Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs - Brisele

16. Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana – Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana – Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām – Budžeta uzraudzība euro zonā – Budžeta stāvokļa uzraudzība un ekonomikas politikas uzraudzība un koordinācija – Izpildes pasākumi pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir kopējas debates par šādiem ziņojumiem:

– A7–0183/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību [COM(2010)0527_–_C7-0301/2010 – 2010/0281(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Ferreira kundze,

– A7–0179/2011 par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru īstenošanu [COM(2010)0522 – 2010/0276(CNS)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Feio kungs,

– A7–0184/2011 par priekšlikumu Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām [COM(2010)0523 – 2010/0277(NLE)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Ford kundze,

– A7–0180/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eiro zonā [(COM(2010)0524 – C7–0298/2010 – 2010/0278(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Goulard kundze,

– A7–0178/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu [COM(2010)0526 – C7–0300/2010 – 2010/0280(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Wortmann-Kool kundze, un

– A7–0182/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eiro zonā [COM(2010)0525 – C7–0299/2010 – 2010/0279(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Haglund kungs.

  Elisa Ferreira, referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa uzskata, ka ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu nav īstā atbilde, kas Eiropai ir nepieciešama šīs strukturālās krīzes laikā. Šis tiesību aktu kopums patiešām no jauna pārskata Stabilitātes un izaugsmes paktu, taču nemaina tā būtību. Tas tiek no jauna pārskatīts, lai paplašinātu tā prasības un pastiprinātu tā sankcijas.

Varbūt būtu daudz lietderīgāk uzskatīt, ka šo paktu nav iespējams ievērot, ja kādas valsts ekonomikā nenotiek izaugsme, jo īpaši tad, ja ir krīze. Šiem jautājumiem būtu jānonāk politiskās darba kārtības centrā. Mums būtu jādiskutē par krīzes pārvaldības politikas un ar to saistīto instrumenti izveidi eiro zonas valstīs un, no otras puses, par to, kā novērst to, ka nemitīgi mainīgā eiro zonas ekonomika iznīcina vienoto valūtu. Ja šie jautājumi netiks atrisināti, šis pakts — kā jau kāds norādīja — kļūs muļķīgs. Tomēr šajā tiesību aktu kopumā ir cerību stars: jaunā iniciatīva, ar kuru konstatē un koriģē makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas sevišķi rodas eiro zonā, pirms tā kļūst par neatrisināmu problēmu.

Parlaments gribēja uzņemties likumdevēja pienākumus un ir tos pilnīgi īstenojis. Teksts, par ko mēs balsosim, norāda uz lielu vienprātību, ko bija iespējams panākt, tikai pateicoties visu iesaistīto milzīgajām darba spējām un vēlmei panākt kompromisu. Es kā referente vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem no visām politiskajām grupām, jo īpaši saviem ēnu referentiem, un es īpaši izceļu Haglund kungu, pie kura arī es strādāju par ēnu referenti.

Trialogs bija garš un smags, un mēs panācām vienošanos — diemžēl nepilnīgu —, pateicoties Ungārijas prezidentūrai, kuru pārstāvēja ministrs Kármán, un Komisijai, kuru pārstāvēja komisārs Rehn, un visiem mūsu partneriem. Runāsim skaidri: makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšana ir sarežģīts un pilnīgi jauns process. Tā vietā, lai tikai piemērotu sankcijas, ir svarīgi lietpratīgi noteikt riskus un uzzināt, vai tie ir radušies pašas valsts dēļ vai ārējas ietekmes rezultātā, un jāizveido pareizi, laikus ierosināti un izmantojami ieteikumi.

Pēc sarunu procesa kopsavilkums, proti, pārrunātais rādītāju kopums, ietver ne tikai finanšu un nominālos rādītājus, bet arī reālos ekonomikas rādītājus. Mēs arī ticam, ka Komisija rūpīgi ievēros 6.a apsvērumā norādīto kompromisu, kas ietver Parlamenta un Padomes kopīgu iesaistīšanos turpmākajos pārskatīšanas procesos. Arī tā interpretācija nenotiks automātiski, bet gan saprātīgi ar padziļināto pārskatu palīdzību, kuri no Komisijas daudz prasa, bet kuri ir nepieciešami.

Komisijas ieteikumiem būs jānodrošina atbilstība visiem pārējiem stratēģiskajiem dokumentiem, bet valstīm būs jāuzņemas galvenā atbildība par īstenojamo risinājumu ierosināšanu. Ir nodrošināta gan lielāka vara Parlamentam, gan lielāka sociālo partneru iesaistīšanās, gan arī sarunas par koplīgumu slēgšanu. Sankcijas drīkst piemērot gadījumos, ja trūkst sadarbības, bet ne tad, ja valstis nespēj sasniegt noteiktos mērķus. Tās arī tiek diferencētas, un tas ir svarīgs aspekts. Mēs labprātāk būtu atbalstījuši sankciju mazināšanu, taču mums tās bija jāpieņem kā daļa no kompromisa.

Pirms vienošanās panākšanas ir viens būtisks klupšanas akmens: atziņa, ka būtu loģiski, ja iekšējā tirgū, monetārajā zonā būtu jāievēro gan pozitīvas, gan negatīvas kopsavilkuma rādītāju variācijas un ka novērošanai būtu jāpakļauj gan budžetu deficīti, gan to pārpalikumi, kaut arī tie acīmredzami nerada iemeslu paust šādus ieteikumus. Mēs visi — deputāti, politiskās grupas un iestādes — esam nogājuši tālu ceļu. Vienošanās par līdzsvarotu, augstas kvalitātes tekstu jau ir redzama. Es tikai ceru, ka kompromisa gaisotne, kas mūs noveda tik tālu, turpināsies līdz pat galīgās vienošanās panākšanai.

  Diogo Feio, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir Eiropas Parlamentā paveiktā izcilā darba nākamais posms. Šajā brīdī es paužu lielu atzinību Wortmann-Kool kundzei, Goulard kundzei, Haglund kungam, Ferreira kundzei un Ford kundzei, kuri kopā ar mani ir bijuši šā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma referenti. Īpašus pateicības vārdus es arī veltu daudzajiem ēnu referentiem, kuri ir palīdzējuši mūsu darbā. Visbeidzot man jāuzsver Padomes izcilais darbs šajā jautājumā, jo īpaši András Kármán darbs, kurš strādāja cieši kopā ar mums, un komisāra Rehn darbs, kuram arī visā šajā procesā bija nenovērtējama nozīme.

Vispirms es gribu runāt par pārliecību pozitīvā nozīmē. Šim ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumam ir jāparāda, ka Eiropa ir spējīga: tā ir spējīga pārvarēt savas grūtības, un tā ir spējīga nodrošināties pret problēmām, kas sagaida nākotnē. Tāpēc es esmu ārkārtīgi pārliecināts par to, kas ar šiem ekonomikas pārvaldības tiesības aktiem notiks turpmākajās dienās. Stabilitātes un izaugsmes paktā, kura korektīvajai daļai es biju referents, ir iespējams pievienot ieceri par stabilitātes un budžeta disciplīnas izaugsmi. Makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūrā ir iespējams ieviest jauninājumus. Ir iespējams iet tālāk par pieeju, kurā tikpat kā nav sankciju mehānisma, un tieši tāpēc šā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma pieņemšana veicinās vairāk Eiropas un labāku Eiropu.

Runājot par Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu, piemēram, šis ekonomikas pārvaldes tiesību aktu kopums mums nodrošina šā pakta saprātīgāku piemērošanu, jo tas pievērš lielāku uzmanību parāda kritērijam; ievieš vidēji ātru parāda samazināšanu, ko veic trīs gadu laikā, tādējādi līdzsvarojot noteikumu īstenošanu; izveido sīkāk izstrādātu un piemērotāku to attiecīgo faktoru sarakstu, kas Komisijai būtu jāņem vērā, veicot novērtējumu; un ievieš trīs gadu pārejas periodu, lai īstenotu parāda kritēriju.

Vēl ir citi aspekti, kurus es šodien vēlos uzsvērt un kuri attiecas uz citiem ziņojumiem. Tā kā mēs visu laiku strādājām kopā, man jāpiemin Eiropas pusgada režīma svarīgā ieviešana preventīvajā daļā un jāuzsver tas, ka preventīvā daļa ir būtiska un ka sankcijas visā šajā procedūrā būtu jāpiemēro tikai kā galīgais solis. Šī procedūra ietver simetrijas ieviešanu makroekonomisko rādītāju analīzē, iespēju, ka Komisija šā gada beigās izveidos pētījumu par eiroobligācijām, integrētu redzējumu par sankcijām kā galīgo soli attiecībā gan uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, gan Stabilitātes un izaugsmes paktu, un jautājumu par Padomes lēmumos ieviesto apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Visi šie pasākumi tiek uzskatīti par būtisku Parlamenta uzdevuma daļu.

Tāpēc mēs tieši tagad saviem pilsoņiem varam paust ļoti skaidru vēstījumu. Vēstījums ir par to, ka mēs gatavojam institucionālu mehānismu, lai novērstu turpmākas krīzes. Pateicoties šim ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumam, Eiropa būs daudz labāk sagatavota. Ar šā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma izveidi Eiropa veic ārkārtīgi svarīgu pasākumu, lai veicinātu stabilu mūsu ekonomikas izaugsmi.

  Vicky Ford, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties Eiropadomei. Mēs visi varam redzēt, ka Eiropā, jo īpaši eiro zonā, ir ārkārtīgi jutīga situācija, kas dažādām valstīm ir likusi strādāt kopā tā, kā vēl nekad iepriekš. Mēs redzam ļoti svarīgo nepieciešamību ilgtspējīgi uzlabot konkurētspēju un atjaunot valsts finanses.

Pēdējās dienās, nedēļās un mēnešos mēs pastāvīgi esam redzējuši, kā dalībvalstu ministri sanāk kopā, lai censtos palīdzēt rast risinājumu katra individuālajām problēmām. Turklāt vēl nekad iepriekš es neesmu redzējusi tik lielu sabiedrības locekļu vēlmi izprast to, kur tiek tērēti valsts līdzekļi. Tāpēc ļaujiet vispirms runāt par direktīvu, kuru es izstrādāju.

Šī direktīva nosaka virkni grāmatvedības statistikas, prognožu izstrādes un budžeta veidošanas procesa prasību. Neaizmirsīsim, ka šo krīzi sarežģīja budžeta neatbilstoša plānošana un neprecīza informācija.

Tā ir Padomes direktīva, nevis kopējs likumdošanas ziņojums, un Padomē par to ir noticis daudz diskusiju. Dalībvalstis pašas ir ar mieru pieņemt vismaz trīs gadus ilgus fiskālās plānošanas horizontus, lai savos budžeta veidošanas procesos ietvertu visus valdības līmeņus un valdības līdzekļu līmeņus un lai nodrošinātu, ka tiek atklāta informācija, piemēram, par iespējamām saistībām. Grāmatvedības un prognožu veikums tiks vērtēts atsevišķi.

Atļaujiet pateikt, ka daudzas dalībvalstis jau šobrīd lielā mērā atbilst šai direktīvai, bet šo prasību minimuma īstenošana ieviesīs disciplīnu un atjaunos ticību, un tas ir pirmais solis, lai valsts finanses atgrieztos uz stabilitātes ceļa.

Turklāt pašas dalībvalstis ir vienojušās, ka katra no tām ieviesīs savus fiskālo noteikumu tiesību aktus — ne obligāti Vācijas konstitūcijas „parāda bremzes”, bet katrai valstij īpaši piemērotus noteikumus, lai tās varētu izpildīt Līgumā noteiktās saistības. Lūk, tas ir jutīgs jautājums arī tādēļ, ka Līgums dažādām valstīm nosaka dažādas saistības un šā iemesla dēļ tā sadaļa neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

Sarunās par plašāku sešu tiesību aktu kopumu tika iesniegti vairāki ieteikumi, lai uzlabotu šo Padomes direktīvu, daudzus no tiem iesniedza Eiropas Centrālā banka un šā Parlamenta deputāti. Padome ir cītīgi strādājusi, lai censtos uzlabot direktīvu, kur tas nepieciešams, un uzlabotu pārredzamību, neskarot jutīgos jautājumus, kuri ir saistīti ar atsevišķu valstu konstitūciju.

Īsumā par citām direktīvām. Šajās sarunās es centos būt konstruktīva, jo īpaši eiro zonas dalībvalstīm ļaujot izveidot tādus noteikumus un sankcijas, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai stiprinātu savu stabilitāti. Es neatbalstīju kolēģus, kuri uzskatīja, ka vienīgais risinājums ir piešķirt lielākas tiesības Eiropas Parlamentam.

Nedēļas nogalē un pirmdienas vakarā Padome centās piedāvāt galīgo kompromisu par neiztirzāto jautājumu attiecībā uz Eiropadomes balsīm. Kaut arī es uzskatu, ka manā dalībvalstī tas nav īpaši nozīmīgs jautājums, jo mēs neplānojam pievienoties eiro un attiecīgie sodi uz mums neattiecas, daudzās valstīs — ieskaitot tās, kuras plāno pievienoties — tas ir ārkārtīgi sarežģīts un strīdīgs jautājums.

Šajā laikā ir jācenšas izprast citam cita problēmas un arī jāņem vērā mūsu atšķirības. Šīs nedēļas sākumā es brīdināju kolēģus, ka Parlaments nerīkotos atbildīgi, ja tas ierosinātu tiešu konfrontāciju ar Padomi jautājumā, kuru es, manuprāt, nevarētu izskaidrot jebkuram cilvēkam. Es patiešām teicu, ka, manuprāt, tas būtu bezatbildīgi.

Un daudzi manas grupas locekļi neatbalsta Parlamenta pieeju šajā jautājumā. Es nevaru atbalstīt Parlamenta grozījumus Padomes tekstā par makroekonomisko nelīdzsvarotību, un turpmākajās nedēļās es gribētu redzēt lielāku skaidrību par dažādām nostājām starp dalībvalstīm, kuras ietilpst eiro zonā, un tām, kuras tajā neietilpst.

