Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 22. jūnijs - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 15.05)

  Priekšsēdētājs. − Es pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sesiju, kas tika pārtraukta ceturtdien, 2011. gada 9. jūnijā.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

3. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. – Es ar prieku sveicu delegāciju, kuras sastāvā ir četri Seišela salu parlamenta Ārlietu komitejas locekļi un divi augstākā līmeņa parlamenta ierēdņi viņu priekšsēdētāja William kunga vadībā. Delegācija šonedēļ ir šeit, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja rīkotajā četru dienu mācību vizītē. Dāmas un kungi! Mēs ceram, ka jūsu vizīte būs auglīga, un zinām, ka jūs ar interesi klausīsieties Cadec kunga ziņojumu par zvejniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Seišela salām, par kuru tiks balsots rīt. Vienīgais, ko mēs lūdzam, — nākamreiz atvediet uz Briseli kaut nedaudz saulaina laika.

4. Komiteju sastāvs

5. Reglamenta interpretācija

6. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas

7. Rakstiska deklarācija (iesniegšana)

8. Apropriāciju pārvietojumi

9. Saistībā ar Parlamenta nostājām un rezolūcijām veiktie pasākumi

10. Dokumentu iesniegšana

11. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. − Oomen-Ruijten kundze lūdza vārdu.

  Ria Oomen-Ruijten, PPE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Iepriekšējā papildu sesijā mēs diskutējām par Krieviju. Toreiz mēs nosūtījām ziņu Komisijas priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam, prasot pārrunāt Krievijas vēlēšanas. Tagad mēs esam saņēmuši informāciju, ka vienai partijai Krievijā tika atteikta reģistrācija. No otras puses, EDSO ir mūs informējusi, ka viņi ir saņēmuši atļauju sūtīt novērotājus uzraudzīt vēlēšanas. Mēs gribētu saņemt paziņojumu par pašreizējo stāvokli Krievijā, cik drīz vien iespējams. Mēs gribētu arī noturēt debates par šo jautājumu. Manuprāt, tas ir atbilstoši.

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribu atbalstīt šo priekšlikumu. Tomēr tas būs atkarīgs no Priekšsēdētāju konferences politiskās gribas, vai atļaut mums jūlija papildu sesijā, kad šeit būs arī Augstā pārstāve, teikt īsu paziņojumu par šo jautājumu un noturēt debates.

  Priekšsēdētājs. – Mēs nedebatēsim tagad. Mēs ņemsim vērā šo lūgumu un nodosim to attiecīgajām iestādēm.

Tagad pāriesim pie darba kārtības.

Ir izdalīta Priekšsēdētāju konferences 2011. gada 9. jūnija sanāksmē saskaņā ar Reglamenta 137. un 138. pantu izstrādātās darba kārtības galīgā versija.

Pēc konsultēšanās ar politiskajām grupām es vēlos iesniegt Parlamentam šādus ierosinātos grozījumus darba kārtības galīgajā versijā:

Ceturtdiena, 2011. gada 23. jūnijs

1. Balsojums par Kastler kunga ziņojumu par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām (2012. gads) (A7-0061/2011) ir pārcelts uz jūlija papildu sesiju.

2. Tatarella kunga ziņojums par traktoriem, kurus laiž tirgū saskaņā ar „elastības shēmu” (A7-0091/2011), tiks iekļauts tieši balsojumā.

Grozījumu iesniegšanas termiņš ir šodien līdz plkst. 16.00.

Vai ir kādi komentāri?

Komentāru nav, tātad grozījumi ir pieņemti.

Papildus ir saņemti pieprasījumi ieviest šādus grozījumus:

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir lūgusi šodien — trešdien, 2011. gada 22. jūnijā — noturēt debates par ekonomikas pārvaldību uzreiz pēc debatēm par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei un pirms A. Dess ziņojuma par kopējo lauksaimniecības politiku.

(Grozījumu noraidīja)

Tagad pāriesim pie darba kārtības ceturtdienai. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ir pieprasījusi pārcelt uz kādu vēlāku papildu sesiju balsojumu par ziņojumiem, kas iekļauti kopīgajās debatēs par ekonomikas pārvaldību (E. Ferreira (A7–0183/2011), D. Feio (A7–0179/2011), V. Ford (A7–0184/2011), S. Goulard (A7–0180/2011), C. Wortmann-Kool (A7–0178/2011) un C. Haglund (A7–0182/2011)).

Klute kungam tiek dots vārds, lai iepazīstinātu ar šo pieprasījumu.

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos ierosināt pārcelt debates par ekonomikas pārvaldību uz jūlija papildu sesiju. Iemesli, kādēļ mēs vēlamies to darīt, ir pavisam vienkārši. ECOFIN padome pirmdien noturēja sanāksmi un kārtējo reizi ieviesa grozījumus kompromisa lēmumos, par kuriem notika sarunas. Kā Parlamenta deputātiem mums nebija pietiekami daudz laika, lai tos kārtīgi izskatītu. Nebija arī pieejami vajadzīgie tulkojumi. Mēs to uzskatām par nepieļaujamu spiedienu no Padomes puses un gribam lūgt jūs kā mūsu kolēģus izrādīt pretestību šim spiedienam un nobalsot par priekšlikumu pārcelt šīs debates un balsojumu.

  Corien Wortmann-Kool, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropai steidzami ir vajadzīgs nodrošināt stingru pamatu eiro. Mēs esam diskutējuši par šo tiesību aktu kopumu vairākus mēnešus, un tagad ar Padomi ir panākta vienošanās par 98 %. Mēs gribētu rīkot balsojumu rītdien, lai Parlamenta deputāti varētu paust savus viedokļus, balsojot plenārsēdē. Ir jāturpina sarunas ar Padomi, lai mēs varētu panākt galīgo vienošanos līdz vasarai un nodrošināt eiro stingru pamatu.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par tiesību aktu kopumu, kurā Ekonomikas un finanšu padome pēdējā brīdī ieviesa grozījumus, kas vēl nav iztulkoti visās valodās. Pirmkārt, ir tikai viena versija — vismaz man ir bijusi pieejama tikai angļu versija —, kas nesniedz mums skaidru priekšstatu par notikušo. Otra problēma ir tāda, ka fakti, par kuriem ir runa, ir vitāli svarīgi un sekas ļoti nopietni ietekmēs mūsu valstis un mūsu tautas, jo īpaši paturot prātā situāciju, kas pašlaik valda Grieķijā un Īrija, un, kā ziņo, arī Portugālē. Šo iemeslu dēļ mēs uzskatām, ka šie jautājumi prasa rūpīgāku pieeju. Tāpēc mēs uzstājam, ka balsojums jāatceļ līdz jūlijam.

  Priekšsēdētājs. – Pieprasījums ir noraidīts.

***

Tādējādi darba kārtība ir pieņemta.

12. Gatavošanās Eiropadomes sanāksmei 2011. gada 23. un 24. jūnijā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei 2011. gada 23.un 24. jūnijā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Šī ir pēdējā reize, kad man Padomes vārdā jāuzrunā Parlaments plenārsēdes debatēs.

Janvārī mēs apsolījām, ka mūsu prezidentūra būs Parlamentam draudzīga. Apzinādamies Lisabonas līguma sekas, mēs sapratām, ka cieša sadarbība ar Eiropas Parlamentu un tā deputātiem turpmāk būs būtiski svarīgs jebkuras prezidentūras panākumu priekšnoteikums. Eiropas sabiedrība gaida no ES rezultātus, īpaši nelauzot galvu par atšķirībām Parlamenta, Komisijas un Padomes starpā. Un tai ir pilnīga taisnība. Mums ir kopīgi pienākumi, tātad arī mūsu panākumi vai neveiksmes ir kopīgi.

Gaidāmā Eiropadome iezīmē Ungārijas prezidentūras beigas. Tāpēc šīs debates ir nenovērtējama iespēja atskaitīties par to, kas paveikts vairākos jautājumos, cieši sadarbojoties ar Parlamentu.

Sākšu ar ekonomikas politiku. Līdz ar Eiropadomes sanāksmi noslēgsies pirmais Eiropas pusgads. Tas savieno vienā politiskā ciklā abus ekonomikas atveseļošanos veicinošos aspektus — finansiālo stabilitāti, kuras pamatā ir fiskālā konsolidācija, kas atspoguļojas stabilizācijas un konverģences programmās, un strukturālās reformas gudrai, ilgtspējīgai, integrējošai un darbavietas radošai izaugsmei. Pateicoties Komisijas, Padomes un dalībvalstu lieliskajai savstarpējai sadarbībai valstu reformu programmu un rekomendāciju jomā, pirmais Eiropas pusgads arī ilga pusgadu un ne dienu vairāk.

Eiropadome tiks aicināta atbalstīt Padomes apstiprinātus, konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kuriem jāatspoguļojas visu dalībvalstu lēmumos attiecībā uz to budžetiem un strukturālajām reformām. Pat trialoga sarunās mēs iekļāvām atsauci uz Eiropas pusgadu, lai Parlaments tiktu pienācīgā veidā informēts par šiem notikumiem.

Attiecībā uz paktu „Eiro plus” vairākums dalībvalstu ir uzņēmušās saistības, iekļaujot tajās vairāk nekā simts dažādu pasākumu. Šīs saistības ir svarīgs solis ceļā uz minētā pakta mērķu sasniegšanu, kas tagad ir jāīsteno dalībvalstu līmenī.

Taču šo sākotnējo saistību vērienīgums un konkrētība visām valstīm nav vienāda. Sagatavojot nākamās saistības, dalībvalstis izvēlēsies plašāku darbības jomu, konkrētāku pieeju un augstākus mērķus.

Ļaujiet man pievērsties sešu tiesību aktu priekšlikumiem par ekonomikas pārvaldību, sauktiem mūsu kopējā žargonā par „sešu paketi”. Es neiedziļināšos sīkumos, jo tā ir plenārsēdes darba kārtībā. Ļaujiet man tikai atgādināt jums, ka Ungārijas prezidentūrai Eiropadome piešķīra pilnvaras panākt politisku vienošanos ar Parlamentu līdz jūnija beigām. Pēc tam, kad Padome martā pieņēma vispārējo pieeju, mēs nekavējoties sākām strādāt, iesaistoties intensīvās trialoga sarunās ar Parlamentu un Komisiju.

Šīs trīs iestādes ir paveikušas milzīgu darbu. Parlamenta sākotnējai nostājai tika iesniegti aptuveni 2000 grozījumu. Līdz šim brīdim mums ir izdevies samazināt neatrisinātos jautājumus līdz vienam pašam lielam jautājumam un dažiem tehniskiem jautājumiem. Es esmu pārliecināta, ka šodien mums iesniegtais teksts ir spēcīgāks un vairāk piemērots turpmāko krīžu novēršanai. Mēs attiecīgi informēsim Eiropadomes priekšsēdētāju, tādējādi sniedzot ziņojumu iestādei, kas mums uzticēja šo uzdevumu.

Es esmu personīgi iesaistījusies aizraujošās sarunās ar daudziem Parlamenta deputātiem. Es izmantošu šo izdevību, lai jums visiem pateiktos par šo pieredzi. Kā prezidentūra, kurai ir draudzīgas attiecības ar Parlamentu, mēs ceram, ka rezultāti, kas noveduši mūs līdz vienošanās iespējai, netiks izniekoti. Finanšu tirgi, Eiropas uzņēmumi un — kas ir vissvarīgāk — Eiropas pilsoņi gaida, lai mēs lemtu atbildīgi un nostātos pret parādiem — galveno mūsu ekonomikas nelaimi. Beidzot mēs zinām arī to, ka Grieķijas jautājums arī būs Eiropadomes darba kārtībā.

Tagad ļaujiet man pievērsties tieslietām un iekšlietām. Eiropadome risinās stratēģiskos jautājumus, kas attiecas uz patvērumu, migrāciju un Šengenu — pamatojoties uz secinājumiem, kurus 2011. gada 9. jūnijā pieņēma Tieslietu un iekšlietu padome.

Neseno notikumu gaismā Eiropadome apspriedīs idejas un sniegs vairāk politisku ieteikumu, kā arī nodrošinās sadarbību Šengenas zonā. Tā apspriedīs arī iespējamo aizsardzības mehānismu. Taču ļaujiet man uzsvērt, ka Šengenas pienācīgai funkcionēšanai ir svarīgi, lai dalībvalstis pilnā mērā īstenotu noteikumus un tādējādi palielinātu savstarpējo uzticēšanos. Ir jāievieš arī efektīva un uzlabota uzraudzības un risku novērtēšanas sistēma.

Pievērsīsimies tagad personu pārvietošanās brīvībai. Tā pieder pie citas acquis comunautaire nodaļas nekā Šengena, taču tās ir nesaraujami saistītas. Abas pieder pie Eiropas integrācijas redzamākajiem un populārākajiem sasniegumiem. Dalībvalstis to labi apzinās un tāpēc ir nolēmušas tās aizsargāt. Ideja, kas ir Šengenas pamatā, nav mainījusies — vēl efektīvāka ārējo robežu pārvaldība ir priekšnoteikums ceļošanai bez jebkādas robežkontroles Šengenas zonā.

Kā jūs zināt, ir notikušas intensīvas sarunas par Frontex regulas grozījumiem. Frontex ir Eiropas instruments par excellence, kas ir būtisks mūsu ārējo robežu kontrolei. Prezidentūra atzinīgi vērtē pēdējās trialoga sapulces pozitīvos rezultātus. Dalībvalstis apspriedīs šos rezultātus šajā pēcpusdienā, un mēs uzskatām, ka līdz Eiropadomes sanāksmei būs iespējams panākt vienošanos.

Nesenie notikumi ir radījuši saspīlētu situāciju patvēruma politikā. Cilvēkiem, kam vajadzīga aizsardzība, ir jāgarantē drošas un efektīvas patvēruma procedūras. Tāpēc ir svarīgi, lai kopējā Eiropas patvēruma sistēma tiktu pabeigta līdz 2012. gadam — sistēma, kuras pamatā ir augsti aizsardzības standarti un godīgas un efektīvas procedūras, kas spēj novērst ļaunprātīgu patvēruma politikas izmantošanu un ļauj bez kavēšanās izskatīt patvēruma pieteikumus, lai nodrošinātu šīs sistēmas ilgtspējību.

Eiropadome apskatīs arī to, kā tiek sagatavoti plāni, lai pilnveidotu migrācijas plūsmu un bēgļu plūsmu pārvaldības spējas. To mērķis ir novērst nelegālās imigrācijas galvenos iemeslus. Šajā nolūkā tiks veidota partnerība ar dienvidu kaimiņvalstīm. Pirmais pasākums būs plašs strukturēts dialogs ar šīm valstīm par migrāciju, mobilitāti un drošību, lai šīs valstis un ES gūtu taustāmu labumu.

Ļaujiet man teikt dažus vārdus par Horvātiju. Pievienošanās sarunu noslēgšana ar Horvātiju bija viena no mūsu prezidentūras lielākajām prioritātēm. Horvātijas, Komisijas un prezidentūras ārkārtīgi lielo pūļu rezultātā — pūļu, kuras Parlaments būtiski atbalstīja un par ko tam pienākas liela uzslava, — Eiropadome aicinās noslēgt pievienošanās sarunas ar Horvātiju līdz 2011. gada jūnija beigām. Pievienošanās līguma parakstīšana ir paredzēta pirms šā gada beigām.

Šie notikumi dod jaunu impulsu Rietumbalkānu izredzēm pievienoties Eiropai. Eiropadome atgriezīsies pie šā jautājuma 2011. gada decembra sanāksmē. Šajā saistībā tiek gaidīts, ka tā atzinīgi novērtēs ģenerāļa Mladiča apcietināšanu un pārvešanu uz Hāgu. Serbija ir spērusi lielu soli pretī dalībai ES.

Attiecībā uz dienvidu kaimiņreģionu tiek gaidīts, ka Eiropadome apstiprinās jauno pieeju attiecībām ar ES kaimiņvalstīm, par kuru pirmdien tika panākta vienošanās Ārlietu padomē. Ņemot vērā nopietnos notikumus Eiropas Savienības dienvidu kaimiņvalstīs, Eiropadomei ir jāpieņem deklarācija par nesenajiem notikumiem šajā reģionā.

Citu jautājumu starpā es vēlos jūs informēt, ka Eiropadome gatavojas iecelt Mario Draghi par nākamo Eiropas Centrālas bankas pārvaldnieku, par ko būs jābalso arī Parlamentam.

Visbeidzot ne mazāk svarīgs ir arī tas apstāklis, ka Eiropadomei būs jāapstiprina ES stratēģija Donavas reģionam un ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, tādējādi īstenojot divas citas Ungārijas prezidentūras prioritātes.

Donavas stratēģija ir paredzēta, lai palielinātu visa šā reģiona iespējas, reģiona, kas aptver vairākas dalībvalstis un trešās valstis Rietumbalkānos — gan nācijas, gan tautas, gan kopienas. Īstenojot ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām, mēs Eiropas līmenī pirmo reizi risināsim romu tautības cilvēku bēdīgo stāvokli un līdz ar to radīsim jaunas iespējas mums visiem.

Īpaša pateicība Parlamentam pienākas par lielisku ziņojumu — Livia Járóka ziņojumu —, kā arī par lēmumu, kas ir teicams pamats mūsu darbam Padomē. Eiropa tādējādi parādīs, runājot premjerministra Orbán vārdiem, „ka tai ir ne tikai prāts, bet arī sirds”.

Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Ungārijas prezidentūra izvēlējās devīzi „Spēcīga Eiropa”. Ļaujiet man izteikt cerību, ka jūs piekritīsiet priekšsēdētājam Buzek, kas nesen teica: „Pēc Ungārijas prezidentūras Eiropa būs spēcīgāka un labāka.”

Vēlreiz no visas sirds jums pateicos par sadarbību pēdējos sešos mēnešos.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Šīs nedēļas Eiropadomes sanāksmei ir ļoti būtiska darba kārtība. Ministre Győri Padomes Ungārijas prezidentūras vārdā ir vispārējos vilcienos iepazīstinājusi mūs ar to. Tagad es vēlos viņai pateikties par pašaizliedzīgo nodošanos šim darbam pēdējo sešu mēnešu laikā.

Ļaujiet man pievērsties dažiem konkrētiem jautājumiem — es esmu uzrakstījis vēstuli Eiropadomes locekļiem, izklāstot Komisijas nostāju attiecībā uz dažiem svarīgiem darba kārtības punktiem, un es vēlos dalīties pārdomās ar jums par šo nostāju. Savas runas beigās es sniegšu dažus komentārus arī par Grieķiju.

Eiropadome veiks svarīgus pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotāku un efektīvāku Eiropas Savienības ekonomikas politiku.

Pirmkārt, mums ir ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums. Es vēlos no visas sirds pateikties Parlamentam par ārkārtīgi lielo darbu un spēju piešķirt šim jautājumam vērienīgumu. Vēlāk šajā pēcpusdienā komisārs Rehn Komisijas vārdā sīkāk izklāstīs mūsu nostāju šajos ārkārtīgi svarīgajos jautājumos. Tagad es gaidu, lai Parlaments un dalībvalstis vienojas, jo ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums ir būtisks, lai visaptveroši reaģētu uz krīzi.

Vienošanās par šo tiesību aktu kopumu ir būtiski svarīga. Būs ļoti grūti izskaidrot mūsu pilsoņiem, kāpēc mēs nevaram vienoties par pamatjautājumiem reaģēšanai uz krīzi, lai gan pašreizējās problēmas, kas mums jārisina, ir iespaidīgas. Es uzskatu, ka vienošanās par šo tiesību aktu kopumu palīdzēs stiprināt mūsu ekonomikas uzraudzības mehānismus Eiropas līmenī. Tā dos Eiropas Savienībai lielākas iespējas novērst tāda valsts parāda un deficīta veidošanos, kas nav ilgtspējīgs, kā arī kaitīgas makroekonomiskas nelīdzsvarotības rašanos. Lai gan profilakse ir labāka par ārstniecību, mums būs arī vieglāk labot minētās situācijas, ja tās radīsies.

Otrkārt, es gaidu, lai valstu un valdību vadītāji apstiprinātu katrai valstij ieteikumus, kurus Komisija iesniedza 7. jūnijā. Kā jūs zināt, šī ir pirmā reize, kad mēs veicam šādu kolektīvu apstiprināšanu Eiropas līmenī.

Šo ieteikumu pamatā ir plašs Komisijas izstrādāts dalībvalstu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu izveides plāns, kā arī valsts finanšu stabilitātes analīze. Tie ir mērķtiecīgi, izmērāmi un pielāgoti katras valsts neatliekamajām problēmām. Protams, diskusijas starp Komisiju un dalībvalstīm par šiem ieteikumiem ir reizēm bijušas ļoti intensīvas, bet es esmu apmierināts par to, ka kopējais rezultāts nav zaudējis savu vērienīgumu.

Mēs nevaram, no vienas puses, baudīt vienotā tirgus priekšrocības un, no otras puses, ignorēt neapdomīgu ekonomikas politiku. Nav nekādas jēgas atteikties no pilnīgi jauna ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma tikai tāpēc, ka dažas vājas dalībvalstis apšauba neatkarīgas Komisijas ieteikumus, kas paredzēti ikvienai dalībvalstij. Jaunais politikas izstrādāšanas veids nozīmē arī prasību pēc kolektīvas atbildības, jo Eiropas Savienības ekonomiskā telpa ir daudz kas vairāk par atsevišķu valstu ekonomikas summu.

Treškārt, Eiropadomei ir jāapstiprina grozījumi līgumos, kas vajadzīgi, lai 2013. gadā izveidotu Eiropas stabilizācijas mehānismu, kas spēs palīdzēt — pamatojoties uz stingriem nosacījumiem — eiro zonas dalībvalstīm, kas nonākušas finansiālās grūtībās.

Eiropas stabilizācijas mehānisms (ESM) kopā ar Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentu (EFSM), kam ir palielinātas un efektīvas finanšu aizdevumu iespējas, skaidri liecina par mūsu saistībām aizsargāt eiro zonas stabilitāti, kas pamatojas uz pareizi pārvaldītām un ilgtspējīgām valstu finansēm.

Varbūt jūs atceraties, ka janvārī, kad Komisija iesniedza Gada izaugsmes pētījumu, ļoti svarīgs temats bija vajadzība palielināt EFSM aizdevumu piešķiršanas iespējas. Toreiz mūs stipri kritizēja, bet tagad Eiropas valstu valdības ir vienprātīgi nolēmušas palielināt efektīvas aizdevumu piešķiršanas iespējas. Gribētos zināt, kāpēc to nevarēja apstiprināt pirms vairākiem mēnešiem.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums, ieteikumi katrai dalībvalstij un stabilizācijas mehānismi — tādai ir jābūt nopietnai Eiropas atbildei uz mācību, ko tā guva no krīzes, un Eiropai jārīkojas saskaņā ar to. Komisija darīs visu iespējamo, lai saglabātu tādu pašu stingru izlēmību visās apspriežamajās lietās.

Lai pārvarētu ekonomikas krīzi, visām nozarēm ir jādod savs ieguldījums, jo īpaši finanšu nozarei. Es esmu apsolījis Parlamentam, ka Komisija sniegs oficiālu tiesību akta priekšlikumu par finanšu nodokli.

Šim priekšlikumam būs trīs mērķi. Pirmkārt, izvairīšanās no finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus sadrumstalotības, jo aizvien biežāk tiek ieviesti nesaskaņoti dalībvalstu nodokļu pasākumi. Otrkārt, šā finanšu nodokļa mērķis ir radīt instrumentus, kas palīdzētu novērst pārmērīgi riskantus vai atklāti spekulatīvus darījumus. Treškārt, nodrošināt, ka arī finanšu iestādes sniedz godīgu un būtisku ieguldījumu nesenās krīzes izmaksu segšanā, kā arī risina pārmērīgas peļņas jautājumu.

Ļoti augstās prēmijas baņķieriem — kas dažkārt tika glābti par milzīgām nodokļu maksātāju naudas summām — liek secināt, ka banku nozare gūst pārmērīgu peļņu un ka tai arī ir jāsniedz savs ieguldījums, lai vairotu visas sabiedrības labumu.

(Aplausi)

Otrs lielais jautājums, kas jārisina Eiropadomei, ir migrācija. Migrācijas jautājums kļuva aktuāls pēdējos mēnešos, jo īpaši notikumu dēļ Vidusjūras dienvidu reģionā.

Maijā es Parlamentam izklāstīju Komisijas migrācijas tiesību aktu kopuma mērķi — izveidot neseno un turpmāko migrācijas politikas iniciatīvu sistēmu, kas ļautu ES un dalībvalstīm pārvaldīt trešo valstu valstspiederīgo patvēruma, migrācijas un mobilitātes jautājumus drošā vidē.

Atzīsim, ka migrācija ir ļoti satraucošs jautājums. Taču ļaujiet man nepārprotami paziņot, ka Komisija nepieņems nekādus mēģinājumus graut Šengenas principus. Faktiski es uzskatu, ka mēs redzēsim tieši pretēju tendenci — Eiropas pieejas migrācijai pastiprināšanos un brīvu pārvietošanos.

Komisija ir ierosinājusi stiprināt Šengenas zonas pārvaldību, tādējādi palielinot dalībvalstu uzticēšanos un paļāvību mūsu ārējo robežu efektīvai pārvaldībai.

Tas tiks panākts, pastiprinot Frontex robežu aģentūru un izmantojot vērtēšanas mehānismu, dalībvalstu aģentūrām sadarbojoties apdraudējuma novērtēšanā. Mēs pētām arī iespēju ieviest drošības pasākumu sistēmu, kas ļautu pieņemt lēmumus Eiropas līmenī, lai novērstu iespējamas grūtas situācijas, kad pie mūsu kopīgajām ārējām robežām rodas ārkārtējs spiediens vai kad dalībvalstis nespēj izpildīt pienākumu kontrolēt savas robežas. Lēmumi par labāko veidu, kā risināt šādas situācijas, ir jāpieņem Eiropas līmenī, izvairoties no dalībvalstu vienpusējas rīcības. Ļaunākajā gadījumā, ja ir radusies kritiska situācija, ir jāpieņem lēmums par pagaidu iekšējās robežkontroles atjaunošanu, taču vienmēr saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

Tas nenozīmē atteikšanos no iekšējo robežu atcelšanas. Tas nozīmē šīs sistēmas Eiropas dimensijas stiprināšanu, lai Komisija varētu sniegt savu priekšlikumu galīgo formulējumu un gūt panākumus.

Migrācijas tiesību aktu kopumu noslēdz priekšlikumi par kopīgu, efektīvu un aizsargājošu patvēruma sistēmu, kas garantē patvēruma meklētājiem vienādu attieksmi visā Eiropā. Es esmu pārliecināts, ka Parlaments un Padome atbalstīs Komisijas pārskatītos priekšlikumus par obligātajiem patvēruma meklētāju uzņemšanas standartiem un bēgļa statusu. Es aicināšu Eiropadomi sniegt atbalstu visa patvēruma tiesību aktu kopuma pabeigšanai, cik drīz vien konkrēti noteiktajā termiņā iespējams.

Eiropadome ir apspriedusi arī situāciju mūsu kaimiņvalstīs, jo īpaši Partnerību demokrātijai un kopīgai labklājībai ar Vidusjūras dienvidu reģionu. Šī partnerība ir sevišķi svarīga mūsu arābu partneriem, kas gaida no Eiropas Savienības atbalstu pārejas procesam uz demokrātiju Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs. Mēs nedrīkstam viņus pievilt.

Vēl viens nākamās Eiropadomes sanāksmes darba kārtības punkts ir Komisijas ieteikums, lai Horvātija kļūst par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti, cerams, līdz 2013. gada 1. jūlijam. Vēl gan ir jāveic liels darbs, bet es ceru, ka mēneša beigās pievienošanās konferencē mēs varēsim slēgt pēdējās sadaļas.

Visbeidzot teikšu dažus vārdus par Grieķiju, jo es ceru, ka dalībvalstīm arī būs izdevība augstākajā līmenī apspriest šo situāciju, kas ir svarīga ne tikai mūsu Savienības dalībvalstīm, bet, manuprāt, arī eiro zonas stabilitātei un visas Eiropas Savienības stabilitātei. Grieķijas jautājums ir saistīts ar ļoti svarīgām problēmām — ne tikai attiecībā uz finanšu stabilitāti, bet arī uz sociālajām saistībām un Eiropas Savienības politisko apņemšanos.

Vakardienas balsojums Grieķijas parlamentā ļauj Grieķijas valdībai sasniegt vienprātību reformu atbalstam, par ko ir panākta vienošanās ar Eiropas Savienību un SVF — par fiskālajiem pasākumiem, privatizāciju un reformām, kas ir nepieciešamas, lai Grieķija atgrieztos uz izaugsmes ceļa. Ir pilnīgi skaidrs, ka nav citas alternatīvas šim plānam. Tāpēc rīkosimies saskaņā ar to.

Es zinu, ka daudzi Grieķijas iedzīvotāji piedzīvo lielu grūtību un nedrošības periodu. Mana vēsts Grieķijas tautai ir šāda — ja Grieķijas valdība rīkosies, Eiropa palīdzēs. Ja Grieķija parādīs, ka tā patiešām pilda savas saistības ieviest reformas, par kurām tika panākta vienošanās ar Eiropas Savienību un SVF, mēs pavadīsim Grieķiju atpakaļceļā uz izaugsmi. Fiskālā konsolidācija ir pilnīgi nepieciešama, bet galvenais mērķis ir izaugsme.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka viens eiro, kas tiek iztērēts, lai samaksātu procentu likmi par parādu, ir viens eiro, kas tiek atņemts Grieķijas iedzīvotājiem, tāpēc ir ļoti svarīgi samazināt parādu, lai kontrolētu deficītu un atjaunotu uzticību Grieķijas ekonomikai, un veicinātu izaugsmi.

Taču ir ļoti svarīgi, lai Grieķijas iedzīvotāji saprastu, ka šādos grūtos apstākļos ir vajadzīgs nacionālais konsenss, nevis īsredzīga un tendencioza politika. Ņemot vērā nepieciešamās svarīgās reformas, Grieķijā ir vajadzīgs nacionālais konsenss, lai tā varētu iegūt partneru un tirgu uzticību.

(Aplausi)

Pirmdienas vakarā es tikos ar premjerministru Papandreou, un mēs apspriedām, kā stratēģiski pareizāk izmantot Eiropas struktūrfondus. Saskaņā ar kohēzijas politiku Grieķijai ir iespējams iegūt ievērojamu summu Eiropas finansējuma. Es uzskatu, ka mums ir jāpalielina šā finansējuma apguves līmenis un jāpaātrina tā piešķiršana, lai ievērojami ietekmētu un uzlabotu konkurētspēju un nodarbinātību.

Tas viss tiks veikts ar pašreizējo finansējumu. Tā būs visaptveroša tehniskās palīdzības programma, kurā galvenā vērība tiks veltīta izaugsmei un darbavietām, taču tā būs ārkārtas programma, jo — es vēlreiz atkārtoju — Grieķija atrodas ārkārtas situācijā.

Es šos jautājumus apspriedīšu ar Eiropadomi, lai noskaidrotu, ko mēs kopīgi ar Grieķiju varam paveikt. Komisija to var īstenot divpusēji kopā ar valdību, taču es uzskatu, ka ir jāiesaista visas dalībvalstis, kas var sniegt tehnisku palīdzību.

Grieķijas valdība ir gatava atbalstīt šādu pieeju un sadarboties ar mums. Es uzskatu, ka arī mums ir jābūt gataviem reaģēt pozitīvi, vienmēr pamatojoties uz stingriem noteikumiem attiecībā uz reformām, kas vajadzīgas šai valstij.

Grieķijas reformu plānu īstenošanai ir vajadzīgas ārkārtīgas pūles no Grieķijas iedzīvotāju puses. Komisija ierosina šos ārkārtas pasākumus par zīmi Grieķijas iedzīvotājiem, ka tiem ir cerības uz veiksmi. Viņi uzupurējas, un mēs zinām, ka viņi uzupurējas, bet ceļa galā ir cerības un risinājumi viņiem ir sasniedzami. Viņi veic dažus svarīgus samazinājumus, bet šie samazinājumi ir vajadzīgi izaugsmei. Pareizā atbilde ir izaugsme, un mēs sadarbosimies ar Grieķijas iestādēm un Grieķijas iedzīvotājiem, lai sasniegtu šo mērķi.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāj, Padomes priekšsēdētāj, ministre Győri! Es vispirms pāris vārdos vēlos jums izteikt atzinību par darbu, ko esat veikuši, un par sistemātisko pieeju, kuru izmantojāt stundās, ko veltījāt šim darbam, jo īpaši, kad bijāt kopā ar Parlamentu. Man šķiet, ka ir vērts to pieminēt, un tāpēc es vēlreiz pateicos jums.

(Aplausi)

Jūs tagad aplaudējat viņai, bet tas citādi nemaz nevar būt, jo mēs savā grupā viņu labi mācījām. Tāpēc viņa labi zina, kas Parlamentam ir padomā.

Visai reti Eiropadomes sanāksme notiek tik grūtos un saspīlētos apstākļos. Visai reti mūsu dalībvalstu iedzīvotājiem ir bijušas tik lielas cerības, proti, cerības, ka viņu līderi pieņems drosmīgus un vienotus lēmumus par aktuālo eiro jautājumu un parādu krīzi, kā arī par ekonomikas pārvaldību. Vairākās valstīs, jo īpaši Grieķijā, iedzīvotāji ir apjukuši, nobažījušies un dziļi norūpējušies par savu bērnu nākotni. Es vēlos izmantot izdevību sūtīt mūsu Grieķijas draugiem trīs vēstis.

Pirmkārt, Eiropa solidarizējas ar viņiem, un mēs eiropieši darām visu iespējamo, lai solidaritātes un atbildības garā atbrīvotu viņus no ārkārtīgi grūtās situācijas — un es uzsveru vārdu „atbildība”.

Otrkārt, situācija, kādā viņi — tāpat kā daudzas citas valstis Eiropā — ir iekļuvuši, ir sekas tam, ka daudzus gadus viņi dzīvoja pāri saviem līdzekļiem. Tas man bija jāpasaka, un es aicinu eiropiešus skatīties acīs patiesībai.

Mana trešā vēsts ir abu pirmo apvienojums — Eiropa var palīdzēt Grieķijai vai jebkurai citai valstij, kas nokļuvusi grūtībās, ja tā dara visu iespējamo, lai ilgtermiņā konsolidētu savu ekonomisko un finansiālo situāciju. Tāpēc būs daudz kas jāupurē, bet tas beigās valstī izraisīs pozitīvas pārmaiņas. Arī tas man bija jāpasaka, un šajā sakarībā man prātā nāk Latvijas piemērs. Pirms dažiem gadiem tā atradās uz bankrota robežas, taču, pateicoties drosmīgai atveseļošanas politikai valsts atkārtoti ievēlētā premjerministra Valda Dombrovska vadībā, tā ir atguvusi līdzsvarotu situāciju.

Pašreizējai situācijai var piemērot divas dažādas pieejas — vai nu cilvēki iziet ielās un streiko — tā ir daļa no arodbiedrību kustības (es pats biju arodbiedrības aktīvists) —, vai, paužot savas bažas, viņi ķeras pie situācijas uzlabošanas, pamatojoties uz godīgu politiku.

Mana grupa, dāmas un kungi, aicina visus saņemties. Tā aicina visas mūsu valstis pamosties un mēģināt saprast, ka pārmaiņas ir gan vajadzīgas, gan svētīgas. Mēs pārvarēsim krīzi, nevis meklējot grēkāžus (Eiropu, Starptautisko Valūtas fondu un citus), bet atrotot piedurknes — un kad es saku „mēs”, es ar to, protams, domāju politiskās aprindas, taču arī visus 500 miljonus Eiropas pilsoņu.

Tas liek man atgriezties pie Eiropadomes, no kuras mēs gaidām Eiropas solidaritātes apstiprinājumu. Taču, lai pārvarētu pašreizējo krīzi un panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos, mēs gaidām vērienīgas ekonomikas pārvaldības reformas, tāpēc ka ekonomikas un monetārās savienības monetārais aspekts — ieviešot eiro — ir sakārtots, bet ekonomiskais aspekts nav pietiekami sakārtots, un mēs par to šodien maksājam augstu cenu. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa aicina piemērot Kopienas metodi un organizēt sarunas par tiesību aktu kopumu, lai neļautu dalībvalstīm tik viegli izvairīties no saviem pienākumiem, kā tās ir izvairījušās iepriekš. Kad Padome un Parlaments lems par ekonomikas regulējumu, kas būs jāievēro visām 27 dalībvalstīm, tās nevarēs pie pirmās izdevības no tā atteikties. Mēs vienkārši vēlamies garantijas, ka noteikumi tiks ievēroti. Ja mēs varam gūt mācību no pašreizējās krīzes, tad tā ir tāda, ka mums jāmācās no pagātnes kļūdām. Es aicinu ikvienu Parlamenta deputātu to atzīt.

Es beigšu ar pozitīvu pieskaņu, atzinīgi vērtējot gaidīto Padomes lēmumu par Horvātijas pievienošanos, kam pēc dažiem mēnešiem jākļūst par Eiropas Savienības 28. dalībvalsti. Šis lēmums būs alga par Horvātijas iedzīvotāju un viņu valdības milzīgajām pūlēm, kuru drosmi un rūpes par visas sabiedrības labumu es vēlos uzslavēt. Horvātijas pievienošanās ir svarīgs un pozitīvs signāls tiem eiropiešiem, kas vēl pašlaik šaubās. Taču Eiropas vērtības, kas ietver solidaritāti, iecietību, atvērtību pret citiem cilvēkiem, cieņu pret minoritātēm, cilvēktiesību ievērošanu un cieņu pret visiem cilvēkiem, nekad nav pelnījušas lielāku atbalstu kā tagad globalizācijas laikmetā, kad augstāk par visu citu tiek likts varas līdzsvars. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienība no šiem grūtajiem laikiem, ko pašlaik piedzīvojam, izies stiprāka, ja tās iedzīvotāji to vēlēsies un ja tā pārvarēs šķelšanos un populismu. Es ceru, ka valstu un valdību vadītāji no visiem viedokļiem dos priekšroku šim redzējumam.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Reti kad Eiropas Parlaments ir gatavojies Eiropadomes sanāksmei tik lielas krīzes laikā. Es uzskatu, ka mēs nedrīkstam lolot nekādas ilūzijas. Šai Eiropadomes sanāksmei būs vēsturiska nozīme, jo tajā tiks izlemta Eiropas Savienības nākotne.

Šonedēļ es kādā Vācijas laikrakstā izlasīju interesantu rindu. „Tirgi,” rakstīts Vācijas laikrakstā, „neuzticas Eiropas Savienībai, jo tie vairs netic, ka tā spēj atrisināt pašreizējās problēmas.” Eiropas iedzīvotāji, pilsoņi, neuzticas Eiropas Savienībai, jo viņi netic, ka valdības spēj atrisināt viņu problēmas. Mēs esam smagā krīzē. Mēs esam uzticības krīzē attiecībā uz Eiropas projektu. Mēs esam krīzē, ko esam pelnījuši. To, ka mums ir problēmas, mēs zinājām jau ilgu laiku. Galvenais jautājums ir, vai mēs gatavojamies tās risināt drosmīgi vai mazdūšīgi — vai nu mums būs drosme to darīt, vai arī mēs tiksim gļēvulīgi nospiesti uz ceļiem.

Es teikšu vienu lietu, kas ir varbūt viena no visnepopulārākajām vēstīm, ko pašlaik var paust Eiropā. Es tomēr to paudīšu, jo es esmu stingri pārliecināts, ka tā ir pareiza. Mums nevajag „mazāk Eiropas”, mums vajag „vairāk Eiropas”. Mums vajag vairāk drosmes pārvarēt krīzi, izmantojot Eiropas resursus.

(Aplausi)

Kādēļ mums ir vajadzīgs „vairāk Eiropas”? Šajā Padomes sanāksmē tiks apspriesti galvenokārt divi jautājumi. Pirmkārt, valstu vai valdību vadītājiem ir jāatgūst pārvaldības spējas, jo valstu vai valdību vadītāji vieni paši neko neizlemj. Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, ir 43 uzņēmumi, kuru bilance ir lielāka par tādas vidēji lielas ES dalībvalsts kā Polija valsts budžetu. Tas nozīmē, ka ir 43 uzņēmumu vadītāji, kam pieder tikpat liela vara kā Polijas premjerministram. Šie cilvēki arī izlemj šā kontinenta iedzīvotāju likteni. Vai jebkad ir apspriests tas — un tas ir cits jautājums —, ka vienmēr īstajā brīdī pirms Ecofin sanāksmes, tieši pirms Eiropadomes sanāksmes, viena, divas vai trīs kredītreitingu aģentūras novērtē kā nepiemērotu to, kas ir iesniegts kā problēmu risinājums? Kas gan īsti ir tie cilvēki, kuru rokās ir reālā vara pār ekonomikas attīstību Eiropā? Kas stāv aiz viņiem?

Kas faktiski maksā kredītreitingu aģentūrām par to reitingiem? Ir skaidrs, ka viņi nestrādā tikai tāpēc, lai tiktu atalgoti debesīs. Naudu par saviem priekšlikumiem viņi saņem no ieinteresētajām personām. Valstu un valdību vadītājiem ir jārod drosme atgūt savas suverenās, nacionālās, demokrātiskas pilnvaras rīkoties. Vienīgais veids, kas palīdzēs viņiem to panākt, ir vienotība.

(Aplausi)

Viņi to nespēs panākt, ja sašķelsies un domās tikai par savu valsti. Pašlaik ES 27 dalībvalstīs dzīvo 7,8 % no pasaules iedzīvotājiem. No statistikas datiem par iedzīvotājiem var prognozēt, ka 2050. gadā šeit dzīvos tikai 4 % no pasaules iedzīvotājiem. Pārējie 96 % pasaules iedzīvotāji nenāks no Eiropas vien. Šīs pasaules topošās lielvalstis un jaunietekmes ekonomikas negaida, lai Eiropa sadalās sastāvdaļās, atdaloties tādām lielām daļām kā Vācija vai ļoti mazām kā Malta, kas varētu cerēt, ka spēs izdzīvot viena pati — tāda ir renacionalizācijas retorika, ko daudzi politiķi piedāvā savas valsts iedzīvotājiem. Starpkontinentu konkurencē — vides, ekonomiskajā, finanšu un monetārajā — mēs izdzīvosim tikai tad, ja apvienosimies. Ja mums būs kopīga griba kļūt par visspēcīgāko ekonomiku pasaulē — un Eiropa ir tieši tāda, ja tā turas kopā —, mēs gūsim panākumus, stāvot plecu pie pleca un būdami solidāri. Solidaritāte nozīme dalīšanos ar citiem. Stipriem pleciem jāizrāda lielāka solidaritāte nekā vājiem. Mums tas, starp citu, nenozīmē finanšu nodokli, tas nozīmē finanšu darījumu nodokli. Ja es eju uz lielveikalu un pērku paku piena, man jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Ja es pārdodu finanšu produktu, es nemaksāju nekādu nodokli. Tas nav pareizi. Tāpēc mums ir vajadzīgs šis finanšu darījumu nodoklis.

(Aplausi)

Visas šīs lietas ir izskaidrotas. Tās ir darba kārtībā. Vai nu mums izdosies apvienot Eiropu un nenostādīt valsti pret valsti vai nesarīdīt tās citu pret citu, vai arī Eiropas integrācijas projekts būs īstās briesmās. Taču, ja Eiropas Savienība kā starptautisks projekts miera un labklājības nodrošināšanai neizdosies un tā sairs, tad sairs ne tikai politiska savienība. Tad 20. gadsimta dēmoni, kas iegrūda šo kontinentu postā, nekavējoties atkal parādīsies. Eiropas aizstāvība nenozīmē tikai vienu sanāksmi augstākajā līmenī, tā ir lielas idejas aizstāvība.

(Aplausi)

13. Oficiāla sveikšana

  Priekšsēdētājs. – Es vēlos sveikt delegāciju no Meksikas, kurā ir Meksikas Deputātu palātas un Senāta locekļi, kas atrodas oficiālajiem viesiem paredzētajā balkonā.

14. Gatavošanās Eiropadomes sanāksmei 2011. gada 23. un 24. jūnijā (debašu turpinājums)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debašu turpināšana par Padomes un Komisijas paziņojumiem par gatavošanos Eiropadomes sanāksmei 2011. gada 23.un 24. jūnijā.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Visi galvenie šodienas debašu punkti attiecas uz jautājumu, ko ceturtdien un piektdien varam gaidīt no Eiropadomes sanāksmes. Es ceru, un mana grupa cer — un, manuprāt, vairākums Parlamenta deputātu cer —, ka mēs varēsim noslēgt šo augstākā līmeņa sanāksmi ar izlēmīgāku, aptverošāku un drosmīgāku pieeju pašreizējai krīzei. Būsim godīgi — mums nav globālas visaptverošas pieejas pašreizējai krīzei. Tādas nav ne Padomei, ne Parlamentam.

Es vēlos teikt Martin Schulz, ka arī man ir daži jautājumi reitingu aģentūrām par to nozīmi pašreizējā krīzē, bet centīsimies meklēt kļūdas un krīzes cēloņus paši savās rindās, nevis ārpus Eiropas Savienības un tās iestādēm.

Būsim godīgi arī attiecībā uz vēl vienu jautājumu — krīze vēl nav beigusies. Tie, kas uzskata, ka, piešķirot papildu naudu Grieķijai, šī krīze beigsies — attiecībā uz Grieķiju un eiro —, maldās. Šī krīze nav beigusies, un šī krīze turpināsies, ja mēs, pirmkārt, neatradīsim strukturālu risinājumu Grieķijas problēmām, un, otrkārt, ja mēs Eiropā neizveidosim īstu ekonomisku un politisku savienību. Šādiem pasākumiem vajadzētu izbeigt eiro un Grieķijas krīzi.

Un vai var būt viena valūta un 17 valdības, 17 ekonomikas stratēģijas un 17 obligāciju tirgi — kā tas pie mums ir šodien un kā tas nav nekur citur pasaulē? Tikai mēs Eiropā uzskatām, ka mums var būt viena monetārā savienība un 17 dažādi politikas virzieni, 17 dažādas valdības un 17 dažādi obligāciju tirgi.

Un to sakām ne tikai mēs — federālisti Eiropas Parlamentā. Vakar Lipsky kungs, pašreizējais Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektors, teica, ka Eiropai ir jāizveido politiska un ekonomiska savienība, lai pārvarētu šo krīzi. Vakar arī Geithner kungs, ASV finanšu ministrs, teica: „Varbūt viņi var mierīgi apspriesties un izveidot ekonomisku un politisku savienību.” Ja cilvēki Atlantijas okeāna otrajā pusē zina, kas mums jādara, kāpēc gan mums nav drosmes spert šo lielo soli uz priekšu — uz ekonomisku un politisku savienību? Tas ir galvenais jautājums rītdienas Padomes sanāksmei.

Mans otrais jautājums ir par palīdzību Grieķijai — tā nedrīkst būt tikai aizsardzības pasākums. Mums ir vajadzīga drosmīga taupības programma, un tā arī pašreiz tiek apspriesta ar Grieķijas valdību. Varbūt pastāv tālejošāki plāni nekā pašreizējie. Ja tādi ir, mums būs vajadzīga pozitīva pieeja.

Grieķija nevar pārvarēt krīzi, pamatojoties tikai uz taupības pasākumiem. Tai ir vajadzīga izaugsme un ieguldījumi, un mēs tos Eiropas Savienībā varam nodrošināt. Sniegsim, piemēram, garantijas privātiem ieguldījumiem. Grieķijā pašlaik nav privāto ieguldījumu. Piešķirsim viņiem Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Kādēļ gan neizmantot daļu no privatizācijas programmas nevis fiskālajai konsolidācijai, bet jauniem ieguldījumiem un izaugsmei Grieķijā?

Man tagad ir jautājums Daul kungam, un tāpēc es runāšu franču valodā.

(FR) Es sniegšu savu komentāru franču valodā. Daul kunga grupā ir deputāti no Nea Dimokratia partijas. Mums ir jāgūst pilnīga skaidrība par šo jautājumu. Turklāt, ja mēs vēlamies, lai visas citas valstis piešķirtu naudu Grieķijai, mums ir vajadzīgs politisks konsenss pašā Grieķijā. Es uzskatu, ka mēs varam aicināt Daul kungu, kas ir teicis patiesus vārdus, lai viņš pārliecina savus politiskos draugus panākt politisku konsensu, lai mēs varētu īstenot šo politiku Grieķijā.

(Aplausi)

Tieši tas mums ir vajadzīgs. Es labi apzinos, ka mēs jums, Daul kungs, uzticam grūtu uzdevumu, bet es zinu, ka jūs spējat to izpildīt. Ir taisnība, ka valsts šādā situācijā tiecas pēc politiskas vienotības un šo situāciju nevar atrisināt, spēlējot politiskas spēlītes, kādas pašlaik redzam Grieķijā. Es to pieredzēju Beļģijā deviņu gadu garumā, Lange kungs.

Priekšsēdētāja kungs! Būsim godīgi — mums ir vajadzīgs drosmīgāks ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums nekā tas, kas mums šodien iesniegts.

Es vēlos jautāt kaut ko tieši priekšsēdētājam Barroso — vakar preses konferencē Eiropas Komisijas pārstāvis teica, ka pārvaldības tiesību aktu kopumā nav vajadzības pēc apgriezti kvalificētā vairākuma balsojuma. Es vēlos lūgt jums, Barroso kungs, to labot. Es vēlos aicināt Komisiju un Eiropas Parlamentu izmantot ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā Kopienas principiem vairāk atbilstošu metodi.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Joseph Daul (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos teikt Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājam, lūk, ko — es esmu pārliecināts, ka tad, kad viņam ar viņa liberālajām valdībām izdosies panākt visu dažādo valstu pilnīgu solidaritāti, es ar savu grupu būšu jau viņu apsteidzis attiecībā uz Grieķiju, un es viņam to atgādināšu šeit Parlamentā.

  Guy Verhofstadt (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vairākumā Daul kunga pieminēto valstu mēs esam koalīcijā ar kristīgajiem demokrātiem, un tas, protams, šo procesu ietekmē. Taču es uzskatu, ka ir nepiedienīgi šajā pēcpusdienā pirms tik svarīgas Padomes sanāksmes izspēlēt partijas politisko karti, sarīdot valdības citu pret citu. Es mudinu jūs, Daul kungs, atturēties no liberāļu sarīdīšanas pret Eiropas Tautas (Kristīgo demokrātu) partiju vai pret sociālistiem. Es vienīgi vēlos, lai jūs pārliecinātu savus draugus no Nea Dimokratia, partijas, daudzi no kuras biedriem, starp citu, ir arī mūsu draugi un ir pat dažos gadījumos pievienojušies mūsu grupai un kurai ir tikai viens mērķis — apvienot Grieķijas tautu, lai tā spētu pārvarēt krīzi, ko tā piedzīvo. Jums šajā procesā var būt liela nozīme. Es paļaujos uz jums.

(Runātājs piekrita atbildēt uz diviem zilās kartītes jautājumiem — Koumoutsakos kungam un Ransdorf kungam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos dzirdēt Verhofstadt kungu sakām, ka visi tagad saprot, ka Grieķijas problēma ir Eiropas problēma. Kas Grieķijai tagad jādara? Grieķijai ir pienākums turpināt lielas strukturālas reformas un privatizāciju.

Es tāpēc vēlos paskaidrot Verhofstadt kungam — jo viņš acīmredzot ir ticis maldināts —, ka par šiem diviem jautājumiem, kas veido reformu stūrakmeni, Nea Dimokratia ne tikai vienojās, bet tā bija Nea Dimokratia, kas izteica šos priekšlikumus, kurus valdība nav spējusi īstenot 18 mēnešu laikā. Tāda ir patiesība.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos, ko teica Verhofstadt kungs, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs, un es vēlos viņam jautāt, vai es pareizi saprotu, ka viņa devīze varētu būt, ka Grieķija ir visur, jo Grieķija nav tikai Eiropas Savienības dalībvalsts, bet arī konkrēta attieksme, un tāpēc Grieķija ir visur.

  Guy Verhofstadt (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Ir skaidrs, ka mums būs milzīgas problēmas visā eiro zonā, ja mēs neatrisināsim Grieķijas problēmu. Mums šodien jau ir problēmas Portugālē, mums jau ir problēmas Īrijā. Šodien valsts parāda vērtspapīru ienesīguma atšķirības starp Portugāli un Vāciju, starp Īriju un Vāciju ir vairāk nekā 800 pamatpunktu.

Tāpēc tas, ko mēs darām — izrādot solidaritāti, kura mums bija vajadzīga jau pašā krīzes sākumā, bet kuras mums nebija —, ir paredzēts ne tikai Grieķijai, tas ir jāīsteno visās eiro zonas dalībvalstīs. Tieši solidaritātes trūkuma dēļ mēs 2009. gada decembrī radījām daudz lielāku problēmu — problēmu, ar kuru sastopamies šodien.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šodien Parlamentā ir jautri.

Ļaujiet man jums atgādināt, ka starp mums ir daudz cilvēku, kas ir pieredzējuši komunismu un kas kopš tā laika ir panākuši lielu un strauju progresu, lai sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā.

Mums pamatoti lika sevi pierādīt — pierādīt, ka mēs atbilstam Kopenhāgenas kritērijiem, pierādīt, ka mums ir pilnīgi funkcionējoša tirgus ekonomika un tā joprojām, bet diemžēl tāds pats pārbaudes līmenis netika piemērots dažām Eiropas valstīm, kad tās uzņēma eiro zonā. Kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka eiro zona tika veidota kā politisks, nevis ekonomisks projekts, un šā iemesla dēļ kritērijus neņēma vērā, skaitļus pielāgoja, lai uzņemtu valstis, kas uzņemšanai vēl nebija gatavas. Tā ir šīs problēmas būtība, un tagad mēs sastopamies ar tās sekām un stāvam krustcelēs.

Ticiet man, lai gan vairākums no manas grupas deputātiem nāk no valstīm, kas nepieder pie eiro zonas dalībvalstīm, mēs nevēlamies, lai eiro ciestu neveiksmi. Taču to nedrīkst aizstāvēt par katru cenu.

Mēs noteikti atrodamies glābšanas procesa nobeiguma stadijā. Šai Eiropadomei ir jādod skaidrs signāls, ka gadījumā, ja kādas valsts stāvoklis eiro zonā nav ilgtspējīgs un ja šī valsts neievieš būtiskas pārmaiņas, eiro zona nedrīkst vilcināties, bet tai ir jāierosina jautājums par iespēju pārstrukturēt šīs valsts parādu vai pat — lai cik nežēlīgi tas arī nešķistu — par tās izslēgšanu no eiro zonas.

Barroso kungs! Ja jūs to nedarīsiet, tad es jums pastāstīšu, kas notiks — jūsu oponenti vai drīzāk jūsu pēcnācēja oponenti nebūs jauki, pieklājīgi eiroskeptiķi, kāds esmu es, bet patiešām nejauki, pret Eiropu vērsti cilvēki. Un kāpēc? Tāpēc, ka viņus būs ievēlējuši saniknoti Vācijas nodokļu maksātāji un izmisuši Francijas un Nīderlandes privātuzņēmēji, kam būs apnicis apmaksāt citu cilvēku parādus, un es zinu, ka ne jūs, ne es nevēlamies, lai tas notiek. Tādēļ rīkosimies atbilstīgi.

Tādēļ arī es vēlos lūgt jums pārstāt izmantot vai nepareizi izmantot ikvienu krīzi kā iespēju pārnacionālo programmu novest līdz kaut kādai fiskālai savienībai vai nodokļu savienībai, jo tās mums neko nedos.

Šī nav Eiropas krīze. Šī ir tikai kāda nepareiza, novecojuša Eiropas integrācijas jēdziena krīze, un tas ir viss.

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, dāmas un kungi! Es esmu pārsteigta par to, ka šīs debates par visdziļāko krīzi, ko Eiropas Savienība jebkad piedzīvojusi, ir pēkšņi kļuvušas tik asas. Ja mēs saprotam, ka mēs pašlaik aizstāvam Šengenu, ka mēs šīs Padomes prezidentūras laikā neesam spējuši aizstāvēt preses brīvību Ungārijā, ka mums bija vajadzīgs tik ilgs laiks, lai sāktu runāt kopīgā Eiropas valodā par Lībiju un Ēģipti, tad nav nekāds brīnums, ka, sastopoties ar situācijas pasliktināšanos Grieķijā, viss, ko varam teikt, ir tas, ka mums nav vadības, lai gan Eiropā ir daudz līderu.

Es uzskatu, ka tā ir viena no galvenajām problēmām, kas nav pienācīgi risināta. Šajā krīzē, kas sākās daudz agrāk nekā Grieķijas krīze, mēs atrodamies situācijā, kurā visi risinājumi, ko ierosina Padome, ir novēloti un pārāk šaura apjoma. Ideja, ka Eiropas Savienība var turpināt pastāvēt tikai tādā veidā, kādu mēs esam izvēlējušies, un ka mēs spēsim nodrošināt visiem eiropiešiem labāku dzīvi, ja glābsim Grieķiju un stabilizēsim dienvidu valstis, līdz šim brīdim nav pausta, un, manuprāt, iestāde, kas par to ir atbildīga, ir Eiropadome. Es uzskatu, ka arī Parlaments nav rādījis izcilu piemēru. Parlaments, piemēram, atteicās laikus sanākt pirms vēsturiskās Padomes sanāksmes, lai pieņemtu rezolūciju, kas ļautu risināt problēmas, kuras saistītas ar šo vēsturisko krīzi. Es uzskatu, ka mums jānožēlo tas, ka pat kreiso partiju deputāti, kas sēž no manis pa labi, nespēja sanākt kopā, lai Parlamenta vārdā laikus sniegtu paziņojumu par Grieķiju.

Es vēlos vēlreiz izteikties par to, kas tiek darīts nepareizi Grieķijā, jo uzskatu, ka Daul kungs ir atbildīgs Nea Dimokratia priekšā. Taču taisnīguma labad jāsaka, ka Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa arī ir atbildīga Papandreou kungam un viņa valdībai. Es priecājos, ka viņš vakar saņēma uzticības balsojumu, kā arī par to, ka Grieķijas valdība lems par taisnīgākām krīzes pārvarēšanas programmām. Tas, ka taupības slogs ir tik netaisnīgi sadalīts, ka tas jānes tikai zemākajiem sabiedrības slāņiem, ka nav ieviesta kapitāla nodevas un ka Grieķijā plaši izplatīta ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ir nepareizi. Nācijas solidaritātei, kas tika pieminēta, ir jāattiecas arī uz Grieķijas eliti, kura galu galā vēl šodien gūst peļņu no krīzes un kurai arī ir jāuzņemas sava daļa atbildības.

(Aplausi)

Mēs turamies pie tā, ko jau esam daudzkārt teikuši attiecībā uz Grieķiju — garāki termiņi, izdevīgāki aizdevuma noteikumi —, un mēs uzskatām, ka ir vajadzīga arī saudzīga, sistemātiska un droša parāda termiņa pagarināšana. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības politiskās vadības nekompetence izpaužas arī tajā apstāklī, ka netiek īstenota politika, ko mēs uzskatām par pareizu — proti, ka privātajiem kreditoriem arī ir jānes sava atbildības nasta —, jo mēs baidāmies no kredītreitingu aģentūrām. Tāpēc iemesls, kas izraisīja šo krīzi, ir vēl aizvien galvenais faktors, un līdz šim brīdim neviena politiskā vadība nav to risinājusi. Es uzskatu, ka tas ir galvenais jautājums, kas jāapspriež dažās tuvākajās dienās Eiropadomes sanāksmē.

Barroso kungs! Es vēlu veiksmi jūsu plānam ieviest taisnīgākus nodokļus krīzes pārvarēšanai. Es nezinu, vai jūs vēl pastāvat uz finanšu darījumu nodokli. Mēs vēl aizvien esam par to. Parlaments ir vairākkārt izteicis tam savu atbalstu. Taču es uzskatu, ka jautājums par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, negodīgām prēmijām un visiem citiem faktoriem, kas palīdzēja izraisīt finanšu krīzi, nav vēl risināts. Arī par to mēs esam atbildīgi. Pateicos par uzmanību.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ja mēs palūkojamies šobrīd uz Grieķiju, mēs varam arī kaut ko no tās mācīties. Ne taupības prasības, ne aicinājumi pārdot pēdējos valsts īpašumā esošos sudraba krājumus Grieķiju neglābs. Taču viss turpinās kā iepriekš. Pirms aicinājuma uzņemties saistības tiek pieprasīti arvien lielāki taupības pasākumi un plašāka privatizācija. Vienlaikus tiek mēģināts ar Eiropas pusgada palīdzību uzspiest dalībvalstīm šo bankrotējušo pieredzi par paraugu.

Šī situācija ir novedusi pat pie tā, ka mēs apsveram tādas privatizācijas aģentūras izveidi, kas pamatojas uz Vācijas Treuhand aģentūras paraugu. Lange kungs! Treuhand aģentūra veica vairākus pozitīvus pasākumus. Taču tā izraisīja arī plašu rūpniecības uzņēmumu slēgšanu un valsts īpašumā esošo aktīvu izšķiešanu. Tā sekas ir vēl šodien jūtamas. Taču es nevēlos to augstprātīgi minēt kā citu kļūdas.

Miljardiem papildu palīdzības Grieķijai bez skaidras virziena maiņas nenozīmē neko citu kā tikai drošības tīklu bankām. Mums saka, ka mēs varot iztikt bez brīvprātīgas privātā sektora līdzdalības. Tādā gadījumā es teikšu, ka šāda politika ir tikpat sāpīga kā lēciens ūdenī uz vēdera.

Viss turpināsies tā kā līdz šim brīdim. Vienīgā alternatīva, manuprāt, ir mūsu finanšu un ekonomikas politikas krasa pārmaiņa. Taču mums trūkst drosmes to veikt. Krīzes iemesli netiek novērsti. Tā ir galvenā problēma. Mums trūkst drosmes ieviest lielāku demokrātiju un pārredzamību un pārtraukt risināt politiskus jautājumus aiz slēgtām durvīm. Tas apdraud Eiropas ideju un ļauj izplatīties aprobežotam nacionālismam.

Es vēlos aicināt augstākā līmeņa sanāksmi dot skaidru signālu, bet tas nedrīkst skanēt „rīkosimies kā iepriekš”.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Katru reizi, kad es vaicāju Barroso kungam, kāds ir viņa plāns B, viņš saka, ka mums tas nav vajadzīgs.

Barroso kungs! Katru reizi, kad es prognozēju, ka konkrēta valsts būs tūlīt glābjama, jūs sakāt: „Nē, nav nekādu problēmu.” Taču mūs atkal gaida Grieķijas otrreizēja glābšana, un jūs sakāt: „Nav citas alternatīvas.” Mums ir jāturpina ierastais ceļš. Mums jāignorē tas, ka Spānijas obligāciju tirgus liecina, ka šī valsts būs nākamā. Kādā ķezā jūs esat mūs ievilkuši! Jūsu pareģojumiem par eiro simtprocentīgi nav bijusi taisnība, un šodien jūs mums sakāt, ka šie pasākumi nodrošinās Grieķijas izaugsmi, bet tas nenotiks. Tie nodrošinās Grieķijas trešo glābšanas kampaņu, ko mēs apspriedīsim jau pēc dažiem mēnešiem.

Man jāsaka, ka mani šķebina tas, ka valsti, kas faktiski izgudroja demokrātiju, terorizējat jūs un aizvien vairāk biedējošais Starptautiskais Valūtas fonds, un tas, ka tās iedzīvotājiem tiek teikts, ka tiem jāpieņem šie taupības pasākumi. Tiem jāpieņem, ka Grieķijas ekonomika tiek samazināta līdz līmenim, kas izraisīs vispārēju ekonomisku depresiju. Viņiem saka, ka nav citas alternatīvas, bet tas ir „sadomonetārisms”, un tas tracina viņus. Viņi ir izgājuši ielās, un valda vardarbība, un, atklāti sakot, situācija var tikai pasliktināties. Jūs esat laupījuši viņiem ne tikai naudu, jūs esat laupījuši viņiem demokrātiju.

Labiem eiropiešiem, patiešām labiem eiropiešiem, ir jārod alternatīva, kā palīdzēt Grieķijai atjaunot pašai savu valūtu, kā ļaut grieķiem to devalvēt, kā ļaut viņiem vēlreiz vest sarunas par parādiem, jo Grieķijas valsts parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir sasniegusi punktu, no kura atgriešanās vairs nav iespējama. Tad un tikai tad taupības pasākumi būs efektīvi. Tikai tad Grieķijas iedzīvotāji pieņems, ka viņiem jāievieš samazinājumi. Ja mēs turpināsim pašreizējo kursu, tas būs ceļš uz sociālu un ekonomisku katastrofu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar 149. panta 8. punktu)

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vaicāt Farage kungam, vai viņš zina, cik liels ir Apvienotās Karalistes ārējais parāds, un vai viņš uzskata, ka Apvienotā Karaliste kā sala spēj ar visu tikt galā viena pati.

  Nigel Farage (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Apvienotā Karaliste pirms divdesmit gadiem piedzīvoja tieši to pašu. Mēs bijām daļa no valūtas maiņas mehānisma. Mēs iekļuvām slazdā, cenšoties piesaistīt savu valūtu Vācijas markai ar procentu likmi, kas bija divreiz lielāka, nekā tai vajadzēja būt.

Tas Lielbritānijas iedzīvotājiem nevajadzīgi izmaksāja vienu miljonu zaudētu darbavietu. Par laimi, mēs izglābāmies no valūtas maiņas mehānisma, procentu likmes samazinājās, un divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados mēs piedzīvojām laimīgākus laikus.

Jūs nevarat apvienot dažādas ekonomikas ar dažādu izaugsmes tempu un dažādiem tirdzniecības modeļiem visā pasaulē. Mēs esam guvuši savu mācību. Paldies Dievam, mēs nepievienojāmies eiro zonai. Baidos, ka tie, kas to izdarīja, ir pašlaik ieslodzīti ekonomikas cietumā.

  Barry Madlener (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušajā otrdienā Barroso kungs teica, ka Grieķija var paļauties uz Eiropas atbalstu. „Eiropa to sniegs,” viņš teica.

Ar ko Barroso kungs pamato savas pilnvaras? Vai tad finansiāla palīdzība Grieķijai saskaņā ar Lisabonas līgumu nav stingri aizliegta? Vai tad katrai dalībvalstij nav individuāli jāapstiprina šāda palīdzība? Vai tad nav tā, ka tām ir atļauts teikt arī „nē”?

Komisijas pilnvaras tiek aizvien vairāk paplašinātas. Ir pienācis laiks mums to apturēt. Komisija uzskata sevi par Eiropas valstu valdnieci, par galveno lēmējiestādi Barroso kunga vadībā. Barroso kungs netika demokrātiski ievēlēts. Neviens Eiropas pilsonis nevēlēja par šo cilvēku. Man ir tikai viens nosaukums valdībai, kas valda nedemokrātiski, un šis nosaukums ir „diktatūra”. Birokrātiska diktatūra, kas vēlas pakļaut Grieķiju un vēlas diktēt arī Nīderlandei. Nav pieņemams, ka Barroso kungs izlemj, vai Nīderlandei ir jāsniedz kādam palīdzība. Ir tikai viena iestāde, kas var lemt, vai Nīderlandei jāsniedz palīdzība Grieķijai, un tas ir Nīderlandes parlaments.

Ir veltīgi sniegt palīdzību Grieķijai. Tas kaitē Nīderlandes ekonomikai un tās iedzīvotājiem. Šajā jautājumā Barroso kungam bija faktiski taisnība. Galu galā viņš pats otrdien teica, ka pat tādā gadījumā, ja Grieķijas parāds maģiski pazustu, problēma nebūtu atrisināta.

Eiropas augstākā līmeņa sanāksme nevar izdarīt citu secinājumu. Vienīgais šīs problēmas ilgtermiņa risinājums ir Grieķijas pāriešana atpakaļ uz drahmu, kuru viņi varētu paši devalvēt. Tādējādi citām dalībvalstīm nebūtu jāapmaksā viņu rēķins.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos tikai atbildēt uz diviem jautājumiem, kas man tika uzdoti.

Es neiesaistīšos šajā ideoloģiskajā diskusijā, kura vērsta pret Eiropu un kurā, es gribētu teikt, galēji labējie un galēji kreisie ir apvienojušies pret eiro un pret Eiropas projektu. Tāpēc es vēlos vēlreiz aicināt visus demokrātiskos spēkus Eiropā, šajā Parlamentā, Grieķijā apvienoties vienprātībā darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu izaugsmi un labklājību Eiropā.

Abi konkrētie jautājumi bija par finanšu nodokli un mūsu nostāju pret apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu.

Attiecībā uz finanšu nodokli es vēlos apstiprināt, ka, iespējams, jau oktobrī Komisija iesniegs priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli. Mēs esam veikuši ietekmes novērtējumu. Mēs uzskatām, ka ir divas iespējas — finanšu darījumu nodoklis un finanšu darbības nodoklis. Mēs esam nolēmuši iesniegt priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli, un viens no iemesliem ir tas, ka finanšu darījumiem nav līdzvērtīga nodokļa pievienotās vērtības nodoklim. Tāpēc līdz oktobrim mēs iesniegsim šo priekšlikumu.

(Aplausi).

Otro jautājumu ierosināja Verhofstadt kungs. Es vēlos, lai Komisija atbalstītu Parlamentu jautājumā par apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Mēs esam atbalstījuši jūsu tālejošo nostāju. Taču — un Olli Rehn būs izdevība jūs uzrunāt vēlāk šajā pēcpusdienā — mēs vērsīsimies pie jums un Padomes, lai censtos panākt galīgo vienošanos. Mēs uzskatām, ka, pateicoties Parlamenta nostājai, ir panākts liels progress attiecībā uz tiesību aktu kopumu, kas iesniegts izskatīšanai.

Es vēlos apsveikt jūs, Parlamentu, tos, kas visvairāk strādājuši pie šā jautājuma, kā arī Padomes Ungārijas prezidentūru, jo tā arī ir veikusi ļoti svarīgu darbu. Nobeigumā es vēlos teikt jums visiem, ka, ņemot vērā pašreizējo situāciju, atbildības cena par nespēju vienoties šajā jautājumā būs ļoti augsta.

Komisija atbalsta Kopienas pieeju. Komisija atbalsta iespējami vērienīgāko pieeju, un tā ir pieeja, ko, manuprāt, arī jūs nosakāt.

Šīs ir konkrētās atbildes uz konkrētajiem jautājumiem.

  Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Barroso kungs, dāmas un kungi! Daudz kas jau ir pateikts par Grieķiju. Es vēlos teiktajam pievienot divas idejas.

Pirmā ir tā, ka par spīti bažām un bailēm, ko izjūt cilvēki, mēs nedrīkstam aizmirst principus. Šie divi principi, kas raksturo Eiropu, ir solidaritāte — un mēs no tās neatkāpjamies — un personīgās atbildības sajūta, kura piemīt Grieķijas iedzīvotājiem un visiem, pret ko tiek izrādīta solidaritāte.

Mana otrā doma attiecas uz to, ka šeit tika minēts lielais pārbaudījums, kas uzlikts Eiropai, un izteiktas bažas, ka Eiropas projekts varētu pat neizdoties un ka Eiropas Savienībā varētu atgriezties vecie rēgi, kurus, mums šķita, bijām izskauduši. Es vēlos uz to visu paraudzīties no otras puses un skatīt to pozitīvā gaismā. Mēs nedrīkstam runāt tikai par problēmām, mums jārunā arī par veiksmi. Mums, piemēram, ir jāpiemin, ka dažām no Baltijas valstīm ir izdevies pārvarēt krīzi un ka ar Eiropas atbalstu Īrija nākamgad spēs atgriezties pie obligāciju tirgiem. Tā varētu būt liela iespēja pierādīt cilvēkiem, ka kopā mēs esam stiprāki nekā katrs atsevišķi.

Šajā kontekstā ir diezgan grūti risināt otro lielo Padomes sanāksmes jautājumu, proti, migrācijas jautājumu. Taču ir saikne, kas saista abus šos jautājumus, jo attiecībā uz migrācijas jautājumu, jo īpaši Šengenas jautājumu, mēs redzam darbojamies to pašu principu, proti, ka nacionāla egoisma dēļ viens no lielākajiem Eiropas sasniegumiem tiek tagad apšaubīts. Jūs droši vien visi esat redzējuši skaitļus, kas liecina, ka 18 000 bēgļu ir ieradušies Itālijā. Taču mēs visi zinām, ka Itālijai 18 000 bēgļu nav pārmērīgi liela nasta, jo pagājušajā gadā Beļģija uzņēma divreiz lielāku bēgļu skaitu. Tāpēc Itālijas reakcija nebija pareiza. Pie tā vainīga Itālijas reformu ministra Umberto Bossi iekšpolitika. Dažu simtu cilvēku dēļ Francija reaģēja ar atgriešanos pie robežkontroles, un arī tas bija iekšpolitisku iemeslu dēļ. Arī Dānijai bija iekšpolitiski iemesli.

