Nepilnvērtīgs uzturs bērniem jaunattīstības valstīs
12.11.2014
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000083/2014
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Linda McAvan, Attīstības komiteja komitejas vārdā
Vairāk nekā 165 miljoni bērnu, kas jaunāki par pieciem gadiem, cieš no nepietiekama uztura vai rahīta, un aptuveni 52 miljoni bērnu cieš no akūtas pilnvērtīga uztura nepietiekamības. Fizisko un kognitīvo spēju traucējumi, kas radušies tādēļ, ka bērns pirmajās 1000 savas dzīves dienās nav saņēmis pietiekamu uzturu, ir neatgriezeniski un vairs nav ārstējami. Nepietiekams uzturs ir ekonomiska problēma, kas ietekmē visu sabiedrības potenciālu, jo samazinās ekonomikas produktivitāte, iespējamie personu individuālie ienākumi un valsts cilvēku kapitāls. Tomēr ievērojami biežāk uztura trūkst arī tāpēc, ka laikus un efektīvi nav veikti attiecīgi pasākumi. Programmas pilnvērtīga uztura nepietiekamības novēršanai nav uzskatāmas tikai par humāno palīdzību — tās galvenokārt ir rentabls ieguldījums, raugoties no investoru viedokļa, jo uztura trūkums veicina konfliktus, nabadzību un sociālo nedrošību pasaulē.
Pēdējos gados ir panākts ievērojams progress: 2010. gada septembrī aptuveni divdesmit valstu valdību vadītāji ar vairāk nekā simts partneru atbalstu uzsāka kustību SUN („Uztura uzlabošana”).
Kopenhāgenas konsensa dalībnieki 2012. gada maijā noteica, ka nepilnvērtīga uztura novēršana ir vispirms veicams pasākums un visrentablākā ieguldījumu stratēģija.
Nesenajā Komisijas paziņojumā „Māšu un bērnu uztura uzlabošana ārējā palīdzībā — ES politikas satvars” ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot humānās palīdzības un palīdzības attīstības jomā koordinēšanu. Saskaņā ar Pasaules veselības asamblejā noteiktajiem mērķiem paziņojumā ir paredzēts, no vienas puses, līdz 2025. gadam par 40 % (jeb 7 miljoniem) samazinātu to par pieciem gadiem jaunāku bērnu skaitu, kuri cieš no aizkavētas augšanas. No otras puses, tajā paredzēts samazināt un saglabāt zem 5 % robežas to bērnu īpatsvaru, kuri cieš no novājēšanas. Paziņojumā ir ierosināta arī daudznozaru pieeja, kas saskaņo lauku attīstības, ilgtspējīgas lauksaimniecības, sabiedrības veselības, ūdensapgādes un sanitārijas, sociālās aizsardzības un izglītības politiku.
1. Vai Komisija ir paredzējusi savā stratēģijā iekļaut veikto pasākumu termiņa vidusposma novērtējumu? Ja tā ir paredzējusi to iekļaut un ja nepieciešams, vai Komisija ir apsvērusi iespēju pārorientēt piešķirtos līdzekļus (EUR 3,1 miljards ar uzturu netieši saistītajiem pasākumiem un EUR 400 miljoni konkrētiem ar uzturu saistītajiem pasākumiem), lai līdz 2025. gadam sasniegtu savus mērķus?
2. Komisija ir paredzējusi īstenot kampaņu attiecīgajos starptautiskajos forumos. Vai tā ir paredzējusi savā kampaņā uzlabot palīdzības efektivitāti, proti, tās koordināciju?