Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs - Brisele

15. KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Dess kunga ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas (2011/2051(INI)) (A7–0202/2011).

  Albert Deß, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirms 50 gadiem, 1961. gadā, es sāku mācīties, lai kļūtu par lauksaimnieku. Kopš tā laika mans ceļvedis ir bijusi Eiropas kopējā lauksaimniecības politika. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu Eiropas apvienošanas procesā.

Kopš KLP izveidošanas ir pamatīgi mainīti tās uzdevumi. Pirmais uzdevums bija palielināt pārtikas ražošanu, lai mēs būtu mazāk atkarīgi no pārtikas importa. Pēc kāda laika Eiropā radās situācija, kad bija jānodarbojas ar pārtikas pārpalikumu. Situācija nemitīgi mainījās, un bija arvien vairāk reformu.

Šodien mēs apspriežam nākamo reformu — KLP jauno pieeju pēc 2013. gada. Būdams referents par KLP reformu 2020. gada perspektīvā, esmu gandarīts, ka starp grupām ir panākts kompromiss. Pat ja nevarēja ņemt vērā visas individuālās intereses, lai panāktu kompromisu, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma ziņojumu ar balsu vairākumu. Skaidrais balsojums ir nepārprotams signāls Komisijai par veidu, kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja saskata KLP virzību 2020. gada perspektīvā. Esmu pārliecināts, komisāra kungs, ka jauno KLP pieeju pēc 2013. gada būs ietekmējis arī Eiropas Parlaments. Lisabonas līgums sniedz mums šādu iespēju.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par iesaistīšanos un atbalstu, komitejas vadītājam De Castro kungam, koordinatoriem un ēnu referentiem par izcilo sadarbību un vēlmi pieņemt kompromisus. Es vēlos pateikties komitejas sekretariāta personālam, politiskajām grupām un savam personiskajam birojam par lielisko sadarbību.

Tagad pievērsīšos ziņojumam: kopējās lauksaimniecības politikas galvenie mērķi joprojām ir pārtikas nekaitīgums un piegādes drošība ne tikai pusmiljardam cilvēku ES, bet arī visā pasaulē. Paredzēts, ka KLP būs ilgtspējīga un konkurētspējīga, lai apgādātu patērētājus ar nekaitīgu, augstas kvalitātes pārtiku, kā arī veicinātu atjaunojamu energoresursu veidus. KLP divu pīlāru struktūrai jāpaliek, lai mūsu lauksaimnieki varētu droši plānot šo nākamo periodu.

Ziņojums skaidri norāda — un mēs atbalstām komisāra kungu — nākamajā finanšu periodā lauksaimniecības budžetam jāpaliek pašreizējā līmenī. Es nesaprotu priekšsēdētāja Barroso kunga paziņojumu, ka otrajā pīlārā jāveic ievērojams samazinājums. Es domāju, ka starp grupām būs iebildumi pret to.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana joprojām ir svarīgs uzdevums. Tā ir galvenā prasība mūsu kompromisā. Mēs arī aicinām veikt taisnīgu sadali starp dalībvalstīm. Tas ir arī nepieciešams, lai izveidotu vienādus noteikumus konkurences jomā. Mēs meklējam veidu, kā pāriet no vēsturiskajām un individuālajām atsaucēm uz zonāliem maksājumiem. Jāatzīst mazo lauksaimnieku nozīme un, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, pašām dalībvalstīm jāizlemj, kā atbalstīt mazos lauksaimniekus. Ir pieminēta jauno lauksaimnieku nozīme. Manuprāt, bija svarīgi izvairīties no jaunas papildu maksājumu sistēmas ieviešanas, kura izraisītu papildu kontroles un sankciju sistēmu atjaunošanu saistībā ar vides pasākumiem.

Kopumā mēs esam atraduši kompromisu, kuru daudzi deputāti rītdien varēs atbalstīt, lai mēs varētu nosūtīt nepārprotamu signālu saistībā ar šīs lauksaimniecības politikas jauno pieeju. Lielākā daļa Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) atbalstīs šo ziņojumu.

  Dacian Cioloş, komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dess kungs, godājamie deputāti! Šis ziņojums ir izveidots izšķirošā laikā, kad Komisija sagatavo sīki izstrādātus tiesību aktu projektus, ar kuriem tā plāno iepazīstināt Parlamentu un Padomi oktobrī.

Es vēlos pateikties referentam Dess kungam par viņa darbu pēdējās nedēļās un mēnešos. Es vēlos pateikties arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem par lielo darbu un mūsu auglīgajām diskusijām, kopš es sāku uzdevumu sagatavot kopējās lauksaimniecības politikas reformu.

Daudzas ziņojuma daļas atbilst Komisijas redzējumam, kas izklāstīts paziņojumā par kopējās lauksaimniecības politikas reformām, ar kuru tā iepazīstināja 2010. gada beigās ar nolūku izraisīt debates.

Īpaši es domāju par pārtikas nodrošinājuma jautājumu, kas ir viens no lauksaimniecības pamatmērķiem. Es domāju arī par kopējās lauksaimniecības politikas divu pīlāru saglabāšanas nozīmi, kā to tikko teica Dess kungs, vienlaikus atzīstot nepieciešamību politiku padarīt videi draudzīgāku un pievērst lielāku uzmanību dabas resursu pareizas pārvaldības integrēšanai. Es vēlos arī norādīt uz kopējās lauksaimniecības politikas naudas godīgāku sadali starp Eiropas lauksaimniekiem un tāda budžeta nepieciešamību, kurš var risināt ne tikai pārtikas un reģionālos jautājumus, bet arī Eiropas Savienības dabas resursu apsaimniekošanu.

Vēlos arī piebilst, ka esat iekļāvuši priekšlikumu paaugstināt tiešo maksājumu griestus. Saistībā ar to ļaujiet man uzsvērt, ka daudzas lielas saimniecības dod ievērojamu ieguldījumu darbavietu nodrošināšanā laukos. Tāpēc, kad mēs nosakām griestus lauksaimniecības ienākumu atbalstam, tiek ņemts vērā tāds kritērijs kā nodarbinātība.

Videi draudzīga elementa pievienošana pirmajam pīlāram apvienojumā ar spēcīgāku lauku attīstības politiku ir cits svarīgs mērķis, kurš palīdzēs risināt klimata pārmaiņu un vides jautājumus un dos ieguldījumu arī stratēģijas „Eiropa 2020” sasniegšanā.

Esmu gandarīts, ka ziņojumā uzsvērta tiešo maksājumu un dabas resursu saglabāšanas ciešās saistības nozīme. Es vēlos izveidot efektīvu, visas Eiropas instrumentu, kas sasniedz mērķi vienkāršot tiešo maksājumu sistēmu. Es stingri aizstāvu tiešo maksājumu atsaistīšanu, kas ir pierādījusi savu lietderību, palīdzot lauksaimniekiem labāk pielāgoties tirgus apstākļiem. Tomēr es piekrītu ziņojumā izteiktajam viedoklim, ka mums jābūt praktiskiem un reālistiskiem. Es uzskatu, ka atsevišķās situācijās noteiktiem ekonomiski, ekoloģiski un sociāli jutīgiem segmentiem un nozarēm būtu jābūt pieejamai iespējai saņemt saistīto atbalstu.

Tiešie maksājumi turpinās būt vitāli nozīmīgi reģionālas dzīvotspējas uzturēšanā. Tas ir īpašs izaicinājums apgabalos ar ievērojamiem dabiskiem ierobežojumiem. Tāpēc Komisijas paziņojumā uzsvērta ienākumu atbalsta nodrošināšanas nozīme papildus otrā pīlāra maksājumiem apgabalos ar dabiskiem ierobežojumiem, par kuriem joprojām varēs saņemt atlīdzību.

Mēs pārbaudīsim ziņojumā izteiktās šaubas, kurās ieteikts šo komponentu neietvert pirmajā pīlārā. Es iesaku paziņojumā par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni mazajiem lauksaimniekiem izveidot īpašu atbalsta shēmu, kura viņiem palīdzētu samazināt birokrātiju saistībā ar tiešo atbalstu. Otrajā pīlārā paredzēts, ka mazie lauksaimnieki varētu arī saņemt ievērojamu atbalstu pārstrukturēšanai vai viņiem varētu ļaut veikt vairāk ieguldījumu teritoriālā līmenī, kā arī ekonomiskajā ziņā, palielinot ienākumus un kļūstot konkurētspējīgākam.

Tiešo maksājumu ierobežošana aktīviem lauksaimniekiem ir cits jautājums, kurā jūsu prognozes un mans redzējums par kopējo lauksaimniecības politiku nākotnē sakrīt. Arī šeit mēs vēlamies izveidot Eiropas līmeņa definīciju, kas varētu pieļaut arī īpašus nosacījumus dalībvalstīm.

Īpašu uzmanību esmu pievērsis arī jūsu priekšlikumiem par tirgus pasākumiem. Ražotāju un ražotāju organizāciju vadības spēju un sarunu vešanas spēju stiprināšana, pārredzama cenu veidošana un citi riska vadības pasākumi ir tie jautājumi, kurus esmu apņēmies rūpīgi izpētīt kā daļu no ietekmes novērtējuma. Esmu iecerējis izveidot īpašus tiesību aktu priekšlikumus saistībā ar šiem jautājumiem.

Es piekrītu jūsu komentāriem par lauku attīstības pasākumu uzlabošanu un nodrošināšanu. Es piekrītu arī tam, ka mums nepieciešami pasākumi, kas ļautu efektīvāk risināt problēmas saistībā ar globālo sasilšanu, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu dabas resursu vadību.

Turpmākās kopējās lauksaimniecības politikas otrajam pīlāram būs jārisina visas šīs problēmas un arī jāapsver, kā var izmantot tehniskās zināšanas, lai veidotu nākotni, apvienojot konkurētspēju un rūpes par vidi. Varu jums pateikt, ka visa Komisija — visa Komisāru kolēģija, tostarp priekšsēdētājs Barroso kungs — atbalsta spēcīgu otro pīlāru kopējā lauksaimniecības politikā nākotnē.

Man bija interesanti lasīt jūsu priekšlikumus saistībā ar jaunajiem lauksaimniekiem. Lauku attīstības politikai jānodrošina visdažādākie atbalsta pasākumi, kas atbilst viņu vajadzībām. Es vēlētos arī apsvērt, ko kopējā lauksaimniecības politikā pirmajā pīlārā varētu darīt saistībā ar jaunajiem lauksaimniekiem. Es vēlētos, lai turpmāk dalībvalstis varētu formulēt tematiskas apakšprogrammas: pasākumu kopumu, kurš īpaši paredzēts jauniem lauksaimniekiem, un atzītu, ka viņi ir prioritāra grupa dalībvalstīs. Es domāju par profesionālās izglītības, mācību pakalpojumu izveides pasākumiem, kā arī par investīcijām saimniecību modernizācijai un pārstrukturizācijai.

Kā jūs uzsvērāt ziņojumā, mūsu politikai būs nepieciešams atbilstošs finansējums, lai risinātu turpmākās problēmas. Pašlaik mēs gaidām Komisijas paziņojumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kura tiks publicēta līdz jūnija beigām. Kā jau teicu, mēs izveidosim šo paziņojumu, kad iepazīstināsim ar ietekmes novērtējumu un tiesību aktu priekšlikumiem rudenī.

Vēlreiz pateicos jums par šo ziņojumu. Es ar prieku atbildēšu uz visiem jautājumiem. Es ceru, ka tā būs ļoti auglīga diskusija.

  Kriton Arsenis, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šodien mēs apspriežam kopējās lauksaimniecības politiku. Daudzi cilvēki kritizē kopējās lauksaimniecības politiku, jo uzskata, ka tā izraisījusi kaitējumu videi un kādreiz ir radījusi dažādus riskus attīstības valstīm, un turpina to darīt pat vēl šodien, jo īpaši saistībā ar lauksaimniecību un attīstību.

Taisnība ir tiem, kuri izsaka šo kritiku, bet tie, kuri aicina samazināt kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, ir kļūdījušies. Kopējā lauksaimniecības politika nav tikai lauksaimniecības politika, bet ir resursu pārdalīšanas instruments no Eiropas pilsētām uz laukiem. Eiropas pilsoņi laukos ir tie, kuri rūpējas par mūsu mežiem, upēm un ezeriem un kuri apgādā mūs ar pārtiku, tīru gaisu un ūdeni.

Mums jānodrošina viņiem atbalsts, lai panāktu tādas pārmaiņas, kas mums nepieciešamas. Tomēr, ja mēs vēlamies piemērot nopietnu politiku, mums jāpalielina lauksaimniecības politikas finansējums, lai kopējā lauksamniecības politika būtu godīgāka, efektīvāka un dzīvotspējīgāka.

  Karin Kadenbach, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ja mums būtu jājautā Eiropas pilsoņiem, ko viņi gaida no Eiropas politikas, viņi atbildētu, ka dzīves kvalitāti, izmantojot tādus jēdzienus kā veselība un vide. Šajā kopējās lauksaimniecības politikā mēs sastopamies tieši ar šādu uzdevumu — Eiropas pilsoņi gaida, ka mēs, politiķi, un arī politika kopumā piepildīs šīs cerības.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja saistībā ar to ir devusi nozīmīgu ieguldījumu, jo mēs vēlamies to pašu, ko Eiropas pilsoņi. Mēs vēlamies, lai veselīga pārtika tiktu ražota daudzveidīgā sistēmā, un ar daudzveidību es saprotu ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī ražošanas daudzveidību.

Mums jānodrošina tās vides aizsardzība, kurā mēs dzīvojam. Mums jārūpējas par savām ūdenskrātuvēm, gaisu un augsni. Mums jānodrošina, lai lauku dabiskā vide turpinātu attīstīties un nekļūtu par Eiropas nabagmāju. Mums jāīsteno lauksaimniecības politika, kas ietver visu reģionu attīstību. Tam ir nepieciešama nauda, un šī nauda ir pareizi un godīgi jāsadala.

  Czesław Adam Siekierski, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos! Lūdzu, uzņemiet laiku. Es vēlos jūs iepazīstināt ar vairākiem Reģionālās attīstības komitejas atzinuma komentāriem. Žēl, ka tie netika pilnīgi iekļauti Lauksaimniecības komitejas ziņojumā. Tie ir šādi. Pārtikas nodrošinājums ES un globālā līmenī, kā arī globalizācija pieprasa jaunu un stingru kopējās lauksaimniecības politiku, kura, pirmkārt, uzlabos mūsu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, otrkārt, nodrošinās godīgus ienākumus lauksaimniekiem, treškārt, nodrošinās, ka patērētāji varēs iegādāties augstas kvalitātes produkciju par mērenu cenu, ceturtkārt, nodrošinās lauku apgabalu ilgtspējīgu attīstību un, piektkārt, palīdzēs uzlabot vides stāvokli.