Tādēļ es vēlos, lai Padomes sanāksme sūtītu skaidru signālu. Kad tiks apspriests migrācijas un Šengenas jautājums, Eiropas Savienības valstu vai valdību vadītājiem ir skaidri jāpaziņo, ka mēs nevēlamies nacionālu egoismu, jo īpaši šajā jomā, ka, gluži otrādi, mēs vēlamies aizstāvēt mūsu lielo sasniegumu — brīvo Eiropu. Barroso kungs! Parlaments jūs, protams, šajā jautājumā atbalstīs.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Vispirms es vēlos teikt dažus vārdus par tematu, kas man ir tuvs, un tas, protams, ir Horvātijas jautājums. Es ceru, ka mums izdosies pieņemt lēmumu, kas tagad ļaus Horvātiju uzņemt Eiropas Savienībā. Komisija ir daudz paveikusi šajā jautājumā — komisārs Füle, jūs pats, Barroso kungs, un arī Ungārijas prezidentūra. Tā būtu laba un svarīga vēsts tādam problemātiskam reģionam kā Balkāni, ja valsts, kas labi veikusi savu uzdevumu, būtu nākamā rindā uz dalību ES. Kad es saku „veikusi savu uzdevumu”, tas nenozīmē, ka visas problēmas ir atrisinātas. Mums ir bijušas dažas nepieņemamas situācijas Splitā saistībā ar geju parādi. Ir tomēr svarīgi, lai valdība aizstāvētu pamatbrīvības un pamattiesības.

Ļaujiet man teikt dažus vārdus par Grieķiju. Barroso kungs! Jūs teicāt, ka būs grūti izskaidrot to pilsoņiem, ja mēs neierosināsim risinājumu, piemēram, ekonomikas pārvaldības tiesību aktu jautājumā. Taču, Barroso kungs, būs arī grūti izskaidrot to pilsoņiem, ja mēs pievērsīsimies tikai taupības pasākumiem. Jūs runājāt par izaugsmi un teicāt, ka mums ir vajadzīgs stimuls, kas veicinātu izaugsmi, taču kāds, Barroso kungs? Jūs taču neuzskatāt, ka vienīgi taupība novedīs pie izaugsmes, ja mēs vienlaikus nepiedāvāsim arī citas alternatīvas. Verhofstadt kungs minēja dažas problēmas. To saka ne tikai kreisā spārna ekonomisti — vakar, piemēram, savā ekonomikas slejā Le Monde, kas nav kreisā novirziena laikraksts, skaidri paziņoja, ka mums, no vienas puses, ir vajadzīga taupība un konkrēti ierobežojumi, bet ka mums ir vajadzīga arī izaugsme un ieguldījumi.

Ja runājam par privatizāciju, Barroso kungs, jūs zināt, kā piespiest Grieķiju strauji veikt privatizāciju — kā teica Bisky kungs, uzņēmumi tiek pārdoti. Taču mums jāatvēl Grieķijai laiks, lai tā veiktu privatizāciju tad, kad ir saprātīgi to darīt, kad tā saņems pienācīgu naudas summu par privatizētajiem objektiem.

Otrkārt, mums jāatzīst, ka konkrēta summa no šīs naudas mums ir arī jāiegulda. Ja jūs sakāt, ka vēlaties piešķirt finansējumu, kā arī struktūrfondu resursus reģioniem, tad mums ir jāatsakās no līdzfinansējuma pienākuma, jo citādi Grieķija nespēs izmantot šo finansējumu. Tie visi ir priekšlikumi, kurus mēs gaidām no Komisijas, Barroso kungs. Mēs esam par taupības politiku un ietaupījumiem, ja tie ir nepieciešami, un mēs esam par ierobežojumiem un pārstrukturēšanas pasākumiem. Taču bez izaugsmes tie nebūs iespējami.

Galu galā, ja mēs turpināsim tādu politiku kā līdz šim brīdim, mēs neizglābsim ne Grieķiju, ne savas bankas, nedz arī savus nodokļu maksātājus, bet tikai izraisīsim haosu.

Tāpēc, Barroso kungs — un tas attiecas, protams, arī uz Padomi —, papildus strukturāliem pasākumiem mums ir vajadzīga arī izaugsme. Priekšlikumi izaugsmei un nodarbinātībai ir būtiski arī Grieķijas un Eiropas nākotnes labā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jautāt Swoboda kungam, vai viņš piekrīt uzskatam, ka dažas dalībvalstis krīzi izmanto lai ar viltu atņemtu iedzīvotājiem viņu līdzekļus? Vai viņš arī uz to raugās no šāda viedokļa?

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Visās valstīs, kuras ir skārusi krīze, ir radušās nopietnas problēmas. Nav nekādas jēgas to noliegt. Šo situāciju ir iespējams ļaunprātīgi izmantot divos veidos. To var ļaunprātīgi izmantot, kā to dara dažas kredītreitingu aģentūras, sniedzot padomus, kas dažas valstis ir izputinājuši. Taču ļaunprātība var izpausties arī politiskos paziņojumos, ka mums nekas nav jāmaina. Ja, piemēram, demonstranti Grieķijā vai citās valstīs uzskata, ka mums nekas nav jāmaina un ka mēs varam turpināt rīkoties kā iepriekš, tad viņiem nav taisnība. Tāpēc mēs pilnīgi atbalstām pasākumus, kurus ierosināja Papandreou kunga valdība. Šie pasākumi ir solis pareizajā virzienā. Tie ir jāatbalsta, un tie ir jāatzīst arī dažiem Grieķijas arodbiedrību pārstāvjiem — vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi, ir kopīgi īstenot izaugsmes politiku. Es vēlos, lai tas jums būtu pilnīgi skaidrs. Citiem vārdiem sakot, nedrīkst būt ļaunprātības ne no vienas puses. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēc vakardienas uzticības balsojuma Atēnās, kura rezultātus mēs visi zinām, Vācijas laikrakstā Bild bija lasāmi šādi virsraksti: „Grieķijas vadītājs ir izdzīvojis — mēs visi varam atviegloti uzelpot.” Var teikt, ka arī mani iepriecināja šā balsojuma rezultāts, taču es uzskatu, ka ir par agru atviegloti uzelpot.

To es saku tāpēc, ka nākamajā nedēļā mums ir jāpieņem būtisks taupīšanas tiesību aktu kopums. Tas ir mūsu nākamais pārbaudījums, un pat tad mēs būsim vēl tālu no atvieglotas uzelpošanas. Lai pārvarētu šo krīzi, ir jāsper vēl nākamie soļi un jāveic nākamie pasākumi. Es uzskatu, ka šeit paustie viedokļi ir pareizi. Grieķijas iedzīvotājiem ir vajadzīga gaisma tuneļa galā. Taču es vēlos skaidri teikt, ka to valstu iedzīvotājiem, kas sniedz vislielāko palīdzību, arī ir vajadzīga gaisma tuneļa galā. Viņiem šķiet, ka viņi tikai dod un dod, un dod un ka tam nebūs gala. Grieķijas iedzīvotājiem šķiet, ka viņi tikai taupa un taupa, un taupa, un ka tam nav gala.

Tieši tādēļ ļoti svarīga ir izaugsmes stratēģija. Tieši tādēļ tik būtiska ir privatizācija — lai padarītu atvērtāku un liberalizētu iesīkstējušo ekonomiku. Tieši tādēļ no mūsu puses ir pareizi apņēmīgi veicināt un atbalstīt Grieķijas valsts parāda samazināšanu. Demokrātijai tas ir jāatbalsta. Samaras kunga viedoklis ir ļoti neatbildīgs. Taču būtu pareizi no mūsu puses, piemēram, sniegt ieguldījumiem garantijas. Būtu pareizi arī atrast neizlietoto ES finansējumu, Barroso kungs, un padarīt to pieejamu Grieķijai, jo ne tikai Grieķija, bet visa Eiropa gūs labumu no izaugsmes.

Ja mēs palūkosimies nedaudz uz priekšu, tad sapratīsim, ka ir jāstiprina Stabilitātes un izaugsmes pakts. Mums ir jānovērš nākamās krīzes. Un tāpēc ir vajadzīgs apgriezti kvalificētā vairākuma balsojums. Neviens parasts pilsonis nesapratīs, ko tas faktiski nozīmē.. Atklāti sakot, ja Stabilitātes un izaugsmes paktam būs šis dīvainais tehniskais elements, ko tikko minēju, tad Stabilitātes un izaugsmes pakts būs efektīvs, bet pretējā gadījumā tas nebūs efektīvs. Tādā gadījumā mēs nevarēsim atbalstīt šo tiesību aktu kopumu. Apgriezti kvalificētā vairākuma balsojums Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā posmā mums ir augstākā mērā būtisks.

Barroso kungs! Es ļoti priecājos dzirdēt jūs vēlreiz sakām, ka Komisijai ir tāds pats viedoklis. Es vēlos, lai Parlaments sniedz šim projektam ievērojamu atbalstu.

  Sven Giegold (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pateicos jums, Lambsdorff kungs. Es uzskatu, ka Grieķijai ir steidzami vajadzīga politiska vienotība. Taču, lai to panāktu, izvirzītajiem priekšlikumiem ir jābūt galu galā taisnīgiem. Šajā valstī var panākt vienotību tikai tad, ja tiks atjaunota uzticība tās politiskajai un tautsaimnieciskajai elitei. Lai to panāktu, ierosinātajiem priekšlikumiem ir jānodrošina vienotība. Tāpēc es vēlos uzdot jums šādu jautājumu — es vēlētos sagaidīt konsekvenci no jūsu grupas puses. Šeit jūs aicināt ieviest eiroobligācijas, bet Vācijā jūs esat paziņojuši, ka eiroobligācijas ir ķecerība. Tieši jūsu grupa Vācijas parlamentā visvairāk pretojas kopējām Eiropas...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. - Giegold kungs! Jūs nevarat izmantot zilās kartītes procedūru, ja jūs neuzdodat jautājumu. Tāpēc grāfs Lambsdorff nevar jums atbildēt.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā grieķiete es vēlos pateikties Eiropas Komisijai, Padomei un Eiropas Parlamentam par atbalstu, kas Grieķijai sniegts līdz šim brīdim. Īpaši es vēlos pateikties visiem Komisijas locekļiem, kas 18 mēnešus daudz strādāja, lai novērstu Grieķijas krīzi.

Mēs šodien Eiropas Parlamentā esam daudz runājuši par Eiropu. Šajā daudznāciju Parlamentā es vēlos izteikt vienu patriotisku komentāru. Mēs, grieķi, devām Eiropai tās nosaukumu un sniedzām izšķirošu ieguldījumu Eiropas civilizācijā un Eiropas vērtībās. Ko gan mēs, Grieķijas politiķi un Grieķijas tauta, lūdzam no jums? Mēs lūdzam, lai jūs mums dāvātu savu cieņu un solidaritāti. Ko mēs varam jums solīt? To, ka mēs smagi strādāsim, lai atkal nostādītu valsti, kuru mēs esam tik tālu noveduši — un tā ir pirmām kārtām mūsu problēma un mūsu vaina —, atkal uz kājām.

Ļaujiet man izteikt trīs priekšlikumus....

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Darba kārtībā būs, kā tiek apgalvots, jautājums par lielo patvēruma meklētāju skaitu no Lībijas un Tunisijas. Tunisija ir valsts, kas gāzusi diktatoru, no kā tad bēg šie tunisieši? No demokrātijas? Varbūt mēs redzēsim Ben Ali kungu, nesen atkāpušos diktatoru, šīs rindas priekšgalā?

Lībija ir kara zona. Taču cilvēki nekļūst par patvēruma meklētājiem tikai tāpēc, ka viņi dzīvo bīstamā valstī. Ir jābūt kaut kādam citam iemeslam, kāpēc konkrētā persona jūtas apdraudēta. Jautājums ir par to, vai Itālijai un Maltai ir jāpieņem viņi tikai tāpēc, ka tās ir pirmās valstis, ko viņi sasniedza, un vai viņus nevajadzētu pieņemt citām dalībvalstīm. Mana atbilde ir, ka nevienai valstij nav jāļauj viņiem tajās apmesties un ka agrāk vai vēlāk viņi ir jānosūta atpakaļ uz Ziemeļāfriku.

Ja ES patvēruma piešķiršanas noteikumos ir patiešām teikts, ka ar pretenzijām uz patvērumu pietiek, lai mums būtu pienākums viņus pieņemt, tad ir jāmaina noteikumi. Noteikumus pieņem cilvēki, un viņi var arī no tiem atteikties. Ja tas nozīmē, ka dalībvalstīm vai pašai ES ir jāatsakās no starptautiskiem nolīgumiem, tad tas arī ir jādara. Migrācija ir pārvērtusi dalībvalstis līdz nepazīšanai. Ir pienācis laiks apturēt migrantu plūsmu un pagriezt to atpakaļ.

Horvātijas pievienošanās arī ir darba kārtībā. Kādus pasākumus ES veiks, lai nodrošinātu godīgu referendumu, kurā tiek uzklausītas abas puses un iztērētas vienādas naudas summas? Man ir aizdomas, ka Horvātiju negaida godīgs referendums. Šo valsti pārpludinās ES propaganda, un tos, kas būs pret Horvātijas pievienošanos, pamazām izspiedīs no debatēm.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Nākamajā Eiropadomes sanāksmē runa būs par uzticību. Mēs esam sasnieguši vēsturisku brīdi. Tas ir vēsturisks, jo mēs noteiksim problēmas, kuras Eiropas Savienībai jārisina un uz kurām mums jāsniedz saprātīgas atbildes. Šīs atbildes ir tomēr savā starpā cieši saistītas.

Pirmkārt, es vēlos apsveikt Ungārijas prezidentūru par paveikto lielo darbu un pateikties par to. Īpaši es vēlos pateikties valsts ministrei Enikő Győri par viņas darbu, jo viņa bija visur klāt. Viņa noteica stingru grafiku, kuru prezidentūrai visumā izdevās ievērot, vienlaikus uzturot draudzīgas attiecības ar Parlamentu, par ko es vēlreiz tai pateicos.

Šis pusgads ir bijis īsts izaicinājums, jo prezidentūra bija Ungārijai ne tikai jauns uzdevums, bet arī paši risināmie uzdevumi bija jauni. Padomājiet tikai par Eiropas pusgada ieviešanu un institucionalizēšanu un par ekonomikas pārvaldības sešu tiesību aktu kopumu, kurš bija jāpieņem koplēmuma procedūrā un kurš nodrošinās pilnīgi jaunu pieeju ekonomikai.

Ar gaidāmo Padomes sanāksmi un minēto tiesību aktu kopumu, par ko vēl jāpanāk kompromiss, ir saistītas lielas cerības. Padomei un Parlamentam ir liela atbildība par šo vienošanos, jo tiem ir jānolemj, vai tie vēlas turpināt slikto praksi, kas noveda pie Stabilitātes un izaugsmes pakta vājināšanas un netieši pie krīzes, vai arī izbeigt nolīgumu slēgšanas politiku dalībvalstu līmenī un sliktus darījumus, beidzot dodot vietu jaunai ekonomikas politikai, kas piedāvās kopīgus Eiropas mēroga risinājumus, pamatosies uz kopīgi definētiem noteikumiem un beidzot pabeigs ekonomikas integrāciju, piešķirot tajā galveno nozīmi spēcīgai Eiropai. Iedzīvotājiem, valstu parlamentiem un tirgiem — visiem ir nepieciešams, lai Eiropas Savienība veidotu vienotu Eiropas tautsaimniecību, ievērojot kopīgi pieņemtos noteikumus, lai nodrošinātu kopējās valūtas stabilitāti un efektīvi pasargātu Eiropas iedzīvotājus no krīzes.

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). - (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta deputāti pilnīgi saprot, ka debates par Eiropadomes sanāksmi, kas notiks 23. un 24. jūnijā, arī turpmāk būs galvenokārt saistītas ar ieilgušo krīzi, kā arī ar eiro un Grieķijas problēmām. Taču es vēlos pievienoties tiem, kas ir norādījuši, ka darba kārtība ar to nav izsmelta. Mums ir pienākums apspriest arī neatrisinātos brīvības, tiesiskuma un drošības jautājumus, jo īpaši saistībā ar Šengenu, kas ir galvenais personu brīvas pārvietošanās aspekts.

Mēs nevaram uz prasībām pēc demokrātijas, kas atskan visā Ziemeļāfrikā, reaģēt citādi, kā sniedzot skaidru, kategorisku atbildi. Turklāt šī atbilde nedrīkst būt ierosinājums reformēt Šengenas līgumu. Gluži otrādi, Šengenas līgums ir jānostiprina. Ir bijuši gadījumi, kas skaidri rāda, ka, sastopoties ar negaidītu, strauju migrācijas spiedienu, kā tas notika Kanāriju salās un Spānijā starp 2004. un 2006. gadu, sniegtā atbilde nevar būt tikai prasība pēc labākas Eiropas, bet arī atbalsts prasībai pēc labākas demokrātijas kaimiņvalstīs.

Mēs zinām, ka Malta, Itālija un Francija ir piedzīvojušas šo spiedienu, un mums ir skaidri jāpieprasa, lai Padome veiktu savu uzdevuma daļu, pabeidzot darbu pie patvēruma tiesību aktu kopuma, pabeidzot darbu pie imigrācijas tiesību aktu kopuma, pabeidzot darbu pie Frontex regulas pārstrādāšanas un — kas nav mazāk svarīgi — pilnveidojot solidaritātes klauzulu, kas iekļauta Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā, un tas nozīmē, ka jāpilnveido Direktīva 2001/55/EK.

Visbeidzot es vēlos paust savas bažas par izsūtīto ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt atbildes mehānismu, kas ļaus konkrētos ārkārtas gadījumos atjaunot Eiropas Savienības iekšējās robežas. Mums ir skaidri jānosaka jautājuma būtība un Eiropas dimensija attiecībā uz ES iestādēm, lai nebūtu nenoteiktības un mēs nepanāktu pretējo rezultātu.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pēc laikmeta, kurā valdīja atklātība, iecietība un entuziasms attiecībā uz Eiropu, mēs pēdējos gados esam piedzīvojuši mūsu vienotības mazināšanos un šķelšanos eiropiešu starpā, pat šeit Parlamentā, par tādiem jautājumiem kā brīva pārvietošanās, imigrācija, nacionālās intereses un galvenokārt nauda.

Diemžēl pasaules ekonomikas krīze veicina vissliktākos nacionālistiskos un populistiskos uzskatus. Grieķijas nacionālistiski noskaņoto politiķu un ieinteresēto personu ik dienas sniegtie haotiskie paziņojumi tikai palielina neskaidrību un izraisa aizvien vairāk spekulāciju tirgos. Pastāv reāls risks, ka šādas tendences ieviesīsies arī visās citās dalībvalstīs.

Grieķijai ir jāuzņemas atbildība par savu krīzi, bet arī Eiropas līderiem ir jāuzņemas atbildība. Ja pirms gada ES būtu uzņēmusies vienotas un nešaubīgas saistības palīdzēt Grieķijai, mums tagad nebūtu jālēkā no viena glābšanas plāna uz otru.

Mums patiešām ir vajadzīgs vairāk tehnisku risinājumu. Mums ir vajadzīga kohēzija, apņēmība un vienotība, jo mēs esam iesaistīti psiholoģiskā karā, un nevis Grieķijas taupības plāns, bet tirgus pārbauda Eiropas vienotību.

Ir būtiski Grieķijai nodot nepārprotamu atbalsta un uzmundrinājuma vēsti — vēsti, ka Eiropa stāv aiz tās.

Turklāt mums ir jāsamazina procentu likmes un jānodrošina lielāka elastība piekļuvē ES finansējumam. Taču Grieķijai ir jābūt gatavai arī pašai uzņemties atbildību par savu likteni. Reformas un taupības pasākumi ir vajadzīgi, bet mums ir jāatceras, ka ilgtermiņā nepietiek tikai ar ekonomikas atveseļošanu. Mums ir jāatgriežas pie pamatuzdevumiem — jāveicina ieguldījumi un izaugsme.

Es ceru, ka rīt neviens Eiropas līderis neatteiksies no solidaritātes, jo Grieķija ir tikai viena lappuse Eiropas grāmatā, tāpēc, ja mēs palīdzam Grieķijai, mēs palīdzam Eiropai.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Par Grieķijas tematu es teikšu to, ka pietiek tikai ieklausīties visā, kas ir apspriests, lai saprastu, kādā līmenī ir Eiropas pārvaldība. Faktiski tā virzās uz labu laimi, bez konkrēta mērķa. Mums nav nekas tāds pateikts, par ko es turētu īkšķi, ja es būtu Grieķijas iedzīvotājs — varbūt Grieķijas darba ņēmējs vai maza uzņēmuma īpašnieks, ko gaida izputēšana.

Jautājumā par imigrāciju es esmu dzirdējis pret Itāliju vērstu kritiku par to, ka tā nevēlas uzņemt bēgļus. Taču pirms dažām stundām Malmström kundze sniedza publisku paziņojumu, sakot, ka tad, kad sākās traģiskā masveida izceļošana no Lībijas, ikviena valsts apņēmās uzņemt vismaz 800 bēgļu. Faktiski tos neuzņem neviena valsts, lai gan Malmström kundze minēja Norvēģiju kā pozitīvu piemēru. Viņi izceļas Lampedūzas salā, un daži — Maltā, un mēs esam vienīgie, kas viņus uzņem. Itālija ir viņus uzņēmusi. Itālija. Cilvēki runāja par ministru Bossi, un ir arī vēl iekšlietu ministrs Maroni kungs — abi ministri ir no rasistiskās Lega Nord partijas, kas ir uzņēmusi bēgļus. Ja nav nekādu citu pierādījumu, tad tā ir patiesība.

Visbeidzot par Horvātijas jautājumu. Horvātijai ir ļoti svarīgi pievienoties, bet ir svarīgi arī atcerēties, ka pāvests brīdināja horvātus sargāties no birokrātiskas centralizētas struktūras.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tieši Padomes 24. jūnija sanāksmes darba kārtības sarežģītība un, varētu teikt, grūtie jautājumi atklāj mums pieejamo instrumentu nepilnības.

Kas tieši ir mums pieejams? Pieejama ir Eiropas Savienība. Eiropas Savienība ir darbs, kas pašlaik tiek veikts, nepabeigts darbs, ko mums tik bieži nav izdevies pabeigt savu vājību un baiļu dēļ. Mums ir pieejama Eiropas Savienība, bet ne Eiropas Savienotās Valstis. Tas nozīmē, ka tad, kad dalībvalstu valdības svārstās iekšēju problēmu dēļ, mums nav instrumenta, kuru mēs varētu izmantot savu problēmu risināšanai. Lai beidzot izveidotu Eiropas Savienotās Valstis, mums būs vajadzīgs, lai mūs vadītu ne tikai dalībvalstu valdības, bet arī Eiropas iestādes.

Es uzskatu — priekšsēdētāja Barroso vairs nav šeit —, ka viņa apdomība ļāva viņam uzvarēt viņa otrajās vēlēšanās. Es labprāt balsotu „par” viņu arī trešo reizi, bet šoreiz viņa drosmes dēļ. Citiem vārdiem sakot, tā kā viņu otrreiz ievēlēja par viņa apdomību, es gribētu viņu ievēlēt uz trešo termiņu viņa drosmes dēļ. Tāpēc, ņemot vērā grūtos darba kārtības jautājumus, kas Padomei jārisina 24. jūnijā, es ceru, ka Komisijas un Eiropas iestāžu līderiem izdosies pārliecināt dalībvalstu valdības dot priekšroku mūsu ideāliem, nevis interesēm.

Manuprāt, tas ir vienīgais iespējamais progresa ceļš. Citādi mēs turpināsim debates, kurās mēs kurnēsim par to, ka varbūt Francijas valdība ir ierosinājusi iniciatīvu par Šengenu iekšēju iemeslu dēļ vai ka Itālijas valdība ir atteikusies kādu uzņemt, vai ka Grieķijas valdība ir vēl aizvien pārāk vāja, lai faktiski spētu atbildēt par saviem lēmumiem. Lietas būtība tomēr ir pavisam cita — ja Eiropas projekta politiskais aspekts netiks noskaidrots, mēs nespēsim atrisināt savas problēmas.

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vai varu sākt, pievienojot savus pateicības vārdus tiem, kurus izteica Tzavela kundze — un es vēlos pateikties viņai par tiem —, vārdus, kas veltīti parlamentiem un Eiropas iedzīvotājiem, par atbalstu manai valstij, ko viņi mums snieguši un turpina sniegt.

Kā pēdējo dienu notikumi rāda, Grieķija ir apņēmusies turpināt censties veiksmīgi pārstrukturēt savas finanses un sekmēt strukturālās reformas. Taču, lai šie centieni vainagotos ar panākumiem, ir vajadzīgi divi nosacījumi. Pirmais nosacījums ir tas, ka mums ne tikai jāpieprasa no cilvēkiem taupība, bet arī jāsniedz tiem pozitīvas izredzes — izredzes uz izaugsmi, izredzes uz nodarbinātību un izredzes uz jaunām darbavietām. Otrais nosacījums ir tas, ka mums ir vajadzīga vide, kurā valdītu drošība, kā arī Eiropas Savienības atbalsts, politiskas kohēzijas vide, jo visā krīzes laikā, bet īpaši dažās pēdējās nedēļās mēs esam vērojuši atklātu neoficiālu dialogu starp Eiropas galvaspilsētām, Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku, kredītreitingu aģentūrām darbojoties kā dīvainiem šķīrējtiesnešiem, dialogu par privātā sektora iesaistīšanu jaunajā Grieķijas glābšanas plānā.

Šī dīvainā šķīrējtiesa nedara godu ne Eiropas Savienībai, ne politiskai savienībai. Mums ir jāapklusina šī kakofonija, jo tikai politiskas kohēzijas vidē mēs varam cerēt uz pareizajiem nosacījumiem, kas ļaus Grieķijas iedzīvotāju lielajām pūlēm vainagoties ar panākumiem.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Lielais jautājums, kas rīt jārisina ES līderiem, ir tas, vai viņi ir gatavi uzdevumam glābt Eiropas sasniegumus attiecībā uz kopīgo valūtu un brīvās pārvietošanās zonu. „Vairāk Eiropas” nesniedz atbildi uz visiem jautājumiem, bet attiecībā uz minētajiem galvenajiem jautājumiem mums ir vajadzīgas lielākas spējas pieņemt Eiropas mēroga lēmumus. Es atzinīgi vērtēju priekšsēdētāja Barroso daudz stingrāko šodienas paziņojumu par to, kas maijā tika izteikts mūsu debatēs par Šengenu un migrāciju. Viņam būtu vajadzējis nolasīt Aktu par masu nekārtībām Itālijai un Francijai, kā to šodien iepriekš šajās debatēs darīja Manfred Weber no PPE grupas.

Lieliskā rakstā, kas vakar bija publicēts laikrakstā Financial Times, Mario Monti pauda nožēlu par pārāk lielo cieņu pret dalībvalstīm un „pieklājības kultūru” Padomē, kas nozīmē, ka dalībvalstis atteicās saukt cita citu pie atbildības par trūkumiem. Es to drīzāk atklāti sauktu par „roka roku mazgā” attieksmi. Šai attieksmei bija katastrofālas sekas jautājumā par Grieķijas krāpnieciskajiem statistikas datiem. Mums ir vajadzīgas ES līmeņa lēmējpilnvaras un izpildpilnvaras par galvenajiem jautājumiem, bet mums ir vajadzīgs arī godīgums, bez kura savstarpēja uzticēšanās nav iespējama.

  Fiorello Provera (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs esam pārliecinājušies, ka neviena valsts nespēj viena pati atrisināt imigrācijas jautājumu. Ir svarīgi, lai mums būtu politika lielu migrācijas plūsmu pārvaldībai, kas atbalstītu attīstības sadarbību un nodrošinātu daudzpusējus un divpusējus nolīgumus ar migrantu izcelsmes valstīm un tranzītvalstīm.

Diemžēl Eiropas jaunie ārējās darbības instrumenti nav tikuši likti lietā saskaņā ar Līgumu redzējumu, kā to tagad ir spiesta konstatēt Itālija. Dalībvalstīm, kas atrodas tuvumā frontes līnijai, bija jārisina bēgļu krīzes problēma pašu spēkiem bez iespējas paļauties uz Eiropas solidaritāti. Es tāpēc aicinu Komisiju definēt gadījumus, kuros mēs varam runāt par „pārvietoto personu masu pieplūdumu” saskaņā ar Direktīvas 2001/55/EK noteikumiem par pagaidu aizsardzību, tādējādi paredzot precīzus, izmērāmus kritērijus, kurus var uzskatīt par pastāvīgiem. Šāds skaidrojums ir svarīgs, lai veicinātu efektīvu kopējo migrācijas politiku un nodrošinātu dalīšanos ar migrācijas slogu.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sirsnīgi sveikt ministri Győri, Padomes priekšsēdētāju, par prezidentūras veikumu. Es vēlos sveikt arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieku un izteikt divas piezīmes.

Pirmā piezīme attiecas uz Grieķiju. Es uzskatu, ka ir jākonsolidē finansiālā situācija un jāparedz pasākumi, kas veicina izaugsmi. Attiecībā uz finanšu konsolidāciju ir skaidrs, ka ir ārkārtīgi grūti tikt galā ar pagātni, plānojot nākotni. Es ierosinu atrast kādu kredīta starpnieku, kas izveidotu piemērotu atsevišķu finanšu struktūru Grieķijas sliktajiem parādiem. Tā kā politiskais konsenss, ko esam panākuši, nepieļauj kapitāla zaudējumus, kādēļ gan nesadalīt Grieķijas parādu, tādējādi ļaujot Grieķijas valdībai pārvaldīt nākotni, bet šim starpniekam galvenokārt risināt pagātnes problēmas ar pārstrukturēšanas palīdzību?

Attiecībā uz procentu likmēm konkrēts pienesums tiek prasīts no bankām, kas ieguva milzīgu peļņu, pērkot parādzīmes par 16 % un dubultojot savu kapitālu, kad to vērtība nokrita līdz 8 %. Es ierosinu izmeklēt arī finanšu darījumus ar valsts parādzīmēm, ko varētu uzticēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. Kredītiestādes ir zināmā mērā sniegušas to, ko mēs Francijas likumdošanā saucam par negodīgu palīdzību struktūrai, kurai ir pārmērīgas parādsaistības. Tāpēc tās ir vainojamas noteikumu pārkāpumos un ir radījušas kaitējumu — tām jāatlīdzina zaudējumi.

No izaugsmes viedokļa mums ir jāatbalsta priekšsēdētāja Barroso ierosinātais plāns par EUR 1 miljarda piešķiršanu Grieķijai un ir jāizstrādā tai arī pienācīgs attīstības plāns. Es atzinīgi vērtēju ideju, ko ierosināja Cohn-Bendit kungs — kāpēc gan nepievērsties militārajiem izdevumiem, kuru īpatsvars ir 4 % no IKP? Turklāt, ja Eiropas Savienība būtu iesaistījusies sarunās starp Turciju un Kipru, mēs, manuprāt, būtu varējuši ietaupīt Grieķijai 2 % no IKP.

Šie ir pasākumi, kas varētu veidot Grieķijas attīstības plānu.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! No nākamās Eiropadomes sanāksmes es neko daudz negaidu, jo Eiropas Savienībā valda šķelšanās — lēmumu vietā redzam vilcināšanos un solidaritātes vietā — savtīgumu. Tāda pašlaik ir Eiropa.

Palūkosimies uz Grieķijas gadījumu. Es nerunāšu par savu valsti, Portugāli, jo jaunā valdība ir tikko pārņēmusi varu. Tāpēc viss, ko varu darīt, ir vēlēt tai panākumus gan Portugāles, gan Eiropas labā. Parunāsim par Grieķiju. Grieķija nav kura katra valsts,. Tā ir bijusi Eiropas Savienības pilntiesīga dalībvalsts jau gadu desmitiem un pieder pie eiro zonas. Ir svarīgi atcerēties, ka Grieķija ir demokrātijas šūpulis. Ar šiem faktiem pietiek, lai Eiropas Savienība pret Grieķiju izturētos ar vislielāko cieņu. Grieķi ir atbildīgi par šausmīgo situāciju, kurā tie atrodas, bet par to atbildīgas ir arī Eiropas iestādes.

Premjerministrs Papandreou kungs ir darījis visu, kas ir bijis viņa spēkos, lai Grieķija izkļūtu no šīs grūtās situācijas. Ar lielu drosmi un pašcieņu viņš ir pieņēmis taupības pasākumus vienalga, vai tie ir iespējami vai neiespējami. Tas, kas pašlaik notiek Grieķijā, var kādu dienu notikt arī Īrijā, Portugālē, Spānijā, Beļģijā, vai Itālijā un Francijā. Man ir jautājums Eiropas iestādēm — kā grūtībās nonākušām valstīm ir iespējams maksāt skandalozās procentu likmes, kas tām tiek uzspiestas, un vienlaikus samazināt budžeta deficītu un valsts parādu, veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt darbavietas? Vai jums nešķiet, ka ar šādu ārstēšanu šīs valstis riskē nomirt nevis no slimības, bet no dziedniecības?

Šis nav pareizais ceļš. Ir vajadzīgs saskaņots plāns vienotās valūtas aizsardzībai, spekulāciju ar valsts parādiem apkarošanai un kredītreitingu aģentūru atmaskošanai, uz kurām gulstas galvenā vaina par krīzes izraisīšanu, ko pašlaik piedzīvojam.

  Charles Goerens (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pirmais piesardzības pasākums, kas jāveic, ja mēs vēlamies novērst lielu ugunsgrēku, ir beigt rotaļāties ar uguni. Es piekrītu priekšsēdētāja Barroso vārdiem, ka Grieķijas valdībai ir jādara viss iespējamais valsts sakārtošanai, lai Eiropas Savienības varētu savukārt rīkoties. Citiem vārdiem sakot, Grieķijai ir jāatgūst uzticība.

Vai aicinājumu rīkoties atbildīgi nevajadzētu adresēt visu ES valstu valdībām? Vai politiskie līderi apzinās, kāda ietekme ir viņu 18 pēdējo mēnešu laikā sniegtajiem paziņojumiem par Grieķiju? Ir pienācis laiks Eiropadomei rīt izbeigt nesaskaņas starp tās dalībvalstīm.

Ir vajadzīgas četras lietas, lai novērstu Grieķijas krīzes domino efektu visā eiro zonā, no kā tik daudzi cilvēki baidās: pirmkārt, vienota Grieķija, kurai ir ekonomikas un budžeta atveseļošanas plāns; otrkārt, Eiropas Savienība un Eirogrupa, ko apvieno tas pats mērķis; treškārt, nedaudz vairāk laika, nekā sākotnēji plānots, jo īpaši privatizācijai, un, ceturtkārt, pareizi izprasta solidaritāte, kas ietver ne tikai jaunus aizdevumus, bet galvenokārt tehnisku palīdzību no partneru puses, jo īpaši no Komisijas puses.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms man jāsaka, ka es gaidu no šīs Eiropadomes ļoti atbildīgus lēmumus, jo īpaši tās gaisotnes dēļ, kas pēdējās nedēļās valda ekonomikā. Šai Padomei ir jābūt atbildīgākai nekā iepriekšējai, kas veselus trīs mēnešus atlika problēmas risināšanu tikai vēlēšanu grafiku dēļ. Šiem atbildīgajiem lēmumiem ir jāliek cilvēkiem saprast, ka ekonomikas un finanšu jautājumi Eiropai ir būtiski un izšķiroši un ka tie ir lietderīgi Eiropas galvenā mērķa sasniegšanai — miera saglabāšanai.

Ja mēs, risinot savas problēmas, ieņemsim tādu nostāju, kas rada dalībvalstu savstarpēju neuzticēšanos, neuzticības sēšanu to starpā, nesaskaņu un sacensības izraisīšanu un saasināšanu starp dienvidu un ziemeļu valstīm vai starp centrālajām un perifērijas valstīm, sekas būs Eiropas Savienības noriets.

Es uzskatu, ka šajā Eiropadomes sanāksmē bez tehniskiem risinājumiem un politiskām nesaskaņām mums būs jāizlemj, vai mēs vēlamies, lai arī turpmāk Eiropas projekts noderētu par pamatu miera stratēģijai Eiropā. Es uzskatu, ka tieši tas ir likts uz spēles.

Es esmu ievērojis, ka daudzu līderu runas — vienalga, vai viņi nāk no valstīm, kas iekļuvušas grūtībās, vai no galvenajām maksātājvalstīm — ir neatbildīga pļāpāšana, kas bieži šķiet pievilcīga daudziem viņu tautas brāļiem, kuri apveltīti ar ārkārtīgi negatīvām īpašībām. Šā iemesla dēļ un tikai šā iemesla dēļ es apelēju pie Eiropas valstu valdību līderu atbildības sajūtas, lai viņi ierosina risinājumus, kas ļaus Eiropai atrast izeju un atrisināt situāciju.

  Gianni Pittella (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Savstarpējas bailes un neuzticēšanās —kā tikko teica Mauro kungs — ietekmē Eiropas valstu valdību lēmumus, kas saistīti ar krīzi.

Eiropa man šķiet kā futbola komanda, kura zaudē ar rezultātu 2 pret 0 un kuras spēlētāji domā, ka var izlīdzināt rezultātu, vairs nepiespēlējot bumbu citiem spēlētājiem, bet cenšoties gūt vārtus paši. Taču viens spēlētājs nevar uzvarēt futbola maču. Pat Maradona un Pelé nevarētu uzvarēt šo krīzes maču vieni paši. Grieķijas krīzi varēja kontrolēt tās sākuma posmā. Taču mēs steidzāmies uz priekšu un tagad esam sasnieguši ļoti sarežģītu stāvokli, kas jārisina, atmetot kaitīgu nenovīdību un nekam nederīgas ekonomikas atveseļošanas receptes uz visiem laikiem.

Mums ir jārunā patiesība un jāatzīst, ka daudzi no šodienas valdību vadītājiem ir izrādījušies otršķirīgi līderi. Viņi nevar saprast, ka šo krīzi nekādā ziņā neizraisīja Grieķija un pat ne valsts parādu stāvoklis, bet gan finanšu tirgi, kas vēl līdz šim brīdim netiek regulēti. Tagad valdības atkal piedāvā mums parasto indīgo ēsmu — sakārtosim savu finanšu stāvokli un tad jau redzēsim, kas būs palicis dzīvs. Taču neviens nebūs palicis dzīvs, un vissliktākais ir tas, ka Eiropas sabiedrības pati vitālākā daļa nebūs palikusi dzīva. Mūsu mērķim ir jābūt izaugsmei, mērķtiecīgi koncentrējot resursus pētniecībai, mācībām un galvenajiem uzdevumiem, lai sāktu sekmīgas attīstības ciklu.

Visbeidzot mums jārunā skaidrā valodā par imigrāciju. Šengenas līgumu nedrīkst aiztikt — to var tikai stiprināt, bet to nedrīkst aiztikt, jo tas ir neatņemams sasniegums, kas ļauj saglabāt Eiropas Savienību. Migrantu plūsmas ir jāpārvalda no Briseles, pamatojoties uz iekļaušanu, solidaritāti un drošību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Ar šo Eiropadomes sanāksmi noslēgsies Ungārijas prezidentūra. Šīs prezidentūras darba stilu var ieteikt svarīgu dokumentu pieņemšanai, tostarp arī ārkārtīgi pretrunīgu dokumentu pieņemšanai.

Šī ir ļoti svarīga sanāksme, jo ir jāīsteno Eiropas pusgads. Dalībvalstīm ir jāpiemēro šie ieteikumi, lai neapdraudētu stabilitāti. Tagad ir īstais laiks dalībvalstīm pierādīt, cik atbildīgi tās izturas pret jauno mehānismu.

Ir vajadzīgas stabilitātes un konverģences programmas un valstu reformu programmas, bet ar tām vien nepietiek. Ir jāpanāk vienošanās par ekonomikas pārvaldību. Ar lielām pūlēm Parlaments ir panācis kompromisu, kas, es ceru, rītdienas balsojumā tiks atbalstīts. Tagad ir pienākusi Padomes kārta pieņemt šo Eiropas Savienībai ārkārtīgi svarīgo tiesību aktu kopumu.

Pēdējā laikā ir daudz runāts par Šengenas zonu. Vērtēšanas mehānisms ir acīmredzot jāpārveido. Vienpusēja robežu atjaunošana nav pareizais risinājums. Ja kāda dalībvalsts nespēj garantēt ārējo robežu drošību, ir jāveic atbalsta pasākumi un jāiesaista Frontex.

Ja situācija netiks atrisināta, Padome un Komisija ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu uz ierobežotu laika posmu atjaunot robežkontroli. Es uzskatu, ka vienpusēja robežu atjaunošana, kā tas notiek pašlaik, nav pareizais risinājums.

Prezidentūras ziņojums par līdzekļiem romu integrācijai Eiropas Savienībā un tā apstiprināšana, kā arī secinājumi par ES stratēģijas ieviešanu Donavas reģionam būs svarīgi pasākumi Eiropas Savienībai būtiskas politikas īstenošanā.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Stabilitātes pakta vājums ir bijis viens no šīs krīzes izraisīšanas faktoriem — krīzes, kas ir pāraugusi par uzticības krīzi.

Šajā ziņā neviens nav bez vainas. Mēs esam tagad sasnieguši ārkārtas situāciju, kurā vislielākā nozīme ir solidaritātei un atbildībai, bet solidaritāte nenozīmē tikai devīzi „visi par vienu”, bet arī devīzi „viens par visiem”. Ikvienai dalībvalstij ir jābūt atbildīgai par mūsu Eiropas Savienību un jāsāk darboties Eiropas kopējā labuma interesēs.

Mums ir vajadzīgs „vairāk Eiropas”, bet „vairāk Eiropas” nozīmē vairāk disciplīnas, ietverot arī konkrētus pasākumus pret tiem, kas turpina pārkāpt noteikumus.

Lai atjaunotu uzticību eiro zonai, Komisijai ir jākļūst gan stiprākai, gan neatkarīgākai, pārvaldot ekonomiku un veicot tās uzraudzību. Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras dalībvalstu ekonomikas stāvokļa novērtēšanai, lai tā laikus varētu sniegt ieteikumus un brīdinājumus.

Taču būtiskākais jautājums būs politiskā griba un spēja piemērot naudas sodus. To piemērošanai ir jākļūst par likumu, nevis par politiskas kaulēšanās objektu. Procedūrās, kas noved pie iespējamām sankcijām, Padomes nozīme ir pienācīgi jāierobežo. Uzticību ES var atjaunot, uzlabojot statistikas kvalitāti un turpmāk novēršot iespēju manipulēt ar fiskāliem datiem un viltot tos.

Mana valsts Igaunija pirms trim gadiem sastapās ar dziļu ekonomikas krīzi. Taču mēs aktīvi rīkojāmies, līdzsvarojām budžetu un pievienojāmies eiro zonai. Arī Latvija enerģiski rīkojās un tagad ir atkal nostājusies uz iesāktā ceļa.

Visi par vienu un viens par visiem. Mums visiem ir jārīkojas, lai reformētu sabiedrību. Izdevumu samazināšana ir sāpīga, bet tā ir vienīgais ceļš, kā atgriezties pie izaugsmes un stabilitātes.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Šodien mēs esam daudz dzirdējuši par došanu un došanu, un došanu un arī par samazināšanu un samazināšanu, un samazināšanu. Es vēlos šim maisījumam pievienot vēl vienu dimensiju, un tā ir ņemšana un ņemšana, un ņemšana. Es īpaši ar to domāju procentu likmi, ko ECB pieprasa no manas valsts Īrijas. Mēs vīrišķīgi cīnāmies, lai sasniegtu glābšanas procesā izvirzītos mērķus. Taču šīs likmes mums nepalīdz.

Par laimi, EP un Komisija redz, ka pret mums izturas netaisnīgi un negodīgi. Tādu procentu likmju pieprasīšana līdzinās dzirnakmens piesiešanai slīkstoša cilvēka kaklam, vienlaikus sūtot viņam glābšanas laivu.

Es vēlos lūgt, lai īpaši rīt Padome samazinātu procentu likmes Īrijai. Ja tā piekritīs, mēs atgriezīsimies pie izaugsmes, izpildīsim savas saistības un atkal būsim liela nācija, daļa no Eiropas.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Cerams, ka Eiropadome atbalstīs Ungārijas prezidentūras trīs veiksmīgos mērķus — Donavas stratēģiju, romu stratēģiju un pievienošanās sarunu pabeigšanu ar Horvātiju. Taču galvenais mērķis būs sešu tiesību aktu kopuma, tiesību aktu par ekonomikas pārvaldību, pieņemšana. Ungārijas eksperti un diplomāti ir pelnījuši vislielāko atzinību par savu lielisko darbu, jo viņiem ir izdevies samazināt Padomē un Eiropas Parlamentā apspriežamo jautājumu skaitu līdz dažiem jautājumiem. Lai izkļūtu no strupceļa sarunās, Ungārijas valdībai ir jāpanāk kompromisi visaugstākajā līmenī. Nav vēl zināms, vai Viktor Orbán valdībai ir pietiekams politiskais kapitāls, lai to paveiktu. Vai Matolcsy kungs, kas iepriekš atklāti un asi uzbruka Eiropas pusgada idejai, spēs ticami aizstāvēt ekonomikas pārvaldības stiprināšanu? Es ceru, ka mēs spēsim panākt lūzumu Padomē. Eiropai ir pēc iespējas ātrāk vajadzīga ekonomikas pārvaldības ieviešana.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Nopietnās ekonomiskās un sociālās situācijas dēļ vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs Eiropadomei gaidāmajā jūnija sanāksmē ir rūpīgi jāapsver un dziļi jāpārdomā šīs situācijas iemesli un jāuzņemas atbildība par Eiropas Savienības neoliberālās politikas eskalāciju — privatizāciju, darbaspēka devalvāciju, kas izraisa lielu sociālo nevienlīdzību, dažādu valstu ekonomikas ievērojamām atšķirībām, bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību. Padomes locekļiem ir vienaldzīga darbaļaužu un vienkāršo cilvēku cīņa, un diemžēl viņi piedāvā tikai pastiprināt neoliberālo politiku, kas jau tagad ir novedusi pie nopietnas krīzes Grieķijā un Īrijā un draud Portugālei un citām valstīm.

Galu galā viņi cenšas atvieglot peļņas gūšanu no kapitāla un finanšu spekulācijām uz tādu sabiedrības grupu rēķina kā darba ņēmēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki un cilvēki, kas ir cietuši no ieguldījumu samazinājuma un taupības politikas.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! ES pašreizējā migrācijas politika ir cietusi neveiksmi. Par to liecina Komisijas plāni ieviest tā saukto mobilitātes partnerību, lai piešķirtu masu pieplūdumam no Ziemeļāfrikas legalitātes šķietamību. Malmström kundze ir daudzkārt paziņojusi, ka Eiropa esot atkarīga no imigrācijas no Ziemeļāfrikas. Taču tas, ka daudzās dalībvalstīs ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši jauniešu starpā, tiek ar nolūku ignorēts. Lībijā iedzīvotāju skaits pēdējos 20 gados ir dubultojies. Tādējādi, ja vārti uz Ziemeļāfriku tiks atvērti, spiediens uz Eiropas darba tirgu palielināsies vēl vairāk. Tāpēc mums nav vajadzīgas vēl lielākas imigrācijas plūsmas no Ziemeļāfrikas, bet mums ir drīzāk jāaptur imigrācija. Mūsu pilsoņi nevēlas šādu mobilitātes partnerību, tās vietā viņi vēlas atpakaļuzņemšanas partnerību. Mūsu pilsoņi nevēlas atvērtas robežas, bet drīzāk gan robežkontroles atjaunošanu un Frontex nostiprināšanu. Šis jautājums ir jāizskata gaidāmajā Padomes sanāksmē, kad tiks apspriests „progress” imigrācijas politikā.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam veltījuši gandrīz visu savu laiku Grieķijas krīzes apspriešanai un esam darījuši to pamatoti, jo tā ir milzīga problēma. Taču vakardienas debatēs Barroso kungs lūdza mūsu atbalstu Šengenas jautājumam. Tas, ka Barroso kungs lūdza Parlamenta atbalstu, nozīmē, ka viņš paredz ļoti grūtu situāciju un grūtas sarunas ar dažādu valstu valdību vadītājiem. Es vēlos teikt, ka Šengenas zona un ceļošanas brīvība visā Eiropā bija Eiropas Savienības brīvības simbols un viena no Eiropas Savienības galvenajām vērtībām, un viens no lielākajiem nopelniem man personīgi kā polietei un visai Polijas tautai. Mēs nedrīkstam ļaut ierobežot šo brīvību un veicināt Šengenas zonas sairumu, jo tieši šādi lēmumi un šāda politika nosaka to, kā ES tiek uztverta pasaulē. Tāpēc es aicinu ne tikai aizstāvēt Šengenas sistēmu, bet, cik drīz vien iespējams, iekļaut tajā arī Rumāniju un Bulgāriju.

  Bogusław Liberadzki (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodienas debates ir sniegušas man lielu apmierinājumu, jo es redzu, ka ir izveidojušās divas nometnes ar atšķirīgiem uzskatiem par krīzes iemesliem un atšķirīgiem ieteikumiem — neoliberāļi vienā pusē un kreisā spārna deputāti — otrajā. Ir skaidrs, ka pēc mēnešiem ilgām debatēm par situāciju Eiropā mēs esam nonākuši pie secinājuma, pirmkārt, ka pastāv augsts apdraudējuma līmenis un, otrkārt, ka ir vajadzīga sadarbība. Šajā saistībā es jutos apmierināts, dzirdot Barroso kungu šodien sakām, ka tiks iesniegts priekšlikums par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Es par to priecājos. Žēl, ka mēs jau nestrādājam pie galīgā varianta, taču tas, ka projekts ir izstrādāts, ir vērtējams atzinīgi. Ja drīkstu, es vēlos uzsvērt vēl vienu jautājumu — pašlaik mēs esam pievērsušies eiro zonai, bet Eiropas Savienībā ir arī valstis, kas nepieder pie eiro zonas, un mums ir jānodrošina, lai arī tām nerastos problēmas.

  Simon Busuttil (PPE). - (MT) Priekšsēdētāja kungs! Imigrācijas jautājumā mēs no rītdienas gaidām trīs lietas — pirmkārt, lai Šengenas zona tiktu aizstāvēta, jo tā simbolizē mūsu pilsoņu brīvību un ir viena no redzamākajām Eiropas Savienības pilsoņu priekšrocībām; otrkārt, mēs gaidām arī kopēju atbildību ne tikai par iekšējām robežām, bet arī par ārējām robežām. Tāpēc būs vajadzīga spēcīgāka Frontex aģentūra, kā arī lielāka solidaritāte un godīgāka un taisnīgāka uzdevumu sadale. Būs vajadzīga arī ciešāka sadarbība ar Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm, kas ir piedzīvojušas revolūcijas. Taču visvairāk rīt būs vajadzīga patiesa politiska griba. Ja tās trūks, mēs nekad savus vārdus neiemiesosim darbos.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Šodienas dzīvās un dinamiskās debates liecina par to, ka Eiropas nākotnes dēļ Eiropadomes sanāksmes darba kārtība ir būtiska un ļoti svarīga.

Grieķijai bija veltīti gandrīz visi mūsu intervences pasākumi. Mēs zinām, ka situācija Grieķijā ir ļoti grūta un ka mūs negaida viegli risinājumi. Es piekrītu visam, ko jūs teicāt par to, ka ir svarīgi parādīt Grieķijas iedzīvotājiem, ka viņus gaida ne tikai samazinājumi un taupības pasākumi, bet ka tuneļa galā ir gaisma un ka mēs spējam reāli palīdzēt Grieķijai atkal nostāties uz izaugsmes ceļa.

Taupība tāpēc ir jāsaista ar izaugsmes politiku un izaugsmes pasākumiem Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Eiropas Savienība un Komisija spēj to sasniegt. Mēs varam palīdzēt Grieķijai palielināt administratīvo veiktspēju. Mēs varam palīdzēt Grieķijai labāk apgūt struktūrfondus un ieguldīt tos stratēģiski izaugsmes spējīgās nozarēs, kā arī palīdzēt Grieķijas iestādēm uzlabot nodokļu iekasēšanas kvalitāti.

Mēs zinām, kā palīdzēt valstīm uzlabot izglītības sistēmas. Es uzskatu, ka mēs spējam to darīt jau tagad, un Komisija ir gatava to darīt. Mēs esam gatavi izstrādāt tehniskās palīdzības programmas, kas pavadīs grūtos taupības pasākumus, kuri būs jāveic Grieķijas iestādēm. Tādējādi mēs gribam parādīt, ka Eiropai nav vienalga, ka tā solidarizējas ar Grieķiju un ka tā spēj palīdzēt šai valstij, kas ir iekļuvusi tādā nelaimē.

Taču tādai pašai vēstij ir jānāk arī no Grieķijas politisko aprindu puses. Mēs varam darīt visu, ko spējam, bet Grieķijas iestādēm ir skaidri jāapliecina, ka tās ir vienotas un apņēmušās risināt valsts grūtās problēmas. Tāds ir mans aicinājums un Komisijas aicinājums Grieķijas politiskajiem pārstāvjiem — sadarbojieties, esiet vienoti, parādiet mums vienotu pieeju ļoti grūtajiem jautājumiem. Ir īstais laiks, un tas būs ļoti atbildīgs žests.

Ne visai daudzi no jums pieskārās ļoti svarīgajam Eiropas pusgada noslēgumam. Taču es par to runāšu, jo mums ir vajadzīga Eiropas Parlamenta deputātu palīdzība — lai viņi dodas uz saviem vēlēšanu apgabaliem un izskaidro, ka Eiropas pusgads ir beidzies un ka sākas dalībvalstu pusgadi. Manuprāt, mēs zinām, ko darīt — mums ir ieteikumi katrai valstij, kas ir ļoti taisnīgi, ļoti godīgi un ļoti sīki aprakstīti, bet tagad mums ir vajadzīga dalībvalstu iestāžu un valdību sadarbība, lai īstenotu reformas dalībvalstīs. Tikai tā mēs spēsim uzlabot Eiropas ekonomikas kvalitāti un konkurētspēju un nostādīt Eiropas ekonomiku uz jauniem pamatiem.

Es vēlos vēlreiz apliecināt, ka finanšu darījumu nodokli ieteiks Eiropas Komisija. Mums bija jāveic ļoti rūpīgs ietekmes novērtējums, kas drīz tiks pabeigts. Tas būs viens no mūsu priekšlikumiem un mūsu ieguldījums globālajās debatēs par šiem svarīgajiem jautājumiem. Arī šoreiz Eiropa rādīs piemēru, un mēs ceram, ka mūsu globālie partneri mums sekos.

Vairāki no jums pieminēja Šengenas zonu un to, cik svarīgi ir īstenot augstas kvalitātes imigrācijas politiku. Es vēlos jums apliecināt, ka mēs labi apzināmies, ka brīvība un cilvēku tiesības uz brīvu pārvietošanos Eiropā ir viens no vislielākajiem sasniegumiem un ka mums tas ir jāglabā kā dārgums. Komisija darbosies kā līgumu uzraudzītāja un būs gatava veikt attiecīgus pasākumus, ja šo projektu pamatvērtības tiks apšaubītas.

Pēc nesenajiem notikumiem mums ir jāatzīst, ka mums ir vajadzīgs sīki izstrādāts risinājums visiem migrācijas aspektiem un ka mums jānostiprina uzticēšanās šai sistēmai. Tāpēc Komisija ir pārliecināta, ka pareizs ir tikai saskaņots un Kopienas pamatots process pretstatā vienpusējām dalībvalstu iniciatīvām atjaunot iekšējo robežkontroli.

Mums ir vajadzīga arī efektīvāka un lielāku aizsardzību garantējoša vienota Eiropas patvēruma sistēma. Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu šādas sistēmas ieviešanu līdz 2012. gadam. Tāda ir Komisijas pieeja, un es ceru, ka Eiropas Parlaments un dalībvalstis to atbalstīs.

Lūdzu, ļaujiet man teikt dažus vārdus par ekonomikas pārvaldību un sešu tiesību aktu kopumu. Jūs jau esat dzirdējuši Komisijas priekšsēdētāja viedokli, un jums būs iespēja apspriest šo jautājumu sīkāk ar manu kolēģi komisāru Olli Rehn. Es vēlos uzsvērt tikai vienu jautājumu, proti, cik svarīgi ir vienoties pēc iespējas ātrāk, jo laiks mūs steidzina un mums ir vajadzīgi jauni instrumenti, lai turpmāk labāk un drošāk pārvaldītu Eiropas ekonomiku.

Noslēdzot savu runu, vēlos izteikt vienu komentāru par Horvātiju. Es uzskatu, ka ir īstais laiks apsveikt Horvātiju, jo tā tuvojas vēsturiskam brīdim, un, manuprāt, tas raidīs ļoti pozitīvu vēsti ne tikai Horvātijas iedzīvotājiem, bet visiem Rietumbalkānu iedzīvotājiem.

Es vēlos apsveikt arī Eiropas Parlamentu un tā referentu Swoboda kungu, kā arī Ungārijas prezidentūru, kas veica lielisku darbu, tik tālu pavirzot uz priekšu šos jautājumus un nodrošinot mums pašreizējos labos rezultātus.

Pēdējie pateicības vārdi tiek veltīti Enikő Győri kundzei. Viņa ir daudzkārt teikusi, ka vēlas vadīt prezidentūru, kuras attiecības ar Parlamentu būtu draudzīgas. Man šķiet, viņa to ir sasniegusi, bieži būdama klāt Parlamenta sēdēs. Es vēlos viņai pateikties arī par lielisko sadarbību ar Komisiju.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ļaujiet man šajā pēdējā reizē, kad piedalos plenārsēdē, runāt savā dzimtajā valodā. Vispirms es vēlos pateikties jums visiem par atzinību, ko esat izteikuši par mūsu darbu, jo mēs dzirdējām, ka daudzi EP deputāti no dažādām grupām secināja, ka Ungārijas prezidentūra ir labi veikusi savu darbu. Es personīgi uzskatu, ka patiešām ir vērts Eiropas Savienībā vadīt prezidentūru, kuras attiecības ar Parlamentu ir draudzīgas.

Priekšsēdētājs Barroso minēja sešu tiesību aktu kopumu, un priekšsēdētāja vietnieks Šefčovič minēja sarunas ar Horvātiju un dažādos dokumentu kopumus. Koplēmuma procedūra Eiropas Savienībā dod Padomei un prezidentūrai izdevību veidot personīgas attiecības ar daudziem šo iestāžu locekļiem un vienai iestādei iepazīties ar otras problēmām, ko es uzskatu par lielu iespēju mums visiem.

Pateicos jums par šodienas debašu organizēšanu. Man šķiet, ka mums ir vienāds viedoklis par pamatprincipiem un pamatvērtībām, par kurām šodien tika daudz tika runāts, un apspriesti tika pat Eiropas integrācijas filozofiskie pamati, un man ir jāsaka, ka vairākuma deputātu runas atspoguļoja saskaņu starp mums. Mēs esam vienisprātis par to, ka Eiropadomei šodien ir jārisina ārkārtīgi grūti jautājumi. Es būtu uzmanīgāka, lietojot vārdu „vēsturisks”, jo, pārāk bieži lietots, tas devalvējas.

Es pilnīgi piekrītu, ka bailes un neuzticēšanās ir slikti padomdevēji un ka rītdienas un parītdienas sanāksmēs Eiropas līderiem nevajadzētu ļauties šādām emocijām. Mans un Ungārijas prezidentūras kredo ir tāds, ka mums visās savās gaitās ir jāpaļaujas uz uzticēšanos — es pat teiktu, savstarpēju uzticēšanos —, uz atbildību un solidaritāti visās lietās, kā jūs mūs mudinājāt darīt, vienalga, vai tās būtu Šengenas reformas, patvēruma vai paplašināšanās politika, mums vienmēr jāpaļaujas uz uzticēšanos. Pareizais risinājums ir — kā ierosināja lielais vairākums — „vairāk Eiropas”, stiprāka Eiropa, un Ungārijas prezidentūra pēdējos sešus mēnešus ir strādājusi, paturot to prātā. Mūsu stingra pārliecība ir, ka ciešāka integrācija atrisinās visas mūsu problēmas.

Visbeidzot es vēlos ziņot par jautājumiem, kurus iepriekšējās Eiropadomes Ungārijas prezidentūrai uzdeva kā mājasdarbu, konkrētāk runājot, par kādiem rezultātiem un sasniegumiem tiks ziņots rīt augstākā līmeņa sanāksmē, jo galu galā mums bija jāvienojas ar jums par konkrētiem dokumentu kopumiem un bija jāpanāk vienošanās arī par citiem jautājumiem.

Ļaujiet man sākt ar ekonomikas jautājumiem. Mēs jau runājām par Eiropas pusgadu, un es vēlos pateikties priekšsēdētāja vietniekam Šefčovič kungam, jo ir patiešām vērts informēt sabiedrību par to, kāda nozīme ir Eiropas pusgadam. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu vajadzīgo pārredzamību un uzzinātu, kā dalībvalstis saimnieko, lai mēs tām laikus varētu sūtīt brīdinājuma signālus. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments cieši vēroja šo procesu — šajā Eiropas pusgadā mēs mudinām dalībvalstis stingrāk pārvaldīt budžetu; bet vienlaikus mēs liekam pamatus izaugsmes centieniem un smagam darbam, un radošai attieksmei.

Par sešu tiesību aktu kopumu drīz Parlamentā notiks padziļinātas debates. Ļaujiet man norādīt divus iemeslus, kāpēc es dodu priekšroku pašreizējā nolīguma pieņemšanai. Pirmkārt, šis tiesību aktu kopums ir labs. Tas ir labāks par Padomes sākotnējo priekšlikumu, tāpēc ka Padome piekāpās Parlamentam ikvienā darba kārtības jautājumā. Mēs pat panācām piekāpšanos attiecībā uz apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Tāpēc es nevaru piekrist Lambsdorff kunga viedoklim, ka viss tiesību aktu kopums pamatojas tikai uz vienu punktu, proti, apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Šā tiesību aktu kopuma priekšrocība ir tā, ka ar tā palīdzību sistēmā, kas turpmāk palīdzēs izvairīties no tādām krīzēm kā 2008. gada krīze, ir iestrādāti dažādi pārbaudes un līdzsvarošanas mehānismi.

Ļaujiet man jums pastāstīt, ka attiecībā uz personu pārvietošanās brīvību Ungārijas prezidentūra 9. jūnijā Tieslietu un iekšlietu padomē vienprātīgi pieņēma secinājumu, kurā bija teikts, ka personu brīva pārvietošanās ir jāsaglabā, ka mums ir jāpārskata pašreizējie pasākumi un ka tikai tad, kad tie būs izsmelti un radīsies jaunas problēmas, kurām būs vajadzīga pašreizējā acquis pielāgošana, mēs varēsim ārkārtas situācijās veikt ārkārtas pasākumus un ka grozījumi ir jāizstrādā tikai tad, ja tiek iesniegts konkrēts tiesību akta priekšlikums, kas, cik man zināms, notiks šā gada rudenī.

Es tikko uzzināju, ka vienlaikus ar šo plenārsēdi Padome piekrita izskatīt vienīgo atklāto jautājumu attiecībā uz Frontex. Tādējādi sarunas par Frontex nostiprināšanu ir noslēgušās ar panākumiem. Es pateicos Parlamentam par sadarbību.

Otrs mājasdarbs, ko mums uzdeva Eiropadome, bija Eiropas Investīciju bankas aizdošanas spēju palielināšana, un šajā jautājumā mums izdevās vienoties ar Parlamentu, kas ir vēl viens no mūsu panākumiem, un es uzskatu, ka tas ir svarīgs solis ceļā uz samierināšanās procesu Ziemeļāfrikas valstīs.

Nedaudz novirzoties no temata, man jāatbild uz Tabajdi kunga vārdiem. Man ir jānoraida viņa piebildes par Ungārijas valdības locekļiem, kuru motivācija, manuprāt ir iekšpolitiska. Pirmkārt, es vēlos lūgt jūs iegūt informāciju no saviem kolēģiem Parlamenta Ekonomikas un monetārajā komitejā par Ungārijas ekonomikas ministra György Matolcsy darbu, jo gaisotne vakardienas uzklausīšanā nedaudz atšķīrās no jūsu šodien šeit teiktā. Es jums ieteiktu izlasīt arī dalībvalstu sniegtās atbildes uz Komisijas priekšlikumiem par Eiropas pusgadu. Ikvienam ir tiesības brīvi reaģēt un kritizēt to saturu, jo Eiropas Savienībā viss tiek sasniegts debatēs un viedokļu apmaiņā, un faktiski daudzas dalībvalstis jau ir kritizējušas to saturu. Otrkārt, es vēlos norādīt uz vienu no Ungārijas prezidentūras pozitīvajām īpašībām — mūsu panākumu atslēga, panākot vienošanos ar Eiropas iestādēm par tik daudziem jautājumiem, ir līgumu un iestāžu kompetences ievērošana. Mēs esam iesnieguši sešu tiesību aktu kopumu Padomei, apzinoties, ka Ungārijas prezidentūra ir darījusi visu iespējamo, lai panāktu vienošanos, ko uzslavēja priekšsēdētājs Barroso un jūsu kolēģi Parlamenta komiteju sanāksmēs. Tāpēc mēs tagad iesniedzam šo tiesību aktu kopumu Eiropadomei, kuras priekšsēdētāja vārds ir Herman Van Rompuy un kura pieņems lēmumu par turpmāko tiesību aktu virzību.

Pēdējais, bet ne mazāk svarīgais jautājums ir par Horvātijas pievienošanos. Kā jau sākumā teicu, es vārdu „vēsturisks” lietoju piesardzīgi. Taču Horvātijas gadījumā mēs patiešām esam vēsturiska brīža priekšā, jo mēs Rietumbalkāniem raidām ļoti svarīgu vēsti, proti, ka tiem Eiropas Savienībā ir nākotne. Es patiešām ceru, ka rīt un parīt ES dalībvalstis un valdības pieņems politisku lēmumu par Horvātijas pievienošanos un ka sarunas varēs noslēgt Ungārijas prezidentūras pēdējās stundās, vēlākais 30. jūnijā. Eiropas Komisija strādāja visu diennakti, lai 10. jūnijā sniegtu pozitīvu ziņojumu. Es varu jums apliecināt, ka horvāti un Ungārijas prezidentūra strādāja dienu un nakti, lai to sasniegtu. Padomes darba grupas sanāksmes notika katru dienu, lai mēs spētu pabeigt šo darbu.

Visbeidzot es vēlos pateikties ne tikai Parlamentam — ko es jau izdarīju —, bet arī mūsu trīs prezidentvalstu komandas partneriem, Spānijai un Beļģijai, par lielisko sadarbību un par to, ka mēs spējām pabeigt trīs prezidentvalstu komandas 18 mēnešu programmu, un es gribu novēlēt Polijai visu to labāko, kā arī izveidot prezidentūru, kam būtu draudzīgas attiecības ar Parlamentu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Gaidāmā Eiropadomes sanāksme ir īpaši svarīga, jo debašu centrā būs divi Eiropas integrācijas aspekti. Pirmais ir ekonomiskā integrācija, uz ko attieksies ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums, kurš mums dos iespēju rast vislabākos risinājumus, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi, kā arī konkrēti pasākumi, kas paredzēti valstīm, kuras atrodas īpaši grūtā ekonomiskā situācijā — un šajā nolūkā Padomei jāsūta valstīm skaidra solidaritātes un atbildības vēsts. Otrkārt, šo grūtību un lielas migrācijas spiediena periodu, ko pašlaik piedzīvojam, nedrīkst izmantot kā aizbildinājumu Šengenas panākumu vājināšanai un pārvietošanās brīvības ierobežošanai. Mēs nedrīkstam tik krasi mainīt savu stratēģiju — mums tā ir jāaizsargā, jāstiprina un jāattīsta. Es ceru, ka šī Padome paudīs nepārprotamu nostāju šajā jautājumā, uzsverot, ka dalībvalstīm jāievēro un pienācīgi un efektīvi jāīsteno Šengenas noteikumi Man jāpievērš jūsu uzmanība vajadzībai uzlabot solidaritāti un pienākumu sadali starp dalībvalstīm, kā arī palielināt Frontex pilnvaras un resursus. Man jāuzsver arī vajadzība izveidot reālu Šengenas novērtējuma mehānismu, kam jāpalīdz pārbaudīt atbilstību noteikumiem un robežkontroli, atklāt problēmas, veicināt to risināšanu un ļaunākajā gadījumā piemērot sankcijas dalībvalstīm, ja tās nepakļaujas noteikumiem.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tā saukto taupības pasākumu dramatiskās sekas ir acīmredzamas. Kā daudzi cilvēki pagājušajā gadā brīdināja, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības (SVF-ES) programma Grieķijai ir ne tikai izraisījusi katastrofu ekonomikā un sociālu postu, bet ir izrādījies, ka tā nespēj sasniegt mērķus, kuriem tā bija radīta — deficīta samazināšanas mērķi nav sasniegti, valsts parāds pašlaik ir aptuveni 170 %, un procentu likmes valsts parādam, ko pieprasa tirgi, ir paaugstinājušās. Eiropadome tomēr gatavo jaunu uzbrukumu. Turklāt bez SVF un ES programmām, kuras izstrādātas pēc vienādiem principiem un kuras paredzētas īstenošanai Īrijā un Portugālē, tiek gatavots pastiprināts uzbrukums Grieķijai, vēl vairāk aplaupot tās iedzīvotājus.

Tie ir jaunākie pasākumi šajā iejaukšanās un izspiešanas procesā, kas faktiski liecina par koloniālisma politiku. Viņiem ir nodoms izmantot ekonomikas pārvaldību, lai institucionalizētu un iemūžinātu šo intervences politiku un pasākumus, kas ir saistīti ar pašreizējo SVF un ES iejaukšanos. Viņi vēlas ieviest „savstarpēju atbilstību” uz visiem laikiem, kā arī iegūt ārēju kontroli pār nacionālajiem kontiem un politiku, ko cieši uzrauga galvenās ES lielvalstis. To diktāta pārkāpumi (vai pat pārkāpuma draudi) beigsies ar bargiem sodiem. Tie ir nepieņemami noteikumi, kas parāda Eiropas Savienības degradējošo, reakcionāro un antidemokrātisko raksturu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Mēs atrodamies izšķirošā brīdī, kad ar ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma palīdzību tiek izlemta Eiropas ekonomikas nākotne. Turklāt pēc dažām dienām ES lems par nākamo ekonomiskās palīdzības piešķiršanu Grieķijai. Es uzskatu, ka mums Eiropā ir vajadzīga lielāka ekonomikas integrācija, nevis papildu sankcijas un ierobežojumi, ja vēlamies pārvarēt krīzi. Šodien Eiropas Savienībā ir gan eiro zonas valstis, gan parējās valstis, un, lai gan tai, protams, ir vienota valūta, tajā tomēr ir 17 obligāciju tirgi un 17 valdību attīstības stratēģijas.

Mana politiskā grupa, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā, tāpēc atbalsta tādu pozitīvu risinājumu pieņemšanu kā ciešāka ekonomiskā integrācija. Mēs uzskatām, ka nasta ir jāuzņemas tiem, kas ir atbildīgi par ekonomikas krīzi, —tāpēc arī radās ideja par finanšu darījumu nodokli —, nevis tās upuriem, piemēram, Grieķijas iedzīvotājiem.

Gaidāmā Eiropadomes sanāksme ir pēdējā Padomes Ungārijas prezidentūras laikā — prezidentūras, kas nav pelnījusi uzslavu, kura tai tika izteikta, jo konkrētos projektus ES darba kārtībā, pie kuriem Ungārija ir strādājusi, ieskaitot tos, kas attiecas uz ekonomikas pārvaldību, ir aizēnojuši politiski jautājumi, piemēram, likums par plašsaziņas līdzekļiem vai Ungārijas Konstitūcija. Es ceru, ka Polija, kas ir nākamā prezidentvalsts, nesekos mūsu kaimiņu piemēram un ka Seima vēlēšanu kampaņa neaptumšos tās panākumus.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es gribētu zināt, kādi būs šīs Eiropadomes sanāksmes rezultāti. Valda uzskats, ka tā dos iespēju debatēt par sasniegto progresu patvēruma un imigrācijas politikas īstenošanā un par arābu revolūciju radīto situāciju pie Eiropas robežām. Ja mēs esam izvēlējušies izmantot šo iespēju, lai stiprinātu ārējo robežu kontroli, tad ir jau tagad jāsaka, ka mēs atkal esam izvēlējušies nepareizo mērķi. Nedrīkst īstenot represīvu politiku, kas, kā mēs zinām, ir neefektīva un izraisa lielas cilvēku ciešanas. Atcerēsimies, ka pie Eiropas durvīm ir cilvēki, kam vajadzīga aizsardzība, bet šīs durvis viņiem ir slēgtas, jo mēs melīgi aizbildināmies ar izmaksām un ļaunprātību. Atzīmējuši Pasaules Bēgļu dienu, kā eiropieši pastāvēsim, pirmkārt, uz savu atbildību — atbildību, kuru dalībvalstis maldīgi baidās uzņemties. Tāpēc dalībvalstis, iespējams, neizpildīs savas saistības, kuras tās apņēmušas izpildīt līdz 2012. gadam.

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Mēs gatavojamies rosīgai Eiropadomes sanāksmei, kam, manuprāt, būs vēsturiska nozīme. Ungārijas prezidentūrai pūrā ir daži veiksmes stāsti — Donavas stratēģija un romu stratēģijas pieņemšana. Taču es ceru, ka pēc laba darba, kas paveikts profesionālā līmenī, tai būs pietiekami daudz politiskas ietekmes un elastības, lai sasniegtu svarīgus mērķus arī citās jomās, piemēram, tādus kā Horvātijas pievienošanās un steidzami vajadzīgā ekonomikas pārvaldībā. Prezidentūrai ir smagi jāstrādā, lai panāktu saprašanos starp 27 dalībvalstīm, demonstrētu Eiropas vienotību un gatavību pārvarēt krīzi un saglabātu Eiropas integrācijas būtību. Uz mani lielu iespaidu atstāj tas, ka manas valsts pirmā ES prezidentūra tiek īstenota tik sarežģītā periodā, un es ceru, ka Eiropadome šonedēļ attaisnos uz to liktās cerības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tā kā imigrācijas pasaules čempione Kanāda pievelk vairāk augsti kvalificētu migrantu nekā jebkurš cits reģions pasaulē — un tāpēc tie, kas nevar nopelnīt sev iztiku, steidzas atkal aizbraukt —, tad Eiropai nekas cits neatliek, kā sekot „līdzjūtības politikai pret nekvalificētiem migrantiem darba ņēmējiem”. Faktiski vairākums afrikāņu, kas ierodas Eiropā, nav bēgļi, bet gan ekonomiskie migranti. Šī tirgošanās ar cilvēkiem, kas maldinoši tiek saukti par bēgļiem, kā arī humanitārā krīzē nonākušu cilvēku prasība pēc patvēruma nodara nelabojamu kaitējumu visai patvēruma sistēmai.