  Sylvie Goulard, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mums kopā ar citiem deputātiem, Komisiju un Ungārijas prezidentūru ir notikušas neskaitāmas trialoga sanāksmes, dažas pat vēlu vakarā. Vispirms es gribētu pateikties deputātiem un mūsu kolēģiem par kopīgi paveikto darbu.

ECOFIN padome norāda, ka ikvienam ir jāuzņemas sava atbildība. Mana tūlītējā reakcija ir šāda: „Labi, tad ļaujiet mums šo atbildību patiesi uzņemties.” Ne ar milzīgām fanfarām, ne tā, lai varētu teikt, ka esam ātri panākuši vienošanos, bet pievēršot uzmanību eiro zonas un Eiropas Savienības finanšu problēmām un cenšoties radīt dažus piemērotus risinājumus. Šajās sarunās tā, protams, bija manas grupas devīze. Es šaubos, ka mūsu tirgi un pilsoņi ticēs ātriem, bet virspusējiem risinājumiem.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Manuprāt, mēs jau esam sasnieguši dažus pašu izvirzītos mērķus. Atgādināšu, ka mēs neesam vienīgie, kam ir šie mērķi: Eiropas Centrālā banka vairākkārt ir aicinājusi Parlamentu pastiprināt Komisijas jau tā drosmīgos priekšlikumus. Tāpēc mēs šos noteikumus esam pastiprinājuši. Tas bija viens no mūsu galvenajiem principiem: ne tiesiskā regulējuma dēļ, bet tādēļ, ka kopējo noteikumu pārkāpšana sabiedrībā, kuras pamatā ir tiesiskums, apdraud vienoto valūtu. Mēs esam ieviesuši sankcijas par krāpšanos. Diemžēl tā ir viena no mācībām, kas mums bija jāgūst no agrīnajiem eiro pastāvēšanas gadiem. Kā jau Ford kundze teica, mēs arī centāmies valstu budžeta procedūrām piemērot kaut kādu kārtību kaut vai tādēļ, lai varētu salīdzināt dažādu valstu praksi. Man īpaši svarīgs bija viens punkts: ja griežamies pie saviem pilsoņiem, kad nav nekā cita sakāma kā tikai „mēs esam palielinājuši automātiskumu”, kā to stāsta laikraksti, viņiem radīsies iespaids, ka Briselē tika ieslēgta kaut kāda noslēpumaina ierīce un vienmēr, kad kaut kas noies greizi, paudīs nosodījumu.

Ja mēs gribam bargākus noteikumus, tiem jābūt saprātīgākiem, bet vispirms mums ir nepieciešamas demokrātiskākas debates un vairāk starptautisku diskusiju. Tāpēc mēs esam ierosinājuši — un es gribētu pateikties visiem deputātiem, kuri mani šajā jautājumā atbalstīja, — izveidot to, ko mēs saucam par ekonomisko dialogu un kam ir jābūt samērīgam. Valstu konstitūcijas netiek apdraudētas; mēs vienkārši esam pauduši savu vēlmi vairāk diskutēt tieši eiro zonā un arī Eiropā, kurā ir 27 dalībvalstis. Mēs gribam, lai Parlaments ir šā Eiropas iestāžu un dalībvalstu pārredzamā dialoga forums un īpaši vieta, kur dalībvalstis var izklāstīt savas problēmas un paskaidrot savu nostāju. Dažas valstis atpaliek, citas ir pavirzījušās uz priekšu, dažas atrodas uz robežas, citām ir vairāk iedzīvotāju: mums tas viss ir jāņem vērā. Esmu gandarīta redzot, ka Habermas kungs šonedēļ Vācijas plašsaziņas līdzekļos vēlreiz uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt demokrātisko leģitimitāti. Es Ford kundzei teiktu, ka mēs neargumentējam par labu savas varas palielināšanai, bet gan aicinām piešķirt lielāku nozīmi tiem, kurus ievēlēja iedzīvotāji, lai Briselē aizsargātu savas intereses.

Vēl ir citi svarīgi punkti, jo īpaši attiecībā uz makroekonomiku. Es uzskatu, ka visas dalībvalstis ir jāpakļauj kopējai uzraudzībai. Svarīgs jautājums ir simetrija. Padomei būtu jāsaprot, ko tas nozīmē: gudra simetrija, kas izšķir starp deficītu un pārpalikumu, bet vienalga simetrija.

Nobeigumā ļaujiet pieminēt eirovērtspapīrus, kas bija viena no lietām, par ko es cīnījos. Es gribētu lūgt visu politisko grupu līderus: jūs nevarat apgalvot, ka atbalstāt eirovērtspapīrus, ja balsojat pret tiem. Jūs varat iebilst, ka vēlaties ko vairāk, es pati būtu gribējusi iet tālāk, taču es pilnīgi novērtēju centienus, kurus vēlas īstenot komisārs Rehn. Ļaujiet jums atgādināt, ka komisārs atbilstoši Komisijas likumdošanas iniciatīvai pats 2010. gada maijā izvirzīja priekšlikumus. Mēs gribam šos priekšlikumus atgriezt uz pareizā ceļa.

Mēs gribam, lai eiro beidzot kļūtu par pasaules valūtu, mēs gribam milzīgu un likvīdu tirgu, kas samazinās aizņēmumu izmaksas. Mēs gribam, lai daļa no šā aizņēmuma — protams, ierobežots apjoms — tiktu ilgtermiņā sadalīta, pilnīgi izmantojot tirgu regulējošo instrumentu. Rezultātā es ceru, ka rītdienas balsojums būs labvēlīgs un ka visi tie, kuri apgalvo, ka viņi atbalsta eirovērtspapīrus, šo jautājumu pārrunās bez aizspriedumiem, nevis pamatojoties uz ideoloģiskiem pieņēmumiem.

  Corien Wortmann-Kool, referente. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Viena lieta ir skaidra — Eiropai ir nepieciešams stingrs pamats, lai turpmāk novērstu jaunas eiro krīzes rašanos un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Mūsu grupa — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) — ir apmierināta ar līdz šim sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Es gribētu paust sirsnīgu pateicību visiem deputātiem, referentiem, ēnu referentiem, darba ņēmējiem, darbiniekiem un visiem par daudzajām stundām, ko mēs pavadījām kopā, lai to panāktu, jo, īstenojot savu varu, Eiropas Parlaments ir pieņēmis stingru un vērienīgu nostāju. Es gribētu pateikties Ungārijas prezidentūrai, jo īpaši András Kámán, par centieniem, lai novērstu domstarpības starp Padomi un Parlamentu. Jūs patiešām personīgi sniedzāt mums iespēju panākt 98 % vienprātību, daļēji pateicoties komisāra Rehn un viņa darbinieku noderīgajam atbalstam. Šis ir lielisks rezultāts, bet to nebija viegli panākt.

Rīt mēs balsosim par ziņojumiem. Mana grupa ir stingri apņēmusies izveidot augsta līmeņa vienošanos, ko mēs esam panākuši. Es ceru, ka nākamajās pāris nedēļās varēsim novērst pēdējās domstarpības, lai pirms vasaras pārtraukuma mēs varētu panākt vienošanos. Tas ir ļoti svarīgi, jo mana grupa cenšas panākt, lai galīgais balsojums notiktu jūlija plenārsēdē.

Nemieri finanšu tirgos turpinās, un mums vairākās valstīs steidzami jāatrisina parāda krīze. Taču Eiropai — un tas ir mūsu kā likumdevēju uzdevums — ir tikpat steidzami jāparāda, ka tā pieņem stingrus lēmumus attiecībā uz vērienīgu stabilitātes paktu un ekonomikas pārvaldību. Lai atjaunotu ticību eiro, ir ārkārtīgi svarīgi lēmumu pieņemt pirms vasaras, ņemot vērā to, ka Stabilitātes un izaugsmes paktu pārkāpa jau 2003. gadā. Tā vietā, lai īstenotu noteikumus, tie tika vienkārši liberalizēti, un tagad tam ir jāpieliek punkts. Te ir runa par uzticamu likumdošanu, nevis dalībvalstu sarunām aizkulisēs ar mērķi izvairīties no sankcijām. Ja dalībvalstis nespēj efektīvi rīkoties, lai pildītu savas saistības un samazinātu savu deficītu — un atcerieties, ka valstis šīs saistības uzņēmās pēc brīvas gribas —, tad lēmumu pieņemšanai jābūt efektīvai. Tāpēc Parlaments ierosināja reversās balsošanas procedūru.

Atzīsim, ka kreisā spārna deputātu burvju formula, zelta likums, risinājumu nesniegs. Diemžēl nauda neaug kokos, un dienas, kad varēja pieņemt vienkāršus risinājumus un izvēlēties vieglu izeju, ir pagājušas. Tāpēc PPE grupa aicina izveidot ilgtspējīgas valsts finanses un nepieļaut budžeta deficītu 5 vai 6 % apmērā. Parādu slogs — sāpīgs pierādījums, kam mēs esam liecinieki, — kavē ekonomikas izaugsmi ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Savienotajās Valstīs.

Mums ir nepieciešams stabils pamats, tāpēc es esmu gandarīta, ka Padome īstenos šo priekšlikumu preventīvo daļu, proti, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis stiprina savus nacionālos pienākumus un šajā procesā ietver savus nacionālos parlamentus, skaidri noteiktus termiņus, procedūras un pārbaudes, publiskākus ziņojumus, spiedienu un publiskās debates šajā Parlamentā, nevis Padomē. Eiropas pusgads nepārprotami ir svarīgs panākums, jo mēs vēlamies darbavietas un izaugsmi.

Mēs piedzīvojam svarīgu un vēsturisku dienu. Rīt mēs Parlamentā būsim gatavi uzņemties atbildību. Es redzu, ka Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa vēlas mūsu ceļā mest sprunguļus. Liekas, ka tad, kad tiek runāts par viņu pašu ziņojumiem, tās vēlas strādāt, tikai izmantojot kompromisus. Priekšsēdētāja kungs, tas nav nekāds kompromisa gars. Es gribētu aicināt visus tos deputātus, kuri uzskata, ka ilgtspējīgas valsts finanses ir svarīgas, rītdien atbalstīt šos sešus ziņojumus. Tie nav galīgais rezultāts, jo rītdien mēs spersim soli uz priekšu, konsultējoties ar Padomi par to, kā varam likvidēt šos pēdējos šķēršļus, lai jūlijā, cerams, panāktu vienošanos.

  Carl Haglund, referents. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka notikumi, kuriem mēs šonedēļ varējām sekot līdzi gan Padomē, gan tajās valstīs, kas cīnās ar ļoti nopietnām ekonomiskajām problēmām, mums vēlreiz parādīs, kāpēc šis tiesību aktu kopums, par ko šobrīd debatējam, ir tik svarīgs. Ja mēs nespēsim progresēt šajos jautājumos, problēmas, visticamāk, turpināsies, nevis atrisināsies. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi atcerēties to, kas notika 2005. gadā, kad mums bija jārīkojas un jāparāda, ka nedrīkst nonākt pretrunā kopēji piemērojamām klauzulām. Mēs to nedarījām; tā vietā mēs mainījām noteikumus. Tagad ir pienācis laiks to labot.

Šis tiesību aktu kopums ir svarīgs.Es gribētu pateikt lielu paldies saviem kolēģiem deputātiem. Mēs kopā smagi strādājām. Kā jau daudzas reizes tika norādīts, mēs esam ļoti tuvu, lai sasniegtu šo mērķi, bet vienlaikus ir svarīgi, lai balsojums šodien un jūlijā būtu veiksmīgs. Es arī gribētu pateikties Kármán kungam no Ungārijas prezidentūras, kurš ir paveicis lielisku darbu. Mēs patiešām novērtējam viņa paveikto. Kā jau es teicu, es arī gribētu pateikties saviem kolēģiem deputātiem, jo īpaši Ferreira kundzei. Mēs esam izdarījuši lielisku darbu, izveidojot jauno makroekonomikas uzraudzības procedūru, kas papildina darbu, kurš nepieciešams, lai kopējai valūtai ļautu noturēties virs ūdens. Tas ir nepieciešams Eiropai.

Atgriežoties pie 2005. gada, Eiropas Parlaments joprojām pieprasa, lai mēs rastu risinājumu attiecībā uz to, ko mēs saucam par apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mēs esam atklājuši, ka, ja Padomē nav pienācīgas automātiskas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nepieciešamie lēmumi netiek pieņemti. Mēs vairs nevaram atļauties, ka tas turpmāk notiek. Šis jautājums joprojām nav atrisināts, bet es ceru, ka Padome izveidos nopietnu diskusiju par tā patieso būtību. Eiropadome tiksies ceturtdien un piektdien. Šis nedrīkst būt gadījums, kad prestiža dēļ netiek pieņemts lēmums par ko tādu, ko visi uzskata par nepieciešamu. Tāpat arī nedrīkst notikt tā, ka atsevišķas lielākas dalībvalstis uzskata, ka par atsevišķiem jautājumiem tās var vienoties iepriekš, tādējādi šo jautājumu izbeidzot. Padomei ir jāpieņem patiesi lēmumi un jālemj par tiesību aktiem, konsultējoties ar Eiropas Parlamentu. Padomei tagad ir iespēja pieņemt gudrus lēmumus, un es esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments tai var palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus.

