Acta literal de los debates

Jueves 14 de junio de 2018 - Estrasburgo

8.3. Territorios georgianos ocupados diez años después de la invasión rusa (RC-B8-0275/2018, B8-0275/2018, B8-0276/2018, B8-0277/2018, B8-0278/2018, B8-0279/2018, B8-0285/2018)

Mündliche Erklärungen zur Abstimmung

  Jasenko Selimovic (ALDE). – Madam President, in August it will be ten years since Russia’s aggression towards Georgia. We all know what happened then. Lives were claimed; Russia seized part of Georgia’s territory; many became internally-displaced persons. And now, ten years after the conflict, there is still only limited hope that we will soon reach an agreement and a resolution to that conflict. Quite the opposite: Russia continues contracting new bases, bringing in new troops, putting fences and barbed wire across new parts of the region, and we let it happen.

The EU should never forget Georgia, because what is at stake is the belief that the international community should respect the territorial integrity of all states and should respect international law. This is why the EU must do the utmost to urge Russia to implement its commitments undertaken under the six-point peace plan and stop violating the sovereignty of Georgia.

  Michaela Šojdrová (PPE). – Paní předsedající, letos si připomínáme 10 let od vpádu Ruska do Gruzie a trvající okupaci gruzínských regionů Abcházie a Jižní Osetie.

Vedli jsme tady o tom velmi podrobnou diskuzi. Podpořila jsem a podepsala jsem tuto rezoluci a vyzývám k podpoře Gruzie a její suverenity. Také vyzývám politiky zemí EU, aby podpořili bojkot Mistrovství světa ve fotbale v Rusku, které začíná právě dnes, ze strany politiků, je to velmi symbolické. Samozřejmě sportovci ani fanoušci nemohou za špatné rozhodnutí organizace.

Připomeňme si, že to bylo ani ne dva týdny po skončení olympiády v Soči, co Rusko vtrhlo na Krym. Můžeme si klást otázku, co bude následovat po skončení šampionátu.

  Andrejs Mamikins (S&D). – Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā ziņotājs šeit, Ārlietu komitejā, par Gruziju, es gribu pateikt, ka, protams, šī rezolūcija ir ļoti svarīgs politisks solis – zīme ne tikai Gruzijai, bet arī visai pasaulei, tas ir skaidrs.

Bet kas man ārkārtīgi nepatīk no rezolūcijas teksta un no tā, kā gāja pārrunās, ko es īstenībā arī pateicu debašu laikā, ir tas, ka mēs aizmirstam cilvēkus. Tas ir pats galvenais. Priekš kam eksistē mūsu rezolūcijas, ja ne priekš cilvēkiem, kā saka, “on the ground” — uz zemes. Piemēram, teritoriāla nedalāmība, integritāte ir oficiāla pozīcija Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienībai. Bet, ja Abhāzija un Dienvidosetija legāli ir Gruzijas sastāvdaļa, tad mums obligāti jādomā par cilvēkiem, kas dzīvo Abhāzijā un Dienvidosetijā, jo viņi ir Gruzijas valsts pilsoņi.

Tas ir tas, ko dažreiz mēs neredzam šeit, debatējot par rezolūcijām. Svarīgs dokuments, bet mums jāiet tālāk.