Lai izpildītu šos uzdevumus, jāizveido objektīvi, pārredzami un vienkāršoti kritēriji, kuri garantē vienlīdzīgu atbalstu lauksaimniekiem visās dalībvalstīs, izmantojot tiešo maksājumu sistēmu. Ir laiks pārtraukt vēsturiskās maksājumu sistēmas izmantošanu. KLP jāiekļauj lauksaimnieciskā tirgus intervences un regulēšanas pasākumi, kā arī riska vadības mehānisms. Visbeidzot KLP jāpievērš lielāka uzmanība maziem, ģimenēm piederošiem lauksaimniecības īpašumiem, kuri jādažādo...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Michel Dantin, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākumā apsveikt referentu Dess kungu, ēnu referentus un citus līdzstrādniekus ar paveikto darbu, sagatavojot šā teksta projektu. Manuprāt, tas ir gan līdzsvarots, gan ambiciozs. Rīt mēs balsosim par ziņojumu.

Gandrīz sešus mēnešus pēc Lyon kunga ziņojuma projekta, kurā tika izklāstīts Eiropas Parlamenta viedoklis par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, Eiropas Komisija nolēma izveidot ziņojumu, tajā ietverot daudzas 2010. gada 18. novembrī izdotā paziņojuma idejas. Jaunais ziņojums, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma gandrīz vienbalsīgi, apstiprina jauno virzienu, kurā mēs vēlētos redzēt lauksaimniecības politiku virzāmies turpmākajos gados. Mūsu lauksaimniekiem nav jāražo tikai patēriņa priekšmeti un preces pārdošanai. Pirmkārt, viņiem jāražo pārtika Eiropas 500 miljoniem pilsoņu, tomēr arī jāpalīdz pabarot pārējo pasauli. Šāda izklāsta formulēšana nav tikai semantika: tas ir filozofisks lēmums, kuru mēs pieņemam.

Dess kunga ziņojums apstiprina pozitīvu pieeju lauksaimniecības vides un ekoloģiskajam devumam un tāpēc aicina samazināt bieži vien apgrūtinošas procedūras, kuras izveidojuši Eiropas un valstu tiesību akti. Pārliecinot, ka jāatbalsta pakāpeniski tiešie maksājumi un jāpārskata reglamentējošie instrumenti, ziņojumā piedāvāta arī jaunu perspektīvu saistībā ar KLP un globālās tirdzniecības sociālo uztveri.

Kamēr mēs šeit spriežam, G20 Parīzē sāk diskusijas par globālo preču tirgu regulēšanu, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Tātad Parlamenta pieeju nav noteicis vakuums, kurā mēs esam atgriezti no pasaules. Drīzāk tā ir plašāku pārdomu daļa par to, kā sniegt globālu atbildi uz globālām problēmām.

Tāpat kā attiecībā uz Lyon kunga ziņojumu pirms viena gada un Garriga Polledo kunga ziņojumu par finanšu perspektīvu pagājušajā mēnesī, rītdien mēs balsosim par lauksaimniecības budžeta saglabāšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Esmu pārliecināts, ka tas būs riskants pasākums, tomēr mums jāizsaka sava pozīcija un jāpieņem lēmums, jo mums nepietiks naudas, lai izdarītu visu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Stéphane Le Foll, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Dess kungs! Dantin kungs tika pārtraukts, bet viņš vēlējās paskaidrot, ka globālā pārtikas problēma ir nozīmīga, un tā ir nozīmīga. Kā jau tika teikts, šis ziņojums kopā ar iepriekšējiem ziņojumiem un Komisijas paziņojumu cenšas parādīt, ka Eiropas mērķis ir izveidot kopēju lauksaimniecības politiku, kas garantē pārtikas nodrošinājumu Eiropā un dod ieguldījumu globālajā pārtikas nodrošinājumā. Tas saistīts ar politisku apņemšanos regulēt tirgu, kas arī šodien tiek apspriests. Arī mums būs jāuzstāj uz to debatēs ES līmenī. Laikā, kad ir plāni samazināt Eiropas pārtikas nodrošinājuma programmu, mums ir jāatceras, ka pārtikas nodrošinājums joprojām ir solidaritātes jautājums un tas joprojām ir ārkārtīgi svarīgi Eiropā: gandrīz 30 miljoni eiropiešu cieš no nepietiekama uztura. Neizlaidīsim šo faktu no redzesloka.

Katrā ziņā šis ziņojums norāda uz vispārēju atbalstu videi draudzīgākai lauksaimniecības politikai. Protams, lauksaimniecībā nepieciešama pozitīva pieeja vides jautājumiem. Īpaši jāpievērš uzmanība Eiropas situācijai un jānodrošina, ka tā tiek ņemta vērā, pirmajā pīlārā iekļaujot vides jautājumus.

Cits nozīmīgs punkts ir tas, ka šis kompromiss ir rezultāts garām sarunām par pakāpeniska atbalsta jautājumu, kurās es vienmēr esmu bijis iesaistīts. Visbeidzot atbalsts tiks piešķirts saskaņā ar diviem kritērijiem: nodarbinātību — es uzskatu, ka lauksaimniecības politikā ir jāatļauj ieviest nodarbinātības nodrošināšanas principu — un, protams, sabiedrībai nepieciešamo preču ražošanu. Šī pieeja ir labāka par debašu turpināšanu par atbalsta griestiem, tā arī nekad nenonākot līdz risinājumam. Es to akcentēju šajā pēcpusdienā, jo šis ir godīgs mans viedoklis.

Ļaujiet man pabeigt, sakot, ka šis ziņojums un Parlamenta apņemšanās ir bezjēdzīgi, ja lauksaimniecības budžets paliek pašreizējā līmenī. Šī ir mana atbilde uz komisāra un Komisijas priekšsēdētāja komentāriem par otro pīlāru. Mēs nevaram pieņemt budžeta samazinājumu.

  George Lyon, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka pasaulē pazīstamais skotu dzejnieks Roberts Bērnss būtu varējis šo ziņojumu tā sākotnējā veidā raksturot kā „sarāvies, nobijies mazs zvēriņš”. Pateicoties lieliskajam darbam, ko tajā pēc pēdējo mēnešu sarunām ir ieguldījis Albert Dess un visi citi ēnu referenti, tagad mums ir ziņojums ar īstu saturu un daudzām jomām, ko mēs varam atbalstīt.

Tomēr es uzskatu, ka tas ir nepilnīgs vienā svarīgā jomā, jo tas neatbild uz pamatjautājumu, ko uzdod mūsu nodokļu maksātāji un patērētāji, kuri maksā par kopējo lauksaimniecības politiku, — kam domāti tiešie atsaistītie maksājumi? Tas ir pamatjautājums, ar kuru jāsaskaras mums visiem. Šeit vairs nav nekādas saistības ar pārtikas ražošanu, jo tie ir atsaistīti. Pastāv saistība ar sabiedriskajām precēm savstarpējās atbilstības prasību dēļ, tomēr es nedomāju, ka tas pēc būtības atbild uz šo jautājumu. Es uzskatu, ka ziņojums, iespējams, ir aizgājis vēl tālāk, atbildot uz šo jautājumu, atbalstot ideju par mērķtiecīgākiem tiešajiem maksājumiem un ietverot galveno stimulu attīstīt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības modeli, kā arī sniedzot iespēju mērķtiecīgi novirzīt maksājumus uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem — tā saucamie videi draudzīgāki tiešie maksājumi, kuri, manuprāt, Komisijai ļoti patīk.

Es domāju, ka ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu, tas mums sniegs iespēju atbildēt uz šo jautājumu un paskaidrot sabiedrībai, kam tieši domāti tiešie maksājumi. Tas arī noraida aicinājumu noteikt ierobežojumus un griestus atbalstam, jo, ja sabiedriskās preces ir saistītas ar tiešajiem maksājumiem visos tiešajos maksājumos, tad, jo lielāks ir lauksaimnieks, jo vairāk sabiedrisko preču tas piegādās. Tāpēc nav vajadzības tos apgriezt. Es domāju, ka ziņojums norāda uz šo virzienu, un es atbalstu virzīšanos uz šādu modeli. Es ceru, ka rītdien mēs varēsim ziņojumu uzlabot. Ja mēs to izdarīsim, mūsu grupa noteikti ar prieku to atbalstīs.

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlētos izmantot iespēju apsveikt referentu. Sarunu laikā viņš pārliecinoši pierādīja, ka viņam ir ļoti stingra nostāja, jo šajā laikā viņam bija jāatvaira daudzu cilvēku uzbrukumi. Viņš pierādīja, ka var ļoti elastīgi veikt šo uzdevumu, un viņam tas izdevās.

Pirmais, ko es vēlos izdarīt, ir apsveikt ar faktu, ka tā būs otrā pīlāra struktūra, jo, manuprāt, par to mēs visi esam vienojušies.

Es klausījos sarunas par vides pasākumiem. Vides pasākumus dažādi cilvēki dažādās valstīs izprot atšķirīgi, tostarp arī attiecībā uz to, kā šie pasākumi tiek veikti. Kaut kā mums tas ir jāsaprot. Tā nav vienkārši aizmetama pozīcija, kuru var izmantot tā vai citādi, jo tai ir milzīga ietekme.

Le Foll kungam ir taisnība. Ja beigu beigās naudas nebūs, daudzās no šīm jomām mēs maz ko varēsim darīt. Mums jābūt atbildīgiem, un mums jābūt atbildīgiem kā Parlamentam, jo mēs izstrādājam juridisku tekstu, kuru komisārs iesniegs šā gada vēlā rudenī. Tas mums šajā Parlamentā būs milzīgs izaicinājums. Pirmo reizi mums būs atbildība, ietekme un mēs būsim gala lēmuma pieņemšanas procesa daļa.

Tāpēc no šāda aspekta es iebilstu pret pašreizējo tekstu, runājot par līdzekļu ierobežošanu. Es atbalstīšu izvirzītos grozījumus, lai samazinātu to pakāpi. Par to būtu jārunā vairāk, bet, kā jau es teicu, no tā nebūs nekāda labuma, ja nebūs atbilstoša budžeta.

Mums ir jāskatās, kā mēs tērējam naudu. Vai mēs tērējam naudu tik gudri, cik vien iespējams? Vai pārāk daudz naudas netiek tērēts administrēšanai? Vai pārāk daudz naudas netiek tērēts birokrātijai? Un vai nav pietiekami daudz dots saistībā ar pārtikas nodrošinājumu? Līdzīgi kā par vides pasākumiem, cilvēki runā par pārtikas nodrošinājumu kā par aizmetamu pozīciju.

Ko mēs darām, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu? Mēs varētu sastapties ar krīzi nākamajos deviņos vai desmit gados. Ir mazāk lauksaimnieku, mazāk cilvēku strādā; es domāju, ka turpmāk mums uz to jākoncentrējas.

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsuprāt, ziņojums mūs skaidri ved pareizajā virzienā. Eiropas lauksaimniecības politikai jābūt godīgākai, un tai jābūt godīgākai arī pret vidi. Es domāju, ka ar ziņojumu mēs esam sasnieguši šos mērķus. Gala rezultātā Eiropas lauksaimniecības politikai jāsasniedz mūsu mērķi saistībā ar klimatu un daudzveidību. Tas arī ir iekļauts šajā ziņojumā. Eiropas lauksaimniecības politikai jāsniedz vides pakalpojumi. Tad nodokļu maksātāji būs gatavi par to maksāt. Mums nepieciešama ne tikai godīga sadale starp saimniecībām, bet arī starp dalībvalstīm, un mums jāīsteno godīga tirdzniecības politika attiecībā pret mazāk attīstītajām valstīm. Arī tas ir ziņojumā.

Darbs ar gandrīz 1300 grozījumiem ir bijis darbietilpīgs process, bet ilgtermiņā mēs esam panākuši savu mērķi, sasniedzot nozīmīgu kopēju kompromisu ar skaidri noteiktiem mērķiem. Parlaments ir pierādījis, ka tas var īstenot šādu politiku. Mūsuprāt, daudzus punktus varēja noformulēt skaidrāk, piemēram, pirmajā pīlārā maksājumu terminus — augu seka, pļavu zeme, — tomēr lieliski, ka tas tagad ir izdarīts, lai Komisija varētu sīki izstrādāt galīgos pasākumus.

Svarīgi arī tas, ka ir iekļauta degresivitāte. No lielajām saimniecībām mums jāiegūst vairāk attiecībā uz nodarbinātību un vidi. To atbalstīja lielākā daļa komitejā. Ir arī svarīgi stiprināt lauksaimnieku nozīmi tirdzniecībā, un ir arī svarīgi, lai tiktu risināts olbaltumvielu deficīta jautājums. Ilgtermiņā mēs nevaram atļauties no citām valstīm importēt olbaltumvielas saturošas lauksaimniecības kultūras, kas līdzinās 30 miljonu hektāru lauksaimniecības zemes ražai. Ir pienācis laiks, lai mēs sāktu rīkoties.

Mēs visi piekrītam, ka svarīgs ir spēcīgs otrais pīlārs. Lauku attīstība, vides pasākumi un pasākumi mazāk labvēlīgajiem apgabaliem — skaidri jāakcentē šie jautājumi. Ja Barroso kungs vēlas izslēgt šo punktu, mēs sastapsimies ar milzīgu opozīciju Parlamentā. Tieši šeit ir lauku attīstības iespējas, un mēs nevaram pagriezt muguru mazāk labvēlīgajiem apgabaliem.

  Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ziņojums, ar kuru mūs šodien iepazīstināja, ieskicē jaunu virzienu kopējā lauksaimniecības politikā. Tas ietver pakāpenisku valsts finansējumu, kas ataino nodarbinātības un vides apsvērumus, faktu, ka lauksaimniecībā tiek ražotas sabiedrībai nepieciešamas preces, un aktīva lauksaimnieku jēdzienu. Tomēr mēs esam redzējuši pārāk daudz labu nodomu, kuri nekad nav uzlabojuši strādājošo lauksaimnieku dzīvi. Paturēsim prātā to, kas pašlaik notiek mūsu lauku apgabalos. Kaut gan drošības tīkla ideja ir pievilcīga, ar to nepietiek. Mums jāatgriežas pie valsts intervences mehānismiem, lai garantētu pamatcenas maziem un vidēja izmēra lauksaimniekiem.

Apvienojot ekonomisko, sociālo un ekoloģisko rīcību, mēs arī izbeigtu ārkārtīgi liberālo brīvās tirdzniecības modeli, kurš pašlaik grauj ģimenes saimniecības. Eiropas Savienībai jācenšas panākt radikālas izmaiņas Pasaules Tirdzniecības organizācijā un ciešāk jāstrādā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (PLO), lai atgrieztos pie sadarbības sistēmām, kuras ietver mainīgas muitas nodevas uz robežas.

Mums Eiropā nepieciešams arī daudz lielāks pētniecības finansējums. Visbeidzot mums jānodrošina, lai tiktu uzturēts budžets šīs politikas īstenošanai … (runātājs nobeidza runu bez mikrofona)

  Krisztina Morvai (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs nevarējām dzirdēt iepriekšējās runas tulkojumu angļu valodā. Es biju ļoti ieinteresēta tajā un, ja tas pārāk neapgrūtina runātāju un ja jūs varat darīt kaut ko, lai mēs varētu dzirdēt to angļu valodā, es to ļoti novērtētu.

  Priekšsēdētājs. – Vai vēl kāds nedzirdēja tulkojumu angļu valodā? Iespējams tā ir lokāla problēma aizmugurējās rindās. Mēs izpētīsim šo problēmu.