Runājot par makroekonomiku, es vispirms gribētu uzsvērt to, ka, pateicoties Parlamentā paveiktajam darbam, mums ir priekšlikums, par kuru mēs ar Padomi vienojāmies un kurš ir pietiekami pārredzams un ietver arī pietiekami automātiskus risinājumus. Es uzskatu, ka šis risinājums nozīmē to, ka mēs arī turpmāk varēsim justies droši attiecībā uz eiro zonu un iespēju atsevišķās valstīs risināt dažādas ekonomiskās problēmas, kas citkārt varētu apdraudēt visu eiro zonu. Manuprāt, ir labi, ka mēs savā ziņojumā izveidojam sistēmu, kas palīdz valstīm, kuras neveiksmīgi pilda savas saistības, citiem vārdiem sakot, prasību, lai problēmas tiktu risinātas tieši. Ja solījums netiek pildīts pirmo reizi, valsts būs spiesta veikt iemaksu, par kuru tiks maksāti procenti, kā mēs tos saucam. Tas ir nepieciešams. Mēs nedrīkstam parādīt, ka tam, ja kāda valsts apsola izdarīt kaut ko īpašu, taču vēlāk to neizdara, nebūs nekādu seku. Diemžēl tāds bija sākotnējais priekšlikums. Esmu gandarīts, ka mēs to varējām labot. Tas ir svarīgs principa jautājums. Vienlaikus mēs arī esam nopietni pievērsušies krāpšanās problēmai, kad citas valstis tiek maldinātas. Tas arī ir ārkārtīgi svarīgi. Manuprāt, Eiropas Parlaments šajā saistībā ir paveicis labu darbu.

Kā jau vairāki deputāti teica, rītdienas balsojums ir ļoti svarīgs, un es uzskatu, ka tas norisināsies labi. Es ceru, ka šīs nedēļas beigās un nākamās nedēļas laikā Eiropadome spēs izveidot nopietnu diskusiju par to, ko mēs varam darīt, lai panāktu vienošanos. Tas ir kas tāds, ko mēs darīsim arī Parlamentā. Tad mēs varēsim izveidot Eiropai tik ļoti nepieciešamos tiesību aktus. Tas ir būtiski, ja arī turpmāk mēs varēsim saglabāt kopējo valūtu.

  András Kármán, Padomes priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs! Pirms ķeros pie lietas, es gribētu paust sirsnīgāko atzinību Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājam, referentiem un visiem politisko grupu pārstāvjiem, kuri aktīvi piedalījās šajā procesā, par viņu visu vērtīgo ieguldījumu. Es esmu pateicīgs arī Komisijai un pašam komisāram par centieniem sekmēt diskusijas ne tikai trialogu laikā šeit, Parlamentā, bet arī Padomē.

Sešu tiesību aktu teksti par ekonomikas pārvaldību ir bijuši Ungārijas prezidentūras galvenā prioritāte. Uzsvēršu, ka šo tiesību aktu kopuma uzskatīšana par galveno prioritāti nebija individuāls prezidentūras lēmums. Komisijas iniciatīvu atbalstīja arī 27 dalībvalstu un valdību vadītāji. Ja gribam stiprināt eiro, šis pārvaldības tiesību aktu kopums šajā procesā ir svarīgs celtniecības materiāls.

Pasaules, tostarp Eiropas, ekonomika ir piedzīvojusi ļaunāko krīzi kopš Lielās depresijas, un mums bija jānonāk pie nepieciešamajiem secinājumiem. Mums ir jāsaprot, ka šim šokam varētu būt ilgstošas sekas, ja vien nelikvidēsim šīs krīzes kodolu. Sešos tiesību aktu priekšlikumos, kurus pagājušajā septembrī iesniedza Komisija, apskatītas daudzas no mācībām, kas mums būtu jāgūst. Lielāks uzsvars tiks likts uz profilaksi, lai izvairītos no nepieciešamības ekonomikai nelabvēlīgos laikos radīt kaitīgu prociklisku politiku.

Līdz šim Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) koncentrējās uz deficītu, bet nenovērsa liela parāda uzkrāšanos, tāpēc no šā brīža lielāka uzmanība tiks pievērsta parāda kritērijam. Tika gūta mācība par to, ka procedūras nav bijušas pietiekami bargas vai automātiskas. Tāpēc arī risinām šos jautājumus, lai stiprinātu pakta uzticamību. Mēs arī sapratām, ka fiskālās politikas koordinēšana ar SIP palīdzību varētu nebūt pietiekama vienotas valūtas Savienībā, tāpēc mēs piekritām ieviest jaunu mehānismu, lai risinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas tiks aplūkota tāpat kā fiskālā nelīdzsvarotība.

Lai dalībvalstu nacionālajās procedūrās labāk un dziļāk atspoguļotu Līguma prasības, mēs gatavojamies pieņemt noteikumus, kas uzlabotu valstu budžeta struktūru kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Parlamentam un Padomei ir vienādi mērķi, proti, stiprināt ES un eiro zonas ekonomikas pārvaldību, novērst turpmākas krīzes un izveidot stingrāku pamatu ekonomikas pārvaldībai eiro zonā un ES kopumā.

Pēc intensīvām trialoga sarunām ar referentiem un diskusijām Padomē Padome pirmdien mainīja savu vispārējo pieeju. Eiropas Parlamentam par šā procesa rezultātu tika paziņots nākamajā dienā, 21. jūnijā, nosūtot vēstuli. Es piekrītu tam, ka šo trialogu laikā ir lielā mērā uzlabojusies teksta kvalitāte un ka tiesību aktu kopums ir kļuvis stiprāks un loģiskāks. Tas īpaši attiecas uz lielāku pārredzamību un atbildību un procedūru stingrāku un automātiskāku piemērošanu.

Pirmkārt, ļaujiet man norādīt galvenos elementus, kuri attiecas uz lielāku pārredzamību un atbildību. Mēs juridiskajā tekstā gatavojamies raksturot Eiropas pusgadu, ieskaitot plašu Parlamenta iesaistīšanos šajā procesā. Mēs pievienojām nosacījumus, kuros sīki izklāstīts ekonomikas dialoga process starp Eiropas iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentu, Padomi un atsevišķām dalībvalstīm. Eiropas Parlaments būtu iesaistīts makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas brīdināšanas mehānismam paredzēta rādītāju kopsavilkuma izveidē un darbībā tādā pašā mērā kā Padome. Attiecībā uz pārvaldības ciklu un uzraudzības procedūru mēs pilnīgi ņemam vērā attiecīgo valstu ieinteresēto pušu, tostarp sociālo partneru, ļoti svarīgo nozīmi.

Otrkārt, pievēršoties jautājumam par procedūru stingrāku un automātiskāku piemērošanu, ļaujiet norādīt šo: tiktu ieviestas papildu sankcijas — dalībvalstu iemaksāts procentus nesošs depozīts pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros. Tas bija šo procedūru trūkstošais posms, un tas šo procedūru pabeidz ļoti loģiski — līdzīgi tam, kā ir noteikts budžeta uzraudzībā. Pēc Parlamenta iniciatīvas dalībvalstīm par savas fiskālās statistikas viltošanu arī ir noteikts papildu sods. Pēc ieteikuma par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu ir paplašināta apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma piemērošana. Turklāt Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā mēs iekļaujam nosacījumu pārskatīt apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma paplašināšanu. Vienlaikus tiktu uzlabota jau pastāvošā procedūra „ievēro vai paskaidro”. Lemjot par SIP darbiniekiem, tiek paredzēts, ka Padome kā parasti ievēros Komisijas ieteikumus vai priekšlikumus vai arī publiski izskaidros savu nostāju.

Prezidējošā valsts uzskata, ka trialogos panāktais kompromiss norāda uz labu, līdzsvarotu un visaptverošu pieeju. Mēs uzskatām, ka visas puses ir lielā mērā ieinteresētas panākt drīzu vienošanos. Man ir žēl, ka plenārsēdē iesniegtais priekšlikums atšķiras no kompromisa, ko mēs panācām pēc daudziem sarunu posmiem, un ka tajā nav ņemts vērā Padomes galīgā kompromisa piedāvājums. Tomēr esmu pateicīgs par jūsu gudro pieeju, ka Parlaments joprojām atstāj iespēju ātri panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Tagad ir īstais laiks, lai Eiropa apvienotu spēkus, un Eiropa ir gatava attaisnot cerības. Visi tirgi un investori ir piesardzīgi un vēlas redzēt, vai mēs to spējam panākt. Mums ir obligāti ātri un laikus jāpieņem šis tiesību aktu kopums.

  Olli Rehn, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Ļaujiet vispirms pateikties Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājai Sharon Bowles, referentiem Corien Wortmann-Kool, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Sylvie Goulard, Diogo Feio un Carl Haglund, kā arī ēnu referentiem, kuriem bija būtiska nozīme sarunās. Priekšsēdētājs, referenti un ēnu referenti izcili pārstāvēja šo Parlamentu.

Es arī augsti vērtēju valsts ministra András Kármán izcilo devumu, kurš ar lielu prasmi un apņēmību pārstāvēja Ungārijas prezidentūru. Un es nebaidos teikt, ka ļoti lepojos ar savu Komisijas komandu, un es viņiem pateikšos, līdzko būsim sasnieguši galamērķi, protams, ar jūsu palīdzību.

Es ļoti atzinīgi vērtēju jūsu izveidotos tekstus. Trialogu gaitā sarunu dalībnieki no Parlamenta daudzos svarīgos gadījumos uzlaboja Komisijas priekšlikumus. Un no Padomes jūs ieguvāt diezgan daudz svarīgu uzlabojumu.

Komisija atbalsta tekstus, par kuriem jūs gatavojaties balsot, un mēs atzinīgi vērtējam visus jūsu grozījumus un tiem piekrītam. Kā jau mēs zinām, Padome piekrīt gandrīz visiem no tiem. Bet tā to darīja ar dažiem izņēmumiem, kas rada diezgan lielu izaicinājumu — pie tā atgriezīšos pēc brīža.

Nav laika, lai izklāstītu visus ieguvumus, kurus šajās sarunās panāca Parlaments: mani darbinieki ir izveidojuši kopsavilkuma sarakstu, kurā ir ne mazāk kā 50 vispārīgu uzlabojumu, ko jūs panācāt.

Piemēram, jūs kodificējāt Eiropas pusgadu, jūs izveidojāt strukturētu ekonomikas dialogu, nodrošinot svarīgu Parlamenta devumu visa Eiropas pusgada garumā. Jūs panācāt iespēju ikvienā politikas cikla lēmumu pieņemšanas posmā sīki pārrunāt specifiskas valstu situācijas, ieskaitot apstiprinātas Parlamenta tiesības sākt dialogu ar atsevišķām dalībvalstīm. Visās likumdošanas daļās jūs esat panākuši labāku informācijas plūsmu uz Parlamentu un lielāku pārredzamību. Jūs no Komisijas panācāt apņemšanos sešu mēnešu laikā no šo tiesību aktu stāšanās spēkā veikt pētījumu par eirovērtspapīriem. Tiks sagatavota Komisijas deklarācija, kuras tekstu jūs esat redzējuši un kurā izklāstīts šā ziņojuma mērķis. Arī pie tā vēl atgriezīšos. Komisija šajā deklarācijā arī apņemsies līdz 2014. gada vidum pārskatīt Eiropas stabilizācijas mehānisma starpvaldību raksturu.

Pakta koriģējošajā daļā jums ir noteikums par apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma piemērošanu vairākos svarīgos gadījumos, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas automātiskumu, pie kā 24 dalībvalstis no 27 tagad diemžēl ir nonākušas. Jūs arī esat panākuši Parlamenta vienlīdzīgu iesaisti gadījumos, kad iespējamās makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanā ir jānosaka rādītāju kopsavilkums, un jūs esat iekļāvuši stingru garantiju attiecībā uz sociālo dialogu, valstu tradīciju ievērošanu saistībā ar koplīgumiem, darba algu noteikšanu un sociālo partneru nozīmi, ko mēs pilnīgi atbalstām.

Par statistikas viltošanu tiks piemēroti bargi sodi un tiks nodrošināta neatkarība valsts statistikas iestādēm. Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā jūs esat ieviesuši iepriekšējas sankcijas. Es tā varētu turpināt vēl un vēl.

Pirmajā likumdošanas saskarē ar ECOFIN jūs kā ekonomikas politikas likumdevējs panācāt gandrīz visus svarīgākos mērķus. Parlamentam un Eiropai tas ir ļoti labs rezultāts.

Runājot par eirovērtspapīriem šā tiesību aktu kopuma ietvaros, es tikai apstiprināšu to, ko teicu 15. jūnija trialogā. Komisija ir iecerējusi Parlamentam un Padomei iesniegt ziņojumu par jaunu vienotu Eiropas valstu valdību emitēto vērtspapīru jeb eirovērtspapīru sistēmu saskaņā ar solidāru atbildību atbilstoši Regulas par budžeta uzraudzības ieviešanu eiro zonā 8.a panta 5. punktam un sešu mēnešu laikā no šīs Regulas stāšanās spēkā. Šo eirovērtspapīru mērķis būtu stiprināt fiskālo disciplīnu un palielināt stabilitāti ar tirgu palīdzību, kā arī izmantot pieaugošās likviditātes priekšrocības, nodrošinot, lai dalībvalstis ar visaugstākajiem kredīta standartiem neciestu no augstākām procentu likmēm. Pēc šā ziņojuma, ja tas būs nepieciešams, tiks ierosināti tiesību aktu priekšlikumi.

Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka šāds ziņojums par eirovērtspapīriem sader kā cimds ar roku un tas ir loģisks tikai kopā ar ekonomikas pārvaldības iespējamo pastiprināšanu saskaņā ar šobrīd apspriesto tiesību aktu kopumu.

Ļaujiet teikt pāris vārdu par nākamajiem pasākumiem. Esmu uztraucies. Ja par šo tiesību aktu kopumu netiks panākta vienošanās, ne Padomei, nedz arī Parlamentam nevajadzētu uzskatīt, ka atbildību var veiksmīgi novelt uz citiem. Tas nedarbosies. Cilvēkus, kuri lēmumu pieņemšanu vēro no ārpuses, neinteresē sīkumi. Ja mēs cietīsim neveiksmi — es saku „mēs” un patiešām domāju mūs visus —, viņi vienkārši teiks, ka „Eiropa” ir cietusi neveiksmi. Eiropa ciestu neveiksmi, un cilvēku uzticība Eiropas spējai atrisināt viņu patiesās problēmas ciestu milzīgu sakāvi.

