ES vīna nozares nākotne pēc 2008. gadā veiktās vīna KTO reformas un nesenās KLP reformas
24.9.2013
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000097/2013
Komisijai
Reglamenta 115. pants
Astrid Lulling, Paolo De Castro
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja komitejas vārdā
Vīna kopīgā tirgus organizācija (KTO) tika reformēta 2008. gadā, izveidojot jaunas vīna kategorijas, liberalizējot marķēšanas un vīndarības praksi, atceļot stādīšanas tiesības un tirgus atbalsta pasākumus un izveidojot valsts atbalsta programmas. 2013. gadā veiktā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma ieviesa svarīgas izmaiņas, piemēram, tika izveidota vīnogulāju stādīšanas atļauju piešķiršanas sistēma un paredzēta iespēja vienotajā tirgū īstenot informācijas un patēriņa veicināšanas kampaņas.
Vīna nozares uzņēmumiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pielāgotos visām šīm svarīgajām izmaiņām, un, tā kā vīnogulāji ir daudzgadīgi augi un ar tiem saistītie jautājumi jārisina saskaņā ar ilgtermiņa programmām, būtu grūti šajā posmā izdarīt jebkādus secinājumus.
Komisijas sagatavotajā novērtējuma ziņojumā par vīna KTO reformu uzmanība ir pievērsta pēdējām četrām sezonām, un tajā nav analizēti visi jaunie pasākumi, kas pieņemti 2008. gadā. Šajā nozarē varētu būt sagaidāma jauna reforma, galvenokārt attiecībā uz jaunu vīna kategoriju izveidi. Izdarot izmaiņas vīna kvalitātes politikā, vīndarības prakse vai apjoma kontroles pasākumi varētu apdraudēt vīna ģeogrāfiskās izcelsmes (ĢI) norāžu sistēmu. Šķiet, ka pašreizējiem noteikumiem, kuri attiecas uz vīnu, kam ir ACVN/ AĢIN, taču nav ĢI segmentācijas, ir pozitīva ietekme, jo ar tiem tika atļauts vīns bez ĢI, lai uzlabotu tā konkurētspēju tirgū, izmantojot liberalizētu marķēšanas praksi.
Tādēļ var uzskatīt, ka reforma ir nodrošinājusi vīna ražotājiem lielāku izvēli, taču tā ir arī piespiedusi ĢI vīna ražotājus pārskatīt un mainīt specifikācijas, lai tās atbilstu jaunajiem noteikumiem. Tas ir radījis lielas izmaksas. Vēl nav iespējams paredzēt, kādas sekas izraisīs vīna tirgus pasākumu atcelšana. Taču ir skaidrs, ka 2008. gada reforma būtu radījusi negatīvas sekas ražošanai, ja tā nebūtu īstenota attiecībā uz jauno stādīšanas atļauju piešķiršanas sistēmu.
ES vīna nozares politika ir vērsta galvenokārt uz produkcijas daudzveidību un kvalitāti. Tā ir politika, kas ir atmaksājusies, jo īpaši attiecībā uz reputāciju, vērtību, ieņēmumiem un nemainīgo kvalitāti, kas tiek nodrošināta patērētājiem. Tādēļ mēs neapstrīdam ES vīna nozares pamatā esošo ĢI ražošanas modeli pretēji Komisijai, kas savā priekšlikumā (ziņojumā) pauž vēlmi veidot jaunu segmentāciju, kas vēl vairāk atbalstītu vīnu, kam nav ĢI.
Ņemot vērā to, ka ir pāragri novērtēt 2008. gadā veiktās reformas sekas un vēl nevar saprast, kā vīna nozari ietekmēs KLP reforma, vai Komisija plāno veikt jaunu reformu vīna nozarē? Kā var izmantot iekšējā tirgus potenciālu? Kādi ir Komisijas mērķi attiecībā uz vīna nozari turpmākajos gados?
Iesniegšanas datums: 24.9.2013
Nosūtīts: 26.9.2013
Termiņš atbildei: 3.10.2013