Enerģijas pieejamība jaunattīstības valstīs
9.11.2016
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000134/2016
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Linda McAvan, Attīstības komiteja komitejas vārdā
Ilgtspējīga piekļuve enerģijai par pieņemamu cenu ir ļoti svarīga cilvēku pamatvajadzību apmierināšanai un praktiski visiem ekonomiskās darbības veidiem. Attīstības progresu var ievērojami ietekmēt tas, kā enerģija tiek ražota un izmantota. Nodrošināt visiem cilvēkiem piekļuvi cenas ziņā pieejamiem, uzticamiem, ilgtspējīgiem un moderniem energopakalpojumiem ir 7. ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM).
ES iniciatīva “Enerģija attīstībai”, kas paredz nodrošināt piekļuvi ilgtspējīgai enerģijai vēl 500 miljoniem cilvēku līdz 2030. gadam un piešķirt EUR 3,5 miljardus attīstības palīdzībai enerģētikas jomā 2014.–2020. gada periodā, ļaus ES sniegt būtisku ieguldījumu 7. IAM sasniegšanā. Saskaņā ar 7. IAM un plašu vienprātību par to, kāda pieeja vislabāk veicina vispārējo attīstības progresu, regulā par attīstības sadarbības instrumenta (ASI) izveidi ir uzsvērti atjaunojamās enerģijas un vietējās enerģijas risinājumi. Enerģētika ir galvenā nozare 30 programmās, ar kurām īsteno attīstības sadarbības instrumentu (ASI) un Eiropas Attīstības fondu (EAF) un no kurām puse ir paredzēta valstīm Subsahāras Āfrikā.
Parlaments, pārbaudot ASI un EAF plānošanu, ir lielā mērā atbalstījis detalizētus mērķus un uzsvēris, cik svarīga ir uz rezultātiem orientēta pieeja, kas vērsta uz enerģijas pakalpojumu faktisku piegādi nabadzīgajiem. Dažās EAF programmās, kurās enerģētika ir viena no mērķnozarēm, nabadzīgiem cilvēkiem pievērstā uzmanība tomēr varētu būt skaidrāk izteikta. Attiecībā uz nacionālo indikatīvo programmu Eritrejai, kurā uzmanība ir pievērsta arī enerģētikai, tomēr kura galvenokārt ir vērsta uz migrācijas politiku, Parlaments neuzskata, ka tā būtu reālistiska, konstruktīva vai vēlama, un norāda, ka īstenošanas posms nav uzsākts.
Vai Komisija varētu īsumā aprakstīt pašreizējo situāciju un galvenās problēmas, kas radušās, īstenojot plānoto attīstības palīdzību enerģētikas jomā, kā arī prognozes par turpmāko īstenošanu? Kāda daļa no izmantotā finansējuma ir paredzēta vietējiem atjaunojamās enerģijas projektiem? Cik tālu ES pašlaik ir tikusi attiecībā uz to, lai sasniegtu mērķi nodrošināt piekļuvi 500 miljoniem cilvēku?
Vai Komisija varētu sniegt arī savu vērtējumu par globālajiem nosacījumiem 7. IAM sasniegšanai un izteikt savu viedokli par to, kādi jauni vai pastiprināti centieni šobrīd ir vissvarīgākie un kam tie būtu jāīsteno?