, kuriem bija jāpievērš īpaša uzmanība vai kuri bija jāpārskata, ir atrisināti (riska novērtējuma uzlabošana, ēku drošības elementu modernizēšana, vīzas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas procesa uzlabošana utt.), un to īstenošanu dažos aspektos var uzskatīt par paraugprakses piemēru.

Saskaņā ar novērtējuma ziņojumiem Rumānija ir pierādījusi, ka tā ir pietiekami sagatavojusies, lai pienācīgi piemērotu gan ar SIS nesaistītos, gan saistītos Šengenas acquis noteikumus. Ir izpildīti priekšnosacījumi, lai Padome pieņemtu lēmumu, kas minēts Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, ļaujot iekšējo pārbaužu atcelšanu pie gaisa telpas, sauszemes un jūras robežām. Tas nozīmē, ka iekšējo robežkontroļu atcelšana prasa augsta līmeņa savstarpējo uzticību starp dalībvalstīm attiecībā uz to, ka pastāv efektīvas kontroles pie ārējām robežām, jo Šengenas zonas drošība ir atkarīga no to pārbaužu stingrības un efektivitātes, ko katra dalībvalsts veic uz savām ārējām robežām

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo pilnīga Šengenas nolīguma piemērošana Bulgārijā un Rumānijā pilnīgi noteikti nozīmē arī robežpārbaužu atcelšanu arī šīm valstīm. Laikā, kad valdības uzdrošinās ieteikt atjaunot pārbaudes pie iekšējām robežām, ir vēl svarīgāk parādīt mūsu atbalstu paplašināt vienu no labākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem. Pilnīga piemērošana šajās dalībvalstīs ir arī vienlīdzības un nediskriminācijas jautājums Eiropā, jo šo abu valstu izslēgšana dotu ārkārtīgi negatīvu signālu to iedzīvotājiem, kuri ļoti vēlas pievienoties brīvas pārvietošanās zonai. Šo iemeslu dēļ ir svarīgi pilnīgi atbalstīt šo posmu.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Balkānu reģions ir viena no viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Šis fenomens ir ļoti nozīmīgs, un tas ietekmē daudzu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, saasinot viņu nedrošību. Pirms spējam domāt par iespējamu Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā, jāsagatavo īpaši un detalizēti plāni migrācijas spiediena apturēšanai. Turklāt kontroļu uzlabošana pie ārējām robežām ir jāapvieno ar korupcijas apkarošanu vietējās iestādēs. Minēto iemeslu dēļ un lai labāk aizsargātu mūsu iedzīvotājus pret nelegālo imigrāciju, es balsoju pret šo pasākumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Lai pievienotos Šengenas acquis, jāatbilst vairākām novērtēšanas procedūrām: kandidātvalstīm jāatbilst virknei nosacījumu, lai tās tiktu uzņemtas brīvas pārvietošanās zonā, kurā pašlaik ietilpst 25 valstis un 400 miljoni eiropiešu. Šis ziņojums izvērtē Bulgārijas un Rumānijas pozīcijas, no vienas puses uzsverot to, ka vairākās darbībās Bulgārija ievēro paraugpraksi, un, no otras puses, Rumānijas centienus attiecībā uz atrastajiem trūkumiem. Tātad, lai gan es uzsvērtu vajadzību atrisināt vairākus jautājumus, šo abu dalībvalstu rīcības novērtējums kopumā ir pozitīvs.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā.

Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atbalstām Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos, ar noteikumu, ka tiek izpildīti visi priekšnosacījumi (kā notiek šajā gadījumā, saskaņā ar ekspertu viedokli).

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos Šengenas nosacījumus. Tā kā gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus, abām dalībvalstīm vajadzētu kļūt par zonas pilntiesīgām dalībniecēm. Tomēr es gribētu uzsvērt to, cik svarīgi ir stingri kontrolēt ārējās robežas, lai nodrošinātu iekšējo drošību. Tā kā Bulgārija atrodas jutīgā zonā saistībā ar nelegālo migrāciju, tai jāīsteno papildu pasākumi, lai risinātu iespējamo migrācijas spiediena pieaugumu pie tās robežām.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Bulgārijas, Turcijas un Grieķijas reģions ir viena no ES ārējo robežu jutīgākajām zonām attiecībā uz nelegālo migrāciju. Es nepiekrītu referentam Coelho kungam, ka Bulgārijas Republikas un Rumānijas uzņemšana Šengenas zonā nevar tikt pabeigta īstermiņā, jo konstatēti trūkumi aprīkojuma, robežpārbaužu izpildes, darbinieku apmācības un obligātās informācijas apmaiņas jomā.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Rumānijas un Bulgārijas integrācija Šengenas zonā ir pieņemama, ar nosacījumu, ka tiks izpildītas konkrētas tehniskās prasības, kas minētas attiecīgajā procedūrā. Kā diezgan pareizi uzsver referents, pēc Bulgārijas pievienošanās Šengenas nolīgumam vajadzētu izstrādāt īpašu plānu nelegālās imigrācijas apkarošanai. Vajadzīga sadarbība sauszemes robežu pārvaldības jautājumā. 2010. gadā tika arestēti 47 000 imigrantu, kas šķērsoja Grieķijas un Turcijas robežu, Grieķijas pusē pārejot Evras upi, kas iezīmē robežu starp Grieķiju un Turciju. Šis skaitlis ir 90 % no kopējā Eiropas imigrantu daudzuma attiecīgajā gadā. Ņemot to vērā, es izsaku atzinību referenta priekšlikumam sagatavot īpašu plānu tūlīt pēc Bulgārijas pievienošanās Šengenas zonai, kurā būtu minēta rīcība šajā virzienā un kopīga Grieķijas, Turcijas un Bulgārijas pieeja, lai tā spētu cīnīties ar, iespējams, lielu imigrācijas plūsmas pieaugumu.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Es balsoju pret to, ka Bulgārija un Rumānija pašlaik kļūtu par pilntiesīgām Šengenas apvienības dalībniecēm. Problēma attiecībā uz Bulgāriju, kas dod savai militārajai policijai piekļuvi informācijai no Šengenas reģistriem, rāda, ka pastāv problēmas jau tajās Šengenas daļās, kuras šīs valstis jau piemēro. Ir arī korupcijas un organizētās noziedzības problēmas. Eiropols uzsver, ka Bulgārijas un Rumānijas pilnīga pievienošanās Šengenas savienībai ļaus kriminālajām grupām no Balkāniem un bijušās Padomju Savienības vieglāk piekļūt ES. Kamēr šīs problēmas nav atrisinātas, pilnīga Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās Šengenai veicinās pārrobežu korupciju un noziedzību, vienlaikus dodot noteiktiem spēkiem gaidīto iespēju pieprasīt palielinātu pārraudzību un apdraudēt tiesiskumu.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Laikā, kad arvien vairāk cilvēku runā par uzticības krīzi Eiropas Savienībā, tas, ka lielākais vairums Eiropas Savienības deputātu atbalsta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas viedokli, jāuzskata par atbalstu idejai, ka Eiropas integrācija joprojām ir svarīga. To, ka Bulgārijai un Rumānijai ir ārējās ES robežas, nevajadzētu uzskatīt par šķērsli, lai kavētu to pievienošanos Šengenas zonai. Kritēriji, lai pievienotos zonai, tika izstrādāti ar mērķi nodrošināt iespējami augstāko drošības līmeni. Eksperti ir apstiprinājuši, ka tiek īstenoti atbilstoši tehniskie standarti. Valstis ir izpildījušas tām noteiktās prasības tādā mērā, kas dod iespēju atcelt robežpārbaudes ar citām ES dalībvalstīm. Jāuzsver, ka, tāpat kā bija manas valsts gadījumā, pievienošanās Šengenas zonai nenozīmē, ka Rumānijai un Bulgārijai vairs nekas nebūtu jādara attiecībā uz pilnīgu sadarbības instrumenta īstenošanu. Abām valstīm vēl priekšā daudz darba, lai īstenotu labas rīcības praksi.

Polijas piemērs skaidri parāda, ka jaunas dalībvalstis var efektīvi izpildīt Šengenas kritērijus. Saskaņā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju mums ir iespēja īstenot nākamo posmu šajā politiskajā projektā, kas zināms kā brīvības, drošības un taisnīguma zona, ar noteikumu, ka Eiropas iestādes veic pienācīgu uzraudzību. Eiropas Parlamentam šajā procesā jāuzņemas vadība, un tam jāsaņem jaunākā informācija par situāciju Bulgārijā un Rumānijā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es izsaku atzinību ziņojumam, kurš iesaka Bulgārijai un Rumānijai piemērot Šengenas acquis saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu. Es arī priecājos, ka ziņojumā minētas arī garantijas datu aizsardzībai.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Šodien Parlaments ir pieņēmis Coelho kunga sagatavoto ziņojumu par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā. Šī ziņojuma pamatā ir novērtējumi, kas veikti Padomes Šengenas novērtējuma darba grupas uzraudzībā.

Novērtējumos nav konstatēti šķēršļi, lai Rumānija un Bulgārija nevarētu pievienoties Šengenas zonai. Robežu atvēršana ir bijusi viena no Eiropas Savienības lielākajiem sasniegumiem. Tāpēc es priecājos, ka Parlaments balsojis par šo divu jauno dalībvalstu pievienošanos Šengenas zonai. Tagad Padomei jābūt reālistiskai un jārāda solidaritāte, sniedzot savu vienprātīgu piekrišanu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šengenas zona tika radīta 1985. gadā, un pašlaik tā aptver teritoriju, kurai ir 42 673 km ārējā jūras robeža un 7721 km sauszemes robeža un kurā mīt 400 miljoni iedzīvotāju. Šengenas nolīgumam pašlaik pievienojušās 25 dalībvalstis, kas veido kopīgu telpu ar personu brīvu pārvietošanos, atceļot sistemātiskās pārbaudes pie iekšējām robežām un radot vienu kopēju robežu. Lai pilnībā īstenotu šo nolīgumu, tika iedibināti kopēji noteikumi, inter alia, attiecībā uz pārbaudēm pie visas ārējās robežas, kopēju vīzu politiku, policijas un tiesu iestāžu sadarbību, un tika radīta Šengenas Informācijas sistēma (SIS). Šajā ziņojumā runāts par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Šengenas acquis pēc novērtējuma apmeklējumiem un gala ziņojuma, tajā secināts, ka abas valstis ir gatavas pilnībā pievienoties. Tomēr vēl ir neatrisināti vairāki jautājumi, tajā skaitā vajadzība izstrādāt plānu iespējamā nelegālās migrācijas spiediena apkarošanai. Tāpēc es piekrītu referentam, ka attiecīgajām dalībvalstīm pēc šī lēmuma spēkā stāšanās dienas būtu jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par papildu pasākumu īstenošanu un konstatēto trūkumu novēršanas progresu.

  Alexandra Thein (ALDE), rakstiski. – (DE) Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija Eiropas Parlamentā pieņem, ka Rumānijas un Bulgārijas iekļaušana Šengenas zonā vēl vairāk uzlabos pārvietošanās brīvību ES. Abas dalībvalstis ir guvušas pozitīvus novērtējuma rezultātus visās Šengenas pārbaudes daļās, tāpēc nevajadzētu būt šķēršļiem, kādēļ iekļaušanu atlikt. Mēs nenoliedzam, ka tehniska robežu nostiprināšana automātiski nenozīmē, ka tās ir drošas, kamēr pastāv problēmas ar korupcijas apkarošanu tiesu iestāžu un policijas sistēmā. Atbilstoši šī problēma attiecas arī uz dalībvalstīm, kas jau atrodas Šengenas zonā. Šī iemesla dēļ Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas delegācija uzskata, ka tādiem kritērijiem kā korupcijas apkarošana jāpievērš lielāka uzmanība, izvērtējot Šengenas mehānismu, un par jebkuru likumpārkāpumu ir atbilstoši jāsoda.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Rumānija un Bulgārija pieņēma Šengenas acquis, 2007. gadā pievienojoties Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Pievienošanās akta 4. panta 2. punktu priekšnoteikums tam, lai Padome nolemtu atcelt kontroles uz iekšējām robežām ar šīm dalībvalstīm, ir pārbaudes veikšana, izmantojot novērtēšanas procedūras, lai noteiktu, vai jaunās dalībvalstis ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus visu Šengenas acquis daļu (datu aizsardzība, Šengenas informācijas sistēma, gaisa robežas, sauszemes robežas, jūras robežas, policijas sadarbība un vīzas) piemērošanai. Saskaņā ar ekspertu sagatavotajiem novērtējuma ziņojumiem gan Rumānija, gan Bulgārija ir pierādījušas pietiekamu gatavību apmierinoši piemērot visus Šengenas acquis noteikumus. Tāpēc mēs aicinām Padomi apstiprināt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai. Savienībai jāpiemēro vienādi kritēriji visām dalībvalstīm, tajā skaitā arī attiecībā uz pievienošanos Šengenas zonai. Tiesu iestāžu sistēmas sadarbības un pārbaudes mehānisms nav viens no kritērijiem, lai pievienotos Šengenas zonai, un uz to nevar atsaukties saistībā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos zonai. Tā kā Rumānija un Bulgārija izpilda tehniskos nosacījumus, lai pievienotos Šengenas zonai, Rumānijas, Bulgārijas un Eiropas iedzīvotāju vārdā mēs aicinām Padomi apstiprināt Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos zonai.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Bulgārijai un Rumānijai vajadzētu pievienoties Šengenas zonai, jo abas valstis ir gatavas to darīt, un konkrētu dalībvalstu iebildumi ir nepamatoti.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par atbalstu ziņojumam par Rumānijas un Bulgārijas integrāciju Šengenas zonā, jo abas valstis ir izpildījušas attiecīgos tehniskos kritērijus. Tomēr Bulgārijai jāveic papildu pasākumi sadarbībā ar Grieķiju un Turciju, lai risinātu nelegālās imigrācijas problēmu.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Kā Bulgārijas draugs, lai gan kritisks draugs, es vēlos darītu visu, lai palīdzētu progresam šajā valstī, tomēr ne uz savas valsts labklājības rēķina. Tāpēc es atturējos no balsojuma. Bulgārijai pievienojoties ES 2007. gada 1. janvārī, joprojām saglabājās trūkumi tiesu sistēmas reformas, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Bulgārijas iestādes uzņēmās veikt radikālus uzlabojumus. ES iedibināja „Sadarbības un pārbaudes mehānismu”, lai palīdzētu Bulgārijai pārbaudīt progresu attiecībā uz sešiem kritērijiem. Uzlabojumi notikuši sarūgtinoši lēni. Pēdējā ziņojumā par šiem jautājumiem (2011. gada februārī) Komisija secina, ka Bulgārijai vēl vairāk jāuzlabo tiesu iestāžu, policijas un citu izmeklēšanas iestāžu struktūra, vadība un sadarbība. Tomēr Padomes 27 valdības, iespējams, pārsteidzīgi secināja, ka Bulgārija ir izpildījusi noteikumus Šengenai, kas pati par sevi pašlaik ir diskutējama sistēma. Apvienotā Karaliste, protams, paliek ārpus Šengenas zonas.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (RO) Es izsaku atzinību vairāk nekā 80 % vairākuma atbalstam, ko Eiropas Parlaments pauda balsojumā saistībā ar ziņojumu par Šengenas acquis piemērošanu Rumānijai un Bulgārijai. Šis balsojums raida spēcīgu politisko signālu. Pēc Eiropas Parlamenta domām, Rumānija un Bulgārija ir gatavas pievienoties Šengenas zonai.

Saskaņā ar RUDS (Rumānijas Ungāru Demokrātiskā Savienība) nostāju Rumānijai un Bulgārijai jāsaņem noteiktas izredzes 2011. gadā pievienoties šai brīvas pārvietošanās zonai. Es neuzskatu, ka spēles laikā vajadzētu mainīt noteikumus, un lēmumā par pievienošanos Šengenas zonai jāņem vērā tas, kas sasniegts attiecībā uz Šengenas līgumu, un lēmums nevar būt balstīts politiskos novērtējumos. Situācija, kas radīta attiecībā uz Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos Šengenas zonai, uzsver to, cik vāja ir solidaritātes sajūta ES.

Tas, ka ir dalībvalstis, kas gatavas atteikties no vienas no Eiropas integrācijas pamatbrīvībām, proti, pārvietošanās brīvības, izklausās pēc trauksmes signāla. Tajā pašā laikā tā ir maldīga atbilde ekonomiskās krīzes un tās sociālo seku radītajam spiedienam. RUDS uzskata, ka mums vajadzīga stipra Eiropa, un to var sasniegt tikai ar lielāku solidaritāti un iekšējā protekcionisma un populisma stingru noraidīšanu.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Neskatoties uz vairākām šaubām par dokumenta pārmērīgo ietvaru, kas iesniedzas stratēģijas „Eiropa 2020” robežās, es domāju, ka rezolūcijas mērķi ir vērtējami ļoti atzinīgi. Tāpēc es balsoju par Coelho kunga ziņojumu par nepieciešamo nosacījumu pārbaudīšanu Šengenas acquis piemērošanai, kas ir priekšnosacījums iekšējo robežkontroļu atcelšanai ar Bulgāriju un Rumāniju.

Ziņojums: Alexander Graf Lambsdorff (A7-0189/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums tiks pieņemts, neraugoties uz pretrunām darba grupā, ko veido Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvji, par kodolenerģijas jautājumu un Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) sagatavoto grozījumu, ar kuru atceļ jautājumu par ANO Drošības padomes papildu pastāvīgajiem locekļiem. Starptautiskajā kārtībā ir jāveic ievērojamas pārmaiņas, lai Eiropas Savienība spētu labāk pārvarēt savas problēmas ar saskaņotu globāla mēroga pasākumu palīdzību. Es arī vēlētos vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma 21. pantu Eiropas Savienība ir oficiāli uzņēmusies saistības ievērot daudzpusējības principu un jo īpaši ANO īpašo nozīmi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju ne tikai gaidāmās ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijas nozīmes dēļ, bet arī tāpēc, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienība beidzot pastiprinātu sadarbību un koordinēšanu šajā un visās pārējās ANO organizācijās. Līguma par Eiropas Savienību 34. pantā ir skaidri noteikts, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jākoordinē sava darbība starptautiskās organizācijās un ka dalībvalstis, kuras ir arī ANO Drošības padomes locekles, vienojas un, veicot savus uzdevumus, nodrošina Eiropas Savienības nostājas un interešu aizstāvību. Līdz šim sadarbība ANO Ģenerālajā asamblejā nav bijusi izcila. Tā nav bijusi izcila arī ANO Drošības padomē. Mēs visi zinām, ka dalībvalstis, kuras ir ANO Drošības padomes locekles (Francija, Apvienotā Karaliste un Vācija), nespēja saskaņoti rīkoties un paust vienot nostāju attiecībā uz militāro intervenci Lībijā, jo īpaši attiecībā uz balsojumu par ANO Drošības padomes rezolūciju 1973. Tāpēc es vēlētos mudināt Eiropas Savienības dalībvalstis censties panākt vienotu nostāju jautājumos, kuri ir svarīgi starptautiskajam mieram un drošībai, jo īpaši jomās, kurās jau pastāv plaša starptautiskā vienprātība.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Pasaulē, kurā notiek straujas pārmaiņas, Eiropas Savienība saskaras ar virkni problēmu, kurām vajadzīgs saskaņots globāla līmeņa risinājums. Visas šīs svarīgās pārmaiņas nosaka, ka Eiropas Savienībai kopā ar citiem partneriem ir aktīvi jāiesaistās, lai palīdzētu efektīvi risināt problēmas, kuras skar gan Eiropas Savienības iedzīvotājus, gan visu cilvēci. Eiropas Savienība ir pasaules lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un ANO svarīgākā partnere atbalsta sniegšanā šīs organizācijas darbā. Eiropas Savienībai ir proaktīvi jādarbojas tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru, drošību, demokrātiju un tiesiskumu, kura pamatā ir starptautiskās tiesības. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu Eiropas Savienība ir oficiāli apņēmusies veicināt efektīvu daudzpusējību, kuras pamatā ir stipra ANO un kura ir būtiska, lai risinātu pasaules mēroga problēmas.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs pašlaik piedzīvojam radikālas pārmaiņas starptautiskajā kārtībā, un Eiropas Savienība vairs nevar būt tikai to vērotāja. Manuprāt, Eiropas Savienībai tas būtu jāuzskata par sākuma punktu un patiešām aktīvi jāiesaistās attiecībās ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām, uz visiem laikiem atbrīvojoties no savas politiskās nevarības reputācijas starptautisko attiecību kontekstā. Es piekrītu arī Lambsdorff kunga ziņojumā paustajai vajadzībai diskusijās par ANO Drošības padomes reformēšanu uzstāt uz pastāvīgas vietas piešķiršanu Eiropas Savienībai. Nostiprinot Eiropas Savienības nozīmi Apvienoto Nāciju Organizācijā, mēs panāksim tās vadošu nozīmi reģionālajās un globālajās attiecībās. Pretējā gadījumā mums būs jāturpina saskarties ar pastāvīgu dalībvalstu interešu saskaņošanas trūkumu starptautiskajā līmenī.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstīju galveno šajā ziņojumā uzsvērto domu. Ziņojumā ir pausts aicinājums nostiprināt Eiropas Savienības nozīmi ANO sistēmā, ņemot vērā institucionālās pārmaiņas, ko radīja Lisabonas līgums. Šodienas balsojums seko svarīgiem Eiropas Savienības panākumiem Apvienoto Nāciju Organizācijā, proti, tika pieņemta mehānismu kopa, piešķirot Eiropas Savienības delegācijai ANO Ģenerālajā asamblejā intervences tiesības, kā arī tiesības atbildēt un iespēju sniegt mutiskus priekšlikumus un labojumus.

Šie uzlabojumi atspoguļo nepārprotamu realitāti: Eiropas Savienība un tās dalībvalstis sniedz vislielāko finansiālo ieguldījumu ANO sistēmai, Eiropas Savienības finansējumam sasniedzot 38 % no ANO pastāvīgā budžeta, un Eiropas Savienība nodrošina vairāk nekā divas piektdaļas no ANO miera uzturēšanas operāciju un gandrīz pusi no ANO līdzekļiem un programmām. Turklāt Eiropas Savienībai, neraugoties uz visiem tās ierobežojumiem, ir svarīga starptautiska nozīme, kura ir atbilstīgi jāatzīst visos līmeņos.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Alexander Graf Lambsdorff ziņojumu, jo, manuprāt, mums ir jāveicina lielāka dalībvalstu nostāju saliedētība un jāuzlabo mūsu spējas veikt pārrunas ar citām reģionālajām grupām. Tas ir jautājums par ANO efektivitātes un pārredzamības uzlabošanu, kā arī tās finanšu līdzekļu pārvaldības pilnveidošanu. Esmu pārliecināta, ka ANO darba metožu un sastāva reformas vidējā termiņā ir vajadzīgas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Notiek svarīgas pārmaiņas pasaules kārtībā, radot Eiropas Savienībai izaicinājumu aktīvāk sadarboties ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām un citiem divpusējiem un daudzpusējiem partneriem, lai palīdzētu efektīvi risināt problēmas, kuras skar gan Eiropas Savienības iedzīvotājus, gan visu pasauli. Saskaņā ar LES 21. pantu ES ir oficiāli apņēmusies veicināt efektīvu daudzpusējību, kuras pamatā ir stipra ANO un kura ir būtiska, lai risinātu pasaules mēroga problēmas, piemēram, klimata pārmaiņas un vides degradāciju, cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, nabadzības samazināšanu un attīstības iespējas visiem, demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas sekas, kā arī starptautisko organizēto noziedzību. Es piekrītu, ka Eiropas Savienībai būtu proaktīvi jādarbojas tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru, drošību, demokrātiju un tiesiskumu, kura pamatā ir tiesiskuma principi.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Lambsdorff kunga sagatavoto ziņojumu, jo uzskatu, ka pašlaik Eiropas Savienība starptautiskajā kontekstā sev rada jaunu identitāti. Man jums jāatgādina par ilgo sadarbību starp abām starptautiskajām organizācijām, kā arī par Eiropas Savienības iesaistīšanos virknē ANO uzsākto projektu. Man ir jāpiemin Eiropas līderu saistības īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus. Nabadzības izskaušana visā pasaulē tagad ir viena no Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm. Es atbalstīju iniciatīvu par sadarbības nostiprināšanu stabilitātes radīšanai krīzes zonā un jaunu atomelektrostaciju drošības standartu izstrādi. Notikumu gaita Japānā apliecina šādu partnerattiecību vajadzību. Ņemot vērā iedzīvotāju sacelšanos Vidusjūras valstu reģionā, es uzskatu, ka starp ES un ANO saskaņota rīcība nodrošinātu mierīgu pāreju uz demokrātiju. Šajā ziņā es atbalstu attiecību uzlabošanu ar starptautiskajām organizācijām.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es atbalstu šo priekšlikumu attiecībā uz Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas nākamo sesiju. Priekšlikumā ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībai un ANO ir kopīgas saistības veicināt demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un mieru starptautiskajā sabiedrībā. Priekšlikumā ir norādīts, ka turpmāka ANO Drošības padomes paplašināšana, lai tajā iekļautu Eiropas Savienību, ir būtisks faktors iepriekš minēto mērķu īstenošanai. Priekšlikumā ir noraidīta Vācijas prasība par pastāvīgu jaunās iespējamās Eiropas Savienības vietas aizpildīšanu ANO, un tajā ir iekļauts Itālijas priekšlikums atļaut dalībvalstīm šo vietu aizpildīt saskaņā ar rotācijas principu, lai ievērotu visu dalībvalstu vienlīdzīgas cieņas principu.

Vācijas prasība tika uzskatīta par mēģinājumu uzspiest Vācijas un Anglijas, Francijas un Vācijas bloka politisko varu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tomēr Itālijas nostājas pieņemšana šajā priekšlikumā apstiprina, ka iespējamā Drošības padomes paplašināšana nodrošinātu arī Itālijas iespējas paust savu viedokli par svarīgiem starptautiskajiem jautājumiem ārpus Eiropas Savienības. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Ir svarīgi, ka Eiropa tagad atkārtoti apstiprina savas saistības attiecībā uz tādām starptautiskajām organizācijām kā ANO un savu sadarbību ar šo organizāciju. Uzmanība, ko Eiropas Parlaments velta ANO, ir ārkārtīgi svarīga.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Laiks, kurā mēs dzīvojam, apliecina vajadzību saistīt dalībvalstis un Eiropas Savienību visdažādākajās situācijās un gadījumos. Šī koordinēšana ir ļoti svarīga arī ANO. Es pat sacītu, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas interešu un vērtību aizsardzību un saglabāšanu visdaudzpusīgākajā un svarīgākajā starptautiskajā organizācijā.

Neraugoties uz turpmākajām pārmaiņām attiecībā uz to, kā Eiropas Savienība tiks pārstāvēta ANO un Drošības padomē (debates par šo jautājumu notiek vēl joprojām), ir aizvien lielāka vajadzība apvienot Eiropas valstu centienus, lai kopā ar Eiropas Savienības pārstāvjiem ārpus Savienības atbalstītu kopējās intervences un ietekmes spējas. Regulāras apspriedes starp dalībvalstu un Eiropas Savienības vēstniekiem būs svarīgs solis šajā ceļā. Tajā pašā laikā Savienībai ir jāveicina lielāka ANO efektivitāte un pārredzamība, kā arī jāuzlabo tās finanšu līdzekļu pārvaldība. ANO parlamentārās asamblejas izveide ANO sistēmā ir interesants priekšlikums, ko ir vērts izskatīt un apspriest.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Lambsdorff kunga ziņojums attiecas uz Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 66. sesiju. Pašreizējās starptautiskās kārtības pārmaiņas globālajā līmenī, notiekot konfliktiem dažādās pasaules daļās, kā arī daudzām tautām, kuras gadu desmitiem vai pat gadsimtiem ilgi dzīvoja apspiestībā, atgūstot pašnoteikšanās tiesības, nosaka, ka nākamā ANO Ģenerālā asambleja būs īpaši svarīga. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. un 41. pantu Eiropas Savienība nevarēja neizmantot šīs sesijas sniegto iespēju, lai virzītu savas nostājas par virkni jautājumu, tostarp, Eiropas Savienības nozīmi ANO sistēmā, Eiropas Savienību un globālo pārvaldību, mieru, drošību un taisnīgumu, attīstību, cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām. Tāpēc es piekrītu iepriekš minētajiem referenta priekšlikumiem, kā arī vajadzībai veicināt debates par parlamentu un valstu asambleju nozīmi ANO sistēmā, kā arī par ANO parlamentārās asamblejas izveidošanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir atbalstīta vietas piešķiršana Eiropas Savienībai ANO Ģenerālajā asamblejā, kā arī pastāvīgas vietas piešķiršana Drošības padomē. Pēdējā laikā šādu domu aizstāv daudzi, un tā ir atbalstīta arī grozījumos, kas tika ieviesti ar Lisabonas līgumu, jo īpaši „juridiskas personas” statusa piešķiršana Eiropas Savienībai. Šo grozījumu leģitimitāti mēs vienmēr esam apstrīdējuši. Šī prasība, kura grauj organizācijas (valstu, nevis pārnacionālas organizācijas) ideju, nav ierosināta, lai palielinātu ANO darbības demokrātiskumu vai izveidotu jaunu pasaules kārtību, kura ir taisnīgāka un nodrošina lielāku mieru.

To apliecina Eiropas Savienības alianse ar Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO) un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai sāktu karadarbību un veiktu agresijas aktus tādā valstī kā Lībija. Eiropas Savienība apdraud tādus svarīgus ANO hartas principus kā neiejaukšanās valstu iekšējās lietās, valstu suverenitātes un neatkarības ievērošana, kā arī to tiesību uz attīstību atzīšana. Suverenitāte izriet no iedzīvotājiem, un Eiropas tautas to nav nodevušas Eiropas Savienībai, kura kļūst aizvien antisociālāka un pretdemokrātiskāka.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā jau atkal pausta nepieņemamā prasība nodrošināt Eiropas Savienībā vietu ANO Ģenerālajā asamblejā un pastāvīgu vietu Drošības padomē pēc pretdemokrātiskā Lisabonas līguma pieņemšanas un tā nodrošinātā „juridiskā statusa”. Šīs Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalstītās prasības mērķis nav ne demokrātiskāka ANO organizācijas darba nodrošināšana, ne jaunas, taisnīgākas pasaules kārtības radīšana.

Kā Eiropas Savienība, kura sadarbībā ar Ziemeļatlantijas Līguma organizāciju (NATO) un Amerikas Savienotajām Valstīm atbalsta karu un pārkāpj starptautiskās tiesības un ANO hartu Lībijā, var veicināt demokrātiskāku ANO darbu vai cilvēces mieru un progresu? Kā Eiropas Savienība var atbalstīt neiejaukšanos valstu iekšējās lietās un ievērot to suverenitāti un neatkarību, kā arī to tiesības uz attīstību, kuras ir noteiktas ANO hartā un starptautiskajās tiesībās, ja sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu tā pret Portugāles darba ņēmējiem un iedzīvotājiem vērš nepieredzētu agresijas programmu un uzurpē tās resursus? Tā to nevar.

Suverenitāte izriet no iedzīvotājiem, un Eiropas tautas to nav nodevušas Eiropas Savienībai, kura kļūst aizvien antisociālāka un pretdemokrātiskāka.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Savienībai būtu aktīvi jādarbojas tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmēt mieru, drošību, demokrātiju un starptautiskās tiesības, kuru pamatā ir tiesiskums. Ir jāatbalsta daudzpusējība kā īpaši svarīgs Eiropas Savienības stratēģiskais uzdevums un jāstiprina ES kā pasaules mēroga partnera vienotība un pamanāmība ANO. Notiekot nozīmīgām starptautiskās kārtības pārmaiņām, Eiropas Savienībai aktīvāk jāsadarbojas ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām, kā arī ar divpusējiem un daudzpusējiem partneriem, lai palīdzētu efektīvi risināt problēmas, kas skar gan ES iedzīvotājus, gan visu pasauli.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Dokumentā, kuru mēs apspriežam, ir izklāstītas Eiropas Savienības prioritātes, kuras jāīsteno ANO Ģenerālajā asamblejā. Galvenais jautājumus, kuru mēs jau zināmu laiku apspriežam, ir debates par reformām Drošības padomē. Priekšlikums par Eiropas Savienības vietu, kuru dalībvalstis var aizpildīt rotācijas kārtībā, ir teicama doma. Tāpēc es atbalstu ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo tajā pausts atbalsts efektīvas daudzpusējības veicināšanai kā īpaši svarīgam Savienības stratēģiskajam uzdevumam un Eiropas Savienības kā pasaules mēroga partnera vienotības un pamanāmības nostiprināšanai ANO, cita starpā labāk koordinējot Eiropas Savienības iekšējās apspriedes par ANO jautājumiem un veicinot plašāku aprindu iesaistīšanu diskusijā par plašu problēmu spektru. Tajā arī atbalstīta sadarbošanās ar ES stratēģiskajiem partneriem ANO sistēmā un stratēģisko partnerību papildināšana ar daudzpusīguma dimensiju, iekļaujot globālus jautājumus ES divpusējo un daudzpusējo augstākā līmeņa sanāksmju darba kārtībā, atbalsts ANO efektivitātes un tās darbības pārredzamības uzlabošanai, kā arī ANO finanšu līdzekļu labāka pārvaldība.

Turklāt ziņojumā ir aplūkoti svarīgi jautājumi, piemēram, Starptautiskās Krimināltiesas un starptautiskās krimināljurisdikcijas sistēmas nozīmes nostiprināšana, atbildības paaugstināšana, nesodāmības izskaušana, un krīžu novēršanu struktūru nostiprināšana ANO Attīstības programmā un to efektivitātes palielināšana, lai padarītu ANO par pasaules līderi krīžu novēršanā un stāvokļa stabilizēšanā. Tajā uzsvērta arī vajadzība īstenot ciešu ES un ANO sadarbību civilo un militāro krīžu pārvarēšanas jomā, it īpaši rīkojot humānās palīdzības operācijas, kā arī pārdomāti reformēt Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA), atsakoties no tās divējādām funkcijām, proti, gan uzraudzīt, gan sekmēt kodolenerģijas izmantošanu, kā arī noteikt, ka SAEA pienākums būs tikai pārraudzīt kodolenerģijas nozari un pārbaudīt Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) ievērošanu, kā arī citi svarīgi jautājumi, kuriem es būtībā piekrītu un kurus atbalstu.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Tuvojoties ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesijai, Eiropas Parlaments kā parasti izskatīja ieteikumus Padomei, kura pārstāv dalībvalstis, kuras ir vienīgās pilntiesīgās organizācijas locekles. Tomēr šogad Eiropas Savienība varēs izmantot tās jaunā „supernovērotājas” statusa priekšrocības, kas nodrošina īpašas tiesības izteikties sesiju laikā. Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā atbilst Eiropas Savienības jaunajiem mērķiem starptautiskajā līmenī. Ar Lisabonas līgumu Eiropas Savienībai tiek piešķirtas jaunas pilnvaras, apstiprināta tās starptautisko spēju uzlabošanās un ieviesti jauni instrumenti. Pēc šī līguma pieņemšanas Savienībai ir jāizmanto tās jaunais vēriens efektīvas daudzpusējības labā, galveno vietu atvēlot tās vērtībām. Ziņojumā arī pausts aicinājums nostiprināt globālo pārvaldību laikā, kad globāla mēroga problēmām ir vajadzīgi globāli risinājumi. Visbeidzot, ziņojums ir vērsts uz pamatjomām, kuru attīstīšanā Eiropas Savienībai, kā ierasts, ir jāsniedz ieguldījums, proti, attīstību, cilvēktiesībām un klimata pārmaiņām.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Pašreizējās starptautiskās kārtības pārmaiņas mudina Eiropas Savienību aktīvāk sadarboties ar pašreizējām un topošajām pasaules lielvarām, lai tā varētu proaktīvi darboties tādas ANO veidošanā, kas spēj efektīvi rast pasaules mēroga risinājumus, sekmējot mieru, drošību, demokrātiju un starptautiskās tiesības, kuru pamatā ir tiesiskums. Tas ir svarīgs sākuma punkts, lai risinātu jautājumus saistībā ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, nabadzības samazināšanu un attīstības iespējām visiem, demogrāfisko pārmaiņu un migrācijas sekām, kā arī starptautisko organizēto noziedzību.

Pateicoties Lisabonas līgumam, mums tagad ir pastāvīgas ārējās pārstāvības struktūras. Tas mums sniedz iespēju iegūt tādu starptautisko stāvokli, kas atbilst mūsu teicamajam ekonomiskajam statusam, un darboties kā starptautiska mēroga partnerim, kurš spēj uzņemties līdzatbildību par drošību visā pasaulē. Skaidra mūsu interešu un stratēģisko mērķu noteikšana, lai spētu efektīvi rīkoties, ir atkarīga no mums. Eiropas Savienība ir pasaules lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un svarīga ANO partnere krīzes un pēckrīzes situācijās. Tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir atbalstīt efektīvu daudzpusējību kā īpaši svarīgu Savienības stratēģisko uzdevumu un stiprināt ES kā pasaules mēroga partnera vienotību un pamanāmību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība nevar aizmirst savu kā vadošā partnera nozīmi starptautiskajā kontekstā. Šādai ES ir jāpastiprina tās nozīme visās daudzpusējās organizācijā un jo īpaši ANO, kurā tai pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides ir jākļūst vēl aktīvākai. Ņemot vērā, ka globālā partnerība ir noderīga, lai sasniegtu kopīgi noteiktus pasaules mēroga mērķus, ka ES ir pasaulē lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un nozīmīga ANO partnere visās trijās šīs organizācijas darba jomās, tostarp krīzes un pēckrīzes situācijās, un tā kā dalībvalstu iemaksas ir sasniegušas 38 % no ANO pastāvīgā budžeta, mēs uzskatām, ka stabila ES un ANO partnerība ir ļoti svarīga ANO darbā un svarīga ES kā pasaules mēroga partnera nozīmei.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Turpinot tradīcijas, Ārlietu komiteja sagatavo Parlamenta ieteikumus Padomei attiecībā uz ANO Ģenerālās asamblejas sesiju. Es saprotu, ka Eiropas Parlamenta prioritātes ir lielāka ES nozīme ANO sistēmā, ņemot vērā Lisabonas līguma radītās institucionālās sekas, pamatnostādņu vajadzība, kas nodrošinātu pienācīgas apspriedes starp dalībvalstu vēstniekiem, lai novērstu ES dalībvalstu viedokļu atšķirību, kā tas bija vērojams Lībijas gadījumā, atbilstīgs budžets UN Women, Starptautiskās Krimināltiesas nozīmes turpmāka nostiprināšana, atbalsts ANO Samierināšanas grupai un Eiropas Ārējās darbības dienesta noteicošā nozīme šajā kontekstā, attiecību uzlabošana starp ANO Miera veidošanas komisiju un Eiropas Savienības Miera veidošanas partnerību, un visbeidzot — nostiprināta ES vadība pasaules klimata pārmaiņu pārvaldības jomā. Visi minētie jautājumi ir aktuāli, un es balsoju par šo dokumentu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu, jo tajā ir sniegts plašs pašlaik aktuālo globālā mēroga jautājumu pārskats Eiropas Savienībā un ANO, norādot problēmas un iespējas, ar kurām saskaras Eiropas Savienība. Tajā ir aplūkoti arī stabili un tālejoši ieteikumi Eiropas Savienībai dažādās jomās starptautiskā līmenī, piemēram, sadarbība ar Eiropas Savienības stratēģiskajiem partneriem ANO sistēmā, Eiropas Ārējās darbības dienesta nozīmes nodrošināšana, miera, drošības un taisnīguma veicināšana, kā arī klimata pārmaiņu apkarošana. Es uzskatu, ka šie jautājumi globālajā kontekstā pašlaik ir ļoti svarīgi, un Eiropas Savienībai ir jāiesaistās un jāsniedz būtisks ieguldījums saistībā ar visiem šiem aspektiem. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu un iesaku Padomei uzmanīgi izvērtēt šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu Padomei sniegtajiem ieteikumiem saistībā ar ANO Ģenerālās asamblejas 66. sesiju. Es piekrītu, ka ANO nozīme ir jānostiprina. Kā norāda referents, Eiropas Savienības ietekme ANO nav pietiekama, ņemot vērā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu veiktos ievērojamos maksājumus. Padomei ir jāpanāk, lai tās nostāja ANO tiktu sadzirdēta vairāk, tajā pašā laikā nodrošinot lielāku saskaņošanu Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai šajā organizācijā un veicinot lielāku dalībvalstu nostāju saliedētību. Es atbalstu referenta aicinājumu Komisijas priekšsēdētājai/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropadomes priekšsēdētājam noteikt Eiropas Savienības novērotājas tiesību paplašināšanu ANO par Eiropas Savienības stratēģisko prioritāti un nodrošināt lielāku pamanāmību ANO, pastiprinot apspriedes ar to ANO dalībvalstu valdībām, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Mēs iesakām, lai Padome sekmētu efektīvu daudzpusējību kā īpaši svarīgu Eiropas Savienības stratēģisko uzdevumu un stiprinātu ES kā pasaules mēroga partnera vienotību un pamanāmību ANO, cita starpā labāk koordinējot Eiropas Savienības iekšējās apspriedes par ANO jautājumiem un veicinot plašāku aprindu iesaistīšanos diskusijās par plašu problēmu spektru. Komisijas priekšsēdētājai/Augstajai pārstāvei būtu jāparedz pilnvaras sagatavot pamatnostādnes regulārām dalībvalstu vēstnieku apspriedēm ar Eiropas Savienības vēstniekiem, it īpaši starp tiem vēstniekiem, kuri daudzpusējā līmenī strādā tādās vietās kā Ženēva un Ņujorka, lai šādā veidā Eiropas Savienība varētu sekmīgi īstenot savu ANO programmu un ANO dalībvalstu gaidas saistībā ar Eiropas Savienības rīcībspēju. Ir jāveicina lielāka vienotība ANO sistēmā, kā arī jātuvina ES dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu nostājas, lai tādējādi maksimāli palielinātu potenciālu, kas radīts ar Lisabonas līgumu ES ietekmes stiprināšanai, koordinēti un stratēģiski izmantojot savus daudzos un atšķirīgos (Eiropas Savienības un dalībvalstu) kontaktpunktus. Ir jāuzlabo Eiropas Savienības spēja laikus risināt sarunas ar citām reģionālajām grupām un jānodrošina Eiropas Savienības pārstāvjiem pienācīgas pilnvaras efektīvi risināt sarunas dalībvalstu vārdā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Attiecībā uz ANO 66. Ģenerālo asambleju es atbalstu nostāju, ka Parlamentam ir jāmudina Padome uzņemties vadību Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanas veicināšanā. Mums ir jāsāk apspriedes par to, kā uzturēt starptautiskās sabiedrības apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, kam ir jāturpinās arī pēc 2015. gada. Virzība uz priekšu saistībā ar valsts veidošanu, labu demokrātisku pārvaldību un konfliktu novēršanu, kā arī nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai apkarotu korupciju un izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas, kā arī kapitāla aizplūšanu, ir absolūta prioritāte.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Lambsdorff kunga ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskaras pasaulē, kurā notiek straujas pārmaiņas, nosaka vajadzību pēc globālā līmenī saskaņotas darbības. Pateicoties Lisabonas līgumam, Eiropas Savienībai ir vairāk ārējās pārstāvības iespēju, un tās ir uzlabotas, turklāt sadarbība ar ANO un citām starptautiskajām organizācijām ir gan vēlama, gan vajadzīga krīžu pārvaldības interesēs, kā arī nolūkā uzturēt un veidot mieru un reaģēt uz starptautiska līmeņa problēmām, piemēram, nesenajiem notikumiem Japānā.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Es kā Attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja esmu gandarīta, ka tas šodienas Eiropas Parlamenta plenārsēdē tika pieņemts. Ir svarīgi atkārtoti apstiprināt vajadzību saskaņot dažādu ANO iestāžu centienus, lai labāk sekmētu attīstības pasākumu efektivitāti un lietderību. ANO īstenotās attīstības palīdzības ietvaros īpaša uzmanība ir jāpievērš Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai, jo īpaši pievēršoties vismazāk attīstītajām valstīm.

Ziņojums: Jean-Pierre Audy (A7-0160/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu vispirms tāpēc, ka tajā Komisija ir kritizēta par dokumenta publicēšanas kavēšanu līdz 2011. gada 9. februārim, lai gan tai šis dokuments bija jāiesniedz 2010. gadā, kā arī tāpēc, ka mani, tāpat kā referentu, neapmierina stingras nostājas trūkums Komisijas paziņojumā attiecībā uz jaunām norisēm. Mani arī neapmierina pozitīvu rezultātu trūkums attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr es atzīstu, ka kopīgās tehnoloģijas iniciatīvas palīdz uzlabot Eiropas rūpniecības konkurētspēju, lai gan nekavējoties ir jārisina pastāvošie tiesiskie un administratīvie šķēršļi.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo svarīgo ziņojumu par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu. Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments sniedz skaidu vēstījumu Eiropas Komisijai par turpmāko pētniecības pamatprogrammas īstenošanu. Viens no svarīgākajiem ierosinājumiem, kuru atbalstu arī es, ir administratīvo prasību vienkāršošana attiecībā uz projektiem, ko īsteno atbilstīgi šai programmai. Viena no minētajām grūtībām ir administratīvo procedūru sarežģītais raksturs un smagnējums, kā dēļ pētnieki, kuri vēlas iegūt Eiropas Savienības finansējumu, izmanto nevis Eiropas, bet gan valsts finansējumu, un Eiropa kļūst nepieprasīta pētniecības jomā. Ir ļoti svarīgi izstrādāt pētniecības un attīstības politiku dažādām teritorijām, lai harmoniski sadalītu pētījumus saistībā ar visām universitātēm. Saikne ar izcilību, kas bieži ir novērojama pilsētās, varētu veidoties, stiprinot virtuālās attiecības, piemēram, izveidojot pastāvīgo videokonferenci vai teritoriālos pētniecības centrus un izcilības centrus saslēdzot tehnoloģiski attīstītā tīklā.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienības Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma ir pasaulē lielākais pētniecības atbalsta instruments un ir uzskatāma par Eiropas Savienības galveno pētniecības politikas īstenošanas līdzekli. Pētniecība ir process, kurā ekonomiskā vara tiek pārvērsta zināšanās, savukārt jauninājumi ir apgriezts process — zināšanas tiek pārvērstas ekonomiskā varā. Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jārada līdzekļi, lai rastu kopīgu risinājumu lielām sociālām, ekonomiskām, vides, demogrāfiskajām un ētiskajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas valstis, piemēram, demogrāfisko novecošanos, veselības problēmu, apgādi ar pārtiku, ilgtspējīgu attīstību, nozīmīgām vides problēmām.

Labākas attiecības starp akadēmisko, pētniecības un rūpniecības jomu ir svarīgas, lai pētījumu rezultātus labāk pārvērstu par precēm un pakalpojumiem, tādējādi radot ekonomisko izaugsmi un izdevīgumu visai sabiedrībai kopumā. Dalībvalstīm arī jāpastiprina to veiktie pasākumi, ar kuriem informē par jauno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, pētniecības informācijas viedpakalpojumi, darot zināmas tuvākajā nākotnē pētniecības jomā paredzētās problēmas un informējot par pētniecības atklājumiem. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Neraugoties uz virkni traucēkļu, piemēram, ekonomikas krīzi, pastāvīgo nespēju pārvarēt atšķirības salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī pieaugošo konkurence no jauno tirgus ekonomikas valstu puses, Septītā pamatprogramma ir apliecinājusi, ka tā spēj piedāvāt pievienoto vērtību Eiropas pētniecībai un attīstībai. Septītā pamatprogramma ir Eiropas Savienības iespēja nodrošināt pētniecības politikas atbilstību tās ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Pievēršoties Audy kunga ziņojumam, es piekrītu termiņa vidusposma pārskatā uzsvērtajiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz administratīvo procedūru vienkāršošanu, mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību ar sadarbības programmas starpniecību, kā arī riska dalīšanas finanšu mehānisma pārveidošanu. Saistībā ar nākotnes finanšu perspektīvas apspriešanu laikam no 2014. gada šie pasākumi bruģēs ceļu pētniecības eiropeizācijai.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mana kolēģa Audy kunga sagatavotajā ziņojumā par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammu ir atklāts zemais MVU un nozares līdzdalības līmenis kopumā, nelielais pētnieču skaits, kā arī zināmu dalībvalstu nepietiekama pārstāvība. Es uzskatu, ka ir jāattīsta efektīva koordinēšana Eiropas Savienības un valsts un reģionālo iestāžu vidū. Tāpēc es balsoju par šo teicamo ziņojumu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Septītā pamatprogramma, kuras kopējais budžets ir EUR 54,6 miljardi, ir pasaules lielākais pētniecības atbalsta instruments, un šī programma, bez šaubām, ir ES pētniecības politikas galvenais elements. Tā ir jāpārskata un jāpielāgo mainīgajai situācijai pasaulē, jo īpaši ņemot vērā finanšu krīzi un nestabilos fiskālos apstākļus. Pašlaik Īrijas iestādes no ES pētniecības līdzekļiem nedēļā saņem aptuveni EUR 1 miljonu, un Īrijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir pieejamas citas iespējas. 70 % darbavietu euro zonā rada MVU, un MVU nozare ir galvenais Eiropas ekonomikas elements.

Tāpēc ir jāpalielina pārredzamība un jāsamazina administratīvais slogs, lai lielāks skaits MVU būtu ieinteresēti nākotnē iesaistīties programmās, nodrošinot Savienības efektivitāti saistībā ar pētniecību, attīstību un inovācijām. Laiks līdz dotāciju saņemšanai ir jāsaīsina, un ir jāuzlabo koordinēšana, lai risinātu sadrumstalotības problēmu, kura pašlaik rada kaitējumu programmai.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) 2000. gada 23. un 24. martā Eiropadome, tiekoties Lisabonā, noteica Eiropas Savienībai vērienīgu stratēģisko mērķi, proti, laikā līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Ir atzīta pētījumu būtiskā nozīme šajā stratēģijā. Septītā pamatprogramma, kurai laikposmā no 2007. gada līdz 2013. gadam piešķirtais budžets ir aptuveni EUR 54 miljardi, ir kļuvusi par vienu no lielākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē, un tā ir svarīgākais Eiropas Savienības pētniecības politikas instruments. Tās mērķis ir ļaut Eiropas Savienībai radīt risinājumus lielām sabiedrības problēmām, ar kurām saskaras visas dalībvalstis un kuras tās nevar atrisināt atsevišķi (demogrāfiskā novecošanās un veselība, enerģijas, ūdens un pārtika apgāde, ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas u. c.), kā arī pilnveidot zināšanas, kas ļauj mūsu uzņēmumiem labāk izstrādāt jauninājumus un uzlabot to konkurētspēju. Šajā ziņojumā Eiropas Parlaments veic termiņa vidusposma pārskatu, lai nodrošinātu, ka Septītā pamatprogramma atbilst Eiropas politikas vajadzībām. Es piekrītu, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku šīs programmas efektivitāti, ir jāvienkāršo sarežģītās un apgrūtinošās administratīvās procedūras, lai sekmīgi izveidotu Eiropas Pētniecības telpu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības Septītā pamatprogramma ir ļoti svarīga Eiropas pievienotās vērtības palielināšanai attiecībā uz pētniecību, izstrādi un inovācijām laikā, kad Eiropa šajās jomās atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm. Tāpēc šajā ziņojumā ir uzsvērta nezināmas programmas nozīme, aicinot īstenot pārmaiņas, proti, mainīt pārmērīgi apgrūtinošos administratīvos un finanšu noteikumus, kā arī vājās sekmes, kā rezultātā šī programma vēl joprojām ir pārāk nepieejama mazajiem un vidējiem uzņēmumiem laikā, kad tiem ir liela nozīme pētniecības rezultātu pārveidē par precēm un pakalpojumiem. Pausts arī aicinājums nodrošināt labāku sadarbību un saskaņošanu dažādu ieinteresēto pušu vidū laikā, kad pētniecības finansējums vēl joprojām ir sašķelts starp valsts un Eiropas Savienības līdzekļiem. Šīs ir dažas iniciatīvas, kuras mums varētu sniegt vismaz iespēju ievērot pētniecības un izstrādes finansējuma mērķi, proti, līdz 2020. gadam piešķirt 3 % no IKP, līdz kura sasniegšanai mums vēl ir ejams tāls ceļš, jo īpaši Francijā, kur pētniecībai un izstrādei vēl joprojām tiek atvēlēti tikai 2 % no valsts IKP.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) 2000. gada martā Padome Eiropas Savienībai noteica vērienīgu mērķi, proti, laikā līdz 2010. gadam kļūt par „konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē”. Ir atzīta pētniecības būtiskā nozīme šajā stratēģijā. Es uzskatu, ka Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas pārskats sniedz iespēju nostiprināt vērtīgo saikni starp zināšanām, izglītību un pētniecību. Gadu gaitā Septītā pamatprogramma ir kļuvusi par vienu no lielākajām pētniecības pamatprogrammām pasaulē, un tā ir galvenais Eiropas pētniecības politikas instruments. Tā arī sniedz Eiropas Savienībai iespēju nodrošināt pētniecības politikas atbilstību tās ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu.

Manuprāt, pārskatā būtu jāpievērš īpaša uzmanība diviem svarīgākajiem aspektiem, proti, problēmu pārvarēšanai saistībā ar administratīvo procedūru radīto slogu un to sarežģīto raksturu, kura dēļ ieinteresētās puses, kuras vēlas iegūt Eiropas Savienības finansējumu, izmanto nevis Eiropas finansējumu, bet gan valsts finansējumu. Turklāt, neraugoties uz pēdējos gados gūtajām sekmēm, ir jāpalielina mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība pamatprogrammā, lai attīstītu to prasmes un ļautu tiem palielināt savu konkurētspēju.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju par rezolūciju, jo programmā „Eiropa 2020” pētniecība un inovācijas tiek uzskatītas par svarīgu aspektu, lai izkļūtu no krīzes ar gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Lai tas notiktu, no 2013. gada ir jāpalielina Septītās pamatprogrammas finansējums. Dalībvalstīm ir jāuzņemas saistības turpināt programmu īstenošanu, jo ir jānodrošina plašāka sadarbība starp tehnoloģiju platformām, universitātēm un rūpniecības nozari, kā arī turpmāka procedūru vienkāršošana, lai novērstu grūtības, ar kurām attiecībā uz piekļuvi pētniecības un izstrādes programmām saskaras mazie un vidējie uzņēmumi.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Audy kunga sagatavotajā ziņojumā par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu noteikti ir vairāki pozitīvi aspekti. Piemēram, tajā ir aplūkots fakts, ka programmai ir zems sekmju rādītājs saistībā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tajā ir aplūkota arī prasība saīsināt laiku līdz dotāciju piešķiršanai. Tomēr es balsojumā atturējos, jo šajā pašiniciatīvas ziņojumā bija iekļauts punkts, ko es uzskatīju par īpaši vāju un kura dēļ es nevarēju atbalstīt šo dokumentu. Precīzāk sakot, es neatbalstu Audy kunga aicinājumu palielināt finansējumu Eiropas Pētniecības padomei, kā arī noteikt tai neatkarīgas juridiskās personas statusu ar lēmumu pieņemšanas pilnvarām un paredzēt, ka tā būtu tiešā veidā atbildīga par zinātnisko stratēģiju un administratīvo pārvaldību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pienācīgs Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskats ir īpaši svarīgs, lai noteiktu, vai programmas īstenošana atbilst noteiktajiem mērķiem. Šī programma ir viena no svarīgākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē, un tā ir svarīgākais Eiropas Savienības pētniecības politikas instruments. Turklāt daudzos no tās ietvaros nesen pieņemtajiem dokumentiem, kuros ir noteikti attīstības mērķi un pamatnostādnes nākamajai desmitgadei, Eiropas Savienība uzsver pētniecības un inovāciju nozīmi Savienības ekonomikas nostiprināšanai un atbalsta sniegšanai, lai tā arī turpmāk būtu viena no konkurētspējīgākajām ekonomikām pasaulē. Papildus kopumā pozitīvajam vērtējumam ziņojumā Komisijas uzmanība ir vērsta uz daudziem programmas īstenošanas aspektiem un sniegti konkrēti ierosinājumi par to, kā tos būtu iespējams uzlabot. Piemēram, ziņojumā ir ierosināts palielināt programmas finansējumu, bet tajā pašā laikā tajā sniegts priekšlikums noteikt kopīgas pētniecības jomas to jomu vidū, kuras šķiet daudzsološākās konkrētas piemērošanas ziņā, nodrošinot maksimālu informācijas izplatību, ievērojot ētikas normas, lai, īstenojot šo programmu, tiktu gūti konkrēti rezultāti.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Neraugoties uz to, ka Eiropa vēl aizvien atpaliek no Amerikas Savienotajam Valstīm un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, Septītās pamatprogrammas rezultāti apliecina šīs Eiropas pētniecības un izstrādes programmas pievienoto vērtību. Tomēr diemžēl vēl joprojām nav metodes, lai novērtētu, cik lielā mērā Septītās pamatprogrammas finansētie projekti ir nodrošinājuši zinātniskās informācijas attīstību. Ir jānorāda arī ievērojamā nelīdzsvarotība starp vecās un jaunās dalībvalstis pārstāvošo organizāciju līdzdalību. Turklāt jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu iesaistīšanās līmenis aizvien ir salīdzinoši neliels. Situāciju varētu uzlabot administratīvo un finanšu noteikumu vienkāršošana.

Ir jāuzsver kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu nozīme attiecībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Ir jānorāda arī tiesiskie un administratīvie šķēršļi (tiesiskā subjektivitāte, finansēšanas noteikumi un dažkārt arī intelektuālais īpašums), kas daudzus nozīmīgus pētniecībā iesaistītos un MVU varētu atturēt no līdzdalības. Mums ir jānovērš Eiropas pētniecības finansējuma pārliekā sadrumstalotība, jo dalībvalstīs un Eiropas Savienībā ir daudzi finansējuma avoti, kas piemēro dažādas prioritātes, novērtējuma kritērijus, definīcijas un procedūras, kas neizbēgami rada pārklāšanos, apjukumu un kļūdas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā vēl aizvien trauslo ekonomikas stāvokli, kas izriet no finanšu krīzes, kura ir satricinājusi Eiropu, šajā termiņa vidusposma pārskatā referents piemin svarīgus aspektus, kuri būtu jāuzlabo, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu pieejamo valsts finansējumu. Es atbalstu uzsvaru, ko referents ir attiecinājis uz diviem jautājumiem, kas ir ļoti svarīgi Eiropas pētniecībai, proti, lielāka maksājumu vienkāršošana starp Eiropas Komisiju un citām organizācijām, kā arī lielāka līdzdalība no mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī nozares kopumā puses, reaģējot uz lielām sabiedrības problēmām.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Vienprātība, komitejai balsojot par šo svarīgo ziņojumu, kā arī šodien notikušais balsojums vēlreiz apliecina, ka Parlaments zina, kā paust skaidru un noteiktu nostāju par iedzīvotājiem un uzņēmumiem ļoti svarīgiem jautājumiem. Manuprāt, ziņojumā tiešām ir uzsvērti svarīgākie Septītās pamatprogrammas aspekti. Tajā arī izklāstīti pārliecinoši priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka atlikušie piešķiramie līdzekļi sniedz faktisku ieguldījumu lielākā Eiropas tirgus konkurētspējā un kvalitātē. Manuprāt, administratīvo procedūru vienkāršošana un birokrātijas ierobežošana vēl joprojām ir svarīgākā problēma, ja mēs tiešām vēlamies nodrošināt mūsu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, piekļuvi finansējumam. Mums ir jāizmanto šie līdzekļi, lai uzlabotu savas spējas strādāt integrētā veidā, uzlabojot valsts/privātās partnerības, stimulējot kopas starp reģioniem un nodrošinot labu Kohēzijas fonda, kā arī pētniecībai un inovācijām atvēlēto līdzekļu koordinēšanu.

  Rachida Dati (PPE), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums palīdz vērst uzmanību uz aspektiem, kas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu turpmākās pētniecības prasības Eiropā, jo īpaši saistībā ar mērķiem, kas paredzēti stratēģijā „Eiropa 2020”. Tagad ir kļuvis ļoti svarīgi samazināt pārmērīgu administratīvo slogu un jo īpaši veicināt lielāku MVU līdzdalību Septītajā pamatprogrammā. Turklāt ir svarīgi, lai Eiropas Savienības programmas vienmēr nostiprinātu pētniecības un inovāciju priekšrocības izglītības un darbavietu radīšanas labā.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments ir veicis Septītās pētniecības un attīstības programmas 2007. līdz 2013. gadam termiņa vidusposma pārskatu. Tā ir iespēja atgādināt Eiropas Komisijai par to, cik svarīgi ir veikt pareizu izvēli, veicot ieguldījumus pētniecībā un inovācijās Eiropas nākotnes interesēs. Izlietošanai 2011., 2012. un 2013. gadā vēl ir jāsaplāno EUR 28,5 miljardi. Šī summa prioritārā kārtībā ir jāpiešķir projektiem, ko ir ierosinājuši MVU un rūpniecības pārstāvji kopumā, jo īpaši energoapgādes, ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu apkarošanas jomā. Mums ir jānodrošina labāka pētniecības infrastruktūras sadale Eiropas Savienībā, tajā pašā laikā ievērojot izcilības principu, kas Eiropai ļauj piesaistīt labākos pētniekus pasaulē.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) 2010. gadā Eiropas Savienība nebija sasniegusi Lisabonas stratēģijā noteikto mērķi 3 % no tās IKP atvēlēt pētniecībai un attīstībai. Šo mērķi atkārtoti paredzēja stratēģijā „Eiropa 2020”, bet Eiropas Savienībai tagad ir jārod iespējas, kā to īstenot, lai saglabātu savas ekonomikas starptautisko konkurētspēju.

Es atbalstu Audy kunga ziņojuma par Septītās pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu pieņemšanu, ņemot vērā neseno ekonomikas krīzi, kas jo īpaši ietekmēja mazo un vidējo uzņēmumu spējas veikt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Lai izvairītos no birokrātijas un atvieglotu uzņēmumu piekļuvi Eiropas finansējumam, vienkāršākas un pārredzamākas procedūras ir absolūti nepieciešamas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Publicējot stratēģiju „Eiropa 2020”, kļuva skaidrs, ka saistību uzņemšanās pētniecības un attīstības jomā ir izšķiroši svarīga, lai Eiropa atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa un uzvarētu konkurētspējas spēlē. Tāpēc ikviens Eiropas Kopienas Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu novērtējums ir jāsaista ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un to īstenošanu. Esmu pārliecināts, ka ar pētniecības un attīstības palīdzību Eiropa spēs rast efektīvus un lietderīgus risinājumus enerģētikas problēmai, klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, kā arī uzlabot Eiropas konkurētspēju un produktivitāti, ļaujot mums nonākt jaunā izaugsmes ciklā, kas šoreiz būs ilgtspējīgāks.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Audy kunga ziņojums attiecas uz Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu. 2000. gada 23. un 24. martā Eiropadome tiekoties Lisabonā noteica Eiropas Savienībai mērķi, proti, līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Šī vērienīgā mērķa izpilde vēl nav bijusi iespējama. Es ceru, ka līdz 2020. gadam tiks īstenoti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, jo īpaši Eiropas Savienības apņemšanās ieguldīt 3 % no IKP pētniecībā un attīstībā. Stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu nevar atlikt līdz nākamajai daudzgadu finanšu shēmai, tā ir jāsāk tagad. Tāpēc šis pārskats ir ļoti svarīgs, jo 50 % no Septītās pamatprogrammas finansējuma vēl nav iztērēti. Tāpēc es piekrītu referenta viedoklim, jo īpaši attiecībā uz ieteikumiem par mehānismu, lai piekļūtu līdzekļiem, kā arī procedūru vienkāršošanu un pārredzamības palielināšanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu darbības atvieglošanu. Būtu jāveic ieguldījumi arī būtiskākajās jomās, piemēram, veselības aprūpē, enerģētikas un kodoldrošības nozarē, lai risinātu jaunās inovāciju un pētniecības problēmas.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir ietverti vairāki svarīgi Eiropas Savienības Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas aspekti. Tajā arī sniegti svarīgi novērojumi, piemēram, ka lielāko daļu Eiropas Savienības pētnieciskā darba vēl aizvien veic pētnieki un tehniskie speciālisti, galvenokārt gados jauni cilvēki, kuru darba attiecības ir nestabilas. Portugāles gadījums ir hrestomātisks.

Mēs uzskatām, ka ir jāatbalsta publiskā pētniecība un tās rezultāti ir jāpublicē vienkāršā veidā, bez birokrātijas, veicinot ražošanas un uzņēmējdarbības aktivitātes, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, kvalificētu darbavietu radīšanu, sociālo izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību. Ir jāveic ieguldījumi tik dažādās jomās kā cita starpā energoefektivitātē, jaunos enerģijas avotos, efektīvā resursu izmantošanā, pārstrādē un jaunos ražošanas procesos.

Mēs nevaram nepaust mūsu bažas par dažiem principiem, kuri nosaka arī Eiropas Pētniecības telpas darbību. Mēs uzskatām, ka tā būtu jābalsta uz sadarbību un abpusējiem ieguvumiem, pašlaik pastāvošo nevienlīdzību mazināšanu valstu pētniecības sistēmās, kā arī tādu tendenču apvēršanu, kas liecina par pētniecības un cilvēkresursu koncentrāciju attīstītākajās valstīs, kuras var apzīmēt kā tā dēvētos „izcilības centrus”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir izklāstīti vairāki svarīgi Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas vidusposma pārskata aspekti. Jo īpaši svarīga ir ziņojumā paustā interese nodrošināt, lai 40 % no pētniecībā iesaistītajiem būtu sievietes, jo šis rādītājs pašlaik nepārsniedz 25,5 %, kā arī atzīt, ka „Eiropa joprojām atpaliek no ASV un zaudē pārākumu, kāds tai bija salīdzinājumā ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm”. Ziņojumā arī „pausta nožēla, ka Eiropas Savienībā zinātniskais darbs joprojām tiek veikts nestabilos darba apstākļos”.

Turklāt mūs satrauc vairāki aspekti, tostarp principi, kas regulē Eiropas Pētniecības telpu, jo tai būtu jābūt vērstai uz sadarbību starp īstiem pētniecības un sadarbības tīkliem, apvēršot visas tendences, kas liecina par pētniecības un cilvēkresursu koncentrēšanos attīstītākās valstīs, un pašlaik pastāvošo nevienlīdzību mazināšanu valstu pētniecības sistēmās.

Inovāciju veikšanai mikrouzņēmumos, kā arī mazajos un vidējos uzņēmumos ir vajadzīgs atbalsts publiskajai pētniecībai, un tās rezultāti ir jāpublicē vienkāršā veidā, bez birokrātijas, kā attiecībā uz energoefektivitāti, jaunu energoresursu un jaunu ražošanas procesu piemērošanu, pārstrādi un labāku resursu izmantošanu vai darbavietu ar tiesībām radīšanu, tā nolūkā panākt sociālu attīstību gan attiecībā uz iedzīvotājiem, gan sociālajiem apstākļiem.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojumā ir izvērtēts, vai Eiropas Savienības Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstību pamatprogramma sniegs iespēju nostiprināt zināšanu, izglītības un pētniecības zelta trijstūri, kas Eiropai ir ļoti svarīgs. Cita starpā programmā ir pozitīvi novērtēts līdzdalības līmenis un projektu atlases teicamie rezultāti, bet nožēlu rada fakts, ka sekmju rādītājs programmā kopumā vēl joprojām ir salīdzinoši zems. Pareiza valsts līdzekļu pārvaldība šajā programmā ir svarīga, un es esmu pārliecināta, ka visām izmaiņām un virzienu maiņām ir jānotiek, ņemot vērā stabilitāti, vispārējo vienotību un tiesisko noteiktību, kas ir dalībnieku savstarpējās uzticēšanās pamatā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Šī ziņojuma svarīgākais punkts ir fakts, ka Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu savu vadošo vietu pētniecības, inovāciju un zinātnes nozarē. Ja mūsu rīcībā tagad nebūs pētniecības fonda, mēs nesasniegsim izcilību pētniecības jomā nākotnē. Labi pētniecības resursi ir vajadzīgi, lai radītu un veicinātu nodarbinātību Eiropas Savienībā un stimulētu Eiropas Savienības konkurētspēju, jo īpaši rūpniecības jomā nostiprinoties attīstības valstīm. Ir jāpilnveido sadarbība starp privāto un valsts sektoru un jāveicina aktīvāka MVU līdzdalība programmā. Šis pamudinājums ir jāsniedz augstāk stāvošām iestādēm. Tikšanās laikā 4. februārī Eiropas Savienības un dalībvalstu līderi apliecināja savas saistības attiecībā uz pamatiniciatīvas „Inovāciju Savienība” īstenošanu. Tomēr tagad ir jārīkojas, lai vārdus pārvērstu darbos. No ekonomiskā strupceļa, kurā mēs pašlaik atrodamies, mums palīdzēs izkļūt pētniecība un inovācijas.

  Brice Hortefeux (PPE), rakstiski. – (FR) Pētniecībai un attīstībai ir būtiska nozīme mūsu ekonomiku modernizēšanā un mūsu konkurētspējas nostiprināšanā. Septītā pētniecības un attīstības pamatprogramma ar EUR 54 miljardu lielu budžetu laikam no 2007. līdz 2013. gadam ir pasaules lielākā pētniecības atbalsta programma.

Šī ziņojuma pieņemšana ar ievērojamu balsu vairākumu ir apliecinājums Parlamenta aktīvajai interesei par šīs programmas un nākamo programmu sekmēm. Vēl joprojām jāveic darbs, lai nodrošinātu valsts naudas pienācīgu pārvaldību un novērstu līdzekļu pārāk ekonomisku sadalījumu projektiem, kuri nav īpaši efektīvi vai neatbilst mūsu vajadzībām.

Eiropas pētniecības nākotne ietvers programmu īstenošanas vienkāršošanu, piekļuves atvieglošanu finansējumam, mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību un — svarīgākais — mūsu prioritāšu pielāgošanu sabiedrības lielajām problēmām (iedzīvotāju novecošanās, klimata pārmaiņas utt.).

Esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienībai ir vadoša nozīme apjomīgu pētniecības programmu izstrādē un ka tā var nodrošināt faktisku pievienoto vērtību, nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Tāpēc es nolēmu pārliecinoši atbalstīt šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā pausts aicinājums izmantot Septīto pamatprogrammu, lai pēdējo programmas gadu laikā (no 2011. līdz 2013. gadam) rēķinātos ar dažādām ekonomikas krīzes radītajām sekām visās dalībvalstīs, ņemot vērā ievērojamās summas (EUR 28,8 miljardi trīs gadu laikā), kuras vēl ir jāsaplāno, mērķus, kuri sasniedzami stratēģijai „ES 2020” un sagatavošanās darbu Eiropas Pētniecības telpai un „Inovāciju Savienībai”. Tajā jo īpaši aicināts saskaņot Septītās pamatprogrammas mērķus ar Eiropas Savienības stratēģijām resursu efektivitātes, izejmateriālu un Digitālās programmas jomā. Atlikusī summa nebūtu jānovirza no pētniecības un tā nebūtu jāizmanto citām programmām un instrumentiem, kuri neietilpst pētniecības un inovāciju nozarē vai Septītās pamatprogrammas mērķos un darbības jomā. Ir jāuzlabo, jāveicina un jānodrošina Savienības pētniecībai un izstrādei paredzētais finansējums, sākot ar 2013. gadu ievērojami palielinot attiecīgos izdevumus. Šādam finansējuma palielinājumam, ideālā gadījumā budžetu divkāršojot, ar izcilības palīdzību ir jāveicina ilgtspējīga izaugsme un konkurence. Šim finansējuma palielinājumam ir jānotiek, īstenojot pieeju, kas ir vairāk vērsta uz rezultātu un veiktspējas nodrošināšanu, un ievērojami vienkāršojot finansēšanas procedūras. Es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta turpmāka sadarbība ar dažādām Eiropas Savienības pētniecības, tehnoloģiju attīstības un jauninājumu programmām, un es uzskatu, ka no visu iesaistīto pušu viedokļa ir svarīgi, lai nākamā programma pēc tās pieņemšanas atbilstu iepriekšējai.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas strauji novecojošajai sabiedrībai ir vajadzīgi inovatīvi risinājumi dažādās jomās, kuri tai ļaus efektīvi darboties, neraugoties uz strādājošo skaita samazināšanos. Līdzīgas problēmas rada klimata pārmaiņas, neparedzēts izejmateriālu trūkums un bioloģiskie draudi, piemēram, nesenie notikumi saistībā ar E coli baktēriju dārzeņos. Veids, kā rast risinājumu šādām neparastām situācijām, ir ieguldījumu veikšana zinātnē un tehnoloģiju attīstībā. Lai gan mēs esam daudz apsprieduši šo jautājumu, Eiropā veiktie pasākumi diemžēl nav bijuši efektīvi, neraugoties uz draudiem mūsu kontinentam un ekonomikai. Mūsu ekonomika nav pašpietiekama, un to ietekmē arī Ķīnas, Indijas un Brazīlijas ekonomikas dominējošais stāvoklis, jo šo valstu ekonomika attīstās neparasti strauji. Finanšu atbalsts un likumdošanas procedūru vienkāršošana zinātnes attīstībai būtu jābūt Eiropas Savienības prioritātei. Stāvēt uz vietas nozīmē doties atpakaļ.

  Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu, jo uzskatu, ka tas patiesi atspoguļo gan jau sasniegto, gan pastāvošās problēmas. Eiropas Savienībai ir iespējams kļūt par pasaules līderi inovācijās un izgudrojumos. Tas dotu jaunu impulsu mūsu tautsaimniecības izaugsmei un iedzīvotāju labklājības pieaugumam. Mums ir iespējas šo mērķi sasniegt, veicot virkni mājasdarbu, no kuriem vissvarīgākais ir birokrātisko šķēršļu samazināšana. Lai kļūtu par inovāciju citadeli, ir jāupurē birokrātija, kas neļauj finanšu līdzekļiem nokļūt pie pētniekiem un uzņēmējiem. Ar vecu un stīvu birokrātisko sistēmu, kas traucē attīstīties jauniem un dinamiskiem uzņēmumiem, Eiropas Savienība nesasniegs savu izvirzīto mērķi — 2020. gadā 3 % no IKP investēt pētniecībā un inovācijās. Eiropas Savienībai ir jāmainās līdzi laikam un jānomet birokrātijas važas. Un šādu pieeju jāsāk īstenot vispirms ar pētniecības programmu, kas ir finansējuma avots jauniem izgudrojumiem, jaunu ideju realizācijai un jaunām darbavietām.

  Paweł Robert Kowal (ECR), rakstiski. – (PL) Šī ziņojuma 27. pantā sniegtā informācija ir pretrunā patiesībai. Pārliecība, ka INDECT pastāvīgi novēro tīmekļa vietnes un atsevišķas datorsistēmas ir kļūdaina, un to apstiprina ētikas pārbaude, ko veica 2011. gada 15. martā Briselē, piedaloties speciālistiem no Austrijas, Francijas, Holandes, Vācijas un Apvienotās Karalistes. INDECT projekta ētikas pārbaude sniedza pozitīvu rezultātu, un saistībā ar projekta ētiskajiem aspektiem netika konstatēti nekādi pārkāpumi. Eiropas Komisija jau no projekta sākuma brīža ir pastāvīgi pārraudzījusi INDECT darbu. Komisija līdz šim nav konstatējusi nekādus pārkāpumus. Turklāt šis jautājums kopumā neattiecas uz ziņojumu, un attiecībā uz INDECT projektu ir sniegta īpaša atsauce, nepieminot citus līdzīgus projektus, kas saņem Eiropas Savienības finansējumu.

INDECT (vieda informācijas sistēma novērošanas, meklēšanas un noteikšanas atbalstam pilsētu drošībai pilsētvidē) projekta, ko īsteno AGH University of Science and Technology Krakovā, galvenais mērķis ir pētniecības attīstība par informācijas tehnoloģijām, kas palielina pilsētvides iedzīvotāju drošību. INDECT sistēma ir paredzēta, lai ar novērošanas palīdzību konstatētu draudus, jo īpaši saistībā ar pornogrāfiju, ieroču tirdzniecību, narkotiku un cilvēku iekšējo orgānu kontrabandu, un tā ir paredzēta arī datu un konfidencialitātes aizsardzībai.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma ir lielākais pētniecības atbalsta instruments pasaulē, un tā ir Eiropas Savienības pētniecības politikas svarīgākais instruments. Līdz šim īstenotie pasākumi nolūkā pilnveidot zināšanas visdažādākajās jomās apliecina aizvien akūtāku vajadzību virzīties uz jauninājumu izplatīšanu un to īstenošanu mūsu ikdienas dzīvē. Tieši šī instrumenta tiešā ietekme uz ikdienas dzīvi bija iemesls, kāpēc es atbalstīju Audy kunga ziņojumu, cerot, ka turpmākā inovāciju politika vislielākajā mērā izmantots visas pētniecības un izstrādes vērtības ķēdi. Septītā pētniecības pamatprogramma, kas galvenokārt ir orientēta uz pētniecības un tehnoloģiju attīstību, pašlaik ir vienīgais instruments to mērķu sasniegšanai, kas ir paredzēti „Inovāciju Savienības” iniciatīvā, un Eiropas pārtapšanas uz zināšanām balstītā sabiedrībā paātrināšanai. Inovāciju nākotnes pārdomāšana ietver darbavietu radīšanu, efektīvi izmantojot pētniecības kapitālu un pārveidojot to praksēs, kas ir piemērojamas ikdienas dzīvei, kā arī cilvēkresursu iespēju attīstību — visi šie faktori būtu jāiekļauj nākamajā pamatprogrammā.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Katru gadu kopš 2007. gada Eiropas Savienība ir iztērējusi vairāk nekā EUR 6 miljardus, finansējot pētniecību un attīstību šajā kontinentā. Nākamajās desmitgadēs Eiropas Savienībai tas būs ievērojams izaicinājums. Eiropas Savienība atpaliek no Amerikas Savienotajām Valstīm, un to ļoti ātri panāk jaunās tirgus ekonomikas valstis, tāpēc tai bez kavēšanās ir jāatjauno inovācijas kā tās sociālā modeļa centrs. Audy kunga ziņojumā ir izdarīti secinājumi no pētniecības pamatprogrammas pirmās daļas. Lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, tajā ir ierosināts, ka pārējā programmas daļa ir jāvērš uz tādu Eiropas Savienības problēmu risināšanu, kas Septītās pamatprogrammas sadaļā „Sadarbība” minētajās nozarēs ir visakūtākās: veselība, pārtika un biotehnoloģijas, informācijas un sakaru tehnoloģijas, nanozinātnes un nanotehnoloģijas, enerģētika, Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns un biogāzes izmantošana, vide, ilgtspējīgs transports, sociālekonomiskās zinātnes un humanitārās zinātnes, kosmoss un drošība. Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo tajā ne tikai ir sniegts situācijas novērtējums, bet noteikti arī vērienīgi mērķi Eiropas Savienībai, kas atbilst Eiropas iedzīvotāju gaidām.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Septītā pamatprogramma ir iespēja Eiropas Savienībai pētniecības politiku padarīt atbilstošu saviem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Šī pētniecības programma, kurai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam piešķirts aptuveni EUR 54 miljardu liels budžets, gadu gaitā ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē un ir galvenais Eiropas Savienības pētniecības politikas līdzeklis. Ir noteikti četri galvenie mērķi, un tie atbilst četrām īpašām programmām, ar kurām jāstrukturē Eiropas pētniecības pūliņi: programma „Sadarbība”, programma „Idejas”, programma „Cilvēki” un programma „Iespējas”. Mērķis ir ļaut ES radīt risinājumus lielām sabiedrības problēmām, kas ir saistītas ar dalībvalstu kopumu un kuras tās nevar atrisināt atsevišķi (demogrāfiskā novecošanās un veselība, enerģijas, ūdens un pārtikas apgāde, ilgtspējīga attīstība, cīņa pret klimata pārmaiņām utt.), kā arī pilnveidot zināšanas, kas ļauj mūsu uzņēmumiem labāk izstrādāt jauninājumus un uzlabot savu konkurētspēju.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Gadu gaitā Septītā pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogramma ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē un ir galvenais Eiropas Savienības pētniecības politikas līdzeklis. Pēc tā dēvētās Lisabonas stratēģijas neveiksmes, kuras mērķis bija panākt, lai laikā līdz 2010. gadam Eiropas Savienības ekonomika kļūtu par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, mēs nolēmām noskaidrot, vai Septītās pētniecības pamatprogramma sniedz iespēju nostiprināt zelta trīsstūri, ko veido zināšanas, izglītība un pētniecība. Mēs uzskatām, ka Septītā pētniecības pamatprogramma ir iespēja Eiropas Savienībai pētniecības politiku padarīt atbilstošu saviem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, jo īpaši nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu (EPT). Turklāt pētniecības un attīstības politika ir jāveido dažādām teritorijām, un Eiropas Savienībai ir jāpieņem vērienīgs Eiropas pētniecības plāns par aizsardzības tehnoloģijām, lai uzlabotu aizsardzības nozares industriālo un tehnoloģisko bāzi, uzlabojot publisko militāro izdevumu efektivitāti. Visbeidzot, mēs piekrītam Budžeta komitejai, ka visu pamatprogrammu izstrāde un īstenošana ir jāpamato uz vienkāršības, stabilitātes, tiesiskās noteiktības, saskanības, izcilības un uzticības principiem, nostiprinot arī saiknes starp Eiropas pētniecības un rūpniecības institūcijām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma ir Eiropas Komisijas lielākais finanšu instruments pētniecības pasākumu atbalstam un veicināšanai. Tās budžets laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 50 miljardi. Šajā ziņojumā ir norādīti virzieni, kas īstenojami saistībā ar šo pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammu: tā ir jāsaista ar stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī ar iniciatīvu „Inovāciju Savienība”, un tās galvenajiem mērķiem būtu jābūt klimata pārmaiņu, enerģētikas politikas, konkurētspējas un demogrāfiskās novecošanās jomām. Ja mēs īstenosim tajā noteiktos mērķus, mēs noteikti nonāksim jaunā ekonomikas izaugsmes ciklā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienības Septītās pamatprogrammas mērķis ir izveidot vienotu Eiropas zināšanu telpu, kas pamatojas uz iepriekšējo programmu ietvaros gūtajiem panākumiem, un veikt turpmāku izpēti, lai nostiprinātu Eiropas attīstības sociāli ekonomiskos faktorus. Zinātniskā pētniecība ir viena no Eiropas ekonomikas attīstības stratēģijas bāzēm, nodrošinot kompetenci, sociālās jomas attīstību un vides aizsardzību. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Septītā pamatprogramma neattiecas tikai uz pētniecību kopumā, bet arī uz konkrētu pētniecības jomu, kura pēc Fukušimas katastrofas mums būtu jāuzskata par īpaši svarīgu. Tas ir jautājums par finansējumu no Euratom programmas. Kāda jēga no ražošanas reaktoriem, ja tie sagrūst zem ūdens masām un zemestrīces gadījumā? Kāda ir jēga no visproduktīvākajām atomelektrostacijām, ja pietiek ar nelielu kļūdu, lai ne tikai tuvākā apkārtne, bet plašas teritorijas nebūtu apdzīvojamas gadu desmitiem ilgi? Ir svarīgi, lai mēs vairāk pievērstos kodoldrošībai un turpinātu izstrādāt alternatīvas. Tagad, kad drīzumā Euratom pētniecības programma tiks pagarināta uz laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam, Fukušima būtu jāizmanto kā iespēja pārdomāt šo jautājumu. Mums ir vairāk jāpievēršas aizsardzībai pret radiāciju un galīgajai uzglabāšanai. Tas ir dzīvības un nāves jautājums, lai mēs nepieturētos pie tām pašām prioritātēm, citiem vārdiem, kodolenerģijas aizvien plašāku izmantojumu, bet mums drīzāk ir jāpievēršas drošības aspektiem. Tas, protams, neietekmē spēkā esošo pētniecības programmu. Es to ņēmu vērā balsojot.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Laikā, kopš es strādāju Parlamentā, es vairākkārt esmu iestājies par kodoldrošību Eiropas Savienībā. Šādu riskantu enerģijas ražošanas metodi ar visiem tās bīstamajiem blakusproduktiem un smagajām sekām gan attiecībā uz cilvēkiem, gan dabu kodoldegvielas izkušanas gadījumā nedrīkst nostādīt pievilcīgākā gaismā, izmantojot klimata aizsardzības ieganstu. Tomēr ziņojumā arī aicināts nodrošināt stingrākus noteikumus attiecībā uz Eiropas Savienības INDECT programmu. Tajā ir norādīts, ka Eiropas Savienības Komisijai būtu nekavējoties jāpublicē visi projekta dokumenti un jānosaka skaidras un stingras pilnvaras attiecībā uz INDECT pētniecības mērķi, piemērošanu un gala saņēmējiem. Tie ir pirmie panākumi, kuros vismaz pamatlīmenī ir nopietni ņemtas vērā Eiropas Savienības iedzīvotāju tiesības. Izvērtējot jautājumus, es atturējos no dalības balsojumā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Audy kunga ziņojumu, jo Septītā pamatprogramma ir uzmanīgi jāpārskata, lai ar tās palīdzību tiktu īstenoti stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi un lai tā tiktu saskaņota ar šiem mērķiem. Termiņa vidusposma pārskata negatīvie rezultāti nozīmē, ka mums ir jālabo programmas prioritātes. Tāpēc es piekrītu galveno mērķu pārdefinēšanai un uzsveru vajadzību pēc efektīvākas pētniecības politikas, kas samazina birokrātijas radīto nastu un nodrošina lielāku mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību, kā arī inovācijas un fondu apvienošanu. Veicot šīs pārmaiņas, mēs ceram, ka Septītās pamatprogrammas otrā posma projekti būs sekmīgi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums par Eiropas Savienības Septītās pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu pamatojas uz premisu par saskaņas rašanu starp zinātni un iedzīvotājiem. Lisabonas stratēģijā Eiropas Savienībai bija noteikts vērienīgs mērķis, proti, laikā līdz 2010. gadam kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Šajā stratēģijā bija atzīta pētniecības būtiskā nozīme. Vairāku iemeslu dēļ šī vēlme netika īstenota. Desmitgade no 2000. līdz 2010. gadam, kura noslēdzās ar ārkārtīgi smagu ekonomikas krīzi, tiks izvērtēta nākotnē. Tagad ir svarīgi — un šajā ziņā es atbalstu referenta mērķi — veikt īstenotā darba analīzi un reorganizēt turpmāko darbu. Septītā pamatprogramma ir vēl viena iespēja Eiropas Savienībai pētniecības politiku padarīt atbilstošu saviem ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, tostarp nostiprinot Eiropas Pētniecības telpu. Septītā pamatprogramma ir viena no lielākajām pētniecības atbalsta programmām pasaulē, un tā ir Eiropas Savienības pētniecības politikas svarīgākais rīks. Konkrētas spēkā esošās programmas, piemēram, programma „Sadarbība”, programma „Idejas’, programma „Cilvēki” un programma „Iespējas” var un tām vajadzētu nodrošināt zināšanu attīstības iespēju, lai ļautu mūsu uzņēmumiem īstenot vairāk jauninājumu un uzlabot to konkurētspēju.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Septītā pamatprogramma ir jāpārskata, lai to vairāk saskaņotu ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Ja mēs vēlamies, lai Eiropas pētniecības politika būtu konkurētspējīgāka un atbilstīga Eiropas Savienības ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem, Septītā pamatprogramma ir jāpielāgo četriem galvenajiem mērķiem, proti, pētniecības pamatprogrammu vienkāršošanai un administratīvo procedūru radītās nastas samazināšanai, mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalības uzlabošanai, inovāciju dimensijas nostiprināšanai un riska dalīšanas finanšu mehānisma pastiprināšanai.

Turklāt mums ir jāpievērš uzmanība akadēmisko aprindu, publisko pētniecības institūtu un rūpniecības nozares sadarbības nozīmei. Mums ir vairāk jāuzsver priekšlikumi uz sadarbību balstītiem valsts un rūpniecības nozaru pētījumiem, jāatvieglo sadarbība starp MVU tīkliem, universitātēm un publiskajiem pētniecības institūtiem, kā arī galvenajiem Septītās pamatprogrammas projektu atlases kritērijiem tagad ir jāietver iespējamās ietekmes uz tirgu novērtējums, tehnoloģiju nodošana, kā arī pētījuma rezultātu komerciāla izmantošana. Šo iemeslu dēļ, kā arī tādēļ, lai Eiropas Savienība varētu būt konkurētspējīgāka pētniecības jomā bez vajadzības gaidīt Astoto pamatprogrammu, es atbalstīju Septītās pamatprogrammas pārskatīšanu.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Audy kunga ziņojumu par Septītās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas termiņa vidusposma pārskatu. Ar šo tekstu Eiropas Parlaments apstiprina savu atbalstu šai programmai, kura ir ļoti svarīga Eiropas pētniecības attīstībai un mūsu uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai. Tajā ir atbalstīta pastāvīga budžeta izveide, kas ir svarīgs, lai būtu iespējams izpildīt tā mērķus. Šajā ziņojumā ir izklāstīti konkrēti priekšlikumi, lai novērstu programmas trūkumus. Tajā ir pamatoti uzsvērta vajadzība vienkāršot finansēšanas procedūras un optimizēt spēkā esošos instrumentus, lai atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi. Visbeidzot, šajā ziņojumā mums ir atgādināts, ka inovāciju atbalsts neapdraud fundamentālajos pētījumos gūtos panākumus.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Šajā ziņojumā ir aplūkots jautājums, vai Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma var sniegt iespēju nostiprināt zelta trīsstūri, ko veido zināšanas, izglītība un pētniecība, kas ir eiropiešu likteņa atslēga. Es atzinīgi vērtēju piedalīšanās un izcilības līmeni projektu atlasē, tomēr man ir žēl, ka šīs programmas sekmīgo programmu īpatsvars kopumā joprojām ir diezgan neliels un nestimulē vēlmi iesniegt pieteikumus, īpaši MVU gadījumā. Es atbalstu Marijas Kirī pasākumu kopumu, ko īsteno saistībā ar sadaļu „Cilvēki” un kas ir ļoti nozīmīgs, lai veicinātu zinātnieku karjeras, un atzīstu, ka ar kopīgo tehnoloģiju ierosmju palīdzību tiek veicināta Eiropas rūpniecības konkurētspēja.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā ekonomikas krīzes, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, ir svarīgi, lai mēs noteiktu, kuras mūsu darbības jomas pielāgojas, lai sniegtu mums atbalstu grūtību pārvarēšanā. Pētniecība un inovācijas ir svarīgas gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, tādējādi ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir labākais iespējamais risinājums. Ņemot vērā daudzās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas, kas ir notikušas kopš Septītās pamatprogrammas pieņemšanas, ir svarīgi tajā veikt grozījumus, lai atspoguļotu jauno situāciju. Ņemot vērā uz zināšanām balstītu nozaru nozīmi Eiropai un mūsu plaukstošo pētniecības un izstrādes nozari, mēs nevaram atļauties gaidīt, līdz spēkā stāsies Astotā pamatprogramma. Lisabonas stratēģija ar mērķi līdz 2010. gadam panākt, lai Eiropa kļūtu par konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, iespējams, ir piedzīvojusi neveiksmi, bet tas nenozīmē, ka mums tā būtu jāatmet pavisam. Mums ir jāturpina strādāt, lai sasniegtu šo mērķi, veicot grozījumus Septītajā pamatprogrammā. To darot, mums ir jāpievērš uzmanība nopietnajam Septītās pamatprogrammas trūkumam nodrošināt līdzekļus pētniecībai par mātes un bērna veselību. Katru gadu gandrīz 400 000 mazuļu piedzimst pāragri, tomēr šajā jomā nav pētniecībai pieejamu līdzekļu. Pāragras dzemdības ir visbiežāk sastopamais zīdaiņu nāves cēlonis, un pāragri piedzimušiem bērniem ir vislielākais risks saslimt ar neārstējamām hroniskām slimībām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības Septītā pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrēšanas pasākumu pamatprogramma būtu jāizvērtē, ņemot vērā pašreizējo Eiropas Savienības stāvokli, bet raugoties nākotnē. Referents pamatoti norāda Eiropadomes 2000. gadā noteiktā mērķa neveiksmi, paredzot laikā līdz 2010. gadam kļūt par dominējošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Lai gan šo mērķi nesasniedza noteiktajā termiņā, tas vēl joprojām ir kopējās rīcības patiesais mērķis. Tāpēc pamatprogrammas novērtēšanai šajā ziņā var būt svarīga nozīme — citiem vārdiem runājot, cenšoties mazināt šķēršļus, kas ir radušies Eiropas ekonomikas izaugsmei, jo īpaši, samazinot birokrātiju procedūrās attiecībā uz piekļuvi pētniecības atbalsta programmām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Ziņojumu vienbalsīgi jau bija pieņēmusi ITRE komiteja, tajā ir ņemti vērā ekspertu grupas ieteikumi un noteiktas dažādu Eiropas Savienības pētniecības instrumentu uzlabošanas papildu iespējas. Piemēram, atvērtāka pieeja un pētniecības rezultātu izplatīšana, plašāki uzaicinājumi sociālekonomisko zinātņu jomā, pētniecība, kas balstīta uz lielāku sadarbību, centieni uzlabot pētnieku mobilitāti, vairāk pasākumu novatoriskiem MVU, labāka koordinēšana ar dalībvalstīm. Ziņojumā neietilpst jautājums par ITER vai Galileo ieguldījumiem. Runājot par negatīviem aspektiem, teksts brīžiem ir pārāk vērsts uz pētniecības un inovāciju ekonomisko nozīmi un konkurētspēju, nevis uz ieguvumiem, ko pētniecība un inovācijas var sniegt sabiedrībai kopumā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pētniecība ir svarīgs zināšanu jomas elements, un nav šaubu, ka globalizētas ekonomikas kontekstā tā nostiprina Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības līmeni. Septītā pamatprogramma Eiropas Savienībai ir laba iespēja attīstīt tās pētniecības politiku, tajā pašā laikā nostiprinot arī Eiropas pētniecības telpu. Ar šīs programmas palīdzību Eiropas mērķis ir nodrošināt atbilstību rūpniecības — un, raugoties plašāk, Eiropas politikas — vajadzībām attiecībā uz pētniecību un zināšanām.

Pieņemot šodienas ziņojumu, Parlaments parāda rezultātus, kas sasniegti, īstenojot pētniecības programmu šo pirmo četru gadu laikā. Tomēr, lai sasniegtu plašākus un labākus rezultātus nākotnē, mums ir jāvienkāršo administratīvais process, jāuzlabo mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalība, jāatbalsta inovācijas un jāpieņem riska dalīšanas finanšu mehānisms. Ziņojumā Eiropas Savienība un dalībvalstis arī mudinātas pieņemt vērienīgu pētniecības plānu, lai nostiprinātu Eiropas aizsardzības nozari.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Audy kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ieguldījumi pētniecības un inovāciju nozarē ir ļoti svarīgi konkurētspējai, izaugsmei un darbavietu radīšanai Eiropas Savienībā. Septītās pētniecības un izstrādes pamatprogrammas laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam termiņa vidusposma pārskatu es uzskatu par īpaši noderīgu, lai gūtu lietderīgus secinājumus, balstoties uz pašreizējās situācijas novērtējumu. Es atbalstu referenta ierosinājumu vienkāršot finansēšanas procedūras un piemērot pieeju, kas ir vairāk vērsta uz rezultātu un „izcilības” un „Eiropas pievienotās vērtības” kritērijiem Eiropas Savienības izdevumu jomā. Pētniecības nozare Eiropas Savienībai var sniegt vislielāko pievienoto vērtību. Valstu budžeti ir samazināti, un šādā situācijā ir jāmobilizē privātie līdzekļi, lai finansētu gaidāmo astoto pamatprogrammu. Tāpēc es atbalstu referenta priekšlikumu palielināt rūpniecības grupu un mazo un vidējo uzņēmumu līdzdalību.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Kopš Septītās pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas stāšanās spēkā ir pagājuši četri gadi. Mainīgās pasaules ekonomiskās situācijas kontekstā un laikā, kad Eiropa lēnām cenšas izkļūt no ekonomikas krīzes, kļūst skaidrs, ka programma tika izstrādāta, lai atrisinātu pamatotas un svarīgas problēmas. Tādu ekonomikas lielvaru kā Ķīna, Indija un Brazīlija globāla mēroga konkurence mūs piespiež veikt īpašus pasākumus, kuru mērķis ir tehnoloģisku priekšrocību iegūšana, kas mums ļautu efektīvi īstenot Eiropas Savienības plānoto stratēģiju. Pareizi veikti ieguldījumi pētniecībā un zinātnes attīstībā pārtaps par uz zināšanām balstītas sabiedrības ilgtermiņa attīstības procesu, kas ir viens no svarīgākajiem ekonomiskās varas elementiem. Ziņojumā ir aplūkots svarīgais jautājums saistībā ar nepietiekamu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, kā rezultātā notiek atsevišķu projektu dublēšanās. Vēl viena satraucoša problēma ir nevienlīdzīga dalībvalstu līdzdalība, kā rezultāta tik svarīgā jomā kā pētniecība un tehnoloģiju attīstība rodas lielāka nelīdzsvarotība. Tas ir pilnīgā pretrunā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem.

Ekonomikas krīzes rezultātā dažām dalībvalstīm vairs nav tik daudz iespēju sniegt atbalstu programmai, un Eiropas Savienībai ir izaicinājums precīzi noteikt tos, kuriem ir vajadzīgs atbalsts, un to šiem saņēmējiem piešķirt. Programmas īstenošana turpināsies vēl divus gadus, un budžeta ieguldījuma līmenis nav pārsniedzis 50 % (no EUR 54 miljardiem laikam no 2007. līdz 2013. gadam), un tam būtu jāatvieglo kompetento iestāžu iesaistīšana un jāsniedz iespēja izmantot pieejamos līdzekļus pēc iespējas atbilstīgāk.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu darbu, ko šī ziņojuma ietvaros ir paveicis referents. Es piekrītu viņa satraukumam par to, ka Komisijas paziņojums tika iesniegts daudz vēlāk nekā apsolīts. Septītās pamatprogrammas ietvaros ir gūti vairāki teicami rezultāti, un referenta paveiktais darbs, lai noslēgtu zelta trīsstūri, man sniedz cerību.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma ir Eiropas Komisijas lielākais finanšu instruments pētniecības pasākumu atbalstam un veicināšanai, un tās budžeta apjoms laikam no 2007. līdz 2013. gadam ir EUR 50 miljardi. Šajā ziņojumā ir uzsvērts, ka Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma būtu jāsaista ar stratēģiju „Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu „Inovāciju Savienība”, un ka tā līdz darbības beigām būtu jāvērš uz klimata pārmaiņu, enerģētikas politikas, konkurētspējas un sabiedrības novecošanās jomām.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo es saprotu, ka, tikai nostiprinot Eiropas pētniecības, izstrādes un inovāciju politiku, tai būs iespējams palielināt savu konkurētspēju un aizvien vairāk nostiprināt savu vadošo nozīmi pasaules līmenī. Manuprāt, ir svarīgi arī tas, ka Septītā pamatprogramma sniedz ieguldījumu Eiropas pētniecības telpas izveidē atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienību XIX nodaļas 179. panta 1. punktam.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Pētniecība un inovācijas ir svarīgas, lai Lietuvā nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Saskaņā ar Pasaules Bankas informāciju Lietuvai ir lielas iespējas kļūt par dinamisku, uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tomēr pētījumā arī norādīts, ka pētniecības un izstrādes nozarē valsts, kuru es pārstāvu, saskaras ar vadības, strukturālām un reglamentācijas problēmām. Mums ir jāpārvar šie šķēršļi, ja mēs vēlamies gūt īstus panākumus. Tas arī rada problēmas Eiropai. Eiropā salīdzinājumā ar citām pasaules lielvarām izdevumi pētniecības un izstrādes jomā ir nelieli nepietiekamu privātu ieguldījumu un inovācijām labvēlīgu apstākļu trūkuma dēļ. Es piekrītu referentam, ka mums Eiropas Savienībā tiešām ir vajadzīga labāka pētniecības projektu koordinēšana un līdzfinansēšana. Turklāt pētniecības iestādes un infrastruktūra Centrāleiropā un Austrumeiropā ir jāpaplašina.

Tas veicinās Eiropas konkurētspēju un palīdzēs pārvarēt atšķirības infrastruktūras jomā starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Es arī uzskatu, ka pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai ir jākļūst pieejamākai vienkāršajiem eiropiešiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas pārskata datiem tikai 10 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka viņi ir labi informēti par zinātni, savukārt 65 % uzskata, ka valdībām būtu vairāk jācenšas ieinteresēt jauniešus ar zinātni saistītos jautājumos. Mums būtu jādara tas pats.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0344/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka ir vajadzīga visaptveroša ekonomiskā vienošanās, ar kuras palīdzību iespējams nostiprināt jau pastāvošās spēcīgās divpusējās saites attiecībā uz tirdzniecību un ieguldījumiem. Tomēr es uzskatu, ka nolīgumam būtu jābūt līdzsvarotam un jāveicina brīvā tirdzniecība. Neraugoties uz stingru vienprātību par vērienīgu nolīgumu, es uzskatu, ka tam nebūtu jāietekmē sabiedriskie pakalpojumi vai Eiropas Savienības tiesības pieņemt jaunas tiesību normas Degvielas kvalitātes direktīvā. Nolīgumā būtu jāiekļauj arī mērķtiecīgi ilgtspējīgas attīstības mērķi ar juridiski saistošiem sociālajiem un vides parametriem.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām. Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajām un ciešākajām partnervalstīm, jo tā bija pirmā rūpnieciski attīstītā valsts, ar kuru Eiropas Savienība 1976. gadā noslēdza Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Tomēr Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskajām attiecībām vēl ir izaugsmes iespējas, un es uzskatu, ka Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums var būtiski sekmēt šā potenciāla īstenošanu, uzlabojot tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas un vienlaikus atceļot tarifus un nepamatotus beztarifu šķēršļus, kā arī atbalstot ciešāku sadarbību, jo īpaši normatīvās noteikumu izstrādes, darbaspēka mobilitātes un kvalifikāciju atzīšanas jomās. Es atbalstu, ka nolīgumā ar Kanādu ir paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības, tādējādi papildinot daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunās tiks panākta vienošanās par vērienīgu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu, kura noteikumi ir daudz plašāki nekā vienīgi tarifu samazinājumi un sāk piemērot citus instrumentus. Piemēram, būtu jāpiemēro savstarpīguma princips saistībā ar pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem tirdzniecības strīdu gadījumā, un ir jāaizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot preču zīmes, patentus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojot par šo rezolūciju par pašreizējām Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības sarunām, es vēlos atkārtoti uzsvērt starptautiskās tirdzniecības nozīmi (tostarp ar Kanādu) mūsu ekonomikas attīstībai. Kā norādīts rezolūcijā, lai gan Eiropai arī turpmāk par prioritāti ir jāuzskata starptautiskā tirdzniecības sistēma, tas ir, Dohas attīstības sarunas, pašreizējās sarunas ar Kanādu var lietderīgi papildināt šo starptautisko pieeju ar divpusēju pieeju, kas ir vienlīdz vajadzīga. Tādējādi, apspriežoties un piedaloties sarunās, mēs spējam rast risinājumus jautājumos, kas ir saistīti ar tirdzniecību un konkrētu principu ievērošanu, piemēram, attiecībā uz vidi. Tomēr es kā darba grupas sabiedrisko pakalpojumu jomā priekšsēdētāja vietniece esmu nobažījusies par šai nozarei izvēlēto pieeju. Pieņemot „negatīvā saraksta pieeju” (saraksts, ar kura palīdzību no liberalizēšanas procesa tiek izslēgti zināmi sabiedriskie pakalpojumi) nevis pretējo, proti, „pozitīvā saraksta pieeju” (ar ko no liberalizēšanas izslēdz tos sabiedriskos pakalpojumos, kuri nav iekļauti sarakstā), mēs varam vājināt sabiedriskos pakalpojumus. Tāpēc šajā rezolūcijā Eiropas Komisija ir mudināta atteikties no šīs pieejas.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Kanāda ir viena no Eiropas Savienības senākajām un ciešākajām partnervalstīm, jo tā bija pirmā rūpnieciski attīstītā valsts, ar kuru Eiropas Savienība 1976. gadā noslēdza Pamatnolīgumu par tirdzniecisko un ekonomisko sadarbību. Gadu gaitā ir parakstīti vairāki divpusēji nolīgumi, kuru mērķis ir sekmēt ciešāku tirdzniecību, un pašlaik Eiropas Savienība ir Kanādas otrais svarīgākais tirdzniecības partneris un tās otrais lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu Kanādā avots. Es piekrītu, ka Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskajām attiecībām vēl ir izaugsmes iespējas. Plānotais brīvās tirdzniecības nolīgums var būtiski sekmēt Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskās partnerības attīstību, un tas būtu nozīmīgs izaugsmes veicināšanas faktors ieguldītājiem un uzņēmējiem Eiropas Savienībā un Kanādā.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai gan Eiropas Savienība un Kanāda pašlaik apspriež tirdzniecības nolīgumu, Eiropas Parlaments ar šīs rezolūcijas, kuru mēs tikko pieņēmām, starpniecību pauž bažas par Eiropas Komisijas pieeju attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šķiet, ka Eiropas Komisija, kura ir atbildīga par pārrunu veikšanu saistībā ar šo nolīgumu, principā vēlas iekļaut visus pakalpojumus. Apspriežot „negatīvo” sarakstu ar tiem pakalpojumiem, kuri netiktu iekļauti brīvās tirdzniecības nolīgumos, un, ja mēs to turpinātu, Komisija apvērstu argumentāciju, kas ir dominējusi līdz šim. Tomēr sabiedriskie pakalpojumi atšķiras no pārējiem pakalpojumiem, jo tie nodrošina sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī svarīgu neaizsargāto iedzīvotāju grupu atbalstu, un šiem pakalpojumiem ir iezīmes, kas raksturo vispārējās intereses, kas ir to mērķis. Attiecīgi ir ļoti svarīgi turpināt īstenot pieeju, kas aizsargā šos pakalpojumus, jo īpaši pasargājot tos no starptautiskās konkurences.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Attiecības ar Kanādu jau sen sniedz labumu abām pusēm, un tirdzniecības ziņā tās ir abpusēji interesantas un ietver labu sadarbību. Lai gan Kanāda ir attīstīta valsts un saistībā ar to var rasties ļoti maz jautājumu par sociālo tiesību un augstāko vides standartu ievērošanas līmeni, Komisija (pat pirms Parlamenta) ir izstrādājusi pamatu sarunām ar līdzvērtīgām Kanādas iestādēm, kurā sīki aplūkoti daudzi jautājumi, kuros ir jāveic labojumi, lai mēs būtu apmierināti.

Es balsoju par šo rezolūciju, kas ir saistīta ar tādu Eiropas tirdzniecības politikas jomu, kas būtu jāuzskata par piemēru sarunām ar citām valstīm, tostarp Indiju, Ķīnu un Pakistānu, kuras noteikti nenodrošina taisnīgu konkurenci, nerunājot par sociālo tiesību un vides standartu ievērošanu, kā to dara Kanāda. Kad mēs ar šīm valstīm sākam sarunas, mums ir jāatceras, cik stingri un prasīgi mēs esam izturējušies pret tik attīstītu valsti kā Kanāda, un mums ir jāīsteno tikpat tieša un atklāta izturēšanās, aizsargājot mūsu intereses.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret tirdzniecības attiecībām starp Eiropas Savienību un Kanādu, jo es uzskatu, ka visi divpusēju ieguldījumu nolīgumi varētu negatīvi ietekmēt Sadraudzības sarunas starp Apvienoto Karalisti un Kanādu. Lai gan man nav zināms iemesls, kāpēc Eiropas Savienība un Kanāda nevar īstenot brīvu tirdzniecību, agrāk pieņemti tiesību akti ir apliecinājuši, ka Eiropas Savienības mērķi sliecas uz uzurpēšanu, nevis paralēli pastāvošām Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām, kuras mērķis ir visaptveroša ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana. Kanāda ir cieša Eiropas Savienības tirdzniecības partnere ilgāk nekā 10 gadus, Kanādas ieguldījumi Eiropā ir gandrīz divkāršojušies, 2009. gadā sasniedzot EUR 119,5 miljonus. Tāpēc ir jāizstrādā progresīvs tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz izaugsmi. Es vēlētos uzsvērt jautājumu par piekļuvi tirgum saistībā ar lauksaimniecības produktiem. Kanādā un Eiropas Savienībā ir spēkā atšķirīgi izcelsmes noteikumi, un Komisijai ir jānodrošina, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā Eiropas lauksaimniecības intereses un prioritātes. Jo īpaši jācenšas rast apmierinošs risinājums izcelsmes noteikumu problēmai, lai preces no citām Ziemeļamerikas brīvā tirdzniecības nolīguma valstīm neseko Kanādas precēm.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas pamatojas uz noteikumiem un kas ir izveidota ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas starpniecību, vēl joprojām ir vispiemērotākais atklātas un godīgas tirdzniecības sistēmas regulēšanas un atbalsta instruments. Tomēr, ņemot vērā vēsturiskās un ļoti sekmīgās Eiropas Savienības un Kanādas ekonomiskās attiecības, es atbalstu nolīgumu, kurā paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO noteiktās saistības, tādējādi papildinot daudzpusējos noteikumus, lai maksimāli izmantotu šo divu ekonomisko varu sadarbības iespējas.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām, jo tajā ir uzsvērta vajadzība nākamajā Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības un ekonomisko attiecību nolīgumā iekļaut sociālos un vides jautājumus. Attiecībā uz vides aizsardzību, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība atteiktos ievest naftu, kas ir iegūta no naftas smiltīm.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Pašreizējo sarunu ietvaros starp Eiropas Savienību un Kanādu Komisijai ir jāapņemas nodrošināt atbilstība Eiropas Parlamenta prasībām. Brīvās tirdzniecības nolīgumā ir ļoti svarīgi divi aspekti: pirmkārt, savstarpīguma nodrošināšana sociālo un vides tiesību aktu ievērošanā un, otrkārt, konsekventa un aizsargājoša pieeja vispārējas nozīmes pakalpojumiem. Eiropas vides un veselības standarti nav jāpazemina, lai tikai apmierinātu mūsu partneri. Eiropas Komisijai ir jāpārdomā tās lēmuma sekas attiecībā uz visu pakalpojumu automātisku iekļaušanu pēc noklusējuma. Lai gan šī metode ļauj izslēgt zināmus sabiedriskos pakalpojumus, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, un pēc katras dalībvalsts pieprasījuma, izveidojot „negatīvo” sarakstu, tā tomēr rada risku pieļaut iespējamus izlaidumus. Parlaments nevēlas, lai šis jaunais sarunu modelis radītu juridisku precedentu. Līdz šim Komisija ir apspriedusi brīvās tirdzniecības nolīgumus, nodrošinot „pozitīvu” sarakstu, atsevišķi uzskaitot līgumā ietvertos pakalpojumus. Šī metode, ko plaši izmanto starptautiskajā tirdzniecībā, Eiropas Savienībai sniedz labāku aizsardzību attiecībā uz zināmām jutīgām nozarēm, tāpēc Komisijai būtu jāizmanto tikai šī metode.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kanādai un Eiropas Savienībai ir kopīgu vērtību kopa, tādējādi mēs neesam tikai tirdzniecības partneri, bet arī dabiski sabiedrotie globālajā ģeostratēģiskajā situācijā. Ir fakts, ka abus Atlantijas okeāna krastus apdzīvo viena civilizācija, kura gūtu vēl lielāku labumu, vairāk nostiprinot attiecības starp tās tautām. Gari izklāstīt vēsturiskās Kanādas un Eiropas saites, kā arī tās iedzīvotāju ieguldījumu Eiropas kontinenta atbrīvošanā divu postošu pasaules karu laikā nebūtu produktīvi.

Neraugoties uz vēl joprojām pastāvošajiem tirdzniecības liberalizācijas šķēršļiem un Eiropas Savienības iebildumiem pret Kanādas pašlaik īstenoto politiku, es ceru, ka pēc iespējas drīzāk būs iespējams izveidot vajadzīgo pamatu abpusēji izdevīgai tirdzniecības partnerībai. Visaptverošs ekonomisks un tirdzniecības nolīgums starp Kanādu un Eiropas Savienību varētu izrādīties visvērienīgākais un plašākā mēroga nolīgums, ko mēs esam noslēguši. Es ceru, ka tā tas arī būs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums attiecas uz Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām, un prognozējams, ka sarunas par šo jautājumu tiks pabeigtas līdz 2011. gada beigām. Eiropas Savienības tirdzniecības un ieguldījumu politikas mērķis ir tāda ekonomikas izaugsme, kas ir ilgtspējīga, rada pārticību un darbavietas. Atcerēsimies, ka tirdzniecības attiecību izveidošana ar mūsu stratēģiskajiem partneriem ļaus Eiropas Savienībai līdz 2020. gadam panākt iekšzemes kopprodukta pieaugumu 1 % apjomā, kas 2010. gadā bija EUR 120 miljardi, sniedzot vienādu ieguvumu gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Šajā nolūkā un neapšaubot PTO nozīmi ir svarīgi liberalizēt tirdzniecību, noslēdzot pašlaik notiekošās sarunas Dohas attīstības programmas (DDA) ietvaros, kurās ietilpst arī Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecības. Lai gan daži jautājumi, piemēram, naftas smilšu ieguves un dažu roņu izcelsmes produktu negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, paliek neatrisināti, es balsoju par šī dokumenta pieņemšanu, jo jautājums par publiskajiem iepirkumiem ir gandrīz atrisināts, kā arī dalībvalstu ieguvumu dēļ un tāpēc, lai novērstu sarunu aizkavēšanos.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pirmais punkts preambulā ilustrē ieceri, kas ir šī ziņojuma motīvs: tajā ir norādīts, ka daudzpusējā tirdzniecības sistēma, kas izveidota ar PTO starpniecību, joprojām ir visefektīvākā sistēma atklātas un taisnīgas tirdzniecības regulēšanai un veicināšanai. Turpmākajā preambulas tekstā ir pausts atbalsts Dohas kārtas veiksmīgai noslēgšanai.

Šāds redzējums ir izstrādāts rezolūcijas turpmākajos punktos, un mēs tam, protams, nepiekrītam. Mēs tam iebilstam tāpat, kā to dara miljoniem darba ņēmēju, lauksaimnieku, mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieku, kā arī daudzi citi cilvēki visā pasaulē, kuri jau gadiem ilgi ir vērsuši apsūdzības pret PTO, pret tās mērķiem saistībā ar tirdzniecības regulēšanas atcelšanu, kā arī pret tās pārstāvētajām interesēm. Tās ir starptautisku korporāciju, lielu uzņēmumu un finanšu institūciju intereses, kuras sagrābj naudu, upurējot miljoniem darbavietu, nodarbinātību, sociālās tiesības, iznīcinot mazos un vidējos ražotājus, kā arī kaitējot videi.

