Vērienīgas ES rūpniecības stratēģijas veidošana kā stratēģiska prioritāte izaugsmei, nodarbinātībai un inovācijai Eiropā

1.6.2017

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000047/2017
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Patrizia Toia, Martina Werner, Dan Nica, Kathleen Van Brempt, S&D grupas vārdā
Krišjānis Kariņš, Anne Sander, Jerzy Buzek, Massimiliano Salini, PPE grupas vārdā

Stājoties amatā, Komisija uzsvēra nepieciešamību uzturēt un nostiprināt spēcīgu un rezultatīvu ES iekšējā tirgus rūpniecisko bāzi un līdz 2020. gadam panākt, lai rūpniecības īpatsvars, kas pašlaik veido 16 % no ES IKP, atkal sasniegtu 20 % līmeni. Šajā sakarībā Komisija ir apņēmusies risināt rūpniecības problēmas un sistemātiski integrēt rūpniecības konkurētspēju visās svarīgākajās politikas iniciatīvās. Tādējādi nepieciešamība pēc skaidras ES stratēģijas rūpniecības modernizācijas un pārveides atbalstam ir akcentēta dažādos politiskos un institucionālos līmeņos.

Ņemot to visu vērā:

1. Vai Komisija varētu norādīt, kādi konkrēti rezultāti ir sasniegti, integrējot rūpniecības konkurētspēju ES politikā?

2. Kā Komisija reaģēs, ņemot vērā, no vienas puses, rūpniecības sarūkošo nozīmi vispārējā ekonomikā un, no otras puses, nopietnās problēmas, ar kurām saskaras Eiropa? Kā tā rīkosies, lai ņemtu vērā faktorus, kas ietekmē Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaulē?

3. Kā Komisija reaģēs uz aicinājumiem novērtēt to, kādu ietekmi radījusi rūpniecības politikas integrēšana ES stratēģiskajās iniciatīvās, un iesniegt vispusīgu ES rūpniecības politikas stratēģiju un attiecīgu rīcības plānu? Vai tā iekļaus iniciatīvu savā 2018. gada programmā?

4. Attiecībā uz rūpniecības politiku kādas turpmākas izmaiņas varētu tikt veiktas ES institucionālajā pārvaldībā, lai nodrošinātu daudz koordinētāku stratēģisko pieeju konkurētspējas integrēšanai visās politikas jomās un tās efektīvu īstenošanu?

5. Ir skaidrs, ka, ņemot vērā ekonomikas ilgtermiņa tendences, būs ļoti sarežģīti līdz 2020. gadam panākt to, lai rūpniecība veido 20 % no ES IKP. Vai Komisija tādēļ apsvērs iespēju koriģēt šo mērķi un papildināt to ar klimata un enerģētikas jomas mērķiem 2030. gadam, lai ievadītu rūpniecības politiku jaunā desmitgadē?