Acīmredzot tika sajaukti kanāli. Mēs strādājam, lai atrisinātu šo problēmu. Lūdzu, esiet pacietīgi, bet es esmu pārliecināts, ka runu vēlāk varēsiet izlasīt tīklā. Mums ir straumēšana tīklā, un esmu pārliecināts, ka tulkojums būs tur.

  Lorenzo Fontana, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms man jāpateicas un jāapsveic Dess kungs par smago darbu, ko viņš kopā ar ēnu referentiem ir ieguldījis.

Īpaši atzinīgi mēs vērtējam to, ka šajā ziņojumā ir norādes uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem — kalnaini apgabali ir īpaši tuvi mūsu sirdīm. Īpaši atzinīgi mēs vērtējam to, ka ir atbalsts mazajām saimniecībām, kuras ir būtiskas, jo tām ir liela nozīme gan attiecībā uz zemes aizsardzību, gan tajās ražoto produktu kvalitāti. Mēs arī īpaši atzinīgi vērtējam to, ka ir būtiskas norādes jaunajiem lauksaimniekiem, kuri zināmā mērā pārstāv lauksaimniecības nākotni.

Tomēr mums visiem jāzina, ka lielākā cīņa būs jāizcīna par budžetu, tāpēc arī mēs vēršamies pie jums, komisāra kungs, jo jūs to zināt labāk par mani un visiem citiem. Mēs nedrīkstam ļaut, lai kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets tiktu samazināts, jo tas varētu nozīmēt, ka, iespējams, lauksaimniecība ir mazāk vērta Eiropā. Nepārprotami, ja lauksaimniecība ir mazāk vērta Eiropā, tad arī lauksaimnieciskajiem produktiem un visai mūsu pārtikai ir mazāka vērtība. Mēs, protams, tā nedomājam.

Visbeidzot, komisāra kungs, es vēlētos pieminēt importa problēmu. Kā jūs zināt, KLP, protams, neietver importu, tomēr tas veido vēl vienu svarīgu puzles daļiņu, kas pastāv cieši līdzās KLP, jo, ja mēs importējam lētu, sliktas kvalitātes produkciju, mūsu lauksaimniecība ir nolemta sagrāvei.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Dess kungam par vispusīgo ziņojumu.

Līdzīgi kā citi runātāji, es vēlētos uzsvērt atbilstoša budžeta nozīmi jaunajā KLP. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pamatot mūsu budžetu ar argumentiem, kuri saistīti ar pārtikas nodrošinājumu.

Ir aprēķināts, ka līdz 2050. gadam mums būs nepieciešams 70 % globālās lauksaimnieciskās produkcijas pieaugums. Es vēlos iebilst pret to, ka jaunajai KLP būtu tas jāsekmē un jātur šī produkcija Eiropā. Mums nebūtu jādara nekas, lai radītu šķēršļus tai pārtikas ražošanas bāzei, kura mums jau ir.

Es atzinīgi vērtēju nepārprotamo atbalstu divu pīlāru struktūrai un atzinīgi vērtēju arī komisāra kunga atbalsta apstiprinājumu šodien. Tomēr es vēlos piebilst, ka nevēlos redzēt atbalstu vides pasākumiem pirmajā pīlārā, uzspiežot turpmākos apgrūtinājumus un izmaksas mūsu lauksaimniekiem. Šā iemesla dēļ es vēlētos redzēt elastīgumu valstu un reģionālajā līmenī, ņemot vērā plašo saimniecību struktūru un zemes daudzveidību ES.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Dess kungs un ēnu referenti ir veikuši lielu darbu — un es, protams, viņus visus apsveicu —, kurš šodien ieiet fināla posmā.

Jauna kopējās lauksaimniecības politika (KLP) ir ļoti nozīmīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei un plašu lauku apgabalu izdzīvošanai. Jaunajai KLP jādod iespēja cilvēkiem izmantot piemērotu, kvalitatīvas pārtikas apgādi, kā arī iespēja atbalstīt nelikvīdu sabiedrisko aktīvu ražošanu. Lai sasniegtu norādītos mērķus, turpmāk lauksaimniekiem nepieciešami efektīvāki un jo īpaši vienkāršāki instrumenti, kā arī vieglāka piekļuve finansējumam un mazāka birokrātija.

Mums nepieciešami arī tirgus instrumenti, lai efektīvi cīnītos ar diemžēl atkārtotām krīzēm, kā arī instrumenti, lai pasargātu no lauksaimniecībai raksturīgajiem riskiem un nodrošinātos pret tiem. Mums nepieciešama KLP jauniem cilvēkiem, kuriem mēs varam uzticēt nākotnes lauksaimniecību. Mēs esam nolēmuši atbalstīt bioloģiskās daudzveidības un neskaitāmu Eiropas Savienības reģionālo un ražošanas īpatnību aizsardzību, izmantojot lauku attīstības politiku, kas paaugstina visu dabas un cilvēku potenciālu laukos. Tomēr mums jāmēģina padarīt lauksaimniecisko uzņēmējdarbību konkurētspējīgu. Tāpēc es vēlos Komisijai uzsvērt nepieciešamību lauku attīstībā ietvert tehnoloģiju pārneses pasākumus.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja to atzinīgi novērtējusi, un es apstiprinu to tiešo maksājumu griestu ieviešanas atbalstīšanas nozīmīgumu, kas tiek piešķirti ekonomiski spēcīgiem dalībniekiem. Es domāju, ka ir nepieciešama atbalsta degresivitātes sistēmas ieviešana, īpašumiem pārsniedzot noteiktu sliekšņa izmēru, lai izvairītos no pārmērīgām kompensācijām tādiem lielākiem īpašumiem, kuri jau tagad izmanto priekšrocības saistībā ar saviem ražošanas apjomiem.

Es nevaru nepieminēt atbilstoša finansējuma nepieciešamību KLP. Parlaments nevar pieņemt lauku attīstības finansējuma samazināšanu.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Luís Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Ar šo reformu mēs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā vēlamies kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) padarīt godīgāku, objektīvāku un vairāk piemērotu laikam, kurā mēs dzīvojam, kad atbalsta likumības jautājumi saistībā ar sabiedrību, pārtikas nekaitīgumu un pārtikas nodrošinājumu plašākā nozīmē ir būtiskāki nekā jebkad agrāk.

Varu teikt, ka esam guvuši panākumus, redzot, ka mūsu galvenās rūpes ir iekļautas ziņojumā. Tās ietver nepieciešamību uzturēt un atbilstoši finansēt kopējo lauksaimniecības politiku Savienībā. Man jāuzsver, ka, lai garantētu KLP īstenošanu, mēs nepiekritīsim nekādu finanšu resursu samazināšanai. Mēs vēlamies godīgāku atbalsta sadali gan starp dalībvalstīm, gan lauksaimniekiem, ieviešot jaunu sistēmu, kura nav saistīta ar ražošanu, bet kuras pamatā ir vides un sociālie kritēriji, kas ir tie, kuri veicina nodarbinātību. Mums arī jāorientē KLP uz īstiem lauksaimniekiem un jāveido speciāls mehānisms maziem lauksaimniekiem.

Esmu pārliecināts, ka, izmantojot Lisabonas līgumā nostiprināto Parlamenta nozīmi, mēs varēsim šos pašlaik tikai teorētiskos mērķus pārvērst konkrētā rīcībā.

  Marit Paulsen (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Dess kungam par izcilo darbu. Es vēlētos runāt par vienu lauksaimniecības politikas aspektu. Tie ir milzīgie izaicinājumi, ar kuriem sastopas cilvēce un visa pasaule. Tie ietver klimatu, bioloģisko daudzveidību un ūdenstilpņu eitrofikāciju. Es šeit varētu minēt dažādus piemērus. Es domāju, ka saistībā ar to ir jāsaprot, ka lauksaimnieki ir tie, kuri ikdienā pārvalda mūsu vidi un priekšnoteikumus mūsu dzīvei un nākotnei. Vislabākie instrumenti mums ir lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, un lauksaimniekiem būtu jāmaksā par šo vides instrumentu izmantošanu, un viņiem būtu labi jāmaksā par to. Tāpēc es vēlētos, lai mēs turpmāk mainītu savu domāšanu un atteiktos no ienākumu subsidēšanas, ar kuru ir grūti rēķināties, bet nodrošinātu, ka maksājam par lauksaimnieku padarīto darbu. Citiem vārdiem sakot, mums jāpārtrauc maksāt subsīdijas un jāsāk maksāt par nodrošinātajiem pakalpojumiem. Vissvarīgākais lauksaimniecības uzdevums, protams, ir ražot pārtiku — pietiekami daudz labas kvalitātes pārtiku —, tomēr es domāju, ka par pārtiku jāmaksā tirgum. Vides pakalpojumus tas nevar apmaksāt.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Daudzējādā ziņā Dess kunga ziņojums ir ļoti labs, tomēr vienā ziņā ir gluži pretēji, jo tas noraida ideju par godīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Lauksaimniecības nozare tiek ietekmēta, turpinot dīvainā un absurdā principa ievērošanu, ka vairāk tiek palīdzēts tiem, kuri ir bagātāki, un mazāk tiem, kuri ir nabagāki. Lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, un ne tikai lauksaimnieki, ir ārkārtīgi noraizējušies un uztraukušies par šādu attīstību. Lauksaimniecības nozarē notiek pagrimums, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Es vēlētos, lai jūs apskatītos, cik daudz zemes Polijā, Lietuvā un Slovākijā netiek apstrādāts.

Es vēlētos aicināt savus kolēģus no vecajām dalībvalstīm izbeigt šo diskrimināciju. Izlīdzināsim beidzot tiešos maksājumus godīgi un neradīsim divu ātrumu Eiropu. Es īpaši vēlētos vērsties pie franču kolēģiem Parlamentā, lai atgādinātu viņiem saukli „brīvība, vienlīdzība, brālība”, kurš rotāja karogus Franču revolūcijas laikā. Mums ir brīvība, bet nav vienlīdzības, un bez vienlīdzības nevar būt brālības. Pieprasīsim vienlīdzību!

  José Bové (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es piekrītu, ka, tāpat kā brīvībai un brālībai, lauksaimniekiem un jaunajām dalībvalstīm Austrumeiropā jābūt vienlīdzībai. Jā, es jums piekrītu.

Es domāju, ka šis ziņojums iezīmē ievērojamu soli uz priekšu. Sākumā nebija viegli: situācija bija klaji konfrontējoša. Tomēr svarīgi, ka mēs sasniedzām vienprātību. Šī vienprātība ir ļāvusi mums saglabāt plašāku redzējumu, un es uzskatu, ka tas ir Eiropas Parlamenta lielais spēks. Par spīti grūtībām mēs esam guvuši panākumus, tāpēc es vēlētos pateikties referentam Dess kungam un visiem locekļiem. Pirmā fāze ir pabeigta.

Šajā dokumentā mēs esam vairākkārt atkārtojuši vienlīdzības, taisnīguma un godīguma nepieciešamību ražotājiem un reģioniem. Es domāju, ka tas ir svarīgi. Mēs esam skaidri paziņojuši un apstiprinājuši, ka vēlamies aizsargāt un attīstīt mazās saimniecības, ka vēlamies, lai mazās saimniecības tiktu ņemtas vērā, jo tās ir svarīgas kvalitātes un reģiona bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. Manuprāt, tas bija vēl viens būtisks punkts. Tagad tekstā ir norādīta ideja par zinātniskāku pieeju lauksaimniecībai, par attālināšanos no produktīvām rūpnieciskām saimniecībām. Tagad mums tas jāīsteno: tikai tad lauksaimniecība kļūs par dzīvotspējīgu izvēli nākamajām paaudzēm. Tas nav ideoloģijas jautājums.

Visbeidzot pašlaik mēs esam noraizējušies par reālu budžeta apdraudējumu. Mums jāsniedz nepārprotamas atbildes. Tagad mēs vēlamies pāriet otrajā fāzē, kurā, kā redzams, ir likumdošanas debates. Kāpēc? Jo mums ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai teksti un cēli nodomi: tikai, diskutējot par likumdošanas priekšlikumiem, mēs redzēsim, kurp dodamies. Ir svarīgi tas, ko mēs gaidām.

Ļaujiet man nobeigt, tomēr izsakot savu neapmierinātību ar Vācijas attieksmi. Tā ir mūs piespiedusi samazināt pārtikas palīdzību Eiropas nabadzīgākajiem pilsoņiem par vienu piektdaļu no sākotnējā daudzuma. Šī palīdzība bija daļa no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta. Es vēlos atrast citu veidu, kā palīdzēt mūsu nabadzīgākajiem pilsoņiem: 80 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuriem nepietiek pārtikas.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Ir padarīts liels darbs, un tomēr sagatavotais ziņojums ir ļoti vispārējs. Ziņojumā ir skaidri iezīmēts jauns virziens — lauksaimniecības „zaļināšana” (greening). Tas varētu būt sava veida glābšanas riņķis neražojošiem zemniekiem, lai izvairītos no lauksaimnieciskās ražošanas, bet saņemtu platību maksājumus. Manuprāt, tālāk strādājot pie šī ziņojuma ieviešanas dzīvē, jāievēro tas, kas ir pazudis. Ir pazudusi proteīna problēma, nav iestrādāts jautājums par importa pārtikas preču kvalitāti, nav atspoguļoti ĢMO jautājumi, nepietiekami aktivizēts zemes degradācijas jautājums. Arvien vēl nav skaidri formulēti tādi jēdzieni kā „aktīvais zemnieks”, „jaunais zemnieks”, „taisnīgi platību maksājumi”, „ģimenes saimniecības”. Diemžēl šajā ziņojumā ļoti daudzi zemnieki neatradīs atbildes uz savām problēmām un saviem jautājumiem. Tas nākotnē jāpilnveido.

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Kamēr termins „videi draudzīgāks” pirmajā pīlārā var šķist pievilcīgs dīvāna lauksaimniekiem, tas var radīt lielas problēmas lauksaimniekiem, kuri strādā grūti apstrādājamās zemēs un kuri labprāt varētu pamest zemi, nevis censties to apstādīt pavasarī. Ja šī politika būtu īstenota šogad, tās rezultātā nemaz netiktu iegūta raža. Videi draudzīgāku pasākumu atbilstīga pārbaude un īstenošana arī nebūs iespējama.

Lai nodrošinātu efektivitāti, būs nopietni jāsamazina maksājumi vienai saimniecībai. Tas nekavējoties mudinās lauksaimniekus formāli sadalīt savu uzņēmējdarbību ar saviem laulātajiem, lai abās daļās paturētu pilnus maksājumus. Turklāt esmu informēts, ka ar samazināšanu panāktie ietaupījumi uzkrāsies ES, nevis dalībvalstī, kura faktiski veidojusi šos ietaupījumus.