Eiropas patvēruma sistēma ir lemta neveiksmei iepriekšējo priekšlikumu nevēlamās blakusiedarbības dēļ — Dublinas Regula bija paredzēta patvēruma tūrisma novēršanai. Tagad valstis ar viegli pieejamām ārējām robežām ir pārpludinātas, bet vairākums patvēruma meklētāju tomēr ierodas valstīs ar devīgām sociālās nodrošināšanas sistēmām. Tas, ka vienādu tiesību piešķiršana patvēruma meklētājiem ar valsts pamatiedzīvotājiem piekļuvē darba tirgiem un sociālajai nodrošināšanai veicinās ekonomisko migrāciju, bija gaidāms.

Nelegālo imigrantu palielinātās tiesības padara izraidīšanu gandrīz neiespējamu. Vienots patvēruma tiesību akts būtu vēlams, ja tā pamatā būtu visstingrākie konkrētu valstu tiesību akti, piemēram, Dānijas tiesību akti, un ja par likumu pārkāpumiem draudētu sods, piemēram, par nelegālo imigrantu tūristu vīzām.

Eiropas patvēruma sistēma, kuras pamatā ir humānisms un princips, ka mēs kaut kā jau izkulsimies, ir stingri jānoraida. Beidzot ir jābūt skaidrai atšķirībai starp bēgļiem, kam ir tiesības uz patvērumu, un ekonomiskajiem migrantiem. Turklāt Frontex un atpakaļuzņemšanas nolīgumi ir jāpilnveido un nelegālie imigranti ir konsekventi jāizraida.

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā Eiropadomes 23. un 24. jūnija sanāksmi, es vēlos ierosināt apspriest Horvātijas jautājumu. Vispirms es vēlos teikt, ka mani ļoti iepriecina tas, ka mana nostāja, ko atbalsta rezolūcijas grozījums par Horvātijas 2010. gada progresa ziņojumu, kuru es iesniedzu kopā ar savu kolēģi Bernd Posselt, tiks īstenots. Tāpēc es atzinīgi vērtēju vienošanos, kas tika panākta Vispārējo lietu padomē par sarunu noslēgšanu ar Horvātiju līdz šā mēneša beigām. Es ceru, ka Eiropadome to oficiāli apstiprinās. Pēc sešiem sarunu gadiem ir pienācis laiks atzīt Horvātijas centienus izpildīt pievienošanās kritērijus. Es ceru, ka 2013. gadā mēs varēsim apsveikt Horvātiju kā 28. dalībvalsti. Padomes lēmums raidīs ļoti spēcīgu vēsti Rietumbalkāniem, mudinot šā reģiona valdības turpināt reformas. Tas ir ilgs process, kam vajadzīga uzupurēšanās. Taču integrācijas centieni beigās atmaksājas. Vienlaikus es atzinīgi vērtēju Horvātijas iestāžu pozitīvo attieksmi pret uzraudzības mehānisma kā papildu stimula izmantošanu līdz pat pievienošanās laikam. Taču pēc pievienošanās dienas to nevajadzētu vairs izmantot.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Šengenas zona būs viens no nākamajā Padomes sanāksmē apspriežamajiem jautājumiem. Tādēļ es vēlos pievērst Parlamenta uzmanību arvien pieaugošajam to cilvēku skaitam, kas runā par robežkontroles atjaunošanu. Dānija plānoja pieņemt šādu lēmumu. Minētie iemesli, proti, pārrobežu noziedzība un nelegālās imigrācijas pieaugums, ir ļoti nopietnas problēmas, bet tās nevar atrisināt, slēdzot robežas. Šāda rīcība ir pretrunā ES regulējumam par brīvu preču un pakalpojumu apriti. Tās sekas būs ksenofobijas pieaugums un tādu partiju ietekmes palielināšanās, kas izvirza populistiskus un nacionālistiskus lozungus.

Mums visvairāk ir vajadzīgi kopēji efektīvi risinājumi ES ārējo robežu aizsardzībai un vienoti imigrācijas politikas standarti visām dalībvalstīm. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju vēlreiz apliecināt savu apņēmību noraidīt robežkontroles atjaunošanu vai arī paredzēt kopējus, vienotus un saprātīgus noteikumus, kritērijus un mehānismus iespējamai tās atjaunošanai.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Vispirms man ir tāds pats viedoklis kā maniem kolēģiem, ka mums jāsolidarizējas ar Grieķiju. Eiropas Savienībai šajā jautājumā ir jāieņem stingra, vienota nostāja.

Otrkārt, Šengenas zona ir viens no ES lielākajiem sasniegumiem, kuras principi ir jāievēro un jāaizsargā. Tāpēc es uzskatu, ka robežkontroles atjaunošana Šengenas zonā nav pieņemama tāpat kā papildu kritēriju ieviešana dalībvalstīm, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai un izpildīt paredzētos tehniskos kritērijus.

Treškārt, es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropadome pieņēma ES stratēģiju Donavas reģionam. Donavas reģionam ir ilga sadarbības vēsture. Vienu no pirmajām Eiropas iestādēm, Eiropas Donavas komisiju, nodibināja 1856. gadā ar galveno mītni Galati, Rumānijā, un tās mērķis bija nodrošināt brīvu navigāciju Donavā. Es aicinu attiecīgās dalībvalstis piešķirt prioritāti šīs stratēģijas īstenošanai, tādējādi nodrošinot to 120 miljonu iedzīvotāju ekonomisko un sociālo attīstību, kas dzīvo šajā makroreģionā.

Visbeidzot es aicinu Eiropadomi un dalībvalstis novērst pašreizējos šķēršļus, kas kavē Rumānijas un Bulgārijas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Šo šķēršļu novēršana nozīmē tādu ES pamatprincipu ievērošanu kā personu pārvietošanas brīvība un solidaritāte.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski – (DE) Eiropadome ir ieplānojusi izskatīt šajā sanāksmē vairākus darba kārtības jautājumus. Attiecībā uz Grieķijas krīzi tagad beidzot ir kļuvis skaidrs, ka Eiropas Savienība neaizstāv izvēli starp principiem „dot” vai „ņemt”, bet ka tā darbojas saskaņā ar principu „dot un ņemt”. Tādējādi tas nozīmē arī to, ka, saņemot palīdzību, konkrētai valstij ir jāveic pasākumi, kas ieviesti šim nolūkam. Ir atzinīgi jāvērtē Stabilitātes un izaugsmes pakta uzlabojumi, jo tie palīdzēs novērst turpmākās finanšu katastrofas dalībvalstīs. Atzinīgi vērtējami ir Horvātijas centieni izpildīt pievienošanās kritērijus, lai tā tiktu uzņemta ES, taču mums tai tomēr ir jāvaicā, kā tā izmantos finansējumu aptuveni EUR 500 miljonu apmērā, kas tai pienākas.

15. KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Dess kunga ziņojums Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vārdā par KLP 2020. gada perspektīvā: kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas (2011/2051(INI)) (A7–0202/2011).

  Albert Deß, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pirms 50 gadiem, 1961. gadā, es sāku mācīties, lai kļūtu par lauksaimnieku. Kopš tā laika mans ceļvedis ir bijusi Eiropas kopējā lauksaimniecības politika. Tā ir kļuvusi par nozīmīgu atbalstu Eiropas apvienošanas procesā.

Kopš KLP izveidošanas ir pamatīgi mainīti tās uzdevumi. Pirmais uzdevums bija palielināt pārtikas ražošanu, lai mēs būtu mazāk atkarīgi no pārtikas importa. Pēc kāda laika Eiropā radās situācija, kad bija jānodarbojas ar pārtikas pārpalikumu. Situācija nemitīgi mainījās, un bija arvien vairāk reformu.

Šodien mēs apspriežam nākamo reformu — KLP jauno pieeju pēc 2013. gada. Būdams referents par KLP reformu 2020. gada perspektīvā, esmu gandarīts, ka starp grupām ir panākts kompromiss. Pat ja nevarēja ņemt vērā visas individuālās intereses, lai panāktu kompromisu, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma ziņojumu ar balsu vairākumu. Skaidrais balsojums ir nepārprotams signāls Komisijai par veidu, kā Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja saskata KLP virzību 2020. gada perspektīvā. Esmu pārliecināts, komisāra kungs, ka jauno KLP pieeju pēc 2013. gada būs ietekmējis arī Eiropas Parlaments. Lisabonas līgums sniedz mums šādu iespēju.

Es vēlos pateikties saviem kolēģiem par iesaistīšanos un atbalstu, komitejas vadītājam De Castro kungam, koordinatoriem un ēnu referentiem par izcilo sadarbību un vēlmi pieņemt kompromisus. Es vēlos pateikties komitejas sekretariāta personālam, politiskajām grupām un savam personiskajam birojam par lielisko sadarbību.

Tagad pievērsīšos ziņojumam: kopējās lauksaimniecības politikas galvenie mērķi joprojām ir pārtikas nekaitīgums un piegādes drošība ne tikai pusmiljardam cilvēku ES, bet arī visā pasaulē. Paredzēts, ka KLP būs ilgtspējīga un konkurētspējīga, lai apgādātu patērētājus ar nekaitīgu, augstas kvalitātes pārtiku, kā arī veicinātu atjaunojamu energoresursu veidus. KLP divu pīlāru struktūrai jāpaliek, lai mūsu lauksaimnieki varētu droši plānot šo nākamo periodu.

Ziņojums skaidri norāda — un mēs atbalstām komisāra kungu — nākamajā finanšu periodā lauksaimniecības budžetam jāpaliek pašreizējā līmenī. Es nesaprotu priekšsēdētāja Barroso kunga paziņojumu, ka otrajā pīlārā jāveic ievērojams samazinājums. Es domāju, ka starp grupām būs iebildumi pret to.

Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošana joprojām ir svarīgs uzdevums. Tā ir galvenā prasība mūsu kompromisā. Mēs arī aicinām veikt taisnīgu sadali starp dalībvalstīm. Tas ir arī nepieciešams, lai izveidotu vienādus noteikumus konkurences jomā. Mēs meklējam veidu, kā pāriet no vēsturiskajām un individuālajām atsaucēm uz zonāliem maksājumiem. Jāatzīst mazo lauksaimnieku nozīme un, pamatojoties uz subsidiaritātes principu, pašām dalībvalstīm jāizlemj, kā atbalstīt mazos lauksaimniekus. Ir pieminēta jauno lauksaimnieku nozīme. Manuprāt, bija svarīgi izvairīties no jaunas papildu maksājumu sistēmas ieviešanas, kura izraisītu papildu kontroles un sankciju sistēmu atjaunošanu saistībā ar vides pasākumiem.

Kopumā mēs esam atraduši kompromisu, kuru daudzi deputāti rītdien varēs atbalstīt, lai mēs varētu nosūtīt nepārprotamu signālu saistībā ar šīs lauksaimniecības politikas jauno pieeju. Lielākā daļa Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) atbalstīs šo ziņojumu.

  Dacian Cioloş, komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Dess kungs, godājamie deputāti! Šis ziņojums ir izveidots izšķirošā laikā, kad Komisija sagatavo sīki izstrādātus tiesību aktu projektus, ar kuriem tā plāno iepazīstināt Parlamentu un Padomi oktobrī.

Es vēlos pateikties referentam Dess kungam par viņa darbu pēdējās nedēļās un mēnešos. Es vēlos pateikties arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas locekļiem par lielo darbu un mūsu auglīgajām diskusijām, kopš es sāku uzdevumu sagatavot kopējās lauksaimniecības politikas reformu.

Daudzas ziņojuma daļas atbilst Komisijas redzējumam, kas izklāstīts paziņojumā par kopējās lauksaimniecības politikas reformām, ar kuru tā iepazīstināja 2010. gada beigās ar nolūku izraisīt debates.

Īpaši es domāju par pārtikas nodrošinājuma jautājumu, kas ir viens no lauksaimniecības pamatmērķiem. Es domāju arī par kopējās lauksaimniecības politikas divu pīlāru saglabāšanas nozīmi, kā to tikko teica Dess kungs, vienlaikus atzīstot nepieciešamību politiku padarīt videi draudzīgāku un pievērst lielāku uzmanību dabas resursu pareizas pārvaldības integrēšanai. Es vēlos arī norādīt uz kopējās lauksaimniecības politikas naudas godīgāku sadali starp Eiropas lauksaimniekiem un tāda budžeta nepieciešamību, kurš var risināt ne tikai pārtikas un reģionālos jautājumus, bet arī Eiropas Savienības dabas resursu apsaimniekošanu.

Vēlos arī piebilst, ka esat iekļāvuši priekšlikumu paaugstināt tiešo maksājumu griestus. Saistībā ar to ļaujiet man uzsvērt, ka daudzas lielas saimniecības dod ievērojamu ieguldījumu darbavietu nodrošināšanā laukos. Tāpēc, kad mēs nosakām griestus lauksaimniecības ienākumu atbalstam, tiek ņemts vērā tāds kritērijs kā nodarbinātība.

Videi draudzīga elementa pievienošana pirmajam pīlāram apvienojumā ar spēcīgāku lauku attīstības politiku ir cits svarīgs mērķis, kurš palīdzēs risināt klimata pārmaiņu un vides jautājumus un dos ieguldījumu arī stratēģijas „Eiropa 2020” sasniegšanā.

Esmu gandarīts, ka ziņojumā uzsvērta tiešo maksājumu un dabas resursu saglabāšanas ciešās saistības nozīme. Es vēlos izveidot efektīvu, visas Eiropas instrumentu, kas sasniedz mērķi vienkāršot tiešo maksājumu sistēmu. Es stingri aizstāvu tiešo maksājumu atsaistīšanu, kas ir pierādījusi savu lietderību, palīdzot lauksaimniekiem labāk pielāgoties tirgus apstākļiem. Tomēr es piekrītu ziņojumā izteiktajam viedoklim, ka mums jābūt praktiskiem un reālistiskiem. Es uzskatu, ka atsevišķās situācijās noteiktiem ekonomiski, ekoloģiski un sociāli jutīgiem segmentiem un nozarēm būtu jābūt pieejamai iespējai saņemt saistīto atbalstu.

Tiešie maksājumi turpinās būt vitāli nozīmīgi reģionālas dzīvotspējas uzturēšanā. Tas ir īpašs izaicinājums apgabalos ar ievērojamiem dabiskiem ierobežojumiem. Tāpēc Komisijas paziņojumā uzsvērta ienākumu atbalsta nodrošināšanas nozīme papildus otrā pīlāra maksājumiem apgabalos ar dabiskiem ierobežojumiem, par kuriem joprojām varēs saņemt atlīdzību.

Mēs pārbaudīsim ziņojumā izteiktās šaubas, kurās ieteikts šo komponentu neietvert pirmajā pīlārā. Es iesaku paziņojumā par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni mazajiem lauksaimniekiem izveidot īpašu atbalsta shēmu, kura viņiem palīdzētu samazināt birokrātiju saistībā ar tiešo atbalstu. Otrajā pīlārā paredzēts, ka mazie lauksaimnieki varētu arī saņemt ievērojamu atbalstu pārstrukturēšanai vai viņiem varētu ļaut veikt vairāk ieguldījumu teritoriālā līmenī, kā arī ekonomiskajā ziņā, palielinot ienākumus un kļūstot konkurētspējīgākam.

Tiešo maksājumu ierobežošana aktīviem lauksaimniekiem ir cits jautājums, kurā jūsu prognozes un mans redzējums par kopējo lauksaimniecības politiku nākotnē sakrīt. Arī šeit mēs vēlamies izveidot Eiropas līmeņa definīciju, kas varētu pieļaut arī īpašus nosacījumus dalībvalstīm.

Īpašu uzmanību esmu pievērsis arī jūsu priekšlikumiem par tirgus pasākumiem. Ražotāju un ražotāju organizāciju vadības spēju un sarunu vešanas spēju stiprināšana, pārredzama cenu veidošana un citi riska vadības pasākumi ir tie jautājumi, kurus esmu apņēmies rūpīgi izpētīt kā daļu no ietekmes novērtējuma. Esmu iecerējis izveidot īpašus tiesību aktu priekšlikumus saistībā ar šiem jautājumiem.

Es piekrītu jūsu komentāriem par lauku attīstības pasākumu uzlabošanu un nodrošināšanu. Es piekrītu arī tam, ka mums nepieciešami pasākumi, kas ļautu efektīvāk risināt problēmas saistībā ar globālo sasilšanu, bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu dabas resursu vadību.

Turpmākās kopējās lauksaimniecības politikas otrajam pīlāram būs jārisina visas šīs problēmas un arī jāapsver, kā var izmantot tehniskās zināšanas, lai veidotu nākotni, apvienojot konkurētspēju un rūpes par vidi. Varu jums pateikt, ka visa Komisija — visa Komisāru kolēģija, tostarp priekšsēdētājs Barroso kungs — atbalsta spēcīgu otro pīlāru kopējā lauksaimniecības politikā nākotnē.

Man bija interesanti lasīt jūsu priekšlikumus saistībā ar jaunajiem lauksaimniekiem. Lauku attīstības politikai jānodrošina visdažādākie atbalsta pasākumi, kas atbilst viņu vajadzībām. Es vēlētos arī apsvērt, ko kopējā lauksaimniecības politikā pirmajā pīlārā varētu darīt saistībā ar jaunajiem lauksaimniekiem. Es vēlētos, lai turpmāk dalībvalstis varētu formulēt tematiskas apakšprogrammas: pasākumu kopumu, kurš īpaši paredzēts jauniem lauksaimniekiem, un atzītu, ka viņi ir prioritāra grupa dalībvalstīs. Es domāju par profesionālās izglītības, mācību pakalpojumu izveides pasākumiem, kā arī par investīcijām saimniecību modernizācijai un pārstrukturizācijai.

Kā jūs uzsvērāt ziņojumā, mūsu politikai būs nepieciešams atbilstošs finansējums, lai risinātu turpmākās problēmas. Pašlaik mēs gaidām Komisijas paziņojumu par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, kura tiks publicēta līdz jūnija beigām. Kā jau teicu, mēs izveidosim šo paziņojumu, kad iepazīstināsim ar ietekmes novērtējumu un tiesību aktu priekšlikumiem rudenī.

Vēlreiz pateicos jums par šo ziņojumu. Es ar prieku atbildēšu uz visiem jautājumiem. Es ceru, ka tā būs ļoti auglīga diskusija.

  Kriton Arsenis, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šodien mēs apspriežam kopējās lauksaimniecības politiku. Daudzi cilvēki kritizē kopējās lauksaimniecības politiku, jo uzskata, ka tā izraisījusi kaitējumu videi un kādreiz ir radījusi dažādus riskus attīstības valstīm, un turpina to darīt pat vēl šodien, jo īpaši saistībā ar lauksaimniecību un attīstību.

Taisnība ir tiem, kuri izsaka šo kritiku, bet tie, kuri aicina samazināt kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, ir kļūdījušies. Kopējā lauksaimniecības politika nav tikai lauksaimniecības politika, bet ir resursu pārdalīšanas instruments no Eiropas pilsētām uz laukiem. Eiropas pilsoņi laukos ir tie, kuri rūpējas par mūsu mežiem, upēm un ezeriem un kuri apgādā mūs ar pārtiku, tīru gaisu un ūdeni.

Mums jānodrošina viņiem atbalsts, lai panāktu tādas pārmaiņas, kas mums nepieciešamas. Tomēr, ja mēs vēlamies piemērot nopietnu politiku, mums jāpalielina lauksaimniecības politikas finansējums, lai kopējā lauksamniecības politika būtu godīgāka, efektīvāka un dzīvotspējīgāka.

  Karin Kadenbach, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotāja. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ja mums būtu jājautā Eiropas pilsoņiem, ko viņi gaida no Eiropas politikas, viņi atbildētu, ka dzīves kvalitāti, izmantojot tādus jēdzienus kā veselība un vide. Šajā kopējās lauksaimniecības politikā mēs sastopamies tieši ar šādu uzdevumu — Eiropas pilsoņi gaida, ka mēs, politiķi, un arī politika kopumā piepildīs šīs cerības.

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja saistībā ar to ir devusi nozīmīgu ieguldījumu, jo mēs vēlamies to pašu, ko Eiropas pilsoņi. Mēs vēlamies, lai veselīga pārtika tiktu ražota daudzveidīgā sistēmā, un ar daudzveidību es saprotu ne tikai bioloģisko daudzveidību, bet arī ražošanas daudzveidību.

Mums jānodrošina tās vides aizsardzība, kurā mēs dzīvojam. Mums jārūpējas par savām ūdenskrātuvēm, gaisu un augsni. Mums jānodrošina, lai lauku dabiskā vide turpinātu attīstīties un nekļūtu par Eiropas nabagmāju. Mums jāīsteno lauksaimniecības politika, kas ietver visu reģionu attīstību. Tam ir nepieciešama nauda, un šī nauda ir pareizi un godīgi jāsadala.

  Czesław Adam Siekierski, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atvainojos! Lūdzu, uzņemiet laiku. Es vēlos jūs iepazīstināt ar vairākiem Reģionālās attīstības komitejas atzinuma komentāriem. Žēl, ka tie netika pilnīgi iekļauti Lauksaimniecības komitejas ziņojumā. Tie ir šādi. Pārtikas nodrošinājums ES un globālā līmenī, kā arī globalizācija pieprasa jaunu un stingru kopējās lauksaimniecības politiku, kura, pirmkārt, uzlabos mūsu konkurētspēju starptautiskajā tirgū, otrkārt, nodrošinās godīgus ienākumus lauksaimniekiem, treškārt, nodrošinās, ka patērētāji varēs iegādāties augstas kvalitātes produkciju par mērenu cenu, ceturtkārt, nodrošinās lauku apgabalu ilgtspējīgu attīstību un, piektkārt, palīdzēs uzlabot vides stāvokli.

Lai izpildītu šos uzdevumus, jāizveido objektīvi, pārredzami un vienkāršoti kritēriji, kuri garantē vienlīdzīgu atbalstu lauksaimniekiem visās dalībvalstīs, izmantojot tiešo maksājumu sistēmu. Ir laiks pārtraukt vēsturiskās maksājumu sistēmas izmantošanu. KLP jāiekļauj lauksaimnieciskā tirgus intervences un regulēšanas pasākumi, kā arī riska vadības mehānisms. Visbeidzot KLP jāpievērš lielāka uzmanība maziem, ģimenēm piederošiem lauksaimniecības īpašumiem, kuri jādažādo...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Michel Dantin, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākumā apsveikt referentu Dess kungu, ēnu referentus un citus līdzstrādniekus ar paveikto darbu, sagatavojot šā teksta projektu. Manuprāt, tas ir gan līdzsvarots, gan ambiciozs. Rīt mēs balsosim par ziņojumu.

Gandrīz sešus mēnešus pēc Lyon kunga ziņojuma projekta, kurā tika izklāstīts Eiropas Parlamenta viedoklis par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, Eiropas Komisija nolēma izveidot ziņojumu, tajā ietverot daudzas 2010. gada 18. novembrī izdotā paziņojuma idejas. Jaunais ziņojums, ko Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja pieņēma gandrīz vienbalsīgi, apstiprina jauno virzienu, kurā mēs vēlētos redzēt lauksaimniecības politiku virzāmies turpmākajos gados. Mūsu lauksaimniekiem nav jāražo tikai patēriņa priekšmeti un preces pārdošanai. Pirmkārt, viņiem jāražo pārtika Eiropas 500 miljoniem pilsoņu, tomēr arī jāpalīdz pabarot pārējo pasauli. Šāda izklāsta formulēšana nav tikai semantika: tas ir filozofisks lēmums, kuru mēs pieņemam.

Dess kunga ziņojums apstiprina pozitīvu pieeju lauksaimniecības vides un ekoloģiskajam devumam un tāpēc aicina samazināt bieži vien apgrūtinošas procedūras, kuras izveidojuši Eiropas un valstu tiesību akti. Pārliecinot, ka jāatbalsta pakāpeniski tiešie maksājumi un jāpārskata reglamentējošie instrumenti, ziņojumā piedāvāta arī jaunu perspektīvu saistībā ar KLP un globālās tirdzniecības sociālo uztveri.

Kamēr mēs šeit spriežam, G20 Parīzē sāk diskusijas par globālo preču tirgu regulēšanu, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Tātad Parlamenta pieeju nav noteicis vakuums, kurā mēs esam atgriezti no pasaules. Drīzāk tā ir plašāku pārdomu daļa par to, kā sniegt globālu atbildi uz globālām problēmām.

Tāpat kā attiecībā uz Lyon kunga ziņojumu pirms viena gada un Garriga Polledo kunga ziņojumu par finanšu perspektīvu pagājušajā mēnesī, rītdien mēs balsosim par lauksaimniecības budžeta saglabāšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Esmu pārliecināts, ka tas būs riskants pasākums, tomēr mums jāizsaka sava pozīcija un jāpieņem lēmums, jo mums nepietiks naudas, lai izdarītu visu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Stéphane Le Foll, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Dess kungs! Dantin kungs tika pārtraukts, bet viņš vēlējās paskaidrot, ka globālā pārtikas problēma ir nozīmīga, un tā ir nozīmīga. Kā jau tika teikts, šis ziņojums kopā ar iepriekšējiem ziņojumiem un Komisijas paziņojumu cenšas parādīt, ka Eiropas mērķis ir izveidot kopēju lauksaimniecības politiku, kas garantē pārtikas nodrošinājumu Eiropā un dod ieguldījumu globālajā pārtikas nodrošinājumā. Tas saistīts ar politisku apņemšanos regulēt tirgu, kas arī šodien tiek apspriests. Arī mums būs jāuzstāj uz to debatēs ES līmenī. Laikā, kad ir plāni samazināt Eiropas pārtikas nodrošinājuma programmu, mums ir jāatceras, ka pārtikas nodrošinājums joprojām ir solidaritātes jautājums un tas joprojām ir ārkārtīgi svarīgi Eiropā: gandrīz 30 miljoni eiropiešu cieš no nepietiekama uztura. Neizlaidīsim šo faktu no redzesloka.

Katrā ziņā šis ziņojums norāda uz vispārēju atbalstu videi draudzīgākai lauksaimniecības politikai. Protams, lauksaimniecībā nepieciešama pozitīva pieeja vides jautājumiem. Īpaši jāpievērš uzmanība Eiropas situācijai un jānodrošina, ka tā tiek ņemta vērā, pirmajā pīlārā iekļaujot vides jautājumus.

Cits nozīmīgs punkts ir tas, ka šis kompromiss ir rezultāts garām sarunām par pakāpeniska atbalsta jautājumu, kurās es vienmēr esmu bijis iesaistīts. Visbeidzot atbalsts tiks piešķirts saskaņā ar diviem kritērijiem: nodarbinātību — es uzskatu, ka lauksaimniecības politikā ir jāatļauj ieviest nodarbinātības nodrošināšanas principu — un, protams, sabiedrībai nepieciešamo preču ražošanu. Šī pieeja ir labāka par debašu turpināšanu par atbalsta griestiem, tā arī nekad nenonākot līdz risinājumam. Es to akcentēju šajā pēcpusdienā, jo šis ir godīgs mans viedoklis.

Ļaujiet man pabeigt, sakot, ka šis ziņojums un Parlamenta apņemšanās ir bezjēdzīgi, ja lauksaimniecības budžets paliek pašreizējā līmenī. Šī ir mana atbilde uz komisāra un Komisijas priekšsēdētāja komentāriem par otro pīlāru. Mēs nevaram pieņemt budžeta samazinājumu.

  George Lyon, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka pasaulē pazīstamais skotu dzejnieks Roberts Bērnss būtu varējis šo ziņojumu tā sākotnējā veidā raksturot kā „sarāvies, nobijies mazs zvēriņš”. Pateicoties lieliskajam darbam, ko tajā pēc pēdējo mēnešu sarunām ir ieguldījis Albert Dess un visi citi ēnu referenti, tagad mums ir ziņojums ar īstu saturu un daudzām jomām, ko mēs varam atbalstīt.

Tomēr es uzskatu, ka tas ir nepilnīgs vienā svarīgā jomā, jo tas neatbild uz pamatjautājumu, ko uzdod mūsu nodokļu maksātāji un patērētāji, kuri maksā par kopējo lauksaimniecības politiku, — kam domāti tiešie atsaistītie maksājumi? Tas ir pamatjautājums, ar kuru jāsaskaras mums visiem. Šeit vairs nav nekādas saistības ar pārtikas ražošanu, jo tie ir atsaistīti. Pastāv saistība ar sabiedriskajām precēm savstarpējās atbilstības prasību dēļ, tomēr es nedomāju, ka tas pēc būtības atbild uz šo jautājumu. Es uzskatu, ka ziņojums, iespējams, ir aizgājis vēl tālāk, atbildot uz šo jautājumu, atbalstot ideju par mērķtiecīgākiem tiešajiem maksājumiem un ietverot galveno stimulu attīstīt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu lauksaimniecības modeli, kā arī sniedzot iespēju mērķtiecīgi novirzīt maksājumus uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem — tā saucamie videi draudzīgāki tiešie maksājumi, kuri, manuprāt, Komisijai ļoti patīk.

Es domāju, ka ja mēs turpināsim iet pa šo ceļu, tas mums sniegs iespēju atbildēt uz šo jautājumu un paskaidrot sabiedrībai, kam tieši domāti tiešie maksājumi. Tas arī noraida aicinājumu noteikt ierobežojumus un griestus atbalstam, jo, ja sabiedriskās preces ir saistītas ar tiešajiem maksājumiem visos tiešajos maksājumos, tad, jo lielāks ir lauksaimnieks, jo vairāk sabiedrisko preču tas piegādās. Tāpēc nav vajadzības tos apgriezt. Es domāju, ka ziņojums norāda uz šo virzienu, un es atbalstu virzīšanos uz šādu modeli. Es ceru, ka rītdien mēs varēsim ziņojumu uzlabot. Ja mēs to izdarīsim, mūsu grupa noteikti ar prieku to atbalstīs.

  James Nicholson, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlētos izmantot iespēju apsveikt referentu. Sarunu laikā viņš pārliecinoši pierādīja, ka viņam ir ļoti stingra nostāja, jo šajā laikā viņam bija jāatvaira daudzu cilvēku uzbrukumi. Viņš pierādīja, ka var ļoti elastīgi veikt šo uzdevumu, un viņam tas izdevās.

Pirmais, ko es vēlos izdarīt, ir apsveikt ar faktu, ka tā būs otrā pīlāra struktūra, jo, manuprāt, par to mēs visi esam vienojušies.

Es klausījos sarunas par vides pasākumiem. Vides pasākumus dažādi cilvēki dažādās valstīs izprot atšķirīgi, tostarp arī attiecībā uz to, kā šie pasākumi tiek veikti. Kaut kā mums tas ir jāsaprot. Tā nav vienkārši aizmetama pozīcija, kuru var izmantot tā vai citādi, jo tai ir milzīga ietekme.

Le Foll kungam ir taisnība. Ja beigu beigās naudas nebūs, daudzās no šīm jomām mēs maz ko varēsim darīt. Mums jābūt atbildīgiem, un mums jābūt atbildīgiem kā Parlamentam, jo mēs izstrādājam juridisku tekstu, kuru komisārs iesniegs šā gada vēlā rudenī. Tas mums šajā Parlamentā būs milzīgs izaicinājums. Pirmo reizi mums būs atbildība, ietekme un mēs būsim gala lēmuma pieņemšanas procesa daļa.

Tāpēc no šāda aspekta es iebilstu pret pašreizējo tekstu, runājot par līdzekļu ierobežošanu. Es atbalstīšu izvirzītos grozījumus, lai samazinātu to pakāpi. Par to būtu jārunā vairāk, bet, kā jau es teicu, no tā nebūs nekāda labuma, ja nebūs atbilstoša budžeta.

Mums ir jāskatās, kā mēs tērējam naudu. Vai mēs tērējam naudu tik gudri, cik vien iespējams? Vai pārāk daudz naudas netiek tērēts administrēšanai? Vai pārāk daudz naudas netiek tērēts birokrātijai? Un vai nav pietiekami daudz dots saistībā ar pārtikas nodrošinājumu? Līdzīgi kā par vides pasākumiem, cilvēki runā par pārtikas nodrošinājumu kā par aizmetamu pozīciju.

Ko mēs darām, lai panāktu pārtikas nodrošinājumu? Mēs varētu sastapties ar krīzi nākamajos deviņos vai desmit gados. Ir mazāk lauksaimnieku, mazāk cilvēku strādā; es domāju, ka turpmāk mums uz to jākoncentrējas.

  Martin Häusling, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsuprāt, ziņojums mūs skaidri ved pareizajā virzienā. Eiropas lauksaimniecības politikai jābūt godīgākai, un tai jābūt godīgākai arī pret vidi. Es domāju, ka ar ziņojumu mēs esam sasnieguši šos mērķus. Gala rezultātā Eiropas lauksaimniecības politikai jāsasniedz mūsu mērķi saistībā ar klimatu un daudzveidību. Tas arī ir iekļauts šajā ziņojumā. Eiropas lauksaimniecības politikai jāsniedz vides pakalpojumi. Tad nodokļu maksātāji būs gatavi par to maksāt. Mums nepieciešama ne tikai godīga sadale starp saimniecībām, bet arī starp dalībvalstīm, un mums jāīsteno godīga tirdzniecības politika attiecībā pret mazāk attīstītajām valstīm. Arī tas ir ziņojumā.

Darbs ar gandrīz 1300 grozījumiem ir bijis darbietilpīgs process, bet ilgtermiņā mēs esam panākuši savu mērķi, sasniedzot nozīmīgu kopēju kompromisu ar skaidri noteiktiem mērķiem. Parlaments ir pierādījis, ka tas var īstenot šādu politiku. Mūsuprāt, daudzus punktus varēja noformulēt skaidrāk, piemēram, pirmajā pīlārā maksājumu terminus — augu seka, pļavu zeme, — tomēr lieliski, ka tas tagad ir izdarīts, lai Komisija varētu sīki izstrādāt galīgos pasākumus.

Svarīgi arī tas, ka ir iekļauta degresivitāte. No lielajām saimniecībām mums jāiegūst vairāk attiecībā uz nodarbinātību un vidi. To atbalstīja lielākā daļa komitejā. Ir arī svarīgi stiprināt lauksaimnieku nozīmi tirdzniecībā, un ir arī svarīgi, lai tiktu risināts olbaltumvielu deficīta jautājums. Ilgtermiņā mēs nevaram atļauties no citām valstīm importēt olbaltumvielas saturošas lauksaimniecības kultūras, kas līdzinās 30 miljonu hektāru lauksaimniecības zemes ražai. Ir pienācis laiks, lai mēs sāktu rīkoties.

Mēs visi piekrītam, ka svarīgs ir spēcīgs otrais pīlārs. Lauku attīstība, vides pasākumi un pasākumi mazāk labvēlīgajiem apgabaliem — skaidri jāakcentē šie jautājumi. Ja Barroso kungs vēlas izslēgt šo punktu, mēs sastapsimies ar milzīgu opozīciju Parlamentā. Tieši šeit ir lauku attīstības iespējas, un mēs nevaram pagriezt muguru mazāk labvēlīgajiem apgabaliem.

  Patrick Le Hyaric, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ziņojums, ar kuru mūs šodien iepazīstināja, ieskicē jaunu virzienu kopējā lauksaimniecības politikā. Tas ietver pakāpenisku valsts finansējumu, kas ataino nodarbinātības un vides apsvērumus, faktu, ka lauksaimniecībā tiek ražotas sabiedrībai nepieciešamas preces, un aktīva lauksaimnieku jēdzienu. Tomēr mēs esam redzējuši pārāk daudz labu nodomu, kuri nekad nav uzlabojuši strādājošo lauksaimnieku dzīvi. Paturēsim prātā to, kas pašlaik notiek mūsu lauku apgabalos. Kaut gan drošības tīkla ideja ir pievilcīga, ar to nepietiek. Mums jāatgriežas pie valsts intervences mehānismiem, lai garantētu pamatcenas maziem un vidēja izmēra lauksaimniekiem.

Apvienojot ekonomisko, sociālo un ekoloģisko rīcību, mēs arī izbeigtu ārkārtīgi liberālo brīvās tirdzniecības modeli, kurš pašlaik grauj ģimenes saimniecības. Eiropas Savienībai jācenšas panākt radikālas izmaiņas Pasaules Tirdzniecības organizācijā un ciešāk jāstrādā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (PLO), lai atgrieztos pie sadarbības sistēmām, kuras ietver mainīgas muitas nodevas uz robežas.

Mums Eiropā nepieciešams arī daudz lielāks pētniecības finansējums. Visbeidzot mums jānodrošina, lai tiktu uzturēts budžets šīs politikas īstenošanai … (runātājs nobeidza runu bez mikrofona)

  Krisztina Morvai (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs nevarējām dzirdēt iepriekšējās runas tulkojumu angļu valodā. Es biju ļoti ieinteresēta tajā un, ja tas pārāk neapgrūtina runātāju un ja jūs varat darīt kaut ko, lai mēs varētu dzirdēt to angļu valodā, es to ļoti novērtētu.

  Priekšsēdētājs. – Vai vēl kāds nedzirdēja tulkojumu angļu valodā? Iespējams tā ir lokāla problēma aizmugurējās rindās. Mēs izpētīsim šo problēmu.

Acīmredzot tika sajaukti kanāli. Mēs strādājam, lai atrisinātu šo problēmu. Lūdzu, esiet pacietīgi, bet es esmu pārliecināts, ka runu vēlāk varēsiet izlasīt tīklā. Mums ir straumēšana tīklā, un esmu pārliecināts, ka tulkojums būs tur.

  Lorenzo Fontana, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms man jāpateicas un jāapsveic Dess kungs par smago darbu, ko viņš kopā ar ēnu referentiem ir ieguldījis.

Īpaši atzinīgi mēs vērtējam to, ka šajā ziņojumā ir norādes uz mazāk labvēlīgajiem apgabaliem — kalnaini apgabali ir īpaši tuvi mūsu sirdīm. Īpaši atzinīgi mēs vērtējam to, ka ir atbalsts mazajām saimniecībām, kuras ir būtiskas, jo tām ir liela nozīme gan attiecībā uz zemes aizsardzību, gan tajās ražoto produktu kvalitāti. Mēs arī īpaši atzinīgi vērtējam to, ka ir būtiskas norādes jaunajiem lauksaimniekiem, kuri zināmā mērā pārstāv lauksaimniecības nākotni.

Tomēr mums visiem jāzina, ka lielākā cīņa būs jāizcīna par budžetu, tāpēc arī mēs vēršamies pie jums, komisāra kungs, jo jūs to zināt labāk par mani un visiem citiem. Mēs nedrīkstam ļaut, lai kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžets tiktu samazināts, jo tas varētu nozīmēt, ka, iespējams, lauksaimniecība ir mazāk vērta Eiropā. Nepārprotami, ja lauksaimniecība ir mazāk vērta Eiropā, tad arī lauksaimnieciskajiem produktiem un visai mūsu pārtikai ir mazāka vērtība. Mēs, protams, tā nedomājam.

Visbeidzot, komisāra kungs, es vēlētos pieminēt importa problēmu. Kā jūs zināt, KLP, protams, neietver importu, tomēr tas veido vēl vienu svarīgu puzles daļiņu, kas pastāv cieši līdzās KLP, jo, ja mēs importējam lētu, sliktas kvalitātes produkciju, mūsu lauksaimniecība ir nolemta sagrāvei.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Dess kungam par vispusīgo ziņojumu.

Līdzīgi kā citi runātāji, es vēlētos uzsvērt atbilstoša budžeta nozīmi jaunajā KLP. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pamatot mūsu budžetu ar argumentiem, kuri saistīti ar pārtikas nodrošinājumu.

Ir aprēķināts, ka līdz 2050. gadam mums būs nepieciešams 70 % globālās lauksaimnieciskās produkcijas pieaugums. Es vēlos iebilst pret to, ka jaunajai KLP būtu tas jāsekmē un jātur šī produkcija Eiropā. Mums nebūtu jādara nekas, lai radītu šķēršļus tai pārtikas ražošanas bāzei, kura mums jau ir.

Es atzinīgi vērtēju nepārprotamo atbalstu divu pīlāru struktūrai un atzinīgi vērtēju arī komisāra kunga atbalsta apstiprinājumu šodien. Tomēr es vēlos piebilst, ka nevēlos redzēt atbalstu vides pasākumiem pirmajā pīlārā, uzspiežot turpmākos apgrūtinājumus un izmaksas mūsu lauksaimniekiem. Šā iemesla dēļ es vēlētos redzēt elastīgumu valstu un reģionālajā līmenī, ņemot vērā plašo saimniecību struktūru un zemes daudzveidību ES.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Dess kungs un ēnu referenti ir veikuši lielu darbu — un es, protams, viņus visus apsveicu —, kurš šodien ieiet fināla posmā.

Jauna kopējās lauksaimniecības politika (KLP) ir ļoti nozīmīga Eiropas lauksaimniecības nākotnei un plašu lauku apgabalu izdzīvošanai. Jaunajai KLP jādod iespēja cilvēkiem izmantot piemērotu, kvalitatīvas pārtikas apgādi, kā arī iespēja atbalstīt nelikvīdu sabiedrisko aktīvu ražošanu. Lai sasniegtu norādītos mērķus, turpmāk lauksaimniekiem nepieciešami efektīvāki un jo īpaši vienkāršāki instrumenti, kā arī vieglāka piekļuve finansējumam un mazāka birokrātija.

Mums nepieciešami arī tirgus instrumenti, lai efektīvi cīnītos ar diemžēl atkārtotām krīzēm, kā arī instrumenti, lai pasargātu no lauksaimniecībai raksturīgajiem riskiem un nodrošinātos pret tiem. Mums nepieciešama KLP jauniem cilvēkiem, kuriem mēs varam uzticēt nākotnes lauksaimniecību. Mēs esam nolēmuši atbalstīt bioloģiskās daudzveidības un neskaitāmu Eiropas Savienības reģionālo un ražošanas īpatnību aizsardzību, izmantojot lauku attīstības politiku, kas paaugstina visu dabas un cilvēku potenciālu laukos. Tomēr mums jāmēģina padarīt lauksaimniecisko uzņēmējdarbību konkurētspējīgu. Tāpēc es vēlos Komisijai uzsvērt nepieciešamību lauku attīstībā ietvert tehnoloģiju pārneses pasākumus.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja to atzinīgi novērtējusi, un es apstiprinu to tiešo maksājumu griestu ieviešanas atbalstīšanas nozīmīgumu, kas tiek piešķirti ekonomiski spēcīgiem dalībniekiem. Es domāju, ka ir nepieciešama atbalsta degresivitātes sistēmas ieviešana, īpašumiem pārsniedzot noteiktu sliekšņa izmēru, lai izvairītos no pārmērīgām kompensācijām tādiem lielākiem īpašumiem, kuri jau tagad izmanto priekšrocības saistībā ar saviem ražošanas apjomiem.

Es nevaru nepieminēt atbilstoša finansējuma nepieciešamību KLP. Parlaments nevar pieņemt lauku attīstības finansējuma samazināšanu.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Luís Manuel Capoulas Santos (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Ar šo reformu mēs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā vēlamies kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) padarīt godīgāku, objektīvāku un vairāk piemērotu laikam, kurā mēs dzīvojam, kad atbalsta likumības jautājumi saistībā ar sabiedrību, pārtikas nekaitīgumu un pārtikas nodrošinājumu plašākā nozīmē ir būtiskāki nekā jebkad agrāk.

Varu teikt, ka esam guvuši panākumus, redzot, ka mūsu galvenās rūpes ir iekļautas ziņojumā. Tās ietver nepieciešamību uzturēt un atbilstoši finansēt kopējo lauksaimniecības politiku Savienībā. Man jāuzsver, ka, lai garantētu KLP īstenošanu, mēs nepiekritīsim nekādu finanšu resursu samazināšanai. Mēs vēlamies godīgāku atbalsta sadali gan starp dalībvalstīm, gan lauksaimniekiem, ieviešot jaunu sistēmu, kura nav saistīta ar ražošanu, bet kuras pamatā ir vides un sociālie kritēriji, kas ir tie, kuri veicina nodarbinātību. Mums arī jāorientē KLP uz īstiem lauksaimniekiem un jāveido speciāls mehānisms maziem lauksaimniekiem.

Esmu pārliecināts, ka, izmantojot Lisabonas līgumā nostiprināto Parlamenta nozīmi, mēs varēsim šos pašlaik tikai teorētiskos mērķus pārvērst konkrētā rīcībā.

  Marit Paulsen (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Dess kungam par izcilo darbu. Es vēlētos runāt par vienu lauksaimniecības politikas aspektu. Tie ir milzīgie izaicinājumi, ar kuriem sastopas cilvēce un visa pasaule. Tie ietver klimatu, bioloģisko daudzveidību un ūdenstilpņu eitrofikāciju. Es šeit varētu minēt dažādus piemērus. Es domāju, ka saistībā ar to ir jāsaprot, ka lauksaimnieki ir tie, kuri ikdienā pārvalda mūsu vidi un priekšnoteikumus mūsu dzīvei un nākotnei. Vislabākie instrumenti mums ir lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, un lauksaimniekiem būtu jāmaksā par šo vides instrumentu izmantošanu, un viņiem būtu labi jāmaksā par to. Tāpēc es vēlētos, lai mēs turpmāk mainītu savu domāšanu un atteiktos no ienākumu subsidēšanas, ar kuru ir grūti rēķināties, bet nodrošinātu, ka maksājam par lauksaimnieku padarīto darbu. Citiem vārdiem sakot, mums jāpārtrauc maksāt subsīdijas un jāsāk maksāt par nodrošinātajiem pakalpojumiem. Vissvarīgākais lauksaimniecības uzdevums, protams, ir ražot pārtiku — pietiekami daudz labas kvalitātes pārtiku —, tomēr es domāju, ka par pārtiku jāmaksā tirgum. Vides pakalpojumus tas nevar apmaksāt.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Daudzējādā ziņā Dess kunga ziņojums ir ļoti labs, tomēr vienā ziņā ir gluži pretēji, jo tas noraida ideju par godīgu tiešo maksājumu izlīdzināšanu. Lauksaimniecības nozare tiek ietekmēta, turpinot dīvainā un absurdā principa ievērošanu, ka vairāk tiek palīdzēts tiem, kuri ir bagātāki, un mazāk tiem, kuri ir nabagāki. Lauksaimnieki jaunajās dalībvalstīs, un ne tikai lauksaimnieki, ir ārkārtīgi noraizējušies un uztraukušies par šādu attīstību. Lauksaimniecības nozarē notiek pagrimums, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Es vēlētos, lai jūs apskatītos, cik daudz zemes Polijā, Lietuvā un Slovākijā netiek apstrādāts.

Es vēlētos aicināt savus kolēģus no vecajām dalībvalstīm izbeigt šo diskrimināciju. Izlīdzināsim beidzot tiešos maksājumus godīgi un neradīsim divu ātrumu Eiropu. Es īpaši vēlētos vērsties pie franču kolēģiem Parlamentā, lai atgādinātu viņiem saukli „brīvība, vienlīdzība, brālība”, kurš rotāja karogus Franču revolūcijas laikā. Mums ir brīvība, bet nav vienlīdzības, un bez vienlīdzības nevar būt brālības. Pieprasīsim vienlīdzību!

  José Bové (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es piekrītu, ka, tāpat kā brīvībai un brālībai, lauksaimniekiem un jaunajām dalībvalstīm Austrumeiropā jābūt vienlīdzībai. Jā, es jums piekrītu.

Es domāju, ka šis ziņojums iezīmē ievērojamu soli uz priekšu. Sākumā nebija viegli: situācija bija klaji konfrontējoša. Tomēr svarīgi, ka mēs sasniedzām vienprātību. Šī vienprātība ir ļāvusi mums saglabāt plašāku redzējumu, un es uzskatu, ka tas ir Eiropas Parlamenta lielais spēks. Par spīti grūtībām mēs esam guvuši panākumus, tāpēc es vēlētos pateikties referentam Dess kungam un visiem locekļiem. Pirmā fāze ir pabeigta.

Šajā dokumentā mēs esam vairākkārt atkārtojuši vienlīdzības, taisnīguma un godīguma nepieciešamību ražotājiem un reģioniem. Es domāju, ka tas ir svarīgi. Mēs esam skaidri paziņojuši un apstiprinājuši, ka vēlamies aizsargāt un attīstīt mazās saimniecības, ka vēlamies, lai mazās saimniecības tiktu ņemtas vērā, jo tās ir svarīgas kvalitātes un reģiona bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai. Manuprāt, tas bija vēl viens būtisks punkts. Tagad tekstā ir norādīta ideja par zinātniskāku pieeju lauksaimniecībai, par attālināšanos no produktīvām rūpnieciskām saimniecībām. Tagad mums tas jāīsteno: tikai tad lauksaimniecība kļūs par dzīvotspējīgu izvēli nākamajām paaudzēm. Tas nav ideoloģijas jautājums.

Visbeidzot pašlaik mēs esam noraizējušies par reālu budžeta apdraudējumu. Mums jāsniedz nepārprotamas atbildes. Tagad mēs vēlamies pāriet otrajā fāzē, kurā, kā redzams, ir likumdošanas debates. Kāpēc? Jo mums ir nepieciešams kas vairāk nekā tikai teksti un cēli nodomi: tikai, diskutējot par likumdošanas priekšlikumiem, mēs redzēsim, kurp dodamies. Ir svarīgi tas, ko mēs gaidām.

Ļaujiet man nobeigt, tomēr izsakot savu neapmierinātību ar Vācijas attieksmi. Tā ir mūs piespiedusi samazināt pārtikas palīdzību Eiropas nabadzīgākajiem pilsoņiem par vienu piektdaļu no sākotnējā daudzuma. Šī palīdzība bija daļa no kopējās lauksaimniecības politikas budžeta. Es vēlos atrast citu veidu, kā palīdzēt mūsu nabadzīgākajiem pilsoņiem: 80 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuriem nepietiek pārtikas.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Ir padarīts liels darbs, un tomēr sagatavotais ziņojums ir ļoti vispārējs. Ziņojumā ir skaidri iezīmēts jauns virziens — lauksaimniecības „zaļināšana” (greening). Tas varētu būt sava veida glābšanas riņķis neražojošiem zemniekiem, lai izvairītos no lauksaimnieciskās ražošanas, bet saņemtu platību maksājumus. Manuprāt, tālāk strādājot pie šī ziņojuma ieviešanas dzīvē, jāievēro tas, kas ir pazudis. Ir pazudusi proteīna problēma, nav iestrādāts jautājums par importa pārtikas preču kvalitāti, nav atspoguļoti ĢMO jautājumi, nepietiekami aktivizēts zemes degradācijas jautājums. Arvien vēl nav skaidri formulēti tādi jēdzieni kā „aktīvais zemnieks”, „jaunais zemnieks”, „taisnīgi platību maksājumi”, „ģimenes saimniecības”. Diemžēl šajā ziņojumā ļoti daudzi zemnieki neatradīs atbildes uz savām problēmām un saviem jautājumiem. Tas nākotnē jāpilnveido.

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Kamēr termins „videi draudzīgāks” pirmajā pīlārā var šķist pievilcīgs dīvāna lauksaimniekiem, tas var radīt lielas problēmas lauksaimniekiem, kuri strādā grūti apstrādājamās zemēs un kuri labprāt varētu pamest zemi, nevis censties to apstādīt pavasarī. Ja šī politika būtu īstenota šogad, tās rezultātā nemaz netiktu iegūta raža. Videi draudzīgāku pasākumu atbilstīga pārbaude un īstenošana arī nebūs iespējama.

Lai nodrošinātu efektivitāti, būs nopietni jāsamazina maksājumi vienai saimniecībai. Tas nekavējoties mudinās lauksaimniekus formāli sadalīt savu uzņēmējdarbību ar saviem laulātajiem, lai abās daļās paturētu pilnus maksājumus. Turklāt esmu informēts, ka ar samazināšanu panāktie ietaupījumi uzkrāsies ES, nevis dalībvalstī, kura faktiski veidojusi šos ietaupījumus.

Par ĢMO audzēšanu jālemj katrai dalībvalstij atsevišķi. Pilnīgi aplams ir ierosinājums, ka lauksaimnieki, kuri audzē šīs kultūras, nevar saņemt nekādus lauksaimniecības maksājumus. Pasaulē nepietiek pārtikas. Mums būtu jāmudina apgūt jaunas lauksaimniecības tehnoloģijas, nevis jākritizē tās. Es ceru, ka iepriekšējās trīs ziemas jūs visus ir pārliecinājušas, ka nepastāv globālās sasilšanas draudi.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Cik gan atšķirīgs būtu arvien neapmierinātāko Eiropas pilsoņu viedoklis par Eiropas Savienību, ja viņi atklātu, ka viņu maksātie nodokļi tiek tērēti tikai kā sabiedrībai nepieciešama nauda sabiedrības interesēm un sabiedrības labumam proporcionāli radītajam sabiedriskajam labumam. Dess kunga ziņojums iet šajā virzienā saistībā ar Eiropas Savienības sniegto palīdzību lauksaimniecībai. Rītdiena nesīs milzīgu atbildību, lemjot, vai pieņemt griestus, maksimumu, kas tika noteikts Dess kunga ziņojumā un tika izveidots to cilvēku grūta darba rezultātā, kuri iesniedza grozījumu ierosinājumus par palīdzību, pamatojoties uz hektāru daudzumu un apgabalu. Es vēlētos jūs aicināt sekot jūsu vēlētāju taisnības izjūtai un pieņemt šos griestus. Lai ir ierobežojums sabiedrības naudai, kuru zaļie un sarkanie baroni un citi pilsētas uzņēmēji saņem no Eiropas nodokļu maksātājiem!

  Esther Herranz García (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lai gan šodienas debates vērš uzmanību uz šo svarīgo ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas reformu, es vēlētos komentēt blakus jautājumu, kas mūs ietekmē un varētu ietekmēt to postulātu dzīvotspēju, kurus mēs Parlamentā aizstāvam saistībā ar KLP nākotnes reformu.

Nākamnedēļ Eiropas Komisija iepazīstinās ar priekšlikumu saistībā ar finanšu perspektīvu periodā pēc 2014. gada, kurā, ja mana informācija ir pareiza, Kopienas izpildiestādei ir neapšaubāmi nodomi ierosināt samazināt ES lauksaimniecības budžetu.

Tāpēc ir jāpatur prātā, ka Eiropas Komisija neņems vērā mūsu rītdien izteikto viedokli, kurā mēs īpaši pieprasām saglabāt kopējās lauksaimniecības politikas izdevumus.

Es nesaprotu, kā ar samazinātu budžetu mēs varēsim pieņemt visus šajā dokumentā aprakstītos izaicinājumus; kā kopējās lauksaimniecības politikas subsīdijas varēs izmantot vides pasākumiem — procesam, kurā mēs vēlamies nodrošināt, lai tas nepieprasītu papildu pūles lauksaimniekiem un lopkopjiem; kā mēs to varēsim sasniegt.

Es nesaprotu, kā ar samazinātu KLP budžetu mēs varēsim reaģēt — vēl viens piemērs — uz cenu nestabilitāti un noteikt budžeta līniju — tāds ir mūsu nodoms —, kas reaģētu uz krīzi, kuru mēs tik labi esam iepazinuši.

KLP nevar mērīt tikai ar izdevumiem, jo, manuprāt, vienreiz un pār visām reizēm ir skaidri jāsaprot tas, ka lauksaimniecībā investēts EUR 1 rada lauksaimniecības nozares bagātību EUR 10 apmērā papildus tās nodrošinātajām precēm un pakalpojumiem. Tas ir ļoti lielā mērā jāņem vērā, veidojot nākamā budžeta shēmu.

Turklāt nedrīkst aizmirst, ka sarunas ar trešām valstīm un Pasaules Tirdzniecības organizāciju rada būtisku apdraudējumu lauksaimniecības un lopkopības sfērai Eiropas Savienībā.

  Paolo De Castro (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Dess kunga ziņojums iezīmē jaunas fāzes sākumu kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas procesā. Tas ir Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vairāku mēnešu smaga darba rezultāts, par kuru es vēlos pateikties Dess kungam, visiem ēnu referentiem un parlamentārajām grupām.

Šodien Parlaments var sniegt skaidru atzinumu par kopējās lauksaimniecības politikas nākotni: tai jābūt spēcīgai, vienkāršai, elastīgai un videi draudzīgākai KLP, kas ņem vērā jaunus cilvēkus un nodarbinātību. Tāpēc, komisāra kungs, mēs esam noraizējušies par jaunumiem šodienas presē par budžeta samazinājumiem, jo īpaši otrajā pīlārā. Tas būtu nesavienojami gan ar Dess kunga ziņojumu, gan Garriga Polledo kunga ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu perspektīvu, kurš tika pieņemts plenārsesijā pirms dažām nedēļām. Pēdējais ziņojums iepazīstināja ar svarīgu KLP principu pašreizējā finansējuma līmeņa saglabāšanā nākamajā finanšu plānošanas periodā.

Tāpēc, komisāra kungs, mēs vēlētos saņemt paskaidrojumus par jaunumiem, kas tiek izplatīti, un mēs vēlētos zināt, vai attiecībā uz tiem ir vadlīnijas, kas atšķiras no tām, ar kurām esam iepazīstināti līdz šim.

  Britta Reimers (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties ziņotājam par viņa neatlaidīgo un pozitīvo darbu.

Attiecībā uz lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada mums ir jāizlemj, kādā virzienā mēs vēlamies iet. Vai mēs vēlamies lauksaimniecības nozari, kas, sastopoties ar izaicinājumiem tirgū, rīkojas novatoriski, moderni, drosmīgi, pašapzinīgi, atbildīgi un neatkarīgi? Vai arī mēs vēlamies lauksaimniecības nozari, kuru Eiropa turpinātu intravenozi barot, kuras rociņa ir jātur un kurai nepieciešami mammītes iedrošinājuma vārdi, palīdzot katrā soli, ko tā turpmāk spers? Tāds ir virziens, kuru mēs šobrīd nosakām. Lai tiktu galā ar nākotnes izaicinājumiem, lauksaimniecības nozarē jāsekmē modernās tehnoloģijas, nevis nebeidzami jādebatē par ideoloģijām. Lai saimniecībām dotu iespēju plānot ar pārliecību, mēs nevaram turpināt mainīt virzienu ik pēc pāris gadiem. Mūsu lauksaimnieku finansēm tas ir pārāk liels sasprindzinājums. Visiem šeit klātesošajiem jāsaprot, ka ikviena politikas pārmaiņa attiecībā uz virzienu rada jaunus likumus un direktīvas, kuri savukārt pieprasa investīcijas no lauksaimniekiem, nepalielinot viņu ienākumus.

Mums nevajadzētu pievērst uzmanību tam, vai saimniecība ir liela vai maza; tā vietā mums vajadzētu bažīties par to, vai tā tiek pārvaldīta ekonomiski pamatoti. Mums nevajadzētu pievērst uzmanību tam, vai tā ražo ar konvencionālām vai bioloģiskām metodēm, ja vien tā atbildīgi izmanto resursus. Mums nevajadzētu pievērst uzmanību arī tam, cik lopu tiek turēts, ja vien pret šiem lopiem izturas labi. Nozīme jāpievērš tam, lai Eiropā mums nākotnē būtu labas kvalitātes pārtika par pieņemamām cenām. Galu galā Eiropa pasaulē nav viena pati.

  Hynek Fajmon (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Tā diena, kad vienota lauksaimniecības politika attieksies kā uz vecajām, tā arī uz jaunajām dalībvalstīm, beidzot tuvojas, izbeidzot 10 gadu diskrimināciju pret lauksaimniekiem no jaunajām dalībvalstīm. Es ļoti gaidu šo attīstību. Es ceru, ka nekādi jauni diskriminējoši nosacījumi netiks piemēroti lauksaimniekiem jaunajā plānošanas periodā. Diemžēl man jāsaka, ka Dess kunga ziņojums satur šādu ierosinājumu. Es galvenokārt domāju par atbalstu tā saucamajai tiešo maksājumu samazināšanai lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem. Es šādu darbības virzienu uzskatu par diskriminējošu pret tādām dalībvalstīm kā Čehijas Republika, kurā vēsturisku iemeslu dēļ ir lielākas saimniecības nekā citur Eiropas Savienībā.

Es tādēļ noraidu ideju par tiešo maksājumu samazināšanu, jo šāda rīcība samazinās lauksaimniecības produktivitāti viscaur Eiropas Savienībā. Primārais lauksaimniecības mērķis vienmēr ir bijusi pārtikas ražošana. Tomēr mūsdienās daļa politiķu, pirmkārt, no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un no kreiso spēkiem, vēlas pārvērst lauksaimniekus par biodegvielas ražotājiem un karotājiem pret globālo sasilšanu. Es nevaru atbalstīt šādu attīstību.

  Alyn Smith (Verts/ALE). - Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pievienoties grupas kolēģiem un arī citiem kolēģiem savos apsveikumos mūsu referentam. Tas viņam nav bijis viegls uzdevums — un tik tiešām nevienam no mums —, un ziņojums mūsu priekšā ir daudzkārt uzlabots kopīga darba rezultātā, un tajā ir daudz kas, ko apbrīnot.

Man īpaši patīk ideja 15. punktā par tiešo maksājumu turpināšanos un tradicionālo atsauču vērtību pakāpenisku aizstāšanu, kā arī par taisnīgāku sadali starp dalībvalstīm un starp pašas dalībvalsts reģioniem un tajā dzīvojošajām tautām, kā minēts 16. punktā.

Tā kā esmu no Skotijas, esmu īpaši iepriecināts redzēt 82. punkta stingro formulējumu, kas atbalsta mazāk priviliģētos apgabalus. Es zinu, ka lauksaimnieki Skotijā — un arī visur citur — būs iepriecināti redzēt 44. punktu, kurā precīzi formulēts, ka savstarpējai atbilstībai jābūt saistītai ar riska novērtējumu un tai jābūt proporcionālai. Komisāra kungs, iespējams, jūs varētu īpaši pieminēt šo punktu dažiem saviem kolēģiem revidentiem.

Lai gan šajā ziņojumā ir tik daudz, ko apbrīnot, būsim godīgi pret sevi un mūsu vēlētājiem. Ja vien mums ir 1. punkts, viss šeit ir bezjēdzīgs — un 1. punkts, kurā mēs aicinām turpināt stingru un ilgtspējīgu KLP, piešķirot vērienīgu mērķu īstenošanai atbilstīgu budžetu, arī būs bezjēdzīgs. Tāpat kā citi kolēģi, es vēlētos paust savas bažas attiecībā uz šodienas baumām par to, ka priekšsēdētājs Barroso kungs plāno veikt milzīgus samazinājumus budžetā, jo īpaši otrajam pīlāram.

Komisāra kungs, jums būs nepieciešami visi iespējamie sabiedrotie šajās diskusijās Komisijā un ar dalībvalstīm. Mums nepieciešama KLP, kas ir pietiekami finansēta un pietiekami vērienīga mūsu lauksaimniekiem un mūsu pilsoņiem. Eiropas lauksaimniecība ir varens stāsts. Tagad nav īstais laiks, lai strīdētos par mazsvarīgiem sīkumiem.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es apsveicu Dess kunga ziņojumu par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformām, un es pateicos viņam par darbu.

Šīs nedēļas balsojums atspoguļos to, ko Eiropas Parlaments vēlas ieraudzīt KLP likumdošanas ierosinājumos. Drīzumā gaidāmais budžeta balsojums arī ir ļoti nozīmīgs, lai turpmāk nodrošinātu lauksaimniecībai pienācīgu finansējumu.

Mums jāredz spēcīga un ilgtspējīga KLP, kuras pamatā ir divi pīlāri un kura noturēs lauksaimniekus pie zemes, garantēs vides aizsardzību, sekmēs lauku ekonomiku un nodrošinās taisnīgumu un pārredzamību visiem tiem, kuri strādā pārtikas ķēdē.

Pasākumiem, kas 1. pīlārā attiecas uz vidi, jābūt skaidriem, pareizi izstrādātiem un viegli izmērāmiem, un 2. pīlāra finansējumam jābūt spēcīgam un taisnīgam.

  Giancarlo Scottà (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! No visām Eiropas politikām kopējās lauksaimniecības politika ir tikusi visvairāk aktualizēta gadu gaitā, lai pielāgotos nebeidzamajām pārmaiņām, kas notiek ekonomikas frontē, tostarp starptautiskā līmenī.

Tā vienmēr ir tikusi aktualizēta, paturot prātā divus galvenos mērķus: garantēt Eiropas lauksaimniekiem ienākumus un rēķināties ar vienmēr lejupslīdošo ES budžetu, neaizmirstot veselu virkni citu mērķu, kas saistīti ar ražošanas kvalitāti, vidi, bioloģisko daudzveidību un ūdens resursiem.

KLP reforma, par kuru mēs rīt balsosim, ir būtiska, ja mēs grasāmies turpināt atbalstīt mūsu lauksaimnieku ienākumus, kā jau to mani kolēģi iepriekš minējuši. Mērķis nav samazināt tiešās subsīdijas, bet gan atrast balansu starp šādām subsīdijām un lauku attīstību, lai padarītu sistēmu vienkāršāku un taisnīgāku, neapšaubot konkurences noteikumus.

Ja aplūkojam KLP mērķus stratēģijas „Eiropa 2020” kontekstā, KLP var sniegt ieguldījumu ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmē, labi reaģējot uz jauniem izaicinājumiem un ņemot vērā lauksaimniecības dažādību un bagātību un 27 dalībvalstu īpašos raksturlielumus.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Mums acīmredzami ir nepieciešama spēcīga KLP. Lauksaimniecības nozare nodrošina acīmredzamu pievienoto vērtību Eiropas ekonomikai. Tai ir daudzfunkcionāla nozīme, jo tā dod ieguldījumu sabiedrisko preču ražošanā visas sabiedrības labā. KLP budžetam vajadzētu palikt vismaz esošajā līmenī, un jaunajai KLP jānosargā līdzīgi resursi un mērķi.

Jārūpējas par KLP resursu sadali starp lauksaimniekiem Eiropas Savienībā, kas ir publiskā dialoga dienas kārtības galvenais jautājums. Idejai par vienotu likmi viscaur Eiropas Savienībā ir plaša pretestība. Manuprāt, mums nepieciešami objektīvi kritēriji, kas ņem vērā lauksaimniecības nozares īpatnības atsevišķās ES dalībvalstīs. Ierosinājumi samazināt tiešos maksājumus, sniegt īpašu atbalstu maza apjoma lauksaimniekiem un maksāt tikai aktīvajiem lauksaimniekiem ir laba ideja.

Lauksaimniecības un vides pasākumiem vajadzētu būt viegli piemērojamiem, adekvāti līdzsvarotiem un nevajadzētu radīt nekādus papildu administratīvos slogus. Ņemot vērā izplatīto nestabilitāti lauksaimniecības tirgos, klimata riskus un pārtikas krīzi, mums jāaktivizē efektīvi instrumenti. Esošie tirgus pasākumi jāpastiprina. Mums arī nepieciešams pastāvīgs krīzes pārvaldes fonds. Ierosinājums par jaunu lauksaimniecības ienākumu stabilizācijas instrumentu ir laba ideja. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka ir nepieciešami efektīvi pasākumi jaunu lauksaimnieku atbalstam.

Izsaku pateicību referentam Albert Dess kungam par labi paveikto sarežģīto darbu. Komisāra kungs, jebkādai KLP piekāpībai stāsies pretī Eiropas Parlamenta politiskā opozīcija. Es uzskatu, ka šo vēsti pauž visas Parlamenta partijas un tā nopietni jāņem vērā.

  Ulrike Rodust (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vēlētos pateikties referentam un esmu iepriecināta par to, ka ziņojumā atrodamas nekļūdīgas sociālistiskas, sociāldemokrātiskas iezīmes. Mēs vēlamies ilgtspējīgu, ekoloģisku un sociālu lauksaimniecības politiku. Mēs vēlamies vides pasākumus un vēlamies tos pirmajā pīlārā. Līdzšinējās sistēmas savstarpējā atbilstība un lauksaimniecības un vides pasākumi nav pietiekami, lai sniegtu atbalstu visai sabiedrībai, bet tas ir tieši tas, ko mums vajag.

Mūsu pamatmērķim ir jābūt augstas kvalitātes un ilgtspējīgas pārtikas ražošanas nodrošināšanai Eiropā un tam, lai mūsu lauku reģioni būtu aktīvi un dzīvīgi. Mums pilnīgi jāapstādina pieaugošā zemes pamešana, jo mums ir nepieciešami cilvēki. Cilvēki, kas rūpētos par lauksaimniecības nozari, kā arī par saistītajām nozarēm. Baumas, kas nāk no Komisijas, attiecībā uz plāniem par lieliem samazinājumiem lauku attīstībā nākamajā daudzgadu finanšu shēmā nav pieņemamas.

Mums jāturpina strādāt, lai otrais pīlārs kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) būtu spēcīgs gan lauku apgabaliem, gan Eiropai. Es vēlētos izteikt vispārēju brīdinājumu jebkuram, kas plāno samazināt lauksaimniecības finansējumu. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nekādu reformu. Tādā gadījumā viss paliks tā, kā ir. Tas būs diezgan neizprotami Eiropas pilsoņiem.

  Richard Ashworth (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Parlamenta prasība uzturēt, ja ne palielināt, lauksaimniecības budžetu manā skatījumā ir ļoti optimistiska. Šie ir grūti laiki, un budžeti nav neierobežoti. Manuprāt, šiem ierosinājumiem būs nepieciešama realitātes pārbaude, kad vispārējais ES budžets tiks izstrādāts kaut kad nākamajā gadā.

Mums jāatgriežas pie reālajām kopējās lauksaimniecības politikas prioritātēm. Uzmanības centrā jābūt pārtikas nodrošinājumam, pārtikas nekaitīgumam, bioloģiskajai daudzveidībai, klimata pārmaiņām, jaunām tehnoloģijām un dzīvotspējīgas, konkurētspējīgas un uz tirgu orientētas rūpniecības radīšanai.

Manuprāt, Komisijas ierosinājumi ir zaudējuši virzību, kura mums bija divos iepriekšējos ziņojumos. Tie nav koncentrēti un ir pārāk sarežģīti. Esmu priecīgs sacīt, ka savos ierosinājumos Albert Dess ir izstrādājis ļoti saprātīgu ietvaru, kurā mēs varam attīstīt turpmākās reformas.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Dess kunga ziņojumā tiek aicināts apsvērt vides un klimata aizsardzību lauksaimniecības nozarē, kā arī palielināt nozares konkurētspēju. Par šiem punktiem esam panākuši labus kompromisus. Man šķiet, ka mums jāatbalsta pārdomāti saimniecību atbalsta maksājumu „griesti“, jo īpaši tad, ja saņēmēji ir daudznacionāli koncerni, kas dažkārt saņem pilnīgi nepamatotas summas.

Attiecībā uz birokrātijas likvidēšanu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa pauž stingru atbalstu lauksaimniekiem. Pilnīga sistēmu reorganizācija un ar to saistītu papildu pārbaužu ieviešana, uz ko aicina citi, būtu pilnīgi bezjēdzīga. Jābūt skaidrībai vienā jautājumā: ja patērētāji cer, ka Eiropas lauksaimniecība kļūs ekoloģiskāka un ilgtspējīgāka, konkrētajiem pasākumiem jāpiešķir vajadzīgie finanšu resursi.

Es stingri iebilstu pret ES lauksaimniecības budžeta samazināšanu nākamajā budžeta periodā. Attiecībā uz preses ziņojumiem, kuros pausts, ka Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs vēlas samazināt līdzekļus lauku attīstībai, es vēlos skaidri pateikt, ka, ja Komisija samazinās līdzekļus lauku attīstības programmām, tā izsūks dzīvību no lauku rajoniem. Otrā pīlāra samazinājumi krasi ietekmētu labi funkcionējošas lauksaimniecības struktūras. Barroso kungam vajadzētu ņemt vērā Parlamenta teikto.

Kopējā lauksaimniecības politika ir un paliek galvenā Kopienas politikas un ES budžeta joma. Mēs nevaram uzlikt papildu apgrūtinājumus saimniecībām, kas saskaras ar pieaugošu globālu konkurenci, un vienlaikus samazināt atbalstu tām. Tieši pretēji, ieguldījumu subsīdijas saskaņā ar otro pīlāru veicinās vēlmi attīstīt inovācijas. No tā lauku rajonos labumu gūs ikviens. Lai nodrošinātu lauksaimniecības nākotni, mums jāīsteno pasākumi īpaši attiecībā uz jaunajiem lauksaimniekiem. Turpmākā lauksaimniecības politika noteiks, vai Eiropa nākotnē būs pašpietiekama.

  Iratxe García Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šīs pēcpusdienas debates skaidri atklāj, ka Parlaments atbalsta spēcīgu kopēju lauksaimniecības politiku un ir gatavs tādu īstenot, lai varētu risināt tādas problēmas kā pārtikas nekaitīgums, vides ilgtspēja un nodarbinātība lauku rajonos. Lai to sasniegtu, mēs nevaram pieļaut KLP pašreizējā budžeta samazinājumus, un to, cerams, atbalstīs Parlaments. Lai reaģētu uz šīm problēmām, mums vajadzīgs pietiekams finansējums.