Turklāt neviena iestāde nevar pat uz brīdi iztēloties, ka — taktisku vai neatkarīgu iemeslu dēļ — otrajā lasījumā varētu tikt panākta labāka vienošanās. Prezidējošā valsts ir prasmīgi no Padomes „izdabūjusi” tos kompromisus, kuri tad, ja vienošanos pirmajā lasījumā nevarētu panākt, visticamāk netiktu iesniegti vēlreiz.

Faktiski atklāts paliek tikai viens jautājums: apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma apjoms. Domāju, ka jūs visi saprotat, kādas pūles mēs esam veltījuši. Komisija atbalsta apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu. To dara arī ECB un vairākas dalībvalstis, taču ne visas un ne visās vietās. Padome jau ir piekritusi apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumam piecos no sešiem lēmumiem, kur tas ir tiesiski iespējams. Par atlikušo starp Parlamentu un Padomi valda nesaskaņas. Es uzskatu, ka risinājumu var atrast un tas ir jādara. Tāpēc es jūs lūdzu nākamajās pāris dienās meklēt konstruktīvu atlikušā punkta risinājumu un lūdzu arī Padomi no savas puses piedāvāt konstruktīvu pieeju.

Es varu jums apliecināt, ka Komisija strādās līdz pēdējai minūtei, pēdējai sekundei, lai atrastu apmierinošu risinājumu. Stiprāka ekonomikas pārvaldība Eiropā ir pārāk svarīga, lai šajā pēdējā atlikušajā jautājumā ciestu neveiksmi.

Atcerēsimies, ka Padome gatavojas parakstīt līgumu par Eiropas stabilizācijas mehānismu (ESM), kas koncentrējas uz korekcijām. Taču ESM tikai papildinās jauno stiprākas ekonomikas uzraudzības pamatu, kas koncentrējas uz profilaksi un kam ir prioritāra nozīme, jo nākotnē tas būtiski samazinās tādu krīžu iespējamību, kādu mēs šobrīd piedzīvojam.

Nobeigšu ar vienkāršu vēstījumu. Ja šonedēļ netiks panākta vienošanās un vēlākais līdz jūlijam nebūs balsojuma, tas Eiropai un Eiropas pilsoņiem būs ļoti slikti. Un tā rezultātā radīsies vienīgi neapmierinātība, sarūgtinājums, un mums visiem nāks par sliktu tas, ja pie šiem dokumentiem būs jāatgriežas septembrī.

Jūs esat vienojušies par 99,9 % šā jautājuma. Tagad es lūdzu abas puses noiet pēdējos centimetrus, lai panāktu abpusēju vienošanos. Tas ir īpaši svarīgi, jo šis tiesību aktu kopums patiešām ir stūrakmens mūsu visaptverošajai atbildei uz krīzi, kas joprojām turpinās. Lai atjaunotu uzticību Eiropas Savienībai, ir absolūti svarīgi šo tiesību aktu kopumu pabeigt līdz vasaras pārtraukumam un tad virzīties tālāk un to efektīvi izmantot.

  Pervenche Berès, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi! Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā es gribētu minēt trīs punktus.

Pirmkārt, pieņemot šo ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu, mums ir jānodrošina, ka tiek ievērots viss Lisabonas līgums. Saskaņā ar līgumu ievērot mērķus, kas ir saistīti ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, pienācīgas sociālās labklājības nodrošināšanu un sociālās atstumtības likvidēšanu, ir pārnozaru mērķis, kas attiecas arī uz šo ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Ja drīkstu tā teikt, dažreiz man ir iespaids, ka šo mērķi uzskata par sekundāru prioritāti.

Tāpēc Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja dedzīgi vēlējās, lai visa šā tiesību aktu kopuma pamatā būtu Līguma 121. pants, kas aptver ekonomikas politikas koordināciju, un arī 148. pants, kas ietver nodarbinātības politiku attiecībā uz dalībvalstu un Eiropas līmeņa atbildības koordinēšanu. Tieši tāpēc mēs arī uzskatām, ka Savienības robežās Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomei (EPSCO) beidzot ir stingri jānodrošina Ekonomikas un finanšu padomei (ECOFIN) vienlīdzīga dalība.

Jo, ja — un es nonāku pie otrā punkta —, pārskatot Stabilitātes un izaugsmes paktu, mūsu vienīgais mērķis ir tāda pārvaldība, kas apmierinās kredītreitinga aģentūras, tad mēs palaidīsim garām svarīgu iespēju ekonomikas un monetārās savienības vēsturē. Vēsture mums šodien aicina izveidot vispārīgāku viedokli un ciešāk aplūkot mērķi, kādam šī ekonomikas pārvaldība tiek veidota.

Mums, protams, ir jāsamazina parāds, bet mums arī ir jānodrošina, lai šī ekonomikas pārvaldība palīdzētu nodrošināt stratēģijas „Eiropa 2020” panākumus. Šajā saistībā mēs uzskatām, ka ir citas pieejas, kuras varēja izmantot. Komisār, kāpēc ir tā, ka jūsu veiktajā dalībvalstu vidēja termiņa budžeta mērķu novērtējumā īpašu attieksmi var veltīt tikai tēriņiem pensiju jomā? Kāpēc ir tā, ka īpašu attieksmi nevar sniegt arī ieguldījumiem nākotnē, ko ietver tēriņi izglītības jomā vai tēriņi, kuri mums jāuzņemas, lai likvidētu sociālo atstumtību — mērķi, ko jūs izveidojāt un ko mēs ietvērām stratēģijā „Eiropa 2020”? Kāpēc šie mērķi un šāda pieeja netiek piemērota arī tēriņiem pētniecības un izstrādes jomā vai infrastruktūrām?

Trešais punkts attiecas uz to, kā tiek veikta makroekonomikas uzraudzība. Mēs uzskatām, ka tas ir būtisks šā tiesību aktu kopuma rezultāts, taču tas nozīmē, ka tas ir jāpiemēro simetriski. Galu galā šeit, Parlamentā, ir apdraudēts būtisks jautājums. Ford kundze to sauca par cīņu par varu. Tā nav cīņa par varu, tas ir demokrātijas jautājums. Ja mēs vēlamies, lai tur būtu Eiropas ekonomikas pārvaldība, lai šī Eiropas ekonomikas politika darbotos, ir nepieciešama publisko debašu un Eiropas demokrātijas telpa. Šajā saistībā man ir jāsaka, ka jūsu un Padomes atteikšanās ļaut Eiropas Parlamentam ar deleģēto aktu palīdzību piedalīties makroekonomisko rādītāju izveidē, manuprāt, nav pareizā pieeja.

  Sari Essayah, David Casa, Nodarbinātības un sociālo lietu komisijas atzinuma sagatavotāja, vārdā. − Priekšsēdētāja kungs! Casa kungs man lūdza runāt viņa vārdā, jo viņš šoreiz šeit nevarēja ierasties.

Sešu tiesību aktu kopuma referenti ņēma vērā daudzus Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas grozījumus. Mēs informējam, ka sabiedrībai var būt veselīga ekonomika tikai tādā gadījumā, ja tās locekļi var pilnīgi ieguldīt tās attīstībā. Veselīga ekonomika ir pamats labam nodarbinātības un sociālās politikas līmenim un otrādi — labs nodarbinātības un sociālās politikas līmenis ir veselīgas ekonomikas priekšnosacījums. Tās dalībvalstis, kuras īstenoja piesardzīgāku fiskālo politiku un izaugsmes stratēģiju, tagad darbojas vislabāk. Tas pierāda, ka fiskālā stabilitāte rada izaugsmi un nodarbinātību.

Mums ir jāievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi. Ir ārkārtīgi svarīgi panākt izaugsmi un darbavietu rašanos un novērst to, ka mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm tiek uzlikts parādu slogs. Mums ir jāsaprot, ka katrs eiro, kas tika izmantots, lai samaksātu valsts parāda procentus, netiek piešķirts ieguldījumiem izglītībā, sociālajā nodrošinājumā un citās jomās, kas nodrošina nepieciešamo labu ekonomiskās attīstības un cilvēku labklājības vidi. Tāpēc ir būtiski pēc iespējas ātrāk samazināt mūsu dalībvalstu parādsaistības.

  Herbert Dorfmann, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bez šaubām ir daudz iemeslu, kāpēc eiro zonā un Eiropas Savienībā kopumā ir radusies tāda ekonomiskā situācija, kādā mēs pašlaik atrodamies, bet īpaši izceļas divi iemesli. Pirmkārt, mēs būtībā pārāk vēlu sapratām virzienu, kurā devās Eiropa. Otrkārt, kad mēs to sapratām, tieši Padome ilgu laiku atteicās sākt nepieciešamos pasākumus, kuri ir īpaši noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā, vai piemērot nepieciešamās sankcijas. Atklāti runājot, tā nespēja ieslēgt bremzes.

Šīs divas problēmas būtu jārisina jaunajam regulējumam par makroekonomikas uzraudzību. Pirmkārt, tā nodrošinātai pilnīgi jaunajai sistēmai būtu mums jāļauj agrīni konstatēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, un, otrkārt, tad mēs varētu ātri reaģēt. Mēs esam izstrādājuši labu rādītāju kopsavilkumu, kaut arī tas prasīja garas diskusijas. Es gribētu sirsnīgi pateikties referentei Ferreira kundzei par viņas pozitīvo sadarbību šajā jautājumā.

Mums ir jānodrošina, ka nelīdzsvarotības risināšanai tiek piemēroti tūlītēji pasākumi. Tieši tāpēc šeit ir jāizstrādā mehānisms, kuru politiski nevarētu iznīcināt. Tāpēc Parlamentam ir tik svarīgi un tik būtiski izmantot apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu.

Ja mēs gribam šo instrumentu īstenot efektīvi, tas dabiski norāda uz varas pārnešanu no valstu galvaspilsētām uz Briseli. Jebkurā gadījumā ekonomikas un monetārajā savienībā tas ir pat vairāk nekā nepieciešams. Tikai tad, kad Eiropas pilsoņi redzēs, ka mēs rīkojamies efektīvi, ka esam mācījušies no pieļautajām kļūdām, mēs varēsim atgūt uzticību, kas pašlaik ir zudusi.

Es jums varu apliecināt, ka mana grupa rītdien atbalstīs Ferreira kundzes ziņojumu.

  Stephen Hughes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Jūs šajā telpā neatradīsiet daudzus deputātus, kuri neatbalstīs nepieciešamību turpmākajos gados līdz saprātīgam līmenim samazināt parādu un deficītus. Mana grupa pavisam noteikti uzskata, ka mums tas ir jādara.

Šeit nav runa par politisko konfrontāciju starp fiskāli tikumīgajiem vai fiskāli bezatbildīgajiem šā Parlamenta deputātiem. Parlamenta iedalījums starp jums un mums un progresīvajos un konservatīvajos ir saistīts ar veidu, kā mēs atgriežamies pie stabilām valsts finansēm, ar kādām ekonomiskajām un sociālajām sekām, ar kādām sekām attiecībā uz turpmāko Eiropas spēju konkurēt globālajā tirgū. Jūs, komisār, pieturaties pie ieceres, ka jūsu ierosinātajai pilnīgas taupības programmai nav nekādu alternatīvu. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nepareizi. Mūsuprāt, jūsu un labā spārna vairākuma pieeja Padomē visvairāk apdraud Eiropas idejas nākotni, jo mēs iznīcinām jēdzienu par piederību kopienai, kā arī solidaritātes un kohēzijas jēdzienus.

Lielākā daļa no tiem miljoniem, kuri šajā krīzē zaudēja darbu, šodien joprojām ir bezdarbnieki. Kāds ir Padomes un Komisijas vēstījums viņiem? Vai tiem miljoniem, kuru darbavietas ir apdraudētas vai kuri dzīvo nabadzībā? Kāds ir vēstījums tiem simtiem miljoniem iedzīvotāju, kuri cieš valsts sektora nodrošinātajās jomās, veselības aprūpē, izglītībā veikto samazinājumu rezultātā? Kāds ir vēstījums viņiem? Kāds šonedēļ būs Padomes vēstījums? Nu, godīgi sakot, es neko negaidu, neko.

Šonedēļ Padome strādīgajiem iedzīvotājiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem, kuri tik ļoti cieš, neradīs nevienu pašu cerības staru. Viņus nepelnīti un smagi skāra krīze, kuru viņi neizraisīja, un tagad viņi cietīs atkal, lai maksātu par zaudējumiem, kurus viņi neradīja.

Jūsu politiskā un ekonomiskā programma ir pilnīgi nepieņemama šajā Parlamenta pusē. Visa likumdošanas procesa laikā mēs Komisijas priekšlikumiem ierosinājām saprātīgus un līdzsvarotus grozījumus, mēs ierosinājām stingri savienot valstu reformas un stabilitātes un izaugsmes programmas, pirmo izmantojot kā stabilu līdzekli valsts ieguldījumu nepieciešamajai veicināšanai. Mēs ierosinājām saglabāt saprātīgus produktīvo valsts ieguldījumu līmeņus un ierosinājām izveidot jaunus noteikumus, kuri nepārprotami nebūtu cikliski. Es varētu turpināt, taču realitāte ir tāda, ka labēji noskaņotie ir nolaupījuši pašreizējo ekonomikas un sociālo programmu. Nav pat vietas mērenai politiskajai pieejai, nemaz nerunājot par progresīvāku pieeju.

Un, komisār Rehn, lūdzu, nestāstiet, ka šo politiku, kuru es nosodu, īsteno sociālistu valdības. Jūs zināt, ka laikā, kad pat stiprākajām Eiropas valstu ekonomikām ir jāpakļaujas bezatbildīgā un arvien bīstamākā finanšu sektora prasībām, neviena dalībvalsts viena pati šo programmu nevar mainīt.

Nobeigumā mani interesē, kas gūs labumu no šonedēļ pieņemtajiem lēmumiem. Man liekas, ka vienīgie cilvēki, kuri gūs labumu, ir tie, kas ir izraisījuši visu šo jucekli, proti, finanšu sektors, un es uzskatu, ka tas ir apkaunojums.

  Sharon Bowles, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Līdz šim esam panākuši vienošanos par gandrīz visu tiesību aktu kopumu un esam parādījuši, ka koplēmuma procedūra darbojas; tas viss ir, pateicoties Ungārijas prezidentūras cītīgajam darbam un, protams, jo īpaši András Kármán, un Parlamenta sarunu dalībnieku komandai un Komisijai.

Prezidentūra un Komisija jau ir uzsvērusi vairākus Parlamenta iesniegtos papildinājumus — manuprāt, to bija 50. Starp tiem ir pusgada juridiskais pamats un valstu reformu programmu uzraudzība, valstu statistikas biroju neatkarība un soda naudas par krāpšanos, Komisijas uzraudzības misijas, visu iesaistīto pušu ekonomikas dialogs un būtiski lielāka visu procesu pārredzamība.

Tomēr mēs nevaram noklusēt, ka sarunās par šo tiesību aktu kopumu ir bijušas nozīmīgas domstarpības. No savas puses es to neuzskatu par politisku ārišķību, bet gan par atbildības meklējumiem, lai veicinātu cilvēku atbildību. Tas, kas mūs sadala Parlamentā, atšķiras no mūsu nesaskaņām Padomē, bet, lai cik grūti tas būtu, mums ir jāievēro mūsu demokrātiskais pienākums. Tieši šis Parlaments piešķirs atbildību.

Daži dod priekšroku starpvaldību sadarbībai. Ņemot vērā to, ka vienotais teksts tiek atzīts par labāku nekā Padomes vispārējā pieeja, tas nav loģiski. Tāpat tas nav loģiski, ka tiek meklēta atbildība, kuras tik skaidri trūkst lielā daļā atbilžu uz krīzi un kura tik lielā mērā ietekmē starpvaldību lēmumus. Apzinoties, ka Stabilitātes fonda iespējām bija jābūt lielākām, un atzīstot faktu, ka soda procentu likmes nerada ilgtspēju un neļauj atgriezties tirgos, šis Parlaments tomēr nebaidījās uzņemties vadību, un Padome tam pievienojās.

Mēs esam stiprāki, kad strādājam kopā, un es uzskatu, ka galīgās domstarpības var atrisināt.

  Ivo Strejček, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Sešu tiesību aktu kopums, ar ko eiro zonā bija iecerēts uzlabot disciplīnu, pamatojas uz ticību, ka dalībvalstis stingrāk ievēros jaunizveidoto un stingrāko pārvalstiskās uzraudzības struktūru. Es uzskatu, ka ir problemātiski domāt šādās jomās, jo īpaši tādēļ, ka dažas dalībvalstis līdz šim nav spējušas ievērot ne tik bargos noteikumus un efektīvi tos īstenot. Es gribētu minēt četrus punktus, kuri, manuprāt, ir strīdīgi.

Pirmkārt, apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums, kas šeit jau daudz reižu tika minēts. Mēs apgriezto kvalificētā vairākuma balsojumu uzskatām par instrumentu, kurš jāizmanto ārkārtas gadījumos un kura izmantošana vienmēr ir pienācīgi un sīki jāizskaidro ar atbilstošām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka tā izmantošana atbilst primārajām tiesībām.

Mēs nepiekrītam pieaugumam vairākās jomās, kuras ir pakļautas uzraudzības procedūrām un kurām tiek ierosināts piemērot apgriezto kvalificētā vairākuma balsojumu. Ierosinātā pieeja palielinās Komisijas un Eiropas Parlamenta politisko varu, kaitējot Padomei un valstu varas iestādēm, un to mēs nevēlamies.

Runājot par uzraudzības misijām, man ir nopietni iebildumi attiecībā uz priekšlikumu par šādām misijām, jo tās lielākoties veidos Eiropas Komisijas ierēdņi un viņiem tiks uzticēta liela vara, bet šo misiju dalībniekiem nebūs nekādu politisko pilnvaru. Tas ir būtiskākais iebildums. Cilvēki, kurus vēlētāji publiski nekontrolē, nevar veikt valsts politisko organizāciju vai valsts augstāko iestāžu uzraudzību, lai cik labi būtu viņu nodomi.

Rādītāju kopsavilkums, kas pārvalstiskajā līmenī cenšas izveidot makroekonomisko rādītāju sarakstu un, pamatojoties uz šo sarakstu, novērtēt valsts iestāžu un to ekonomikas spēju risināt ekonomikas nelīdzsvarotību, ir strīdīga iecere. Pašreizējā situācija Grieķijā ir kā labs piemērs tam, ka no ārpuses noteikti situācijas risinājumi izraisa šīs valsts iedzīvotāju protestus un ir viens no sociālās spriedzes saasināšanās cēloņiem.

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Greens grupa vēlas ekonomikas pārvaldību. Ne tikai tāpēc, lai izpatiktu cilvēkiem, ne tāpēc, ka tas radīs jauku attēlu, bet vienkārši tāpēc, lai Eiropas iedzīvotājiem, pamatojoties uz eiro, dotu instrumentus, kas viņiem ļaus stāties pretī 21. gadsimta izaicinājumiem, citiem vārdiem sakot, visiem — ne tikai pāris laimīgajiem — nodrošinās pieklājīgus dzīves apstākļus un to darīs mūsu planētas fizisko robežu ietvaros — un tas, protams, ir kas jauns.

Šajā saistībā mēs atbalstām ziņojumus par budžeta stāvokli un ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma makroekonomisko daļu. Mūs apmierina visi izvēlētie rādītāji, kaut arī mēs būtu gribējuši, lai viens no tiem risinātu ienākumu nevienlīdzības jautājumu, jo tā ir ļoti skaidra gan nepilnīgi funkcionējošas ekonomikas, gan nepilnīgi funkcionējošas sabiedrības pazīme, un tāpēc tai būtu jābūt brīdinājuma zīmei.

Taču mēs atbalstām makroekonomikas daļu ar nosacījumu, ka tiks saglabāta simetriskā pieeja, un to es uzsveru Padomei. Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka visām dalībvalstīm būtu jāsēž vienā laivā vienalga vai tām, piemēram, pašlaik ir deficīts vai pārpalikums. Nav iemesla, kāpēc mums būtu jāpiemēro favorītisms, jo vienas valsts pārpalikums ir citas valsts deficīts.

Kas attiecas uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, mēs nevaram pieņemt instrumentu, kura vienīgais rezultāts ir un būs taupība, taupība un lielāka taupība, citiem vārdiem sakot, kā rezultātā par ekonomikas krīzi būs jāmaksā mūsu sabiedrības neaizsargātākajai daļai.

Mēs gribējām līdzsvaru, taču nevis ar mazāku budžeta disciplīnu, bet gan to apvienojot ar disciplinētiem ieguldījumiem. Mūsu priekšlikums bija padarīt mērķus, kurus Eiropa pati noteica ar stratēģiju „Eiropa 2020”, ne tikai saistošus, bet tikpat saistošus kā citus un tikpat saistošus kā noteikumus par budžetu vai deficītu. Esmu vīlies, ka Parlaments nevarēja panākt vairākumu, lai šo stratēģiju beidzot atbalstītu un uztvertu nopietnāk.

Mēs balsojumā varējām vienoties atbalstīt šo stabilitātes un izaugsmes kopumu nemainīšanu, ja to papildinātu vērienīgs fiskālo tiesību aktu kopums kopā ar finanšu darījumu nodevu, enerģijas nodevu, godīgu nodevu starptautiskajām korporācijām un, protams, pasākumiem krāpšanās ar nodokļiem apkarošanai, lai mēs varētu palīdzēt Savienības dalībvalstīm finansēt mērķus, kurus tās cer sasniegt. Taču nebija ne mazāko pazīmju, ka tā ir. Nav pat pilnīgi nekādu baumu par spīti Barrozu kunga šodien atkal izteiktajiem apgalvojumiem.

Šo es saku labējiem: jūs izvēlējāties kopā ar eiroskeptiķiem izveidot nelielu vairākumu, ko jūs brīvi drīkstējāt darīt, lai izveidotu tādu ekonomikas pārvaldības veidu, kas — tagad varu jums to pateikt — ir negodīgs un nebūs efektīvs.

Tāpēc mēs redzēsim, kas notiks vai nu šajā Parlamentā, kad ar eiroskeptiķiem kopā veidotais pakts cietīs neveiksmi, vai pēc aptaujām Francijā 2010. gadā un Vācijā 2013. gadā, kur, manuprāt, vēlētāji piekritīs mums.

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī mēs savā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā pieprasījām ekonomikas pārvaldību. Taču ieceres, kas mums, kreisajiem, ir saistībā ar ekonomikas pārvaldību, atšķiras no tām, kas ir ietvertas šajā apspriešanai iesniegtajā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā.

Mums ekonomikas pārvaldība nozīmē skaidru ekonomikas noteikumu izveidi un robežu noteikšanu. Piemēram, mēs uzskatām, ka tas nozīmē algu dempinga un nodokļu dempinga aizliegšanu vai minimālo standartu noteikšanu, lai darba tirgū izbeigtu konkurences izkropļošanu. Protams, mūsuprāt, ekonomikas pārvaldība nozīmē arī finanšu tirgu efektīvu regulēšanu.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu paketē nekas no tā nav atrodams. Tā vietā pašreizējais tiesību aktu kopuma variants vienīgi rada iespaidu, ka tas lielākoties ir radies kredītreitinga aģentūru izdarītā spiediena rezultātā uz eiro zonas valstīm, kuras atrodas Eiropas dienvidos. Kā jau ir redzams no Grieķijas, Portugāles un Spānijas piemēra, tas rada galēju taupības politiku, kurai ir grūti prognozējama ietekme uz kopējā Eiropas projekta nākotni. Šī galējā taupības politika Grieķijas, Portugāles un Spānijas pilsoņus un arī Ziemeļeiropas valstu pilsoņus pašlaik noved pie pārsteidzīga nacionālisma, kuru mēs Eiropā uzskatījām par sen izzudušu.

Ļoti nepieciešamie Komisijas sākotnējo priekšlikumu uzlabojumi, kuri tika izstrādāti Ekonomikas un monetārajā komitejā un kurus balsojumā atbalstīja — jo īpaši Ferreira kundzes ziņojumu —, pēc Padomes izdarītā spiediena atkal lielākoties tika izņemti un padarīti maigāki. Mēs uzskatām, ka deleģēto normatīvo aktu izņemšana no Ferreira kundzes ziņojuma ir pilnīgi nepieņemama. Rezultātā Eiropas Parlamentam vairs nav nekādas ietekmes pār to, kā tiek risināta makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Par to atbildīga ir Komisija. Tas gandrīz neatgādina demokrātiju un vēl mazāk nākotnes izaicinājumiem sagatavotu sociālu Eiropu.

Mēs uzskatām, ka ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums — vismaz pašreizējā veidolā — ir nepareiza atbilde pašreizējai krīzei. Tāpēc mēs neatbalstīsim pašreizējo tiesību aktu kopumu.

  Claudio Morganti, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Rehn, dāmas un kungi! Kad tika ieviests eiro, varbūt nebija skaidrs, ko dalībvalstij varētu ietvert monetārās politikas zaudēšana. Šodien šīs dramatiskās sekas ir redzamas Grieķijā.

Eiro zona nebija un nav kļuvusi par optimālu valūtas zonu. Atveseļošanās finanšu krīzes skartai valstij sagādā vēl lielākas grūtības, un tā tikpat labi varētu bezdibenī ievilkt līdzi citas dalībvalstis. Sākot ar Māstrihtu un pēc tās ir pastāvējuši kritēriji, kuri tika izveidoti, lai novērstu bīstamas situācijas, un esam redzējuši, cik lielu neveiksmi tie ir cietuši. Grieķija 1999. gadā neizpildīja nevienu kritēriju un tikai divus gadus vēlāk tā jau iestājās eiro zonā. Turklāt Portugāle bija pirmā valsts, kas 2002. gadā tika brīdināta par tās deficītu.

Pazīmes bija pat vēl agrāk, bet par šīm sekām tagad varbūt būs jāmaksā visiem Eiropas pilsoņiem. Tāpēc mēs gaidām, lai redzētu, vai šie jaunie pasākumi izrādīsies noderīgi. Tie varbūt ir pēdējā iespēja, pirms tiek paziņots par Eiropas ekonomikas politikas galīgu krahu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Drāma, kas aptver Eiropas Savienību, sāk pārvērsties traģēdijā. Rīt varbūt nozīmīga būs katra pēdējā balss. Kā lai es, kuru tiešās vēlēšanās ievēlēja 500 000 austriešu, atbalstu šo tiesību aktu kopumu?

Ekonomikas pārvaldības koncepciju tagad varam izskaidrot pat ļoti lielam eiroskeptiķim, bet ne tad, ja tai nav nekādas demokrātiskās likumības un nav nekādu pārbaužu un līdzsvara. Kā tā darbosies, ja, no vienas puses, ir de facto izveidots protektorāts — Grieķija —, bet, no otras puses, caur Eiropas Centrālo banku un sliktajām bankām ir nolaupītas turīgāko valstu nodokļu maksātāju obligācijas? Kā lai paskaidro cilvēkiem, kuri stingri iebilda pret atteikšanos no šiliņa un markas, ka mums pēkšņi vajag eiroobligācijas tikai tāpēc, ka nevaram novaldīt bankas — starp citu, Hughes kungs, ir ļoti jauki, ka sociāldemokrāti to tagad ir sapratuši. Vienīgais veids, kā es to varu iztēloties, ir šāds — ja mēs beidzot padosimies un teiksim, ka tolaik mums vajadzēja izdarīt šo, to vai ko citu; ja mēs atzīsim savas kļūdas un, kaut Eiropa ap mums degs, beidzot izveidosim redzējumu, kurā mēs varam pārdzīvot globalizāciju.