Eiropas Savienības un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgums attiecas arī uz pakalpojumiem, un tiek paustas pamatotas, bet nekonsekventas bažas saistībā ar „negatīvajiem sarakstiem” vai citiem sarakstiem, kas nenovērš draudus sabiedriskajiem pakalpojumiem. Ir ļoti daudz iemeslu balsot pret šo dokumentu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība turpina attīstīt savu tirdzniecības politiku, kuras sekas ievērojami, bet atšķirīgā veidā ietekmē dažādas dalībvalstis.

Nolīgumi, kas konkrēti atspoguļo šo politiku, būtībā ir pamatoti uz brīvo tirdzniecību, kuras mērķus un sekas nepārprotami atspoguļo ar to saistītā retorika, proti, tā dēvēto „ofensīvo interešu” retorika, it kā mēs runātu par karu.

Tie galvenokārt ir nolīgumi, kuri nav demokrātiski un leģitīmi, jo tie gandrīz vienmēr tiek apspriesti vislielākajā slepenībā, aiz sabiedrības muguras, cenšoties noslēpt to ekonomisko, sociālo un vides ietekmi, kā arī izvairīties no uz informāciju balstītām apspriedēm un skaidrības.

Tiek norādīts, ka pārrunu process ir diezgan tuvu noslēgumam, kas ir plānots 2011. gadā, tomēr nolīguma ietekme uz nozarēm un valstīm vēl ir vispusīgi jāapspriež.

Tomēr šā nolīguma saturs nav nekas jauns: tirgu atvēršana un pakalpojumu, tostarp aizvien komercializētāko sabiedriskos pakalpojumu, kuri ir atkarīgi no starptautisko korporāciju interesēm un rada problēmas iedzīvotājiem, liberalizēšana.

Sekas ir labi zināmas: tirgū dominē neliels skaits dalībnieku, vājāku ražošanas sistēmu iznīcināšana un aizvien vairāk aizbildinājumu, lai vērstos pret tiesībām, kā arī dzīves un darba apstākļiem.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Savienība 2009. gadā sāka sarunas par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu. Iecerētais nolīgums ietver plašu jautājumu loku, proti, pakalpojumu un preču tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesības, publiskos iepirkumus, sadarbību saistošu noteikumu izstrādē, ieguldījumus, pagaidu migrācija, konkurences politika, kā arī nodarbinātība un vides aizsardzības standarti. Manuprāt, ir pareizi, ka abas puses par prioritāti izvirza centienus panākt vienošanos par vairākiem svarīgiem aspektiem, piemēram, jautājumiem par publiskajiem iepirkumiem, ieguldījumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo Eiropas Savienībai un Kanādai tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā ir ciešas attiecības. Patlaban notiekošajās sarunās par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu mērķis ir noslēgt ļoti progresīvu nolīgumu, kura vēriens pārsniedz visus Eiropas Savienības un Kanādas līdz šim noslēgtos tirdzniecības un ekonomisko attiecību nolīgumus un kas varētu vēl vairāk stiprināt jau tā ciešās divpusējās attiecības tirdzniecības un ieguldījumu jomā. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīgumā ar Kanādu paredzēti plašāki nosacījumi nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības un ka tas papildina daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunās tiks panākta vienošanās par vērienīgu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu. Es domāju, ka nodaļas par lauksaimniecību ir svarīgs jautājums abām šajās sarunās iesaistītajām pusēm. Mani satrauc iespējami lielās piekāpšanās ĢMO, piena un izcelsmes marķēšanas jomā. Tāpēc ir jāņem vērā intereses un prioritātes lauksaimniecības jomā, un nolīgumam ir jāsniedz labums gan Eiropas Savienības, gan Kanādas patērētājiem, kā arī abu pušu lauksaimniecības nozarēm, un nolīgumam ar līdzsvarota sarunu rezultāta palīdzību ir jānodrošina plašāka, bet taisnīga konkurence starp Eiropas Savienības un Kanādas lauksaimniecības produktu piegādātājiem. Es atbalstu abu pušu sākotnējo apņemšanos neuzturēt, neieviest vai nenostiprināt lauksaimniecības eksporta subsīdijas tirgotajām precēm, jo tas ir atbalstāms solis mērķtiecīgu un taisnīgu sarunu interesēs, kā arī vienošanos sadarboties PTO lauksaimniecības sarunās.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienībai un Kanādai daudzu gadu garumā ir bijušas labas un stabilas tirdzniecības attiecības. Tomēr ekonomisko sadarbību ir iespējams ievērojami uzlabot, un es atbalstu sarunas saistībā ar visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu. Tomēr panākumi PTO sarunās ir jāuzskata par prioritāti salīdzinājumā ar divpusējiem nolīgumiem. Šajā rezolūcijā ir aplūkots plašs jautājumu loks. Es īpaši atbalstu Eiropas Parlamenta paustās bažas saistībā ar iespējamo negatīvo ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību. Ir jāsaglabā savstarpējuma princips, lai abām pusēm nodrošinātu labu un ilgtspējīgu nolīgumu. Šajā kontekstā es īpaši vēlētos atsaukties uz debatēm par gaļas liellopu izcelsmes marķējuma jautājumu, kas ir jāatrisina, kā arī ar tarifiem saistītiem un tehniskiem šķēršļiem, piemēram, ilgām apstiprinājuma procedūrām Eiropas Savienības produktiem. Visaptveroša ekonomiska un tirdzniecības nolīguma mērķim, bez šaubām, ir jābūt taisnīgai konkurencei.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība ir Kanādas otrā lielākā tirdzniecības partnere un ka Kanāda ir svarīga Eiropas Savienības partnere ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā, es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām. Tajā pašā laikā es vēlētos uzsvērt, ka Polija ir Kanādas lielākā tirdzniecības partnere Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū un ka aptuveni divpadsmit gadu laikā ir saglabājusies divpusēja tirdzniecības pārprodukcija, kas katru gadu ir palielinājusies. Šodienas balsojums ir solis uz priekšu, kas kalpo nākotnei.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Esmu gandarīts, ka mans grozījums, kurā „ņem vērā neseno tiesību normu attīstību saistībā ar Eiropas Savienības aizliegumu attiecībā uz izstrādājumiem, kas iegūti no roņveidīgajiem, un jo īpaši Kanādas prasību PTO izveidot oficiālu strīdu izšķiršanas institūciju; pauž cerību, ka Kanāda atteiksies no prasības saistībā ar PTO, kas ir pretrunā pozitīvām tirdzniecības attiecībām, pirms vajadzības ratificēt visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu no Eiropas Parlamenta puses”, ir ņemts vērā.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Tirdzniecības attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu var būt plašākas nekā saskaņā ar PTO uzņemtās saistības, ja vien tās pamatojas uz līdzsvarotu vienošanos, pienācīgas abpusējas piekļuves garantiju attiecīgo valstu tirgiem, kā arī uzlabotu preču zīmju, patentu un ģeogrāfisko norāžu aizsardzību. Mēs uzskatām, ka jauni ieguldījumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu vides aizsardzību un labus darba apstākļus. Tā kā lauksaimniecības nozare ir ļoti svarīga, mēs mudinām Komisiju apspriest nolīgumu, kas ir vienādi izdevīgs ražotājiem un patērētājiem un kas nodrošina taisnīgu konkurenci starp lauksaimniecības preču piegādātājiem no Eiropas Savienības un Kanādas. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka Padomei būtu jāsaņem Parlamenta piekrišana pirms jebkādu citu starptautisku tirdzniecības nolīgumu parakstīšanas un ka Parlaments būtu jāinformē visu posmu laikā, lai nodrošinātu labāku demokrātisku kontroli. Tas ir vienīgais ceļš, kā mēs varam panākt lielāku tirdzniecības izaugsmi starp Kanādu un Eiropas Savienību.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju, bet pret 10. grozījumu, kurā ir atbalstīts Eiropas Savienības piemērotais aizliegums ievest roņu izcelsmes produktus. Šis aizliegums ne zinātniski, ne juridiski nav pamatots. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2007. gada nogalē sagatavotā zinātniskā atzinuma secinājumi ir balstīti uz datiem par dzīvnieku kaušanu kautuvēs, un tie nav uzticami attiecībā uz roņu medībām. Apšaubāms ir arī tiesiskais pamatojums, kā to apliecina Eiropas Parlamenta 2009. gada 1. aprīļa juridiskais atzinums: „Šķiet praktiski neiespējami attaisnot aizliegumu, pamatojoties tikai uz dzīvnieku labturību, jo Līgumā nav sniegts tiesiskais pamatojums attiecībā uz dzīvnieku labturību.” Attiecībā uz roņiem sugu aizsardzība nav apdraudēta, roņu populācijai Grenlandē pat trīskāršojoties pēdējo 25 gadu laikā. Visbeidzot, aizliegums, par kuru Komisija apgalvo, ka tas neietekmētu inuītu tradicionālās medības, nav reālistisks. Šajā kontekstā Kanādas iesniegtā prasība Pasaules Tirdzniecības organizācijā saistībā ar īpašas strīdu izšķiršanas struktūras izveidi attiecībā uz Eiropas piemēroto aizliegumu ir pamatota.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Parlaments savā rezolūcijā par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības sarunām ir sniedzis spēcīgu signālu, ka tas stingri aizstāvēs savus tiesību aktus, lai aizliegtu roņu izcelsmes produktu nonākšanu Eiropas Savienības tirgū. Eiropas Savienības iedzīvotāji pieprasīja, lai mēs rīkotos nolūkā nodrošināt, lai nežēlīgu komerciālu medību rezultātā iegūtie produkti nenonāktu Eiropas Savienībā. Kanādai nav tiesību mēģināt vājināt Eiropas iedzīvotāju demokrātisko gribu, vēršoties PTO, lai iebilstu pret mūsu nepārprotami nediskriminējošo aizliegumu attiecībā uz roņu izcelsmes produktiem. Ciešākas attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu iespējams attīstīt tikai tad, ja tiek ievērotas Eiropas sabiedrības vēlmes un Eiropas tiesību akti.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Komisija gatavojas noslēgt sarunas ar Kanādu par nebijuša mēroga brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tā apspriešana notiek kopš 2004. gada. Šis jautājums nekad nav apspriests ar Eiropas iedzīvotājiem, un viņi par to pat netika informēti. Ziņojumā ir atbalstīts šis kaitīgais nolīgums, kura saturs ir kļuvis zināms tikai informācijas noplūžu rezultātā. Tas ir nepieņemami. Es balsošu pret ziņojumu un es to nosodu, jo tajā Eiropas iedzīvotājiem ir atvēlēta pakārtota vieta, sekojot Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības nolīguma piemēram.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Vēsturiskās attiecības starp Eiropu un Kanādu ir ilgas, un to sākums meklējams vēl pirms Eiropas Savienības izveidošanas. Turklāt mums ir kopīgas vērtības un principi, tādējādi mēs esam preferenciālās partneres globālajā ģeostratēģiskajā kontekstā. Tirdzniecības attiecībās ir notikusi ievērojama izaugsmei, lai gan vēl joprojām nav noslēgts visaptverošs nolīgums. Es uzskatu, ka mums ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai noslēgtu nolīgumu, kurš atbilst visu iesaistīto pušu interesēm, jo tas būs ļoti svarīgi abu pušu ekonomiskajai izaugsmei.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Iespējamais nolīgums ietver virkni jautājumu, proti, preču un pakalpojumu tirdzniecību, intelektuālā īpašuma tiesības, publiskos iepirkumus, sadarbību normatīvās noteikumu izstrādes jomā, ieguldījumus, pagaidu migrāciju (IV režīms), konkurētspējas politiku, kā arī vides un darba standartus. Abām pusēm vēl ir jāpanāk vienošanās par vairākām svarīgām sarunu sadaļām, cita starpā par piekļuvi valdības iepirkumiem, ieguldījumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Sarunās aktualizējās vēl divi jautājumi, ko Eiropas Parlaments uzskata par jutīgiem. Pirmā problēma attiecas uz Kanādas naftas smiltīm un Eiropas Savienības Degvielas kvalitātes direktīvu. Šo direktīvu aktīvi apsprieda Vides komitejā. Vēl joprojām Kanādas valdība uzskata, ka šī direktīva rada diskrimināciju starp naftas ievešanu no Kanādas un naftas ievešanu no citām valstīm. Es uzskatu, ka vienošanās ir pāragra. Otrs jautājums ir Eiropas Savienības aizliegums ievest roņu izcelsmes produktus, un tas ir ļoti svarīgs aspekts. Šis nolīgums varētu nostiprināt jau tā spēcīgās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu, tomēr tam būtu jābūt abpusēji izdevīgam, tāpēc es pagaidām atturējos no balsošanas.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Progresīvs nolīgums veicinās un pastiprinās aktīvās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu. Tirdzniecības attiecību liberalizēšana sniegs abpusēju ieguvumu uzņēmējiem, kā arī radīs labvēlīgākus apstākļus ieguldījumiem. Lai panāktu visaptverošu un ļoti kvalitatīvu nolīgumu, kas neaprobežojas ar PTO uzņemtajām saistībām, nevienai pusei nevajadzētu paust prasības, kas konfliktē ar to iekšējo politiku vai institucionālo regulējumu. Turklāt tirdzniecības nesaskaņu gadījumā būtu jāpiemēro savstarpīguma princips, būtu jāuzlabo intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība un jānodrošina savstarpēja pieeja pakalpojumiem un publisko iepirkumu tirgiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecības nozarei un patērētājiem. Mums ir jāsaglabā stingra nostāja par ĢMO, pienu un izcelsmes marķēšanu. Mums ir jānodrošina taisnīga un lielāka konkurence starp lauksaimniecības preču piegādātājiem. Es uzskatu, ka, līdzko Parlaments būs paudis savu nostāju par turpmāko Eiropas Savienības ieguldījumu politiku, Komisijai būtu jāsāk sarunas ar Kanādu par ieguldījumiem. Mums ir jāaizsargā pušu jutīgākās nozares, lai tās tiktu izslēgtas no ieguldījumu nolīgumu darbības jomām. Komisijai ir jāpauž stingra nostāja par aizliegumu attiecībā uz roņu izcelsmes produktiem, un šajā kontekstā Kanādai būtu jāatsauc sava PTO adresētā prasība izveidot oficiālu strīdu izšķiršanas komisiju. Šāda prasība neatbilst pozitīvu tirdzniecības attiecību principiem.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Savienības un Kanādas tirdzniecības attiecībām. Starp Eiropas Savienību un Kanādu pastāv dabiskas partnerattiecības, kas pamatojas uz līdzīgu kultūru un ilgu kopīgu vēsturi. Tāpēc ir tikai pašsaprotami, ka gan Eiropas Savienība, gan Kanāda ir paudusi stingru atbalstu vērienīgam un visaptverošam ekonomikas nolīgumam, un es uzskatu, ka tuvāku Eiropas Savienības un Kanādas ekonomisko partnerattiecību veicināšana sniegtu spēcīgu un izaugsmi atbalstošu signālu ieguldītājiem un uzņēmējiem Eiropas Savienībā un Kanādā, kas pārsniedz PTO uzņemtās saistības un papildina daudzpusējos noteikumus, ja vien sarunu rezultātā tiks noslēgts vērienīgs un ļoti kvalitatīvs nolīgums, kas pamatojas uz savstarpīgumu un neaprobežojas tikai ar tarifu samazināšanu. Tomēr es vēlētos brīdināt par vajadzību izvērtēt šīs tirdzniecības atvēršanas ekonomisko ietekmi uz dalībvalstīm, kuru ekonomikas ir neaizsargātākas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik PTO tirdzniecības sistēma šķiet labākais veids, kā nodrošināt pamatprincipu kopumu ekonomiskajām attiecībām valstu vidū. Tomēr tā neaizliedz valstīm vai pārvalstiskām organizācijām nostiprināt to ekonomiskās attiecības vairāk nekā paredz šis kopējais regulējums. Tādējādi īpaši ciešas Eiropas Savienības un Kanādas attiecības šķiet leģitīmas. Kā uzsvērts ziņojumā, Eiropas Savienība ir Kanādas otra svarīgākā tirdzniecības partnere. 1976. gadā Kanāda kļuva par pirmo rūpnieciski attīstīto valsti, kura ar Eiropas Savienību parakstīja pamatnolīgumu par tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, un tā ir ceturtais lielākais Eiropas Savienības tiešo ieguldījumu avots. Nolīgums varētu nodrošināt vēl lielāku abu valstu ekonomisko sadarbību, radot ciešākas saites starp šīm abām valstīm, kuras jau spēcīgi vieno kopēja kultūra.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Sarunas ar Kanādu par tālejošu visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu virzās uz priekšu ātri, un tās varētu tikt pabeigtas rudenī. Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums noteikti ir vērienīgākais divpusējais brīvās tirdzniecības nolīgums, ko Eiropas Savienība ir apspriedusi 2006. gada tirdzniecības stratēģijas „Eiropa globalizācijas kontekstā” ietvaros. Šajā nolīgumā ir iekļautas plašas nodaļas par pakalpojumiem, iepirkumiem, ieguldījumu aizsardzību, intelektuālo īpašumu un sadarbību normatīvās noteikumu izstrādes jomā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu ir ļoti svarīgas abu pušu dialoga attīstīšanai. Pēc Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas Savienība ir Kanādas lielākā tirdzniecības partnere, savukārt Kanāda ir 11. lielākā Eiropas Savienības tirdzniecības partnere. Pašlaik notiekošo sarunu par visaptverošu ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu mērķis ir noslēgt ļoti plašu nolīgumu ar vērienīgākiem mērķiem nekā visos līdz šim apspriestajos Eiropas Savienības vai Kanādas nolīgumos izvirzītie uzdevumi. Divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības jau tagad ir ciešas, un šis nolīgums tās var nostiprināt vēl vairāk. Saskaņā ar Eiropas Savienības un Kanādas ekspertu kopīgo ziņojumu visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma noslēgšana ir paredzēta konkrētu ekonomisko ieguvumu nodrošināšanai, ko radīs tirdzniecības liberalizācija un tarifu šķēršļu atcelšana. Tomēr dažas problēmas saistībā ar šo nolīgumu vēl nav atrisinātas, un tās var negatīvi ietekmēt Eiropas Savienības lauksaimniecības nozari.

Manuprāt, ir jādara vairāk saistībā ar atšķirībām Eiropas Savienībā un Kanādā spēkā esošo sanitāro un fitosanitāro standartu jomā. Turklāt jāiegulda lielāki pūliņi, lai nodrošinātu Kanādā spēkā esošo vides standartu atbilstību attiecīgajiem Eiropas Savienībā spēkā esošajiem standartiem. Saistībā ar minēto, manuprāt, ir svarīgi veikt detalizētu minēto standartu analīzi un novērtējumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šodien pieņemto rezolūciju, kurā uzsvērti panākumi, kas gūti sarunās par Eiropas Savienības tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu. Kanāda ir svarīga Eiropas Savienības potenciālā tirdzniecības partnere, un abas puses iegūs no šāda nolīguma. Tomēr pastāv zināmas bažas, kuras Komisijai ir jāņem vērā. Ietekme uz vidi, ko rada naftas ieguve no naftas smiltīm, kā arī azbesta raktuvēs strādājošo darbinieku veselība ir tikai divi jautājumi, kas ir uzmanīgi jāizskata. Es atbalstu Kanādai adresētos aicinājumus atsaukt tās PTO iesniegtās pretenzijas pret Eiropas Savienības aizliegumu saistībā ar roņu izcelsmes produktiem, un es esmu gandarīts, ka Parlaments pieņēma grozījumus, kuros bija pausta šāda nostāja. Komisijai arī jāpauž stingrāka attieksme, lai aizsargātu aizliegumu. Intelektuālā īpašuma tiesības jāievēro arī attiecībā uz preču zīmēm un patentiem. Es esmu pārliecināts, ka šīs problēmas tiks risinātas, Komisija tās ņems vērā un tiks panākta vienošanās par efektīvu tirdzniecības nolīgumu.

Ziņojums: Wolf Klinz (A7-0081/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā tiek risināti nebeidzamo debašu kārtējie jautājumi par reitingu nozari: konkrēti, konkurences trūkums, oligopola struktūras un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums galvenokārt attiecībā uz valsts sektora parādsaistību novērtējumu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par kredītreitingu aģentūrām: nākotnes perspektīvas. Kredītreitingu aģentūru (KRA) reitingi pilda vairākas noderīgas funkcijas: tajos apkopota informācija par emitentu kredītu kvalitāti pasaules mērogā. Reitingi ļauj emitentiem novērtēt pasaules un vietējos tirgus, samazina informācijas iegūšanas izmaksas un paplašina iespējamo ieguldītāju loku, tādējādi nodrošinot tirgos likviditāti un palīdzot noteikt cenas. Nesenā finanšu krīze parādīja, ka minētajā nozarē ir trīs galvenās problēmas: konkurences trūkums, pārmērīga paļāvība uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības trūkums par to publicētajiem reitingiem. Es piekrītu referenta viedoklim, ka kredītreitingi nav tikai viedoklis un ka kredītreitingu aģentūrām ir jāatbild par to dotajiem reitingiem. Tādēļ ir jāpalielina to civiltiesiskā atbildība, šādi nodrošinot reālu risku bezatbildības gadījumā

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Kredītreitingu aģentūras ir noderīgas: tās sniedz informāciju par kredītproduktu kvalitāti, ļaujot debitoriem un investoriem piekļūt pasaules un vietējiem tirgiem un galu galā palīdzot noteikt cenas. Taču krīze ir parādījusi, kādas briesmas rada pašreizējā sistēma: konkurences trūkumu un jo īpaši aģentūru pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu. Šis ir patstāvīgs ziņojums, kas aicina Eiropas Komisiju skaidri konstatēt pašreizējās sistēmas trūkumus un veikt ietekmes izpēti, iezīmējot iespējamās dažādās alternatīvas sistēmas uzlabošanai, tostarp vajadzības gadījumā jaunus tiesību aktus. Es mudinu Komisiju atbildēt uz mūsu prasību pēc iespējas drīz.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Reitingu aģentūras novērtē ne vien privātas kapitālsabiedrības un to produktus, bet arī valstis. Nosacījumi, uz kādiem valsts var cerēt aizņemties starptautiskos tirgos, ir atkarīgi no tās saņemtā reitinga. Negatīvi reitingi, saskaroties ar finanšu grūtībām, ievirza valsti sava veida parādu spirālē, jo pazemināts reitings vēl vairāk palielina aizņēmuma izmaksas un vēl vairāk pasliktina valsts finanšu stāvokli. Visiem tirgus dalībniekiem un tā uzraudzītājiem jāzina, kādi kritēriji tiek izmantoti reitingu noteikšanai, un jābūt iespējai pārbaudīt tos pašiem. Komisija un G 20 valstis tiek lūgtas izveidot jaunu globālu pieeju novērtējumam, kas mazinātu kļūdīšanās iespēju, regulētu uzņēmumu darbības saistībā ar reitingiem un samazinātu risku, kas saistīts ar finanšu novērtējumu. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu un vairākos gadījumos esmu to atkārtojis, ka Eiropai steidzami jāizveido pašai sava kredītreitingu aģentūra, kas dotu objektīvus un neatkarīgus vērtējumus. Es atzinīgi vērtēju ziņojumā pausto aicinājumu izveidot pašiem savu neatkarīgu kredītreitingu aģentūru, ko sākumā saskaņā ar priekšlikumiem sauktu par Eiropas kredītreitingu organizāciju.

Visu ES dalībvalstu iespējas izdarīt aizņēmumus starptautiskos tirgos pie pareizajiem nosacījumiem, kā arī visas globālās finanšu sistēmas stabilitāte un krīzes novēršanas efektivitāte būs atkarīga no tā, cik sekmīgi mēs varēsim reformēt finanšu novērtēšanu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) novērtē valstis, iestādes un uzņēmumus, piešķirot riska reitingus attiecībā uz to spēju nomaksāt savus parādus norunātajā datumā. Regulu (EK) Nr. 1060/2009 pieņēma kā pirmo reakciju uz finanšu krīzi. Šajā regulā tika risināti vissāpīgākie jautājumi, pakļaujot kredītreitingu aģentūras uzraudzībai un regulējumam. Tomēr ar to netika atrisinātas visas problēmas.

Patiešām, finanšu krīze ir parādījusi, ka šo aģentūru darbības veidā ir trīs galvenās problēmas: konkurences trūkums, pārmērīga paļaušanās uz ārējiem reitingiem un nekādas pārskatatbildības. Šis ziņojums, par kuru es balsoju, ir aicinājums Eiropas Komisijai identificēt kļūdas un sniegt iespējamo alternatīvu, tostarp turpmāku likumdošanas priekšlikumu, ietekmes novērtējumu. Tajā ir arī aicinājums Eiropas Komisijai novērtēt izmaksas un ieguvumus, ja tiktu izveidota pilnīgi neatkarīga Eiropas Kredītreitingu organizācija.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstīju iesniegto ziņojumu, jo uzskatu, ka kredītreitingu aģentūru radīšana nozarē vairos konkurenci, kas ir priekšnosacījums kvalitātes uzlabošanai, informācijas izmaksu mazināšanai, un visbeidzot nav mazsvarīgi, ka tā palielinās attiecīgo aģentūru pārskatatbildību. Tas palīdzēs arī mazināt regulatīvo atkarību.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Klinz kunga ziņojuma projektu par kredītreitingu aģentūrām, jo uzskatu, ka rediģētajā dokumentā ir daudz pozitīvu elementu un labu ideju. Es īpaši piekrītu centieniem uzlabot šo aģentūru pārredzamību, integritāti, atbildību, neatkarību un ticamību. Turklāt es atbalstu Klinz kunga domu izveidot Eiropas Kredītreitingu organizāciju, kas būtu neatkarīga no valstīm un iestādēm, un tāpat kā viņš es uzskatu, ka pašlaik oligopoli ir nozares problēma.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Nesenā finanšu krīze ir likusi pievērst uzmanību trim galvenajām problēmām kredītreitingu aģentūru jomā, proti, ekonomiskas konkurences trūkumam, regulatīvās sistēmas pārmērīgai atkarībai no ārējiem reitingu vērtējumiem un tam, ka reitingu aģentūras nedod nekādas garantijas saviem reitingiem. Es neesmu pārliecināts, vai referenta priekšlikums izveidot Eiropas Kredītreitingu aģentūru ir saprātīgs risinājums. Nav nekādas garantijas, ka Eiropas Kredītreitingu aģentūra iegūs labu reputāciju un kļūs par reālu līdzdalībnieci reitingu aģentūru starpā, ka tā būs ticama vai ka tā būs spējīga pārliecināt tirgu par savu absolūto neatkarību no jebkādas publiskas struktūras, neatkarīgi no tā, vai tā būtu dalībvalsts, Eiropas Komisija vai kāda cita publiska vienība.

Referenta priekšlikums izveidot Eiropas reitingu aģentūru tīklu man liekas saprātīgāks, jo sadarbībai starp reitingu aģentūrām, kas ir aktīvas valsts līmenī, izmantojot pieejamos cilvēku un finanšu resursus, vajadzētu rosināt konkurenci šajā jomā, aptverot plaša mēroga darbības un dažādus tirgus, tādējādi ļaujot sasniegt tādu pašu līmeni kā lielajām reitingu aģentūrām, kuras darbojas globālā mērogā.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret ES kredītreitingu aģentūru saskaņošanas iespējamo pieņemšanu, jo standarti var atšķirties un starp dalībvalstīm tie noteikti atšķiras. Bez vienotas kopīgas valūtas un, ņemot vērā tirgu svārstību īpaši neveiksmīgajā eurozonas ekonomikā, AK saskaras ar iespēju iestigt saskaņotu kredītreitingu mudžeklī, kuriem būtu jāaptver visi ekonomiskie apstākļi visā Savienībā un kuri varētu pakļaut AK uzņēmējus un rūpniecību riskantiem pasākumiem ar visu ES aptverošiem kredītreitingiem. Neatkarīgās dalībvalstīs neatkarīgai ekonomikai pašai pienākas lemt par saviem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz kredītreitingiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā sekas, ko valsts sektora parādsaistību reitingi var radīt tirgū, budžeta bilancē un tautas vispārējā labklājībā, tiem obligāti jābūt pamatotiem ar faktiem un skaitļiem, kam var uzticēties. Lai saglabātu šādu reitingu patiesumu un godīgumu, ir jāpalielina pieņemto lēmumu pārredzamība, kā arī šo aģentūru pārskatatbildība. Tāpēc es atbalstu un atzinīgi vērtēju prioritāšu noteikšanu šodien ierosinātajai kredītreitingu aģentūru regulai, ko es uzskatu par būtisku, lai pārvarētu šīs nozares problēmas.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Eiropai jāpievēršas stāvoklim kredītreitingu aģentūrās. Šīm privātajām, uz peļņu orientētajām organizācijām ir pārāk liela vara pār valstu valdībām, un es pilnībā atbalstu plānus šīs anomālijas risināšanai Eiropas līmenī.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ziņojumu par kredītreitingu aģentūrām. Politiski nav pieņemami un ekonomiski ir bīstami, ka šīm aģentūrām, kurām bijusi tik negatīva loma pašreizējā krīzē, joprojām saglabātos tiesības, ko piešķīrusi pati ES, dot vērtējumu ne vien uzņēmumiem, bet arī dalībvalstu ekonomikai. Eiropas Parlamentam jābūt noteiktākam un radikālākam savos lēmumos par kredītreitingu aģentūru rīcību, īpaši pēc kaitējuma, ko tās radījušas Eiropas ekonomikai un Eiropas iedzīvotājiem. Taču ziņojums ir bez mugurkaula.. Regulējumi, kas tajā ierosināti, ir gļēvi, un pārredzamības trūkums, kas apņem kredītreitingu aģentūras, būtībā saglabājas kā iepriekš. Nav iespējams iztēloties, ka ir atrisināta savtīgi ieinteresēto privāto — vienalga, vai Amerikas kā tagad vai Eiropas, kā paredzēts turpmāk — firmu doto reitingu problēma, kuras sekmē tikai spekulantu mafiju. Ziņojumam vajadzētu veicināt publisku, demokrātiski kontrolētu aģentūru, kurai nav nekāda sakara ar privātām interesēm un kurai var būt īpaša nozīme solidaritātes sistēmā starp valstīm un to iedzīvotājiem.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā raksturots stāvoklis attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām (KRA) skaidri un objektīvi. Arī es uzskatu, ka kredītreitingu aģentūru loma ir nepieciešama un ārkārtīgi noderīga, attīrot un vienkāršojot informācijas straumi par finanšu tirgiem gan attiecībā uz parādsaistību emitentu maksātspēju un ticamību, gan saistībā ar atsevišķiem finanšu instrumentiem. Tomēr, kā Klinz kungs pamatoti norāda, šis uzņēmējdarbības modelis rada risku ar uzmanības novēršanu no investoru aizsardzības un tās pievēršanu parādsaistību emitentu aizsargāšanai, ja netiek veikti piemēroti koriģējoši pasākumi. Es neuzskatu, ka konkurenci var uzlabot, jo aģentūru izplešanās varētu apdraudēt reitingu ticamību. Tomēr es uzskatu, ka lielāka atbildība varētu radīt lielāku objektivitāti un pamatīgāku darbu, kas aizsargātu ne tikai dažu nedaudzo intereses, bet palīdzētu samazināt informācijas nelīdzsvarotību, kas nozīmē tirgu funkcionēšanu, kā arī vispārējas nozīmes nosargāšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūciju attiecībā uz kredītreitingu aģentūrām, jo uzskatu, ka ir vajadzīga jauna Eiropas reitingu aģentūra, kas šajā nozarē ieviesīs alternatīvu funkcionēšanas metodi un vairāk konkurences. Finanšu krīze ir parādījusi mums, ka mēs nevaram turpmāk pieņemt ne oligopola struktūras, ne arī pašreizējo kredītreitingu aģentūru pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu.

  Rachida Dati (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu. Tajā ietverti daži interesanti priekšlikumi vajadzīgās struktūras radīšanai kredītreitingu aģentūrām. Pašreiz stāvoklis eurozonas jomā atgādina mums gandrīz ik dienas par šo aģentūru pieņemto lēmumu ietekmi un globālās finanšu regulatīvās sistēmas paļaušanos uz šīm aģentūrām. Es īpaši atzinīgi vērtēju prasību, kas izteikta Eiropas Komisijai, izskatīt neatkarīgas Eiropas Kredītvērtēšanas organizācijas ieviešanas iespēju. Tas ir konkrēts priekšlikums, kas ļautu mums pievērsties pārmērīgajai globālās finanšu regulatīvās sistēmas paļāvībai uz dažiem nevalstiskiem kredītreitingiem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu par kredītreitingu aģentūru (KRA) nākotni. Nesenā finanšu krīze ir atklājusi, ka pastāv būtiskas problēmas šajā uzņēmējdarbības jomā, piemēram, pārmērīga paļaušanās uz ārējiem reitingiem regulatīvajā sistēmā un nekādas saistības no KRA puses. Patiešām, kredītreitingu aģentūrām ir bijusi svarīga loma finanšu krīzes radīšanā, piešķirot kļūdainus reitingus strukturētiem finanšu instrumentiem. Ar šo ziņojumu, apsteidzot normatīvo priekšlikumu, ko Komisija gatavo rudenī, tiek izvirzīti šie jautājumi, pieprasot: pārskatīt, vai un kā dalībvalstis izmanto reitingus regulatīvos nolūkos, lai samazinātu finanšu regulatīvās sistēmas vispārējo pārmērīgo paļaušanos uz tiem; dot sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu un dzīvotspējas pētījumu par izmaksām, ieguvumiem un iespējamo pārvaldības struktūru pilnīgi neatkarīgai Eiropas Kredītreitinga organizācijai, izpētīt patiesi neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidi; izveidot Eiropas Reitingu indeksu, kurā apkopoti visi reģistrēto KRA reitingi, kas ir pieejami tirgū.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Viena pēc otras kredītreitingu aģentūras pazemina kredītreitingus tām Eiropas valstīm, kuras krīze ietekmējusi vissmagāk, vai nosaka tām „negatīvu brīdinājumu”. Es runāju par Portugāli, Īriju, Grieķiju un Spāniju. Lai gan aģentūras, iespējams, neiesāka globālo finanšu krīzi, tomēr šādas darbības to pastiprināja. Faktiski tās veicināja spekulāciju, apdraudot panākumu iespējas jau tā drakoniskajiem atlabšanas plāniem, kas uzspiesti to iedzīvotājiem. Tieši tāpēc Eiropas Kreditēšanas aģentūra ir steidzami vajadzīga, pieņemot neatkarīgas organizācijas juridisko statusu. Ir jāizbeidz arī interešu konflikti, kas raksturīgi kredītreitingu aģentūrām, kuras pašlaik var piešķirt reitingus, darbojoties kā konsultanti. Tā ir pārmaiņa, kurai jāiet roku rokā ar Komisijas novērtējumu tam, ka jāatklāj vairāk informācijas par visiem produktiem finanšu instrumentu jomā.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma ir bijušas sarunas tikai par kredītreitingu aģentūrām (KRA). Taču kādas ir mūsu domas par to galveno lomu tagad? Eiropas Parlaments ir pievērsies šim jautājumam. Lai gan KRA reitingi kalpo vairākiem noderīgiem nolūkiem (piemēram, tās apkopo informāciju par emitentu kredītu kvalitāti, kas ir īpaši noderīga mūsu globālajā vidē), pārmaiņas regulatīvajā sistēmā ir pārvērtušas šos „informācijas starpniekus” par de facto „regulatīviem licenzētājiem”, tā ir kļūda, ko mēs nedrīkstam pieļaut!

Finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūru (KRA) loma neapšaubāmi ir svarīga pašreizējā tirgus ekonomikā. Šīs aģentūras sāka strādāt kā informācijas vidutāji, sekmējot piekļuvi tirgum parādsaistību emitentiem un investoriem, kas ļauj samazināt informācijas izmaksas un tāpēc palielināt likviditāti un pārredzamību. Taču tāpat kā daudzās citās jomās šajā nozarē krīze ir parādījusi trīs galvenās problēmas: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem. Ir steidzami jāpārskata šo aģentūru loma globālā finanšu tirgus regulēšanā un jāatrod efektīvi risinājumi to konkurences trūkumam. Būtiski ir arī novērtēt interešu konfliktus šajā darbības modelī.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) vērtē trīs dažādus sektorus — publisko sektoru, uzņēmumus un strukturētus finanšu instrumentus —, un tās lielā mērā veicināja finanšu krīzi, jo bija piešķīrušas strukturētajiem finanšu instrumentiem neatbilstīgus reitingus, kuri krīzes laikā bija jāpazemina vidēji par trijām līdz četrām pakāpēm. Regula (EK) Nr. 1060/2009 bija pirmā reakcija uz finanšu krīzi, un tā jau pievēršas visakūtākajiem jautājumiem, pakļaujot kredītreitingu aģentūras uzraudzībai un regulējumam. Tomēr es ceru, ka KRA darbībās būs obligāta lielāka pārredzamība. Regulatīvas noteiktības trūkums šajā nozarē pakļauj riskam ES finanšu tirgu pareizu funkcionēšanu, un tādēļ Komisijai, pirms tā iesniedz nākamos grozījumus Regulai (EK) Nr. 1060/2009, pienācīgi jākonstatē trūkumi jaunajā sistēmā un jāsniedz ietekmes izvērtējums vairākām pieejamām alternatīvām šādu trūkumu labošanai, tostarp turpmāku normatīvu priekšlikumu iespējai. Kredītreitingu nozarei ir vairākas problēmas, no kurām dažas vissvarīgākās ir konkurences trūkums, oligopola struktūras un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Stāvoklis vairākos pēdējos gados ir pārliecinoši pierādījis, cik maza ticamība ir kredītreitingu aģentūrām (KRA). Tomēr tām joprojām ir brīva vaļa, un to darbības ir ārkārtīgi kaitīgas, īpaši valstīm ar vājāku ekonomiku. Kā struktūras, kas ir atkarīgas no finanšu sistēmas un ļoti lielā mērā ir ieinteresētās puses reitingos, kurus tās piešķir, tās gūst ienākumu, visbiežāk nesamērīgi stimulējot finanšu spekulācijas ar kredītiem un kapitālu. Šīs aģentūras ir nepārprotama ekonomikas finansializēšanas izpausme — kas neizpaužas ražīgas darbības reālos palielinājumos vai neatbilst tiem —, un tās veido neoliberālisma attīstības stratēģijas centrālo daļu, kura vienmēr tiecas pēc tādiem peļņas līmeņiem, kādus reālā ražošana nevar nodrošināt mums labi zināmās peļņas samazināšanās tendences dēļ.

Lai arī šajā ziņojumā patiešām ir izteikta zināma kritika par to, kā šīs aģentūras darbojas, realitāte ir tāda, ka līdz jautājuma būtībai tā nenonāk vai arī tiek ierosināta finanšu sektora valsts kontrole, lai tādējādi neapdraudētu lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu intereses Šis ir galvenais jautājums. Tāpēc mēs prasām efektīvi regulēt finanšu nozari un pārtraukt kapitāla aprites liberalizāciju, nodokļu oāzes, atvasinājumus un kredītreitingu aģentūras, un to darbības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs zinām, kā dažos pēdējos gados reāli ir pierādījies, ka kredītreitingu aģentūras (KRA) nav ticamas, bet tomēr to darbības joprojām rada lielu kaitējumu valstīm ar vājāku ekonomiku, un tās gūst ienākumu, visbiežāk nesamērīgi stimulējot finanšu spekulācijas ar kredītiem un kapitālu.

Tās galvenokārt ir rezultāts ekonomikas finansializēšanai — kas neizpaužas ražīgu darbību reālā pieaugumā vai neatbilst tam —, un tās veido neoliberālisma attīstības stratēģijas centrālo daļu, kura vienmēr tiecas pēc tādiem peļņas līmeņiem, kādus reālā ražošana nevar nodrošināt.

Lai arī šajā ziņojumā ir izteikta zināma kritika par to, kā šīs aģentūras darbojas, realitāte ir tāda, ka līdz jautājuma būtībai tā nenonāk vai arī tiek ierosināta finanšu sektora valsts kontrole, lai tādējādi neapdraudētu lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu intereses

Tāpēc mēs prasām efektīvi regulēt finanšu nozari un pārtraukt kapitāla aprites liberalizāciju, nodokļu oāzes, atvasinājumus un kredītreitingu aģentūras un to darbības. Mums vajadzīga citāda fiskālā politika, tāda, kas veicina ekonomikas izaugsmi, sociālu taisnīgumu un līdzsvarotu valsts bilanci, lai tādējādi tā varētu veicināt nodokļu oāzēs pieejamo nodokļu ieguvumu izbeigšanu, nodokļa noteikšanu peļņai no biržas darījumiem un lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu peļņas papildu nodokļa noteikšanu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Šajā ziņojumā tiek skarti ārkārtīgi svarīgi jautājumi attiecībā uz reitingu nozari, tostarp konkurences trūkums, oligopola struktūra un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums, īpaši valsts parādsaistību reitingu noteikšanā Tāpēc, manuprāt, ir būtiski veikt pasākumus, lai radītu Eiropas Kredītreitingu aģentūru, kas varētu strādāt jauna kredītreitingu modeļa virzienā un radīt nosacījumus reālas konkurētspējas attīstīšanai.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Būtu labi, ja turpmāk kredītreitingu aģentūras kļūtu pārskatatbildīgākas. Faktiski aģentūras deva visaugstāko iespējamo reitingu daudziem sarežģītiem finanšu instrumentiem, toksiskiem instrumentiem, kā mēs to vēlāk uzzinājām. Ziņojumā ir ieteikums, ka tirgus dalībniekiem vairāk un labāk jāveic riska analīze, lai tādējādi viņiem nebūtu jāpaļaujas uz kredītreitingu aģentūrām.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Gandrīz visus tirgus kredītreitingus, kas dažreiz tiek veikti piespiedu kārtā regulatīvos nolūkos, kontrolē trīs lielas ASV aģentūras. Šīs nozares atvēršana konkurencei vai Eiropas publiskas aģentūras radīšana negrozīs sistēmas perverso raksturu.

Tā tagad ir neprātīgāka nekā jebkad iepriekš. Neviens nezina, kurš tirgus vai kura aģentūra ietekmē kādas citas reakcijas; vai vienas valsts zems reitings izsauc paniku par valsts parādsaistībām, vai arī ciniska spekulācija izsauc zemu reitingu; vai labam reitingam ir ietekme uz noteiktu aktīvu saglabāšanu, vai arī tā kā tie ir labi un cilvēks grib tos paturēt, aktīvi tiek novērtēti labvēlīgi. Aģentūru darbības ciešāka uzraudzība sola tikai minimālu pakalpojumu un acīmredzot nav pietiekami plaša. Neskatoties uz atkārtotu kritiku, ko tās saņēmušas Eiropā un ASV, aģentūru reputācija faktiski nav cietusi. Nav šaubu, ka prasībai tām uzņemties juridisku un pat finansiālu pārskatatbildību par savu kļūdu radītajām sekām un to bezatbildīgajiem vērtējumiem būs ietekme. Taču arī šoreiz nekas netiks atrisināts, ja nebūs sistēmas fundamentālas maiņas, nevis mēģinājumi kaut ko salāpīt, lai garantētu tās izdzīvošanu.

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. – (IT) Apstiprinot Klinz kunga ziņojumu, kurā aizstāvēta doma par reitingu aģentūru efektīvu regulēšanu, Parlaments izdara vēl vienu soli pretī lielākai pārredzamībai finanšu tirgos. Ir svarīgi pārvarēt pašreizējās problēmas, kas raksturīgas šai nozarei: konkurences trūkumu, pārmērīgo regulatīvo atkarību no reitingiem un piezīmju zemo ticamību.

Saistībā ar to svarīga ir Parlamenta prasība Komisijai apsvērt neatkarīgas Eiropas aģentūras izveidi, kura varētu būt atbildīga arī par valsts parādsaistību reitingiem. Tā kā kredītreitingu aģentūru (KRA) bezatbildīgā uzvedība bieži ir bijusi cēlonis spekulācijām, kas pirmām kārtām nodara ļaunumu Eiropas nodokļu maksātājiem, ir ārkārtīgi svarīgi pārskatīt to lomu valsts parādsaistību reitingos kā daļu no notiekošā reformu procesa, kurš tiks pabeigts rudenī.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi novērtēju šo dokumentu, jo kredītreitingu nozarē ir dažādas problēmas, no kurām visnopietnākā ir oligopolās struktūras un konkurences, pārskatatbildības un pārredzamības trūkums. Dominējošajām kredītreitingu aģentūrām (KRA) īpaši maksājuma modelis ir problēma, bet regulatīvās sistēmas galvenā problēma ir pārliekā paļaušanās uz ārējiem kredītreitingiem. Kā jūs zināt, kredītreitingu aģentūras vērtē trīs dažādus sektorus — publisko sektoru, uzņēmumus un strukturētos finanšu instrumentus. Veidojas neizbēgams interešu konflikts, ja tirgus dalībnieki izstrādā iekšējus kredītriska novērtējumus attiecībā uz pašu pamatkapitāla prasībām. Es uzskatu, ka ir jāpalielina uzraudzītāju atbildība, kompetence, pilnvaras un resursi iekšējo modeļu piemērotības kontrolei, novērtēšanai un pārraudzībai un piesardzības pasākumu noteikšanai. Es uzskatu, ka kredītreitingiem jākalpo uzdevumam palielināt informāciju tirgum tādā veidā, lai investori saņemtu atbilstīgu kredītrisku novērtējumu visām nozarēm un valstīm, un uzskatu, ka ir svarīgi dot labāku iespēju lietotājiem sīki izpētīt KRA. Šajā sakarībā ir nepieciešams to darbībās uzsvērt lielākas pārredzamības galveno nozīmi. Es esmu stingri pārliecināts, ka mums jāatbalsta jaunu kredītreitingu aģentūru izveide, vienlaikus izvairoties no visiem konkurences kropļojumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Rezolūcijā, par kuru šodien balsojām, ir noteikti vairāki pasākumi, lai samazinātu pašreizējo atkarību no ļoti nedaudziem reitingu avotiem. Līdz ar konkurences palielinājumu šie pasākumi paredz lielāku un saprātīgāku iekšējo kredītreitingu izmantošanu, īpaši lielās finanšu iestādēs, kas spēj veikt pašas sava riska novērtējumu. Mūsu domas noteikti dalījās par šo tematu sākotnējās stadijās, bet savās galīgajās nostājās mēs būtībā bijām vienprātīgi. Konsenss tika panākts arī par pārredzamības jautājumu, jo es atbalstu domu par visu reģistrēto kredītreitingu aģentūru pienākumu veikt gada pārskatu, lai novērtētu savu iepriekšējo kredītreitingu īstenošanos, šo informāciju pēc tam pārsūtot uzraudzītājam.

  Olle Ludvigsson (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, šodien atbalstījām aicinājumu Komisijai sīkāk izpētīt nosacījumus Eiropas Kredītreitingu organizācijas vai publiskas Eiropas kredītreitingu aģentūras izveidošanai. Mēs varam redzēt, ka politiski radīta kredītreitingu iestāde varētu būt veids, kā izdarīt spiedienu uz lielajām privātajām aģentūrām. Tajā pašā laikā mēs varam redzēt iespējamās problēmas. Tāpēc būtu derīgi gūt priekšstatu gan par šādas iestādes priekšrocībām, gan trūkumiem ar sīki izstrādāta pētījuma palīdzību. Labāka zināšanu bāze ir priekšnosacījums turpmākai diskusijai par šo problēmu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Nesenā finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas kredītreitingu aģentūru nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem. Ziņojumā ir ieteikti veidi, kā risināt katru no šīm problēmām.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenā finanšu krīze ir parādījusi trīs galvenās problēmas saistībā ar kredītreitingu aģentūrām: konkurences trūkumu sakarā ar kredītreitingu aģentūru niecīgo nozīmi globālajos kapitālu tirgos, kā arī nespēju konkurēt, īpaši attiecībā uz regulatīviem standartiem; pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem reitingiem regulatīvajā sistēmā, formulējot standartus, likumus un noteikumus (piemēram, tie arvien biežāk tiek izmantoti, nosakot pamatkapitāla prasības), kā arī Centrālās Bankas paļaušanos uz ārējiem kredītreitingiem; un visbeidzot atbildības trūkumu kredītreitingu aģentūrām saistībā ar viņu piešķirtajiem reitingiem, par ko ziņojumā ierosināts veicināt arī Eiropas kredītreitingu aģentūru tīkla izveidi. Mēs piekrītam kopumā plašākas informācijas nozīmei investoriem un tam, ka tirgus dalībniekiem būtu atļauja ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos tikai tad, ja viņi var pierādīt, ka izprot un ir spējīgi novērtēt kredīta risku, kāds šim produktam ir raksturīgs Visbeidzot mēs atbalstām domu par pilnībā neatkarīgas nevalstiskas Eiropas Kredītreitingu organizācijas (ECRF) izveidošanu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā liekulīgajā dokumentā apgalvots, ka svarīgākā problēma kredītreitingu aģentūrām ir tā, ka tās kavē konkurenci. Tā risinājums banku „pārmērīgajai paļāvībai” uz šīm aģentūrām ir tāds, ka bankas pašas novērtēs riskus. Bankas būs atbildīgas par stingrības vērtēšanu! Ja tās to nespēj veikt, tās tiek aicinātas piemērot vismazāk labvēlīgo reitingu, lai piedāvātu sev vislielāko aizsardzību. Problēma nav banku interešu aizsargāšana, bet sabiedrības interešu aizsargāšana. Kārtējo reizi tauta ir ES prioritāšu sarakstā pēdējā vietā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) pilda vairākas noderīgas funkcijas: tās savāc informāciju par emitentu kredītu kvalitāti, ļaujot emitentiem piekļūt globālajiem un vietējiem tirgiem, samazinot informācijas izmaksas un paplašinot iespējamo investoru loku, tādējādi nodrošinot tirgiem likviditāti. Tomēr nesenā finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem. Mums jāpievērš uzmanība iespējamajiem veicamajiem pasākumiem. Jāveic nepieciešamais ietekmes novērtējums un pārbaude, un tie nedrīkst būt pēkšņi un nesagatavoti, kas varētu dot nevēlamus rezultātus, palielinot šķēršļus iekļūšanai tirgos, un konservatīvākus riska vērtējumus ar tiem sekojošu ietekmi uz reālo ekonomiku un aizdošanu. Mums jāskatās uz šo nozari no globāla skatupunkta, jo tā patiešām ir pasaules mēroga nozare, kas pamatojas uz globālo kapitāla tirgu. Tāpēc mums jāseko mūsdienu attīstības procesiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Šajā patstāvīgajā ziņojumā izvirzīti pašlaik galvenie jautājumi attiecībā uz kredītreitingu nozari, tostarp vissvarīgākie ir konkurences trūkums, oligopola struktūras un pārskatatbildības un pārredzamības trūkums, īpaši attiecībā uz valsts parādsaistību reitingu. Es uzskatu, ka ziņojums ir īstajā laikā. Mums jādara viss iespējamais, lai neatkārtotos tas, kas notika ar Grieķiju. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Uzskata, ka kredītreitingu aģentūras sniedz informāciju par kredītu kvalitāti. Līdz šim tomēr šīs aģentūras pašas ir izpelnījušās apkaunojošu reputāciju. Piemēram, to aizkavētā reakcija uz finanšu krīzi pagājušā gadsimta 30. gados tika visnotaļ kritizēta. Kredītreitingu aģentūru speciālisti pat nespēja saskatīt kaitīgās finanšu struktūras ASV nekustāmo īpašumu tirgū kā risku. Tāpat arī, palielinoties valsts parādsaistībām, viņi reaģēja tikai tad, kad investori sāka pausta savas bažas, atbildot ar tādu skarbumu, kas palielināja atsevišķu valstu finanšu problēmas. Kaut kas ir pilnībā nepareizs kopumā visā sistēmā, ja par Grieķijas nelikumībām un Goldman-Sachs mijmaiņām, lai noslēptu parādsaistības, bija zināms gadiem ilgi, ja Atēnām tā bija ierasta lieta pārskatīt savus budžeta datus, tiklīdz jauna valdība nāca pie varas, un valstij joprojām tika dots labs kredītreitings, kas tikai provocēja pēkšņu, asu atbildi, kad finanšu un ekonomikas krīze bija iestājusies, izsaucot bankrotus, sodot valstis, kuru bankas balstīja riskantus aizdevumus, vienlaikus daudz naudas ieguldot derību likmēs par valstu bankrotu. Šis priekšlikums var būt tikai pirmais solis pareizajā virzienā, tāpēc es par to nobalsoju.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Es uzskatu, ka kredītreitingu aģentūru darbības vispār ir ārkārtīgi šaubīgas. Tas tā ir ne tikai tāpēc, ka tās nekonstatē riskus laikus, kā tas bija ASV nekustāmā īpašuma tirgus gadījumā, bet arī tāpēc, ka tās var pārvērst sliktu stāvokli vēl sliktākā pēc tam, kad iestājas krīze. Mēs nevaram atļaut privātām ASV kredītreitingu aģentūrām patvaļīgi lemt par Eiropas valstu kredītspēju. Šis ziņojums ir solis virzienā, kas ved pretī stingrākiem kontroles pasākumiem pār kredītreitingu aģentūrām, tāpēc es nobalsoju par to.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju par kredītreitingu aģentūru nākotnes perspektīvām. Kredītreitingu nozare bieži izjūt problēmas, kas saistītas ar oligopola struktūrām un konkurences, pārskatatbildības un pārredzamības trūkumu. Līdz ar to Komisijai būtu jāapsver iespēja izveidot pilnīgi jaunu, neatkarīgu Eiropas Kredītreitingu organizāciju (ECRF), kam būtu tiesības piedalīties lēmumos par valsts parādsaistību reitingiem un kredītreitingu aģentūrām. Jaunās ECRF vadība, personāls un pārvaldības struktūra būtu pilnīgi neatkarīga un autonoma. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu, ka jānosaka visā ES konsekventi piemērojama KRA civilatbildība būtiskas nevērības vai nepieņemamas rīcības gadījumā. Turklāt ir jāpalielina uzraudzītāju atbildība, kompetence, pilnvaras un resursi iekšējo modeļu piemērotības kontrolei, novērtēšanai un pārraudzībai un piesardzības pasākumu noteikšanai un izmeklēšanu un inspekciju veikšanai. Ir ļoti svarīgi radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus kredītreitingu aģentūrām, stimulējot konkurenci, pārredzamību, tirgus atvēršanu un stabilitāti.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Darbs, ko veikušas kredītreitingu aģentūras (KRA), ir svarīgs, jo nodrošina ticamību un stabilitāti. Tāpēc mums jāizveido noteikumi un standarti, lai pārvaldītu to reitingus un neitralitāti. Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski, ka Eiropas Savienībai ir atbilstīgi noteikumi, lai pārzinātu reitingu ietekmi kopumā uz visu finanšu un ekonomikas sistēmu. Neskatoties uz juridisko vakuumu šajā jomā un iespēju šīm aģentūrām ietekmēt dalībvalstu ekonomiku — pat tādā mērā, ka tās tiek ierautas krīzē — šis ziņojums patiešām izrādās pirmais solis pretī jauniem noteikumiem reitingu aģentūrām, ņemot vērā Komisijas nesen pieņemto jauno regulu par KRA.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju par kredītreitingu aģentūrām (KRA), jo piekrītu, ka ir svarīgi mazināt negodīgo konkurenci, ko rada KRA ierastā prakse novērtēt tirgus dalībniekus, vienlaikus saņemot pasūtījumus no tiem. Es uzskatu, ka Komisijai rūpīgi jānovērtē alternatīvu instrumentu iespējamā izmantošana, lai izmērītu kredītrisku. Ir izšķirīgi svarīgi, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) efektīvi izmanto savas pilnvaras un ka tai ir tiesības veikt iepriekš neizziņotas izmeklēšanas un inspekcijas uz vietām. Ir izšķirīgi svarīgi arī, ka, pildot savas uzraudzības pilnvaras, EVTI dod personām, kuras pakļautas šīm procedūrām, iespēju tikt uzklausītām, lai ievērotu viņu tiesības uz aizstāvību. Es piekrītu arī aicinājumam, lai Komisija veic sīki izstrādātu ietekmes izpēti par izmaksām, guvumiem un iespējamo pārvaldības struktūru pilnībā neatkarīgai Eiropas Kredītreitingu organizācijai, kura būtu kompetenta trijās reitingu jomās.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti, tas nespēja dot piedāvājumu publiskas, neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidei. Tieši otrādi — neskaidrais veids, kādā tas uzrakstīts, rada iespēju publiski finansēt jaunu privātu aģentūru. Ziņojumā netiek arī minēta valsts parādsaistību izņemšana no aģentūru reitingiem, kas ir galvenais pasākums, ko varētu šajā jomā veikt, lai apkarotu spekulāciju pret eiro. Visbeidzot ziņojumā būtu vajadzējis ierosināt, lai Komisija pārbauda iespēju, ka Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) dod iepriekšēju apstiprinājumu visiem „strukturētajiem finanšu produktiem”. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Ar šo pasākumu mēs beidzot esam spējīgi paust savu vēlēšanos uzlabot reitingu aģentūru darbu, palielinot to pārredzamību, integritāti, atbildību, neatkarību un uzticamību. Atzīstot aģentūru lomu informācijas nodrošināšanā un tirgus likviditātes stimulēšanā, tagad ir gluži skaidrs, ka finanšu pakalpojumu sniedzēji ir pārāk daudz uzticējušies to spriedumiem un ka to darbības veicināja finanšu krīzes sākšanos. Ir pārāk liela paļāvība uz ārējām kredītreitingu aģentūrām, un nozarē valda oligopols. Tāpēc es esmu par neatkarīgas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidošanu, kas ir atbildīga par reitingiem publiskajam sektoram, uzņēmumiem un strukturētiem finanšu instrumentiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenā finanšu krīze ir pierādījusi nepieciešamību regulēt kredītreitingu aģentūras (KRA). Patiešām, nesenie notikumi ir devuši iespēju konstatēt trūkumus to darbībā un vēlreiz pārbaudīt tās sertificētāju statusā šādiem analizējamiem subjektiem: uzņēmumi, publiskais sektors un strukturētie finanšu instrumenti. Tādējādi ir noskaidrojies, ka tām ir svarīga loma informācijas asimetrijas mazināšanā, kas būtu saskatāma investoru starpā. No otras puses tomēr tiek atzīmēts, ka ir pārāk liela pārliecība par reitingiem, ko piešķīrušas KRA, kas neapšaubāmi ievērojami veicināja finanšu krīzes padziļināšanos. Tāpēc ir steidzami vajadzīgs jauns regulatīvs modelis, kas samazinās atkarību no KRA reitingiem. Risinājums saistās ar tādiem pasākumiem kā, piemēram, Eiropas Centrālās bankas (ECB) atkarības ierobežošana no datiem, kurus sniedz aģentūras no ārienes, regulatoru un uzraudzītāju kompetences pastiprināšana, debašu sākšana par Eiropas Kredītreitingu organizācijas radīšanu, informācijas apjoma palielināšana, kas pieejama investoriem — tādējādi mazinot KRA varu — un arī, piemēram, pilsoniskās pārskatatbildības mehānismu stiprināšana.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos sākt ar apsveikumiem par lielisko darbu, ko veicis Klinz kungs. Es aicinu reitingu aģentūras sniegt turpmākus skaidrojumus par to, kā tās nosaka savus valsts parādsaistību reitingus, vienlaikus prasot, lai nozare skaidro savu metodiku un to, kāpēc reitingi atšķiras no galveno finanšu iestāžu prognozēm. Cits strīdīgs jautājums ir par struktūru, kas jāpiedāvā kā pretsvars trijām lielākajām reitingu aģentūrām Eiropas līmenī, kuru ietekme uz mūsu tirgu tiek uzskatīta par nesamērīgu. Tāpēc es aicinu Komisiju rūpīgi novērtēt pilnīgi neatkarīgas kredītreitingu organizācijas iespēju, kurai būtu jānodrošina „sēklas” nauda maksimāli pieciem gadiem.

Visbeidzot ir būtiski izskatīt veidus, kā padarīt reitingu aģentūras civiltiesiski atbildīgas par saviem reitingiem. Tāpēc es vēlos aicināt Komisiju konstatēt veidus, kā reitingu aģentūras būtu saucamas pie civiltiesiskas atbildības saskaņā ar dalībvalstu civillikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju „par”. KRA reitingi veic vairākas noderīgas funkcijas. Tās apkopo informāciju par emitentu kredītu kvalitāti globālā vidē ar asimetrisku informāciju starp parādsaistību emitentiem un investoriem, kas ļauj emitentiem piekļūt globālajiem un vietējiem tirgiem, samazinot informācijas izmaksas un paplašinot potenciālo investoru loku, kas tādējādi nodrošina tirgiem likviditāti un palīdz noteikt cenas. Tomēr regulatīvās sistēmas attīstības gaitā šie „informācijas starpnieki” ir kļuvuši par de facto „regulējošiem licenzētājiem”. Nesenā finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļāvību uz ārējiem reitingiem regulatīvajos noteikumos un KRA atbildības neuzņemšanos par reitingiem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pieņemtās rezolūcijas galvenais mērķis ir likvidēt atkarību no ārējiem kredītreitingiem visā sistēmā, ciktāl un cik ātri tas praktiski iespējams. Ārējo reitingu kā smagu seku izraisītāju loma ir īpaši nozīmīga, kad reitinga līmenis tiek pazemināts no ieguldījumu līmeņa uz zemāku līmeni. Konkurētspējīgā un labi funkcionējošā tirgū pietiek ar aģentūras reputāciju, lai nodrošinātu tās reitingu kvalitāti. Taču, tā kā kredītreitingu aģentūras pašlaik darbojas oligopolā struktūrā, tās gūst labumu no būtībā „garantēta” tirgus.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā ierosinātie pasākumi, pievēršoties pašreizējām problēmām kredītreitingu pakalpojumu nozarē, ir došanās pareizajā virzienā. Šiem pakalpojumiem ir milzīga ietekme, un to darbību rezultāti var būt katastrofa valstīm un organizācijām, kuras tie vērtē, kā mēs ļoti skaidri redzējām nesenajā finanšu krīzē. Šiem pakalpojumu sniedzējiem jānosaka skaidri funkcionēšanas noteikumi, reitingu procedūras, ko viņi izmanto, ir jāatklāj, un viņiem ir jāuzņemas atbildība. Valstis un visu veidu dienestus, un organizācijas, ko viņi vērtē, nevar atstāt viņu lēmumu varā. Trīs galvenās reitingu aģentūras piešķir reitingus 95 % ekonomisko aktivitāšu, mēs tāpēc runājam par monopolu ar visām no tā izrietošajām nevēlamajām sekām. Mēs aicinām panākt pārredzamību, ierobežot nelikumīgas darbības, uzņemties atbildību, un šīs aģentūras novērtēt neatkarīgām iestādēm, kas garantēs savu neitralitāti un noteikumu stingru ievērošanu,

  Antolin Sanchez Presedo (S&D), rakstiski. – (ES) Es atbalstu Klinz kunga ziņojumu, lai virzītu uz priekšu reitingu aģentūru reformēšanas procesu. Ja ar pirmo likumdošanas iniciatīvu uz šīm aģentūrām attiecināja regulējumu un uzraudzību un ar otro iniciatīvu noskaidroja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) uzraudzības pilnvaras, šī rezolūcija iestājas par mazāku regulējošo atkarību no ārējiem reitingiem, strukturējot nozari atbilstīgi konkurences sistēmai un uzlabojot tās uzņēmējdarbības modeļus saskaņā ar Finanšu stabilitātes foruma kritērijiem.

Galīgajā dokumentā iekļauti mani grozījumi. Ar šiem grozījumiem es mēģināju stiprināt uzraudzības iestāžu iespējas, veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē, palielināt konkurenci, izvairoties no reitingu pirkšanas, un izveidot standarta procedūras informācijas izplatīšanai. Attiecībā uz valsts parādsaistībām es iestājos par to, lai reitingu aģentūras izvairītos no procikliskuma savā darbā un ņemtu vērā galveno starptautisko finanšu iestāžu prognozes. Es aicināju arī Komisiju sniegt priekšlikumus par maksājumu modeļu reformu un pārskatatbildības noteikšanu par pārkāpumiem.

Visbeidzot es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā tiek apsvērta neatkarīgas Eiropas reitingu aģentūras izveidošana un Eiropas organizācijas iespēja.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kurā tiek atzīts, ka kredītreitingu aģentūrām trūkst pārskatatbildības, konkurences un pārredzamības, īpaši attiecībā uz valsts sektora parādsaistībām. Ir jāizdara daudz vairāk ES un pasaules līmenī, lai nodrošinātu, ka pārdroša rīcība neapdraud ES finanšu drošību.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kredītreitingu aģentūras (KRA) ir informācijas vidutāji, kas veicina likviditāti un pārredzamību tirgū, mazinot informācijas asimetriju kapitālu tirgos un sekmējot piekļuvi globālajam tirgum, un samazinot informācijas izmaksas, un izmantojot potenciālos kreditorus un investorus.

Tomēr šīs aģentūras rada noteiktas problēmas, īpaši saistībā ar konkurences trūkumu, oligopolu struktūrām, pārmērīgi lielo uzticēšanos tām un pārredzamības un pārskatatbildības trūkumu tajās. Šādi jautājumi kļūst svarīgāki pašlaik, tostarp saistībā ar dalībvalstīm, kuras savu ekonomikas un finanšu grūtību dēļ redz, ka dažādu valsts iestāžu reitingi svārstās nekonsekventi un cikliski.

Tā kā KRA nozīme nav noliedzama, būtu ieteicams ierobežot to lomu turpmāk. Tāpēc es balsoju par priekšlikumu, ko iesniedzis Parlaments, ar aicinājumu Komisijai veikt ietekmes pētījumu un izmaksu, ieguvumu un pārvaldības struktūras analīzi par Eiropas Kredītreitingu organizāciju, kas ir kompetenta dažādajās reitingu jomās: par publisko sektoru, uzņēmumiem un finanšu instrumentiem.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Ar šo ziņojumu šovasar jaunā Eiropas Vērtspapīru un tirgu uzraudzības iestāde (EVTI) ieviesīs stingrāku uzraudzību pār kredītreitingu aģentūrām, kas būs svarīgs rīks, lai nodrošinātu, ka pēc finanšu krīzes iepriekšējā brīvā tirgus attieksme pret aizdošanu nevar turpināties. Kredītreitingu aģentūras pelnīja naudu no finanšu iestādēm par reitingu piešķiršanu to produktiem, kā arī no šo produktu pārdošanas darījumiem pēc reitingiem. Šis konflikts nozīmēja, ka aģentūras bija dziļi ieinteresētas dot augstus reitingus sarežģītiem finanšu instrumentiem, kas nodrošināja investoru apmierinātību, iegādājoties šos produktus. Aģentūras deva padomus arī uzņēmumiem, kā pasniegt savus augsta riska produktus par zema riska produktiem, un šī maldinošā prakse nozīmēja, ka šie produkti izrādījās toksiskāki, nekā to reitingi pieļāva un veda pie milzīgiem zaudējumiem investoriem, tostarp pensiju saņēmējiem visā Velsā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Finanšu un ekonomikas krīze ir parādījusi kritiskā gaismā kredītreitingu aģentūras un jo īpaši to aktīvo lomu ilgstošajā krīzē, jo konstatētās pamatproblēmas ir konkurences trūkums, pārmērīga atkarība no ārējiem kredītreitingiem un atbildības trūkums nozarē. Šā iemesla dēļ referents iesaka pārbaudīt domu par reāli neatkarīgas Eiropas kredītreitingu aģentūras izveidošanu, paziņojot, ka jaunajai Eiropas Kredītreitingu organizācijai jāuztur pašai sevi. Reitingu tālejošo seku dēļ intensīva mijiedarbība šajā nozarē ir neizbēgama. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Neseno gadu finanšu krīze ir izgaismojusi trīs galvenās problēmas nozarē: konkurences trūkumu, pārmērīgu paļaušanos uz ārējiem reitingiem regulējošajā sistēmā un nekādu atbildību kredītreitingu aģentūrām par reitingiem, ko tās izdod. Es balsoju par Klinz kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka pilnīgi neatkarīgas, nevalstiskas Eiropas Kredītreitingu organizācijas izveidošana ir saprātīga un pievilcīga ideja.

Ziņojums: Richard Falbr (A7-0172/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski, ka mēs stājamies pretī tam, ka netiek ievēroti starptautiski tiesību akti sociālā jomā gan Eiropas iekšienē, gan ārpus tās; tas izpaužas kā sociālas un vides dempinga formas, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Jācer, ka šis ziņojums varēs nostiprināt darba parametru stingro kodolu, kas iemiesots Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) likumdošanā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas sekmē darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Ir jāuzsver, ka sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs Tā ietver iespējas vīriešiem un sievietēm iegūt cienījamu un ražīgu darbu brīvības, līdztiesības, drošības un cieņas pilnos apstākļos. Starptautiskiem darba standartiem vispirmām kārtām jānodrošina cilvēku attīstība humānas attieksmes situācijā. Cilvēki nav preces, par kuru cenu var vienoties sarunu gaitā. Darbs ir daļa no mūsu ikdienas dzīves un ir kritiski svarīgs mūsu cieņai, labklājībai un personas attīstībai. ES ir laba reputācija attiecībā uz starptautisko dialogu par sociālajiem jautājumiem. Šajā sakarībā to uzskata par iejūtīgu un uzticamu partneri. Tas jāizmanto, lai sasniegtu vērienīgākus mērķus, ko noteikusi ES. Viens no tiem ir veidot saskanīgu, integrētu un profesionālu ES pieeju sociālās politikas ārējai dimensijai. Koordinācija Eiropas Parlamenta iekšienē ir izšķirīga tāpat kā koordinācija ar Eiropas Komisiju un tikko izveidoto Ārējās darbības dienestu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī Eiropas Savienības darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Ekonomisko un sociālo tiesību aizsardzība ir visu dalībvalstu pienākums, kas izriet no ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas.

Tieši tāpēc visu Eiropas Savienības dalībvalstu attieksmei skaidri jāatspoguļo Eiropas sociālā modeļa principi, kad dalībvalstu starpā tiek apšaubīti sociālie jautājumi un sadarbība. Es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas sociālais modelis piedāvā kā galvenos ekonomikas panākumu pīlārus vienlīdzīgas iespējas izglītībā, apmācībā un darba tirgū, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi sociāliem pakalpojumiem.

Tieši tāpēc es mudinu dalībvalstis atbalstīt apvienošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligāta darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanu.

Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir atbalsts cieņai, labklājībai un katras personas attīstībai kā vērtībām, kurām būtu jābūt ekonomikas attīstības galvenajam mērķim.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Ziņojums par sociālās politikas ārējo dimensiju ir saistīts ar ES sociālās politikas prioritāti. Tajā ir aicinājums stiprināt darba pamatstandartus, kas iekļauti SDO konvencijās, tostarp apvienošanās brīvība un koplīguma slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušana, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšana. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir aicinājums arī mainīt pārvaldību globāli un ES iekšienē, lai labāk īstenotu strādājošo tiesības un darba apstākļus.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju mūsu kolēģa deputāta Falbr kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka Savienībai jāveicina visaugstākie darba un sociālie standarti trešās valstīs, lai saglabātu savu ticamību starptautiskajā tirdzniecībā un veidotu stingras saites ar galvenajiem tirdzniecības partneriem. Referents iesaka līdzsvarotas attiecības ar NVO un starptautiskām organizācijām, lai sekmētu konvenciju ratifikāciju. Lai varētu sākt sarunas ar Eiropas Savienību, trešām valstīm jāievēro starptautiski pieņemti darba standarti.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Starptautiskās Darba organizācijas pēdējais izskatītais jautājums ir par to, ka 115 miljoni bērnu ir iesaistīti bīstamā darbā — vienā no vissliktākajiem bērnu darba veidiem — kas pakļauj riskam bērna dzīvību un veselību. Tā kā tuvojas 12. jūnijs, Pasaules diena bērnu darba novēršanai, es nobalsoju par šo svarīgo un laicīgo ziņojumu, kurā brīvās tirdzniecības nolīguma ieinteresētās puses tiek aicinātas apņemties saskaņā ar SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā novērst visu veidu piespiedu darbu un izbeigt bērnu darbu.

Bērnu darbu un cilvēktiesību organizētos pārkāpumus nedrīkst ignorēt, apspriežot tirdzniecības nolīgumus, un ES ir jāpieņem stingra nostāja sociālās politikas un darba un sociālo standartu izvirzīšanā tirdzniecības sarunās.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs ES ir noteikusi sev mērķi ne tikai kļūt par izcilības paraugu korporatīvās sociālās atbildības (KSA) jomā, bet arī veicināt KSA savas ārējās politikas virzienos. Starptautisko sociālo pamatstandartu neievērošana ir sociālā un vides dempinga veids, kas kaitē Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Es piekrītu, ka ir jāpastiprina attiecīgo starptautisko iestāžu, proti, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO), Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un Apvienoto Nāciju Organizācijas nozīme, kā arī to sadarbība, izstrādājot, īstenojot un veicinot starptautiskos sociālos pamatstandartus.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Mūsu globalizētā pasaule, kurā valstis savstarpēji saista ekonomiskas, sociālas, kultūras un politiskas attiecības, ir nenoliedzama realitāte. Tomēr saistībā ar tirdzniecības attiecībām starp Eiropas Savienību un trešām valstīm saglabājas dziļas atšķirības attiecībā uz sociālās aizsardzības sistēmām, kā arī darba apstākļiem. Eiropas Savienībai kā tirdzniecības partnerei un svarīgai sarunu partnerei globālā līmenī jāpalīdz veicināt augstākus darba un sociālos standartus trešās valstīs. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kurā uzsvērta ES izšķirīgā loma saistībā ar cilvēktiesībām, īpaši tiesībām uz labu darbu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Vienota formula sociālai klauzulai, kas būtu iekļaujama visos divpusējos tirdzniecības nolīgumos, ir priekšlikums, kurš ietverts tikko pieņemtajā ziņojumā par sociālās politikas ārējo dimensiju un sociālo standartu veicināšanu. Šī iniciatīva faktiski ir solis pareizajā virzienā. Ievērojot to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos joprojām maz ir atsauču uz sociālajiem standartiem, ziņojumā minētas vairākas iespējas, tostarp sociālā klauzula un Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju ievērošana — neatkarīgi no tā, vai visas dalībvalstis jau ir vai vēl nav tās ratificējušas — un sadarbības veicināšana starp trešām valstīm un dalībvalstīm. Otrs interesantais aspekts ziņojumā ir korporatīvās sociālās atbildības jēdziena attīstība, jo, lai gan tas pašlaik ir noderīgs jēdziens, tas joprojām pamatojas uz brīvprātīgu līdzdalību, un tāpēc tajā vēl daudz kas uzlabojams. Tāpat arī jēdziena attiecināšana uz vairākām jomām un šīs saskaņoto atbalsta darbību (SAD) dimensijas iekļaušana mūsu tirdzniecības politikā, kāpēc nepadarīt tās reiz par obligātām? Papildus un līdzās politiskam signālam tas būtu reāls solis ceļā uz mūsu sociālās politikas mērķu sasniegšanu.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī Eiropas Savienības iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Nosakot darba standartus, Eiropas Savienība veicina iespēju iedzīvotājiem iegūt darbu brīvības, līdztiesības, drošības un cilvēka cieņas pilnos apstākļos. Ņemot vērā pašreizējo pasaules ekonomikas globalizāciju, starptautiskie darba standarti ir pamats, uz kura jāveido valsts sociālā un ekonomikas attīstība. Ķīna, Indija un citas jaunietekmes valstis kļūst par arvien svarīgākiem dalībniekiem attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem. Šī parādība tomēr ir saistīta ar risku, ka šīs valstis — un jo īpaši to uzņēmumi — eksportēs darba standartus, kas ir zemāki nekā Eiropas Savienības standarti. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāsaglabā modrība attiecībā uz valstīm, kuras vēlas ar mums noslēgt tirdzniecības nolīgumus.

Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi atrodas sociālo standartu īstenošanas vadībā. Es uzskatu, ka ir būtiski saņemt skaidru un nepārprotamu korporatīvās sociālās atbildības definīciju, kas novērstu pašreizējo skaidrojumu dažādību, vienlaikus nosakot veidus, kā pārbaudīt šīs atbildības izpildi.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es nolēmu balsot par Falbr kunga ziņojumu, kas no vienas puses ietver korporatīvās sociālās atbildības kā motivējoša rīka stratēģisko nozīmi, stimulējot uzņēmējdarbības izaugsmi, un no otras puses uzsver, ka šis jautājums ir risināms tikai uz brīvprātības pamata. Es arī pilnībā piekrītu Falbr kunga kritiskajai pieejai, kad viņš neatbalsta liekulīgo Eiropas Savienības izturēšanos, vienlaikus veicinot sociālu modeli, kas atbalsta sociālās tiesības, kā arī stājas tirdzniecības līgumattiecībās ar valstīm, kuras neievēro vai nenodrošina strādājošo aizsardzību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo joprojām ir gadījumi, kad Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas un nolīgumi netiek pienācīgi īstenoti vai tikai daļēji tiek īstenoti un korporatīvās sociālās atbildības principi tiek pārkāpti. Starptautiskiem darba standartiem pirmām kārtām jānodrošina strādājošo tiesības, jo darbs ir daļa no mūsu ikdienas dzīves un ir izšķiroši svarīgs personas pašcieņai, labklājībai un attīstībai. Korporatīvai sociālai atbildībai tāpat kā sociālajiem standartiem jādod ieguldījums ilgtspējīgā izaugsmē, bet uzņēmumiem nav jāizvairās no dialoga ar darbiniekiem, un viņiem jāciena un jāveicina labas darba attiecības, jārosina darbinieku līdzdalība ar konsultācijām un informāciju, un kolektīviem koplīgumiem, jāattīsta amata prasmes un mūžizglītība, jāievēro darba drošības standarti, jāveicina vīriešu un sieviešu līdztiesība, jārada pienācīga vide, kurā sociālie partneri var sagatavot un vadīt pārmaiņas, kas notikušas darba tirgū, tostarp restrukturēšanu, jāuzlabo darba kvalitāte un jāintegrē un jāaizsargā strādājošo neaizsargātās grupas, piemēram, jaunieši, veci cilvēki, cilvēki ar invaliditāti un migranti. Tāpēc Eiropas Savienībai jāturpina izmantot sankcijas un stimuli divpusējos un reģionu nolīgumos, lai nodrošinātu ES nolīgumu sociālo noteikumu īstenošanu. Turklāt ir ļoti svarīgi valdībām pašām neatkāpties no savas atbildības par Eiropas sociālā modeļa uzturēšanu, jo pretējā gadījumā draud darba likuma, sociālās drošības sistēmu un pakalpojumu privatizācija.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas stratēģija, kā arī ES 2020 stratēģija daudz vairāk nekā iepriekš pievēršas sociālai politikai, konkurētspējas jautājumi un ekonomikas faktori joprojām ir prioritāri salīdzinājumā ar sociālajiem jautājumiem. Darba pamatstandarti iekļauti astoņās SDO konvencijās, kas pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai.

Lai ES sāktu sarunas ar trešām valstīm, tām jāievēro visas iepriekšminētās prasības. Šis ir obligāts nosacījums sarunām ar trešām valstīm. Tirdzniecības politika nevar ignorēt, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie trūkumi ir novērsti.

ES ir laba reputācija attiecībā uz starptautisko dialogu par sociālajiem jautājumiem. Šajā sakarībā to uzskata par iejūtīgu un uzticamu partneri. Tas jāizmanto, lai sasniegtu vērienīgākus mērķus, ko noteikusi ES.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā uzmanība koncentrēta uz tematu, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsdienu pasaulē. Tas ir jautājums par strādājošo tiesībām. Tā sauktais sociālais dempings pārstāv ievērojamu draudu strādājošajiem, jo būtiskā veidā grauj viņu tiesības. Starptautiskie uzņēmumi ir galvenie dalībnieki, kad jāpiemēro sociālie standarti. Tāpēc ir absolūti būtiski skaidri un nepārprotami definēt uzņēmumu sociālo atbildību, lai tādējādi mēs varētu ierobežot atšķirīgo interpretāciju skaitu un noteikt obligātus pienākumus šajā jomā, kā arī metodi, kā uzraudzīt to izpildi. Daudzas firmas ienāk reģionos tikai īslaicīgu finansiālu priekšrocību dēļ, galvenokārt lēta darbaspēka dēļ. Uzņēmumi parasti atsakās izveidot ilgtermiņa saites reģionā un tāpēc arī piedalīties kopējā sociālā atbildībā reģionā. Ziņojumā ir aicinājums stiprināt darba pamatstandartus, kas ierakstīti Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tostarp apvienošanās brīvību un tiesības slēgt darba koplīgumus, piespiedu un obligāta darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu darbavietā un bērnu darba aizliegšanu. Tas prasa pārmaiņas globālajā pārvaldes sistēmā un Eiropas Savienībā, lai labāk aizsargātu strādājošo tiesības un darba apstākļus. Referenti ir pratuši aizstāvēt skaidru sociālo dimensiju iesniegtajā ziņojumā, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret sociālās politikas ārējās dimensijas, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību, piemērošanu. Tas tāpēc, ka, manuprāt, ES jāatturas no sociālu prerogatīvu uzspiešanas trešām valstīm, neskatoties uz to, cik pareizi un labi tie varētu likties. Lai gan es atzīstu, ka ir svarīgi veicināt humānas metodes attieksmē pret darbaspēku, sociālā politika ES jau ir radījusi postu vairākām AK iestādēm, un tā nav izplatāma. Ir vajadzīga zināma elastīguma pakāpe un brīvība, darbojoties ar sociālo politiku, jo visiem vienādi politikas risinājumi var dot pretējus rezultātus, ja tos piemēro vietējā līmenī. Šā iemesla dēļ ES vispār nebūtu jācenšas iegūt pilnvaras sociālajā politikā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir darba un sociālo standartu veicināšana trešās valstīs, kas dod garantiju, ka globālās ekonomikas izaugsme nesīs labumu ikvienam pašreizējā globalizētajā kontekstā. Tāpēc es atbalstu uz sociālām vērtībām un cilvēka cieņu pamatotos nosacījumus, kas noteikti trešām valstīm, lai risinātu sarunas ar ES. Ar šāda veida Savienību mēs veiksmīgi izmantojam ārpolitiku, lai uzlabotu situāciju pasaulē.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Starptautiskajai Darba organizācijai (SDO) ir svarīga nozīme starptautiskajā sistēmā, jo dod ieguldījumu konsensa veidošanā par darba standartiem. Šī svarīgā acquis nozīmīgu daļu atzīst visas dalībvalstis. Taču starp attīstītām un jaunattīstības valstīm saglabājas atšķirības saistībā ar darba tiesību aktiem. Manuprāt, šie ES standarti obligāti jāsaskaņo ar standartiem trešās valstīs, īpaši ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, lai tādējādi saglabātu vienlīdzīgu pamatlīmeni starptautiskajā tirdzniecībā. Tieši šāds uzskats arī tiek pausts ziņojumā, nosakot stratēģiju, lai šajās valstīs tiktu ievēroti tādi paši principi kā ES saistībā ar darbu. Labu darba apstākļu standartu izveidošana ir svarīgs priekšnosacījums ilgstošai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī dos ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir ļoti iedarbīgs devums starptautiskās tirdzniecības sistēmas attīstībai, kas pamatojas uz darba attiecībām, kuras tik ļoti atšķiras valstu/tirdzniecības bloku starpā. Es apgalvotu, ka šīs atbildības politikas veicināšana darba apstākļu jomā parāda Eiropu, kas ir vērīga un pamatīga, un piekrīt universālu vērtību aizstāvēšanai, kurām tā tic.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Viens no Eiropas Savienības pamatmērķiem ir sasaistīt cilvēku un sociālo attīstību ar ekonomikas attīstību. Ja šie divi faktori ir līdzsvarā, tas nozīmē, no vienas puses, ka cilvēki var darīt savu darbu par atbilstošu atlīdzību, kas atbilst cilvēka cieņai un profesionālajai kvalitātei, bet, no otras puses, tas ļauj uzņēmuma īpašniekiem attīstīt savu uzņēmējdarbību, sekojot tirgus principiem, kaut arī rēķinoties ar cilvēku vidi, kurā tā notiek, Šī perspektīva — kuru daži cilvēki sauc arī par sociālo tirgus ekonomiku — ir faktiski jauna paradigma, kas iet tālāk par labklājības ekonomiku un atgriežas pie cilvēka kā humānas attieksmes centru. Šāda paradigmas maiņa obligāti saistās ar konsekventu sociālās politikas atbalstu, tostarp veicinot attiecīgos standartus un atbilstīgu korporatīvo atbildību. Šādai pieejai un redzējumam nevar un nedrīkst būt ietekme tikai ES iekšienē, tā jāpiemēro arī ārējai darbībai vienmēr, kad iespējams, īpaši sarunās par nolīgumiem. Starptautiskās Darba organizācijas standartu ievērošana, Eiropas Sociālās hartas principi un sociālais dialogs ir dažas no jomām, par kurām var diskutēt šajos gadījumos. Es uzskatu, ka ziņojums, ko mēs esam pieņēmuši, dod stabilu atbalstu šiem mērķiem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Sociālās politikas ārējā dimensija ietver sevī ES darbības un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs Nespēja mūsdienās ievērot kā ES iekšienē, tā arī ārpus tās starptautiskos sociālos pamatprincipus veido sava veida sociālo un vides dempingu, kas postoši ietekmē gan Eiropas uzņēmumus, gan ES un trešo valstu strādājošos un iedzīvotājus. Ņemot vērā rūpniecības un pakalpojumu globalizāciju, starptautiskie darba standarti ir pamats garantijai, ka globālās ekonomikas izaugsme var nest labumu visiem. Šajā ziņojumā tiek pieprasīta pārmaiņa globālajā pārvaldībā un ES, lai labāk īstenotu strādājošo tiesības un darba apstākļus, prasot stiprināt darba pamatstandartus, kas ir iedibināti astoņās SDO konvencijās, kuras pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Sociālās politikas ārējās dimensijas mērķis ir darba un sociālo standartu veicināšana trešās valstīs un sociālā dempinga apkarošana, kas bieži ir globalizācijas vai starptautiskās tirdzniecības rezultāts. Savienība vairs nevar iecietīgi izturēties pret dempingu saistībā ar labklājību, veselību un vidi, nereaģējot uz to, jo tā ir atbildīga par pārāk daudzu ražošanu pārcelšanu ārpus Eiropas. Smieklīgi zemās darba izmaksas un neciešamos darba apstākļus Komisija vairs nedrīkst uzskatīt par „dabiskām konkurētspējas priekšrocībām”. Šajā jautājumā es uzstājīgi pieprasu, lai Komisija groza savu doktrīnu.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Falbr kunga ziņojumu, jo saistībā ar to, ka pēdējā laikā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) loma ir mazinājusies, es uzskatu, ka mums jāatceras, cik svarīgi ir ievērot strādājošo sociālās tiesības pasaulē. Eiropas Savienībai jāieņem vadošā vieta pasaulē, lai piespiestu citas valstis ievērot starptautiskos standartus darba tiesībās un tādējādi ierobežotu drudžaino tieksmi pēc sociālā dempinga. Svarīgi, lai visi Eiropas dalībnieki tiktu iesaistīti šīs politikas īstenošanā, gan valdības, kas saistītas ar starptautisku nolīgumu noslēgšanu, gan Eiropas uzņēmumi, kas paplašina savus uzņēmumus trešās valstīs.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Sociālās politikas ārējās dimensijas mērķis ir veicināt sociālos pamatstandartus trešās valstīs, lai panāktu Tūkstošgades attīstības mērķus, ko noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija, un nodrošinātu, ka strādājošo tiesības ir aizsargātas, ievērojot starptautiskos darba standartus. ES nekādā ziņā nav pārspēta, un tieši tāpēc tai jābūt spējīgai gūt labumu no savas ticamības un „labās reputācijas”, lai izveidotu sociālas alianses ar saviem galvenajiem tirdzniecības partneriem un veicinātu tās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) un Starptautiskajā Darba organizācijā (SDO). Pirms mēs ļaujam trešām valstīm sēsties pie viena sarunu galda ar ES, mums jāpieprasa, lai tās paraksta tos pašus starptautiskos darba pamatstandartus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas politikas ārējā dimensija neaprobežojas ar nolīgumiem vai pārrobežu palīdzību. Tā ir kaut kas vairāk. Tā īpaši saistās ar Eiropas vērtību izplatīšanu trešās valstīs ne tikai attiecībā uz demokratizāciju un pamattiesību lielāku ievērošanu, bet arī aktīvas politikas sekmēšanu vides un sieviešu un bērnu tiesību aizsardzībā, kā arī attiecībā uz darba standartiem, kas ievēro personas cieņu un dod iespēju personai attīstīties. To pašu var teikt par sociālās atbildības standartu veicināšanu trešo valstu uzņēmumos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Falbr kunga ziņojums attiecas uz sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Eiropas Savienība ir bijusi strādājošo sociālo tiesību aizsardzības bastions, to ievērošana ir sine qua non nosacījums sarunām ar trešām valstīm. Neskatoties uz astoņām Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijām, saskaņā ar pašas SDO datiem vairāk nekā 50 % strādājošo nebauda sociālās tiesības, īpaši imigranti, sievietes un bērni. ES ir ieinteresēta veicināt personas cieņu un sociālo tiesību ievērošanu visās dalībvalstīs, radot šajā nolūkā mehānismu, kā atklāt tos, kuri nepiedāvā šīs tiesības saviem darbiniekiem, un tos sodīt. Es atzinīgi vērtēju ziņojumu un balsoju par to. Aizstāvot vērtību nozīmi globalizētā pasaulē, kurā arvien vairāk dominē ekonomika, tajā aizstāv personas cieņu, nepieņem indivīda ekspluatāciju, veicina labklājību un personas integrētu attīstību un aicina ES ievērot SDO standartus.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir tikai vēl viens pamatotu bažu un kritikas deklarējums, kas diemžēl nenonāk līdz jautājumu saknei un šā iemesla dēļ izplēn, jo ir lielā mērā nekonsekvents.

Starptautiskās Darba organizācijas 2010. gada pasaules sociālās nodrošināšanas ziņojumā ir norādīts, ka vairāk nekā 50 % no visiem strādājošajiem nav pieejama sociālā aizsardzība. Tieši tāds ir konteksts, kurā Eiropas Savienība īsteno tirdzniecības politiku, pamatojoties uz brīvās tirdzniecības dedzīgu aizstāvēšanu, ko panāk ar sarunām un neskaitāmu divpusēju un reģionālu nolīgumu slēgšanu. Šie nolīgumi, ne tuvu nerosinot „korporatīvu sociālo atbildību”, kas praksē neeksistē, aizsargā tikai lielo uzņēmumu un finanšu iestāžu peļņu un nepievērš vajadzīgo uzmanību darba tiesībām, darba koplīgumu slēgšanas tiesībām un strādājošo apvienošanās brīvības nozīmei, efektīvai diskriminācijas izskaušanai nodarbinātībā, piespiedu darba izskaušanai, nedrošam un mazapmaksātam darbam vai bērnu darbam.

Tas ir piemērs tikai vienam aspektam, ko ziņojumā varēja un vajadzēja izskatīt daudz dziļāk. Bija svarīgi saukt Eiropas Komisiju pie pārskatatbildības un pieprasīt, lai tā nodrošina politikas un darbības konsekvenci, kā arī virkni efektīvu darbību, kas sekmē sociālos un darba standartus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir daži pozitīvi aspekti: tajā nosodīta pastāvīga strādājošo tiesību neievērošana starptautiskās korporācijās, atzīmēta vajadzība horizontāli integrēt sociālo politiku, tostarp tā saukto korporatīvo sociālo atbildību (KSA), visā Eiropas Savienības ārējā politikā.

Taču pozitīvie aspekti tiek atšķaidīti, neizvirzot prasību par alternatīvas politikas īstenošanu, kas uzliek efektīvu pienākumu uzņēmumiem īstenot savu KSA.

Tāpēc mēs paužam nožēlu, ka aicinājums par 31. punkta — „uzsver, ka ES līmenī nevajadzētu pieņemt direktīvu, kas reglamentē KSA un paredz tās ievērošanu” — svītrošanu ir noraidīts.

Parlamentam jāiet tālāk, nevis tikai „jāprasa” vai „jārosina”, lai Komisija pieņemtu nostāju un pieprasītu tiesiskas sistēmas radīšanu par KSA ar obligātiem standartiem, kas veicina darba pamatstandartu ievērošanu, par kuriem iestājas Starptautiskā Darba organizācija (SDO) starptautiskos uzņēmumos un pašā Eiropas Savienībā, un iekļautu labu darbavietu un sociālas klauzulas gan katrā divpusējā tirdzniecības nolīgumā, par ko Eiropas Savienībai ir sarunas, gan pašā Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Visu minēto iemeslu dēļ mēs balsojām pret šo ziņojumu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Sociālās politikas ārējā dimensija ir viena no galvenajām Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritātēm. Ir svarīgi stiprināt nodarbinātības standartus, piemēram, apvienošanās brīvību, darba koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligāta darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu nodarbinātībā un profesijās un bērnu darba aizliegšanu. Starptautisko nodarbinātības standartu mērķis un iecere tāpēc jāvērš uz ekonomikas attīstību konkrēti cilvēka dzīves un cieņas uzlabošanai, nevis tikai, lai noteiktu strādājošajiem apstākļus un tiesības.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Globalizācija faktiski kalpo tikai visu valstu strādājošo savstarpējai rīdīšanai ar negodīgu konkurenci neatkarīgi no tā, vai tā notek kā pārcelšana, darba meklētāju imigrācija vai bēdīgi slavenais Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību 4. režīms. Problēma ir tā, ka Eiropas Savienība producē daudz skaistu runu par tematu, bet nekad tās neīsteno dzīvē. Kad mēs esam veikuši praktisku un konkrētu darbību, sastopoties ar neciešamas ekspluatācijas situācijām? Kad šādas situācijas ir tikušas novērstas, pateicoties tirdzniecības nolīgumu noslēgšanai ar kādu valsti? Nekad. Jo, kamēr jūs izliekaties, ka esat noraizējušies par ārvalstu strādājošajiem, Eiropas strādājošie tiek izslēgti no kopainas. Kā to norāda referents — kas zem tā parakstās —, „darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā” saskaņā ar starptautiskajām iestādēm! Tātad kuri principi, kuras vērtības, kuri apsvērumi jebkad varētu apstrīdēt tirgus absolūto varu? Jūs daudz runājat par uzņēmumu sociālo atbildību, kuri galu galā rīkojas tikai pēc tiem noteikumiem, ko jūs esat noteikuši. Kad beidzot šeit pievērsīsies jautājumam par ES politikas lēmēju ļoti smago sociālo atbildību?

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Es esmu priecīga, ka Attīstības komitejas atzinums, kuru es sagatavoju, ir iekļauts šajā ziņojumā. Pašlaik, kad mēs runājam, notiek 100. Starptautiskā Darba konference, un mēs visi zinām, ka pašreizējie noteikumi ir neefektīvi.

Globālās krīzes situācijā ir izšķirīgi, ka ES dod spēcīgu vēstījumu ar aicinājumu par jaunu sociāla taisnīguma ēru. Falbr kunga ziņojumā ietvertie priekšlikumi ļaus mums veikt reālus soļus šajā virzienā. Mēs varam paust tikai nožēlu par dubultstandartu politiku, tiklīdz jāsāk piemērot sociālās tiesības. Mums vajadzīgi īstenošanas mehānismi (ar stimuliem un sodiem), lai tādējādi sociālie standarti tiktu reāli piemēroti. Sociāla klauzula ir jāpievieno visiem ES tirdzniecības nolīgumiem, un tai jābūt juridiski saistošai. Ļaujiet man neatbalstīt arī to, ka ziņojuma 31. punktā uzsvērts, ka ES līmenī nevajadzētu pieņemt direktīvu, kas reglamentē korporatīvo sociālo atbildību un paredz tās ievērošanu. Es pastāvu uz to, ka jāvirzās uz lielāku sociālo taisnīgumu un jānodrošina strādājošo tiesības visā pasaulē, īpaši mūsu darījumos ar jaunattīstības valstīm.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Ekonomikas un finanšu krīze, kas pašlaik plosās Eiropā, kā arī pārējā pasaulē, ir saistīta arī ar nopietnu sociālo krīzi. Šajā smagajā situācijā Eiropas Savienībai un tās uzņēmumiem ir būtiska sociālā atbildība par attiecībām, kas tiek uzturētas ar trešām valstīm. Šā iemesla dēļ es ar savu balsojumu ļoti gribēju uzsvērt nepieciešamību Eiropas Savienībai nodrošināt, ka tiek ņemti vērā sociālie standarti un strādājošo tiesības, parakstot nolīgumus ar šīm valstīm. Eiropas Savienībai ar savām vērtībām jānodrošina, ka standarti, kas nosaka tās darba likumdošanu, tiek veicināti un izplatīti visā pasaulē, Eiropas pienākums ir dot piemēru. Tieši tāpēc es arī balsoju par noteikumiem, kas uzsver korporatīvo sociālo atbildību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo gadsimtu mijā ES savas sociālās politikas stratēģijā mainīja pieeju ārējai dimensijai no stingras uz maigu, t.i., no uzmanības pievēršanas sociālo standartu sasaistei ar tirdzniecības nolīgumiem pārslēdzās galvenokārt uz starptautisku sadarbību un dialogu. ES izmanto dažādus instrumentu veidus, lai īstenotu sociālo politiku trešās valstīs. Šie ir stingri, maigi un finanšu instrumenti. Šo instrumentu izmantošana ir liecība tam, ka ES sagaida noteiktu izturēšanos savās attiecībās ar tirdzniecības partneriem. Neskatoties uz to, klupšanas akmens ir šo instrumentu īstenošana un to ieviešana partnervalstīs. Tāpēc ir svarīgi ES koncentrēties stingrāk uz to, īpaši Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvenciju un korporatīvās sociālās atbildības principu īstenošanu un ieviešanu. To bieži kavē valsts tiesiskais regulējums; tomēr nozīme ir arī vājai politiskai gribai un iekšējam ekonomiskam spiedienam. Tas, ka strādājošie nezina savas tiesības, ir vēl viens svarīgs faktors.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – Saskaņā ar šo ziņojumu ES ir vienreizējs ekonomiskā dinamisma un sociālā modeļa apvienojums. Tas rada vienlīdzīgas iespējas izglītībā, apmācībā un darba tirgū un vienlīdzīgu piekļuvi sociāliem pakalpojumiem. Ziņojumā uzsvērts, ka ir jāīsteno laba darba programmas, kas atspoguļo valsts vajadzības un prioritātes attiecībā uz nodarbinātību un sociālo politiku un pamatojas uz vienošanos starp darba devējiem, strādājošajiem un valdību. Pašreizējā kontekstā šis aspekts ir ļoti svarīgs. Šie ir daži no iemesliem, kāpēc es atbalstu šo ziņojumu.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Cilvēki ir vissvarīgākie, un tieši tāpēc ir tik svarīgi veicināt darba un sociālos standartus. Cilvēki, kas dzīvo lauku apvidos, un īpaši sievietes un jaunieši ir labs piemērs. Liels vairums lauku saimniecību pieder vīriešiem. Es uzskatu, ka sievietes ir atbalstāmas, lai nodrošinātu, ka šis līdzsvara trūkums tiek koriģēts. Manuprāt, ir svarīgi arī atbalstīt jaunos zemniekus, kas pārņem lauku saimniecības no saviem vecākiem. Attiecībā uz jauniešiem izglītības kvalitāte lauku apvidos ir jāuzlabo un jauniešiem jāgarantē piekļuve ar laukiem nesaistītām mācību un personīgās attīstības iespējām. Nākamais galvenais jautājums ir korporatīvā sociālā atbildība.

Tā nozīmē, ka uzņēmumi ik dienas veic darbības, lai aizsargātu sabiedrību un vidi paši pēc savas iniciatīvas un neatkarīgi no tiesiskajiem regulējumiem. Uzņēmumi vairs nedomā tikai par peļņas gūšanu. Tiem arvien vairāk kļūst raksturīga lielāka izpratne par sociālās un vides aizsardzības jautājumiem.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka uzņēmumi ir sociāli atbildīgi — par saviem darbiniekiem un patērētājiem, vidi un plašo sabiedrību. Vācu valodas vārdnīcā ir pievienots jauns termins: korporatīvā sociālā atbildība (KSA). Tā ir brīvprātīga — un tai tādai jāpaliek. Mūsu globalizētajos tirgos KSA saistās ar daudz ko vairāk nekā dotācijas piešķiršanu vietējam futbola klubam. Uzņēmumi, kas darbojas globāli atbildīgā veidā, palīdz veidot ārpolitiku un attīstības politiku.

Tie ir Eiropas vēstnieki pasaulē, kas liek plīvot Eiropas sociālo standartu karogam visā pasaulē. Mums jāatbalsta KSA, nevis tā jāregulē. Šajā gadījumā Eiropai jāuzņemas diskusijas vadītāja, nevis regulatora loma. Šis princips jāpiemēro, ja Eiropas Komisija ir apņēmusies kļūt nopietna un pievērsties vēlreiz KSA tematam: mums nav vajadzīga pārmērīga regulēšana. Mēs esam uzsvēruši šo nostāju šajā ziņojumā.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka Falbr kungs ir izstrādājis labu ziņojumu, un es vēlos paskaidrot, kāpēc es nolēmu balsot par tā pieņemšanu. Augstu darba standartu, sociālo standartu un korporatīvās sociālās atbildības veicināšana veido ārkārtīgi plašu darba lauku sociālās politikas ārējai dimensijai. Viena no problēmām, ko referents uzsver, ir administratīvo struktūru, kas atbild par nodarbinātības politiku, neefektivitāte Nepārtraukta un konstruktīva sadarbība ar trešām valstīm, kurā iesaistīta gan Eiropas Savienība kopumā, gan atsevišķas dalībvalstis, var kalpot kā paraugprakses avots attiecībā uz pienācīgas administratīvās rīcībspējas izveidi. Es uzskatu, ka sadarbība reģionālā un vietējā līmenī, un ar uzņēmējiem arī dod labus rezultātus. Lielisks partnerības, atbalsta un pieredzes apmaiņas piemērs, kas ir devis labus rezultātus, ir sadarbība starp Polijas reģioniem un Austrumu partnerattiecību valstīm vairākos pēdējos gados.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par rezolūciju par Eiropas Savienības sociālās politikas ārējo dimensiju. Eiropas Savienību visā pasaulē uzskata par pievilcīgu un vēlamu partneri, un tam iemesls lielā mērā ir unikālais veids, kā tā savieno ekonomikas dinamismu ar sociālu modeli. Eiropas Savienībai tas būtu jāveicina savās attiecībās ar citām valstīm un jāparedz abu dimensiju — iekšējās un ārējās — konsekventa sadarbība. Izskatāmajā dokumentā uzsvars likts īpaši uz vajadzību veicināt korporatīvo sociālo atbildību. Tā prasa, lai tirdzniecības uzņēmumi ņemtu vērā sociālo un vides dimensiju. Rezolūcijā uzsvērts, ka šai veicināšanai nav jābūt saistošai, bet drīzāk tai jābūt ieinteresēto pušu brīvprātīgas mijiedarbības rezultātam. Visbeidzot nolūks ir arī starptautiskās sarunās iekļaut strādājošo tiesības, kuru aizstāvēšana ir Starptautiskās Darba organizācijas uzdevums, kā arī veicināt globālas ekonomikas pārvaldību, kas ņem vērā šos parametrus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es vērtēju atzinīgi šo ziņojumu. Darba pamatstandarti iekļauti astoņās SDO konvencijās, kas pievēršas brīvībai veidot apvienības un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai. Ne vien no šīm konvencijām, bet arī no Pasaules Komisijas ziņojuma par globalizācijas sociālajiem aspektiem kļūst skaidrs, ka no šaurās koncentrēšanās uz tirgu jāpāriet uz plašāku interesi par cilvēkiem, t.i., uzmanība jākoncentrē uz strādājošo tiesību un darba tiesību aizsardzību. Lai ES risinātu sarunas ar trešām valstīm, tām jāievēro viss iepriekš minētais. Tas ir nosacījums, bez kura sarunas ar trešām valstīm nav iespējamas. Tirdzniecības politika nevar ignorēt to, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie trūkumi ir novērsti. Nosakot darba standartus, ES atbalsta iespējas vīriešiem un sievietēm dabūt labu un ražīgu darbu brīvības, līdztiesības, drošības un cieņas pilnos apstākļos. Ņemot vērā pašreizējo rūpniecības un pakalpojumu globalizāciju, starptautiskie darba standarti ir pamats, kas garantē, ka globālās ekonomikas izaugsme var nest labumu visiem.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Falbr kunga ziņojuma mērķis un liela daļa satura, manuprāt, ir ļoti pozitīvs. Es uzskatu arī, ka koncentrēšanās uz nodarbinātību un labiem darba apstākļiem ir ilgtspējīgas attīstības galvenais elements, turklāt ne tikai ES valstīs. Es tāpat kā referents paužu nožēlu, ka „sociālai klauzulai” nav vienotas definīcijas, ko varētu izmantot nevis divpusējos tirdzniecības nolīgumos, bet labu darba apstākļu radīšanai strādājošajiem. Dažu Eiropas valstu sociālie modeļi arī varētu kalpot kā labs piemērs jaunattīstības valstīm. Es esmu vienisprātis arī ar uzskatu par kopīgu cīņu, lai izskaustu bērnu darbu.

Neskatoties uz visu iepriekš teikto, es atturējos no balsojuma, jo ir neiespējami īstenot sociālās prasības divpusējos tirdzniecības nolīgumos, trūkstot skaidrai cilvēktiesību ievērošanas definīcijai. Šo kritēriju nedrīkst lietot kā argumentu pret nolīgumu parakstīšanu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) „Tas, ka revolucionāru pārmaiņu garam, kas jau sen ir satraucis pasaules tautas, būtu jāsniedzas tālāk par politikas sfēru un jārada ietekme, ko izjūt ar praktisko ekonomiku saistītajā sfērā, nav pārsteigums.” Šie ir iemīļotā pāvesta Jāņa Pāvila II vārdi, kurš savā enciklikā ar nosaukumu Centesimus Annus atgriezās pie tematiem, ko risināja viņa priekštecis Leons XIII enciklikā Rerum Novarum. To darot, viņa nolūks bija analizēt un dot ieguldījumu sociālajā „jautājumā”, ko mūsdienās tāpat kā 1991. gadā var atrisināt, tikai vēršoties pie kristietības doktrīnas un tātad absolūti bez nosacījuma atzīstot cilvēka un strādājošā cieņu.

Es balsoju par Falbr kunga ziņojumu, jo tā uzmanības centrā ir tieši cilvēktiesību aizsargāšanas nozīme un tas, ka Eiropas sociālais modelis ir svarīgs sākuma punkts, tostarp saistībā ar Savienības ārējām attiecībām. Sociālās atbildības darbība jāvirza šā mērķa sasniegšanai, un Eiropas Savienībai — ar Parlamenta starpniecību — jāatjauno un jānostiprina šie principi pašai savā darbībā, galvenokārt attiecībās ar trešām valstīm, kuru iedzīvotājiem ir liegtas pamattiesības. Es kā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētājas vietniece jūtu pienākumu uzsvērt, cik svarīgi mums visiem ir sadarboties, tostarp ārpus ES, lai izskaustu dzimumu diskrimināciju un dzimumu vardarbību, lai tādējādi atjaunotu sieviešu sociālo cieņu un atdzīvinātu viņu aktīvo devumu gan vietējai, gan pārvalstu ekonomikai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas globalizācija un Eiropas uzņēmumu pārvietošana ir izsaukusi bažas attiecībā uz sociālās politikas ārējo dimensiju. Tajā iekļautas ES darbības un iniciatīvas, kuru nolūks ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Darba pamatstandarti iekļauti astoņās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, kas pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanu. Lai trešās valstis sāktu sarunas ar ES, tām jāievēro visas iepriekš minētās idejas. Tas ir nosacījums, bez kura sarunas ar trešām valstīm nav iespējamas. Tirdzniecības politika nevar ignorēt, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie šķēršļi ir novērsti. Ir svarīgi izmantot starptautiskos darba standartus, lai nodrošinātu, ka ekonomikas attīstības pašā centrā joprojām ir cilvēka dzīves un personas cieņas uzlabošana, nevis nosacījumu un strādājošo tiesību noteikšana.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Sociālās politikas ārējā dimensija mūsu grupai un man ir svarīga prioritāte. Nesen mēs pieņēmām rezolūciju attiecībā uz nākamo konvenciju par vietējiem strādājošajiem, kas jāpieņem 2011. gada jūnijā. Šajā ziņojumā ir aicinājums plašāk stiprināt darba pamatstandartus, kas ietverti SDO konvencijās, tostarp apvienošanās brīvību un darba koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušanu, diskriminācijas izskaušanu saistībā ar nodarbošanos un profesijām un bērnu darba aizliegšanu. S&D grupa pieprasa pārmaiņas globālajā pārvaldībā un Eiropas Savienībā, lai labāk īstenotu strādājošo tiesības un darba apstākļus. Starptautisko sociālo pamatstandartu neievērošana gan ES iekšienē, gan ārpus tās ir sociālā un vides dempinga veids, kas nodara kaitējumu Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Es atbalstu principus, kas izklāstīti ziņojumā. Tomēr es vēlos norādīt, ka šie mērķi ir augsti un tos būs grūti, ja ne neiespējami, sasniegt realitātē. Mums jau ir neskaitāmi tirdzniecības nolīgumi, kuros nav nekādu prasību saistībā ar sociālo standartu ievērošanu. Tā kā ir šāda neatbilstība, šā ziņojuma efektivitāte un jēga obligāti būs ierobežota. Ziņojumā ir aicinājums dalībvalstīm īstenot darba likumdošanas pamatstandartus pašām savas valsts uzņēmumos. Vai tas nebūtu attiecināms arī uz uzņēmumiem ārpus Eiropas? Man šķiet arī, ka ziņojumā tiek prasīts apkarot globalizācijas negatīvās ietekmes, lai gan, analizējot kopumā, tas nav sasniedzams ar pasākumiem, kuri šeit tiek apspriesti. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Šajā ziņojumā Eiropas Savienība ir noteikusi sev ļoti vērienīgus mērķus, pamatojoties uz labi pārdomātiem principiem. Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot darba likumdošanas pamatprincipus pašām savas valsts uzņēmumos. Diemžēl šis aicinājums, liekas, netiek attiecināts uz uzņēmumiem, kas pašlaik ir ārpus Eiropas. Lai gan es atbalstu principu, kas ir ziņojuma pamatā, es neuzskatu, ka secinājumi tajā ir pilnīgi pareizi, tāpēc es atturējos no balsojuma.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības ārējai sociālai politikai, kuras mērķis ir valstis, kas nevēlas pievienoties ES, pirmkārt un galvenokārt, būtu jābūt saskanīgai, pragmātiskai un vienveidīgai. Gan iekšējai, gan ārējai sociālai politikai jāveicina darba standarti, kā arī sociālie standarti, kas Eiropas Savienībai ir vissvarīgākie mērķi.

Saistībā ar iepriekš teikto visām dalībvalstīm, kas slēdz nolīgumus ar trešām valstīm, jānodrošina, ka to nostāja līdzinās Eiropas sociālajam modelim. Mums jāpieprasa, lai valstis, kas nevēlas pievienoties ES, ievērotu apvienošanās tiesības un lai tās veiktu pasākumus diskriminācijas novēršanai pēc dzimuma vai vecuma. Bērnu darba izskaušana un iedzīvotāju tiesības uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir ļoti svarīgi jautājumi. Attiecībā uz sadarbības attīstību Eiropas Savienībai ir pietiekami daudz līdzekļu, lai radītu pienācīgas struktūras profesionālās izglītības un apmācību jomā. Eiropas Komisijai absolūti obligāti jāveic pielāgojumi pašreizējai situācijai un reālajai dzīves īstenībai attiecīgajā valstī, risinot sarunas par partnerattiecību nolīgumiem. Eiropas Parlaments ir guvis jaunas pilnvaras kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tam aktīvi jāsadarbojas ar Eiropas un starptautiskajām arodapvienībām, lai uzlabotu sociālo stāvokli.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ziņojumu par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Mūsu mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību ārpus ES. Šis ir likumīgs mērķis; tomēr man ir zināmas šaubas par to, vai mēs spēsim panākt šo mērķi. Kopējie sociālie standarti, kurus mēs citējam, ir pakļautu riskam, un tagad kļūst skaidrs nodoms sekmēt dažādus sociālos un darba standartus pašas ES iekšienē. Standarti, ko piemēro manā valstī Grieķijā, kur bezdarba līmenis 25 gadīgajiem ir 36,1 %, un Spānijā, kur šis līmenis ir 43 %, ļoti atšķiras no standartiem, ko piemēro Eiropas valstīs ar spēcīgu ekonomiku. Šis ziņojums mums atgādina, ka ES, ja tā vēlas kļūt par vadošu paraugu pasaulē saistībā ar sociālo politiku, jāsarga savās dalībvalstīs piemērotās sociālās politikas kohēzija.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par sociālās politikas ārējo dimensiju, kas veicina darba un sociālos standartus un Eiropas korporatīvo sociālo atbildību. Lai gan Lisabonas stratēģijā un Eiropas stratēģijā 2020. gadam neparasti spēcīgi uzsvērta sociālā politika, konkurētspējas jautājumi un ekonomikas faktori joprojām ir prioritāri salīdzinājumā ar sociālajiem jautājumiem. Ir svarīgi aizstāvēt mūsu darba standartus, kas iekļauti astoņās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijās, kuras pievēršas apvienošanās brīvībai un darba koplīgumu slēgšanas tiesībām, piespiedu un obligāta darba izskaušanai, diskriminācijas izskaušanai attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšanai. Uzmanības centrā jābūt strādājošo tiesību un darba tiesību aizsardzībai. Lai trešās valstis sāktu sarunas ar ES, tām jāievēro visas iepriekš minētās idejas. Tādam jābūt nosacījumam sarunām ar trešām valstīm. Tirdzniecības politika nevar ignorēt to, ka netiek ievērotas strādājošo tiesības, un tāpēc sabiedrības attīstība var turpināties tikai pēc tam, kad šie šķēršļi ir novērsti.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības sociālās politikas ārējās dimensijas mērķis ir sekmēt trešo valstu sociālos standartus, bet konkurētspējas jautājumiem un ekonomiskajiem faktoriem joprojām ir prioritāte pār sociālajiem un darba jautājumiem. Pašlaik astoņas Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas ir ratificējušas visas ES dalībvalstis. Tām vajadzētu izveidot pamatu starptautiskiem noteikumiem, ko atbalsta visas dalībvalstis.

Kopumā mums jākoncentrējas uz humānu attieksmi pret cilvēkiem, un to var panākt, aizsargājot strādājošo tiesības un tiesības uz darbu. SDO ir būtiska nozīme starptautiskajā līmenī, izstrādājot, veicinot un īstenojot šos standartus. Arī uzņēmumiem ir jāsekmē ilgtspējīga attīstība, lai veicinātu labus apstākļus strādājošajiem, bet vēl arvien ir atšķirība starp attīstīto valstu un jaunattīstības valstu sociālās aizsardzības sistēmām. Es balsoju par apspriežamo priekšlikumu, ņemot vērā iepriekš minēto, un, lai tiktu labāk sekmēti ES dalībvalstu un trešo valstu darba un sociālie standarti, kā arī ievēroti starptautiskie darba pamatstandarti.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Darba pamatstandarti ir ietverti astoņās SDO konvencijās, kuru uzmanības centrā ir apvienošanās brīvība un koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušana, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšana.

