Cīņa pret sieviešu un meiteņu tirdzniecību seksuālas izmantošanas un darbaspēka ekspluatācijas nolūkā ES
1.12.2017
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000094/2017
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Anna Maria Corazza Bildt, Esteban González Pons, Teresa Jiménez-Becerril Barrio, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Barbara Matera, Angelika Niebler, Marijana Petir, Michaela Šojdrová, Dubravka Šuica, Lívia Járóka, Rosa Estaràs Ferragut, Sirpa Pietikäinen, Alessandra Mussolini, Daniel Caspary, Andrzej Grzyb, Jarosław Wałęsa, Anna Záborská, PPE grupas vārdā
Iratxe García Pérez, Maria Arena, Viorica Dăncilă, Vilija Blinkevičiūtė, Anna Hedh, Maria Noichl, Pina Picierno, Biljana Borzan, Edouard Martin, Clare Moody, Marc Tarabella, Julie Ward, Josef Weidenholzer, Hugues Bayet, Monika Beňová, Sylvie Guillaume, Cécile Kashetu Kyenge, Miltiadis Kyrkos, Luigi Morgano, Soraya Post, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Catherine Stihler, Elena Valenciano, Elly Schlein, S&D grupas vārdā
Arne Gericke, ECR grupas vārdā
Angelika Mlinar, Catherine Bearder, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Nathalie Griesbeck, Hilde Vautmans, Ivo Vajgl, Frédérique Ries, Norica Nicolai, ALDE grupas vārdā
Terry Reintke, Ernest Urtasun, Verts/ALE grupas vārdā
Malin Björk, João Pimenta Lopes, Ángela Vallina, Kostadinka Kuneva, Eleonora Forenza, Marina Albiol Guzmán, Kostas Chrysogonos, Javier Couso Permuy, Josu Juaristi Abaunz, Paloma López Bermejo, Marisa Matias, Helmut Scholz, Maria Lidia Senra Rodríguez, Marie-Christine Vergiat, Marie-Pierre Vieu, Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Miguel Urbán Crespo, Estefanía Torres Martínez, Xabier Benito Ziluaga, Sofia Sakorafa, Takis Hadjigeorgiou, Merja Kyllönen, Neoklis Sylikiotis, GUE/NGL grupas vārdā
Daniela Aiuto, EFDD grupas vārdā
Komisijas 2016. gada ziņojumā par gūtajiem panākumiem cīņā pret cilvēku tirdzniecību ir atzīmēts, ka 76% no reģistrētajiem ciešajiem bija sievietes un vismaz 15% bija bērni. Lielākā daļa reģistrēto cietušo bija ES pilsoņi, no kuriem 65% no Rumānijas, Bulgārijas, Nīderlandes, Ungārijas un Polijas. Cilvēku tirdzniecība seksuālas ekspluatācijas nolūkā joprojām ir plaši izplatīts cilvēku tirdzniecības veids (67% no reģistrētajiem cietušajiem), kurai seko darbaspēka ekspluatācija (21%).
Vairākas dalībvalstis ir ziņojušas, ka pieaug cilvēku tirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā (21% no kopējā reģistrēto cietošo rādītāja). Ziņojumā kā viena no augsta riska nozarēm identificēta lauksaimniecība, kā to apliecina nesen ziņotie gadījumi par Rumānijas sievietēm, kuras cietušas no cilvēku tirdzniecība Itālijā. Piecas galvenās valstis ārpus ES attiecībā uz reģistrētajiem cietušajiem bija Albānija, Ķīna, Maroka, Nigērija un Vjetnama. Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM) un UNICEF ir ziņojušas par Nigērijas sieviešu un meiteņu skaita dramatisku pieaugumu, kuras ir kļuvušas par cilvēku tirdzniecības upuriem, no kuriem 50% bija nepavadīti nepilngadīgie; savukārt 80% sieviešu tika pārdotas seksuālai izmantošanas nolūkā.
ES, izmantojot Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, pieņēma pasākumus tirdzniecības novēršanai, cietušo aizsardzībai un atbalstam un cilvēku tirgotāju sodīšanai, kā arī valsts tiesībaizsardzības iestāžu ieviešanai, kuras specializējušās cilvēku tirdzniecības jautājumos, un Eiropas līmeņa izmeklēšanas grupu izveidei, lai izmeklētu cilvēku pārrobežu tirdzniecības gadījumus. Dalībvalstīm ir arī jāievēro Direktīva 2012/29/ES par cietušo tiesībām un 2014/36/ES par sezonas strādniekiem. Turklāt ES Pamattiesību hartas 5. pants aizliedz verdzību un piespiedu darbu, bet 31. pants nosaka, ka visiem strādājošiem ir tiesībām uz godīgiem un taisnīgiem nodarbinātības nosacījumiem.
Saistībā ar paziņotajiem nopietniem darbaspēka ekspluatācijas un seksuālas izmantošanas gadījumiem dažādās attiecīgajās nozarēs, kā Komisija novērtē iepriekš minēto direktīvu ievērošanu no dalībvalstu puses un to pienācīgas rūpības pienākuma ievērošanu aizsargāt strādājošos un veikt pārbaudes, kuru mērķis ir identificēt darbaspēka ekspluatācijas gadījumus un aizsargāt cietušos, ieviest pārsūdzības mehānismus un nodrošināt, ka vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības? Kādas darbības Komisija veic pret dalībvalstīm, kuras neievēro šīs direktīvas?
Kādus konkrētus pasākumus Komisija veic, lai risinātu cilvēku tirdzniecības, seksuālas izmantošanas un darbaspēka ekspluatācijas dzimumu dimensijas problēmu? Ņemot vērā paziņoto gadījumu skaitu un konkrētās attiecīgās nozares, kādi resursi ir konkrēti piešķirti dzimumu dimensijai, lai efektīvi risinātu šo problēmu?
Kādi izmeklēšanas centieni ir veikti, lai attiektos uz valstīm, kuras visvairāk skar seksuāla izmantošana un darbaspēka ekspluatācija?
Vai Komisija apkopo, pamatojoties uz dalībvalstu pienākumu paziņot datus, pa dzimumiem sadalītus specifiskus datus par sievietēm, kuras cietušas no darbaspēka ekspluatācijas un seksuāla izmantošanas ES? Kad Komisija iepazīstinās ar savu stratēģiju laikposmam pēc 2016. gada?