Par ĢMO audzēšanu jālemj katrai dalībvalstij atsevišķi. Pilnīgi aplams ir ierosinājums, ka lauksaimnieki, kuri audzē šīs kultūras, nevar saņemt nekādus lauksaimniecības maksājumus. Pasaulē nepietiek pārtikas. Mums būtu jāmudina apgūt jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas, nevis jākritizē tās. Es ceru, ka iepriekšējās trīs ziemas jūs visus ir pārliecinājušas, ka nepastāv globālās sasilšanas draudi.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Cik gan atšķirīgs būtu arvien neapmierinātāko Eiropas pilsoņu viedoklis par Eiropas Savienību, ja viņi atklātu, ka viņu maksātie nodokļi tiek tērēti tikai kā sabiedrībai nepieciešama nauda sabiedrības interesēm un sabiedrības labumam proporcionāli radītajam sabiedriskajam labumam. Dess kunga ziņojums iet šajā virzienā saistībā ar Eiropas Savienības sniegto palīdzību lauksaimniecībai. Rītdiena nesīs milzīgu atbildību, lemjot, vai pieņemt griestus, maksimumu, kas tika noteikts Dess kunga ziņojumā un tika izveidots to cilvēku grūta darba rezultātā, kuri iesniedza grozījumu ierosinājumus par palīdzību, pamatojoties uz hektāru daudzumu un apgabalu. Es vēlētos jūs aicināt sekot jūsu vēlētāju taisnības izjūtai un pieņemt šos griestus. Lai ir ierobežojums sabiedrības naudai, kuru zaļie un sarkanie baroni un citi pilsētas uzņēmēji saņem no Eiropas nodokļu maksātājiem!

  Esther Herranz García (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lai gan šodienas debates vērš uzmanību uz šo svarīgo ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, es vēlētos komentēt blakus jautājumu, kas mūs ietekmē un varētu ietekmēt to postulātu dzīvotspēju, kurus mēs Parlamentā aizstāvam saistībā ar KLP nākotnes reformu.

Nākamnedēļ Eiropas Komisija iepazīstinās ar priekšlikumu saistībā ar finanšu perspektīvu periodā pēc 2014. gada, kurā, ja mana informācija ir pareiza, Kopienas izpildiestādei ir neapšaubāmi nodomi ierosināt samazināt ES lauksaimniecības budžetu.

Tāpēc ir jāpatur prātā, ka Eiropas Komisija neņems vērā mūsu rītdien izteikto viedokli, kurā mēs īpaši pieprasām saglabāt kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus.

Es nesaprotu, kā ar samazinātu budžetu mēs varēsim pieņemt visus šajā dokumentā aprakstītos izaicinājumus; kā kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas varēs izmantot vides pasākumiem — procesam, kurā mēs vēlamies nodrošināt, lai tas nepieprasītu papildu pūles lauksaimniekiem un lopkopjiem; kā mēs to varēsim sasniegt.

Es nesaprotu, kā ar samazinātu KLP budžetu mēs varēsim reaģēt — vēl viens piemērs — uz cenu nestabilitāti un noteikt budžeta līniju — tāds ir mūsu nodoms —, kas reaģētu uz krīzi, kuru mēs tik labi esam iepazinuši.

KLP nevar mērīt tikai ar izdevumiem, jo, manuprāt, vienreiz un pār visām reizēm ir skaidri jāsaprot tas, ka lauksaimniecībā investēts EUR 1 rada lauksaimniecības nozares bagātību EUR 10 apmērā papildus tās nodrošinātajām precēm un pakalpojumiem. Tas ir ļoti lielā mērā jāņem vērā, veidojot nākamā budžeta shēmu.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka sarunas ar trešām valstīm un Pasaules Tirdzniecības organizāciju rada būtisku apdraudējumu lauksaimniecības un lopkopības sfērai Eiropas Savienībā.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Dess kunga ziņojums iezīmē jaunas fāzes sākumu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas procesā. Tas ir Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vairāku mēnešu smaga darba rezultāts, par kuru es vēlos pateikties Dess kungam, visiem ēnu referentiem un parlamentārajām grupām.

Šodien Parlaments var sniegt skaidru atzinumu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni: tai jābūt spēcīgai, vienkāršai, elastīgai un videi draudzīgākai KLP, kas ņem vērā jaunus cilvēkus un nodarbinātību. Tāpēc, komisāra kungs, mēs esam noraizējušies par jaunumiem šodienas presē par budžeta samazinājumiem, jo īpaši otrajā pīlārā. Tas būtu nesavienojami gan ar Dess kunga ziņojumu, gan Garriga Polledo kunga ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu perspektīvu, kurš tika pieņemts plenārsesijā pirms dažām nedēļām. Pēdējais ziņojums iepazīstināja ar svarīgu KLP principu pašreizējā finansējuma līmeņa saglabāšanā nākamajā finanšu plānošanas periodā.

Tāpēc, komisāra kungs, mēs vēlētos saņemt paskaidrojumus par jaunumiem, kas tiek izplatīti, un mēs vēlētos zināt, vai attiecībā uz tiem ir vadlīnijas, kas atšķiras no tām, ar kurām esam iepazīstināti līdz šim.

  Britta Reimers (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties ziņotājam par viņa neatlaidīgo un pozitīvo darbu.

Attiecībā uz lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada mums ir jāizlemj, kādā virzienā mēs vēlamies iet. Vai mēs vēlamies lauksaimniecības nozari, kas, sastopoties ar izaicinājumiem tirgū, rīkojas novatoriski, moderni, drosmīgi, pašapzinīgi, atbildīgi un neatkarīgi? Vai arī mēs vēlamies lauksaimniecības nozari, kuru Eiropa turpinātu intravenozi barot, kuras rociņa ir jātur un kurai nepieciešami mammītes iedrošinājuma vārdi, palīdzot katrā soli, ko tā turpmāk spers? Tāds ir virziens, kuru mēs šobrīd nosakām. Lai tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, lauksaimniecības nozarē jāsekmē modernās tehnoloģijas, nevis nebeidzami jādebatē par ideoloģijām. Lai saimniecībām dotu iespēju plānot ar pārliecību, mēs nevaram turpināt mainīt virzienu ik pēc pāris gadiem. Mūsu lauksaimnieku finansēm tas ir pārāk liels sasprindzinājums. Visiem šeit klātesošajiem jāsaprot, ka ikviena politikas pārmaiņa attiecībā uz virzienu rada jaunus likumus un direktīvas, kuri savukārt pieprasa investīcijas no lauksaimniekiem, nepalielinot viņu ienākumus.

Mums nevajadzētu pievērst uzmanību tam, vai saimniecība ir liela vai maza; tā vietā mums vajadzētu bažīties par to, vai tā tiek pārvaldīta ekonomiski pamatoti. Mums nevajadzētu pievērst uzmanību tam, vai tā ražo ar konvencionālām vai bioloģiskām metodēm, ja vien tā atbildīgi izmanto resursus. Mums nevajadzētu pievērst uzmanību arī tam, cik lopu tiek turēts, ja vien pret šiem lopiem izturas labi. Nozīme jāpievērš tam, lai Eiropā mums nākotnē būtu labas kvalitātes pārtika par pieņemamām cenām. Galu galā Eiropa pasaulē nav viena pati.

  Hynek Fajmon (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Tā diena, kad vienota lauksaimniecības politika attieksies kā uz vecajām, tā arī uz jaunajām dalībvalstīm, beidzot tuvojas, izbeidzot 10 gadu diskrimināciju pret lauksaimniekiem no jaunajām dalībvalstīm. Es ļoti gaidu šo attīstību. Es ceru, ka nekādi jauni diskriminējoši nosacījumi netiks piemēroti lauksaimniekiem jaunajā plānošanas periodā. Diemžēl man jāsaka, ka Dess kunga ziņojums satur šādu ierosinājumu. Es galvenokārt domāju par atbalstu tā saucamajai tiešo maksājumu samazināšanai lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Es šādu darbības virzienu uzskatu par diskriminējošu pret tādām dalībvalstīm kā Čehijas Republika, kurā vēsturisku iemeslu dēļ ir lielākas saimniecības nekā citur Eiropas Savienībā.

Es tādēļ noraidu ideju par tiešo maksājumu samazināšanu, jo šāda rīcība samazinās lauksaimniecības produktivitāti viscaur Eiropas Savienībā. Primārais lauksaimniecības mērķis vienmēr ir bijusi pārtikas ražošana. Tomēr mūsdienās daļa politiķu, pirmkārt, no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un no kreiso spēkiem, vēlas pārvērst lauksaimniekus par biodegvielas ražotājiem un karotājiem pret globālo sasilšanu. Es nevaru atbalstīt šādu attīstību.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pievienoties grupas kolēģiem un arī citiem kolēģiem savos apsveikumos mūsu referentam. Tas viņam nav bijis viegls uzdevums — un tik tiešām nevienam no mums —, un ziņojums mūsu priekšā ir daudzkārt uzlabots kopīga darba rezultātā, un tajā ir daudz kas, ko apbrīnot.

Man īpaši patīk ideja 15. punktā par tiešo maksājumu turpināšanos un tradicionālo atsauču vērtību pakāpenisku aizstāšanu, kā arī par taisnīgāku sadali starp dalībvalstīm un starp pašas dalībvalsts reģioniem un tajā dzīvojošajām tautām, kā minēts 16. punktā.

Tā kā esmu no Skotijas, esmu īpaši iepriecināts redzēt 82. punkta stingro formulējumu, kas atbalsta mazāk priviliģētos apgabalus. Es zinu, ka lauksaimnieki Skotijā — un arī visur citur — būs iepriecināti redzēt 44. punktu, kurā precīzi formulēts, ka savstarpējai atbilstībai jābūt saistītai ar riska novērtējumu un tai jābūt proporcionālai. Komisāra kungs, iespējams, jūs varētu īpaši pieminēt šo punktu dažiem saviem kolēģiem revidentiem.

Lai gan šajā ziņojumā ir tik daudz, ko apbrīnot, būsim godīgi pret sevi un mūsu vēlētājiem. Ja vien mums ir 1. punkts, viss šeit ir bezjēdzīgs — un 1. punkts, kurā mēs aicinām turpināt stingru un ilgtspējīgu KLP, piešķirot vērienīgu mērķu īstenošanai atbilstīgu budžetu, arī būs bezjēdzīgs. Tāpat kā citi kolēģi, es vēlētos paust savas bažas attiecībā uz šodienas baumām par to, ka priekšsēdētājs Barroso kungs plāno veikt milzīgus samazinājumus budžetā, jo īpaši otrajam pīlāram.

Komisāra kungs, jums būs nepieciešami visi iespējamie sabiedrotie šajās diskusijās Komisijā un ar dalībvalstīm. Mums nepieciešama KLP, kas ir pietiekami finansēta un pietiekami vērienīga mūsu lauksaimniekiem un mūsu pilsoņiem. Eiropas lauksaimniecība ir varens stāsts. Tagad nav īstais laiks, lai strīdētos par mazsvarīgiem sīkumiem.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es apsveicu Dess kunga ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformām, un es pateicos viņam par darbu.

Šīs nedēļas balsojums atspoguļos to, ko Eiropas Parlaments vēlas ieraudzīt KLP likumdošanas ierosinājumos. Drīzumā gaidāmais budžeta balsojums arī ir ļoti nozīmīgs, lai turpmāk nodrošinātu lauksaimniecībai pienācīgu finansējumu.

Mums jāredz spēcīga un ilgtspējīga KLP, kuras pamatā ir divi pīlāri un kura noturēs lauksaimniekus pie zemes, garantēs vides aizsardzību, sekmēs lauku ekonomiku un nodrošinās taisnīgumu un pārredzamību visiem tiem, kuri strādā pārtikas ķēdē.

Pasākumiem, kas 1. pīlārā attiecas uz vidi, jābūt skaidriem, pareizi izstrādātiem un viegli izmērāmiem, un 2. pīlāra finansējumam jābūt spēcīgam un taisnīgam.

  Giancarlo Scottà (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! No visām Eiropas politikām kopējās lauksaimniecības politika ir tikusi visvairāk aktualizēta gadu gaitā, lai pielāgotos nebeidzamajām pārmaiņām, kas notiek ekonomikas frontē, tostarp starptautiskā līmenī.

Tā vienmēr ir tikusi aktualizēta, paturot prātā divus galvenos mērķus: garantēt Eiropas lauksaimniekiem ienākumus un rēķināties ar vienmēr lejupslīdošo ES budžetu, neaizmirstot veselu virkni citu mērķu, kas saistīti ar ražošanas kvalitāti, vidi, bioloģisko daudzveidību un ūdens resursiem.

KLP reforma, par kuru mēs rīt balsosim, ir būtiska, ja mēs grasāmies turpināt atbalstīt mūsu lauksaimnieku ienākumus, kā jau to mani kolēģi iepriekš minējuši. Mērķis nav samazināt tiešās subsīdijas, bet gan atrast balansu starp šādām subsīdijām un lauku attīstību, lai padarītu sistēmu vienkāršāku un taisnīgāku, neapšaubot konkurences noteikumus.

Ja aplūkojam KLP mērķus stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā, KLP var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmē, labi reaģējot uz jauniem izaicinājumiem un ņemot vērā lauksaimniecības dažādību un bagātību un 27 dalībvalstu īpašos raksturlielumus.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Mums acīmredzami ir nepieciešama spēcīga KLP. Lauksaimniecības nozare nodrošina acīmredzamu pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai. Tai ir daudzfunkcionāla nozīme, jo tā dod ieguldījumu sabiedrisko preču ražošanā visas sabiedrības labā. KLP budžetam vajadzētu palikt vismaz esošajā līmenī, un jaunajai KLP jānosargā līdzīgi resursi un mērķi.

Jārūpējas par KLP resursu sadali starp lauksaimniekiem Eiropas Savienībā, kas ir publiskā dialoga dienas kārtības galvenais jautājums. Idejai par vienotu likmi viscaur Eiropas Savienībā ir plaša pretestība. Manuprāt, mums nepieciešami objektīvi kritēriji, kas ņem vērā lauksaimniecības nozares īpatnības atsevišķās ES dalībvalstīs. Ierosinājumi samazināt tiešos maksājumus, sniegt īpašu atbalstu maza apjoma lauksaimniekiem un maksāt tikai aktīvajiem lauksaimniekiem ir laba ideja.

Lauksaimniecības un vides pasākumiem vajadzētu būt viegli piemērojamiem, adekvāti līdzsvarotiem un nevajadzētu radīt nekādus papildu administratīvos slogus. Ņemot vērā izplatīto nestabilitāti lauksaimniecības tirgos, klimata riskus un pārtikas krīzi, mums jāaktivizē efektīvi instrumenti. Esošie tirgus pasākumi jāpastiprina. Mums arī nepieciešams pastāvīgs krīzes pārvaldes fonds. Ierosinājums par jaunu lauksaimniecības ienākumu stabilizācijas instrumentu ir laba ideja. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka ir nepieciešami efektīvi pasākumi jaunu lauksaimnieku atbalstam.

Izsaku pateicību referentam Albert Dess kungam par labi paveikto sarežģīto darbu. Komisāra kungs, jebkādai KLP piekāpībai stāsies pretī Eiropas Parlamenta politiskā opozīcija. Es uzskatu, ka šo vēsti pauž visas Parlamenta partijas un tā nopietni jāņem vērā.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties referentam un esmu iepriecināta par to, ka ziņojumā atrodamas nekļūdīgas sociālistiskas, sociāldemokrātiskas iezīmes. Mēs vēlamies ilgtspējīgu, ekoloģisku un sociālu lauksaimniecības politiku. Mēs vēlamies vides pasākumus un vēlamies tos pirmajā pīlārā. Līdzšinējās sistēmas savstarpējā atbilstība un lauksaimniecības un vides pasākumi nav pietiekami, lai sniegtu atbalstu visai sabiedrībai, bet tas ir tieši tas, ko mums vajag.