Tātad lielāka uzmanība ir jāpievērš strādājošo tiesību aizsardzībai un tiesību aktiem darba jomā. Ir būtiski jāuzlabo sieviešu juridiskā un sociālā situācija, lai novērstu diskrimināciju un izmantotu sieviešu iespējamo ieguldījumu ekonomikas un sociālajā attīstībā. Es aicinu Komisiju un dalībvalstis kā pamatprincipu cīņā pret nabadzību īstenot tiesības netikt diskriminētam, kas nozīmē tiesības uz darbu un vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no dzimuma, etniskās piederības, vecuma un invaliditātes.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar partnervalstīm nolūkā pievērst lielāku uzmanību cīņai pret bērnu darbu, lai tā vietā radītu pienācīgas darbavietas pieaugušajiem un ļautu bērniem saņemt piemērotu izglītību. Arodbiedrību biedrošanās brīvība un tiesības uz sarunām par darba koplīguma slēgšanu ir jāīsteno bez izņēmumiem, lai uzlabotu un aizsargātu pienācīgus darba apstākļus.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Darba standartu veicināšana, izmantojot ES sarunas ar trešām valstīm, ir izdevīga gan dalībvalstīm, gan trešām valstīm. Sekmējot augstākus drošības standartus un labāku atalgojumu, ES palīdz uzlabot strādājošo dzīvi. Iestājoties par labāku atalgojumu, ES arī nodrošina ES eksporta tirgu trešās valstīs. Ja mēs pieļaujam importu uz Eiropu no valstīm, kas nenodrošina taisnīgas algas, mēs efektīvi samazinām tirgus pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu precēm un pakalpojumiem. ES uzņēmumiem ir grūtāk konkurēt ar trešām valstīm, kuras neievēro tos pašus drošības standartus un kuras var maksāt strādājošajiem daudz mazākas darba algas. Tomēr ir svarīgi atzīmēt to apdraudējumu, ko ietver „ieteikuma tiesību” pieeja attiecībā uz darba standartiem. Papildus tam, ka šādi noteikumi nav saistoši un ka nav sankciju to pārkāpumu gadījumos, šī pieeja arī rada risku samazināt tradicionālās pārraudzības sistēmas par labu neoficiālām uzraudzības procedūrām. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt modrai un jānodrošina, ka standarti tiek stingri ievēroti, un, ja tie netiek ievēroti, tad ir jārīkojas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Arvien globalizētākā pasaulē ir būtiski, ka ES izmanto savu starptautisko ietekmi, lai nodrošinātu, ka strādājošo tiesības tiek aizsargātas, vienlaikus ievērojot personas cieņu. Šajā kontekstā rodas vairāki jautājumi, piemēram, jautājums par piemērota instrumenta izvēli ES ietekmes īstenošanai. Turklāt nevajadzētu aizmirst to, cik ES var būt ietekmīga, ja mēs runājam par attiecībām ar tādu valsti, kas vai nu vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, vai ir ES palīdzības programmu saņēmēja. Visbeidzot, ievērojot to, ka būtiska ekonomikas daļa ir atkarīga no starptautiskiem uzņēmumiem, ir arī nepieciešams, lai organizācijas būtu sociāli atbildīgas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Sociālās politikas ārējā dimensija ietver ES pasākumus un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt darba un sociālos standartus trešās valstīs. Lai gan Lisabonas stratēģijā tika uzsvērta un ES stratēģijā 2020. gadam vairāk nekā jebkad iepriekš tiek uzsvērta sociālā politika, konkurētspējas jautājumi un ekonomiskie faktori joprojām ir lielāka prioritāte nekā sociālie jautājumi. Darba pamatstandarti ir ietverti astoņās SDO konvencijās, kuru uzmanības centrā ir apvienošanās brīvība un koplīgumu slēgšanas tiesības, piespiedu un obligātā darba izskaušana, kā arī diskriminācijas novēršana attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darba aizliegšana. Ne tikai šajās konvencijās, bet arī Starptautiskās komisijas par globalizācijas sociālo dimensiju ziņojumā ir skaidri pausts, ka uzmanība jāpievērš nevis šauri tirgiem, bet vairāk jāinteresējas par cilvēkiem, tas ir, jāvērš uzmanība uz strādājošo tiesību aizsardzību un darba tiesību nostiprināšanu. ES sarunu priekšnoteikums ar trešām valstīm ir visu iepriekš minēto jautājumu ievērošana. Tas ir nosacījums, bez kura sarunas ar trešām valstīm nav iespējamas. Tirdzniecības politikā nevar ignorēt nevienu strādājošo tiesību neievērošanas gadījumu, un līdz ar to sabiedrības attīstība var notikt tikai tad, kad ir novērsti šie trūkumi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Par uzņēmumu var teikt, ka tas ir sociāli atbildīgs tādā gadījumā, ja tas stingri veido struktūru, kas spēj ņemt vērā ne tikai ekonomiskos rezultātus, bet arī savu darbību rezultātus sociālajā un vides jomā. Šajās dienās mēs jautājam ne tikai to, kā uzņēmumi sasniedz savus ekonomiskos rezultātus, bet arī — ko tie pieņem darbā un kāda ir attieksme pret darbiniekiem. Atbildīgs uzņēmums ir aktīvs un zinošs dalībnieks tajā sociālajā realitātē, kurā tas darbojas, un tā attiecības ar visām savās darbībās ietvertajām pusēm ir galvenais uzņēmuma labklājības avots. Ar šodien pieņemto ziņojumu Eiropas Savienība ir paudusi apņemšanos iegūt vadošu nozīmi pasaulē sociālās politikas jomā, veicinot tās mērķus globālā mērogā, tādējādi uzsverot tās nozīmes svarīgumu, ko Eiropas Parlamentam ir piešķīris Lisabonas līgums.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Es atbalstu šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā ir izskatīta korporatīvā sociālā atbildība kā brīvprātīgs motivējošs instruments, kas paredzēts uzņēmējdarbības izaugsmes rosināšanai. Eiropas uzņēmumi ir Eiropas Savienības ekonomikas dzinējspēks, un tādēļ Eiropai ar lielāku apņēmību jāaizsargā ES uzņēmumi, kam bieži ir jākonkurē ar negodīgiem partneriem. Turklāt es atbalstu tādu sociāli atbildīgu uzņēmumu izveidi, kuru pamatprincipi ir strādājošo sociālā aizsardzība, patērētāju aizsardzība un pārredzamības tiesību normu ievērošana.

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērta tā galvenā nozīme, ko Eiropas Savienība vēlas un kas tai jāuzņemas attiecībā uz trešām valstīm, jo īpaši ES tirdzniecības partnervalstīm. Neatbilstība starptautiskajiem sociālajiem pamatstandartiem izpaužas kā sociālais un vides dempings, kas rada kaitējumu Eiropas uzņēmumiem un strādājošajiem. Šis ir viens no punktiem, ko es aktīvi uzsvēru Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumā par šo jautājumu, būdama šī atzinuma referente.

Tomēr ES nevar visu izdarīt viena pati: tai ir vairāk jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām (SDO, PTO, ESAO), jo īpaši cīņā pret brīvo zonu fenomenu, jo tās ir pretrunā visiem tiesību aktiem sociālajā jomā.

Turklāt vienlaikus ar to, ka pašlaik Eiropā korporatīvā sociālā atbildība ir vispāratzīta, Eiropas uzņēmumiem, to filiālēm un apakšuzņēmējiem ir būtiska nozīme sociālo un darba standartu veicināšanā un izplatīšanā pasaulē, pateicoties to ietekmei starptautiskajā tirdzniecībā. Komisijai šajā sakarībā tie ir jāiedvesmo, jo īpaši, meklējot un veicinot paraugpraksi.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Falbr kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropā ir vairāk jāveicina korporatīvā sociālā atbildība, lai tiešā veidā reaģētu uz vajadzību aizsargāt kopīgās vērtības un palielināt solidaritāti un kohēziju starp Eiropas iedzīvotājiem. Korporatīvajai sociālajai atbildībai ir jābūt Eiropas sociālā modeļa galvenajam aspektam, lai atbalstītu inovācijas un konkurētspēju un sekmētu nodarbināmību un darbavietu radīšanu laikā, kad krasi pieaug bezdarba līmenis un Eiropas jaunieši, mūsu ilgtspējīgais spēks, meklē alternatīvu darbu ārpus Eiropas robežām.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. – (DA) Es balsoju par R. Falbr ziņojumu, kas tiecas veicināt darba un sociālos standartus, Eiropas Savienībai risinot sarunas ar trešām valstīm. Ziņojuma pamatā ir vairākas SDO konvencijas, un, pamatojoties uz tām, ziņojumā ir ierosināts, ka ES ir jāaizsargā strādājošo tiesības un jānostiprina darba tiesības, piemēram, kad Eiropas Savienība slēdz tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm. Ziņojumā citu jautājumu starpā ir ierosināts, ka korporatīvās sociālās atbildības obligātās prasības ir jānosaka, izmantojot tiesisko regulējumu, ka ir labāk jādefinē KSA jēdziens un ka prasību izpilde ir labāk jāuzrauga. Tajā pašā laikā attiecībā uz tirdzniecības nolīgumiem ziņojumā ir noraidīta MODE4 procesa izmantošana, kas ļauj starptautiskiem uzņēmumiem ievest savu darbaspēku, tādējādi apejot mītnes valsts nosacījumus par sociālajiem un darba apstākļiem. Līdztekus faktam, ka tas nostāda ievesto darbaspēku sliktākā situācijā nekā mītnes valsts darbaspēku, tas arī veicina sociālo dempingu. Eiropas Savienība pašlaik ir pilnvarota noslēgt tirdzniecības nolīgumus ar trešām valstīm visu ES dalībvalstu vārdā. Es esmu pret to. Tomēr, kamēr tā ir, būs arī nepieciešams noteikt prasības, kas precizē to, kam ir jābūt iekļautam šajos tirdzniecības nolīgumos.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kas sagatavo Komisijas paziņojumu par korporatīvo sociālo atbildību (KSA). Es arī atzinīgi vērtēju sava kolēģa Richard Howitt komitejas līmenī veikto darbu, lai izstrādātu ziņojumu, kas sekmē to pozitīvo darbu, ko Eiropas līmenī var veikt korporatīvā sociālā atbildība.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Eiropa ir globalizēto procedūru pamatdalībniece, un tai ir jāuzņemas būtiska daļa no atbildības par tādu rezultātu sasniegšanu, kas veicina dzīvotspējīgu attīstību. Eiropas Savienība globālā līmenī ir sociālās politikas veicināšanas priekšgalā un aicina jaunattīstības valstis ievērot PTO līgumus. R. Falbr ziņojumā ir pieminēts arī tas, cik būtiska ir korporatīvā sociālā atbildība un uzņēmumu atbilstība šai atbildībai Eiropas Savienībā, ņemot vērā to, ka, uzņemoties korporatīvo sociālo atbildību, šie uzņēmumi dod būtisku ieguldījumu sociālās labklājības un vides aizsardzības veicināšanā un nabadzības apkarošanā valstīs, kurās tie darbojas. Tas ir iemesls, kādēļ es balsoju par ziņojumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – ES stratēģija 2020. gadam parāda, ka sociālā politika ir Eiropas galvenā prioritāte. Tomēr ir jādara vairāk, lai veiktu uzlabojumus šajā jomā, un šī iemesla dēļ es atbalstīju šo ziņojumu. Ziņojums aicina izskaust piespiedu darbu, kā arī aizliegt bērnu darbu, un tajā ir arī uzsvērta vajadzība vairāk pievērsties strādājošo tiesību aizsardzībai. Trešām valstīm ir jāievēro šie pamatprincipi, lai ES ar tām kopā strādātu un nodarbotos ar tirdzniecību. Dalībvalstīm ir arī jāsadarbojas ar partnervalstīm, lai nodrošinātu neaizsargāto grupu aizsardzību un apkarotu uz dzimumu balstītu diskrimināciju, kā arī diskrimināciju, kuras pamatā ir etniskā izcelsme, reliģija, vecums un invaliditāte. Es ceru, ka Komisija ierosinās kādus konkrētus priekšlikumus, kas radīs uzlabotus darba un sociālos standartus, kā arī priekšlikumus, lai veicinātu korporatīvo sociālo atbildību tās ārpolitikā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Referents sūdzas par to, ka sociālā politika vēl joprojām nekoncentrējas uz cilvēkiem un ka cilvēka faktors vēl joprojām ir mazsvarīgāks par konkurētspējas faktoru. Kā skaidrots ziņojumā, Eiropas Savienībai visā pasaulē ir laba reputācija attiecībā uz ideālu saikni starp ekonomikas dinamismu un sociālo modeli, kas arī rada noteiktu atbildību. Eiropas Savienība vairs nedrīkst piemērot dubultstandartu, un tādēļ es pilnīgi piekrītu referenta viedoklim.

Ziņojums: Nadja Hirsch (A7-0082/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt sasniedzamai, pieejamai un iespējamai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un ieguvuši starptautisku pieredzi. Tāpēc ir nekavējoties jāveic pasākumi, jo visvairāk tas ietekmē tieši jauniešus: ilgstošais jauniešu bezdarba līmeņa kāpums ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Dalībvalstīm jāizstrādā mērķtiecīgas politiskās stratēģijas jauniešu bezdarba apkarošanai, ikreiz ņemot vērā valsts īpatnības un vajadzības. Es piekrītu rezolūcijā minētajam noteikumam, ka, lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi. Ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu dēļ pieaugošo sabiedrības vajadzību pēc mācībām un mūžizglītības iespējām, darba ņēmējiem nepieciešams līdzeklis, kas ļautu pašiem noteikt un plānot savas profesionālās apmācības vajadzības. Turklāt cilvēkiem dažādos dzīves posmos, kā arī īpašām personu grupām, kas vēlas iegūt profesionālo izglītību un apmācību, jābūt pieejamām plašākām, vienkāršotākām un vieglākām finansējuma iegūšanas iespējam no pašreizējās, mūžizglītības programmas, kā arī projekta „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem” līdzekļiem. Mums jānodrošina, lai Eiropas darba ņēmēji spētu pielāgoties ekonomikas prasībām.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Šajā nožēlojamajā ziņojumā redzams, ka ES stratēģiskais mērķis ir uzvarējis sacensībā par monopolu ar citiem imperiālistiskajiem centriem, veicinot izglītības integrāciju saskaitāmos reakcionārās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķos, kas „jāpārveido” par valstiskiem mērķiem. Šī globālā plāna ietvaros īpaša uzmanība pievērsta tehniskajai un profesionālajai izglītībai, kurai jāuzņemas uzdevums apmierināt vajadzības iespējami lētākajam, tiesības zaudējušam darbaspēkam, kas vēl ir „darba tirgus” un „konkurētspējas” vērts. Tāpēc izglītības un apmācību kursiem jāatbilst gan pašreizējām, gan turpmākām tirgus vajadzībām. Jāstiprina pakļaušanās kapitālistu uzņēmumu izvēlēm un plāniem, un jāatvieglo „nodarbinātība” un iekļūšana darba tirgū, izmantojot mācekļa praksi, mobilitāti ekonomikas nozarēs un tā dēvēto pieejamību izglītības un apmācības līmeņiem. Paziņojumi par „vienlīdzīgām iespējām” un „brīvu izvēli” un jaunu cilvēku vajadzību apmierināšanu slēpj kapitālistu ekonomikas vajadzību pielāgošanu, kas nozīmē šķiru barjeru politiku izglītībā, kas pielāgota „memoranda” un stratēģijas „Eiropa 2020” viduslaiku darbaspēka izmantošanas praksei.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas krīze ir apgriezusi Eiropas Savienības darba tirgu ar kājām gaisā. Nav nevienas lielas uzņēmējdarbības nozares, kas būtu palikusi šīs krīzes postošo seku neskarta, tās ietekmei sasniedzot iedzīvotāju līmeni, kas izpaužas kā darba nedrošība, bezdarbs un slikti darba apstākļi vai sliktas spējas atrast jaunu darbu. Profesionālā izglītība un apmācība šajā kontekstā kļūst par jaunu iespēju, jaunu veidu, kā ļaut Eiropas iedzīvotāju dzīvēm atkal kļūt parastām. Mani satrauc augstais jauniešu bezdarba līmenis. Es uzskatu, ka, iegūstot pareizu izglītību un pastāvīgu apmācību daudzi jaunieši Eiropā atradīs labi apmaksātu darbu, kas ir atbilstošs viņu profesionālajai apmācībai vai pārkvalifikācijai. Es apsveicu šī dokumenta referenti. Es piekrītu Nadja Hirsch secinājumam, ka tad, ja vēlamies šīs vēlmes piepildīt, profesionālajai izglītībai un apmācībai jābūt vērstai uz rezultātiem. Līdz 2020. gadam jābūt vienam mērķim: katram jaunietim ir vajadzīgs darbs.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Hirsch kundzes ziņojuma dati ir satraucoši: pašreiz jauniešu bezdarba līmenis ir 21 %, kas divkārt pārsniedz vidējo bezdarba līmeni ES līmenī. Rezolūcijā ir lietderīgas idejas un tas noteikti jāuzskata par labvēlīgu nostāju, tomēr esmu pārliecināts, ka mums jānodrošina pietiekami finanšu līdzekļi, lai pienācīgi risinātu Kopenhāgenas procesa un stratēģijas „Eiropa 2020” izvirzītos izaicinājumus, piemēram, izmantojot struktūrfondu un, jo īpaši Eiropas Sociālo fondu. Ar nožēlu man arī jāsaka, ka nav visaptverošas un iekļaujošas pieejas visu dalībvalstu līdzdalībai. Bez koordinētas iniciatīvas, kas darba tirgū apvieno profesionālās apmācības, profesionālās kvalifikācijas, mūžizglītības un māceklības jomas, es nesaprotu, kā mēs varētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus ar nosaukumu „Jaunu prasmju un darbavietu programma”.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo Hirsch kundzes ziņojumu, kura mērķis ir veikt salīdzinājumus starp izglītības sistēmām un to ietvaros. Esmu pārliecināts, ka izglītība būtu atbilstošāk jāpielāgo darba tirgus vajadzībām un būtu jāiedrošina radošums, inovācijas un uzņēmējdarbība. Tāpēc šajā ziņojumā ir vērojami centieni atvieglot skolotāju un studentu mobilitāti un vienkāršot ārzemēs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas ir būtisks jautājums.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un ieguvuši starptautisku pieredzi. Stratēģijā „Eiropa 2020” minēti galvenie aspekti gudrai izaugsmei (zināšanu, inovācijas un izglītības veicināšana digitālā sabiedrībā), ilgtspējīgai izaugsmei (ražošana, efektīvi izmantojot resursus un vienlaicīgi palielinot mūsu konkurētspēju) un integrējošai izaugsmei (nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, kvalifikācijas iespēju veicināšana un nabadzības apkarošana). Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību ir jāveic praktiski pasākumi Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Jārīkojas nekavējoties, īpaši attiecībā uz jauniešu bezdarba līmeni. Jaunieši — darba ņēmēji ne tikai biežāk ir bezdarbnieki nekā vecāka gadagājuma darba ņēmēji, bet arī biežāk strādā pagaidu darbus nedrošos darba apstākļos, saņemot mazāku algu un neapmierinošu sociālo nodrošinājumu. Es piekrītu, ka, lai pilnībā īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu „Jaunu prasmju un darbavietu programma”, ES iestādēm jāuzsāk pragmatiskāka, vispārēja un plašāka mēroga iniciatīva, kuru atbalsta visas dalībvalstis un kurā galvenā uzmanība jāpievērš profesionālās izglītības, profesionālās kvalifikācijas, mūžizglītības un mācību prakses sasaistei ar darba tirgu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) ES piedzīvo skarbu ekonomikas, finanšu un sociālo krīzi. Šīs krīzes sekas galvenokārt jūtamas nodarbinātības jomā. Pašlaik Eiropas Savienībā ir 22,82 miljoni bezdarbnieku. Jaunieši, kas jaunāki par 25 gadiem, joprojām cieš smagāk, un šajā vecuma grupā bezdarba līmenis sasniedz 21,3 %. No vienas puses, tiek vērtēts, ka līdz 2020. gadam tiks izveidotas gandrīz 15,6 miljoni jaunas darbavietas augsti kvalificētiem cilvēkiem, bet, no otras puses, tiks likvidēti 12 miljoni darbavietu cilvēkiem ar mazu kvalifikāciju vai bez tās. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir reaģēt uz šīm jaunajām profesionālās jomas prognozēm.

Šajā ziņojumā uzsvērta vajadzība attīstīt Eiropas līmeņa sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai palielinātu pārredzamību un būtu vieglāk salīdzināt dažādas izglītības sistēmas. Šajā ziņojumā arī uzsvērts, cik svarīgi ir transponēt un īstenot Eiropas tiesību aktus, lai atvieglotu mācībspēku un studentu mobilitāti, kā arī vienkāršotu ārzemēs iegūtu profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procedūras. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tā kā jauniešu bezdarbs Eiropas Savienībā pašlaik ir 21 %, un manā valstī tā līmenis ir 25 %, šis ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropā brīdī, kad jaunajiem eiropiešiem, kuri cieš no bezdarba, draud sociālā izstumšana un nabadzība. Tikai ES ir kritiski atbildīga par šīm problēmām. Tomēr šķiet, ka tā var piedāvāt, ja ne risinājumus, tad vismaz interesantu vielu pārdomām: manuprāt, ir acīmredzams, ka apmācībai un izglītībai jābūt šodienas un rītdienas politikas centrā. Ziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas apmainīties ar paraugpraksi attiecībā uz savu profesionālās izglītības un apmācības sistēmu saistībā ar darba pieredzi, kas būtu jāpaplašina daudzās dalībvalstīs, jo īpaši Francijā. Šie ieteikumi tiek vērsti pareizajā virzienā, lai uzlabotu izglītību un apmācību saistībā ar darba tirgu un samazinātu bezdarbu un sociālo izstumtību, bet ar to nepietiks, ja dalībvalstis un Komisija nepieliks pietiekamas pūles laikā, kad jauniešu bezdarbs kļūst par lielāko politisko izaicinājumu daudzās dalībvalstīs, jo īpaši jau manā valstī Francijā.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai Eiropas pilsoņi varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi globalizētā ekonomikā. Neraugoties uz skarbo ietekmi, ko uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, izmaiņas rūpniecības un tehnoloģiju jomā rada lielāku vajadzību pēc augsti vai vidēji kvalificēta darbaspēka. Stratēģijā „Eiropa 2020” minētie galvenie faktori gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei profesionālās izglītības un apmācības jomā jāīsteno praktiskos pasākumos Eiropas Savienības līmenī. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski izvirzīt izglītību un profesionālo apmācību par kopēju ilgtermiņa politisku prioritāti, kuru var īstenot tikai ar visu ES iestāžu, vietējā un reģionu līmenī iesaistīto pušu līdzdalību un apņemšanos.

Šai vietā es gribētu uzsvērt, ka jārīkojas ātri, īpaši attiecībā uz jauniešiem: ilgstošais jauniešu bezdarba līmeņa kāpums ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. – (PL) Laikā, kad Eiropā nav robežu, izglītība ir būtisks pasākums iedzīvotāju profesionālās dzīves plānošanā, jo īpaši starptautiskā līmenī. Jauniešiem jāizmanto iespējas iegūt zināšanas un pieredzes, ko dod viņu valsts līdzdalība Eiropas Savienībā. Aizvien pieaugošais pieprasījums pēc mobiliem darba ņēmējiem, kas ieguvuši izglītību dažādās jomās, ir nākamais faktors šajā dzīvesveidā. Ņemot vērā iepriekšminēto, bezdarbs jauniešu vidū joprojām ir uztraucoša problēma. Steidzami ir nepieciešams īstenot projektus, kuru mērķis ir šīs bīstamās parādības apkarošana. Jebkurš izglītībā veikts ieguldījums palīdz nodrošināt jauniešiem labāku nākotni. Tāpēc jo īpaši svarīga ir Eiropas fondu izmantošana konkrētu programmu īstenošanai profesionālās izglītības un attīstības jomā. Tāpēc es piekrītu vajadzībai izstrādāt dokumentus mūžizglītības vai, citiem vārdiem sakot, pastāvīgas kvalifikācijas uzlabošanas atbalstam. Radošām un efektīvām izglītības programmām vajadzētu ļaut sasniegt vienu no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķiem, proti, nodrošināt, lai augstskolu absolventu īpatsvars palielinātos līdz 40 %.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es negrasos atbalstīt Hirsch kundzes patstāvīgo ziņojumu ne tik daudz tā principiālo apgalvojumu dēļ, kas teicami uzsver

vajadzību tuvināt darba tirgu un formālo apmācību, bet tāpēc, ka jau atkal mums trūkst praktiskas, proaktīvas pieejas jautājumam, kas sniegtos pāri veltīgiem apsvērumiem un piedāvātu risinājumus kritiska sociāla stāvokļa risināšanai, ko nevar atrisināt, izmantojot retoriku.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka demogrāfiskās pārmaiņas un dzīves garuma pieaugums nozīmē, ka darba dzīve var būt daudzveidīgāka, un pārkvalificēšanās un līdzdalība mūžizglītībā var kļūt par nepieciešamību. Attiecīgi ziņojumā pievērsta uzmanība vajadzībai modernizēt gan sākotnējo, gan pašreizējo profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, iesaka noslēgt pamatizglītību ar karjeras iespēju novērtējumu un uzsver sākotnējās apmācības nozīmīgumu skolotājiem. Tajā arī uzsvērts, cik nozīmīgi vietējā un reģiona līmenī ir veicināt efektīvu sadarbību starp skolām, apmācību aģentūrām, pētījumu centriem un uzņēmumiem, lai novērstu izglītības sistēmu iekšupvērsto iedabu un nesaskaņotību starp zināšanām, prasmēm un darbu tirgus vajadzībām. Es piekrītu, ka apmācības un izglītības modernizēšanai mums jāstiprina saikne ar iespējamajiem darba devējiem un skolām, tādējādi sociālo partneru iekļaušana mācību programmā būtu turpmāka virzība uz lielāku nodarbinātību Eiropā.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Stratēģijā „Eiropa 2020” noteikts, ka galvenie faktori gudrai izaugsmei ir ne tikai zināšanu, inovāciju un izglītības sekmēšana un digitālas sabiedrības veicināšana, bet arī ilgtspējīga un integrējoša izaugsme. Lai to sasniegtu, šajā gadījumā svarīgākais ir profesionālā izglītība un apmācība, attiecībā uz kuru dalībvalstīm ir jāpieņem vienādi standarti. Neraugoties uz skarbo ietekmi, kādu uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, var uzskatīt, ka nodarbinātības pieaugums Eiropā turpmākajos desmit gados vismaz pakāpeniski atjaunosies. Prognozes liecina, ka pieaugs pieprasījums pēc prasmēm. Izmaiņas rūpniecības un tehnoloģiju jomā rada lielāku vajadzību pēc augsti vai vidēji kvalificēta darbaspēka, izstumjot mazkvalificēto darbaspēku.

Aizvien vairāk tiek uzsvērta skaidra un uz rezultātiem vērsta mācīšanās pieeja. Dažas dalībvalstis jau ir veikušas reformas savās profesionālās izglītības sistēmās. Attiecīgā uz profesionālās izglītības un apmācības sistēmu salīdzināšanu starp dalībvalstīm, kā prioritātes jānosaka lielāka mijiedarbība, pārredzamība un salīdzināmība pašās izglītības sistēmās un to starpā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, kā tajā skaidri uzsvērts, ka jaunieši ir patiesais nākotnes resurss. Tāpēc mūsu pienākums ir nodrošināt, lai viņiem visiem būtu piekļuve profesionālajai izglītībai un apmācībai. Ekonomikas krīze, kas pēdējo piecu gadu laikā skārusi Eiropu un citu pasauli, vairāk ietekmējusi jauniešus. Bezdarbs šajā vecuma grupā ir strauji pieaudzis, un tiem, kuri darbu atrod, jāsamierinās ar līgumiem uz noteiktu laiku un mazapmaksātu darbu.

Mums jāstrādā efektīvi un ātri, lai saglabātu pašcieņu šiem jauniešiem, kas vēlas strādāt un kļūt par daļu no pasaules, kura viņus, visticamāk, neuzņems atvērtām rokām. Šos mērķus var atrast arī stratēģijā „Eiropa 2020”, kurā tiek noteiktas saistības orientēties uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Kopumā, Hirsch kundzes ziņojums ir labs sākuma punkts tam, kam būtu jākļūst par Parlamenta un visas Eiropas Savienības prioritārajiem politikas virzieniem.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret pasākumu sadarbībai profesionālās izglītības un apmācības jomā, kas atbalsta stratēģiju „Eiropa 2020”, jo baidos no ikvienas organizācijas, kas uzskata, ka tām ir piekļuve cilvēku prātiem un vara pār tiem. ES iedzīvotāju vidū jau ir liels īpatsvars cilvēku, kas sevi uzskata par eiroskeptiķiem, tāpēc nebūtu piemēroti vadības grožus izglītības un apmācības jomā nodot Briselei. Tādu rīcību varētu uzskatīt par propagandu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Profesionālā izglītība un apmācība ir absolūti būtiskas, lai ļautu Eiropas ekonomikai kļūt par zināšanu ekonomiku saskaņā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Tāpēc es pilnībā atbalstu šajā ziņojumā ierosinātos ieteikumus, kas uzsver ieguldījumu nozīmību profesionālajā izglītībā un apmācībā, lai uzlabotu Eiropas ekonomikas konkurētspēju nākotnē. Šo mērķu sasniegšanai mums vajadzīgi efektīvi pasākumi, kas viens otru papildina dalībvalstu un Eiropas līmenī. Satraucoši palielinājies jauniešu bezdarba līmenis ES. Šajā ziņojumā izteikts skaidrs vēstījums: profesionālā izglītība un apmācība ir galvenie faktori cīņā ar jauniešu bezdarbu. Vajadzīgas skaidras stratēģijas, lai atvieglotu viņu iekļaušanu darba tirgū, kas stiprinās savstarpējo saistību starp izglītības programmām un darba tirgus prasībām, lai tas varētu uzņemt absolventus.

Nepieciešamajai pieejai jāliek uzsvars uz īpašām prasmēm, lai atvieglotu integrēšanos darba tirgū. Turklāt, pateicoties nemitīgām izmaiņām tehnoloģiju jomā, darba devējiem ir aizvien pieaugošas prasības attiecībā uz darba ņēmēju kvalifikāciju. Tāpēc pastāvīga apmācība ir ļoti svarīga, lai nemitīgi varētu pielāgot profesionālo izglītību ekonomikas prasībām. Tas var ļaut cilvēkiem izvairīties tikt izstumtiem no darba tirgus kādā brīdī savas karjeras laikā.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ziņojums kopumā balstās uz filozofiju par profesionālās izglītības un apmācības savienošanu ar tirgus un uzņēmējdarbības prasībām stratēģijas „Eiropas 2020” ietvaros, kura vēl vairāk saēd sociālo struktūru un darba ņēmēju tiesības. Lai gan tajā minētas vairākas pozitīvas atsauces uz vispārējiem principiem, piemēram, „darba humanizāciju” un radošuma veicināšanu, un vajadzību pēc pieejamām iespējām no neformālās uz formālo izglītību, tie ir banāli un nedzīvi vārdi, kas tikai vienkārši izgrezno ziņojumu, kurā noslēguma analīzē tiek sludināts neoliberālisms ikvienā procedūrā un ikvienā izglītības un apmācības posmā, pat augstākajā līmenī.

Piemēram, tas aicina dalībvalstis atbalstīt doktora studiju un pēc doktora studiju programmas, kas stiprinās konkurētspēju un veicinās „darbaspēka mobilitāti”, parasti zināma kā darba nedrošība. Visbeidzot, viens no ziņojuma nozīmīgākajiem trūkumiem ir tas, ka tas aicina dalībvalstis nodrošināt „savstarpēju sertifikātu un diplomu atzīšanu starp dalībvalstīm”, tādējādi liekot atzīt dažādu Grieķijas vai ārvalstu koledžu diplomus kā „līdzvērtīgus” valsts universitātes grādam. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik daudzās dalībvalstīs ir traģiska situācija attiecībā uz bezdarba līmeni, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuru bezdarba līmenis pašlaik ir divkārt lielāks nekā kopējais ES bezdarba līmenis. Tāpēc tā ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Būtiski, lai dalībvalstis pieņemtu politiskas stratēģijas, kuru mērķis būtu šo problēmu risināšana un kas balstītas stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktajos mērķos samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %. Lai to panāktu, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi.

Diemžēl man joprojām jāsaka, ka stratēģijas „Eiropa 2020” ambīcijas nav pietiekamā harmonijā ar faktiskajiem budžeta ierobežojumiem, kas ievērojami samazinājuši finansējumu galvenajām ES programmām izglītības jomā. Es izsaku atzinību Komisijas pieņemtajiem pasākumiem piekļuves, pārredzamības un salīdzināšanas atvieglošanai, lai varētu veikt atzīšanu dažādās izglītības sistēmās un to starpā. Ir arī svarīgi, lai dalībvalstis sāktu reformēt savas sistēmas un vadītu profesionālo izglītību un apmācību darba tirgus patieso vajadzību virzienā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Cenšoties veicināt Eiropas sadarbību, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”, es gribētu pilnībā atbalstīt trīs šajā ziņojumā minētos jautājumus. Pirmkārt, es pilnībā atbalstu vajadzību uzlabot dialogu starp darba tirgu un izglītības sistēmu, palielinot uzņēmumos pieejamo prakses vietu skaitu, lai ļautu studentiem aktīvi iesaistīties uzņēmējdarbības nozarē un arī stiprinātu saikni starp uzņēmumiem un izglītības iestādēm attiecībā uz profesionālo izglītību. Es arī uzskatu, ka laba iecere ir vairāk integrēt izglītības sistēmas starptautiskā līmenī, pirmkārt, lai nodrošinātu, ka cilvēku kvalifikācija tiek pilnībā atzīta, un, otrkārt, lai veicinātu pārrobežu mobilitātes projektus. Visbeidzot, es pilnībā atbalstu Parlamenta ieteikumu Komisijai veikt nepieciešamos pielāgojumus Eiropas Sociālā fonda (ESF) programmās, Erasmus un mūžizglītības programmā, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirti līdzekļi, kas paredzēti profesionālās izglītības un apmācības projektiem un projektiem jauniešu bezdarba apkarošanai un pret vecāka gadagājuma cilvēku diskrimināciju, iedrošinot daudzas sievietes piedalīties šajos projektos.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Šī ziņojuma mērķis ir stiprināt pasākumus sadarbībai starp dalībvalstīm, veicinot profesionālās izglītības un apmācības savstarpēju atzīšanu, atbilstošāku kvalitāti, piemērotāku virzību uz darba tirgus vajadzībām un vieglāku piekļuvi tam visam. Šis ziņojums arī atgādina vajadzību pēc stratēģijas izglītības nākotnei un, galvenokārt, pēc ieteikumiem attiecībā uz visām profesionālajām vajadzībām, ar ko Eiropa sastapsies tuvākajā nākotnē. Jo īpaši ziņojums brīdina par vajadzību pēc spēcīgākas saiknes starp Eiropas izglītības un apmācības sistēmām; pēc sistēmas, kurā pārredzamība, savstarpēja prasmju un spēju atzīšana patiešām ir realitāte. Man šķiet acīmredzami, ka aizvien vienotākā Eiropā, kurā mobilitāte ir aizvien pieaugoša realitāte, savstarpēja kvalifikāciju atzīšana ir absolūta nepieciešamība. Tomēr tam vajadzīga Eiropas Savienības tiesību aktu transponēšana šajās jomās, par ko brīdināts arī ziņojumā. Ņemot vērā šo jauno situāciju Eiropā, izglītība un apmācība kļūst par pamatu un līdzekli veiksmīgai nākotnei. Mobilitātes, uzņēmējdarbības, radošuma un inovācijas veicināšana ir objektīva vajadzība, un ES tā jāiedrošina, kā uzsvērts arī ziņojumā. Es atbalstu šo ziņojumu un balsoju par to.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas aicina dalībvalstis nodrošināt, lai cilvēkiem dažādos dzīves posmos būtu piekļuve tādai viegli pieejamai, elastīgai un individuālām vajadzībām pielāgotai profesionālajai apmācībai, kas sekmē un uzlabo profesionālo līdzdalību darba tirgū un vispārīgā līmenī arī sabiedrībā. Profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt iespējamai, pieejamai un finansiāli samērīgai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem. Proti, lai panāktu piemērotāku sociālo integrāciju un lielāku sociālo kohēziju, ziņojumā dalībvalstis mudinātas radīt apmācības iespējas īpašām personu grupām, piemēram, jauniešiem bezdarbniekiem, mazākumtautībām, mazāk aizsargātām sievietēm un personām ar invaliditāti. Ziņojumā arī uzsvērts, ka jāpaplašina, jāvienkāršo un jādara pieejamākas finanšu iespējas, izmantojot pašlaik pieejamos līdzekļus no Eiropas Sociālā fonda programmām, mūžizglītības programmas kopumā un projekta „Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Jauniešu bezdarba apkarošana ir viens no lielākajiem Eiropas izaicinājumiem. Tāpēc dalībvalstīm steidzami jāpielāgo mērķa stratēģijas, kas ņem vērā valsts īpatnības un vajadzības. Mācīšanās metodēm jābūt elastīgākām un pieejamākām visa mūža garumā. Mums jāpaplašina iespējas jebkuram cilvēkam iegūt pieredzi ārzemēs. Mācekļa praksei arī jābūt piemērotāk atzītai. Izglītība un profesionālā apmācība jāuzskata par ilgtermiņa kopēju politisku prioritāti, kas ļaus Eiropas darba ņēmējiem pielāgoties mainīgās ekonomikas prasībām.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Laikā, kad jauniešu bezdarbs Eiropā divkārt pārsniedz bezdarba līmeni, kāds ir visiem strādājošajiem, Hirsch kundzes ziņojuma ieteikumi ir lietderīgs ieguldījums, lai 27 dalībvalstu valdības noteiktu politiku bezdarba apkarošanai.

Sastopoties ar sabiedrības novecošanās un mūsu ekonomikas globalizācijas izaicinājumiem, mums jāiedrošina mūžizglītības programmu izstrāde, jo īpaši dalībvalstīm apmainoties ar paraugpraksi un uzlabojot jauno eiropiešu agrīno apmācību, iedrošinot partnerību starp universitātēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar nākotnes prognozēm saistībā ar nodarbinātību un nepieciešamajiem diplomiem, ES būs 15,6 miljoni jaunu darbavietu augstskolu absolventiem, un 3,7 miljoni jaunu darbavietu vidējās izglītības ieguvējiem (avots: Cedefop). No otras puses, darbavietu zaudēs 12 miljoni iedzīvotāju ar zemāku kvalifikācijas līmeni!

Ņemot vērā šo neizbēgamo katastrofu, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir palielināt profesionālās izglītības un apmācības pievilcību. Ziņojums aicina pieņemt uz rezultātiem vērstu pieeju saistībā ar mācekļa darbu, uzlabojot formālā un neformālā mācekļa darba atzīšanu un izveidojot palīdzības centrus un shēmas tiem mācekļiem, kas cīnās visvairāk.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Profesionālā izglītība un apmācība ir ļoti svarīga pēckrīzes Eiropā, kas atgūstas un aug. Ir būtiski sniegt jaunajiem eiropiešiem vajadzīgos līdzekļus, lai tie spētu konkurēt globalizētā pasaulē un spētu iekļauties darba tirgū, izmantojot savas zināšanas un prasmes. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka jauniešu bezdarba īpatsvars visā Eiropā ir satriecošs. Tomēr mums jāapzinās, ka ne vienmēr darba tirgum vajadzīga turpmāka apmācība. ES arvien vairāk palielinās to gadījumu skaits, kad bez darba un bez cerībām tādu atrast ir jauni absolventi, kas guvuši papildu apmācību un pēcdiploma apmācību. Apmācība jāvirza uz tirgus vajadzībām un jāsagatavo jauni darba ņēmēji. Manuprāt, šī paradigmas maiņa būs būtiska, lai apturētu jauniešu bezdarba pieaugumu un nodrošinātu viņiem nākotni ar lielākām iespējām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā Hirsch kundzes ziņojumā izklāstītas problēmas par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, proti, gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, jāapsver nekavējoties. Lai gan pašreizējā ekonomikas un finanšu situācija nešķiet labvēlīga, mums jāspēj pārvērst ne tik labvēlīgā situācija par iespējām. Aizvien globalizētākā pasaulē mēs nedrīkstam ierobežot sevi konkrētā teritorijā, bet mums jāveicina mobilitāte, elastīgums un starptautiskā pieredze. Svarīgi, lai agrīnajai apmācībai būtu augsta kvalitāte, un jaunieši varētu izvēlēties darbu citās valstīs. Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā minētos priekšlikumus. No tiem es gribētu uzsvērt vajadzību pēc jaunas un daudzveidīgas mūžizglītības, kas ir būtiska kvalitatīvākam darbam, jo īpaši darbavietu izveidē, kā arī vajadzību pievērst īpašu uzmanību jauniešiem, sievietēm un invalīdiem, kā noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir tikai vēl viens apnicīgs atkārtojums Eiropas Komisijas standarta retorikai par mūžizglītības un ES līmeņa mobilitātes veicināšanu, kas tiek uzskatītas par piemērotākajām garantijām darba ņēmēju „nodarbinātības” un „piemērošanās spējas” uzlabošanai. Profesionālā apmācība tajā tiek uzskatīta par līdzekli „uzņēmējdarbības” veicināšanai un par atbildi vajadzībai „izveidot vidi uzņēmumu sekmīgai darbībai, attīstībai un izaugsmei”, papildus vajadzībai „samazināt nodokļu apgrūtinājumus un nodrošināt paredzamību, lai tie varētu plānot un veikt ieguldījumus”. Tajā arī pausts uzskats, ka profesionālā apmācība un mūžizglītība jāvirza tuvāk „darba tirgus vajadzībām un jāveicina piekļuve darba tirgum un darba ņēmēju mobilitāte”.

Ziņojuma ideoloģiskā iecere pēkšņi kļūst skaidra: nodarbinātība ir indivīda, nevis augstākā mērā sociāla problēma, tāpēc indivīdam, nevis sabiedrībai, tā jārisina, vai nu palielinot savu „nodarbinātību” vai kļūstot par „uzņēmēju”; peļņu atbalstoša nodokļu sistēma, kas tāpēc lielākoties gulstas uz darba ņēmēju un patērētāju pleciem; izglītība un apmācība ir pilnīgā kapitāla rīcībā. Attiecībā uz pārējo tajā nav pietiekami dziļi pētīti iemesli vai sniegti risinājumi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums atkārto Eiropas Komisijas standarta retoriku par mūžizglītības un ES līmeņa mobilitātes veicināšanu, kas tiek uzskatītas par piemērotāko nodrošinājumu darba ņēmēju „nodarbinātības” un „piemērošanās spējas” uzlabošanai un kas vajadzīgas, lai organizētu izglītības un apmācības nodrošināšanu.

Tomēr ziņojumā ir īpaši uzsvērta profesionālās apmācības nozīme uzņēmējdarbības veicināšanā un vajadzība „izveidot vidi uzņēmumu sekmīgai darbībai, attīstībai un izaugsmei papildus vajadzībai „samazināt nodokļu apgrūtinājumus un nodrošinot paredzamību, lai tie varētu plānot un veikt ieguldījumus”. Tajā arī pausts uzskats, ka profesionālā apmācība un mūžizglītība jāvirza tuvāk „darba tirgus vajadzībām un jāveicina piekļuve darba tirgum un darba ņēmēju mobilitāte”. Citiem vārdiem sakot, ziņojums no jauna nodod izglītību un apmācību pilnīgā kapitālisma rīcībā.

Turklāt tajā nav minēti sociālie iemesli, kas veicina priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un piekļuves trūkumu augstākās izglītības iespējām un jauniešu bezdarbam, lai izvairītos no atbildības par neoliberālu politiku, ko veicina lielie uzņēmumi un finanšu iestādes.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis ziņojums nav pieņemams. Tajā nav pietiekami dziļi pētīti iemesli vai sniegti risinājumi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Es noteikti uzskatu, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai jābūt pieejamai un finansiāli sasniedzamai visa mūža garumā neatkarīgi no personas statusa darba tirgū vai ienākumiem. Piekļuvei profesionālajai izglītībai būtu jāatbilst konkrētām indivīdu vajadzībām, tādējādi atvieglojot viņiem darba atrašanu. Jārada iespējas īpašām grupām ES dalībvalstīs, piemēram, jauniešiem bez darba, mazākumtautībām, mazāk aizsargātām sievietēm un personām ar invaliditāti, un citiem, lai sasniegtu atbilstošāku sociālo integrāciju un piemērotāku sociālo kohēziju. Nedrīkst aizmirst arī paplašinātās, vienkāršotās un pieejamākās finansēšanas iespējas, kas nešaubīgi palīdzēs veiksmīgai iepriekšminēto mērķu īstenošanai.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Pieņemot šo ziņojumu, mēs pievienojam vēl vienu aspektu Eiropas jauniešu stratēģiskajai politikai. Aizvien konkurētspējīgākajā darba tirgū ir pareizi atbalstīt mācību starptautiskošanu līdztekus darbavietu elastīgumam jaunu darba ņēmēju vidū. Eiropas jauniešiem jādod iespēja konkurēt ar saviem vienaudžiem no visām četrām pasaules malām. Jauniešu bezdarba īpatsvars nevar mūs atstāt vienaldzīgus. Mums būtu jāizsaka atzinība šim ziņojumam, kas uzsver stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu nozīmi: apkarot jauniešu bezdarbu ar iedarbīgiem un efektīviem pasākumiem, piemēram, samazinot priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %. Tomēr tai nevajadzētu būt vien finiša, bet gan starta līnijai: kā turpmākas prioritātes jāizvirza saikne starp universitātēm un uzņēmumiem un no jauna jāievieš obligātās prakses vietas/mācekļa darbs, ko finansētu valsts vai privātās iestādes. Mums nav daudz laika spēlēties, bet mums jārīkojas tūlīt. Citādi mēs turpmākajām paaudzēm atstāsim ļoti smagu mantojumu.

  Brice Hortefeux (PPE), rakstiski. – (FR) Es izsaku atzinību šī ziņojuma pieņemšanai, kurš izvirza profesionālās izglītības un apmācības izaicinājumus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu rūpju centrā. Globālās krīzes sekas ir spēcīgi skārušas Eiropas darba tirgu, tāpēc budžeta taupības laikā mums jāapsver mūsu stratēģijas izaugsmei un nodarbinātībai, jo īpaši attiecībā uz jauniem cilvēkiem, nezaudējot redzējumu par valstu īpatnībām un vajadzībām.

Jaunieši ir pirmie bezdarba upuri un viņiem ir tieksme priekšlaicīgi pārtraukt mācības. Tāpēc obligāti jāmodernizē mācību programmas un apmācības, lai tās būtu ciešāk saskaņotas ar mūsu uzņēmumu vajadzībām. Šādi pūliņi jāpieliek arī mūžizglītības un mobilitātes veicināšanas jomā. Šo mērķu sasniegšana būs iespējama vienīgi tad, ja visas ieinteresētās puses (Eiropas iestādes, dalībvalstis, vietējās un reģionālās ieinteresētās puses) apvienos spēkus.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es izsaku atzinību par šā dokumenta izstrādāšanu, jo Eiropai nekavējoties jārīkojas, īpaši attiecībā uz jauniešiem: ilgstošais jauniešu bezdarba līmeņa kāpums ir viena no lielākajām problēmām Eiropā. Jauniešiem — darba ņēmējiem ne tikai biežāk ir augstāks bezdarba līmenis nekā vecāka gadagājuma darba ņēmējiem, bet arī viņi biežāk strādā pagaidu darbus nedrošos darba apstākļos, saņemot mazāku algu un sliktāku sociālo nodrošinājumu. Dalībvalstīm jāizstrādā mērķtiecīgas politiskās stratēģijas nabadzības apkarošanai, ņemot vērā valsts īpatnības un vajadzības. Lai sasniegtu stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus un samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielinātu augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %, jāveic konkrēti, radoši un efektīvi pasākumi. Profesionālās izglītības un apmācības jomā jāizvirza ilgtspējīgas politiskās un kopīgās prioritātes, kuru īstenošanai obligāti nepieciešama visu ieinteresēto personu, tostarp ES iestāžu un dalībvalstu, kā arī vietējo un reģionālo ieinteresēto personu aktīva līdzdalība un iesaiste. Mums jānodrošina, lai Eiropas darbaspēks spētu pielāgoties ekonomikas prasībām. Politisko lēmumu pieņēmējiem jārosina cilvēki paaugstināt un pilnveidot savas prasmes. Prasmju uzlabošanas mērķis nedrīkst ietvert tikai palīdzību cilvēkiem atrast labāku darbavietu; uzlabojot prasmes, cilvēkiem jāiegūst arī iespēja veidot nākotnes darbavietas un šādi aktīvi piedalīties inovatīvas ekonomikas veidošanā.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – Es gribētu izteikt atzinību šim ziņojumam, kas piesaista uzmanību vajadzībai paplašināt profesionālās apmācības sistēmu ES, jo kvalitatīva mūžizglītība dod labākas iespējas darba tirgū un tāpēc palīdz sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Īpašs uzsvars jāliek uz jauniešu bezdarba novēršanu, kuras sasniegšanai ir nepieciešams saskaņot apmācību piedāvājumu ar darba tirgus pieprasījumu, nodrošināt vidēja termiņa valsts un reģionu līmeņa prognozes par nepieciešamo darbaspēka pieprasījumu un ļaut valsts izglītības sistēmām būt efektīvākām, garantējot to prasmju sasniegšanu, kas tiek īpaši pieprasītas darba tirgū. Saskaņā ar Cedefop mēs varam paredzēt 12 miljonu darbavietu zudumu personām ar zemu prasmju līmeni vai bez prasmēm, tādējādi prognozējot paaugstinātu nabadzības risku mazāk aizsargātākajām grupām. Daudzos gadījumos pat tie, kuri pabeidz skolu, nespēj iekļūt darba tirgū un tāpēc biežāk strādā gadījuma darbus vai strādā melnajā ekonomikā. Attiecīgi viņi nespēj uzsākt pastāvīgu dzīvi un bieži kļūst par apgrūtinājumu mājsaimniecībām, radot apburtu neapmierinošas izglītības un bezdarba loku.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Rezolūcijas priekšlikumā īpaša uzmanība pievērsta jauniešu izglītībai, un uzsvērta praktiskās apmācības vajadzība. Ir būtiski nodrošināt piekļuvi piemērotai izglītībai un piemērotiem kursiem, lai pārliecinātos, ka cilvēkiem pēc skolas, universitātes vai profesionālās apmācības pabeigšanas nerastos grūtības atrast darbu viņu izvēlētajā jomā. Uzsvērsim, ka tām būtu jābūt darbavietām piemērotos apstākļos un ar apmierinošu samaksu.

Saskaņā ar prognozēm ekonomikas problēmas nemainīs faktu, ka ES palielinās nodarbinātības līmenis, un tām nevajadzētu būt par iemeslu finansējuma samazinājumam ES galvenajās profesionālās izglītības un apmācības programmās, piemēram, mūžizglītības programmā. Šis finansējums patiesībā būtu jāpalielina, lai ikviens neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai atrašanās vietas varētu piekļūt vienādām iespējām attiecībā uz profesionālo izglītību un karjeru.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Būdams ēnu referents Hirsch kundzes ziņojumam par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, es gribētu paskaidrot, kāpēc balsoju par šo ziņojumu. Pašreizējā situācijā, kad sabiedrības novecošana, no vienas puses, un satraucoši augsts bezdarba līmenis jauniešu vidū, no otras puses, nozīmē, ka Eiropa saskaras ar ļoti nopietniem izaicinājumiem, kuros būtiska nozīme ir profesionālajai izglītībai un apmācībai. Pūloties nodrošināt turpmāku atbalstu profesionālajai izglītībai un apmācībai, mums vienlaicīgi ir jāpiešķir liela nozīme apmācības efektivitātes uzraudzībai un uz mērķiem vērstai pieejai, lai sasniegtu nodarbinātības līmeņa paaugstināšanas un sociālās integrācijas mērķus.

Es uzskatu, ka profesionālajai izglītībai un apmācībai jābūt cieši saistītai ar darba tirgu, kura raksturīgā īpašība ir nemitīga pielāgošanās ekonomikas, demogrāfiskajām un sociālajām izmaiņām. Manuprāt, ārkārtīgi svarīgs jautājums ir pārliecināšanās, ka ESF tiek pārvaldīts elastīgāk un šis fonds papildinātu citus Eiropas nodarbinātības līdzekļus un vietējos pasākumus. Nobeigumā es gribētu apsveikt referenti ar veiksmīgo un visaptverošo ziņojumu un pateikties viņai par lielisko sadarbību.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Viens no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt kvalifikāciju ieguvušo jauniešu īpatsvaru līdz 40 %. Šie mērķi turpina Eiropas ambīciju, kas pirmoreiz izvirzīta Lisabonas stratēģijā, proti, padarīt Eiropas Savienību par pasaulē konkurētspējīgāko uz zināšanām balstīto ekonomiku. Tāpēc īpaši svarīgs ir Kopenhāgenas process, kurš kopš 2002. gada ir licis pamatus plašākai sadarbībai starp dalībvalstu politikām attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību. Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā izvirza ambiciozus mērķus Eiropas izglītības un apmācības programmu uzlabošanai.

  Constance Le Grip (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Hirsch kundzes ziņojumu. Lai ņemtu vērā 21. gadsimta ekonomikas izaicinājumus, jo īpaši mūsu tirdzniecības partneru pieaugošo konkurētspēju, Eiropas profesionālās izglītības un apmācības sistēmām jābūt efektīvākām, pievilcīgākām un reaģējošākām, lai piemērotāk sagatavotu mūsu iedzīvotājus brīvajām darbavietām.

Tāpēc mums jāstrādā, lai pielāgotu šīs sistēmas darba pasaules vajadzībām. Es uzskatu, ka ir arī vajadzība atvieglot pieeju augstas kvalitātes darba pieredzei Eiropā un tāpēc jāsaglabā un jāstiprina pašreizējās programmas, kuru mērķis ir mācekļu mobilitātes veicināšana.

Saistības izveidot īstu „Erasmus mācekļiem” es uzņēmos 2009. gada Eiropas vēlēšanu kampaņas laikā: šī programma paredzēta jauniem un ne tik jauniem cilvēkiem, kuri sper savu kāju darba pasaulē un iegūst darba pieredzi, lai būtu iespēja ceļot pa Eiropu un būt tiešā saskarē ar iekšējā tirgus ekonomikas realitātēm.

Visbeidzot, mums būtu jāvienkāršo un jāuzlabo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēma Eiropā, lai atdzīvinātu iekšējo tirgu un nodrošinātu saviem līdzpilsoņiem atslēgas uz plašāku profesionālo mobilitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Stratēģijā „Eiropa 2020” minēti galvenie aspekti gudrai izaugsmei (zināšanu, inovācijas un izglītības veicināšana digitālā sabiedrībā), ilgtspējīgai izaugsmei (ražošana, efektīvi izmantojot resursus un vienlaicīgi palielinot konkurētspēju) un integrējošai izaugsmei (nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, kvalifikācijas iespēju veicināšana un nabadzības apkarošana). Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību ir jāīsteno praktiski pasākumi ES un dalībvalstu līmenī, lai iedvestu stratēģijā dzīvību.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Izglītība nešaubīgi ir sarežģīts ilgtermiņa process, kura kvalitāte un, jo īpaši rezultāti pastāvīgi ietekmēs jauniešu turpmāko karjeru. To nedrīkstētu aizmirst. Šajā kontekstā es gribētu apgalvot, ka profesionālās kompetences pieprasījums veselā virknē jomu un darbību augs līdz ar moderno jauno tehnoloģiju attīstību un augstākas kvalitātes un drošības standartu noteikšanu, tādējādi radot prasību pēc vairāk uz rezultātiem vērstas apmācības nodrošināšanu jauniešiem. Tomēr es runāju par augstas kvalitātes izglītību, kas balstīta uz modernas mācīšanas elementu jēdzieniem, par īpašā veidā pievilcīgu izglītību, kas rada vajadzību konkrētā izglītības jomā, ņemot vērā citas iespējas uzlabot kvalifikāciju. Izglītības procesa rezultātam būtu jābūt apmācītiem jauniešiem, kuriem ir skaidra izpratne par izaugsmes izredzēm un, galvenokārt, par to, kas izmantos viņu iegūtās zināšanas, lietpratību un spējas specialitātē, kurā viņi tikuši apmācīti un saņēmuši kvalifikāciju, un tajā jomā, kuru viņi apguvuši un par kuru viņi izrādījuši interesi.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Ziņojums par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020” apmierinoši nosaka mērķus, ko sev pirms kāda laika izvirzījām minētajā stratēģijā. Notiekošais dialogs starp profesionālās apmācības un izglītības un darba tirgus aprindām mūsdienās ir daudz vairāk vajadzīgs nekā jebkad. Galvenie izaicinājumi ir nodrošināt, lai darba tirgus arvien pastāvīgāk atbilstu jauno darba ņēmēju vajadzībām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pareiza stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana ir būtiska, lai Eiropa atgrieztos pie ilgstošas un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes. Jaunieši ir būtisks stratēģijas „Eiropa 2020” panākumu nosacījums. Tomēr, kā jau zināms, viņi šobrīd smagāk cieš no krīzes ne tikai ārkārtīgi augstā bezdarba līmeņa dēļ: jauniešu bezdarba līmenis divkārt pārsniedz kopējo bezdarba līmeni. Lai to sasniegtu, vajadzīgi nozīmīgi ieguldījumi profesionālās izglītības un apmācības jomā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Globalizētā pasaulē kvalitatīva izglītība un profesionālā apmācība ir galvenie resursi, kādiem jābūt katra jaunieša īpašumā, iekļaujoties darba tirgū. Pasaules ekonomikā nepieciešamas prasmes, elastīgums, pieejamība un valodu zināšanas. Ņemot vērā šīs prasības, mūsu kā politiķu pienākums ir pieņemt stratēģijas, kas nodrošina šādas pieejas: • uz konkrētiem mērķiem vērstu mācīšanos; • uzņēmējdarbības mācīšanu; • tiltu nodrošināšanu nekvalificētiem cilvēkiem, kuri vēlas atrast darbu, jo īpaši izmantojot pielāgotu izglītību; • procedūru vienkāršošanu ārzemēs iegūtu kvalifikāciju atzīšanai, lai iedrošinātu darba ņēmēju mobilitāti; • Eiropas ietvara nodrošināšanu kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanai visā ES; • mūžizglītību, lai ļautu darba ņēmējiem pielāgoties tirgus nosacījumiem un uzņēmumu vajadzībām; • radošumu, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju veicināšanu; • atbalstu darba ņēmējām sievietēm, lai palīdzētu apvienot darbu un ģimenes dzīvi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Profesionālajai izglītībai un apmācībai vajadzētu būt iespējamai, pieejamai un finansiāli samērīgai cilvēkiem visos dzīves posmos neatkarīgi no viņu statusa darba tirgū vai ienākumiem. Jārada apmācības iespējas īpašām grupām, piemēram, jauniešiem — bezdarbniekiem, mazākumtautībām, mazāk aizsargātām sievietēm, personām ar invaliditāti u. c., lai sasniegtu piemērotāku sociālo integrāciju un lielāku sociālo kohēziju. Jāpaplašina, jāvienkāršo un jādara pieejamākas finanšu iespējas, izmantojot pašlaik pieejamo finansējumu no Eiropas Sociālā fonda un mūžizglītības programmas. Manuprāt, šī iniciatīva ir ļoti svarīga un savlaicīga. Es balsoju par tās atbalstu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Darba pasaulē ir notikušas vairākas nopietnas izmaiņas. Pagātnē laba izglītība nodrošināja labu darbu, savukārt mūsdienās augstākās izglītības diploms vai grāds jo īpaši jauniešus nepasargā no bezdarba. Kļūst aizvien grūtāk uzsākt karjeru. No otras puses, uzņēmumi nemitīgi sūdzas par speciālistu trūkumu, izmantojot šo šķietamo trūkumu kā ieganstu lēta darbaspēka izmantošanai. Tiek pieprasīts pilnīgs elastīgums un mobilitāte, kā arī darba tirgum uztieptās dempinga cenas jaunu darba modeļu veidā, piemēram, „neperspektīvi darbi”, dara neiespējamu daudziem cilvēkiem dibināt ģimeni vai sasniegt saprātīgu darba un dzīves līdzsvaru. Stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros šķiet saprātīgi atbalstīt savstarpēju izglītības un apmācības atzīšanu. Tomēr stratēģijas panākumi atkarīgi no pasākumiem, lai risinātu šos problemātiskos pavērsienus. Šajā ziņā ziņojumā paustais aicinājums uz steidzamu rīcību attiecībā uz jauniešu bezdarbu, ir apsveicams, lai gan tajā trūkst konkrētas informācijas. Tāpēc es no balsošanas atturējos.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas darba tirgu sagaida nopietni izaicinājumi. Jaunā paaudze sastopas ar problēmu, ka tikai laba izglītība nenodrošina laba darba atrašanu. Vēl sliktāk, tā vairs nenodrošina pat aizsardzību pret bezdarbu. No otras puses, lielie uzņēmumi nemitīgi sūdzas par speciālistu trūkumu, izmantojot šo šķietamo trūkumu kā ieganstu lēta darbaspēka izmantošanai. Tas neļauj nodibināt ģimeni, nedz arī atrast saprātīgu darba un dzīves līdzsvaru. Abpusēja izglītības un apmācības atzīšana ir pirmais solis pareizajā virzienā. Ziņojumā minētais aicinājums rīkoties jauniešu bezdarba jautājumā arī ir pareizs. Tomēr vienkāršs aicinājums uz rīcību ir pārāk nenoteikts. Tāpēc es no balsošanas atturējos.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Eiropas līmeņa sadarbība profesionālās apmācības jomā ir ļoti nozīmīgs faktors stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai un jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanai. Es atbalstu priekšlikumu, ka, veidojot profesionālās izglītības un apmācības sistēmu, katrai dalībvalstij būtu jāvelta īpaša uzmanība mazkvalificētiem darba ņēmējiem, migrantiem, personām ar invaliditāti un citām sociāli mazāk aizsargātām grupām. Apmācību programmām jābūt vērstām uz viņu vajadzībām un spēju līmeni. Turklāt mums jāveicina arī ciešāka sadarbība starp dalībvalstu dažādajām izglītības sistēmām, lai nodrošinātu jauniešu integrēšanos un mūžizglītības un formālās/neformālās apmācības veicināšanu. Lai nodrošinātu profesionālās apmācības atbilstību darba tirgus vajadzībām, es uzskatu, ka informāciju par pārmaiņām darba tirgū ieteicams iestrādāt valstu izglītības stratēģijās un programmās.

Komisijai jāuzņemas lielāka atbildība, nodrošinot informāciju par konkrētos ES darba tirgus reģionos vajadzīgām prasmēm un vajadzībām. Turklāt ļoti svarīgi ir radīt labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem, kas sadarbojas profesionālās apmācības programmu attīstībā un īstenošanā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par atbalstu šim ziņojumam par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, jo šis jautājums ir īpaši nozīmīgs stratēģijā „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir nodrošināt ekonomikas attīstību. Sadarbība, lai uzlabotu profesionālo izglītību un apmācību, nozīmē jauniešu bezdarba līmeņa samazināšanu, darba ņēmēju nodrošināšanu ar izziņas informāciju un lielākām un vienkāršākām finansējuma saņemšanas iespējām. Pašreizējais sociālekonomiskais konteksts prasa spēju strādāt starptautiskā vidē; tāpēc mums jāpalielina iespējas mācīties, ņemot vērā arī uzņēmējdarbības nozīmi, kurā aizvien vairāk vajadzīgs prasmīgs personāls ar praktiskās apmācības pieredzi, kuru tie var nekavējoties un efektīvi izmantot.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Mērķis šim patstāvīgajam ziņojumam, kurā kompetentā dokumenta izstrādes komiteja iestrādājusi daudzus Kultūras un izglītības komitejas priekšlikumus, ir veicināt ES un dalībvalstis stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai, jo īpaši nodarbinātības un apmācības jomā. Īpaša uzmanība pievērsta būtiskiem izaicinājumiem, piemēram, pieaugošajai kvalifikācijai darba tirgū, kas apdraud mazkvalificētus darbus, jauniešu bezdarba svārstīgais pieaugums, kas dažās dalībvalstīs, tostarp Grieķijā, pārsniedz 30 %, un dalībvalstu nespēja pieņemt atbilstošus pasākumus stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu sasniegšanai (piemēram, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %). Līdzās to iedzīvotāju aizsardzībai, kuriem ir mazāk prasmju vai zemāks izglītības līmenis, mums ir steidzami vajadzīgs ieguldījums jaunās prasmēs, jo īpaši tajās, kas vajadzīgas stratēģiskajās nozarēs, ņemot vērā izaugsmi. Tas Grieķijai ir galvenais jautājums.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Būtiska ir Eiropas sadarbība profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un kuriem ir starptautiska pieredze. Es atbalstu referenti, kura apgalvo, ka stratēģijā „Eiropa 2020” ir nepieciešams iedvest dzīvību. Šim procesam jāsākas nekavējoties, ES un dalībvalstu līmenī īstenojot praktiskus pasākumus profesionālās izglītības un apmācības jomā. Visi šie faktori ir iemesls manam balsojumam par šo ziņojumu. Mums tik tiešām ir pienākums nodrošināt Eiropas darba ņēmējiem tādu statusu, lai viņi varētu pielāgoties ekonomikas prasībām. Mums kā politisko lēmumu pieņēmējiem jārosina cilvēki attīstīt un paplašināt savas prasmes. Personīgo prasmju attīstīšana, papildinot to ar palīdzību cilvēkiem atrast labāku darbu, vajadzētu dot viņiem iespēju izveidot turpmākas darbavietas un tādējādi sniegt aktīvu ieguldījumu inovatīvā ekonomikā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Aizvien globalizētākā pasaulē jauniešiem ir svarīgi spēt paplašināt savu izglītību un apmācību, izmantojot mobilitāti. Darba tirgum aizvien vairāk vajadzīgi mobili un elastīgi cilvēki ar starptautisku pieredzi. Neskatoties uz ekonomikas krīzi, tiek lēsts, ka Eiropas darba tirgus nākamo 10 gadu laikā piedzīvos stabilu izaugsmi. Tāpēc ES ir ieviesusi stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir pievērst lielāku uzmanību profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Jāpieliek aizvien lielākas pūles, lai novērstu šķēršļus, palielinātu pārrredzamību un atvieglotu salīdzināmību dažādās izglītības sistēmās un to starpā. Izglītības nozarē lielāka uzmanība būtu jāpievērš darba tirgus vajadzībām, mācību rezultātu novērtēšanas metodes meklējumiem un savu standartu kvalitātes uzlabošanai, lai tā kļūtu vēl profesionālāka. Visbeidzot, jāiedrošina radošums, inovācijas un uzņēmējdarbība, lai Eiropas jaunieši un darba ņēmēji varētu paplašināt savas zināšanas un tādējādi pielāgotos ekonomikas vajadzībām. Lai šos mērķus sasniegtu un nodrošinātu, ka profesionālā izglītība un apmācība joprojām ir viena no visu ilgtermiņa politiskajām prioritātēm, es balsoju par attiecīgo priekšlikumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Stratēģijā „Eiropa 2020” uzskaitīti galvenie faktori gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei (tostarp nodarbinātības līmeņa paaugstināšana un nabadzības izskaušana). Attiecībā uz profesionālo izglītību un apmācību jāīsteno praktiski pasākumi ES un dalībvalstu līmenī, lai stratēģiju īstenotu praksē. Eiropas darba ņēmējiem jābūt iespējai pielāgoties ekonomikas prasībām. Politisko lēmumu pieņēmējiem jārosina cilvēki paaugstināt savu kvalifikācijas līmeni.

Es aicinu dalībvalstis uzraudzīt pasākumus, lai atvieglotu pāreju no skolas uz darba dzīvi, attīstot integrētas profesionālās orientācijas un konsultāciju programmas, aicinu dalībvalstis nodrošināt pasniedzējiem labākas kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas un izveidot pamatu sekmīgām mācību partnerattiecībām, jo īpaši reģionālā un vietējā līmenī.

Profesionālās izglītības un apmācības jomā dalībvalstīm būtu īpaši jāņem vērā individuālās mazkvalificētu darba ņēmēju, audzēkņu no migrantu ģimenēm, mazākumtautību pārstāvju, mazāk aizsargātu sieviešu, bezdarbnieku, personu ar invaliditāti vajadzības. Es aicinu dalībvalstis atbalstīt inovatīvus pasākumus, doktorantūras un pēcdoktorantūras programmas, kuras veicinās konkurētspēju un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Viens no pašreizējās ekonomikas vides lielākajiem izaicinājumiem ir jauniešu bezdarbs. Jaunieši — darba ņēmēji ne tikai biežāk ir bezdarbnieki nekā vecāka gadagājuma darba ņēmēji, bet arī biežāk strādā pagaidu darbus nedrošos darba apstākļos, saņemot mazāku algu un sliktāku tiesisko aizsardzību. Ir būtiski risināt šo situāciju. Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) prognozē, ka līdz 2020. gadam jauno darbavietu skaits pieaugs līdz 80 miljoniem. Ir vērts piebilst, ka notiks pavērsiens virzienā uz rūpniecības un tehnoloģijas attīstību un atbilstoša atteikšanās no mazkvalificēta darbaspēka. Šīm jaunajām darbavietām būs vajadzīgi darba ņēmēji ar augstu un vidēji augstu prasmju līmeni. Jārīkojas ātri, lai nodrošinātu, ka šajos amatos strādā pietiekami prasmīgi darba ņēmēji. Ņemot to vērā, mums jāpārliecinās, ka mūsu pieeja apmācībai ir vērsta uz rezultātiem. Mums jānodrošina jauniem cilvēkiem pieeja mūžizglītībai un kursiem ar praktisku apmācību, lai viņiem ļautu uzņemties šos darbus un savas karjeras laikā izaugt un progresēt. Es uzskatu, ka šie profesionālās izglītības izaicinājumi sniegs labumu visu dalībvalstu ekonomikai.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) No vienas puses, Eiropa piedzīvo palielinātu bezdarba līmeni jauniešu vidū, un jauniešu darbavietas parasti nav drošas un ir īslaicīgas. No otras puses, tomēr ir skaidrs, ka uzņēmumiem trūkst kvalificētu profesionāļu, kuru apmācība tiek virzīta uz pienākumiem, kas tiem būtu jāveic. Tāpēc ir svarīgi darbavietu piedāvājumu līdzsvarot ar pieprasījumu, izmantojot tādus pasākumus kā neatkarīgi padomi par profesionālo izglītību, finansējuma piešķiršana profesionālās apmācības atbalstam un konkurētspēja starp apmācību nodrošinošām iestādēm. Visbeidzot, mērķis ir ļaut cilvēkiem atrast labāku darbu, bet arī, kā minēts paskaidrojumā, sniegt viņiem „iespēju veidot turpmākās darbavietas.”

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodienas Eiropas Parlamenta Strasbūras plenārsēdes laikā mēs balsojām par ziņojumu par Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai atbalstītu stratēģiju „Eiropa 2020”. Neraugoties uz skarbo ietekmi, ko uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, var uzskatīt, ka nodarbinātības pieaugums Eiropā turpmākajos desmit gados vismaz pakāpeniski atjaunosies. Stratēģijā „Eiropa 2020” minētie galvenie faktori gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei jāievieš profesionālās izglītības un apmācības jomā, īstenojot konkrētus pasākumus Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Hirsch kundzes ziņojumā minētie Komisijas pasākumi šķēršļu novēršanai, pārrredzamības nodrošināšanai un salīdzināmības atvieglošanai dažādās izglītības sistēmās un to starpā, uzsverot, ka ir svarīgi nodrošināt, ka izglītība tiek virzīta tuvāk darba tirgus vajadzībām, palīdzot veicināt radošumu un inovācijas.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) ES un dalībvalstīm jāpastiprina centieni veicināt jauniešu nodarbinātību un samazināt viņu bezdarba līmeni, jo īpaši uzlabojot saskaņu starp apmācību sistēmām un darba tirgus vajadzībām. Zaudējot 12 miljonus mazkvalificētu darbavietu Eiropā līdz 2020. gadam un ņemot vērā vajadzību pēc ilgākas darba dzīves, lai saglabātu savu sociālo modeli, ņemot vērā demogrāfisko izaicinājumu, vienlaicīgi ir būtiski palielināt centienus uzlabot mūžizglītības apmācību darba ņēmējiem viņu karjeras laikā. Šajā ziņā ideja par stimulējošu mehānismu ieviešanu darba devējiem, lai viņi iedrošinātu darba ņēmējus piedalīties apmācību programmās, kā Hirsch kundze ieteikusi savā ziņojumā, izklausās interesanta. Turklāt, lai apkarotu mazkvalificētu cilvēku bezdarbu noteikti ir jāiedrošina vietējo kvalifikāciju atzīšana dalībvalstu starpā un jāiedrošina sertifikācija, kas apstiprina neformālā mācekļa darba laikā iegūtās prasmes.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Aizvien vairāk ir vajadzīgi darbinieki, kas ir mobili, elastīgi un kuriem ir starptautiska pieredze. Stratēģijā „Eiropa 2020” minēti galvenie faktori gudrai izaugsmei (zināšanu, inovācijas un izglītības veicināšana digitālā sabiedrībā), ilgtspējīgai izaugsmei (ražošana, efektīvi izmantojot resursus un vienlaicīgi palielinot konkurētspēju) un integrējošai izaugsmei (nodarbinātības līmeņa paaugstināšana, kvalifikācijas iespēju veicināšana un nabadzības apkarošana). Profesionālās izglītības un apmācības jomā jāīsteno konkrēti pasākumi Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī, lai iedvestu stratēģijā dzīvību. Neraugoties uz skarbo ietekmi, ko uz Eiropas darba tirgu ir atstājusi ekonomikas krīze, var uzskatīt, ka nodarbinātības pieaugums Eiropā turpmākajos desmit gados vismaz pakāpeniski atjaunosies. Kā liecina Cedefop jaunākās prognozes par prasmju pieprasījumu un piedāvājumu Eiropā, tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam jauno darbavietu skaits pieaugs līdz 80 miljoniem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Iespēja un spēja mācīties un strādāt starptautiskā vidē ir svarīgs priekšnosacījums, lai globalizētā sabiedrībā varētu gūt panākumiem bagātu darba pieredzi. Rūpniecībā arvien vairāk aicina izglītības un apmācību piedāvājumus tieši saistīt ar praktiskām prasībām un uz mērķiem orientētiem risinājumiem. Svarīgi, lai tie, kas ieguvuši profesionālo izglītību vai pabeiguši apmācību kursu, varētu pielietot savas jauniegūtās spējas un prasmes darba vidē.

Šodien pieņemtā rezolūcija ir virzība uz priekšu, lai nodrošinātu Eiropas darba ņēmējiem iespēju pielāgoties ekonomikas prasībām. Cilvēkiem jādod iespējas uzlabot un paplašināt savas prasmes. Uzlabojot prasmes, cilvēkiem jāiegūst arī iespēja veidot turpmākas darbavietas un šādi aktīvi piedalīties inovatīvas ekonomikas veidošanā.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Izglītība, profesionālā apmācība un arī universālā „mūžizglītības” ideja ir pamatakmeņi Eiropas integrācijai, kas sastopas ar aizvien jauniem izaicinājumiem saistībā ar atbalstu stratēģijai „Eiropa 2020”. Mums jāsaskaras ar faktu, ka bezdarba līmenis jauniešu vidū paaugstinās satraucošā ātrumā. Ar profesionālo izglītību un apmācību saistītās problēmas kļūst mums par prioritāti. Cilvēki, sākot savu profesionālo karjeru, varētu uzskatīt, ka bezdarbam ir nelabvēlīga ietekme uz viņu turpmākajām darbībām darba tirgū. Profesionālā izglītība un apmācība varētu sniegt iespēju brīvāk pārvietoties darba tirgū saskaņā ar mainīgo ekonomisko situāciju un konkrētu ekonomikas nozaru prasībām. Ir vērts uzsvērt pašreizējo pārrobežu izglītības programmu lietderību un vērtības, piemēram, Leonardo Da Vinci programma, kas ir pelnījusi mūsu atbalstu. Tās ļauj indivīdiem iegūt iemaņas, kas raksturo mobilu darbaspēku.

Mobilitāte novērš grūtības, kas rodas individuālu darba tirgu dabiskās dažādības dēļ un sniedz jauniem darba ņēmējiem piekļuvi milzīgajam Eiropas darba tirgum, kurš piedāvā jaunus izaicinājumus un iespējas, lai viņi varētu izmantot iegūto pieredzi. Dalībvalstīm būs jāuzņemas uzdevums atvieglot pārraudzību un palīdzību saistībā ar sadarbības izveidošanu un informācijas apmaiņu starp skolām, mācību iestādēm, pētījumu centriem un uzņēmumiem. Jaunie darba ņēmēji nodrošina ES darba tirgum jaunas zināšanu, prasmju un pieredzes rezerves.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu. Tomēr es uzskatu, ka samazinājums mūžizglītības programmai un cilvēku programmai ir nepieņemami skarbs.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Jauniešu bezdarba apkarošanai jākļūst par visu Eiropas valdību prioritāti. Mums jānodrošina Eiropas jauniešiem pilnīgs, pievilcīgs un konkurētspējīgs piedāvājums apmācības un izglītības jomā, kas ļaus tiem vieglāk atrast darbu. Proti, es uzskatu, ka profesionālā izglītība un mūžizglītība vairāk jāsaskaņo ar darba tirgus vajadzībām. Turklāt augstākajai izglītībai vajadzētu tikt apvienotai ar profesionālo apmācību, dodot prioritāti, piemēram, apmācību un darba apvienošanai. Tādējādi es balsoju par Hirsch kundzes ziņojumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Jauniešu bezdarbs Eiropā ir 21 %, un tas pašlaik skar vairāk nekā 5,5 miljonus jauno eiropiešu, kuri riskē ar sociālo izstumtību, jo viņiem trūkst iespēju un viņi ir spiesti strādāt nedrošos darbos. Apmācība un izglītība pašlaik ir Eiropas Savienības lielākie izaicinājumi, kas tiek izloloti stratēģijā „Eiropa 2020”. Tiek izvirzīti mērķi samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 % līdz 2020. gadam. Tie ir samērā ambiciozi mērķi, bet tie ir nepieciešami ekonomikas izaugsmei, lai ļautu dalībvalstīm kļūt konkurētspējīgākām un tādējādi izveidot darbavietas.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ilgtermiņā ES līmeņa stratēģija ir būtiska un ka tā ļauj risināt strukturālā bezdarba un jauniešu bezdarba problēmas. Tādā nolūkā, manuprāt, ir svarīgi turpināt atbalstīt mazos un vidēja līmeņa uzņēmumus, jo tie rada 50 % darbavietu, un ieguldīt nepārtrauktā mūžizglītībā. Visbeidzot es gribētu minēt vajadzību atzīt profesionālo kvalifikāciju, tādējādi atvieglojot mobilitātes veicināšanu profesionāļiem un studentiem.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Jauniešu bezdarba apkarošana ir viens no ES nopietnākajiem izaicinājumiem. Lai risinātu šo problēmu, mums vairāk jāiegulda jaunu cilvēku izglītībā un apmācībā, lai viņi būtu nodrošināti turpmākiem izaicinājumiem darba tirgū, kas kļūst aizvien prasīgāks. Ziņojumā arī pietiekami pareizi minēts, ka Eiropas Sociālais fonds varētu vairāk ieguldīt finansiāli vājāko izglītībā. Personīgi es vairākkārt esmu uzsvēris, ka īpaši svarīgs ir piedāvājums atvieglot darbaspēka mobilitāti iekšējā tirgū. Vajadzīga Eiropas sadarbība, lai šajā nozarē izstrādātu vienotu politiku. Visu šo iemeslu dēļ es atbalstu šo konkrēto ziņojumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Neatbilstība starp jauniešu kvalifikāciju un darba tirgus vajadzībām ir viens no iemesliem, kāpēc Lietuvā ir tik milzīgi augsts jauniešu bezdarba līmenis (34 %). 2010. gadā 52 % no visiem jauniešiem — bezdarbniekiem (50 000), kas reģistrējās Lietuvas darba biržā, nebija nekādas profesionālās apmācības. Manas valsts jauniešu nespēja atrast piemērotu darbu ir radījusi milzīgu jauniešu emigrācijas vilni, vismaz pēdējo gadu laikā 50 % no visiem Lietuvas emigrantiem bija vecumā grupā no 20 līdz 34 gadiem. Pieaug vajadzība pēc mobila un elastīga darbaspēka, tāpēc mums jāpalīdz Eiropas darbaspēkam pielāgoties ekonomikas vajadzībām, sniedzot viņiem iespēju uzlabot savas prasmes un paaugstināt zināšanu līmeni. Svarīgi, lai profesionālā apmācība būtu pieejama visiem cilvēkiem. Es priecājos, ka referente to saprot. ESF finansējums varētu būt vērtīgs ieguldījums, palīdzot nodrošināt apmācību Lietuvas sabiedrības novārtā pamestām grupām. Pienācis laiks arī ES izmantot efektīvus un radošus pasākumus, lai īstenotu stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus, piemēram, samazināt priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru līdz 10 % un palielināt augstskolu absolventu īpatsvaru līdz 40 %.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Gan jauniem, gan veciem cilvēkiem jānodrošina piekļuve profesionālajai izglītībai un apmācībai. Piemēram, gan mūžizglītības, gan cilvēku shēmas sniedz nenovērtējamas iespējas tiem, kuri vēlas apgūt jaunas prasmes un atrast jaunu darbu. Pašreizējais bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu vidū, ir satraucošs, un jādara kas vairāk, lai nodrošinātu to, ka jaunieši spēj iegūt būtiskas prasmes un kvalifikāciju. Es patiesi uzskatu, ka ESF ir vērtīga nozīme cilvēku apmācībā un izglītībā. Ir svarīgi, lai tie, kuru ienākumi ir zemāki, saņemtu finansiālu atbalstu, kas palīdzētu viņiem apmeklēt apmācību kursus, kuri savukārt sniegtu viņiem iespēju pilnībā integrēties darba tirgū.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Stratēģijai „Eiropa 2020” vajadzētu nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Uz rezultātiem vērsta pieeja ir būtiska arī saistībā ar mācīšanos. „Mūžizglītība” ir absolūta prioritāte mūsu iedzīvotājiem, un tāpēc ir jānosaka mūsu prioritāte attiecībā uz piekļuvi profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Ziņojums: Gay Mitchell (A7-0187/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tas novērtē finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI), taču es norādu uz tāda mehānisma nozīmi, kam šogad vajadzētu būt sekmīgam. Es piekrītu referenta kritiskajām piezīmēm par faktu, ka Parlamenta paveikto rūpīgas pārbaudes darbu dalībvalstu pārstāvji vai ASI komiteja neatzina.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es esmu balsojusi par Regulu (EK) Nr. 1905/2006, kas paredz finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā: gūtā pieredze un nākotnes perspektīvas. 2011. gads ir stratēģisks brīdis, lai izdarītu secinājumus par četriem gadiem, kopš tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (ASI). Turpmāka vienkāršošana un pielāgošanās jauniem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, kā arī ES iekšējās politikas ārējās dimensijas noteikšana — tie ir svarīgi un vērā ņemami aspekti. Es atbalstu rezolūcijā izklāstīto noteikumu, ka turpmāk instrumentam, kas nodrošinās palīdzību ES attīstībai, jābūt atbilstoši nodrošinātam finanšu ziņā. Pati ES ir veltījusi sevi kolektīvajam mērķim: līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) tērēt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI). Pašreizējam Eiropas palīdzības līmenim būs ievērojami jāpalielinās, lai sasniegtu šo mērķi. Koordinēšanai un darba dalīšanai jābūt vadošajiem principiem jaunās attīstības instrumenta programmas izstrādē. Eiropas stratēģijas dokumentu iecere būtu jāizskata kā augstas prioritātes jautājums un Eiropas Parlamentam jābūt aktīvi iesaistītam šajā procesā. Parlamentam jābūt iespējai aizsargāt ES attīstības politikas specifiskumu pēc 2013. gada attīstības sadarbības dokumenta, izpētot stratēģisku programmu izstrādes lēmumus un ievērojot vienlīdzīgas mūsu un Padomes tiesības.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Finanšu instruments attīstības sadarbībai (ASI) ir viens no īpaši altruistiskiem Eiropas Savienības projektiem, kas paredzēts, lai bez jebkādiem nosacījumiem vai slēptām interesēm sniegtu palīdzību jaunattīstības valstīm. Neņemot vērā jebkādus ES līdzdalības utilitāros aspektus, ES iestādes jāpiespiež daudz piemērotāk izvēlēties šo līdzekļu mērķus un orientēties uz nabadzības likvidāciju, un izpildīt tūkstošgades attīstības mērķus (TAM).

Man jāuzsver vajadzība pēc lielākas pārredzamības attiecībā uz visiem līdzekļiem, kas tiek piešķirti šim mērķim, un, kas ir vēl svarīgāk, pēc vērienīgākas novērtēšanas, kāda ir ASI ietekme uz šo valstu iedzīvotājiem. Tas tāpēc, ka šie līdzekļi jāpapildina ar efektīvu sociālo politiku jaunattīstības valstīs. Šiem līdzekļiem vidējā termiņā un ilgtermiņā jābūt kā „makšķerei”, ko cilvēki, kam tie ir paredzēti, izmantos, lai iemācītos „zvejot” un veiksmīgi kļūtu patstāvīgi.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka 2010. gads bija Eiropas gads cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību. Tieši tāpēc jaunattīstības valstīs jāizmanto finanšu instruments attīstības sadarbībai, lai veiktu ievērojamu ieguldījumu pienācīgas dzīves nodrošināšanā tik daudziem šo valstu pilsoņiem, cik tas ir iespējams.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Šā ziņojuma mērķis, kurā tika izklāstīta finanšu instrumenta noteikšana sadarbībai attīstības jomā, ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz šo tēmu. Šai nostājai vajadzētu pamatoties uz secinājumiem, kas izdarīti mūsu attīstības sadarbības īstenošanas rūpīgas pārbaudes gaitā.

Es ar atzinību novērtēju metodi, ko izmanto referents, vērtējot ES attīstības sadarbības panākumus un tās metodes. Referents skaidri konstatē, ka, neraugoties uz konstruktīvu dialogu ar Komisiju, pati Komisija nav mainījusi savu attieksmi pret attīstības jautājumiem, kā to ir ieteicis Parlaments. Parlamenta nostāja tikai nejauši tika norādīta projekta īstenošanas pasākumos, ko Komisija iesniegusi ASI pārvaldības komitejā.

Daļēji tas ir saprotams. Referenta galvenais partneris bija Ārējo attiecību ģenerāldirektorāts, kura galvenais pilnvarojums ir ES interešu veicināšana visā pasaulē. Taču sadarbība attīstībai ir vienīgā ārpolitikas joma (izņemot humanitāro palīdzību), kas nav noteikta, lai ievērotu ES intereses, bet gan lai aizstāvētu šīs planētas neaizsargātāko iedzīvotāju intereses. Tā kā šajā ziņojumā paustā nostāja pilnībā atspoguļo šo pasaules atklāsmi, es biju priecīgs balsot par to.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Mitchell kunga ziņojumu, jo es uzskatu, ka mums jāpalielina jaunattīstības valstu parlamentu līdzdalība, izstrādājot stratēģiskus dokumentus šīm valstīm, piemēram, par nabadzības likvidācijas stratēģiju. Turklāt Eiropas attīstības palīdzībai jābūt atbilstošam finansējumam. Līdz 2015. gadam oficiālajā attīstības palīdzībā (OAP) Eiropas Savienība ir apņēmusies ieguldīt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI), kas nozīmē, ka pašreizējā Eiropas palīdzība turpmāk palielināsies.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Tūkstošgades attīstības mērķu termiņš beidzas laikā, kamēr ir spēkā pirmais finanšu instruments attīstības sadarbībai. Tādējādi pašreizējā sadarbība ar vietējām iestādēm jāpaplašina un ir jāveicina to uzdevums nabadzības un bada apkarošanā, ūdensapgādes un medicīnas pakalpojumu uzlabošanā, kā arī vietējās tautsaimniecības attīstībā. Pārtikas apgādes drošība, lauksaimniecības nozares un pārtikas produkcijas problēmas, un dzīves dārdzības krīze — tam visam jāpievērš uzmanība, izstrādājot finanšu instrumentus un plašu politiku sadarbībai un kopīgam darbam attīstības jomā. Es atzinīgi vērtēju to, kas bija minēts ziņojumā par šo tematu. Piekrītu, ka Komisijai vajadzētu visaptveroši analizēt vispārējo budžeta atbalstu, iekļaujot šajā analīzē sīkas ziņas par atbalstu, kas sniegts konkrētām nozarēm, konkrētiem projektiem un vietējām pašvaldībām. Šāda informācija palīdzētu, veltot turpmākas pūles, lai daudz efektīvāk piešķirtu līdzekļus un finansējumu un tādējādi ļautu atklāt jebkādas problēmas sadales sistēmā. Tādējādi veidotos konsekventāka politika.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Attīstības sadarbības visaptverošais mērķis ir nabadzības likvidācija partnervalstīs, kas ietilpst tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā. Lai sasniegtu šos mērķus, ES ir vajadzīgs īpašs finanšu instruments attīstības sadarbībai. Šogad Komisija ir apņēmusies iesniegt likumdošanas priekšlikumu ārējās darbības finanšu instrumentiem un pārskatīt visu ārējā finansējuma instrumentu struktūru, kad tiks debatēts par jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Esmu balsojis par šo dokumentu, kas nosaka Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finanšu instrumentu ES attīstības sadarbībai. Piekrītu, ka turpmāk instrumentam, kas nodrošina ES attīstības palīdzību, jābūt atbilstoši nodrošinātam finanšu ziņā, jo līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) ES ir apņēmusies tērēt 0,7 % no sava nacionālā kopienākuma (NKI).

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Esmu balsojusi pret Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par finanšu instrumenta noteikšanu attīstības sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem, jo priekšlikumā ir izteikta vēlme attiecībā uz nelegālas imigrācijas kontroli. Jo īpaši tāpēc, ka tas atbalsta viedokli, ka migrācijas attīstības līdzekļus nevajadzētu izmantot robežu kontroles pastiprināšanai un nelegālas imigrācijas apkarošanai. Šāda nostāja nav savietojama ar mūsu politisko pieeju, kurā robežu stiprināšana un nelegālas imigrācijas apkarošana ir galvenās prioritātes, un tāpēc mēs varētu apgalvot, ka šajā jomā būtu jāiegulda papildu līdzekļi. Tādējādi esmu nolēmusi balsot pret šo priekšlikumu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Attīstības sadarbības problēma ir viens no pamatprincipiem, kas ir pamatojums manam darbam. Uzskatu, ka Mitchell kunga lieliskais ziņojums veiksmīgi uzsver tās jomas, kurās Eiropa varētu un tai vajadzētu rīkoties piemērotāk. Finanšu instrumenta attīstības sadarbībai (ASI) pieredze ir bijusi būtiska, lai izprastu, kā Eiropas Savienībai vajadzētu rīkoties turpmāk jaunās daudzgadu finanšu shēmas kontekstā. Ja mēs gribam veicināt finanšu instrumentu efektivitāti, tad mums jānosaka finansējuma sistēma, kas nav atkarīga no citiem līdzekļiem, atkārtoti jārēķina kvotas un jāpārskata, kā tiek īstenoti šie instrumenti. Šādai pārskatīšanai jāpamatojas uz kaimiņattiecību politiku, kas ir jutīga pret nabadzīgāko valstu vajadzībām, nevis tikai Eiropas interesēm. Esmu stingri pārliecināts, ka ES attīstības politikai jābūt gan Parlamenta, gan Padomes darba rezultātam un ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants arī būtu piemērojams attiecībā uz šo problēmu. Šiem principiem tika skaidri pievērsta uzmanība šajā ziņojumā, un tāpēc esmu balsojis „par”.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju Mitchell kunga ziņojuma pieņemšanu, kura mērķis ir noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finanšu instrumentu, kas izstrādāts, lai reglamentētu Eiropas Savienības sadarbību attīstībai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no attīstības sadarbības instrumenta (ASI) (finanšu instruments attīstības sadarbībai).

Saistībā ar to es gribētu uzsvērt, ka jaunattīstības valstīs, teritorijās un reģionos saglabājas augsts nabadzības līmenis un ka mums jāpalielina līdzekļi, kas tiek piešķirti, lai novērstu nabadzības cēloņus jo īpaši nepietiekamu uzturu, veselības problēmas, izglītības trūkumu, dzeramā ūdens pieejamību, nevis, lai novirzītu tos imigrācijas kontrolēšanas sistēmām, kas attiecas uz citām finanšu shēmām.

Attīstības palīdzībai jābūt pieejamai iedzīvotājiem, kas ir ieinteresēti palikt savā ģeogrāfiskajā teritorijā.

Imigrācijas kontrolēšana jāveic, izmantojot citu finanšu instrumentu, un tādējādi jāpalielina līdzekļi Frontex darbībai.

Tās bija mani argumenti balsojumam par šo ziņojumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Sākumā es gribētu izteikt atzinību par pūlēm, ko ir pielikusi Eiropas Savienība, lai likvidētu nabadzību jaunattīstības valstīs. Starptautiska sadarbība ar nolūku veicināt šīs valstis kļūt patstāvīgām un neatkarīgām ir pareiza virzība uz sociāla un politiska miera sasniegšanu starptautiskā līmenī, kas ne tikai būtiski skars iedzīvotājus, kuri gūst šos labumus, bet arī atrisinās Eiropas imigrācijas problēmas. Tādējādi es atbalstu Eiropas finansējuma palielināšanu šim mērķim, kā arī finanšu instrumenta noteikšanu, kas ir orientēts vienīgi uz to.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Apsverot debates par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) pēc 2013. gada, ir īpaši svarīgi atkārtoti noteikt un pastiprināt Parlamenta nostāju, ko tas ir ieņēmis attiecībā uz jaunu finanšu instrumentu ES attīstības sadarbībai (ASI), ņemot vērā gūto pieredzi ASI īstenošanas periodā no 2007. – 2013. gadam. Vispirms es uzskatu: ir būtiski, ka šis jaunais instruments turpina izvirzīt par prioritāti tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu. Lai sasniegtu šo mērķi — jo īpaši nabadzības likvidāciju — ir būtiski, ka jebkuram turpmākajam instrumentam tiks nodrošināti faktiski un atbilstoši finanšu līdzekļi. Tāpēc Komisijai jāpārliecinās, ka ES palīdzība ir atbilstoša attīstības mērķiem, kas izvirzīti starptautiskā līmenī. Es arī joprojām atkārtoju, ka ir svarīgi, kā tiek piemēroti pilnīgas atbilstības kritēriji valstīm, kas gūst labumu no finansējuma, izmantojot šo nākotnes instrumentu. Es vēlētos uzsvērt, ka jaunajam ASI vajadzētu nodrošināt bāzi mērķtiecīgai un daudz elastīgākai palīdzībai nestabilās situācijās. Uzskatu, ka tas palīdzētu nodrošināt pienācīgu sasaisti ar atvieglojumu, atveseļošanās un attīstības pasākumiem. Noslēgumā es gribētu apsveikt Mitchell kungu par viņa iesniegto ziņojumu un piebilst, ka atbalstu tajā iekļautos priekšlikumus.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējās desmitgadēs jaunattīstības valstīs tika īstenotas daudzas dažādu sabiedrisku un privātu organizāciju palīdzības programmas. Kā apliecina ziņojums, līdz šim sasniegtais zemais panākumu līmenis, koordinācijas trūkums attiecībā uz kopējiem mērķiem (Pasaules Veselības organizācija) un skaidru norādījumu trūkums par to, kā šie mērķi būtu sasniedzami, nosaka, arī manā skatījumā, ka attīstības sadarbībai jāievieš jauns finanšu instruments. Taču šim instrumentam jābūt saprātīgi izstrādātam un jābūt tādam, lai tas uzlabotu pašreizējo situāciju un neizraisītu turpmāku līdzekļu izšķiešanu. Lai šis projekts patiešām būtu efektīvs, jārīkojas divās frontēs. Pirmkārt, tā kā primārais mērķis ir nabadzības izskaušana, šim nolūkam patiešām jāpiešķir jauni līdzekļi: līdzekļus nedrīkst atņemt projektiem, kas tiek īstenoti. Otrkārt, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jāiesaistās šajā projektā daudz sirsnīgāk. Koordinēšanas un līdzdalības uzdevumiem jābūt vadošajiem principiem orientējošajā plānošanā attiecībā uz jauno attīstības instrumentu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ziņojuma mērķis ir noteikt sākotnēju Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finanšu instrumentu ES attīstības sadarbībai (ASI), kas pamatojas uz iepriekšējo regulu. Es uzskatu, ka Parlamenta iesaistīšanās būs īpaši vērtīga šā instrumenta pārstrādāšanas agrīnajā posmā, tādējādi es atbalstu šo iniciatīvu. Uzskatu, ka vērtības, kas raksturo Eiropas Parlamenta rīcību ne tikai demokrātijas veicināšanā un cilvēktiesību aizsardzībā, var sniegt labvēlīgu ieguldījumu, izstrādājot instrumentu, kas ir daudz koncentrētāks, efektīvāks un visaptverošāks. Manuprāt, veids, kādā šajā ziņojumā tiek analizēta problēma, ir diezgan interesants — tajā ierosinātas jaunas pieejas, kuras pašreiz jāapspriež turpmākajos mēnešos, jo īpaši, kas attiecas uz palīdzību jaunattīstības valstīm atšķirīgākā veidā, dalot tās grupās. Tas arī pierāda, ka šajā jomā ir vajadzīgs uzticams un konsekvents vēlākas analīzes darbs, kas ierosina jaunu pieeju attīstības palīdzībai, pamatojoties uz atbilstošāku atšķirības pieeju, pilsoņu sabiedrības iesaistīšanos un stingriem atbilstības kritērijiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā šis finanšu instruments attīstības sadarbībai (ASI) ir spēkā jau četrus gadus, ir laiks novērtēt tā īstenošanu, lai šajā jomā uzlabotu turpmākos finanšu instrumentus.

Pašreiz ir acīmredzams, ka Parlamentam jānodrošina šā finanšu instrumenta un arī turpmāko finanšu instrumentu demokrātiska un rūpīga pārbaude, un ir vēl vairāk skaidrs, cik svarīgs kļūst jaunattīstības valstu nacionālajiem parlamentiem iesaistīties stratēģisku nacionālu dokumentu izstrādē, kas saistīti ar palīdzību, kura tiek saņemta no Savienības.

Es ceru, ka palīdzības līmeņi nebūs samazinājušies, bet drīzāk palielinājušies, ja tas iespējams, un ka tiks pētīti veidi, kā efektīvi palīdzēt mazāk nodrošinātiem iedzīvotājiem. Šajā procesā nevar pārvērtēt būtisko nozīmi, kāda ir jāpiešķir jaunattīstības valstu pilsoņu sabiedrībai. Ne visās jaunattīstības valstu situācijās būtu vajadzīga viena un tā pati pieeja, iespējams tāpēc šāda palīdzība jāsniedz atšķirīgāk, ņemot vērā to, ka tradicionāla finanšu palīdzība daudzos gadījumos var kļūt mazsvarīga, piemēram, tā dēvēto „jauno” valstu gadījumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Mitchell kunga izstrādātais ziņojums attiecas uz Regulu (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu attīstības sadarbībai: gūtā pieredze un nākotnes perspektīvas. Regula (EK) Nr. 1905/2006 ir spēkā jau četrus gadus un ir laiks analizēt to un mācīties no jebkādām iespējamām kļūdām un/vai pārkāpumiem, kādi var būt, ja jau Komisija pirms vasaras sesiju pārtraukuma tiecas iesniegt priekšlikumus attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada. Es atbalstu referenta priekšlikumus — vismaz tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu, nabadzības likvidēšanu, 20 % līdzekļu novirzīšanu veselībai un pamatizglītībai, īpašas uzmanības pievēršanu klimata problēmām, jaunu pieeju palīdzībai jaunattīstības valstīm, kas prasa cienīt cilvēktiesības, ierobežoto līdzekļu racionālāku un efektīvāku izmantošanu — tāpēc es balsoju par to.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojums vērtē finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (ASI) četrus gadus pēc tam, kad stājās spēkā regula, saskaņā ar kuru īstenoja šo instrumentu. Veiktais novērtējums ir svarīgs no dažādiem viedokļiem. Tika veikta piemērota un kritiska ASI un ES attīstības sadarbības politikas analīze, ko mēs uzskatām par godīgu un par nepieciešamu.

Ziņojumā ir izklāstīts secinājums, ka attīstības politikas mērķim vajadzētu būt nevis ES interešu aizsardzībai, bet drīzāk planētas mazāk aizsargātāko iedzīvotāju nodrošinājumam; tas pievērš uzmanību pārmērīgajai ieguldījumu koncentrēšanai privātajā sektorā, kā arī ierobežojumiem, kas tiek uzlikti valsts sektoram; tas brīdina par to, ka vajadzīgos līdzekļus nedrīkst novirzīt no nozarēm, kas jau tiek finansētas, apliecinot vietējo iestāžu atbalsta piemēru; tas kritizē jebkuru mēģinājumu samazināt ASI un Eiropas Attīstības fonda finansējumu un tas vēlreiz uzsver, ka nav bijis panākts pietiekams progress tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ka ir nepieciešams palielināt oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

Neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka katrā minētajā punktā šis ziņojums varēja būt plašāks (un tam jābūt plašākam), jo īpaši aizstāvot to mērķu saskaņošanu, kas tiek izvirzīti attīstības sadarbības politikas un ES dažādo nozaru pamatnostādņu jomā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā tiek novērtēts finanšu instruments attīstības sadarbībai (ASI) četrus gadus pēc tam, kad stājās spēkā regula, saskaņā ar kuru īstenoja šo instrumentu.

Veiktais novērtējums ir svarīgs no dažādiem viedokļiem. Tika veikta piemērota un kritiska ASI un ES attīstības sadarbības politikas analīze, ko mēs uzskatām par godīgu un par nepieciešamu.

Ziņojumā ir izklāstīts secinājums, ka attīstības politikas mērķim vajadzētu būt nevis ES interešu aizsardzībai, bet drīzāk planētas mazāk aizsargātāko iedzīvotāju nodrošinājumam; tas pievērš uzmanību pārmērīgajai ieguldījumu koncentrēšanai privātajā sektorā, kā arī ierobežojumiem, kas tiek uzlikti valsts sektoram; tas brīdina par to, ka vajadzīgos līdzekļus nedrīkst novirzīt no nozarēm, kas jau tiek finansētas, apliecinot vietējo iestāžu atbalsta piemēru; tas kritizē jebkuru mēģinājumu samazināt ASI un Eiropas Attīstības fonda finansējumu un tas vēlreiz uzsver, ka nav bijis panākts pietiekams progress tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā un ka ir nepieciešams palielināt oficiālo attīstības palīdzību (OAP).

Neraugoties uz to, mēs uzskatām, ka katrā minētajā punktā šis ziņojums varēja būt plašāks (un tam jābūt plašākam), jo īpaši aizstāvot to mērķu saskaņošanu, kas tiek izvirzīti attīstības sadarbības politikas un ES dažādo nozaru pamatnostādņu jomā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ziņojumā tiek izklāstīta attīstības sadarbības instrumenta (ASI) efektivitāte attiecībā uz debatēm par daudzgadu finanšu shēmu. Būtu vajadzīga visas ārējo finansēšanas instrumentu struktūras pārvērtēšana. Svarīgi aspekti, kas jāapsver, iekļauj iespējamu turpmāku vienkāršošanu, pielāgošanos jaunām problēmām, piemēram, klimata pārmaiņām, un arī pareizo nostāju ES iekšējās politikas ārējai dimensijai. Manuprāt, tikpat svarīgi ir gan noteikt procedūras un struktūras, kas aizsargās attīstību, gan arī paredzēt neatkarīgas politikas jomu ar īpašiem nolūkiem.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju Mitchell kunga ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir nostiprināt Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz turpmāko finansējumu attīstības sadarbībai, pirms tiks publicēta daudzgadu finanšu shēma periodam pēc 2013. gada. Nākotnē vienmēr jābūt pieejamiem pietiekamiem līdzekļiem ES attīstības sadarbībai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Attīstības palīdzības politika nav ne altruistisks pienākums, ne līdzeklis, izmantojot kuru bijušās koloniālisma iestādes atvieglotu savu sirdsapziņu — tur, kur ir bijusi kolonizācija. Tā ir viena no ārpolitikas nozarēm; taču tai vajadzētu būt arī tās stratēģijas svarīgai daļai, kura pagriezīs migrācijas plūsmas pretējā virzienā, kas ļaus iedzīvotājiem palikt savā izcelsmes valstī vai atgriezties tajā un dzīvot tur ar cieņu un pieaugošu labklājību. Tā kā abas šīs jomas ir suverēnu valstu kompetencē, lielākā daļa no G. Mitchell ziņojuma prasībām par iestādēm un finansēm nav pieņemamas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo 2011. gads ir stratēģisks brīdis, lai izdarītu secinājumus par četriem gadiem, kamēr ir spēkā Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (ASI). Ziņojuma mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finansēšanas instrumentu ES attīstības sadarbībai, balstoties uz mūsu ASI īstenošanas rūpīgas pārbaudes secinājumiem. Piekrītu, ka dažādām jaunattīstības valstu grupām ir nepieciešama atšķirīga pieeja un ka tradicionāla finanšu palīdzība var kļūt mazāk svarīga „jaunām” valstīm. Uzskatu, ka palīdzība jaunattīstības valstīm, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, būtu koncentrējama uz partnervalstu fiskālās politikas stiprināšanu un iekšzemes ieņēmumu mobilizēšanu, kādēļ samazinātos nabadzība un atkarība no palīdzības. Mums jāatturas no budžeta atbalsta izmantošanas valstīs, kuras nevar nodrošināt valsts izdevumu pārredzamību. Budžeta atbalsts vienmēr jāpapildina ar pasākumiem, kas attīstītu saņēmējvalsts parlamenta kontroli un revīzijas iespējas un tādējādi palielinātu pārredzamību un informācijas pieejamību sabiedrībai, un pilsoņu sabiedrība būtu jāiesaista budžeta atbalsta uzraudzībā.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka Mitchell kunga ziņojums, kas ir īpaši labs, skar daudzas pamatproblēmas, un tāpēc esmu nolēmis balsot par to. Uzskatu, ka tad, kad tiek apsvērts attīstības finanšu instrumentu nākamais veids, svarīgākais ir atcerēties, ka attīstības politikā galvenajam mērķim vajadzētu būt pakāpeniskai palīdzības atkarības samazināšanai un visbeidzot pilnīgas neatkarīgas sasniegšanai attiecīgajā valstī. Tāpēc finansēšanas instrumenti būtu jāizstrādā tādā veidā, lai nodrošinātu ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi jaunattīstības valstīs.

Šā mērķa sasniegšana ir cieši saistīta ar to, cik lielā apmērā ir paredzama attīstības palīdzība, jo tā ir tikai šādas palīdzības pamats, vienlaicīgi mobilizējot iekšzemes ieņēmumus, šīs partnervalstis var izstrādāt atbilstošu un efektīvu attīstības stratēģiju. Manuprāt, turpmāk būtisks jautājums ir Eiropas Parlamenta kontroles un ietekmes palielināšana attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu. Uzskatu, ka demokrātiskas kontroles trūkums attiecībā uz šo fondu kaitē attīstības politikas pārredzamībai.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Esmu balsojis par šā ziņojuma pieņemšanu. Attīstības sadarbības finansējumam ir nepieciešami labi apsvērti noteikumi, un šajā ziņojumā ir izklāstīts kopsavilkums, kas, to pieņemot, nosaka mūsu nepieciešamās prioritātes. Eiropas Savienības mērķi, nosakot šo instrumentu, ir īpašas ES palīdzības nodrošināšana jaunattīstības valstīm. Ņemot vērā mūsu pašreizējo cīņu pret finanšu krīzi, nabadzīgāku valstu problēmas kļūst vēl redzamākas. Finanšu instruments attīstības sadarbībai ir paredzēts, lai palīdzētu nabadzīgākām partnervalstīm tirdzniecības un reģionālas integrācijas, dabiskās vides un dabas resursu pārvaldības, infrastruktūras, ūdens un enerģijas, lauku attīstības, lauksaimniecības un pārtikas nodrošinājuma, cilvēkresursu attīstības un sociālās kohēzijas jomās. Turklāt mēs gribam atbalstīt valdības sistēmu attīstību, demokrātiju, cilvēktiesības, kā arī ekonomikas un iestāžu reformas un gribam novērst konfliktus un valsts vājināšanos.

Visi iepriekšminētie mērķi ir ārkārtīgi svarīgi attiecībā uz drošības palielināšanu nabadzīgākos reģionos. Palīdzēt citām valstīm izveidot stabilas demokrātiskas sabiedrības, kurās valda tiesiskums, tiek ievērotas cilvēktiesības un ir nodrošināta runas brīvība, izveidojot stipru tiesu sistēmu, teritorijas aizsardzību un bruņotos spēkus, — tas ir uzslavas vērts plāns. Ceru, ka mums izdosies pārvērst to par plašāka mēroga efektu, vēl racionālāk izmantojot līdzekļus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Turpmākajam instrumentam ES attīstības palīdzības nodrošināšanai jābūt atbilstoši nodrošinātam finanšu ziņā. ES ir veltījusi sevi kolektīvajam mērķim — līdz 2015. gadam tērēt 0,7 % sava NKI OAP vajadzībām. Lai sasniegtu šo mērķi, tagadējais Eiropas palīdzības līmenis būs ievērojami jāpaaugstina. Pateicoties Komisijas palīdzības pievienotajai vērtībai un Komisijas jaunajam uzdevumam Savienības un dalībvalstu attīstības koordinēšanā (LESD 210. pants), OAP daļai, kas tiek novirzīta ES budžetā, vajadzētu vismaz palikt stabilai. Jaunā instrumenta attīstības sadarbībai turpmākajā DFS periodā gada finansējuma skaitļiem vajadzētu ievērojami palielināties faktiskā izteiksmē.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir laiks novērtēt, kā tika izmantots finansēšanas instruments attīstības sadarbībai (ASI), kas tiek īstenots jau četrus gadus. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varēsim uzlabot tā turpmāku efektivitāti. Ir svarīgi, ka Parlamentam ir kaut kas sakāms attiecībā uz savu šā un turpmāko finanšu instrumentu rūpīgu pārbaudi. Neraugoties uz ekonomikas krīzi, ko mēs pašlaik piedzīvojam, ir svarīgi uzturēt šos instrumentus jaunattīstības valstu palīdzībai, lai tās tuvākajā nākotnē būtu spējīgas uzlabot savu labklājības līmeni, ņemot vērā nosacījumu obligāti uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus tā dēvētajās „jaunajās” valstīs.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Turpmākajam instrumentam attīstības sadarbības finansēšanai ir jābūt pietiekamām summām tā rīcībā uz tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) beigu laiku. Devēju valstīm būtu jāievēro to apņemšanās līdz 2015. gadam oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) novirzīt 0,7 % no sava NKI. Kā es jau esmu minējis, nekas neattaisno palīdzības samazināšanu. Oficiālā attīstības palīdzība šobrīd sasniedz vairāk nekā USD 120 miljardu. Mēs varam darīt vairāk un darīt to labāk. Tomēr darīt vairāk un darīt labāk — tas nav tikai piemērots gadījums, lai palielinātu līdzekļus. Eiropas Attīstības fonda (EAF) iekļaušana budžetā kļūtu par ievērojamu progresu tik ilgi, kamēr tas nekļūs par finansēšanas kopsummas samazināšanu ES līmenī. Es arī esmu par „lielāku” budžeta palīdzību gan vispārīgu, gan atsevišķām nozarēm un par nedaudziem projektiem, ja vien to atļauj makroekonomikas un pārvaldības kritēriji. Pirmkārt, tas ļautu ātri mobilizēt finanšu līdzekļus, lai atjaunotu vai konsolidētu valsti. Otrkārt, tas ir vienīgais palīdzības veids, par ko mēs varam būt droši, ka tas tiks optimāli izmantots. Visbeidzot es uzskatu, ka mums nepieciešams nodrošināt, lai šī palīdzība būtu efektīvāka.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ir ļoti svarīgi ievērot ES principus palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm, uz kurām neattiecas Kotonū nolīgums vai Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments. Attiecībā uz šo finanšu instrumentu ir iespējams sniegt finanšu palīdzību ĀKK valstīm (Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstu grupa) cukura ražošanas restrukturizācijā, un ir iecerēts finanšu atbalsts piecām programmām: pārtikas nodrošinājums; vide un dabas resursu ilgtspējīga attīstība, ietverot enerģiju; migrācija un patvēruma piešķiršana; ieguldījumi cilvēkresursos; vietējo iestāžu un nevalstisko organizāciju nozīme attīstības procesos. Esmu balsojis par to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Labklājības veicināšana tā dēvētās jaunattīstības valstīs ir nepieciešams pasākums, jo īpaši, lai novērstu migrantu paisuma vilni, kas ieplūst Eiropā. Patlaban tas tiek pārvaldīts, izmantojot dažādas programmas. Taču šā ziņojuma mērķis ir palielināt finanšu palīdzību. Tā ir lieta, ko es nevaru atbalstīt. Pašreizējo ES iekšējo finanšu grūtību dēļ mēs nevaram šobrīd nodrošināt šo palīdzību. Turklāt dalībvalstīm, nevis ES, vajadzētu noteikt, kā jāizmanto attīstības palīdzība.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Iecere padot jaunattīstības valstīm palīdzības roku un (arī) piedāvāt tām finanšu atbalstu ir lieta, kas ir sirsnīgi apsveicama. Humānie principi un vēlēšanās pēc līdzsvara pasaulē nodrošina tam uzticamus pamatus. Eiropas Savienība jau nodrošina palīdzību, izmantojot dažādas programmas. Tomēr šis ziņojums plāno noteikt vairākus instrumentus, šādā veidā paplašinot attīstības palīdzību. Taču saskaņā ar subsidiaritātes principu attīstības palīdzības maksājumiem vajadzētu būt atsevišķu valstu kompetencē.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Attīstības sadarbība ir vienīgais ārpolitikas veids, kas aizsargā sociāli atstumtākās un mazāk aizsargātākās sabiedrības grupas. Komisijai jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu piemērotas un pietiekamas palīdzības piešķiršanu iekšzemes privātā sektora un maza un vidēja lieluma uzņēmumu attīstībai valstīs ar zemu ieņēmumu līmeni. Īpaša uzmanība jāpievērš migrācijai. Ir svarīgi nodrošināt, lai nelegālas imigrācijas apkarošanai piešķirtie naudas līdzeklī tiktu izmantoti nolūkam, kādam tie ir īpaši paredzēti. Vajadzētu arī pievērst uzmanību tam faktam, ka, nosakot jaunu finansēšanas instrumentu tikai jaunattīstības valstīm, jābūt visaptverošai vispārējo mērķu, prioritāro jomu un paredzamo rezultātu, kā arī finansējuma piešķiršanas analīzei.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Lai novērtētu secinājumus par Regulā (EK) Nr. 1905/2006 noteiktā finanšu instrumenta attīstības sadarbībai (ASI) četru gadu īstenošanu, 2011. gads ir stratēģisks brīdis. Komisija ir paziņojusi, ka tā pirms vasaras sesiju pārtraukuma iesniegs savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada un vēlāk šā gada laikā likumdošanas priekšlikumus ārpolitikas finansēšanas instrumentiem. Šā ziņojuma (par ko es balsoju) mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finansēšanas instrumentu ES attīstības sadarbībai, balstītu uz pieredzi, kas pēdējo četru gadu laikā gūta no mūsu ASI īstenošanas rūpīgas pārbaudes. Es uzsveru, ka ir nepieciešams veicināt šādas plašas jomas: atbilstošs finansējums ar pieejamajiem līdzekļiem; nabadzības likvidēšanas efekts un oficiālās attīstības palīdzības (OAP) kritēriji; ģeogrāfiskas un tematiskas programmas; ES palīdzības programmu izstrāde, īstenojot atbilstošāku koordinēšanu un darba dalīšanu, kā arī demokrātijas trūkuma mazināšana, aicinot Parlamentu piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Jau četrus gadus tiek piemērota Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finansēšanas instrumentu attīstības sadarbībai. Komisija drīz iesniegs savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada un vēlāk šā gada laikā likumdošanas priekšlikumus ārpolitikai. Šā ziņojuma mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finanšu instrumentu.

