Stāvoklis Itālijā pēc zemestrīcēm
23.11.2016
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000146/2016
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Curzio Maltese, Eleonora Forenza, Barbara Spinelli, GUE/NGL grupas vārdā
2016. gada 24. augustā postoša zemestrīce skāra Itālijas centrālo daļu. Vēlāk valsts centrālos apgabalus piemeklēja vēl trīs spēcīgas zemestrīces un vairāki zemes satricinājumi, proti, 26. oktobrī ar magnitūdu 5,5 un 6,1, un 30. oktobrī ar magnitūdu 6,5. Šajās zemestrīcēs vairāk nekā 400 cilvēku tika ievainoti un 290 cilvēku gāja bojā, bet ap 100 000 cilvēku var nākties pārvietot sakarā ar iespējamo t. s. domino efektu, kas izriet no citu dabas katastrofu izraisītā kumulatīvā kaitējuma.
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, tika izveidots Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ("Fonds"), savukārt dažāda veida atkārtotas dabas katastrofas skar Eiropu ik gadu, turklāt starp dažām no tām laiks var būt pat mazāks par vienu gadu, un nesenākie gadījumi notikuši Itālijā un citās dalībvalstīs, piemēram, Portugālē, Grieķijā un Kiprā.
Vai Komisija ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus, lai sniegtu atbalstu un palīdzētu Itālijas valsts un reģionālajām iestādēm, kas iesaistītas seku likvidēšanas pēc katastrofas, tostarp vienkāršojot procedūras un saīsinot laiku, kas nepieciešams līdzekļu apstiprināšanai un izmaksai no Fonda saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 661/2014?
Ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 661/2014 paredzēto, ka reģions var saņemt palīdzību no Fonda tikai tad, ja dabas katastrofas rezultātā nodarītie tiešie zaudējumi pārsniedz 1,5% no skartā reģiona IKP, vai Komisija var apstiprināt, ka IKP atsauces līmeni aprēķina katru gadu, pamatojoties uz Eirostata datiem, ko iesniegušas dalībvalstis?
Vai Komisija varētu paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, kas pašlaik ir saistīts ar atsevišķas dabas katastrofas nodarīta kaitējuma ietekmi, un apsvērt iespēju pašreizējo aprēķinu paplašināt, proti, veicot to zaudējumu kumulatīvo aprēķināšanu, kas pārsniedz iepriekš minēto līmeni no IKP, un ko izraisījušas vairākas dabas katastrofas vienā un tajā pašā reģionā, ņemot vērā šādu negadījumu biežumu dažos reģionos?
Vai Komisija varētu izskaidrot, kā tā novērtē Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanas efektivitāti katastrofu skartajās dalībvalstīs, un arī apsvērt iespēju veikt īpašu izvērtējumu gadījumos, kad dabas katastrofas notiek bieži?