Mūsu pamatmērķim ir jābūt augstas kvalitātes un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas nodrošināšanai Eiropā un tam, lai mūsu lauku reģioni būtu aktīvi un dzīvīgi. Mums pilnīgi jāapstādina pieaugošā zemes pamešana, jo mums ir nepieciešami cilvēki. Cilvēki, kas rūpētos par lauksaimniecības nozari, kā arī par saistītajām nozarēm. Baumas, kas nāk no Komisijas, attiecībā uz plāniem par lieliem samazinājumiem lauku attīstībā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nav pieņemamas.

Mums jāturpina strādāt, lai otrais pīlārs kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) būtu spēcīgs gan lauku apgabaliem, gan Eiropai. Es vēlētos izteikt vispārēju brīdinājumu jebkuram, kas plāno samazināt lauksaimniecības finansējumu. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nekādu reformu. Tādā gadījumā viss paliks tā, kā ir. Tas būs diezgan neizprotami Eiropas pilsoņiem.

  Richard Ashworth (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Parlamenta prasība uzturēt, ja ne palielināt, lauksaimniecības budžetu manā skatījumā ir ļoti optimistiska. Šie ir grūti laiki, un budžeti nav neierobežoti. Manuprāt, šiem ierosinājumiem būs nepieciešama realitātes pārbaude, kad vispārējais ES budžets tiks izstrādāts kaut kad nākamajā gadā.

Mums jāatgriežas pie reālajām kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm. Uzmanības centrā jābūt pārtikas nodrošinājumam, pārtikas nekaitīgumam, bioloģiskajai daudzveidībai, klimata pārmaiņām, jaunām tehnoloģijām un dzīvotspējīgas, konkurētspējīgas un uz tirgu orientētas rūpniecības radīšanai.

Manuprāt, Komisijas ierosinājumi ir zaudējuši virzību, kura mums bija divos iepriekšējos ziņojumos. Tie nav koncentrēti un ir pārāk sarežģīti. Esmu priecīgs sacīt, ka savos ierosinājumos Albert Dess ir izstrādājis ļoti saprātīgu ietvaru, kurā mēs varam attīstīt turpmākās reformas.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Dess kunga ziņojumā tiek aicināts apsvērt vides un klimata aizsardzību lauksaimniecības nozarē, kā arī palielināt nozares konkurētspēju. Par šiem punktiem esam panākuši labus kompromisus. Man šķiet, ka mums jāatbalsta pārdomāti saimniecību atbalsta maksājumu „griesti“, jo īpaši tad, ja saņēmēji ir daudznacionāli koncerni, kas dažkārt saņem pilnīgi nepamatotas summas.

Attiecībā uz birokrātijas likvidēšanu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa pauž stingru atbalstu lauksaimniekiem. Pilnīga sistēmu reorganizācija un ar to saistītu papildu pārbaužu ieviešana, uz ko aicina citi, būtu pilnīgi bezjēdzīga. Jābūt skaidrībai vienā jautājumā: ja patērētāji cer, ka Eiropas lauksaimniecība kļūs ekoloģiskāka un ilgtspējīgāka, konkrētajiem pasākumiem jāpiešķir vajadzīgie finanšu resursi.

Es stingri iebilstu pret ES lauksaimniecības budžeta samazināšanu nākamajā budžeta periodā. Attiecībā uz preses ziņojumiem, kuros pausts, ka Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs vēlas samazināt līdzekļus lauku attīstībai, es vēlos skaidri pateikt, ka, ja Komisija samazinās līdzekļus lauku attīstības programmām, tā izsūks dzīvību no lauku rajoniem. Otrā pīlāra samazinājumi krasi ietekmētu labi funkcionējošas lauksaimniecības struktūras. Barroso kungam vajadzētu ņemt vērā Parlamenta teikto.

Kopējā lauksaimniecības politika ir un paliek galvenā Kopienas politikas un ES budžeta joma. Mēs nevaram uzlikt papildu apgrūtinājumus saimniecībām, kas saskaras ar pieaugošu globālu konkurenci, un vienlaikus samazināt atbalstu tām. Tieši pretēji, ieguldījumu subsīdijas saskaņā ar otro pīlāru veicinās vēlmi attīstīt inovācijas. No tā lauku rajonos labumu gūs ikviens. Lai nodrošinātu lauksaimniecības nākotni, mums jāīsteno pasākumi īpaši attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem. Turpmākā lauksaimniecības politika noteiks, vai Eiropa nākotnē būs pašpietiekama.

  Iratxe García Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šīs pēcpusdienas debates skaidri atklāj, ka Parlaments atbalsta spēcīgu kopēju lauksaimniecības politiku un ir gatavs tādu īstenot, lai varētu risināt tādas problēmas kā pārtikas nekaitīgums, vides ilgtspēja un nodarbinātība lauku rajonos. Lai to sasniegtu, mēs nevaram pieļaut KLP pašreizējā budžeta samazinājumus, un to, cerams, atbalstīs Parlaments. Lai reaģētu uz šīm problēmām, mums vajadzīgs pietiekams finansējums.

Mums jāspēj aizsargāt lauksaimnieku ienākumus, kā arī jāievieš tirgus mehānismi, lai novērstu tādu cenu svārstīgumu, kādu pašlaik pieredzam.

Turklāt es nevēlos aizmirst dažu pagājušo nedēļu notikumus augļu un dārzeņu sektorā, kas pierāda, ka jaunajai KLP jānodrošina ar krīzes risināšanas instrumentiem visi iesaistītie sektori, turklāt tiem jābūt efektīviem, ātriem un pielāgotiem atsevišķu sektoru vajadzībām.

  Julie Girling (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Paldies Dess kungam par ļoti interesanto un informatīvo ziņojumu. Bez šaubām, runājot par tik sarežģītu jautājumu, ir lietas, kam var piekrist, un lietas, kam nevar piekrist.

Tā kā 42 % Eiropas izdevumu nonāk KLP, svarīgi pilsoņiem garantēt pilnīgu atbildību. Lielākā daļa cilvēku, saskaroties ar strauji pieaugošām pārtikas cenām un briesmīgiem brīdinājumiem par krājumu trūkumu, cerēs, ka KLP skaidri pievērsīsies produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanai.

Jā, mums jārūpējas par vidi, mēs to zinām (es esmu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle), taču pastāv reāli draudi, ka tiek izveidots ziņojums, kas retoriski pievēršas tam, kā padarīt pirmo pīlāru ekoloģiskāku; mēs runājam par novirzīšanos no patiesā fokusa — efektivitātes. Ņemot to vērā, es neatbalstu maksājumu „griestu“ noteikšanu lielām saimniecībām. Ar šādu soli neefektivitātei tiktu piešķirts likumīgs statuss, un tam nav attaisnojuma.

  Elisabeth Jeggle (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Vispirms, kā jau jūs visi esat darījuši, mums jāpateicas referentam par darbu, ko viņš ieguldījis ziņojuma izstrādē, un par izturību kompromisu rašanā. Esmu pārliecināta, ka tas nebija viegli, taču esam panākuši labus kompromisus.

Mēs atbalstām konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību Eiropā. Tas nozīmē, ka mūsu lauksaimnieki ražo augstākās kvalitātes pārtiku. Taču mēs veidojam arī redzamu kultūras ainavu, kas sniedz mums visiem, sabiedrībai, atpūtas telpu un nodrošina darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī tūrismā un daudzās citās jomās. Šādu pakalpojumu sabiedrībai sniedz lauksaimniecība, bet sabiedrība un dažkārt arī mēs tam izrādām pārāk maz cieņas. Tas ir plašs pakalpojums, un tāds plašs pakalpojums nav pelnījis, ka lauksaimniecības budžets tiek samazināts, ja tas vispār ir iespējams.

Komisār, mēs atbalstām jūsu pieeju pirmā pīlārā „apzaļumošanai“ un ekoloģiskā komponenta vairošanai. Taču jaunā pieeja nedrīkst diskriminēt valstis un lauksaimniekus, kas jau īsteno vērienīgas vides programmas saskaņā ar otro pīlāru. Jārod risinājums, kas ir godīgs pret abām pusēm.

Vides programmas ir dārgas. Lasot laikrakstos — kā jau mani kolēģi minēja —, ka otrajā pīlārā tiks īstenoti samazinājumi, es to kaismīgi noraidīju. Mums vajadzīgs stiprs pirmais pīlārs. Mums vajadzīgs, un mēs esam pauduši tam atbalstu, arī spēcīgs otrais pīlārs. Mēs atbalstīsim jūs, komisār, šajos centienos.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Parlaments, Komisija un Padome ir vienisprātis, ka KLP budžetam jābūt pienācīgam un tas jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī. Ir svarīgi saglabāt divpīlāru struktūru, tiešos maksājumus un īpaši spēcīgu lauku attīstības politiku, kā arī uzlabot konkurētspēju un veicināt informētību par vidi. Ļoti svarīga ir arī inovācija, pētniecība un attīstība. Lauku attīstības centrā jābūt sabiedriskiem labumiem vides jomā un tehnoloģijām, kas mazina klimata pārmaiņu ietekmi un veicina bioloģisko daudzveidību un ūdens apsaimniekošanu. Nākotnē vajadzīgs turpmāks finansiāls atbalsts, kā arī jāpalīdz jaunajām dalībvalstīm mazināt atšķirības un nodrošināt, ka tās var piekļūt lauku attīstības atbalstam ar labākiem līdzfinansējuma noteikumiem pēc 2013. gada. Svarīgi no 2014. gada jaunajām dalībvalstīm nodrošināt vienlīdzīgus konkurences noteikumus un iespējas. Visbeidzot, svarīgi nenostatīt lielas saimniecības un mazos ražotājus vienu pret otru.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Atzīsim, ka ar 1267 grozījumiem mēs esam ceļā uz katastrofu. Tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir izvēlējusies iesniegt apspriešanai pēc iespējas mazāk grozījumu. Mēs esam lepni, ka atbalstām un piekrītam mūsu ēnu referentam Le Foll kungam. Turklāt mēs priecājamies, ka sadarbojāmies ar citām grupām un referentu, lai izstrādātu vērienīgu kompromisu.

Manuprāt, ļoti svarīgi atbalstu vispirms piešķirt aktīviem lauksaimniekiem, nevis zemes īpašniekiem. Tādējādi tiks veicināts pārtikas nekaitīgums, kā arī lauksaimniecība, kas būs ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka un kas tādējādi nodrošinās resursu labāku pārvaldību un palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Turklāt mēs esam priecīgi, ka vides komponents kļūs par obligātu pirmā pīlāra daļu, bet tiešie maksājumi tiks vienmērīgāk sadalīti starp atsevišķām dalībvalstīm un dažādiem lauksaimniecības sektoriem.

Pirmo reizi vēsturē mēs esam izveidojuši degresīvu atbalsta sistēmu, kuras pamatā ir kritēriji, kas saistīti ar nodarbinātības un vides aizsardzības apsvērumiem. Attiecībā uz jauniem lauksaimniekiem ir ieviesti atbalsta pasākumi un stimuli, lai palīdzētu un mudinātu viņus izveidot saimniecības. Būtībā mums ir viss nepieciešamais, lai ļautu Komisijai un Parlamentam sadarboties un izstrādāt jaunu kopējās lauksaimniecības, pārtikas un vides politiku, kas mums tik steidzami vajadzīga.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Mums vajadzīgs spēcīgs lauksaimniecības sektors, kuru garantē kopējā lauksaimniecības politika un kuram būs pietiekams budžets, lai Eiropā nodrošinātu nekaitīgu pārtiku.

Es domāju, ka Eiropas lauksaimniekiem ir tiesības uz atbilstošiem ienākumiem, kas līdztekus pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai attaisno KLP saglabāšanu. Tomēr tiešie maksājumi ir jāsadala godīgāk gan starp dalībvalstīm, gan lauksaimniekiem. Es ceru, ka turpmākie tiesību aktu priekšlikumi sniegs risinājumu, lai novērstu negodīgas atšķirības. Vienlaikus es gribu pateikties Komisijai par vēlmi ieviest vienkāršotu finansējuma programmu mazām saimniecībām.

Tikpat svarīgas ir arī programmas jaunajiem lauksaimniekiem. Viņi jāatbalsta lauksaimnieku karjeras sākšanā ne tikai tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu lauku attīstībā, bet arī lai nodrošinātu paaudžu maiņu, kas ir absolūti svarīga Eiropas lauksaimniecības vidējā termiņa un ilgtermiņa nākotnei.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es uzskatu, ka Dess kunga ziņojumam ir viens nopietns trūkums. 16. punkts ir acīmredzami pretrunā vienotā tirgus pamatprincipam par vienādiem konkurences noteikumiem. No vienas puses, ir izteikts priekšlikums atteikties no tradicionālajām atsauces vērtībām, tomēr, no otras puses, tiek ierosināts sankcionēt lielas atšķirības lauksaimnieku tiešajā atbalstā, ko sniedz atsevišķas dalībvalstis. Dažiem piešķirtu EUR 200–250 par hektāru, citiem EUR 350 vai vairāk nekā EUR 400, bet mēs nerunājam tikai par dalījumu vecajās un jaunajās dalībvalstīs, jo arī Portugāles, Spānijas, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Somijas un Zviedrijas lauksaimnieki saņemtu zemākās likmes. Ir pēdējais laiks ieviest vienlīdzīgus noteikumus konkurencei lauksaimniecības sektorā, un visām atšķirībām, kas būs acīmredzamas, būtu jāizriet tikai no objektīviem kritērijiem.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visiem ir zināms, cik svarīga ir kopējā lauksaimniecības politika un kā tā ir sekmējusi ES attīstību un pārtikas nekaitīgumu.

Vides problēmas un cīņa ar klimata pārmaiņām nozīmē to, ka laikposmā pēc 2013. gada KLP ir jauns uzdevums, kam, manuprāt, vajadzīga spēcīgāka un ilgtspējīgāka KLP, kuras budžets atbilst īstenojamajiem mērķiem, īpašu uzmanību veltot kvalitatīvu pārtikas produktu izstrādei un mazo lauksaimnieku vajadzībām. Spekulācijas ar lauksaimniecības precēm un galējs cenu svārstīgums apdraud pārtikas nekaitīgumu, un tāpēc ir vajadzīgi elastīgi pasākumi. Iespējamās tirgus svārstības jārisina ar cikliskumu mazinošiem pasākumiem, kas jāiekļauj pirmajā pīlārā un kam jāspēj ātri un automātiski reaģēt.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums nepievēršas virsrakstā minētajiem nākotnes izaicinājumiem, taču, galvenais, tas nerisina pašreizējās nopietnās problēmas. Tādēļ mēs esam ierosinājuši grozījumu kopuma projektu, kas, mūsuprāt, ir svarīgs, lai pienācīgi pārskatītu pašreizējo kopējo lauksaimniecības politiku.

