VP/HR - Noturība kā ES ārējās darbības stratēģiskā prioritāte
27.4.2017
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000034/2017
Komisijai (priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei)
Reglamenta 128. pants
Linda McAvan, Attīstības komiteja komitejas vārdā
2016. gada Globālajā Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (EUGS) “valsts un sabiedrības noturība mūsu austrumu un dienvidu kaimiņreģionos” ir noteikta par vienu no piecām prioritātēm ES ārējā darbībā. Šī prioritāte tiks iekļauta kopīgajā paziņojumā par noturību kā ES ārējās darbības stratēģisko prioritāti. ES vairākos politikas dokumentos, jo īpaši Komisijas paziņojumā “ES nostāja attiecībā uz izturētspēju” (2012), ar to saistītajā dokumentā “Rīcības plāns izturētspējai krīzes apdraudētajās valstīs 2013.–2020.” un Padomes secinājumos par noturību (2013), jau ir formulējusi savu pieeju noturībai. Noturības veicināšana ir arī iekļauta svarīgos starptautiskos nolīgumos, kurus ES ir parakstījusi, piemēram, Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, Sendai pamatprogrammā katastrofu riska mazināšanai, Parīzes klimata nolīgumā, un pasaules humānās palīdzības samitā (WHS) pieņemtajos dokumentos. Ņemot vērā iepriekš minēto, vai Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) varētu precizēt turpmāk minētos jautājumus?
1. Vai ar jauno iniciatīvu tiks veicinātas pašreizējās ES politikas nostādnes par šo jautājumu un nodrošināta to nepārtrauktība (jo īpaši attiecībā uz pašreizējo rīcības plānu)? Kā jaunajā dokumentā tiks ņemta vērā šo politikas nostādņu īstenošanā gūtā pieredze un rezultāti, kas gūti noturības izvērtēšanā (sākotnēji paredzēta 2018. gadā)?
2. Kā ES veicinās jaunās noturības iniciatīvas saskaņošanu ar starptautiskām saistībām un no tām izrietošajiem pašreizējiem ES pasākumiem, piemēram, ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Sendai pamatprogrammu, Parīzes nolīgumu un WHS? Kā tā atbildīs attīstības efektivitātes principiem, jo īpaši demokrātiskas līdzdalības principam?
3. Kā jaunā iniciatīva veicinās saskaņotu ES pieeju noturībai un tās attīstības, humānās palīdzības, ārlietu un drošības politikas papildināmību, vienlaikus arī nodrošinot katras politikas jomas īpašos uzdevumus un mērķus, jo īpaši humanitāro principu ievērošanu?
4. EUGS ir atsauce uz “valsts un sabiedrības” noturību, savukārt pašreizējās politikas nostādnes ir skaidri vērstas uz indivīdiem, mājsaimniecībām un kopienām. Kā šis jaunais paziņojums nodrošinās to, ka ES darbs noturības jomā arī turpmāk tiek vērsts uz visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām un tiek uzsvērta vietējo dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības loma? Kā tiks risināts jautājums saistībā ar sieviešu būtisko lomu noturības veicināšanā?
5. Kā jaunais paziņojums saskaņos pašreizējo saistībā ar noturību nestabilās un krīzes skartās valstīs īstenoto ES iniciatīvu globālo raksturu ar paredzēto mērķi iekļaut īpašus priekšlikumus attiecībā uz ES kaimiņreģioniem?