Mums jāspēj aizsargāt lauksaimnieku ienākumus, kā arī jāievieš tirgus mehānismi, lai novērstu tādu cenu svārstīgumu, kādu pašlaik pieredzam.

Turklāt es nevēlos aizmirst dažu pagājušo nedēļu notikumus augļu un dārzeņu sektorā, kas pierāda, ka jaunajai KLP jānodrošina ar krīzes risināšanas instrumentiem visi iesaistītie sektori, turklāt tiem jābūt efektīviem, ātriem un pielāgotiem atsevišķu sektoru vajadzībām.

  Julie Girling (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Paldies Dess kungam par ļoti interesanto un informatīvo ziņojumu. Bez šaubām, runājot par tik sarežģītu jautājumu, ir lietas, kam var piekrist, un lietas, kam nevar piekrist.

Tā kā 42 % Eiropas izdevumu nonāk KLP, svarīgi pilsoņiem garantēt pilnīgu atbildību. Lielākā daļa cilvēku, saskaroties ar strauji pieaugošām pārtikas cenām un briesmīgiem brīdinājumiem par krājumu trūkumu, cerēs, ka KLP skaidri pievērsīsies produktivitātes un efektivitātes paaugstināšanai.

Jā, mums jārūpējas par vidi, mēs to zinām (es esmu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle), taču pastāv reāli draudi, ka tiek izveidots ziņojums, kas retoriski pievēršas tam, kā padarīt pirmo pīlāru ekoloģiskāku; mēs runājam par novirzīšanos no patiesā fokusa — efektivitātes. Ņemot to vērā, es neatbalstu maksājumu „griestu“ noteikšanu lielām saimniecībām. Ar šādu soli neefektivitātei tiktu piešķirts likumīgs statuss, un tam nav attaisnojuma.

  Elisabeth Jeggle (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Vispirms, kā jau jūs visi esat darījuši, mums jāpateicas referentam par darbu, ko viņš ieguldījis ziņojuma izstrādē, un par izturību kompromisu rašanā. Esmu pārliecināta, ka tas nebija viegli, taču esam panākuši labus kompromisus.

Mēs atbalstām konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību Eiropā. Tas nozīmē, ka mūsu lauksaimnieki ražo augstākās kvalitātes pārtiku. Taču mēs veidojam arī redzamu kultūras ainavu, kas sniedz mums visiem, sabiedrībai, atpūtas telpu un nodrošina darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī tūrismā un daudzās citās jomās. Šādu pakalpojumu sabiedrībai sniedz lauksaimniecība, bet sabiedrība un dažkārt arī mēs tam izrādām pārāk maz cieņas. Tas ir plašs pakalpojums, un tāds plašs pakalpojums nav pelnījis, ka lauksaimniecības budžets tiek samazināts, ja tas vispār ir iespējams.

Komisār, mēs atbalstām jūsu pieeju pirmā pīlārā „apzaļumošanai“ un ekoloģiskā komponenta vairošanai. Taču jaunā pieeja nedrīkst diskriminēt valstis un lauksaimniekus, kas jau īsteno vērienīgas vides programmas saskaņā ar otro pīlāru. Jārod risinājums, kas ir godīgs pret abām pusēm.

Vides programmas ir dārgas. Lasot laikrakstos — kā jau mani kolēģi minēja —, ka otrajā pīlārā tiks īstenoti samazinājumi, es to kaismīgi noraidīju. Mums vajadzīgs stiprs pirmais pīlārs. Mums vajadzīgs, un mēs esam pauduši tam atbalstu, arī spēcīgs otrais pīlārs. Mēs atbalstīsim jūs, komisār, šajos centienos.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Parlaments, Komisija un Padome ir vienisprātis, ka KLP budžetam jābūt pienācīgam un tas jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī. Ir svarīgi saglabāt divpīlāru struktūru, tiešos maksājumus un īpaši spēcīgu lauku attīstības politiku, kā arī uzlabot konkurētspēju un veicināt informētību par vidi. Ļoti svarīga ir arī inovācija, pētniecība un attīstība. Lauku attīstības centrā jābūt sabiedriskiem labumiem vides jomā un tehnoloģijām, kas mazina klimata pārmaiņu ietekmi un veicina bioloģisko daudzveidību un ūdens apsaimniekošanu. Nākotnē vajadzīgs turpmāks finansiāls atbalsts, kā arī jāpalīdz jaunajām dalībvalstīm mazināt atšķirības un nodrošināt, ka tās var piekļūt lauku attīstības atbalstam ar labākiem līdzfinansējuma noteikumiem pēc 2013. gada. Svarīgi no 2014. gada jaunajām dalībvalstīm nodrošināt vienlīdzīgus konkurences noteikumus un iespējas. Visbeidzot, svarīgi nenostatīt lielas saimniecības un mazos ražotājus vienu pret otru.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Atzīsim, ka ar 1267 grozījumiem mēs esam ceļā uz katastrofu. Tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir izvēlējusies iesniegt apspriešanai pēc iespējas mazāk grozījumu. Mēs esam lepni, ka atbalstām un piekrītam mūsu ēnu referentam Le Foll kungam. Turklāt mēs priecājamies, ka sadarbojāmies ar citām grupām un referentu, lai izstrādātu vērienīgu kompromisu.

Manuprāt, ļoti svarīgi atbalstu vispirms piešķirt aktīviem lauksaimniekiem, nevis zemes īpašniekiem. Tādējādi tiks veicināts pārtikas nekaitīgums, kā arī lauksaimniecība, kas būs ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka un kas tādējādi nodrošinās resursu labāku pārvaldību un palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Turklāt mēs esam priecīgi, ka vides komponents kļūs par obligātu pirmā pīlāra daļu, bet tiešie maksājumi tiks vienmērīgāk sadalīti starp atsevišķām dalībvalstīm un dažādiem lauksaimniecības sektoriem.

Pirmo reizi vēsturē mēs esam izveidojuši degresīvu atbalsta sistēmu, kuras pamatā ir kritēriji, kas saistīti ar nodarbinātības un vides aizsardzības apsvērumiem. Attiecībā uz jauniem lauksaimniekiem ir ieviesti atbalsta pasākumi un stimuli, lai palīdzētu un mudinātu viņus izveidot saimniecības. Būtībā mums ir viss nepieciešamais, lai ļautu Komisijai un Parlamentam sadarboties un izstrādāt jaunu kopējās lauksaimniecības, pārtikas un vides politiku, kas mums tik steidzami vajadzīga.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Mums vajadzīgs spēcīgs lauksaimniecības sektors, kuru garantē kopējā lauksaimniecības politika un kuram būs pietiekams budžets, lai Eiropā nodrošinātu nekaitīgu pārtiku.

Es domāju, ka Eiropas lauksaimniekiem ir tiesības uz atbilstošiem ienākumiem, kas līdztekus pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai attaisno KLP saglabāšanu. Tomēr tiešie maksājumi ir jāsadala godīgāk gan starp dalībvalstīm, gan lauksaimniekiem. Es ceru, ka turpmākie tiesību aktu priekšlikumi sniegs risinājumu, lai novērstu negodīgas atšķirības. Vienlaikus es gribu pateikties Komisijai par vēlmi ieviest vienkāršotu finansējuma programmu mazām saimniecībām.

Tikpat svarīgas ir arī programmas jaunajiem lauksaimniekiem. Viņi jāatbalsta lauksaimnieku karjeras sākšanā ne tikai tāpēc, lai sniegtu ieguldījumu lauku attīstībā, bet arī lai nodrošinātu paaudžu maiņu, kas ir absolūti svarīga Eiropas lauksaimniecības vidējā termiņa un ilgtermiņa nākotnei.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es uzskatu, ka Dess kunga ziņojumam ir viens nopietns trūkums. 16. punkts ir acīmredzami pretrunā vienotā tirgus pamatprincipam par vienādiem konkurences noteikumiem. No vienas puses, ir izteikts priekšlikums atteikties no tradicionālajām atsauces vērtībām, tomēr, no otras puses, tiek ierosināts sankcionēt lielas atšķirības lauksaimnieku tiešajā atbalstā, ko sniedz atsevišķas dalībvalstis. Dažiem piešķirtu EUR 200–250 par hektāru, citiem EUR 350 vai vairāk nekā EUR 400, bet mēs nerunājam tikai par dalījumu vecajās un jaunajās dalībvalstīs, jo arī Portugāles, Spānijas, Apvienotās Karalistes, Austrijas, Somijas un Zviedrijas lauksaimnieki saņemtu zemākās likmes. Ir pēdējais laiks ieviest vienlīdzīgus noteikumus konkurencei lauksaimniecības sektorā, un visām atšķirībām, kas būs acīmredzamas, būtu jāizriet tikai no objektīviem kritērijiem.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Visiem ir zināms, cik svarīga ir kopējā lauksaimniecības politika un kā tā ir sekmējusi ES attīstību un pārtikas nekaitīgumu.

Vides problēmas un cīņa ar klimata pārmaiņām nozīmē to, ka laikposmā pēc 2013. gada KLP ir jauns uzdevums, kam, manuprāt, vajadzīga spēcīgāka un ilgtspējīgāka KLP, kuras budžets atbilst īstenojamajiem mērķiem, īpašu uzmanību veltot kvalitatīvu pārtikas produktu izstrādei un mazo lauksaimnieku vajadzībām. Spekulācijas ar lauksaimniecības precēm un galējs cenu svārstīgums apdraud pārtikas nekaitīgumu, un tāpēc ir vajadzīgi elastīgi pasākumi. Iespējamās tirgus svārstības jārisina ar cikliskumu mazinošiem pasākumiem, kas jāiekļauj pirmajā pīlārā un kam jāspēj ātri un automātiski reaģēt.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Šis ziņojums nepievēršas virsrakstā minētajiem nākotnes izaicinājumiem, taču, galvenais, tas nerisina pašreizējās nopietnās problēmas. Tādēļ mēs esam ierosinājuši grozījumu kopuma projektu, kas, mūsuprāt, ir svarīgs, lai pienācīgi pārskatītu pašreizējo kopējo lauksaimniecības politiku.

Es vēlos uzsvērt grozījumus, kas atbalsta tirgus regulēšanas pasākumus un intervences mehānismus, lai garantētu lauksaimniekiem godīgas cenas par viņu produkciju un katras valsts tiesības uz ražošanu. Mēs, piemēram, ierosinām saglabāt piena ražošanas kvotu sistēmu kā būtisku nosacījumu ražotāju aizsardzībai īpaši jutīgās valstīs; mēs atbalstām stādīšanas tiesību saglabāšanu vīna sektorā un palīdzības saglabāšanu dzerama alkohola destilācijai un ārkārtas destilācijai; mēs ierosinām izveidot publisku lauksaimniecības apdrošināšanas plānu, ko finansētu no ES līdzekļiem, lai dabas katastrofu gadījumā garantētu lauksaimniekiem minimālos ienākumus. Mēs esam iesnieguši apspriešanai priekšlikumus ilgtspējīgai lauksaimniecībai sociālajā un vides aizsardzības jomā, tā ir vīzija, kas nav savienojama ar tādiem bezkaunīgiem uzticības apliecinājumiem tirgum un konkurētspējai, kuri minēti šajā ziņojumā.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Mana partija atbalsta izstāšanos no ES, līdz ar to arī no KLP. Tomēr realitātē mēs atrodamies tajā un mums jāgūst no tās maksimāls labums.

Ko mēs domājam par Dess kunga ziņojumu? Tas nav pavisam slikts. Ir arī labas daļas. Ideja veikt tiešos maksājumus, kas atkarīgi no savstarpējas atbilstības vides aizsardzībai un ainavu pārvaldībai, ir potenciāli labvēlīga, taču tikai tiktāl, cik šie maksājumi nav saistīti ar pusreliģiskiem uzskatiem par klimata pārmaiņām un sociālās daudzveidības blēņām.

Ziņojumā atzīts, ka lauksaimniecības sektoru jāturpina atbalstīt ar valdības cenu intervenci, jo saražotos daudzumus nav iespējams paredzēt vai precīzi plānot un pieprasījumam pēc lauksaimniecības produktiem ir zema cenu elastība. Ir svarīgi nodrošināt pārtikas nekaitīgumu un izvairīties no cenu svārstīguma.

Vissvarīgākais, mūsuprāt, ir pārtraukt to, ka Apvienotā Karaliste ir KLP izmaksu neto finansētājs.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Ilgstošais darba process, kas bija nepieciešams šim svarīgajam ziņojumam, tostarp daudzie panāktie kompromisi, ir ļāvuši ziņojumā plaši un vispusīgi raksturot dažādās intereses, kas jārisina kopējai lauksaimniecības politikai (KLP).

Ziņojums sniedz labas vadlīnijas tiesību aktu priekšlikumiem, un tādēļ es apsveicu referentu. Tomēr daži priekšlikumi man rada bažas, un es cieši vērošu to virzību. Es runāju par palīdzības pārdalīšanu, kas, manuprāt, būtu jādara stingri pirmā pīlāra ietvaros, turklāt ņemot vērā tikai objektīvus kritērijus, lai pārdales mērķi neiznīcinātu pareizības kritēriji, ar kuriem tikai tiks mēģināts saglabāt status quo.

Mums vajadzīga godīgāka KLP ar pietiekamu budžetu tam, kas no tās tiek prasīts. Man jāmin arī vajadzība iekļaut KLP politiskajā darba kārtībā daudzkārt novārtā atstāto piensaimniecības sektoru, pieņemot 16., 12. un 5. grozījumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir garantēt pārtikas piegādes nepārtrauktību Eiropas pilsoņiem. Mums jāpiegādā nekaitīga un kvalitatīva pārtika par pieņemamām cenām. To gaida patērētāji. Ražojot un apstrādājot pārtiku, mums jārūpējas par vidi. Mēs atbalstām kopējo lauksaimniecības politiku un esam pret tās nacionalizāciju. Mēs atbalstām lielu budžetu, bet iebilstam pret kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumiem. Tiešie maksājumi jāveic saskaņā ar vienkāršu metodi un vienlīdzīgi visiem lauksaimniekiem visās dalībvalstīs.

Neaizmirsīsim, ka tiešie maksājumi ir tikai daļa lauksaimnieku ienākumu. Tādēļ svarīgi ir tirgus noteikumi. Lauksaimnieku ienākumus garantē labas cenas un tirgus stabilitāte. Mums jānodrošina lauku rajonu iedzīvotājiem piekļuva tādiem valsts pakalpojumiem kā izglītība, veselības aprūpe, transporta pakalpojumi, sports un kultūra. Šie pasākumi būtu jāiekļauj otrajā pīlārā un kohēzijas politikā.

Komisār, saglabāsim programmu, kas ļauj piegādāt pārtiku Eiropas nabadzīgākajiem iedzīvotājiem.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Viens no nākotnes izaicinājumiem ir pārtikas nekaitīgums. KLP jāreaģē uz šo izaicinājumu. Jaunajā politikā jāturpina pašreizējās politikas pozitīvie aspekti un jālabo kļūdas.

Es uzskatu, ka tas ir pausts Dess kunga ziņojumā. Ir ierosināti divi pīlāri — tiešie maksājumi un lauku attīstība. Jālikvidē tradicionālie kritēriji, un jāievieš objektīvi kritēriji. Vienlīdzīgi tiešie maksājumi visām dalībvalstīm nav ierosināti. Ņemot vērā ģeogrāfiskos un ekonomiskos apstākļus, ir paredzēta godīga atšķirība ar minimālu un maksimālu limitu attiecībā uz Eiropas vidējo rādītāju. Ir uzsvērts vides elements, kas turklāt ir vienkāršots. Ir saglabāts spēcīgs lauku attīstības komponents un ir pieprasīts, lai pēc 2014. gada budžeta finansējuma apmērs nebūtu mazāks kā 2013. gadā.

Es priecājos, ka Parlamenta pirmajā ziņojuma projektā, ko sagatavoja pēc Komisijas paziņojuma, ir iekļauti daudzi šā paziņojuma galvenie principi.

  Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Svarīgākais vēstījums, ko šodien ir paudis Parlaments, ir vēlme pēc godīgas kopējās lauksaimniecības politikas, citiem vārdiem sakot, pēc KLP, kas garantē pietiekamu ienākumu līmeni visiem ražotājiem neatkarīgi no to darbības un vietas, kurā tā tiek īstenota.

Lai to panāktu, mums vajag vērienīgu politiku tiešo maksājumu, tirgus pārvaldības, tostarp modernāko intervences cenu, un lauku attīstības jomās, tādējādi pielāgojot KLP jaunai realitātei. KLP jāpielāgo stratēģijai „2020“, taču tajā nedrīkst iekļaut samazinājumus pat ne EUR 1 apmērā, jo tajā nav pārmērīgi daudz līdzekļu visiem vides, sociālajiem un veselības jautājumiem, ko plānojam risināt.

Esmu sevišķi gandarīts par komisāra Cioloş paziņojumu, ka arī pirmajā pīlārā tiks izpētītas visas iespējas, lai lauksaimniecībā iesaistītu jaunus cilvēkus. Dažkārt mēs gluži pareizi koncentrējamies uz to, lai uzlabotu apstākļus pašreizējiem strādniekiem, taču neņemam vērā sabiedriskās debates par to, kas darāms, lai lauksaimniecībā iesaistītu jaunus strādniekus, lai nodrošinātu un uzlabotu mūsu ražošanu, ņemot vērā, ka tās valstis, kas sniegušas lielāko atbalstu jauniem lauksaimniekiem, ir mazāk pakļautas lauksaimniecības zemes neapstrādāšanai. Šī problēma, kas skar visu Eiropu, ir tik nopietna, ka par to nekādā ziņā nedrīkst ļaut valstīm lemt patvaļīgi.

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar Reglamenta neievērošanu es vēlos norādīt uz Ungārijas prezidentūras — iespējams, sliktākās prezidentūras, ko ES ir piedzīvojusi, — šokējošo attieksmi. Prezidentūras locekļi piedalījās debatēs par Eiropadomi, devās prom, kad sākās kopējās lauksaimniecības politikas apspriešana, un ir nupat atgriezušies, sākoties debatēm par ekonomikas pārvaldību. Tas liecina par to, cik ļoti viņiem rūp Eiropas lauksaimniecība un lauksaimnieki. Tomēr KLP veido 40 % budžeta — Ungārijas prezidentūrai būtu vajadzējis piedalīties tās apspriešanā. Es gribēju to pateikt.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs atbalstīsim šo pašiniciatīvas ziņojumu, jo KLP ir ļoti svarīgs Eiropas lauksaimniecības, kā arī ES ražotāju un ražojumu aizsardzības instruments salīdzinājumā ar citu pasaules valstu ražotājiem un ražojumiem.

Ziņojuma pamatā ir doma par pašreizējā finanšu līmeņa saglabāšanu, nodrošinot jaunus un saprātīgus kritērijus finansējuma piešķiršanai, jo vēsturiskais kritērijs kā tiešo maksājumu pārdales parametrs vairs netiek ņemts vērā. Ir paredzēti maksājumi saimniecībām, ir ņemts vērā ražošanas apjoms un izmaksas, un ir vienkāršota maksājumu veikšana. Ziņojumā tiek pieprasīts noteikt tiešo maksājumu robežas un piešķiršanu aktīvi strādājošiem lauksaimniekiem tieši tāpēc, lai saņēmēji nebūtu spekulanti, bet gan tie, kuri patiešām apstrādā zemi.

Vēl mums būtisks šķiet jautājums saistībā ar lauku attīstību, kā arī visu dabas un cilvēku resursu izmantošanu, īstenojot kvalitatīvu lauksaimniecisko ražošanu un kalnu reģionu aizsardzību. Vienam no jaunās KLP mērķiem ir jābūt jaunu — jo īpaši gados jaunu — lauksaimnieku integrācijai ar mērķtiecīgām budžeta pozīcijām, kā arī šķēršļu un birokrātijas samazināšanai.

  Herbert Dorfmann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! A. Dess ziņojums ir liels solis uz priekšu kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs atrastu un nodrošinātu efektīvu pamatojumu finansējuma piešķiršanai lauksaimniecības jomā. Tas nozīmē arī to, ka piešķīrumi pirmajā pīlārā ir jāpadara taisnīgāki. Manuprāt, ir pēdējais laiks atteikties no tradicionālās pieejas.

Mēs daudz esam apsprieduši, kā finansējums tiek sadalīts starp dalībvalstīm, bet mums ir jāapspriež arī tas, kā tas dalībvalstīs tiek piešķirts. Ir manāms arī būtisks līdzsvara trūkums. Īpaša uzmanība ir jāvelta mazāk labvēlīgiem reģioniem, jo īpaši kalnu apvidiem un mazām saimniecībām. Attiecībā uz mazāk labvēlīgiem reģioniem, komisār, pirms 12 mēnešiem šis Parlaments izstrādāja ziņojumu, kurā no jauna noteica šo reģionu definīciju un kuru mēs ļoti kritizējām. Pēc tam vairs nekas nav dzirdēts, un es ļoti gribētu zināt Komisijas viedokli šajā sakarā.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Pēc stundu ilgas Dess kunga ziņojuma apspriešanas es joprojām esmu ļoti optimistiski noskaņots ne tikai par rītdienas balsojumu un atbalstu ziņojumam, kas, kā jau teicu savas runā sākumā, ir ļoti līdzīgs priekšlikumiem, kuri iekļauti pagājušā gada nogalē izstrādātajā Komisijas paziņojumā, bet arī par mūsu turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku.

Es gribētu atkārtot to, ko jau teicu sākumā — es joprojām pieturos pie principa saglabāt līdzsvaru un savstarpējo papildināmību starp abiem kopējās lauksaimniecības politikas pīlāriem. Mans mērķis ir arī saglabāt spēcīgu otro pīlāru turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā. Mums tiešām ir daudz darāmā saistībā ar otro pīlāru: teritoriālais līdzsvars, vides problēmas, jaunie lauksaimnieki, mazās saimniecības, vietējie tirgi un lauku attīstība. Varu jums apsolīt, ka mēs ar priekšsēdētāju Barroso un Komisiju otro pīlāru uzskatīsim par prioritāti. Tas netiks upurēts, apspriežot turpmākās kopējās lauksaimniecības politikas budžetu. Varu to jums apliecināt, un es runāju arī priekšsēdētāja Barroso vārdā.

Es arī nevēlos bažām par vidi pretnostatīt jautājumu par pārtiku, kas joprojām ir galvenais un būtiskākais kopējās lauksaimniecības politikas mērķis, un patiesībā Komisijas paziņojumā šie abi aspekti netiek pretnostatīti. Mēs ierosinām līdzsvarotu atbalstu dažādām lauksaimniecības praksēm. Tas nodrošinās līdzsvaru starp mērķi būt finansiāli konkurētspējīgiem un vēlmi saglabāt un aizsargāt mūsu dabas resursu atjaunošanās spējas. Patiesībā es nesaprotu, kā lauksaimniecība varētu būt konkurētspējīga vidējā un ilgā laikposmā bez rūpīgas dabas resursu pārvaldības. Tāpēc mēs vēlamies atrast līdzsvaru kopējā lauksaimniecības politikā, nevis tikai pretnostatīt vides problēmām bažas par pārtiku.

Vēl ir jautājums par mērķtiecīgāku kopējo lauksaimniecības politiku. Par to ieminējās Ashworth kungs, lai gan viņu te vairs nemanu. Komisija ierosina mērķtiecīgāku tiešo maksājumu veikšanu. Tomēr šajā saistībā, manuprāt, Dess kunga ziņojumā paustie ierosinājumi lielā mērā ir saskaņā ar to, ko Komisija grasās iekļaut savos tiesību aktu priekšlikumos.

Mēs ierosināsim pasākumus, kas mums ļaus tikt galā ar krīzes situācijām, vai tā būtu krīze tirgū, veselības aprūpes vai ārkārtēju laikapstākļu jomā. Mēs ierosināsim tādu instrumentu izveidi. Es gribētu arī pateikties Parlamentam par sniegto atbalstu šā mērķa īstenošanā, jo tādējādi turpmāk tiks nodrošināts atbalsts lauksaimniekiem.

Pēc šo papildu komentāru sniegšanas ļaujiet man runas noslēgumā atkārtoti paust pārliecību par rītdienas balsojumu un Dess kunga ziņojuma kvalitāti. Es varu jums apsolīt, ka oktobrī, kad Komisija iepazīstinās ar saviem likumdošanas priekšlikumiem, jūs atpazīsiet visus būtiskākos aspektus. Es gribētu vēlreiz pateikties jums par darbu, kas ir nodrošinājis īstu pievienoto vērtību tiesību aktu kopumam, ko Komisija iesniegs.

  Albert Deß, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties visiem par šīm spraigajām debatēm, kā arī par saņemto atbalstu. Komisār, mēs visi ar nepacietību gaidām jūsu paziņojumu oktobrī, kā arī ceram uz labu un pozitīvu sadarbību. Eiropas lauksaimniecība ir pozitīvs aspekts. Ar to tiek pabaroti 500 miljoni cilvēku, apsaimniekoti un apstrādāti vairāk nekā 170 miljoni hektāru aramzemes un ganību, nodrošinātas daudzas darbavietas upju augšteces un lejteces zonās, tā sniedz būtisku atbalstu lauku apvidiem un jau ir ilgtspējīgākā lauksaimniecības nozare pasaulē. Tāpēc es nespēju saprast, kāpēc priekšsēdētājs Barroso runāja par lielu samazinājumu otrajā pīlārā. Tādējādi viņš apdraud arī stratēģijas „ES 2020” jeb, citiem vārdiem sakot, savu mērķu sasniegšanu. Ja 14 miljoni lauksaimnieku pabaro 500 miljonus cilvēku, vai ir par daudz prasīts, lai šie 500 miljoni cilvēku ar Eiropas lauksaimniecības politiku

varētu, tā teikt, pienācīgi nodrošināt 14 miljonus lauksaimnieku?

Es gribētu uzsvērt — kā jau šodien pāris reižu minēts —, ka dažos jautājumos ir jaušamas nobīdes no mana sākotnējā ziņojuma. Es politikā darbojos ļoti ilgi un zinu, kāpēc izstrādāju tieši tādu ziņojumu. Ja es būtu izstrādājis ziņojumu tā pašreizējā redakcijā, ko es būtu varējis piedāvāt kompromisa apspriedēs? Es atstāju pietiekami daudz vietas visu uzklausīšanai, un pašlaik ir panākts labs iznākums. Tādējādi manam ziņojumam tika nodrošināta būtiska aizsardzība.

Mans mērķis bija raidīt mūsu kā Parlamenta vēstījumu, ka mēs apspriežam svarīgus aspektus, kas ir būtiski, lai Eiropas lauksaimniekiem turpmāk veiktos. Komisār, tiklīdz tiesību aktu priekšlikumi būs iesniegti, mēs spraigi strādāsim, lai kopīgi panāktu labu iznākumu. Es jau tagad varu apliecināt, ka jūs, visticamāk, saņemsiet lielāku Parlamenta atbalstu nekā citi komisāri. Mēs varam jums to piedāvāt.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 23. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Lauksaimniecība sniedz drošību par cenas ziņā pieejamas un kvalitatīvas pārtikas piegādi, tā nodrošina videi un līdzsvarotai zemes izmantošanai būtisku aizsardzību, kā arī jaunas darbavietas, izaugsmi un labklājību. Nav attaisnojuma tam, ka naudu lauksaimniekiem piešķir, vienkārši pamatojoties uz viņu īpašumā esošās zemes lielumu.

Mēs esam veiksmīgi panākuši pārmaiņas subsīdijās, lai 80 % subsīdiju nedotu labumu tikai 20 % lielāko lauksaimnieku, un tādējādi mēs esam palīdzējuši mazajiem lauksaimniekiem. Mēs esam nobruģējuši ceļu tādai kopējai lauksaimniecības politikai, kas ir taisnīgāka pret Eiropas Savienības valstīm, lauksaimniekiem un dažādiem ražošanas veidiem, ir videi labvēlīga, kā arī veicina nodarbinātību lauku apvidos.

Attiecībā uz piena kvotām mums jānoskaidro, vai patiesībā ir laba doma turpināt īstenot pirms astoņiem gadiem pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz prognozēm. Tas ir ārkārtīgi svarīgi Azoru salām, ņemot vērā to, ka šai nozarei ir stratēģiska nozīme un kvotas piena ražotājiem līdz šim ir bijušas ļoti svarīgas. Tas ir jāuzsver, jo alternatīvas piena kvotu sistēmai vēl nav ierosinātas.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Mēs visi apzināmies, cik liela un izšķirīga nozīme ir kopējai lauksaimniecības politikai mērķu sasniegšanā vides un klimata jomā, sabiedrisku labumu nodrošināšanā, kā arī ES pārtikas nodrošinātības mērķu sasniegšanā. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai, runājot par lauksaimniecību un turpmāko KLP, mēs domātu par vienkāršošanu un inovācijām. Mums galvenā uzmanība jāpievērš tiem politikas pasākumiem, kas neparedz jaunus administratīvus šķēršļus, jo mēs negribam savu lauksaimnieku dzīvi padarīt vēl grūtāku. Kopējai lauksaimniecības politikai ir jākļūst taisnīgākai un vienkāršākai. Manuprāt, mums ir jāatrod taisnīgs līdzsvars starp ierosinātās politikas mērķiem un administratīvajiem šķēršļiem. Mums jāgādā par lauksaimnieku labklājību un jānostiprina vietējā ekonomika. Mums jāaizsargā vide, kā arī jādomā par augstas kvalitātes, drošas un veselīgas pārtikas ražošanu. Runājot par lauksaimniecību, mēs nedrīkstam domāt tikai par tehnoloģiskiem risinājumiem. Mums jāņem vērā arī patēriņa modeļi, atkritumu apsaimniekošanas problēma, kā arī sarežģītā saikne starp vidi, bioloģisko daudzveidību un veselību.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – Vispirms es vēlētos pateikties referentam par lieliski paveikto darbu. Dokumenta galīgajā redakcijā tiek raidīts skaidrs vēstījums Komisijai, kura pašreiz apspriež iekšējo budžetu nākamajai finanšu programmai, proti, ka Parlaments turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku uzskata par tādu, kas veicinās Eiropas ekonomiku nodarbinātības un izaugsmes ziņā. Šī politika atrisinās problēmas saistībā ar pārtikas nodrošinātību, tā nodrošinās ar sabiedriskajām precēm, aizsargās vidi un uzlabos bioloģisko daudzveidību, kā arī būs instruments ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanai.

Eiropas lauksaimnieku spēju samazināšana, kā arī viņu konkurētspējas un darboties spējas traucēšana ar niecīgu KLP budžetu būtu neefektīva un nepārdomāta rīcība. Šajā nozarē ir ļoti lielas paplašināšanās, ekonomikas izaugsmes, pētniecības un inovāciju, kā arī ar klimata pārmaiņām saistīto problēmu risināšanas iespējas. KLP nodrošina reālus rezultātus un neapšaubāmu ieguldījumu efektivitāti attiecībā uz sabiedrisko preču nodrošināšanu. KLP pēc 2014. gada, kā izklāstīts šajā ziņojumā, ir skaidri mērķi un prioritātes, ko Eiropas lauksaimnieki var sasniegt un sasniegs, taču viņiem ir vajadzīgs ticama budžeta atbalsts.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Manuprāt, Dess kunga izstrādātais ziņojums ir būtisks saistībā ar pasaules pārtikas nodrošinājuma krīzi un pašreizējo vides apdraudējumu. Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajā redakcijā ir iekļautas tādas vērtības kā patērētāju aizsardzība un reģionālā kohēzija. Manuprāt, ilgtermiņa ražīgums lielā mērā ir atkarīgs no dabas resursu ilgtspējīgas pārvaldības, kas ir vēl viens darba kārtības mērķis. Es atzinīgi vērtēju iniciatīvu, ar ko veicina lauksaimnieku aktīvāku iesaistīšanu lauku attīstības programmās, kuras palīdzēs sekmēt konkurētspēju vietējā mērogā.

Pārtikas nodrošinājums ir vēl viena jaunās kopējās lauksaimniecības politikas prioritāte. Dalībvalstu sadarbība ir būtiska, kā to apliecināja E. coli izraisītā krīze šovasar. Lai izvairītos no pārtikas cenu svārstībām, es atbalstu to, ka tiek pieņemti ES lauksaimniekiem pieejami papildu pasākumi risku novēršanai.

Tomēr es uzskatu, ka ir svarīgi, lai lauksaimniecībai paredzētie līdzekļi tiktu sadalīti taisnīgi. Šajā sakarā es gribētu uzsvērt, piemēram, tiešā atbalsta ietekmi mazo saimniecību peļņas un konkurētspējas uzlabošanā.

Īpaši maksājumi ir jāparedz arī reģioniem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un īpašām vajadzībām.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas locekle un aktīva vides aizstāve es cerēju, ka Dess kunga ziņojumā būs atspoguļota oglekļa ēras KLP — tāda, kuras pamatā ir vides aizsardzību stimulējoši pasākumi, resursu pārvaldība un lielāks ieguldījums daudzu to vides problēmu risināšanā, ar kurām saskaras ES. Tāpēc mani patīkami pārsteidz tas, cik daudz Dess ziņojumā ir ierosināts pastiprināt vides pasākumus KLP, atbalstīt mazos un vidējos pārtikas ražotājus, kā arī domāts par nākotni, vienlaikus risinot pašreizējās problēmas Eiropas lauksaimniecībā. Ņemot vērā to, ka Komisija lielā mērā piekrīt Parlamenta priekšlikumiem, es aicinu šo Parlamentu paust savu nostāju tā, lai arī Eiropadome atbalstītu šajā ziņojumā iekļautos priekšlikumus vides jomā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Kopējā lauksaimniecības politikā ir vairākas problēmas, kuru dēļ Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāpieņem stratēģisks lēmums saistībā ar lauksaimniecības nākotni. Lai šīs problēmas varētu efektīvi atrisināt, KLP ir jādarbojas stabilas ekonomikas politikas un ilgtspējīga valstu finansējuma apstākļos, tādējādi palīdzot Eiropas Savienībai sasniegt stratēģijā „ES 2020” paredzētos mērķus. Manuprāt, Eiropas Savienībai turpmāk ir vajadzīgi piemēroti instrumenti, lai atrisinātu problēmas saistībā ar tirgu un pārtikas apgādi ietekmējošām krīzēm, cenu svārstībām un lauksaimniecības nozares tirgu. Es domāju, ka KLP finansējums ir jāsadala taisnīgi pirmajā un otrajā pīlārā gan starp dalībvalstīm, gan starp dalībvalstu lauksaimniekiem. Tas jūtami samazinās lielo nevienlīdzību šo līdzekļu sadalījumā dalībvalstīm. KLP otrajam pīlāram ir izšķiroša nozīme lauku attīstībā. Manuprāt, īpaša uzmanība ir jāpiešķir jaunu lauksaimnieku motivēšanai un iedrošināšanai. Tāpēc es atbalstu dalībvalstu noteiktu mērķtiecīgu pasākumu ieviešanu šajā pīlārā, lai īstenotu ES prioritāros mērķus, kompensāciju izmaksu otrajā pīlārā joprojām paredzot nelabvēlīgākajiem reģioniem.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Lauksaimniecība neapšaubāmi ir nozare, kurā Eiropas Savienība ir sasniegusi visvairāk. Pašreizējās debates notiek, gaidot Komisijas plānus oktobrī atklāt reformai būtiskus priekšlikumus.

Šis Parlaments ir panācis kompromisu par pašreiz apspriesto ziņojumu. Esam saglabājuši divus spēcīgus pīlārus: pirmajā pīlārā — tiešajam atbalstam — ir vajadzīgs pienācīgs finansējums, kas atbilstu lauksaimniecības nozares problēmu risināšanas vajadzībām, kas nozīmē vismaz pašreizējā finanšu līmeņa saglabāšanu. Tomēr tas būs arī vairāk saskaņots ar otro pīlāru — atbalstu ilgtspējīgai attīstībai. Manuprāt, vides pasākumu pastiprināšana pirmajā pīlārā ir jāvērtē pareizi, lai netiktu noteiktas papildu prasības vides jomā, jo to radītais slogs lauksaimniekiem jau ir ļoti liels. Galu galā viņu galvenais uzdevums ir ražot pārtiku. Ziņojumā ir uzrunāti arī jaunie lauksaimnieki, kuriem, kā mēs zinām, ir grūti sākt darbību šajā nozarē.

Tomēr ir skaidrs, ka šos mērķus var sasniegt tikai tad, ja ES budžetu nesamazina. Kāda jēga no vērienīgiem mērķiem, ja nav līdzekļu to īstenošanai!

  Ismail Ertug (S&D), rakstiski. – (DE) Mēs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, esam daudz strādājuši, lai nodrošinātu to, ka jaunajā ES lauksaimniecības politikā ir pievērsta uzmanība ekoloģiskajiem standartiem. Mūsuprāt, lauksaimnieki ir jāatalgo par sabiedrībai sniegtajiem pakalpojumiem. Tieši to viņi dara, un nav mazāka atalgojuma par pašreizējām cenām tirgū.

Saglabājot divu pīlāru modeli, lauksaimniekiem tiek nodrošināta iespēja arī turpmāk saņemt noteiktu summu, uz kuru var paļauties. Šie maksājumi ir svarīgi ilgtermiņa plānošanā. Sasaistot tiešos maksājumu ar mainīgo ekonomikas stāvokli, var panākt pāreju no Eiropas Savienības ar 15 dalībvalstīm uz Eiropas Savienību ar 27 dalībvalstīm, nevienu pārāk neaizvainojot.

Šis ziņojums ir labs kompromiss — Eiropas kompromiss. Tagad jautājums ir par to, ko ar to iesāks Komisija, jo īpaši — priekšsēdētājs Barroso. Finansējuma samazinājums vides aizsardzībai īpaši liecina par aprobežotību, un es ceru, ka komisārs D. Cioloş viņu no tā atrunās.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir ierosināta kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) turpināšana, lai arī ar dažām pretrunām.

Tāpēc mums bija kritiska nostāja un mēs ierosinājām alternatīvus priekšlikumus, kas efektīvi risinātu gan vajadzību panākt, lai lauksaimnieciskā ražošana nodrošinātu pārtikas suverenitāti un nodrošinājumu visās valstīs, gan problēmas saistībā ar ģimenes saimniecībām un lauku attīstību. Šajos priekšlikumos ir ņemta vērā zemes un to apstrādātāju sociālā nozīme, valstu īpatnības un dotāciju taisnīga sadale gan starp dalībvalstīm, gan starp kultūraugu grupām un lauksaimniekiem.

Tāpēc mēs esam ierosinājuši šos priekšlikumus, kuros īpaši skaidri un neapšaubāmi atbalstām ražošanas kvotu sistēmas pielāgošanu katrai dalībvalstij, ņemot vērā tās vajadzības pēc pārtikas, tādējādi nodrošinot to, ka lauksaimnieki, piemēram, Portugālē, ir aizsargāti.

Mēs vēlamies nodrošināt katras valsts tiesības ražot, un mēs esam pret piena nozares liberalizāciju un stādīšanas tiesībām vīna nozarē. Mēs gribam arī pēc 2012. gada saglabāt atbalstu dzeramā alkohola destilācijai un ārkārtas destilācijai, un mēs atbalstām „tirgus regulēšanas instrumentu un intervences mehānismu esamību, lai nodrošinātu taisnīgas ražojumu cenas”, tādējādi rīkojoties pretēji iepriekšējo KLP reformu deregulējošajai tendencei.

  Béla Glattfelder (PPE), rakstiski. – (HU) Eiropai vajadzēs spēcīgu lauksaimniecības nozari pat pēc 2013. gada, jo tā ir galvenais līdzeklis Eiropas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku. Pārtikas ražošanai ir jāpaliek lauksaimniecības galvenajam mērķim, jo pasaules iedzīvotāju skaits turpina palielināties un tiek lēsts, ka 2045. gadā pasaulē būs 9 miljardi iedzīvotāju. Lai sasniegtu šo mērķi, mums vajag spēcīgu kopējo lauksaimniecības politiku un spēcīgu atbalstu lauksaimniecībai. Tāpēc man šķiet svarīgi, lai saskaņā ar ziņojumā minēto lauksaimniecībai atvēlētais budžets nākamajā ES finansēšanas laikposmā paliktu vismaz 2013. gadam paredzētajā līmenī. Šā gada martā Ungārijas prezidentūra apstiprināja secinājumus Eiropas lauksaimnieku interesēs. Pārmērīgās cenu svārstības iepriekšējā laikposmā daļēji ir skaidrojamas ar kļūdainiem ES lēmumiem, piemēram, kukurūzas intervences atcelšanu. Tāpēc mums vajag tādu lauksaimniecības politiku, kas efektīvi cīnās pret cenu svārstībām un spekulācijām. Piena krīze skaidri apliecināja, ka piena nozarē ir vajadzīgi ražošanu ierobežojoši pasākumi. Tām dalībvalstīm, kurās cukura reformas dēļ bija par vidējo līmeni lielāks samazinājums cukura ražošanā, ir jāļauj palielināt ražošanas apjomu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Ir jānodrošina pienācīgi KLP uzlabojumi, lai ar to varētu risināt turpmāk paredzamās problēmas. KLP nedrīkst būt monolītiska. Tā jāievieš elastīgi, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un politisko stāvokli. Ir jāizstrādā politikā pamatota regulatīva sistēma ar ilgtermiņa mērķiem. Tas mazajiem lauksaimniekiem nodrošinās stabilitāti un ļaus izstrādāt ieguldījumu plānus ilgākam laikam, neraizējoties par pārtraukumiem, ko varētu radīt pēkšņas īstermiņa politiskās nostādnes, kā arī sniegs viņiem uzņēmējdarbības aizsardzībai vajadzīgo atbalstu. Ir jāmaina lauksaimniecības nozares jutīgums pret tirgus nestabilitāti un cenu svārstībām, un KLP ir jāparedz drošības mehānisms, kā arī jānodrošina efektīva risku novēršanas sistēma, kas ļautu lauksaimniekiem paredzēt drošus ienākumus šajā ekonomiski svārstīgajā laikā un radītu izpratni par to, kā cenu svārstības pasaulē ietekmēs jaunattīstības valstis. Pasaules klimata pārmaiņas, problēmas, ko pārtikas nodrošinājumā rada demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī ekonomikas lejupslīde ir aspekti, kuriem vajadzētu pastiprināt centienus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un lai veidotu jaunas darbavietas un aizsargātu tās. Mērķtiecīgas inovācijas un pētniecība ļaus Eiropai kļūt ilgtspējīgākai vides un ekonomikas jomā.

  Ville Itälä (PPE), rakstiski. – (FI) Šis ziņojums ir Somijas un Eiropas lauksaimniecības aizstāvju uzvara. Ņemot vērā to, ka Somija atrodas ziemeļos, mums ir vērā ņemams dabas priekšrocību trūkums kultūraugu audzēšanā, tāpēc ir svarīgi, lai atbalsts, ko saņemam, nemainītos. Parlamenta nostāja ir skaidrs vēstījums Komisijai, kura izstrādā savu priekšlikumu kopējās lauksaimniecības politikas reformai. Valstu atbalsta pašreizējā līmeņa ierobežojumi turpmāk nav pieļaujami.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pārtikas nodrošinājums ir un turpinās būt galvenā ES lauksaimniecības problēma. Tā nav vienīgā, kā tas arī uzsvērts ESAO–PLO ziņojumā „Lauksaimniecības perspektīvas 2011.–2020. gadam”.

Manuprāt, mums īpaša uzmanība ir jāpievērš demogrāfiskajām problēmām, kas sevišķi skar lauku apvidus. Ja netiksim galā ar demogrāfiskajām pārmaiņām un nepadarīsim lauku apvidus saistošākus jaunajiem lauksaimniekiem, mēs riskējam ar to, ka pēc kāda laika šī situācija kļūs par īstu šķērsli stabilai augstas kvalitātes lauksaimniecības produktu ražošanai. Ņemot to vērā, ir jāpiedāvā jauniešiem jauni, saistoši pasākumi līdztekus finansiālam atbalstam un labākai piekļuvei novatoriskiem pakalpojumiem un infrastruktūrām.

Papildus visiem šiem pasākumiem ir jābūt arī labākai saskaņotībai starp finansiālo atbalstu, ko piešķir lauku attīstībai, un citām reģionālās politikas nostādnēm, kā arī ir jāsaglabā KLP finansējums tādā līmenī, lai varētu īstenot visus ierosinātos uzdevumus. Tas mums ļaus sekmēt jauniešu aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Savienības lauksaimniecībā ekonomikas, sociālā un kultūras kontekstā.

  Astrid Lulling (PPE), rakstiski. – (FR) Diemžēl referenta sākotnēji ierosinātie pārdrošie un novatoriskie mērķi nav izturējuši mūsu apspriešanos. Dažkārt tiem ir nācies atdot savu vietu neizteiksmīgiem, neinteresantiem un garlaicīgiem kompromisiem.

Es ar to spēju samierināties, jo īpaši runājot par taisnīgāku tiešo maksājumu sadali Eiropā, lai nodrošinātu veiksmīgāku iekšējā tirgus darbību.

Tomēr es paužu nožēlu par mūsu drosmes trūkumu saistībā ar visaptverošu vides pasākumu ieviešanu kopējā lauksaimniecības politikā. Mūsu lauksaimnieki vēlas efektīvi ražot veselīgu pārtiku, lai ar to nodrošinātu 500 miljonus Eiropas iedzīvotāju.

Vienpadsmit dalībvalstis, arī Luksemburga, ir parakstījušas kopīgu vēstuli komisāram D. Cioloş, iebilstot pret vīnogulāju stādīšanas tiesību sistēmas izbeigšanu 2015. gadā.

Man prieks, ka Eiropas Parlaments ir atbalstījis šo priekšlikumu Dess kunga ziņojumā. Mums tiešām ir jāuzmanās — mūsu lauksaimnieki nedrīkst strādāt kā slikti atalgoti daiļdārznieki, liekot mums būt atkarīgiem no pārtikas un lauksaimniecības preču importa no trešām valstīm, kuru ražojumiem netiek piemērotas tik bargas prasības kā mūsu lauksaimniekiem.

Es pilnīgi atbalstu šo nostāju. Mēs ceram, ka komisārs to iekļaus tiesību aktu priekšlikumos.

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. – (BG) Eiropas Parlamentam ir jāaizstāv spēcīga, taisnīga un labi finansēta KLP. Ir pienācis laiks nodrošināt, ka tiešie maksājumi starp dalībvalstīm, reģioniem un nozarēm tiek sadalīti taisnīgi. Mums Eiropas iedzīvotājiem jāpierāda, ka Eiropas solidaritāte patiesi pastāv, nevis tikai jārunā par to. Dess kunga ziņojums ir ļoti mazs solis uz priekšu, toties pareizajā virzienā. Es atzinīgi vērtēju arī ierosinātos priekšlikumus attiecībā uz teritoriālā līdzsvara saglabāšanu Eiropas Savienībā. Priecājos par ziņojumā pausto atbalstu jauniešiem lauksaimniecības nozarē, jo mums ir jācīnās pret depopulāciju lauku apvidos. Ir svarīgi saglabāt atbalstu nelabvēlīgiem reģioniem un iespēju saņemt ar ražošanu saistītus maksājumus reģionos, kur nav alternatīvas īpašiem ražošanas veidiem. Ar prieku pamanīju, ka ir ņemts vērā arī mans lūgums pēc lielākas elastības otrajā pīlārā. Stāvoklis lauksaimniecības nozarē dalībvalstīs atšķiras. Lielāka brīvība, nosakot valsts prioritātes, nodrošinās īstas attīstības iespējas lauksaimniecības reģioniem. Tomēr ir svarīgi, lai mēs parūpētos, lai ierosinātie pasākumi lauksaimniecības produktu ražotājiem neradītu vēl vairāk birokrātisku šķēršļu. Sūtīsim spēcīgu vēstījumu Eiropas Komisijai un Eiropas lauksaimniecības produktu ražotājiem, apliecinot savu atbalstu taisnīgākai, vienkāršākai un elastīgākai KLP.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. – (DE) Veselīga lauksaimniecības nozare — es nerunāju par lauksaimnieciski rūpnieciskām ražotnēm, bet gan par mazām ģimenes saimniecībām — nodrošina nepārtrauktu lauku kultūras, dabas un mūsu kultūras ainavu esamību, kā arī tai ir būtiska nozīme iedzīvotāju nodrošināšanā ar pārtiku. Šā aspekta svarīgumu vēlreiz apliecina nesenā enterohemorāģiskās baktērijas E. coli (EHEC) krīze. Patērētāji bieži pieprasa organiskus produktus. Viņi vēlas, lai organiskie produkti nodrošinātu ekoloģisku līdzsvaru, kas patiesībā bieži ir vairāk nekā apšaubāms. Tā vietā, lai īpaši labvēlīgi ietekmētu ilgtspējīgumu, resursu saprātīgu izmantojumu, CO2 taupību un mājlopu aizsardzību, organiskie produkti bieži tiek pārvadāti pāri visai Eiropai. ES ir jārīkojas, un es runāju kā pārstāvis no Austrijas, vadošās valsts organiskās lauksaimniecības jomā. Lielāka uzmanība ir jāpievērš pārtikas nodrošinājumam reģionālā mērogā un tās sezonalitātei, kā arī stingrām marķēšanas prasībām attiecībā uz pārtikas izcelsmi. Lauksaimniecības nozares sniegtie pakalpojumi ir jāatalgo ar taisnīgām produktu cenām. Neizmantosim kopējo lauksaimniecības politiku, lai sekmētu lauksaimniecisko rūpniecību, bet tā vietā atbalstīsim savus lauksaimniekus.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) ES kopējās lauksaimniecības politikas reforma ir viens no šā Parlamenta svarīgākajiem uzdevumiem. Dess kunga ziņojums ir labs pamats reformas turpināšanai. Tomēr ir vajadzīgas plašākas debates, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz videi labvēlīgu, resursu izmantošanas ziņā efektīvu un dažādu lauksaimniecību. Pasaules lauksaimniecības problēmas neatrisināsies, palielinot ražošanas apjomu Eiropā, bet tā ir daļa no lielāka vienādojuma, kurā ir jāņem vērā ekonomikas, sociālās un ar vidi saistītās problēmas. Aprobežotas lauksaimniecības politikas vietā mums ir vajadzīga tāda pārtikas politika, kurā ir ņemta vērā visa pārtikas ražošanas ķēde — no sākuma līdz beigām. Tā vislabāk varēsim reaģēt uz nopietnajām un visaptverošajām problēmām lauksaimniecībā, kas radušās pēc 2000. gada.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Man prieks, ka jaunā kopējā lauksaimniecības politika pieliks punktu lauksaimnieku diskriminācijai dažās dalībvalstīs, arī manējā. Es gribētu pateikties referentam par darbu, kas nepārprotami liecina par konkrēto problēmu izpratni. Tomēr mani uztrauc centieni radīt jaunus diskriminējošus apstākļus. Tiešo maksājumu ierobežošana ir jauns diskriminējošs līdzeklis dalībvalstīm, kurās vēsturisku iemeslu dēļ vairums lauksaimniecības uzņēmumu pārvalda lielas zemes platības. Šie lauksaimniecības uzņēmumi ievēro tos pašus noteikumus un sniedz tādus pašus pakalpojumus kā mazie uzņēmumi citās valstīs, un tie tāpat ievēro tiešo maksājumu prasības. Diskriminācija pret lieliem uzņēmumiem ierobežojumu dēļ var apdraudēt darbavietas lauku apvidos un apslāpēt inovāciju potenciālu. Ja gribam ticami runāt par vienotu tirgu, vai mums tiešām jāatbalsta diskriminācija pret konkrētām dalībvalstīm, ieviešot dažādus maksājumus par hektāru vai ierobežojumus?

Lauksaimnieki no 12 jaunajām dalībvalstīm ir sasnieguši grūta 10 gadu ilga laikposma beigas, kam piekrita, domājot, ka tas būs pārejas posms, kuru nepagarinās. Neturpināsim šo nevienlīdzību, kas ir pretrunā ES pievienošanās sarunu garam, un negrausim ticamību ES dažu tās iedzīvotāju acīs. Mēs uz spēles liekam ES nākotni. Tāpēc es gribētu aicināt kolēģus atbalstīt 10. un 11. grozījumu, tādējādi noraidot maksājumu ierobežojumus.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Godīgas konkurences pamatprasība iekšējā tirgū ir taisnīgu un pārredzamu apstākļu nodrošināšana visiem ES lauksaimniekiem. Ziņojums par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir solis šajā virzienā. Daudzi panāktie kompromisi neapšaubāmi ir jāvērtē atzinīgi, piemēram, administratīvo procedūru vienkāršošana vairākās KLP jomās vai turpmāks pilnīgs finansējums tiešiem maksājumiem ES budžetā un to renacionalizācijas noraidījums. Tomēr prioritāru attieksmi pret Eiropas lauksaimniekiem vai priekšrocību atņemšanu, pamatojoties uz papildu kritērijiem, piemēram, zemes gabalu lielumu, es uzskatu par tikpat lielu problēmu kā vēsturiski noteikta stāvokļa ņemšanu vērā atsevišķās dalībvalstīs.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos paust gandarījumu par pirmo turpmākās KLP teksta redakciju. Pat tik agrā posmā šķiet, ka tās mērķis ir sūtīt Komisijai vēstījumu, kas ir labvēlīgs mūsu lauksaimniekiem, gaidot likumdošanas teksta saņemšanu. Es patiesi uzskatu, ka daudzos punktos ir informācija, kuru es vai daži mani kolēģi lūdza iekļaut. Es runāju par svarīgajiem paziņojumiem, kas veicina lauksaimniecību dienvidos. Piemēram, tiešā atbalsta pamatā vairs nav tikai piemaksa par hektāru, bet beidzot būs jāņem vērā arī saimniecības izmērs, darba kārtība, ražīgums un juridiskais statuss. Es ļoti priecājos arī par to, ka šos maksājumus piešķirs tikai tiem lauksaimniekiem, kuri tiešām darbojas nozarē, tādējādi atbalstu saņems tie, kuriem tas patiesi ir vajadzīgs un kuri to izmanto lauksaimniecības attīstībai. Ir paredzēts arī atbalsta vienlīdzīgāks sadalījums, ņemot vērā to, ka vēsturisku iemeslu dēļ saimniecības Eiropas Savienībā mēdz būt dažādas. Es pilnīgi atbalstu punktu, kurā tiek pieprasīts, lai KLP būtu instrumenti, kas nepieciešami cenu svārstību ierobežošanai. Nobeigumā pieminēšu visizplatītāko sava reģiona lauksaimnieciskās ražošanas veidu — olīveļļas ražošanu, un mēs no Komisijas gaidām šādu pasākumu: atjauninātu privātās uzglabāšanas sistēmu un privātās uzglabāšanas ieviešanu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Tā kā mūsdienās pārtikas nodrošinājums ir galvenais globalizācijas aspekts, mums ir jāsaglabā savas spējas būt pašpietiekamiem. Tas nozīmē, ka ir jāsaglabā vērienīga kopējā lauksaimniecības politika, kas mūs spēj nodrošināt ar visvienkāršāko ilgtermiņa vajadzību — pārtiku. Tomēr KLP ir mazliet jāmaina, lai tā kļūtu taisnīgāka. Eiropas iedzīvotāji būtu neizpratnē, ja lielākā daļa atbalsta nonāktu lielo lauksaimniecisko ražotāju rīcībā — arī mazajiem lauksaimniekiem ir jāspēj nopelnīt iztiku ar saviem ražojumiem, strādāt pienācīgos apstākļos un saņemt taisnīgu samaksu. Piešķirot atbalstu, mums vairāk jāņem vērā arī dabas radītie šķēršļi, piemēram, globālā sasilšana, kalnu apvidi un trūcīga ūdensapgāde. Pašreizējais sausums apliecina, ka KLP steidzami ir jāiekļauj praktiski resursi, kas ļautu lauksaimniekiem atrisināt ūdens trūkuma problēmu. Tāpēc es aicinu veikt nelielus grozījumus KLP, lai to padarītu atbilstošāku un lai tā mums garantētu iespēju sevi nodrošināt ar pārtiku, nodrošinātu lauksaimniecības nozares dzīvotspēju un lauku reģionu aizsardzību.

16. Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana – Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana – Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām – Budžeta uzraudzība euro zonā – Budžeta stāvokļa uzraudzība un ekonomikas politikas uzraudzība un koordinācija – Izpildes pasākumi pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir kopējas debates par šādiem ziņojumiem:

– A7–0183/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību [COM(2010)0527_–_C7-0301/2010 – 2010/0281(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Ferreira kundze,

– A7–0179/2011 par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru īstenošanu [COM(2010)0522 – 2010/0276(CNS)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Feio kungs,

– A7–0184/2011 par priekšlikumu Padomes direktīvai par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām [COM(2010)0523 – 2010/0277(NLE)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Ford kundze,

– A7–0180/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eiro zonā [(COM(2010)0524 – C7–0298/2010 – 2010/0278(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Goulard kundze,

– A7–0178/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu [COM(2010)0526 – C7–0300/2010 – 2010/0280(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Wortmann-Kool kundze, un

– A7–0182/2011 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eiro zonā [COM(2010)0525 – C7–0299/2010 – 2010/0279(COD)], ko Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā iesniedza Haglund kungs.

  Elisa Ferreira, referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa uzskata, ka ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums attiecībā uz Stabilitātes un izaugsmes paktu nav īstā atbilde, kas Eiropai ir nepieciešama šīs strukturālās krīzes laikā. Šis tiesību aktu kopums patiešām no jauna pārskata Stabilitātes un izaugsmes paktu, taču nemaina tā būtību. Tas tiek no jauna pārskatīts, lai paplašinātu tā prasības un pastiprinātu tā sankcijas.

Varbūt būtu daudz lietderīgāk uzskatīt, ka šo paktu nav iespējams ievērot, ja kādas valsts ekonomikā nenotiek izaugsme, jo īpaši tad, ja ir krīze. Šiem jautājumiem būtu jānonāk politiskās darba kārtības centrā. Mums būtu jādiskutē par krīzes pārvaldības politikas un ar to saistīto instrumenti izveidi eiro zonas valstīs un, no otras puses, par to, kā novērst to, ka nemitīgi mainīgā eiro zonas ekonomika iznīcina vienoto valūtu. Ja šie jautājumi netiks atrisināti, šis pakts — kā jau kāds norādīja — kļūs muļķīgs. Tomēr šajā tiesību aktu kopumā ir cerību stars: jaunā iniciatīva, ar kuru konstatē un koriģē makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas sevišķi rodas eiro zonā, pirms tā kļūst par neatrisināmu problēmu.

Parlaments gribēja uzņemties likumdevēja pienākumus un ir tos pilnīgi īstenojis. Teksts, par ko mēs balsosim, norāda uz lielu vienprātību, ko bija iespējams panākt, tikai pateicoties visu iesaistīto milzīgajām darba spējām un vēlmei panākt kompromisu. Es kā referente vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem no visām politiskajām grupām, jo īpaši saviem ēnu referentiem, un es īpaši izceļu Haglund kungu, pie kura arī es strādāju par ēnu referenti.

Trialogs bija garš un smags, un mēs panācām vienošanos — diemžēl nepilnīgu —, pateicoties Ungārijas prezidentūrai, kuru pārstāvēja ministrs Kármán, un Komisijai, kuru pārstāvēja komisārs Rehn, un visiem mūsu partneriem. Runāsim skaidri: makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšana ir sarežģīts un pilnīgi jauns process. Tā vietā, lai tikai piemērotu sankcijas, ir svarīgi lietpratīgi noteikt riskus un uzzināt, vai tie ir radušies pašas valsts dēļ vai ārējas ietekmes rezultātā, un jāizveido pareizi, laikus ierosināti un izmantojami ieteikumi.

Pēc sarunu procesa kopsavilkums, proti, pārrunātais rādītāju kopums, ietver ne tikai finanšu un nominālos rādītājus, bet arī reālos ekonomikas rādītājus. Mēs arī ticam, ka Komisija rūpīgi ievēros 6.a apsvērumā norādīto kompromisu, kas ietver Parlamenta un Padomes kopīgu iesaistīšanos turpmākajos pārskatīšanas procesos. Arī tā interpretācija nenotiks automātiski, bet gan saprātīgi ar padziļināto pārskatu palīdzību, kuri no Komisijas daudz prasa, bet kuri ir nepieciešami.

Komisijas ieteikumiem būs jānodrošina atbilstība visiem pārējiem stratēģiskajiem dokumentiem, bet valstīm būs jāuzņemas galvenā atbildība par īstenojamo risinājumu ierosināšanu. Ir nodrošināta gan lielāka vara Parlamentam, gan lielāka sociālo partneru iesaistīšanās, gan arī sarunas par koplīgumu slēgšanu. Sankcijas drīkst piemērot gadījumos, ja trūkst sadarbības, bet ne tad, ja valstis nespēj sasniegt noteiktos mērķus. Tās arī tiek diferencētas, un tas ir svarīgs aspekts. Mēs labprātāk būtu atbalstījuši sankciju mazināšanu, taču mums tās bija jāpieņem kā daļa no kompromisa.

Pirms vienošanās panākšanas ir viens būtisks klupšanas akmens: atziņa, ka būtu loģiski, ja iekšējā tirgū, monetārajā zonā būtu jāievēro gan pozitīvas, gan negatīvas kopsavilkuma rādītāju variācijas un ka novērošanai būtu jāpakļauj gan budžetu deficīti, gan to pārpalikumi, kaut arī tie acīmredzami nerada iemeslu paust šādus ieteikumus. Mēs visi — deputāti, politiskās grupas un iestādes — esam nogājuši tālu ceļu. Vienošanās par līdzsvarotu, augstas kvalitātes tekstu jau ir redzama. Es tikai ceru, ka kompromisa gaisotne, kas mūs noveda tik tālu, turpināsies līdz pat galīgās vienošanās panākšanai.

  Diogo Feio, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir Eiropas Parlamentā paveiktā izcilā darba nākamais posms. Šajā brīdī es paužu lielu atzinību Wortmann-Kool kundzei, Goulard kundzei, Haglund kungam, Ferreira kundzei un Ford kundzei, kuri kopā ar mani ir bijuši šā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma referenti. Īpašus pateicības vārdus es arī veltu daudzajiem ēnu referentiem, kuri ir palīdzējuši mūsu darbā. Visbeidzot man jāuzsver Padomes izcilais darbs šajā jautājumā, jo īpaši András Kármán darbs, kurš strādāja cieši kopā ar mums, un komisāra Rehn darbs, kuram arī visā šajā procesā bija nenovērtējama nozīme.

Vispirms es gribu runāt par pārliecību pozitīvā nozīmē. Šim ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumam ir jāparāda, ka Eiropa ir spējīga: tā ir spējīga pārvarēt savas grūtības, un tā ir spējīga nodrošināties pret problēmām, kas sagaida nākotnē. Tāpēc es esmu ārkārtīgi pārliecināts par to, kas ar šiem ekonomikas pārvaldības tiesības aktiem notiks turpmākajās dienās. Stabilitātes un izaugsmes paktā, kura korektīvajai daļai es biju referents, ir iespējams pievienot ieceri par stabilitātes un budžeta disciplīnas izaugsmi. Makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūrā ir iespējams ieviest jauninājumus. Ir iespējams iet tālāk par pieeju, kurā tikpat kā nav sankciju mehānisma, un tieši tāpēc šā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma pieņemšana veicinās vairāk Eiropas un labāku Eiropu.

Runājot par Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu, piemēram, šis ekonomikas pārvaldes tiesību aktu kopums mums nodrošina šā pakta saprātīgāku piemērošanu, jo tas pievērš lielāku uzmanību parāda kritērijam; ievieš vidēji ātru parāda samazināšanu, ko veic trīs gadu laikā, tādējādi līdzsvarojot noteikumu īstenošanu; izveido sīkāk izstrādātu un piemērotāku to attiecīgo faktoru sarakstu, kas Komisijai būtu jāņem vērā, veicot novērtējumu; un ievieš trīs gadu pārejas periodu, lai īstenotu parāda kritēriju.

Vēl ir citi aspekti, kurus es šodien vēlos uzsvērt un kuri attiecas uz citiem ziņojumiem. Tā kā mēs visu laiku strādājām kopā, man jāpiemin Eiropas pusgada režīma svarīgā ieviešana preventīvajā daļā un jāuzsver tas, ka preventīvā daļa ir būtiska un ka sankcijas visā šajā procedūrā būtu jāpiemēro tikai kā galīgais solis. Šī procedūra ietver simetrijas ieviešanu makroekonomisko rādītāju analīzē, iespēju, ka Komisija šā gada beigās izveidos pētījumu par eiroobligācijām, integrētu redzējumu par sankcijām kā galīgo soli attiecībā gan uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, gan Stabilitātes un izaugsmes paktu, un jautājumu par Padomes lēmumos ieviesto apgriezti kvalificētā vairākuma balsojumu. Visi šie pasākumi tiek uzskatīti par būtisku Parlamenta uzdevuma daļu.

Tāpēc mēs tieši tagad saviem pilsoņiem varam paust ļoti skaidru vēstījumu. Vēstījums ir par to, ka mēs gatavojam institucionālu mehānismu, lai novērstu turpmākas krīzes. Pateicoties šim ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumam, Eiropa būs daudz labāk sagatavota. Ar šā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma izveidi Eiropa veic ārkārtīgi svarīgu pasākumu, lai veicinātu stabilu mūsu ekonomikas izaugsmi.

  Vicky Ford, referente. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties Eiropadomei. Mēs visi varam redzēt, ka Eiropā, jo īpaši eiro zonā, ir ārkārtīgi jutīga situācija, kas dažādām valstīm ir likusi strādāt kopā tā, kā vēl nekad iepriekš. Mēs redzam ļoti svarīgo nepieciešamību ilgtspējīgi uzlabot konkurētspēju un atjaunot valsts finanses.

Pēdējās dienās, nedēļās un mēnešos mēs pastāvīgi esam redzējuši, kā dalībvalstu ministri sanāk kopā, lai censtos palīdzēt rast risinājumu katra individuālajām problēmām. Turklāt vēl nekad iepriekš es neesmu redzējusi tik lielu sabiedrības locekļu vēlmi izprast to, kur tiek tērēti valsts līdzekļi. Tāpēc ļaujiet vispirms runāt par direktīvu, kuru es izstrādāju.

Šī direktīva nosaka virkni grāmatvedības statistikas, prognožu izstrādes un budžeta veidošanas procesa prasību. Neaizmirsīsim, ka šo krīzi sarežģīja budžeta neatbilstoša plānošana un neprecīza informācija.

Tā ir Padomes direktīva, nevis kopējs likumdošanas ziņojums, un Padomē par to ir noticis daudz diskusiju. Dalībvalstis pašas ir ar mieru pieņemt vismaz trīs gadus ilgus fiskālās plānošanas horizontus, lai savos budžeta veidošanas procesos ietvertu visus valdības līmeņus un valdības līdzekļu līmeņus un lai nodrošinātu, ka tiek atklāta informācija, piemēram, par iespējamām saistībām. Grāmatvedības un prognožu veikums tiks vērtēts atsevišķi.

Atļaujiet pateikt, ka daudzas dalībvalstis jau šobrīd lielā mērā atbilst šai direktīvai, bet šo prasību minimuma īstenošana ieviesīs disciplīnu un atjaunos ticību, un tas ir pirmais solis, lai valsts finanses atgrieztos uz stabilitātes ceļa.

Turklāt pašas dalībvalstis ir vienojušās, ka katra no tām ieviesīs savus fiskālo noteikumu tiesību aktus — ne obligāti Vācijas konstitūcijas „parāda bremzes”, bet katrai valstij īpaši piemērotus noteikumus, lai tās varētu izpildīt Līgumā noteiktās saistības. Lūk, tas ir jutīgs jautājums arī tādēļ, ka Līgums dažādām valstīm nosaka dažādas saistības un šā iemesla dēļ tā sadaļa neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

Sarunās par plašāku sešu tiesību aktu kopumu tika iesniegti vairāki ieteikumi, lai uzlabotu šo Padomes direktīvu, daudzus no tiem iesniedza Eiropas Centrālā banka un šā Parlamenta deputāti. Padome ir cītīgi strādājusi, lai censtos uzlabot direktīvu, kur tas nepieciešams, un uzlabotu pārredzamību, neskarot jutīgos jautājumus, kuri ir saistīti ar atsevišķu valstu konstitūciju.

Īsumā par citām direktīvām. Šajās sarunās es centos būt konstruktīva, jo īpaši eiro zonas dalībvalstīm ļaujot izveidot tādus noteikumus un sankcijas, ko tās uzskata par nepieciešamām, lai stiprinātu savu stabilitāti. Es neatbalstīju kolēģus, kuri uzskatīja, ka vienīgais risinājums ir piešķirt lielākas tiesības Eiropas Parlamentam.

Nedēļas nogalē un pirmdienas vakarā Padome centās piedāvāt galīgo kompromisu par neiztirzāto jautājumu attiecībā uz Eiropadomes balsīm. Kaut arī es uzskatu, ka manā dalībvalstī tas nav īpaši nozīmīgs jautājums, jo mēs neplānojam pievienoties eiro un attiecīgie sodi uz mums neattiecas, daudzās valstīs — ieskaitot tās, kuras plāno pievienoties — tas ir ārkārtīgi sarežģīts un strīdīgs jautājums.

Šajā laikā ir jācenšas izprast citam cita problēmas un arī jāņem vērā mūsu atšķirības. Šīs nedēļas sākumā es brīdināju kolēģus, ka Parlaments nerīkotos atbildīgi, ja tas ierosinātu tiešu konfrontāciju ar Padomi jautājumā, kuru es, manuprāt, nevarētu izskaidrot jebkuram cilvēkam. Es patiešām teicu, ka, manuprāt, tas būtu bezatbildīgi.

Un daudzi manas grupas locekļi neatbalsta Parlamenta pieeju šajā jautājumā. Es nevaru atbalstīt Parlamenta grozījumus Padomes tekstā par makroekonomisko nelīdzsvarotību, un turpmākajās nedēļās es gribētu redzēt lielāku skaidrību par dažādām nostājām starp dalībvalstīm, kuras ietilpst eiro zonā, un tām, kuras tajā neietilpst.

  Sylvie Goulard, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mums kopā ar citiem deputātiem, Komisiju un Ungārijas prezidentūru ir notikušas neskaitāmas trialoga sanāksmes, dažas pat vēlu vakarā. Vispirms es gribētu pateikties deputātiem un mūsu kolēģiem par kopīgi paveikto darbu.

ECOFIN padome norāda, ka ikvienam ir jāuzņemas sava atbildība. Mana tūlītējā reakcija ir šāda: „Labi, tad ļaujiet mums šo atbildību patiesi uzņemties.” Ne ar milzīgām fanfarām, ne tā, lai varētu teikt, ka esam ātri panākuši vienošanos, bet pievēršot uzmanību eiro zonas un Eiropas Savienības finanšu problēmām un cenšoties radīt dažus piemērotus risinājumus. Šajās sarunās tā, protams, bija manas grupas devīze. Es šaubos, ka mūsu tirgi un pilsoņi ticēs ātriem, bet virspusējiem risinājumiem.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Manuprāt, mēs jau esam sasnieguši dažus pašu izvirzītos mērķus. Atgādināšu, ka mēs neesam vienīgie, kam ir šie mērķi: Eiropas Centrālā banka vairākkārt ir aicinājusi Parlamentu pastiprināt Komisijas jau tā drosmīgos priekšlikumus. Tāpēc mēs šos noteikumus esam pastiprinājuši. Tas bija viens no mūsu galvenajiem principiem: ne tiesiskā regulējuma dēļ, bet tādēļ, ka kopējo noteikumu pārkāpšana sabiedrībā, kuras pamatā ir tiesiskums, apdraud vienoto valūtu. Mēs esam ieviesuši sankcijas par krāpšanos. Diemžēl tā ir viena no mācībām, kas mums bija jāgūst no agrīnajiem eiro pastāvēšanas gadiem. Kā jau Ford kundze teica, mēs arī centāmies valstu budžeta procedūrām piemērot kaut kādu kārtību kaut vai tādēļ, lai varētu salīdzināt dažādu valstu praksi. Man īpaši svarīgs bija viens punkts: ja griežamies pie saviem pilsoņiem, kad nav nekā cita sakāma kā tikai „mēs esam palielinājuši automātiskumu”, kā to stāsta laikraksti, viņiem radīsies iespaids, ka Briselē tika ieslēgta kaut kāda noslēpumaina ierīce un vienmēr, kad kaut kas noies greizi, paudīs nosodījumu.

Ja mēs gribam bargākus noteikumus, tiem jābūt saprātīgākiem, bet vispirms mums ir nepieciešamas demokrātiskākas debates un vairāk starptautisku diskusiju. Tāpēc mēs esam ierosinājuši — un es gribētu pateikties visiem deputātiem, kuri mani šajā jautājumā atbalstīja, — izveidot to, ko mēs saucam par ekonomisko dialogu un kam ir jābūt samērīgam. Valstu konstitūcijas netiek apdraudētas; mēs vienkārši esam pauduši savu vēlmi vairāk diskutēt tieši eiro zonā un arī Eiropā, kurā ir 27 dalībvalstis. Mēs gribam, lai Parlaments ir šā Eiropas iestāžu un dalībvalstu pārredzamā dialoga forums un īpaši vieta, kur dalībvalstis var izklāstīt savas problēmas un paskaidrot savu nostāju. Dažas valstis atpaliek, citas ir pavirzījušās uz priekšu, dažas atrodas uz robežas, citām ir vairāk iedzīvotāju: mums tas viss ir jāņem vērā. Esmu gandarīta redzot, ka Habermas kungs šonedēļ Vācijas plašsaziņas līdzekļos vēlreiz uzsvēra, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt demokrātisko leģitimitāti. Es Ford kundzei teiktu, ka mēs neargumentējam par labu savas varas palielināšanai, bet gan aicinām piešķirt lielāku nozīmi tiem, kurus ievēlēja iedzīvotāji, lai Briselē aizsargātu savas intereses.

