Eiropas rūpniecībai trūkst vajadzīgās piekļuves izejvielām un industriālajām un akadēmiskajām zināšanām par to pārstrādi, lai gan abi aspekti ir nepieciešami, lai palielinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Retzemju elementiem ir izšķirīga nozīme ārkārtīgi daudzos augsto tehnoloģiju lietojumos un tie ir ekoloģisko tehnoloģiju attīstības priekšnoteikums. Pašlaik ES rūpniecība ir pilnībā atkarīga no retzemju elementu importa no Ķīnas, kurai ir globālās ražošanas monopols.
Vai Eiropas Savienībai ir visaptveroša retzemju elementu stratēģija? Vai šajā stratēģijā ir risinājums saistībā ar iespējamo cenu celšanos, ko nosaka Ķīnas eksporta ierobežojumi? Vai ir izvērtēts tas, ka retzemju elementu piegādēm ir neatsverama nozīme Eiropas rūpniecībā?
Kāda pēc Komisijas domām varētu būt otrreizējās pārstrādes nozīme, ņemot vērā tirdzniecības politikas sniegtās iespējas un pašu resursu pieejamību?
Vai Komisijas rīcībā ir līdzekļi, ar kuriem novērtēt, kādas būs otrreizējās pārstrādes politikas izmaksas Eiropas rūpniecībā?