Пълен протокол на разискванията

Понеделник, 18 октомври 2021 г. - Страсбург

19. Европейските медии в цифровото десетилетие (кратко представяне)

  Presidente. – L'ordine del giorno reca la breve presentazione della relazione di Dace Melbārde, a nome della commissione per la cultura e l'istruzione, sui media europei nel decennio digitale: un piano d'azione per sostenere la ripresa e la trasformazione (2021/2017(INI)) (A9-0278/2021).

  Dace Melbārde, referente. – Priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Šis ir patiesi izšķirošs brīdis, lai stiprinātu Eiropas Savienības medijus un audiovizuālo nozari. Diemžēl mediju ekosistēma bija trausla jau pirms pandēmijas. Pēdējie desmit gadi signalizē, ka stāvoklis mediju brīvības jomā ir ievērojami pasliktinājies un pastāv reāli riski mediju daudzveidībai.

Covid-19 pandēmija ir padziļinājusi esošās problēmas un radījusi jaunas. Auditorijas vēl straujāk pārvirzās uz interneta platformām. Nauda aizplūst galvenokārt pie globālajiem, ne Eiropas spēlētājiem, kas pienācīgi neiegulda atpakaļ Eiropas mediju ekosistēmā.

Eiropas mediji pērn piedzīvoja būtisku kritumu reklāmām, kas ir viens no galvenajiem mediju nozares ieņēmumu avotiem. Piemēram, manā valstī Latvijā mediju reklāmas tirgus apjoms nokrita par 16 %, bet Facebook un Google vien spēja akumulēt no Latvijas mediju tirgus trīs reizes vairāk reklāmas ieņēmumu nekā vietējie spēlētāji. Savukārt audiovizuālajā sektorā kinoteātru un izplatītāju kases ieņēmumi Covid-19 pandēmijas ietekmē kopumā ir sarukuši par 70 %, un filmu ražošanas aktivitāte ir kritusies par 30 %.

Vienlaikus Covid-19 krīze ir pastiprinājusi kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi. Šodien profesionālam un operatīvam žurnālistu darbam pandēmijas apstākļos ir dzīvības cena. Šajā iepriekšminētajā kontekstā Eiropas Komisijas rīcības plānu “Eiropas mediji digitālajā desmitgadē” vērtējam kā labu sākumpunktu. Pievērsīšos dažām Eiropas Parlamenta ziņojumā ietvertajām politikas iniciatīvām.

Pirmkārt, mēs aicinām ziņu medijiem un audiovizuālajai nozarei paredzēt būtiski lielāku finanšu atbalstu Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Ir jāpalielina pieejamais finansējums jau pašreizējās daudzgadu budžeta programmās, tostarp “Apvārsnis Eiropa”, “Digitālā Eiropa” un kohēzijas fondos. Tāpat aicinām dalībvalstis sniegt medijiem atbalstu no nacionālajiem atveseļošanās plāniem, kā arī īstenot medijiem labvēlīgu nodokļu politiku.

Ziņojumā mēs atzinīgi vērtējam jauno “Radošās Eiropas” starpnozaru atzaru un iniciatīvu News. Taču vienlaicīgi norādām, ka pieejamais atbalsts, iepretim steidzami risināmo problēmu klāstam, nav pietiekams. Aicinām nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā izveidot pastāvīgu Eiropas Savienības mediju fondu ar pienācīgu finansējumu, un šeit jāpiebilst, ka jebkāda publiskā finansējuma piešķiršana medijiem ir jābalsta uz tā saucamo arms-lenght principu, pilnībā garantējot redakcionālo un māksliniecisko brīvību.

Tāpat mēs aicinām izstrādāt vienlīdzīgus spēles noteikumus, kas medijiem nodrošina godīgas konkurences apstākļus ar platformām. Tiesību aktos ir jāparedz atklātība algoritmu sistēmu darbībā un reklāmas noteikumos. Mums arī jāpanāk, ka globālās digitālās platformas tāpat kā mediji maksātu taisnīgus nodokļus. Daļai no šiem ienākumiem ir jāatgriežas dalībvalstu ziņu mediju un audiovizuālās nozares asinsritē.