Es vēlos uzsvērt grozījumus, kas atbalsta tirgus regulēšanas pasākumus un intervences mehānismus, lai garantētu lauksaimniekiem godīgas cenas par viņu produkciju un katras valsts tiesības uz ražošanu. Mēs, piemēram, ierosinām saglabāt piena ražošanas kvotu sistēmu kā būtisku nosacījumu ražotāju aizsardzībai īpaši jutīgās valstīs; mēs atbalstām stādīšanas tiesību saglabāšanu vīna sektorā un palīdzības saglabāšanu dzerama alkohola destilācijai un ārkārtas destilācijai; mēs ierosinām izveidot publisku lauksaimniecības apdrošināšanas plānu, ko finansētu no ES līdzekļiem, lai dabas katastrofu gadījumā garantētu lauksaimniekiem minimālos ienākumus. Mēs esam iesnieguši apspriešanai priekšlikumus ilgtspējīgai lauksaimniecībai sociālajā un vides aizsardzības jomā, tā ir vīzija, kas nav savienojama ar tādiem bezkaunīgiem uzticības apliecinājumiem tirgum un konkurētspējai, kuri minēti šajā ziņojumā.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Mana partija atbalsta izstāšanos no ES, līdz ar to arī no KLP. Tomēr realitātē mēs atrodamies tajā un mums jāgūst no tās maksimāls labums.

Ko mēs domājam par Dess kunga ziņojumu? Tas nav pavisam slikts. Ir arī labas daļas. Ideja veikt tiešos maksājumus, kas atkarīgi no savstarpējas atbilstības vides aizsardzībai un ainavu pārvaldībai, ir potenciāli labvēlīga, taču tikai tiktāl, cik šie maksājumi nav saistīti ar pusreliģiskiem uzskatiem par klimata pārmaiņām un sociālās daudzveidības blēņām.

Ziņojumā atzīts, ka lauksaimniecības sektoru jāturpina atbalstīt ar valdības cenu intervenci, jo saražotos daudzumus nav iespējams paredzēt vai precīzi plānot un pieprasījumam pēc lauksaimniecības produktiem ir zema cenu elastība. Ir svarīgi nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un izvairīties no cenu svārstīguma.

Vissvarīgākais, mūsuprāt, ir pārtraukt to, ka Apvienotā Karaliste ir KLP izmaksu neto finansētājs.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Ilgstošais darba process, kas bija nepieciešams šim svarīgajam ziņojumam, tostarp daudzie panāktie kompromisi, ir ļāvuši ziņojumā plaši un vispusīgi raksturot dažādās intereses, kas jārisina kopējai lauksaimniecības politikai (KLP).

Ziņojums sniedz labas vadlīnijas tiesību aktu priekšlikumiem, un tādēļ es apsveicu referentu. Tomēr daži priekšlikumi man rada bažas, un es cieši vērošu to virzību. Es runāju par palīdzības pārdalīšanu, kas, manuprāt, būtu jādara stingri pirmā pīlāra ietvaros, turklāt ņemot vērā tikai objektīvus kritērijus, lai pārdales mērķi neiznīcinātu pareizības kritēriji, ar kuriem tikai tiks mēģināts saglabāt status quo.

Mums vajadzīga godīgāka KLP ar pietiekamu budžetu tam, kas no tās tiek prasīts. Man jāmin arī vajadzība iekļaut KLP politiskajā darba kārtībā daudzkārt novārtā atstāto piensaimniecības sektoru, pieņemot 16., 12. un 5. grozījumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir garantēt pārtikas piegādes nepārtrauktību Eiropas pilsoņiem. Mums jāpiegādā nekaitīga un kvalitatīva pārtika par pieņemamām cenām. To gaida patērētāji. Ražojot un apstrādājot pārtiku, mums jārūpējas par vidi. Mēs atbalstām kopējo lauksaimniecības politiku un esam pret tās nacionalizāciju. Mēs atbalstām lielu budžetu, bet iebilstam pret kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumiem. Tiešie maksājumi jāveic saskaņā ar vienkāršu metodi un vienlīdzīgi visiem lauksaimniekiem visās dalībvalstīs.

Neaizmirsīsim, ka tiešie maksājumi ir tikai daļa lauksaimnieku ienākumu. Tādēļ svarīgi ir tirgus noteikumi. Lauksaimnieku ienākumus garantē labas cenas un tirgus stabilitāte. Mums jānodrošina lauku rajonu iedzīvotājiem piekļuva tādiem valsts pakalpojumiem kā izglītība, veselības aprūpe, transporta pakalpojumi, sports un kultūra. Šie pasākumi būtu jāiekļauj otrajā pīlārā un kohēzijas politikā.

Komisār, saglabāsim programmu, kas ļauj piegādāt pārtiku Eiropas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Viens no nākotnes izaicinājumiem ir pārtikas nekaitīgums. KLP jāreaģē uz šo izaicinājumu. Jaunajā politikā jāturpina pašreizējās politikas pozitīvie aspekti un jālabo kļūdas.

Es uzskatu, ka tas ir pausts Dess kunga ziņojumā. Ir ierosināti divi pīlāri — tiešie maksājumi un lauku attīstība. Jālikvidē tradicionālie kritēriji, un jāievieš objektīvi kritēriji. Vienlīdzīgi tiešie maksājumi visām dalībvalstīm nav ierosināti. Ņemot vērā ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļus, ir paredzēta godīga atšķirība ar minimālu un maksimālu limitu attiecībā uz Eiropas vidējo rādītāju. Ir uzsvērts vides elements, kas turklāt ir vienkāršots. Ir saglabāts spēcīgs lauku attīstības komponents un ir pieprasīts, lai pēc 2014. gada budžeta finansējuma apmērs nebūtu mazāks kā 2013. gadā.

Es priecājos, ka Parlamenta pirmajā ziņojuma projektā, ko sagatavoja pēc Komisijas paziņojuma, ir iekļauti daudzi šā paziņojuma galvenie principi.

  Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Svarīgākais vēstījums, ko šodien ir paudis Parlaments, ir vēlme pēc godīgas kopējās lauksaimniecības politikas, citiem vārdiem sakot, pēc KLP, kas garantē pietiekamu ienākumu līmeni visiem ražotājiem neatkarīgi no to darbības un vietas, kurā tā tiek īstenota.

Lai to panāktu, mums vajag vērienīgu politiku tiešo maksājumu, tirgus pārvaldības, tostarp modernāko intervences cenu, un lauku attīstības jomās, tādējādi pielāgojot KLP jaunai realitātei. KLP jāpielāgo stratēģijai „2020“, taču tajā nedrīkst iekļaut samazinājumus pat ne EUR 1 apmērā, jo tajā nav pārmērīgi daudz līdzekļu visiem vides, sociālajiem un veselības jautājumiem, ko plānojam risināt.

Esmu sevišķi gandarīts par komisāra Cioloş paziņojumu, ka arī pirmajā pīlārā tiks izpētītas visas iespējas, lai lauksaimniecībā iesaistītu jaunus cilvēkus. Dažkārt mēs gluži pareizi koncentrējamies uz to, lai uzlabotu apstākļus pašreizējiem strādniekiem, taču neņemam vērā sabiedriskās debates par to, kas darāms, lai lauksaimniecībā iesaistītu jaunus strādniekus, lai nodrošinātu un uzlabotu mūsu ražošanu, ņemot vērā, ka tās valstis, kas sniegušas lielāko atbalstu jauniem lauksaimniekiem, ir mazāk pakļautas lauksaimniecības zemes neapstrādāšanai. Šī problēma, kas skar visu Eiropu, ir tik nopietna, ka par to nekādā ziņā nedrīkst ļaut valstīm lemt patvaļīgi.

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar Reglamenta neievērošanu es vēlos norādīt uz Ungārijas prezidentūras — iespējams, sliktākās prezidentūras, ko ES ir piedzīvojusi, — šokējošo attieksmi. Prezidentūras locekļi piedalījās debatēs par Eiropadomi, devās prom, kad sākās kopējās lauksaimniecības politikas apspriešana, un ir nupat atgriezušies, sākoties debatēm par ekonomikas pārvaldību. Tas liecina par to, cik ļoti viņiem rūp Eiropas lauksaimniecība un lauksaimnieki. Tomēr KLP veido 40 % budžeta — Ungārijas prezidentūrai būtu vajadzējis piedalīties tās apspriešanā. Es gribēju to pateikt.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs atbalstīsim šo pašiniciatīvas ziņojumu, jo KLP ir ļoti svarīgs Eiropas lauksaimniecības, kā arī ES ražotāju un ražojumu aizsardzības instruments salīdzinājumā ar citu pasaules valstu ražotājiem un ražojumiem.

Ziņojuma pamatā ir doma par pašreizējā finanšu līmeņa saglabāšanu, nodrošinot jaunus un saprātīgus kritērijus finansējuma piešķiršanai, jo vēsturiskais kritērijs kā tiešo maksājumu pārdales parametrs vairs netiek ņemts vērā. Ir paredzēti maksājumi saimniecībām, ir ņemts vērā ražošanas apjoms un izmaksas, un ir vienkāršota maksājumu veikšana. Ziņojumā tiek pieprasīts noteikt tiešo maksājumu robežas un piešķiršanu aktīvi strādājošiem lauksaimniekiem tieši tāpēc, lai saņēmēji nebūtu spekulanti, bet gan tie, kuri patiešām apstrādā zemi.

Vēl mums būtisks šķiet jautājums saistībā ar lauku attīstību, kā arī visu dabas un cilvēku resursu izmantošanu, īstenojot kvalitatīvu lauksaimniecisko ražošanu un kalnu reģionu aizsardzību. Vienam no jaunās KLP mērķiem ir jābūt jaunu — jo īpaši gados jaunu — lauksaimnieku integrācijai ar mērķtiecīgām budžeta pozīcijām, kā arī šķēršļu un birokrātijas samazināšanai.

  Herbert Dorfmann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! A. Dess ziņojums ir liels solis uz priekšu kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs atrastu un nodrošinātu efektīvu pamatojumu finansējuma piešķiršanai lauksaimniecības jomā. Tas nozīmē arī to, ka piešķīrumi pirmajā pīlārā ir jāpadara taisnīgāki. Manuprāt, ir pēdējais laiks atteikties no tradicionālās pieejas.

Mēs daudz esam apsprieduši, kā finansējums tiek sadalīts starp dalībvalstīm, bet mums ir jāapspriež arī tas, kā tas dalībvalstīs tiek piešķirts. Ir manāms arī būtisks līdzsvara trūkums. Īpaša uzmanība ir jāvelta mazāk labvēlīgiem reģioniem, jo īpaši kalnu apvidiem un mazām saimniecībām. Attiecībā uz mazāk labvēlīgiem reģioniem, komisār, pirms 12 mēnešiem šis Parlaments izstrādāja ziņojumu, kurā no jauna noteica šo reģionu definīciju un kuru mēs ļoti kritizējām. Pēc tam vairs nekas nav dzirdēts, un es ļoti gribētu zināt Komisijas viedokli šajā sakarā.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pēc stundu ilgas Dess kunga ziņojuma apspriešanas es joprojām esmu ļoti optimistiski noskaņots ne tikai par rītdienas balsojumu un atbalstu ziņojumam, kas, kā jau teicu savas runā sākumā, ir ļoti līdzīgs priekšlikumiem, kuri iekļauti pagājušā gada nogalē izstrādātajā Komisijas paziņojumā, bet arī par mūsu turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku.

Es gribētu atkārtot to, ko jau teicu sākumā — es joprojām pieturos pie principa saglabāt līdzsvaru un savstarpējo papildināmību starp abiem kopējās lauksaimniecības politikas pīlāriem. Mans mērķis ir arī saglabāt spēcīgu otro pīlāru turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā. Mums tiešām ir daudz darāmā saistībā ar otro pīlāru: teritoriālais līdzsvars, vides problēmas, jaunie lauksaimnieki, mazās saimniecības, vietējie tirgi un lauku attīstība. Varu jums apsolīt, ka mēs ar priekšsēdētāju Barroso un Komisiju otro pīlāru uzskatīsim par prioritāti. Tas netiks upurēts, apspriežot turpmākās kopējās lauksaimniecības politikas budžetu. Varu to jums apliecināt, un es runāju arī priekšsēdētāja Barroso vārdā.

Es arī nevēlos bažām par vidi pretnostatīt jautājumu par pārtiku, kas joprojām ir galvenais un būtiskākais kopējās lauksaimniecības politikas mērķis, un patiesībā Komisijas paziņojumā šie abi aspekti netiek pretnostatīti. Mēs ierosinām līdzsvarotu atbalstu dažādām lauksaimniecības praksēm. Tas nodrošinās līdzsvaru starp mērķi būt finansiāli konkurētspējīgiem un vēlmi saglabāt un aizsargāt mūsu dabas resursu atjaunošanās spējas. Patiesībā es nesaprotu, kā lauksaimniecība varētu būt konkurētspējīga vidējā un ilgā laikposmā bez rūpīgas dabas resursu pārvaldības. Tāpēc mēs vēlamies atrast līdzsvaru kopējā lauksaimniecības politikā, nevis tikai pretnostatīt vides problēmām bažas par pārtiku.

Vēl ir jautājums par mērķtiecīgāku kopējo lauksaimniecības politiku. Par to ieminējās Ashworth kungs, lai gan viņu te vairs nemanu. Komisija ierosina mērķtiecīgāku tiešo maksājumu veikšanu. Tomēr šajā saistībā, manuprāt, Dess kunga ziņojumā paustie ierosinājumi lielā mērā ir saskaņā ar to, ko Komisija grasās iekļaut savos tiesību aktu priekšlikumos.

Mēs ierosināsim pasākumus, kas mums ļaus tikt galā ar krīzes situācijām, vai tā būtu krīze tirgū, veselības aprūpes vai ārkārtēju laikapstākļu jomā. Mēs ierosināsim tādu instrumentu izveidi. Es gribētu arī pateikties Parlamentam par sniegto atbalstu šā mērķa īstenošanā, jo tādējādi turpmāk tiks nodrošināts atbalsts lauksaimniekiem.

Pēc šo papildu komentāru sniegšanas ļaujiet man runas noslēgumā atkārtoti paust pārliecību par rītdienas balsojumu un Dess kunga ziņojuma kvalitāti. Es varu jums apsolīt, ka oktobrī, kad Komisija iepazīstinās ar saviem likumdošanas priekšlikumiem, jūs atpazīsiet visus būtiskākos aspektus. Es gribētu vēlreiz pateikties jums par darbu, kas ir nodrošinājis īstu pievienoto vērtību tiesību aktu kopumam, ko Komisija iesniegs.

  Albert Deß, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visiem par šīm spraigajām debatēm, kā arī par saņemto atbalstu. Komisār, mēs visi ar nepacietību gaidām jūsu paziņojumu oktobrī, kā arī ceram uz labu un pozitīvu sadarbību. Eiropas lauksaimniecība ir pozitīvs aspekts. Ar to tiek pabaroti 500 miljoni cilvēku, apsaimniekoti un apstrādāti vairāk nekā 170 miljoni hektāru aramzemes un ganību, nodrošinātas daudzas darbavietas upju augšteces un lejteces zonās, tā sniedz būtisku atbalstu lauku apvidiem un jau ir ilgtspējīgākā lauksaimniecības nozare pasaulē. Tāpēc es nespēju saprast, kāpēc priekšsēdētājs Barroso runāja par lielu samazinājumu otrajā pīlārā. Tādējādi viņš apdraud arī stratēģijas „ES 2020” jeb, citiem vārdiem sakot, savu mērķu sasniegšanu. Ja 14 miljoni lauksaimnieku pabaro 500 miljonus cilvēku, vai ir par daudz prasīts, lai šie 500 miljoni cilvēku ar Eiropas lauksaimniecības politiku

varētu, tā teikt, pienācīgi nodrošināt 14 miljonus lauksaimnieku?

