Tā sauktās "ES un Turcijas vienošanās" juridiskais raksturs un saistošais raksturs

22.3.2016

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000053/2016
Padomei
Reglamenta 128. pants
Birgit Sippel, S&D grupas vārdā

Kā paredz Lisabonas līgums, par starptautiskiem nolīgumiem, kas skar „parastos” ES tiesību aktus, Padomei vai Komisijai būtu jāveic sarunas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantam un tie būtu jāapstiprina Parlamentam, kuru „nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos” (LESD 218. panta 10. punkts). Šo noteikumu mērķis ir, no vienas puses, nepieļaut, ka Parlamentam būtu ES tiesību aktos jātransponē pasākumi, par kuriem tas nav sniedzis piekrišanu, un, no otras puses, ievērot bona fide principu attiecībā pret iesaistīto trešo valsti. Neraugoties uz šiem skaidrajiem Līguma noteikumiem, dažas dalībvalstis (ar Komisijas līdzdalību) ir vedušas sarunas par tā saukto „ES un Turcijas vienošanos”, ko pēc tam, tiekoties ar Turcijas premjerministru, noslēdza dalībvalstu un to valdību vadītāji. Lai gan vienošanās nosaukums („paziņojums”) ir ļoti vispārīgs, tā paredz vairākus abu pušu pienākumus un savstarpējas uzraudzības mehānismu.

1. Vai Padome uzskata, ka „ES un Turcijas vienošanās”, kas attiecas uz jomām, kuras šobrīd ir ekskluzīvā un dalītā ES kompetencē, ir ar saistošu spēku saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un/vai ES tiesību aktiem?

2. Ja tā, kāpēc par vienošanos netika veiktas sarunas un tā netika noslēgta saskaņā ar LESD 218. pantu?

3. Ja nē — vai Turcija ir informēta par to, ka šī vienošanās nav saistoša un ka daži tās aspekti var netikt īstenoti, kā iecerēts?