Ziņojumā arī aicinām Eiropas audiovizuālo un kinematogrāfijas mantojumu padarīt pieejamāku auditorijām un atbalstīt tā digitalizāciju. Tāpat Komisiju aicinām izstrādāt kinopratības instrumentu kopumu. Kinopratību ir nepieciešams iekļaut visos izglītības līmeņos, tādējādi, jo īpaši jauniešiem, palīdzot labāk iepazīt Eiropas kultūru daudzveidību un vēsturi.

Godātie kolēģi! Noslēgumā aicinu mūs apzināties, ka situācijas Eiropas Savienības mediju tirgos ir krasi atšķirīgas. Mediji, kas darbojas mazākos tirgos, tai skaitā mazākās valstīs, vietējie, reģionālie, kultūras un citi nišas mediji, saskaras ar papildus problēmām. Šeit tirgus principi nespēj nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu mediju biznesu. Turklāt dažās dalībvalstīs, kā piemēram, Baltijas valstīs pastāv arī augsti ģeopolitiskie riski, ko rada ļaunprātīga trešo valstu iejaukšanās informācijas telpā.

Visbeidzot es vēlos pateikties ēnu referentiem un viņu komandām, CULT sekretariātam , ziņu mediju un audiovizuālās nozares pārstāvjiem par ieguldīto ziņojuma tapšanā.

  Nicolas Schmit, membre de la Commission. – Monsieur le Président, tout d’abord, chère Madame Melbārde, je salue vivement votre rapport. Je me réjouis que le Parlement et la Commission travaillent ensemble pour soutenir le secteur des médias et l’audiovisuel, qui sont fondamentaux pour nos démocraties et notre diversité culturelle – dont nous avons beaucoup parlé lors du débat précédent.

Il y a de nombreux éléments de convergence entre ce rapport et l’approche de la Commission, telle que détaillée dans nos plans d’action pour la démocratie européenne, ainsi que pour les médias et l’audiovisuel. L’envergure de votre rapport démontre bien comment, aujourd’hui, les enjeux dans le domaine de l’audiovisuel et des médias sont multiples et complexes. Face à ces enjeux, notre stratégie est axée sur trois piliers: la régulation pour protéger et encadrer, le financement pour renforcer et développer, la transformation et l’innovation pour conquérir et rayonner.

Concernant la régulation: notre stratégie consiste à établir des règles du jeu adaptées à l’ère numérique. Je voudrais souligner trois initiatives qui visent à assurer une concurrence équitable. La directive «Services de médias audiovisuels» soumet les plateformes à des obligations de quotas d’exposition des œuvres et permet aussi de leur imposer des obligations financières. Les nouvelles règles sur les droits d’auteur encouragent la créativité et la transparence dans l’espace numérique, tout en protégeant la liberté d’expression. Il est particulièrement important que les États membres transposent et appliquent ce nouveau cadre réglementaire.

De même, avec nos propositions sur les services numériques et le règlement sur les marchés numériques (les DSA et DMA), l’Europe a pris l’initiative de clarifier les responsabilités des plateformes. Je dois aussi mentionner un nouveau chantier réglementaire qui vise à protéger le pluralisme et la liberté des médias: comme annoncé ici par la présidente de la Commission, nous préparons un projet de loi sur la liberté des médias, le Media Freedom Act, qui sera proposé l’année prochaine.

Concernant le volet financier de notre stratégie: la Commission a présenté sa vision dans un plan pour la relance et la transformation des secteurs des médias et de l’audiovisuel. Dans un contexte marqué par la crise de la COVID-19, qui a si durement frappé certains médias, ce plan rassemble les différents outils à notre disposition. Un effort sans précédent a été fourni avec le plan de relance Next Generation EU, que ce soit à travers les plans de relance nationaux ou à travers des programmes-cadres du budget européen.

Plusieurs États membres ont inclus le secteur audiovisuel comme une priorité dans leur plan de relance. D’un autre côté, la Commission a fait des progrès importants dans la préparation et la mise en œuvre des actions concrètes prévues dans le plan d’action. D’abord, nous avons publié en ligne un outil interactif pour aider les entreprises à participer, dans le nouveau cadre budgétaire, aux différents programmes européens qui ont vocation à soutenir l’audiovisuel et les médias.