Es gribētu uzsvērt — kā jau šodien pāris reižu minēts —, ka dažos jautājumos ir jaušamas nobīdes no mana sākotnējā ziņojuma. Es politikā darbojos ļoti ilgi un zinu, kāpēc izstrādāju tieši tādu ziņojumu. Ja es būtu izstrādājis ziņojumu tā pašreizējā redakcijā, ko es būtu varējis piedāvāt kompromisa apspriedēs? Es atstāju pietiekami daudz vietas visu uzklausīšanai, un pašlaik ir panākts labs iznākums. Tādējādi manam ziņojumam tika nodrošināta būtiska aizsardzība.

Mans mērķis bija raidīt mūsu kā Parlamenta vēstījumu, ka mēs apspriežam svarīgus aspektus, kas ir būtiski, lai Eiropas lauksaimniekiem turpmāk veiktos. Komisār, tiklīdz tiesību aktu priekšlikumi būs iesniegti, mēs spraigi strādāsim, lai kopīgi panāktu labu iznākumu. Es jau tagad varu apliecināt, ka jūs, visticamāk, saņemsiet lielāku Parlamenta atbalstu nekā citi komisāri. Mēs varam jums to piedāvāt.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 23. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Lauksaimniecība sniedz drošību par cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas pārtikas piegādi, tā nodrošina videi un līdzsvarotai zemes izmantošanai būtisku aizsardzību, kā arī jaunas darbavietas, izaugsmi un labklājību. Nav attaisnojuma tam, ka naudu lauksaimniekiem piešķir, vienkārši pamatojoties uz viņu īpašumā esošās zemes lielumu.

Mēs esam veiksmīgi panākuši pārmaiņas subsīdijās, lai 80 % subsīdiju nedotu labumu tikai 20 % lielāko lauksaimnieku, un tādējādi mēs esam palīdzējuši mazajiem lauksaimniekiem. Mēs esam nobruģējuši ceļu tādai kopējai lauksaimniecības politikai, kas ir taisnīgāka pret Eiropas Savienības valstīm, lauksaimniekiem un dažādiem ražošanas veidiem, ir videi labvēlīga, kā arī veicina nodarbinātību lauku apvidos.

Attiecībā uz piena kvotām mums jānoskaidro, vai patiesībā ir laba doma turpināt īstenot pirms astoņiem gadiem pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz prognozēm. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Azoru salām, ņemot vērā to, ka šai nozarei ir stratēģiska nozīme un kvotas piena ražotājiem līdz šim ir bijušas ļoti svarīgas. Tas ir jāuzsver, jo alternatīvas piena kvotu sistēmai vēl nav ierosinātas.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Mēs visi apzināmies, cik liela un izšķirīga nozīme ir kopējai lauksaimniecības politikai mērķu sasniegšanā vides un klimata jomā, sabiedrisku labumu nodrošināšanā, kā arī ES pārtikas nodrošinātības mērķu sasniegšanā. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai, runājot par lauksaimniecību un turpmāko KLP, mēs domātu par vienkāršošanu un inovācijām. Mums galvenā uzmanība jāpievērš tiem politikas pasākumiem, kas neparedz jaunus administratīvus šķēršļus, jo mēs negribam savu lauksaimnieku dzīvi padarīt vēl grūtāku. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jākļūst taisnīgākai un vienkāršākai. Manuprāt, mums ir jāatrod taisnīgs līdzsvars starp ierosinātās politikas mērķiem un administratīvajiem šķēršļiem. Mums jāgādā par lauksaimnieku labklājību un jānostiprina vietējā ekonomika. Mums jāaizsargā vide, kā arī jādomā par augstas kvalitātes, drošas un veselīgas pārtikas ražošanu. Runājot par lauksaimniecību, mēs nedrīkstam domāt tikai par tehnoloģiskiem risinājumiem. Mums jāņem vērā arī patēriņa modeļi, atkritumu apsaimniekošanas problēma, kā arī sarežģītā saikne starp vidi, bioloģisko daudzveidību un veselību.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – Vispirms es vēlētos pateikties referentam par lieliski paveikto darbu. Dokumenta galīgajā redakcijā tiek raidīts skaidrs vēstījums Komisijai, kura pašreiz apspriež iekšējo budžetu nākamajai finanšu programmai, proti, ka Parlaments turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku uzskata par tādu, kas veicinās Eiropas ekonomiku nodarbinātības un izaugsmes ziņā. Šī politika atrisinās problēmas saistībā ar pārtikas nodrošinātību, tā nodrošinās ar sabiedriskajām precēm, aizsargās vidi un uzlabos bioloģisko daudzveidību, kā arī būs instruments ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai.

Eiropas lauksaimnieku spēju samazināšana, kā arī viņu konkurētspējas un darboties spējas traucēšana ar niecīgu KLP budžetu būtu neefektīva un nepārdomāta rīcība. Šajā nozarē ir ļoti lielas paplašināšanās, ekonomikas izaugsmes, pētniecības un inovāciju, kā arī ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanas iespējas. KLP nodrošina reālus rezultātus un neapšaubāmu ieguldījumu efektivitāti attiecībā uz sabiedrisko preču nodrošināšanu. KLP pēc 2014. gada, kā izklāstīts šajā ziņojumā, ir skaidri mērķi un prioritātes, ko Eiropas lauksaimnieki var sasniegt un sasniegs, taču viņiem ir vajadzīgs ticama budžeta atbalsts.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Manuprāt, Dess kunga izstrādātais ziņojums ir būtisks saistībā ar pasaules pārtikas nodrošinājuma krīzi un pašreizējo vides apdraudējumu. Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajā redakcijā ir iekļautas tādas vērtības kā patērētāju aizsardzība un reģionālā kohēzija. Manuprāt, ilgtermiņa ražīgums lielā mērā ir atkarīgs no dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības, kas ir vēl viens darba kārtības mērķis. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu, ar ko veicina lauksaimnieku aktīvāku iesaistīšanu lauku attīstības programmās, kuras palīdzēs sekmēt konkurētspēju vietējā mērogā.

Pārtikas nodrošinājums ir vēl viena jaunās kopējās lauksaimniecības politikas prioritāte. Dalībvalstu sadarbība ir būtiska, kā to apliecināja E. coli izraisītā krīze šovasar. Lai izvairītos no pārtikas cenu svārstībām, es atbalstu to, ka tiek pieņemti ES lauksaimniekiem pieejami papildu pasākumi risku novēršanai.

Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi, lai lauksaimniecībai paredzētie līdzekļi tiktu sadalīti taisnīgi. Šajā sakarā es gribētu uzsvērt, piemēram, tiešā atbalsta ietekmi mazo saimniecību peļņas un konkurētspējas uzlabošanā.

Īpaši maksājumi ir jāparedz arī reģioniem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un īpašām vajadzībām.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle un aktīva vides aizstāve es cerēju, ka Dess kunga ziņojumā būs atspoguļota oglekļa ēras KLP — tāda, kuras pamatā ir vides aizsardzību stimulējoši pasākumi, resursu pārvaldība un lielāks ieguldījums daudzu to vides problēmu risināšanā, ar kurām saskaras ES. Tāpēc mani patīkami pārsteidz tas, cik daudz Dess ziņojumā ir ierosināts pastiprināt vides pasākumus KLP, atbalstīt mazos un vidējos pārtikas ražotājus, kā arī domāts par nākotni, vienlaikus risinot pašreizējās problēmas Eiropas lauksaimniecībā. Ņemot vērā to, ka Komisija lielā mērā piekrīt Parlamenta priekšlikumiem, es aicinu šo Parlamentu paust savu nostāju tā, lai arī Eiropadome atbalstītu šajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus vides jomā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Kopējā lauksaimniecības politikā ir vairākas problēmas, kuru dēļ Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāpieņem stratēģisks lēmums saistībā ar lauksaimniecības nākotni. Lai šīs problēmas varētu efektīvi atrisināt, KLP ir jādarbojas stabilas ekonomikas politikas un ilgtspējīga valstu finansējuma apstākļos, tādējādi palīdzot Eiropas Savienībai sasniegt stratēģijā „ES 2020” paredzētos mērķus. Manuprāt, Eiropas Savienībai turpmāk ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, lai atrisinātu problēmas saistībā ar tirgu un pārtikas apgādi ietekmējošām krīzēm, cenu svārstībām un lauksaimniecības nozares tirgu. Es domāju, ka KLP finansējums ir jāsadala taisnīgi pirmajā un otrajā pīlārā gan starp dalībvalstīm, gan starp dalībvalstu lauksaimniekiem. Tas jūtami samazinās lielo nevienlīdzību šo līdzekļu sadalījumā dalībvalstīm. KLP otrajam pīlāram ir izšķiroša nozīme lauku attīstībā. Manuprāt, īpaša uzmanība ir jāpiešķir jaunu lauksaimnieku motivēšanai un iedrošināšanai. Tāpēc es atbalstu dalībvalstu noteiktu mērķtiecīgu pasākumu ieviešanu šajā pīlārā, lai īstenotu ES prioritāros mērķus, kompensāciju izmaksu otrajā pīlārā joprojām paredzot nelabvēlīgākajiem reģioniem.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Lauksaimniecība neapšaubāmi ir nozare, kurā Eiropas Savienība ir sasniegusi visvairāk. Pašreizējās debates notiek, gaidot Komisijas plānus oktobrī atklāt reformai būtiskus priekšlikumus.

Šis Parlaments ir panācis kompromisu par pašreiz apspriesto ziņojumu. Esam saglabājuši divus spēcīgus pīlārus: pirmajā pīlārā — tiešajam atbalstam — ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, kas atbilstu lauksaimniecības nozares problēmu risināšanas vajadzībām, kas nozīmē vismaz pašreizējā finanšu līmeņa saglabāšanu. Tomēr tas būs arī vairāk saskaņots ar otro pīlāru — atbalstu ilgtspējīgai attīstībai. Manuprāt, vides pasākumu pastiprināšana pirmajā pīlārā ir jāvērtē pareizi, lai netiktu noteiktas papildu prasības vides jomā, jo to radītais slogs lauksaimniekiem jau ir ļoti liels. Galu galā viņu galvenais uzdevums ir ražot pārtiku. Ziņojumā ir uzrunāti arī jaunie lauksaimnieki, kuriem, kā mēs zinām, ir grūti sākt darbību šajā nozarē.

Tomēr ir skaidrs, ka šos mērķus var sasniegt tikai tad, ja ES budžetu nesamazina. Kāda jēga no vērienīgiem mērķiem, ja nav līdzekļu to īstenošanai!

  Ismail Ertug (S&D), rakstiski. – (DE) Mēs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, esam daudz strādājuši, lai nodrošinātu to, ka jaunajā ES lauksaimniecības politikā ir pievērsta uzmanība ekoloģiskajiem standartiem. Mūsuprāt, lauksaimnieki ir jāatalgo par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem. Tieši to viņi dara, un nav mazāka atalgojuma par pašreizējām cenām tirgū.

Saglabājot divu pīlāru modeli, lauksaimniekiem tiek nodrošināta iespēja arī turpmāk saņemt noteiktu summu, uz kuru var paļauties. Šie maksājumi ir svarīgi ilgtermiņa plānošanā. Sasaistot tiešos maksājumu ar mainīgo ekonomikas stāvokli, var panākt pāreju no Eiropas Savienības ar 15 dalībvalstīm uz Eiropas Savienību ar 27 dalībvalstīm, nevienu pārāk neaizvainojot.

Šis ziņojums ir labs kompromiss — Eiropas kompromiss. Tagad jautājums ir par to, ko ar to iesāks Komisija, jo īpaši — priekšsēdētājs Barroso. Finansējuma samazinājums vides aizsardzībai īpaši liecina par aprobežotību, un es ceru, ka komisārs D. Cioloş viņu no tā atrunās.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir ierosināta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) turpināšana, lai arī ar dažām pretrunām.

Tāpēc mums bija kritiska nostāja un mēs ierosinājām alternatīvus priekšlikumus, kas efektīvi risinātu gan vajadzību panākt, lai lauksaimnieciskā ražošana nodrošinātu pārtikas suverenitāti un nodrošinājumu visās valstīs, gan problēmas saistībā ar ģimenes saimniecībām un lauku attīstību. Šajos priekšlikumos ir ņemta vērā zemes un to apstrādātāju sociālā nozīme, valstu īpatnības un dotāciju taisnīga sadale gan starp dalībvalstīm, gan starp kultūraugu grupām un lauksaimniekiem.

Tāpēc mēs esam ierosinājuši šos priekšlikumus, kuros īpaši skaidri un neapšaubāmi atbalstām ražošanas kvotu sistēmas pielāgošanu katrai dalībvalstij, ņemot vērā tās vajadzības pēc pārtikas, tādējādi nodrošinot to, ka lauksaimnieki, piemēram, Portugālē, ir aizsargāti.

Mēs vēlamies nodrošināt katras valsts tiesības ražot, un mēs esam pret piena nozares liberalizāciju un stādīšanas tiesībām vīna nozarē. Mēs gribam arī pēc 2012. gada saglabāt atbalstu dzeramā alkohola destilācijai un ārkārtas destilācijai, un mēs atbalstām „tirgus regulēšanas instrumentu un intervences mehānismu esamību, lai nodrošinātu taisnīgas ražojumu cenas”, tādējādi rīkojoties pretēji iepriekšējo KLP reformu deregulējošajai tendencei.