Ziņojums apliecina gūto pieredzi, īpaši orientējoties uz pieredzi, ko ir guvis Eiropas Parlaments, veicot savu attīstības sadarbības instrumenta (ASI) rūpīgu demokrātiskas īstenošanas pārbaudi. Daļa ziņojuma ir veltīta nākotnes perspektīvām un ziņojuma beigu sadaļā tiek izklāstītas ģeogrāfiskas un tematiskas programmas, uzstājot uz stingriem atbilstības kritērijiem budžeta atbalstam, uzsverot svarīgo nozīmi, kāda ir pilsoņu sabiedrībai attīstības jomā un deleģēto aktu procedūras piemērošanā lēmumiem, kuros ievēroti Eiropas Savienības darbības līguma (LESD) 290. pantā noteiktie kritēriji. Esmu balsojis par šo priekšlikumu, jo Eiropas Parlamentam ir iespēja veikt stratēģisku programmu izstrādes lēmumu rūpīgu pārbaudi, ievērojot vienlīdzīgas mūsu un Padomes tiesības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā ir pagājuši četri gadi, kopš stājās spēkā Regula (EK) Nr. 1905/2006 un tā kā Komisija ir jau paziņojusi par priekšlikumu iesniegšanu attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu periodam pēc 2013. gada, ir nepieciešams īsumā analizēt rezultātus, kas sasniegti kopš tā laika, kā arī nākotnes attīstības līdzekļus.

Svarīgākā lieta, kas jāuzsver, ir tā, ka ir „viena ārpolitikas joma, […] kas nav bijusi izstrādāta, lai īstenotu ES interesēs, bet lai aizsargātu planētas sociāli atstumtākos un mazāk aizsargātākos iedzīvotājus”. Parlamenta uzdevumam pēc būtības vajadzētu būt svarīgākam — ne tikai tāpēc, ka ir dažādi veidi, kā tas piešķir demokrātisku leģitimitāti, bet arī attiecībā uz to, ko tas var piedāvāt materiālu un procedūru ziņā. Vajadzētu arī uzsvērt, ka saskaņā ar „galveno sociālo pakalpojumu” koncepciju mērķim būtu jābūt nabadzības likvidēšanai, lai censtos mīkstināt mazāk nodrošināto iedzīvotāju ārkārtējas aizsardzības situāciju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsojumā atbalstīju šo ziņojumu. Lai izdarītu secinājumus par Regulā (EK) Nr. 1905/2006 noteiktā finansēšanas instrumenta attīstības sadarbībai (ASI) četru gadu īstenošanu, 2011. gads ir stratēģisks brīdis. Komisija ir paziņojusi, ka tā iesniegs savus priekšlikumus par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada pirms vasaras sesiju pārtraukuma un vēlāk šā gada laikā likumdošanas priekšlikumus ārpolitikas finansēšanas instrumentiem. Šā ziņojuma mērķis ir agrīnajā posmā noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jauno finansēšanas instrumentu ES attīstības sadarbībai, balstītu uz pieredzi, kas gūta no mūsu ASI īstenošanas rūpīgas pārbaudes.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pieņemtā ziņojuma mērķis ir noteikt Parlamenta nostāju attiecībā uz jaunu finansēšanas instrumentu Eiropas Savienības attīstības sadarbībai, balstītu uz pieredzes, kas gūta no mūsu veiktās attīstības sadarbības instrumenta (ASI) īstenošanas rūpīgas pārbaudes. Pretēji Parlamentam dalībvalstis nespēj koncentrēties uz Komisijas priekšlikumu atbilstības pārbaudi attiecībā uz ASI tiesību normām.

Tādējādi būtu jāprecizē, ka attīstības sadarbība ir tikai ES ārpolitiskā darbība, kas netika paredzēta, lai nodrošinātu Eiropas Savienības intereses, bet lai aizsargātu planētas sociāli atstumtākos un mazāk aizsargātākos iedzīvotājus, mazinot nabadzību un sasniedzot ilgtspējīgu cilvēkresursu, sociālo un ekonomikas attīstību — īsi sakot, tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi visiem.

Parlaments skaidri atzīst šādu pasākumu svarīgumu un tādējādi aicina noteikt instrumentu, kas ļautu Eiropas Savienībai finansēt šādus pasākumus no citiem avotiem, nevis ASI.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Esmu balsojis par Mitchell kunga ziņojumu, jo tas nosaka būtiskus un pareizus virzienus, lai turpmāk pieņemtu un īstenotu finansēšanas instrumentu attīstības sadarbībai, gūstot lietderīgu pieredzi no šā attīstības sadarbības instrumenta pašreizējās izmantošanas, un lai rīkotos ar to. ES finansējums attīstības sadarbībai ir faktisks mehānisms nabadzības apkarošanai, kā arī demokratizācijas un attīstības veicināšanai jaunattīstības valstīs. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu ES ir paplašinājusi starptautiskas pārstāvniecības pilnvaras un tiek aicināta reaģēt uz tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, nabadzības apkarošana, tiesiskuma un demokrātijas vērtību ieviešana jaunattīstības valstīs. Piekrītu referentam, ka ir jāpaplašina visas ES attīstības politikas demokrātiskā pārskatatbildība un aktīvais uzdevums, kas ir nepieciešams Parlamentam, lai piešķirtu attīstības palīdzības līdzekļus, balstoties uz Lisabonas Līguma 290. pantu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kas pamatojas uz instrumenta īstenošanas, rūpīgas pārbaudes un attīstības naudas līdzekļu piemērotākas izmantošanas turpmāku veicināšanu.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Esmu balsojusi par Mitchell kunga ziņojumu, jo mums jāgūst pieredze no pēdējiem četriem gadiem, kad tika īstenota Regula (EK) Nr. 1905/2006, kas nosaka finanšu instrumentu attīstības sadarbībai (ASI). Šajā gadījumā ir ļoti skaidri jāparedz šīs attīstības palīdzības mērķi un darbības joma.

Migrācija ir joma, kurai mums jāpiešķir prioritāte, lai saskaņotu attīstību veicinošu politiku. Tādējādi attīstības palīdzība finansētu projektus, kuru mērķis ir likvidēt dziļi iesakņojušos migrācijas cēloņus (cīņa pret nabadzību), taču to nevajadzētu izmantot, lai uzlabotu robežkontroli vai apkarotu nelegālu imigrāciju.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Esmu balsojusi par Mitchell kunga iesniegto dokumentu. Ņemot vērā attīstības sadarbības instrumenta īstenošanā gūto pieredzi, pirms ieviest jauno instrumentu periodam pēc 2013. gada, es uzskatu, ka Parlamentam vajadzētu būt iespējai aizsargāt ES attīstības politikas specifiskumu, rūpīgi pārbaudot stratēģiskus programmu izstrādes lēmumus un ievērojot vienlīdzīgas mūsu un Padomes tiesības. Turklāt lēmumiem, kas attiecas uz vispārējiem mērķiem, ir īpaši svarīgi noteikt prioritārās jomas un līdzekļu piešķiršanu, izmantojot deleģēto aktu procedūru saskaņā ar LESD 290. pantu.

Ziņojums: Angelika Niebler (A7-0159/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo kompromisa dokumentā tika iekļauti Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas (S&D) iesniegtie grozījumi. Tie ietver būtiskus jautājumus, piemēram, vispārējas pamatnostādnes, uzlabojumu iespējas Komisijā un uzlabojumu iespējas Parlamentā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu. Es piekrītu referentei, ka ietekmes novērtējums (IN) ir svarīgs dokuments likumdošanas procesā un ka turpmāk Eiropas likumdevējiem tas ir vairāk jāizmanto. IN likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu. Tādējādi tie var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Tomēr ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj politisku apspriešanu un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu. Jānorāda, ka IN vienīgi veicina politisku lēmumu konkrēta satura sagatavošanu. Ir svarīgi, lai IN būtu pilnīgi neatkarīgi un pārredzami, turklāt ir jāņem vērā arī tas, kā tiek ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi. Parlamentam jau pašreiz ir pilnvaras pieņemt savus IN, bet Komisijas IN pakļaut rūpīgai pārbaudei. Tomēr pagaidām šī procedūra ir lietota reti. Es piekrītu rezolūcijā paustajai nostājai, ka Eiropas Parlamentam vairāk jāizmanto savas pilnvaras, kas tam piešķirtas šajā jomā.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu pārliecināta, ka ietekmes novērtējumi palīdzēs politisko lēmumu gatavotājiem. Tāpēc es atbalstīju Niebler kundzes ziņojumu par ietekmes novērtējumu nepieciešamajām izmaiņām, jo īpaši attiecībā uz neatkarīga mehānisma ieviešanu. Ietekmes novērtējumu komitejas (INK) locekļus uzraudzītu Eiropas Parlaments un Padome. Tādējādi viņiem vairs nebūtu jārīkojas saskaņā ar Komisijas priekšsēdētāja norādēm.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis. Tie likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu, un likumdevējiem turpmāk tie ir vairāk jāizmanto. IN var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Es piekrītu, ka, lai nodrošinātu neatkarību un objektivitāti, ietekmes novērtējuma procesā ir jāiesaista visu attiecīgo politikas jomu ārējie eksperti, kā arī visas iesaistītās ieinteresēto personu grupas.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis. Precizitāte prasa apkopot konkrētus faktus politisku lēmumu pieņemšanai un nodrošināt, lai, risinot noteiktu problēmu, tiktu izskatītas visas attiecīgās stratēģiskās iespējas. Ietekmes pētījumi ir jāpiemēro visiem tiesību aktu priekšlikumiem, tajos jābūt skaidrai metodoloģijai un tie jāveic pilnīgi neatkarīgi un pārredzami. Ietekmes novērtējumos ir arī jāizvērtē nerīkošanās iespēja, kā arī konkrētas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem radītās sekas.

Neskatoties uz uzlabojumiem šajā jomā, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta ietekmes novērtējumus var uzlabot vēl vairāk. Šajā ziņojumā, par kuru balsoju, ir aicināts ciešāk iesaistīt Eiropas Parlamenta komitejas, kā arī Komisijai sniegt sīki izstrādātu pamatojumu, kāpēc Komisija attiecībā uz konkrētiem likumdošanas priekšlikumiem daļēji atsakās no ietekmes novērtējumiem. Visbeidzot, tajā ir prasīts Parlamenta komitejām vairāk izmantot IN, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu. Pirmkārt, priekšlikumā ir uzsvērts tas, ka, veicot ietekmes novērtējumus, ir jāņem vērā jaunu noteikumu ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai samazinātu to reglamentējošo apgrūtinājumu. Šis uzsvars uz MVU vajadzībām bija galvenais pamatojums manam lēmumam balsot par. Otrkārt, priekšlikumā ir uzsvērts vēl viens ļoti svarīgs faktors, proti, valstu ekonomikas īpatnības. Lai aizsargātu savas intereses, Komisijai vajadzētu apspriesties ar atsevišķām dalībvalstīm un dažādu valstu novērtēšanas iestāžu ierēdņiem un pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka konkrētas vajadzības nav pakārtotas Kopienas interesēm. Visbeidzot, projektā tiek aicināts nodrošināt piemērotāku pārredzamību un efektivitāti Eiropas Savienības pārvaldes procesos, mudinot Komisijas pārskatatbildību par savu darbu Eiropas Parlamentam. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos aspektus, uzskatīju, ka man jābalso par.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir ļoti svarīgi nepārtraukti uzlabot ES likumdošanas kvalitāti un ka šajā ziņojumā ir izklāstīti konkrēti priekšlikumi, kā uzlabot likumdošanas procesu gan Eiropas Parlamentā, gan Komisijā. Komisija jau kādu laiku gatavo tiesību aktu ietekmes novērtējumus, iesniedzot priekšlikumus par tiesību aktiem Eiropas Parlamentam un Padomei, taču ziņojumā ir norādīts, ka šīs ietekmes novērtējumu procedūras joprojām ir ievērojami jāuzlabo. Piemēram, mums vajadzētu stiprināt Ietekmes novērtējuma padomi, kura pašlaik ir Komisijas priekšsēdētāja pakļautībā. Šajā ziņojumā tiek aicināts arī pats Eiropas Parlaments un tā komitejas biežāk veikt ietekmes novērtējumus par tiesību aktu projektiem un rūpīgāk pārbaudīt Komisijas sagatavotos ietekmes novērtējumus, kuru uzdevums bieži vien ir attaisnot tiesību akta priekšlikumu, nevis ļaut objektīvi izskatīt faktus. Šādus iepriekšējus ietekmes novērtējumus par ierosinātiem ES tiesību aktiem vēl vairāk veicināja Lisabonas Līgums, kurā ir papildināti noteikumi par visu tiesību aktu priekšlikumu sociālās un vides ietekmes obligātu novērtēšanu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai sagatavotu stabilus un veiksmīgus tiesību aktus, ir vajadzīgas ne vien pilnvērtīgas politiskās debates un kopīgi centieni, lai panāktu sadarbību un vienprātību, bet arī uzticama tehniskā bāze, kas nodrošina virzību likumdošanas iestādēs, novērtējot attiecīgo politikas jomu kontekstu un sekas. Tieši šā iemesla dēļ es atzinīgi vērtēju Eiropas iestāžu iniciatīvas nodrošināt ietekmes pētījumu kvalitāti un uzticamību, kas ietvers to neatkarības un pārredzamības nodrošināšanu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Tā kā iepriekš esmu šajā jomā strādājusi komiteju līmenī, mans pienākums ir uzsvērt viedokli, ka ietekmes novērtējumiem ir jābūt neatkarīgiem no ārējas iejaukšanās un ka šī neatkarība ir jāaizsargā visos līmeņos.

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret Niebler kundzes ziņojumu par ietekmes novērtējumiem. AKNP atbalsta ietekmes novērtējumu koncepciju, taču tikai tad, ja tie ir patiesi neatkarīgi, ja tiem ir faktiska ietekme (Komisijai tie ir jāņem vērā) un ja tie tiek sagatavoti valstu līmenī, lai izvairītos no neizteiksmīga, visiem vienāda modeļa, kas valstu valdībām neļaus pietiekami precīzi novērtēt ietekmi uz savām valstīm. Diemžēl Niebler kundzes ziņojums neatbilst šiem kritērijiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Vienam no Eiropas Savienības politikas prioritārajiem mērķiem jābūt pārredzamas, skaidras, efektīvas un kvalitatīvas reglamentējošas vides ieviešanai. Mēs vairākkārt esam kritizējuši spēkā esošo ES tiesību aktu transponēšanas un īstenošanas neveiksmes, ko savā ziņā izraisa tas, ka tiesību akti nav pareizi izstrādāti. Tāpēc Eiropas likumdošanas iestāžu pienākums ir risināt šo problēmu. Ietekmes novērtējumi (IN) nodrošina tiesību aktu iespējamo seku sistemātisku novērtēšanu veselības, pamattiesību, sociālajā, ekonomikas, vides u. c. ziņā, tādējādi veicinot birokrātijas samazināšanu un ES politikas konsekvences nodrošināšanu. Es balsoju par šo iniciatīvu, kurā ir atzīts, ka IN ir būtiska nozīme, lai sniegtu atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā. Tiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem un pārredzamiem, tie jāveic, izmantojot skaidru metodoloģiju, un tiem jāveic pamatota un objektīva iespējamo seku analīze, ko vienmēr papildina izmaksu un ieguvumu analīze. Tas veicinās pietiekami pārdomātu un pilnībā informētu lēmumu pieņemšanu, kas nodrošinās kvalitatīvākus tiesību aktus, pareizāku transponēšanu, piemērošanu un uzraudzību, kā arī ātrāku likumdošanas procesu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Ietekmes novērtējumi ir īpaši lietderīgi līdzekļi, lai uzlabotu likumdošanas kvalitāti (piemēram, politiskos priekšlikumus). Tomēr šie ietekmes novērtējumi ir jāpielāgo — patiešām ir vajadzīgi jauni pielāgojumi, jo īpaši izveidojot neatkarīgu mehānismu, jo Eiropas Komisijas ierosinātie ietekmes novērtējumi kvalitātes ziņā bieži vien nav konsekventi un parasti tikai tiek izmantoti, lai pamatotu tiesību akta priekšlikumu, nevis ļautu objektīvi izskatīt faktus.

Man ir prieks, ka ziņojumā, par kuru šodien balsojām, ir noteikts, ka ietekmes novērtējumi ir jāveic pilnīgi neatkarīgi, ka tajos ir jāņem vērā plašāks kritēriju loks (sociāli ekonomiskie, vides u. c.) un ka ir jānodrošina augstākā līmeņa pārredzamība, jo īpaši iesaistot ekspertus. Šis jautājums laiku pa laikam tiek skatīts šajā sēžu zālē, tomēr tas ir īpaši svarīgs!

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis tādā ziņā, ka tajos tiek ņemtas vērā noteikta tiesību akta piemērošanas iespējamās sekas, un, lai šī paša iemesla dēļ palīdzētu panākt vienošanos. Neatkarība un pārredzamība ir vērtības, kuras ir jāsaglabā un jāveicina visās demokrātijās, jo tās nodrošina valsts mērķu novērtēšanu, samērīgus lēmumus un leģitīmu procedūru. Tāpēc es kopumā piekrītu Parlamenta priekšlikumiem šajā ziņojumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Niebler kundzes sagatavotais ziņojums ir veltīts ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanas problēmai”. Ietekmes novērtējumi (IN) ir īpaši svarīgi, lai mēs pieņemtu pareizus lēmumus. Neaizstājot likumdošanas iestādes demokrātiskas lemšanas procesu, tie tomēr ir šā paša procesa pamatā.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu referentes viedoklim, ka IN ir ļoti būtiski, lai mēs, būdami likumdevēji, pildītu savu darbu. Jo vairāk mēs zināsim par noteiktu nozari, jo labāka būs ar to saistīto lēmumu pieņemšana. Turklāt un neskatoties uz Eiropas Komisijas radītās Ietekmes novērtējuma padomes izveidi un jau sasniegtajiem pozitīvajiem rezultātiem, es arī uzskatu, ka ir būtiski izveidot autonomu IN struktūru Eiropas Parlamentam.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) var nodrošināt būtisku atbalstu likumdošanas procesam. Lai to nodrošinātu, tajos ir jāpēta plānoto politisko izvēļu ekonomikas, sociālās, vides un sabiedrības veselības sekas, kā arī to ietekme uz sabiedrības pamattiesībām visā politiskajā procesā. Novērtējums ir jāveic ne vien ex ante, bet arī ex post.

Tomēr, kā atzīts ziņojumā, pašreizējam IN procesam ir daudzas nepilnības. Bieži vien tajos vienkārši tiek mēģināts izteikt šķietamu tehnisku leģitimitāti un attaisnojumu pasākumiem, kuri ir ērti apslēptu politisko izvēļu un novērtējumu rezultāts. Attiecībā uz katrā gadījumā izmantojamo metodoloģiju ir daudzi neatbildēti jautājumi. Kā vai ar ko tiks mērīta ietekme? Kāda ir novērtējuma darbības joma? Kādas alternatīvas ir jāanalizē?

Arī šie lēmumi parasti ir atkarīgi no politiskajām izvēlēm un novērtējumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ietekmes pētījumi būtu neatkarīgi. Tomēr faktiski to ir grūti nodrošināt, ņemot vērā daudzos mainīgos un ar to saistītās intereses. Pārredzamība, atvērtība, apspriešanās un sabiedrības līdzdalība, kā arī pētījumu un to rezultātu pārbaudes ir ārkārtīgi svarīgas, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pētījumu neatkarību un kvalitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) var sniegt ievērojamu atbalstu no atbilstošāka likumdošanas skatupunkta, ja visā poliskajā procesā tiek pētītas plānoto politisko izvēļu ekonomikas, sociālās, vides un sabiedrības veselības sekas, kā arī to ietekme uz sabiedrības pamatbrīvībām.

Tomēr attiecībā uz jautājumiem, kas rodas ietekmes pētījumos, mums ir kritēriji, kas tiek izmantoti šajos IN. Mēs zinām, ka ir virkne kritēriju — nevis tikai izmaksas un ieguvumi —, un pat šajā jautājumā mums ir jāzina, kuram jāsedz izmaksas un kurš gūst labumu.

Tāpēc ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ietekmes pētījumi būtu neatkarīgi, taču tas faktiski ir ļoti sarežģīts uzdevums, ņemot vērā daudzos mainīgos un ar to saistītās intereses.

Dažu novērtējumu un speciālistu metodoloģijas būs neatkarīgākas nekā citu. Tomēr patiesībā IN bieži vien tiek vairāk izmantoti, lai attaisnotu plānotos lēmumus, nevis lai patiešām risinātu visas sekas, ko rada plānotie tiesību akti.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ietekmes novērtējumi ir ļoti svarīgs likumdošanas procesa palīglīdzeklis, kas Eiropas likumdevējiem turpmāk ir jāizmanto visā pilnībā. Kaut arī tie nekādā ziņā neaizstāj politiskas apspriedes vai demokrātisku un likumīgu lēmumu pieņemšanas procesu, ko ievēro likumdevēji, un lai gan to uzdevums ir vienīgi sagatavot pamatojumu politisku lēmumu pieņemšanai, ar šiem novērtējumiem tiek pievērsta likumdevēju uzmanība viņu īstenotās politikas iespējamajām sekām, ņemot vērā īpaša satura perspektīvas, un tiek sniegts atbalsts lēmumu pieņemšanā. Šādi tie var sniegt ievērojamu ieguldījumu atbilstošāku tiesību aktu pieņemšanā.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Niebler kundzes ziņojums ir būtisks ieguldījums debatēs par ES likumdošanas procedūras uzlabošanu, lai nodrošinātu, ka jaunie tiesību akti kalpo iedzīvotājiem un tie ir patiešām vajadzīgi. Diemžēl tiek paustas apsūdzības, ka tiek radīti arī tādi noteikumi, kuru pamatojumā ir vienīgi vēlme ES iestādēm nodrošināt labāku atpazīstamību vai arī kuri ir pieņemti lobiju rīcības dēļ. Tas nozīmē, ka mums ir pastāvīgi jāuzlabo procedūras saistībā ar konkrēta tiesību akta ietekmes novērtējumiem. Būdama iepriekšējo gadu referente atbilstošākas likumdošanas jautājumos, es vēlētos uzsvērt vairākus šās problēmas aspektus. Pirmkārt, mums ir jāņem vērā tas, ka ir jāuztur līgumā noteiktais iestāžu līdzsvars, saskaņā ar kuru Eiropas Komisija ierosina tiesību aktus, un Parlaments un Padome tos pieņem.

Ietekmes novērtējumu neatkarība ir īpaši svarīga, taču nedrīkst paredzēt tās neatkarību no demokrātiskas Parlamenta uzraudzības. Manuprāt, priekšlikums grozīt ietekmes novērtējumus pēc Parlamenta izdarītu grozījumu ieviešanas ir ļoti svarīgs, un es arī piekrītu tiem, kuri uzskata, ka mums ir jāpiemēro vienādi ietekmes novērtējuma kritēriji visās iestādēs. Vienlaikus es vēlētos pievērst uzmanību tam, ka svarīgākais likumdošanas aspekts ir politiskā griba atrisināt konkrētu problēmu un ka tikai ietekmes novērtējums, kas ir sagatavots kā konkrēta projekta daļa, var nodrošināt objektīvu informāciju.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Man jau bija iespēja minēt šajā Parlamentā, ka patiešām ir pienācis laiks ietekmes novērtējumiem būt ne vien sistemātiskiem, bet galvenokārt ticamiem. Ka mums pirms tiesību akta turpmākas izstrādes vajadzētu objektīvi izvērtēt tā radītās sekas, nevis visiem līdzekļiem censties to attaisnot. Turklāt šā novērtējuma saturu nedrīkst noteikt, savstarpēji sadarbojoties Komisijas dienestiem, tiesnešiem, ieinteresētajām pusēm un citiem spīdzinātājiem. Es nezinu, vai referentes piedāvātie risinājumi ir pareizi. Tomēr es zinu, ka piekrītu viņas vērtējumam un ka daži viņas novērojumi ir īpaši svarīgi. Tāpēc šajos pētījumos ir cieši jāiesaista dalībvalstis, jo tās var precīzāk novērtēt Briselē radītu iniciatīvu ietekmi uz valsti. Šiem pētījumiem jābūt par ceļvedi, izdarot izvēli un apsverot attiecīgo jautājumu valstu parlamentos, kuri no šī brīža ir subsidiaritātes principa ievērošanas sargātāji. Šo pētījumu dēļ Komisijai jāatturas no turpmākas rīcības, ja tā izrādās bezjēdzīga, lieka vai dārga. Visbeidzot, mums vajadzētu spēt ātri izdarīt secinājumus par tādu tiesību aktu, kura īstenošana izraisa papildu problēmas, nevis atrisina tās. Visu šo iemeslu dēļ es balsoju par Niebler kundzes ziņojumu, lai gan man nav nekādu ilūziju par tā īstenošanu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo ietekmes novērtējumi (IN) ir svarīgs dokuments likumdošanas procesā, un tas turpmāk Eiropas likumdevējiem ir vairāk jāizmanto. IN priekšrocības ir acīmredzamas. IN norāda likumdevējiem uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu. Tādējādi tie var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Tomēr IN nekādā gadījumā neaizstāj politisku apspriešanu un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu. IN vienīgi sniedz ieguldījumu politiska lēmuma konkrētā satura sagatavošanā. Šis ziņojums ir iedalīts četrās sadaļās. Pirmkārt, ziņojumā ir noteiktas vispārējas prasības IN Eiropas līmenī. Otrajā ziņojuma sadaļā ir izklāstīti Komisijas IN un uzsvērtas uzlabojumu iespējas. Trešā sadaļa ir veltīta Eiropas Parlamenta veiktajiem IN. Ceturtajā un beidzamajā sadaļā ir pausts aicinājums Eiropas Parlamentā nodrošināt autonomu IN struktūru, ko izmantot visām Parlamenta komitejām, lai vēl vairāk uzlabotu likumdošanu un veidotu sinerģijas.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – Ir vairāki iemesli, kāpēc es atbalstu šo rezolūciju. Pirmkārt, tajā ir uzsvērts, ka ietekmes novērtējums nekad nevar aizstāt politiskās debates un likumdevēju lēmumu pieņemšanas procesu, bet ka tiem tikai jāpalīdz politisku lēmumu tehniskajā sagatavošanā. Tas noteikti uzlabos lēmumu pieņemšanas procesu. Otrkārt, ietekmes novērtējumos ir jāņem vērā daudz kritēriju, lai likumdevējam radītu visaptverošu priekšstatu. Tikai šādi likumdevējs var produktīvi strādāt.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Noteikumu radītais ietekmes novērtēšanas process ievērojami veicina normatīvā reglamentējuma izraisītā birokrātiskā apgrūtinājuma samazināšanu. Pirms kāda laika Komisijas līmenī tika izveidota īpaša Ietekmes novērtējuma padome, un tā novērtē ietekmi gan ex ante, gan ex post. Komisija arī organizē sabiedriskas apspriešanās par tās plānotajiem tiesību aktiem. Līdz šim Eiropas Parlamentam nav bijusi ietekmes novērtējuma iestāde. Tāpēc es esmu gandarīts, ka ziņojumā aicināts izveidot infrastruktūru, kas ļauj novērtēt Parlamentā izstrādāto priekšlikumu un plānu ietekmi.

Es arī vēlētos aicināt Komisiju, veicot ietekmes novērtējumus, pievērst lielāku uzmanību visa novērtēšanas procesa pārredzamībai, īpaši censties nodrošināt to neatkarību un savos priekšlikumos nemeklēt tikai vienu problēmas risinājumu, bet gan neatkarīgi novērtēt konkrētas situācijas vairāku variantu risinājumus. Es arī vēlētos aicināt vienkāršot sabiedriskās apspriešanas procesu, kā arī pagarināt konkrētu priekšlikumu iesniegšanas termiņus, ietverot iespēju iesniegt priekšlikumus visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju Niebler kundzes ziņojumu par ietekmes novērtējumu neatkarīguma nodrošināšanu. Ietekmes novērtējumi ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis, kura mērķis ir uzlabot un vienkāršot jaunos un pašreizējos tiesību aktus. Patiesībā ietekmes novērtējumi ir piemērots līdzeklis, lai novērtētu jaunu tiesību aktu pieņemšanas, kā arī pašreizējo tiesību aktu vienkāršošanas un pārstrādāšanas ietekmi. Tomēr es uzskatu, ka to lietderīguma atzīšanas pamatojumā vienmēr jābūt noteiktu pamatprincipu, piemēram, pārredzamības un neatkarības ievērošanai. Tāpēc es piekrītu referentei, kad viņa uzsver to, ka Komisija nesen ir uzlabojusi savu ietekmes novērtējumu kvalitāti, vienlaikus norādot, ka joprojām ir jāveic turpmāki uzlabojumi. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju lēmumu Eiropas Parlamentā izveidot neatkarīgu ietekmes novērtējuma struktūrvienību, lai turpmāk uzlabotu Eiropas Savienības likumdošanas kvalitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis, kuru Eiropas likumdevējiem turpmāk vajadzētu pastiprināti izmantot. IN priekšrocības ir acīmredzamas. Tie likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu. Tādējādi IN var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Tomēr ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj politisku apspriešanu un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu. Tos izmanto vienīgi politisku lēmumu tehniskai sagatavošanai satura ziņā.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Referentes piedāvātais ietekmes novērtējumu dokuments ir labs veids, kādā uzlabot likumdošanas kvalitāti Eiropas līmenī. Tomēr, veicot savstarpēju novērtēšanu, ir jāņem vērā ne tikai finansiālā ietekme, bet arī jāpievērš uzmanība citiem aspektiem, piemēram, ekonomikas, vides un sociālajiem aspektiem. Būdams ārsts, es galvenokārt vēlētos uzsvērt ietekmi uz cilvēka veselību. Mēs arī nedrīkstam aizmirst dalībvalstu īpašo nozīmi attiecībā uz ietekmes novērtējumiem, jo tām ierosinātie tiesību akti ir jāiekļauj savās tiesību sistēmās.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Ietekmes novērtējumi ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis, kuru Eiropas likumdevējiem turpmāk vajadzētu pastiprināti izmantot, jo tie norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka tie jāizmanto vienīgi politisku lēmumu tehniskai sagatavošanai satura ziņā. Mēs uzskatām, ka tiem ietekmes novērtējumiem, kurus izmanto Eiropas iestādes, jāatbilst noteiktiem principiem. Pirmkārt, tie jāīsteno pilnīgi neatkarīgi un pārredzami. Tiem būtu jāaptver visas tiesību aktu priekšlikumu grupas, un, tos gatavojot, jāievēro precīza metodika, kā arī jāpielāgo likumdošanas procesa pašreizējai norisei. Mēs arī uzskatām, ka Komisijai ir jāsniedz Parlamentam sīks paskaidrojums gadījumos, kad tā uzskata, ka to lēmumu ietekmi nav nepieciešams novērtēt. Visbeidzot, mēs apstiprinām autonomas ietekmes novērtējuma struktūrvienības izveides nozīmi Parlamentā, lai turpinātu uzlabot likumdošanas kvalitāti un radītu jaunas sinerģijas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, kurā ir nosodīts Eiropas Komisijas objektivitātes trūkums. Kauns, ka tajā netiek nosodīts tas, ka pilnvaras ierosināt tiesību aktu ir vienīgi Eiropas Komisijai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ietekmes novērtējumi (IN) ir ļoti svarīgi likumdošanas procesam, un tie turpmāk ir jāveicina. IN ir daudz priekšrocību: tie brīdina likumdevējus par viņu izdarīto izvēļu sekām, kā arī veicina atbilstošāku un apzinātāku lēmumu pieņemšanu. Tāpēc tie ievērojami veicina teicamu tiesību aktu izstrādi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es ļoti rūpīgi izskatīju šo ziņojumu un apkopoju tā galvenos punktus: 1) rūpīgas pārbaudes piemērošanas joma (ne vien izmaksu un ieguvumu analīze, bet integrēta pieeja); 2) ieinteresēto pušu iekļaušana no visām politikas jomām, metodoloģiju un galīgo kvalitātes uzraudzību saglabājot Eiropas iestāžu kompetencē un palielinot apspriešanās periodu no 8 līdz 12 nedēļām; 3) iestāžu kopējas pieejas pārskatīšana attiecībā uz ietekmes novērtējumu, lai mudinātu visas iestādes saistībā ar IN īstenot kopēju metodoloģiju. Uzlabojumu iespējas Komisijā: 1) ciešāka Eiropas Parlamenta un Padomes veikta Ietekmes novērtējuma padomes uzraudzība; 2) sistemātiski pašreizējo tiesību aktu ex post novērtējumi un attiecīgās EKT judikatūras analīze. Uzlabojumu iespējas Eiropas Parlamentā: galvenā uzmanība jāpievērš autonomas struktūrvienības izveidei Eiropas Parlamentā, kuru vada uzraudzības padome un kuras sastāvā ir Eiropas Parlamenta deputāti, iespējams, izraudzīti katra termiņa sākumā, izmantojot pašreizējos līdzekļus, bet arī valstu norīkoti eksperti. Es balsojumā atturējos, jo nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem tiks iecelti konsultatīvās padomes eksperti un kādas būs viņu pilnvaras. Es nevaru atbalstīt šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ietekmes novērtējumi (IN) ir svarīgs dokuments likumdošanas procesā un tas turpmāk Eiropas likumdevējiem ir vairāk jāizmanto.

IN priekšrocības ir acīmredzamas. Tie likumdevējiem norāda uz viņu izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu. Tādējādi tie var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Tomēr ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj politisku apspriešanu un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu, tie vienīgi nodrošina politiska lēmuma tehniskus sagatavošanas darbus.

Eiropas Komisija ir uzlabojusi tās ietekmes novērtējumu kvalitāti, kas jo īpaši panākts, izveidojot Komisijas Ietekmes novērtējuma padomi (INP). Tomēr, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu, uzskatu, ka Komisijas ietekmes novērtējumus joprojām ir iespējams uzlabot. Es piekrītu, ka Eiropas Parlamenta ciešāka iesaistīšana šajā darbā varētu būt lietderīga, lai uzlabotu IN kvalitāti.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Ietekmes novērtējumi rada būtisku tehnisku ieguldījumu atbilstošāku tiesību aktu pieņemšanā, jo tie likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām. Tie ir svarīgs palīglīdzeklis Eiropas likumdošanas procesā.

Ziņojuma projektā šie novērtējumi ir iedalīti četrās sadaļās. Pirmajā sadaļā ir pausts viedoklis, ka tiem ietekmes novērtējumiem, kurus izmanto Eiropas iestādes, jāatbilst noteiktiem principiem un ka tiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem un pārredzamiem. Otrajā sadaļā ziņojumā ir izklāstīti Komisijas ietekmes novērtējumi un uzsvērtas uzlabojumu iespējas. Trešā sadaļa ir veltīta Eiropas Parlamenta veiktajiem ietekmes novērtējumiem, un tajā Parlamenta komitejas tiek aicinātas tos izmantot plašāk, lai uzlabotu likumdošanu. Ceturtajā un beidzamajā sadaļā ir pausts aicinājums Eiropas Parlamentā nodrošināt autonomu ietekmes novērtējumu struktūrvienību, kuru izmantotu visas Parlamenta komitejas, lai veidotu sinerģijas. Attiecībā uz iepriekš minēto un ņemot vērā to, ka ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj politiskas debates un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu, bet, ka tie jāizmanto vienīgi politisku lēmumu tehniskai sagatavošanai satura ziņā, es balsoju par šo priekšlikumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Ietekmes novērtējumi (IN) ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis, kuru Eiropas likumdevējiem turpmāk vajadzētu pastiprināti izmantot. IN priekšrocības ir acīmredzamas. Tie likumdevējiem norāda uz viņu politiskās izvēles iespējamām sekām un palīdz pieņemt lēmumu. Tādējādi tie var ievērojami uzlabot tiesību aktu izstrādi. Tomēr ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj politisku apspriešanu un demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu. Tie jāizmanto vienīgi politisku lēmumu tehniskai sagatavošanai satura ziņā. Eiropas iestāžu izmantotajiem ietekmes novērtējumiem ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Pirmkārt, tie jāīsteno pilnīgi neatkarīgi un pārredzami, tiem būtu jāaptver visas likumdošanas priekšlikumu grupas, un, tos gatavojot, jāievēro precīza metodika. Norādot rīcības iespējas, būtu jāizvērtē arī situācija, kad likumdevējs atturas no rīcības. Attiecīgi jāņem vērā arī tas, kā tiek ietekmēti mazie un vidējie uzņēmumi, un ietekmes novērtējumi pastāvīgi jāpielāgo likumdošanas procesa pašreizējai attīstībai. Parlamenta galvenā prasība ir izveidot autonomu ietekmes novērtējuma struktūrvienību Parlamentā, lai turpinātu uzlabot likumdošanas kvalitāti un radītu sinerģijas, nodrošinot iespējas visu ES iestāžu ietekmes novērtēšanā izmantot vienotu mehānismu.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ietekmes novērtējums ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis. Eiropas likumdevējiem ir vairāk jāizmanto šie dokumenti, jo tie var uzlabot likumdošanas procesu, norādot uz viņu politisko lēmumu iespējamām sekām. Likumdevēji, izvērtējot iespējamo ietekmi, arī nedrīkst baidīties norādīt uz skarbo realitāti. Iespējas un ieteikumi ir jānorāda ne vien ietekmes novērtējumos likumdevējiem, bet arī pašiem likumdevējiem jābūt gataviem ieteikt nerīkoties vispār, ja tiek uzskatīts, ka tā ir piemērotākā rīcība. Eiropas tiesību aktiem ir ļoti liela ietekme uz tās iedzīvotāju dzīvēm, un mums ir jāizmanto visas iespējas, lai nodrošinātu, ka šie tiesību akti ir pēc iespējas taisnīgāki un līdzsvarotāki.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Eiropas tiesību akti bieži vien ir pārāk sarežģīti, grūti saprotami un problemātiski piemērojami. Tāpēc ietekmes novērtējumi var sniegt ievērojamu labumu, lai uzlabotu ES tiesību aktu izstrādes kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz likumdošanas procesa termiņu saīsināšanu un izmaksu samazināšanu. Es atbalstu šo pasākumu, jo, vairāk ņemot vērā dalībvalstu vajadzības, būs iespējams novērtēt tiesību akta iespējamās sociālās, vides, finanšu un ekonomikas sekas. Ietekmes novērtējumiem arī jābūt pilnīgi neatkarīgiem un pārredzamiem, un tie jāveic likumdošanas procesa agrīnajos posmos.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Galvenokārt ir jānodrošina ietekmes novērtējumu (IN) neatkarība, jo tie ir ļoti svarīgi lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc, lai gan tie neaizstāj lēmumu par noteikta risinājuma pieņemšanu vai nepieņemšanu, tiem var būt izšķirīga nozīme, ietekmējot noteikta politiska risinājuma izvēli.

Tāpēc ir būtiski ieviest visus tos pasākumus, kas varētu stiprināt garantijas, ka IN būs pārredzami un neatkarīgi, jo tas palīdzēs palielināt šā dokumenta nozīmi gan atbalstu lēmumu pieņemšanas procesā, gan ES iestāžu darbības kvalitātes un atbilstības nodrošinājumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs balsojumā atturējāmies. Turklāt mēs iesniedzām alternatīvu rezolūciju, kurā vēlējāmies precizēt ietekmes novērtējumu un ārēju ekspertu nozīmi ietekmes novērtēšanas procesā. Ietekmes novērtējumi var tikai palīdzēt politisku lēmumu pieņemšanā, un tie nekad nedrīkst aizstāt politiskus lēmumus demokrātiskā lēmumu pieņemšanas procesā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ietekmes novērtējumi ir nozīmīgs likumdošanas īstenošanas palīglīdzeklis. Priekšrocības ir acīmredzamas — tie ievērojami uzlabo tiesību aktu izstrādi. Tomēr ietekmes novērtējumi nekādā gadījumā neaizstāj demokrātiski leģitīmu lēmumu pieņemšanas procesu. Šodien pieņemtajā ziņojumā ir uzsvērts Parlamenta uzskats, ka tiem ietekmes novērtējumiem, kurus izmanto Eiropas iestādes, jābūt pilnīgi neatkarīgiem un pārredzamiem. Tiem jāaptver visas likumdošanas priekšlikumu grupas un, tos veicot, jāizmanto precīza metodoloģija. Visbeidzot, Parlaments arī aicina izveidot autonomu ietekmes novērtējuma struktūrvienību Parlamentā, lai turpinātu uzlabot likumdošanas kvalitāti un radītu sinerģijas.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju S&D grupas iesniegtos šā ziņojuma grozījumus komitejas līmenī, kas nosaka piemērotāku likumdošanas procesa pārredzamību un veicina MVU un NVO vieglākas piekļuves iespējas, publicējot ceļvežus un paildzinot apspriešanas periodu. Ietekmes novērtējumi ir īpaši svarīgi mūsu darbam Parlamentā, un tiem jāpiešķir lielāka nozīme, tādēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienībā veiktie ietekmes novērtējumi (IN) dod labumu visiem eiropiešiem, jo tie veicina piemērotāku likumdošanu, nodrošinot potenciālo un iespējamo Eiropas līmeņa pasākumu neatkarīgu analīzi. Referente norāda, ka ir labāk un efektīvāk jāanalizē Eiropas Savienības politisko izvēļu sekas attiecībā uz ekonomiku, sociālo, vides un sabiedrības veselības jomu. IN ir būtiska nozīme visā politikas veidošanas ciklā, un tie ir nepieciešami, lai izstrādātu kvalitatīvus tiesību aktus, tos pareizi transponētu un piemērotu.

Tāpēc es atbalstu Parlamenta ierosinātos kritērijus, kuri jāņem vērā, veicot IN. Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt, ka IN ir jāveic pēc iespējas savlaicīgi, lai samazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un ņemtu vērā lielāko iespējamo iestāžu, ekonomikas un pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto pušu skaitu.

Tomēr tie ir jāveicina ne vien pirms tiesību akta izstrādes (ex ante), bet arī pēc tā pieņemšanas (ex post). IN jābūt neatkarīgiem un veiktiem pārredzamā un objektīvā veidā. Tiem jāpapildina tiesību aktu priekšlikumi un tiem Eiropas Parlamentā jābūt izstrādātiem saskaņā ar kopēju sistēmu un kopēju metodoloģiju.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ietekmes novērtējumi ir vērtīgs likumdošanas palīglīdzeklis, kas jāizmanto kā zināšanās pamatota sagatavošanās politisku lēmumu pieņemšanai un tādējādi ļauj pieņemt atbilstošākus tiesību aktus. Pārredzamība, vienādi kvalitātes standarti un pietiekama daudzuma politisko iespēju priekšrocību un trūkumu izskatīšana ir būtiski faktori, lai sagatavotu uzticamus ietekmes novērtējumus. Šā iemesla dēļ, es balsoju par alternatīvo priekšlikumu, ko iesniedza Zaļo/Eiropas brīvās apvienības grupa.

Ziņojums: Diana Wallis (A7-0164/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, taču uzskatu, ka potenciāla fakultatīva sistēma varētu dot labumu patērētājiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ja Komisija norādītu konkrētus datus, kas liecina, ka ir vajadzīgs turpmāks progress, lai saglabātu Komisijas veiktās apspriešanas pārredzamību.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo Komisijas rezolūciju par Zaļo grāmatu par politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem. Ievērojot līgumtiesības, tiek noteikti un organizēti darījumi iekšējā tirgū, tāpēc ir acīmredzams, ka tās var gan veicināt šos darījumus, gan likt tiem šķēršļus. Izvēloties pareizo pieeju līgumtiesību jomā, var ievērojami uzlabot iekšējā tirgus darbību un sniegt iespēju uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un patērētajiem pilnībā izmantot tā potenciālu. Iespējamās priekšrocības, ko iekšējam tirgum varētu sniegt Eiropas līgumtiesības, ir apspriestas vairākus gadus. Eiropas Parlaments par šo tēmu pirmo reizi savu viedokli paudis 1989. gadā, un, šodien pieņemot rezolūciju, tā uzdevums ir reaģēt uz Komisijas nesen iesniegto Zaļo grāmatu par Eiropas līgumtiesībām, kā arī izklāstīt Parlamenta prioritātes šajā jomā. Es atbalstu referentes viedokli, ka labāk jāizvēlas iespēja, kas paredz Eiropas līgumtiesību fakultatīvu dokumentu, pieņemot regulu. To varētu papildināt ar Komisijas un likumdevēja rīcībā esošu mehānismu kopumu, kuru būtu jāīsteno, ievērojot starpiestāžu nolīgumu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Acīmredzamākie šķēršļi, ar kuriem attiecībā uz vienoto tirgu saskaras patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi, ir sarežģītās līgumattiecības, negodīgi līgumu noteikumi un nosacījumi, neatbilstoša un nepietiekama informācija, laikietilpīgas procedūras, valodas barjeras, atšķirīgas nodokļu sistēmas, tiešsaistes tirgotāju uzticamība, atsevišķu dalībvalstu iedzīvotāju demogrāfiskais sastāvs, bažas attiecībā uz privātumu, sūdzību izskatīšana un intelektuālā īpašuma tiesības. Eiropas līgumtiesības nosaka un reglamentē darījumus iekšējā tirgū, un to mērķis ir risināt ar vienoto tirgu saistītas problēmas, kuras radušās dažādu iemeslu dēļ, tostarp pat Eiropas līgumtiesību aktu atšķirību dēļ.

Tāpēc ir būtiski nodrošināt saskaņotu Eiropas līgumtiesību sistēmu, lai pilnībā īstenotu iekšējā tirgus potenciālu un tā palīdzētu sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Izvēloties pareizo pieeju līgumtiesību jomā, var ievērojami uzlabot iekšējā tirgus darbību un dot iespēju uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un patērētajiem pilnībā izmantot tā potenciālu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šos dažus pēdējos gadus ir bijušas plašas debates par Eiropas vienotā tirgus līgumtiesību priekšrocībām. Šajā saistībā es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta fakultatīva dokumenta ieviešana, izmantojot regulu, lai šī paralēlā sistēma nedarbotos pretēji valstu sistēmām. Wallis kundzes ziņojumā ir izvēlēta šāda pieeja, un tāpēc es to atbalstīju.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Pēc pasaules finanšu krīzes ir ļoti svarīgi īstenot iekšējā tirgus potenciālu un tā palīdzēt sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Pašlaik daudzu faktoru, tostarp spēkā esošo vienoto tirgu reglamentējošo tiesību aktu neīstenošanas dēļ, vienotajā tirgū saglabājas sadrumstalotība. Patērētāji neuzticas pārrobežu tirdzniecībai, un uzņēmumi saskaras ar ļoti lielām administratīvām un juridiskām grūtībām, ja tie vēlas paplašināt savu darbību citās ES dalībvalstīs. Valsts līmeņa līgumtiesību atšķirības rada papildu darījumu izmaksas, juridisko nedrošību uzņēmumiem un patērētāju neuzticēšanos vienotajam tirgum. Daļēji šo iemeslu dēļ patērētāji un uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kuriem ir ierobežoti līdzekļi, izvairās no pārrobežu darījumiem, kas neļauj veidot konkurētspējīgu iekšējo tirgu. Es piekrītu ziņojumā paustajam aicinājumam un ierosinātajām metodēm, kā saskaņot līgumtiesību praksi ES līmenī, kas nodrošinās vienādus un godīgus apstākļus tirgus dalībniekiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Līgumi ir galvenā saikne uzņēmumu un patērētāju attiecībās. Eiropas Savienības vienotā tirgus pamatā ir dažādi līgumi, kurus reglamentē dažādi valsts līmeņa iestāžu tiesību akti. Šīs līgumtiesību atšķirības neļauj uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pievērsties pārrobežu tirdzniecībai, tā neļaujot piekļūt jaunām iespējām un ienākumiem, ko sniedz iekšējais tirgus. Turklāt patērētāji ir nelabvēlīgā situācijā, jo ir ierobežota viņu izvēle, cenas ir paaugstinātas, bet kvalitāte ir sliktāka vājas pārrobežu konkurences dēļ. Piemēram, jāpiebilst, ka tikai 8 % patērētāju iegādājas preces tiešsaistē no citām dalībvalstīm. Šajā ziņojumā, par kuru es balsoju, tiek atbalstīta nepieciešamība, pieņemot regulu, izveidot Eiropas līmeņa līgumtiesību fakultatīvu dokumentu (FD).

Tas ļaus patērētājiem būt labāk aizsargātiem saskaņā ar Eiropas līgumtiesībām, un tiks garantēta lielāka drošība, veicot pārrobežu pārskaitījumus. Savukārt uzņēmumi — jo īpaši MVU — varēs vieglāk un lētāk noslēgt līgumus saskaņā ar kopēju ES līgumtiesību aktu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju pret Wallis kundzes ziņojumu, jo paredzētais fakultatīvais dokuments, kura pamatā ir regula, būtībā ir pirmā virzība uz līgumtiesību saskaņošanu dalībvalstīs. Es uzskatu, ka šāda saskaņošana, pat minimālā apjomā, pašlaik nav iedomājama, ņemot vērā to, cik dažādi līgumattiecības tiek reglamentētas dalībvalstīs. Piemēram, pastāv lietu tiesību efekts, kas nav iekļauts Vācijas tiesību aktos. Turklāt līgumtiesību saskaņošana nenovērsīs atšķirības citās jomās, kas ietekmē starptautisko tirdzniecību Eiropas Savienībā. Nav noteiktu pierādījumu, kas liecinātu, ka tieši šīs juridiskās atšķirības neļauj noslēgt darījumus ar ārvalstu uzņēmumiem un patērētājiem. Pašlaik tiek sagatavoti starptautiski līgumi, pamatojoties uz starptautiskajām privāttiesībām, un ES līmenī — pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 593/2008. Papildu dokuments radīs nevajadzīgas neskaidrības. Attiecībā uz līgumattiecībām, kurās nav starptautisku aspektu, es uzskatu, ka visās dalībvalstīs ir jāturpina piemērot savi valsts tiesību akti saskaņā ar savām juridiskajām tradīcijām un iedibināto praksi.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret ziņojumu, kurā tiek ierosināts fakultatīvs juridisks līgumtiesību tiesību akts, faktiski veidojot pamatojumu turpmākam Eiropas civillikumam, kas būs svarīgāks par vietējiem civillikumiem. Tas nozīmētu izbeigt valsts juridiskās tradīcijas un nepiemērot tiesību aktus, ko dalībvalstis ir pieņēmušas par tik jutīgiem jautājumiem kā civiltiesības un līgumtiesības. Jebkurā gadījumā — lai gan fakultatīva dokumenta ieviešanas mērķis ir veicināt pārrobežu tirdzniecību, pienācīgi ņemot vērā patērētāju un uzņēmumu vajadzības, jāņem vērā, ka pašreizējie Eiropas tiesību akti jau atbilst dažādu iesaistīto dalībnieku vajadzībām. Tāpēc šķiet, ka ziņojuma patiesais mērķis ir vērienīgāks nekā Eiropas civilkodeksa izveide, kuram es nevaru piekrist.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referenti par paveikto darbu, par kuru es balsoju. Šis ziņojums ir atbilde uz patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, kuriem atšķirībā no citiem dalībniekiem, kas pārstāv lielākas ekonomikas juridiskās personas, ir acīmredzamas grūtības piekļūt iekšējam tirgum milzīgo izmaksu dēļ. Tiešs rezultāts ir tas, ka gan MVU, gan patērētāji mēdz veikt darījumus vietējā tirgū, kas bieži vien ir daudz mazāk konkurētspējīgs, un tāpēc nepiekļūst pārrobežu tirgum, kurā produkti nereti ir vismaz par 10 % lētāki nekā vietējā tirgū piedāvātie. Līgumtiesību atšķirības ir jānovērš, un Eiropas līgumtiesību fakultatīva dokumenta izstrāde, pieņemot regulu, kas drīzāk pastiprinātu, nevis aizstātu dalībvalstu līgumtiesību sistēmas, ir optimāls risinājums, kurš pusēm ļaus brīvi izvēlēties savām vajadzībām piemērotāko juridisko dokumentu.

  John Bufton (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret ES līgumtiesību ieviešanu, jo neuzskatu, ka Briselei ir jāpieņem tiesību akti par jomām, kurās jau ir valstu tiesību akti. Ieviešot ES līgumtiesības un ļaujot uzņēmumiem izvēlēties starp vietējiem un Eiropas tiesību aktiem, sistēmā tiks radītas neskaidrības un tiesību aktu pārklāšanās, no kā var izrietēt dārga tiesvedība. Turklāt ļoti ticams, ka ES līgumtiesībās tiks atbalstīta ES sociālā un nodarbinātības politika, piemēram, Darba laika direktīva, kas ir gan izrādījusies īpaši nepopulāra, gan Apvienotajā Karalistē sagrāvusi vairākas svarīgas nozares un pakalpojumus. Ir arī ļoti ticams, ka tiesību akts, kuru pašlaik var brīvi izvēlēties, Eiropas Savienībā turpmāk kļūs par obligātu.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Wallis kundzes ziņojumā ir noteikti vērienīgi mērķi attiecībā uz iespējamiem pasākumiem, lai izveidotu Eiropas līgumtiesības patērētājiem un uzņēmumiem. Šie jautājumi ir ļoti svarīgi, jo runa ir par iekšējā tirgus darbības uzlabošanu, vēl vairāk iesaistot uzņēmumus un patērētājus. No vienas puses, mums ir jāatmet atšķirības līgumtiesību ziņā, lai likvidētu šķēršļus, ar kuriem saskaras uzņēmumi. No otras puses, mums ir jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība Eiropas patērētājiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā līgumtiesību būtisko ietekmi uz finanšu darījumiem un tādējādi uz iekšējo tirgu, es atzinīgi vērtēju visus Komisijas un Eiropas Parlamenta centienus saskaņot savus noteikumus Eiropas Savienībā un pielāgot tos vienotajam tirgum. Es balsoju par ziņojumu, kas iesniegts par šo jautājumu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Daudzi nesenie notikumi ir pierādījuši, cik nozīmīga ir patērētāju uzticēšanās, un to daļēji veido pareizi tiesību akti patērētāju aizsardzībai tirgū. Tādēļ ir ļoti svarīgi šo jautājumu risināt Eiropas līmenī.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Wallis kundzes ziņojums ir svarīgs pasākums, lai īstenotu Vienotā tirgus tiesību aktu, un man prieks, ka tas ir pieņemts. Laikā, kad valstu tiesību aktu atšķirības būtiski ierobežo pārrobežu tirdzniecību, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, Eiropas līgumtiesību sistēmas ieviešana ir faktiska virzība uz priekšu, kas mums jāatbalsta. Reglamentējot gan līgumus, kas noslēgti starp uzņēmumiem, gan līgumus, ko uzņēmumi slēdz ar patērētājiem, un pieņemot fakultatīvu dokumentu, kā arī mehānismu kopumu, Eiropā varētu nodrošināt patērētāju piemērotāku aizsardzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas līmeņa līgumtiesības, par kurām iestādēs ir ilgi debatēts, varētu radīt virkni priekšrocību uzņēmumiem, patērētājiem un veiksmīgai iekšējā tirgus darbībai. Tāpēc mēs neesam vienaldzīgi attiecībā uz potenciālu, kas saistīts ar vispārēju, līgumtiesībām piemērojamu standartu un principu kopēju aktu saistībā ar pārrobežu darījumu veicināšanu, e – tirdzniecības reglamentēšanu un produktu pieejamības uzlabošanu patērētājiem. Tomēr es uzskatu — un to arī argumentē referente —, ka piemērota izvēle ir Eiropas līgumtiesību fakultatīvs dokuments, kas darbojas līdzās valstu tiesību aktiem, taču tos neaizstāj.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Wallis kundzes sagatavotais ziņojums attiecas uz politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem. Pareizs risinājums attiecībā uz Eiropas līgumtiesībām varētu sniegt labumu iekšējam tirgum, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem. Šis jautājums Eiropas Parlamentā ir bijis aktuāls kopš 1989. gada, un tādēļ Komisija 2003. gadā sagatavoja rīcības plānu. Komisija 2008. gadā iesniedza priekšlikumu Direktīvai par patērētāju tiesībām, tā ir sagatavojusi divus progresa ziņojumus un tagad Zaļās grāmatas veidā ir iesniegusi apspriešanai virkni pasākumu, uz kuriem mēģināts reaģēt, izstrādājot šo ziņojumu.

Ņemot vērā to, ka pēc desmit gadus ilgiem pētījumiem iesniegtie priekšlikumi veicinās tādu konstatēto nepilnību novēršanu, kas galvenokārt ir saistītas ar līgumiem, un ka ir jāveicina iekšējais tirgus, likvidējot šķēršļus, es balsoju par šo ziņojumu, kas nosaka fakultatīvu dokumentu (FD), ko varētu papildināt ar mehānismu kopumu, kuru mērķis ir atrisināt līgumu problēmas.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir mēģinājums slēpties aiz retorikas par patērētāju un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizsardzību. Tomēr tā konteksts rada briesmas tiem abiem: patērētājiem un MVU. Referentes vīzija ir izteikti neoliberāla, ko skaidri pierāda uzsvars uz rīcību „likvidēt šķēršļus, ar kuriem saskaras tie, kuri vēlas iesaistīties iekšējā tirgus pārrobežu darījumos, un uzskata, ka Eiropas līgumtiesību projekts citu pasākumu kopumā varētu būt lietderīgs, lai īstenotu visu iekšējā tirgus potenciālu”. ES veiktā liberalizācija un iekšējā tirgus paplašināšana pierāda, ka galvenokārt labumu gūst lielie uzņēmumi. Pašreizējās norises liecina, ka priekšlikumi par līgumu saskaņošanu — šajā posmā joprojām nav obligāti — tiks īstenoti, ņemot vērā tādas pašas priekšplāna intereses.

Šādus iebildumus apstiprina apgalvojumi ziņojumā, piemēram, ka nepieciešams, lai „fakultatīvā dokumenta piedāvātais patērētāju aizsardzības līmenis būtu ļoti augsts, lai kompensētu to aizsardzību, kāda viņiem parasti būtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem”. Tajā ir arī uzsvērts, ka ES līmenī ierosinātais dokuments, kas ir vienāds visiem līgumiem Eiropas Savienībā, arī ir izklāstīts pietiekami vispārīgā veidā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir nepārprotami neoliberāls ziņojums, kas attiecas uz uzņēmumu — jo īpaši lielo — interesēm, jo pilnīgi liberalizētā iekšējā tirgū tieši pie varas esošie gūst vairāk, neraugoties uz propagandu par mazo un vidējo uzņēmumu un patērētāju aizsardzību. Tomēr tas viss ir mēģinājums izskaistināt piedāvājumu, lai no vēlētājiem noslēptu tā patiesos draudus. Tāpēc mēs nebalsojam par šo ziņojumu.

Tajā ir arī atbalstīts ES līmeņa dokuments, kas, lai gan fakultatīvs, ir vienāds visiem līgumiem Eiropas Savienībā, un tas ir arī izklāstīts ļoti vispārīgā veidā.

Lūk, daži ziņojumā pausti apgalvojumi:

– „atbalsta rīcību, lai novērstu šķēršļus, ar kuriem saskaras tie, kuri vēlas iesaistīties iekšējā tirgus pārrobežu darījumos, un uzskata, ka Eiropas līgumtiesību projekts citu pasākumu kopumā varētu būt lietderīgs, lai īstenotu visu iekšējā tirgus potenciālu, kas ietver būtiskas priekšrocības ekonomikas un nodarbinātības jomā;”

– „uzskata, ka dokuments jāattiecina gan uz līgumiem, kas noslēgti starp uzņēmumiem, gan uz līgumiem, ko uzņēmumi slēdz ar patērētājiem; uzsver, ka nepieciešams, lai fakultatīvā dokumenta piedāvātais patērētāju aizsardzības līmenis būtu ļoti augsts, lai kompensētu to aizsardzību, kāda viņiem parasti būtu saskaņā ar valsts tiesību aktiem”.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ievērojot līgumtiesības, tiek noteikti un organizēti darījumi vienotajā tirgū. Izvēloties pareizu turpmāko virzību līgumtiesību jomā, ir iespējams daudz vairāk veicināt piemērotāku vienotā tirgus darbību un sniegt tā pilnu potenciālu uzņēmumiem (jo īpašam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un patērētājiem. Ņemot vērā to, ka visām iniciatīvām līgumtiesību jomā būs skaidri jāatbild uz uzņēmumu un patērētāju pašreizējām vajadzībām un problēmām, es uzskatu, ka visiem pamatojumiem šajā jomā ir jābūt saistītiem ar praktiskiem pierādījumiem attiecībā uz līgumtiesību pašreizējo statusu un grūtībām, ar kurām saskaras uzņēmumi un patērētāji, jo īpaši pārrobežu darījumos. Ļoti svarīga ir dalībnieku plaša un līdzsvarota iesaistīšana. Tam būs īpaši izšķirīga nozīme likumdošanas procesā, un būs vajadzīgi visi pieejamie līdzekļi, lai nodrošinātu atvērtību un pārredzamību. Mums ir vajadzīgs daudzveidīgs ietekmes novērtējums, izmantojot daudzas politikas iespējas un pievēršot uzmanību jautājumiem, kuri ir svarīgi fakultatīva dokumenta īstenošanai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Tas, ko ierosina Wallis kundze, daudz neatpaliek no 28. juridiskās sistēmas izveides papildus valstu tiesību aktiem, ar kuru praksē ir plānots tos aizstāt; Eiropas politiskajā kontekstā ir jūtamas bailes, izdzirdot vārdus par tiesību aktu „saskaņošanu” un „standartizēšanu”. Pieņemot šo jauno Eiropas tiesību aktu, ir paredzēts likvidēt šķēršļus pārrobežu tirdzniecībā, ko rada valstu juridisko sistēmu atšķirības. Problēma ir tā, ka Wallis kundzes ziņojumā nav nekādu pierādījumu par šādiem šķēršļiem, un tātad — par risināmām problēmām. Tāpēc nekas, izņemot vēlmi ieviest jaunu veidu, kā uzspiest pārvalstisku tiesību aktu, nepamato šādu nostāju. Turklāt tā tiktu radīts faktisks risks to izmantot, lai apietu aizsargājošus valstu noteikumus, jo īpaši attiecībā uz patērētāju tiesībām. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atturējos balsojumā par šo ziņojumu, jo, kā norāda referente, līgumattiecību sarežģītība ir viens no acīmredzamākajiem kavēkļiem, ar kuriem vienotajā tirgū saskaras patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Tāpēc ir ierosināts priekšlikums izveidot kopējas Eiropas līgumtiesības, kas sniegtu labumu patērētājiem un palīdzētu nodrošināt plašāku pārrobežu tirdzniecību iekšējā tirgū. Saskaņā ar referentes minēto visām pusēm, lai tās veiktu darījumus starp uzņēmumiem (B2B), vai starp uzņēmumu un patērētāju (B2C), jāspēj brīvi izvēlēties izmantot vai neizmantot fakultatīvo dokumentu (FD), kā alternatīvu valstu vai starptautiskajām tiesībām (brīva izvēle). Papildu uzmanību nepieciešams pievērst tam, lai nodrošinātu, ka FD piedāvā patērētāju un mazo uzņēmumu aizsardzību, ņemot vērā to, ka tie ir komercdarījumu vājākā puse, kā arī tam, lai izvairītos no neskaidrībām, izvēloties piemērojamos tiesību aktus. Es balsojumā atturējos, jo Eiropas Savienība nesen pieņēma Romas I regulu, kas reglamentē šo jomu un pienācīgi aizsargā patērētāju tiesības, tā kā šā priekšlikuma pamatojumā ir vienīgi situācija Apvienotajā Karalistē un tā kā tas tikai radīs nestabilitāti un lielāku birokrātiju.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es neatbalstu priekšlikumu izveidot pilnīgi jaunu juridisku dokumentu Eiropas līgumtiesību veidā. Šā dokumenta izstrāde ir pirmais pasākums virzībā uz visas Eiropas civilkodeksa izstrādi, kas pakāpeniski aizstās atsevišķu dalībvalstu līgumtiesības. Ierosinātajā koncepcijā var runāt par šā dokumenta brīvprātīgu piemērošanu, tomēr daudzas norādes liecina, ka brīvprātība ir tikai sava veida priekštecis tā turpmākai obligātai piemērošanai pārrobežu līgumattiecībās. Izstrādājot šo dokumentu, mēs ieviesīsim pilnīgi jauna veida pārvalstisku tiesību aktu, kas būs uz robežas starp ES tiesību aktiem un starptautiskajām privāttiesībām un komerctiesībām, nemaz nerunājot par to, ka primārajos ES tiesību aktos nav pietiekama atbalsta pilnvarām izveidot Eiropas līgumtiesības patērētājiem un uzņēmumiem. Tāpēc mums ir jāturpina izmantot standarta dokuments, kuram ir pietiekams juridisks atbalsts primārajos tiesību aktos tā saskaņošanai.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Apsverot kopējā tirgus ieviešanu, mums nevajadzētu likvidēt pozitīvos šķēršļus starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lai izmantotu efektīva integrētā tirgus priekšrocības, ir arī jārisina netiešie iemesli, kas kavē mūsu līdzpilsoņu pārrobežu centienus. Papildus virknei administratīvo šķēršļu, Eiropas uzņēmēji pārāk bieži saskaras ar ļoti dažādiem līgumu noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstīs. Šos šķēršļus īpaši grūti ir pārvarēt MVU, kuri tomēr ir efektīvākais līdzeklis, lai veicinātu izaugsmi. Tāpēc Eiropas Komisija ir publicējusi Zaļo grāmatu par šo tematu un uzsākusi plašu sabiedrisko apspriešanu. Es balsoju par Parlamenta pašreizējo rezolūciju, jo tajā ir pieņemta saprātīga pieeja, ierosinot dokumentu, kas pastāvēs līdzās valstu tiesību aktiem un veicinās pārrobežu tirdzniecību. Šis „Eiropas līgums” nebūtu obligāts, un to papildinātu mehānismu kopums, lai „Eiropas līgums” būtu fakultatīvs, tas tiks papildināts ar mehānismu kopumu, lai precizētu, kā tas izmantojams, un tas veicinātu piemērotāku patērētāju aizsardzību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas līgumtiesību atšķirības galu galā apgrūtina uzņēmumu iesaistīšanos pārrobežu tirdzniecībā un neļauj tiem izmantot iekšējā tirgus sniegtās iespējas un priekšrocības. Tāpēc patērētāji ir nelabvēlīgā situācijā, jo ir ierobežota viņu produktu izvēle, cenas ir paaugstinātas, bet kvalitāte ir sliktāka vājas pārrobežu konkurences dēļ. Šajā saistībā mēs vēlamies ieviest dažus jauninājumus, tostarp līgumus, kas noslēgti starp uzņēmumiem, un līgumus, ko uzņēmumi slēdz ar patērētājiem, kurus reglamentē fakultatīvs dokuments, kas paplašinās pušu izvēli, kā arī uzraudzības un pārskatīšanas mehānismu, lai nodrošinātu fakultatīvā dokumenta atbilstību tirgus vajadzībām un juridiskajai un ekonomikas attīstībai. Galvenajam mērķim jābūt vienkāršībai un piemērotībai lietošanā. Prioritāte jāpiešķir noteikumiem attiecībā uz preču pārdošanu, kā arī pakalpojumu līgumiem. Visbeidzot, uzticības zīmola marķējuma ieviešana nodrošinātu patērētāju papildu aizsardzību. Izvēloties pareizo pieeju līgumtiesību jomā, var ievērojami uzlabot iekšējā tirgus darbību un sniegt iespēju uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un patērētajiem pilnībā izmantot tā potenciālu.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan es uzskatu, ka joprojām ir daudz darāmā attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un patērētāju tiesībām, šis ziņojums ir pirmais pasākums, lai nodrošinātu pārrobežu tirdzniecību starp MVU.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta Leiboristu partijas deputāti vēlas, lai tiktu uzlabots vienotais tirgus un tiktu veicināti patērētāju un mazo uzņēmumu pārrobežu darījumi. Tomēr patērētāju un uzņēmumu grupas šajā jautājumā ir apvienojušās, lai noraidītu Wallis kundzes priekšlikumu par fakultatīvu līgumtiesību dokumentu. Viņi norāda, ka valstu līgumtiesību noteikumi nav faktors, kas ietekmē patērētāju attieksmi pret pirkšanu no citas dalībvalsts; patiesībā ir citi faktiski šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai, piemēram, administratīvās un kultūras atšķirības, kā arī efektīvas kompensēšanas līdzekļu trūkums patērētājiem. Wallis kundzei nav izdevies sniegt pārliecinošus pierādījumus, ka ir vajadzīgs fakultatīvs dokuments. Patiesi, šāds priekšlikums var pat apdraudēt pašreizējās patērētāju tiesības.

Mums ir jāvelta laiks un jānovērtē septiņas Zaļajā grāmatā ierosinātās iespējas, un jāpieņem ar pierādījumiem pamatots lēmums, izmantojot nepārprotamus ietekmes novērtējumus. Tāpat mēs nevaram pieņemt ECR grupas ierosināto mehānismu kopuma pieeju bez pietiekamiem pierādījumiem un ietekmes novērtējuma, lai pierādītu, ka tas ir piemērotākais veids, kādā aizsargāt patērētājus un palīdzēt uzņēmumiem. Mūsu pienākums pret patērētājiem un uzņēmumiem ir izdarīt pareizo izvēli viņu labā un nodrošināt, lai jebkādas tiesību aktu izmaiņas, kuras ietekmē viņu tiesības, būtu pienācīgi apsvērtas.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ievērojot līgumtiesības, tiek noteikti un organizēti darījumi iekšējā tirgū, tādēļ ir acīmredzams, ka tās iespējami var gan veicināt šos darījumus, gan likt tiem šķēršļus. Izvēloties pareizo pieeju līgumtiesību jomā, varētu ievērojami uzlabot iekšējā tirgus darbību un sniegt iespēju uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un patērētajiem pilnībā izmantot tā potenciālu.

Uzmanība jāpievērš apstāklim, ka Parlaments dažādās tā pieņemtajās rezolūcijās par šo jautājumu, atkārtoti atzinis, kādas priekšrocības iekšējā tirgū nodrošinātu uzlabota līgumtiesību sistēma, turklāt arī atzinīgi novērtējis ieceri par kopējo modeli un uzstājis, ka procesā cieši jāiesaista Parlaments un ieinteresētās puses.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Komisija 2010. gada 1. jūlijā iesniedza Zaļo grāmatu par politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem. Šie politikas risinājumi ietver tiesiski nesaistošus tiesību aktu risinājumus, izvēles režīmu, ko dēvē par 28. sistēmu, maz ticamo valstu materiālo tiesību tuvināšanu (jo Padome izrāda pretestību un nevar īsā laika posmā apvienot valstu juridiskās tradīcijas) un iespēju izveidot pilnvērtīgu Eiropas civilkodeksu. Es pilnībā atbalstu ziņojumu, jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijas Republikā. Es balsoju par šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas līgumtiesībām jānodrošina veiksmīgāka iekšējā tirgus darbība, un šajā ziņojumā īpaša uzmanība ir pievērsta potenciālajām priekšrocībām MVU un patērētājiem. Centieni šajā jomā izstrādāt kopēju tiesisko reglamentējumu tiek veikti kopš 1989. gada. ES Komisija 2008. gadā iesniedza priekšlikumu Direktīvai par patērētāju tiesībām. Eiropas patērētājiem ir daudz svarīgāk, lai patērētāju aizsardzība tiktu uzlabota ES līmenī. Tiem nav jābūt ierobežojošiem pasākumiem, piemēram, tādiem mums zināmiem pasākumiem, kuri tika piemēroti, kad bija pārsniegti banku kredīti. Tas būtu jāaizstāj ar cīņu pret ēnu ekonomiku, krāpšanu u. c.

Nav atbildēts jautājums par to, vai Eiropas līgumtiesības uzlabos mazo uzņēmumu tirgus piekļuvi, jo saskaņā ar analīzēm pārrobežu tirdzniecībā galvenokārt ir iesaistīti vidējie un lielie mazumtirdzniecības uzņēmumi, un to nosaka ar to saistītā birokrātija, kā arī izmaksas. Pašreizējās ar pārrobežu tiešsaistes iepirkšanos saistītās problēmas vēl kādu laiku pastāvēs. Turklāt vēl nav nešaubīgi pierādīts, ka standartizācija patiešām ir vajadzīga. Šaubu gadījumā es atbalstu subsidiaritātes principu, tāpēc es balsoju pret Wallis kundzes ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Eiropa, kura pieder tās iedzīvotājiem, var darboties tikai kā dzimto zemju, subsidiaritātes un valstu suverenitātes Eiropa. Līdz šim ir šķitis, ka Eiropas līgumtiesības nav vajadzīgas un saskaņā ar vispārēju principu gadījumā, ja noteikumi nav vajadzīgi, no tiem jāatsakās. Es arī uzskatu, ka šis ziņojums ir kā novirzīšanas taktika, kuras mērķis ir neļaut pievērst uzmanību daudz kam svarīgākam, proti, tam, ka joprojām ir jāuzlabo visas ES patērētāju aizsardzība. Šā iemesla dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Eiropas Savienībā ir jāievieš vienots līgumtiesību režīms. Galvenokārt tas likvidētu šķēršļus, ar kuriem vienotajā tirgū bieži saskaras patērētāji un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) attiecībā uz līgumattiecību sarežģītību. Turklāt vienotas Eiropas līgumtiesības nodrošinātu aktīvāku pārrobežu tirdzniecību iekšējā tirgū. Pašlaik spēkā esošā Romas I regula ir atbilstīgs reglamentējošs dokuments, kas nodrošina augstu vājākās līgumslēdzējas puses aizsardzību. Šās regulas noteikumi aizsargā patērētājus, pieprasot kompensāciju no uzņēmumiem citās dalībvalstīs, ar kuriem viņi ir noslēguši līgumu. Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā šajā jomā jau ir spēkā labi funkcionējošs juridiski reglamentējošs mehānisms, es neatbalstu šo rezolūciju par politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem, kurā ir ierosināts pieņemt jaunu regulu, pamatojoties uz kuru izstrādātu fakultatīvu dokumentu, lai to piemērotu darījumiem uzņēmumu starpā un starp uzņēmumiem un patērētājiem. Ir jāpievērš uzmanība tam, ka jaunā regula šajā jomā radītu apjukumu un neskaidrības. Turklāt tās īstenošanai vajadzētu papildu finansējumu un birokrātijas palielināšanu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Līgumtiesību atšķirības dalībvalstīs rada strukturālas problēmas, kas ierobežo uzņēmumus un patērētājus. Wallis kundzes rezolūcijas projektā tiek atbalstīta fakultatīva Eiropas līgumtiesību dokumenta izstrāde patērētājiem un uzņēmējiem, pieņemot vispārēju regulu, tāpēc es balsoju par šo dokumentu. Turklāt šis dokuments neaizstātu dalībvalstu līgumtiesības, bet gan tikai palīdzētu pusēm nodrošināt piemērotāku līguma modeļu izvēli, pateicoties paraugiem, kas sagatavoti, pamatojoties uz vispārējiem principiem, definīcijām un noteikumu paraugiem gan komerclīgumiem, gan patērētāju līgumiem, kas nav pretrunā subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem, kas piemērotāk veicinās pārrobežu darījumus un stiprinās iekšējo tirgu, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un patērētājiem. Līgumtiesību atšķirības dažādās dalībvalstīs apgrūtina to MVU darbību, kas vēlas veikt pārrobežu darījumus. Mums ir jānosaka elastīga procedūra, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem garantēs drošību un palīdzēs aizsargāt pušu intereses. Tāpēc pareiza stratēģija ir izveidot fakultatīvu dokumentu, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs kā standarts līdzās valstu noteikumiem, paplašinot pušu iespējas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par politikas risinājumiem virzībā uz Eiropas līgumtiesību izstrādi patērētājiem un uzņēmumiem. Patiesībā ievērojot līgumtiesības, tiek noteikti un organizēti darījumi iekšējā tirgū, tādēļ ir acīmredzams, ka tās iespējami var gan veicināt šos darījumus, gan likt tiem šķēršļus.

Izvēloties pareizo pieeju līgumtiesību jomā, varētu ievērojami uzlabot iekšējā tirgus darbību un sniegt iespēju uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un patērētajiem pilnībā izmantot tā potenciālu. Es vēlētos uzsvērt, ka ļoti svarīga ir ieinteresēto pušu plaša un līdzsvarota iesaistīšana. Pašreizējā Komisijas darbības metode, kas ietver ekspertu un ieinteresēto pušu grupu, jau nodrošina ieinteresēto pušu līdzdalību. Tomēr, tā kā apspriešanas posms šajā procesā vēl nav beidzies, ir svarīgi nodrošināt, lai netiktu uzsākta faktiskā likumdošanas procedūra. Ieinteresēto pušu iesaistīšana īpaši svarīga būs likumdošanas procedūras gaitā, un šīs procedūras atvērtība un pārredzamība būs jānodrošina, izmantojot visus pieejamos līdzekļus.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – ES nevaru apgalvot, ka tajā ir vienots tirgus, ja joprojām ir šķēršļi tirdzniecībai. Pārrobežu tirdzniecības ārkārtējās izmaksas ir nopietns šķērslis. Saskaitot juridiskās, tulkošanas un īstenošanas izmaksas, mazajiem uzņēmumiem var būt jāiztērē līdz pat EUR 15 000, lai iesaistītos tikai vienas dalībvalsts e – komercijas tirgū. Saskaņā ar Flash Eurobarometer 2008. gada pētījumu šo šķērsli kā lielu problēmu uztver līdz 60 % mazumtirgotāju. Ja visā ES saskaņotu noteikumus, kas reglamentē patērētāju darījumus, labumu gūtu mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un patērētāji visās dalībvalstīs. Likvidējot šos šķēršļus, vairāk MVU rastos pamudinājums izmantot e – komercijas potenciālu. Es uzskatu, ka MVU ir ļoti svarīgi ekonomikas atveseļošanai daudzās dalībvalstīs. Īrijas ceļš uz atveseļošanu ir saistīts ar eksportu; tādēļ būtiski ir likvidēt šķēršļus iekļūšanai ES tirgū. Šā ziņojuma vērtējumi un ieteikumi norāda arī uz lielāku priekšrocību iespējām patērētājiem. Palielinoties pārrobežu tirdzniecībai, patērētājiem tiks piedāvāts plašāks produktu klāsts un konkurētspējīgākas cenas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Viens no steidzamākajiem jautājumiem ES tiesību jomā ietver līgumtiesību saskaņošanu. No vienas puses, šķiet, ka ir jūtama nepieciešamība pēc ciešākas iekšējās saskaņotības, lai uzņēmumi varētu gūt labumu no iekšējā tirgus potenciāla, nebaidoties, ka noteiktā ārvalstu tiesiskajā sistēmā varētu būt risinājumi, kurus tie nav paredzējuši un kuriem tie nav sagatavojušies, kas ir bijusi faktiska problēma. Tomēr, no otras puses, dalībvalstu vidū ir jaušama konkrēta pretestība ziedot savus juridiskos risinājumus, kas nav nekāds pārsteigums, ņemot vērā to, ka tie tikuši izstrādāti gadsimtiem ilgi un ka tie ir labi zināmi attiecīgo valstu iedzīvotāju vidū.

Tāpēc Komisija savā 2010. gada 1. jūlija Zaļajā grāmatā iesniedza vairākus reglamentējošu modeļu risinājumus no tiesiski nesaistošiem tiesību aktiem līdz Eiropas civilkodeksam. Starp dažādajām hipotēzēm Eiropas Parlaments atbalsta fakultatīva dokumenta izstrādi regulas veidā, kas galvenokārt pārvalda pārrobežu darījumus un ko potenciāli var arī izmantot iekšējiem līgumiem, kaut gan fakultatīvi. Tas man šķiet pamatots risinājums, tāpēc es balsoju par.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Ziņojuma mērķis ir ņemt vērā neseno Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas līgumtiesībām un noteikt Parlamenta prioritātes šajā jomā. Iespējamās priekšrocības, ko iekšējam tirgum varētu sniegt Eiropas līgumtiesības, vairākus gadus ir apspriestas iestāžu sadarbības ietvaros un plašā sabiedrībā. Parlaments par šo tēmu pirmo reizi savu viedokli paudis 1989. gadā. Komisija izvērsa šā jautājuma apspriešanu, 2001. gadā pieņemot paziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta iespējamām problēmām, kuras varētu rasties iekšējā tirgū atšķirību dēļ līgumtiesībās, kā arī uz iespējām risināt šīs problēmas. Ņemot vērā šajā apspriešanas gaitā saņemtās atbildes, Komisija 2003. gadā iesniedza rīcības plānu, ar kuru cita starpā tika ierosināts izstrādāt kopējo modeli, kurā iekļautu definīcijas, kopējos principus un paraugnoteikumus, lai uzlabotu Eiropas līgumtiesību kvalitāti un saskaņotību. Turpmākajā paziņojumā, ko Komisija iesniedza 2004. gadā, tā noteica rīcības plāna turpmākus pasākumus un ierosināja pārskatīt Eiropas Savienības tiesību kopumu šajā jomā. Tā 2008. gadā iesniedza priekšlikumu Direktīvai par patērētāju tiesībām.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es uzskatu, ka mums ir jāuzlabo iekšējā tirgus darbība un jāizskata visas iespējas, kas sniegs labumu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un patērētājiem. Šajā ziņā Wallis kundzes ziņojums ir pasākums pareizajā virzienā — tajā norādīta nelabvēlīgā ietekme, ko iekšējā tirgū līgumtiesību atšķirības rada gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, kā arī tāda iekšējā tirgus priekšrocības, kurā ir uzlabota līgumtiesību sistēma. Es uzskatu, ka, lai to sasniegtu, mums ir jāizveido lietotājam draudzīgs, elastīgs un skaidrs tiesību akts, kas, ja vien tas iespējams, ir saistošs dalībvalstīm un kas veicinās un nodrošinās līgumslēdzēju pušu tiesisko drošību, neiejaucoties valstu tiesību aktos un neietekmējot finansiāli vājākos.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es esmu vīlusies, ka Parlamentā ir pieņemts šis ziņojums. Es to nevarēju atbalstīt, jo, reaģējot uz Komisijas Zaļo grāmatu, tajā tika izslēgtas pārāk daudzas turpmākās ES līgumtiesību iespējas un tika atstāts novārtā pienākums pieprasīt ietekmes novērtējumu par katras Komisijas piedāvātās iespējas kopējām izmaksām un sekām.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Pagaidām nav Eiropas līgumtiesību, lai gan par šādu tiesību iespēju Eiropas iestādēs ir debatēts ilgāk nekā 20 gadus. Komisija pašlaik plāno regulas veidā ierosināt ieviest fakultatīvu dokumentu, ko parasti dēvē par „28. likumu”, ar kuru varētu reglamentēt pārrobežu līgumus.

Lai gan nolūks vienkāršot līgumtiesības un paplašināt pārrobežu tirdzniecību ir vērtējams atzinīgi, es tomēr šaubos par šādas pieejas atbilstību — patiesi, pastāv liels risks, ka tiks apieti valstu noteikumi, kas patērētājiem nodrošina maksimālu aizsardzību. Šā iemesla dēļ es nolēmu atturēties balsojumā par šo patstāvīgo ziņojumu, gaidot Komisijas priekšlikumu regulai par šo jautājumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Vienas no iekšējā tirgus īstenošanas sekām ir potenciālo patērētāju skaita palielināšanās Eiropas Savienībā. Tomēr līdz šim nav bijuši Eiropas līmenī saskaņoti noteikumi par patērētāju un uzņēmumu līgumiem. Tas pastāvīgi rada šķēršļus iekšējā tirgus pilnīgai īstenošanai valstu tiesību atšķirību un paša patērētāju likuma sadrumstalotības dēļ.

Ziņojumā pausts priekšlikums analizēt fakultatīva dokumenta dzīvotspēju šajā jomā, kas tiek oficiāli noteikts kā regula un papildināts ar mehānismu kopumu, kurš ļautu nodrošināt juridisko noteiktību un drošību. Šāds dokuments ļautu labāk darboties vienotajam tirgum, sniegtu labumu uzņēmumiem un patērētājiem un arī radītu priekšrocības pašu dalībvalstu tiesību sistēmām.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu un atbalstu Eiropas Komisijas priekšlikumu šajā jautājumā, kurā turpmāk būtu jāiesaista pats Eiropas Parlaments, kā arī ekonomikas aprindu un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās puses.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Tas, ka mums ir 27 tiesību režīmi, ir viens no lielākajiem šķēršļiem, ar kādu Eiropas Savienībā saskaras uzņēmēji un patērētāji, kuri vēlas izmantot iekšējā tirgus priekšrocības. Darba norise pie alternatīvām ES līgumtiesībām manī raisa optimismu, jo īpaši saistībā ar ES digitālās programmas un e – komercijas potenciālu vienotajam tirgum.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Referente atbalsta fakultatīvu dokumentu. Patērētāju organizācijas jau pauž skeptisku viedokli par ES pieeju šim jautājumam. No vienas puses, tās apšauba cēloņsakarību un turpmāko līgumtiesību pamatojumu un, vēl svarīgāk — tās baidās no tiesiskās situācijas lielākas sarežģīšanas. Pašlaik izvēlētā iespēja ir mehānismu kopums, jo tas apmierinātu pašreizējās vajadzības, un īpaši noteikumi attiecībā uz izplatītākajiem līgumu veidiem patiešām palīdzētu patērētājiem. Tomēr pašlaik ir jāsaglabā un jāizskata visas iespējas.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Wallis kundzes iesniegto dokumentu. Problēmas, kas izriet no dalībvalstu līgumtiesību atšķirībām, bieži vien mazina uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, vēlmi iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā un neļauj tiem gūt labumu no iespējām un priekšrocībām, ko piedāvā iekšējais tirgus. Dokumenta, par kuru šodien tika balsots, mērķis ir Eiropas līgumtiesību fakultatīva dokumenta izstrāde, izmantojot regulu. Šis fakultatīvais dokuments papildinās dalībvalstu līgumtiesības kā alternatīva iespēja, ko līgumslēdzējas puses varēs brīvi izvēlēties.

  Tadeusz Zwiefka (PPE), rakstiski. – (PL) Sešdesmit procenti interneta darījumu Eiropas Savienībā ir nesekmīgi galvenokārt tāpēc, ka šādos darījumos iesaistītās puses biedē citu dalībvalstu nepazīstamās tiesību sistēmas. Šādā situācijā daudziem ES iedzīvotājiem tiek atņemta iespēja izmantot tiešsaistes tirgu. Šajā gadījumā dalībvalstu tiesību sistēmu atšķirības rada šķērsli pareizai ES tirgus darbībai. Tāpēc es arī uzskatu, ka fakultatīvs dokuments jeb „28. tiesību režīms” ir laba iespēja īstenot Eiropas tirgus potenciālu e – komercijas jomā un palīdzēt paplašināt tirgu uzņēmējiem, vienlaikus patērētājiem nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi precēm un pakalpojumiem.

Ziņojums: Anna Rosbach (A7-0175/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir iekļauta virkne aspektu, kurus uzsvēra Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), atzīstot iekšzemes kopprodukta (IKP) ierobežojumus un nepieciešamību iekļaut papildu rādītājus, lai mērītu ekonomikas un sociālo attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā. Es arī vēlētos pievērst uzmanību skaidru un izmērāmu rādītāju noteikšanai, kuros būtu ņemtas vērā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, resursu efektīva izlietošana un sociālā iekļaušana, kas varētu palīdzēt radīt iekļaujošāku zināšanu sabiedrību un samazināt oglekļa emisijas.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par IKP un ne tikai — progresa novērtējumu mainīgā pasaulē. IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē. Ir jāakcentē, ka IKP ir mēraukla ražošanai, un tas neizsaka vides ilgtspēju, resursu efektivitāti, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā. Turklāt tas var būt maldinošs tādā nozīmē, ka pasākumi stāvokļa izlabošanai pēc tādiem notikumiem kā negadījumi un dabas katastrofas tiek uzskatīti par ieguvumu, nevis izdevumiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju rezolūcijas noteikumu, ka jāizstrādā papildu rādītāji, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas un sociālo progresu, un jāievieš rādītāji, kas sniegtu informāciju par klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanas efektivitāti un sociālo integrāciju. Mums ir arī jāizstrādā rādītāji, kas precīzāk atspoguļo mājsaimniecību līmeni: ienākumus, patēriņu un labklājību. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt instrumentu, kas papildina IKP. Tas jāizstrādā tā, lai būtu praktiski pielietojams, izmantojot skaidri noteiktus rādītājus un paļaujoties uz augstas kvalitātes datiem.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Iekšzemes kopprodukts ir zināmākais rādītājs, kā noteikt makroekonomisko darbību. Tas ir izstrādāts 1930. gados, un to apspriedēs izmanto politiskie lēmumu pieņēmēji kā izaugsmes rādītāju savās valstīs. Ņemot vērā arvien lielāko ekonomikas, sociālās jomas un vides savstarpējo atkarību, IKP pašlaik ir daudzējādā ziņā nepilnīgs, jo tajā nav iekļauti svarīgi sociālie faktori, piemēram, labklājība, sociālā integrācija, klimata pārmaiņas vai resursu efektīva izmantošana. Tāpēc situācijā, kad virknes ar tirgu nesaistītu pasākumu un IKP savstarpējā atbilstība vairs nav automātiska, ir jāizstrādā papildu skaidri un izmērāmi vidēja termiņa un ilgtermiņa rādītāji, kas nodrošina salīdzināšanas iespējas starp valstīm un reģioniem un ko var izmantot, lai prognozētu turpmāku attīstību un veidotu politiku.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es vēlētos atbalstīt skaidri noteiktu mērīšanas sistēmu, kas pārsniedz IKP, t. i., papildina IKP saistībā ar lēmumu pieņemšanu un novērtēšanu. IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par kritēriju, ko lieto politikas veidotāji. Visas starptautiskās iestādes aizvien vairāk atzīst — lai noteiktu vispārējo sabiedrības attīstību, līdztekus IKP ir jāuzlabo arī citi dati un rādītāji. Šajā ziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība mērīt dzīves kvalitāti sabiedrībās. Dzīves kvalitātes sasniegšana un uzturēšana ietver tādus svarīgus faktorus kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļi un vides apstākļi. Es atbalstu Eiropas vides ekonomisko kontu stabila tiesiskā reglamentējuma noteikšanu un nepieciešamību apkopot ticamus un saskaņotus statistikas datus.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta nepieciešamība vienoties par sistēmisku pieeju, nosakot saskaņotu „IKP un ne tikai” sistēmu, kas palīdzētu uzlabot politikas analīzi. IKP ir ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē. Taču ar IKP mēra tikai ražošanu. Tas nesniedz vērtējumu par ilgtspēju vides jomā, resursu efektīvu izmantošanu, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā. Tāpēc tas var būt maldinošs.

Mums ir jānovērtē sabiedrības dzīves kvalitāte. Mums ir jāapsver, ka dzīves kvalitātes sasniegšana un uzturēšana ietver tādus svarīgus un plaši atzītus faktorus kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļu un vides apstākļi u. c. Šo iemeslu dēļ šis ziņojums ir ļoti nopietni jāņem vērā. Tajā ir pausts viedoklis, ka ir jāpiešķir lielāka nozīme rādītājiem, ar kuriem novērtē šādus faktorus.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Kā Francijā 2008.–2009. gadā norādīja Stieglitz komiteja, mums ir jāapsver jauni attīstības rādītāji, ar kuriem papildināt IKP. Tikai ar IKP — līdzšinējo galveno rādītāju, neraugoties uz iespējamām novērtēšanas kļūdām (piemēram, atjaunošana pēc dabas katastrofām tiek norādīta kā ekonomikas progress), vairs nebūs pietiekami. Es balsoju par Rosbach kundzes ziņojumu, jo tajā Komisija tiek aicināta turpināt pētījumus šajā jomā, apstrīdot konservatīvo negribīgumu, kuri uzskata, ka tikai IKP ir ticams, un daļas kreiso ilūzijas, kuri vēlētos, lai mēs precīzi novērtētu… laimi! Komisijas darbs tiks cieši uzraudzīts, jo ar to var panākt nozīmīgu attīstību — izveidot jaunu, piemērotāku aprēķina metodi, kā reģioniem piešķirt Eiropas finansējumu (reģionālā politika). Līdz šim finansējums ir piešķirts, pamatojoties uz attiecīgā reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē, un tas ir zināmākais rādītājs, kā noteikt makroekonomisko darbību. IKP neatspoguļo pašreizējo ilgtspēju vides jomā, resursu efektīvu izmantošanu, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izstrādāt papildu rādītājus, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas un sociālo progresu, un jāievieš rādītāji, kas sniegtu informāciju par klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanas efektivitāti un sociālo integrāciju.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Daudzus gadus IKP ir bijis galvenais ekonomikas novērtēšanas rādītājs, taču arvien redzamāki kļūst tā trūkumi attiecībā uz sociālā un vides progresa novērtēšanu. Tāpēc ir svarīga šī rezolūcija, kurā ir uzsvērts, ka Eiropas Savienībai papildus IKP ir jāpieņem citi rādītāji, lai cita starpā labāk ņemtu vērā klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību vai pat sociālo integrāciju — svarīgākos politiskos uzdevumus, kuri man ir tuvi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo jaunu rādītāju noteikšana un īstenošana ir svarīgs uzdevums, lai precīzāk novērtētu Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un uzlabotu politiskās atbildes, ko nevar sniegt, pamatojoties vienīgi uz IKP. Es uzskatu, ka šī iniciatīva ir pirmais pozitīvais pasākums virzībā uz lielākas uzmanības pievēršanu sociālajiem un vides jautājumiem Eiropas sabiedrības politikā. Tomēr, lai tā būtu pilnīgi lietderīga un efektīva, pēc šās iniciatīvas patiešām ir jāievieš jauni rādītāji, kā arī tie efektīvi un saskaņoti jāizmanto politikā, lai tie nekļūtu par trikiem, bet gan par pienācīgiem un patiesiem instrumentiem, kas palīdz pieņemt lēmumus.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Iekšzemes kopprodukts ir zināmākais rādītājs, kā noteikt makroekonomisko darbību. Tas tika izstrādāts 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un ir kļuvis par visaptverošu sociālās attīstības un progresa rādītāju kopumā. Vairākās starptautiskās iniciatīvās politikas veidotāji, ekonomikas un vides aizsardzības eksperti un pilsoniskā sabiedrība pauda lielu atbalstu tam, lai izstrādātu rādītājus, kas papildinātu IKP un sniegtu plašāku informāciju politisku lēmumu atbalstam. Patiesībā IK nenodrošina ticamu pamatu politiskajām debatēm. Jo īpaši — IKP nesniedz vērtējumu par ilgtspēju vides jomā, ne arī par sociālo integrāciju. Es uzskatu, ka gadiem ilgajās politiskajās un zinātniskajās apspriedēs problēma vairāk ir saistīta ar to, kā šo pieeju var īstenot, izmantojot skaidri noteiktus un kvantitatīvi nosakāmus rādītājus. ES un dalībvalstu līmenī ir iesniegts daudz iniciatīvu, lai novērstu trūkumus šajās jomās. Diemžēl saskaņotu rīcību var konstatēt tikai daļēji. Tādēļ, lai gan es atzīstu skaidri noteiktas sistēmas pieņemšanas nozīmi IKP novērtēšanā, es aicinu Komisiju sākotnēji iesniegt strukturētu stratēģiju, kurā būtu jāizklāsta kā „IKP un ne tikai” pieeju var izmantot ikdienas politikas darbā.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atzinīgi vērtēju Rosbach kundzes ziņojumu, jo tajā ir skaidri noteikts IKP kā tirgus ekonomiskās aktivitātes un ražošanas rādītājs attiecīgajā valstī, taču tas nenovērtē vides ilgtspēju, resursu efektīvu izmantošanu, sociālo integrāciju un sociālo progresu. Liels IKP pat tad, kad aprēķināts uz vienu iedzīvotāju, var būt maldinošs, jo IKP iedzīvotāju vidū nav vienmērīgi sadalīts, un tādēļ tas nav labs rādītājs sabiedrības dzīves kvalitātei. Lai mēs varētu atrisināt pašreizējās un turpmākās problēmas, ir jāizstrādā jauni rādītāji, kuri papildinās un precizēs IKP. Tas mums ļaus ne vien precīzāk noteikt dzīves kvalitāti, bet šie rādītāji arī nodrošinās ticamāku zināšanu bāzi, kas ļaus labāk analizēt politiku dažādās jomās.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Rosbach kundzes ziņojums ir Komisijas paziņojuma „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” kritiska analīze. Lai gan Komisijas mērķis — pieņemt novērtēšanas sistēmu, kas būtu plašāka par iekšzemes kopproduktu, lai sniegtu plašāku priekšstatu par valsts progresu un attīstību, tostarp, piemēram, vides ilgtspēju un sociālo integrāciju — ir svarīgs un nav pretrunīgs, referente apšauba Komisijas ierosināto stratēģiju tā sasniegšanai. Patiesībā ierosinātās iniciatīvas neveido strukturētu, pragmatisku stratēģiju, kurā būtu norādīts kā izmantot „IKP un ne tikai” pieeju. Es piekrītu šim viedoklim un tāpēc balsoju par Rosbach kundzes ziņojumu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, tikai izmantojot pareizus instrumentus, mēs varam gūt faktisku priekšstatu par situāciju un tādējādi darīt visu iespējamo, lai vajadzības gadījumā to mainītu. Iekšzemes kopprodukts jeb IKP ir instruments, kas izstrādāts, lai norādītu uz visu saimniecības monetāro darbību kopējo pievienoto vērtību. Nav grūti saprast, kāpēc labklājības rādītājs, kura pamatā ir novecojuši rādītāji, pašlaik, 2011. gadā, ir anahronisks.

Es uzskatu, ka mums ir jāievieš jauni rādītāji IKP noteikšanai, piemēram, vides ilgtspēja un sociālā integrācija, lai visa informācija, kas veido IKP, sniegtu patiesāku priekšstatu par attiecīgo valsti vai reģionu. Pielāgošanās laikam nozīmē ņemt vērā visus būtiskos mainīgos, nenokļūstot tādas pārmērīgi mākslīgas sistēmas izveides slazdā, kuru būtu grūti piemērot. Es uzskatu, ka, izmantojot skaidri noteiktus rādītājus, darbu var paveikt labākajā iespējamajā veidā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan iekšzemes kopprodukts (IKP) ir ražošanas mēraukla, kas var būt lietderīga tirgus ekonomiskās aktivitātes novērtēšanai, tajā netiek ņemta vērā panāktās attīstības ilgtspēja vai vides un sociālie aspekti u. c. Tāpēc es atzinīgi vērtēju iniciatīvu „par IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē”, kuras mērķis ir atbalstīt un radīt izpratni par citu papildu IKP rādītāju izmantošanu, novērtējot un apspriežot politiku. Es uzskatu, ka šī novērtējuma sistēma, kuras pamatā ir vairāku izpētes rādītāju apstiprināšana, ļaus pieņemt sabiedrībai un ekonomikai kopumā piemērotākus politiskus lēmumus.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Kamēr akadēmiķi strīdas par atbilstošāko iespējamo veidu, kā novērtēt progresu, mums kā Eiropas likumdevējiem ir jābūt pārliecinātiem par izvēlēto metodi un jānodrošina lai tā izturētu argumentus gan pašlaik, gan turpmāk.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Gadiem ilgi ekonomikas literatūrā tiek uzdots jautājums, vai ir jāturpina izmantot IKP palielināšanās dinamika kā konkrētas ģeogrāfiskas teritorijas panāktā progresa rādītājs konkrētā laika posmā. Es uzskatu, ka pašlaik nav citu rādītāju, kuri būtu tikpat kodolīgi vai pilnīgi. Mēs saviem iedzīvotājiem, kuri risina paši savas ikdienas problēmas, nevaram piedāvāt bezkaislīgus dokumentus, kuros ir aprakstīts ekonomikas stāvoklis. Vienlaikus mēs nevaram pieprasīt vienīgi ekonomikas rādītājus, kuri ne vienmēr var norādīt uz sociālām parādībām.

Tāpēc es atbalstu ziņojuma vispārējo mērķi. Mums ir jāapvieno spēki ar starptautiskajām akadēmiskajām aprindām un jāmēģina virzīties tālāk par IKP. Visā pasaulē ir daudz piemēru — no ANO tautas attīstības indeksa līdz Butānas kopējam nacionālās laimes indeksam. Prioritārie mērķi ir jānosaka un to sasniegšana jānovērtē stingri, precīzi un tādā veidā, ko nevar izkropļot privātas intereses. Mums jāatceras, ka nav svarīgi, cik pulksteņu mums ir, bet gan tas, kā mēs pavadām savu laiku.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāatrod rādītāji, kuri papildina IKP un palīdz mums mērīt tādus faktorus kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība vai resursu izmantošanas efektivitāte.

Kā to ļoti labi norādījis Joseph Stiglitz, IKP ir instruments, kas ne vien neatbilstoši atspoguļo iedzīvotāju labklājību, bet arī tikai novērtē tirgus saimniecisko aktivitāti. Es ceru, ka Eiropas izpildvara ierosinās konkrētus papildinošu, plašāku un ilgtspējīgu rādītāju priekšlikumus, lai novērstu pašreizējās nepilnības.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Rādītāji ir kodolīgs veids, kā interpretēt noteiktu parādību. Vienkāršas parādības var interpretēt, izmantojot vienkāršus rādītājus, savukārt kompleksām parādībām ir vajadzīgi kompleksi rādītāji. Iekšzemes kopprodukts ir vienkāršs rādītājs, savukārt attīstība ir kompleksa parādība. Patiesi, noteiktas teritorijas ekonomikas attīstībai ir vairākas dimensijas, kuras nav iekļautas IKP, kas sniedz īsu ieskatu par konkrētu brīdi. Novārtā tiek atstāti citi interpretācijas aspekti, piemēram, ieguldījumi nemateriālā infrastruktūrā, tostarp zinātībā (cilvēkos, procesos un produktos — un tie ir tikai daži piemēri), kā arī ieguldījumi materiālā infrastruktūrā, tostarp sakaru un transporta tīklos (piemēram, ITC tīklos, autoceļu un dzelzceļa tīklos). Turklāt IKP nav pat piemērots, lai noteiktu reģionus, kuriem atbalstu sniedz saskaņā ar ES reģionālās kohēzijas politiku. Šo iemeslu dēļ atzinīgi ir vērtējami Eiropas Komisijas centieni raudzīties plašāk par IKP un izveidot virkni datu un rādītāju, kas uzlabotu spējas interpretēt parādības un palīdzētu atbilstošāk noteikt politiku un finanšu piešķīrumus. Šķiet, ka mūsu pieņemtais ziņojums veicina progresu šajā virzienā.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – IKP (iekšzemes kopprodukts) ir visu saimnieciski monetāro darbību kopējā pievienotā vērtība. Tas ir zināmākais un plašāk lietotais rādītājs, kā noteikt makroekonomisko darbību. Patiesi, IKP ir kļuvis par galveno rādītāju kopējai sabiedrības attīstībai un progresam. Starptautiski arvien vairāk tiek atzītas IKP ierobežotās iespējas kalpot par sociālā progresa, sociālās integrācijas, vides ilgtspējas un resursu efektīvas izmantošanas rādītāju. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir aicināts izstrādāt skaidrus un mērāmus rādītājus, kas ņemtu vērā klimata pārmaiņas, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanas efektivitāti un sociālo integrāciju. Turklāt tajā ir uzsvērta nepieciešamība novērtēt sabiedrības dzīves kvalitāti, uzskatot, ka dzīves kvalitātes sasniegšana un uzturēšana ietver tādus svarīgus un plaši atzītus faktorus kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļi un vides apstākļi. Tajā arī pilnīgi atbalstīta Eiropas vides ekonomikas kontu stabila tiesiskā reglamentējuma izstrāde, jo tas ir pozitīvs pasākums „IKP un ne tikai” procesā, un, patiesi — tajā tiek atzinīgi vērtēta Komisijas iniciatīva ieviest ietekmes uz vidi indeksu, kas jāiesniedz papildus IKP.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz visām vairāk vai mazāk sentimentālām konstrukcijām, kuras varam izveidot, patiesībā, tieši analizējot iekšzemes kopproduktu (IKP), mēs varam gūt ticamu priekšstatu par sabiedrību attīstības un progresa stāvokli. Tāpēc IKP ir galvenais ekonomikas rādītājs, kas jāņem vērā, un tā tam jābūt arī turpmāk. Tomēr tas attiecīgos gadījumos ir jāpapildina ar citiem rādītājiem, kuri ir jāpēta un pakāpeniski jāievieš.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlaments (kopā ar Eiropas Komisiju, Romas klubu, Pasaules Dabas fondu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO)) 2007. gada novembrī rīkoja konferenci ar nosaukumu „IKP un ne tikai” („Beyond GDP”), kurā iesaistītās puses pauda atbalstu tam, lai izstrādātu rādītājus, kas papildinātu iekšzemes kopproduktu (IKP). Šā Rosbach kundzes ziņojuma pamatā ir Komisijas 2009. gada 28. septembrī iesniegtais paziņojums „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē”, un tajā ir atspoguļota nepieciešamība politiķiem un pētniekiem nodrošināt visaptverošākus datus.

Pēdējos gadu desmitos iekšzemes kopprodukts (IKP) ir bijis plašāk izmantotā makroekonomikas novērtēšanas mērvienība, un nesen to ir sākts izmantot kā sociālās attīstības rādītāju. Vairāki sociologi pēdējā laikā apstrīd, ka tas nav atbilstošākais rādītājs, jo tajā netiek ņemti vērā tādi aspekti kā ilgtspēja vai sociālā integrācija. Tā kā es atbalstu referentes nostāju, es balsoju par viņas ziņojumu, taču uzskatu, ka priekšlikumu var uzlabot un tas jādara, iesniedzot visaptverošāku un pakāpeniskāku stratēģiju.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES īstenotās neoliberālās pamatnostādnes un politika ir apdraudējušas sociālo progresu un radījušas smagus triecienus Eiropas iedzīvotājiem. Tā spilgts piemērs ir sociālās nevienlīdzības palielināšanās ES valstīs, kas pašlaik sasniedz satraucošu līmeni. Mums tas jāņem vērā, analizējot attīstības un progresa rādītājus, kā tas darīts šajā ziņojumā.

Iekšzemes kopproduktu (IKP) bieži izmanto kā pamatu, lai novērtētu šos divus faktorus — attīstību un progresu —, un tas ir statistisks rādītājs ar tam raksturīgiem trūkumiem. Ņemot vērā tikai saimniecisko darbību — labklājības veidošanu — un šādi esot lietderīgs ekonomikas izaugsmes noteikšanai, tas neatspoguļo tikpat svarīgus aspektus, piemēram, bagātības sadali, sociālo nevienlīdzību, produktu un pakalpojumu kvalitāti, nekomerciālus darījumus vai pat rezultātus, kas netiek atspoguļoti tirgū un kuri ir būtiski, lai novērtētu attīstību un progresu. Ļoti bieži IKP var palielināties, kamēr lielākā daļa valsts iedzīvotāju kļūst nabadzīgāki, jo IKP netiek ņemta vērā nevienlīdzības pakāpe sabiedrībā.

Visu šo iemeslu dēļ ir radusies nepieciešamība ņemt vērā citus rādītājus, kas varētu novērst šīs nepilnības, lai sociālā progresa mērīšanas rādītājus izstrādātu pēc iespējas pilnīgākus, ticamākus un reālākus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) ES neoliberālās pamatnostādnes un politika, kā arī arvien negodīgāka valsts ienākumu sadale gan ES, gan valstu līmenī rada arvien lielākas ekonomikas atšķirības un sociālo nevienlīdzību.

Tāpēc aizvien strīdīgāka kļūst iekšzemes kopprodukta (IKP) izmantošana kā pamats, strādājot ar sociālo attīstību un progresu, un arī kā to novērtēšanas statistisks rādītājs. Tas ir statistisks rādītājs ar daudziem trūkumiem, jo tajā tiek ņemta vērā tikai saimnieciskā darbība, novārtā atstājot citus svarīgus faktorus, piemēram, bagātības sadali, sociālo nevienlīdzību, produktu un pakalpojumu kvalitāti, nekomerciālus darījumus vai pat rezultātus, kas netiek atspoguļoti tirgū. Tas nozīmē, ka ļoti bieži IKP var palielināties, kamēr lielākā daļa valsts iedzīvotāju kļūst nabadzīgāki, jo IKP netiek ņemta vērā nevienlīdzības pakāpe sabiedrībā.

Tādēļ varam uzskatīt, ka ir pieļaujami ņemt vērā citus rādītājus, kas varētu novērst šīs nepilnības, lai sociālā progresa novērtēšanas rādītājus izstrādātu pēc iespējas pilnīgākus, ticamākus un reālistiskākus.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) IKP ir kļuvis par kopējās sociālās attīstības un progresa rādītāju. Tomēr ar to nevar novērtēt vides ilgtspēju vai sociālo integrāciju. Attiecībā uz nepieciešamību uzlabot šos datus un rādītājus Komisija ir publicējusi paziņojumu „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē”. Šajā paziņojumā Komisija ierosina, piemēram, izstrādāt visaptverošus rādītājus, kas nodrošinātu ticamāku zināšanu bāzi. Es uzskatu, ka ir jāizveido instruments, kas varētu papildināt IKP, ņemot vērā to, ka tam jābūt praktiski pielietojamam, jāizmanto skaidri noteikti rādītāji un jāpaļaujas uz kvalitatīviem datiem.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Komisijas mērķis raudzīties plašāk par iekšzemes kopproduktu un atrast citas novērtēšanas sistēmas (kuras joprojām ietvertu IKP) Parlamenta ziņojumā tiek pamatoti kritizēts, un tajā ir uzsvērts tas, ka gadījumā, ja Komisija vēl nav skaidri noteikusi izmaiņas vai precīzus rādītājus, debates ir jāatliek. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Iekšzemes kopprodukts ir zināmākais rādītājs, kā noteikt makroekonomisko darbību, un tas tiek izmantots politiskajā analīzē un apspriedēs visā pasaulē, lai norādītu uz sociālo attīstību. Diemžēl, lai gan tas tiek plaši izmantots, rodas arvien lielāka izpratne, ka Eiropas ekonomikas un sociālā struktūra ir būtiski mainījusies. Mūsdienās papildus informācijai par ienākumiem un labklājību, citi ar vidi saistīti rādītāji ietekmē dzīves kvalitāti valstī un tos vairs nedrīkst ignorēt. Tāpēc es atbalstu Rosbach kundzes ziņojumu, kurā ir izstrādāti jauni rādītāji, ņemot vērā vides politikas svarīgākos virzienus, piemēram, enerģijas izmantošanu, bioloģisko daudzveidību, ūdens izmantošanu un atkritumu rašanos. Uzdevums ir integrēt pašreizējos rādītājus citos politiski būtiskos un empīriski izmērāmos aspektos, kuri nodrošina ticamu statistiku par valstu turpmāko attīstību. Šajā ziņā es uzskatu, ka, likvidējot subjektīvus faktorus, piemēram, iedzīvotāju laimi, kurus nevar uzskatīt par rādītājiem, jaunajā dokumentā ir panākts labs kompromiss. Visbeidzot, es ceru, ka gan Eurostat, gan Eirobarometram būs liela nozīme šajā novatoriskajā procesā. Paldies jums par uzmanību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi, jo IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē. Tomēr IKP ir mēraukla ražošanai, un tas neizsaka vides ilgtspēju, resursu efektivitāti, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā. Turklāt tas var būt maldinošs tādā nozīmē, ka pasākumi stāvokļa izlabošanai pēc tādiem notikumiem kā negadījumi un dabas katastrofas tiek uzskatīti par ieguvumu, nevis izdevumiem. Mums ir jāizstrādā papildu rādītāji, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas un sociālo progresu. Es uzskatu, ka mums ir jānosaka skaidri un izmērāmi rādītāji, kas sniedz informāciju par klimata pārmaiņām, bioloģisko daudzveidību, resursu izmantošanas efektivitāti un sociālo integrāciju, kā arī rādītāji, kas ciešāk pievērstos mājsaimniecību līmenim, atspoguļojot ienākumus, patēriņu un labklājību. Ir arī jānovērtē sabiedrības dzīves kvalitāte, jo, lai sasniegtu un uzturētu dzīves kvalitāti, ir jāņem vērā tādi svarīgi un plaši atzīti faktori kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļi un vides apstākļi u. c. Šos faktorus raksturojošiem rādītājiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Turpmākā kvalitatīvu un kvantitatīvu rādītāju pilnveidošanā būtu jāizmanto Eiropas dzīves kvalitātes apsekojuma (EQLS) rādītāji, kas attiecas uz galvenajām dzīves kvalitātes jomām.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es piekrītu referentes analīzei ziņojumā, par kuru šodien balsojām. Vairs nešķiet, ka iekšzemes kopprodukts var apmierināt arvien pieaugošās ekonomikas un politiskās prasības. Es uzskatu, ka ir jāatrod papildu sistēma, kas sniegtu ieguldījumu politikas analīzes un debašu uzlabošanā, izmantojot skaidrus papildu rādītājus, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas un sociālo progresu. Tas noteikti nebūs viegls uzdevums, ņemot vērā šā jautājuma jutīgumu un šajā saistībā pieņemto lēmumu iespējamo ietekmi. Tāpēc mūsu risināmais uzdevums ir atrast ticamus rādītājus, kuri ir konsekventi teorētiskā ziņā, politiski atbilstīgi un empīriski izmērāmi.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) IKP ir efektīvākais instruments, lai novērtētu makroekonomisko aktivitāti, vienlaikus arī esot par sociālās attīstības un progresa netiešu rādītāju. Tomēr tas nevar sniegt informāciju par visām politisko debašu jomām, piemēram, vidi un sociālo integrāciju.