Vēl ir citi svarīgi punkti, jo īpaši attiecībā uz makroekonomiku. Es uzskatu, ka visas dalībvalstis ir jāpakļauj kopējai uzraudzībai. Svarīgs jautājums ir simetrija. Padomei būtu jāsaprot, ko tas nozīmē: gudra simetrija, kas izšķir starp deficītu un pārpalikumu, bet vienalga simetrija.

Nobeigumā ļaujiet pieminēt eirovērtspapīrus, kas bija viena no lietām, par ko es cīnījos. Es gribētu lūgt visu politisko grupu līderus: jūs nevarat apgalvot, ka atbalstāt eirovērtspapīrus, ja balsojat pret tiem. Jūs varat iebilst, ka vēlaties ko vairāk, es pati būtu gribējusi iet tālāk, taču es pilnīgi novērtēju centienus, kurus vēlas īstenot komisārs Rehn. Ļaujiet jums atgādināt, ka komisārs atbilstoši Komisijas likumdošanas iniciatīvai pats 2010. gada maijā izvirzīja priekšlikumus. Mēs gribam šos priekšlikumus atgriezt uz pareizā ceļa.

Mēs gribam, lai eiro beidzot kļūtu par pasaules valūtu, mēs gribam milzīgu un likvīdu tirgu, kas samazinās aizņēmumu izmaksas. Mēs gribam, lai daļa no šā aizņēmuma — protams, ierobežots apjoms — tiktu ilgtermiņā sadalīta, pilnīgi izmantojot tirgu regulējošo instrumentu. Rezultātā es ceru, ka rītdienas balsojums būs labvēlīgs un ka visi tie, kuri apgalvo, ka viņi atbalsta eirovērtspapīrus, šo jautājumu pārrunās bez aizspriedumiem, nevis pamatojoties uz ideoloģiskiem pieņēmumiem.

  Corien Wortmann-Kool, referente. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Viena lieta ir skaidra — Eiropai ir nepieciešams stingrs pamats, lai turpmāk novērstu jaunas eiro krīzes rašanos un nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Mūsu grupa — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) — ir apmierināta ar līdz šim sasniegtajiem rezultātiem attiecībā uz ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Es gribētu paust sirsnīgu pateicību visiem deputātiem, referentiem, ēnu referentiem, darba ņēmējiem, darbiniekiem un visiem par daudzajām stundām, ko mēs pavadījām kopā, lai to panāktu, jo, īstenojot savu varu, Eiropas Parlaments ir pieņēmis stingru un vērienīgu nostāju. Es gribētu pateikties Ungārijas prezidentūrai, jo īpaši András Kámán, par centieniem, lai novērstu domstarpības starp Padomi un Parlamentu. Jūs patiešām personīgi sniedzāt mums iespēju panākt 98 % vienprātību, daļēji pateicoties komisāra Rehn un viņa darbinieku noderīgajam atbalstam. Šis ir lielisks rezultāts, bet to nebija viegli panākt.

Rīt mēs balsosim par ziņojumiem. Mana grupa ir stingri apņēmusies izveidot augsta līmeņa vienošanos, ko mēs esam panākuši. Es ceru, ka nākamajās pāris nedēļās varēsim novērst pēdējās domstarpības, lai pirms vasaras pārtraukuma mēs varētu panākt vienošanos. Tas ir ļoti svarīgi, jo mana grupa cenšas panākt, lai galīgais balsojums notiktu jūlija plenārsēdē.

Nemieri finanšu tirgos turpinās, un mums vairākās valstīs steidzami jāatrisina parāda krīze. Taču Eiropai — un tas ir mūsu kā likumdevēju uzdevums — ir tikpat steidzami jāparāda, ka tā pieņem stingrus lēmumus attiecībā uz vērienīgu stabilitātes paktu un ekonomikas pārvaldību. Lai atjaunotu ticību eiro, ir ārkārtīgi svarīgi lēmumu pieņemt pirms vasaras, ņemot vērā to, ka Stabilitātes un izaugsmes paktu pārkāpa jau 2003. gadā. Tā vietā, lai īstenotu noteikumus, tie tika vienkārši liberalizēti, un tagad tam ir jāpieliek punkts. Te ir runa par uzticamu likumdošanu, nevis dalībvalstu sarunām aizkulisēs ar mērķi izvairīties no sankcijām. Ja dalībvalstis nespēj efektīvi rīkoties, lai pildītu savas saistības un samazinātu savu deficītu — un atcerieties, ka valstis šīs saistības uzņēmās pēc brīvas gribas —, tad lēmumu pieņemšanai jābūt efektīvai. Tāpēc Parlaments ierosināja reversās balsošanas procedūru.

Atzīsim, ka kreisā spārna deputātu burvju formula, zelta likums, risinājumu nesniegs. Diemžēl nauda neaug kokos, un dienas, kad varēja pieņemt vienkāršus risinājumus un izvēlēties vieglu izeju, ir pagājušas. Tāpēc PPE grupa aicina izveidot ilgtspējīgas valsts finanses un nepieļaut budžeta deficītu 5 vai 6 % apmērā. Parādu slogs — sāpīgs pierādījums, kam mēs esam liecinieki, — kavē ekonomikas izaugsmi ne tikai Eiropas valstīs, bet arī Savienotajās Valstīs.

Mums ir nepieciešams stabils pamats, tāpēc es esmu gandarīta, ka Padome īstenos šo priekšlikumu preventīvo daļu, proti, lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis stiprina savus nacionālos pienākumus un šajā procesā ietver savus nacionālos parlamentus, skaidri noteiktus termiņus, procedūras un pārbaudes, publiskākus ziņojumus, spiedienu un publiskās debates šajā Parlamentā, nevis Padomē. Eiropas pusgads nepārprotami ir svarīgs panākums, jo mēs vēlamies darbavietas un izaugsmi.

Mēs piedzīvojam svarīgu un vēsturisku dienu. Rīt mēs Parlamentā būsim gatavi uzņemties atbildību. Es redzu, ka Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa vēlas mūsu ceļā mest sprunguļus. Liekas, ka tad, kad tiek runāts par viņu pašu ziņojumiem, tās vēlas strādāt, tikai izmantojot kompromisus. Priekšsēdētāja kungs, tas nav nekāds kompromisa gars. Es gribētu aicināt visus tos deputātus, kuri uzskata, ka ilgtspējīgas valsts finanses ir svarīgas, rītdien atbalstīt šos sešus ziņojumus. Tie nav galīgais rezultāts, jo rītdien mēs spersim soli uz priekšu, konsultējoties ar Padomi par to, kā varam likvidēt šos pēdējos šķēršļus, lai jūlijā, cerams, panāktu vienošanos.

  Carl Haglund, referents. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka notikumi, kuriem mēs šonedēļ varējām sekot līdzi gan Padomē, gan tajās valstīs, kas cīnās ar ļoti nopietnām ekonomiskajām problēmām, mums vēlreiz parādīs, kāpēc šis tiesību aktu kopums, par ko šobrīd debatējam, ir tik svarīgs. Ja mēs nespēsim progresēt šajos jautājumos, problēmas, visticamāk, turpināsies, nevis atrisināsies. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi atcerēties to, kas notika 2005. gadā, kad mums bija jārīkojas un jāparāda, ka nedrīkst nonākt pretrunā kopēji piemērojamām klauzulām. Mēs to nedarījām; tā vietā mēs mainījām noteikumus. Tagad ir pienācis laiks to labot.

Šis tiesību aktu kopums ir svarīgs.Es gribētu pateikt lielu paldies saviem kolēģiem deputātiem. Mēs kopā smagi strādājām. Kā jau daudzas reizes tika norādīts, mēs esam ļoti tuvu, lai sasniegtu šo mērķi, bet vienlaikus ir svarīgi, lai balsojums šodien un jūlijā būtu veiksmīgs. Es arī gribētu pateikties Kármán kungam no Ungārijas prezidentūras, kurš ir paveicis lielisku darbu. Mēs patiešām novērtējam viņa paveikto. Kā jau es teicu, es arī gribētu pateikties saviem kolēģiem deputātiem, jo īpaši Ferreira kundzei. Mēs esam izdarījuši lielisku darbu, izveidojot jauno makroekonomikas uzraudzības procedūru, kas papildina darbu, kurš nepieciešams, lai kopējai valūtai ļautu noturēties virs ūdens. Tas ir nepieciešams Eiropai.

Atgriežoties pie 2005. gada, Eiropas Parlaments joprojām pieprasa, lai mēs rastu risinājumu attiecībā uz to, ko mēs saucam par apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka mēs esam atklājuši, ka, ja Padomē nav pienācīgas automātiskas lēmumu pieņemšanas sistēmas, nepieciešamie lēmumi netiek pieņemti. Mēs vairs nevaram atļauties, ka tas turpmāk notiek. Šis jautājums joprojām nav atrisināts, bet es ceru, ka Padome izveidos nopietnu diskusiju par tā patieso būtību. Eiropadome tiksies ceturtdien un piektdien. Šis nedrīkst būt gadījums, kad prestiža dēļ netiek pieņemts lēmums par ko tādu, ko visi uzskata par nepieciešamu. Tāpat arī nedrīkst notikt tā, ka atsevišķas lielākas dalībvalstis uzskata, ka par atsevišķiem jautājumiem tās var vienoties iepriekš, tādējādi šo jautājumu izbeidzot. Padomei ir jāpieņem patiesi lēmumi un jālemj par tiesību aktiem, konsultējoties ar Eiropas Parlamentu. Padomei tagad ir iespēja pieņemt gudrus lēmumus, un es esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments tai var palīdzēt pieņemt pareizos lēmumus.

Runājot par makroekonomiku, es vispirms gribētu uzsvērt to, ka, pateicoties Parlamentā paveiktajam darbam, mums ir priekšlikums, par kuru mēs ar Padomi vienojāmies un kurš ir pietiekami pārredzams un ietver arī pietiekami automātiskus risinājumus. Es uzskatu, ka šis risinājums nozīmē to, ka mēs arī turpmāk varēsim justies droši attiecībā uz eiro zonu un iespēju atsevišķās valstīs risināt dažādas ekonomiskās problēmas, kas citkārt varētu apdraudēt visu eiro zonu. Manuprāt, ir labi, ka mēs savā ziņojumā izveidojam sistēmu, kas palīdz valstīm, kuras neveiksmīgi pilda savas saistības, citiem vārdiem sakot, prasību, lai problēmas tiktu risinātas tieši. Ja solījums netiek pildīts pirmo reizi, valsts būs spiesta veikt iemaksu, par kuru tiks maksāti procenti, kā mēs tos saucam. Tas ir nepieciešams. Mēs nedrīkstam parādīt, ka tam, ja kāda valsts apsola izdarīt kaut ko īpašu, taču vēlāk to neizdara, nebūs nekādu seku. Diemžēl tāds bija sākotnējais priekšlikums. Esmu gandarīts, ka mēs to varējām labot. Tas ir svarīgs principa jautājums. Vienlaikus mēs arī esam nopietni pievērsušies krāpšanās problēmai, kad citas valstis tiek maldinātas. Tas arī ir ārkārtīgi svarīgi. Manuprāt, Eiropas Parlaments šajā saistībā ir paveicis labu darbu.

Kā jau vairāki deputāti teica, rītdienas balsojums ir ļoti svarīgs, un es uzskatu, ka tas norisināsies labi. Es ceru, ka šīs nedēļas beigās un nākamās nedēļas laikā Eiropadome spēs izveidot nopietnu diskusiju par to, ko mēs varam darīt, lai panāktu vienošanos. Tas ir kas tāds, ko mēs darīsim arī Parlamentā. Tad mēs varēsim izveidot Eiropai tik ļoti nepieciešamos tiesību aktus. Tas ir būtiski, ja arī turpmāk mēs varēsim saglabāt kopējo valūtu.

  András Kármán, Padomes priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs! Pirms ķeros pie lietas, es gribētu paust sirsnīgāko atzinību Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājam, referentiem un visiem politisko grupu pārstāvjiem, kuri aktīvi piedalījās šajā procesā, par viņu visu vērtīgo ieguldījumu. Es esmu pateicīgs arī Komisijai un pašam komisāram par centieniem sekmēt diskusijas ne tikai trialogu laikā šeit, Parlamentā, bet arī Padomē.

Sešu tiesību aktu teksti par ekonomikas pārvaldību ir bijuši Ungārijas prezidentūras galvenā prioritāte. Uzsvēršu, ka šo tiesību aktu kopuma uzskatīšana par galveno prioritāti nebija individuāls prezidentūras lēmums. Komisijas iniciatīvu atbalstīja arī 27 dalībvalstu un valdību vadītāji. Ja gribam stiprināt eiro, šis pārvaldības tiesību aktu kopums šajā procesā ir svarīgs celtniecības materiāls.

Pasaules, tostarp Eiropas, ekonomika ir piedzīvojusi ļaunāko krīzi kopš Lielās depresijas, un mums bija jānonāk pie nepieciešamajiem secinājumiem. Mums ir jāsaprot, ka šim šokam varētu būt ilgstošas sekas, ja vien nelikvidēsim šīs krīzes kodolu. Sešos tiesību aktu priekšlikumos, kurus pagājušajā septembrī iesniedza Komisija, apskatītas daudzas no mācībām, kas mums būtu jāgūst. Lielāks uzsvars tiks likts uz profilaksi, lai izvairītos no nepieciešamības ekonomikai nelabvēlīgos laikos radīt kaitīgu prociklisku politiku.

Līdz šim Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) koncentrējās uz deficītu, bet nenovērsa liela parāda uzkrāšanos, tāpēc no šā brīža lielāka uzmanība tiks pievērsta parāda kritērijam. Tika gūta mācība par to, ka procedūras nav bijušas pietiekami bargas vai automātiskas. Tāpēc arī risinām šos jautājumus, lai stiprinātu pakta uzticamību. Mēs arī sapratām, ka fiskālās politikas koordinēšana ar SIP palīdzību varētu nebūt pietiekama vienotas valūtas Savienībā, tāpēc mēs piekritām ieviest jaunu mehānismu, lai risinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas tiks aplūkota tāpat kā fiskālā nelīdzsvarotība.

Lai dalībvalstu nacionālajās procedūrās labāk un dziļāk atspoguļotu Līguma prasības, mēs gatavojamies pieņemt noteikumus, kas uzlabotu valstu budžeta struktūru kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Parlamentam un Padomei ir vienādi mērķi, proti, stiprināt ES un eiro zonas ekonomikas pārvaldību, novērst turpmākas krīzes un izveidot stingrāku pamatu ekonomikas pārvaldībai eiro zonā un ES kopumā.

Pēc intensīvām trialoga sarunām ar referentiem un diskusijām Padomē Padome pirmdien mainīja savu vispārējo pieeju. Eiropas Parlamentam par šā procesa rezultātu tika paziņots nākamajā dienā, 21. jūnijā, nosūtot vēstuli. Es piekrītu tam, ka šo trialogu laikā ir lielā mērā uzlabojusies teksta kvalitāte un ka tiesību aktu kopums ir kļuvis stiprāks un loģiskāks. Tas īpaši attiecas uz lielāku pārredzamību un atbildību un procedūru stingrāku un automātiskāku piemērošanu.

Pirmkārt, ļaujiet man norādīt galvenos elementus, kuri attiecas uz lielāku pārredzamību un atbildību. Mēs juridiskajā tekstā gatavojamies raksturot Eiropas pusgadu, ieskaitot plašu Parlamenta iesaistīšanos šajā procesā. Mēs pievienojām nosacījumus, kuros sīki izklāstīts ekonomikas dialoga process starp Eiropas iestādēm, tostarp Eiropas Parlamentu, Padomi un atsevišķām dalībvalstīm. Eiropas Parlaments būtu iesaistīts makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas un koriģēšanas brīdināšanas mehānismam paredzēta rādītāju kopsavilkuma izveidē un darbībā tādā pašā mērā kā Padome. Attiecībā uz pārvaldības ciklu un uzraudzības procedūru mēs pilnīgi ņemam vērā attiecīgo valstu ieinteresēto pušu, tostarp sociālo partneru, ļoti svarīgo nozīmi.

Otrkārt, pievēršoties jautājumam par procedūru stingrāku un automātiskāku piemērošanu, ļaujiet norādīt šo: tiktu ieviestas papildu sankcijas — dalībvalstu iemaksāts procentus nesošs depozīts pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras ietvaros. Tas bija šo procedūru trūkstošais posms, un tas šo procedūru pabeidz ļoti loģiski — līdzīgi tam, kā ir noteikts budžeta uzraudzībā. Pēc Parlamenta iniciatīvas dalībvalstīm par savas fiskālās statistikas viltošanu arī ir noteikts papildu sods. Pēc ieteikuma par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu ir paplašināta apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma piemērošana. Turklāt Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā mēs iekļaujam nosacījumu pārskatīt apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma paplašināšanu. Vienlaikus tiktu uzlabota jau pastāvošā procedūra „ievēro vai paskaidro”. Lemjot par SIP darbiniekiem, tiek paredzēts, ka Padome kā parasti ievēros Komisijas ieteikumus vai priekšlikumus vai arī publiski izskaidros savu nostāju.

Prezidējošā valsts uzskata, ka trialogos panāktais kompromiss norāda uz labu, līdzsvarotu un visaptverošu pieeju. Mēs uzskatām, ka visas puses ir lielā mērā ieinteresētas panākt drīzu vienošanos. Man ir žēl, ka plenārsēdē iesniegtais priekšlikums atšķiras no kompromisa, ko mēs panācām pēc daudziem sarunu posmiem, un ka tajā nav ņemts vērā Padomes galīgā kompromisa piedāvājums. Tomēr esmu pateicīgs par jūsu gudro pieeju, ka Parlaments joprojām atstāj iespēju ātri panākt vienošanos pirmajā lasījumā. Tagad ir īstais laiks, lai Eiropa apvienotu spēkus, un Eiropa ir gatava attaisnot cerības. Visi tirgi un investori ir piesardzīgi un vēlas redzēt, vai mēs to spējam panākt. Mums ir obligāti ātri un laikus jāpieņem šis tiesību aktu kopums.

  Olli Rehn, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Ļaujiet vispirms pateikties Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājai Sharon Bowles, referentiem Corien Wortmann-Kool, Elisa Ferreira, Vicky Ford, Sylvie Goulard, Diogo Feio un Carl Haglund, kā arī ēnu referentiem, kuriem bija būtiska nozīme sarunās. Priekšsēdētājs, referenti un ēnu referenti izcili pārstāvēja šo Parlamentu.

Es arī augsti vērtēju valsts ministra András Kármán izcilo devumu, kurš ar lielu prasmi un apņēmību pārstāvēja Ungārijas prezidentūru. Un es nebaidos teikt, ka ļoti lepojos ar savu Komisijas komandu, un es viņiem pateikšos, līdzko būsim sasnieguši galamērķi, protams, ar jūsu palīdzību.

Es ļoti atzinīgi vērtēju jūsu izveidotos tekstus. Trialogu gaitā sarunu dalībnieki no Parlamenta daudzos svarīgos gadījumos uzlaboja Komisijas priekšlikumus. Un no Padomes jūs ieguvāt diezgan daudz svarīgu uzlabojumu.

Komisija atbalsta tekstus, par kuriem jūs gatavojaties balsot, un mēs atzinīgi vērtējam visus jūsu grozījumus un tiem piekrītam. Kā jau mēs zinām, Padome piekrīt gandrīz visiem no tiem. Bet tā to darīja ar dažiem izņēmumiem, kas rada diezgan lielu izaicinājumu — pie tā atgriezīšos pēc brīža.

Nav laika, lai izklāstītu visus ieguvumus, kurus šajās sarunās panāca Parlaments: mani darbinieki ir izveidojuši kopsavilkuma sarakstu, kurā ir ne mazāk kā 50 vispārīgu uzlabojumu, ko jūs panācāt.

Piemēram, jūs kodificējāt Eiropas pusgadu, jūs izveidojāt strukturētu ekonomikas dialogu, nodrošinot svarīgu Parlamenta devumu visa Eiropas pusgada garumā. Jūs panācāt iespēju ikvienā politikas cikla lēmumu pieņemšanas posmā sīki pārrunāt specifiskas valstu situācijas, ieskaitot apstiprinātas Parlamenta tiesības sākt dialogu ar atsevišķām dalībvalstīm. Visās likumdošanas daļās jūs esat panākuši labāku informācijas plūsmu uz Parlamentu un lielāku pārredzamību. Jūs no Komisijas panācāt apņemšanos sešu mēnešu laikā no šo tiesību aktu stāšanās spēkā veikt pētījumu par eirovērtspapīriem. Tiks sagatavota Komisijas deklarācija, kuras tekstu jūs esat redzējuši un kurā izklāstīts šā ziņojuma mērķis. Arī pie tā vēl atgriezīšos. Komisija šajā deklarācijā arī apņemsies līdz 2014. gada vidum pārskatīt Eiropas stabilizācijas mehānisma starpvaldību raksturu.

Pakta koriģējošajā daļā jums ir noteikums par apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma piemērošanu vairākos svarīgos gadījumos, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas automātiskumu, pie kā 24 dalībvalstis no 27 tagad diemžēl ir nonākušas. Jūs arī esat panākuši Parlamenta vienlīdzīgu iesaisti gadījumos, kad iespējamās makroekonomiskās nelīdzsvarotības konstatēšanā ir jānosaka rādītāju kopsavilkums, un jūs esat iekļāvuši stingru garantiju attiecībā uz sociālo dialogu, valstu tradīciju ievērošanu saistībā ar koplīgumiem, darba algu noteikšanu un sociālo partneru nozīmi, ko mēs pilnīgi atbalstām.

Par statistikas viltošanu tiks piemēroti bargi sodi un tiks nodrošināta neatkarība valsts statistikas iestādēm. Pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā jūs esat ieviesuši iepriekšējas sankcijas. Es tā varētu turpināt vēl un vēl.

Pirmajā likumdošanas saskarē ar ECOFIN jūs kā ekonomikas politikas likumdevējs panācāt gandrīz visus svarīgākos mērķus. Parlamentam un Eiropai tas ir ļoti labs rezultāts.

Runājot par eirovērtspapīriem šā tiesību aktu kopuma ietvaros, es tikai apstiprināšu to, ko teicu 15. jūnija trialogā. Komisija ir iecerējusi Parlamentam un Padomei iesniegt ziņojumu par jaunu vienotu Eiropas valstu valdību emitēto vērtspapīru jeb eirovērtspapīru sistēmu saskaņā ar solidāru atbildību atbilstoši Regulas par budžeta uzraudzības ieviešanu eiro zonā 8.a panta 5. punktam un sešu mēnešu laikā no šīs Regulas stāšanās spēkā. Šo eirovērtspapīru mērķis būtu stiprināt fiskālo disciplīnu un palielināt stabilitāti ar tirgu palīdzību, kā arī izmantot pieaugošās likviditātes priekšrocības, nodrošinot, lai dalībvalstis ar visaugstākajiem kredīta standartiem neciestu no augstākām procentu likmēm. Pēc šā ziņojuma, ja tas būs nepieciešams, tiks ierosināti tiesību aktu priekšlikumi.

Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka šāds ziņojums par eirovērtspapīriem sader kā cimds ar roku un tas ir loģisks tikai kopā ar ekonomikas pārvaldības iespējamo pastiprināšanu saskaņā ar šobrīd apspriesto tiesību aktu kopumu.

Ļaujiet teikt pāris vārdu par nākamajiem pasākumiem. Esmu uztraucies. Ja par šo tiesību aktu kopumu netiks panākta vienošanās, ne Padomei, nedz arī Parlamentam nevajadzētu uzskatīt, ka atbildību var veiksmīgi novelt uz citiem. Tas nedarbosies. Cilvēkus, kuri lēmumu pieņemšanu vēro no ārpuses, neinteresē sīkumi. Ja mēs cietīsim neveiksmi — es saku „mēs” un patiešām domāju mūs visus —, viņi vienkārši teiks, ka „Eiropa” ir cietusi neveiksmi. Eiropa ciestu neveiksmi, un cilvēku uzticība Eiropas spējai atrisināt viņu patiesās problēmas ciestu milzīgu sakāvi.

Turklāt neviena iestāde nevar pat uz brīdi iztēloties, ka — taktisku vai neatkarīgu iemeslu dēļ — otrajā lasījumā varētu tikt panākta labāka vienošanās. Prezidējošā valsts ir prasmīgi no Padomes „izdabūjusi” tos kompromisus, kuri tad, ja vienošanos pirmajā lasījumā nevarētu panākt, visticamāk netiktu iesniegti vēlreiz.

Faktiski atklāts paliek tikai viens jautājums: apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojuma apjoms. Domāju, ka jūs visi saprotat, kādas pūles mēs esam veltījuši. Komisija atbalsta apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu. To dara arī ECB un vairākas dalībvalstis, taču ne visas un ne visās vietās. Padome jau ir piekritusi apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumam piecos no sešiem lēmumiem, kur tas ir tiesiski iespējams. Par atlikušo starp Parlamentu un Padomi valda nesaskaņas. Es uzskatu, ka risinājumu var atrast un tas ir jādara. Tāpēc es jūs lūdzu nākamajās pāris dienās meklēt konstruktīvu atlikušā punkta risinājumu un lūdzu arī Padomi no savas puses piedāvāt konstruktīvu pieeju.

Es varu jums apliecināt, ka Komisija strādās līdz pēdējai minūtei, pēdējai sekundei, lai atrastu apmierinošu risinājumu. Stiprāka ekonomikas pārvaldība Eiropā ir pārāk svarīga, lai šajā pēdējā atlikušajā jautājumā ciestu neveiksmi.

Atcerēsimies, ka Padome gatavojas parakstīt līgumu par Eiropas stabilizācijas mehānismu (ESM), kas koncentrējas uz korekcijām. Taču ESM tikai papildinās jauno stiprākas ekonomikas uzraudzības pamatu, kas koncentrējas uz profilaksi un kam ir prioritāra nozīme, jo nākotnē tas būtiski samazinās tādu krīžu iespējamību, kādu mēs šobrīd piedzīvojam.

Nobeigšu ar vienkāršu vēstījumu. Ja šonedēļ netiks panākta vienošanās un vēlākais līdz jūlijam nebūs balsojuma, tas Eiropai un Eiropas pilsoņiem būs ļoti slikti. Un tā rezultātā radīsies vienīgi neapmierinātība, sarūgtinājums, un mums visiem nāks par sliktu tas, ja pie šiem dokumentiem būs jāatgriežas septembrī.

Jūs esat vienojušies par 99,9 % šā jautājuma. Tagad es lūdzu abas puses noiet pēdējos centimetrus, lai panāktu abpusēju vienošanos. Tas ir īpaši svarīgi, jo šis tiesību aktu kopums patiešām ir stūrakmens mūsu visaptverošajai atbildei uz krīzi, kas joprojām turpinās. Lai atjaunotu uzticību Eiropas Savienībai, ir absolūti svarīgi šo tiesību aktu kopumu pabeigt līdz vasaras pārtraukumam un tad virzīties tālāk un to efektīvi izmantot.

  Pervenche Berès, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi! Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā es gribētu minēt trīs punktus.

Pirmkārt, pieņemot šo ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu, mums ir jānodrošina, ka tiek ievērots viss Lisabonas līgums. Saskaņā ar līgumu ievērot mērķus, kas ir saistīti ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, pienācīgas sociālās labklājības nodrošināšanu un sociālās atstumtības likvidēšanu, ir pārnozaru mērķis, kas attiecas arī uz šo ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu. Ja drīkstu tā teikt, dažreiz man ir iespaids, ka šo mērķi uzskata par sekundāru prioritāti.

Tāpēc Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja dedzīgi vēlējās, lai visa šā tiesību aktu kopuma pamatā būtu Līguma 121. pants, kas aptver ekonomikas politikas koordināciju, un arī 148. pants, kas ietver nodarbinātības politiku attiecībā uz dalībvalstu un Eiropas līmeņa atbildības koordinēšanu. Tieši tāpēc mēs arī uzskatām, ka Savienības robežās Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomei (EPSCO) beidzot ir stingri jānodrošina Ekonomikas un finanšu padomei (ECOFIN) vienlīdzīga dalība.

Jo, ja — un es nonāku pie otrā punkta —, pārskatot Stabilitātes un izaugsmes paktu, mūsu vienīgais mērķis ir tāda pārvaldība, kas apmierinās kredītreitinga aģentūras, tad mēs palaidīsim garām svarīgu iespēju ekonomikas un monetārās savienības vēsturē. Vēsture mums šodien aicina izveidot vispārīgāku viedokli un ciešāk aplūkot mērķi, kādam šī ekonomikas pārvaldība tiek veidota.

Mums, protams, ir jāsamazina parāds, bet mums arī ir jānodrošina, lai šī ekonomikas pārvaldība palīdzētu nodrošināt stratēģijas „Eiropa 2020” panākumus. Šajā saistībā mēs uzskatām, ka ir citas pieejas, kuras varēja izmantot. Komisār, kāpēc ir tā, ka jūsu veiktajā dalībvalstu vidēja termiņa budžeta mērķu novērtējumā īpašu attieksmi var veltīt tikai tēriņiem pensiju jomā? Kāpēc ir tā, ka īpašu attieksmi nevar sniegt arī ieguldījumiem nākotnē, ko ietver tēriņi izglītības jomā vai tēriņi, kuri mums jāuzņemas, lai likvidētu sociālo atstumtību — mērķi, ko jūs izveidojāt un ko mēs ietvērām stratēģijā „Eiropa 2020”? Kāpēc šie mērķi un šāda pieeja netiek piemērota arī tēriņiem pētniecības un izstrādes jomā vai infrastruktūrām?

Trešais punkts attiecas uz to, kā tiek veikta makroekonomikas uzraudzība. Mēs uzskatām, ka tas ir būtisks šā tiesību aktu kopuma rezultāts, taču tas nozīmē, ka tas ir jāpiemēro simetriski. Galu galā šeit, Parlamentā, ir apdraudēts būtisks jautājums. Ford kundze to sauca par cīņu par varu. Tā nav cīņa par varu, tas ir demokrātijas jautājums. Ja mēs vēlamies, lai tur būtu Eiropas ekonomikas pārvaldība, lai šī Eiropas ekonomikas politika darbotos, ir nepieciešama publisko debašu un Eiropas demokrātijas telpa. Šajā saistībā man ir jāsaka, ka jūsu un Padomes atteikšanās ļaut Eiropas Parlamentam ar deleģēto aktu palīdzību piedalīties makroekonomisko rādītāju izveidē, manuprāt, nav pareizā pieeja.

  Sari Essayah, David Casa, Nodarbinātības un sociālo lietu komisijas atzinuma sagatavotāja, vārdā. − Priekšsēdētāja kungs! Casa kungs man lūdza runāt viņa vārdā, jo viņš šoreiz šeit nevarēja ierasties.

Sešu tiesību aktu kopuma referenti ņēma vērā daudzus Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas grozījumus. Mēs informējam, ka sabiedrībai var būt veselīga ekonomika tikai tādā gadījumā, ja tās locekļi var pilnīgi ieguldīt tās attīstībā. Veselīga ekonomika ir pamats labam nodarbinātības un sociālās politikas līmenim un otrādi — labs nodarbinātības un sociālās politikas līmenis ir veselīgas ekonomikas priekšnosacījums. Tās dalībvalstis, kuras īstenoja piesardzīgāku fiskālo politiku un izaugsmes stratēģiju, tagad darbojas vislabāk. Tas pierāda, ka fiskālā stabilitāte rada izaugsmi un nodarbinātību.

Mums ir jāievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumi. Ir ārkārtīgi svarīgi panākt izaugsmi un darbavietu rašanos un novērst to, ka mūsu bērniem un nākamajām paaudzēm tiek uzlikts parādu slogs. Mums ir jāsaprot, ka katrs eiro, kas tika izmantots, lai samaksātu valsts parāda procentus, netiek piešķirts ieguldījumiem izglītībā, sociālajā nodrošinājumā un citās jomās, kas nodrošina nepieciešamo labu ekonomiskās attīstības un cilvēku labklājības vidi. Tāpēc ir būtiski pēc iespējas ātrāk samazināt mūsu dalībvalstu parādsaistības.

  Herbert Dorfmann, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Bez šaubām ir daudz iemeslu, kāpēc eiro zonā un Eiropas Savienībā kopumā ir radusies tāda ekonomiskā situācija, kādā mēs pašlaik atrodamies, bet īpaši izceļas divi iemesli. Pirmkārt, mēs būtībā pārāk vēlu sapratām virzienu, kurā devās Eiropa. Otrkārt, kad mēs to sapratām, tieši Padome ilgu laiku atteicās sākt nepieciešamos pasākumus, kuri ir īpaši noteikti Stabilitātes un izaugsmes paktā, vai piemērot nepieciešamās sankcijas. Atklāti runājot, tā nespēja ieslēgt bremzes.

Šīs divas problēmas būtu jārisina jaunajam regulējumam par makroekonomikas uzraudzību. Pirmkārt, tā nodrošinātai pilnīgi jaunajai sistēmai būtu mums jāļauj agrīni konstatēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, un, otrkārt, tad mēs varētu ātri reaģēt. Mēs esam izstrādājuši labu rādītāju kopsavilkumu, kaut arī tas prasīja garas diskusijas. Es gribētu sirsnīgi pateikties referentei Ferreira kundzei par viņas pozitīvo sadarbību šajā jautājumā.

Mums ir jānodrošina, ka nelīdzsvarotības risināšanai tiek piemēroti tūlītēji pasākumi. Tieši tāpēc šeit ir jāizstrādā mehānisms, kuru politiski nevarētu iznīcināt. Tāpēc Parlamentam ir tik svarīgi un tik būtiski izmantot apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu.

Ja mēs gribam šo instrumentu īstenot efektīvi, tas dabiski norāda uz varas pārnešanu no valstu galvaspilsētām uz Briseli. Jebkurā gadījumā ekonomikas un monetārajā savienībā tas ir pat vairāk nekā nepieciešams. Tikai tad, kad Eiropas pilsoņi redzēs, ka mēs rīkojamies efektīvi, ka esam mācījušies no pieļautajām kļūdām, mēs varēsim atgūt uzticību, kas pašlaik ir zudusi.

Es jums varu apliecināt, ka mana grupa rītdien atbalstīs Ferreira kundzes ziņojumu.

  Stephen Hughes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Jūs šajā telpā neatradīsiet daudzus deputātus, kuri neatbalstīs nepieciešamību turpmākajos gados līdz saprātīgam līmenim samazināt parādu un deficītus. Mana grupa pavisam noteikti uzskata, ka mums tas ir jādara.

Šeit nav runa par politisko konfrontāciju starp fiskāli tikumīgajiem vai fiskāli bezatbildīgajiem šā Parlamenta deputātiem. Parlamenta iedalījums starp jums un mums un progresīvajos un konservatīvajos ir saistīts ar veidu, kā mēs atgriežamies pie stabilām valsts finansēm, ar kādām ekonomiskajām un sociālajām sekām, ar kādām sekām attiecībā uz turpmāko Eiropas spēju konkurēt globālajā tirgū. Jūs, komisār, pieturaties pie ieceres, ka jūsu ierosinātajai pilnīgas taupības programmai nav nekādu alternatīvu. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti nepareizi. Mūsuprāt, jūsu un labā spārna vairākuma pieeja Padomē visvairāk apdraud Eiropas idejas nākotni, jo mēs iznīcinām jēdzienu par piederību kopienai, kā arī solidaritātes un kohēzijas jēdzienus.

Lielākā daļa no tiem miljoniem, kuri šajā krīzē zaudēja darbu, šodien joprojām ir bezdarbnieki. Kāds ir Padomes un Komisijas vēstījums viņiem? Vai tiem miljoniem, kuru darbavietas ir apdraudētas vai kuri dzīvo nabadzībā? Kāds ir vēstījums tiem simtiem miljoniem iedzīvotāju, kuri cieš valsts sektora nodrošinātajās jomās, veselības aprūpē, izglītībā veikto samazinājumu rezultātā? Kāds ir vēstījums viņiem? Kāds šonedēļ būs Padomes vēstījums? Nu, godīgi sakot, es neko negaidu, neko.

Šonedēļ Padome strādīgajiem iedzīvotājiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem, kuri tik ļoti cieš, neradīs nevienu pašu cerības staru. Viņus nepelnīti un smagi skāra krīze, kuru viņi neizraisīja, un tagad viņi cietīs atkal, lai maksātu par zaudējumiem, kurus viņi neradīja.

Jūsu politiskā un ekonomiskā programma ir pilnīgi nepieņemama šajā Parlamenta pusē. Visa likumdošanas procesa laikā mēs Komisijas priekšlikumiem ierosinājām saprātīgus un līdzsvarotus grozījumus, mēs ierosinājām stingri savienot valstu reformas un stabilitātes un izaugsmes programmas, pirmo izmantojot kā stabilu līdzekli valsts ieguldījumu nepieciešamajai veicināšanai. Mēs ierosinājām saglabāt saprātīgus produktīvo valsts ieguldījumu līmeņus un ierosinājām izveidot jaunus noteikumus, kuri nepārprotami nebūtu cikliski. Es varētu turpināt, taču realitāte ir tāda, ka labēji noskaņotie ir nolaupījuši pašreizējo ekonomikas un sociālo programmu. Nav pat vietas mērenai politiskajai pieejai, nemaz nerunājot par progresīvāku pieeju.

Un, komisār Rehn, lūdzu, nestāstiet, ka šo politiku, kuru es nosodu, īsteno sociālistu valdības. Jūs zināt, ka laikā, kad pat stiprākajām Eiropas valstu ekonomikām ir jāpakļaujas bezatbildīgā un arvien bīstamākā finanšu sektora prasībām, neviena dalībvalsts viena pati šo programmu nevar mainīt.

Nobeigumā mani interesē, kas gūs labumu no šonedēļ pieņemtajiem lēmumiem. Man liekas, ka vienīgie cilvēki, kuri gūs labumu, ir tie, kas ir izraisījuši visu šo jucekli, proti, finanšu sektors, un es uzskatu, ka tas ir apkaunojums.

  Sharon Bowles, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Līdz šim esam panākuši vienošanos par gandrīz visu tiesību aktu kopumu un esam parādījuši, ka koplēmuma procedūra darbojas; tas viss ir, pateicoties Ungārijas prezidentūras cītīgajam darbam un, protams, jo īpaši András Kármán, un Parlamenta sarunu dalībnieku komandai un Komisijai.

Prezidentūra un Komisija jau ir uzsvērusi vairākus Parlamenta iesniegtos papildinājumus — manuprāt, to bija 50. Starp tiem ir pusgada juridiskais pamats un valstu reformu programmu uzraudzība, valstu statistikas biroju neatkarība un soda naudas par krāpšanos, Komisijas uzraudzības misijas, visu iesaistīto pušu ekonomikas dialogs un būtiski lielāka visu procesu pārredzamība.

Tomēr mēs nevaram noklusēt, ka sarunās par šo tiesību aktu kopumu ir bijušas nozīmīgas domstarpības. No savas puses es to neuzskatu par politisku ārišķību, bet gan par atbildības meklējumiem, lai veicinātu cilvēku atbildību. Tas, kas mūs sadala Parlamentā, atšķiras no mūsu nesaskaņām Padomē, bet, lai cik grūti tas būtu, mums ir jāievēro mūsu demokrātiskais pienākums. Tieši šis Parlaments piešķirs atbildību.

Daži dod priekšroku starpvaldību sadarbībai. Ņemot vērā to, ka vienotais teksts tiek atzīts par labāku nekā Padomes vispārējā pieeja, tas nav loģiski. Tāpat tas nav loģiski, ka tiek meklēta atbildība, kuras tik skaidri trūkst lielā daļā atbilžu uz krīzi un kura tik lielā mērā ietekmē starpvaldību lēmumus. Apzinoties, ka Stabilitātes fonda iespējām bija jābūt lielākām, un atzīstot faktu, ka soda procentu likmes nerada ilgtspēju un neļauj atgriezties tirgos, šis Parlaments tomēr nebaidījās uzņemties vadību, un Padome tam pievienojās.

Mēs esam stiprāki, kad strādājam kopā, un es uzskatu, ka galīgās domstarpības var atrisināt.

  Ivo Strejček, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Sešu tiesību aktu kopums, ar ko eiro zonā bija iecerēts uzlabot disciplīnu, pamatojas uz ticību, ka dalībvalstis stingrāk ievēros jaunizveidoto un stingrāko pārvalstiskās uzraudzības struktūru. Es uzskatu, ka ir problemātiski domāt šādās jomās, jo īpaši tādēļ, ka dažas dalībvalstis līdz šim nav spējušas ievērot ne tik bargos noteikumus un efektīvi tos īstenot. Es gribētu minēt četrus punktus, kuri, manuprāt, ir strīdīgi.

Pirmkārt, apgrieztais kvalificētā vairākuma balsojums, kas šeit jau daudz reižu tika minēts. Mēs apgriezto kvalificētā vairākuma balsojumu uzskatām par instrumentu, kurš jāizmanto ārkārtas gadījumos un kura izmantošana vienmēr ir pienācīgi un sīki jāizskaidro ar atbilstošām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka tā izmantošana atbilst primārajām tiesībām.

Mēs nepiekrītam pieaugumam vairākās jomās, kuras ir pakļautas uzraudzības procedūrām un kurām tiek ierosināts piemērot apgriezto kvalificētā vairākuma balsojumu. Ierosinātā pieeja palielinās Komisijas un Eiropas Parlamenta politisko varu, kaitējot Padomei un valstu varas iestādēm, un to mēs nevēlamies.

Runājot par uzraudzības misijām, man ir nopietni iebildumi attiecībā uz priekšlikumu par šādām misijām, jo tās lielākoties veidos Eiropas Komisijas ierēdņi un viņiem tiks uzticēta liela vara, bet šo misiju dalībniekiem nebūs nekādu politisko pilnvaru. Tas ir būtiskākais iebildums. Cilvēki, kurus vēlētāji publiski nekontrolē, nevar veikt valsts politisko organizāciju vai valsts augstāko iestāžu uzraudzību, lai cik labi būtu viņu nodomi.

Rādītāju kopsavilkums, kas pārvalstiskajā līmenī cenšas izveidot makroekonomisko rādītāju sarakstu un, pamatojoties uz šo sarakstu, novērtēt valsts iestāžu un to ekonomikas spēju risināt ekonomikas nelīdzsvarotību, ir strīdīga iecere. Pašreizējā situācija Grieķijā ir kā labs piemērs tam, ka no ārpuses noteikti situācijas risinājumi izraisa šīs valsts iedzīvotāju protestus un ir viens no sociālās spriedzes saasināšanās cēloņiem.

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Greens grupa vēlas ekonomikas pārvaldību. Ne tikai tāpēc, lai izpatiktu cilvēkiem, ne tāpēc, ka tas radīs jauku attēlu, bet vienkārši tāpēc, lai Eiropas iedzīvotājiem, pamatojoties uz eiro, dotu instrumentus, kas viņiem ļaus stāties pretī 21. gadsimta izaicinājumiem, citiem vārdiem sakot, visiem — ne tikai pāris laimīgajiem — nodrošinās pieklājīgus dzīves apstākļus un to darīs mūsu planētas fizisko robežu ietvaros — un tas, protams, ir kas jauns.

Šajā saistībā mēs atbalstām ziņojumus par budžeta stāvokli un ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma makroekonomisko daļu. Mūs apmierina visi izvēlētie rādītāji, kaut arī mēs būtu gribējuši, lai viens no tiem risinātu ienākumu nevienlīdzības jautājumu, jo tā ir ļoti skaidra gan nepilnīgi funkcionējošas ekonomikas, gan nepilnīgi funkcionējošas sabiedrības pazīme, un tāpēc tai būtu jābūt brīdinājuma zīmei.

Taču mēs atbalstām makroekonomikas daļu ar nosacījumu, ka tiks saglabāta simetriskā pieeja, un to es uzsveru Padomei. Citiem vārdiem sakot, mēs uzskatām, ka visām dalībvalstīm būtu jāsēž vienā laivā vienalga vai tām, piemēram, pašlaik ir deficīts vai pārpalikums. Nav iemesla, kāpēc mums būtu jāpiemēro favorītisms, jo vienas valsts pārpalikums ir citas valsts deficīts.

Kas attiecas uz Stabilitātes un izaugsmes paktu, mēs nevaram pieņemt instrumentu, kura vienīgais rezultāts ir un būs taupība, taupība un lielāka taupība, citiem vārdiem sakot, kā rezultātā par ekonomikas krīzi būs jāmaksā mūsu sabiedrības neaizsargātākajai daļai.

Mēs gribējām līdzsvaru, taču nevis ar mazāku budžeta disciplīnu, bet gan to apvienojot ar disciplinētiem ieguldījumiem. Mūsu priekšlikums bija padarīt mērķus, kurus Eiropa pati noteica ar stratēģiju „Eiropa 2020”, ne tikai saistošus, bet tikpat saistošus kā citus un tikpat saistošus kā noteikumus par budžetu vai deficītu. Esmu vīlies, ka Parlaments nevarēja panākt vairākumu, lai šo stratēģiju beidzot atbalstītu un uztvertu nopietnāk.

Mēs balsojumā varējām vienoties atbalstīt šo stabilitātes un izaugsmes kopumu nemainīšanu, ja to papildinātu vērienīgs fiskālo tiesību aktu kopums kopā ar finanšu darījumu nodevu, enerģijas nodevu, godīgu nodevu starptautiskajām korporācijām un, protams, pasākumiem krāpšanās ar nodokļiem apkarošanai, lai mēs varētu palīdzēt Savienības dalībvalstīm finansēt mērķus, kurus tās cer sasniegt. Taču nebija ne mazāko pazīmju, ka tā ir. Nav pat pilnīgi nekādu baumu par spīti Barrozu kunga šodien atkal izteiktajiem apgalvojumiem.

Šo es saku labējiem: jūs izvēlējāties kopā ar eiroskeptiķiem izveidot nelielu vairākumu, ko jūs brīvi drīkstējāt darīt, lai izveidotu tādu ekonomikas pārvaldības veidu, kas — tagad varu jums to pateikt — ir negodīgs un nebūs efektīvs.

Tāpēc mēs redzēsim, kas notiks vai nu šajā Parlamentā, kad ar eiroskeptiķiem kopā veidotais pakts cietīs neveiksmi, vai pēc aptaujām Francijā 2010. gadā un Vācijā 2013. gadā, kur, manuprāt, vēlētāji piekritīs mums.

  Jürgen Klute, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī mēs savā 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā pieprasījām ekonomikas pārvaldību. Taču ieceres, kas mums, kreisajiem, ir saistībā ar ekonomikas pārvaldību, atšķiras no tām, kas ir ietvertas šajā apspriešanai iesniegtajā ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumā.

Mums ekonomikas pārvaldība nozīmē skaidru ekonomikas noteikumu izveidi un robežu noteikšanu. Piemēram, mēs uzskatām, ka tas nozīmē algu dempinga un nodokļu dempinga aizliegšanu vai minimālo standartu noteikšanu, lai darba tirgū izbeigtu konkurences izkropļošanu. Protams, mūsuprāt, ekonomikas pārvaldība nozīmē arī finanšu tirgu efektīvu regulēšanu.

Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu paketē nekas no tā nav atrodams. Tā vietā pašreizējais tiesību aktu kopuma variants vienīgi rada iespaidu, ka tas lielākoties ir radies kredītreitinga aģentūru izdarītā spiediena rezultātā uz eiro zonas valstīm, kuras atrodas Eiropas dienvidos. Kā jau ir redzams no Grieķijas, Portugāles un Spānijas piemēra, tas rada galēju taupības politiku, kurai ir grūti prognozējama ietekme uz kopējā Eiropas projekta nākotni. Šī galējā taupības politika Grieķijas, Portugāles un Spānijas pilsoņus un arī Ziemeļeiropas valstu pilsoņus pašlaik noved pie pārsteidzīga nacionālisma, kuru mēs Eiropā uzskatījām par sen izzudušu.

Ļoti nepieciešamie Komisijas sākotnējo priekšlikumu uzlabojumi, kuri tika izstrādāti Ekonomikas un monetārajā komitejā un kurus balsojumā atbalstīja — jo īpaši Ferreira kundzes ziņojumu —, pēc Padomes izdarītā spiediena atkal lielākoties tika izņemti un padarīti maigāki. Mēs uzskatām, ka deleģēto normatīvo aktu izņemšana no Ferreira kundzes ziņojuma ir pilnīgi nepieņemama. Rezultātā Eiropas Parlamentam vairs nav nekādas ietekmes pār to, kā tiek risināta makroekonomiskā nelīdzsvarotība. Par to atbildīga ir Komisija. Tas gandrīz neatgādina demokrātiju un vēl mazāk nākotnes izaicinājumiem sagatavotu sociālu Eiropu.

Mēs uzskatām, ka ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums — vismaz pašreizējā veidolā — ir nepareiza atbilde pašreizējai krīzei. Tāpēc mēs neatbalstīsim pašreizējo tiesību aktu kopumu.

  Claudio Morganti, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Rehn, dāmas un kungi! Kad tika ieviests eiro, varbūt nebija skaidrs, ko dalībvalstij varētu ietvert monetārās politikas zaudēšana. Šodien šīs dramatiskās sekas ir redzamas Grieķijā.

Eiro zona nebija un nav kļuvusi par optimālu valūtas zonu. Atveseļošanās finanšu krīzes skartai valstij sagādā vēl lielākas grūtības, un tā tikpat labi varētu bezdibenī ievilkt līdzi citas dalībvalstis. Sākot ar Māstrihtu un pēc tās ir pastāvējuši kritēriji, kuri tika izveidoti, lai novērstu bīstamas situācijas, un esam redzējuši, cik lielu neveiksmi tie ir cietuši. Grieķija 1999. gadā neizpildīja nevienu kritēriju un tikai divus gadus vēlāk tā jau iestājās eiro zonā. Turklāt Portugāle bija pirmā valsts, kas 2002. gadā tika brīdināta par tās deficītu.

Pazīmes bija pat vēl agrāk, bet par šīm sekām tagad varbūt būs jāmaksā visiem Eiropas pilsoņiem. Tāpēc mēs gaidām, lai redzētu, vai šie jaunie pasākumi izrādīsies noderīgi. Tie varbūt ir pēdējā iespēja, pirms tiek paziņots par Eiropas ekonomikas politikas galīgu krahu.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Drāma, kas aptver Eiropas Savienību, sāk pārvērsties traģēdijā. Rīt varbūt nozīmīga būs katra pēdējā balss. Kā lai es, kuru tiešās vēlēšanās ievēlēja 500 000 austriešu, atbalstu šo tiesību aktu kopumu?

Ekonomikas pārvaldības koncepciju tagad varam izskaidrot pat ļoti lielam eiroskeptiķim, bet ne tad, ja tai nav nekādas demokrātiskās likumības un nav nekādu pārbaužu un līdzsvara. Kā tā darbosies, ja, no vienas puses, ir de facto izveidots protektorāts — Grieķija —, bet, no otras puses, caur Eiropas Centrālo banku un sliktajām bankām ir nolaupītas turīgāko valstu nodokļu maksātāju obligācijas? Kā lai paskaidro cilvēkiem, kuri stingri iebilda pret atteikšanos no šiliņa un markas, ka mums pēkšņi vajag eiroobligācijas tikai tāpēc, ka nevaram novaldīt bankas — starp citu, Hughes kungs, ir ļoti jauki, ka sociāldemokrāti to tagad ir sapratuši. Vienīgais veids, kā es to varu iztēloties, ir šāds — ja mēs beidzot padosimies un teiksim, ka tolaik mums vajadzēja izdarīt šo, to vai ko citu; ja mēs atzīsim savas kļūdas un, kaut Eiropa ap mums degs, beidzot izveidosim redzējumu, kurā mēs varam pārdzīvot globalizāciju.

Taču pašreizējā tiesību aktu kopumā es to neredzu, un tāpēc — diezgan neatkarīgi no personīgajiem viedokļiem — ikvienam atbildīgi domājošam cilvēkam ir ļoti grūti par to balsot.

  Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Ir novērots, ka mājas parasti projektē cilvēki ar augstāko izglītību, bet parasti ceļ cilvēki, kuriem ir labi ja vidusskolas izglītība. Ja pie mājas celtniecības vēl gadās celtnieks, kas ir vai nu neprātīgs, vai negodīgs un pamatos neielej pietiekamo betona daudzumu, kas ir paredzēts projektā, tad šī māja sašķobīsies. Eiro zonas gadījumā pamati, stabilitātes pamati, tika ielikti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Diemžēl ir sanācis tā, ka vairākas dalībvalstis — līdzīgi kā varbūt tie slinkie vai nevīžīgie celtnieki — neievēroja šo stabilitātes paktu un veidoja pārmērīgi lielus valdības parādus, budžeta deficītus. Kad tad uznāca pasaules ekonomikas krīze, šī eiro zonas māja sāka šķobīties. Ja tā eiro zona būtu māja, tad, loģiski, mums būtu no jauna jāpārstrādā un jāuzbūvē pamati. Šajā gadījumā mums ir šī te izstrādātā ekonomikas pārvaldības likumdošanas pakotne, kas mums kā stiprināti pamati būtu jāpieņem, lai nākotnē, nākot nākamai vētrai, eiro zona nevarētu nošķobīties. Un, ja mēs padomājam, kā izskatās šī šķobīšanās, mums atliek tikai paskatīties uz notikumiem Grieķijā. Kolēģi, mums ir jāizvairās no tā, ka nākotnē mūsu māja varētu vēlreiz šķobīties, un tas risinājums ir pieņemt izstrādāto ekonomikas pārvaldības likumdošanas pakotni. Paldies par uzmanību!

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu sākt savus komentārus ar jautājumu komisāram Rehn un Kármán kungam no Padomes. Abi ir runājuši par nenokārtotu jautājumu diskusijā starp Parlamenta vairākumu un Padomi. Šonedēļ es ievēroju, ka Padome ir iebildusi pret Ferreira kundzes, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas referentes, ziņojuma tekstu attiecībā uz simetrisko pieeju. Vai jūs varat pateikt man, ka šī problēma tika atrisināta, jo Padome balsoja par šo referenti? Faktiski jums tad joprojām saglabājas domstarpības starp vairākumu šeit un starp Padomi — vai jūs aizmirsāt to pieminēt? Ja tā ir, es vēlētos zināt arī to, jo tad es domātu, ka jūs uzskatāt to par nesvarīgu. Es vēlētos, lai jūs abi izskaidrotu man to debašu beigās.

Pēc divu Parlamenta konservatīvo grupu, kā arī liberāļu noklausīšanās man ir radies iespaids, ka tad, ja mēs pieņemsim to, ko viņi ir piedāvājuši, pasaule tiks savesta kārtībā. Diemžēl tas tā nebūs. Pasaule ar laiku kļūs arvien sliktāka, nevis labāka, jo iespēju veidot kopēju ekonomikas politiku Eiropā viņi ir pārvērtuši par taupības pasākumu kopumu. Tas ir slikti, jo tā ir novecojusi pieeja, kas tikai ievieš politisku sankciju režīmus, nevis atvieglojumus vai saprātīgu nodokļu sistēmu, vai līdzsvarotu pieeju, ko pārstāvam mēs. Dažādas Parlamenta puses ir izvirzījušas pietiekami pragmatiskus priekšlikumus, lai būtu iespējams piedāvāt līdzsvarotu tiesību aktu kopumu.

Ja Wortmann-Kool kundze vēlas pieprasīt, lai to bloķētu zaļie un sociāldemokrāti, tas, protams, būtu vienkārši bezjēdzīgi. Pareizs ir tieši pretējais. Parlamenta locekļiem no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem), kas seko vai nu Komisijai, vai Padomei, es teiktu, ka mēs šeit neesam tāpēc, lai ļautu lietām notikt bez liekām formalitātēm, bet drīzāk lai padomātu par mums pašiem. To no mums gaida vēlētāji. Līdz ar to man jāpievērš jūsu uzmanība tam, ka šobrīd jūs nevarat zināt, vai dalībvalsts pērk ieročus un iznīcinātājus, vai tā iegulda savā nākotnes izglītības sistēmā. Jūs nemaz neesat tādā situācijā, lai varētu kvalitatīvi novērtēt valsts budžeta politiku. Faktiski mēs gribam darīt jums to zināmu. Mēs gribējām intelektuālāku tiesību aktu paketi, kas paredz Komisijai lielāku ietekmes iespēju. Nesaprotu, kāpēc komisārs Rehn tam nepiekrīt — vairāk ietekmes iespēju un moderna ekonomiskā politika saistās ar „ES 2020” mērķiem, kas ir mūsu valstu pilsoņu interesēs. Mēs esam zaudējuši šo iespēju, un tas ir ļoti žēl. Rezultātā šis tiesību aktu kopums nekādā ziņā nav līdzsvarots.

Mēs turpināsim cīnīties par labāku ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu. Tas ir mūsu parāds mūsu vēlētājiem. Faktiski atbildei jābūt „vairāk Eiropas”, nevis „mazāk Eiropas”. Taču tai jābūt pareizai Eiropai, nevis nepareizam tiesību aktu kopumam.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Eiropa ir sarežģītā situācijā, taču tieši krīzes laikos ES parasti spēj pieņemt drosmīgus lēmumus. Tas, ka rītdien mēs spēsim pieņemt lēmumu par ekonomiskās pārvaldības stingrākiem un skaidrākiem noteikumiem, ir ārkārtīgi svarīgi un ne tikai eiro zonas valstīm. Tas skars ikvienu. Eiropas līderi ir vilcinājušies un radījuši nenoteiktības stāvokli. Nervozitāte ir izplatījusies. Viņu ziņojumi mainījās katru dienu. Rītdienas lēmums spēs parādīt, ka Parlaments ir spējīgs pieņemt sarežģītus lēmumus sarežģītos laikos. Grieķija izmantoja viltību, lai varētu iekļūt eiro zonā. Tā ir taisnība. Tieši tāpēc Vācijas un Francijas vadītāji tagad skaidri izrāda vadību un uzņemas atbildību par Eiropas nākotni, nevis turpina runāt neskaidrā, pieklusinātā balsī.

Stabilitātes un izaugsmes pakts jāreformē, un tā noteikumiem jābūt stingrākiem. Pacta sunt servanda — līgumi jāievēro —, bet ne jaunajai Grieķijai! Zviedrijā mēs zinām, ka ceļu uz stabilitāti un izaugsmi nodrošina veselīgas valsts finanses. Bullman kungs var pajautāt to savas grupas locekļiem no Zviedrijas. Es ceru, ka Zviedrijas sociāldemokrāti spēs atbalstīt šo priekšlikumu, jo īpaši tāpēc, ka mums ir izdevies pieņemt noteikumus, kas nodrošina Zviedrijas kolektīvos līgumus. Tagad ir novērsts pēdējais šķērslis, lai zviedru sociāldemokrāti veicinātu Zviedrijas pievienošanu Eiro Plus paktam. Ja Zviedrijai vēlas piederēt ES iekšējam lokam, mēs nevaram tikai vilkties pakaļ ES kritikai no Ungārijas, Čehijas Republikas un Apvienotās Karalistes puses. Tā nav laba kompānija.

  Kay Swinburne (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs es esmu grūtā situācijā, jo uzskatu, ka stingri noteikumi finanšu jomā ir nepieciešami stiprai valūtai un stiprai ekonomikai. Tas, manuprāt, bija galvenais iemesls, kāpēc mana valsts nav pievienojusies eiro zonai. Monetārajā savienībā vienmēr rodas grūtības, ja nav bijis būtisku pasākumu ekonomikas savienības virzienā, un šī ir pēdējā prasība, kas nozīmē, manuprāt, ka diez vai Apvienotā Karaliste kādreiz pievienosies eiro zonai.

Manai politiskajai grupai Parlamentā valsts suverenitāte ir pamatprincips lēmumu pieņemšanā ekonomikas politikas jomā. Ja visi seši ziņojumi un tajos ietvertie noteikumi būtu attiecināmi tikai uz eiro zonu, mēs varētu daudz aktīvāk atbalstīt eirogrupu sakarā ar tās lēmumu stiprināt tos principus, kas atbalsta šo monetāro savienību. Ja visas dalībvalstis, kas izmanto eiro, vēlas stiprināt un padziļināt viņu ekonomikas politikas koordināciju, tad tam jābūt šo valstu lēmumam.

Lielbritānija un citas valstis, kas nav eiro zonā, grib būt labi kaimiņi. Taču centieni piesaistīt tos no mums, kuri ir ārpus eiro zonas, ekonomikas politikas harmonizācijas mērķiem un procesiem, ir nepieņemami. Es nevēlos redzēt eiro zonu, kurā turpinās grūtības, taču ECR nevar atbalstīt ES likumdošanu, kas atņem ārpus eiro zonas esošo valstu nacionālām valdībām visas pārējas tiesības.

Cerēsim, ka visas dalībvalstis ir apguvušas krīzes mācību, proti, atzīs, ka sabalansēts budžets un stingra disciplīna finanšu jomā rada mazākas finansējuma izmaksas finanšu tirgū un ka statistikas ziņojumu godīgums ir būtisks tam, lai tirgum varētu uzticēties arī turpmāk. Būtībā stipra eiro zona un eiro kā globāla valūta ir mūsu visu interesēs. Jaunajiem noteikumiem jānodrošina to stiprināšana un lielāka ilgtspēja.

  Sven Giegold (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs, Zaļo/Eiropas Brīvās alianses grupa, gribam redzēt stingru Eiropas ekonomikas pārvaldību. Tas nozīmē, ka, no vienas puses, mums ir vajadzīgi stingri noteikumi, lai tiktu galā ar nelīdzsvarotību — kā izklāstīts Ferreira kundzes ziņojumā — un, protams, mums arī vajadzīgas sankcijas šādiem gadījumiem. Tāpēc arī mēs balsosim par šiem diviem ziņojumiem, tāpat kā par Ford kundzes ziņojumu, kas nodrošina statistisko pamatu mūsu ekonomiskajai sadarbībai.

Līdzīgi uzskatām attiecībā uz trim ziņojumiem par Stabilitātes un izaugsmes paktu: mums ir vajadzīgs vienotais eiro un papildus tam arī deficīta un parādu ierobežojumi Eiropā. Šie ierobežojumi krīzes laikā tika pārsniegti. Tomēr ir svarīgi apsvērt, kā šis deficīts un parādi tiek samazināti. Pašlaik mēs atkal un atkal redzam, ka Eiropas Komisijas spiediena rezultātā Grieķijā, Portugālē un Īrijā sarunās ar valstu valdībām tika izvirzīti mērķi un izstrādāti tiesību aktu kopumi, kas liek vājākiem ciest, bet bagātie, kam ļoti labi klājās iepriekšējos 20 gadus, tiek atstāti netraucēti. Tas ir satricinājis cilvēku ticību šim procesam. Tāpēc arī mēs Zaļo grupā gribam, lai „ES 2020” mērķi būtu pilnīgi ietverti Stabilitātes un izaugsmes paktā un ziņojumos, kā arī uzdevumos attiecībā uz deficītu un parādiem.

Dāmas un kungi no liberālajām un konservatīvajām grupām! Neatzīstot šo, jūs esat atteikušies no viena Eiropas sociālās kohēzijas principa. Mēs nevaram to atbalstīt. Mēs uzskatām, ka tas ir ļoti bēdīgi, jo mēs gribētu redzēt, ka šeit Parlamentā būtu plašāks proeiropeiskais vairākums.

Ja šie ziņojumi rīt neiegūs balsu vairākumu, mēs vienmēr esam gatavi konstruktīvi strādāt kopā, lai sasniegtu kopēju risinājumu attiecībā uz tādu ekonomisko pārvaldību, kas vienlīdz nopietni izturas pret sociālo un ekonomisko atbildību.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Mums, Eiropas Apvienotajai kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālajai grupai, šis ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums šķiet ne tikai nepareiza atbilde krīzei; tas arī nozīmē mums pazīstamās Eiropas galu. Tā mērķis nav ekonomikas koordinēšana un finanšu disciplīna, kā tajā tiek apgalvots; mērķis ir uzspiest Eiropai un visiem, kas tajā strādā, pastāvīgas taupības memorandu. „Eiropas pusgada” un valstu stabilitātes un reformu programmu mērķis nav konverģence; to mērķis ir kolektīvu līgumu atcelšana, štatu samazināšanas liberalizācija, rūpniecības privatizācija un publisko pensiju sistēmu gals.

Šāda politika neatbilst Eiropas tautu interesēm vai to cerībai uz reālu pieaugumu. Gluži pretēji, tā atbilst banku interesēm, kuras apzināti saglabāja savos reģistros problemātisku saistību objektus lielmēroga starptautiskai spekulācijai un lielkorporāciju interesēm, kuras kopējā tirgū ir atklājušas patvērumu spekulācijai un nodokļu nemaksāšanai. Es pieminēšu, piemēram, Vācijas uzņēmumu Hochtief, kas pārvalda Atēnu lidostu; tas nav samaksājis nevienu eiro kopš 2001. gada, un tam ir PVN parāds EUR 500 miljonu apmērā.

Šeit ir daudz diskutēts par Grieķiju. Jau veselu gadu ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopuma pamatelementi tiek piemēroti pret manu valsti, un tam ir postošas sekas: recesija tikai pastiprinās, inflācija arvien pieaug, investīciju plūsma ir pilnīgi izsīkusi, darba tiesības un kolektīvi līgumi būtībā tiek atcelti, vislielākais darba samaksas kritums Eiropā, bezdarba līmenis sasniedzis 20 % un parāds palielinājies, arvien vairāk ievelkot bīstamajā recesijas, parādu un lielāku aizdevumu viltīgajā lokā. Tāpēc saniknoti Grieķijas strādnieki ir izgājuši ielās un laukumos, cīnīdamies par to, lai gāztu taupības politiku, lai aizstāvētu savus ienākumus un lai aizstāvētu savas darba tiesības un sociālās tiesības, reālu izaugsmi un labāku nākotni Grieķijai un Eiropai.

  Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mēs cenšamies radīt ekonomiskās pārvaldības jomas objektu, pamatojoties uz federālisma principiem, kas pielāgoti Eiropas integrācijas procesam.

Mēs nedrīkstam arī turpmāk neievērot pastāvošo situāciju. Pastāv nesaskaņas attiecībā uz kopējo valūtu, taču trūkst nepieciešamo fiskālo un finanšu instrumentu.

Proti, mums ir vajadzīga eiroobligāciju kopēja izlaišana, pilnīga atteikšanās no konkurences starp dažādu dalībvalstu izlaistām eiroobligācijām, patiesi eiropeiskas valsts kases izveide un fiskālas politikas harmonizācija, lai nodrošinātu vienlīdzību, apkarotu nodokļu krāpšanos un palīdzētu definēt progresīvu Eiropas sociālo politiku, kuras pamatā būtu kvalificēti publiski pakalpojumi.

Varētu teikt, ka tās ir elementāras idejas. Tomēr tās jāatkārto atkal un atkal, jo neviens tajās neklausās. Tieši tāpēc, ka teiktajā neieklausās, mēs arī dzīvojam tumšos laikos, kā to paredzēja dzejnieks Bertolds Brehts.

  Íñigo Méndez de Vigo (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Kad es pirmoreiz ienācu Parlamentā pirms 20 gadiem, šādu debašu nebija, jo Parlaments toreiz bija konsultatīvs un daudzi no mums ir cīnījušies pēdējos 20 gadus, lai padarītu to tādu, kāds tas ir pašlaik — Parlamentu, kam ir likumdevēja tiesības.

Tomēr likumdevējam jābūt atbildīgam. Tagad jāvingrina atbildība. Daļa no Parlamenta ir pieņēmusi veco 1968. gada maija saukli, saskaņā ar kuru reālistiski ir pieprasīt neiespējamo. Acīmredzot, ja kāds pieprasa neiespējamo, galu galā kļūst neiespējami piekrist jebkam.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa nav runājusi ar kādām atsevišķām grupām. Mēs esam runājuši ar visām grupām. Taču mēs esam panākuši vienošanos tikai ar tām, kuras bija gatavas to darīt.

Priekšsēdētāja kungs! Esmu pārliecināts, ka neapšaubāmi lielāks progress bija sasniegts ar Komisijas priekšlikumu, Padomes pozīciju un to, kas pašlaik tiek piedāvāts, — par ko balsos rītdien —, ja to izskata objektīvi. Tā ir reāla pretruna jeb dilemma, kas mums jārisina rītdien.

Sava ražīgā mūža nogalē Migels de Servantess sacīja, ka dzīvē ir brīži, kad jāizvēlas — būt ceļā vai krogā. Ar būšanu krogā Servantess ir domājis klusu gulēšanu, sūdzēšanos, ka tevi ignorē, un nekustīgumu. Būt ceļā nozīmē kustību uz priekšu, grūtību pārvarēšanu, zinot, ka vēl nav viss sasniegts, ka ceļš, iespējams, nav tāds, pa kuru mums gribētos iet, bet mēs tomēr turpinām iet.

Es uzskatu, ka Parlamentam rītdien būtu jādara tā: jāiet, jātiek galā ar domstarpībām, kas mums joprojām ir ar Padomi, taču jāizvērtē šis laiks, kad krīze ir skārusi visus eiropiešus. Šādos apstākļos ir bezatbildīgi sacīt: „Es neesmu apmierināts ar šo, uz redzēšanos, lai jums ir jauka diena.” Atbildība nozīmē iešanu.

Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka rītdienas balsošanas rezultātā būs jālemj par vēl vienu tikšanos ar Padomi jūlijā. Kā mēdza sacīt cits dzejnieks — Sosa Wagner kungs ir citējis vācu dzejnieku, es citēšu franču dzejnieku Polu Valerī, — dzejoļus nekad nepabeidz, tos vienkārši atstāj.

Mēs atstāsim gala rezultātu līdz jūlijam, un es ceru, ka Ungārijas prezidentūra, kas ir pierādījusi savu veiksmīgumu, spēs arī panākt vienošanos, kas apmierinās visus.

Paldies jums, priekšsēdētāja kungs, un es varētu pievērst uzmanību tam, ka šī ir pirmā reize 20 gados, kad pulkstenis kļūdījās par labu man, piešķirot man vairāk laika.

  Edward Scicluna (S&D). - (MT) Seši ziņojumi par ekonomikas pārvaldību veido kompleksu tiesību aktu kopumu Eiropas Savienībai, jo īpaši eiro zonai. Tie, kas apvienojuši tos vienā kopumā, uzskata to par pietiekami grūti izskaidrojamu un vēl grūtāk saprotamu cilvēkiem no malas. Saprotams, ka cilvēki ir apjukuši gan acīmredzamās krīzes dēļ, gan mūsu neskaidrās un biklās reakcijas dēļ. Tāpēc mūsu pienākums ir paskaidrot saviem vēlētājiem mūsu izvēli balsojot; teikt, vai mēs esam par vai pret katru no šiem ziņojumiem. Īsāk sakot, kopums, ar ko mūs iepazīstināja Komisija, bija domāts, lai parādītu trīs posmus, kā būtu jāreaģē uz krīzi. Pirmkārt, šajā kopumā uzmanība ir pievērsta krīzes profilaksei, mazināšanai un atrisināšanai. Wortmann-Kool kundzes, Feio kunga un Goulard kundzes ziņojumā ir apspriesta ilgstoša sankciju izmantošana kā galvenais līdzeklis, kas nepieciešams, lai atturētu valsti no bīstama deficīta un parādu līmeņa sasniegšanas, kā arī aprakstīti scenāriji, kas rodas, ja šīs valstis ignorē vairākus brīdinājumus par briesmīgu finanšu situāciju tajās. Sākotnēji ziņojumos nebija vienprātības par piemērojamo sodu stingrumu, taču vēlāk tika pieņemti daudz mērenāki priekšlikumi. Ferreira kundzes ziņojumā bija norādīts, ka visgrūtākais un visradošākais krīzes mazināšanas veids ir izvairīties no makroekonomisko nelīdzsvarotības, izmantojot rādītāju kopsavilkumu, kuros noteikti sasniedzamie mērķi. Par spīti tehniskajiem ierobežojumiem un citiem kavēkļiem šis ziņojums vismaz spēja panākt minimālu vēlamo mērķu skaitu. Katra cerība atrast pašreizējās krīzes atrisinājumu šajā kopumā būs veltīga. Šim kopumam trūkst labi pārdomātu, prātīgu Eiropas un citu valstu ekonomistu viedokļu par to, kā cietušajām valstīm pārvarēt šo krīzi. Vienu ziņojumu, kurā bija mēģinājums panākt saskaņu par eirovērtspapīriem, Padome pēdējā minūtē noraidīja un Komisija tagad to vienkārši ir nolikusi plauktā, solot pētīt šo priekšmetu arī turpmāk. Mums nav nekā konkrēta, mēs tikai pārejam no viena solījuma pie otra. Mums jāpatur prātā, ka šo aktivitāšu jēga bija palīdzēt Eiropai atkal nostāties uz kājām, izvilkt to no purva un nodrošināt tai spēju iet uz priekšu un kļūt konkurētspējīgai pasaules mērogā. Šā iemesla dēļ mums nevajadzētu pretoties domai, ka eiro zonas valstīm jāsamazina to pārmērīgā finanšu nasta. Mēs piekrītam, ka neviens nebūtu konkurētspējīgs ar tik smagu nastu. Tomēr nevar piekrist intensīvas diētas piemērošanai, kas turpmāk nesīs tikai slimīgumu un vājumu. Eiropai jāizveido kādi ekonomikas muskuļi; tai ir vajadzīgas radošas shēmas, lai palielinātu ekonomikas izaugsmi un veidotu darbavietas. Ir ļoti žēl, ka pēc visiem šiem mēnešiem neviens no tiem intelektuālajiem priekšlikumiem, kas bija iespējami, neiekļuva šajā kopumā.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs ilgu laiku uzskatījām, ka iekšējais tirgus un kopējās valūtas ieviešana automātiski dos rezultātā ekonomikas konverģenci un dalībvalstu konverģenci un ka Māstrihtas kritēriji ir pietiekami, lai nodrošinātu disciplīnu. Tagad mēs sastopamies ar patieso realitāti. Pārvaldības instrumenti izrādījās neatbilstoši un iepriekš tie ir tikuši rupji pārkāpti.