  Béla Glattfelder (PPE), rakstiski. – (HU) Eiropai vajadzēs spēcīgu lauksaimniecības nozari pat pēc 2013. gada, jo tā ir galvenais līdzeklis Eiropas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku. Pārtikas ražošanai ir jāpaliek lauksaimniecības galvenajam mērķim, jo pasaules iedzīvotāju skaits turpina palielināties un tiek lēsts, ka 2045. gadā pasaulē būs 9 miljardi iedzīvotāju. Lai sasniegtu šo mērķi, mums vajag spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku un spēcīgu atbalstu lauksaimniecībai. Tāpēc man šķiet svarīgi, lai saskaņā ar ziņojumā minēto lauksaimniecībai atvēlētais budžets nākamajā ES finansēšanas laikposmā paliktu vismaz 2013. gadam paredzētajā līmenī. Šā gada martā Ungārijas prezidentūra apstiprināja secinājumus Eiropas lauksaimnieku interesēs. Pārmērīgās cenu svārstības iepriekšējā laikposmā daļēji ir skaidrojamas ar kļūdainiem ES lēmumiem, piemēram, kukurūzas intervences atcelšanu. Tāpēc mums vajag tādu lauksaimniecības politiku, kas efektīvi cīnās pret cenu svārstībām un spekulācijām. Piena krīze skaidri apliecināja, ka piena nozarē ir vajadzīgi ražošanu ierobežojoši pasākumi. Tām dalībvalstīm, kurās cukura reformas dēļ bija par vidējo līmeni lielāks samazinājums cukura ražošanā, ir jāļauj palielināt ražošanas apjomu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Ir jānodrošina pienācīgi KLP uzlabojumi, lai ar to varētu risināt turpmāk paredzamās problēmas. KLP nedrīkst būt monolītiska. Tā jāievieš elastīgi, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un politisko stāvokli. Ir jāizstrādā politikā pamatota regulatīva sistēma ar ilgtermiņa mērķiem. Tas mazajiem lauksaimniekiem nodrošinās stabilitāti un ļaus izstrādāt ieguldījumu plānus ilgākam laikam, neraizējoties par pārtraukumiem, ko varētu radīt pēkšņas īstermiņa politiskās nostādnes, kā arī sniegs viņiem uzņēmējdarbības aizsardzībai vajadzīgo atbalstu. Ir jāmaina lauksaimniecības nozares jutīgums pret tirgus nestabilitāti un cenu svārstībām, un KLP ir jāparedz drošības mehānisms, kā arī jānodrošina efektīva risku novēršanas sistēma, kas ļautu lauksaimniekiem paredzēt drošus ienākumus šajā ekonomiski svārstīgajā laikā un radītu izpratni par to, kā cenu svārstības pasaulē ietekmēs jaunattīstības valstis. Pasaules klimata pārmaiņas, problēmas, ko pārtikas nodrošinājumā rada demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī ekonomikas lejupslīde ir aspekti, kuriem vajadzētu pastiprināt centienus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un lai veidotu jaunas darbavietas un aizsargātu tās. Mērķtiecīgas inovācijas un pētniecība ļaus Eiropai kļūt ilgtspējīgākai vides un ekonomikas jomā.

  Ville Itälä (PPE), rakstiski. – (FI) Šis ziņojums ir Somijas un Eiropas lauksaimniecības aizstāvju uzvara. Ņemot vērā to, ka Somija atrodas ziemeļos, mums ir vērā ņemams dabas priekšrocību trūkums kultūraugu audzēšanā, tāpēc ir svarīgi, lai atbalsts, ko saņemam, nemainītos. Parlamenta nostāja ir skaidrs vēstījums Komisijai, kura izstrādā savu priekšlikumu kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Valstu atbalsta pašreizējā līmeņa ierobežojumi turpmāk nav pieļaujami.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pārtikas nodrošinājums ir un turpinās būt galvenā ES lauksaimniecības problēma. Tā nav vienīgā, kā tas arī uzsvērts ESAO–PLO ziņojumā „Lauksaimniecības perspektīvas 2011.–2020. gadam”.

Manuprāt, mums īpaša uzmanība ir jāpievērš demogrāfiskajām problēmām, kas sevišķi skar lauku apvidus. Ja netiksim galā ar demogrāfiskajām pārmaiņām un nepadarīsim lauku apvidus saistošākus jaunajiem lauksaimniekiem, mēs riskējam ar to, ka pēc kāda laika šī situācija kļūs par īstu šķērsli stabilai augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu ražošanai. Ņemot to vērā, ir jāpiedāvā jauniešiem jauni, saistoši pasākumi līdztekus finansiālam atbalstam un labākai piekļuvei novatoriskiem pakalpojumiem un infrastruktūrām.

Papildus visiem šiem pasākumiem ir jābūt arī labākai saskaņotībai starp finansiālo atbalstu, ko piešķir lauku attīstībai, un citām reģionālās politikas nostādnēm, kā arī ir jāsaglabā KLP finansējums tādā līmenī, lai varētu īstenot visus ierosinātos uzdevumus. Tas mums ļaus sekmēt jauniešu aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Savienības lauksaimniecībā ekonomikas, sociālā un kultūras kontekstā.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Diemžēl referenta sākotnēji ierosinātie pārdrošie un novatoriskie mērķi nav izturējuši mūsu apspriešanos. Dažkārt tiem ir nācies atdot savu vietu neizteiksmīgiem, neinteresantiem un garlaicīgiem kompromisiem.

Es ar to spēju samierināties, jo īpaši runājot par taisnīgāku tiešo maksājumu sadali Eiropā, lai nodrošinātu veiksmīgāku iekšējā tirgus darbību.

Tomēr es paužu nožēlu par mūsu drosmes trūkumu saistībā ar visaptverošu vides pasākumu ieviešanu kopējā lauksaimniecības politikā. Mūsu lauksaimnieki vēlas efektīvi ražot veselīgu pārtiku, lai ar to nodrošinātu 500 miljonus Eiropas iedzīvotāju.

Vienpadsmit dalībvalstis, arī Luksemburga, ir parakstījušas kopīgu vēstuli komisāram D. Cioloş, iebilstot pret vīnogulāju stādīšanas tiesību sistēmas izbeigšanu 2015. gadā.

Man prieks, ka Eiropas Parlaments ir atbalstījis šo priekšlikumu Dess kunga ziņojumā. Mums tiešām ir jāuzmanās — mūsu lauksaimnieki nedrīkst strādāt kā slikti atalgoti daiļdārznieki, liekot mums būt atkarīgiem no pārtikas un lauksaimniecības preču importa no trešām valstīm, kuru ražojumiem netiek piemērotas tik bargas prasības kā mūsu lauksaimniekiem.

Es pilnīgi atbalstu šo nostāju. Mēs ceram, ka komisārs to iekļaus tiesību aktu priekšlikumos.

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. – (BG) Eiropas Parlamentam ir jāaizstāv spēcīga, taisnīga un labi finansēta KLP. Ir pienācis laiks nodrošināt, ka tiešie maksājumi starp dalībvalstīm, reģioniem un nozarēm tiek sadalīti taisnīgi. Mums Eiropas iedzīvotājiem jāpierāda, ka Eiropas solidaritāte patiesi pastāv, nevis tikai jārunā par to. Dess kunga ziņojums ir ļoti mazs solis uz priekšu, toties pareizajā virzienā. Es atzinīgi vērtēju arī ierosinātos priekšlikumus attiecībā uz teritoriālā līdzsvara saglabāšanu Eiropas Savienībā. Priecājos par ziņojumā pausto atbalstu jauniešiem lauksaimniecības nozarē, jo mums ir jācīnās pret depopulāciju lauku apvidos. Ir svarīgi saglabāt atbalstu nelabvēlīgiem reģioniem un iespēju saņemt ar ražošanu saistītus maksājumus reģionos, kur nav alternatīvas īpašiem ražošanas veidiem. Ar prieku pamanīju, ka ir ņemts vērā arī mans lūgums pēc lielākas elastības otrajā pīlārā. Stāvoklis lauksaimniecības nozarē dalībvalstīs atšķiras. Lielāka brīvība, nosakot valsts prioritātes, nodrošinās īstas attīstības iespējas lauksaimniecības reģioniem. Tomēr ir svarīgi, lai mēs parūpētos, lai ierosinātie pasākumi lauksaimniecības produktu ražotājiem neradītu vēl vairāk birokrātisku šķēršļu. Sūtīsim spēcīgu vēstījumu Eiropas Komisijai un Eiropas lauksaimniecības produktu ražotājiem, apliecinot savu atbalstu taisnīgākai, vienkāršākai un elastīgākai KLP.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Veselīga lauksaimniecības nozare — es nerunāju par lauksaimnieciski rūpnieciskām ražotnēm, bet gan par mazām ģimenes saimniecībām — nodrošina nepārtrauktu lauku kultūras, dabas un mūsu kultūras ainavu esamību, kā arī tai ir būtiska nozīme iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku. Šā aspekta svarīgumu vēlreiz apliecina nesenā enterohemorāģiskās baktērijas E. coli (EHEC) krīze. Patērētāji bieži pieprasa organiskus produktus. Viņi vēlas, lai organiskie produkti nodrošinātu ekoloģisku līdzsvaru, kas patiesībā bieži ir vairāk nekā apšaubāms. Tā vietā, lai īpaši labvēlīgi ietekmētu ilgtspējīgumu, resursu saprātīgu izmantojumu, CO2 taupību un mājlopu aizsardzību, organiskie produkti bieži tiek pārvadāti pāri visai Eiropai. ES ir jārīkojas, un es runāju kā pārstāvis no Austrijas, vadošās valsts organiskās lauksaimniecības jomā. Lielāka uzmanība ir jāpievērš pārtikas nodrošinājumam reģionālā mērogā un tās sezonalitātei, kā arī stingrām marķēšanas prasībām attiecībā uz pārtikas izcelsmi. Lauksaimniecības nozares sniegtie pakalpojumi ir jāatalgo ar taisnīgām produktu cenām. Neizmantosim kopējo lauksaimniecības politiku, lai sekmētu lauksaimniecisko rūpniecību, bet tā vietā atbalstīsim savus lauksaimniekus.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) ES kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir viens no šā Parlamenta svarīgākajiem uzdevumiem. Dess kunga ziņojums ir labs pamats reformas turpināšanai. Tomēr ir vajadzīgas plašākas debates, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz videi labvēlīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un dažādu lauksaimniecību. Pasaules lauksaimniecības problēmas neatrisināsies, palielinot ražošanas apjomu Eiropā, bet tā ir daļa no lielāka vienādojuma, kurā ir jāņem vērā ekonomikas, sociālās un ar vidi saistītās problēmas. Aprobežotas lauksaimniecības politikas vietā mums ir vajadzīga tāda pārtikas politika, kurā ir ņemta vērā visa pārtikas ražošanas ķēde — no sākuma līdz beigām. Tā vislabāk varēsim reaģēt uz nopietnajām un visaptverošajām problēmām lauksaimniecībā, kas radušās pēc 2000. gada.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Man prieks, ka jaunā kopējā lauksaimniecības politika pieliks punktu lauksaimnieku diskriminācijai dažās dalībvalstīs, arī manējā. Es gribētu pateikties referentam par darbu, kas nepārprotami liecina par konkrēto problēmu izpratni. Tomēr mani uztrauc centieni radīt jaunus diskriminējošus apstākļus. Tiešo maksājumu ierobežošana ir jauns diskriminējošs līdzeklis dalībvalstīm, kurās vēsturisku iemeslu dēļ vairums lauksaimniecības uzņēmumu pārvalda lielas zemes platības. Šie lauksaimniecības uzņēmumi ievēro tos pašus noteikumus un sniedz tādus pašus pakalpojumus kā mazie uzņēmumi citās valstīs, un tie tāpat ievēro tiešo maksājumu prasības. Diskriminācija pret lieliem uzņēmumiem ierobežojumu dēļ var apdraudēt darbavietas lauku apvidos un apslāpēt inovāciju potenciālu. Ja gribam ticami runāt par vienotu tirgu, vai mums tiešām jāatbalsta diskriminācija pret konkrētām dalībvalstīm, ieviešot dažādus maksājumus par hektāru vai ierobežojumus?

Lauksaimnieki no 12 jaunajām dalībvalstīm ir sasnieguši grūta 10 gadu ilga laikposma beigas, kam piekrita, domājot, ka tas būs pārejas posms, kuru nepagarinās. Neturpināsim šo nevienlīdzību, kas ir pretrunā ES pievienošanās sarunu garam, un negrausim ticamību ES dažu tās iedzīvotāju acīs. Mēs uz spēles liekam ES nākotni. Tāpēc es gribētu aicināt kolēģus atbalstīt 10. un 11. grozījumu, tādējādi noraidot maksājumu ierobežojumus.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Godīgas konkurences pamatprasība iekšējā tirgū ir taisnīgu un pārredzamu apstākļu nodrošināšana visiem ES lauksaimniekiem. Ziņojums par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir solis šajā virzienā. Daudzi panāktie kompromisi neapšaubāmi ir jāvērtē atzinīgi, piemēram, administratīvo procedūru vienkāršošana vairākās KLP jomās vai turpmāks pilnīgs finansējums tiešiem maksājumiem ES budžetā un to renacionalizācijas noraidījums. Tomēr prioritāru attieksmi pret Eiropas lauksaimniekiem vai priekšrocību atņemšanu, pamatojoties uz papildu kritērijiem, piemēram, zemes gabalu lielumu, es uzskatu par tikpat lielu problēmu kā vēsturiski noteikta stāvokļa ņemšanu vērā atsevišķās dalībvalstīs.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos paust gandarījumu par pirmo turpmākās KLP teksta redakciju. Pat tik agrā posmā šķiet, ka tās mērķis ir sūtīt Komisijai vēstījumu, kas ir labvēlīgs mūsu lauksaimniekiem, gaidot likumdošanas teksta saņemšanu. Es patiesi uzskatu, ka daudzos punktos ir informācija, kuru es vai daži mani kolēģi lūdza iekļaut. Es runāju par svarīgajiem paziņojumiem, kas veicina lauksaimniecību dienvidos. Piemēram, tiešā atbalsta pamatā vairs nav tikai piemaksa par hektāru, bet beidzot būs jāņem vērā arī saimniecības izmērs, darba kārtība, ražīgums un juridiskais statuss. Es ļoti priecājos arī par to, ka šos maksājumus piešķirs tikai tiem lauksaimniekiem, kuri tiešām darbojas nozarē, tādējādi atbalstu saņems tie, kuriem tas patiesi ir vajadzīgs un kuri to izmanto lauksaimniecības attīstībai. Ir paredzēts arī atbalsta vienlīdzīgāks sadalījums, ņemot vērā to, ka vēsturisku iemeslu dēļ saimniecības Eiropas Savienībā mēdz būt dažādas. Es pilnīgi atbalstu punktu, kurā tiek pieprasīts, lai KLP būtu instrumenti, kas nepieciešami cenu svārstību ierobežošanai. Nobeigumā pieminēšu visizplatītāko sava reģiona lauksaimnieciskās ražošanas veidu — olīveļļas ražošanu, un mēs no Komisijas gaidām šādu pasākumu: atjauninātu privātās uzglabāšanas sistēmu un privātās uzglabāšanas ieviešanu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Tā kā mūsdienās pārtikas nodrošinājums ir galvenais globalizācijas aspekts, mums ir jāsaglabā savas spējas būt pašpietiekamiem. Tas nozīmē, ka ir jāsaglabā vērienīga kopējā lauksaimniecības politika, kas mūs spēj nodrošināt ar visvienkāršāko ilgtermiņa vajadzību — pārtiku. Tomēr KLP ir mazliet jāmaina, lai tā kļūtu taisnīgāka. Eiropas iedzīvotāji būtu neizpratnē, ja lielākā daļa atbalsta nonāktu lielo lauksaimniecisko ražotāju rīcībā — arī mazajiem lauksaimniekiem ir jāspēj nopelnīt iztiku ar saviem ražojumiem, strādāt pienācīgos apstākļos un saņemt taisnīgu samaksu. Piešķirot atbalstu, mums vairāk jāņem vērā arī dabas radītie šķēršļi, piemēram, globālā sasilšana, kalnu apvidi un trūcīga ūdensapgāde. Pašreizējais sausums apliecina, ka KLP steidzami ir jāiekļauj praktiski resursi, kas ļautu lauksaimniekiem atrisināt ūdens trūkuma problēmu. Tāpēc es aicinu veikt nelielus grozījumus KLP, lai to padarītu atbilstošāku un lai tā mums garantētu iespēju sevi nodrošināt ar pārtiku, nodrošinātu lauksaimniecības nozares dzīvotspēju un lauku reģionu aizsardzību.