Šis rādītājs ir daudzu Eiropas Savienības politikas lēmumu un dokumentu pamatā. Es uzskatu, ka mums ir aktīvāk jācenšas nodrošināt tādus rādītājus, kuri atbilstu visu iedzīvotāju vajadzībām. Izmantojot tos, jo īpaši ir ilgtspējīgā veidā jānovērtē panāktais progress, lai sasniegtu ekonomikas, sociālos un vides mērķus. Nobeigumā jāatzīst, ka Eiropas turpmākajai politikai ir jābalstās uz pilnīgiem jaunākajiem datiem, kas aptver visus būtiskos aspektus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā uzsvērts, ka IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē; akcentē, ka IKP ir mēraukla ražošanai, un tas neizsaka vides ilgtspēju, resursu efektivitāti, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā; turklāt uzsver, ka tas var būt maldinošs tādā nozīmē, ka pasākumi stāvokļa izlabošanai pēc tādiem notikumiem kā negadījumi un dabas katastrofas tiek uzskatīti par ieguvumu, nevis izdevumiem; piebilst, ka līdzās ekonomikas attīstības un produktivitātes novērtēšanai ir citi rādītāji, kas ietekmē un raksturo dzīves standartus valstī un kuru kvantitatīva novērtēšana līdz šim nav veikta, kaut arī šādi atbilstīgi rādītāji ir pieejami; uzsver, ka jāizstrādā papildu rādītāji, lai novērtētu saimnieciskās darbības pilnīgu ietekmi.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Mūsdienās iekšzemes kopprodukts vairs nav pietiekams un atbilstošs progresa novērtēšanas rādītājs, tāpēc ir jāizstrādā visaptverošāki rādītāji, kas nodrošinātu ticamāku zināšanu bāzi mūžam mainīgā pasaulē. Bieži vien trūkst skaidri noteiktas informācijas, datu un rādītāju. ES un dalībvalstu līmenī ir iesniegts daudz iniciatīvu, lai novērstu minētos trūkumus. Lai gan ir grūti izstrādāt metodi, kura vienlaikus būtu saskaņota, mēs uzskatām, ka ir vajadzīga visaptveroša koncepcija, ņemot vērā pašreizējos pasākumus, ko var īstenot praksē. Ir svarīgi izstrādāt jaunu instrumentu, kas var papildināt IKP un kas ir praktiski pielietojams, kura pamatā ir skaidri noteikti rādītāji un kvalitatīvi dati. Mēs piekrītam referentei, ka ir jāiesniedz strukturētāka stratēģija, kurā jāpierāda, kā jauno pieeju var pragmatiski izmantot ikdienas politiskajā darbā.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Rosbach kundzes ziņojumu „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē”, jo uzskatu, ka iekšzemes kopprodukts vairs nav pietiekams un atbilstošs progresa novērtēšanas rādītājs mainīgā pasaulē, tāpēc ir jāizstrādā visaptverošāki rādītāji, kas nodrošinātu ticamāku zināšanu bāzi. Jāatceras, ka IKP ir mēraukla ražošanai, un tas neizsaka, piemēram, vides ilgtspēju. Ir jāizstrādā citi rādītāji, kuri palīdzētu izprast, kuri faktori ietekmē dzīves standartus valstī.

Tāpēc es atbalstu papildu rādītāju izstrādi, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas un sociālo progresu — piemēram, rādītājus, kuros ņemtas vērā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, resursu efektīva izmantošana un sociālā integrācija. Šādu jaunu rādītāju izstrāde palīdzēs izprast un novērtēt dzīves kvalitāti sabiedrībās. Tāpēc dalībvalsts vai reģiona attīstību nevar novērtēt vienīgi ar ekonomiskiem rādītājiem, piemēram, IKP — ir jāņem vērā arī dzīves kvalitāte, kuru nosaka tādi faktori kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļi un klimata un vides apstākļi.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja par šo ziņojumu es uzskatu, ka dzīves kvalitātes sasniegšana un uzturēšana ietver svarīgus, savstarpēji saistītus faktorus, piemēram, veselību, izglītību, kultūru, darbavietas, mājokļus un vides apstākļus. Tāpēc es uzskatu, ka svarīgi ir arī rādītāji, ar kuriem novērtē šos faktorus, un tiem jāpiešķir lielāka nozīme. Es balsoju „par”, jo šis ziņojums ir pasākums, kaut arī svārstīgs, virzībā uz iekšzemes kopprodukta (IKP) uzlabošanu un papildināšanu kā instrumentu sociālo un ekonomikas rezultātu un attiecīgi — sabiedrību progresa — mērīšanai un novērtēšanai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka ir jāuzlabo dati un rādītāji iekšzemes kopprodukta (IKP) papildināšanai, lai novērtētu sabiedrības kopējo progresu. Iniciatīva „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” ir papildu dokuments, kas var sekmēt analīzes un politisko debašu uzlabošanu.

IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta atsauces punktu, ko izmanto lēmumu pieņēmēji visā pasaulē. IKP ir mēraukla ražošanai, un tas nenovērtē vides ilgtspēju, resursu efektivitāti, sociālo integrāciju un sociālo progresu kopumā. Tāpēc es piekrītu, ka turpmāk ir jāpēta citu veidu instrumenti, kuri pieļauj vairāk ticamus datus, lai novērtētu mainīgo pasauli.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ir zināms, ka IKP (iekšzemes kopprodukts) ir visu saimnieciski monetāro darbību kopējā pievienotā vērtība. IKP ir ražošanas/patēriņa sabiedrības izteiksme, un tajā netiek ņemtas vērā pārmaiņas un līdzekļi daudzās jomās. Tā kā ir jāuzlabo dati un rādītāji, lai papildinātu IKP, ir ierosināti vairāki pasākumi, kas nodrošinātu ticamāku zināšanu bāzi. Mums ir steidzami jāizstrādā papildu rādītāji, lai novērtētu vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas un sociālo progresu. Es balsoju par šo rezolūciju.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par IKP un ne tikai — progresa novērtējumu mainīgā pasaulē.

Iekšzemes kopprodukts ir plaši izmantots rādītājs, lai novērtētu sociālo attīstību un ekonomikas progresu. Tomēr tā vispārīgums rada šaubas par to, vai tam izdodas ņemt vērā virkni rādītāju, kuri ir būtiski dzīves kvalitātei konkrētā valstī. Daži būtiski rādītāji tiek arī nepareizi interpretēti. Komisija ir ierosinājusi, ka ir svarīgi izstrādāt rādītāju, kas skaidri atainotu situāciju attiecīgā valstī, atspoguļotu mājsaimniecību un indivīdu stāvokli, arī sniegtu informāciju par to, cik efektīvi tiek izlietoti valsts līdzekļi, un atainotu vides stāvokli. Komisija sagaida dalībvalstu aktīvāku līdzdalību attiecībā uz sabiedrības dzīves kvalitātes pētījumu sistematizēšanu, kas ļautu precīzāk salīdzināt valstis. Saskaņota politika arī ļautu vieglāk analizēt pētījumus, kā arī prognozēt valstu iespējamo ilgtermiņa attīstību.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par IKP un citiem rādītājiem, lai novērtētu progresu un sabiedrības vispārējo attīstību. IKP ir tirgus ekonomiskās aktivitātes rādītājs, kas kļuvis par standarta kritēriju, ko lieto politikas veidotāji visā pasaulē. Tomēr šis rādītājs nav visaptverošs. Tas neatspoguļo ilgtspēju vides jomā, resursu efektīvu izmantošanu, sociālo integrāciju un sociālo progresu. Turklāt konkrētos gadījumos IKP var sniegt neprecīzu un maldinošu informāciju. Tādēļ mums ir jāpieliek visi pūliņi, lai izstrādātu papildu vidēja termiņa un ilgtermiņa rādītājus minēto faktoru un mājsaimniecību līmeņa novērtēšanai.

Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu, ka, novērtējot sabiedrības dzīves kvalitāti, daudz uzmanības jāpievērš veselībai, izglītībai, kultūrai, nodarbinātībai, mājokļiem un citiem līdzīgiem faktoriem, kas ir saistīti ar dzīves kvalitātes galvenajām jomām. Tādēļ mums ir jāatrod līdzekļi, kā izstrādāt piemērotu un efektīvu instrumentu, ar ko papildināt IKP un ko varētu praktiski pielietot, izmantojot skaidri noteiktus rādītājus un paļaujoties uz kvalitatīviem datiem.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” ir ziņojums, kura mērķis ir novērtēt progresa līmeni Eiropas Savienībā, izmantojot iekšzemes kopproduktu, kas tiek izmantots kā visaptverošs sabiedrības un ekonomikas attīstības rādītājs. Tomēr par nožēlu tas vairs nenodrošina ticamu pamatu politiskām debatēm, jo tas nemēra vides ilgtspēju vai sociālo integrāciju. Arvien vairāk nostiprinās atziņa, ka ir jāuzlabo dati un rādītāji, ar ko papildināt progresa novērtēšanas kritērijus. Šā iemesla dēļ es balsoju par dokumentu, kurā ir mēģināts integrēt Eiropas Savienības attīstību ar jauniem sociāliem rādītājiem un kurā meklēta skaidri noteikta novērtēšanas sistēma, kas ir plašāka nekā IKP un kas to papildina attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē”. Kā ziņojumā pareizi norādīts, iekšzemes kopprodukts (IKP), ko izmanto politisku lēmumu pieņēmēji visā pasaulē un uz ko atsaucas publiskās apspriedēs, ir arī kļuvis par visaptverošu sociālās attīstības un progresa rādītāju kopumā. Tomēr tas nesniedz katrā jautājumā drošu pamatu politiskajām apspriedēm. Piemēram, IKP nesniedz vērtējumu par ilgtspēju vides jomā, ne arī par sociālo integrāciju.

Komisijas paziņojumā „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” ir ierosināti vairāki pasākumi kā piemēroti veidi, kādos papildināt IKP. Jo īpaši tajā uzmanība ir pievērsta visaptverošāku rādītāju izstrādei, kas nodrošinātu ticamāku zināšanu bāzi. Es vēlētos paust atbalstu Komisijas nodomu pieņemt skaidri noteiktu novērtēšanas sistēmu, kas pārsniedz IKP, t. i., papildina IKP attiecībā uz lēmumu pieņemšanu un novērtēšanu, izmantojot skaidri noteiktus un kvantitatīvi nosakāmus rādītājus.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Iekšzemes kopprodukts ir zināmākais rādītājs pasaulē. Tas ir kļuvis par visaptverošu sociālās attīstības un progresa rādītāju kopumā, tomēr tas nesniedz vērtējumu par ilgtspēju vides jomā, ne arī par sociālo integrāciju. Ir jāuzlabo dati un rādītāji, ar ko papildināt IKP, citādi tas nesniegs drošu pamatu politiskajām apspriedēm.

Par šo jautājumu jau ir iepriekš spriests, jo īpaši 2007. gadā, kad Eiropas Parlaments un Komisija kopā ar vairākām iestādēm un apvienībām organizēja konferenci ar nosaukumu „IKP un ne tikai”. Šajā konferencē Komisija norādīja, ka IKP nav piemērota ilgtermiņa novērtēšanas sistēma, tāpat kā ekonomikas un sociālais progress nav pietiekams, lai novērtētu tādus jautājumus kā klimata pārmaiņas, resursu efektīva izmantošana vai individuālā labklājība. Pēc tam tika ierosināti jauni rādītāji lai novērtētu sociālu, ekonomikas un vides mērķu sasniegšanas progresu. Minēto iemeslu dēļ un lai varētu izstrādāt skaidru un visaptverošu rādītāju kopumu, kuri vienlaikus ir konsekventi, būtiski un objektīvi mērāmi, es balsoju par apspriesto priekšlikumu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Komisijas paziņojumā „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” galvenā uzmanība ir pievērsta plašāku rādītāju izstrādei, ar kuriem papildināt IKP un kuri nodrošinās ticamāku zināšanu bāzi. IKP ir kļuvis par visaptverošu sociālās attīstības un progresa rādītāju kopumā, tomēr tas nenodrošina ticamu bāzi politiskām apspriedēm par visiem jautājumiem. Jo īpaši — IKP nesniedz vērtējumu par ilgtspējas līmeni vides jomā, ne arī par sociālo integrāciju.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo ir svarīgi izstrādāt instrumentu, kas var papildināt IKP, ņemot vērā, ka tas jādara tā, lai šis instruments būtu praktiski pielietojams, pamatojoties uz skaidri noteiktiem rādītājiem un kvalitatīviem datiem. Šajā ziņojumā Komisija tiek aicināta iesniegt strukturētu stratēģiju „IKP un ne tikai” pieejai, kurā būtu jāizklāsta, kā jauno pieeju var pragmatiski izmantot ikdienas politikas darbā.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Dzīves kvalitātes sasniegšana un uzturēšana ietver tādus svarīgus faktorus kā veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība, mājokļi un vides apstākļi. Tāpēc es uzskatu, ka svarīgi ir arī rādītāji, ar kuriem novērtē šos faktorus, un tiem jāpiešķir lielāka nozīme. Es balsoju par, jo šis ziņojums ir pasākums, kaut arī svārstīgs, virzībā uz iekšzemes kopprodukta (IKP) uzlabošanu un papildināšanu kā instrumentu sociālo un ekonomisko rezultātu un attiecīgi — sabiedrību progresa — mērīšanai un novērtēšanai.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Iekšzemes kopprodukts (IKP) ir makroekonomikas standarta rādītājs, ko parasti izmanto, lai novērtētu dažādu valstu ekonomiku. Tomēr tas ir tikai labklājības rādītājs, kura potenciāls novērtēt sabiedrības attīstību ir mazāks. IKP panākumu pamatā savā ziņā ir tā vienkāršība — tātad uz iegūto rezultātu pilnīgumu. Tāpēc būtu lietderīgi izstrādāt jaunus rādītājus, kas ļauj skatīt citus realitātes aspektus, lai gūtu atbilstošāku kopējo priekšstatu par valstu attīstību. Tas ir sarežģīts process, kurā jābūt iesaistītiem visu jomu profesionāļiem, lai iegūtu plašāku un pilnīgāku rādītāju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Es to atbalstu. Kā norādījusi mana kolēģe Bélier kundze — lai gan šajā ziņojumā varēja noteikt vērienīgākus mērķus un pamatnostādnes, tas ir pirmais pasākums un spēcīgs vēstījums Padomei un Eiropas Komisijai turpināt pārstrādāt labklājības un attīstības rādītājus, lai tie atbilstošāk atspoguļotu vides un sociālo būtību un ierobežojumus, ar kuriem saskaramies.

Ar šo lēmumu Eiropas Parlamenta deputāti atzīst to, ka ir jāiet tālāk un nav jāizmanto novecojis modelis, kas rada sociālo nevienlīdzību un iznīcina dabas mantojumu, lai Eiropas līmenī izmantotu jaunu ekonomikas modeli. Tas veido ceļu jaunu rādītāju atzīšanai, kuri ir taisnīgāki un ļaus mums īstenot ekoloģisko un sociālo pāreju savās sabiedrībās.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šajā ziņojumā ir ierosināts pieņemt skaidri noteiktu novērtēšanas sistēmu, kas papildinātu iekšzemes kopproduktu kā sabiedrības kopējās attīstības rādītāju. Šim papildu instrumentam jābūt praktiski pielietojamam, un tā pamatā jābūt skaidri noteiktiem rādītājiem un ticamiem datiem. Tikai šādi IKP var sniegt pietiekamu ieguldījumu politikās apspriedēs un lēmumu pieņemšanā. Tāpēc Komisija tiek aicināta iesniegt visaptverošu, strukturētāku stratēģiju, kurā jānorāda, kā jauno pieeju var pragmatiski izmantot ikdienas politiskajā darbā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Ziņojumā par Komisijas 2009. gada 20. augusta paziņojumu „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” ir uzsvērta iekšzemes kopprodukta kā visaptveroša sociālās attīstības un ekonomikas izaugsmes rādītāja nozīme. Mērķis ir pieņemt jaunu, skaidri noteiktu un kvantitatīvi nosakāmu novērtēšanas sistēmu, pamatojoties uz ticamiem un precīziem datiem, taču Komisijas paziņojumā nav norādīta strukturēta stratēģija, lai to panāktu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi veikt sociāli ekonomiskas analīzes, izmantojot atbilstīgus instrumentus, kas papildinās IKP.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir ieteikti vairāki konkrēti pasākumi, tostarp vides rādītāja izstrāde, vides un sociālo datu savlaicīgāka publicēšana, precīzāku atskaišu sagatavošana par sociālām atšķirībām, kā arī valstu kontu sistēmas paplašināšana, lai iekļautu vides un sociālos jautājumus.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei „IKP un ne tikai — progresa novērtējums mainīgā pasaulē” COM(2009) 433 galīgā redakcija) ir atzīts, ka „IKP arī uzskata par sabiedrības kopējās attīstības un vispārējā progresa rādītāju”, bet tas „neatspoguļo stāvokli vides ilgtspējas vai sociālās integrācijas jomā.” Pasaulē, kurā iedzīvotāju dzīves kvalitāte arvien biežāk tiek mērīta, izmantojot citus ar ekonomiku nesaistītus faktorus, vairākas starptautiskas iestādes, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Pasaules Banka un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) pašlaik strādā pie jaunu rādītāju noteikšanas, lai novērtētu un analizētu ekonomikas un sociālo progresu.

Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas Savienībā ieviestu sistemātisku pieeju, lai novērtētu sociālo labklājību visos tās aspektos, īpašu uzmanību pievēršot ekonomikas un vides faktoriem, kā arī dzīves kvalitātes uzlabošanai vidējā termiņā un ilgtermiņā. Es uzskatu, ka iepriekš minētie rādītāji būs stratēģiski nozīmīgi, nosakot turpmāko kohēzijas politiku un tādējādi veicinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar stratēģijā „Eiropa 2020” ietvertajiem principiem.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo ziņojumu par IKP un ne tikai — progresa novērtējumu mainīgā pasaulē turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Visiem zināms, ka IKP ir rādītājs, ko izmanto, lai novērtētu makroekonomisko darbību, un to nevar izmantot, lai novērtētu citus aspektus. Tāpēc ir jāizstrādā jauni rādītāji, un tieši tas ir paveikts Rosbach kundzes ziņojumā. Es uzskatu, ka IKP ir ierobežots rādītājs un ka ir jāizstrādā rādītāji, kuri to papildina. Šajā ziņojumā ir risināti iepriekš minētie jautājumi, kuri, manuprāt, ir ļoti svarīgi un kurus ir steidzami jārisina. Tāpēc es balsoju par šo konkrēto ziņojumu.

  Giommaria Uggias (ALDE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par jaunu rādītāju noteikšanu, kuri precīzāk atspoguļotu valsts progresu un nevis tikai tās patēriņu, kaut gan, manuprāt, ir jādara daudz vairāk. Šis ziņojums ir gatavots ilgā un sarežģītā procesā, un, galu galā ir nonācis līdz plenārsēdei, tas darba gaitā ir zaudējis lielu daļu satura. Parlamentam vajadzēja ierosināt priekšlikumu, kurā tiktu ņemti vērā tādi faktori kā izglītība, veselība un iedzīvotāju aktivitāte, taču tas tikai uzsvēra nepieciešamību izveidot jaunus rādītājus, to noteikšanas uzdevumu deleģējot Komisijai.

Iekšzemes kopprodukts ir novecojis rādītājs, kura pamatā ir ekonomikas principi, kas, kvalitāti pārvērš par kvantitāti, neņem vērā lietu būtību un individuālo un kolektīvo labklājību, nepietiekami novērtē pašu darbu, salīdzinot ar ražošanas objektu, un ņem vērā tikai jaunu objektu ražošanu, nevis uzturēšanu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Ieskatoties Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) IKP skalā (ES ir pirmajā vietā, Lietuva ir 82. vietā), ir redzams, ka IKP neataino kopainu. IKP nepietiekami atspoguļo sarežģīto valstu un reģionālo problēmu sociāli ekonomisko situāciju. Kaut gan IKP ir stabils makroekonomisks rādītājs, tas neatspoguļo Lietuvas lielākās sociālās problēmas, piemēram, bezdarbu, izglītības un veselības aprūpes sistēmu kvalitāti, kā arī ienākumu sadales atšķirības. Lietuvā un ES līmenī bieži trūkst skaidras informācijas, datu un rādītāju, tāpēc es atbalstu referentes priekšlikumu sniegt atbilstošāku ziņojumu par sociālajiem rādītājiem. Es ceru, ka tas nodrošinās pilnīgāku informāciju politikas izstrādē.

Diemžēl mūsdienās politiķiem bieži nav šādas informācijas. ES politikas izstrādes pamatā nedrīkst būt tikai abstrakta statistika. Galvenokārt ES politika ir jāvērtē, pamatojoties uz panākto progresu, lai uzlabotu eiropiešu labklājību. Šajā ziņojumā minētā metode „IKP un ne tikai” var izrādīties īpaši lietderīga. Tomēr pirms tās īstenošanas mums vajadzētu vairāk uzzināt par šās jaunās metodes pielāgošanu ikdienas dzīvei.

Ziņojums: Vladimír Remek (A7-0165/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir pilnīgi novērtēts līdzšinējais veikums un īstenošanas gaita un ar to ir sākta apspriede par turpmāko pārvaldību, ekspluatāciju un lēmuma par globālu satelītu navigācijas sistēmu un citu autonomu Eiropas sistēmu finansēšanu. Tas attiecas uz visiem ekspluatācijas komerciālajiem aspektiem, kā arī uz dažādu ekspluatācijas modeļu juridiskajām, līgumattiecību un finansēšanas struktūrām, kuras nodrošinās stabila pārvaldības modeļa izveidi.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Galileo programma (satelītu navigācija) ir īpaši svarīga, jo tā ļauj Eiropas Savienībai būt kompetentai jaunākajās tehnoloģijās. Diemžēl Galileo piedzīvo papildu termiņa kavējumus un izmaksas. Šajā situācijā ir ļoti svarīgi izskatīt jaunus risinājumus. Tāpēc es atbalstīju Remek kunga ziņojumu, kura mērķis ir apsvērt visus iespējamos finansējuma avotus papildus Eiropas budžeta ieguldījumam.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Galileo, kā arī EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests — pastiprinājuma sistēma, kas uzlabo ASV Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) informācijas precizitāti un ticamību), ir ES izveidota globālā satelītu navigācijas sistēma (GNSS). Kad sistēma būs pabeigta, paredzams, ka tā izmantos 27 satelītus, kā arī attiecīgu skaitu rezerves satelītu orbītā aptuveni 23 000 km augstumā virs Zemes virsmas un aptuveni 40 virszemes staciju tīklu visā pasaulē. Divi galvenie iemesli, kādēļ ES pieņēma lēmumu izveidot savu globālo satelītu navigācijas sistēmu, ir šādi: pirmkārt, nodrošināt Eiropas neatkarību no citām globālās navigācijas sistēmām un autonomiju un, otrkārt, iegūt daļu no šā visā pasaulē strauji augošā augsto tehnoloģiju tirgus, kurā pašlaik savā ziņā dominē ASV. Es piekrītu, ka politiskā līmenī būtu jānotiek plašai un vispusīgai apspriedei par vēlamo vērienīguma līmeni (kas noteiks sniegto pakalpojumu līmeni) un pieejamajiem finanšu līdzekļiem (attiecībā uz ko būtu jāpieņem politisks lēmums par to, vai šo programmu finansēs tikai ES, vai tiks pieļauti atsevišķu valstu vai privāti ieguldījumi). Šīs apspriedes rezultāti ietekmēs politikas izvēles iespējas attiecībā uz GNSS sistēmu turpmāko pārvaldību un vadību.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Eiropas satelītu navigācijas programmas īstenošana ir liels izaicinājums, un, protams, tas ir lietderīgi tehnoloģiju nākotnei Eiropā, taču pašlaik vēl joprojām nav skaidri un pārskatāmi Eiropas iestāžu prognozētie izdevumi un ieguldījumi šajā projektā. Pēc dažiem gadiem ir paredzēti papildu izdevumi tam, kas programmā tika plānots sākotnēji, un es uzskatu, ka, iespējams, lai pabeigtu projektu, būs nepieciešamas papildu summas. Tāpēc es atturējos no galīgā balsojuma par patstāvīgo ziņojumu.

  Rachida Dati (PPE) , rakstiski. – (FR) Es ar gandarījumu balsoju par šo ziņojumu, kas ir politiska lēmuma ar tālejošām sekām kulminācija, īpaši attiecībā uz Galileo īstenošanu. Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas autonomā satelītu radionavigācijas sistēma tiktu pēc iespējas ātrāk pasūtīta un, kā uzsvērts ziņojumā, nodrošinot tās ilgtermiņa finansējumu. Konkurence ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ar Globālās pozicionēšanas sistēmu — GPS) liek mums ieviest Galileo ātri, ņemot vērā to, kas tiek apdraudēts ekonomikas, tehniskā, politiskā un stratēģiskā ziņā.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība sev ir izvirzījusi mērķi, izmantojot Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS) un Galileo programmu, kļūt par līderi pasaulē globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS) jomā, tādējādi nodrošinot tās tehnoloģisko neatkarību no amerikāņu GPS. Ņemot vērā būtiskos ekonomikas ieņēmumus no šādām programmām, es balsoju par V. Remek ziņojumu, kurā Komisija un dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt pietiekamu finansējumu, lai pabeigtu šo projektus līdz 2018. gadam, tādā veidā apliecinot sevi kā cienīgus amerikāņu sistēmas konkurentus.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Laikā, kad Komisijai un arī Parlamentam būtu jāmeklē un jāpiedāvā iespējas, kā ietaupīt naudu, mēs piedāvājam šo ziņojumu, kurā ir ieteikts pabeigt Galileo satelītu navigācijas sistēmu par papildu EUR 1,9 miljardiem nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. Neaizmirsīsim, ka tas ir pretrunā apstākļiem, kādos Galileo satelītu projekts sākās ar EUR 7,7 miljardu budžetu, bet tagad paredzams, ka tas izmaksās EUR 22,6 miljardus. Es kategorisku iebilstu pret šādu priekšlikumu. Pašreizējais šā projekta budžets ir pilnīgi pietiekams, lai to pabeigtu, tomēr patiesībā šis ir priekšlikums tērēt vēl vairāk. Es zinu, ka, ja es runāšu ar saviem vēlētājiem, atbalsts pašreizējiem Galileo tēriņiem būs mazs, nemaz nerunājot par tēriņu pieaugumu. Es vēlreiz aicinu Parlamenta deputātus un Komisiju būt reālistiem un rīkoties uzmanīgi ar mums pieejamajiem naudas līdzekļiem, kas ir jāizmanto, lai no tiem maksimāli iegūtu mūsu vēlētāji.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas satelītu navigācijas sistēmas ir izraisījušas termiņa kavējumus un papildu izmaksas, tāpēc atbildīgajiem cilvēkiem vajadzētu apsvērt modeli, kas pašlaik tiek izmantots to īstenošanai. Laikā, kad tādas valstis kā Portugāle izmanto citu dalībvalstu palīdzību un kad Eiropā ir nopietna ekonomikas un finanšu krīze, kas apdraud tās stabilitāti, vajadzētu vēl vairāk censties izvairīties no izmaksu pārsniegšanas un pārmērīgiem izdevumiem.

Es neapšaubu šo projektu stratēģisko nozīmi, taču es nekļūdīšos, ja uzsvēršu, ka tie nav attaisnojuši cerības. Es piekrītu, ka gan Galileo, gan Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) ir Eiropas programmas un ka tās atbilst Savienības sabiedrības interesēm, tās kopumā būtu jāfinansē no ES budžeta, taču es uzskatu, ka ir jāapsver arī citi iespējamie finansējuma avoti, tostarp inovatīvi finansējuma veidi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Remek kunga izstrādātais ziņojums ir par Eiropas satelītu navigācijas programmām. Tas ir ziņojums, kura mērķis ir šo programmu termiņa vidusposma pārskatīšana, tostarp īstenošanas, turpmāko uzdevumu un finansēšanas perspektīvu novērtējums.

Kopš 2000. gada, kad kļuva pieejams Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pakalpojums, šī nozare ir augusi eksponenciāli (EUR 124 miljoni 2008. gadā), un vietējā tirgus prognozes kopā līdz 2025. gadam ir EUR 230 miljardi. ES 2008. gadā nolēma izveidot savu satelītu navigācijas sistēmu Galileo (Regula (EK) Nr. 683/2008) un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS), lai nodrošinātu Eiropas neatkarību un autonomiju, palielinot tās tirgus daļu un padarot nozari konkurētspējīgu stratēģiskā un ātri augošā tirgū.

Es balsoju par referenta priekšlikumiem, lai arī izmaksas pārsniedz projekta īstenošanai paredzētās, jo es saprotu, ka ES ir jābūt jaunāko tehnoloģiju pētniecības un attīstības jomas priekšgalā, īpaši, ja šīs tehnoloģijas ir ES zinātnes un ekonomikas līdzekļi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā mēs jau esam minējuši par globālās Eiropas satelītu navigācijas sistēmu transportam, šīs tehnoloģijas izmantošana varētu būt svarīgs ieguldījums sabiedrisko pakalpojumu attīstībā, modernizācijā un dažādošanā, sadarbības iespēju izveidošanā un zinātnes progresā un tā izmantošanā, kā arī informācijas apmaiņā un pieejamībā, nodrošinot sabiedrības tiesības, brīvību un garantijas. Tomēr jautājums nav par Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas izmantošanu nemilitārā nolūkā un neiekļaušanu ES drošības pasākumos.

Problēma ir tās iespējama izmantošana militārā un agresīvā nolūkā. Konkrēti satraucoši ir tas, ka satelītu navigācijas sistēma ir izveidota, konkurējot ar Amerikas Savienoto Valstu Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), no kuras ES ir atkarīga, un ir labi zināms, ka to kontrolē militāristi, bet finansē no ASV federālajām militārajām programmām. Tāpēc mēs vēlreiz apstiprinām bažas par šo programmu iespējamās izmantošanas ierobežošanu ES un ASV konkurences kontekstā attiecībā uz šo sistēmu funkcionalitāti un efektivitāti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Jautājums nav par Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas izmantošanu nemilitārā nolūkā un neiekļaušanu ES drošības pasākumos. Problēma ir tās iespējama izmantošana militārā un agresīvā nolūkā.

Tās izmantošana nemilitārā nolūkā varētu būt svarīgs ieguldījums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, sadarbības iespējās, zinātnes progresā un tā izmantošanā, kā arī informācijas apmaiņā un pieejamībā, nodrošinot sabiedrības tiesības, brīvības un garantijas.

Tomēr satraucoši ir tas, ka satelītu navigācijas sistēma ir izveidota, konkurējot ar Amerikas Savienoto Valstu Globālās pozicionēšanas sistēmu (GPS), no kuras ES ir atkarīga, un ir labi zināms, ka to kontrolē militāristi, bet finansē no ASV federālajām militārajām programmām.

Kopumā mums vēl ir nopietnas šaubas par šo programmu iespējamās izmantošanas ierobežošanu šo sistēmu funkcionalitātes un efektivitātes konkurences un konkurences starp ES un ASV kontekstā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Eiropas Savienība ir pieņēmusi svarīgu politisko lēmumu, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 683/2008, ieviešot autonomu Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmu (GNSS), kuras īpašniece un pārvaldītāja ir Savienība. Komisijai ir jāveic vispusīga analīze, lai sniegtu precīzāku to iespējamo scenāriju un līdzekļu precīzu aprakstu, kuri ir nepieciešami darbībai un ekspluatācijai pēc 2013. gada. Tas attiecas uz visiem ekspluatācijas komerciālajiem aspektiem, piemēram, juridiskajām, līgumattiecību un finansēšanas struktūrām, kuras nodrošinās stabila pārvaldības modeļa izveidi.

  Jacqueline Foster (ECR), rakstiski. – Galileo, Eiropas pašas globālās satelītu navigācijas sistēma, ir ļoti svarīga Eiropai un īpaši Apvienotajai Karalistei. Šis projekts, kuru es pilnībā atbalstu, ir ne tikai saņēmis vērā ņemamu valsts finansējumu, bet arī privātais sektors visā ES iegulda naudas līdzekļus, laiku un zināšanas šīs sistēmas attīstībā.

Tomēr, lai arī es saprotu nepieciešamību virzīt uz priekšu šo jautājumu, man šķita, ka galīgajā balsojumā ir jāatturas. Remek kunga ziņojumā ir paredzēts, ka, lai pabeigtu Galileo sistēmu, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā papildus būs nepieciešami apmēram EUR 1,9 miljardi. Pašreizējā grūtajā finansiālajā situācijā es iebilstu pret tēriņu palielināšanu, īpaši, ņemot vērā, ka programma jau par 60 % pārsniedz budžetu. Es uzskatu, ka ir jāsaglabā pašreizējais Galileo budžets.

Apsvērsim, kā mēs varam uzlabot pašreizējo sistēmu ar mums pieejamajiem līdzekļiem. Es noteikti aicinu Komisiju rīkoties pārliecinoši, lai uzlabotu programmas pārvaldību un ietaupītu. Lai to izdarītu, Komisijai ir jāveic pamatīgs un vispusīgs ietekmes novērtējums, lai varam pieņemt ar informāciju pamatotu lēmumu par programmas turpmāku finansēšanu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atzinīgi vērtēju šo dokumentu, jo šis ziņojums ir atbilde uz Komisijas Paziņojumu par autonomo Eiropas globālās satelītu radionavigācijas sistēmu (GNSS) starpposma pārskatu (Galileo un EGNOS), kurā novērtēts līdzšinējais veikums un īstenošanas gaita un ar ko uzsākta apspriede par turpmāko pārvaldību, ekspluatāciju un finansēšanu. Divi galvenie iemesli, kādēļ ES pieņēma lēmumu izveidot savu globālo satelītu navigācijas sistēmu, ir šādi: pirmkārt, nodrošināt Eiropas neatkarību no citām globālās navigācijas sistēmām un autonomiju un, otrkārt, iegūt daļu no šā visā pasaulē strauji augošā augsto tehnoloģiju tirgus, kurā pašlaik savā ziņā dominē ASV. Netiešie ieguvumi no programmas varētu būt aptuveni EUR 60 miljardi gadā (ietverot lietotāju un iepriekšējā posma tirgus un sabiedrības ieguvumus). GNSS tiek uzskatīta par „graujošu tehnoloģiju”, kurai ir augsts jauninājumu potenciāls un kas pamatojas uz augsto tehnoloģiju zināšanu bāzi, radot ražīguma pieaugumu daudzās nozarēs. Tiek lēsts, ka gada pieauguma tempi ar GNSS saistītu produktu un pakalpojumu tirgum ir virs 10 %.Komisijai ir jāveic vispusīga analīze, lai precīzāk noteiktu iespējamos rīcības scenārijus un līdzekļus, kuri nepieciešami darbībai un ekspluatācijai laikposmā pēc 2013. gada. Tas attiecas uz visiem ekspluatācijas komerciālajiem aspektiem, kā arī uz dažādu ekspluatācijas modeļu juridiskajām, līgumattiecību un finansēšanas struktūrām, kuras nodrošinās stabila pārvaldības modeļa izveidi.

  Ville Itälä (PPE), rakstiski. – (FI) Kad EGNOS un Galileo sistēmas būs pabeigtas, tās ar dažādiem lietojumiem palielinās transporta drošību. Šie lietojumi liecina arī par augošajiem tirgiem pasaulē, no kuriem ES iegūs finansiāli. Šo sistēmu attīstība būs būtisks ieguldījums Eiropas aviācijas transporta attīstībā un saimnieciskā un efektīvākā dzelzceļa un sauszemes transporta sistēmā. Problēma, kas saistīta ar šo lietojumu attīstību un sistēmu pabeigšanu laikā, varētu būt ieguldījumu trūkums. Ir svarīgi redzēt dalībvalstu ieguvumu no ieguldījumiem un sistēmu attīstības, lai tās pabeigtu plānotajā termiņā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Ţicău kundzes ziņojumu, jo šis projekts attaisno daudzas to cilvēku cerības, kuri ar optimismu raugās uz pētniecības un tehnoloģiju attīstību. EGNOS un Galileo ir projekti, kuri radīs aptuveni EUR 60 miljardus vērtu netiešu ieguvumu Eiropas Savienības ekonomikā un sabiedrībai pastiprinātas ceļu un aviācijas drošības, samazināta gaisa piesārņojuma un pesticīdu patēriņa, jaunu darbavietu un sabiedrības drošības veidā, radot ļoti nozīmīgu naudas līdzekļu vērtību. Tāpēc pirms pieņemt lēmumu par turpmākām ES budžeta finanšu saistībām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā Komisijai ir jāsniedz skaidrs visu iespējamo tehnisko iespēju un saistīto izmaksu un ieguvumu novērtējums.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Pirms desmit gadiem tika uzsāktas divas satelītu navigācijas programmas: Galileo un EGNOS (Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests). Pirmā sāks darboties 2014. gadā, un tās precizitāte būs līdz mazāk nekā vienam metram, savukārt GPS precizitāte ir līdz vairākiem metriem. Šis tehnoloģiskais process ļaus uzņēmumiem Eiropā radīt inovācijas un iegūt sev vadošu pozīciju globālās pozicionēšanas radīto pakalpojumu jomā. Tomēr Galileo ir arī stratēģisks aspekts. Pašlaik Eiropa ir atkarīga no amerikāņu GPS sistēmas. Kamēr darbosies Galileo, Savienība būs pilnīgi neatkarīga un pārāka šajā jomā, un var skaidri redzēt, šo lietojumu nozīmi. Tāpēc dalībvalstu civilie un militārie resursi būs daudz efektīvāki. Es balsoju par šo rezolūciju, kurā, cildinot tehniskos panākumus, Eiropas Komisijai tiek atgādināti jautājumi, kurus šajā programmā var uzlabot: finansējumu, sabiedrības informētību un mūsu starptautisko partneru iesaistīšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Galvenais GNSS programmu starptautiskās darbības uzdevums būs nodrošināt savietojamību un sadarbspēju ar Galileo, lai piekļūtu ar GNSS saistītiem globāliem resursiem un noteiktu pasaules līmeņa standartus nolūkā nodrošināt attiecīgā kosmosa segmenta un Zemes staciju tīkla drošību, vienlaikus nodrošinot stingrāku kontroli pār jutīgajām GNSS tehnoloģijām, kas izstrādātas par Eiropas līdzekļiem, un piedalīties starptautiskos centienos izstrādāt novatoriskus lietojumus un specializētus lietojumus pārreģionālās interesēs. Svarīgs mērķis būs radīt tirgus iespējas Eiropas GNSS tehnoloģijai un lietojumu nozarēm.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs uzskatām, ka ES Globālās satelītu navigācijas sistēma (GNSS), kurā ir iekļauta Galileo un EGNOS programma, ir svarīga Eiropas virzība uz priekšu, jo, pirmkārt, tas nodrošina Eiropas neatkarību no citām globālās navigācijas sistēmām un autonomiju un, otrkārt, tas ļauj Eiropai iegūt daļu no visā pasaulē strauji augošā augsto tehnoloģiju tirgus. Tomēr ir arī ļoti svarīgi nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību, jo (īslaicīgiem) GPS signālu ierobežojumiem vai GPS signālu (pagaidu) ierobežošanas vai pasliktināšanās gadījumā tai būtu milzīga ietekme uz mūsu ekonomiku un sabiedrību, ja nebūs pieejamas citas neatkarīgas GNSS sistēmas. Tomēr, lai pilnībā izmantotu Galileo priekšrocības, tai ir jāsasniedz pilna darbības jauda, un, lai to izdarītu, būs nepieciešami papildu ieguldījumi. Pašreiz finanšu situācija nav labvēlīga. Šajā ziņā mēs domājam, ka būtu jānotiek plašai un vispusīgai apspriedei par vēlamo vērienīguma līmeni un pieejamajiem finanšu līdzekļiem. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka ir jāveic vispusīga analīze, lai precīzāk noteiktu iespējamos rīcības scenārijus un līdzekļus, kuri nepieciešami darbībai un ekspluatācijai laikposmā pēc 2013. gada, kas attiecas gan uz komerciālajiem aspektiem, gan dažādu ekspluatācijas modeļu juridiskajām, līgumattiecību un finansēšanas struktūrām, kuras nodrošinās stabila pārvaldības modeļa izveidi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globālās satelītu navigācijas programmas, Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS), ļaus Eiropai radīt autonomiju un būt stratēģiski neatkarīgai no citiem ekonomikas blokiem, kas ir ļoti svarīgi, un palīdzēs uzlabot Eiropas iedzīvotāju dzīvi, kā arī dos tiešu un netiešu ieguvumu Eiropas ekonomikā. Tomēr šo programmu finansēšanas problēmas varētu būtiski kavēt to īstenošanu, radot arī attiecīgus zaudējumus.

Mums ir jāievieš vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu stratēģija, lai radītu nepieciešamo pārliecību tirgū un tādējādi piesaistītu investīcijas un nodrošinātu lietojumu un pakalpojumu iegādi. Tikai pilnībā funkcionējoša Galileo un EGNOS sistēma būs ES līdzeklis visās politikas jomās, tostarp transporta, lauksaimniecības, klimata pārmaiņu novēršanas, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanas un zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments vienmēr ir atbalstījis Eiropas Savienības Globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS), ko īsteno, izmantojot Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) programmu. Diemžēl pašlaik Eiropas Savienība ir atkarīga no Amerikas Savienoto Valstu globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS).

Tomēr Galileo ir acīmredzamas priekšrocības salīdzinājumā ar GPS sistēmu. Turklāt EGNOS ik dienu izmanto 80 000 Eiropas lauksaimnieku, un to nesen sertificēja izmantošanai civilajā aviācijā, un sertificēšana izmantošanai jūras transportā paredzama jau tuvākajā laikā. Kosmosa politikai un GNSS programmai ir stratēģiska nozīme, lai sniegtu taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Raugoties no šī viedokļa, Komisijai ir jānodrošina Galileo savietojamība un sadarbspēja ar citām satelītu navigācijas sistēmām. Visbeidzot, ir svarīgi, lai šīs Eiropas programmas saņemtu finansējumu, kas ir nepieciešams, lai tās būtu produktīvas.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – ES ir pieņēmusi svarīgu politisko lēmumu. Ziņojums ir pamatiniciatīvas termiņa vidusposma pārskats, kurā novērtēts līdzšinējais veikums un īstenošanas gaita un ar ko uzsāktas apspriedes par turpmāko pārvaldību, ekspluatāciju un finansēšanu ES sistēmā. Manuprāt, ir jāveic vispusīga analīze, lai precīzāk noteiktu iespējamos rīcības scenārijus un līdzekļus, kuri ir nepieciešami darbībai un ekspluatācijai laikposmā pēc 2013. gada. Es pilnībā atbalstu Vladimir Remek ziņojumu, un es balsoju par to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) GNSS (Galileo un EGNOS) satelītu navigācijas sistēmas projekts tāpat kā Šengenas Informācijas sistēmas II projekts ir kļuvusi par naudas līdzekļu bezdibeni. Turpmākās izmaksas vēl joprojām nav iespējams noteikt precīzi; skaidrs ir tikai tas, ka ir nepieciešams taupīt, ja galu galā mēs nevēlamies piedzīvot jau tā strauji augošo projekta izmaksu sprādzienu. Tomēr rodas problēmas, ka pakalpojumu samazinājumi ietekmē tikai Eiropas iedzīvotājus kā nodokļu maksātājus, atstājot militāros pakalpojumus neskartus. Turklāt šajā ziņā ir nepieciešama turpmāka apspriede par iepriekšējo kārtību un īstenošanu un tās turpmāku administrēšanu, izmantošanu un finansēšanu.

Diez vai pastiprināta privāto uzņēmumu izmantošana šajā jomā sniegs finansiālu atvieglojumu. Komisijas novērtējums noteikti tiek gaidīts ar nepacietību. Būtībā Galileo iecere ir laba, tomēr ir jākontrolē izmaksas. Balsojot, es to ņēmu vērā.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Jau atkal (tāpat kā ITER projekta gadījumā) ES ir iekavējusi projektu tik daudz, ka izmaksas nav iespējams aprēķināt. Tas pats attiecas arī uz GNSS (Galileo un EGNOS satelītu navigācijas sistēmu) un Šengenas Informācijas sistēmas II projekta turpmākajām izmaksām. Strauji pieaugušas ir ne tikai turpmākās izmaksas: arī „parastās” projekta izmaksas ir sasniegušas masveida apmērus. Pašreiz tiem mēģināts mazināt zaudējumus taupot. Tie ir nepieciešami pasākumi. Diemžēl šķiet, ka šie samazinājumi ietekmēs tikai Eiropas nodokļu maksātājus, jo tiks samazināti pakalpojumi. Lai arī GNSS tiks izmantots tikai militārā nolūkā, rēķinu — kas turpmāko izmaksu dēļ būs divas reizes lielāks nekā pašreiz — maksās nodokļu maksātāji. Šī situācija aptumšo GNSS projektu, kas citādi ir vērtējams atzinīgi. Tāpēc es atturējos no balsojuma.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ziņojumu par Galileo programmas termiņa vidusposma pārskatīšanu. Eiropas vērienīgie centieni attīstīt Eiropas satelītu navigācijas sistēmu, kurā pārvalda 30 satelītus, piedāvā kvalitatīvus globālās pozicionēšanas pakalpojumus, nodrošina Eiropas autonomiju un neatkarību un daļu no svarīgā pasaules augsto tehnoloģiju tirgus, kurā pašlaik dominē ASV un Japāna. Turklāt Galileo varēs atbalstīt iepriekšējo visu transporta veidu (sauszemes, gaisa, jūras u. с.) satiksmes pārvaldības sistēmu īstenošanu, kas uzlabos efektivitāti un samazinās ietekmi uz vidi. Lauksaimniecības nozarē Galileo atbalstīs ražīguma uzlabojumus, nodrošinot efektīvāku zemes un ūdens izmantošanu, tādējādi samazinot mēslošanas līdzekļu un pesticīdu nepieciešamību. Tomēr uzdotie jautājumi un mans iepriekšējais jautājums Komisijai (E-0339/10) par šo centienu augstajām izmaksām ir palikuši neatbildēti. Precīzāk runājot, sākotnēji programmas īstenošanas izmaksas tika lēstas EUR 3330 miljonu apmērā (no kuriem 1800 miljoni bija jāmaksā valsts sektoram). Tas tika palielināts līdz EUR 5580 miljoniem, kas ekonomikai ļoti grūtajā laikā pilnībā ir jāmaksā valsts sektoram.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu. Regulā (EK) Nr. 683/2008 ir iekļauts svarīgs ES politiskais lēmums — izveidot autonomu Eiropas Globālo satelītu navigācijas sistēmu (GNSS) (Galileo un EGNOS), kuras īpašniece un pārvaldītāja būtu Eiropas Savienība. Šis paziņojums ir pamatiniciatīvas termiņa vidusposma pārskats, kurā novērtēts līdzšinējais veikums un īstenošanas gaita un ar ko uzsākta apspriede par turpmāko pārvaldību, ekspluatāciju un finansēšanu.

Pašreizējos ekonomikas apstākļos ir ļoti nepieciešams uzsākt plašu politisko apspriedi par vēlamo vērienīguma līmeni, kas noteiks sniegto pakalpojumu līmeni, un pieejamajiem finanšu līdzekļiem, attiecībā uz ko būtu jāpieņem politisks lēmums par to, vai šo programmu finansēs tikai ES, vai tiks pieļauti atsevišķu valstu vai privāti ieguldījumi. Šīs apspriedes rezultāti ietekmēs politikas izvēles iespējas attiecībā uz GNSS sistēmu turpmāko pārvaldību un vadību.

  Fiorello Provera (EFD), rakstiski. – (IT) Galileo sistēma uzlabos ASV Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) informācijas precizitāti un ticamību. Jaunā sistēma būs svarīga, lai nodrošinātu Eiropas autonomiju un neatkarību no citām globālās navigācijas sistēmām un lai iegūtu daļu no augošā pasaules augsto tehnoloģiju tirgus. Kā mēs zinām, programmu pilnībā finansē no Savienības budžeta un tās budžets līdz 2014. gadam ir EUR 3,4 miljardi. Mēs zinām, ka netiešie ieguvumi no programmas varētu būt aptuveni EUR 60 miljardi gadā, taču Komisija ir atzinusi, ka būs nepieciešami papildu ieguldījumi, lai sasniegtu pilnu darbības jaudu. Tā kā pašlaik vēl nav skaidrs, cik nodokļu maksātājam izmaksās Galileo sistēma, es atturējos no balsojuma par šo pasākumu, kā arī, lai vēlreiz lūgtu Komisiju precizēt turpmākās projekta izmaksas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Galileo programma, kuras mērķis ir kopā ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienestu (EGNOS) izveidot globālās satelītu navigācijas sistēmu (GNSS), atbilst Savienības stratēģiskajai izvēlei: tā apstiprina Savienības ieiešanu pasaules tirgū, bet tās pūliņi aizstāv tās tiesības pasaules tirgū, kurā pašlaik dominē Amerikas Savienotās Valstis, un ir svarīga Eiropas ekonomikas izaugsmei. Atcerēsimies, ka, kā minēts ziņojumā, 7 % ES iekšzemes kopprodukta (IKP) ir atkarīgi no Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), pastiprinot autonomas satelītu navigācijas sistēmas nepieciešamību.

Pašlaik nodoms ir veikt vispusīgu projekta analīzi. Viens no secinājumiem, ko no tā var izdarīt, ir jāuzsver, ka šo programmu pašreizējās izmaksas tiek lēstas EUR 800 miljoni gadā, bet līdz aptuveni 2030. gadam ieņēmumi būs tikai EUR 80 miljoni gadā. Tomēr, no otras puses, tiek lēsts, ka netiešais ieguvums varētu būt aptuveni EUR 60 miljardi gadā. Šajā ziņā es uzskatu, ka ir svarīgi, kā iesaka referents, uzsākt apspriedi par šīs programmas struktūru un to, kā nākotnē iegūt no tās naudas līdzekļus, lai pieņemtu stigrus un Eiropas nākotnei drošus risinājumus.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Es pilnībā atbalstu autonomu Eiropas globālo satelītu navigācijas sistēmu, un es piekrītu, ka ir jāveic visi pasākumi, kuri ir svarīgi, lai nodrošinātu tās pilnu darbības jaudu. Šis uzskats dominē Eiropas Parlamenta grupās, par ko liecina tas, ka nav iesniegts neviens šā ziņojuma grozījums. Remek kunga ziņojumā mēs aicinām Eiropas Komisiju rast radušos problēmu risinājumus un nodrošināt tādu programmas finansēšanas kārtību, lai 2018. gadā varētu sasniegt programmas pilnu darbības jaudu. Lai saglabātu ES priekšrocību konkurencē, uzsākšanu nedrīkst kavēt, pretējā gadījumā tādas valstis kā Ķīna, Indija un Japāna mūs pārspēs.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļo grupai šis bija katastrofāls balsojums. Mēs balsojām „pret” divos atsevišķos balsojumos (19. un 20. punkts), un abi tika pieņemti; mēs balsojām „pret” galīgajā balsojumā, bet dokuments tika pieņemts. Mēs galvenokārt raizējamies par ātrumu, kādā daži vēlas virzīt šo jautājumu, neraugoties uz neskaitāmajiem jautājumiem, uz kuriem mums vēl nav atbildes.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu Galileo projekta kā Eiropas Globālās satelītu navigācijas sistēmas daļas nozīmei. Tas nodrošinās Eiropas autonomiju un neatkarību no citām globālās navigācijas sistēmām un ļaus iegūt daļu no augošā pasaules augsto tehnoloģiju tirgus. Ņemot vērā to, ka mūsu konkurenti kļūst stiprāki un attīstās dinamiski, un, lai pilnībā izmantotu Galileo priekšrocības, ir jāsasniedz tā pilna darbības jauda, projektam būs nepieciešami papildu ieguldījumi, kā norādīja referents.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā Komisija tiek lūgta uzsākt vispusīgu analīzi, lai precīzāk noteiktu iespējamos rīcības scenārijus un līdzekļus, kas nepieciešami darbībai un ekspluatācijai laikposmā pēc 2013. gada. Tas attiecas uz visiem ekspluatācijas komerciālajiem aspektiem, kā arī uz dažādu ekspluatācijas modeļu juridiskajām, līgumattiecību un finansēšanas struktūrām, kuras nodrošinās stabila pārvaldības modeļa izveidi. Komitejā ziņojums tika pieņemts ar pārliecinošu vairākumu (44 pret 4).

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas iniciatīva radīt Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) programmu ne tikai ļaus Eiropai iegūt autonomiju un stratēģisku neatkarību no citiem ekonomikas blokiem, bet galvenokārt uzlabos eiropiešu ikdienas dzīvi un radīs tiešus un netiešus ieguvumus Eiropas ekonomikā.

Tomēr, lai gūtu faktisku labumu no programmas, ir jānosaka vidēja termiņa un ilgtermiņa finanšu un pārvaldības stratēģija, ietverot galvenos veicamos pasākumus. Tas ir vienīgais veids, kā radīt nepieciešamo pārliecību tirgū un tādējādi nodrošināt lietojumu un pakalpojumu iegādi.

Tikai tad, ja Galileo un EGNOS sistēmas darbosies pilnībā, tās dos konkrētu labumu visās Eiropas Savienības politikas jomās, īpaši transporta, lauksaimniecības, klimata pārmaiņu novēršanas, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanas un zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju jomā. Lai palielinātu atbalstu šiem projektiem, ir svarīgi pastiprināt sakarus starp atbildīgajiem cilvēkiem un sabiedrību, lai izveidotu tiešu saikni starp šīm iniciatīvām un Eiropas iedzīvotājiem. Turklāt es uzskatu, ka ir jāizveido atbilstoša finanšu struktūra, lai to varētu īstenot un piemērot.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Šis ziņojums ir par Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas jeb Galileo īstenošanas gaitu un pasākumiem turpmākai iniciatīvas pārvaldībai. Kad tā darbosies pilnībā, Galileo būs amerikāņu GPS konkurents un darbosies plašākā un precīzākā satelītu un zemes staciju sistēmā visā pasaulē. Lai arī ir panākts vērā ņemams tehnisks progress, ziņojumā vairāk tiek kritizēta projekta finanšu situācija. Tajā ir ierosināti jautājumi, kuri ir jārisina, un ieteikts rīcības virziens, kas varētu nodrošināt, ka pēc iespējas ātrāk tiek sasniegta satelītu sistēmas pilna darbības jauda, kas nozīmētu ātrāku ieguldījumu atmaksāšanos, un šis ziņojums ir pamats apspriedei par to, kā Komisija to var panākt piemērotāk.

Ziņojums: Salvador Garriga Polledo (A7-0193/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu tāpēc, ka tajā ir atspoguļotas adekvātas Parlamenta politiskās prioritātes daudzgadu finanšu shēmai gan likumdošanas, gan budžeta jomā. Dažas no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iekļautajām prioritātēm ir, piemēram: 1) ieguldījumi darbavietās un izaugsmē; 2) sociālais aspekts un darba ņēmēju tiesības un apstākļi; 3) ilgtspēja; 4) Eiropas pievienotā vērtība; 5) ierosinātā struktūra un ilgums.

Es minēšu nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību attālākajiem reģioniem, reģioniem, kas cieš no pastāvīgiem nelabvēlīgiem dabas un demogrāfiskajiem apstākļiem, kādi ir, piemēram, attālākie mazapdzīvotie ziemeļu reģioni un salas, kā arī pārrobežu un kalnu reģioniem; tas jādara tāpēc, ka šo reģionu resursi un iespējas var nākotnē būtiski ietekmēt Eiropas Savienības konkurētspēju.

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. – Es balsoju „pret” Garriga Polledo kunga ziņojumu Politikas uzdevumu komitejas (SURE) vārdā, jo tajā ir izteikta vēlme palielināt ES budžetu 2014. – 2020. gada laikposmam par 5 %. Es nevarēju balsot par Konservatīvās partijas grozījumu, kas paredz iesaldēt budžetu 2013. gada līmenī, jo esmu stingri pārliecināta, ka to nepieciešams samazināt, un viņu nostāja ir vājš sākumpunkts sarunām.

Es ierosināju grozījumu, kas paredz samazināt budžetu par 2,8 %, kurš saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ziņojumiem ir vidējs ES budžeta pārkāpumu koeficients. Starp grozījumiem un jauninājumiem, pret kuriem es iebildu, bija arī grozījums, kas Eiropas Parlamentā paredz izveidot neformālu uzraudzības grupu bez īpašām pilnvarām, kas rūpīgi pārbaudītu programmas.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju „par” šo svarīgo rezolūciju par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai. Es piekrītu referentam, ka, noraidot līdzekļu iesaldēšanas iespēju, kā to 2010. gada decembrī ierosināja piecu valstu (Francijas, Apvienotās Karalistes, Nīderlandes, Vācijas un Somijas) valdību vadītāji, Eiropas Parlaments sūta spēcīgu politisku vēstījumu sarunām 27 dalībvalstu starpā, kuru sākums ir paredzēts pēc 29. jūnijā paredzamās oficiālās iepazīstināšanas ar Eiropas Komisijas priekšlikumu. Ir svarīgi minēt, ka galīgā lēmuma pieņemšanai, kas nav paredzama ātrāk par 2012. gada jūniju, būs vajadzīga dalībvalstu vienprātība un Eiropas Parlamenta piekrišana. Mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, pieprasām palielināt līdzekļu līmeni vismaz par 5 %, salīdzinot ar 2013. gada budžetu. Ir svarīgi arī minēt, ka Eiropas Parlaments ierosina ieviest jaunu struktūru finanšu shēmai vienā pozīcijā „Eiropa 2020” un prasa no 2021. gada ieviest 5 vai 5+5 gadus ilgu shēmu.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēc aptuveni gadu ilga darba Īpašā komiteja politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem beidzot ir iepazīstinājusi mūs ar turpmākajiem lēmumiem par prioritāšu noteikšanu izdevumiem, lai efektīvi un iedarbīgi izlietotu Eiropas Savienības apropriācijas, tādējādi varēs īstenot tādu politiku, kura balstīta uz rezultātiem. Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības budžets vispirms ir ieguldījumu budžets, kas var sekmēt jaunus ieguldījumus no publiskiem un privātiem avotiem, tas pienācīgi jāpielāgo mainīgajām vajadzībām un apstākļiem.

Lēmums palielināt jaunās daudzgadu finanšu shēmas līdzekļus par 5 % nodrošinās pašreizējo plānošanas ciklu stabilitāti un jaunus ieguldījumus tādās jomās kā Eiropas enerģētikas un transporta tīkli, kas ļaus Eiropai aizsargāt savu konkurētspēju un sagatavot augsni ilgtermiņa ekonomikas izaugsmei. Šīs nozares ir iekļautas arī stratēģijā „Eiropa 2020”, kuras mērķis ir, izmantojot zināšanu, inovāciju un sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšanu, nodrošināt gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi.

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Ziņojums par jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai ir vērtīgs ES budžeta turpmākās struktūras kolektīvās analīzes paraugs. Tajā ir aprēķināti vajadzīgie budžeta līdzekļi Eiropas Savienības mērķu sasniegšanai un politikas virzienu īstenošanai no 2014. gada 1. janvāra. Tā pamatideja ir prasība palielināt kopējo ES budžetu 2013. gadam par 5 %, kā arī prasība ieviest autonomu finansējuma avotu.

Ziņojumā ir ļoti skaidri uzsvērts, ka bez pietiekamiem papildu līdzekļiem DFS pēc 2013. gada Eiropas Savienība nespēs īstenot pašreizējās politikas prioritātes, jo īpaši tās, kas saistītas ar stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī jaunos uzdevumus, kas noteikti Lisabonas Līgumā, nemaz nerunājot par reaģēšanu neparedzētās situācijās. Es balsoju par šo ziņojumu arī tāpēc, ka tajā ir aicinājums izveidot pārredzamāku, vienkāršāku un taisnīgāku finansēšanas sistēmu Eiropas Savienībai.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo sava kolēģa Garriga Polledo kunga izcilo ziņojumu, jo tajā ir īpaši labi atspoguļots, kāds budžets Eiropas Savienībai būs vajadzīgs pēc 2013. gada, lai reaģētu uz politiskajiem uzdevumiem, kas tai būs jārisina. Ja Eiropa tiešām vēlas īstenot politikas virzienus, kas paredzēti Eiropas līgumos, tostarp arī jaunākos politikas virzienus, tās rīcībā jābūt finanšu līdzekļiem, kas nepieciešami, lai šos mērķus sasniegtu. Tāpēc es balsoju par „pašu līdzekļu” iekasēšanu un „finanšu darījumu nodokļa” ieviešanu Eiropas Savienības budžeta finansēšanas vajadzībām. Šim nepieciešamajam Eiropas budžeta palielinājumam jāiet roku rokā ar būtiskiem ietaupījumiem, optimizējot (apvienojot) izdevumus. Turklāt ziņojumā pienācīga nozīme ir atvēlēta Kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kas ir būtiski svarīga pārtikas nodrošinājumam un mūsu kontinenta neatkarībai, un ES reģionālajai politikai, kuru stiprina reģionu starpgrupas ieviešana, lai nodrošinātu papildu finansiālā atbalsta novirzīšanu tādiem reģioniem kā Overņa un Limuzēna, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES IKP. Tāpēc šis ziņojums ir nenovērtējams atbalsts pilsoņiem!

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Eiropas lauksaimniecības nozarei ir liela sociāli ekonomiskā nozīme, jo īpaši attiecībā uz pārtikas apgādes drošības garantēšanu un lauku kopienu un vides stimulēšanu. Tāpēc KLP ir vajadzīgs stabils budžets un pienācīgi līdzekļi, lai varētu šos mērķus sasniegt. Es pilnībā atbalstu ziņojumā ietvertos KLP vērienīgos mērķus un uzdevumus, piebilstot, ka KLP finansējumā nedrīkst veikt nekādus samazinājumus 2013. gadam, lai tas spētu pienācīgi apmierināt šīs vērienīgās vajadzības.

Daudz kas tiek gaidīts no daudzgadu finanšu shēmas attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, pētniecības un inovāciju veicināšanu, cīņu ar videi draudošajām problēmām, Eiropas sociālo, kohēzijas un reģionālo fondu mērķu īstenošanu un izglītības, mobilitātes, mācību un mūžizglītības veicināšanu. ES ir nepieciešami atbilstoši līdzekļi un spēcīga daudzgadu finanšu shēma, lai sasniegtu šos mērķus un apmierinātu Eiropas Savienības iedzīvotāju vajadzības.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu. Eiropas Savienība ir saskārusies ar milzīgām problēmām, un, lai tās pārvarētu, tai būs vajadzīgi ievērojami finanšu līdzekļi. Ir skaidrs, ka pašreizējā ES budžeta līdzekļu sistēma nespēs nodrošināt visu saistību izpildi. Es piekrītu, ka ir pamatīgi jāpārskata budžeta plānošanas principi, tā lai turpmāk ES budžeta finansējums tiktu iegūts no pašu līdzekļiem. Mums arī steidzami jāapsver inovatīvi finansēšanas mehānismi kā, piemēram, finanšu darījumu nodoklis, kas sniegtu būtisku ieguldījumu ES budžeta finansēšanā.

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. – (NL) Es nevaru atbalstīt Garriga Polledo kunga ziņojumu. Tam par iemeslu ir tas, ka pēc būtības esmu pret dalībvalstu iemaksu aizstāšanu ar tiešu ES finansēšanu, proti, ar ES nodokli. Galu galā Eiropas Savienībai jāievēro dalībvalstu vajadzības un tam jāatspoguļojas finansējuma risinājumos. Attiecībā uz saturu mani īsti neapmierina tas, ka par pamatnostādni daudzgadu finanšu shēmai tiek izmantota stratēģija „Eiropa 2020”. Šīs stratēģijas mērķi ir saistīti ar sociālās un nodarbinātības politikas jomām, kas ietilpst atsevišķu dalībvalstu kompetencē. Lisabonas stratēģijas izgāšanās pierāda, kur mēs galu galā nonāksim, ja balstīsim savu stratēģiju uz jautājumiem, pār kuriem ES nav nekādas teikšanas. Ziņojumā ir arī prasība samazināt parādu apmēru, palielinot maksājumus. Ja projektu īstenošana nesokas raiti, prātīga rīcība būtu uzņemties mazāk jaunu līgumsaistību.

Īsāk sakot, ziņojumā nevar saskatīt ne mazākās izpratnes par saprātīgu budžeta pārvaldību, kas varētu atrisināt milzīgās problēmas, kuras piemeklējušas Eiropas valstu ekonomiku. „Nedzīvojiet pāri saviem līdzekļiem” ir labāks ierosinājums nekā šī nevēlamā aizvien jaunu un lielāku līdzekļu prasīšana. Šādi mēs Eiropas līmenī atkārtojam kļūdas, ko pēdējo gadu laikā ir pieļāvušas vairākas valstis.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Polledo kunga ziņojumā ir vērsta uzmanība uz daudzajām problēmām, ar kurām saskaras Eiropas Savienība, bet galvenokārt uz parasto pilsoņu nepieciešamību būt pārliecinātiem, ka Eiropas iestādes un Eiropas Savienība ievēro viņu vērtības un intereses. Tieši tāpēc es atbalstu paredzamo daudzgadu finanšu shēmu, kas palīdzēs pārliecināt Eiropas pilsoņus, ka Eiropas Savienība spēj domāt un rīkoties, lai aizsargātu viņu ilgtermiņa intereses un sasniegtu efektīvus rezultātus stabilas izaugsmes un iekšējās kohēzijas nodrošināšanā. Kaut arī dažiem lēmumiem es pilnībā nepiekrītu, tomēr kopumā šis ziņojums nāk par labu Bulgārijas interesēm, tāpēc es balsoju „par” tā pieņemšanu.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju „pret” Garriga Polledo kunga ziņojumu to dažu punktu dēļ balsošanai iesniegtajā priekšlikumā, kuriem, manuprāt, ir izšķiroša nozīme. Kaut arī es piekrītu dažiem punktiem, piemēram, punktam, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta darba vietu skaita samazināšanu līdz vienai, tomēr ziņojumā ir pausta cerība, ka Eiropas Savienības darbības finansēšanai tik tiešām tiks ieviests Eiropas nodoklis. Tajā ir apspriests finansējums romu kopienām, pret ko mana politiskā partija vienmēr ir iebildusi, un milzīgu summu piešķiršana jaunai Eiropas Savienības paplašināšanās kārtai Rietumbalkānu virzienā — vēl viens punkts, kuram es nepiekrītu. Visbeidzot, tiek apgalvots, ka Eiropas finansējums palīdzēs jaunattīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām — jautājums, kas, ja neņem vērā vides propagandu, pilnīgi noteikti neizmainīs ekosistēmas nākotni.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo uzskatu, ka jo īpaši svarīgs ir Eiropas Parlamenta ieguldījums debatēs par to, kā turpmāk (2014. – 2020. gadā) jāsadala ES budžeta naudas līdzekļi un kādas jomas jāfinansē, lai palīdzētu Eiropai atgūties pēc pasaules krīzes. Pēc debatēm pieņemtajā rezolūcijā tika kritizēta dažu dalībvalstu ierosinātais priekšlikums iesaldēt ES budžetu 2013. gada līmenī, ņemot vērā finanšu grūtības, ar kurām daudzas ES valstis ir pēdējā laikā saskārušās. Nosakot ES finanšu plānu 2014. – 2020. gadam, mūs mudināja arī turpmāk nodrošināt vajadzīgo finansējumu jomām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un veiksmīgu attīstību. Šādas jomas ir pētniecība un inovāciju sekmēšana, bezdarba, nabadzības un atstumtības apkarošana, pienācīga sagatavošanās demogrāfiskajām pārmaiņām, atbildīga dabas resursu izmantošana, iekšējā un ārējā drošība, reģionālā un lauksaimniecības politika un enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstība.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es apsveicu referentu par viņa teicamo darbu, ko es atbalstīju. Eiropai ir jāizmanto nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), lai sniegtu konkrētas atbildes iedzīvotājiem, kas jau pārāk ilgu laiku ir cietuši no ekonomikas krīzes, un lai nodrošinātu stabilu ilgtermiņa izaugsmi. Līdz šim Eiropas Savienība nav attaisnojusi uz to liktās cerības un uzdevumus. Mums būs jārisina ļoti sarežģītas problēmas — ekonomikas krīzes, demogrāfiskās lejupslīdes un enerģijas trūkuma problēmas. Atbilde uz šiem izaicinājumiem būs jāmeklē stratēģijā „Eiropa 2020”, kam ir jābūt turpmākās DFS atsauces dokumentam. Mums ir jānosaka turpmākās DFS galvenās prioritātes — izaugsme un nodarbinātība, ilgtspējīga attīstība, kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai, pilsonība un globālā Eiropa.

Turpmākajai DFS tādēļ ir jābūt plānotai, lai nodrošinātu elastību un izvairītos no pašreizējās DFS trūkumiem. Faktiski būtu labi ieplānot starpposma pārskatīšanu, lai būtu iespēja pārskatīt maksimālos apjomus. Visbeidzot, ir svarīgi uzlabot ārpusbudžeta instrumentu sistēmu, padarot to elastīgāku, vienkāršojot tās piemērošanu un piešķirot tai pienācīgu finansējumu. Turpmākajai DFS ir jānodrošina pareizais līdzsvars starp stabilitāti, vidēja termiņa prognozējamību un elastību — principu, kam jābūt šīs shēmas pamatā.

  Philippe Boulland (PPE), rakstiski. – (FR) Trešdien, 8. jūnijā es balsoju „par” 2014. – 2020. gada budžeta palielināšanu. Kā mēs zinām, budžets ir jebkuras politiskas rīcības pamatā. Ja jums nav budžeta, jums nav projekta. ES budžetam tāpēc jāatspoguļo ES izaugsmes stratēģija un plāni, kas īstenojami iedzīvotāju labā. Dalībvalstis ir ierosinājušas iesaldēt ES budžetu divu iemeslu dēļ. No vienas puses, naudas līdzekļi tiek saņemti no dalībvalstu iemaksām, un, no otras puses, stabils budžets 2014. – 2020. gadam nozīmē, ka visi lielie projekti izaugsmes atjaunošanai un ieguldījumiem nākotnē būs apdraudēti. Dalībvalstis vēlas, lai ES uzņemas visus riskus, bet, kad ES to dara, tās to kritizē. Es tāpēc tāpat kā vairākums manu kolēģu, izņemot eiroskeptiķus, balsoju par 5 % budžeta palielinājumu, lai ES varētu finansēt turpmākus lielos projektus. Mēs pašreiz labi zinām, ka Amerikas Savienotās Valstis nespēj atrisināt savas problēmas, kuras izraisījusi globalizācija. Turpmākais pasākums būs ES budžets, kas balstīsies uz „pašu līdzekļiem”, lai samazinātu ASV negatīvās rentabilitātes ietekmi.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Gadu ritumā ES pilnvaras ir paplašinājušās, jo īpaši pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Taču budžets ir audzis ļoti lēni. Mūsu vērienīgie plāni ietver konkurētspējīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropu. Ja mēs vēlamies sasniegt šo vērienīgo mērķi, tad ES finanšu līdzekļiem ir jābūt tikpat vērienīgiem.

Tāpēc es uzskatu, ka turpmākajā DFS budžetā ir jābūt minimālam 5 % palielinājumam. Eiropas Savienībai ir jāorganizē plašas apspriedes, uzaicinot Eiropas iestāžu pārstāvjus un dalībvalstu parlamentus, lai panāktu konsensu par pašu līdzekļu sistēmu un nodrošinātu Eiropas politikas efektīvu īstenošanu. Es atbalstu šajā ziņojumā minēto ieceri par vajadzību piešķirt līdzekļus galvenokārt tiem pasākumiem, kas saistīti ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem.

Es piekrītu arī vajadzībai nodrošināt saskaņotību un papildināmību starp dažādiem instrumentiem, kas atbalsta pētniecību, izstrādi un inovācijas. Visbeidzot, reāli pamatotam budžetam ir jābūt saskaņotam, un tā izdevumiem ir jābūt lietderīgiem, izvairoties no jebkādas finansējuma dublēšanās.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski – (FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu. Šā ziņojuma labā īpašība ir tā, ka tajā saskaņotā veidā ir mobilizēti visi ES budžeta līdzekļi un ka budžets tiek uztverts kā līdzeklis stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai, un ka tajā ir atbalstīts viedoklis, kas ir diametrāli pretējs vairākuma dalībvalstu šaurajam viedoklim. Pretstatā dalībvalstīm, kas ir norūpējušās tikai par savām iemaksām, kuras tās vēlas redzēt samazināmies, bet finansiālo atdevi — palielināmies, šajā ziņojumā ir aizstāvēta spēcīga, integrēta Kopienas politika gan no ilgtermiņa politikas viedokļa, gan no jauno pilnvaru viedokļa, kas ES uzticētas Lisabonas Līgumā.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Mums ir jāpielāgo ES budžets 21. gadsimta vajadzībām. Budžetam ir jāatbilst mūsu vērienīgajam mērķiem. Ir vajadzīgi jauni Eiropas ieguldījumi, lai veicinātu Eiropas līmeņa pievienoto vērtību, kas darbosies kā katalizators turpmākiem privātiem ieguldījumiem un radīs apjomradītus ietaupījumus. Ir vajadzīgi videi nekaitīgi ieguldījumi tādās jomās kā atjaunojamās enerģijas infrastruktūra, kurā būtu vēja ģeneratoru parki ziemeļos un saules enerģija dienvidos. Īrijas ieguldījumi vēja ģeneratoru enerģijā atmaksāsies tikai tad, piemēram, ja būs ieviesta Eiropas līmeņa infrastruktūra šīs enerģijas eksportam caur AK un Franciju. Tā kā naftas cenas ceļas un videi tiek nodarīts aizvien lielāks kaitējums, mēs zinām, ka ES jāvirzās uz ilgtspējīgāku sabiedrību, uz lielāku energoefektivitāti, palielinot atjaunojamās enerģijas izmantošanu, ieguldot līdzekļus sabiedriskajā transportā un gādājot, lai mūsu bērni dzīvotu tīrākā un veselīgākā vidē. Ilgtermiņa ES budžetam ir jāīsteno stratēģijas „Eiropa 2020” tā dēvētie saskaņotie mērķi, jo īpaši mūsu starptautiski saistošie klimata mērķi. KLP ir jāreformē un jāmaksā lauksaimniekiem par piedāvāto sabiedrisko labumu, piemēram, par pievilcīgu ainavu ar bagātīgu bioloģisko daudzveidību. Mums ir jāsaglabā KLP budžets, lai nodrošinātu svarīgus vides pakalpojumus Īrijā un visā Eiropā.

  Philip Claeys (NI) , rakstiski. – (NL) Ziņojumā par ES daudzgadu finanšu shēmu nav ņemta vērā visas Eiropas dalībvalstu un balsotāju, un nodokļu maksātāju vilšanās. Vēl joprojām dzirdam prasības pēc lielākiem Eiropas Savienības ieņēmumiem, lai gan visiem administrācijas līmeņiem ir jāsamazina izdevumi. Mūsu nevēlēšanās ņemt to vērā liecina par mūsu augstprātību un pilnīgu atsvešināšanos no pasaules. Eiropai ir jādzīvo atbilstoši saviem līdzekļiem, tai jāaprobežojas ar galvenajiem pasākumiem un jāveic vairāki ietaupījumi. Tikai tādējādi mēs spēsim atjaunot vēlētāju uzticību.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” jauno daudzgadu finanšu shēmu, jo tajā ir ierosināts ieviest finanšu darījumu nodokli Eiropas līmenī. Tiks uzlikts nodoklis spekulatīviem finanšu darījumiem, lai novērstu šādu praksi un palīdzētu radīt ienākumus Eiropas Savienības dalībvalstīm.

  Christine De Veyrac (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienība, finansējot pētniecību un inovācijas, kā arī sniedzot atbalstu lauksaimniecībai un reģionālajai attīstībai, sniedz taustāmu ieguldījumu Eiropas ekonomikas veicināšanā. Šā iemesla dēļ es pilnībā atbalstu priekšlikumus Eiropas Savienības budžetam nākamajiem septiņiem gadiem, kurus šodien pieņēma Parlaments. Lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības, Parlaments ir ierosinājis izveidot jaunu struktūrfondu grupu reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no Eiropas Savienības IKP. Šie reģioni tāpēc saņems finanšu palīdzību, kas būs piemērotāka to situācijai. Es pilnībā atbalstu šo priekšlikumu, kas, piemēram, sniegs tiešu labumu cilvēkiem, kuri dzīvo manā Langdokas – Rusijonas vēlēšanu apgabalā.

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments atkal ir izteicis savu viedokli par Eiropas budžetu, ierosinot daudzgadu finanšu shēmu, kas savā ziņā ir ES piecgadu plāns.

Tagad ES, kas uzstājīgi pieprasa uzupurēšanos no dalībvalstīm, pati sev šo labo padomu nekādā ziņā nepiemēro. Dokumentā ietvertie priekšlikumi nav reāli un līdzinās prātu apstulbinošām mantrām. Izšķērdību un birokrātiju vēl aizvien gaida spoža nākotne.

Vēl ļaunāk, lai izvairītos no dalībvalstu „šantāžas”, kas, protams, nevēlas palielināt jau tā lielās iemaksas, Parlaments atkal ierosina ES pašu līdzekļu jautājumu vai, īsi sakot, Eiropas nodokli. „Skaties uz maniem vārdiem, neskaties uz maniem darbiem” varētu būt jaunā Eiropas devīze.

  Karima Delli (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Pieņemot šo ziņojumu, es atzinīgi vērtēju to, ka 74. grozījums tika saglabāts, jo tajā turpmākajam kohēzijas politikas plānošanas periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam ir atbalstīta tā dēvēto reģionu starpgrupu izveide, un tāpēc struktūrfondi un kohēzijas fondi tiek taisnīgāk sadalīti starp reģioniem.

  Lena Ek (ALDE), rakstiski. – (SV) Man ir pozitīvs viedoklis par ziņojumā uzsvērtajiem galvenajiem uzdevumiem, kas Eiropai ir jārisina. Tajā uzmanība ir pievērsta klimatam un videi, iekļaujot tos visās politikas jomās, cīņai par demokrātiju, mieru un brīvību visā pasaulē, kā arī pētniecības, inovāciju un infrastruktūras vajadzībām. Stratēģija „Eiropa 2020” un ieguldījumi iniciatīvās ar Eiropas pievienoto vērtību bija galvenās tēmas, strādājot pie ziņojuma. Taču es esmu dziļi nobažījusies par to, ka mēs esam piešķīruši Padomei pilnvaras noteikt prioritātes. Eiropas Parlamentam bija jāuzņemas drosme pašam noteikt prioritātes. Pat tad, ja būtu uzskaitītas visas prasības iekļaujošai, ilgtspējīgai un konkurētspējīgai Eiropai, mums tomēr nebūtu nekādu iespēju visu uzreiz pasaulē finansēt no ES budžeta. Es vēlos reālu, īstenojamu sarunu vešanas stratēģiju, bet tā nav panākta, jo šajā ziņojumā nav noteiktas skaidri izteiktas prioritātes. Tāpēc galīgajā balsojumā es atturējos.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Laikā, kad ES ir jau sapratusi, ka ir vajadzīga piemērotāka ekonomikas politikas koordinācija un lielāka budžeta politikas kontrole, iecere, ka daudzgadu finanšu shēmai (DFS) ir jāatbalsta ekonomikas pārvaldība, man šķiet ārkārtīgi būtiska.

Sīkāk attīstot šo ieceri, es šajā ziņojumā atrodu neskaitāmus jautājumus, kas ir pelnījuši, lai pie tiem strādā un tos izpēta. Es uzskatu, ka atzinīgi vērtējama ir iecere izmantot DFS stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un vismaz saglabāt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžetu un divu pīlāru sistēmu. Taču es vēlos vēlreiz norādīt, ka prasība ieviest finanšu darījumu nodokli ir atkal parādījusies ziņojumā, kurš nav tieši saistīts ar finanšu politikas noteikšanu un kuru es neuzskatu par pārredzamu praksi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es vēlos apsveikt referentu par lielisko darbu pie ziņojuma, kas ļauj mums izstrādāt turpmāko finanšu shēmu (DFS) periodam pēc 2013. gada un kas ir liels izaicinājums Komisijai un Padomei.

Par stratēģiju „Eiropa 2020” ir panākta vienošanās, tās prioritātes ir skaidri noteiktas, un tās mērķi ir izmērāmi. Tā noteiks pamatnostādnes turpmākajiem finanšu plāniem. Taču šī stratēģija būs veiksmīga tikai tad, ja tās budžeti atbildīs paredzētajiem pasākumiem un mērķiem. Tāpēc DFS vērtībām ir jāatbilst stratēģijas „Eiropa 2020” uzdevumiem un saistībām. Kohēzijas politika pamatojas uz solidaritātes principu. Ir svarīgi panākt kohēziju ekonomikas, sociālajā un teritoriālajā jomā un atbalstīt nabadzīgākos reģionus. Es uzskatu, ka ir svarīgi saglabāt kohēzijas politikas finansējumu vismaz iepriekšējā līmenī.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir bijusi veiksmīga. Tāpēc kopējas summas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecībai, arī ir jāsaglabā iepriekšējā līmenī, sadalot tās taisnīgāk. Ir svarīgi pieņemt tādu DFS, kuras ienākumi nebūtu atkarīgi no dalībvalstu budžetiem vairāk nekā par 80 %. Tāpēc ir steidzami jāturpina debates par ES pašu jaunajiem līdzekļiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Referents ir minējis, ka ir pienācis laiks atturēties no skaļiem paziņojumiem par nodomiem, kuru īstenošanai trūkst līdzekļu. Šis ziņojums to lieliski pierāda. Faktiski ierosinot, ka ES budžets ir jāiesaldē līdz 2020. gada budžeta pārskatīšanai, atvēlot atlikušajam pieaugumam 5 %, no daudziem 40 lappušu garajā dokumentā minētajiem mērķiem ir jāatsakās, jo īpaši no sociālās un ekonomiskās kohēzijas.

Ņemot vērā nopietno ekonomikas un sociālo krīzi, ko saasinājusi ES politika, budžetus, ko piedāvā šie finanšu plāni, nebūs iespējams pārdalīt, bet kohēzijas principa efektīvai īstenošanai tas ir būtiski svarīgi. Mēs esam daudzkārt ieteikuši palielināt ES budžetu, lai atbalstītu ekonomikas un sociālo kohēziju, kā arī samazināt dalībvalstu obligātās iemaksas līdz maksimāli 10 % no iesniegto projektu kopīgajām izmaksām, jo īpaši valstīs, kurām ir lielas finanšu grūtības. Turklāt mēs esam uzsvēruši, ka ir svarīgi ieguldīt līdzekļus sabiedriskajos pakalpojumos, atbalstīt ražošanu, izveidot darbavietas, ievērojot tiesības, izskaust nabadzību un apkarot sociālo nevienlīdzību.

Ceļš, kas ir ierosināts šajā ziņojumā, ir ļoti atšķirīgs. Tāpēc mēs balsojam „pret” to.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Lai gan šajā ziņojumā ir daži pozitīvi punkti, tajā nav ierosināts atteikties no Eiropas Savienības pašu finanšu līdzekļiem. Tāpēc mēs balsojām „pret” to.

Nopietna kļūda ir tā, ka tajā kā absolūtas prioritātes nav risinātas nopietnās sociālās problēmas, ko radījusi ekonomikas un sociālā krīze, ka ES budžetā nav piešķirti ievērojami lielāki līdzekļi ekonomikas un sociālās kohēzijas atbalstam, vienlaikus samazinot dalībvalstu obligātos maksājumus līdz maksimāli 10 % no iesniegto projektu kopīgajām izmaksām. Turklāt valstīs, kurām ir lielākās finanšu grūtības, ir svarīgi ieguldīt līdzekļus sabiedriskajos pakalpojumos, atbalstīt ražošanu, izveidot darbavietas, ievērojot tiesības, izskaust nabadzību, apkarot sociālo nevienlīdzību un dažāda veida diskrimināciju, tostarp diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu.

Ir arī jāveicina miers, attīstības sadarbība un palīdzība un ievērojami jāsamazina izdevumi militārām vajadzībām un ārzemju pārstāvniecībām.

Diemžēl ziņojumā pašreizējā budžeta pieaugums ir paredzēts tikai 5 % apjomā, lai gan budžeta iesaldēšana pēc 2013. gada tiek noraidīta, kā iesaka dažas dalībvalstis. Tomēr ierosinātais palielinājums nozīmē, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (finanšu plānos) no 2014. līdz 2020. gadam nacionālais kopienākums (NKI) būs 1,11 % atšķirībā no 1,06 %, kas ir summa, kura paredzēta 2013. gadam.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Situācijā, kurā daudzas dalībvalstis īsteno saspringtus fiskālus pasākumus, ES budžets ir jāpamato labāk nekā jebkad. Tam ir jānodrošina augstākais Eiropas pievienotās vērtības līmenis, tas ir prātīgi jāpārvalda, un tam pēc iespējas ir jāatbalsta valsts un privāti līdzekļi. Turpmākās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) struktūrai ir jābūt reālai, un tai ir jānodrošina plānošanas nepārtrauktība un jāizvairās no pašreizējās DFS nepilnībām, jo īpaši no elastības trūkuma dažās jomās. Metode, kā izveidot ES pašu līdzekļu sistēmu, kuru pakāpeniski aizvieto ar dalībvalstu iemaksām un kura tāpēc tiek uztverta kā pārmērīgs apgrūtinājums dalībvalstu valsts finansēm, ir jāreformē vairāk nekā jebkad agrāk.

Manuprāt, piemērotāka sistēma, nodrošinot taisnīgumu, pārredzamību un pietiekamus budžeta ieņēmumus, ļautu lēmumu pieņemšanā par budžetu lielāku uzmanību veltīt Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Jo īpaši ir pakāpeniski jāatceļ izņēmumi un korektīvi mehānismi, kas būtu būtiska virzība uz taisnīgumu un pārredzamību ES budžetā.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – ES budžetam pēc 2013. gada ir jābūt konkurētspējīgam, tam jānodrošina ekonomikas izaugsme un jāpalīdz apkarot augstais bezdarba līmenis Eiropā. Es uzskatu, ka lauksaimniecībai un spēcīgai, līdzekļiem bagātai kopējai lauksaimniecības politikai šajā ziņā ir liela nozīme. Es pilnīgi atbalstu ziņojumā pausto aicinājumu saistīt lauksaimniecību ar stratēģiju „Eiropa 2020”, jo es esmu stingri pārliecināts, ka lauksaimniecība un pārtikas nozare var sniegt lielu ieguldījumu turpmākajā ekonomikas izaugsmē Īrijā un visā Eiropā. Tāpēc ir svarīgi aizsargāt un saglabāt EUR 1,7 miljardus, kurus Īrija katru gadu saņem saskaņā ar KLP. Labi finansēta kopējā lauksaimniecības politika garantēs Eiropai nodrošinājumu ar pārtiku, sniegs ieguldījumu mūsu klimata mērķu sasniegšanā un nodrošinās ar darbu mūsu lauku kopienas. Es priecājos, ka ziņojumā ir atzinīgi novērtēta zivsaimniecības un akvakultūras nozaru lielā nozīme darbavietu nodrošināšanā piekrastes, salu un attālākajos reģionos. Es uzskatu, ka mums pēc 2013. gada no Eiropas Zivsaimniecības fonda jāpiešķir vairāk finansējuma šīm kopienām. Īrijas miera process ir guvis lielu labumu no ES budžeta. Es mudinu visus deputātus atbalstīt šo svarīgo programmu saglabāšanu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Īsi sakot, neraugoties uz īpaši garo dokumentu, Parlaments aicina pieņemt Eiropas budžeta kopējo summu un sadalījumu laika posmam pēc 2013. gada, nosakot lielu skaitu Eiropas Savienības kompetenču un prioritāšu.

Vispirms tas pieprasa budžeta palielinājumu — vismaz par 5 %. Kā to finansēs? Protams, ieviešot jaunu Eiropas nodokli. Ko viņi cenšas apmuļķot? Eiropa jau pašreiz izmaksā krietni daudz. Un kāds ir rezultāts? Bezspēcība, sastopoties ar krīzi, kaitējums, ko izraisījis eiro, tirdzniecības nolīgumi un Šengenas nolīgums, veltīga pozēšana, iejaukšanās un šķēršļi citās jomās.

Laikā, kad dalībvalstīm pieprasa krasi samazināt budžetus, kad cilvēkus aicina savilkt jostas, kad sociālā nodrošinājuma sistēmu grauj bezdarbs un imigrācija, kad tie, kas ir atbildīgi par krīzi, turpina pildīt savas kabatas un tirgi nepārtrauc spekulēt, šis Parlaments ir neķītrs, ja tas ir uz vienu roku ar Briseli un pieprasīt kaut vienu centu vairāk, lai arī turpmāk praktizētu šo politiku un padarītu situāciju vēl ļaunāku.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Pieņemot Garriga kunga ziņojumu par politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem Eiropas Savienībā pēc 2013. gada, Parlaments, manuprāt, pārāk bikli pieiet paredzamajām debatēm par Eiropas Savienības turpmākajiem budžeta uzdevumiem. Šajā ziņojumā ir atkārtoti noraidīts divu dažādu ES kompetencē esošu politikas jomu pretnostatījums un uzsvērta vajadzība mobilizēt pietiekamu finansējumu stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai. Tajā ir atrodams skaidrs vēstījums dalībvalstīm — mēs vēlamies atbalstīt spēcīgu integrētu politiku un to veikt, palielinot budžetu vismaz par 5 %. Turklāt apstākļos, kuros iedzīvotāji ir pakļauti taupības pasākumiem, mums ir jāīsteno spēcīga kohēzijas politika. Tieši to mēs ierosinām šajā ziņojumā, atbalstot plānu izveidot reģionu starpgrupu, kas ļaus sadalīt struktūrfondus atbilstoši faktiskajai ekonomikai un mūsu teritoriju sociālajai situācijai. Visbeidzot, Eiropas Savienībai ir jāpiešķir tādi finanšu līdzekļi, kas atbilst tās vērienīgajiem uzdevumiem. Tāpēc mēs atkārtoti izsakām vēlēšanos ieviest finanšu darījumu nodokli, projektu, kuru plaši atbalsta sabiedrība un kurš nodrošinās lielāku atsaucību Eiropas projektam.

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. – (IT) Balsojot par Garriga Polledo kunga ziņojumu, Parlaments ir licis sadzirdēt savu balsi par Eiropas budžeta nākotni un ierosinājis vērienīgu priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. Prasība palielināt ES budžetu pēc 2013. gada par 5 % un tādējādi kāpināt Eiropas Savienības kopējo NKI no 1,06 % līdz 1,11 % liecina par vēlēšanos atbalstīt izaugsmes un attīstības saistības vispirms jau stratēģijā „Eiropa 2020”, kurai ir vajadzīgi atbilstoši līdzekļi. Faktiski ir svarīgi atcerēties, ka papildus dalībvalstu budžetiem Eiropas budžetam ir pievienotā vērtība, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi, pētniecību un izstrādi, kā arī nodarbinātību, jo īpaši jauniešu nodarbinātību.

Ziņojumā ir atbalstīta Parlamenta nostāja arī jaunu finanšu instrumentu jautājumā, ieviešot, piemēram, darījumu nodokli un eiroobligācijas, kas dotu Eiropas ekonomikai labas iespējas. Tagad no Komisijas ir atkarīgs, vai atbalstīt Parlamenta vērienīgos priekšlikumus turpmākajai Eiropas finanšu shēmai, nekrītot par upuri dalībvalstu ierobežojošajai budžeta politikai.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tajā ir aicināts īstenot spēcīgu un integrētu ES politiku. Es atbalstīju vēl divus svarīgus punktus. Pirmkārt, kohēzijas politikas reģionu „starpgrupu”, lai nodrošinātu struktūrfondu sadalījuma piemērotāku atbilstību teritoriju faktiskajai ekonomikas un sociālajai situācijai, un, otrkārt, atkārtotu prasību ieviest finanšu darījumu nodokli kā jaunu līdzekli Eiropas ekonomikas politikas aizsardzībai. Ja taupības politikas laikā notiek neierobežotas finanšu spekulācijas, prasība, lai finanšu nozare arī piedalās ekonomikas nozares atveseļošanā, kuru tā ar savu bezatbildīgo rīcību ir palīdzējusi sagraut, ir tikai taisnīga.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamenta pieņemtā rezolūcija ir mūsu pirmais ieguldījums debatēs par turpmāko finanšu plānu. Es pilnīgi atbalstu priekšlikumu nākamajā budžeta plānā palielināt Eiropas Savienības budžetu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs vērienīgs budžets, kas atbilstu uzdevumiem, kuri mums būs jārisina. Eiropas budžeta samazināšana vai iesaldēšana, ko ierosina dažas dalībvalstis, Eiropas ekonomikai nav labs risinājums. Eiropas budžetam ir jābūt budžetam, kas atbalstīs dalībvalstis krīzes laikā un kas spēs elastīgāk reaģēt uz negaidītiem notikumiem. Es atzinīgi vērtēju arī Parlamenta atbalstu idejai iedalīt dažus reģionus starpgrupās, lai veicinātu to turpmāko attīstību, kaut gan tie pārsniedz pašlaik saistošo kritēriju — 75 % no Eiropas Savienības IKP. Šīs grupas ieviešana palīdzēs reģioniem, kas vēl nav tikuši galā ar daudziem attīstības uzdevumiem, lai gan tie ir pārsnieguši ES vidējo rādītāju, un tuvākajā nākotnē to starpā būs arī Polijas reģioni.

  Anna Hedh (S&D), rakstiski. – (SV) Es uzskatu, ka ES budžetam ir jāpiešķir pietiekami lieli līdzekļi, lai tas spētu finansēt pieņemtās saistības. Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka ES ir jābūt pieticīgai un šie līdzekļi jānodrošina, pārdalot pašreizējā ES budžeta līdzekļus. Es uzskatu, ka kopīgais budžeta apjoms nedrīkst palielināties. Es vēlos, lai lauksaimniecības budžets tiek samazināts par labu pētniecības un izstrādes prioritātēm, pārejai uz videi nekaitīgu enerģiju utt., kā noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”. Tāpēc es uzskatu, ka 2013. gada budžeta līmenis lauksaimniecībā nav jāsaglabā, bet dotācijas lauksaimniecībai jāsadala vienādi visām dalībvalstīm.

Es uzskatu, ka ir arī ļoti svarīgi uzlabot ES administratīvo izdevumu lietderību, un viens no veidiem, kā to darīt, ir šo izdevumu sadales un izlietošanas procesa pārredzamības nodrošināšana.

Man šķiet, ka mūsu pašu līdzekļu maksimālais apjoms nav jāpārskata, jo ES politiku vajadzētu spēt finansēt ar pašreizējo ienākumu apjomu. Taču ir jāpārskata ES pašu līdzekļu sistēma. Pašreizējā sistēma ir ļoti sarežģīta un nav pārredzama. Atlaides nav veicinājušas šo sistēmu taisnīgumu, bet tikai ieviesušas vairākus jaunus izņēmumus un korekcijas. Tomēr šīs sistēmas maiņa nepiešķir ES tiešas nodokļu uzlikšanas tiesības, jo Līgumā Eiropas Savienībai nav paredzētas tādas pilnvaras. Lai pārmaiņas pašu līdzekļu sistēmā stātos spēkā, ir vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana.

  Gunnar Hökmark (PPE), rakstiski. – (SV) Balsojumā 2011. gada 8. jūnijā Strasbūrā par ziņojumu par ES ilgtermiņa budžetu mēs, Zviedrijas konservatīvie Eiropas Parlamentā, izvēlējāmies balsot „pret” šo priekšlikumu. To mēs darījām tāpēc, ka priekšlikumā nav noteiktas prioritātes svarīgākiem un mazāk svarīgiem izdevumiem, bet mums šķiet, ka tas ir nepieciešams. Ziņojumā nav sniegti būtiski norādījumi un galvenā uzmanība nav pievērsta faktoriem, kas Eiropai varētu nodrošināt izaugsmi un konkurētspēju, bet tiek ierosināts vispār palielināt budžetu par 5 %, lai izvairītos no vajadzības noteikt prioritātes. Laikā, kad ES dalībvalstis cīnās ar lieliem budžeta deficītiem un augošu valsts parādu, Eiropas Parlaments ir izvēlējies pieprasīt ES vajadzībām vairāk naudas līdzekļu. Šādu pieeju mēs nevaram atbalstīt. Mums, gluži otrādi, ir pakāpeniski jāatceļ visas subsīdijas kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kā arī struktūrfondi, bet diemžēl priekšlikumā, par kuru deputāti nobalsoja, ir ierosināts pretējais. Lai gan mēs balsojām „pret” ziņojumu kopumā, mēs atzinīgi vērtējam priekšlikuma redakciju attiecībā uz „ievērojamu apropriāciju palielinājumu” zinātnei un pētniecībai. Mēs pie tā esam daudz strādājuši, un tas ir pasākums pareizajā virzienā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Nosakot ES finanšu plānu 2014. – 2020. gadam, ir jānodrošina pienācīgs finansējums jomām, kas stimulē ekonomikas izaugsmi un sekmīgu attīstību, citiem vārdiem sakot, galvenā uzmanība jāpievērš pētniecības un inovāciju veicināšanai, bezdarba, nabadzības un atstumtības apkarošanai, pienācīgai sagatavotībai demogrāfiskajām pārmaiņām, atbildīgai dabas resursu izmantošanai, iekšējai un ārējai drošībai, reģionālajai un lauksaimniecības politikai un enerģētikas un transporta infrastruktūras attīstībai. Es atturējos no balsošanas par šo dokumentu, jo mums ir būtiski jāpārskata kopējā lauksaimniecības politika, kurai ir jānodrošina godīga un vienveidīga tiešo maksājumu sistēma, kā arī jāpievēršas daudzām citām svarīgām jomām, bez kurām mēs nespēsim radīt konkurētspējīgu un spēcīgu Eiropu.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Šis ziņojums, iespējams, ir viens no svarīgākajiem šajā sasaukumā. Man bija izdevība būt par Kultūras un izglītības komitejas referentu, un es uzskatu, ka panāktā vienošanās, lai gan tā nav ideāla, ir droši vien pati labākā, kādu pašreizējos ekonomikas apstākļos mēs varējām sasniegt. Es ar pārliecību balsoju „par” to, un es ceru, ka tā Padomei sūtīs skaidru vēstījumu, liekot tai ņemt vērā Eiropas Parlamenta nostāju.

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo minētajā paziņojumā ir noteiktas ES jaunās daudzgadu finanšu shēmas galvenās problēmas un prioritātes. Es jo īpaši vēlos uzsvērt rezolūcijā ietverto aicinājumu Komisijai iesniegt priekšlikumus efektīvai un lietderīgai ES kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), kurā starp dalībvalstīm un zemniekiem būtu taisnīgāk sadalīti tiešie maksājumi un tādējādi stiprināta saikne starp sabiedrībai sniegto labumu un atbalsta maksājumiem zemniekiem. Es pilnīgi atbalstu aicinājumu saglabāt nākamajam finanšu plānošanas periodam tādu pašu finansējuma līmeni, kāds piešķirts 2013. gadam, lai tiktu īstenoti KLP mērķi un uzdevumi. Jaunajai ES finansēšanas sistēmai ir jābūt pārredzamākai, vienkāršākai un taisnīgākai. Es tāpēc atbalstu priekšlikumus, ka dalībvalstu iemaksu sistēma, kurā nesamērīgi liels uzsvars ir likts uz dalībvalstu neto bilances aprēķiniem, nevis uz Eiropas solidaritātes principu un Eiropas kopīgajām interesēm, ir pakāpeniski jānomaina ar Eiropas Savienības pašu resursiem, kurus tā iegūtu tiešā veidā un neatkarīgi no dalībvalstu budžetiem.

  Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Lai gan Eiropas Parlamenta ziņojumā par ieguldījumiem nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai ir daudz ideju, kas ir pelnījušas atbalstu, es to neatbalstīju, jo, manuprāt, tas kaitē Eiropas Savienības tēlam iedzīvotāju acīs. Ziņojumā ir ierosināts Eiropas pilsoņiem palielināt nodokļu slogu, un es tam nevaru piekrist. Var piekrist, ka Eiropai ir jābūt saviem finanšu līdzekļiem un ka tos var iegūt, iekasējot nodokļus. Tomēr, lai to panāktu, ir jāizveido federāla Eiropa, un šī ideja ir jāapspriež atklātās debatēs un nevis jāieved slepus pa sētas durvīm, izmantojot nodokļu politiku. Ja mēs vēlamies turpināt šo ceļu, mums ir vispirms jānodrošina, ka dalībvalstis piekrīt atteikties no saviem nodokļu ieņēmumiem par labu Eiropas Savienībai, un tikai tad būs iespējams izveidot pašfinansētu kopēju budžetu. Lai pieņemtu šādu lēmumu, Eiropas politiķiem ir jāiesaista sabiedrība, bet tas šajā gadījumā nav noticis.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos apsveikt Garriga Polledo kungu par lieliski paveikto darbu, sagatavojot ziņojumu par svarīgo turpmāko finanšu plānu. Garriga Polledo kungs ir iesniedzis Parlamentam efektīvu kopsavilkumu, apkopojot dažādu dalībvalstu un politisko grupu nostāju. Es savā ziņā atbalstu lēmumu ierosināt daudzgadu finanšu shēmas līdzekļu palielinājumu vismaz par 5 %. Turklāt, ņemot vērā to, ka es esmu Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs, es vēlos uzsvērt to daļu ziņojumā, kas attiecas uz kopējo lauksaimniecības politiku. Tāpēc es pilnīgi atbalstu lēmumu saglabāt vismaz pašreizējo lauksaimniecības budžetu un atgādinu, ka KLP ir vienīgā faktiskā Eiropas politikas joma, kam ir svarīga nozīme tādā stratēģiskā nozarē, kas nodrošina sabiedrībai lietderīgas preces un rada Eiropas pievienoto vērtību. Visbeidzot, es vēlos paskaidrot balsojumu par kohēzijas politiku, kam sekmīgi tika pievienota drošības klauzula gadījumam, ja tiek ieviestas reģionu starpgrupas, lai izvairītos no līdzekļu atņemšanas reģioniem, kam pienākas finansējums saskaņā ar konverģences, konkurētspējas un sadarbības mērķiem. Tas nozīmē, ka būs vajadzīgi papildu līdzekļi, lai finansētu jaunu mērķi.

  Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Mēs uzskatām, ka ES budžetam ir jāpiešķir pietiekami lieli līdzekļi, lai būtu iespējams finansēt pieņemtās saistības. Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka ES ir jābūt pieticīgai un jānodrošina minētie līdzekļi, pārdalot pašreizējā ES budžeta līdzekļus. Mēs vēlamies, lai lauksaimniecības budžets tiek samazināts par labu pētniecības un izstrādes prioritātēm, pārejai uz videi nekaitīgu enerģiju utt., kā noteikts stratēģijā „Eiropa 2020”. Tāpēc mēs uzskatām, ka 2013. gada budžeta līmenis lauksaimniecībā nav jāsaglabā, bet dotācijas lauksaimniecībai jāsadala vienādi visām dalībvalstīm.

Mēs uzskatām, ka ir arī ļoti svarīgi uzlabot ES administratīvo izdevumu lietderību, un viens no veidiem, kā to darīt, ir šo izdevumu sadales un izlietošanas procesa pārredzamības nodrošināšana.

Mums šķiet, ka mūsu pašu līdzekļu maksimālais apjoms nav jāpārskata, jo ES politiku vajadzētu spēt finansēt ar pašreizējo ienākumu apjomu. Taču ir jāpārskata ES pašu līdzekļu sistēma. Pašreizējā sistēma ir ļoti sarežģīta un nepārredzama. Atlaides nav padarījušas šo sistēmu taisnīgāku, bet tikai ieviesušas vairākus jaunus izņēmumus un korekcijas. Tomēr šīs sistēmas maiņa nepiešķir tiešas nodokļu uzlikšanas tiesības, jo Līgumā Eiropas Savienībai nav paredzētas tādas pilnvaras. Lai pārmaiņas pašu līdzekļu sistēmā stātos spēkā, ir vajadzīga visu dalībvalstu piekrišana.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikums par ieguldījumiem nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai ir svarīgs divu iemeslu dēļ — lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus (lai atjaunotu un ilgtermiņā saglabātu ekonomikas izaugsmes līmeņus) un lai neatkārtotos pašreizējā ekonomikas krīze.

Ziņojumā ir minēts, ka stratēģijai „Eiropa 2020” ir jānosaka jaunās DFS politika un ka šīs stratēģijas mērķus var sasniegt, tikai maksimāli izmantojot pašreizējos līdzekļus (kurus nodrošina attiecīgās politikas īstenošana).

Tāpēc turpmākās DFS galveno prioritāšu noteikšanas process, piemēram, zināšanas ekonomikas izaugsmei, kohēzija ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai, dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīga attīstība, pilsonība un globāla Eiropa, palīdzēs nodrošināt pienācīgu finansējuma piešķiršanu un optimālu tā izmantošanu. Ziņojumā izklāstītās jaunās DFS izstrāde palīdzēs izstrādāt ilgtermiņa rīcības plānu, kas dos konkrētus rezultātus un piedāvās potenciālu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai ES.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Garriga Polledo kunga ziņojumu, jo es uzskatu, ka, ņemot vērā uzdevumus, kas Eiropas Savienībai turpmākajos gados būs jāveic, tā pamatprincipi ir pareizi. Nevar uzticēt Eiropai jaunus uzdevumus, nepalielinot izmantojamos finanšu līdzekļus.

Es tomēr būtu vēlējusies, lai Eiropas Parlaments ne tikai izvirza likumīgas prasības, bet arī nosaka konkrētas prioritātes. Manu kolēģu piedziedājums „aizvien vairāk” ir pārāk izvairīga atbilde. Mums ir jāpārliecina par Eiropas izdevumu efektivitāti salīdzinājumā ar dalībvalstu izdevumiem. Turklāt izdevumu kvalitatīvais aspekts ir vismaz tikpat svarīgs kā kvantitatīvais aspekts. Visbeidzot, Eiropas Savienības līmenī neizlietotā finansējuma ieskaitīšana ES budžetā, neatmaksājot to atpakaļ dalībvalstīm, arī ir ievērojamu „ietaupījumu” avots.

Apsverot pašu līdzekļu sistēmas ieviešanu, es ļoti vilcinātos vienpusēji ieviest finanšu darījumu nodokli bez nopietna ietekmes pētījuma. Atbalsts šādam pasākumam, nezinot tā sekas, pierāda, ka vairākums Eiropas Parlamenta deputātu ir izvēlējušies nepareizu virzību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ar smagu sirdi es balsoju „pret” šo rezolūciju. Lai gan es uzskatu, ka labus rezultātus var iegūt, ja 27 dalībvalstis apvieno savus līdzekļus, es nevēlējos balsot „par” 5 % budžeta palielinājumu pēc 2013. gada, jo mēs neesam rūpīgi pārbaudījuši pašreizējos izdevumus un izdevumu dublēšanos. ES budžetā pēc 2013. gada prioritāte ir jāpiešķir izaugsmei un darbavietu izveidošanai.

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības budžetam ir jārada augstākā Eiropas pievienotā vērtība, tas jāpārvalda pareizi un jāizmanto pēc iespējas vairāk valsts un privāto līdzekļu. Lai risinātu paredzamos uzdevumus, mēs atbalstām stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, stratēģijas, kam jāpalīdz Eiropai atgūties no krīzes un kļūt stiprākai, izveidojot jaunas darbavietas un nodrošinot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Politikas mērķiem turpmākajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS) ir jābūt pēc iespējas vērienīgākiem. Tāpēc mēs uzskatām, ka galvenajām prioritātēm turpmākajā DFS ir jābūt sagrupētām saskaņā ar šādiem tematiem — zināšanas izaugsmei un nodarbinātībai, pilsonība un globālā Eiropa. Turpmākajai DFS struktūrai ir jābūt realizējamai, tai jāveicina plānošanas nepārtrauktība un jāizvairās no pašreizējās DFS trūkumiem. Tai jānodrošina pareizs līdzsvars starp stabilitāti, vidēja termiņa prognozējamību un elastību. Visbeidzot, mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības budžeta objektivitātes un pārredzamības nodrošināšanas dēļ pakāpeniski ir jāatsakās no pašreizējā izņēmumu un korekciju mehānisma.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Garriga kunga ziņojums pierādīs, cik efektīvi tiks īstenota ES politika turpmākajā plānošanas periodā. Referents piedāvā mums vērienīgus uzdevumus. Tiem jāapmierina dalībvalstu intereses, kas ir ļoti atšķirīgas, bet vienlaikus arī jāuzlabo Eiropas pievienotā vērtība, kas atspoguļojas daudzgadu finanšu shēmā.

Es uzskatu, ka Eiropas iedzīvotājiem ir labāk jāizprot kohēzijas politikas mērķi. Stipru Eiropu, tādu Eiropu, kas nepazudīs konkurējošajā pasaules vidē, var panākt, izvēloties kohēzijas politiku par galveno tādas ES politikas aspektu, kuras mērķis ir nodrošināt visiem reģioniem līdzsvarotu attīstību. Es vēlos neatlaidīgi pieprasīt to, ka būtiska turpmākā budžeta daļa ir jāatvēl kohēzijas politikai. ES prioritātei arī turpmāk ir jābūt ekonomikas un sociālo atšķirību mazināšanai.

Lai sasniegtu ierosinātos rezultātus, mums arī turpmāk par galveno finansējuma piešķiršanas kritēriju ir jāizvēlas ES reģionu attīstības līmenis un to konverģence. Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka daudzgadu finanšu shēmas papildināšana pēc 2013. gada ir dzīvotspējīgs risinājums, jo tas paredz mainīt pašreizējo struktūru. Turklāt papildus finansējumam pētniecībai un izstrādei, enerģētikai un transportam mums ir jāapsver arī ieguldījumi kohēzijas un lauksaimniecības jomās.

  Mario Mauro (PPE), rakstiski. – (IT) Garriga Polledo kunga ziņojums „Par ieguldījumiem nākotnē — jauna daudzgadu finanšu shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai” ir ļoti svarīgs pasākums virzībā uz Eiropas Savienības iestāžu un ekonomikas pārstrukturēšanu pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā. Mēs visi zinām, ka jaunajā Līgumā ir jaunas kompetences jomas, kas jāatspoguļo turpmākajā DFS. Tās noteikti palīdzēs risināt jaunos globālos uzdevumus. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. – Eiropas Parlamenta Pro – euro leiboristu deputāti uzskata, ka ES ir jāfinansē ieguldījumi ekonomikā un pētniecībā, jo tie attīsta ekonomiku un rada darbavietas. Mērķtiecīgi ES izdevumi ir viens no veidiem, kā veicināt vietējo ekonomiku un izveidot darbavietas vietējās kopienās. Ņemot vērā valdību izdevumu samazinājumus, ir svarīgi, lai ES nodrošina nepieciešamo finansējumu AK reģioniem. Taču nodokļu maksātāji vēlas, lai līdzekļi tiktu izmantoti efektīvāk. Tāpēc Eiropas Parlamenta Pro–euro leiboristu deputāti balsoja „pret” aicinājumu palielināt budžetu par 5 %. Ietaupījumus var veikt un tie jāveic citās jomās, jo īpaši kopējā lauksaimniecības politikā, tostarp atceļot kaitīgās lauksaimniecības eksporta subsīdijas un tabakas subsīdijas, lai varētu finansēt Eiropas ekonomikas prioritātes.

Debates par nākamo daudzgadu finanšu shēmu sniedz iespēju to reformēt pašos pamatos, un šī iespēja arī ir jāizmanto. Iesīkstējusi politika nav pareizā izvēle Eiropas Savienībai, kam ir vajadzīgs finansējums darbavietām un izaugsmei. Eiropas Parlamenta Pro – euro leiboristu deputāti uzskata, ka ģimenēm turpmāk nav jāturpina pilnā apmērā apmaksāt AK budžeta izdevumus. Tāpēc mēs atbalstām debates par alternatīviem ES finansēšanas veidiem, samazinot ieņēmumus no PVN un dalībvalstu budžetiem un ieviešot koordinētus pasākumus finanšu nozarē, kas maksā pārāk nelielus nodokļus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā stratēģija „Eiropa 2020” tiek uzskatīta par turpmākā Eiropas budžeta pamatu. Tajā ir atbalstīts Eiropas pusgads, Eiropas stabilitātes mehānisms un pakts „Euro Plus”. Par kodoljautājumu tajā nav ne vārda. Vai tam ir jāpiešķir budžeta līdzekļi? Manuprāt, nav.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pašlaik daudzas dalībvalstis veic smagus budžeta pielāgojumus. Tāpēc, lai aizstāvētu ES budžetu, ir jārod labi pamatojumi. ES budžetam ir jānodrošina augstākā Eiropas pievienotā vērtība (EPV), tas ir lietderīgi jāpārvalda, un tas jāizmanto, lai pēc iespējas vairāk stimulētu valsts un privātos līdzekļus.

Stratēģija „Eiropa 2020” ir ES atbilde uz šādiem uzdevumiem. Tā ir stratēģija, kam jāpalīdz Eiropai atgūties no krīzes un kļūt stiprākai, izveidojot darbavietas un gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Es piekrītu referentam, ka „stratēģijai „Eiropa 2020” ir jābūt politikas atsauces dokumentam turpmākajā [daudzgadu finanšu shēmā] un ka tajā būtu jāatspoguļo stratēģijas mērķi”. Galvenajām prioritātēm turpmākajā DFS jābūt apkopotām šādos tematos — uz zinātnes atziņām balstīta izaugsme un darbavietas, dabas resursu pārvaldība un ilgtspējīga attīstība, kohēzija izaugsmei un nodarbinātībai, pilsonība un globālā Eiropa.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Īpašās komitejas politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ziņojumā ir noteiktas Parlamenta daudzgadu finanšu shēmas politiskās prioritātes pēc 2013. gada. Svarīgs punkts ziņojumā ir prasība pēc viena vai vairāku pašu līdzekļu ieviešanas, lai aizvietotu pašreizējo sistēmu, kas balstās uz NKI, un lai nodrošinātu autonomu, taisnīgāku, pārredzamāku un objektīvāku finansēšanas sistēmu. Lai netiktu viltoti grāmatvedības rādītāji, ir jāatbalsta šis ziņojums. Es balsoju „par” to.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Kopš euro glābšanas pasākumu neveiksmes neto līdzekļu devējiem ir prasīta divkārša un trīskārša maksa. Turpmākajos gados šajos glābšanas mehānismos tiks dāsni izdāļāti ne tikai nodrošinājums, bet skaidras naudas līdzekļi. Tie būs jāfinansē galvenajiem līdzekļu devējiem, citiem vārdiem sakot, strādīgiem Vācijas, Francijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas iedzīvotājiem no savu valstu budžetiem. Šajās valstīs jau ir jūtami pirmie sāpīgie samazinājumi. Šajā smagajā situācija ir skandalozi pieprasīt budžeta palielinājumus. Mums nav vajadzīgs uzpūsts ES budžets, kas ir varbūt desmit reižu lielāks nekā nepieciešams, mums nav vajadzīgs budžets, ko finansē ES nodokļu maksātāji, kuriem ir zudusi izpratne par vajadzību taupīt, mums nav vajadzīga Briseles birokrātu turpmākā birokrātijas uzpūšana, novelkot neto līdzekļu devējiem pēdējo kreklu no muguras. Tāpēc mums ir konsekventi jāizmanto katra izdevība ietaupīt līdzekļus.