Viena valūta un vienota monetārā politika nav spējīgas ilgi pastāvēt, ja nav efektīvu noteikumu finanšu, budžeta, ekonomiskajā un sociālajā politikā. ES tagad izmēģina jaunu pieeju. Izsakoties metaforiski, tai ir palicis pēdējais šāviens. Ja šis pēdējais šāviens netrāpīs mērķī, ievainojums būs ļoti nopietns. Varbūt ES ir regresijas fāzē un mēs redzam renacionalizācijas un protekcionisma atgriešanos — pirmās dezintegrācijas pazīmes ir eiro jomā.

Jaunais kopums mēģina to novērst un ielikt jaunus pamatus. Es atbalstu šo kopumu, lai gan uzskatu to par nenoteiktu attiecībā uz problēmām, uz kurām es tikko norādīju. Ir risks, ka Eiropas pusgads kļūs par centralizētu birokrātisku pasākumu. Pakts par eiro var izrādīties bezzobains. Mums ir vajadzīgas saistošas rekomendācijas no Komisijas. Mums ir vajadzīgi automātiski ierosinājumi un sankcijas, ko Padome var apturēt vienīgi tad, ja vairākums nobalsos pret tiem. Tas ir neapšaubāmi nepieciešams, ja Padomes locekļu apkaunojošie un neizprotamie strīdi palīgtelpās galu galā tiks izbeigti. Mums steidzami ir vajadzīgs skaidrs rezolūciju pieņemšanas mehānisms finanšu sektoram, lai tas atkal varētu strādāt.

  Derk Jan Eppink (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ir kļuvis skaidrs, ka monetārai savienībai ir vajadzīga budžeta savienība, kā arī atbilstība noteikumiem. Tā ir mācība, kas ir jāiegūst no eiro krīzes. Es uzskatu, ka tiesību aktu kopums, ko mēs esam pieņēmuši pagājušajā trešdienā, ir ļoti labi līdzsvarots, un tāpēc man ir tas gods paziņot jums, komisār, ka Beļģijas delegācija Eiropas konservatīvo un reformistu grupā apstiprinās šo kopumu.

Tomēr man ir dažas kritiskas piezīmes. Kopumā es uzskatu, ka eiroobligācijas nav nekāds brīnumains risinājums. Vakar Gideon Rachman rakstīja avīzē Financial Times, ka nevar ārstēt alkohola saindēšanos ar pudeli šņabja. Man ir bijušas teoloģiskas debates par šo jautājumu ar Goulard kundzi. Mēs nevarētu vienoties, taču es apbrīnoju viņu kā oponenti. Es domāju arī, ka ekonomikas nelīdzsvarotības teorija ir zināmā mērā miglaina un neskaidra. Tā nav tiesa, ka Vācijai ir tirdzniecības pārpalikums tāpēc, ka Portugālei ir ārējās tirdzniecības deficīts. Tas izklausās pēc „ES ekonomikas iesācējiem”.

Tādējādi, priekšsēdētāja kungs, mums ir iesniegts vislabākais iespējamais teksts. Es balsošu par to un domāju, ka šobrīd, kad eiro zonā ir krīze, mēs un Parlaments esam aicināti izteikties, ko es arī gribētu darīt.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums ir spēcīgs līdzeklis, lai uzspiestu visām dalībvalstīm vienotu kapitālistisku pārstrukturizāciju un vienotu stratēģiju, lai pastiprinātu kapitāla konkurētspēju, rentabilitāti un varu. Šis ir pastāvīgs memorands strādnieku šķirai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Vispārizplatītā propaganda par Grieķijas, Īrijas, Portugāles un citu valstu parādiem un deficītiem ir radīta, lai nosodītu strādnieku šķiras iegūtās tiesības un noslēptu patieso vainīgo, proti, kapitālismu un tā monopolu. Buržuāzijas ideoloģiskais terorisms ir centieni pierādīt, ka vienīgā izeja, kā saglabāt kapitāla rentabilitāti, ir noslepkavot strādniekus.

Tikai no 1985. līdz 2011. gadam papildus neizmērojamām bagātībām, ko kapitāls piesavinājās, ekspluatējot strādnieku šķiru Grieķijā, monopolistisks kapitāls iekšzemē un ārzemēs nopelnīja EUR 628 miljardus aizņēmēju un aizdevēju kredītprocentos un atmaksājumos.

Strādnieku šķirai nav nekādu parādsaistību pret tiem, kuri ir nolaupījuši tai visu vaiga sviedros nopelnīto. Pilnīgi pretēji — kapitāls tai ir parādā visu bagātību, ko izlaupījis. Grieķijas komunistu partijas ziņojums, kas izsūtīts no Akropoles, šodien skan vairāk nekā aktuāli: „Eiropas tautas mostieties! Gāziet kapitālistu barbariskumu un monopolu suverenitāti!”

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Jo vairāk mēs nodrošinām Eiropas nākotnes stabilizācijas mehānismu, jo vairāk atkarīgas no parādu pārslogotās ES perifērijas kļūst stabilās valstis. Centralizācija un viena valūta, kas ilglaicīgi nemaz nevarētu būt cieta valūta, ir devušas savu ieguldījumu pašreizējās problēmās, taču šobrīd kā vienīgo glābšanas risinājumu mums piedāvā turpināt iet tālāk pa šo nepareizo ceļu.

Vispirms ekonomiski stipras un vājas valstis tiek patvaļīgi iemestas vienā katlā. Tad mēs piešķiram līdzekļus dažādiem glābšanas pasākumiem — viss veltīgi —, un tagad galvenais ir sasniegt kulminācijas punktu Eiropas ekonomikas pārvaldīšanā. Pēc manām domām, ja valstis ar parādu pārslogotu ekonomiku vēlas palikt eiro zonā, tām jāpakļaujas stingrai budžeta kontrolei. Centralizācijas veids, ko piemēro Briseles budžeta lēmējiestāde visām dalībvalstīm, tomēr ir nepiedienīga iejaukšanās dalībvalstu suverenitātē, un tas padarīs Eiropas stabilās valstis tikai par ES birokrātijas rotaļlietām.

Manuprāt, mums vajadzētu aizslēgt durvis Briseles vēl lielākai centralizācijas kārei.

  Danuta Maria Hübner (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Mūsu uzdevums un pienākums ir nodrošināt, lai dalībvalstis un Savienība kopumā ātrāk tiktu ārā no krīzes, un ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums ved mūs šajā virzienā. Kopums — politiski neiedomājama lieta pirmskrīzes apstākļos un šobrīd noteikti vēl nepilnīgs — tomēr ir liels solis uz priekšu.

Taču ir acīmredzami, ka panākt vienošanos ir viena lieta — kas arī ir mūsu pienākums —, bet ieraudzīt tās praktisko īstenošanu un gūt labumu no jaunajiem noteikumiem būs pavisam cita problēma. Šai reformai, kas ievieš vairāk automātiskuma attiecībā uz politiskiem darījumiem un rīcības brīvību, ir jāiztur reālās dzīves pārbaudījums, un tas prasīs stingru politisku gribu un atbildīgu attieksmi.

Nav skaidrs, cik ilgs laiks paies, pirms visas institucionālās vienošanās būs ieviestas un jaunie noteikumi sāks nest augļus. Šī nenoteiktība rada risku, un mēs nedrīkstam piešķirt papildu telpu šim riskam. Paliek arī neskaidrs, kā funkcionēs mijiedarbība starp Eiropas pusgadu un jauno ekonomiskās pārvaldības infrastruktūru, un mani uztrauc arī pastāvīgais Eiropas Stabilitātes mehānisms kā starpvaldību instruments.

Ceru, ka mūsu vienošanās par sešiem dokumentiem dos iespēju beidzot padarīt šos instrumentus par Kopienas pamatotiem.

Nobeigumā es gribētu teikt, ka ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums dod mums iespēju cerēt, ka uzvarētāja un zaudētāja attiecības vairs neparādīsies mūsu Eiropas realitātē un ka Eiropa nekļūs par spēli, kuras rezultāts ir nulle.

  Liem Hoang Ngoc (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsu līdzpilsoņi apšauba ieguvumus tādas taupības politikas rezultātā, kas samazina sabiedriskos pakalpojumus un apdraud to sociālo drošību. Visur, kur šāda politika ir ieviesta, tā nav sekmīgi mazinājusi valsts parādu un bezdarbu. Šīs „pārvaldības” kopuma saturs — es apzināti saucu to par „saturu” —, par ko mēs diskutējam šodien, ir tik smieklīgs, ka pat ekonomisti apjūk, jo tas atturēs budžeta politiku no pielāgošanās ekonomikas cikliem.

Trialoga laikā Komisijas locekļi atzina, ka viņi nav izmantojuši nekādu teorētisku vai ekonometrisku modeli kā bāzi, lai izstrādātu prātīgas prognozes un rekomendācijas. Viņi atzina, ka strādā pilnīgi intuitīvi. Tādējādi ir grūti saprast, kāpēc konservatīvie, liberālie un eiroskeptiskie Parlamenta locekļi mēģinājuši akli padarīt Komisijas piedāvāto tekstu vēl stingrāku. Viņiem ir vēl mazākas tiesības mums sprediķot, ņemot vērā to, ka viņu draugu vadītās valdības ir radījušas šos deficītus nodokļu samazināšanas rezultātā, kas ir tikpat nepareizi, cik neefektīvi — vai tā nav, Gauzès kungs? Viņi impozanti izteicās par stratēģiju „Eiropa 2020”, taču atteicās atļaut kaut ko iztērēt, lai sagatavotos nākotnei, piemēram, atvēlēt naudu investīcijām, lai nevajadzētu aprēķināt deficītu.

Jā, Wortmann-Kool kundze, tā ir šo debašu galvenā problēma, par mēs arī bažījāmies! Jā, ļaujiet mums samazināt deficītu, piemēram, atgriežoties pie nodokļu atvieglojumiem, ko pārsvarā ir baudījuši valsts kreditori, taču ļaujiet mums to darīt, neupurējot investīcijas, mācības un darbavietas, jo šodienas investīcijas ir rītdienas darbavietas un turpmākie nodokļu ienākumi, un tas ļaus mums samazināt savu deficītu. Tā ir teorēma, kam būtu jābūt šīs „pārvaldības” kopuma titullapā.

Kolēģi konservatīvie un liberālie Parlamenta locekļi! Daži no jums grib automātiski sodīt valstis, kuras ir ķeceri saskaņā ar jūsu dogmu, kas noskaņota uz miljardiem eiro. Viņi arī grib sodīt valstis, kas nesamazinās algas, lai sasniegtu ārējo bilanci. Viņi uzskata, ka deficīts pirmām kārtām ir sliktas ietekmes produkts dažās no šīm valstīm, kaut arī neoliberālais modelis, ko jūs nekad neapstrīdat, vēl nebija nonācis tik smagā krīzē kopš 1929. gada, ja tas jau nav novedis pie spiediena uz vienkāršu cilvēku pirktspēju un nodokļu ienākumu straujas samazināšanas — šīs ir divas problēmas, kas ieņem pirmo vietu privātajās un sabiedriskajās parādsaistībās.

Kad nonāks līdz balsošanai, sociālisti un demokrāti nepārprotami signalizēs pret šo taupības kopumu, kas var tikai palielināt sašutumu, kurš rodas visā Eiropā. Šis nepārprotamais signāls ir domāts visiem Eiropas strādniekiem, jo īpaši mūsu līdzpilsoņiem Francijā un Vācijā, jo tur tuvojas vēlēšanas, kam būs izšķiroša ietekme Eiropas nākotnē.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos pateikties visiem referentiem par lielo darbu, ko viņi ir paveikuši, jo īpaši saviem kolēģiem un draugiem Sylvie Goulard un Carl Haglund.

Mūsu balsojums par ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu varētu kļūt par vienu no vēsturiskajiem pagrieziena punktiem šajā Parlamentā. Ne tikai ar tā tiešajām sekām, bet arī ar morālo pozīciju, ko mēs rādām mūsu valstu pilsoņiem. Politiķiem un valdībām ir laiks ieņemt skaidrāku pozīciju par to, kas ir pareizi un kas nav attiecībā uz vērtībām, kuras mēs gribam aizsargāt, tostarp ekonomikas jomā.

Vai mēs gribam tādas valdības, kas melo par saviem budžetiem vai deficītiem? Nē, jo pat tad, ja mēs kādu laikam varam noliegt realitāti, beigās ar to vienmēr jāsastopas tik un tā. Vēl vairāk, vai mēs gribam tādas valdības, kas piekristu Stabilitātes un izaugsmes paktam? Domāju, ka jā. Tātad ir nepieciešamas pārvaldības sankcijas.

Mēs zinām, ka tad, ja dalībvalstīm būs savstarpēji jāpiemēro sankcijas, nekas nenotiks. Tāpēc es pilnīgi atbalstu apgrieztā kvalificētā vairākuma balsojumu, arī savas partijas, Katalonijas liberālās koalīcijas vārdā, kas pašlaik ir vadošā partija Katalonijas valdībā un arī Barselonas pilsētas valdībā. Automātiskums ir nepieciešams, ja mēs gribam, lai sarkanās līnijas netiktu patvaļīgi šķērsotas.

Vēl jo vairāk, tas ir aicinājums Komisijai — izvirzīt priekšlikumu par eirovērtspapīriem. Es gribētu publiski atbalstīt šādu piedāvājumu, kas ir ņemams vērā finanšu disciplīnas veidošanā.

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Grieķijas krīze ir viens no faktoriem, kas veido šo debašu pamatu. Aizdot grieķiem vairāk naudas un prasīt viņiem ieviest vairāk ierobežojumus nebūtu gudri. Grieķi nekad nespēs atmaksāt aizdevumus, un ekonomikā, kas ir tikpat kā nedzīva, nevar ieviest ierobežojumus. Nevar palūgt skeletam ciešāk savilkt jostu.

Kas tad mums ir vajadzīgs? Vispirms tiem šajā Parlamenta, kas ievilka Grieķiju eiro zonā, kā arī Beļģijas finanšu ministram Reynders kungam vajadzētu nožēlot savu vainu. Acīmredzot nevajadzēja ļaut tam notikt.

Otrkārt, daļa no Grieķijas parāda ir jānoraksta un, lai garantētu, ka atlikušais parāds tiešām tiks atmaksāts, vajadzētu izstrādāt plānu uz vairākiem gadiem Grieķijas ekonomikas atjaunošanai.

Treškārt, Stabilitātes un izaugsmes paktā vajadzētu iekļaut automātiskas sankcijas pret tiem, kas pārkāpj eiro zonas piederības nosacījumus, lai mēs nekad vairs neiegāztu paši sevi šādā postā. Attiecībā uz šo jautājumu es domāju, ka Wortmann-Kool kundzes ziņojums varētu būt daudz stingrāks.

Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu „sešu tiesību aktu kopumu”, taču attiecībā uz šo jautājumu es atturēšos no balsošanas par Wortmann-Kool kundzes ziņojumu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis tiesību aktu kopums neatrisina daudzās valstīs piedzīvotās nopietnās ekonomiskās un sociālās problēmas, kas skar strādniekus un tautu. Tās parasti izraisa aizvien pieaugoša neoliberāla ES politika, kas koncentrē finanšu un politisko varu nedaudzu personu rokās.

Paplašinot Stabilitātes un izaugsmes pakta prasības un padarot sodus vēl stingrākus, sarunu rezultātā atklājas politiskā saskaņa, kas pastāv starp trim iestādēm, attiecībā uz Eiropas Savienības kursu un pievienošanos tai. Tā veido daļu no bezprecedenta uzbrukuma valstu parlamentu tiesībām, kas tiek ierobežotas ar ES neoliberālajām vadlīnijām attiecībā uz šo valstu budžetiem, to nolūks ir uzlikt sodus strādniekiem un tautai kopumā, ierobežot privatizāciju un publiskas investīcijas būtiskos ekonomikas sektoros un dienestos.

Tā kā strādnieku nemieri Grieķijā, Īrijā un Portugālē ir bijuši veltīgi, kā mēs zinām, ir laiks pagriezties pa180 grādiem un vairs neuzstāt uz to, lai palīdzētu tikai ekonomikas un finanšu biznesa grupām, pārsvarā Eiropas lielākajās valstīs. Šie tiesību akti piedāvā paildzināt šo iejaukšanos, kas paverdzina cilvēkus un valstis, pārvēršot tās par īstiem protektorātiem jeb kolonijām. Tie piedāvā arī turpmāk iet pa ceļu, kas var novest tikai pie ekonomiskas un sociālas katastrofas un faktiska Eiropas Savienības sabrukuma. Tāpēc mēs esam pret tiem.

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ministr, dāmas un kungi! Jau tika izteikti daudzi komentāri par dažādiem ziņojumiem, kas veido šo pārvaldības tiesību aktu kopumu.. Kādi ir vissvarīgākie punkti šajā posmā, kas palīdzētu mums novērtēt paveikto darbu? Fakts, ka šodien mums ir šis kopums, kas ir Padomes un Parlamenta sarunu rezultāts, jau nozīmē ievērojamu progresu. Tas aizpilda acīmredzamu tukšumu eiro attīstībā, un diemžēl bija vajadzīga parādu krīze, lai pamudinātu mūs to izdarīt.

Šajā saistībā mums vajadzētu uzsvērt Ungārijas prezidentūras paveikto uzslavas vērto darbu un Parlamenta sarunu dalībnieku izcilo prasmi. Es vēlētos arī akcentēt rezultātus, ko Parlaments ir guvis diskusijās ar Padomi, kad tā parādīja patiesu atklātību. Mums jāatceras, kāda bija situācija, un jānovērtē uzlabojumi objektīvi.

Tātad, vai šie noteikumi ir apmierinoši un pietiekami? Protams, vienmēr būs vieta uzlabojumiem, taču šis kopums jau nodrošina reālus risinājumus, kā pastiprināt eiro zonu un izveidot vienotu ekonomisko pieeju, kas ir nepieciešama. Vai mēs varam nopietni apgalvot, kā to dara šā tiesību aktu kopuma pretinieki, ka mēs varam veidot izaugsmi parādu kalna galā, kas nākotnē pastāvīgi pieaugs arvien augstāk un augstāk?

Tiem, kas nosoda mūs par tāda pārvaldības tiesību aktu kopuma atbalstīšanu, kura pamatā nav neviens teorētisks vai ekonometrisks modelis, es vienkārši teikšu: vai modeļi, par kuriem jūs runājāt, prognozēja vai novērsa šo krīzi, kurai mēs pašlaik ejam cauri un kura vēl nav beigusies, vai arī šie modeļi, maskējoties zem matemātiskām patiesībām, ir izraisījuši riskantu rīcību?

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Rītdien Parlamentam jāpieņem lēmums, un es ceru, ka tas būs skaļš un skaidrs signāls gan mūsu valstu pilsoņiem, lai atjaunotu viņu uzticēšanos Eiropai, gan tirgum, lai stabilizētu mūsu valūtu.

17. Parlamenta sastāvs

18. Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana - Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana - Prasības dalībvalstu budžeta struktūrām - Budžeta uzraudzība euro zonā - Budžeta stāvokļa uzraudzība un ekonomikas politikas uzraudzība un koordinācija - Izpildes pasākumi pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai euro zonā (debašu turpinājums)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir debates par makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu; pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu; prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām; budžeta uzraudzību eiro zonā; budžeta stāvokļa uzraudzību un ekonomikas politikas uzraudzību un koordināciju; izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eiro zonā.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mūsu iedzīvotāji vēlas stipru un efektīvu Eiropas Savienību. Tūļība, neatbilstība un tikai starpvaldību redzējums pasliktina krīzes ietekmi un vājina Eiropas projekta ticamību.

Mēs nesaskaramies ar problēmām, kas saistās tikai ar valsti, vai tikai ar ekonomiku, mēs saskaramies ar politisku krīzi, kas prasa ātru, pilnīgu, eiropeisku reakciju.

Ekonomikas un monetārajā savienībā ir jānostiprina pamatjēdzieni „ekonomika” un „savienība”. Šodien iesniegtais priekšlikums par ekonomikas pārvaldību ievērojami jāuzlabo, ja mēs gribam to sasniegt.

Mēs esam par valsts budžeta struktūru radīšanu, kas garantē pārredzamību, ekonomikas saskaņošanu un Eiropas saistību ievērošanas pārbaudi.

Mēs uzskatām, ka ir jākoriģē makroekonomiskā nelīdzsvarotība un jāiet konverģences virzienā, un mēs uzskatām, ka E. Ferreira ziņojums šajā jomā ir īpašs panākums.

Tomēr priekšlikumi reformēt Stabilitātes un izaugsmes paktu ir nepilnīgi: tajos ir sajaukta stabilitāte ar pielāgošanu un izaugsmes politika tiek pilnīgi uzticēta tirgum un valsts sfērai. Nav pieņemama izvairīšanās no Eiropas saistībām attiecībā uz ieguldījumiem un nodarbinātību.

Mēs neiesaistīsimies šajā mēģinājumā likt Eiropai novērsties no saviem iedzīvotājiem un savām interesēm; mēs neesam nodevušies pasīvai vērošanai, kā mūsu problēmas pasliktinās, un mēs nepieņemam dubultstandartus. Mums vajadzīga vienprātība, lai nodrošinātu resursus, un lēmumi ar kvalificētu balsu vairākumu, lai izvairītos no sodiem.

Mums jāapliecina sava apņēmība Eiropai un jādara tas ātri. Eiropas Parlamentam ir smagi jāstrādā, lai mūsu iedzīvotāji saņemtu sevis cienīgu vērienīgu, eiropeisku atbildi.

Mums jāvirzās uz priekšu, nevis jārāpjas atpakaļ kā vēžiem. Eiropai, kad tā vajadzīga visvairāk, nav jāslēpjas.

  Ashley Fox (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Lai gan Apvienotā Karaliste nav eiro zonas dalībniece — un, cerams, nekad nebūs — mēs esam ieinteresēti tās veiksmē. Es vēlu labu eiro zonai un paužu nožēlu, ka nespēju atbalstīt priekšlikumus par ekonomisko pārvaldību, par kuriem šovakar debatējam.

Mūsu priekšā ir priekšlikumi, kas piešķir Komisijai radikālas jaunas pilnvaras. Ja šīs pilnvaras aprobežotos tikai ar eiro zonas valstīm, es nebūtu iebildis, taču mēs redzam, ka Komisija un daudzi Parlamenta deputāti — tostarp Wortmann-Kool kundze, pret kuru man ir visdziļākā cieņa, — izmanto krīzi eiro zonā kā ieganstu ES pilnvaru attiecināšanai uz tādu valstu ekonomikas pārvaldību kā Apvienotā Karaliste un citas, kuras neizmanto eiro. Mani ievēlēja ne tādēļ, lai piešķirtu ES lielākas pilnvaras attiecībā uz to, kā Apvienotā Karaliste pārvalda savu saimniecību, un tāpēc es balsošu pret šiem priekšlikumiem.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Debates atspoguļo neatrisinātos ekonomikas politikas jautājumus Eiropā. Lai gan mums ir centralizēta monetārā politika, atbildība par budžeta un finanšu politiku ir vietēja. Dažu Grieķijas deputātu mēģinājumi atbildību par Grieķijas iekšējo politisko kompetenci uzvelt Eiropai vai trešām pusēm, kapitālistu bankām vai vienalga kam var būt tikai kļūda.

(Neapmierināti izsaucieni)

Tie bija Grieķijas komunisti.

Par laimi eiro ir stabils gan iekšēji, gan ārēji. Tas, ar ko mēs tagad nodarbojamies, nav eiro krīze, bet gan valsts parādu krīze. Tieši ar to mums jāsāk. Nav jēgas — pat valsts nevar bezgalīgi dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Nav jēgas palielināt pašreizējos parādus ar jauniem parādiem, ja nepieņem nepieciešamo reformu sekas. Tieši tāpēc es saku, ka ir pēdējais laiks rīkoties. Parlaments jau ilgi ir pieprasījis veikt pasākumus. Komisija tagad ir ierosinājusi padarīt stingrāku Stabilitātes un izaugsmes paktu. Ungārija kā prezidējošā valsts ir labi risinājusi sarunas, tāpat kā to ir darījusi mūsu puse. Man faktiski ir žēl, Bullmann kungs — jo par daudziem finanšu tirgu regulējuma aspektiem mēs lielā mērā esam vienisprātis —, ka sociālisti joprojām grib nošķirt labu parādu no slikta parāda. Tas ir nepareizais ceļš. Ja mēs izveidojam bilanci, lai redzētu, kuras Eiropas valstis ir nonākušas grūtībās, nevienam nav vajadzības celt neslavu; to var viegli redzēt. Visur, kur ir radušās budžeta un finanšu problēmas, bija sociālistu valdība. Ungārija, Latvija, Rumānija — ārpus eiro zonas, Īrija, Spānija, Portugāle, Apvienotā Karaliste un arī Grieķija, izņemot četru gadu pārtraukumu, kad valdībā bija mūsējie. Citiem vārdiem sakot, jūsu ekonomikas modelis nedarbojas.

(Neapmierināti izsaucieni)

Patiešām, Bütikofer kungs, jums tagad būtu labāk jāzina. Mēs šeit nevaram atbrīvot Grieķiju no atbildības, un es teikšu gluži atklāti, ka Grieķija nebija pirmā, kas pretojās Stabilitātes un izaugsmes paktam; drīzāk tās bija abas lielās valstis, Vācija un Francija. Mēs arī iebildām pret to un grozījām to. Jūs tad bijāt valdībā, Bütikofer kungs. Jūs rakāt kapu — jūsu partija bija tā, kura raka kapu šim Stabilitātes un izaugsmes paktam, nevis Grieķija. Taču tagad tieši Grieķijai ir jā…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

(Runātājs piekrita atbildēt uz diviem zilās kartītes jautājumiem saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Langen kungs, es tikai gribu pārliecināties, vai jums ir zināmas mūsu idejas. Tāpēc es jums jautāju, vai jums ir zināms, ko mēs ierosinājām jūsu kolēģei Wortmann-Kool kundzei. Tas bija, pirmkārt, pakta nostiprināšana, iekļaujot noteiktu mērķu ciešāku pārraudzību, kurus Rehn kungs ierosināja no „ES 2020” mērķu kopuma, piemēram, tādus kā pētniecība un attīstība un cīņa pret nabadzību. Te tiktu iekļauti arī ieguldījumi energoapgādes sistēmu modernizēšanā.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Man ir divi jautājumi.

Pirmkārt, Grieķija: nemēģināsim pārrakstīt vēsturi. Labējā spārna valdība bija tā, kura, divus periodus būdama pie varas, slēpa skaitļus ar Goldman Sachs bankas palīdzību. Šodien kreisā spārna valdība mēģina visu sakārtot. Vai tautai būtu jāmaksā par kļūdām, kas tika izdarītas, sekojot banku korporāciju padomam?

Otrs piemērs: manā valstī Beļģijā ar valdību, kurā piedalījās kreisais spārns mūsu kolēģa deputāta Dehaene kunga vadībā, 12 gados mēs samazinājām savu parādu no 130 % līdz 80 % no IKP. Banku aprindu un jo īpaši Fortis kļūdas nozīmēja to, ka mums bija jāglābj bankas, lai novērstu sistēmas…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti labi zinu Bullmann kunga un Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšlikumus. Vienīgā problēma tajos ir tā, ka tiem galvenokārt vajag vairāk naudas. Problēma nav atrisināma, grūžot iekšā vairāk naudas. Kā Tarabella kungs to tikko apstiprināja, ir iespējas samazināt parādu, pat iesaistot sociālistus. Es gribu skaidri uzsvērt, ka reformas, kas ir notikušas Grieķijā, neko nav devušas, lai liela daļa Grieķijas privātās bagātības reāli uzņemtos daļu no valsts izmaksu sloga. Tieši otrādi: kopš 1. janvāra Grieķijas iedzīvotāji ir izņēmuši EUR 59 miljardus no Grieķijas banku depozītiem, un kopš 1. janvāra ir pārdotas Grieķijas valdības obligācijas par EUR 12 miljardiem. Es pieprasu, lai daudzie bagātības pārstāvji Grieķijā aktīvi piedalītos, un tas jāregulē ar politiku. Ja viņi var pieņemt atbildību, tad viņi varēs izmantot mūsu solidaritāti.

  Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos sākumā izteikt atzinību visiem tiem, kuri pēdējā laikā ir smagi strādājuši pie šā tiesību aktu kopuma, bet arī es atbalstu iepriekšējos runātājus no savas grupas. Mūsuprāt, šis tiesību aktu kopums nav pietiekams, un tas nav līdzsvarots. Runa nav tik daudz par tehniskiem sīkumiem, bet par būtību: uz ko mēs liekam uzsvaru? Kādiem jābūt mūsu mērķiem integrētākai ekonomikas politikai? Tāpēc nav taisnība, ka mēs negribam Eiropas ekonomisko pārvaldību, bet mums patiešām jājautā pašiem sev, kā tā būtu definējama, kas ir Eiropas ekonomiskās pārvaldības būtība. Acīmredzot pašreizējā krīze ir skaidri parādījusi, ka arī monetāra savienība prasa ekonomisku sadarbību. Liekas, ka mūsu finanšu projektā ir ielavījusies kāda plānojuma kļūda, un mums tā ir jālabo.

Mūsuprāt, runa ir par kaut ko vairāk nekā samazinājumu pieņemšanu un budžeta mērķu sasniegšanu. Jā, Langen kungs un dāmas un kungi, mēs patiešām iestājamies par saprātīgām valsts finansēm, bet mums svarīgākais ir tas, kā lai mēs visi virzāmies uz priekšu, kā lai mēs izkļūstam ārā no šā purva. Kā lai mēs sagatavojamies nākotnei un līdz ar to, kā lai mēs radām izaugsmi un nodarbinātību ar kopīgas ekonomikas politikas palīdzību. Citiem vārdiem sakot, integrējot vērienīgu investīciju stratēģiju sistēmā, saliedējot saikni ar 2020. gada mērķiem jeb, citiem vārdiem sakot, veicot kopīgus pārkārtojumus, piemēram, lai uzlabotu savu izglītības sistēmu, cīnītos pret nabadzību un kļūtu konkurētspējīgāki un konkurētu ar trešām valstīm, izmantojot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

Mani, cita starpā, pārsteidz tas, ka daži deputāti, piemēram, Verhofstadt kungs vakar, aizstāv ieguldījumu stratēģiju, vienlaikus paužot apmierinātību ar šo tiesību aktu kopumu. Man personiski tas šķiet nekonsekventi. Tāpēc mēs uzskatām šo „sešu tiesību aktu kopumu” par neīstenotu iespēju izveidot reālu ekonomisko pārvaldību.

  Marianne Thyssen (PPE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs atrodamies dziļā krīzē, un mums jāpanāk ne tikai tas, ka izkļūstam no šīs krīzes, bet arī tas, ka mēs nekad vairs tādā nenonākam. Tieši šā iemesla dēļ mums vajadzīga stingra normatīva sistēma, un tieši šā iemesla dēļ mums kā vienam no likumdevējiem, kā Parlamentam arī jānes atbildība. Galu galā mēs esam paaudze, kas pašlaik izlemj savu bērnu nākotni.

Mums Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā ir drosme virzīt uz priekšu šādu noteikumu kopumu. Mums tagad jābūt drosmei lemt, kāda rīcība ir vajadzīga. Mums jābūt arī drosmei pieņemt šādus lēmumus, nodrošināt, ka tie tiek pildīti, pat ja tas nozīmē, ka mums jāiet pret straumi. Mēs saprotam cilvēkus, kas iziet uz ielām protestēt, un turklāt mēs darām to, ka dodam precīzu strukturālu atbildi šīm cilvēku bažām: labas darbavietas, ilgtspējīgu izaugsmi un turpmāk telpu atbilstīgai sociālai politikai. Ja mēs gribam joprojām būt vērā ņemami globalizētas ekonomikas dalībnieki, mums jānodrošina lielāka saskaņotība starp ekonomikas un budžeta politiku, kā arī lielāka saskaņotība starp ekonomikas politiku un dalībvalstu konkurētspējas politiku. Šajā nolūkā mums acīmredzot ir vajadzīgi ieguldījumi ekonomikā, bet mums arī jānodrošina, ka nevienam netiek ļauts atkāpties no noteikumiem, par kuriem esam vienojušies, bez nopietna iemesla, jo tas nozīmē, ka arī pārējie tiek ievilkti muklājā.

Tiesību aktu kopums, kas tika panākts sarunu nobeigumā, sniedz stingru atbildi par šīm prasībām, un tas arī sniedz atbildi par pagātnes kļūdām. Vienīgais — un par to liek domāt jūsu iepriekšējā izturēšanās — mums turpmāk jāstiprina Stabilitātes pakta preventīvais aspekts, jo, ja kāda dalībvalsts aiziet nepareizā virzienā, mēs nevaram pieļaut, ka tas kļūst par politiskas tirgošanās tematu Padomē, un tā būs Eiropas galīgā atbilde.

Tāpēc es ceru, ka mēs šeit nodosim savas balsis par atbalstu šim tiesību aktu kopumam, bet arī ka dosim sev iespēju sākt nobeiguma sarunu kārtu ar Padomi, lai nostiprinātu šo punktu vēl vairāk.

  Leonardo Domenici (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka mēs esam liecinieki paradoksam. Tiesību aktu kopums, kam būtu jākoriģē un jānovērš nelīdzsvarotība un asimetrija, pamatojas uz līdzsvara un simetrijas trūkumu. Tas ir kā ķermenis, kas stāv uz divām kājām, bet viena ir daudz garāka un labāk attīstīta nekā otra. Kāja, kura kontrolē fiskālo politiku, ir muskuļota un izteikta, bet tā, kura kontrolē attīstības politiku, kam būtu jānodrošina stimuls un ilgtermiņa dzinulis, izskatās izstīdzējusi un vārga.

Es uzskatu, ka šis nesaskanīgais rezultāts tiesību aktu kopuma galīgajā struktūrā sakņojas nostāju atšķirībā par krīzes izcelsmi un raksturu. Atšķirība ir starp tiem, kuri uzskata, ka krīzes pamatā ir nekārtība un nelīdzsvarotība valsts finansēs, un tiem, kuri uzskata, ka tieši otrādi pamatproblēma ir saistīta ar noteikumu un pārredzamības trūkumu tirgos, ekonomikas un tirdzniecības nelīdzsvarotību un sociālo nevienlīdzību. Mums ir risks sajaukt cēloņus ar sekām. Mēs visi gribam, lai valsts finanses tiktu kontrolētas atbildīgi, bet mērķis samazināt parādu nav pietiekams, lai dotu startu izaugsmei un konkurētspējai. Galvenā būtība šajos pasākumos ir procedūras un sankcijas. Daudz mazāks uzsvars — pārāk mazs uzsvars — tiek likts uz ieguldījumu un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas Eiropai būtu jāveicina un jāīsteno.

Mēs zinām, ka mūsu darbības var dot ļoti atšķirīgus rezultātus, mums to pat neapzinoties, un var pat panākt efektu, kas pretējs iecerētajam. Tas ir nolūka neviendabīgums. Baidos, ka tā ir šā tiesību aktu kopuma galvenā problēma.

  José Manuel García-Margallo y Marfil (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mēs pavisam skaidri atrodamies nopietnā situācijā, kas liek mums būt atbildīgiem. Mums visiem, arī Padomei. Atšķirība starp mums un Padomi šodien ir jautājums par apgriezto kvalificēto balsu vairākumu.

Mēs visi zinām, ka Stabilitātes un izaugsmes pakts (SIP) nav darbojies tāpēc, ka dalībvalstis ir nolēmušas, ka nesodīs cita citu ne par vienu budžeta disciplīnas pārkāpumu. Varbūt tas ir tādēļ, ka tās ir lasījušas Evaņģēlijā teikto: „Tas, kurš ir bez grēka, lai met pirmo akmeni.”

Tas, ko grib Parlaments — un ar to tas atšķiras no Padomes —, ir pielikt punktu šai jautrajai draugu būšanai valdību starpā un aizstāt neobjektīvu ar objektīvu tiesnesi.

Šis tiesību aktu kopums ir labs un ir pelnījis, ka par to nobalso. Visgrūtākajos laikos nevienam neienāktu prātā pieļaut teicienu, ka mums jātērē vairāk. Tagad mēs atjaunojam budžeta disciplīnu.

Taču, ja kaut kas ir labs, tas nenozīmē, ka ar to noteikti pietiek. Runas, ko mēs šodien dzirdējām, parādīja vairākas lietas. Mēs visi zinājām, ka eiro zona nav optimāla valūtas zona. Ikviens domāja, ka pašreizējā institucionālā sistēma — centralizēta monetāra politika, Stabilitātes un izaugsmes pakts un pārējo ekonomikas politikas aspektu saskaņošana — ļaus pārvarēt vai vismaz samazināt atšķirības starp dalībvalstīm. Tas nav noticis. Labajos laikos atšķirības to starpā ir palielinājušās, sliktajos laikos pīlāri, uz kuriem tika veidota monetārā savienība, sagruva. Princips „neglābt”, princips „nebankrotēt” un tagad princips „neizstāties” arī var zust.

Mēs tagad atrodamies situācijā, ko Ļeņins nosauca „Ko darīt?” Vienīgais risinājums ir virzīties uz priekšu jautājumā par politisko savienību.

Es atzinīgi vērtēju jautājumu par eiroobligācijām. Tas ir pozitīvs solis tajā virzienā, bet ir jādara vairāk. Ja politiskas savienības nodibināšana prasa Līgumu reformu, sasaucot konventu, lai tā notiek. Grieķiem ir paruna, kas skan: „Noteikumi ir cilvēkam, nevis cilvēks noteikumiem.”

Jautājums nav par trīspusēju sarunu turpināšanu līdz pulksten trim no rīta vai ministrijas sanāksmēm sešos no rīta. Tagad un turpmāk domāsim par to, kas ir darāms, lai labotu situāciju.

Tomēr pirmais solis ir nobalsot par šo tiesību aktu kopumu, kas ir labs solis pareizajā virzienā. Citādi mēs veltīgi pūlēsimies, un, kā mēdza teikt Ortega y Gasset kungs, veltīgas pūles rada melanholiju un — politikā — pretestību.

  Priekšsēdētājs . – Tās rada melanholiju un arī runāšanu ilgāk, nekā atļauj laiks, García-Margallo y Marfil kungs, pateicoties priekšsēdētāja pieļāvīgumam.

  Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šīs debates piedāvā iespēju pievērsties jautājumam par jaunu nolīgumu par pārvaldību Eiropas Savienībā, sūtīt spēcīgu un vienotu vēstījumu un atjaunot ES solidaritāti un kliedēt spekulācijas.

Nav noliedzams fakts, ka iepriekšējos gados mēs esam vājinājuši Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tikpat neapgāžams ir fakts, ka tā bija kļūda un ka tagad mēs maksājam par sekām. Mums jāatgriežas pie fiskālās disciplīnas noteikumiem, un tas ir īstais jautājums, par ko mums jādebatē savā starpā. Procedūrām jābūt automātiskām, lai mums nebūtu jāpiedzīvo tas pats, kas notika ar veco Stabilitātes un izaugsmes paktu. Es uzskatu, ka ir tikai viens veids, kā izkļūt no krīzes; īsāko ceļu nav. Atbilde meklējama valstu politikā, plānoto un uzņemto saistību izpildē. Solidaritātei starp ES dalībvalstīm ir jāiet kopā ar atbildības sajūtu un jāievēro noteikumi, kurus dalībvalstis nevar un nedrīkst apzināti pārkāpt.

Skaidrs, ka mēs tajā visā nevaram aizmirst nozīmi, kāda ir izaugsmei, kas dod iekšējus ienākumus, un strukturālām reformām, lai grūtībās nonākušas valstis nostātos atkal uz kājām. Strukturālām reformām, kuru mērķis ir ekonomikas konkurētspējas un izaugsmes potenciāla palielināšana, jābūt politiskās darba kārtības prioritātei.

Es nepiekrītu tiem, kuri apgalvo, ka jaunais Stabilitātes un izaugsmes pakts neļaus valstīm attīstīties. Tas drīzāk mudinās tās atbrīvoties no veciem krāmiem, modernizēt, veikt tādas strukturālās reformas, kas dod starta šāvienu ekonomikai. Pateicoties tam un stingrai noteikumu ievērošanai, ko noteic jaunais Stabilitātes un izaugsmes pakts, es esmu pārliecināts, ka ES kļūs stiprāka un spēs stāties pretī jaunām problēmām bez palīdzības politikas un, vēl jo sliktāk, novecojušiem lozungiem, kas ved uz nekurieni un rada tikai kaitējumu, jo īpaši sabiedrības vājākajiem dalībniekiem.

  Astrid Lulling (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Jo vairāk Parlaments lielās par brīnišķīgajiem panākumiem, kas gūti ekonomikas pārvaldībā, jo vairāk es gribu aicināt savus kolēģus deputātus izrādīt mazliet pazemības, jo mēs balansējam uz bezdibeņa malas. Mums jāatver acis un jāierauga divas lietas. Pirmkārt, tas, ka Eiropas Parlaments ir klusējis Grieķijas krīzes laikā. Mēs parasti ļoti ātri reaģējam uz visādiem notikumiem visā pasaulē ar vienu rezolūciju pēc otras, un tomēr šajā dziļajā krīzē mēs esam palikuši mēmi. Es paužu nožēlu par to, ka mēs neesam bijuši spējīgi sūtīt spēcīgu, vienkāršu un praktisku vēstījumu Grieķijas tautai, dalībvalstu valdībām un Eiropas iedzīvotājiem.

Otrs punkts saistās ar šā tiesību aktu kopuma darbības jomu. Balsojot par šīm sešām direktīvām un/vai regulām, ko, cerams, mēs darīsim, mēs noteikti pavirzīsim eiro zonu soli uz priekšu, un es tiešām uzskatu ne vairāk kā soli, ceļā uz disciplīnu, kāda mums tik ļoti trūkusi, un tās vērtību pierādīs nākotne. Taču mums jāpaskatās tikai uz karstajām diskusijām par apgrieztā kvalificētā balsu vairākuma sistēmu, lai redzētu, cik tāls ceļš mums vēl ejams, ja jārunā par noteikumiem un automātiskām sankcijām. Daži cilvēki joprojām uzskata, ka apgrieztais kvalificētais balsu vairākums ir kaut kas tāds, no kā jābaidās. Taču mums jāturas stingri pie šā principa.

Skatoties no stingri politiska viedokļa, es jūtos vīlusies, ka kreisā spārna deputāti joprojām noraida labas budžeta pārvaldības principus pretēji visai pieredzei. Deficīts un ilgtspējīga izaugsme nevar iet roku rokā. Valstīm patiešām savs budžets jāapsaimnieko atbilstīgi mājturības noteikumiem, nevis panākot atdzīvošanos ar valsts tēriņiem, kas dod īslaicīgu mierinājumu, bet nekad nav ilgstošs risinājums.

Tuvojoties nākamajām pāris nedēļām, mūsu uzdevums ir veidot jaunu ekonomisku savienību...

(Priekšsēdētājs pārtrauca Lulling kundzi)

(Lulling kundze piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā man vairs nav laika runai, es vēlos uzdot Lulling kundzei šādu jautājumu: Vai jūs, Lulling kundze, būtu gatava pateikt Parlamentam manā vārdā, ka es nupat savā runā nevērsos pret visiem Grieķijas deputātiem, bet tikai diviem komunistu deputātiem, kuri runāja tieši pirms manis, tie bija Chountis kungs un Toussas kungs? Vai jūs būtu gatava to apliecināt Parlamentam?

  Astrid Lulling (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, ar lielāko prieku to teikšu un apstiprinu. Taču, lūk, kas vēl man ir sakāms: mēs vēršamies arī pie grieķiem. Grieķijā ir tikai 10 nodokļu nemaksātāji, kas saka, ka viņi pelna vairāk nekā EUR 1 miljonu gadā. Es vēršos arī pie viņiem, tāpat kā Langen kungs vērsās pie komunistiem.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Laika vairs nav. Tāpēc es vēlos aicināt beigt tukšu runāšanu, rādīšanu ar pirkstiem un partiju politiskās spēles neatkarīgi no tā, kur tas viss notiek. Mums kārtīgi jādara darbs un soli pa solim jāreaģē uz krīzi.

Kas ir krīzes cēloņi? Mēs pastāvīgi esam uzsvēruši to, ka cēloņos ietilpst nespēja ievērot noteikumus, sankciju bloķēšana un progresa trūkums monetārās savienības pārejā uz nākamo stadiju. Ar saviem ekonomiskās pārvaldības plāniem mēs tagad pieprasām stiprināt Stabilitātes un izaugsmes paktu gan saistībā ar novēršanas, gan koriģēšanas pasākumiem, vairākuma atbalstu sankciju īstenošanai un nepieciešamības gadījumā Komisijai tiesības iejaukties, lai tādējādi Eiropas iedzīvotāji varētu paļauties uz to, ka noteikumi tiks ievēroti.

Otrs punkts ir tas, ka mums vajag, lai monetārajā savienībā notiktu pāreja uz nākamo stadiju. Tas nozīmē ekonomikas savienības izveidi un politiskas savienības mērķa saglabāšanu.

Man jāteic, ka esmu sarūgtināts par trīspusējo sarunu rezultātiem. Tās pašlaik pienācīgi nefunkcionē. Tomēr fakts, ka mums nav Padomes piekrišanas dialogā par ekonomikas politiku un ka Eiropas Parlaments un abas pasākuma puses ir tajā iesaistītas, mazina mūsu spēju vairāk integrēties Mēs gribam palielināt integrācijas līmeņus. Tāpēc, ka Padome nav spējīga pievērsties pašreizējai nelīdzsvarotībai mūsu sabiedrībā un dot Parlamentam iespēju likt dalībvalstu ministriem sniegt pārskatus tieši mums, trīspusējās sarunas tiek vājinātas. Tādi ir mūsu rezultāti. Mēs gribam atrisināt atklātos jautājumus un panākt integrāciju. Ja mēs pieļausim, ka mūsu nostāja tiek vājināta Padomes vājuma dēļ, mēs no krīzes neko nebūsim mācījušies.

(Runātājs piekrita atbildēt uz zilās kartītes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzdot Karas kungam vienu jautājumu. Mēs esam vienotās valūtas krīzes pašā vidū. Mēs esam atklājuši, ka mums ir būtiskas problēmas, piemēram, kopīgas fiskālas un ekonomikas politikas trūkums. Šie ekonomistu un akadēmiķu izdarītie atklājumi mani pārsteidz. Vai jūs patiešām uzskatāt, Karas kungs, ka pirms vienotās valūtas ieviešanas nevienam nebija zināma vienkāršā patiesība, ka ir vajadzīga arī kopīga pārvaldība un politiska savienība? Varbūt, ka neviens nebija tik drosmīgs vai pietiekami godīgs, lai Eiropas iedzīvotājiem to pateiktu.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Protams, ka visi to zināja un to arī teica. Viņi teica, ka monetārā savienība ir politisks projekts, ka ar monetāro savienību saistītā integrācija ir neatgriezeniska un ka pēc monetārās savienības jāseko nākamajiem soļiem pretī integrācijai. Mēs tam esam bijuši uzticīgi gadiem ilgi. Tādas politiskās grupas kā jūsu grupa ir uzjundījušas jūtas pret Eiropas Savienību, ir ļoti maz teikušas par valūtas nozīmi un par iespēju, par politisko gribu…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE) . – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es rītdien gatavojos balsot par normatīvo tiesību aktu kopumu par Eiropas ekonomiskās pārvaldību. Es vēlos arī pateikties īpaši referentiem, Ungārijas prezidentūrai un Komisijai par patiešām ārkārtējām pūlēm, kas vainagojās ar šā normatīvo tiesību aktu kopuma noskaidrošanu.

Šis Eiropas ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums jāaplūko saistībā ar otru normatīvo tiesību aktu kopumu par finanšu sektoru, tostarp Eiropas finanšu uzraudzības struktūru, kas jau ir pieņemts. Es stingri uzskatu, ka šo tiesību aktu efektīva īstenošana nodrošinās to, ka neviena cita dalībvalsts nekad vairs necietīs, saskaroties ar nākamo krīzi. Mēs spēsim novērst un labot fiskālu un ekonomikas nelīdzsvarotību, kas ir viena no vislabākajām ekonomikas izaugsmes un darbavietu garantijām.

Tomēr man jāpauž arī savas bažas par to, ka Eiropas iestādes negrib atzīt to realitāti ekonomikā, ar kuru mēs tagad saskaramies. Ar to es gribu teikt, ka dalībvalsts, kam ir parāds, kuru tā vairs nespēj samaksāt, nevar saņemt palīdzību, tāpēc tā palielina pašreizējo parādu ar jaunu parādu, turklāt arī par lielāku maksu. Pieredze un veselais saprāts mums māca, ka risinājums meklējams, valstij parādniecei savedot kārtībā savu saimniecību, kreditoriem saprotot, ka parāds, kas jāmaksā, jāpielāgo attiecīgās valsts reālajai spējai maksāt. Ja mēs tā nerīkosimies, mēs ne tikai neietaupīsim laiku, mēs to izšķiedīsim, un problēma pasliktināsies.

  Sławomir Witold Nitras (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Uzmanīgi noklausījies šīsdienas debates, es vēlos izteikt divas piezīmes, ja drīkstu. Pirmkārt, šajā plenārsēžu zālē ļoti bieži ir tikusi piesaukta ekonomikas stimulēšana ar budžeta papildu tēriņiem. Manuprāt, attiecīgie deputāti aizmirst, ka Eiropas Savienībā ir valstis — un ne tikai viena vai divas, un ne tikai Grieķija —, kuru iekšējais parāds ir virs 100 %, un tā vienīgais cēlonis ir ekonomikas stimulēšana. Rezultātā mēs esam sasnieguši noteiktu ekonomikas izaugsmes līmeni, tiesa, varbūt izaugsme ir nedaudz mākslīga, bet mums ir palikuši neapmaksāti rēķini, un tie tagad jāapmaksā.

Bija runa par ierobežojošiem risinājumiem saistībā ar deficīta ierobežošanu. Taču ierosinātajos risinājumos noteikts, ka katrai valstij jāsamazina savs parāds līdz 60 % 20 gados. Ja parāda samazināšana 20 gados uz pusi ir ilgtermiņa perspektīva, kāda ir īstermiņa perspektīva? Es nevaru iedomāties ilgāka termiņa perspektīvu šajā situācijā.

Vai ir iespējams atteikties no sodiem, vai arī soda maksu sistēma ir ierobežojoša sistēma? Pirms piecpadsmit gadiem, kad es vēl biju students, es mācījos par konverģences kritērijiem un to obligāto raksturu. Taču tie bija obligāti kritēriji tikai uz papīra. Ja tie bija obligāti kādam, tad tikai tiem, kuri centās pievienoties eiro zonai, un tie nebija obligāti nevienam eiro zonā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šādu sistēmu nevar sekmīgi ieviest bez sodiem un bez ierobežojošiem sodiem, kā daži tos nosauca. Šīs sankcijas bija uz papīra, bet, kā mēs atceramies un kā mēs zinām, līdz šim reālu sankciju nav bijis.

Mana beidzamā piezīme attiecas uz faktu, ka Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekļi izteicās, ka mums jāīsteno 2020. gada stratēģija, nevis tikai jāsamazina tēriņi. Taču šajos dokumentos tiek runāts par „Eiropas pusgadu” cita starpā. Tajos paredzēta arī jauna procedūra pārmērīgai nelīdzsvarotībai. Viena no šā instrumenta iezīmēm ir tāda, ka tas dod Eiropas Komisijai iespēju ietekmēt to, vai dalībvalstis īsteno vai arī neīsteno 2020. gada stratēģiju, tāpēc ir vērts teikt patiesību. Es mudinātu jūs pieņemt šo kopumu, jo vienošanās trūkums starp Padomi, Komisiju un Parlamentu šajā jautājumā būs…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Sirpa Pietikäinen (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Kompromiss ir gudrs. Protams, Parlaments savās sarunās ir pagājis vairāk nekā pusi ceļa pretī kompromisam, bet es uzskatu, ka mēs esam nonākuši līdz robežlīnijai. Atliekot lēmuma pieņemšanu par tiesību aktu kopumu, problēma netiek atrisināta. Problēma nepazudīs. Tādas pašas problēmas atkal būs mūsu priekšā un apdraudēs visu eiro un ES nākotni, ja mēs neizmantosim labāku saskaņošanu un vairāk Kopienas metodi.

Galu galā ES ir ekonomikas savienība. Mums jānonāk līdz problēmas pamatiemesliem. Mēs tiem esam pietuvojušies šajā tiesību aktu kopumā, bet neesam vēl pietiekami tuvu. Manuprāt, apgrieztā kvalificētā balsu vairākuma sistēma ir viens no jautājumiem, kurā sakņojas problēma.

Šis nav īstais brīdis populismam un tuvredzīgai politikai, ko, manuprāt, dažkārt zināmā mērā piekopj Padome. Padome tāpat kā Parlaments atbild eiropiešu priekšā. Es ceru, ka Padome kopā ar Komisiju un Parlamentu uzņemsies savu daļu atbildības un veiks vajadzīgos pasākumus saistībā ar šo ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopumu un turpmākajām darbībām. Ja šīs daļas nav pareizas un nav kārtībā, nākotnes plāni un „ES 2020” ir tikai tukši un skaisti vārdi, uz kuriem mēs nevaram balstīt nākotni.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums raida skaidru signālu, ka mums turpmāk jānovērš parādu krīzes, kad vien iespējams. Mums jāveic efektīvi pasākumi, lai novērstu eiro destabilizēšanu. Tas ir galvenais vēstījums šajā lieliskajā ziņojumā, ko sniegusi Wortmann-Kool kundze. Lai to panāktu, mums vajadzīga lielāka politiskā koordinācija dalībvalstu starpā un stingra uzraudzība ES līmenī. Šī uzraudzība ir būtisks stratēģijas „Eiropa 2020” elements.

Mums beidzot konsekventi jāizmanto Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas veido pamatu spēcīgam eiro, lai parādītu dalībvalstīm ar lielu budžeta deficītu, kur ir robežlīnijas. Tieši to Eiropas iedzīvotāji pamatoti pieprasa un ne tikai valstīs, no kurām gaida solidaritātes apliecinājumu arvien lielāku glābšanas pasākumu kopumu veidā. Mēs vairs nedrīkstam pieļaut nekādus ieganstus vai neveiklus kompromisus, kad dalībvalstis savstarpēji atklāj savas konverģences programmas un budžeta politiku. Iedzīvotāji būs gatavi pieņemt sāpīgas reformas tikai tad, ja viņiem tiks parādīta skaidra aina par situāciju, lai tādējādi viņi varētu dot savu atbalstu vajadzīgajiem pasākumiem.

Atšķirībā no plaši pieņemtās pārliecības par nacionālismu mums vajadzīga Eiropa — nevis mazāk, bet vairāk. Mums, piemēram, vajadzētu stiprināt savu Kopienas metodi, kuras pamatā ir Lisabonas līgums. Komisijai jāuzņemas un tā uzņemsies savu atbildību, identificēs tendences finanšu un ekonomikas politikā agrīnā stadijā un panāks, ka dialogs starp finanšu iestādēm un politikas veidotājiem ir efektīvāks nekā iepriekš.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Pasākumi, par kuriem mēs šovakar šeit diskutējam, ir vērtējami atzinīgi. Es uzskatu, ka tie rāda, ka Eiropas Savienībai ir spēja, griba un intelekts, lai veiktu pasākumus, kas apgūti ekonomikas krīzes pasniegtajā mācību stundā

Īpaši es domāju par to, ka daži teica, ka šī ir varas pāreja no dalībvalstīm uz Eiropas Savienību. Tas ir vecais, nodrāztais joks, ko velk ārā, lai pretotos katram priekšlikumam. Ja esat daļa no Eiropas Savienības, tai ir jābūt kaut kādām pilnvarām, un, protams, mēs sūtām vēstījumu tirgiem un iedzīvotājiem, ka mēs varam tikt galā ar izšķiroši svarīgiem jautājumiem, kad tie rodas.

Es noteikti pilnīgi piekrītu tam, ko mēs darām, un es labprāt redzētu, ka mēs pieņemam automātiskas saistošas sankcijas, kā arī apgrieztā kvalificētā balsu vairākuma sistēmu. Tas nodrošinātu, ka turpmāk krīzes mūs neskar. Profilakse ir labāka nekā ārstēšana, un runa ir par profilaksi. Mācoties no tā, ko esam jau iemācījušies.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mums jāizveido ekonomiskā pārvaldība, lai izdabūtu Eiropas Savienību ārā no šīs ilgstošās krīzes. Mums jāsaskaņo sava politika; mums jābūt pārredzamiem attiecībā uz to, kā mēs pārvaldām savu valsts budžetu un, vissvarīgākais, mums jāsamazina savs deficīts.

Taču vai jūs patiešām uzskatāt, ka esat uz pareizā ceļa? Eiropas labējais spārns gatavojas vienkārši atcelt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Tas atsakās īstenot finanšu darījumu nodokli un eiroobligācijas, un tā acu skats ir kā pielipis reitingu aģentūrām, kuras nesaskatīja hipotekāro kredītu krīzes tuvošanos, kas rāda, cik daudz tām var uzticēties.

Teiksim skaidri: mums ir krīze, ko radīja neoliberālisms un valdību un ES aklā uzticēšanās neregulētiem tirgiem. Un kā mēs domājam no tās izkļūt? Ar vēl lielāku neoliberālismu un taupību. Mums vajadzīga izaugsme; mums jāpalielina pieprasījums, un tas nav panākams, nogrūžot savus līdzcilvēkus uz ceļgaliem. Jūs esat uz nepareizā ceļa..

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es kā grieķis vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem deputātiem, kas runāja pozitīvi par Grieķiju, un uzsvērt, ka, manuprāt, valsts izdzīvošana ir svarīgāka par politiskām atšķirībām un nostājām. Mēs runājam par nākotnes Eiropu. Mēs joprojām neesam sapratuši un joprojām mēģinām saprast bijušo Eiropu, saprast, kā mēs esam nonākuši tur, kur esam pašlaik. Man diemžēl jāsaka, ka daži cilvēki ir izrādījuši nesaprātīgu alkatību, jo īpaši Grieķijā; tomēr daudzi citi ir izrādījuši sodāmu alkatību.

Mēs sakām, ka privātie ieguldījumi ir problēmas risinājums. Privātie ieguldītāji ir aizgājuši citur. Mēs tiecamies to aizmirst. Viņi ir aizgājuši uz citām planētas vietām. Eiropā nav nekādas konkurētspējas; Eiropa kļūst veca; tā vairs nav konkurētspējīga, un tai nav nekā, ko piedāvāt. Ko mēs…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos par referentu, padomnieku, Ungārijas prezidentūras un ikviena padarīto darbu, kas ļāva mums izskatīt šo ekonomiskās pārvaldības „sešu tiesību aktu kopumu” šajā veidā šodien. Būtu labi uzskatīt, ka šis tiesību aktu kopums vairs nav vajadzīgs un ka Eiropas ekonomikas problēmas atrisināsies vienā paņēmienā. Taču tas diemžēl tā nav. Eiropā krīze vēl nav pārgājusi, un, ja mēs nerīkosimies atbildīgi, mums būs jāsaskaras ar krīzēm arī turpmāk. Es piekrītu tiem atbildīgajiem domātājiem, kuri saka, ka mums jāpieņem stingrāks budžets un jāstiprina Stabilitātes un izaugsmes pakts. Mums skaļi jāpasaka, ka Eiropas Savienības pieeja līdz šim ir bijusi pārmērīgi atbrīvota, tai nebija mehānismu, kā reaģēt uz krīzes situācijām, un tāpēc tā nespēja atbilstīgi reaģēt uz krīzes nopietnajām sekām, kas izsauca ekonomikas, finanšu un sociālos traucējumus. Mēs nevaram ļaut, ka tas vēlreiz atkārtojas, un vienlaikus mums jāmācās no pagātnes kļūdām.

  Frédéric Daerden (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, referente! Laba ekonomiskā pārvaldība Eiropā, protams, ir vajadzīga. Taču, ja mēs balsosim par šiem sešiem dokumentiem, mēs neatstāsim dalībvalstīm nekādu brīvību īstenot ieguldījumu politiku izaugsmes stimulēšanai.

Kad iedzīvotāji arvien vairāk zaudē ticību ES, kad Grieķija ir uz ceļgaliem un reitingu aģentūras diktē valstīm, Parlamentam jāpārstāj dogmatiski uzstāt uz taupību par katru cenu.

Savienība tagad grib reaģēt uz neoliberālā modeļa krīzi ar neoliberālām formulām un sistemātiskiem izdevumu samazinājumiem, jo īpaši sociālajā drošībā.

Ja netiks pievienoti elementi, kurus aizstāv progresīvās grupas Parlamentā, es neredzu, kā mēs varam piekrist un balsot par šiem dokumentiem. Mēs faktiski radītu paši savas personības šķelšanos, ņemot vērā to, ka esam pieņēmuši rezolūcijas par stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un gatavojam ziņojumus, kā to daru es pats, par platformas īstenošanu nabadzības apkarošanai. Piedāvātā ekonomikas pārvaldība…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Bastiaan Belder (EFD). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Stingrāks Stabilitātes un izaugsmes pakts ir steidzama vajadzība. Iepriekšējo gadu pieredze to skaidri rāda. Es esmu priecīgs arī par to, ka sarunu iznākums ir solis pareizajā virzienā. Ministriem nekad vairs nebūs ļauts vienam otru piesegt, ja dalībvalsts būs ļāvusi savām valsts finansēm sabrukt. Tāpēc būtu labi, ja mēs uzlabotu lielu deficītu novēršanu, attālinot lēmumu pieņemšanu no politikas. Tāpēc referente C. Wortmann-Kool dara pareizi, pieprasot to, ka ministri lēmumus var bloķēt tikai ar kvalificētu balsu vairākumu.

Tomēr punkts, kas mani attur, ir komisāra Rehn paziņojums saistībā ar šo normatīvo tiesību aktu kopumu. Tas ir solis pretī eiroobligāciju ieviešanai. ECB priekšsēdētājs ir norādījis, ka nebūtu vēlams ieviest eiroobligācijas situācijā, kad nav budžeta disciplīnas. Jaunu parādu ieviešana saasinās Eiropas parāda problēmu. Turklāt Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa un Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa grib atbrīvot valsts ieguldījumus no maksimālā standarta...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pasākumu kopums par ekonomisko pārvaldību ir lietišķa atbilde uz acīmredzamām ekonomiska un finansiāla rakstura problēmām, kas jau ilgi vajājušas Eiropas Savienību.

Ekonomikas krīze ir ievedusi daudzas eiro zonas valstis nopietnās problēmās, un ir skaidrs, ka stabilitātes pakta noteikumi neaizsargāja monetāro savienību no dažu valstu valdību amatieriskās un bezatbildīgās pārvaldes rezultātiem. Lai gan es neuzskatu, ka Eiropas Komisijai būtu jāpiešķir vairāk pilnvaru, nekā tai bija iepriekš, es piekrītu, ka Eiropas monetārajai savienībai jāizveido precīzāks savstarpējās kontroles mehānisms budžeta politikai. Daži monetārās savienības dalībnieki maksā par citu bezatbildību un avantūrismu, un tāpēc virzība pretī lielākai pārredzamībai un skaidrākiem budžeta noteikumiem, kas ļauj izvairīties no ilgtermiņa problēmām mūsu valstīs, ir kļuvusi būtiska. Tomēr mums visiem būs svarīgi arī konsekventi piemērot pieņemtos noteikumus un neradīt tiem nekāda veida izņēmumus. (Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Ir vajadzīga vienota ES līmeņa stratēģija, lai nodrošinātu konkurētspējas, ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas augstu līmeni. Stingrs un efektīvs Stabilitātes un izaugsmes pakts tam ir galvenais instruments. Ir reāli jāvelta papildu pūles, lai novērstu tādas budžeta politikas pieņemšanu, kas nav ilgtspējīga.

Pastiprināto ekonomiskās pārvaldības sistēmu nodrošinās dažādi savstarpēji saistīti politikas aspekti. Šis priekšlikumu kopums palīdzēs mudināt dalībvalstis piemērot piesardzīgu budžeta politiku un, ja vajadzīgs, jau laikus pieņemt koriģējošus pasākumus, lai ierobežotu sodu piemērošanu. Profilakse ir vieglāka nekā ārstēšana.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! ES centrālo dalībvalstu valdību, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pieņemtā līnija ir skaidri identificējama. Tiek izstrādāti jaunu glābšanas pasākumu kopumi Grieķijai, miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas tiek ieguldīta uz risku un tiek izstrādāti plāni par visas Eiropas ekonomisko pārvaldību, kā mēs tikko dzirdējām. Komisijas priekšlikumu galvenais mērķis ir pastiprināt Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Turpmāk Māstrihtas kritēriju ievērošana tiks panākta, nosakot daudz bargākus sodus. Tomēr šis pakts nav darbojies iepriekš, un es pieņemu, ka tas nedarbosies arī turpmāk. Tajā pašā laikā tiek ieviests viens mehānisms pēc otra, lai atbalstītu valstis ar budžeta deficītu, kārtējo reizi izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Mēs nodarbojamies ar simptomiem, nevis novēršam cēloņus. Šī ārkārtīgi riskantā stratēģija agrāk vai vēlāk sāks vajāt Eiropu. Nav saprātīgi gaidīt, lai tās pašas smagi strādājošās valstis vienmēr maksātu par citu kļūdām.

  Olli Rehn, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Es neesmu pārliecināts, vai varēšu atbildēt visiem deputātiem. Mums tam nepietiktu laika, bet es mēģināšu sniegt ieskatu par dažiem šovakar izvirzītajiem punktiem.

Es, pirmkārt, vēlos pateikties jums visiem par ļoti pamatīgām un pamatotām debatēm, kas atspoguļo vispārēju atbildības sajūtu par Eiropas ekonomikas nākotni, par izaugsmi un stabilitāti, un par mūsu iedzīvotāju labklājību.

Es uzskatu, ka mēs visi lielā mērā piekrītam viedoklim, ka līdzsvarotas un veselīgas valsts finanses ir nepieciešams nosacījums ilgtspējīgai izaugsmei un labākai nodarbinātībai, kas ir pašreizējā normatīvo tiesību aktu kopuma mērķis. Tieši tāpēc tas ir pelnījis jūsu atbalstu. Kā daudzi no jums ir uzsvēruši, tas ir būtisks struktūras elements, veidojot visaptverošu politiku kā atbildi uz pašreizējo un joprojām notiekošo finanšu un valsts parādu krīzi.

Kāpēc ir tik svarīgi pieņemt šo tiesību aktu kopumu pašreizējā situācijā? Tāpēc, ka mums jābūt spējīgiem parādīt saviem iedzīvotājiem, ekonomikas dalībniekiem un starptautiskajiem partneriem, ka Eiropas Savienība turpmāk patiešām varēs novērst tādu fiskālo krīzi, kādu mēs nesen pārdzīvojām, piemēram, Grieķijas gadījumā.

Nekad vairs! Tas ir pirmais elements šajā normatīvo aktu kopumā. Tieši tāpēc mums ir vajadzīga budžeta preventīva uzraudzība un efektīva izpilde, kā tas ierosināts tiesību aktu kopumā, kā arī jūsu referentu un jūsu komitejas priekšlikumā. Tieši tāpēc mums vajadzīgs arī reāls un efektīvi funkcionējošs mehānisms makroekonomiskās nelīdzsvarotības identificēšanai un koriģēšanai, lai novērstu tādas krīzes, kādas esam pieredzējuši, piemēram, Īrijā, vai kredītu uzplaukumu, ko pieredzējām Spānijā.

Tieši tāpēc mums vajadzīgs otrs elements šajā tiesību aktu kopumā: efektīvs mehānisms makroekonomisko nelīdzsvarotību identificēšanai un novēršanai.

Daži no jums, piemēram, U. Bullmann, S. Giegold un P. Lamberts, jautāja, kāpēc mēs uzskatām, ka simetrijas un asimetrijas jautājums ir nokārtots. Es varu sniegt jums savu skaidrojumu un Komisijas skaidrojumu par šo jautājumu, kas faktiski, ja jūs skatāt dokumentus, ir ārkārtīgi sarežģīts. Es ceru, ka neviens nebloķēs šo aktu kopumu tādēļ, jo būtu neiespējami to vienkārši izskaidrot saviem iedzīvotājiem.

Gan Padomes, gan Parlamenta projekti attiecas gan uz deficīta, gan pārpalikuma valstīm. Tas ir ļoti skaidrs. Atšķirībām izstrādē nebūtu nekādas būtiskas ietekmes uz īstenojamās ekonomikas uzraudzības apjomu vai svarīgumu. Es ceru, ka Parlaments un Padome varēs strādāt kopā un panāks vienošanos, kuras pamatā ir būtība, nevis izteiksme.

Atšķirības praktiski nav, tāpēc iezīmēsim krustiņu un noslēgsim šo svarīgo jautājumu par simetriju un asimetriju un tādējādi varēsim sākt strādāt, lai identificētu un arī koriģētu makroekonomisku nelīdzsvarotību un konkurētspējas novirzes.

Tāpēc, kopumā ņemot, jūsu balsojums rītdien būs ļoti svarīgs, ļoti izšķirīgs Eiropas Savienībai un tās spējai pārliecināt mūsu plašo sabiedrību, ekonomikas dalībniekus un starptautiskos partnerus par to, ka mēs spējam pārvarēt krīzi un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi.

Tāpēc jūsu balsojums rītdien būs liela iespēja panākt vēsturisku pagriezienu, beidzot papildinot monetāro savienību ar īstu un reāli funkcionējošu ekonomikas savienību — kas mums noteikti ir vajadzīga —, un tādējādi Eiropas Savienība varēs iziet no pašreizējās nopietnās krīzes, guvusi mācību, cerams, turpmāk arī spēcīgāka un katrā gadījumā aprīkota ar pienācīgiem jaunas politikas rīkiem ilgtspējīgai izaugsmei, nodarbinātībai un savu iedzīvotāju labumam.

  András Kármán, Padomes priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos, ka lielākā daļa no teiktā norāda, ka darbs, kas bija mums uzdots — un ar „mums” es apzīmēju Parlamentu un Padomi —, vienoties par ļoti vērienīgu un jaunu ekonomikas pārvaldības pasākumu kopumu ir izpildīts par 99 %.

Es piekrītu arī daudziem godātajiem deputātiem, ka pēc smagā darba sarunās mums jānoslēdz darījums. Es esmu optimistiski noskaņots, jo šeit Parlamentā es jūtu apņēmību un reālu piederības sajūtu attiecībā uz Eiropas nākotni.

Ļaujiet man izteikt dažas piezīmes par konkrēto jautājumu — kas joprojām ir atklāts — par apgriezto kvalificēto balsu vairākumu. Iepriekšējās sešās vai septiņās nedēļās Padome ir apspriedusi Parlamenta priekšlikumus vismaz reizi nedēļā. Pēdējās četrās nedēļās 27 dalībvalstu finanšu ministri apsprieda šo tiesību aktu kopumu trīs reizes, un katru reizi viņi būtiski piekāpās Parlamentam dažādos dokumenta punktos, lai nolīdzinātu ceļu un laikus panāktu vienošanos.

Mēs apspriedām visu priekšlikumu visus aspektus dažādos līmeņos. Sākotnēji jūs ierosinājāt, ka apgrieztā kvalificētā balsu vairākuma noteikums būtu jāpiemēro vairāk nekā 15 gadījumos. Dažos gadījumos to juridiski nebija iespējams darīt, un šos gadījumus mēs identificējām ļoti ātri. Attiecīgi daži no pārējiem punktiem jau bija iekļauti Padomes vispārējā pieejā lēmumam par finanšu sankciju uzlikšanu.

Maijā Padome piekrita apgrieztajam kvalificētam balsu vairākumam divās vietās papildus vispārējai pieejai. Pirmdien Padome izdarīja plašu piekāpšanos, pēdējā gadījumā par pakta preventīvo daļu, tostarp klauzulu par pārskatīšanu pēc trim gadiem un „ievēro vai izskaidro” procedūru, kas tika pastiprināta salīdzinājumā ar iepriekšējo vienošanos marta Ekonomikas un finanšu padomē.

Šie drošības pasākumi var dot Parlamentam vajadzīgo pārliecību, ka novirze no Komisijas priekšlikumiem un ieteikumiem būs minimāla un ka noteikumu neievērošanas gadījumi un tādējādi vajadzība sniegt paskaidrojumus būs ļoti reti izņēmumi.

Parlamentam noteikti ir laiks vēlreiz apsvērt savu sākotnējo nostāju un nākt pretī Padomei. Tirgi un investori ir modri, un viņi vēlētos redzēt, vai mēs varam vai nevaram panākt vienošanos nākamajās dienās. Es uzskatu, ka mums ir svarīgi to izdarīt. Turklāt šis tiesību aktu kopums varētu parādīt, kā Eiropas iestādes spēj sadarboties atbildīgi, efektīvi un konstruktīvi tik svarīgā jomā. Trīspusējās sarunās es vairākkārt dzirdēju no Parlamenta deputātiem nopietnu kritiku par starpvaldību procedūrām. Tiesību aktu kopuma ātra un laikus īstenota pieņemšana varētu pierādīt, ka Kopienas metode ir pareizā pieeja, kura jāizmanto, virzoties uz priekšu.

