Ārvalstu skolās pavadītu mācību periodu atzīšana

2.6.2017

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000048/2017
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Victor Negrescu, Daniele Viotti, Julie Ward, Viorica Dăncilă, Simona Bonafè, Miroslav Poche, Hilde Vautmans, Miriam Dalli, Krystyna Łybacka, Ivan Štefanec, Alessia Maria Mosca, Sirpa Pietikäinen, Nathalie Griesbeck, István Ujhelyi, Terry Reintke, Milan Zver, Paul Tang, Eva Maydell, Alain Lamassoure, Helga Trüpel, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Sorin Moisă, Victor Boştinaru, Emilian Pavel, Dan Nica, Maria Grapini, Siegfried Mureşan, Jean-Paul Denanot, Ulrike Lunacek, Agnes Jongerius, Kati Piri, Pina Picierno, Sylvie Guillaume, Tomáš Zdechovský, Brando Benifei, Eider Gardiazabal Rubial, Enrique Calvet Chambon, Momchil Nekov, Krišjānis Kariņš

Skolu audzēkņi var izmantot mobilitāti Eiropas Savienībā, pateicoties savu ģimeņu dzīvesvietas statusam un vidusskolas apmaiņas programmām. Taču audzēkņu un viņu ģimeņu tiesības brīvi pārvietoties nav oficiāli atzītas, un tas ierobežo viņu mobilitāti. Mācību periodi, ko audzēkņi pavadījuši ārvalstu skolās, patiesībā tiek atzīti vien tad: 1) ja šādas mācības finansētas ar “Erasmus+” programmu vai 2) ja to paredz valsts tiesību akti (dažās dalībvalstīs). Šo dalībvalstu pozitīvais piemērs būtu jāizvēlas par paraugu.

Šī situācija ierobežo vecāku mobilitāti nodarbinātības nolūkā un noved pie tā, ka netiek pietiekami izmantots agrīnas mācību mobilitātes potenciāls attīstīt Eiropas pilsoniskumu un palīdzēt apgūt starpkultūru prasmes.

Kā Komisija ir iecerējusi nodrošināt, ka dalībvalstis garantē pārvietošanās brīvību ģimenēm, kuras maina dzīvesvietu, un to skolas vecuma bērniem, kā arī audzēkņiem, kas vēlas pavadīt mācību periodu ārvalstīs?

Kā Komisija ir iecerējusi šajā nolūkā izmantot pastāvošas iniciatīvas, piemēram, Jauno prasmju programmu un Padomes ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu?