Palestīniešu ieslodzītie Izraēlas cietumos

15.4.2008

MUTISKS JAUTĀJUMS AR DEBATĒM O-0041/08
saskaņā ar Reglamenta 108. pantu
Iesnieguši Luisa Morgantini, Hélène Flautre, Richard Howitt, Thijs Berman, Kyriacos Triantaphyllides, Proinsias De Rossa, Pasqualina Napoletano, Margrete Auken, Jean Lambert, Marios Matsakis, David Hammerstein, Jill Evans, Jamila Madeira, Eugenijus Maldeikis, Philippe Morillon, Chris Davies, Vincenzo Aita, Françoise Castex, Caroline Lucas, Antonio Masip Hidalgo, Alyn Smith, Ana Maria Gomes, Karin Scheele, Alain Hutchinson, Marco Cappato, John Bowis, Giovanni Berlinguer, Giusto Catania, Roberto Musacchio, Vittorio Agnoletto, Frieda Brepoels, Mauro Zani, Umberto Guidoni, Luigi Cocilovo, Linda McAvan, Alessandro Battilocchio, Baroness Nicholson of Winterbourne, Francis Wurtz, Tokia Saïfi, Edward McMillan-Scott, Emilio Menéndez del Valle, Ioannis Kasoulides, Véronique De Keyser, Kader Arif, Béatrice Patrie un Rodi Kratsa-Tsagaropoulou
Komisijai

ANO īpašais referents John Dugard jaunākajā ziņojumā par cilvēktiesību stāvokli palestīniešu teritorijās norāda, ka „kopš 1967. gada vairāk nekā 700 000 palestīniešu atradušies apcietinājumā. Pašlaik Izraēlas cietumos atrodas aptuveni 11 000 ieslodzīto, viņu vidū 376 bērni, 118 sievietes, 44 Palestīnas Likumdošanas padomes locekļi un aptuveni 800  administratīvi arestēto.”[1]

 

2008. gada janvāra beigās administratīvā arestā Izraēlā atradās 813 palestīniešu. Šie cilvēki tikai ar administratīvu lēmumu ir aizturēti uz laika posmu līdz sešiem mēnešiem, turklāt šo termiņu var arvien pagarināt.[2] Starptautiskajās tiesībās administratīvais arests ir atļauts, taču tas piemērojams ar stingriem ierobežojumiem, lai novērstu konkrēta indivīda radītu apdraudējumu valsts drošībai. Tomēr Izraēlā nekad nav ticis definēts, tieši kādi kritēriji ietilpst jēdzienā „valsts drošība”. Tāpēc tas, kā Izraēla piemēro administratīvo arestu, pārkāpj šos ierobežojumus.

 

Lielāko daļu palestīniešu ieslodzīto tur cietumos Izraēlā. Tas ne tikai bieži padara neiespējamus tuvinieku apmeklējumus, bet arī pārkāpj Ceturtās Ženēvas konvencijas 76. pantu, kurā prasīts okupēto teritoriju ieslodzītos turēt apcietinājumā okupētajā valstī, bet notiesāšanas gadījumā — ļaut viņiem turpat arī izciest sodu.

 

„Pret ieslodzītajiem izturas pazemojoši un aizskar viņu cieņu”. Tiek veiktas necilvēcīgas nopratināšanas, kas dažkārt līdzinās spīdzināšanai. Uzturs ir slikts un cietumi ir pārpildīti[3]. Izraēlas nevalstisko organizāciju[4] 2007. gadā publicētajos divos ziņojumos norādīts, ka apcietinātās  personas pakļauj fiziskai vardarbībai un liedz viņiem pamatvajadzības, piemēram, neļaujot gulēt vairāk nekā 24 stundas. Līdzīgi satraucoša ir attieksme pret bērniem.

 

Palestīniešu bērnu apcietināšana, nopratināšana un ieslodzīšana pēdējos gados kļuvusi par sistemātisku parādību. 2007. gada jūlija beigās Izraēlas cietumos atradās aptuveni 385 bērni. Bērnus parasti sauc pie atbildības saskaņā ar to pašu militāro sistēmu, ko piemēro palestīniešu pieaugušajiem[5]. Saprotams, ka šādi tiek pārkāpta Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērna tiesībām, kas Izraēlā stājās spēkā 1991. gada novembrī. Tomēr Izraēla noliedz, ka tā būtu piemērojama palestīniešu teritorijām.

 

Vai Komisija ir informēta par minētajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem?

 

Ņemot vērā arī ES un Izraēlas asociācijas nolīguma 2. pantu — kā Komisija gatavojas rīkoties, lai nodrošinātu, ka Izraēlas valsts ievēro starptautiskās tiesības un starptautiskās konvencijas?

 

 

Iesniegts: 15.04.2008

Nosūtīts: 17.04.2008

Termiņš atbildei: 24.04.2008

 

• [1]  ANO īpašā referenta ziņojums par cilvēktiesību stāvokli kopš 1967. gada okupētajās palestīniešu teritorijās, A/HRC/7/17, 2008. gada 21. janvāris.
• [2]  B’Tselem – Izraēlas Informācijas centrs par cilvēktiesībām okupētajās teritorijās, izdevums „Palestinian Security Detainees in Israel — The Use of Administrative Detention”.
• [3]  ANO īpašā referenta ziņojums par cilvēktiesību stāvokli kopš 1967. gada okupētajās palestīniešu teritorijās, A/HRC/7/17, 2008. gada 21. janvāris.
• [4]  Hamoked (Personu aizsardzības centrs) un B'Tselem, kā arī Sabiedriskā komiteja pret spīdzināšanu Izraēlā (PCATI).
• [5]  Skat. organizācijas „Glābiet bērnus” palestīniešu nodaļas izdevumu „Politiski ieslodzītie palestīniešu bērni —  2007. gada pusgada ziņojums”.