Taču pašreizējā tiesību aktu kopumā es to neredzu, un tāpēc — diezgan neatkarīgi no personīgajiem viedokļiem — ikvienam atbildīgi domājošam cilvēkam ir ļoti grūti par to balsot.

  Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Ir novērots, ka mājas parasti projektē cilvēki ar augstāko izglītību, bet parasti ceļ cilvēki, kuriem ir labi ja vidusskolas izglītība. Ja pie mājas celtniecības vēl gadās celtnieks, kas ir vai nu neprātīgs, vai negodīgs un pamatos neielej pietiekamo betona daudzumu, kas ir paredzēts projektā, tad šī māja sašķobīsies. Eiro zonas gadījumā pamati, stabilitātes pamati, tika ielikti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Diemžēl ir sanācis tā, ka vairākas dalībvalstis — līdzīgi kā varbūt tie slinkie vai nevīžīgie celtnieki — neievēroja šo stabilitātes paktu un veidoja pārmērīgi lielus valdības parādus, budžeta deficītus. Kad tad uznāca pasaules ekonomikas krīze, šī eiro zonas māja sāka šķobīties. Ja tā eiro zona būtu māja, tad, loģiski, mums būtu no jauna jāpārstrādā un jāuzbūvē pamati. Šajā gadījumā mums ir šī te izstrādātā ekonomikas pārvaldības likumdošanas pakotne, kas mums kā stiprināti pamati būtu jāpieņem, lai nākotnē, nākot nākamai vētrai, eiro zona nevarētu nošķobīties. Un, ja mēs padomājam, kā izskatās šī šķobīšanās, mums atliek tikai paskatīties uz notikumiem Grieķijā. Kolēģi, mums ir jāizvairās no tā, ka nākotnē mūsu māja varētu vēlreiz šķobīties, un tas risinājums ir pieņemt izstrādāto ekonomikas pārvaldības likumdošanas pakotni. Paldies par uzmanību!

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt savus komentārus ar jautājumu komisāram Rehn un Kármán kungam no Padomes. Abi ir runājuši par nenokārtotu jautājumu diskusijā starp Parlamenta vairākumu un Padomi. Šonedēļ es ievēroju, ka Padome ir iebildusi pret Ferreira kundzes, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas referentes, ziņojuma tekstu attiecībā uz simetrisko pieeju. Vai jūs varat pateikt man, ka šī problēma tika atrisināta, jo Padome balsoja par šo referenti? Faktiski jums tad joprojām saglabājas domstarpības starp vairākumu šeit un starp Padomi — vai jūs aizmirsāt to pieminēt? Ja tā ir, es vēlētos zināt arī to, jo tad es domātu, ka jūs uzskatāt to par nesvarīgu. Es vēlētos, lai jūs abi izskaidrotu man to debašu beigās.

Pēc divu Parlamenta konservatīvo grupu, kā arī liberāļu noklausīšanās man ir radies iespaids, ka tad, ja mēs pieņemsim to, ko viņi ir piedāvājuši, pasaule tiks savesta kārtībā. Diemžēl tas tā nebūs. Pasaule ar laiku kļūs arvien sliktāka, nevis labāka, jo iespēju veidot kopēju ekonomikas politiku Eiropā viņi ir pārvērtuši par taupības pasākumu kopumu. Tas ir slikti, jo tā ir novecojusi pieeja, kas tikai ievieš politisku sankciju režīmus, nevis atvieglojumus vai saprātīgu nodokļu sistēmu, vai līdzsvarotu pieeju, ko pārstāvam mēs. Dažādas Parlamenta puses ir izvirzījušas pietiekami pragmatiskus priekšlikumus, lai būtu iespējams piedāvāt līdzsvarotu tiesību aktu kopumu.

Ja Wortmann-Kool kundze vēlas pieprasīt, lai to bloķētu zaļie un sociāldemokrāti, tas, protams, būtu vienkārši bezjēdzīgi. Pareizs ir tieši pretējais. Parlamenta locekļiem no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem), kas seko vai nu Komisijai, vai Padomei, es teiktu, ka mēs šeit neesam tāpēc, lai ļautu lietām notikt bez liekām formalitātēm, bet drīzāk lai padomātu par mums pašiem. To no mums gaida vēlētāji. Līdz ar to man jāpievērš jūsu uzmanība tam, ka šobrīd jūs nevarat zināt, vai dalībvalsts pērk ieročus un iznīcinātājus, vai tā iegulda savā nākotnes izglītības sistēmā. Jūs nemaz neesat tādā situācijā, lai varētu kvalitatīvi novērtēt valsts budžeta politiku. Faktiski mēs gribam darīt jums to zināmu. Mēs gribējām intelektuālāku tiesību aktu paketi, kas paredz Komisijai lielāku ietekmes iespēju. Nesaprotu, kāpēc komisārs Rehn tam nepiekrīt — vairāk ietekmes iespēju un moderna ekonomiskā politika saistās ar „ES 2020” mērķiem, kas ir mūsu valstu pilsoņu interesēs. Mēs esam zaudējuši šo iespēju, un tas ir ļoti žēl. Rezultātā šis tiesību aktu kopums nekādā ziņā nav līdzsvarots.

Mēs turpināsim cīnīties par labāku ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu. Tas ir mūsu parāds mūsu vēlētājiem. Faktiski atbildei jābūt „vairāk Eiropas”, nevis „mazāk Eiropas”. Taču tai jābūt pareizai Eiropai, nevis nepareizam tiesību aktu kopumam.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Eiropa ir sarežģītā situācijā, taču tieši krīzes laikos ES parasti spēj pieņemt drosmīgus lēmumus. Tas, ka rītdien mēs spēsim pieņemt lēmumu par ekonomiskās pārvaldības stingrākiem un skaidrākiem noteikumiem, ir ārkārtīgi svarīgi un ne tikai eiro zonas valstīm. Tas skars ikvienu. Eiropas līderi ir vilcinājušies un radījuši nenoteiktības stāvokli. Nervozitāte ir izplatījusies. Viņu ziņojumi mainījās katru dienu. Rītdienas lēmums spēs parādīt, ka Parlaments ir spējīgs pieņemt sarežģītus lēmumus sarežģītos laikos. Grieķija izmantoja viltību, lai varētu iekļūt eiro zonā. Tā ir taisnība. Tieši tāpēc Vācijas un Francijas vadītāji tagad skaidri izrāda vadību un uzņemas atbildību par Eiropas nākotni, nevis turpina runāt neskaidrā, pieklusinātā balsī.

Stabilitātes un izaugsmes pakts jāreformē, un tā noteikumiem jābūt stingrākiem. Pacta sunt servanda — līgumi jāievēro —, bet ne jaunajai Grieķijai! Zviedrijā mēs zinām, ka ceļu uz stabilitāti un izaugsmi nodrošina veselīgas valsts finanses. Bullman kungs var pajautāt to savas grupas locekļiem no Zviedrijas. Es ceru, ka Zviedrijas sociāldemokrāti spēs atbalstīt šo priekšlikumu, jo īpaši tāpēc, ka mums ir izdevies pieņemt noteikumus, kas nodrošina Zviedrijas kolektīvos līgumus. Tagad ir novērsts pēdējais šķērslis, lai zviedru sociāldemokrāti veicinātu Zviedrijas pievienošanu Eiro Plus paktam. Ja Zviedrijai vēlas piederēt ES iekšējam lokam, mēs nevaram tikai vilkties pakaļ ES kritikai no Ungārijas, Čehijas Republikas un Apvienotās Karalistes puses. Tā nav laba kompānija.

  Kay Swinburne (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs es esmu grūtā situācijā, jo uzskatu, ka stingri noteikumi finanšu jomā ir nepieciešami stiprai valūtai un stiprai ekonomikai. Tas, manuprāt, bija galvenais iemesls, kāpēc mana valsts nav pievienojusies eiro zonai. Monetārajā savienībā vienmēr rodas grūtības, ja nav bijis būtisku pasākumu ekonomikas savienības virzienā, un šī ir pēdējā prasība, kas nozīmē, manuprāt, ka diez vai Apvienotā Karaliste kādreiz pievienosies eiro zonai.

Manai politiskajai grupai Parlamentā valsts suverenitāte ir pamatprincips lēmumu pieņemšanā ekonomikas politikas jomā. Ja visi seši ziņojumi un tajos ietvertie noteikumi būtu attiecināmi tikai uz eiro zonu, mēs varētu daudz aktīvāk atbalstīt eirogrupu sakarā ar tās lēmumu stiprināt tos principus, kas atbalsta šo monetāro savienību. Ja visas dalībvalstis, kas izmanto eiro, vēlas stiprināt un padziļināt viņu ekonomikas politikas koordināciju, tad tam jābūt šo valstu lēmumam.

Lielbritānija un citas valstis, kas nav eiro zonā, grib būt labi kaimiņi. Taču centieni piesaistīt tos no mums, kuri ir ārpus eiro zonas, ekonomikas politikas harmonizācijas mērķiem un procesiem, ir nepieņemami. Es nevēlos redzēt eiro zonu, kurā turpinās grūtības, taču ECR nevar atbalstīt ES likumdošanu, kas atņem ārpus eiro zonas esošo valstu nacionālām valdībām visas pārējas tiesības.

Cerēsim, ka visas dalībvalstis ir apguvušas krīzes mācību, proti, atzīs, ka sabalansēts budžets un stingra disciplīna finanšu jomā rada mazākas finansējuma izmaksas finanšu tirgū un ka statistikas ziņojumu godīgums ir būtisks tam, lai tirgum varētu uzticēties arī turpmāk. Būtībā stipra eiro zona un eiro kā globāla valūta ir mūsu visu interesēs. Jaunajiem noteikumiem jānodrošina to stiprināšana un lielāka ilgtspēja.

  Sven Giegold (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, Zaļo/Eiropas Brīvās alianses grupa, gribam redzēt stingru Eiropas ekonomikas pārvaldību. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, mums ir vajadzīgi stingri noteikumi, lai tiktu galā ar nelīdzsvarotību — kā izklāstīts Ferreira kundzes ziņojumā — un, protams, mums arī vajadzīgas sankcijas šādiem gadījumiem. Tāpēc arī mēs balsosim par šiem diviem ziņojumiem, tāpat kā par Ford kundzes ziņojumu, kas nodrošina statistisko pamatu mūsu ekonomiskajai sadarbībai.

Līdzīgi uzskatām attiecībā uz trim ziņojumiem par Stabilitātes un izaugsmes paktu: mums ir vajadzīgs vienotais eiro un papildus tam arī deficīta un parādu ierobežojumi Eiropā. Šie ierobežojumi krīzes laikā tika pārsniegti. Tomēr ir svarīgi apsvērt, kā šis deficīts un parādi tiek samazināti. Pašlaik mēs atkal un atkal redzam, ka Eiropas Komisijas spiediena rezultātā Grieķijā, Portugālē un Īrijā sarunās ar valstu valdībām tika izvirzīti mērķi un izstrādāti tiesību aktu kopumi, kas liek vājākiem ciest, bet bagātie, kam ļoti labi klājās iepriekšējos 20 gadus, tiek atstāti netraucēti. Tas ir satricinājis cilvēku ticību šim procesam. Tāpēc arī mēs Zaļo grupā gribam, lai „ES 2020” mērķi būtu pilnīgi ietverti Stabilitātes un izaugsmes paktā un ziņojumos, kā arī uzdevumos attiecībā uz deficītu un parādiem.

Dāmas un kungi no liberālajām un konservatīvajām grupām! Neatzīstot šo, jūs esat atteikušies no viena Eiropas sociālās kohēzijas principa. Mēs nevaram to atbalstīt. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti bēdīgi, jo mēs gribētu redzēt, ka šeit Parlamentā būtu plašāks proeiropeiskais vairākums.

Ja šie ziņojumi rīt neiegūs balsu vairākumu, mēs vienmēr esam gatavi konstruktīvi strādāt kopā, lai sasniegtu kopēju risinājumu attiecībā uz tādu ekonomisko pārvaldību, kas vienlīdz nopietni izturas pret sociālo un ekonomisko atbildību.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mums, Eiropas Apvienotajai kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajai grupai, šis ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums šķiet ne tikai nepareiza atbilde krīzei; tas arī nozīmē mums pazīstamās Eiropas galu. Tā mērķis nav ekonomikas koordinēšana un finanšu disciplīna, kā tajā tiek apgalvots; mērķis ir uzspiest Eiropai un visiem, kas tajā strādā, pastāvīgas taupības memorandu. „Eiropas pusgada” un valstu stabilitātes un reformu programmu mērķis nav konverģence; to mērķis ir kolektīvu līgumu atcelšana, štatu samazināšanas liberalizācija, rūpniecības privatizācija un publisko pensiju sistēmu gals.

Šāda politika neatbilst Eiropas tautu interesēm vai to cerībai uz reālu pieaugumu. Gluži pretēji, tā atbilst banku interesēm, kuras apzināti saglabāja savos reģistros problemātisku saistību objektus lielmēroga starptautiskai spekulācijai un lielkorporāciju interesēm, kuras kopējā tirgū ir atklājušas patvērumu spekulācijai un nodokļu nemaksāšanai. Es pieminēšu, piemēram, Vācijas uzņēmumu Hochtief, kas pārvalda Atēnu lidostu; tas nav samaksājis nevienu eiro kopš 2001. gada, un tam ir PVN parāds EUR 500 miljonu apmērā.

Šeit ir daudz diskutēts par Grieķiju. Jau veselu gadu ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopuma pamatelementi tiek piemēroti pret manu valsti, un tam ir postošas sekas: recesija tikai pastiprinās, inflācija arvien pieaug, investīciju plūsma ir pilnīgi izsīkusi, darba tiesības un kolektīvi līgumi būtībā tiek atcelti, vislielākais darba samaksas kritums Eiropā, bezdarba līmenis sasniedzis 20 % un parāds palielinājies, arvien vairāk ievelkot bīstamajā recesijas, parādu un lielāku aizdevumu viltīgajā lokā. Tāpēc saniknoti Grieķijas strādnieki ir izgājuši ielās un laukumos, cīnīdamies par to, lai gāztu taupības politiku, lai aizstāvētu savus ienākumus un lai aizstāvētu savas darba tiesības un sociālās tiesības, reālu izaugsmi un labāku nākotni Grieķijai un Eiropai.

  Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mēs cenšamies radīt ekonomiskās pārvaldības jomas objektu, pamatojoties uz federālisma principiem, kas pielāgoti Eiropas integrācijas procesam.

Mēs nedrīkstam arī turpmāk neievērot pastāvošo situāciju. Pastāv nesaskaņas attiecībā uz kopējo valūtu, taču trūkst nepieciešamo fiskālo un finanšu instrumentu.

Proti, mums ir vajadzīga eiroobligāciju kopēja izlaišana, pilnīga atteikšanās no konkurences starp dažādu dalībvalstu izlaistām eiroobligācijām, patiesi eiropeiskas valsts kases izveide un fiskālas politikas harmonizācija, lai nodrošinātu vienlīdzību, apkarotu nodokļu krāpšanos un palīdzētu definēt progresīvu Eiropas sociālo politiku, kuras pamatā būtu kvalificēti publiski pakalpojumi.

Varētu teikt, ka tās ir elementāras idejas. Tomēr tās jāatkārto atkal un atkal, jo neviens tajās neklausās. Tieši tāpēc, ka teiktajā neieklausās, mēs arī dzīvojam tumšos laikos, kā to paredzēja dzejnieks Bertolds Brehts.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kad es pirmoreiz ienācu Parlamentā pirms 20 gadiem, šādu debašu nebija, jo Parlaments toreiz bija konsultatīvs un daudzi no mums ir cīnījušies pēdējos 20 gadus, lai padarītu to tādu, kāds tas ir pašlaik — Parlamentu, kam ir likumdevēja tiesības.

Tomēr likumdevējam jābūt atbildīgam. Tagad jāvingrina atbildība. Daļa no Parlamenta ir pieņēmusi veco 1968. gada maija saukli, saskaņā ar kuru reālistiski ir pieprasīt neiespējamo. Acīmredzot, ja kāds pieprasa neiespējamo, galu galā kļūst neiespējami piekrist jebkam.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa nav runājusi ar kādām atsevišķām grupām. Mēs esam runājuši ar visām grupām. Taču mēs esam panākuši vienošanos tikai ar tām, kuras bija gatavas to darīt.

Priekšsēdētāja kungs! Esmu pārliecināts, ka neapšaubāmi lielāks progress bija sasniegts ar Komisijas priekšlikumu, Padomes pozīciju un to, kas pašlaik tiek piedāvāts, — par ko balsos rītdien —, ja to izskata objektīvi. Tā ir reāla pretruna jeb dilemma, kas mums jārisina rītdien.

Sava ražīgā mūža nogalē Migels de Servantess sacīja, ka dzīvē ir brīži, kad jāizvēlas — būt ceļā vai krogā. Ar būšanu krogā Servantess ir domājis klusu gulēšanu, sūdzēšanos, ka tevi ignorē, un nekustīgumu. Būt ceļā nozīmē kustību uz priekšu, grūtību pārvarēšanu, zinot, ka vēl nav viss sasniegts, ka ceļš, iespējams, nav tāds, pa kuru mums gribētos iet, bet mēs tomēr turpinām iet.

Es uzskatu, ka Parlamentam rītdien būtu jādara tā: jāiet, jātiek galā ar domstarpībām, kas mums joprojām ir ar Padomi, taču jāizvērtē šis laiks, kad krīze ir skārusi visus eiropiešus. Šādos apstākļos ir bezatbildīgi sacīt: „Es neesmu apmierināts ar šo, uz redzēšanos, lai jums ir jauka diena.” Atbildība nozīmē iešanu.

Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka rītdienas balsošanas rezultātā būs jālemj par vēl vienu tikšanos ar Padomi jūlijā. Kā mēdza sacīt cits dzejnieks — Sosa Wagner kungs ir citējis vācu dzejnieku, es citēšu franču dzejnieku Polu Valerī, — dzejoļus nekad nepabeidz, tos vienkārši atstāj.

Mēs atstāsim gala rezultātu līdz jūlijam, un es ceru, ka Ungārijas prezidentūra, kas ir pierādījusi savu veiksmīgumu, spēs arī panākt vienošanos, kas apmierinās visus.

Paldies jums, priekšsēdētāja kungs, un es varētu pievērst uzmanību tam, ka šī ir pirmā reize 20 gados, kad pulkstenis kļūdījās par labu man, piešķirot man vairāk laika.

  Edward Scicluna (S&D). - (MT) Seši ziņojumi par ekonomikas pārvaldību veido kompleksu tiesību aktu kopumu Eiropas Savienībai, jo īpaši eiro zonai. Tie, kas apvienojuši tos vienā kopumā, uzskata to par pietiekami grūti izskaidrojamu un vēl grūtāk saprotamu cilvēkiem no malas. Saprotams, ka cilvēki ir apjukuši gan acīmredzamās krīzes dēļ, gan mūsu neskaidrās un biklās reakcijas dēļ. Tāpēc mūsu pienākums ir paskaidrot saviem vēlētājiem mūsu izvēli balsojot; teikt, vai mēs esam par vai pret katru no šiem ziņojumiem. Īsāk sakot, kopums, ar ko mūs iepazīstināja Komisija, bija domāts, lai parādītu trīs posmus, kā būtu jāreaģē uz krīzi. Pirmkārt, šajā kopumā uzmanība ir pievērsta krīzes profilaksei, mazināšanai un atrisināšanai. Wortmann-Kool kundzes, Feio kunga un Goulard kundzes ziņojumā ir apspriesta ilgstoša sankciju izmantošana kā galvenais līdzeklis, kas nepieciešams, lai atturētu valsti no bīstama deficīta un parādu līmeņa sasniegšanas, kā arī aprakstīti scenāriji, kas rodas, ja šīs valstis ignorē vairākus brīdinājumus par briesmīgu finanšu situāciju tajās. Sākotnēji ziņojumos nebija vienprātības par piemērojamo sodu stingrumu, taču vēlāk tika pieņemti daudz mērenāki priekšlikumi. Ferreira kundzes ziņojumā bija norādīts, ka visgrūtākais un visradošākais krīzes mazināšanas veids ir izvairīties no makroekonomisko nelīdzsvarotības, izmantojot rādītāju kopsavilkumu, kuros noteikti sasniedzamie mērķi. Par spīti tehniskajiem ierobežojumiem un citiem kavēkļiem šis ziņojums vismaz spēja panākt minimālu vēlamo mērķu skaitu. Katra cerība atrast pašreizējās krīzes atrisinājumu šajā kopumā būs veltīga. Šim kopumam trūkst labi pārdomātu, prātīgu Eiropas un citu valstu ekonomistu viedokļu par to, kā cietušajām valstīm pārvarēt šo krīzi. Vienu ziņojumu, kurā bija mēģinājums panākt saskaņu par eirovērtspapīriem, Padome pēdējā minūtē noraidīja un Komisija tagad to vienkārši ir nolikusi plauktā, solot pētīt šo priekšmetu arī turpmāk. Mums nav nekā konkrēta, mēs tikai pārejam no viena solījuma pie otra. Mums jāpatur prātā, ka šo aktivitāšu jēga bija palīdzēt Eiropai atkal nostāties uz kājām, izvilkt to no purva un nodrošināt tai spēju iet uz priekšu un kļūt konkurētspējīgai pasaules mērogā. Šā iemesla dēļ mums nevajadzētu pretoties domai, ka eiro zonas valstīm jāsamazina to pārmērīgā finanšu nasta. Mēs piekrītam, ka neviens nebūtu konkurētspējīgs ar tik smagu nastu. Tomēr nevar piekrist intensīvas diētas piemērošanai, kas turpmāk nesīs tikai slimīgumu un vājumu. Eiropai jāizveido kādi ekonomikas muskuļi; tai ir vajadzīgas radošas shēmas, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un veidotu darbavietas. Ir ļoti žēl, ka pēc visiem šiem mēnešiem neviens no tiem intelektuālajiem priekšlikumiem, kas bija iespējami, neiekļuva šajā kopumā.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs ilgu laiku uzskatījām, ka iekšējais tirgus un kopējās valūtas ieviešana automātiski dos rezultātā ekonomikas konverģenci un dalībvalstu konverģenci un ka Māstrihtas kritēriji ir pietiekami, lai nodrošinātu disciplīnu. Tagad mēs sastopamies ar patieso realitāti. Pārvaldības instrumenti izrādījās neatbilstoši un iepriekš tie ir tikuši rupji pārkāpti.

Viena valūta un vienota monetārā politika nav spējīgas ilgi pastāvēt, ja nav efektīvu noteikumu finanšu, budžeta, ekonomiskajā un sociālajā politikā. ES tagad izmēģina jaunu pieeju. Izsakoties metaforiski, tai ir palicis pēdējais šāviens. Ja šis pēdējais šāviens netrāpīs mērķī, ievainojums būs ļoti nopietns. Varbūt ES ir regresijas fāzē un mēs redzam renacionalizācijas un protekcionisma atgriešanos — pirmās dezintegrācijas pazīmes ir eiro jomā.

Jaunais kopums mēģina to novērst un ielikt jaunus pamatus. Es atbalstu šo kopumu, lai gan uzskatu to par nenoteiktu attiecībā uz problēmām, uz kurām es tikko norādīju. Ir risks, ka Eiropas pusgads kļūs par centralizētu birokrātisku pasākumu. Pakts par eiro var izrādīties bezzobains. Mums ir vajadzīgas saistošas rekomendācijas no Komisijas. Mums ir vajadzīgi automātiski ierosinājumi un sankcijas, ko Padome var apturēt vienīgi tad, ja vairākums nobalsos pret tiem. Tas ir neapšaubāmi nepieciešams, ja Padomes locekļu apkaunojošie un neizprotamie strīdi palīgtelpās galu galā tiks izbeigti. Mums steidzami ir vajadzīgs skaidrs rezolūciju pieņemšanas mehānisms finanšu sektoram, lai tas atkal varētu strādāt.

  Derk Jan Eppink (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ir kļuvis skaidrs, ka monetārai savienībai ir vajadzīga budžeta savienība, kā arī atbilstība noteikumiem. Tā ir mācība, kas ir jāiegūst no eiro krīzes. Es uzskatu, ka tiesību aktu kopums, ko mēs esam pieņēmuši pagājušajā trešdienā, ir ļoti labi līdzsvarots, un tāpēc man ir tas gods paziņot jums, komisār, ka Beļģijas delegācija Eiropas konservatīvo un reformistu grupā apstiprinās šo kopumu.

Tomēr man ir dažas kritiskas piezīmes. Kopumā es uzskatu, ka eiroobligācijas nav nekāds brīnumains risinājums. Vakar Gideon Rachman rakstīja avīzē Financial Times, ka nevar ārstēt alkohola saindēšanos ar pudeli šņabja. Man ir bijušas teoloģiskas debates par šo jautājumu ar Goulard kundzi. Mēs nevarētu vienoties, taču es apbrīnoju viņu kā oponenti. Es domāju arī, ka ekonomikas nelīdzsvarotības teorija ir zināmā mērā miglaina un neskaidra. Tā nav tiesa, ka Vācijai ir tirdzniecības pārpalikums tāpēc, ka Portugālei ir ārējās tirdzniecības deficīts. Tas izklausās pēc „ES ekonomikas iesācējiem”.

Tādējādi, priekšsēdētāja kungs, mums ir iesniegts vislabākais iespējamais teksts. Es balsošu par to un domāju, ka šobrīd, kad eiro zonā ir krīze, mēs un Parlaments esam aicināti izteikties, ko es arī gribētu darīt.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums ir spēcīgs līdzeklis, lai uzspiestu visām dalībvalstīm vienotu kapitālistisku pārstrukturizāciju un vienotu stratēģiju, lai pastiprinātu kapitāla konkurētspēju, rentabilitāti un varu. Šis ir pastāvīgs memorands strādnieku šķirai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vispārizplatītā propaganda par Grieķijas, Īrijas, Portugāles un citu valstu parādiem un deficītiem ir radīta, lai nosodītu strādnieku šķiras iegūtās tiesības un noslēptu patieso vainīgo, proti, kapitālismu un tā monopolu. Buržuāzijas ideoloģiskais terorisms ir centieni pierādīt, ka vienīgā izeja, kā saglabāt kapitāla rentabilitāti, ir noslepkavot strādniekus.

Tikai no 1985. līdz 2011. gadam papildus neizmērojamām bagātībām, ko kapitāls piesavinājās, ekspluatējot strādnieku šķiru Grieķijā, monopolistisks kapitāls iekšzemē un ārzemēs nopelnīja EUR 628 miljardus aizņēmēju un aizdevēju kredītprocentos un atmaksājumos.

Strādnieku šķirai nav nekādu parādsaistību pret tiem, kuri ir nolaupījuši tai visu vaiga sviedros nopelnīto. Pilnīgi pretēji — kapitāls tai ir parādā visu bagātību, ko izlaupījis. Grieķijas komunistu partijas ziņojums, kas izsūtīts no Akropoles, šodien skan vairāk nekā aktuāli: „Eiropas tautas mostieties! Gāziet kapitālistu barbariskumu un monopolu suverenitāti!”

