Acciai Speciali Terni (AST) Itālijā

20.11.2014

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000087/2014
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Antonio Tajani, PPE grupas vārdā

2012. gada aprīlī Somijas koncerns Outokumpu paziņoja par savu nodomu iegādāties tērauda ražotāju Inoxum, kas bija ThyssenKrupp (TK) atzars, pie kura piederēja tērauda ražošanas uzņēmums Terni pilsētā (Itālijā) AST. Darījums paredzēja, ka TK pretī saņems 29,9 % akciju/daļu Outokumpu koncernā.

2012. gada novembrī Komisija apstiprināja Inoxum iegādi ar nosacījumu, ka AST tiks nodalīta kopā ar atsevišķām izplatīšanas iekārtām, tā lai saglabātu konkurenci EEZ aukstā velmējuma tērauda tirgū. Tam bija jānotiek līdz 2013. gada maijam — tomēr termiņš tika divas reizes pārcelts uz vēlāku laiku.

Visbeidzot 2014. gada janvārī TK nāca klajā ar savu priekšlikumu AST iegādei. Nodalīšanas procesā tas sniedza garantijas un iepazīstināja ar tādu biznesa plānu, kurš demonstrēja, ka tas attīstīs AST par spēcīgu un uzticamu konkurentu aukstā velmējuma tērauda tirgus dalībniekiem. Tomēr 2014. gada jūlijā tika iepazīstināts ar tādu rūpniecības plānu AST, kas paredz likvidēt apmēram 550 darbavietas un par EUR 100 miljoniem samazināt izdevumus, kā arī slēgt vienu no divām karstā velmējuma krāsnīm līdz 2015./2016. gadam.

2014. gada 4. novembrī delegācija, ko vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieki A. Tajani un D. -M. Sassoli un kurā bija arī tērauda rūpnīcas arodbiedrības pārstāvji, Umbrijas reģiona prezidents un Terni pilsētas mērs, tikās ar par konkurenci atbildīgās komisāres Margarethe Vestager „kabinetu”, lai apspriestu šo jautājumu.

Pieeja ir ļoti apstrīdama, jo tērauda ražošanas procesā aukstā velmējuma izstrādājumu kvalitāte plašā mērā ir atkarīga no tā, cik kvalitatīvi ir karstā velmējuma izstrādājumi. AST ir integrēta ražotne, kurā notiek abi procesi; līdz ar to samazināšana karstā velmējuma izstrādājumu ražošanā negatīvi ietekmēs gala produkta kvalitāti un tādēļ pazeminās rūpnīcas kopējo konkurētspēju.

No tā izriet secinājums, ka TK lēmums neatbilst garantijām, kas tika sniegtas nodalīšanas procesa gaitā.

Vai Komisija var apliecināt, ko tā ir paveikusi kopš Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieku vizītes 2014. gada 4. novembrī?

Vai Komisija var apliecināt, kādi ES fondu līdzekļi un politikas instrumenti tika mobilizēti, lai atvieglotu pielāgošanās sociālās izmaksas un nodrošinātu, ka attiecīgās prasmes tiek saglabātas un attīstītas rūpniecības konkurētspējai nākotnē?

Vai Komisija var apliecināt, vai tika aktivizēta starpdienestu grupa restrukturizācijas gadījumiem, kā to prasīja arodbiedrības, Eiropas Parlaments un Itālijas valdība?