Uzbrukumi slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi
5.4.2016
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000063/2016
Padomei
Reglamenta 128. pants
Elena Valenciano, Ārlietu komiteja komitejas vārdā
Linda McAvan, Attīstības komiteja komitejas vārdā
Starptautisko humanitāro tiesību (SHT) lielāka ievērošana ir obligāts priekšnosacījums, lai uzlabotu to personu stāvokli, kuras cietušas bruņotā konfliktā. Lielākā daļa cietušo mūsdienu bruņotos konfliktos, tostarp Sīrijā, Irākā, Jemenā un Afganistānā, ir nevainīgi civiliedzīvotāji. Brutālie uzbrukumi civiliem objektiem, piemēram, slimnīcām un skolām ir rupja nolaidība attiecībā pret lielāko daļu humanitāro tiesību pamatprincipu. Parlaments ir aicinājis ES veicināt starptautisko humanitāro tiesību efektīvāku ievērošanu, izmantojot dialogu, un, ja šāds dialogs nedod rezultātus, apsvērt citus pasākumus saskaņā ar ES Pamatnostādnēm par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu, kas atjauninātā veidā pieņemtas ES Ārlietu padomē 2009. gada 8. decembrī.
Pieņemot attiecīgās pamatnostādnes, ES Ārlietu padome atkārtoti apliecināja savu stingro nostāju pret nesodāmību par smagiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem. Vienlaikus Padome norādīja, ka galvenā atbildība par šādu pārkāpumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības ir bruņotos konfliktos iesaistītajām pusēm, Padome uzsvēra, cik būtiski ir efektīvi rīkoties, lai novērstu smagu pārkāpumu sekas, atbalstot attiecīgus atbildības mehānismus, un cik liela nozīme var būt Starptautiskai Krimināltiesai gadījumos, kad attiecīgā valsts vai valstis nespēj vai negrib īstenot savu jurisdikciju.
Ņemot vērā šo kontekstu, vai Padome varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. “ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu” uzliek par pienākumu “attiecīgajai Padomes darba grupai” pārraudzīt situācijas, kad varētu piemērot SHT, un šādos gadījumos ieteikt pasākumus, kas veicinātu SHT ievērošanu (15.a punkts). Kā attiecīgās Padomes struktūras ir īstenojušas iepriekš minētos noteikumus saistībā ar konfliktu Sīrijā un Jemenā un citiem neseniem vai pašreizējiem bruņotajiem konfliktiem?
2. Ņemot vērā satraucošo tendenci, kas saistīta ar uzbrukumiem slimnīcām un skolām, skarot daudzus humānās palīdzības darbiniekus un civiliedzīvotājus, ko ES un tās dalībvalstis ir darījušas, lai starptautiskā sabiedrība apzinātos šīs ārkārtas situācijas patieso apmēru, un kā ES ir izmantojusi savu politisko ietekmi, lai novērstu šādas darbības, kā arī lai pārliecinātos, ka vai nu tiek īstenoti pašreizējie izmeklēšanas mehānismi, vai arī radīti jauni, lai nodrošinātu neatkarīgas izmeklēšanas procedūras par šiem uzbrukumiem un saukšanu pie atbildības par izdarītajiem noziegumiem?