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Jo vairāk mēs nodrošinām Eiropas nākotnes stabilizācijas mehānismu, jo vairāk atkarīgas no parādu pārslogotās ES perifērijas kļūst stabilās valstis. Centralizācija un viena valūta, kas ilglaicīgi nemaz nevarētu būt cieta valūta, ir devušas savu ieguldījumu pašreizējās problēmās, taču šobrīd kā vienīgo glābšanas risinājumu mums piedāvā turpināt iet tālāk pa šo nepareizo ceļu.

Vispirms ekonomiski stipras un vājas valstis tiek patvaļīgi iemestas vienā katlā. Tad mēs piešķiram līdzekļus dažādiem glābšanas pasākumiem — viss veltīgi —, un tagad galvenais ir sasniegt kulminācijas punktu Eiropas ekonomikas pārvaldīšanā. Pēc manām domām, ja valstis ar parādu pārslogotu ekonomiku vēlas palikt eiro zonā, tām jāpakļaujas stingrai budžeta kontrolei. Centralizācijas veids, ko piemēro Briseles budžeta lēmējiestāde visām dalībvalstīm, tomēr ir nepiedienīga iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē, un tas padarīs Eiropas stabilās valstis tikai par ES birokrātijas rotaļlietām.

Manuprāt, mums vajadzētu aizslēgt durvis Briseles vēl lielākai centralizācijas kārei.

  Danuta Maria Hübner (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Mūsu uzdevums un pienākums ir nodrošināt, lai dalībvalstis un Savienība kopumā ātrāk tiktu ārā no krīzes, un ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums ved mūs šajā virzienā. Kopums — politiski neiedomājama lieta pirmskrīzes apstākļos un šobrīd noteikti vēl nepilnīgs — tomēr ir liels solis uz priekšu.

Taču ir acīmredzami, ka panākt vienošanos ir viena lieta — kas arī ir mūsu pienākums —, bet ieraudzīt tās praktisko īstenošanu un gūt labumu no jaunajiem noteikumiem būs pavisam cita problēma. Šai reformai, kas ievieš vairāk automātiskuma attiecībā uz politiskiem darījumiem un rīcības brīvību, ir jāiztur reālās dzīves pārbaudījums, un tas prasīs stingru politisku gribu un atbildīgu attieksmi.

Nav skaidrs, cik ilgs laiks paies, pirms visas institucionālās vienošanās būs ieviestas un jaunie noteikumi sāks nest augļus. Šī nenoteiktība rada risku, un mēs nedrīkstam piešķirt papildu telpu šim riskam. Paliek arī neskaidrs, kā funkcionēs mijiedarbība starp Eiropas pusgadu un jauno ekonomiskās pārvaldības infrastruktūru, un mani uztrauc arī pastāvīgais Eiropas Stabilitātes mehānisms kā starpvaldību instruments.

Ceru, ka mūsu vienošanās par sešiem dokumentiem dos iespēju beidzot padarīt šos instrumentus par Kopienas pamatotiem.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums dod mums iespēju cerēt, ka uzvarētāja un zaudētāja attiecības vairs neparādīsies mūsu Eiropas realitātē un ka Eiropa nekļūs par spēli, kuras rezultāts ir nulle.

  Liem Hoang Ngoc (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsu līdzpilsoņi apšauba ieguvumus tādas taupības politikas rezultātā, kas samazina sabiedriskos pakalpojumus un apdraud to sociālo drošību. Visur, kur šāda politika ir ieviesta, tā nav sekmīgi mazinājusi valsts parādu un bezdarbu. Šīs „pārvaldības” kopuma saturs — es apzināti saucu to par „saturu” —, par ko mēs diskutējam šodien, ir tik smieklīgs, ka pat ekonomisti apjūk, jo tas atturēs budžeta politiku no pielāgošanās ekonomikas cikliem.

Trialoga laikā Komisijas locekļi atzina, ka viņi nav izmantojuši nekādu teorētisku vai ekonometrisku modeli kā bāzi, lai izstrādātu prātīgas prognozes un rekomendācijas. Viņi atzina, ka strādā pilnīgi intuitīvi. Tādējādi ir grūti saprast, kāpēc konservatīvie, liberālie un eiroskeptiskie Parlamenta locekļi mēģinājuši akli padarīt Komisijas piedāvāto tekstu vēl stingrāku. Viņiem ir vēl mazākas tiesības mums sprediķot, ņemot vērā to, ka viņu draugu vadītās valdības ir radījušas šos deficītus nodokļu samazināšanas rezultātā, kas ir tikpat nepareizi, cik neefektīvi — vai tā nav, Gauzès kungs? Viņi impozanti izteicās par stratēģiju „Eiropa 2020”, taču atteicās atļaut kaut ko iztērēt, lai sagatavotos nākotnei, piemēram, atvēlēt naudu investīcijām, lai nevajadzētu aprēķināt deficītu.

Jā, Wortmann-Kool kundze, tā ir šo debašu galvenā problēma, par mēs arī bažījāmies! Jā, ļaujiet mums samazināt deficītu, piemēram, atgriežoties pie nodokļu atvieglojumiem, ko pārsvarā ir baudījuši valsts kreditori, taču ļaujiet mums to darīt, neupurējot investīcijas, mācības un darbavietas, jo šodienas investīcijas ir rītdienas darbavietas un turpmākie nodokļu ienākumi, un tas ļaus mums samazināt savu deficītu. Tā ir teorēma, kam būtu jābūt šīs „pārvaldības” kopuma titullapā.

Kolēģi konservatīvie un liberālie Parlamenta locekļi! Daži no jums grib automātiski sodīt valstis, kuras ir ķeceri saskaņā ar jūsu dogmu, kas noskaņota uz miljardiem eiro. Viņi arī grib sodīt valstis, kas nesamazinās algas, lai sasniegtu ārējo bilanci. Viņi uzskata, ka deficīts pirmām kārtām ir sliktas ietekmes produkts dažās no šīm valstīm, kaut arī neoliberālais modelis, ko jūs nekad neapstrīdat, vēl nebija nonācis tik smagā krīzē kopš 1929. gada, ja tas jau nav novedis pie spiediena uz vienkāršu cilvēku pirktspēju un nodokļu ienākumu straujas samazināšanas — šīs ir divas problēmas, kas ieņem pirmo vietu privātajās un sabiedriskajās parādsaistībās.

Kad nonāks līdz balsošanai, sociālisti un demokrāti nepārprotami signalizēs pret šo taupības kopumu, kas var tikai palielināt sašutumu, kurš rodas visā Eiropā. Šis nepārprotamais signāls ir domāts visiem Eiropas strādniekiem, jo īpaši mūsu līdzpilsoņiem Francijā un Vācijā, jo tur tuvojas vēlēšanas, kam būs izšķiroša ietekme Eiropas nākotnē.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos pateikties visiem referentiem par lielo darbu, ko viņi ir paveikuši, jo īpaši saviem kolēģiem un draugiem Sylvie Goulard un Carl Haglund.

Mūsu balsojums par ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu varētu kļūt par vienu no vēsturiskajiem pagrieziena punktiem šajā Parlamentā. Ne tikai ar tā tiešajām sekām, bet arī ar morālo pozīciju, ko mēs rādām mūsu valstu pilsoņiem. Politiķiem un valdībām ir laiks ieņemt skaidrāku pozīciju par to, kas ir pareizi un kas nav attiecībā uz vērtībām, kuras mēs gribam aizsargāt, tostarp ekonomikas jomā.

Vai mēs gribam tādas valdības, kas melo par saviem budžetiem vai deficītiem? Nē, jo pat tad, ja mēs kādu laikam varam noliegt realitāti, beigās ar to vienmēr jāsastopas tik un tā. Vēl vairāk, vai mēs gribam tādas valdības, kas piekristu Stabilitātes un izaugsmes paktam? Domāju, ka jā. Tātad ir nepieciešamas pārvaldības sankcijas.

Mēs zinām, ka tad, ja dalībvalstīm būs savstarpēji jāpiemēro sankcijas, nekas nenotiks. Tāpēc es pilnīgi atbalstu apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu, arī savas partijas, Katalonijas liberālās koalīcijas vārdā, kas pašlaik ir vadošā partija Katalonijas valdībā un arī Barselonas pilsētas valdībā. Automātiskums ir nepieciešams, ja mēs gribam, lai sarkanās līnijas netiktu patvaļīgi šķērsotas.

Vēl jo vairāk, tas ir aicinājums Komisijai — izvirzīt priekšlikumu par eirovērtspapīriem. Es gribētu publiski atbalstīt šādu piedāvājumu, kas ir ņemams vērā finanšu disciplīnas veidošanā.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Grieķijas krīze ir viens no faktoriem, kas veido šo debašu pamatu. Aizdot grieķiem vairāk naudas un prasīt viņiem ieviest vairāk ierobežojumus nebūtu gudri. Grieķi nekad nespēs atmaksāt aizdevumus, un ekonomikā, kas ir tikpat kā nedzīva, nevar ieviest ierobežojumus. Nevar palūgt skeletam ciešāk savilkt jostu.

Kas tad mums ir vajadzīgs? Vispirms tiem šajā Parlamenta, kas ievilka Grieķiju eiro zonā, kā arī Beļģijas finanšu ministram Reynders kungam vajadzētu nožēlot savu vainu. Acīmredzot nevajadzēja ļaut tam notikt.

Otrkārt, daļa no Grieķijas parāda ir jānoraksta un, lai garantētu, ka atlikušais parāds tiešām tiks atmaksāts, vajadzētu izstrādāt plānu uz vairākiem gadiem Grieķijas ekonomikas atjaunošanai.

Treškārt, Stabilitātes un izaugsmes paktā vajadzētu iekļaut automātiskas sankcijas pret tiem, kas pārkāpj eiro zonas piederības nosacījumus, lai mēs nekad vairs neiegāztu paši sevi šādā postā. Attiecībā uz šo jautājumu es domāju, ka Wortmann-Kool kundzes ziņojums varētu būt daudz stingrāks.

Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu „sešu tiesību aktu kopumu”, taču attiecībā uz šo jautājumu es atturēšos no balsošanas par Wortmann-Kool kundzes ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis tiesību aktu kopums neatrisina daudzās valstīs piedzīvotās nopietnās ekonomiskās un sociālās problēmas, kas skar strādniekus un tautu. Tās parasti izraisa aizvien pieaugoša neoliberāla ES politika, kas koncentrē finanšu un politisko varu nedaudzu personu rokās.

Paplašinot Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības un padarot sodus vēl stingrākus, sarunu rezultātā atklājas politiskā saskaņa, kas pastāv starp trim iestādēm, attiecībā uz Eiropas Savienības kursu un pievienošanos tai. Tā veido daļu no bezprecedenta uzbrukuma valstu parlamentu tiesībām, kas tiek ierobežotas ar ES neoliberālajām vadlīnijām attiecībā uz šo valstu budžetiem, to nolūks ir uzlikt sodus strādniekiem un tautai kopumā, ierobežot privatizāciju un publiskas investīcijas būtiskos ekonomikas sektoros un dienestos.

Tā kā strādnieku nemieri Grieķijā, Īrijā un Portugālē ir bijuši veltīgi, kā mēs zinām, ir laiks pagriezties pa180 grādiem un vairs neuzstāt uz to, lai palīdzētu tikai ekonomikas un finanšu biznesa grupām, pārsvarā Eiropas lielākajās valstīs. Šie tiesību akti piedāvā paildzināt šo iejaukšanos, kas paverdzina cilvēkus un valstis, pārvēršot tās par īstiem protektorātiem jeb kolonijām. Tie piedāvā arī turpmāk iet pa ceļu, kas var novest tikai pie ekonomiskas un sociālas katastrofas un faktiska Eiropas Savienības sabrukuma. Tāpēc mēs esam pret tiem.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ministr, dāmas un kungi! Jau tika izteikti daudzi komentāri par dažādiem ziņojumiem, kas veido šo pārvaldības tiesību aktu kopumu.. Kādi ir vissvarīgākie punkti šajā posmā, kas palīdzētu mums novērtēt paveikto darbu? Fakts, ka šodien mums ir šis kopums, kas ir Padomes un Parlamenta sarunu rezultāts, jau nozīmē ievērojamu progresu. Tas aizpilda acīmredzamu tukšumu eiro attīstībā, un diemžēl bija vajadzīga parādu krīze, lai pamudinātu mūs to izdarīt.

Šajā saistībā mums vajadzētu uzsvērt Ungārijas prezidentūras paveikto uzslavas vērto darbu un Parlamenta sarunu dalībnieku izcilo prasmi. Es vēlētos arī akcentēt rezultātus, ko Parlaments ir guvis diskusijās ar Padomi, kad tā parādīja patiesu atklātību. Mums jāatceras, kāda bija situācija, un jānovērtē uzlabojumi objektīvi.

Tātad, vai šie noteikumi ir apmierinoši un pietiekami? Protams, vienmēr būs vieta uzlabojumiem, taču šis kopums jau nodrošina reālus risinājumus, kā pastiprināt eiro zonu un izveidot vienotu ekonomisko pieeju, kas ir nepieciešama. Vai mēs varam nopietni apgalvot, kā to dara šā tiesību aktu kopuma pretinieki, ka mēs varam veidot izaugsmi parādu kalna galā, kas nākotnē pastāvīgi pieaugs arvien augstāk un augstāk?

Tiem, kas nosoda mūs par tāda pārvaldības tiesību aktu kopuma atbalstīšanu, kura pamatā nav neviens teorētisks vai ekonometrisks modelis, es vienkārši teikšu: vai modeļi, par kuriem jūs runājāt, prognozēja vai novērsa šo krīzi, kurai mēs pašlaik ejam cauri un kura vēl nav beigusies, vai arī šie modeļi, maskējoties zem matemātiskām patiesībām, ir izraisījuši riskantu rīcību?

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Rītdien Parlamentam jāpieņem lēmums, un es ceru, ka tas būs skaļš un skaidrs signāls gan mūsu valstu pilsoņiem, lai atjaunotu viņu uzticēšanos Eiropai, gan tirgum, lai stabilizētu mūsu valūtu.