Atbalsts lauksaimniekiem, lielākais un strīdīgākais budžeta faktors, ir atkal jāpārņem valsts kontrolē. Tas mazinās spiedienu uz ES budžetu, un dalībvalstis spēs atbilstošāk apmierināt savas lauksaimniecības nozares vajadzības. Šā iemesla dēļ es nevilcināšos balsot „pret” Garriga Polledo kunga ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju „pret” 39. grozījumu un „par” 62. grozījumu šajā ziņojumā. Es uzskatu, ka turpmākajā plānošanas periodā ir jāievieš reģionu starpgrupa ar vienīgo noteikumu, ka šiem reģioniem piešķirtais finansējums neietekmēs finansējumu, kas paredzēts konverģences un konkurētspējas mērķiem.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien, balsojot par Garriga Polledo kunga ziņojumu par ieguldījumiem nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai, es atturējos no balsošanas par grozījumiem, ko iesniedza Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, attiecībā uz ierosinājumiem Eiropas Komisijai par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Es šādu rīcību nevaru atbalstīt, lai gan es savā ziņā atbalstu nodokli, kas nodrošinātu ES pašu ieņēmumus. Eiropas nodoklis nodrošinās Eiropas mērķu sasniegšanu bez ierobežojumiem, kurus izvirza dalībvalstis, kas bieži uzupurē ES intereses savu īstermiņa mērķu dēļ. Es tomēr uzskatu, ka nav gudri ierosināt darījumu nodokļa ieviešanu tikai Eiropas Savienībā. Mēs esam izvirzījuši vērienīgu mērķi padarīt Eiropas ekonomiku par konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē, un, manuprāt, nav pieņemams radīt apgrūtinājumu, kas beigsies ar kapitāla aizplūšanu no Eiropas. Tāpat es uzskatu, ka arī centieni ieviest oglekļa dioksīda nodokli kā alternatīvu finanšu darījumu nodoklim (FTT) ir īpaši kaitīgi.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) No Eiropas strādīgajiem iedzīvotājiem tiek pieprasīta aizvien lielākas summas. Pēc katastrofiskajiem euro glābšanas pasākumiem, kurā neto līdzekļu devējus sodīja par dažu dienvidu valstu nemākulīgo administrēšanu un korupciju, tagad tiek plānots prasīt, lai jau tā noslogotie neto līdzekļu devēju valstu iedzīvotāji atdod tiem vēl vairāk naudas līdzekļu. Netiek izmantota ikviena izdevība ietaupīt naudas līdzekļus, bet gan tiek palielināti izdevumi. Mums apgrūtinājums ir jāsamazina, nevis jāpalielina. Es tāpēc balsoju „pret” šo priekšlikumu.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Mums ir jāizstrādā daudzgadu finanšu shēma (DFS), kas nodrošinātu pārredzamu un efektīvu ES politikas finansēšanu un novērstu krīzes atkārtošanos. Stratēģijai „Eiropa 2020” ir jābūt DFS īstenošanas atsauces dokumentam. Jaunā budžeta finansēšanas sistēma nekādā ziņā nedrīkst palielināt apgrūtinājumu valsts kasei vai iedzīvotāju nodokļu apgrūtinājumu. Lai mazinātu ES iedzīvotāju neapmierinātību ar pašreizējiem izdevumiem, ir jāuzlabo izdevumu kvalitāte. Mums ir jāpalielina finansējuma piešķiršanas un izlietošanas pārredzamība un jāsamazina administratīvās izmaksas un birokrātija. Īpaša uzmanība ir jāvelta nabadzības un bezdarba izskaušanai, rūpniecībai un enerģētikai un uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanai. Mums ir jānodrošina pienācīgs finansējums lieliem pētniecības un izstrādes projektiem. Tā kā maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir liela nozīme, tiem ir jāpiešķir pienācīgi finanšu līdzekļi, lai uzlabotu to darbības apstākļus. Es nepiekrītu priekšlikumam turpmāk samazināt finansējumu kopējai lauksaimniecības politikai, jo lauksaimniecība ir īpaši jutīga nozare. Samazināts finansējums izraisīs īpaši nelabvēlīgas sekas lauksaimniekiem visās ES valstīs. Eiropas Sociālajam fondam ir jākļūst par politisku prioritāti, lai sasniegtu mūsu sociālos un nodarbinātības mērķus. Mums ir jāuzlabo kohēzijas politikas īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas. Tuvojoties jaunai ES paplašināšanās kārtai, DFS ir jānodrošina atbilstoši līdzsvaroti izdevumi.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „par” Garriga Polledo kunga ziņojumu, jo es uzskatu, ka turpmāk finanšu instrumentiem jābūt efektīviem, tiem jāstiprina kohēzija un jāsagatavo Eiropas Savienība vērienīgā pasaules tirgus konkurencei. Es piekrītu dokumenta saturam, lai gan tajā bija divi punkti, kuriem es nepiekritu un kurus es noraidīju — finanšu darījumu nodokli un grozījumus, ar kuriem ievieš „reģionu starpgrupu”. Man šķiet, ka atsauci uz finanšu darījumu nodokli nevajadzēja iekļaut šajā ziņojumā. Debates par šo nodokli ir svarīgas, bet tam ir vajadzīga dziļāka analīze. No otras puses, reģionu starpgrupas ieviešana varētu kaitēt horizontālajai pieejai 2. mērķa reģioniem, kas pēdējos gados ir izrādījusies efektīva, kā arī veicināt pakāpenisku 1. mērķa reģionu sistēmas un finansējuma izzušanu. Tas kaitēs Itālijas reģioniem, un no tā labumu gūs jauno dalībvalstu reģioni, kas līdz ar neseno paplašināšanos jau ir saņēmuši lielu finansējumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunā daudzgadu finanšu shēma (DFS) ir svarīgs stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanas aspekts, un, runājot vispārīgos vilcienos, nepieciešams stabilas attīstības priekšnoteikums, kas var palīdzēt risināt dažādu Eiropas tautu problēmas, kā arī piepildīt viņu cerības uzlabot savu dzīvi. Tāpēc es iesaku ziņojuma autoram saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” ierosināt ieviest DFS septiņgadi, pakļaujot to starpposma pārskatam, un kā minimumu atbalstīt ES budžeta saglabāšanu, īpaši uzsverot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā arī kohēzijas politiku un lielāku elastību, kas kļūst vairāk vajadzīga, kad finanšu ierobežojumi kļūst taustāmāki, un lielāku demokrātisko atbildību, lai Eiropas finansējums patiešām veicinātu attīstības projektus, kuriem ir izredzes kļūt ilgtspējīgiem.

Tāpēc ir svarīgi, lai reģioni, kas ir pabeiguši īstenot 1. mērķi, pārietu uz reģionu starpgrupu posmu, turpinot attīstīties, jo tie ir jau pierādījuši, ka spēj to panākt, un nevis tiktu pēkšņi pamesti, kas tādējādi apdraudētu to pirmajā posmā sasniegto progresu.

  Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Mums ir pozitīvs viedoklis par ziņojumā izvirzītajām galvenajām problēmām — klimata un vides jautājumiem, cīņu par demokrātiju, mieru un brīvību pasaules līmenī un neatliekamajām pētniecības, inovāciju un infrastruktūras vajadzībām. Stratēģija „Eiropa 2020” un ieguldījumi iniciatīvās, kas rada Eiropas pievienoto vērtību, bija galvenie jautājumi debatēs, strādājot pie ziņojuma.

Mēs tomēr esam dziļi nobažījušies par to, ka esam Padomei piešķīruši pilnvaras noteikt prioritātes. Raugoties no Parlamenta viedokļa, tas ir ļoti slikti. Lai gan visas prasības iekļaujošai, ilgtspējīgai un konkurētspējīgai Eiropai ir ietvertas DFS, nav iespējams visu uzreiz finansēt no ES budžeta. Mums ir vajadzīga faktiska un praktiski izpildāma sarunu stratēģija, bet, tā kā šajā ziņojumā nav skaidri noteiktas prioritātes, mēs uzskatām, ka šis mērķis nav sasniegts. Mūsu priekšlikumi pilnveidot lauksaimniecības budžetu galīgajā dokumentā netika iekļauti. Cita starpā, šo iemeslu dēļ mēs galīgajā balsojumā atturējāmies.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu, ko Īpašās komitejas politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem ilgtspējīgai Eiropas Savienībai pēc 2013. gada vārdā iesniedza Garriga Polledo kungs. Apstākļos, kuros aizvien vairāk palielinās populisms, ES politikas efektivitāte un nozīme tiek pastāvīgi apšaubīta. Taču, ņemot vērā pašreizējo krīzi — finanšu, ekonomikas, sociālo un klimata —, mums ir vajadzīgs nevis mazāk, bet vairāk Eiropas. Tāpēc šajā ziņojumā ir ierosināts beidzot piešķirt ES pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu īstenot savus vērienīgos plānus — pamatojot vajadzību pēc ievērojama ES budžeta palielinājuma par 5 % un mobilizējot Eiropas Savienības budžeta līdzekļus stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanai. Pateicoties Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai Eiropas Parlamentā, Eiropas Parlaments pieprasīja divus iespaidīgus pasākumus — par ieņēmumu un pašu līdzekļu sistēmas dziļu reformu, jo īpaši, ieviešot finanšu darījumu nodokli (Tobina nodoklis). Attiecībā uz izdevumiem tiek radīta jauna reģionu „starpgrupa”, lai palielinātu solidaritāti starp ES teritorijām un nodrošinātu taisnīgāku reģionālās politikas struktūrfondu sadali.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Mazāks strādājošo iedzīvotāju skaits un lielāka pensionāru proporcija radīs papildu slodzi sociālās labklājības sistēmām un konkurētspējai, izraisot arvien lielākas problēmas un nabadzību sieviešu starpā, ņemot vērā lielo vecāka gadagājuma sieviešu skaitu un pašreizējās būtiskās atšķirības sociālajā aizsardzībā.

Ir svarīgi budžeta plānošanā kā labas pārvaldības līdzekli ievērot dzimumu līdztiesības principu, lai nodrošinātu efektivitāti un taisnīgumu, kā arī pienācīgu uzraudzību, noskaidrojot, kā budžeta piešķīrumi ietekmē vīriešu un sieviešu ekonomiskās un sociālās iespējas ar mērķi pārstrukturēt tās jomas, kas neļauj sasniegt dzimumu līdztiesību.

Īpaši pasākumi jaunu sieviešu tehnisko un zinātnisko prasmju attīstībai ir jāiekļauj Eiropas nodarbinātības, vides aizsardzības un inovāciju ieguldījumu plānā, lai uzlabotu viņu kvalifikāciju un nodarbinātību, jo īpaši stratēģiskās izaugsmes nozarēs, kurās tās ir mazāk pārstāvētas.

Eiropas Sociālajam fondam (ESF) ir jānodrošina pienācīgi līdzekļi pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot piekļuvi darba tirgum un apkarot bezdarbu un sociālo atstumtību. Es aicinu arī Eiropas Komisiju ierosināt aktīvi izmantot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), lai atbalstītu sieviešu nodarbinātību lauku apvidos.

  Phil Prendergast (S&D), rakstiski. – Atkārtotas sarunas par ES budžetu turpmākajos gados ietekmēs gan Eiropas Savienības darbību, gan programmas, kuras tā varēs atļauties īstenot. Budžeta procentiem no ES nacionālā kopienākuma ir jāatspoguļo Eiropas Savienības saskaņotās prioritātes. Taču sarunām ir jāatspoguļo arī dalībvalstu vajadzības, ņemot vērā pašreizējos konsolidācijas centienus daudzās valstīs, tostarp arī Īrijā. Pašreizējo finanšu problēmu dēļ nedrīkst atteikties no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķa veicināt nodarbinātību, ražīgumu un sociālo kohēziju. Ir jāatzīst, ka politika, kas palielina ražīgumu, jo īpaši videi nekaitīgas enerģijas, pētniecības un izstrādes jomās, turpmāk būs ES ekonomikas dzinulis. Vēl viens svarīgs jautājums ne tikai Īrijai, bet visai ES ir kopējā lauksaimniecības politika. Ir atzīts, ka pēc 2013. gada notiks ievērojamas pārmaiņas, bet pārmaiņām maksājumos saskaņā ar KLP ir jānotiek pakāpeniski, lai ļautu lauksaimniekiem pielāgoties jaunajai sistēmai. Vienlaikus KLP budžetam ir jāpalīdz Eiropas lauksaimniekiem pielāgoties jaunajiem uzdevumiem un iespējām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) ES daudzgadu finanšu shēma piedāvā vairākas stratēģiskas nākotnes izvēles iespējas. Faktiski valstu dziļas nožēlas laikā ES budžeta palielinājums liecina par ticību kopējam projektam un valstiskas rīcības veicināšanu. Faktiski dalībvalstīm ir vairāki uzdevumi, kurus ir iespējams risināt tikai ES līmenī.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Paveikt vairāk, izdodot mazāk naudas līdzekļu, kā iesaka dažas dalībvalstis, ir neiespējams uzdevums. Tāpēc šajā pēcpusdienā pieņemtais ziņojums par jauno daudzgadu finanšu shēmu pēc 2013. gada ir tik svarīgs. Tajā ir sniegtas pamatnostādnes, kas ļaus Eiropas Savienībai uzsākt konkurētspējas, solidaritātes un labas pārvaldības periodu. Tajā ir norādīts, ka bez ievērojamas papildu līdzekļu budžeta pārdales Eiropa nekad nespēs izpildīt jaunos uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar Lisabonas Līgumu, nedz arī uzsākt ilgtspējīgas izaugsmes ceļu.

Tomēr ir daudz jomu, kas var dot ieguldījumu sinerģijā vai apjomradītos ietaupījumos — Eiropas Ārējās darbības dienests, humānā palīdzība un civilā aizsardzība, līdzekļu apvienošana aizsardzībā, pētniecībā un inovācijās, lielos infrastruktūras projektos (jo īpaši enerģētikas un transporta jomās).

Vēl viena ideja, kas varētu dot labumu, ir pamazām atteikties no subsīdijām, kas kaitē videi, kā Komisija to darīja attiecībā uz tabaku. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka Eiropas Parlaments ir vēlreiz apstiprinājis atbalstu pašu līdzekļiem, jo Eiropas Savienībai ir jāpārvalda pašai savs budžets.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju „pret” grozījumiem Garriga Polledo kunga ziņojumā, kuros ir ierosināta reģionu starpgrupu izveide jeb tādu reģionu izveide, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no Eiropas Savienības IKP, kas jāievieš turpmākajā finanšu plānošanas periodā. Acīmredzot šis jaunievedums paredz atklātību un lielāku finanšu elastību, bet pašreizējos taupības un budžeta ierobežojumu apstākļos tas nenovēršami beigsies ar finansējuma samazinājumu citiem reģioniem, jo īpaši 1. mērķa (konverģences) reģioniem, pie kuriem pieder Dienviditālijas reģioni. Man ar nožēlu jākonstatē, ka mani kolēģi nepievērsa uzmanību šim aspektam un ļāva sevi ietekmēt secinājumiem, kas nesaskan ar Eiropas solidaritātes principu. Par laimi, 64. grozījumā, kuru apstiprināja, ir uzsvērts, ka šos pārejas pasākumus nekādā ziņā nedrīkst īstenot, izmantojot pašreizējās konverģences, konkurētspējas un sadarbības reģionus (1., 2. un 3. mērķa reģionu).

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Atbilde uz problēmām, ar kurām esam sastapušies — ar ekonomikas krīzi, straujo „jauno” valstu attīstību, klimata pārmaiņām, vētrainām demogrāfiskām pārmaiņām utt. —, var būt efektīva tikai tad, ja mēs to meklējam kopīgi Eiropas līmenī. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir jāvirzās uz lielāku Eiropas Savienības iesaistīšanos. Lai gan ES budžets ir galvenais politikas dzinulis, ES pašu līdzekļu maksimālais apjoms nav mainījies kopš 1993. gada. Šajā rezolūcijā ir prasīts, lai Eiropas budžetam tiek piešķirti līdzekļi, kas atbilst vērienīgajiem ES uzdevumiem. Es esmu „par” šo ieceri un tās atbalstu. Personīgi es esmu pilnīgi „par” Eiropas finanšu darījumu nodokļa ieviešanu, cik ātri vien iespējams, ja mēs nevaram panākt vienošanos pasaules līmenī. Lai gan es neatbalstu to, ka šādā veidā iegūti līdzekļi tiek piešķirti Eiropas Savienības budžetam, jo tos vajadzētu ieguldīt tūkstošgades attīstības mērķos, vismaz daļēji, es vēlējos balsot par 171. punktu, lai sūtītu labvēlīgu vēstījumu Komisijai un Padomei attiecībā uz šā nodokļa īstenošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es esmu „par” šo ziņojumu. Kā iepriekš minēja mans kolēģis Bas Eickhout, ES budžeta pēc 2013. gada iesaldēšana un samazināšana nav saprātīga rīcība, ja ES un dalībvalstis ir nopietni nolēmušas īstenot politiskās prioritātes, kuras tās ir izvirzījušas, proti, stratēģijā „Eiropa 2020”. Pretstatā individuālai rīcībai ES finansējuma un darbības koordinācija ir labākais veids, kā sasniegt mūsu kopīgos mērķus. Mēs atzinīgi vērtējam to, ka Eiropas Parlamenta deputāti jau pirms paredzamajām debatēm par ES turpmāko finansēšanu bija skaidri to nolēmuši. ES ir vajadzīga atbilstoša un prognozējama budžeta finansēšanas sistēma, lai izbeigtu nebeidzamās diskreditējošās ķildas par dalībvalstu iemaksām ES budžetā. Faktiskas un iespaidīgas „pašu līdzekļu” sistēmas ieviešana ES budžeta finansēšanai ir vienīgais veids, kā to panākt, un mēs priecājamies, ka Eiropas Parlaments ir atbalstījis šo seno Zaļo prioritāti.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es uzskatu, ka ar šodienas balsojumu Eiropas Parlaments ir sūtījis spēcīgu un skaidru vēstījumu dalībvalstīm, pieprasot iesaldēt Eiropas Savienības budžetu 2014. – 2020. gadam. Šis ievērojamais līdzekļu samazinājums faktiski nav patīkama izvēle tiem, kas atbalsta konkurētspējīgu Eiropu, un valstīm, kas pēc tās tiecas, ir jānosaka, no kuriem prioritāriem projektiem tās atteiksies, lai varētu samazināt līdzekļus.

Ir jāatmet sliktais paradums pieņemt politiskas saistības bez nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, jo tas grauj uzticību visai Eiropas plānošanas sistēmai. Ilgtermiņa budžetu samazināšana var kaitēt gan pētniecībai un inovācijām, gan ieguldījumiem infrastruktūrā, ārpolitikā un ES paplašināšanā. Turklāt šo līdzekļu samazināšanas dēļ pašlaik var būt nopietnas sekas visu dalībvalstu nākotnē.

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojot par „Ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu, konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai”, es balsoju „par” to reģionu starpgrupas izveidi, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no Eiropas Savienības IKP. Desmit Francijas reģioniem vajadzētu gūt labumu no šīs jaunās reģionu grupas izveides, tostarp Ziemeļfrancijai — Padekalē un Pikardijai.

Šīs trešās reģionu grupas izveide ļaus tiem gūt labumu no finansējuma nodarbinātībai, ilgtspējīgai izaugsmei un konkurētspējai. Vēl viens svarīgs punkts šajā ziņojumā ir atbalsts pārredzamas, vienkāršas un taisnīgas Eiropas budžeta finansēšanas sistēmas izveidei. Starp Komisijas ierosinātajiem pasākumiem ir finanšu darījumu nodokļa ieviešana. Parlaments regulāri izsakās tam par labu, un es pilnīgi atbalstu šo pasākumu, jo tas uzlabos tirgus darbību, novēršot spekulācijas, nodrošinās globālā sabiedriskā labuma finansēšanu un mazinās budžeta deficītus.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D), rakstiski. – (ES) Lai gan es būtu vēlējies vērienīgāku iznākumu, Garriga Polledo kunga ziņojums par finanšu plānu no 2014. gada ir virzība uz priekšu, plaša kompromisa rezultāts, kas panākts Īpašajā komitejā, ko pirmo reizi izveidoja Parlaments pirms Komisijas priekšlikuma iesniegšanas.

Ziņojumā ir atzīta vajadzība pēc lielākiem līdzekļiem, lai varētu īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, izstrādāt Eiropas līmeņa politiku un izpildīt saistības attiecībā uz paplašināšanos un Lisabonas Līgumu. Tajā ir atbalstīti jauni pašu līdzekļi, kas sagatavos virzību uz fiskālu savienību un pamatosies uz finanšu darījumu nodokli, kurš jāpiemēro visā pasaulē. Ziņojumā ir ierosināts no 2020. gada ieviest piecgadu DFS periodus (vai 5+5 gadu periodus), kas piemērotāk atbilst iestāžu pilnvarām.

Es uzskatu, ka atbalsts jauniem pasākumiem, kas saistīti ar jūru, un tādu jaunu reģionu grupas izveide, kuru ienākumi ir no 75 % līdz 90 % no ES IKP uz vienu iedzīvotāju, Galīcijā ir pozitīvi vērtējami. Tas ir vajadzīgs, lai neizbeigtos ES finansējuma plūsma un tiktu nodrošināta pāreja uz lielāku konkurētspēju un konverģences veicināšanu ilgtspējīgā attīstības ceļā.

  Alf Svensson (PPE), rakstiski. – (SV) Kad Eiropas Parlaments trešdien, 8. jūnijā, balsoja par ieguldījumu nākotnē — jaunu daudzgadu finanšu shēmu (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un iekļaujošai Eiropai, es izvēlējos balsot „pret” šo ziņojumu. Laikā, kad ES dalībvalstis ir spiestas nopietni ierobežot savus budžetus, es jūtos vīlies, redzot, ka Eiropas Parlaments nevis nosaka prioritātes, bet palielina budžetu par vismaz 5 %. Eiropas Parlaments balsoja par finansējuma piešķiršanas turpināšanu jomās, kas neļauj Eiropas ekonomikai novirzīties no ierastā ceļa, cita starpā, rezervējot kopējai lauksaimniecības politikai tikpat lielu summu kā 2013. budžeta gadam. Es esmu arī „pret” Eiropas Parlamenta priekšlikumu reformēt ES finansēšanu, ieviešot pašu līdzekļu sistēmu. Dažus no šiem līdzekļiem ir paredzēts iegūt no finanšu darījumu nodokļa (FTT).

  Keith Taylor (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstīšu grozījumu ziņojumā par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas ierobežo dalībvalstu iemaksas ES budžetā atkarībā no inflācijas līmeņa (pašlaik 3,2 % vai nedaudz zemāk), kā ierosināja AK, Francijas, Vācijas, Nīderlandes un Somijas valstu vadītāji. Garriga kunga ziņojumā ir ierosināts 2014. – 2020. gadā palielināt finansējumu no dalībvalstīm par 5 %, un to es nevaru atbalstīt šajos īpaši grūtajos laikos, ko pašlaik piedzīvo Apvienotā Karaliste savas valdības bīstamo un sociāli netaisnīgo taupības pasākumu dēļ. Es atbalstu daudzus no pasākumiem, kas ierosināti ziņojumā, kā arī Zaļo ieteiktos grozījumus, jo īpaši tos grozījumus, kas saistīti ar Zaļo Jauno kursu, atlaižu atcelšanu dalībvalstīm un ES pašu līdzekļiem. Un es apzinos, ka iepriekš minētais inflācijas palielinājums ir vajadzīgs, lai izpildītu saistības, kas noteiktas Lisabonas Līgumā. Taču DFS ir saglabātas daudzas budžeta pozīcijas, kuru izmaksas ir augstas un kuras nevajadzētu atbalstīt. Un es nevaru nedomāt par EUR 6,6 miljardiem, kas, piemēram, atvēlēti kodolsintēzei. Manuprāt, ja nepietiek finansējuma un dalībvalstu iemaksu inflācija tikai palielinās, ir jāatrod veidi, kā pārdalīt budžeta pozīciju līdzekļus, lai segtu deficītu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir reaģēt uz jaunajiem ES un dalībvalstu globālajiem uzdevumiem, tāpēc ir svarīgi strukturēt ekonomikas un finanšu nosacījumus tā, lai šo stratēģiju 2014.—2020. gadā varētu piemērot. Šajā ziņojumā ir izklāstīta daudzgadu finanšu shēma (DFS) pēc 2013. gada, kurā ir apstiprināts budžeta apropriāciju palielinājums 5 % apmērā no pašreizējās DFS, finansējuma saglabāšana kohēzijai un lauksaimniecībai, kā arī lielāks finansējums pētniecībai, izstrādei un inovācijām, enerģētikai un transportam.

Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tā stratēģiskais saturs ir pozitīvs un ka vispār budžets atbilst mērķiem, kas ietverti stratēģijā „Eiropa 2020”.

Ekonomikas pārvaldības uzlabojums un kohēzijas politika ir dažas no jomām, kuras es vēlos uzsvērt, tiecoties pēc gudrākas, ilgtspējīgākas un iekļaujošākas Eiropas. Es uzskatu, ka ir svarīgi izveidot reģionu starpgrupu, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES IKP, tādējādi nodrošinot attiecīgajam reģionam vienlīdzīgākus apstākļus. Taču es vēlos uzsvērt, ka šī jaunā grupa nedrīkst kaitēt ES finansējuma ziņā vēl neizdevīgākā stāvoklī esošiem reģioniem.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Grieķijas Komunistiskās partijas deputāti Eiropas Parlamentā balsoja „pret” šo ziņojumu, jo tajā ir skaidri atspoguļota monopolistiskā kapitāla stratēģiskā politika un ekonomikas prioritātes, kurām turpmākajos gados ES ir aicināta kalpot un kuras tā īstenos uz aizvien dziļākas kapitālisma krīzes fona. Informācija, ko iegūstam no pašreizējās finanšu shēmas, liecina, ka pieejamais budžeta finansējums, kuru apvieno eiro, netiek izmantots, lai apmierinātu parastu cilvēku vajadzības, bet gan vērsts pret viņiem, atbalstot monopolistu grupējumu peļņu. Tie ir nekaunīgi meli, ka ziņojuma galvenā iezīme ir Eiropas Parlamenta prasība, lai izdevumi ES budžetā tiktu palielināti par 5 % pēc 2013. gada. Tā galvenā iezīme ir nevis prasība palielināt budžetu, bet izmantot ES budžetu, lai veicinātu barbariskos pasākumus, kurus kapitālisti, ES un buržuāziskās valdības vērš pret darbaļaudīm un zemākajiem slāņiem visās dalībvalstīs. Tajā ir aicinājums izmantot dalībvalstu darbaļaužu naudu, kura finansē ES budžetu, kapitālistiskās pārstrukturēšanas veicināšanai, lai likvidētu darbaļaužu tiesības, atbalstītu to monopolistu peļņu, kurus apvieno eiro, vai lai konsolidētu „memorandu” mehānismus un nodrošinātu aizdevējus dalībvalstīs, kas ir parādnieces, vai arī lai atbalstītu represīvus mehānismus un imperiālistisku ES iejaukšanos citu valstu lietās.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Šodien es balsoju „par” reģionu starpgrupu izveidi un esmu apmierināts, ka šo nostāju Parlaments kopumā pieņēma. Šis lēmums nozīmē, ka nabadzīgu dalībvalstu samērā bagātās teritorijas (piemēram, Mazovija un Varšava) tomēr saņems atbalstu.

Parlamenta šodien pieņemtā nostāja ir pirmā uzvara cīņā par jaunā finanšu plāna 2014. – 2020. gadam struktūru. Polijai, kā arī Varšavai galvenais faktors būs finansējuma līmenis un kohēzijas fonda prioritātes.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Garriga Polledo kunga ziņojumā ir noteikts, ka atbalstu varēs saņemt tās reģionu starpgrupas, kuru IKP sasniegs 75 % līdz 90 % no ES IKP. Šis skaitlis man nav pieņemams, jo maksājumi tiek piedāvāti tikai dažām teritorijām, kurām vajadzīgs atbalsts, tostarp arī ES rietumu daļā. Tas ir pretrunā reģionālā atbalsta faktiskajam mērķim, proti, vājāko reģionu stiprināšanai.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS) dod lielisku izdevību pierādīt Eiropas iedzīvotājiem, ka Eiropas Savienība spēj sasniegt ilgtermiņa mērķus — piemēram, stimulēt spēcīgu izaugsmi un iekšēju kohēziju. Mēs nedrīkstam palaist garām šādu izdevību. Es priecājos, ka referents ir uzsvēris kohēzijas politikas lielo nozīmi izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Lietuviešiem ir svarīgi, lai summa, kas atvēlēta kohēzijas politikai turpmākajā DFS, nebūtu mazāka par šim finanšu periodam piešķirto summu. Eiropas kohēzijas politikai vēl aizvien ir liela nozīme ievērojamu sociālo un ekonomikas atšķirību mazināšanā starp dalībvalstīm. Piemēram, Lietuvas IKP uz vienu iedzīvotāju joprojām ir zems (kad mēs pievienojāmies ES, tas bija 48 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa). Tomēr tiek uzskatīts, ka 2020. gadā Lietuvas IKP būs par 50 % augstāks nekā tas bija bez kohēzijas politikas atbalsta.

Lietuvas mērķis uzlabot transporta infrastruktūru un pieejamību (23 % no visas struktūrfondu piešķirtās naudas), uzlabojot tās pētniecības un izstrādes veiktspēju par 23 % un atbalstot uzņēmējdarbību, ir atkarīgs no kohēzijas politikas. Kohēzijas fondu samazināšana sagraus mūsu ekonomiku. Mēs nedrīkstam to pieļaut. Ticība ES atgriezīsies tikai tad, ja mūsu iedzīvotāji būs pārliecināti, ka Eiropas Savienība kalpo to vērtībām un interesēm.

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Pieņemot šo ziņojumu par jauno daudzgadu shēmu ar 468 balsīm pret 134 balsīm (54 deputātiem atturoties), Parlaments apliecina, ka tas dzīvo citā pasaulē, nevis mūsdienu skarbajā ekonomikas realitātē. Kad tiek pieņemti šādi grūti lēmumi attiecībā uz ekonomiku dalībvalstīs, (...) nav pieņemams, ka ES nesamazina izdevumus un nenovērš izšķērdību. (...) Parlaments nolēma ignorēt britu premjerministra (...) un Francijas, Vācijas, Nīderlandes un Somijas valdību vadītāju teikto, ka nedrīkst palielināt ES budžetu (...). Daudzi no mums vēlas budžeta un Apvienotās Karalistes pārmērīgo iemaksu samazinājumu. (...). Apvienotās Karalistes sabiedrība (...) nepieņems nodokļus, kurus uzliek ES, un tos nepieņems arī citu valstu (...) iedzīvotāji, kad sapratīs, kas notiek (...). Cilvēks, kas orientējas ekonomikā, jums teiks, ka zemāki nodokļi ir piemērotākais ekonomikas izaugsmes un darbavietu izveidošanas stimuls. Šā ziņojuma nolūks ir sagatavot ES lielvalsts finanšu pamatprincipus, kurus es un mani vēlētāji (...) noraidām. Balsojumā „pret” šo ziņojumu es pievienojos saviem kolēģiem no Eiropas Konservatīvo grupas.

(Rakstiska deklarācija saīsināta saskaņā ar Reglamenta 149. pantu)

8. Balsojumu labojumi un nodomi balsot

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.45 un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

9. Parlamenta sastāvs

10. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

11. Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšana (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par pārskatīto Ungārijas Konstitūciju.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, komisāre, godātie deputāti, Līgums nav piešķīris Padomei nekādas pilnvaras nodarboties ar dalībvalstu nacionālajām konstitūcijām. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 1. un 2. punktu konstitūcijas pieņemšana ir dalībvalstu ekskluzīvajā kompetencē. Līdz ar to Padomei nav iespēju diskutēt par jaunpieņemto Ungārijas Konstitūciju.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, pēc priekšsēdētāja Barroso kunga lūguma šodien es uzrunāju Parlamentu attiecībā uz Ungārijas Konstitūcijas tematu.

Priekšsēdētājs J. M. Barroso jau pašā sākumā dažādos gadījumos ir akcentējis to, ka Komisija neizsaka politiskus spriedumus par fundamentālām konstitucionālām un institucionālām pārmaiņām dalībvalstī. Jaunas konstitūcijas pieņemšana dalībvalstī ir tās tautas, tās institūciju jautājums saskaņā ar piemērojamiem dalībvalsts tiesību aktiem un, kur tas ir svarīgi, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.

Tomēr Komisija var izvērtēt šo konstitūciju kā jebkuru citu dalībvalsts tiesību aktu, raugoties uz tās atbilstību Savienības tiesībām. Ir pašsaprotami, ka katras dalībvalsts konstitūcijai vajadzētu atspoguļot Eiropas vērtības — brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu, cilvēka pašcieņu, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību ievērošanu, nediskrimināciju, kā ir noteikts Līguma 2. pantā, — un ka tai vajadzētu atbilst šīm vērtībām.

Jaunā Ungārijas Konstitūcija stāsies spēkā ar 2012. gada 1. janvāri, un tas prasīs rīkot tās īstenošanas pasākumus. Līdz ar to šajā posmā Komisija var izdarīt tikai provizorisku analīzi, jo skaidru priekšstatu par konstitūcijas saistību ar Savienības tiesībām un tās juridiskajām sekām pilnā mērā var iegūt, tikai ņemot vērā uz tās pamata īstenoto likumdošanas, administratīvo un juridisko praksi.

Komisija arī seko Eiropas Padomes Venēcijas komisijas darbam šajā jautājumā, un mēs gaidām ziņojumu 17. – 18. jūnijā. Es zinu arī, ka Thomas Markert, Venēcijas komisijas sekretārs, 25. maijā ir viesojies Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, un es ar lielu interesi izlasīju viņa piezīmes.

Kā es jau esmu paskaidrojusi, visi toreiz diskutētie jautājumi ir saistīti ar valsts kompetenci. Mēs varam kļūt kompetenti tikai tad, ja šādi jautājumi tiek iekļauti tiesību aktos.

Tagad es gribētu noklausīties, kas jums, parlamentāriešiem, būtu sakāms, lai saprastu Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz šo jautājumu.

  József Szájer, PPE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, lūdzu neuzskatīt manu attieksmi par nepieklājīgu, taču es uzrunāšu Parlamenta kreisos: vairākumu, kurā ietilpst zaļie, komunisti, sociālisti un liberāļi, kas uzspieda šo tēmu šodienas darba kārtībai pretēji PPE un konservatīvo grupas vēlmei. Man ir jautājumi jums.

Vai jūs uzskatāt par saderīgu ar piedzimšanas diskriminācijas aizliegumu, ka Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Spānija, Beļģija vai Zviedrija, kuru pilsoņiem ir piešķirtas tiesības ieņemt augsta ranga valsts posteņus, piemēram, monarha, pamatojoties uz viņu piedzimšanu? Manas valsts jaunā konstitūcija šādu diskrimināciju nepiemēro. Vai jūs uzskatāt par pieņemamu, ka Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Lielbritānija, kurām nav vienotas rakstiskas konstitūcijas? Manas valsts jaunā konstitūcija ir demokrātiska rakstiska konstitūcija.

Vai jūs uzskatāt par pieņemamu, ka Savienībā ir dalībvalstis, piemēram, Francija, kuru konstitūcijā nav iekļautas pamattiesības? Manas valsts jaunajā konstitūcijā ne tikai ir iekļautas pamattiesības, tā ir pirmā konstitūcija Eiropas Savienībā, kas pieņem Eiropas Savienības pamattiesību hartu kā standartu. Vai, jūsuprāt, tas ir pieņemami, ka Savienībā ir dalībvalstis, kurās nav konstitucionālās tiesas vai arī tā ir, bet nespēcīga? Manas valsts jaunā konstitūcija lepojas ar to, ka tā nodrošina stingru konstitucionālu aizsardzību.

Jūs aicināt rīkoties kopējas Eiropas garā, kad velkat jauno Ungārijas Konstitūciju šurp, lai to preparētu. Taču īstenībā jūs esat neuzticīgi vienam no vissvarīgākajiem Lisabonas līguma principiem, tas ir, 4.panta 2. punktam: „Savienība respektē dalībvalstu vienlīdzību saistībā ar Līgumiem, kā arī to nacionālo identitāti, kas raksturīga to politiskajām un konstitucionālajām pamatstruktūrām.” Ja jūs neesat rīkojuši vai nerīkosiet debates par valstīm, ko esmu šeit pieminējis, vai nespējāt atcerēties šeit, Eiropas Parlamentā, ka Ungārijas sociālistu valdība 2006. gadā klaji ignorēja pulcēšanās tiesības, tad jūs, dāmas un kungi, izmantojat dubultos standartus. Jūs redzat skabargu sava brāļa acī, bet neredzat baļķi savā acī. Jūs nesaprotat, ka ar šādu attieksmi jūs nevis atbalstāt Eiropas sadarbību, bet provocējat konfliktus starp Eiropas nācijām. Tas atklāj jūsu patieso neobjektīvo noslieci.

Es ieteiktu jums sekot jaunās Ungārijas Konstitūcijas piemēram jūsu valstīs. Samazināt parādsaistības ar konstitucionālām metodēm, lai nenotiek vēl viena Grieķijas, Īrijas vai Portugāles krīze. Es ieteiktu jums aizsargāt ar konstitucionālām metodēm nākamo paaudžu tiesības paaugstināt vides, budžeta un demogrāfijas ilgtspējību līdz konstitucionālu principu līmenim, kā to dara jaunā Ungārijas Konstitūcija.

Aizsargājiet savas tautības un minoritātes, piemēram, romus, ar stingrām kolektīvām tiesībām — kā to dara jaunā Ungārijas Konstitūcija —, kas vēl nav pieredzēts Eiropā. Jūs joprojām atkārtojat neattaisnotus apvainojumus, kaut gan mēs esam tos atspēkojuši un esam atkal un atkal pierādījuši savu nostāju, taču es saku jums vēlreiz: jaunā Ungārijas Konstitūcija neaizliedz abortus. Jaunā Ungārijas Konstitūcija neietekmē reliģijas brīvību un sirdsapziņas brīvību. Jaunā Ungārijas Konstitūcija neierobežo homoseksuāļu tiesības. Jaunajai Ungārijas Konstitūcijai nav kompetences ārpus valsts ģeogrāfiskā apgabala. Tā nodrošina neredzēti stingru tiesisku aizsardzību šā apgabala tautām. Jaunā Ungārijas Konstitūcija nevis novājina, bet stiprina varas dalīšanas principus, kontroles un līdzsvarošanas spēkus. Jaunā Ungārijas Konstitūcija ir Eiropas konstitūcija pēc tās gara, tā ir dzimusi, lai nodrošinātu visas fundamentālas cilvēktiesības tās pilsoņiem sadarbības un tautu vienotības garā. Mūsu konstitūcijā ir 18 atsauces uz Eiropu, un mēs iekļāvām tajā arī Eiropas Savienības moto „Vienotība daudzveidībā”.

Dāmas un kungi, mēs, ungāri, esam nācija, kas mīl brīvību un demokrātiju. Tiem, kam savā sētā vēl ir jādara ļoti daudz mājasdarbu, nevajag mācīt mums demokrātiju.

  Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Savienība ir vērtību savienība un tiesiska savienība. Tā ir definēta kā dalībvalstu pārvalstiskas integrācijas piemērs, kurā ikviena no šīm valstīm ir cienījama konstitucionāla valsts. Taču ir arī pašas Eiropas Savienības konstitucionāla dimensija, ciktāl ne tikai šo institūciju arhitektūra ir tiesību aktu priekšmets, bet ir arī tiesību aktos nostiprinātas garantijas aizsargāt indivīdu nostāju attiecībā uz valdības iestādēm Eiropā, un pastāv būtisks demokrātijas princips, kas cildina plurālismu.

Tas noteikti ir iemesls, kāpēc par šo Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu tiek debatēts Eiropas Parlamentā, un it sevišķi — kāpēc tā ir divu Parlamenta komiteju, proti, Konstitucionālo lietu komitejas (AFCO) un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE), uzmanības lokā.

Domāju, ka galveno problēmu rada iespaids, ka divu trešdaļu vairākums, kas, protams, ir ļoti liels politiskais vairākums, bet tomēr ir atkarīgs no apstākļiem, Ungārijas parlamentā ir spējis panākt konstitūcijas reformu, kas ierobežo politisko plurālismu un tātad arī iespēju sekot pārmaiņus atšķirīgiem politiskiem projektiem, saglabājot tādus pašus spēles noteikumus. Manuprāt, tāpēc radās problēmas attiecībā uz tās saskaņu ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. un 3. pantā nostiprinātajiem principiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprinātajām tiesībām.

Neviens nav mēģinājis jau iepriekš spriest, kāda būs Ungārijas Konstitūcija vai kā tā tiks piemērota praksē, un tā, protams, būs pakļauta konstitucionālās sistēmas nodrošinātajiem kontroles un līdzsvarošanas mehānismiem, tās konstitucionālajam līdzsvaram un faktam, ka Ungārija ir atbildīga tādu pārvalstisku institūciju priekšā kā Eiropas Padome un Eiropas Savienība, kuras zina par pamattiesībām.

Man tomēr jāatsaucas uz to, ko esmu tikko dzirdējis par minoritāšu aizsardzību Spānijas konstitūcijā, kas tika izveidota kā dažu citu konstitūciju paraugs, ko ir pieminējis Szájer kungs. Es nevaru palaist to garām. Ar visu cieņu man tomēr jāinformē Szájer kungs, ka Spānijas konstitūcijā nav nekādu pēdu no diskriminācijas izcelsmes vai piedzimšanas dēļ. Neviens nemēģina jau iepriekš spriest par to, kāds būs Ungārijas Konstitūcijas īstenošanas rezultāts, taču es domāju, ka Parlamentam ir interese par to, lai Ungārijas Konstitūcija būtu uzticīga noteikumam par politiskā plurālisma atzīšanu un dažādu politisku projektu miju pēc vieniem un tiem pašiem spēles noteikumiem. Šīs un iepriekšējās debates liecina par šo interesi.

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas jaunais pamatlikums — daži teiktu, ka tas ir pārāk pretrunīgs teksts, lai to varētu uzskatīt par konstitūciju, — tika steigšus izskatīts Ungārijas parlamentā tikai vienu mēnesi pēc sabiedriskās apspriešanas. Ungārijas pilsoņu sabiedrība un Venēcijas komisija ir paudušas nopietnas bažas par procesa ilgumu un pārskatāmību.

Dažreiz tos, kas šo tekstu apšauba, apsūdz par šādu rīcību tīri politisku iemeslu dēļ. No jaunās Ungārijas konstitūcijas sagaida — 20 gadus pēc komunistu režīma krišanas, laikā, kad Ungārija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, — lai tā pilnībā atspoguļotu ES visdārgākās vērtības. Vai tad tās ir tikai politiskas vērtības? Atzīstu, ka, būdama liberāle, esmu noraizējusies par valdību, kas grauj pilsoņu brīvības un demokrātijas kontroli. Esmu noraizējusies, ka likumdošana aizver acis uz daudzveidību, un esmu pārliecināta, ka ne visi Ungārijas pilsoņi pazīst sevi tajā konservatīvajā tēlā, kas attēlots konstitūcijā.

Kā es varētu palikt vienaldzīga pret tādu tekstu par plurālismu un varas koncentrēšanu regulējošajās iestādēs, kāds ir izklāstīts pavisam nesenajā Ungārijas mediju likumā? Mums visiem būtu jāraizējas par demokrātiju, kad valdošā partija izdod likumus, kas nostiprina tās varu labu laiku pēc tās pilnvaru termiņa beigām un rada ierobežojumus attiecībā uz nākamajām vēlēšanām, un par politiskajiem līderiem, kas iet tiktāl, ka raksta pamatlikumus vai veic to grozījumus, kas atbilst tikai viņu politiskajam kredo vai ekonomiskajai politikai. Jā, esmu noraizējusies par šo Ungārijas modeļu pārpilnību.

Manas valsts līderi ir bijuši šo darbību iedvesmoti, un daži nesenie Rumānijas konstitūcijas grozījumi, šķiet, ir nokopēti un ievietoti (copied and pasted). Tie netiks apstiprināti, taču mēģinājums ir bijis. Šādos gadījumos Eiropas institūcijām nevajag kautrēties. Mums jācīnās par to, lai visi Eiropas pilsoņi nejustos noraizējušies, bet atkal pārliecinātos, ka mūsu vērtības ir mūsu likumdošanas kodols, un tā tam jāpaliek.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, komisāre, šīs debates ir situācijas novērtēšana sakarā ar jauno Ungārijas Konstitūciju, nevis Lielbritānijas vispārējām tiesībām, kas ir aizsargājušas mūsu pilsoņus gandrīz 900 gadu garumā. Komisijai prasīja novērtēt un rīkoties attiecībā uz šādiem jautājumiem, kā tas ir izklāstīts Līgumos un kā pieprasīja Parlaments tikai pirms dažiem mēnešiem.

Parlaments bija plānojis jautāt Komisijai, kādi ir tās atzinumi un turpmākie nodomi, un mēs joprojām gaidām jūsu norādījumus, taču šķiet, ka būs vēl mazliet jāpagaida. Tā ir atšķirīgu kultūru un atšķirīgu prioritāšu Savienība. Taču mums visiem ir kopīgas vērtības — brīvība, taisnīgums un vienlīdzība katram cilvēkam un katrai dalībvalstij. Mums nevajadzētu paciest tika neiecietību kā tādu.

Tagad es lūdzu jūs, komisāre, dot Parlamentam pēc iespējas ātrāk galīgu atbildi: vai Ungārijas Konstitūcija saskan ar Eiropas likumdošanu un pamattiesībām? Ja nesaskan, ko darīt tālāk? Ja tā ir, komisāre, mums tas arī jāzina pēc iespējas ātrāk.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos savam kolēģim no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti), kas vēlas uzsākt debates ar mums par Ungārijas Konstitūciju. Tas ir apsveicami, jo dzirdot, ka Eiropadomes pārstāvis saka: „Mēs neesam diskutējuši par to Padomē”, un dzirdot komisāri Reding kundzi sakām: „Valsts konstitūcija ir tikai šīs valsts jautājums, un mums nevajag iejaukties tajā Eiropas līmenī”, esmu priecīga, patiešām, ka mēs Eiropas Parlamentā rīkojam šīs debates savā vidū.

Vai mēs īstenībā neesam paredzējuši iesaistīties? Vai tā ir tikai Ungārijas darīšana? Es tā neteiktu. Demokrātijas stāvoklis ES dalībvalstī izraisa bažas pārējās dalībvalstīs. Ja valsts izvēlas izmantot godīgas vēlēšanas un divu trešdaļu vairākumu, lai radītu autokrātiju, mums, pārējiem, ir atļauts satraukties par to un mēģināt pret to iebilst. Es citēšu György Konrád, kas teica: „Ungārijā tā dēvētais vairākums zina, kā radīt autokrātisku režīmu demokrātiskā ceļā.” Tā ir taisnība. Ja jūs bīdāt likumu caur Ungārijas parlamentu un izdodat to, no šā brīža to var grozīt tikai divu trešdaļu vairākums, un jūs zināt, ka pēc nākamajām vēlēšanām to nebūs viegli grozīt vēlreiz. Šādas lietas grauj vēlēšanu būtību, neļaujot tām funkcionēt kā demokrātiskam instrumentam. Tautai ir tiesības reizi četros gados pateikt: „Šis mums patika, bet tas nepatika” un tad izraisīt izmaiņas. Tomēr, ja demokrātiski ievēlēts režīms izveido tādu situāciju, ka vairākus gadus pēc tam nevar izdarīt nekādus grozījumus, tas nav veselīgi un nav pareizi. Ja mēs Eiropā novērstu acis un teiktu: „Tā ir tikai Ungārijas darīšana”, ja 26 dalībvalstis nebūtu gatavas pateikt: „Draugi, mēs tā nerīkojamies pret cilvēkiem savā sabiedrībā!” un ja Eiropas Komisija darītu to pašu, — kas tad mūsu grupai būtu jāsaka tām valstīm, kurās situācija ir vēl sliktāka? Ko mēs teiktu tiem ungāriem, kas neietilpst divu trešdaļu vairākumā? „Ārkārtīgi žēl, bet jums nebūs nekādu iespēju atcelt šos likumus arī pēc nākamajām divām vēlēšanām.” Manuprāt, tas ir pilnīgi graujoši, ka mēs visi Eiropā novēršam savas acis un nerīkojamies.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, šajās debatēs par Ungārijas Konstitūciju mums faktiski ir divas diskusijas. Viena no tām ir par konstitūcijas saturu, un otra ir debates par debatēm; citiem vārdiem, par to, vai ir likumīgi pieņemt lēmumus par Ungārijas Konstitūcijas saturu šajā Parlamentā vai jebkurā citā institūcijā ārpus Ungārijas.

Attiecībā uz debatēm par saturu mēs zinām, ka vairākas tā daļas rada bažas mums Parlamentā, speciālajām komitejām, kuras ir apspriedušas šo dokumentu, vai, piemēram, Venēcijas komisijai. Nediskriminācijas jautājums... Szájer kungs saka mums, ka tas neesot tiesa, ka, piemēram, diskriminācija dzimuma vai seksuālās orientācijas dēļ netiek pieminēta, jo ir atsauce uz visiem diskriminācijas tipiem. Ciktāl tas attiecas uz mani, šāda atsauce ir pārāk neskaidra un atstāj pārāk daudz vietas turpmākajiem tiesas spriedumiem, kas ir pretrunā ar to. Tam jābūt nostiprinātam konstitūcijā kā Eiropas valstu normai un kā visattīstītāko un visprogresīvāko demokrātiju normai.

Tas pats attiecas uz embriju, embrija aizsardzību vai, piemēram, uz Ungārijas Republikas kontroles un līdzsvarošanas spēkiem. Tomēr tad mums ir debates par debatēm, un pret debatēm par šā jautājuma tiesiskumu, kas notiek Parlamentā, pavisam nepārprotami jācīnās. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc konstitūcijas nav neapstrīdamas. Jāsaka, ka visur, kur tiek pārkāptas pamattiesības, 500 miljoni pilsoņu sagaida no Eiropas institūcijām, ka tiks pieņemti lēmumi. Nav svarīgi, vai šie pārkāpumi izdarīti, atsaucoties uz likumu, konstitūciju vai statūtiem: lai kur tiktu pārkāptas pamattiesības, Līgumi to neatļauj.

Otrkārt, izskaidrot ar kultūras atšķirībām to, ka konstitūcija var būt, atļausimies teikt, brīva no kritikas, — tas ir tīrs konstitucionāls relatīvisms. Šis nav tas gadījums. Fakts, ka konstitūcija pārkāpj Līgumu garu un burtu, ja tas tā būtu, nozīmē, ka tiktu pārkāpta pārējo 26 valstu suverenitāte — to valstu, kas ir vienojušās būt Eiropas Savienībā kopā ar valsti, kas spēja neievērot Līgumus. Līdz ar to tas ir visu mūsu valstu suverenitātes jautājums.

Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai pateiktu vienu lietu. Divu trešdaļu vairākums — kas šeit tika pieminēts ļoti bieži, un faktiski to veido drīzāk 50 % nekā divas trešdaļas Ungārijas pilsoņu balsu, jo tās ir divas trešdaļas no Ungārijas parlamenta deputātiem, bet tikai 50 % balsu — visur kalpo vienai vienīgai lietai: piešķirt konstitūcijai plašu sociālo vienprātību. Tie, kas ir pie varas Ungārijā, ir tikko izmantojuši divu trešdaļu vairākumu pilnīgi pretējam nolūkam: lai izslēgtu opozīciju, nodrošinot to, ka konstitūcija kļūst ārkārtīgi apstrīdēta sabiedrībā. Varbūt tas seko „divu trešdaļu noteikuma” burtam, taču tas pārkāpj tā garu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Tavares kungs, man ir ļoti īss jautājums jums. Kas jūs ir pilnvarojis runāt 500 miljonu Eiropas pilsoņu vārdā? Tas ir tāpēc, ka jūs ļoti pašapzinīgi runājat viņu vārdā. Taču es domāju, ka tad, ja Eiropas pilsoņiem būtu jāapspriežas, viņu komentāri nebūtu precīzs jūsu teiktā atspoguļojums. Katram šajā Parlamentā ir savs viedoklis un katrs pārstāv dažādus Eiropas pilsoņu slāņus. Līdz ar to — kas jūs ir pilnvarojis runāt viņu visu vārdā?

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Stoyanov kungs, es jums ieteiktu izlasīt Savienības Līgumus un Parlamenta Reglamentu, kas nosaka, ka mums, Eiropas pilsoņu ievēlētajiem deputātiem, jāpārstāv savas dalībvalstis un pilsoņi, kā arī 500 miljoni Eiropas Savienības pilsoņu kopumā. Mēs esam saņēmuši mandātu no šiem pilsoņiem cienīt un likt citiem cienīt Eiropas Savienības pamatlīgumus, kas aizstāv šo pilsoņu tiesības. Tas ir ļoti vienkārši: tā kā mums ir šāds mandāts, Stoyanov kungam un man ir tādas pašas tiesības kā jebkuram citam runāt Parlamentā, kas pieder pilsoņiem, 500 miljonu Eiropas pilsoņu vārdā.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze, pārskatītā šā gada aprīļa Ungārijas Konstitūcija ir kļuvusi par taisnīgas kritikas objektu no visas Eiropas demokrātiskās sabiedrības puses. Tā ir ieviesusi Ungārijas likumdošanas sistēmā noteikumus, kas ignorē starptautiskās tiesības un tieši konfliktē ar Ungārijas Republikas pieņemtajām starptautiskajām saistībām.

Valdošā partija Fidesz ir ieviesusi konstitūcijas teksta versiju, ar kuras palīdzību Ungārija uzurpē tiesības pieņemt lēmumus par visu ungāru valodā runājošo pilsoņu statusu, tiesībām un politisko organizāciju apkārtējās valstīs. Tā ir arī rezervējusi tiesības piešķirt visiem tiem apkārtējo valstu iedzīvotājiem, kam vispār ar Ungāriju nav nekādas saiknes, Ungārijas pilsonību, tiesības balsot Ungārijā, tiesības uz sociālo drošību vai izglītību pēc Ungārijas noteikumiem un visaptverošu Ungārijas diplomātisko aizsardzību.

Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām politiskas sistēmas organizācija ir suverēnu valstu jautājums, un līdz ar to mēs nevaram uzskatīt Ungārijas Konstitūcijas noteikumus, saskaņā ar kuriem Ungārija rezervē tiesības pieņemt lēmumus par citu valstu pilsoņu dzīves organizāciju, par kaut ko citu kā primitīvu un rupju uzbrukumu klusai un mierīgai līdzāspastāvēšanai Eiropā.

Ideja par vienu nāciju, vienu impēriju un tā tālāk nav jauna. Šo mazo, melnīgsnējo Hitleru, kas to pēdējo reizi ļaunprātīgi izmantoja savā vēlmē pēc varas un goda Eiropā, jau sen ir nosodījusi godprātīgā, civilizētā un demokrātiskā pasaule.

Līdz ar to es vēlētos ticēt, ka demokrātiskie politiskie spēki Ungārijas parlamentā cita likumdošanas procesa ietvaros labos visas kļūdas un izdarīs grozījumus konstitūcijā, lai tā atbilstu starptautiskajām tiesībām un Ungārijas starptautiskajām saistībām.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, Parlamentam vajadzētu atvainoties komisārei par to, ka viņa tika iesaistīta šajās debatēs. Tas ir tāpēc, ka katram Parlamentā kļuva nepārprotami skaidrs no viņas teiktā — vismaz man, taču es nezinu, vai tas ir kļuvis skaidrs kādam citam —, ka jauni tiesību akti, kas īsteno Ungārijas Konstitūciju, vēl ir jāpieņem, un tad kļūs skaidrs, vai tiek pārkāptas kāda tiesības.

Mēs atkal esam situācijā, kad šeit, Parlamentā, notiek debates ar nodomu nosodīt dalībvalsti par to, ko viņa vēl nav izdarījusi. Kolēģi, kurā no jūsu dalībvalstīm kāds ir notiesāts par to, ko viņš nav izdarījis? Vai nosodīts par to, ko viņš nav izdarījis? Nevienā. Tas ir pretrunā ar demokrātijas vērtībām.

Cilvēkiem, kas ir ierosinājuši šīs debates, jāatvainojas ne tikai komisārei, bet arī visiem Eiropas pilsoņiem, jo tieši šāda Parlamenta izturēšanās noved pie Eiropas pilsoņu intereses zuduma par tā darbību, pie vilšanās un zemas vēlētāju aktivitātes Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

  Simon Busuttil (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šodienas debates par Ungārijas Konstitūciju ir nekorektas divu galveno iemeslu dēļ. Tās izceļ vienu dalībvalsti no 27 un skar nacionālu jautājumu, kas attiecas uz dalībvalstu suverenitāti. Vispirms, ja mēs gribam apspriest konstitūcijas saturu, mums nevajadzētu izcelt vienas dalībvalsts konstitūciju. Mums vajadzētu, ja vispār, debatēt par katras dalībvalsts konstitūciju. Daži no elementiem, kas tikuši apstrīdēti, faktiski ir atrodami vairāku citu dalībvalstu konstitūcijās, un nu mēs debatējam tikai par vienas dalībvalsts konstitūciju. Tas nav pareizi.

Otrkārt, jāpajautā, kādas pilnvaras, kāda kompetence spiež mūs izvirzīt šo nacionālās konstitūcijas jautājumu pirmajā vietā Eiropas Parlamentā? Dalībvalstīm ir suverēna kompetence savu nacionālo konstitūciju izveidošanai, un šajā gadījumā mums vajadzētu cienīt Ungārijas tautas tiesības noteikt pašai savu konstitūciju, kuru ir pieņēmis šīs tautas demokrātiski ievēlētais parlaments.

Debates, kas mums ir šodien par šīs konstitūcijas saturu, vajadzētu rīkot Ungārijas tautai, nevis šim Parlamentam. Vai nu mums tas patīk vai nepatīk, vai mēs piekrītam šai nacionālajai konstitūcijai vai nē, mums jārespektē suverenitāte un tiesību hierarhija, citādi mēs izveidotu bīstamu precedentu.

Tātad, kad mēs izceļam kādu dalībvalsti un mēģinām rīkoties ārpus savas kompetences, mēs raidām nepareizu signālu. Mēs tiktu apsūdzēti politiskajā instrumentalizācijā un mazinātu pilsoņu uzticību mūsu pašu institūcijai. Mums nevajadzētu iet šo bīstamo ceļu.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā es vēlētos nepārprotami paziņot, ka mēs atzīstam visu ES dalībvalstu tiesības radīt savus likumus un ka mēs nevēlamies kritizēt nedz Ungāriju, nedz (jo īpaši) Ungārijas pilsoņus. Mūsu komentāri un bažas nav vērsti uz to, lai kritizētu Ungāriju un Ungārijas pilsoņus, taču mēs esam pārliecināti, ka pamattiesību, pilsoņu brīvību, mūsu kopējo Eiropas vērtību, miera, drošības un godprātīgas līdzāspastāvēšanas aizsardzība ir pietiekams iemesls, lai mēs rīkotu šodien šo diskusiju.

Mēs ceram arī, ka diskusija un mūsu jautājumu un interešu izteikšana var vest pie uzlabošanas un labākas iepriekš minētās likumdošanas sagatavošanas. Komisāre, tāpat kā jūs, mēs vēlamies ievērot procedūras, kas nodrošina, ka šis process kopumā tiek veikts korekti, un mēs gaidām Venēcijas komisijas galīgo atzinumu, kaut arī jau tagad ir skaidrs no provizoriskajiem secinājumiem, ko Venēcijas komisijas sekretārs Markert kungs ir prezentējis Pilsoņu brīvību, taisnīguma un iekšlietu komitejā, ka pašreizējā Ungārijas Konstitūcija vairākos punktos ir pretrunīga, lai neteiktu vairāk. Vājās vietas Ungārijas Konstitūcijā ir saskatījusi ne tikai Pilsoņu brīvību, taisnīguma un iekšlietu komiteja, bet arī Konstitucionālo lietu komiteja.

Ja mēs ignorējam romantiskās, gandrīz monarhiskās idejas, kas pārņem preambulas garu, es vēlētos pieminēt dažas vietas, kuras mēs uzskatām par īpaši jutīgām pretstatā mūsu kolēģiem no Fidesz, kas ir arī Eiropas Parlamenta deputāti. Viens piemērs ir iepriekš minētais konstitūcijas pieņemšanas princips. Demokrātiskās valstīs nav visai normāli, ka apspriešanas process ilgst tikai piecas nedēļas. Nav normāli, ka opozīcija tajā nepiedalās, un, par spīti faktam, ka Fidesz ir saņēmis nepieciešamo balsu vairākumu, jāteic, ka uzvarētāju pienākums ir izrādīt pieticību.

Par konstitucionālās tiesas varas ierobežošanu jau ir runāts, un savas grupas vārdā es arī vēlētos pieminēt konstitūcijas diskriminējošo raksturu attiecībā uz seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, jo tā nespēj aizliegt diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata.

Ungāru minoritāšu aizsardzība ārzemēs, ko tieši piemēro ar D pantu, tātad tiek piemērota arī etniskajiem ungāriem, kas dzīvo kaimiņvalstīs.

Dāmas un kungi, mūsu izpratnē Eiropas Savienības misija noteikti ir dzīvot kopā kā nācijām un kā Eiropas Savienības valstīm mierā, sadarbībā un savstarpējā cieņā. Kā mums, kas esam no valstīm, kuras tas tieši skar, būtu jāuztver šī konstitūcija? Kā jūs varat sagaidīt, ka mēs to pieņemsim?

Atšķirībā no jums, mēs vienmēr esam snieguši jums draudzīgu atbalstu un vienmēr esam gribējuši godprātīgu līdzāspastāvēšanu, līdz ar to mēs vēlētos tādu regulējumu jūsu konstitūcijas īstenošanai, kas cienītu reģiona kaimiņvalstu suverenitāti.

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, nav pareizi teikt, ka dalībvalsts konstitūcija ir tikai pašas šīs valsts darīšana. Līgumu 6. un 7. pantā ir pilnīgi skaidri norādīts ne tikai tas, ka Savienībai un dalībvalstīm ir kopējas vērtības, bet arī, ka Komisijas pienākums ir kontrolēt, kā šīs vērtības tiek ievērotas.

Es pilnībā parakstos zem tā, ko daiļrunīgi teica mana kolēģe Renate Weber: es domāju, ka ir mazliet par daudz personām ar tādu pašu politisko pārliecību kā Ungārijas valdošajai partijai Fidesz apsūdzēt šīs konstitūcijas kritiķus, ka tie ir politiski inspirēti. Vairāki šīs konstitūcijas noteikumi ir ļoti aizspriedumaini, piemēram, tas, ka nav pieminēta homoseksuāļu aizsardzība pret diskrimināciju un ka mātēm tiek piešķirtas papildu balsis.

Taču es vēlos sniegt labu konstitūcijas defekta piemēru, kas apdraud Līguma prasību attiecībā uz tiesiskumu. Tas ir paziņojums, ka 1949. gada konstitūcija ir nederīga. Nevis vienkārši atcelta, bet nederīga. Tas rada lielu tiesisko nenoteiktību, jo nolemj aizmirstībai (un tātad padara nederīgus) likumus, kas pieņemti šīs konstitūcijas darbības laikā, tai skaitā tos, kuri attiecas uz Ungārijas pievienošanos ES un piederību tai.

Tas ir iemesls, kāpēc Komisijai vajadzētu pārbaudīt konstitūcijas atbilstību ES tiesībām, un tam varētu būt liela ietekme uz citām dalībvalstīm.

  Lajos Bokros (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, jaunā Ungārijas Konstitūcija apgāž demokrātijas pīlārus, kas balstās uz tiesiskumu, un paver ceļu autokrātijai. Tas ir lielākais šķērslis pārmaiņu ceļā. Jaunās konstitūcijas sagatavošanas un pieņemšanas process diez vai bija likumīgs. Preambula ir izslēdzoša un atspoguļo sagrozītu vēstures interpretāciju. Pamatteksts pārstāv iejaukšanos privātajā dzīvē, cilvēka un pilsoņa pamattiesības tiek definētas šauri, sociālo tiesību vietā ir valsts mērķi. Kontroles un līdzsvarošanas spēki ir vājināti, it sevišķi tiesnešu neatkarība.

Eiropadome, Parlaments un Komisija nevar ignorēt šo Eiropas vērtību neievērošanu, jo tas var radīt negatīvu precedentu citiem neiecietīgiem režīmiem, kas varētu tam sekot. Neraugoties uz to, Ungārijas demokrāti negaida, ka zāles pret to nāks no ārzemēm. Ja tā notiktu, tas tikai apstiprinātu Ungārijas premjerministra viedokli, kas salīdzināja ES ar Padomju Savienību. Atrisinājumu var rast tikai Ungārijas pilsoņi, kas noraidīs šo konstitūciju, kad sapratīs, ka autokrātisks režīms nevar nodrošināt augstus dzīves standartus un vairāk brīvības. Pirms divdesmit viena gada no mums neprasīja cīnīties par brīvību. Tagad to prasa. Pa to laiku Eiropai vajadzētu paturēt Ungāriju savās modrajās acīs un iedrošināt Ungārijas demokrātus atgūt iniciatīvu.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, es kategoriski nepiekrītu visiem, kas ir teikuši, ka tā ir necieņa pret suverenitāti, ja mēs debatējam un kritizējam šeit kādas dalībvalsts konstitūciju vai ka, pēc kāda vārdiem, tas varētu būt bīstams precedents un darbošanās ārpus Eiropas kompetences.

Dalībvalstu konstitūcijām jābūt saskaņā ar Eiropas vērtībām, ar mūsu vērtību kopumu, ko mēs esam definējuši. Ir vismaz divas lietas, ko es vēlētos pieminēt, kas ar to nesaskan. Pārējie ir pieminējuši citas lietas.

Pirmā ir tā, ka diskriminācija uz seksuālās orientācijas pamata nav iekļauta un ka tā būs jāiekļauj nākotnē. Laulība un ģimenes vērtības tādā veidā, kā definēts šeit, „iziet” ārpus realitātes, kurā dzīvo cilvēki Eiropā un Ungārijā, un šajā gadījumā tas nesaskan ar daudzveidības noteikumu.

Otra lieta attiecas uz tā dēvēto zaļo tiesībsargu, kas aizsargā nākamo paaudžu tiesības uz vidi un ilgtspēju. Šis amats tagad ir pakļauts ģenerāltiesībsargam — it kā otrs tiesībsargs —, un līdz ar to tas kļūst vājāks. Tā arī ir joma, kuras kompetences tiek izņemtas no regulu sfēras, kurā tās ir bijušas līdz šim, un kļūst skaidrs, ka ilgtspējas, vides aizsardzības un nākamo paaudžu tiesības — vēl viena Eiropas vērtību daļa, kurai jābūt svarīgai — vairs nav tik svarīgas, kā bija līdz šim.

Un pēdējais punkts: bija arī tiesībsargs datu aizsardzības jautājumos. Šis amats tika likvidēts pilnībā, tā ka informācijas pārredzamība attiecībā uz valsti, piemēram, par publiskajiem iepirkumiem, vairs nepastāv. Šo lietu stipri kritizēju es un mana grupa.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Lunacek kundze, es vēlētos jautāt jums, vai jūs varat izveidot Eiropas Savienības dalībvalstu sarakstu, kuru konstitūcija iekļauj tiesībsarga institūciju vai nākamo paaudžu tiesību komisāra institūciju? Cik daudzām dalībvalstīm ir šāda institūcija kā Ungārijā, kas reāli darbojas un tiek pieminēta Ungārijas Konstitūcijā? Tātad, pieņemot, ka jūs esat izlasījusi pašreizējo Ungārijas Konstitūciju, jauno Ungārijas Konstitūciju, kas pieņemta aprīlī, vai jūs varat nosaukt konstitūcijas, kas satur vairāk tālejošu pantu par vides aizsardzību un nākamajām paaudzēm nekā jaunā Ungārijas Konstitūcija? Es aicinu jūs nosaukt tās.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, mana atbilde Gál jaunkundzei ir šāda. Jautājums nav par salīdzināšanu ar citu dalībvalstu konstitūcijām. Jautājums bija: kas ir Eiropas vērtība? Kas ir mūsu pamattiesību daļa? Kas ir nostiprināts kopējās vērtībās, kuras, es ceru, ir arī jūsu vērtības?

Attiecībā uz nākamo paaudžu tiesībām: vides ilgtspējas jautājums ir nostiprināts mūsu kopīgās Eiropas Savienības tiesībās. Dažām dalībvalstīm tas ir, citām tā var nebūt, taču fakts ir tāds, ka jaunajā konstitūcijā Ungārijas valdība ir atcēlusi šo simbolisko tiesībsargu. Tagad ir tikai viens tiesībsargs, un rakstiski nostiprinātas simboliskās vērtības vairs nav. Jūs zināt, cik svarīgi ir simboli politikā. Tas nozīmē, ka jūs negribat, lai jums būtu šī simboliskā pārstāvība — nedz politiskā līmenī, nedz tiesībsarga līmenī.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  József Szájer (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, varbūt tas nebija saprotams, taču es vēl vienkāršošu jautājumu. Lunacek kundze, vai jūsu valstī — es zinu, ka jūs esat no Austrijas — ir zaļais tiesībsargs? Ungārijā bija zaļais tiesībsargs pirms dažiem gadiem un saskaņā ar jauno konstitūciju arī būs. Vai jūsu valstī ir zaļais tiesībsargs? Jā vai nē?

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, man jāsaka Szájer kungam: piedodiet, tā nav tā problēma. Ungārijai bija zaļais...

(Smiekli)

Labi, smejieties, ja gribat, es neiebilstu. Man patīk humors, bet lieta ir tā, ka ar jauno Ungārijas Konstitūciju šis zaļais tiesībsargs tika atcelts un viņš tika pakļauts. Visi četri tiesībsargi vai tiesībsardzes, kas pastāvēja, tika pakļauti vienam galvenajam tiesībsarga birojam. Nākamo paaudžu ilgtspējas jautājums nav vairs tik labi saskatāms kā bija līdz šim, un tā ir kritika no manas puses.

Manā valstī nav šāda amata. Protams, kā zaļā es cīnītos par to, taču jūs esat sarakstījuši jaunu konstitūciju, un tā atceļ simbolisku un politisku vērtību, kas, pēc manām domām, jums bija svarīga, kā jūs tagad sakāt. Kāpēc tad jūs to atcēlāt? Kāpēc jūs nesaglabājāt to, lai ikviens varētu redzēt zaļo tiesībsargu, kas ir par nākamo paaudžu tiesībām, vidi un ilgtspēju? Jūs neesat to paskaidrojuši, kolēģi.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre, dāmas un kungi, es esmu patiešām pārsteigts par šo debašu noderīgo toni.

Tātad, atceroties nesenos Lunacek kundzes apgalvojumus, es atturēšos no diskutēšanas, piemēram, par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Manas valsts konstitūcijā šis jautājums netiek pieminēts, tātad kad Eiropas Parlaments rīkos debates par Itālijas konstitūciju? Vēl jo vairāk, tas ir diezgan dīvaini, jo manā valstī vienīgā partija, kas grib mainīt konstitūciju, ir Berlusconi kunga labo centristu partija. 15 gadu garumā kreiso atbilde ir bijusi: mēs nedrīkstam mainīt konstitūciju, citādi demokrātijai ir beigas.

Tāpēc esiet uzmanīgi, jo, kad mēs sākam debates par to, kas ir un kā nav konstitūcijas tekstā, iespējams, mums vispirms būtu jāatbrīvojas no nesaprašanās. Vai mēs patiešām domājam, ka fakts, ka šī konstitūcija atzīst vēl nedzimušā bērna tiesības, rada risku mūsdienīgumam? Vai mēs patiešām domājam, ka fakts, ka valsts kristīgās saknes tiek pieminētas tās konstitūcijā, rada risku tās identitātei?

Ciktāl tas attiecas uz mani, es domāju, ka mums vajadzētu mazliet tuvāk iepazīties ar Eiropas konstitūcijas tekstu, kas faktiski netika realizēts, bet kura moto bija „Vienoti dažādībā”, un mēģināt būt mazliet iecietīgākiem pret faktu, ka cilvēki ir dažādi. Citiem vārdiem, mums jāsaprot, ka pašlaik Ungārijā plašā vienprātībā ir uzsvērtas tautas vajadzības, un, lai izvairītos no šo vajadzību pārvēršanās nacionālismā, stiprajai Eiropai, kas atzīst ikviena tiesības un pienākumus, tās jāatbalsta.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Līgums par Eiropas Savienību nosaka, ka Eiropas Savienība ir balstīta uz cieņu pret brīvību, demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas. Uz šīm vērtībām ir balstīti Kopenhāgenas kritēriji, kas arī veido daļu no pievienošanās nosacījumiem.

Eiropas institūcijas arī ir atbildīgas par nodrošināšanu, lai dalībvalstis pilda šos principus arī pēc pievienošanās. Ļaujiet man atgādināt jums visiem par šo atbildību, it sevišķi Komisijas priekšsēdētājam un komisārei, kas uzņemas primāro atbildību šajā sakarā. Nedz jaunās Ungārijas Konstitūcijas saturs, nedz tās veidošanas apstākļi neatbilst šiem pamatprincipiem. Tātad ar šo lietu saistītie jautājumi ir atzīstami par Eiropas, nevis nacionāliem jautājumiem.

Šo konstitūciju pieņēma viena partija bez sabiedriskās vai profesionāļu apspriešanas, un tās autoru demokrātiskā likumība ir apšaubāma. Demokrātiskās opozīcijas partijas pieprasīja tiesiskas garantijas, ka jaunā konstitūcija tiks pamatota uz plašas sabiedrības vienprātību, un, tā kā šādas vienprātības nav, viņi atkāpās no konstitucionālā procesa. Divi galvenie konstitūcijas uzdevumi ir nodrošināt cilvēktiesības un pienācīgu valsts funkcionēšanu. Tomēr valsts pienācīgās funkcionēšanas sistēma ir problemātiska. Saskaņā ar jauno konstitūciju grozījumi nodokļu sistēmā, pensiju sistēmā un ģimenes pabalstu sistēmā jāpieņem ar divu trešdaļu vairākumu. Tas traucēs kandidātiem turpmākajās vēlēšanās solīt kaut ko mainīt šajos jautājumos un traucēs vēlētāju brīvu izvēli.

Turklāt konstitūcija ievieš Budžeta padomi — institūciju, kas netiek tieši ievēlēta, — ar veto tiesībām attiecībā uz parlamenta lēmumiem, kuri skar budžetu, kas savukārt var novest pie parlamenta atlaišanas un jaunām vēlēšanām, šādā veidā apdraudot stabilu valdīšanu. Cilvēktiesību aizsardzības līmenis ir samazinājies. Cilvēktiesības tiks ievērotas ne tik efektīvi, jo konstitucionālās tiesas kompetence ir ierobežota.

ES vissvarīgākais acquis ir tas, ka, ievērojot savas vērtības, tā spēj regulēt konfliktus, kas pagātnē bija atrisināmi tikai ar diezgan lielām cilvēku ciešanām, demokrātiskā sistēmā uz tiesiskuma pamata. ES piedāvā un pieprasa no dalībvalstīm skaidru regulējumu tiesiskumam, konstitucionālām garantijām, institūciju kontroles un līdzsvarošanas spēkiem un risinājumiem uz vienošanās pamata. Šīs vērtības būtu jāsaglabā.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, mēs esam apsprieduši Parlamentā mediju brīvību, kas pakļauta spiedienam, Itālijā, Slovākijā un Ungārijā. Mēs esam diskutējuši par LGBT tiesību pārkāpumiem Lietuvā, Ungārijā un Polijā. Mēs esam diskutējuši par romu izraidīšanu un to diskrimināciju Francijā un Itālijā, un ir daudzi citi debašu piemēri, kur bija runa par pamattiesībām, kas tiek pakļautas spiedienam vienā vai otrā dalībvalstī.

Katru reizi es esmu dzirdējusi, ka EPP saka: tai nevajadzētu būt partiju politikai un mums nevajadzētu izcelt atsevišķas dalībvalstis. Runa nav par dalībvalstīm, tā ir par pamattiesībām. Pamattiesības nav subsidiaritātes priekšmets. Pamattiesības ir Eiropas Savienības paši pamati. Lai demonstrētu to, es atgādināšu jums, ka mēs lūdzām kandidātvalstis pieņemt ne tikai savus likumus, bet arī savas konstitūcijas, lai tās varētu atzīt par Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Skaidrs, kolēģi, ka ir objektīvas intereses, ko ir izteikušas ne tikai politiskas partijas, bet arī Venēcijas komisija, un ir — vismaz — nenoteiktības. Šo visai „kodīgo” debašu vietā mums vajadzētu mēģināt noskaidrot problēmas.

Pēdējais praktiskais piedāvājums Ungārijas valdībai. Ja jūs gribat demonstrēt savu ļoti stingro apņemšanos aizstāvēt un veicināt LGBT tiesības, es uzaicinātu jūs piedalīties Budapeštas geju parādē 18. jūnijā.

  Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, cilvēku pamattiesības ir universālas, kas nozīmē — tās ir piemērojamas jebkādā situācijā. Es esmu klausījies debates. Neviens no runātājiem līdz šim, ieskaitot kritiķus, nav citējis konstitūciju, lai precīzi norādītu, kas viņam tajā nepatīk. López Aguilar kungs saka, ka viņam rodas iespaids, ka kaut kas ir gājis greizi, kamēr citi izsaka mājienus par visām lietām, kas varētu iet nepareizi šīs konstitūcijas dēļ. Neviena persona īstenībā nav citējusi pašu konstitūciju. Tieši tā ir problēma, ar ko mēs sastopamies šajā diskusijā: kur ir reālas apsūdzības? Kad es domāju, kā ungāri reaģēs uz šīm debatēm un apsūdzībām, ar ko viņus apmētāja daži mani kolēģi bez jebkādiem tiešiem citātiem, tad es viegli varu iedomāties, ka daži uzskatīs veidu, kādā šeit tika apspriesti ungāri un viņu valsts attīstība, par ārkārtīgi iedomīgu. Mums, eiropiešiem, būtu jāizvairās palikt neaizsargātiem pret šādām apsūdzībām.

Es vēlētos apgalvot, ka daudzi no tiem, kas šodien Ungārijā ieņem atbildīgus amatus, ir cilvēki, kas izgāja uz ielām, lai cīnītos pret komunismu un par brīvību. Nav pieņemams, ka pret šiem cilvēkiem pastāvīgi skanētu šādas apsūdzības un ka rastos iespaids, it kā viņi būtu piedzīvojuši problēmas brīvības dēļ. Tam nav nekāda sakara ar partiju politiku; tas ir tikai fakts.

Sūdzoties, ka šajās debatēs netika izmantoti citāti, es tagad vēlētos citēt jauno Ungārijas Konstitūciju: „Mēs lepojamies ar faktu, ka mūsu valsts ir kristīgās Eiropas daļa 1000 gadu garumā, un mēs apzināmies kristietības lomu savas nācijas uzturēšanā.” Esmu priecīgs atrast šādas jūtas konstitūcijā. Tas var neiepriecināt visus Parlamenta deputātus. Esmu priecīgs, ka šī norāde uz kristietību tika iekļauta, un es arī labprāt redzētu to Lisabonas līgumā un Eiropas konstitūcijā. Mana nostāja kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) pārstāvim ir tā, ka šī ir laba lieta.

  Zita Gurmai (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, tā nav vienkārša pašmāju problēmu apspriešana Eiropas Parlamentā. Eiropas vērtības jaunajā Ungārijas Konstitūcijā tiek apšaubītas. Līdz ar to mums tā jāapspriež, un tas jādara tagad. Vēl ir laiks pirms vispārēju likumu pieņemšanas. Ceru, ka ikviens piekritīs: konstitūcijai jābūt līdzsvarotai, pilsoņiem tuvai, pamatotai uz vispārpieņemtām vērtībām un principiem, un tai jābūt neitrālai attiecībā uz partijām. Skumji, taču Ungārijas Konstitūcija neatbilst šiem kritērijiem.

Pat dokumenta pieņemšana ir šaubīga. Nav bijis sabiedriskas apspriešanas, vai tā ir bijusi ļoti īsa. Tekstu atbalsta tikai viena politiskā partija, un galvenie konstitucionālie eksperti ir pret to. Jaunā konstitūcija izvirza jautājumus starptautiskā līmenī. Piemēram, tajā nav atsauču uz ES likumdošanu noslēguma noteikumos. Mēs pamanījām skaidras atšķirības, un, salīdzinot tekstu ar Pamattiesību hartu, izrādījās, ka tas ir nekonsekvents un tajā ir vērtību un principu atšķirības. Labas pārvaldības princips dokumentā nav dominējošs. Konstitūcija nespēj nodrošināt ES atbilstošu, modernu administratīvo struktūru.

Iepriekš minētie vispārējie likumi ir ļoti bīstami. Tie padara valsts pārvaldību par gandrīz neiespējamu nevienai nākotnes valdībai. Mums ir iespaids, kā teica viens no mūsu kolēģiem, ka valdība ir gluži kā futbola komanda, kas mēģina mainīt noteikumus un tiesnesi spēles laikā. Tā nevar izturēties pret politiskajiem oponentiem, un noteikti demokrātija tā nedarbojas 21. gadsimta Eiropā.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, man ir lielas simpātijas pret Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupu citās jomās. Mēs strādājam cieši kopā ekonomikas jautājumos. Taču šajā atsevišķajā gadījumā mums jāpaskaidro, ka šeit mums nevajadzētu nodarboties ar partiju politiku. Vispirms mums jāuzsver, ka tas ir skandalozi — kritizēt šajā forumā dalībvalsts konstitūciju, lai kura dalībvalsts tā nebūtu.

Ir dalībvalstis, — un tagad es skatos uz Busuttil kungu, jo viņš tik sparīgi izvirzīja šo jautājumu, — kas meklē Eiropas Savienības atbalstu, kad tās piedzīvo problēmas; tā ir Eiropas solidaritātes izpausme, ka mums būtu jānodrošina palīdzība tām, piemēram, Maltai, kas piedzīvo problēmas ar bēgļiem. Taču solidaritātei jābūt balstītai uz kopējām vērtībām, un visas grupas Parlamentā atbild par šo vērtību uzturēšanu.

Kaut arī Pamattiesību harta var būt saistoša tikai Eiropas tiesību aktu īstenošanai, Līgumu 2., 6. un 7. pants ir saistošs visām dalībvalstīm. Ungārijas Konstitūcijā ir nostiprināts divu trešdaļu vairākums, tātad reāli neviena nākamā Ungārijas valdība nespēs grozīt nevienu valsts likumu. Tas ir pretrunā parlamentārās demokrātijas principam. Šī konstitucionālās tiesas varas ierobežošana ir kaut kas unikāls, tā apdraud varas dalīšanas principu. Mēs nevaram izslēgt iespēju, ka tā ir starptautisko tiesību pārkāpšana attiecībā uz kriminālo tiesvedību.

Ir vēl daudz kas, ko es varētu teikt, taču noteikti vēlos apgalvot sekojošo: šajā gadījumā tās nav tikai ES un Eiropas Komisijas tiesības paust savu viedokli; tas ir arī to pienākums. Agrāk, ilgi pirms Eiropas Savienības pastāvēšanas, Eiropa pārāk bieži atturējās no tā, lai kritizētu pārkāpumus dalībvalstīs. Manai valstij arī ir šāda pieredze. Kad politiķi klusē, agrāk vai vēlāk cilvēki paši pauž savu viedokli, un tad mums ir jāpajautā sev, vai nav jau par vēlu un vai mēs neesam kļūdījušies.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Alvaro kungs, tā ir taisnība, tikai viens teikums. Mēs piekrītam. Šāda kritika ir kaunpilna. Mans jautājums ir šāds: ar ko jūs pamatojat savu viedokli, ka pamatlikumu, ko pieņēma divu trešdaļu vairākums, demokrātiskā valstī nevar grozīt? Līdz šim to varēja grozīt. To var grozīt arī citās valstīs. Lūdzu runāt konkrēti. Kādas tieši ir kopējās vērtības, Eiropas kopējās vērtības, ko Ungārijas Konstitūcija izslēdz, noraida vai ar ko tā konfliktē? Jo jūsu sacītais ir pārāk vispārīgs.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, liels paldies par jūsu jautājumu. Es pieņemu kritiku, ka esmu runājis vispārīgi man pēc protokola atvēlētajā laikā. Tomēr es varu dot konkrētākus piemērus. Eiropas vērtības ir viena lieta; tomēr Eiropas vērtības nozīmē arī, piemēram, ka dalībvalstij būtu jārīkojas tiesiskuma ietvaros, kas ietver tādus jautājumus kā varas dalīšana un demokrātiskais princips. Kad, piemēram, konstitucionālajai tiesai nav jurisdikcijas budžeta un nodokļu jautājumos, tas ievieš varas dalīšanas ierobežojumus un nepārprotami rada šaubīgu situāciju. Tāpēc es uzskatu, ka mēs varam apspriest šos jautājumus.

Attiecībā uz pārējiem jautājumiem, piemēram, divu trešdaļu vairākumu, man jājautā: cik lielā mērā tas ir saderīgs ar parlamentāro demokrātiju, ja nākotnes valdībām vairs nebūs vietas manevriem? Protams, tas ir atvērts jautājums, vai mūža ieslodzījums bez jebkādām tiesībām pārsūdzēt vai vēlreiz izskatīt lietu augstākajā tiesā ir saderīgs ar demokrātijas principiem un tiesiskumu, kas tiek uzturēts Eiropas Savienībā. Tie ir jautājumi, kas prasa atbildes, un es uzskatu, ka Komisijai tie jāizmeklē.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  József Szájer (PPE). – (HU) Alvaro kungs, vēlos pajautāt, vai jūs zināt, ka iepriekš spēkā esošā Ungārijas Konstitūcija noteica 27 tiesību aktus, ko varēja grozīt tikai ar divu trešdaļu vairākumu, lai gan jaunā konstitūcija nosaka tikai 26 šādus tiesību aktus. Kas par problēmu? Tas nav mans aprēķins. Šāds skaitlis izriet no nesen veiktas zinātniskās analīzes.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, domāju, ka man tiks piedots, ja uz jautājumu, kura pamatā ir subjektīvs viedoklis, es arī atbildēšu ar subjektīvu viedokli. Nē, es nedomāju, ka tā ir vismodernākā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Alvaro kungs, jūs nupat parādījāt, ka var paildzināt uzstāšanās laiku, piekrītot atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Tomēr vēlos jums pajautāt, vai jūs zināt, ka noteikumi, kas attiecas uz Ungārijas Konstitucionālo tiesu, — neesmu pārliecināts, ka esat izlasījis visu Ungārijas Konstitūciju, — ir gandrīz identiski tiem noteikumiem, kuri attiecas uz Konstitucionālo tiesu Vācijā. Tāpēc vēlējos jums pajautāt, vai arī Vācijas Konstitucionālā tiesa ir tikpat nedemokrātiska un kritizējama kā Ungārijas Konstitucionālā tiesa? Labprāt dzirdētu jūsu atbildi uz šo jautājumu.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Weber kungs, tā kā jūs nupat pateicāt, ka identiskas ir tikai atsevišķas sadaļas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka ir arī tādas sadaļas, kuru sakarā varētu apšaubīt, vai varas dalījuma principam atbilst tas, ka Ungārijas Konstitūcija ierobežo Konstitucionālās tiesas jurisdikciju nodokļu un budžeta jautājumos.

Ja jūs man tagad teiktu, ka Vācijas Konstitucionālā tiesa nevar lemt par nodokļu jautājumiem sakarā ar kādu Vācijas Federālās tiesas lēmumu vai ka, piemēram, Vācijas Konstitucionālā tiesa konstitucionālās debatēs ar valdības iestādēm, piemēram, Vācijas Bundestāgu, nevarētu izskatīt tiesību aktus budžeta jomā, tad es jums piekristu. Tomēr Vācijas Konstitūcija pieļauj iepriekš minēto, turklāt pieļauj arī to, ka šādos jautājumos lieta tiek ierosināta arī Vācijas Konstitucionālajā tiesā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos atsaukties uz iepriekš pieminētu aspektu, proti, nākamo paaudžu tiesībām. Ungārijas Konstitūcijā šis aspekts šķiet ļoti unikāls; tas ir ietverts Ungārijas Konstitūcijā un šķietami atzīts arī šeit.

Tāpēc vēlos pajautāt par nākamo paaudžu potenciālo pārstāvju pamattiesībām piedzimt. Vai rūpes par nākamajām cilvēciskajām būtnēm ir vai nav vērtība Eiropā? Varbūt tā nav vērtība Eiropā, bet tikai Ungārijā? Tādā gadījumā Eiropai vajadzētu pateikties Ungārijai par to, ka tā ir atgādinājusi par dažām būtiskām lietām.

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es cienu Landsbergis kungu, tomēr nespēju saklausīt jautājumu viņa runā. Ja tas nebija jautājums, tad izmantošu šo laiku, lai sniegtu paziņojumu.

Ciktāl man zināms, neviena konstitūcija neparedz tiesību aktus attiecībā uz nākamajām paaudzēm. Ne par to ir runa. Šeit runa ir par cieņu pret cilvēku; šis princips atrodams Vācijas, kā arī citu valstu konstitūcijās, un Ungārijas Konstitūcija šajā sakarā nav izņēmums. Es nesaskatu šeit nekādas pretrunas. Jautājums ir par to, vai turpmāk šādas tiesības ierobežot vai definēt.

Tomēr, kā jau teicu, es īsti nesapratu jūsu jautājumu. Ilgtspēja, nākamo paaudžu aizsardzība, vēlme dzīvot veselīgā dabiskā vidē un dzīves kvalitātes aizsardzība – visi šie principi, ja nemaldos, ir minēti visu dalībvalstu konstitūcijās, un daudzas Augstākās tiesas savos spriedumos ir tos apstiprinājušas. Manuprāt, jūs šos principus nekad neapšaubījāt, pat ne tad, kad bijāt priekšsēdētājs.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, vēlos nomierināt kolēģus un Alvaro kungu un pateikt, ka Ungārijā joprojām valda tiesiskums. Tāpat vēlos nomierināt in ’t Veld kundzi, Göncz kundzi un Benova kundzi, apliecinot, ka Ungārija joprojām ievēro pamattiesības un cilvēktiesības, kā arī atzīst Eiropas Savienības izvirzītās vērtības.

Ungārijas tiesību akti un aprīlī pieņemtā konstitūcija ir saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un pamatvērtībām. Ungārija pilda visas savas starptautiskās likumīgās saistības un pienākumus, un patiesībā tas nepārprotami norādīts arī konstitūcijā, jo, ja tā nebūtu, tad Komisija lūgtu tiesu Luksemburgā izvērtēt Ungārijas Konstitūciju, formāli to pārbaudot; tomēr šajā plenārsēžu zālē mēs visi zinām, ka tā tas nav. Kolēģi, tas, kas ir ietverts valsts konstitūcijā, un tas, ko kāda konkrēta dalībvalsts risina citādā likumdošanas līmenī, pilnīgi noteikti ir saistīts ar valsts suverenitāti.

Ja demokrātijas pamatā ir tautas pārstāvība, tad brīvās vēlēšanās ievēlētiem Parlamenta deputātiem ir jānosaka tas, par kurām jomām jālemj konstitucionālā līmenī un par kurām vispārējā likumdošanas līmenī.

Šajās debatēs es nesaprotu vienu, proti, līdz šim mums skaidroja, ka noteikums par divu trešdaļu vairākumu, lai grozītu tiesību aktus, vajadzīgs tāpēc, lai pasargātu šos tiesību aktus no ļaunprātīgas izmantošanas. Ir vajadzīga divu trešdaļu vairākuma konstitūcija, jo šis noteikums sniedz garantiju. Tagad mēs dzirdam, ka ļoti daudzi deputāti iebilst pret to pašu divu trešdaļu vairākumu, ko pirms tam uzskatīja par garantiju. Man personīgi šķiet, ka jūs nespējat pieņemt demokrātijas spēles noteikumus. Turklāt, kā jau iepriekš norādīja mani kolēģi, jaunā Ungārijas Konstitūcija atsaucas uz Pamattiesību hartu, kas ir jauns konstitucionāls dokuments, un uzskata Ungārijas minoritātes par neatņemamu Ungārijas politiskās kopienas sastāvdaļu. Nākamo paaudžu parlamentārais komisārs Ungārijā teica, ka vides aizsardzība un atbildība par nākamajām paaudzēm tiek pacelta augstākā līmenī. Mēs par šo konstitūciju runājam tā, kā varētu runāt par jebkuras Eiropas valsts konstitūciju. Jūs vienmēr runājat par atšķirībām un uzsverat, ka, ja kaut kas liecina par citādām vērtībām, tad tas nav ne labāks, ne sliktāks. Tas gluži vienkārši ir citādāks, un, būdama ungāriete, es būtu pateicīga, ja jūs, būdami vienoti dažādībā, varētu to cienīt.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Vladimír Maňka (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, šodien es saņēmu ielūgumu uz izstādi „Tilti starp tautām”. Tas ir pasākums, ko rīko mūsu kolēģis. Ielūguma tekstā viņš izmantojis ES dibinātāja Jean Monnet moto, ka Eiropas Savienību veido cilvēki. Gál kundze, arī konstitūcijas un tilti ir jāveido cilvēkiem. Vēlos pajautāt jums, kāpēc Ungārijā valdošā koalīcija nevēlas, lai konstitūcijas sastādīšanā piedalītos arī opozīcija?

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Opozīcijai bija iespēja piedalīties parlamenta darbā. Tā nolēma nepiedalīties šajā darbā, un mēs tās lēmumu respektējam. Tā vietā, kā redzam, opozīcija vēlas uzsākt debates šeit, savukārt Ungārijas sabiedrība šo vēlmi īsti nesaprot.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Alexander Alvaro (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, būtībā viss ir ļoti vienkārši. Dzirdot citus sakām, ka citām dalībvalstīm vajadzētu sakārtot procesus savā valstī un izvērtēt savas konstitūcijas, varbūt Gál kundze varētu citēt kādu pantu no kādas Eiropas Savienības dalībvalsts konstitūcijas, ko viņa uzskatītu par piemēru tai jomai, kura valstij būtu „jāsakārto”. Galu galā, tieši Gál kundze nepārprotami paziņoja, ka visām citām dalībvalstīm vajadzētu to darīt. Citiem vārdiem sakot, kāda ir konkrētā izvērtējamā kritika pret citas dalībvalsts konstitūciju? Tiklīdz mūsu rīcībā būs attiecīga informācija, mēs, protams, varēsim sākt apspriedes.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Tas, ka ikvienam ir jāsakārto procesi savā valstī, nav noteikts konstitucionālā līmenī. Alvaro kungs, es arī jums kā liberālam Eiropas Parlamenta deputātam teicu, ka tiem, kuri ciena un uzsver tiesības atšķirties visās jomās, vajadzētu būt gataviem pieņemt to, ka atšķiršanās var izpausties būtībā, vērtību izvēlē un konstitūciju struktūrā. To es vēlējos pateikt. Tas nenozīmē, ka mēs necienām ES pamatvērtības vai nepildām visas Eiropas tiesību aktos vai starptautiskajos tiesību aktos izvirzītās prasības.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Gál kundze, es gribētu atbildēt uz jautājumu par to, kāpēc bija jāmaina iepriekšējais noteikums, kas paredz to, ka grozījumus konstitūcijā var veikt tikai ar četru piektdaļu vairākumu parlamentā. Fidesz partija atcēla šo noteikumu, ko nolūkā aizsargāt politisko minoritāšu un opozīcijas tiesības pieņēma ar parlamentāro vairākumu, kas ieguva 72 % balsu laikā no 1994. gada līdz 1998. gadam. Kāpēc tā? Opozīcija nepiedalījās darbā, ja šādas garantijas nebija; mainot šo likumu, šīs tiesības netika atņemtas. Komisāre Reding kundze, vēlos vērst jūsu uzmanību uz šo aspektu.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Tabajdi kungs, es neesmu bijusi Ungārijas parlamenta locekle kopš 1990. gada, tomēr mani kolēģi, kas tolaik bija deputāti, un pat toreizējie partiju grupu vadītāji un parlamenta priekšsēdētāji apgalvo, ka tā nav taisnība: šāds noteikums nebija spēkā. Manuprāt, jums šīs debates būtu jārīko Ungārijas parlamentā; šis jautājums nav apspriežams Eiropas Parlamenta debatēs.

  Boris Zala (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Iespējams, jaunā Ungārijas Konstitūcija patiešām ir visreakcionārākā konstitūcija Eiropā.

Tas ir viens šā jautājuma aspekts, bet otrs aspekts ir tāds, ka tā ir bīstama starptautiskā mērogā. Daži godājamie deputāti apgalvoja, ka šis ir suverēns Ungārijas jautājums. Taisnība, tomēr šī konstitūcija ierobežo citu valstu suverenitāti. Komisāres kundze, šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Šī konstitūcija iedragā Eiropas mierīgo eksistenci. Tā grauj robežas starp valstīm. Tā atklāti izmanto kaimiņvalstīs dzīvojošās minoritātes, lai īstenotu ekstrēmo nacionālistu mērķus. Šī konstitūcija ir piesātināta ar Lielās Ungārijas būtību. Tā paver ekstrēmā nacionālisma Pandoras lādi, kādu neesam redzējuši kopš Otrā Pasaules kara beigām, jo paredz piešķirt pilsonību, pamatojoties tikai uz etnisko piederību, neņemot vērā personas dzīves vietu, nodarbinātību vai ģimenes saiknes. Tas vēl nav viss. Tā paver iespēju piešķirt balsstiesības arī tiem ungāriem, kas pastāvīgi dzīvo kaimiņvalstīs. Vai jūs varat iedomāties, kā Ungārijas politiskās partijas īstenos vēlēšanu kampaņas kādā citā valstī? Īsāk sakot, jaunā Ungārijas Konstitūcija izraisīs pilnīgu destabilizāciju Centrāleiropas reģionā. Tā Centrāleiropā ievieš Balkānu karu būtību. Nesen Ungārijas parlamenta priekšsēdētājs László Kövér saistībā ar Gabčíkovo-Nagymaros aizsprostu teica, ka Ungārijai ir jāīsteno militāra iejaukšanās un ka Parīzes Miera līgumi neattiecas uz Slovākiju, turklāt šīs konstitūcijas būtības sakarā viņš arī apšaubīja Slovākijas robežas.

Manuprāt, ir pienācis laiks gan Eiropas Savienībai, gan Eiropas Parlamentam pateikt stingru „nē” šai bīstamajai nacionālistiskajai politikai, kamēr vēl ir tāda iespēja.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šīs ir apbrīnojamas debates, tomēr vēlos, iespējams, diezgan skarbā veidā norādīt, ka mums nevajadzētu sarežģīt šo jautājumu. Šajā pēcpusdienā man šķiet, ka mēs mazliet attālināmies no politiskās liekulības, jo runa nav par tādas Eiropas Savienības dalībvalsts konstitūcijas kritizēšanu kā Ungārijas, kas, protams, kopā ar tautu vienīgā ir atbildīga par savu suverenitāti. Šajā Parlamentā runa ir par kaut ko citu, un arī mani māc bažas par kaut ko citu, proti, par ES tiesību sistēmu; attiecīgi rodas jautājums par to, cik lielā mērā mūsu vērtības ir vienādas un cik lielā mērā mēs esam vienisprātis par to, kas veido Eiropu, proti, valstis un dalībvalstu pamatdokumenti, kā arī citi valstu dibināšanas dokumenti.

Pastāv pretrunas attiecībā uz nediskrimināciju, minoritāšu tiesību ievērošanu, plurālisma problēmām un opozīciju, kurai, šķiet, ir grūti. Tāpēc, dāmas un kungi, ja jau viss ir tik vienkārši, kā daži runātāji šajā pēcpusdienā apgalvoja, ļausim izpildpadomei pārliecināties par to, vai Ungārijas teksts ir savienojams ar mūsu ES platformas pamatu un tiesiski tai atbilstošs, un viss būs skaidrs. No tā ir atkarīga ticamība ES tiesību sistēmai un attiecīgi Eiropas Savienībai.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šīs ir kaislīgas un iepriecinošas debates, lai gan mazliet pretrunīgas, tomēr šāds demokrātijas izpausmes veids mani ļoti iepriecina. Jāteic, ka mēs esam tiesīgi pārrunāt šo jautājumu, jo Ungārija ir daļa no Eiropas Savienības.

Tomēr arī Ungārijai ir tiesības uz savu konstitūciju, turklāt jaunā konstitūcija pilnīgi noteikti ir daudz labāka nekā iepriekšējā, 1949. gadā komunistu sastādītā konstitūcija. Centieni atspoguļot modernās vērtības Eiropas kontekstā ir patiesi. Lai gan cilvēki iebildīs pret dažiem šīs konstitūcijas elementiem, jāatzīst, ka, rīkojot referendumu, konstitūciju vienmēr ir iespējams mainīt, un, ja mēs Eiropas Savienības līmenī konstatēsim, ka atsevišķi konstitūcijas punkti neatbilst Eiropas tiesību aktiem un vērtībām, tad varēsim attiecīgi rīkoties.

Tāpat jāatzīmē, ka šī konstitūcija tika pieņemta 18. aprīlī: „par” to nodeva 262 balsis, savukārt „pret” bija 44 balsis, un tā izpaužas demokrātija. Ir dzirdēti iebildumi pret dažiem šīs konstitūcijas punktiem, piemēram, atsaucēm uz kristietību un Dievu, tomēr tas nav nekas jauns. Šādas atsauces var lasīt arī Vācijas, Polijas un Īrijas Konstitūcijās. Būdams Kristīgo demokrātu grupas biedrs, esmu patiesi iepriecināts, ka konstitūcijā ir atsauce uz kristietību un Dievu, jo tā ir būtiska mūsu kultūras un vēstures daļa, un man šķiet, ka ir labāk, ka tas tiek iekļauts konstitūcijā, nekā netiek iekļauts un tāpēc ļauj veidoties bezdievīgai sabiedrībai.

Tāpat ir dzirdēti iebildumi pret pilsonības piešķiršanu cilvēkiem, kas nedzīvo Ungārijā, tomēr arī īriem, kuri oficiāli dzīvo Ziemeļīrijā, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa, ir iespējas iegūt pasi. Tas attiecīgajā situācijā daudz vairāk ir devis, nekā ņēmis, un tagad mums ar Apvienoto Karalisti ir labākās attiecības, kādas jebkad ir bijušas, ko apliecināja arī karalienes Elizabetes vizīte pirms divām nedēļām.

Ir dzirdēti iebildumi pret laulību definīciju, dzīvības definīciju un tā tālāk, tomēr, kā jau teicu, ja konstitūcija ir nepilnīga, tad trūkumus var novērst, rīkojot referendumu. Visbeidzot, ungāriem ir jāizsaka atzinība par valsts parāda apjoma robežas noteikšanu konstitūcijā, kas ir ļoti svarīgi. Ja tāda būtu bijusi noteikta Īrijas Konstitūcijā, tad mēs, iespējams, neatrastos tādā finanšu haosā kā tagad. Tāpēc jāsaka, ka šajā konstitūcijā ir ļoti daudz laba, un, manuprāt, ja mēs apsvērtu domu par jaunas konstitūcijas sastādīšanu, tad mēs varētu daudz mācīties no Ungārijas padarītā.

  Glenis Willmott (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, saistībā ar šo konstitūciju pastāv vairākas problēmas, tomēr es vēlos pievērsties vienam svarīgam jautājumam, proti, ierosinātā konstitūcija nenodrošina nekādu aizsardzību pret diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ. Vienīgā atzītā laulības forma ir laulība starp vīrieti un sievieti. Mēs jau sen visā Eiropā cīnāmies par LGBT tiesībām un nevaram pieļaut, ka Ungārija sper šādu atpakaļejošu soli.

Geju tiesības aizsargā ES Pamattiesību harta. Turklāt runa nav tikai par to; laulātiem viendzimuma pāriem vajadzētu būt iespējai brīvi pārvietoties Eiropā, un viņu partnerībai ir jābūt juridiski atzītai neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi atrodas. Protams, Ungārijai ir jālemj par Ungārijas Konstitūciju. Tomēr katras dalībvalsts pienākums ir respektēt Eiropas kopienu, kuras daļa tā ir. LGBT aizstāvība ir būtisks Eiropas Savienības aspekts, un Ungārija nedrīkst neņemt to vērā.

  Eduard Kukan (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, mūsdienu Eiropas pamatā ir vērtības, kas Eiropu vieno un ļauj mums sadarboties un cienīt vienam otru. Tāpat vēlos uzsvērt, ka katrai valstij ir tiesības ar demokrātiski ievēlētu pārstāvju starpniecību pieņemt savu konstitūciju. Tomēr jaunā Ungārijas Konstitūcija izraisa delikātus jautājumus, kas skar tās kaimiņvalstis. Piemēram, konstitūcijas 23. pants. Tas paredz iespēju ungāru minoritātes pārstāvjiem kaimiņvalstīs iegūt balsstiesības, ja šiem pārstāvjiem ir Ungārijas pilsonība. Lūk, šeit arī slēpjas problēma. Šis neparastais kritērijs, kas noteikts Ungārijas pilsonības iegūšanai, proti, bez jebkādas dabiskas saiknes ar Ungāriju, rada iespēju pastāvēt politiskām saiknēm starp valsti un pilsoņiem, kuriem reāli nav nekādas saiknes ar šo valsti.

Tāpat problēmas, manuprāt, rada D panta redakcija. Tajā tiek minēta viena ungāru tauta, kolektīvās tiesības, atbalsts pašpārvaldei citās valstīs, pamatojoties uz etniskās izcelsmes principu, kā arī Ungārijas atbildība par visiem ungāriem. Tādā veidā 4. punktā tiek radīta iespēja šīs konstitūcijas izraisītai eksteritoriālai ietekmei.

Slovākijas valdība cenšas vest mierīgas, lietišķas sarunas par šiem jautājumiem divpusējā līmenī. Tomēr tā saskaras ar Ungārijas noraidījumu. Tā kā pagaidām konstitūcija vēl nav stājusies spēkā, es domāju, ka ir īstais laiks par to runāt un paskaidrot, kādas negatīvas sekas tā varētu radīt.

Vēlos piebilst vēl vienu lietu. Saskaņā ar pašreizējo ES paplašināšanas politiku mēs cenšamies uzsvērt kaimiņattiecību veidošanu starp topošajām dalībvalstīm, pamatojoties uz Eiropas vērtībām. Dāmas un kungi! Iedomājieties, kāda būtu Eiropas Savienības reakcija, ja, piemēram, Serbija šodien izlemtu masveidā piešķirt pilsonību Bosnijas un Hercegovinas pilsoņiem vai Albānija piešķirtu pilsonību Maķedonijas pilsoņiem. Vēlreiz vēlos atkārtot, ka par kopīgu Eiropas Savienības attīstību nākotnē var runāt tikai tad, ja vērtības tiek abpusēji ievērotas un pastāv savstarpēja sadarbība.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, es jau trīs reizes lūdzu vārdu, un man prieks, ka pēc mana trešā lūguma jums izdevās man to dot. Vispirms vēlos veikt labojumu. Proti, tika uzdots jautājums par to, vai konstitūcijā bija vai nebija minēts konkrēts punkts par četru piektdaļu vairākumu. Šāds punkts bija iekļauts parlamenta reglamentā, tomēr pēc Fidesz partijas priekšlikuma tas tika atcelts. Es vēlos uzdot Kukan kungam jautājumu. Kad šeit bija ieradies Markert kungs no Venēcijas komisijas un tika pieminēts divu trešdaļu vairākuma aspekts — kas nemitīgi no jauna šeit tiek atkārtots —, viņš apstiprināja, ka divu trešdaļu vairākums eksistē. Šādos gadījumos tiktu sagaidīta atturība, tomēr viņš to te nemana. Tāpēc mans jautājums Kukan kungam ir šāds: vai viņš ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Fidesz partijas ir jau pārrunājis šo jautājumu? Vai viņš saredz vēlmi mainīt šos punktus konstitūcijā?

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, vai šis jautājums tiek uzdots man? Es patiesi nevaru atbildēt.

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kā jau mani kolēģi minēja, jaunajā Orbán valdības sagatavotajā Ungārijas Konstitūcijā netrūkst diezgan pārsteidzošu pantu.

Nodaļa par privāto dzīvi, šķiet, ir galvenais punkts konstitūcijā, kura, kā mēs jau pamanījām, balstīta tikai uz atsauci uz kristietību un tradicionālām ģimenes vērtībām. Varētu šķist, ka šāda dokumenta redakcija pieļauj, ka Ungārijā tiesības veikt abortu ir ierobežotas, es citēju: „augļa dzīvība tiek aizsargāta jau no ieņemšanas brīža.” Ungārijas valdība ir apliecinājusi savus vārdus, veicot konkrētus pasākumus šajā jomā, proti, uzsākot pret abortiem vērstu komunikāciju kampaņu, kuras īstenošanai acīmredzot joprojām tiek izmantoti līdzekļi no Eiropas programmas PROGRESS (Kopienas nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma).

Laikā, kad Eiropas Savienība izvirza progresu un dzimumu līdztiesību kā kopējas pamatvērtības, šķiet pārsteidzoši, ka Eiropas līdzekļi tiek izmantoti šādas kampaņas īstenošanai. Tāpēc vēlos izmantot šīs debates, lai pajautātu Komisijai par šīs kampaņas finansēšanas apstiprināšanu no PROGRESS programmas līdzekļiem.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Guillaume kundze, vēlos jums uzdot šādu jautājumu. Kā, jūsuprāt, jaunajā konstitūcijā ir mainīts regulējums attiecībā uz aborta jēdzienu un kā mainīti noteikumi par abortiem salīdzinājumā ar iepriekšējo konstitūciju?

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, es gribētu saņemt Komisijas atbildi jautājumā par attiecīgo programmu. Esmu jau iesniegusi Komisijai šo jautājumu un patlaban gaidu tās atbildi, lai noskaidrotu, vai patiešām ir apstiprinājies tas, ka šie līdzekļi ir izmantoti šīs kampaņas īstenošanai.

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, vēlos īpaši vērst jūsu uzmanību uz pārskatītās konstitūcijas noteikumiem saistībā ar ārvalstīs dzīvojošās etniskās ungāru minoritātes kolektīvajām tiesībām, kā arī vērst jūsu uzmanību uz šajā gadījumā nepārprotamo eksteritorialitātes principa deklarēšanu, jo abi šie principi acīmredzami ir pretrunā EDSO standartiem un atkārtotajiem Venēcijas komisijas veiktajiem novērtējumiem līdzīgos gadījumos. Weber kunga labā es runāju par D pantu.

Tas nav pieņemams, un vēlos atgādināt, ka jau tagad rada sekas. Pagājušajā nedēļā Ungārijas reģionu mājā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Tőkés kungs rīkoja oficiālu Székely reģiona pārstāvniecības biroja inaugurāciju, lai gan Rumānijā šāda reģiona nav.

Komisāres kundze, esmu pārliecināts, ka Venēcijas komisijas ziņojums apstiprinās šo pārkāpumu faktu. Vēlos uzdot jums šādu jautājumu: ko Eiropas Komisija vēlēsies un spēs darīt šajā sakarā? Visbeidzot, vēlos uzdot šādu jautājumu, īpaši Parlamenta deputātiem no Vācijas un Francijas, turklāt vēlos to darīt šeit Strasbūrā, kas ir vēsturiskā Francijas un Vācijas izlīguma simbols, uz kura balstīta mūsu Eiropas Savienība, un, proti: vai jūs pieļaujat, ka Eiropā brīvā vaļā varētu tikt palaisti nacionālisma dēmoni, kas neiznīcinātu mūsu Eiropas Savienības projektu?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  József Szájer (PPE). – (HU) Boştinaru kungs, vēlos uzdot divus jautājumus, proti, vai Rumānijas tiesību akti pieļauj pilsonības piešķiršanu rumāņu tautības pārstāvjiem, kas nemaz nedzīvo Rumānijā? Tas bija mans pirmais jautājums. Otrs jautājums ir šāds: vai ir tiesību akts, kas paredz, ka tie Rumānijas pilsoņi, kuri nedzīvo Rumānijas teritorijā, var piedalīties Nacionālās asamblejas un Senāta vēlēšanās?

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Kolēģi, vēlos atgādināt, ka es norādīju tikai uz vispārpieņemtiem un atzītiem Eiropas standartiem un principiem, nevis tiesiskiem vai konstitucionāliem noteikumiem Rumānijā. Tomēr vēlos jums arī atbildēt, sakot, ka Rumānijā nav tādu tiesību aktu, kas paredzētu eksteritorialitātes vai kolektīvo tiesību principu. Es to norādīju, kad pieminēju strīdu saistībā ar Eiropas Komisijas novērtējumiem. Ja kādā no ES dalībvalstīm šo vērtību pārkāpums tiek konstatēts, Eiropas Savienības pienākums ir sniegt stingru atbildes reakciju, neatkarīgi no tā, kā sauc attiecīgo valsti. Tāda ir mana atbilde.

  Debora Serracchiani (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, jaunā Ungārijas Konstitūcija ierobežo uzraudzības iestāžu, piemēram, konstitucionālās tiesas, iespēju iejaukties, kā arī palielina izpildiestādes pilnvaras, tā liekot apšaubīt normālu pārbaužu un līdzsvara sistēmu.

Sociālās tiesības ir noraidītas, un valsts nodrošina subsīdijas grūtībās nonākušajiem tikai tad, ja viņi piekrīt veikt sabiedrisko darbu. Visbeidzot, ir sankcionētas arī tiesības uz pašaizsardzību, un ieročus drīkst turēt mājas apstākļos pat bez īpašas atļaujas. Aborti ir aizliegti, un tika pieņemti ārkārtīgi diskriminējošie tiesību akti pret homoseksuālām personām.

Tas viss ir pretrunā Direktīvai Nr. 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu cīņai pret diskrimināciju. Tāpēc es jautāju komisāres kundzei, ko viņa ir paredzējusi darīt, ņemot vērā to, ka jaunajā Ungārijas Konstitūcijā minētās pamattiesības nevar uzskatīt par savienojamām ar Eiropas Savienības pamattiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertajām tiesībām.

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, esmu gandarīta par komisāres V. Reding piedalīšanos šajās debatēs, kad mēs runājam par to, kā vislabāk aizstāvēt Eiropas demokrātijas vērtības. Mēs izjutām viņas prombūtni iepriekšējās debatēs, runājot par Ungārijas mediju likumu, kad uz spēles bija liktas tieši šīs pašas vērtības. Jautājumā par konstitūciju jāteic, ka ikvienai tautai ir tiesības ievēlēt pārstāvjus savas valsts valdībā. Valdības uzdevums ir iestāties par tautas interesēm, visas tautas interesēm.

Ungārijas gadījumā par jaunās konstitūcijas saturu lemj partija Fidesz, kas ieguvusi vairākumu. Grozot konstitūciju šādi, proti, īsti neiesaistot darbā ne pārējās partijas, ne arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tiek grauta demokrātija un apturēts dinamisms, kā arī radīti draudi par vienas partijas ekskluzīvo tiesību īstenošanu. Tas ir vairākums uz mazākuma rēķina. Patiesu demokrātiju vērtē un tiesā pēc tā, kā valsts izturas pret tās minoritātēm. Vienu minoritāti, proti, LGBT kopienu, šī jaunā konstitūcija apdraudēs īpaši spēcīgi, jo 21. gadsimtā notiek atgriešanās pie vecmodīga dzīves veida. Tā ir atgriešanās pagātnē, nevis došanās līdzi laikam. Mēs no savas ES prezidentūras sagaidām vairāk.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  József Szájer (PPE). – (HU) Dāmas un kungi! Es atvainojos par šo biežo uzstāšanos, tomēr es pats personīgi biju iesaistīts šīs konstitūcijas sagatavošanā, un man ir ļoti nepatīkami dzirdēt maldīgus priekšstatus, kas tīši vai netīši ir izveidojušies. Tā kā Bozkurt kundze apgalvoja, ka apspriedes netika rīkotas, vēlos viņai uzdot šādu jautājumu, proti: vai jūs zinājāt, ka 917 000 Ungārijas pilsoņu atdeva aptaujas lapu, kurā bija 12 jautājumi un ar kuras starpniecību Ungārija un Ungārijas valdība apspriedās ar pilsoņiem par tādu svarīgu jautājumu kā konstitūcija? Šādas apspriedes notika tieši ar Ungārijas pilsoņiem; patiesībā šajās apspriedēs piedalījās 10 % visu valsts iedzīvotāju. Vai jums ir zināma vēl kādas Eiropas valsts konstitūcija, kuras izstrādē tika rīkotas šādas plašas apspriedes?