  Elisa Ferreira, referente. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu pateicīga ikvienam par devumu šajās debatēs, jo īpaši komisāram O. Rehn un Padomes priekšsēdētājam A. Kármán par kopsavilkumiem. Es tikai vēlētos uzsvērt vienu punktu: abas puses faktiski ir piekāpušās, un es uzskatu, ka vienošanās ir ļoti tuvu, bet es negribētu, ka viņi nepieminētu jautājumu par simetriju un asimetriju kā svarīgu jautājumu, kas prasa risinājumu. Šis, kā arī apgrieztais kvalificētais balsu vairākums ir punkti, par kuriem vēl notiek pielāgošana, un tajos vēl nav noslēguma. Es esmu īpaši pateicīga par komisāra O. Rehn pozitīvo devumu, bet, ja ir vajadzīga vienošanās, tās pamatā ir jābūt juridiskā dokumenta sadaļai — tostarp, protams, 32. pantam, 42. pantam un 11.A apsvērumam, kā par to plaši tika debatēts. Tāpēc es būtu pateicīga, ja jūs paturētu prātā šo jautājumu, jo tas skar dažu Parlamenta deputātu un vairāku politisko grupu intereses, kā jūs redzējāt.

To teikdama, es uzskatu, ka jaunais makroekonomiskās nelīdzsvarotības analīzes faktors var būt noderīgs. Es atvainojos, komisār, ne vien par burbuļu problēmu atrašanu nekustamā īpašuma vai finanšu tirgos, bet arī par to, ka tiek norādīts, cik svarīga ir Eiropas galvenā problēma: spriedze, ko rada pilnīgi atšķirīgie ceļi, kā attīstās ekonomika, kas veido eiro zonu. Tieši pašlaik šī spriedze nopietni apdraud kopējās valūtas eksistenci ar neoptimālu monetāro jomu, kā to šodien ļoti labi akcentēja García-Margallo y Marfil kungs.

Faktiski Eiropas Savienība nav perfekta un nav pilnīga. Tas, ko mēs darām, nav pietiekams, lai izlabotu trūkumus, kas Eiropas ekonomikā pašlaik ir, un, manuprāt, visas vainas kariķētā uzvelšana slinkajiem, melīgajiem un nepareizajiem par pieļautajām kļūdām — pretstatā krietnajiem, kuriem nav nekādu problēmu, — ir ārkārtīgi bīstama karikatūra, no kuras mums visiem jāizvairās. Galu galā Eiropas vēsture pierāda, ka vienkārši skaidrojumi sarežģītām problēmām nekad nedod labus rezultātus. Tas tad arī ir aicinājums, ko es šeit izsaku.

  Diogo Feio, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es pateicos par visu, kas tika ieguldīts šajās debatēs, un es vēlos izteikt īpašu pateicību — tāpēc, ka es to tikko neizdarīju — par izšķirīgo nozīmi, kāda visā šajā bija Bowles kundzei, Ekonomikas un monetāro lietu komitejas priekšsēdētājai.

Es vēlos uzsvērt, ka šis ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums dod lielāku pārredzamību iestādēm un labāku un lielāku nozīmi Parlamentam. Šis tiesību aktu kopums veido arī daļu no eiro aizsardzības pasākumiem. Katrs, kas uzskata, ka vislabākie risinājumi izaugsmei šeit nav atrodami, ir spiests arī atzīt, ka viņš nezina nevienu valsti, kurā nebūtu izaugsmes, ja tās valsts budžets ir kārtībā. Valstis, kas ievēro budžeta disciplīnu, ir valstis, kurās ekonomika aug, un to mēs nedrīkstam aizmirst. Tas ir paraugs, kas mums šeit jādod. Tas ir paraugs, kuram pašlaik, piemēram, seko manā valstī.

Es gribu arī uzdot jautājumu visiem Parlamenta deputātiem: vai jūs varat teikt, ka šis ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums šodien ir sliktāks, nekā tas bija sākumā? Vai varat teikt, ka Parlaments neko tajā nav uzlabojis? Jūs to nevarat teikt, jo tā nav taisnība. Šodien šis ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopums ir labāks nekā Komisijas sākotnējais priekšlikums, un tas ir labāks, jo Parlamenta deputāti tajā ir ieguldījuši savu devumu. Tieši tāpēc mums jādod saviem iedzīvotājiem ļoti skaidra atbilde. Mēs gribam plaukstošu Eiropas ekonomiku. Mēs gribam stabilitāti. Mēs noteikti gribam pārredzamību. Lai to visu panāktu, mums tomēr jāparāda atbildības sajūta balsojumā rītdien; mums noteikti jābalso atbildīgi un ļoti labi jāizvēlas savi partneri.

Attiecībā uz mani, mana izvēle ir ļoti skaidra: es balsošu par labāku Eiropu un par labāku Eiropas ekonomiku.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Sylvie Goulard, referente. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es visiem pateicos par šīm debatēm, arī komisāram un ministram A. Kármán.

Vispirms es gribēju teikt ministram, ka, manuprāt, mēs jau esam pierādījuši, ka Kopienas metode darbojas labi. Kā tikko teica Diogo Feio, es uzskatu, ka dokuments faktiski ir uzlabots, un es uzskatu, ka, piedaloties publiskās debatēs, mēs darām savu darbu, un iedzīvotāji var saņemt informāciju par to, kas, kā viņi saka, notiek Briselē.

Tādēļ kāpēc mēs vēl arvien runājam par apgriezto kvalificēto balsu vairākumu? Es gribētu uzsvērt vienkāršu lietu. Šajā Parlamentā piedalās valstis, kurās ir, piemēram, lielāks iedzīvotāju skaits, un no šīm valstīm ir vairāk deputātu. Runājot par balsojumiem, katras valsts balss ir atbilstīga tās lielumam. Tomēr kurā demokrātijā ir tāda sistēma, kā rezultātā, piemērojot noteikumus, mums ir atšķirīga attieksme pret cilvēkiem, uz kuriem šie noteikumi attiecas?

Ja nonākam līdz noteikumu īstenošanai, par kuriem mēs visi esam vienojušies, mēs nevaram sākt noteikt izņēmumus. Iedzīvotāji vēlas redzēt, ka likums tiek piemērots visiem vienlīdzīgi. Arī Eiropas līmenī visām dalībvalstīm neatkarīgi no to lieluma ir jābūt vienlīdzīgām.

Tādēļ mēs cīnāmies: tā nav ideoloģiska cīņa, tas ir vispārējas nozīmes jautājums.

Mans otrais jautājums ir par simetriju, un es vēršos īpaši pie Ferreira kundzes. Tas ir svarīgs jautājums: tā ir daļa no vienošanās. Mums ir jāapzinās, ka dažiem no mums tā ir izmaksājusi ļoti dārgi, un, lai nodrošinātu, ka mēs šo jautājumu novedam līdz galam, mums šajā Parlamentā ir vajadzīga pēc iespējas plašāka vienotība visos šīs vienošanās aspektos. Mums ir jābūt vienotiem. Kā teica komisārs, es uzskatu, ka starp mums nav tik lielu atšķirību, lai mēs tās nevarētu pārvarēt. Tāpēc es aicinu būt vienotiem. Mēs nevaram prasīt atbalstu un vienlaikus pamest citus grūtībās.

Nobeigumā es vēlējos pateikties Kármán kungam ļoti konkrēti par mazo jautājumu saistībā ar „ievēro vai izskaidro” principu. Mūsu diskusiju gaitā es jums tik daudz reižu esmu vaicājusi: „Ko nozīmē „ievēro vai izskaidro”, un kam lai izskaidro?” Jūs esat bijis labs jurists; jūs esat virzījis Padomi uz priekšu. Viņi ir gatavi to veikt publiski. Viņu perspektīvajos plānos ietilpst ekonomiskais dialogs. Paldies jums! Tomēr prasiet, lai viņi iet mazliet tālāk: mēs prasām tikai to. Jūs esat rīkojies tik ļoti veiksmīgi, tādēļ es esmu pārliecināta, ka mēs to panāksim.

  Corien Wortmann-Kool, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es arī vēlētos pateikties visiem, kuri ir piedalījušies debatēs, un visiem, kuri ir mūs atbalstījuši ar šādiem skaidriem argumentiem.

Es arī vēlētos pateikties Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājai Sharon Bowles, jo situācija bija ļoti sarežģīta, un, ja rītdienas balsojumā mēs iegūsim pozitīvu rezultātu, tas noteikti būs viņas nopelns.

Mums šodien ir bijušas diezgan ideoloģiskas debates, un ir skaidrs, ka šajā Parlamentā ikviens vēlētos ilgtspējīgas valsts finanses un budžeta disciplīnu, bet vēsture rāda, ka to nevar panākt, tikai tērējot vairāk naudas.

Tagad mums priekšā ir tiesību aktu kopums. Mēs esam daudz izdarījuši. Komisāra O. Rehn sarakstā ir 15 jautājumi, un dažiem deputātiem, iespējams, kāds sīkums šajā tiesību aktu kopumā šķiet problemātisks, bet, skatoties uz kreiso deputātu piedāvāto alternatīvu, tā mūs apmierina pat vēl mazāk. Tāpēc es ceru, ka rīt deputāti būs sagatavojušies pieņemt šā ļoti nozīmīgā tiesību aktu kopuma izaicinājumu šim Parlamentam, kurš tāpat kā Padome pirmoreiz savā vēsturē īsteno kopējās likumdošanas pilnvaras.

Nākamnedēļ mums būs jānovērš vēl daži šķēršļi, bet rītdien, cerams, mums būs pozitīvs balsojuma rezultāts. Tādēļ mums priekšā ir vēl viena nedēļa, un es ceru, ka galu galā mēs jūlijā varēsim pieņemt lēmumu pirmajā lasījumā, jo par 98 % mēs jau esam paveikuši.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) vārdā es gribētu uzsvērt arī Goulard kundzes teikto par simetriju un asimetriju. Šajā Parlamentā patiešām pastāv „dots pret dotu” princips, un ikvienam ir savas prioritātes. Tomēr minētais „dots pret dotu” princips simetrijas izteiksmē ir jāpiemēro arī šim Parlamentam, galu galā pieņemot nostāju par šo tiesību aktu kopumu.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2011. gada 23. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Apstākļos, kad ir spēcīgi jūtama lejupslīdes un valsts parāda krīzes ietekme, mums ir vajadzīga spēcīga ekonomiskā pārvaldība ES līmenī. Tomēr ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums pašreizējā versijā nepalīdzētu Eiropas Savienības ekonomikai atjaunoties, bet radītu situāciju, kurā bezdarbs un nabadzība būtu pastāvīgi elementi.

Es domāju, ka šā tiesību aktu kopuma priekšlikumi nav pietiekami vērienīgi, jo tie ir vērsti vienīgi uz taupību un iedzīvotāju sociālo tiesību ierobežošanu. Nav minēti elementi, kas varētu sekmēt Eiropas ekonomikas atjaunošanos, piemēram, ieguldījumu veikšana infrastruktūras, izglītības, pētniecības un inovāciju pamatnozarēs.

Mēs varam ierosināt alternatīvu šim taupības modelim, kas, spriežot pēc Grieķijas, ir izrādījies ārkārtīgi ierobežots. Obligāciju izveide, kas ir kopīgi jāizdod par daļu no Eiropas valsts parāda, automātiski samazinātu finansējuma izmaksas Eiropas Savienībā un ļautu atsākt ieguldījumus. Saskaņā ar ASV „Jaunā kursa” politikas modeli pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes risinājums ietvers ekonomikas izaugsmes atjaunošanu, kas pamatojas uz ieguldījumiem un jaunu darbavietu radīšanu.

  Monika Flasíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) Ir svarīgi, ka ES ne vien reaģē uz krīzi, novēršot akūtākās problēmas, bet ka tā arī gatavojas būtiskākai ekonomiskās pārvaldības reformai. Daudzi iesniegto ziņojumu jautājumi ir vērsti pareizajā virzienā, bet vienlaikus tiem ir daudz trūkumu. Priekšlikumos ir runa par bargākām sankcijām, par soda naudām ieteikumu neizpildes gadījumos un par to automātisku piemērošanu, lai izvairītos no pakļaušanās politiskas tirgošanās prasībām. Tas viss ir ļoti labi. Es nevaru atbrīvoties no sajūtas, ka šīs sankcijas ir pielāgotas tām valstīm, kuras pašlaik ir sarežģītā situācijā. Šķiet, ka to pamatā ir doma, ka šīs valstis var pašas risināt šo sarežģīto situāciju un ka tās, izmantojot „disciplinētu” pieeju, spēj pašas uzlabot savu situāciju. Tomēr tā ir kļūda. Pat pirms krīzes Eiropā attīstījās tāda dinamika, kuras rezultātā eiro zonas spēcīgās valstis nostiprināja savas konkurētspējas priekšrocības. Pateicoties cita starpā, piemēram, darba algu dempingam Vācijā, centrālās valstis stiprināja savu pozīciju eksporta jomā un nomaļās valstis kļuva par savu izstrādājumu un kapitāla nekonkurētspējīgām izpārdošanas vietām. Šīm valstīm krīze bija „pēdējā nagla zārkā”. Nav iespējams izkļūt no šīs situācijas tikai ar gribasspēku vien vai valstij pašai ar saviem lēmumiem. Situāciju attiecībā uz makroekonomisko nelīdzsvarotību, jo īpaši valstīs, kurās ir vienotā valūta, var atrisināt tikai, vienojoties par pašreizējā ekonomikas attīstības modeļa atkārtotu novērtēšanu. Risinājumu dos ne tikai samazinājumi un budžeta disciplīna, bet mērķtiecīgas attīstības politika un atbalsts Eiropas nomaļo reģionu konkurētspējai.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Kā parasti, aizbildinoties ar jūsu pašu radīto problēmu risināšanu, jūs uzspiežat mums vairāk Eiropas un vairāk Komisijas pilnvaru: šīs Komisijas, kas nav nekas vairāk kā saujiņa ierēdņu, kuri ir iecelti bez demokrātiskas uzraudzības, bet kas ir izveidota kā cenzors un vergu uzraugs, kuram būs tiesības noteikt sankcijas dalībvalstīm. Jūsu ekonomikas pseido pārvaldība tālu pārsniedz budžeta uzraudzību. Tā gluži vienkārši ir uzraudzības uzspiešana mūsu tautām un nācijām. Tiek piemērota ierobežotas suverenitātes doktrīna, kas bija sirdij tik tuva lielajam demokrātam L. Brezhnev, izņemot to, ka tanku vietā mums ir finanšu sodi. Es nepārspīlēju: vienā no šiem ziņojumiem ir uzskatīts par nepieciešamu paziņot, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultātā notiek vairākuma izmaiņas, jaunajai valdībai jāsaņem atļauja, pirms tā maina iepriekšējās valdības budžeta prioritātes, un pat tādā gadījumā var veikt tikai nebūtiskas izmaiņas. Runājot par pašām prioritātēm, tās ir tās pašas, ko noteikusi Eiropas Savienība: atmaksāšana privātajiem kreditoriem, uzticības atjaunošana tirgiem, sociālās apdrošināšanas izjaukšana un liberalizācijas nemitīga paātrināšana saskaņā ar ES stratēģiju 2020. gadam. Tā nav kļūdu labošana, valsts pārvaldījuma uzlabošana vai Grieķijas situācijas atkārtošanās novēršana: tas ir drauds demokrātijai.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Krīze var sniegt mums iespēju mainīt vai no jauna izveidot noteikumus un iestādes. Ekonomists Joseph Schumpeter runāja par „radošu iznīcību”. Tādēļ pašlaik Eiropas Savienībai ir vienreizēja iespēja izveidot jaunu mehānismu, kam būtu ilgtermiņā jārada lielāka dalībvalstu makroekonomikas, fiskālā un valūtas stabilitāte un jāpalīdz to konkurētspējas palielināšanā. Ekonomikas un monetārās savienības iepriekšējās darbības gaitā gūtā pieredze ir parādījusi, ka šādi noteikumi ir jānostiprina tiesību aktos un ka mēs nevaram paļauties uz atsevišķu dalībvalstu labo gribu. Šā iemesla dēļ iesniegtais tiesību aktu kopums, kas ietver sešus priekšlikumus par uzlabotas ekonomiskās pārvaldības sistēmas izveidi, ir solis pareizajā virzienā. Četri priekšlikumi attiecas uz fiskālajiem jautājumiem, tostarp par Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, turpretim divas jaunās regulas cenšas identificēt un atrisināt makroekonomisko nelīdzsvarotību, kas radusies Eiropas Savienībā un eiro zonā. Tomēr, lai šos jaunos noteikumus ieviestu efektīvi, ir un arī turpmāk būs ieteicams, lai valstu parlamenti un Eiropas Parlaments būtu ciešāk un laikus iesaistīti visā procesā.

Kopumā es uzskatu, ka šis iesniegtais tiesību aktu kopums ir piemērota atbilde globālajai krīzei un ES pašreizējai ekonomiskajai situācijai, pamatojoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem, un saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” un citiem stratēģiskiem ES dokumentiem, un tādēļ es iesaku to pieņemt grozītajā versijā.

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – (BG) Piemērotu instrumentu trūkums valsts finanšu problēmu agrīnai diagnosticēšanai kopā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta mehānismu vājo darbību ir vieni no galvenajiem cēloņiem ilgstošajai krīzei, ko pārdzīvo eiro zona un ES. Šis tiesību aktu kopums ļauj mums veikt atbilstīgus pasākumus, lai labotu nelīdzsvarotību, pirms tā rada negatīvu ietekmi uz valsts finansēm. Tie ļaus Eiropas Komisijai pastāvīgi uzraudzīt dalībvalstu makroekonomisko attīstību, un nepieciešamības gadījumā tiks veikta valstu ekonomiku padziļināta analīze. Tādēļ makroekonomikas attīstības rādītājus un to robežvērtības Komisija nedrīkst pieņemt automātiski, bet tie ir jāizanalizē, raugoties no ekonomikas perspektīvas. Izstrādājot rezultātu pārskatu, ir svarīgi ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgās sākotnējās nostājas kopā ar to makroekonomikas iezīmēm, kas eiro zonas valstīm un pārējām ES valstīm ir atšķirīgas. Analizējot rādītāju robežvērtības, jāņem vērā „iedzīšanas” process, kurā ir iesaistītas jaunās dalībvalstis. Tas ir vienīgais iespējamais veids, lai nodrošinātu, ka tiek veikta šo valstu makroekonomikas attīstības piemērota analīze.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Eiropas Savienības, jo īpaši eiro, ekonomiskā integrācija ir sasniegusi punktu, kurā vairs nevar nepievērst uzmanību nepārprotamajām atkāpēm no tiem kritērijiem, kas ir bijuši noteikti, lai aizsargātu Eiropas Savienības ekonomikas stabilitāti. Tāpēc es gribētu aicināt palielināt Komisijas nozīmi attiecībā uz ES ekonomisko pārvaldību. Galu galā vajadzētu izveidot un īstenot automātiskus mehānismus, ja noteiktas dalībvalstis pastāvīgi pārkāpj Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Ekonomikas krīze ir atklājusi vairāku valdību bezatbildīgos lēmumus finanšu un ekonomikas jomā, bet apzinīgās dalībvalstis ir tās, kuras par to maksā. Krīze mums ir devusi sāpīgu, bet tāpēc jo vērtīgāku mācību nākotnei. Komisiju vajadzētu pilnvarot iejaukties bez ierobežojumiem, kad vien tā saņem satraucošus signālus no jebkuras dalībvalsts, un Padomei nevajadzētu atbalstīt vainīgos. Daudzās runas par solidaritāti nebūs bezgalīgas, un, ja vien mēs nesauksim ļaundarus pie kārtības, iedzīvotāji no tādām valstīm kā Igaunija varētu zaudēt pacietību.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopuma pieņemšana tomēr vēlreiz pierāda, ka Eiropas projekts joprojām ir dzīvs un ka, pamatojoties uz saskaņošanu starp 27 dalībvalstīm, tās pārvarēs savas grūtības un vienlaikus risinās turpmākas problēmas. Valsts parāda krīze rāda, ka pašreizējie uzraudzības un novēršanas mehānismi ir nepiemēroti. Šodien balsojumam iesniegtie pasākumi tiecas stiprināt instrumentus, kas nedarbojas, un tādēļ ir būtiski, lai tie tiktu īstenoti praksē. Māstrihtas līgumā apstiprinātais parāda kritērijs šajā jaunajā tiesību aktu kopumā beidzot ir kļuvis darbotiesspējīgs un tagad faktiski tiks piemērots. „Eiropas ekonomikas politikas pusgada” institucionalizācija, dialoga uzlabošana Eiropas iestāžu un valsts struktūru starpā, Parlamenta un Komisijas nozīme visā uzraudzības procesā, kā arī lielāka un efektīvāka pārraudzība — tie visi ir veidi, lai Eiropā sasniegtu saprātīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tomēr man ir jāuzsver, ka Eiropas ekonomikas politikas panākumiem ir arī jābūt atkarīgiem no citiem, papildu pasākumiem, lai atbalstītu ieguldījumus un izaugsmi dalībvalstīs. Eiropai jākoncentrējas uz kopējo stratēģiju, bet tā nedrīkst aizmirst katras valsts īpašās iezīmes.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Kā ir parādījis pagājušais gads, tā sauktais Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas bija paredzēts, lai nodrošinātu efektīvu aizsarglīdzekli pret dalībvalstu veiktiem eiro zonas makroekonomikas principu pārkāpumiem, maigi izsakoties, nav bijis ļoti efektīvs. Tas lielā mērā ir noticis, pateicoties dalībvalstu uzskatam, ka tās var rīkoties nesodīti, jo sistēmas noteiktās sankcijas nebija automātiskas. Mēs atbalstām to sankciju veidu, kas tiktu piemērots eiro zonas valstīm, kuras pārsniegušas budžeta deficīta un valsts parāda atļauto līmeni Tomēr ir vienlīdz svarīgi veikt preventīvus pasākumus, un tādēļ mēs Eiropas Parlamentā atbalstām automātiska mehānisma ieviešanu arī Pakta preventīvajā daļā. Viss process prasa arī lielāku pārredzamību, un to var nodrošināt tikai, ciešāk iesaistoties Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Padome 2010. gada martā un jūnijā pieņēma stratēģiju „Eiropa 2020”, kuras galvenā prioritāte ir dalībvalstu ekonomikas politikas koordinācijas uzlabošana un ilgtermiņa mērķis — ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme un ilgtspējīga nodarbinātība. Tā kā ekonomiskā pārvaldība uzskata valsts parādu par līdzvērtīgu deficītam, mums ir jāvelta visas pūles, lai nodrošinātu, ka ieviestā vidēja termiņa budžeta shēma palīdz samazināt nākamajām paaudzēm radīto slogu. To veicot, mums ir jāizmanto tā pieredze, kas gūta Ekonomikas un monetārās savienības darbības pirmajā desmitgadē. Prasības attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, kas veido budžeta shēmu, ir steidzami jāstandartizē, lai nodrošinātu līdzīgus sociālās aizsardzības ieguvumus un cīnītos pret sociālo atstumtību.

Ņemot vērā dalībvalstu budžetu un ES budžeta savstarpējās atkarības augsto pakāpi, budžeta prognozēm abos līmeņos ir jābūt vienlīdz pārredzamām. Tādēļ ir tik svarīgi īstenot nolīgumu starp Komisiju un katru dalībvalsti attiecībā uz prognožu darbības jomu un prognozēšanas metodēm. Šāda sadarbība dotu iespēju izvairīties no pretrunīgiem makroekonomikas budžeta scenārijiem un palielināt plānošanā izmantoto prognožu uzticamību.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (RO) Ekonomikas krīze un tās ietekme ir mums parādījusi, ka ES nākotnei ir jāpamatojas uz Eiropas, nevis valsts līmeņa risinājumiem. Valsts parāda krīzes dzīvotspējīga risinājuma izvirzīšana un nepieciešamība stiprināt eiro, atgriešanās uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa un jaunu darbavietu radīšana ir atkarīga no efektīvas koordinācijas dalībvalstu starpā un Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanas. Īsi sakot, tas viss ir atkarīgs no stipras Eiropas, no mērķa, kas ir ietverts arī Eiropas Padomes Ungārijas prezidentūras devīzē.

Eiropas Parlamenta darba kārtībā esošais Eiropas ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu kopums var izveidot nepieciešamos mehānismus tādai ES nākotnei, kādu to iedomājās tās veidotāji. Ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma pieņemšana ietvers ciešu koordināciju, fiskālo disciplīnu, ekonomikas uzraudzību, efektīvus lēmumu pieņemšanas noteikumus, jaudīgas Eiropas iestādes, tādējādi liekot pamatus ES atdzimšanai.

Ekonomikas krīze ir neatgriezeniski mainījusi pasauli, un ir skaidra arvien steidzamāka vajadzība veidot jaunu ES finanšu struktūru. Mēs esam sasnieguši pagrieziena punktu. Dalībvalstu centienu vājināšana attiecībā uz to, lai pabeigtu reformas, kas ir sāktas krīzes ietekmē, pārmērīga iecietība, pārāk daudz kopīgi pieņemto noteikumu izņēmumu un atgriešanās pie iekšējā protekcionisma jauna posma dos liktenīgu triecienu.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Es neuzskatu, ka valdības vai amatpersonas var pārvaldīt ekonomiku. Tomēr es saprotu, ka mums ir jāmeklē Grieķijas un citu ES valstu finanšu problēmu cēloņi un jāatrod veids, kā turpmāk tās novērst. Tikmēr cieš demokrātija, jo mēs ierobežojam iedzīvotāju tiesības lemt par savas valsts budžetu un tādējādi par valsts politikas prioritātēm. Solidaritāte ir iespējama, tomēr tikai tad, ja atbildīga pārvaldība ir noteikums visiem. Tādējādi mēs tuvojamies krustcelēm. Viens ceļš ved uz Eiropas integrācijas palēnināšanos un, iespējams, sabrukumu. Otrs ceļš ved uz nodokļu saskaņošanu, valstu budžetu likvidāciju un federālu supervalsti. Tomēr šādā gadījumā mēs runājam arī par vienotu sistēmu attiecībā uz veselības apdrošināšanas iemaksām, sociālo apdrošināšanu un pensijām visā Eiropas Savienībā. Šie argumenti, nevis tukšās frāzes par vienotību veido debates par federālu Eiropu.

19. Lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7–0214/2011), ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā sniedz Romana Jordan Cizelj, par priekšlikumu Padomes direktīvai par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu (COM(2010)0618 – C7–0387/2010 – 2010/0306(NLE)).

  Romana Jordan Cizelj, referente. – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Šis ir normatīvs priekšlikums, ar kuru mēs pirmoreiz ieviesīsim Eiropas standartus darbībām saistībā ar radioaktīviem atkritumiem un lietotu kodoldegvielu. Ir pagājuši divi gadi, kopš mēs pieņēmām direktīvu par kodoldrošību, un kopš tā brīža ir pievērsta lielāka uzmanība kodolspēkstaciju drošai ekspluatācijai.

Eiropas Parlaments ir vairākkārt pieprasījis direktīvu par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu. Notikumi Fukušimā ir parādījuši, ka mums bija pamats to pieprasīt, jo lietotā kodoldegviela, kas uzglabāta pagaidu glabāšanas tvertnēs, arī var radīt risku, kuru var novērst ar atbilstīgiem pasākumiem. Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja (ITRE) pilnīgi atbalsta Eiropas direktīvas ideju, bet mēs gribam, lai noteiktās vietās tā būtu stingrāka. Mēs savā ziņojumā pievērsām uzmanību tehnoloģiskajiem aspektiem, finanšu un cilvēku resursu nodrošinājumam un neatkarīgām, stingrām un kompetentām reglamentācijas iestādēm,

Ļaujiet man sīkāk paskaidrot mūsu nostāju. Pat vislabākās idejas, lai cik tās būtu vēlamas, neīstenosies, ja nav pietiekama finansējuma. ITRE komitejā mēs būtiski esam palielinājuši finanšu prasības. Mūsuprāt, nepietiek tikai ar to, ka šie resursi ir atbilstīgi un pieejami. Politiskajā līmenī mums jānodrošina, lai šīs divas prasības būtu īstenotas, un tāpēc mēs atbalstām finanšu resursu lielāku pārredzamību un uzraudzību. Mēs ieviešam arī prasību, ka nauda izmantojama konkrētam nolūkam.

Mēs esam uzsvēruši arī „piesārņotājs maksā” principa īstenošanu, un es to uzskatu par vienu no Eiropas Parlamenta galvenajām prasībām. Mēs reaģējām arī uz sabiedrības bažām par noglabātās kodoldegvielas drošību un atbalstījām atgriezeniskuma principu. Mēs pieņēmām nostāju, ka lietotā kodoldegviela ir jākontrolē. Taču tehniskām vajadzībām vai jaunu tehnoloģisku risinājumu gadījumā šādu degvielu varētu iegūt, apstrādāt vai pārstrādāt un atkārtoti izmantot.

Mēs esam būtiski pastiprinājuši pārredzamības prasības un noteikuši konkrētus nosacījumus attiecībā uz sabiedrības līdzdalību, informāciju, kas dodama sabiedrībai, un sazināšanās metodi un līdzdalības procedūrām. Saistībā ar šo mēs atsaucāmies uz Orhūsas konvenciju. Mūsu komiteja atbalsta reģionu sadarbību. Tomēr, lai nodrošinātu, ka reģionu sadarbība netiek izmantota tikai kā iegansts lēmumu kavēšanai, mēs esam pievienojuši veselu kopumu prasību, kas šādā sadarbībā jāņem vērā.

Īpašu uzmanību mēs pievērsām to darbinieku aizsardzībai, kuri nodarbojas ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, ievērojot ALARA (tik maz, cik praktiski iespējams) principu, kas ir noteikts praksē, izglītības un mācību, kā arī zinātnisko un tehnoloģisko prasmju attīstības nepieciešamību.

Es īpaši vēlētos uzsvērt mūsu nostāju saistībā ar radioaktīvo atkritumu eksportu. Es uzdrošinos teikt, ka neviens komitejas loceklis neieņem nostāju „uz mani tas neattiecas”. Mēs neatbalstām bezatbildīgu apsaimniekošanu un gribam, lai radioaktīvie atkritumi tiktu droši noglabāti. No otras puses, mēs zinām, ka ir izņēmumi, kuros eksports ir atļauts. Tāpēc mēs atbalstījām grozījumu, kurš pieļauj eksportu uz valstīm, kas darbojas pēc tādiem standartiem, kādus ar šo direktīvu mēs ieviesīsim ES. Piemēram, mēs nedrīkstam eksportēt radioaktīvus atkritumus uz valstīm, kurās nav galīgās noglabāšanas iekārtas. Mēs iesniedzām arī grozījumu, kurā mēs pieprasām, lai Eiropas Komisija, tiklīdz ir pabeigti ekspertu vērtējumi, izvērtētu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas koncepciju. Īpašs uzsvars liekams uz atgriezeniskuma principu un eksporta prasībām.

Dāmas un kungi! Eiropas Parlamentam ir tikai konsultatīva nozīme saskaņā ar Euratom līgumu. Mēs nopietni strādājām, un es gribētu cerēt, ka mūsu darbs nebūs bijis veltīgs. Tāpēc es gaidu, ka Eiropas Komisija un Padome ņems vērā mūsu nostāju, un es lūdzu jūs šajās debatēs atbalstīt ITRE pieņemto nostāju.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Šodien mēs apspriežam Komisijas priekšlikumu par tematu, kas skar Eiropu un kas Parlamenta darba kārtībā ir iekļauts otro reizi. Komisijas pirmais priekšlikums netika pieņemts 2003. un 2004. gadā. Mēs uzskatām, ka ir saprātīgi un ieteicams Eiropas līmenī piemērot visaugstākos drošības standartus kodolenerģijas lietošanai neatkarīgi no tā, kādā nolūkā tā tiek lietota, kā arī kodolatkritumu apsaimniekošanai.

Es vēlos pateikties Jordan Cizelj kundzei par visaptverošo ziņojumu un darbu, ko viņa veikusi dažās pēdējās nedēļās. Es vēlos arī pateikties ēnu referentiem no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kā arī no pārējām komitejām. Mani darbinieki man saka, ka jūs esat sagatavojuši ar faktiem pamatotu un kompetentu ziņojumu. Mēs esam gandarīti, ka jūs atbalstāt būtiskos aspektus Komisijas priekšlikumā, kura nolūks ir kļūt par visaptverošas Eiropas tiesiskās un reglamentējošās drošības sistēmas attīstības būvmateriālu visaugstākajā līmenī, kāds iespējams.

Es esmu gandarīts, ka jūs pamatos piekrītat Eiropas tiesiskā regulējuma koncepcijai un ka jūs atbalstāt mūsu priekšlikumus par valstu programmu atbildību, par skaidrām darba, laika grafika un finanšu prasībām, par informāciju un par plašās sabiedrības pilnīgu iesaisti jau sākotnējā stadijā katrā valsts īstenošanas procesā.

Mēs gribam strādāt kopīgi, lai nodrošinātu, ka mums ir sīki izstrādāti un ticami pierādījumi par atkritumu apsaimniekošanas ceļiem un to drošumu, jo īpaši tāpēc, ka to glabāšanas periodi būs ļoti ilgi.

Mēs uzskatām, ka daudzi priekšlikumu, ko jūs esat izstrādājuši, liecina par labu informētību. Tajos tiek atbalstīta un stiprināta Komisijas pieeja.

Es vēlos izteikt dažas papildu piezīmes par četrām konkrētām jomām.

Pirmkārt, pamatprincips ir tāds, ka mēs negribam regulēt katru subsidiaritātes pamatkoncepcijas sīkumu. Katrai dalībvalstij ir atšķirīga sākotnējā situācija. Mēs gribam iedarbināt Eiropas tiesisko regulējumu. Dokumenta projektā ir iekļauti būtiskie punkti, kas svarīgi drošībai un standartiem. Piemēram, mēs esam atstājuši vietu manevrēšanai attiecībā uz sabiedrības līdzdalības veidu, darbinieku un vadītāju izglītību un mācībām un finanšu modeļa detaļām — nevis finansēšanas kvalitāti — un mēs ar nodomu atstājam atklātu regulējumu par izbūvētajām un/vai vairāku dalībvalstu kopīgi ekspluatētajām galīgās noglabāšanas iekārtām. Ja nepieciešams, mēs varam dot ieteikumus šajā jomā, ja vēlāk procesa gaitā mums būs vajadzīga lielāka konkrētība.

Tomēr es esmu pārliecināts, ka šis priekšlikums nebūs pēdējais, kas tiks iesniegts nākamajos 20 gados. Es paredzu, ka saturs mums būs jāpapildina vai jāgroza nākamo divu līdz piecu gadu īstenošanas procesa gaitā. Tieši tāpēc Komisija jums visiem skaidri piedāvā iespēju pārskatīt direktīvu īstajā laikā, lai mēs tādējādi varētu mācīties no savas pieredzes un uzlabot direktīvu vēl vairāk.

Otrkārt, ja mēs skatām glabāto kodoldegvielas elementu un atkritumu atgriezeniskuma jautājumu, princips ir tāds, ka katrai glabāšanas iekārtai ir jābūt piemērotai un drošai pastāvīgai galīgai noglabāšanai, skatoties no ģeoloģiskās un tehniskās perspektīvas, kā arī saistībā ar tās konstrukciju. Taču mēs apzināmies, ka notiks attīstība pētniecības un zinātnes jomās. Pašlaik arvien vairāk ir cerību, ka paredzamā nākotnē pēc dažiem nākamo gadu desmitiem nākamās vai aiznākamās paaudzes zinātnes attīstība ļaus mums pārstrādāt vai saglabāt atkritumus efektīvāk, nekā mēs to varam izdarīt šodien. Tāpēc mēs uzskatām, ka atgriezeniskuma un vienlaikus pastāvīgas pieejamības un drošības izvēle ir vienlīdz svarīga, un mēs gribam būt spējīgi to iestrādāt valstu tiesību aktos un varbūt padarīt to skaidrāku preambulā.

Treškārt, mēs īpaši atbalstām referentes viedokli par to, cik svarīgs ir atbilstīgs finansējums valsts atkritumu apsaimniekošanas programmām. Šā iemesla dēļ Komisijas priekšlikums ietver svarīgas prasības attiecībā uz finansējumu, kuru mērķis ir nodrošināt, ka nākamajām paaudzēm netiek uzlikts pārmērīgs slogs. Tāpēc mēs gribam garantēt, ka ir padarīts pieejams pienācīgs finansējums īstajā laikā un atbilstīgi principam „piesārņotājs maksā”, ka valsts programmās ir iekļautas sīki izstrādātas un ticamas izmaksu prognozes un ka darbinieki un iedzīvotāji kopumā saņem informāciju par visiem jautājumiem saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. Ir svarīgi, lai finansējums būtu arī pārredzams.

Mēs atbalstām arī priekšlikumu par to, ka atkritumu apsaimniekošanas priekšlikumi jāgarantē uz pienācīgi ilgiem laikposmiem. Mēs šos priekšlikumus iesniegsim Padomei jūsu vārdā.

Pēdējais punkts attiecas uz eksportu. Mūsu priekšlikuma pamatprincips ir tāds, ka katrai dalībvalstij neatkarīgi no tā, cik daudz kodolspēkstaciju tai vispār ir un cik daudz atkritumu tai jāpārstrādā, jo katrai dalībvalstij ir kodolatkritumi no medicīniskām ierīcēm un rūpnieciskiem pētījumiem pat tad, ja tai nav spēkstaciju, jāuzņemas atbildība par saviem uzdevumiem un arī jāstājas divpusējos nolīgumos un jāattīsta risinājumi ar citām dalībvalstīm. Principā Eiropa nav ieinteresēta eksportēt uz trešām valstīm.

Manā dzimtajā Vācijā pagājušā gadsimta 70. un 80. gados lieli bīstamu atkritumu daudzumi tika eksportēti uz bijušo Vācijas Demokrātisko republiku un Austrumeiropu un apglabāti atlīdzībā par iekārtām, kuras pat ne tuvu neatbilda tā laika standartu prasībām un nesniedza iespējami labāko aizsardzību videi un iedzīvotājiem. Tādas pašas bažas ir šajā gadījumā. Šā iemesla dēļ mēs Komisijā esam gatavi pieņemt katru iespējamo ierobežojošo risinājumu, tostarp eksporta aizliegumus un eksporta ierobežojumus. Mēs gribam aicināt Parlamentu neatbalstīt šīs jomas atvēršanu, bet atbalstīt ierobežojošu risinājumu. Tas atvieglos mums iespēju nodrošināt, ka Padome procedūras beigās nenogremdē eksporta ierobežojumus.

Es gribētu izteikt lielu pateicību par jūsu šīsdienas konstruktīvo atbalstu. Esmu pārliecināts, ka pēc dažiem gadiem mēs Parlamentā atkal spriedīsim par šo tematu, lai paplašinātu un uzlabotu šo pirmo direktīvu.

  Jean Lambert, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētājas kundze! Cerēsim, ka tad, kad nonāksim līdz direktīvas pārskatīšanai, mēs to varēsim darīt, izmantojot citu tiesisku pamatu.

Mūsu komitejas nostāja bija tāda, ka juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma 153. pantam, jo šis jautājums tieši skar veselību un drošību. Mēs uzsvērām arī to, cik svarīgi ir nodrošināt informāciju un reālu konsultēšanos ar darbiniekiem attiecībā uz drošības stāvokli un drošības izvērtējumiem ne tikai vietās, kas nodarbojas ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, bet arī saistībā ar to, kā tie būtu transportējami, un stingra un efektīva inspekcijas režīma nepieciešamību ar sankcijām, kas ir efektīvas, atturošas un samērīgas.

Mēs gribam arī to, lai licenču ieguvēji nodrošinātu pamatīgas un nepārtrauktas mācības visiem, kas iesaistīti darbībā ar šīm vielām, tostarp apakšuzņēmējiem — potenciāli vājam posmam drošības ķēdē —, gadījuma darba darītājiem un visiem pārējiem, kuri strādā šajā teritorijā neatkarīgi no veicamā darba. Mēs arī uzskatījām, ka nav nošķirami civilie un militārie atkritumi, ņemot vērā to, ka mūsdienās civiliedzīvotāju rīcībā var nokļūt militāra rakstura atkritumi.

  Pavel Poc, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos izteikt sirsnīgus apsveikumus referentei par viņas darba iznākumu. Man kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinuma sagatavotājam bija dota iespēja tiešā veidā pieredzēt, kā vienā diennaktī tehniskais priekšlikums kļuva par augstākā mērā politisku tematu, un tāpēc es vēlos pateikties arī visiem saviem kolēģiem deputātiem, kas spēja saglabāt objektīvu pieeju, pat saskaroties ar Japānas katastrofas radīto spiedienu. Īpaši es vēlos pateikties Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ēnu referentiem par sniegto palīdzību tik kvalitatīva komitejas atzinuma nodrošināšanai.

Es uzskatu, ka ar direktīvu tiks izveidota tiesiska sistēma Eiropas Savienībā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai un tā kļūs par ES tiesību aktu integrētu sastāvdaļu, nodrošinot kodolenerģijas drošu izmantošanu tajās dalībvalstīs, kuru energoresursu avotu sadalījumā tā ir saglabāta. Cita starpā es ļoti atzinīgi vērtēju prasību, lai dalībvalstis nodrošinātu pietiekamu finansējumu izdevumiem, kas saistās ar lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanu. Es pats esmu apmeklējis vairākas radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas iekārtas un esmu cieši pārliecināts, ka tieši nepietiekams finansējums var padarīt tās mazāk drošas, un tieši tas mums Eiropā ir jānovērš.

  Edit Herczog, S&D grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es, runājot Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā, atzinīgi vērtēju šo ziņojumu. Tas ir ilgu debašu, konsultāciju un sarunu rezultāts, un mēs rītdien to vienbalsīgi atbalstīsim. Mēs 60 gadus esam izmantojuši kodoltehnoloģiju enerģijas ražošanai, farmaceitisku līdzekļu izgatavošanai un zemūdeņu un ledlaužu darbināšanai. Un pat šajos 60 gados mēs neesam spējuši atrast efektīvus risinājumus bīstamu atkritumu apsaimniekošanai un ilgtermiņa uzglabāšanai. Mēs atbalstām šo direktīvu, lai arī nepiekrītam visiem tās aspektiem, jo tajā samazināti politiskie šķēršļi un izveidoti vajadzīgie finanšu nosacījumi un neatkarība. Lai gan mums ir atšķirīgs viedoklis par enerģijas ražošanu, mēs visi piekrītam, pamatojoties uz principu „piesārņotājs maksā”, ka Eiropas Savienībā radītie atkritumi jāuzglabā ES iekšienē, pat ja pārstrāde notiek trešā valstī. Mēs atbalstām iniciatīvu samazināt atkritumus līdz minimālam līmenim un, ja to atļauj pētniecības un attīstības rezultāti, veikt to turpmāku pārstrādi, jo mums ir ļoti svarīgs atgriezeniskuma princips.

Mēs uzskatām arī, ka ir ārkārtīgi svarīgi turēt prātā cilvēka faktoru. Mums obligāti jānodrošina cilvēka faktors, un darbinieku drošība ir cieši saistīta ar to, un tai jābūt prioritātei atkritumu uzglabāšanā. Taču mēs uzskatām, ka ir svarīgi arī atzīmēt, ka pašreizējais tiesiskais pamats nenodrošina pietiekamus Eiropas risinājumus, jo mums nav koplēmuma tiesības. Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpmāk atrast jaunu tiesisku pamatu. Visbeidzot Eiropai ir jābūt vadošai saistībā gan ar uzglabāšanas iestāžu regulējumu, gan būvniecību. Tikai tā mēs varam būt piemērs pārējai pasaulei.

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Kodolatkritumi ir problēma, kas vienkārši jārisina. Pat tad, ja rītdien tiktu slēgti visi kodolreaktori, mantojumā tomēr būtu atkritumi no pusgadsimtu ilgušas kodolenerģijas ražošanas un dažādām citām darbībām. Tā kā tikai ar vēlēšanos vien mēs nevaram padarīt to par neesošu, mums jāpievēršas kodolatkritumiem, cik iespējams, atbildīgākā veidā. Tas nozīmē, ka jāpanāk, lai radioaktīvie atkritumi paliktu ES kontrolē un uzraudzībā.

Tiklīdz kodolatkritumi nonāk ārpus Eiropas robežām, mēs nevaram būt droši par to, kā tie tiek apsaimniekoti. Šā iemesla dēļ ALDE grupa stingri atbalsta komisāra nostāju un iestājas par status quo saglabāšanu. Ir jāaizliedz radioaktīvo atkritumu eksports uz trešām valstīm.

Īpaša problēma saistībā ar kodolatkritumiem ir pats radītā apdraudējuma laikposms. Pirms desmit tūkstoš gadiem mēs dzīvojām alās. Kā lai mēs zinām, kāda varētu izskatīties cilvēku sabiedrība un planēta Zeme pēc desmit tūkstoš gadiem?

Tādēļ lēmumi, ko pieņemam šodien, mums jāpadara nākotnei nekaitīgi. Pašlaik kodolatkritumu ģeoloģiskā uzglabāšana var ļoti vispārīgi izskatīties par vismazākā ļaunuma izvēli, bet zinātnes panākumi, iespējams, varētu apvērst šo secinājumu otrādi. Tāpēc es atzinīgi vērtēju komisāra izteikumus par šo. Šā iemesla dēļ ir saprātīgi iekļaut pārskatīšanas klauzulu šajā direktīvā.

Visbeidzot tāpat, kā to ir darījuši vairāki kolēģi pirms manis, man jānorāda uz absurdu, ka Eiropas Parlamentam ir tikai konsultatīva nozīme un nav reālas ietekmes saistībā ar šo direktīvu, no kuras ir atkarīga tik daudzu nākamo paaudžu drošība.

  Evžen Tošenovský, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es kā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas ēnu referents vēlētos aplaudēt par Jordan Cizelj kundzes ziņojumu. Šis ziņojums tika izstrādāts apstākļos, kad notika sarežģītas un pat histēriskas debates pēc dabas katastrofas Japānā un pēc šīs katastrofas izraisītās iedarbības uz kodolspēkstacijām.

Pēc daudzām debatēm mēs esam panākuši, ka ir saglabājusies racionāla pieeja radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Neapšaubāmi mums jācenšas nodrošināt maksimālu nekaitīgumu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā, un tāpēc ziņojumā ir uzsvērts pienākums informēt un būt atklātiem par šīm darbībām, lai tādā veidā palielinātu sabiedrības uzticēšanos. Visas šīs darbības jāpakļauj stingrai kontrolei par atbilstību starptautiskiem standartiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai uzglabāšana gan pagaidu uzglabāšanas iekārtās, gan ilgtermiņa krātuvēs notiktu saskaņā ar šiem standartiem. Tās ir ārkārtīgi dārgas darbības, kuras saistās ar iekārtām, kas darbosies desmitiem, ja ne simtiem gadu. Tāpēc jāņem vērā tehnoloģijas turpmākā attīstība nākamajos gadu desmitos. Krātuvju tehnoloģijai jāparedz noteiktā apmērā turpmāka elastība. Manuprāt, nav gudri mēģināt panākt kodolatkritumu absolūti noslēgtu glabāšanu pastāvīgās krātuvēs.

  Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Ja Eiropas Savienība mēģina atrast risinājumu tā sauktās lietotās kodoldegvielas uzglabāšanai un noglabāšanai, Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijā to uzskata par ekonomiski lietderīgu enerģijas avotu. Lietoto kodoldegvielu, ko šodien rada kodolspēkstacijas, var viegli izmantot kā degvielu ceturtās paaudzes sāļu elektrolīzes reaktoros. Protona paātrinātāja metodes piemērošana, izmantojot svina un bismuta sakausējumu, paver vēl lielākas iespējas. Izotopi ar augstu radioaktivitātes līmeni un ilgu pussabrukšanas periodu, kurus rada kodolspēkstacijas, būtībā nav bīstami: tos varētu pārveidot zema līmeņa izotopos ar ātru pussabrukšanas periodu, ļaujot iekārtai darboties kā elektrības ražošanas spēkstacijai. Tas, ka šos reaktorus var darbināt arī ar toriju un ka mums šā materiāla krājumi ir desmitkārt lielāki nekā urāna krājumi, ir vēl viena priekšrocība. Šie reaktori darbojas, noārdoties skaldāmā materiāla kritiskajai masai, kas nozīmē, ka pēkšņa ķēdes kodolreakcija nav iespējama. Ja mēs nekavējoties nesāksim ieviest un lietot jauno tehnoloģiju, mēs kārtējo reizi atpaliksim un zaudēsim vadošo vietu pētniecībā un attīstībā, un ekonomikā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Es apsveicu referenti par lielisko darbu, ko viņa ir veikusi. Ierosinātās shēmas mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis izveido pamatregulējumu un izstrādā valsts programmas radioaktīvo atkritumu atbildīgākai apsaimniekošanai.

Ir svarīgi, lai valsts programmās būtu skaidrs lēmumu pieņemšanas process. Lēmumu pieņemšanas pamatā jābūt skaidram pienākumu un atbildības sadalījumam dažādo iesaistīto vienību starpā. Centrālie jautājumi ir pārskats, kontrole un informācija, kas pārredzamai apsaimniekošanai ir būtiski. Sabiedrības līdzdalība sekmē vienošanos un iesaistīšanos, kas ved pie sociāli leģitīmas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas, Ir būtiski, lai sabiedrība tiktu informēta par iespējamajiem riskiem visās jomās, kas saistītas ar kodolenerģiju un jaunajām tehnoloģijām.

Ir nepieciešama informācija, zināšanas un augstas pakāpes pārredzamība, lai sabiedrība tās pieņemtu. Man jāuzsver arī starptautiskās sadarbības un kopīgu pētījumu un attīstības programmu lielā nozīme labākās prakses izplatīšanā un apmaiņā šajā jomā.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Debates par kodolenerģiju bieži sašķeļ mūs dažādās nometnēs. Mēs esam par vai pret, mēs gribam ekspluatāciju ātri pārtraukt un beigt vai vispār to nebeigt. Taču, tiklīdz runa ir par kodoldrošību, mūsu visu sākotnējā nostāja ir citāda. Šajā gadījumā mēs piekrītam, ka gribam visaugstāko drošības līmeni, kāds iespējams, un tas, protams, attiecas uz kodolatkritumiem, par kuriem mēs — tāpat kā daudzas, daudzas paaudzes pēc mums — būsim atbildīgi neatkarīgi no tā, cik ilgi mēs turpināsim izmantot kodolenerģiju. Atkritumu apsaimniekošanai jābūt absolūti vislabākajai, kāda iespējama, un ES direktīva jāstrukturizē tā, lai tā reāli pildītu šos mērķus. Īpaši svarīgs ir jautājums par kodolatkritumu eksportu, ko vairāki runātāji jau ir minējuši. ES dalībvalstīm ir jābūt iespējai arī turpmāk stāties savstarpējās līgumattiecībās attiecībā uz atkritumiem, bet mēs nedrīkstam tos eksportēt uz valstīm ārpus ES. Tas ir morāls imperatīvs, un mums tas jāpilda.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Nevienai valstij, kurā nav kontroles pār to, kā pārstrādāt savus atkritumus, nedrīkst ļaut izmantot tehnoloģiju, kas ir radījusi atkritumus. Nevienai valstij nav jākļūst par citas valsts atkritumu kasti. Tieši tāpēc mums jāatbalsta Komisijas nostāja jautājumā par atkritumu eksportēšanu un aizliegumu, un tieši tāpēc mums jābūt ārkārtīgi stingriem attiecībā uz divpusējiem nolīgumiem, kas varētu tikt noslēgti.

Otrkārt, kodolatkritumu pārvaldībā jāievēro kopēji normatīvi akti, bet ar stingrākiem noteikumiem. Definīcija, kas mums iesniegta, ir mazāka par obligāto standartu. Īstenībā tā faktiski nedefinē atkritumus, jo, loģiski secinot, izriet, ka kodolatkritumu vispār nekad nebūs, jo mēs vienmēr varēsim izdomāt jaunu tehnoloģisku risinājumu. Manuprāt, tas ir bezatbildīgi.

Visbeidzot demontāžas izmaksas un atkritumu noglabāšanas izmaksas pienācīgi jāiekļauj kodolenerģijas cenā, kas pašlaik diemžēl nenotiek. Mēs nevaram mēģināt piemērot principu „piesārņotājs maksā”, ja negatavojamies stingri un atbildīgi kontrolēt cenas.

  Marina Yannakoudakis (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Nesenie notikumi Japānā mums, protams, atgādināja iespējamās problēmas saistībā ar kodolenerģijas izmantošanu un lietotās kodoldegvielas noglabāšanu. Tomēr pasaulē, kas izjūt enerģijas trūkumu, mums jāsaglabā atvērtība.

Mums jāmēģina rosināt visu veidu energoresursu ražošanu — no atjaunojamiem, ilgtspējīgiem energoresursiem līdz ieguldījumiem drošās kodolspēkstacijās. Darbojoties ar kodolenerģiju, procedūru drošība un pārredzamība ir divi svarīgi aspekti, kuriem pastāvīgi jāpievērš uzmanība. Atbilde nav meklējama obligātā spēkstaciju slēgšanā, kā to plāno darīt Vācija, bet drīzāk nodrošinājumā, ka mēs ievērojam visstingrākās drošības programmas, nodarbojoties ar šo enerģijas veidu un atkritumiem, ko tas rada.

Kodolenerģijai ir liels potenciāls, kas var kalpot Eiropai, bet mums jābūt reālistiem. Darbosimies aktīvi, lai liktu kodolenerģijai darboties mūsu labā tagad un turpmāk, un strādāsim pie šā ziņojuma.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, es vēlos apsveikt Oettinger kungu. Viņš tagad ir trešais komisārs, kas ir atbildīgs par kodoldrošības, atkritumu un ekspluatācijas pārtraukšanas jomu. Parlaments vienmēr ir atbalstījis Komisiju un vienmēr ir pieprasījis šajā jomā kompetences pārcelšanu uz Eiropas līmeni. Diemžēl Padomes kodolenerģijas darba grupa neuzskatīja, ka šiem jautājumiem būtu jābūt darba kārtībā.

Es esmu lepns par to, ka mēs pamazām gūstam panākumus nopietnās savstarpējās diskusijās par šiem tematiem un ka Padome velta nopietnas pūles, lai parādītu Eiropas pievienoto vērtību un, no otras puses, lai ievērotu subsidiaritātes principu. Tomēr es uzskatu, ka mēs gluži vienkārši saprotam, ko varam panākt šajā ārkārtīgi jutīgajā jomā Astotajā Pētniecības pamatprogrammā. Tieši tāpēc zinātniskais aspekts un jautājums par to, ko mēs turpmāk ceram sagaidīt no saskaņošanas un vai mēs gribam panākt savstarpēju atzīšanu, ir īpaši svarīgs šajā jomā.

Es uzskatu, ka mums jādomā arī par tiem tematiem, kuriem mēs gribam pievērsties vistuvākajā nākotnē. Es labi atceros, ka Palacio kundze reiz teica, ka šis jautājums darba kārtībā atkal parādīsies tikai tad, kad notiks nākamā kodolkatastrofa. Viņai diemžēl bija taisnība. Ir par vēlu to izskatīt, bet sen ir laiks mums domāt par pasākumiem, kas veicami Eiropas līmenī. Tomēr ar to nepietiek. Eiropai ir jāuzņemas vadība, jo īpaši starptautiskajā laukā. Mums jānosaka standarti šajā jomā kopā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA). Mums vajadzīgi standarti, kas pavisam vienkārši nodrošina visaugstāko iespējamo drošības līmeni un galu galā dod mums iespēju izvairīties no iedzīvotāju pakļaušanas riskam, cik vien tas iespējams. Oettinger kungs, es vēlos jūs apsveikt. Jūs esat izvēlējies pareizu pieeju, un mēs varam būt droši, ka Parlaments un Komisija gūs lielus panākumus.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es, pirmkārt, vēlos teikt, ka jautājumā par eksporta aizliegumu es pilnīgi piekrītu Oettinger kungam. Tā kā šajā jautājumā, domājams, ir liela vienprātība, es ceru, ka būs vienotība arī rītdienas balsojumā un ka mēs varēsim atbalstīt Komisiju. Protams, ka saistībā ar šo būtu ļoti saprātīgi Komisijai un Eiropas Parlamentam izvēlēties kopīgu pieeju.

Otrkārt, jautājumā par sabiedrības līdzdalību jūs, Oettinger kungs, teicāt, ka mums neesot vajadzīgi sīki izstrādāti noteikumi šajā jomā. Principā jums ir taisnība. Taču mums būs vajadzīga arī sabiedrības līdzdalība, kas sniegsies pāri valstu robežām. Tā kā mums ir uzglabāšanas iekārtas, kas atrodas tuvu robežām, mēs nevaram vienkārši teikt, ka tās atrodas pie robežas un ka jautājumam nav nekāda sakara ar pārējiem iedzīvotājiem. Mums varbūt vajadzēs kopīgus noteikumus šajā jomā, citādi var izcelties strīdi vai cilvēki var tikt izstumti un viņiem var pateikt, ka jautājums neattiecas uz viņiem, jo viņi ir citas valsts pilsoņi. Mēs taču visi esam Eiropas iedzīvotāji. Tā kā dažas valstis ietekmē šāda veida glabāšanas vietas, kas atrodas tuvu robežām, mums ir svarīgi izstrādāt noteiktus principus un Komisijai ierosināt dažas pamatregulas, lai sabiedrības līdzdalība tiktu uztverta nopietni un pamatotos uz kopīgiem principiem.

  Vladimir Urutchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Es vispirms vēlos pateikties R. Cizelj kundzei par viņas labo ziņojumu, kurš, kā es patiesi ceru, ļaus mums pavirzīties tuvāk turpmāko direktīvu par radioaktīviem atkritumiem un lietoto kodoldegvielu pieņemšanai.

Eiropai neapšaubāmi ir vajadzīgi noteikumi un juridisks pamats obligātu prasību noteikšanai, lai nodrošinātu visaugstāko iespējamo drošības līmeni, ko tik ļoti vēlamies gan mēs, gan Eiropas iedzīvotāji. Tomēr šādas drošības izveidošana tikai Eiropas iekšienē nav nekāds liels panākums. Tieši otrādi, ja Eiropas Savienības robežu tuvumā tiek veiktas darbības saistībā ar kodolenerģiju atbilstīgi noteikumiem un standartiem, kas ir zemāki nekā Eiropā, tas jau ir cēlonis mūsu un Eiropas iedzīvotāju bažām. Iemesls ir tas, ka kodolavārijas neņem vērā ģeogrāfiskās robežas.

Kā mēs varam panākt augsto Eiropas standartu piemērošanu pārējām valstīm? Vienīgais īsti praktiskais veids, kā to darīt, ir sadarbība ar šādām valstīm un piedalīšanās kopīgos projektos. Tieši tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi īstenot pirmo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā iesniegto grozījumu, kurš dod iespēju eksportēt lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus uz trešām valstīm, ja šajās valstīs piemēro tikpat augstus kā mūsu standartus. Atsakot dalībvalstīm šo praktisko iespēju, tām tiek liegts visefektīvākais līdzeklis, kā izplatīt Eiropas augstās prasības. Ar to es domāju sadarbību un kopīgus radioaktīvo atkritumu apstrādes projektus. Atliksim malā morāla rakstura šaubas, ka Eiropas kodolindustrija izmantos šo iespēju, lai atbrīvotos no nederīgiem atkritumiem uz citu valstu rēķina. Tas nenotiks, ja runājam nopietni. Es stingri mudinu Komisiju pieņemt konstruktīvāku nostāju šajā jautājumā.

  Judith A. Merkies (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Jūs runājāt par trim jautājumiem, kuros, manuprāt, jūs varēsiet rēķināties ar šā Parlamenta liela vairākuma atbalstu. Jūs runājāt par atbalstu eksporta aizliegumam. Jūs katrā gadījumā saņemsiet atbalstu no mums daudziem, jo tas attiecas uz mūsu pašu atkritumiem. Mēs paši esam parūpējušies par tiem, un mums nevajadzētu eksportēt atkritumus uz citām valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Jūs prasāt pārredzamību. Neviens nav pret pārredzamību. Izskatās, ka tā ir laba ideja, protams, ja ņem vērā, ka jautājumi par kodolenerģiju un radioaktīviem atkritumiem satrauc tik daudzus cilvēkus.

Jūs runājāt arī par galīgo risinājumu, lai pazemes glabāšana kļūtu atgriezeniska. Jūs teicāt: „Šis nav pastāvīgs risinājums, mums vienmēr būs piekļuve atkritumiem.” Es to atbalstu. Saistībā ar šo jums ir mans nedalīts atbalsts.

Taču kaut kas manī patiešām rada bažas, un tā ir glabāšana pazemē. Vai jūs patiešām esat pārliecināti, ka tā ir visdrošākā metode? Manuprāt, tas tā nav. To arī nekur citur neizmanto. Dažās valstīs reljefs faktiski nav piemērots radioaktīvo atkritumu glabāšanai, tāpēc es apgalvotu, ka mums vajadzīga reālistiska izvēle atkritumu apsaimniekošanai citā, drošā alternatīvā veidā virs zemes.

  András Gyürk (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Katra dalībvalsts ražo radioaktīvus atkritumus. Tieši tāpēc mums būtu ne vien jārūpējas par spēkstaciju lietoto kodoldegvielu, lai aizsargātu vidi un iedzīvotāju veselību, bet arī jānodrošina radioaktīvo atkritumu droša un efektīva apsaimniekošana vispār. Arī šā iemesla dēļ šodien patiešām jādiskutē par šo jautājumu šeit, Eiropas Parlamentā.

Es piekrītu, ka kodolenerģijas izmantošana pieder valsts suverenitātei. Tomēr ES pamatprincipu noteikšana attiecībā uz valsts atkritumu apsaimniekošanas regulējumu ir pamatota Trūkstot šādiem principiem, un atšķirīgu noteikumu rezultātā tirgus dalībnieki ir ieinteresēti apsaimniekot savus radioaktīvos atkritumus valstīs ar vispielaidīgāko regulējumu. Tieši tāpēc šī iniciatīva, ka dalībvalstīm jāizveido saistošas atkritumu apsaimniekošanas programmas, ir daudzsološa. Viens no tās priekšnosacījumiem tomēr ir kompetentu iestāžu iecelšana, kuras var veikt stingru kontroli pār kodolatkritumu apsaimniekošanas darbībām un, ja nepieciešams, var pienācīgā veidā sodīt par pārkāpumiem. Es uzskatu, ka valsts programmām arī jāizskaidro šādu iestāžu kompetence un tirgus dalībnieku atbildība.

Nobeigumā es gribu izteikt beidzamo piezīmi: lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu pilna apjoma apsaimniekošana ir ļoti dārga nodarbošanās. Tas nozīmē, ka valsts programmām nav nozīmes, ja nav noskaidroti to finansēšanas jautājumi. Finanšu resursu rezervēšana kodolatkritumu apsaimniekošanai jau tad, kad notiek kodolatkritumu ražošana, ir svarīgs pamatprincips. Es piekrītu, ka tiem, kuri ražojuši atkritumus, jāsedz atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. Tas dos pienācīgu stimulu tirgus dalībniekiem samazināt radioaktīvo atkritumu daudzumus un tos efektīvi apsaimniekot.

  Francesco De Angelis (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Fukušimas katastrofa ir kārtējo reizi uzdevusi jautājumu par kodolenerģijas drošību. Radioaktīvo atkritumu problēmai jāpievēršas, un tā jāatrisina.

Īsi sakot, ir divi jautājumi, ko es uzskatu par visaugstākās prioritātes jautājumiem. Pirmais ir atkritumu pārvešanas aizliegums. Katrai valstij ir jābūt spējīgai izpildīt savus pienākumus un galvenais — „piesārņotājs maksā” ir taisnīgs princips. Otrs jautājums attiecas uz drošību un jo īpaši uz darbinieku veselību un drošību. Šo punktu es uzskatu par ārkārtīgi svarīgu, un mums jānomierina cilvēku prāts. Mums jānomierina Eiropas cilvēkiem prāts, nodrošinot, ka šis jautājums tiek risināts ar vislielāko pārredzamību un, es jo īpaši uzsveru, ar vislielāko drošību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Direktīvā izveidots tiesiskais pamats atbildīgai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kas ir absolūti obligāta prasība attiecībā uz regulējumu.

Pašlaik Eiropas Savienības trīs spēkstacijās notiek ekspluatācijas pārtraukšanas process ar Eiropas finanšu maksājumu atbalstu. Vācija jau ir paziņojusi, ka tā gatavojas pārtraukt darbību vairākās spēkstacijās. Drīzā nākotnē būs jāapstādina citas spēkstacijas citās dalībvalstīs, jo tās sasniegušas sava ekspluatācijas laika beigas. Direktīvas pieeja valsts līmenī izraisīs radioaktīvu poligonu izveidošanu visā Eiropas Savienībā. Tā ir resursu izniekošana un izraisa bažas plašā sabiedrībā. Tā pašlaik notiek Rumānijā, reģionā, no kura es esmu, attiecībā uz radioaktīvo atkritumu poligoniem no Kozlodujas spēkstacijas.

Es uzskatu, ka ir vajadzīga reāla Eiropas ilgtermiņa pieeja, kuras rezultātā tiks izmantota kopīga tehnoloģija, tiks taupīti resursi un Eiropas finansēšanas mehānismi Globālas pieejas pieņemšana un būtiskas informācijas sniegšana ļaus Eiropas iedzīvotājiem gūt paļāvību un dvēseles mieru.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Jautājums par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu ir svarīga un aktuāla joma, kurai kopš katastrofas Fukušimā tiek pievērsta vēl lielāka uzmanība. Neskatoties uz tehnoloģiskām inovācijām un risinājumiem, un atkritumu apsaimniekošanas programmām, problēma ar katru dienu rada lielākus sarežģījumus. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un noglabāšana ir pašlaik reāla problēma un saglabāsies arī turpmāk. Eiropā mēs tiecamies pēc energodrošības un videi draudzīgas, stabilas enerģijas ražošanas. Tomēr arvien lielāka uzmanība mums jāvelta arī vairākiem jautājumiem, piemēram, to radioaktīvo atkritumu apstrādei, pārveidošanai un galīgai apglabāšanai, kuru daudzums strauji palielinās. Mums šim nolūkam jārada ne vien tehniskās iekārtas, bet jāveido stingra politiska, tiesiska un sociāla struktūra. Būtu vērts apsvērt, izvērtēt un plānot Eiropas līmeņa sadarbību šajā jomā. Ir jāiesaista visi atbildīgie dalībnieki šī drošā procesa veidošanā un attīstīšanā. Mums jāveic pasākumi, kas aizsargās arī nākamās paaudzes.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Kodolatkritumu apsaimniekošanai pilnīgi pamatoti cieši seko visa sabiedrība, un tāpēc ir labi, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi sakārtot šo jautājumu ar visaptverošu tiesību aktu, kurā skaidri definē visu šajā procedūrā iesaistīto vienību pienākumus un atbildību.

Ir labi, ka iesniegtajā direktīvā uzsvars tiek likts uz uzraudzības un kontroļu labāku kvalitāti, bet jo īpaši uz šo procesu lielāku pārredzamību un sabiedrības līdzdalību. Manuprāt, joprojām paliek atklāts svarīgais jautājums par pietiekamu paredzēto finanšu līdzekļu nodrošināšanu neizbēgamo izmaksu segšanai saistībā ar kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanu un radušos radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Ierosinātā sistēma finanšu rezervju līmeņa pārraudzībai ar neatkarīgas institūcijas starpniecību, pareizi to organizējot, var radīt nosacījumus kodolenerģijas instrumentam, kurā uzkrātos tā darbības laikposmā pietiekami līdzekļi videi draudzīgas ekspluatācijas pārtraukšanas finansēšanai, un tam būtu jābūt mūsu mērķim.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma izstrādi saistībā ar pārmaiņām globālās kodolenerģētikas politikā un Komisijas priekšlikumu par direktīvu šajā jomā.

Jāuzsver, cik svarīgi ir godīgi piemērot principu „piesārņotājs maksā”, kā tas ir pierādījies arī pēc katastrofas Japānā. Lai arī kodolenerģijas zemā cena padara to pievilcīgu, darbinieku un civiliedzīvotāju drošībai ir jābūt primārai. Tieši tāpēc es atbalstu sadarbību starp dalībvalstīm ar mērķi panākt kodolatkritumu drošu glabāšanu. Pārredzamība šajā procesā nozīmē arī iedzīvotāju iesaistīšanu, nosakot uzglabāšanas vietu un citas detaļas. Reģionālās pētniecības programmas šajā jomā jau ir apliecinājušas savu lietderību.

Es arī uzskatu, ka ES dalībvalstīm savstarpēji jādalās arī iekārtu izmantošanā kodolspēkstaciju atkritumu apstrādei un uzglabāšanai.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Man ir prieks, ka mēs virzāmies uz priekšu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, nosakot konkrētas prasības, kas nodrošinās, ka dalībvalstis pārvalda valsts regulatīvo un organizatorisko sistēmu, un izstrādā efektīvas valsts programmas atkritumu apsaimniekošanai no to rašanās līdz noglabāšanai. Visā sistēmā ir svarīgi, lai noteikumos būtu iekļauts pārredzamības, uzraudzības un kontroles princips. Es atzinīgi vērtēju arī dziļas ģeoloģiskas noglabāšanas izvēli, kurā ietilpst atgriezeniskuma princips. Ir jānodrošina pietiekams finansējums valsts programmām, taču tādā veidā, ka piesārņotājs maksā, un tas ir skaidri nostiprināts šajā direktīvā, par ko es esmu gandarīts, tostarp paredzot atbilstīgas brīdinošas sankcijas, kas jānodrošina katrā sistēmā.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Runas liecina, ka Eiropas Parlamenta deputāti ir lasījuši, analizējuši un novērtējuši visas priekšlikumu detaļas. Neuzskatu, ka šeit ir pretruna. Es piekrītu, ka mums procedūrā jāiekļauj jūsu ierosinājumi.

Mēs uzskatām, ka punkts, ko minēja Swoboda kungs, jautājums par vienlīdzīgām pārrobežu tiesībām sabiedriskai līdzdalībai, ir svarīgs. Bieži notiek, ka galīgās noglabāšanas vietas un kodolspēkstacijas tiek izvietotas teritorijās netālu no valsts robežām ģeoloģisku un citu apsvērumu dēļ, kas nozīmē, ka visam — iedzīvotāju nedalāmai, vienlīdzīgai līdzdalībai, pārredzamībai un pienācīgām tiesībām — ir jātuvojas no Eiropas perspektīvas.

Liels paldies jums par sadarbību! Es ceru, ka rītdien mums būs jūsu atbalsts šeit, Parlamenta balsojumā.

  Romana Jordan Cizelj, referente. – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu ļoti gandarīta, ka arī šīs debates parādīja, ka ir daudzi punkti, kuros mums ir līdzīgas, gandrīz vienādas nostājas, un ka tie ir galvenie punkti lietoto kodoldegvielu un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas nodrošināšanai.

Man jāteic arī, ka pašlaik, pēc Fukušimas avārijas mūsu darbs ir bijis sevišķi grūts, un man ir prieks, ka, neskatoties uz šo grūto laiku, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā (ITRE) pieņemtais dokuments ir sagatavots atbilstoši standartam un ka mēs neaizrāvāmies ar ideoloģiskām debatēm.

Manuprāt, ja mūsu uzskati patiešām arī atšķiras, atšķirības ir tādas, kas ziņojumu neapdraud, un tas ir ļoti labi. Tāpēc es vēlos, lai šo ziņojumu, šo direktīvu pieņemtu pēc iespējas ātri un lai mēs arī sāktu to īstenot. Es acīmredzot piekrītu visiem deputātiem, kuri minēja faktu, ka Eiropas Parlamentam ir tikai konsultatīva nozīme saistībā ar kodolenerģētiku. Es uzskatu, ka mums par šo būtu vajadzīgas ļoti nopietnas debates kaut kad turpmāk un ka mums jāmeklē kopīgs risinājums šajā jomā, jo tas ir jautājums par demokrātiju.

Visbeidzot es vēlos pateikties katram, kas ir palīdzējis šā ziņojuma sagatavošanā, proti, ēnu referentiem, pirmām kārtām no ITRE, kā arī referentiem un viņu grupām, kuras sagatavoja savus atzinumus. Es vēlos pateikties visiem deputātiem, kas piedalījās debatēs un iesniedza grozījumus, Padomei un Eiropas Komisijai — mēs labi sastrādājāmies un regulāri un laikus apmainījāmies ar informāciju par nostājām. Es, protams, pateicos arī savam palīgam, savas politiskās grupas padomniekam un ITRE komitejas padomniekam.

