Situācija saistībā ar Jordānas upi un jo īpaši saistībā ar teritoriju tās lejtecē
16.6.2010
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-0092/2010
Komisijai
Reglamenta 115. pants
Paolo De Castro, Véronique De Keyser, Jo Leinen, Adrian Severin
S&D grupas vārdā
Liisa Jaakonsaari, Ivo Vajgl, Michael Cashman, Antigoni Papadopoulou, Vincent Peillon, Maria Eleni Koppa, Patrizia Toia, Jean Lambert, Tokia Saïfi, Maria Da Graça Carvalho, Tanja Fajon, Edite Estrela, Marietje Schaake, Jutta Steinruck, Mariya Nedelcheva, Kriton Arsenis, Santiago Fisas Ayxela, María Muñiz De Urquiza, Hélène Flautre, Rui Tavares, Vincenzo Iovine, Sonia Alfano, Zoran Thaler, Michel Dantin, Vittorio Prodi, Anne Delvaux, Alexandra Thein, Kyriacos Triantaphyllides, Charles Goerens, Nikolaos Chountis, Kader Arif, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Margrete Auken, Ioannis A. Tsoukalas, Roberto Gualtieri, Reinhard Bütikofer, Emilio Menéndez del Valle, Nicole Kiil-Nielsen, Raimon Obiols, Proinsias De Rossa, Antonyia Parvanova, Erminia Mazzoni, Guido Milana, Olga Sehnalová, Stephen Hughes, Kartika Tamara Liotard, Sajjad Karim, Isabelle Durant, José Manuel Fernandes, Patrick Le Hyaric, Izaskun Bilbao Barandica, Gabriele Albertini, Malika Benarab-Attou, Rosario Crocetta, Thijs Berman, Pavel Poc, Daciana Octavia Sârbu, Richard Howitt, Ana Gomes, Ioan Enciu, Hans-Gert Pöttering, Marek Siwiec, Corina Creţu
Jordānas upe ir viena no mūsu planētas ievērojamākajām upēm. Tā plūst pa visas pasaules kultūrai nozīmību teritoriju, kas vēsturiski, simboliski, reliģiski, ekoloģiski, lauksaimnieciski, ekonomiski un citādi ir ļoti svarīga gan arābiem un Izraēlas iedzīvotājiem, gan kristiešiem, ebrejiem, musulmaņiem un citu reliģiju pārstāvjiem.
Neraugoties uz to, Jordānas upei lielu postu ir nodarījusi pārmērīga tās ūdens resursu izmantošana, piesārņojums un reģionālās pārvaldības trūkums. Aprēķini liecina, ka Izraēla, Jordānija un Sīrija novirza 98 % no upes kopējiem ūdens resursiem, kā rezultātā upes bioloģiskā daudzveidība ir samazinājusies par 50 %.
Patlaban pa Jordānas upes gultni tās lejtecē tek tikai virszemes noteces ūdeņi, kas izmantoti lauksaimniecības teritoriju apūdeņošanai, novirzīti sālsūdeņi un neattīrīti notekūdeņi. Lai gan ir panākts būtisks progress, jo ir uzcelti jauni notekūdeņu attīrīšanas centri, kuru uzdevums ir nošķirt kaitīgākos piesārņotājus, tomēr, ja šai teritorijai netiks nodrošināti jauni saldūdens resursi, situācija tikai pasliktināsies. Tādēļ, ja netiks veikti konkrēti pasākumi, līdz 2011. gada beigām Jordānas upes lejtecē izsusēs gari šīs upes posmi.
Jordānas upes un jo īpaši tās lejteces teritorijas rehabilitācija ir ārkārtīgi nozīmīga Izraēlas, Jordānijas un Palestīnas vietējām kopienām, kas saskaras ar vienu un to pašu ūdens trūkuma problēmu, un tā var ļoti pozitīvi sekmēt gan ekonomikas attīstību, gan arī ievērojami uzlabot savstarpējo uzticēšanos. Konkrēto valdību un vietējo kopienu aktīva sadarbība varētu būtiski sekmēt miera nodrošināšanu šajā reģionā.
Vairāki starptautiskie dalībnieki, tostarp Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu parlamentārā asambleja, ir izskatījuši situāciju saistībā ar Jordānas upi. ES sniegtajam atbalstam varētu būt izšķiroša nozīme. Ņemot vērā to, ka ES piešķir lielus līdzekļus attīstības veicināšanas projektiem Tuvajos un Vidējos Austrumos un aktīvi līdzdarbojas Tuvo Austrumu miera procesā, vai Komisija ir noteikusi Jordānas upes un jo īpaši tās lejteces teritorijas rehabilitāciju par vienu no miera un attīstības veicināšanas prioritātēm šajā reģionā? Kā ES un tās dalībvalstis var arī turpmāk veicināt un atbalstīt, darbojoties arī ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerības ietvaros, visaptverošas pārvaldības plāna izstādi un īstenošanu, lai novērstu Jordānas upei nodarītos kaitējumus, kā arī pastiprinātu šo centienu labvēlīgo ietekmi uz savstarpējās uzticības palielināšanu?
Iesniegšanas datums: 16.6.2010
Nosūtīts: 18.6.2010
Termiņš atbildei: 25.6.2010