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šīs lietas vienmēr tiek novērtētas par zemu. Tomēr, vai jūs varat paskaidrot, kāpēc šeit ir notikuši tik plaši protesti, kāpēc visdažādāko grupu deputāti uzskata, ka tas nav pareizi? Kāpēc mums ir šīs debates?

Es nedomāju, ka mēs rīkotu šīs debates, ja viss būtu bijis labi. Vai jūs varat pateikt, kādai partijai piederīgas bija tās personas, kas minētās 17 000 anketas atsūtīja atpakaļ? Kam jūs tās devāt? Es labprāt dzirdētu jūsu atbildi uz šo jautājumu.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Bozkurt kundze, atbildot uz jūsu jautājumu, teikšu, ka vēstuli, kurā ikvienam bija iespēja paust savu viedokli, saņēma visi. Pateicos par šo iespēju debatēt, jo šādā veidā varu jums pastāstīt, kādu neizmērojamu prieku man devusi šīs jaunās Ungārijas Konstitūcijas pieņemšana. Sāpīgi, ka pēc komunisma sabrukšanas 20 gadu laikā mums nepietika laika, lai izstrādātu jaunu konstitūciju. Tagad šis pārejas laiks drīz beigsies, un esam izstrādājuši jaunu konstitūciju, kuras pamatā ir valsts vienprātība. Mūsu jaunā konstitūcija ir mūsu kopīgo vērtību apkopojums; tās sākumā lasāma mūsu skaistākā valsts lūgšana, kas uzsver arī mūsu kopējo Eiropas vērtību nozīmi, un beigu beigās tā pareizajā vietā noliek mūsu cieņu pret kristīgajām saknēm un ģimeni, kas ir mūsu pamatvērtības. Ir vairāk nekā skaidrs, ka, pieņemot jauno konstitūciju, Ungārijas valsts uzņemas atbildību par saviem pilsoņiem gan tās robežās, gan ārpus tām, nepieļauj valsts parāda nekontrolējamību un, cita starpā, apliecina vecāku atbildību par saviem bērniem.

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Esmu gandarīts, ka varu uzstāties debašu noslēgumā, jo diemžēl jāsaka, ka beigu beigās tā arī nedzirdēju konkrētu jūsu kritiku. Turklāt mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, nevaram neko noteikt attiecībā uz jautājumiem, kas ir valstu kompetencē. Tagad, kad beidzot man tika dots vārds, es gribētu nevis kritizēt, bet drīzāk sniegt kādu ieteikumu 80 miljonu iedzīvotāju — personu ar invaliditāti — vārdā. Ungārijas Konstitūcija ir vienīgā konstitūcija Eiropā, kurā iekļauti īpaši noteikumi un paredzēta palīdzība personām ar invaliditāti. Tāpēc es jums ierosinu līdzīgus noteikumus iekļaut arī savu valstu konstitūcijās. Paldies par uzmanību!

  Monika Smolková (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas īstenotās politikas ietvaros realizēto revizionismu apstiprina bezprecedenta paziņojums, ko izteica Ungārijas Republikas otra augstākā amatpersona, proti, parlamenta priekšsēdētājs Kövér kungs, kurš apšaubīja Parīzes līgumu un robežu būtību.

Žēl, ka Iveta Radičová vadītā valdība Slovākijā, atrunājoties ar nekonfrontālismu, slēpj savu nespēju reaģēt jautājumos par dubultpilsonību, Ungārijas Republikas konstitūciju, kaimiņvalstīs dzīvojošo ungāru balsstiesībām un Ungārijas parlamenta priekšsēdētāja paziņojumiem.

Mani satrauc mūsu valdības nepiemērotība, tomēr pārsteidzoša šķiet arī Eiropas iestāžu klusēšana, it kā tās nemaz nevēlētos saskatīt to, ka prezidējošā valsts pārkāpj Eiropas tiesību aktu noteikumus.

Es ceru, ka Eiropas iestāžu pārstāvji rūpīgi ieklausīsies un uzraudzīs situāciju Ungārijā, un es ceru, ka viņi drīz nāks klajā ar nelokāmu paziņojumu par robežu iedragāšanu un Parīzes Miera līguma graušanu, kā arī par Ungārijas Konstitūciju, kas paredz atbalstu ungāru minoritātes kolektīvajām tiesībām un kolektīvo pašpārvaldes teritoriju izveidi.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāre Reding, es vēršos pie jums. Ir skaidri redzams, ka Ungārijas Konstitūcija pati par sevi šādas plašas Eiropas mēroga debates nebūtu radījusi, diemžēl sešus mēnešus pēc tam, kad mēs vērtējām mediju likumu, jautājums par Ungāriju jau atkal ir mūsu darba kārtībā. Patiesībā runa nav par pašu konstitūciju, bet gan par nedemokrātisko praksi, kas tiek īstenota Ungārijā, proti, tiesnešiem, policistiem un iedzīvotājiem, kas veic ieguldījumus privātajos pensiju fondos, tiek liegtas viņu iegūtās tiesības. Komisāres kundze, kāda iemesla dēļ konstitucionālajām tiesām un tiesībsargiem tiek atņemtas viņu tiesības? Tiek apdraudēta tiesu neatkarība; mediju neatkarība ir jau sagrābta. Tie visi ir ārkārtīgi svarīgi un ārkārtīgi bīstami elementi. Komisāres kundze, es gribētu jums nodot Venēcijas komisijas sastādītās 30 lappušu garās kritiskās piezīmes. Šī struktūra ir formulējusi ārkārtīgi nopietnas kritiskas piezīmes, un es patiešām ceru, ka Eiropas Komisija un īpaši jūs beidzot nopietni attieksieties pret savu pienākumu, jo jums vajadzētu aizsargāt Eiropas līgumus. Lūdzu, dariet savu darbu!

  Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētājas kundze, jau pašā sākumā Ungārijas prezidentūra pārsteidza mūs ar kādu neparastu dāvanu, proti, Lielās Ungārijas karti. Šī karte attēlo sapni, kura piepildījums, bez šaubām, ir iespējams tikai vienotā, demokrātiskā Eiropā, kas turklāt nepiesauc pagātni.

Šodienas debates apliecina, ka nacionālisms, turklāt pārmērīgs nacionālisms ir viens no šķelšanās iemesliem. Reģionā, no kura nāku es, nacionālisma dēļ pēdējās desmitgadēs ir bijis diezgan daudz problēmu.

Es aicinu Parlamenta deputātus no Ungārijas un Ungārijas iestāžu pārstāvjus izbeigt nacionālistiskās spēles un rotaļāšanos ar miera līgumiem, kuri paliek neīstenoti un kurus viņi uzskata par netaisniem. Pretējā gadījumā Trianonas līgums ieviesīs ko tādu, kas kaitēs mums visiem.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos lūgt nelielu skaidrojumu no kolēģiem tajā Parlamenta pusē, jo debatēs jūs pārliecinoši uzstājāt uz to, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības pieņemt tādus likumus, kādi tai šķiet piemēroti, ja vien tos pieņem ar demokrātisku vairākumu, un šie likumi turklāt būtu jāatzīst arī citām valstīm. Vai es varētu lūgt Szájer kungu EPP grupas vārdā atbildēt uz jautājumu: vai iepriekš minētais nozīmē, ka kopš šī brīža Ungārija un arī citas pārstāvētās valstis atzīs holandiešu laulību likumu, ar ko atļauj viendzimuma laulības?

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, šīs debates man atgādina kādas citas, kuras notika pirms vairākiem mēnešiem un kuru temats bija mediju likums Ungārijā. Gan tās, gan šīs debates ir tikai iegansts, lai uzbruktu Ungārijai. Eiropas politiskais korektums nespēj izturēt to, ka ir kāda valsts, kurā triumfē konservatīvisms, ka Eiropā ir kāda valsts, kurā efektīvi tiek aizsargātas valsts intereses, un ka Eiropā ir valsts, kas atgriežas pie īstām vērtībām. Šis ir uzbrukums Ungārijas valdībai par to, ka tā veiksmīgi izglāba savu valsti pēc pusgadsimtu valdījušām bankrotējušām komunistu valdībām un to politiskajām atvasēm. Nu ir pienākusi konstitūcijas kārta. Kamēr Eiropas politiskā korektuma dēļ notiek atšķiršanās no kristīgajām saknēm, ungāri ir uzdrošinājušies izrādīt lepnumu par tām, iekļaujot tās savā konstitūcijā. Kamēr Brisele veicina kosmopolītismu, Budapešta uzsver savas valsts varonīgo pagātni. Ungāri galveno uzmanību pievērš savai identitātei, savai valstij un savam veselajam saprātam. Beidzot pasaule atgriežas pareizajās sliedēs. Komunismu apraksta kā tirāniju un laulību — kā savienību starp sievieti un vīrieti. Es ceru, ka nākamās ungāru paaudzes leposies ar šo augstvērtīgo konstitūciju.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, šodienas debatēs šķiet, ka Venēcijas komisija ir kļuvusi par tādu kā Eiropas visaugstāko tiesu. Šī pati Venēcijas komisija izteica nopietnu, pamatotu kritiku pret slovāku valodas likumu, kurš joprojām ir spēkā, un es neesmu dzirdējis kādu no maniem kolēģiem deputātiem no Slovākijas jebkad pieminam šo valodas likumu. Mana kolēģa Boştinaru kunga vairs nav plenārsēžu zālē, tāpēc viņš nevar atbildēt, tomēr vēlos pateikt Szájer kungam, ka, būdams Rumānijas pilsonis, es zinu, ka ārpus Rumānijas teritorijas dzīvojošie Rumānijas pilsoņi var vēlēt un viņiem var būt pases, un, tāpat kā Slovākijas Konstitūcijā, daudzās Eiropas valstu konstitūcijās ir noteiktas ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu tiesības. Es šajā sakarā nesaskatu neko nosodāmu. Es drīzāk pārdomātu to, kāpēc Ungārijai šķiet, ka šis aspekts ir jāiekļauj konstitūcijā; tas ir tāpēc, ka ārpus Ungārijas robežām dzīvojošos ungārus joprojām diskriminē valstīs, kurās Ungārijas Konstitūcija tiek kaislīgi kritizēta.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, es uzdevu ļoti konkrētu un skaidru jautājumu Szájer kungam. Es ceru, ka viņš atbildēs.

  Priekšsēdētāja. – Šī ir brīvā mikrofona procedūra, tāpēc zilās kartītes procedūra nav atļauta.

  Edit Bauer (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, būdama Slovākijas pilsone, es vēlos paust savu viedokli par šodien notiekošo. Es piederu pie tiem, kuriem masveidā netika piešķirta Ungārijas pilsonība, jo to piešķirs tiem, kuri savus pieteikumus iesniedza atsevišķi. Es lūdzu vārdu tāpēc, ka daži kolēģi ir sākuši runāt visnotaļ kareivīgā tonī. Mani ārkārtīgi satrauc tas, ka Ungārijas Konstitūcija tiek vērtēta kā uzbrukums miermīlīgajai kopdzīvei Eiropā. Man šķiet, ka pilnīgi nepareizi vai slikti iztulkotu tekstu dēļ mums jāklausās sliktā garastāvoklī un pārsteidzoši kareivīgā tonī teiktās runās, kas Eiropas Parlamentam nepiedien, turklāt balsstiesības konstitūcijā, piemēram, nemaz nav minētas.

  János Áder (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, varētu teikt, ka šai sociālistu iniciatīvai ir trīs galvenās raksturīgās iezīmes: tā pārkāpj likumu, tā ir gļēvulīga, un tai piemīt paraugprāvas iezīmes. Tā pārkāpj likumu, jo Eiropas Parlamentam nav nekādas atļaujas vai kompetences izvērtēt Ungārijas Konstitūciju. Barroso kunga vēstulē un Reding kundzes paziņojumā ir skaidri pateikts, ka šis ir valstu suverenitātes jautājums. Šī iniciatīva ir gļēvulīga, jo, ja sociālisti būtu atraduši kaut ko apstrīdamu, viņi būtu vērsušies Eiropas tiesā Luksemburgā, nevis apspriestu šo jautājumu šeit. Viņi tā nav darījuši, jo skaidri zina, ka Tiesā lietu zaudēs. Un visbeidzot — gan procedūrai, gan iniciatīvai piemīt paraugprāvas iezīmes, jo tās pamatā ir tikai viens aspekts, proti, Fidesz partijas uzvara pagājušā gada vēlēšanās ar divu trešdaļu vairākumu. Sociālisti, turklāt ne tikai Ungārijas, bet acīmredzot arī Eiropas sociālisti, nav spējuši aptvert Ungārijas pilsoņu lēmumu, tāpēc izmanto jebkuru iespēju, lai uzbruktu Ungārijas valdībai.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, jāatzīst, ka mani pārsteidz šo debašu un pret Ungārijas Konstitūciju vērstās kritikas liekulība un dubultstandarti. Apsūdzības tiek vērstas pret konstitūciju, jo tajā ir atsauce uz Dievu un kristietību un tā nepiedāvā aizsardzību homoseksuālu personu laulībām. Tomēr šādas apsūdzības varētu vērst arī pret daudzām citām konstitūcijām Eiropā, tostarp pret Polijas Konstitūciju, kurā, piemēram, arī minēti šādi nosacījumi vai pēdējā minētajā gadījumā tieši nav minēti. Tā arī vajadzētu būt, jo šis ir iekšējs jautājums, kas Polijai jāatrisina, kā noteikts ES līgumā. Mums nevajadzētu pārkāpt Līguma par Eiropas Savienību noteikumus.

Tika minēts, ka konstitūcijas sastādīšana nav bijusi demokrātiska, tomēr tiek ignorēts tas, ka lielākā daļa ungāru atbalsta šo konstitūciju. Liekulīgi ir arī tas, ka lielākā daļa cilvēku, kuri tik skaļi šodien protestē pret Ungāriju un tās premjerministru Orbán kungu, klusēja toreiz, kad iepriekšējā sociālistu valdība Ungārijā noveda savu valsti uz bankrota robežas, izmantojot spēku, lai apklusinātu opozīciju, kad tā protestēja ar demokrātiskiem mītiņiem un kopā sanākšanām. Mums nevajadzētu jaukties šajā lietā.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Áder kungs, man ir tikai desmit sekunžu labojums jūsu teiktajam. Eiropas Cilvēktiesību tiesa neatrodas Luksemburgā. Tā atrodas Strasbūrā.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, Reding kundze, es nespēju izprast šo debašu jēgu. Es dažus Ungārijas Konstitūcijas punktus būtu formulējis citādāk. Arī manas valsts, Vācijas, Konstitūcijā, tāpat kā Francijas Konstitūcijā, ir daži punkti, kuriem es pilnībā nepiekrītu. Tomēr tam nav nekāda sakara ar šo Parlamentu, jo Parlaments nav atbildīgs par šādiem jautājumiem. Tas ir būtiski, proti, tad, ja nav konkrēti konstatēts, ka kāds nosacījums pārkāpj Eiropas tiesību aktus. Tam, ka kādai personai nepatīk kāds konkrēts valsts konstitūcijas punkts, nav nekāda sakara ar šo Parlamentu, jo tas ir nacionālās identitātes un jurisdikcijas jautājums.

Gluži tāpat kā Komisija piespieda veikt izmaiņas Ungārijas mediju likumā, jo daži punkti bija nepieņemami, tāpat Komisija vai Tiesa rīkosies, ja, ieviešot konstitūciju, tiks pieņemti likumi, kas pārkāpj Eiropas tiesību aktus. Turklāt ir pat iespējams ierosināt lietu Tiesā.

Tāpēc, manuprāt, šis ir sava veida politiskais teātris. Mums nav tiesību iejaukties Ungārijas Konstitūcijas sastādīšanā. Iespējams, es dažās jomās būtu rīkojies citādāk, tomēr Ungārijai ir tiesības rīkoties tā, kā tai šķiet piemērotāk.

  András Gyürk (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, šis ir bezprecedenta gadījums Eiropas Parlamentā. Atsevišķi Parlamenta deputāti ir izvirzījuši pretenzijas pret vienas dalībvalsts konstitūciju, vienu no svarīgākajām valsts suverenitātes sastāvdaļām. Labāk būtu, ja jūs apzinātos, ka tie, kuri atklāti aizskāra valsts suverenitāti, kaitē ne tikai Ungārijai, bet visai Eiropai. Šis gadījums ir radījis precedentu, kas vājina patiesos Eiropas atbalstītājus un stiprina eiroskeptiķus. Šāda uzvedība ir bezatbildīga. Tajā pašā laikā Komisijas teiktais nomierina. Tas šķita pašsaprotami, tomēr man prieks, ka šajā plenārsēdē tas tika pateikts.

Eiropas Komisijai nav nekāda nodoma vai tiesību iejaukties dalībvalstu konstitucionālajās lietās. Tagad būtu pēdējais laiks kreisajiem izbeigt provokatīvās politiskās kampaņas, kuru pamatā ir faktu sagrozījumi pret Ungārijas valdību. Jaunā Ungārijas Konstitūcija ir svarīgs instruments, kas vajadzīgs, lai likvidētu sekas, ko atstājusi astoņus gadus ilgā uzpirktā un nepiemērotā sociālistu pārvaldība. Fidesz partijai ar divām trešdaļām balsu vairākuma tika dotas pilnvaras šā darba izpildīšanai. Kreisajiem ir gluži vienkārši jāpieņem tas, ka šo lēmumu nevar mainīt ne Briselē, ne Strasbūrā.

  Jan Philipp Albrecht (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Brok kungs, jūsu piezīmes mani mazliet aizkaitināja, tāpēc es lūdzu vārdu.

Protams, Eiropas Savienībai ir zināšanas, kas ļauj tai noteikt valstu tiesību aktu atbilstību Eiropas tiesību aktiem. Kā jau jūs pats minējāt, viss, kas pārkāpj Eiropas līgumus, var tikt noskaidrots arī tiesā. Tad kāpēc Parlamentam liegt debatēt par šādu situāciju? Vai tad patiesībā Parlamentā par šādu jautājumu pilnīgi noteikti nevajadzētu rīkot debates?

Man šķiet, mēs esam liecinieki tam, ka valstu konstitūcijas tiek uztvertas kā jautājums, kas nekādā ziņā nav apspriežams politiskās debatēs Eiropas demokrātiju starpā.

Ja mēs dzīvojam Eiropas demokrātijā, tad mums neapšaubāmi ir savstarpēji jāvienojas par savu konstitūciju galvenajām sastāvdaļām, un tām ir jābūt savienojamām ar starptautiskajiem līgumiem, kurus esam parakstījuši. Tie ir, piemēram, Cilvēktiesību konvencija un Eiropas Savienības līgumi, un, manuprāt, mums ir jābūt iespējai pārrunāt šos jautājumus šajā plenārsēžu zālē.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, es lūdzu Eiropas Parlamentu paust skaidru pozīciju. Eiropas Parlaments to neizdarīja. Es uzklausīju daudzus atšķirīgus viedokļus, kas apliecina šī jautājuma sarežģītību.

Tāpēc ļaujiet man vēlreiz uzsvērt to, ka Komisija ievēro Lisabonas līgumu un neiejaucas valstu suverenitātē. Priekšsēdētāja Barroso kunga vārdā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Komisija neizsaka politiskus spriedumus par būtiskām konstitucionālām un institucionālām izvēlēm, ko veikusi kāda dalībvalsts. Jaunas konstitūcijas pieņemšana dalībvalstī ir šīs valsts tautas un iestāžu lieta.

Kā jau iepriekš norādīju, mēs savas zināšanas varētu izrādīt, kad konstitūcija tiktu interpretēta likumdošanas, administratīvajā vai tiesu praksē. Es apliecinu Parlamentam, ka mēs ne brīdi nekavēsimies iejaukties, ja tiks pārkāpti Līguma vai Hartas noteikumi vai netiks ievēroti Eiropas Savienības tiesību akti.

Pievēršoties Guillaume kundzes jautājumam par Eiropas Savienības tiesību aktiem, gribu norādīt, ka es nekad neesmu izvairījusies rīkoties, kad tiek apdraudēti Eiropas Savienības tiesību akti. Guillaume kundzes uzdotais jautājums ir saistīts ar izpratnes veidošanas kampaņu jautājumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru, ko atbalstīja no programmas PROGRESS līdzekļiem. Runa ir par kampaņas daļu, ko veido reklāmas materiāls, uz kura redzams embrijs un vārdi „Ļaujiet man dzīvot”, kā arī Komisijas logotips. Es jau skaidri pateicu, ka šī kampaņa neatbilst programmai un projekta pieteikumam, ko Ungārijas iestādes iesniedza Komisijas dienestiem. Tāpēc Komisija lūdza nekavējoties pārtraukt šo kampaņas daļu un noņemt visus plakātus. Ja tas nav izdarīts, mēs uzsāksim attiecīgu procedūru, lai pārtrauktu pamata nolīgumu un izdarītu nepieciešamos secinājumus, tostarp arī attiecībā uz finansēm.

Tā mēs atbildam, kad tiek apdraudēti Eiropas tiesību akti. Jautājums par konstitūciju nav mūsu kompetencē.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, vispirms vēlos pateikties Parlamentam par īpašo uzmanību, ko tas veltījis manas valdības darbībai pēdējā semestrī. Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka nevis pārskatītā, bet jaunpieņemtā Ungārijas Konstitūcija atbilst pamatvērtībām un principiem, uz ko balstās Eiropas Savienība.

Kopš mūsu prezidentūras sākuma esam veltījuši visus spēkus tam, lai nenogurstoši censtos sekmēt kopējo Eiropas darba kārtību. Esmu īpaši gandarīta par to, ka pat kritiķi, kas tika pieminēti šodienas debatēs, neapšaubīja manas valdības paustās apņemšanās stingrību un patiesumu.

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, runājot par Reglamenta neievērošanu — turklāt es centos par to runāt jau debašu vidū, bet jūs mani atslēdzāt —, gribu jums ieteikt atskatīties uz šīm debatēm un pavērot, kā jūs piešķīrāt zilās kartītes jautājumus un lūgumus saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru. Es varu rezumēt, proti, divi mani lūgumi saskaņā ar zilās kartītes procedūru tika ignorēti, turpretī tie tika apstiprināti Alvaro kungam (divas reizes), Göncz kundzei (trīs reizes) un Tavares kungam (vienu reizi). Jūs nespējāt līdzsvarot šo jautājumu sadali. Es jūs aicinu nākamreiz pievērst tam uzmanību, lai jūs varētu nodrošināt līdzsvarotību.

  Priekšsēdētāja. – Es jums, Sargentini kundze, apliecinu, ka mēs jau 45 minūtes esam pārsnieguši paredzēto laiku. Visiem deputātiem bija iespēja uzstāties. Es atļāvu runāt vismaz 15 sekundes un dažos gadījumos pat minūti, turklāt līdzsvars politisko grupu starpā ir ievērots. Tomēr jums ir tiesības pārbaudīt un, protams, izteikt sūdzību.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Ungārijas Konstitūcija tika pieņemta 18. aprīlī, izmantojot procesu, kas ierobežo demokrātiju. Konstitūcija stāsies spēkā nākamā gada sākumā. Lai gan mums nav vajadzīgo pilnvaru noteikt vienai dalībvalstij to, kas būtu jāiekļauj tās pamatlikumā, mēs nedrīkstam vienaldzīgi izturēties pret šādu nedemokrātisku pāridarījumu. Šai lietai ir jābūt kā brīdinājuma zvanam visām dalībvalstīm un valdībām, neatkarīgi no to politiskās pārliecības.

Vēl nopietnāka problēma ir tā, ka Ungārijas valdība izmanto ES prezidentūru, lai nevis veicinātu Eiropas vienotību, bet atbalstītu nacionālisma atdzimšanu, kas mums šķita jau piemirsts.

Ciktāl tas attiecas uz tādām valstīm kā Rumānija un Slovākija, konstitūcijas saturs var izraisīt bīstamu situāciju, kuras pamatā ir etnisko ungāru kolektīvās tiesības un eksteritorialitātes princips.

Turklāt Ungārijas valdība ir paudusi atbalstu atsevišķa Székely reģiona biroja izveidei Briselē, tādējādi būtiski apvainojot rumāņus un Rumānijas teritoriālo integritāti.

  Sławomir Witold Nitras (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam ir tiesības pārrunāt dalībvalstu konstitūcijās noteiktos likumdošanas risinājumus. Mēs dzīvojam vienā Eiropā, un mūsu valstu pilsoņiem ir tiesības dzīvot jebkurā dalībvalstī bez robežām. Tomēr mums jāatceras arī tas, ka Eiropas tautām ir suverēnas tiesības ieviest pamata tiesību aktus. Dažādām valstīm un dažādām tautām ir dažāda pieredze. Arī ungāriem ir tiesības pieņemt konstitūciju, kurā netiek pieminēts tiesībsargs vai personas datu operators. Dzirdot, kā Eiropas Parlamenta deputāti apgalvo, ka Ungārijas parlaments ir pārkāpis Eiropas pamatprincipus, mani nepamet sajūta, ka es neatbalstu jūsu minētos principus. Es vēlos apsveikt Ungāriju sakarā ar tās jauno konstitūciju. Īpaši iespaidīgi ir tas, ka lielākā daļa ungāru atbalsta jauno likumu, un tas pierāda to, ka ungāru tauta ir atsvešinājusies no komunistu konstitūciju tradīcijas, saskaņā ar ko tika izstrādāta iepriekšējā konstitūcija.

  József Szájer (PPE), rakstiski. – (HU) Ungārija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tā korekti ievēro noteikumus. Ja kādam šķiet pretēji, tad ir paredzēti konkrēti noteikumi attiecīgai rīcībai. Ja izrādās, ka viņam ir taisnība, tad, lūdzu, iesniedziet pret mums prasību par pienākumu neizpildi. Tāda pati procedūra būtu jāīsteno arī attiecībā uz jebkuru citu valsti, un mēs, ungāri, nelūdzam, lai mums šo procedūru nepiemēro. Mēs aizstāvam savu viedokli taisnīgās, uz patiesību balstītās debatēs, bet nevēlamies piedalīties politiskās raganu medībās. Novēršot sekas, ko atstājuši jūsu sociālistiskie kolēģi no Ungārijas, mēs visiem spēkiem cenšamies panākt to, ka Ungārija kļūst par demokrātisku, eiropeisku un brīvu valsti, kuras pamatā ir konstitucionālās pilnvaras, ko brīvās vēlēšanās mums piešķīruši Ungārijas pilsoņi. Tieši tāpēc mēs pieņēmām jauno konstitūciju, kas beidzot aizstās komunistu izstrādāto 1949. gada konstitūciju, kura atmodina sliktas atmiņas un ungāriem simbolizē tirāniju. Mēs esam tauta, kas mīl brīvību un demokrātiju. Mūsu konstitūcija, kas kopš Zelta Bullas jeb 1222. gada Ungārijas Lielās brīvības hartas pieņemšanas ir aizsargājusi tiesības pretoties tirānijai, pirmo reizi Eiropā ar Tordas ediktu pasludinājusi reliģisko iecietību un bijusi viens no pirmajiem dokumentiem, kurš jau 1848. gadā likuma priekšā garantēja līdztiesību, turklāt tai ir senākās parlamentārās tradīcijas Eiropā, — mūsu konstitūcija ir tūkstoš gadus veca. Mums nevajag, lai tie, kuriem savās valstīs jāpadara vēl daudz darba, mācītu mums demokrātiju.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības pamatā ir būtiski principi, piemēram, vīriešu un sieviešu līdztiesība. Tomēr, pieņemot jaunu konstitūciju, kurā teikts, ka embrijs tiek aizsargāts no augļa ieņemšanas brīža, Ungārija, būdama dalībvalsts, sabradā šos principus, jo ļauj atkārtoti apšaubīt tiesības veikt abortu.

Tāpat esmu uzzinājis, ka Ungārijas valdība īsteno publicitātes kampaņu pret tiesībām veikt abortu, ko finansēja — un tātad acīmredzot sankcionēja — Eiropas Savienība. Pašreiz es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka tiesības veikt abortu ir pamattiesības, par kurām Eiropā ir cīnījušās un joprojām cīnās tūkstošiem sieviešu, bieži vien riskējot ar dzīvību; šīs pamattiesības atbalsta Parlaments un Ungārijas pilsoņi, un šīs tiesības atzīst 23 no 27 dalībvalstīm.

Norobežojoties no šādas politikas, kas vērsta pret sieviešu pamattiesībām, Eiropas Komisijai papildus jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka Ungārijas valdība pārtrauc visas kampaņas, kuru mērķis ir apšaubīt tiesības veikt abortu. Te runa ir par mūsu kopējo vērtību aizsargāšanu.

12. Eiropas apcietināšanas orderis (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājums Padomei un Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par Eiropas apcietināšanas orderi.

  Jan Philipp Albrecht , autors. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, šodien debatējam par jautājumu saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi. Jau sen bija pienācis laiks ierosināt šo diskusiju. Grupu vārdā esam iesnieguši jautājumu, ar kuru tiek ierosinātas debates par Eiropas apcietināšanas ordera un tā piemērošanas reformu, un lūdzam Komisiju un Padomi atbildēt, sniedzot savus priekšlikumus.

Eiropas apcietināšanas orderis tika pasludināts par nevainojamu savstarpējās atzīšanas piemēru tiesiskuma un policijas uzraudzības īstenošanas jomā. Kad tika pieņemts pamatlēmums par Eiropas apcietināšanas ordera izveidi, Eiropas Parlaments vienmēr skaidri norādīja, ka, no vienas puses, Eiropas apcietināšanas ordera piemērošanas nosacījumi ir pietiekami stingri, lai tas tiktu piemērots tikai patiešām smagu noziegumu gadījumos; ka tas jāpiemēro samērīgi un vienlaicīgi ir jāsaskaņo procesuālie standarti Eiropas Savienībā. Neviena no šīm prasībām pilnībā netika izpildīta. Daudzos konkrētos gadījumos apcietināšanas orderis netika piemērots samērīgi, kā tagad redzam mums iesniegtajos ziņojumos. Tāpēc mums jāpielāgo procedūras gan praksē, gan tiesību aktos. Pateicoties priekšsēdētāja vietnieces Reding kundzes veiktajam darbam, pēc desmit gadiem beidzot esam panākuši progresu procesuālo standartu saskaņošanā. Taču ir būtiski svarīgi turpmāk veikt vēl vairāk uzlabojumu, tostarp attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem personas tiek turētas apcietinājumā, un jautājumā par individuālajiem standartiem tiesiskās aizsardzības jomā.

Turpmāk nedrīkstam uzskatīt, ka vienīgā problēma ir sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm attiecībā uz savstarpējo atzīšanu; jāanalizē arī procesuālo standartu izveide. Neskatoties uz to, Eiropas apcietināšanas orderis šodien ir jāgroza, jo tā piemērošana ir acīmredzami ir nesavietojama ar standartiem, kurus aicinājām īstenot, jo īpaši tiem, kas attiecas uz samērīguma pārbaudi atsevišķos gadījumos.

  Simon Busuttil, autors. – (MT) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas apcietināšanas orderis ir izrādījies ārkārtīgi noderīgs instruments tiesiskuma panākšanai ārpus valstu robežām. Tas ir veicinājis valstu robežu atvēršanu, sniedzot skaidru vēstījumu noziedzniekiem, ka tie vairs nevarēs bēgt uz citu valsti, lai izvairītos no kriminālvajāšanas. Tādēļ ir svarīgi, lai Eiropas apcietināšanas orderis tiktu uztverts kā noderīgs instruments, kas ir sniedzis labus rezultātus.

Taču tam ir arī savas negatīvās puses, piemēram, gadījumos, kad tas ir ticis izdots attiecībā uz noziegumiem, kas tiek uzskatīti par pārāk maziem, lai tā piemērošana būtu pamatota. Neuzskatu, ka būtu jāizdod Eiropas apcietināšanas orderis tāpēc, ka kāds ir ticis pieķerts nozogam divas autoriepas citā valstī, kā tas ir bijis iepriekš. Sods nav samērojams ar noziegumu un rada uzticības zaudēšanu svarīgam un noderīgam instrumentam.

Tāpēc mums jāanalizē trūkumi sistēmā un tās piemērošanā, nesagraujot šī ordera noderīgumu.

Tieši šī iemesla dēļ uzdodam šo parlamentāro jautājumu Komisijai, lai saprastu, kā orderis šajos dažos pēdējos gados tika izmantots. Šāda informācija palīdzēs mums izlemt, vai to ir nepieciešams atjaunināt, lai aizsargātu tā pareizu izmantošanu.

  Sarah Ludford, autore. – Priekšsēdētājas kundze, liberāļu grupa Eiropas Parlamentā vienmēr ir atbalstījusi Eiropas apcietināšanas orderi, jo tas ir svarīgs instruments cīņā pret nopietniem pārrobežu noziegumiem. Taču vienlaicīgi grupa, kuru es pārstāvu, vienmēr ir norādījusi, ka Eiropas apcietināšanas ordera sistēma būs nepilnīga, ja Eiropā netiks uzlabotas procesuālās aizstāvības tiesības. Nepārtraukti esam kritizējuši Padomi par progresa trūkumu šajā programmā, kas balstīta uz visaptverošu Komisijas priekšlikumu.

Tagad beidzot mainām šo stāvokli aizstāvības tiesību jomā, un priekšsēdētāja vietniece Reding kundze ir pelnījusi uzslavu par viņas uzticību šai programmai, kas tiek īstenota saskaņā ar ceļvedi. Jautājums ir, vai ar to pietiek, lai kompensētu Eiropas apcietināšanas ordera trūkumus? Domāju, ka nē. Ir arī jāmaina Eiropas apcietināšanas ordera sistēmas piemērošanas veids.

Tomēr uzskaitīsim, kādi ir tā panākumi, — laikā no 2005. līdz 2009. gadam ar apcietināšanas orderi tika nodrošināta gandrīz 12 000 narkotiku kontrabandistu, bērnu seksuālo izmantotāju, izvarotāju un citu noziedznieku izdošana. Viņu vidū ir arī Hussain Osman, viens no Londonas spridzinātājiem 2005. gadā. Ņemot to vērā, neviens londonietis nebūs nepateicīgs par Eiropas apcietināšanas ordera esamību. Sešu nedēļu laikā H.Osman tika atvests atpakaļ — no Itālijas.

Taču vismaz Apvienotajā Karalistē — un par to mēs vēl dzirdēsim — Eiropas apcietināšanas orderis ir kļuvis par iecienītu nūju, ar kuru eiroskeptiķi iedragā Eiropas Savienības reputāciju. Šo mērķi īstenot viņiem palīdz vairāki bēdīgi slaveni cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi. Faktiski Apvienotajā Karalistē tiek reģistrēts otrais augstākais izdošanas lūgumu skaits aiz Vācijas.

Gan Komisija, gan aizstāvības tiesību organizācijas, piemēram, „Fair Trials International” — paziņoju, ka aizstāvu tās intereses, esmu tās patronese — un „Justice”, kurā esmu padomes locekle, ir norādījušas uz apcietināšanas ordera trūkumiem. Pamatoti tiek minētas tādas problēmas kā izmantošana nelielu pārkāpumu gadījumos, tiesiskās pārstāvības neesamība izdevējā valstī, pārāk ilgs brīvības atņemšanas periods līdz tiesai, drošības naudas nepiemērošana personām, kas nav ordera izdevējas valsts valstspiederīgie, un slikti brīvības atņemšanas apstākļi. Komisija neuzskata, ka mums ir jāpārstrādā Eiropas apcietināšanas orderis. Manuprāt, šis viedoklis ir jāpārskata.

Pirmkārt, prasībai par samērīguma pārbaudes veikšanu jābūt daudz pamatotākai, lai tā neattiektos uz nelieliem pārkāpumiem. Otrkārt, jāveic detalizēta cilvēktiesību ievērošanas pārbaude ordera izpildes valstī. Tai jākļūst par precīzi formulētu, nevis netiešu prasību. Treškārt, jāizšķir gadījumi, kuros nav pamatoti izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, lai personas netiktu izsekotas visā Eiropā, pamatojoties uz Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājumiem, lai gan viņu izdošana jau vienreiz ir tikusi pamatoti atteikta.

Jāievieš izmaiņas arī drošības naudas piemērošanas jomā, tostarp īstenojot pamatlēmumu par uzraudzības rīkojumiem.

Nav vajadzības mainīt Eiropas apcietināšanas orderi, jo galvenokārt tas ir bijis veiksmīgs. Tiem, kuri to apšauba, jāpajautā pašiem sev, vai viņi būtu apmierināti ar stāvokli, kad noziedznieki pavada daudzus gadus bez iespējām viņus notiesāt un panākt taisnīgumu tāpēc, ka parastā izdošana norit pārāk ilgi un ir saistīta ar pārāk lielu birokrātiju.

  Birgit Sippel , autore. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, debatēs par Ungārijas konstitūciju ne vienu vien reizi dzirdējām kritiku par to, ka tās ir politiskas debates. Esmu ārkārtīgi pārsteigta par to, jo politiskās debates ir viens no Parlamenta uzdevumiem; un tāpēc sākšu šo tēmu, izklāstot arī politisko sistēmu.

Ne robežas, ne robežkontrole nekad nav varējusi apturēt noziedzību, jo īpaši organizēto noziedzību. Tāpēc nav pamatoti atkal uzcelt robežas Eiropā un ierobežot mūsu iedzīvotāju kopējo izaugsmi. Tieši pretēji — ir nepārtraukti jāīsteno sadarbība starp dalībvalstīm, kā arī pārrobežu sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm.

Šajā jomā vairākkārt ir pierādīts, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir svarīgs un veiksmīgs instruments. Taču vienlaicīgi šis instrumenta reputācija tiks iedragāta, ja Eiropas apcietināšanas orderis tiks izmantots, piemēram, divriteņu zādzību gadījumos vai tikai pratināšanas nolūkā. Diemžēl jāsaka, ka esam konstatējuši tā izmantošanu gadījumos, kad, iespējams, ir pieņemts lēmums neizpildīt apcietināšanas orderi, jo ir pierādījumi, kas apliecina nepamatotu tā izdošanu, bet pēc tam izdevēja dalībvalsts šo lēmumu nerespektē, kas noved pie nelabvēlīga iznākuma, kad attiecīgie pilsoņi tiek atkārtoti apcietināti pēc tam, kad tie šķērso robežu. Tas nekādā gadījumā nevairo uzticību Eiropas tiesu sistēmām.

Kāpēc tā notiek? Vai direktīvas teksts sniedz pārāk lielu rīcības brīvību? Vai tas tiek nepareizi īstenots dalībvalstīs, vai arī mums nav pietiekami daudz informācijas? Mums jānoskaidro šie aspekti, dalībvalstīm jāpanāk vajadzīgie uzlabojumi, un Komisijai ir atbilstoši jārīkojas, lai novērstu šādu nepareizu ordera izmantošanu. Tas ir vienīgais ceļš, lai novērstu stāvokli, kad veiksmīgam instrumentam tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums un tiek pavisam pazaudēta uzticība šiem pasākumiem.

Turklāt visa šī pieredze parāda, cik svarīgi beidzot ir panākt zināmu progresu saistībā ar procesuālo tiesību ceļvedi. Visu iesaistīto personu juridiskās noteiktības interesēs ir ieviest vienādas tiesības visā Eiropā tiem, kas ir apsūdzēti dažādos pārkāpumos, un ir jāievieš informēšanas pienākums saistībā ar šīm tiesībām.

Aicinu Komisiju izdarīt spiedienu, lai pārvarētu iespējamo opozīciju visos šajos aspektos; esmu pārliecināta, ka tā var rēķināties ar Parlamenta atbalstu šajā jomā.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, Sippel kundze raksturoja Eiropas apcietināšanas orderi kā kaut ko pilnīgi nevainīgu. Vai tas faktiski drīzāk nelīdzinās Frankenšteina briesmonim? Vai viņai to nevajadzētu pieņemt?

  Birgit Sippel , autore. – (DE) Neesmu pārliecināta, vai man vajadzētu atbildēt uz jūsu jautājumu, jo tas vairāk ir polemiskas dabas komentārs. Tomēr skaitļi rāda, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir atbilstošs noziedzības apkarošanas instruments kopējā Eiropas telpā. Noziedzība nav nacionāla, tā ir starptautiska un sniedzas pāri robežām. Tāpēc mums jāīsteno pārrobežu sadarbība. Mums jāpārvar sākotnējās grūtības saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi un jāpārtrauc tā ļaunprātīga izmantošana. Tomēr kā instruments tas ir neatsverams.

  Gerard Batten, autors. – Priekšsēdētājas kundze, jau kopš 2004. gada esmu brīdinājis, ka Eiropas apcietināšanas orderi (EAO) varētu izmantot kā apspiešanas instrumentu pret politiskajiem disidentiem. Tieši tas pašreiz notiek Julian Assange lietā. Zviedrijas tiesvedībā pret viņu ir ārkārtīgi daudz neatbilstību. Assange kungam vēl nav uzrādīta apsūdzība nevienā konkrētā nodarījumā. Gandrīz četrus mēnešus pirms EAO izdošanas Stokholmas virsprokurors atcēla pret viņu iepriekš veikto izmeklēšanu, ko zviedri apzīmē kā „nenozīmīgu izvarošanas lietu”. Atjaunotās izmeklēšanas ietvaros, kuras rezultātā tika izdots EAO, prokuroram neizdevās iztaujāt lieciniekus, kuri varētu pierādīt Assange kunga nevainīgumu.

Neatkarīgā tiesas atzinumā Anglijā ir teikts, ka apsūdzības pret Assange kungu saskaņā ar Anglijas tiesībām nav klasificējamas kā izvarošana. Sūdzības iesniedzējas advokāts Zviedrijā atkārtoti apgalvoja, ka sievietes pašas nevar pateikt, vai attiecīgās darbības ir izvarošanas gadījumi, jo viņas nav juristes. Neskatoties uz to, iepretī EAO lauciņam, kas atzīmēts kā „izvarošana”, nav sniegta nekāda definīcija, ne paskaidrojums par to, ko nozīmē šis noziegums.

Assange kungs uzturējās Zviedrijā piecas nedēļas, lai atbildētu uz apsūdzībām, tomēr viņš netika nopratināts, jo izmeklēšana tika nepamatoti novilcināta. Assange kungs ieradās Zviedrijā mazāk nekā mēnesi pēc tam, kad WikiLeaks nopludināja informācijas sadaļas par karu Afganistānā, un paziņoja, ka būs vēl daudz vairāk atklājumu. Augstākās amatpersonas ASV ir aicinājušas Assange kungu nogalināt vai nolaupīt un ASV valdībai rīkoties tā, it kā tā būtu uzsākusi karu ar WikiLeaks, ko tie raksturo kā teroristu organizāciju.

Tas viss sakrīt ar ērto Eiropas apcietināšanas ordera izdošanu pret viņu. Zviedrijai ir tuvas attiecības ar ASV izlūkdatu kopīgošanas un sadarbības jomā, kas liek apšaubīt Zviedrijas izrādīto neitralitāti. Kādēļ gan lai ASV vēlētos Assange kunga izdošanu Zviedrijai? Amerikāņi joprojām cenšas safabricēt lietu pret viņu un nezina, par ko tie viņu vispār var apsūdzēt. Bez apsūdzības ASV nevar panākt viņa izdošanu no AK, tomēr viņiem ir nepieciešams to turēt apcietinājumā kaut kur, kamēr viņi to izdomā, novēršot viņa atgriešanos Austrālijā.

Eiropas apcietināšanas orderis šajā ziņā ir nevainojams līdzeklis. Kā esmu vairākkārt šajā plenārsēžu zālē uzsvēris, izdošana saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi jeb drīzāk juridiska izdošana, precīzi izsakoties, pašlaik ir tikai birokrātiska formalitāte. Pret to vienkārši nav nekādu reālu aizsarglīdzekļu. Ņemot to vērā, mans jautājums Padomei un Komisijai nav par to, vai EAO tiek ļaunprātīgi izmantots politiskos nolūkos. Tas ir: vai to ir iespējams izmantot ļaunprātīgi? Ja Padome un Komisija ir godīgas, tām būs jāatbild, ka tas ir iespējams. Lūdzu, vai jūs šobrīd varētu to atzīt? Manuprāt, pierādījumi liecina, ka tas, visticamāk, pašlaik notiek Julian Assange gadījumā.

  Cornelis de Jong, autors. – (NL) Priekšsēdētājas kundze, jautājumu teksts, uz kuriem jāatbild mutiski, var šķist abstrakts un teorētisks, tomēr, neskatoties uz to, Eiropas apcietināšanas orderis skar cilvēku likteņus, cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Nīderlandē liela uzmanība tiek pievērsta Cor Disselkoen liktenim. 1997. gadā šis Nīderlandes uzņēmējs tika apsūdzēts Polijas nodokļu likumu pārkāpšanā. Par to viņš pavadīja divus mēnešus cietumā atbaidošos apstākļos. Iemaksājot ārkārtīgi lielu naudas summu kā drošības naudu, viņš tika atbrīvots un divpadsmit gadus par šo lietu neko vairs nedzirdēja. Tomēr pagājušajā gadā Polija pēkšņi pieprasīja šī uzņēmēja izdošanu. Šajā gadījumā Polija izmantoja Eiropas apcietināšanas orderi. Pirms desmit dienām viņš tika pārvests uz Poliju. Disselkoen kunga advokāts saka, ka viņš tur tika turēts cietumā, kas ir tieši tikpat netīrs un pārpildīts kā tas, kurā viņš tika turēts 1997. gadā. Pretēji visiem noteikumiem C. Disselkoen apspriedes ar viņa advokātu tika ierakstītas ar videokameru. Turklāt viņa apsūdzību lapā tika papildus ierakstītas četras jaunas apsūdzības. Tiesnesis pat netieši norādīja, ka to dēļ pat var tikt izdots jauns apcietināšanas orderis. C. Disselkoen vēlreiz bija jāsamaksā liela drošības nauda, un viņš ir atgriezies Nīderlandē, tomēr viņa gadījums parāda, ka Eiropas apcietināšanas ordera dēļ ir iespējams nonākt pazemojošā stāvoklī.

Savā ziņojumā Komisija parādīja, ka tā apzinās šīs problēmas un ir nobažījusies par tām. Tāpēc grupa, kuru es pārstāvu, liek cerības uz komisāri. Komisāres kundze, vai jūs personīgi varētu sniegt skaidrojumu par to, kā būtu jāinterpretē prasības par samērīgumu, un nokārtot, lai tās ievērotu arī Padome? Vai jūs varētu nodrošināt, lai personām faktiski tiktu piešķirtas tiesības apstrīdēt apcietināšanas orderi gan ordera izdevējā dalībvalstī, gan dalībvalstī, kas to izpilda? Vai piekrītat, ka ir jābūt iespējai konsekventi noraidīt apcietināšanas orderu izpildi to valstu vārdā, kurās apstākļi cietumos un aizturēšanas izolatoros joprojām ir necilvēcīgi, lai uz EAO tiktu attiecināta cilvēktiesību stāvokļa novērtēšana un lai Cor Disselkoen nebūtu vairs jābaidās no turpmākiem pārdzīvojumiem?

  Timothy Kirkhope, autors. – Priekšsēdētājas kundze, neviens nevar noliegt pozitīvo Eiropas apcietināšanas ordera ietekmi uz pārrobežu noziedzību. Līdz šim tas ir veicinājis gandrīz 12 000 narkotiku kontrabandistu, bērnu seksuālo izmantotāju, izvarotāju un teroristu izdošanu un palīdzējis izvairīties no ilgstošu izdošanas procedūru ievērošanas. Šī instrumenta piemērošanas ātrums ir bijis nenovērtējams, ņemot vērā brīvas robežu šķērsošanas iespējas un pieaugošus pārrobežu noziedzības apjomus. Taču šis instruments nekad nav bijis paredzēts nelielu noziegumu izmeklēšanai un sodīšanai, piemēram, cūkas zādzība, šokolādes tāfelītes zagšana vai bankas kredītlimita pārtērēšana.

Tas, ko šodien šeit varat vērot, ir ļoti rets gadījums. Gandrīz visas politiskās grupas un tautības, kas šeit ir pārstāvētas, apgalvo, ka tagad ir laiks pārskatīt, pārvērtēt un, ja nepieciešams, veikt grozījumus. Samērīgums, aizsardzība un pārsūdzība ir būtiski svarīga šī instrumenta reformēšanai.

Pašlaik strādājam pie Eiropas izmeklēšanas ordera, kas ir Eiropas apcietināšanas ordera partnerinstruments. Ir būtiski svarīgi nepieļaut tās pašas kļūdas vēlreiz. Mums jāizstrādā šis jaunais likumprojekts, skaidri saglabājot atmiņā saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi pieļautās kļūdas un šķēršļus.

Apcietinātie ir pārāk daudz cietuši no standarta līmenim neatbilstošiem apstākļiem, ir bijis pārāk daudz neatbilstīgi izdotu orderu un pārāk maz pārsūdzības iespēju tiem, kuri ir cietuši no pieļautajām kļūdām. Baidos, ka mēs izstrādājam EIO laikā, kad Eiropas apcietināšanas orderis, uz kura pamata tas tiek veidots, ir pilnīgi nedrošs. Mums jāatjauno uzticība šim instrumentam un tā vērtība, un tas jāsaglabā izmantošanai tikai vissmagāko noziegumu gadījumos, vienlaicīgi garantējot un saglabājot visaugstākos tā izmantošanas standartus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos uzdot Kirkhope kungam šo jautājumu tāpēc, ka viņš piekrīt vajadzībai pārskatīt un pārvērtēt Eiropas apcietināšanas orderi — manuprāt, ir jādara vēl daudz vairāk, un tomēr. Viņš pieminēja Eiropas izmeklēšanas orderi un, manuprāt, vēlējās pateikt, ka šis vēl ir pārāk tālā nākotnē veicams darbs.

Bet vai viņš apzinās, ka viņa paša valdībā viens no pirmajiem Iekšlietu sekretāres Theresa May darbiem, kad viņa tika apstiprināta amatā, bija piekrist Eiropas izmeklēšanas ordera ieviešanai, un tas nozīmē, ka tagad mēs nevaram no tā atteikties un mums jābūt apmierinātiem ar visu, kas izkļūst cauri likumprojektu „gaļasmašīnai”, jo tas tiks nodots kvalificētā vairākuma balsojumam un galīgo iznākumu mēs nenosakām? Vai šis gadījums ir vēl viens no toriju dubultmorāles pierādījumiem, kad viņi uzstājas pret Eiropas Savienības izdotajiem tiesību aktiem, bet pēc tam paši savā parlamentā tos apstiprina?

  Timothy Kirkhope (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, AK valdības nostāja gan saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi, gan Eiropas izmeklēšanas orderi ir tāda, ka tā, protams, apzinās savu pienākumu — gluži pamatoti — darīt visu, kas nāk par labu Apvienotajai Karalistei saistībā ar pārrobežu noziedzību. Esam cietuši no ļoti daudziem noziegumiem un jo īpaši terorisma aktiem, kā godātais kungs droši vien zina. Esmu pārliecināts, ka viņš piekristu mūsu apņēmībai izskaust šo noziedzību, un starpvalstu sadarbība ir vislabākais veids, kā to panākt.

Protams, Eiropas izmeklēšanas orderis ir jāīsteno uzmanīgi. Tomēr ar vienkāršu piekrišanu šim orderim un tā koncepcijai, kā to izdarīja valdība, protams, vēl viss nav pateikts. Mums jāiepazīstas ar šo orderi detalizēti; mums tas ir efektīvi jāīsteno un ir jāpanāk, lai tas darbotos teicami līdzās apcietināšanas orderim. Tomēr mūsu piekrišana tam ir laba zīme, ka esam cieši apņēmušies apkarot pārrobežu noziedzību. Ticu, ka godātais kungs piekrīt mūsu vēlmēm šajā ziņā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze, Eiropas apcietināšanas orderis ir kļuvis par vienu no visveiksmīgākajiem savstarpējās atzīšanas instrumentiem, kāds jebkad ir pieņemts Eiropas Savienībā. Tādēļ esmu jums ārkārtīgi pateicīga par šo debašu ierosināšanu.

Padome šim jautājumam ir veltījusi daudz uzmanības un enerģijas, tostarp arī veicot savstarpēju šī instrumenta praktiskās piemērošanas profesionālo novērtējumu, kas trīs gadu laikā tika īstenots visās dalībvalstīs. Eiropas apcietināšanas ordera sniegtās priekšrocības lielā mērā atsver visas iespējamās neērtības. Ar EAO palīdzību Savienībai ir izdevies ievērojami samazināt izdošanas laiku, daudzos gadījumos no viena vai diviem gadiem tikai līdz vienam vai diviem mēnešiem. Iepriekšējā izdošanas sistēma bija apgrūtinoša un vairs neatbilda mūsdienu pasaules vajadzībām ar tās atvērtajām robežām un smagajiem un labi organizētajiem pārrobežu noziegumiem.

Lai gan, runājot par samērīgumu, ir bijušas dažas mazsvarīgas lietas, par kurām tika izdots Eiropas apcietināšanas orderis, galu galā katras dalībvalsts attiecīgā izdošanas iestāde ir atbildīga par lēmuma pieņemšanu par to, kuros pārkāpumos tā vēlas sākt tiesvedību. Tas ir tāpēc, ka, pretstatā izdošanai, Eiropas apcietināšanas orderis ir pilnīgi juridiska sistēma. Eiropas apcietināšanas orderis vienmēr tiek izdots uz izdevējas valsts tiesas nolēmuma pamata, un lēmuma pieņemšana par EAO izdošanu vai neizdošanu ir attiecīgās valsts atbildīgās tiesu iestādes ziņā. Ja pastāv samērīguma problēma, to nerada pats instruments, bet pamatlēmums par EAO izdošanu; tas drīzāk ir krimināltiesas politikas jautājums atsevišķās dalībvalstīs. Padome pietiekami skaidri ir norādījusi, ka Eiropas apcietināšanas orderi nevajadzētu izmantot gadījumos, kuros preventīvā brīvības atņemšana nav atbilstoša.

Padome arī aicināja šī instrumenta izmantotājus apsvērt un konsultēties par Eiropas apcietināšanas orderim alternatīvu līdzekļu izmantošanu. Ņemot vērā vispārējo krimināllietu tiesvedības efektivitāti, šīs alternatīvas gadījumos, kuros tas ir iespējams, var būt tādu savstarpējās tiesiskās palīdzības instrumentu izmantošana, kas nav piespiedu līdzekļi, izmantojot video konferences ar aizdomās turamajiem, uzaicināšanu ar pavēsti uz uzklausīšanu tiesā, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu, lai noskaidrotu aizdomās turamā dzīvesvietu, vai pamatlēmuma izmantošana par savstarpēju finansiālā soda atzīšanu.

Tomēr šāda izvērtēšana vienmēr jāveic izdevējai iestādei. Eiropas apcietināšanas orderi tiek izdoti saistībā ar kriminālvajāšanu vai galīgu notiesāšanu izdevējā valstī. Šie tiesu nolēmumi balstās uz izdevējas valsts tiesnesim vai prokuroram pieejamiem tiesas materiāliem.

Turklāt nedrīkstam ignorēt arī cietušos. Lielākajā daļā gadījumu pārkāpumos cietušie atrodas izdevējā valstī, nevis izpildes valstī, un līdz ar to, novilcinot tiesu un lietas izskatīšanu, tiek apdraudētas arī cietušo tiesības. Nokavēts taisnīgums ir zudis taisnīgums ne tikai attiecībā uz aizdomās turamajiem, bet arī cietušajiem. Drīzas tiesas panākšanā ieinteresēti ir arī cietušie, lai tiktu respektētas viņu tiesības. Padome plāno pieņemt Ungārijas prezidentūras ierosināto ceļvedi šo tiesību stiprināšanai. Līdz ar to risinājums attiecībā uz samērīguma principa ievērošanu nevar būt tāds, ka mēs mainām teicami funkcionējoša Eiropas apcietināšanas ordera, ar kuru strauji ir uzlabota iepriekšējā izdošanas sistēma, pamatprincipus.

Saistībā ar tiesībām uz aizstāvību vispirms vēlos atzīmēt, ka, pretstatā izdošanai, Eiropas apcietināšanas orderis ir pilnīgi juridiska sistēma, kas pati par sevi jau sniedz ievērojamas garantijas. Eiropas apcietināšanas orderis vienmēr ir balstīts uz tā izdevējas valsts tiesas nolēmumu, un izpildes valsts to drīkst izpildīt tikai ar tiesas nolēmumu. Attiecīgā persona vienmēr varēs pilnībā izmantot savas tiesības uz aizstāvību izdevējā dalībvalstī, kurā notiek lietas izskatīšana, pamatojoties uz lietas materiāliem. Tas pilnībā atbilst Eiropas Cilvēktiesību tiesas Strasbūrā judikatūrai.

Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka personai, pret kuru ir izdots Eiropas apcietināšanas orderis, nav un nevajadzētu dot iespēju izmantot jebkādas tiesības izpildes valstī. 2010. gada 20. oktobra Direktīva kriminālajā tiesvedībā nodrošina tiesības saņemt mutisku un rakstisku tulkojumu, un tā ir arī piemērojama Eiropas apcietināšanas ordera izpildes gadījumā.

Turklāt mēs atzinīgi vērtējam faktu, ka nesenais Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesībām saņemt informāciju kriminālajā tiesvedībā nodrošina tiesības saņemt rakstisku informāciju tiesvedībā saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi.

Ir izskanējušas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi automātiski netiek atcelts atbilstošais brīdinājums Šengenas Informācijas sistēmā (SIS). Tomēr SIS brīdinājums ir līdzeklis Eiropas apcietināšanas ordera nosūtīšanai. Tikai un vienīgi tā izdevēja iestāde, kas ir ievietojusi brīdinājumu, ir tiesīga to atkal atcelt.

Gadījumos, kad kāda dalībvalsts pēc tiesvedības beigām atsakās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi, attiecīgā persona tiek atlaista brīvībā. Ja šī atteikšanās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi ir galīga, ir skaidrs, ka šī persona attiecīgajā dalībvalstī šī instrumenta piemērošanas rezultātā vairs nevar tikt apcietināta. Taču atteikšanās izpildīt Eiropas apcietināšanas orderi nepadara to par spēkā neesošu. Tas joprojām ir spēkā attiecīgās personas apcietināšanai izdevējā dalībvalstī. Tas nekādā gadījumā nav saistīts ar pašu Eiropas apcietināšanas ordera sistēmu, un tādi paši noteikumi ir spēkā arī, piemēram, attiecībā uz izdošanas sistēmu.

Visbeidzot, attiecībā uz apstākļiem cietumos: dažos gadījumos tos, protams, vajadzētu uzlabot, tomēr tas nav jautājums, kas ir konkrēti attiecināms uz Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanu. Atsevišķo dalībvalstu atbildīgo iestāžu pienākums ir nodrošināt, lai apstākļi cietumos atbilstu standarta līmenim, neatkarīgi no tā, vai personas ir izdotas no citām dalībvalstīm, vai nē.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, iespējams, jūs jau zināt, ka šī gada 11. aprīlī Komisija pieņēma ziņojumu par apcietināšanas ordera īstenošanu. Galvenā uzmanība šajā ziņojumā ir pievērsta apcietināšanas ordera darbības pamatprincipiem, pirmo reizi kopš tā spēkā stāšanās 2004. gada janvārī uzsverot ne tikai tā veiksmīgos aspektus, bet arī nepilnības.

Jau daudz tika pateikts par veiksmīgajiem aspektiem. Uzsvēršu tikai to, ka laikā no 2005. līdz 2009. gadam tika izdoti gandrīz 55 000 Eiropas apcietināšanas orderu, apmēram 12 000 tika izpildīti, un šajā periodā aptuveni 60 % no izdošanai pieprasītajiem piekrita šai izdošanai vidēji 14 līdz 17 dienu laikā. Vidējais to personu izdošanas laiks, kuri nepiekrita izdošanai, bija 48 dienas, un tas ļoti pozitīvi kontrastē ar stāvokli, kāds bija pirms Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanas, kad pieprasīto personu izdošanai vidēji bija nepieciešams viens gads, un tas neapšaubāmi ir veicinājis personu brīvu pārvietošanos.

Tieši tāpēc — un, manuprāt, ikviens šajā Parlamentā tam piekrīt — apcietināšanas orderis ir svarīgs instruments krimināli sodāmu likumpārkāpēju notveršanai un mūsu krimināltiesas sistēmu efektīvākas darbības panākšanai. Tam ir bijusi izšķiroša loma pedofilu organizētā tīkla sagraušanā un slepkavu un teroristu notveršanā, un tieši tam tas ir arī paredzēts.

Tomēr nesenie notikumi rāda, ka kopš 2007. gada izdoto apcietināšanas orderu skaits ir dramatiski audzis. Dažos gadījumos to izmanto mazāk nekā samērīgi, lai panāktu tādu personu izdošanu, kas tiek turētas aizdomās par nelieliem noziegumiem — divriteņa vai sivēna zādzību. Tas ir nevajadzīgi un var kaitēt šī ietekmīgā ES savstarpējās atzīšanas instrumenta leģitimitātei. Tieši šī iemesla dēļ Komisija lūdz veikt attiecīgus pasākumus.

Pirmkārt, Komisija aicina ES dalībvalstis veikt samērīguma pārbaudi gadījumos, kad tās lūdz izdot apcietināšanas orderi, kā arī novērst nepilnības savos tiesību aktos gadījumos, kad tie pilnībā neatbilst pamatlēmumam, ar ko izveido apcietināšanas orderi. Lūdzam arī dalībvalstis nodrošināt, lai praktizējošie juristi, piemēram, prokurori, neizdotu apcietināšanas orderus nelielu kriminālpārkāpumu gadījumos.

Tādēļ apcietināšanas ordera rokasgrāmatā mēs izklāstīsim vadlīnijas, kas šajā līmenī ir jāievēro. Līdz 2011. gada beigām izvirzīsim arī priekšlikumus, kas paredzēti, lai paātrinātu policijas iestāžu, tiesu iestāžu un praktizējošo juristu apmācību saistībā ar apcietināšanas orderi, lai nodrošinātu tā piemērošanas konsekvenci un efektivitāti un plašāk informētu par jaunajiem ES procesuālo tiesību aizsargpasākumiem.

Jautājumā par procesuālo tiesību aizsargpasākumiem ziņojumā ir arī apskatīta pamattiesību un savstarpējās uzticēšanās dalībvalstu tiesu sistēmām visaptverošā nozīme. Tāpēc Komisija sāka izstrādāt procesuālās tiesības personām, kas nonāk ieslodzījumā.

Pirmkārt, tie ir minimālie noteikumi par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu, kas tika pieņemti jau 2010. gadā. Otrkārt, tiesības uz informāciju par personas tiesībām — paziņojums par tiesībām, par ko ļoti drīz tiks noslēgta vienošanās. Ne vēlāk kā šodien Komisija pieņēma trešo priekšlikumu par procesuālajām tiesībām — priekšlikumu nodrošināt piekļuvi advokāta pakalpojumiem un tiesības informēt trešo personu gadījumā, ja kādai personai tiek liegta viņa vai viņas brīvība. Tādai situācijai tiks paredzēts arī noteikums par piekļuvi advokāta pakalpojumiem gan izdevējā valstī, gan izpildes valstī gadījumos, kad tiek izdots Eiropas apcietināšanas orderis.

Visas šīs procesuālās tiesības ir piemērojamas apcietināšanas ordera gadījumā. Šie pasākumi ir izstrādāti, lai novērstu iespēju iegūt pierādījumus, pārkāpjot aizdomās turamo pamattiesības.

Atbildēšu arī uz konkrēto jautājumu, ko uzdeva autori. Komisijai nav informācijas ne par kādiem pierādījumiem, kas apliecinātu, ka Zviedrijas lūgumā Apvienotajai Karalistei izdot Assange kungu, lai viņš varētu stāties pretī apsūdzībām seksuāla rakstura noziegumos, Eiropas apcietināšanas orderis tiek izmantots kā citādi nekā paredzētajam mērķim.

Izdošanas saskaņā ar Padomes pamatlēmumu, ar ko izveido Eiropas apcietināšanas orderi, ir pilnībā juridiska procedūra, un valdībām nav pilnīgi nekādu iespēju iejaukties šajā procesā. Konkrētajā Parlamenta minētajā gadījumā šo procedūru izpildīja Apvienotās Karalistes un Zviedrijas tiesu iestādes bez valdību iejaukšanās.

Attiecībā uz citiem jautājumiem, kas saistīti ar iespējamo izdošanu Amerikas Savienotajām Valstīm, vēlos uzsvērt, ka līdz šim mums nav informācijas ne par vienu lūgumu saistībā ar izdošanu uz Savienotajām Valstīm. Tomēr ja šāds lūgums būtu, tas varētu notikt tikai ar izdevējas dalībvalsts piekrišanu — šajā gadījumā AK. Tas ir tādēļ, ka pēc Padomes pamatlēmuma 28. panta noteikumiem personu, kas tiek izdota saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi, nedrīkst nosūtīt uz trešo valsti bez tās dalībvalsts atbildīgās iestādes piekrišanas, kura šo personu izdod. Vēlos tikai uzsvērt šī jautājuma juridisko pamatu, bet, protams, tas attiecas uz pieņēmumu „ja nu gadījumā”, jo nekas konkrēts nav ticis iesniegts.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, apcietināšanas orderis ir viens no pamatinstrumentiem cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un citām kriminālnoziegumu formām. Tas ir drošs instruments un saskaņā ar pamatlēmumu — sadarbības stūrakmens un pirmais konkrētais savstarpējās atzīšanas principa īstenošanas piemērs krimināltiesību jomā.

Tas, protams, ir ārkārtīgi noderīgs instruments, tomēr nedrīkstam nepieminēt, ka tam ir arī savas vājās puses. Vājās puses ir pilnībā identificētas, kā teica arī komisāre Reding kundze, ne tikai Komisijas 2011. gada aprīļa ziņojumā, bet arī tās 2005. un 2006. gada ziņojumā. Šīs vājās puses, kas galvenokārt izriet no divām galvenajām un būtiski svarīgajām premisām, var tikt izlabotas un, protams, ir jāizlabo. Apcietināšanas orderim ir divas sastāvdaļas — izdošana un attiecīgi atteikums vai attiecīgi izdošana. Skaitļi apliecina, ka tas ir noderīgs instruments, jo ir tikuši izdoti 54 000 apcietināšanas orderi, bet 12 000 ir tikuši izpildīti.

Pievēršoties jautājumam par to, kādi labojumi ir jāveic: ir vajadzīgas lielākas un labākas procesuālās garantijas saistībā ar izsniegšanu, atteikumu un izdošanu. Būtisks ir jautājums par samērīgumu vai tā neesamību apcietināšanas ordera izmantošanā; tas ir viens no galvenajiem jautājumiem. Tāpēc priecājos dzirdēt komisāri Reding kundzi sakām, ka dalībvalstīm būs jāveic samērīguma pārbaude un jārūpējas, lai apcietināšanas orderis netiktu izmantots nelielu pārkāpumu gadījumos.

Priekšsēdētāja kungs, šo jautājumu izskatīšanas gaitā nejauši kļuva zināms, proti, ka katrs apcietināšanas orderis valsts kasei izmaksā EUR 25 000. To atklāja kāds tiesnesis no Īrijas. Atbildēšu šim tiesnesim, ka es tam neticu un ka viņam būtu uzskatāmi jāpierāda, uz ko pamatojas viņa aprēķini.

Tāpēc uzskatu, ka apcietināšanas orderis ir jāatstāj spēkā atjaunotā veidā, nodrošinot labākas procesuālās garantijas.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, vai Díaz de Mera kungs ir informēts, ka 2003. gadā — jau sen pirms Eiropas apcietināšanas ordera ieviešanas — starp Apvienoto Karalisti un Spāniju tika parakstīts paātrinātas rīcības izdošanas līgums, un varbūt runātājs varētu apsvērt, vai šis nav labāks plāns smagu noziegumu atrisināšanai nekā Eiropas apcietināšanas orderis, ņemot vērā visas tās problēmas, par kurām mēs tagad dzirdam?

  Agustín Díaz de Mera García Consuegra (PPE). – (ES) Nē, (The Earl of) Dartmouth kungs. Uzskatu, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir noderīgāks un arī elastīgāks instruments visu to noziedzības formu apkarošanai, uz kurām šeit norādījām.

Komisāre V. Reding jau ir jums teikusi, un arī es uzsveru faktu, ka izdošanas ordera izpildei var būt vajadzīgs laiks līdz pat vienam gadam, turpretī Eiropas apcietināšanas ordera prasības ir jāizpilda 40 dienu laikā.

Tāpēc, manuprāt, pēdējā no abām minētajām procedūrām ir daudz elastīgāka un noderīgāka cīņā pret noziedzību, nelikumīgu rīcību un terorismu.

  Claude Moraes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupas nostāja ir ļoti skaidra. No vienas puses, dzirdējām no Padomes, ka, ja Eiropas apcietināšanas orderis tiktu pareizi un efektīvi izpildīts, nevis, kā pieredzēts, daudzos mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos, tā priekšrocības lielā mērā atsvērtu šos trūkumus.

Komisāre sniedza ticamu ziņojumu — nopietnu ziņojumu, kurā ir pateikts, ka, ja varam novērst ordera izmantošanu mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos, kā arī nesamērīgumu un ar procesuālajām garantijām saistītās nepilnības, tādā gadījumā Eiropas apcietināšanas orderis joprojām var kalpot kā noderīgs līdzeklis nopietnu organizēto kriminālnoziedznieku notveršanai. Nedrīkstam aizmirst rādītāju 12 000 — man ļoti svarīgs ir fakts, ka vēlēšanu apgabalā Londonā, kuru es pārstāvu, esam notvēruši 2005. gada spridzinātājus. Ja saprotam, cik nopietni un simboliski ir šādi gadījumi, tad Eiropas apcietināšanas orderis var tikt izmantots, un tas ir jāizmanto.

Mūsu grupas uzdotais jautājums, uz kuru šodien ir jāatbild mutiski, ir ļoti vienkāršs. Pašlaik esam ceļā no ziņojumiem uz rīcību un esam situācijā, kad jāizskata divi sarežģīti jautājumi. Viens no tiem ir samērīguma trūkums. To neatrisināsim vienas dienas laikā, un es uzdodu komisārei (runa ir par juridisko apmācību) nodrošināt, lai tiktu novērsts nenozīmīgo pārkāpumu gadījumu pārsvars, kas apdraud uzticību Eiropas apcietināšanas orderim. Tomēr tādā gadījumā arī Padomei (nav runa tikai par Ungāriju, bet par visām dalībvalstīm) mums ir jāpalīdz panākt ātrāku procesuālo garantiju ieviešanu, kā arī nepieņemami ilgā pirmstiesas brīvības atņemšanas perioda jautājuma atrisināšanu daudzu manas valsts pilsoņu labā.

Šie aspekti rada problēmas instrumentam, kas varētu būt efektīvs, ja pareizi tiktu izmantots. Tomēr visgrūtāk būs ieviest vienādus noteikumus visiem saistībā ar procesuālajām aizstāvības tiesībām. Tieši tāpēc manā grupā, kas aicināja ieviest paziņojumu par tiesībām, ir nopietna attieksme gan pret kvalitāti, gan pret likumdošanas procesa ātrumu, kāds mums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Eiropas apcietināšanas orderis varētu kļūt par tik efektīvu instrumentu, kādam tam ir jābūt, lai notvertu nopietnus organizētos kriminālnoziedzniekus un lai daudzie mazsvarīgie gadījumi un nevienādie noteikumi neiedragātu tā uzticamību, kā tas pašlaik ir vērojams.

Šādu stāvokli vēlas panākt mūsu grupa, un mēs esam apņēmušies to izdarīt. Tomēr cieša uzmanība ir jāpievērš īpaši tām dalībvalstīm, kuras pieprasa, lai Eiropas apcietināšanas orderis būtu efektīvs, bet, no otras puses, neveic pasākumus, lai pieņemtu tādus tiesību aktus, kas radītu visiem vienādus noteikumus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Claude Moraes runāja par samērīguma trūkumu un citām nepilnībām. Mēs visi varam tam piekrist, izņemot vienu aspektu —pašsaprotamo, ko neviens nevēlas atzīt, proti, ka neviens šo pēcpusdien nav bildis ne vārda par to, ka tiesa nedrīkst ņemt vērā prima facie pierādījumus pret apsūdzēto un izmantot rīcības brīvību jautājumā par to, vai šī persona ir vai nav jāizdod.

Visspilgtākais piemērs šajā ziņā ir Andrew Symeou lieta. Es piedalījos visās apelācijas tiesas lietas izskatīšanas sēdēs un redzēju, ko domā tiesneši. No viņu sejas izteiksmes bija acīmredzams, ka viņi saprata, ka pret šo zēnu nav reālu pierādījumu; pierādījumi bija pretrunīgi, izskatījās, ka paziņojumi ir policijas izdomāti un viņu nekādā gadījumā nebūtu vajadzējis izdot. Kā jūs risinātu šādu problēmu, kā arī to, ka tiesas nedrīkst ņemt vērā ne prima facie pierādījumus pret apsūdzēto, ne arī to neesamību?

  Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, lai izdotu apcietināšanas orderi, ir vajadzīgi prima facie pierādījumi. Nav iespējams izpildīt apcietināšanas orderi, juridiski nenoskaidrojot vienkāršākos lietas faktus.

Andrew Symeou lietā galvenās problēmas — varu apliecināt G. Batten kungam — bija procesuālās problēmas: brīvības atņemšanas periodi un tiesu sistēmas darbība pēc apcietināšanas ordera izpildes. Jūs runājat par apelācijas procedūru. Tieši periods pēc apcietināšanas ordera izpildes bija problemātisks, ko mēs šodien šajās debatēs cenšamies novērst.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, iepriekšējās debates bija kaislīgas un arī aizraujošas, bet šīs ir daudz vienprātīgākas. Man rodas priekšstats, ka neviens neapšauba Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas lietderīgumu, tiesvedības ilguma samazināšanos un tātad būtībā arī cīņu pret noziedzību.

Taču šo pilnvaru izmantošanas veids, kā visi ir atzinuši, ir veicinājis ordera ļaunprātīgas izmantošanas praksi, kad tas tiek izmantots mazsvarīgu kriminālpārkāpumu gadījumos, un runa nav tikai par veselu virkni farsam līdzīgu divriteņu, sivēnu un tamlīdzīgas mantas zādzības gadījumu, kad brīvības atņemšana ir nesamērīgs līdzeklis, kad cietumā tiek turēti nevainīgi cilvēki un kad tiek ļaunprātīgi izmantotas tiesības pārsūdzēt šos nolēmumus.

Pirms dažiem gadiem grupa, pie kuras es piederu, aizstāvēja nepieciešamību ieviest aizsargpasākumus pret Eiropas apcietināšanas ordera izmantošanu, un es priecājos dzirdēt jūs, komisāres kundze, šo pēcpusdien pieminam uzlabojumus procedūrā, izstrādājot palīgmateriālus dalībvalstīm, kā arī palīgmateriālus aizturētajiem. Vērtēju to atzinīgi, jo, manuprāt, mūsu līdzpilsoņi ļoti labi izprot Eiropas apcietināšanas orderi, un tas ir būtisks pārbaudījums, kas parāda, ko Eiropa spēj darīt tiesiskuma nostiprināšanā Eiropā.

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vajadzīgi efektīvi līdzekļi cīņā pret noziedzību, jo īpaši organizēto noziedzību, kas ir vissmagākais noziedzības veids. Šajā ziņā jāatzīst, ka Eiropas apcietināšanas orderis atbilst šai vajadzībai, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka ne tikai godīgie pilsoņi ir tie, kuri galvenokārt izmanto brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā, bet arī kriminālnoziedznieki, kuri ne vienmēr izmanto šīs tiesības tūrisma vai saimnieciskās darbības mērķiem, bet lai īstenotu kriminālas darbības vai lai izvairītos no stāšanās tiesas priekšā paši savā valstī vai tajā valstī, kurā tie ir izdarījuši kriminālpārkāpumu.

Šī instrumenta izmantošana un darbība tāpēc ir vērtējama atzinīgi, tomēr mums arī atzinīgi jāvērtē tā uzraudzība. Katrai tiesiskai iestādei ir ne tikai nopelni, bet arī zināmas nepilnības, kuras ir jāatklāj, un ir arī jāapsver, kā tās izlabot. Šajā gadījumā, manuprāt, ir svarīgi apsvērt, vai nevajadzētu ieviest ierobežojumus EAO izmantošanai pašu niecīgāko kriminālpārkāpumu gadījumos, piemēram, attiecībā uz personām, kurām paredzētais sods nepārsniedz brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Šis jautājums ir nopietni jāapsver.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Sarah Ludford (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, ir taisnība, ka Ziobro kungs ir no Polijas. Piekrītu viņa pēdējai piezīmei tā, kā to dzirdēju tulkojumā. Bieži tiek apgalvots, ka Polija ir viens no to valstu piemēriem, kurā apcietināšanas orderu izsniegšanai nav noteikta nodarījuma smaguma pietiekamības pārbaude ne attiecībā uz iekšzemes orderiem, ne arī uz Eiropas apcietināšanas orderiem.

Vai jūsu krimināltiesas sistēmā ir tikusi apsvērta reformu īstenošana, lai prokurori varētu lemt par to, vai tiem ir jāizsniedz apcietināšanas orderis, vai arī tiem ir jāizskata katra vissīkākā sūdzība? Tādā gadījumā slavenie nelielie pārkāpumi, piemēram, sivēna zādzība, vairs neradītu tik lielas problēmas.

Mēs ārkārtīgi augstu vērtējam visus poļus, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, jo īpaši Londonā; lielākā daļa no viņiem, protams, nav kriminālnoziedznieki. Tomēr tāpēc, ka Apvienotajā Karalistē ir daudz poļu, no kuriem lielākā daļa ir ārkārtīgi gaidīti, mēs saņemam daudz apcietināšanas orderu no Polijas.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ļoti pateicos Ludford kundzei par viņas uzdoto jautājumu. Mēs patiešām apzināmies problēmu, kurai jūs tik laipni pievērsāt mūsu uzmanību. Polijas tiesa ievēro ārkārtīgi stingru pieeju šiem noteikumiem un dažkārt tos arī piemēro mazsvarīgos jautājumos. Ņemot vērā to, ka daudzi mūsu tautieši dzīvo, piemēram, Londonā, dažkārt šie orderi tiek izdoti šādās apšaubāmās lietās. Tāpēc, manuprāt, būtu pamatoti, ja Komisija apsvērtu vispārīgāku risinājumu ieviešanu, kas potenciāli būtu piemērojami arī citām valstīm, lai nodrošinātu, ka orderi nav iespējams izsniegt gluži parastos, piemēram, paredzētā divu gadu cietumsoda gadījumos, bet tas tiktu ieviests tikai smagu sodu piemērošanas gadījumos.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, esmu ļoti pateicīga Ludford kundzei par to, ka viņa uzdeva šo jautājumu, jo arī es biju gatava to uzdot. Pagājušajā nedēļā apmeklēju tiesvedības procesu Polijā pret Cor Disselkoen — viņa vārds jau šodien tika minēts. Viņš ir Nīderlandes valstspiederīgais, kurš tika izdots Polijai, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, lietas ietvaros, kas tika ierosināta pagājušā gada deviņdesmito gadu vidū. Dažās dienās, ko viņš pavadīja ieslodzījumā — jo galu galā Nīderlandes un Polijas tiesneši tomēr panāca vienošanos —, šajās dažās dienās cietumsargs nozaga medicīniskos preparātus, ko viņš lieto sirds ārstēšanai.

Problēma nav saistīta tikai ar to, kā tiek izpildīts Eiropas apcietināšanas orderis, bet arī ar to, ka apcietināšanas apstākļu dēļ daudzās Eiropas valstīs cilvēku nosūtīšana uz turieni vairs nav iespējama. Tiesnesim tajā valstī, kurai tiek iesniegts izdošanas pieprasījums, arī ir jābūt pilnvarotam pateikt: „Es neizdošu cilvēkus uz valsti, kurā apstākļi ieslodzījuma vietās nav humāni, un kā tiesnesis ievērošu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantu”. Piekrītu Padomei, ka valstīm ar diskrētumu jāizturas pret lietām, attiecībā uz kurām tās izsniedz šādu izdošanas pieprasījumu, bet valstīm jāpiešķir arī brīvas iespējas pateikt: „Tas ir tikai mazsvarīgs pārkāpums, un šī pārkāpuma dēļ es nevienu neizdošu.” Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai Polija mainītu veidu, kādā tā spriež tiesu.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Pieņemu, ka runājat par to pašu gadījumu, kas pirms īsa laika jau tika pieminēts. Kolēģis deputāts par to jau runāja, un tad es vēlējos uzdot viņam jautājumu, bet man netika dots vārds. Tad, kad jūs runājat par šādiem konkrētiem gadījumiem, lūdzu, nosauciet to personu vārdus, kuru tiesības tiek aizskartas, lai mēs tās varētu uzklausīt. Tādēļ šobrīd lūgšu jūs nosaukt šī cilvēka vārdu, par kuru tiek runāts, jo ir jānosauc vārdā tie cilvēki, kuru tiesības tiek pārkāptas.

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Neuzskatu to par noslēpumu, Stoyanov kungs. Viņa vārds tika minēts arī iepriekš, lai gan iespējams, ka jūsu tulks to nenodeva tālāk. Tas ir Cor Disselkoen kungs. Man ir vēl viens gadījums saistībā ar Hörchner kungu — vēl vienu Nīderlandes valstspiederīgo. Šobrīd pieminēju Disselkoen kunga vārdu, un tas viņu nepavisam nav samulsinājis, jo viņš vēlas, lai Eiropas apcietināšanas ordera piemērošana tiktu grozīta, un priecātos, ja varētu par to runāt publiski.

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pret Eiropas apcietināšanas orderi un tā piemērošanu dalībvalstīs daudz kas ir iebilstams, un dažus iebildumus jau ir pauduši mani kolēģi deputāti.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz kādu konkrētu un svarīgu aspektu — cilvēktiesību un procesuālo tiesību pilnīgu ievērošanu. Aizdomās turamajiem un atbildētājiem ir tiesības gan kā cilvēkiem, gan kā tiesvedībā iesaistītajām pusēm. Tomēr bieži vien tās netiek ievērotas. De Jong kunga minētie pirmstiesas apcietināšanas apstākļi ir tipiski piemēri. Tas galvenokārt ir tāpēc, ka tiek uzskatīts par pašsaprotamu tas, ka cilvēktiesības tiek vienādi respektētas visā Eiropā. Tomēr ir skaidrs, ka tas tā nenotiek, jo atsevišķas tiesības dažādās dalībvalstīs tiek interpretētas atšķirīgi, piemēram, tiesības klusēt, vai arī dažas procedūras tajās vienkārši ir atšķirīgas, piemēram, pirmstiesas apcietināšanas perioda ilgums.

Ko jūs plānojat darīt, lai to novērstu, komisāres kundze? Vai ierosināsiet konkrētus pasākumus, piemēram, īpašas cilvēktiesību klauzulas ieviešanu, kas ļautu tiesnešiem izskatīt lietu materiālus, kā tas notiek Apvienotajā Karalistē un Īrijā, vai arī viņi arī turpmāk tikai apzīmogos citās dalībvalstīs pieņemtos tiesu spriedumus? Vai ieviesīsiet noteikumu par aizdomās turamā vai atbildētāja noklausīšanos, lai tiesnesis varētu nolemt, vai viņš ir jāizdod atpakaļ valstij, kurā tiek meklēts, lai novērstu ordera ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, gadījumā, kad izdošana tiek pieprasīta politisko uzskatu dēļ? Vai plānojat ieviest šādas izmaiņas procesuālo tiesību programmas ceļveža ietvaros vai grozot tiesību aktus attiecībā uz Eiropas apcietināšanas orderi?

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, anglo – amerikāņu vidē primārais mērķis, kam kalpo likums, ir aizsargāt cilvēkus no nejaušas apcietināšanas un patvaļīgas turēšanas ieslodzījumā. Tiesību aktos kontinentālajā Eiropā, jo īpaši bijušajās Austrumu bloka valstīs, šāda prioritāte vienkārši nepastāv, un ir smieklīgi izlikties, ka ir citādi.

Ar Eiropas apcietināšanas orderi ikviens Lielbritānijā var tikt izdots, — saskaņā ar Bulgārijas tiesību aktiem, piemēram, — un Apvienotās Karalistes tiesnesis to nekādā veidā nevar ietekmēt. Lai stāvokli vēl pasliktinātu, Apvienotās Karalistes valdība ir piekritusi Eiropas izmeklēšanas orderim, kas ir vēl viens uzbrukums Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem. Liberālie demokrāti, kas to visu sponsorē, dēvē sevi par pilsoņu brīvību partiju. Tās ir blēņas! Liberālo demokrātu uzticība pilsoņu tiesībām sniedzas tikai līdz Kalē.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Sarah Ludford (ALDE). – (Mikrofons izslēgts apmēram līdz pirmā teikuma beigām) ... liberālais demokrāts. Vai (The Earl of) Dartmouth kungs ir informēts, ka tie bija liberālie demokrāti ar Apvienotās Karalistes parlamenta augšpalātas konservatīvo deputātu atbalstu, kuriem izdevās iekļaut 2003. gada Izdošanas aktā, ar ko ieviesa Eiropas apcietināšanas orderi, pilnvaras tiesnesim atteikt izdošanu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi gadījumā, ja tiktu pārkāptas šīs personas pamattiesības? Skatos uz Kirkhope kungu, jo viņa partija šajā jautājumā sadarbojās ar manu partiju.

AKNP tikai bezspēcīgi stāv malā un klaigā, kamēr mēs virzāmies uz priekšu un paveicam visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka pamattiesības tiek aizsargātas. Jums būtu jāliek uzsvars uz tiesu iestāžu pārliecināšanu par 2003. gada Izdošanas akta 21. panta izmantošanu. Arī es tobrīd atrados Lordu palātā un palīdzēju panākt šī grozījuma virzību.

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Tajā, ko jūs teicāt, nav nekā tāda, kas atspēkotu samērīgo kritiku par to, ko mēs un citi pašlaik apgalvojam. Jāsaka arī, ka pilnīgi maldāties, ja uzskatāt, ka labākas tiesības saņemt tulkojumu vispār ir risinājums attiecībā uz šo kļūdaino tiesību aktu, ar ko cilvēkiem tiek izpostīta dzīve.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tiesas izskatīšanas procesam apcietināšanas ordera gadījumā nav nekā kopēja ar tiesas izskatīšanas procesu izdošanas gadījumā, kas bija spēkā līdz 2003. gada aktam. Pat galvenajā tiesas sēdē tiesa neizskata pierādījumus, bet tikai 10 tā sauktos juridiskos izdošanas aizliegumus. Pierādījumu trūkums nav iemesls, lai aizliegtu izdošanu. Saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi var tikt izdotas pat tādā rīcībā apsūdzētas personas, kas izdevējā valstī netiek uzskatīta par pārkāpumu, ja attiecībā uz šo nodarījumu netiek piemērota dubultās sodāmības prasība.

Lai gan lielākā daļa no tiem ir smagi vardarbības, seksuālie vai nelabticīgie nodarījumi, sarakstā ietilpst arī mazsvarīgi „it kā noziegumu” nodarījumi, kas ir iecienīti tik daudzās kontinenta valstīs, ka apcietinātā persona var tikt nodota tiesāšanai — vai drīzāk gan automātiski notiesāta — uz kādu no šīm nožēlojamām vietām.

Tam, ka šādi orderi tiek izdoti personu kriminālvajāšanai, pamatojoties uz viņu politiskajiem uzskatiem, vajadzētu kļūt par juridisku aizliegumu šo personu izdošanai, tomēr man ir aizdomas, ka vieni politiskie uzskati tiktu atzīti par vienlīdzīgākiem nekā citi. Piekrītot Eiropas apcietināšanas orderim, mums tika apsolīts, ka tas tiks izmantots teroristu tiesāšanai, tomēr Garry Mann, Deborah Dark, Edmond Arapi, Andrew Symeou un citu lietās nebija neviena teroristiska elementa.

Vissliktākais stāvoklis bija to personu lietās, kas tika izdotas pratināšanas nolūkā, neuzrādot apsūdzību. Mums jāatjauno prasība, ka tiesa izdod personu tikai tādā gadījumā, ja lietā ir neapgāžami pierādījumi tam, ka saskaņā ar izdevējas valsts tiesību aktiem ir pastrādāts smags noziegums.

  Elena Oana Antonescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas apcietināšanas orderis ir efektīvs instruments pārrobežu noziedzības apkarošanai un kontrolēšanai ES mērogā. Tas ir izrādījies efektīvs līdzeklis tādu personu izdošanā starp ES valstīm, kas tiek turētas aizdomās par smagu noziegumu, tostarp terorisma un organizētās noziedzības aktu, izdarīšanu. Tomēr pārāk bieži rodas gadījumi, kad šis instruments ir izmantots ar nelieliem pārkāpumiem saistītu lietu risināšanā. Lietas, kas smaguma pakāpes ziņā ir ārkārtīgi nevienlīdzīgas, tika līdzīgi risinātas. Orderi ir izsniegti gadījumos, kad to izmantošana bija gan nevajadzīga, gan nesamērīga. Tas ir radījis ne tikai netaisnīgu stāvokli atbildētājam, bet arī nepamatoti lielu slogu tās valsts resursiem, kas šo orderi izpilda.

Nesamērīga šī pārrobežu noziedzības apkarošanai tik svarīgā instrumenta izmantošana apdraud tā uzticamību. Tāpēc dažas valstis būs spiestas veikt samērīguma pārbaudi, balstoties uz saviem noteikumiem, ja tās izlems izpildīt kādu Eiropas apcietināšanas orderi. Rezultātā tas tiks izmantots nekonsekventi un nevienmērīgi, un līdz ar to tiks zaudēta uzticamība savstarpējās atzīšanas koncepcijai.

Tiesības saņemt juridisko palīdzību jāgarantē gan ordera izdevējā valstī, gan izpildes valstī, lai atbilstoši tiktu piemērotas tiesības uz aizstāvību. Tāpēc vēlējāmies Komisijai un Padomei uzdot šos jautājumus. Mums ir nepieciešama garantija, ka tiesiskuma standarti krimināltiesību jomā un apstākļi ieslodzījuma vietās Eiropas Savienībā nerada uzticības zaudēšanu tiesu sistēmām dalībvalstīs. Noslēgumā arī es vēlos pateikties komisārei Reding kundzei par visiem viņas īstenotajiem pasākumiem procesuālo tiesību stiprināšanā kriminālpārkāpumu tiesvedības jomā.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Reding, faktiski pamattiesību ļaunprātīga izmantošana ir viens no vislielākajiem trūkumiem, kā nepārtraukti šo pēcpusdien šeit tika norādīts.

Taču nebūs pat iespējams aizsargāt šīs procesuālās tiesības, par kurām jau debatējām un kuras apspriedīsim procesuālo tiesību kopuma ietvaros. Atsevišķas problēmas attiecībā uz cietumiem vai preventīvās brīvības atņemšanas periodiem nebūs iespējams atrisināt tāpēc, ka uz tām, piemēram, neattiecas procesuālo tiesību kopums. Tas nepārprotami ietilpst dalībvalstu pilnvaru lokā.

Tomēr jautājumā par samērīgumu un nelieliem pārkāpumiem man jums jāsaka, komisāre Reding, ka ne uz vienu no tiem pārkāpumiem, ko dzirdēju pieminam šajā pēcpusdienā — kaklasaišu, sivēnu un divriteņu zādzību —, apcietināšanas orderis neattiecas. Tie 32 noziegumi, kas ir iekļauti, ir saistīti tikai ar organizēto noziedzību, izņemot, ja šīs sivēnu un kaklasaišu zādzības īsteno bruņotas un organizētas kriminālnoziedznieku bandas.

Citiem vārdiem sakot, jūs varat jokot ar piemēriem, par kuriem mēs šobrīd neko nezinām, jo galvenā problēma ir tāda, ka mūsu rīcībā nav neviena statistikas instrumenta, kas patiešām palīdzētu mums šo jautājumu izskatīt.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Ungārijas pārstāve šeit apgalvoja, ka problēmu nerada pats instruments — Eiropas apcietināšanas orderis, bet gan katras dalībvalsts politika kriminālpārkāpumu tiesvedības jomā. Labi, tagad viņa ir uzlikusi austiņas. Tātad, manuprāt, šis ir gadījums, kad netika atklāta visa patiesība, jo tagad mums ir jāatzīst, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir bijis kļūdains jau no paša sākuma, jo mēs rīkojāmies tā, it kā visas dalībvalstis būtu gatavas ieviest noteiktas tiesiskās normas un standartus kriminālpārkāpumu tiesvedības jomā. Patiesībā, protams, tikai tagad ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā esam sākuši tos izstrādāt.

Vēlos atzīmēt, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau ir norādījusi, ka patvēruma piešķiršanas gadījumos neviens nevar tikt izdots atpakaļ, piemēram, uz Grieķiju, tikai tāpēc, ka tur cietumos ir tik slikti apstākļi. Interesanti, kad būs tā, ka nevarēsiet nevienu izdot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, tāpēc, ka valstī, kura pieprasa izdošanu, apcietināšanas vietās ir tik briesmīgi apstākļi? Manuprāt, Komisijai būtu jābūt gatavai šādam stāvoklim.

  Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienība ir eksperiments, ko veido citi eksperimenti — eurozona, arī šis Parlaments, kurā mēs atrodamies, Šengenas zona un vairāki citi instrumenti — tie visi ir eksperimenti. Problēma ir tajā, ka politiķi bieži vien nav tik pieticīgi kā zinātnieki. Zinātnieki ir pirmie, kas godīgi atzīst, ja eksperiments nav izdevies tā, kā viņi to bija cerējuši.

Eiropas apcietināšanas ordera (EAO) gadījumā mēs tagad esam informēti, ka saistībā ar to pastāv zināmas problēmas un ka tas rada šaubas. Komisāre Reding ir pelnījusi uzslavu par godīgumu, apstiprinot, ka saistībā ar šo orderi ir bijušas problēmas un ka tas rada šaubas, un ka ir samērīguma pārbaudes, kas ir jāizpilda, izsniedzot orderus, kurus nedrīkst piemērot automātiski, ja tiesnesis nav pamatīgāk, samērīgāk tos izvērtējis.

Tādēļ risinājums nedrīkst būt EAO, kas nepārprotami ir noderīgs instruments, atcelšana. Nedrīkstam ļaut izvarotājam vai slepkavam brīvi šķērsot robežu un atrasties brīvībā. Taču EAO ir jāpapildina ar efektīviem instrumentiem atbildētāju aizstāvībai, ne tikai nodrošinot advokāta klātbūtni un tiesības saņemt tulkojumu, ko baronese Ludford jau iztirzāja savā ziņojumā, bet arī, un kas ir ārkārtīgi būtiski, veicot apcietināšanas apstākļu novērtēšanu cietumos visā Eiropā.

Turklāt nemuļķosim sevi un neļausimies ilūzijām — nonākt apcietinājumā valstī A vai valstī B nav tas pats, kas atrasties ieslodzījumā Eiropā. Ir ārkārtīgi svarīgi novērtēt šos apstākļus, un Eiropas Komisijai pie tā apņēmīgi jāstrādā, lai tos varētu saskaņot un tādā veidā drošāk piemērot EAO.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, esmu jau iepriekš dzirdējis Eiropas apcietināšanas ordera kritizētāju argumentus, ko savās runās ir pauduši mūsu kolēģi deputāti, tostarp arī no nacionālistu kustībām. Tomēr mūsu argumenti tad tika atspoguļoti kā eiroskeptiski, it kā mēs būtu kaut kādi progresa pretinieki. Tā stājās spēkā šis orderis.

Taču šovakar no Győri kundzes dzirdēju vēl kaut ko briesmīgu. Viņa faktiski atzina, ka apcietināšanas ordera lietderīgums attaisno atsevišķos tiesību pārkāpumu gadījumus. Győri kundze, esmu iepazinies ar krimināltiesību principu, kas norāda: „Labāk lai tiek atbrīvoti desmit vainīgie, nekā notiesāts viens nevainīgais.” Tomēr no nesamērīgas reaģēšanas aspekta ir normāla prakse, ka policisti izmanto visus līdzekļus, kādi ir viņu rīcībā, un ikvienu viņiem piešķirto iespēju.

Uz seno jautājumu: „Kas uzraudzīs pašus uzraugus?” ir tikai viena atbilde: „Uzraugus uzrauga likums”. Mums kā likumdevējiem kopā ar Komisiju kā iniciatori un Parlamentu un Padomi kā vēl vienu likumdevēju ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka likums patiešām uzrauga šos uzraugus.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas apcietināšanas orderis neapšaubāmi ir pamata instruments cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Manuprāt, par to ir panākta sapratne un vienošanās starp visiem, kas šeit ir uzstājušies, tostarp arī prezidentūru un Komisiju.

Vienlaikus tas ir apstiprinājums tam, kā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību, ievērojot pārrobežu pieeju noziedzības apkarošanā, var sasniegt svarīgus mērķus. Ilgais gaidīšanas laiks ir novērsts, un tagad būs jāpārbauda izmaksas — tās būs jāizpēta detalizētāk. Dalībvalstu savstarpējā uzticēšanās šajā procesā ir būtiski svarīga, tai neapšaubāmi ir pozitīva loma. Taču pagaidām ir svarīgi nodrošināt, lai šis instruments tiktu vienmērīgi piemērots visās dalībvalstīs, praksē nošķirot dažādus smagus noziegumus, par kuriem tas ir paredzēts un tiek sankcionēts, no nelieliem pārkāpumiem.

Var izrādīties noderīgi — un šeit es vēršos pie komisāres Reding kundzes — iesaistīt Eiropas prokurora biroju, kurš pēc tam, kad tiks izveidots un būs sācis darboties, varētu zināmā mērā novērtēt šos dalībvalstu tiesu iestāžu spriedumus, protams, nodrošinot tām papildu apmācību. Taisnība, ka apcietināšanas apstākļi visās dalībvalstīs nav vienādi, tomēr esam pārliecināti, ka nākamajā nedēļā Komisija izdos paziņojumu un Zaļo grāmatu par galvenajiem apcietināšanas apstākļiem, kurā būs uzskaitīti papildus veicamie pasākumi.

Tāpēc esam pārliecināti, ka, pareizi izmantojot apcietināšanas orderi, samērīguma principu, stingru šī instrumenta piemērošanu, labāku informācijas apmaiņu un tiesnešu apmācību par Eiropas jautājumiem, ir pilnībā iespējams panākt vienādu šī svarīgā instrumenta piemērošanu.

  Françoise Castex (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, varam novērot, ka Eiropas apcietināšanas ordera piemērošana rada jautājumus saistībā ar apcietināšanu, kas dažādās dalībvalstīs tiek piemērota ārkārtīgi nevienmērīgi. Dažas valstis uzskatāmi demonstrē stingrības trūkumu pamattiesību ievērošanas ziņā ieslodzījuma vietā.

Turklāt no 600 000 cietumniekiem Eiropas Savienībā aizvien lielāks skaits tiek ieslodzīti citā dalībvalstī tieši Eiropas apcietināšanas ordera dēļ. Tāpēc tie nevar izmantot izcelsmes valsts garantētās pamattiesības. Šādos apstākļos nav nozīmes izteikt savstarpējus pārmetumus par ļaunprātīgu izmantošanu; ir jārīkojas.

Tāpēc pagājušā gada janvārī es un mans kolēģis Lambrinidis kungs iesniedzām rakstisku deklarāciju, aicinot veikt apcietināšanas standartu saskaņošanu visā Eiropas Savienībā un ieviest valsts pārbaužu (inspekciju) mehānismus.

Ceru, komisāres kundze, ka jūsu ierosinātajā Zaļajā grāmatā šis jautājums tiks ņemts vērā un ka drīz tiks izveidota kopējā minimālo tiesību platforma, kas tiks attiecināta uz visām dalībvalstīm.

  Axel Voss (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Györi kundze, komisāre Reding, kā iepriekšējie runātāji jau pietiekami skaidri norādīja, pēdējos gados Eiropas apcietināšanas orderis ir izrādījies noderīgs instruments cīņā pret noziedzību. Kriminālnoziedznieki Eiropā vairs nevar brīvi izmantot mūsu atvērtās robežas tādā veidā, kā viņi to varēja darīt līdz šim.

Lai gan ir gūti neskaitāmi panākumi, tomēr pēdējie septiņi gadi ir arī parādījuši, ka sistēma vēl nav pilnīga un ka tā netiek izmantota tā, kā sākotnēji bija paredzēts. Savā ziņojumā pievērsāt uzmanību dažiem šiem trūkumiem. Piemēram, nav tiesību uz tiesisko pārstāvību, dažos cietumos valda kaunpilni apstākļi, un bieži vien izmeklēšanai ir nepieciešams ārkārtīgi ilgs laiks. Galvenais aspekts, kas jau vairākas reizes ir ticis pieminēts, ir konsekventu vai vispār jebkādu apsvērumu nepiemērošana izdevējās dalībvalstīs par to, vai šis pasākums ir samērīgs. Man šis jautājums ir īpaši tuvs, jo Eiropas apcietināšanas ordera patiesais mērķis bieži tiek kompromitēts, apcietināšanas orderus izsniedzot sistemātiski un bieži vien nelielu pārkāpumu gadījumos. Piemēram, Polijā, kā iepriekš jau tika minēts, kur tiek izsniegts vislielākais skaits Eiropas apcietināšanas orderu, tiesu iestādēm vienkārši nav pilnvaru apturēt valstī uzsākto tiesvedību, jo šī sistēma ir kļuvusi automātiska. Neuzskatu, ka tā bija paredzēts. Tāpēc pirms Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanas jāapsver, cik smags ir pārkāpums, kāds sods par to ir paredzēts un vai nav vienkāršāka veida, kā šo lietu atrisināt. Visbeidzot, varbūt ir jāveic arī izmaksu un ieguvumu analīze, lai par nelieliem pārkāpumiem piespriestais sods neradītu pārmērīgi lielus izdevumus.

Manuprāt, konsekvence nozīmē arī spēkā esošo noteikumu pielāgošanu reālajam stāvoklim. Šajā ziņā man būtu interesanti uzzināt, kādu pasākumu īstenošanu apsverat šajā jomā.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti uzmanīgi klausījos savu kolēģu deputātu komentāros. Sākšu ar mūsu kopējo pieņēmumu, ka noziedzības apkarošana nav tikai valsts jautājums, bet tas ir arī Eiropas jautājums.

Eiropas apcietināšanas orderis bija svarīgs solis virzienā uz priekšu noziedzības apkarošanas jomā, veicinot Eiropas tiesiskuma telpas izveidošanu un pārrobežu noziedzības un terorisma apkarošanu. Tas arī stiprina personu brīvas pārvietošanās tiesības Savienības teritorijā, par ko nesen rīkojām izsmeļošas debates saistībā ar Šengenas līgumu, nodrošinot, ka robežu atvēršana neizrādīsies labvēlīga tiem, kuri cenšas izvairīties no tiesas.

Protams, tiek pausts arī protests, un arī es atbalstu Voss kunga un citu deputātu teikto par nereti neapmierinošu un nesamērīgu ordera izmantošanu valstu līmenī. Debatējām arī par izmaksām un samērīgumu, un visiem pārējiem noteikumiem, kas ir jāpiemēro, lai stiprinātu apcietināšanas orderi. Tomēr vēlos atgādināt Parlamentam — un ar kaut ko tādu nesen sastapāmies svarīgos gadījumos Grieķijā, ka pat tagad ir personas, kuras par smagiem krāpšanas un korupcijas noziegumiem kādā Savienības dalībvalstī ir notiesātas, bet kurām izdodas palikt nesodītām un izvairīties no apcietinājuma, izmantojot dažādus procesuālos noteikumus un dažādus noteikumus vairākos valstu tiesību aktos. Tāpēc, manuprāt, Eiropas apcietināšanas ordera vērtība nav apšaubāma.

Noslēgumā vēlos uzsvērt, ka jums, komisāres kundze, ir taisnība, sakot, ka mums ir maksimāli jāizmanto Interpol palīdzība un dati, kas ir pieejami Šengenas Informācijas sistēmā. Jāpanāk vistuvākā saskaņotība starp dalībvalstīm, lai mūsu rīcībā būtu mūsdienām piemērota politika, kas atbilst šī darba specifikai saskaņā ar mūsdienu prasībām.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas apcietināšanas ordera mērķis ir īstenot likuma prasības un nodrošināt pilsoņu drošību Eiropas Savienībā. Privātpersonu brīva pārvietošanās nedrīkst atvieglot krimināli sodāmiem likumpārkāpējiem izvairīšanos no atbildības par krimināli sodāmu nodarījumu pastrādāšanu citas dalībvalsts teritorijā. Tomēr ir dzirdētas satraucošas ziņas saistībā ar ordera izmantošanu, piemēram, nesen izstrādātajā Komisijas ziņojumā un komisāres Reding paziņojumā, kurā viņa teica, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai orderis tiktu izmantots pareizi un ka to nedrīkst izdot mehāniski vai automātiski par salīdzinoši nelieliem pārkāpumiem. Šis paziņojums ir liecība par iespējamu apcietināšanas ordera ļaunprātīgu izmantošanu no tiesu sistēmas puses. Tāpēc, lai gan es pilnībā atbalstu centienus nodrošināt maksimālu drošības līmeni ES pilsoņiem, vēlos aicināt Komisiju uzraudzīt ordera izmantošanu un veikt pasākumus neatbilstību novēršanai šīs procedūras izmantošanā tiesu sistēmā.

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, biju pagodināts būt par referentu šajā Parlamentā, kad Eiropas apcietināšanas orderis tika apstiprināts šajā Parlamentā 2001. un 2002. gadā. Kolēģi deputāti, kuri tolaik atradās šajā Parlamentā, atcerēsies, ka mēs mudinājām Komisiju un Padomi šajā likumprojektā iekļaut vairāk pilsoņu brīvību aizsargmehānismu, un mēs panācām Komisijas apņemšanos izstrādāt direktīvas projektu par atbildētāju tiesībām kriminālprocesu tiesvedībā.

Netika iekļauti visi no tiem aizsargmehānismiem, kurus aicinājām ieviest, un direktīvas projekts par atbildētāju tiesībām daudzus gadus atradās Padomes neizskatīto dokumentu kaudzē. Šīs neiekļaušanas rezultāti ir pamatā šodienas debatēm. 2002. gadā Parlamentam nebija koplēmuma pilnvaru šajos jautājumos. Neskatoties uz to, uzskatījām, ka kopumā apcietināšanas ordera pieņemšana bija pareizais solis. Kā daudzi no runātājiem šajās debatēs jau norādīja, apcietināšanas orderis ir ārkārtīgi vērtīgs instruments cīņā pret pārrobežu noziedzību. Tas ir palīdzējis nodrošināt taisnīgumu daudziem cietušajiem. Ja ir radušās problēmas, tad tās izriet no nepietiekamas tā ieviešanas dalībvalstu tiesību aktos, gan izmantojot orderi nelielu pārkāpumu gadījumos, gan nenodrošinot pieņemamus apcietināšanas apstākļus.

Visas šīs problēmas ir risināmas, tās ir jārisina, un tās tiek risinātas. Jāuzslavē to jautājumu autori, uz kuriem šodien tika mutiski atbildēts, — izņemot vienu, kurš noraida jebkādu sadarbību tiesu jomā, — par to, ka viņi paātrināja uzlabojumu ieviešanas procesu.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, arī es personīgi uzskatu, ka šajās debatēs pašlaik ir vajadzīga zināma deva veselā saprāta.

Joprojām uzskatu, ka Eiropas apcietināšanas orderis kā tāds ir nepieciešams instruments cīņā pret noziedzību un terorismu visā Savienības teritorijā, jo īpaši, ņemot vērā brīvās kustības lielo mērogu, kādā personas tagad pārvietojas no vienas valsts uz otru, tostarp diemžēl arī krimināli sodāmi likumpārkāpēji. Uzskatu arī, ka kļūdu vai neveiksmju skaits ir salīdzinoši neliels, bet tik un tā to ir pārāk daudz. Mēs nedrīkstam neapzināti atmest vērtīgos EAO aspektus, ko tieši daži no kolēģiem deputātiem šajā Parlamentā vēlas panākt.

Mums ir nopietni jāpārskata apcietināšanas ordera darbība, attiecinot to tikai uz smagiem noziegumiem ierobežotā skaitā — katram no tiem jāatbilst dubultās sodāmības noteikumam —, kuri ir vienīgie piekritīgie Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanai. Mums arī jārespektē pamata cilvēktiesības un jāparedz tādi aizsargmehānismi kā habeas corpus.

Lielākā daļa Apvienotās Karalistes izdoto personu faktiski izrādījās migranti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir apsūdzēti kriminālpārkāpumos — parasti lielos, nevis mazsvarīgos, kriminālpārkāpumos. Ironiski, ka AKNP, kas sākotnēji bija pret tiesību piešķiršanu viņiem ieceļot Apvienotajā Karalistē, tagad cenšas panākt, lai viņu nosūtīšana uz savu valsti, lai stātos tiesas priekšā, kļūtu pēc iespējas sarežģītāka un dārgāka.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pēdējos gados Eiropas apcietināšanas orderis ir ticis izsniegts mazsvarīgu pārkāpumu gadījumos, piemēram, divu automašīnas riepu zādzības vai sivēna zādzības gadījumā. Tas vairs netiek izmantots cīņai pret terorismu un smagiem noziegumiem, kā sākotnēji bija paredzēts.

Cik man zināms, Eiropas apcietināšanas orderis ir skaidri pretrunā subsidiaritātes principam. Tam ir lielāks spēks nekā svarīgākajai pilsonības funkcijai — aizsardzībai, ko nodrošina pilsonība, un dalībvalstīm ir noteikts pienākums izdot pašām savus pilsoņus. Tā kā Savienības valstīm ir ārkārtīgi atšķirīgas juridiskās sistēmas, tām ir pienākums izdot cilvēkus arī tad, ja nodarījums izdevējā valstī netiek uzskatīts par pārkāpumu.

Manuprāt, Eiropas apcietināšanas orderis simbolizē Eiropas valsts un Eiropas Savienības pilsonības koncepciju, kas tiek īstenota uz dalībvalstu suverenitātes un pilsoņu tiesību rēķina.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) ir pirmais Eiropas Savienībā izmantotais instruments, ar kuru praksē tiek ieviests kriminālspriedumu savstarpējās atzīšanas princips. Šis instruments pašlaik ir būtiski svarīgs un tādam tam jābūt arī turpmāk, jo īpaši mafijas grupējumu un organizētās noziedzības apkarošanai.

Ziņojumā par organizēto noziedzību, kura referente Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā es esmu, mēs ierosinām vairākus apsvērumus un prasības saistībā ar Eiropas apcietināšanas orderi. Viena no galvenajām prasībām ir EAO stiprināšana un labāka īstenošana dalībvalstīs, ņemot vērā organizētās noziedzības apkarošanas vajadzības un specifiku.

Tādēļ jājautā Komisijai, kā tā plāno rīkoties tālāk un vai tā plāno iesniegt priekšlikumu atcelt dalībvalstu rīcības brīvību pamatlēmuma 3. un 4. panta transponēšanā, kas attiecas uz obligātās neizpildes pamatojumu un fakultatīvās neizpildes pamatojumu. Saistībā ar fakultatīvās neizpildes pamatojumu vēlos jautāt arī, vai nebūtu pareizi to ierobežot tādu pārkāpumu gadījumos, kas parasti tiek klasificēti kā organizētā noziedzība, tostarp sadarbības ar mafijas organizāciju pārkāpuma gadījumā, lai arī attiecībā uz to nav piemērojama dubultā sodāmība.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētāja kungs, šajā Parlamentā pastāv vispārēja vienošanās, ka Eiropas apcietināšanas orderis ir pozitīvs instruments un tas ir bijis noderīgs Eiropas Savienībai, un ir kalpojis kā nodrošinājums.

Visi negatīvie aspekti ir saistīti ar tā īstenošanu. Šie negatīvie aspekti ir jāizskauž. Šim nolūkam iesniegtie Komisijas priekšlikumi ir samērīguma pārbaude, kurā ir jāanalizē pārkāpuma smaguma pakāpe, par šo pārkāpumu piespriežamā soda izciešanas ilgums un izmaksu un ieguvumu analīze, izpildot šādu apcietināšanas orderi.

Lai atvieglotu šo samērīguma pārbaudi, Komisija piedāvās pārstrādātu rokasgrāmatu kā palīglīdzekli samērīguma pārbaudes piemērošanā. Apmācība, kas ir viens no galvenajiem darba kārtības punktiem nākamo nedēļu, mēnešu un gadu laikā, būs ārkārtīgi svarīga, jo mums jāapmāca tiesneši, prokurori un praktizējošie juristi Eiropas noteikumu piemērošanā. Minimālo standartu kopums attiecībā uz aizdomās turamajiem un apsūdzētajām personām, kurš pašlaik tiek izstrādāts, ir ārkārtīgi svarīgs, jo šie standarti tiek piemēroti arī Eiropas apcietināšanas orderim.

Piekrītu visiem tiem parlamentāriešiem, kuri uzsvēra problēmu saistībā ar apcietināšanas apstākļiem Eiropā. Vēlos viņus informēt, ka nākamajā nedēļā Komisija apstiprinās Zaļo grāmatu saistībā ar apcietināšanu. Valstu valdības ir atbildīgas par problēmu risināšanu apcietināšanas jomā un ieslodzījuma vietu pārvaldību, bet Komisijas loma ir pārliecināties, ka tiesiskā sadarbība norit aktīvi un ka tiek ievērotas visu pilsoņu pamattiesības. Tieši tādēļ ar šo Zaļo grāmatu tiks aizsākta sabiedriskā apspriešana, kas turpināsies līdz 30. novembrim un ļaus detalizētāk izpētīt saikni starp problēmām apcietināšanas jomā un savstarpējo uzticēšanos Eiropā tiesiskuma jomā.

Ikviens šajā Parlamentā zina, ka apcietināšanas apstākļi tiešā veidā ietekmē tiesu nolēmumu savstarpējās atzīšanas netraucētu darbību un kalpo par pamatu tiesnešu sadarbībai ES ietvaros. Tomēr šī sistēma tiek traucēta, ja tiesneši — un dažkārt arī pamatoti — atsakās izdot apsūdzētās personas, jo apcietināšanas apstākļi pieprasītājā valstī ir standartiem neatbilstoši. Mēs visi zinām par pārpildītajiem cietumiem un par sliktu izturēšanos pret apcietinātajiem. Šie faktori apdraud uzticamību, kas ir tik nepieciešama sadarbībai tiesu jomā. Laiks, ko persona drīkst pavadīt apcietinājumā līdz lietas iztiesāšanai tiesā, un tiesvedības ilgums dalībvalstīs ir ievērojami atšķirīgs.

Mums priekšā ir daudz darba, un zinu, ka varu rēķināties ar Parlamenta atbalstu. Ceru, ka varu rēķināties arī ar atbalstu no dalībvalstīm.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs, ārkārtīgi pateicos par šīm debatēm. Lielais vairākums dalībnieku nepārprotami ir atzinuši par pozitīvu to, ka mums ir ieviesta tiesu sadarbības sistēma — Eiropas apcietināšanas orderis. Šī sistēma ir efektīva. Tā nav pilnīga un ir turpmāk jāuzlabo. Mēs, protams, atbalstām efektīvāku tās izmantošanu un labāku īstenošanu. Piekrītu, ka ir jāizvairās no kļūdām, nevainīgu cilvēku apcietināšanas gadījumiem un tamlīdzīgi. Manuprāt, labāka tās īstenošana ir visu mūsu interesēs.

Konkrētāk runāšu par diviem neatbildētiem jautājumiem, kas tika vairākkārt uzdoti šo debašu laikā.

Pirmkārt, par samērīgumu — paskaidrošu, ka Eiropas apcietināšanas orderis var tikt izsniegts tādu pārkāpumu tiesāšanai, par kuriem paredzētais sods nav mazāks par 12 mēnešiem apcietinājumā, vai, lai izpildītu sodu, kas paredz apcietinājumā pavadīt vismaz 4 mēnešus. Šāda standarta izdošanas prakse ir īstenota gandrīz 50 gadus. Jāpiemin tikai 1957. gada Eiropas Padomes Konvencijas par izdošanu piemērošana.

Eiropas apcietināšanas ordera praktiskās īstenošanas savstarpējās novērtēšanas ceturtajā kārtā visās dalībvalstīs tika konstatēts, ka tikai dažās no tām bija piemēri, kad Eiropas apcietināšanas orderis tika izmantots salīdzinoši nelielu pārkāpumu gadījumā. Šķiet, ka šajās dažās valstīs tika praktizēta Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšana katru reizi, kad tika izsniegts valsts mēroga apcietināšanas orderis. Kopumā uzskatu, ka dārgā Eiropas apcietināšanas ordera sistēma jāizmanto tikai smagāku pārkāpumu gadījumos. Manuprāt, taisnība ir tiem, kas apgalvoja to pašu.

Attiecībā uz apstākļiem cietumos — dalībvalstīm ir vispārējs pienākums nodrošināt, lai apstākļi cietumos būtu atbilstoši galvenajiem cieņas pret cilvēku ievērošanas principiem un lai ar tiem netiktu pārkāpts necilvēcīgas un pazemojošas rīcības aizliegums, kas ir noteikts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3. pantā. Ja personas tiek apcietinātas, pārkāpjot viņu pamata cilvēktiesības, tās var vērsties attiecīgās valsts tiesā un vēlāk arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šaubos, vai Līguma 85. pants sniedz juridisku pamatu tiesvedības uzsākšanai ES līmenī attiecībā konkrēti uz apcietināšanas apstākļiem. Taču mēs, protams, ar lielu interesi gaidām Zaļo grāmatu, kuru komisāres kundze tikko pieminēja.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Septiņus gadus pēc 2002. gada 13. Jūnija Padomes pamatlēmuma par Eiropas apcietināšanas orderi (EAO) un dalībvalstu savstarpējās izdošanas procedūru stāšanās spēkā (2004. gada 1. janvārī) Komisija ir publicējusi dažus statistikas datus, kas ir apkopoti dalībvalstīs laikā no 2005. līdz 2009. gadam. Līdz ordera ieviešanai vidējais laiks, kāds bija nepieciešams, lai izdotu meklētu personu, bija viens gads, turpretī šajos četros gados, kopš ir ticis piemērots EAO, ir pierādīts, ka aptuveni 50 % no meklētajām personām piekrita izdošanai pēc aptuveni 15 dienām.

Ir būtiski izvērtēt EAO īstenošanu un darbību tieši pašlaik, kad tiek apšaubīts, vai Šengenas Informācijas sistēma darbojas pareizi un vai tās darbību nevajadzētu uz laiku apturēt. Nedrīkstam aizmirst, ka EAO efektivitāte cīņā pret pārrobežu noziedzību, organizēto noziedzību un terorismu ir atkarīga no dalībvalstu savstarpējās atzīšanas principa, kas veido patiesas Eiropas tiesiskuma telpas pamatu un nodrošina arī pareizu Šengenas zonas darbību.

Šādu stāvokli apdraudēt būtu solis virzienā atpakaļ; drīzāk ir jākoncentrē uzmanība uz pamatlēmuma transponēšanas uzlabošanu, jo īpaši pamattiesību aizsardzības jomā.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas apcietināšanas orderis (EAO) tika ieviests ar 2002. gada lēmumu un līdz šim ir izrādījies efektīvs līdzeklis cīņā pret pārrobežu noziedzību, organizēto noziedzību un terorismu, kā to faktiski savā nesenajā ziņojumā uzsvēra Komisija. Taču sistēmas darbībā ir nepilnības — pastāv iespēja, ka tās reputāciju un efektivitāti var apdraudēt ziņas par ordera izmantošanu pratināšanas, nevis apsūdzību nolūkā, kā arī tiesāšanai nelielu pārkāpumu gadījumos. Tāpēc Padomei ir obligāti un steidzami jāveic pasākumi, lai garantētu, ka praksē tiek ierobežota nesamērīga EAO izmantošana. Turklāt ir ieteicams nodrošināt, ka praksē tiek respektētas procesuālās tiesības, proti, ka EAO procesa ietvaros meklētām personām ir reālas tiesības saņemt juridisko palīdzību gan dalībvalstī, kura izdod šo orderi, gan dalībvalstī, kurā tas tiek īstenots. Jānodrošina arī, ka krimināltiesas standarti un apcietināšanas apstākļi Eiropas Savienībā nerada savstarpēju neuzticību atsevišķo dalībvalstu tiesu sistēmām. Tikai tādā veidā mēs patiesi varēsim runāt par šī instrumenta lietderību un īstiem panākumiem Eiropas mērogā.

13. ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos vārdā par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti, esmu pateicīgs par šo iespēju pārrunāt ar jums gaidāmo Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi, kas sāksies rīt Ņižņijnovgorodā. Eiropas Savienību pārstāvēs Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāji. Tajā piedalīsies Augstā pārstāve Ashton kundze, kā arī komisārs De Gucht.

Šo augstākā līmeņa sanāksmi ļoti rūpīgi gatavoja Ārējās darbības dienests ciešā sadarbībā ar Komisiju un abiem priekšsēdētājiem, šajā sagatavošanās darbā pamatojoties uz 2010. gada beigās un 2011. gada janvārī notikušajām debatēm Eiropadomē un Padomē par Krieviju kā stratēģisko partneri, ES un Krievijas iepriekšējās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un Krievijas valdības vizīti februārī, kad tā apmeklēja Komisiju.

Kopumā pēdējo divu gadu laikā mūsu attiecības ir uzlabojušās. Esam pabeiguši divpusējās sarunas par Krievijas pievienošanos PTO, vienojušies par pieeju ceļā uz iespējamo vīzu režīma atcelšanu nākotnē un noslēguši vienošanos par modernizācijas partnerību, kas pašlaik jau ir īstenošanas posmā.

Pašlaik norit arī darbs četru kopējo telpu un ar tām saistīto tehnisko dialogu ietvaros. Mūsu sadarbība ir diezgan intensīva. Jāatgādina, ka Krievija ir vienīgā ārējā partnere, ar kuru Eiropas Savienība divreiz gadā rīko augstākā līmeņa sanāksmi. Premjerministra Putin kunga un nepieredzēti lielās Krievijas valdības delegācijas ierašanās 24. februārī, apmeklējot Komisiju, bija skaidrs signāls par Krievijas apņemšanos uzturēt ciešākas attiecības un sadarbību.

Neskatoties uz to, joprojām nav atrisināti daudzi svarīgi divpusējie jautājumi. Sevišķi bažas rada stāvoklis saistībā ar demokrātisko attīstību un cilvēktiesību ievērošanu Krievijā. Gaidāmo Krievijas Valsts domes un prezidenta vēlēšanu kontekstā vēlēšanu procesa standartiem tiks veltīta īpaša uzmanība.

Tagad saistībā ar šo augstākā līmeņa sanāksmi vēlos pievērst jūsu uzmanību mūsu galvenajiem mērķiem, kurus turpmāk uzskaitīšu.

Pirmkārt, Eiropas Savienība centīsies iedrošināt Krieviju atrisināt pēdējos neatrisinātos daudzpusējos jautājumus, lai veicinātu tās iestāšanos PTO līdz 2011. gada beigām, pamatojoties uz ES un Krievijas divpusējo vienošanos, kas tika panākta 2004. gadā un pagājušā gada decembrī. Krievija joprojām var iestāties PTO līdz 2011. gada beigām, ja tā spēs pieņemt vajadzīgos lēmumus, lai atrisinātu dažus nenokārtotus jautājumus daudzpusējā līmenī. Augstākā līmeņa sanāksme nevar aizstāt sarunas Ženēvā, bet mēs varam tajā mudināt Krieviju sākt konstruktīvi rīkoties.

Otrkārt, Eiropas Savienība centīsies ietekmēt Krieviju panākt lielāku progresu attiecībā uz vienošanos par svarīgiem tirdzniecības un investīciju ieguldīšanas noteikumiem, tostarp enerģētikas jomā, jaunajā ES un Krievijas nolīgumā, lai nodrošinātu stabilu juridisko pamatu dziļākai sadarbībai ekonomikas jomā nākamajos gados. Neizslēdzam, ka augstākā līmeņa sanāksmē tiks skarts Krievijas nepamatotais Eiropas Savienības dārzeņu importa aizliegums, lai gan ceram, ka zinātniskie pierādījumi ļaus rast ātru risinājumu ekspertu līmenī.

Treškārt, augstākajā līmenī saglabāsim atbalstu modernizācijas partnerībai kā svarīgam līdzeklim, kas veicina Krievijas apņemšanos īstenot reformas.

Ceturtkārt, mēs veicināsim cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu Krievijā.

Un, piektkārt, iedrošināsim Krieviju padziļināt sadarbību mūsu kopējos kaimiņu reģionos un turpināsim dialogu par citiem aktuāliem starptautiskiem jautājumiem, piemēram, Tuvajiem Austrumiem vai Ziemeļāfriku. Patiesībā progress jautājumā par Moldovu (Piedņestru) kalpos kā liels pārbaudījums ciešākas ārpolitiskās sadarbības īstenošanai.

Visbeidzot, mums arī jāizmanto šī augstākā līmeņa sanāksme, lai atkārtoti apliecinātu savu politisko apņemšanos panākt progresu sadarbībā krīžu pārvaldības jomā ar noteikumu, ka nekādā veidā netiek skartas mūsu tiesības pieņemt neatkarīgus lēmumus.

Enerģētikai arī ir ievērojama loma mūsu sadarbībā ar Maskavu. Mēs uzsvērsim vajadzību īstenot turpmākās reformas Krievijas elektrības un gāzes nozarē ar mērķi ieviest vienādus noteikumus visiem. Uzsvērsim arī vajadzību sadarboties cīņā pret klimata pārmaiņām.

Lai īstenotu mērķus vislielāko kodoldrošības standartu ievērošanā, mēs sadarbojamies ar Krieviju gan divpusējā līmenī, gan daudzpusējos forumos, piemēram, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras un G8 ietvaros.

Atkārtoti aicināsim Krieviju iesaistīties sarunās par visaptveroša Euratom un Krievijas līguma noslēgšanu, ar kuru tiktu veicināta visaugstāko kodoldrošības standartu ievērošana. Saistībā ar Fukušimas kodolavāriju Eiropas Savienība veicinās ekvivalentas pieejas ievērošanu attiecībā uz triecienizturības pārbaudēm, kas tiks veiktas gan pašreizējās, gan nākotnē plānotajās atomelektrostacijās.

Un pēdējais, bet noteikti ne mazāk svarīgais aspekts: mēs esam iesaistījušies nepārprotamā procesā saistībā ar bezvīzu pārvietošanās režīmu. Eiropas Savienība ir sagatavojusi un martā vienojusies par priekšlikumu saistībā ar vairākiem kopējiem pasākumiem ceļā uz iespējamu bezvīzu pārvietošanas režīma noteikšanu, un esam tik tiešām aprīlī uzsākuši sarunas. Kopš tā laika ir sasaukta Pastāvīgās partnerattiecību padomes tieslietu un iekšlietu jautājumos sanāksme un ir panākts nepārprotams progress. Tomēr sarunas par mūsu kopīgi veicamajiem pasākumiem ekspertu līmenī vēl līdz šodienai nav pabeigtas. Augstākā līmeņa sanāksmē mums jāpārliecinās, ka nepastāv nekādi politiskie īsceļi.

Attiecībā uz Krieviju ir paredzams, ka tās galvenie mērķi šajā augstākā līmeņa sanāksmē būs vērsti uz vīzu režīmu, PTO, enerģētiku — tostarp arī kodoldrošību — un sadarbību drošības jomā. Krievija varētu atgriezties pie ierosinājuma par jaunas Politiskās un drošības komitejas izveidi ministru līmenī. Mūsuprāt, visas vajadzīgās sadarbības struktūras jau ir ieviestas; vajadzīga ir politiskā griba, lai panāktu progresu pēc būtības.

Pateicos par jūsu uzmanību un ceru dzirdēt jūsu komentārus.

  Ria Oomen-Ruijten, PPE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pateicos jums par veiksmīgo sadarbību rezolūcijas projekta izstrādāšanā. Neko vairāk par komisāra pieminētajiem jautājumiem neteikšu, jo tie ir ietverti rezolūcijā. Kā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) deputātiem zināms, nākamās nedēļas augstākā līmeņa sanāksmes noslēguma deklarācijā nedrīkst aprobežoties tikai ar skaistiem vārdiem vien. Krievija ir mūsu lielākais kaimiņš, Krievija ir svarīga mūsu partnere. Esam savstarpēji atkarīgi, un šīs savstarpējās atkarības pakāpe ir ievērojama, tādēļ šobrīd ceram noslēgt reālas vienošanās, kas sniegtu rezultātus.

Kādas ir mūsu prioritātes? Pirmkārt, partnerības nolīgums. Sarunā ir jāpanāk virzība. Ceru, ka ES pārliecinās prezidentu Medvedev piešķirt viņa sarunu grupai pilntiesīgas pilnvaras uzņemties konkrētas saistības. Jau sen ir laiks atkal panākt progresu saistībā ar tirdzniecības un investīciju dokumentu paketi. Sarunas par enerģētikas sadaļu arī ir aizkavējušās. Mums ir vajadzīgas vienošanās par stabilas un pārredzamas enerģētikas partnerības izveidi, tādas partnerības, kas ir balstīta uz noteikumiem.

Vēlos arī dzirdēt, kāds ir pašreizējais stāvoklis jautājumā par cilvēktiesībām. Mums, Parlamentam, tā ir būtiski svarīga partnerattiecību daļa. Uzskatu modernizācijas paktu par tādu pašu blakus jautājumu, kādas ir minētās četras kopējās telpas. Šis ir otršķirīgs jautājums, bet lietderīgi būtu panākt PTO iestāšanās noteikumu izpildi. Tas veicinātu vienādu noteikumu piemērošanu visiem, uzlabojot investīciju klimatu.

Prezidents Medvedev ir personiski iesaistījies tiesiskuma uzlabošanā, tomēr ar to nepietiek, kā pats to atzināt. Mums jābūt pārliecinātiem, ka gaidāmajās vēlēšanās Krievija ievēros saistības, ko tā ir uzņēmusies Eiropas Padomes un EDSO ietvaros. Šīs vēlēšanas būs īsts pārbaudījums. Tas tātad nozīmē arī to, ka būs jāatļauj reģistrēties jaunajām partijām. Krievijai būtu jābūt pagodinātai, ka vēlēšanu novērotāji tiek aicināti piedalīties jau labu laiku pirms vēlēšanām. Beidzot, Eiropas dārzeņu importa aizliegums (...)

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Krievija neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības partnere, taču, kā komisārs jau atzina, arī ļoti problemātiska. Ceru, ka sarunas neievilksies pārāk ilgi. Taču diemžēl tās netiks pabeigtas tik ātri, kā iedomājas Oomen-Ruijten kundze. Šajā procesā mums jāiesaistās dialogā gan ar oficiāli ievēlētajiem pārstāvjiem, gan ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, kuri demokrātijas un cilvēktiesību jautājumos bieži vien ir mums tuvāki.

Priekšlikums par modernizācijas partnerības izveidi starp Eiropas Savienību un Krieviju ir laba ideja. Taču arī Krievijai tajā ir aktīvi jāpiedalās. Vēlamies, lai tiktu panākta lielāka demokratizācija un mazāka korupcija. Joprojām dzirdam daudzus investorus sūdzamies par tiesisko nenoteiktību, jo īpaši attiecībā uz nodokļiem. Tomēr pats galvenais, kā komisārs jau minēja, mums ātri jāgatavojas Krievijas uzņemšanai un dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Enerģētikas politikas jomā ir nepieciešams, lai Krievija uzņemtos saistības atzīt pārredzamas un godīgas enerģētikas politikas principus. Krievija pati var daudz ko paveikt, jo īpaši energoefektivitātes jomā, kurā joprojām ir daudz nepilnību.

Runājot par enerģētiku, vēlos arī pievērst jūsu uzmanību jautājumam, kas skar Krievijas kaimiņvalsti — Ukrainu. Tieši pašreiz Krievija atkal cenšas izmantot enerģētikas un enerģijas cenu jautājumu kā politisku ieroci. Mums tas pilnībā jānoraida. Mēs esam uzticīgi Ukrainas tiesībām brīvi izlemt, kādos tirgos tā vēlas iesaistīties un kur tā vēlas darboties. Galu galā, mēs vēlamies izveidot tirdzniecības attiecības un noslēgt tirdzniecības nolīgumu ar Ukrainu. Krievija nedrīkst izdarīt spiedienu uz Ukrainu šajā jomā, liekot tai izvēlēties: vai nu pievienoties muitas savienībai ar Kazahstānu un Baltkrieviju, vai maksāt augstu enerģijas iepirkuma cenu. Tas mums nav pieņemami.

Un vēlreiz, runājot par kaimiņvalstīm, ceram, ka Krievija arī ievēros nolīgumos ietvertās vienošanās attiecībā uz Gruziju un izvedīs savu karaspēku atpakaļ uz tiem reģioniem, kuros tas atradās līdz konfliktam. Ceram arī, ka Krievija sniegs pozitīvu ieguldījumu Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanā. Šī konflikta abās pusēs galvenais ir nevis ieroču piegāde, bet miermīlīgas starpniecības loma starp abām pusēm.

Komisāra kungs jau minēja vīzu atcelšanas nozīmi. Tas ir īpaši svarīgi attiecībām starp cilvēkiem, lai tiem būtu pēc iespējas lielāka pārvietošanās brīvība starp Krieviju un Eiropas Savienību. Ceru, ka drīz mēs šajā jomā panāksim zināmu progresu.

Kāds būtiski svarīgs jautājums tomēr ir par to, kā notiks nākamās vēlēšanas. Krievijai jāzina, ka pasaule un jo īpaši demokrātiskā Eiropas daļa cieši to vēros, lai redzētu, kā tiek īstenotas šīs vēlēšanas; vai partijas tiek pareizi un godīgi reģistrētas; un arī, vai dažas personas vai dažas partijas jau no sākuma netiek izslēgtas no dalības šajās vēlēšanās. Tas arī ir skaidri jādara zināms Krievijai šajā augstākā līmeņa sanāksmē.

Krievijai vēl ir daudz neizdarītu darbu ekonomikas jomā. Tomēr Krievija ir gatava demokrātijai. Mēs vēlamies Krievijā redzēt demokrātiju ne mazāk, kā to vēlas paši Krievijas pilsoņi. Tāda ir mūsu vēlēšanās un mūsu redzējums. Krievijai jāsaprot, ka demokrātija nāks par labu arī pašai Krievijai.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ceram, ka augstākā līmeņa sanāksmē Ņižņijnovgorodā tiks panākts turpmākais progress saistībā ar jauno un visaptverošo partnerības un sadarbības nolīgumu.

Gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai jāņem vērā, ka īstu partnerību var izveidot tikai uz godīgu attiecību pamata. ALDE grupas vārdā vēlos aicināt ES pārstāvjus pārrunāt ar saviem Krievijas kolēģiem visus jautājumus, kas rada bažas Eiropas Parlamentam.

Eiropas Savienība sastapsies ar ievērojamām problēmām attiecībās ar Krieviju, ja abas partneres nebalstīsies uz vienādām vērtībām un principiem. Ja Kremlis vēl vairāk attālināsies no demokrātijas un tiesiskuma, Krievija pazaudēs savu ES partneres leģitimitāti.

Piemēram, Kremlis ir aizliedzis daudzām politiskajām partijām reģistrēties Valsts domes vēlēšanām, pamatojoties uz procesuāliem iemesliem, un šis skaits, visticamāk, palielināsies, iekļaujot arī Tautas brīvības partiju, kuras līderi ir Mikhail Kasyanov, Vladimir Milov, Boris Nemtsov un Vladimir Ryzhkov. Augstākā līmeņa sanāksmē ir jārunā par pieaugošo opozīcijas apspiešanu un par to, ka opozīcijas partijām ir jāļauj reģistrēties.

Dāmas un kungi! Krievija nav tas pats, kas Ķīna. Krievija ir Eiropas Padomes un EDSO dalībvalsts; tādēļ tai jāievēro savas starptautiskās apņemšanās un saistības. Turklāt Krievijai jāievēro pašai sava konstitūcija.

Krievijai jāievēro tās kaimiņvalstu suverenitāte un teritoriālā integritāte. Mēs pieprasām, lai tā pārtrauktu izdarīt spiedienu uz Ukrainu — kā tikko jau teica mans kolēģis — kā tas bija, piemēram, vakar, kad Krievijas premjerministrs Putin kungs, tiekoties ar Ukrainas premjerministru, mēģināja to piespiest pievienoties muitas savienībai ar Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu. Tas mums nav pieņemami. Mēs gaidām, ka Krievija nekavējoties izvedīs savu karaspēku no Gruzijas līdz pozīcijām, kur tas atradās līdz konflikta brīdim.

Visbeidzot, ALDE grupa ir ārkārtīgi vīlusies, ka augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā Krievija ir noteikusi nesamērīgu aizliegumu dārzeņu importam no ES.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Krievija ir svarīga Eiropas Savienības partnere daudzās jomās. Kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei Krievijai ir potenciāli izšķiroša ietekme starptautisko attiecību jomā, sākot no mūsu attiecībām ar Ziemeļkoreju līdz tās iekļaušanai ANO četriniekā. Es arī atzinīgi vērtēju prezidenta Medvedev nesen paustos aicinājumus Lībijas tirānam Muammar Gaddafi atteikties no varas. Ceru arī, ka Kremlis pievienosies pārējai starptautiskajai sabiedrībai Irānas kodolieroču izplatīšanas apturēšanā.

Pieņemu arī, ka Krievijai ir savas ekonomiskās intereses bijušajās padomju republikās, no kurām dažas tagad, par laimi, attālinās no Maskavas un virzās uz ES. Taču ES arī turpmāk neatlaidīgi jāatgādina, ka tā atbalstīs un sadarbosies ar šīm tagad jau neatkarību atguvušajām valstīm, piemēram, ar Ukrainu, un nodrošinās, ka durvis joprojām ir atvērtas viņu centieniem Eiropas un Atlantijas virzienā. Šajā ziņā ceru, ka Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Augstā pārstāve izvirzīs dienas kārtībā jautājumu par Gruziju, kuras teritorijas daļu joprojām ir nelikumīgi aneksējis un okupējis Krievijas karaspēks, kā arī piespiedīs Krieviju atrisināt Piedņestras jautājumu Moldovā. Pieņemu arī to, ka Komisija tagad ierosina ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi rīkot reizi gadā, nevis reizi sešos mēnešos, kas ir atbalstāma ideja un turpmākais ceļš progresa virzienā.

Krievija nav nobriedusi liberāli demokrātiska valsts. Tā arī nav valsts, kurā pastāv neatkarīga tiesu sistēma. Taču neatkarīgi no tā, vai mēs to vēlamies vai nē, mums joprojām ir jāsadarbojas ar šo „lāci”.

  Werner Schulz, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Füle, lai gan sākotnēji var šķist saprotami, ka Krievija vēlas būt pasargāta no enterohemorāģiskās Escherichia coli (EHEC) baktērijas nonākšanas tās teritorijā, pilnīgs Eiropas dārzeņu importa aizliegums noteikti nav tas, ko mēs sagaidām no valsts, kura cenšas pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO). Par to arī mums jārunā sanāksmē Ņižņijnovgorodā. Tomēr svarīgāks jautājums ir politiskie tārpi jeb sēklas, kas šajā valstī faktiski ir vērojami — trauslie demokrātijas un tiesiskuma iedīgļi. Šajos aspektos modernizācijas partnerības ietvaros mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu tiem dzīt saknes visā Krievijā un attīstīties.

Prezidents Medvedev ir atzinis, ka saimniecisko un tehnisko modernizāciju nav iespējams panākt bez pamatīgas visas sabiedrības modernizēšanas. Tomēr līdz šim neesam novērojuši gandrīz nekādu rīcību, kas sekotu šiem brīnišķīgajiem vārdiem. Tāpēc ES pārstāvjiem ir nepārprotami jānorāda prezidentam Medvedev, ka gaidāmās Valsts domes vēlēšanas būs viņa reformu politikas uzticamības pārbaude.

Īstas un atbilstīgas vēlēšanas ir demokrātijas pamats. Ikvienam, kurš vēlas plurālismu un politisko konkurenci, jānodrošina, lai tiktu ievēroti Eiropas Padomes deklarētie vēlēšanu standarti, un jāļauj Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) jau agrīnā posmā īstenot ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas procesu.

Godīgas vēlēšanas sākas ar atļauju partijām reģistrēties. Diemžēl sākotnējie novērojumi liecina, ka Krievijas valdība neko nav mācījusies no Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemtā nolēmuma, ka Republikāņu partijas darbības likvidēšana bija nepamatota un ka tā nepārprotami nevēlas atļaut reģistrēties tikko dibinātajai Tautas brīvības partijai.

Vēl vairāk — Kremļa atbalstīto partiju un premjerministra Putin iniciētā Viskrievijas tautas fronte vienkārši vēlas mūs ievest politiskā strupceļā. Šī konkurences imitācija valsti ir ievedusi politiskā apātijā un degradējusi Valsts domi. Prezidents Medvedev varētu ieviest tajā radikālas pārmaiņas un pabeigt savu prezidenta termiņu vismaz ar kādiem redzamiem panākumiem.

Tā vietā, lai gaidītu nolēmumu konkrētajā M. Khodorkovsky un S. Magnitsky lietā no Strasbūras, jāizbeidz tiesu sistēmas patvaļa. Šo lietu pārskatīšana M. Fedotov vadītajā komisijā ir pozitīvs pirmais solis. Tās rezultāti un secinājumi ir jāpublicē pēc iespējas ātrāk.

Nākotnes dalībai pilsoniskās sabiedrības forumā, kas nesen tika izveidots Prāgā, jākļūst par svarīgu diskusiju tēmu sarunās un nolīgumu noslēgšanā starp ES un Krieviju. Galu galā, notikumi Ziemeļāfrikā rāda, ka efektīvu reformu īstenošanai ir nepieciešama aktīva pilsoniskā sabiedrība. Tādēļ Krievijas valdībai ir jāstrādā, lai to īstenotu savā valstī un censtos panākt modernizācijas partnerību ar pilsonisko sabiedrību.

  Vladimír Remek, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, veltīgi meklēju atbildi uz jautājumu, kāpēc mēs šodien debatējam par rezolūciju par augstākā līmeņa sanāksmi ar Krieviju pašā šīs sanāksmes priekšvakarā un balsosim par to dienā, kad šī augstākā līmeņa sanāksme faktiski jau norisināsies Ņižņijnovgorodā. Turklāt pagājušās nedēļas sākumā šī tēma pat nebija iekļauta šīs plenārsēdes darba kārtībā. Tas viss izskatās pēc sliktas plānošanas, un tagad tā, manuprāt, ir formalitāte. Turklāt tā vietā, lai censtos panākt — principiāla procesa ietvaros — jaunu vienošanos par attiecībām ar Krieviju, kuru mēs atzīstam par svarīgu partneri, mēs nesekmīgi atkārtojam uzsaukumus un prasības, kuru īstenošana ir bezcerīga.

Mums, pirmkārt un galvenokārt, ir jāsadarbojas tajos jautājumos, kuros ir iespējams panākt progresu. Piemērs varētu būt progress saistībā ar nolīgumiem par plānoto savstarpējā vīzu režīma ar Krieviju atvieglošanu un iespējamo galīgo atcelšanu. Tā vietā mēs kritizējam Krievijas nostāju jautājumā par dārzeņu importu no ES. Kāda gan izskatās mūsu pašu uzvedība, no Savienības ārpuses raugoties? Tad, kad meklējām nāvējošās baktērijas izcelsmes avotu un mums trūka stingru pierādījumu, mūsu dalībvalstis pašas apsūdzēja viena otru, noteica ierobežojumus preču ievešanai un pieprasīja kompensācijas. Mēs noteikti varam izdarīt savus secinājumus par uzticības līmeni, ko paši radām, un nevis tikai par Krieviju.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dialogs starp Eiropas Savienību un Krieviju pēc iespējas vairāk ir jāpaplašina dažādās jomās, sākot no ekonomikas līdz cilvēktiesībām, jo nav citas alternatīvas kā tikai dialogs. Eiropa un Krievija faktiski ir savstarpēji neatkarīgas — gan ekonomiski, gan politiski.

Es runāju par neatrisinātiem starptautiskiem jautājumiem, tādiem kā energoapgādes drošība, Magribas valstis, kodolieroču iegūšana Irānā, terorisms, Kaukāza valstis, Kalnu Karabaha, klimata pārmaiņas un tamlīdzīgi. Krievija ir stratēģiska Eiropas partnere, tostarp arī tās sinerģijas dēļ, kas var tikt izveidota nākotnē. Kā tas jau zināmā mērā notiek, Maskava var mūs apgādāt ar minerālu un enerģijas resursiem, kā arī var sadarboties militārās drošības jomā un cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību. Eiropa var ieguldīt finanšu resursus, zinātniskās un tehnoloģiskās iespējas un mūsu ilgstošo pieredzi demokrātijas un cilvēktiesību jomā.

Krievijas nākotne ir saistīta ar Eiropas nākotni, un tā ir jāattīsta, ievērojot neatlaidību, neapmierinoties ar jau sasniegto un neraugoties uz daudzajām grūtībām, kādas pastāv pašlaik. Šajā ziņā mūsu kopīgās nākotnes veidošanai ārkārtīgi svarīga ir stratēģiskās partnerības nolīguma noslēgšana.

  Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi vēlos pievērst sarunu delegācijas uzmanību diviem aspektiem. Pirmkārt, vēlos to iedrošināt pārskatīt Krievijas enerģijas importa nozīmi un, otrkārt, paplašināt partnerības nolīgumu tādā veidā, lai ES pārstāvji varētu piedalīties kā novērotāji šī gada decembrī gaidāmajās vēlēšanās un prezidenta vēlēšanās, kas tiks rīkotas 2013. gada martā. Kā redzam, enerģijas importa apjoms no Krievijas, visticamāk, palielināsies, ņemot vērā, ka daudzas Eiropas atomelektrostacijas nāksies slēgt pēc tam, kad tajās tiks veiktas triecienizturības pārbaudes.

Tāpēc mēs no jauna sākam bažīties, ka nākotnē atkal būsim lielākā mērā atkarīgi no Krievijas. Tomēr vēlos atgādināt, ka šai monētai ir arī otra puse. Krievija ir tieši tikpat lielā mērā atkarīga no Eiropas Savienības, jo pārdod mums lielāko daļu no savu enerģētikas produktu apjoma. Ja mēs tos nepirksim, Krievijas ekonomika sastapsies ar smagām problēmām stabilitātes ziņā nākotnē.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Krievija un Eiropas Savienība ir partneres, pateicoties to savstarpējām interesēm un ģeogrāfiskajai atrašanās vietai. Tas tā ir neatkarīgi no mūsu gribas. Mums tā jāizveido par pozitīvu un konstruktīvu partnerību. Tieši tādēļ ir jāpanāk progress saistībā ar partnerības nolīgumu un vīzu režīma atvieglojumiem, jāpiešķir modernizācijas partnerībai saturs.

Mums tomēr jāsaprot, ka tas rada saistības abām pusēm, tostarp attiecībā uz dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un tāpēc neviens nevar vienkārši turpināt rīkoties tā, kā viņam patīk; tā vietā šie noslēgtie līguma vai starptautiskie noteikumi ir saistoši visiem, un patvaļa savstarpējos darījumos nav pieļaujama. Tas ir arī attiecināms, piemēram, uz enerģijas izmantošanu par politiskās cīņas ieroci.

Šīs savstarpējās intereses ir jārisina pozitīvā un konstruktīvā veidā un gadījumos, kad tiek skarta ārpolitika, tas, protams, nozīmē arī, ka Krievijai ir jāuzņemas zināma atbildība. Pašlaik Apvienoto Nāciju Drošības padomē aktuāls ir jautājums par Sīriju. Šādos gadījumos Krievijai ir jāsniedz konstruktīvs ieguldījums miermīlīgas starptautiskās sabiedrības veidošanā. Taču tas arī paredz pieņemt kaimiņvalstu suverēnās tiesības un to lēmumus attiecībā uz pievienošanos dažādām aliansēm, kurās tās vēlas iestāties. Turklāt Krievijai ir jāsniedz pozitīvs ieguldījums „iesaldēto konfliktu” stāvokļa uzlabošanā un ir jāizbeidz nelikumīgais stāvoklis Abhāzijā un Dienvidosetijā.

Mums jāuzņemas kopīga atbildība globālajā pasaulē. Krievijai un Eiropas Savienībai nepārprotami ir ievērojamas savstarpējās intereses šajā globālajā sistēmā un, definējot šīs intereses, mums jānodrošina, lai Krievija atzītu faktu, ka demokrātija un tiesiskums ir būtiski svarīgi arī iekšējai attīstībai. Ir vēlams ievērot zināmu nosacītības pakāpi ne tikai attiecībās ar mums; valsts, kurā nepastāv tiesiskums, nav laba vieta investīcijām, jo tajā nav tiesiskās noteiktības. Valstī, kurā nav demokrātijas un tiesiskuma, nav iespējams panākt īstu progresu ilgtermiņā pašiem savu pilsoņu labā. Cerēsim, ka modernizācijas partnerība un citi jautājumi mums palīdzēs kopīgi un pozitīvi virzīties uz priekšu.

  Knut Fleckenstein (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Minēšu tikai divus aspektus, jo Swoboda kungs mūsu grupas vārdā vairākus aspektus jau minēja. Krievija patiešām ir valstij ļoti svarīgās krustcelēs. Tās iekšējo politisko stāvokli noteiks Valsts domes vēlēšanas un jautājums par to, kurš kā prezidents no 2012. gada turpinās tajā iesākto modernizāciju.

Uz to var raudzīties arī pozitīvi. Var arī nebūt labākas iespējas par šo, lai stiprinātu starptautisko uzticību Krievijas attīstībai. Tas ir atkarīgs no tā, vai tajā būs godīgas vēlēšanas, vai kandidātiem tiks dotas vienādas iespējas reģistrēties un piekļūt plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu vismaz vienlīdzīgu iespēju elementu šajās vēlēšanās.

Mans otrais jautājums attiecas uz modernizācijas partnerības izveidi starp ES un Krieviju. Tā paver ceļu jaunām iespējām efektīvas sadarbības īstenošanā. Tāpēc nedrīkstam palaist garām iespēju Krieviju enerģiski atbalstīt šajā modernizācijas procesā, ne tikai investējot ekonomikas modernizācijā, bet arī sabiedrības attīstībā. Valdības izstrādā dokumentus, un, kā zināms, dokumentā varat iekļaut visu, ko vien vēlaties. Taču pilsoņi kļūst ļoti nemierīgi, ja dokumentos ierakstītais netiek īstenots dzīvē.

Pilsoņu līdzdalība un pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju, zinātnieku, jauniešu un mākslinieku iesaistīšanās ir būtiski svarīga apņēmīgas un solidāras sabiedrības izveidē. Varam sekmīgi atbalstīt šādu modernizāciju tikai tad, ja cilvēki labprātīgi apvienojas, lai mācītos viens no otra un apmainītos ar pieredzi. Tādēļ ES un Krievijai beidzot jāpanāk vienošanās par kopīgiem soļiem, kas ir jāveic bezvīzu pārvietošanās režīma panākšanai, kā arī par to, kā šādi pasākumi ir jāīsteno, lai pēc iespējas ātrāk sasniegtu rezultātus.

Runājām par Kaļiņingradas reģiona iedzīvotājiem un domājām par atvieglojumiem. Pirms mēneša šis Parlaments izlēma, ka kultūras apmaiņas nolūkā ir jāievieš vīzu režīma atvieglojumi. Runājām par to, vai šajā ziņā nebūtu īpaši jāapsver jauniešu stāvoklis. Tie visi ir labi ierosinājumi, lai iekustinātu šo procesu, tomēr ar tiem nav iespējams aizstāt vispārējo risinājumu. Tāpēc vēlos aicināt Komisiju paātrināt tempu. Varat rēķināties ar mūsu atbalstu jebkurā gadījumā, tostarp arī attiecībā uz dažām atturīgākajām dalībvalstīm.

(Aplausi)

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, ir grūti noticēt, ka mūsu attiecības ar Krieviju ir balstītas uz 1994. gadā noslēgtu nolīgumu. Kopš tā laika mums neko jaunu nav izdevies atrisināt. Mēs svārstāmies starp sadarbību un konfrontāciju ar Krieviju. Jautājumos par kaimiņu reģioniem mēs izsakām nožēlu par karu ar Gruziju, par izdarīto spiedienu uz Ukrainu, par prezidenta Lukashenko atzīšanu Baltkrievijā un par Moldovas Republikas sašķelšanu Piedņestras konflikta rezultātā. Tajā pašā laikā mūsu sadarbība ar Krieviju Drošības padomē jautājumā par Lībiju vai jautājumā par Irānas kodolprogrammu ir iztapīga.

Attiecībā uz pašu Krieviju jaunā paradigma ir pazīstama ar nosaukumu „Modernizācijas partnerība”. Tomēr kas gan ir modernums bez demokrātijas? Jūsu tikko sniegto prioritāšu sarakstā, komisār Füle, cilvēktiesības seko tieši aiz gurķiem un tiesiskums — aiz tomātiem. Vai tas ir labākais, uz ko varam cerēt šajā jomā? Vai neko vairāk negaidām no Krievijas demokratizācijas procesa? Manuprāt, mums kā Parlamentam ir skaidri jānorāda, ka mēs kaut ko sagaidām, piemēram, godīgas vēlēšanas — šajā jomā ir jāpanāk progress.

Tomēr ir kāds aspekts, ko vēlos skaidri pateikt — šāds progress bieži vien ir panākams ekspertu līmenī. Divas augstākā līmeņa sanāksmes gadā ir par daudz. Rīkosim vienu augstākā līmeņa sanāksmi, tāpat kā ar Ameriku. Mūsu apmaiņa ar Krieviju speciālajās jomās ir pietiekami liela. Pretējā gadījumā mēs rīkosim augstākā līmeņa sanāksmes, kurām nav īsta satura, un arī ar to mēs nebūsim apmierināti.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, vissvarīgākie aspekti attiecībās ar Krieviju ir enerģētikas politika un cilvēktiesības. Krievija cenšas īstenot stratēģisku mērķi iegūt kontroli pār atsevišķām valstīm, izmantojot jautājumu par gāzes piegādi tad, kad tā īsteno savu ārpolitiku. Tikai pēdējo dažu dienu laikā Krievijas atbildīgās iestādes izmantoja šantāžu, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu, cenšoties panākt, lai gāzes cenu izmaiņas būtu atkarīgas no tā, vai šī valsts pievienosies Krievijas muitas savienībai, vai arī no Gazprom un Naftogaz apvienošanās. Minētās darbības diezgan skaidri pieliek punktu sarunām par ES un Ukrainas brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu. Ilgtermiņa nolīgumi par gāzes piegādi arī ir veids, kā ietekmēt ES dalībvalstu politiku. Tāpēc mums jāuzslavē Eiropas Komisijas nostāja, kas ir atzinusi, ka Polijas valdības noslēgtais nolīgums neatbilst ES tiesību aktiem. Krievijas gāzes cenas Centrāleiropā jau tagad ir gandrīz divreiz augstākas nekā tās, kas tiek piedāvātas Rietumeiropas valstīm. Slānekļa gāzes ieguves projektu diskreditēšana no Krievijas puses rada papildu trauksmi.

Problēmas cilvēktiesību jomā visspilgtāk izpaužas M. Khodorkovsky lietā. Protams, ka šis jautājums ir jāizvirza augstākā līmeņa sanāksmes laikā, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas pieņemto nolēmumu par Krievijas uzņēmēja nelikumīgu apcietināšanu un brīvības atņemšanu.

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, vēlos atgādināt komisāram Füle viņa tik augsti novērtēto paziņojumu par Eiropas Kaimiņattiecību politiku; un es varu saklausīt, komisāra kungs, ka jūs būtībā piekrītat tam, ka tāds pats princips ir jāpiemēro arī attiecībā uz Krieviju, pat ja Krievija nav Austrumu partnerības dalībvalsts.

Tomēr mums patiešām tā jāaicina ieviest to, ko esat nosaucis par dziļu demokrātiju, un mums ir nopietni jāstrādā, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību Krievijā. Vēlos uzsvērt atsevišķus punktus kopīgajā rezolūcijā, ko Eiropas Parlaments rīt pieņems. Mēs uzsveram vajadzību saglabāt ciešus kontaktus un atbalsta programmas pilsoniskās sabiedrības attīstībai Krievijā. Vēlos jūs informēt, komisāra kungs, ka šodien ir pienākušas ļoti satraucošas ziņas no Ņižņijnovgorodas, kur drīz sāksies šī augstākā līmeņa sanāksme.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas mani ir informējušas, ka tiesībsargājošās iestādes ir veikušas preventīvus pasākumus. Ir bijuši mēģinājumi nopratināt personas, kuras varētu sazināties ar ES pārstāvjiem, un tas ir pilnībā nepieņemami. Pat tās personas, kuras strādā bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir tikušas brīdinātas nedoties uz Ņižņijnovgorodu. Ir tikušas bloķētas pilsoniskās sabiedrības pasākuma — kas, starp citu, ir pirmais šāda veida ar ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi saistītais pasākums, — galvenās vietējās organizatores kredītkartes (tehnisku iemeslu dēļ, protams), un viņas automašīnas reģistrācijas numura plāksnīte noslēpumainā veidā ir pazudusi.

Komisāra kungs, lūdzu jūs nodrošināt, lai ES pārstāvji augstākā līmeņa sanāksmē Ņižņijnovgorodā sniegtu atzinību un atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Lai to panāktu, mēs kopā ar kolēģi Schulz kungu, ES un Krievijas Apvienotās parlamentārās komitejas priekšsēdētāja vietnieku, esam nosūtījuši vēstuli Komisijas priekšsēdētājam Barroso kungam, priekšsēdētāja vietniecei / Augstajai pārstāvei Ashton kundzei un priekšsēdētājam Van Rompuy kungam.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, ja drīkstu, vēlos jums novēlēt veiksmi rītdienas augstākā līmeņa sanāksmē, kuras darba kārtībā ir iekļauti tādi jautājumi kā globālā pārvaldība, globālā ekonomika, Krievijas pievienošanās PTO un starptautiskie jautājumi, tostarp notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Krievija ir ES trešā lielākā tirdzniecības partnere. ES kopējais eksporta apjoms uz Krieviju sasniedz EUR 65,6 miljardus. Pēc oficiālajiem statistikas datiem Krievijas ekonomikas attīstības temps ir 4 %, neskatoties uz ekonomisko klimatu, un tiek prognozēts, ka šāds temps saglabāsies ilgu laiku. Krievijas pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai radīs ārkārtīgi daudz iespēju ekonomisko attiecību ietvaros starp Eiropas Savienību un Krieviju. Vienlaikus tas radīs inovatīvas pārmaiņas enerģētikas, kodolenerģijas un starptautiskās drošības jomā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, mēs apzināmies, ka Krievija ir svarīga valsts Eiropas Savienībai — ne tikai ekonomikas jautājumos, bet arī kā stratēģiska partnere. ES dārzeņu importa aizliegums, ko ir noteikusi Maskava, neapšaubāmi rada problēmas laikā, kad tā gatavojas iestāties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), un mums jānodrošina, lai Krievija nenonāktu konfliktā ar PTO noteikumiem arī turpmāk.

Tomēr pastāv arī problēmas joprojām neīstenotā 2006. gada nolīguma jomā attiecībā uz ES aviosabiedrībām. Vēl lielāku spriedzi attiecībās starp ES un Krieviju rada plānotā ASV pretraķešu sistēmas būvniecība Rumānijā. Ja ES savas stratēģijas attiecību uzlabošanai ar Krieviju uztver nopietni, tad tai vispirms jāatrisina šīs problēmas un, otrkārt, jāapsver Krievijas intereses saistībā ar tās vēsturisko ietekmes sfēru, kāda neapšaubāmi pastāv vai kāda pēc Krievijas uzskatiem pastāv. Tas ir vienīgais veids, kā varam panākt progresu.

  Paweł Zalewski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, partnerība starp Eiropas Savienību un Krieviju rada atbildību, tostarp arī pret trešām valstīm. Pievērsīšu Komisijas uzmanību rezolūcijas punktam, kurā Krievija tiek aicināta neizmantot energoresursu piegādi kā līdzekli tās kaimiņvalstu politikas ietekmēšanai. Tieši tā notika Ukrainas gadījumā, kad Putin kungs, Krievijas premjerministrs, savā pēdējā sanāksmē ar Azarov kungu, Ukrainas premjerministru, pietiekami atklāti norādīja, ka zemākas cenas tiktu piedāvātas un gāzes piegādes līgums tiktu pārskatīts tikai tad, ja Ukraina iestātos muitas savienībā ar Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, kas nozīmētu atteikties no tās plāniem un centieniem Eiropas virzienā. Tas nav nekas cits kā šantāža. Ja gāzes līgums netiek pārskatīts, gāzes cenas uz Krievijas un Ukrainas robežas var sasniegt EUR 500 par 1000 m3. Ukraina jau tagad maksā visaugstāko cenu par Krievijas gāzi visā Eiropā, lai gan tā atrodas vistuvāk gāzes ieguves avotiem.

Šis stāvoklis Ukrainā var radīt ārkārtīgi nopietnu ekonomikas un sociālo krīzi. Vēlos nepārprotami norādīt, ka Eiropas Savienība ir uzņēmusies saistības pret Ukrainu, ņemot vērā, ka pašlaik veiksmīgi risinām sarunas par šīs valsts pievienošanos brīvās tirdzniecības zonai vai šādas zonas izveidošanu un tuvākajā nākotnē iesaistīsimies ar to attiecībās kā ar Eiropas Savienības sabiedroto. Vēlos aicināt Komisiju pietiekami skaidri pieprasīt, lai Krievija pārtrauc jebkādu šādu praksi un to pilnīgi izbeidz.

  Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, šonedēļ jau atkal notiks kārtējā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme. Kopš iepriekšējās sanāksmes pasaulē ir notikušas ievērojamas pārmaiņas. To vidū minēšu, pirmkārt, revolūcijas arābu pasaulē — pamatīgas pārveides procesu, kas faktiski skar visu arābu pasauli. Katastrofa Fukušimas kodolelektrostacijā mainīja kodolenerģijas nākotni, jo īpaši saistībā ar tās drošību. Klimata pārmaiņas ir radījušas arvien vairāk bīstamu seku. Osama Bin Laden ir miris, bet terorisms ir dzīvs un veic uzbrukumus cilvēkiem visā pasaulē.

Notikumu saraksts ir garš, un tie visi skar gan ES, gan Krieviju, divas globālās partneres kaimiņos, kurām ir galvenokārt līdzīgas vai savstarpēji papildinošas ilgtermiņa intereses. To savstarpējās attiecības var tikt attīstītas tālāk tikai tad, ja tās ir balstītas uz savstarpējo cieņu, atklātumu un pārredzamību. Jebkāda veida slēptie plāni var potenciāli izkropļot, ja ne sagraut šīs attiecības.

ES un Parlaments vienmēr ir skaidri zinājuši, ko ES pilsoņi no tiem sagaida. Pašlaik saistībā ar gaidāmo augstākā līmeņa sanāksmi vēlos uzsvērt četrus jautājumus. Pirmkārt, šajā augstākā līmeņa sanāksmē jāpanāk izšķirošs progress, novēršot visus atlikušos šķēršļus, kas ir saistīti ar Krievijas iestāšanos PTO. Šis ievērojamais solis radīs labākas iespējas saimnieciskās darbības videi abās pusēs un vēl vairāk liberalizēs tirdzniecības un ekonomiskās attiecības visā pasaulē. Šajā ziņā protekcionisma pasākumu piemērošana ir neproduktīva, un mēs ceram, ka tie netiks slēpti aiz daudzreiz dzirdētajiem draudiem veselībai, kā tas, mūsuprāt, notika nesenajā gadījumā ar dārzeņu importa aizliegumu no ES.

Ceram, ka ceļvedis bezvīzu pārvietošanās režīma ieviešanai, par kuru tika paziņots maijā, paātrinās vīzu režīma atvieglošanu un pietuvinās brīdi, kad vīzu režīms starp ES un Krieviju tiks pilnībā atcelts. Lai to panāktu, Parlaments cer, ka Krievijas atbildīgās iestādes atbilstoši risinās dažus politiski jutīgus jautājumus, jo īpaši, pārtraucot izsniegt Krievijas pases Dienvidosetijas un Abhāzijas rezidentiem.

Vēlos redzēt daudz konstruktīvāku Krievijas iesaistīšanos mūsu centienos atbalstīt demokratizāciju, ekonomikas un sociālo progresu un stabilitāti sešās Austrumu partnerības valstīs. Pēdējos divos gados ir kļuvis skaidri redzams, ka šī ES iniciatīva nav vērsta uz konkurenci, bet drīzāk uz sadarbību ar Krieviju, jo stabilu un pašapzinīgu kopējo kaimiņvalstu attīstība ir gan ES, gan Krievijas interesēs. Šajā ziņā aicinām Krieviju pastiprināt savus centienus Piedņestras un aizvien vairāk satraucošā Kalnu Karabahas reģiona konfliktu mierīgas atrisināšanas veicināšanā.

Nobeigumā vēlos minēt, ka pēc notikumiem Japānā ES un Krievijai ir pilnībā jāsadarbojas augstāku kodoldrošības standartu pārskatīšanā un uzlabošanā. Mēs ceram, ka augstāki standarti tiks ievēroti ne tikai no jauna uzceltajās, bet arī jau ekspluatācijā nodotajās atomelektrostacijās. Ceru, ka šis jautājums tiks iekļauts pārrunās sanāksmē Ņižņijnovgorodā.

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, Kanādas premjerministrs Pierre Trudeau salīdzināja kopīgas robežas esamību ar ASV ar gulēšanu vienā gultā ar ziloni. Mūsu Savienībai ir jāsaguļ vienā gultā ar lāci.

Mums jāturpina attīstīt savstarpējās attiecības četru kopējo telpu kontekstā un, pamatojoties uz modernizācijas partnerību. Kā komisārs jau norādīja, pēdējos divos gados ir vērojami uzlabojumi. To vidū ir vienošanās par konsultatīvo padomi gāzes jautājumos un uzlaboto savlaicīgās brīdināšanas mehānismu. Vēl viens pozitīvs solis būtu Piedņestras konflikta atrisināšana šajā nedēļā.

Taču, kā pagājušajā mēnesī norādīja baronese Ashton kundze pēc sprieduma nolasīšanas M. Khodorkovsky/P. Lebedev lietā un kā daudzos gadījumos ir secinājusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, īsts progress būs iespējams tikai tad, kad tiks ievērota demokrātija un cilvēktiesības, kā arī stabila un godīga tiesiskā sistēma saimnieciskajai darbībai, kas bieži vien Krievijā nav sastopama. Ir vēlams arī konstruktīvs dialogs ar pilsonisko sabiedrību; arī kopēju pasākumu īstenošana cīņā pret klimata pārmaiņām veicinātu uzticēšanos. Tomēr Krievijas lāci joprojām ir viegli sadusmot, un es iesaku Komisijai, dodoties uz Ņižņijnovgorodu, paņemt līdzi ne tikai medus podu, bet arī lielu tīklu.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, kā jūs noteikti zināt, Krievija ir pašapzinīga valsts, un krievi ir pašapzinīga tauta. Attiecības starp ES un Krieviju ir jāveido kā patiesa, nevis tikai kā izdomāta partnerība. Tā kā mums ir izcilas attiecības ar Austrumu partnerības valstīm, tad arī attiecības ar Krieviju ir jāveido vismaz tādā pašā līmenī. Tāpēc priecājos, ka savā runā neaizmirsāt pieminēt vīzu prasības atcelšanu, jo attiecībās starp partneriem jābalstās uz uzticību un atvērtību. Mums ir skaidri un stingri jāpasaka Krievijai, kāds ir vīzu atcelšanas grafiks un kādi nosacījumi tai šajā ziņā jāizpilda.

Komisāra kungs, vēlos pateikties par to, ka ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes sagatavošanā ņēmāt vērā visas programmas, kas ir dienas kārtībā un ir svarīgas partnerības izveidei starp ES un Krieviju.

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, kāds ļoti steidzami risināms jautājums. Ticu, ka šajā ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē nelokāmi tiks risināts jautājums par ārkārtīgi lielu kaitējumu radošo un pilnīgi nesamērīgo Eiropas dārzeņu importa aizliegumu. Dārzkopības nozares pārstāvji cer, ka šis tirgus aizliegums tiks atcelts, un vēlas pieredzēt, ka tas patiešām notiek. Komisār Füle, vai varat apstiprināt, ka ES delegācija ir pilnībā apņēmusies atrisināt šo problēmu Ņižņijnovgorodā? Tas ir ļoti svarīgs jautājums, kuru man daudzi uzdod manā valstī, runājot par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi.

Īpaši vēlos teikt arī pāris vārdu par problemātisko Krievijas pievienošanos PTO. Tikai vēl viens īss jautājums. Gruzijai šajā ziņā faktiski bija noteicošā loma. Gruzijai de facto pieder veto tiesības. Prezidents M. Saakashvili vēlas panākt vairāk. Viņa vēlme ir panākt pārredzamas robežas — būtībā viņš vēlas iegūt atpakaļ Abhāziju un Dienvidosetiju, un viņš, protams, dienas kārtībā ir iekļāvis arī Gruzijas vīna un minerālūdens importa aizliegumu. Taču šķiet, ka Krieviju tas nemaz neuztrauc. Īsumā — vai nav tā, ka šajā jautājumā esam nonākuši strupceļā? Turklāt Krievijas ekonomikai, kuru galvenokārt virza nafta un gāze, pievienošanās PTO varbūt nemaz nav vajadzīga.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, aicinu ES institūciju vadītājus neaizmirst par cilvēktiesībām ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, kas sākas rīt. Ir skaidrs, ka cilvēktiesību ievērošana ir vērtīgs pamats, bez kura stratēģiska partnerība un ES un Krievijas attiecību modernizēšana nebūs iespējama.

Konkrētais gadījums, kas tajā ir jāpārrunā, ir Maskavas pilsētas tiesas 24. maija spriedums noraidīt Mikhail Khodorkovsky un Platon Lebedev iesniegto apelācijas sūdzību par vēl septiņu gadu cietumsoda piespriešanu. 21. gadsimtā visu mūsu pašu acu priekšā norisinās kaunpilna tiesas prāva, un sodus nepiespriež tiesa. Tas notiek valstī, kuru ar ES saista tā sauktā stratēģiskā partnerība. Maskavas tiesas spriedums vēlreiz atklāja nopietnas nepilnības Krievijas tiesu sistēmā un nostiprināja viedokli, ka tā soda tos cilvēkus Krievijā, kuriem ir politiskas ambīcijas, bet kuru viedokļi nesakrīt ar Kremļa viedokli.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas 31. maijā pieņemtais nolēmums un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumi Krievijā ir fakti, kas ir jāapspriež.

Mums, Eiropas Parlamentam, ir skaidri jāpasaka, ka tad, ja Krievijas prezidents Dmitri Medvedev vēlas apmeklēt Eiropas Parlamentu, viņam šeit jāierodas kopā ar sirdsapziņas gūstekni Mikhail Khodorkovsky, un tā būtu visefektīvākā stratēģija un taktika Krievijas modernizācijai. Prezidents Medvedev kungs kopā ar sirdsapziņas gūstekni Mikhail Khodorkovsky Eiropas Parlamentā — tā būtu ne tikai pasaules plašsaziņas līdzekļu uzmanības vērta aina, bet arī sirsnīga demokrātiskas sabiedrības atbalsta izpausme.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, šī augstākā līmeņa sanāksme ir īpaša, jo tā notiek Krievijas gaidāmo vēlēšanu gaisotnē. Gaidām no Briseles, lai tā sniegtu skaidru signālu Krievijai par demokrātisko standartu ievērošanu vēlēšanās, kas palīdzētu aizsargāt uzskatu dažādību Valsts domē. Jautājums par kodoldrošību pēc Fukušimas kodolavārijas ir kļuvis īpaši svarīgs. Esmu gandarīts, ka Komisijas loceklis minēja, ka šis jautājums tiks izvirzīts augstākā līmeņa sanāksmē un ka valstis tiks aicinātas ievērot visaugstākos drošības standartus strādājošajās atomelektrostacijās un tajās, kas vēl tikai tiek plānotas gan Krievijā, gan, protams, arī Eiropas Savienībā.

Uzskatu, ka ir jāpārrunā arī ES un Krievijas attiecības ar Baltkrieviju. Nostājas konverģence veicinās cietuma vārtu atvēršanu tiem, kuri nesen balotējās Baltkrievijas vēlēšanās, un klaju cilvēktiesību pārkāpumu izbeigšanu. Īpaši atbalstu tos kolēģus deputātus, kuri teica, ka vīzu režīma atvieglošanas jomā vārdi ir jāpārvērš darbos, un ne tikai attiecībā uz Krieviju, bet visām Eiropas Savienības austrumu kaimiņvalstīm.

Polija, uzņemoties ES prezidentūru, jau ir atradusi ceļus uz daudz auglīgāku dialogu ar Krieviju, tāpēc nākamo sešu mēnešu laikā varam gaidīt konkrētu pasākumu veikšanu ES un Krievijas attiecību jomā.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Mūsu vissmagākās neveiksmes attiecībās starp ES un Krieviju ir konsekvences trūkums, vājums un mūsu pašu iespēju nepietiekama apzināšanās. Šajā ziņā tipisks ir Nord Stream piemērs. Vispirms Lisabonas līgumā nosakām solidaritāti enerģētikas jomā kā vienu no Eiropas vadošajiem principiem, bet pēc tam ES piekrīt Nord Stream projektam, kurš ģeopolitiskā ziņā kaitē Polijai un citām jaunajām dalībvalstīm. Tāpēc nedrīkstam zaudēt pamatu zem kājām, pārrunājot katru no jautājumiem, kas ir iekļauti komisāra kunga izklāstītajā gaidāmās sanāksmes darba kārtībā.

Krievijai jāievēro zināmi noteikumi attiecībā uz PTO. Lai Krievija varētu cerēt uz dalību PTO, tai vispirms savā tirgū jāatļauj ievest vīnu no Gruzijas.

Attiecībā uz vīzām Krievijai ir jāpasaka, ka vīzu režīms vispirms tiks atcelts tām valstīm, kuras ir Austrumu partnerības dalībvalstis, bet Krievijai — tikai pēc tam. Kaļiņingradas apgabals varētu kļūt par šī noteikuma izņēmumu.

Attiecībā uz enerģētikas nozari mums Krievijai ir jāpasaka, ka mēs esam pret vairākkārtēju Ukrainas šantāžu un ka nepiekrītam Krievijas dienestu īstenotajiem ietekmēšanas pasākumiem, ar ko tie cenšas noniecināt slānekļa gāzes ieguvi Polijā un Eiropā. Šī ir lieliska iespēja iegūt neatkarību no Krievijas.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, Krievija ir paziņojusi par savu modernizācijas programmu, un daži novērotāji jau runā par jaunu „perestroiku”. Diemžēl līdz šim reāls progress nav sasniegts. Analītiķi ir secinājuši, ka tagadējā Krievijas elite vēlas saglabāt pašreizējo sistēmu, cenšoties nepieļaut, lai ārējās attiecības jebkādā veidā ietekmētu tās iekšējo stāvokli.

Tāpēc ES uzdevums ir skaidri norādīt uz kādu aspektu. Modernizācijas partnerības panākumi būs atkarīgi no Krievijas valdības gatavības un iespējām nodrošināt patiesi neatkarīgu tiesu sistēmu un īstenot galvenos tiesiskuma, pārredzamības un savstarpīguma principus. Ja ES principiālā veidā nerisinās šo būtiski svarīgo jautājumu, visticamāk, nekāds progress nav gaidāms.

Šodienas International Herald Tribune izdevumā ir rakstīts: „Krievijai nevar būt modernas ekonomikas, kamēr tajā nebūs īsta tiesiskuma”. Augstākā līmeņa sanāksme notiks Ņižņijnovgorodā — padomju laiku Gorkijā, kurā galvenajam padomju laiku sirdsapziņas paudējam Andrei Sakharov vairākus gadus bija aizliegts iebraukt. Aicinu Komisiju un mūsu sarunu pārstāvju grupu sekot Andrei Sakharov garam un atcerēties Sakharov balvas ieguvēja Sergei Kovalev vēstījumu, ko viņš sniedza šajā sēžu zālē pirms diviem gadiem.

Visbeidzot, ES jāstimulē un jāpalīdz Krievijai samierināties ar tās totalitāro mantojumu. Pēc 20 gadiem pat Medvedev kungam ir jāatzīst, ka nav iespējams ignorēt šausmīgo un noziedzīgo Krievijas varas mantojumu. Atgādināšu mūsu kolēģa Swoboda kunga vārdus, kurš vakar aicināja pilnībā noskaidrot Krievijas vēsturi, jo īpaši Staļina laikā veiktos nežēlīgos noziegumus. Varam palīdzēt Krievijai samierināties ar tās pagātni.

  Boris Zala (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Attiecībā uz Krieviju joprojām jāievēro divējāda pieeja — no vienas puses, jāizvirza stingras prasības demokrātisko principu izpildīšanā, bet, no otras puses, jānoraida G. Bush labi izkoptā pret Krieviju vērstā politika.

Krievijai, protams, nav tiesību veidot savu ietekmes sfēru. Visām bijušajām padomju republikām ir tiesības brīvi izlemt, kur tās vēlas iesaistīties. Tomēr Krievijai katrā ziņā ir tiesības uz iekšējo un starptautisko drošību. Šāda drošības sajūta Krievijā noteikti veicinātu iekšējā stāvokļa liberalizāciju.

Jāiesaista Krievija globālajā politikā Eiropas interešu pusē, lai Krievija justos kā pieņemta partnere starptautiskās un globālās politiskās kārtības veidošanā. Modernizācijas partnerībai jāatbilst ne tikai Krievijas valdības valstiskā monopola idejām, bet arī jārada netraucētas rūpnieciskās un zinātniskās darbības telpa, kā savā analītiskajā runā šeit uzsvēra Fleckenstein kungs.

Ja mēs pieņemtu šādu atšķirīgu pieeju attiecībā uz Krieviju, mēs daudz noteiktāk un drošāk varētu lolot klusas cerības par demokrātiskā procesa liberalizāciju Krievijā, kas vēlāk sniegtu pozitīvu ieguldījumu Eiropas politikā. Turēšu īkšķi, lai gaidāmajās sarunās tiktu sasniegts šāds rezultāts.

  Mirosław Piotrowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes priekšvakarā un sarunu par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu kontekstā ir svarīgi, lai ES ne tikai paustu vienotu nostāju, bet arī parādītu tās vienotību un solidaritāti praksē. Solidaritāte enerģētikas jomā ir ierakstīta Lisabonas līgumā, bet Krievija šo principu nepieņem, un Nord Stream projekts ir uzskatāms šādas attieksmes piemērs. Mēs nedrīkstam vienoties par mēģinājumiem izolēt dažas no ES jaunajām dalībvalstīm, kā ķīli izmantojot enerģētikas nozari, un sanāksmes laikā tas ir skaidri jāuzsver. Mums arī jāpanāk, lai Krievija atzītu Gruzijas, Moldovas un Ukrainas centienus Eiropas virzienā, un jāaicina Krievija pārtraukt politiskā spiediena izmantošanu attiecībā uz šīm valstīm. Turklāt jāņem vērā, ka Krievija ir unikāla demokrātija ar ārkārtīgi augstu korupcijas līmeni.

  Inese Vaidere (PPE). – (LV) Jaunajam Eiropas Savienības un Krievijas partnerības līgumam ir jābūt konkrētam un juridiski saistošam visās sadarbības jomās. Tā ir pamatota prasība, mēs nedrīkstam pieļaut, ka līgums sastāv no vispārīgām frāzēm. Eiropas Savienība un Krievija ir savstarpēji atkarīgas. Eiropas tirgus Krievijai ir ne mazāk svarīgs kā mums Krievijas gāze, bet Krievijas ekonomikai nepieciešamie modernizācijas plāni ir tieši atkarīgi no mūsu tehnoloģijām un ekspertīzes. Tādēļ mūsu sadarbība ir tieši saistāma ar uzlabojumiem cilvēktiesību un tiesiskuma jomās. Eiropas Savienība ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris un galvenais investors, tādēļ jaunajā līgumā jāiekļauj juridiski saistošas sadaļas par investīcijām. Ir svarīgi uzstāt uz vienpusēji un nepamatoti uzliktu tirdzniecības barjeru novēršanu. Tas attiecas gan uz Krievijas – Kazahstānas – Baltkrievijas muitas savienību, gan šobrīd pastāvošo Eiropas Savienības dārzeņu embargo. Nav pieļaujams, ka Krievija turpina izmantot enerģijas politiku savu ģeopolitisko interešu realizēšanai, diskriminējot atsevišķas dalībvalstis, piemēram, gāzes tarifu ziņā.

Godātais komisāra kungs, turpinot strādāt pie bezvīzu režīma ar Krieviju, vienlaikus jāstrādā arī pie bezvīzu režīma ar pārējām Austrumu partnerības valstīm. Samitā nepieciešams arī atgādināt, ka joprojām nav izpildīta sešu punktu vienošanās attiecībā uz Gruziju. Ņemot vērā tuvojošās valsts domes un prezidenta vēlēšanas, jālikvidē ierobežojumi opozīcijas pārstāvjiem gan reģistrēties vēlēšanām, gan uzstāties masu medijos. Jau esam apliecinājuši gatavību būt klāt visos vēlēšanu procesa posmos, taču Krievijai ir jāizrāda gatavība uzņemt ilgtermiņa novērotājus, kā arī praktiski īstenot godīgas vēlēšanas. Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka kritiskās piezīmes nekādā gadījumā nav vērstas pret Krieviju, tās cilvēkiem, tieši otrādi, tās ir domātas pašreizējai valdībai, lai situāciju Krievijā uzlabotu un mūsu sadarbību pilnveidotu.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, globālā sasilšana, narkotisko vielu kontrabanda, ieroču neizplatīšana un energoapgādes drošība ir kopējie izaicinājumi, kam vajadzīgi globāli risinājumi. Tādēļ mums jāveido stabilas partnerattiecības ar Krieviju.

Vēlos atzinīgi novērtēt sarunu atsākšanu par jauna vērienīga partnerības nolīguma noslēgšanu, cenšoties pārvarēt agrāko spriedzi. Manuprāt, Eiropas Savienībai Krievija ir jāatbalsta tās centienos pievienoties PTO, jo tā tiktu stimulēta tirdzniecība un ekonomiskās attiecības starp abām partnerēm un veicinātas investīcijas.

Rītdienas augstākā līmeņa sanāksmes ietvaros Augstajai pārstāvei ir arī jāaicina Krievija ratificēt Enerģētikas nolīgumu, jo atbilstīga sadarbība enerģētikas jomā starp Eiropas Savienību un Krieviju nav iespējama, ja netiek ievērots pārredzamības, savstarpīguma, konkurētspējas un nediskriminēšanas princips.

  Paweł Robert Kowal (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, ceru, ka modernizācija būs viens no jautājumiem, kas tiks pārrunāti šajā augstākā līmeņa sanāksmē. Vēlos tikai atgādināt, ka Krievijas modernizācija nav ekonomikas vai enerģētikas jautājums, bet arī politiskās modernizācijas un atbildīgo iestāžu un sabiedrības attiecību jautājums. Vēlos jūs lūgt sanāksmē izvirzīt šo jautājumu. Tas ir arī saistīts ar attiecībām starp Krieviju un tās kaimiņvalstīm un Krievijas ietekmes sfēru. Tā kā jūs ļoti veiksmīgi vadāt attiecības ar Ukrainu, vēlos jūs aicināt nepārprotami norādīt, ka asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Ukrainu būs izdevīgs arī Krievijai un ka mēs esam ļoti satraukti par ārkārtīgi spēcīga politiskā spiediena izrādīšanu attiecībā uz Ukrainu sarunu priekšvakarā, kad šīs sarunas ir to noslēguma posmā. Lūdzu, mūsu vārdā pasakiet to ļoti skaidri Krievijas pusei. Tie ir ārkārtīgi svarīgi faktori, kas veicina savstarpējo uzticēšanos starp Eiropas Savienības institūcijām, no vienas puses, un Krieviju — no otras.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, ja drīkstu, vēlos teikt, ka biju pārsteigts, kad dzirdēju tādu runātāju kā Mölzer kungs, kurš ir labi izglītots vēstures jomā, sakām, ka Eiropā pastāv Krievijas ietekmes zonas un ka tajās ietilpst arī atsevišķas Eiropas Savienības vienības, piemēram, Rumānija. Hitlera un Staļina pakta laiks sen ir pagājis, un demokrātiskā pasaulē mums vajadzētu praksē ievērot zināmo Eiropas „Monroe doktrīnu”; citiem vārdiem, ka par Eiropas likteni un politiku lemj eiropieši. Tas nenozīmē, ka mēs nevēlamies uzturēt labu kaimiņattiecību politiku un dialogu. Taču Ņižņijnovgorodai — mūsu tikšanās vietai — jākalpo arī kā brīdinājumam, jo tā mums atgādina slaveno stāstu par Ņižņijnovgorodas tirgotājiem, kuri ticēja, ka var nopirkt savu brīvību un drošību, bet pēc tam tika pakārti.

Mums jāsaprot, ka drošību nevar nopirkt par naudu vai pieverot acis uz reālo stāvokli; to ir iespējams panākt, tikai izveidojot godīgu partnerību. Mums vajadzīga kopēja ārējā un drošības politika. Mums ir vajadzīga enerģētiskā neatkarība un energoapgādes drošība, un mazāka atkarība no Krievijas enerģētikas politikas, kas joprojām tiek izmantota ārpolitikas mērķiem. Mums ir arī skaidri jārunā par cilvēktiesībām. Nevaram atļauties slēgt kompromisu šajā jautājumā. Attiecībā uz Mikhail Khodorkovsky un Platon Lebedev vēlos norādīt, ka šīs personas ir beidzot jāatbrīvo — pretējā gadījumā Krievijas prezidenta valsts vizīte Eiropas Parlamentā norisināsies ārkārtīgi nomāktā gaisotnē.

Vēlamies izveidot partnerību ar tādu Krieviju, kurā notiek demokratizācijas process, bet lai to panāktu, Krievijai ir jākļūst demokrātiskai — īstenībā, nevis tikai mūsu vēlmēs. Tāpēc Swoboda kungam ir taisnība — gaidāmās vēlēšanas būs izšķirošas. Tad mēs redzēsim, vai mūsu partnerība ar Krievijas tautu, kuru mēs ļoti cienām, var pāraugt patiesā partnerībā ar Krievijas valsti.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, kā norādīja arī Posselt kungs, Eiropai ir vajadzīga Krievija un Krievijai ir vajadzīga Eiropa. Sadarbība starp Eiropu un Krieviju ir svarīga, lai veicinātu politisko, sociālo un ekonomikas stabilitāti ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.

Diemžēl partnerības un sadarbības nolīgums starp ES un Krieviju neatbilst šodienas sadarbības vajadzībām. Šai stratēģiskajai partnerībai ir jākļūst ciešākai, dziļākai un plašākai. Taču jebkuru ES un Krievijas attiecību pamatā jābūt miera un drošības veicināšanai un demokrātisko vērtību atbalstīšanai, un politiskajai un ekonomiskajai neatkarībai.

Modernizācijas partnerība ir jāpadziļina, un tai jākļūst mērķtiecīgākai, tomēr ar politisko dialogu starp diplomātiem vien ir par maz. Mums jādara viss iespējamais, lai cilvēkiem būtu vieglāk satikties un palielināt sadarbību tādās jomās kā zinātne, māksla, kultūra, izglītība un uzņēmējdarbība.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē neapšaubāmi tiks izskatīti ārkārtīgi daudzi jautājumi, tomēr ir paredzams, ka viens no svarīgākajiem būs jautājums par energoapgādes drošību. Jau vairākus mēnešus Krievija īsteno ārkārtīgi intensīvu kampaņu, kuras mērķis ir panākt atbrīvojumus noteikumos par tās gāzes piegādes infrastruktūru, kas ir paredzēti trešajā enerģētikas tiesību aktu kopumā jeb, citiem vārdiem, mūsu pretmonopola noteikumos, kas aizliedz vienlaicīgu un paralēlu energoresursu un transportēšanas tīklu kontroli. Shmatko kungs, Krievijas enerģētikas ministrs, Kramer kungs, South Stream projekta galvenais izpilddirektors un Miller kungs, Gazprom galvenais izpilddirektors ir apmeklējuši Briseli saistībā ar šo jautājumu. Tā ir ievērojama kampaņa. Mums Krievijai ir ļoti skaidri jāizklāsta Eiropas Savienības nostāja šajā jautājumā, proti, ka mēs neplānojam Krievijai piešķirt samazinātus tarifus; ka drīzāk mums ir svarīgi, lai gāzes tirgus Centrāleiropā kļūtu konkurētspējīgāks un mazāk monopolizēts. Komisāra kungs, es vēlos, lai jūs mums skaidri pasakāt, vai Eiropas Komisija augstākā līmeņa sanāksmē ir gatava sniegt paziņojumus šī mērķa īstenošanai.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, gatavojoties gaidāmajai augstākā līmeņa sanāksmei, patiešām varam apgalvot, ka Eiropas Savienībai trūkst vienotas, saskaņotas stratēģijas attiecībā uz Krieviju un ka pašreizējā pragmātiskās sadarbības politika, kas ir balstīta uz „mazo soļu stratēģiju”, ļoti ātri var izjukt jebkādu turpmāko krīžu gadījumā, kā tas bija 2008. gadā, kad notika karš ar Gruziju, vai arī 2009. gadā — pēc tam, kad tika pārtraukta gāzes piegāde.

Pēdējā minētā notikuma sakarā ir ārkārtīgi svarīgi uzsvērt vārda „diversifikācija” definīciju, kas Eiropā bieži vien ir sinonīms daudzu dažādu gāzes cauruļvadu būvniecībai Krievijā. Diversifikācijas terminu izmanto, lai apzīmētu, piemēram, gāzes cauruļvadu South Stream un Nord Stream būvniecību. Pašlaik Eiropas Savienībai jāvērš uzmanība uz gāzes piegādes garantēšanu no avotiem, kas atrodas ārpus Krievijas, — tai jādara vairāk, lai veicinātu Nabucco cauruļvada būvniecību Azerbaidžānā, un tai ir jāiegulda līdzekļi gāzes termināļos un jāveic izpēte par iespējām iegūt slānekļa gāzi.

Ir arī ļoti svarīgi turpināt izdarīt spiedienu uz Krievijas atbildīgajām iestādēm dažādos līmeņos, lai Krievijā uzlabotu cilvēktiesību stāvokli. Papildus pārrunām ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes ietvaros mums arī jānodrošina, lai izšķirīgi tiktu paātrinātas konsultatīvās apspriedes, kas notiek divreiz gadā starp Eiropas Savienības pārstāvjiem un diplomātiem no Krievijas Ārlietu ministrijas.

  Krzysztof Lisek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, manuprāt, Krievijas atbildīgajām iestādēm ir jāpasaka, ka mēs no tām gaidām atbildīgu uzvedību. Krievija ir ļoti svarīga iespējamā Eiropas Savienības partnere, piemēram, cenšoties panākt risinājumu daudziem iesaldētiem konfliktiem Eiropā, kas joprojām nav atrisināti. Manuprāt, Krievijas atbildīgajām iestādēm ir jāpasaka, ka, lai gan dārzeņi un gāze ir svarīgi jautājumi, tām jāpārstāj atbalstīt Piedņestras separātistus; ka mēs sagaidām, ka tās pārtrauks ieroču piegādi Azerbaidžānai un Armēnijai, jo tas rada lielu risku šim reģionam nākotnē; un ka mēs arī gaidām, ka Krievija izpildīs savas saistības saskaņā ar 2008. gadā noslēgto vienošanos saistībā ar Gruziju. Mēs arī gaidām, ka Krievijas karaspēks tiks izvests no Abhāzijas un Dienvidosetijas un ka Krievija ievēros Gruzijas tiesības pašai apsvērt un lemt savu nākotni.

  Sławomir Witold Nitras (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, lai gan es piekrītu Lisek kunga apgalvojumiem par Gruziju un atceros, ko daudzi deputāti teica par Ukrainu, man šķiet, ka rītdienas sanāksmē ir jāpasaka arī daži vārdi — vai drīzāk diezgan daudz vārdu — attiecībā uz Baltkrieviju. Vēlos lūgt jūs visus ņemt vērā, ka vairāku mēnešu garumā mums bija jāsastopas ar tālejošu politisko krīzi šajā valstī un ka vismaz vairākus mēnešus saskārāmies arī ar tālejošu ekonomikas krīzi. Sastopamies arī ar situāciju, kad Krievija izdara spiedienu uz Baltkrieviju, iespējams, vēl spēcīgāku un efektīvāku, nekā tas pašlaik ir vērojams attiecībās ar Ukrainu. Krievija faktiski cenšas pārņemt visu ekonomiku vai, drīzāk, ekonomikas stratēģiskās nozares, izmantojot sev par labu dramatisko stāvokli, kādā pašlaik ir Baltkrievijas ekonomika. Man ir viens lūgums. Ja Krievija nolemj sniegt palīdzību Baltkrievijai, un, kā zināms, tā ir nolēmusi to darīt, Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai Krievija šo palīdzību piešķirtu atkarībā no tā, vai tiek ievērotas cilvēktiesības. Tās ir vispārīgās vērtības, kādas mums šķietami ir kopīgas ar Krieviju — krievu puse to bieži atkārto —, un tātad tai jāpalīdz mums šīs vērtības īstenot Baltkrievijā. Pretējā gadījumā mēs būsim atbildīgi par A. Lukashenko režīma finansēšanu.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, sarunās ar Krieviju mums vienmēr ir vairāki apspriešanai gatavi problemātiski jautājumi, piemēram, pilsonisko tiesību standarti, bezjēdzīgais ES dārzeņu importa aizliegums, pretraķešu radara izvietošana ES teritorijā vai problemātiskā Krievijas iesaistīšanās daudzu bijušo padomju republiku iekšējās lietās.

Negribu teikt, ka mums būtu jāizvairās no šo sarežģīto tēmu apspriešanas, bet nelokāmi ticu, ka nedrīkstam šajās sarunās aprobežoties ar tām.

Mums arī jāpiedāvā jauni priekšlikumi savstarpēji izdevīgas sadarbības nodrošināšanai. Ražotājiem Eiropā ir vajadzīgas jaunas ražojumu pārdošanas iespējas. Krievija ir milzīga tirdzniecības telpa, kurā aizvien vairāk pieaug pirktspēja. Tāpēc ir jārīkojas intensīvāk, lai likvidētu šķēršļus tirdzniecības sadarbībai un arī kopīgi atbalstītu tādus projektus kā platsliežu dzelzceļa līnijas paplašināšana, kas stiepjas no Klusā okeāna līdz ES vidienei.

Tādi projekti kā šis var radīt jaunus impulsus sadarbībai, kuras īstenošana dos labumu ne tikai Eiropai, bet arī Ukrainai, Krievijai un daudzām Āzijas valstīm.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, starp Eiropas Savienību un Krieviju notiek sarunas par enerģētikas nozares nākotni, bet, kā zināms, pašlaik tiek izveidota jauna grupa, kura pārrunās ar trešo enerģētikas tiesību aktu kopumu saistītos jautājumus gāzes piegādes drošības jomā. Vēlos aicināt komisāru Füle kungu un komisāru Oettinger kungu sniegt Eiropas Parlamentam informāciju par šo sarunu progresu un iznākumu. Mēs arī gribētu redzēt šīs sarunu grupas dalībnieku sarakstu. Uzzināju no kāda Krievijas enerģijas koncerna pārstāvja, ka šis uzņēmums piedalīsies šajās sarunās. Vēlos zināt, vai tā ir taisnība un vai sarunās no Krievijas puses piedalīsies lielo uzņēmumu pārstāvji.

Konkurences likuma noteikumu ievērošana enerģētikas jomā, nepiešķirot nekādus atbrīvojumus, arī ir ļoti svarīgs jautājums Eiropas Parlamentam. Nesenajā projekta South Stream ieguldījumu plānu prezentācijā Briselē bija skaidri redzams, ka Krievija un Gazprom vēlas iegūt privilēģijas un īpašu statusu. Tam mēs nevaram piekrist.

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es uztveru Parlamenta rezolūciju kā Eiropas roku, kas izstiepta pretī šodienas Krievijai, kurai, neskatoties uz tās nepamatoto lepnumu un mantoto augstprātīgo attieksmi, ir vajadzīgs patiesi draudzīgs padoms un rīcības plāns. Tā kā apspriedē par cilvēktiesībām prezidents Medvedev tika aicināts būtiski atjaunot šīs valsts iekārtas ēku, sākot no pašiem pamatiem līdz jumtam, mūsu Parlaments nepiedāvā tukšus mierinājuma vārdus, bet konstruktīvu sadarbību.

Izredzes ir lielas, ja Krievija būs atvērta un centīsies veidot atvērtu sabiedrību, nevis ieslēgtu atpakaļ staļinisma sistēmā.

Diemžēl Krievijas spiediens uz pārējām G8 valstīm, lai tās pieņemtu okupētās Gruzijas teritorijas PTO sistēmas ietvaros par labu Krievijai, neliecina par tās patiesi labo gribu.

Ja izrādīsies taisnība, ka Rietumi tam ir piekrituši, diemžēl tas parādīs šo valstu vājumu tieši pirms augstākā līmeņa sanāksmes Ņižņijnovgorodā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Krievija neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīga Eiropas Savienības partnere, taču arī ļoti problemātiska. Pievienošanās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) Krievijai neapšaubāmi ir ārkārtīgi svarīga. Taču vēlos aicināt īstenot tieši demokrātiskos procesus gan politiskā, gan pilsoniskās sabiedrības līmenī. Ir absolūti būtiski, lai tiktu respektētas un ievērotas cilvēktiesības.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksme notiek uz reģionālo notikumu fona, kas ietekmē šo partnerību. Eiropas Kaimiņattiecību politikas reformēšana var veicināt konflikta atrisināšanu Piedņestrā. Krievija patiešām ir apliecinājusi interesi par kopīgas politiskās komitejas izveidošanu. Taču šīs organizācijas izveidošanas struktūra un termiņš vēl ir jāpārrunā.

Sakarā ar pārtikas krīzi, kas pašlaik ir skārusi Eiropu, tirdzniecība ar Krieviju ir apturēta. Jaunas sarunas par spēkā esošajiem sanitārajiem noteikumiem varētu šo stāvokli uzlabot. Krievijas dalība PTO ilgtermiņā ietekmēs ekonomiskās attiecības ar ES. Tieši tāpēc ir jāpārskata visi svarīgākie nolīgumi.

Pēc AGRI projekta uzsākšanas jautājums par enerģiju ir vēl viena ES interesējoša tēma. Tas ir alternatīvs enerģijas avots papildus tai enerģijai, ko nodrošina Nabucco projekts.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, tas ir labi, ka Eiropas Savienībai ir jācenšas izveidot vislabākās iespējamās attiecības ar visiem tās kaimiņiem un tik tiešām — arī ar visām valstīm pasaulē. Dažkārt tas var būt grūti, it īpaši Krievijas gadījumā, jo tai ir ārkārtīgi sarežģīta vēsture. Pat kopš dzelzs priekškara krišanas pirms vairāk nekā 20 gadiem tās uzvedība attiecībā pret dažām valstīm, jo īpaši tādiem kaimiņiem kā Gruzija, noteikti nav apbrīnas cienīga.

Protams, jebkuras sarunas ar Krieviju ir jābalsta uz savstarpēju tādu svarīgāko vērtību atzīšanu kā cilvēktiesību ievērošana un kaimiņvalstu suverenitātes ievērošana. Neskatoties uz to, šīs sarunas piedāvā lielisku iespēju risināt tādus globālus jautājumus kā klimata pārmaiņas un, protams, arī lielisku iespēju attīstīt abu pušu ekonomiku. Krievija ir augoša valsts un labklājības ziņā — jaunattīstības valsts. Protams, ja tiks ievēroti pareizie pamatprincipi, ilgtermiņā radīsies lieliskas iespējas gan Eiropas Savienībai, gan Krievijai.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, šodienas viedokļu apmaiņa patiešām bija ārkārtīgi noderīga, lai pilnībā pabeigtu gatavošanos augstākā līmeņa sanāksmei, un varat būt droša, ka galvenie vēstījumi tiks nodoti Augstajai pārstāvei un priekšsēdētāja vietniecei Ashton kundzei, kura tos izklāstīs priekšsēdētājiem un komisāram K. De Gucht.

Dzirdēju, ka vairāki no jums aicināja turpināt sadarbību ar Krieviju, attīstīt attiecības un koordināciju ar Krievijas Federāciju, tomēr dzirdēju arī aicinājumus panākt lielāku demokrātiju un mazināt korupciju. Dzirdēju arī aicinājumu nosodīt personu aizskaršanu, par ko jau tika ziņots Ņižņijnovgorodā, lai gan respektēju Krievijas Federācijas lomu drošības nodrošināšanā sanāksmes laikā.

Redzējām, ka daudzos jautājumos mūsu viedokļi ir līdzīgi. Mēs visi piekrītam, ka mūsu attiecības ar Krieviju ir ārkārtīgi svarīgas gan divpusējā, gan daudzpusējā kontekstā, neatkarīgi no tā, vai tās ir reģionālas vai globālas attiecības. Mēs piekrītam, ka tās ir daudzpusējas attiecības, kurās milzīga loma ir ekonomikai, sociālajiem un ekonomikas jautājumiem, cilvēktiesībām un tiesiskumam, drošības aspektiem un politiskajai sadarbībai.

Nevaram cerēt, ka šajā augstākā līmeņa sanāksmē tiks panākts risinājums visām neatrisinātajām problēmām, un — jā, jautājums par dārzeņiem tiks izvirzīts darba kārtībā. Tomēr mums jācenšas panākt ievērojamu progresu vairākās jomās.

Komentēšu dažas no šīm jomām. Pirmkārt — vēlēšanas. Krievijas atbildīgās iestādes labi apzinās, ka Eiropas Savienība ļoti cieši sekos līdzi vēlēšanu procesam 2011. un 2012. gadā. Ja gaidāmajās vēlēšanās tiks konstatētas neatbilstības, tad šie jautājumi būs jārisina. Pašlaik aicināsim Krieviju ievērot saistības, ko tā ir uzņēmusies Eiropas Padomes, Apvienoto Nāciju Organizācijas un EDSO ietvaros attiecībā uz brīvām un godīgām vēlēšanām, kā arī pozitīvi sadarboties ar Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroju (DICB), lai nodrošinātu atbilstošu novērošanu. Īpaši uzsvērsim jautājumu par jauno partiju reģistrēšanu un to piekļuvi vēlēšanu procesam.

Otrkārt, ņēmu vērā Parlamentā izskanējušās bažas saistībā ar stāvokli Krievijā cilvēktiesību jomā; mēs pievienojamies lielākajai daļai no šīm bažām, un šie jautājumi tiks izvirzīti sarunās ar Krievijas prezidentu augstākā līmeņa sanāksmes ietvaros. Galvenais forums, kurā tiks risināti cilvēktiesību un tiesiskuma jautājumi, ir Eiropas Savienības un Krievijas apspriedes par cilvēktiesībām. Tās ir svarīgs instruments, un to sniegtās iespējas ir jāizmanto pilnībā. Diemžēl tā vēl nenotiek, un tāpēc Eiropas Savienība uzsvērs nepieciešamību risināt godīgu un lietderīgu dialogu, kura īstenošanai ir jāveic apspriežu sniegto iespēju pārskatīšana.

Treškārt — modernizācijas partnerība. Es pilnībā piekrītu godātajiem deputātiem, ka modernizācijas partnerība ir jāīsteno pēc iespējas plašāk. Koordinatori Ņižņijnovgorodā prezentēs otro programmas ziņojumu par partnerības īstenošanu, un jūs redzēsiet, ka šīs iniciatīvas pamatā ir tiesiskums un šajā jomā paredzēti konkrēti projekti.

Ceturtkārt, Krievija ir mūsu kaimiņu kaimiņvalsts, un, manuprāt, tikšanās Ņižņijnovgorodā būs lieliska izdevība atsaukties uz nesen pieņemto Eiropas Kaimiņattiecību politikas (EKP) pārskatīšanas dokumentu un, atsaucoties uz to, pārliecināties, ka ievērojam pārredzamu politiku pret kaimiņvalstīm, kas mums ir kopīgas ar Krieviju. Šī ir iespēja, kas inter alia ir balstīta uz šo pārredzamību, lai pārliecinātu, ka, rūpējoties par mūsu kopējo kaimiņu labklājību, arī mēs paši esam ieguvēji. Manuprāt, tā būs arī laba iespēja, pamatojoties uz dažiem jauniem ierosinājumiem šajā EKP pārskatīšanas procesā, pārrunāt ciešāku sadarbību, lai risinātu ilgstošos konfliktus mūsu kaimiņu reģionos.

Piektkārt, augstākā līmeņa sanāksmē tiks risināts jautājums par sadarbību enerģētikas jomā. Mums vajadzīga pārredzamība, godīgas un konkurētspējīgas attiecības enerģētikas jomā, un sarunās ar Krievijas prezidentu mēs informēsim viņu par mūsu bažām šajā jomā. Uzsvērsim nepieciešamību īstenot turpmākās reformas — kā jau teicu savā sākotnējā runā — Krievijas elektrības un gāzes apgādes nozarē ar mērķi panākt vienādus noteikumus visiem.

Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti, Eiropas Savienība un Krievija ir partneres. Partnerēm ir biežāk jāsarunājas savā starpā, tām jācenšas panākt konsensu jomās, kurās to ir iespējams panākt, bet tām arī bez kavēšanās atklāti jārisina problemātiskie aspekti. Šodien mēs šeit runājām par dažiem no šiem problemātiskajiem aspektiem. Tie ir jāizskata arī šajā augstākā līmeņa sanāksmē un, ja iespējams, jāmeklē risinājumi vai vismaz iespējas panākt uzlabojumus.

Jau minēju EKP pārskatīšanu. Nelokāmi ticu, ka viena no šī pārskatītās Kaimiņattiecību politikas pievienotajām vērtībām ir tāda, ka tajā ietvertās visā pasaulē piemērotās vērtības un principi neattiecas tikai uz mazām un vidēja lieluma kaimiņvalstīm.

  Priekšsēdētāja. – Esmu saņēmusi sešus rezolūcijas priekšlikumus, kas ir iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt (2011. gada 9. jūnijā).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Priecājos, ka esmu viens no tiem, kas paraksta šo rezolūciju, kurā tiek atkārtoti apliecināta demokrātijas un cilvēktiesību ievērošanas nozīme attiecībās starp Eiropas Savienību un Krieviju. Sākot ar ES un Krievijas dialogu par cilvēktiesībām un turpinot augstākā līmeņa sanāksmēs, manuprāt, ir jāizmanto sistemātiska un godīga pieeja gadījumos, kad netiek ievērotas standarta prasības uz taisnīgu tiesu vai kad tiek vajāti cilvēktiesību aktīvisti vai žurnālisti un kad viņiem tiek liegts darīt savu darbu.

Turklāt jāievieš tādi skaidri kritēriji attiecībā uz demokrātisko standartu ievērošanu Krievijā, kas veicinātu attiecību padziļināšanos ar ES. Visbeidzot, mēs nedrīkstam arī aizmirst par atbalstu, kas jāsniedz pilsoniskajai sabiedrībai, kura vēl attīstās, jo tas garantē tādas demokrātijas izveidi, kura neaprobežojas tikai ar procedūru ievērošanu, bet ir arī patiesi integrējoša.

14. ES attiecības ar Mongoliju (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājums par ES attiecībām ar Mongoliju, uz kuru Komisijai jāatbild mutiski un ko uzdevuši Paolo Bartolozzi, Vito Bonsignore, Mario Mauro, Gabriele Albertini, Roberta Angelilli, Aldo Patriciello, Lara Comi, Giovanni Collino, Salvatore Iacolino, Raffaele Baldassarre, Cristiana Muscardini, Barbara Matera, Erminia Mazzoni, Sergio Paolo Frances Silvestris, Carlo Fidanza, Iva Zanicchi, Alfredo Pallone, Licia Ronzulli, Antonio Cancian, Alfredo Antoniozzi, Giovanni La Via, Marco Scurria, Sergio Berlato, Amalia Sartori, Elisabetta Gardini, Potito Salatto, Alfreds Rubiks, Bart Staes, Britta Thomsen, Piotr Borys, Joachim Zeller, Niccolò Rinaldi, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Jaromír Kohlíček, Hannes Swoboda, Vilja Savisaar-Toomast, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Kyriacos Triantaphyllides, Béla Kovács, Inese Vaidere, Elisabeth Jeggle, Ivari Padar, Vilija Blinkevičiūtė, Rolandas Paksas, Ivars Godmanis (O-000091/2011 – B7-0410/2011).

  Paolo Bartolozzi, autors. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Delegācija attiecībām ar Vidusāziju un Mongoliju, kuru man ir tas gods vadīt, pirms trim nedēļām devās uz Mongoliju saistībā ar astoto Eiropas Parlamenta un Mongolijas starpparlamentu sanāksmi. Tā bija ļoti lietderīga un interesanta pieredze. Mongolija ir valsts, kas pelnījusi, lai par to zinātu vairāk, bet Parlamentā nav daudz izdevību tai veltīt vajadzīgo uzmanību.

Mongolijai ir raksturīga daudzpartiju parlamentārā sistēma, varas dalīšana, salīdzinoši brīva sabiedriskā doma un cilvēktiesību aizsardzības līmenis, kas izceļas, salīdzinot ar situāciju daudzās citās šā reģiona valstīs. Valstī ir arī attīstības problēmas, un tā cīnās ar sarežģītu stāvokli vides jomā un pastāvīgu pārtuksnešošanos. Turklāt to nesen skāruši smagi laika apstākļi. Tomēr Mongolija ir ļoti bagāta ar dabas resursiem — varu, zeltu, urānu un retzemju elementiem, kas tuvā nākotnē varētu piesaistīt ievērojamu kapitāla pieplūdi.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ es uzskatu, ka šajā izšķirīgajā attīstības posmā ir svarīgi sūtīt Mongolijai atbalsta vēstījumu un veicināt demokrātijas nostiprināšanos, tiesiskumu un parlamentāru kontroli, lai Mongolijai pieejamos finanšu līdzekļus nākotnē varētu izmantot iedzīvotāju labā.

Mums jāatbalsta Mongolijas vēlme veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību un jāmudina tā pieņemt mūsu standartus un rūpniecības noteikumus. Mums jāpalīdz tai virzīties uz tirgus ekonomiku un intensīvākām ekonomikas un tirdzniecības attiecībām, kuras ir iespējamas tiesiskās drošības un tiesiskuma attīstības dēļ. Šajā kontekstā izšķiroša nozīme būs Partnerības un sadarbības nolīgumam, kas tiek slēgts starp Eiropas Savienību un Mongoliju.

Visu šo iemeslu dēļ 45 deputāti un es esam iesnieguši apspriešanai šo mutisko jautājumu. Šajā jautājumā mēs lūdzam Komisiju sniegt turpmāku informāciju par galvenajiem nolīguma noteikumiem un plānoto ratifikācijas grafiku. Vēlos uzsvērt, ka nolīgums jau ir parafēts, taču pašlaik tiek vilcināta tā parakstīšana, acīmredzot tāpēc, ka dalībvalsts apšauba dažos noteikumos izmantoto tiesisko pamatojumu.

Turklāt mēs vēlamies jautāt Komisijai par iespēju tuvā nākotnē atklāt Eiropas Savienības delegāciju Ulanbatorā. Šāda iniciatīva varētu ievērojami paplašināt turpmāku sadarbību ar šo valsti politikas un ekonomikas jomā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Esmu priecīgs uzrunāt Parlamentu saistībā ar ES un Mongolijas attiecībām.

Attiecības ar Mongoliju tiek apspriestas ļoti savlaicīgi. Mongolija ir deviņpadsmitā lielākā valsts pasaulē, un tā atrodas stratēģiskās krustcelēs starp strauji augošajiem Ķīnas un Krievijas tirgiem. Tā ir jauneklīga un enerģiska tauta ar ilgām, lepnām tradīcijām un vēsturi. Mongolija ir sasniegusi lielu progresu savā izvēlētajā demokrātijas ceļā. Es vēlos apsveikt Mongoliju ar mierīgajām vēlēšanām, enerģisko pilsonisko sabiedrību un brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem. Tie patiesi ir pavērsieni Mongolijas virzībā uz politisko plurālismu.

Eiropas Savienība īpaši atzinīgi vērtē Mongolijas prezidenta pasludināto nāves soda moratoriju, pret ko valstī iebilda dažas aprindas.

Pēc Mongolijas lūguma Eiropas Savienība ir gatava dalīties pieredzē, jo īpaši saistībā ar Eiropas principu, normu un standartu pieņemšanu un to turpmāku piemērošanu. Tādēļ ar prieku apstiprinu, ka Mongolija ir iekļauta Eiropas Savienības izmēģinājuma projektā demokrātijas atbalstam. Tas nozīmē, ka mēs tai sniegsim lielāku finansiālo un tehnisko atbalstu.

Turklāt vēlos izmantot šo izdevību, lai apsveiktu Mongoliju ar demokrātiskās kustības 100. gadadienu Mongolijā un Demokrātiju kopienas prezidentūru.

Ļaujiet tagad pievērsties Mongolijas ekonomikas attīstības izredzēm. Mongolija atrodas ekonomikas krustcelēs, jo notiek pāreja no galvenokārt ganu un klejotāju sabiedrības uz ekonomiku, kuras pamatā ir derīgie izrakteņi. Milzīgās derīgo izrakteņu rezerves burtiski ir „zelta iespēja” palielināt Mongolijas iedzīvotāju pārticību un labklājību. Mēs ceram, ka šie neizmantotie izrakteņu resursi kļūs par svētību, nevis lāstu, kā ir gadījies dažām citām valstīm.

Starptautisko attiecību jomā mēs novērtējam Mongolijas karaspēka dalību Apvienoto Nāciju miera uzturēšanas misijās visā pasaulē. Mongolijas karaspēks ir dienējis Sjerraleonē, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sudānā, Rietumsahārā un Čadā. Es vēlos uzsvērt, ka ļoti augstu tiek vērtēti Mongolijas centieni palīdzēt stabilizēt stāvokli Afganistānā.

Saistībā ar Mongolijas un Eiropas Savienības attiecību pārvaldību esmu īpaši gandarīts, ka Partnerības un sadarbības nolīgums, kas aizvieto 1993. gada Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu, tika saskaņots gada laikā un parafēts 2010. gada 20. decembrī Ulanbatorā. Šis līgums atklāj stratēģisku jomu mūsu attiecībās.

Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece baronese Ashton atzinīgi novērtēja Partnerības un sadarbības nolīgumu, kā vēl vienu „pasākumu politikas un ekonomikas jomā” virzībā uz lielāku Eiropas Savienības un dalībvalstu iesaistīšanos Mongolijā.

Noslēdzot Partnerības un sadarbības nolīgumu, mēs strādāsim kā vienlīdzīgi partneri, lai sadarbotos vairākās jomās: sākot ar politiskiem jautājumiem, piemēram, cīņa pret terorismu un cilvēktiesību sekmēšana, beidzot ar tirdzniecību un ieguldījumiem tādās svarīgās jomās kā izejvielas.

Kad dalībvalstis būs apstiprinājušas dokumentu, mēs ceram sveikt Mongolijas premjerministru Briselē, lai kopā ar baronesi Ashton parakstītu nolīgumu.

Ņemot vērā mūsu sadarbības turpmāku pastiprināšanos politikas un ekonomikas jomā un Lisabonas Līguma stāšanos spēkā, ir iespējams atklāt Eiropas Savienības delegāciju Ulanbatorā. Ārējās darbības dienests pašlaik pēta Eiropas Savienības pārstāvniecības pasaulē. Es ceru, ka, lai atklātu pilntiesīgu Eiropas Savienības delegāciju Ulanbatorā, būs iespējams pārvarēt šķēršļus saistībā ar finansēm un personālu.

Paldies par uzmanību un es gaidu jūsu ieteikumus un atsauksmes.

  Miroslav Mikolášik, PPE grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējo divdesmit gadu laikā ES un Mongolijas attiecības ir attīstījušās labvēlīgā gaisotnē, jo īpaši saistībā ar Mongolijas pakāpenisko demokratizāciju un modernizāciju.

Tomēr ciešāka sadarbība ar ES ir atkarīga no tā, vai, nostiprinot cilvēktiesību garantijas un tiesiskuma principus, tiks panākta uzticība Mongolijas politiskā režīma ilgtermiņa stabilitātei, protams, ar nosacījumu, ka pienācīgi funkcionē tiesu sistēma un valsts sektorā ir novērsta korupcija.

Lai īstenotu pāreju uz faktisku tirgus ekonomiku, jāveic nepārtraukta restrukturizācija, reformas komerclikumā un ieguldījumu likumā, kā arī jāpalielina privātā sektora daļa ekonomikā. Es uzskatu, ka pozitīvs pavērsiens ir šīs valsts pieņemtais konkurences aizsardzības likums, kura mērķis ir novērst to, ka tiek ļaunprātīgi izmantots privātu vai valsts uzņēmumu vadošais stāvoklis vai slēgtas karteļu vienošanās, neņemot vērā citu uzņēmumu un patērētāju vajadzības. Es esmu cieši pārliecināts, ka reformas palīdzēs piesaistīt ārzemju ieguldītājus un pēc tam palielināt to Mongolijas iedzīvotāju pārticību, kas lauku rajonos joprojām cieš no nabadzības, jo ir atkarīgi no lauksaimniecības.

Nobeigumā, dāmas un kungi, es vēlos piebilst, ka atbalstu pastāvīgas ES delegācijas izveidi Mongolijā (un komisārs Füle jau to ir minējis, manuprāt, ļoti pozitīvā noskaņā), jo uzskatu, ka, tā kā valstī, kas stratēģiski atrodas starp Ķīnu un Krieviju, ir lielas izejvielu rezerves, ir iespējas politisko un tirdzniecības attiecību attīstībai. Tāpēc es uzskatu, ka jāturpina attīstīt ES un tās dalībvalstu politiskās un tirdzniecības attiecības ar Mongoliju.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, komisār! Mongolija ir bagāta ar tādiem derīgajiem izrakteņiem kā varš, akmeņogles, volframs, alva un zelts. Tas Mongoliju padara par īpaši pievilcīgu partneri saimnieciskajā jomā.

Taču, īstenojot mūsu ekonomikas intereses, mums arī jāizmanto izdevība piemērot nosacījumu, lai mudinātu Mongoliju uzsākt nepieciešamās reformas. Mongolijā ir nopietnas problēmas ar plašu korupcijas līmeni, labas pārvaldības trūkumu un nepietiekamu starptautisko sadarbību.

Turklāt ir arī daži neatliekami jautājumi saistībā ar dabas resursu pārvaldību. Pašlaik Mongolijas derīgo izrakteņu rezerves, līdzdarbojoties Mongolijas valdībai, intensīvi izmanto daudzi ārzemju uzņēmumi. Tas ir izraisījis situāciju, kurā Mongolijas iedzīvotāji negūst labumu no valsts resursiem. Viņiem jāstrādā ļoti sliktos apstākļos, piemēram, daži darba ņēmēji iegūst zeltu ar dzīvsudrabu. Dzīvsudraba dūmi nodara neatgriezenisku kaitējumu šo darba ņēmēju veselībai. Taču tas nav viss. Kaitīgo darba apstākļu dēļ Mongolijā dzimst daudz bērnu ar kroplībām un neārstējamām slimībām.

Turklāt Mongolijas ekonomika sastopas ar grūtībām gan tehnisku trūkumu dēļ, gan tāpēc, ka Krievija un Ķīna ir ieviesušas eksporta nodevas un importa aizliegumus.

Mājlopi ir 80 % no Mongolijas lauksaimniecības produkcijas, taču gaļu nevar eksportēt, jo trūkst kvalitātes kontroles mehānisma.

Ja esam gatavi īstenot Partnerības un sadarbības nolīgumu, mums jāpalīdz Mongolijai pārvarēt problēmas, ar kurām tā saskaras, lai izveidotu sociāli, saimnieciski un ekoloģiski ilgtspējīgas attiecības.

  Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Arī es pirms trīs nedēļām biju starp delegācijas locekļiem Ulanbatorā, kur notika tās astotā sanāksme, un man bija izdevība pašam pārliecināties, ka politiskā struktūra un sabiedrība Mongolijā patiešām kļūst demokrātiskāka. Cilvēktiesību jomā ir panākts ievērojams progress, mēs tikāmies ar pilsoniskajām organizācijām, kas apstiprināja, ka Mongolijas valdība tās jau ir atzinusi un ka pašreiz ir atzīta plašsaziņas līdzekļu brīvība, kas jebkurā gadījumā jāvērtē atzinīgi. Ir ļoti svarīgi parakstīt Partnerības un sadarbības nolīgumu, jo, pamatojoties uz nolīgumu, Mongolija varēs ieviest Eiropas standartus. Turklāt, lai uzlabotu attiecības starp abām valstīm, noteikti jāuzlabo ES pārstāvniecība, kas pašlaik darbojas kā tehniskais birojs.

  Joachim Zeller (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Esmu ļoti pateicīgs Bartolozzi kungam par to, ka viņš ir veicinājis Mongolijas iekļaušanu Eiropas Parlamenta debašu tēmās, uzņemoties iniciatīvu šajā jautājumā. Kaut arī Parlaments ir risinājis daudzus bijušo Vidusāzijas padomju valstu aspektus, Mongolijas situācijai ir pievērsta ļoti maza uzmanība.

Tas nav pietiekams attaisnojums, jo kā bijusī komunisma bloka valsts Mongolija ļoti agri ir izmantojusi neatkarību un uzsākusi virzību uz sabiedrības demokratizāciju. Mongolija jau 1992. gadā izstrādāja demokrātisku konstitūciju, un kopš tā laika ir notikušas vairākas vēlēšanas, kas saskaņā ar novērotājiem kopumā ir bijušas demokrātiskas un korektas, ko šī reģiona valstīs noteikti nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

Jau vairākus gadus Mongolijas valdība, izmantojot likumu, cenšas apkarot korupciju, un 2010. gadā tā pieņēma nāves soda moratoriju, ko pat dažas no demokrātiskākajām valstīm vēl nav paveikušas. Tomēr trīs miljoni cilvēku, kas dzīvo šajā lielajā valstī ar galējiem klimatiskiem apstākļiem, cieš no notiekošā pārmaiņu procesa sekām. Valsts iedzīvotāji, kam joprojām ir ļoti nomadisks dzīvesveids, plūst uz nedaudzajām pilsētām, bet tām trūkst atbilstošas infrastruktūras.

Valsts derīgie izrakteņi netiek izmantoti videi draudzīgā veidā. Problēmas enerģētikas jomā dara pilsoņu un tautsaimniecības dzīvi grūtāku. Pastāv draudi, ka, būdama iespiesta starp lielajām kaimiņvalstīm Krieviju un Ķīnu, Mongolija kļūs vēl atkarīgāka no tām. Atzinīgi jānovērtē Mongolijas centieni un panākumi (šajā gadījumā, manuprāt, glāze ir pa pusei pilna, nevis tukša) sabiedrības demokratizācijā, jo tā sniedz piemēru pārējām reģiona valstīm un apliecina, ko, neraugoties uz grūto pagātni, ir iespējams sasniegt.

Mongolijai jāturpina saņemt mūsu atbalsts ne tikai atbalsta programmu kontekstā, bet arī, izmantojot atsevišķas Eiropas Savienības delegācijas tiešo klātbūtni Mongolijas galvaspilsētā kā apliecinājumu, ka Eiropai nav vienaldzīgs Mongolijas liktenis. Par Eiropas interesēm nevajadzētu rūpēties delegācijai Pekinā. Man ļoti žēl, ka priekšsēdētāju konference nebija gatava to turpmāk uzsvērt, apstiprinot parlamentāru rezolūciju.

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Neraugoties uz delegācijas atklāšanu Ulanbatorā (ko nevaram ilgāk atlikt kaut vai tāpēc, ka attiecību uzturēšana no Pekinas ir ļoti slikta simboliskā ziņā) un ilgi gaidīto partnerības nolīgumu, mēs visi zinām par valsts derīgo izrakteņu pārpilnību un tās trūkumiem sociālā taisnīguma ziņā, kaut arī Mongolija ir panākusi sava veida demokrātisku kohēziju.

Es īpaši vēlos jautāt Komisijai, kur Mongolija būtu novietojama no ģeostratēģiskā viedokļa — šo valsti neskar Vidusāzijas stratēģija. Tomēr es uzskatu, ka varbūt dažus šīs stratēģijas pasākumus varētu īstenot arī Mongolijā, ņemot vērā tās kultūrvēsturi, kas ir līdzīga citām valstīm. Pašlaik Mongolijai ir novērotājas statuss Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, un Eiropas Savienība pēta iespēju palīdzēt Mongolijai kļūt par pilntiesīgu locekli, ņemot vērā senās kultūras saites, kas pastāvējušas starp Eiropu un Mongoliju.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vispirms vēlos apsveikt kolēģi Bartolozzi kungu ar šo iniciatīvu. Attiecības starp ES un Mongoliju jāpārskata saistībā ar Partnerības un sadarbības nolīguma ratificēšanu. Šis dokuments stiprinās abu pušu attiecības un veicinās ekonomikas reformas.

Mongolijai ir ievērojams potenciāls enerģētikas un tirdzniecības jomā. Līdz šim attiecības ar ES ir veidotas, tikai pamatojoties uz 1993. gada nolīguma noteikumiem. Tādēļ tirdzniecības apjoma rādītāji ir bijuši pietiekami nelieli. Kultūras jomā ir bijušas problēmas organizēt studentu apmaiņu. Tādu programmu kā Erasmus paplašināšana, ietverot šo reģionu, uzlabotu sadarbību šajā jomā. Es uzskatu, ka jāizveido ES delegācija, lai labāk saskaņotu šādus pasākumus. Tas ļautu tieši sazināties ar iestādēm, lai nodrošinātu efektīvu Partnerības un sadarbības nolīguma īstenošanu.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Iekšējā Mongolija ir bagāta ar oglēm un dabas gāzi. Kaut arī Ķīnas tiesību akts nosaka, ka zemes izmantošanas tiesības pieder vietējiem mongoļiem, patiesībā ir citādi. Ķīnas uzņēmumi tiek kritizēti par lielu gruntsūdeņu apjomu patērēšanu akmeņogļu ieguvē ar intensīvu ūdens izmantošanu, tādā veidā radot stepes pārtuksnešošanos. Ir izteikta kritika arī par to, ka akmeņogļu pārvadāšanas dēļ cieš ganības.

Pašreizējie mongoļu protesti ataino vēl kāda gruzdoša etniska konflikta uzliesmojumu Ķīnā pēc tibetiešu nemieriem 2008. gadā un musulmaņu uiguru nemieriem 2009. gadā. Tā kā Ķīnā ir hronisks ūdens trūkums un milzīgs pieprasījums pēc izejvielām, paredzams, ka mongoļu konflikts vēl vairāk saasināsies. Gadiem ilgi pastāvējusī partnerība ar Mongoliju nozīmē, ka pašreiz tiek ietekmēta arī ES un mums noteikti jādivkāršo Mongolijas centieni attiecībā uz cilvēktiesībām un minoritāšu tiesībām.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties godājamajiem deputātiem par vērtīgajiem ieteikumiem saistībā ar Mongoliju. Šī bija īsa, taču īpaši interesanta apspriede par divpusējām attiecībām ar partneri, kas Eiropas Savienībai kļūst aizvien svarīgāks.

Atbildot uz vienu vai diviem jautājumiem, kas tika izteikti debatēs, man jāpiebilst, ka Partnerības un sadarbības nolīgums skar sadarbību četrās galvenajās jomās: pirmkārt, galvenās normas un standarti; otrkārt, ilgtspējīga attīstība, tostarp, vides un sociālā attīstība; treškārt, tirdzniecība un ieguldījumi, īpašu uzmanību pievēršot izejvielām, un visbeidzot, taisnīgums un brīvība, tostarp, migrācijas jautājums.

Apsverot laika izvēli, dokuments, par kuru ir panākta vienošanās, ir iesniegts Eiropas Savienības dalībvalstīm, kam būs jāvienojas par tā parakstīšanu. AK apakšpalātas Eiropas Kontroles komiteja pašlaik izpēta AK iespējas saistībā ar tieslietu un iekšlietu jautājumiem, ko skar vairāki partnerības un sadarbības nolīgumi.

Es nevēlos runāt apakšpalātas vārdā, taču paredzams, ka process ilgs sešas līdz astoņas nedēļas. Tādējādi mēs varētu parakstīt nolīgumu septembrī ES un Mongolijas apvienotajā komitejā.

Kaut arī Eiropas Savienību un Mongoliju šķir liels attālums un tās ir pieredzējušas dažādas politiskās sistēmas, tām ir kopīga iecietības, atklātības un vienlīdzības tradīcija. Partnerības un sadarbības nolīgumam stājoties spēkā, Eiropas Savienība būs Mongolijas tā dēvētais „trešais kaimiņš” ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Nobeigumā ļaujiet man atgriezties pie konkrēta jautājumam, kam nepievērsu uzmanību — es atvainojos par nevērību. Rīt Vīnē notiks īpaša sanāksme EDSO Pastāvīgās padomes ietvaros. Dalībvalstis uzrunās Mongolijas ārlietu un tirdzniecības ministrs. Man ir ES paziņojuma projekts. Šodien varu apgalvot vien to, ka mēs atzinīgi novērtēsim Mongolijas vēlmi pastiprināt attiecības ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju. Rīt mēs lemsim, vai sniegt precīzāku informāciju.

Īstenojot savas saistības, ļaujiet man to uzsvērt, Mongolijai ir liels potenciāls kļūt par labu paraugu reģionā.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

15. Komiteju un delegāciju sastāvs

16. Sudāna un Dienvidsudāna (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi)

17. Nākamās sēdes darba kārtība

18. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 20.25)