Rūpniecības un nodarbinātības perspektīvas ES tērauda ražošanas nozarē: neatliekamā vajadzība reaģēt uz nodarbinātības un ražošanas samazināšanos dalībvalstīs
17.11.2014
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000086/2014
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Eleonora Forenza, Barbara Spinelli, Curzio Maltese, GUE/NGL grupas vārdā
2012. gada novembrī uzņēmums Outokumpu, kas 2012. gada februārī jau bija apvienojies ar Inoxum, saņēma Komisijas atļauju apturēt dažādās ražotnes ThyssenKrupp Acciai Speciali Terni tērauda rūpnīcā Terni pilsētā, jo Outokumpu bija saņēmis daļēju atļauju tās pārdot, paturot ienesīgāko ražošanu Turīnā.
Uz AST rūpnīcu Terni, kas ir galvenā īpaša tērauda ražotāja Eiropas Savienībā, attiecās ThyssenKrupp atveseļošanas plāns, saskaņā ar kuru 2012. gadā tika nolemts atteikties no tērauda rūpnīcas, pārdodot AST uzņēmumam Outokumpu, un pievērsties svarīgām ražošanas nozarēm citos sektoros.
2013. gadā tika īstenots Komisijas lēmums, kas lika Outokumpu atteikties no AST rūpnīcas Terni un investīcijām tajā, kā arī dažās Vācijas rūpnīcās, piemēram, Krēfeldē un Bohumā, jo uzņēmums kontrolēja pārāk lielu daļu pasaules tirgus, ieņemot Pasaules Tirdzniecības organizācijai nepieņemamu dominējošu pozīciju, un līdz ar to atklājās uzņēmuma kaitīgā ietekme uz nodarbinātību un izaugsmi, kā arī uz Eiropas tērauda ražošanas perspektīvām vispār.
Komisijas lēmuma rezultātā ThyssenKrupp atpirka rūpnīcu Terni, atkal kļūstot par AST vienīgo īpašnieku, lai gan tā iepriekš pieņemtajos plānos tērauda ražošana vairs nebija ietverta.
Saskaņā ar ThyssenKrupp rūpniecības attīstības plānu, gaidot jaunu pircēju, kas gribētu investēt tērauda ražošanā, ir paredzēts pakāpeniski atlaist Terni rūpnīcas strādniekus.
Vai Komisija varētu norādīt, kādus pasākumus dalībvalstis ir gatavas veikt nolūkā nodrošināt, lai svarīgākie un vērtīgākie tērauda ražotāji — ikvienai modernai rūpniecības politikai būtiska un stratēģiski svarīga nozare — turpinātu darboties Eiropas Savienībā?
Un kā Komisija un dalībvalstis īstenos efektīvu un inovatīvu rūpniecības politiku, vispirms saglabājot un apzinot vislabākos speciālo zināšanu punktus visās dalībvalstīs un to konkrēto specializāciju un spējas, bet nepakļaujoties kārdinājumam atļaut katastrofisku un nepieņemamu pārcelšanu — arī uz citām dalībvalstīm?