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2011. gada 23. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Paolo Bartolozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Būdams ēnu referents, kas sagatavoja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu, un tā kā es tāpēc sekoju šim tematam īpaši cieši, es uzskatu, ka man jāapsveic Jordan Cizelj kundze par nenovērtējamo darbu, ko viņa paveikusi. Neskatoties uz grūtībām sarunu gaitā, ko lielā mērā izraisīja ārkārtīgi jutīgais starptautiskais fons, darbs, kura rezultātā ir radīts priekšlikums direktīvai par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, ir veiksmīgi iezīmējis saskanīgu, saskaņotu normatīvu sistēmu, lai nodrošinātu, ka šī veida atkritumi tiek apsaimniekoti droši, neatkarīgi no tā, kā kodolenerģiju varētu izmantot un kādas sekas tā varētu radīt nākotnē. Es uzskatu šo faktoru par priekšlikuma lielāko spēka avotu. Priekšlikums aicina dalībvalstis garantēt augstākus drošības līmeņus, kas atbilst arī starptautiskajiem drošības standartiem; vairāk uzmanības veltīt tehnikas un zinātnes progresam, jo īpaši, lai ievērotu atgriezeniskuma principu; palielināt uzsvaru uz vides un cilvēku veselības aizsardzību; un apņemties identificēt atbildību saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”, pārredzamību un licences īpašnieku nozīmi.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienība rada vairāk nekā 40 000 m3 radioaktīvo atkritumu gadā, 80 % ir ātra pussabrukšanas perioda zema līmeņa radioaktīvie atkritumi un aptuveni 5 % ir ilga pussabrukšanas perioda zema līmeņa radioaktīvie atkritumi. Ir svarīgi, ka Eiropas Savienībā tiks īstenota Direktīva par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Rumānija ir to dalībvalstu vidū, kuras iestājas par iespēju eksportēt radioaktīvos atkritumus uz trešām valstīm. Lietotā kodoldegviela no pētniecības reaktoriem Rumānijā ir vai no jāsūta atpakaļ uz izcelsmes valsti Krieviju vai Amerikas Savienotajām Valstīm, vai īpašos gadījumos jāeksportē uz trešām valstīm. Šā iemesla dēļ es nevaru atbalstīt priekšlikumu par eksporta aizliegumu šajā ziņojumā. Tā kā kodolenerģija arī turpmāk būs iekļauta dalībvalstu energoresursu avotu sadalījumā, ir svarīgi, lai šāds ziņojums tiktu veiksmīgi pieņemts Parlamenta plenārsēdē. Lietotā kodoldegviela jāpārvieto no rezervuāriem uz sausu glabāšanu pēc iespējas ātri, un augsta prioritāte jāpiešķir senākajiem radioaktīvajiem atkritumiem. Turklāt ir svarīgi, lai iedzīvotāji uzticētos principiem, kas regulē glabātuvju drošību, kā arī atkritumu apsaimniekošanas programmām.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Radioaktīvie atkritumi tiek ražoti visā Eiropas Savienībā, tostarp izotopi, ko izmanto medicīnas, rūpniecības, lauksaimniecības, pētniecības un pat izglītības vajadzībām. Taču lietotā kodoldegviela visbiežāk tiek radīta kodolspēkstacijās. Pašlaik tiek izmantotas divas tehnoloģijas šādu atkritumu apstrādei: vai nu pārstrāde vai galīga noglabāšana. Atkritumus klasificē trīs veidos, pamatojoties uz to radioaktivitāti: zema līmeņa, vidēja līmeņa un augsta līmeņa atkritumi. Šī klasifikācija arī nosaka, vai to noglabāšana notiks tuvu zemes virsmai vai dziļi ģeoloģiskos slāņos. Galīgā atbildība par lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem gulstas uz dalībvalstīm. Tomēr lielākā daļa dalībvalstu joprojām vēl nav pieņēmušas savus vissvarīgākos lēmumus par izlietoto kodoldegvielu. Diemžēl maz ir tādu vietu, kurās darbojas labi organizētas galīgās noglabāšanas programmas kodolatkritumiem. Mums jāuzņemas ilgstošas politiskas saistības par izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu ilgtermiņa apsaimniekošanu tādā veidā, lai to varētu īstenot saskaņā ar visaugstākā līmeņa drošības noteikumiem. Dalībvalstīm jāpieņem augsta līmeņa valsts regulējums par kodolenerģētikas drošību iedzīvotāju aizsardzībai. Turklāt tām jāizveido sistēma, kas nosaka valsts iestāžu kompetenci un atbildību saistībā ar kodolatkritumu apsaimniekošanu. Sabiedrībai arī jāsniedz informācija, jo ir ļoti svarīgi, lai sabiedrībai būtu pienācīgas zināšanas par apkārtējiem notikumiem.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Visos pasākumos, ko mēs veicam, mums jānodrošina drošība visai sabiedrībai un videi. Es atbalstu „drošības kultūras” īstenošanu, kas paredz nodrošināt drošības standartus, neatkarīgus un stingrus regulatorus, piemērotu cilvēku un finanšu resursus un pietiekamu informāciju visai sabiedrībai.

Sabiedrības informēšanai jāizmanto pārredzams process. Pārredzamības palielināšana saistās ar iestāžu atbildības skaidru definēšanu un stingri pamatotas un saskaņotas sistēmas izveidošanu plašas sabiedrības informēšanai, lai gūtu un saglabātu tās uzticēšanos tādu radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kuri rodas kodolenerģijas ražošanas procesā un kodolmedicīnā.

  Jutta Steinruck (S&D), rakstiski. – (DE) Temats par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu ir augstākā mērā aktuāls. Nesenie notikumi Japānā kārtējo reizi ir parādījuši tūlītējos riskus, kas ietekmē darbiniekus un iedzīvotājus, kuri pakļauti radioaktīvās vielas iedarbībai.

Mums ir daudzas tonnas radioaktīvo atkritumu Eiropā, kurā cilvēkiem ir jāpārvietojas. Es esmu priecīga, ka varam likt pamatus, kas palīdzēs aizsargāt šo cilvēku veselību visā Eiropā.

Mēs esam snieguši ziņojumu Parlamentā, kas pamatojas uz Komisijas tehnisko ziņojumu un kurā uzmanība tiek koncentrēta uz cilvēkiem, tostarp transporta uzņēmumu un spēkstaciju darbiniekiem, kas strādā ar radioaktīvajiem atkritumiem, un darbiniekiem galīgajās glabātuvēs. Tāpēc Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas locekļi ir pievērsušies iesaistīto darbinieku aizsardzībai, izveidojot drošības pasākumus, veselības aizsardzības pasākumus un apmācību darbiniekiem par radioaktīvo atkritumu tematiku. Ekonomiskajām interesēm nekad nedrīkst piešķirt augstāku prioritāti nekā darbinieku un iedzīvotāju veselībai. Tāpēc mums vajadzīga aptveroša visu atkritumu un to apsaimniekošanas dokumentācija tik ilgi, kamēr tie rada kaitējumu cilvēkiem un videi.

Es esmu gandarīta, ka tik daudzas mūsu prasības ir iekļautas Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojuma galīgajā versijā.

  Kathleen Van Brempt (S&D), rakstiski. – (NL) Kodolenerģija ir pretrunīgs temats, kas izraisa dedzīgas debates Parlamentā un mūsu grupu starpā. Fukušima ir uzjundījusi šīs debates, un rezultātā daudzi cilvēki ir radikāli grozījuši savus uzskatus. Ir labi, ka šis jautājums tiek risināts tādā veidā, ka gan atbalstītāji, gan oponenti Parlamentā var paust savus viedokļus. Tomēr neatkarīgi no mūsu nostājas šajā jautājumā radioaktīvo atkritumu problēma ir realitāte, un mums jānodarbojas ar atkritumiem tik labi un nekaitīgi, cik iespējams. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kas ir ieguldījums stingrākā un drošākā atkritumu politikā, kurā pret visām dalībvalstīm pausta vienāda attieksme un tiek uzsvērta atkritumu ražotāju atbildība.

Es atbalstu principu „piesārņotājs maksā”, un nekādos apstākļos mums nav jāizvairās no savas atbildības. Šā iemesla dēļ es aicinu arī aizliegt kodolatkritumu eksportu uz trešām valstīm. Šis ir jautājums ne tikai par ētiku, bet arī drošību un cilvēku aizsardzību. Mums faktiski nav pieejama ne trešo valstu īstenotā atkritumu politika, ne arī kontroles iespējas pār to. Šāds risks nav pieņemams. Mums jāapsaimnieko savi atkritumi pašiem un ar stingriem tiesību aktiem un priekšlikumiem jāpieprasa, lai tas notiktu visnekaitīgākajā un tehniski optimālākajā veidā.

20. Vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem (Reglamenta 150. pants)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Vienam no Eiropas standartiem darba tiesību jomā ir jābūt noteikumam par brīvām svētdienām. Par to jau iepriekš vienojās arodbiedrību pārstāvji, pilsoniskās organizācijas, kā arī kristiešu grupas un baznīcas, kas šonedēļ Briselē nodibināja Eiropas svētdienu apvienību. Raugoties no aspekta par labiem darba apstākļiem, svētdienai ir jābūt brīvai, turklāt tā radīsies iespēja veidot ģimeniskas attiecības īpaši starp vecākiem un bērniem. Esmu gandarīta, ka piedalījos šās iniciatīvas tapšanā, gluži tāpat kā abu Slovākijas pilsonisko biedrību ― „Lielo ģimeņu kluba” un „Apvienības svētdienām” ― izveidē. Pārskatot Darba laika direktīvu, Komisijai vajadzētu ņemt vērā uzskatus, kas valda simtiem Eiropas organizācijās, kuras ir apvienojušās jaundibinātajā savienībā, jo, gatavojot likumus, šādu lielu savienību nedrīkst neņemt vērā.

  László Tőkés (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējās nedēļās Szekler Land pārstāvniecības biroja dibinātājiem Briselē un visai ungāru kopienai Rumānijā bija jāpacieš ilgstoši uzbrukumi un naidīgas histērijas kampaņas no Rumānijas politiskās elites puses. Tikmēr ir bijuši centieni piespiest izstrādāt teritoriālās un administratīvās reorganizācijas plānu Rumānijā, kā rezultātā tiktu izveidoti astoņi majoritātes reģioni, savukārt ungāru majoritāte, kas dzīvo Szeker Land un Partium reģionos, kļūtu par absolūtu minoritāti. Saskaņā ar nepārprotamiem noteikumiem, kas izklāstīti Vietējo pašvaldību hartā un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartā, Transilvānijas ungāru Eiropas Parlamenta deputāti no Rumānijas asi noraida šādu antidemokrātisku un diskriminējošu savas valsts reģionālās reorganizācijas metodi. Valdošo Rumānijas un Ungārijas tautas partiju kopējo demokrātisko vērtību vārdā mēs lūdzam jūsu palīdzību un aktīvu Parlamenta atbalstu Transilvānijas ungāru kopienas aizsardzībai.

  Alexander Mirsky (S&D). – (LV) Paldies, priekšsēdētājas kundze! Kā jūs domājat, ko nozīmē vārds „izvirtība”? Vārdnīcā šis vārds nozīmē – pilnīgs izkropļojums. Politiskās izvirtības nozīmē vienus melus un cinisku vēlētāju maldināšanu. Šķiet, ka Latvijā parādījusies politisku izvirtuļu deputātu grupa. Lieta ir tāda, ka Latvijas parlamentā vēlēšanu laikā „Saskaņas centra” deputāti solīja saviem krievvalodīgajiem vēlētājiem, kuru skaits Latvijā ir vairāk nekā 40 %, aizstāvēt viņu dzimto valodu. Bet pagājušajā nedēļā frakcija „Saskaņas centrs” nobalsoja par pastiprinātu sodu tiem, kuri nelietos valsts valodu privātā sektorā. Iznāk, ka sola vienu, dara otru. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka tā ir izvirtība. Iespējams, ka Latvija kļūs par jaunu politiskās kustības „Izvirtību centrs” dzimteni. Paldies jums par uzmanību!

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nevienam eiropietim un tātad arī nevienam grieķim nepatīk klaiņot apkārt ar ubaga tarbu. Mums, grieķiem, jāsaprot, ka dzīves standarta ziņā esam atgriezušies par vismaz 10 gadiem atpakaļ. Es baidos, ka tas pats diemžēl notiks arī citās valstīs.

Tomēr mūs vaino pie tā, par ko mēs nevaram uzņemties atbildību. Eiropai ir septiņpadsmit kapteiņu un tikpat daudz viņu biedru, septiņpadsmit budžetu, septiņpadsmit obligāciju tirgu un viena kopīga valūta. Šādi vienotā valūta vairs neder. Ir jāizstrādā vienota ekonomikas politika, jāizveido viens obligāciju tirgus un jāievieš kopīga koordinācija. Fiskālā piesardzība neapšaubāmi nozīmē pārkārtojumu patērētāju gaisotnē. Es neredzu, ka kaut kas notiktu šajā virzienā. Cītīgāk disciplinējot sevi, mums ir jāaizsargā pēdējos 65 gados gūtie būtiskie panākumi, kuru kulminācija bija vienotā valūta.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Pirms nepilna gada es sagatavoju starppartiju petīciju par referendumu Apvienotajā Karalistē saistībā ar dalību Eiropas Savienībā. Šī kampaņa piesaistīja augsta līmeņa atbalstu no visa politiskā spektra.

Šie cilvēki ir neapmierināti ar ES apmātību radīt federālu Eiropas valsti, neņemot vērā iedzīvotāju vēlmes un demokrātijas principu. Iedzīvotāju vēlmes nedrīkst ignorēt mūžīgi. Mani vēlētāji pastāvīgi vēršas pie manis, sakot: „Kad beidzot mums būs kāda teikšana par dalību Eiropas Savienībā?” Eiropas iedzīvotāju vēlmes ir ignorētas, pret viņu gribu ir izveidota vienota valūta un paskatieties, kādas problēmas tas ir radījis. Dalībvalstīs tika rīkoti referendumi, tomēr to rezultāti netika ņemti vērā.

Mani vēlētāji, Apvienotās Karalistes iedzīvotāji un visas Eiropas Savienības iedzīvotāji sauc: „Dodiet cilvēkiem iespēju lemt.” Profesionālie politiķi ir radījuši haosu. Dodiet cilvēkiem iespēju lemt.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Kopš janvāra līdz pat šim brīdim es Bulgārijā esmu rīkojusi apaļā galda diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas reformu. To rezultātā ir izveidojusies spēcīga Bulgārijas pozīcija, kurai ir vērtīga vieta debatēs par Dess kunga ziņojumu.

Man jāatzīst, ka esmu gandarīta par dažiem galvenajiem Bulgārijas pozīcijas punktiem debatēs par KLP:

vispirms, spēcīga, taisnīga un labi finansēta KLP;

jauni, neitrāli, skaidri un taisnīgi kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai, tādējādi nodrošinot pamatu turpmākajam sadalījumam dalībvalstu, reģionu un dažādo nozaru starpā;

vēl viens no mūsu mērķiem ir nodrošināt tiešos maksājumus aktīviem mazajiem un vidējiem ražotājiem un tiem, kas patiesībā īsteno KLP.

Minēšu vēl trīs punktus:

plašākas iespējas mūsu lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem;

lielāks elastīgums attiecībā uz otro pīlāru;

un vienkāršas, skaidras procedūras, lai mūsu lauksaimniekiem būtu pieklājīgi ienākumi un mēs panāktu to, ka jaunieši vēlas ieguldīt lauksaimniecībā. Tāpat mēs vēlamies, lai Eiropa arī turpmāk garantē piegāžu un cenu drošību, kā arī pienācīgi aizstāv savu pozīciju pasaulē.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau 1991. gada 11. jūnijā Polija un Vācija parakstīja Līgumu par labām kaimiņattiecībām un draudzīgu sadarbību, un šis līgums ir abu valstu pašreizējo attiecību pamatā. Vakar, šā vēsturiskā brīža divdesmitajā gadadienā, Varšavā tika rīkotas kopīgas Polijas un Vācijas valdību apspriedes, ko vadīja Polijas premjerministrs Tusk kungs un Vācijas kanclere Merkel kundze. Šajās apspriedēs piedalījās vairāk nekā 20 ministru un ministru vietnieki no abu valstu atsevišķajiem departamentiem. Šīs kopējās sanāksmes rezultātā tika sagatavots Polijas Republikas un Vācijas Federālās Republikas paziņojums „Kaimiņi un partneri”, kā arī tam pievienotā sadarbības programma turpmākajiem gadiem.

Par godu šai gadadienai vēlos vērst Parlamenta uzmanību uz visu līdzšinējo Vācijas valdību apņemšanos atbalstīt Polijas centienus pievienoties Eiropas Savienībai. Polijas un Vācijas attiecības turpina uzlaboties, par ko liecina arī pieaugošais tirdzniecības apjoms starp abām valstīm. Mūsu ekonomikas ir vienas no dinamiskākajām ekonomikām Eiropā. Mēs ceram, ka Polijas un Vācijas attiecības turpinās attīstīties, labvēlīgi ietekmējot gan savu pilsoņu dzīvi, gan visu Eiropu kopumā.

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienībai ir nepieciešama efektīva kopējā lauksaimniecības politika, lai ES varētu izpildīt sabiedrības prasības pēc augstiem standartiem un, kas vēl svarīgāk, lai Eiropas Savienībai būtu spēcīga, neatkarīga nozīme.

Uzņēmumiem Eiropā ir jāsaglabā to konkurētspēja. Tie saskaras ar būtiskām problēmām, tostarp izejmateriālu cenu svārstībām, augstām ražošanas izmaksām un maziem ienākumu līmeņiem. Trešo valstu zemo ražošanas izmaksu un zemo sociālo, vides un kvalitātes standartu dēļ, ko turklāt nevar salīdzināt ar ES standartiem, samazinās cenas. Dibinot jaunas tirdzniecības attiecības, ir jāaizsargā Eiropas ražošanas līmeņi, iekļaujot dokumentos aizsardzības klauzulas. Šādas klauzulas, kas tiek piemērotas rūpniecībā, piemēram, tirdzniecības nolīgumos ar Dienvidkoreju par automašīnu nozari, ir jāpiemēro arī lauksaimniecības jomā.

Runa ir par vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu un vienādu iespēju došanu visiem. Katrai valstij ir jābūt tiesīgai galveno uzmanību pievērst savu iedzīvotāju raizēm, tostarp pārtikas nodrošinājumam, vides aspektam, iebildēm attiecībā uz ģenētisko modifikāciju, kā arī lauku apvidu vajadzībām nolūkā atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecību Eiropā.

  Ramon Tremosa i Balcells (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Pagājušajā nedēļā Katalonijas reģionālajā parlamentā daži Eiropas Parlamenta deputāti, kas pārstāv Katalonijas galvenās politiskās partijas, pauda kopīgu nostāju par mūsu valodas, proti, katalāņu valodas aizsardzību ES un tās iestādēs.

Tāpat kā daudzi Eiropas Parlamenta deputāti no Katalonijas to ir darījuši jau pēdējos 25 gadus, arī mēs aicinām atzīt katalāņu valodu par oficiālu Eiropas Parlamenta valodu.

Patlaban katalāņu valodai, kas gadsimtiem ilgi Spānijā ir bijusi aizliegta, ir radusies jauna iespēja. Pēc dažiem mēnešiem Eiropas Savienībā iestāsies Horvātija. Lai horvātu valoda varētu kļūt par oficiālo valodu, ir jāveic grozījumi līgumā. Kad šis brīdis pienāks, mēs atkārtoti lūgsim Spānijas valdību piešķirt katalāņu valodai oficiālu statusu ES. Spānijas valdībai vajadzētu atbalstīt katalāņu valodu ES gluži tāpat kā pirms dažiem gadiem Īrijas valdība izdarīja ar gēlu valodu.

Mēs lūdzam Eiropas Parlamenta un Komisijas atbalstu katalāņu valodas atzīšanā par oficiālu valodu.

  Spyros Danellis (S&D) . – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Par spīti ES NAVFOR centieniem joprojām pasliktinās ar pirātismu saistītā situācija Adenas līcī un tagad arī plašajā Indijas okeāna teritorijā. Tā kā pirāti darbojas ļoti plašā teritorijā, tad ar militāriem resursiem vien pirātismu ir grūti novērst. Tāpēc, lai mazinātu šo problēmu, ir jāuzlabo pasākumi, kas veicami vienlaikus ar tiem, kuru galvenais uzdevums ir novērst pamatcēloņus, turklāt, ja vien iespējams, šie pasākumi būtu veicami vērienīgas starptautiskās stratēģijas ietvaros. Pirātisms pastāv pilnīgas nabadzības un pārvaldības trūkuma dēļ, un Somālijā šīs divas iezīmes ir pastāvīgi novērojamas pēdējos 20 gadus.

Šim nolūkam Eiropas Savienība var veiksmīgāk izmantot Eiropas Attīstības fondu. Gan Eiropas Savienībai, gan Apvienoto Nāciju Organizācijai ir pieredze, īstenojot programmas, kas devušas patiesus rezultātus Somālijā, un šis darbs ir jāturpina un jāpaplašina.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pagājušajā naktī Magadanā, Koļimas reģiona lielākajā pilsētā Krievijā, nomira Anatoly Bitkov. Viņš bija vietējā televīzijas kanāla „Kolyma Plyus” galvenais redaktors. Negribu diskutēt par to, vai tā bija slepkavība jeb dabīga nāve, politiska slepkavība jeb nē, tomēr ir jānorāda, ka šis skumīgais notikums diemžēl nav nekāds izņēmuma gadījums. Žurnālisti Krievijā mirst, un žurnālisti, kas raksta par politiku, mirst vēl biežāk. Diezgan daudzās nopietnās analīzēs ir secināts, ka pēdējos 10 gados Krievijas Federācijā ir miruši apmēram 200 žurnālisti. Patlaban tā ir visriskantākā profesija Krievijā. Ja žurnālisti nav brīvi un nejūtas droši, tad arī mediji nevar būt brīvi, savukārt, ja mediji nav brīvi, tad nevar pastāvēt demokrātija. Sadarbojoties ar Krievijas Federāciju, mums nevajadzētu to aizmirst.

  Paul Murphy (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! Sestdien kopā ar simtiem citu aktīvistu es „Brīvības Flotile II” ietvaros došos uz Gazu. Mēs turp vedīsim ļoti nepieciešamos medikamentus un materiālus valsts atjaunošanai.

Izraēlas nelikumīgās blokādes dēļ 300 000 cilvēku iztiek ar mazāk nekā vienu dolāru dienā, turklāt valda vairāk nekā 40 % liels bezdarbs. Catherine Ashton teica, ka flotile nav pareizā atbildes reakcija uz situāciju Gazā, tomēr ES atbildes reakcija ir, piešķirot pētniecības pabalstus, turpināt finansēt Izraēlas uzņēmumus, kas ražo ieročus, ar kuriem tiek nogalināti palestīniešu civiliedzīvotāji. Tā vietā, lai kritizētu flotili, ES vajadzētu nosodīt vardarbības draudus, ko pret mums vērš Izraēlas aizsardzības spēki. Ņemot vērā to, ka pagājušajā gadā tie nogalināja deviņus flotiles aktīvistus, šie draudi ir jāuztver ļoti nopietni. Tāpat ES vajadzētu pārtraukt savu līdzdalību palestīniešu iedzīvotāju apspiešanā.

  Monika Smolková (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pirms divām nedēļām Strasbūrā notika karsta diskusija par Ungārijas Konstitūciju. Šodien esam saņēmuši arī Venēcijas komisijas paziņojumu. Tāpēc vēlos atkārtoti brīdināt par Ungārijas konstitūcijas sarežģīto redakciju, īpaši tās D sadaļu, kur skarts jautājums par Ungārijas atbildību par visiem ungāriem, par vienu ungāru tautu, par kolektīvajām tiesībām un par kolektīvu pašpārvaldes iestāžu izveidi citās valstīs, pamatojoties uz etniskuma principu. Venēcijas komisija uzsvēra cilvēktiesību atsevišķo būtību, jo pamatnolīgumā par etnisko minoritāšu aizsardzību netiek minētas kolektīvās minoritāšu tiesības. Venēcijas komisija pauž bažas par atbilstību demokrātijas principam, pieņemot kultūras, reliģiskās, etniskās, sociālās, ekonomikas un finanšu politikas pamatlikumu. Es ceru uz ātru ES iestāžu atbildes reakciju uz Venēcijas komisijas atzinumu par Ungārijas Konstitūciju.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vai ekonomikas krīzi var atrisināt, īstenojot pasākumus uz klimata rēķina? Diemžēl Eiropas Komisija apgalvo, ka var, ņemot vērā to, ka Komisija un Portugāle ir kopīgi apstiprinājušas termiņu samazinātām garantētajām cenām enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, pieņemot to kā likumīgu pasākumu atbalsta mehānisma memorandā. Grieķijā ieguldījumi atjaunojamos energoresursos ir viens no retajiem ekonomikas krīzes pretsvariem, un aizejošās Vides ministres apņemšanās aizsargāt garantētās cenas ir nekavējoties jāatjauno pēc viņas sekotāja stāšanās amatā.

Patiešām absurdas ir debates par to, ka valstis, kuras saskaras ar ekonomikas problēmām, varētu tikt atbrīvotas no jau tā neadekvātajiem Eiropas klimata mērķiem, proti, 20-20-20 mērķiem. Šāda izvēle liecina par nepieņemamu Komisijas attieksmi; tā apdraud visas Eiropas politiskās nostādnes, bet nevienam nekur nav jāatskaitās. Tādejādi Eiropa panāks tikai to, ka nozāģēs zaru, uz kura pati sēž.

Ir jāizvirza augstāki klimata mērķi atbilstoši tam līmenim, kuru sasniegt aicina zinātnieki, un valstīm, kuras saskaras ar ekonomikas problēmām, ir jāizstrādā īpašas programmas. Mūsu uzdevums ir rast ceļu ārā no šī strupceļa un novērst ekonomikas, sociālo un vides krīzi. Galu galā fiskālā pārstrukturizācija ir viena lieta, savukārt vides ilgtspējīguma apdraudējums pavisam cita.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Eiropa un Eiropas Savienība vēlas kļūt par konkurēt spējīgāko, labāko un progresīvāko ekonomiku pasaulē.

Tomēr, lai to sasniegtu, mums nevajadzētu runāt tikai par finansējumu un dažādām ar to saistītām lietām, bet kā Eiropas Savienībai mums vajadzētu pilnīgi noteikti vairāk ieguldīt izglītībā, zinātnē, pētniecībā un inovācijās. Pavisam nesen Eiropas Komisija publicēja dažus papildu rezultātus par pētījumu attiecībā uz dalībvalstu ieguldījumiem šajā jomā. Valstis tika iedalītas četrās grupās, un mana valsts Slovākija, diemžēl ieguva ne visai glaimojošu vietu trešajā grupā, jo iegulda tikai 0,48 % no 2 %, ko tā sākotnēji bija apņēmusies ieguldīt zinātnē, izglītībā un pētniecībā stratēģijas „Eiropa 2020” ietvaros.

Tāpēc es vēlos lūgt ES, Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi cītīgāk atbalstīt dalībvalstis, un stingrāk piespiest tās veikt ieguldījumus šajā jomā, jo, tikai ieguldot naudas līdzekļus pētniecībā, inovācijās un izglītībā, mēs no tiesas varēsim izpildīt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējos 20 gados Eiropas Savienībai ir bijusi būtiska nozīme miera un izlīguma veicināšanai Īrijā. Eiropas Savienība kopš 1994. gada ir piešķīrusi vairāk nekā EUR 1,3 miljardus Miera un Izlīguma programmai un apmēram EUR 349 miljonus Starptautiskajam Īrijas fondam.

Vardarbīgie notikumi Belfāstas austrumos un Ronan Kerr slepkavība liecina par to, cik svarīgi ir turpināt pasākumus, kas veicina ekonomikas un sociālo attīstību abās robežas pusēs.

Šonedēļ Starptautiskā Īrijas fonda un Miera un Izlīguma programmas pārstāvji bija ieradušies Eiropas Parlamentā, lai ar Reģionālās attīstības komiteju runātu par to, cik ļoti svarīgs šai programmai ir Parlamenta un Eiropas Savienības atbalsts. Es patiešām uzskatu, ka Eiropas Savienībai un pārējiem starptautiskajiem partneriem ir rūpīgāk jāpadomā par šo jautājumu un jāpieņem lēmums turpināt šo vērtīgo un efektīvo programmu.

  John Bufton (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Lauksaimniecība ir Velsas ekonomikas pamats, tomēr stingrāku ES tiesību aktu dēļ Velsas lauksaimnieki nevar veiksmīgi konkurēt, lai gan viņiem tiek piemēroti vieni no augstākajiem standartiem Eiropā.

Saskaņā ar EID noteikumiem lauksaimniekiem piemēro naudas sodu par nepilnīgu datu sniegšanu, neraugoties uz to, ka radušās nopietnas tehnoloģiska rakstura kļūdas. Esmu jau vairākkārt šo jautājumu iesniedzis Komisijai, gluži tāpat kā daudzu dalībvalstu pārstāvji. Velsiešu lauksaimniekiem šķiet, ka bojātās EID sistēmas dēļ rodas neoficiāls nodoklis.

Runājot par kādu citu jautājumu, saskaņā ar likumdošanu par AĢIN liellopus no Velsas, kuri ir jaunāki par 24 mēnešiem, nevar marķēt kā Velsas liellopus. Tas gan neattiecas uz Skotiju, kur jebkura vecuma liellopa gaļu var apzīmogot ar valsts zīmogu.

Velsā tiek ražota lieliska liellopu gaļa, un ir jādod iespēja marķēt to kā gaļu no Velsas. Tirdzniecība pasaules tirgū ir atkarīga no tā, kā tiek veicināts valsts ražojums. Simtiem Velsas lauksaimnieku, kuri ievēro augstus standartus un bieži vien manto savu uzņēmumu no paaudzes paaudzē, šie jautājumi ir svarīgi. Es pieprasu paskaidrojumus.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos izteikt atbalstu pasākumiem, kas paredzēti ekonomikas pārvaldības stiprināšanai Eiropas Savienībā, kā arī pasākumiem, kas plānoti nolūkā izskaidrot un paātrināt disciplināro procedūru jebkurai dalībvalstij ar pārmērīgu deficītu.

Tomēr Eiropas Savienībai jāapzinās, ka dažas dalībvalstis Eiropa izvirzītās budžeta prasības cenšas izpildīt uz pašvaldību kontu destabilizēšanas rēķina.

Spānija ir iepriekš minētā paraugs, proti, tā cenšas izpildīt prasības, novirzot savu deficītu uz autonomajām valdībām un vietējām padomēm.

Šāda prakse ir jānosoda, jo tā neatbilst ES Stabilitātes un izaugsmes pakta būtībai, turklāt šāda prakse nopietni iedragā ekonomiski spēcīgu tautu, piemēram, Katalonijas ekonomikas atveseļošanos.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! ES neiejaucas savu dalībvalstu administratīvajās lietās. Tas ir īpaši jāuzsver, jo šodien daži Rumānijas politiķi skaidro administratīvās reorganizācijas nepieciešamību, apgalvojot, ka tas ir vienīgais veids, kā Rumānija var saņemt vairāk naudas līdzekļu no Struktūrfondiem. Pašreiz Rumānijā notiek debates par reformu, kuras rezultātā no pašreizējā 41 apgabala, kas ir NUTS 3 administratīvās vienības, tiktu izveidotas astoņas NUTS 2 līmeņa administratīvās vienības, neņemot vērā ģeogrāfisko, ekonomisko, sociālo un kultūras realitāti. Galvenās debates ir saistītas ar Rumānijas ungāriem, jo šī vietējā nacionālā kopiena, par spīti noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgajā Eiropas Padomes konvencijā, nebūs majoritāte nevienā jaunizveidotajā administratīvajā vienībā un tādējādi zaudēs tiesības izveidot vietēju valdību. ES ir jānodrošina, ka dalībvalstis ne tikai vēlas, lai ES ievērotu subsidiaritātes principu, bet arī pašas garantē to, ka lēmumu pieņemšana notiek pēc iespējas saskaņotāk ar iedzīvotājiem.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Kā jau jūs, iespējams, zināt, šajā nedēļas nogalē Kišiņevā, Moldovas Republikā notika vietējo vēlēšanu otrā kārta. Kā secināja arī EDSO novērotāji, šīs vēlēšanas, gluži kā tās, kas notika arī citviet Moldovas Republikā, lielā mērā tika rīkotas saskaņā ar Eiropas un starptautiskajiem standartiem, tādējādi iezīmējot patiesu progresu salīdzinājumā ar parlamenta vēlēšanām 2010. gadā.

Esmu gandarīts par vietējo vēlēšanu rezultātiem Moldovas Republikā, jo tie liecina par valdībā patlaban esošo Eiropas integrācijas alianses partiju spēcīgo pozīciju. Tāpat vēlēšanu rezultāti nepārprotami pierāda, ka Moldovas iedzīvotāju tiekšanās pēc labklājības, demokrātiskas sabiedrības un Moldovas Republikas integrācijas Eiropas Savienībā ir spēcīga un patiesa. Viņiem jāskubina Eiropas integrācijas alianses partijas turpināt to reformu ieviešanu, ko tās ir apņēmušās īstenot.

Es esmu gandarīts un atzinīgi vērtēju to, ka Dorin Chirtoacă ir no jauna ievēlēts Kišiņevas mēra amatā.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Nesen Polijas sabiedrību šokēja kāds notikums sešos no rīta. Astoņi bruņoti ierēdņi, tostarp seši īpašā dienesta aģenti, iebruka vienā no dzīvokļu masīviem. Tas nebūtu nekas pārsteidzošs, jo tur dzīvoja kāds meklēts narkotiku izplatītājs, ieroču pārdevējs un kāds, ko turēja aizdomās par banku aplaupīšanu organizēšanu. Tomēr neviens no iepriekš minētajiem nebija šā iebrukuma upuris. Šajā dzīvokļu masīvā dzīvoja arī kāds interneta lietotājs, students, kuram bija drosme ironiski aprakstīt pašreizējās valdības rīcību.

Mani uztrauc tas, ka pie varas esošie cilvēki ir tik jutīgi pret kritiku, satīru un smiekliem, ka sešos no rīta pie studentiem, kuri lieto internetu, sūta bruņotus ierēdņus. Pret šādu praksi ir jāiebilst, jo īpaši šeit ― Eiropas Parlamentā.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pēc desmit dienām Polija pārņems Eiropas Savienības prezidentūru, tāpēc mums vajadzētu pievērst īpašu uzmanību Polijā notiekošajam. Par demokrātijas kvalitāti var spriest pēc tā, kāda ir attieksme pret opozīciju. Diemžēl patlaban Polijā notiek raganu medības pret opozīciju, un tās izvērš tiesu iestādes. Runājot par bijušā premjerministra un opozīcijas līdera Jarosław Kaczyński lietu, tiesa pieprasīja veikt viņam psihiatriskās pārbaudes. Īpaši nejauki tas ir tāpēc, ka vienīgais iemesls rīkojumam veikt psihiatriskās pārbaudes ir tāds, ka viņš atzina, ka ir lietojis nomierinošus līdzekļus pēc Smoļenskas traģēdijas, kurā gāja bojā viņa brālis, svaine un daudz draugu. Tas nebija nekas neparasts, turklāt to apstiprina atbilstoša medicīniskā dokumentācija.

Šāds notikumu pavērsiens ir nožēlojams, jo tam piemīt eiropeisks zemteksts, un tā augstāko punktu redzēsim 6. jūlijā. Šajā dienā tiks veiktas Jarosław Kaczyński psihiatriskās pārbaudes, un tajā pašā brīdī Donald Tusk Strasbūrā teiks savu Eiropas Savienības prezidentūras inaugurācijas runu. Es ceru, ka starptautiskā sabiedrība iebildīs pret ļaunprātīgu psihiatrisko pārbaužu izmantošanu politiskajās cīņās, kā tas notika jau Padomju Savienībā un Baltkrievijā.

  Priekšsēdētāja. – Debates par šo darba kārtības punktu tiek slēgtas.

21. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un oglekļa emisiju pārvirzes risks (īss izklāsts)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā iesniegtais Bas Eickhout ziņojums (A7-0219/2011) par dažādu iespēju analīzi, kā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par vairāk nekā 20 %, un oglekļa emisiju pārvirzes riska analīzi (2011/2012(INI)).

  Bas Eickhout, referents. – Priekšsēdētājas kundze! Ja deputāti palasītu savus e-pastus, aģitatoru un nozares pārstāvju lūgumus un izvērtētu ar klimata jautājumu saistītos plusus un mīnusus, viņi secinātu, ka klimata jautājums pilnīgi noteikti ir atgriezies politiskajā darba kārtībā.

Tas ir ļoti labi, jo klimata jautājums nekad nav bijis ārpus zinātniskās darba kārtības. Pavērojot to, kā šajā laikā ir attīstījusies zinātne, argumenti par labu stingrākām politiskajām nostādnēm klimata jautājumā ir kļuvuši ar katru dienu aizvien spēcīgāki. Savukārt politiskajā laukā kopš Kopenhāgenas un Kankūnas konferencēm jautājums par klimatu nav ticis īpaši skarts. Tagad tas nepārprotami ir atkal iekļauts arī politiskajā darba kārtībā.

Tas ir labi. Tomēr ir jāsaprot arī tas, ka šajā laikā debates ir mainījušās un kļuvušas citādākas. Runa vairs nav tikai par klimatu. Tagad šīm debatēm ir arī ekonomikas raksturs, tas ir ekonomikas arguments. Jaunās, no klimata politikas atkarīgas nozares aicina izstrādāt vērienīgāku klimata politiku. Runājot par atkarību no naftas vai situāciju Ziemeļāfrikā, debates par atkarību no naftas ieņem aizvien nozīmīgāku vietu attiecībā uz mūsu ekonomikas pozīciju ES.

Arī nozares pārstāvju vēstulēs pausts aicinājums samazināt emisijas par 30 %, jo tas patiešām ir nozares interesēs; ja mēs izvirzīsim augstākus klimata mērķus, nozare gūs lielāku peļņu. Tas nepārprotami liecina par būtisku pavērsienu debatēs par politiku klimata pārmaiņu jomā. Tas ir ļoti svarīgi. Runa nav par ekonomiku, kas vērsta pret ekoloģiju; runa ir par ekonomiku un ekoloģiju kopā. Tas ir būtiski.

Kas tad ir minēts šajā ziņojumā? Protams, mēs aicinām Komisiju izstrādāt priekšlikumu samazinām emisijas iekšzemē par 25 %. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo tikai tādā veidā mēs varam mazināt atkarību no naftas; tādā veidā varam gūt labumu veselībai; tikai tādā veidā patiesībā varam izmantot energotaupības potenciālu. Tātad arī energotaupība ir svarīgs aspekts šajā ziņojumā, jo, ja mēs sasniegsim energotaupības mērķus, tad tuvosimies mērķim par emisiju samazinājumu par 25 % ES iekšzemē.

Ziņojumā pausts aicinājums kopumā samazināt emisijas par 30 %, tātad par 25 % iekšzemē, bet par 30 % kopumā. Tirgū joprojām ir iespējami ļoti daudzi izlīdzināšanas pasākumi, tāpēc, ja iekšzemē emisijas samazina par 25 %, tad mēs ierosinām tās samazināt arī kopumā par 30 %. Tādējādi zināmā mērā tiek ierobežota arī izlīdzināšanas pasākumu nozīme, par ko arī tika runāts debatēs, un tas minēts šajā ziņojumā.

Šajās diskusijās tika runāts arī par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pielāgošanu. Teikšu pavisam skaidri. Ja mēs veicināsim klimata mērķu sasniegšanu tikai ar enegotaupības pasākumiem un īstenosim pasākumus tikai saistībā ar energotaupību, tad oglekļa cena samazināsies; pētījumos tiek lēsts no EUR 15 uz EUR 0 par tonnu oglekļa. Tāpēc kaut kas jādara arī ETS sistēmas sakarā, lai nodrošinātu to, ka cena ir adekvāta un mēs patiešām esam stimulēti izmantot videi nekaitīgas tehnoloģijas.

Rītdienas balsojums būs ļoti nozīmīgs nākotnes ekonomikai, videi nekaitīgai ekonomikai. Es aicinu Komisiju realizēt Parlamenta rītdienas lūgumu, nākot klajā ar tiesību akta priekšlikumu. Padome turpina darbu, rīt Parlaments izstrādās savu pozīciju, un tad Komisijai ir jānāk klajā ar priekšlikumu. Mēs zinām, ka, pārrunājot tiesību akta priekšlikumu, Padomē nevienai valstij vairs nebūs veto tiesību.

Kā jau rīt redzēsim, Parlamentā valdīs majoritāte, arī Padomē valdīs majoritāte, tādējādi patiesi pasteidzinot klimata mērķu īstenošanu un nodrošinot to, ka nākotnes ekonomika ir patiesi videi nekaitīga ekonomika.

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa atbalsta Eickhout kunga ziņojumu, jo tajā pausts spēcīgs vēstījums gan iekšējā, gan ārējā mērogā par to, ka mēs nepadodamies attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu. Tas ir iekšējs signāls, kas vēsta par to, ka mēs ļoti nopietni uztveram 2008. gada klimata tiesību aktu kopumā pausto solījumu par 20 % atjaunojamās enerģijas un 20 % energotaupības. Oettinger kungs, jūs šodien izteicāt priekšlikumu, un mums jāpaveic vēl ļoti nopietns darbs. Īstenojot abus šos pasākumus, CO2 emisijas ES tiktu samazinātas par 25 %. Kurš gan spēj tam pretoties? Tas nav iespējams, jo mēs esam jau pieņēmuši šo tiesību aktu kopumu. Turklāt mēs esam atbildīgi pārējās pasaules priekšā. Mums ir jāsasniedz arī 5 % attiecībā uz ekoloģiski tīras attīstības mehānismu (CDM). Tātad kopā 30 %. Es ceru, ka tas netiks noklusēts. Grozot 3. punktu, tiks sabojāts viss ziņojums. Ja grozījums tiks pieņemts, mēs rīt balsosim pret ziņojumu. Es ceru, ka tā nenotiks, jo mūsu uzdevums ir nosūtīt spēcīgu signālu.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Man ir tāda sajūta, ka Eiropu pārņēmis jauns neprāts un jauna laicīgā reliģija. Nav tādu zinātnisku pamatojumu, kas pierādītu, ka izšķirošā nozīme attiecībā uz CO2 emisiju palielināšanos atmosfērā piemīt cilvēkiem. Klimatu ietekmē vairāku gadsimtu ilgi cikli. Par šiem jautājumiem eksperta atzinumus ir snieguši tādi pētnieki kā profesors Z. Jaworowski, izcils klimata pētnieks no Polijas.

Kāpēc Grenlandi sauc par Grenlandi, lai gan tā patlaban ir pilnīgs ledus? Tāpēc, ka reiz tā bija zaļa sala, tomēr neatkarīgi no cilvēku darbības mainījās klimats. Tāpēc mums ir jāpretojas šai jaunajai laicīgajai reliģijai un vājprātam, kas mudina apšaubīt to, vai vispār bija jēga Eiropas Savienībā iestāties tādām valstīm kā, piemēram, Polijai, jo tagad tā būs spiesta CO2 emisiju samazināšanai tērēt daudz lielākus naudas līdzekļus, nekā tā līdz šim ir ieguvusi kohēzijas politikas ietvaros. Ja emisiju samazinājums par 20 % ir bezjēdzīgs, tad samazinājums par 30 % ir vēl bezjēdzīgāks. Tāpēc es balsošu pret.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka arī Fukušima mainīja pasaules attieksmi pret CO2 emisijām. Būtībā runa ir par uzticamas energoapgādes nodrošināšanu. Kodolenerģiju vajadzēs papildināt vai aizstāt ar gāzi un oglēm. Gāzes un ogļu dedzināšana, protams, radīs CO2 emisijas. Tāpēc samazinājums par 20 %, ko esam noteikuši patlaban, ir ļoti augsts. Mums vajadzētu priecāties par to, ka mums ir rezerve energoefektivitātes veidā, jo, pateicoties tai, mēs varēsim atbalstīt jaunos energoresursu veidus, kas nepieciešami kodolenerģijas aizstāšanai. Gāzei un oglēm būs ļoti būtiska nozīme kodolenerģijas aizstāšanā. Es ticu, ka arodbiedrības un darba devēji ir nopietni nobažījušies par to, ka sakarā ar politiskajām nostādnēm CO2 jautājumā darbavietas tiks pārvietotas ārpus Eiropas un visa izejmateriālu nozare ― neatkarīgi no tā, vai tērauda, alumīnija vai papīra, ― atstās Eiropu, ja mēs pieņemsim pārāk stingru regulējumu. Vēlos brīdināt visus par to, ka mēs pārāk strauji virzāmies šajā jomā. Mūsu politikai ir jābūt dzīvotspējīgai un reālai.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Savā runā vēlos pievērst uzmanību Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumam, kura 3. punktā minēts, ka pašreizējie Komisijas politikas noteikumi jau izraisa ražošanas pārvietošanu ārpus Eiropas, un mani māc bažas par to, ka draudošā oglekļa dioksīda cenu palielināšanās vēl vairāk saasinās šo tendenci.

Tajā pašā laikā Komitejas atzinumā vērsta uzmanība uz to, ka pašreizējo emisiju samazinājumu Eiropā nevar uzskatīt par signālu, kas liecinātu par ES tuvošanos sava emisiju samazinājuma mērķa īstenošanai. Tas drīzāk jāuztver kā rezultāts, ko radījusi rūpniecības produkcijas samazināšanās un ražošanas pārvietošana ārpus Eiropas, kā dēļ Eiropā pieaug bezdarbs. Tāpēc esmu stingri pārliecināts, ka, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, ir konsekventāk jāveicina inovatīvu, videi nekaitīgu tehnoloģiju izmantojums, lai jautājums par nepieciešamību aizsargāt gaisa kvalitāti tiktu atrisināts, ne tikai ieviešot administratīvus un finanšu instrumentus, bet drīzāk atbalstot pētniecību un ieviešot jaunās tehnoloģijas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas enerģijas un klimata stratēģijā ir jāiekļauj ekonomiskā konkurētspēja, enerģētikas drošība un vides problēmas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par vairāk nekā 20 % ir vajadzīgs šo mērķu saskaņošanai. Es piekrītu tam, ka emisijas ir straujāk jāsamazina no 20 % līdz 25 %, savukārt tie papildu 5 % atbilst energoefektivitātes palielināšanai.

Tomēr ir būtiski rast tādus risinājums, kas neiedragā Eiropas nozares konkurētspēju. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka pirmo reizi Parlamentā valda tik plaša vienprātība par nozaru pieejas piemērošanu. Īstenojot šo pieeju, konkrētai valstij izvirzītais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķis kļūs savietojams ar holistisku, globālu attieksmi pret katru rūpniecības nozari, tādējādi novēršot oglekļa emisiju pārvirzi.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Sabiedrība sagaida, ka mēs, politiķi, būsim pragmatiski, racionāli un darbosimies efektīvi ikvienā savā darbībā. Nodokļu maksātāji var mums piedot daudz ko, bet viņi mums nepiedos, ja iztērēsim viņu naudas līdzekļus, neko nedodot pretī. Diskutējot par globālo sasilšanu, mums šim jautājumam vajadzētu pieiet kā racionālam projektam. Aizmirsīsim uz brīdi par problēmām, kas saistītas ar leģitimitāti vai vispār teoriju, kura ir pamatā mūsu politiskajiem lēmumiem šajā jautājumā. Mēs zinām, ka par zinātni vēl diskutē, tomēr mēs nevēlamies šo strīdu atrisināt šeit.

Es vēlos uzsvērt to, ka siltumnīcefekta gāzu būtība ir tāda, ka tās nepazīst robežas. Pat ja Eiropas Savienība pieņems iespējami stingrākos siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņus, rezultāts vienalga paliks tāds pats, ja tajā pašā laikā tādus līmeņus nepieņems arī Ķīna, Indija un citas jaunattīstības valstis. Turklāt tas skars Eiropas nodokļu maksātāju kabatas un, ierobežojot ražošanu, palielināsies bezdarbs un darbavietas tiks pārceltas ārpus Eiropas Savienības.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ja gribam kaut ko darīt šajā sakarā, rīkosimies racionāli, lai mūsu rīcība kļūtu par globālu procesu, jo tikai tādā gadījumā tā būs efektīva. Ja Ķīnā siltumnīcefekta gāzu emisijas mēnesī patiešām atbilst samazinājumam par 20 % gadā Eiropā, tad šis fakts runā pats par sevi.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā vēlos apsveikt Eickhout kungu ar šā ziņojuma sagatavošanu.

Es uzskatu, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums Eiropā ir svarīgs, pamatojoties uz Kankūnas augstākā līmeņa sanāksmes secinājumiem. Tas nozīmē, ka ES ir jāsaglabā sava globālā tirgus dalībnieka nozīme vides aizsardzības jomā. Tieši tāpēc tai ir jāreformē politika vides nekaitīguma jomā. Vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir pārskatīt emisiju uzraudzības mehānismus un ņemt tos vērā visa budžeta ietvaros.

Tāpat būtu vērtīgi pilnveidot ES pašreizējo emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Tāpēc ir sagatavota rekomendācija paplašināt šīs sistēmas darbības jomu uz mehānismiem arī ārpus rūpniecības nozares.

Vēlos norādīt uz Eiropas vides politikas ietekmi uz ilgtermiņa ieguldījumiem videi nekaitīgo tehnoloģiju veidos.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Hedegaard kundze sūta jums savus sveicienus. Diemžēl viņa šovakar nevar ierasties un lūdza mani viņas, kā arī Komisijas vārdā minēt dažus nozīmīgus punktus.

Es pateicos Parlamentam, visiem deputātiem un referentam par šo nozīmīgo un tālredzīgo ziņojumu.

Mēs joprojām lielu nozīmi piešķiram mērķim ierobežot globālo sasilšanu par 2 °C. Tāpēc esam izvirzījuši īstermiņa un vidēja termiņa mērķus laikam līdz 2020. gadam un esam izstrādājuši ilgtermiņa stratēģiju laikam līdz 2050. gadam. Protams, mums ir jāveic arī starpposmu analīze attiecībā uz laikposmu no 2020. līdz 2050. gadam un jāizvirza papildu starpposma mērķi.

Pagājušajā gadā ES izvirzīja 20 % mērķi turpmākajiem deviņiem gadiem. Parlaments to izdarīja pirms mazāk nekā gada, un vēl pirms tam arī Komisija un Padome. Protams, ņemot vērā tehniskās iespējas, ekonomisko ietekmi un finanšu izmaiņas, pastāv dažādi argumenti par labu augstākiem mērķiem. Tomēr lēmums samazināt emisijas par 20 % tika pieņemts pirms mazāk nekā gada. Es nedomāju, ka kopš tā laika ir mainījusies informācija, kas bija mūsu lēmuma pamatā. Mēs lēmām, ka Eiropa samazinās emisijas par 30 %, ja arī citi nozīmīgie pasaules reģioni būs gatavi uzņemties saistības, jo jautājums par klimatu ir globāls. Mēs uzskatām, ka joprojām pastāv iespēja noslēgt saistošus vai daļējus nolīgumus. Tāpēc noteikums attiecas uz samazinājumu par 20 % tikai Eiropā un par 30 %, ja mums ir partneri, proti, ASV vai Ķīna. Manuprāt, šāds piedāvājums ir nopietns, tālredzīgs un godīgs.

Pagājušajā gadā Komisija apsprieda un pieņēma paziņojumu, kurā uzsvērta iespēja par vairāk nekā 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas atbilstoši slēdzieniem, citiem vārdiem sakot, minēts samazinājums par 30 %. Paziņojumā izvērtēts arī tas, vai šis mērķis ir tehniski un ekonomiski ticams un vai tas ietekmēs izmaksas, lai gan pēc mūsu aplēsēm izmaksām vajadzētu būt zemākām, nekā tika aprēķināts iepriekš. Mūsuprāt, patlaban par prioritāti jāizvirza drošas plānošanas princips. Tas nozīmē, ka rūpniecības nozare, ekonomika un privātpersonas var izstrādāt drošus nākotnes plānus, pamatojoties uz iepriekšējā gadā ar demokrātisku majoritāti pieņemtajiem mērķiem par 20 % samazinājumu, ja mums nav partneru, un 30 % samazinājumu, ja pasākumos iesaistās arī citi attiecīgi partneri, kas ir gatavi slēgt saistošus nolīgumus.

Tika izmantots sava veida automātisks mehānisms, lai parādītu, ka samazinājums par 25 % automātiski ir iespējams, ja CO2 emisiju samazinājumu par 20 % papildina ar energoefektivitāti. Tomēr vēlos jums atgādināt, ka tajā pašā laikā un pamatojoties uz to pašu informāciju, Parlaments jau dažus gadus ir runājis par principu 20, 20, 20. Nekur netika minēts, ka pēdējie 20 % automātiski pārvērstu otros 20 % iekš 25 % tikai tāpēc vien, ka tas pieņemts vēlāk un tagad to izvērtē Komisija. Tas nebūtu izgudrotāja garā. Tas netika minēts 2007. vai 2009. gada runās. Tā ir jauna ideja, un par to var diskutēt. Tomēr es nepiekrītu automātiskam mehānismam. Ja Komisija un Eiropas Parlaments jau agrāk lielāku vērību būtu pievērsis energoefektivitātei, tad jautājums par automātisko mehānismu, iespējams, nemaz nebūtu radies.

Vēl jārunā par ekonomikas un vides interešu līdzsvarošanu. Es uzskatu, ka inovācijas īpaši vides jomā rada nozīmīgas iespējas inženieriem un tehniķiem, lai dažādos veidos radītu pievienoto vērtību un darbavietas. Mums ir jāizvirza sev par mērķi radīt Eiropā jaunas darbavietas enerģētikas un klimata jomā. Tomēr mums ir jānodrošina arī tas, ka būtiskas darbavietas netiek zaudētas. Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt, ka pasaulē nevajadzētu ražot vairāk alumīnija un tērauda, kā tas ir nepieciešams. Savukārt tas tērauda, alumīnija un vara apjoms, kas vajadzīgs gan Eiropai, gan pārējai pasaulei, ir pēc iespējas vairāk jāražo šeit Eiropā, vismaz tad, ja tas patlaban jau tiek ražots šeit. Tērauda, alumīnija un vara ražošanu var pārvietot vai no tās var attiekties, ja tas ir iespējams, bet tajā pašā laikā Eiropai un pārējai pasaules daļai nepieciešamo tērauda, alumīnija un vara daudzumu, ciktāl tas iespējams, ir jāražo Eiropā, konkurējot ar pārējām vietām. Mūsuprāt, nebūtu pareizi tīši pārvietot ražošanu.

Tāpēc, līdzsvarojot šīs intereses, mums arī turpmāk ir jāizvērtē, vai lielāki CO2 emisiju samazinājumu mērķi ir pamatoti, vai tie palīdzēs saglabāt darbavietas „vecajā rūpniecībā” un vai mēs spēsim novērst to, ka šīs darbavietas tiek pārvietotas citviet. Viens ir skaidrs. Es labprāt gribētu, lai darbavietas tērauda nozarē un tērauda ražošana paliek Eiropā ar CO2 emisiju samazinājumu par 20 %, nevis redzētu to Brazīlijā, Malaizijā vai Amerikā, kur CO2 emisijas būtu 100 %. Tādā gadījumā mēs savus naudas līdzekļus būsim ieguldījuši nepareizā risinājumā. Labāk samazināt emisijas par 20 % un saglabāt darbavietas, pievienoto vērtību un nodokļu ieņēmumus nekā zaudēt darbavietas, iegūt skaidru sirdsapziņu Eiropā un piedzīvot 100 % emisijas Amerikā un Āzijā, uz kurieni tiktu pārceltas darbavietas un nodokļu ieņēmumi. Šāda pieeja ir ļoti pragmatiska, bet tajā ņemts vērā arī vides un ekonomikas aspekts. Jūs aicināt Komisiju nākt klajā ar tālredzīgākiem priekšlikumiem individuālajās jomās. Mēs ar prieku to darīsim. Mēs paļaujamies uz to, ka citās globālajās konferencēs un pēc ASV vēlēšanām šā gada rudens beigās panākumus gūs arī citas valdības pasaulē.

Visbeidzot vēlos iedrošināt Parlamentu turpināt mūs atbalstīt, sniedzot ekspertu zināšanas un vēršoties pie mums ar attiecīgām prasībām. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienība joprojām ir uz pareizā ceļa un, īstenojot uzraudzību un nodrošinot pārredzamību, mēs vēlamies garantēt to, ka mērķis samazināt emisijas par 20 % tiek sasniegts un Eiropā kļūdas netiek pieļautas. Rudenī mēs nāksim klajā ar saviem ieskatiem par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) pārskatīšanu. Kā jau šodienas priekšlikumā par energoefektivitāti solījām, mēs sagatavosim ziņojumu par to, vai efektivitātes palielināšana radīs nopietnas pārmaiņas CO2 tirgū. Nepieciešamības gadījumā mums vajadzēs izpētīt trūkumu iespējamību, lai nodrošinātu to, ka tirgus ekonomikā emisiju tirdzniecība joprojām ir efektīvs CO2 emisiju samazināšanas instruments.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 23. jūnijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Vēlos izmantot šo iespēju, lai iebilstu pret vienpusēji pieņemtu Eiropas apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 20 %, jo mūsu rīcībā nav globāla nolīguma klimata jomā, kas attiektos uz visiem galvenajiem emisiju radītājiem. Patiesībā nedrīkst aizmirst, ka Eiropas Savienība joprojām ir vienīgā teritorija pasaulē, kas ir izvirzījusi juridiski saistošus mērķus emisiju samazināšanai. Tāpēc Eiropas rūpniecība nekavējoties tiek pakļauta spēcīgai globālo pretinieku konkurencei, uz kuriem turklāt neattiecas tādi paši ierobežojumi. Manuprāt, Eiropas Savienībai par prioritāti ir jāizvirza Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumā izvirzīto mērķu ― 20–20–20 ― sasniegšana, jo arī tie ir ļoti vērienīgi. Tikai tādā veidā mēs varam definēt Eiropas Savienības vides politiku, kas ļautu Eiropas uzņēmumiem saglabāt to konkurētspēju globālā mērogā ekonomikas izaugsmes veicināšanas un darbavietu radīšanas nolūkā. Visbeidzot, arī mani satrauc tas, par ko runāja Itālijas rūpniecības pārstāvji, proti, patlaban rūpniecība nespēj piekrist vērienīgākām saistībām kā tām, ko Eiropadome jau ir noteikusi un Komisija ir apstiprinājusi Emisijas kvotu tirdzniecības direktīvā.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Komisijas Ceļvedī virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā minēts, ka 20 % energoefektivitātes mērķa sasniegšana automātiski radītu emisiju samazinājumu par 25 %, neveicot nekādus grozījumus pašreizējā tiesiskajā pamatā. Ja netiks noslēgts starptautisks nolīgums, tad, vienpusēji izvirzot augstāku emisiju samazinājuma mērķi, tiktu apdraudēta mūsu rūpniecības konkurētspēja, kā arī Eiropas Savienības izaugsme un darbavietas. Tā vietā mums vajadzētu pievērsties energotaupībai un atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc es atbalstu komisāra Oettinger kunga jauno priekšlikumu par energoefektivitāti, kas noteikti ļaus ietaupīt gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, jo tie varēs labāk pārvaldīt savu patēriņu. Turklāt, pārrunājot ES turpmāko klimata politiku, mēs nedrīkstam neņemt vērā jauno Eiropas un starptautisko enerģētikas scenāriju, kas radies pēc kodolenerģijas krīzes un nemieriem Ziemeļāfrikā. Šie aspekti būtiski ietekmēs enerģētikas izmaksas vidējā termiņā, un mums vajadzēs izvērtēt to rezonansi Eiropas pašreizējā vides stratēģijā. Pietiks, ja teiksim, ka atsacīšanās no kodolenerģijas piespiedīs Vāciju izmantot vairāk fosilo kurināmu, tādējādi palielinot siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņus. Tāpēc mums ir jāpārorientē vides politika, lai rastos tik ļoti nepieciešamā konverģence ar mūsu enerģētikas politiku un tiktu aizmirstas tradicionālās nozaru pieejas.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Atsevišķu ES dalībvalstu ekonomika, tostarp arī manas valsts Polijas ekonomika, jau tagad cieš patvaļīgi ieviestā klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma dēļ, kas tiek izmantots kā līdzeklis 3 x 20 politiskā mērķa ieviešanai. Tomēr bieži vien šis politiskais mērķis tiek arī sagrozīts, proti, cilvēki runā par 20 % enerģijas patēriņa samazinājumu, lai gan patiesais mērķis ir par 20 % palielināt energoefektivitāti, kas nav viens un tas pats. Bieži vien ES dokumentos termins „efektivitāte” tiek lietots nepareizi, jo nepareizi tiek saprasts termins „energoefektivitāte” un metodes tās novērtēšanai, citiem vārdiem sakot, vai runa ir par nacionālo kopējo efektivitāti vai efektivitāti uz vienu personu, vai konversijas efektivitāti, piemēram, primārās enerģijas pārvēršanu lietderīgā darbā. Ja uzsvaru liktu uz efektivitātes palielināšanu, nevis patēriņa ierobežošanu, tad par prioritāti tiktu izvirzītas tehnoloģiju inovācijas, kas nāktu mums par labu. Izmantojot šādas inovācijas, emisijas var ierobežot vislabāk, pat par vairāk nekā mērķī noteiktajiem 20 %.

Dalībvalstīm ir jādod tiesības pašām lemt, kādas metodes un laika grafikus piemērot emisiju ierobežošanai, galvenokārt palielinot efektivitāti. Polijas gadījumā es saredzu milzīgu potenciālu, pirmkārt, vispārējā jauno un veco ēku termiskās efektivitātes uzlabošanā un, otrkārt, aizvietojot dzīvojamās ēkās esošās vecās termoelektrostacijas ar modernām termoelektrostacijām. Klimata un enerģētikas tiesību aktu kopums ir jāpārskata, lai varētu nodrošināt to, ka dalībvalstis labāk pielāgojas emisiju samazinājumam.

  Jolanta Emilia Hibner (PPE), rakstiski. – (PL) Klimata pārmaiņas starptautiskajai sabiedrībai rada nopietnu problēmu. Gūtie rezultāti liecina, ka Eiropai ir efektīva klimata politika. Būtu nepareizi, ja ES izvirzītu jaunus vienpusējus mērķus, ņemot vērā to, ka globālā līmenī nav nekādu tiesību aktu, kuros būtu minēti saistoši emisiju samazinājuma mērķi. Polija pauž bažas par referenta Eickhout kunga priekšlikumu par daudziem jautājumiem, kas varētu apdraudēt Eiropas ekonomiku. Vēl vairāk liekot samazināt emisijas ― nevis par 20 %, bet par 30 % ― var rasties liels kaitējums, ciktāl tas attiecas uz klimata pārmaiņām. Ja ražošanas izmaksas Eiropā būs pārāk augstas, palielināsies emisiju daudzums globālajā mērogā, jo palielināsies produktu imports no valstīm, kur emisiju efektivitāte ir zema.

Eiropas rūpniecība ir pierādījusi, ka mēs varam paļauties uz tās apņemšanos meklēt inovatīvus risinājumus sekmīgākai cīņai pret klimata pārmaiņām. Novatoriskus sasniegumus var gūt vienīgi tad, ja tiek veikti labi izplānoti ilgtermiņa ieguldījumi.

Tā kā Polijas enerģētikas nozarē ogļu izmantojums ir ļoti liels, tad ETS dēļ no 2013. gada Polijas rūpniecības izmaksas būs daudz lielākas nekā tās konkurentiem Eiropā. Tas varētu radīt milzīgas problēmas attiecībā uz sākotnējā emisiju samazinājuma mērķa sasniegšanu, vienlaikus saglabājot finanšu likviditāti. Ja tiks izvirzīts mērķis samazināt emisijas vēl par 5 % vai 10 %, tad daudzi poļu uzņēmumi bankrotēs, un to mēs nevaram pieļaut.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Kad 2009. gadā mana valsts Skotija pieņēma Likumu par klimata pārmaiņām, tajā tika pausts aicinājums līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 42 %. Šie mērķi ir vērienīgāki, tomēr mēs uzskatām, ka tie ir būtiska daļa no cīņas pret klimata pārmaiņām. Mans kolēģis Eickhout kungs ir uzsvēris vairākas priekšrocības, ko ES iegūs, izvirzot vērienīgākus mērķus, un Eiropas pilsoņi noraidīs šā parlamenta centienus ierobežot mūsu ambīcijas.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Savā sākotnējā redakcijā šis ziņojums atklāj ārkārtīgi lielu diletantisku entuziasmu un nedaudz nereālu mēģinājumu ignorēt elektrības piegādes realitāti mūsdienās, kā arī piedāvā vēlmju sarakstu. Iespējams, ES iedzīvotāji ar prieku uzņems pārdrošās ieceres, kas saistītas ar emisiju samazinājumu par 80―95 % līdz 2050. gadam. Tomēr, pievēršoties konkrētākām lietām, šā plāna pašreizējās redakcijas pamatā būtu jābūt pilnīgi reālistiskām iespējām, ko piedāvā pašreizējie energoresursu avoti. Nav iespējams vienas dienas laikā atteikties no ogļu un dabasgāzes izmantošanas, un, starp citu, pēdējos gados ES dalībvalstis ir palielinājušas dabasgāzes izmantojumu. Saistībā ar histēriju, kas izplatījās pēc zemestrīces Japānā, un problēmām ar Fukušimas elektrostacijas reaktoru atsevišķu ES dalībvalstu iedzīvotāji salīdzinoši īsā laika posmā nolēma atteikties no kodolenerģijas, lai gan joprojām nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par kādu ieviesušos problēmu. Konkrētāk runājot, mēs varam redzēt, ka ES nav nekādu elektropārvades līniju, pa kurām varētu pārraidīt pietiekami daudz elektrības no ziemeļiem uz dienvidiem vai no austrumiem uz rietumiem. Mēs zinām, ka vējš nepūš visu laiku, pat ne Ziemeļvācijā, savukārt saules baterijas, kuru efektivitāte pašreiz ir ap 11 %, uz tām krītošo saules enerģiju var pārvērst tikai elektriskā strāvā. Tādējādi saules enerģijas centrāļu saražotā enerģija dienas laikā un arī gada laikā ievērojami mainās. Es piekrītu ziņojumā paustajiem Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas secinājumiem, tomēr tie noteikti ir jāizvērtē, sagatavojot sīki izstrādātu plānu analīzi.

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Eiropas klimata un enerģētikas politiku raksturo iracionālu risinājumu pārpilnība. Tika radīta emisiju tirdzniecība, kas mākslīgi palielina elektrības cenu un izmaksas, nedodot gandrīz nekādu labumu ne klimatam, ne videi. Tika izveidoti vēju parki vietās, kur vēja nemaz nav. Regulētie tarifi ir padarījuši ienesīgu to, kam nemaz nevajadzēja būt ienesīgam. Ieņēmumi ir tikuši pārdalīti no rūpniecības uz uzņēmumiem, kuri ražo elektrību biržai. Atjaunojamu energoresursu mērķi ir izvirzīti, nosakot tik nereālu laika grafiku, ka tas apdraud mežsaimniecības ilgtspējību. Mēs vairs nevaram to atļauties, jo patlaban pasaules ekonomika atrodas krīzes situācijā un uz spēles ir likta eiro ticamība. Ņemot vērā iepriekš minēto, es nespēju saprast, kāpēc Parlaments tik ļoti alkst vienpusēji izvirzīt augstākus emisiju samazinājuma mērķus, jo globālā mērogā šādas rīcības labvēlīgā ietekme uz vidi būs minimāla salīdzinājumā ar to nastu, kas tādējādi tiks uzkrauta mūsu rūpniecības nozarei un nodarbinātības jomai. Tā kā Vācija ir pateikusi, ka atsakās no kodolenerģijas, kļūst acīmredzams, ka ES nespēs sasniegt savus mērķus par emisiju samazinājumu, jo palielināsies fosilās enerģijas izmantojums. Tā vietā pieaugs gan emisiju atļauju, gan elektrības izmaksas. Šī cena būs jāmaksā darba devējiem un ņēmējiem, bet emisijas tajā pašā laikā ārpus mūsu robežām turpinās pieaugt. Tagad ir pienācis laiks parādīt veselo saprātu. Ir skaidrs, ka mēs nespējam gūt globālu atbalstu saistošiem emisiju samazinājumiem, tāpēc uzsvars jāliek uz tehniskiem risinājumiem; problēma ir jāskata no dažādiem aspektiem, proti, ir nepieciešama citādāka stratēģija, lai varētu kontrolēt to, kas ietekmē vidi. Īstermiņa vaininieki ir aerosoli, sodrēji, metāns un ozons atmosfērā ― tie ir citādāki nekā ilgtermiņa vaininieki, piemēram, oglekļa dioksīds, ogļūdeņradis vai slāpekļa oksīds. Ja koncentrēsimies tikai uz oglekļa dioksīdu, tad parādīsim savu nezināšanu par šīs problēmas sarežģīto būtību.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Dienu pirms balsošanas par ziņojumu saistībā ar iespējamu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu līdz 2020. gadam nevis par 20 %, bet par 30 %, vēlos paust savas bažas par šiem pārmērīgajiem lēmumiem. Kopumā mēs piekrītam 3 x 20 mērķa īstenošanai, ko esam jau izvirzījuši, tomēr ar iespējamo lēmumu samazināt emisijas par 30 % saistīto pasākumu apjoms un izmaksas būtu milzīgas. Jau tagad investori cieš no izmaksām, kas saistītas ar konkurētspējas uzturēšanu attiecībā pret konkurentiem no trešām valstīm, kurās tiesību akti vides jomā nav tik bargi kā Eiropā; tad šiem investoriem būs jāizšķiras, vai palikt Eiropā vai tomēr pārvietot uzņēmumu.

Vienpusēji izvirzot augstākus mērķus, klimata pārmaiņas netiks efektīvi mazinātas. Ierosinātais scenārijs saistībā ar emisiju samazinājumu par 30 % būtiski ietekmēs tās nozares, kuras ir iesaistījušās ETS, un piespiedīs pastiprināt pasākumus daudz lielākā mērā nekā tās nozares, kuras nav iesaistījušās šajā sistēmā.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Pasākumi, kas īstenoti nolūkā izvirzīt augstākus mērķus saistībā ar emisiju samazinājumu, kaitē visai rūpniecībai Eiropā. Klimata politikas spiediens uz rūpniecību nozīmēs to, ka uzņēmumi tiks pārvietoti uz valstīm, kurās šajā jomā valda lielāks veselais saprāts. Globālā mērogā šie pasākumi nemazinās klimatam kaitīgo gāzu emisijas. „Oglekļa emisiju pārvirzes” fenomens jeb rūpniecības pārvietošana ārpus ES nav nekāds mīts, bet gan patiess apdraudējums ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā.

Saskaņā ar Pasaules Bankas ziņojumu Eiropas klimata un enerģētikas tiesību aktu kopuma ieviešanas dēļ Polijas ekonomika līdz pat 2020. gadam ik gadus zaudēs 1,4 % IKP, savukārt ES kopumā zaudēs 0,55 %. Pasaules Banka lēš, ka elektrības cenas Polijā palielināsies par apmēram 26,2 %, savukārt ES kopumā ― par 12,6 %. Polijas un Centrāleiropas rūpniecībai jau tagad ir grūti izpildīt ES iepriekšējo mērķi par CO2 emisiju samazinājumu par 20 %, jo enerģētikā lielā mērā tiek izmantotas ogles. Tomēr mēs pieņēmām šo izaicinājumu un sākām pildīt savas saistības.

Polija nevar atļauties oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu par 30 %. Viens risinājums būtu tāds, ka dalībvalstis brīvprātīgi apvienojas CO2 emisiju samazinājuma klubā. Es aicinu balsojot rīt izrādīt veselo saprātu un iebilst pret ambīcijām ekonomiski nepamatotā veidā samazināt CO2.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D), rakstiski. – (HU) Eiropas Savienība, tostarp Ungārija, var saglabāt savu vadošo pozīciju cīņā pret klimata pārmaiņām tikai tad, ja tā ievieš jaunas tehnoloģijas un rod ekonomiskus risinājumus, kā arī turpina ieguldīt inovācijās. Kas attiecas uz videi nekaitīgu ekonomikas izaugsmi, Ungārija varētu būt īsta ieguvēja. Mūsu valsts rīcībā joprojām ir CO2 emisiju atļaujas vairāku HUF miljardu vērtībā, ko valdība varētu pēc iespējas drīzāk atkal izlikt pārdošanā. Ņemot vērā resursu pārpilnību, mēs varētu ražot ārkārtīgi daudz izejmateriālu bioenerģijas ražošanai. Tāpēc es nesaprotu, kāpēc jaunajā Ungārijas lauku stratēģijā netiek pausts atbalsts enerģijas ražošanā nepieciešamo lauksaimniecības izejmateriālu ražošanai. Ir pienācis pēdējais brīdis Ungārijas valdībai apņemties palielināt atjaunojamu energoresursu īpatsvaru un atbalstīt inovatīvu valsts attīstību. Patlaban ES rada tikai 12 % siltumnīcefekta gāzu emisijas pasaulē, bet tā nevar viena pati apturēt klimata pārmaiņas. Lielajās jaunietekmes valstīs, piemēram, Ķīnā, Brazīlijā, Indijā vai Krievijā izpratne par vides jautājumiem palielinās, un Eiropas uzņēmumiem varētu atvērties milzīgi tirgi alternatīvajās enerģētikas nozarēs. Tomēr Eiropas uzņēmumi šajos tirgos būs konkurētspējīgi tikai tad, ja Eiropas normatīvā vide motivēs tos rast nepārtrauktus inovatīvus risinājumus un attīstīties. Tāpēc mums ir jāizvirza vērienīgi CO2 emisiju mērķi. Pateicoties jauno dalībvalstu pozitīvajai CO2 bilancei, ES 27 emisijas jau patlaban ir samazinājušās par 17 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tāpēc patiešām ir iespējams izvirzīt augstāku mērķi, proti, līdz 2020. gadam samazināt emisijas par 30 %.

22. Nākamās sēdes darba kārtība

23. Sēdes slēgšana

(Sēde tika slēgta plkst. 00.05)