ANO Konvencija par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti

1.12.2015

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000153/2015
Padomei
Reglamenta 128. pants
Bernd Lange, Salvatore Cicu, Starptautiskās tirdzniecības komiteja komitejas vārdā

Tradicionāli ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršana (ISDS) notika, pamatojoties uz komerciālas šķīrējtiesas noteikumiem, kas var radīt ar publisko politiku saistītus jautājumus kam var būt ietekme uz publiskajām finansēm. Tāpēc lielākai pārredzamībai šķīrējtiesā ir fundamentāla nozīme. Savienība ir atbalstījusi daudzpusējo konvenciju, kurā būtu jāparedz ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) pārredzamības noteikumu piemērošana ISD, kas izriet no līgumiem, kuri noslēgti līdz 2014. gada 1. aprīlim. ANO Konvenciju par pārredzamību ieguldījumu līgumā paredzētajā šķīrējtiesas procesā starp ieguldītāju un valsti (Maurīcijas konvencija) 2014. gada 10. decembrī pieņēma ANO Ģenerālā Asambleja. Parakstot šo Konvenciju, ES varētu kļūt par Enerģētikas hartas līguma (ECT) pusi attiecībā un radītu iespējas dalībvalstīm katrai atsevišķi parakstīt Konvenciju attiecībā uz divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem (BIT). Tomēr strīds starp Komisiju un dalībvalstīm par lēmumu pieņemšanas satura un procesuālās kārtības jautājumiem Savienībai nedeva iespējas parakstīt šo Konvenciju. (Tā vietā katra atsevišķi līdz šim to parakstījušas astoņas dalībvalstis; tomēr UNCITRAL pārredzamības noteikumu piemērošanai attiecībā uz esošajiem BIT dalībvalstīm ir vajadzīga atļauja. ECT ir izslēgts no tiesiskā regulējuma piemērošanas jomas, un tas nozīmē, ka tajās ISDS lietās, kurās Savienība ir atbildētāja, bet prasītājs ir no trešās valsts, kas nav ES dalībvalsts, pārredzamības noteikumus piemērot nav iespējams. Šādos gadījumos, kad atbildētājas ir dalībvalstis, šie noteikumi attiecas tikai uz tām dalībvalstīm, kuras ir parakstījušas Konvenciju. Tā ir ļoti satraucoša situācija, jo ECT pēdējos gados ir kļuvis par līgumu, saskaņā ar kuru visā pasaulē izskata lielāko daļu no visām ISDS lietām. Ņemot vērā iepriekš minēto, vai prezidentvalsts var atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai prezidentvalsts izdara spiedienu uz tām dalībvalstīm, kas bloķē Konvenciju, lai ES varētu to parakstīt?

2. Vai prezidentvalsts uzskata, šis koherences trūkums ārzemēs rada sliktu iespaidu par Eiropas Savienības tēlu kā par starptautisku partneri, ja tā joprojām nespēj īstenot daudzpusēju risinājumu, lai atrisinātu dažas praktiskas problēmas saistībā ar spēkā esošo sistēmu, kas reglamentē strīdu izšķiršanu, ko pati Savienība ir atbalstījusi?

3. Vai prezidentvalsts, neskarot turpmākus starptautiskā investīciju aizsardzības režīma uzlabojumus, apņemas strādāt, lai visas dalībvalstis pieņemtu tiesību aktus par pārredzamības noteikumu piemērošanu attiecībā uz visiem divpusējiem ieguldījumu nolīgumiem, kas jau ir stājušies spēkā?