En ce qui concerne l’audiovisuel, nous allons lancer Media Invest, une plateforme d’investissement en equity. L’objectif est de mobiliser des investissements de 400 millions d’euros sur une période de sept ans, contribuant ainsi de manière significative à combler le déficit de financement en fonds propres des producteurs et distributeurs indépendants.

Pour la première fois, grâce au soutien fort du Parlement, notre programme «Europe créative» finance des projets liés au pluralisme des médias. C’est important, mais, comme le rapport le souligne, plus d’efforts sont nécessaires. C’est pourquoi nous développons également des sources de financement alternatives et durables pour les médias d’information, notamment avec un projet-pilote, dans le cadre du programme InvestEU, visant à co-investir avec des fondations et d’autres partenaires privés. Nous portons une attention particulière aux médias locaux.

Nous sommes tout à fait d’accord sur la nécessité de renforcer le soutien à l’éducation aux médias. La Commission intensifiera ses efforts, par exemple en soutenant des campagnes nationales d’éducation aux médias, en coopération avec l’Observatoire européen des médias numériques.

Enfin, l’innovation dans les médias est essentielle. C’est pourquoi nous mobilisons les programmes Horizon Europe et Digital Europe. Nous allons lancer un espace des données permettant la collaboration et le partage des données et métadonnées d’audience ou de contenu. La propriété, le contrôle et l’exploitation des données sont clés pour les créateurs et les entreprises des médias. Ainsi, la Commission lancera dans les prochaines semaines un dialogue avec l’industrie audiovisuelle afin d’explorer les actions possibles pour améliorer l’accès et la disponibilité du contenu audiovisuel dans l’Union européenne.

Si nous voulons être plus forts, il nous faut penser Europe, penser à l’échelle du continent et d’un marché unique pour la création, mais aussi pour la protection des médias, parce que, sans médias libres, la démocratie est en danger.

  Presidente. – La discussione è chiusa.

La votazione si svolgerà martedì 19 ottobre 2021.

Dichiarazioni scritte (articolo 171)

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – Pirmkārt, es vēlos pateikt paldies Dacei Melbārdei par lielisko ziņojumu, ir ļoti svarīgi izanalizēt situāciju mediju jomā un likt galdā konkrētus risinājumus tieši šobrīd — ziņotāja šo uzdevumu ir veikusi izcili. Diemžēl mediju ekosistēma bija trausla jau pirms pandēmijas. Pēdējie desmit gadi signalizēja, ka stāvoklis mediju brīvības jomā ir ievērojami pasliktinājies — auditorijas vēl straujāk pārvirzās uz interneta platformām. Nauda aizplūst galvenokārt pie globālajiem ne-Eiropas spēlētājiem, kas pienācīgi neiegulda atpakaļ Eiropas mediju ekosistēmā. Vienlaikus Covid-19 krīze ir pastiprinājusi kvalitatīvas žurnālistikas nozīmi; šodien profesionālam un operatīvam žurnālistu darbam pandēmijas apstākļos ir veselības un dzīvības cena. Tāpēc svarīgi paredzēt būtiski lielāku finanšu atbalstu medijiem Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī. Tāpat dalībvalstīm jāsniedz atbalsts no nacionālajiem atveseļošanas plāniem, kā arī jāīsteno medijiem labvēlīga nodokļu politika. Vienlaikus tiesību aktos ir jāparedz daudz lielāka atklātība interneta platformu algoritmu sistēmu darbībā un reklāmas noteikumos. Tāpat vēlos uzsvērt, ka mediji, kas darbojas mazākos tirgos, tai skaitā mazākās valstīs, vietējie, reģionālie, kultūras un citi nišas mediji, saskaras ar papildu problēmām — šeit vienkārši tirgus principi nespēj nodrošināt ekonomiski dzīvotspējīgu mediju biznesu. Vienlaikus Baltijas valstīs pastāv arī augsti ģeopolitiskie riski, ko rada ļaunprātīga trešo valstu koordinēta dezinformācija. Tāpēc mums šis ziņojums un tajā ietvertās rekomendācijas ir īpaši svarīgs.