Parlamenta jautājums - E-001278/2025(ASW)Parlamenta jautājums
E-001278/2025(ASW)

Atbildi Komisijas vārdā sniedza Augstā pārstāve/priekšsēdētājas vietniece Kaja Kallasa

Saistībā ar sankcijām, ko ES noteikusi Krievijai, reaģējot uz tās agresijas karu pret Ukrainu, Krievijas Centrālās bankas aktīvi, kas ir centrālo vērtspapīru depozitāriju (CVD) turējumā ES, kopš 2022. gada februāra ir imobilizēti[1].

Padome 2024. gada maijā nolēma uzkrāt ārkārtas (“neparedzēto”) peļņu, ko dod imobilizētie Krievijas valsts aktīvi, un izmantot šo peļņu Ukrainas labā[2].

2024. gada jūlijā no CVD tika saņemta pirmā kopš 2024. gada februāra uzkrātās “neparedzētās peļņas” finansiālā iemaksa 1,5 miljardu EUR apmērā, un kopš tā laika tā ir izmaksāta kā palīdzība Ukrainai. 2025. gada aprīlī tika saņemts otrs 2024. gada otrajā pusē uzkrātās neparedzētās peļņas pārskaitījums 2,1 miljarda EUR apmērā, un tas tiks izmantots Ukrainas atbalstam. Ņemot vērā Lielā septiņnieka (G7) līderu apņemšanos līdz 2024. gada beigām darīt pieejamus aizdevumus aptuveni 50 miljardu USD (45 miljardu EUR) apmērā, izmantojot ārkārtas ieņēmumus no imobilizētajiem Krievijas valsts aktīviem, ES pieņēma jaunu finansiālās palīdzības paketi Ukrainai[3]. To veido ārkārtas makrofinansiālās palīdzības aizdevums par summu līdz 18 miljardiem EUR un aizdevumu sadarbības mehānisms, kas palīdzēs Ukrainai atmaksāt ES un G7 partneru piešķirtos aizdevumus līdz 45 miljardu EUR apmēram. Aizdevumu sadarbības mehānisma finansēšanai tiks izmantoti ārkārtas ieņēmumi no imobilizētiem Krievijas aktīviem.

Joprojām tiek izskatītas visas juridiski un finansiāli pamatotās iespējas turpināt spiedienu uz Krieviju, lai tā izbeigtu agresijas karu pret Ukrainu. Turpmākie pasākumi attiecībā uz imobilizētiem Krievijas aktīviem ir jānosaka Padomei.

Pēdējā atjaunošana: 2025. gada 20. maijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika