Pamatnostādnes saistībā ar valsts atbalstu energoietilpīgām nozarēm
21.6.2011
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000158/2011
Komisijai
Reglamenta 115. pants
Mario Pirillo, Rosario Crocetta, Gianni Pittella, Guido Milana, Rita Borsellino, Pier Antonio Panzeri, Andrea Cozzolino, Sergio Gaetano Cofferati, Salvatore Caronna, Patrizia Toia, Silvia Costa, David-Maria Sassoli, Gianluca Susta, Roberto Gualtieri, Leonardo Domenici, Francesco De Angelis, Oreste Rossi, Ioan Enciu, Paolo Bartolozzi, Giommaria Uggias, Amalia Sartori, Aldo Patriciello, Alfredo Antoniozzi, Giancarlo Scottà, Matteo Salvini, Clemente Mastella, Barbara Matera, Elisabetta Gardini, Vincenzo Iovine, Gabriele Albertini, Antonio Cancian, Cristiana Muscardini, Pavel Poc, Jo Leinen, Potito Salatto, Salvatore Tatarella, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Iuliu Winkler, Paolo De Castro, Rovana Plumb, Sebastian Valentin Bodu, Crescenzio Rivellini, Iosif Matula, Roberta Angelilli, Cristian Silviu Buşoi, Carlo Fidanza
Komisijas 2011. gada 27. aprīļa lēmumā 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/29/EK, ir paredzēts sadalīt bezmaksas kvotas tikai tiešajām emisijām, kuru maksimālo skaitu nosaka ar līmeņatzīmju sistēmas palīdzību. No šā lēmuma piemērošanas jomas ir izslēgti gandrīz 70 % emisiju, ko rada elektriskās krāsnis, respektīvi, netiešās emisijas, ko rada termoelektrostacijas, kas baro krāsnis. CO2 emisiju ietekme uz elektroenerģijas cenu atbilst rūpniecības sistēmas interesēm, taču rada neizdevīgu stāvokli tām nozarēm, kurās energopatēriņš ir augstāks, konkrētāk, dzelzs un tērauda rūpniecībai.
Komisija 2009. gada 24. decembra lēmumā 2010/2/ES ir atzinusi, ka tēraudrūpniecības nozare ir pakļauta būtiskam oglekļa emisiju pārvirzes riskam, kura sekas ir būtiskas tirgus daļas zaudēšana par labu oglekļa emisiju ziņā mazāk efektīvām iekārtām, kas izveidotas ārpus Eiropas Savienības, tādējādi ļaujot arvien pavājināties Eiropas rūpniecības konkurētspējai salīdzinājumā ar nozīmīgākajām trešām valstīm, kuras mazāk rūpējas par vidi. Direktīvas 2003/87/EK 10. a panta 6. punktā ir paredzēts, ka to nozaru interesēs, par kurām konstatēts, ka tajās pastāv ievērojams oglekļa emisiju pārvirzes risks, dalībvalstis var veikt finansiālus pasākumus, lai kompensētu ar siltumnīcefekta gāzu emisijām saistītās izmaksas, kas atsaucas uz elektroenerģijas cenām (netiešās izmaksas), ja šādi finanšu pasākumi atbilst noteikumiem par valsts atbalstu.
Vai attiecībā uz valsts atbalstu Komisija turpmākajās pamatnostādnēs saistībā ar jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ir paredzējusi pieņemt pasākumus, kas garantētu, ka tēraudrūpniecības nozare, kurā izmanto elektriskās krāsnis (kā arī attiecīgos velmēšanas stāvus), būtu iekļauta to nozaru sarakstā, kas ir tiesīgas uz Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 6. punktā noteiktajiem kompensācijas pasākumiem, un ka šie pasākumi būtu proporcionāli attiecīgajām izmaksām?
Iesniegšanas datums: 21.6.2011
Nosūtīts: 24.6.2011
Termiņš atbildei: 1.7.2011