Atbildi Komisijas vārdā sniedza Vera Jourova
26.7.2018
Minoritātēm piederīgu personu tiesību ievērošana ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām un princips, kas ir nepārprotami minēts Līgumā par Eiropas Savienību. Turklāt jebkāda diskriminācija, pamatojoties uz piederību nacionālajai minoritātei, ir skaidri aizliegta saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu.
Komisija savas kompetences ietvaros nodrošina, ka, īstenojot ES tiesību aktus, tiek ievērotas pamattiesības.
Tomēr Komisijai nav vispārēju pilnvaru attiecībā uz minoritātēm, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar minoritāšu statusa atzīšanu vai kārtību, kura reglamentē reģionālo vai minoritāšu valodu lietošanu.
Šajos gadījumos dalībvalstis saglabā vispārējas pilnvaras pieņemt lēmumus attiecībā uz minoritātēm, jo saskaņā ar Pamattiesību hartas 51. panta 1. punktu hartas noteikumi ir adresēti dalībvalstīm tikai tad, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Tādējādi dalībvalstu ziņā ir nodrošināt atbilstību attiecīgās valsts konstitucionālajai kārtībai un saistībām starptautisko tiesību jomā.
Attiecībā uz reģionālās un minoritāšu valodas veicināšanu Eiropas Savienības loma izpaužas kā dalībvalstu rīcības atbalstīšana un papildināšana. Šajā sakarā Komisija nesen ir pieņēmusi priekšlikumu jaunam ieteikumam[1] par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei. Šīs jaunās iniciatīvas uzsver to, cik svarīgi ir novērtēt valodu daudzveidību skolās, tostarp atsaucoties uz minoritāšu vai migrantu valodām, un tās nodrošina visaptverošu pieeju valodas izglītības uzlabošanai skolās.
- [1] https://ec.europa.eu/education/initiatives/european-education-area/improving-the-teaching-and-learning-of-languages_lv